Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde

1995. gada 6. un 7. septembrī

7. septembra sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt! Godātie deputāti, turpināsim sēdi, kuru pārtraucām vakar. Tālāk izskatīsim 6. un 7. septembra sēdes darba kārtību. Pirms izskatām nākamo darba kārtības punktu, es gribētu jums atgādināt to, ka saskaņā ar Saeimas Prezidija lēmumu - un arī Saeima bija par to informēta - pulksten 11.00 mums būtu jāpārtrauc uz 20 minūtēm Saeimas darba kārtības izskatīšanas jautājumi, jo Norvēģijas parlamenta prezidente Grundāles kundze uzrunās Saeimu. Tas būs apmēram 20 minūtes, tāpēc es aicinu visus deputātus ierasties no pārtraukuma 3 minūtes agrāk, lai mēs varētu izrādīt to cieņu mūsu viešņai, kādu viņa izrāda mūsu parlamentam, Saeimai, un acīmredzot kā vienmēr viņas ienākšanu sveiksim, kā tas jau ir citos parlamentos. Pēc tam 11.20 turpināsim izskatīt mūsu ieplānotos darba kārtības jautājumus. Bet tagad strādāsim no 9.00 līdz 10.30, 10.30 - pārtraukums līdz 10.55, un tad 11.00 mūs uzrunās Norvēģijas stortinga, tas ir, viņu parlamenta, prezidente Grundāles kundze.

Bet tagad, lūdzu, izskatīsim nākamo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 929, tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Uz otro lasījumu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi 4.panta ceturtajai daļai jaunu redakciju. Redakcija ir precizēta - precizēti pilsētas domes pienākumi sakarā ar izmaiņām likumā par zemes komisijām. Tautsaimniecības komisija to atbalstīja un lūdz atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu, tālāk!

J.Zaščerinskis. 6.panta 2.punktā ir deputātes Seiles priekšlikums, kas pašvaldībām dod tiesības pagarināt zemes pieprasījumu termiņu savā teritorijā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu un lūdz atbalstīt arī sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija šā paša panta 4.punktu piedāvā precizētā redakcijā, kas atbilst izmaiņām likumā "Par zemes komisijām".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija tāpat piedāvā arī precizētu redakciju 7.pantam. Te pamatā ir precizējums pienākumu sadalei pilsētas domē sakarā ar izmaiņām likumā "Par zemes komisijām". Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības komisija iesniedz precizētu redakciju arī 8.pantam, kas arī saistīts ar zemes komisiju un pilsētu pašvaldību pienākumu izmaiņām sakarā ar zemes reformas trešo kārtu un atbilstoši izmaiņām likumā "Par zemes komisijām".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz papildināt 9.pantu ar trešo un ceturto daļu. Šie papildinājumi dod iespēju atjaunot īpašuma tiesības tiem īpašniekiem, kas iegādājās baltvācu izceļotāju zemi, bet nepaspēja viņu vēl reģistrēt zemesgrāmatā. Tagad, teiksim, iesniedzot attiecīgos dokumentus un ja tiesa to atzīst, tādas iespējas līdz ar šo izmaiņu viņiem būtu. Komisija lūdz atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. 11.pantā Tautsaimniecības komisija piedāvā precizētu redakciju sakarā ar izmaiņām likumā "Par zemes komisijām".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. 12.panta pirmajā daļā tiek precizēts formulējums un tiek risināts jautājums, ko darīt ar zemes platībām, ja tās palikušas starp apbūves gabaliem. Tur tiesības uz šo zemes izpirkšanu ir ēku īpašniekiem, ja palikušā zemes īpašuma daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteiktā minimālā apbūves gabala lielumu. Līdz šim likums noteica, ka mājas īpašniekam ir tiesības uz 1200 kvadrātmetriem, bet bija gadījumi, kad palika pavisam neliela platība. Likums it kā nedeva iespēju mājas īpašniekam jeb ēkas īpašniekam viņu piešķirt, bet tajā pašā laikā tur nebija iespējams izveidot jaunu apbūves gabalu. Pašreizējā redakcija atrisina arī šo problēmu. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības komisija šā paša 12.panta 2.punktā piedāvā redakciju, kas dod iespēju arī dārzkopības sabiedrību biedriem, kuriem zeme piešķirta augļu dārza ierīkošanai, līdz ar apbūves tiesībām saņemt īpašumā zemes platību, kas nepārsniedz 600 kvadrātmetru. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības komisija ierosina izmainītu redakciju arī 2.punkta piezīmei, kas faktiski atrisina nomas problēmas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības komisija piedāvā arī precizētu redakciju 13.panta pirmajai un otrajai daļai, kas faktiski ir saistīta ar izmaiņām likumā "Par zemes komisijām", dod precizētu formulējumu, kā arī komisiju pilnvaru un tiesību izmaiņas zemes reformas gaitā. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības komisija tāpat ierosina precizētu redakciju 18.panta otrajai daļai, kur ir sekojošs priekšlikums: "Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki un personas, kas iegūst zemi īpašumā par samaksu, īpašuma tiesību atjaunošanas procesā, kā arī iegūstot zemi īpašumā par samaksu, atbrīvojamas no valsts nodevas maksāšanas". Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības komisija ierosina izslēgt no 22.panta otrās daļas vārdu "kurus apstiprina Ministru kabinets". Faktiski tas atbilstoši likumam atvieglo procedūru.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

J.Zaščerinskis. 23.panta pirmo daļu Tautsaimniecības komisija iesaka izteikt sekojošā redakcijā: "Zemi, uz kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vai pašvaldības vārda, var pārdot tikai izsolē, izņemot gadījumus, kad uz šīs zemes atrodās juridiskajām vai fiziskajām personām piederošas ēkas un būves un šīs personas izmanto pirmpirkuma tiesības uz zemi atbilstoši šā likuma 17.pantam". Praktiski šī redakcija novērš pretrunu, jo nevar būt vienlaicīgi pirmpirkuma tiesības un realizēt izsolē. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības komisija tāpat piedāvā papildināt likuma tekstu pēc 26.panta ar 26.1 pantu sekojošā redakcijā: "Ðīs nodaļas 19., 20., 21. un 24. pantā minētie noteikumi attiecināmi arī uz gadījumiem, kad zemi iegūst īpašumā dāvinājuma rezultātā vai arī kā mantisko ieguldījumu, zemes īpašniekiem iestājoties uzņēmējsabiedrībā." Šāds labojums bija nepieciešams sakarā ar iepriekšējiem labojumiem šajā likumprojektā, kad mēs izlabojām, ka zemes īpašniekam ir tiesības dāvināt vai iestāties arī ar savu zemi kā kapitāla daļu uzņēmējsabiedrībā.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Un Tautsaimniecības komisija ierosina arī papildināt likuma tekstu ar pārejas noteikumiem sekojošā redakcijā: "Lîdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie lēmumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu ir spēkā un ir par pamatu zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās." Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Līdz ar to uz otro lasījumu visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, 1 - pret, atturas - nav. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Lūdzu priekšlikumus uz trešo lasījumu iesniegt līdz 12. septembrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"". Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Labrīt, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 928. Gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

2. pantā ir saņemts deputātes Seiles priekšlikums, kura ierosina papildināt esošo redakciju ar tām Pagastu padomes ieteiktajām un Centrālās zemes komisijas apstiprinātajām pilnvarotajām personām, kuras jau darbojas pagastos. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Šajā pašā 2. pantā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina papildināt 1. punktu ar citu tekstu, viņu nedaudz izmainot - nomainot "pagasta padomes priekšsēdētājs", kuru mēs iekļāvām zemes komisijā, izskatot šo likumu pirmajā lasījumā, ar "pagasta padomes deputāti". Tautsaimniecības komisija uzskatīja, ka tāda pilnvaru pamazināšana, pieņemot atbildīgus zemes īpašuma jautājumus, nav atbalstāma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Tālāk. 2. pantā ir papildinājums, kuru ierosinājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tā ir ierosinājusi zemes komisijām neizskatīt tos jautājumus, kuros gadījumos zeme jau ierakstīta zemesgrāmatās uz pašvaldību vārda. Šī ir neprecizitāte, jo likumā par valsts un pašvaldību īpašumu ir paredzēta kārtība, kādā piešķir zemi valstij un pašvaldībām. Tā ir noteikta ar šo likumu, un nevienā gadījumā zemes komisijām nav tiesību izskatīt jautājumu par zemes īpašuma tiesībām, ja zeme jau ir ierakstīta zemesgrāmatā. Tāpēc šāds papildinājums bija lieks. Komisija viņu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! Atklājam debates.

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es tomēr aicinātu šajā gadījumā balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu, jo saskaņā ar likumu par pašvaldībām tikai pašvaldības dome vai padome var pieņemt lēmumu par sava īpašuma to vai citu atsavināšanas formu, tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskatīja, ka tāds izņēmums, kādu mēs piedāvājam, šajā likumā ir ietverams, un šis likums ir saskaņojams ar likumu par pašvaldībām, jo būtu pilnīgi nepareizi, ja komisija, kurā ietilpst ne tikai pašvaldības pārstāvji, izlemtu pašvaldības vietā jautājumus, kas ir saistīti ar viņas īpašumu. Un tāpēc es lūdzu par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu balsot.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Referente, lūdzu, ja vēlaties, komentējiet!

A.Seile. Šajā apspriešanā, izskatot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu, piedalījās arī Juridiskā biroja pārstāvji, un es atkārtoju vēlreiz, ka, neskatoties uz to, ka Pašvaldību likumā ir noteikta šī kārtība, viņa ir saskaņota arī ar zemes piešķiršanas kārtību likumā par valsts un pašvaldību zemes īpašumu, tāpēc nav nekādas nepieciešamības vēlreiz atzīmēt šajā likumā, ka zemes komisijai būtu it kā tiesības izskatīt lēmumus, par kuriem savu domu jau ir izteikusi pašvaldība. Tādēļ tas tīri no juridiskā viedokļa ir lieks ierosinājums. Aicinu viņu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - 2. panta 2.5. punktu aiz vārdiem "pieņem lēmumu" papildināt ar šādu tekstu: "izņemot lēmumus par zemēm, kas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā" ir reģistrētas uz pašvaldības vārda, gadījumos..." Lūdzu rezultātu! 30 - par, 5 - pret, 17 - atturas. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Nākošais priekšlikums ir 2. panta 2.1. punktā. Šeit ir redakcionāli papildinājumi, ka vārdus "pilsētas domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks" varētu aizstāt ar "domes deputāts". Šo priekšlikumu ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, par šo priekšlikumu mēs jau analoģiski balsojām iepriekšējos pantos un viņu noraidījām. Tautsaimniecības komisija uzskatīja, ka šajā zemes komisijā ir jāpiedalās tieši priekšsēdētājam vai viņa vietniekam, tātad domes priekšsēdētājam vai viņa vietniekam un arī šie lēmumi ir jāparaksta domes priekšsēdētājam vai viņa vietniekam, un tāpēc neatbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Seile. Ir arī deputātes Seiles ierosināts priekšlikums, kurā viņa papildina pirmajā lasījumā nobalsoto esošo tekstu ar vārdiem, ka šī komisija tiek papildināta ar Centrālās zemes komisijas apstiprinātu vai pilnvarotu personu. Atkārtoti paskaidroju, ka ļoti daudzās pašvaldībās līdz šim darbojās nevis zemes komisijas, bet pilnvarotā persona. Šis teksts nosaka to, ka pilnvarotā persona šajā gadījumā turpina strādāt un legāli kļūst par šīs zemes komisijas priekšsēdētāju. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Tālāk.

A.Seile. Nākošais ierosinājums attiecas uz 2. panta... nu ļoti sarežģīti mums tie apakšpunkti ir... 1.2.2. punktu, un tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš atkārtoti precizē, ka lēmumus par zemēm, kas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā" ir reģistrētas uz pašvaldību vārda, zemes komisijas neizskata. Protams, viņas neizskata, un šis ir tas pats gadījums, par kuru mēs jau balsojām iepriekš, - iebalsojām un atbalstījām šo priekšlikumu. Tautsaimniecības komisija viņu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, bet tagad ir jau balsojums...

A.Seile. Jā, laikam - jā.... Acīmredzot šis ierosinājums saskaņā ar mūsu iepriekšējo balsojumu ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Jā, jo citādi... Vai ir arī citi viedokļi? Jo tad, no procedūras viedokļa, būtu jāatgriežas arī pie nobalsotā panta un jāizskata vēlreiz. Un tā mēs bezgalīgi varētu no viena panta uz otru lēkāt. Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Nākošie ierosinājumi ir 4. panta 4.3. punktā, kur Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina, ka gadījumos, kad dome (padome) atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, zemes reformas jautājumos pieņemot lēmumus, Centrālajai zemes komisijai ir tiesības iesniegt Ministru kabinetam likumprojektu par attiecīgās domes vai padomes atlaišanu. Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man liekas, vai šeit nav drukas kļūda? Acīmredzot Centrālajai zemes komisijai ir tiesības iesniegt Ministru kabinetam lēmuma projektu par attiecīgas domes... ā, nē, piedošanu, caur Ministru kabinetu viņš var iet tikai... tādā izpratnē... Nu tad drīzāk varbūt šeit vajadzētu... nu bet tad tas ir uz trešo lasījumu jāprecizē... tad priekšlikumus par domes atlaišanu, nevis likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Citu iebildumu nav? Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Nākošais ierosinājums, kuru ir izteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, attiecas uz 6. pantu. Un te ir ierosinājums pirmajā teikumā vārdus... aizvietot ar tekstu "rajona zemes komisijai vai Centrālajai zemes komisijai ir tiesības...." mazliet sajuka...

Sēdes vadītājs. Sāciet no gala!

A.Seile. Jā... Mēģināšu... Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina papildināt likuma tekstu - "vai augstākā zemes komisija"... šos vārdus aizvietot ar "rajonu zemes komisijai vai Centrālajai zemes komisijai". Tas īstenībā ir precizējums, kur nosauktas abas augstākstāvošās zemes komisijas, kuras pieņem lēmumus pēc pilsētas zemes komisijas, tāpēc Tautsaimniecības komisija ir ierosinājusi šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākošais ierosinājums ir 10. pantā, kur Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina, ka lēmumus, kurus ir pieņēmušas zemes komisijas, paraksta tikai zemes komisijas priekšsēdētājs. Pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā bija paredzēts, ka šos lēmumus paraksta gan zemes komisijas priekšsēdētājs, gan pašvaldības priekšsēdētājs, un tādā gadījumā šie lēmumi iegūst lielāku svarīgumu un novērš domstarpības starp zemes komisiju un pašvaldību, tāpēc Tautsaimniecības komisija neatbalstīja šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumu, jo tas it kā samazina šīs zemes komisijas lēmumu svarīgumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu es varu paskaidrot sekojošo: saskaņā ar mūsu jau apstiprināto šā likumprojekta daļu zemes komisijas priekšsēdētājs nav attiecīgās pagasta padomes vai pilsētas domes priekšsēdētājs. Šeit nebūtu pareizi prasīt, lai zemes komisijas lēmumu parakstītu padomes priekšsēdētājs, tādējādi uzņemoties atbildību par lēmumu, kura pieņemšanā viņš varbūt nav piedalījies, tajā gadījumā, ja zemes komisijā ir nevis pats priekšsēdētājs, bet šajā komisijā ir viņa vietnieks, kā tas iespējams ir saskaņā ar iepriekš nobalsoto daļu. Un jebkurā gadījumā šāda vienpersonisku priekšrocību vai pilnvaru došana priekšsēdētājam var radīt tikai pārpratumus. Kādā veidā dome vai padome var apturēt lēmumu, ko pieņēmusi zemes komisija, - tas jārisina citādi - nevis tā, kā šeit ir piedāvāts, tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, diskutējot par šo problēmu, piedāvāja 10.panta otrajā daļā noteikt skaidri un precīzi: "Zemes komisijas priekšsēdētājs atbild par visu, ko attiecīgā komisija ir pieņēmusi." Un arī reizē, runājot par šā panta trešo daļu, mēs piedāvājam šo trešo daļu pašreizējā redakcijā izsvītrot.

Sēdes vadītājs. Debates... Nē, vēl Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribu atgādināt, ka, ja kaut ko apstiprina ar padomes vai domes zīmogu, tad... tas ir padomes vai domes lēmumu, ne Zemes komisijas atsevišķo lēmumu vai kādu citu atsevišķu struktūru daļas lēmumus... Un es aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteiktās izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir kādi deputāti, kas vēlas runāt debatēs? Neviens vairs nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu referenti!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Kas tad īstenībā ir šī zemes komisija? Pašvaldības zemes komisiju apstiprina pašvaldība. Tā ir pašvaldības izveidota zemes komisija, kura ieceļ arī šo priekšsēdētāju. Centrālā zemes komisija viņu tikai apstiprina katrā pašvaldībā. Pašvaldības zemes komisijas sastāvā ietilpst ar šā likuma iepriekšējiem pantiem noteiktas personas, un tie ir pašvaldības padomes priekšsēdētājs, pilsētas domes priekšsēdētājs, pagasta padomes priekšsēdētājs vai viņu vietnieki. Tātad viņi ir jau šajās zemes komisijās. Zemes komisija ir viņu institūcija. Un, ja mēs visas funkcijas uzticam šai zemes komisijai izlemt, īpašumtiesības apstiprināt ar savu lēmumu - un tūlīt pēc šā lēmuma tās tiek reģistrētas zemesgrāmatā, - tad atbildīgas tomēr par šo lēmumu ir abas personas - zemes komisijas priekšsēdētājs, kurš parasti ir kāds no pašvaldības deputātiem, un pašvaldības priekšsēdētājs, kurš piedalās šā jautājuma apspriešanā, vai viņa vietnieks. Ja priekšsēdētājam nav laika un viņš ir apkrauts ar citiem darbiem, viņš var deleģēt piedalīties - ar noklausīšanās un padomdevēja tiesībām - citu deputātu. Bet viņam ir jāzina par šo pieņemto lēmumu, un strīdu ierosināšanas kārtība, Bunkša kungs, ir pavisam savādāka, pēc šā likuma skatoties. Strīdu ierosina nevis pašvaldība, bet tas cilvēks, kurš ir neapmierināts, un viņš pārstrīd šo lēmumu nevienam citam kā tieši šim pašvaldības vadītājam. Un tad dome vai pagasta padome izskata šo lēmumu. Tāpēc es tomēr aicinu neielikt likumā tādas normas, kas samazina zemes piešķiršanas akta svarīgumu, un aicinu neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Mēs esam izdiskutējuši. Vai vajag to nolasīt? Nevajag. Tad, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Argumentus "pret" ir izteikuši visi. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 9, atturas - 16. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Seile. Jā. Nākamais ierosinājums attiecas uz 10. panta trešo daļu: "Ja padomes (domes) priekšsēdētājs motivētu iemeslu dēļ atsakās parakstīt zemes komisijas pieņemto lēmumu, tad jautājumu izskata pagasta padomē..." Balsošana par šo jautājumu atkrīt, jo mūsu iepriekšējais balsojums nosaka, ka padomes vai domes priekšsēdētājs vispār neparaksta šo lēmumu. Tādēļ par šo priekšlikumu faktiski nav jābalso. (Starpsauciens no zāles: "Viņš nav pieņemts.")

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Mums tomēr vajadzētu pieņemt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - svītrot 10.panta trešo daļu, jo sakarā ar iepriekšējo balsojumu, ja mēs par šo nebalsojam vai šo nepieņemam, tad trešā daļa paliks. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Seiles kundze jau piedāvāja...")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nobalsosim par šo priekšlikumu, lai izslēgtu tālākas debates. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 3, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. (Kāds kaut ko saka no vietas.) Jā, nu es to pirmo skaitli "38" cerīgi redzēju. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni no zāles: "Nav kvoruma...") Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 7. Pieņemts. Es atvainojos, ļoti mazs komentārs. Šī prakse nav tā labākā - ja iepriekšējā pantā jau ir nobalsots, mēģināt vēlreiz balsot... var iznākt pretruna. Un ja nu mēs, deputāt Karnup, būtu tagad... Es, piemēram, balsoju "pret". Un būtu palicis... tad sāktos šī atgriešanās pie iepriekšējā panta un vēlreiz balsošana. Man liekas, ka, ja viens balsojums nākamajā pantā kaut ko izslēdz, tad tas nav tomēr balsojams, jo citādi var rasties problēmas. Bet tās nav galvenās problēmas, kā jūs saprotat, mūsu lietās.

Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Citi priekšlikumi par šo likumprojektu nav saņemti. Un es ceru, ka ar Juridiskā biroja palīdzību mēs, gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam, novērsīsim nupat mūsu sastrādātās, likumā ieviestās pretrunas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Seile. Tautsaimniecības komisija ierosina iesniegt priekšlikumus līdz 12.septembrim.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". Pirmais lasījums. Lūdzu! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ierosina izdarīt grozījumus likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību", kura būtība ir vērsta uz to, lai varētu paātrināt zemes reformas procesu, zemes reģistrācijas procesu. Jo diemžēl praksē veidojas situācija, ka kadastra reģistrā reģistrētu zemes īpašumu ir daudz, daudz vairāk, nekā tas ir galīgi nostiprināts jau zemesgrāmatās. Piemēram, šobrīd - 1.septembrī - starp kadastra reģistrā reģistrētajiem zemes īpašumiem un zemesgrāmatās reģistrētajiem zemes īpašumiem starpība ir apmēram 15 000. Tas parāda to, un jāsaka, ka šim skaitlim ir visu laiku tendence augt. Piemēram, šā gada 1.augustā, tātad pirms mēneša, starpība bija 13 000, turpretim tagad, 1.septembrī, starpība ir 15 000. Tātad šim skaitlim visu laiku ir tendence pieaugt. Tāpēc Juridiskā komisija ierosina izdarīt šos grozījumus šajā likumā, lai sekmētu un paātrinātu šo procesu. Un, ja cienījamā Saeima atbalsta šo priekšlikumu, tad Juridiskā komisija vienlaicīgi lūdz arī izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai par steidzamību vēlas kāds runāt? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Steidzamība ir pieņemta.

A..Endziņš. Ja neviens nevēlas izteikties, aicinu cienījamo Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti debatēs ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamā Saeima! Es lūdzu noteikt otro lasījumu nākamo ceturtdien (tas ir 14.septembris) un priekšlikumus iesniegt līdz 11.septembrim (ieskaitot).

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"". Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Par šo likumprojektu nav saņemts neviens priekšlikums un ierosinājums, te nav izdarīti nekādi labojumi, mēs varētu balsot uzreiz par trešo lasījumu. Mēs esam vienīgi izkārtojuši to tādā pārskatāmā veidā, tieši tā, kā otrajā lasījumā to ierosināja deputāts Karnups.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Vai referents būtu? Ojārs Kehris, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts, lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Šajā likumprojektā pirmajos divos lasījumos tika apskatīta preses izdevumu pozīcija, kas Ministru kabinetam ļauj jeb dod tiesības samazināt šo, lai atceltu šo muitu pēc Ministru kabineta noteikumiem. Attiecībā uz trešo lasījumu nekādi priekšlikumi vai papildinājumi nav saņemti, un es lūdzu to pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas debatēt? Nav jau priekšlikumu, tāpēc vienīgais priekšlikums ir balsot "par", "pret" vai "atturas". Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par kooperatīvajām (kopdarbības) biedrībām, sabiedrībām, apvienībām vai savienībām", pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā - Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienības deputāts!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Sakarā ar to, ka tikko ieradās īstais ziņotājs, es lūdzu vārdu dot Jevgēnijam Zaščerinskim.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie deputāti, ir jāatvainojas, jūs jau paši dzirdējāt un sapratāt, kas te notiek, bet stenogrammas skaidrības labad paziņoju, ka tagad ziņotājs ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jevgēnijs Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts.

J.Zaščerinskis (TPA).

Es atvainojos kolēģiem par aizkavēšanos. Cienījamie kolēģi! Skatām dokumentu nr.946 - likumprojektu "Par kooperatīvajām (kopdarbības) biedrībām, sabiedrībām, apvienībām vai savienībām". Iepriekšējais likumprojekts... likums par kooperatīvajām sabiedrībām ir pieņemts 1991.gada 6.augustā. Šajā laikā dzīve ir pierādījusi, ka ir nepieciešamas zināmas izmaiņas un likumā būtu jāiestrādā trīs pamatproblēmas. Pirmais ir tas, ka, ejot uz Eiropas savienību, mums būtu jāharmonizē mūsu likumi ar Eiropas savienības likumiem. Arī izstrādājot šo likumprojektu, tika ņemta vērā Rietumeiropas pieredze, galvenokārt Vācijas prakse. Ir saņemtas juridiskās konsultācijas arī no ASV ekspertiem. Otrais, kas likumā varbūt no principiālām normām ir iestrādāts, ir tas, ka būtu nepieciešams izmainīt ekonomisko mehānismu kooperācijas sistēmai. Pašlaik kooperatīvi ir pielīdzināti citām uzņēmējdarbības formām un peļņa jeb ienākuma nodoklis ir kooperatīva īpašums. Šajā projektā ir paredzēts - un pēc būtības tā arī vajadzētu būt, - ka ienākuma nodokļa maksātājs ir kooperatīva dalībnieks, tātad ienākuma īpašnieks ir kooperatīva biedrs. Kooperatīva peļņa sadalās dividendēs, kas veido kooperatīva biedru ienākumu, un kooperatīva biedrs maksā ienākuma nodokli.

Likumprojektā ir plašāk atspoguļotas arī kooperatīvu formas un veidi. Iepriekšējais likums neko nesaka par sadarbības biedrībām, kuras jau atsevišķās vietās sāk veidoties. Likums ir papildināts arī ar pantu, kas reglamentē kooperatīva biedru tiesības. Likumprojekts paredz, ka par kooperatīvās biedrības biedru var būt fiziskās un juridiskās personas. Iepriekšējā likumā tiesības iestāties kooperatīvā bija tikai fiziskām personām. Noteikts arī, ka vienas pajas vērtība nevar pārsniegt vienas minimālās mēnešalgas apmēru. Tas dod iespēju arī nelielām zemnieku saimniecībām kļūt par kooperatīva biedriem.

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, izskatījusi šo likumprojektu, atbalstīja to un lūdz atbalstīt arī sēdē. Likumprojekts ir izskatīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un arī tā to konceptuāli atbalstīja. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Par kooperatīvajām (kopdarbības) biedrībām, sabiedrībām, apvienībām vai savienībām" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 12.septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Lauksaimniecības likums", pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā - Voldemārs Novakšānovs, šoreiz īsts referents.

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šodien sāksim strādāt ar rudens sesijas dokumentu nr.840, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, - tas ir likumprojekts "Lauksaimniecības likums".

Cienījamie kolēģi! Latvijā lauku apvidos dzīvo 31% iedzīvotāju un lauksaimniecībā ir nodarbināti 17% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem, un tas dod 25% no nacionālā kopprodukta, bet, ja pieskaita vēl pārstrādi, tad iznāk 40% no nacionālā kopprodukta. Un tas ir ļoti svarīgi, vitāli svarīgi, iedzīvotājiem, kas veido ikdienas patēriņa lielāko daļu. Šodien lauksaimniecība pārdzīvo diezgan grūtas dienas un tai, kā es teicu, ir ne tikai tautsaimniecības uzdevums, bet tai ir jāsaglabā arī kultūrvide, nacionālā lauksaimniecība un jāizveido uz tirgu orientēta lauksaimnieciskā ražošana. Šodien Latvijas nodrošinājums ar pašražotajiem pārtikas pamatproduktiem ir atkarīgs no tā, kā tiks turpināta zemes reformas izpilde un kādā apjomā būs nepieciešamie finansiālie resursi. Bet jāsaka, ka ir prognoze 1996.gadam, kad mēs ar saviem pārtikas produktiem varēsim... ja es nosaukšu, kur ir gaidāms tāds... nepilnīgi nodrošina lauksaimniecība savu valsti ar produktiem, tie ir gaļas produkti - par 74%, olas - arī tādā pašā procentu attiecībā, nu, un arī pārtikas kvieši un arī cukurs. Pārējos, pienu mēs nodrošināsim tepat uz vietas. Cienījamie kolēģi, šis likums, Lauksaimniecības likums, mums pirmais likums, kas ir vērsts uz to sakārtotību, ko mēs kā deputāti savā Saeimas laikā lūdzām izstrādāt un ieviest kārtību. Un šeit jau ir, strādājot tālāk ar citiem gada likumiem, pārskata likumiem, iestrādāta būtība - no viena gada līdz četriem gadiem, būs iestrādātas tālāk programmas, atskaites un uzskaites, kas varēs prognozēt un pateikt, ko vajag un par kādām cenām. Es personīgi gan vēlētos, lai tas cikls būtu septiņi gadi, jo lauksaimniecība sevi pilnīgi... pamatlīdzekļi un arī naudas apgrozījumi, un augsnes auglības celšanai ieguldītie līdzekļi sevi atdod tikai pēc septiņiem gadiem. Un jāsaka, ka arī šajā Lauksaimniecības likumā, ko mēs laukos gaidām tik ļoti, ir arī kritiskas vietas, un tāpēc ir lūgums deputātiem un arī tautsaimniekiem, lauksaimniekiem, ar to iepazīties un sūtīt savus priekšlikumus, lai mēs to varētu pilnīgot otrajā lasījumā. Bet par to, ka tas ir vajadzīgs, - par to, es uzskatu, šaubu nav.

Pie šā likuma koncepcijas un likumprojekta strādāja mūsu profesori un arī ekonomisti, un palīdzību mums ir snieguši arī Vācijas Federatīvās... un vispār Vācijas Pārtikas un Mežsaimniecības ministriju speciālisti, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, Valsts agrārās ekonomikas institūts, zinātniskās pētniecības institūti, lopkopības speciālisti un Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieki. Atsauksmes par šo likumprojektu ir atsūtījuši gan Alūksnes rajona, gan Valmieras rajona zemnieki un ir izteikuši savas domas. Un mans lūgums, cienījamie kolēģi, ir piestrādāt pie šā likumprojekta otrā lasījuma, jo šeit ir daudz kas jauns un tāpēc vajadzētu piedalīties, to visu pārspriest, izteikt savus priekšlikumus, kā to izveidot par optimālu likumu, kas būtu pieņemams gan mūsu sabiedrībai, gan arī lauksaimniekiem.

Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un aktīvi darboties, strādājot pie otrā lasījuma. Liels paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates? Sākam debates. Nē, pirmā ir Anna Seile pierakstījusies. Un pēc tam vēlas runāt Gundars Bērziņš. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Lauksaimniecībai ir vajadzīgs likums. Tas bija vajadzīgs jau sen, tiklīdz nodibinājās Latvijas neatkarība, jo tieši lauksaimniecība, zemkopība un lopkopība ir mūsu nācijas attīstības pamats. Bet vai mums ir vajadzīgs neizstrādāts likums, kurš neko nepasaka? Un es gribu šajā sakarā atzīmēt, ka arī Tautsaimniecības komisijā šā likumprojekta apspriešana un izvērtēšana bija ārkārtīgi īsa. Te tiešām vajadzēja rūpīgi izvērtēt katru rindiņu. Pēc manas pārliecības, šis likums nosaka tikai ļoti deklaratīvus principus. Tā, piemēram, tas paredz, ka atkal izveidosim jaunu padomi, kura kontrolēs pārtikas tirdzniecību un pārtikas kvalitāti. Cik padomes mēs šinī laikā dibināsim? Šis likums nosaka arī to, ka Ministru kabinetam katru gadu līdz noteiktam datumam ir Zemkopības ministrijai jāiesniedz priekšlikumi par jaunu ikgadēju lauksaimniecības gada likumu. Jā, tā tas varētu būt. Bet vai ir vajadzīgi tik deklaratīvi principi, kuri pēc būtības absolūti neko nepasaka? Es jums varētu nolasīt dažus teikumus no šā projekta, kāds tas ir iesniegts. Man liekas, ka arī jums vajadzētu par to padomāt - vai nav pareizāk likumu kārtīgi izstrādāt uzreiz, pirmajā lasījumā. Tā, piemēram, šāda frāze: lai saskaņotu dažādu sabiedrības grupu intereses un valsts iespējas valsts lauksaimniecības politikā, Ministru kabinets izveido Lauksaimniecības un pārtikas konsultatīvo padomi un nosaka tās uzdevumus. Nākamais teikums: par tirgus veicināšanas pasākumu realizēšanu graudu un to produktu ražošanas nozarē ir atbildīga Zemkopības ministrija. Kurš tad bija atbildīgs līdz šim? Vai tādēļ mums ir vajadzīgs jauns likums? Es gribu atgādināt, ka 1937.gada Civillikums paredz lauksaimniecības nolikuma izstrādāšanu, tātad ļoti konkrēta dokumenta izstrādāšanu, pēc kura tiktu vadīta mūsu lauksaimniecība, un šā nolikuma izstrādāšana, bez šaubām, ir jādara nevis kādam citam, bet tieši Zemkopības ministrijai. Man liekas, ka šis likums ir uzrakstīts apmēram tā kā kāda papildu instrukcija zemkopības ministram. Vai mums ir jātērē savs laiks pāris nedēļas pirms jaunās Saeimas vēlēšanām, lai pieņemtu papīra gabalu, no kura Latvijas lauksaimniecībā absolūti nekas turpmāk nebūs atkarīgs? Un tādēļ es aicinu netērēt šeit daudz laiku un strādāt pie šāda likuma, kurā tiešām būtu noteikti Latvijas valstij ļoti nozīmīgi principi, piemēram, arī zemes nedalāmības princips, jo joprojām mēs turpinām sadalīt Rīgas un citu lielo pilsētu apkārtnē zemes gabalus, kurus bija paredzēts piešķirt lauksaimniecības vajadzībām, turpinām tos sadalīt apbūves gabalos, pārdodam par lielu naudu. Vai tas mums bija vajadzīgs? Un tādēļ es jūs atkārtoti aicinu šo likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - lūdzu! Pēc tam - zemkopības ministrs Ūdris.

G.Bērziņš (LZS).

Runājot par šo likumu, neapšaubāmi, šī prakse par lauksaimniecības "jumta" likuma, pēc tam gada likuma esamību... daudzās valstīs tas tiek lietots praksē, un, neapšaubāmi, arī mums šis ceļš ir ejams. Protams, šis likums, šie daudzie lauksaimniecības likumi, kas ir iesniegti pēdējā brīdī, varbūt ir valdības mēģinājums imitēt šo darbību, lauku mīlestību... nedodot naudu, visvairāk apgriežot dotācijas... un imitēt šo mīlestību ar lielu likumdošanas iniciatīvu. Tomēr šis likums, manuprāt, ir izmantojams par pamatu, kaut gan ir ļoti daudz darba un, neapšaubāmi, līdz 5.Saeimas darbības beigām galīgajā variantā - trešajā lasījumā - tas tomēr nevar tikt pieņemts, jo vēl ļoti daudz šeit ir jāstrādā. Bet es tomēr domāju, ka pirmajā lasījumā tas būtu atbalstāms.

Bet saistībā ar to, kāds ir šis "jumta" likums... mums dokumentos ir pieejams 1996.gada it kā iespējamais... šis gada likums. Un tomēr šis likums, gada likums, manuprāt, neatbilst tām prasībām, kas būtu vajadzīgas, jo nerisina daudzos būtiskos jautājumus. Un viena no būtiskākajām problēmām ir tātad tā, ka šogad ir apsolīti šie 13,2 miljoni dotāciju. Zemnieki un kooperatīvi, un citi lauksaimnieki ir iztērējuši naudu, lai veiktu pārraudzību, ir pārdevuši pavasarī kondicionētas sēklas par lētāku naudu, lai iegūtu šīs tiesības saņemt dotāciju, bet dotāciju nav. Neskatoties uz Budžeta likumu, kur ir paredzēti 13,2 miljoni, un neskatoties uz valdības deklarāciju, kur kā prioritāte ir nosaukta lauksaimniecība, lauksaimniecības budžeta atvērums ir viszemākais. Tātad attieksme parādās finansējot. Un galvenā problēma ir tā, ka šīs dotācijas ir aprēķinātas, cilvēki zina, cik viņiem pienāktos, turklāt viņi ir iztērējuši līdzekļus. Jo šīs dotācijas netiek maksātas tikai tāpēc, ka tu esi labs cilvēks, bet tāpēc, ka tu tērē naudu, piemēram, lopu pārraudzībai vai sēklu... lauku uzraudzībai... agronomi tātad veic šo izbraukumu. Par to visu jāmaksā ir zemniekam vai kooperatīvam no savas kabatas. Šī nauda - un liela - ir samaksāta, bet dotācijas netiek saņemtas. Un Saeima, redzot šo nenormālo stāvokli, pieņēma lēmumu, ka augustā ir jāizmaksā ne mazāk kā 50% no otrā kvartāla dotācijām. Diemžēl valdība, kā vienmēr pēdējā laikā, šo lēmumu ignorē. Tātad augustā šis Saeimas lēmums nav izpildīts, arī likums par budžetu netiek pildīts. Tātad arī šeit... protams, pieņemot varbūt pat labi nodomātus likumus, kādā veidā risināt šo valdības bezatbildīgo rīcību un lauku diskrimināciju, rīcību... pieņemt atsevišķu likumu par to, ka visi likumi ir izpildāmi, un tie likumi, kurus pieņemam, ir jāpilda, vai kādā citā veidā... Manuprāt, tas šobrīd ir pats galvenais jautājums, jo pirmsvēlēšanu laikā ir ļoti daudz solījumu un visiem gribas daudz solīt, būt ļoti labiem. Taču darbi bieži vien nesaskan ar vārdiem.

Tāpēc, runājot par šo likumu, es tomēr piekristu, ka tas tiek pieņemts pirmajā lasījumā, bet ir ļoti būtiski vēl jāstrādā. Un, neapšaubāmi, arī iepriekšējais likums par šo kooperāciju, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā... manuprāt, šis likums ir vēl problemātiskāks kvalitātes ziņā. Ir ieliktas daudzas varbūt labas idejas, bet izstrādājums, tieši ekonomiskā shēma, pārējās likumdošanas pārzināšana un atbilstība pārējai likumdošanai ir ļoti zemā līmenī. Faktiski būs ļoti daudz pretrunu, kas tāpat jebkurā gadījumā tiks tulkotas par sliktu lauksaimniekiem, kā tas notiek šodien.

Tāpēc, runājot par šo likumu, "jumta" likumu, es gribu arī runāt par to, jo tas ir iesniegts arī - teiksim tā - komplektā... iespējamais 1996.gada lauksaimniecības likums. Un kas ir pats būtiskākais, kas šinī likumā, manuprāt, trūkst? Trūkst tomēr precīzu mehānismu, šo dotāciju, valsts iedarbošanās uz šo lauksaimniecības tirgu. Ir nosaukti dotāciju veidi, bet nav nosaukti mehānismi. Un to, kādas sekas rodas, es varētu ilustrēt ar piemēru. Tātad, ieviešot lopkopībā dotācijas par ciltsdarbu, tanī brīdī galvenais mērķis bija kvalitatīvā un veselā ganāmpulka saglabāšana, un, ja ir lopu skaita samazināšanās, tā ir uz slimo lopu rēķina. Jo dažos rajonos tā saukto seroloģiski pozitīvo govju bija gandrīz puse no ganāmpulka. Šo dotāciju mērķis... Es nupat tikos ar dažādiem lauksaimniecības darbiniekiem un arī pašiem ražotājiem... Faktiski šo mērķi šīs dotācijas sasniedza, un šobrīd visi, kas pārzina šo situāciju, atzīst, ka izvēle bija ļoti pareiza, ļoti precīzi bija nosprausti mērķi un izvēlēts mehānisms. Šobrīd situācija ir savādāka. Šobrīd valdības bezdarbības dēļ nav nosprausti jauni mērķi. Šis mērķis ir sasniegts. Šobrīd arī lopkopībā, ja darbs tiek stimulēts, tad faktiski ir jāstimulē kvalitatīva ganāmpulka, produktīva ganāmpulka pastāvēšana. Jo šobrīd ir šis paradokss, ka arī par ļoti mazproduktīvām govīm saņem tādu pašu dotāciju kā, piemēram, par ļoti produktīvu ganāmpulku. Un šobrīd ir jāizvirza cits mērķis un ir jāveido atbilstoši tam mehānisms. Pie tam šis laiks jau ir nokavēts un nogulēts, jo faktiski darbojas vecā shēma, kas bija orientēta uz kaut ko pavisam citu, un, kā jau teicu, šis mērķis šobrīd ir sasniegts. Pie tam, varētu teikt, strādā, bet nestrādājot šīs dotācijas tāpat netiek saņemtas. Tāpat arī citi dotāciju veidi. Un ir divi galvenie šie te bloki: iekšējais tirgus un eksporta veicināšana. Iekšējā tirgū šīs te dotācijas, kādā veidā tas tiek veidots... manuprāt, visbūtiskākais ir tas, lai šīs dotācijas tomēr tieši neiejauktos cenu mehānisma veidošanā, jo tas kaut kādā veidā izkropļo to un pēc tam, mainoties situācijai, rada ļoti bīstamas sekas.

Bet būtisks ir arī jautājums par ārējo tirgu - par eksportu. Protams, citās valstīs, piemēram, Eiropas savienībā, viens no pamatiem šai likumdošanai ir noteikti šie te apjomi, bet apjomi pārsvarā ir ierobežojoši, jo mums šobrīd situācija ir tāda, ka mēs daudzus produkcijas veidus nesaražojam pietiekamā daudzumā vietējam tirgum, bet Eiropas savienībā, piemēram, tiek reglamentēts iekšējais tirgus, piemēram, gaļa plus 30%, piens - plus 20% un tā tālāk. Pārsniedzot šo ražošanas apjomu, vispār netiek maksātas šīs te dotācijas. Bet, kaut arī iekšējā tirgū ir šis te... varbūt šo produkcijas veidu trūkums, neapšaubāmi ir jādomā, kāda ir šī te eksporta veicināšanas politika, kādi mehānismi tiek lietoti, jo katrā ziņā ārējā tirgū ir diezgan naivi cerēt, ka pastāv godīga konkurence. Lauksaimniecības produkcijas tirgū valda ļoti izkropļotas attiecības, jo visās valstīs faktiski ir milzīga sacensība par dotāciju apjomiem lauksaimniecības eksportam. Un līdz ar to pat tad, ja mūsu ražotāji ražo pietiekami lēti un ir konkurētspējīgi, viņi nav sliktāki par šiem te Eiropas savienības zemniekiem vai citiem, līmenis, cik daudz spēj palīdzēt valsts, ir ievērojami atšķirīgs, un tas varbūt ir arī būtiskais, kas neļauj konkurēt.

Protams, ir jautājums arī par sortimentu, par kvalitāti, kas arī, neapšaubāmi, ir eksportu ierobežojošs faktors, kur šobrīd mums ir daudz neatbilstību, bet jebkurā gadījumā ārējais tirgus nav iekarojams tanī brīdī, kad mums varētu parādīties pārprodukcija. Ārējais tirgus - šī te taciņa, kaut vai varbūt sākumā šaura, neapšaubāmi ir jāstaigā regulāri arī varbūt ar mazākiem apjomiem. Un tāpēc, piemēram, eksports uz Eiropas savienību to kvotu robežās, kas ir izdalītas, ir ļoti svarīgs, vitāli svarīgs, jo, nesasniedzot šo te kvotu izpildi, viņas tiek samazinātas, tātad tālākā nākotnē nav iespējams šīs kvotas realizēt vai palielināt. Tāpēc tās sarunās ar Eiropas savienību ir izvēlētas, neteiksim, pārāk lielas, vienkārši ņemot vērā mūsu iespējas, bet, neapšaubāmi, viens no galvenajiem mērķiem ir šīs te eksporta kvotas izpildīt, jo tas ir prestiža jautājums un arī, kā jau teicu, tālākās ekonomikas jautājums. Jo diemžēl faktiski nevienai valstij no Austrumu bloka valstīm, kas ir izcīnījušas šīs te kvotas, nav izdevies līdz šim šīs kvotas izpildīt. Un tāpēc darbs pie šo kvotu izpildes, piemēram, sviesta eksportā, sākas jau pirms šī 1995. gada - jau 1994. gadā sākās darbs, un, manuprāt, tas ir ļoti svarīgs jautājums, kas ir jārisina.

Otrs. Tātad es aicinātu tomēr atbalstīt pirmajā lasījumā, kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka šeit ir vēl ļoti daudz darba, un es aicinātu valdību tomēr varbūt ne tikai ar vārdiem šo te, kā jau teicu, imitēt vai ar kaut kādu likumu plūsmu pēdējā brīdī, bet ar reāliem darbiem iejusties zemnieku ādā, atrast šīs te dotācijas, jo šobrīd rit grūtā, smagā ziemāju sēja, kas ir pamats nākošā gada graudu ražai.

Es lūgtu valdību apzināties šo atbildību, kas ir viņai uzlikta, un iejusties zemnieku ādā, atbalstīt viņus šinī grūtajā laikā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Zemkopības ministrs Ūdra kungs. Lūdzu! Pēc tam - Jānis Lucāns.

Ā.Ūdris (zemkopības ministrs).

Godātie deputāti! Vispirms es gribētu atbildēt Bērziņa kungam. Nu var jau nodarboties ar politiku, bet nevajag tik traki melot attiecībā uz subsīdijām. Es nekad neesmu tādā veidā varbūt sācis savas runas, bet dotācijas ir pietiekoši saskaņā ar mūsu iepriekšējiem Saeimas lēmumiem izmaksātas, un es varu pateikt viennozīmīgi, ka attiecībā uz lopkopību pirmais pusgads ir nosegts un augustā un septembrī līdz šai dienai ir izmaksāts vairāk nekā divarpus miljonu latu. Skaidrs, ka tas nav viss, kas bija paredzēts no gada budžeta, bet ir dotas iespējas tagad un arī uz priekšu to visu nokārtot.

Bet nu par likumprojektu kopumā. Es domāju, man būtu aicinājums visiem deputātiem iedziļināties tieši koncepcijā šajā Lauksaimniecības likumā un tajos dokumentos, kas nāk kopā paketē un mēģina sakārtot lauksaimniecības jautājumus kopumā.

Vispirms par koncepciju, kurā ir būtiski pateikts, cik tad mēs patērējam, cik mēs varējām ražot, cik mums būtu jāražo, lai arī eksportētu kaut daļu no mūsu produkcijas, kas ir konkurētspējīga. Tad tālāk Lauksaimniecības likumā konceptuāli vēl ir pateikts, kas un ko dara, kas un ko atrisina. Bez tam varu paskaidrot, ka jau sekmīgi darbojas šī Konsultatīvā padome, kas nebūt nav paplašināta ražošanas sanāksme, bet ir tieši ietekmējoša institūcija, kas izšķiras par vienu vai otru normu iekļaušanu Lauksaimniecības gada likumā. Un arī Lauksaimniecības gada likums pirms 1996. gada budžeta projekta iesniegšanas Saeimā tiks dots jums izskatīšanai, lai noskaidrotu, kāda tad ir valdības attieksme - gan šīs, gan nākošās valdības attieksme - un arī Saeimas attieksme pret lauksaimniecības projektiem konkrētajam nākamajam gadam un arī diviem vai trijiem gadiem uz priekšu, lai mēs skaidri un stabili pateiktu zemniekiem, kas būs galvenais un kādas prioritātes tiks ieliktas šinī gada likumā. To arī gada likums nosaka, ka lauksaimniecības attīstības fonds būs paplašināts un viņa darbība tiks vērsta uz papildu līdzekļu investīcijām tieši lauksaimniecībā, un jau tuvākajā laikā Ministru kabinets pieņems šo koncepciju par attīstības fonda paplašināšanu, par rezerves kapitāla palielināšanu.

Varbūt rodas jautājums, kāpēc mēs tik vēlu to darām? Es nedomāju, ka mūsu ierēdņi ir tik birokrātiski un ka tas jautājums vilksies tieši no novembra mēneša, kad šīs lietas tika jau ieliktas pamatā. Un tagad mēs varam novērtēt šo darbu, kas ir izdarīts līdz šim laikam, un tikai tagad ir parādījies šis dokuments tādā izskatā. Protams, viņš kopumā ir saskaņots ar visām ministrijām un arī Ministru kabinetā pieņemts, līdz tika iesniegts jums izskatīšanai Saeimā.

Es domāju, ka vairs ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību, tāpēc aicinu tomēr strādāt intensīvi un konstruktīvi, dot priekšlikumus tieši Lauksaimniecības likuma pantu noformulēšanā, lai viņi nebūtu tik deklaratīvi. Vēlreiz atkārtoju, ka šis ir konceptuāls likums, kas sakārto turpmāko pārējo likumu radīšanu un nekādā veidā neierobežo jūsu iniciatīvu; arī to cilvēku iniciatīvu, kuri pārzina lauksaimniecību un dod savus priekšlikumus mūsu izskatīšanai.

Es veltu neiztērēto laiku vairāk politikai un aicinu tomēr balsot pirmajā lasījumā un strādāt intensīvi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti un godātais ministra kungs! Manuprāt, ir liela atšķirība, ja mēs lietojam vārdus "melošana" vai "nepatiesības teikšana". Man liekas, ka nepatiesību saka cilvēks tad, ja viņš nav par kaut ko informēts. Bet melošana - tā ir profesionāla lieta. Un tāpēc es ļoti lūdzu šeit šos vārdus varbūt nelietot, jo tas rada eskalāciju un neatbilst ne būtībai, ne arī mūsu darba uzdevumiem.

Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Es atvainojos, vai jūs līdz pārtraukumam runāsit un vēl pēc tam, ja vajadzēs, pēc pārtraukuma. Pārtraukums mums būs 10 un 25 minūtēs.

J.Lucāns. Es paspēšu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Vai ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs šāds likums? Es domāju, ka šobrīd tas vairs nav jautājums, par kuru būtu īpaši jādiskutē. Es minēšu tikai dažus piemērus par pašreizējo situāciju Latvijā, lai saprastu, ka tas tomēr ir būtisks jautājums.

Šorīt no rīta man bija saruna ar Ķekavas putnu fabrikas direktoru, un viņš man pateica tādu bēdīgu ziņu, ka šajā gadā viņš nav spējīgs Latvijā iepirkt sev nepieciešamos lopbarības graudus - kādus 10 tūkstošus tonnu, lai gan arī viņš ir gatavs uzreiz maksāt par katru pievesto kilogramu, pie kam cenas ir normālas; protams, atbilstoši tam līmenim, kādas Latvijā ir, taču viņš nevar dabūt šos graudus. Tas ir tāds pirmais simptoms.

Paskatīsimies otro simptomu. Pašreiz ir labākais ziemāju sējas laiks. Šobrīd ziemājiem ir jākrīt jau zemē iekšā. Paskatīsimies apkārt - cik zemes ir uzarts priekš ziemājiem? Šai zemei bija jābūt uzartai apmēram 20 dienas atpakaļ. Taču šobrīd viņa vēl nav uzarta, un tas nozīmē, ka uz lielām ziemāju ražām vairs nav ko cerēt. Lūk, otrs simptoms!

Trešais simptoms. Valsts pārtikas rezerves graudi. Nevar iepirkt graudus pārtikas rezervei nepieciešamajā daudzumā. Neienāk šie graudi.

Cēlonis tam visam nav meklējams ne šodienā, ne vakardienā. Cēlonis tam meklējams jau vairākus gadus atpakaļ. Un cēlonis ir tanī apstāklī, ka attiecībā uz lauksaimniecību, kas tomēr ir specifiska tautsaimniecības nozare sakarā ar savu garo ražošanas ciklu, ka attiecībā uz lauksaimniecību nevar realizēt tik vieglprātīgu politiku kā, teiksim, varbūt citās tautsaimniecības nozarēs. Un mēs pļaujam, ievācam tos augļus, kurus esam sējuši jau vairākus gadus atpakaļ, un nu mēs esam tanī situācijā, kādā mēs esam. Un es uzdodu jautājumu: kas būs ziemā, ja nebūs, teiksim, iespējams sagatavot vajadzīgajā daudzumā spēkbarību, par cik tad atkal samazināsies piena un gaļas piegādes ziemā un kā izmainīsies, protams, attiecīgi cenas.

Lūk, tās ir visas lietas, kuras prasa nopietnu analīzi. Un man liekas, ka šis Lauksaimniecības likums šajā brīdī... es negribu teikt, ka viņš ir pati pilnība, bet katrā ziņā tas ir pirmais nopietnais mēģinājums sakārtot šīs lietas, lai zemnieki būtu skaidrībā vismaz vairākus gadus uz priekšu, kas valstij ir paredzams šajā jomā, jo bez tā, bez šiem orientieriem lauksaimniecība nevar nekādā veidā normāli eksistēt. Lūk, tāpēc man liekas, ka šobrīd nebūtu īpaši jācīnās pret šā likuma tālākvirzību, bet tas ir jāmēģina uzlabot. Un no savas puses Tautsaimnieku politiskajai apvienībai būs vairāki nopietni priekšlikumi, kā uzlabot šo Lauksaimniecības likumu otrajā lasījumā, bet katrā ziņā es aicinu šo pirmo nopietno mēģinājumu sakārtot lauksaimniecības lietas tomēr atbalstīt un laist, lai šis likums virzās tālāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tā kā jūs visi piekritāt ierasties piecas minūtes ātrāk, pēc pārtraukuma, tas ir, 10.55, un ar smaidu sejā būt jau šeit zālē, tad tagad laikam vajag doties pārtraukumā. Mums reģistrēties vajag? Vajag reģistrēties. Reģistrēsimies! Pēc pārtraukuma runās Vilnis Bresis, tas ir, pēc Prezidentes kundzes uzrunas.

Imantu Daudišu - Saeimas sekretāru - lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Daudišs (5.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Dzintars Ābiķis,

Mariss Andersons,

Igors Bukovskis,

Gaļina Fjodorova,

Irēna Folkmane,

Andris Gūtmanis,

Kārlis Jurkovskis,

Odisejs Kostanda,

Vilis Krištopans,

Janīna Kušnere,

Aristids Lambergs,

Gunārs Meierovics,

Valdis Pavlovskis,

Aija Poča,

Jānis Ritenis...

Sēdes vadītājs. Aija Poča ir zālē.

I.Daudišs.

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Juris Sinka.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 10.55.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Norvēģijas Karalistes stortinga prezidente. Šodien man kopā ar jums ir gods un prieks sveikt Norvēģijas stortinga prezidenti Grondāles kundzi un aicināt viņu uzrunāt Latvijas Republikas Saeimu. Lūdzu! Ms. President! Our floor is yours! ( Ilgi aplausi.)

Grondāles kundze (Norvēģijas Karalistes stortinga prezidente).

Priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! (Tālāk runā norvēģu valodā.) Man ir liels prieks un gods sūtīt sveicienus Latvijas Saeimai no Norvēģijas stortinga un nodot manu kolēģu siltākos sveicienus.

Saites starp Norvēģiju un Latviju sniedzas dziļi pagātnē - gan no vikingu postījumu laikiem, gan tirdzniecības kontaktiem jau 10.gadsimtā. Saites tika tālāk attīstītas Hanzas savienības laikos, kad Rīgai un Bergenai bija centrālā loma Ziemeļeiropas tirdzniecības ceļos.

Līdz 1940.gadam mūsu tautām bija normāla sadraudzība.To pārtrauca padomju aneksija un aukstais karš. Norvēģija nekad nav patiesībā starptautiski atzinusi Padomju Savienības aneksiju Baltijas valstīs. Bet tas, ka arī mēs piemirsām mūsu tuvos kaimiņus un senos draugus, ir skumīgs fakts.

Norvēģijā dzīvo sena tauta, bet tā ir jauna kā valsts mūsdienās. Savienības laiks un sveši pārvaldnieki, arī šajā gadsimtā, ir atstājuši dziļas pēdas mūsos. Mūsu pašu nesenā vēsture, man šķiet, norvēģiem ir pilnīgs priekšnoteikums, lai izprastu un apzinātos to pacietību un neatlaidību, kas tika prasīta no Jums, latviešiem, lai atgūtu brīvību un neatkarību. Mums ir prieks, ka Latvija tagad ir atguvusi savu vietu starp pasaules tautām. Bez Baltijas valstu brīvības, darbs, lai veidotu Eiropu, varētu būt nepilnīgs.

Mūsu valstis atjaunoja diplomātiskās attiecības 1991.gada 27.augustā. Visi priekšnoteikumi normālai sadarbības attīstībai visās jomās ir atkal spēkā. Mēs varam ar prieku konstatēt, ka ir atjaunoti politiskie kontakti un ka ekonomiskā un kultūras sadarbība dzen arvien dziļākas saknes. Mums jau ilgu laiku ir bijusi ekonomiskā sadarbība ar bilaterālo līgumu palīdzību par ekonomisku sadarbību, par investīciju garantijām un divkāršu aplikšanu ar nodokļiem. Tikpat svarīgi ir kontakti, kas veidojas starp uzņēmumiem, organizācijām un individuālām personām visās jomās. Tieši tad var rasties arī zināšanas par abu mūsu tautu valodām un īpaši kultūru. Es ar prieku esmu ievērojusi, ka Latvijā interese par ziemeļu valodām ir ļoti liela.

Ir pienācis laiks, lai skatītos tālāk, lai redzētu, kur mēs varam apvienot mūsu spēkus, lai veidotu labāku pasauli. Izaicinājumi var likties nepārvarami, bet mēs nevaram atļaut tiem mūs apstādināt. Zemēm Centrāl- un Austrumeiropā spēcīgu demokrātisku institūciju izveidošana un sociālās tirdzniecības ekonomikas ieviešana ir process ar daudziem grūtiem kompromisiem. Konflikts var itin viegli rasties starp vēlamo - par ekonomiski stipru augšupeju un par taisnīgu sadales politiku. No vienas puses, ekonomiskā attīstība ir noteikums pilnvērtīgas sabiedrības attīstībai. No otras puses, neierobežota liberāla ekonomiska politika dod tik tikko tos rezultātus, kuri ir nepieciešami sabiedrībai attīstoties un veidojoties. Ekonomiskās politikas izveidē mēs nedrīkstam aizmirst arī sociālos aspektus. Sociālās tiesības jāvirza tā, lai tās nodrošinātu tautas vienotību.

Parlaments spēlē svarīgāko lomu demokrātiskā sabiedrībā, kā katalizators tautas politiskajam kursam, kā likumdevējs un kā varas orgāns. Tautas izvēles loma ir izdarīt izvēli, prioritēt un noteikt, kā sabiedrība dzīvos un attīstīs sevi. Norvēģijā mums ir tradicionāls parlaments ar spēcīgu ietekmi no opozīcijas valdības. Man šķiet, ka tas - papildus veicot parlamentārieša darbu, kas ir atbildības pilns un prasīgs - ir arī spēks, lai veidotu aktīvu un dzīvu mūsu zemes tautas pārvaldi.

Demokrātijas veidošana un tiesību aizstāvības garantēšana, ko parlamentam, kā likumdevējai tiesai ir jāgarantē, ir pats pamatstabs mūsdienu Eiropas sabiedrībā. Tāpēc mums ir liels prieks, ka šogad Latvija kļuva par Eiropas padomes biedri, un mēs ar prieku gaidām, kad Latvija pievienosies Eiropas padomes līgumiem un tiem līdzekļiem, kas attiecas uz jautājumiem par cilvēku tiesībām. Tie palīdz veidot nepieciešamo pamatu tiesīgai valstij.

Eiropas padome ir pratusi dot Latvijai ekspertu palīdzību vairākās jomās, starp citām - tajā, kas saistās ar pilsonības likumu. No norvēģu puses mēs atbalstām tādu attiecību veidošanu, kur nelatviskā iedzīvotāju daļa, kas vēlas, var tikt integrēta latviešu sabiedrībā.

Labām valodas zināšanām un valodu apmācībai būs izšķirošā nozīme, lai tas izdotos. Mēs ceram, ka programma, ar kuru Apvienoto Nāciju Attīstības programma strādā, tiks īstenota. Arī Norvēģijas valdība ir paziņojusi, ka tā vēlas atbalstīt šo te darbu. Tādā veidā mēs vēlamies palīdzēt visiem iedzīvotājiem, lai tie varētu veidot demokrātiskas Latvijas daļu.

Mēs novērtējam tos kontaktus, kuri ir izveidojušies starp mūsu parlamentāriešiem. Pēdējos gados mums ir bijis prieks uzņemt Baltijas valstu parlamentāriešu delegācijas, un mēs gaidām kopīgo tikšanos starp Ziemeļpadomes un Baltijas parlamentāriešiem, kura notiks nākošā gada aprīlī Viļņā.

Es esmu pārliecināta, ka tā palielinās solidaritāti un sapratni kā mūsu starpā, tā arī par vērtībām, kas ir mūsu sabiedrībās. Ir svarīgi, lai veidotos kontakti pāri valstu robežām, paralēli ar darbu, lai tālāk attīstītu mūsu sabiedrību pašu iedzīvotāju labā.

Reģionālā un bilaterālā sadarbība starp Ziemeļu un Baltijas valstīm valdību līmenī arī spēcīgi attīstās. No norvēģu puses mēs uzsveram to, lai visas zemes šajā reģionā iesaistās sadarbībā. Mūsu mērķis ir izveidot pareizu, praktisku un konkrētu integrāciju gan reģionālā, gan reģiona robežu līmenī, tā, lai preču un pakalpojumu, domu un ideju apmaiņa iegūtu tās pašas labākās izaugsmes iespējas.

Labs un plašs reģionālais kontakts Ziemeļaustrumeiropā ir svarīgs kā plašāka Eiropas sadarbības daļa. Mūsu ziemeļ-baltiešu tikšanās ir papildinājums tam dialogam, kas veidojas Eiropas pēdās.

Abas mūsu valstis ir saistītas ar Eiropas savienību. Latvija caur asociēto līgumu un Norvēģija - caur mums tik svarīgo Eiropas Ekonomiskās sadarbības līgumu. Norvēģija izvēlējās nekļūt par Eiropas savienības biedri. Tas nenozīmē, ka mēs pilnībā neatbalstām starp nacionālām valstīm padziļināt darbu un attīstīt Eiropas sadarbību. Mēs arī nevēlamies, lai valstu robežas traucētu pakāpeniskai stiprākai valstu integrācijai.

Norvēģijas un Latvijas sadarbība drošības politikas jomā ir NATO "Partnerattiecību mieram" ietvaros, kur Latvija ir bijusi svarīga dalībniece jau no paša sākuma. "Partnerattiecību mieram" ietvaros Norvēģija ir izvēlējusies par prioritāti sadarbību ar Baltijas valstīm. Piemērs šādai praktiskai sadarbībai ir, "Partnerattiecības mieram" ietvaros, Ziemeļvalstu un Britu palīdzība kopīga Baltijas miera bataljona izveidošanā. To diskusiju gaismā, kuras tagad notiek par jaunu biedru uzņemšanu NATO, ir svarīgi izmantot tās iespējas, kuras dod "Partnerattiecības mieram", - kas ir kā līdzeklis kādai valstij kļūt par dalībvalsti un kā formāla saistība Rietumu sadarbībai drošības politikā.

Es esmu droša, ka tās daudzās saites, kas jau tagad saista Norvēģiju un Latviju, kļūs spēcīgākas ar katru dienu, kas pagājusi, un ka mūsu parlamenti ir paši galvenie aktieri tajās.

Es esmu ielūgusi Saeimas priekšsēdētāju un delegāciju apmeklēt stortingu, un es ceru, ka mēs varētu atkārtoti parādīt to lielo draudzību un viesmīlību, ko esmu sastapusi šeit.

Visbeidzot es gribētu pateikties par ielūgumu ierasties šeit un par to silto uzņemšanu, ko esmu šeit sastapusi. Es braukšu prom ar daudzām labām atmiņām un dziļu izpratni par Latviju un tās tautu.

Nobeigumā atļaujiet man novēlēt jums labus panākumus tajā svarīgajā darbā, kuru jūs pašreiz veicat. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, turpinām mūsu likumdošanas darbu. Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu "Lauksaimniecības likums", un tagad debatēs runās Vilnis Bresis - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

V.E.Bresis (TPA).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Gribu aicināt jūs iedziļināties divās problēmās, un viena no tām ir problēma, par kuru mēs šeit diskutējam, - vai ir vajadzīgs šo likumu pieņemt pašreiz vai ne. Es esmu arī par to daudz domājis un uzskatu, ka tomēr mums ir ļoti svarīgi šo likumu pieņemt pašreiz. Minēšu trīs argumentus. Vispirms es gribētu teikt, ka ir tomēr padarīts zināms darbs - mēs esam izpētījuši Eiropas pieredzi, izpētījuši Vācijas pieredzi, citu valstu pieredzi, kuras līdzīgā veidā regulē ekonomiskās attiecības tādā svarīgā tautsaimniecības nozarē kā lauksaimniecība. Un es saprotu, ka katram jaunam parlamentam, katram jaunam ministram nāktos šo darbu pēc būtības veikt no sākuma.

Otrs arguments šajā ziņā ir tāds. Godātie kolēģi, būsim pilnīgi vaļsirdīgi: jaunais parlaments gluži vienkārši nevarēs nodarboties ar šādu likumu, pirmajā periodā tam acīmredzot būs daudz svarīgākas problēmas un šāds svarīgs likums tiks atstādināts uz vēlāku laiku, un līdz ar to faktiski ne vienu, bet varbūt pat vairākus gadus mēs zaudēsim attiecībā uz šādas sistēmas ieviešanu valstī.

Un trešais arguments ir tāds, ka mēs ar jums esam, protams, pozitīvi vienojušies, ka Eiropas savienība ir mūsu nākotne un uz turieni mums ir, protams, jāiet, un tas vilciens virzās šajā virzienā neatvairāmi, un mēs nedrīkstam atpalikt, palikt šā procesa malā. Un es domāju, ka mums ir šajā sakarībā jārēķinās ar to, ka mums vajag harmonizēt savas attiecības ar Eiropas savienību likumdošanas jomā un mums ir faktiski jāparedz šīs īpatnības, kuras būs pārejas periodā. Un tieši to mēs varam paredzēt šajā likumā.

Un mana aicinājuma otra daļa varētu būt saistīta, godātie kolēģi, ar būtību, kura ir, manā uztverē, ļoti svarīga novitāte šajā lauksaimniecības likumā. Un vispirms es gribētu teikt, ka likums nosaka juridisko bāzi lauksaimniecības tālākajā attīstībā, sakārto funkciju attiecības starp valsti, īpašnieku, starp dažādām formām, statistiku un tā tālāk. Es domāju, ka jūs piekritīsiet, ka šodien, piemēram, mums diemžēl nav pat tādas elementāras lietas kā stabilas statistiskās bāzes, nav stabilas sistēmas, lai apzinātu to, ko mēs ražojam, ko mēs patērējam, ko mēs varam eksportēt un ko mums ir nepieciešams importēt. Es domāju, ka tādā situācijā - nu, piedodiet, es negribētu pārāk skaļi sacīt, ka haosa situācijā, bet kaut kādā līdzīgā - tomēr nav iespējams sekmīgi vadīt un arī juridiski vai ekonomiski iespaidot kaut kādas nozares attīstību. Šī lieta mums ir jāsakārto - gan juridiskā jeb likumdošanas, gan ekonomiskā, gan statistiskā bāze, kas, protams, tur ietilpst, un es domāju, ka tieši tas ir zināmā mērā sekmīgi iezīmēts šajā likumprojektā. Es domāju, ka ar šo likumprojektu ir arī panākta zināma iespēja izveidot stabilu finansiālo bāzi (es gribētu teikt - finansiālā atbalsta sistēmu, drīzāk tā būtu pareizi) lauksaimniecībā. Mēs saprotam, ka mums pašreiz ir dažādi elementi, mums ir subsīdijas, dotācijas, mums ir it kā, teiksim, lauku attīstības fonds un citi kaut kādi finansu elementi, bet tie ir un paliek tomēr elementi. Un man šķiet, ka mums vajadzētu parūpēties, lai mēs šajā likumā aprakstītu šo finansiālā atbalsta sistēmu pilnībā. Šeit vēl acīmredzot trūkst Zemes un hipotēku bankas loma, arī, teiksim, visu šo... gan lauku attīstības fondā un bankas veidošanas process un viņu, tā teikt, piedalīšanās visā šajā procesā, finansu sistēmas procesā... Es arī piekrītu, ka acīmredzot mums ne tikai jāpiemin šī dotāciju sistēma, bet arī jāveido stabila (es pasvītroju - stabila) ilgtermiņa dotācijas sistēma, kura neraustītu lauku uzņēmēju katru gadu savādākā virzienā, jo tā, protams, neviens uzņēmējs nevar veidot savu stabilu saimniekošanas sistēmu.

Tālāk. Es domāju, godātie kolēģi, ka mēs šajā likumā runājam par tirgu. Un nekautrēsimies runāt gan par iekšējo, gan par ārējo tirgu, jo tas mums ir diemžēl nesakārtots! Es gribētu jums minēt tikai vienu tādu faktu, ka, piemēram, budžets, mūsu budžets, ko mēs valstī apstiprinām, realizācijas procesā mūsu budžeta iestādēs, tādās kā armijā, kā iekšlietu daļās, teiksim, cietumos, lielākajās slimnīcās, kas ir diezgan ievērojami budžeta līdzekļu patērētāji, - ka šis budžets pēc būtības finansē sev nelabvēlīgu ekonomisko vidi, jo šodien mēs nevadāmies pēc tāda principa, ka budžetam būtu jāpatērē līdzekļi nacionālo produktu iepirkšanā. Šī nauda aiziet pēc būtības decentralizēti un nekontrolēti, un, kā rāda pieredze - tāda ne visai oficiāla, bet praksē gūta pieredze, - visbiežāk tiek pirkti šajās budžeta iestādēs lēti produkti, labākajā gadījumā no nodokļu nemaksātājiem, bet sliktākajā gadījumā no kontrabandas vedējiem, jo tie ir lēti produkti, bet netiek pirkti no oficiāliem Latvijas ražotājiem un nodokļu maksātājiem, kuri, protams, papildina šo budžetu.

Es domāju, ka šā likuma nolūks ir tāds, ka ir, lūk, šis iekšējais un ārējais tirgus beidzot jāsakārto, un, protams, es domāju, ka šeit būtu jārunā arī par tām strukturām, kuras ir atbildīgas par to. Viens no svarīgākajiem procesiem - kolēģi, par to es jau runāju - ir virzība uz Eiropas savienību, un es domāju, ka lauksaimnieki šodien jūt to, ka, ejot uz Eiropas savienību, mums veidojas tāds pārejas periods, kurā mums ir zināmas nelabvēlības statuss. Kādā ziņā? Tas ir tādā ziņā, ka mēs pēc būtības pieņemam šos Eiropas savienības un GATT "spēles noteikumus". Lielā mērā, es teiktu. Bet pēc būtības šī finansiālā palīdzība, ko saņem Eiropas savienības valstis, mums vēl nepienākas. Līdz ar to mūsu zemnieks ir it kā atkailināts šīs palielinātās konkurences priekšā, viņš nesaņem šīs eksporta subsīdijas, ko saņem, teiksim, tās valstis, kuras mums sūta šos produktus. Un līdz ar to viņš, protams, nevar izturēt šo konkurenci. Tas, protams, mums ir jāparedz, tas, protams, mums ir jāņem vērā, tam procesam būs jāiziet cauri, tas ir neizbēgams, bet es domāju, ka mums likumā ir jāparedz paaugstināta Zemkopības ministrijas atbildība par to, lai tieši šo procesu organizēti vadītu, lai mēs organizēti ieietu Eiropas savienībā un, tāpat kā to darīja Somija, panāktu pēc iespējas labvēlīgākus ekonomiskos apstākļus un ekonomiskos rezultātus, ieejot Eiropas savienībā. Esmu gatavs apgalvot, ka šodien vēl šis darbs nav pietiekami labi organizēts un veikts, un domāju, ka šis likums varētu stimulēt šo darbu.

Un visbeidzot es domāju, godātie kolēģi, ka mums ir jārunā arī par to, ka mums ir pienācis laiks paziņot, ka laukos attiecībā uz visām uzņēmējdarbības formām un visiem īpašuma veidiem būtu jābūt vienādiem juridiskiem un ekonomiskiem noteikumiem, un brīva konkurence tālāk pateiks, kura forma dzīvos un kura forma uzvarēs šajā konkurencē. Bet galvenais ir tas, ka tomēr šeit ir jāpasaka, ko tad mēs atbalstīsim, kādu lauksaimniecību mēs atbalstīsim. Mums šajā likumā būtu jāakcentē preču produkcijas ražotājs, ne jau tikai lauksaimniecība kā tāda (ne jau tikai - es pasvītroju šos vārdus). Arī lauksaimniecība ir jāakcentē, bet īpašs akcents ir tomēr jāliek uz preču produkcijas ražotāju. Un šajā sakarā es gribētu minēt vienu piemēru, kāds mums nupat tika zināms no Somijas pieredzes, - ka Somijā 80% subsīdiju tiek sadalīti starp 20% aktīvāko lauksaimniecības preču produkcijas ražotāju. Tātad tiek atbalstīti tie preču produkcijas ražotāji, kas spēj konkurēt un kas radīs lauksaimniecības nākotni.

Es, godātie kolēģi, protams, piekrītu, ka likumprojekts ir ievērojami papildināms un daudzi panti ir pārstrādājami, bet es gribu jūs aicināt tomēr to atbalstīt, jo tauta mums, deputātiem, maksā algu no pirmās līdz pēdējai dienai, kamēr mēs šeit atrodamies. Un pats galvenais ir tas, ka mēs tomēr šajos gados, kamēr sēžam kopā, esam ieguvuši pamatīgu likumdošanas pieredzi un tā šajā gadījumā varētu izrādīties ļoti noderīga, ja mēs to veltītu tieši šā likumprojekta pilnveidošanai un kā tādu labu mūsu darba pieminekli visiem lauku cilvēkiem atstātu vienu kārtīgu, labu Lauksaimniecības likumu. Aicinu jūs pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un kādu laiku, teiksim, nedēļu vai divas, nopietni strādāt pie tā tālākās pilnveidošanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija! Pēc tam - Andris Rozentāls.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Pirms katra likuma, pieņemšanas, vajadzētu dot atbildi uz vairākiem jautājumiem. Pirmais - kam tas ir domāts? Tātad, cik es saprotu, šī valdība strādās vēl nepilnus divus mēnešus, līdz novembrim, kamēr mēs to pieņemsim un īstenosim. Es saprotu, ka viņi vairs šā likuma ietvaros neko neizdarīs. Tātad pirmā atbilde. Šis likums ir domāts nākamajai valdībai. Vai nākamajai valdībai šis likums būs vajadzīgs vai nebūs vajadzīgs - es par to neesmu pārliecināts. Ja es zinātu tās divas vai trīs atbildes, kas mani interesē, tad es piekristu, ka šis likums nākamajai valdībai ir vajadzīgs. Es to pārskatīju, diemžēl man ir jāsaka un jāapbēdina jūs, ka es tur neatradu nevienu atbildi uz to jautājumu, kas pašreiz varbūt interesē zemkopjus, un arī Saeimas deputātiem vajadzētu par to interesēties.

Pirmais. Ja mēs runājam jau par pašu lauksaimniecības terminu vai arī par to, kas šajā likumā ir aprakstīts, es minēšu divus kuriozus. Varbūt es faktiski sākšu ar to, ka te ir uzskaitīts, piemēram, informatīvais nodrošinājums, ar ko nodarbojas Valsts statistikas komiteja. Un izrādās, ka te ir zili brīnumi! Valsts statistikas komiteja, izrādās, katru gadu konstatē lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumus un izdevumus iepriekšējā gadā. Bet, ja šis likums netiks pieņemts, ko tad Statistikas komiteja darīs? Viņi vairs nekonstatēs ienākumus un izdevumus? Ārlietu komisijā ir statistikas krājumi gan par 30.gadiem, gan par 1938. un 1939. gadu, un es gribētu tomēr uzaicināt šos likuma autorus ienākt un iepazīties ar tiem. Pēc šādiem likumiem Statistikas komiteja ļoti sīki sadalīja gan zemnieku saimniecību lielumu, gan ienākumus, gan ražu, gan ir sadalīts pa apgabaliem Latvijā, kāda vidējā raža ir Latgalē, kāda ir Zemgalē, un tad izrādās, ka Statistikas komiteja nezina, kas viņai būtu jādara. Vai ir jāpieņem speciāls likums šeit, un tad pēc šā likuma Statistikas komiteja to darīs? Taču, ja šo likumu nepieņems, vai tad Statistikas komiteja neko nedarīs? Sēdēs un vispār neuzskaitīs ne produktus, ne ko citu? Tas taču ir... pavisam cita likuma ietvaros šie jautājumi jārisina, mīļie cilvēki!

Ko dod viss šis garais uzskaitījums, kādi var būt kopdarbības formējumi? Mēs taču esam veselu rindu likumu pieņēmuši - gan par kooperāciju, gan par SIA, gan par akciju sabiedrībām. Mēs taču visi varam nodarboties ar lauksaimniecību. Šeit atkal viss tas tiek pārskaitīts. Bet nu labi, tur tas viss, protams, var būt - dubults neplīst, un mēs esam pieraduši vienu un to pašu normu ielikt piecos, septiņos, piecpadsmit likumos. Papīrs visu pacieš, cilvēku ir daudz, algas nāk, bezdarba nav.

Pati lauksaimniecība, izrādās, ir tautsaimniecības nozare, kas aptver augkopību, lopkopību un to produktu pirmapstrādi. Es ilgi domāju, vai vistkopība ir pie lopkopības vai pie augkopības? Laikam pie lopkopības. Augu audzēšana - tā laikam būtu pie augkopības, bet lai nu būtu termini.

Bet tagad par būtisko - kas ir tirgus kā tāds. Tātad pirmais. Katrs normāls lauksaimnieks gribēs zināt, kādas tad viņš var saņemt eksportu veicinošas subsīdijas saskaņā ar šo likumu. Es pirmo uzšķīru 14.pantu - "Lauksaimniecības produkcijas eksports". Izrādās, ka lauksaimniecības produkcijas eksports netiek ierobežots. Nu paldies par to likuma sacerētājiem! Ja mēs šo likumu nepieņemsim, aizsūtīsim atpakaļ komisijai, lai pie tā vēl piestrādā, tātad tiks ierobežots lauksaimniecības eksports. Tas ir viss, ko varēja šeit ierakstīt, - ka lauksaimniecības eksports netiek ierobežots. "Ja nepieciešams, valsts izmanto starptautiski atzītos eksporta veicināšanas pasākumus." Tātad mums ir šaubas - vai tas ir nepieciešams vai nav? Un, ja mēs konstatēsim, ka tas būs nepieciešams, tad mēs izmantosim starptautiski atzītos eksporta veicināšanas pasākumus. Kādi tad būs šie pasākumi? Kur tad ir šī eksportu veicinošā programma? Ko tad mēs veicināsim? Kides kungs smaida. Kartupeļu audzēšanu vai vīngliemežu audzēšanu? Foreles vai samus? Vai ābolu sulu? (Starpsauciens no zāles: "Citronus!") Citronus? Jā! Pilnīgi pareizi! Nu tad to arī vajag iestrādāt šajā likumā, nevis rakstīt, ka netiks ierobežots eksports. Paldies partijai un valdībai!

Toties pie tirgus veicināšanas te ir rakstīts, ka graudu, piena, gaļas, lopbarības cukurbiešu un to pārstrādes produktu ražošanai Ministru kabinets veiks pasākumus, kas nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem iespēju realizēt iekšējā tirgū savu produkciju. Tad vajag rakstīt skaidri un gaiši, ka nedos iespēju realizēt nevienam citam. Jo kā lai saprot šo miglaino mājienu - dos iespēju realizēt? Ja valstij pašai nepastāv nekādi ražošanas uzņēmumi kā tādi, kas ir privātajiem, tad vajag šeit rakstīt skaidri un gaiši, ka mēs dodam iespēju realizēt, aizliedzot jebkuram citam šeit kaut ko realizēt. Tad tas ir skaidrs.

Mīļie cilvēki! Es nezinu, kāpēc šā likuma autori ar valdību priekšgalā nav pamanījuši, ka lauksaimniecības tirgus pašreiz ir apmēram 600 miljonu cilvēku liels, ja 250 miljoni ir Austrumos un 250 miljoni - Rietumu virzienā. Ja mēs tos likumus saceram vienam vai diviem gadiem, tad es domāju, ka šādu likumu autoriem nav izdevies iestrādāt varbūt galveno šā likuma sadaļu, kā veicināt eksportu, kādas subsīdijas piešķirt tiem lauksaimniekiem, kuri ar šo eksportu nodarbojas veiksmīgi. Ir pietiekami daudz cilvēku, kas darbojas veiksmīgi, un mēs labi zinām, ka Latvija ļoti labi var eksportēt arī ābolu sulu, jo šeit, Ziemeļos, nav vajadzīgas ķimikālijas, un cilvēki, pircēji, ļoti labi zina, ka šī sula ir daudz tīrāka nekā tā, kuru iegūst Dienvidos. Ja mēs varam eksportēt zivju konservus, ja mēs varam eksportēt šprotes, ja mēs varam eksportēt dažādus citādus izstrādājumus, teiksim, saldumus, tad vajag izdomāt, kā veicināt tās nozares, kurās šis eksports ir ļoti veiksmīgs. Jādomā, kā vairākas reizes palielināt to cilvēku darbību un to uzņēmumu darbību, kuri veiksmīgi arī bez esošajiem likumiem ir atrisinājuši visus šos jautājumus.

Mēs izskatījām ļoti rūpīgi šo likumu arī Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijā. Protams, tas ir jāatbalsta, bet tas ir jāatbalsta reāli. Šis likums ir jāizstrādā tāds, lai tie cilvēki, kas jau ir iemācījušies strādāt un kas ir tiešām eksportētāji, kas to var darīt, lai viņi saņemtu pamatotas subsīdijas no valdības, lai viņiem būtu iespēja to darīt, bet nevajag rakstīt iekšā šeit, ka netiks samazināts eksports. Nu tas taču vienkārši būs kuriozs! Nonāks kāda rokās šis likums, un cilvēki mums uzdos jautājumus citās valstīs, vai tad bez šī likuma mēs tiešām taisāmies ierobežot kaut kādu eksportu šeit. Tā Padomju savienības laikā varēja rakstīt, kad trūka pārtika, ka mums ir jāsamazina eksports.

Nobeigumā es gribu teikt tā, ka es piekrītu dažām Breša kunga izteiktajām domām, ka viņu daudzējādā ziņā sistemātiski... tas varbūt ir pareizi sakārtots šeit pa pantiem, bet absolūti nav nekādas sīkākas iestrādes šajos atsevišķajos pantos. Es domāju, ka vajadzētu izmest ārā visu to, kas pilnīgi neattiecas uz šo likumu, kas jau ir iestrādāts citos likumos, sākot ar likumu par kooperāciju un beidzot ar likumu par statistiku, bet komisijai vajag iestrādāt daudz pamatīgāku sadaļu tieši par to, kā veicināt tirgu, šajā gadījumā nesadalot vai vismaz necenšoties atdalīt ārējo tirgu no iekšējā tirgus. Šīs ir saistītas lietas. Ļoti saistītas lietas. Visa produkcija, kura ir konkurētspējīga ārējā tirgū, nesastop absolūti nekādus šķēršļus arī iekšējā tirgū, ja mēs vairāk veicinām šo ārējo tirgu, vienalga, vai tas būtu "Aldara" alus vai Mārupes tomāti un gurķi. Tie ir konkurētspējīgāki par Eiropas savienības produkciju. Pat pie vienādām cenām cilvēki izvēlēsies Mārupes produkciju, jo tā vienkārši ir garšīgāka. Par to jūs varat pārliecināties jebkurā stendā, un es pats esmu redzējis, kā ir tad, ja blakus pārdod, teiksim, šo Mārupes produkciju un pārdod šo Eiropas savienības produkciju. Tātad acīmredzot vaina jāmeklē kaut kur citur.

Nākošais. Ir tāda lieta kā tirgzinības vai reklāma, vai, kā mēs to varētu teikt, marketings, vai vēl kaut kādos vārdos varētu to nosaukt... Tā ir vesela nozare. Latvijā vispār nav šie jautājumi atrisināti. Latvijas produkcija netiek starptautiski nekur reklamēta, un es pats par to pārliecinājos, ka cilvēki, kurus tā pat interesētu, kaut vai tie paši zivju konservi, zivsaimniecības produkcija, to bieži vien nevar atrast ārzemju veikalos, bet tie, kuri zina, kas ir šī produkcija, to ļoti labprāt pērk, ja mēs runājam konkrēti par šprotēm vai vēl. Tātad šeit ir veselai nozarei jābūt, kam acīmredzot budžetā ir jābūt līdzekļiem. Un arī ministrijai tas ir jāparedz, kādā veidā Eiropas savienībā, Krievijā un arī bijušajās NVS valstīs tiek izvērsta Latvijas lauksaimniecības produktu reklāma, kvalitātes reklāma; jāparedz, vai mēs piedalāmies starptautiskajās izstādēs un vai mums tam ir paredzēts budžets, jo pagaidām tas viss notiek no gadījuma uz gadījumu. Mums nav sistēmas. Mums nav tirgzinību sistēmas, kas ietu kopā ar eksporta veicināšanas produkciju. Mums ir tikai vaimanāšana.

Nobeidzot es vēl gribu pateikt par konstatāciju, ka preču produkcijas ražošanu negatīvi ietekmē ražošanai izmantojamo resursu - degvielas, elektroenerģijas, minerālmēslu, tehnikas un rezerves daļu cenas. Mīļie deputāti, degviela, elektroenerģija, minerālmēsli un tehnika pašreiz ir vienādās cenās. Šiem minerālmēsliem, šai degvielai ir noteiktas... Tās ir pasaules biržas cenas. Mēs varam drusciņ pārdot varbūt drusciņ lētāk vai drusciņ dārgāk, bet kāda jēga to ir konstatēt un vaimanāt? Mēs nevaram... mums nav savu enerģijas resursu. Mēs taču šeit nepadarīsim ar kaut kādiem likumiem zemāku degvielas cenu, mēs nepazemināsim enerģijas cenu, un, ja mēs saražosim savu lauksaimniecības tehniku, tad bieži vien viņa mums iznāks dārgāka, nekā ir šī importētā tehnika. Tātad tas ir objektīvs pamats. Mums ir jāpieņem šīs tehnikas cenas kā primāras. Mums ir tikai divi veidi - vai nu piemēroties... Lai mēs būtu konkurētspējīgi, ir vajadzīgas tikai divas elementāras lietas - kvalitāte nevar būt sliktāka... Es nedomāju, ka viņai būtu jābūt daudz labākai, bet viņa nevar būt sliktāka par tās produkcijas kvalitāti, kāda pašreiz ir Eiropas savienībā un arī NVS valstīs. Un arī pašizmaksa nedrīkst būt dārgāka. Ja likums ir orientēts uz to, kā to izdarīt un kā to veicināt, tad viņš savu uzdevumu veiks. Ja mēs vaimanāsim par to, ka, lūk, pasaule ir netaisna, jo viņa ir pacēlusi degvielas cenas, tad taču ar šo konstatāciju mēs neko neveicināsim.

Tāpēc mans priekšlikums diemžēl ir tāds, ka šo likumu vajadzētu atdot komisijai atpakaļ galvenokārt tāpēc, ka nav izstrādāta šī eksporta veicināšanas programmma, jo eksporta veicināšanas programma ir tirgus attīstības programma. Nekādas citas programmas taču nav. Ja mēs nevaram attīstīt šo te programmu, tad kāda jēga ir pieņemt un atkal konstatēt, ka pasaules cenas ir cēlušās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Gunārs Resnais.

A.Rozentāls (LZS).

Labdien, augsti godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Beidzot noslēgumā, 5. Saeimas darbības beigās, ir parādījies likums par lauksaimniecību, un tātad mēs esam atzinuši un konstatējuši, ka lauksaimniecība kā tāda tomēr Latvijā būtu vajadzīga. Tā ir ļoti patīkama atziņa, un tāpēc vien šis likums un šī likuma apspriešana jau dod mums lielu pamatu tagad teikt, ka mēs tomēr esam sapratuši, ka lauksaimniecība ir vajadzīga un ka lauku ražošanai paralēli banku darbībai un tranzītdarbībai tomēr Latvijā ir jāpastāv. Nu par to gan mums lielai daļai deputātu nekādu šaubu līdz šim nav bijis, bet daļai laikam bija.

Ir skaidrs, ka lauksaimniecība kā nozare, par ko šeit arī vienīgi tiek runāts, nav pats galvenais. Es domāju, ka šeit, ja mēs ejam uz Eiropu, ir jārunā par Lauku hartu, kur lauksaimniecība ir viena no lauku vides un lauku dzīves sastāvdaļām. Tieši lauksaimnieciskā ražošana. Un arī šinī likumā ir mēģināts risināt tikai tīri ražošanas jautājumus, bet iepriekšējais runātājs, cienījamais Kiršteina kungs, runāja tikai par eksporta veicināšanas programmu, ka tā būtu pati galvenā šobrīd lauksaimniecībā. Es domāju, ka tas varētu būt kā pielikums, un eksporta veicināšanas programma būs vajadzīga vidēji tālā nākotnē, kad mēs spēsim saražot kaut ko eksportam. Statistika diemžēl šobrīd liecina, ka mēs esam kļuvuši par lauksaimniecības produktu importētājvalsti. Kaut ko jau var aizvest... šprotes, protams, gan lauksaimniecība neražo, mēs viņas varētu neēst paši un sūtīt citiem, bet pārējā lauksaimniecības produkcija praktiski mums ir jāimportē.

Cienījamie deputāti! To liecina statistika, ka Latvija no neatminamiem laikiem... es nezinu, gandrīz vai kopš mēra laikiem... Statistika gan nepastāv kopš 1700. gada, bet no Pasaules kara laika... pēc zemes reformas - pēc astoņpadsmitajiem gadiem, kad bija sagrauta ekonomika, ir līdz šim spējusi sevi nodrošināt ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Jā, šobrīd arī par eksporta programmām ir jādomā, bet viņas diemžēl nav vajadzīgas šobrīd. Ir beidzot jādomā par lauksaimnieciskās ražošanas atzīšanu, tiešām par viņas ražošanas programmas izstrādi.

Un šeit jau mēs nonākam pie ļoti prozaiskām un praktiskām lietām, par kurām runāja jau iepriekš, manuprāt, Bērziņa kungs - par investīcijām, par subsīdijām un par infrastruktūras attīstību lauksaimniecībā. Un šeit mūsu budžeta lielā deficīta apstākļos, šinī milzu "caurumā" viens no glābšanas un palīdzēšanas veidiem ir lauksaimniecības subsīdiju samazināšana attiecīgi vairāk nekā citās nozarēs. Mēs neatradām budžetā iespēju ielikt līdzekļus infrastruktūras attīstībai, bet tajā pašā laikā no Privatizācijas fonda zināmas summas tur tika atvēlētas, bet tas diemžēl netiek pildīts, un tās netiek novirzītas šiem mērķiem.

Tātad, cienītie kolēģi, Lauksaimniecības likums tiešām šos jautājumus nerisina, šajā ziņā es piekrītu visiem iepriekšējiem runātājiem, lai gan tie ir paši būtiskākie jautājumi, jo, neatrisinot elementārus ražošanas, tirgus aizsardzības, subsīdiju mehānisma vai vispār subsīdiju izdalīšanas jautājumus, neatrisinot infrastruktūras kreditēšanu vai subsidēšanu... jo Rīgas iedzīvotājiem mēs no G-24, un es negribu teikt, ka arī no japāņu kredītiem vienkārši apmaksājām milzu summas par gāzi, par apkuri, kura būs mūsu bērnu bērniem jāatmaksā... bet Latvijas lauku sakārtošanai un saglabāšanai, infrastruktūras attīstībai mums ne budžetā, ne arī šajos kredītos naudas nav. Un šeit jau ir tā būtiskā atsķirība, kā mēs izturamies pret saviem laukiem un kā mēs saprotam, ko nozīmē Latvija un Latvijas lauki, kuri sastāda lielumlielāko daļu no Latvijas teritorijas, mēs nedomājam, ko tur cilvēki darīs, kā tur dzīvos.

Ļoti elementāra lieta ir mūsu devīze, ka mūsu zeme ir nacionālā bagātība, bet kā mēs šobrīd domājam par šīs nacionālās bagātības saglabāšanu? Es domāju, ka ir jāmaksā par tukšajiem hektāriem. Protams, Vācija tos stimulē speciāli, lai nebūtu lauksaimniecības preču pārprodukcija, bet mūsu "kokvilnas" lauki... nu viņi ir. Cik tālu, jūs domājat, viņi var pārņemt Latviju? Kurzemē viņi jau viļņojas...

Tātad šinī Lauksaimniecības likumā ir jābūt idejām, kā mēs saglabāsim zemi, ko mēs darīsim ar to zemi, kura nav iesaistīta lauksaimnieciskajā ražošanā, vai mēs šinī liberālajā tirgus mehānismā paredzam, kā uzlikt sodu tiem zemes īpašniekiem, kuri neapstrādā zemi, tajā pašā laikā nedodot nekādu kredītiespēju, neradot subsīdiju mehānismu... Tas principā ir vēl pēdējais genocīds pret tiem latviešiem, kuri dzīvo laukos, lai viņiem atņemtu zemi, lai viņus kaut kādā veidā represētu, kā tas ir darīts līdz šim.

Un es domāju, ka šis Lauksaimniecības likums šos jautājumus absolūti nerisina, bet, ja mēs nerunāsim tālāk otrajā un trešajā lasījumā par lauksaimniecību kā tādu, maksimāli, iespējami uzlabojot šo likumu un šo "skeletu" apaudzējot ar visu nepieciešamo, tad... nu tad viņa vispār nebūs, un tad lauksaimniecība vispār pazudīs no mūsu redzesloka... Tad mēs atgriezīsimies pie šīs mežonīgās liberālās tirgus idejas: kas izdzīvo - tas izdzīvo, lauksaimniecība nav ražīga, viņa mums nav vajadzīga, vienkāršāk ir ievest... Nu un tad ir cauri. Tad... Varbūt mēs varam to uzticēt nākošajai Saeimai un lūgt nākošajai valdībai par to domāt, bet es ļoti atbalstu tos, kuri izteica pārliecību, ka aizejot 5. Saeimai ir jāapspriež šis Lauksaimniecības likums un ka vismaz pirmajā lasījumā viņu vajag akceptēt, bet otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu jādod iespējami garš... Es negribētu teikt, ka 5 dienu laikā to var izdarīt, kā kādreiz mēs nokārtojām, bet vismaz pāris nedēļu ir pie šā likuma pilnveidošanas jāstrādā. Es vienkārši neredzu citu izeju vai citu alternatīvu, lai gan es saku to... Jūs varbūt ne visi uztvērāt manu domu, ka tie pamatjautājumi un pamatnostādnes, kuras būtu jāparedz Lauksaimniecības likumā, lai varētu runāt par lauksaimniecību kā nozari, par viņas saglabāšanu, par viņas attīstību, par lauku dzīves veida saglabāšanu Latvijā, ka šie jautājumi šinī likumā diemžēl nav skarti. Protams, arī eksporta veicināšanas jautājumi, kurus varbūt šinī likumā pilnībā nevar ielikt, bet var precīzāk traktēt tanī jautājumā, kas tur ir ielikts iekšā, jo ir jāizstrādā, protams, vēl vesela virkne papildu likumu. Bet tomēr šo Lauksaimniecības likumu, ja viņš ir parādījies mūsu Saeimā, mums aizejot, mūsu pienākums un gods ir viņu izveidot maksimāli pieņemamu, lai nākošā valdība, balstoties uz viņu, varētu savos budžeta veidojumos un visur citur kredītpolitikā balstīties uz to, ka Latvijā lauksaimniecība ir kā nozare un ka arī viņu vajag ietvert nākošajā likumdošanā.

Es domāju, ka man ir jāpievienojas tiem, kuri ir izteikušies par pieņemšanu pirmajā lasījumā, bet tad nu mums ir cītīgi jāstrādā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Varētu rasties jautājums, kāpēc ir tik garas debates par likumu, kurš vēl tikai būs jāizskata, par to, vai viņš ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Un acīmredzot, ja tās debates ir tik garas, tad tā sāpe ir diezgan liela, un mēs daudzi apzināmies, ka tādā situācijā, kādā ir šodien Latvijas lauki, nevar vairs klusēt. Es ļoti piekrītu un atvainojos tiem kolēģiem, kuri šeit ierosināja nepieņemt šo likumu, jo viņš neaptver daudzus jautājumus jeb, tautas valodā runājot, viņš ir jēls, zaļš un viņā nekā nav. Un, godīgi runājot, mana iekšējā balss arī saka tā. Ja jau piedāvāja likumprojektu, tad viņš varēja būt daudz aptverošāks, dziļāks, un nav ko uzvelt savu nevarēšanu vai, teiksim, savu negribēšanu visā likumā šai Saeimai, šīm komisijām un mūsu deputātiem, lai nu mēs to mazo skabardziņu vai saknīti tagad izaudzinām par koku. Tā laikam tas ir. Un tomēr šodien... to jūs pateiksit balsojot... Es tomēr gribētu pieminēt dažus faktorus, kas runā par labu tam, ka mums nav laika gaidīt. Un es nosveros ar savu balsojumu tajā pusē, varbūt grūtākā un apjomā lielākā, bet kur ir ātrāk kaut kas veicams. Jo mūžīgi tomēr vēl gribu apstiprināt, ka gribas palikt optimistam. Un labāk ir strādāt vairāk, ja tikai ātrāk kaut ko var panākt.

Šodienas situācija laukos, visi mūsu esošie likumi, nepārtrauktie likumu grozījumi tomēr nerisina tās problēmas, kuras prasa risināt Latvijas lauki. Laukus es minēšu tālāk, bet es ļoti cieši piekrītu Breša kunga teiktajam, ka viņš atļāvās šo lauku saimniekošanu arī diferencēt, pārvēršot par galveno - par mugurkaulu lauku produkcijas ražotāju. Tā ir nepieciešamība, un tur ir atšķirība, vai tas ir lauku atpūtas parks vai tas ir lauku golfa laukums, vai tas ir lauku mežs, vai tas ir lauku zivsaimniecības dīķis un tā tālāk. Es tam piekrītu.

Tajā pašā laikā šodien, neskatoties uz visiem likumiem, ir vajadzīgas papildu ekonomiski organizatoriskas sviras, lai kļūtu no šīs atpalicības laukos. Diemžēl līdz šai dienai nedz valdības, nedz Saeimas vairākums nav izpratuši zaudējumus ekonomikā, arī demogrāfijā, nacionālās mentalitātes atražošanā, Latvijas valsts neatkarības stiprināšanā no lauku spēcīguma viedokļa. Neesam novērtējuši to, kur mūs ir novedusi šodienas nerēķināšanās ar tām lauku problēmām, kuras eksistē. Jā, daudzi cilvēki ir teikuši, ka lauki ir specifiski. Viņi ir specifiski visā pasaulē ar tautsaimniekiem, ar ražojošo ekonomiku, un katrai valstij viņi arī atšķiras ļoti spēcīgi. Šodienas pasaules prakse ir nonākusi pie tā - un acīmredzot ne nejauši -, ka lauki it visur ir mazākumā, ka lauku ekonomiskais potenciāls visās neatkarīgajās un arī pārējās valstīs vienmēr ir nacionālā kopprodukta zemākā daļa, salīdzinot ar tirdzniecību, rūpniecību, arī pārstrādājošo rūpniecību, līdz ar to šis ekonomiskais potenciāls nespēj nospiest pārējos un viņus iespaidot. Tātad šeit lauki ir zaudētāji.

Ja mēs vērtējam no tīri demokrātiskā modeļa, tad demokrātija jau faktiski ir vairākums. Kur to balsu ir vairāk - tas ir tas gudrākais, tam ir tā lielākā vara. Un mēs zinām arī iedzīvotāju sastāvu pilsētās un laukos. Laukos vienmēr viņu ir bijis mazāk, tā ka šajā demokrātiskajā cīņā lauki vienmēr paliks zaudētāji. Un es atgriežos atpakaļ, sauciet vai uzskatiet mani par sociālistu, kā nu gribat, bet lauki ir tā ekonomiskā vide, kurai ir nepieciešams savs stabils valdības aparāts, sava stabila likumdošana, kura viņai garantē minimālo, lai viņa varētu pati sevi atražot un barot pati savus iedzīvotājus.

Šodien lauki saskaras vēl ar kādu nelaimi. Nav jau slikti likumi, ir paredzētas arī subsīdijas. Ministrs Ūdra kungs te mazliet aizvainojās šodien. Jā, atvērās beidzot pašā rudenī lopkopības subsīdiju piešķiršana par pirmo un otro ceturksni. Tikai! Un ar kādiem veidiem atvērās. Arī ar Saeimas līdzdalību, ar mūsu pieprasījumu Ministru kabinetam, ar šīs Zemnieku savienības nepārtraukto urķēšanos un runāšanu par laukiem. Paldies Dievam, bet laucinieks faktiski nevar dzīvot, ja viņš nespēj neko plānot. Un arī šodien šis naudas trūkums jau gremdē lauksaimniecību nākošā gada nobeiguma ciklā. Rudzus jau sēj ļoti daudzi zemnieki laukos, kuri mākslīgo mēslojumu nav saņēmuši. Nav vienkārši naudas. Un tas virsmēslojums, kad pa ziemu to naudiņu iekrāsim varbūt un pavasarī uzkaisīsim slāpekli, tā būs nākošās labības veldrēšanās. Agronomi mani saprot, jo šī salmu izturība netiks sasniegta. Es pieminu vienkārši šīs problēmas, kuras ir nepieciešams risināt, un tāpēc laikam ir vajadzīgs šis specifiskais visaptverošais Lauksaimniecības likums.

Un nobeigumā es gribu pieskarties vienam ļoti nopietnam jautājumam, kura risinājumu es redzu vienīgi tādu, ka to vajag iestrādāt šajā Lauksaimniecības likumā. Šodien kopējā lauksaimniecības pagrimumā mēs negribam redzēt tos lauku zemes īpašniekus, kas nekad nebūs spējīgi sevi atpelnīt, sevi atražot. Tas ir tas, kas ir noticis ne jau nu voluntāri, bet laikam zināmā mērā likumsakarīgi, pārejot no šīs centralizētās plānošanas uz tirgus ekonomiku, uz privāto īpašumu. Un tās ir šīs sadalītās zemnieku saimniecības. Ir vajadzīgs likums, kas nosaka lauku zemes nedalāmību, īpašuma nedalāmību. Viņš ir klaji nepieciešams, jo šodien tiek dalīta kādreizējā lauku viensētas zeme, kura bija varbūt minimāli 30 hektāri, bet pamatā Latvijā plaši tika piekopti 50-60 hektāri zemes. Un, ja viņa tiek dalīta diviem, trijiem, četriem vai pat pieciem mantiniekiem, tad tas ir strupceļš. Un neglābs šeit arī Breša kunga piedāvātā kooperācija, kad laucinieki būs spiesti specializēties savā starpā. Arī tas neglābs! Jo šim mantiniekam, kas no šiem 50 hektāriem ir dabūjis 10, ir jāuzceļ papriekšu ēka, kur dzīvot, un tikai tad viņš varēs kooperēties. Un tas galīgi nav vajadzīgs. Viņam pietrūks līdzekļu šīs ēkas celtniecībai. Un arī tas mums ir jāparedz Lauksaimniecības likumā.

Es šodien šeit negribu nosaukt recepti, kā to darīt. Maigas, patīkamas receptes nav. Acīmredzot atkal ir jābūt nepopulāram kaut kādam drosmīgam "íeizargriezienam", kas šo lietu sakārto. Un acīmredzot šajā likumā būs jāparedz, ka zemes komisijām un pašvaldībām ir jāpārskata šodien īpašnieki, kas ir ieguvuši mantojuma daļu un sadalījuši šo zemi, un ir jādod vienam priekšroka izpirkt no pārējiem mantiniekiem šo zemi.

Taču, ja mēs runājam par izpirkšanu, tad ir vajadzīgi līdzekļi. Un tad ir pats galvenais - ja mēs runājam par laukiem, bet nerunājam par rūpniecību, tad tas tā arī nobeigsies sarunu līmenī, emociju līmenī, labu, skaistu vārdu līmenī. Lielākais nacionālā ienākuma nesējs ir rūpniecība. Ja viņas nav, tad tiem laukiem, izņemot likuma burtus un runas šeit, vairāk arī nekas netiks.

Šajā lauku nedalāmības likumā acīmredzot ir jāparedz arī tāda norma kā lauksaimnieka bankrots. Viņš ir iespējams. Un pasaules praksē arī ir viens otrs piemērs, kad ir zaudēts viss savs īpašums, bet nevar zaudēt zemi. Viņa nepakļaujas šim bankrotam. Tātad kaimiņš kaimiņu var apspiest, var iedzīt strupceļā, tu iegūsi visu viņa mantu, bet tu neiegūsi viņa zemi. Tas mīkstinās arī šo konkurences cīņu savā starpā.

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, jūs ar savu balsojumu pasakiet. Es gan neesmu pārliecināts, manā izpratnē, pieņemot šo likumprojektu un iedodot viņu pusgatavu, ja tā varētu teikt, mūsu komisijām, mūsu deputātiem, mūsu konsultantiem, mūsu palīgiem, manuprāt, mēs ātrāk tiksim pie rezultāta, nekā objektīvi viņu šodien noraidot un atdodot, sak, piestrādājiet un pārstrādājiet. Un tomēr es domāju, ka, ja mēs runājam par nākošo Saeimu, par nākošo valdību, tad revolūcija, kas groza sistēmu, manuprāt, nenotiks, jo nav patīkami jau pieņemtā likumā kaut ko grozīt, kas maina zināmas koncepcijas, bet, ja šā likuma nav, tad viņš var tapt diezgan nelabvēlīgs.

Tātad tas ir mūsu rokās. Es saprotu, ka mans optimisms ir pārāk nepamatots, deklaratīvs, bet tomēr gribas noiet no tribīnes, gribas noiet arī no šīs 5.Saeimas deputāta pienākumu pildīšanas ar kaut kādu apziņu sevī, ka tu neesi gulējis, ar apziņu, ka ir pieļautas daudzas kļūdas, kuras ir jālabo, jo attiecībā uz šodienas lauku zemes privatizāciju es nebūt negribētu uzskatīt, ka tā ir kļūda. Varbūt viss līdz galam nebija paredzēts. Un vēl ir jautājums - vai vara ir paredzēta. Dzīve šodien to rāda, un kā ielāpu jeb skeletu es redzu šo Lauksaimniecības likumu, bet tikai citā izpratnē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - otrreiz. Lūdzu! Piecas minūtes. Pēc tam - zemkopības ministrs Ūdris.

G.Bērziņš (LZS).

Tā kā priekšsēdētāja kungs precīzi definēja šo netaisnības teikšanu, tad es gribētu pastāstīt tieši ar faktiem, kurā vietā izpaužas varbūt ministra nezināšana par to, vai visi lēmumi un viss ir izpildīts. Un vai vispār kaut viens no lēmumiem, ko pieņēmusi Saeima šajā jautājumā, ir izpildīts. Tātad par dotācijām.

Dotācijas tika ieviestas 1994.gadā, precīzi paredzot finansēšanas avotu, kas gan netika fiksēts likumos, tātad tā bija apgrozījuma nodokļa paaugstināšana lauksaimniecības produkcijai no 10 uz 18%. Sākot jaunajai valdībai darbu, pašreizējā parāda attiecībā uz dotācijām nebija. Līdz gada beigām, tātad faktiski atverot tikai decembrī ļoti nelielas summas, valdība pagājušo gadu beidza, neizmaksājot 1 750 000 latu dotāciju, kas bija aprēķinātas un paredzētas budžetā. Tātad tas ir pirmais lēmums, ko valdība neizpildīja iepriekšējā gadā. Gada sākumā pēc Zemnieku savienības pieprasījuma tika izskatīts jautājums, kādā veidā tiks risināts iepriekšējā gada jautājums. Toreiz uzstājās jau bijušais finansu ministrs Piebalga kungs, un komisijā tika apsolīts, ka šis jautājums tiks atrisināts, un komisija arī savā slēdzienā to ierakstīja, paļaujoties uz Ministru kabineta ministra solījumu, ka jautājums par iepriekšējā gada neizmaksātajām dotācijām tiks risināts atsevišķi, taču tas netika atrisināts, tas tiek nomaksāts no šāgada dotācijām. Kāds tālāk ir dotāciju ceļš? Tātad pirmajā ceturksnī dotācijas ir aprēķinātas 1 622 000 latu un izmaksātas viņas ir sekojoši: 4.jūlijā ir atvērts 500 000 latu finansējums, tikai ir aizmirsts iedot naudu, tāpēc faktiski šie 500 000 latu ir izmaksāti 18.jūlijā, kad ir parādījusies reāla nauda. Tātad tika atvērts finansējums, bet reālas naudas nav. Otrajai izmaksai ir 1.augustā atvērums, 3.izmaksa - 500 000 latu, 23.augustā - 622 tūkstoši, tādā veidā pabeidzot pirmā ceturkšņa dotāciju izmaksu. Taču augustā Saeimā, izskatot Zemnieku savienības pieprasījumu par dotāciju izmaksām, pieņēma lēmumu, ka augustā ir jāizmaksā ne mazāk kā 50-70% no otrā ceturkšņa dotācijām. Otrajā ceturksnī ir aprēķinātas kopumā 4 621 000 latu lielas dotācijas dažādos veidos. Tas ir Saeimas lēmums, bet augustā nav izmaksāts no šīm otrā ceturkšņa dotācijām ne santīms. 4.septembrī ir atvērts finansējums 750 000 latu un 6.septembrī 1 200 000 latu. Tātad septembrī ir redzama kaut kāda vēlme šo milzīgo aizkavēšanos un parādu segt, bet viņš nav līdz galam novests, jo no 4 600 000 latiem puse ir 2 300 000 latu, 1 900 000 tomēr ir mazāk nekā puse, turklāt tas ir tikai otrais ceturksnis.

Vēl būtiski ir tas, ka, saskaitot summas, kas ir atvērtas, tātad 1 750 000 un 1 622 000, kas ir pirmā ceturkšņa dotācijas, un 4 621 000, kas ir otrā ceturkšņa dotācijas, kopā iznāk 7 993 000 latu. Jaunajos budžeta labojumos, ko iesniedza valdība, ir paredzēts atstāt tikai 8,9 miljoni, tātad visam otrajam pusgadam valdība atstāj 900 000 latu dotācijas, kaut gan faktiski tuvākajā laikā tiks apkopotas tās dotācijas, kas pienākas lauksaimniekiem saskaņā ar lēmumu. Un trešajā ceturksnī viņas būs ievērojamas. Tātad trešā ceturkšņa dotācijas gads tiks beigts apmēram ar 5 miljonu lielām neizmaksām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Es nosaucu trīs lēmumus, un es neredzu nevienu, kuru valdība būtu izpildījusi. Nav runa, ka kaut vienu... bet ministra kungs teica, ka visi ir izpildīti. Es neredzu pat nevienu, kurš tiktu izpildīts. Tā ka šeit tas ir precizēšanai.

Vēl vairāk - lai gan likumā ir runa par kaut kādiem iekšējā tirgus aizsardzības faktoriem un ko citu, taču darbība ir nedaudz cita. Piemēram, pēdējā laikā ir pieņemts diezgan unikāls lēmums par bezmuitas baltā cukura ievešanu 2,5 tūkstošu tonnu apjomā, kur gan ir solīts to it kā izvest līdz 15.oktobrim - pirms sezonas, bet tas ir bezprecedenta gadījums, kāds nav pašreiz pieņemts Latvijas neatkarības laikā, par bezmuitas baltā cukura ievešanu un tā tālāk. Un es vēl gribētu Lucāna kungam teikt...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, cik minūtes?

G.Bērziņš. Nē, es tūlīt beidzu! Lucāna kungam es gribu atgādināt, ka jūsu partija šobrīd ir pie varas valdībā, un runāt, protams, var, bet mēs gaidām, un zemnieki ļoti cer un gaida no jums darbību - reālu solījumu un deklarāciju izpildījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Zemkopības ministrs Ūdra kungs. Lūdzu! Pēc tam - Alfreds Čepānis.

Ā.Ūdris (zemkopības ministrs).

Godājamie deputāti! Es domāju, ka Zemkopības ministrija un valdība paliks pie savām domām, un nepārvērtīsim šo tribīni par tādu strīdus vietu. Mēs ar visām šīm problēmām tiksim galā, arī ar balto cukuru. Bērziņa kunga zināšanai - tāda veida lēmums tika pieņemts un uzņemta atbildība, tas ir izpildīts, un cukurs ievests, lai samazinātu tā cenu, un arī viņš tagad ir izvests no Latvijas ar visiem dokumentiem, ar visiem līgumiem. Ja mēs gribam šo jautājumu risināt tālāk, mēs varam arī viņu risināt tālāk tādā aspektā, kā jūs gribat.

Bet nu par to, kā mēs varētu tālāk darboties. Es varbūt vēlreiz atkārtošu visu par Lauksaimniecības likuma rašanās vēsturi. Mēs arī no sākuma domājām, ka šajā likumā jāsaliek iekšā visas normas, kas saistās ar atbildību, ar iekšpolitikas aizsardzību vai ar dotāciju avotiem, bet tad nonācām pie slēdziena, ka ir jau daudzi likumdošanas akti un likumi pieņemti ar Saeimas palīdzību un Ministru kabineta rīkojumiem, kas to jau atrunā, jo lauksaimniecība ir viena no tautsaimniecības nozarēm, un šajā sakarā - uzsvēru vēlreiz - šis ir konceptuāls likums. Ja mēs gribam viņu objektīvi izskatīt un iedziļināties šajos jautājumos, mēs varam viņu virzīt tālāk un šīs mērķprogrammas un pārējos tiesiskos dokumentus pieņemt atsevišķi. Tas arī ir paredzēts, un katra valdība - tas varbūt nāks par labu lauksaimniecībai -, izmantojot šo konstitucionālo likumu, izteiks savas prioritātes gada likumā, un tur tas skaidri tiks pateikts, kur ir precīzs dotāciju avots arī nākošajam gadam. Šī valdība varbūt nepieies tik bezatbildīgi un neiekļaus tās normas, kas ir varbūt pārspīlētas attiecībā uz dotācijām, lai tās netiktu uzveltas jaunās valdības pleciem, un šādā veidā mēģinās sakārtot arī pārējās lietas, kas saistītas ar lauksaimniecību kopumā.

Par zemes izmantošanu. Skaidrs, ka ir jābūt zemes izmantošanas likumam. Tas ir viens no likumiem, kas atrunās visas tās normas, par kurām Resnā kungs teica. Tas pats ir par lauku saimniecībām, par zemnieku saimniecībām - par šo nesadalāmības principu, taču mēs bijām spiesti saņemt ļoti lielus iebildumus tieši no ierēdņu līmeņa: kāpēc tas ir vajadzīgs, kāpēc to visu neregulē pašregulējumā ceļā šis tirgus, lai gan visās valstīs, kur ir attīstīta lauksaimniecība, tomēr šo nosaka likums. It sevišķi attiecībā uz šo lauksaimniecības statusu, uz mazāko, minimālo un lielāko saimniecību, un es domāju, ka no tā mums arī būtu jāiziet.

Runājot par iedziļināšanos, es lūgtu izanalizēt gada ziņojumu, kas tiks katram no deputātiem iesniegts, jo mēs redzam, ka ar to, ka iesniedz katrā frakcijā, ir par maz. Tur ir visa analīze par stāvokli, katrā lauksaimniecības apakšnozarē, par mūsu potenciālajām iespējām uzlabot situāciju. Es lūdzu būtiskākos priekšlikumus par to, kā mēs varētu izmantot šo gada ziņojumu par pamatu gada likumam, ņemt vērā un patiešām šo gada likumu pirms budžeta apstiprināšanas pieņemt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Pēc tam - Pēteris Tabūns.

A.Čepānis (DPS).

Cienījamie kolēģi! Man ir vieglāk runāt tāpēc, ka mūsu frakcijas pārstāvji nebija Birkava kunga valdībā un nav arī tagad Gaiļa kunga valdībā. Un tāpēc, neskatoties uz to, ka likums arī, mūsuprāt, varbūt ir izstrādāts nepilnīgs, mēs tomēr ierosinātu viņu atbalstīt kopumā, bet, ja tā stratēģiskāk runā, tad šķiet, ka 5.Saeimai vajadzēja sākt ar šī likuma izstrādāšanu, ja tā patiešām nopietni gribēja balstīties uz lielāko daļu savu vēlētāju, kuri ir latvieši un dzīvo laukos un tā vai citādi nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Taču labāk to darīt vēlāk nekā nekad. Un, ja tagad 5.Saeimas darbības beigās ir iesniegts šāds Lauksaimniecības likums, tad, mūsuprāt, viņš būtu atbalstāms. Es gribētu aicināt tos runātājus, kuri par viņu runās "par" vai "pret", būt vismaz kompetentiem un šādā situācijā runāt tādiem cilvēkiem, kuri vismaz zirņus no auzām atšķir, lai viņiem būtu tiesības runāt par lauksaimniecības attīstības likumu. Mani pārsteidz daudzu šeit klātesošo kolēģu izteiktie viedokļi. Es varētu tam daļēji piekrist, ka likums patiešām nav izstrādāts un ka tas varētu būt striktāks, visiem un vienkāršāk saprotams, taču, ja mēs domājam par lauksaimniecības stratēģiju, ja mums šī nozare principā Latvijā ir vajadzīga, tad es domāju, ka šodien mums viņš būtu jāatbalsta, neskatoties uz to, kas būs 6.Saeimā, kādi politiskie spēki. Tātad - ja mēs gribam saglabāt šo nozari, tad es aicinātu tomēr šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Vēl pāris sēžu, un Saeimas deputāti kļūs par mīlēšanas rekordistiem. Es jūs apsveicu, kolēģi, par šo fantastisko lauksaimniecības mīlēšanu. Esam jau kļuvuši par ziemeļu kokvilnas - ušņu (lai nepārprastu) putekšņu ražošanas valsti, esam pārvērtuši laukus par naturālo saimniecību, kur labākajā gadījumā tur vienu gotiņu vai kaziņu, bet pushektāru ar lāpstu apstrādā. Esam piešķīruši niecīgas, niecīgas dotācijas, bet tās nedodam. Cilvēki jau pārdod zemīti un visu iedzīvi un brauc uz pilsētu, kļūst par bezdarbniekiem vai darba meklētājiem, bet mēs šeit tik briesmīgi, ļoti esam pēkšņi iemīlējuši lauksaimniecību un šos lauku cilvēkus. Laikam tāpēc, ka līdz vēlēšanām atlikušas nedaudz vairāk par 20 dienām. Un laikam šī mīlestība tā arī beigsies ar 1.oktobri. Es tā paredzu, jo šī mīlestība nav parādīta visu šo laiku. Es te neanalizēšu, man vienkārši skumji kļuva, klausoties par šo lielo mīlestību un redzot šo steigu, lai pieņemtu šo likumu pirmajā lasījumā. Es atvainojos, kad tad mēs viņu pieņemsim trešajā lasījumā, ja ir atlikušas pārdesmit dienas? Kad nopietni tiks izdarīti šie labojumi, kuri būtu vajadzīgi simtiem, un kur būtu konceptuāli... Es neanalizēšu, jo es neesmu patiešām speciālists, tāpēc absolūti nepretendēju uz kaut kādu analīzi. Te jau cilvēki pateica šo domu, bet mani vienkārši patiešām pārsteidza šī pēkšņā lauku cilvēku mīlēšana. Pēkšņā un uz 20 dienām! Es ierosinu nobalsot pret šī likuma turpmāko apspriešanu, un ļausim ar to nodarboties nākamajai Saeimai.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribēju pieskarties tikai vienam punktam, kuru es uzskatu par kaut ko pozītīvu, jaunu. Un tas ir tas, ka 7. pantā ir minēts, ka varētu paredzēt starta kapitālam krājaizdevu sabiedrībām miljonu latu. Kredīta problēma ir viena no smagākajām problēmām laukos, un krājaizdevu sabiedrības to varētu sekmīgi risināt. Kā jau mums ir saprotams, taisni tas kapitāls, ar ko sāktu rīkoties, tā ir smaga problēma. Lasot šo ļoti vienkārši izteikto punktu, varētu domāt, ka būtu kaut kāda tieša kapitāla izdalīšana vai finansēšana krājaizdevu sabiedrībām, bet tas būtībā runā pretī krājaizdevu sabiedrību jēgai un uzbūvei, arī to filosofijai. Tur būtu jāparedz mazliet citādāks mehānisms, proti, ar zināmiem procentiem aizdevums no kāda valsts fonda var būt atmaksājams, un tad tas būtu pilnībā pieņemams un ļoti vēlams. Un to es domāju arī ieteikt kā grozījumu nākošajam lasījumam. Bet pats par sevi fakts, ka tāda palīdzība no valsts puses ir paredzēta krājaizdevu sabiedrību veidošanai laukos, ir kaut kas jauns un pozitīvs.

Te vēl tikai gribētos pieminēt, ka viens no iemesliem, kāpēc šodien nezeļ un neplaukst krājaizdevu sabiedrības, ir tas, ka nodokļu likumos tās ir pielīdzinātas bankām, un to peļņa tiek sadalīta nevis biedru jeb dalībnieku starpā, kā tam ir jābūt kooperatīvajās krājaizdevu sabiedrībās, bet ir jāmaksā nodokļi, un, ja kaut kas paliek pāri, tad pēc tam var dalīt. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc tās šodien nedarbojas. Tāpat arī statūtkapitāls, kurš vienā citā projektā tiek ļoti paaugstināts, var būt par lielu šķērsli. Taču, risinot šo problēmu kopumā un radot labus apstākļus krājaizdevu sabiedrību izveidošanai, it īpaši laukos, mēs spersim ļoti vērtīgu soli uz priekšu mūsu valsts attīstībā. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas runāt? Jā, lūdzu!

V.Novakšānovs. Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Atļaujiet man komisijas vārdā pateikties par aktivitāti šī likumprojekta apspriešanā un arī tālākajā pilnveidošanā. Mēs esam ļoti pateicīgi deputātam Bresim par konkrētiem priekšlikumiem. Jāsaka, ka bija jautājums, ko izteica deputāts Kiršteins, - kam šis likums domāts? Viņš domā, ka valdībai. Es gribu teikt, ka tas ir domāts lauksaimniekiem, un ir pilnīgi jāpiekrīt Kiršteina kungam par to Statistikas komiteju. Un vēl es gribu papildināt no savas puses, ka tāda pati domāta par fondu attīstību. Vienreiz varbūt tā fondu sistēma būtu jāizbeidz, jo mums Latvijā ir Zemes un hipotēku banka, un tur var apvienot visus finansiālos līdzekļus, veikt visas operācijas un strādāt tā, kā kādreiz Prezidenta Kārļa Ulmaņa laikos bija. Un domāju, ka mums... Es vienīgi gribu pateikt, ka šoreiz apspriedē bija pilnīgi diametrāli pretēji uzskati, tāpēc es gribu minēt, ka lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku ienākumu līmenis mums 1995. gada 1. pusgadā vidēji mēnesī, kad visā valstī saņēma 61 latu, lauksaimniecībā bija tikai 9 lati mēnesī plus pašražotās pārtikas patēriņš personīgajām vajadzībām. Un vēl es gribu teikt, ka mums Latvijas nacionālās lauksaimniecības saglabāšanu būtiski apdraud nekontrolētā lauksaimniecības produkcijas kontrabanda un ka ir iespējams miljonus sasniegt kontrabandu šajā gadā kopapjomā. Bet pats galvenais ir tas, ka 1995. gadā mums, jaunajai Saeimai, būs jāstrādā pie valsts programmas nodarbinātības problēmu risināšanā, un es uzskatu, ka šis Lauksaimniecības likums ir savlaicīgs. Un viņš ir jālaiž pirmajā lasījumā. Es uzskatu, ka katrs likums ievieš kādu kārtību un ka kārtība ir panākumu pamatā.

Es lūdzu balsot par šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Lauksaimniecības likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 10. Pieņemts pirmajā lasījumā.

V.Novakšānovs. Uzklausot vairāku deputātu priekšlikumus par ilgāku darbības laiku, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, komisijas vadība iesaka priekšlikumu iesniegšanas laiku līdz šā gada 18. septembrim.

Sēdes vadītājs. Nav citu priekšlikumu? Iebildumu arī nav? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris - "Latvijas ceļa" deputāts. Un es lūdzu vērot pulksteni.

O.Kehris (LC).

Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Par grozījumiem likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" uz šodienas lasījumu nav saņemti nekādi priekšlikumi, un es lūgtu viņu akceptēt otrajā, nākamajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs lūgtu vienu nedēļu.

Sēdes vadītājs. Vienu nedēļu... Šodien ir 7. ... plus 7... tas ir 14. septembris. Iebildumu nav? Pieņemts.

Tālāk ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"". Otrais lasījums.

O.Kehris. Godātie kolēģi! Arī par šo likumu, proti, "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodokli un nodevu"" priekšlikumi nav saņemti, un es lūgtu viņu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, 5 - atturas. Pieņemts.

O.Kehris. Un līdzīgi es lūgtu vienu nedēļu priekšlikumu iesniegšanai.

Sēdes vadītājs. Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 14. septembri - iebildumu nav? Pieņemts.

Vai jūs vēlaties vēl turpināt?

O.Kehris. Es domāju, ka mēs varētu izskatīt arī likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"", kurš ir saistīts ar šo paketi, kur mēs divus likumprojektus jau izskatījām. Bez tam par to nav saņemti arī nekādi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts.

O.Kehris. Paldies. Pie pievienotās vērtības nodokļa likuma mums nebūtu vērts laikam ķerties klāt, jo tur tomēr drusku vairāk laika ir vajadzīgs...

Sēdes vadītājs. Bet vai jūs nevēlētos ierosināt priekšlikumiem iesniegšanas termiņu?

O.Kehris. Es ļoti atvainojos! Līdzīgi kā iepriekšējiem diviem likumprojektiem - 14. septembris.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav iebildumu? Pieņemts. Paldies.

Un tagad pārtraukums līdz 13.30... Man kolēģi saka, ka nav vajadzīga reģistrācija, bet, ja deputāti pieprasa, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrēsimies! Tiešām tik daudz deputātu ir zālē, ka būtu grēks nereģistrēties... Imantu Daudišu, Saeimas sekretāru, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Mariss Andersons,

Igors Bukovskis,

Gaļina Fjodorova,

Irēna Folkmane,

Andris Gūtmanis,

Kārlis Jurkovskis,

Odisejs Kostanda,

Janīna Kušnere,

Aristids Lambergs,

Gunārs Meierovics,

Valdis Pavlovskis,

Jānis Ritenis,

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Juris Sinka.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 42 deputāti... 43. deputāts ieradās, 45. deputāts... Lūdzu zvanīt!... 46, 47... Vēl pazvaniet, lūdzu!... 48, 49, 50... (Aplausi.) 51 deputāts. Turpinām darbu! Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". Lūdzu referentu!

Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Deputāti ir likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesnieguši priekšlikumus par grozījumiem likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", un tie ir jautājumā par komunālajiem maksājumiem. Ir trīs atsevišķi iesniegumi. Minēšu tos tādā secībā, kādā tie ir nodoti izskatīšanai Budžeta komisijā. Pirmais ir priekšlikums, kuru ir parakstījuši pieci deputāti, no kuriem pirmais ir deputāts Imants Kalniņš. Otro ir parakstījuši pieci deputāti, no kuriem pirmais to ir parakstījis Aivars Kreituss, un trešais ir dokuments, kuru ir iesniedzis Valsts prezidenta kungs. Komisija lūdza no valdības atsauksmes attiecībā uz šiem likumprojektiem, un es neminēšu šeit visas detaļas, bet galvenokārt šīs atbildes bija tādas, ka nav pamatoti izdarīt šos grozījumus likumā "Par pievienotās vērtības nodokli". Tomēr, izskatot tos komisijas sēdē, mums izvērsās diezgan lielas diskusijas, un tomēr ar ļoti nelielu balsu vairākumu komisija nolēma virzīt vienu no šiem priekšlikumiem uz plenārsēdi. Visi trīs šie dokumenti atšķīrās ļoti nedaudz, bet virzīts tiek Imanta Kalniņa priekšlikums, proti, deputātu grupas priekšlikums, kuru pirmais ir parakstījis Imants Kalniņš. Kalniņa priekšlikumam pēc būtības ir piekrituši arī abu pārējo likumprojektu iesniedzēji.

Izskatot šos dokumentus pēc būtības, komisija konstatēja, ka likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" ietvertā norma - aplikt ar nodokli komunālos pakalpojumus - ir ekonomiski pamatota, un tā rezultātā iedzīvotāju maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem vajadzēja pieaugt ne vairāk kā par četriem līdz pieciem procentiem, jo pakalpojumu sniedzējiem tiek apmaksāts priekšnodoklis par iegādātajām savas darbības nodrošināšanai nepieciešamajām izejvielām un citām precēm. Diemžēl praksē faktiski iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem maksājumiem ir pieauguši par 18%, tā rezultātā tik tiešām tūkstošiem un tūkstošiem iedzīvotāju ir samaksājuši būtībā par vienu un to pašu produktu dažos gadījumos divkārt, jo pievienotās vērtības nodokļa būtība bija tāda, ka tikai par šo jaunradīto vērtības daļu varēja tikt aplikts ar šo nodokli, bet nevis automātiski, saglabājot šo paaugstināto nodokli.

Kā jau informēju, komisija savā sēdē tātad atbalstīja likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, turklāt komisija ierosināja Valsts kontrolei izskatīt jautājumu, kādēļ valsts un pašvaldību institūcijas pieļauj nepamatotu iedzīvotāju maksājumu pieaugumu par komunālajiem maksājumiem, noskaidrot, kas pie tā ir vainīgs, ierosināt vainīgos saukt pie atbildības un par to, protams, informēt mūsu komisiju (un, protams, būtu vēlams informēt arī sabiedrību). Tā rezultātā mums ir jāatzīst tas, ka Saeima nav pieņēmusi nepareizu vai nepamatotu likumu, bet ka likums, kurš spēkā stājās ļoti laicīgi - tur nebija nekādas sasteigtības -, nav piemērots un ieviests pareizi. Par to ir atbildīgas pašvaldības un ir atbildīga valdība.

Lielā mērā arī šī diskusija, kas notika komisijā, un atbalsts pirmajam lasījumam balstījās uz to, ka... ar diezgan lielu neticību, ka valdība spēs izmeklēt šo lietu, atrast vainīgos un labot kļūdas. Kļūdu labošana lielā mērā nozīmētu arī to, ka tiem, kas ir samaksājuši vairāk, pēc tam tas ir jākompensē, proti, ka nākamajos maksājumos viņiem būtu jāmaksā mazāk. Kā saka, domas komisijā dalījās. Man ir grūti pateikt katra domas, teiksim, visas šīs domas, kas izskanēja komisijā, bet ļoti lielā mērā balsojums par pirmo lasījumu - vismaz tā teica vairāki deputāti - bija cerībā, ka līdz šim pirmajam vai otrajam lasījumam valdība... vai arī, es saku, tas ļoti lielā mērā ir saistīts ar pašvaldībām, ka tiks sperti attiecīgi soļi, jo, ja mēs to nevirzīsim izskatīšanai pirmajā lasījumā un, protams, ja šīs kļūdas netiks labotas, tad diemžēl laikam Saeimai nāktos iet uz priekšu un pieņemt to visos trijos vai, iespējams, divos lasījumos. Tāda ir situācija. Es zinu, ka valdības vārdā Počas kundze ir gatava debatēs runāt par šīm lietām.

Es jums izklāstīju komisijas viedokli un komisijā notikušās šā jautājuma izskatīšanas un apspriešanas gaitu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Augsti godātais Prezidij! Godātā Saeima! Par šo samilzušo jautājumu - jautājumu par komunālo maksājumu aprēķināšanu pievienotās vērtības nodokļa sakarā - man ir iznācis debatēt, sniegt intervijas, rakstīt presē un arī runāt valdībā gandrīz jau trīs nedēļas, un jāsaka, ka man rokā ir varbūt visplašākā informācija par situāciju, kā veidojas likuma piemērošanas procedūra un kādas ir šīs sekas. Diemžēl es būšu spiesta aizkavēt jūsu uzmanību pietiekami ilgi, jo jautājums ir sarežģīts, jautājums skar ļoti plašus iedzīvotāju slāņus, un tātad, lai Saeima varētu pieņemt pareizu, atbildīgu lēmumu, jūsu rīcībā vajadzētu būt maksimāli plašai un pilnīgai informācijai.

Tātad likums "Par pievienotās vērtības nodokli", ar normu, ka komunālie maksājumi ir jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli, stājās spēkā 1.maijā. Un šā nodokļa būtība - es gribētu atgriezties pie šīs pašas problēmas - būtība bija... Kāpēc komunālos maksājumus apliek ar šo pievienotās vērtības nodokli? Būtība bija tāda, ka siltumražotāji, kas realizē siltumenerģiju tālāk nākamajiem patērētājiem, kļūst par pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem un samaksā to priekšnodokli, tātad naudu, ko viņi ir avansējuši, samaksājot nodokli, iegādājoties gan izejvielas, gan kurināmo, gan ražošanas līdzekļus, tālāk pārdodot nākamajiem patērētājiem un tālāk iedzīvotājiem... varētu saņemt šo priekšnodokli atpakaļ un tādējādi šo naudu izmantot investīcijām ražošanas efektivitātes palielināšanai, tā rezultātā mūsu galīgais mērķis bija arī tieši pašu tarifu, jau viņu ražotās siltumenerģijas tarifu, samazināšana.

Gribu atzīmēt, ka tātad šis pievienotās vērtības nodoklis, priekšnodoklis iegāja pašizmaksā un praktiski jau iedzīvotājs to daļēji maksāja arī iepriekšējā likuma darbības kārtībā. Ir varbūt viens pamatots pārmetums, ka nav pietiekami precīzi definēts, kas ir komunālie maksājumi. Diemžēl šinī brīdī vislielākās diskusijas ir izvērtušās tieši par siltumenerģiju un karsto ūdeni iedzīvotājiem, jo attiecībā uz šiem pārējiem komunālajiem maksājumiem, kas varētu būt, tātad maksājumiem par elektroenerģiju un arī, teiksim, par gāzes kurināmo kā tādu, nodoklis ir piemērots pietiekami korekti.

Bet tagad - par pašu šo vēsturi. Tātad jau maija pirmajās dienās presē parādījās informācija par to, ka iedzīvotājiem būs jāmaksā par 18% vairāk. Es runāšu tātad šajā sakarā par siltumenerģiju un karsto ūdeni. Finansu ministrija sagatavoja vēstuli un izsūtīja visām ieinteresētajām institūcijām. Šī 11. maija vēstule tika aizsūtīta valsts akciju sabiedrībai "Latvenergo" un valsts akciju sabiedrībai "Latvijas gāze". Arī atbildīgajām un kontrolējošajām institūcijām (tātad Pašvaldību savienībai, Valsts reformu ministrijai un Monopoldarbības uzraudzības komitejai) 10. maijā tika nosūtīta vēstule, kurā bija izskaidrota likuma piemērošanas kārtība un noteikts, kā ir jāaprēķina jaunie tarifi iedzīvotājiem un kā tas ir jānovada līdz pašvaldībām un attiecīgi līdz katram iedzīvotājam, lai tie varētu korekti un precīzi maksāt. Domāju, ka šajā sakarā būtu vērts citēt šīs vēstules, kas ir nosūtīta Latvijas Pašvaldību savienībai, Valsts reformu ministrijai un Monopoldarbības uzraudzības komitejai, pēdējo rindkopu: "Pareizi izstrādātie tarifu izcenojumi būtiski nepaaugstinās iedzīvotāju komunālos maksājumus. Pēc Finansu ministrijas aprēķiniem, piemēram, siltumenerģijas tarifi par 1 gigakaloriju varētu paaugstināties ne vairāk par 4%. Kopējais pievienotās vērtības nodokļa apjoms, kas uzņēmumiem jāiemaksā valsts budžetā, nevar negatīvi ietekmēt pašvaldību uzņēmumu finansiālo stāvokli, un lūdzam informēt konkrētas pašvaldības par pievienotās vērtības nodokļa pareizu aprēķināšanu par iedzīvotājiem sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem."

Jāatzīst, ka "Latvijas gāze" un "Latvenergo" ïoti korekti rīkojās, un 17. maijā pašvaldībām tika paziņoti jaunie izcenojumi jeb tarifi. Līdz tam tika piemērots tarifs, kas bija 12,7 santīmi par gigakaloriju, turpretim jaunie, bez pievienotās vērtības priekšnodokļa summām, bija 10,94 santīmi par gigakaloriju. Pašvaldībām attiecīgi tas bija jāpārrēķina uz vienu iedzīvotāju vai uz 1m2 - par apkuri, uz vienu iedzīvotāju - par karsto ūdeni, tā, kā tas līdz šim tika praktizēts. Un bija nepieciešams attiecīgās pašvaldības domes vai padomes lēmums, jo likuma par pašvaldībām 21. pantā ir sacīts: tikai dome (padome) var... 14. punkta saturs... noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, maksu par... un ir uzskaitīti visi komunālie pakalpojumi, to skaitā arī pašvaldību piegādātās siltumenerģijas, ūdensvadu un kanalizācijas lietošana un visi šie pārējie komunālie pakalpojumi un maksājumi. Diemžēl šī informācija, kas tika sniegta, nedeva vēlamos rezultātus. Un tad sekoja nākamais solis - dažādas institūcijas vēlreiz tika informētas par to, kā korekti ir jāpiemēro šis nodoklis. Ir skaidrots gan Rīgas pašvaldībai, gan atsevišķām pilsētām, Dobeles pilsētai, Preiļu pilsētai, sabiedriskajām organizācijām un tamlīdzīgi, un tomēr tas nedeva vēlamo rezultātu. Tā, piemēram, Rīgas Dome piemēroja iedzīvotājiem... pārrēķinot tarifu uz vienu iedzīvotāju, bez attiecīgā domes vai padomes lēmuma... veco tarifu... vienam cilvēkam par silto ūdeni - tos pašus 2,49, un tā rezultātā iedzīvotājiem bija jāmaksā arī vēl klāt šie 18%. Kaut gan pēc būtības, precīzi izrēķinot, sadārdzinājums varētu būt tikai 6%. Ir tiesa, ka varbūt arī Monopoldarbības uzraudzības komitejai vajadzēja pasekot, kādā veidā veidojās šie tarifi tieši dabīgā monopola uzņēmumos, jo siltumenerģiju mums, kā jūs zināt, ražo dabīgie monopolisti. Bet tātad likuma piemērošanas un skaidrošanas kārtība ir pietiekami korekta. Un sakarā ar to, ka arī tas nedeva vēlamos rezultātus, vēl jūlijā Finansu ministrija rīkoja papildu izskaidrošanas sēdi, uz kuru atkal bija uzaicināti visu šo atbildīgo ieinteresēto institūciju pārstāvji, to skaitā arī Rīgas Domes pārstāvji, Pašvaldību savienības, Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji. Tas, cik plaši tā tika apmeklēta, - tas jau ir katras šīs institūcijas atbildīgo amatpersonu jautājums. Un, kad arī šis darbs neguva rezultātu, beidzot valdība bija spiesta sagatavot un 29. augustā pieņemt Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā ar pievienotās vērtības nodokli ir apliekami iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem. Šajos noteikumos ir vēlreiz noteikts un izskaidrots, kā šis likums ir jāpiemēro. Faktiski tas ir unikāls gadījums: ir likums, kurš nosaka piemērošanas kārtību, un Ministru kabinetam ir vēlreiz jāskaidro likuma piemērošanas kārtība. Un, ja vēlreiz jāatgādina, ka, ja to nekorekti piemēro, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības piemērot soda sankcijas atbilstoši likumiem par nodokļiem un nodevām, pievienotās vērtības nodokli... Es zinu, ka pašlaik presē ir sacelta liela ažiotāža par šiem jautājumiem. Es saprotu, ka ir cietuši iedzīvotāji un ka tiešām ir problēmas. Ļoti grūti būs nodemonstrēt un atmaksāt atpakaļ šo pievienotās vērtības nodokli, kas tika nelikumīgi iekasēts, un atkal izmainīt uzskaites kārtību, ja Saeima nobalsos šodien par grozījumiem likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" un atcels aplikšanu ar šo nodokli. Bet es uzskatīju par savu pienākumu informēt jūs par to, kas ir darīts, arī par to, ka likums ir pietiekami korekti un loģiski uzrakstīts. Jums pašiem būtu jāizvērtē šā likuma grozīšanas vai negrozīšanas nepieciešamība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu šodien atbalstīt pirmajā lasījumā iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"", un es jums paskaidrošu, kāpēc. Počas kundze mums smalki izskaidroja, kāda ir izveidojusies situācija. Es arī noklausījos pa radio Jaunsleiņa kunga paziņojumu, un man nav pārliecības, ka rīt pašvaldības veiks pārrēķinus un Latvijas iedzīvotājiem atdos nelikumīgi iekasēto naudu. Mēs zinām arī to, ka Saeimā neviens likumprojekts pirmajā lasījumā neiegūst galīgo spēku, ja tas nav steidzams un nav paziņots tādā kārtā arī otrajā lasījumā. Tātad darbs turpinās. Ir iespēja jebkurā lasījumā likumprojektu izņemt no darba kārtības. Un tas mums parādītu, vai valdība ar pašvaldībām ir spējīga praktiski atrisināt to problēmu kamolu, kāds ir izveidojies šodien, jo, es jums vēlreiz gribu atkārtot, šobrīd nekas nav atrisināts. Un vienkārši paļauties uz to... Man nav ticības, ka pašvaldība ar valdību atradīs kopēju valodu un rīt sāks labot visu to, kas ir nepareizi izdarīts. (It īpaši - ņemot vērā, ka pašvaldības jau, mums runājot par budžeta labojumiem 1995. gadā, ir norādījušas, ka tām naudas nav.) Tā ka šis jautājums par naudas atdošanu iedzīvotājiem vēl ir ļoti problemātisks. Un tāpēc es atkārtoju: es aicinu balsot pirmajā lasījumā par šo labojumu pieņemšanu, virzīt šo likumprojektu tālāk uz komisiju un strādāt pie tā, un, ja tiks atrisinātas visas tās problēmas, par ko runāja Počas kundze, mums ir iespēja to noraidīt gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Ja tās netiks atrisinātas, tad, loģiski, darbs ir jāturpina un jābalso arī galīgajā lasījumā par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

I.Kalniņš (LNNK).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Tik tiešām informācija, ko mums sniedza Aija Poča, ir derīga, vajadzīga, mums visiem tas ir jāzina. Bet šo jautājumu mēs varētu apspriest tikai tādā gadījumā, ja mums darba kārtībā būtu šāds punkts - par problēmām, kas radušās pēc jaunā pievienotās vērtības nodokļa spēkā stāšanās sakarā ar jaunā tarifa par siltumenerģiju noteikšanu un pašvaldību izdarītiem vai neizdarītiem pārrēķiniem, vadoties no kalorijām un kvadrātmetriem. Bet, tā kā mums šāda darba kārtības punkta nav, mums ir jādebatē pavisam par citām lietām, proti, par LNNK frakcijas iesniegumu par grozījumiem likumā "Par pievienotās vērtības nodokli". Un šeit ir runa par gluži konceptuālu lietu - ir runa par to, lai izdarīto grozījumu dēļ iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā šis pievienotās vērtības nodoklis par komunālajiem pakalpojumiem. Kādēļ tā ir konceptuāla lieta? Tā iemesla dēļ, ka visi šie uzņēmumi, kas ir tieši saistīti ar šo problēmu, ir valsts uzņēmumi. Ja ir nepieciešamas subsīdijas, ja šie uzņēmumi netiek galā, ja tiem nav līdzekļu, lai segtu samaksas par kurināmo, tad mēs varam painteresēties, kāda ir šo uzņēmumu peļņa pašlaik un vai viņi tiešām var tikt vai nevar tikt galā paši ar sevi. Šeit ir runa par to, lai iedzīvotājiem kaut kādā mērā tiktu atvieglota dzīve. Un ne par ko citu. Šis tiešām ir konceptuāls jautājums, un arī es aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā un detalizēti apspriest. Mums varētu tikt piedāvāti skaitļi par to, kādā ekonomiskā situācijā šobrīd ir šie uzņēmumi, kas ir saistīti ar siltumenerģijas ražošanu un patērēšanu. Man, piemēram, ļoti interesē, kāda ir ekonomiskā situācija "Latvenergo" un arī attiecībā uz šīm TEC un tā tālāk, un tad otrajā lasījumā mēs varēsim noteikti nonākt pie kaut kādiem secinājumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Piekrītu, ka lielākā problēma, lielākā nelaime ir šā nodokļa nepareiza pielietošana. Bet tad ir jautājums - kur valdība bija tik ilgi un kāpēc tomēr šā likuma īstenošana, kas bija pieņemts jau laicīgi un stājās spēkā 1. maijā, tā aizkavējās, ka skāra tik plašu cilvēku loku un radīja tik lielus zaudējumus? Ja attiecībā uz daudz sīkākiem lēmumu projektiem valdība iejaucas (vairāk nekā 100 pašvaldību lēmumi ir atcelti un iejaukšanās ir notikusi dažos tādos pavisam nesaprotamos gadījumos ļoti operatīvi un strauji), kāpēc šī iejaukšanās nav notikusi tik būtiskā lietā, kad tiek skarts tik plašs cilvēku loks? Neapšaubāmi, apgrozījuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa izņemšana no šejienes radīs arī citas problēmas tieši lielajiem uzņēmumiem energoapgādē. Jo, piemēram, tātad pašizmaksā šis nodoklis attiecībā uz enerģijas nesējiem, vienalga, ieies, un tas veido lielu daļu, bet vēl būtiskāk ir tas, ka radīsies problēmas tad, ja šajos uzņēmumos uzņēmumos notiks investīcijas vai tiks iegādāti kādi dārgi pamatlīdzekļi, jo, neesot šā nodokļa maksātājiem, ja šis pakalpojums nav aplikts, tātad nebūs tiesību uz robežas nemaksāt apgrozījuma nodokli... kā arī, piemēram, jaunā iegādātā pamatlīdzekļa vērtību tikai proporcionāli tai daļai, kura tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli, varēs iekļaut deklarācijā un varēs saņemt šo apmaksu.

Bet, runājot par vienu - par šiem komunālajiem maksājumiem, kas tagad varbūt ir akcentēts, šobrīd tomēr ir paslīdējuši garām arī citi jautājumi - tas, ka arī elektrībai notika tādā pašā veidā tarifu paaugstināšana, tas, ka arī telefona pakalpojumiem šie 18% tiek pielikti klāt. Šobrīd, pateicoties LNNK frakcijas iesniegumam, Demokrātiskās partijas un Valsts prezidenta iniciatīvai - it sevišķi pēc tam, kad to iesniedza Prezidents, - valdība attapās un sākās kaut kāda rīcība. Bet jautājums - ko dara Monopoldarbības uzraudzības komiteja un citas instances, kad par šiem jautājumiem, kas varbūt šobrīd nav izvirzīti Saeimā... jo ne jau katrs jautājums, kas ir jāatrisina valdībai, ir jāskata Saeimā. Bet diemžēl arī šie jautājumi... Tātad šā nodokļa piemērošana citos monopolgadījumos faktiski arī ir izvērtusies tādā pašā veidā. Un tāpēc varbūt būtiskākais jautājums ir tas, kāda ir šo tarifu aprēķināšanas metode, jo šobrīd visi šie piemēri parāda, ka šo tarifu noteikšana bieži vien ir ļoti voluntāra, nepamatota, neizriet no ekonomiski pamatotiem aprēķiniem, un tā, manuprāt, ir visbūtiskākā šīs problēmas sakne, ka ir jābūt precīzam šim tarifu veidošanas mehānismam, tam ir jābūt kontrolētam un pamatotam, un tad arī šādi "brīnumi" par nepareiza pievienotās vērtības nodokļa izmantošanu nevarētu tikt īstenoti.

Arī komisijā es atbalstīju šo priekšlikumu, jo trīs priekšlikumi bija praktiski pilnīgi analoģiski, un es atbalstīju arī pirmo, to, kas tika iesniegts, par kuru balsoja, LNNK priekšlikumu, un arī tieši šīs motivācijas dēļ. Tātad, ja valdība spēs pierādīt, ka ir spējīga vismaz kaut ko izdarīt (tas tai praktiski nevienā jautājumā šobrīd diemžēl nav izdevies), un izdosies sakārtot šo jautājumu, aprēķināt zaudējumus, reāli nodrošināt iedzīvotājiem kompensāciju, tālākos lasījumos varētu lemt, ka šis jautājums tiek risināts varbūt savādāk, bet šobrīd šīs ticības man nav nemaz, un es arī esmu spiests atbalstīt šo likuma labojumu - par komunālo pakalpojumu neaplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nevar vēl balsot. Aija Poča tagad runās kā valsts ieņēmumu valsts ministre. Varat runāt ilgi.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā).

Ne, paldies, es runāšu ļoti īsi. Varbūt es pietiekami korekti neizteicos savā pirmajā uzstāšanās reizē, bet ne velti es citēju likumu par pašvaldībām, kur bija noteikts, ka jaunos tarifus var noteikt tikai dome vai padome ar savu lēmumu, un tikai nelikumīgu lēmumu attiecīgā institūcija, kas ir atbildīga par pašvaldībām, var atcelt. Diemžēl, pēc pašreiz manā rīcībā esošas informācijas, tikai četru pilsētu pašvaldības ar lēmumu ir noteikušas jaunos izcenojumus un tarifus saviem iedzīvotājiem, un to viņi ir izdarījuši pietiekami korekti. Žēl, ka šeit nav pašvaldību valsts ministra Bunkša kunga, kurš ir devies uz tikšanos ar pašvaldībām, bet mēs par šo jautājumu pietiekami diskutējām. Faktiski jau nav ko atcelt, nav ievērota šo tarifu pieņemšanas procedūra, tas ir būtiskākais. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Lūdzu referentu doties tribīnē un vēlreiz mūs orientēt. Vai tad pārējie iesniedzēji ir atteikušies no saviem likumprojektiem, vai komisijai ir tādas tiesības tos nevirzīt uz Saeimu? Kā jūs tur visu to nokārtojāt no tiesiskā viedokļa?

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Mēs, Budžeta komisija, informējām par to abus iesniedzējus. Pirmo dokumentu ir parakstījis deputāts Kreituss, kurš ir arī Budžeta komisijas loceklis, un tādēļ viņš tika informēts mutiski, un mēs pieņēmām, ka... Viņš arī piedalījās apspriešanā un pats nebalsoja par savu priekšlikumu, atzīstot, ka pirmajam lasījumam labāks ir LNNK frakcijas priekšlikums, kas pēc būtības ir identisks, un arī hronoloģiskā ziņā tas ir iesniegts agrāk. Valsts prezidenta kungam mēs aizsūtījām vēstuli un bijām lūguši piedalīties komisijas sēdē Millera kungu, un mēs esam saņēmuši Valsts prezidenta parakstītu vēstuli, kurā arī viņš piekrīt, ka tiktu strauji virzīts uz priekšu LNNK frakcijas deputātu iesniegtais dokuments. Pirmais, es atvainojos, ir nevis Imants Kalniņš, bet Aleksandrs Kiršteins, jo Kalniņš par to ziņoja vienkārši komisijas sēdē. Tātad uz priekšu tiek virzīts šis dokuments. Līdz ar to mēs domājam, ka esam tiesīgi iesniegt Saeimai šo vienu likumprojektu, jo pārējos neuzturēja spēkā to iesniedzēji.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs lūgtu līdz 15.datumam, ja nav citu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kura mēneša?

O.Kehris. Protams, šā mēneša, - līdz 15.septembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 15.septembrim. Iebildumu nav. Pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, "Latvijas ceļa" deputāts, lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Jūsu izskatīšanai tiek nodots deputātu Leiškalna, Ābiķa, Čepāņa, Kreitusa un Kreituses iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", kurš paredz izmainīt nodokļus kafijai. Un iesniedzēji to pamato tā, ka tas nepieciešams, lai aizstāvētu vietējo ražotāju un aizsargātu vietējo tirgu no pārsātināšanas ar zemas kvalitātes gataviem kafijas produktiem, kā arī lai palielinātu valsts budžetu ar naudu, kuru iekasē uz Muitas tarifu likuma pamata. Viņi iesniedz šo likumprojektu un ierosina paaugstināt muitas tarifu kafijai, un jums izklāstītajā dokumentā tas ir redzams precīzi skaitļos. Izskatot šo likumprojektu komisijā, deputātu domas dalījās, bet tomēr komisijas sēdē ar balsu vairākumu šis likumprojekts tika atbalstīts izskatīšanai pirmajā lasījumā. Tiesa, mūsu komisijas lēmumā, kas arī jums ir izdalīts, un iesniegumā Saeimas Prezidijam ir minēts, ka gadījumā, ja likumprojekts tiek pieņemts pirmajā lasījumā, komisija lūdz likumprojekta autorus iesniegt analīzi par kafijas tirgu Latvijā līdz likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē. Jau ir saņemti arī priekšlikumi no likumprojekta iesniedzējiem, bet zināmu sašutumu komisijas sēdē izraisīja tas, ka Muitas tarifu padome, būtībā Finansu ministrija, balstījās uz Muitas tarifu padomes argumentiem, taču tā nebija spējīga iesniegt nekādu kafijas tirgus analīzi mūsu valstī... ne jau nu gluži par kafijas audzētājiem, jo, kā jūs paši saprotat, kafija Latvijā audzēta netiek, bet par kafijas patēriņa tirgu un arī par to, ko dod pašmāju kafijas pārstrādātāji pašlaik, - vai viņi ir 6 vai ir 60, vai ir vēl kāds mazāks procents. Dažādi skaitļi tika minēti komisijas sēdē, bet balstīties uz kādas mūsu institūcijas nopietnu statistiku vai dokumentiem mēs nevarējām. Toties es varu informēt, ka Muitas tarifu padome un Finansu ministrija ir pret šo priekšlikumu pieņemšanu, jo tas, pirmkārt, paaugstināšot kafijas cenu mūsu valstī. Taču es atkārtoju, ka kaut kādas analīzes diemžēl nebija, un tādā gadījumā, ja šis likumprojekts tiktu pieņemts pirmajā lasījumā, nenoliedzami uz otro lasījumu mēs lūgsim tomēr un izskatīsim šīs analīzes. Tādējādi šis likumprojekts tiek nodots Saeimas izskatīšanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatētāji nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 14. Pieņemts.

Varbūt es palaidu garām... Vai jūs nosaucāt termiņu priekšlikumu iesniegšanai?

O.Kehris. Mēs lūgtu iesniegt līdz 15. septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts priekšlikums.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Otrais lasījums. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr. 957, kur tabulas veidā jums ir norādīts, kādi ir iesniegtie priekšlikumi pēc pirmā lasījuma un kādus priekšlikumus ierosina Juridiskā komisija.

Un vispirms Juridiskā komisija ierosina redakcionāli precizēt pašu likuma grozījumu nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav.

A.Endziņš. Tālāk likumprojekta 5. pants, kurš pirmajā lasījumā tika akceptēts. Ir ierosinājums - papildināt 5. pantu ar vārdiem "lietas par strīdiem, kuri rodas slēdzot, izpildot, grozot vai laužot līgumus, un lietas par citiem strīdiem, ja puses šajā strīdā nav griezušās šķīrējtiesā". Juridiskā komisija, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, nāca pie secinājuma, ka šāds papildinājums 5. pantā ir lieks, jo runa ir par civillietām, un, ja tiek izslēgts, kā tas tika izdarīts pirmajā lasījumā, 8. pants, tad līdz ar to likt šeit vēl kaut kādu papildinājumu nav vajadzības, tāpēc Juridiskā komisija ierosina izslēgt šo likumprojekta pirmā lasījuma 1. pantu, neizdarot grozījumus šajā 5. pantā un līdz ar to mainot arī paša likumprojekta pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums par 36. pantu, kuru Juridiskā komisija ir akceptējusi, bet tā ierosina izteikt šo 36. panta pirmo daļu jaunā redakcijā, lai būtu uzskatāmāk.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par 42. pantu - "Apgabaltiesas tiesu kolēģijas". Arī šeit Juridiskā komisija ir akceptējusi priekšlikumu par izslēgšanu - svītrot no 42. panta pirmās daļas vārdus "Saimniecisko lietu tiesu kolēģija", bet vienlaicīgi ierosina, akceptējot to, izteikt šo pirmo daļu jaunā redakcijā, lai vieglāk būtu orientēties likuma grozījumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 43. pantā Juridiskā komisija šos priekšlikumus 2. ailītē ir akceptējusi, bet ierosina, akceptējot viņus no juridiskās tehnikas viedokļa, labāk izteikt šā panta pirmo daļu jaunā redakcijā, ietverot tur šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. Analoģiska situācija ir arī ar 47. pantu, kur Juridiskā komisija šos priekšlikumus gan akceptē, bet ierosina izteikt šo 47. panta ceturto daļu jaunā redakcijā, ņemot vērā šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Un tālāk ir jau priekšlikumi, kas izrietēja no Valsts prezidenta iesniegtā likumprojekta. Ir runa par pārejas noteikumiem likumā "Par tiesu varu". Juridiskā komisija ierosina izslēgt šo punktu, jo pārejas noteikumi... izslēgt šos pārejas noteikumus, jo likumā "Par tiesu varu" vispār pārejas noteikumu nav. Un šeit viņi ir lieki, tāpēc šo punktu vajag izslēgt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. Un tālāk Juridiskā komisija ierosina izteikt pārejas noteikumus jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju ir iebildumi deputātiem? Nav iebildumu.

A.Endziņš. Un es gribētu informēt varbūt šinī pašā sakarībā...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš. ... cienījamo Saeimu, ka mēs šos pārejas noteikumus esam mēģinājuši sabalansēt ar tiem grozījumiem, kuri ir izdarīti un sagatavoti Civilprocesa kodeksa trešajam lasījumam. Darbu pie tā Juridiskā komisija ir pabeigusi un ir nosūtījusi šos kodeksa grozījumus jau Saeimas Prezidijam. Tā ka šeit mēs esam mēģinājuši tos sabalansēt.

Sēdes vadītājs. Vai varam zvanīt?

A.Endziņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

A.Endziņš. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus par šo likumprojektu līdz 12. septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

Nākošais ir 50. darba kārtības punkts - likumprojekts "Korupcijas novēršanas likums". Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma komisija izdarīja vairāk nekā 20 grozījumus pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā. Mēs esam saņēmuši vairākus vērtīgus priekšlikumus no Tautsaimnieku politiskās apvienības, kuri lielāko tiesu arī ir pieņemti.

Pirmo grozījumu atbildīgā komisija pēc savas iniciatīvas izdarīja likumprojekta 1. pantā, izsakot šā panta 3. punktu šādā redakcijā. Šis grozījums ir redakcionāls: "Nepieļaut, ka valsts amatpersonas ņem kukuļus un izmanto ieņemamo amatu savtīgos nolūkos". Šajā pantā, godātie kolēgi, ir runa par likuma mērķi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tālāk komisija noraidīja Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputātu priekšlikumu - izteikt 2. panta pirmo teikumu šādā redakcijā: "Korupcija šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas pārkāpumi, kas izpaužas kā...", un tālāk seko atsevišķo korupcijas paveidu uzskaitījums. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo mēs uzskatām, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums, tad, piemēram, Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālkodeksā vai vēl kādā citā likumā, kurā ir runa par disciplinārsodiem, būtu teikts, ka valsts amatpersona par korupciju tiek sodīta ar šādu vai citādu sodu. Šādos gadījumos nevarētu piemērot šīs soda normas, jo mūsu šodien izskatāmais likums noteiktu, ka korupcija šā likuma izpratnē attiecas tikai uz šā likuma reglamentācijas sfēru. Tāpēc mēs noraidījām šo Tautsaimnieku priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tālāk Tautsaimnieku politiskā apvienība ierosina precizēt 2. panta 1. punkta redakciju, jo kolēģi uzskatīja, ka tā dublējas ar 3. panta pirmās daļas saturu. Šo priekšlikumu komisija noraidīja, jo 3. pantā ir runa par interešu konflikta stāvokli, nevis par korupciju kopumā, par ko ir runa 2.pantā. Tāpēc mēs arī noraidījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Lagzdiņš. Nākošais. Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputātu priekšlikums ir par 5. pantu. Kolēģi bija ievērojuši, ka šeit ir neprecīzi dots valsts amatpersonu uzskaitījums. Komisija pieņēma priekšlikumu, precizēja valsts amatpersonu uzskaitījumu. Labajā pusē, godātie kolēģi, jūs redzat, kādi ir izdarīti grozījumi. Lasiet izceltos vārdus! Tātad mēs esam pateikuši, ka valsts amatpersonas ir Valsts prezidents, īpaši to esam uzsvēruši, ka tātad arī uz Valsts prezidentu attiecas šie likuma ierobežojumi un noteikumi. Arī viņa pienākums ir iesniegt likumā noteiktajos termiņos deklarācijas.

5. panta 3. punktā ir pateikts, ka šis likums attiecas uz Ministru prezidentu, lai gan netieši arī pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā tas bija skaidri redzams, bet, lai nebūtu pārpratumu, mēs esam precīzi pateikuši, ka likums attiecas uz Ministru prezidentu.

Tāpat ir jauns 5. punkts, kurā noteikts, ka šie likuma noteikumi attiecas arī uz Latvijas Bankas prezidentu un viņa vietnieku. Tātad arī viņiem ir pienākums sniegt deklarācijas un ievērot šā likuma noteiktos ierobežojumus.

Bez tam ir izdarīti grozījumi arī 5. panta 6., 12. un 13. punktā, jo komisija uzskata, ka par valsts amatpersonām būtu jāuzskata ne vien tie ierēdņi un valsts darbinieki, kuri pieņem individuāla rakstura lēmumus, bet arī tās amatpersonas, kuras rīkojas ar valsts vai pašvaldību mantu vai finansu līdzekļiem, jo korupcija tieši šajās jomās, respektīvi, rīkojoties ar valsts vai pašvaldību mantu, izpaužas visbiežāk. Tādēļ arī šāds precizējums ir 5. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tāpat komisija pieņēma Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputātu priekšlikumu - precizēt 6. panta pirmās daļas 3. punktu, jo kolēģi bija ļoti acīgi ievērojuši, ka šī panta un arī citu līdzīgu normu redakcijas ir mazliet neprecīzas, un tāpēc atbildīgā komisija ņēma vērā šo priekšlikumu, izsakot 6. panta 3.punkta palīgteikumu šādā redakcijā: "...izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz 1% no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla. Jēga šim priekšlikumam ir tāda, ka šā likuma ierobežojumi nedarbojas tajos gadījumos, ja valsts amatpersonai ir niecīgi ienākumi vai pieder niecīga daļa no tās uzņēmējsabiedrības, ar kuru ir kādas saimnieciskās vai finansiālās attiecības attiecīgajai struktūrai vai amatpersonai, uz kuru attiecas šis ierobežojums. Tādēļ arī šāds atvieglojums ir ielikts, kurš tika izteikts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Analogu grozījumu 5.pantā atbildīgā komisija izdarīja 7.pantā, papildinot 7. pantu ar šādu tekstu: "...vai arī rīkoties ar valsts vai pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk atbildīgā komisija, ņemot vērā Juridiskā biroja ieteikumu, papildināja 8.pantu ar otro daļu šādā redakcijā. Es gribu vispirms informēt, ka 8.pantā ir runa par ierobežojumiem, veicot uzraudzību, kontroli, izziņu, izmeklēšanu vai sodot. Tātad gadījumā, ja rodas interešu konflikts šā likuma pirmajā daļa paredzētajos gadījumos un ja valsts amatpersona vairs nevar veikt uzraudzību, kontroli, izziņu, izmeklēšanu un sodīšanu, tad tādā gadījumā saskaņā ar komisijas piedāvāto 8.panta otro redakciju, minētajai amatpersonai ir pienākums nodot attiecīgo funkciju veikšanu citai kompetentai valsts amatpersonai likumā noteiktajā kārtībā. Katrā konkrētajā gadījumā šī funkciju nodošana ir citādāka. Piemēram, prokuroriem un tiesnešiem ir viena kārtība, savukārt valsts ierēdņiem būs noteikta cita kārtība attiecīgajos normatīvajos aktos. Tādēļ arī ir šāda vispārīga rakstura norma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumi?

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija pēc savas iniciatīvas redakcionāli precizēja 11.panta nosaukumu, izsakot to šādā redakcijā - "Lîgumu slēgšanas ierobežojumi". Iepriekšējā redakcija skanēja šādi - "Aizliegums būt materiāli ieinteresētam līgumos". Mēs esam izteikuši to latviskākā un literāri precīzākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tika iesniegti vēl vairāki priekšlikumi pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām. Tie ir iesniegti par likumprojekta 12.pantu. Dažus priekšlikumus iesniedza kolēģis Ojārs Kehris, kurus uz trešo lasījumu komisija izskatīs. Priekšlikumu iesniedza arī deputāts Andrejs Siliņš, ierosinot 12.panta otro un trešo teikumu saskaņot ar spēkā esošo Saeimas kārtības ruļļa redakciju. Komisija tomēr šo priekšlikumu nepieņēma, jo mēs uzskatām, ka pēc šī likuma pieņemšanas būs jāprecizē vesela rinda spēkā esošo likumu normu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Mēs uzskatām, ka Saeimas kārtības ruļļa noteikumi ir pārāk "mîksti" un pieļauj dažādus izņēmumus valsts amatpersonām. Tādēļ šo priekšlikumu mēs nepieņēmām, bet es, godātie kolēģi, gribu jūs informēt, ka uz trešo lasījumu šā panta redakcija tiks precizēta, lai nebūtu šeit pārpratumu un domstarpību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk! Es atvainojos! Deputāts Siliņš vēlas runāt. Atklājam debates.

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Šeit tiešām būtība ir tāda, ka Kārtības rullī ir noteikti citi noteikumi, tādēļ šī saskaņošana, vismaz pašreiz, man likās ļoti normāla. Neskatoties uz to, tagad no komisijas puses ir ieteikts un ir lietots tāds termins kā mācību spēka darbs, kurš nekur citur likumdošanā pat nav definēts, kas ir mācību spēka darbs. Tādēļ tiešām es gribu, lai pašreiz nobalso manu priekšlikumu, bet, ja tas netiks pieņemts, tad katrā ziņā šis pants ir jāsakārto tā, lai būtu skaidrs, par kādiem amatiem un par kādu darbu ir runa, jo zinātniskais un mācību darbs ir cieši saistīts, viņus nevar atdalīt. Mēs runājam par šā darba integrāciju, un nebūtu vēlams šeit kaut kā atdalīt mācību spēka darbu no zinātniskā darba. Tādēļ šeit šo likumprojektu vajadzētu vēl uzmanīgi izskatīt, ja netiek pieņemts šis priekšlikums. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāts Siliņš lūdz balsot par savu priekšlikumu. Lūdzu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu, zvaniet! Vai varam mēģināt otrreiz? (Starpsauciens: "Vajag pārskaitīt.") Vajadzētu būt tagad 53 vai 54. Balsosim. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 57. Par - 23, pret - 4, aturas - 30. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Par 13.pantu ir iesniegts Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputātu priekšlikums, tiesa - nekonkrēts. Viņi lūdz precizēt šā panta pirmās daļas redakciju. Komisija ir ņēmusi vērā šo priekšlikumu un ir precizējusi tos ierobežojumus, kādi attiecas uz dāvanu un citu materiālo labumu pieņemšanu. Tātad ir noteikts, ka, pildot amata pienākumus, valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt jebkādas dāvanas vai citus materiālos labumus, izņemot šā panta trešajā daļā paredzētos gadījumus. Šie gadījumi ir tādi, ka valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas un dāvanas sakarā ar oficiālu notikumu - valsts svētkiem vai nozīmīgu notikumu attiecīgās institūcijas darbībā. Šīs dāvanas ir valsts īpašums, un attiecīgajai valsts amatpersonai ir pienākums tās nodot valstij. Ja dāvana ir individuāli lietojams priekšmets un ja dāvanas saņēmējs to ir izpircis, tā var palikt dāvanas saņēmēja lietošanā. Savukārt dāvanu izmantošanas un izpirkšanas noteikumus nosaka Ministru kabinets. Godātie kolēģi, līdzīgas normas ir daudzu valstu likumos. Es aicinu atbalstīt šo jauno pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā Igaunijas Antikorupcijas likumu, kurš ir stājies spēkā pirms neilga laika, atbildīgā komisija ierosina likumprojektu papildināt ar jaunu pantu, kas reglamentē aizliegumu saņemt papildu atalgojumu. Tātad mēs ierosinām noteikt, ka valsts amatpersonai, kurai, pildot savus amatpienākumus, ir jāsniedz bezmaksas pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt samaksu.

Savukārt otrā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai, kurai, pildot savus amatpienākumus par valsts vai pašvaldības noteiktu maksu, ir jāsniedz pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt papildu maksu.

Un likuma trešajā daļā ir noteikts, kas ir maksa šā likuma izpratnē. Lai reāli šis pants darbotos, es aicinu pieņemt arī šo 14.pantu šajā jaunpiedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav. Līdz ar to tas ir akceptēts.

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputātu priekšlikumu, analogi kā divos iepriekšējos gadījumos atbildīgā komisija ir precizējusi 15.panta pirmās daļas tekstu, izsakot to šādā redakcijā: ..."(izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz 1% no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla)". Motivāciju es jau iepriekš šeit izskaidroju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Lagzdiņš. Tautsaimnieku politiskā apvienība ierosina izslēgt no likumprojekta 18.pantu. Tātad 18.pantā runāts par tiem papildnoteikumiem, kuri attiecas uz Saeimas deputātiem. 18.pantā tāpat kā vairākos citos likumos ir noteikts, ka Saeimas deputāta pienākuma pildīšanu drīkst savienot ar Ministru prezidenta, ministra, valsts ministra vai parlamentārā sekretāra amata pildīšanu. Godātie kolēģi, es negribu, lai šodien, runājot par Antikorupcijas likumu, mēs izvērstu šeit politiskas debates par to, vai ir lietderīgi vai nav lietderīgi savienot šos amatus. Šis jautājums ir vairāk vai mazāk konstitucionāls, un tas tiešām ir varbūt gari debatējams un apspriežams. Arī komisija diemžēl veltīja tam ilgu laiku, un mēs nolēmām, ka šis priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo šis konceptuālais jautājums būtu jāizlemj, debatējot par citiem likumiem, pie tam tas varbūt ir jādara nākošajai Saeimai, sastādot valdību un darbojoties tuvākajā nākotnē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 18.panta otro daļu papildināt ar šādu redakciju, ka šā likuma 6.panta noteikumi, 6.pantā noteikto lēmumu pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā. Arī par šo priekšlikumu bija ļoti daudz debašu komisijā. Kāda ir priekšlikuma būtība? Tātad likumprojekta 6.pantā ir runa par to, ka noteiktos interešu konflikta gadījumos valsts amatpersonai - un Saeimas deputāts ir valsts amatpersona - saskaņā ar šā likuma noteikumiem nav tiesību pieņemt lēmumu un ka šīs funkcijas ir jānodod citām amatpersonām. Saskaņā ar šā likuma 5.panta noteikumiem, lēmums ir individuāla rakstura normatīvais akts, kas attiecas uz atsevišķām juridiskajām vai fiziskajām personām. Kādi ir tie gadījumi, kad Saeima pieņem šādus individuāla rakstura faktus?

Pirmkārt, tie ir balsojumi par amatpersonām. Piemēram, par tiesnešu ievēlēšanu vai par kādas citas valsts amatpersonas iecelšanu saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. Un, ja nebūtu šīs atsauces, godātie kolēģi, tad iznāktu tā, ka, piemēram, gadījumos, ja par tiesnesi tiktu izvirzīts kāda Saeimas deputāta laulātais, attiecīgajam Saeimas deputātam būtu jāatturas vai, pareizāk sakot, nebūtu jāpiedalās balsošanā. Būtu aizliegts piedalīties balsošanā. Tāpat būtu gadījumos, ja, piemēram, Saeima pieņemtu likumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām - šāds likumprojekts ir iesniegts - un ja šis nekustamais īpašums piederētu Saeimas deputāta, pieņemsim, dēlam, tad attiecīgajam Saeimas deputātam balsojumā par šo likumprojektu būtu aizliegts piedalīties. Komisija ar 5:1 nobalsoja par šāda papildinājuma ietveršanu likumā, tādējādi nekādā veidā neierobežojot Saeimas deputātu tiesības piedalīties šādos balsojumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst, līdz ar to ...

J.Lagzdiņš. Tālāk. Godātie kolēģi! Nākamais priekšlikums attiecas uz 20.pantu. Atbildīgā komisija līdzīgi kā daudzos iepriekšējos pantos ierosina papildināt 20.panta pirmajā un otrajā daļā pirms vārdiem "finansu līdzekļus" "garantēts kredīts" ar vārdiem "pašvaldības". Tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 21.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: valsts un pašvaldības iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam to valsts amatpersonu saraksts, kurām saskaņā ar šā likuma 5.panta noteikumiem ir jāiesniedz deklarācijas, kā arī 10 dienu laikā jāziņo par notikušajiem grozījumiem šajos sarakstos. Lai Valsts ieņēmumu dienests reāli varētu izpildīt šīs funkcijas, komisija ierosina šādu normu atbalstīt un ietvert likumprojekta 21.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums attiecas uz likumprojekta 28.pantu. Tas ir ļoti svarīgs pants, kurā ir runa par deklarāciju publisko pieejamību. Piemēram, Igaunijas Antikorupcijas likumā, kurš ir līdzīgs, pamatnorma ir tāda, ka informācija par valsts amatpersonu interešu konfliktu deklarācijām nav publiski pieejama, savukārt augstāko valsts amatpersonu interešu konfliktu deklarācijas ir pieejamas, tās ir publicējamas oficiālajā laikrakstā. Komisija, izvērtējusi kaimiņvalstu pieredzi un pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, atbalstīja konceptuāli pirmā lasījuma nostādni, ka visas interešu konfliktu deklarācijas ir publiski pieejamas, tomēr mēs ierosinājām izdarīt vienu nelielu ierobežojumu (analoģiski tam, kā tas ir Igaunijas likumā), proti, noteikt, ka gadījumos, ja tiek publicēta informācija par deklarācijas iesniedzēju vai "Latvijas Vēstnesī" publicētas šīs augstāko amatpersonu deklarācijas, tad ir aizliegts publicēt deklarāciju iesniedzēju dzīvesvietu adreses. Visa pārējā informācija - gan par ienākumiem, gan par izdevumiem - ir publicējama. Turklāt komisija ierosina noteikt, ka augstāko valsts amatpersonu (proti, Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru, kā arī republikas pilsētu domju deputātu) deklarācijas ne vēlāk kā mēnesi pēc to iesniegšanas, tiek publicētas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Šāda kārtība ir daudzās valstīs. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ik gadus tiek izdota īpaša grāmata, ar to jūs varat iepazīties Saeimas Kancelejā. Tā ir ļoti bieza grāmata, kurā tiek publicēti visu senatoru un kongresmeņu deklarāciju faksimili, pašrocīgi aizpildītas šīs deklarācijas, lai katrs žurnālists var pārbaudīt, vai attiecīgais senators pats ar savu roku ir aizpildījis šo deklarāciju. Mēs ejam to ceļu, ka tiek "Latvijas Vēstnesī" publicētas šīs deklarācijas.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 29.pantā atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālu grozījumu - papildināt līdzšinējā 29.panta 3.punktu pēc vārda "ziņas" ar vārdiem "ir pilnīgas un".

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav?

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tie ir visi grozījumi, kas ir izdarīti pēc otrā lasījuma. Es aicinu jūs pieņemt otrajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Korupcijas novēršanas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 14. septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk. Lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu Larisai Ivolginai par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisija. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Mūsu komisija šā gada 20. augustā izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Larisai Ivolginai. Šis priekšlikums ir saņemts no Ārlietu komisijas, pie kuras savukārt ir vērsusies Ārlietu ministrija ministra Birkava kunga personā. Komisijas ieteikums ir pozitīvs.

Atļaujiet sniegt dažas ziņas par Larisu Ivolginu. Larisa Ivolgina ir Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā otrā sekretāre. Viņa ir dzimusi Liepājā 1963. gada 9. augustā. 1989. gadā beigusi Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomistes specialitāti, bet 1994. gada 23. maijā viņa ir absolvējusi Krievijas Federācijas Ārējās tirdzniecības akadēmijas Maskavas starptautiskā biznesa institūtu, iegūstot starptautiskā biznesa ekonomista specialitāti. Tajā pašā gadā Ivolgina ir stažējusies Vestminsteras Universitātē Lielbritānijā, papildinot savas angļu valodas zināšanas un studējot Lielbritānijas banku sistēmu. Uz pastāvīgu dzīvi Maskavā ir pārcēlusies ģimenes apstākļu dēļ. Abi Ivolginas bērni mācās Latvijas vēstniecības svētdienas skolā. 1990. gada oktobrī Ivolgina sāka strādāt toreizējā Latvijas Ministru padomes Pastāvīgajā pārstāvniecībā Krievijas Federācijā. 1991. gada 6. februārī toreizējā Latvijas Ministru padome apstiprināja Ivolginu par pastāvīgā pārstāvja vietnieci. Šajā laikā viņa strādāja Starpvalstu ekonomiskajā komitejā, kur aizstāvēja Latvijas intereses 1991.gada augusta un decembra dienās. Kopš 1992. gada 16. marta viņa strādā Latvijas Republikas vēstniecībā Krievijā un ieņem otrā sekretāra amatu. Tātad galvenie nopelni mūsu valsts labā tiek saskatīti viņas aktīvā darbībā, darbojoties mūsu vēstniecībā Maskavā, aizstāvot mūsu valsts intereses Krievijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - Larisu Ivolginu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 4. Larisa Ivolgina ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Lūdzu, tālāk!

J.Kokins. Tajā pašā sēdē komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Tatjanai Lomanei par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Viņas kandidatūru ir izvirzījuši deputāti Endziņš, Marjaša, Jurkāns, Ābiķis, Kide, Seiksts, Spuģis, Lagzdiņš, Kreituse un Lībane.

Īsa uzziņa par Tatjanas Lomanes kandidatūru. Tatjana Lomane 1965. gadā absolvēja Rīgas 10. vidusskolu un pēc tam iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā. 1970. gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu (specialitāte - elektroenerģijas ražošanas un sadales automatizācija) un tika nosūtīta uz Pļaviņu HES strādāt inženiera amatā. Ģimenes apstākļu dēļ 1975. gadā Lomane bija spiesta pārcelties uz Kišiņevu un strādāja Kišiņevas Tehniskajā universitātē par pasniedzēju. Esot Kišiņevā, viņa turpināja piedalīties Rīgas Politehniskā institūta Automatizēto elektrisko sistēmu katedras un Problēmu laboratorijas zinātniskajos pētījumos. 1981. gadā ieskaitīta Rīgas Politehniskā institūta Automatizēto elektrisko sistēmu katedras klātienes aspirantūrā. 1985. gadā aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju. Problēmu laboratorijā, izstrādājot energoautomātikas mikroprocesoru iekārtas, par pamatu tika ņemti viņas izveidotie ciparu mērinstrumentu algoritmi. Šo iekārtu ekspluatācija Latvijas energosistēmai dod ievērojamu ekonomisku efektu.

No 1990. gada Tatjana Lomane strādā Rīgas Tehniskās universitātes Automatizēto elektrisko sistēmu katedrā. Šobrīd viņai ir piešķirts inženierzinātņu doktores zinātniskais grāds. Viņa ir vairāk nekā 42 zinātnisko un metodisko darbu autore, pieci no tiem publicēti ārzemēs angļu valodā. Galvenie nopelni valsts labā ir zinātniskā darbība mūsu valsts labā, kadru sagatavošana Tehniskajā universitātē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - Tatjanu Lomani uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 2, atturas - 12. Tatjana Lomane ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Tālāk, lūdzu!

J.Kokins. Šā gada 29. augusta sēdē Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Georgijam Knelleram. Viņa kandidatūru ir izvirzījuši deputāti Lucāns, Zaščerinskis, Stašs, Folkmane un Jurkovskis. Komisijas lēmums ir pozitīvs.

Īsa infomācija par Georgija Knellera kunga personību.

Georgijs Knellers dzimis Astrahaņā 1942. gadā. Pēc Kaļiņingradas Zivsaimniecības tehniskā institūta absolvēšanas nosūtīts uz Latviju darbā savā specialitātē (saldēšanas iekārtu inženieris mehāniķis) un darbu uzsācis Liepājas saldētavas kompresoru ceha priekšnieka amatā. No 1965.gada Knellers strādā piena un gaļas rūpniecības sistēmā (vispirms, kā jau minēju, Liepājas saldētavas kompresoru ceha priekšnieka amatā, pēc tam - par galveno inženieri), un 1972. gadā Knelleram tiek uzticēts vadīt Liepājas gaļas kombināta celtniecību. Pēc tam viņš kļuva par šā gaļas kombināta ģenerāldirektoru. 1986. gadā Knelleru uzaicina strādāt Valsts agrorūpniecības komitejā par Gaļas un piena rūpniecības pārvaldes priekšnieku. Pēc reorganizācijas nokļuva Lauksaimniecības ministrijā, pēc tam, pēc Lauksaimniecības ministrijas reorganizācijas, Knellers sāka strādāt SIA "Lagap", kas ir saistīta ar piena un gaļas produktu realizāciju. Pašreiz Knellers strādā akciju sabiedrībā "Rîgas Miesnieks" par valdes priekšsēdētāju, un viņa galvenais uzdevums ir vadīt uzņēmuma rekonstrukciju, lai varētu ražot nacionālo produkciju, kas būtu spējīga konkurēt ārzemju tirgos. Galvenie Georgija Knellera nopelni Latvijas valsts labā ir gaļas pārstrādes rūpniecības attīstības veicināšana.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - Georgiju Knelleru uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 3, atturas - 17. Nav kvoruma. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 3, atturas - 22. Georgijs Knellers ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

J.Kokins. Pateicamies, kolēģi, par uzmanību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu". Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, "Latvijas ceļa" deputāts, - lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Likumprojekts "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu" paredz lielākas un precīzākas funkcijas Valsts kontrolei. Attiecībā uz trešo lasījumu komisija nav saņēmusi nekādus priekšlikumus un lūdz akceptēt šo likumprojektu trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu"... atvainojiet. Lūdzu, izslēdziet balsošanas režīmu! Par procedūras pārkāpumiem. Deputāt Lucān! Jā, jā, par procedūras pārkāpumiem. Kā lietu tālāk virzīt un tā tālāk. Lūdzu, jums vārds!

J.Lucāns (TPA).

Gribu vērst deputātu uzmanību uz vienu, pēc manām domām, kļūdu. Otrajā nodaļā 26. pantā ir minētas šādas funkcijas - iepriekšējās revīzijas mērķis ir nepieļaut nelikumības un zaudējumus valsts saimniecībā, Valsts kontrole pārbauda izmaksas dokumentus pirms izmaksas izdarīšanas - un tā tālāk. Bet tanī pašā laikā ievadteikumā ir šāds teksts: "Projekts vai atļaujošais dokuments netiek vērtēti no lietderības viedokļa." Pēc manām domām, tie tiek vērtēti no lietderības viedokļa. Un tālāk tekstā viss ir loģiski. Zilbe "ne" būtu jāsvītro. (Starpsauciens no zāles: "Tas ir redakcionāli.")

Sēdes vadītājs. Ziniet, es nedrīkstu komentēt. Lūdzu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Šāda veida priekšlikumi ir izskatīti pēc pirmā lasījuma. Par to ir principiāli diskutēts komisijā. Par to, manuprāt, ir noteikti diskutēts arī šeit, sēdē, un pati Valsts kontrole uzskata, ka viņa nevar vērtēt lietderību, vai tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs - būvēt māju vai pirkt paklāju. To nevērtē Valsts kontrole. Bet kontrolēt to, vai nauda ir precīzi izlietota, pērkot paklāju vai būvējot māju, vai ir veikti attiecīgi konkursi un vai paklājs nav nopirkts par divreiz dārgāku cenu, un vai mājai ir izlietoti tie līdzekļi, kas ir paredzēti, vai tie nav pārtērēti, - tieši tas ir Valsts kontroles uzdevums. Tā ka šeit nu nekādas kļūdas tiešām nav. Bet arī jāsaka, ka šādi priekšlikumi nav bijuši, nav bijuši iesniegti attiecībā uz trešo lasījumu. Nav saņemts neviens priekšlikums, tāpēc mēs lūdzam pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, 3 - atturas. Likums ir pieņemts... 59 - par.

Pārtraukums līdz 15.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Vai pārējie kolēģi gatavojas ārkārtas sēdei? Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 53 deputāti.

Turpinām sēdi. Likumprojekts "Reliģisko organizāciju likums", trešais lasījums. Cilvēktiesību komisijas vārdā - Antons Seiksts, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Darbs ir jāveic ar dokumentu nr. 990. Ir pilns likumprojekta teksts trešajam lasījumam, un klāt ir tabula ar deputātu ierosinātajiem papildinājumiem un priekšlikumiem.

Pirms sākam skatīt tabulu, es gribētu informēt klātesošos kolēģus par to, ka Cilvēktiesību komisija pēc otrā lasījuma aizsūtīja likumprojekta tekstu uz Eiropas padomi, un ir saņemts Eiropas padomes ekspertu atzinums. Ar gandarījumu varu ziņot, ka tas ir pozitīvs, nevienā punktā, nevienā pantā Eiropas padomes attieksme nav bijusi noraidoša. Dažos jautājumos ir pārdomas, ka varētu tā, varētu citādi, bet likumprojekts tā otrā lasījuma redakcijā ir atzīts par pieņemamu Eiropas... nu, varētu teikt... standartiem. Godātie kolēģi, ja jūs piekrītat un ja dokuments ir klāt, varam sākt darbu ar tabulu trešajam lasījumam. Apstāsimies tikai pie tiem pantiem, kur ir iesniegti priekšlikumi vai grozījumi.

Cilvēktiesību komisija 2. panta pirmajā daļā ierosina aizstāt vārdus "paktus un nolīgumus" ar vārdu "lîgumus". Redakcionāls labojums, komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Cilvēktiesību komisija pēc Eiropas padomes ekspertu priekšlikuma redakcionāli sakārtoja šā panta otro daļu, pievēršot uzmanību Eiropas padomes ekspertu ieteikumam, ka cilvēkiem nevar liegt brīvi mainīt savu reliģisko pārliecību. Mums pirmajā lasījumā tas bija, otrajā lasījumā šīs, teiksim, klauzulas vairs nebija, mēs to atjaunojām pēc Eiropas padomes ekspertu ieteikuma, jo tas tiešām varētu būt pretrunā ar cilvēktiesībām. Komisijā tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. 3. pants. Ir precizēta redakcija pirmajā, otrajā un trešajā daļā, nemainot koncepciju, tā, kā tas bija nobalsots otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. 4. pantā ir precizēta ceturtās daļas redakcija. Ir runa par to, ka valsts institūcijas nedrīkst ievākt oficiālas ziņas par cilvēku reliģisko pārliecību vai piederību pie reliģiskām konfesijām.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Tālāk!

A.Seiksts. 5. pantā ir precizēta otrās daļas redakcija. Tikai redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Seiksts. Šis pants ir papildināts ar jaunu ceturto daļu, kurā ir teikts, ka militārajā valsts dienestā neiesauc ordinētus garīdzniekus. Tāda prakse ir vairākumā valstu, un situācija mūsu valstī, protams, ir tāda, ka komisija uzskata par nepieņemamu, ka ordinētus garīdzniekus, kuriem bieži vien ir pa piecām sešām draudzēm, sauktu obligātajā valsts dienestā. Tas tiešām arī būtu apziņas brīvības, lielas sabiedrības daļas apziņas brīvības, pārkāpums.

Sēdes vadītājs. 6. pants. Šeit ir dažādi ierosinājumi, un deputāti ir pieteikušies runāt debatēs. Par katru no priekšlikumiem atsevišķi, lūdzu.

A.Seiksts. Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikums ir svītrot 6. panta otrās daļas pēdējo teikumu un trešo daļu, jo ētika nav obligāts mācību priekšmets. Priekšlikums ir komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Aida Prēdele - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Prēdele (KDS).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu no šīs tribīnes izteikt savas skumjas par to, ka šis 6. pants Reliģisko organizāciju likumā ir iznācis tāds, kā nu jūs viņu šobrīd redzat. Neraugoties uz to, ka daudzi tūkstoši kristīgo draudžu locekļu iestājās par starpkonfesionālu kristīgo mācību, neraugoties uz to, ka Pensionāru federācija kopumā iestājās par šādu starpkonfesionālu mācību, diemžēl ir pieņemts šis konfesionālās mācības variants. Tā kā man otrajā lasījumā nebija iespējams aizstāvēt savu domu un savu priekšlikumu par starpkonfesionālo mācību, es atļaušos šinī brīdī izteikt dažas pārdomas. Ja ne citādi, tad lai tās paliek vēsturei.

Manuprāt, šis pants ir atsevišķu konfesiju baznīcu, bet ne bērnu kristīgas, mēs varam lietot arī vārdu "çtiskas", izglītības labad. Skolās šobrīd ir ne tik daudz problēmas ar mācībām, ar tām daudzmaz tiek galā, šobrīd skolā ir problēmas ar audzināšanu. Likvidējot padomju audzināšanas sistēmu, nekāda jauna audzināšanas sistēma nav radīta. Tagad, kad mēs ar šo likumu esam likvidējuši starpkonfesionālo mācību, kurā, manuprāt, varētu iekļaut Bībeles kalna sprediķa mācību, kas ir jebkuras - arī citu reliģiju ētikas pamats, mēs esam zaudējuši iespēju audzināt mūsu bērnus un viņu dvēseles.

Es gribētu pieminēt to, ka, tā kā šis likums tagad ir iznācis tāds, kāds viņš ir, tad ļoti daudzveidīgas šeit ir tās konfesijas, kuras varēs nākt skolā un varēs mācīt. Varbūt deputāti to nezina, varbūt tur ir vainīga neinformētība, taču katra no šīm konfesijām ir bezgala dažāda, viņu mācības ir ļoti, ļoti dažādas, un es pilnīgi pieļauju tādu domu, ka skolā, ja pēc šī likuma arī notiks mācību organizēšana, vienā klasē varbūt, bet vienā skolā jau noteikti saskarsies gan septītās dienas adventisti, kuri māca, ka nekādā gadījumā sestdienā nedrīkst strādāt, sastapsies pareizticīgie, kuru doktrīna par svēto trīsvienību ir pavisam citāda nekā, teiksim, Rietumu baznīcas doktrīna, sastapsies katoļi, kuri mācīs par svētā kulta pielūgšanu, par dievmātes pielūgšanu, un sastapsies evaņģēliskā baznīca, kurai atkal ir pavisam citādi uzskati šajā ziņā... Un sastapsies arī dievturu konfesija, kas šeit arī ir pieskaitīta pie reliģijām. Es negribu neko sliktu sacīt par dievturu konfesiju no šīs tribīnes un šajā brīdī, jo beigu beigās katram ir tiesības ticēt tā, kā viņš grib un kam viņš grib, bet es gribu jums atgādināt, ka visām kristīgajām konfesijām dievturība pati par sevi ir smags grēks. Un, iedomājieties, ka vienā skolā un vienā klasē mācīsies bērni it kā vienu mācību, kur jau pilnīgi noteikti kristīgā mācība un dievturība būs ļoti nopietnā konfliktā. Un, ja patiešām šī mācība tā no sirds tiks mācīta, tad tā būs vēl viena iespēja skolā bērnu starpā radīt nesaskaņas, ienest skolā to sabiedrības savstarpējo neiecietību, kas jau tāpat ir diezgan liela mūsu sabiedrībā.

Vēl es gribu minēt šajā pašā 2. apakšpunktā minēto iespēju, ka arī ar pašvaldību atļauju skolā varēs ienākt ne tikai šīs nosauktās konfesijas, bet jebkura reliģiska mācība. Diemžēl mūsu pašvaldību vadība teoloģijā nav diez ko izglītota un tas haoss, ko ar vieglu roku mēs varēsim ieviest šinī gadījumā skolās... Pašvaldības vadītājs īsti nesapratīs, kas tā ir par mācību, kaut ko par dievu jau viņi māca, lai tikai nāk un stāsta bērniem...

Es domāja, ka, ja šajā likumā vairākkārt ir uzsvērta neiespējamība būt neiecietīgiem pret citādi domājošu, uzskats, ka nav pieļaujama diskriminācija pēc reliģiskām pazīmēm, tad diemžēl šis pants tieši šo lietu uzsver, bet galvenais - ievieš šo te nevienprātību tur, kur cilvēks ir visneaizsargātākais - skolās, starp bērniem.

Vēl es gribēju minēt to, ka šeit ir uzsvērta Izglītības ministrijas un Izglītības likuma iespējamā klātbūtne. Tas ir ļoti jauki, bet es esmu runājusi ar Izglītības ministrijas pārstāvjiem un zinu, ka, teiksim, pēc šāda likuma kristīgā izglītība skolā netiks ieviesta, jo pirmām kārtām valsts nav spējīga maksāt algu septiņu konfesiju un varbūt vēl iespējamajiem kaut kādiem citu konfesiju skolotājiem. Tātad pirmām kārtām viss apstāsies pie naudas, un neapšaubāmi skolā ienāks bagātākās konfesijas... es negribu lietot vārdus "sektas", ienāks bagātākās denominācijas, kurām naudiņas netrūkst. Savukārt tie paši luterāņi nevarēs samaksāt savu skolotāju uzturēšanos skolā un mācības.

Es saprotu, ka šis pants lielā mērā ir iznācis tāds tāpēc, ka baznīcas un baznīcu vadības nespēj vienoties. Bet es domāju tā: vai tad tiešām mūsu situācijā, kad baznīca ir šķirta no valsts, mēs atļausim šīs baznīcas nesaskaņas pārnest uz skolu un lemsim nevis mēs, deputāti, kuri esam visi kā vecāki vai vismaz tādi, kas paši kādreiz skolā gājuši? Vai tad mēs tā vieglprātīgi atļausim, lūk, šīm baznīcu nesaskaņām ietekmēt mūsu bērnu nākotni un galvenais - bērnu audzināšanu?

Šis likums ir atstājis tādu pašu nenoteiktību un fakultatīvismu reliģiskajā izglītībā, kā tas ir bijis līdz šim. Patiesībā tāds 6. pants nemaz nebija vajadzīgs. Nekā obligāta tur nav, nekā noteikta šinī pantā nav, te ir viss iespējamības robežās. Pie tam šī iespējamība ir legalizēta, legalizēts tas, ka jebkurš, kuram ienāk prātā - un tā tas sanāk pēc šī likuma -, var nākt un mācīt mūsu bērnus un veidot viņu dvēseles tā, kā viņam tas ienāk prātā.

Tas pāris vārdos ir viss, ko es gribēju sacīt. Es jau teicu, ka es to neuzskatu ne par kādu labojumu vai priekšlikumu, es to drīzāk uzskatu par lielām skumjām, jo, aprunājoties ar deputātiem, izrādījās, ka nebija neviena, kurš iebilstu pret starpkonfesionālu mācību, pret visām skolām vienu kristīgu mācību, kurā galvenais būtu kristīga ētika, kristīga attieksme pret cilvēkiem. Kā tas ir iznācis, ka, neraugoties uz to, ka visi deputāti domā par starpkonfesionālu mācību, skolā ir ienākusi šī te baznīcu savstarpējā konkurence, nevis kristīgā mācība, bet baznīcu doktrīnas un dogmas - to man šobrīd ir grūti pateikt. Bet tādas nu reiz bija manas skumjas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl vēlas deputāti runāt debatēs par 6.pantu? Nevēlas. Debates esam pabeiguši. Un vēl referents var runāt.

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Es, protams, daudz kur pievienojos kolēģes Prēdeles teiktajam. Gribu tikai skaidrības labad atgādināt, ka Cilvēktiesību komisija jau pašā sākumā atbalstīja un izvirzīja šo starpkonfesionālo mācību priekšmetu, cerēdama, ka tie, kas veidos šo programmu, varēs vienoties. Jūs taču neviens nedomāsit, kolēģi, ka nesaprotošs cilvēks, ārpus baznīcas stāvošs cilvēks veidos šo programmu. To var veidot tikai baznīcu deleģēti cilvēki. Un tikai tad, ja kristīgās baznīcas var vienoties, šis priekšmets ir iespējams. Kamēr šīs vienošanās nav, priekšmets nav iespējams.

Es, Prēdeles kundze, negribu varbūt piekrist tikai dažiem jūsu apgalvojumiem. Taisni tādēļ ir vajadzīgs šis pants, lai ar šo vai nākošo, vai aiznākošo mācību gadu, kamēr būs gatavas kristīgās baznīcas, nebūtu ticības mācības, jo Izglītības ministrija noteiks viņu gatavību, bet man ir pilnīga pārliecība, un es ceru, ka neviens kolēģis neiebildīs pret to, ka līdz ar to tiks aizcirstas, piedodiet par skaļiem vārdiem, durvis tiem, kas laužas iekšā, kā jūs pareizi norādījāt, ar bagātu maku. Es jau otrajā lasījumā norādīju, ka Rīgā veselas skolas ir okupējuši mūnieši. Tagad viņi nevarēs tur vairs iet. "Mai Hari" un "New Age" nevarēs iet skolā vairs. Kamēr mūsējie būs gatavi, paies zināms laiks. Brīvvalsts laikā, Prēdeles kundze, bija šī formula, kas arī tagad ir, un viņa darbojās ļoti labi - nekad un nekur nevienā vietā neviens nav pierādījis, ka tur bērnu starpā celtos naids no tā, ka ar vecāku piekrišanu Izglītības ministrijas noteiktā kārtībā šis priekšmets tiek mācīts, ka no tā celtos naids. Kaut kāds solis ir jāsper! Es saprotu, ka tas nav vispilnīgākais, bet, ja neko nedarīsim, tad saimniekos tie, kas mums ir sveši. Tāpēc komisija palika pie šī varianta. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka jūs arī otrajā lasījumā varat iesniegt rakstiski priekšlikumus uz trešo lasījumu, bet otrajā lasījumā jūsu rakstiski iesniegtais tika izbalsots. Tā nu tas notika. Tur neko nevar darīt. Bet, ja mēs šoreiz nekā nedarīsim, tad nekā arī neizdarīsim. Un saimniekos citi. Godātie kolēģi, es netērēšu laiku, lai nocitētu Eiropas padomes ekspertu atzinumu, bet viņi pret šo pantu neatrada nekādus iebildumus. Es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas variantu 6.pantam. Bet nav jau arī nekas rakstiski iesniegts, izņemot to, kas šeit ir. Un tas, kas šeit ir, tas ir pieņemts. Es nezinu, kā ir ar balsošanu.

Sēdes vadītājs. Mēģināsim lēni, prātīgi visu izlemt. Lūdzu zvanu! Par procedūru? Lūdzu, deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš".

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es šeit sapratu no referenta, ka šeit nav par ko balsot, un tieši tādēļ par procedūru. Es uzskatu, ka deputātes Folkmanes priekšlikums ir jābalso, jo tā daļējs pieņēmums ir ļoti minimāls, taču īstais priekšlikums ir daudz radikālāks. Tātad lūdzu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāts Siliņš lūdz balsot par katru priekšlikumu atsevišķi. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tur ir tikai Folkmanes priekšlikums jābalso...")

A.Seiksts. Priekšsēdētāj, es atvainojos, ka iejaucos, taču par tiem, kas pieņemti, kā es saprotu, nav jābalso. Ja es pareizi sapratu, Siliņa kungs domā par Folkmanes kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Uzstājās deputāte Prēdele un korektā, bet noteiktā formā izteica savus nevis priekšlikumus, bet nepiekrišanu tam, kas šeit ir izveidojies 6.pantā. Tāpēc tas ir balsojams, balsojamas atsevišķi tā daļas, jo, piemēram, ir arī tā daļa, kura ir pieņemta, - Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas daļa. Tas ir pirmais priekšlikums. Katrs deputāts var lūgt to balsot, jo šis priekšlikums izmaina otro lasījumu, un līdz ar to tas ir balsojams. Pieņemšana komisijā taču neliecina par to, ka tas nav balsojams. Vai pret procedūru ir iebildumi? Nav. Lūdzu, balsosim! Pirmais ir Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums - svītrot otrās daļas pēdējo teikumu un trešo daļu, jo ētika nav obligātais mācību priekšmets. Lūdzu rezultātu! 34 - par, 5 - pret, 10 - atturas. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Balsojam vēlreiz! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 1, atturas - 11. Pieņemts.

Tagad deputātes Folkmanes priekšlikums - svītrot otro, trešo un ceturto daļu, kā arī papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Jautājumu par ticības mācības pasniegšanu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs nosaka Latvijas Republikas Izglītības likums." Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 9, atturas - 16. Pieņemts.

Cilvēktiesību komisijas priekšlikums līdz ar to nav balsojams. (Starpsauciens no zāles: "Ir!") Kas tad ir, ja ir svītrota otrā, trešā un ceturtā daļa? Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "Ja netiek ievēroti likumi, izglītības ministrs likumā noteiktajā kārtībā var pieprasīt attiecīgās mācību iestādes vadītājam apturēt ticības mācības pasniegšanu." Papildināt ar jaunu trešo daļu... Tā jau nebūs trešā daļa tad! Būs trešā daļa tomēr. Cilvēktiesību komisija - izslēgšana. Viss jau ir izslēgts, bet papildināt var. Papildināt ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: "Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā ar skolēnu vecāku (adoptētāju) vai aizbildņu rakstveida piekrišanu un ar rajona vai pilsētas pašvaldības atļauju ticības mācību var pasniegt arī citu reliģisko organizāciju pārstāvji." Tagad, protams, šis "citu" ... Es atvainojos! Vai šis balsojums ir korekts tagad? Ko nozīmē "citu", ja nav pārskaitījuma? Lūdzu!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Es, protams, izteikšu tagad lielā mērā komisijas un arī savas domas. Mēs, manuprāt, neesam rīkojušies sevišķi korekti un godprātīgi, viennozīmīgi nobalsojot to, ko mēs tagad tikko nobalsojām, jo, ja tas ir iespējams, ir jāatstāj šī panta redakcija... Folkmanes kundzes nobalsotā ... jo tad vismaz ir cerības. Es gribu, lai kolēģi klausās un ir uzmanīgi, kas šeit var notikt. Ja būs pārskaitījums, tad būs garantija, ka nenāks citi iekšā. Mēs taču atsaucamies uz Izglītības un zinātnes ministriju, ka neviens nesāks nekāda priekšmeta mācīšanu, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija to nebūs akceptējusi, kamēr tie, kuri ir šeit uzskaitīti, nebūs gatavi šo darbu darīt. Tad vismaz skolas būs brīvas no, piedodiet, aziātiskām un amerikāniskām, un dažādām citām sektām. Man liekas, godātais priekšsēdētāj un godātie kolēģi, ka šī pretruna nav tik liela, lai pie Folkmanes kundzes nobalsotā varianta pieliktu klāt šo uzskaitījumu. Es vēlreiz atkārtoju, godātie kolēģi, ka luterāņi, katoļi, pareizticīgie, baptisti un vecticībnieki un arī varbūt nākošie, kas tur vēl ir minēti, - viņi nav vēl gatavi un nebūs gatavi, bet ienāks skolās citi. Vai tiešām mēs gribam, lai skolās saimniekotu tie, kuri mūsu sabiedrībai ir sveši un nepieņemami? Es nesaskatu, godātie kolēģi, te krasu pretrunu starp Izglītības un zinātnes ministrijas virskompetenci un konfesiju uzskaitījumu. Es ļoti lūdzu atstāt pantu ar Folkmanes kundzes redakciju un atstāt konfesiju uzskaitījumu šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Nu ir tas gadījums, ka viens balsojums šo pantu sagroza tādā veidā, ka tālākie priekšlikumi ir ļoti grūti balsojami. Un tas, ko tikko teica Seiksta kungs... protams, tāds pieņēmums varbūt ir ļoti labs, bet no procedūras viedokļa nevar no Folkmanes priekšlikuma vienu daļu atstāt, bet otru balsot.

Par procedūru. Lūdzu, Anta Rugāte!

A.Rugāte (KDS).

Paldies. Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi un cienījamais referent! Ja mēs esam iebalsojuši deputātes Folkmanes priekšlikumu, tad mums vairs nav saistošs neviens cits balsojums, jo šajā priekšlikumā ir pateikti šie svītrojumi, daļa prasījumu un arī tie papildinājumi, kurus mēs jau esam izdarījuši šā panta attiecīgajās daļās. Tādēļ mums vairs nav nekādu tiesību pēc procedūras atgriezties vēl pie tā, kas ir bijis pirms šī balsojuma, kurš ir apstiprinājis kādu citu rezultātu. Mūs pilnībā apmierina šis priekšlikums kaut vai tādēļ vien, ka, iestrādājot Izglītības likumā tās normas, kas attiecas uz reliģijas mācību skolās, viss jautājums ir sakārtojams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Arī par procedūru. Ruta Marjaša!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs balsojām par Folkmanes priekšlikumu, mums rokās nebija Izglītības likuma, un mēs nezinām šodien, vai Izglītības likumā kaut kas par to vispār ir teikts. Vot, tā! (Starpsaucieni no zāles: "Nav, nav...")

Sēdes vadītājs. Lūk, tā! Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Jaunais Izglītības likums taču vēl nav pieņemts. Pie tā tiek strādāts, un tur mēs varam ieprogrammēt visu, ko vajag, izejot no šīs mūsu redakcijas. Jaunā Izglītības likuma taču vēl nav. Mēs ņemsim to vērā. Tā ka to mēs izdarīsim.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ir jāpiekrīt, ja mēs ņemam pēc būtības. Ir jāpiekrīt deputātei Antai Rugātei, jo tiešām deputātes Folkmanes priekšlikumā otrā, trešā un ceturtā daļa ir svītrota. Un, ja tā ir svītrota, tad ko mēs te tālāk varam lemt? Mums vienīgi atliek tagad balsot par 6.pantu tādu, kāds nu tas ir. Lūdzu zvanu! Būs balsojums par pantu kopumā. Jāsaka, ka šajā pantā ir palikusi tikai viena daļa. (Starpsauciens no zāles: "Divas...")

A.Seiksts. Divas, divas!

Sēdes vadītājs. Kur ir otrā?

A.Seiksts. Divas, divas...

Sēdes vadītājs. Kura otrā?

A.Seiksts. Tā, kas ir, un otra - Folkmanes.

Sēdes vadītājs. Jā, un otrā daļa... Es nolasīšu to jums, godātie deputāti! Tātad 6.pants - "Reliģiskās organizācijas un izglītība". Pirmā daļa: "Ikvienam ir tiesības apgūt ticības mācību gan individuāli, gan kopā ar citiem reliģisko organizāciju mācību iestādēs. Jautājumu par ticības mācības pasniegšanu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs nosaka Latvijas Republikas Izglītības likums". Balsosim par šo redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 12, atturas - 12. Panta redakcija ir pieņemta. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. 7.panta pirmajā daļā ir deputāta Seiksta priekšlikums - aizstāt vārdu "desmit" ar vārdiem "divdesmit pieci". Ļoti īsi komentēšu, jo es lūgšu balsot par šo priekšlikumu. Jaunpienācēji, negribas atkal lietot vārdu "sektas," ïoti viegli, pat ar uzpirkšanu, dabū šīs draudzes no cilvēkiem, kuriem vispār nav ne par ko nekādas izpratnes, un tad, lai vismaz kaut cik stabilizētu, tā kā uz esošajām draudzēm tas neattiecas, jo tās var eksistēt tādas, kādas ir, bet jaunveidojamās no jaunpienācējām reliģiskajām organizācijām, lai sabiedrībā kaut cik stabilizētu šo lietu, lai tās nevarētu izdarīt tā, kā man atklāti pateica viena no jaunpienācējām reliģiskajām organizācijām. Man to pateica, kad es pagātnē vēl strādāju Tieslietu ministrijā. Viņi teica: "Cik vajadzēs, tik arī būs! Mēs desmit salasīsim katrā vietā." Tāpēc es ļoti lūdzu nobalsot deputāta Seiksta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Seiksta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 8, atturas - 11. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Pieņemts Cilvēktiesību komisijas labojums vai priekšlikums izteikt pirmās daļas pirmo teikumu citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem...

A.Seiksts. Tagad, protams, viņš automātiski jālabo uz "25".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk!

A.Seiksts. Tālāk ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - izslēgt pirmās daļas pēdējo teikumu. Nolasīšu, lai kolēģi uzmanīgi ieklausās: "Draudžu vēlētās institūcijās, izņemot to garīgo personālu, var ievēlēt tikai Latvijas pilsoņus". Ļoti īsi komentēšu, kāpēc komisija palika pie šī varianta. Runa nav par garīgajiem vadītājiem, kas nozīmētu iejaukšanos apziņas brīvības sfērā, bet runa ir par vēlētām laicīgām institūcijām, jo ir arī draudzes revīzijas komisija un dažādi citi laicīgu jautājumu kārtotāji. Prakse rāda, ka ļoti bieži taisni tie cilvēki, kuri ar Latviju, ar Latvijas sabiedrību, nav saistīti, noved lietu tik tālu, ka pat tiek izsaimniekotas milzīgas bagātības. Man ir iebilduši, ka izsaimniekot var arī pilsoņi, taču prakse rāda, ka pilsoņiem ir pavisam cita atbildības sajūta. Es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav iebildumu. Paldies.

A.Seiksts. Cilvēktiesību komisija precizējusi otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 8.pantā Cilvēktiesību komisija papildina panta nosaukumu ar vārdiem "un garīgā personāla mācību iestāžu". Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Seiksts. Pēc Cilvēktiesību komisijas ieteikuma precizēta pirmā, otrā un ceturtā daļa. Tikai redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

A.Seiksts. Ir deputāta Seiksta priekšlikums ceturtajā daļā - vārdu "triju" aizstāt ar vārdu "desmit". Kolēģiem atgādināšu, par ko ir runa. Runa ir par to, ka līdzšinējā praksē mēs jaunpienācējas reliģiskās organizācijas nereģistrējām trīs gadus, lai pārbaudītu to lojalitāti pret valsti, pret sabiedrību un pret citām konfesijām. Prakse parādīja, ka nereģistrēšana nenovērš viņu darbību, bet viņas tāpat darbojas, būdamas nereģistrētā statusā. Juridiski korektāk pēc Juridiskā biroja priekšlikuma un arī pēc Eiropas padomes ekspertu priekšlikuma ir tās reģistrēt, bet šo lojalitāti pārbaudīt līdzšinējā variantā trīs gadu gaitā. Deputāts Seiksts liek priekšā "trīs" aizstāt ar vārdu "desmit". Kāpēc? Tāpēc, ka līdzšinējā prakse rāda, ka trīs gadus ļoti mierīgi var iesniegt skaistus statūtus, deklarēt uzticību gan valstij, gan likumam, gan visām citām reliģiskajām konfesijām un sabiedrībai. Tātad trīs gadus var mierīgi nogaidīt un tad izvērst bieži vien klaji antisabiedrisku darbību, tāpēc, ņemot vērā vēl to, ka Lietuvā šis termiņš ir 25 gadi, un ņemot vērā to, ka Eiropas padomes eksperti vispār šādu principu nenoraida, es ļoti lūdzu atbalstīt deputāta Seiksta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Seiksta priekšlikumu - aizstāt ceturtajā daļā vārdu "triju" ar vārdu "desmit". Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 5, atturas - 8. Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 7, atturas - 10. Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamie ir divi Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi, kas ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Vai pret 8.pantu ir iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! 9.pantā ir seši Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi - pārsvarā ir redakcionāli, un tie visi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi pret šiem redakcionālajiem labojumiem 9.pantā? Nav. Pieņemts pants. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. 10.pantā ir Cilvēktiesību komisijas divi priekšlikumi, abi pieņemti. Otrais ir arī pēc Eiropas padomes ekspertu priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Pants pieņemts.

A.Seiksts. Arī 11.pantā atbildīgās komisijas divi priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav, līdz ar to pants ir pieņemts.

A.Seiksts. 12.pantā redakcionālais labojums pēc Cilvēktiesību komisijas ieteikuma ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Tas pats - 13.pantā pēc Eiropas padomes ekspertu priekšlikuma ir aizstāts vārds "tiesības" ar vārdu "statusu". Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Seiksts. 14.pantā Cilvēktiesību komisijas redakcionālie priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godātie deputāti, vai pret 14.pantu, tā redakciju ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Pants pieņemts.

A.Seiksts. 15.pantā ir pieci atbildīgās komisijas priekšlikumi, kas ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Seiksts. 16.pantā ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - papildināt pirmo daļu ar tekstu: "Tiesības rīkoties ar nekustamo mantu ir vienīgi draudžu (reliģisko savienību, klosteru) vēlētām institūcijām, ja statūtos nav speciāli noteikta cita kārtība". Ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti? Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Cilvēktiesību komisijas redakcionālais priekšlikums šajā pantā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 17.pantā ir seši Cilvēktiesību komisijas redakcionāli priekšlikumi. Visi pieņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu par 17.panta redakciju! Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Seiksts. 18.pantā atbildīgā komisija pēc Eiropas padomes ekspertu priekšlikuma precizē ceturtās daļas 2. un 3.punktu. Pieņemts. Un arī sestajā daļā ir aizstāts vārds "anulē" ar vārdiem "septiņu dienu laikā izslēdz organizāciju no reģistra". Tie ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. 19.pantā atbildīgās komisijas četri priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Pārejas noteikumos ir atbildīgās komisijas divi priekšlikumi, kas ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Vai pret pārejas noteikumu redakciju deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Reliģisko organizāciju likums" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par sociālo drošību". Ludmila Kuprijanova - Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, Tautas saskaņas partijas deputāte.

L.Kuprijanova (TSP).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 996. Likums "Par sociālo drošību". Tātad uz trešo lasījumu praktiski ir izdarīti komisijas labojumi, kas ietver sevī redakcionālus labojumus, ko mēs veicām sakarā ar valodas speciālistu un Juridiskā biroja ieteikumiem. Vienīgais priekšlikums, kas bija ienācis no deputāta Glāzīša, ir komisijā akceptēts. Tātad 1.pantā ir precizēta pirmās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

L.Kuprijanova. 3.panta otrā daļa. Deputāta Glāzīša priekšlikums - izslēgt otro daļu. Komisija šo priekšlikumu pieņēma, attiecīgi mainot daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 8.pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 9.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 11.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 13.pants. Šeit ir jauns panta nosaukums, kā arī iekļautas 14.panta precizētas redakcijas normas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 14.pants ir izslēgts, jo šīs normas ir iekļautas 13.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

L.Kuprijanova. 15.pantā ir precizēts pirmās daļas 2.punkts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

L.Kuprijanova. 17.pants ir izteikts jaunā redakcijā, viņš ir tapis par 16.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 18.pants ir jaunā redakcijā, viņš tapis par 17.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 19.pants ir izslēgts, attiecīgi mainot citu pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Kuprijanova. 20.pants arī ir izslēgts, mainot citu pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. Ir precizēts 21.pants, un viņš top par 18.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

L.Kuprijanova. Ir precizēta 22.panta redakcija. Viņš ir tapis par 19.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 24.pants ir tapis par 21., precizējot nosaukumu un redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Ir precizēta 25.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 26.pantā arī ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 27.pantā ir precizēts nosaukums, bet pirmās daļas redakcija ir mainīta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 28.pants izteikts jaunā redakcijā. Viņš tapis par 25.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Ir precizēta 29.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Ir precizēta 30.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Ir precizēta 31.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. Precizēta 32.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Precizēta 33.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Ir precizēta 34.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Precizēta 35.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Precizēts 36.panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Tas ir viss.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par sociālo drošību" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums". Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Attiecībā uz otro lasījumu mēs esam saņēmuši vairākus labojumus, un pirmais no tiem attiecas uz virsrakstu. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedra Viestura Paula Karnupa priekšlikums virsrakstu izteikt šādā redakcijā: "Latvijas Republikas likums "Par diplomātisko un konsulāro dienestu"". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi un ir atstājusi nosaukumu "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums".

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi attiecībā uz deputāta Viestura Paula Karnupa priekšlikumu? Ir iebildumi pašam Viesturam Paulam Karnupam. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi un referent! Šie priekšlikumi nav mani personīgie priekšlikumi, tie ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi, un es to pavadvēstuli parakstīju. Tā ka visi priekšlikumi, kas ir saistīti ar manu vārdu, ir faktiski Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi.

Un par nosaukumu. Ļoti vienkārši - mums ir likums par likumu. Es domāju, ka nekāda cita argumentācija nav vajadzīga, tikai veselais saprāts.

Sēdes vadītājs. Debates par šo pantu esam pabeiguši. Vai referents vēlas runāt?

A.Kiršteins. Nē, jo to lieto saīsinot. "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums" - tā tas saucas. Otrs vārds "likums" jau parādās tikai pie nosaukuma, ka tas ir likums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto nosaukumu "Latvijas Republikas likums "Par diplomātisko un konsulāro dienestu"". Lūdzu visus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 8, atturas - 14. Pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Kiršteins. 1.pants - "Likuma darbība". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ierosinājusi papildināt 1.panta pirmo daļu aiz vārdiem "ierēdņu (ierēdņu kandidātu)" ar jaunu palīgteikumu: "kâ arī personu, kuras ir ieceltas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā Satversmes 41.panta kārtībā". Komisija neatbalstīja arī šo priekšlikumu un ierosināja atstāt tekstu iepriekšējā redakcijā. Tur nav ko teikt.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc komisija ierosināja šo priekšlikumu? Kā mēs zinām, tiesības iecelt diplomātisko pārstāvi ir dotas Valsts prezidentam Satversmes 41.panta kārtībā. Likumprojekta 1.pantā ir runa tikai par ierēdņiem, uz kuriem attiecas valsts civildienesta attiecības. Šeit ir runa par tā saucamajiem karjeras diplomātiem. Tie ir cilvēki, kas sāk kā zemākā ranga ierēdņi un ar laiku kļūst par vēstniekiem jebkādā rangā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija gribēja, lai visiem, kas lasa un kam vajag pildīt šo likumu, būtu skaidrs, ka persona, kas ir iecelta par diplomātisko pārstāvi Satversmes 41.panta kārtībā... ka šis likums viņu darbību regulē, kaut gan viņiem nevajag būt civildienesta ierēdņiem. Valsts prezidents var iecelt jebkuru personu par vēstnieku. Viņam ir tādas tiesības, un šai personai nevajag būt ierēdnim. Šis priekšlikums ir vienkārši tādēļ, lai būtu skaidrība, ka šis likums attiecas arī uz personām, kas ir ieceltas ārpus Ārlietu ministrijas struktūrām.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent!

A.Kiršteins. Jā! Šinī gadījumā tas galīgi nav vajadzīgs, jo tā ir vienkārši likuma piesārņošana ar nevajadzīgiem papildinājumiem. Vēstnieks ir politisks darbinieks. Vēstnieks nav ierēdnis. Bet, ja cilvēks ir iecelts par vēstnieku kādā valstī, tad ar viņu tiek slēgts darba līgums, un šajā darba līgumā saskaņā ar likumu jau tas viss tiek uzrādīts - tas, kādas viņam ir tiesības un kādi ir viņa pienākumi. Un tāpēc nav nekādas vajadzības to divreiz rakstīt. To diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieku darbu, kas ir ierēdņi, regulē šis likums. Un to diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieku darbu, kas nav ierēdņi, regulē darba līgums, kas ar viņiem ir noslēgts. Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas ieteikto variantu.

Sēdes vadītājs. Mums ir jābalso par iesniegto priekšlikumu. Ārlietu komisijas viedoklis jums ir zināms, šeit tas ir formulēts - atstāt iepriekšējo redakciju. Bet mēs tagad balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 12, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Kiršteins. 3.pants: "Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda personas, kuras ieņem ierēdņu amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā vai diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un kurām piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar šī likuma 9. un 12.pantu, un kuras veic valsts augstāko amatpersonu (Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja) ārlietu padomnieku funkcijas." Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums svītrot vārdus "Saeimas priekšsēdētāja" - Saeimas priekšsēdētāja ārlietu padomnieka funkcijas. Redziet, dažādās valstīs ir dažāda prakse. Ir Saeimas priekšsēdētāji, kuriem ir šie padomnieki, bet dažās tā nav. Viņi var būt. Komisija uzskatīja, ka, lai katrreiz nebūtu šis likums jālabo... Piemēram nākamajā Saeimā Saeimas priekšsēdim varētu būt, ja viņš uzskata par vajadzīgu, šis ārlietu padomnieks. Lai likums nebūtu jāmaina, mēs nolēmām šo ierosinājumu neatbalstīt, bet atstāt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Referents minēja, ka katrā valstī ir sava prakse. Komisijas domas bija tādas, ka Saeimas priekšsēdētājs nav izpildvara. Saeimā strādā Ārlietu komisija, kas var dot jebkādus padomus, kas ir vajadzīgi Saeimas priekšsēdētājam, un pie Saeimas aparāta pieder arī Ārlietu birojs. Un mēs domājam, ka ierakstīt Saeimas priekšsēdētāju ir lieki. Neskatoties uz esošā Saeimas priekšsēdētāja pieticīgo attieksmi pret štatu paplašināšanu, varbūt kāds cits Saeimas priekšsēdētājs redzēs, kad viņš var tādu cilvēku piesaistīt, un vienkārši principa pēc piesaistīs. Mēs neredzam nekādu vajadzību šādu jau iepriekš sagatavotu štata vietu ierakstīt likumā, un tāpēc mēs aicinājām svītrot vārdus "Saeimas priekšsēdētāja".

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Šis ir tas retais gadījums, kad es neatbalstu savas komisijas priekšlikumu, jo faktiski šeit jau runa ir par augstākajām valsts amatpersonām, un mēs daudzos likumos esam devuši šīs formālās tiesības šīm trijām augstākajām valsts amatpersonām, un esam devuši tam aparātam, kas tās apkalpo, atbilstošas, analoģiskas tiesības. Tādēļ es šajā gadījumā tomēr lūgtu neatbalstīt komisijas viedokli. Bet tas ir mans personīgais uzskats. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Atbalstīt Ārlietu komisijas redakciju!")

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Vai referents vēlas vēl komentēt vai varam balsot? Lūdzu!

A.Kiršteins. Šis pants, 3. pants, ir principiāls. Daži to nav pamanījuši. Gribu teikt, ka mūsu valsts Satversme drusciņ atšķiras no citu valstu satversmēm tādā veidā, ka Valsts prezidenta prombūtnes vai neparedzētu apstākļu dēļ Valsts prezidenta amata pienākumus veic Saeimas priekšsēdētājs. Ar to Latvijas Satversme atšķiras no dažu citu valstu satversmēm. Ja Saeimas priekšsēdētājs veic Valsts prezidenta funkcijas, viņam ir vajadzīgs arī ārlietu padomnieks. Pieņemsim, ka kaut kas notiek vai ir kaut kādi neparedzēti apstākļi, tādā gadījumā mēs taču nesāksim taisīt un pieņemt jaunu likumu. Un es domāju, ka Lagzdiņa kungs pareizi pateica, ka vajadzētu tomēr atbalstīt šo komisijas viedokli, jo Latvijas Satversme traktē Saeimas priekšsēdētāja pienākumus plašāk, nekā tas ir daudzās citās valstīs. Līdz ar to es šoreiz lūgtu nekādā gadījumā neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu, jo tādā gadījumā mēs faktiski nonāktu pretrunā paši ar savu Satversmi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu svītrot 3. panta pirmajā daļā vārdus "Saeimas priekšsēdētāja". Lūdzu rezultātus! Par - 4, pret - 37, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek Ārlietu komisijas ieteiktā redakcija.

Tālāk, lūdzu!

A.Kiršteins. Ir priekšlikums papildināt 3. panta trešās daļas pirmo teikumu ar palīgteikumu šādā redakcijā: "izņemot personas, kuras ir ieceltas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā Satversmes 41. panta kārtībā". Un tālāk kā tekstā. Arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šeit tā argumentācija ir ļoti līdzīga iepriekšējai, jo šeit ir saistība ar cilvēkiem, ko Valsts prezidents ieceļ vēstnieka amatā, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedoklis ir tāds, ka tomēr vajag minēt šos cilvēkus, jo viņiem ir īpašs statuss, un tāpēc mēs ierosinājām šo papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es tomēr gribu lūgt jūs neatbalstīt šo priekšlikumu sekojošu apstākļu dēļ. Mēs visi atbalstījām 1. panta papildinājumu, ka šīs personas, kuras ir ieceltas Satversmes 41. panta kārtībā, ir saistītas ar šo likumu un šis likums regulē viņu darbības. Tātad ir loģiski, ka gan tie, kuri ir iecelti Satversmes 41. panta kārtībā, gan visi pārējie diplomātiskā korpusa darbinieki tālāk pakļaujas šā likuma normām. Bet, ja šinī gadījumā mēs pieņemtu šīs komisijas ieteikto labojumu, tādā gadījumā būtu izņēmuma kārtība viena likuma ietvaros. Es domāju, ka tas nebūtu pareizi attiecībā pret visu diplomātisko korpusu, kurā tātad automātiski iekļaujas arī Satversmes 41. panta kārtībā noteiktie cilvēki. Šajā gadījumā tas būtu pretrunā ar loģiku.

Tātad es ierosinu tomēr neatbalstīt komisijas ieteikto labojumu.

Sēdeas vadītājs. Debates esam pabeiguši. Lūdzu referentu!

A.Kiršteins. Jā, nu šeit jau ir pateikts, ka Ministru kabinets var iecelt vēstniekus, kas ir ierēdņi, bet var būt arī vēstnieki, kas nav ierēdņi. Ja pieņem šo papildinājumu, tad faktiski jau gandrīz ir jāraksta jauns likumprojekts, tas kaut kādā ziņā pat zaudē jēgu šinī situācijā. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo papildinājumu un balsot par komisijas ieteikto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, jūs savā balsojumā paši izvēlieties, par kuru no variantiem jūs balsosiet, bet mēs tagad balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu papildināt 3. panta trešās daļas pirmo teikumu ar palīgteikumu tādā redakcijā, kāda jums ir redzama. (Starpsauciens no zāles: "Neatbalstīt!") Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par -11, pret - 36, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Kiršteins. 7. pants. Ir priekšlikums papildināt 7. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: "Ârlietu ministrs veido īpašu Ārlietu ministrijas atestācijas komisiju (turpmāk - Atestācijas komisija), kas sastāv no trim Ārlietu ministrijas amatpersonām un pārstāvja no Valsts civildienesta pārvaldes." Komisija tomēr atbalsta to viedokli, ka attiecībā uz atašeja diplomātiskajam rangam atbilstīgajām vakantajām diplomātiskā un konsulārā dienesta amata vietām Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā tiek izsludināts atklāts konkurss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šeit nav pretruna ar 7. panta pirmo daļu. 7. panta pirmā daļa paliek tieši tāda, kā rakstīts. Es nezinu, ko tur Ārlietu komisija apsprieda, acīmredzot viņi vienkārši pieņēma, ka nekā nevajag mainīt, un tāpēc šo priekšlikumu vispār neizskatīja. Man ir tādas aizdomas. Šis priekšlikums ir vienkārši tādēļ, lai sakārtotu to, kas nav sakārtots panta tālākajā tekstā. Panta otrajā daļā ir sacīts, ka pretendentu sākotnējo atlasi veic saskaņā ar Ārlietu ministrijas Atestācijas komisiju. It kā tā komisija jau ir sastādīta un jau sāk darboties. Tas papildu teikums vienkārši nosaka, ka likums atļauj ārlietu ministram veidot īpašu Ārlietu ministrijas atestācijas komisiju. Jo, pēc Civildienesta likuma, atestācijas komisijas veido Valsts civildienesta pārvalde - Šis papildinājums ir vienkārši tādēļ, lai viss būtu skaidrs, kurš ieceļ to Atestācijas komisiju, un ir pateikts, ka komisijā ietilpst pārstāvis no Valsts civildienesta pārvaldes. Tas ir tādēļ, lai saīsinātu birokrātiskos ceļus, jo, kā mēs redzam, tālāk ir teikts, ka Atestācijas komisija apstiprina, aizsūta to priekšlikumu Valsts civildienesta pārvaldei, kura savukārt apstiprina to cilvēku par civildienesta ierēdni. Bet, ja Atestācijas komisijā ir Valsts civildienesta pārvaldes pārstāvis, izpaliek tas birokrātiskais ceļš. Šeit ir vienkārši racionāli sakārtota secība.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Karnupa kungs kā "civildienesta krusttēvs" visādā veidā mēģina aizstāvēt šo pārvaldi un aizstāvēt šo ideju. Bet nedrīkst likumā rakstīt iekšā pagaidu institūcijas, jo mēs esam vienmēr aizstāvējuši ideju, ka šāda Civildienesta pārvalde vispār nav vajadzīga. Vai jums ir pārliecība, ka jaunā Saeima par to vēl nobalsos un tā eksistēs? Nedrīkst rakstīt iekšā likumā šādus piesārņojumus.

Un otra lieta. Man liekas, ka Civildienesta pārvalde ir pieļāvusi tik daudz kļūdu savās atestācijās, ka tās ierakstīšana pie Ārlietu ministrijas darbinieku izvērtēšanas ir vienkārši politiska kļūda.

Sēdes vadītājs. Vairs nevēlas neviens deputāts piedalīties debatēs? Debates beidzam. Lūdzu referentu!

A.Kiršteins. Es domāju, ka nav nekādu pretrunu ne viena, ne otra runātāja teiktajā. Es drusciņ paskaidrošu. Tātad 7. pantā "Pieņemšana diplomātiskajā un konsulārajā dienestā" 6. punktā ir teikts, ka ārlietu ministrs apstiprina Atestācijas komisijas nolikumu un pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi izdod instrukciju par diplomātiskā un konsulārā dienesta amatu pretendentu eksaminācijas kārtību. Nav nekādu pretrunu arī ar Civildienesta likumu, jo Civildienesta likumā ir atruna, ka var būt speciāli likumi atsevišķos gadījumos. Attiecībā uz ārlietām Latvijas pirmskara laika pieredze bija ļoti līdzīga, bija tātad ārlietu ministra apstiprināta Atestācijas komisija. Un komisija uzskatīja, ka tieši ārlietas - tā ir zināma specifika, šis ir speciāls likums, kas ir atrunāts Civildienesta likumā, un visas šīs instrukcijas tik un tā tiek saskaņotas ar Valsts civildienesta pārvaldi. Tas arī ir paredzēts. Tā ka gan Civildienesta likums paredz šādu likumu pieņemšanu, gan arī šā likuma 7. panta 6. punktā mums ir ierakstīts, ka mēs to saskaņojam ar Civildienesta pārvaldi.

Tāpēc tas variants, ko iesniedz komisija, faktiski to sašaurina. Kāpēc tikai trīs cilvēki ir tur? Trīs Ārlietu ministrijas amatpersonas un pārstāvis no Valsts civildienesta pārvaldes. Tā ka šis jau ir tikai tāds, es domāju, nevajadzīgs ierobežojums. Un, kā pareizi teica Kreitusa kundze, mēs vēl nezinām, kā būs, kā attīstīsies šī Civildienesta pārvalde, bet es vēlreiz uzsveru - šeit nav pretrunu ar Civildienesta likumu, kurš pieļauj speciālu likumu. Un šis ir speciāls likums, tas nav ierindas likums par ierindas ierēdņiem, jo mēs jau paši arī zinām, ka diplomāti var būt gan ierēdņi, gan iecelti pārstāvji. Aicinu neatbalstīt šo papildinājumu un nobalsot par komisijas ieteikto variantu.

Sēdes vadītājs. Deputāt Karnup, jūs lūdzāt balsot par katru priekšlikumu atsevišķi vai kopumā par pantu? (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Uzturu!") Uzturat spēkā... bet atsevišķu balsojumu vai kopā var balsot? (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Otro daļu, ja pirmo pieņem...") Labāk atsevišķi balsosim.

Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu papildināt 7. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: "Ârlietu ministrs veido īpašu Ārlietu ministrijas..." - un tā tālāk kā tekstā. Balsojam! Rezultātu! Par - 13, pret - 30, atturas - 9. Nav pieņemts.

Par otru nebūtu jābalso, jo kā sacīt...

A.Kiršteins. 18. pants...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Tātad nav jābalso.

A.Kiršteins. 18. pants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! 18. pants - "Ierobežojumi piedalīties uzņēmējdarbībā un veikt blakusdarbus". Ir priekšlikums izteikt 18. pantu šādā redakcijā: "Ierobežojumu piedalīties uzņēmējdarbībā, kā arī citus ierobežojumus nosaka speciāls likums." No vienas puses, varētu tam piekrist, bet, ņemot vērā to, ka šis arī ir speciāls likums, nebūtu par sliktu vēlreiz, postsociālistiskos apstākļos, uzsvērt arī šajā likumā šo pantu par ierobežojumiem piedalīties uzņēmējdarbībā un veikt blakusdarbus. Tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates! Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Šodien mēs otrajā lasījumā pieņēmām Antikorupcijas likumu, kurā ir pietiekami izsvērti un sabalansēti noteikti visa veida ierobežojumi, kas attiecas uz valsts amatpersonām. Ja diplomāts ir valsts amatpersona, proti, tāda persona, kam ir tiesības pieņemt lēmumu, tādā gadījumā uz viņu attiecas šie ierobežojumi. Ja diplomāts ir tāda valsts amatpersona, kura nepieņem lēmumu, nav nekādas jēgas attiecināt arī uz viņu šā likumprojekta 18.pantā paredzētos ierobežojumus, jo tie būs vienkārši netaisnīgi. Tādēļ, godātie kolēģi, es tomēr aicinu pieņemt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto redakciju, nevis šeit izdomāt kaut kādu mazu "velosipēdiņu" un neprecīzi šīs lietas reglamentēt.

Tālāk. Godātie kolēģi, gribu jūs informēt, ka šā gada 17.augustā es iesniedzu Ārlietu komisijas priekšsēdētajam oficiālus priekšlikumus par 3.pantu, 5.pantu un 18.pantu. Tas bija nākamajā dienā pēc pirmā lasījuma. Šie priekšlikumi nav izskatīti, tas ir redzams no tabulas. Pēc būtības nav izskatīti. Es nododu šo savu vēstuli Prezidijam izlemšanai atbilstoši Kārtības rullī paredzētajiem noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Nē, vēl ir balsošanas jautājums. Te ir sarežģītāks jautājums.

Kusiņa kungs, mēs tagad varētu balsot par konkrētu priekšlikumu, bet par to, ka nav izskatīti deputātu iesniegtie priekšlikumi, - par to lemsim īpaši.

Tagad, lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izteikt 18.pantu šādā redakcijā: "Ierobežojumu piedalīties uzņēmējdarbībā, kā arī citus ierobežojumus nosaka speciāls likums." Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 11, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Turpināt nākamajā sēdē.")

Lūdzu komisijas vadītāju komentēt šo deputāta Jāņa Lagzdiņa paziņojumu, ka komisija nav izskatījusi iesniegtos priekšlikumus par konkrētiem pantiem un nav tos ievietojusi tabulā.

A.Kiršteins. Man ir jāatvainojas. Es neko nevaru komentēt šajā sakarā, jo es... Man tad ir jāprasa varbūt kādam citam, man ir jāuzzina šie apstākļi. Priekšlikumi ir saņemti, bet es tos neesmu pat redzējis. Tas ir kaut kāds pārpratums.

Sēdes vadītājs. Tas ir otrais lasījums. Un steidzams. Godātie deputāti! Laika gan ir maz, pulkstenis ir 16.50. Mēs, protams, varētu turpināt darbu un likumprojekta skatīšanu pa pantiem un pirms balsojuma pēc būtības vēlreiz šo lietu apspriest, jo, ja tas ir tā, tad likumprojekts ir jānodod atpakaļ komisijai. Bet es izsaku savu personīgo viedokli. Tas ir Saeimai jālemj.

A.Kiršteins. Man ir priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Bet runājiet mikrofonā!

A.Kiršteins. Man ir priekšlikums - lai mēs netērētu laiku, pabeigt izskatīt tos labojumus, kas ir iesniegti to vairs nav daudz, un šie... Gravas kundze grib papildināt. Varbūt tad nāciet tribīnē! Piedošanu, Kreituses kundze!

I.Kreituse (DPS).

Jā, ja ir... Es tagad nezinu, kā iziet no šīs situācijas, šie priekšlikumi ir izskatīti. Vienkārši tajā lielajā dokumentu jūklī ir pazudis viens dokuments. Šeit ir arī šis 3.pants, ko iesniedza Lagzdiņa kungs... par 18.pantu, svītrot to, jo to ietver otrs likums. Tas komisijā ieguva atbalstu, un tas ir akceptēts. Tātad es biju pārsteigta, ka Lagzdiņa kungs runāja par to. Ir pazudusi visā dokumentu jūklī viena tabula, un žēl, ka sēde beidzas un nav iespējams to šobrīd pievienot.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas deputāts. Par procedūru.

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mēs šo jautājumu bez garām diskusijām varētu atrisināt procedūras kārtībā. Situācija ir tāda, ka pašlaik ir pulksten 16.53 pēcpusdienā, 17.00 mums ir jābeidz sēde, jo pēc tam sākas ārkārtas sēde. Es domāju, ka mēs varētu pārtraukt šajā brīdī debates par šo jautājumu un atsākt tās nākamajā kārtējā plenārsēdē. Ievērojamā pauzē tehniskās nianses noskaidros pati komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bet sēdi varēs pārtraukt bez 20 deputātu iesnieguma sēdes vadītājs, kad būs 55 minūtes. Bet tagad vēl par procedūru grib runāt Inese Birzniece - "Latvijas ceļš". Un Jānis Lagzdiņš arī.

I.Birzniece (LC).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi deputāti! Problēma rodas tāpēc, ka Ārlietu komisija nav sekojusi mūsu precedentam, ka sarindo visus priekšlikumus, kas ir pie 1.panta kopumā... visi priekšlikumi, kas ir pie 3.panta... nekā papriekš izskata priekšlikumus, kas ir iesniegti no vienas komisijas, tad sāk atkal no jauna 1.pantu, Juridiskā biroja priekšlikumus, tad iet uz Ārlietu komisijas priekšlikumiem. Ir pazaudēti deputāta Lagzdiņa priekšlikumi. Es uzskatu, ka mums būtu jābalso par to, lai šo likumprojektu atdotu atpakaļ komisijai, lai sakārto tabulu tādā veidā, kā Kārtības rullis to prasa, - visus priekšlikumus pēc pantiem, jo citādāk mēs nevarēsim kaut ko jēdzīgu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Tā kā pulkstenis ir 16.53, lūdzu veikt reģistrāciju! Reģistrācija!

Imantu Daudišu, Saeimas sekretāru, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Daudišs (5.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Mariss Andersons,

Igors Bukovskis,

Jānis Bunkšs,

Gaļina Fjodorova,

Irēna Folkmane,

Andris Grots,

Andris Gūtmanis,

Edvīns Inkēns... ir zālē...

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns ir zālē.

I.Daudišs.

Kārlis Jurkovskis,

Odisejs Kostanda,

Janīna Kušnere,

Aristids Lambergs,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Jānis Ritenis,

Andris Rozentāls,

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Juris Sinka.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārtējo sēdi, 6. un 7. septembra Saeimas sēdi, paziņoju par slēgtu. Pulksten 17.30 Saeimas Prezidijs pēc Ministru prezidenta prasības sasauc ārkārtas sēdi. Darba kārtība jums ir iedota.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute


SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 6. un 7.septembra rudens sesijas sēde

(7.septembris)


Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētāsææ (2.lasījums)

(637. un 929.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 1.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar zemes komisijāmææ

(2.lasījums)

(551. un 928.dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 7.lpp.

Debates - dep. J.Bunkšs - 8.lpp.

- dep. A.Endziņš - 11.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 12.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 13.lpp. - 15.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar 1937.gada 22.decembra

Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās

kārtībuææ (1.lasījums) (Steidzams)

(900. un 900.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 16.lpp.



Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts

aizsardzībuææ (3.lasījums)

(327. un 940.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 17.lpp.

Likumprojekts æGrozījums likumā æPar muitas

nodokli (tarifiem)ææ (3.lasījums)

(307. un 951.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 18.lpp.

Likumprojekts æPar kooperatīvajām (kopdarbības)

biedrībām, sabiedrībām, apvienībām vai savienībāmæ

(1.lasījums)

(855. un 946.dok.)

Priekšlikums - dep. V.Novakšānovs - 18.lpp.

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 19.lpp.

Likumprojekts æLauksaimniecības likumsæ (1.lasījums)

(840., 947. un 947.-a dok.)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 20.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 22.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 24.lpp.

- zemkopības ministrs Ā.Ūdris -28.lpp.

- dep. J.Lucāns - 30.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs

I.Daudišs - 32.lpp.

Norvēģijas Karalistes Stortinga prezidentes

Grondāles kundzes uzruna - 33.lpp.

Debašu turpinājums jautājumā

æLikumprojekts æLauksaimniecības

likumsææ - dep. V.E.Bresis - 37.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 41.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 46.lpp.

- dep. G.Resnais - 50.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 54.lpp.

- zemkopības ministrs Ā.Ūdris-56.lpp.

- dep. A.Čepānis - 58.lpp.

- dep. P.Tabūns - 59.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš - 59.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar izlozēm un

azartspēlēmææ (2.lasījums)

(464. un 954.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 62.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar izložu un azartspēļu

nodevu un nodokliææ (2.lasījums)

(424. un 955.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 62.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar uzņēmumu,

iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtībuææ

(2.lasījums)

(526. un 953.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 63.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs

I.Daudišs - 64.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar pievienotās

vērtības nodokliææ(1.lasījums)

(496. un 952.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 65.lpp.

Debates - dep. A.Poča - 67.lpp.

- dep. I.Kreituse - 71.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 72.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 73.lpp.

- valsts ieņēmumu ministre A.Poča - 74.lpp.


Likumprojekts æGrozījums likumā æPar muitas

nodokli (tarifiem)ææ (1.lasījums)

(655. un 956.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 76.lpp.


Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar tiesu varuææ

(2.lasījums)

(1308. un 957.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 78.lpp.



Likumprojekts æKorupcijas novēršanas likumsæ

(2.lasījums)

(476. un 992.dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 81.lpp.

Debates - dep. A.Siliņš - 85.lpp.

Lēmuma projekts æPar pilsonības piešķiršanu Larisai

Ivolginai par īpašiem nopelniem Latvijas labāæ

(950.dok.)

Ziņo - dep. J.Kokins - 91.lpp.

Lēmuma projekts æPar pilsonības piešķiršanu Tatjanai

Lomanei par īpašiem nopelniem Latvijas labāæ

(950.dok.)

Ziņo - dep. J.Kokins - 92.lpp.

Lēmuma projekts æPar pilsonības piešķiršanu

Georgijam Knelleram par īpašiem nopelniem

Latvijas labāæ

(978.dok.)

Ziņo - dep. J.Kokins - 94.lpp.

Likumprojekts æPar Valsts kontroles revīzijas

reglamentuæ (3.lasījums)

(692. un 989.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 95.lpp.

Par procedūru - dep. J.Lucāns - 95.lpp.

Likumprojekts æReliģisko organizāciju likumsæ

(3.lasījums)

(256. un 990.dok.)

Ziņo - dep. A.Seiksts - 97.lpp.

Debates - dep. A.Prēdele - 99.lpp.

Par procedūru - dep. A.Siliņš - 103.lpp.

- dep. A.Rugāte - 106.lpp.

- dep. R.Marjaša - 106.lpp.

- dep. P.Putniņš - 107.lpp.

Likumprojekts æPar sociālo drošībuæ (3.lasījums)

(809., 809.-a un 996.dok.)

Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 113.lpp.

Likumprojekts æDiplomātiskā un konsulārā dienesta

likumsæ (2.lasījums) (Steidzams) (Pārtraukts)

(823., 877. un 1001.dok.)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 118.lpp.

Priekšlikums - dep. V.P.Karnups - 118.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 119.lpp.

- dep. V.P.Karnups (3.pants)- 121.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 122.lpp

- dep. V.P.Karnups - 123.lpp.

- dep. M.Budovskis - 124.lpp.

- dep. V.P.Karnups (7.pants)- 125.lpp.

- dep. I.Kreituse - 126.lpp.

Paziņojums - dep. J.Lagzdiņš - 128.lpp.

Paskaidrojums - dep. I.Kreituse - 130.lpp.

Par procedūru - dep. A.Krastiņš - 131.lpp.

- dep. I.Birzniece - 131.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs

I.Daudišs - 132.lpp.

Latvijas Republikas 5. Saeimas ārkārtas sēde

1995. gada 7. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 49 deputāti. Piecdesmitais deputāts lēni ienāk zālē. Vai jūs piedalīsities sēdē? Piecdesmit deputātu zālē piedalās sēdē, līdz ar to Saeimas ārkārtas sēdi, kuru Saeimas Prezidijs sasauca pēc Ministru prezidenta prasības, paziņoju par atklātu. Darba kārtībā trīs jautājumi: likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežu likumā", likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aizsardzības spēkiem"" un likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"".

Lūdzu referenti! Sākam izskatīt pirmo darba kārtības... Es atvainojos, Ministru prezidenta kungs, vispirms mums būtu jāziņo komisijas vārdā. Anita Stankēviča, Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdzu!

A.Stankēviča (KDS).

Godāto Prezidij! Godātie kolēģi! Kā jau jūs esat informēti, jautājums, kurš šodien ir iekļauts ārkārtas sēdes darba kārtībā, ir izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un komisija šo jautājumu ir noraidījusi, tātad šos grozījumus šajos trīs likumprojektos ir noraidījusi. Kāda bija argumentācija? Diskusija par to, ka robežapsardzei ir jāpāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā, notiek jau sen, tā ir pilnīgi loģiska prasība, tā ir arī visās mūsu kaimiņvalstīs, taču komisija bija ārkārtīgi izbrīnīta par veidu, kādā mums šo jautājumu pasniedza sēdē. Tā vietā, lai mēs saņemtu izstrādātu plānu, kā notiks šī pāreja, lai mēs saņemtu ekonomiskos aprēķinus, jo, nenoliedzami, arī naudiņa mums ir svarīga un svarīgi ir zināt, cik šī reorganizācija, šī pārstrukturēšana izmaksās, mēs saņēmām vienīgi iekšlietu ministra apgalvojumu, ka viss būs kārtībā, ka nekādu papildu izmaksu te nebūs, lai gan ministrijas aparāts ir jāpalielina par 10 cilvēkiem un ne vairāk.

Arguments par ārzemju praksi. Protams, man ir bijusi reta un laimīga izdevība piedalīties Somijas parlamenta Aizsardzības komisijas sēdē, kur mēs apspriedām arī šo jautājumu. Patiešām reāla sadarbība starp šīm divām robežapsardzības struktūrām ar kaimiņvalstīm var notikt tikai tad, ja robežapsardze mums nav armijas pakļautībā, bet ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā, taču šeit izskatās, ka te nu mēs vienkārši cits citu lāgā nesaprotam. Runa ir par to, ka, ja notiek reorganizācija, tad robežapsardzībai ir jāizveidojas par profesionālu un civilu dienestu, vienalga, vai tas ir departaments vai tas ir kāds korpuss, kas ir pakļauts Iekšlietu ministrijai. Mēs patlaban mēģinām apmānīt sevi un apmānīt visus kaimiņus, formāli nomainot šo pakļautību, bet faktiski nemainot neko. Un es neesmu dzirdējusi nevienu pārliecinošu argumentu par to, kas organizatoriski uzlabosies. Es esmu dzirdējusi tikai to, ka Iekšlietu ministrijai būs vieglāk strādāt. Tā kā nepastāv nekādas būtiskas pretrunas starp Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju, tad es neredzu arī to, kas viņai traucē strādāt šodien.

Tāpat arī arguments par kopīgas datoru sistēmas izveidi. Tie ir tehniskas dabas jautājumi, kuri ir atrisināmi neatkarīgi no tā, kādā pakļautībā atrodas robežapsardze. Ko mēs konstatējām komisijā? Pirmkārt, ir nepieciešams šis finansiālais pamatojums, un tas nav nemaz tik vienkārši - ir jāmaina formas tērpi, ir jāmaina apliecības, ir jāmaina veidlapas un viss cits, kas jau nu tādā reizē ir jāmaina. Tā ka mums gribētos zināt vismaz šodien šeit, vai ir kaut kādi cipari, lai mēs zinātu, cik tas izmaksās šajā fantastiskajā krīzes situācijā, kad gan Aizsardzības ministrijai, gan Iekšlietu ministrijai līdzekļi tiek faktiski "nogriezti". Kur ir finansējuma avots, no kādiem avotiem nāks šī nauda, par kuru tiks veikta šī reforma?

Iekšlietu ministrijai, cik mēs zinām, joprojām ir savi nepabeigtie darbiņi, ir iesākta reforma, kas vēl nav pabeigta, gadu atpakaļ mēs dzirdējām pārliecinošus solījumus par to, ka tiks reorganizēta cietumapsardzes sistēma, pārveidojot to par profesionālu dienestu. Viņa nav sākta. Ko tas šodien nozīmē? Tas nozīmē, ka Iekšlietu ministrijas pakļautībā jau ir divi bruņoti formējumi, - tas ir Mobilais pulks un Sardzes pulks, kuram jau sen jāpārtop un jābalstās uz pilnīgi citiem principiem. Cietums nav jāsargā obligātā dienesta karavīriem, kuri pie tam tiek formēti un Iekšlietu ministrijai tiek atdoti pēc pārpalikuma principa. Es esmu bijusi gandrīz visos Latvijas cietumos un zinu, ka, izņemot Jelgavu, viņi dzīvo vienkārši cūcīgos un absolūti nenormālos sadzīves apstākļos.

Tagad ir runa par to, ka Robežsargu brigādē ir ap 3500 cilvēku, taču aptauja robežsargu vidū rāda, ka apmēram trešā daļa no viņiem principiāli nepāries Iekšlietu ministrijas... zem Iekšlietu ministrijas "jumta". Šobrīd mums apmēram 266 cilvēku trūkst uz robežas jau pašreizējā situācijā, un tagad notiks vēl kadru atplūde. Arī analīze, teiksim, par kadru pārvietošanu mums šobrīd nav pieejama. Vismaz komisija ir prasījusi šādus datus, taču nav saņēmusi. Ja visi šie 3500 bruņotie vīri pāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Iekšlietu ministrijas formējumi, iekšējais karaspēks, kurš ir tikai Krievijā, cik es zinu, divas līdz trīs reizes pārsniegs tos militāros formējumus, kas paliek Aizsardzības ministrijai. Kompleksi netiek risināts jautājums, ko tad tālāk darīs Aizsardzības ministrija. Vai viņa pārveidosies par departamentu, kurš uzrauga valsts dienesta pārvaldes un garantē mobilizāciju Iekšlietu ministrijas vajadzībām? Arī uz šo jautājumu atbilde nav saņemta.

Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvāja alternatīvu variantu - pakāpenisku pāreju. Tas nozīmē - veidot robežu policiju pamazām, nodrošinot ar šo robežu policiju robežcaurlaides punktus, pārējo robežu kontroli pagaidām atstājot tā, kā ir, - Aizsardzības ministrijas pakļautībā; tātad nekustinot to sistēmu, kas jau ir izveidota un strādā. Iekšlietu ministrs pret to bija kategoriski pret, viņš teica, ka viņam vajag vai nu visu, vai neko. Tagad mēs esam, lūk, šīs izvēles priekšā. Vai sāksim šo darbu, rēķinoties ar nepabeigtajām, bet jau iesāktajām reformām, solītajām, bet neizdarītajām reformām, panākot vēl lielāku haosu un ticot godavārdam, bez dokumentiem, bez aprēķiniem, bez loģiska un saprotama pamatojuma, vai uzticēsim šo pienākumu pildīt 6. Saeimai? Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šī lieta ir par daudz nopietna, lai mēs to sasteigtu un mēģinātu šajā vakarā šādu lietu pārrunāt. Saprotams, ka mūsu iekšlietu ministrs, kurš šodienas avīzē saka, ka ir 800 noziegumu vienā mēnesī un 100 ir atklāti... Tas nozīmē, ka viņš nespēj pašreiz šo darbu veikt un uzņemties vēl šādu svarīgu lietu klāt, un kamēr, kā iepriekšējā runātāja teica, nav sastādīts grafiks, kā tas notiks, es domāju, ka tas būtu pārsteidzīgi. Tāpēc es domāju, ka mēs nevarētu šovakar tādu lietu pārrunāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Gailis - Ministru prezidents. Lūdzu! (Starpsauciens no zāles: "Aizsardzības ministrs.")

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamie kolēģi! Es, izmantojot Saeimas dotās tiesības, sasaucu šo ārkārtas sēdi, lai atrisinātu vienu ļoti svarīgu jautājumu. Jūs zināt, ka Robežsargu brigādes pakļautības jautājums jau risinās diezgan ilgu laiku. Tas tika izvirzīts jau pagājušajā gadā, tika izdiskutēts Nacionālās drošības padomē un akceptēts pozitīvi. Gada sākumā tika sagatavoti trīs likumprojekti - grozījumi attiecīgajos likumos, lai šī pakļautība tiktu mainīta. Tomēr komisija uzskatīja, ka šie grozījumi nav jāizdara un jautājums, tā teikt, nogrima uz zināmu laiku, taču tagad, gatavojot budžeta projektu 1996. gadam, mums ir jādod sev atbilde, kas tad īsti notiks ar Robežsargu brigādi, jo neapšaubāmi, ka gada vidū izdarīt šādas izmaiņas ir ļoti neērti un sarežģīti; tas ir jāizdara vai nu ar 1.janvāri, vai jāatliek šādas pārmaiņas vēl uz vienu gadu. Ņemot vērā to, ka mēs pirms nedēļas esam ratificējuši Eiropas savienības līgumu, ņemot vērā to, ka mūsu mērķis ir Eiropas savienība, integrācija Eiropas struktūrās, valsts pārvaldes struktūras izmaiņa līdzīgi tai, kā tas ir Eiropas savienības valstīs, kā arī ņemot vērā to, ka robežsargi praktiski visās Eiropas savienības valstīs nav karaspēks, bet ir spēks, kas ir padots robežsargiem... Arī pārējās Baltijas valstīs, jūsu zināšanai, - gan Lietuvā, gan Igaunijā - šī pārmaiņa izsauca lielas diskusijas un bija diskusiju avots neapšaubāmi arī toreiz, agrāk, kad šis lēmums tika pieņemts. Igaunijā un Lietuvā robežsargi ir Iekšlietu ministrijas sastāvā; tā tas ir Somijā, tā tas ir Vācijā, tā tas ir daudzās citās valstīs.

Mēs, valdība, piedāvājam izdarīt nelielas izmaiņas šajos trijos likumos, lai mēs varētu gatavot 1996. gada budžetu, ņemot vērā arī šo izmaiņu. Protams, ka pāreja notiktu ar 1996. gada 1. janvāri. Neapšaubāmi, Iekšlietu ministrijai ir jādemilitarizējas, tas ir iekļauts, tas ir apstiprināts un aprunāts Iekšlietu ministrijas attīstības koncepcijā, jo mūsu nākotne katrā ziņā ir profesionāli robežsargi, bet to diemžēl nevar izdarīt vienā brīdī.

Neapšaubāmi, šāda Robežsargu brigādes iekļaušana Iekšlietu ministrijas sastāvā nāks par labu Latvijai. Es jau pieminēju kaimiņvalstis - Poliju, Vāciju, Somiju, kur robežsardze ir Iekšlietu ministrijas kompetencē. Ir apsolīta ievērojama palīdzība materiāli tehniskās apgādes jautājumos, apmācības jautājumos, ko attiecīgās valstis - Somija, Vācija un citas - varētu sniegt Iekšlietu ministrijai, bet ko tās nevar sniegt Aizsardzības ministrijai. Tas ir arī politiski svarīgs jautājums, jo ne jau velti lielākajā daļā valstu robežsargi nav armija. Arī PSRS nebija, arī Baltkrievijā, no kuras es pirms nepilnas stundas atgriezos, robežsargi nav armijas sastāvā, jo robežu konflikta gadījumos ir ļoti liela nozīme tam, kā pakļautībā robežsargi atrodas. Aizsardzības ministrijas kompetencē ir valsts aizsardzība bruņota konflikta gadījumos, un iedomājieties, kas notiek, ja uz robežas notiek bruņots konflikts un ja robežaizsardzības spēki, tātad aizsardzības spēki - armija iesaistās tā novēršanā. Taču ir pavisam cita lieta, ja tā ir robežu policija, un tad tas ir robežu konflikts, kuru var apstādināt un novērst jau starpvalstu sarunu ceļā.

Šī reforma postsociālisma zemēs, kā es teicu, ir notikusi daudzās valstīs, un parasti tā notiek divos posmos. Tā tam vajadzētu notikt arī šeit - Latvijā. Tātad pirmajā posmā robežsargus iekļauj Iekšlietu ministrijas sastāvā, nemainot to statusu. Otrajā posmā tos pārveido par profesionālu robežu policiju. Protams, ka militāra konflikta gadījumā robežu spēki pāriet bruņoto spēku pakļautībā tāpat kā policijas spēki. Protams, ka robežaizsardzības spēku virsnieku sagatavošana būtu jāturpina Nacionālajai aizsardzības akadēmijai.

Es uzskatu, ka mums šis lēmums ir jāpieņem, mēs to varam izdarīt. Tas neprasīs papildu līdzekļus. Drīzāk otrādi - tas varētu dot vēl ietaupījumu, jo, neapšaubāmi, Aizsardzības spēkiem nebūtu vajadzīgi tik lieli ministrijas štati un tik liels štābs, kā tas ir šobrīd. Tas neprasītu štata palielinājumu Iekšlietu ministrijai, kā te bija runa - varbūt 10 cilvēkus. Tātad ietaupījums būtu diezgan liels, lai gan, protams, mēs nevaram rēķināties ar lielu budžeta palielinājumu nākamajā gadā. Jāsaka, ka aptauja, kas ir veikta robežapsardzes spēkos, rāda, ka lielais vairākums ir gatavi pāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Un, neapšaubāmi, no valdības puses tiek nodrošinātas sociālās garantijas. Tātad principā šo cilvēku sociālajā sfērā nekas nemainās. Un neapšaubāmi, kā jau šeit pareizi minēja Stankēvičas kundze, mums palielinās iespējas koordinēt kontrabandas apkarošanu, ja ir vienots kompjūtertīkls. Un, protams, pašreizējā Iekšlietu ministrijas vadītāja pieredze, kurš ir strādājis Iekšlietu ministrijā un, kurš ir strādājis par robežsargu vadītāju, ļaus labāk sagatavot šo pāreju. Un, dabīgi, darba koordinācija ar pilsonības un imigrācijas dienestu un ar imigrācijas policiju, nodrošinot likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu, uzlabos situāciju, un tas, protams, dod cerības uzlabot arī kriminogēno situāciju.

Lūdzu ņemt vērā šos apsvērumus un akceptēt valdības ieteiktās izmaiņas trijos likumos - par valsts aizsardzību, "Par aizsardzības spēkiem", un Latvijas Republikas valsts robežu likumā, lai mēs, gatavojot 1996. gada budžetu, varētu jau rēķināt budžetu savādākā veidā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Oskars Grīgs.

I.Kalniņš (LNNK).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Ir jāpiekrīt Stankēvičas kundzei, ka šajā projektētajā reformā ir daži butaforiski elementi. Vienu gadu pārspēlēs tikai resorus, nākamajā gadā - kaut ko citu un tā tālāk. Arguments par Eiropas valstu pieredzi absolūti neiztur kritiku. Eiropas valstis dzīvo cita citai kaimiņos pietiekoši dziļā integrētības pakāpē, un šeit tik tiešām pilnīgi pietiek ar inteliģentu robežu policiju, kur nekādi potenciāli konflikti nedraud. Pastāvot tik "irdenai" demokrātijai, kāda pašlaik ir Krievijā, man liekas, ir pārāk agri domāt par šāda tipa reformu uz Latvijas robežām. Latvijas austrumu robeža, pirmkārt, ir robeža, kura mums šajā brīdī ir jānodrošina taisni no militārā aspekta. Aicinu pagaidām noraidīt šo reformas projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

O.Grīgs (TB).

Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Varētu jau īsi un skaidri pateikt, ka tiešām šis likumprojekts vienkārši nav sagatavots. Ar to varētu pārtraukt šeit runas un atlikt šo jautājumu uz 6. Saeimu, bet es saskaitīju mūsu aizsardzības ministra "plus" vertikāles kreisajā pusē par labu šim likumprojektam, un tādu iznāk apmēram desmit. Nu tad sāksim no pirmās, ko šeit minēja aizsardzības ministrs.

Jaunais budžets. Sarežģīti būs sastādīt jauno budžetu, ja, teiksim, nav zināms, vai robežu apsardzība pāriet vai nepāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Es, piemēram, nesaredzu šeit kaut kādas pārāk lielas grūtības. Summa jau neizmainās, ja saskaita saskaitāmos, vai ne?

Otrais. Politisks jautājums. Visā pasaulē tā ir. Visā pasaulē tā esot. Bet vai visā pasaulē tādi bruņotie formējumi ir iekšlietu sistēmā, kādi tie ir pašlaik un kādi gatavojas būt? Var jau būt, ka būs tikai pistoles un steki, bet nebūs rokas ložmetēju un vēl smagāka apbruņojuma. Var jau būt, es tam piekrītu, bet pagaidām tas tā neizskatās.

Palīdzība no ārzemēm. Vai ir konkrēti kādas palīdzības piedāvājumi? No Zviedrijas varbūt? (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: "Ir konkrēti.") Ir konkrēti. Tad es gribētu redzēt, kādi tie ir un kādos apmēros.

Konflikta gadījumā pasaule varētu nesaprast, ka tie ir aizsardzības spēki. Es domāju, ka šeit konflikta gadījumā tas galīgi neko neizteiks, jo karos gan policija, gan civiliedzīvotāji, gan zemessardze, gan armija. Un vai pasaule spēs ietekmēt kaut kādu šādu konfliktu, - es gan šaubos par to. Tas nav pietiekošs arguments, manuprāt.

Sestais arguments ir tāds - ja tā pasaulē ir, tad jau acīmredzot mums arī ir tā jābūt.

Septītais. Dod ietaupījumu valsts kasē. Tur es varētu piekrist jums, cienījamais Ministru prezidenta kungs! Tik tiešām - tāda Aizsardzības ministrija acīmredzot nav vairs vajadzīga. Un varbūt apsardzei pie Brīvības pieminekļa derētu tikai kāda būdiņa, kur viens dežurējošais karavīrs savelk saviem karavīriem grafiku. Tik tiešām Aizsardzības ministrija tad vairs nav vajadzīga. Es nezinu, kā pakļautībā tad vispār mūsu aizsardzības spēki būtu. Tātad, ja "mînusojam" trīsarpus tūkstošus no Aizsardzības ministrijas nost robežapsardzībai, tad cik mums ir kopējais skaits? Tik tiešām, tad tas ir ietaupījums. Tā tas var būt. Tur es jums piekrītu, ministra kungs!

Aptauja robežapsardzības spēkos. Es gribētu redzēt uz galda šo aptauju. Varbūt arī citi deputāti gribētu redzēt, cik tad ir "par", cik "pret". Vai kāds ir redzējis? Es gribētu redzēt to. To mēs Aizsardzības un iekšlietu komisijā arī prasījām.

Vienots kompjūteru tīkls, datoru sistēma un pārējais, kas ar to saistīts. Tik tiešām! Kas traucē pašlaik to realizēt? Kas traucē sagādāt svarus uz robežas, lai būtu kārtība? Mēs zinām, ka uz robežas pietiekamas kārtības nav. Jā, tas ir tiesa! Kas traucē kompjūterus savest uz robežas un saslēgt tos vienotā sistēmā ar Aizsardzības ministriju un ar Iekšlietu ministriju? Es nedomāju, ka tas būtu pārāk sarežģīti. Ja mēs uztraucamies par kontrabandu vai par citām nebūšanām, kas notiek uz robežas, tad taču sen jau varēja elektroniskos svarus novietot katrā pārejas punktā. Un tas nemaz dārgi neizmaksātu - apmēram līdz 10 000 latu viens. Un nedēļas laikā tie atpelnītu sevi. Arī vienota pavadzīmju sistēma, kā tas bija pagājušajā gadā domāts zemnieku akcijas laikā un ārkārtas sēdēs.

Koordinācija ar pilsonības un imigrācijas policiju. Tas varētu tā būt. Tam es varētu piekrist, bet vai kriminogēnā situācija no tā uzlabosies pierobežā - es apšaubu. Es tomēr uzskatu, ka šis "gâjiens" jeb priekšlikums izmainīt likumu "Par aizsardzības spēkiem" tomēr ir ļoti nesagatavots. Un šie manis minētie pukti, kas saņemti it kā no Ministru prezidenta, es domāju, tomēr nav pietiekošs arguments, lai mēs šodien ķertos pie šī darba. Es tomēr ierosinu šo jautājumu vēl nedaudz pagarināt un sagaidīt detalizētu, sīku izklāstu ar aprēķiniem. Un tad vēlreiz varētu tos plusus un mīnusus salikt pa plauktiņiem. Vienkārši lai būtu pārliecinoši. Man personīgi nav tādas pārliecības, ka tas nestu kaut kādu konkrētu labumu. Un pie tam vēl šī sasteigtība! Šī sasteigtība! Es esmu pret to, un es neaicināšu šeit to izdarīt. Ir vajadzīgs balsojums. Es arī neteikšu, nelikšu pretējos svaru kausos šos mīnusus, bet es uzskatu, ka tas ir sasteigti.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka koncepcijā par robežapsardzības spēku nodošanu Iekšlietu ministrijai ir ļoti daudz pozitīva, tāpēc uzskatu, ka šī koncepcija varētu arī būt, ja to pieņemtu šeit, parlamentā. Bet es nemaz negribu pašlaik kā Grīga kungs šeit diskustēt un spriest par plusiem un mīnusiem, jo par plusiem un mīnusiem ir jāspriež Aizsardzības un iekšlietu komisijā un tur šie plusi un mīnusi ir jāpasniedz mums kā kaut kāds slēdziens.

Absurda situācija ir tajā aspektā, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija noraida šos priekšlikumus, (Starpsauciens no zāles: "Kâ nesagatavotus...") bet valdība rada tādu precedentu, ka, nesaskaņojot šo lēmumu ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju, liek priekšā to Saeimai. Manuprāt, tas ir ļoti slikts precedents kā tāds, jo Iekšlietu un aizsardzības komisijā ir pārstāvētas visas frakcijas, tātad faktiski ir pārstāvēta Saeima. Un tur ir jānonāk pie kopsaucēja. Es domāju, ka gan Ādamsona kungs, gan arī attiecīgie valdības pārstāvji varētu komisijā argumentēt, pamatot visu to, kas pašlaik no tribīnes tika pamatots, un tad jau sagatavotā veidā ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas atbalstu nākt klajā šeit, Saeimā.

Es vēlreiz uzsveru to, ka manā skatījumā un arī mūsu frakcijas skatījumā, koncepcija par šādu apvienošanos, kā saka, nav nemaz zemē metama un ir apskatāma, un ir diskutējama. Un to visu var izdarīt, bet pašreizējā situācijā, ja komisija to noraida, manuprāt, valdībai vajadzētu atrast kādu vienošanos ar komisiju un tad nākt otrreiz. Piekrītu Grīga kungam, ka tad šo lietu varētu izspriest, bet pašlaik šo lietu vajag atlikt. Taču, ja varam ātri izspriest, tad vajag izspriest, bet pēc tam gribētos dzirdēt komisijas pozitīvu lēmumu.

Man rada izbrīnu vēl tas, ka šis jautājums tiek izvirzīts ārkārtas sēdē, bet komisija savu lēmumu ir pieņēmusi jau labi sen. Ārkārtas sēdē šis jautājums tikai tagad tiek izskatīts, turpretī komisija varēja otrreiz izskatīt šo jautājumu, izdarīt tajā korekcijas un atrast vienošanos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Milbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

R.Milbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Nu tur jau ir tā lieta, ka 6.jūnijā komisijai tika likts priekšā tieši tas pats, kas šodien - 7.septembrī. Un nekas vairāk vai mazāk. Un komisija nevarēja pieņemt lēmumu. Komisija piekrita. Konceptuāli mēs piekrītam: jā, robežu apsardzība no armijas ir jānodod iekšlietu struktūrām - ir jāveido robežu policija. Bet jautājums jau ir tāds: kā to izdarīt mūsu finansiālajos apstākļos, ar mūsu budžetu? Tātad galvenais jautājums - cik tas viss maksātu? Vai mēs to vispār varam izdarīt? Vai mēs, ieejot šajā veikalā, to mantiņu varam nopirkt? Un izrādās, ka trīs mēnešu laikā valdība nevar sagatavot šos aprēķinus. Situācija ir bezgala vienkārša. Aizsardzības un iekšlietu komisija gaidīja šos aprēķinus un sagaidīja... ārkārtas sēdi. Kā to visu var novērtēt dažas nedēļas pirms vēlēšanām? Nu man tas nav saprotams. Es domāju, ka arī deputātu vairākumam tas nav saprotams. Šeit nav nekādu pamatojuma aprēķinu, un tāpēc es domāju, ka šis jautājums tik tiešām ir nesagatavots un ka tas ir noraidāms arī šajā ārkārtas sēdē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Iekšlietu ministrs, Ādamsona kungs. Lūdzu!

J.Ādamsons (iekšlietu ministrs).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es gribu atgriezties mazliet pie vēstures. Gandrīz gadu atpakaļ, pagājušā gada septembrī, es, būdams robežapsardzes komandieris, aizstāvēju valdības sēdē robežapsardzes attīstības koncepciju līdz 2000.gadam. Un jau tad valdībā tika pieņemts lēmums... Kides kungs, tur piedalījās arī jūsu partijas pārstāvji... par to, ka šā gada laikā robežapsardze ir jāiekļauj Iekšlietu ministrijas sastāvā. Valdība šo jautājumu izskatīja divas reizes... izskatīja divas reizes valdības sēdē un iesniedza parlamentam šā gada februārī nepieciešamos grozījumus attiecīgajos likumos. Tā ka šeit nevar runāt par kādu sasteigtību. Ar lielām grūtībām mums izdevās panākt, ka šis jautājums tika beidzot izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kura pēc labākajām tradīcijām, kādas mums vienā otrā iestādē ir pieņemtas, vispār nepieņēma nekādu lēmumu. Katrā ziņā es kaut kādu lēmumu esmu dzirdējis tikai no avīzēm. Un, arī atrodoties un piedaloties šīs komisijas sēdē, es nedzirdēju nekādu konkrētu lēmumu, kādu tad ir pieņēmusi šī cienītā komisija.

Nākošais. Arī robežapsardzes attīstības koncepcijā ir dots viss pamatojums tieši šai pārejai, cik tas viss izmaksās un cik līdzekļu ir nepieciešams, lai mēs varētu pilnībā noslēgt un kontrolēt mūsu robežas. Lūdzu! Jebkuram deputātam ir iespēja iepazīties ar šiem dokumentiem. Attiecīgi Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kad tika runāts par šiem aprēķiniem, tika pieņemts vienīgais lēmums, par kuru es arī ironiski pasmaidīju, - ka Aizsardzības ministrijai, konkrēti Aizsardzības spēku štābam, nedēļas laikā jāiesniedz nepieciešamie aprēķini šai komisijai. Toreiz es arī pateicu, ka pēc gada mēs varbūt tos saņemsim, tāpēc ka šis birokrātiskais aparāts nekādā gadījumā negrib zaudēt savas privilēģijas, tāpēc ka reorganizācijas rezultātā Aizsardzības ministrijas centrālais aparāts tiek samazināts vismaz par 75 - 100 cilvēkiem, bet kā jau šeit Stankēvičas kundze atzīmēja, maksimums, ar ko vajag palielināt Iekšlietu ministrijas štatus, ir līdz 10 cilvēkiem.

Es negribu atkārtot to, ko jau teica Ministru prezidents. Es absolūti tam visam piekrītu. Bet galu galā, ja mēs gribam sakārtot šo valsti, tad mums arī šeit... pareizāk sakot, mums ir jāpieņem attiecīgs lēmums. Un, pirmkārt, es negribu piekrist tam, ka šis jautājums ir sasteigts. Jau pusgadu šis jautājums ir nodots izskatīšanai parlamentam, taču nekāds lēmums, kā es jau teicu, līdz šim brīdim nav pieņemts. Un ar balsošanu tad jūs, lūdzu, arī izsakiet savu attieksmi - vai mēs gribam sakārtot šo valsti vai ne.

Nākošais. Nav runas par to, ka, ja šodien parlaments nobalso par izmaiņām šajos trijos likumos, jau no rītdienas robežapsardze pāriet Iekšlietu ministrijas sastāvā. Pats par sevi šis process ir pietiekoši sarežģīts, un vislabākajā gadījumā mēs plānojam, ka šī pāreja varētu notikt no nākošā gada 1.janvāra. Nepieciešams šo jautājumu atrisināt tieši šodien viena iemesla dēļ - lai valdība varētu sastādīt optimālu budžetu nākošajam gadam. Un nekur jau nav teikts, ka tieši "Latvijas ceļš" uzvarēs nākošajās vēlēšanās vai ka uzvarēs šajās vēlēšanās LNNK. Tomēr mums ir jābūt pietiekoši pragmatiskiem un jāpieņem konkrēts lēmums par pašu principu. Pēc tam jau jūs kā deputāti varat pieprasīt no valdības, lai mēs iesniedzam konkrētu grafiku par visu pārējo, ko mēs plānojam. Ja ir nepieciešams, es esmu gatavs aizstāvēt kā robežapsardzes koncepciju, tā arī Iekšlietu ministrijas attīstības koncepciju šeit, parlamentā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otrreiz. Piecas minūtes. (Starpsauciens no zāles: "Tikai lūdzu nesaraudini!") Pēc tam - Viesturs Pauls Karnups.

O.Grīgs (TB).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais iekšlietu ministr! Šeit skaidri un gaiši ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas 6.jūnija lēmums. Jūs apgalvojat, ka nav. Un noraidīt. Cienījamais iekšlietu ministra kungs! Ja jūs atsauktu atmiņā tāsdienas komisijas sēdi, kad jūs pat atļāvāties aiziet pāris desmit sekundes ātrāk, aizcirzdams durvis... Es brīnos, ka šeit Līgotņa kungs vēl nenāk un to nepasaka... Un jūs apsolījāt, ka mums iesniegsit reorganizācijas plānu, lai mums būtu skaidrība. Nu mēs taču to gaidījām visu šo laiku, un tad šeit absolūti šādas diskusijas varbūt nemaz nebūtu. Taču pēkšņi nākt uz tribīni un teikt, ka ir... Man nav personīgi iemesla jums neticēt, varbūt viss būs vislabākajā kārtībā, bet taču kaut kādiem dokumentiem un aprēķiniem, un tam, ko mēs šeit minējām, ir jābūt. Jūs taču solījāt, ka būs. Par ko tad ir runa? Vai tad mēs esam pret robežapsardzības karaspēka pakļautību Iekšlietu ministrijai? Varbūt arī zemessardzei ir jābūt pakļautībā Iekšlietu ministrijai? Arī tas vēl varētu būt. Mēs taču tam neesam pretim. Es vēlreiz iesaku: ja būtu uz galda visi dokumenti, tā ka deputāti varētu spriest un izspriest... Mēs taču esam politiķi, bet šī iepriekšējā divu nedēļu Saeimas darba beigu nervozitāte... Es neuzskatu, ka tā ir loģiska rīcība. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies debatēs? Lūdzu - deputāts Resnais, Latvijas Zemnieku savienība.

G.Resnais (LZS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lai lemtu šo jautājumu, manuprāt, ir pārāk daudz neskaidrību pašā Nacionālo bruņoto spēku struktūrā, viņu izvietojumā, līdz ar to - viņu pakļautībā. Mums jau šodien ir reāls jēdziens: Iekšlietu ministrija - galvenokārt bruņota ministrija, policija. Mums ir jēdziens Aizsardzības ministrija, mūsu jaunie karavīri, mums ir jēdziens zemessardze, laikam viena no cerīgākajām, un to pakļautības ir dažādas. Un šajā sakarā jau tūlīt domas dalās - vai būtu labāk, ja visi bruņotie spēki jeb, kā mēs tos saucam oficiāli, Nacionālie bruņotie spēki būtu vienās rokās vai ja tie būtu sadalīti dažādās rokās. Šodien tie ir sadalīti dažādās rokās - un ne jau naivitātes vai kāda cita iemesla dēļ. Tā ir zināma neuzticība - viens otram neuzticas. Šī neuzticība ir reāla, jo arī politiskā situācija Latvijā nav stabila, demokrātiju kā tādu mēs mācāmies, mūsu politiskās partijas ir pietiekami jaunas un pilnveidojas, parlaments pārstāv daudzas partijas, nākamajā Saeimā cenšas tikt atkal ļoti daudzas partijas, kuras veido koalīcijas, un jebkura koalīcija nav stabilāka par vienu partiju, un mēs šodien skaidri zinām, ka mūsu vēlētāji, mūsu tauta, nevienam no politiskajiem spēkiem nedos tādu uzticību - vairāk par 50% balsu... kura varētu šo valdību sastādīt, kura būtu it kā stabila, kurai vienai varētu uzticēt šos bruņotos spēkus.

Ņemot vērā tos cilvēkus, kurus es pārstāvu - tā ir Latvijas neatkarības puse, politiski represētie - es saprotu šīs bailes, kādas ir tik nestabilai valdībai, kura var gāzties: ik pēc pus gada, pārskatot budžetu, tiek tūlīt pārskatīts viņu politiskais līderis - ministrs. Un šāds kolosāls, liels bruņotais veidojums kā Iekšlietu ministrija sāk viļņoties politiskajās konjunktūrās. Tas ir bīstami visā nopietnībā.

Šeit mēs varam debatēt ļoti daudz par to, vai mums ir vajadzīga Aizsardzības ministrija, vai mums ir vajadzīga armija. Nenoliedzami, ka pasaules praksē robežapsardzības karaspēks - individuāls, patstāvīgs... Tāda prakse bija arī pēc otrā pasaules kara valstīm, kurām bija aizliegts turēt armiju, to skaitā arī Japānā, bet tomēr robežapsardzības karaspēks bija, un tas tehnoloģiski modernizējās un tā tālāk. Robežapsardzības karaspēkam, nenoliedzami, ir jākļūst arvien profesionālākam. Vai tam ir jābūt Iekšlietu ministrijas pakļautībā? Ja mēs pieļaujam varbūtību par aizdomām, par zināmu neuzticību - un tautā šāda neuzticība būs, - kāpēc tāds monstrs ir vajadzīgs? Kas attiecas uz Aizsardzības ministriju, mēs šodien zinām, ka ārzemes par mums runā galvenokārt kā par "Baltijas valstīm". Vai nebūtu izdevīgāk runāt par Baltijas bataljonu? Un šie bruņotie... robežapsardzības karaspēka saplūšana kopā... viedoklis... Un galu galā mēs šodien nenoliegsim, ka tie, kas mūs uztur, tie, kas vēlē valdību un Saeimu, mūsu tauta, tic, tik tiešām tic zemessardzei. Tad kāpēc mēs negribam tai dot lielākas pilnvaras? Kāpēc mēs negribam daļu šīs naudas novirzīt viņu profesionalitātes pacelšanai? Jo zemessardzei ļoti liels būs tieši sabiedriskais darbs un ļoti liela zināšana savos reģionos, un ļoti liela tautas uzticība. Un nav aizdomu, ka viņi varētu nomaldīties politiskajos aspektos.

Šīs skaidrības mums nav. Tātad - kā mums trūkst? Mums šodien nav nacionālās aizsardzības koncepcijas. Nav. Mēs nesen pieņēmām koncepciju par savu ārpolitiku, un mēs esam ļoti gandarīti, ka mēs šodien zinām virzienu, kurā Latvijas valdība, Saeima, valsts, virza tautu savā ārpolitikā.

Bet attiecībā uz saviem bruņotajiem spēkiem mēs šo virzienu nezinām. Šodien mums liek lemt jautājumu, kuru nav izlēmusi mūsu ievēlētā komisija. Vai mēs drīkstam tādā gadījumā šeit to darīt? Es domāju, ka ne. Un, manuprāt, ja mēs runājam par Latvijas kā valsts aizsardzības koncepciju, tā ir tēma, par kuru laikam nevajadzētu kaunēties mēģināt veikt aptauju tautā. Vai zemessardze vai armija, vai Baltijas bataljons, vai kā... Šodien tas tā nav. Un noteikums ir tikai tas, ka tā ir vieglāk dalīt budžetu. To budžetu ir vienmēr grūti dalīt, jo tas tāds plāns ir, un to sadalīs.

Es domāju, ka mēs vienkārši neesam gatavi šo jautājumu izskatīt. Primārais ir šī aizsardzības koncepcija, un, nosakot galu galā procentuāli, cik lieliem ir jābūt bruņotajiem spēkiem, kādiem tiem ir jābūt, ja tie ir... jeb vai tas ir robežapsardzības karaspēks, jeb vai tā ir zemessardze... Un mēs nevaram aizrauties tikai tāpēc, ka mums ir jāpiepilda bijušās Padomju Savienības armijas bāzes ar kaut kādu uzraudzības karaspēku.

Es domāju, ka mēs neesam gatavi to lemt. Personīgi es, ņemot vērā manis teikto, nevaru atļauties šodien balsot par kaut kādu lēmumu. Es varu balsojot tikai atturēties no lēmuma pieņemšanas. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Tupesis pirmais bija...")

Sēdes vadītājs. Tomēr pirmais bija Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ā.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti un deputātes! Mani satrauc viena cita lieta, par kuru šeit nebūt nav runāts. Es savulaik biju valdības Ārlietu un drošības komitejā, kad arī lēma par šo projektu, un, ja atmiņa mani neviļ, tad man un vairākiem citiem bija viena iebilde, proti, par šīs struktūras, par kuru mēs runājam šodien, demilitarizēšanu, kaut kādi to pārstrukturējot, lai tā kļūtu patiešām civiliestādes struktūra.

Klausoties pirmo runātāju šodien, tā bija galvenā iebilde... Manuprāt, to varēja paredzēt "Pârejas noteikumos", kuri šeit ir pievienoti. Ja man atbild, ka koncepcijā tas ir, tad es pats nesaprotu, kāpēc tas nevarēja būt "Pârejas noteikumos", un tad daudzas šīs diskusijas un pretrunas šeit būtu izlīdzinātas. Arī man būtu daudz, daudz vieglāk balsot. Ja man saka, ka tas nav šā likuma pārrunu temats, tad es nepiekrītu, jo vēlreiz... Saeimas komisijas vārdā pirmā runātāja runāja tieši par šo tēmu. Ja man Aizsardzības ministrijas padomdevēji saka, ka šāds ieteikums jau ir ieteikts un arī tas nav ņemts vērā, tad man ir grūti balsot par šo. Manuprāt, šeit galvenais nav budžets vai nauda, kā daudzi to ir teikuši - manuprāt, tās lietas tiks atrisinātas, - bet šeit galvenā problēma - manuprāt, galvenā problēma - ir tāda, ka arī šis likums paredz vienas militāras struktūras pārvietošanos, un tā paliek kā militāra struktūra. Es nekur neredzu to, ka tas tā nebūtu, un atrisinājums būtu bijis pavisam vienkāršs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Pirmkārt, es gribētu tomēr precizēt jautājumu par komisiju. Tā kā uz šo komisiju atsaucās kā uz tādu galīgo kompetento instanci, man tomēr ir jāatzīmē, ka komisija, tāpat kā Saeima kopumā, atspoguļo zināmu politisko orientāciju un frakciju pārstāvniecību, un es gribētu teikt, ka pretēji varbūt sākotnējam komisiju veidošanas principam tagad ir iznācis tā, ka šinī komisijā, kurā ir 11 locekļu, tikai viens ir "Latvijas ceļa" pārstāvis, nav neviena no valdības koalīcijas partneriem un pārējie visi ir opozīcijas pārstāvji: pa diviem no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" (Milberga kungs - tātad pie frakcijām nepiederošais bijušais frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāts), no LNNK frakcijas un frakcijas "Lîdztiesība". Gribu teikt tikai to, ka tomēr, kad mēs spriežam par... (Starpsauciens no zāles: "Nevar tādā veidā...") un atsaucamies uz komisiju, tad ņemam vērā, ka tā tomēr ataino arī šo politisko spēku viedokli - tādā ačgārnā vairākumā. Šis vairākums ir ačgārns tam, kas ir plenārsēdē. Un, ja komisijā pastāv tāda ačgārna proporcija, tad, es domāju, pilnīgi loģiski ir mēģināt tomēr šo jautājumu apspriest arī plenārsēdē, kur pastāv citas politiskās proporcijas. Tā ka es vienkārši šo detaļu gribēju atgādināt, ja runājam par šo atsaukšanos uz komisiju. (Starpsauciens no zāles: "Izformēt komisiju!")

Tālāk - par būtību. Protams, šodienas balsojums jau liekas izšķirts, jo šodien atkal ir viens tāds gadījums, kad opozīcija ir ļoti vienota, un man gan vairāk ir aizdomas, ka tā opozīcijas vienotība ir greizsirdībā attiecībā uz pašreizējo iekšlietu ministru. Tas tā vairāk izskatās, un šinī gadījumā man liekas, ka vajadzētu saukt lietas īstajos vārdos, jo arī aizkulisēs visi min kā argumentu to, ka Ādamsonam pārāk liels spēks būs, Ādamsonam būs pārāk liela vara, Ādamsonam būs pārāk liela ietekme. Ja nav uzticības iekšlietu ministram, tad vajag izvirzīt jautājumu par iekšlietu ministra nomaiņu, nevis mēģināt kaut kādā veidā... tādā aizkulišu veidā risināt jautājumu par iekšlietu ministra vājināšanu vai stiprināšanu. Tas ir punkts numur viens.

Punkts numur divi. Es tomēr uzskatu, ka Imants Krastiņš izvirzīja... Imants Kalniņš, es atvainojos, izvirzīja diezgan interesantu ideju, bet tad mums ir vienkārši jāveido kaut kas līdzīgs Mažino līnijai, jāizveido speciāla armija pie austrumu robežas. Robežapsardze tomēr savu funkciju izpildē ir galvenokārt ikdienas kontaktā ar civiliedzīvotājiem, jo robeža ir vaļā. Kad mēs pilnīgi aizslēgsim robežu uz austrumiem, tad mēs tur varēsim nostādīt tanku bunkurus, prettanku raķetes un pārējās lietas. Starp citu, neviens tāpat netraucē tur izvietot armiju. Bet robežapsargiem, kuri ikdienas dzīvē ir saskarē ar tūkstošiem un tūkstošiem civiliedzīvotāju, to skaitā Latvijas pilsoņu, ir jāatbilst nedaudz citiem kritērijiem, un to no mums prasa arī Eiropas valstis, kuras ir gatavas mums palīdzēt robežapsardzes organizēšanā. Grīga kungs prasīja par konkrētiem skaitļiem. Nu, piemēram, runa ir par Vāciju, kura ir gatava sniegt mums palīdzību - līdz 3 miljoniem vācu marku, par Somiju, kas sola sniegt palīdzību - līdz 1 miljonam kronu - mūsu robežapsardzes reorganizācijā. Bet visas šīs valstis diemžēl izvirza šo priekšnosacījumu - tās šinī gadījumā runā par robežapsardzi, kas ir kontaktos ar civilpersonām, tātad tādu, kas nav armija, armija varbūt simts metrus tālāk mežā ir nolikta, tajā ziņā es piekrītu Imantam Kalniņam, bet nejauksim šīs divas lietas kopā. Bet tomēr robežapsardzei ir jābūt organizētai Iekšlietu ministrijas sastāvā, un ir jāpāriet, protams, uz robežu policiju, tas pats par sevi ir organizējams.

Un arī par tām aizdomām. Nu, pat ja jums ļoti nepatīk Ādamsons (kā es redzu, ļoti daudziem no citām frakcijām viņš nepatīk, acīmredzot viņam pārāk labi veicas šodien), tomēr būsim loģiski! Ja mēs pieņemsim šodien šo likumu, gan šā likuma izsludināšanas termiņi, gan visa šā likuma stāšanās spēkā, protams, būs tikai nākamā gada sākumā, un faktiski šobrīd tas ir vajadzīgs, tikai izstrādājot budžeta projektu - budžeta projektu, ko pēc tam, vienalga, 6. Saeima pārskatīs. Un es gan īstenībā uzskatu, ka nav jau nekāds brīnums, ka droši vien 6. Saeima - vienalga, kādi būs vēlēšanu rezultāti, - sanāks šeit un nobalsos par šo loģisko soli, vienīgi mēs būsim zaudējuši laiku, būsim zaudējuši iespēju savlaicīgi šo lietu ieplānot tajās pašās budžeta izmaiņās, kuras, kā jūs zināt, valdība plāno tomēr 1. oktobrī pabeigt, tā, kā to ir... tā ir likuma prasība... un par to iestāties.

Tāpēc man gribētos vēlreiz aicināt deputātus pārdomāt un atstāt varbūt otrā plāksnē šīs otrās kārtas intereses un izšķirties šoreiz par koncepciju, par elementāru koncepciju, kas mūs pielīdzina normālai Eiropas valstij un ļauj strauji attīstīt sadarbību ar citām Eiropas valstīm robežas sakārtošanas jomā. Es domāju, ka tam, ka mums tur daudz kas ir jāsakārto, - tam piekritīs ikviens. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Beigsim debatēt!")

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Vai deputāti vēlas vēl runāt? Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Pēc iepriekšējā runātāja uzstāšanās es arī izdarīju dažus secinājumus, un pirmais, kas būtu, - varbūt būtu jāierosina kāds lēmums izformēt Aizsardzības komisiju kā neatbilstošu valdošās partijas interesēm. Tas, manuprāt, no tā visa izrietēja, un tas lēmums ir diezgan skaidrs, jo tikai viens ir no valdošās... un lēmumus arī pieņem nesaskaņotus un nepārdomātus, un valdošajai koalīcijai neatbilstošus. Tas tā - varbūt nedaudz nenopietni. Bet, runājot par budžetu, kas tiek izvirzīts kā viens no galvenajiem argumentiem, pirmais jautājums rodas tāds - ar ko atšķirsies, ja budžets netiek palielināts, tātad pat tiek samazināts, šī reorganizācija vai samazināšana. Tad kāda atšķirība ir... kurā brīdī... šobrīd šī nauda tiek plānota... reizē ar šo reorganizāciju veikt šo līdzekļu pārdali, nepalielinot izdevumus... Kādas šajā ziņā ir problēmas, kas to traucē darīt?

Otrs jautājums. Budžets ir jāformē attiecībā uz 1.oktobri, pamatojoties uz esošās likumdošanas bāzi, un nekādā gadījumā šie likumi trijos lasījumos tāpat nevar tikt pieņemti, un tāpat valdībai jāpārkāpj vai nu spēkā esošā likumdošana, vai jānokavē šis termiņš - 1.oktobris. Tātad faktiski šis budžets mani nepārliecina.

Vēl viens secinājums, kas radās, uzklausot daudzus argumentus. Kad Aizsardzības ministrijā līdz ar to atbrīvosies jeb kļūs lieki 75 vai 100 cilvēki un Iekšlietu ministrijā vajadzēs 10, tad man drīzāk rodas jautājums nevis par reorganizāciju, bet par to, ko dara aizsardzības ministrs, ja viņa pakļautībā sistēma strādā tik neefektīvi un 100 cilvēki ir lieki. Drīzāk man rodas cits jautājums - nevis jautājums par reorganizāciju, bet par aizsardzības ministra kompetenci un darbību.

Vēl. Runājot konceptuāli par to, vai šis risinājums ir iespējams vai nav, es domāju, ka principā ir šis ceļš ir ejams tālākā gaitā, tikai, neapšaubāmi, rūpīgi to visu izstrādājot un sagatavojoties. Jo te jau tika pieminētas daudzas reformas, piemēram, kaut vai reformas attiecībā uz cietumiem un citas, kuras pašreiz rada lielas problēmas. Šobrīd uztrauc arī tas, ka varbūt Iekšlietu ministrijas darbībā tiek minēta tāda skaudība vai kas, varbūt ir vairāk ārišķības, daudz pompozitātes, bet varbūt mazāk ir reālo panākumu. To noziedznieku ir tik daudz. Protams, var, vienu noķerot, tūlīt taisīt preses konferenci, un it kā viss ir skaisti, - bet vai kopumā stāvoklis uzlabojas vai pasliktinās? Vai, no vienas puses, ar lielu troksni ieliekot, bet, no otras puses, klusītiņām izlaižot, kaut kas būtiski ir mainījies? Cik no tiem, kas ir ar lielu troksni ielikti, ar skandālu, šeit, tribīnē... kur Saeimā izskatīja... cik šobrīd ir notiesāti? Kāpēc bankas jautājums, kas bija tik aktuāls un ar tādu troksni tika pasniegts - un kā varonība, - līdz šim brīdim nav izmeklēts un nodots tiesai, un kāpēc nav notiesāts?.. Vai tā ir cīņa pret noziedzību, vai tas ir kaut kāds reāls panākums? Ir tikai liels troksnis, teātra spēlēšana. Un tas ir, manuprāt, šobrīd galvenais sasniegums. Runājot arī par šo spēku koncentrāciju, piemēram, robežapsardzības spēku, neapšaubāmi, arī tas var tikt lielā mērā izmantots.

Vēl būtiska nozīme, par ko šodien atklāti no tribīnes ir maz runāts, ir arī darbībai, ar ko nodarbojas Iekšlietu ministrija, tas ir, ar dažādu telefona sarunu noklausīšanos un tā tālāk. Deputāti un daudzi ierēdņi, pat jaunie deputātu kandidāti lieliski pārliecinās, ka šī sistēma, šī sanoņa telefona vados un pieslēgšanās, ir kļuvusi gandrīz tikpat spēcīga kā pēdējos padomju varas gados. Kas ar to nodarbojas? Vai netiek izmantoti daži spēki kā politiskās ietekmes līdzeklis un netiek politizētas dažas instances, kurām tādām nevajadzētu būt, kurām būtu jābūt lojālām pret valsti un jācīnās par valsts interešu ievērošanu? Vai netiek mēģināts tās izmantot kādu politisku spēku vajadzībām? Tāpēc es uzskatu, ka... Šie argumenti, kas izskanēja, mani ļoti pārsteidza. Kāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs kautrējas nākt tribīnē un paust savu viedokli? Jo, cik es zinu no pārrunām, viņa viedoklis neatšķiras no komisijas viedokļa, un Panteļējeva kunga teiktais, ka opozīcija šeit ir ļaundabīga un tā tālāk, īsti neatbilst, vismaz pēc manas sarunas... Man ir viedoklis, ka Aizsardzības komisijas priekšsēdētājam ir tāds pats viedoklis kā komisijai. Tāpēc pirmais uzdevums, manuprāt, būtu nevis meklēt kaut kādas ārišķīgas pārmaiņas un rādīt un imitēt darbību, bet veikt analīzi, sagatavot šo pārstrukturēšanas projektu, aprēķinu, un tad risināt šo jautājumu. Jo kaut vai runājot par koordinācijas uzlabošanu, informācijas apmaiņu... Paskatīsimies, kas notika, apvienojot muitas dienestu un ieņēmumu dienestu it kā vienā paspārnē! Informācijas apmaiņas trūkums un šīs koordinācijas trūkums, kas bija vērojams vismaz dažos darbības posmos, liecināja par to, ka, ja šie dienesti būtu atsevišķi, šī koordinācija, informācijas apmaiņa būtu lielāka un efektivitāte būtu augstāka. Tāpēc es domāju, ka Aizsardzības ministrijā pašreiz ir problēmas un ļoti slikti norit darbs, tad ir jārunā par Aizsardzības ministrijas sakārtošanu. Aizsardzības ministrijai kopā ar Iekšlietu ministriju ir jāizstrādā šie projekti, jāiesniedz, jo jebkurā gadījumā vai nu viens, vai otrs... komisijai līdz šim brīdim neviens to nav iesniedzis. Tātad ir jākoordinē, jāizstrādā tas viss. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Saeima, kad šis jautājums būs sagatavots, atbalstīs šo pāreju, jo principā es arī piekrītu, ka tāda varētu notikt, bet es esmu pret to, ka tā notiek tik nesagatavoti, nepārdomāti, un šobrīd nevaru atbalstīt šo projektu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man liekas, šīs kvēlās runas ir ļoti pārspīlētas, jo te ir faktiski trīs likumprojekti, ko mēs apspriežam pirmajā lasījumā, nevis galīgajā variantā. Mēs šodien konceptuāli apspriežam to visu pirmajā lasījumā, tātad iesākam procesu, lai šo problēmu risinātu. Un es atkārtoju, ka šis ir pirmais lasījums, un, kā jūs redzat, ir "Pârejas noteikumi" pie likuma par Latvijas Republikas valsts robežu un arī pie likuma par aizsardzības spēkiem, un, manuprāt, tie vienkārši ir attiecībā uz otro, kaut vai uz trešo lasījumu jāpapildina. Ir jāpapildina "Pârejas noteikumi", kaut gan tie ir diezgan izsvērti. Tātad likumā par Latvijas Republikas robežu ir 2.punkts, un faktiski pēc 2.punkta iznāk, ka komisiju izveido ne tikai... tur ir ne tikai Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija, bet varētu būt arī Civildienesta pārvalde. Un, manuprāt, tas loģiskākais risinājums būtu, ka mēs šodien to pieņemam pirmajā lasījumā, un būtu ideāli, ja šo jautājumu varētu atrisināt pirms vēlēšanām (bet to diez vai varēs), tātad oktobrī pieņemt galīgo variantu ar izsvērtiem "Pârejas noteikumiem" - visos trijos lasījumos. Un, ja Saeima netiek tik tālu, tad netiek, bet mēs būtu konceptuāli pieņēmuši lēmumu iesākt šo procesu. Es domāju, ka tas ir galvenais šodien. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Ministru prezidents Māris Gailis vēlas runāt.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Mēs jau negatavojamies šeit izgudrot velosipēdu, tā tas pastāv visā pasaulē, un tā tas ir arī mūsu kaimiņvalstīs, un, ja mēs gribam integrēties Baltijas reģionā un Eiropā, tad, neapšaubāmi, arī šīm struktūrām ir jābūt līdzīgām, proti, robežapsardzei ir jābūt Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Tas tik tiešām nav nekas jauns, un es to neesmu izgudrojis par labu Ādamsonam vai sev, vai jebkuram citam. Lai to veiktu, ir tik tiešām vajadzīga laba sagatavošanās, un es jums jau skaidroju - vai nu mēs to izdarām 1996.gada 1.janvārī, sākam 1.janvārī, vai atliekam uz vēl vienu gadu, jo gada vidū šādas reformas ir tiešām grūti veikt mūsu budžeta sagatavošanas un budžeta procedūras dēļ. Es pilnīgi piekrītu Tupeša kungam, ka šo likumu "Pârejas noteikumos" ir jāieraksta, ka šīs struktūras - robežapsardzes - demilitarizācija notiks noteiktā laika posmā, to mēs varam izdarīt, gatavojot gan otro, gan trešo lasījumu. Es biju uzskatījis, ka tā ir Iekšlietu ministrijas reformas lieta, kā tas ir koncepcijā ierakstīts, - pāreja uz demilitarizētu, tātad profesionālu civilu dienestu, kas nodarbojas ar robežapsardzi. Jūs taču neiedomājaties, ka robežsargus var demilitarizēt, atstājot viņus bruņoto spēku sastāvā. Protams, nevar. To var izdarīt tikai tad, ja tie ir pārvesti uz Iekšlietu ministriju, tas ir vienīgais veids, kā to panākt. Armijai pietiek, ar ko nodarboties, ir zemessargi - mūsu spēks, ir mūsu bataljoni, ir jūras spēki, ir gaisa spēki, viņiem ir pilnīgi pietiekams skaits uzdevumu, lai nodrošinātu mūsu valsts drošību un aizsardzību. Tā ir pavisam cita funkcija, kura ir jāveic mūsu robežsargiem, tā nav aizsardzības funkcija, tā tas nav praktiski nekur visā pasaulē. Robežsargiem ir jānodrošina, lai kontrabandisti, nelegālie imigranti, laupītāji un bandīti nevarētu netraucēti pārvietoties pāri robežai, un tādēļ koordinācija viena cilvēka padotībā ir daudz izdevīgāka mūsu pašu labā, zemnieku labā, citu godīgu cilvēku labā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmā lasījumā, pēc tam mums būs iespēja sagatavot "Pârejas noteikumus", precizēt lietas, kuras vēl nav skaidras, bet vismaz ir jāvirzās uz priekšu, jo valdības uzdevums ir nodrošināt kārtību šajā valstī, un es ļoti lūdzu deputātus to atbalstīt, lai valdība varētu šo kārtību šajā valstī nodrošināt. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Kâpēc tad līdz šim brīdim nav kārtības valstī?")

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Ja referente vēlas, var izmantot tribīni. Lūdzu zvanu! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Seiles, Imanta Kalniņa, Puriņas, Dreģes, Tabūna, Budovska, Berklava, Grīga, Milberga, Stankēvičas, Rugātes, Lakševica, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Kokina, Novakšānova, Putniņa un Grīnblata iesniegumu: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 136.pantu, ierosinām atlikt likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežu likumā" apspriešanu, nododot likumprojektu atpakaļ komisijai, ievācot papildu ziņas par šī likumprojekta ekonomisko pamatojumu un projektā paredzēto izmaiņu lietderību." Viens var runāt "par", viens - "pret". (Starpsauciens no zāles: "Izrunāts!") Runāt nevēlas neviens. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 17, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie deputāti, pārejam pie nākamā likumprojekta. Lūdzu referenti!

A.Stankēviča (KDS).

Paldies, godātie kolēģi! Arī attiecībā uz pārējiem diviem likumprojektiem es ierosinu tieši tādu pašu balsojumu - atlikt un nodot atpakaļ komisijai izskatīšanai. Pārējos divus likumprojektus lūdzu tieši tāpat atdot atpakaļ komisijai izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas piedalīties debatēs? Neviens nevēlas debatēs piedalīties. Ir saņemts nākamais iesniegums no deputātiem, atļaujiet nenolasīt, jo šeit nav tikai Māris Grīnblats... pārējie visi ir deputāti, kuri ierosina nodot likumprojektu atpakaļ komisijai, ievācot papildu ziņas par šā likumprojekta ekonomisko pamatojumu un projektā paredzēto izmaiņu lietderību. Viens var runāt "par", viens - "pret". Nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 19, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu referenti ziņot par trešo likumprojektu.

A.Stankēviča (KDS).

Lūdzu kolēģus arī attiecībā uz trešo lasījumu balsot tāpat.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz ir saņemts iesniegums no deputātiem. Es ļoti atvainojos. Māris Grīnblats ir parakstījis. Viņš ir citā vietā parakstījies. Es šeit sajaucu, bet tam nav būtiskas nozīmes. Arī viens deputāts var ierosināt šādu priekšlikumu, ka ir beigušās debates. Vai deputāti debatēs vēlas runāt? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim par priekšlikumu - likumprojektu par grozījumiem likumā "Par valsts aizsardzību" nodot atpakaļ komisijai, ievācot papildu ziņas par šā likumprojekta ekonomisko pamatojumu un projektā paredzamo izmaiņu lietderību. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 20, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Visi jautājumi, kuri bija iekļauti Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā, ir izskatīti. Saeimas ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt deputātus, kuri nav reģistrējušies un nepiedalās sēdē.

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies Andris Ameriks, Mariss Andersons, Igors Bukovskis, Jānis Bunkšs, Aivars Endziņš, Gaļina Fjodorova, Irēna Folkmane, Māris Grīnblats, Andris Grots, Jānis Jurkāns, Kārlis Jurkovskis, Edvīns Kide...

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide ir zālē.

I.Daudišs. Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Aristids Lambergs, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Aija Poča, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Anta Rugāte... zālē.

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti, kolēģi deputāti! Būs svarīgs paziņojums.

I.Daudišs. Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Juris Sinka, Pēteris Tabūns, Zigurds Tomiņš.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, vai jums neinteresē, kad būs nākamā sēde? Nu, lūdzu, vienu minūti tad!.. Frakciju padomē Prezidijs kopā ar komisiju vadītājiem un ar frakciju pārstāvjiem ir nolēmis sekojošo - ka katru pirmdienu Prezidija sēdē pulksten 15.00 pulcēsies Prezidijs, komisiju vadītāji un frakciju pārstāvji un ar balsojumu lems par sēdi - vai ir nepieciešama trešdien pulksten 14.00 papildu sēde. Tāpat arī lems par jautājumu izskatīšanas secību. Lems ar balsu vairākumu - tik, cik būs ieradušies ieinteresēto. Komisiju vadītāji, kuri uzstās attiecībā uz savu likumprojektu izskatīšanu un to izskatīšanas secību, un frakciju vadītāji. Protams, Saeima pēc tam varēs lemt arī citādi par secību, bet tā mēs esam vienojušies, un tāpēc aicinām pirmdien 15.00 uz Prezidija sēdi, kur arī izlemsim jautājumu par to, ka acīmredzot vēl nākamtrešdien papildu sēde būs vajadzīga, lai tomēr daudzus jautājumus izskatītu. Un pirmdien būs zināms, kā jums rīkoties. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute




Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta