Latvijas Republikas 5.Saeimas sēde

1995.gada 9.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" trešajā lasījumā. Lūdzu referenti nākt tribīnē. Aija Poča, "Latvijas ceļš", - komisijas vārdā!

A.Poča (LC).

Labrīt, cienījamie kolēģi un godātais Prezidij! Šodien mēs turpinām izskatīt likumprojektu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" trešajā lasījumā, un, kā jūs visi atceraties, mēs apstājāmies pie 19.panta - Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikuma papildināt likumprojekta 19.pantu ar jaunu 5.apakšpunktu šādā redakcijā: "Lauksaimniecības uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar nepārstrādātas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu ienākuma nodokli maksā pēc faktiskajiem ienākumiem par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 25.datumam." Debates gan jau sākās par šo jautājumu, bet, lai atsvaidzinātu jums atmiņā problēmu, es vēlreiz pateikšu tos argumentus, kāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Jo visa jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa koncepcija ir balstīta uz to, ka tiek maksāti avansa maksājumi par mēnesi, nevis faktiskie ienākumi par ceturksni. Un tas ir saistīts ar to, ka nodoklis, precizēts apliekamā ienākuma nodoklis, tiek aprēķināts par gada rādītājiem. Tas ir pēc tam, kad uzņēmums ir sagatavojis gada pārskatu, kad ir precizējis savus reālos apliekamos ienākumus, un tikai tad tiek nomaksāts faktiskais nodoklis. Bez tam šeit ir arī problēma, ka īsti precīzi nav skaidrs, kādas ir lauksaimniecības uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību... par neapstrādātas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu... kādi ir šie kritēriji. Komisija, ņemot vērā to, ka lauksaimniecības produkcijas ražošanā ir ievērojama sezonalitāte, bija paredzējusi jau 20.pantā jaunu sadaļu, kā ir nosakāma avansa maksājuma kārtība uzņēmumiem ar būtisku sezonalitāti - ne tikai lauksaimniecības uzņēmumiem, bet arī citiem: varētu būt mežapstrāde, upju transports vai kāds cits, arī tūrisms var būt. Līdz ar to komisijas priekšlikums bija - neatbalstīt. Kā es saprotu, Tautsaimnieku politiskā apvienība savu priekšlikumu vēlas uzturēt spēkā un pieprasa balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Man ir grūti komentēt tālāku rīcību. Es sapratu, ka tas bija referenta galavārds, bet vai debates bija pabeigtas?

A.Poča. Tās nebija pabeigtas, es vienkārši...

Sēdes vadītājs. Nebija pabeigtas, jā. Tātad turpinām debates. Deputāts Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Jau pagājušajā reizē mēs uzsākām debates par šo punktu, kas lauksaimniekiem ir ļoti svarīgs. Proti, būtība patiešām ir tā, ka lauksaimnieciskā ražošana ir ar sezonālu raksturu. Tas ir, pirmajā kvartālā ienākumi nenāk, otrajā - arī ir tikai ieguldījumi, pamatā ienākumi nāk pēdējā - ceturtajā kvartālā. Mēs ierosinājām savā priekšlikumā, ka, lūk, proporcionāli šādiem cikliskiem ienākumiem arī tiktu maksāti nodokļi - un, proti, tiktu maksāti nodokļi, izejot no katra iepriekšējā ceturkšņa ienākumiem, nākamajā ceturksnī 25.datumā, - un tā visu laiku uz priekšu. Tas dotu iespēju zemniekiem maksāt nodokļus, izejot no viņu ienākumiem. Krištopana kungam bija priekšlikums attiecināt, tāpat kā uz lauksaimniecību, tādu pašu sezonalitātes raksturu arī uz rūpniecību un lauksaimniekus pielikt pie rūpniekiem, bet tomēr lauksaimniecībai ir stipri lielāka specifika un šo apvienošanu izdarīt ir ļoti grūti. Tāpat šis priekšlikums, kas ir no komisijas un no Krištopana kunga, uzliek par pienākumu vēl ārpus šā likuma ar Ministru kabineta noteikumiem noteikt, kā tad lauksaimnieks maksās to nodokli, - tas ir, nevis mēs šodien noteiksim, kā lauksaimnieks maksās nodokli, bet mēs atstājam, lai Ministru kabinets to noteiktu. Bet pēc tam vēl... nevis Ministru kabinets tikai nosaka, bet ir teikts, ka ierēdnis izlemj, vai ir sezonalitāte vai nav sezonalitāte. Ja mums ir 50 000 zemnieki un katrs, kā saka, pēc katra ceturkšņa pie ierēdņa ies un prasīs: nu, vai tā ir sezonalitāte vai nav? - kad visi zina, ka ir rudens, ir pavasaris un ir ziema... Es domāju, mēs ļoti sarežģījam savu nodokļu sistēmu. Pie tam iepriekšējie priekšlikumi paredz, ka jāmaksā nodoklis nevis par iepriekšējo ceturksni, bet par "aiziepriekšējā" gada attiecīgo periodu. Bet lauksaimniecībā, zemnieku saimniecībās un arī SIA mainās tik bieži tas lauksaimnieciskās ražošanas līmenis! Varbūt aizpagājušajā gadā bija kāda ferma, varbūt tā jau ir likvidēta, bet šogad jāmaksā būtu pēc tās fermas ienākumiem. Es negribu tālāk šo lietu izanalizēt, varbūt vēl mani kolēģi argumentēs, bet es ļoti, ļoti lūdzu atbalstīt šo ļoti vienkāršo zemniecisko priekšlikumu par nodokļu maksāšanu lauksaimniekiem šādā kārtībā, ko nosaka mūsu priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Kides kungs jau labi runāja par lauksaimnieciskām problēmām, un tā tas ir, ka avansa maksājumi lauksaimniecībai ir viens no tādiem jautājumiem, kas uztrauc mūs visvairāk, un ne velti Zemnieku savienība iesniedza šo pieprasījumu, jo šos avansa maksājumus jau iesāka iekasēt no 1.janvāra, jau no Jaunā gada, un tas ir viens no smagākajiem "sitieniem", kas šobrīd ir lauksaimniecībai saistībā ar jauno nodokļu paketi, gan uzlikšana, gan šie avansa maksājumi, kas pat tos sarežģītos atvieglojumus, kas ir ielikti, nevar īstenot un nevar ņemt vērā, jo šos atvieglojumus nav iespējams ņemt vērā avansa maksājumos, un avansa maksājumos tiek ņemts vērā praktiski tikai neto apgrozījums. Bet viena lieta ir lauksaimniecība, otra ir nodokļu likumdošana, un tā ir arī sarežģītāka lieta. Pat tad, ja vēlme ir laba un doma ir laba, bet ja tā nav precīzi formulēta un netiek pārzināti citi likumdošanas normatīvi, bieži notiek tā, ka labs vēlējums pārvēršas - tieši otrādi - par apgrūtinājumu. Augstākās padomes daži atvieglojumi lauksaimniecībai nodokļu paketē bija tam ļoti labs raksturojums. Laba griba, bet likumdošanas kopēja nepārzināšana. Ierēdņi vai nu apzināti neinformē politiķus par to, kādas sekas tam ir, vai arī apzināti, jo naudas papildu iekasēšana no tā rodas, bet problēma ir tāda, ka tie, kam mēs gribam šos atvieglojumus, ir cietēji. Un šajā gadījumā, nerunājot tik par taksācijas periodu - mēnesis vai kvartāls, un ir arī atrunāts, ka var tikt noteikts cits, tas arī nebūtu tas pats galvenais, bet pats galvenais ir tas, ka principā, manuprāt, šis priekšlikums - tieši tā, kā es teicu, - izvēršas par ievērojamu apgrūtinājumu lauksaimniekiem. Kāpēc? Tāpēc, ka, lai izrēķinātu šos faktiskos ieņēmumus, ir jātaisa praktiski pilnais pārskats. Šobrīd lielākajai daļai šo uzņēmumu pēc gada pārskata likuma, tātad tiem, kam gada ienākums nesasniedz 45 000 latu, šis gada pārskats nav vispār jātaisa, taču pēc Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikuma iznāks, ka šīm uzņēmējdarbības formām šis pilnais pārskats būs jātaisa piecas reizes. Cik ir tādu grāmatvežu, cik ir uzņēmēju, lauksaimnieku, kas spēj sastādīt šo pilno pārskatu? Mazajiem uzņēmējiem, kam nav jātaisa šis pilnais, ir vienkāršots peļņas zaudējumu aprēķins, kur ir daudz vienkāršāka forma - ņemot izdevumus un ieņēmumus. Paskatīsimies! Kides kungs tagad teica, piemēram, par to, ka ir, protams, sezonāli šie raksturi, rudenī kaut kāda realizācija... Bet, piemēram, paskatīsimies uzņēmēju piena realizāciju, piemēram, šajā pašā periodā - februārī, martā! Ņemot vērā, ka viņam, piemēram, izdevumi šobrīd sakarā ar sējas... nav īpaši lieli... nebūs, viņš iztiek pārsvarā ar pašražoto barību, iespējams, ka nopērk degvielu vai vēl kaut ko, ieņēmumi par pienu, kaut kāda summa, būs. Ko viņš no tās varēs atskaitīt? Pēc vienkāršotās formas iznāk, ka var atskaitīt to, ko viņš ir izdevis. Izdevis šajā mēnesī viņš ir mazāk. Lai viņš atskaitītu īsteno vērtību, šo pašražotās lauksaimniecības produkcijas lietošanu, viņam ir jātaisa pilnais gada pārskats, jo vienkāršotajā formā visa šī summa ir iegājusi jau iepriekšējā gada aprēķinā, kur rēķināti izdevumi, zaudējumi, kas bija saistīti ar pašražotās produkcijas ražošanu, un tāpēc man ir grūti teikt... Nu, protams, var balsot, lai pārliecinātos, ka šis priekšlikums nav... ka iesniedzēji principā nepārzina nodokļu likumdošanu un citu, un pārliecināties par to, ka šiem maksātājiem... Tā, kā bija ar šiem atvieglojumiem: maksātāji pēc tam stāv rindā Finansu ministrijā un lūdzas, lai viņiem, Dieva dēļ, noņem tos atvieglojumus, ko ir devuši likumdevēji. Nu, varam mēs, protams, tā darīt un priecāties, bet es tomēr to darīt nevaru. Un, runājot kopumā par šo pantu, jāsaka, - manuprāt, šis pants saistībā ar lauksaimniecību ir visneatrisinātākais.

Tālāk ir gan mani, gan komisijas priekšlikumi. Es uzskatu, ka kopumā tomēr šī problēma, kuru arī Tautsaimnieki redz un kura tiešām ir praktiski... netiek diemžēl atrisināta nevienā priekšlikumā, jo šie termiņi iesniegšanai bija pietiekami īsi. Protams, ja tas tiek atstāts, Ieņēmumu dienesta izvēle ir - maksāt vai nemaksāt, tas ir problemātiski. Mans priekšlikums, kas principā bāzējas uz formālu sistēmu. Mēs visi it kā tiecamies uz Eiropu un ņemam to, kas mums patīk, un to, kas nepatīk neņem, bet Eiropā pārsvarā lauksaimnieciskā darbība ir tieši nodalīta, un lauksaimnieciskā darbība saņem dažādus atbalstus, subsīdijas - netiešās, tiešās, bet, ja uzņēmējdarbība, lauksaimnieciskā darbība tiek pārdalīta, - peļņa no citas uzņēmējdarbības, ar ko šis pats uzņēmējs nodarbojas, - tad tiek aplikts vispārējā kārtībā. Bet tas jau ir shēmas jautājums. Mani priekšlikumi jau iepriekš vairākos pantos tika noraidīti, līdz ar to arī šajā pantā principā tie šo problēmu vairs neatrisina. Un man ir grūti izšķirties. Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums tiešām rada, manuprāt, vairāk problēmu, nekā dod labuma, jo otrs apstāklis ir tas, ka nav arī šīs izvēles iespējas. Šeit nav ielikta izvēles iespēja šiem lauksaimniekiem. Šeit ir tikai tas, ka viņiem tātad jāmaksā pēc faktiskā... Te vismaz, nu, sliktākajā gadījumā, ja mēs... lai ir vismaz šis ceļš šiem uzņēmējiem politiķu nezināšanu un kļūdas labot pašiem, vismaz šī izvēles iespēja griezties... un tad maksāt labāk vispārējā kārtībā, jo tas viņiem varbūt šajā gadījumā būs ievērojami izdevīgāk. Pat šīs iespējas diemžēl šajā pantā nav. Tāpēc es aicinu šobrīd neatbalstīt šo priekšlikumu, bet uzskatu, ka principā neviens no šiem priekšlikumiem, arī mans priekšlikums, šo problēmu neatrisina, un principā jāapzinās, ka likumdevējs, pieņemot šo likumu, šo problēmu nav spējis atrisināt. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Tas ir ļoti labi!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Es varbūt nedaudz atkārtošos attiecībā uz mūsu iepriekšējo sēdi. Sacīšu to, ko jau esmu teicis, jo tomēr atsvaidzināšanas nolūkā es gribēju dažus argumentus atgādināt. Pirmkārt, gribu uzsvērt, ka ekonomiskā situācija laukos pašlaik ir tāda, ka ar jaunu nodokļu paketi papildu apgrūtinājumi nav pieļaujami. Atgādināšu, ka pat pie augstražīgas produktivitātes un labām realizācijas cenām, iespējamām realizācijas cenām, viena augstražīga govs, kuras izslaukums ir pāri par četriem tūkstošiem litru gadā, dod tikai 25 latus peļņas. Parēķiniet, ko tas nozīmē! Mēs savulaik devām priekšlikumu, lai tomēr nodokļu pakete būtu sakārtota un zem zemnieka "izkārtnes" nevarētu darboties citi, par lauksaimniecisko ražošanu lai varētu dot atlaidi 90%. Diemžēl šis priekšlikums tika noraidīts un tika atrasts kompromisa variants, ka tiks atlaide fiksēta tādā veidā, ka par katru lauksaimniecībā izmantojamo zemes hektāru ražotājiem tiks kompensēts ar 10 latiem. Mēs piekritām šādam priekšlikumam, bet mēs nevaram piekrist, ka lauksaimnieks maksās nodokli, avansā maksās nodokli par to peļņu, kuru viņš, iespējams, pat nesaņems. Pēdējos gados ir ievērojami sadārdzinājušies materiāli, izejvielas. Degviela palikusi dārgāka, rezerves daļas palikušas dārgākas. Pagājušajā gadā tika samazināts lopu skaits - atkal zemas cenas dēļ. Mēs atkal ar nodokļiem sarežģīsim situāciju un virzīsim to uz tādu tendenci, ka lopu skaitu turpinās samazināt. Un, savukārt, maksājot avansā un maksājot par peļņu, kas ir bijusi pagājušajā vai pat aizpagājušajā gadā, maksās nodokli par to peļņu, kuras faktiski nav. Manuprāt, tas absolūti nav pieļaujams. Kas attiecas uz bilancēm, gada bilances juridiskās personas taisa arī pašlaik, un acīmredzot no uzskaites, statistikas, analīzes iespēju viedokļa tā bilance mums tik un tā būs jātaisa. Un, ja mēs gribam normāli saimniekot, mums jāzina mūsu saimniekošanas darba rezultāti - un ne tikai gada beigās. Un katrā gadījumā, ja jāizšķiras būs ražotājam par to, vai ieguldīt papildu darbu un sataisīt bilanci vai pazaudēt, kā saka, nepamatoti... kā saka, atmaksāt lielas summas, ņemt kredītu, lai samaksātu par neesošo nodokli, es domāju, katrā gadījumā ražotājs izvēlēsies un izšķirsies par to, lai tomēr sataisītu to bilanci, kaut arī oficiāli varbūt likums perspektīvā to neprasīs. Es tomēr aicinu atbalstīt šo vienkāršo priekšlikumu, ka līdz nākamā mēneša 25.datumam maksā nodokli pēc faktiskā ieņēmuma par iepriekšējo ceturksni. Tas ir reāli iespējams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Godātie deputāti! Jautājums, ko mēs pašreiz apspriežam, pēc būtības skar diezgan lielu daļu Latvijas iedzīvotāju, un varbūt tāpēc nebūtu slikti, ka šim jautājumam mēs tomēr pievērstu pietiekamu uzmanību. Pašreiz tās problēmas, par kurām šeit jau iepriekšējie runātāji runāja, būtībā rodas no tā, ka mēs mēģinām vispārējo shēmu nodokļu iekasēšanā, kas pēc savas būtības nav nemaz slikta, tādā vai citādā veidā pielietot arī lauksaimniecībā, kuras ražošanas raksturs ir ļoti atšķirīgs no pārējām ražošanas nozarēm. Un tāpēc, lūk, visas šīs debates pašreiz izraisās un pēc būtības rodas it kā stāvoklis, kā te Gundars Bērziņš teica, ka faktiski risinājuma it kā nav.

Es pamēģināšu salīdzināt Latvijas zemnieka situāciju ar tā zemnieka situāciju, ar kuru viņam jākonkurē. Te jau bija runa par dotācijām. Tātad daudzās Eiropas valstīs lauksaimniecība tiek dotēta. Tātad tas ir viens apstāklis par sliktu mūsu zemniekam. Otrs apstāklis. Mūsu zemnieks pašreiz ir vārda tiešā nozīmē "pliks". Viņam ir jāuzkrāj kapitāls. Arī tā ir milzīga atšķirība no citām Eiropas valstīm, kur šis process jau ir iziets iepriekšējos gados. Redziet... un tad vēl, ja mēs, teiksim, sākam šajā situācijā zemnieku mocīt ar visādām papildu nodevām, teiksim, ar prasībām, lai viņš staigātu apkārt un lūgtos ierēdņu žēlastību un tamlīdzīgas lietas kārtotu, tas, pēc manām domām, ir vienkārši amorāli šajā situācijā.

Ņemsim vērā vienu, - ka šajā situācijā, kad tirgus pēc būtības ir vai nu nenosargāts, vai ļoti vāji nosargāts, Latvijas zemnieks atrodas ārkārtīgi sliktos, attīstībai sliktos apstākļos. Viņam nav iespējas uzkrāt kapitālu. Un tāpēc droši vien šim nodokļa likumam vajadzētu attiecībā pret lauksaimniecību izskatīties pavisam citādam. Un tam, pēc manām domām, vajadzētu būt tādam: būtu jābūt... vispirms, lai šo likumu izstrādātu, būtu vajadzīga statistika par zemnieku ienākumiem, kādi tie faktiski ir, par aplēsēm, kāda ir šī peļņa. Un tad, ja mēs, teiksim, visu šo procesu izietu cauri, tad būtu jānosaka acīmredzot kaut kāda gradācija, no cik lieliem ienākumiem zemnieku saimniecībām mēs vispār prasām, lai vispār, teiksim, sāktos kaut kāda darbība, kas saistīta ar nodokļu sistēmu. Un tad, tālāk uz priekšu ejot, mēs atrastu, teiksim, to robežu, pie kuras sākas jau nopietna nodokļu sistēmas darbība. Un, ja mēs to nedarām, tad mēs to zemnieku, kurš pašreiz mēģina izķepuroties no nekā, dzenam visu laiku apakšā zem ūdens. Ja mēs izdarītu šādu sadalījumu un atbilstoši tam tad veidotu šo nodokļu sistēmu, tad mēs nonāktu pie tā, ka Tautsaimnieku komisijas iesniegtais priekšlikums par bilanci, ceturkšņa bilanci un, teiksim, atskaitījumiem attiecībā uz bilanci, nodokļu atskaitījumiem attiecībā uz bilanci, - ka tas ir pilnīgi reāls, jo tie zemnieki, kuriem gada ienākums ir šie 45 tūkstoši, - tie neviens nestrādā bez bilances, tas jautājums ir skaidrs.

Tātad strīds ir par to, ko darīt ar tiem zemniekiem, kuri atrodas ārpus šīs robežas. Un, lūk, šis jautājums it kā paliek neatrisināts. Un, neskatoties uz to, es domāju, ka, pieņēmuši Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu, mēs būsim pagājuši nelielu soli uz priekšu. Tam, protams, būs vajadzīgi vēl labojumi visdrīzākajā laikā, lai, lūk, šādi sadalītu zemniekus pēc ienākumiem.

Es aicinu deputātus ieklausīties šajās pārdomās un atbalstīt Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Otrreiz.

G.Bērziņš (LZS).

Man ir tā īpatnība, ka es esmu saistīts gan ar likuma pieņemšanu, gan pats uz savas ādas pārbaudu, kādus te mēs tos likumus pieņemam, un kā uzņēmējs jau lieliski visu šo laiku to jūtu. Un arī jūtu plusus un mīnusus. Un Zaščerinska kungu man nāksies apbēdināt: vismaz no tās izvēles, ko viņš man piedāvāja, es neizvēlēšos sastādīt šo bilanci, jo es to stādu un mēģinu stādīt, un zinu, cik tas ir grūti un cik tas maksā. Šeit krēslā sēžot, varētu likties, ka tas ir tāds viegls un tāds patīkams darbs, bet tas ir ļoti grūts un smags, pie tam saistīts ar daudzām problēmām, kaut vai ar to, ko mēs arī skatīsim attiecībā uz nākamo nodokli. Piemēram, ar rēķinu: kam ir jābūt rēķinā, vai to var atzīt... ir problēmas, vai šo rēķinu atzīst par pamatotu vai neatzīst - un tā tālāk. Un pats īpatnējākais ir tas, ka valdošā koalīcija jau principā ir tā, kas piedāvā šo likumprojektu un šo koncepciju. Un šeit tagad tas, ka mums nav izdevies atrast šai koncepcijai, šā ievērojamā nodokļu sloga palielināšanai lauksaimniecībā, risinājumu, tas ir diemžēl fakts, bet piedāvājums ir - valdības un valdošās koalīcijas. Un es domāju, ka visiem ir jāapzinās tas, ka šis nodokļu likums pārējās sfēras principā neskar, tas ir varbūt ievērojami labāks un sakārtotāks, atbilst Eiropas direktīvām par nodokļiem un tā tālāk, bet lauksaimniecībai šis likumprojekts ir ievērojami apgrūtinošs un stāvokli pasliktinošs. Un tāpēc es tomēr aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, varbūt atbalstīt divus nākamos, kaut gan, kā es jau teicu, principā tomēr šo problēmu, valdības radīto, Saeimai nav izdevies kopumā atrisināt, jo arī termiņš bija ļoti īss attiecībā gan uz vienu, gan uz otru lasījumu. Tomēr, manuprāt, tie, vienalga, paliek neatrisināti.

Sēdes vadītājs. Kārlis Jurkovskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

K.Jurkovskis (TPA).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nupat kā sāku šeit... Es nāku no laukiem, visu savu mūžu esmu tur nodzīvojis, tādēļ jautājums, kas pašreiz tiek apspriests, manā uztverē, ir ārkārtīgi svarīgs. Ja nodokļu sistēma būs tāda, kādu šeit paredz Tautsaimnieku politiskā apvienība, es uzskatu, ka tā būs reāla un praktiska. Pārējie kolēģi uzskata, ka tas ir tomēr mazsvarīgi, bet es personīgi uzskatu, ka ne. Jo - kaut vai tāds piemērs: ja, teiksim, audzē zvērus... varbūt te iebildīs, ka tā ir zvēru rūpnieciskā ražošana, bet tomēr arī daudzas SIA un paju sabiedrības tos audzē... ja mēs viņus esam likvidējuši, pieņemsim, decembrī, tātad praktiski mums nākamā gada pēdējā ceturksnī būs jāmaksā par tiem ienākumiem. Es uzskatu, cienījamie kolēģi, ka tas risinājums, kādu iesniedz tautsaimnieki, ir ļoti pareizs, un es lūdzu tiešām balsot par šo labo priekšlikumu, kas ir svarīgs tālākai lauksaimniecības attīstībai.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēl runās?

A.Poča. Paldies, nē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu - papildināt 19. pantu ar jaunu 5. apakšpunktu šādā redakcijā: "Lauksaimniecības uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības par nepārstrādātas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu ienākuma nodokli maksā pēc faktiskajiem ienākumiem par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 25. datumam." Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 10, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Tagad ir 20. pants, kur ir deputātes Počas iesniegtais priekšlikums par šā panta redakcijas precizēšanu, precīzāk nosakot kārtību, kādā jāmaksā avansa maksājumi taksācijas gada pirmajā ceturksnī un pēc tam pārējos mēnešos. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Atbalstīja arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu, kas praktiski ir jau ietverts deputātes Počas priekšlikumā par redakcionālajiem precizējumiem, kā arī... Jā, šos abus Tautsaimnieku politiskās apvienības precizējumus.

Par 20. panta otro daļu. Šeit ir tikai redakcionāls precizējums, sakārtojot terminus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par panta trešo daļu. Tur ir noteikts, kāda ir kārtība saistībā ar likumu par ārvalstnieku ieguldījumiem. Komisija atbalstīja šo precizēto redakciju.

Panta ceturtajā un piektajā daļā ir tīri redakcionāli terminu precizējumi. Komisija šos priekšlikumus atbalstīja.

Seko deputāta Bērziņa priekšlikums - papildināt 20. pantu ar jaunu 6. apakšpunktu un attiecīgi mainīt turpmākajiem punktiem numerāciju. Priekšlikums ir par to, lai noteiktu īpašu kārtību uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību, un par to, kā tad būtu realizējami šie ienākuma nodokļa avansa maksājumi. Ņemot vērā, ka mēs jau atbalstījām Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu, kur ir noteikts, ka lauksaimniecības uzņēmumiem būs pavisam citāda kārtība ienākuma nodokļa maksājumos (viņi maksās nodokli pēc faktiskajiem rezultātiem), un ņemot vērā, ka doma par uzņēmumiem ar sezonalitāti ir atbalstīta deputāta Krištopana priekšlikumā, komisija šo priekšlikumu tiešā veidā neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Godātie kolēģi, lūdzu izturēties klusāk! Turpinām. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es domāju, ka šie priekšlikumi nav viens ar otru pretrunā un tie var būt arī papildināti. Tātad mans priekšlikums ir nevis aplikt... un ar neizpildāmu shēmu, bet vienā variantā - atbrīvot, otrā - avansa maksājumus noteikt brīvprātīgi, un tad jau vispār ir šī izvēle. Tātad, ja redz, ka gada beigās šie nodokļi salasās, - tad maksāt iepriekš, lai nebūtu gada beigās jāmaksā šī summa. Es neredzu šeit nekādu pretrunu. Un tieši tas, kas mani biedē Tautsaimnieku politiskās apvienības iesniegtajā variantā, ko šobrīd apstiprināja Počas kundze, ir tas, ka šinī variantā nav vispār izvēles lauksaimniekiem, tagad visiem lauksaimniekiem būs jātaisa šis pilnais aprēķins. Un otrs ir tas, ko mēs jau teicām, - ka šis nodoklis attiecas... visi mazie uzņēmēji, kas neatbilst... nepilda trīs no... diviem nosacījumiem, kas ir minēti šinī likumā... ir mazie uzņēmumi, un maksā - ar visu šo pašu kārtību, caur iedzīvotāju ienākuma nodokli, tas ir, skaits... es nosaucu: 150 tūkstoši - tas varētu būt arī mazāks, bet tas ir ievērojams skaitlis. Un tāpēc, sevišķi arī sīkie... mazākas zemnieku saimniecības un tā tālāk... spiest, likt viņiem visiem taisīt šos pilnos pārskatus... es absolūti neredzu loģiku. Protams, par šo priekšlikumu darbību dzīvē mēs pārliecināsimies, un ilgi nebūs jāgaida, lai redzētu tos augļus un tos pieņemtā lēmuma rezultātus, bet es aicinu atbalstīt gan manu priekšlikumu, gan komisijas, jo tie viens otru neizslēdz. Principā dot vismaz šo izvēles iespēju, ja izrādīsies, ka šis pirmais priekšlikums, tautsaimnieku priekšlikums, rada vairāk problēmu. Tāpēc es aicinu atbalstīt un balsot abos šajos iesniegtajos variantos - vai nu tiek atbrīvots, nemaksā avansa maksājumus, vai... manuprāt, otrais variants tomēr ir labāks - maksā avansa maksājumus brīvprātīgi.

Es gribētu arī paskaidrot, kāpēc daudzās vietās mani priekšlikumi ir vairākos variantos. Protams, man ir viens variants, kurš šķiet vislabākais un kurš būtu mans variants, ja es būtu pārliecināts, ka to pieņems, bet, tā kā Saeimas nostāja pret lauksaimniecību diemžēl biežāk ir nelabvēlīga, tad es esmu spiests meklēt variantus, kādi varētu būt pieņemami arī Saeimai kopumā. Tāpēc arī vairākās - it sevišķi nodokļu likumu - paketēs ir gadījumi, kad attiecībā uz vienu pantu es piedāvāju pat trīs dažādus variantus un redakcijas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ir pieteikušies runāt? Nav pieteikušies runāt. Debates pabeigtas. Referentei vārds.

Godātie deputāti! Lūdzu, klusāk!

A.Poča. Šinī mirklī man ir pat grūti komentēt šo situāciju...

Sēdes vadītājs. Tad labāk par procedūru, kādā veidā balsosim.

A.Poča. Tā es arī domāju. Ņemot vērā to, ka vajadzētu balsot, mums acīmredzot ir jābalso varianti. Tātad redakcija būtu saglabājama, un pirmais variants būtu - nemaksāt peļņas nodokļa avansa maksājumus.Vai arī otrais variants - avansa maksājumus maksā brīvprātīgi. Es vienīgi kā referente varētu ierosināt labāk atbalstīt šo priekšlikumu - avansa maksājumus maksāt brīvprātīgi. Ja iesniedzējs piekristu, ka šo mēs balsojam pirmo, tad...

Sēdes vadītājs. Nu tā nevar, kolēģi, variēt! Kas būs, ja būs tā, un pēc tam, ja būs tā, tad mēs darīsim tā.

Ir iesniegti divi priekšlikumi. Gundars Bērziņš paskaidroja. Viņš iesniedza divus variantus. Iesniegšanas secībā ir pirmais variants un otrais variants. Jūs aicināt balsot par otro variantu. Tā ir komisijas vadītājas pozīcija. Bet procedūrai ir jābūt ievērotai. Vai par procedūru deputātiem ir iebildes? Nav. Tad būs divi balsojumi - tā kā ir pieprasījis deputāts Gundars Bērziņš.

Pirmais: "Uzņēmumi, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību un 90% gada ienākumu gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas, nemaksā peļņas nodokļa avansa maksājumus." Tas ir pirmais balsojums. Tātad balsojam.

Otrs balsojums būs: "Avansa maksājumus maksā brīvprātīgi". Lūdzu, par pirmo balsojumu rezultātu! Par - 16... Es atvainojos, par - 18, pret - 24, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsojam par otru: "Avansa maksājumus maksā brīvprātīgi". Sākuma teksts tāds kā iepriekšējā balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Tālāk ir 20.panta sestā daļa, kur ir tikai precizēts likuma nosaukums, uz kuru šodien panta daļā ir atsauce. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais ir deputāta Krištopana priekšlikums - papildināt 20.pantu ar jaunām daļām. Šo priekšlikumu vispār komisija atbalstīja. Diemžēl tagad tas atkārtosies - jautājums par brīvprātīgiem avansa maksājumiem. Tātad 7.punkts: "Uzņēmumi, kas izveidoti taksācijas gadā, var brīvprātīgi maksāt nodokļu avansa maksājumus." Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Tā ir astotās sadaļas redakcija, ka uzņēmumiem ar būtisku darba sezonalitāti Valsts ieņēmumu dienests nosaka, ja ir pamatots maksātāja iesniegums, citu nodokļa avansu maksājumu kārtību saskaņā ar to ienākumu sadalījumu pa avansa maksājumu periodiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. 21.pants - "Nodokļu ieturēšana". Šeit bija deputātes Počas priekšlikums - svītrot panta trešo daļu, kurā ir runāts par soda sankcijām, bet atsauce uz sankcijām jau ir likuma 5.pantā, kā arī ir izveidots, kā jūs tālāk redzēsit, jauns 23.pants par soda sankciju piemērošanu. Līdz ar to komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. 22.pantā ir deputātes Počas priekšlikums par terminu "redakcionāla sakārtošana". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Seko deputātes Počas priekšlikums par jaunu 23.panta izveidošanu - soda sankcijas, kurā ir norādīts, kādos likumos ir noteiktas sankcijas par pārkāpumiem saistībā ar uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķināšanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Tālāk seko pārejas noteikumi. Attiecībā uz pārejas noteikumiem ir jāizsaka nedaudz vispārēja nostādne. Sākotnēji bija domāts, ka likumprojekts stāsies spēkā ar jauno saimniecisko gadu, bet sakarā ar to, ka tā pieņemšana ir aizkavējusies, šeit bija jānorāda kārtība, kādā tiks noteikta nodokļu... Sakarā ar to, ka 1.ceturksnī vēl būs spēkā uzņēmuma peļņas nodoklis, šeit būs noteikta kārtība, kā notiks šie avansa maksājumi un kā notiks pāreja no viena nodokļa piemērošanas koncepcijas uz jaunā nodokļa koncepcijas piemērošanu.

Tātad pirmais pārejas noteikumu punkts nosaka, ka likums piemērojams uzņēmumu ienākumu nodokļu aprēķiniem par 1995.gadu - tātad par visu gadu, jo tas ir gada nodoklis. Savukārt nākamie pārejas punkti nosaka, kādā veidā tiks aprēķināti tātad pirmajā ceturksnī šie avansa maksājumi saistībā ar peļņas nodokli un kā pēc tam šie avansa maksājumi tiks iekļauti tajā precizētajā aprēķinā, kas attieksies uz visa gada apliekamo ienākumu. Komisija visus šos priekšlikumus atbalstīja. Tātad tas ir pārejas noteikumu 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.punkts. 8.punktā man jāvērš jūsu uzmanība uz to, ka pagājušajā sēdē jums tika izdalīts dokuments nr.110-a, kurā bija papildinājums pārejas noteikumu 8.punktam, kurš vienkāršu tehnisku iemeslu dēļ nebija iekļauts sēdē izdalītajā dokumentā.

Kas attiecas uz to, ka uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kuri ir maksājuši nodokli un nodevu par loteriju un azartspēļu rīkošanu 1995.gadā, no janvāra līdz jūlijam (ieskaitot) maksājumus neizdara.

Tātad nākamais, 9.punkts, arī attiecas uz šo kārtību, kādā 1994.gada pārskatā uzrādītie zaudējumi attiecināmi uz avansa maksājumiem 1995.gadā. Šeit komisija arī atbalstīja.

Pārejas noteikumu 10.punkts, kas ir ļoti plaši izvērsts, ir attiecināms uz uzņēmumiem, kuriem ir liels apgrozījums un kuriem ir ārkārtīgi grūti noteikt šos reālos avansa maksājumus. Šeit ir speciāla metodika, kā varēs šie uzņēmumi izvēlēties kārtību, un viņi noteiks savus apliekamos ienākumus gan šā gada pirmajā pusgadā, gan arī otrajā. Arī šos priekšlikumus komisija atbalstīja.

Pārejas noteikumu 11. punkts arī attiecas uz šo pašu kārtību.

Pārejas noteikumu 12.punkts jau nosaka to, ka ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi zaudē spēku likums "Par peļņas nodokli", bet šis priekšlikums ir vēlāk pārcelts uz tālākajiem pārejas noteikumu punktiem, kur ir uzskaitīti visi normatīvie dokumenti, kuri zaudē spēku līdz ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi.

Pārejas noteikumu 13.punkts nosaka kārtību, kādā tie uzņēmumi, kuri līdz šim maksāja uzņēmuma ienākuma nodokli jeb peļņas nodokli, tagad pāries citā maksātāju kategorijā - maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli, tas ir, nelielie uzņēmumi. Ir noteikta kārtība, kādā veidā viņiem ir jāreģistrējas kā šiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Seko frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums par to, ka šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar tikt piemērotas pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā. Principā komisija šo normu atbalstīja, bet, tā kā mēs jau esam pieņēmuši trešajā lasījumā likumu "Par nodokļiem un nodevām", kur ir atrunāts tas, ka neviens no nodokļu likumiem nevar būt piemērots bez šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja sakarā ar to, ka "jumta" likums to regulē.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, atklājam debates par šo priekšlikumu.

G.Bērziņš (LZS).

Šeit ir divi priekšlikumi - frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" un deputāta Krištopana, kas ir principā analogi, bet tikai nedaudz savādāk juridiski formulēti. Es tomēr uzskatu, ka šis priekšlikums ir balsojams sakarā ar to, kā jau šeit teica, ka it kā pretrunas nekādas likumā nav ieliktas. Bet es varu teikt, ka komisija, skatot pievienotās vērtības nodokli, arī dažas šīs normas, kuras it kā skaidri izriet, bet lai viennozīmīgi būtu skaidras gan uzņēmējiem, gan pildītājiem, ieteica pierakstīt pārejas noteikumos. Piemēram, par visu instrukciju un vēstuļu spēka zaudēšanu, kas ir saistībā ar apgrozījuma nodokli. Tāpēc es tomēr neredzu nekādu problēmu, ja šis jautājums tiktu varbūt pat dublēts, jo līdzšinējā kārtība rāda, ka nesakārtotība šajā jautājumā, noteikumu neizdošana rada ļoti lielas problēmas. Paskatīsimies kaut vai Muitas likumu. Likums bija pieņemts, laika it kā pietika, bet noteikumi tiek pieņemti mēnesi, pusotru. Lai atceramies, kādu haosu radīja jaunās muitas deklarācijas ieviešana, cik lieli zaudējumi tika radīti uzņēmējiem. Kas to apmaksās? Kādas bija iespējas gan izvest, gan ievest? Importēt, labi, negribam, tā ir cīņa par iekšējā tirgus aizsardzību, bet radīt haosu šeit? To vēl varētu attaisnot, bet eksports, tirdzniecības bilance, kas bija paralizēta nedēļu, divas? Tāpēc šis jautājums ir tik būtiski svarīgs, ka es neredzu nekādu problēmu, ja tas tomēr principā tiek dublēts arī šajā likumā un tiek skaidri un gaiši pateikts, ka tikai var stāties spēkā, ja ir šie noteikumi. Un šo priekšlikumu, es zinu, arī Tautsaimnieku frakcija vairākos variantos ir iesniegusi. Principā komisija šo koncepciju ir atbalstījusi, un es neredzu nekādu problēmu, ka tā dublējas, jo tā tomēr ir ārkārtīgi un būtiski svarīga. Ja šo noteikumu nebūs un likums stāsies spēkā, tad būs haoss un zaudējumi, kas radīsies uzņēmējiem, iespējams, varbūt arī valstij kaut kādā veidā, bet tie būs tomēr ievērojami.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referente, lūdzu!

A.Poča. Es šeit, godīgi sakot, principiālas problēmas neredzu. Var arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - papildināt ar šādiem jauniem punktiem: "4. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar tikt piemērotas pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 19, atturas - 10. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums par šī likuma 5.panta astotās daļas piemērošanu. Tas ir attiecībā uz aizdevumiem, kas izdarīti līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai, ja tie nav pagarināti pēc likuma spēkā stāšanās. Šī norma ir atbalstāma, jo tā tiešām attiecas uz saistībām un uz procentu aplikšanu ar nodokli, lai nebūtu šo saistību pasliktināšanās. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Poča. Nākamais ir deputāta Krištopana priekšlikums, kas pēc būtības jau bija arī ietverts frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumā, kuru tikko Saeima atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar visu to likumu un normatīvo aktu uzskaitījumu, kuri zaudē spēku līdz ar šī likuma spēkā stāšanās brīdi. Komisija to tātad arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Poča. Un tagad būtisks jautājums. Jums visiem dokumentā ir rakstīts, ka likums stājas spēkā vispārpieņemtajā kārtībā. Diemžēl ir jāatzīst, ka Budžeta komisijā notika ilgas diskusijas par to, kādā brīdī un kādā laikā stāsies spēkā katrs no šiem likumiem. Un ļoti bieži mūsu domas mainījās, bet tomēr pēc visām pēdējām konsultācijām mēs vienojāmies, ka visiem šiem nodokļu likumiem ir jāstājas spēkā vienā datumā, praktiski ar 2.ceturkšņa sākumu - ar 1995.gada 1.aprīli. Līdz ar to es lūgtu Saeimu atbalstīt šādu likuma spēkā stāšanās datumu, tātad - 1995.gada 1.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Komisija lūdz balsot, ka likums stājas spēkā 1995.gada 1.aprīlī. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 12. Pieņemts.

A.Poča. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 13, atturas - 2. Likums pieņemts.

A.Poča. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Rozentālam - Latvijas Zemnieku savienība. Par balsošanas motīviem. 144.pants. 5 minūtes. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizkavēšu dažas minūtes jūsu uzmanību ar paziņojumu par balsošanas motīviem. Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti uzskata, ka pieņemtā likuma redakcijā ir ievērojami vairāk pozitīvu normu, salīdzinot ar līdz šim spēkā esošo likumu par peļņas nodokli, arī pašas normas ir kļuvušas progresīvākas un efektīvākas. Tomēr, lai arī valdošā koalīcija - "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas ir pasludinājušas lauksaimniecību par prioritāti savas valdības programmā, piedāvātajā likuma redakcijā lauksaimnieki ir vienīgā ražotāju kategorija no visām, kur ražošanas ekonomiskie apstākļi ir būtiski pasliktināti nodokļu likuma paaugstināšanas dēļ. Mēs uzskatām, ka zemes reformas un lauksaimniecības pārstrukturēšanās periodā lauksaimnieciskās ražošanas apstākļu pasliktināšana līdz ar šī likuma pieņemšanu ir krasā pretrunā ar Latvijas valsts vitālajām interesēm gan ekonomiskajā, gan sociālajā, gan demogrāfiskajā aspektā. Turklāt tas ir pretrunā ar valdības deklarēto prioritātes noteikšanu. Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, Latvijas Republikas 5.Saeimas Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti neatbalsta likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli un balso pret tā pieņemšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tālāk sākam apspriest 9.februāra sēdes darba kārtību. Vai deputātiem ir kādi ierosinājumi?

Godātie deputāti! Papildus ir iesniegti četri patstāvīgie priekšlikumi ar 10 deputātu parakstiem par uzņemšanu Latvijas pilsonībā sakarā ar īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Deputāts Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi, šis jautājums tika izskatīts Pilsonības likuma izpildes parlamentārās kontroles komisijā, kurā ir pārstāvji no absolūti visām frakcijām. Un mēs lūdzam, ņemot vērā Kārtības ruļļa 117. pantu, nodot šo jautājumu izskatīšanai komisijā, lai varētu sakārtot procedūru un lai izskatīšana šeit, zālē, būtu raitāka. Mēs lūdzam nodot komisijai izskatīt šo jautājumu, arī visus citus likumprojektus, kas saistās ar pilsonību. Es gribētu lūgt deputātus atbalstīt Pilsonības likuma izpildes parlamentārās kontroles komisijas nostādni. Un mēs lūdzam arī nedēļas laikā visiem deputātiem, ja kādam ir priekšlikumi vai papildinājumi, tos iesniegt Pilsonības likuma izpildes komisijā.

Sēdes vadītājs. Tā īsti tomēr nevarētu. Saeima var balsot par nodošanu komisijai, bet termiņus tagad vēl nevar balsot.

Dz.Ābiķis. Nu tad nodosim komisijai, ja Saeima atbalsta. Nav nekādu problēmu.

Sēdes vadītājs. Jā, man jāatvainojas, jo deputātam Ābiķim ir taisnība. Saeima lemj par nodošanu komisijām, un šeit runa ir par patstāvīgajiem priekšlikumiem, kurus ir iesnieguši 10 deputāti. Tad tiešām arī jānosaka termiņš, kādā iesniedzami ierosinājumi pie šiem priekšlikumiem. Tā izriet no Kārtības ruļļa. Es diemžēl šo biju reducējis uz tiem likumprojektiem, kurus nodod izskatīt komisijā.

Dz.Ābiķis. Jā, savā praksē mēs laikam pirmo reizi ar tādu gadījumu sastopamies. Un es lūgtu nedēļas laikā, deputāti, savus priekšlikumus iesniegt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Godātie deputāti! Līdz ar to vai neviens neiebilst, ka visus patstāvīgos priekšlikumus, kuri ir iekļauti darba kārtībā un kurus vēl šeit deputāti lūdz iekļaut - un šie priekšlikumi jums rakstveidā ir izsniegti -, Saeima nodod Pilsonības likuma izpildes parlamentārās kontroles komisijai. Tā lūdz jūs savus atzinumus un priekšlikumus iesniegt nedēļas laikā, tas ir, līdz 16. februārim. Vai ir deputātiem iebildes? Nav. Līdz ar to šie deputātu patstāvīgie iesniegumi par uzņemšanu Latvijas pilsonībā sakarā ar īpašiem nopelniem Latvijas labā tiek nodoti izskatīšanai Pilsonības likuma izpildes komisijai. Godātie deputāti! Jautājumi un pieprasījumi, kuri ir iesniegti saskaņā ar Kārtības rulli, tiks izskatīti trešajā sadaļā. Kā vienmēr. Un mēs par viņu iekļaušanu darba kārtībā nedebatējam. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Vai vēl ir kādi priekšlikumi vai kādas ierosinātas izmaiņas darba kārtībā? Nav.

Tad sākam izskatīt darba kārtību. Par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"". Iesniedz deputāti Urbanovičs, Stašs, Lucāns, Stroganovs, Bukovskis. Vārdu lūdz Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis iesniegums, kur ir paredzēts, lai kā svētku diena būtu 9. maijs, - tas nu mums būtu nepieņemams. Un iemesls ir tāds - ja mēs iestājamies Eiropā, tas ir, Eiropas savienībā, tad visā Eiropā, Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un tā tālāk svētī 8. maiju, nevis 9. 9. maijs ir krievu svētku diena, un šī svētku diena mums, latviešiem, nav nekāda svētku diena, bet tas ir otrās okupācijas sākums. Mēs gan atzīmējām 8. maiju kā kara beigas, kad Vācija varbūt kapitulēja, bet kad mums izbeidzās cilvēku slepkavošana vai karadarbība frontē, kur krita latvieši vienā un otrā pusē? Un mēs to dienu varam atzīmēt tādā veidā, kā visa pārējā pasaule to atzīmē. Tāpēc es ierosinu, ka mēs pārceļam šo 9. maiju uz 8. maiju. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Noraidīts tiks!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti un godātais deputāt Žīgur! Jūsu priekšlikumu nevar likt uz balsošanu. Mēs balsosim tikai par Prezidija atzinumu - nodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijā, bet kādu citu priekšlikumu - kuru dienu svinēt, mēs tagad nebalsosim. (Starpsauciens: "Pareizi!") Deputāts Leonards Stašs - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

L.Stašs (TPA).

Es domāju, ka ir jāliek vienreiz gals šķirošanai, kas bija latviešu pusē, kas bija krievu pusē un tā tālāk un tā tālāk. Man bija brālis leģionārs, un trīs brālēni cīnījās sarkanarmiešu pusē. Un man ir ļoti nepatīkami, kad pie galda mēs salasāmies un sākas strīdi. Es domāju, ka tas ir jāieslēdz - par nodošanu komisijām, lai komisijas izskata jautājumu, kādā datumā. Kā balsot - tā ir cita lieta, bet tas ir noteikti jāizskata komisijā, un vēlreiz saku - cilvēki ir visi vienādi, kas cīnījušies. Vieni bija ar varu paņemti un arī otri. Un jāatzīmē viss vienā reizē.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! 1945. gada 9. maijā beidzās tā sauktais Lielais Tēvijas karš, kas bija sācies tad, kad Vācija uzbruka Padomju Savienībai. Ar šo karu mūsu tautai nav nekā kopēja. Tad tiešām mēs necīnījāmies par Padomju Savienības tālāku pastāvēšanu, un tam nav nekāda sakara ar mums. Tikai tik daudz, ka mūs tur ierāva iekšā. Bet mēs nevaram šo 9. maiju uzskatīt par mūsu tautas kaut kādas atzīmēšanas cienīgu. Mūsu karš, ja vispār par kaut kādiem datumiem ir runa, beidzās 1994. gada 31. augustā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

LNNK frakcija aicina noraidīt šo priekšlikumu. Ir nepieņemama šī darbība, kas notiek speciāli Latgalē un ko organizē Tautsaimnieku politiskā apvienība, sevišķi deputāts Urbanovičs. Organizējot Krievijas medāļa piešķiršanu Latvijas teritorijā, braukā apkārt Krievijas vēstniecības pārstāvji un meklē attiecīgas personas, lai piešķirtu Krievijas jeb bijušās Padomju Savienības atzinības medāļus Latvijas teritorijā. Tas ir absolūti nepieņemams, un LNNK ir pret šādu rīcību un pret šo iesniegumu. Lūdzu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz aicinu runāt par Prezidija atzinumu, nevis par priekšlikumu. Deputāts Urbanovičs - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Urbanovičs (TSP).

Cienījamie deputāti! Cienījamais deputāt Lamberga kungs! Es esmu Tautas saskaņas partijas biedrs, un tā ir tāda pati patiesība, ka es nekādu Krievijas pasūtījumu neveicu Latgalē. Vienīgais, ko es esmu darījis un ko es ieteiktu arī jums kādreiz, kad nākat tribīnē kādā svarīgā jautājumā, es griezos pie saviem vēlētājiem savā apgabalā, kur esmu ievēlēts, ar jautājumu, vai iniciēt šī likumprojekta izskatīšanu šeit, augstajā Saeimā. To es izdarīju un saņēmu nenovērtējami vairāk "par" nekā "pret", lai gan bija arī "pret", un es varētu par to daudz runāt un varbūt arī iegūt kādu kolosālu politisko kapitālu, kas man galīgi nav vajadzīgs.

Otrs. Šeit ir runa par to, ka ir izveidojušās tradīcijas, ka tiek svinēts 9. maijā. Es gribētu teikt, ka tās ir tikpat dziļi iesakņojušās tradīcijas kā citviet, ka Francijā svin 8. un 9., citviet - tikai 8., bet pasaulē šī diena ir svinama. Un, kad ir 50 gadu jubileja, visā pasaulē šo dienu svin. Mēs varam atkal nonākt ļoti nepatīkamā situācijā ar neveiklām runām šeit, kā arī ar neveikliem lēmumiem. Es gribētu aicināt iztikt bez apvainojumiem, Lamberga kungs, it sevišķi, ja nezināt lietu, un šo jautājumu izsvērt vienkārši. Ja mēs atrodam argumentus vairāk par to, ka šī diena ir jānodod aizmirstībā un ka no visām vēstures grāmatām viņa būtu jāizsvītro, tad, manuprāt, mēs iegūsim pilnīgi pretēju efektu un ļoti nevajadzīgu ažiotāžu ap to. Ja jūs redzētu to likumprojekta grozījumu, kas tur rakstīts, tad tur ir maksimāli rasts kompromiss starp šīm divām pusēm tēva pagalmā, kas turpina joprojām šo karu. Tieši šis ir mēģinājums samierināt šīs divas puses. Arī manā ģimenē tēvs izkarojās piespiedu kārtā gan vienā, gan otrā pusē, un tēvabrālis atkal karoja pret viņu. Arī man personīgi šī problēma ļoti sāp, un es gribu, lai tas vienreiz beigtos. Kāpēc mēs šodien nevaram nekādi nomierināties? Mums vienmēr vajag par katru cenu kaut ko vairāk izcelt, bet otru pusi - mazāk izcelt. Šis ir mēģinājums līdzsvarot šo lietu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Grava-Kreituse - Demokrātiskā frakcija. Lūdzu!

I.Grava-Kreituse (DP).

Pirmais. Es uzreiz gribu pateikt, ka es atbalstu nodošanu komisijām. Un kāpēc? Mēs nostājamies ļoti krasās pozīcijās - jā un nē. Bet man liekas, ka, ja mēs gribētu paskatīties no starptautiskā viedokļa un no vēsturiskās patiesības izpētes viedokļa, mums ir dota kolosāla iespēja, kāda diez vai jebkad atkal pasaulē būs. 9. maijs - unikāla parādība Baltijas valstīm. Nekur pasaulē 9. maijā nav tā kā Baltijā - karš beidzās un sākās cita okupācija. Tikai Baltijas valstīs fašisma sakāve iezīmēja jaunas okupācijas sākumu. Un, izvērtējot šo situāciju tādā parādībā, ka, jā, tā bija uzvara pār vienu, bet Latvijas tautai karš diemžēl nebeidzās. Un te es piekrītu Sinkas kungam, ka šī okupācija beidzās tanī datumā, kuru jūs teicāt.

Otra lieta. Mazliet savādi ir klausīties Valsts prezidentu. Viņam šodien nav viedokļa, ko darīt 9.maijā. Varbūt Saeimai, apspriežot šo iesniegto lēmuma projektu, ir iespēja Prezidentam palīdzēt un pieņemt viedokli.

Es nedomāju, ka šeit vajadzētu vadīties pēc tā, ko teiks Igaunijas vai Lietuvas prezidents. Atcerēsimies - Igaunijā tūlīt būs vēlēšanas, un viņiem varbūt pat nav izdevīgi tagad kādu viedokli teikt. Un tāpēc es aicinātu nodot komisijām, lai izvērstu šo diskusiju un nonāktu pie šī secinājuma par šīm divām okupācijām, par šo Baltijas valstu īpatnējo stāvokli, un arī piesaistītu pasaules uzmanību šim Baltijas fenomenam, ja tā varētu teikt, kad mēs runājam par Otro pasaules karu. Un tādā veidā mēs atdotu godu un cieņu tiem, kas cīnījās pret fašismu un zaudēja savas dzīvības, jo tie nav tikai, kā mēs sakām, komunistu līdzskrējēji, bet tie ir arī tie latviešu cilvēki, kurus 1944. gadā iesauca Sarkanajā armijā, aizveda uz Kurzemes katlu un nolika latvieti pret latvieti. Blīdenē jūs varat apskatīties - uz vieniem pieminekļiem ir leģionā kritušo latviešu uzvārdi, uz otriem ir Sarkanajā armijā kritušo latviešu uzvārdi, kuri tur tika iesaukti vardarbīgā kārtā. Ja mēs pasniedzam šo faktu kā divu okupāciju savstarpējo nomaiņu, kā Latvijas likteņa traģiku, tad tādā veidā mēs arī šo dienu varam atzīmēt, un es uzskatu, ka šādā aspektā šī diena arī ir jāatzīmē. Bet, lai nonāktu pie kopsaucēja, ir jānotiek šai diskusijai, ir jānotiek šai sarunai. Tas ir iespējams tikai tad, ja tālāk virza apspriešanai šo lēmumu.

Otra lieta. Es gan nedomāju, ka mums būtu Saeimā jālemj, vai Latvijā dzīvojošie cilvēki drīkst saņemt citu valstu ordeņus. Ja viņiem tos piešķir par cilvēku šaušanu, nīdēšanu vai par genocīdu, tad - jā, bet, ja cita valsts piešķir par fašisma sakāvi, tad es nedomāju, ka mums būtu jālemj, vai viņi drīkst saņemt vai nedrīkst. Tas ir vispirms šo pašu cilvēku jautājums un tās valsts jautājums, kura šos ordeņus piešķir, jo savādāk, zināt, tas atgādina labos laikus tiem, kam patika diktēt, vai tu brauksi saņemt vai nebrauksi saņemt Nobela prēmiju, atkarībā no tā, kā nolems CK.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība, pēc tam - Ruta Marjaša.

E.Kide (TPA).

Cienītie deputāti! Man nācās būt Somijā Helsinkos un mani aizveda uz Brāļu kapiem, kur vienotos Brāļu kapos gulēja somi, kas krituši cīņā pret padomju okupantiem, un līdzās vācieši, kas krituši šajās pašās cīņās, un vēl līdzās - sarkanarmieši, kurus bija pametusi sarkanarmija purvos, kurus somi iznesuši no šiem purviem un guldījuši līdzās Brāļu kapos. Un soms, kas mani pavadīja - mēs gājām kopā gar šiem kapiem -, pie katras kapu rindas apstājās, noņēma cepuri un teica: "Zeme izlīdzina visu, jāatdod cieņa šiem cilvēkiem, kuri ir atdevuši dzīvības." Es domāju, ka tas liecina par augstu nācijas kultūru, un es pilnīgi pievienojos Gravas kundzei kā vēsturniecei šajā morāli ētiskajā aspektā, ko viņa tikko kā teica, - mums ir bijusi cīņa pret diviem totalitārajiem režīmiem, grandioziem totalitārajiem režīmiem, kas ir naidīgi cilvēcei. Viens totalitārais režīms tika sakauts, jā, un beidza savu eksistenci 8. maijā, otrs totalitārais režīms sabruka pats un vēl tagad mokās sabrukšanas agonijā. Un abi viņi bija briesmīgi cilvēcei, un abi viņi atstāja upurus uz šīs zemes. Mūsu Valsts prezidents Guntis Ulmanis piedalījās Osvencimas gadadienā, kur 1,8 miljoni cilvēku atstājuši savas dzīvības. Es pats atceros savu bērnību Rūjienā, kad neilgi pēc fašistiskās Vācijas ienākšanas tūdaļ pazuda ebreju ģimenes, un tēvs man parādīja, kur šīs ģimenes jau guļ smiltājā. Un tāpēc mums ir jāizlīdzina šī lieta - jāizvērtē viena okupācija un jāizvērtē otra okupācija. Tāpēc mums ir jāapspriež komisijās šis delikātais jautājums un tāpēc aicinu balsot par šā dokumenta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš", pēc tam - Oskars Grīgs - Zemnieku savienība.

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es pievienojos tam, ko nupat teica iepriekšējie runātāji, un vēlētos izteikt vēl savu argumentu tam, ka tiešām šis likumprojekts nododams komisijām un visnotaļ nopietni jāapspriež.

Latvijā pirms kara bija ap 100 tūkstošiem ebreju - Latvijas pilsoņu. No tiem 80 tūkstošus iznīcināja fašisti, un arī visā pasaulē, kā zināms, katrs trešais ebrejs ir nacistu iznīcināts. Manai tautai visā pasaulē un arī šeit, Latvijā, uzvara pār nacismu ir milzīgs pozitīvs notikums un, protams, svētki.

Tāpēc es aicinātu jūs kaut vai solidaritātes dēļ pret manu tautu, pret tiem bojā gājušajiem Latvijas pilsoņiem, kuri ņēma dalību arī Latvijas atbrīvošanas cīņās, Latvijas saimniecībā, neatmest ar roku un nenonicināt šos svētkus. Es domāju, ka šeit Latvijā ir pietiekoši daudz citu dienu, kad atcerēties sēru notikumu, arī deportācijas dienu, un tas nav obligāti jādara tad, kad lielai daļai cilvēku pasaulē un arī Latvijas pilsoņu daļai tie ir tiešām svētki. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Mārtiņš Ādams Kalniņš.

O.Grīgs (LZS).

Prezidija priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es brīnos, kā šāds vienkāršs jautājums varēja izraisīt tik plašas diskusijas, gandrīz vai politiskas diskusijas. Es arī esmu par to, lai šis jautājums tiek virzīts uz komisijām. Es par to balsošu. Bet mani tikai te pārsteidz... Es atvainojos Prezidijam, ka aizkavēju laiku, bet mani te pārsteidza pārejas noteikumos 1. punkts: "Uzdot Ministru kabinetam sakarā ar 50. gadskārtu kopš uzvaras pār nacismu noteikt kārtību par Otrā pasaules kara upuru piemiņas vietu atjaunošanu un labiekārtošanu". Man tas nav pieņemams. Un daudziem latviešiem tas nebūs pieņemams - uzdot speciāli vai nu ar likumu, vai ar kaut ko... Nu tad pasakiet, cienījamie deputāti un cienījamie latvieši Latvijā, pārējie pilsoņi un iedzīvotāji, vai kaut viena piemiņas vieta krievu armijas karavīriem vai pieminekļi ir nopostīti? Visus šos gadus gan, teiksim, piespiedu kārtā, gan nepiespiedu kārtā tie ir kopti, ir saudzēti atšķirībā no latviešu piemiņu vietām un pieminekļiem, kuri barbariski un vandāliski tika postīti un kurus posta vēl šodien. Un kas to posta? Ir arī mūsu tautieši piedalījušies - kangariņu līdzskrējēji. Es esmu viens no šī procesa entuziastiem un esmu apsekojis visas piemiņas vietas Latvijā. (Zālē smiekli.) Jūs varat smaidīt, bet es esmu apsekojis un pārbaudījis, un uzstādījis, un man nekrīt svarā, vai tur kritis krievu karavīrs vai latviešu karavīrs, ebrejs vai citas tautības. Es esmu vienmēr ar cieņu izturējies tāpat kā daudzi latvieši izturējušies ar cieņu pret izdzēstu dzīvību. Un nevajadzētu ar likumu to noteikt. Varbūt par Brāļu kapiem varētu būt speciāls likums, bet pārējā Latvijas teritorijā, kura noklāta ar kauliem, tas pats par sevi ir saprotams katrai civilizētai tautai, katram cilvēkam, kurš ir kulturāls, bet diemžēl es no bērnības jau piedzīvoju šo rūgto pieredzi, ka krievu tautības, nācijas, cilvēki izpostīja manu senču kapuvietas. Tāpat kā vācu krustneši izpostīja un nocirta ozolu birzis un mūsu svētvietas. Mēs, latvieši, nekad neesam to darījuši. Un nav šeit ar likumu tas jāpieņem. Un es esmu par to, lai atdotu komisijām. Tas pats par sevi elementāri saprotams, un nav šeit vajadzības politiskas spēlītes spēlēt.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt, jo šeit no līdzsvara nav ne smakas. Nav tā, kā Urbanovičs... kā deputāts Urbanoviča kungs teica, ka te esot līdzsvars. Šeit nav nekāda līdzsvara, šeit ir tikai viena puse būtībā atspoguļota, ka divas ļaunas impērijas cīnījās viena pret otru - viena sakāva otro, un tas mūsu stāvokli nemaz neuzlaboja. Tas garais murgs, tā murgu nakts turpinājās ilgus gadus, un tas ir pavisam cits datums, kuru varētu atzīmēt, tās otrās impērijas beigšanos. Bet diemžēl arī tā vēl raustās agonijā un aizraus nez cik vēl tūkstošus līdzi. Tamdēļ es aicinu balsot pret to - nemaz netērēt laiku un nenodot komisijai.

Te vēl jāpiezīmē tas, ka ir arī neloģiski izteikts, ka tur ir uzvara pār nacismu. Tā ir filozofija, kuru ar lodi, ar lielgabalu vai ar atombumbu nemaz nevar uzvarēt. Tāpat kā komunismu. To tikai ar prātu, ar izvērtēšanu, ar to, ko cilvēki redz, ko tā filozofija ir darījusi, to var saprast un novērtēt kā nepieņemamu, bet tā nav uzvarama būtībā. Tamdēļ es aicinu šo noraidīt un pārskatīt, un pārdomāt visu to lietu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Atceroties Augstākās padomes laiku, kad mēs par šo likumprojektu debatējām veselu dienu, veselu sēdi, es gribētu tikai dažos vārdos pamatot to, kādēļ es esmu par šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijām. Es piekrītu tiem runātājiem, kuri saka, ka likumā "Par svētku dienām" nevajadzētu runāt par iedzīvotāju tiesībām saņemt citu valstu apbalvojumus un ordeņus. Šāda tiesība ir pašsaprotama mūsu valstī, un nevienam šķēršļi netiek likti. Tāpat šajā likumā nebūtu jārunā par pieminekļu sakopšanu, jo šādi normatīvie akti jau ir spēkā, un tos ir pieņēmusi valdība. Bet tieši tādēļ, ka es piekrītu Sinkas kunga teiktajam un Žīgura kunga teiktajam, mums jāsvin mūsu valstī ir 8. maijs, nevis 9. maijs, un tieši šī iemesla dēļ likums ir jāgroza, jo spēkā esošajā likumā ir noteikts, ka atceres diena ir 9. maijs. Tādēļ es aicinātu šo likumprojektu nodot komisijām. (Starpsauciens no zāles: "Pietiks runāt!")

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Dzintars Ābiķis.

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Man prieks, ka mans kolēģis Jānis Lagzdiņš praktiski ļoti precīzi formulēja, kādā veidā mums būtu jāmaina šis likums, ja viņš ir jāmaina, bet šinī sakarībā es gribēju atzīmēt, ka tieši šī iemesla dēļ es domāju, ka tieši šis likumprojekts būtu noraidāms un nav sūtāms uz komisijām, jo, ja viņu izmainīs tādā veidā, kā Lagzdiņa kungs te izteicās un arī citi kolēģi izteicās, tad tā jau nav šī likuma jēga. Gluži pareizi arī iepriekšējais runātājs norādīja, ka šo pārejas noteikumu 1. pants neatbilst likuma būtībai. Šādus jautājumus Latvijas Republikā neizlemj ar likumiem, tas ir vietējās izpildvaras, tas ir pašvaldību jautājums, kas viņām tāpat ir jādara, pamatojoties uz esošajiem likumiem un nolikumiem. Tas nav speciāli jāuzdod.

Kas attiecas uz šo te izmaiņu, tad tur ir vienkārši tāda... Protams, tā ir nepieciešama, jo 9. maijs nav nekāda uzvaras diena pār nacismu, tā ir Padomju Savienības ... oficiāli... tā ir diena, kad tika parakstīts otrais kapitulācijas akts, tikai tur piedalījās Padomju Savienības karaspēka virsvadība. Tas ir šis 9. maijs. Visā pasaulē 8. maijs ir Uzvaras diena Otrajā pasaules karā, ko ir ieviesušas uzvarējušās nācijas. 9. maijs ir Padomju Savienības svētki, pat ne Krievijas svētki. Tātad ar šo likumprojektu tiek aicināts atzīmēt Latvijas Republikas teritorijā sen neeksistējošas, paldies Dievam, valsts kā konglomerāta svētkus. Tā ka par 9. maiju šeit vispār nekādas runas nevarētu būt.

Kas attiecas uz pārejas noteikumu 2.punktu - par garantiju, par pilsoņu tiesību saņemt... Nu, šīm te garantijām ir absolūti tukšs svars, te nekādas garantijas nevar dot. Tīri no valsts drošības viedokļa, es domāju, ka tas tiešām būtu ļoti labi, ka dotu iespēju cilvēkiem valkāt PSRS ordeņus un medaļas, tad nebūtu jautājuma, kurš ir lojāls pret Latvijas Republiku, kurš nebūtu lojāls. Te varētu vēl papildināt ar to, ka obligāti nēsājami tādā vietā, lai tas ir visiem redzams un pieejams, un katru dienu. Un tad mums tiešām nebūtu nekādu jautājumu par šiem cilvēkiem, kādu darbu viņiem uzticēt, vai ņemt darbā un tamlīdzīgi un kā pret viņiem izturēties. Tas būtu spilgts lojalitātes apliecinājums Latvijas Republikai, ja viņi nēsātu piekārtus šos te PSRS simbolikas bļembukus.

Tā ka, es domāju, šis likumprojekts, protams, aizskar kaut kādas ļoti būtiskas lietas, kas mums ir jāgroza, bet teksts absolūti tam neatbilst. Tāpēc es domāju, ka Lagzdiņa kungs un citi deputāti varētu sagatavot jaunu šo projektu, kur tiešām būtu šī 9. maija jeb PSRS dienas, kad PSRS parakstīja kapitulāciju ar Vācijas valsti, lūk, šā datuma nomaiņa ar visā pasaulē pieņemto 8. maiju kā dienu, kad beidzās Otrais pasaules karš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies! Vārds Antai Rugātei paziņojumam. Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

A.Rugāte (KDS).

Paldies Prezidijam! Cienījamie kolēģi! Vides un sabiedrisko lietu komisiju pulksten 10.35 es lūdzu pulcēties komisijas telpās uz steidzīgu sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu palikt vietās un uzklausīt informāciju! Uzklausiet informāciju par klātneesošajiem deputātiem! Pēc pārtraukuma turpināsim debates. Dzintars Ābiķis runās pirmais pēc pārtraukuma.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Sēdē nepiedalījās šādi deputāti:

Andris Ameriks,

Inese Birzniece,

Vilnis Edvīns Bresis,

Jānis Bunkšs,

Ojārs Kehris,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Ludmila Kuprijanova,

Oļģerts Pavlovskis,

Andris Piebalgs,

Jānis Ritenis,

Zigurds Tomiņš,

Jānis Ārvaldis Tupesis,

Joahims Zīgerists.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Tupinām apspriest Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"". Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievienoties tiem iepriekšējiem runātājiem, kuri raksturoja šo projektu kā diezgan nekorektu un nesakārtotu, tādu, kas būtībā, atklāti sakot, neko lielu nerisina. Nu kaut vai, piemēram: vai tad šodien kādā likumā ir aizliegts Latvijas Republikas pilsoņiem un iedzīvotājiem saņemt citu valstu apbalvojumus? Nu, nav mums tādu likumu, kas kaut ko tādu aizliegtu! Bet, cienījamie deputāti, ja mēs šodien noraidīsim šo projektu, neapšaubāmi, atradīsies atkal tādi politiķi un tādi politiskie spēki, kas mēģinās to pasniegt kā Saeimas izvairīšanos runāt par šīm lietām, un, neapšaubāmi, tas izskanēs ārpus Latvijas: redz, kā Saeima noraida to, ka ir bijis nacisms! Un tā tālāk. Neizbēgami tas notiks, un mīļā miera labad un arī tā labad, lai tiešām varbūt komisijā vienotos par tādām lietām, ko piedāvāja gan Krastiņa kungs, gan Lagzdiņa kungs, - ka tik tiešām visā pasaulē jau svin 8. maiju, izņemot NVS valstis, - es piedāvāju mīļā miera labad: lai neizraisītu veltīgu ažiotāžu pat ārpus Latvijas, nodosim to komisijām! Un, es domāju, nekādas lielas problēmas te neradīsies. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu! Pēc tam - Antons Seiksts.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Katrā ziņā es neesmu nācis šeit, tribīnē, lai runātu mīļā miera labad, jo katrā ziņā šādi iesniegts likumprojekts nav nekādā sakarā ar mīļo mieru, šeit ir vienkārši deputāta kvalitatīva darba jautājums. Es domāju, ka no šiem kolēģiem, kas ir iesnieguši, - pieci gabali... jau šeit ir vairāk... vismaz Lucāna kungs jau šeit Augstākajā padomē bija, un kaut kas nu pa šiem ilgajiem gadiem būtu jāiemācās, kā ir jāuzraksta! Nu, lai es nebūtu liekvārdīgs, tad, cienītie kolēģi, sāksim jau ar vienu šādu lietu. Labojums nekādā gadījumā neskar 9. maiju, tas ir paturēts, tādā gadījumā viena no būtiskām lietām, kas varētu būt... labojums attiecībā uz 8.maiju vispār nav ietverts. Otrais: ja mēs skatāmies pārejas noteikumu 1. punktu, tad jājautā - ko tas nozīmē? Vai tas ir faktiski budžeta grozījuma iesniegums? Uzdot Ministru kabinetam sakarā ar 50. gadadienu... tātad tā ir vesela svētku programma, tagad mēs sāksim to visu darīt, atjaunot, labiekārtot, veikt piemiņas zīmju uzstādīšanu - un tā tālāk. Mēs vienu projektu šeit ilgi un dikti mocījām un budžetā izskatījām, ko nozīmē... ar Brāļu kapiem... Tagad šeit ir visas... Man gandrīz gribētos autoriem jautāt: vai jūs esat apzinājuši, cik šādu vietu ir? Ko tas nozīmē? Nu tad runāsim konkrēti, ko darīt un cik tas arī maksā! Un, visbeidzot, tas, kas ir vissliktākais, tas ir otrais - garantēt tiesības saņemt... Cienītie kolēģi, man ir jautājums - par ko jūs šeit runājat? Par kādām garantijām? Kas kaut ko šeit, Latvijā, ir apdraudējis, liedzis saņemt kādus apbalvojumus? Kādas garantijas jūs vēl vēlaties redzēt? Jeb kādā veidā tas būtu jāformulē? Bet, redziet, tā nav tikai izteikta doma - saņemt garantijas, šeit ir smagāks teksts, šeit ir apšaubīta Latvijas valsts nostāja pret attiecīgiem jautājumiem. Šeit ir izteiktas šaubas attiecībā pret mūsu valsti, un es domāju, ka tas ir kvalificējams kā zināma nekrietnības deva jeb nelojalitāte pret Latvijas valsti, ja šādā veidā tiek pasniegts jautājums. Un tāpēc visa kopsummā es gribētu teikt: cienītie kolēģi, vai šo likumprojektu, kas ir uzrakstīts, ir iespējams šādā veidā pat izskatīt komisijās? Jeb kas paliks pāri no tā, kad šeit komisijās to skatīs? Cienītie kolēģi, vai jums tomēr nebūtu dūša paņemt atpakaļ to un uzrakstīt daudzmaz kvalitatīvi, lai jūs nepazemotu tos savus kolēģus, kuri strādā komisijās un kuriem jūs gribat iedot šo lietu skatīt? Tad paņemiet to atpakaļ un uzrakstiet daudzmaz kvalitatīvi! Un tad būs kāda jēga no tā. Tātad arī jums, priekšsēdētāja kungs, es gribētu jautāt: pēc idejas, šeit ir divas lietas - vai tā ir ideja, vai tas ir likumprojekts, kas šeit ir nodošanā? Cik es saprotu, mums nekad parlamentā nav bijis pieņemts idejas izskatīt. Es domāju, ka ir likumprojekti, un, ja mēs šeit runājam par kaut kādas kvalitātes pazīmi, tad šeit no likumprojekta kvalitātes nu nav ne miņas vairs! Tādēļ, kolēģi, es gribu lūgt jūs to noraidīt - aiz pašcieņas, aiz cieņas pašiem pret sevi, savu darbu... Un lai autori patiešām paņem to un uzraksta daudzmaz ar cieņu pret visu to, ko viņi gribēja pateikt, un arī ar cieņu pret tiem kolēģiem, kam tālāk būs tas jāskata un katrs teikums jāanalizē! Es lūgšu jūs patiešām atteikties - un nevis mīļā miera labad, bet patiešām deputāta darbības kvalitātes labad. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Aleksandrs Pētersons.

A.Seiksts (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Godātais kolēģi Endziņ, es pie jums vēršos kā pie vispāratzīta speciālista Kārtības ruļļa jautājumos: mums kaut kas nav kārtībā vai nu ar Rulli, vai ar vadīšanu! Ja, runājot par jautājumu, vai novadīt likumprojektu uz komisiju vai nenovadīt, mēs izanalizējam jautājumu gandrīz no "A" līdz "Z", tad kaut kas nav kārtībā. Šis jautājums pēkšņi izpelnījās gandrīz lielāku uzmanību nekā nodokļu likumi. Vieglāks jau tas ir, runāt ir ērtāk, bet es ļoti lūdzu: godātie kolēģi, uzticiet to komisijai! Es komisijas vārdā varu teikt, ka mēs mēģināsim neiekrist galējībās un, ja nespēsim paši tikt galā, paaicināsim ekspertus, vēsturniekus, vēl kaut kādus speciālistus. Netaisīsim, piedodiet par rupju izteicienu, kumēdiņus no tik vienkārša jautājuma - uzticēt komisijai vai neuzticēt! Tādā gadījumā mēs netiksim ne pie viena nopietna likumprojekta. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ar vadīšanu viss ir kārtībā. Ja nav kārtībā, tad jāmin, kādi Kārtības ruļļa panti tiek pārkāpti no sēdes vadītāja puses. (Starpsauciens: "Nevar atbildēt!")

Aleksandrs Pētersons - "Tçvzemei un brīvībai". Pēc tam - Pēteris Elferts.

A.Pētersons (TB).

Godātā Saeima! Dāmas un kungi! Šodien, izskatot šo jautājumu, es gribu pakavēties pie dažiem morāles aspektiem un lietu kārtības. Es ļoti labi atceros, kā sākās Otrais pasaules karš, es pats esmu šā kara dalībnieks, un es domāju, ka tas nozīmē, ka arī man šie vēsturiskie "gâjieni" ir varbūt skaidrāki nekā vienam otram šajā zālē. Mēs visi atceramies 1940. gadu, okupāciju, sākās Baigais Gads, latviešu tautas ciešanas. Šajā Baigajā Gadā, līdz Otrā pasaules kara sākumam, Latvijā risinājās lieli notikumi, sākās deportācijas un genocīds pret latviešu tautu. Es atceros to kara dienu: es mācījos, gatavojos eksāmeniem Rēzeknes ģimnāzijā, un tad, kad pa radio paziņoja, ka sācies karš, mēs bijām ļoti priecīgi, jo cerējām, ka šis karš nesīs latviešu tautai atbrīvošanu. Mēs bijām pārcietuši ļoti daudz, mēs jau bijām pieredzējuši deportāciju - 1941. gada 14. jūniju, kad daudzus mūsu klasesbiedrus, skolotājus, inteliģenci aizveda, salādēja vagonos. Mēs to visu redzējām, tāpēc mēs priecājāmies, ka sākās Otrais pasaules karš. Nu mēs esam nonākuši līdz šā kara beigām un tagad debatējam par to dienu, kura mums nenesa brīvību un kura mums nenesa labklājību, - proti, šī diena ir 9. maijs. Tā ir Padomju Savienības diena, un par to mums nav nekādas daļas, mēs priecājāmies tikai par 8. maiju, kad beidzās Otrais pasaules karš. Mēs ļoti labi zinām, ka otrās okupācijas jeb praktiski trešās okupācijas rezultātā 1944. gada rudenī, kad padomju armija pārnāca pār Latvijas robežu, sākās marodierisms, laupīšanas, izvarošanas un slepkavošanas. Es neminēšu šeit piemērus, bet es to varu skaidri apliecināt. Es esmu šīs vēstures liecinieks. Es zinu, ka mūsu tautiešu kapus Krievijā neviens nekops, tie ir nolīdzināti. Vai mums būtu jākopj arī šo kapi, šo, kuri nāca pāri mūsu robežai ar slepkavošanu, ar izvarošanu?! Mums katrs otrais trešais cilvēks, kas ir Latvijā, var to apliecināt. Ir diezgan daudzi atnākuši no Gulaga: 30 000 mēs esam Latvijā, kas esam atnākuši no Gulaga.

Es domāju, nesarežģīsim situāciju! Ne par kādu 9. maiju nevar būt runa, un uzdot jeb garantēt kaut kādā veidā šīs ļaunās impērijas kapu kopšanu - es domāju, tas ir smieklīgi. Mēs visi Dieva priekšā esam vienādi - visi, kas cīnījušies, kas krituši, kas ir bijuši godīgi un kas nav bijuši godīgi, bet es prasu - būsim tādi, kādi mēs esam savā sirdsapziņā! Ne miera labad, bet taisnības labad.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Pēc tam- Aivars Endziņš.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribu teikt tā par šo likumprojektu: es neuzskatu, ka tas ir kaut kāds ļaunums - nosūtīt to komisijām, jo tā problēma ir pietiekami sarežģīta un šī lieta tomēr ir jāizdiskutē. Un, kā daži jau teica, mums Otrais pasaules karš nebeidzās 8. vai 9. maijā, mums Otrais pasaules karš vēl ilgi pēc tam turpinājās. Bet es noteikti būšu par to, ka mēs noraidām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Diemžēl nav iesniegts alternatīvais likumprojekts, respektīvi, grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām" laikus, un tas mums būs jāizskata arī nākamnedēļ. Mans priekšlikums būtu šāds: varbūt Prezidijs varētu šodien izskatīt dokumentu nr. 150, kur ir rakstīts - nomainīt likuma "Par svētku un atceres dienām" 2. pantā vārdus "9. maiju" ar vārdiem "8. maiju", bet šitas būtu izskatīts šodien, arī nodots komisijām šodien, nevis nākamnedēļ, lai nākamnedēļ nebūtu jāatkārto šīs debates un lai abi divi grozījumi, respektīvi, likumprojekta grozījumi, parādītos pirmajā lasījumā vienlaikus.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Andrejs Panteļējevs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es nezinu... man liekas, ka mums tomēr vajadzētu padomāt arī par to, kāpēc mēs tik ilgu laiku tērējam pašreiz. Vēl jo vairāk, - kā Elferta kungs jau tikko teica, pieci LNNK deputāti ir iesnieguši arī savu likumprojektu, kas skar tieši to pašu, tikai ir konkrēti norādīts 8. maijs. Kāpēc mēs tagad cīnāmies - šodien šito komisijām nenodosim? Lai sāktu atkal visu to pašu nākamnedēļ, kad būs Prezidija atzinums par šā likumprojekta nodošanu komisijām. Sāksim atkal visu no gala. Mums nav ko darīt šeit? Man liekas, ka mums ir ko darīt. Apskatieties darba kārtību: mums stāv... vēl no 19. decembra ir neizskatītie jautājumi! Mēs nodosim komisijām vienu, nākamnedēļ nodosim otru, komisija izskatīs, liks priekšā Saeimai ņemt par pamatu vienu no tiem. Var būt, ka komisija izstrādās savu alternatīvo un tad arī mēs varēsim šeit diskutēt pēc būtības. Bet mēs tagad cenšamies viens otru pārliecināt: tas nav pieņemams, tas ir juridiski nekorekts - un tā tālāk un tā joprojām. Nu cienīsim arī mazliet savu laiku! Nodosim komisijām, komisija lems, būs atzinums, pie tam būs abi, neapšaubāmi, un tad arī risināsim, un tad arī diskutēsim, kā būtu pareizi jārīkojas! Bet mēs tagad pusi dienas spriežam - nodot vai nenodot, runājam jau par būtību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Līdz šim es šaubījos, vai tieši šis lēmuma projekts jānodod komisijām, taču pēc Pētersona kunga uzstāšanās man ir skaidrs, ka tas ir jānodod komisijām, jo te ir daudz... lielu pārpratumu virkne un acīmredzot deputātiem jātiek pašiem nedaudz skaidrībā kaut vai ar elementāriem faktiem. Pētersona kungs, kad sākās Otrais pasaules karš? Jūs zināt? (No zāles deputāts A.Pētersons: "Es atvainojos. Runājiet par lietu!") 1939. gadā! Un jūs sakāt, ka jūs tad priecājāties par to, ka sākās šis pasaules karš, jo... (No zāles deputāts A.Pētersons: "Tâ ir demagoģija!") Es atvainojos, jūsu vārdi bija: mēs priecājāmies par Otrā pasaules kara uzsākšanos. Tieši Otrā pasaules kara ietvaros Latvija bija okupēta arī no Padomju Savienības puses, jo tieši jūsu draugs Vācija - es nezinu, tagad izskanēja, ka tā ir gandrīz vai kā draudzīga valsts, - jūsu draudzīgā valsts Vācija kopīgi ar PSRS sadalīja Latviju un atdeva PSRS rīcībā. Tā ka es domāju, ka... es to speciāli minu, jo tas izskanēja radio, un, lai nebūtu priekšstats, ka lielākā daļa deputātu šeit, Saeimā, arī uzskata, ka Otrā pasaules kara sākums bija kaut kas ļoti apsveicams, es gribu teikt, ka, man liekas, lielākai daļai cilvēku, normālu cilvēku saprātam, tas nav apsveicams. Tāpēc es uzskatu, ka tas mums ir jānodod komisijām, jāizšķiras par pienācīgo datumu, un, kas attiecas uz kapuvietām, es arī domāju, ka tomēr kapos tiek apglabāti cilvēki, nevis ļaunie režīmi - viens režīms, otrs režīms vai trešais režīms, un šeit man jāpiekrīt Grīga kungam - tā ir tiešām sena un svēta latviešu tradīcija, ka kopj jebkurus kapus, jo tur tika apglabāti cilvēki, nevis politiskie režīmi. Tāpēc es aicinu nodot to komisijām.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Jums ir dokuments nr.120-a. Un jums ir arī izsniegts dokuments nr.150. Par dokumentu nr. 120-a Prezidija atzinums jums ir iesniegts, par dokumentu nr. 150 - nav, jo tas iesniegšanas kārtībā... bija domāts, ka nākamajā Prezidija sēdē būs atzinums un tas tiks iesniegts deputātiem, arī Prezidija atzinums par šo dokumentu. Ņemot vērā mūsu iepriekšējo praksi, ka Prezidijs vienojas un vienbalsīgi pieņem lēmumu, Prezidijs tagad ir pieņēmis lēmumu, arī otram dokumentam šādu atzinumu: Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lamberga, Budovska, Berklava, Tabūna un Žīgura iesniegto likumprojektu par grozījumiem likumā "Par svētku un atceres dienām" nodot Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Ja deputātiem nav iebilžu, mēs balsosim par abiem Prezidija atzinumiem, jo ir iesniegti divi likumprojekti. Un atkarībā no tā, kāds būs balsojums, tālāk komisija arī darīs to, ko izlems Saeima, - tas ir, nodos vai nenodos komisijai izskatīt. Bet balsojums būs par katru atsevišķi un iesniegšanas secībā. Vai deputātiem ir iebildes pret šo procedūru? Vai debatēs nav vairs pieteikušies runāt? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - deputātu Urbanoviča, Staša, Lucāna, Stroganova un Bukovska iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" nodot Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par šo Prezidija atzinumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 17, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Tiek nodots komisjai.

Tagad, lūdzu, balsosim par deputātu Lamberga, Budovska, Berklava, Tabūna un Žīgura iesniegtajiem grozījumiem likumā "Par svētku un atceres dienām", par šo grozījumu nodošanu Cilvēktiesību komisijai, un tā ir arī atbildīgā komisija. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 7. Arī tas tiek nodots Cilvēktiesību komisijai, un tiek noteikts, ka tā ir atbildīgā komisija.

Turpinām izskatīt Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Pilsonības likumā". Iesniedz deputāti Prēdele, Laviņa, Jurkāns, Bartaševics, Brūvers. Vai deputātiem ir iebildes pret Prezidija atzinumu?

Vārds deputātei Aidai Prēdelei - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Prēdele (KDS).

Cienījamie kolēģi! Es personiski savā vārdā un arī Kristīgo demokrātu savienības frakcijas vārdā aicinu atbalstīt Saeimas Prezidija atzinumu un labojumu Pilsonības likumā nodot tālāk Juridiskajai komisijai, lai tā lemtu par šā grozījuma lietderību. Kāpēc, manuprāt, šāds grozījums jeb labojums ir nepieciešams? Es teikšu, ka pirmām kārtām tas ir nepieciešams mūsu nacionālās pārliecības un cieņas pret savu tautu labad. Jo jūs kolēģi, labi zināt, ka mēs, latvieši, esam cietuši no visām lielvarām. Un šobrīd Latvijā ir apmēram 30 000 latviešu, (Starpsauciens no zāles: "Divdesmit četri tūkstoši!") kuri nu nekādi nav personiski vainojami pie tā, ka viņi - vai nu viņi, vai viņu vecāki ir aizdzīti uz Krieviju un ka tur ir ritējusi viņu dzīve. Tas, ka mēs pilsonības ziņā dalām latviešus "labajos" un "pareizajos", kas esam šeit dzimuši, un īpaši tos, kas nāk no Rietumiem, un tas, ka mēs dalām latviešu tautu arī tādos, kas, lūk, ir "sliktie", kas nāk no Austrumiem, tas, manuprāt, ir mums, kā nācijai, apkaunojoši! Mēs esam tik maza tauta. Mēs nevis vācam kopā savējos, aizstāvot un iestājoties par katru, kurā rit latviešu asinis, bet mēs te sākam šķirošanu un dalīšanu, kas pat lielām tautām nav pieņemams. Jūs labi zināt ebreju tautas piemēru: tā savējos vāc kopā no visas pasaules, nejautājot, kāda ir viņu biogrāfija un pat pārliecība. Tāpat vācieši. Jūs zināt šo piemēru par Pievolgas vāciešiem, kuri pat vāciski runāt neprot. Bet viņos rit vāciešu asinis, un viņi tiek saukti mājās, viņiem tiek mācīta vācu valoda, viņi tiek atzīti par savējiem un apvienoti vienā tautā, vienā nācijā. Manuprāt, mums, pašiem latviešiem, ir apkaunojoši, ka mūsu tautas brāļiem ir jāiziet kaut kāda apkaunojoša procedūra, pierādot, ka viņi arī ir līdzvērtīgi mums vai līdzvērtīgi Rietumu latviešiem. Draugi, tā saliektā mugura, kura mums vienmēr ir bijusi tik ļoti raksturīga, mums, latviešiem, agrāk bija pret Austrumiem, tagad ir pret Rietumiem. Es gribu jautāt - kāds tad ļaunums mums kā tautai, kā nācijai varētu rasties no tā, ka mēs pilsoņu kopumā iekļaujam savējos - latviešus un līvus? Runa jau nav par okupantiem. Runa nav par tiem krieviem, kas te ir ieklīduši no savām sādžām. Runa ir par mūsējiem, kuru vectēvi, vecvectēvi un kuri paši ir latvieši. Es negribu šeit daudz un gari šajā sakarībā runāt, bet man ir skumji un man ir liela netaisnības izjūta, kad tikšanās reizēs pie manis pienāk viens otrs mūsējais, latvietis, un ar asarām acīs saka: "Jâ, es esmu latvietis, bet diemžēl tā nu ir iznācis, ka man ir bijis jāpiedzimst citā zemē. Maniem vecākiem bija jāpiedzimst citā - Austrumu zemē. Ar ko es esmu sliktāks?"

Vēl vairāk. Es atceros tās reizes, kad esmu braukusi uz Sibīriju kristīt to latviešu bērnus. Var jau būt, ka Rietumu latvieši ir grūtā cīņā paturējuši savu latvietību, bet nekur neesmu redzējusi tik skaistu, dziļu un patiesu latvietību, kādu esmu redzējusi Krasnojarskas apgabala Lejasbulānā, kur paaudžu paaudzēs jau kopš 1890.gadiem dzīvo latvieši un arī pavisam mazi bērni runā latviski, ada latviski, izšuj latviski, viens otru uzrunā un ciena latviski, dzied dziesmas latviski un ir saglabājuši savu latvisko - luterisko ticību, - tādu vietu vajag pasaulē pameklēt! Un kā mēs varam šos pašus lejasbulāniešus aicināt šeit uz Latviju, ja mēs zinām, ka mēs viņus šeit sagaidīsim kā otrās šķiras latviešus, kā sliktākus latviešus, nekā esam mēs paši?!

Cienījamie kolēģi! Es aicinu padomāt. Lai šoreiz paliek malā politiska runāšana, lai paliek malā partiju cīņas! Padomāsim par tiem saviem tautiešiem, kuri tiešām jau vecuma galā ar asarām acīs domā par šo netaisnību, kuru mēs, deputāti, šeit ar mierīgu sirdi pieļaujam!

Taisnība, arī mēs, kristīgie demokrāti, Pilsonības likumu pieņemot, balsojām citādi. Bet mēs taču šeit neesam lelles vai marionetes, kas noliktas kaut kādos noteiktos rāmjos, no kuriem mēs, kā cilvēki, un kā patiesību un taisnību mīloši cilvēki, nevaram tikt ārā. Vēlreiz aicinu atbalstīt Prezidija atzinumu un nodot šo labojumu tālāk komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Visu cieņu pret Prēdeles kundzes teikto, - bet tādu "mišungu", kur ir sabārstīti visādi momenti, kas nav savstarpēji savienojami, es ilgu laiku neesmu dzirdējis. Augstākās padomes laikos no šīs tribīnes vairāki deputāti līdzīgi runāja.

Pirmkārt, es gribētu parunāt par dažiem mītiem, ko mēs vispārīgi esam pieņēmuši un turpinām izklāstīt, it kā tā būtu patiesība.

Pirmais mīts ir tas, ka Rietumu latviešiem ir it kā dota kaut kāda privilēģija, bet Austrumu latviešiem nav dots nekas. Tas ir mīts, un to vajadzētu uz visiem laikiem izbeigt. Rietumu latvieši, tāpat kā mēs visi, kas sēžam šajā zālē, viņu vecāki vai viņi paši, bija Latvijas pilsoņi. Viņi bija Latvijas pilsoņi - tāpat kā daudzi latvieši, kuri tika izsūtīti 1940.gadā, 1941.gadā, 1949.gadā un tā tālāk. Viņi bija Latvijas pilsoņi, un viņi joprojām ir Latvijas pilsoņi. Šeit mēs runājam par cilvēkiem, par pēcnācējiem, kuri brīvprātīgi aizbrauca uz Krievzemi. Mēs runājam par 1881. gada cilvēkiem, 1905.gada revolūcijas cilvēkiem, Pirmā pasaules kara cilvēkiem, sarkanajiem strēlniekiem un visiem tiem, kas atbalstīja jauno pasaules dibināšanu - Maskavas centru. Tātad jautājums nav par to, vai Rietumu latviešiem ir kaut kādas privilēģijas, bet Austrumu latviešiem nav nekas. Jautājums ir vienkārši juridisks. Pilsonība tiek piešķirta pēc juridiskiem principiem, nevis pēc tautības. Tas ir pirmais jautājums.

Otrkārt. Skatoties tieši uz šo priekšlikumu jeb likumprojektu, man nav skaidrs, ko nozīmē - "naturalizējas reģistrācijas kārtībā". Cik es atceros no pieņemtā Pilsonības likuma, tāda jēdziena nav, nav noteikta kāda kārtība, nav noteikts vispārīgi, vai tādā veidā cilvēks var kļūt par pilsoni. Pieminēt 2.pantā, ka tādā veidā cilvēks ir pilsonis, bez attiecīgām izmaiņām Pilsonības likuma koncepcijā, ir vienkārši laika kavēšana un tērēšana. Pēc manām domām, šo likumprojektu vajadzētu noraidīt. Esošajā Pilsonības likumā jau ir paredzēts, ka tie 24 tūkstoši (24 tūkstoši - es atkārtoju!) latviešu tautības un līvu tautības nepilsoņu var ārpus kārtas tikt naturalizēti. Daudzi naturalizācijas noteikumi neattiecas uz viņiem. Tā ka tādā ziņā tas process var iet ļoti ātri un aši. Ja ir griba, ja Naturalizācijas pārvalde un valdība vēlas šo lietu izdarīt. Šeit atkal ir runa ne par likuma izmaiņām, kurā dod ne juridisko jeb ne pareizo atrisinājumu, bet kur valdība var likt prioritātes savā darbībā, kur varētu šo lietu nokārtot bez īpašām problēmām viena gada laikā, ka visi 24 tūkstoši, kam tas pienākas, varētu kļūt par Latvijas valsts pilsoņiem... Nav vajadzīgas īpašas atrunas vai īpašas izmaiņas dotajā brīdī. LNNK vārdā es aicinu šo likumprojektu noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Antons Seiksts.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! "Latvijas ceļa" frakcijas un arī partijas vārdā es varu teikt, ka mēs esam patiesi priecīgi, ka līdz šai atziņai, par kuru jau mēs runājām tik sen un kuru, par nožēlu, balsu trūkuma dēļ nevarēja šeit, Saeimā, runājot tautas valodā, "dabūt cauri", nonākuši arī daži Nacionālā bloka pārstāvji. Jā, mēs tiešām esam latvieši - gan šie 24 tūkstoši latviešu un līvu, gan arī mēs. Mums ir šī pilsonība, bet viņiem nav. Tāpēc es domāju, šis priekšlikums ir nevis savlaicīgs, bet krietni nokavējies, - bet labāk vēlāk nekā nekad! Tāpēc pieņemsim to tagad, atzīsim, ka tā ir bijusi mūsu kļūda attiecībā pret šo cilvēku grupu, un izdarīsim visu tā, kā tas pienākas normālā, civilizētā valstī! Es varu izteikt tikai izbrīnu un pārsteigumu, jo nupat Karnupa kungs teica, ka, ja valdība pietiekami aktīvi un normāli realizēs šo naturalizācijas procesu... Vēl nesen izskanēja visskaļākie pārmetumi, ka, lūk, valdība pārāk ātri naturalizēs un ka šeit naturalizēto skaits būs tik milzīgs, un ka šis likums ļauj naturalizēt ļoti daudz cilvēku - tos un tos, un tagad ir pārmetumi, ka it kā valdība varētu negribēt naturalizēt un tāpēc viņiem nebūtu dotas šīs iespējas. Jā, šādas iespējas šis likums dod, es piekrītu Karnupa kungam, - jau pieņemtais likums, bet es tomēr domāju, ka tā būtu vienkārši tīri normāla attieksme pret latviešiem, ja mēs izdarītu šādas izmaiņas likumā. Skaits tiešām ir nedaudz vairāk par 24 tūkstošiem. 24 tūkstoši. Tur Karnupa kungam ir pilnīgi taisnība. Tātad runa nav šeit par kaut kādu masveida procesu. Runa, es vēlreiz atkārtoju, ir par latviešiem. Latviešiem un līviem. Tāpēc es aicinu šo labojumu likumprojektā iesniegt. No juridiskā viedokļa varbūt ir vajadzīgs izdarīt dažas izmaiņas. To varētu izdarīt komisija, es domāju, tur domstarpību nebūtu, un pieņemt. Tas būtu tiešām normāls kļūdu labojums, ko mēs, šī Saeima, vēl varam izdarīt. Tā ka es aicinu noteikti balsot "par" un nodot likumprojektu tālākai izskatīšanai, un izskatīt pēc tam jau komisijā un Saeimā pēc iespējas ātrāk. Kāpēc mēs gribam apgrūtināt dzīvi 24 000 latviešu? Jā, Karnupa kungs, var viņi dabūt. Var, es piekrītu, bet kāpēc mēs gribam viņiem speciāli apgrūtināt dzīvi? Es šeit jēgu neredzu. Es nedomāju, ka šie 24 000 ir kaut kāda "piektā kolonna" vai ka kāds tur ir no "piektās kolonnas", tādi, kurus vajadzētu speciāli pārbaudīt un neuzticēties viņiem. Es domāju, ka no tā, ka Latvijas pilsoņu kopa papildināsies ar 24 000 līvu un latviešu, un attiecīgi būs vairāk, ko mums bieži vien pārmet starptautiskās institūcijās, sak, nu jums ir pārāk mazs pilsoņu skaits attiecībā pret nepilsoņiem... Un ja vēl neatnāk uz vēlēšanām zināms skaits cilvēku, tad iznāk, ka valsts likteni vai atsevišķas pilsētas likteni vietējās vēlēšanās lemj ļoti neliels iedzīvotāju skaits. Šajā gadījumā mēs spersim soli pretī gan mūsu tautiešiem, gan arī izpildīsim zināmā starptautisko institūciju prasības. Tā ka, es vēlreiz atkārtoju, "Latvijas ceļa" nostāja jau sen ir bijusi par to, lai būtu šāda attieksme pret latviešiem un līviem. Un mēs tikai priecājamies, ka Nacionālā bloka pārstāvji to šobrīd ir sapratuši un ka mums visiem kopā izdosies - es ceru, ka izdosies, jo, ja jau kristīgie demokrāti to dara un, es domāju, no Zemnieku savienības būs, kas atbalsta... Un, neapšaubāmi, "Latvijas ceļš" balsos par to, balsu pietiks, lai ātri šo likumprojektu mēs varētu pieņemt un šiem cilvēkiem nebūtu jāiziet visas tās procedūras, kuras no viņiem tiek prasītas atbilstoši pašreizējam likumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš". Pēc tam Gunārs Resnais - Zemnieku savienība.

A.Seiksts (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ja jau runā, tad runā, tad es arī izmantošu šīs iespējas. Cik mums, godātie tautieši, ir morāļu? Viena, divas vai vairākas? Atmodā mēs visi ar asarām acīs klausījāmies Akurateri, ka saved, Dievs, pie Daugavas krastiem tautu. Tad, kad esam tikuši pie kaut kādas teikšanas, tad sākam tomēr dalīt, kurš ir labāks, kurš ir sliktāks. Godātais Karnupa kungs, jums nebija taisnība, kad jūs teicāt, ka ir mīts par dažādu pieeju. Un man ir morālas tiesības to teikt, jo pāris gadu atpakaļ es izmisīgi iestājos par to, lai trimdas tautiešiem būtu dubultpilsonība. Mēs gaidījām jūs kā ekspertus, kā demokrātiskās dzīves pazinējus. Es neteikšu vairs, es vienmēr esmu par to sajūsmā vēl tagad. Jums ir šīs divas pases. Piedodiet, ka man par to jārunā, un tāpēc nevajag runāt šādā veidā. Ir amorāli spēlēt uz cietušu un mirušu cilvēku likteņa. Piektajā gadā bēga no soda ekspedīcijām un ne jau uz Tjumeņas kaut kādām zelta raktuvēm vai naftas ieguves vietām. Es ļoti aicinu ne tikai konceptuāli atbalstīt, nodot komisijai un steidzamības kārtā pieņemt Prēdeles kundzes vai Kristīgo demokrātu ierosināto labojumu, bet vispār pārtraukt dubultpieeju saviem tautiešiem. Godātie kolēģi! Kas mums devis pamatu justies šeit pārākiem? Nostāsimies tā, ka mēs visi latvieši kā latvieši šajā statusā esam vienādi. Es ļoti lūdzu atbalstīt Prēdeles kundzes priekšlikumu, un, ja tā nav, es tagad nevaru pateikt. Ja viņš tiek nodots komisijām, es ļoti lūgšu, lai viņu izskata steidzamības kārtā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Irēna Folkmane.

G.Resnais (LZS).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums nekādīgi nav nostādāms - balts vai sarkans, jā vai nē. Viņš ir ļoti sarežģīts jautājums, sāpīgs, jo saistīts ar cilvēkiem. Un nebūtu labi, ja mēs šodien pret viņu uzvestos kategoriski, tas ir - noraidītu. Acīmredzot tā ir sasāpējusi tautas tēma, kura ir jālemj, kura ir jāapstrādā komisijās. Jāpiedalās darbā mums visiem un tikai tad šeit no šīs tribīnes jāizsaka pirmajā lasījumā savs galīgais slēdziens - pieņemošs vai noraidošs. Es piedāvāju viņu izskatīt komisijās, bet gan citu iemeslu pēc, kā es jau teicu. Tieši lai nebūtu šī kategorisma. Jo šajā redakcijā, kā šodien šis grozījums tiek piedāvāts, arī man tas nav pieņemams. Nevar būt kritērija - ja tu esi latvietis, tad tev jābūt pilsonim. Mēs zinām savu tautas vēsturi, un latvietis vienmēr ir bijis izmantots savas tautas apspiešanā kā no vienas varas, tā no otras varas. Un mēs zinām arī vēsturiski, cik drausmīgs paliek savas tautas pārstāvis, kurš ir iedzīvojies citā tautā, citā mentalitātē. Viņš paliek vēl pārāks par to citu tautu. Un kaut kur latviešiem arī iet līdzi šī pūle. Tā varbūt ir mazas nācijas nelaime. Varbūt tā ir mazas nācijas mentalitāte. Un tāpēc pieiet viennozīmīgi šim likumam un ierakstīt, ka tie, kas ir latvieši, dabūs pilsonību, arī man nav galīgi pieņemams. Un tieši tāpēc es lūdzu: nodosim komisijām, analizēsim, skatīsimies un uzlabosim!

Šeit kaut kur ir jāieslēdz vārds "lojalitāte", šeit nevar pieiet ar deklarāciju. Tas ir individuāls process. Kāds uzvārds latvietim būs pieņemams, bet būs uzvārds, kas varbūt būs jānoraida, lai gan es pieļauju, ka tieši tie, kas ir jānoraida, varbūt jau ir izmiruši. Varbūt, bet jau tāpēc vien tas ir jāpārskata. Un jāpārskata arī tāpēc, lai noņemtu spriedzi Latvijā dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Mēs zinām, kā tapa 1940.gads. Tika figurēts ar mūsu, latviešu, uzvārdiem, tikām izsūtīti, pateicoties mūsu latviešu uzvārdiem, bet tika ievesti no Krievijas, kas bija palikuši tur no strēlnieku laikiem, kam tā impēriskā, komunistiskā ideoloģija bija sirdslieta. Jā, viņi cieta paši no savas ideoloģijas. Bet vai tāpēc viņiem šodien jādod pilsonība visiem? Tāpēc tas atkal ir jāizskata.

Mēs atceramies Otrā pasaules kara beigas - 1945., 1946.gadu. Kas valdīja, kādi uzvārdi un kā tika meklēti Urālos un citos Krievijas apgabalos, pat ar pārkrievotu uzvārdu tika ņemts pretī un vests uz šejieni, un viņi šeit saimniekoja un nebūt neaizstāvēja pašu galveno, pēc kā mēs tiecamies, - pēc Latvijas neatkarības. Ir latvieši, kuri Latvijas neatkarību uzskata par traucējošu faktoru. Viņi uzskata, ka saaugt ar citu tautu ir izdevīgi. Un varbūt ekonomiski to var arī pierādīt, ka tas būtu izdevīgi. Bet mums draud tādā gadījumā izmiršana. Un visu to pavērt vaļā, piedodiet, es to nevaru.

Mēs atceramies arī latviešus, kas nupat pēc svaigā notikuma - pēc puča uzskatīja par nepieciešamu izvēlēties sev dzīvesvietu tagadējā Krievijā. Arī viņi, atbraukuši šeit, manuprāt, nepelna šo Latvijas pilsonību, ja viņiem tās nav. Tātad tas ir jāizskata un ļoti uzmanīgi šai lietai jāpieiet. Es gan nepiekristu Bērziņa kungam, ka tas ir sen novecojis piedāvājums. Viens no negatīvajiem faktoriem, kas manī sēž attiecībā uz šo likumprojekta grozījumu, ir tas, ka tas viss ir ārkārtīgi sasteigts. Nupat nesen pieņēmām Pilsonības likumu ar lieliem piketiem ārpusē, ar lielām pūlēm, un mēs momentā atkal taisāmies viņu grozīt. Bet, ja šis jautājums ir uzpeldējis un ja viņš šeit ir iesniegts, tad skatīsim viņu komisijās, bet ļoti lūdzu - viņš ir kapitāli jāpārstrādā. Un kā galveno kritēriju, aizejot no šīs tribīnes, es gribu pieminēt, ka tas nevar būt deklaratīvs paņēmiens, bet gan individuāls process, katru atsevišķi izskatot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Irēna Folkmane - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

I.Folkmane (TPA).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šobrīd es gribu runāt to latviešu vārdā, kuri šodien dzīvo tālajā Sibīrijā. Tieši pirms gada es biju Krasnojarskā un tikos ar Latviešu biedrības pārstāvjiem. Tad pirmā uzruna, ko teica šīs Latviešu biedrības priekšsēdis Jānis Kungs, bija vārdi:"Kâpēc jūs tur, Latvijā, dalāt Rietumu latviešos un Austrumu latviešos? Bet tomēr mēs jūtam, ka mēs Austrumos esam vairāk aizmirsti, vairāk pazemoti un nesaklausīti, nesadzirdēti." Mans priekšlikums ir - lūdzu, cienījamie kolēģi, neatteiksimies, neuzskatīsim to par apgrūtinājumu sev šos grozījumus Pilsonības likumā izskatīt, izanalizēt, izsvērt un lemt arī par to tautas daļu, kura šodien ir Austrumos. Un mēs visi zinām, kāda bija vēsture, pa kādiem ceļiem šie cilvēki aizgāja uz Austrumiem. Daudzi tur ir palikuši un nekad vairs neatgriezīsies, un pareizi teica Resnā kungs: "Tas ir jāizanalizē. Ne jau visi grib atgriezties arī Latvijā, bet dot šādu iespēju tomēr ir mūsu pienākums un mūsu atbildība." Tāpēc es vēlreiz lūdzu šo likumprojektu izskatīt komisijās.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Otro reizi. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es vienkārši gribēju pieskarties Seiksta kunga teiktajam. Es gribēju teikt, ka Augstākā padome lēma mainīt iepriekšējo pieņemto lēmumu un piešķirt visiem Latvijas bijušiem pilsoņiem, kuri starp 1940.gada 17.jūniju un 1991.gada 21.augustu pieņēmuši citu valstu pilsonību... ka viņi varēja to otro pilsonību paturēt. Un šeit nav tikai rietumnieki. Šeit ir arī latvieši, kas dzīvoja brālīgajās socvalstīs - Ungārijā, Čehoslovakijā, Polijā, kur viņi paņēma Polijas, Ungārijas un citu socvalstu pilsonību. Kad es biju padomnieks Imigrācijas departamentā, man prasīja, kāds ir mans viedoklis, un es teicu: nepieņemiet šo! Lai katrs latvietis izvēlas tikai vienu pilsonību! Bet Augstākā padome uzklausīja citus padomniekus un pieņēma šādu lēmumu, un šis kā bumerangs mums atgriezās katru reizi, kad mēs sākām runāt par pilsonības jautājumu. Es tikai gribēju pieminēt to, kā Seiksta kungs mani apsveica, ka man ir divas pavalstniecības, bet man diemžēl viņu vajag apgrūtināt un pateikt, ka man ir tikai viena pilsonība - Latvijas valsts pilsonība. Man citas pilsonības vai pavalstniecības nav. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es negribēju runāt, bet pēc Resnā kunga uzstāšanās es tomēr nevaru nepateikt kādus vārdus. Es vienmēr esmu novērojis nāciju īpatnības, ka nācijām, kas ir nobriedušas un kas sevi apzinās, un kas sevi aizstāv, ir viena tieksme - nācijas kopība nācijas kopības meklēšanā. Vislabāk šī izpausme parādās ebreju tautībā, kas māk vienot savus cilvēkus un aicina vienmēr viņus uz dzimteni. Un man ir kaut kā nesaprotami, ka mūsu mazā latviešu nācija, kuru šķaidījuši vēstures apstākļi pa visām pasaules zemēm, lūk, nav ieguvusi šo imunitāti, tādu tieksmi savas nācijas kopības veidošanā. Es brīnos, kāpēc latvieši dala sevi gan "sarkanajos", gan "baltajos". Pat virs zemes un zem zemes. Gan "sârtajos", gan etniskajos īstajos, gan etniskajos neīstajos, gan Austrumu, gan Rietumu, arī šeit esošos - īstajos vai neīstajos.

Man nācās būt pavisam nesen Maskavā Latvijas vēstniecības organizētajos Ziemassvētkos tiem latviešiem, kuri dzīvo Maskavā. Un es ar prieku noskatījos, kā mazi bērni, ļoti daudz latviešu mazu bērnu, kuri nekad nav redzējuši Latviju un varbūt arī neredzēs Latviju, iet ap Ziemassvētku eglīti, dzied latviešu dziesmas, iet latviešu rotaļās. Es apskatījos viņu zīmējumus, skumjos zīmējumus, kuriem pamatā ir Latvijas kontūras, Latvijas zeme un Latvija kā tāda. Un es vakarā, tiekoties ar viņu vecākiem, ar skumjām klausījos, ka viņiem nav cerības nekad tikt uz Latviju, jo apstākļi šeit, arī attieksme ir tāda, kura ir grūti pārvarama un rada pretestību. Un man bija skumji klausīties, ka vairāki no viņiem, tīri latvieši, taisās emigrēt uz citām Rietumu zemēm, kur viņus pieņems un ātrāk dos pilsonību. Jo Latvijā viņi jūt skarbumu un Latvijā viņi jūt vēsumu. Pa mūsu, Latvijas, zemi šeit pat staigā daudz latviešu, kuri palika Lietuvas pusē tad, kad vēsturiski tika pārvilkta Latvijas robeža. Īstie Zemgales latvieši, senākie latvieši, un, lūk, viņi šodien, kad tika no Lietuvas izsūtīti, kad viņiem neatļāva tur atgriezties, viņi nomitinājās Latvijā, un viņus mēs uzskatām par migrantiem - šos īstos, izcilos latviešus. Man ir ļoti skumji, ka Gorbunova kungam ir jāadresē mums vēstules uz frakciju, kur vecas māmiņas, 80 gadu vecas, saka, ka nevar iemācīties tos visus noteikumus, ka insultu var dabūt. Kāpēc mēs šādas grūtības uzliekam savai tautai? Nu tad vismaz komisijā izspriedīsim, izskatīsim un pieņemsim attiecīgo lēmumu. Kāpēc mēs nesen nepieņēmām šo lēmumu, tad, kad pieņēmām Pilsonības likumu? Manuprāt, tieši praksē pieejot šai naturalizācijas lietai pašlaik, tieši departamenta praktiskajā darbībā vislabāk var redzēt tās vājās vietas, kuras mums būs, redzams, jālabo Pilsonības likumā ne vienu reizi vien, jo citādi samazināsies tās rindas pie Naturalizācijas departamenta durvīm. Un es negribu dalīt Rietumu latviešus un Austrumu latviešus. Es arī gaidīju, ka jūs, kas tik tālu esat bijuši prom no mūsu dzimtenes un tik daudzus gadus, kad atgriezīsities, jūs būsit izpratuši situāciju un centīsities gan Rietumu, gan Austrumu latviešus tuvināt šajā mūsu mazajā zemītē. Un ir skumji, ka jūs to neesat izpratuši. Es Krievijas sādžās esmu klausījies tos latviešus, kas, kā Karnupa kungs teica, tur ir no 19.gs. 80.gadiem, un viņu pēcteči šodien dzied latviešu dziesmas, tās vecās tantes. Un jūs runājat viens otrs par lojalitāti... Lūk, tā ir tā lojalitāte, ka, Latviju neredzot, dzied latviešu dziesmas, kuras es nepazinu. Tad atsauksimies uz to. Lūdzu to nodot komisijā un atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Par procedūru.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu, lai jūs ieskatītos šodienas darba kārtībā. Mums ir 52 likumprojekti izskatāmi, un Saeimas vēlēšanas, es gribētu atgādināt, ir 1. oktobrī jeb pēc 6 mēnešiem. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Līdz Saeimas vēlēšanām ir drusciņ vairāk... Vai visi deputāti ir runājuši? (Starpsauciens: "Visi nav runājuši!") Debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - deputātu Prēdeles, Laviņas, Jurkāna, Bartaševica, Brūvera iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Pilsonības likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 5, atturas - 3. Šis deputātu iesniegtais likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, un Saeima nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Godātie deputāti, pirms pārejam pie nākošā darba kārtības jautājuma, kur arī būs Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem, turpināsim izskatīt šos ziņojumus. Saeimas Prezidijā ir iesniegumi, kuri ir jālemj Saeimai.

Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti, pamatojoties uz Latvijas uzņemšanu Eiropas padomē un ar to saistīto delegācijas došanos uz Strasbūru, lūdz Saeimu 1995. gada 9. februāra sēdi slēgt pulksten 15. Deputāti Panteļējevs, Elferts, Lībane un pārējie. 10 deputāti. Balsojams jautājums. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas runāt. Zvanu, lūdzu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 12, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

Nākošais iesniegums Prezidijam: "Lûdzam mainīt 9. februāra sēdes darba kārtību un izskatīt likumprojektus "Par vienošanos starp Latvijas Republiku un Šveices Konfederāciju par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem", "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1961. gada Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" pirms darba kārtības 15. punkta "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību"". Deputāti Indulis Bērziņš, Olafs Brūvers, Panteļējevs un pārējie 7 deputāti, es atvainojos, 10 deputāti. Numerācijā ir kļūda. Vai deputātiem ir iebildes? Lūdzu! Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Drusciņ jau valsts priekšā ir neērti, ka mēs labojumus likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" nu jau atliekam reizes desmit.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu jūs vēlreiz pateikt skaļāk to!

P.Putniņš. Jā... Es ļoti bikli to teicu, bet teikšu to tagad skaļāk. Valsts priekšā ir jau gluži neērti, ka mēs labojumus likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" jau esam atlikuši vismaz reizes desmit, ka nekādi nevaram ar to tikt galā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Grava-Kreituse. Lūdzu!

I.Grava-Kreituse (DP).

Putniņa kungs, paņemiet darba kārtību un apskatieties! Mēs lūdzam ielikt šos divus starptautiskos līgumus pēc jūsu likumprojekta, un tāpēc es aicinu ņemt vērā Ārlietu komisijas lūgumu, kas ir arī vairāku citu komisiju lūgums, jo šī viena vienošanās skar tieši dokumentu legalizāciju, tā kavē visu dokumentu formēšanu Latvijas Republikā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

Turpinām izskatīt Prezidija ziņojumus. Likumprojekts "Par papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā". Vai ir deputātiem iebildes pret Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par rajonu pilsētu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām". Lūdzu! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man būtu Juridiskās komisijas vārdā lūgums šo likumprojektu nodot arī Juridiskajai komisijai, jo Juridiskā komisija strādā pie vēlēšanu likumiem un skaidrs, ka likumprojekts par vēlēšanu komisijām ar to ir cieši saistīts. Paldies. (Starpsauciens: "Var, var!")

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tad Saeima nolemj nodot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Juridiskajai komisijai un nosaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Par atvaļinājumu piešķiršanu. Saeimas sekretārs Imants Daudišs. Lūdzu!

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

Deputāte Ludmila Kuprijanova lūdz piešķirt atvaļinājumu no šī gada 9. februāra līdz 17. februārim. Tātad Prezidija atzinums - saskaņā ar Kārtības rulli ir ierosināts piešķirt šo bezalgas atvaļinājumu. Jālemj ir Saeimai.

Sēdes vadītājs. Mūsu iepriekšējā prakse bija tāda, ka mēs esam balsojuši. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsojam par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Kuprijanovai. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 1. Atvaļinājums deputātei Kuprijanovai ir piešķirts.

Tālāk - deputātu pieprasījumi. Lūdzu, Imants Daudišs - Saeimas sekretārs.

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

"Latvijas Republikas iekšlietu ministram Ādamsona kungam. 5. Saeimas deputātu steidzams pieprasījums.

Sakarā ar Iekšlietu ministrijas darbinieku veikto akciju sabiedrības "Lainbanka" amatpersonu Viļa Dambiņa un Valta Vīganta arestu, kā arī ar izdarīto kratīšanu Zemes bankas prezidenta Andra Ruseļa mājā lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāda bija nepieciešamība Dambiņa un Vīganta aizturēšanai izmantot terorisma apkarošanas vienību? Kas deva pavēli tai piedalīties šajā akcijā un plānoja tās norisi?

2. Kāpēc šā gada 3. februāra vakarā vajadzēja izņemt akciju sabiedrības "Lainbanka" rīcībā esošo kredītdokumentu oriģinālus jau Latvijas Saimnieciskajā tiesā nozīmētajās lietās?

3. Ar kādiem likumdošanas aktiem ir pamatota akciju sabiedrības "Lainbanka" sakaru sistēmas traucēšana un kas ir devis pavēli veikt šādas darbības?

4. Vai ir un pamatojoties uz kādiem Kriminālkodeksa pantiem ir ierosināta krimināllieta par akciju sabiedrības "Lainbanka" amatpersonu Dambiņa un Vīganta darbībām? Kāds bija šīs lietas ierosināšanas pamats un kuras personas ir parakstījušas iesniegumu?

5. Vai atbilst patiesībai informācija, ka Dambiņš ievietots vienā kamerā ar Korobeiko?

6. Uz kāda pamata tika pieņemts lēmums par kratīšanu Zemes bankas prezidenta Andra Ruseļa mājā un kāda amatpersona pieņēma lēmumu par kratīšanas veikšanu?

7. Vai atbilst patiesībai apgalvojumi, ka Iekšlietu ministrijas darbinieki, kuri veica minētās akcijas, nepārvalda valsts valodu un ir izturējušies brutāli un lietojuši necenzētus vārdus?

8. Vai ministrs Ādamsona kungs apzinās, ka viņa vadītās ministrijas un viņa paša veiktās darbības attiecībā uz akciju sabiedrību "Lainbanka" krimināllietas izmeklēšanas ietvaros un ārpus tās ir būtiski kaitējušas Latvijas valsts ekonomiskajām interesēm un valsts prestižam?

Iesniedz 5. Saeimas deputāti Krastiņš, Lambergs, Berklavs, Tabūns, Seile, Lakševics, Novakšānovs, Imants Kalniņš, Žīgurs, Resnais."

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, atgādinu jums par procedūru. Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu. Runā viens "par", viens - "pret", un notiek balsojums. Ja Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, tā nekavējoties uzsāk šā pieprasījuma apspriešanu pēc būtības un balso par tā pieņemšanu. Lūdzu! Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība!

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi deputāti! Es runāšu "par" - par šī pieprasījuma steidzamību.

Un, pirmkārt, es gribētu motivēt šī pieprasījuma steidzamību ar to, ka te, kā ir minēts pieprasījumā, ir jautājumi par valsti, par tās prestižu, par būtību. Valsts prestižu arī nosaka, kā valsts reaģē uz notikumiem valsts iekšienē un ārienē. Šinī gadījumā ir jautājums par reakcijas adekvātumu un par reakcijas ātrumu, kas ir viens no nosakošajiem faktoriem. Gribētu atgādināt godājamajiem kolēģiem, ka sakarā ar šiem bēdīgajiem notikumiem, ko Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija vai viņas darbinieki ir vērsuši pret atsevišķām Latvijas Republikas nacionālajām, es gribētu teikt, finansu struktūrām, ir izraisījuši jau lielus materiālus zaudējumus uz šo brīdi un var viņus izraisīt arī turpmāk, tajā skaitā, arī jaunu kredītlīniju atvēršanu, kas ir visai būtiski Latvijas valstij, ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika uz šo brīdi pamatā balstās uz diviem "vaļiem", ja tā var teikt,- uz tranzīta operācijām un arī uz finansu... banku operācijām un finansu tranzīta operācijām. Tā ka visi šie jautājumi, cik ātri mēs viņus izlemsim, būs ārkārtīgi būtiski ne tikai attiecībā uz atsevišķām Iekšlietu ministrijas amatpersonām vai valdības amatpersonām. Tas nav tik būtiski, bet ir būtiski parādīt, kāda ir Latvijas valsts attieksme pret to, kas ir noticis, un apturēt jau tos procesus, kas ir iestājušies, kas ir praktiski ekonomiska diversija pret Latvijas valsti, apzināti vai neapzināti. Un tāpēc es lūdzu godājamos kolēģus nobalsot par šī pieprasījuma steidzamību un nekavējoties uzsākt viņa apspriešanu šajā sēdē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par pieprasījuma steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 8. Pieņemts. Līdz ar to Saeima ir atzinusi pieprasījuma steidzamību un nekavējoties uzsāk šā pieprasījuma apspriešanu pēc būtības. Pēc tam, kad apspriešana tiks pabeigta, debates tiks pabeigtas, tad notiks balsošana par pieprasījuma pieņemšanu.

Debatēs neviens nav pieteicies? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsojam par pieprasījuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 6. Pieprasījums ir pieņemts. Atbilde uz pieprasījumu Ministru kabineta locekļiem jādod rakstveidā, un ne vēlāk kā 7 dienu laikā pēc tā saņemšanas atbilde iesniedzama deputātiem un iekļaujama Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā. Tad notiek arī debates.

Izskatām nākošo jautājumu. Lūdzu, Imants Daudišs - Saeimas sekretārs.

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

"Latgales deputātu grupas jautājums Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Vaivada kungam un Latvijas Republikas finansu ministram Piebalga kungam.

Noslēdzot 1994. gada budžetu, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte nesaņēma no piešķirtā valsts budžeta finansējuma 48 tūkstošus latu. Ministru prezidenta vēstule finansu ministram Piebalga kungam un finansu ministra Valsts kases departamenta rīkojums nedeva rezultātu - augstskola budžeta atlikumu nesaņēma. 48 tūkstošu latu zaudējums no valsts piešķirtā budžeta Daugavpils universitātei nav pieļaujams arī tādēļ, ka liela šīs summas daļa - aptuveni 20 000 lati - tika ietaupīti, atslēdzot siltuma padevi visiem mācību korpusiem un studentu viesnīcām trīs nedēļas pagājušā gada martā un aprīlī. Piešķirtā budžeta finansējuma nesaņemtā daļa voluntāri padara augstskolu par parādnieku vairākām firmām par veiktajiem remontu darbiem jaunajā studentu viesnīcā - 28 tūkstoši latu. Lai norēķinātos ar kreditoriem, nepieciešami šie 28 000 latu. Taču parāda dzēšana uz 1995. gada budžeta rēķina kategoriski nav pieļaujama. Jautājums:

- pirmkārt, kāpēc tika aizkavēta pagājušā gada budžeta atlikuma daļas izmaksa Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei?

Otrais. Kā un kad tiks nokārtota 1994. gada budžetā paredzētās summas - 48 000 latu - parāda iemaksa Daugavpils Pedagoģiskajai universitātei?

Deputāti Rugāte, Stroganovs, Bekasovs, Grots, Grava."

Te ir arī pievienots 10 deputātu lūgums - atklāt debates par jautājumu, bet man jāpiebilst tūlīt, ka saskaņā ar Kārtības rulli debates ir atklājamas tikai tad, kad ir saņemta atbilde uz šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministram Vaivadam, finansu ministram Piebalga kungam.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" - trešais lasījums. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma komisija saņēma vairāk nekā 20 priekšlikumu par minēto likumprojektu. Pirmais priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 1. pantu. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 1.panta pēdējo teikumu, kurš skan šādi: "Objektus par kultūras pieminekļiem var atzīt ne agrāk kā 50 gadus pēc to radīšanas vai izņēmuma gadījumos ar Ministru kabineta lēmumu." Komisija šo priekšlikumu pieņēma, jo tālākajos pantos ir noteikta kārtība, kādā objekti tiek atzīti par kultūras pieminekļiem.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, klusāk! Vēlreiz lūdzu izturēties klusāk arī tos, kas dedzīgi apspriež citus jautājumus, - deputāti Poču, deputātu Bērziņu, Induli Bērziņu. Paldies deputātam Karnupam. Vai deputātiem nav iebildes pret komisijas pieņemto lēmumu attiecībā uz Juridiskās komisijas priekšlikumu? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Pateicībā par 3. pantu Juridiskā komisija ierosina šā panta pēdējā teikumā vārdu "paaugstinās" aizstāt ar vārdu "nepazeminās". Komisija šo priekšlikumu pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, kā jūs redzat no tabulas, kas ir labajā pusē, ar treknāku tekstu ir izcelta jaunpieņemtā redakcija. Tā būs vieglāk orientēties komisijas apstiprinātajā redakcijā.

Nākamais priekšlikums ir par 5. pantu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina šajā pantā vārdu "realizē" aizstāt ar vārdu "îsteno". Šis priekšlikums ir noraidīts, konsultējoties ar filologiem.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji neuzstāj par savu priekšlikumu? Apstiprinām komisijas lēmumu.

J.Lagzdiņš. Nākamais arī ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par 5. pantu - komisija aicina izteikt 5. pantu šādā redakcijā: "Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina valdība, to īsteno Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas noteikumi un norādījumi katra atsevišķa kultūras pieminekļa aizsardzības, izmantošanas, remonta un restaurācijas jautājumos ir obligāti attiecīgā kultūras pieminekļa īpašniekam, izmantotājam vai lietotājam." Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar nedaudziem redakcionāla rakstura grozījumiem priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas redakciju? Nav iebildes. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina 7. panta otro daļu sadalīt divās daļās, izdalot atsevišķi ar īpašnieka maiņu saistītos jautājumus. Ierosinājums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Arī attiecībā uz 8. pantu Juridiskā komisija ierosina izslēgt šā panta ceturto daļu. Komisijas ierosinājums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izteikt 9. pantu precizētā redakcijā. Precizēta ir šī panta beigu daļa, un šis precizējums ir diezgan būtisks, jo otrajā lasījumā mēs pieņēmām tādu redakciju, ka kultūras pieminekļa īpašniekam pēc tam, kad viņam ir piešķirts zemes gabals, uz kura atrodas kultūras piemineklis, ar parakstu ir jāapliecina, ka viņš ievēros konkrētā pieminekļa aizsardzības noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 11.pantu. Komisija ierosina aizstāt 11.pantā vārdu "noteikumi" ar vārdu "norādījumi" un izteikt pantu nedaudz precizētā redakcijā, sadalot trešo daļu apakšpunktos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Ir precizēta 14.panta redakcija. Šā panta pirmajā daļā ir ietverts jauns otrais teikums, kurš skan šādi: valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tālāk ir precizēta trešā daļa, kas izteikta šādā redakcijā: "Objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana. Viņam tiek noteikti nodokļu atvieglojumi vai kompensēti zaudējumi, ja tādi radušies sakarā ar zemes vai objekta lietošanas ierobežojumiem." Katrā konkrētā gadījumā šādi atvieglojumi tiek noteikti, ievērojot spēkā esošo likumdošanu.

Sēdes vadītājs. Pret 14.panta redakciju deputātiem nav iebildes. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina papildināt 16.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā: apvidus, kuriem ir īpaša dabas un kultūrvēsturiska vērtība, ar Ministru kabineta lēmumu var izsludināt par reģionāliem parkiem. Godātie kolēģi, mēs par šo priekšlikumu debatējām, jau izskatot likumprojektu pirmajā un otrajā lasījumā. Komisija atkārtoti noraida šādu priekšlikumu tādēļ, ka jautājums par reģionālajiem parkiem, tāpat kā jautājums par nacionālajiem parkiem, jāreglamentē īpašos normatīvos aktos, likumā par dabas aizsardzību, likumos par vides aizsardzību. Šajā likumā runa ir par kultūras pieminekļu aizsardzību, nevis par vides aizsardzību. Turklāt likumdošanā nav dots reģionālo parku skaidrojums. Tādēļ arī komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu? Deputātiem iebildes nav.

J.Lagzdiņš. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, Lagzdiņa kungs, vai mēs nevaram ar šo pantu pabeigt pirms pārtraukuma likumprojekta izskatīšanu un turpināt pēc pārtraukuma? Paldies.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās Saeimas sēdē.

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

Sēdē nepiedalās šādi deputāti: Andris Ameriks, Inese Birzniece, Vilnis Edvīns Bresis, Jānis Bunkšs, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Voldemārs Novakšānovs, Zigurds Tomiņš...

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs ir zālē.

I.Daudišs. Zigurds Tomiņš, Jānis Ārvaldis Tupesis, Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Reģistrācija. Rezultātu. Reģistrējušies ir 42 deputāti. (Starpsauciens: "Pavasars, pavasars!") Piecas minūtes pārtraukums.

Godātie deputāti! Sēdes vadītājs bija paziņojis pārtraukumu sakarā ar to, ka zālē pulksten 13.30 bija 42 deputāti. Piecas minūtes ir pagājušas. Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies ir 66 deputāti. Turpinām!

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Mēs apstājāmies pie 17.panta, godātie deputāti.

J.Lagzdiņš. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesaka 17.pantu izteikt šādā redakcijā: par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, senās celtnēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt kultūrvēsturiska, vēsturiska, arhitektoniska, arheoloģiska, etnogrāfiska vai citāda kultūras vērtība, atradējam nekavējoties jāpaziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Atbildīgā komisija pieņēma daļēji šo priekšlikumu, aizstājot vārdu "objekti" ar vārdiem "par objektiem" un vārdu "nekavējoši" ar vārdiem "10 dienu laikā". Atbildīgā komisija vienlaikus tādējādi ievēroja arī Juridiskās komisijas priekšlikumu par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Būtiski ir grozīts 20.pants, izsakot to pilnīgi jaunā redakcijā. Atļaujiet, godātie kolēģi, mazliet paskaidrot grozījumu būtību.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Godātie deputāti, lūdzu izturēties klusāk! Turpinām.

J.Lagzdiņš. Tātad spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka starp kultūras pieminekļa īpašnieku vai lietotāju un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju pastāv līgumattiecības un šie divi subjekti vienojas par to, kādi pienākumi un tiesības ir vienai vai otrai pusei. Saskaņā ar mūsu valsts pārvaldes reformas koncepciju starp valsts pārvaldes iestādi, kāda ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, un kultūras pieminekļa lietotāju - neatkarīgi no tā, vai lietotājs ir valsts vai pašvaldību institūcija vai privātpersona, - jāpastāv ir administratīvām attiecībām jeb varas attiecībām. Tā teikt, starp valsti un kultūras pieminekļa lietotāju un īpašnieku nenotiek kaulēšanās, jo līgumattiecības - tās ir attiecības, par kuru saturu var vienoties. Bet varas attiecības ir tādas, kas balstās uz likumu vai normatīvajiem aktiem un kuras ir obligāti jāizpilda privāttiesību subjektiem, kādi šajā gadījumā ir kultūras pieminekļu lietotāji. Tādējādi atbildīgā komisija 20. pantu aicina pieņemt šādā redakcijā: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors nosūta kultūras pieminekļa īpašniekam norādījumus par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; šie norādījumi stājas spēkā ar brīdi, kad kultūras pieminekļa īpašnieks tos saņēmis un ar parakstu apliecinājis, ka iepazinies ar tiem. Nenotiek kaut kāda līguma slēgšana, nenotiek saskaņošana, bet ir Ministru kabineta noteikumi, ir šis likums, ir konkrētais kultūras piemineklis ar savu specifiku, un kultūras pieminekļu inspektors to ir apsekojis, izstrādājis norādījumus, nosūtījis pieminekļa īpašniekam vai lietotājam, un šie norādījumi ir jāizpilda. Nenotiek kaut kāda kaulēšanās vai viedokļu saskaņošana, tās ir varas attiecības jeb administratīvās attiecības starp publisko tiesību subjektu (inspekciju) un privāttiesību subjektu (tātad kultūras pieminekļa īpašnieku vai lietotāju).

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret 20.panta redakciju? Nav. Pieņemts.

Jānis Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 23.pantā precizēt šā panta redakciju, novēršot pretrunas ar Civillikumu, un definēt jēdzienu "vidi degradējošs objekts". Ir arī paredzēta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumu pārsūdzēšanas kārtība. Pārsūdzēšanas kārtība ir paredzēta citos likumprojekta pantos. Daļēji Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts, nosakot, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus, var noteikt vidi degradējošus objektus, kas atrodas kultūras pieminekļu aizsardzības zonās. Komisija vienojās ar Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, ka tiks izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas tuvākajā laikā tiks iesniegts Ministru kabinetā, un tur būs doti visi tie kritēriji, kādi ir piemērojami tiem objektiem, kuri uzskatāmi par vidi degradējošiem. Šajā likumā, kolēģi, tik sīku reglamentāciju mēs nevarējām dot - gluži vienkārši lielā apjoma dēļ un, tā teikt, tehniskā rakstura dēļ, jo šim likumam ir jānosaka pamatprincipi un pamatnormas, mazāk būtu jāietver tehniskas normas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav. Pieņemts.

Jānis Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 24.panta otro daļu sadalīt divās daļās, izdalot otro un trešo teikumu kā jaunu daļu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Pieņemts. Tālāk!

Jānis Lagzdiņš. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina papildināt 26.panta 6.punktu ar šādu redakciju: "... izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus". Runa šajā pantā ir par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas kā valsts pārvaldes institūcijas tiesībām, un viena no šādām tiesībām ir izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus. Šādas tiesības ir arī inspekcijai saskaņā ar spēkā esošo Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Bez tam Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina 9.punktu papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "piedalīties muitas dienesta darbā, kontrolējot kultūras objektu izvešanas likumību". Šo priekšlikumu arī pieņēma, dodot šādas tiesības Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildes nav. Tālāk!

Jānis Lagzdiņš. Nākamais ir Tieslietu ministrijas priekšlikums, kura ierosina izteikt 27.pantu šādā redakcijā: gadījumos, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija konstatē tīšu kultūras pieminekļa bojāšanu īpašnieka vainas dēļ, ja šī bojāšana var novest pie tā iznīcināšanas, kultūras pieminekli atsavina tiesas ceļā bez atlīdzības; namīpašuma atsavināšanas gadījumā īrnieka tiesības tiek saglabātas saskaņā ar likumdošanas aktiem. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav. Arī iesniedzējiem iebildes nav. Tātad komisijas lēmums ir akceptēts.

Jānis Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina neatbalstīt 27.panta grozījumus otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, uzskatot, ka tie ir pretrunā ar Civillikumu un likumu par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām. Šie priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes.

Jānis Lagzdiņš. Tālāk ir 28.pants. Juridiskā komisija ierosina izsvītrot 28.panta otrās daļas papildinājumu. Komisija šo priekšlikumu pieņēma, izsakot 12.punktu šādā redakcijā: aizstāt 28.pantā vārdus "Latvijas Republikas Kultūras ministrija" ar vārdiem "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

Jānis Lagzdiņš. Paldies. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Šeit ir no komisijas... Komisijas priekšsēdētāja biedrs Pauls Putniņš iesniedzis savu lūgumu. Vajag uzklausīt vispirms Paulu Putniņu, un pēc tam saskaņā ar Rulli darbosimies. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Rullis!")

Pauls Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Vispirms es gribu izteikt mūsu komisijas vārdā pateicību Jānim Lagzdiņam par lielisko sadarbību. Pie šā likuma labojumiem tika ilgi un daudz, un atkārtoti strādāts.

Bet tagad - par lietas būtību. Pirmkārt, es gribu uzrunāt Endziņa kungu un Gorbunova kungu, ka mums varbūt ir iespēja šeit labot vienu tādu negadījumu, kas mūsu darbā tomēr ir ienācis, - un proti, ka mēs esam atteikušies no 29.panta. Lietas būtība ir tāda, ka faktiski mēs esam izņēmuši no šā likuma iespēju aktualizēt sabiedrību kultūras un dabas pieminekļu aizsardzībā. Tas tieši skar Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības iespējas darboties šajā laukā, kas pašlaik ir ļoti aktualizējusies vienam svētīgam darbam. Un, ja vien mums būtu iespējas atkāpties un atjaunināt šo pantu, mēs izdarītu lielu labumu. Ja tas tā nebūs iespējams Kārtības ruļļa sakarā, tad būs jādomā, kā šo jautājumu risināt tālāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Zemnieku savienība. Pēc tam - Aivars Endziņš.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es, protams, zinu, ka Endziņa kungs šeit nāks un rādīs Kārtības ruļļa 107.pantu, kur... (No zāles deputāts A.Endziņš: "110!") 110., bet es arī gribētu parunāt par šā likuma 29.panta būtību. Tur pirmajā lasījumā bija ierakstīts, ka sabiedrisko kontroli pār kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu realizē sabiedriskās organizācijas, kustības un iedzīvotāji un šīs kontroles mērķis ir sekot, kā fiziskās un juridiskās personas ievēro kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvo aktu prasības un pilda kultūras pieminekļu aizsardzības un izmantošanas programmas. Es jau saprotu, kāpēc Juridiskā komisija vai Pašvaldību komisija noraidīja šo pantu, - tāpēc, ka tam it kā varbūt nav īsto administratīvo ietekmēšanas līdzekļu, vai tāpēc, ka tas ir citos likumos, bet, redziet, ir tomēr jārēķinās, ka bez katra likuma tiesiskajām normām ir arī katra likuma morālā ietekme. Piemēram, ir uzraksts "Smēķēt aizliegts!", un, protams, jūs varat sacīt, ka daudzreiz zem šā paša uzraksta stāv grupa smēķētāju un mierīgi smēķē un apdūmo to uzrakstu. Tas viss ir tā, un tā tas ir arī ar daudziem likumiem, bet tomēr arī šajā gadījumā smēķētāji... jūs vismaz varat pieiet šai grupai klāt un sacīt: nu, paklausieties, te ir uzraksts virs jūsu galvām, te smēķēt ir aizliegts, kāpēc jūs to neievērojat? Un gluži tas pats ir ar šiem kultūras pieminekļiem. Ir jau tā, ka ir citi likumi, dažādi likumi, bet, ja mēs neļaujam... ja es nevaru, kā saka, atrast kādu pamatojumu, ka es kā pilsonis varu ieiet šajā vecajā pilī un aizrādīt: kādā stāvoklī jūs to turat un kā jūs ļaujat šai pilij sagrūt, un kā jūs te darāt?!... Tad es varu parādīt šo likumu un izdarīt to. Un, ja likumā šāda ieraksta nav, tad tas, kas tur pašreiz dzīvo, vienkārši paņem mani aiz krāgas un izmet laukā, un saka: ko tu te lien manā dzīvoklī iekšā! Un gluži tāpat ir ar kādu sabiedrisku organizāciju, kura gribētu kaut ko aizrādīt, un, ja šā ieraksta nav, tad viņš var pasacīt: ej vienu māju tālāk! Un tāpēc es tomēr arī gribētu... Te viss ir, un es saprotu, ka Kultūras un pieminekļu aizsardzības biedrība grib to pašu, un Putniņa kungs grib par to pašu runāt - ka tomēr vajag šo it kā deklaratīvo pantu atjaunot šajā likumā. To vajag izdarīt, lai tas tā būtu, jo nav šobrīd līdzekļu šo kultūras pieminekļu uzturēšanai kārtībā. Nav valstij varas, mēs esam par vājiem, un tikai sabiedrība ar savu uzstājību, ar savu ietekmi var tur kaut ko darīt labu, un tāpēc ir vajadzīgs šo pantu atjaunot, lai sabiedrībai būtu šīs tiesības iejaukties. Un tagad, Endziņa kungs, dodiet man pa ādu, es tiešām esmu pārkāpis Rulli!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tik tiešām, Kārtības rullī, 110.pantā, pateikts, ka trešajā lasījumā balsojami tikai tie priekšlikumi (arī priekšlikumi par pārejas noteikumiem), kas noteiktā termiņā iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas Kancelejai un līdz balsošanai nav atsaukti. Šeit ir datēts ar 9.februāri, iesniegts šodien. Tā ir formālā būtība, tas, ko paredz Kārtības rullis, bet, ja jau šeit Berķa kungs sāk runāt, ka, lūk, šim pantam ir ļoti milzīga nozīme, tad man liekas, ka mēs gribam atgriezties atpakaļ pie vecās padomju likumdošanas. Te ir rakstīts: sabiedriskā kontrole. Putniņa kungs, es kuluāros dzirdēju, ka jums ir rija, kura skaitās kultūrvēsturisks piemineklis. Berķa kungs šeit runāja par uzrakstu "Smēķēt aizliegts!", un, ja kāds zem šā uzraksta stāv un smēķē, tad var kāds cits cilvēks pienākt klāt un aizrādīt. Ja tas ir tiešām kultūras piemineklis, tad laikam pie šīs rijas vai pie citas ēkas ir jābūt uzrakstam, ka tas ir kultūras piemineklis un tā tālāk. Bet tajā pašā laikā, ja jūsu māja, teiksim, Vecrīgā, ir jūsu privātais īpašums un jūs tur dzīvojat, tad pasakiet tagad tā: likums mums aizliedz it kā ielauzties svešas personas īpašumā, jā? Ja es stāvu un redzu, ka jūsu māja ir nekrāsota, jumts ir bojāts, tad vajag speciāli likumā šeit ierakstīt iekšā?.. Tad jau... tādā gadījumā mums jāraksta ir arī, lūk, šajā likumā par smēķēšanu, ka, ja kaut kas tāds notiek, ir šī sabiedriskā kontrole. Nu, kas tā ir - sabiedriskā kontrole? Es varu atnākt un pateikt: Putniņa kungs, fui, kāpēc jūs nelabojat jumtu? Jūsu māja ir tāds kultūras vēstures piemineklis. Es varu rakstīt presē, aicināt televīziju, radio sacelt troksni, bet vai tāpēc ir jābūt šādam ierakstam likumā? Nu, tas ir absurds! Tā ir tiešām vecā pieeja, kāda pastāvēja iepriekšējā likumdošanā, - sabiedriskā kontrole. Tā taču ne ar ko nav nodrošināta, bet tas, ko tieši Berķa kungs runāja par morāli, par ētiku, par šādu atbildību... tad kas liedz jebkuram pilsonim, jebkurai sabiedriskai organizācijai, ja viņa redz, bet... es atvainojos, bez iejaukšanās un bez patvaļīgas iekļūšanas jūsu īpašumā... bet, ja es esmu liecinieks, es varu sacelt lielu sabiedrisku troksni presē, citos masu medijos - bez jebkādiem ierakstiem likumā. Un kāpēc tad notiek mums šī cīņa pašreiz? Un vispār, kā jau es teicu, šāds priekšlikums pašreiz nav balsojams. Es vienkārši gribēju pateikt, ka šai normai nu nav nekāda seguma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tā kā Aivars Endziņš piedalījās debatēs, debates varam turpināt. Vārds Irēnai Folkmanei - Tautsaimnieku politiskā apvienība!

I.Folkmane (TPA).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā jau ir, ka varētu varbūt arī šo 29.pantu izmest, un tas jau faktiski šobrīd ir izsvītrots no šā likumprojekta, taču, ieskatoties dziļāk un paanalizējot situāciju, kāda ir izveidojusies mūsu valstī, jāsaka, ka šeit ir daudzas citas sakarības, ne tikai tas, ka sabiedriskais... kāds no malas cilvēks atnāks un pateiks savu viedokli un varbūt viņu kāds var noraidīt un neuzklausīt. Lietas būtība ir mazliet dziļāka. Un, proti, toreiz, kad mēs strādājām pie šiem grozījumiem likumprojektā - un, kā pirms tam teica cienījamais Putniņa kungs, vismaz desmit reizes šis skatīšanas mirklis ir jau ticis atvirzīts no darba kārtības, - toreiz, kad mēs pašā sākumā skatījām šos grozījumus, mēs paredzējām, ka tomēr 1995.gada budžetā pieminekļu aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, būs paredzēti daudz lielāki līdzekļi. Šobrīd šie līdzekļi ir tālu no tās summas, kāda vispār būtu nepieciešama, lai šos pieminekļus ne tikai restaurētu jeb atjaunotu, bet lai tos uzraudzītu un kaut kādā veidā sekotu, lai šīs kultūrvērtības neizzūd vispār no mūsu valsts "sejas vaibstiem". Un, tā kā mēs pārliecinājāmies, ka budžetā mums nav šo līdzekļu, tad, protams, sabiedrības aktivizēšana ir ārkārtīgi nepieciešama. Es negribu teikt, ka tagad mums jārada no jauna kaut kādas biedrības, bet jau vairāk nekā 30 gadus mūsu valstī pastāv Latvijas Dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības biedrība, un šī biedrība savās rindās apvieno jau vairāk nekā 800 cilvēku, kuri arī līdz šim ir aktīvi sargājuši gan dabas, gan kultūras, gan vēsturiskos pieminekļus un ar savu iejaukšanos un aktivitāti ir arī daudz ko nosargājuši. Un, protams, ja tagad šiem cilvēkiem, kuri visus šos gadus ir aktīvi darbojušies, mēs liegsim... teiksim, nu tā: nu atnāc, pasaki, - varbūt viņš var pateikt, taču var arī nepateikt, bet, ja tomēr viņam ir šīs biedrības apliecība un viņš to veic sabiedriskā kārtā, bez kāda atalgojuma... tad paskatīsimies arī uz šo lietu reāli - Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nebūt neapvieno savās rindās tik daudz inspektoru, kuri varētu braukt pa visu Latviju un redzēt, kas katrā nostūrī notiek. Šeit Endziņa kungs minēja - ja kāda ēka Rīgas centrā varbūt vai kādā... nu, vienalga, Rīga tomēr ir galvaspilsēta, te ātrāk to pamanīs, bet, ja tas notiek kādā tālā nomalē un šis kultūras objekts tomēr netiek no inspekcijas, no Rīgas speciālistiem apraudzīts, kādā stāvoklī tas ir, tad vietējie spēki vienmēr ir spējīgi aktivizēties. Un tāpēc es ļoti lūdzu cienījamo Saeimu tomēr iedziļināties šajā jautājumā. Un es domāju, ka mēs nenodarīsim neko ļaunu, jo šobrīd arī sadarbībā Dabas un kultūras aizsardzības biedrībai un Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai nav nekādu pretrunu. Mēs tikai pastiprinām šo normu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es esmu mazliet samulsināts par šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegumu, jo... un tā ir tā nelaime, daudzus mēs neatceramies, kas bija iepriekš, respektīvi, kas notika otrajā lasījumā, pirmajā lasījumā. Un es varu citēt no otrā lasījuma sagatavoto projektu tieši par šo pantu - sabiedriskā kontrole pār kultūras pieminekļu aizsardzību. Tajā ailītē, kur ir priekšlikumi, ir rakstīts: Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - izsvītrot 29.pantu. Atbildīgā komisija, kur es esmu priekšsēdētāja biedrs, pieņēma šo priekšlikumu, un mēs šo pantu izsvītrojām, bet šodien parādās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - atjaunot! Es nedomāju, ka viņi paši zina, vai viņi nāk vai viņi iet, bet attiecībā uz lietas būtību es pilnīgi piekrītu Endziņa kungam, ka šī ir tiešām atgriešanās pie veciem labiem laikiem un pēdējo 50 gadu procedūrām. Varbūt tad mums vajadzētu arī ievest ielu komitejas, lai būtu drošība uz ielas, lai var aizrādīt, kad cilvēks nomet papīru uz ielas vai neapkopj savu dārziņu? Blokmāju komitejas, lai aizrādītu, ka cilvēkam ir laba māja vai nav, vai logi ir aiztaisīti ciet vai nav, - un tā tālāk? (Starpsauciens no zāles: "Sieviešu komiteja varētu būt!") Bet šeit tas jautājums nav par sabiedrisko kontroli, jautājums ir ļoti vienkāršs - likumā mēs esam jau ierakstījuši, ka, ja cilvēks nekopj kultūras pieminekļus, neaizsargā, nesaudzē tos, viņš ir likuma priekšā atbildīgs par to. Tagad tas jautājums ir šāds: ja ir šie sabiedriskie... organizācijas vai indivīdi, kas redz un kam tas sāp, viņi var iesniegt ziņojumu Vides aizsardzības ministrijai, pat policijai, ka šeit ir likuma pārkāpums, un kā liecinieki iet uz tiesu, kur būs tā tiesas prāva pret šo cilvēku, kas neievēro likumu. Bet ne cilvēks no malas, kas nāks un pateiks citam cilvēkam, brīvpilsonim, ko viņam vajag darīt un kā viņam vajag darīt. Tāpēc mums ir likumi, un tāpēc mums ir likumsargāšanas iestādes, un tāpēc mēs nedodam katram pilsonim brīvu varu pār citiem pilsoņiem. Tā nav tiesiska valsts, un tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Pirms referents runā, es īsi par procedūru pateikšu. Godātie kolēģi! Būtu korekti... tā kā mēs tiešām esam debatējuši par šo priekšlikumu un šis priekšlikums nav pirmo reizi izteikts, tāpēc sēdes vadītājam varbūt būtu zināmi argumenti, tas ir izsvītrots, tagad atjaunots, šeit nav runa par kaut kādu jaunu redakciju, kura nav zināma deputātiem. Mums ir izteikti dažādi viedokļi, vai tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs pēc būtības, tāpēc varbūt viskorektāk būtu, ja deputāti to izlemtu balsojot, jo tagad, ja tiešām debates ir bijušas un sēdes vadītājs šīs debates nav liedzis, tad pieņemt vienkārši zināšanai un pateikt, ka formāli tas tiešām nav izskatāms, nu, nebūtu, man liekas, labi, bet tas ir mans personīgs viedoklis. Lūdzu referentu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Viesturs Karnups un Aivars Endziņš runāja par to it kā gaidāmo ļaunumu, ja šādu 29. pantu likumprojektā atjaunotu. Tas, ka 30 gadus, tajā skaitā padomju laikos un arī piecus neatkarības gadus, šāda norma bija mūsu likumā par kultūras un pieminekļu aizsardzību un ļaunumu nav nodarījusi, praktisku ļaunumu nav nodarījusi... varbūt arī dažreiz ir nodarījusi... nevis nodarījusi, bet devusi kaut kādu labumu. Bet runa šeit, kolēģi, nav par ļaunumu vai labumu, bet runa ir par to, vai ir praktiska nozīme šādai normai. Ja uzmanīgi palasām minēto 29. pantu, tad uzreiz ievērojam, ka... tur ir teikts sekojošais, ka sabiedrisko kontroli pār kultūras pieminekļu aizsardzību praktiski realizē visi iedzīvotāji... visi iedzīvotāji. Un, ja palasām nākamo teikumu, kur ir dota sabiedriskās kontroles, tā teikt, jēga, tad redzam, ka sabiedriskā kontrole - tā ir sekošana jeb vērošana, kā tiek pildīti likumi, kā tiek pildīti noteikumi, un tas ir arī viss - vērot no malas, vērtēt un izteikt savu attieksmi pret notiekošo. Un, godātie kolēģi, šādu attieksmi un šādu vērošanu var veikt jebkurš - gan attiecībā uz ielu tīrību vai netīrību, gan smēķēšanas ierobežošanas likumu ievērošanu, gan satiksmes noteikumu ievērošanu un neievērošanu var jebkurš stāvēt ceļa malā un vērot, teiksim, vērot, kā brauc ar ātrumu 120 vai 150 kilometri stundā mersedesi, un tas arī būs viss. Ja viņš nebūs inspektors, kuram valsts ar likumu ir devusi tiesības sodīt, tad šis darbiņš ar vērošanu arī tāpat apstāsies. Tādēļ, godātie kolēģi, ja arī būs balsojums par to, ka šī norma ir atjaunojama likumā, nekādu kaitējumu tā mūsu valstij nenodarīs, bet mūsu likumi būs nesakārtotāki un radīs vienam otram cilvēkam maldīgus priekšstatus par viņa tiesībām. Katrā ziņā tad, ja šāda norma likumā nebūs ietverta, jebkurš cilvēks varēs tikpat aktīvi iestāties par pieminekļu aizsardzības noteikumu ievērošanu - tāpat kā to dara faktiski šīs diskusijas... faktiskais iniciators Ojārs Spārītis, kurš ir nosūtījis vēstuli Kultūras un izglītības komisijai ar ierosinājumu atjaunot šādu normu, un Ojāram Spārītim un citiem aktīvistiem absolūti nebūs nekādu sarežģījumu tikpat aktīvi un tiešām pamatoti iestāties par kultūras pieminekļu aizsardzību, kā viņi to ir darījuši līdz šim. Galvenais - cilvēkam ir jābūt... viņam ir jābūt enerģijai, gribai kaut ko labu izdarīt. Un šī norma to neliedz. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! (No zāles deputāts A.Endziņš: "66.panta kārtībā!") Lūdzu, Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es, kā Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs, kategoriski protestēju, ka kārtējo reizi mēs gribam pārkāpt Kārtības rulli. 110. pantā skaidri un gaiši pateikts, ko var likt uz balsošanu un ko nevar likt uz balsošanu. Priekšsēdētāja kungs, jūs bieži vien, vadot sēdi, atsaucaties - mums bija tāds precedents vai tāds precedents, vai tāds precedents. Vai nu mēs Latvijas Saeimu pārvēršam par Anglijas parlamentu vai kādu citu parlamentu, kur precedents tiek ņemts vērā un kaut kur pēc tam kaut kas tiek papildināts... tad tā ir cita lieta. Es šinī gadījumā prasu kategoriski ievērot Kārtības ruļļa prasības un šo priekšlikumu vispār uz balsošanu nelikt, jo, ja mēs šoreiz to izdarīsim, tad tikpat labi jebkurā nākamajā gadījumā atkal mēs varēsim atsaukties - lūk, jau ir bijis precedents. Un kāpēc tad vispār ir vajadzīgs Kārtības rullis? Kāpēc ir vajadzīgs reglamentēt iekšējo kārtību, darbu? Lūdzu ievērot Kārtības rulli! Paldies.

Sēdes vadītājs. Tā kā ir notikušas debates un debatēs arī jūs pats piedalījāties, tad es kā sēdes vadītājs palieku pie izteiktajiem argumentiem, un Saeima pati var savu attieksmi izteikt balsojumā. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Es vēlreiz lūdzu vārdu 66.panta kārtībā!") Es jums liedzu vārdu... (No zāles deputāts Endziņš: "Jûs pārkāpjat Kārtības rulli...") Jūs arī zināt Kārtības rullī noteiktās normas, ka jūs tādā veidā ar sēdes vadītāju nevarat runāt. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Jûs pārkāpjat Kārtības rulli. To Jūs nedrīkstat darīt!") Lūdzu, apsēdieties!

Lūdzu, balsosim par komisijas iesniegto priekšlikumu likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" atjaunot 29. pantu bijušajā redakcijā: "Sabiedriskā kontrole pār kultūras pieminekļu aizsardzību. Sabiedrisko kontroli pār kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu realizē sabiedriskās organizācijas, kustības un iedzīvotāji. Šīs kontroles mērķis ir sekot, kā fiziskās un juridiskās personas ievēro kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvo aktu prasības un pilda kultūras pieminekļu aizsardzības un izmantošanas programmas." Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 23, atturas - 8. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par -67, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Vai Ārlietu komisijas likumprojekti bija pirms darba kārtības 15. punkta vai aiz 15. punkta? Pirms 15. punkta? Lūdzu! Ilga Kreituse - Ārlietu komisijas vārdā.

I.Grava-Kreituse (DP).

Ārlietu komisija, izskatījusi likumprojektu "Par vienošanos starp Latvijas Republiku un Šveices Konfederāciju par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem", lūdz Saeimu izskatīt to pirmajā lasījumā, vispirms ierosinot atzīt tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai pret steidzamību ir iebildes? Nav. Pieņemts. Balsosim par steidzamību. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par -61, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

I.Grava-Kreituse. Un lūdzu nobalsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai visiem deputātiem ir šie materiāli?

I.Grava-Kreituse. Nr. 77.

Sēdes vadītājs. Varam balsot? Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par vienošanos starp Latvijas Republiku un Šveices Konfederāciju par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā. Par otro lasījumu?

I.Grava-Kreituse. Tālāk - likumprojekts par pievienošanos 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijas...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Par otro lasījumu...?

I.Grava-Kreituse. Pēc nedēļas.

Sēdes vadītājs. Tas ir 16.februāris. Vai pret 16. februāri nav iebildes?

I.Grava-Kreituse. Tas ir steidzams, un nav jādod laiks, tūlīt uz vietas sniedziet...

Sēdes vadītājs. Steidzams, un ir otrs lasījums. Nav iebildes? Akceptēts. Nākamo, lūdzu!

I.Grava-Kreituse. Nākamais ir likumprojekts par pievienošanos 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu. Ārlietu komisija lūdz nobalsot vispirms par steidzamību un tad, par cik šis dokuments jau ilgāku laiku atrodas Saeimā un ir gan Iekšlietu ministrijas, gan Tieslietu ministrijas, gan arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgums, abus lasījumus veikt šodien.

Sēdes vadītājs. Vispirms balsojums par steidzamību? Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Vai deputātiem ir iebildes, ja šis likumprojekts tiek izskatīts otrajā lasījumā? Nav iebildes. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1961. gada Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību". Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi deputāti! Kungi un dāmas! Lūdzu, strādāsim pie otrā lasījuma likumprojektam "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību". Ziemas sesijas dokumenta numurs ir 41 un ir arī vēl dokuments nr. 41-a.

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija saņēma priekšlikumus likumprojektam "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību" izskatīšanai otrajā lasījumā. Un tā komisija saņēma priekšlikumu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas - izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs preambulas pirmo rindkopu, to precizējot, pārcēla pašreizējā 1. pantā. Komisija arī šim priekšlikumam piekrita.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildes.

V.Novakšānovs. 2. lapaspuse. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ieteica likumā lietotos terminus sakārtot alfabēta kārtībā. Komisija tam piekrita. Un tālāk Juridiskais birojs ierosina likumā lietotos terminus izteikt kā 1. pantu, grozot turpmāko pantu numerāciju. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

V.Novakšānovs. Tālāk lūdzu deputātus uzmanīgāk strādāt ar papīriem, jo sadaļa "Likumā lietotie termini" papildināta ar terminu skaidrojumiem. Šos priekšlikumus komisija atbalstīja, bet jums es nelasīšu, tas aizņems laiku. Ja ir iebildes - lūdzu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies! Tātad 3. lappusē ir izslēgt... Juridiskais birojs ieteica izslēgt terminu "konkurss". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina papildināt ar termina "pašvaldības manta" skaidrojumu: "Pašvaldības manta šā likuma izpratnē ir pašvaldības īpašumā esoša atsevišķa kustamā un nekustamā manta, kas atrodas attiecīgās pašvaldības civiliestāžu valdījumā." Ðādu traktējumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Vēl par terminu "Valsts manta". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu atbalstīja daļēji un sakarā ar Juridiskā biroja ieteikumu terminu "valsts manta" izteica šādā redakcijā: "Valsts manta šā likuma izpratnē ir valsts īpašumā esoša atsevišķa kustamā vai nekustamā manta, kas atrodas valsts civiliestāžu valdījumā." Komisija lūdza atbalstīt šādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdza pantu nosaukumus un daļas noformulēt, kā pieņemts mūsu likumdošanas praksē. Komisija piekrita šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Novakšānovs. Par 1. panta pirmo daļu ir saņemti vairāki priekšlikumi -no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un arī no Juridiskā biroja, bet, lai jūs varētu vieglāk sekot, es uzreiz atkārtoju: lūdzu, ņemiet dokumentu nr. 41-a un no 3. lappuses uz 3-a... Tātad komisija atbalsta visus priekšlikumus, izsakot 1.pantau pirmo un otro daļu šādā redakcijā: "Ðis likums...", un tad, lūdzu, skatiet tekstā, cienījamie! Es varbūt nolasīšu: "Ðis likums nosaka valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību, ciktāl to neregulē likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", un piemērojams, atsavinot civiliestāžu valdījumā esošo valsts vai pašvaldību mantu, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Nacionālo bruņoto spēku formējumu valdījumā esošo valsts (pašvaldību) mantu." Lūdzu atbalstīt šādu tekstu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies! Izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā... Ir saņemts priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, un ir arī Juridiskā biroja priekšlikumi. Un tālāk jūs, lūdzu, lasiet tekstu: "Ðā likuma noteikumi nav attiecināmi ...", un tālāk kā tekstā. Es nelasīšu laika ekonomijas dēļ.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Jums šis teksts ir. Vai par komisijas redakciju nav iebildes? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Pateicos. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ieteica 2. pantā vārdus "valsts manta" aizstāt ar vārdiem "kustamu un nekustamu mantu". Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes?

V.Novakšānovs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ieteica svītrot 2. panta otro apakšpunktu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

V.Novakšānovs. 3. pantā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ieteica 1. un 2. .... Komisija atbalsta 3. panta pirmo daļu, ir arī atbalstīts un ietverts Juridiskā biroja 3. panta priekšlikumā. Tātad lūdzam atbalstīt to, ko iesaka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, - šo tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk!

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs iesaka 3. panta otro daļu izteikt šādi: "Valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās civiliestādes vadītājs vai institūcija (amatpersona), kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības dot atļauju valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanai." Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz papildināt 3. pantu ar šādu trešo daļu: "Kârtību, kādā tiek noskaidrotas civiliestāžu vajadzības pēc citām civiliestādēm nevajadzīgās mantas, attiecībā uz valsts mantu nosaka Ministru kabinets, bet attiecībā uz pašvaldības mantu - attiecīgā dome (padome)". Komisija šo priekšlikumu arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes.

V.Novakšānovs. Paldies. 5. lapaspusē ir saņemtie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi, Juridiskā biroja un arī Latvijas Republikas finansu ministra Piebalga priekšlikumi. Komisija rūpīgi izskatīja šos priekšlikumus, atbalstīja visus šos priekšlikumus un apkopojot izteica 4. pantu šādi: "Atļauju atsavināt valsts nekustamo mantu dod Ministru kabinetsa noteikumos paredzētajā kārtībā, bet pašvaldības nekustamo mantu - attiecīgā dome (padome). Lēmumā par nekustamās mantas atsavināšanu tiek noteikts arī atsavināšanas veids un maksāšanas līdzeklis - lati vai privatizācijas sertifikāti - un privatizācijas sertifikātu izmantošanas apmērs. Zemes pirkšanu un pārdošanu zemes reformas gaitā regulē citi likumi." Komisija lūdz atbalstīt šādu tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. 4. panta redakcija apstiprināta.

V.Novakšanovs. Paldies. 6. lapaspuse. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ieteica 5. pantu jaunā redakcijā, un komisija to izskatīja. Un sakarā ar to, ka iesniedzis bija vēl arī Juridiskais birojs, komisija daļēji iestrādāja Juridiskā biroja priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumu un atbalsta Juridiskā biroja lēmumu par 5. pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

V.Novakšānovs. 7. lapaspuse. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izteikt 6. pantu šādā redakcijā: "Ja lēmumā par valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanu noteiktais atsavināšanas veids ir izrādījies nepiemērots, attiecīgā institūcija (amatpersona) var noteikt citu atsavināšanas veidu." Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedza priekšlikumu - 7. pantu izteikt šādā tekstā. Es lūdzu jūs - pastrādājiet ar dokumentu, lai nevajadzētu lasīt. Komisija lūdz atbalstīt šo jauno 7. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Pret 7. panta redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. 8. pantu izmainīt iesaka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un arī Juridiskais birojs. Komisija izskatīja abus priekšlikumus un daļēji ietvēra Juridiskā biroja priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumu. Un teksts ir šāds. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

"1. Sludinājums par nekustamās mantas izsoli jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vienā vietējā laikrakstā. Paziņojumi par izsoli jāizliek arī pie nekustamā īpašuma.

2. Sludinājums par valsts kustamās mantas izsoli jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet par pašvaldību kustamā īpašuma izsoli - kārtībā, kādā tiek publicēti domju (padomju) saistošie noteikumi." Tātad lūdzam atbalstīt Juridiskā biroja, tas ir, otro tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 9. lapaspuse. 10. pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi priekšlikumu un arī Juridiskais birojs. Tautsaimniecības komisija atbalsta Juridisko biroju, jo te ir ietverts arī... Pašvaldības komisijas priekšlikums ir ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Tālāk!

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz aizstāt 11. pantā vārdu "ministrs" ar vārdiem "izsoles komisijas priekšsēdētājs". Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes?

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz papildināt 11. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Ja kādai personai (zemes īpašnieks, pašvaldība vai cita persona) uz izsolē pārdodamo objektu ir pirmpirkuma tiesības, izsoles komisija tai rakstveidā paziņo izsoles vietu un laiku, uzaicina piedalīties izsolē vai paziņot rakstveidā, ka tā nevēlas izmantot pirmpirkuma tiesības." Ðādu tekstu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. 10. lapaspuse. Juridiskais birojs un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 13. panta otrajai daļai izteikusi šādus priekšlikumus. Komisija daļēji ietvērusi Juridiskā biroja priekšlikumā Pašvaldības komisijas priekšlikumu un lūdz atbalstīt šādu tekstu - 13. panta otro daļu šādā redakcijā: "Ja izveidojušies sevišķi apstākļi, valsts kustamās mantas izsoli ar Valsts kontroles piekrišanu, bet pašvaldību kustamās mantas izsoli - ar revīzijas komisijas piekrišanu var rīkot, neprasot no dalībniekiem nodrošinājumu. Tādā gadījumā nosolītājam tūlīt pēc nosolīšanas jāiemaksā visa nosolītā summa." Lūdzam šādu normu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

V.Novakšānovs. 14. pantā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz neatbalstīt 14. pantā minētā termina "darījumu apstiprinātājs" skaidrojumu un šo skaidrojumu ietvert sadaļā "Likumā lietotie termini". Juridiskais birojs lūdz vārdus "darījuma apstiprinātājs" aizstāt ar vārdiem "amatpersona (institūcija), kura apstiprinājusi izsoles komisiju". Lūdzam atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisija atbalstīja Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz izteikt 14. panta otro un trešo daļu kā 27. panta otro un trešo daļu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

V.Novakšānovs. 12. lapaspuse, lūdzu! Juridiskais birojs iesaka 21.pantā vārdu "izdevīgāko" aizstāt ar vārdu "visaugstāko". Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs iesaka izteikt 22. pantu šādā redakcijā: "Ja pēc visu aplokšņu atvēršanas izrādās, ka vairākas personas piedāvājušas vienādu cenu un starp solītājiem ir pirmpirkuma tiesīgais, par nosolītāju ir atzīstams pirmpirkuma tiesīgais." Lūdzam šādu tekstu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

V.Novakšānovs. 13. lapaspuse - aizstāt 26. pantā vārdus "ðo noteikumu" ar vārdiem "ðā likuma" un vārdu "punkti" ar vārdu "noteikumi". Juridiskais birojs un komisija lūdz atbalstīt šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz izteikt 27. pantu šādā redakcijā. Bet lūdzam deputātus pastrādāt patstāvīgi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai pret 27. panta redakciju jums ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Aizstāt 28. pantā vārdu "jâmaksā" ar vārdu "jâsamaksā" un vārdus "13. punkta otrā daļa" ar vārdiem "13. panta otrā daļa", un vārdu "noteikumi" ar vārdu "likuma". To ieteica komisijai Juridiskais birojs, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 14. lapaspuse. Juridiskais birojs iesaka aizstāt 30.pantā vārdus "ðajos noteikumos" ar vārdiem "ðajā likumā". Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 31. pantā ir saņemti priekšlikumi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī no Juridiskā biroja. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir daļēji ietverts Juridiskā biroja ieteikumā, un komisija pilnīgi atbalstīja 31. pantu tādā redakcijā, kādu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzam atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izslēgt 30.2. pantu, un komisija tam piekrita. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes deputātiem.

V.Novakšānovs. Tāpat arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdza izslēgt šā likuma trešo daļu. Komisija piekrita.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes.

V.Novakšānovs. Lūdzu skatīt 16. lapaspusi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina 41. panta pirmajā teikumā vārdu "valsts" aizstāt ar vārdiem "valsts (pašvaldību)", un tas ir ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā. Komisija piekrita.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Par 41.panta 3., 4. un 5. apakšpunktu ir saņemts priekšlikums no finansu ministra Andra Piebalga, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz papildināt šo pantu. Juridiskais birojs 41. pantu iesaka šādā redakcijā. Ar to jūs varat iepazīties savos dokumentos. Un komisija tātad iekļāva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumus Juridiskā biroja priekšlikumā. No valsts finansu ministra Piebalga priekšlikumiem neatbalstīja 3. apakšpunktu, bet 4. un 5. apakšpunkts daļēji ir ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā. Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas papildinājums, ko tā ieteica šim pantam, ir ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā, un tāpēc, iepazīstoties ar 41. pantu Juridiskā biroja redakcijā, komisija lūdz atbalstīt 41. pantu Juridiskā biroja izstrādātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

V.Novakšānovs. 17. lapaspuse. 42. pantu izteikt... Priekšlikumu ir iesniedzis finansu ministrs Piebalgs, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Juridiskais birojs. Komisija neatbalstīja finansu ministra Piebalga priekšlikumu, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu ir iestrādājusi Juridiskā biroja ierosinājumā.

Cienījamie, šis likumprojekts mums nāk līdzi no 13. janvāra, un šajā laikā daudz ir strādājuši deputāti, un es lūdzu jūs izskatīt. Man liekas, ka šeit varēs izteikties deputāti, jo zinātnes un izglītības ministrs mani lūdza atstāt veco tekstu un labot, tas ir, kā pirmajā lasījumā. Es domāju, ka arī daži deputāti vēl izteiksies šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tātad, atkārtoti izskatot mūsu 7. februāra komisijas sēdē šo likumprojektu otrajam lasījumam, mēs nākam klajā ar priekšlikumu - trešajā lasījumā piedāvāt pirmā lasījuma variantu, tikai redakcionāli to vēl izlabojot, jo tur vai nu tehniskas kļūmes dēļ, vai kā citādi ir izlaists vārds "zinātne". Tātad tas varētu skanēt tā: "Valsts mantu var nodot bez atlīdzības pašvaldībām, kā arī tādām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veic vai sekmē valsts aizsardzības, veselības aizsardzības, kultūras, izglītības zinātnes vai kādu citu valstij nepieciešamu darbību." Šo mēs iesniegsim uz trešo lasījumu. Paldies.

V.Novakšānovs. Paldies. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 43.pantu lūdz izteikt šādā tekstā: "Par valsts mantas nodošanu bez atlīdzības lēmumu pieņem Ministru kabinets, bet par pašvaldības mantas nodošanu bez atlīdzības lēmumu pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome)." Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Ceturtajā daļā Juridiskais birojs iesaka aizstāt nodaļas nosaukumā vārdus "citi noteikumi" ar vārdiem "nobeiguma noteikumi". Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 44.pantā vārda "instrukcijas" vietā rakstīt vārdu "noteikumus" iesaka finansu ministrs Piebalgs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu un izsaka šādā redakcijā: "Ðā likuma piemērošanai Ministru kabinets var izdot noteikumus."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Par 45.pantu ir saņemti priekšlikumi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, no finansu ministra Piebalga un no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta visus priekšlikumus, izsakot 45.pantu šādā redakcijā: "Valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc izsoles izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts (pašvaldību) budžetā." Otrais: "Darījumus, kurus veic valsts institūcijas vai pašvaldības, arī līgumus, kurus tās slēdz ar valsts un pašvaldības mantas ieguvējiem, un citas darbības, kas ir saistītas ar valsts vai pašvaldību mantas atsavināšanu un mantas īpašuma tiesību nodošanu jaunajam īpašniekam, atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām." Lūdzu šādā redakcijā atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Pârejas noteikums. Likumprojektu par nepieciešamajiem grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" līdz 1995.gada 1.martam sagatavo un iesniedz Saeimā Ministru kabinets." Lūdzam šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Novakšānovs. Paldies. Lūdzu priekšlikumus iesniegt trešajam lasījumam līdz 1995.gada 14.februārim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

Nākošais likumprojekts "Par pārtiku". Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā. Lūdzu - Latvijas Zemnieku savienības deputāts.

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Lūdzu, strādāsim ar ziemas sesijas 43. dokumentu - likumprojektu "Par pārtiku" otrajā lasījumā. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt terminu "apzīmēšana jeb marķēšana" ðādā redakcijā: "Apzīmēšana jeb marķēšana - pārtikas vai tās iesaiņojuma nodrošināšana ar produktu raksturojošiem datiem, kuri sniedz patērētājam nepieciešamo informāciju." Lūdzam šādu tekstu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

V.Novakšānovs. Otrā lapaspuse. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt terminu "organoleptiskā (sensorā) izmeklēšana" ðādā redakcijā: "Organoleptiskā (sensorā) izmeklēšana - ar cilvēka jutekļiem uztveramu pārtikas produktu īpašību (izskata, konsistences, smaržas, garšas, krāsas u. c.) novērtēšana." Lūdzam šādu skaidrojumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz papildināt sadaļu ar jaunu terminu "pârtikas piedevas" ðādā redakcijā: "Pârtikas piedevas - dabīgas vai sintētiskas vielas, kuras lieto, lai mainītu vai uzlabotu pārtikas garšu, smaržu, krāsu, konsistenci, uzturvērtību, saglabāšanos vai kādas citas īpašības, un kuras neizmanto kā patstāvīgu pārtikas produktu (krāsvielas, antioksidanti, konservanti, aromatizatori, emulgatori, cukura aizvietotāji, stabilizatori u. c.)." Lūdzm šādu tekstu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ir deputātiem iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. Trešā lapaspuse. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 2.pantu šādā redakcijā: "Ðī likuma mērķi ir nodrošināt cilvēka veselībai kvalitatīvas, nekaitīgas pārtikas apriti." Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 3.pantu šādā redakcijā: "Ðis likums attiecas uz visu veidu pārtiku, kas iegūta, ražota vai importēta un paredzēta izplatīšanai." Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz 5.pantu izteikt šādā redakcijā: "Pârtikas valsts uzraudzības mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgas, kvalitatīvas un nekaitīgas pārtikas apriti, kā arī saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem kontrolēt un, ja nepieciešams, sodīt vai citādi ietekmēt pārtikas uzņēmumus." Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Par 6.pantu deputāts Lagzdiņš ir ieteicis priekšlikumu, un Tautsaimniecības komisija iestrādājusi šo viņa formulējumu savā priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt 6.pantu šādā redakcijā, kas ir jūsu dokumentā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Paldies. Par 7.pantu deputāts Lagzdiņš ir iesniedzis priekšlikumu, kā arī deputāts Tomiņš. Tautsaimniecības komisija šo abu deputātu priekšlikumus iestrādāja komisijas priekšlikumā, bet Zigurda Tomiņa - daļēji. Lūdzam izteikt pantu šādā redakcijā: "Latvijas pārtikas centrs ir valsts pārvaldes iestāde, ko vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata pārtikas padome, saskaņojot ar labklājības ministru, un apstiprina Ministru kabinets." Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Piektā lapaspuse. Par 8.panta 1.punktu iesaka deputāts Lagzdiņš, un arī Tautsaimniecības komisija lūdz neatbalstīt tekstā vārdus "Pârtikas padome ar pārtikas konsultatīvo padomi". To mēs neatbalstījām, bet viņa priekšlikumu par valsts uzraudzību ar pārtikas aprites valsts uzraudzību iestrādājām komisijas priekšlikumā, un lūdzu atbalstīt 8.panta 1.punktu Tautsaimniecības komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, klusāk! Vai deputātam Lagzdiņam nav iebildes? Nav. Deputātiem par komisijas priekšlikumu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Līdzīga situācija ir ar 8.panta 2.punktu, kur deputāta Lagzdiņa priekšlikumi ir iestrādājami komisijas priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt 8.panta 2.punktu šādā redakcijā: "Organizēt normatīvo aktu projektu normatīvu pārtikas valsts obligāto kvalitātes prasību un nacionālu valsts standartu izstrādi." Lūdzam atbalstīt šādu tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 6.lapaspuse. Tautsaimniecības komisija lūdz 8.panta 10.punktu izteikt šādā redakcijā: "Veikt ar pārtikas izpēti un kvalitātes novērtēšanu (ekspertīzi) saistītos laboratoriskos izmeklējumus, kā arī pilnvarot citas laboratorijas." Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tālāk arī komisija lūdz 8.panta 11.punktu izteikt šādā redakcijā: "Organizēt pārtikas kontroles inspektoru apmācību, novērtēšanu un pilnvaru piešķiršanu." Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz 8.panta 12.punktu izteikt šādā redakcijā: "Kontrolēt šī likuma, kā arī Pārtikas padomes un Latvijas Pārtikas centra izdoto aktu un normatīvu izpildi."

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes deputātiem.

V.Novakšānovs. Deputāts Lagzdiņš lūdz ietvert jaunu pantu pēc 8.panta. Viņš lūdz noteikt Pārtikas centra direktora tiesības un pienākumus. Komisija neatbalsta šo normu, bet tā tiek ietverta nolikumā par Pārtikas centru.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš piekrīt. Deputātiem nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

V.Novakšānovs. Deputāts Lagzdiņš lūdz izteikt 9.pantu šādā redakcijā: "Latvijas Pārtikas centrs ir juridiskā persona. Latvijas Pārtikas centrs tiek finansēts no valsts budžeta." Komisija šo deputāta Lagzdiņa priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. 10.pantā deputāta Lagzdiņa priekšlikumu komisija neatbalstīja, bet izstrādāja 10.pantu šādā redakcijā: "Lai izstrādātu pārtikas aprites valsts politiku, tās uzraudzības koncepciju un koordinētu tās realizāciju, Ministru kabinets izveido Pārtikas padomi."

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes.

V.Novakšānovs. 7.lapaspuse. Deputāts Lagzdiņš 12.pantā lūdz svītrot vārdu "noteikti". Komisija to atbalsta, bet lūdz izteikt 12.pantu šādā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties, deputāti, jo...

Sēdes vadītājs. Vai par 12.panta redakciju ir deputātiem iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. Paldies. 8.lapaspuse. Deputāta Lagzdiņa priekšlikums par 13.pantu ir ietverts komisijas priekšlikumā, un 13.pantu komisija lūdz izteikt ar šādu tekstu. Lūdzu, iepazīstieties!

Sēdes vadītājs. Pret 13.pantu ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

V.Novakšānovs. 9.lapaspuse. Deputāts Lagzdiņš lūdz svītrot 14.pantu. Komisija to neatbalstīja, bet Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 14.pantu šādā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties! Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Par 14.pantu... Es atvainojos, tās tagad ir 13.panta redakcija. Ir iebildes? Svītrot 14.pantu. Vai par to jūs gribat runāt? Pret 13.pantu nav iebildes? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Paldies. Un ir ienākuši priekšlikumi par 14.pantu. Tā 1., 3. un 4.apakšpunktu ir ieteicis mainīt deputāts Tomiņš, bet komisija to daļēji ir ietvērusi komisijas priekšlikumā. Laikam Bērziņš runās. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Es par 14.pantu!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz sēdes beigām ir palikušas dažas minūtes. Vai mēs uzsāksim debates par 14.pantu vai darīsim to, uzsākot sēdi nākošreiz? Deputāts Gundars Bērziņš no vārda atsakās, un debates uzsāksim nākošajā sēdē par 14.pantu. Paldies.

Lūdzu zvanu! Reģistrējamies. Reģistrācija, lūdzu! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

I.Daudišs (5.Saeimas sekretārs).

Sēdē nepiedalās šādi deputāti:

Andris Ameriks,

Inese Birzniece,

Vilnis Edvīns Bresis,

Jānis Bunkšs,

Jānis Jurkāns,

Ēriks Kaža...

Sēdes vadītājs. Deputāts Ēriks Kaža ir zālē.

I.Daudišs. Ojārs Kehris,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Ludmila Kuprijanova,

Zigurds Tomiņš,

Jānis Tupesis,

Joahims Zīgerists. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā sēde 16.februārī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datorspeciālistes: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 9.februāra ziemas sesijas sēde

Likumprojekts "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

(3.lasījums) (Turpinājums)

Debašu turpinājums - dep. E.Kide - 2.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 3.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 6.lpp.

- dep. J.Lucāns - 7.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 9.lpp.

- dep. K.Jurkovskis - 10.lpp.

- dep. G.Bērziņš (20.pants) - 12.lp.

- 18.lpp.

Par balsošanas motīviem - dep. A.Rozentāls - 21.lpp.

Par darba kārtību - dep. Dz.Ābiķis - 22.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku un

atceres dienām""

Debates - dep. A.Žīgurs - 23.lpp.

- dep. L.Stašs - 24.lpp.

- dep. J.Sinka - 24.lpp.

- dep. A.Lambergs - 25.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 25.lpp.

- dep. I.Grava-Kreituse - 26.lpp.

- dep. E.Kide - 28.lpp.

- dep. R.Marjaša - 29.lpp.

- dep. O.Grīgs - 30.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš - 31.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 31.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 32.lpp.

Paziņojums - dep. A.Rugāte - 34.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 34.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Dz.Ābiķis - 35.lpp.

- dep. M.Budovskis - 36.lpp.

- dep. A.Seiksts - 37.lpp.

- dep. A.Pētersons - 38.lpp.

- dep. P.Elferts - 39.lpp.

- dep. A.Endziņš - 40.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 41.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku

un atceres dienām"" (Alternatīvais likumprojekts) - 42.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas

Pilsonības likumā"

Priekšlikums - dep. A.Prēdele - 43.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 45.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 46.lpp.

- dep. A.Seiksts - 48.lpp.

- dep. G.Resnais - 49.lpp.

- dep. I.Folkmane - 51.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 52.lpp.

- dep. E.Kide - 52.lpp.

Par procedūru - dep. J.Lagzdiņš - 54.lpp.

Par Saeimas darbu 1995.gada 9.februāra sēdē - 55.lpp.

Par darba kārtību - 55.lpp.

Priekšlikumi - dep. P.Putniņš - 55.lpp.

- dep. I.Grava-Kreituse - 56.lpp.

Par likumprojektu "Par papildinājumiem Latvijas

Kriminālkodeksā" - 56.lpp.

Par likumprojektu "Par rajonu pilsētu, pagastu

vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām"

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 56.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātei L.Kuprijanovai"

Ziņo - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 57.lpp.

Deputātu A.Krastiņa, A.Lamberga, E.Berklava,

P.Tabūna, A.Seiles, U.Lakševica, V.Novakšānova,

I.Kalniņa, A.Žīgura, G.Resnā steidzams pieprasījums

Latvijas Republikas iekšlietu ministram Ādamsona

kungam (par "Lainbanku")

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 57.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Krastiņš - 59.lpp.

Latgales deputātu grupas jautājums Latvijas

Republikas izglītības un zinātnes ministram

Vaivada kungam un Latvijas Republikas finansu

ministram Piebalga kungam (par Daugavpils

pedagoģisko universitāti)

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 60.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kultūras

pieminekļu aizsardzību"" (3.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 61.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 65.lpp.

Debates - dep. P.Putniņš (29.pants) - 70.lpp.

- dep. A.Berķis - 71.lpp.

- dep. A.Endziņš - 72.lpp.

- dep. I.Folkmane - 73.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 75.lpp.

- dep. A.Endziņš - 77.lpp.

Likumprojekts "Par vienošanos starp Latvijas Republiku

un Šveices Konfederāciju par tirdzniecību ar lauksaim-

niecības produktiem" (1.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. I.Grava-Kreituse - 79.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas pievienošanos

1961.gada Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko

dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu"

(1.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. I.Grava-Kreituse - 80.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas pievienošanos

1961.gada Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko

dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu"

(2.lasījums) - 80.lpp.

Likumprojekts "Par valsts mantas atsavināšanas

kārtību" (2.lasījums)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 81.lpp.

Debates - dep. P.Putniņš - 92.lpp.

Likumprojekts "Par pārtiku" (2.lasījums)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 94.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 99.lpp.

LZS frakcijas ziņojums par balsojuma motīviem - 101.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta