Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde

1995. gada 9. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu "Par pievienotās vērtības nodokli" trešajā lasījumā. Pagājušajā sēdē mēs izskatījām septiņus pantus, tagad jāsāk izskatīt 8. pants. Referente Aija Poča - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamā Saeima! Turpinām izskatīt likumprojektu "Par pievienotās vērtības nodokli" trešajā lasījumā, un 8. pantā pirmais priekšlikums ir deputāta Tomiņa priekšlikums - papildināt 8. pantu ar jaunu otro daļu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja sekojošu apsvērumu dēļ. Jautājums par nokavēta nodokļa pamatparāda samaksas termiņa pagarināšanu tiek regulēts jau likumā par nodokļiem un nodevām. Savukārt to, ka vispār nodokļu maksāšanas termiņu atsevišķos gadījumos varētu pagarināt, ir piedāvājis arī deputāts Bērziņš panta otrajā daļā, un līdz ar to komisija šo deputāta Tomiņa priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji piekrīt komisijas priekšlikumam? Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr gribētu norādīt, ka arī šis piedāvātais variants jau pieļauj divreizēju pagarināšanu, tas ir, vienreiz kalendārajā gadā - tātad kalendārā gada beigās vienreiz var un vēl otrreiz. Principā jau to vajadzētu traktēt, ka divus, bet, ja ir trīs mēneši, tad vairs ne. Un, manuprāt, no tā formulējuma tas arī izriet.

Sēdes vadītājs. Diemžēl es nesapratu, ko mums tālāk darīt pēc jūsu uzrunas. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Balsot!") Par kuru priekšlikumu balsot? (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Par visiem!") Esiet tik laipns, tad, kad jūs runājat tribīnē, tomēr līdz galam pasakiet savus priekšlikumus. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Tik daudz laika netērēsim.") Tātad deputāts Gundars Bērziņš aicina balsot par visiem priekšlikumiem. Lūdzu, referente!

A.Poča. Ja es pareizi saprotu, cienījamais priekšsēdētāja kungs, mums balsot vajadzētu tikai deputāta Tomiņa priekšlikumu, kuru komisija neatbalstīja, jo minētais deputāta Bērziņa priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Bet, cienījamā referente, jūs taču saprotat, ka, ja ir kādas iebildes vai priekšlikumi un ja deputāti to pieprasa, tad visi priekšlikumi ir balsojami. Un komisijas priekšlikums tad ir balsojams pēdējais. Jums nav iebildes?

A.Poča. Nē.

Sēdes vadītājs. Tagad vajadzētu tikai precizēt procedūru. Ir runa par 8. panta otro daļu vai arī par visu pantu.

A.Poča. Pirmais priekšlikums bija deputāta Tomiņa priekšlikums par panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. ...Jo deputātiem jānoorientējas. Tātad vispirms balsosim par otro daļu un tad debatēsim, jo tur tālāk ir jūsu priekšlikumi par trešo daļu, tie nesaistās ar otro daļu.

A.Poča. Nē.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, būs trīs balsojumi - par deputāta Tomiņa priekšlikumu, par deputāta Bērziņa priekšlikumu, par deputātes Počas priekšlikumu.

A.Poča. Es savu balsojumu neuzturu, jo tas ir iestrādāts deputāta Bērziņa priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to būs divi balsojumi - par deputāta Tomiņa un deputāta Bērziņa priekšlikumiem. Lūdzu zvanu! Deputāta Tomiņa priekšlikums - papildināt ar jaunu otro daļu, ka Valsts ieņēmumu dienestam uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības pagarināt nokavēto nodokļa pamatparāda samaksas termiņu līdz trim mēnešiem. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 29, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - 8. panta otro daļu aiz vārdiem "1800 latu" izteikt šādā redakcijā: "Nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš un taksācijas periods pēc nodokļu maksātāja iesnieguma var būt trīs mēneši vai seši mēneši". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts. Trešā daļa.

A.Poča. Šeit ir deputātes Počas priekšlikums - precizēt panta redakciju atbilstoši vispārpieņemtajiem terminiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Kā arī ir deputātes Počas priekšlikums par panta jaunas - ceturtās daļas izveidi, kas nosaka, kādā veidā pievienotās vērtības nodokļa taksācijas periodi ir samērojami ar vispārpieņemto taksācijas periodu citos nodokļu likumos. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir 9. pants, par kura pirmo daļu priekšlikumu nav, par otro daļu priekšlikumu nav un arī par trešo daļu priekšlikumu nav. Par ceturto daļu ir deputāta Bērziņa priekšlikums - papildināt šo pantu ar tekstu "izņemot 8. punktā minētos gadījumus". Un, tā kā pants ir papildināts ar jaunu - astoto - daļu, kas paredz īpašu kārtību lauksaimniecības uzņēmumiem un kooperatīvajām sabiedrībām nodokļa atskaitīšanas procesā, komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Līdzīgs ir arī deputāta Bērziņa priekšlikums par panta piekto daļu, un arī šeit ir līdzīgi argumenti kā par panta ceturto daļu. Un arī šeit komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par panta piekto daļu ir arī Budžeta un finansu komisijas priekšlikums - tekstā svītrot vārdu "gada" un arī pēdējo teikumu. Šie piedāvātie svītrojumi precizē kārtību, kādā veidā notiek priekšnodokļa atskaitījums, ja ir izmantota tikai daļa no piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par panta sesto daļu, ir ierosināts svītrot šo daļu. Un motivācija ir tādējāda, ka bija paredzēts, ka šos priekšnodokļa atskaitījumus par daļēji izmantotajām precēm noteiktu uz priekšu, bet, kā vēlāk izvērtēja Finansu ministrijas speciālisti, tehniski vienkāršāk ir to izdarīt pēc faktiskajiem maksājumiem, līdz ar to komisija uzskatīja, ka šī panta daļa ir lieka.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Tā kā mēs esam svītrojuši šo panta daļu, tad balsojams praktiski nav arī Gundara Bērziņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji piekrīt? Piekrīt. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par septīto daļu ir deputātes Počas priekšlikums, kas precizē kārtību, kādā veidā nereģistrētās zemnieku un zvejnieku saimniecības, kas nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, saņem viņām pienākošos priekšnodokli kompensācijas veidā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja tādā redakcijā, jo bija arī iesniegts deputāta Bērziņa priekšlikums par šo pašu panta daļu, kas precīzāk noteica šo kārtību, un komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par šā paša panta septīto daļu bija arī deputāta Tomiņa priekšlikums par precīzāku redakciju, un arī šis priekšlikums tika ietverts deputāta Bērziņa priekšlikumā. Tādējādi mēs uzskatījām, ka tas nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par panta astoto daļu ir deputāta Bērziņa priekšlikums, kas pēc būtības būtu jāsadala divās daļās. Pirmā daļa attiecas uz to, ka 9. panta 8. punktā aiz vārdiem "pârstrādes uzņēmumi" vajadzētu papildināt ar vārdiem "kooperatīvās sabiedrības". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet diemžēl šeit tehniskas kļūdas dēļ nav atzīmes par šo atbalstu, un komisijas viedoklis bija, ka šis priekšlikums ir jāiestrādā arī Počas priekšlikumā par astotās daļas pirmo rindkopu, kā arī deputāta Bērziņa priekšlikumā par jauno 9. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji piekrīt. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Bērziņa priekšlikums - izteikt visu šo 8.punktu jaunā redakcijā, un šīs jaunās redakcijas būtība ir tāda, ka tiek precizēti kompensācijas apmēri, ko saņem zemnieku saimniecības, kas nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas. Komisija atbalstīja deputātes Počas redakciju, bet būtībā ir ņemti vērā arī deputāta Bērziņa priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums par astotās daļas otrās rindkopas redakcijas precizējumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes deputātiem. Pieņemts.

A.Poča. Kā arī ir deputāta Tomiņa priekšlikums par šīs astotās daļas otrā teikuma precizējumu, ko arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Bērziņa priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu daļu (mainot attiecīgi pantu numerāciju), kas nosaka kārtību, kādā veidā ar nodokli apliekamās personas zaudē tiesības uz astotajā daļā noteiktajiem atvieglojumiem. Praktiski tas ir tādēļ, lai izslēgtu iespēju manipulēt ar iepirkuma cenām, lai izvairītos no pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem vai arī lai saņemtu lielāku kompensāciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par nākamo panta daļu, kas tagad atbilstoši iepriekšējam balsojumam būtu jau desmitā daļa, ir deputāta Bērziņa priekšlikums - svītrot pēdējo rindkopu un izteikt jaunā redakcijā šo rindkopu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Bez tam deputāta Tomiņa priekšlikums, kas attiecas uz šo panta daļu, pēc būtības ir iestrādāts jau deputāta Bērziņa priekšlikumā par šī panta septīto daļu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. 10. pants. Deputātes Počas priekšlikums par panta pirmo daļu precizēja redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais bija deputātes Počas priekšlikums - svītrot panta otro daļu, attiecīgi mainot turpmāko daļu, jo faktiski šīs normas jau ir ietvertas panta pirmajā daļā. Komisija atbalstīja arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Un līdz ar to izpaliek Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikuma atbalstīšanas jēga.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji piekrīt. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Par 10. panta trešo daļu priekšlikumi netika saņemti. Arī par panta ceturto daļu priekšlikumi netika saņemti. 11. pants. Par tā pirmo daļu priekšlikumu nebija, par otro daļu priekšlikumu nebija. Par trešo daļu bija Budžeta un finansu komisijas priekšlikums - svītrot šo daļu, jo seko deputātes Počas priekšlikums par panta piektās daļas precizēšanu, kas pēc būtības ietver arī šajā trešajā daļā minētās normas, un līdz ar to arī deputāta Tomiņa priekšlikums par šo trešo daļu jau ir ietverts deputātes Počas priekšlikumā par panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji piekrīt. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par panta ceturto daļu priekšlikumu nebija. Par piekto daļu bija deputātes Počas priekšlikums, kas precizēja šīs piektās daļas redakciju un ietvēra arī šī 11. panta jau minētās trešās daļas normas. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Par sesto daļu bija deputātes Počas priekšlikums šo panta daļu svītrot. Komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes? Pieņemts.

A.Poča. Par septīto daļu. Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums bija precizēt šā panta redakciju. Pēc būtības komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un tas ir ietverts astotajā daļā, ņemot vērā deputāta Bērziņa priekšlikumus, kurus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

A.Poča. Deputātes Počas priekšlikums par šo panta daļu netika atbalstīts, jo faktiski jau, ietverot deputāta Bērziņa priekšlikumus, šī redakcija par... šī astotās daļas redakcija tika precizēta.

Sēdes vadītājs. Un jūs savu priekšlikumu...?

A.Poča. Neuzturu spēkā.

Sēdes vadītājs. Neuzturat. Paldies. Tālāk!

A.Poča. Par panta devīto daļu. Deputāta Tomiņa priekšlikums bija precizēt šā panta redakciju. Komisija to atbalstīja un līdz ar to atbalstīja arī deputāta Jonīša priekšlikumu.

Sēds vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

A.Poča. Ceturtā nodaļa - "Îpašie noteikumi". 12. pants. Par šo 12. pantu bija tikai deputātes Počas priekšlikums svītrot vienu vārdu - svītrot vārdu "uzņēmums". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Piekrītam.

A.Poča. Par 13. pantu. Juridiskā biroja priekšlikums bija noformēt likumprojektu atbilstoši pieņemtajām normām. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes? Pieņemts.

A.Poča. Piektā nodaļa - "Noslēguma noteikumi". Šeit bija deputātes Počas priekšlikums - skaitļa "100" vietā rakstīt "200". Es gribu pateikt šā priekšlikuma būtību. Tās ir soda sankcijas par to, ja firmas, izmantojot viltotus dokumentus vai nelikumīgus pievienotās vērtības nodokļu rēķinu dokumentus, mēģina saņemt no budžeta atpakaļ samaksāto priekšnodokli, uz kuru tām faktiski nebūtu tiesības. Uzskatot, ka tas ir ļoti bargs pārkāpums, priekšlikums bija šo sankciju no 100% palielināt uz 200%. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Un šeit bija arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums nedaudz precizēt šā panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai šai redakcijai deputāti piekrīt? Piekrīt, nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. 15. pants. Priekšlikumu nebija. Un pārejas noteikumi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosināja pārejas noteikumus izteikt tādā redakcijā, kur praktiski tiek uzskaitīti visi tie normatīvie dokumenti, kuri zaudē spēku līdz ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" spēkā stāšanās laiku. Attiecībā uz šo pārejas noteikumu 1. punktu ir arī deputāta Bērziņa priekšlikums - papildināt šo 1. punktu, ka spēku zaudē arī Ministru kabineta, Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta noteikumi, instrukcijas un vēstules, kas reglamentē likuma "Par apgrozījuma nodokli" pielietošanu. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav?

A.Poča. Par pārejas noteikumu otro daļu priekšlikumu nebija. Tad sekoja frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar jaunu daļu, ka šīs likuma normas... vai, pareizāk sakot, precizēt redakciju, ka tās likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar tikt piemērotas pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

A.Poča. Attiecībā uz ceturto daļu bija deputātes Počas priekšlikums svītrot šo pārejas noteikumu ceturto daļu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Poča. Un bija deputāta Tomiņa priekšlikums par pārejas noteikumu piektās daļas precizēšanu, un arī to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes?

A.Poča. Un pats pēdējais ir jautājums par to, kurā brīdī likums stājas spēkā. Mums komisijā tika noteikts šis termiņš - 1995. gada 1. aprīlis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts... Es atvainojos, Andris Piebalgs - finansu ministrs.

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu izskatīt šo punktu un lūgtu, lai likums stātos spēkā ar 1. maiju, divu iemeslu dēļ. Kamēr notiks likuma izsludināšana un kamēr likumu publicēs, faktiski pienāks jau marta beigas, tātad maksātājiem būs rezultātā ļoti maz laika iepazīties ar pašu likuma saturu. Un otrs: kā jau jūs ievērojāt, jaunā likumdošanas pakete ir diezgan drakoniska attiecībā pret esošajām instrukcijām - tātad esošajām instrukcijām un Ministru kabineta noteikumiem. Tātad līdz 1. aprīlim ir jābūt pieņemtiem visiem noteikumiem, kas attiecas uz šo likumu vai ir ar to saistībā. Un, tā kā var izveidoties pārrāvumi (vai mēs tiešām spēsim to izdarīt?), tad es lūgtu noteikt likuma spēkā stāšanās datumu - 1995. gada 1. maiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes, ja mēs izskatām šo finansu ministra priekšlikumu, kurš rakstiski nav iesniegts? (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Kâ mēs varam izskatīt?") Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Kā mēs varam to izskatīt, ja tas nav iesniegts rakstiski saskaņā ar Kārtības rulli... es īsti nesapratu to domu. Tikai no mutiski teiktā?

Sēdes vadītājs. Ja deputātiem ir iebildes, tad priekšlikumus, kuri nav iesniegti rakstiski, izskatīt nevar - saskaņā ar Kārtības rulli.

Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Protams, procedūras pārkāpums ir diezgan rupjš, bet es tomēr aicinu pēc būtības atbalstīt priekšlikumu, jo principā... ja nebūs šo Kabineta noteikumu, principā ir ļoti liels haoss un arī ļoti liels ļaunums tiks nodarīts nodokļu maksātājiem. Protams, tā varbūt nav Saeimas vaina, Kabinetam iepriekš vajadzēja izvērtēt šīs savas iespējas, bet tiešām likumdevējs ieliek ļoti stingras prasības, atceļot visu. Un otrs. Arī mēs jau esam sastādījuši sarakstu un, neapšaubāmi, ļoti stingri kontrolēsim to, kā valdība tiek galā ar šiem pienākumiem. Bet tas skaits noteikumu, kas ir jāizdod, ir pat vairākos desmitos. Tos varbūt var apvienot, bet vairāki desmiti Kabineta noteikumu ir vajadzīgi - un principā sevišķi par pievienotās vērtības nodokli. Protams, jautājums par to, kas ir atbildīgs par to situāciju, - tas ir cits jautājums, bet nodokļu maksātājiem mēs radīsim ārkārtīgi lielas problēmas, jo daudzi panti nesāks strādāt, jo mēs, kā likumdevēji, esam paredzējuši, ka strādā tikai pēc šo Kabineta noteikumu pieņemšanas. Tāpēc, protams, tā varbūt nav likumdevēju vaina, ka izpildvara nespēs laikā tikt galā, bet principā, ja tā tas ir, tad tomēr es aicinātu skatīt pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, man deputāta Kiršteina protests ir jāpieņem un jāpasaka, ka viņam, viņa iebildēm, ir taisnība, bet reizē kā sēdes vadītājam man diemžēl jāuzņemas nepateicīgā lieta un tomēr jāliek šis priekšlikums uz balsojumu, ņemot vērā Gundara Bērziņa izteiktos argumentus. Lūdzu zvanu! Es ceru, ka ministrs Piebalgs deputātam Kiršteinam atvainosies. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu, ka likums stājas spēkā ar 1995. gada 1. maiju! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, 3 - atturas. Pieņemts.

A.Poča. Es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pievienotās vērtības nodokli" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 6. Likums ir pieņemts.

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad, lūdzu, paņemiet 9. marta sēdes darba kārtību! Izskatīsim visus deputātu iesniegtos priekšlikumus par sēdes darba kārtības izmaiņām vai papildinājumiem.

Pirmais ir lūgums Saeimas Prezidijam iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par izmaiņām Saeimas Prezidija sastāvā un iekļaut šo jautājumu sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Iesnieguši deputāti Tomiņš, Čepānis, Panteļējevs, Marjaša, Elferts. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas sēdes darba kārtībā izmaiņas - darba kārtības 46. punktu (likumprojektu "Latvijas Republikas Satversmes tiesas likums" otrajā lasījumā) pārcelt aiz darba kārtības ceturtās sadaļas 18. punkta. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

"Ierosinām Saeimas šā gada 9. marta sēdes darba kārtībā paredzēto lēmuma projektu "Par deputāta mandāta atjaunošanu" izskatīt pēc jautājumiem par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata." Tas ir desmit deputātu iesniegums - Čepānis, Stroganovs... un pārējie deputāti. Trešo parakstu nevaru salasīt. Vai deputātiem ir iebildes pret šīm izmaiņām? (Starpsauciens no zāles: "Jâ, balsot!") Māris Grīnblats -"Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Jā, runa šeit ir par... godātie deputāti, runa ir par trīs deputātu mandātu atjaunošanu. Un arī mūsu frakcija, varētu teikt, ir savā ziņā savtīgi ieinteresēta, jo viena mūsu deputāta balss ilgu laiku netiek izmantota. Tomēr mēs iebilstam pret šā jautājuma sasteigtu izskatīšanu, vēl jo vairāk tādēļ, ka pēc Augstākās tiesas lēmuma trīs pilsētu un rajonu tiesas nodarbojas ar šo lietu otrreizēju izskatīšanu, un tādēļ mēs domājam, ka šo lietu sasteigta izskatīšana nav vajadzīga. Tiesa lems, līdz ar to mēs arī varēsim... automātiski tātad šie deputātu mandāti atjaunosies, ja tas tā būs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis "pret", tagad viens runās "par", un tad Saeimai jālemj.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Man liekas nedaudz komiski apgalvojumi par sasteigtu izskatīšanu. Es atceros, ka ģenerālprokurors šeit ziņoja, tas bija jau gandrīz pirms gada. Tad viņš teica, ka šīs lietas izskatīšanai un nokārtošanai viņam varbūt vajadzēs vienu vai divus mēnešus. Nupat ir gads pagājis, un pašlaik Augstākā tiesa procesu atkal ir atgriezusi atpakaļ, un tātad tas var turpināties vēl līdz nākamās Saeimas termiņa vidum. Un es domāju, ka tiesu varas un likumdevējas varas neatkarībai jābūt tādai, ka viena netraucē funkcionēt otrai. Un šinī gadījumā, ja tiesa pieņems lēmumu, tad mēs attiecīgi rīkosimies, tas nozīmē - anulēsim mandātus, ja tas lēmums būs apstiprinošs, vai neaiztiksim mandātus. Bet to Satversmes pārkāpumu, ko mēs izdarījām, savulaik apturot mandātu darbību, un kas faktiski balstījās uz šo ģenerālprokurora apgalvojumu par diviem mēnešiem... šodien visiem ir skaidrs, ka šis ģenerālprokurora apgalvojums nebija pamatots, un par sasteigtību tiešām pēc viena gada runāt - tas, man liekas, ir nedaudz nenopietni. Tā ka es atbalstu tomēr to izskatīšanu un pārvirzīšanu darba kārtībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par priekšlikumu: "Ierosinām Saeimas šā gada 9. marta sēdes darba kārtībā paredzēto lēmuma projektu "Par deputāta mandāta atjaunošanu" izskatīt pēc jautājumiem par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 19, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz 9.marta sēdes darba kārtībā pārcelt likumprojekta "Par privatizācijas sertifikātiem" izskatīšanu trešajā lasījumā pēc darba kārtības 19. punkta izskatīšanas. Deputātiem nav iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

7. martā saņemts deputātu ierosinājums par uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem. To iesnieguši deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Bukovskis, Ameriks, Kuprijanova. Diemžēl šos priekšlikumus nevaram izskatīt, jo, lai tos izskatītu kā patstāvīgos priekšlikumus, kuri saskaņā ar Kārtības rulli būtu jāizskata tajā pašā dienā, kad tie ir iesniegti (turklāt tie ir pat iesniegti sēdes laikā), nevar iebilst neviens deputāts (Kārtības ruļļa 117. pants), tad katram patstāvīgajam priekšlikumam ir vajadzīgi 10 paraksti. Šeit acīmredzot kolēģi deputāti ir kļūdījušies, domādami par iekļaušanu darba kārtībā. Bet iekļaut darba kārtībā var patstāvīgo priekšlikumu, kuram ir 10 paraksti. Tāpēc es lūdzu Sekretariātu nodot atpakaļ deputātiem, un, ja ir pieci, tad acīmredzot arī nākošie pieci paraksti tur var būt, un tad saskaņā ar Kārtības rulli tas ir izskatāms šīs pašas sēdes laikā, ja neviens deputāts neiebilst.

Vai vēl ir kādi priekšlikumi par darba kārtību, kuri nav izskatīti? Nav. Līdz ar to sākam jautājumu izskatīšanu.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Grozījums Saeimas Kārtības rullī", iesnieguši deputāti Grīnblats, Straume, Sinka, Dāliņš, Pētersons. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebildes. Pieņemts. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Nākošais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanu". Iesniedz deputāti Kide, Brūvers, Lucāns, Jurkāns, Kreituse.

Lūdzu - Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu, lai ietaupītu laiku, skart jautājumu no 3. - 13. un pievērst jūsu uzmanību šiem dokumentiem. Es ar pilnu atbildību gribu teikt, ka šie dokumenti, nododot tos komisijā, ir vērsti pret Latvijas valstiskumu, nacionālo neatkarību un Latviju kā neatkarīgu valsti. Jo pēc būtības visi šie likumprojekti paredz pielīdzināt visās tiesībās Latvijas Republikas pilsoņus personām, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikas teritorijā īsāku vai garāku laiku. Tas attiecas gan uz viņu dienestu policijā... Man tiešām nav skaidrs, vai Latvijā dibinās kaut kādas janičāru grupas no algotņiem vai ārzemnieku leģionus, lai varētu policijas kadrus apmierināt. Tas ir jautājums par Latvijas civildienestu, kur arī personas, kas nav Latvijas pilsoņi, varēs ieņemt amatus Latvijas civildienestā. Tas attiecas arī uz operatīvās darbības likumiem, kur tie visi tiek pielīdzināti utt. u.t.jpr. Pat viens otrs nevainīgs likums, kur varētu pārskatīt šo jautājumu, pēc būtības grauj mūsu valstisko neatkarību, jo valsts sastāv no pamatelementiem. Tā ir valsts teritorija, tie ir pilsoņi un valsts vara. Šajā gadījumā viens no valsts pamatelementiem - valsts pilsoņi tiek pielīdzināti jebkurai citai personai, kura - es pasvītroju - uzturas Latvijas Republikas teritorijā. Pie tam šāds pieļāvums notiek laikā, kad vēl nav paveikts naturalizācijas process (faktiski tas ir tikai iesākts), kad Latvijā uzturas liels skaits nelegālu imigrantu ar viltotiem dokumentiem vai vispār bez dokumentiem. Šis process notiek šajā laikā un tiek piedāvāta šāda likumprojektu pakete, kas pēc būtības Latvijas pilsoni vairs nekādā veidā neizceļ, salīdzinot ar jebkuru citu personu, kas atrodas šajā valstī.

Šajā sakarībā, godātie kolēģi, es domāju, ka šeit nav jautājums par nodošanu komisijām un izskatīšanu. Šis jautājums ir par mūsu nacionālo valstiskumu. Un šajā sakarībā es domāju, ka vienreiz un par visām reizēm ir jāizbeidz mēģinājumi graut mūsu valstiskumu. Viena partija vēlas iedibināt alternatīvu režīmu Latvijā ar "Saimnieku" priekšgalā, citas partijas vēlas pielīdzināt pilsoņus personām, kas uzturas mūsu valstī, un tā tālāk un tā tālāk. Man tomēr gribētos, lai pēc 5. Saeimas būtu vēl 6., 7., 8. un tā tālāk un lai viss tas nebeigtos ar šādu nepārdomātu likumprojektu pieņemšanu un izskatīšanu kaut kāda pārprasta humānisma vai cilvēktiesību veidā. Paldies! Es ierosinu likumprojektus, sākot no 3. līdz 13., noraidīt, nenosūtot uz komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija.

I.Kreituse (DP).

Cienījamais Prezidij un deputāti! Man bija ļoti interesanti klausīties, kā jurists ar augstāko izglītību, advokāts un politiķis mums skaidro, ka Latvijas valstī eksistē "vainīgi" un "nevainīgi" likumi. Agrāk es zināju, ka to lieto zināmās stadijās tikai pret cilvēkiem. Tāpēc šāds likumu dalījums mūs ir novedis pie tā, ka šodien eksistējošo likumu kārtībā Latvijas Republikas pilsoņi ļoti daudzos jautājumos, manuprāt, ir nevis celti godā, bet pazemoti. Es nekādi nevaru saprast, kāpēc ugunsgrēku, kas ir nepilsoņa mājā, drīkst dzēst tikai pilsonis, bet nepilsonim liesmās nav jāiet, nav jāriskē ar dzīvību, bet ir jāgaida, kamēr, pieņemsim, Krastiņa kungs ieradīsies un šo ugunsgrēku nodzēsīs...

Nākamais jautājums. Man nav no svara, kas man pasniedz zāles aptiekā, - pilsonis vai nepilsonis. Man ir no svara, lai šim cilvēkam būtu diploms, izglītība un zināšanas, ka viņš mani nenoindēs, jo es negribu mirt tikai tāpēc vien, ka zāles būs pasniedzis pilsonis. No tā nekļūs ne vieglāk, ne smagāk.

Līdz ar to, ka ugunsdzēsējs arī, izrādās, ir ierēdnis, šie likumi ir jāsaskaņo un nevajag jaukt kopā darbu ar nacionālo pašapziņu, nacionālo valsti, valsts iekārtu utt. Jo nevajag pazemot pilsoņus un padarīt viņus par Latvijas iedzīvotāju kalpiem ļoti daudzās šajās apkalpojošajās sfērās. Un tāpēc savedīsim šo likumdošanu kārtībā un darba attiecībās noliksim cilvēkus normālā situācijā, jo neviens nav šajos likumprojektos un labojumos paredzējis, ka Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji būs departamentu vadītāji, valdības locekļi, deputāti vai augsta ranga iestāžu vadītāji. Nekas tur tāds nav paredzēts.

Ir savādi, ka jurists uzstājas ar šāda veida demagoģiju un no šīs tribīnes jau ir sagrāvis Latvijas valsts pamatus. Tāpēc es domāju, kolēģi, vēlreiz padomājiet, izvērtējiet, jo neviens nesaka, ka visi šie labojumi momentā ir jāpieņem. Priekš tā ir komisijas, kas izvērtē un izdara secinājumus. Tāpēc es aicinu balsot par to, ka šie likumprojekti, kas ir ierosināti, visi tiek nodoti komisijām, jo galvenokārt ir runa par civildienestu. Jautājums ir par viņu savstarpējo saskaņošanu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Esmu vienmēr jūs aicinājis nelietot vispārinošus vārdus, to skaitā, demagoģija, bet vairāk lietot citus argumentus. Vairāk argumentu, lūdzu! (No zāles deputāts M.Budovskis: "Argumentu jau nav!")

Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamie klātesošie! Es tomēr gribu precizēt, par ko ir runa. Nav runas par šeit dzīvojošo nepilsoņu un pilsoņu tiesību pielīdzināšanu visās jomās. Tieši otrādi! Šo tiesību starpība politiskajā jomā tiek uzturēta un pastāvēs. Mēs par to stingri pastāvēsim arī turpmāk. Tajā pašā laikā man negribas piekrist, ka mūsu nacionālais valstiskums ir tik trausls un tik vārīgs, ka no tā, ka mēs, piemēram, atļausim mežsargiem būt cilvēkiem, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, jo runa ir arī par labojumiem likumā "Par mežsaimniecību", no tā, ka mēs atļausim par ugunsdzēsējiem strādāt tiem iedzīvotājiem, kas te dzīvo pastāvīgi un acīmredzot tiešām arī paši izraisa ugunsgrēkus, no tā, ka mēs arī tajā pašā farmaceitiskajā darbībā pielaidīsim šos cilvēkus, no tā, ka mēs beigu beigās atļausim mednieku darbību tiem cilvēkiem... tātad par ieročiem ir runa, tikai par medību bisēm un par Mednieku biedrības biedriem, no tā vien, es domāju, mūsu nacionālais valstiskums diez vai sabruks.

Tieši otrādi! Es domāju, ka no tā tas tikai nostiprināsies, jo pamatuzdevums mums tomēr ir veidot attiecīgo sistēmu atbilstoši tiem starptautiskajiem normatīviem, kuriem mēs pēdējā laikā esam pievienojušies. Jūs ļoti labi zināt, ka šie starptautiskie normatīvi paredz atšķirības politiskajās tiesībās. Tās mēs uzturam. Un minimums atšķirību sociālajās tiesībās. Es domāju, ka minimums sociālajās tiesībās arī paliks, jo, kā pareizi pateica Kreituses kundze, te nav runa par to, ka visi šie labojumi tūlīt tiks pieņemti. Arī mūsu frakcija, kā jūs redzat, nav atbalstījusi visus šos labojumus, piemēram, jautājumā par valsts civildienestu, par policiju. Arī daļēji jautājumā par valsts pensijām. Mēs uzskatām, ka tos labojumus tādā veidā nevar pieņemt, kā tie šeit tiek ierosināti. Var būt arī debates par likumu "Par aviāciju". Gūtmaņa kungs varbūt teiks, ka te arī vajadzētu diferencētu pieeju, bet mūsu uzdevums ir sakārtot šo likumdošanu, nevis caur absurdu... Absurds, piemēram, ir tas, ka tiešām ugunsdzēsējs var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis, un tas panāk tieši pretēju rezultātu. To, ka mēs devalvējam šīs tiesību atšķirības un uz pilsonības institūtu radām tādu spiedienu, kāds nav vajadzīgs. Paši grūžam šos cilvēkus izmisīgi cīnīties par Latvijas Republikas pilsonību, grūžam starptautiskās institūcijas uz to, lai mūs spiež visus naturalizēt. Es domāju, ka tieši tad, ja mēs saglabāsim šo likumdošanu, mēs daudz vairāk apdraudēsim mūsu nacionālo valstiskumu, jo ar laiku būsim spiesti vai nu viņus visus naturalizēt, vai visus deportēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu pierakstīties debatēs, jo ir jau pierakstījušies deputāti, tāpēc es nevaru aicināt tikai tos deputātus, kuri paceļ roku no zāles vidus.

Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie deputāti! Par iepriekšējo runātāju, faktiski pēdējiem diviem runātājiem, varu teikt, ka argumentu īstenības tur nebija. Tā var teikt. Mēs skatāmies, kur tieši šo likumprojektu virknē ir "sâls". Un šeit ir tēmēts nevis uz mežsargiem, jo tur nav runa par mežsargiem. Tur ir runa, ka cilvēks, kas var iesniegt apsardzībai... bet "sâls" ir tieši tēmēta uz valsts civildienestu, uz policiju - uz tādiem amatiem, kas ir tieši saistīti ar valsts struktūru. Un kas tur notiek? Un Gravas kundze diemžēl šīs izmaiņas valsts civildienestā tiešām var pieļaut, šos nepilsoņus pat direktoru, valsts sekretāru amatos un tā tālāk. Un jautājums ir par to, ka nevienā valstī civildienestā par civildienesta ierēdni nestrādā nepilsoņi. Viņi var strādāt kā līgumdarbinieki, kā tas paredzēts jau Civildienesta likumā, nevis kā civildienesta ierēdņi. To vajadzētu ievērot, ja mēs domājam par starptautiskajām normām, un pēc starptautiskajām normām, ko Panteļējeva kungs minēja, ir tieši tā, ka valsts pilsoņi ir tie, kas nes valsts nastu. Tāpēc viņi ir pilsoņi. Un tā nav tā ideja, ka jebkurš, kas dzīvo Latvijā, var strādāt un darboties mūsu valsts varas struktūrās un valsts amatos. Un es atbalstu Krastiņa kunga priekšlikumu - visu šo virkni likumprojektu, kas ir mērķtiecīgi domāti, lai grautu mūsu esošo iekārtu, noraidīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es esmu ļoti pārsteigts, ka šī Saeimas nama deputāti, kam tauta ir uzdevusi uzdevumu aizsargāt savu valsti un tautu, un savus pilsoņus, var vispār iedrošināties ar kaut ko šādu nākt priekšā, ar tik dziļu demagoģiju no šejienes, no šīs kanceles un teikt, ka mēs taču varam izdot ieročus, kas ir 13. paragrafā likumā teikts, ka viņi var nēsāt ieročus. Saprotams, te jau ir pilns ar tiem ieročiem. Un šeit ir tie cilvēki, kas atrodas nelegāli. Un nu tagad mēs gribam ļaut viņiem legāli nēsāt šos ieročus un, vēl tālāk ejot, apdraudēt visu mūsu drošību. Nevis tā, kā jūs te, Panteļējeva kungs, teicāt, ka tas nodrošinās drošību. Nē, pilnīgi otrādi! Mēs paliksim nedroši. Es ierosinu šīm personām, kas ir parakstījuši, - deputātiem Kidem, Brūveram, Panteļējevam, Jurkānam un Kreitusam - aizliegt ieročus vispār nēsāt. Paldies. (No zāles deputāte I.Kreituse: "Man bail no ieročiem vispār!")

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt Žīgur! Jūs pirmo reizi lietojāt tik skarbus vārdus - es domāju, par to demagoģiju -, tāpēc, lūdzu, vairāk to nedariet!

Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Edvīns Kide.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es te ne sevišķi gribēju uzstāties, bet mani drusciņ izbrīnīja Ilgas Gravas teiktais, jo viņa tomēr ir Ārlietu komisijā un viņa labi zina, kāda situācija ir daudzās mums draudzīgās valstīs, kaut vai Izraēlā. Nevajag demagoģiski sajaukt šeit dažādas lietas, jo te ir vesela likumprojektu pakete. Tātad, veikli sajaucot ugunsdzēsējus ar policiju, advokatūru ar farmakoloģiju, mēs paziņojam, ka visi un visur ir vienādi un visiem šiem likumiem jādarbojas ar rāvienu, un ka mēs visus šos projektus varam tagad izskatīt, nesakārtojot - kā teica Andrejs Krastiņš, - nesakārtojot nelikumīgi esošo pilsoņu statusu Latvijā, nesakārtojot to vēl līdz galam un nepieņemot likumu un izmaiņas attiecībā uz pilsonību, un nenokārtojot veselu rindu citu jautājumu. Protams, katram likumam ir savas dažādas individuālas īpatnības un tie ir jāizskata atsevišķi. Bet es pateikšu tikai vienu piezīmi: janvārī Izraēlā notika Ekonomikas komisijas sēde, un es biju ārkārtīgi pārsteigts, ka no 600 000 pēdējos piecos gados izbraukušajiem PSRS iedzīvotājiem lielākā daļa bija ārsti, farmakologi un ar medicīnu saistīti cilvēki un ka praktiski gandrīz visi no viņiem (atskaitot mazu daļu) ir bezdarbnieki. Kāpēc? Tāpēc, ka farmakoloģiskās un medicīniskās izglītības līmenis Padomju Savienībā bija nesalīdzināmi zemāks nekā pieņemtie standarti Eiropā un pieņemtie standarti Izraēlā. Un es vēl gribu pateikt, ka šie paši standarti atsevišķās augstskolās Krievijā vai citās PSRS republikās bija nesalīdzināmi zemākā līmenī nekā Latvijā, kur Medicīnas institūtā un Medicīnas akadēmijā bija vēl saglabājušies varbūt tie vecie pasniedzēji, kuri savulaik bija mācījušies pie pirmskara pasniedzējiem.

Tagad es te varētu ņemt un runāt par katru projektu, bet es negribu vairāk runāt par katru atsevišķi, tāpēc es par šo paketi kopumā (līdz darba kārtības 12. jautājumam) gribētu pateikt: ja es redzu kaut vai šādu labojumu, ka tiesības pieprasīt licenci farmaceitiskajai praksei ir nevis Latvijas pilsoņiem, bet iedzīvotājiem, tad... jūs saprotiet, katras "kaktu augstskolas", kurā varēja iestāties Krievijā pēc 10 klasēm, neprotot valodas, - tātad katras "kaktu augstskolas" beidzējam šeit ir tiesības privatizēt aptieku, nodarboties ar zāļu tirdzniecību un mierīgi indēt tos pašus pilsoņus, absolūti neuztraucoties par sekām! Jūs teiksiet, ka tas ir kaut kāds izdomājums. Palasiet, kāda ir situācija pašreiz ar šo zāļu tirdzniecību, kurām ir izbeidzies derīguma termiņš, un ar visiem pārējiem šiem gadījumiem!

Un vēl mani izbrīna vispār šo likumu pieņemšanas nepieciešamība. Jo praktiski pašreiz, saskaņā ar tiem labojumiem, kuri tiks nobalsoti 16. martā, katrs taču var šo pilsonību saņemt, ja viņš tiešām šeit vēlas dzīvot, - visi, kas ir beiguši Latvijas skolas latviešu valodas plūsmā (viņiem nav nekādas problēmas), un visi, kas nav tās beiguši, bet prot šo valodu (arī viņiem nav nekādas problēmas, ir tikai kaut kādi ierobežojumi attiecībā uz gadiem). Tāpēc nav skaidrs, kāpēc, nesakārtojot iepriekš minētos dokumentus par pilsoņu statusu, par ārvalstnieku statusu, tiek bīdīti priekšā uzreiz šie jautājumi, ka visi Latvijas iedzīvotāji, lūk, ir tiesīgi izplatīt zāles, nodarboties ar ārstniecību un ar visu pārējo. Gravas kundze atsaucās uz to, ka būs šāda komisija, taču es gribu pateikt, ka nav jau mums šādas komisijas, kas varētu izvērtēt diemžēl šo praksi, - pagaidām. Vēlāk būs. Bet vienkārši man nav skaidrs, kāpēc ir šāda steiga. Varbūt mums vajadzēja pieņemt komisijās pēc mēneša, kad mēs būsim sakārtojuši visu šo paketi.

Un otrs jautājums. Tas ir ļoti svarīgs. Ja mēs 16. martā pieņemsim - un es domāju, ka mēs pieņemsim, - labojumus Pilsonības likumā (es apsveicu arī to, ka, teiksim, visi Krievijas latvieši būs šo jautājumu atrisinājuši un saņēmuši, es ceru, arī savus Naturalizācijas departamentam iemaksātos 30 latus atpakaļ), tad man ir otrs jautājums: ja mums ir tik daudz brīva laika, lai pieņemtu tik daudz dažādu likumu un labotu, tad kāpēc mēs šeit neizskatām un nenokārtojam jautājumu par ārvalstnieku pasēm? Ir simtiem tūkstošu cilvēku, kam ir sarežģījumi ar šiem ceļojumiem. Tātad mēs nenokārtojam elementāras lietas, kas viņiem ir vajadzīgas. Mēs ar likumdošanu nenokārtojam pašu ārvalstnieku statusu, bet pieņemam nākamos likumus, kuriem būtu jābūt secībā pēc šā likuma par ārvalstnieku statusu. Mēs tagad sēdēsim un diskutēsim par to, kādas ir priekšrocības un kādu priekšrocību nav - un tā tālāk! (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Nepieņem jau likumu tagad!")

Panteļējeva kungs! Ja jūs uzskatāt, ka komisijām tiešām nav ko darīt, tad pieņemiet vienreiz līdz galam likumu par ārvalstniekiem, kuru, starp citu, Nacionālās neatkarības kustība ir iesniegusi jau 1993. gada septembrī. Paldies par uzmanību. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tagad tikai par nodošanu komisijām!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Kad es jūs aicinu būt korektiem, man ir tikai viens mērķis. Es ļoti labi saprotu, ka ir ļoti liela vēlēšanās ar kādu vaļīgāku vārdu "iedurt" savam kolēģim - pretēju uzskatu paudējam. Bet es baidos, ka šī eskalācija var vienkārši pieaugt. Un es varu izteikt savu personīgo viedokli. Es vakar piedalījos pašvaldību vadītāju sanāksmē un biju patīkami pārsteigts, cik tur ir daudz jaunu cilvēku, un es biju patīkami pārsteigts par viņu runām. Viņi savās runās tiešām mēģināja izteikt argumentus - un korektus argumentus. Un tāds bija salīdzinājums. Tas ir mans subjektīvs salīdzinājums. Bija arī izņēmumi, un tie saistījās ar ilgstošu politisku darbību. Un man liekas, ka tieši tāda ilgstoša politiska darbība mūs dažreiz mudina uz dažādām vaļībām, kad mēs runājam par saviem politiskajiem oponentiem. Iespēju robežās to nedarīsim, lūdzu! (Starpsauciens no zāles: "Paldies!")

Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šī saruna nav par tiem 13 likumprojektiem, kuros piedāvāti grozījumi. Šeit faktiski ir sarunas turpinājums par bezvalstnieku statusu, par likumu par šo statusu. Jo faktiski tas likums, kuru mēs jau izskatījām pirmajā lasījumā un kura pieņemšanā mēs zināmā mērā it kā nonācām strupceļā... šā likuma izskatīšana ir jāturpina, un šie grozījumi 13 likumprojektos faktiski ir šā likumprojekta par šo statusu aizpildīšana ar saturu. Mūsu Konstitucionālais likums dod ļoti plašus ietvarus to cilvēku un iedzīvotāju tiesībām, bet statusu likums jau sašaurina. Bet, lūk, šie konkrētie likumi dod to aizpildījumu. Lūk, mēs liekam priekšā izskatīt šos grozījumus šajos likumos un dot to aizpildījumu. Es nekādi nesaprotu Krastiņa kungu, kas teica, ka pielīdzina pilsoņus nepilsoņiem. Lūk, galvenā atšķirība starp pilsoņiem un nepilsoņiem ir tieši viņu politiskajās tiesībās, un nevienā no šiem likumiem netiek skartas politiskās tiesības (tur nav ko runāt, tas paliek neaizskarams jautājums!), bet ir runa tikai par ekonomisko tiesību izlīdzināšanu atsevišķās sfērās un arī par tiesisko tiesību izlīdzināšanu atsevišķās sfērās. Ja mēs šīs izmaiņas neizdarām šajos likumos, tad faktiski likums par bezvalstnieku statusu mums paliek tukšs ar 1. pantu, kas nosaka tikai tos ietvarus, bet nedod tam piepildījumu. Es nekādi nesaprotu Kiršteina kungu, kurš patiešām ir Ārlietu komisijas vadībā un kurš piedalījās Strasbūrā, kad pacēla Latvijas karogu kā 34. karogu citu valstu starpā, - tas ir kā garants tam, ka mēs savā valstī ievērojam cilvēku tiesības un arī mācīsim citas valstis tās ievērot. Kiršteina kungs uzskata, ka detektīvdarbība, tas ir, noziedznieku, zagļu ķeršana, pilsoņu īpašuma... bet detektīvdarbībā nevar piedalīties pastāvīgie iedzīvotāji ar juridisku profesionalitāti. Es nedomāju, ka Kiršteina kungam Eiropā būtu tik viegli aizstāvēt tēzi, ka par advokātu nedrīkst strādāt pastāvīgais iedzīvotājs, kas ieguvis šo profesiju. Es domāju, ka diezgan grūti aizstāvēt to tēzi. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Par farmakologu nedrīkst!")

Par aviāciju un par kuģošanu runājot, "Estonia" traģēdija jau norādīja arī uz tādu aspektu, ka varbūt ir labāk uzticēt pastāvīgam iedzīvotājam vadīt kuģi vai lidmašīnu nekā ļoti pārliecinātam pilsonim, kas tādā profesionālā līmenī... Es nerunāšu šeit par ugunsdzēsību, par ko Kreituses kundze jau teica, par zāļu pārdošanu un arī par tiem pabalstiem komunālajā sfērā, - ka nepilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs, kas maksā nodokli, nevar saņemt pabalstu, bet pilsonis no tās nepilsoņu maksātās nodokļu daļas saņems pabalstu. Es domāju, tas nav taisnīgi. Un to pašu es gribu teikt arī par pensijām. Vai Kiršteina kungam būtu viegli Strasbūrā aizstāvēt tēzi, ka Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji maksā pilnu sociālo nodokli, bet pensiju no šā sociālā nodokļa nesaņems, šādu te daļu? Tāpēc es aicinu deputātus nodot komisijām šos likumprojektus, izdiskutēt tos - pa labi, pa kreisi, atrast kompromisus. Tas pavērs mums ceļu likuma pieņemšanai par bezvalstnieku statusu un aizpildīs, es vēlreiz saku, šo likumu. Pretējā gadījumā, ja mēs šos grozījumus nepieņemsim, neizdiskutēsim ne parlamentā, ne komisijās, mēs nonāksim strupceļā. Mēs varam nonākt strupceļā ar likuma pieņemšanu par bezvalstnieku statusu.

Kas attiecas uz ieroču nēsāšanu, Žīgura kungs man ieteica ieročus nodot un nenēsāt. Es tos nenēsāju, jo es neesmu tāds subjekts, uz kuru vajadzētu kādam īpaši, kā saka, skatīties tā, lai man būtu nedrošības sajūta. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Gundars Bērziņš.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Jebkurš grozījums likumos grozījums likumos, lūk, izraisa šādu lielu vētru. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka ir ierosināti grozījumi 13 likumos, gandrīz visi tie ir ekonomiskie likumi. Jau tos apspriežot, mēs patērējam gandrīz vai stundu laika. Un tādēļ es lūdzu šos ierosinātājus izsvītrot vismaz vienu likumprojektu no darba kārtības un nepastāvēt uz tā izskatīšanu šodienas sēdē, jo tam nav nekādas jēgas. Tas ir darba kārtības 12. punkts "Grozījumi likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"". Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šodienas sēdes darba kārtībā mums ir jautājums par valsts mežu izmantošanu, mēs to apspriedīsim; šādu priekšlikumu varēja iesniegt arī šajā likumā, tas nav izdarīts, un Meža ministrija, pamatojoties uz šo... es atvainojos, Valsts mežu dienests, pamatojoties uz šā likuma izmaiņām, kuras mēs apspriedīsim šodien, jau paredz turpmāk izdarīt labojumus likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu". Ja vēlas iesniegt šādus labojumus, vajag tos iesniegt tad, kad šo likumu izskata, jo tas rada iespēju izdarīt daudz grozījumu arī visos citos pantos. Un mēs nepieņemam tos likumus, tos ekonomiskos likumus, kuri mums ir darba kārtībā. Tātad es aicinu, lai iesniedzēji noņem savu iesniegumu attiecībā uz darba kārtības jautājumu nr. 12. Jo - ko tad jūs lūdzat? Es nolasīšu šo tekstu, kāds tas ir: īpaši aizsargājamus meža iecirkņus izdala Valsts meža dienests pēc valsts institūciju, pašvaldību vai pilsoņu priekšlikumiem. Tātad jūs ierosināt, lai arī nepilsonis varētu ierosināt izdalīt īpaši aizsargājamu valsts meža kvartālu; viņam ir tagad šīs tiesības, viņš to var ierosināt pašvaldībai. Un es domāju, ka mēs šo likumu apspriedīsim normālā darba kārtībā un tad iedosim arī tiesības nepilsonim ierosināt īpaši aizsargājamu meža kvartālu izdalīšanu, bet netērēsim laiku ar visa šā likuma ilgstošu un garu apspriešanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Andris Grots.

G.Bērziņš (LZS).

Seiles kundze jau ļoti precīzi raksturoja dažas problēmas, kas ir šajos likumprojektos, kuri ir nekvalitatīvi un nepārdomāti, un arī juridiskā ziņā šeit ir, manuprāt, diezgan būtiskas problēmas. Tātad tiek iesniegti likumprojekti, kuri atsaucas uz likumu, kas nav pieņemts, - uz likuma par PSRS pilsoņu, tātad par bijušo PSRS pilsoņu, statusu 1. panta 1. punktu. Tātad principā likums nav pieņemts. Šobrīd neviens precīzi nezina, kāds būs šis punkts.

Otrs. Man šeit ir jautājums - kāpēc iesniedzēji iet uz tādu diskrimināciju? Un es tūlīt izstāstīšu, kāda ir šī diskriminācija. Šajā 1. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka uz PSRS pilsoņiem, tātad bijušās PSRS pilsoņiem, attiecas šis likums un visa procedūra, šo dokumentu izsniegšana, un tikai pārejas noteikumos 1. pantā ir norādīts, ka arī citi šajā grupā neietilpstošie var saņemt tos dokumentus un ka attiecas šis te spēks... Šajā formulējumā iesniedzēji diskriminē daļu no šīs te kategorijas, jo dod tiesības šos te nosacījumus izmantot tikai bijušās PSRS pilsoņiem, pie kam nav precīzi formulēts, kas ir šis... Tātad Lietuvas pilsoni, kurš uzskata, ka viņa valsts bija okupēta, un neatzīst, ka viņš ir bijis PSRS pilsonis, un ir iestājies naturalizācijas procesā, - tātad iesniedzēji šo cilvēku diskriminē, jo viņam šīs tiesības netiek dotas. Manuprāt, lai šis likums būtu pietiekami kvalitatīvs, - un, protams, šeit nav nekādu problēmu ar tiem dažiem jautājumiem, kas tik patētiski tika celti augšā, - ka galīgi neļauj kaut kādus darbus darīt... Ļausim, nebaidieties! Tikai izstrādāsim to visu nedaudz kvalitatīvāk, pārdomāsim visu to lietu, sniegsim arī tos likumprojektus, kas ir paralēli. Un otrs - manuprāt, tieši no starptautiskā viedokļa tomēr mēs šeit šos nepilsoņus, bezpavalstniekus vai bijušās PSRS pilsoņus šobrīd sadalām divās nevienlīdzīgās daļās, no kurām vienai dodam tiesības, bet otrai nedodam. Tāpēc es aicinu tomēr neiet uz tādu diskrimināciju, ko piedāvā šo likumprojektu iesniedzēji. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu! Pēc tam - Māris Grīnblats.

A.Grots (KDS).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kolēģi jau ir runājuši par šiem iesniegumiem kā paketi, un es gribu pieskarties tikai vienam, un tas ir, proti, ceturtais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par policiju"". Es domāju, ka mēs neesam nonākuši tādos apstākļos, ka mums būtu jācenšas savas policijas rindas piepildīt ar nepilsoņiem. Jo - kur tas ir dzirdēts, ka nepilsoņiem atļauj strādāt policijā, galvenajā iekšējās drošības uzturētājā valstī?! Tad tiešām mēs sevi noliekam ļoti nožēlojamu valstu rindās, ja mēs nevaram savu policiju nokomplektēt ar savas valsts pilsoņiem. Daži kolēģi runā par to, ka tad varbūt masveidā atlaidīs tos policistus nepilsoņus, kuri jau tajā strādā, bet, cik es esmu runājis ar iekšlietu ministriem - esošo un bijušajiem - tādas politikas nav un arī nebūs. Tie, kuri jau strādā policijā, netiks atlaisti, taču no jauna ņems tikai Latvijas Republikas pilsoņus, un es katrā ziņā domāju, ka tā ir atbalstāma politika. Un visbeidzot - sūdzas par vispārējo kadru trūkumu, sūdzas, ka Latvijas pilsoņi negrib nākt... negrib dienēt policijā. Nu, tā ir taisnība, un to var, es domāju, atrisināt galvenokārt ar to, ka piešķir papildu līdzekļus, lai šādiem cilvēkiem būtu pienācīgas darba algas, lai būtu šī vēlme, it īpaši šādiem bezdarba laikos, policijā strādāt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Tātad - par šiem likumprojektiem (sākot ar nr. 3 un beidzot ar nr. 13). Tiešām ir taisnība, ka vairāk ir vajadzīgi argumenti un mazāk - vispārīga patika vai nepatika. Protams, ir atšķirība starp dienestu valsts policijā un šaujamieroču lietošanu un varbūt, teiksim, tādām lietām kā meži un farmācija, un ugunsgrēki. Protams, ka tad, ja nepilsonim deg māja, viņš var māju dzēst, arī nebūdams profesionāls ugunsdzēsējs, tātad tā situācija nav tik viennozīmīga, ka viņš tiktu atstāts pilnīgā nelaimē, bet jautājums, dabiski, ir krietni plašāks. Proti, jautājums ir par to, ka iesniedzēji... Manuprāt, šeit ir nepieļaujamas atšķirības starp Latvijas pilsoņu tiesībām un to personu tiesībām, kas Latvijā ir iebraukušas okupācijas laikā, kas ir iebraukušas tomēr nelikumīgi, un jautājums par to, kā regulēt viņu tiesisko statusu, nav atrisināts pagaidām arī šeit, Saeimā. Un, ja no iesniedzēju viedokļa darbojas, teiksim, tāds arguments, ka nevar pieļaut, ka Latvijas pilsonis var būt ierēdnis un bijušās PSRS pilsonis nevar būt ierēdnis, - un šeit tika arī minēta doma, ka tas jau nenozīmē, ka viņi kļūs par departamentu direktoriem vai ministriem, - tad, sekojot līdzi iesniedzēju loģikai, man nāk prātā pavisam cita doma: tātad civildienesta ierēdņu vidū vieni būs Latvijas pilsoņi, kuri varēs būt arī departamentu direktori, bet otri būs tādi, kuri nevarēs būt departamentu direktori. Vai tad tā, no iesniedzēju viedokļa, nebūs nepieļaujama nevienlīdzība un vai tādā gadījumā neskanēs cita doma - ko par mums atkal teiks, ja starp ierēdņiem vieni var būt departamenta direktori, bet otri, kā par nelaimi, nevar būt? Tad atkal pieņemsim jaunu labojumu vai jaunu priekšlikumu, ka arī viņi var būt departamentu direktori. Un beigu beigās - ja nepilsonis var būt departamenta direktors, kāpēc tad arī nepilsonis nevar būt ministrs vai pat deputāts? Tā loģika ir tāda: ja durvis ir pavērtas un durvīs ir iebāzta kāja, tad gribot negribot nevar būt tāda situācija, ka šī kāja tiek spiesta starp durvīm un stenderi, bet jāiet vien ir iekšā! Tātad es redzu šo loģiku daudz plašāk - nevis grozījumus 11 likumprojektos, bet zināmu soli, lai šo atšķirību starp pilsoņiem un nepilsoņiem, turklāt vēl tādiem, kuru tiesiskais statuss galīgi nav noregulēts, padarītu galīgi minimālu. Beigu beigās šī starpība būs tik minimāla, ka šis minimums pats par sevi jau kļūs par argumentu, ka arī šo minimumu nevajag: ja jau visas atšķirības likvidētas, kāpēc vēl saglabāt vienu vai divas? Tādu es šo loģiku redzu, un tādēļ arī mūsu frakcija ierosina balsot par likumprojektu - sākot ar nr. 3 ("Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšnas kārtību"") un beidzot ar nr. 13 ("Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"") - nodošanu komisijām un noraidīt šo nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Jums 13 minūtes. Pārtraukums - pēc tam.

P.Tabūns (LNNK).

Paldies. Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nu ir par traku. (Smiekli zālē.) Lūk, tāpēc arī deputāti cits pēc cita kāpj tribīnē, lai pateiktu savu - nē. Ja tā mēs turpināsim, ka deputāti ne tikai šajā sēdē izskatāmos jautājumus... ir jau bijuši citi līdzīgi likumu labojumi, tad drīz mēs varam sagaidīt vēl graujošākas lietas, kad daži deputāti vai deputātu grupa iesniegs savu projektu par PSRS atjaunošanu vai iestāšanos NVS, vai kaut ko tamlīdzīgu, visu ko tad var sagaidīt. Ne velti Gorbunova kungs aicināja dažus deputātus, tā sakot, ar mierīgu prātu apspriest šos jautājumus, šīs problēmas, jo šeit kārtējo reizi tiek aizskartas nacionālās jūtas un nacionālās intereses. Es skaidri un gaiši to saku, vismaz tā es personīgi to izjūtu: vai nepietiek ar to, ko mēs jau, pareizāk sakot, man un daudziem citiem Nacionālā bloka deputātiem nepiedaloties, esam izdarījuši Saeimā, pieņemot Pilsonības likumu, kas ir latviešu tautai nepieņemams? (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") Mēs esam aizmirsuši šos līgumus un šīs priekšrocības, kuras ir dotas desmitiem tūkstošu vai, pareizāk sakot, gandrīz simtiem tūkstošu cilvēku šeit, Latvijā. Atvaļinātajiem virsniekiem. Un tagad Latvijā turpina uzturēties pēc līguma ap 400, tas ir, ap 4000, es domāju, ka pat vairāk šo armijas virsnieku, kuriem sen bija jāizbrauc no Latvijas. Vai tas nav tas, ko Saeima ir izdarījusi ar saviem likumiem un tagad kārtējo reizi? Daudzi likumi vēl nav sākuši darboties, bet katrā sēdē seko labojums pēc labojuma un pieprasa atkal un atkal. Kur tad mēs nonāksim, kolēģi?

Par policiju. Vai mēs nezinām, ka milicijā strādāja 90% sveštautiešu, ka viņi turpina strādāt, un policijā šobrīd strādā vairāk nepilsoņu nekā pilsoņu? Žēl, ka nav statistikas, cik šie nepilsoņi jau ir izdarījuši noziegumu pret Latviju, cik izdarījuši pārkāpumus, cik piedalījušies mafiozajās struktūrās, aizsedzoties ar šo formu un statusu.

Par dzīvokļiem. Priekšrocības dzīvokļu iegādē un tā tālāk šeit atkal ir paredzētas, tikai žēl, ka valdība neko nav darījusi. Mēs nekad neesam izskatījuši šo jautājumu par dzīvokļiem, tās ir šausmas, kas notikušas dzīvokļu lietās. Tūkstošu tūkstošiem nepilsoņu ir saņēmuši dzīvokļus tagad pasludinātās Latvijas neatkarības laikā. Es atkārtoju - tūkstošu tūkstošiem! Kādā veidā - to jūs zināt. Un tagad atkal labojumi, lai vēl atvieglotu dažādus variantus, kā svešajiem tikt pie dzīvokļiem. Atjēgsimies, kolēģi, un domāsim par pilsoņiem vispirms!

Par šaujamieročiem. Kurš var pateikt, cik šaujamieroču tagad ir nepilsoņu rokās? Atvaļināto virsnieku rokās? Vai pārāk maz ir, vai vēl dosim papildu ieročus viņu rokās? Godīgi sakot, manam sašutumam nav robežu. Atjēgsimies un padomāsim! Lai padomā arī tie deputāti, kuri iesniedz šādus priekšlikumus. Ko jūs īsti gribat?

Kides kungs teica, ka tie ir tikai ekonomiskas dabas jautājumi, ka tie nav politiskas dabas. Tādā gadījumā es varētu pateikt, ka kuru katru brīdi šie ekonomiskas dabas jautājumi var pārvērsties politiskas dabas jautājumos, jo tie ir visciešāk saistīti. Un par to es aicinu jūs padomāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Pēc pārtraukuma runās Jānis Jurkāns. Reģistrēsimies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē. Lūdzu uzmanību!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Saeimas sēdē nepiedalās:

Andris Ameriks,

Igors Bukovskis,

Ludmila Kuprijanova,

Voldemārs Novakšānovs,

Anta Rugāte,

Juris Sinka,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Mēs apspriežam Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"". Vārds Jānim Jurkānam - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam. Lūdzu! Pēc tam - Kiršteins. Otrreiz.

J.Jurkāns (TSP).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es esmu viens no tiem, kas ir parakstījis iesniegumu par grozījumiem mūsu apspriežamajos likumos. Kāpēc es to darīju? Tāpēc, ka uzskatu, ka šis ir mēģinājums sakārtot mūsu likumdošanu saskaņā ar tiem principiem un standartiem, kas valda tanī sabiedrībā, kurā Latvija ir izteikusi vēlēšanos integrēties. Tās ir tās struktūras, kuras sauc par Eiropas padomi, tā ir Eiropas savienība, tā ir NATO un viss cits, kas vēl pastāv pasaulē un kur mēs vēl neesam integrējušies. Liktenis un vēsture, godātie kolēģi, ir devuši mums ļoti maz laika. Es personīgi rēķinu, ka tie ir kādi 10-15 gadi. Ja mēs šinī laikposmā neizpratīsim mūsu svarīgāko uzdevumu, ja mēs neizpratīsim, ka Latvijas neatkarības neatgriezeniskums ir atkarīgs no tā, cik ātri mēs spēsim kļūt civilizēti, cik ātri mēs paspēsim integrēties Eiropas struktūrās... Tik droši un stabili mēs varēsim būt savā valstī. Pagaidām šis process vēl joprojām, kolēģi, šinī Augstajā namā tiek bremzēts. Un es uzskatu, ka mēs zogam no rītdienas tikai šīsdienas politiskās izdzīvošanas dēļ, un, manuprāt, tas ir viens liels, liels noziegums valsts priekšā. Nemēģināsim slēpties aiz populistiskām... savtīgām politiskajām interesēm. Ņemot vērā to, ko es teicu, - ka mums ir ļoti maz laika, varbūt domāsim patiesi īsteni valstiski, un jūs es ļoti lūdzu atbalstīt šos grozījumus, jo tas ir tas standarts, kas valda tanī pasaulē, kurā mēs gribam ieiet. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Nav jau tāds standarts.")

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - otrreiz. Piecas minūtes.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Es gribu nedaudz paskaidrot. Pirmkārt, es gribu teikt Kides kungam, ka es nebiju Strasbūrā uz karoga pacelšanu, jo vienkārši taupīju Saeimas naudu, bet jautājums ir cits... (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tu biji aculiecinieks!") Jā, par savu naudu, piedošanu, nevis par Saeimas. Tātad mēs varam piesaukt Apvienotās Nācijas, varam piesaukt Eiropas padomi, varam piesaukt beigu beigās Āfrikas vienības organizāciju, ja vēl mums ir par maz, bet visur atbilde ir vienāda. Un es jums paskaidroju: Eiropā nedrīkst nodarboties ar farmakoloģisko praksi iedzīvotāji, kas ir iebraukuši šajās valstīs un nav šo valstu pilsoņi. Un te nav nekā pretrunīga. Ja mēs gribam pakārtot savu likumdošanu Eiropas standartiem, tad mums ir jāpieņem šie paši vispārpieņemtie standarti, kas ir vairākumā valstu. Tas ir vienkārši izziņai. Un nejauksim šeit vēlreiz dažādas lietas. Tāpēc es arī aicināju izskatīt, protams, katru atsevišķi, bet mani uztrauc princips, ka mēs neesam pieņēmuši likumu kaut vai par ārvalstnieku pasēm, ka mēs neizsniedzam viņas, bet sākam jau šo lietu.

Otrs, ko es gribu pateikt. Daži uztraucas, ka it kā pēc manis teiktā esot jāpārbauda visi ārsti un tā tālāk. Es šeit gribu paskaidrot, kāpēc mēs nodarbojamies ar visu šo nostrifikāciju, kāpēc mēs vajājām, veidojām kaut kādas jau Augstākajā padomē, es atceros, komisijas, kas pārbaudīja, zināt, tur vēsturnieku, sociologu un citu doktora disertācijas, kuras ir daudz mazāk bīstamas cilvēkiem, bet mums ir absolūta vienaldzība pret to, kas šeit nodarbojas ar medicīnas un ar farmakoloģisko praksi.

Nākošais. Es domāju, ka, tieši runājot par šo medicīnu, vajadzētu tomēr pieprasīt izziņu no Augstākās tiesas vai no valdības, cik Latvijā ir anulēti diplomi, kuri izdoti PSRS republikās un kuri ir nopirkti par naudu. Man ir ziņas, ka vismaz no 11 bijušajām PSRS republikām ir nākuši ārsti, iebraucēji, kuriem šie diplomi ir anulēti, jo tie ir nopirkti par naudu. Tātad acīmredzot es nemaz nebūtu bēdīgs, ja, tāpat kā šos vēsturniekus un sociologus, pārbaudītu arī cilvēkus, kas nodarbojas ar medicīnu.

Un pēdējais. No visām 15 republikām, kas šeit bija, tātad Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, es domāju... jā, Pēterburgā, varbūt Maskavā vai vēl pāris augstskolās, protams, bija ļoti laba prakse, bija ļoti labas iespējas iegūt visu šo pieredzi. Bet kas mani uztrauc? Mani uztrauc arī tas, ka farmakoloģiskā rūpniecība, zāļu tirdzniecība un medicīna ir saistīta ar narkotiku izplatīšanu. Ārkārtīgi strauji pieaug ne tikai dažādu tiešo narkotisko līdzekļu, bet arī medicīnisko preparātu ražošana, tirdzniecība un izplatība, kuru sastāvā ir šie narkotiskie līdzekļi un preparāti. Un tik bezatbildīgi atdot kontroli pār šiem narkotiskajiem līdzekļiem, pār viņu izplatību, tā saucamajiem... Es nezinu, kā viņus nosaukt, lai neaizvainotu. Te jau nav runas par tautību vai par kaut ko tamlīdzīgu, es runāju par tiem, kas ir šos diplomus nopirkuši par naudu un zināmu mērķu labad. Tāpēc nav runas... Mīļie deputāti, ar to es nobeidzu, ka nevajag visus šos likumus, bet pirmais ir sakārtot un izsniegt ārvalstnieku pases, lai šie cilvēki var brīvi braukāt, jo, ja šiem iedzīvotājiem, kā jūs paši sakāt, vajag, lūk, šo praksi, šīs zāles izplatīt un nodarboties ar medicīnu, bet viņiem nav nokārtoti paši šie dokumenti, ar kuriem var iebraukt un izbraukt, kā tad viņi nodarbosies normāli? Tā ka ir kaut kāda dabīga lietu secība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Pēc tam - Aristids Lambergs.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj, sēdes dalībnieki! Mums ir Konstitucionālais likums, cilvēku un pilsoņu tiesības un pienākumi. Un ne velti tur ir minēti abi divi vārdi, tātad tiesības un pienākumi ir atšķirti. Pilsonībai ir jābūt zināmiem pienākumiem un zināmam godam, ir jārespektē zināmas institūcijas, un nebūt nav tā, ka visas 60 minētās atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem ir tādas, kuras, manā skatījumā, vajadzētu ātri iedot visiem nepilsoņiem. Un es aicinātu to darīt... es neliktu visus, kā pirmais runātājs šeit minēja, es viņus nesagrupētu visus kopā vienā skatījumā. Vairākiem es piekrītu, vairākiem es nepiekrītu. Visas šīs runas, kuras šeit šodien ir teiktas šajā jautājumā, viņas jau visas atkārtosies. Mēs viņas dzirdēsim visas atkal. Tātad mans aicinājums būtu beigt... ieskaitot mani, beigt runāt par šo tēmu, un mēs varētu balsot. Mēs balsotu par katru, vai nodot viņu komisijai vai ne. Un, ja tiešām mūsu pamatlikumā, kuram vajadzētu būt Satversmes sastāvdaļai... Piemēram, te ir tikai viens piemērs. 23. pantā ir teikts, ka katram ir tiesības brīvi izvēlēties profesiju, nodarbošanos un darba devēju. Un, ja, tā sakot, pamatlikumā mēs aizliedzam cilvēkam kaut vai darboties par advokātu vai arī pilotu, tad kaut kur likumdošana ir jāsakārto. Manā skatījumā. Bet toties, manā skatījumā, vajag viņus vismaz atdalīt, un arī es piekrītu, ka nepilsoņiem vajadzētu ļaut būt ugunsdzēsējiem, ja viņi ir izpildījuši arī citus kritērijus, bet, ja man pirms nedēļas jāskatās televizorā, ka divi ugunsdzēsēji ir izglābuši kaut kādu puiku Daugavā, bet abi šie brašie ugunsdzēsēji runāja krievu valodā, nevis valsts valodā, tad pastāv iespējamība, ka tas puisis varēja neprast krievu valodu... Es pieņemu, ka šinī situācijā viņš to prata. Kā tad viņi sazināsies - šie paši ugunsdzēsēji, kuri glāba to puisi Daugavā, ja tas puika... Tātad te ir cits kritērijs. Ir jāpadomā, kas nāk mūsu valstij, mūsu struktūrām par labu.

Un nobeidzot mums vajag... Mēs liekam visus vienā grupā, mēs uztraucamies par tiem cilvēkiem, kuri tiešām gribētu būt šīs valsts pilsoņi, bet tajā pašā laikā mēs nemaz neuztraucamies par tiem ļoti patriotiskajiem latviešiem, kuri atstāj šo zemi. Pēdējos pāris gados ir vairāk kā tūkstotis, kuri legāli atstāj, un vismaz tikpat daudz nelegāli atstāj šo zemi, bet mēs negribam ļaut iespējamību tiem cilvēkiem, kuri gribētu integrēties šajā zemē likuma kārtībā un likuma ietvaros. Un vēlreiz: lūdzu, balsosim par katru atsevišķi! Arī es nepiekrītu visiem viņiem, ka vajadzētu visus viņus pieņemt, un tad lai komisijas izšķir, un mums būs jāatgriežas pie šīm pašām runām vēlreiz. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Andrejs Panteļējevs, otrreiz.

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi un arī godātie klausītāji! Es neatkārtošu, kas jau tika minēts, bet šo 12 likumprojektu paketi ir iesnieguši piecu politisko partiju pārstāvji. Manā vērtējumā, kā arī daudzu šīrīta runātāju vērtējumā, šie likumprojekti ir pret Latviju un Latvijas pilsoņu interesēm. Es gribētu uzrunāt klausītājus un informēt, kādas tad ir tās partijas, kuras ir iesniegušas šo likumprojektu. Un es jums pastāstīšu: "Latvijas ceļš", Tautas saskaņas partija, Tautsaimnieku politiskā apvienība, Demokrātiskā partija... Tātad visas četras šīs ir kreisā spārna partijas. Ir patīkami redzēt, ka nav frakcijas "Lîdztiesība", un vēl jāsaka, ka ir "iemaldījies" viens pārstāvis no Latvijas Kristīgo demokrātu partijas. Tātad es ceru, ka visi vēlētāji atcerēsies šīs partijas, kad nāksim uz vēlēšanām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es ceru, ka drīz acīmredzot būs pieņemti visi likumi par vēlēšanu aģitāciju, un tad arī sēdes vadītājam būs vieglāk izvērtēt situāciju. Kā saprotu, tad tagad man nekādas iespējas nav to darīt.

Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Otrreiz - 5 minūtes.

A.Panteļējevs (LC).

Paldies Lamberga kungam par šo precīzo uzskaitījumu. Protams, vajadzētu būt nedaudz precīzākam un, ja min partijas, tad vajag arī minēt, kuras partijas ko ir parakstījušas, kuras nav parakstījušas, un tiešām ir patīkami, ka LNNK kopā ar "Lîdztiesību" tur to vienoto bloku, un vēlētāji, cerams, arī to atcerēsies. (Smiekli zālē.)

Es tikai gribēju minēt to, ka nedaudz tiek spekulēts ar jēdzieniem "tas nenotiek Eiropā" vai "tas notiek Eiropā". Man vienkārši pašam ir personīgas pazīšanās tieši farmakoloģijas nozarē, un es gribu teikt, ka tā nav, ka Eiropā tā nenotiek. Es domāju, ir tieši otrādi. Pasaulē ir pat tādas situācijas, ka no Latvijas Republikas tādu vai citu apstākļu dēļ aizbraukušie cilvēki, kuri šeit nav varējuši piemērot savu talantu, ir atraduši ļoti labu piemērotību, piemēram, Vācijā un strādā farmakoloģijā pietiekami augstās pozīcijās. Acīmredzot viņu smadzenes tur tiek novērtētas. Es nezinu, kas ir Latvijas pilsoņu interesēs, - vai tas, lai labi farmakologi aizbrauktu un strādātu Vācijā, Francijā vai citās valstīs, vai tas, lai viņi strādā šeit...

Es pilnīgi piekrītu, ka diplomus vajadzētu pārskatīt, bet diplomu pārskatīšana attiecas arī uz pilsoņiem un nepilsoņiem vienādi. Jo arī daži Latvijas Republikas pilsoņi ir studējuši sliktās augstskolās un varbūt ir slikti mediķi. (Starpsauciens no zāles: "Bez šaubām!") Tāpēc es gribu teikt: šajos specifiskajos jautājumos, kur mēs balansējam starp tiesībām, mums vajadzētu pieiet tīri pragmatiski un padomāt, kas mums ir vajadzīgs. Mums ir vajadzīgi gudri farmakologi un ārsti! Es tomēr ieteiktu pieiet šeit pragmatiski, nevis iracionāli runāt par nacionālajām interesēm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Jānis Jurkāns. Otrreiz.

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nācu tribīnē sakarā ar Kiršteina kunga pēdējo runu, kurā viņš ļoti kaismīgi runāja par nopirktiem ārstu diplomiem, domādams, ka to ir varējuši izdarīt tikai nepilsoņi. Runājot par narkotiku izplatītājiem, domājams, ka arī to varētu darīt tikai nepilsoņi.

Es uzreiz iedomājos, ka šodien pie radiouztvērējiem varbūt ir mūsu slimnīcu dežurējošie ārsti, kas sagaida slimniekus un neprasa tiem slimniekiem pasi, un nepārbauda viņu piederību vai nepiederību Latvijas pilsonībai. Es uzreiz iedomājos, ka šim pašam Kiršteina kungam vai kādam no viņa tuviniekiem pēkšņi rodas nepieciešamība pēc ātrās palīdzības, ka atbrauc brigāde un Kiršteina kungs prasa tam ārstam pasi - vai viņam ir ārpilsoņa pase un kāds zīmogs viņam ir pasē. Es vienkārši gribu atvainoties tiem ārstiem, kas pašlaik klausās radio, un pateikt, ka šeit nav tikai tādi kā Kiršteina kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu! Piecas minūtes.

J.Jurkāns (TSP).

Godātie deputāti! Es arī gribu atbildēt Aristidam Lambergam. Ja viss, kas nāk no kreisajiem, ir slikts, tad būtībā LNNK vajadzētu ļoti strikti pārdomāt viņu ārpolitisko koncepciju, jo būtībā tad jau nevajadzētu steigties tanī Eiropā, kurā, pieņemsim, no 20 komisāriem Eiropas savienībā, kurus vada Santera kungs, šobrīd 11, Lamberga kungs, ir, jūsuprāt, "kreisie", tātad - "nepareizie". Tas ir viens.

Otrs - kas darās vai nedarās Eiropā. Te es gribētu Grota kungu uzrunāt. Grota kungs, iedomājieties, ja mēs esam tik taisnīgi un kristīgi, un visādi citādi, tad darīsim tā - izmetīsim šodien no policijas, piemēram, no vienas struktūras, visus nepilsoņus! (Starpsauciens no zāles: "No partijas arī!") Jo jūs teicāt, ka nevienā Eiropas valstī vai pasaules valstī tā neesot, ka nepilsonis var būt policijā. Droši vien, bet nevienā pasaules valstī nebija tā, ka vienā rītā apmēram 700 000 vienas valsts iedzīvotāju pamodās citā valstī. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Kuveitā pamodās un visi nepilsoņi...") Tādu vēstures "stiķu" pasaules vēsturē ir bijis diezgan maz, Kiršteina kungs!

Tātad, ja mēs vadāmies pēc Grota kunga priekšlikuma, tad, lūdzu, izmetīsim ārā visu cietuma apsardzi, un tad mums izrādīsies, ka paliek tikai 20%. Izmetīsim 30% no policijas un paskatīsimies, kas darīsies šajā valstī! Jo, ja jūs gribat būt tik kristīgi, tik humāni un tik ļoti rūpējaties par Latvijas interesēm, tās pilsoņu interesēm, tad vispirms varbūt definējiet, kur tās intereses ir.

Un tas attiecas arī uz Lamberga kungu. Kur ir, Lamberga kungs, tās intereses, par kurām jūs runājat? Vai kāds šodien ir definējis? Es domāju, ka, paldies Dievam, beidzot šodien, es ceru, ir tā vēsturiskā diena, kad vienreiz šajā Augstajā namā sāksies profesionāla saruna par ārpolitiku, kas būtībā lielā mērā noteiks Latvijas likteni. Un tad es gribu dzirdēt no jums, kungi, kur ir tā jūsu interese, kā jūs gribēsit ar saviem postulātiem un ar saviem kritērijiem, ar savām interesēm ieiet Eiropā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Otrreiz. Piecas minūtes.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nebūtu uzdrošinājies otrreiz jūsu laiku kavēt. Es ieteikšu Jurkāna kungam, ja viņam tik ļoti interesē tas, ko es saku, mazliet centīgāk un rūpīgāk klausīties, ko es saku. Es neatbalstu to, Jurkāna kungs, ka visus nepilsoņus šodien vai rīt no policijas vajadzētu atlaist. Es tieši skaidri teicu, ka es atbalstu Iekšlietu ministrijas līdzšinējo praksi - viņus atstāt darbā un jaunus ņemt klāt tikai pilsoņus. Tātad, lūdzu, pirms jūs, es atvainojos, apmelojat mani, paklausieties papriekš to, ko es teicu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kides, Jurkāna, Brūvera, Kreituses, Lucāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"", par tā nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 18, atturas - 5. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Iesniedz deputāti Kide, Jurkāns, Brūvers, Kreituse, Lucāns. Sākam debates.

Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, tā starpība starp pilsoni un nepilsoni attiecībā uz civildienestu ir svarīgs jautājums. Pasaules prakse mēdz būt tāda, ka tā ir viena no tām retajām ierobežojumu jomām, kur tiešām atsķiras, vai pilsonis vai nepilsonis ir tiesīgs strādāt valsts dienestā. Man bija liktenis lēmis ilgāku laiku dzīvot Amerikas Savienotajās Valstīs, un tur es kā jauns iebraucējs arī sastapos ar dažādiem ierobežojumiem kā nepilsonis. Un starp tiem bija arī valsts dienests ne vien federālajā līmenī, bet arī pašvaldību līmenī. Un tur pastāvēja vēl sīkāki ierobežojumi, kā, piemēram, bez pilsonības nevarēja būt Bruņotajos spēkos par virsnieku. Bija zināmi ierobežojumi arī attiecībā uz medībām un ieročiem. Parasti gan vietējās valdības rakstura. Un tādēļ attiecībā uz to, vai šeit mūsu valsts dienestā vajadzētu būt pilsonim, lai varētu tur strādāt, es domāju - ja mēs savu valsti veidojam pēc Rietumu pasaules prakses, kā to dara tur, tad to vajadzētu tā atstāt, jo citādi jājautā: kāda tad galu galā ir starpība, kāda ir priekšrocība būt pilsonim šeit, ja visu gandrīz var darīt kā pilsonis, tā nepilsonis? Kāpēc tad vispār tādu atšķirību taisīt? Tad jau gandrīz var to pilsoņa vai nepilsoņa statusu likvidēt un dzīve būs daudz vienkāršāka. Tādēļ es aicinu šo likumprojektu vienkārši noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es arī sevišķi pret šo tomēr iebilstu, un pats galvenais ir tas, ko es jau iepriekš teicu. Pilsoņu, bezpavalstnieku, ārvalstnieku gan pienākumos, gan tiesībās tomēr ir kaut kāda gradācija. Ir viena kategorija - tātad šie bezpavalstnieki vai bijušās PSRS pilsoņi, uz kuriem tas tikai attiecas, bet ir arī cita kategorija, piemēram, tie, kas nav bijušās PSRS pilsoņi, bet kas ir līdzīgā statusā. Kā jau es minēju, ir likuma pārejas noteikumi, kas attiecina visu šā likuma darbību arī uz pārējām kategorijām, bet šeit ir minēts tikai 1. panta pirmais punkts.

Draugi mīļie, kuri te runā par diskrimināciju starp pilsoņiem un nepilsoņiem, jūs šobrīd dalāt šo kategoriju vēl nežēlīgāk divās daļās. Vienai dodat tiesības, otrai - nedodat. Tas, manuprāt, ir galīgi nepieņemami. Te varbūt ir... es nezinu, vai tas ir speciāli domāts - grūti man to teikt, vai jūs speciāli gribat dalīt dažādās šķirās šo daļu. Man tas nav īsti saprotams, varbūt tas ir tikai ļoti nekvalitatīvi izstrādāts. Tāpēc šeit, runājot par pilsoņiem, par šo kategoriju šajā likumā, tas noteikti nebūtu pieņemams, jo šeit arī nav teikts, vai visi civildienesti, augstākie civildienesti, šos amatus iespēj ieņemt. Es tiešām aicinu noraidīt, jo principā tomēr šis nav izstrādāts. Un šeit tiek pieļauta, manuprāt, daudz lielāka netaisnība un diskriminācija, kā tas tiek traktēts, it kā šo pilsoņu un nepilsoņu starpā... starp tiesībām un pienākumiem. Šeit tomēr tiek rupji diskriminētas vienas daļas intereses, un šī daļa tiek sadalīta nevienlīdzīgās daļās šajās tiesībās. Tāpēc es tomēr kategoriski iebilstu pret šādu diskrimināciju.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Juridiskajai komisijai un noteikšanu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 27, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"". Runātāji nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"". Ierosināts iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 27, atturas - 6. Ir pieņemts.

Tālāk ir Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Operatīvās darbības likumā". Zvanu, lūdzu! Balsosim par priekšlikumu - nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 22, atturas - 6. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Advokatūras likumā". Ierosināts iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 22, atturas - 5. Pieņemts priekšlikums.

Likumprojekts "Par aviāciju". Atklājam debates. Andris Gūtmanis - kā deputāts. Esiet tik laipns!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Es domāju, ka aviācija ir tā lieta, kur nevajadzētu daudz politikas, bet vajadzētu drošību. Un es gribētu teikt, ka, nododot šo likumu komisijai, jāievēro viena lieta - tas, ka gaisa kuģis, kas atrodas ārzemēs un ir reģistrēts Latvijā, ir Latvijas teritorijas sastāvdaļa, tāpēc kuģa kapteinim ir jābūt mūsu valsts pilsonim. Un Latvijas Republikā ir tāda situācija, ka mums ir kuģu kapteiņu vairāk, nekā iespēju lidot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nav vairāk runātāju? Debates pabeigtas. Lūdzu, balsosim par Prezidija ierosinājumu - nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Balsojam! Rezultātu. Par - 50, pret - 21, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

Nākošais Saeimas Prezidija atzinums ir par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" - nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsojam! Rezultātu! Par - 55, pret - 16, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko darbību"". Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Es jūs aicinu vēlreiz pārdomāt, cik šis likumprojekts ir svarīgs, salīdzinot ar visiem pārējiem. Un, pirms jūs balsojat, jums ir jāapzinās, ka ar šo likumu, kam it kā ir tikai dažu rindiņu garumā šie labojumi, jūs iespaidosit aptieku privatizācijas procesu Latvijā. Tas ir pirmais.

Otrais. No šī ir atkarīga visa vairumtirdzniecība, zāļu izplatīšana.

Trešais. Kā jau es minēju, arī narkotiku kontrole, kas pilnībā izies no mūsu rokām.

Ceturtais. Tiks sagrauta... pilnībā tiks sagrauta nacionālā farmakoloģija ar pašreiz apmēram 3 500 diplomētiem farmakologiem, jo tie līdzekļi, kuri gāzīsies iekšā, un apgrozījums, kur summas vairs nebūs simtos miljonos, bet jau miljardos nākošajos 10 gados, vienkārši "noslaucīs no šīs skatuves", es saku vēlreiz, nacionālo farmakoloģiju kā tādu - aptieku privatizāciju, zāļu vairumtirdzniecību un visu citu, ko es šeit pieminēju, nerunājot par kontroli. Tāpēc es vēlreiz aicinu katru padomāt par sekām, balsojot par šo likumu. Paldies.

Sēdes vadītajs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es tiešām nesapratu Kiršteina kungu, jo viņš parasti juridiski ir ļoti korekts, un es ceru, ka viņš tādu lietu kā Saeimas Kārtības rulli atceras un zina, ka parasti likumi tiek pieņemti divos vai trijos lasījumos. Pēc Kiršteina kunga šādas diezgan traģisku vārdu pilnās runas es jau sāku domāt, vai mēs šodien gadījumā nepieņemam šos likumprojektus trešajā lasījumā. Man arī, godīgi teikšu, ir daudz iebildumu šajos likumprojektos, un tad, kad viņi tiks skatīti pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā, es arī iesniegšu savus priekšlikumus, mēs varēsim šeit diskutēt un daudz ko mainīt. Bet runa ir par to, ka es parasti balsoju par LNNK iesniegtajiem likumprojektiem, par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtajiem likumprojektiem, jo uzskatu, ka deputātiem ir tiesības iesniegt komisijās, izskatīt un pēc tam balsot Saeimā. Principiāls balsojums par to, vai šo jautājumu vajag vai nevajag risināt, būs tad, kad viņš būs pirmajā lasījumā. Bet jautājums ir par to, ka mēs šobrīd nebalsojam par šo likumu. Jo citādi klausītājiem un klātesošajiem var rasties maldīgs priekšstats, ka šobrīd tiek nobalsoti šie likumi un jau tiek iznīcināta, kā Kiršteina kungs teica, te visa Latvijas medicīna un tā tālāk. Mēs nebalsojam "par" vai "pret" ðo likumu, mēs principā balsojam par šo deputātu - iesniedzēju tiesībām iesniegt šos dokumentus komisijās, lai pēc tam ar viņiem strādātu komisijās pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā. Te ir šī atšķirība, un tieši tāpēc arī es un mani kolēģi balso "par", lai šie likumprojekti ietu uz komisijām, lai ar viņiem var sākt strādāt un šīs problēmas risināt. Nevis tā, ka šobrīd mēs nobalsojam, tur pašlaik kaut ko iznīcinām vai vēršamies "pret" vai "par". Te ir runa vienkārši par iespēju deputātiem iesniegt savus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu pajautāt Bērziņa kungam un aizrādīt. Es saprotu, ka, jau sēžot Saeimā, rodas prāta aptumšošanās un smadzeņu apkaļķošanās un aizmirst lietas. Es gribētu atgādināt Bērziņa kungam, ka jūs, Bērziņa kungs, un viss "Latvijas ceļš" trīs reizes nobalsojāt pret LNNK likumu, kurš tika iesniegts par pilsonību, trīs reizes "Latvijas ceļš" ar Bērziņa kungu un Panteļējeva kungu priekšgalā nobalsojāt pret amatu ierobežojumu bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem un citiem, un neskaitāmu virkni likumu jūs esat noraidījuši pirmajā lasījumā, tā ka jūsu, Bērziņa kungs, teiktais, ka jūs vienmēr esat pieņēmuši visus likumprojektus pirmajā lasījumā, neatbilst patiesībai, jo tie tika noraidīti pirmajam lasījumam. (No zāles deputāts I.Bērziņš: "Pirmajā lasījumā?") Tā ka, lūdzu, tieši lai nodotu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Laviņa - "Lîdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Mani, tāpat kā jūs visus zālē un arī tos, kuru nav zālē, tas ir, Latvijas sabiedrību, satrauc narkotiku problēma, kas arī Latvijā ir aktuāla. Un šeit viens no deputātiem par to ieminējās šī likumprojekta sakarā. Es gribu jums atgādināt par to laiku, kad sabiedriskā doma saistījās ap Olaines afēru. Un tur tika notiesāti pilsoņi, kas nodarbojās ar šo narkotiku ražošanu, tirdzniecību un visu pārējo. Un likums vienādi soda gan pilsoni, gan nepilsoni par viņu nelikumīgajām darbībām Latvijā. Tālab es domāju, ka šie argumenti ir ļoti populistiski un absolūti neattiecas uz šī likumprojekta labojumiem. Aicinu atbalstīt šos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko darbību"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija tiek noteikta par atbildīgo komisiju. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 23, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Nākošais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"". Atklājam debates. Vārds Pēterim Tabūnam - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Atkal cits pēc cita šie likumprojektu labojumi tiek pieņemti ar podziņu spiešanas mehānisma palīdzību, un viss iet uz priekšu. Viss iet uz priekšu kā visu šo Saeimas laiku strādājot, es atļaušos vēlreiz teikt, pret latviešu tautas interesēm. Tas skaļi varbūt izklausās, bet es vēl un vēlreiz atgādināšu no šīs Saeimas tribīnes to, kas šeit notiek. To es saredzu, un tas ir mans pienākums to sacīt. Arī šis likumprojekts par šiem grozījumiem sakarā ar valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā, viens no šiem punktiem. Es jau par to runāju iepriekšējā reizē šodien, jo tas, kas notiek ar dzīvokļiem Latvijā, tas ir uz fantastikas robežas, kādā veidā nepilsoņi šajos neatkarības gados tūkstošu tūkstošiem, es atkārtoju... un mēģiniet kāds, kurš nepiekrīt, pierādīt man pretējo. Tūkstošu tūkstošiem nepilsoņu, nelabvēlīgi noskaņotu cilvēku pret Latviju ir saņēmuši dzīvokļus. Visādos veidos. Pirkuši, pirkuši un vēlreiz pirkuši. Un naudas viņiem ir atliku likām, un zinām - kādā veidā... Un tagad mēs iestājamies atkal par atvieglojumiem šiem cilvēkiem. Protams, par katru šo likumprojektu, šiem labojumiem varētu runāt vēl un vēl. Es nekāpu tribīnē runāt par policiju, taču vajadzētu ne tikai runāt, bet kliegt par to, kas notiek šajā sakarībā, - ka latviešu cilvēks nevar piezvanīt vai, ja viņš piezvana uz policiju, tad tur nevienu vārdu nevar saņemt atbildē latviski. Un tā ir Latvijas policija! Un mēs grasāmies papildināt šo policiju vēl un vēl ar nepilsoņiem, kuri neprot valodu. Policijā varētu palikt varbūt nepilsoņi, arī tie, kuri pašlaik strādā, bet viņiem ir jāprot valoda! Viņus rītdien vajadzētu aizsūtīt uz valodas komisiju un parīt, ja viņš neprot valodu, atbrīvot. Tas būtu normāli, un savādāka nevarētu būt runa. Un tā mēs turpināsim šodien - izlemsim veselu 13 likumu paketi, nospiežot podziņas, kur pārsvarā tātad ir runa par šiem likumu labojumiem. Un viss iet uz priekšu atkal.

Es atvainojos, es gribu prasīt: cienījamie kolēģi deputāti, ko mēs tādā gadījumā esam darījuši iepriekšējā laikā, pieņemot šos likumus? Tā bija mūsu muļķība, ka mēs pieņēmām šos likumus un tagad labojam. Tik tikko pieņēmuši, pavisam nesen. Tātad mēs toreiz neko nesapratām? Vai mēs bijām nejēgas, pieņemot šos likumus, bet tagad esam pēkšņi gudri kļuvuši un nu šie likumi ir jālabo? Nu kā tad ir? Vai mēs esam sajutuši šos cilvēkus, kuri cīnās par to, par šo milzīgo saskaņu, kā Jurkāna kungs te runā, un par integrēšanos, kura mums nav vajadzīga. Šāda integrēšanās. Jurkāna kungs, piedodiet! Bet šī miljonu cilvēku integrēšanās Latvijas sabiedrībā nozīmē nevis viņu integrēšanos latviskajā vidē, bet latviešu integrēšanos krieviskajā vidē. Un nekad šāda integrēšanās nenotiks par labu latviešiem. Nebūsim ar aizvērtām acīm! Lūk, es vēlreiz šodien esmu kāpis tribīnē, lai pateiktu kategorisku "nç" šiem likumprojektiem, visai šai paketei. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Es atvainojos. Es atvainojos deputātam Žīguram. Deputāts Žīgurs pēc tam. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kopumā atbalstot to, ka grozījumi šajā likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ir jānodod izskatīšanai komisijām. Es lūgtu papildus minētajām komisijām iekļaut šeit arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, jo šis likums arī noteikti būtu skatāms kontekstā ar mūsu komisijā gatavojamo likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizāciju". Šie abi likumi ir saskaņojami, un tāpēc arī mūsu komisijai būtu nepieciešams strādāt pie priekšlikumu sagatavošanas šī likuma grozīšanai.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Brīnos par šo deputātu iesniegto likuma labojumu, kurš grib nodrošināt nepilsoņus, armijniekus ar dzīvokļiem. Tajā pašā laikā dzīvokļu nav mūsu pilsoņiem, kuri dzīvo pagrabos, bēniņos un kaut kur citur nesanitāros apstākļos. Mēs nevaram uzlabot nepilsoņiem, pirms mēs neesam pašiem pilsoņiem kaut ko devuši, par tiem, kas ir nepilsoņi, lai gādā attiecīgā valsts vai tauta, no kuras viņi nāk, un lai neatstāj viņus tikai mūsu apgādē. Es ceru, ka jūs, cienījamie deputāti, kas šo priekšlikumu esat ielikuši iekšā, tiksit atcerēti no šiem tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku, kas meklē dzīvokļus un nevar... un viņi ir Latvijas pilsoņi. Un šeit nav runas par to, ka būtu kaut kādi likumi pārkāpti vai kaut kāda diskriminācija bijusi. To dzīvokļu vienkārši nav. Mums ir gan tādi nepilsoņu aizstāvji dažādās organizācijās un arī no Saeimas ir cilvēki, kas par to gādā, par šiem nepilsoņiem, bet, Dievam žēl, tādu, kas iestājas par latviešiem un latviešu pilsoņtiesībām, gan te mums nav. Jūs paši redzat, kā rit visu laiku šie balsojumi šodien. Es domāju, mēs te tērējam laiku velti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

E.Kide (TPA).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis ir likumprojekts, kas mūsu iedzīvotājiem risina tīri sadzīviskus jautājumus. Un es brīnos, ka runātāji varētu būt pret šādiem labojumiem, piemēram, tādiem, kā paredz šī labojuma 6. punkts, proti, aizliegt pastāvīgajiem iedzīvotājiem palīdzēt likvidēt komunālos dzīvokļus ar saviem līdzekļiem, ar savu darbību. Es domāju, ka komunālo dzīvokļu slogs mums ir tik liels, ka jāpateicas visiem spēkiem, kas ieliktu līdzekļus un šos komunālos dzīvokļus likvidētu. Kā, piemēram, 3. punkts: ja šis pastāvīgais iedzīvotājs ir atradis līdzekļus un grib sev celt dzīvokli, tas ir, grib sev celt mājiņu, tad, lūk, nedot tiesības uz šādu celtniecību. Nedot tiesības nopirkt dzīvokli, nedot tiesības piedalīties dzīvokļu kooperācijā kapitāli izremontētās mājās. Jau 2. punkts radīja rezonansi Latvijā, kad, izdalot pabalstus, mēs vadījāmies pēc šī punkta un sadalījām iedzīvotājus pilsoņos un nepilsoņos. Tādu lēmumu, atcerieties, pieņēma Rīgas dome. Ja mēs šo punktu nomainītu, tad arī pabalstu jomā, lūk, šajā ekonomiskajā jomā, būtu līdztiesība, un es aicinātu deputātus balsot par to, lai šos likumprojekta labojumus nodotu komisijām. Un es gribētu uzsvērt, kā pareizi šeit Bērziņa kungs teica, ka šeit netiek izskatīts likumprojekts pēc būtības, tāpēc mēs varam diskutēt, mainīt, pielikt, noņemt, bet šeit ir balsošana par demokrātiju, vai vispār diskutēt par šo jautājumu parlamentā vai apriori šos jautājumus noņemt, tos neizdiskutējot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 17, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"". Deputāti nav pieteikušies debatēs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 17, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"". Atklājam debates. Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Mārtiņš Ādams Kalniņš.

O.Grīgs (LZS).

Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Atvainojos, ka mazliet aizkavēšu jūsu uzmanību. Kāpēc es runāšu tieši par šā likumprojekta labojumiem? Tādēļ, ka esmu Iekšlietu un aizsardzības komisijā, un būtībā darba mums tur pietiek. Es neteikšu, ka mēs nepieņemsim vēl vienu darbu klāt, bet tieši šis labojums, es uzskatu, ir lieks, jo esošais likums par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai ir ļoti labs un būtībā nebūtu nekas tuvākajā laikā tur jāmaina. Bet šeit Jurkāna kungs teica tā, ka laika ir maz un ka, teiksim, ir civilizēta valsts, un ka Eiropā jāiet, un ka pasaule nesapratīs. Jā, tas attiecas arī uz šo labojumu, Jurkāna kungs, un es nedomāju, ka ar to mēs kaut ko zaudēsim no civilizētas valsts vai no laika. Es nezinu, kas varētu notikt pa to laiku, kad mēs nepieņemsim šo labojumu.

Bet es atvainojos vēlreiz, ka aizkavēju jūsu uzmanību. Redzat, varam jau mēs šo labojumu komisijā paņemt un zaudēt laiku. Kā jau sacīju, mums pietiek darba, jo mums ir likums arī par narkotikām, kuru mēs diemžēl nespējam aizvadīt līdz sēdes apstiprināšanai, jo tur ir ļoti daudz darba, un to var apliecināt komisijas priekšsēdētājs.

Nu par to, kas attiecas tieši uz šo labojumu. Mani ļoti pārsteidz tas, ka šeit ir labojums, ka ir tiesības pašaizsardzības nolūkā nēsāt un ar valsts policijas atļauju iegādāties gāzes pistoles, revolverus un iegādāties, glabāt, pārnēsāt medību bises un to munīciju. Es saprotu, jā, mēs varam komisijā izdebatēt un ielikt likumprojektā, lai, teiksim, zemnieks savā teritorijā varētu bisi turēt atklāti un staigāt ar to pār plecu. Bet tagad padomāsim. Te jau ir domāts par visiem iedzīvotājiem, un iedomājieties, kā tas būs, ja pa Centrāltirgu sāks staigāt ar bisi plecā vai automašīnā to turēs starp ceļgaliem. Varbūt tad ieliksim iekšā šajā likumā pašaizsardzībai arī rokasgranātas un ložmetējus. Un tad lai ir drošība. Kaut gan modernajām bisēm, (12. vai 16. kalibra) jau ir granātas, kuras var ellīgi forši izmantot aizsardzībai un kādām graujošām izrīcībām. Medību likumā jau tas ir reglamentēts.

Es negribu šeit piebilst par visu to sarakstu, kas ir manā rīcībā par to, kādi ieroči ir nepilsoņiem, kaujas ieroči ar kaujas munīciju. Ja šeit būtu tāds labojums, un, paldies Dievam, pagājušajā gadā iekšlietu ministra pavēlē, kur ir klasificēti ieroču veidi, ir noteikts, ka vītņstobru ieročiem ne mazāk par trim patronām un ar medību munīciju... Bet, pēc manā rīcībā esošajiem sarakstiem, ir tā, ka mūsu valsts nepilsoņiem un nelojāli noskaņotiem cilvēkiem ir kaujas ieroči. Un jums neko neizteiks, ka es nosaukšu markas SVD, SVT, Dragunova vai kāda cita kaujas karabīni. Par to vajadzētu nedaudz padomāt.

Es nedomāju, ka medību ierocim būtu jābūt kā pašaizsardzības ierocim visiem nepilsoņiem, visiem iedzīvotājiem. Es tā nedomāju. Medību likumā ir noteikts, ka viņš to medību bisi, iepakotu futrālī, var nēsāt uz medībām, bet ko līdzēs tas pašaizsardzības ierocis, ja to tur bagāžniekā vai futrālī. Nu kāda te ir jēga tam? Par to jau ir likums, - par glabāšanu, par iegādi, nu tad turi mājās to ieroci, un priekš tā jau pastāv medību kolektīvs. Es lieku priekšā šo likumu noraidīt vispār, un nav tas vajadzīgs. Es domāju, ka mani kolēģi no Aizsardzības un iekšlietu komisijas arī noraidīs šo galīgi nevajadzīgo likumu. Pietiek nepilsoņiem ar gāzes pistolēm un baloniņiem. Un viņi tāpat ir medību dalībnieki, un viņiem ir ieroči. Es aicinu vēlreiz noraidīt kā galīgi lieku šādu likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Bresis.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tādai kā pretrunai. Mūsu likums par valsts aizsardzību nosaka, ka Bruņotajos spēkos iesauc tikai pilsoņus. Šis likumprojekts dos ieročus nepilsoņiem. Ja viņi nevar aizstāvēt valsti, bet var aizstāvēt paši sevi, tad te ir tāds kā konsekvences trūkums, un uz to es gribēju vērst jūsu uzmanību un to pārdomāt. Jā, kāpēc vienā gadījumā var uzticēt ieročus nepilsoņiem, bet otrā gadījumā nevar? Paldies.

Sēdes vadītājs. Vilnis Edvīns Bresis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Žīgurs.

V.E.Bresis (TPA).

Godātie kolēģi, es gribētu izskaidrot, kāda ir situācija pašreiz, un sākt varbūt ar to, ka medību ieročiem vai šaujamieročiem ir ļoti dažāda pielietošana. Protams, viņus var lietot kā kaujas ieročus, var lietot kā pašaizsardzības ieročus, var lietot kā medību ieročus. Šajā gadījumā, ja ir runa par Latvijas Republikas iedzīvotājiem, ir runa par šaujamieroču izmantošanu medībām. Tātad tikai par ļoti šauru šo medību ieroču izmantošanas veidu, un nekādai pašaizsardzībai -, ne uz tirgu iet, ne uz veikalu iet, ne kaut kur citur ar to iet. Un ko es gribētu, godātie kolēģi, teikt. Šis jautājums ir izvirzīts ļoti pamatoti, un mums kā likumdevējiem ir jāsaprot, ka pašreiz mums divos likumos ir būtiskas pretrunas. Mums ir šis likums par šaujamieročiem un ieročiem pašaizsardzībai, kur ir teikts, ka tikai pilsoņi var iegādāties šaujamieročus, un likums par medībām, kurš arī darbojas pašreiz Latvijā, kur ir teikts, ka medību ieročus var lietot visi Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji. Tā ir pilnīga pretruna starp šiem diviem likumiem. Un tāpēc es domāju, ka, lai mēs šo pretrunu izslēgtu, mums šis labojums ir jāpieņem un jānosaka, ka Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji medību šaujamieročus var izmantot tikai medībām, un tad šis jautājums būs pilnīgi skaidrs un tā vienādā veidā traktēts šis jautājums gan likumā par pašaizsardzības jautājumiem, gan arī likumā par medībām.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Varbūt daudzi kolēģi nezina, bet mēs jau līdz ar to, ieviešot šo labojumu, netaisāmies kaut ko papildus apbruņot. Absolūti nē, jo visi republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri ir mednieki un kuri ir saņēmuši mednieka apliecību, pašreiz lieto šos medību šaujamieročus medībās. Tātad mēs tikai sakārtojam savu likumdošanu un akceptējam to stāvokli, kurš faktiski šodien eksistē.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam Oskars Grīgs - otrreiz.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis likums ir par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai. Medību likums mums jau tika pieņemts, un ir sporta ieroči arī. Labi, par tiem jau mums... Mēs tagad runājam, vai mēs varam atļaut šādus ieročus. Mēs runājam par gāzes pistolēm, par vītņu un bezvītņu šaujamiem, par to, vai nepilsoņiem tos dot. Nu nevar dot nepilsoņiem, bet, ja viņi ir kādā medību delegācijā no ārzemēm, tad, saprotams, mums ir starptautiskie likumi, kuri atļauj šādas medības rīkot. Un ir mums arī sporta sacīkstes, kur ir šaušana, ir arī tie, bet priekš tiem nevajag šitādu likumu, kā pašreiz mēs to domājam. Un tāpēc šis likums ir vienkārši jāpārstrādā šiem pieciem vai sešiem deputātiem, kas iesniedza, ir jāpārstrādā tā, lai mums nebūtu šaubu, ko mēs īsti gribam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otrreiz, 5 minūtes. Pēc tam - Pēteris Tabūns.

O.Grīgs (LZS).

Es atvainojos, es tikai gribēju pateikt vēlreiz. Ja mēs papildinām, ka dodam visiem Latvijas iedzīvotājiem kaut vai šo bīstamo ugunsrīku, tad agrāk vai vēlāk tas šaus, un mēs nezinām, uz kuru pusi tas šaus. Es pavilku statistiku ārā tieši par medību divstobru bisu pielietošanu noziedzīgos nolūkos, un lielākoties ir pielietoti tā saucamie (krieviski) "obrezi". (No zāles deputāts E.Kide: "Tas nav medību!") Un cik ir nozaudēts no personīgajām mājām un dzīvokļiem medību ieroču, šo gludstobru medību ieroču? Ārkārtīgi liels daudzums, ļoti liels daudzums! Es vēlreiz lūdzu - apdomājiet, vai tiešām mums vajag vēl palielināt negadījumu skaitu? Es vēlreiz atkārtoju, ka lielākoties no šiem ieročiem... Un mēs nevaram klasificēt to tā, ka tas medību ierocis nav pārveidojams. Ar likumu nekā mēs nevaram. Nu apgriezīs stobrus, un viss būs kārtībā, un ērti varēs zem mēteļa nēsāt. Tas nav tikai medību, bet šos ieročus izmanto arī noziedzīgos nolūkos, un neradīsim vēl lielāku bāzi noziedzīgajai pasaulei. Nu nedarīsim to! Nedod Dievs, ka jūs kādreiz gadīsities tā stobra priekšā, tieši medību bises priekšā, tie, kuri šeit to aizstāv, un parasti liktenīgi tā notiek, ka jūs trāpīsities stobra priekšā. Tad redzēsim. (No zāles deputāts E.Kide: "Tâ nebūs!")

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Es jau trešo reizi esmu tribīnē, lai aicinātu jūs apdomāties. (Zālē liels troksnis - deputāti skaļi sarunājās.) Es pagaidīšu, kamēr kolēģi nomierināsies... (Starpsauciens no zāles: "Tu stundu vari stāvēt!") es pastāvēšu pusstundu... Un tāpēc es esmu trešo reizi tribīnē un aicinu jūs: apstājieties, kolēģi deputāti, un ieklausieties vārdos, ko teica Grīga kungs. Viņš zina, ko runā attiecībā uz ieročiem, un, ja viņš teica, ka agrāk vai vēlāk tie šaus... šo nepilsoņu, protams, ne visu, bet vienas daļas rokās esošie... Es gribu piebilst, ka viņi gaida, kad varēs šaut. Un ar pilnu atbildību to es saku. Vai mēs esam patiešām aizmirsuši, ka Latvija ir pilna ar revanšu alkstošiem cilvēkiem? Vai patiešām tik ātri mēs esam aizmirsuši 1991. gadu, puča mēģinājumu? Viss ir kā ar ūdeni noskalots, viss ir aizmirsts, nekā nav bijis.

Es atgādināšu, ka Latvijā ir 4000, un es esmu pārliecināts, apbruņotu tikko nesen atstātu Krievijas armijas vīru, kuri negrib aizbraukt un slapstās, un, kad attiecīgo institūciju cilvēki mēģina sameklēt viņus... Viņi slapstās un turpinās slapstīties, un ne jau nu tikai ar dūri kabatā. Neaizmirstiet pašlaik oficiālajā statistikā esošos 22 000, kuri saņem atvaļināto armijas virsnieku pensijas, bet viņu ir vismaz trīs četras reizes vairāk. Tā ir tikai oficiālā statistika. Noslēpušos, kuri labprātāk nesaņem šīs pensijas, bet paliek Latvijā, ir daudz vairāk. Un to mēs zinām. Vai to mēs visu drīkstam aizmirst? Un, Breša kungs, nu neesiet tik naivs! Nu neesiet tik naivs, ka viņš tikai ies zaķus šaut!.. Nu neesiet tik naivs! Un, ja viņam tik ļoti gribas šos zaķus šaut, tad lai viņš aizbrauc uz Krieviju pašaut šos zaķus un paņem tur no draugiem un radiem, paziņām. Viņiem vīzas ir, uz Krieviju braukt var pavisam brīvi, robežas ir vaļā, un lai aizbrauc pašaudīties. Lai viņi te nešaudās, nekas ļauns ar viņiem nenotiks, ja viņi nenošaus Latvijas zaķi. Nekas ļauns nenotiks šim nepilsonim. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Nobeigums ir foršs!")

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamie kolēģi, es tomēr aicinātu... es domāju, arī būšana par deputātu (tas sevišķi attiecas uz Žīgura kungu) un būšana par pilsoni neatbrīvo no mācēšanas lasīt. Ja cilvēks ir pilsonis, viņam tomēr jāmāk lasīt - un, es domāju, it sevišķi tad, ja viņš ir deputāts. Un vajadzētu tomēr izlasīt un runāt par to likumprojektu, kāds tas ir uzrakstīts, nevis par totāliem apbruņojumiem, par ieročiem un tādām lietām.

Runa ir par ļoti precīzu punktu, par cilvēkiem, kas ir medību ieročus ieguvuši lietošanā. Tātad tie ir cilvēki, kas ir medību biedrībās, tie ir cilvēki, kas atbilstoši likumam par medībām ir izgājuši visas tās pārbaudes stadijas, un tie nebūt nav tie cilvēki, par kuriem te runāja Tabūna kungs, šie 4000 virsnieku, uz kuriem vispār nekādi nevar tikt attiecināts šis likums... jā, bet tās ir medību bises, viņiem ir jāiegādājas tās... nē, viņi, protams, ir... bet tad es, Tabūna kungs, aicinu iesniegt priekšlikumus aizliegt nepilsoņiem lietot dakšas un nazīšus, jo, ziniet, tie nazīši var durt un dakšiņas arī var durt! Nu, mēs jau varam iet ļoti tālu tādā ziņā.

Kas attiecas uz to draudu... Es zinu, es saprotu, ka virkne deputātu jūtas nekomfortabli, ka mēs vairs nebaidāmies... Tabūna kungs, protams, jā, jums ļoti nepatīkami, ka Breša kungs vairs nebaidās vai ka es nebaidos. Bet, ziniet, es domāju, ka mums pietiktu varbūt baidīties un vajadzētu uzsākt normālu dzīvi. Es saprotu, ka ir politiskie spēki, kas gribētu, lai tauta vai sabiedrība nemitīgi dzīvotu bailēs: viena sabiedrības daļa - bailēs no otras sabiedrības daļas. Vieni baidās no virsniekiem, citi, es jums teikšu, Tabūna kungs, baidās no bijušajiem radio darbiniekiem, kas kādreiz propagandēja komunistiskās idejas; viņi arī ir bīstami, jo viņi arī var pēkšņi nākt ārā un atklāties, un ņemt dakšiņas rokā un durt kādam... Saprotiet, mēs jau varam dzīvot visu laiku paniskās bailēs, bet es domāju, ka mums ir laiks beigt baidīties un ka šis likums ir normālas sabiedrības, bezbailīgas sabiedrības likums, kura normāli skatās nākotnē un regulē savu dzīvi, un es lūdzu to nodot komisijām un normāli apspriest to, apspriest iespējamās redakcijas. Iespējama lieta, ko Grīga kungs minēja, - varbūt tiešām Iekšlietu komisijā var to pārrunāt un atrisināt šo jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijas noteikšanu par atbildīgo komisiju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 25, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti, jūs saņēmāt likumprojektu... jūs saņēmāt Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām. Saeimas Prezidija līdzšinējā prakse bija tāda, ka mēs tos esam izsnieguši deputātiem un esam lēmuši par nodošanu komisijām, ja tāda veida priekšlikumi ir saņemti no pašām komisijām. Un šo likumprojektu iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, tāpēc vispirms mums ir jābalso par to, lai iesniegto likumprojektu nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 86. panta 1. punktu, es aicinu Saeimu šo likumprojektu nenodot... tātad atkārtoti nenodot atbildīgajai komisijai, bet iekļaut šodienas darba kārtībā. Par secību es runāšu tad, kad tiks šis jautājums izrunāts šeit, Saeimā.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, Lagzdiņa kungs, precizēsim jūsu priekšlikumu! Mēs tagad runājam par Saeimas Prezidija atzinumu, un Prezidijs jau ierosina to izskatīt, un mēs līdzšinējā praksē... tā jau ir iekļaušana darba kārtībā, ja mēs balsojam tagad par nodošanu komisijai. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Sākot ar pagājušā gada 1. septembri spēkā ir Saeimas kārtības ruļļa 86. panta pirmās daļas redakcija, kurā ir teikts: ja likumprojektu ir izstrādājusi un iesniegusi komisija, kuru Saeima ir noteikusi par atbildīgo komisiju, tad likumprojekts virzāms izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Tādēļ es aicinu nenodot to otrreiz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet iekļaut šodienas darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies, bet es jums paskaidroju, ka mums vispirms ir jāpieņem lēmums, ka Saeima piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam - to mēs visu laiku šeit darām, - ka mēs to nododam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, un, līdzko Saeima būs pieņēmusi tādu lēmumu, jums saskaņā ar šo Kārtības ruļļa pantu ir tiesības ierosināt tūlīt iekļaut to darba kārtībā un izskatīt. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu šo iesniegto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā! Lūdzu, balsojiet! Kaut gan iebildumu nebija un nebija nepieciešamības balsot, lūdzu visus nobalsot, ja jau tā mums ir iznācis. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 11. Pieņemts.

Vai deputātiem ir iebildes, ja šā likumprojekta izskatīšana pirmajā lasījumā tiek iekļauta darba kārtībā? Nav iebilžu? Līdz ar to likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tagad var lemt par tā izskatīšanas secību un attiecīgi ierosināt Saeimai, ja tāda nepieciešamība būs un ja jūs to uzskatīsiet par vajadzīgu.

Atbildes uz deputātu jautājumiem. Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra Vaivada atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Zīgerista, Kušneres, Saulīša un Puriņas jautājumu par jaunizstrādātajā Izglītības likuma projektā paredzēto pamatskolu reorganizāciju.

Lūdzu, Jānis Vaivads - ministrs!

J.Vaivads (izglītības un zinātnes ministrs).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Vispirms pateicos par ieinteresētību, runājot par jaunizstrādāto Izglītības likuma projektu, bet, atbildot konkrēti uz jautājumiem, paskaidroju, ka rajonu skolu valdēm tik tiešām tika izsūtīta Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības un zinātnes iestāžu pārvaldes vēstule (šā gada - 17. janvārī) ar lūgumu izteikt savu viedokli par divplūsmu skolu tīklu racionālu optimizāciju. Šāda tipa lauku skolās bieži vien latviešu plūsmās klases ir normāli piepildītas, bet krievu plūsmas klasēs ir ļoti mazs skolēnu skaits, pat 2 līdz 5 skolēni. Piemēram, Neretas vidusskolā ir tikai viena klase ar krievu mācībvalodu, kurā ir 3 skolēni, pārējās klasēs - 1 līdz 2. Staiceles pamatskolā un pat Salacgrīvas vidusskolā ir tikai viena klase ar krievu mācību valodu, kas nokomplektēta atbilstoši esošajiem normatīviem. Kopumā Latvijā ir 23 klases, kurās mācības nenotiek valsts valodā un kurās ir 1 skolēns klasē. Tāpēc ir jānoskaidro, vai racionālāk nav šīs mazskaitlīgās klases apvienot ar līdzīgām klasēm blakus pagastu skolās, tas ir, tieši sakārtojot skolu tīklu jau pamatskolas līmenī. Pie tam saņemtās atbildes no dažādām pašvaldībām ir ļoti pretrunīgas, un šajā sakarā es gribu piezīmēt, ka pamatskolas līmenī, protams, pašvaldības ir tiesīgas arī lemt par to, vai šādas klases neuzturēt vai uzturēt no saviem līdzekļiem pat tad, ja tās ir mazākas par noteiktajiem normatīviem.

Paskaidrojot šādas vēstules likumību, kas ir viena no jautājuma sastāvdaļām... tātad tas nav saistībā ar jauno Izglītības likumu (tas vēl pagaidām nav stājies spēkā, un tam nav juridiska pamata), bet tas ir saskaņā ar esošā, spēkā esošā, Izglītības likuma 8. pantu, kur tātad ir normētas tiesības atvērt klases.

Tālāk. Atbildot uz jūsu jautājumu par Latvijas Izglītības likuma projektu, paskaidroju, ka likumprojekta darba grupa ir izanalizējusi visus līdz šā gada februāra vidum saņemtos priekšlikumus, un daudzi no tiem ir iestrādāti Izglītības likuma projekta pārstrādātā, arī uzlabotā un papildinātā variantā. Šis process, protams, turpinās. Patlaban Izglītības likuma projekts ir nosūtīts visām ministrijām, Izglītības vadītāju asociācijai, arī Pašvaldību savienībai, arodbiedrībām, un jums rakstiskajā atbildē tātad ir uzskaitīti tie precizējumi, pie kādiem patlaban strādā tieši saistībā ar Izglītības likumu.

Viena no problēmām, protams, ir jautājums par pamatskolas reorganizāciju, par pāreju no sistēmas "5 + 4" uz sistēmu "6 + 3". Jā, tas pasākums jeb šī reforma nav veicama viena gada laikā, un arī Izglītības likuma Pārejas noteikumi paredz, ka šāda pamatizglītības reforma ir pabeidzama līdz 2001. gada 1. jūlijam.

Kas attiecas uz Izglītības likuma projektu, 6. panta norma paredz, ka Latvijas Republikā obligāta ir pamatizglītība vai tās iegūšanas turpināšana līdz 16 gadu vecumam. Tā ir jauna norma salīdzinājumā ar iepriekšējo, kas noteica, ka pamatizglītība ir iegūstama līdz 15 gadu vecumam. Šāda norma, protams, būs saistoša gan valstij, gan pašvaldībām, gan citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbosies izglītības jomā.

Ja runājam par valsts kompetences nodrošināšanu pamatizglītības līmenī, tad jāsaka, ka, protams, arī jaunajā likumprojektā ir vesela virkne pantu (tie ir arī jums rakstiskajā atbildē uzskaitīti), kas tātad regulē šo valsts kompetenci, un līdz ar to arī šī jautājuma daļa, šī problēmas daļa jaunajā likumprojektā ir sakārtota. Bet tas viss attiecas... mana atbilde lielā mērā attiecas uz Izglītības likuma projektu. Es, protams, esmu priecīgs, ka deputāti jau savlaicīgi iepazīstas ar šo projektu, un esmu gatavs vienmēr diskutēt un laipni aicinu arī turpmāk aktīvi sekot tam. Bet attiecībā uz šā jautājuma izskatīšanu Saeimā, attiecībā uz likumprojektu, es domāju, ka tas ir mazliet pretrunā ar to... Ja šis Izglītības likuma projekts ir izgājis visas iepriekšējās sagatavošanas procedūras, ir nonācis līdz Saeimai un ir iekļauts Saeimas darba kārtībā, - tad es saprotu... Bet jau tagad jautājuma formā apspriest Izglītības likuma projektu - es domāju, tas ir mazliet priekšlaicīgi. Galu galā, ja mēs runājam tagad par katru atsevišķu normu šajā Izglītības likuma projektā, par tās pieņemamību vai nepieņemamību, tad es varu atbildēt, ka beigu beigās šis Izglītības likuma projekts jums, vienalga, būs šeit arī debatēs jāapspriež un jāpieņem. Tā ka ar šo jautājumu mēs varbūt mazliet priekšlaicīgi jau sākam... Bet es pret to neiebilstu. Lūdzu, - mēs varam jau sākt diskutēt par jauno Izglītības likuma projektu! Tā ir mana atbilde uz šo deputātu jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātu iesniegumu par debatēm nav? Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Latvijas Republikas aizsardzības ministra Trapāna atbilde uz Saeimas deputātu Grota, Lakševica, Grīga, Gundara Bērziņa un Brūvera jautājumiem par Čehijas ieroču dāvinājuma izmantošanu un Aizsardzības spēku sapieru bataljonu. Lūdzu!

J.A.Trapāns (aizsardzības ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es atbildēšu vispirms par sapieru bataljonu. Noticis ir, ka izveidoja inženieru sapieru bataljonu, tas tagad ir iekļauts jaunizveidotajā mobilo strēlnieku brigādē un janvārī tika pārcelts no Salaspils uz Ādažu garnizonu. Patlaban notiek bataljona reorganizācija, un tās mērķis ir padarīt bataljonu par labāku, rīcības spējīgu, izmantojot Ādažus kā labāku dislokācijas vietu. Mums arī notiek bataljona bruņojuma, speciālās tehnikas izvērtēšana un inventarizācija, lai mums būtu arī labāka bataljona virsnieku un personālsastāva profesionālā un speciālā izglītošana.

Otra šā jautājuma daļa ir par Čehijas Republikas piesūtītajiem ieročiem. Es tos uzskaitīšu: mums ir divdesmit seši 100 mm lielgabali ar 5000 šāviņiem; divdesmit seši 120 mm mīnmetēji; 12,7 mm ložmetēji ar attiecīgām patronām. Tas ir īss uzskaitījums. Bet tagad - jautājumi jeb dažas piezīmes par tiem pašiem lielgabaliem un ieročiem.

1. Vai tie ir lietojami? Jo šur tur presē vai citos medijos ārpus Latvijas ir parādījies apgalvojums, ka šie ieroči neesot lietošanas kārtībā. Šī informācija jau tika izplatīta ilgi pirms tam, kad šie ieroči pienāca Latvijā, un tā ir apzināta nepatiesība.

2. Vai šie ieroči vispār der mūsu arsenālā un vai tie ir paredzami un lietojami mūsu Nacionālo bruņoto spēku izveidē? Atbilde: tie ir tieši tādi, kādi ir vajadzīgi. Tie ir 100 mm prettanku, pretaviācijas, un ir arī lietojami kā krastu apsardzes lielgabali.

Izvērtējot mūsu attīstības vajadzības, kādas ir Latvijai ar Baltijas valstīm, kopīgi ar NATO lietpratējiem mēs konstatējām, ka mūsu arsenālā ir vajadzīgi šie 100 mm prettanku lielgabali, kā arī 120 mm mīnmetēji. Tātad tie ir vajadzīgi, tos mēs varam izmantot, un tos mēs jau varam sākt izmantot mūsu Nacionālo bruņoto spēku, Aizsardzības spēku un Zemessardzes vienību apmācībai Ādažu poligonā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieprasījuši debates? Nav pieprasījuši. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Imants Daudišs - Saeimas sekretārs. Lūdzu nolasīt jautājumu!

I.Daudišs (5.Saeimas sekretārs).

Deputātu jautājums: "Ministru prezidentam Gaiļa kungam. Monopoldarbības uzraudzības komitejas vadītājai Rudušas kundzei. 5.Saeimas deputātu jautājums.

Latvijas Zemnieku savienības deputāti ir par stabilu un pasaules tirgū konkurētspējīgu nacionālo aviokompāniju. Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti kategoriski nepiekrīt tādai nacionālās aviokompānijas izveidošanai, kur apstākļu sagadīšanās rezultātā Latvija var zaudēt akciju kontrolpaketi un līdz ar to arī reālu kontroli pār šo kompāniju.

Lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir Latvijas nacionālās aviokompānijas termina skaidrojums?

2. Uz kādiem principiem tiks izveidota Latvijas nacionālā aviokompānija?

3. Kā Latvijas nacionālās aviokompānijas izveidošana ir saskaņota ar likumu "Par aviāciju" un likumu "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu"?"...

Jautājumu ir parakstījuši Saeimas deputāti Mārtiņš Ādams Kalniņš, Jānis Kokins, Oskars Grīgs, Pauls Putniņš, Ilmārs Dāliņš.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim un Monopoldarbības uzraudzības komitejas vadītājai Rudušas kundzei. Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies! Lūdzu, reģistrēsimies! Imantu Daudišu, Saeimas sekretāru, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

Saeimas sēdē nepiedalās:

Andris Ameriks,

Igors Bukovskis,

Jānis Jurkāns,

Ludmila Kuprijanova,

Voldemārs Novakšānovs,

Andris Piebalgs...

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs ir zālē.

I.Daudišs.

Andris Rozentāls,

Anta Rugāte,

Juris Sinka,

Joahims Zīgerists.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 45 deputāti. Sakarā ar to, ka zālē nav deputātu kvoruma, sēdes pārtraukums uz piecām minūtēm.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Zālē nebija kvoruma, tāpēc sēde tika pārtraukta uz piecām minūtēm. Lūdzu vēlreiz reģistrēties kvorumam. Reģistrējieties, lūdzu! Lūdzu rezultātu! 56 deputāti. Turpinām sēdi!

Saeimas Prezidijs saņēmis 5 deputātu iesniegumu, ko parakstījuši Gundars Bērziņš, Kokins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Oskars Grīgs, Rozentāls: "Lûdzam iekļaut Saeimas šā gada 9.marta sēdes darba kārtībā lēmuma projekta "Par lēmuma pieņemšanu valsts garantēto aizdevumu apmaksas termiņu pagarināšanā" izskatīšanu. Klāt pievienoti 10 deputātu paraksti un lēmuma projekts. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Iekļaujam darba kārtībā.

Izskatām nākošos jautājumus. Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu". Ziņo Juridiskā komisija - Aivars Endziņš - komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu "Par dažu rajonu un pilsētu tiesu tiesnešu iecelšanu", un vispirms Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Sandras Bakmanes iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi. Jums visi materiāli ir izdalīti - tur ir gan šis iesniegums, gan raksturojums, gan Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, gan arī izziņa par darba gaitām. Es gribētu jūs informēt, cienījamā Saeima, ka Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Sandru Bakmani par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Aizklāts balsojums. Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par - 49, pret - 4, atturas - 3. Sandra Bakmane iecelta par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Sandras Briķes iecelšanu par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi. Arī jums ir izdalītas visas nepieciešamās izziņas, un Juridiskā komisija, uzklausījusi pašu pretendenti, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Sandru Briķi par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par - 51, pret - 2, atturas - 3. Sandra Briķe iecelta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Ilanas Goreļikas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, un arī, iepazīstoties ar lietas materiāliem, kā arī uzklausot pašu pretendenti, Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Ilanu Goreļiku par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 49, pret - 3, atturas - 7. Ilana Goreļika iecelta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Doloresas Jākobsones iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi un arī vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Doloresu Jākobsoni par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam! Rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 5. Doloresa Jākobsone iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Kārļa Venckava iecelšanu par Ventspils rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija, iepazinusies ar visiem izziņas materiāliem un uzklausījusi pašu pretendentu, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Kārli Venckavu par Ventspils rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 6. Kārlis Venckavs iecelts par Ventspils rajona tiesas tiesnesi. Vēlam tiesu tiesnešiem veiksmīgu darbību un pārejam pie nākošā jautājuma - "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu".

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Vladislava Čerapa iecelšanu par Jēkabpils rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Arī, iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi pašu pretendentu, uzdevusi jautājumus, Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Vladislavu Čerapu par Jēkabpils rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par - 49, pret - 1, atturas - 7. Vladislavs Čeraps iecelts par Jēkabpils rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Dagmāras Skudras iecelšanu par Rēzeknes pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Un arī vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Dagmāru Skudru par Rēzeknes pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 52, pret - 2, atturas - 7. Dagmāra Skudra iecelta par Rēzeknes pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Vēlam administratīvās tiesas tiesnešiem sekmīgu darbu.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Daugavpils pilsētas tiesas tiesneses I.Vozņukas atbrīvošanu no ieņemamā amata".

A.Endziņš. Cienījamā Saeima! Lai cik skumīgi tas arī būtu, bet kārtējo reizi mums ir jāizskata arī jautājums par pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, jo ar šādu iesniegumu pie tieslietu ministra ir griezusies Daugavpils pilsētas tiesas tiesnese Inna Vozņuka. Un Juridiskajai komisijai nekas cits neatliek, kā rekomendēt cienījamajai Saeimai atbrīvot Innu Vozņuku pirms termiņa no Daugavpils pilsētas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu. Pār - 57, pret - 2, atturas - 2. Inna Vozņuka ir atbrīvota no Daugavpils pilsētas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai.

Sēdes vadītājs. Nākošais darba kārtības jautājums ir par izmaiņām Saeimas Prezidija sastāvā, lēmuma projekts "Atsaukt 5.Saeimas deputātu Zigurdu Tomiņu no Saeimas Prezidija locekļa un Saeimas sekretāra biedra pienākumiem sakarā ar viņa iesniegumu". Lūdzu zvanu! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu. Par - 44, pret - 6, atturas - 11. Zigurds Tomiņš ir atsaukts no Saeimas Prezidija locekļa un Saeimas sekretāra biedra pienākumiem sakarā ar viņa iesniegumu.

Nākamais mūsu darba kārtībā ir 46.jautājums. Es atvainojos, 35. jautājums - lēmuma projekts "Par deputāta mandāta atjaunošanu". Lūdzu zvanu! Deputāts Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es runāju Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā.

Attiecībā uz šo lēmuma projektu - atjaunot jeb atsaukt Saeimas 1994. gada 28. aprīļa lēmumu "Par Saeimas deputātu Andrejeva, Inkēna, Kreitusa, Milberga un Siliņa mandātu darbības apturēšanu" - es vēlos sniegt sekojošu informāciju deputātiem kā pārdomām, tā arī izspriešanai.

Pirmkārt, pagājušā gada 27. aprīļa sēdē, kurā mēs izskatījām šo jautājumu, Mandātu un iesniegumu komisija iesniedza lēmuma projektu, kurš sastāvēja no diviem punktiem un kurā bija aicinājums Saeimā ātrāk izstrādāt un izskatīt likumprojektu "Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu". Tanī pašā sēdē parādījās šī Mandātu un iesniegumu komisijas lēmuma projekta papildinājumi, pie tam divi. Viens no tiem bija dokuments nr. 474-a, kuru bija parakstījuši deviņi deputāti un kuru formulējumā bija izteikts priekšlikums par šā lēmuma projekta papildināšanu ar 3. punktu. Un šis 3. punkts izteica priekšlikumu - pārtraukt minēto deputātu mandātu darbību līdz tiesas spriedumam par sadarbības ar VDK fakta pierādīšanu. Šajā gadījumā kā devītais šo iesniegumu ir parakstījis Alfreds Čepānis. Es to pieminu konkrēti tā apstākļa dēļ, lai tālāk risinātu jautājumu un jūs informētu, kas ir mainījies pa šo laiku, kas ir noticis, kādas ir pamatnostādnes, kad deputāti ir mainījuši savu viedokli, orientējoties uz to, ka tiesas spriedums būs tas, kas noteiks deputātu tālāko likteni.

Nākamais dokuments (nr. 477), kuru mēs tajā pašā 27. aprīlī izskatījām, bija ļoti līdzīga rakstura, kurš arī ar 3. punktu šajā lēmuma projektā ieteica apturēt deputātu Andrejeva, Inkēna un pārējo deputātu mandātu darbību Latvijas Republikas 5. Saeimā līdz tiesas lēmuma pieņemšanai. Šeit šo dokumentu, pirmkārt, ir parakstījis un savas frakcijas vārdā izteicis domas Edvīns Kide. Tātad faktiski pēc šī projekta arī tika pieņemts 3. punkts šajā lēmuma projektā.

Arī es šeit gribētu jautāt: kas ir izmainījies pa šo laiku? Jo faktiski piecu deputātu lietas virzība ir stipri gājusi uz priekšu, tā ir bijusi rezultatīva, un es konkrēti gribētu minēt sekojošus faktus. Tātad bijušais deputāts Andrejevs ir atzinies sadarbības faktā, un viņš ir nolicis savu mandātu, līdz ar to deputāta darbība ir beigusies. Par deputātu Inkēnu ir tiesas spriedums, kurā ir noliedzošs slēdziens par sadarbību, šis spriedums ir stājies spēkā, un deputāts Inkēns ir zālē un piedalās Saeimas darbā. Tātad ir palicis jautājums par trim deputātiem, kuru likteņus vajadzētu noteikt tiesas spriedumam. Arī šajā gadījumā ir sperti vairāki soļi, lai šo jautājumu atrisinātu. Pirmkārt, es gribētu jums minēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga atbildi uz Mandātu un iesniegumu komisijas pieprasījumu par šī jautājuma virzību. Tātad atbilde ir sekojoša, ka Saeimas deputāta Milberga lieta nozīmēta atkārtotai izskatīšanai pirmajā instancē - Jūrmalas pilsētas tiesā - šī gada 10. martā. Tātad jautājums tiek izskatīts rīt. Kreitusa kunga lieta atkārtotai izskatīšanai nozīmēta šī gada 20. martā Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Par deputāta Siliņa lietas atkārtotu izskatīšanu mums nav informācijas, bet 2. martā kasācijas protests tika apmierināts, tātad šis datums var tikt nozīmēts vai jau ir nozīmēts tuvākajās dienās. Tālāk tomēr, lai radītu pilnīgu priekšstatu par to, kas ir izdarīts un kā šīs lietas ir virzījušās, es atļaušos deputātiem atgādināt varbūt visu to procesuālo pusi, kādā veidā mēs esam virzījušies un kādā veidā esam tuvinājušies tiesas spriedumam.

1991. gada 24. augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu par PSRS Valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas operatīvo arhīvu un kartotēkas pārņēma speciāla Latvijas Republikas Augstākās padomes izveidota komisija. 1992. gada 25. martā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu par konvenciālo tiesību normu izpildi Latvijā attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci un nolēma totalitāro režīmu (šeit jāpiebilst, komunistiskā režīma un nacionāli sociālistiskā režīma) izdarīto noziegumu izmeklēšanas organizēšanai, vadīšanai un materiālu nodošanai tiesai līdz 1992. gada 31. martam izveidot Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju, kura pilnvarota organizēt Totalitārisma seku dokumentēšanas centru. 1993. gada 16. martā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu par VDK un PSKP, kā arī LKP materiālu dokumentēšanu un nolēma, ka bijušās VDK un PSKP, arī LKP dokumentus, materiālus un citu informāciju, kā arī tos materiālus, kas atrodas glabāšanā Augstākajā padomē, inventarizē un dokumentē Augstākās padomes Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija, un pilnvaroja Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju pieprasīt no jebkuras personas un netraucēti saņemt jebkura veida informāciju un dokumentus attiecībā uz VDK, PSKP, LKP darbību. 1993. gada 16. martā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5. Saeimas vēlēšanām", izsakot Saeimas vēlēšanu likuma 21. pantu sekojošā redakcijā: "Par deputāta kandidātu var pieteikt ikvienu Latvijas Republikas pilsoni, kaut arī viņš nedzīvo vēlēšanu apgabalā, kurā pieteikts par kandidātu, ja viņš Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā ir parakstījis paziņojumu, ka nav bijis un šobrīd nav PSRS, Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas PFSR tiesībmantinieces un citu valstu drošības dienestu vai armijas izlūkdienesta, vai Pretizlūkošanas štāba vai ārštata darbinieks, kā arī šo iestāžu aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Šis paziņojums jāpievieno kandidātu sarakstam. Par kandidātiem nedrīkst pieteikt tos Latvijas Republikas pilsoņus, uz kuriem attiecas šī panta pirmajā daļā minētā paziņojuma nosacījumi, kā arī tos, kuru tiesības darboties valsts varas un pārvaldes institūcijās ir ierobežotas citos likumdošanas aktos." 1993. gada 5. un 6. jūnija vēlēšanās Georgs Andrejevs, Roberts Milbergs, Aivars Kreituss, Edvīns Inkēns un Andrejs Siliņš tika ievēlēti par deputātiem Latvijas Republikas 5. Saeimā. 1993.gada 5. jūlijā Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija, apskatot Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā atrodošos LPSR VDK materiālus, atklāja tajos ziņas par Milberga, Kreitusa, Andrejeva, Siliņa un Inkēna aģentūras kartotēkas kartiņām, par ko tajā pašā dienā tika ziņots 5. Saeimas pagaidu Mandātu darba grupai. Taču minētie dokumenti Saeimā netika pieņemti līdz pastāvīgās Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas apstiprināšanai.

1993. gada 23. septembrī Latvijas Republikas 5. Saeima pieņēma paziņojumu - uzdot Mandātu un iesniegumu komisijai saņemt no Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas materiālus par Saeimas deputātu iespējamo sadarbību ar VDK, izstrādāt priekšlikumus par deputātu mandātu anulēšanu un kopā ar ģenerālprokurora atzinumu par VDK dokumentu autentiskumu iesniegt Saeimai. Pēc Saeimas 1993. gada 20. septembra paziņojuma LPSR VDK dokumenti, kas attiecās uz Milbergu, Siliņu, Kreitusu, Inkēnu, Andrejevu, 1993. gada 29. septembrī tika nodoti Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai, kura uzaicināja šos deputātus. Uz jautājumu, vai no Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas saņemtajos materiālos esošā informācija pēc būtības ir patiesa, visi atbildēja noraidoši.

1993. gada 3. novembrī šos materiālus Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija nodeva Latvijas Republikas ģenerālprokuroram dokumentu autentiskuma noskaidrošanai. 1994. gada 27. aprīlī Latvijas Republikas ģenerālprokurors Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai un Saeimai iesniedza paziņojumu, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošie aģentūras uzskaites dokumenti, kas satur informāciju par Milberga, Kreitusa, Siliņa, Inkēna un Andrejeva sadarbību ar VDK, ir autentiski. 1994. gada 27. aprīlī Saeima savā sēdē pārtrauca Andrejeva, Milberga, Kreitusa, Siliņa, Inkēna mandātu darbību līdz tiesas spriedumam par sadarbības ar VDK fakta pierādīšanu.

1994. gada 21. jūnijā Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu par pieteikumu iesniegšanu Rīgas pilsētas prokuratūrai par deputātu Andrejeva, Milberga, Kreitusa, Siliņa, Inkēna sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Saeimas Prezidijs kļūdaini pieteikumu nosūtīja Rīgas pilsētas prokuratūrai. Šis lēmums Reabilitācijas un specdienesta lietu prokuratūrā tika saņemts 1994. gada 13. jūlijā. 1994. gada 18. jūlijā tika ierosinātas pārbaudes lietas. Deputāts Georgs Andrejevs atzina sadarbības faktu un nolika deputāta mandātu. Šajā sakarībā jāatzīmē, ka prokuratūrai nebija iespējas veikt izmeklēšanas darbību attiecībā uz augstākminētajiem deputātiem, lai noteiktu viņu apzinātās slepenās sadarbības ar VDK faktu, jo augstākminētajā lēmumā tas nebija noteikts. Šāda iespēja radās tikai tad, kad 1994. gada 2. jūnijā tika pasludināts likums "Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". Minētais likums noteica pirmstiesas pārbaudes termiņu uz diviem mēnešiem, bet izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors šo termiņu var pagarināt līdz 6 mēnešiem. Šajā sakarībā nedaudz gribētos pakavēties pie jautājumiem par procesuāliem pirmstiesas pārbaudes termiņiem un tiem apstākļiem, kas tieši vai netieši ietekmēja pārbaudāmo lietu un ilgo procesu.

Pārbaudes lieta par Inkēna sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu 1994. gada 14. oktobrī tika nosūtīta Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai. Ar lietas materiāliem Inkēns iepazinās no 1994. gada 8. oktobra līdz 1994. gada 14. oktobrim. Tiesa apzinātās...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, kad jūs dzirdat signālu, tad ir jālūdz laiks pagarinājumam.

M.Budovskis. Jā. Es lūdzu laika pagarinājumu 5 minūtes.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildes, ja deputāts turpina 5 minūtes. (Starpsauciens no zāles: "Lai runā!") Lūdzu!

M.Budovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, ir iebildes. Tad balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par uzrunas laika pagarināšanu deputātam Budovskim par 5 minūtēm. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts - laiks pagarināts 5 minūtes.

M.Budovskis. Paldies. Tad es atkārtoju. Inkēns iepazinās ar šiem materiāliem no 8. oktobra līdz 1994. gada 14. oktobrim. Tiesa viņu apzinātā sadarbībā ar VDK attaisnoja, jo VDK darbinieks Ločmelis tiesā mainīja liecību un paziņoja, ka viņš par aģentu Uģi ziņojumu ir safabricējis, un prokurore Leičenko atteicās no tālākā atzinuma uzturēšanas šajā daļā. Tātad deputāts Inkēns ir mūsu zālē un piedalās darbā.

Pārbaudes lieta par Siliņa sadarbības faktu ar VDK ierosināta augstākminētajā datumā, tas ir, 1994. gada 28. septembrī, ir sastādīts atzinums. Pārbaudes lieta tika pagarināta uz 10 dienām, jo Siliņam mira tēvs un nevarēja izdarīt attiecīgās izmeklēšanas darbības. 1994. gada 29. septembrī Siliņš sāka iepazīties ar pārbaudes materiāliem. Ņemot vērā to, ka Siliņš ar pārbaudes materiāliem iepazinās ne katru dienu, aizbildinoties ar laika trūkumu, šī iepazīšanās turpinājās līdz 1994. gada 9. novembrim. 1994. gada 10. novembrī pārbaudes lieta tika nosūtīta Rīgas rajona tiesai izskatīšanai, kura to savukārt pārsūtīja Siguldas tiesai, bet no Siguldas tiesas atpakaļ uz Rīgas rajona tiesu. Laikā no 1994. gada 5. decembra līdz 1995. gada 31. janvārim Rīgas rajona tiesa izskatīja Siliņa pārbaudes lietu, atzīstot, ka nav notikusi slepena apzināta Siliņa sadarbība ar VDK, nenoliedzot viņa kā aģenta uzskaites dokumentu autentiskumu.

Tālāk. Jūs jau zināt, ka ir Prokuratūras kasācijas protests, kurš ir apmierināts un, kā sākumā es minēju, lieta tiek izskatīta. 1995. gada 6. februārī saskaņā ar likumu Prokuratūra iesniedza kasācijas protestu.

Nākošais. 1994. gada 18. jūlijā tika ierosināta pārbaudes lieta par Kreitusa sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, kura tika pabeigta tā paša gada 13. oktobrī un nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, kura šo lietu izskatīja laikā no 1994. gada 2. novembra līdz 1994. gada 16. novembrim, attaisnojot Kreitusu apzinātā sadarbībā ar VDK, bet arī atzīstot Kreitusa aģentūras uzskaites dokumentu autentiskumu. Tālāk ir kasācijas protests un tālākā izskatīšana tiesā.

1994. gada 18. jūlijā tika ierosināta pārbaudes lieta par Milberga sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Milberga slimības dēļ tika pagarināta šīs lietas izskatīšana un pabeigta 1994. gada 11. oktobrī. Tālāk ir tiesas process, kurā atzina, ka nav notikusi Milberga apzināta slepena sadarbība ar VDK, un attaisnoja viņu šajā daļā, bet arī atzina Milberga aģentūras uzskaites dokumentu autentiskumu. Tālākais - arī kasācijas protests, un Augstākā tiesa to apmierinājusi.

Cienītie kolēģi, šajā brīdī faktiski notiek viens no pēdējiem etapiem visa šā jautājuma atrisināšanā. Tātad tiesa teiks savu spriedumu, tā kā tas ir noteikts mūsu Saeimā pieņemtajā lēmumā.

Līdz ar to, cienītie kolēģi, šinī gadījumā, es domāju, ir divi morālie aspekti. Ir ļoti grūti teikt, kā tas ir savienojams, - šobrīd it kā atkal ar Saeimas lēmumu atjaunot šo mandātu darbību, tā ir zināma nekonsekvence, bet tā būtu nekonsekvence attiecībā pret mums pašiem, - tā būtu viena lieta. Šeit ir nekonsekvence attiecībā pret deputātiem. Viens deputāts ir atzinies sadarbības faktā, otrs ir attaisnots, viņš sēž šeit, un trīs pēc tiesas sprieduma varētu parādīties. Tā ir nopietna lieta.

Nākamais. Augstākā tiesa, Prokuratūra šo jautājumu izskata it visā pilnībā un strādā. Tātad, kolēģi, varbūt mēs tomēr ar pietāti izturēsimies pret šo varu! Paldies par uzmanību. Saeima var izlemt.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš", pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs tikko bijām liecinieki taisnīgai, apsūdzošai prokurora runai, kuru Mandātu komisijas vārdā šeit norunāja cienījamais Budovska kungs. Gari un plaši tika sniegta izziņa, kā šīs lietas virzījās, un būtībā Saeima tika aicināta vēlreiz pieļaut to pašu kļūdu, ko Saeima savulaik izdarīja gandrīz pirms gada, uzņemoties tiesas lomu, tajā pašā laikā it kā aicinot neiejaukties citas varas - tiesas varas - darbībā. Lieta ir tāda, ka es nedomāju šeit - tā, kā to dara Budovska kungs, - pierādīt, ka, lūk, šīs kartiņas ir autentiskas vai nav autentiskas, ir bijis šis sadarbības fakts vai nav bijis sadarbības fakts, es tīri no juridiskām pozīcijām gribu runāt tikai par vienu - proti, Saeima pagājušā gada aprīlī pati pārkāpa likumu. Tur tā lieta! Tāpēc, ka Kārtības rullis neparedz tādu kārtību. Diemžēl tad, kad parādījās šis papildinājums pie Mandātu komisijas sagatavotā lēmuma projekta, es vairāk pie vārda netiku, lai skaidrotu to, diemžēl es tiku apturēts, un tā rezultātā jūs, cienījamais Budovska kungs, sapratāt - un arī daudzi no tiem, kas nobalsoja "par", faktiski pēc jūsu ziņojuma un pēc ģenerālprokurora ziņojuma saprata tā: ja šīs aģentu kartiņas un reģistrācijas žurnāls ir autentisks, tātad fakts pats par sevi ir pierādīts. Un jūs pieminējāt arī likumu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Šis likums arī neparedz to, ka šajā pārbaudes laikā (un es gribu uzsvērt - pārbaudes laikā) un pārbaudes lietā... te būtībā ir runa par to, ka tiesa pašreiz risina jautājumu par juridiska fakta konstatāciju - ir tāds fakts vai nav šāda fakta. Te nav krimināllieta, nav šādā izpratnē, kā jūs to gribat varbūt pasniegt. Un ka te var būt šī te ietekme. Mēs esam vienkārši apturējuši mandātu darbību, maksājam šiem deputātiem algu, un, lūk, tas viss velkas jau gada garumā, un acīmredzot tas varbūt arī pārsniegs gadu. Vai nu konstatēs, vai nekonstatēs. Bet likums to neparedz: ne Kārtības rullis, ne likums par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu neparedz šādu kārtību. Kārtības rullis paredz tikai to, ka tad, kad deputāts tiek izdots tiesāšanai, Saeima vienlaicīgi lemj, vai ļaut deputātam piedalīties Saeimas sēdēs un komisiju darbā vai ne, - tā ir cita lieta. Un tāpēc nejauciet - šeit nav krimināllieta, te ir pārbaudes lieta, kas tiek veikta! Un acīmredzot vienkārši ir tā - gads ir pagājis, deputāti algu saņem, bet darboties viņi nevar. Ja būs šā fakta konstatācija, lūk, tad atbilstoši darbosies jau Kārtības rullis - mandāti šiem cilvēkiem automātiski tiks anulēti. Bet te ir vajadzīga šā fakta konstatēšana. Bet, pēc "prokurora" Budovska kunga domām, liekas, ka viss jau ir skaidrs, un arī pēc jūsu runas izrietēja apmēram tā: ja nebūtu tāds nejaušs gadījums, ka viens atteicās no savas liecības jeb mainīja savu liecību, tad arī Inkēna kungs šeit nesēdētu. Es nezinu, - vai mēs kārtējo reizi, Budovska kungs, negribam uzņemties tiesas funkciju? Man liekas, ka mēs tieši šādā veidā, paturot šo lēmumu spēkā, iejaucamies tiesu varas funkcijās. Tiesa ir neatkarīga un - neatkarīgi no mūsu šodienas lēmuma par mandātu darbības atjaunošanu šiem trim deputātiem - turpinās izskatīt lietu. Un, ja faktu konstatēs, tad jau darbosies likums, bet pašreiz es tomēr aicinu cienījamos deputātus padomāt par to un neuzņemties kārtējo reizi tiesas funkcijas. Mums ir likumdevēja funkcijas, nevis tiesu varas funkcijas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mēs visi esam deputāti, un tāpēc varbūt nevajadzētu piesaukt tiesnešus, uzrunājot citus - advokāti un prokurori. Tagad vārds deputātam Alfrēdam Žīguram - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam runās deputāts Stašs.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Man ir liels pārsteigums, ka šodien mēs atkal esam izmainījuši 12 likumus un pieprasām atkal mainīt tālāk. Vai tad mēs nestrādājam priekš mūsu Saeimas, priekš mūsu tautas? Mēs tikai mainām likumus, paši spriežam un atkal mainām. Kur tad mēs esam nonākuši? Deputātam Budovskim un deputātam Endziņam - viņiem abiem diviem ir pretējs viedoklis: viens saka, ka iejaucas tiesas procesā, un otrs saka, ka tiesas procesam pa priekšu... Tad man gribētos zināt, kurš tad ir pirmais - vai tā ir Saeima vai tiesa? Manas domas ir, ka pašreiz jautājums par viņiem ir tiesas noskaidrošanā, tātad ir tiesa. Mēs taču nevaram atsaukt viņus atpakaļ šeit, pirms mēs dažās dienās varbūt jau iegūsim skaidrību.

Nu, ja nu tagad viss ir tā gājis un Saeimā viņi ir ienākuši... un nu, kā jūs paši zināt, godājamais Andrejeva kungs teica, ka viņam ir bijusi šī sadarbība. Saprotams, viņš ir lauzis to mūsu noteikumu, ka nedrīkst būt sadarbībai ar šito "kultūras glābšanas biedrību" (angļi saka - "KGB"). Tātad jūs redzat - tas vēl nav skaidrs, un mēs viņus nevaram pašreiz atpakaļ ņemt. Es neesmu tas, kas pirmais metīs viņiem ar akmeni, ka viņi ir vainīgi, - no Dieva puses, tas nevarētu būt! Bet, ja cilvēks ir vainīgs, tad viņam pašam vajadzēja apzināties, jo sods viņam nekāds nedraudētu, tur nebūtu ne tādu procesu, nekas... Tas nozīmē, ka viņi cīnās līdz nāvei, tagad vēl nav... pat tāda KGB jeb Valsts drošības komiteja nekad nav interesējusi, kā savā laikā Gravas kundze teica, vai ne... Berklavs bija beidzamais komunists, un pēc tam jau neviens komunists nebija, un LNNK ir izgudrojusi šito biedrību, - kā saka, nu tas taču ir par traku, vai ne?... Tā taču mēs nevaram darīt! Un es domāju, ka šis ir pilnīgi nevajadzīgs ierosinājums, ka mēs procesa laikā varēsim viņiem atņemt vai iedot atpakaļ mandāta tiesības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

L.Stašs (TPA).

Cienītie kolēģi! Kā teica iepriekšējie runātāji, jau gandrīz gada garumā velkas tā mūsu "maišelnieku" lieta un pieci cilvēki principā ir "paralizēti", tomēr saņem deputāta algu, it kā piedalās (dažs nepiedalās) sēdēs. Teiksim, Siliņa kungs: viņš ir komisijas priekšsēdētājs, tomēr viņš ir nobīdīts no komisijas priekšsēdētāja pienākumiem. Un tā tālāk. Vārdu sakot, mēs esam "paralizējuši" šos piecus cilvēkus, bet nevienam līdz galam nav šodien pierādīta it nekāda vaina. Tas, ka Andrejeva kungs atzina, ka viņš ir sadarbojies, un it kā nolika mandātu... tas, ka cilvēks atzīstas, - tas, pēc Kriminālkodeksa, nav vainas pierādījums. Daudzās lietās var atzīties, bet pavisam cits ir vainīgs! Tā ka šinī lietā šodien mēs esam tāda fakta priekšā.

Man gribētos šinī sakarā drusku runāt par kaut ko citu. Mēs esam ielikuši šo "bumbu" jau iepriekšējā Vēlēšanu likumā, un šodien mēs atkal gatavojam tādu pašu Vēlēšanu likumu, kur ir atkal teikts, ka nedrīkst būt par deputātu un balotēties cilvēks, kas ir sadarbojies ar "èeku", VDK, - un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs šo "bumbu" atkal liekam šajā likumā, un es jau šodien paredzu, ka nākamajā Saeimā atkal būs pieci, astoņi vai desmit, vai nezin cik tādi paši cilvēki, atkal sāksies tas pats no jauna. Es saprotu, ka ir pilnīgi pareizi tas, ko teica Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, - kamēr nav tiesas lēmuma un kamēr nav pierādīts, ka cilvēks ir vainīgs, mēs nedrīkstam viņu nedz atbrīvot no darba, nedz atņemt viņam mandātu, nedz arī kaut ko citu tādu darīt. Bet, ja būs tiesas lēmums un tiešie pierādījumi, tad tas tā varētu būt. Un es uzskatu, ka vispirms jau nākamās Saeimas Vēlēšanu likumā ir jāizstrīpo šitā rinda, kur ir teikts, ka nedrīkst balotēties cilvēki, kas ir sadarbojušies, un tas nedrīkst būt, vēlāk lai viņš strādā, vai viņš ir ievēlēts vai nav; ja tiesai ir pamats pierādīt viņa vainu, lai viņam to pierāda, bet citādi tas nedrīkst notikt. Un šodien visiem šiem deputātiem ir jāatjauno, pilnīgi jāatjauno, deputāta statuss, un par to nav ko runāt! Ja mēs to nedarīsim, tad nākamajā reizē mēs jau rakstīsim, ka nedrīkst balotēties un būt par deputātu bijušie partijas funkcionāri, kolhozu priekšsēdētāji, slaucējas, kuras ir savā laikā apbalvotas ar medaļām un ordeņiem, skolotāji, kas pasnieguši vēsturi, - un tā tālāk, un tā tālāk. Tā tas turpināsies. Jau sen ir laiks izbeigt šitās lietas, atjaunot mandātus - un bez tiesas lēmuma. Ja viņš ir nodarījis tīšu noziegumu, kriminālu - , tad viņu tiesāt, bet nevar darīt tā, kā mēs līdz šim to darām.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti, man faktiski ir viens teikums ko teikt. Es noklausījos, apraudājos un gandrīz vai esmu "par", tikai vajadzētu mainīt lēmuma projekta nosaukumu - nevis "Par deputātu mandātu atjaunošanu", bet "Par to deputātu, kuri neapzinājās, ka sadarbojas ar Valsts drošības komiteju, mandātu atjaunošanu", un viss tad būtu kārtībā. Paldies.

Sēdes vadītāsjs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Praksē ir zināmas metodes, kā kādu lietu diskreditēt, un viena no tām - padarīt šo lietu par absurdu. Manuprāt, saistībā ar čekistiem vai aizdomās turētajiem sakarā ar šīm "maisu lietām" ðī lieta tieši tā arī ir virzīta, lai parādītos tas, ka mūsu valstī nav bijis neviena cilvēka, kas ir ar to sadarbojies: tās grāmatas ir īstas, bet neviena kartiņa nav īsta - kā ņem, tā atkal ir neīstā, kā ņem, tā atkal ir tukšā loze! Manuprāt, šeit ir apzināta cenšanās šīs lietas padarīt par absurdu.

Otrs. Protams, cilvēki ir noguruši no tā, ka notiek kaut kādas "raganu medības" vai kaut kas tāds. Ir arī, protams, šim jautājumam nepieciešams risinājums. Arī mūsu kaimiņi igauņi pašreiz meklē šīs problēmas risinājumu. Tikai atcerēsimies vienu būtisku atšķirību: arī tanīs valstīs, kur iet uz to, ir iespējama amnestija, ja notiek šāda atzīšanās, bet nekad netiek ļauts šiem cilvēkiem strādāt vēlētajos likumdošanas orgānos. Šiem cilvēkiem ir tiesības strādāt visur citur, bet likumdevējos orgānos viņiem netiek ļauts strādāt - arī tiem, kas ir amnestēti vai kas ir atzinušies šajā sadarbībā. Tāpēc, runājot par šo jautājumu, arī ir šī problēma, kāpēc saka, ka šis lēmums ir prettiesisks. Ir jautājums arī, piemēram, valdošajai koalīcijai, kuras rokās ir viss, - kāpēc līdz šim brīdim nav Satversmes tiesas, kura skaidri un gaiši pateiktu, ka šis lēmums bija prettiesisks, un to atceltu. Kāpēc līdz šim brīdim nav šīs institūcijas, kas izvērtē to? Tuvojas šie tiesu datumi, kad būs pēdējās šīs izskatīšanas, kad vairs nevarēs šīs lietas pārskatīt, un es domāju, ka būtu pārlieku vieglprātīgi šobrīd pieņemt šos lēmumus. Drīzāk varbūt būtu jārunā par šīs problēmas būtību, par to, kā principā risināt šo jautājumu, šo "èekistu jautājumu". Var būt, ka var virzīties uz Igaunijas variantu, kāds tagad tiek piedāvāts, pieļaujot šo atzīšanos un amnestiju tiem cilvēkiem (protams, ar to ierobežojumu, ko es teicu, - ar ierobežojumu būt pārstāvētiem augstākajā likumdevēja orgānā - Saeimā - vai kā citādi). Un šobrīd šis lēmuma projekts varētu būt ievads, lai mēs vēlreiz pie šīs tēmas atgrieztos un nopietni izsvērtu, kā šo sarežģīto jautājumu, ņemot vērā pieredzi, savu bēdīgo pieredzi un kaimiņu pieredzi, risināt kopumā, nevis runātu tikai par šiem atsevišķajiem cilvēkiem. Tāpēc es tomēr ierosinu balsot pret šo lēmuma projektu un to neatbalstīt tādā formā, kādā tas ir iesniegts.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partija.

J.Jurkāns (TSP).

Godātie deputāti! Es atceros 1992. gadu. Es jau to vairākkārt no šīs tribīnes esmu teicis, kad es runāju tieši par šo problēmu, un es teicu tajā reizē, ka būtībā mēs nevaram šajā situācijā nevienu nedz attaisnot, nedz apsūdzēt, jo mēs esam diemžēl ļoti tālu no tās patiesības. Un, ja mēs esam tālu no tās patiesības, kura ir kaut kur dziļi vai tuvu aprakta jeb noslēpta Krievijā, kā mēs varam runāt šeit par čekistiem jeb "it kā čekistiem", jeb tiem, kas sadarbojās vai nesadarbojās?! Un turklāt laikā, kad mūsu tiesu sistēma ir pierādījusi, cik tā ir bezpalīdzīga šajā situācijā - tieši šajā situācijā, kad šī patiesība ir kaut kur tālu noslēpta, - kaut ko pierādīt? Tad kāpēc, zinot to, ka tā patiesība ir to cilvēku rokās, kas būtībā priecājas par visu to, kas te notiek, - un tas, kas te notiek, nav virzība uz priekšu, bet mīņāšanās pagātnē un mīņāšanās neattīstībā, - kāpēc mēs tiem cilvēkiem ļaujam to darīt? Kāpēc mēs neesam gudrāki par tiem cilvēkiem, kas negrib, lai mums būtu neatkarīga valsts? Tas ir tas mans lielais un skaļais jautājums jums visiem: kāpēc? Kāpēc mēs esam tādi cilvēkēdāji?! Kāpēc mēs neredzam, caur kādām ciešanām ir izgājuši visi tie cilvēki, kāpēc mums vēl un vēlreiz gribas tos cilvēkus pakļaut kaut kādām mocībām - un ne tikai tos atsevišķos cilvēkus, bet arī visus tos cilvēkus, kas dzīvo tiem cilvēkiem līdzi? Kāpēc mēs nelasām analīzes, kāpēc mēs nelasām aptaujas par to, ko domā Latvijas tauta, ko domā Latvijas iedzīvotāji visā šajā sakarībā? Kāpēc mums liekas, ka mēs esam gudrāki, kāpēc mēs esam labāki par visiem tiem cilvēkiem, kas ir ārpus parlamenta? Kāpēc mēs ņemam uz sevi šo atbildību un šo lielo grēku? Kāpēc mēs negribam būt normāli cilvēki? Tas ir tas mans lielais un sāpīgākais jautājums: kāpēc mums gribas bradāt pāri cilvēkam, cilvēku likteņiem? Kur slēpjas šī nežēlība? Kur tā slēpjas, Budovska kungs? Es skatos uz jums: jūs esat tāds pats "produkts" kā es un kā citi visā tai sistēmā. Varbūt, ka liktenis jūs ir pasargājis, varbūt. Varbūt viņš ir jūs pasargājis, varbūt viņš ir mani pasargājis vai kādu citu. Bet kādu citu viņš nav pasargājis! Vai varbūt kaut kāds negadījums mani ir pasargājis vai jūs ir pasargājis, ielicis kaut kādā citā kategorijā. Bet citus cilvēkus viņš nav pasargājis. Viss, ko es gribu pateikt: dārgie kolēģi, būsim cilvēki! Un nedzīvosim atriebības izjūtās, jo tas viss, ko mēs gribam šeit, lielā mērā ir atriebība! Es nedomāju, ka tas ir viena normāla kristīga cilvēka cienīgi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: Saeima nolemj atcelt Saeimas 1994. gada 28. aprīļa paziņojuma par Saeimas deputātu Andrejeva, Inkēna, Kreitusa, Milberga un Siliņa mandātu darbības apturēšanu 3. punktu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 18, atturas - 10. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Jāizskata iesniegums Saeimas Prezidijam. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut likumprojektu par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām Saeimas 9. marta sēdes darba kārtībā aiz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" (darba kārtības 19. punkts). Tātad pēc 19. punkta jau ir iekļauts 42. punkts.

Godātie kolēģi! Ja jūs esat kaut ko sarunājuši vai Budžeta un finansu komisijas... Nē, 42. punkts ir par sertifikātiem. Tautsaimniecības komisijas vārdā... tad nav jākoriģē kaut kas? Pēc 19.punkta bija balsojums - 42. punkts. Tas jau ir iebalsots.

Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Ar šīsdienas Saeimas lēmumu šodienas darba kārtības 19. punkts ir likumprojekts par ārvalstnieku ieguldījumiem Latvijas Republikā. Un, ņemot vērā šo nobalsoto darba kārtību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina attiecīgo likumprojektu iekļaut aiz šā 19.punkta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā traktēt šo lietu var, kaut gan mēs esam balsojuši, ka pēc 19. punkta sekos cits. Tātad, ja Saeima atbalsta, tad pēc 19. punkta sekos grozījumi likumā par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas... es atvainojos... likumprojekts par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldības dzīvojamām mājām, un tikai pēc tam seko 42. jautājums - likumprojekts "Par privatizācijas sertifikātiem". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Tagad, lūdzu, ir jāskata likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"". Trešais lasījums. 46. punkts. Jā, man jāatvainojas. Diemžēl tā ir manis pieļauta neprecizitāte. Tagad mēs izskatām likumprojektu "Latvijas Republikas Satversmes tiesas likums".

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī šodien jau deputāts Gundars Bērziņš pieminēja, ka, lūk, nav mums Satversmes tiesas, tāpēc ir problēmas. Ir presē daudz izteiktas kritikas, ka mēs kavējamies ar šo likumu izstrādāšanu un pieņemšanu un ka tā ir apzināta politika - un tamlīdzīgi.

Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, pieņemot pirmajā lasījumā to likumprojektu, kuru bija sagatavojusi Tieslietu ministrija (vairāk bijušā tieslietu ministra Levita personā), tajā bija pietiekami daudz neatrisinātu jautājumu, pietiekami daudz neprecizitāšu, kļūdu. Mēs to akceptējām, lai tieši būtu virzība uz priekšu, lai pēc tam pie tā nopietni strādātu. Pēc tam, kad likumprojekts, Satversmes tiesas likuma projekts, tika akceptēts pirmajā lasījumā, mēs šo likumprojektu nosūtījām uz Eiropas padomi. Tas tika pārtulkots angļu valodā, tika nosūtīts uz Eiropas padomi un tika lūgti ekspertu atzinumi. Mēs saņēmām veselu virkni ekspertu atzinumu, proti, doktora Jana Klučkas no Slovakijas Konstitucionālās tiesas atzinumu, bijušā Somijas Augstākās administratīvās tiesas priekšsēdētāja Anti Suvirantas atzinumu; saņēmām atzinumu - komentārus, kurus bija sagatavojuši Hugo Kleins un Matiass Hartvigs no Vācijas Konstitucionālās tiesas; saņēmām atzinumu no Austrijas speciālista Klausa Bertholda; saņēmām atzinumu no Polijas Konstitucionālās tiesas - no Garlicka kunga; saņēmām atzinumu vēl no Vācijas - no Garbrehta kunga. Pēc šo atzinumu rūpīgas izstudēšanas Juridiskā komisija būtiski pārstrādāja šo likumprojektu, sagatavoja savu variantu, un, pirms virzīt to uz Saeimas sēdi, mēs vēl nosūtījām šo likumprojektu atzinumam uz Latvijas Republikas Augstāko tiesu un saņēmām šādu atzinumu šā gada februāra sākumā. Nosūtījām šo likumprojektu atzinumam arī uz Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un februāra sākumā saņēmām atzinumu. Pēc tam uzaicinājām uz komisijas sēdi Augstākās tiesas pārstāvjus, piedalījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Gruziņa kungs, arī pārstāvis no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, un rezultātā ir sagatavots šis likumprojekts otrajam lasījumam. Es vienkārši vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šis likums, neapšaubāmi ir ļoti nopietns likums. Un tieši tāpēc no tā, cik nopietni mēs pie tā strādāsim un cik rūpīgi pret to attieksimies, ir atkarīgs, kā lietas ievirzīsies tālāk. Tāpēc arī tik ilgstošu laiku mēs bijām spiesti veltīt šā likumprojekta izstrādāšanai un tālākai precizēšanai.

Un tagad atļausiet man jau konkrēti jūs informēt par to, kādas izmaiņas ir notikušas likumprojektā salīdzinājumā ar pirmo lasījumu.

Vispirms Juridiskā komisija ierosina paša likumprojekta nosaukumā izsvītrot vārdus "Latvijas Republikas" un tādējādi nosaukt to par "Satversmes tiesas likumu".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Endziņš. 1. pants ir izteikts jaunā redakcijā - divās daļās.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo 1. panta redakciju ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija piedāvā no 2. panta izsvītrot otro daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 3. pantā Juridiskā komisija piedāvā aizstāt vārdu "pieci" ar vārdu "septiņi", proti, ka Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes. Pieņemts.

A.Endziņš. 4. pants ir izteikts jaunā redakcijā. Un jūs redzat pasvītroto. Šeit salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir parādījusies 4., 5. un 6.daļa, jo mēs būtībā šeit viņu precizējām un sadalījām šajās daļās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Vienu mirklīti! Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vienkārši... vai nu es kaut ko nesaprotu, vai nemāku skaitīt. Sākumā ir teikts, ka ir septiņi tiesneši, bet šeit, 4. pantā, trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc Saeimas deputātu priekšlikuma, divus - pēc Ministru kabineta priekšlikuma, bet trīs - no Augstākās tiesas tiesnešu vidus. Man iznāk kopā astoņi. Vai tur nav pretruna, Endziņa kungs? Es vienkārši esmu neziņā.

A.Endziņš. Es atvainojos, šeit ir tehniska kļūda. No Augstākās tiesas ir nevis trīs, bet divi. Šeit, kā redzat, ir jauna pieeja piedāvāta šā panta pirmajā daļā, ka tiesnešus apstiprina nevis pēc vienas personas vai tieslietu ministra, vai Ministru kabineta ieteikuma, bet gan tiek iesniegtas trīs Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūras, ko ierosina Saeimas deputāti vispārīgā kārtībā, kā to paredz Kārtības rullis, divus kandidātus ierosina Ministru kabinets, un divus ierosina Augstākā tiesa savā plēnumā. Protams, lemj Saeima.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai par 4. pantu ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 5. pants, kā jūs redzat 2. lapaspusē, - "Tiesnešu mantija un amata zīme". Mēs esam šo pantu pārcēluši no pirmā lasījuma projekta, kur tas ir 39. pants. 39. pantu mēs ierosinām pārcelt aiz 4., un tas būtu 5. pants. Arī tas ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav?

A.Endziņš. Jūsu projekta dokumentā pirmajā lasījumā tas ir 20. lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk būtu 6. pants pēc jaunas redakcijas. Šeit mēs esam izslēguši virsrakstā vārdus "amata pildīšanas maksimālais vecums", un pirmā daļa ir izdalīta pa trijām daļām. Un pēc tam vēl ir jauna - ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Vai par 6. pantu deputātiem ir kādas piezīmes, iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 7. pants - "Satversmes tiesas tiesneša amata atstāšana pirms pilnvaru izbeigšanās". Pants ir redakcionāli precizēts. Šeit ir aizstāti vārdi "Ministru kabinetam" ar vārdiem "Saeimas priekšsēdētājam", tas ir pie bijušā 6. panta pirmās daļas, tagadējais 7. pants.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo pantu? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Un vienlaicīgi mēs piedāvājam arī izslēgt no bijušā 6. panta otro daļu, šīs normas iestrādājot pie pirmā lasījuma redakcijas - par 4. un 7. pantu izteiktajos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav.

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina arī papildināt projektu ar jaunu 8. pantu, kura nosaukums ir "Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru apturēšana". Te ir norādīts, ka tiesas tiesneša pilnvaras tiek apturētas, ja Satversmes tiesa ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret šo tiesnesi. Un otrā daļa - ja Satversmes tiesa pieņem lēmumu par dienesta izmeklēšanas uzsākšanu pret Satversmes tiesas tiesnesi, lai noskaidrotu, vai viņš ir pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību, Satversmes tiesa var apturēt šā tiesneša pilnvaras līdz dienesta izmeklēšanas beigām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 9. pants ir izteikts jaunā redakcijā (tas bija iepriekšējais 7. pants), un panta nosaukums līdz ar to ir "Satversmes tiesas tiesneša atbrīvošana vai atlaišana no amata".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Pieņemts.

A.Endziņš. 10. pantam, (jeb bijušajam 8. pantam) ir precizēts nosaukums: "Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanas kārtība, pilnvarām izbeidzoties pirms termiņa". Kopumā šis pants, kā jūs redzat, ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Endziņš. 11. pants - "Satversmes tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks". Pants ir redakcionāli precizēts, kā arī papildināts ar vārdu "absolūto" - pie balsošanas ar "absolūto balsu vairākumu".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Endziņš. 12. pants ir jaunā redakcijā (jeb vecā, pirmā, lasījuma redakcijā 10. pants) - "Satversmes tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka uzdevumi un tiesības". Šeit ir aizstāts vārds "plenārsēdes" ar vārdu "sçdes", kā arī redakcionāli šis pants ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Endziņš. Tālāk ir 13. pants - "Satversmes tiesas reglaments". Jūs redzat, ka pirmajā ailītē, kur ir pirmā lasījuma redakcija, ir tukša vieta. Lieta tāda, ka Juridiskā komisija ierosina (tas ir pirmā lasījuma redakcijas 48. pants) pārcelt šo pantu aiz 10., tātad uz augšu, un izteikt viņu jaunā redakcijā: "Satversmes tiesas struktūru un darba organizāciju nosaka Satversmes tiesas reglaments, kuru pieņem ar absolūtu balsu vairākumu no tiesnešu kopskaita."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Endziņš. 14. pants - "Satversmes tiesas statuss". Šeit ir Juridiskā komisija pieņēmusi deputāta Lagzdiņa priekšlikumu un arī pārcēlusi viņu (pirmā lasījuma redakcijā 40. pants) tagad kā 14. pantu.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk būtu likumprojekta otrā nodaļa "Satversmes tiesas kompetence". Šeit 15. pants ir jaunā redakcijā (vai 11. pants pirmā lasījuma redakcijā). Mēs viņu esam papildinājuši ar jaunu 2. punktu, proti, par Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, ko izskata Satversmes tiesa. Kā arī ir papildināts 3. punkts ar vārdiem "citu Ministru kabineta normatīva rakstura aktu", kā arī ar vārdiem "kâ arī ar atsevišķu ministru izdoto normatīva rakstura aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem". Bez tam arī pirmā lasījuma redakcijas 4. punkts ir izteikts jaunā redakcijā un ir izslēgts no pirmā lasījuma redakcijas 6. punkts, bet tā vietā ir ielikts jauns 6. punkts. "Ar likumu uz to pilnvarota ministra rīkojuma par pašvaldības domes (padomes) saistošo noteikumu atcelšanu, atbilstību likumiem."

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk būtu 16. pants - "Tiesības iesniegt pieteikumu". Šis pants sastāv no vairākām daļām. Vispirms mēs ierosinām mainīt šī panta nosaukumu, (tas ir pirmā lasījuma redakcijas 12. pants un jaunais - 16. pants), proti, nevis "Lietas ierosināšanas tiesības", bet "Tiesības iesniegt pieteikumu", jo tas būtu precīzāk. Un pirmajā daļā mēs ierosinām aizstāt vārdus "ierosināt lietu" ar vārdiem "iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu", kā arī papildināt ar vārdiem "kâ arī Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem (15. panta 2. punkts)".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes deputātiem.

A.Endziņš. Un papildināt ar jaunu 4. punktu, proti, ka arī Augstākās tiesas Senātam ir tiesības iesniegt pieteikumu, un precīzāk ir nevis "tiesām, izskatot konkrētas lietas", bet "tiesai uz izskatāmās lietas pamata". Tas būtu par pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Pret pirmo daļu ir iebildes?

A.Endziņš. Par šā panta otro daļu. Šeit ir aizstāti analoģiski vārdi, tāpat kā mēs rīkojāmies jau pirmajā daļā, - "ierosināt lietu" ar vārdiem "iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu", kā arī redakcionāli ir precizēta šī daļa atbilstoši priekšlikumiem par pirmā lasījuma 11. pantu vai gatavojot otrajam lasījumam 15. panta redakciju. Bez tam ir papildināts ar jaunu 4. punktu un līdz ar to ir pārveidots 4. punkts par 5. punktu jaunā redakcijā. Tas ir analoģiski jau pirmajai daļai, ka "Augstākās tiesas Senāts" un "uz izskatāmās lietas pamata". Tas ir par otro daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Endziņš. Par trešo daļu šeit ir analoģiski - vārdu "ierosināt lietu" vietā lietot vārdus "iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu", kā arī šī daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

A.Endziņš. Ceturtā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

A.Endziņš. Ierosinām arī papildināt ar jaunu daļu - piekto daļu, proti: "Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru uz to pilnvarots ministrs atcēlis pašvaldības domes (padomes) saistošos noteikumus (15. panta 6. punkts), ir attiecīgajai domei (padomei)." Tas ir jautājums, ko mēs saskaņojām ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāju Lagzdiņa kungu.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav.

A.Endziņš. Sestā daļa ir redakcionāli precizēta, un arī atbilstoši, kā jau es teicu iepriekš, šie vārdi "ierosināt lietu" ir nomainīti ar vārdiem "iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Septītajā daļā tāpat šie vārdi ir nomainīti, kā arī papildināta šī septītā daļa ar jaunu 4. punktu, bet 5. punkts ir jaunā redakcijā pēc analoģijas ar iepriekšējiem, tas ir, šādas tiesības ir "Augstākās tiesas Senātam" un "tiesai uz izskatāmās lietas pamata".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Endziņš. Trešā nodaļa - "Tiesvedība". Šeit ir 17. pants jaunā redakcijā (13. pants pirmā lasījuma redakcijā). Šeit mēs esam nomainījuši jau panta nosaukumu. Vecais nosaukums bija "Pieteikumu vispārīgā forma un saturs". Vienkāršāks nosaukums ir pašreiz, ko mēs ierosinām, - "Pieteikuma iesniegšana".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Endziņš. Pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā analoģiski ar pieteikumu - nevis "ierosinātājs", bet "pieteikuma iesniedzējs" un tamlīdzīgi. Jūs redzat pasvītroto tekstu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Otrā daļa arī ir izteikta jaunā redakcijā. Arī šeit jūs redzat pasvītroto tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

A.Endziņš. Trešā daļa ir bez izmaiņām.

18. pants otrā lasījuma redakcijā jeb 14. pants pirmajā lasījumā. Arī šis pants ir izteikts jaunā redakcijā. Jūs redzat tekstā pasvītrotās vietas, kur ir šīs atšķirības ar pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Endziņš. Pirmā lasījuma 15. pants - "Sevišķie pieteikuma pieņemšanas noteikumi lietās par pašvaldību izdoto noteikumu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem". Juridiskā komisija ierosina izslēgt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Endziņš. 16. pants pirmā lasījuma redakcijā - "Sevišķie pieteikuma pieņemšanas noteikumi lietās par administratīvo aktu atbilstību cilvēka un pilsoņa tiesībām ". Arī šeit Juridiskā komisija ierosina šo pantu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Endziņš. 19. pants otrā lasījuma sagatavotajā redakcijā un pirmā lasījuma 17. pants. Šeit pants ir izteikts jaunā redakcijā, un tam nav divu daļu, bet tas ir kā viena daļa, tātad ir jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Pieņemts.

A.Endziņš. 20. pants - "Pieteikuma pieņemšana". Šeit arī ir izteikts jaunā redakcijā. Mēs vairāk mēģinājām pirmo daļu precizēt, sadalot pirmo daļu 1., 2. un 3. punktā, lai būtu uzskatāmāk. Arī šeit jūs redzat pasvītroto, kur ir šīs atšķirības, salīdzinot ar pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Endziņš. 21. pants, tas ir, "Atteikšanās pieņemt pieteikumu" (analoģiski 19. pants pirmajā lasījumā), ir jaunā redakcijā. Šeit panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, un šo jauno redakciju jūs redzat pasvītrotu.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav? Tālāk!

A.Endziņš. Labojumu otrajā daļā mēs jau esam akceptējuši - tātad šo vārdu "ierosinātājam" mēs aizvietojam ar vārdu "iesniedzējam".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Un trešā daļa. Pirmā lasījuma trešo daļu mēs esam sadalījuši divās daļās - tātad trešajā un ceturtajā, turklāt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes?

A.Endziņš. 22. pants - "Lietas sagatavošana izskatīšanai". Šeit mēs esam aizstājuši atkal vārdus "pieteikums ar lēmumu pieņemts" ar vārdiem "lieta ierosināta", pants ir redakcionāli precizēts, un izslēgts 4. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Endziņš. Trešā daļa ir redakcionāli precizēta un papildināta ar vārdu "îpaši", kā arī aizstāti vārdi "diviem mēnešiem" ar vārdu "mçnesi". Tātad ir samazināts termiņš, kādā ir sagatavojama lieta un pagarinājums, un kāda lieta var tikt pagarināta. Šeit ir samazināts termiņš.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav? Nākošo, lūdzu!

A.Endziņš. Ceturtajā daļā ir izslēgts vārds "attiecīgā" un aizstāti vārdi "par to, ka lieta sagatavota" ar vārdiem "par lietas nodošanu". Tātad varētu teikt, ka šī daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

A.Endziņš. Piektā daļa arī redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. 23. pants - "Lietas dalībnieku tiesības iepazīties ar lietas materiāliem pirms lietas izskatīšanas tiesas sēdē". Šis pants ir analoģisks 21. pantam pirmajā lasījumā, viņš ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. 24. pants - "Pârstāvība Satversmes tiesā". Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un daļēji šajā 24. pantā iestrādāt pirmā lasījuma redakcijas 26. panta normas. Šīs 26. panta normas jūs varat redzēt sava dokumenta 16. lappusē.

Sēdes vadītājs. Pret 24. pantu deputātiem nav iebildes? Nav. Tad, lūdzu, apstāsimies pie 25. panta.

Trīsdesmit minūšu ilgs pārtraukums. Godātie kolēģi, es lūdzu jūs padomāt par to, lai nebūtu tomēr sēdes pārtraukums... sēde jāpārtrauc tāpēc, ka deputāti neierodas pēc pārtraukuma un nav kvoruma.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Paldies, zālē ir kvorums. Izskatot likumprojektu "Latvijas Republikas Satversmes tiesas likums", mēs apstājāmies pie 26. panta. Lūdzu, turpināsim! Tikai lūdzu deputātus - vai nu ieņemiet vietas, vai arī turpiniet sarunas blakustelpās!

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! 25. pants - "Tiesas sastāvs". Pirmā lasījuma 22. pants. Pants ir izteikts jaunā redakcijā. Kā redzat, ir trīs daļas, daudz kompaktākas, un ir pateikts, ka lietas izskata piecu tiesnešu sastāvā un ka sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, un ka viņiem ir vienādas tiesības lietas izskatīšanā tāpat kā pārējiem tiesnešiem. Šeit nav vairs teikts, ka vienā gadījumā lietas tiek izskatītas pilnā sastāvā, citā - triju tiesnešu sastāvā, šeit tātad ir piecu cilvēku sastāvā, tas ir kvorums.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos referentam, bet deputātu, kuri stāv kājās un kuri skaļi runā, ir diezgan daudz zālē, un tāpēc ir tāds troksnis un mēs traucējam tiem, kuri uzmanīgi seko pantiem, punktiem un apakšpunktiem.

A.Endziņš. Nākamais ir 26. pants, kura nosaukums ir "Civilprocesa kodeksa normu piemērošana". Juridiskā komisija ierosina pārcelt šo pirmā lasījuma 25. pantu tagad kā 26. pantu un aizstāt šeit vārdus "Administratīvā procesa likuma" ar vārdiem "Civilprocesa kodeksa", jo ne Administratīvā procesa likuma, ne Administratīvā procesa kodeksa mums nav, un tāpēc mums ir iestrādātas pamatā tiesvedībā civilprocesa normas. Un kaut ko pārskatīt acīmredzot mēs varētu tikai tad, kad būs cienījamā Saeima saņēmusi un pieņēmusi likumu šajā sfērā. Jūs salīdzinot varat skatīties 16. lappusē, kur ir 25. pants, kāds tas bija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Endziņš. 27. pants - "Satversmes tiesas sēdes atklātums". Juridiskā komisija ierosina pirmā lasījuma redakcijas 24. pantu ievietot šeit, to redakcionāli precizējot, un vārdi "Satversmes tiesas priekšsēdētājs" ir aizstāti ar vārdiem "Satversmes tiesa". Tātad nevis Satversmes tiesas priekšsēdētājs pieņem vai ierosina, vai var ierosināt šos lēmumus, bet tikai pati Satversmes tiesa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Endziņš. Ir arī izsvītrota no pirmā lasījuma redakcijas otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Nākamais ir 28. pants, jaunā redakcija, - "Satversmes tiesas sēde". Tam atbilst 23. pants pirmā lasījuma redakcijā. Šis pants ir izteikts jaunā redakcijā, jūs redzat pasvītrojumus. Pirmajā lasījumā bija 10 daļas, tagad ir 8 daļas. Mēs esam to izstrādājuši kompaktāku un precizējuši.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes?

A.Endziņš. Tālāk, es jums jau teicu, ir runa par tiesas sēdes atklātību (pēc pirmā lasījuma - 24. pants). Mēs jau akceptējām tā pārcelšanu augstāk jaunā redakcijā. Arī pirmā lasījuma 25. pants - mēs jau akceptējām... 26. pants - "Procesa pilnvarotais". Arī to mēs akceptējām citādā redakcijā, nekā bija.

Un tagad būtu jaunās redakcijas 29. pants - "Tiesvedības izbeigšana" - , kurš ir analoģisks ar 27. pantu pirmā lasījuma redakcijā. Mēs to esam precizējuši, izteikuši jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. 30. pants - "Satversmes tiesas spriedums". Pēc pirmā lasījuma redakcijas tas ir 28. pants, tā nosaukums bija "Tiesas spriedums", bet šeit mēs tā nosaukumu papildinām - "Satversmes tiesas spriedums", lai būtu skaidrāk. Ir arī redakcionāli precizēta pirmā, otrā un trešā daļa. Pasvītrojumi jums uz to norāda.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Endziņš. 31. pants - "Satversmes tiesas sprieduma spēks". Tas ir 29. pants pirmā lasījuma redakcijā. Mēs to esam izteikuši jaunā redakcijā, un, kā jūs redzat, salīdzinājumā ar pirmo lasījumu, kur šim pantam bija piecas daļas, tagad ir trīs daļas, tas ir kompaktāks un ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Seko pirmā lasījuma 30. pants, kura nosaukums ir "Sprieduma izpilde". Juridiskā komisija ierosina šo pantu izsvītrot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. 32. pants - "Sprieduma publicēšana". Šeit pants ir izteikts jaunā redakcijā. Pirmā lasījuma redakcijā tas bija 31. pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Juridiskā komisija piedāvā no pirmā lasījuma redakcijas izsvītrot visu ceturto nodaļu, kuras nosaukums bija "Tiesvedība saīsinātā procesā" un kurā bija panti "Steidzami gadījumi", "Saīsinātais process", "Pagaidu spriedums", "Regulārā procesa turpināšanās". Mēs ierosinājām visu šo nodaļu izsvītrot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Tālāk būtu piektā nodaļa - "Satversmes tiesas tiesneša statuss". Un 33. pants - "Tiesnešu neatkarība". Pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes?

A.Endziņš. 34. pants - "Rîcība, kas nav savienojama ar Satversmes tiesas tiesnešu statusu". Šeit, jūs redzat, bija deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Juridiskā komisija panta pirmajā daļā ir ņēmusi vērā Lagzdiņa kunga ierosināto redakciju un ir priekšlikumu iestrādājusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes?

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina pirmā lasījuma 37. panta otro un trešo daļu apvienot vienā daļā - otrajā daļā - un izteikt to jaunā redakcijā. Tekstu jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 35. pants - "Tiesnešu neaizskaramība". Juridiskā komisija arī šo pantu ir izteikusi jaunā redakcijā, ir to precizējusi, un, kā redzat, ir tikai trīs daļas salīdzinājumā ar četrām daļām, kā tas bija pirmajā lasījumā. Šinī jautājumā, kas skar tiesas, mēs esam to mēģinājuši pielīdzināt jebkuras tiesas - rajona, pilsētas vai Augstākās tiesas - tiesnešu neaizskaramībai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Tālāk. Pirmā lasījuma sestā nodaļa - "Satversmes tiesas simboli". Cienījamā Saeima jau piekrita, ka mēs šo pantu - 39. pants - "Tiesneša mantija, amata zīme un apliecība" pārcēlām aiz pirmā lasījuma redakcijas 4. panta. Arī 40. pants - "Tiesas zīmogs". Šeit ir Lagzdiņa kunga priekšlikums par šā panta redakciju, un Juridiskā komisija izteica to Lagzdiņa kunga ierosinātajā redakcijā, aiz pirmā lasījuma redakcijas 10.panta, un tam cienījamā Saeima jau piekrita.

Septītā nodaļa. Nodaļas nosaukums un 41. pants nav grozīts. 37. pants - "Tiesneša atalgojums". Pants ir izteikts jaunā redakcijā, ņemot vērā likumu "Par tiesu varu", tātad iestrādājot šīs analoģijas ar šajā likumā paredzētajām normām, kas skar Satversmes tiesas tiesnešu atalgojumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Endziņš. Tālāk ir pirmā lasījuma 43., 44., 45. pants. Juridiskā komisija ņēma vērā Lagzdiņa kunga priekšlikumu svītrot 43., 44. un 45. pantu un apvienot to vienā - 43. pantā (pēc viņa priekšlikuma jeb pēc mūsu redakcijas tas ir otrā lasījuma 38. pants - "Tiesneša sociālās garantijas"), tikai izsvītrojot no Lagzdiņa kunga priekšlikuma vārdus "piemaksas pie darba algas" un "vispārējo tiesu".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Endziņš. Astotā nodaļa - "Noslēguma noteikumi" (kādi bija pirmā lasījuma variantā). 46. pants - "Nestandarta tiesisko aktu pārbaude". Juridiskā komisija ierosina izsvītrot pantu, tā normas daļēji iestrādājot priekšlikumos par pirmā lasījuma redakcijas 11. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai jums, deputāti, ir iebildes ? Nav.

A.Endziņš. 47. pants pirmā lasījuma redakcijā - "Administratīvā akta un pašvaldību noteikumu definīcija". Juridiskā komisija ierosina izsvītrot šo pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Endziņš. 48. pants pirmā lasījuma redakcijā - "Satversmes tiesas reglaments". Cienījamā Saeima jau piekrita, ka šis pants tika izteikts jaunā redakcijā un pārcelts aiz pirmā lasījuma redakcijas 10. panta.

49. pants - "Civilprocesa kodeksa normu piemērošana". Mēs ierosinām šo pantu izsvītrot. Mēs jau to iestrādājām iepriekš, to akceptēja cienījamā Saeima.

50. pants - "Konstitucionālais likums par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem". Mēs ierosinām to izsvītrot, un ierosinām izsvītrot arī 51. pantu - "Likuma spēkā stāšanās". Kā jūs redzat, termiņš jau ir pilnībā beidzies.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi un grozījumi, kādi ir izdarīti šajā likumprojektā, ir izskatīti, un es lūdzu cienījamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Latvijas Republikas Satversmes tiesas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu par...

A.Endziņš. Un es cienījamajai Saeimai lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 30. martam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Prezidijs ir saņēmis no Ārlietu komisijas iesniegumu ar deputātu parakstiem. Viņi lūdz kā nākamo jautājumu tagad izskatīt lēmuma projektu "Par dokumentu "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005. gadam"". Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Mēs lūgtu tomēr Saeimas deputātus atļaut izskatīt vispirms likumprojektu par ārvalstnieku ieguldījumiem, kurš darba kārtībā jau ir kopš 9. februāra un paredzētais spēkā stāšanās datums ir 1. aprīlis, un nepieciešami vēl diezgan sarežģīti Ministru kabineta noteikumi. Es lūgtu izskatīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Kiršteins. Jā, nu labi. Te izskaidroja atkal, ka mēs esam pārāk ilgi ievilkuši šodien sēdi, un tas arī ir viens no lēmumiem, kas šodien bija jāpieņem. Tā ka es arī piekrītu.

Sēdes vadītājs. Bet jūs savu priekšlikumu noņemat?

A.Kiršteins. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - ārlietu ministrs Valdis Birkavs!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie kolēģi! Man būtu tikai viens lūgums - noteikt, ka ārpolitiskās debates ir nākamajā ceturtdienā kā pirmais jautājums. Es būtu pilnīgi gandarīts.

Sēdes vadītājs. Tas nav iespējams. Mēs varam noteikt secību, bet mēs nevaram saskaņā ar Kārtības rulli noteikt laiku debatēm. Līdz ar to šis iesniegums, kā es saprotu no deputāta Kiršteina zīmēm, ko viņš raida, tiek noņemts.

Līdz ar to izskatām likumprojektus tajā secībā, kura mums ir apstiprināta. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"".

Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Budžeta komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam grozījumus likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā". Es lūdzu jūs paņemt dokumentu nr. 438, un bez tam mums izskatīšanas gaitā būs nepieciešams arī dokuments nr. 164, kas ir uz vienas lappuses, - par vienu priekšlikumu šim likumprojektam.

Kā redzams no dokumenta nr. 438, proti, Budžeta un finansu komisijas apkopotajiem priekšlikumiem likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" izskatīšanai trešajā lasījumā, pirmais pants, kuram mums būtu jāpievērš uzmanība un kurā tika iesniegti grozījumi, ir 2. pants. Šajā pantā, gatavojot trešo lasījumu, tika iesniegti Finansu ministrijas priekšlikumi, kuriem ir redakcionāla nozīme un kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. 3. pantā ir viens precizējums otrā lasījuma redakcijai, un tas ir šajā dokumentā nr. 164, kuru jau es minēju, - proti, 3. panta 1. punktā precizēt redakciju, izsakot apakšpunktu "darbības ar nekustamiem īpašumiem" šādā redakcijā: "starpniecība ar nekustamiem īpašumiem". Šā labojuma iesniedzējs otrajam lasījumam bija deputāts Jonītis, un, izanalizējusi un izskatījusi to kopīgi ar ekspertiem, komisija ir vienojusies arī ar iesniedzēju par šādu redakciju trešajam un galīgajam lasījumam. Citu labojumu vai papildinājumu trešajā pantā nav.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Atbalstām.

O.Kehris. 7. pants ir nākamais, kuru skar izmaiņas. Ir deputāta Tomiņa redakcionāla rakstura priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Citu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

O.Kehris. Nākamais pants, kuram mums būtu jāpievērš uzmanība, ir 10. pants - "Nodokļu atvieglojumi". Bija iesniegti deputāta Graudiņa priekšlikumi, un šie viņa priekšlikumi pēc būtības ir iestrādāti pārejas noteikumos, un līdz ar to nav vajadzības izdarīt kādus grozījumus 10. pantā.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Pieņemts.

O.Kehris. Pārejas noteikumos pēc būtības ir ņemti vērā deputāta Graudiņa, deputāta Jonīša un deputātes Počas priekšlikumi, kas ir tapuši Finansu ministrijā un akceptēti, izskatot vairākās sēdēs Budžeta un finansu komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

O.Kehris. Attiecībā uz pārejas noteikumiem ir arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kurš ir saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku. Frakcija ierosina, lai likuma spēkā stāšanās laiks būtu 1. jūlijs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, jo ļoti cieši ar šo likumprojektu saistītais likumprojekts par uzņēmumu peļņas nodokli ir ar Saeimas lēmumu jau noteikts ar 1. aprīli. Un tekstā ir paredzēts 1. aprīlis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

O.Kehris. Pielikumā, proti, šā likuma 4. pielikumā, ir uz trešo lasījumu uzlabota redakcija, ko komisija ir izskatījusi un atbalstījusi. Citus labojumus vai priekšlikumus attiecībā uz šo likumprojektu komisija nebija saņēmusi, un es aicinu deputātus nobalsot par tā pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Jāzvana! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 7. Pieņemts.

O.Kehris. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldības dzīvojamajām mājām".

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pirms diviem mēnešiem Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizāciju". Saskaņā ar šo likumprojektu iedzīvotājiem ir tiesības privatizēt viņiem izīrētās dzīvojamās telpas. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem šīs tiesības un nepieļautu vērtīgāko dzīvojamo māju atsavināšanu, kā arī citas nelikumīgas darbības ar dzīvojamajām telpām, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi šo likumprojektu. Saskaņā ar likumprojekta 1. punktu pēc šā likuma spēkā stāšanās ir aizliegts ieķīlāt valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kurās esošie dzīvokļi tiek izīrēti vai nedzīvojamās telpas tiek iznomātas, kā arī pārdot vai citādi atsavināt valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas. Kādēļ ir šāda norma? Tādēļ, ka diemžēl, kā jau es teicu, pēdējā laikā, arvien biežāk tuvojoties tam brīdim, kad spēkā stāsies likums "Par dzīvokļu privatizāciju", diemžēl vērtīgākās mājas tiek ieķīlātas, un faktiski, ja gadījumā pašvaldības neizpirks šīs mājas, neatdos parādu, tad tās pāries attiecīgās bankas vai firmas īpašumā. Tādējādi attiecīgo ēku īrniekiem nebūs iespējams privatizēt.

Nākamais. Ja pieņems šo likumu, tad saskaņā ar šā likumprojekta 2. punktu ir aizliegts nodot apsaimniekošanā citām personām valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kurās esošie dzīvokļi tiek izīrēti vai nedzīvojamās telpas tiek iznomātas. Es gribu šeit uzsvērt, ka runa ir par izīrētām un iznomātām ēkām, nevis par tukšajām. Ko tas nozīmē? Jau ilgāku laiku dažādām starpniekfirmām tiek nodotas tā saucamajā apsaimniekošanā dzīvojamās mājas, un zīmīgi ir tas, ka tiek nodotas apsaimniekošanā nevis nerentablās dzīvojamās mājas, bet tieši tās, kas nes peļņu. Tādējādi faktiski pašvaldības atsakās tīši no peļņas un patur savā saimniecībā tieši nerentablās ēkas. Pie tam šie līgumi tiek slēgti bieži vien ar tā saucamajām pirmpirkuma tiesībām, ka attiecīgās uzņēmējsabiedrības varētu nākotnē šīs ēkas nopirkt. Tādējādi faktiski arī tiek maldinātas šīs firmas.

Tālāk. Jau presē daudzkārt ir rakstīts par to, ka tiek izsolītas tā saucamās īres tiesības un iedzīvotājiem ir jāmaksā, izsolot šīs īres tiesības, tikai par tiesībām vien ļoti lielas naudas summas. Šādas darbības saskaņā ar likumu nav atļautas, jo spēkā ir likums, kurš paredz, ka līdz šā gada 1. jūlijam tiesības izsolīt ir to personu dzīvokļus, kuri pārceļas uz dzīvi citās valstīs. Citos gadījumos īres tiesības izsolīt nav pieļauts. Piemēram, ļoti plaši Rīgā tiek izsolītas īres tiesības uz tukšajiem dzīvokļiem. Faktiski tādējādi tiek apieta likumā noteiktā kārtība tām personām, kurām ir nepieciešams uzlabot dzīves apstākļus, saņemt dzīvokļus. Izsole ir izdevīga personām, kuras ir rindas beigās, jo iedod dzīvokļus nevis tām personām, kuras stāv 25 vai 30 gadu rindā. Šādā veidā tiek apiets likums.

Nākamais. Arī presē ir rakstīts par to, ka tiešām valstī ir plaši izvērsusies prakse ņemt piemaksas dzīvokļu maiņas gadījumos, ja tiek apmainīti nelīdzvērtīgi dzīvokļi. Arī šāda prakse ir jāizbeidz, jo tagad iznāk tā, ka cilvēki nosola vai nu īres tiesības, vai piemaksā šo naudu, jo daļa tās tiek iemaksāta pašvaldībai. Privatizējot dzīvokļus, faktiski tas netiks ņemts vērā, jo mēs nevaram, kolēģi, likumā ņemt vērā par dzīvokļu privatizāciju nelikumīgus maksājumus. Mēs nevaram ņemt vērā šādus darījumus. Tātad šis likums ir vērsts pret to, lai nodrošinātu sekmīgu dzīvokļu privatizāciju, kā arī aizsargātu īrnieku tiesības. Es uzsveru - arī nedzīvojamo telpu nomnieku tiesības.

Pirms pārejam uz debatēm par šo likumprojektu, es aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu šodien, un pieņemt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta izskatīšanas steidzamību. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 56 - par, pret - nav, atturas - 4. Steidzamība pieņemta. Tagad debates.

Māris Grīnblats - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu - jums vārds!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Referents jau runāja par šīs lietas aktualitāti un svarīgumu, tomēr acīmredzot šis jautājums arī nav tik vienkāršs, un par to runā arī deputāti, kas saistīti ar pašvaldību darbu un ar to praksi, kāda pastāv attiecībā uz dzīvokļiem un dzīvokļu īres tiesībām. Katrā ziņā es domāju, ka šie viedokļi ir stipri atšķirīgi, un tāpēc lūdzu uzklausīt arī pretējas domas. Acīmredzot šī problēma ir aktuāla tieši saistībā ar dzīvokļu īres tiesību pārdošanu, to maiņu un arī ar dzīvokļu privatizāciju. Projekts, kas pašlaik ir iesniegts, satur zināmas pretrunas. 3. punkts, kas runā par ierobežojumiem pārdot valsts un pašvaldību mājās esošo dzīvokļu īres tiesības, nonāk zināmā pretrunā ar likumu par kompensāciju izmaksām ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kas izbrauc no Latvijas. Tālāk 2. punkts, kas runā par dzīvokļu nodošanu apsaimniekošanā citām personām, savukārt ierobežo pašvaldību iespējas uzturēt dzīvojamos namus pienācīgā kārtībā, jo īres maksas ierobežojumi, kas pastāv, nerada iespējas iegūt ienākumus no šo namu apsaimniekošanas ar tām iespējām, kas ir pašvaldībām. Ja aptver pašvaldību un valsts mājās esošo dzīvokļu īres tiesību pārdošanu, tas nozīmē, ka visi darījumi tā vai citādāk notiks fiktīvā formā un ienākumi pilnā apmērā nonāks starpnieku rokās. Tādējādi rodas absurda situācija, ka dzīvokļu valdītāji jeb īpašnieki, mainoties īpašniekam, - nedrīkst saņemt ienākumus...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Godātie kolēģi, Prezidijs saņem protestu par to, ka zālē ir grūti sekot līdzi. Vēlreiz lūdzu tos, kuri vēlas parunāt, darīt to blakustelpās! Lūdzu!

M.Grīnblats. Ja mēs šādu situāciju ar līdzīgiem ierobežojumiem no valsts un pašvaldību mājām pārnestu uz denacionalizētajām mājām, tad faktiski rastos situācija, ka, mainoties īrniekiem - vienam aizejot un tā vietā nākot citam, samaksu saņemtu nevis mājas īpašnieks, bet gan aizejošais īrnieks. Šajā gadījumā tas attiecas arī uz valsti un pašvaldībām. Bez tam jāņem vērā, ka likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" tādā stāvoklī, kāds tas ir pašlaik, neparedz nekādas konkrētas normas par dzīvokļu maiņu, šīs maiņas regulēšanu un pašvaldību un valsts institūciju tiesībām attiecībā uz šiem procesiem. Tādējādi, apstādinot dzīvokļu īres tiesību tirgu vai veicot kaut kādus tamlīdzīgus ierobežojumus, mēs neiegūsim arī nekādu skaidrību pēc tam, kad Dzīvokļu privatizācijas likums tiks pieņemts tādā veidā, kāds tas ir pašlaik. Protams, šeit vēl ir iespējams grozīt situāciju. Acīmredzot arī šis likumprojekts ir tapis uz vairāku konkrētu atsevišķu visai bēdīgu un nepatīkamu piemēru pamata, taču, mūsuprāt, arī šos atsevišķos piemērus nevar izraut no problēmu kopsakara. Piemēram, Rīgas domes Nekustamo īpašumu atsavināšanas komisija paskaidro, ka tā negatavojas atsavināt ēkas, kurās ir kaut viens dzīvoklis ar noformētu statusu, tādēļ acīmredzot iemesls, kādēļ šis projekts ir pieņemts, varbūt nav gluži... Respektīvi, šis projekts nav gluži adekvāta reakcija uz iemesliem, kādi tam pašlaik ir. Mūsuprāt, šāds projekts ir noraidāms, bet minētās problēmas jārisina ar dzīvokļu privatizācijas likumdošanu, un tātad šie jautājumi būtu iestrādājami tajos dokumentos, kas pašlaik tiek izskatīti, lai radītu dzīvojamo telpu īres civilizētu tirgu un nerisinātu šos jautājumus apsteidzot likumu, kurš ir ļoti svarīgs un kurš pašlaik arī Saeimā tiek izskatīts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tiešām varētu piekrist apgalvojumam, ka šis jautājums nav vienkāršs un ka tas prasa arī ļoti rūpīgu pieeju un analīzi, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis likums ir pagaidu likums un ka tā to arī vajadzētu kvalificēt, jo pirmajā rindkopā jūs varat atrast, ka tas būs spēkā līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā likums par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Tātad šī likuma uzdevums, vismaz manā skatījumā, ir tas, ka mēs uz mirkli apturam tos procesus, par kuriem tālāk ir runāts šajā nelielajā likumprojektā. Tas nebūt nenozīmē to, ka šādā formā turpmākie jautājumi būtu jāatstāj un nebūtu jādod, piemēram, apsaimniekošanā valsts vai pašvaldību dzīvojamais fonds. Taču līdz mirklim, kamēr tiek pieņemts šis likums par valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizāciju, mums ir nepieciešams izdarīt šo soli un šoreiz aizstāvēt šo potenciālo dzīvokļu privatizētāju intereses, kuras tajos gadījumos... Viņu diemžēl nav sevišķi daudz, viņi skaitāmi desmitos Rīgas pilsētā. Kaut vai piemēra pēc varu sacīt, ka daļa no šiem dzīvokļu īrniekiem var tikt izslēgta no šī privatizācijas procesa. Un redzot, ka zināmā veidā šo valsts un pašvaldības dzīvokļu privatizācijas procesu var apiet kaut vai ar dzīvojamo namu ieķīlāšanu, neprasot tiem cilvēkiem, kuri šajās mājās dzīvo, - un galvenokārt pilsoņiem, - pēc mana uzskata, mēs varētu radīt arī papildu grūtības. Protams, mums nāksies jau likumā par valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizāciju risināt arī šos jautājumus tajā vai citā veidā, bet mūsu komisijas lūgums ir tāds - un arī es pievienojos šim priekšlikumam, - ka šobrīd uz laiku ieķīlāšana un nodošana apsaimniekošanā, varbūt bieži vien nepārdomāta nodošana apsaimniekošanā, var radīt problēmas tālākajā privatizācijas procesā. Tāpēc es noteikti aicinu šo nelielo mūsu komisijas sagatavoto likumprojektu apstiprināt tikpat lielā vienprātībā, kā mēs vienojāmies par to, ka šis būtu steidzams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāte Kreituse, - lūdzu! Demokrātiskā partija.

I.Kreituse (DP).

Pirmais, ko gribu teikt, ka es pilnībā atbalstu šos iesniegtos labojumus, un uz laiku līdz Dzīvokļu privatizācijas likuma pieņemšanai vajadzētu apturēt šādas pašvaldību tiesības gan namus ieķīlāt, gan nodot tos pārvaldījumā. Un, ja, kolēģi, jūs bijāt aizgājuši uz pēdējo fotoizstādi, tad šāds precedents jums ir nams Mārstaļu ielā 6, kurš ir ieķīlāts "Parex" bankā, un Rīgas pašvaldība, nevarēdama samaksāt šo naudu, namu pārdod izsolē. Un četri Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo šajā namā, tiek diskriminēti savās tiesībās, jo viņiem nav vairs tiesību šo dzīvokli vēlāk izpirkt par sertifikātiem. Viņus vienkārši izliks kaut kur ārā uz citu dzīvojamo platību, kas atbilst viņu ģimenes lielumam. Un šāda patvaļa nav tikai... Es jums vienkārši nosaucu šo spilgtāko piemēru Vecrīgā.

Otra lieta. Mēs ļoti labi zinām, ka pēdējā laikā arvien biežāk parādās lēmumi, ka namu pārvalde firmai atdod apsaimniekot dzīvojamo namu, kas pieder pašvaldībai. Un iedzīvotājiem tagad šī firma diktē noteikumus un arī, ja grib, ierāda citu apdzīvojamo platību. Es jums varu nosaukt konkrētu piemēru. Brīvības ielā ir rūpnīcas "VEF" kādreiz uzbūvētā māja, kurā dzīvo kādreiz "VEF"strādājošie cilvēki, un tagad šo māju gatavojas atdot firmai "Elks", kura jau ir atnākusi pie iedzīvotājiem un nodiktējusi, cik viņi maksās, par ko viņi maksās un kur izliks tos, kuru dzīvokļi šajā namā būs nepieciešami firmai. Tāpēc mani ļoti pārsteidz, ka tie cilvēki, kas šodien tik aktīvi no tribīnes aizstāvēja Latvijas pilsoņus, aizstāvēja pret visiem šiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas grib kļūt par ugunsdzēsējiem un aptieķniekiem, ka viņiem tagad ir vienalga, ka šos Latvijas pilsoņus liek ārā, ka viņiem atņem tiesības vismaz kaut ko iegādāties par tiem papīriņiem, ko mēs saucam par sertifikātiem, un ka viss ir vienalga. Turpretī man liekas, ka cilvēkam šodien daudz svarīgāk, vismaz šajā jautājumā, ir tas, ka viņš atrodas valsts dzīvoklī, ka vismaz šeit viņš var justies kaut nelielā drošībā, līdz tiek pieņemts šis likums.

Un nevajag atkal interpretēt tā, ka, ja likums ir uz laiku, tad tas nozīmē, ka līdz bezgalībai. Te ir ļoti konkrēti ierakstīts: "...līdz tiek pieņemts Dzīvokļu privatizācijas likums", jo nedrīkst ar vienu roku dot, ar otru roku ņemt. Tāpēc kritiski vajag izvērtēt šo situāciju, un es lūgtu atbalstīt dotos labojumus.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu - vārds referentam! Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Arī es pievienojos izteiktajam viedoklim, ka nacionālismam un tautiskumam ir jāizpaužas tādos lēmumos, kam ir kaut kāda praktiska jēga, nevis dekoratīvos vārdos. Un tādēļ arī ir tapis šis projekts. Tas faktiski nav tapis kādu nacionālu interešu vadīts, bet lai aizstāvētu īrniekus, nākamos dzīvokļu privatizētājus, - neatkarīgi no tautības un neatkarīgi arī no pilsonības. Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām, šim likumprojektam nav atpakaļejoša spēka, un diemžēl jāsaka, ka šie noslēgtie līgumi acīmredzot būs spēkā. Diemžēl. Runājot par tā saucamo dzīvojamo māju nodošanu apsaimniekošanā, zīmīgi ir tas - es vēlreiz uzsveru, - ka tiek nodotas apsaimniekošanā nevis nerentablās mājas, bet tās mājas, kuras nes lielu peļņu, un tās tiek nodotas nevis kādam iznomātājam, bet starpnieku firmām, kuras iestājas tikai kā vidutājs un par šo nekā nedarīšanu saņem šo renti, šo piemaksu, starpību. Vai tā ir saimnieciska politika? Vai tā ir darbošanās iedzīvotāju interesēs, kā to nosaka mūsu Pašvaldību likums (un kā to nosaka arī morāles normas, ne tikvien likums)? Tādēļ, lai izbeigtu krāpšanu un aizstāvētu īrnieku intereses (es uzsveru - neatkarīgi no pilsonības, jo Dzīvokļu privatizācijas likums attieksies gan uz pilsoņiem, gan uz nepilsoņiem), es gribu informēt, ka mūsu komisija ir ierosinājusi izskatīt nākamo ceturtdien otrajā lasījumā Dzīvokļu privatizācijas likuma projektu. Tas ir divarpus reizes biezāks, tajā būs gandrīz 100 pantu, kur skaidri un gaiši būs ietvertas visas tās nepieciešamās normas, kuras ir vajadzīgas, lai varētu likumīgi un vienādi visā valsts teritorijā privatizēt dzīvokļus. Bez tam šis likumprojekts tiks būvēts tādējādi, lai pēc iespējas vairāk tiktu, kā mēs mēdzam teikt, atprečoti sertifikāti.

Es aicinātu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā un šodien izskatīt arī otrajā lasījumā, un pieņemt to galīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 62, pret - 1, atturas - 3. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Godātie deputāti! Referents lūdz izskatīt iespēju šo likumprojektu skatīt otrajā lasījumā šodien. Līdz šim mums šāda prakse ir bijusi. Ja deputāti neiebilst. Nav iebildes. Tad, lūdzu, balsosim par pieņemšanu otrajā lasījumā! (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Nevajag!") Lūdzu, referent! Es atsaucu balsojumu.

J.Lagzdiņš. Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Ņemot vērā kolēģa Grīnblata izteikto iebildumu, es ierosinu likumprojekta 3. punktu papildināt - jums ir izdalīts dokuments nr. 258B, tātad papildināt 3. punktu ar šādu tekstu: "izņemot likumā paredzētos gadījumus". Tik tiešām ir spēkā likums, kas paredz kompensāciju izmaksu uz citām valstīm izceļojošām personām, ja tās atbrīvo dzīvokli. Šādā gadījumā dzīvokli tik tiešām var pārdot un izsolīt īres tiesības. Projektā, kuru iesniedza valdība, jau tika paredzēts, ka šādos gadījumos, ja likumīgi tiek izsolītas īres tiesības, tiek ieskaitīta šī maksa dzīvokļa privatizācijas maksā, un viss ir taisnīgi. Tātad es aicinu pieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai pret papildinājumu ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tagad, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 2, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Par privatizācijas sertifikātiem. Raimonds Jonītis - komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Darbam būs nepieciešams ziemas sesijas dokuments nr. 247 un arī dokuments nr. 270. Šim likumprojektam "Par privatizācijas sertifikātiem", kas pašreiz ir Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti Satversmes 81. panta kārtībā, ir iesniegti diezgan daudzi juridiskas dabas un arī redakcionāli labojumi. Pats pirmais labojums ir no Juridiskā biroja - izsvītrot no šā likumprojekta preambulu, jo tai tiešām nav nekādas tiesiskās slodzes.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums attiecas uz likumprojektā lietotajiem terminiem. Pats pirmais ir priekšlikums šos terminus iekļaut likumprojekta tekstā kā 1. pantu. Iesaka Juridiskais birojs, Tautsaimniecības komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums, faktiski divi priekšlikumi, ir par terminu "privatizācijas sertifikāts". Pirmkārt, ir deputāta Jonīša priekšlikums - papildināt skaidrojumu ar vārdu "dematerializēts" - "dematerializēts vērtspapīrs". Tas nozīmē to, ka tas nav vērtspapīra formā saņemams, bet gan tikai kontā atrodas. Otrs ir priekšlikums skaidrojumu papildināt ar vārdu "tikai" - ka to var tikai vienu reizi izlietot. Tas ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums. Komisija ierosina atbalstīt abus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par terminu "privatizācijas konts". Šo terminu Tautsaimniecības komisija iesaka izteikt jaunā redakcijā - "privatizācijas sertifikātu konts", vienlaikus svītrojot tiesības Ministru kabinetam noteikt citas kredītiestādes vai bankas, kurās var atvērt kontus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Es atvainojos. Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Es tomēr negribētu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, cik es zinu, jau pašlaik Ministru kabinets ir izdevis atļauju atvērt privatizācijas kontus arī citās kredītiestādēs. Ir izdotas šīs atļaujas, licences. Ir zināmi izdevumi bijuši saistīti ar to, un es gribētu zināt, kādā veidā tiks anulētas šīs licences, ja mēs jau ierakstīsim šeit, ka tās būs tikai šīs konkrēti uzskaitītās krājbankas, tas ir, Krājbanka, Sakaru banka, Hipotēku un zemes banka. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Zvanu! Lūdzu, balsosim par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu: "Privatizācijas sertifikātu konts - akciju sabiedrībā "Latvijas krājbanka", akciju sabiedrībā "Sakaru banka", Latvijas Hipotēku un zemes bankā (turpmāk - "bankas") atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem." Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 26, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek otrā lasījuma redakcija.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par terminu "privatizācijas sertifikātu grāmatiņa". Tas ir tīri redakcionāls labojums: "kurā tiek atspoguļots privatizācijas konts". Komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

R.Jonītis. Tālāk ir priekšlikumi, ko iesniedza deputāts Jonītis, - papildināt nodaļu ar jaunu terminu skaidrojumiem. Tātad tie būtu tie jaunie termini -"sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku", "sertifikāti politiski represētai personai" un "îpašuma kompensācijas sertifikāti". Komisija atbalstīja šo priekšlikumu ar tādu nodomu, lai turpmāk ieviestos gan likuma tekstā, gan arī visur citur šie vienotie nosaukumi šiem sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 1. pantu. Tautsaimniecības komisija ir iesniegusi jaunu pirmā panta redakciju, ko komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi ir 3. panta pirmajā daļā. Trīs priekšlikumi ir no Juridiskā biroja, bet sakarā ar to, ka komisija ir dažādi lēmusi, būtu par katru jābalso atsevišķi. Tātad priekšlikumu svītrot vārdus "un kārtību" Tautsaimniecības komisija neatbalstīja, jo tomēr Ministru kabinetam būtu šis pienākums noteikt arī kārtību, kā atverams konts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Priekšlikumu svītrot vārdu iekavās "aizgādnība" un aizstāt vārdus "aizgādnieka zaudējuma dēļ" ar vārdiem "apgādnieka zaudējuma dēļ" Tautsaimniecības komisija aicināja atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

R.Jonītis. Vēl priekšlikums ir no privatizācijas valsts ministra Skultes kunga - noteikt privatizācijas konta atvēršanas maksu daudzbērnu ģimenēm sertifikātos. Komisija to atbalstīja, un līdz ar to ir mainīta 3. panta pirmās daļas redakcija. Jaunā redakcija tātad ir trešajā ailē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

R.Jonītis. Par 3. panta otro daļu ir divi priekšlikumi - nomainīt vārdus "Sertifikātu īpašniekam" ar vārdiem "Latvijas iedzīvotājam" un papildināt tekstu tīri redakcionāli ar vārdiņu "to". Komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

R.Jonītis. Ir priekšlikums papildināt 3. pantu ar jaunu trešo daļu jaunā redakcijā - par juridisko personu nopirkto sertifikātu atspoguļošanu kontos. Tautsaimniecības komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes.

R.Jonītis. Tātad Juridiskais birojs iesaka izsvītrot otrā lasījuma redakcijā 3. panta trešo daļu, kurā ir runa par testamenta pievienošanu kontam. Jo Civillikums jau to paredz. Komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 3. panta piekto daļu. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija iesaka jaunu redakciju, bet es saprotu, ka sakarā ar balsojumu par labojumu lietoto terminu skaidrojumos, kas tika izdarīts attiecībā uz citām Ministru kabineta noteiktajām bankām, par to būtu jābalso. Tautsaimniecības komisija aicināja atbalstīt savu priekšlikumu, bet Saeima, jau runājot par likumprojektā lietotajiem terminiem, ir mainījusi šos nosacījumus.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to nav jābalso, bet jāsaskaņo ar iepriekšējo pantu. Vai arī, ja kāds uzstāj, ka jābalso, tad mums jāatgriežas pie iepriekšējā balsojuma. Tā mēs nevaram: ja ir nobalsots par nosaukumiem, pēc tam pie tiem atgriezties.

Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Termini paliek termini, bet šis ir likuma pants, kurā ir runa par to, kurām akciju sabiedrībām ir jāseko, lai sertifikāti tiktu piešķirti pareizi un lai katram būtu tikai viens konts. Protams, mēs "nogulējām" to balsojumu terminos, un arī to vajadzētu labot, jo mēs tagad atļāvām ļoti daudzām juridiskām personām atvērt šos kontus un esam jau konstatējuši, ka tik daudz - gandrīz par miljons latiem! - ir šie viltojumi sertifikātu grāmatiņās. Un tāpēc es aicinu jūs balsot par Tautsaimnieku komisijas sagatavoto priekšlikumu, kurš paredz uzdot tikai trijām bankām -"Latvijas krājbankai", Sakaru bankai un Latvijas Hipotēku un zemes bankai -kontrolēt sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku un īpašuma kompensācijai piešķirtos sertifikātus.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, šeit vajadzētu runāt arī, manuprāt, cilvēkiem, kuri kā amatpersonas darbojas šajā jomā. Privatizācijas valsts ministra nav? Nepiedalās? (No zāles deputāte A.Seile: "Te iet runa par kontroli tikai!") Es saprotu, ka ir runa par kontroli. Mēs tā varam vieniem uzdot kontrolēt, otriem neuzdot kontrolēt, bet to, kā tas ir, šeit vajadzētu tīri profesionāli pateikt, jo es šaubos vai šīs... nu, tas gan ir mans personīgais viedoklis, - es šaubos, vai "Latvijas krājbanka" uzņemsies kontroli par visiem pārējiem, ja Ministru kabinets ir noteicis arī citām bankām - tur, iepriekšējā pantā, par kuru mēs nobalsojām, - ka tās darbojas Ministru kabineta noteiktā kārtībā, un tagad Krājbanka nāks un viņas kontrolēs. Nu, tas ir mans pavisam neprofesionāls spriedelējums, bet te vajadzētu tiešām runāt amatpersonām.

Lūdzu - Aija Poča.

A.Poča (LC).

Es diemžēl neesmu amatpersona un nevaru izteikt oficiālo viedokli šajā jautājumā. Es varu izteikt savu viedokli. Ministru kabineta noteiktās bankas un institūcijas sekos, vadoties no Ministru kabineta noteikumiem par to, kā ir jāseko, lai šajos kontos nonākušie sertifikāti nebūtu viltoti, lai tie tiktu pareizi uzskaitīti, lai tiktu apstiprināti šie maksājumu pārvedumi, - un tamlīdzīgi. Un tāpēc es neuzskatu, ka šeit būtu kāda pretruna, ja mēs saglabātu iepriekšējo redakciju no otrā lasījuma, - ka akciju sabiedrība "Latvijas krājbanka", akciju sabiedrība "Sakaru banka", Latvijas Hipotēku un zemes banka, kurām jau bija izsniegtas šīs licences, un citas Ministru kabineta noteiktās bankas un institūcijas tam seko. Tātad tām ar šo likumu ir uzlikts sekot tam, lai likumīgi tiktu veikta darbība ar sertifikātiem. Es šeit pretrunas neredzu.

Sēdes vadītājs. Vai Ministru kabineta pārstāvis šeit piedalās? Lūdzu!

R.Jonītis (LC; Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Es šajā gadījumā kā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs paskaidrošu: tiešām ir tā, kā Saeimas priekšsēdētājs teica. Mēs, pirmkārt, nevaram uzdot tikai šīm divām akciju sabiedrībām un Latvijas Hipotēku un zemes bankai uzdot kontrolēt citas bankas un citus darījumus ar sertifikātiem. Otrkārt, šī iepriekšējā noteiktā redakcija "un citas Ministru kabineta noteiktās institūcijas" ietvēra arī šo sertifikātu kustības apkopošanas skaitļošanas centru, un tāpēc mums tomēr būtu jāatgriežas - tieši tāpat kā lietoto terminu skaidrojumos mēs nobalsojām, - ka citām Ministru kabineta noteiktām bankām un institūcijām, ja citām bankām ir uzdots... Un varbūt tiešām jāpiekrīt Seiles kundzei, ka tas balsojums ir nokavēts šajā gadījumā, jo par atvēršanu vai neatvēršanu - tas tomēr jau laikam ir nobalsots. Par kontroli tiešām šeit būtu tikai jāpapildina, vadoties jau no šā iepriekšējā balsojuma.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, kā es saprotu, nekas nav jābalso, jo tiešām tā ir, kā es arī sākumā mēģināju šeit skaidrot to lietas būtību, un lietas būtība ir tāda, ka, mēs jau esam noteikuši, ka privatizācijas konts ir "akciju sabiedrības "Latvijas krājbanka", akciju sabiedrības "Sakaru banka", Latvijas Hipotēku un zemes bankas iestādēs vai citās Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs (turpmāk - "bankas") atvērts speciāls konts, kurā fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem". Komisijas priekšlikums netika atbalstīts, un līdz ar to palika otrā lasījuma redakcija. Un, ja mēs runājam tālāk par kontroli, ir jāsaka, ka tad, ja šajā pantā ir vārdi "un citās Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs" (tas ir termins "privatizācijas konts"), tad arī tālāk ir jānosaka atbildība šīm citām Ministru kabineta noteiktām kredītiestādēm - ir jāuzdod tām sekot, lai katrai personai, kurai ir sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku un sertifikāti kā politiski represētai personai, būtu tikai viens privatizācijas konts, kā arī kontrolēt izlaisto, dzēsto un apgrozībā esošo sertifikātu daudzumu. Mēs nevaram balsot tagad par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, jo tad deputātei Seilei saskaņā ar procedūru būtu jāierosina atgriezties pie likumā lietotajiem terminiem un tad par šo pantu jābalso no jauna: vispirms laikam atcelt un tad balsot no jauna. Tikai tā mēs varam procedūras ziņā to lietu nokārtot. Deputāte Seile piekrīt, ka tas ir sarežģīti, un tāpēc 3. panta 5. apakšpunkts paliek otrā lasījuma redakcijā.

Lūdzu! Deputāts Zaščerinskis - komisijas priekšsēdētājs.

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi! Ir tāds priekšlikums: tā kā mēs esam attiecībā uz terminiem izdarījuši vienu balsojumu, komisija noņem šo priekšlikumu par 3. panta piekto daļu. (Starpsauciens no zāles: "Noraida!")

Sēdes vadītājs. Nav nekādas vajadzības, jo mēs nevaram par to balsot.

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi - 3. panta sestā daļa. Tīri redakcionālas dabas labojumi - vārdu "pieprasītājam" aizvietot ar vārdu "pretendentam" un vārdus "pagasta padomes lēmums" aizvietot ar vārdiem "dokuments sertifikātu saņemšanai". Komisija atbalstīja abus šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi ir par 3. panta devīto daļu. Šeit ir trīs priekšlikumi. Divi no tiem ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumi par termiņiem, par termiņu noteikšanu. Tautsaimniecības komisija piedāvā savu variantu, ka šo sertifikātu kontu atvēršanas termiņus noteiktu Ministru kabinets, kā tas arī bija paredzēts Ministru kabineta noteikumos, un arī pašreiz tas būtu pieņemami. Tātad šim Ministru kabinetam parādās iespējas pagarināt vai arī nepagarināt šos termiņus, kas jau ir arī darīts, atsevišķos gadījumos varētu būt iespēja pagarināt.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija uztur spēkā savu priekšlikumu un pieprasa balsojumu? Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" uztur to spēkā un pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! 3. panta devītās daļas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: "Sertifikātu pretendentiem ir tiesības iesniegt deklarāciju privatizācijas sertifikātu saņemšanai līdz 1995. gada 31. martam un atvērt sertifikātu kontu līdz 1995. gada 30. jūnijam. Šie termiņi nav attiecināmi uz pretendentiem, kuri saņem sertifikātus mantojumā, kurš ir atklājies līdz 1995. gada 31. martam, kompensācijai par īpašumu un politiski represētajām personām." Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 23, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts. Tagad balsosim par komisijas redakciju. Jums šī redakcija ir, atļaujiet nelasīt. Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu, balsojiet par komisijas redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. 3. panta desmitajā daļā Juridiskais birojs ieteica aizvietot vārdus "par vienām un tām pašām politiskajām represijām" ar vārdiem "kâ politiski represētai personai". Deputāta Jonīša priekšlikums faktiski ir ieteikums mainīt visu šo desmitās daļas redakciju. Komisija atbalstīja to, vēl jo vairāk tādēļ, ka Juridiskā biroja priekšlikums tur ir ietverts.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Par vienpadsmito daļu ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - teikuma pēdējo daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Deputāta Jonīša priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu daļu - divpadsmito daļu, kurā ir runa par īpašuma kompensācijas sertifikātu statusa saglabāšanu visu to pastāvēšanas laiku. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes.

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi ir par 5. panta 1. punktu. Šeit ir divi priekšlikumi: viens ir iekšlietu ministra Ādamsona priekšlikums, otrs ir deputāta Līgotņa priekšlikums. Komisijas viedoklis bija atbalstīt abus priekšlikumus un izteikt šo 1.punktu, punkta beigas, jaunā redakcijā, kas redzama 3. ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Lūdzu! Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Es lūdzu jūsu uzmanību, jo šis ir nopietns jautājums un te ir jāizšķiras, jo te ir runa par valstisku taisnīgumu pret cilvēkiem, kuri ir godprātīgi pārnākuši mūsu - Latvijas - pusē un godprātīgi pilda savus pienākumus kā virsnieki. Redziet, tā mums ar šo likumu ir gadījies, ka spēkā esošā redakcija ļauj saņemt sertifikātus tikai tiem bijušajiem PSRS virsniekiem, kuri dien Aizsardzības spēkos, Iekšlietu ministrijas militārajā dienestā, bet tie ir tikai šie divi Iekšlietu ministrijas pulki (uz pārējiem tas neattiecas) un Zemessardze. Vislielākā netaisnība, manuprāt, - un tas ir klaji redzams - ir nodarīta tiem bijušajiem PSRS virsniekiem, kas pārnāca mūsu pusē paši pirmie un tādēļ arī visvairāk cieta. Šiem cilvēkiem Krievija atņēma dienesta pakāpes, atņēma pensijas, un tagad mēs faktiski esam viņiem lieguši tiesības arī uz šiem privatizācijas sertifikātiem, tātad iznāk, ka par iniciatīvu viņi tiek sodīti. Šī netaisnība ir jālikvidē, un to esam centušies darīt - gan Ādamsona kungs attiecībā uz Iekšlietu ministriju, gan es kā šīs Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs attiecībā uz abām ministrijām, kā uz Aizsardzības, tā uz Iekšlietu, - jo mēs nevaram pieļaut situāciju, ka sertifikāti tiek doti tikai vienai daļai, kas dien Aizsardzības spēkos, bet, tā kā mēs izveidojām Aizsardzības ministriju kā civiliestādi, tātad tiem, kas veic svarīgākās funkcijas, vada visu šo organizatorisko darbu, - tiem tas netiktu piešķirts. Bez tam tie labākie virsnieki - tie jau tika nosūtīti uz Aizsardzības akadēmiju un tur māca jauno virsnieku paaudzi; arī viņi pēc pašreizējā likuma ir "nogriezti" no šiem sertifikātiem. Tātad šeit ir divi alternatīvi priekšlikumi, un šeit ir radīts arī trešais variants, ko ir izstrādājusi Tautsaimniecības komisija. Es gribu raksturot katru no tiem.

Par to, kas ir tapis Tautsaimniecības komisijā, man jāsaka, ka ir labi gribēts, bet ir slikti iznācis, jo šie termiņi, kas ir noteikti... tātad tie, kas iestājušies Aizsardzības spēkos vai Aizsardzības ministrijā un pakļautajās institūcijās... un termiņš te ir tāds - no 1990. gada 4. maija līdz 1991. gada 21. augustam. Šis laika periods nozīmē to, ka pēc šāda varianta akceptēšanas sertifikāti netiks nevienam, netiks pat tiem, kuriem tie pienākas saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu, jo gluži vienkārši šajā periodā līdz 1991. gada 21. augustam mūsu valstī nebija nedz Aizsardzības ministrijas, nedz Aizsardzības spēku, un nebija, protams, arī Zemessardzes. Tas viss tika veidots un tapa pēc augusta puča, pēc šīs robežšķirtnes - pēc 1991. gada 21. augusta. Tātad šis komisijas izstrādātais variants nav atbalstāms un nav pieņemams. Es šo lietu pārrunāju arī ar Jonīša kungu, un mēs abi bijām vienprātīgi,ka šeit ir viņiem gadījies misēklis.

Kāda ir atšķirība starp Ādamsona kunga un manis priekšā liktajiem ierosinājumiem? Ādamsona kunga ieteiktais variants atrisina šo netaisnības jautājumu attiecībā uz Iekšlietu ministrijā dienošajiem, strādājošajiem bijušajiem virsniekiem, tas atrisina šo jautājumu arī attiecībā uz personīgi viņu pašu, jo viņš arī ir bijušais PSRS virsnieks. Mans priekšlikums ir aptverošs, tas atrisina šo netaisnības lietu gan attiecībā uz Iekšlietu ministriju, gan attiecībā uz Aizsardzības ministriju, gan uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju un visām tām ministrijai pakļautajām struktūrām, kurās godprātīgi, uzticīgi Latvijai kalpo un strādā bijušie virsnieki. Es lūdzu balsot par manis ierosināto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Vismaz tie deputāti, kas bija arī Augstākajā padomē, atcerēsies, ka tāda Iekšlietu ministrija bija, un tā pastāvēja arī tad, kad puča dienās - 21. augustā - pie tās notika uzbrukums. Es gribu teikt, ka vajadzētu atbalstīt Tautsaimnieku komisijas ierosināto priekšlikumu, jo tajā tiek dotas tiesības iegūt sertifikātus visiem tiem, kuri izšķīrās šajā laikā un pārnāca Latvijas, jaunās, atjaunotās Latvijas Republikas, pusē. Tātad laiks no 1990. gada 4. maija līdz 1991. gada 21. augustam - tas bija tas lielās izšķiršanās laiks. Ja šajā laikā Latvijas Republikas armijā vai Iekšlietu ministrijā strādāja un pārnāca strādāt tādi cilvēki, kas dienēja PSRS armijā, tad, protams, viņiem par visu iepriekšējo laiku, kad vien viņi ir atradušies Latvijā, šie sertifikāti pienākas. Ja nu viņi neizšķīrās, es domāju, ka tas nav sevišķi liels zaudējums, - bet tādu balvu tiem, kas ir izšķīrušies tikai pēc 1991. gada 21. augusta, - piešķirt vēl sertifikātus par visu to laiku, ko viņi dienējuši padomju armijā... un varbūt tikai šobrīd sāka izšķirties par to, ka tad, kad nu viņus sūta ārā no Latvijas kā piederošus Krievijas, citas valsts, militārpersonām, - tad vēl viņi tagad iestāsies mūsu struktūrās un saņems sertifikātus par visu padomju armijā nodienēto laiku.

Tādēļ Tautsaimniecības komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šos priekšlikumus, piedaloties visiem priekšlikumu iesniedzējiem, arī pārstāvjiem no Iekšlietu ministrijas, un atbalstīja Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu - piešķirt šos sertifikātus tikai tiem cilvēkiem, kuri bija par to izšķīrušies. Aicinu atbalstīt Tautsaimnieku priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis, otrreiz, - 5 minūtes. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Nu, kolēģi, sāpīgi klausīties, ka Seiles kundze tā runā, jo es zinu, ka arī viņa šajā zālē bija 1991. gada 21. augustā. Viņa taču labi zina, ka šeit tajā laikā nebija ne Aizsardzības ministrijas, ne Zemessardzes, ne Aizsardzības spēku, kuros šie cilvēki līdz šai dienai būtu varējuši iestāties. Un tas, ko viņa teica, absolūti neattiecas uz cilvēkiem, kuriem tagad ir jābrauc prom, un nu, ja viņi iestāsies Aizsardzības spēkos, tad tas viņiem būs glābiņš. Aizsardzības spēkos, tāpat kā Iekšlietu ministrijā, šodien nevienu nepilsoni vairs nepieņem, tā ka nevajag runāt to, kas nav! (No zāles deputāte A.Seile: "Nevajag sertifikātus dot!")

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums, protams, ir jārisina. Šeit bija taisnība, dziļa taisnība, gan Līgotņa kungam, gan daļēji arī Seiles kundzei. Un šeit ir jautājums tiešām par šo 21. augustu kā izšķiršanās laiku.

Pavisam neliels piemērs, nenosaucot uzvārdus. Es ļoti labi atceros cilvēku, kas 1991. gada janvārī, uzstājoties toreizējā Politizglītības namā, tagadējā Kongresu namā, iekšlietu darbinieku sapulcē aicināja visus ievērot PSRS likumus, cīnīties par PSRS vienotību un, kā saka, dot pretsparu nacionālistu tīkojumiem. Pašlaik šī persona ir Latvijas Republikas policijas augsts virsnieks un apakšnodaļas vadītājs un kalpo Latvijas Republikai. Kas būs tas, kas izšķirs, vai tas cilvēks tiešām pārnāca Latvijas Republikas pusē tāpēc, ka tā ir viņa dziļa pārliecība, vai tāpēc, ka vienkārši nav citas izejas? Un tamlīdzīgi. Kas izšķirs šo pāriešanas momentu? Piekrītot pēc būtības Līgotņa kunga ierosinājumam, ka šis jautājums tādā veidā ir jārisina (un pret vienu otru ir tiešām ļoti netaisnīgs šis sertifikātu sadales nolieguma princips), es tomēr ieteiktu, izskatot tālāk šo likumprojektu - vai nu tie būtu pārejas noteikumi, vai kaut kas tamlīdzīgs -, tomēr individualizēt šo procesu, nevis pieņemt to kā vienotu, kas attiecas absolūti uz visiem - tikai pēc viņu piederības vienai vai otrai struktūrai. Ar Latvijas Republikas Prokuratūru šis jautājums ir pavisam vienkāršs. Mums 1990. gadā, iedibinot Latvijas Republiku, Prokuratūra sadalījās divās daļās. Latvijas PSR Prokuratūra palika tanī mājā, kur tagad ir Francijas vēstniecība, Daukša un Reinieka kunga vadībā, no kuriem viens pašlaik slēpjas Krievijā. Otra puse pārgāja un tiešām sāka strādāt un veidot Latvijas Republikas neatkarīgu prokuratūru. Nekādu jautājumu un nekādu strīdu nav, un neattiecas...

Kas attiecas uz Iekšlietu ministriju, tā tika nosaukta par Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju. Bet mēs, visi tie, kas šeit bijām 1990. un 1991. gadā, atcerēsimies, kā tas notika! Atcerēsimies, ka ilgu laiku arī Rīgas OMON bija Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas struktūrvienība, un arī šie bijušie OMON darbinieki daudzi strādā tagadējā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijā. Ir tāds fakts. Viņi ir nožēlojuši grēkus vai arī nav piedalījušies nekādās akcijās, bet tā tas ir. Tas nozīmē, ka ar vienu mērauklu mēs pieiesim visiem cilvēkiem, kuri gadījuma pēc pašlaik vēl turpina strādāt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā, un tiem, kas tiešām ar sirdi un dvēseli pārgāja Latvijas Republikas pusē un varbūt kalpoja Latvijas Republikai vēl pirms 1990. gada 4. maija. Arī tādu ir ļoti daudz. Tā ka es domāju, ka šis jautājums nav tik vienkārši atrisināms. Tikai likuma panti, kas visiem nosaka šādas iespējas. Šis jautājums ir jārisina vai nu ar kādu atestāciju, vai ar kaut ko citu, jo datums vēl nenosaka cilvēka piederību Latvijas Republikai un to, kā vārdā viņš ir kalpojis mūsu valstij. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Debates pabeigtas. Lūdzu īsu komentāru, ja vēlaties. Mums ir jābalso. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

R.Jonītis. Līgotņa kungs aicināja balsot par savu priekšlikumu, tā ka mums ir skaidrs. Es varu vienīgi komentēt, ka deputāta Līgotņa priekšlikums pilnībā aptver to priekšlikumu, ko bija iesniedzis iekšlietu ministrs - tikai attiecībā uz Iekšlietu ministriju. Līgotņa kunga priekšlikums ir daudz plašāks. Viņš runā par abām ministrijām.

Sēdes vadītājs. Iekšlietu ministrijas pārstāvja šeit nav. Neuztur priekšlikumu spēkā un neprasa balsojumu. Iekšlietu ministrijas pārstāvja nav, tātad būs divi balsojumi. Pirmais balsojums būs par deputāta Līgotņa iesniegto redakciju, un pēc tam, ja būs nepieciešams, - arī par komisijas iesniegto redakciju.

Lūdzu, balsosim par deputāta Līgotņa iesniegto redakciju - 5. panta 1. punkta otro teikumu pēc vārda "Zemessardzē" izteikt šādā redakcijā: "dien vai strādā Iekšlietu vai Aizsardzības ministrijā, šīm ministrijām pakļautajās vai pārraudzībā esošajās institūcijās". Lūdzu, balsosim par Līgotņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 6, atturas - 10. Ir pieņemts. Līdz ar to citi priekšlikumi nav balsojami.

R.Jonītis. Par 5. panta 3. punktu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Esam izskatījuši 5. panta 1. apakšpunktu. Jāsāk izskatīt 5. panta 3. punkts. Pavelciet, lūdzu, treknu svītru tur!

R.Jonītis. Mēs varētu pabeigt skatīt pantu, jo šis ir tikai redakcionālas dabas labojums. Mēs varētu pabeigt skatīt visu 5. pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nevajag situāciju sarežģīt!

R.Jonītis. Skaidrs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

Saeimas sēdē nepiedalās:

Andris Ameriks,

Igors Bukovskis,

Ojārs Kehris... Kehris ir zālē.

Ludmila Kuprijanova,

Voldemārs Novakšānovs,

Valdis Pavlovskis,

Andris Piebalgs,

Jānis Ritenis,

Andris Rozentāls,

Anta Rugāte,

Juris Sinka,

Joahims Zīgerists.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Sēde slēgta. Nākamā sēde nākamajā ceturtdienā pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, S.Bērziņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 9.marta ziemas sesijas sēde

Likumprojekts "Par pievienotās vērtības nodokli"

(3.lasījums) (Turpinājums)

Debates - dep. G.Bērziņš (8.pants) - 1.lpp.

- finansu ministrs A.Piebalgs - 12.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 13.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 13.lpp.

Par darba kārtību - 14.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Grīnblats - 15.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 16.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī" - 17.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts

pensiju pagaidu aprēķināšanu"

Debates - dep. A.Krastiņš - 17.lpp.

- dep. I.Kreituse - 19.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 20.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 21.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 22.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 23.lpp.

- dep. E.Kide - 26.lpp.

- dep. A.Seile - 28.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 29.lpp.

- dep. A.Grots - 30.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 31.lpp.

- dep. P.Tabūns - 32.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 34.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Jurkāns - 35.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 36.lpp.

- dep. J.Tupesis - 37.lpp.

- dep. A.Lambergs - 39.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 39.lpp.

- dep. R.Marjaša - 40.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 41.lpp.

- dep. A.Grots - 42.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts

civildienestu""

Debates - dep. M.Ā.Kalniņš - 43.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 44.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" - 45.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Operatīvās darbības

likumā" - 45.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Advokatūras likumā" - 45.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" - 45.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 45.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

ugunsdrošību"" - 46.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

farmaceitisko darbību""

Debates - dep. A.Kiršteins - 46.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 47.lpp.

- dep. A.Lambergs - 48.lpp.

- dep. L.Laviņa - 48.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un

pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā""

Debates - dep. P.Tabūns - 49.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 51.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 51.lpp.

- dep. E.Kide - 52.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par mežu

apsaimniekošanu un izmantošanu"" - 53.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par šaujam-

ieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai""

Debates - dep. O.Grīgs - 53.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš - 55.lpp.

- dep. V.E.Bresis - 55.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 56.lpp.

- dep. O.Grīgs - 57.lpp.

- dep. P.Tabūns - 58.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 59.lpp.

Par likumprojektu "Par darījumu ierobežošanu ar

valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām"

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 60.lpp.

Latvijas Republikas izglītibas un zinātnes ministra

J.Vaivada atbilde uz Saeimas deputātu O.Kostandas,

J.Zīgerista, J.Kušneres, A.Saulīša un V.Puriņas

jautājumu par jaunizstrādātajā "Izglītības likuma"

projektā paredzēto pamatskolu reorganizāciju

Ziņo - izglītības un zinātnes ministrs J.Vaivads - 62.lpp.

Latvijas Republikas aizsardzības ministra J.A.Trapāna

atbilde uz Saeimas deputātu A.Grota, U.Lakševica,

O.Grīga, G.Bērziņa un O.Brūvera jautājumiem par

Čehijas ieroču dāvinājuma izmantošanu un aizsardzības

spēku sapieru bataljonu

Ziņo - aizsardzības ministrs J.A.Trapāns - 64.lpp.

Saeimas deputātu M.Ā.Kalniņa, J.Kokina, O.Grīga,

P.Putniņa, I.Dāliņa jautājums Ministru prezidentam

M.Gailim par stabilu pasaules tirgū konkurēt spējīgu

nacionālo aviokompāniju

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 66.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 66.lpp.

Par darba kārtību - 67.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu

tiesnešu iecelšanu (S.Bakmane, S.Briķe, I.Goreļika,

D.Jākobsone, K.Venckavs)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 68.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu

administratīvo tiesnešu iecelšanu (V.Čeraps,

D.Skudra)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 70.lpp.

Lēmuma projekts "Par Daugavpils pilsētas tiesas

tiesneses I.Vozņukas pirmstermiņa atbrīvošanu no

amata"

Ziņo - dep. A.Endziņš - 71.lpp.

Lēmuma projekts "Par izmaiņām Saeimas Prezidija

sastāvā" - 71.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta mandāta

atjaunošanu"

Ziņo - dep. M.Budovskis - 72.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 79.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 81.lpp.

- dep. L.Stašs - 82.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 83.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 83.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 84.lpp.

Par darba kārtību - 86.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 86.lpp.

Likumprojekts "Latvijas Republikas Satversmes

tiesas likums" (2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 87.lpp.

Jautājums - dep. Dz.Ābiķis - 89.lpp.

Par darba kārtību - 106.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Poča - 106.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 106.lpp.

- ārlietu ministrs V.Birkavs - 107.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu

ieguldījumiem Latvijas Republikā"" (3.lasījums)

Ziņo - dep. O.Kehris - 107.lpp.

Likumprojekts "Par darījumu ierobežošanu ar

valsts un pašvaldības dzīvojamām mājām" (1.lasījums)

(Steidzams)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 110.lpp.

Debates - dep. M.Grīnblats - 112.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 114.lpp.

- dep. I.Kreituse - 115.lpp.

Likumprojekts "Par darījumu ierobežošanu ar

valsts un pašvaldības dzīvojamām mājām"

(2.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 117.lpp.

Likumprojekts "Par privatizācijas sertifikātiem"

(3.lasīj ums)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 118.lpp.

Debates - dep. A.Poča - 119.lpp.

- dep. A.Seile - 122.lpp.

- dep. A.Poča - 123.lpp.

- Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs

R.Jonītis - 124.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Zaščerinskis - 125.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Līgotnis - 127.lpp.

- dep. A.Seile - 129.lpp.

- dep. A.Līgotnis - 130.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 130.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 133.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta