Latvijas Republikas 5.Saeimas sēde

1995.gada 9.augustā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti, Saeimas kārtējo sēdi paziņoju par atklātu! Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu izsludināt darba kārtību 9.un 10.augusta sēdei. Sēde 9.augustā ilgs no pulksten 9.00 līdz 13.00, un tās turpinājums būs pēc ārkārtas sēdes, kura ilgs līdz pulksten 17.00. 10.augustā sēdes sākums pulksten 9.00. Tā ir lēmis Saeimas Prezidijs saskaņā ar tiem pienākumiem un kompetenci, ko nosaka Satversme un Kārtības rullis. Protams, Saeima var lemt arī citādāk, izskatot darba kārtībā iekļautos jautājumus un saskaņā ar to situāciju, kāda var izveidoties. To es jums gribēju teikt, lai jūs informētu, bet tagad sākam darbu.

Mums ir jāturpina izskatīt lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku miera uzturēšanas vienību". Deputāti ir pieteikušies debatēs, bet ārpus kārtas vārdu lūdz Māris Gailis - Ministru prezidents. Lūdzu!

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Mēs esam sazinājušies ar Dāniju, ar Dānijas Aizsardzības ministriju, un ir noskaidrots, ka šobrīd Horvātijā cīņas dāņu vienības rajonā principā ir izbeigušās. Horvātijas karaspēks, kas uzsāka cīņas ar serbu vienībām, ir veicis savus uzdevumus, un serbu karadaļas ir atstājušas Horvātiju, līdz ar to apšaude tur vairs nenotiek un Horvātijas armijas sastāvs, kurš karoja, tagad sāks demobilizēties, jo lielākoties šis sastāvs tika komplektēts no rezervēm. Tomēr, tā kā situācija vēl nav pilnīgi skaidra, mans ierosinājums būtu pārtraukt debates par šo jautājumu, atlikt to un neapspriest vismaz šonedēļ. Paldies.

Sēdes vadītājs. Prezidijam jāinformē deputāti, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus. Pirmais - Ārlietu komisijas vārdā lūdz atlikt Saeimas lēmumu "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku miera uzturēšanas vienību" izskatīšanu uz vienu nedēļu, līdz šā gada 17.augusta sēdei, sakarā ar papildu informācijas nepieciešamību. Otrs iesniegums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis saskaņā ar Kārtības ruļļa 52.pantu komisijas vārdā lūdz pārtraukt debates un šā jautājuma izskatīšanu atlikt uz nedēļu. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 52.pantu komisijām un 20 deputātiem ir tiesības ierosināt pārtraukt jautājuma izskatīšanu, tāpēc viens var runāt "par", viens - "pret". Lūdzu zvanu! Deputāti nav pieteikušies runāt. Lūdzu, balsosim par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - pārtraukt debates un šā jautājuma izskatīšanu atlikt uz nedēļu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 5, atturas - nav. Priekšlikums ir pieņemts, līdz ar to debates ir pārtrauktas. To deputātu vārdus, kuri ir pieteikušies runāt, es nododu Sekretariātā.

Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Pirmais - "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (iesniedz Sociālo un darba lietu komisija). Vai pret Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas iebildes? Nav. Saeima šo likumprojektu nodod Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Par Eiropas līgumu" (iesniedz Ministru kabinets). Iebildes nav, līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums" (iesniedz Ministru kabinets). Deputātiem nav iebildes, līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir - "Grozījums likumā "Par apdrošināšanu"". Deputātiem nav iebildes, līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"". Nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Lauksaimniecības likums". Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais likumprojekts ir "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" (iesniedz deputāti Gundars Bērziņš, Putniņš, Rozentāls, Kokins un Resnais). Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"". Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par kooperatīvajām (kopdarbības) biedrībām, sabiedrībām, apvienībām un savienībām". Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais jautājums - par atvaļinājumu piešķiršanu. Saeimas sekretārs Imants Daudišs.

I.Daudišs (5.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Mārtiņš Ādams Kalniņš ir izprasījis Saeimai atvaļinājumu līdz 3.augustam, savukārt savā iesniegumā viņš lūdz pagarināt šo bezalgas atvaļinājumu līdz 18.augustam. Prezidijs izskatīja šo jautājumu un piekrita šim lūgumam, bet jālemj ir saskaņā ar Kārtības rulli Saeimai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to balsot nav nepieciešams. Saeima akceptē Prezidija lēmumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kehra lūgumu: "Budžeta un finansu komisija lūdz iekļaut 9.augusta sēdes darba kārtībā jautājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" izskatīšanai otrajā lasījumā un izskatīt to pēc darba kārtības 12.punkta (par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mārtiņam Ādamam Kalniņam). Lūdzam noteikt, ka priekšlikumus var iesniegt līdz šā gada 29.augustam."

Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Vakar Budžeta un finansu komisijas sēdē mēs izskatījām Budžeta likuma projektu otrajam lasījumam. No deputātiem ir saņemti vairāki priekšlikumi, kopskaitā šobrīd 15, bet vakar mēs saņēmām arī Ministru prezidenta Māra Gaiļa parakstītu dokumentu par grozījumiem valsts budžetā 1995.gadam, kurā ir teikts, ka sakarā ar 1995.gada valsts pamatbudžeta izpildes, gaidāmās izpildes, precizējumiem un nepieciešamību veikt papildu pasākumus izdevumu samazināšanai Ministru kabinets ierosina apturēt 1995.gada 1.jūlijā iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" izskatīšanu otrajā lasījumā līdz precizēto aprēķinu iesniegšanai. Komisijas sēdē finansu ministre to pamatoja, ka viņi ir ņēmuši vērā lielā mērā to kritiku, kuru no Saeimas tribīnes ir izteikuši vairāki deputāti, par to, ka nepieciešams reāls budžets, ir ņēmuši vērā arī Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda kritiku par to, ka iesniegtais budžets nav pietiekams, lai būtu reāls, un arī nav pietiekams, lai pamatotu mūsu ekonomisko politiku šīm starptautiskajām organizācijām. Un līdz ar to mums komisijā bija diskusija - ko darīt šajā situācijā? Pēc diskusijām komisija vienojās par šādu variantu - proti, nolēma lūgt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu budžeta projekta otrajam lasījumam līdz 29.augustam šādu iemeslu dēļ: pirmām kārtām tādēļ, ka vakar valdība finansu ministres personā lūdza pagarināt termiņu līdz 22.augustam, pamatojot šo lūgumu ar to, ka tik ilgs laiks ir nepieciešams, lai valdība sagatavotu priekšlikumus budžeta projekta otrajam - un galīgajam - lasījumam. Bet pēc tam izvērsās diskusija, ka deputāti, kuri jau ir priekšlikumu iesnieguši, protams, nevarēs zināt, vai valdības sagatavotajā variantā deputātu priekšlikumi ir ņemti vērā vai nav. Tāpēc pēc 22.augusta mums būtu jāatstāj vēl nedēļa, lai deputāti, iepazinušies ar valdības iesniegto variantu, varētu nepieciešamības gadījumā iesniegt arī savus priekšlikumus. Tādēļ ir šis komisijas priekšlikums - 29.augusts. Tiesa, mēs vienojāmies par to, ka, ja gadījumā Ministru kabinets to iesniegs vēlāk un (tāda pieredze mums ir bijusi), mums diemžēl būs atkārtoti jālūdz pagarināt termiņu, lai saglabātos viena nedēļa. Mēs sniegtu deputātiem tādas garantijas, ka saglabātos viena nedēļa starp valdības iesniegto un termiņu, kurā to būtu iespējams darīt deputātiem. Tāpat mēs izteicām cerību un nosūtījām... proti, vispirms mēs deputātu iesniegtos priekšlikumus, kas iesniegti otrajam lasījumam, nosūtījām Ministru kabinetam ar lūgumu tos pēc iespējas ņemt vērā, jo, protams, tad mums būtu mazāk diskusiju šeit. Un, protams, arī attiecībā uz jauno budžeta variantu mēs prasīsim izsmeļošu ekonomisko pamatojumu (ko, cita starpā, paredz, protams, arī likums), proti, aprēķinus. Tā visa rezultātā - es vēlreiz atkārtoju - mēs lūdzam pagarināt līdz 29.augustam priekšlikumu iesniegšanas termiņu attiecībā uz pirmajā lasījumā akceptēto budžeta projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Deputāti nevēlas runāt par šo jautājumu. Komisija lūdz noteikt, ka priekšlikumus attiecībā uz likumprojektu"Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" var iesniegt līdz šā gada 29.augustam. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! 51 - par, 1 - pret, 2 - atturas. Esam noteikuši priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 29. augustam.

Nākošais jautājums - deputātu jautājumi un atbildes. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Zīgerista, Saulīša, Kušneres, Pētersona jautājumiem par bankas "Parex" finansiālo stāvokli. Rakstveida atbilde ir saņemta. 10 deputāti - Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Joahims Zīgerists, Andrejs Saulītis, Aleksandrs Pētersons, Jānis Straume, Ilmārs Dāliņš, Roberts Milbergs, Gaļina Fjodorova, Filips Stroganovs lūdz atklāt debates. Viens runā "par", viens - "pret", un tad Saeima balsos par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Deputāti nevēlas runāt, līdz ar to mēs balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 23, atturas - 20. Priekšlikums tiek noraidīts, un līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākošais. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa un labklājības ministra A.Bērziņa atbilde uz Saeimas deputātu Berķa, Rozentāla, Kokina, Gundara Bērziņa un Putniņa jautājumu par Baldones sanatorijas turpmāko likteni. Ir saņemta labklājības ministra atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu. Vai ministrs vēlas komentēt? Nevēlas. Vai deputāti ir apmierināti ar rakstveida atbildi? Nekādas pretenzijas neviens neizsaka, līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Tālāk. Latvijas Republikas satiksmes ministra Gūtmaņa atbilde uz Saeimas deputātu Kreitusa, Čepāņa, Brūvera, Kreituses un Kažas jautājumu par SIA "Lattelekom" finansiālo stāvokli. Atbilde rakstveidā ir sniegta. Deputāti nav iesnieguši lūgumu par debašu atklāšanu. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākošais. Latvijas Republikas zemkopības ministra Ūdra atbilde uz Saeimas deputātu Staša, Urbanoviča, Rozentāla, Prēdeles, Resnā jautājumu par zemnieku nomnieku - SIA "Agrolīzings" parādnieku - stāvokli. Ministrs Ūdris rakstveidā par to informē. Attiecībā uz šo jautājumu Prezidijs nav saņēmis nekādus ierosinājumus. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākošā ir Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Grīnblata, Sinkas, Pētersona, Grīga un Dāliņa jautājumu par depozītnoguldījumu kompensācijas izmaksu uzsākšanu maksātnespējīgo banku noguldītājiem. Ir saņemta rakstiska atbilde. Nav arī deputātu iesniegumu par debatēm. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākošais ir Pieprasījumu komisijas... Atvainojos, vēl ir viens jautājums šajā sadaļā. Deputāti Bērziņš, Rozentāls, Tomiņš, Kokins un Resnais ir iesnieguši deputātu jautājumu Ministru prezidentam Gailim: "Vai valdība uzskata, ka Ministru kabineta noteikumi atbilst likumam "Par akcīzes nodokli"? Ko valdība gatavojas darīt, lai šī nodokļa nepamatotā paaugstinājuma dēļ neciestu iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa jau tā nespēj samaksāt par apkuri?" Ir runa par to, ka 5. aprīlī stājās spēkā izmaiņas likumā "Par akcīzes nodokli" attiecībā uz dīzeļdegvielu, pamatojoties uz Ministru kabineta 1995. gada 18. aprīlī apstiprinātajiem noteikumiem nr. 100 - "Noteikumi par akcīzes nodokļa piemērošanu benzīnam un dīzeļdegvielai, to aizstājējproduktiem". Šo jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Tālāk ir Pieprasījumu komisijas atzinums. Komisijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisija, izskatījusi deputātu Grīnblata, Straumes, Kiršteina, Sinkas, Berklava, Kokina, Prēdeles, Čepāņa, Kreituses un Karnupa pieprasījumu vides un reģionālās attīstības ministram Iesalniekam (rudens sesijas dokuments nr. 798) un uzklausījusi Valsts kontroles Valsts budžeta revīziju departamenta direktoru Beljāni un Valsts saimnieciskās darbības revīziju departamenta vecāko valsts revidentu Rozenbergu, atzīst, ka problēma, kas skarta šajā pieprasījumā par speciālā budžeta līdzekļiem, par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām un citu, ir daudz plašāka un sastopama gandrīz visos valsts uzņēmumos un iestādēs, tāpēc Pieprasījumu komisija nolēma šo pieprasījumu iesniegt Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Sēdes vadītajs. Lūdzu, balsosim, ja neviens nevēlas runāt. Balsosim par komisijas atzinumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, 7 - atturas, pret - 5. (Starpsauciens no zāles: "Pret" - 1"). Es atvainojos... Ir tiešām nedaudz jāpārsēžas... Par - 54, 1 - pret, 5 - atturas. Pieprasījumu komisijas atzinums ir apstiprināts.

Komisijas priekšsēdētājs lūdza vēl vienu ziņojumu. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Bērziņa, Kokina, Rozentāla, Tomiņa, Lakševica, Rugātes, Putniņa, Resnā, Prēdeles un Novakšānova pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim "Par dotāciju izmaksu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem" (rudens sesijas dokuments nr. 827), uzskata, ka pieprasījums ir aktuāls un pamatots, un sakarā ar to, ka atkārtoti tika skatīts jautājums par dotāciju izmaksām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, jo pēc iepriekšējās šā jautājuma skatīšanas situācija nav uzlabojusies, bet pat pasliktinājusies, tāpēc nolēma pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo atzinumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 9. Pieņemts.

Tālāk izskatīsim likumprojektus. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā". Jānis Vaivads - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Vaivads (LC).

Godāto priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gandrīz varētu arī piekrist Seiles kundzei, kad pagājušajā reizē mēs balsojām par šī likumprojekta pavirzīšanu uz priekšu un par šiem iebildumiem, (Starpsauciens: "Skaļāk!") proti, ka ir sagatavots jaunais Izglītības likuma projekts un ka diezin vai ir vērts nodarboties vēl ar vecā lāpīšanu. Bet, cik man ir zināms, tad šis jaunais likumprojekts patlaban vēl ir Ministru kabinetā, oficiāli Saeimā viņš vēl nav parādījies, tāpēc acīmredzot cerības, ka līdz 1. septembrim mēs varētu to jau saņemt un ķerties pie jaunā Izglītības likuma izskatīšanas, es uzskatu par nereālām, un tādēļ, kamēr mums tas jaunais ancuks vēl tiek šūts, mēs diemžēl nevaram tomēr staigāt mazliet noplīsuši, it sevišķi tādēļ, ka 1. septembris jau ir pie durvīm. Sagatavojot skolas jaunajam mācību gadam, ir svarīgi, lai arī visas darba attiecības, kas ir mainītas tagad šajos grozījumos, lai tās līdz ar jauno mācību gadu tiktu ievērotas. Tieši tādēļ arī nepieciešams šos grozījumus pieņemt, pie tam ņemot vērā, ka tie jau ir trešajā lasījumā. Un no iesniegtajiem priekšlikumiem praktiski tikai daži varētu būt diskutējami. Ja mēs tā rūpīgi koncentrētos, es domāju, mēs tiktu galā pietiekoši ātri.

Tātad man būtu lūgums paņemt 806. dokumentu un 806-a - papildinājumu. Es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka šis ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā", tātad galīgā redakcija nav vis Izglītības likuma pantu redakcija, bet tā ir grozījumu redakcija, tāpēc, balsojot, tas būtu jāņem vērā. Pirmajā ailē ir doti tie formulējumi, kādi ir pēc pirmā vai otrā lasījuma, vai arī tādi, kādi patlaban ir spēkā Izglītības likumā, ja priekšlikums ir ienācis tikai uz trešo lasījumu. Tātad visas šīs redakcijas faktiski ir tikai to pantu redakcijas, kurās vispār ir izdarīti kādi labojumi.

Tātad pirmā labojumu daļa attiecas tīri uz terminoloģiju, kur Ministru padome tiek nomainīta ar Ministru kabinetu un Augstākā padome atbilstoši, ja tāda ir... šeit nav Augstākās padomes... tātad tikai Ministru padome ir aizstāta ar Ministru kabinetu un Tautas izglītības ministrija - ar Izglītības un zinātnes ministriju. Uz trešo lasījumu nekādu priekšlikumu šinī sakarībā nav. Es saprotu, ka...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk! Par nākošo!

J.Vaivads. Tātad ir priekšlikums par 5. pantu. LNNK un deputāta Ābiķa papildinājums, proti, runājot par mazākumtautību vispārizglītojošajām skolām, kur mācību valoda nav latviešu valoda, pirmajās deviņās klasēs - vismaz divos, bet no 10. līdz 12. klasei - vismaz trijos humanitārajos vai eksaktajos mācību priekšmetos mācībām pamatā jānotiek valsts valodā. Jau pagājušajā reizē, izskatot šo priekšlikumu, Saeima par to nobalsoja, bet tagad mēs diemžēl sākam visu no gala. Taču es gribētu vērst uzmanību uz dokumentu 806.-a, proti, uz šāda priekšlikuma vajadzību. Es domāju, ka deputātiem nebūs nekādu iebildumu, jo, runājot par valsts valodas prasmes līmeņa paaugstināšanu, mēs esam gājuši tādu ceļu, ka augstskolās jau esam noteikuši mācību valodu - latviešu valodu, bet attiecībā uz vispārējo izglītību pamatskolā un vidusskolā mēs nekādas prasības neesam pat izvirzījuši. Un līdz ar to faktiski mums veidojas zināms pārrāvums izglītības sistēmā. Ir pat tādas situācijas, ka mēs augstskolās esam spiesti papildus mācīt latviešu valodu, lai varētu ievērot arī Valodu likumu un mācības organizēt pamatā valsts valodā.

Tātad es visnotaļ atbalstu šādu priekšlikumu, arī komisija piekrīt šādam priekšlikumam, vienīgi jāņem vērā, ka šie grozījumi tika sagatavoti jau pavasarī, bet patlaban ir augusts, un skolas faktiski savus mācību plānus un mācību programmas jau ir sakārtojušas, tāpēc diemžēl ar šo mācību gadu mēs šādu labojumu pieņemt nevaram un tāpēc arī dokumentā 806.-a ir papildinājums pārejas noteikumiem, ka šīs normas stājas spēkā ar nākošo mācību gadu. Es domāju, ka šādā kontekstā šis labojums plus šis papildinājums ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz. Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es kā referents visu pateicu, komentējot situāciju, un, redzot noskaņojumu zālē, esmu pārliecināts, ka jūs šo manu priekšlikumu atbalstīsit, jo tas reāli būs solis uz "pret", solis latviešu valodas iedzīvināšanai vispār mūsu dzīvē, mūsu apritē un tajā skaitā - izglītības sistēmā, kas ir ļoti svarīgi. Un es tos skeptiķus, kuri uzskata, ka šis priekšlikums nav praktiski realizējams, gribu nomierināt, jo šobrīd jau ir ļoti daudzas mazākumtautību skolas, kas pašas ir sameklējušas pasniedzējus, kuri vada nodarbības, - pasniedz stundas latviešu valodā, un bērnu vecāki ir tikai apmierināti ar to, ka viņu bērni var mācīties arī atsevišķus priekšmetus latviešu valodā, tādējādi labāk sagatavojoties studijām augstskolās, jo, kā zināms, mūsu augstskolas konsekventi pāriet uz mācībām latviešu valodā. Aicinu jūs visus balsot "par".

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es mūsu frakcijas vārdā tikai gribu pateikt to, ka mēs atbalstām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājumu - papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar 3.punktu. Mēs saprotam, ka vienā dienā nevar tik būtiski mainīt mācības un mācību iestādes darbību, un LNNK vārdā es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 5.panta papildinājumu, ko iesniegusi LNNK frakcija un deputāts Dzintars Ābiķis. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. Nākamais labojums attiecas uz 7.panta 3.punktu - papildināt iepriekšējo redakciju ar vārdiem "vispārējās izglītības". Proti, ka Ministru kabineta kompetencē ir arī dibināt un izveidot vispārējās vidējās izglītības iestādes. Līdz šim tas pamatā skāra profesionālās iestādes, bet, ņemot vērā to, ka jau ar šo mācību gadu tiek veidotas valsts ģimnāzijas un valsts ģimnāziju dibinātājs būs Ministru kabinets, arī šeit redakcionāli tiek iekļauta šī norma, ka vispārējās vidējās izglītības iestādes dibina Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. Tālāk arī ir atbildīgās komisijas tīri redakcionāls priekšlikums. 8.panta 12.punktā, kur ir precizēts, ar ko tiek slēgts darba līgums, - tātad ar mācību un audzināšanas iestādes vadītāju. Pēdējā ailītē ar izcelto tekstu ir parādīts, kāds papildinājums ir iekļauts šajā pantā. Tā ir tīri precizējoša redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Vaivads. Tālāk. Atbildīgā komisija ir precizējusi arī 10.panta pirmo daļu, kas arī ir tīrs papildinājums: "izņemot valsts nozīmes un privātās mācību un audzināšanas iestādes"; tas ir rajonu pašvaldības kompetences precizējums, ka šo mācību iestāžu pārraudzība nav pašvaldības kompetencē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Vaivads. Tālāk ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums attiecībā uz rajonu un republikas nozīmes pilsētu pašvaldības kompetenci. Principā šis priekšlikums ir iestrādāts ar precizējumu. Tātad mums 10.pantā ir minēta rajona pašvaldības kompetence, 11.pantā - pagasta vai pilsētas pašvaldības kompetence, 13.1 pantā ir republikas nozīmes pilsētu pašvaldību kompetence, bet 30.pants arī runā par īpašajām mācību iestādēm, un šajos pantos ir ņemta vērā šā priekšlikuma būtība.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! It īpaši tie, kuri ir strādājuši pie šiem labojumiem! To, ka ir ielabots mūsu priekšlikums, ka speciālās pāraudzināšanas jeb labošanas darbu skolas var slēgt ar Ministru kabineta un pašvaldības lēmumu, to es atradu, bet to, ka medicīniska rakstura mācību iestādes slēdz ar pašvaldību un... Mēs ierosinājām - ka ar Labklājības ministrijas, to es nevienā pantā neatradu. Es izšķirstīju visus šos - 10 līdz 13 pantus par šīm skolām. Un, ja jūs man spētu pateikt, tieši kur tas ir iestrādāts, mēs, loģiski, neuzturētu spēkā šo prasību. Bet citādi mēs uzskatām... jo tāda rakstura kā tuberkulozes slimnieku skolas un tamlīdzīgas, kuras ir speciālas ārstniecības iestādes, nevar slēgt tikai Izglītības un zinātnes ministrija un pašvaldība vien. Tās var slēgt tikai tad, ja te iekļauj arī atbilstošā profila ministriju, kas nodarbojas ar veselības aizsardzību.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu! Deputāte Kreituse, lūdzu, balsosim par jūsu priekšlikumu! Vai pirms tam referents vēlas runāt?

J.Vaivads. Tātad jau pamattekstā ir runāts par šo mācību iestāžu veidošanu. Protams, lai mēs iegūtu pilnīgi visu ainu, ir katram deputātam jāņem klāt arī pamatteksts.

Un otrs variants - tātad jebkuru šo iestādi, kaut arī nav norādīta speciālā resora ministrija, katrā ziņā dibina ar Ministru kabineta lēmumu. Tātad arī pārstāvība no katras ministrijas šajā gadījumā tiek realizēta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikumu - izteikt 10. panta ceturto daļu šādā redakcijā. Redakcija jums ir piedāvāta. Vai ir vajadzība to nolasīt? Nav vajadzības nolasīt. Lūdzu, balsosim! Nebija jau signāla, manuprāt. Esiet tik laipni, godātie deputāti, sagatavojieties atkārtotam balsojumam par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikumu - izteikt 10.panta ceturto daļu šādā redakcijā. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 17, atturas - 23. Jālasa attiecīgais... (Starpsauciens no zāles: "Nç!") Nē, ir jālasa tomēr Kārtības rullis! (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Nevajag lasīt, mēs jau zinām no galvas.") Ik pēc brīža jālasa. Kurš pants bija? 48.2. Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde ir slēdzama. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso vēlreiz!")

J.Vaivads. Trīs lietas - labas lietas... (Starpsauciens: "Pârtraukums uz 5 minūtēm!")

Sēdes vadītājs. Nē, tā nevar, ka trīs lietas - labas lietas... Šīs "labās lietas" Kārtības rullis neparedz. Kārtības rullis paredz vai nu sēdi slēgt, vai pārtraukt. Sēdes pārtraukums uz divām minūtēm. Lūdzu zvanu!

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi. Lūdzu, balsosim par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikumu - izteikt 10.panta ceturto daļu tādā redakcijā, kāda jums ir piedāvāta! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 8, atturas - 40. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas ieteikto redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 12. Komisijas redakcija ir pieņemta.

Lūdzu, nākamo!

J.Vaivads. Tālāk. Ir atbildīgās komisijas priekšlikums - precizēt šā paša panta piektās daļas 2.punktu, kurā ir runa par rajona pašvaldības kompetenci. Tātad papildinājums ir šāds: "uztur tās pārziņā esošās mācību un audzināšanas iestādes, dibina, reorganizē un slēdz tās, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un attiecīgās nozares ministriju".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk. Ir daži redakcionāli labojumi - šā paša panta piektās daļas 3.punktā vārds "izglītības" ir aizstāts ar vārdu "mâcību" (tas ir, runājot par mācību un audzināšanas iestādēm).

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

J.Vaivads. Piektās daļas 4.punktā tas pats.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes?

J.Vaivads. Ir priekšlikums 6.punktā vārdu "veic" aizstāt ar vārdu "organizē".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

J.Vaivads. 9.punktā ir papildinājums: "organizē pedagogu kvalifikācijas celšanu un koordinē metodisko darbu".

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes?

J.Vaivads. Attiecībā uz šo pantu vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Nākamo, lūdzu!

J.Vaivads. 11.pantā ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt pirmo daļu ar šādu tekstu: "izņemot valsts nozīmes un privātās mācību un audzināšanas iestādes". Tas ir analogi, kā bija, runājot par rajona pašvaldību. Tagad tas attiecas uz pilsētu un pagastu pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

J.Vaivads. Nākamais priekšlikums ir 13.pantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Vaivads. Tātad ir atbildīgās komisijas priekšlikums par rajona pašvaldības skolu valdi - ir precizēta skolu valdes veidošanas norma un arī valdes sastāvs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nākamo priekšlikumu, lūdzu!

J.Vaivads. Ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar 13.1 pantu. Tas izriet no tā, kādā veidā ir sagatavots (un mēs jau esam to pieņēmuši) Pašvaldību likums. Proti, ir izdalīta republikas pilsētu pašvaldību komptencē atbilstoši likumam par pašvaldībām kompetence tieši izglītības jomā. Šā 13.1 panta redakcija jums ir dota tabulas labajā pusē, proti: "Republikas pilsētu pašvaldību kompetence izglītības jomā atbilst šā likuma 10.,11. un 13. pantā noteiktajai kompetencei." Tas ir burtiski saskaņots ar Pašvaldību likumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

14.pants.

J.Vaivads. 14.pantā ir deputāta Ābiķa priekšlikums, proti: "Pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz desmit tūkstošus, vispārizglītojošās skolas 10.klasi var atvērt, ja tajā izteikuši vēlēšanos mācīties ne mazāk kā 20 skolēnu, bet citur - ne mazāk kā 10 skolēni. Pēc vietējās pašvaldības lūguma izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izsniegt atvēršanas atļauju 10.klasei ar mazāku skolēnu skaitu." Šā priekšlikuma būtība ir vērsta uz to, lai mēs tiešām arī izglītībā, varētu teikt, taupītu līdzekļus, un tur, kur tiešām situācija ir tāda, kā tas ir pilsētās, kur dažkārt ir vēl ļoti nepiepildītas vidusskolu klases, šī situācija, protams, ir jālabo. Lai tas sāpīgi neskartu mazās lauku vidusskolas, jo atsevišķos gadījumos tiešām varētu būt tā, ka pēc savas nozīmes šī skola noteikti būtu saglabājama, bet var izrādīties, ka tur tomēr ir mazāk nekā 10 skolēnu, šī norma paredz, ka ministram ir tiesības šādā situācijā dot īpašu atļauju par šādu skolu turpmāko uzturēšanu. Es domāju, ka šī norma ir atbalstāma, tas ir, izņēmuma kārtā var saglabāt arī tur... Bet tomēr mums ir jāiet arī šis ekonomiskais ceļš attiecībā uz izglītību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Jānis Kokins. Pēc tam - Ilga Kreituse.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Iepriekšējo reizi, kad mēs apspriedām Izglītības likumu un kad tehnisku iemeslu dēļ pārtraucām tā izskatīšanu, šis mans piedāvājums bija nedaudz citādā redakcijā un izvērtās diezgan spraigas diskusijas. Kāpēc šāds solis ir jāsper? Ir apkopoti pilnīgi precīzi statistikas dati par to, cik skolu teorētiski varētu skart šāds mans priekšlikums, tas ir, vidusskolu, kuru klasēs skolēnu skaits ir mazāks nekā 10. Un, iespējams, arī šogad varētu tikt atvērta 10.klase ar mazāku skolēnu skaitu.

Pirmkārt, es gribētu pateikt vienu - ka šo skolu nav sevišķi daudz un lielākā daļa no tām ir skolas, kurās mācības nenotiek latviešu valodā. Un, manā izpratnē, ir diezgan absurda situācija. Šodien tādās pilsētās kā Talsos vai Kuldīgā... Talsu rajonā, Talsos, latviešu ir 96%, bet mēs uzturam vēl vidusskolu arī mazākumtautībām, un vidusskolas klasēs mācās 5, 6, 7 bērni. Un, jāsaka atklāti, īpaši neuztrauktos bērnu vecāki, bet tā nelaime ir tur, ka algas maksā no lielā budžeta, algas maksā centralizēti, nevis no vietējā budžeta, un līdz ar to pašvaldībām varbūt rodas zināmas bailes par to, ka nu būs atsevišķi skolotāji bezdarbnieki un līdz ar to būs jāmaksā bezdarbnieku pabalsti un tā tālāk. Bet es atkārtoju, ka tas tiešām Latvijā izmaksā ļoti dārgi. Šobrīd Eiropā, Rietumeiropā, uz vienu skolotāju ir apmēram 15 bērni. Latvijā šis bērnu skaits jau ir mazāks par 9. Tajā pašā laikā... un to jau teica arī Vaivada kungs, un tam es simtprocentīgi piekritu, un tāpēc es piedāvāju šoreiz citu redakciju, proti, ka izglītības un zinātnes ministram "ir tiesības izsniegt atvēršanas atļauju 10.klasei ar mazāku skolēnu skaitu", un gadījumos, kad tas tiešām skars latviešu skolu un ja šī latviešu skola atradīsies mazā pilsētiņā (nu, tā varētu būt, piemēram, tāda pilsētiņa kā Piltene, kur tuvākā vidusskola ir diezgan tālu - tuvākā vidusskola ir Ventspilī; Piltenē tradicionāli ir bijusi šī vidusskola, un tur skolēnu skaits caurmērā ir vai nu 9, vai 10, vai 11, katru gadu tas svārstās), es domāju, ka, neapšaubāmi, mūsu ministrs dos atļauju šādas skolas atvēršanai, un tā ir jādod. Jo tiešām ir jārēķinās ar reālo situāciju, ka laukos šobrīd ir diezgan lielas grūtības ar transportu. Nesen biju tādā diezgan nomaļā Kuldīgas rajona pagastā tikties ar pagasta iedzīvotājiem un uzzināju, ka ir tiešām pat tādi gadījumi, ka bērni iet kājām uz skolu attālumus, kas ir lielāki par 10 kilometriem, iet uz vidusskolu, jo ne visi grib dzīvot internātā un ne visiem vecākiem ir arī tās materiālās iespējas - maksāt visu laiku par bērna uzturu ēdnīcā. Tā ka es domāju, ka ar šo manu iebildi, ka ministram ir atļauts variēt to situāciju, mēs nekādā gadījumā nenodarīsim latviešu skolai - un it īpaši lauku skolai - pāri, bet tajā pašā laikā likvidēsim varbūt tādu absurdu situāciju, kā tanī piemērā par Talsiem, ko es minēju, - ka tur joprojām ir krievu vidusskola, kur klasē ir kādi 5 vai 6 bērni, un tā skola nav vienīgā. Tā ka mēs tērējam tos līdzekļus tur - tā vietā, lai mēs tos atdotu varbūt tām divām pārējām Talsu vidusskolām, un līdz ar to tās uzreiz būtu daudz labākā materiālā situācijā. Tā ka es domāju, ka vajadzētu atbalstīt šādu pragmatisku, izsvērtu priekšlikumu, kas nekādā ziņā, es domāju, mūsu latviešu skolai pāri nenodarīs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Pēc tam - deputāte Kreituse.

J.Kokins (LZS).

Augsti godātie kolēģi! Pragmatisms izglītībā var būt tikai vienā virzienā - proti, maksimālā līdzekļu ieguldīšanā, jo izglītības jomā ir ļoti vienkārši daudzas lietas sagraut - un nelabojami sagraut - , vēlāk negūstot ne mazākās iespējas to visu atjaunot. Tādēļ es uzskatu, ka kolēģa Ābiķa piedāvājums nav atbalstāms. Jo lieta ir tā, ka, pirmkārt, šajā sakarā radīsies vesela virkne problēmu. Labi, ministrija šogad neatļaus lauku vidusskolā atvērt 10.klasi. (Starpsauciens no zāles: "Kur tas ir rakstīts?") Pēc ministra ieskatiem, - lūk, kur ir rakstīts! Jūs paši esat to rakstījuši. Es lasīt protu ne sliktāk par jums, Ābiķa kungs! Līdz ar to veselu gadu rodas pārtraukums mācību procesā, pedagoģiskie kadri var pārcelties uz citurieni, un pēc gada, kad varētu parādīties varbūt ne vairs septiņi skolēni, bet gan jau 20, attiecīgo 10. klasi jau būs grūti atjaunot. Un, ja vēl divus gadus ilga pauze veidojusies, tad praktiski vidusskola vairs nekad nebūs atjaunojama. Līdz ar to, pieņemot šo Ābiķa kunga priekšlikumu, mēs faktiski likvidēsim - tā vai citādi - mazās vidusskolas.

Otrkārt, tādās pilsētās, kurās ir pāri par 10 000 iedzīvotāju (pieņemsim, tādās kā Līvāni), būs problēmas ar minoritāšu skolu atvēršanu. Tur ir tendence samazināties, bet tas nenozīmē, ka tiem Latvijas pilsoņiem, kas pieder pie minoritātēm, nebūtu tiesību mācīties savā mātes valodā. (Starpsauciens no zāles: "Tad jūs esat par divkopienu valsti?") Nē, tā nav divkopienu valsts, tā ir vienkārši savu pilsoņu cienīšana, Ābiķa kungs! Replika šoreiz ir nevietā. Lūk, tādēļ aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ābiķis parādīja žestus, ka viņš atvainojas deputātam Kokinam. Tagad - Ilga Kreituse, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es jūs gribu aicināt ieskatīties vispirms šinīs skaitļos, kas ir doti. Kāpēc 20 skolēni? Cik es zinu, optimālais skolēnu skaits vidusskolā, lai skolotājs varētu veiksmīgi strādāt, vispār ir 20 līdz 25. Tas, kā pie mums ir, ir pilnīgi nenormāli - 30, 35 skolēni vidusskolas klasē. Tur nav iespējams strādāt! Un tagad mēs šo optimālo robežu - 20 cilvēki - uzliekam par obligāto prasību. Man šķiet, ka šajā ziņā Izglītības ministrijas daudzie pētniecības institūti nav īsti tikuši skaidrībā par to, ko viņi pēta, kādā sakarībā un kam.

Otra lieta. Pilnīgi nepieņemams ir Ābiķa kunga pamatojums, ka tad mēs slēgsim krievu vidusskolu, bet latviešu vidusskolai atļausim darboties. Tā nedrīkst runāt, un es domāju, ka tie, kas rakstīja likumu, absolūti tā nedomāja. Te ir pārprasts tas, ko Ābiķa kungs komentēja.

Trešā lieta. Šinī likumā ir tik daudz nelietderīgas naudas šķērdēšanas, ko uzliek darīt pašvaldībām, - metodiskā darba organizācija, skolotāju kvalifikācijas celšana, vēl kaut kāda pieaugušo izglītības veidošana. Ir tik daudzas ailes, kurām nevajadzēja būt šeit iekšā, tur nāk lieki nauda atpakaļ. Ir pilnīgi nesaprotams, kāpēc tā ir jāekonomē uz vidusskolu atklāšanas rēķina.

Nākamais jautājums, ko šeit patiešām noskaidroja, - ka, ja vienu gadu vidusskolas klase tiek "izrauta", tad šī klase - 9., 10., 11. klase - nav trīs gadus, un tad atsākt vidusskolas mācību kursu ir principā neiespējami. Šāds priekšlikums ir tas, ko jūs likumprojektā varbūt palaidāt garām. Tas ir jautājums par Latvijas skolu optimizāciju. Latviski sakot, tā ir nevis optimizācija, bet atgriešanās pie mazo skolu likvidācijas un lielo skolu veidošanas. Tāpēc mans priekšlikums ir šo pantu šādā redakcijā noraidīt un atstāt Izglītības ministrijas un pašvaldību ieskatos to, kā veidojamas vidusskolu klases - un it īpaši attiecībā uz šo skaitu - 20 cilvēku. Es jums saku, ka tas ir ideālais, pareizais variants, ka lielākai klasei nevajadzētu būt vidusskolā. Un it īpaši tas attiecas uz mazajām lauku skolām. Pašvaldībai naudas līdzekļi ir, Izglītības ministrija atzīst, ka ir pietiekami kvalificēti spēki, un pašvaldība savā pagastā šo skolu uztur, un šie bērni mācās. Šādā veidā ierobežojot šo skaitli, mēs atņemam arī bagātajiem pagastiem iespēju mācīt savus bērnus uz vietas, un principā mēs atņemam ļoti daudziem lauku bērniem iespēju iegūt vidējo izglītību.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti un cienījamie likumprojekta izstrādātāji! Cienījamo bijušo ministr Vaivada kungs un visi pārējie, kuri šajā lietā esam iedziļinājušies, raugoties pēdējā gadu desmita procesos! Patiešām atbalstot iepriekšējos runātājus, es gribētu jūs lūgt iedziļināties šā jautājuma būtībā ne tikai tādēļ, ka šeit ir varbūt neveiksmīgi skaitļi, un (tie varētu būt arī citādi), bet pamatā iedziļināties šajā jautājumā un šajā pantā, vadoties no kritērijiem, kādu nacionālās izglītības politiku mēs esam spējīgi un vēlamies realizēt savā valstī. Kā teica Kokina kungs, ar šādu pieeju mēs ne tikai likvidēsim vidusskolas, ne tikai neveicināsim mazo skolu veidošanos, tādēļ ka mēs tās neatbalstām tad, kad viņi ir gatavi, viņi vēlas un viņiem tas ir nepieciešams... Mēs pieļaujam likumā šādu formu, ka "klasi var atvērt, ja tajā izteikuši vēlēšanos mācīties". Mēs zinām, cik šobrīd ir bērnu, kas nevis neizsaka vēlēšanos mācīties, bet nespēj skolu apmeklēt ļoti daudzu sociālu iemeslu dēļ. Vai valsts izglītības politika par šo jautājumu nav pilnīgi atbildīga? Un kā ir ar nodrošinājumu ģimnāzijām, kuru paraugnolikums nosaka, ka tikai tad, ja ģimnāzijā ir 150 bērni, šī ģimnāzija ir tiesīga sevi par tādu pieteikt, par tādu sevi uzskatīt un kā tādu sevi uzturēt? No kurienes tad mēs ņemsim šos 150 bērnus, ja pierobežas rajonos šie pagasti ir, maigi izsakoties, demogrāfiskā ziņā ne sevišķi blīvi apdzīvoti? No kurienes tad mēs viņus ņemsim, kā tad mēs noformēsim šīs ģimnāzijas? Šeit ir pretruna ar dokumentiem, kurus izstrādā šābrīža Izglītības ministrija, un mēs viņus atbalstām un šīs pretrunas veicinām, un šīs pretrunas, tā sakot, laistām ar auglīgiem vārdiem, lai tad tie likumā aug un attīstās. Bet kāds tad tam visam būs rezultāts?

Atbalstot iepriekšrunājošos kolēģus, es aicinu noraidīt šo pantu un šo jautājumu skatīt ļoti nopietni jaunajā Izglītības likumā, jo šis brīdis, kurš varētu būt kā ielāps attiecībā uz vairākiem gadiem, var izrādīties ārkārtīgi liktenīgs, un pēc tam pāris gadu desmitu laikā mēs nevarēsim atgūt - pat visideālākā likuma izveidošanas gadījumā - to, ko mēs tagad pazaudēsim. Arī es lūdzu atbalstīt šā panta noraidīšanu esošajā redakcijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Aristids Lambergs.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Man arī gribētos aicināt būt uzmanīgākiem, balsojot par šāda veida labojumiem. Es atrodos blakus tādai skolai, kas reiz atdzims. Un atdzims ne jau tāpēc, ka tur varētu saskatīt kaut ko saimnieciski racionālu, bet atdzims aiz nepieciešamības, jo, ja skolniekiem ir jābrauc uz skolu 10 vai 15 kilometru un ja tas ir jādara katru dienu, bet satiksme ir neregulāra, un daudzos gadījumos viņas vispār nav, tad tādā gadījumā mēs ar šāda veida likumiem radīsim veselas pagasta daļas, kur augs nākamie cilvēki, kas nepratīs ne lasīt, ne rakstīt. Varat mani saukt, kā jūs gribat, taču es ļoti labi saprotu, kādi ir iemesli, kuru dēļ šāda veida likumi tiek rakstīti. Tas ir naudas trūkums budžetā. Es ļoti labi to varu saprast, bet es nevaru to attaisnot. Jo tas ir apmēram tas pats, ko mēs darām ar mazajām slimnīcām, - pašreiz viņas slēdzam, un, protams, atradīsim simts un vienu iemeslu, kāpēc to darām. Un tāpat ir ar mazajām skolām, mēs viņas slēdzam un turpmāk slēgsim vēl vairāk, ja nerisināsim šīs lietas otru pusi. Mums ir jāsāk kaut kā citādāk saimniekot šajā dzīvē. Un šeit nav citas izvēles. Slēdzot skolas, mēs budžetu nesaglābsim. Slēdzot skolas, mēs tikai iegūsim neinteliģentāku nākamo paaudzi, kas būs mazāk spējīga risināt savas problēmas nekā līdzšinējā. Man liekas, tas nepavisam nav tas mērķis, ko vajag sasniegt. Tā ka man šāda veida labojumi liekas nepieņemami un tādus var izskatīt tikai individuālā kārtībā, jo tiešām te ir kaut kāda neracionāla forma. Bet nevar to ierakstīt likuma veidā, ka budžeta deficīts mūs spiedīs jeb, pareizāk sakot, spiedīs Izglītības ministrija vienkārši mehāniski atteikties no šīm skolām. Diemžēl tāda ir situācija un to nevar ignorēt.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Man šķiet, mēs visi zinām, ka laba izglītība ir pamats labklājībai, un, liedzot sasniegt to, protams, cilvēks nevar iet augstskolā, ja viņš nav beidzis vidusskolu. Man ir tikai viens arguments. Pēc mana uzskata, katras valsts pienākums, tātad valsts pienākums, ir dot iespēju katram izglītoties, sākot ar pamatskolu un beidzot ar vidusskolu. Protams, augstskola ir cits jautājums, bet valsts pienākums... un nav brīv ierobežot šo tiesību. Es uzskatu, ka tā ir pilsoņa tiesība - izglītoties, un valstij tā ir jādod. Tāpat kā valsts pienākums ir aizsargāt pilsoni. Līdz ar to es aicinu balsot pret deputāta Ābiķa iesniegumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl nav pieteikušies deputāti runāt? Dzintars Ābiķis - otrreiz. Lūdzu! Piecas minūtes!

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es, protams, neloloju vairs nekādas lielas ilūzijas, ka mans priekšlikums tiks atbalstīts, jo diemžēl pēc pusotra mēneša ir vēlēšanas, un es jutu, ka iepriekšējās uzstāšanās faktiski notika absolūti vēlēšanu gaisotnē, (Starpsauciens no zāles: "Pilnīgi pareizi!") jo runa diemžēl nebija par lietas būtību, bet tika izteikti tādi skaisti, pareizāk sakot, briesmīgi apgalvojumi, kas absolūti neatbilst šī mana priekšlikuma saturam. Proti, Lucāns teica, ka bērni nemācēs lasīt un rakstīt. Pirmkārt, es gribētu pateikt, ka šeit ir runa tikai par vidusskolām un ka mums ir ārkārtīgi pretimnākoša likumdošana, jo mums var atvērt klasi ar apmācību valsts valodā, pamatskolas klasi, ja to pieprasa ne mazāk kā trīs bērnu vecāki, un šis likuma pants joprojām ir spēkā. Es viņu personīgi arī atbalstu, jo patiesi Latgalē, lai atvērtu mazo klasīti, bieži vien tiešām ir jābūt ļoti pretimnākošiem - tur ir jābūt vismaz trīs vecāku bērniem, lai šo mazo latviešu klasīti atvērtu, un tas joprojām ir spēkā, pret to neviens nevēršas. Šeit ir runa tikai par vidusskolu. Es pats esmu ļoti rūpīgi izanalizējis statistiku, kas attiecas uz 20 bērniem skolā pilsētās, kur ir vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju. Tajā ziņā Gravas kundzei ir simtprocentīga taisnība, ka tiešām 20 bērni ir vidusskolas klasē, tas ir optimālais skaits, lai skolotājs nebūtu pārslogots un lai varētu labi strādāt. Es esmu izpētījis šo statistiku pilsētās, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks par 10 tūkstošiem. Šāds jaunievedums neskar nevienu latviešu skolu, es atkārtoju - nevienu latviešu skolu! Kas attiecas uz 10 bērniem mazākajās vidusskolās, vismaz 10 bērniem, tad, jā, tas skartu kopumā padsmitus skolu - gan mazākumtautību, gan latviešu skolas, un diemžēl taisnība ir Lamberga kungam, ka mēs nedrīkstam ierobežot bērniem tiesības izglītoties, bet mūsu speciālisti ir bijuši arī tādā lauku vidusskolā, kur klasē ir četri bērni. Ir arī tādas, kur ir pieci vai seši bērni, un tas līmenis ir ārkārtīgi zems. Un pagasts daudz prātīgāk darītu, ja nevis mākslīgi uzturētu šo vidusskolu, bet noorganizētu transportu, tas pat iznāktu lētāk, un aizvestu šos bērnus katru dienu uz tuvākajā pilsētā esošo vidusskolu, kur ir kompjūteru klase, kur ir labāks skolotāju sastāvs, un līdz ar to bērni iegūtu labākas zināšanas. Tā ka šis mans priekšlikums ir vērsts uz izglītības kvalitātes uzlabošanu, bet nekādā gadījumā uz skolu slēgšanu par katru cenu, un tāpēc jau ir tā mana piebilde, ka pēc pašvaldības lūguma izglītības ministram ir tiesības no šīs normas atkāpties. Un es neticu, ka Gaigala kungs vai nākamais izglītības ministrs, ko ievēlēs vai nu šajā Saeimā, ja valdība kritīs, par ko es drusku šaubos, vai nākamajā Saeimā, būs tāds briesmonis, kas pieļaus iespējamību slēgt vidusskolu tur, kur ir varbūt klasē septiņi, astoņi vai deviņi bērni, bet kur ir ļoti slikti apstākļi attiecībā uz transportu, kur pašvaldībām ir grūti nogādāt bērnus pilsētā. Šobrīd pēc likuma, starp citu, pašvaldībai ir jāmaksā ceļa izdevumi, ja bērns dodas uz skolu kaut kur citur. Tā kā es saprotu, ka priekšvēlēšanu gaisotnē šo manu priekšlikumu neatbalstīs, tad es vēlreiz atkārtoju, ka mans priekšlikums ir vērsts uz to, lai mūsu izglītības kvalitāte būtu labāka, lai mēs nepamatoti neuzturētu, pirmkārt, dažas mazākumtautību skolas tur, kur tas tiešām ir absolūti bezjēdzīgi, kā, piemēram, tajā pašā Talsu pilsētā, bet es, protams, aicinu balsot "par". Taču šajā gadījumā, ja deputāti neatbalstīs šo manu priekšlikumu, es tomēr gribētu vērsties pie pašvaldībām, jo var būt, ka manus vārdus izdzirdēs arī atsevišķas pašvaldības; pirmkārt, Talsu pilsētas pašvaldība, otrkārt, Kuldīgas pilsētas pašvaldība, un teikt, ka tiešām nebūtu vērts atvērt to 10.klasi tur, kur tam nav nekāda - ne ekonomiska, ne valstiska, ne latviešu tautas interešu pamatojuma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas komentēt?

J.Vaivads. Es tikai gribētu pilnībā piekrist Lamberga kungam, ka valstij ir pilnīgi jānodrošina katra bērna tiesības uz izglītību. Tikai veidu, kā to dara, to valsts nosaka ar saviem likumiem, un neviens Izglītības likums taču nevēršas pret pašu izglītības iegūšanas iespēju, viņš tikai sakārto procesu, kā to darīt, tāpēc mēs veidojam skolas, tāpēc mēs veidojam klases, un to valsts ar savu likumu jebkurā gadījumā var noteikt. Un vairākums bagāto valstu to arī dara. Es šajā ziņā nevaru piekrist Lucāna kungam, ka tas ir budžeta deficīta jautājums. Nē, tas ir izglītības līdzekļu izlietošanas jautājums vispār, un bagātās valstis arī to kārto un sakārto.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu 14.pantā - izteikt tā otro daļu šādā redakcijā. Jums šī redakcija ir. (Starpsauciens: "Nevajag lasīt!") Nav vajadzības nolasīt? Nav. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 27, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. Tādā gadījumā nav nepieciešama arī šī labajā pusē norādītā koriģēšana, proti, izslēgt trešo daļu un uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par trešo, bet piekto daļu - par ceturto, sesto daļu - par piekto. Tas būtu bijis jādara tādā gadījumā, ja deputāta Ābiķa priekšlikums tiktu pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Tālāk - 15.pantā ir atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums - papildināt vienkārši ar vietniekvārdu "ðā", lai precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Vaivads. 16.pantā ir LNNK priekšlikums, proti, par līdzekļu sadali. Tātad 16.panta 4.punkts nosaka, ka mācību un audzināšanas iestādes vadītājs saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, likumdošanas aktiem, lemj par iestādei piešķirto finansu līdzekļu izmantošanu, un LNNK priekšlikuma būtība ir papildināt, ka tas notiek, balstoties uz attiecīgās mācību vai audzināšanas iestādes padomes koleģiāla lēmuma pamata. Tātad pati ideja ir tāda, ka šādu jautājumu risināšana - finansu resursu jeb līdzekļu sadale - skolā būtu jāveic koleģiālai institūcijai. Šādu priekšlikumu arī komisijā mēs diskutējām, taču šis priekšlikums neguva komisijas atbalstu, proti, jo mēs tomēr ejam ceļu par katras amatpersonas atbildības nostiprināšanu, un šajā sakarībā, protams, katrs direktors, sagatavojot savu lēmumu, var veidot institūcijas, pieaicināt ekspertu, pieaicināt pedagoģisko padomi un tā tālāk, taču galīgā lēmuma pieņemšana un atbildība par šo lēmumu tomēr paliek direktora ziņā, un tātad šī koleģiālā institūcija bieži vien vedinās uz vienkāršāka risinājuma pieņemšanu, nevis līdzekļu efektīvākas izmantošanas virzienā, un tāpēc arī komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - deputāts Karnups.

J.Kokins (LZS).

Augsti godātie kolēģi! Aicinu nenoraidīt LNNK frakcijas priekšlikumu, jo mācību process tomēr būtiski atšķiras no ražošanas procesa. Audzināšanas un mācību darbā ir svarīga koleģiālā pieeja, tāpēc neņemt vērā pedagoģiskā kolektīva viedokli, bet līdzekļu sadali uzticēt vienpersoniski tikai direktoram, ir riskanti, jo audzināšanas darbā jāņem vērā arī līdzekļu izmantošanas lietderība no audzināšanas viedokļa, tāpēc vēlreiz aicinu nenoraidīt Latvijas Nacionālās neatkarības kustības priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu jūs atbalstīt LNNK frakcijas priekšlikumu, gan domājot par iemesliem, ko minēja Kokina kungs, gan par to, ka tiešām skolas un mācību iestādes darbības veidam vajadzētu būt koleģiālam. Vajadzētu būt! Mēs visi zinām, ka padomju laikā bija strikta hierarhijas sistēma, viss nāca "no augšas", nāca norādījumi, nāca tie saucamie "CU". Un vismaz šeit mēs varam ieviest tā, ka skolas vai mācību iestādes vadītājs konsultējas ar saviem skolotājiem, kā labāk izlietot to mazo summiņu, ko viņi var saņemt no valsts budžeta. Un tad varbūt būs lielāka atbildība ne tikai ministrijas priekšā, bet arī bērnu un viņu vecāku priekšā, jo atbildība par naudu tomēr paliek vadītājam kā šīs iestādes vadītājam, bet viņa lēmumi tomēr ir saistīti ar visas skolas vajadzībām, nevis ar viņa vienpersonīgajām, personiskajām interesēm vai citiem apsvērumiem. Es aicinātu atbalstīt LNNK frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

J.Vaivads. Es gribētu tikai vērsties pie Karnupa kunga, lūk, tādā nozīmē. Tas, kas ir jau piedāvātajā priekšlikumā, tas ir, 4.punktā, tas jau neizslēdz iespēju direktoram konsultēties, un jebkurš saprātīgs direktors katrā gadījumā to arī darīs, jo viņam ir ļoti svarīgi, lai viņa lēmums, protams, tiktu atbalstīts visā pedagogu kolektīvā, un tātad tas nebūs tikai tāds vienpersonīgs voluntārs spriedums, turklāt tas jau neizslēdz iespēju tieši konsultēties. Un arī pašreiz komisijas piedāvātajā variantā paliek šī iespēja. Protams, ņemot vērā šādas koleģiālas institūcijas viedokli, tomēr arī pašam direktoram, balstoties uz savu kompetenci, ar savu spriedumu, ar savu vērtējumu arī ir tiesības pieņemt lēmumus. Ja mēs runājam arī tātad par pedagogu darba pašreizējo samaksu, tad tur ir norma šajos noteikumos - 10% par darba kvalitāti tieši skolās, un, ja mēs padomājam, kādā veidā... ja balstoties tikai uz koleģiālas institūcijas domām mēs pieņemsim lēmumu arī par šo 10% sadali, tad paši varat iedomāties, kāds izvērtējums varēs būt. Tā atkal būs vienkārši nonivelēšana - visiem vienādi. Un tāpēc, protams, konsultēties var arī, saglabājot pašreizējo, jau esošo redakciju, un nav oficiāli jāievieš šāds koleģiāls institūts kā obligāts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par LNNK frakcijas priekšlikumu - izteikt 16.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā. Redakcija jums ir piedāvāta. Vai ir vajadzība nolasīt? Nav nepieciešamības. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 7, atturas - 18. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, par nākamo! (Starpsauciens no zāles: "Taisnībai taču jābūt!")

J.Vaivads. Tālāk. Uz trešo lasījumu nav nekādu priekšlikumu attiecībā uz 17.pantu, nebija arī labojumu attiecībā uz 21.pantu. 23.pantā ir atbildīgās komisijas priekšlikums - tīri redakcionāli "skolu namus" aizstāt ar "skolēnu namus".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Vaivads. Attiecībā uz 27.pantu nav priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 30.pants.

J.Vaivads. Jā, nākamais priekšlikums ir tikai par 30.pantu. Gribu vērst uzmanību uz to, ka arī pašā dotajā redakcijā ir, varētu teikt, drukas kļūda, jo jau pēc otrā lasījuma " Tautas izglītības ministrija" visur ir aizstāta ar "Izglītības un zinātnes ministrija". Te ir tīri tehniska šī kļūda ieviesusies. Un atbildīgās komisijas priekšlikums tātad ir papildināt 30.panta otro daļu ar teikumu: "Lçmumu par mācību un pāraudzināšanas iestāžu dibināšanu vai slēgšanu pēc Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikuma pieņem Ministru kabinets". Tas ir nepieciešams tādēļ, ka dažkārt arī šādas iestādes ir ļoti grūti atvērt, jo neviena pašvaldība īpaši negrib savā teritorijā redzēt šīs zināmā mērā "problēmu skolas", un tādēļ tomēr, lai varētu saskaņā gan ar pašvaldību, gan ar visām ieinteresētajām ministrijām šādu lēmumu pieņemt, ir nepieciešams to darīt jau Ministru kabineta līmenī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Vaivads. Tālāk nav priekšlikumu attiecībā uz 35.pantu.

Sēdes vadītājs. Pārejas noteikumi.

J.Vaivads. Faktiski par pantiem tas ir viss, jo priekšlikumu vairs nav. Pārejas noteikumi. Tātad atbildīgās komisijas priekšlikums ir pieņemt pārejas noteikumu, kas nosaka, kādā veidā tiek traktēts pedagoģisko darbinieku skaidrojums un kas to pieņem, respektīvi, tiek atcelts iepriekšējais Augstākās padomes Prezidija lēmums un arī skaidrojums par šo terminu, jo likums paredz, ka to nosaka Ministru kabinets. Tātad tiek atcelti arī 1991.gada 19.jūnija Izglītības likumā lietoto terminu skaidrojumi, 1993.gada 22.aprīļa lēmums "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 2.aprīļa lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 19.jūnija Izglītības likumā lietoto terminu skaidrojumu"", kā arī tiek atcelti Ministru kabineta noteikumi nr.75 un nr.171, kur 81.panta kārtībā liela daļa no šajos grozījumos ietvertajām normām jau bija pieņemta. Un tātad 806.-a dokuments ir komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu, tas ir, noteikt, ka tas...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, ar 3.punku...

J.Vaivads. Jā, piedodiet, ar 3.punktu. Tāpat kā deputāta Ābiķa priekšlikumā, kas bija attiecībā uz mācību valodu vispārizglītojošajās skolās, šī norma stājas spēkā ar nākamo mācību gadu.

Sēdes vadītājs. Pret pārejas noteikumu redakciju deputātiem ir iebildes? Nav iebildes. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus, kuri tika iesniegti trešajam lasījumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 10. Likums pieņemts.

J.Vaivads. Paldies Saeimai.

Sēdes vadītājs. Zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Igors Bukovskis, Alfreds Čepānis, Irēna Folkmane, Andris Grots, Imants Kalniņš, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris...

Sēdes vadītājs. Deputāts Ēriks Kaža ir zālē.

I.Daudišs. Edvīns Kide...

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris arī ir zālē.

I.Daudišs. Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Vilis Krištopans, Kārlis Leiškalns, Roberts Milbergs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aida Prēdele, Jānis Ritenis, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija kvorumam. Lūdzu rezultātu! 48 deputāti... 49... 50. Kvorums ir zālē. Paldies.

Nākošais jautājums, kuru mēs izskatīsim, ir likumprojekts "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām". Otrais lasījums. Steidzams. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma komisija saņēma četrus deputātes Annas Seiles un Veltas Puriņas priekšlikumus, kā arī izdarīja grozījumus pēc komisijas iniciatīvas.

Pirmais ir redakcionāla rakstura grozījums, kas attiecas uz 2. pantu. Atbildīgā komisija šajā pantā ir aizstājusi skaitli "29" ar skaitli "40". Tātad, ja šis priekšlikums tiks pieņemts, tad viena nosaukuma kandidātu sarakstā esošajiem kandidātiem būs tiesības bez maksas izmantot raidlaiku radio un televīzijā, ja vismaz 40 dienu pirms vēlēšanu dienas viņi iesniegs izziņu par to, ka ir iesnieguši kandidātu sarakstu Centrālajā vēlēšanu komisijā. Šādu grozījumu mēs ierosinām izdarīt tādēļ, lai radio un televīzija varētu labāk sagatavoties tātad šī bezmaksas raidlaika sadalīšanai un izmantošanai. Aicinām šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tā kā likumā nekur nebija definēts, kas ir priekšvēlēšanu aģitācija, komisija pēc ilgām debatēm un Kārļa Leiškalna priekšlikuma 2.pantā ir noteikusi priekšvēlēšanu aģitācijas jēdzienu, tātad ir papildinājusi 2.pantu ar otro daļu. Kāds ir šis jēdziens - to jūs varat izlasīt priekšlikumu tabulā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Pieņemta.

J.Lagzdiņš. Nākošais grozījums ir izdarīts 5. pantā. Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām tādu normu, ka bez maksas ir tiesības izmantot raidlaiku ne vairāk kā 10 minūtes laika periodā no 29. līdz 8. dienai pirms vēlēšanu dienas un ne vairāk kā 10 minūtes laikā no 7. dienas līdz pēdējai dienai pirms vēlēšanu pirmās dienas. Deputātes Anna Seile un Velta Puriņa pamatoti ierosina svītrot vārdus "ne vairāk kā", nosakot precīzi, ka bezmaksas raidlaiks katrā posmā ir 10 minūtes. Komisija vienbalsīgi šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Lai nebūtu domstarpību starp bezmaksas raidlaika izmantotājiem - politiskajām partijām, no vienas puses, un Radio un Televīzijas vadību, no otras puses, komisija ir papildinājusi 5. pantu ar normu, kas nosaka, ka bezmaksas raidlaiku attiecīgajā kandidātu sarakstā esošie kandidāti vai politiskās organizācijas var izmantot pēc saviem ieskatiem, tas nozīmē, ka tiešajā raidījumā var būt gan kāds monologs, dialogs vai pat īsa diskusija šo 10 minūšu laikā, var būt arī videomateriāls vai kādā citā veidā var tikt izmantots šis raidlaiks. Es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 7. panta pirmajā daļā komisija ierosina vārdu "jâgarantē" aizstāt ar vārdu "jâdod". Tas ir redakcionāla rakstura grozījums. Es aicinātu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tāpat atbilstoši citām normām mēs ierosinām 7. panta otrajā daļā aiz vārda "pamatkapitālā" papildināt ar vārdiem "atsevišķi vai kopsummā".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Tāpat ierosinām 9. pantā pirmajā daļā pirms vārdiem "5. pantā" papildināt ar vārdiem "ðā likuma". Tas ir redakcionāls juridiska rakstura grozījums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Tālāk!

J.Lagzdiņš. Mazliet būtiskāks grozījums ir 12. pantā. Atbildīgā komisija ierosina šajā pantā noteikt, lai ierobežojumi radio un televīzijas raidījumos aģitēt par vai pret deputātu kandidātu sarakstiem tiktu attiecināti ne tikai uz radio un televīzijas darbiniekiem, bet arī uz personām, kas vada Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas raidījumus, jo ir gadījumi, kad raidījumus vada ne tikvien štata darbinieki, bet arī ārštata darbinieki vai uzstājas kādas personas, kuras nav ne štatos, ne ir pieņemtas arī kā ārštata darbinieki. Tātad šis ierobežojums attiektos uz visa veida tātad, kas vada Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā raidījumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdzīgu grozījumu komisija ierosina izdarīt arī 13. pantā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

J.Lagzdiņš. Pats būtiskākais priekšlikums tika iesniegts par 14. pantu, arī to iesniedza deputātes Anna Seile un Velta Puriņa. Kolēģes ierosināja noteikt, ka Latvijas Radio un Latvijas Tevīzijas raidījumos ir aizliegts iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus, tātad pārraidīt šos rezultātus, sākot ar 7. dienu pirms vēlēšanu pirmās dienas. Komisija šo priekšlikumu noraidīja. Godātie kolēģi, kā jūs atceraties, līdzīgu priekšlikumu savulaik - pirms pusotra gada - bija iesnieguši LNNK frakcijas deputāti, kad šajā zālē tika apspriests likumprojekts par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām, arī tad šajā zālē bija garas diskusijas, toreiz Saeimas vairākums šo priekšlikumu noraidīja, taču jāsaka, ka komisija nevadījās pēc šī precedenta, noraidot kolēģu priekšlikumu, bet gan vadījās pēc lietišķiem un pragmatiskiem apsvērumiem. Proti, mēs uzskatījām, ka, ja noteiktu šādu ierobežojumu publicēt sabiedriskās domas aptaujas rezultātus tikai divos ļoti ietekmīgos masu informācijas līdzekļos, tad faktiski tas situāciju neuzlabotu un negrozītu, jo, piemēram, paliktu iespēja tos pašus rezultātus publicēt, teiksim, "Lauku Avīzē", "Neatkarīgajā Rīta Laikrakstā", laikrakstā "Diena", rajonu preses izdevumos, un faktiski, lai konsekventi mēs šo ierobežojumu varētu realizēt, tas būtu jāattiecina arī uz citiem masu informācijas līdzekļiem. Tādējādi komisija uzskatīja, ka nav jēgas šāda veida ierobežojumiem. Tāpēc komisija vienbalsīgi šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Uzsākam debates.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Nevienam nav noslēpums, ka sabiedriskās domas aptauja ļoti ietekmē vēlētāju viedokli. Bet te ir tikai jautājums, kā rokās ir Latvijas valsts radio un televīzija, un, ja ņem vērā, ka viena valdošā vai divas valdošās partijas tomēr zināmā mērā var ietekmēt vēlēšanu rezultātus caur šiem diviem masu informācijas līdzekļiem, tad es uzskatu, ka tāds "brīvlaiks" - vismaz 7 dienas pirms vēlēšanām - mums būtu jāievieš, lai šajā laikā netiktu pieļauta vienpusīga aģitācija kādas politiskās partijas labā, jo ne katrai partijai ir iespējams pēkšņi reaģēt un nopirkt vēlēšanu aģitācijai nepieciešamo laiku, lai atspēkotu vai pamatotu savu viedokli. Pēdējā laikā parādās ļoti daudzas un dažādas aptaujas, un ne visas tās ir ļoti objektīvas. Dažas aptaujas tiek izdarītas ļoti profesionāli, bet dažas tādā veidā netiek izdarītas, un visi šie rezultāti var nonākt televīzijas ekrānos un radio.

Kas attiecas uz to ierosinājumu, ko izsaka Lagzdiņa kungs, - ka vajadzētu aptaujas aizliegt arī presē, - nezinu, varbūt tā vajadzētu, bet varbūt arī nevajag, tāpēc ka šajos pārējos masu informācijas līdzekļos - laikrakstos, žurnālos - tomēr ir visādas iespējas pamatot šo viedokli ar rakstiem, bet televīzijā izskanējušais vārds var izskanēt vienpusīgi un pašā pēdējā mirklī ļoti ietekmēt vēlēšanu gaitu.

Es atceros, kā - šis piemērs gan neattiecas uz socioloģiskajām aptaujām - pašā pēdējā mirklī pirms Augstākās padomes vēlēšanām, pirms šīs 4. maija republikas dibināšanas, notika televīzijā diskusija par to, vai vēlēt Repši vai Ķezberu, un visu izšķīra Kurzemes apgabalā šī pēdējā televīzijas ekrānos novirzītā aģitācija - tikai par Ķezberu! Tur Latvijā ietekmīgi cilvēki izteica savu viedokli. Un es domāju, ka tā toreiz bija kļūda. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Jau pirms šīs Saeimas vēlēšanām bija diskusijas par šādu līdzīgu pantu lietderību, un toreiz ļoti daudzi deputāti centās pierādīt, cik labi ir, ka tikai vienu dienu iepriekš vai vēlēšanu dienā netiek publicēti šādi materiāli. Seiles kundze vienu piemēru minēja. Es jau toreiz brīdināju, ka notiks manipulācija ar šiem aptauju rezultātiem, un tā tas arī bija, un es pateikšu vienu tādu svaigāku piemēru. Pirms Rīgas Domes vēlēšanām parādījās visās avīzēs aptauju rezultāti, un pirmajā vietā tās bija ielikušas toreiz mums zināmo partiju ar Čevera kungu priekšgalā, lai gan faktiski bija skaidri zināms, ka tas bija viltojums.

Tāpēc, lai nepieļautu šādu viltojumu parādīšanos, kas, pēc mūsu aprēķiniem, varētu, teiksim, par dažiem procentiem varbūt pazemināt kādas partijas reitingu un par dažiem procentiem paaugstināt kādas citas partijas reitingu, tika atkārtoti iesniegts šis priekšlikums - vismaz 7 dienas pirms vēlēšanām pārtraukt šo aptauju publicēšanu. Kāpēc? Tāpēc, ka dažas sabiedriski politiskās organizācijas un partijas ir iegādājušās savus sociālo pētījumu centrus, kuri par attiecīgu samaksu publicē tātad viņiem vien vēlamus rezultātus. Es aicinu atbalstīt LNNK priekšlikumu. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Nu, pārdomā!")

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir runātāji? Debates pabeigtas. Vai referents vēlas komentēt? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Man Annas Seiles minētais piemērs par Ivaru Ķezberu un Eināru Repši ir ļoti tuvs un labi zināms. Man ir labi zināma tā situācija, jo es biju Eināra Repšes uzticības persona šajā kampaņā. Taču toreiz visu izšķīra nevis sabiedriskās domas pētīšanas rezultāti, bet gan, tā teikt, ievērojamu Latvijas iedzīvotāju publiska nostāja radio un televīzijā. Tā tas bija toreiz, un arī šajās vēlēšanās to izšķirs ne jau šie sabiedriskās domas pētīšanas rezultāti, kuri būs publicēti pēdējās dienās divos valsts masu medijos, bet daudzi citi faktori, un kā jurists es, godātie kolēģi, tomēr negribētu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nav visaptverošs, tas aptvers tikai divus masu medijus. Televīzijas raidījums PICCA, ko rītos skatās ļoti daudzi cilvēki, varēs publicēt šos pētījumu rezultātus, uz viņiem neattieksies ierobežojumi. Arī tāds ļoti ietekmīgs masu informācijas līdzeklis kā "Lauku Avīze" varēs tos publicēt, un faktiski šis ierobežojums būs lielā mērā butaforisks, godātie kolēģi!

Gribu jūs informēt, ka vienīgā man zināmā valsts, kurā ir šādi ierobežojumi, ir Krievija. Tur ir noteikts, ka divas nedēļas līdz Krievijas Domes vēlēšanām nevar publicēt sabiedrības domas pētīšanas rezultātus. Bez tam es gribētu, godātie kolēģi, atgādināt, ka saskaņā ar otrajā lasījumā pieņemto likumu par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem pārraudzību pār radio un televīzijas darbību veiks šī institūcija, tātad šī padome, tātad šī būs sabiedriskā radio un televīzijas padome, tātad arī sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija, un es domāju, ka iecere ir tāda, lai šīs problēmas pārraudzītu sabiedrība, nevis kāda viena partija. Un es ļoti šaubos, vai šobrīd mūsu valstī kādai partijai ir ietekme pār radio un televīziju. Paši radio un televīzijas darbinieki ir daudzkārt pierādījuši to, ka viņi ir šobrīd neatkarīgi vai ļoti, ļoti lielā mērā neatkarīgi no politisko organizāciju un valdības ietekmes.

Tādēļ, godātie kolēģi, es tomēr aicinu kolēģes Annas Seiles un Veltas Puriņas priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles un deputātes Puriņas priekšlikumu 14. pantam! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 17, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk! Komisija šo pantu nav izmainījusi?

J.Lagzdiņš. Tieši tā!

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt otrās nodaļas nosaukumu pirms vārda "iestādes" ar vārdiem "valsts un pašvaldību", jo otrajā nodaļā ir runa par aģitācijas ierobežojumiem valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija ir noraidījusi Annas Seiles un Veltas Puriņas priekšlikumu - izslēgt 18.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātes lūdz balsojumu? Nelūdz. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Piekrīt.

J.Lagzdiņš. Komisija ir ierosinājusi tātad 18.pantā izslēgt vārdu "pašvaldības". Tas ir nedaudz precizējošs grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Komisija ir pieņēmusi deputātes Annas Seiles un Veltas Puriņas priekšlikumu - 19.pantā pēc vārdiem "tikšanās reizēm ar vēlētājiem" papildināt ar vārdiem "bez maksas vai". Tas nozīmē, ka valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, piešķirot telpas tikšanās reizēm ar vēlētājiem, var pēc saviem ieskatiem vai nu prasīt maksu vai neprasīt maksu par telpu izmantošanu, savukārt, ja šī maksa tiek prasīta, tad visām politiskajām organizācijām maksai ir jābūt vienādai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pēdējais priekšlikums attiecas uz pēdējo pantu. Atbildīgā komisija ierosina... es atvainojos, tas attiecas uz pārejas noteikumiem. Tātad atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu pēc pēdējā panta ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: "6. Saeimas priekšvēlēšanu periodā šā likuma 12.panta un 13.panta pirmās daļas noteikumi piemērojami, sākot ar nākamo dienu pēc šā likuma spēkā stāšanās". Godātie kolēģi, es gribu atgādināt, ka 12.panta un 13.panta normas nosaka, ka 60 dienas pirms vēlēšanām radio un televīzijas darbinieki, kā arī personas, kuras vada raidījumus, nevar aktīvi piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijā, kā arī vadīt radio un televīzijas raidījumus, bet, tā kā likumprojekts diemžēl netika pieņemts savlaicīgi, tad likumā bija jāietver šāda norma, lai šiem ierobežojumiem nebūtu atpakaļejoša spēka, kas vienkārši nebūtu arī no juridiskā viedokļa korekti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām" pieņemšanu otrajā lasījumā. Atgādinu, ka tas tiek izskatīts kā steidzams. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts "Par sociālo palīdzību". Pirmais lasījums.

Pēteris Elferts - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.610. Šis likums ir izstrādāts ar mērķi - noteikt galvenos sociālās palīdzības veidus, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt sociālo palīdzību, kā arī valsts un pašvaldību pienākumus sociālās palīdzības sniegšanā.

Šobrīd Latvijā tiesības uz sociālajiem pabalstiem vai sociālajām pensijām regulē likums "Par valsts pensijām", kā arī Ministru kabineta lēmumi par dažādiem valsts pabalstu veidiem. Nav likuma, kas regulē personas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem, kā arī pašvaldību sociālajiem pabalstiem. Tādējādi dažādos Latvijas rajonos iedzīvotājiem ir ļoti atšķirīgas iespējas saņemt sociālo palīdzību gan pakalpojumu veidā, gan apmēru ziņā. Trūkst vienotu kritēriju pabalstu piešķiršanai, nav noteikta palīdzības finansēšanas kārtība starp pašvaldībām. Šajā likumā ir noteikti sociālās palīdzības termiņi, kā arī mērķis - tiesības un pienākumi. Arī personas tiesības uz sociālo palīdzību. Likums reglamentēs valsts pienākumus sociālās palīdzības sniegšanā, pašvaldības pienākumus sociālās palīdzības sniegšanā, sociālo pakalpojumu veidus, sociālās palīdzības saņemšanas kārtību, kādā persona var griezties pēc palīdzības, personas pienākumus un atbildību, pieprasot un saņemot sociālo palīdzību, kā arī lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Šis likumprojekts paredz sakārtot šo palīdzību un pabalstu nozari gan no valsts, gan no pašvaldības puses. Gribu jums atgādināt, ka Saeima jau vienreiz izskatīja likumprojektu par sociālajiem pabalstiem un sociālo palīdzību pirmajā lasījumā un to pieņēma. Apspriežot šo likumprojektu otrajā lasījumā, Saeima pārtrauca tā izskatīšanu, tas notika šā gada 25.maijā, un tagad komisija iesniedza šo likumprojektu nevis ar tā agrāko nosaukumu "Par sociālo palīdzību un valsts sociālajiem pabalstiem", bet ar pašreizējo nosaukumu "Par sociālo palīdzību". Tātad šis ir pārstrādāts likumprojekts, kuru Saeima bija pieņēmusi pirmajā lasījumā un pārtrauca to izskatīt otrajā lasījumā, jo tas likumprojekts bija ļoti tehniski pārstrādāts, kaut gan konceptuāli nekas nebija mainīts un tajā bija iekļauti ļoti daudzi sociālo un darba lietu komisijas labojumi, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas labojumi.

Likumprojekts, kas jums ir priekšā, atšķiras no pirmā projekta divās vietās. Pirmā ir tā, ka šajā likumprojektā ir iestrādāta interesanta norma, kas attiecas uz bērnu pabalstu izmaksāšanas kārtību, respektīvi, te zināmā mērā ir iezīmēta demogrāfiskā politika, ka par pirmo bērnu izmaksā vienu pabalstu, par otru - pusotru, par trešo - divus pabalstus, par ceturto - divus, par piekto - pusotru un par sesto - atkal vienu pabalstu, par septīto - vienu utt. Vienīgais būtiskais labojums, pret ko deputāti visvairāk iebilda, apspriežot iepriekšējo projektu otrajā lasījumā, attiecas uz Pabalstu fondu tiesībām nodarboties ar uzņēmējdarbību, ieguldot valsts līdzekļus. Šī norma tika izņemta ārā, tātad šajā likumprojektā ir noteikts, ka Valsts sociālās palīdzības fondam nav tiesību ieguldīt vai citādi investēt paredzētos līdzekļus, drīzāk - pārpalikušos līdzekļus. Tātad šis fonds darbosies tāpat kā Sociālās apdrošināšanas fonds, kas šobrīd izmaksā pensijas. Tagad šī norma, ka varētu nodarboties ar uzņēmējdarbību, ir izņemta ārā. Tātad komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies? Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Patiešām ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu, jo šobrīd situācija ir tāda, kurai nepieciešamas zināmas korekcijas. Kaut vai viens piemērs. Man nupat bija iespēja apmeklēt kādu sievieti, kurai ir noņemtas abas kājas. Viņai vienīgais atbalsts ir dēls. Rajonā ir ļoti liels bezdarbs. Strādā cilvēks no gadījuma uz gadījumu. Tomēr ir ļoti lielas grūtības šobrīd, lai saņemtu kādu pabalstu, ko mēs agrāk sapratām - par pirmās grupas invalīda kopšanu.

Cienītie kolēģi, jā, šobrīd ir tādas iespējas! Ja rajona pašvaldība atrod par iespējamu, ja tai ir kaut kādas finansiālas iespējas, tad tā varētu šādu vienreizēju pabalstu izsniegt varbūt pat vēl atkārtoti. Tomēr es domāju, ka tas ir stipri nepietiekoši, ka tas nenodrošina šī cilvēka aprūpi un iespējas izdzīvot. Šobrīd šī situācija līdz ar šā likuma pieņemšanu varētu stipri mainīties, jo šobrīd šeit tiek stingri reglamentēta pašvaldību kompetence un pašvaldību pienākums attiecīgi palīdzēt.

Sociālais pabalsts. Šādā veidā arī šeit tiek runāts par fondiem, te ir noteikti līdzekļi, ne tikai līdzekļi, bet arī cita veida palīdzības sniegšana, kuru ir iespējams izsniegt, lai pabalstītu cilvēkus, kuriem ir šāda nepieciešamība.

Cienītie kolēģi, patiešām šis ir viens no sociālās likumdošanas bloka likumiem, un es ļoti lūdzu jūs to atbalstīt, jo tā mēs būtu spēruši nopietnu soli uz priekšu, pabalstot tos cilvēkus, kuriem tas ir nepieciešams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Debates pabeigtas. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par sociālo palīdzību" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

P.Elferts. Tā kā mēs esam izskatījuši šo projektu, pie reizes es lūgtu nevis par šo projektu, bet arī par līdzīga rakstura projektu iesniegt priekšlikumus līdz 15.augustam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts "Par valsts pensijām". Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisija. Referenta nav.

Nākamais likumprojekts "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām".

Pēteris Elferts - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.623. Kā jūs atceraties, tad, kad mēs apspriedām sociālo reformu un kad mēs jau pieņēmām likumu "Par sociālo drošību" pirmajā lasījumā, mēs likumā "Par sociālo drošību" uzskaitījām vairākus citus likumus, kas būs pakārtoti tieši šim tā saucamajam "jumta" likumam.

Likumā par sociālo drošību tiek uzskaitīta bezdarba apdrošināšana, obligātā sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Tātad šobrīd mums sociālais nodoklis ir 38%, ir paredzēts, ka šis nodoklis tiek sadalīts, iemaksājot tieši par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī bezdarba gadījumos. Tādējādi cilvēks iemaksās konkrētu summu, un tā nonāks konkrētam mērķim. Šobrīd tas viss tiek ielikts, nosacīti varētu teikt "vienā katlā", un šā likumprojekta, kā arī visas koncepcijas mērķis ir šo bloku sadalīt. Tātad apdrošinātām personām, kas cietušas nelaimes gadījumā darbā vai saslimušas ar arodslimībām, likums garantē apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pārējo darba spēju zaudējuma gadījumā, kā arī vienreizējus pabalstus un atlīdzības. Bez tam arī medicīnisko un profesionālo reabilitāciju un iespēju atkārtoti integrēties sociālajā vidē. Gadījumā, ja apdrošinātās personas nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimības sekas, likums garantē apdrošinātās personas apgādībā esošajiem tiešajiem ģimenes locekļiem atlīdzības izmaksu par apgādātāja zaudējumu, kā arī pabalsta izmaksu apdrošinātās personas apbedīšanai. Tātad šā likuma mērķis ir sakārtot šo nozari, kas saistīta ar nelaimes gadījumiem darbavietā. Es komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Pret 15.augustu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav iebildes deputātiem? Nav. Līdz ar to ir apstiprināts šis priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Nākošais likumprojekts "Par sociālo drošību" otrajā lasījumā. Referenta nav.

Izskatīsim nākošo. Bet kolēģe! Tribīne ir brīva referentam! Ludmila Kuprijanova - Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Tātad mēs skatīsim dokumentu nr.809 "Par sociālo drošību". Šis likumprojekts ir otrajā lasījumā. Pirmajā lasījumā viņš bija pirms gada. Šis likums, kā mēs viņu saucam, ir "jumta" likums, jo viņš atspoguļo praktiski pamatprincipus, kas ir ielikti visā sociālajā reformā. Šeit ir dotas definīcijas. Likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumi nebija iesniegti ne no deputātiem, ne no citām komisijām, tāpēc visi labojumi, kas izdarīti otrajā lasījumā, ir komisijas labojumi. Pārsvarā tie ir redakcionāla rakstura labojumi, kas pēc tam tika skaņoti arī ar Saeimas Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Mums tomēr ir jāizskata formāli visi panti, kuros ir izdarīti precizējumi, tāpēc, kaut arī formāli, ir jāpasaka šis panta numurs pēc skaita, kāds viņam ir, un jāizsaka šī precizējuma būtība, protams, visu nelasot.

L.Kuprijanova. Tātad visi labojumi uz otro lasījumu ir ietverti dokumentā nr.809.-a, tabulā.

Tātad 1.pants - "Likuma uzdevumi". Te ir tikai precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem pret šo precizējumu? Nav. Lūdzu, tālāk!

L.Kuprijanova. 1.panta otrajam punktam arī ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 3. punkts. Šeit viņš ir iekļauts 2.pantā precizētā redakcijā. Viņš ir no 1.panta izņemts.

Sēdes vadītājs. Varbūt precizitātes labad - tās ir daļas, bet jūs saucat tās par punktiem. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. Iekļaut 2.panta otro daļu 1.panta trešajā daļā precizētā redakcija, tātad tā ir palikusi par 3.apakšpunktu, tikai kārtības numuri mainās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

L.Kuprijanova. 4.apakšpunkts. Šeit viņš ir izslēgts.

Sēdes vadītājs. Es tomēr precizitātes labad jūs aicinātu tās saukt nevis par apakšpunktiem, bet par daļām, tā kā tas ir projektā.

L.Kuprijanova. Jā. Tātad ceturtā daļa ir izslēgta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. 1.panta otrā nodaļa ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

L.Kuprijanova. Trešā daļa arī ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

L.Kuprijanova. Pirmais pants ir pabeigts.

Sēdes vadītājs. Vai par pantu kopumā ir nepieciešams balsot? Nav iebildes deputātiem. Līdz ar to tas ir akceptēts.

2.pants.

L.Kuprijanova. 2.pants. 2.panta pirmā daļa ir iekļauta 1.panta ceturtajā daļā precizētā redakcijā, ko mēs jau izskatījām.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

L.Kuprijanova. 2.panta otrā daļa ir 1.panta trešajā daļā. Es gribētu paskaidrot, kādēļ te ir šādas nobīdes. Tāpēc, ka te divi panti visu laiku deva definīcijas, ar ko nodarbojas likums. Mēs to visu apkopojām 1.pantā, par kuru mēs jau runājām.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. Tālāk mēs izveidojām jaunu 3.pantu, precizētā redakcijā iestrādājot tā pirmajā daļā 17.panta pirmo daļu, otrajā daļā - 17.panta otro daļu un trešajā daļā - 18.panta tekstu, attiecīgi grozot numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? (No zāles deputāts A.Endziņš: "Jautājums - par kuru 3.pantu ir runa? Te ir divi trešie panti.")

L.Kuprijanova. Tas ir pirmā lasījuma 3.pants, Endziņa kungs!

Sēdes vadītājs. Mēģiniet iedziļināties! (Starpsauciens no zāles: "Jauno tekstu tikai!")

L.Kuprijanova. Jo tur ir blakus iedots jaunais teksts.

Sēdes vadītājs. Tur tiešām ir divi trešie panti.

L.Kuprijanova. Es paskaidroju: tas notika arī otrajā lasījumā, jo ļoti tālu bija punkts no punkta, ko mainīja. Tādēļ arī atkārtojas, Endziņa kungs, lai parādītu, ka mēs mainījām to 17. un 18.pantu. Tas ir atkārtojums, lai jūs redzētu, ka tie panti nav pazuduši. Es izskatu jauno tekstu. Endziņš grib... Citur vairs nevar vienkāršu ailīti izdomāt. Es vēlreiz paskaidroju: tā kā 17. un 18.pants ir pārbīdīti ļoti augstu, tad otrreiz tiek atkārtots teksts, kur viņi parādās, lai nebūtu vēlreiz lieki jautājumi. Visu var izlasīt. Viņi ir tieši blakus un ļoti pārskatāmi.

Sēdes vadītājs. Vismaz vajadzētu uzklausīt deputātu Endziņu, ko viņš ierosina... lai viņš arī balsotu pats par to, jo šeit tiešām šie divi panti ir... ir tāda zināma neizpratne. Kāds bija jūsu ierosinājums, deputāt Endziņ? (No zāles deputāts A.Endziņš: :Jūs divreiz vienu un to pašu!")

L.Kuprijanova. Tā ir izziņa, kungi!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka komisijas vadītāja pati acīmredzot nesaprot, par ko viņa runā, es atvainojos. Šeit ir divi trešie panti, pilnībā vienāda redakcija. Es saprastu, ja jūs pateiktu, ka šeit ir tehniska kļūda, ka divas reizes mēs esam ierakstījuši 3.pantu, bet tad ir jautājums: kuru - vai pirmo, kas ir augšpusē uzrakstīts, vai to, kas ir otrajā pusē? Jo tas, ko jūs piedāvājat, ir trešajā ailītē, kur ir skaidri un gaiši rakstīts: "Otrajam lasījumam sagatavotā likumprojekta redakcija". Jūs sagatavojāt un dodat divas analoģiskas 3.panta redakcijas. Viens pret vienu. Pilnīgi pareizi! Tad tā arī skaidri un gaiši pasakiet, ka šeit ir kļūda. Teksts ir identisks, un vienkārši par 3.pantu ir jābalso, nevis par diviem 3.pantiem. (Starpsauciens: "Netici!")

L.Kuprijanova. Es negribu izraisīt diskusiju, bet mēs, kamēr balsojām par 1.3.pantu, kā jūs viņu saucat, un par 2.... Es tā arī paskaidroju, Endziņa kungs, ka tā ir tikai izziņa un tehniska kļūda.

Sēdes vadītājs. Lielas problēmas jau nav, jo viņi tiešām ir vienādi, tāpēc mēs piekrītam gan deputāta Endziņa ierosinājumam, gan komisijas vadītājas skaidrojumam. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. Tātad, protams, otrreiz par 3.pantu nebalsosim, bet es vēlreiz pievēršu jūsu uzmanību tam, ka tie ir labotie panti, lai pēc tam mums nav vairs jāatgriežas, kā tas notika arī pēc Endziņa skaidrojuma otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

L.Kuprijanova. Nākošais ir redakcionāls labojums par likuma pirmā lasījuma 4.12.pantu un 3.11. pantu - apvienot tos jaunā nodaļā ar nosaukumu "Sociālās tiesības". Tātad otrā nodaļa saucas "Sociālās tiesības".

Sēdes vadītājs. Pret šo nosaukumu nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

L.Kuprijanova. Tātad bijušais 3.pants precizētā redakcijā top par 4.pantu. Mainās numerācija.

Sēdes vadītājs. Pret 4.5.panta precizēto redakciju nav iebildes? Nav. Tālāk!

L.Kuprijanova. Bijušais 4.pants precizētā redakcijā top par 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. Bijušais 5.pants top par 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

L.Kuprijanova. 6.pants ar precizētu panta un tā nosaukuma redakciju top par 7.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 7.pants top par 8.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 8.pants precizētā redakcijā top par 9.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

L.Kuprijanova. 9.pants precizētā redakcijā top par 10.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 10.pants precizētā redakcijā top par 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

L.Kuprijanova. 11.pants precizētā redakcijā top par 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 12.pants. Komisijas priekšlikums bija akceptēts - izslēgt šāda satura pantu un iekļaut likumā jaunu 13.pantu, kurā būtu definēts jēdziens "sociālie pakalpojumi". Tas arī ir izdarīts.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju deputātiem nav iebildes? Nav.

L.Kuprijanova. 13.pants precizētā redakcijā top par 14.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 13.panta otrā daļa tiek izslēgta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 13.panta trešā daļa precizētā redakcijā top par 14.panta otro daļu, līdz ar to 14.pants ir pabeigts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 14.pants precizētā redakcijā kļūst par 15.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 15.pants ir pārcelts, un šinī likumā mēs pie viņa vēl atgriezīsimies, runājot par 22.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. 16.pantam ir grozīts nosaukums, un šis pants ir tapis par 15.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 17.pants. Šeit ir izslēgta pirmā un otrā daļa, kas attiecīgi ir iekļauta 3.pantā. Tie ir tie panti, kur bija divas reizes iekļauts 17. un 18.pants. Viņi visi ir 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. 19.pants. Ir grozīts panta nosaukums, precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 20.pants. Izslēgts pants, un attiecīgi grozīta numerācija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

L.Kuprijanova. 21.pants. Ir grozīts nosaukums, un šis pants šobrīd top par 17.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 22.pants. Precizēta panta redakcija. Tas top par 18.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 23.pants. Ir precizēta redakcija, un tas ir tapis par 19.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 24.pants. Precizēts panta nosaukums, un tas ir tapis par 20.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 25.pants. Precizēta redakcija, un šis pants tapis par 21.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

L.Kuprijanova. Šeit atkārtojas 15.panta redakcija un ir arī jaunā 22.panta redakcija, par kuru mēs jau runājām. Mēs izslēdzām 15., un tapa jauns 22.pants. Bijušais 15. Te tas ir redzams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 26.pants. Precizēta redakcija, un šis pants kļūst par 23.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

L.Kuprijanova. 27.pants. Ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 28.pants. Ir grozīts tā nosaukums, jauna redakcija, un attiecīgi viņš ir tapis par 25.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 29.pants. Grozīts panta nosaukums, precizēta redakcija. Viņš ir tapis par 26.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

L.Kuprijanova. 30.pants. Ir precizēta panta redakcija, viņš ir tapis par 27.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

L.Kuprijanova. 31.pants ir tapis par 28.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. Tā kā tika ieviesta jauna nodaļa, tad ceturtā nodaļa ir kļuvusi par piekto nodaļu ar saglabātu nosaukumu. Numerācija mainās.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. 32.pants. Precizēta pirmās daļas redakcija, šis pants tapis par 29.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 33.pants. Precizēts panta nosaukums un redakcija, tas kļuvis par 30.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 34. pants. Precizēts panta nosaukums un redakcija, tapis par 31.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

L.Kuprijanova. 35.pants. Precizēts panta nosaukums un redakcija, tapis par 32.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 36.pants. Precizēta panta redakcija. Tapis par 33.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 37.pants. Precizēts panta nosaukums. Tapis par 34.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

L.Kuprijanova. 38.pants. Grozīts panta nosaukums. Tapis par 35.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 39.pants. Precizēts panta nosaukums un redakcija. Tapis par 36.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. 40.pants. Precizēta redakcija. Tapis par 37.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Kuprijanova. "Pârejas noteikumi". "Pârejas noteikumi" ir izsvītroti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par sociālo drošību" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Vai deputātiem ir iebildes pret 15.augustu kā termiņu priekšlikumu iesniegšanai? Nav. Termiņš ir pieņemts.

Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt 9.augusta sēdes darba kārtību un izskatīt likumprojektu "Par valsts pensijām" pēc darba kārtības 24.punkta - likumprojekta "Par sociālo drošību" - izskatīšanas. Ja mēs sākam darba kārtību izskatīt, tad ir arī citi deputātu iesniegumi un frakciju iesniegumi. Man liekas, ka komisijai vajadzēja nākt tribīnē un godīgi pateikt - referenta nebija, lūdzu, piedodiet, un izskatīsim to likumprojektu, par kuru mums nebija referenta!

L.Kuprijanova. Lūdzu, piedodiet par referentu, es meklēju valdības pārstāvi, par nožēlu, un atļaujiet sākt skatīt Pensiju likumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Izskatām likumprojektu "Par valsts pensijām". Referente ir Ludmila Kuprijanova - Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Tātad, cienītie kolēģi, no visas šīs paketes tas ir tas likumprojekts, ko acīmredzot gaidīja visvairāk un visilgāk. Es gribētu drusciņ pieskarties šā likumprojekta vēsturei. Tas bija pārrakstīts vismaz divas reizes, un tad, kad mēs pavasarī šeit, šajā zālē, izskatījām pensiju reformu koncepciju, bija daudz iebildumu no deputātu puses, un es gribētu tos sagrupēt tādās lielās grupās: bija iebildumi pret tīri fondētu sistēmu (tā bija viena liela iebildumu grupa), un bija iebildumi pret pensionēšanas vecuma paaugstināšanu (tā bija otra liela iebildumu grupa). Jāatzīst, ka Labklājības ministrija pēc koncepcijas apspriešanas un pēc tam, kad mēs visi rakstījām priekšlikumus šai koncepcijai, kā bija paredzēts Saeimas lēmumā, ir daudzas no izteiktajām bažām ņēmusi vērā, un šis likumprojekts nekādā ziņā nevar būt saistīts ar agrāk izskatīto koncepciju. Tas ir pamainījies būtībā. Pirmkārt, šeit ir paredzēts šā vecuma paaugstinājums līdz 60 gadiem sievietēm. Tātad, ja mēs pieņemsim šo likumu, mūsu valstī pensijā ies visi vienādā vecumā, tas ir, 60 gadu vecumā. Otrkārt, šis likums paredz tādos lielos vilcienos praktiski saglabāt solidaritātes principu pensiju izmaksās, tajā pašā laikā ņemot vērā to, par ko jau vismaz divus trīs gadus visi runā, - ka katram pensijā ir jāredz sava darba mūža atspoguļojums, savs maksājums. Šajā likumā tas ir ņemts vērā, jo ir iestrādāta formula, ka katram indivīdam būs atsevišķs konts, būs individualizētā uzskaite, un tad, kad viņš ies pensijā, to, ko viņš būs maksājis sociālajos maksājumos par pensiju (attiecīgos apmēros saskaņā ar formulu), viņš patiešām arī saņems. Protams, šim likumam, tāpat kā jebkuram likumam sociālajā sfērā, ir arī trūkumi, un ir jāpasaka godīgi - un šodien balsojot katram deputātam tas ir jāapzinās, - ka šis likums piesaistīs visu mūsu valsts iedzīvotāju uzmanību. Šis likums, protams, tiešā veidā neatrisina to, ko gaida mūsu pensionāri. To, kas šobrīd jau ir pensijā, ir 660 tūkstoši. Šis likums ir domāts mums, mūsu bērniem, tiem, kas šobrīd strādā un turpinās strādāt vēl daudzus gadus. Tas ir nākotnes likums, bet tas ir pozitīvs ar to, ka tas ir patiešām moderns likums. Tas ir, es uzskatu, pietiekami sociāli izsvērts likums, un beigu beigās mums nosaka spēles noteikumus tie, kas šobrīd maksā un nezina, ko viņi par to saņems. Tam ir vēl viena tāda pozitīva tendence. Es domāju, ka uzstāsies arī valdības pārstāvji - jo mūsu komisija lūdza valdības koreferentu šim likumam - un pateiks, ka ieinteresēti cilvēki būs tie, kas tuvākajos gados, kā norādīts "Pârejas noteikumos" ies pensijā. Ieinteresētība maksāt sociālo nodokli. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka tiešā veidā tā, ko gaida mūsu pensionāri, šajā likumā nav. Bet, ja tie, kas šobrīd strādā, skaidri apzināsies, ko viņi iegūs, godīgi maksājot sociālo nodokli un it kā uzkrājot sev, ir cerība, ka patiešām sociālā nodokļa iekasējums var paaugstināties, un jebkurā gadījumā no tās naudas iegūs, tieši tādā veidā iegūs, esošie pensionāri: jo vairāk būs sociālā nodokļa maksājumu sociālajā budžetā, jo lielākas var būt mūsu pensionāru pensijas. Tādēļ komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un lūgt Saeimu atbalstīt šo likumprojektu, un, ja tas tiks pieņemts, ļoti uzmanīgi izlasīt, gatavojot to otrajam lasījumam. Protams, to vēl ir iespējams mainīt divos lasījumos. Ar to es arī gribētu pabeigt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu teikt lielu paldies Sociālo un darba lietu komisijai un Labklājības ministrijai par koncepcijas izstrādi, un nav nekādu šaubu - un es domāju, ka lielākā daļa klātesošo nešaubās par to, - ka šī koncepcija ir jāiedzīvina. Ka agri vai vēlu tas būs jārisina. Man ir sakāmais tikai par vienu jautājumu, par vienu pantu, proti, par 10.pantu dokumentā nr.622. Godātie kolēģi, protams, priekšvēlēšanu kampaņā var politizēt, ko vien grib, - jebkuru jautājumu, jebkuru lēmumu vai likumprojektu. Taču man nav skaidrs... un šajā jautājumā es piekrītu Kreituses kundzei, kura runā par mūsu īpatnējo nostāju sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumos. Es gribētu dzirdēt, kāds ir pamatojums sieviešu pensijas vecuma paaugstināšanai par 5 gadiem, vīriešiem atstājot to pašu. Otrkārt, godātie kolēģi, jūs sapratīsiet, ka ir desmitiem tūkstošu cilvēku - ja ne vairāk -, kas dzimuši kara gados, starp viņiem ir ārkārtīgi daudz tādu, kas šodien ir bez jebkāda garantēta iztikas minimuma. Bezdarbnieki to vien gaida - šo minimālo, garantēto pensiju. Jūs man teiksiet, ka likums stājas spēkā nevis šodien, bet rīt vai parīt, vai vēl kaut kad un ka viņi necieš... Bet tad man paskaidrojiet, kāpēc likumprojekta autori ar šo kolosālo domu nav aizgājuši pie katra 1941.-1945.gadā dzimušā cilvēka, lai viņi saprot, ka tas viņus varbūt neskar tik sāpīgi tagad? Es aicinu nesteigties ar šā panta akceptēšanu apstākļos, kad cilvēki to nesaprot. Ja tas būtu izskaidrots, tad nebūtu tādas, nu, es teikšu, ne tikai neizpratnes, bet sarūgtinājuma: cilvēki ar asarām acīs runā, kāpēc tai paaudzei, kas piedzima un pirmos dzīvības gadus pavadīja visbriesmīgākajos apstākļos kara gados, tagad, kad... Es atkārtoju - nav runa par biznesmeņiem vai par budžeta iestādēs strādājošajiem, kuriem ir, varētu teikt, pietiekams vai vismaz nomināls vai minimāls atalgojums, bet runa ir par tiem, kam vispār nav nekādas iztikas. Man ir sava koncepcija, par kuru varbūt kāds varētu pasmīnēt: apturēsim šo pantu vismaz attiecībā uz 1946.gadā dzimušajiem (man ir morāls pamats tā runāt, jo es pats esmu dzimis 1946.gadā) un tad celsim līdz tiem 65!.. Bet man ļoti sāp sirds, ka mēs 1941.,1942.,1943.gadā dzimušos cilvēkus, kuriem jau tāpat ir bijusi šausmīga bērnība, tagad pakļaujam šīm, nu, es neteikšu, represijām, bet katrā ziņā grūtībām vecumdienās. Kāda bērnība - tādas vecumdienas. Ko es iesaku? Jākonsultējas ar Endziņa kungu, ar Saeimas priekšsēdētāju, ar kolēģiem deputātiem, kā to var darīt, bet es saprotu, ka jāakceptē pirmajā lasījumā, tad šis pants tiek akceptēts attiecībā uz tādu vecumu, kāds šeit norādīts. Es lūdzu dot iespēju koriģēt šo vecumu gatavojot otro lasījumu, jo par šo pantu otrajā lasījumā tādā redakcijā es nevarēšu nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Varu tikai paskaidrot deputātam Seikstam, ka pirmajā lasījumā pantus neapspriežam, projektu skatām tikai konceptuāli, un otrais lasījums arī ir tāpēc, lai deputāti iesniegtu savus priekšlikumus par pantiem - sākot no pantu svītrošanas un beidzot ar papildinājumiem, grozījumiem un jaunu pantu ierakstīšanu, un to var darīt gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Līdz ar to varam turpināt debates. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Aivars Endziņš.

J.Kokins (LZS).

Augsti godātie kolēģi! Apspriežamais likumprojekts rada ļoti dziļas pārdomas. Var jau tēlaini teikt, pārfrāzējot klasisko parunu, - daudz bija solīts, vēl mazāk laikam tiks dots, un no tā milzīgā likumprojekta, kas bija solīts, vien tāds "kukainītis" ir iznācis. Pirmkārt, šis likumprojekts, dabiski, nekādā ziņā nerisina šobrīd esošo pensionāru problēmas, tas ir atsevišķs likumprojekts, tas nav saistīts ar šobrīd esošajiem pensionāriem, bet ar nākotnes pensionāriem. Tālāk. Daudzu formulu ierakstīšana bez skaidra izklāsta vēl vairāk samudžina šā likumprojekta būtību. Jāsaka, ka man, kā matemātiķim, nācās diezgan daudz tur parakņāties, lai beigu beigās nokļūtu pie skaidrības, un skaidrība jau ir tāda - to jau arī teica šeit Seiksta kungs, - ka nu kādiem 10-15 gadagājumiem, tas ir, 30.gadu nogalē un 40.gados dzimušajiem, šis likumprojekts dos ļoti minimāli... Faktiski apdrošinājuma fondu veido iepriekšējo gadu uzkrājumi, un tātad tie, kas ies pēc gada vai diviem pensijā, ir arī jau maksājuši sociālo nodokli un tā tālāk. Tas šoreiz netiek ņemts vērā, bet tiek ņemti vērā pēdējie gadi, un pēdējie gadi šiem cilvēkiem, kas ir pirmspensijas vecumā, nav tie labvēlīgākie. Beigu beigās, ja paanalizējam bezdarbnieku kontingentu, tad redzam, ka bezdarbnieku lielum lielā daļa ir vai nu jaunatne, kurai vēl viss ir priekšā, vai arī cilvēki, kas tuvojas pensijas vecumam. Dabiski, mēs acīmredzot nebūsim džentlmeņi... un nedrīkstam atbalstīt pensijas vecuma palielināšanu sievietēm. Sieviete pirmā ceļas un pēdējā iet gulēt, aprūpēdama mājas soli, un viņai palielināt pensijas vecumu - tas ir cietsirdīgi.

Tālāk. Ja iedziļinās vēl vairāk, tad rodas ļoti daudzi jautājumi, vienkārši neskaidri jautājumi par strādājošajiem politiski represētajiem, par nepamatoti represētajiem, par stāžu pensijas rēķināšanai. Iekšlietu ministrijas darbinieki ir pielīdzināti pārējiem. Dabiski, ka represētais, kas atradās lēģerī, nav stāža ziņā pielīdzināms savam apsargātājam. Tas ir kliedzoši nepārdomāti. Nepārdomāts ir arī tas - es runāju par jaunatni, - ka stāžā ieskaita mācības augstskolā līdz 24 gadu vecumam. Dzīvē ir tādas situācijas, ka cilvēks varbūt mācīsies augstskolā arī pēc 24 gadu vecuma, viņš līdz 24 gadu vecumam mēģinās sevi materiāli nodrošināt un tikai tad turpinās studijas, un kas tad būs, ja viņš mācīsies no 27 gadu vecuma līdz 31 gada vai 32 gadu vecumam? Tad tos gadus viņam svītrosim. Vismaz kādreiz, padomju sistēmā, dienas nodaļas studentiem bija norādīts, kā saka, maksimālais mācību vecums - 35 gadi. Tādēļ likumprojekts ir ļoti neizstrādāts. Tik tiešām, - tas ir ļoti slikti sagatavots, un acīmredzot, gatavojot otro lasījumu, tas būtiski ir jāpārdomā. Būtiski ir jāizlemj šīs formulas un tā tālāk, un ir jāsaprot viens - ka nedrīkst visvairāk cietušo gadagājumu cilvēkus, tas ir, 30.gadu nogalē un 40.gados, kara gados dzimušos, kā saka, nostādīt sliktākā situācijā, jo gaužām daudzi būs bezdarbnieki, un būtībā no bezdarbnieku pabalsta nāks tas apdrošinājums, un var būt pat tādi, kuri to pabalstu nesaņems tos divus gadus, kā tas varētu būt ar nākamajiem lauku pensionāriem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es arī gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai dažiem šī likuma aspektiem.

Pirmām kārtām jau par terminoloģiju, kas tiek lietota. Likumā "Par valsts pensijām" - šajā projektā ir rakstīts "iedzīvotāji", un kas ar to tiek atšifrēts? Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kuras ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai ir pastāvīgi pierakstītas Latvijā. Tas ir šajā likumprojektā. Turpretī tikko akceptētajā likumprojektā par sociālo palīdzību 5. panta pirmās daļas 2. punktā ir rakstīts, ka tiesības saņemt sociālo palīdzību ir šādām personām: ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņa uzturēšanās atļaujas. Tātad pirmām kārtām jau šajos abos likumos ir dažāds traktējums. Kam tad galu galā ir tiesības saņemt sociālo palīdzību, kam ir tiesības saņemt valsts pensiju? Acīmredzot tas ir viens no pirmajiem uzdevumiem, kas ir jāatšifrē komisijai, jo ir jābūt vienveidībai, un tātad šie jēdzieni ir jāsabalansē ar jau Saeimas pieņemtajiem likumiem. Tas būtu viens.

Otrs, uz ko es gribētu vērst jūsu uzmanību, daļēji jau saskan ar to, ko izteica iepriekšējie runātāji - deputāts Seiksts un deputāts Kokins, proti, tātad viens ir par vecuma cenzu, viņa palielināšanu līdz 60 gadiem sievietēm. Pie tam ar tik lielu soli, ka jau ar nākošo gadu, ar 1996. gadu, pensijas vecums tiek palielināts par 1 gadu un ar katru nākamo gadu - par pusgadu, līdz tiek sasniegts 60 gadu vecums. Man liekas, ka komisijai tomēr ir ļoti nopietni jāpārdomā šis apstāklis, acīmredzot gatavojot šo likumprojektu otrajam, kā arī trešajam lasījumam.

Es principā neiebilstu pret to, ka perspektīvā tas būtu jādara, ka pensijas vecums būtu jāpaceļ, bet katrā ziņā spert tik lielu soli, neparedzot arī kārtību, kā to varētu izdarīt, lai mazāk aizskartu it sevišķi sieviešu tiesības, es domāju, ka tas nav pieņemams. Vēl jo vairāk tad, ja mēs esam spiesti konstatēt arī to, ka tieši aptuveni šā vecuma sievietēm ir augstāks bezdarba līmenis un ka pašreiz bezdarbnieka pabalstu var saņemt tikai 6 mēnešus, atsevišķos gadījumos - 9 mēnešus. Tātad tas nav atrisinājums, un arī atruna par to, ka, lūk, šāda sieviete varētu iet ātrāk pensijā, saņemot līdz ar to procentuāli mazāku pensiju, man liekas, tomēr šeit arī līdz galam nav izsvērta.

Un trešais, kam es gribētu pievērst jūsu uzmanību un ko daļēji nosauca arī Kokina kungs, ir izdienas pensijas, jo pašreiz šis likumprojekts paredz tikai trīs valsts sociālās apdrošināšanas pensiju veidus: vecuma pensiju, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju.

Mums šodien ir ļoti liela problēma, kā nokomplektēt iekšlietu iestādes, kā nokomplektēt policiju. Ādamsona kunga gan nav pašreiz zālē, bet viņš acīmredzot varētu man precizēt, jo, ja es nemaldos, tad tur ir apmēram tūkstotis vakantu vietu. Man liekas, ka arī tas ir viens no iemesliem šādai situācijai - šī nenokārtotā sociālā nodrošināšana. Līdz šim viens no tādiem stimuliem, lai cilvēks ietu dienēt armijā, lai dienētu iekšlietu sistēmā, bija izdienas pensija. 25 gadu izdiena, un cilvēkam, neskatoties uz viņa vecumu, bija tiesības iet pensijā. Darba apstākļi, it sevišķi iekšlietu sistēmā, ir ļoti smagi. Tie bieži vien ir saistīti ar dzīvības risku, taču pārejas noteikumos to, kādā veidā varētu notikt pārrēķināšana, kādā veidā varētu risināt šo problēmu attiecībā uz policijas darbiniekiem, uz iekšlietu sistēmas darbiniekiem, es personīgi šajā projektā nerodu. Un man tas absolūti nebūtu pieņemams. Tā ir viena lieta, kas skar iekšlietu sistēmu.

Mums ir arī tāda cilvēku kategorija, kuri ļoti ātri izsmeļ visus savus fiziskos resursus un kuriem līdz šim arī bija iespēja aiziet pensijā, kaut gan ir ļoti grūti to nosaukt par pensiju. Es te domāju mūsu baleta māksliniekus, jo viņu fiziskā slodze ir saistīta ar to, ka viņi ļoti agri sāk savu darbu, tāpēc arī ilgstoši... Katrā ziņā, lai sasniegtu 60 gadu vecumu balerīna... Es stingri šaubos... Tajā pašā laikā pārejas noteikumos un visās sarežģītajās matemātiskajās formulās, kas šeit ir iekšā, nav neviena vārda par to, kā tad mēs risināsim šo jautājumu - varbūt mēs aicināsim visu cienītās baleta mākslinieces pēc tam griezties pašvaldībā un lūgt kādu no sociālajiem pabalstiem vai varbūt tomēr mēs ar likuma palīdzību uzreiz atrisināsim šo te problēmu?

Es tāpēc ļoti nopietni aicinu cienījamo Saeimu apsvērt šīs problēmas, bet jo sevišķi Sociālo un darba lietu komisiju, gatavojot šo te likumu otrajam lasījumam. Un, ja šeit nekādu precizējumu nebūs, tad es personīgi katrā ziņā neuzskatu, ka es varētu balsot par šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Cienījamā Saeima! Jā, Latvijā tikai šobrīd veidojas sociālās drošības likumu pakete. Jā, mums vienmēr nav īsti skaidrs, kādai tai ir jābūt, un tas izskan arī šajā zālē.

Tomēr Labklājības ministrija šobrīd ir sagatavojusi veselu likumu paketi, un šobrīd jūs skatāt vienu - varbūt pašu būtiskāko - no viņiem - likumu "Par valsts pensijām". Es gribētu uzsvērt šī likuma universālo raksturu. Tas paredz sociālās garantijas, tiesības saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pensiju tad, ja cilvēks ir sasniedzis noteiktu vecumu, valdības piedāvātajā likumprojekta variantā - 60 gadus, uz kuriem ir paredzēts pāriet pakāpeniski. Es gribu atgādināt, ka mūsu kaimiņi - igauņi izvēli jau ir izdarījuši, un viņi pensiju vecuma paaugstināšanu veiks 8 gados. Šo pašu procesu ir uzsākuši arī mūsu dienvidu kaimiņi - lietuvieši. Protams, Latvija var turpināt šī jautājuma novilcināšanu, pārceļot atbildību un perspektīvās izmaksas vēl uz nākamo paaudzi, to, kurai būs jāsedz mūsu saņemtie kredīti.

Šeit izskanēja ļoti daudz kritikas, ka ar šo likumu nav atrisināti tie jautājumi, kas ir saistīti ar atsevišķiem pensiju veidiem, kuri šobrīd eksistē, - tās ir izdienas pensijas baletdejotājiem, tās ir izdienas pensijas Iekšlietu ministrijas darbiniekiem. Ne Labklājības ministrija, ne valdība neizvairās no šo jautājumu risināšanas, taču viennozīmīgi pasaka - tas nav šī likuma uzdevums. Izdienas pensiju jautājumi ir jārisina saistībā ar darba devēju pensijām, tas ir Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Ministru kabineta kopējais uzdevums. Tas pats ir jārisina arī attiecībā uz radošajā sfērā strādājošajiem, un tas ir ierakstīts arī pārejas noteikumos, ka attiecībā uz šiem cilvēkiem šis likums stājas spēkā tad, kad būs izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par darba devēju pensiju fondiem, un es nezinu, vai mums ir jādod iespējas privātā firmā strādājošiem lidotājiem šajā valsts pensiju fondā saņemt izdienas pensiju.

Nākamais punkts, par ko es ļoti vēlētos runāt, ir likuma morāle. Normālās attīstītās valstīs strādājoša cilvēka ienākumi ir samērā mazi darba gaitu sākumā, bet pieaug pusmūžā un sasniedzot pensijas vecumu. Latvijā, kur daudz izveicīgāki, daudz asāki, ātrāki ir gados jaunie, lieli ienākumi ir tieši jaunajai paaudzei, taču šī jaunā paaudze šobrīd izvairās maksāt sociālo nodokli vai, labākajā gadījumā, maksā to no valstī noteiktās minimālās algas. Ir, protams, arī šīs problēmas risinājums - palielināt kontrolējošo administratīvo aparātu un katrai firmai vai nelielam firmu skaitam pielikt klāt uzraugus, kas veic nepārtrauktas revīzijas un kontroles, izraisot uzņēmēju pretenzijas. Bet ir otrs variants, ko šobrīd piedāvā Labklājības ministrija. Sociālās drošības teorija nosaka, ka gados jaunais ir ieinteresēts veidot uzkrājumu fondus, tādēļ šeit tiek piedāvāta šī formula, ka katram cilvēkam ir iespējas apzināt savu perspektīvo pensiju no viņa personificētām iemaksām, saglabājot solidaritātes principu, ka strādājošā paaudze uztur vecumu sasniegušo paaudzi.

Es gribētu atgādināt visiem tiem deputātiem, kuri runā par to, ka nav iespējams paaugstināt pensijas vecumu un tā tālāk, dažas, manuprāt, interesantas lietas. Jā, visi runā par izdienas pensijām, taču vienlaicīgi, kad runā par šīm profesijām, kam ir izdienas pensijas, runā arī par to, ka, saņemot šīs pensijas, ir jābūt tiesībām turpināt darbu šajā specialitātē, lai gan izdienas pensijas morāle ir - piešķirt to tad, kad cilvēks ir zaudējis darba spējas vai tīri profesionālo īpašību dēļ nevar šo darbu veikt. Tad saņem šo pensiju. Lai šo jautājumu atrisinātu, Labklājības ministrija piedāvā likumprojektu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām". Ja cilvēks ir zaudējis spēju strādāt, viņš saņems pensiju no šī pensiju fonda. Tas man būtu viss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Protams, pašlaik, ja mēs skatāmies uz šo pensionāru likteni, kāds nu tas šodien ir, tad mēs skaidri redzam, ka te ir ļoti lielas problēmas. Ļoti daudzas grūtības. Skaidrs ir tas, ka ir nepieciešams likums, kas ļautu garantēt pensiju saņemšanu atbilstoši ieguldītajam darbam. Un es pat teiktu vēl vairāk - atbilstoši noteiktai darba sarežģītības un atbildības pakāpei.

Es saprotu, ka jaunais likums, protams, ir nākotnes likums un ka faktiski tas vairāk skar tos iedzīvotājus, kuri nākotnē saņems pensiju. Pricips jeb, kā ministrs Makarovs teica, likuma morāle faktiski šeit ir diezgan skaidri izteikta. Tas ir apdrošināšanas princips, un te viss balstās uz divām saiknēm - iemaksa un izmaksa. Tātad cilvēks savā mūžā darba laikā ir iemaksājis un vēlāk viņš adekvāti arī varēs saņemt pensiju.

Un tomēr. Lai arī cik šis likums būtu varbūt pārdomāts... nākotnes vārdā - nestrādāt, man liekas, ka šobrīd ir ļoti sarežģīti un ļoti grūti ignorēt to skaudro realitāti, kāda ir pašreizējiem pensionāriem. Un tā ir viena tāda problēma, kuru šeit jau minēja Kokina kungs. Es domāju, ka katram deputātam šeit tā ir arī uzmanības centrā.

Tātad faktiski šodien attiecībā uz esošajiem pensionāriem mums nav tādas saiknes, kura varētu saistīt tos ar jauno likumdošanu. Līdz ar to, teiksim, mums atliek varbūt vienīgi iespēja radīt... es pat nezinu, kā to teikt... varbūt tādu kopēju likumu, kuru pat varētu nosaukt par sociālo maksājumu likumu. Tātad šajā likumā varētu atspoguļot visu to, kas maksā, kādā apjomā maksā, kas saņem un kādas faktiski ir arī garantijas. Ļoti daudzos gadījumos šodien cilvēki strādā privātajās struktūrās, un šīs privātās struktūras, kā mēs zinām, arī bankrotē, vieni aizbēg, bet šis cilvēks faktiski paliek uz ielas; paliek uz ielas ne tikai tajā reālajā momentā, bet paliek "uz ielas" jeb ārpus šīs apmaksas sistēmas arī nākotnē savos pensijas gados.

Nākošais. Šeit Endziņa kungs jau minēja tādas lietas kā, piemēram, armija, policija utt. Jā, tas ir ļoti saprotams, un ne tikai attiecībā uz šīm kategorijām. Var būt arī citas strādājošo kategorijas, kur varētu runāt par ļoti sarežģītiem, grūtiem darba apstākļiem un par augstu riska pakāpi. Šis likums gan neatrisina vienu, to, kas ir noteikts likumdošanas garantijās un normās, lai mēs radītu attiecīgi papildus... sauksim tās par resoru papildu pensijām. Tātad attiecīgais resors garantē, kādas ir... Es gribu teikt tā: ja es runāju par garantijām, tad šajā gadījumā es visu laiku runāju par valsts garantijām, par to, ko valsts garantē šajās attiecīgajās pensijās. Resoru pensijās.

Protams, esošais likums absolūti neatrisina tādas lietas, tādu ļoti sasāpējušu jautājumu kā pensiju indeksāciju, faktiski šīs pensiju indeksācijas garantijas, to realizāciju. Tāpat arī pensiju diferenciācija. Kaut vai viens piemērs. Likuma noslēguma daļā ir minētas dažādas kategorijas, kurām būtu attiecīgi pensiju koeficienti, bet šeit nav minēti tādi cilvēki kā represētie. Šajā gadījumā es domāju, ka Resnā kungam būtu visvairāk ko teikt, bet acīmredzot tas paliek uz otro lasījumu, jo tomēr šāda diferenciācija, pirmkārt, jau ir nepieciešama.

Nākošais. Šis likums nesniedz nekādas garantijas tiem cilvēkiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, bet vēl grib strādāt. Savā laikā LNNK iesniedza likumprojektu jeb labojumus likumā par to, ka strādājošie pensionāri var saņemt pilnu pensiju un arī darba algu, no kuras tālāk nāk arī visi atskaitījumi. Tas nav realizēts. Taču tajā pašā laikā šodien, ja mēs skatāmies, tad redzam, ka reālajā dzīvē atlaišanas no darba kritērijs ir pensijas vecums. Tu esi sasniedzis pensijas vecumu, un tev saka: "Paldies par pakalpojumiem!" Tātad mūsu viedoklis ir šāds: vajadzētu paralēli izmainīt arī Darba likumu kodeksā normas, kuras garantētu darba likumdošanā aizsardzību pensionāriem, teiksim, līdz 65 gadu vecumam. Tas nav kritērijs, lai atlaistu no darba, ja tev ir pensijas vecums, ja tu esi to sasniedzis.

Tātad, cienījamie kolēģi, es domāju, ka šajā gadījumā, ja mēs skatāmies šo likumprojektu, ir ļoti daudzas iebildes un ļoti daudzi papildinājumi, kādi te varētu būt.

Šeit jau skāra šo sāpīgo jautājumu par vecumu, par pensijas vecumu. It sevišķi sievietēm. Jā, kolēģi, tas viss ir diskutējams jautājums. Tajā pašā laikā es gribu jums tomēr teikt, ka ir jāsper šis solis, lai mēs virzītos uz priekšu. Var jau būt, ka otrais lasījums mums pārvērtīsies par tik smagu un tik nopietnu, ka mēs šajā Saeimā tālāk arī netiksim, bet, ja mēs būtu ielikuši attiecīgās pūles... Un tās ir pūles, kuras ir ļoti sāpīgas lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, šodienas reālajam pensionāram. Teiksim, šodien pie mums nāk uz tikšanos cilvēki, kuriem pēc gada būs pensija. Viņi prasa: "Kas ar mani notiks? Ko tad jūs tur beigu beigās izdarīsit?" Es domāju, ka tāda patiešām ir lielākā cilvēku daļa Latvijā. Līdz ar to man liekas, ka šai Saeimai vajadzētu ielikt pietiekošu darbu, lai mēs varbūt vismaz pamatnostādnes varētu izdiskutēt, un tāpēc es tomēr ierosinu pirmajā lasījumā pieņemt šo likumprojektu un ļoti rūpīgi tālāk strādāt uz otro lasījumu. Ja tas izdosies šai Saeimai, paldies Dievam! Ja ne - mēs būsim izdarījuši vērtīgu darbu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - deputāts Tabūns.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējie runātāji debatēs galvenajiem trūkumiem šajā likumprojektā jau pievērsa uzmanību, tāpēc, lai nekavētu laiku, es gribu pieskarties tikai vienam jautājumam. Pieskarties tai cilvēku kategorijai, kuru paredzētais likumprojekts skars vissāpīgāk, tas ir, tos lauku cilvēkus, kuri tuvākajos gados gatavojas aiziet pensijā. Tie ir cilvēki, kuri dzimuši pēdējos pirmskara gados un kara gadu laikā. Kāpēc? Likums paredz, ka cilvēkiem, kas aiziet pensijā 1997.gadā un turpmākajos gados, pensijas lielums būs atkarīgs tieši no personas vidējām sociālās apdrošināšanas iemaksām, no algas iepriekšējos gados - 1997.gadā, 1996. utt. To jūs visi esat lasījuši. Šajā brīdī laukos ir viszemākās algas, aptuveni trešā daļa no vidējās algas republikā. Šajā brīdī laukos un mazpilsētās ir vislielākais bezdarbnieku procents, un faktiski pārsvarā bezdarbnieku vidū ir gados vecāki cilvēki, kas gatavojas aiziet pensijā. Pasakiet man, lūdzu, kāda pensija var būt cilvēkam, kurš aizies pensijā, teiksim, 1997.gadā, un kuram pensiju aprēķinās pēc vidējās viņa iemaksas, ja viņš šajā brīdī ir bezdarbnieks vai iztiek no savas palīgsaimniecības, vai varbūt gadījuma darbos nedēļā nopelna vienu vai divus latus? Praktiski šie cilvēki pēc šiem pašreizējiem noteikumiem paliek bez pensijas. Tādu cilvēku laukos un mazpilsētās pašlaik ir ļoti daudz. Līdzīgi tas skars arī tos cilvēkus, kuri aizies pensijā 1998., 1999. un pat līdz 2000.gadam. Kuri aizies vēlāk, tiem jau būs iespēja, tie jau būs jaunāki, tiem jau būs iespēja savus atskaitījumus nodrošināt. Es gribu, lai komisija pie šā jautājuma tomēr nopietni piestrādā, jo otrajā lasījumā katrā ziņā pašreizējo likumprojekta redakciju es atbalstīt nevarēšu. Es domāju, ka arī mani kolēģi no Tautsaimnieku politiskās apvienības to nevarēs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - labklājības ministrs. Es atvainojos, deputāti runā par pārtraukumu. Nekādi priekšlikumi nav ienākuši, un Prezidijs no rīta lēma un paziņoja par to, ka sēdi turpināsim līdz pulksten 13.00. Pēc tam no 13.00 līdz 14.00 būs pārtraukums, bet pulksten 14.00 - ārkārtas sēde. Priekšlikumu nebija, tāpēc man arī nav tiesību neko šeit likt balsot vai kā citādi debatēt par šo jautājumu. Tas bija informācijai.

Lūdzu, Tabūna kungs!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šodien gandrīz visi šeit tribīnē runājušie, izņemot varbūt Makarova kungu, ir ļoti saprotoši, cēlsirdīgi, žēlīgi, iejūtīgi. Vēl visādus citus apzīmējumus varētu pēkšņi sacīt par pensionāriem, izstrādājot šo Pensijas likumu. Taču mēs zinām, cik daudz par to šeit, kā mēdz sacīt, ir "lauzti šķēpi". Bet pēc būtības šis likumprojekts nemaz neparedz to, kas šodien ir izskanējis šeit no tribīnes.

Mēs ar Lamberga kungu piektdien bijām Jelgavā, kur bija sapulcējušies pensionāru pārstāvji no Zemgales un Kurzemes. Viņi runāja pavisam ko citu.Viņi teica skaidri un gaiši, un to varēja redzēt un dzirdēt, un saprast. Tikai šādā vidē atrodoties, var izsecināt, kas tad ir un kādam likumprojektam ir jābūt. Viņi skaidri un gaiši teica, ka šobrīd pret pensionāriem tiek piekopts genocīds. Es tam piekrītu. Pensionārs ir novests vienkārši tik pazemojošā stāvoklī, ka tālāk vairs nevar iet. Nevar tālāk iet! No tā ir jāizriet arī šim likumprojektam.

Te tiek runāts par nākotnes likumu. Jā, šajā likumprojektā ir paredzēts tas, ka šodien strādājošie, kuri strādās 10-20 gadu, maksās pensiju fondam un visādi citādi un nopelnīs sev pensiju nākotnē. Bet kāds liktenis ir paredzēts tiem, kuri atrodas pensijā? Vai viņiem sākt strādāt 70, 80 un 90 gadu vecumā? Un tieši tā jautāja šie cilvēki Zemgalē un Kurzemē, kuri bija sabraukuši uz tikšanos Jelgavā. Ko viņiem darīt? Sākt strādāt? Bet viņi teica: "Mçs esam nostrādājuši savu mūžu. Un ļoti smagi nostrādājuši." Vai man par to jums būtu jāstāsta? Glāzīša kungs smaida, bet Glāzīša kungam nevajadzētu smaidīt, jo viņš, būdams dakteris, laikam zina, kādā stāvoklī atrodas šie nabaga cilvēki, kuri saņem šos nožēlojamos grašus. Viņi lēnītiņām iet bojā. Vieniem tika piemesti divi lati un 17 santīmi, toties gada laikā tika atņemti mīnus 10 latu apmērā sakarā ar indeksācijas lietām. Un tā pamazām šie cilvēki tiek pieradināti pie neēšanas. Tas ir vienkārši drausmīgi, ja pensija vidēji ir 32 lati, taču šodien, ievērojot indeksāciju, tai vajadzētu būt vismaz 53 latiem. Varbūt ar tiem cilvēks kaut kā izvilktu dzīvību. Bet kā viņš šodien lai velk dzīvību!

Mēs runājam te atkal un atkal, vēl un vēl par visām šīm lietām, par šo likumprojektu, bet ir jādomā un jāieraksta šajā likumprojektā, ir jāpieņem konkrēti pasākumi, kā izdzīvot šodien pensijā esošajam cilvēkam. Ir dažādas garantijas patiešām, ja te runā par dažādu pensijas vecumu, ir garantijas, lai viņu neatlaistu no darba, jo nav jau ko darīt. Darba taču nav pat darbspējīgajiem, tad kur lai pensionāram būtu darbs? Un mēs ar lielu žestu, cīnoties, protams, par to vēl šeit, Saeimā, atļausim varbūt pensionāram nākotnē strādāt.

Bet ja runājam par sievietēm, es atvainojos: ko ļaunu izdarījušas sievietes jums, likumprojekta sastādītāji, ka jūs paredzat viņām strādāt līdz 60 gadiem? Vai viņām ir bijis tas vieglais, skaistais un burvīgais mūžs un darbs? Man ir kauns, godīgi sakot, par šādu likumprojektu un es personīgi neatbalstu tādu.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - valsts labklājības minitrs. Lūdzu!

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Vispirms es gribu pateikt paldies par ļoti daudziem interesantiem, vērtīgiem un konstruktīviem priekšlikumiem, kuri šeit izskanēja. Starp tiem diemžēl bija arī tādi, kas varbūt neatbilda pilnīgi precīzi iesniegtā likumprojekta burtam un garam.

Pirmais, par ko es gribētu teikt, ir par šo, par kritiku, par to, ka šis Pensiju likums nav vērsts uz šodienas pensionāriem. Es gribu teikt, ka ir pilnīgi pretēji. Mūsu, Labklājības ministrijas, galvenā problēma ir tā, ka mums ir pārāk maz līdzekļu, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi esošajiem pensionāriem. Un tas ir tāpēc, ka daudzi jaunie nav ieinteresēti maksāt naudu pensiju fondos. Šo naudu, kuru mēs plānojam savākt ar šī likuma palīdzību, mēs netaisāmies krāt vai investēt kaut kur. Mēs viņu taisāmies ar pārdales principa palīdzību pārdalīt pensijā esošajiem pensionāriem, regulāri indeksējot viņu pensijas. Un tāpēc es saku, ka šim likumam ir divas funkcijas. Pirmā un galvenā funkcija, protams, ir tā, ka šis likums ir vērsts uz tiem, kuri vēl strādā un vēlāk ies pensijā, bet, otrkārt, viņš sagādās līdzekļus, lai mēs varētu nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi esošajiem pensionāriem.

Kas attiecas uz pensijas vecumu, protams, šajā sakarā ir virkne diskusiju. Diskusijas mums jau ir bijušas, un, kā jau Seiksta kungs teica, ir iespējams šos dažādos soļus pensijas vecuma paaugstināšanai (kas faktiski ir neizbēgama un notiks agrāk vai vēlāk) pārlikt atkarībā no jūsu balsojuma. Godīgi sakot, arī likumprojektā paredzētais pensijas vecuma palielinājums ir paredzēts desmit gados. Un šis solis, pēc mūsu domām, ir atbilstošs tam, kā pirmajā lasījumā Saeima nobalsoja par pensijas vecuma palielināšanu. Labklājības ministrija šajā gadījumā nav sevišķi daudz likusi klāt.

Kas attiecas uz izdienas pensijām, vairākkārt tika pieminēta Iekšlietu ministrija. Redziet, Iekšlietu ministrija šodien maksā 50% lielu sociālo nodokli no sava darba samaksas fonda. Mēs piedāvājam sociālo nodokli visiem vienādu. Līdz ar to Iekšlietu ministrijas rīcībā parādās 12% sociālā nodokļa, ar kuru viņi var veidot darba devēja uzkrājuma pensijas un ar šīm pensijām laist cilvēkus izdienas pensijā. Līdzīga situācija ir arī ar ļoti daudzām citām profesijām, kuras šodien tiek uzskatītas par tā sauktajām paaugstinātā riska profesijām. Daudz tika pieminētas balerīnas. Problēmas būtība ir tā, ka baletdejotāji prasīja nevis pensiju, bet viņi prasīja... viņi teica, ka viņu veselība pa šiem gadiem, strādājot ļoti smagu fizisku darbu, ir kļuvusi tāda, ka ļoti daudziem no viņiem ir profesionālā saslimšana un ka viņiem ir nepieciešama īpaša palīdzība, lai viņi varētu atkal normāli atgriezties darba ritmā un, iespējams, turpināt strādāt. Un es gribu teikt, ka likums, par ko mēs nobalsojām iepriekš, tas ir, likums par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām, paredz, ka mēs visus tos cilvēkus, kuriem šodien ir atzīta profesionālā saslimšana, un visus tos cilvēkus, kuri ir guvuši darba traumas, bet nav saņēmuši pietiekamu rehabilitāciju, ārstēšanu, protezēšanu un tā tālāk, no šā fonda finansēsim, lai tas tiktu izdarīts.

Izskanēja arī replika, ka tiem pensionāriem, kuri aizies pensijā saskaņā ar šo likumu, likumā nav noteiktas garantijas un tiesības strādāt. Es gribu teikt, ka šajā likumā šīs garantijas ir paredzētas. Ir paredzēts, ka visiem, kas aiziet pensijā, ir tiesības strādāt, saņemt pensiju un saņemt algu, un ik pēc trim gadiem viņiem pensijas apjoms tiek pārrēķināts, jo strādājot viņi visu laiku maksā vēl šos apdrošināšanas maksājumus. Viņi būs ieinteresēti strādāt, jo šī strādāšana nodrošinās viņiem pēc tam augstāku pensiju.

Tāpēc aicinu jūs, augsti godātie deputāti, šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā. Aicinu jūs iesniegt ļoti konkrētus priekšlikumus un labojumus, un otrajā lasījumā mēs varētu visus šos jautājumus vēlreiz apspriest un par tiem diskutēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es vispirms gribētu tagad izteikt pateicību visiem tiem vīriešiem, kas, negaidot no mūsu puses neko, tik varonīgi cīnījās par to, lai mums nebūtu šī privilēģija. Bet man ir viens jautājums Labklājības ministrijas pārstāvjiem. Es tā arī īsti nesapratu, vai ministrija atbalsta šo pensijas cenza palielināšanu vai neatbalsta, un tāpēc man būtu lūgums ministrijas pārstāvjiem -pasakiet skaidri un gaiši attiecībā uz otro lasījumu, vai jūs to atbalstāt vai neatbalstāt! Jo es tā īsti nesapratu - tā kā nevajadzētu, tā kā vajadzētu, tā kā darīsim, tā kā nedarīsim... Un tas, kā jūs atbildēsit, noteiks mūsu balsojumu par šā likumprojekta pirmo variantu.

Otra lieta, par ko, lasot šo likumprojektu, tomēr vajadzētu padomāt. Kas attiecas uz šiem 55 vai 60 gadiem, sieviete jau nav tikai sieviete, bet sievietes pa lielākai daļai ir arī mātes. Šoreiz ir runa par šiem trim gadiem, kas ir paredzēti bērna audzināšanai un kas tiek ieskaitīti sievietei arī šinī apdrošinātajā vecumā. Es domāju, ka šodienas reālajā situācijā vajadzētu tomēr šo jautājumu pārdomāt - vai nav jāatgriežas pie tā, ka sievietei ieskaita šajā vecumā tos gadus, kas veltīti bērna audzināšanai, līdz bērns sāk iet skolā, tas ir, pirmos sešus bērna dzīves gadus? Jo šodienas reālajā situācijā trīsgadīgu bērnu - kā saka, nu ir tāpat kā vecajos laikos - iekārtot bērnudārzā un atgriezties aktīvajā darbā ir praktiski gandrīz nereāli sakarā ar to, ka tā saukto valsts vai pašvaldības pirmsskolas vecuma iestāžu tikpat kā nav un privātais bērnudārzs ir ļoti lielai daļai ģimeņu nepieejams. Un ir arī cits jautājums: ja mūsu mērķis ir bērna audzināšana ģimenē, bērna individuālā audzināšana un bērna sasaiste ar māti, vai šinī gadījumā mēs nenonākam pretrunā ar šo lietu?

Un vēl viens jautājums, ko mēs esam vairākkārt apsprieduši. Uzskatām, ka šobrīd pieci gadi ir par maz, lai saņemtu pensiju. Pieci gadi ir nostrādāts, maksājot apdrošināšanas fondā. Es domāju, ka minimums ir 10, ja ne 15 gadi. Jo pieci gadi... tā ir pārāk niecīga summa, šis cilvēks atkal ir uz nabadzības sliekšņa. Un vai tad cilvēks tikai piecus gadus no sava mūža strādā un iemaksā? Es vēlreiz atkārtoju, ka es uzskatu (un mēs esam vairākkārt frakcijā par to runājuši), ka šis noteiktais minimums - pieci gadi - ir par zemu, ka tas ir noteikti jāpaceļ augstāk. Bet es vēlreiz lūgtu komisiju vai Labklājības ministrijas pārstāvjus, lai otrajā lasījumā mums skaidri un gaiši pasaka savu nostāju attiecībā pret sievietes pensijas vecuma paaugstināšanas problēmu. Tas izšķirs mūsu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, man atkal jums ir jāatgādina Saeimas kārtības rullis! Otrajā lasījumā komisijas deputāti iesniedz savus priekšlikumus, atbildīgā komisija tos izskata, un deputāti par katru priekšlikumu atsevišķi balso. Protams, var tādus jautājumus uzdot, bet to, kas būs otrajā lasījumā un kādas garantijas katrs tagad var sniegt, - šādas lietas Kārtības rullis neparedz. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates... Nu tad laikus iesniedziet! Sekretariātā ir iesniegti priekšlikumi par debatēm.

Sociālo lietu valsts ministrs Makarovs - lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Es ar lielu pietāti klausījos Kreituses kundzes priekšlikumos. Labklājības ministrija noteikti atbalstīs priekšlikumu, ka tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju ir tad, ja ir nomaksāti sociālie maksājumi 15 gadus. Tas man personīgi būtu ļoti patīkami.

Par pensijas vecuma paaugstināšanu sievietēm. Manuprāt, perfekti atbildēja Gorbunova kungs. Un, ja būs deputātu priekšlikumi šo jautājumu neizskatīt, Labklājības ministrija, protams, to atbalstīs un izpildīs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

L.Kuprijanova. Paldies, kolēģi, par tādu ieinteresētu apspriešanu! Es gribētu pieskarties dažiem jautājumiem.

Tātad pirmais - precizēt. Likums patiešām paredz, ka visi pensionāri varēs strādāt un saņemt pensiju.

Par pensijas vecuma paaugstināšanu un par šiem tempiem. Par šā vecuma paaugstināšanu, man liekas, mums ir bijušas dažādas debates, un to var izlemt tikai Saeima ar savu balsojumu. Cita lieta ir par tempu. Ja jau attiecībā uz pirmo koncepciju... vismaz man ir tie priekšlikumi, kas tika iesniegti, un arī mūsu komisija apsprieda, ka varētu būt "Pârejas noteikumos" noteikts tā sauktais atliktais periods. Un tai kategorijai, par kuriem te daudzi runāja, tieši tiem "karalaika bērniem", mēs varētu pensiju paaugstinājumu sākt arī pēc pieciem gadiem. To ir iespējams iestrādāt, gatavojot otro lasījumu. Tāda būtu vismaz mana nostāja - atlikt paaugstinājumu. Jo paaugstināt vajag, es domāju, visi to ļoti labi saprot, par diviem gadiem, mēs neizturēsim pēc 15 gadiem šo slogu... Bet mēs varam atlikt paaugstinājumu, sākt, teiksim, pēc trim vai pēc pieciem gadiem. Lai aiziet kara paaudze. To ir tehniski iespējams likumā izdarīt.

Tālāk. Es gribētu pieskarties atsevišķi izdienas pensijām. Šim jautājumam īpaši pieskārās Endziņa kungs, ar ļoti lielu emocionālu sāpi balsī runājot par policiju, un tas acīmredzot var skart prokurorus vai tiesnešus. Es gribētu visiem atgādināt, ka vēl Augstākās padomes laikā, kad pieņēma Pensiju likumu, bija runa par to, ka tuvākajā laikā Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, attiecīgie resori, tie, kas ir uzplečos, nosacīti, teiksim, izstrādās savu pensiju likumdošanu, kā tas, starp citu, ir ļoti daudz kur pasaulē. Ir pagājuši daudzi gadi, kungi! Ir mainījušies ministri un neviens no viņiem, tiem, kam ir tik šausmīgi daudz vakanto vietu, nav ne pirkstu pakustinājis, lai iesniegtu vismaz kaut kādu projektu par savām izdienas pensijām. Šis likumprojekts ir kopējs likumprojekts, un pareizi jau pateica Bērziņa kungs - viņiem paliek procenti. Es jums pateikšu vēl vairāk - noindeksēt tos nelaimīgos 22 latus... Iekšlietu ministrija neparūpējās savējiem pat tos noindeksēt, kaut gan viņiem ir iemaksas no budžeta lielākas nekā izmaksas pensijām. Es nedomāju, ka te būtu tā vieta, kur raudāt par Iekšlietu ministriju. Tā ir šīs ministrijas neizdarība. Un patiešām, - likumā par nelaimes gadījumiem un arodslimībām un resorapdrošināšanu... tie ir pavisam citi likumi, tas nav kopējs Pensiju likums. To es gribēju pateikt. Un komisijā mēs par to runājām.

Tālāk. Izdienas pensijas. Es jums nolasīšu tikai divus skaitļus: 1995.gada pirmajā ceturksnī vidēji izdienas pensijas mūsu valstī saņēma 6423 cilvēki, un no tiem strādā 4801. Tātad jautājums par kaitīgiem darba apstākļiem ir ļoti nosacīts jautājums. Pārsvarā visi izdiennieki šodien strādā un, kā pareizi teica, cīnās par pensijām. Un, protams, šinī likumprojektā daudz kas ir pārskatāms. Ir pārskatāmi pielīdzinātie stāži, par ko runāja. Tas skar mācību iestādes, tas skar, teiksim, bērnu kopšanu, tie ir tā saucamie pielīdzinātie apdrošināšanas stāži. Visus šos priekšlikums var iesniegt, un to visu var izdarīt.

Un vēl kas, ko es gribētu pateikt. Ir tā dīvaini, ka mēs gribam visu mūsu valsts cilvēku rūpi vienmēr izrisināt un tas pēdējais risinājums - tā ir sociālā likumdošana. Nu būsim taču godīgi! Mēs esam sekundāra sfēra, mēs tikai tērējam. Būtu ļoti labi, ja tik ieinteresēti runātu par to, lai iekasētu to naudu, lai mums ekonomika celtos. Mēs nevaram visus tos trūkumus, kas ir šajā valstī un kas cilvēkam rada bezdarbu un tā tālāk, izrisināt ar vienu Pensiju likumu. Nu tas taču ir jāapzinās! Es vēlreiz lūdzu jūs atbalstīt pirmo lasījumu un nedēļas laikā iesniegt visus priekšlikumus. Un būs paziņojums, kad mūsu komisija izskatīs otro lasījumu, lai tie, kas iesniegs priekšlikumus un kas ir ieinteresēti, varētu piedalīties komisijas sēdēs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts pensijām" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 10, atturas - 19. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. (Starpsauciens no zāles: "Par ātru!") Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tātad ir viena nedēļa. Kas tas būtu par datumu? Tas būtu 15.augusts. Tie kolēģi, kuri saka, ka tas ir par ātru, - vai nu šo savu priekšlikumu realizējiet balsojot, vai izvirziet citu priekšlikumu!

L.Kuprijanova. Līdz 19.augustam. Tā ir vēl vesela nedēļa.

Sēdes vadītājs. Komisijas priekšsēdētāja atsauc iepriekšējo termiņu - 15.augustu - un lūdz noteikt jaunu termiņu - 19.augustu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to termiņš ir akceptēts.

Tā sanāk, ka mēs varētu tagad reģistrēties, un tad būtu stundu ilgs pārtraukums, un mēs turpinātu darbu ārkārtas sēdē pulksten 14.00. Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās Saeimas sēdē un nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

I.Daudišs (5.Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Gundars Bērziņš...

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš ir zālē.

I.Daudišs. Igors Bukovskis, Alfreds Čepānis, Irēna Folkmane, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Imants Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Vilis Krištopans, Kārlis Leiškalns, Gunārs Meierovics, Roberts Milbergs, Valdis Pavlovskis, Aida Prēdele, Gunārs Resnais...

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais ir zālē.

I.Daudišs. Jānis Ritenis, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Jānis Vaivads, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 14.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Prezidija lēmumu, tā kā citu priekšlikumu nav bijis, mēs turpinām kārtējo sēdi ar darba kārtību, kuru mēs iesākām skatīt šodien no rīta.

Par procedūru deputāts Tupešu Jānis.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirms pēdējā kārtējās sēdes balsojuma pirms pusdienu pārtraukuma, es biju šās ēkas pagrabtelpā, protams, darīju, kas man bija darāms, mazgāju rokas un sadzirdēju zvanu balsošanai. (Zālē smejas.) Es ar slapjām rokām, sēdes vadītāj, skrēju augšā, gribēdams nobalsot šajā svarīgajā jautājumā, tiku pie durvīm un es sadzirdēju jūsu balsi, paziņojot jau balsošanas rezultātus. Es izlasīju Kārtības rullī 138.pantu: "Pirms balsošanas pēc sēdes vadītāja rīkojuma tiek zvanīts". Nu, protams! Bet es... Mans lūgums būtu kaut kādu kārtību ieviest tai zvanīšanai, lai, vismaz skrejot, varētu tikt un nobalsot, jo citādi tam zvanam nav nekādas loģikas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es ceru, ka Sekretariāts jūsu kavējumu attaisnos un sēdes vadītājs turpmāk lielāku pauzi ieturēs.

Nākamo izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"". Pirmais lasījums.

Anna Seile - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā. Lūdzu! Man ir jāatvainojas referentei un kolēģiem deputātiem, ka man šajā brīdī ir jāpilda vēl citi pienākumi, tāpēc es lūdzu Aivaru Berķi vadīt sēdi.

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

A. Seile. Var sākt?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr. 551 "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"". Pirmais lasījums. Pirms uzsākam šā likumprojekta apspriešanu, es gribu jums paskaidrot, ka likumprojektu ir sagatavojis Ministru kabineta zemkopības ministrs Ārijs Ūdris saskaņā ar Ministru kabineta lūgumu. Un šis sākotnējais projekts ir saskaņots ar Centrālo zemes komisiju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Vides un reģionālās attīstības ministriju, Valsts meža dienestu, Valsts reformu ministriju un ļoti daudzām citām ministrijām, kā arī ar Pašvaldību savienību jau 1994.gada 15.decembrī. Šis likumprojekts ir izskatīts jau arī Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komisijā 1995.gada 2.janvārī. Lai paātrinātu šā likumprojekta pieņemšanu, tika ierosināts šos grozījumus iesniegt nevis caur Ministru kabinetu, bet izskatīt Tautsaimniecības komisijā, piedaloties speciālistiem, un tas nu ir izdarīts.

Kādi ir būtiskākie grozījumi un kāpēc tie bija vajadzīgi šajā likumā "Par zemes komisijām"? Pašreiz lēmuma pieņemšanas process īpašuma atdošanas jautājumos ir ārkārtīgi garš. Vispirms lemj zemes komisija, tātad pašvaldībā apstiprināts speciālistu pulks, bet pēc tam vēlreiz šo jautājumu skata pašvaldības -, pašvaldību padomes vai domes. Un šajā likumprojektā ieteiktajos grozījumos ir ierosināts nodot šīs funkcijas zemes komisijai, papildinot zemes komisijas sastāvu ar pašvaldības priekšsēdētāju vai viņa vietnieku gan pilsētu, gan lauku zemes komisijās. Tas ir viens no būtiskākajiem grozījumiem, bet reizē ar to tiek arī dotas labākas iespējas cilvēkam pārsūdzēt šīs zemes komisijas lēmumu, kurā piedalās tātad arī pašvaldības vadība, ja viņš nav apmierināts ar zemes komisijas lēmumu. Tātad to var pārsūdzēt pašvaldībā, un tad pašvaldības dome vai padome izskata šo konkrēto zemes strīdu.

Tas varētu ļoti vienkāršot šo procesu, jo īstenībā praksē tik tiešām speciālisti pieņem lēmumu, bet pašvaldību deputāti ārkārtīgi maz piedalās šā lēmuma izvērtēšanā.

Šajā sakarībā tātad ir ierosināts mainīt arī Zemes komisijas sastāvu, papildinot to ar jau manis minētajiem pašvaldību vadītājiem. Ir noteikta arī pārsūdzības kārtība, kas kļuvusi īsāka un vieglāka, un, ja gadījumā zemes komisijās darbojas Centrālās zemes komisijas iecelta pilnvarota persona, tad šī pilnvarotā persona arī kļūst par šīs zemes komisijas priekšsēdētāju, bet viņa vairs nepieņem lēmumu viena pati, kā tas bija līdz šim, bet zemes komisijā tās sastāvs tiek papildināts ar jau noteiktajiem speciālistiem, un šo speciālistu loks ir tāds, ka zemes komisijā ietilpst pašvaldības ieceltais zemes komisijas priekšsēdētājs, pašvaldības priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, Valsts zemes dienesta pārstāvis un zemes ierīkotājs, kurš pastāvīgi strādā pašvaldības teritorijā.

Pilsētās šo sastāvu papildina vēl arī arhitekts. Es lūdzu atbalstīt Tautsaimniecības komisijā izskatītos un atbalstītos priekšlikumus, lai paātrinātu zemes reformas gaitu.

Sēdes vadītājs. Referente savu ziņojumu ir beigusi. Atklājam debates. Vai debatēs ir pieteikušies?

Ojārs Kehris - "Latvijas ceļš".

O.Kehris (LC).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es aizstāvu un lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus. Ja šie priekšlikumi netiks pieņemti, tad jāteic, ka pēc diezgan detalizētiem aprēķiniem, zemes reforma mūsu valstī varētu beigties aptuveni 2050.gadā -labākajā gadījumā. Ja šie grozījumi tiek pieņemti, - manuprāt, tik un tā šī procedūra ir ļoti sarežģīta un arī tas termiņš tik un tā būs ilgāks, nekā tas ir bijis pirmskara laikā, kad tika realizēta toreizējā zemes reforma. Bet jebkurā gadījumā es domāju, ka tas noteikti ir solis pareizajā virzienā, tāpēc būtu atbalstāms. Vienīgais novēlējums tiešām Tautsaimniecības komisijai būtu to arī ātri virzīt otrajā un trešajā lasījumā. Es saprotu, ka steidzamība šeit laikam nav pasludināta, taču būtu ļoti svarīgi paspēt viņu pieņemt, lai zemes reforma tiešām virzītos uz priekšu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs nav pieteikušies. Lemsim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Vai noslēguma vārdā... Tātad lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim. Nesteigsimies, bet pagaidīsim, kamēr vēl sanāk. Tātad tiem, kuri tikko ienāk zālē: mēs balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, neviens arī neatturas. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanu!

A.Seile. Paldies par vienprātīgu balsošanu! Tautsaimniecības komisija ierosina šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 14.augustam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Pirmais lasījums. Referents - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jevgēnijs Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis.

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.637. Tas ir deputātu grupas iesniegts likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Likumprojekts paredz labojumu 12.panta pirmās daļas 3.punktā. Runa šeit ir par zemi, uz kuras atrodas valsts īpaši aizsargājamie dabas objekti, ar likumu noteiktie valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, infrastruktūras objekti, piemēram, tādi kā ielas, tilti, dzelzceļa līnijas, ostas, lidlauki. Likums paredz, ka īpašuma tiesības uz šo zemi nostiprināmas valstī un pašvaldībā pēc tam, kad bijušie īpašnieki vai mantinieki saņēmuši līdzvērtīgu zemi citā vietā vai kompensāciju. Taču, ja vienošanās netiek panākta, zeme atsavināma likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" noteiktajā kārtībā. Praktiski dzīvē ir tāda situācija, ka šī vienošanās netiek panākta, jo kompensācijai cilvēki nepiekrīt, bet līdzvērtīgu zemi ne vienmēr ir iespējams piešķirt. Un to izmanto faktiski ne jau īstie bijušie īpašnieki, bet tādu iespēju izmanto starpnieki, kas uz ģenerālpilnvaras pamata atsakās no kompensācijas un līdzvērtīgas zemes ar mērķi iegūt sev īpašuma tiesības. Pēc tam izmantojot tādas iespējas, tiek prasītas, es gribētu pat teikt, bezkaunīgi augstas nomas maksas. Tāda situācija ir arī ar lidlauku, kā jūs jau zināt, par to daudz ir runāts, tā ir arī daudzās ostās un citās vietās. Tā kā šis projekts tika plaši izdebatēts pirms tā nosūtīšanas uz komisiju, domāju, ka plašāki paskaidrojumi vairs nebūtu vajadzīgi. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, izdebatējusi šo jautājumu komisijas sēdē, ar balsu vairākumu akceptēja likumprojektu pirmajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu un akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par likumprojekta principiem. Tātad tas ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Vai debatēs nav neviens pieteicies? Tātad balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsošanas rezultātu. Par - 46, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem! Jevgēnijs Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības komisija lūdz priekšlikumus iesniegt arī par šo likumprojektu līdz 14.datumam, ieskaitot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Paldies.

Tālāk ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Arī pirmais likumprojekta lasījums. Referente Anna Seile.

A.Seile (LNNK).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Šis likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" ir atspoguļots dokumentā nr.668. Galvenie grozījumi, kas ir iestrādāti šajā likumā, ir saistīti ar izmaiņām citos likumos, kā arī ar nupat pirmajā lasījumā nobalsoto likumprojektu "Par zemes komisijām". Taču ir arī pierādījies, ka zemes reformas gaitā ir bijuši būtiski traucēkļi, kas kavē zemes reformai ātrāk virzīties uz priekšu, un arī ar to saistītie priekšlikumi ir iestrādāti šajā likumprojektā. Piemēram, līdz šim radās lielas problēmas, ja baltvācu zemes īpašnieki, saņēmuši kompensāciju no Latvijas valsts, aizbrauc uz ārvalstīm. Šeit tika uzsākta zemes izpirkšana, tika noslēgti zemes nomas izpirkuma līgumi, bet zeme netika reģistrēta zemesgrāmtā. Ko šādā gadījumā darīt? Bieži vien arī tiesas neņēma šos procesus pretī un neizlēma, vai šāds darījums ir likumīgs vai nelikumīgs, ja viņš līdz 1940.gada 21.jūlijam nebija paspēts pierakstīt zemesgrāmatā. Tātad šajā likumā ir iestrādāta norma, ka tiesām ir jāpārbauda šī darījuma likumība un ka tām ir tiesības atzīt to par spēkā esošu.

Ir vēl ļoti daudzi citi ierosinājumi, bet būtiskākie no viņiem ir tādi, ka līdz šim pašvaldībai nebija pirmpirkuma tiesību uz zemi savā pašvaldības teritorijā, ja zemes gabals tika pārdots. Var būt arī tādas īpašas situācijas, kad zemes gabals ir vai nu sevišķi vērtīgs, vai pašvaldībai nepieciešams, bet šādas tiesības līdz šim bija valstij. Vairākos gadījumos, kad zemes īpašnieks, kurš jau ir ierakstījis zemi zemesgrāmatā, griezās valsts institūcijās - Ministru kabinetā, Valsts īpašuma fondā, bet tur tika dota noraidoša atbilde, ka valsts nevēlas šo zemes gabalu kaut kur tālajā pašvaldībā. Šādos gadījumos Ministru kabinetā nebija pat skaidri noteikts, ar ko ir jāsaskaņo šis pirmpirkuma tiesību atteikums. Taču tagad grozījumi paredz pašvaldībai pirmpirkuma tiesības uz zemes gabalu zemes pārdošanas gadījumā zemes privatizācijas gaitā.

Vēl viens tāds šķērslis, kas ļoti kavēja iegādāties zemi zem ēkām, lai zemei un ēkai būtu viens un tas pats īpašnieks, bija mūsu likumā noteiktie gadījumi, ka jebkurā gadījumā, kad zem ēkas ir valstij vai pašvaldībai piederošs zemes īpašums, šī zeme ir jālaiž izsolē. Un tad nu var iznākt tā, ka šo zemi izsolē nopērk par sertifikātiem, kā tas pašlaik ir paredzēts, kāda cita firma, nevis tas cilvēks vai tā firma, kurai uz šī zemes gabala atrodas māja. Turpretī šis labojums, kuru mēs tagad esam iestrādājuši likumā, paredz, ka šādā gadījumā juridiskajai personai vai fiziskajai personai, kurai pieder ēkas, ir tiesības pirms šīs izsoles iegādāties arī zemi, lai īpašums būtu vienots.

Līdz šim ļoti lielas nesaskaņas radīja tas, ka tie, kuri zemi pērk vai pārdod viens otram, it sevišķi tad, ja juridiskās personas pērk no privātpersonām, visi šie pirkuma līgumi bija jāsaskaņo Centrālajā zemes komisijā. Bet pircēji dažreiz ir ļoti gudri. Viņi nevis pērk, bet dāvina zemes gabalu kādam citam. Un šādi dāvinājumi nebija jāsaskaņo ar Centrālo zemes komisiju. Tātad uzdāvināt varēja jebkuram, kuram makā tikai ir nauda, un viņš negāja cauri šim Centrālās zemes komisijas "sietam". Tātad turpmāk, ja pieņems šos grozījumus, arī dāvinājumi būs jāsaskaņo ar Centrālās zemes komisijas speciālo grupu, kura strādā raiti. Un, ja pēc likuma kādam pienākas šis zemes gabals un nav nekādu šķēršļu nopirkšanai, tad atļauja tiek dota ļoti ātri. Tie tad arī ir paši būtiskākie grozījumi šajā likumā, un es aicinu atbalstīt viņus pirmajā lasījumā, lai mēs varam iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu un tos nobalsot, lai zemes reforma rit ātrāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs nav neviens pieteicies? Nav. Referentei ko piebilst droši vien arī nav. Tātad balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav neviens, atturas - 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu nosauciet laiku priekšlikumiem!

A.Seile. Tautsaimniecības komisija ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 14.augustu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts. Tātad 14.augusts.

Nākošais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"", arī pirmais lasījums. Referents Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs.

O.Kehris (LC).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deptuāti! Jūsu izskatīšanai iesniegtie grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" ir nepieciešami sakarā ar to, ka mūsu valstī šā gada 19.janvārī tika pieņemts likums "Par valsts proves uzraudzību", un šis minētais likums paredz, ka Valsts proves uzraudzības inspekcijas darbiniekiem ir tiesības, konstatējot pārkāpumus, apturēt uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju operācijas ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem. Un šo operāciju apturēšanas kārtību arī nosaka likums, kura grozījumi šajā sakarā jums tiek piedāvāti. Proti, tiek piedāvāts mainīt šā likumprojekta 1.pantu, būtībā to papildināt, un arī papildināt 10.pantu, kas gadījumos, ja ir pārkāpts likums "Par valsts proves uzraudzību" vai Ministru kabineta noteikumi, Valsts proves uzraudzības inspekcijas priekšniekam, viņa vietniekam un inspektoriem dotu tiesības pielietot šīs normas, kas ir paredzētas likumā, proti, par uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbības apturēšanu. Tas man īsumā arī būtu viss par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Arī par šo likumu, cik redzams, debatēt neviens nevēlas. Nav pieteikušies. Tātad balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" ir pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, miniet laiku priekšlikumiem!

O.Kehris. Priekšlikumus mēs lūgtu iesniegt līdz 14.augustam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies, tātad 14.augusts.

Tālāk ir likumprojekts "Par 1992.gada 7.jūlija likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" papildināšanu". Referente - Ruta Marjaša. Trešais lasījums ir šim likumprojektam.

R.Marjaša (LC).

Cienītais Prezidij! Cienītie kolēģi! Pēc likumprojekta pieņemšanas otrajā lasījumā ir ienācis tikai viens priekšlikums no pašas Juridiskās komisijas par likuma nosaukuma jaunu redakciju, proti, mēs piedāvājam nosaukt šo likumu "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"". Citu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret pašas atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu? Nav. Tātad šis priekšlikums ir pieņemts. Tālāk mums ir jābalso par visa šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts jeb tagad jau likums "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" papildināšanu" ir pieņemts arī trešajā lasījumā. Jā, Lamberga kungs! Par procedūru? Aristids Lambergs - LNNK.

A.Lambergs (LNNK).

Gribētu tikai atzīmēt, priekšsēdētāj, ka mēs pieņēmām likumu trešajā lasījumā. Šis likums stājas spēkā tikai tad, kad Prezidents to ir parakstījis, taču jūs jau nosaucāt šo par likumu, kas stājies spēkā. Maza piezīme tikai.

Sēdes vadītājs. Jā, jums ir taisnība, paldies. Tālāk - likumprojekts 'Korupcijas novēršanas likums", pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, referents Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Kā jūs atceraties, pagājušā gada oktobrī mēs kopīgi pieņēmām lēmumu, ar kuru Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tika uzdots izstrādāt likumprojektu korupcijas novēršanai. Šobrīd ir izstrādāti pieci šādi likumprojekti, divus mēs kopīgiem spēkiem esam pieņēmuši, divi ir nodoti izskatīšanai Saeimā, viens ir sagatavots. Arī šis likumprojekts tāpat kā visi pārējie ir tapuši ar Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Valsts reformu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ekspertu un speciālistu palīdzību. Likumprojekts ir izvērtēts 17 sēdēs. Mēs esam saņēmuši 29 dažādu amatpersonu un institūciju priekšlikumus un atzinumus. Arī tie ir lielā mērā ņemti vērā. Jāsaka atklāti, ka šis likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz tiem materiāliem un tās izpētes bāzes, ko savulaik savāca Augstākās padomes īpaša komisija, kas darbojās gadu. Šobrīd antikorupcijas normas ietver 13 spēkā esošie dažādi Augstākās padomes un Saeimas laikā pieņemtie likumi. Nav vienota likuma cīņai pret korupciju, arī šis likums nepretendē pilnībā aptvert visus korupcijas veidus, bet nosaka pamatnormas cīņai pret korupciju. Jāsaka, ka šobrīd esošās antikorupcijas normas savstarpēji nav saskaņotas, dublējas, bieži vien tās ir nepilnīgas, neaptver visus korupcijas veidus. Ir diezgan bieži tāda situācija, ka analogus interešu konfliktu stāvokļus reglamentē ļoti dažādi ierobežojumi un dažādi noteikumi, tādēļ ir ārkārtīgi apgrūtināta tiesībaizsardzības iestāžu cīņa pret šo normu pārkāpumiem un ir ļoti apgrūtināta arī sodīšana, un grūts darbs ir tiesām. Godātie kolēģi, es varētu runāt par likumprojektu ļoti gari un plaši, bet, ņemot vērā to, ka mūsu darba kārtībā šodien ir 78 jautājumi un darba ir ļoti daudz, minēšu tikai dažus svarīgākos momentus.

Likumprojekts sastāv no piecām nodaļām. Pirmā nodaļa - " Vispārīgie noteikumi". Beidzot mūsu likumdošanā ir dots korupcijas jēdziens, tas ir reglamentēts 2.un 3.pantā. Likumprojektā, manuprāt, izsmeļoši ir uzskatīti visi likuma subjekti jeb tās valsts amatpersonu kategorijas, uz kurām attiecas ierobežojumi. Šādas kategorijas ir pavisam 11, tās ir uzskaitītas likumprojekta 5.pantā. Es gribētu piebilst, ka nepamatota ir tā kritika, kas dažkārt ir izskanējusi presē, - ka šis likumprojekts neattiektos uz Ministru prezidentu un uz Valsts prezidentu. Šajā sakarā es gribētu vērst jūsu uzmanību uz 5.panta piekto daļu, kur ir noteikts, ka šis likumprojekts attiecas uz Saeimas ievēlētām, ieceltām vai apstiprinātām, kā arī Ministru kabineta ieceltām vai apstiprinātām amatpersonām. Mēs esam ievēlējuši Valsts prezidentu, un tātad uz viņu arī attieksies visas šā likumprojekta prasības. Valsts prezidents ir mūsu valsts augstākā amatpersona. Kaut gan personīgi mans viedoklis ir tāds, ka šīs prasības attiecībā uz Valsts prezidentu būtu jareglamentē īpašā likumā par Valsts prezidenta statusu. Es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz likumprojekta 5.panta 10.punktu, kurā ir runa par to, ka šīs prasības, kas ietvertas Antikorupcijas likumā, ir vērstas arī uz valsts pārvaldes sistēmā un pašvaldībās izveidoto koleģiālo lēmējinstitūciju amatpersonām jeb locekļiem. Tas nozīmē, ka tās attieksies arī uz Radio un televīzijas padomes locekļiem, dažādu komiteju locekļiem, kuri tātad veic pārvaldes funkcijas un pieņem lēmumus. Likumu izstrādājot, komisija ir devusi neskaidro vai līdz šim nereglamentēto terminu skaidrojumu. Tā, 5.panta otrajā daļā ir noteikts, kas ir lēmums šā likuma izpratnē.

Otrā nodaļa - "Vispārīgie ierobežojumi". Šī ir pati svarīgākā nodaļa. 6.pantā pirmo reizi mūsu likumdošanā ir, manuprāt, izsmeļoši reglamentēti lēmumu pieņemšanas ierobežojumi, un jūs, godātie kolēģi, varat ar tiem iepazīties un redzēt, kādi tie ir. Ir četri ierobežojumu bloki. Ļoti svarīgs, mūsuprāt, ir likumprojekta 7.pants - "Aizliegums ietekmēt lēmumu pieņemšanu". Nereti, godātie kolēģi, ir tādi gadījumi, ka viena valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, dažādos veidos mēģina ietekmēt citu valsts amatpersonu, bet jebkura valsts amatpersona, būdama publisko tiesību subjekts, ir tiesīga savu varu realizēt tikai tādā veidā, kādā šī vara ir ierakstīta likumā. Šo varu mēs, kolēģi, esam devuši likumos. Nedrīkst būt tā, ka kāds ierēdnis, augstas kategorijas ierēdnis, varbūt pat politisks darbinieks, kurš reizē ir arī valsts amatpersona, savu varu realizētu tādā veidā, kādu nav pilnvarojis likums. Tādēļ arī ir šāds 7.pants, kas nosaka, ka, realizējot savas pilnvaras, valsts amatpersonai, izņemot likumos, Ministru kabineta noteikumos vai citos normatīvos aktos paredzētos gadījumos, aizliegts jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, lai tās pieņemtu lēmumu, kas attiecas uz kādām citām personām. Kā privātpersonas mēs jebkādā veidā varam paust savu gribu un ietekmēt citas personas, bet nekādā gadījumā tas nav pieļaujams, ka mēs to darītu kā amatpersonas. Līdzīgas normas ir 8.pantā, kurā ir noteikti ierobežojumi uzraudzības, kontroles, izziņas, izmeklēšanas un sodīšanas funkciju veikšanā. Tāpat 9.pantā - "Aizliegums būt par pārstāvi" - ir noteikts, kādos gadījumos valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts institūcijas pārstāvi. 10.pants nosaka aizliegumu izmantot dienesta informāciju. Arī šādi gadījumi ir diezgan bieži: dienesta pienākumu pildīšanas laikā saņemto dienesta informāciju valsts amatpersona izmanto kaut kādās materiālās, savtīgās interesēs. Tādēļ 10.pantā ir noteikti šādi ierobežojumi. 11.pantā ir aizliegums būt materiāli ieinteresētam līgumos. Arī šādu ierobežojumu spēkā esošajā likumdošanā nebija.

Kas attiecas uz 12.pantu, šobrīd mūsu likumdošana ir pilna ar dažādiem un ļoti atšķirīgiem algota darba pildīšanas ierobežojumiem. Ministrijām ir noteikti vieni ierobežojumi, pašvaldību deputātiem - savi ierobežojumi, Saeimas deputātiem - atkal atšķirīgi ierobežojumi, dažādu koleģiālo institūciju locekļiem - atkal citas prasības, un šobrīd Saeimas Mandātu komisijas priekšsēdētājs var apliecināt, ka ir ārkārtīgi grūti izpildīt šīs normas, jo, piemēram, ja deputāts ir reizē arī ministrs, šie ierobežojumi attiecas uz viņu gan kā uz ministru, gan kā Saeimas deputātu, viņam ir it kā divējāds statuss. Šajā likumā ir noteikta vienota kārtība, vienoti ierobežojumi attiecībā uz visu šo kategoriju - tātad attiecībā uz valsts amatpersonām.

Ļoti interesants, manuprāt, ir 13.pants - "Aizliegums pieņemt dāvanas un citus materiālus labumus". Tas ir ļoti plašs pants. Godātie kolēģi, es jūtu - jūs esat uzmanīgi iepazinušies ar šīm ierobežojumu prasībām. Katrā ziņā attiecībā uz otro lasījumu komisija gaidīs priekšlikumus, jo šeit ir dažas diskutējamas normas.

Savukārt 14.pantā - "Reklamēšanas ierobežojumi" - ir noteikts, ka valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst valsts amatpersonas darba vai amata pienākumos. Jūs, godātie kolēģi, atceraties - pirms diviem gadiem dažas augstas amatpersonas bija nofotografētas kādā preses izdevumā tieši parakstīšanas kampaņas periodā. Tur bija fotogrāfija, kurā bija redzams, ka šīs amatpersonas lasa ar lielu patiku šo laikrakstu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šīs augstās amatpersonas tolaik nesaņēma nekādu atlīdzību un ka tā nebija kaut kādu ļaunu nolūku vadīta rīcība, bet tomēr, kā liecina citu valstu prakse, dažkārt šādu iespēju valsts amatpersonas nepalaiž garām un par preču vai dažādu pasākumu reklamēšanu viņi saņem atlīdzību. Tādēļ arī ir šāda norma, kas ir ļoti daudzu valstu likumos. Piemēram, Francijas parlamenta Kārtības rullī ir veseli četri panti, kas sīki reglamentē un nosaka, kādā veidā parlamenta deputāts var vai nevar ņemt dalību reklamēšanā. 15.pants nosaka ierobežojumus, kas jāievēro valsts amatpersonām pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas. Savukārt 16.pants - "Pienākums pārtraukt nelikumīgu ietekmējamu (korumpētu) stāvokli" - nosaka kārtību, kādā valsts amatpersonai ir jāpārtrauc šāds stāvoklis.

Likumprojekta trešā nodaļa ietver īpašos noteikumus, kas attiecas uz atsevišķām amatpersonu kategorijām. Izstrādājot šo nodaļu, komisija ņēma vērā to, ka nevarētu būt vienlīdz stingra attieksme pret atsevišķām valsts amatpersonu kategorijām (piemēram, nebūtu pieļaujams ar šo likumu noteikt, ka, piemēram, Saeimas deputāts vienlaikus nevar būt Ministru kabineta loceklis un saņemt algu kā Ministru kabineta - tātad valdības - loceklis). Tādēļ arī ir 18.pants. Šādus papildnoteikumus satur arī 19.pants un 20.pants, jo nebūtu pieļaujams, piemēram, noteikt, ka pašvaldību domju jeb padomju deputāti nevarētu strādāt citu algotu darbu. Mēs taču zinām, ka pašvaldību domju jeb padomju deputāti pamatā strādā citu darbu.

Likumprojekta ceturtā nodaļa reglamentē kārtību, kādā valsts amatpersonas iesniedz deklarācijas. Šeit ir noteikta unificēta deklarāciju iesniegšanas kārtība un termiņi. Ir noteikts, ka valsts amatpersonas iesniedz četru veidu deklarācijas: pirmkārt, deklarācijas, kuras iesniedz, stājoties amatā; otrkārt, ikgadējās deklarācijas, treškārt, deklarācijas, kuras iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus; ceturtkārt, 21.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka valsts amatpersonām ir likumā noteiktā kārtībā deklarācijas jāiesniedz izziņas un kriminālvajāšanas iestādēm, ja šīs iestādes vēršas pie Valsts ieņēmumu dienesta un ja tas ir nepieciešams izziņas vai izmeklēšanas veikšanai. 22.pants reglamentē, kāds ir deklarāciju saturs. 24., 24., 25. pants reglamentē pārējos deklarāciju veidus.

Godātie kolēģi, es gribētu jūsu uzmanību pievērst 26.pantam! Šajās dienās jūs aizpildījāt paši savas deklarācijas, un jums bija jāsniedz ziņas par savu laulāto. 26.pants paredz atšķirīgu kārtību, tas nosaka, ka valsts amatpersona faktiski ir atbildīga tikai par tām ziņām, ko tā sniedz par sevi, savukārt uz radiniekiem attiecas cita kārtība, šīs deklarācijas radiniekiem jāiesniedz pašiem...

Sēdes vadītājs. Godātais referent, es atvainojos, - ir laiks pārtraukumam! Vai jūs gribat un varat pabeigt tagad? Viena minūte tātad. Vēl atļausim?

J.Lagzdiņš. Paldies, priekšsēdētāja kungs...

Sēdes vadītājs. Jā, vēl es klausos, un pēc tam, protams, būs jāizlemj, vai ir debatētājiem... Var būt, ka mēs varam nobalsot par šo likumprojektu pirms starpbrīža.

J.Lagzdiņš. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Pusminūti... Tātad šeit ir noteikta tāda kārtība, ka valsts amatpersonu radinieki paši iesniedz šīs deklarācijas un paši arī pilnībā atbild par to aizpildīšanu un ietverto ziņu atbilstību patiesībai. 28.pants nosaka, ka šīs deklarācijas ir publiski pieejamas. Savukārt piektā nodaļa, mūsuprāt, pietiekami detalizēti reglamentē šā likuma noteikumu izpildes kontroles mehānismu. Gatavojot likumprojekta otro un trešo lasījumu, mēs, konsultējoties ar valdību un Valsts ieņēmumu dienestu un Finansu ministrijas vadību, katrā ziņā centīsimies šo pēdējo nodaļu krasi uzlabot, jo galvenā nelaime un galvenais cēlonis, kādēļ šobrīd nedarbojas spēkā esošās antikorupcijas normas, ir tas, ka klibo šis izpildes mehānisms. Tātad pati svarīgākā, mūsuprāt, ir piektā nodaļa. Godātie kolēģi, komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu un maksimāli daudz priekšlikumu iesniegt otrajam lasījumam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs ir pieteikušies deputāti? Nav. Tā kā deputāti debatēs nav pieteikušies un nav iebildumu, uzaicinu nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Korupcijas novēršanas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts "Korupcijas novēršanas likums" ir pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu referentam priekšlikumu iesniegšanas datumu.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 15.augustam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Tā, paldies, pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Turpinām kārtējās sēdes darbu. Mēs skatīsim grozījumus likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību".

Bet mums vispirms ir jāizskata iesniegums, ko Saeimas deputāti Māris Grīnblats, Oskars Grīgs, Jānis Straume, Aleksandrs Pētersons un Ilmārs Dāliņš ir iesnieguši Prezidijam: "Lûdzam 1995. gada 9. un 10. augusta sēdes darba kārtībā 66. jautājumu (likumprojekts "Likums par bankas "Baltija" sanāciju un bankrotu") pārcelt pēc darba kārtības 31. jautājuma (likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"")." Tātad šie deputāti saka, lai tūlīt pēc šā likumprojekta izskatīšanas mēs runātu par bankas "Baltija" sanāciju un bankrotu. Vai kādam ir pret to iebildumi? Ir iebildumi. Tad viens var izteikties "par" un viens - "pret"... Vai balsojam, ja neviens negrib runāt. Tātad kas ir par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" piecu deputātu priekšlikumu grozīt darba kārtību? Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 12, atturas... tas ir... par - 12, pret - 13... 23... Nav kvoruma. Zvaniet, lūdzu!

Man šķiet, ka ir visi deputāti... ka deputātu skaits zālē ir pietiekams. Lūdzu, atkārtosim balsojumu par darba kārtības maiņu! Visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 16, atturas - 25. Paliekam pie jau iepriekš pieņemtās darba kārtības.

Tātad - "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"". Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu referentu! Kurš ir referents? Pēteris Elferts. Klausīsimies!

P.Elferts ( LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar ziemas sesijas dokumentu nr. 230 un pavasara sesijas dokumentu nr. 611.

Jūs redzēsiet ziemas sesijas dokumentā nr. 230 piecu deputātu iesniegumu - priekšlikumu papildināt 5. panta 1. punktā vārdus "Latvijas Republikas pilsoņiem" ar vārdiem "un Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri minēti likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības" 1. panta 1. daļā". Tātad šis likumprojekts skar tos cilvēkus, kas saņem sociālo pensiju, bet nav šīs valsts pilsoņi. Komisija, izskatot šo likumprojektu, saņēma atzinumu no Juridiskās komisijas un no Cilvēktiesību komisijas. Juridiskā komisija aizrādīja, ka, lai izskatītu šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ir jāsaņem Finansu ministrijas atzinumi. Ir saņemts atzinums, kas ir bāzēts arī uz Labklājības ministrijas atzinumu, kur ir uzskaitīti šie cilvēki. Pašlaik valstī ir 139 cilvēki, kas saņem šādas pensijas, un valstī šobrīd izlieto 31 742 latus. Ja pieņem šādu grozījumu, tas skar tieši šos konkrētos 139 cilvēkus, un gada laikā būtu nepieciešami 3536 lati. Finansu ministrijas atzinumā (tas ir arī jūsu dokumentos, tas ir dokuments nr. 611) ir uzskaitīts, cik būtu nepieciešams vienā gadā deviņos mēnešos, un jūs paši varat izrēķināt, cik būtu nepieciešams šajā gadā. Bet, lai to izmaksātu, būtu nepieciešamas izmaiņas arī budžetā. Ir arī pozitīvs atzinums no Cilvēktiesību komisijas. Bet, kā jūs redzat, Finansu ministrijas atzinuma pēdējā teikumā ir rakstīts: "Òemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka šā likumprojekta pieņemšana ir vairāk politiska rakstura."

Tātad Sociālo un darba lietu komisija, šā likumprojekta izskatīšanā ņēmusi vērā visus apstākļus, aicina noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies debatēs? Jā... Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (TSP).

Es domāju, ka jums, kolēģi, lietas būtība ir saprotama. Patiešām ir 139 cilvēki, bet es gribētu precizēt dažus ciparus un nolasīt...

Tātad šobrīd mūsu valstī pilsoņiem sociālā pensija ir 22 lati 72 santīmi. Nepilsoņiem sociālā pensija ir 20 lati 45 santīmi. Tātad starpība ir 2 lati 27 santīmi. Ja mēs šo likumu pieņemtu sākot ar 1. septembri, mūsu valstij līdz gada beigām tas maksātu 444 latus. Tātad par summām... tā ir tā summa, kas sociālajā budžetā rēķinot paliek aiz komata. Nekādas finansiālās grūtības tas neradītu. Bet runa ir par to, ka tomēr nevajadzētu sociālo sfēru attiecināt, teiksim, uz politisku jautājumu.

Tādēļ mūsu frakcijas, Tautas saskaņas partijas frakcijas, vārdā es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu un nobalsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Māris Budovskis - LNNK frakcija!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es domāju, ka šinī gadījumā deputāte Kuprijanova centās ļoti vienkāršot šo jautājumu, balstoties tikai uz Finansu ministrijas atzinumu - 139 cilvēki un beigu beigās 3520 lati, kurus vajadzētu izmaksāt papildus. Man liekas, ka lietas būtība ir pilnīgi cita. Es domāju, ka šis ir kārtējais mēģinājums novienkāršot pilsoņu un nepilsoņu statusu. Es domāju, ka morālā ziņā tas ir kārtējais pliķis pilsoņiem, ka tas ir viens no šiem faktiski neslēptajiem "nulles varianta" realizācijas mēģinājumiem. Konkrēti. Tātad šodien pensiju izmaksa balstās uz solidaritātes principu. Šajā sakarā varētu rasties jautājums - starp kuriem cilvēkiem tad pastāv savstarpējā solidaritāte? It sevišķi tajos gadījumos, ja tiek maksāts no viena cilvēka ienākumiem un viņa nodokļiem. Tādā gadījumā, es domāju, solidaritātes principam ir ierobežots cilvēku loks. Tie ir tie cilvēki, kas kopā strādā, tie ir cilvēki, kas kopā maksā nodokļus, tie ir tie cilvēki, kuri ar savu dzīvi, ar savu ieguldījumu ir pietiekami ilgi pavadījuši Latvijā, un pamatā tie ir pilsoņi. Tātad šinī gadījumā par pilnu solidaritātes principu mēs varam runāt attiecībā uz pilsoņiem. Bezpavalstnieki un nepilsoņi pašreiz saņem 90% no šāda solidaritātes principa ievērošanas iespējām. Es domāju, ka nevienā valstī nav tāds augsts līmenis, ka 90% saņem tikko minētās personas.

Līdz ar to, manuprāt, pamatideja un pamatdoma šeit nav nedz 139 cilvēki, kuru skaits faktiski nākotnē var stipri izmainīties, nedz arī minētais latu skaits. Šeit galvenais ir solidaritātes principa pārkāpums. Es domāju, cienītie kolēģi, ka šādā veidā mēs nedrīkstētu atļauties balsot par šo solidaritātes principa pārkāpumu, jo citādi mums vispār zūd robeža pensijas aprēķināšanas kārtībā. Tādā gadījumā ikviens, kas šeit iebrauc, momentāni ir pielīdzināts pilsonim un 100% apmērā saņem šo pensiju.

Cienītie kolēģi! Ne par velti komisija savā darbā ļoti rūpīgi izskatīja šo jautājumu, un mēs nolēmām, ka šo principu pārkāpt nedrīkst, jo, neskatoties uz jaunām likumdošanas aktivitātēm, kuras mēs ieviešam jaunajā Pensiju likumā, solidaritātes princips ir galvenais un būs noteicošais vēl ilgu laiku. Līdz ar to pārkāpt šo principu nav vēlams, un es aicinu jūs balsot pret šo labojumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas debatēt? Nav... Nē, ir. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienības frakcija!

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Pavisam īsi gribu izteikt savu attieksmi un arī pamatot to. Ja daudzās pasaules valstīs šie 100% no sociālās pensijas tiek izmaksāti jebkuram, sasniedzot atbilstošo vecumu, tad tas ir ļoti normāli, un mums uz to vajadzētu iet. Taču tikmēr, kamēr mūsu valstī nav sakārtota likumdošana attiecībā uz pensijas saņemšanu, kas pienākas šīs valsts pilsoņiem, es ļoti lūdzu neatbalstīt šā priekšlikuma iesniedzējus un šo likumprojektu noraidīt. Jaunā pensiju likumdošanas pakete mums ar laiku, dažu tuvāko gadu laikā, ļaus šo pilsoņu pensijas izmaksu kārtību sakārtot, un tad mēs arī varēsim nonākt pie 100% sociālās pensijas izmaksas tiem, kuri nav pilsoņi. Bet šobrīd šāda norma nebūtu atbalstāma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl ir debatētāji? Neviens vairs nevēlas debatēt. Vai referentam ir kas piebilstams?

P.Elferts. Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien Saeima pieņēma likumu "Par sociālo palīdzību" pirmajā lasījumā, šodien pieņēmām arī jauno likumu "Par valsts pensijām" pirmajā lasījumā, un, faktiski, manuprāt, būtu jāizstrādā šāds priekšlikums jaunos likumos, nevis tagad jāgroza vecie. Un atkārtoju Sociālo un darba lietu komisijas lēmumu - komisija, izskatījusi šo likumprojektu, aicina Saeimu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Lemsim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"" pieņemšanu vai nepieņemšanu. Lūdzu nobalsojiet visi, lai nav jāpārbalso! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 11, atturas - 20. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"" pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums, kuru mēs izskatīsim, ir likumprojekts "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 20 deputātu ierosinājumu: Jonītis, Līgotnis, Resnais, Tabūns, Zvaigzne, Bordāns, Inkēns, Andersons, Stašs, Jurkovskis, Tomiņš, Kreituse, Dāliņš, Endziņš, Spuģis... tikai paraksts, bet es to pazīstu... Zaščerinskis, Gūtmanis, Seiksts, Panteļējevs un Ābiķis ierosina atlikt likumprojekta "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" izskatīšanu un nodot to atbildīgajai komisijai papildu informācijas iegūšanai. Cik es noprotu un saprotu, vispirms jau ir jāprasa, vai nav runātāju, un referentam ir tiesības turpināt skatīt šo likumprojektu, un par šo ierosinājumu var balsot tad, kad ir beigušās debates un apspriešana. Jo iepriekšējā reizē 20 deputāti izmantoja iespēju, ko dod Kārtības rullis, un šā likumprojekta apspriešana tika pārtraukta. Protams, mums tādu precedentu nav. Mēs esam atsākuši tagad šo likumprojekta izskatīšanu, bet, godātie kolēģi, deputāti nelūdz pārtraukt likumprojekta izskatīšanu, bet lūdz atlikt tā izskatīšanu. Bet par atlikšanu balso pirms balsojuma par likumrojekta pieņemšanu attiecīgajā lasījumā. Tas ir Kārtības ruļļa 136.pants: "Tâpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi." Bet es nevaru likt tagad izdarīt balsojumu par šo jautājumu, ja referents ir uz mirkli atstājis tribīni.

Godātais referent, jūs esat tribīnē vai neesat?

P.Elferts. Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Saeima 8.jūnijā ar balsojumu (33 - par, 17 - pret, 9 - atturējās) pārtrauca šā likumprojekta izskatīšanu, un tas, man šķiet, atbilst 52.pantam. Bet lūdza pārtraukt. Tātad mēs šo priekšlikumu izskatījām Sociālo un darba lietu komisijā. Mēs nevarējām izskatīt likumprojektu par jaunu. Mēs varējām tikai atsākt šā likumprojekta izskatīšanu. Mums nebija tiesību to pārstrādāt vai vākt papildu priekšlikumus. Mēs varējām tikai atsākt debates. Mans priekšlikums būtu tik tiešām atsākt šā likumprojekta izskatīšanu. Ļoti daudzi cilvēki ir izteikušies par 5.panta 3.punktu, un debates visvairāk izvērsās tieši par šo bezfiltra cigarešu aizlieguma svītrošanu. Manuprāt, vajadzēja par šo punktu nobalsot un likumprojektu skatīt tālāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs apstājāmies pie 5.panta. Godātie deputāti! Lai būtu skaidrība par iespējamo situāciju: tātad šis ir 20 deputātu iesniegums, pietiktu laikam ar 20... 136. pants... Tur pietika ar viena deputāta priekšlikumu, bet te ir 20. Tātad referents ir ziņojis par 5.pantu, bet par šo deputātu iesniegto priekšlikumu tiks balsots pēc debatēm un pirms balsojuma pēc būtības.

Vai kāds vēlas runāt debatēs? Veselības aizsardzības valsts ministrs Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (veselības aizsardzības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Es pirmām kārtām tomēr vēlos jūs aicināt paveikt darbu līdz galam, jo tā ir katras civilizētas valsts, normālas civilizētas valsts, prasība, ka tāds jautājums kā smēķēšana, kas ir ne tikai katra cilvēka personīga lieta, bet ietekmē arī visus pārējos, tomēr tiek noteikts ar likumu. Vēlos teikt, ka te nav principiālu atšķirību un principiālu domstarpību par vienu vai otru jautājumu. Mēs varam pieņemt pagaidu vai pārejas noteikumus, un, ja kādam nepatīk, ka bezfiltra cigaretes mēs aizliedzam no 1996.gada 1.janvāra, mēs varam atkāpties uz 1997.gadu. Ja kādam īpaši nepatīk, ka mēs varam reklāmu televīzijā vai radio aizliegt no 1996.gada 1.janvāra, mēs varam atkāpties uz 1997. gadu. Tas ir pārejas noteikumu jautājums.

Cienījamie deputāti, mums reizi par visām reizēm ir jāpabeidz darbiņš līdz galam! Tāda viena punktiņa dēļ, ka mums patīk vai nepatīk bezfiltra cigaretes... tā punkta dēļ apstādināt likuma pieņemšanu un "norakt" to uz visiem laikiem, gaidīt, kamēr nākamā Saeima atkal kaut ko atjaunos, - tas ir pilnībā... nu, es nevaru pateikt, es nevaru pat īsti komentēt, kas ir apakšā šim lēmumam, jo nav taču būtisku pretrunu starp viena vai otra cilvēka viedokli. Es, bez šaubām, uzskatu, ka bezfiltra cigaretes ir jāaizliedz, jo Eiropā ir dažas tādas normas, un tas, kas saka, ka šīs Eiropas normas mums nav piemērojamas, runā pats pret savu veselību. Eiropas normas nosaka, ka ir 15 miligrami darvas produktu uz vienu cigareti, un tas ir daudz mazāk nekā mūsu bezfiltra cigaretēs. Ja mūsu tabakas fabrikas nespēj ražot atbilstoši Eiropas normām bezfiltra cigaretes, lai viņi ražo uz nebēdu! Es ļoti lūdzu neapturēt šā likumprojekta izskatīšanu. Es domāju, ka tas ir tālu izskatīts, un mums vēl ir priekšā trešais lasījums. Paldies. Es vēlu veiksmi!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Otrreiz. Piecas minūtes. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es domāju, ka tieši šī apstāšanās pie 5.panta normām, kas ļoti sīki reglamentē to cigarešu veidus, kādi ir atļauti un kādi nav atļauti... Es šaubos, ka tas ir Eiropas likumdošanā, jo puse Francijas smēķē cigaretes "Gouloise", kas ir bez filtra.

Šeit ir drusku cits jautājums. Apspriežot šo 5.pantu, mēs esam nonākuši pie viedokļa, ka ir pārāk sīka reglamentācija. Es domāju, ka šie tabakas izstrādājumu ierobežojumi - tas nav likuma priekšmets. Tas ir ar vietējās pašvaldības noteikumiem, nevis ar valsts likumu regulējams jautājums. Šodien mēs regulējam, kā smēķēt, ko smēķēt, ko nesmēķēt. Rīt, pēc analoģijas, mēs regulēsim, cik treknu ēdienu ēst, lai nebūtu veselības traucējumu un holesterīna uzkrāšanās asinīs. Parīt mēs rēķināsim, kādi dzērieni kur un kādā veidā ir dzerami, lai, nedod Dievs, visiem nepiemestos aknu ciroze. Un tā tālāk, un tā tālāk! Mūsu valstī būs vesels likumu kodekss, kas reglamentēs, ko ēst, kur ēst, kādā veidā un tamlīdzīgi. Līdz bezgalībai! Jā, tā būtība ir svarīga: par veselību ir jācīnās un tiešām kaut kādā veidā ir jāregulē šie jautājumi, bet šie jautājumi nav jāregulē ar likumu. Ja Latvijas Republikas likums sāk noteikt, ka nedrīkst šņaukt tabaku, nedrīkst to darīt un nedrīkst šito darīt, Mēs nolaižamies jau pie visādiem sīkiem jautājumiem, kuri nav regulējami, kuri nav likuma priekšmeti. Tāpēc es domāju, ka šī apstāšanās pie 5.panta, kur visi par to pārliecinājās, deva iepriekšējo balsojumu. Es uzskatu, ka tik tiešām būtu nepieciešams, runājot tieši par 5.pantu... tas ir tas mezgla punkts, pie kura mēs apstājāmies, un tāpēc būtu pēc šā panta balsojams godājamo 20 deputātu ierosinājums par šā jautājuma atlikšanu, jo tiešām ir nepieciešams papildus izpētīt, vai vspār šis regulācijas priekšmets ir likuma vērts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Runātāju nav. Debates esam pabeiguši. Lūdzu referentu!

P.Elferts. Jaunajā redakcijā šis ir 6.pants, un mēs pašlaik izskatām 1.punkta 3.apakšpunktu, kurā ir runa par cigaretēm bez filtra, bet pants kā tāds ir "Tabakas izstrādājumu kaitīguma samazināšana". Tātad šajā pantā ir uzskaitītas visas tās, ko komisija uzskatīja par viskaitīgākajām tieši šajā nozarē, un es varu tikai aicināt atbalstīt komisijas priekšlikumu - noraidīt deputāta Čepāņa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Pirms balsošanas pēc būtības mums ir jābalso par deputātu iesniegto priekšlikumu - atlikt likumprojekta "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" izskatīšanu un nodot to atbildīgajai komisijai papildu informācijas ievākšanai. Tādu procedūru paredz Kārtības ruļļa 136.pants. Mēs tagad sākam apspriest šo deputātu iesniegumu. Viens var runāt "par", viens - "pret", un tad Saeimai būs jāpieņem lēmums.

Deputāts Resnais bija pirmais, kas pacēla roku. Un pēc tam - atkarībā no viņa runas - nākamais būs Pēteris Elferts. Piecas minūtes. Lūdzu!

G.Resnais (LZS).

Cienījamie kolēģi! Mazs paskaidrojums visu 20 šo priekšlikumu iesniegušo deputātu vārdā. Mēs ļoti lakoniski uzrakstījām priekšlikuma tekstu un nepieminējām Kārtības ruļļa 52.pantu, kurā gan bija minēta debašu pārtraukšana, bet tā lieta ir nonākusi pēc savas secības...

Kāpēc mēs iesniedzām šo priekšlikumu? Tik tiešām šodien, kad mums ir vesela rinda neizskatītu likumprojektu, mēs neredzam nepieciešamību rakāties šajā Tabakas likumā. Faktiski, kā iepriekšējais runātājs - Krastiņa kungs - teica, tā ir reglamentējoša norma, ko var izdot zemāk stāvošas instances, nevis Saeima.

Otrs jautājums. Šeit ir ļoti dziļa ekonomiska likumsakarība, jo šodien, kad slimnīcas pārtrauc darbu un tiek slēgtas un kad, budžetā ir deficīts, lieli iztrūkumi, mēs nākam ar likumprojektu, kas faktiski sastāv no vieniem aizliegumiem, to skaitā ir prasība krasi sašaurināt šo ražošanu, tāpat ienākumus no reklāmas un tā tālāk. Es domāju, ka tas ir ļoti neracionāli.

Otrs faktors. Mēs zinām, ka šis ražotājs Latvijā ir Latvijas valsts īpašuma daļa - kopīga ar divām dāņu firmām ("House of Prince" un Dānijas Austrumvalstu investīciju fondu), kuras ir saimnieki un kuras, ņemot vērā mūsu politiskās nostādnes, mūsu pieņemto ārpolitisko virzību uz sadarbošanos ar Rietumeiropas valstīm, nav baidījušās un veidojušas kopfirmu. Šodien tās faktiski tiek torpedētas, un projekta izpilde attiecībā uz tālāku fabrikas celšanu un attīstību jau ir daļēji apturēta. Es domāju, ka mēs arī politiskā ziņā šādi rokam sev bedri un atbaidām jebkuru Rietumvalstu investoru, atbaidām firmas, kuras būtu ar mieru veidot kopfirmas. Nerunājot nemaz par to, vai šodien ir īstais brīdis nodarboties ar tik ētiskām lietām, kad mums faktiski visa ražošana ir panīkusi. Bet šis uzņēmums strādā, un mums ar savu likumu vajadzētu veicināt ražošanu, nevis vēl to aizliegt.

Šajā sakarībā es gribu izteikt secinājumu: radikāli tabakas izstrādājumu ražošanas, smēķēšanas un lietošanas ierobežojumi ir rūpīgi jāpārdomā un jāanalizē - it īpaši tie, kuru ieviešanai sabiedrībā jeb iedzīvināšanai nav reālu līdzekļu un kuru ieviešanas sociāli ekonomiskās sekas vēl nav pilnīgi izpētītas un novērtētas. Es ierosinu šo jautājumu nopietni izskatīt komisijā, lai šis likums nebūtu voluntārs, it kā Saeimai nebūtu nekā cita ko darīt, kā pieņemt šo likumu, šos tabakas izstrādājumu ierobežojumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka vienmēr vajag apsvērt ētiskās normas likumdošanā, bet es nesaprotu, kāpēc jau otro reizi 20 deputāti ir iesnieguši priekšlikumu - pārtraukt likumprojekta izskatīšanu tieši pie šā punkta. No kā mēs baidāmies? Nobalsosim! Es aicinu skatīt šo likumprojektu tālāk. Varētu iesniegt priekšlikumus tieši pie pārejas noteikumiem nosakot, kad ieviest šīs normas. Es atzīstu, ka varbūt komisijai vajadzēja jau iestrādāt tādus sīkus pārejas noteikumus šim likumprojektam kopumā, bet mēs bijām plānojuši tos iestrādāt laikā starp otro un trešo lasījumu. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo, manuprāt, šis nav mazāksvarīgs likumprojekts. Resnā kungs jau minēja ekonomisko stāvokli - mums ir trūkums tieši tajos līdzekļos, kas tiek novirzīti veselībai, un, manuprāt, plaušu un asinsvadu saslimšanu ir gandrīz dārgāk izārstēt. Tātad es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un turpināt izskatīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāts Tupesis ieradās. (Smiekli zālē.) Varam balsot.

Lūdzu, balsosim par deputātu priekšlikumu - likumprojekta "Par tabakas izstrādājumu ražošanas realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" izskatīšanu atlikt un likumprojektu nodot atbildīgajai komisijai papildu informācijas iegūšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 18, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām""(iesniedz deputāti Prēdele, Rugāte, Lakševics, Brūvers un Sinka). Un ir arī alternatīvais likumprojekts, ko iesniedz Cilvēktiesību komisija.

Antons Seiksts, "Latvijas ceļa" deputāts, - Cilvēktiesību komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi! Darbs ir ar dokumentiem nr. 624 un nr. 489. Likumprojekts ir ļoti īss. Cilvēktiesību komisija saskaņā ar Saeimas lēmumu saņēma izskatīšanai deputātu Prēdeles, Rugātes, Lakševica, Brūvera un Sinkas iesniegumu, pareizāk sakot, likumprojektu. Saskaņā ar to par svētku dienām ir atzīstami Vasarsvētki un Kristus Debesīs uzņemšanas svētki.

Cilvēktiesību komisija izskatīja šo likumprojektu, taču, pirms mēs apstājamies pie motīviem, kāpēc ir alternatīvs likumprojekts, man ir lūgums: nemot vērā to, ka likumprojekts sastāv tikai no vienas rindkopas, kurā jebkuri grozījumi vai papildinājumi var izpausties, tikai vai nu kaut ko izsvītrojot, vai pieliekot klāt... laika ekonomijas labad komisija lūdz nobalsot par šā likumprojekta steidzamību. Ne tādēļ, ka te ir kādi hronoloģiski apsvērumi, bet tikai laika ekonomijas dēļ.

Sēdes vadītājs. Deputāt Budovski, būtu labi, ja jūs runātu no tribīnes! Jūs atrodaties man tik tuvu, ka... nē, ausis man nesāp! Jūs izsakāt savus priekšlikumus, un es nezinu, kā uz tiem reaģēt. Tāpēc, lūdzu, izmantojiet tribīni!... Deputāti nevēlas runāt? Lūdzu! Deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš".

A.Siliņš (LC).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi, klātesošie! Šeit es uzstājos tādēļ, ka šis jautājums tika izskatīts arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Mēs tagad runājam par steidzamību. Piecas minūtes. Lūdzu!

A.Siliņš. Jā. Un mums ir citāds viedoklis nekā referentam, un tādēļ mēs domājam, ka katrā ziņā steidzamība nebūtu vietā un ka vispār šo jautājumu vajadzētu izskatīt no cita viedokļa. Šeit, manā uztverē, - un arī komisijas viedokli izsaku, - ir zināmā mērā spiediens no vienas sabiedrības daļas, kurš nebūt nebūtu tas labākais, lai to ietvertu likumprojektā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, referent!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Kolēģis Siliņš būs kaut ko saputrojis. Nav runa par opozīciju pret viņa komisijas nostāju, ar kuru arī klausītāji tiktu iepazīstināti. Runa ir tikai par to, ka likumprojekta struktūras dēļ nav vajadzības trīs lasījumus taisīt, jo, es vēlreiz atkārtoju, šeit var vai nu tikai piekrist, vai izsvītrot. Tikai laika ekonomijas un racionālas darba organizācijas dēļ. Bet godātais Siliņa kungs var būt pilnīgi apmierināts. Ja viņš grib, es pat varu nolasīt visu, ko viņš domā par šo projektu. Paldies. Es ierosinu tomēr balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komisijas ierosinājumu - izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 2, atturas - 20. Steidzamība ir pieņemta.

Sāksim, lūdzu, izskatīt!

A.Seiksts. Paldies, kolēģi, par balsojumu. Motivācija, manuprāt, būs ļoti īsa. Tātad pieci deputāti ierosina par svētku dienām pasludināt Kristus debesbraukšanas svētkus un Vasarsvētkus. Pirms izskatīt šo likumprojektu jeb, pareizāk sakot, pirms pieņemt lēmumu, Cilvēktiesību komisija konsultējās ar vairākām ministrijām (pirmām kārtām ar Finansu ministriju), mēģinot izdibināt, vai tas ir vai nav saistīts ar finansiāliem papildu izdevumiem un ar Eiropas valstu tradīciju, un Cilvēktiesību komisijas lēmums ir šāds. Proti: ja Vasarsvētki tiek pasludināti par svētku dienu, nekādi finansiāli papildu izdevumi nav vajadzīgi, tā kā Vasarsvētki katru gadu ir tikai svētdienā un Darba likumdošanas kodekss paredz darbu, kas veikts svētdienā, apmaksāt tā, kā tas ir paredzēts likumā par svētdienām un svētku dienām.

Otrkārt, papētot Eiropas valstu pieredzi, komisija konstatēja, ka Vasarsvētki par valsts svētku dienu ir atzīti Vācijā, Austrijā, Šveicē, Francijā, Spānijā, Portugālē, un es neuzskatu... piedodiet, komisija neuzskata par iespējamu un par vajadzīgu ieņemt šajā jautājumā citādu pozīciju, jo iebildumi, ka mūsu valsts svētku kalendārs ir sastādīts... Bija viens komisijas loceklis, kurš iebilda, ka valsts svētku kalendārs ir izveidots, pamatojoties uz kristiešu kalendāru. Tā nu tas ir, tāda valsts mēs esam, un tādā apritē mēs dzīvojam.

Kas attiecas uz godātā Siliņa kunga uztraukšanos par to, ka viņiem ir citāds viedoklis, es varu iepazīstināt godātos Saeimas kolēģus, kuri izskatīja... Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, izskatījusi deputātu iesniegumu jeb likumprojektu, uzskatīja, ka nav vajadzības atzīt tās par svētku dienām, tas ir atceres dienas. Es domāju, ka - lai Siliņa kungs man piedod! - varbūt nebija detalizēti izanalizēta situācija šajā nelielajā jautājumā, un Cilvēktiesību komisija uzskatīja, ka Vasarsvētki ir atzīstami par svētku dienu. Taču priekšlikumu par Kristus Debesīs uzņemšanas svētkiem mēs, ņemot vērā Finansu ministrijas diezgan nopietnos un, manuprāt, samērā argumentētos ieteikumus, šobrīd nevarētu pieņemt, jo tas tiešām būtu saistīts ar šīm dubultapmaksām, ar diezgan nopietniem papildu finansu izdevumiem, un, ja mēs atsaucamies uz Eiropas pieredzi, tad ir jāsaka, ka šie svētki Eiropas valstīs, arī tradicionāli katoliskās valstīs, nav atzīmēti tādā līmenī kā Vasarsvētki. Tāpēc mēs lūdzam - Cilvēktiesību komisija lūdz - atbalstīt komisijas iesniegto variantu. Saskaņā ar šo variantu Vasarsvētki ir svētku diena. Un līdz ar to grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām" būtu izsmelti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs ir pieteikušies deputāti? Jūs abi reizē nācāt. Lūdzu! Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Pēc tam - Andrejs Siliņš.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti un deputātes! Es komisijā biju tas cilvēks, kurš balsoja pret. Deputāts Seiksts, mani vārdā neminot, to jau lika manīt. Es aicinu balsot pret Vasarsvētku pieņemšanu kā atzīmējamu valsts svētku dienu. To varētu, protams, atzīmēt. Tam, ka Eiropā to atzīmē daudzās valstīs, es domāju, nevajadzētu būt galvenajam iemeslam. Šī diena tomēr ir saistīta ar zināmu kultūru, zināmu reliģisko pārliecību, un es aicinu to arī atzīmēt, bet to nevajadzētu veidot par tādu dienu, kura būtu jāatzīst par svētku dienu visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ziemsvētki ir daudzkārt minēti dainās, un, ja man viens no klātesošajiem parādīs no apmēram 1 250 000 dainām vienu, kurā ir pieminēti Vasarsvētki, tad es esmu ar mieru izmaksāt!.. Atvainojos par to iebildi šeit, un paldies, ka jūs mani uzklausījāt, un aicinu balsot pret šo dienu kā valsts atzīmējamu dienu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš"! Pēc tam - deputāts Novakšānovs.

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es gribētu tomēr vēlreiz komentēt un pamatot mūsu komisijas nostāju. Tātad viss sākās, kā jūs atceraties, ar piecu deputātu iesniegto dokumentu, kurš šeit ir arī uzrādīts - tas ir dokuments nr.489 - un kurā ir priekšlikums noteikt par svētku dienām divas dienas - Debesbraukšanas dienu (par kuru pašreiz vairs nav strīdu) un Vasarsvētkus. Un tālāk ir paskaidrojums, kas tā ir par dienu. Tie ir Svētā Gara izliešanās svētki, ko svin 50.dienā pēc Lieldienām. Tā kā Lieldienas ir svētdiena, 50.diena pēc Lieldienām nav svētdiena, jo nedalās ar septiņi. Tātad līdz ar to jau šajā dokumentā ir runa par citu dienu. Un referents te minēja, ka Vasarsvētki ir svētdienā, taču no šā dokumenta izriet, ka tie nav svētdienā. Tātad tās ir divas dažādas dienas. Uz to norāda arī Vides un sabiedrisko lietu komisijas 24.maija sēdes protokols, kur ir ļoti interesants lēmums. 1.punkts: atbalstīt Vasarsvētku, Svētā Gara izliešanās svētku, ko svin 50.dienā pēc Lieldienām, noteikšanu par svētku dienu. Bet iekavās ir piebilde: "(bet ne brīvdienu)". Tātad atkal ir domāts, ka tā nav svētdiena, bet kaut kāda cita diena, jo ir domāts, ka tā ir svētku diena, bet ne brīvdiena. Līdz ar to ir zināmā mērā ļoti īpatnēja situācija, ka, no vienas puses referents runā par svētdienu, bet pēc šiem priekšrakstiem iznāk, ka tā ir kāda cita diena. Un līdz ar to, es domāju, pamatots ir mūsu komisijas lēmums, ka abas šīs dienas... par Debesbraukšanas dienu nav strīdu, bet, ja skaidrojums par Vasarsvētkiem ir tādā redakcijā, kā līdz šim, tad tā nevar būt svētku diena, bet varētu būt atceres diena, kā mēs arī iesakām, un tam es piekrītu, un mums tik tiešām ir iemesls... Jautājums par atceres dienām ir saistīts ar dažādām ticībām. Latvijā ir ļoti daudz dažādu ticību, un es negribu teikt, ka šī ticība, pēc kuras svin Vasarsvētkus noteiktajā datumā, ir vienīgā noteicošā; vajadzētu rēķināt, cik procentu tam piekrīt. Man personīgi liekas, ka varētu sameklēt kaut kādas piemērotākas, ar dziļākām tradīcijām pamatotas atzīmējamas dienas, kuras uzskatītu par svētku dienām, bet attiecībā uz šiem svētkiem pilnīgi pietiktu, ka tā ir atceres diena. Un vēl jo vairāk, - ja šī diena iegadīsies svētdienā, tad arī tā būs vai nu atceres, vai svētku diena, tur nebūs lielas starpības. Tā ka, ja šis likumprojekts tiks pieņemts pirmajā lasījumā, tad otrajā lasījumā mūsu komisijas locekļi to droši vien neatbalstīs, būs priekšlikums vēlreiz precizēt šo redakciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vēl ir 12 minūtes līdz sēdes beigām. Vai jūs, deputāt Novakšānov, runāsiet? Lūdzu! Būtu labi, ja 10 minūtes.

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi sapratu Tupešu Jāņa uzstāšanos un runu kā dievtura runu, bet, spriežot pēc tā, kā cienījamais kolēģis Siliņš runāja, viņš arī laikam ir dievturos. Es gribu teikt ko citu - ka Vasarsvētki visos laikos, pat vislielākajos aizliegumos, bija svētdienās, un manā bērnībā tā bija viena ļoti krāšņa svētku diena. Mājās tika sakopti visi pagalmi, laidari, mājas vienmēr bija pušķotas ar meijām, un visi, kājām vai uz velosipēda, devās uz baznīcu. Tā mūsu mājās bija liela svētku diena, kurā pēc pavasara darbiem varēja pēc sarunas ar Dievu padomāt arī par paveikto un par nākamo. Mūsu tautā šī svētku diena ir, tā teikt, iegājusi ļoti dziļi, un es, cienot savus augšminētos kolēģus, lūdzu cienīt arī to cilvēku dvēseli, kuri atzīmē Vasarsvētkus. Es aicinu balsot "par". (Starpsauciens: "Vasarsvētki ir svētdienā.")

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte! Iesnieguma par sēdes pagarināšanu nav, tāpēc runas laiks ir sešas minūtes. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Paldies. Godāto Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vides un sabiedrisko lietu komisijā, izskatot šo likumprojektu, tika atbalstīts priekšlikums Vasarsvētkus noteikt par svētku dienu tādēļ, ka tā allaž ir svētdienā, bet par Debesbraukšanas dienu tika izteikts priekšlikums, ka tā varētu būt atzīmējama diena. Jāpiemetina, ka tā patiešām ir atzīmējama diena visiem kristiešiem, kuri šo dienu svin baznīcā. Un mēs šodien pretendējam ne jau uz budžeta līdzekļiem, mēs pretendējam uz cieņu pret tiem, kuri šo dienu svin.

Bet, kas attiecas uz šiem cipariem, kuri tika minēti, - it kā nepareizi saskaitīts, it kā nevar saprast, kura tad ir īstā diena, - kolēģi, tiešām cienīsim viens otra izvēli un viens otra dzīves uzskatus! Jo galu galā, ja mēs biežāk būtu svinējuši Lieldienas, tad mēs allaž zinātu, ka patiešām tikai 50.dienā ir Vasarsvētki, jo Lieldienas arī ir svētdienā, un tā arī ir pirmā diena, un, rēķini kā gribi, tā ir tā viena diena, kura ir jāpieskaita pie 49 dienām, lai būtu 50. Un to liecina arī mūsu šāgada kalendārs, par to ir ļoti viegli pārliecināties: 16.aprīlis un 4.jūnijs. Es lūdzu atbalstīt šos likuma grozījumus un noteikt Vasarsvētkus par svētku dienu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Debates beidzam. Runās referents!

A.Seiksts. Godātie kolēģi, nu tik nelielu jautājumu var sarežģīt tikai Saeima pirms vēlēšanām! Es, kā Cilvēktiesību komisijas sekretārs un kā šīs komisijas loceklis divus mēnešus, varu pilnīgi skaidri apsolīt Tupeša kungam un Siliņa kungam, ka jūs neviens aiz šlipses nevilks svinēt to, ko jūs negribat. Bet es piekrītu Rugātes kundzei un Novakšānova kungam, ka miljonu cilvēku necienīt - tas ir ārpus cilvēktiesību izpratnes, kā jūs, Tupeša kungs, to saprotat. Vismaz miljons.

Nākamais. Eiropā var ieiet dažādi. Eiropā var ieiet, atbalstot ANO iniciatīvas, Eiropā var ieiet, slēdzot Eiropas līgumu, un Eiropā var ieiet ar nelielu lēmumu, ar kuru parāda cieņu iedzīvotāju vairākuma pārliecībai. Es ļoti lūdzu kolēģus nobalsot par šo vienkāršo, nesarežģīto lēmumu, pareizāk sakot, likumprojektu. Paldies. (Starpsauciens: "Eiropā nesvin.")

Sēdes vadītājs. Mums ir divi likumprojekti: pirmais ir deputātu iesniegtais likumprojekts (es saprotu, ka deputāti to nav atsaukuši, vismaz es nedzirdēju to šeit no tribīnes), un otrs - komisijas.

A.Seiksts. Ja drīkst, priekšsēdētāj, man ir viens... Kā es sapratu no godātās Rugātes kundzes uzstāšanās, viņa gan uzstājās savā komisijas priekšsēdētājas ampluā, bet, kā es sapratu, viņi savā komisijā ir atbalstījuši Vasarsvētkus kā svētku dienu, un es atļaujos cerēt, ka Rugātes kundze akceptēja šo... ka viņa kā viena no dokumenta parakstītājiem, pirmā dokumenta parakstītājiem, akceptē Cilvēktiesību komisijas lēmumu. (No zāles deputāte A.Rugāte: "Uzturu balsojumu!")

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, deputāt Seikst, - jūs tiešām par plašu komentējat! Deputāti iesniedzēji lūdz balsojumu. Par likumprojektiem tiks balsots to iesniegšanas secībā. Pret procedūru nav iebildes. Pirmais ir deputātu iesniegtais priekšlikums (dokuments nr.489): "Noteikt par svētku dienām Debesbraukšanas dienu (Kristus Debesīs uzņemšanas svētkus), ko svin 40. dienā pēc Lieldienām; Vasarsvētkus (Svētā Gara izliešanās svētkus), ko svin 50.dienā pēc Lieldienām." Lūdzu, balsosim par šo deputātu priekšlikumu, ko es nupat nolasīju! Pēc tam balsosim par otru - par komisijas. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 2, atturas - 39. Deputātu iesniegtais likumprojekts, likumprojekts nav pieņemts.

Nākamais balsojums. Lūdzu, balsosim par Cilvēktiesību komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"": 1.pantā papildināt pēc vārdiem "maija otro svētdienu - Mātes dienu" ar vārdu "Vasarsvētkus"; aizstāt vārdus "Liedienas un Ziemassvētkus" ar vārdiem "Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus". Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 15. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Seiksts. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 19.augustam.

Sēdes vadītājs. 19.augusts. Deputātiem nav iebildes? Es atvainojos, - likumprojekts ir steidzams, un tāpēc ir jānosaka otrā lasījuma diena. Tātad ir priekšlikums, ka var iesniegt līdz 19.augustam, un 19.augusts ir sestdiena, un tad mums būtu ceturtdiena un vēl plus piecas dienas - 24.augusts. Vai ir deputātiem iebildes? Nav. Termiņš ir pieņemts.

Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts. Nekādi priekšlikumi par sēdes pagarināšanu nav iesniegti? Nav. Lūdzu zvanu - reģistrācija! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē un nav reģistrējušies.

I.Daudišs (5.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Alfreds Čepānis, Irēna Folkmane, Andris Grots, Ēriks Kaža, Edvīns Kide...

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide ir zālē.

I.Daudišs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Vilis Krištopans, Kārlis Leiškalns, Roberts Milbergs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aida Prēdele, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, rīt 9.00 kārtējā sēde. Turpināsim!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 9.augusta rudens sesijas sēde

Lēmuma projekts æPar Latvijas Nacionālo bruņoto

spēku miera uzturēšanas vienībuæ (Turpinājums)

(Pārtraukts)

(797., 797.-a un 839.dok.)

Priekšlikumi - Ministru prezidents M.Gailis - 1.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksāæ

(818. un 818.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu æPar Eiropas līgumuæ

(820. un 820.a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu æDiplomātiskā un konsulārā dienesta

likumsæ

(823. un 823.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu æGrozījums likumā æPar apdrošināšanuææ

(822. un 822.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu æGrozījums likumā æPar grāmatvedībuææ

(821. un 821.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu æLauksaimniecības likumsæ

(840. un 840.-a dok.) - 3.lpp.


Par likumprojektu æGrozījums Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksāæ

(841. un 841.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar pievienotās

vērtības nodokliææ

(851. un 851.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu æGrozījums likumā æPar valsts un

pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanāææ

(852. un 852.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu æPar kooperatīvajām (kopdarbības)

biedrībām, sabiedrībām, apvienībām vai savienībāmæ

(855. un 855.-a dok.) - 3.lpp.

Lēmuma projekts æPar neapmaksāta atvaļinājuma

pagarināšanu deputātam M.Ā.Kalniņamæ

(859.dok.)

Ziņo - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 4.lpp.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu

likumprojekta æGrozījumi likumā æPar valsts budžetu

1995.gadamææ izskatīšanai otrajā lasījumā - 4.lpp.

Priekšlikums - dep. O.Kehris - 4.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa atbilde

uz Saeimas deputātu O.Kostandas, J.Zīgerista,

A.Saulīša, J.Kušneres un A.Pētersona jautājumiem

par bankas æParexæ finansiālo stāvokli

(807.dok.) - 6.lpp.


Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa un

labklājības ministra A.Bērziņa atbilde uz Saeimas

deputātu A.Berķa, A.Rozentāla, J.Kokina, G.Bērziņa un

P.Putniņa jautājumu par Baldones sanatorijas turpmāko

likteni

(834.dok.) - 6.lpp.

Latvijas Republikas satiksmes ministra A.Gūtmaņa

atbilde uz Saeimas deputātu A.Kreitusa, A.Čepāņa,

O.Brūvera, I.Kreituses un Ē.Kažas jautājumu par SIA

æLattelekomæ finansiālo stāvokli

(835.dok.) - 7.lpp.

Latvijas Republikas zemkopības ministra Ā.Ūdra

atbilde uz Saeimas deputātu L.Staša, J.Urbanoviča,

A.Rozentāla, A.Prēdeles un G.Resnā jautājumu par

zemnieku-nomnieku, SIA æAgrolīzingsæ, parādnieku

stāvokli

(836.dok.) - 7.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa

atbilde uz Saeimas deputātu M.Grīnblata, J.Sinkas,

A.Pētersona, O.Grīga un I.Dāliņa jautājumu par

depozītnoguldījumu kompensāciju izmaksu uzsākšanu

maksātnespējīgo banku noguldītājiem

(837.dok.) - 7.lpp.

Saeimas deputātu G.Bērziņa, A.Rozentāla, Z.Tomiņa,

J.Kokina, G.Resnā jautājums Ministru prezidentam

M.Gailim par izmaiņām likumā æPar akcīzes nodokliæ - 7.lpp.



Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu

M.Grīnblata, J.Straumes, A.Pētersona, J.Sinkas,

E.Berklava, J.Kokina, A.Prēdeles, A.Čepāņa, I.Kreituses

un V.P.Karnupa iesniegto pieprasījumu vides un reģionālās

attīstības ministram J.Iesalniekam par pārkāpumiem Vides

un reģionālās attīstības ministrijas valsts budžeta līdzekļu

izlietošanā un rīcībā ar valsts mantu

(798. un 798.-a dok.)

Ziņo - dep. G.Bērziņš - 8.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu

G.Bērziņa, J.Kokina, A.Rozentāla, Z.Tomiņa, U.Lakševica,

A.Rugātes, P.Putniņa, G.Resnā, A.Prēdeles un

V.Novakšānova pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru

prezidentam M.Gailim æPar dotāciju izmaksu lauksaimnie-

cības produkcijas ražotājiemæ

(827.dok.)

Ziņo - dep. G.Bērziņš - 8.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Latvijas Republikas Izglītības

likumāæ (3.lasījums)

(806. un 806.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Vaivads - 9.lpp.

Debates - dep. Dz.Ābiķis - 11.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 12.lpp.

- dep. I.Kreituse - 13.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis (14.pants) - 18.lpp.

- dep. J.Kokins - 20.lpp.

- dep. I.Kreituse - 21.lpp.

- dep. A.Rugāte - 22.lpp.

- dep. J.Lucāns - 23.lpp.

- dep. A.Lambergs - 24.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 25.lpp.

- dep. J.Kokins (16.pants) - 28.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 29.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 33.lpp.

Likumprojekts æPar priekšvēlēšanu aģitāciju pirms

Saeimas vēlēšanāmæ (2.lasījums) (Steidzams)

(786., 814. un 814.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 33.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 37.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 38.lpp.

Likumprojekts æPar sociālo palīdzībuæ (l.lasījums)

(610. un 610.-a dok.)

Ziņo - dep. P.Elferts - 42.lpp.

Debates - dep. M.Budovskis - 44.lpp.

Likumprojekts æPar obligāto sociālo apdrošināšanu pret

nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībāmæ (1.lasījums)

(623. un 755.dok.)

Ziņo - dep. P.Elferts - 45.lpp.

Likumprojekts æPar sociālo drošībuæ (2.lasījums)

(809. un 809.-a dok.)

Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 47.lpp.

Priekšlikums - dep A.Endziņš - 50.lpp.

Likumprojekts æPar valsts pensijāmæ (1.lasījums)

(622. un 756.dok.)

Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 59.lpp.

Debates - dep. A.Seiksts - 60.lpp.

- dep. J.Kokins - 62.lpp.

- dep. A.Endziņš - 64.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 66.lpp.

- dep. M.Budovskis - 68.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 71.lpp.

- dep. P.Tabūns - 72.lpp.

- labklājības ministrs A.Bērziņš - 74.lpp.

- dep. I.Kreituse - 76.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 77.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 80.lpp.

Par procedūru - dep. J.Tupesis - 81.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar zemes komisijāmææ

(1.lasījums)

(551. un 669.dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 82.lpp.

Debates - dep. O.Kehris - 84.lpp.

Likumprojekts æPar grozījumiem likumā æPar zemes

reformu Latvijas Republikas pilsētāsæ (1.lasījums)

(637. un 758.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 85.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar zemes

privatizāciju lauku apvidosææ (1.lasījums)

(668. un 753.dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 86.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar uzņēmumu,

iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas

kārtībuæ (1.lasījums)

(526. un 571.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 89.lpp.

Likumprojekts æPar 1992.gada 7.jūlija likuma æPar

atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma

ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā

stāšanās laiku un kārtībuæ papildināšanuæ (3.lasījums)

(613.dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 90.lpp.

Par procedūru - dep. A.Lambergs - 91.lpp.

Likumprojekts æKorupcijas novēršanas likumsæ

(1.lasījums)

(476. un 604.dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 91.lpp.

Par darba kārtību - 97.lpp

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts pensiju

pagaidu aprēķināšanas kārtībuææ (1.lasījums) (Nav

pieņemts)

(230. un 611.dok.)

Ziņo - dep. P.Elferts - 98.lpp.

Debates - dep. L.Kuprijanova - 99.lpp.

- dep. M.Budovskis - 100.lpp.

- dep. A.Rugāte - 101.lpp.

Likumprojekts æPar tabakas izstrādājumu ražošanas

realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanuæ

(2.lasījums) (Turpinājums) (Nodots atbildīgajai komisijai)

(1231., 535. un 620.dok.)

Ziņo - dep. P.Elferts - 102.lpp.

Debates - veselības valsts ministrs P.Apinis - 104.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 105.lpp.

- dep. G.Resnais - 106.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar svētku un

atceres dienāmææ (1.lasījums) (Steidzams)

(489.dok.)

Alternatīvais likumprojekts æGrozījumi likumā æPar

svētku un atceres dienāmææ (1.lasījums)

(624.dok.)

Ziņo - dep. A.Seiksts - 109.lpp.

Debates - dep. A.Siliņš - 109.lpp.

- dep. J.Tupesis - 112.lpp.

- dep. A.Siliņš - 112.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 114.lpp.

- dep. A.Rugāte - 114.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 117.lpp.

Latvijas Republikas 5.Saeimas ārkārtas sēde

1995.gada 9.augustā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! 38 deputāti parakstīja iesniegumu un pieprasīja sasaukt ārkārtas sēdi 9.augustā pulksten 14.00, nosakot šādu darba kārtību: likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē". Kā jums zināms, Prezidijs to ir izdarījis, tādu sēdi ir izsludinājis un sasaucis. Satversmes 76.pants paredz, ka Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz 2/3 Saeimas locekļu. Tāpēc lūdzu reģistrēties. Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 62 deputāti. Nav kvoruma. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Kārtības ruļļa 15.panta trešā daļa paredz, ka ikviens deputāts var pieprasīt sēdes vadītājam, lai tūlīt pēc reģistrācijas ar balsu skaitītāju līdzdalību tiktu pārbaudīta jebkura cita deputāta reālā klātbūtne sēdē. Es lūdzu to darīt.

Sēdes vadītājs. Par procedūru. Lūdzu! Andrejs Krastiņš - LNNK.

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi, Saeimas deputāti! Esmu pilnvarots savas frakcijas - Latvijas Nacionālās konservatīvās partijas, LNNK frakcijas vārdā paziņot, ka šāds Kārtības ruļļa tulkojums ir visai brīvs un tendēts tieši uz šo sēdi. Mūsu frakcija uzskata, ka mēs principā nepiedalāmies šī jautājuma, tas ir, Satversmes grozījumu, apspriešanā un balsošanā. Klātesot šajā ārkārtas sesijā, mūsu nereģistrēšanās kvorumam, kas ir nepieciešams, lai apspriestu šo jautājumu, izriet no mūsu politiskās nostājas attiecībā uz šo likumprojektu. To lūdzu ņemt vērā un ieprotokolēt šīs Saeimas sēdes stenogrammā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Endziņš pieprasīja reģistrāciju, un Saeimas Kārtības rullis to paredz. Lūdzu, reģistrēsimies! Aivars Endziņš.

A.Endziņš. Kārtības ruļļa 15.panta trešā daļa prasa... mēs tikko reģistrējāmies, un šī trešā daļa nosaka, ka ikviens deputāts var pieprasīt pārbaudīt reālo deputātu klātbūtni ar balsu skaitītāju palīdzību. Lūdzu to izdarīt.

Sēdes vadītājs. Saeimas balsu skaitītāji ir Aleksandrs Bartaševics, Andris Grots, Kārlis Leiškalns, Andris Liepiņš, Aleksandrs Pētersons, Velta Puriņa, Gunārs Resnais, Leonards Stašs. Balsu skaitītājiem varbūt pašiem vajadzēja likt priekšā, kā viņi varētu izpildīt šā Kārtības ruļļa panta prasības. Balsu skaitītāji var sanākt uz mirkli blakustelpā un pēc tam nākt un paziņot savu priekšlikumu. Tikmēr deputātus lūdzu uzkavēties.

Ir gatavi runāt. Velta Puriņa - lūdzu!

V.Puriņa. Balsu skaitīšanas komisija...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Vienu mirklīti, godātie kolēģi! Lūdzu klusumu! Tātad vēlreiz atgādinu, ka ikviens deputāts var pieprasīt sēdes vadītājam, lai tūlīt pēc reģistrācijas ar balsu skaitītāju līdzdalību tiktu pārbaudīta jebkura cita deputāta reālā klātbūtne sēdē. Un lūdzu tagad veltīt uzmanību balsu skaitītājiem.

V.Puriņa. Balsu skaitīšanas komisija ir nolēmusi ieteikt šādu variantu: es alfabēta kārtībā nosaukšu visus sarakstā esošos deputātus, jums būs jāpieceļas, un balsu skaitītāji atzīmēs jūs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

V.Puriņa. Andris Ameriks, Dzintars Ābiķis, Mariss Andersons, Aleksandrs Bartaševics, Martijans Bekasovs, Eduards Berklavs, Aivars Berķis, Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Jānis Bordāns, Vilnis Edvīns Bresis, Olafs Brūvers, Māris Budovskis, Imants Daudišs, Ilmārs Dāliņš, Olga Dreģe, Pēteris Elferts, Aivars Endziņš, Gaļina Fjodorova, Andris Glāzītis, Anatolijs Gorbunovs, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Edvīns Inkēns, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Kārlis Jurkovskis, Viesturs Pauls Karnups, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Edvīns Kide, Jānis Kokins, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Jānis Lagzdiņš, Uldis Lakševics, Aristids Lambergs, Larisa Laviņa, Kristiāna Lībane, Andris Liepiņš, Andris Līgotnis, Voldemārs Novakšānovs, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Pētersons, Aija Poča, Velta Puriņa, Pauls Putniņš... Tātad Voldemārs Novakšānovs, Uldis Osis... Bet man te nav "m" burta, nu tik tiešām! (Zālē smiekli). Vai līdz šim burtam "m" viss bija pareizi? Te ir pilnīgi cits saraksts tagad.

Sēdes vadītājs. Godātā deputāte Puriņa, vai tiešām jūs sarakstu nevarat nolasīt?

V.Puriņa. Es varu nolasīt sarakstu, bet, ja man ir cits saraksts iedots, ko es varu darīt? Kādu man iedeva - tādu es lasu. Es ļoti atvainojos, bet Liepiņa kungs man tādu iedeva.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni, balsu skaitītāji, un vēlreiz konsultējieties! Ja jūs nevarat savu pienākumu veikt, nu ko jūs uz mani skatāties nemitīgi? Deputāt Budovski, esiet mierīgs! Vēlreiz lūdzu uzmanību.

V.Puriņa. Sāksim no sākuma! Lūdzu, jums visiem ir uzmanīgi jāpieceļas un jāatsaucas: "Jâ, piedalos!" Tā Balsu skaitīšanas komisija tikko nolēma. Un saraksts ir pareizs.

Andris Ameriks, Dzintars Ābiķis, Mariss Andersons, Aleksandrs Bartaševics, Martijans Bekasovs, Eduards Berklavs, Aivars Berķis, Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Jānis Bordāns, Vilnis Edvīns Bresis, Olafs Brūvers, Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Jānis Bunkšs...

Sēdes vadītājs. Jāņa Bunkša nav.

V.Puriņa. Alfreds Čepānis...

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis nepiedalās.

V.Puriņa. Imants Daudišs, Ilmārs Dāliņš, Olga Dreģe, Pēteris Elferts, Aivars Endziņš, Gaļina Fjodorova, Irēna Folkmane, Andris Glāzītis, Anatolijs Gorbunovs, Māris Graudiņš, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Edvīns Inkēns, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Kārlis Jurkovskis, Imants Kalniņš, Viesturs Pauls Karnups, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Edvīns Kide, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Jānis Kokins, Odisejs Kostanda, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Vilis Krištopans, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Jānis Lagzdiņš, Uldis Lakševics, Aristids Lambergs, Larisa Laviņa, Kristiāna Lībane, Kārlis Leiškalns, Andris Liepiņš, Andris Līgotnis, Jānis Lucāns, Ruta Marjaša, Gunārs Meierovics, Roberts Milbergs, Voldemārs Novakšānovs, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Aija Poča, Aida Prēdele, Velta Puriņa, Pauls Putniņš, Gunārs Resnais, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Anna Seile, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Modris Spuģis, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Leonards Stašs, Jānis Straume, Filips Stroganovs, Pēteris Tabūns, Zigurds Tomiņš, Jānis Tupesis, Jānis Urbanovičs, Jānis Vaivads, Mārtiņš Virsis, Jevgēnijs Zaščerinskis, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs, Māris Zvaigzne.

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību!

V.Puriņa. Balsu skaitīšanas rezultātā ir konstatēts, ka zālē ir 81 deputāts.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to Saeimas ārkārtas sēdi ar darba kārtību - "Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē"" paziņoju par atklātu un lūdzu referentu tribīnē.

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Kaut arī ar lielām pūlēm, beidzot Saeima varētu vispār izskatīt šo jautājumu par grozījumu Satversmē. Kā jūs zināt, šis grozījums Latvijas Republikas Satversmē, ko ierosina Juridiskā komisija, tika ierosināts tikai viena iemesla dēļ.

Un šis iemesls ir, lai beidzot arī Latvijā varētu tikt izveidota institūcija, kura ir raksturīga jebkurai demokrātiskai valstij, proti, tā ir Konstitucionālā tiesa jeb Satversmes tiesa. Jo, pieņemot likumu par Satversmes tiesu, ja nekas netiek atrunāts, ja nekas netiek precīzi iezīmēts Satversmē, kura ir jebkuras valsts Pamatlikums, tad tas radītu iespēju perspektīvā apšaubīt jebkuras Satversmes tiesas kompetenci, vispār viņas legalitāti kā tādu. Un šinī sakarībā ar atrunu par to, ka Satversmes tiesu var izveidot tikai ar likumu, neparedzot viņas vietu Satversmē, mēs apšaubītu to tālākā perspektīvā un radītu vēl lielāku nestabilitāti mūsu likumdošanā, mūsu tiesu sistēmā.

Tāpēc arī Juridiskā komisija izšķīrās par šādu soli un ierosināja šo Satversmes grozījumu.

Šajā laikposmā pēc pirmā lasījuma, kad Saeima akceptēja šo grozījumu Satversmē, Juridiskā komisija saņēma divus priekšlikumus, kurus iesnieguši deputāti Līgotnis un Imants Kalniņš, proti, šie priekšlikumi skar arī citas Satversmes normas - konkrēti Satversmes 10. pantu un Satversmes 35. pantu.

Juridiskā komisija, izskatot šos priekšlikumus, kā jūs redzat... Tātad šo priekšlikumu būtība ir tāda, ka Satversme tiek ievēlēta... piedošanu, ka Saeima tiek ievēlēta nevis uz trijiem gadiem, kā to pašreiz paredz Satversme, bet ka Saeimu ievēlē uz 4 gadiem. Un ir arī attiecīgs grozījums 35. pantā, ka arī Valsts prezidents tiek ievēlēts uz 4 gadiem. Juridiskā komisija šos priekšlikumus neatbalstīja.

Neatbalstīja kādu apsvērumu dēļ? Pirmām kārtām, kā jūs zināt, pati Satversme paredz, ka Satversmi var grozīt, ja sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas deputātu un ja divas trešdaļas no viņiem nobalso "par", un ka šis kvorums ir vajadzīgs katrā Satversmes grozījuma gadījumā.

Un tāpēc arī ir zināms formāls iemesls, jo šis priekšlikums tika iesniegts uz otro lasījumu. Tātad šis priekšlikums pirmajā lasījumā konceptuāli netika apspriests un debates par šo jautājumu netika rīkotas. Jo, ja mēs rīkotos pēc analoģijas, kā mēs to darām ar parastiem likumiem, ka var iesniegt priekšlikumus gan uz otro lasījumu, gan uz trešo lasījumu, tad būtu pilnīgi iespējams, ka varētu arī grozīt perspektīvā Satversmi, ja mēs šādu precedentu radīsim, iesniedzot priekšlikumu par Satversmes kādas normas grozījumu uz pēdējo, uz trešo lasījumu. Tātad šie divi pirmie lasījumi, kur Satversme prasītu obligātu kvalifikāciju, tātad kvalificētu klātbūtni un arī kvalificētu balsojumu, tiktu apieti. Tas būtu viens no apsvērumiem, kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šos divus priekšlikumus par Satversmes 10. un 35. panta grozījumu.

Bet ir ne tikai šie apsvērumi. Mēs uzskatām, ka, tikai paredzot šāda veida grozījumus šajos 10. pantā un 35. pantā, tādā gadījumā ir nepieciešamība sabalansēt arī vēl citas Satversmes normas, ko priekšlikuma iesniedzēji nav darījuši. Viņi ir izdarījuši tikai, lūk, šo... paredzot grozījumus tikai šajos divos pantos. Tā ir viena lieta.

Vēl viens apsvērums, kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šos priekšlikumus. Lieta ir tāda, ka šī Saeima, 5. Saeima, tika ievēlēta 1993. gadā, un, tā kā 5. Saeimas vēlēšanas nenotika oktobra pirmajā svētdienā un sestdienā pirms tās, šīs Saeimas pilnvaru termiņš ir nevis trīs gadi pilni, bet divarpus gadi. Taču mēs jau šodien esam liecinieki tam, ka daudzi vēlētāji izsaka savu negatīvo attieksmi pret pašreizējo Saeimu. Un tāpēc, kamēr Latvijā vēl nav stabilizējusies politiskā situācija, kamēr vēl notiek pārmērīgas politiskas kaislības, kad spēku samērs un attieksme pret vienu vai otru politisko spēku mainās ļoti krasi, ļoti strauji, uzskatījām, ka šādā situācijā nebūtu vēlams paredzēt Saeimas pilnvaru laiku uz četriem gadiem, tātad to pagarināt (kaut arī tas - uzreiz gribu atrunāt - netiek attiecināts uz pašreizējo Saeimu, bet varētu tikt attiecināts tikai uz nākamo Saeimu). Arī šādu apsvērumu dēļ.

Un jāsaka, ka arī presē ir izteikti viedokļi šajā sakarībā. Varētu minēt, piemēram, laikrakstu "Neatkarīgā Cīņa", kur 1. jūnija numurā ir Latvijas Universitātes profesora Edgara Meļķiša apsvērumi, uz cik gadiem vēlēt Saeimu. Ieteiktu deputātiem arī ar šiem apsvērumiem iepazīties.

Tie bija tie apsvērumi, kāpēc Juridiskā komisija šos abus priekšlikumus - proti, grozīt 10. un 35. pantu - neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tas bija ievads. Un tagad jūs gribētu pa pantiem skatīt?

A.Endziņš. Jā, neapšaubāmi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Es jau izteicu Juridiskās komisijas viedokli gan par priekšlikumu par 10. pantu, gan par 35. pantu. Proti, tagad ir izteikts Juridiskās komisijas viedoklis par 10. pantu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pirms mēs sākam debates, es gribētu no sirds atvainoties deputātei Puriņai, kura runāja balsu skaitītāju vārdā, jo tiešām Sekretariāts bija izsniedzis viņai nevis deputātu sarakstu, bet to deputātu sarakstu, kuri piedalījās iepriekšējā balsošanā. Līdz ar to es gribu atvainoties par savu aizrādījumu, ka jūs nevarat nolasīt sarakstu. (Starpsauciens: "Visa republika smējās...")

Bet tagad sākam debates par Satversmes 10. panta labojumu. Andris Līgotnis - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Referenta juridiskie iebildumi pret šo manu priekšlikumu bija visnotaļ interesanti, taču par pareiziem es tos atzīt nekādi nedrīkstu, jo taisnība man ir dārgāka par visu.

Es mēģināšu pamatot, kālab tādi priekšlikumi ir tikuši iesniegti. Un tātad vispirms - par šo juridisko aspektu.

Deputāti likumprojektus var ietekmēt, grozīt un koriģēt tikai divos veidos, un to nosaka mūsu Kārtības ruļļa 95. pants. Pirmais veids ir, iesniedzot priekšlikumus par grozījumiem, un otrs - par papildinājumiem. Grozījumi kaut ko maina jau esošajā, bet papildinājumi, gluži dabiski, un savādāk to nevar izprast, nozīmē kaut ko pielikt klāt tam, kas jau ir. Tā Kārtības rullis mums pieļauj rīkoties ar likumprojektiem, tā mēs neskaitāmas reizes esam darījuši, tas ir bijis likumīgi un pamatoti. Vai tādā pašā veidā var rīkoties arī ar Satversmes labojumiem? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums ir jāatrod tie panti, kas nosaka visas, pilnīgi visas atšķirības Satversmes grozīšanā, ar ko Satversme atšķiras no visiem citiem likumiem. Un šādi panti tiešām ir, tas ir Satversmes 76. un 77. pants, un tur ir faktiski noteiktas tikai divas atšķirības, kas ir jāievēro, grozot Satversmi.

Pirmā ir tā, ka ir nepieciešams šis kvalificētais kvorums - divas trešdaļas no zālē klātesošo deputātu skaita, balsojot "par", un otra ir tā, ka, lai grozītu Satversmes 1., 2., 3. un 6. pantu, ir nepieciešama tautas nobalsošana. Tiesa, tur ir arī rakstīts, ka Satversmes labojumi ir pieņemami trijos lasījumos. Šeit absolūti nekas netiek pārkāpts ar mūsu - ar manu un Imanta Kalniņa - priekšlikumu, jo pārgrozījumi nozīmē likumprojektu. Nekādi vairāki lasījumi priekšlikumiem par likumprojektu nav vajadzīgi, to neprasa nedz Kārtības rullis, nedz mūsu Satversme. Tātad no juridiskā viedokļa šeit nekādu problēmu nav, pretējā gadījumā mēs šādi nebūtu rīkojušies.

Un tagad par būtību. Kolēģi, es pilnībā piekrītu Jura Bojāra atziņai tajā ziņā, ka mūsu Satversme, būdama viena no senākajām konstitūcijām Eiropā, zināmā mērā ir novecojusi. To mēs faktiski ar savu rīcību esam reiz jau atzinuši un vēlētāju vecumu mainījuši no 21 gada uz 18 gadu vecumu. Tas toreiz bija loģiski, racionāli un pareizi.

Tā nu ir gadījies, ka es esmu strādājis pēdējā Augstākajā padomē trīs gadus, un nu šajā 5. Saeimā būs nostrādāti divi gadi un 4 mēneši, un normāla darba interesēs es esmu nācis pie slēdziena, ka šāds deputāta pilnvaru laiks jeb termiņš ir par īsu. Varbūt es subjektīvi uz to visu skatos, bet man šķiet, ka vismaz pusgads jaunsanākušajiem deputātiem vienmēr paiet, lai ieietu šā darba atmosfērā, lai izprastu un apgūtu deputāta parlamentārā darba specifiku. Savukārt pēdējais pusgads - vismaz pusgads, un jūs paši to redzat - jau vienmēr paiet tādā nākamo vēlēšanu atmosfērā jeb gaisotnē. Tātad es uzskatu, ka mēs par normālu darbu varam runāt tikai divus gadus.

Ņemot vērā šos aspektus, arī tapa šis mans un Imanta Kalniņa kopīgais priekšlikums par to, ka Saeimas pilnvarām būtu jābūt 4 gadi. Protams, es to negribu attiecināt nedz uz sevi, nedz uz šajā zālē patlaban sēdošajiem, jo aizsēdēšanās nevienam nepatīk, un, kā redzat, "Pârejas noteikumos" ir arī mūsu priekšlikums, ka šis pants stātos spēkā reizē ar 6. Saeimas sanākšanu.

Es uzskatu, ka ir jāsabalansē, protams, šīs varas, un, ja deputātu vairākums izšķirsies par šiem četriem gadiem Saeimai, tad ir attiecīgi tālākie priekšlikumi, ka Valsts prezidentam ir analoģisks pilnvaru laiks.

Galu galā šīs normas ir tieši tās, kuras Zemnieku savienība atbalsta un lūdz organizēt tautas nobalsošanu. Es uzskatu, ka vienkāršāks un racionālāks, un nesalīdzināmi lētāks ceļš ir to izdarīt šajā zālē parlamentārā ceļā.

Tātad ar šo priekšlikumu mēs gribam padarīt retākas šīs skaļās priekšvēlēšanu kampaņas, mēs gribam stabilizēt parlamenta darbību, un tos, kas domā tāpat, es aicinu balsot "par".

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es domāju, ka Satversmes burts un Satversmes gars, tāpat kā Kārtības ruļļa burts un gars, paredz to, ka likumprojekti - un pirmām kārtām tie, kas attiecas uz Satversmi, - tiek izskatīti trīs lasījumos. Pirmais lasījums paredz konceptuālu apspriešanu, otrais paredz priekšlikumus un trešais - redakcionālus labojumus. Es domāju, ka ne tikai Satversmes labojumus, bet arī likumprojekta labojumus mēs nevaram izdarīt tādā veidā, ka mēs otrajā lasījumā, vai, vēl sliktāk, trešajā lasījumā iesniedzam priekšlikumus - to jau minēja Endziņa kungs, - kuri nav izdiskutēti pirmajā lasījumā konceptuāli. Tādā gadījumā mēs varētu nonākt pie situācijas, kāda bija, piemēram, sakarā ar muitas tarifiem, - ka pirmajā lasījumā tiek izdiskutēts par kafiju un trešajā lasījumā tiek pielikts klāt papildinājums par dīzeļvilcienu vai kaut kas tamlīdzīgs... Vai arī, ka pirmajā lasījumā tiek izlemts nomainīt nosaukumu nodaļai likumā par bankām, bet trešajā lasījumā pēkšņi ir priekšlikums, kas izmaina bankas prezidenta ievēlēšanas termiņu vai nosacījumus. Tādā veidā nav iespējams garantēt stabilitāti valstī, par ko pirmām kārtām mēs esam atbildīgi, un vismaz mēs, Budžeta komisija, jau līdz šim esam rīkojušies saskaņā ar šādu praksi, jo tas ir negodīgi attiecībā pret deputātiem un bīstami attiecībā pret iedzīvotājiem, ja vienā no lasījumiem pēkšņi, uz emociju pamata, tiek iesniegts kāds priekšlikums. Tāpēc diemžēl labojumi, kas ir iesniegti otrajā lasījumā un nav izdiskutēti pirmajā, ir - un šajā ziņā es pilnīgi piekrītu Endziņa kungam - manuprāt, noraidāmi pēc būtības, un es aicinu to darīt arī citus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas runāt vēl?

A.Endziņš. Tikai divus vārdus varbūt... Kaut arī tik tiešām Latvijas Republikas Satversme ir viena no vecākajām Eiropā un kaut arī lielākajai daļai parlamentu darbības ilgums ir lielāks, tajā pašā laikā mūsu pašu kaimiņvalsts - Zviedrijas - parlamenta darbības ilgums arī ir trīs gadi. Un, ja mēs paskatāmies, ka tas ir Amerikas Savienotajās Valstīs, proti, Amerikas Savienoto Valstu Kongresā, tad redzam, ka Kongresa pārstāvju palāta ir ievēlēta uz diviem gadiem. Tātad, kā redzat, tur ir vēl īsāks tas laiks. Bet, protams, tur ir divpalātu sistēma, un tur ir cita pieeja. Bet tas ir jāizvērtē pašiem deputātiem balsojot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aptuveni 40 vārdu bija. Lūdzu, balsosim par deputātu Līgotņa un Imanta Kalniņa priekšlikumu - Satversmes 10.pantā vārdu "trim" aizstāt ar vārdu "èetriem"! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 15, atturas - 22. Nav kvoruma. Lūdzu dzēst rezultātu un balsot vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 14, atturas - 27. 52 deputāti. Nav kvoruma. Vai sēdes vadītājam jāpieņem lēmums vai arī Juridiskās komisijas vadītājs vēl kaut ko ierosinās? (Starpsauciens no zāles: "Pârtraumu.")

A.Endziņš. Es ierosinu pasludināt pārtraukumu. Kārtības ruļļa 48.panta pirmajā daļā ir sacīts: "Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde ir slēdzama." Un tā ir saistīta ar otro daļu, kurā ir noteikts: "Ja kādā no balsošanas reizēm konstatē, ka nav kvoruma, izdarāma pārbalsošana. Ja arī pārbalsojot nav kvoruma, rīkojas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. "Tas ir tas, ko es nupat nolasīju. Tātad sēdes vadītāja rīcība šeit ir izšķirošā.

Sēdes vadītājs. Deputāt Kirštein - par procedūras pārkāpumiem vai par to, kā tā lieta tālāk virzāma!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Saeimas kārtības rullī ir teikts, ka sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse deputātu. Tā kā vairāk par pusi piedalās, mans priekšlikums ir nobalsot par kārtējā jautājuma izskatīšanu, ko mēs šorīt nepabeidzām.

Sēdes vadītājs. Deputāt Kirštein, man gari jākomentē jūsu teiktais, bet diemžēl es tam nevaru piekrist, un tāpēc, lūdzu, iepazīstieties ar Kārtības rulli!

Godātie deputāti! Te tā situācija, manuprāt, ir visiem skaidra, un kaut kāda vilcināšanās vai pārtraukuma pasludināšana situāciju nemainīs. Vismaz man tā liekas. Tāpēc es sēdi slēdzu sakarā ar to, ka pēc divreizēja balsojuma nebija kvoruma. Deputāti zālē gan ir un sēdē piedalās, bet, kā jau te tika paziņots no tribīnes, nepiedalās balsošanā savas politiskās pārliecības dēļ. Pamatojoties uz savu politisko pārliecību par konkrēto jautājumu, viņi balsošanā nepiedalās, tāpēc es vēlreiz paziņoju, ka sēdi slēdzu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece






Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta