Latvijas Republikas 5.Saeimas

ārkārtas sēde

1995.gada 7.jūnijā

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Paziņoju par atklātu 7.jūnija ārkārtas sēdi, kuru saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 38.pantu pēc sava ierosinājuma ir sasaucis Saeimas Prezidijs, ņemot vērā Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Darba kārtībā ir viens jautājums - likumprojekts "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi" (otrais lasījums). Lūdzu referenti! Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienības deputāte.

A.Rugāte (KDS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tā nu ir iznācis, ka šis likumprojekts ir jāskata ārkārtas sēdē. Otrajam lasījumam komisijā šis likumprojekts tika sagatavots, izskatot 240 iesniegtos priekšlikumus pēc pirmā lasījuma. Priekšlikumus iesniedza gan deputāti, gan frakcijas, gan arī tie, kuriem likumdošanas iniciatīvas tiesību nebija, taču viņi piedalījās komisiju sēdēs, aizstāvēja savus viedokļus, un radošo savienību, Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, komerciālā radio un televīzijas, reliģisko organizāciju, Monopoldarbības uzraudzības komitejas un arī citu organizāciju pārstāvji, kas tika deleģēti uz šīm sēdēm aizstāvēt savus priekšlikumus, tika uzklausīti, un vai nu šie priekšlikumi ir iestrādāti atbildīgās komisijas redakcijā, vai arī kādi no deputātiem komisijā ir uzturējuši spēkā šos priekšlikumus, uzskatot, ka tie ir atbalstāmi un ka tas ir galīgi izšķirams sēdē ar balsojumu.

Varu patiesi apliecināt, ka komisija centās politiski norobežoties, proti, nevis politiski skatīt šo likumu, bet gan censties sakārtot to profesionāli (taču man ir jāatzīst, ka pilnībā tas gluži nav izdevies) un izvairīties no pretenzijām attiecībā uz izveidojušās nevēlamās situācijas, nozarē esošo procesu likumīgu legalizāciju. Mēs neesam bijuši vienmēr pietiekami korekti, tādēļ es ļoti lūdzu kolēģus deputātus arī šodienas darba gaitā pievērst īpašu uzmanību šīs nozares profesionālajai sakārtotībai, lai jūsu atzinumus varētu iestrādāt likumprojektā, sagatavojot tā trešo lasījumu. Un te man vēl ir jāpiemetina tas, ka ārkārtas sēdes dēļ mēs neesam iestrādājuši likumprojektā tos atzinumus, kurus esam saņēmuši no Eiropas padomes, no neatkarīgajiem ekspertiem, ko mums atsūtīja Erlī kungs, kurš ir Cilvēktiesību direktorāta Mediju nodaļas vadītājs Eiropas padomē. Šos priekšlikumus un šos aizrādījumus, šos ieteikumus mūsu komisija saņēma tikai vakar - 6.jūnijā. Taču, ņemot vērā to, ka šie eksperti piedāvā savu palīdzību un ieradīsies Rīgā 27. un 28.jūnijā, komisija ir lēmusi par to, ka viņi tiks aicināti piedalīties tās sēdē, un kopīgā darbā mēs uzklausītu viņu priekšlikumus un ieteikumus, kuri tad acīmredzot, es ļoti ceru, varētu tikt iestrādāti, sagatavojot trešā lasījuma redakciju.

Bet šodien es jūs lūdzu paņemt divus dokumentus - pavasara sesijas dokumentu nr. 581, kam gan ir klāt arī atsauce uz ziemas sesijas dokumentu nr.370. Man ir jāatvainojas par dažām drukas kļūdām, kuras mēs kopīgi atradīsim. Es ceru, ka tas netraucēs mums pamatdarbu.

Likumprojekta nosaukums ir - Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums. Atbildīgā komisija piedāvā citu redakciju, citu virsrakstu - Radio un televīzijas likums. Tam ir ļoti vienkārša argumentācija, proti, likuma nosaukumam ir jābūt skaidri norādošam, par ko šajā likumā ir runa, un, tā kā tradicionāli ir izveidojies priekšstats par to, kas ir radio un kas ir televīzija, tad pēc ilgām debatēm vairāku gadu garumā, vairākkārt atgriežoties pie šāda ieteiktā nosaukuma, komisija tomēr ir izšķīrusies otrajā lasījumā mainīt virsrakstu un nosaukt šo likumu par Radio un televīzijas likumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo komisijas priekšlikumu? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Rugāte. 1.pants - "Likuma regulēšanas priekšmets". Atbildīgā komisija piedāvā paplašinātu panta pirmās daļas redakciju, kas atšķiras no pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas, lai varētu pilnībā atspoguļot šā likuma regulēšanas priekšmetu - likuma darbības teritoriju. Tādēļ, ka virsrakstā vairs neparādās šīs jēdziens "elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi", tam ir jāparādās atbildīgās komisijas redakcijā izteiktajā jaunajā daļā kā šajā nozarē pastāvošajiem informācijas izplatīšanas dažādajiem veidiem.

Sēdes vadītājs. Vai pret 1.panta redakciju, kuru piedāvā atbildīgā komisija, deputātiem ir iebildes? Nav. Pants ir pieņemts.

A.Rugāte. Arī otrajā daļā atbildīgā komisija piedāvā izdarīt precizējumu - svītrot aiz vārda "pârraidi" vārdus "un/vai" un vārdu "un", kā arī papildināt un precizēt daļā izteikto domu, aiz vārda "ar" tekstu papildinot ar vārdu "signāla". Redakcija līdz ar to izklausās šāda: "Ðā likuma noteikumi attiecas arī uz tiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kuras nodarbojas tikai ar signāla pārraidi, raidīšanu vai kolektīvo uztveršanas sistēmu ekspluatāciju."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret panta otrās daļas redakciju? Te gan tehniskā ziņā divniekam vēl viena iekaviņa ir jāpieliek, bet tā ir pilnīgi tehniska lieta. Vai pret redakciju ir iebildes? Nav. Redakcija ir pieņemta.

A.Rugāte. Es atvainojos... Paldies! 2. pants. Likumā lietotie termini. 1.punktā nav bijis priekšlikumu. 2.punktā arī nav bijis priekšlikumu. 3.punktā ir deputāta Putniņa priekšlikums, kurš piedāvā šādu redakciju: "Programma ir ar tehniskiem līdzekļiem veidots vai veidots un izplatīts viens raidījums vai atsevišķu raidījumu sakopojums ar kopēju nosaukumu. Programma var būt sadalīta laikā, bet atsevišķas tās daļas tiek izplatītas vienā un tajā pašā frekvencē (kanālā) un teritorijā." Ðo redakciju komisija ir pieņēmusi daļēji - un daļēji tādēļ, ka nav izmantota priekšlikuma pēdējā teikuma daļa, jo praksē Latvijas Radio, piemēram, pirmā programma tiek izplatīta dažādās frekvencēs, un šādas izplatības metodoloģijas mērķis ir panākt dzirdamību visā valsts teritorijā, kas ir galvenais uzdevums, lai šī programma tiktu noraidīta visai valstij. Tādēļ tīri tehnoloģisku iemeslu dēļ mēs nevarējām izmantot šādu redakciju pilnībā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Mūsuprāt, tomēr ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu piedāvāto variantu - lūk, tieši šos vārdus "tajā pašā frekvencē un teritorijā". Jo pretējā gadījumā tiek ieprogrammēta iespēja - es teiktu, bīstama iespēja - pa dažādiem kanāliem programmas iespēlēt. Un tas sajauc mūsu sistēmu, par ko mēs runāsim vēlāk, kad nonāksim pie privātajiem kanāliem, pie privātām apvienībām. Respektīvi, runa būs par komerciālo radio un par komerciālo televīziju. Tāpēc lūdzu tomēr balsot "par".

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātie deputāti! Nebūtu nekādu problēmu pieņemt Putniņa kunga priekšlikumu, bet šo variantu noraida paši Latvijas Radio speciālisti, jo arī Latvijas Radio savu pirmo programmu Latvijā izplata dažādās frekvencēs un dalītos tīklos, citādi viņi nevarētu apņemt visu teritoriju. Tā ka pirmām kārtām man jāsaka, ka, ja jūs to ierakstīsit, tad es nezinu, ko darīs pats Valsts radio. Mums ir jāaptver Latvijas teritorija, bet tā, lai tas notiek pa dažādiem tīkliem un ar dažādām frekvencēm. Tā to mums visiem paskaidroja tehniskie speciālisti.

Sēdes vadītājs. Debates pārtraucam. Lūdzu, referente, - ja jūs vēlaties, varat teikt arī savu vārdu vēl pēc debatēm, un tad balsosim.

A.Rugāte. Paldies. Tas ir balsojums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Putniņa priekšlikumu - 2.panta 3.punkts: "Programma ir ar tehniskiem līdzekļiem veidots vai veidots un izplatīts viens raidījums vai atsevišķu raidījumu sakopojums ar kopēju nosaukumu. Programma var būt sadalīta laikā, bet atsevišķās tās daļas tiek izplatītas vienā un tajā pašā frekvencē (kanālā) un teritorijā."

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 21, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas ieteikto 3.punkta redakciju. Šī redakcija jums ir. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 5, atturas - 21. 3.punkta redakcija ir pieņemta komisijas priekšlikumā.

A.Rugāte. 4.punkts. Nav saņmts neviens priekšlikums. 5.punktā ir deputāta Berķa priekšlikums - svītrot vārdus "klausītājiem vai skatītājiem". Komisija atzina, ka tie patiešām ir lieki vārdi, tādēļ redakcija var tikt precizēta un uzlabota. Priekšlikums ir pieņemts, un 5.punkta redakcija ir šāda: "Raidījums ir ar tehniskiem līdzekļiem veidots informatīvs, analītisks vai cita veida materiāls, kuram ir nosaukums un noteikts apjoms. Raidījumi var būt periodiski un neperiodiski, tajos var būt pārtraukumi."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret šo priekšlikumu un komisijas pieņemto lēmumu? Nav. Akceptējam.

A.Rugāte. 6.punktā atbildīgā komisija piedāvā papildināt aiz vārdiem "izplatīšana" ar vārdiem "publiskai uztveršanai" un svītrot "un". Šī redakcija tātad ir precizēta, ir tiešāk pateikts šīs izplatīšanas mērķis, jo programma tiek izplatīta tādēļ, lai patiešām katrs savā televizorā vai radio varētu raidījumus uztvert un klausīties, un skatīties. Šeit ir tikai tātad precizējums tekstā, un teksts tagad skan tā: (Starpsauciens no zāles: "Nav jālasa!") "Raidīšana ir programmu izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, izmantojot elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktajās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija)."

Sēdes vadītājs. Deputāts Resnais ierosina nelasīt visus tos tekstus, par kuriem nav debašu. Tā viņš lūdz.

A.Rugāte. Paldies.

Sēdes vadītājs. Bet jūs tālāk pēc sava ieskata komentējiet, protams!

A.Rugāte. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret 5., pret 6.punktu un redakciju, kuru piedāvā komisija? Nav. Esam akceptējuši.

A.Rugāte. Tālāk. Tiek piedāvāta jauna daļa 2.pantā, un šī daļa šeit ir iestrādāta no deputāta Putniņa priekšlikuma, kas bija iesniegts attiecībā uz 18.panta trešo daļu. Šis priekšlikums ir pieņemts un ir iestrādāts 2.panta septītajā daļā. Jaunās daļas redakcija ir šāda: "Neatkarīgs producents attiecībā pret raidorganizāciju ir uzņēmējs vai uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu. Neatkarīgam producentam, kura ražojumus izplata raidorganizācija, ir atklāti finansēšanas avoti."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav.

Tikai tālāk, attiecībā uz trešo lasījumu, ir jāņem vērā, ka tehniskā ziņā ar iekaviņām... šeit arī ir maza neprecizitāte.

A.Rugāte. Tātad tā nav daļa, tas ir 7.punkts. Šeit ir kļūme.

Sēdes vadītājs. Jā.

A.Rugāte. Paldies. 3.pants - "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības principi". Panta pirmajā daļā ir deputāta Gūtmaņa priekšlikums - izteikt šo daļu šādi: "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā var darboties uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības (turpmāk - apraides organizācijas), kuras ir reģistrētas Tieslietu ministrijā un saņēmušas Nacionālajā radio un televīzijas padomē apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai kabeļtelevīzijas (kabeļradio) reģistrācijas apliecību." Komisijā šis priekšlikums nav pieņemts tādēļ, ka termins "apraides organizācijas" nepastāv šajā likumā starp tiem terminiem, kurus mēs esam lietojuši, tādēļ ir palikusi atbildīgās komisijas ieteiktā un pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija. Tāda tā tiek piedāvāta arī otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputāta Gūtmaņa zālē nav. Vai kāds no deputātiem uztur spēkā deputāta Gūtmaņa priekšlikumu? Neuztur un balsojumu arī nelūdz, līdz ar to paliek komisijas izstrādātā un pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija.

A.Rugāte. Panta otrajā daļā nav priekšlikumu. Trešajā daļā atbildīgā komisija precizē tekstu atbilstoši citu likumu normām: "politiskās organizācijas (partijas)". Un turpmāk visos pantos, kur ir šāda veida formulējumi, šis labojums arī tiek iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte. Panta ceturtajā daļā nav priekšlikumu, arī piektajā un sestajā daļā nav priekšlikumu. Septītajā daļā ir deputāta Putniņa priekšlikums šo panta daļu izteikt šādā redakcijā: "Ðajā likumā noteiktā kārtība nodrošina privātām raidorganizācijām līdztiesīgu iespēju konkursa kārtībā izmantot raidīšanai elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektru, kas ir nacionāla bagātība ar ierobežotu apjomu." Acīmredzot ir vajadzīgs neliels komentārs par šo priekšlikumu. Komisija uzskatīja, ka, ja pagaidām šī nacionālā bagātība ir ar ierobežotu apjomu, tad vistuvākajā nākotnē tā būšot nacionālā bagātība ar neierobežotu apjomu, un tādēļ arī nav šī ierobežojošā norma komisijas piedāvātajā redakcijā. Tāds bija komisijas vairākuma viedoklis. Taču 10.panta ceturtajā daļā mēs pie šīs iestrādātās normas atgriezīsimies, un tur šīs kopsakarības būs varbūt tiešāk saskatāmas. Tagad vienīgi priekšlikums... par kuru balsojam vai...

Sēdes vadītājs. Deputāt Putniņ, es jūsu žestus saprotu kā vēlēšanos runāt. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Es domāju, ka šī jēga būtu akcentējama jau likuma pašā sākumā. Tātad - kas ir nacionālā bagātība ar ierobežotu apjomu? Jo sabiedrībā, it īpaši noteiktās radio un televīzijas aprindās, valda uzskats, ka mums šīs iespējas ir ļoti lielas - un arī konkursa kārtībā. Tātad mēs iedibinām jau stingru kārtību, stingru prasīgumu attiecībā uz šīm pozīcijām, tāpēc es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Tas, ko prasa Putniņa kungs, ka vajag ierakstīt "privātām raidorganizācijām konkursa kārtībā", ir noteikts 10.panta ceturtajā daļā, tā ka tā nav problēma, taču, tā kā sabiedrībā patiešām ar lielu neuzticību uzņem šo likumprojektu un baidās, vai tikai tur kaut kas tāds netiks ielikts, es domāju, ka nekāda vaina nebūs, ja mēs to atstāsim arī šajā pantā, jo, kā saka, dubultšūts neplīst.

Sēdes vadītājs. Deputāts Andersons - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Andersons (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es gribu sākt ar to, ka bagātība vai nu ir, vai nav, tāpēc es nesaprotu, ko nozīmē bagātība ar ierobežotu apjomu. Taču, ja šeit ir runa par frekvenču spektru, tad, pastāvot modernai tehnoloģijai, tas šobrīd faktiski ir neierobežots un to regulē, pie tam šobrīd to ierobežot nav nekāda... tīri kaut vai tehniski nav iespējams. Un es vēlreiz gribu atgādināt, ka 10.panta 4.punktā ir skaidri un gaiši pateikts, ka apraides tiesības vispirms tiek piešķirtas Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio, bet deputāta Putniņa priekšlikums ir attiecināt šo punktu tikai uz privātajām, bet mums ir paredzēts - uz visām raidstacijām un raidorganizācijām.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs piegriežam pārāk daudz vērības tam, kas varbūt nav tik būtiski, respektīvi, tam, vai nacionālā bagātība ir ierobežota vai nav, bet palaidām garām to, kas ir šā priekšlikuma būtība, proti, ka privātām raidorganizācijām līdztiesīga iespēja tiek dota tikai konkursa kārtībā. Tas nav tā, ka sabiedriskais radio un televīzija piedalās konkursā ar privātajām raidorganizācijām, lai izmantotu raidīšanai elektromagnētiskā lauka svārstību frekvences spektru. Tāpēc ir šis likums, kas to nosaka. Viņiem ir jautājums: ko darīt ar privāto? Un vajag ielikt šajā likumā, ka notiek konkursa kārtība, jo citādi mēs zinām, kas notiek, ja nav noteikti atklāta konkursa noteikumi. Es lūdzu, lai atbalstītu Putniņa kunga priekšlikumu, trešā lasījumā izmainīt, ja ir vajadzība. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Es domāju, ka Karnupa kungs ļoti pareizi pamanīja šī panta būtību, bet šajā vietā to rakstīt nav nepareizi. Protams, nekas slikts nenotiek, ja šo pantu ieraksta šajā vietā Putniņa kunga redakcijā, taču no likumdošanas tīrības viedokļa tas nav pareizi, tāpēc ka likuma izklāsta gaitā, kā jūs skaidri redzēsit, ir pateikts, ka tikai konkursa kārtībā, un tas ir aprakstīts vairākos pantos, arī kārtība, kā notiek šis konkurss. Un neviens ne brīdi neapšauba, ka tas notiek tikai konkursa kārtībā.

Nākamais - par ierobežoto apjomu. Es pat nerunāju par tehniskajām iespējām. Raidīšanas apjomu Latvijā ierobežos nevis tehniskās iespējas, bet tirgus lielums. Latvijas ekonomiskā situācija (arī pārskatāmajā nākotnē un arī visrožainākā perspektīvā) neļaus Latvijā būt bezgalīgi daudzām raidorganizācijām, it sevišķi komerciālajām vai privātajām, tāpēc ka tirgus nespēs viņas vienkārši uzturēt. Latvijā reāli nepastāv šis ierobežojums atšķirībā no citām lielajām valstīm, kur, protams, ir daudz plašāks tirgus. Mūsu tirgus ir zem komercminimuma.

Kāpēc man ir pretenzijas pret Putniņa kunga pantu? Pavisam vienkārši. Tāpēc, ka mums nevajadzētu jau likuma sākumā deklarēt, ka mums ir nevienāda attieksme pret dažādām raidorganizācijām, jo šī likuma produkta patērētājam - skatītājam un klausītājam - svarīgi ir saņemt labus raidījumus un nav tik daudz svarīgi, kādā veidā tie tiek saražoti. Tāpēc attiecībā uz skatītāju un klausītāju raidorganizācijas ir vienādas, tāpat kā tās ir līdztiesīgas attiecībā uz šo frekvenci. Tajā pašā laikā mēs kā parlaments tālāk likumā - tas ir precīzi pateikts 10.panta ceturtajā daļā - skaidri un gaiši pateicām, ka sabiedriskajām radio un televīzijas organizācijām nav nekādas nepieciešamības piedalīties konkursā, viņām pirmajām ir šīs tiesības uz neierobežotu laiku saņemt vislabākās frekvences. Apskatieties 10.panta ceturto daļu! Tāpēc es ierosinu šajā vietā neiebalsot šo priekšlikumu, jo praktiski visi šie jautājumi ir atrisināti tālāk likuma gaitā, un vienīgie vārdi, kas tālāk netiek lietoti, ir šis ierobežotais apjoms, kurš nav ierobežots.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Ir, protams, ļoti patīkami klausīties, kad Inkēna kungs runā par likumību. Tas skan no viņa lūpām ļoti pārliecinoši, un tomēr tanī pašā laikā man ļoti gribētos aicināt balsot par Putniņa kunga ierosināto šī panta redakciju. Varbūt gluži vienkāršu apsvērumu dēļ, jo ir zināma tāda pasaules prakse, ka privātās raidstacijas zināmā mērā kalpo kā finansiāls atbalsts sabiedriskajām programmām, kuras parasti cieš līdzekļu trūkumu. Un konkurss šajā gadījumā varētu būt viens no mehānismiem, kādā veidā pārdalīt līdzekļus par labu publiskajām raidstacijām, lai tās vienkārši neaizietu postā. Un tāpēc man liekas, ka Putniņa kunga piedāvātā redakcija ir daudz piemērotāka un ar ļoti nopietnu svaru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, bet Aivars Endziņš - pēc tam. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

P.Tabūns (LNNK).

Es arī atbalstu deputāta Putniņa priekšlikumu, lai tieši pašā šī likuma sākumā parādītos tas, ka privātām raidstacijām dod līdztiesīgu iespēju konkursa kārtībā. Līdztiesība, par ko runāja Inkēna kungs, ir jādiferencē. Mums ir ēterā vai ekrānā nav laižama katra privātraidstacija, bet labākā, un tāpēc ir vajadzīgs šis konkurss. Tāpēc es domāju un arī atbalstu, ka vajadzētu balsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Viss būtu ļoti jauki, ja mēs izlasītu šo likumu arī tālāk par šo pantu un par šo punktu. Par ko tad šeit ir strīds? Paskatieties 15.lappusē - 10.pants, ceturtā daļa: "Apraides tiesības vispirms tiek piešķirtas Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio". Viens. Un skataties tālāk - piektā daļa: "Komerciālajām raidorganizācijām apraides tiesības piešķir, pamatojoties uz konkursa rezultātiem". Ir te tā rakstīts vai nav rakstīts? Ir rakstīts! Šajā gadījumā šeit ir runa par principu, bet otrā nodaļa vispār ir "Apraides atļauja un raidorganizāciju reģistrācija", kur visa šī konkursa kārtība, tas viss ir noteikts. Un šeit tā ir pilnīgi lieka. Un es nesaprotu, kāpēc šeit tiek veidota tāda ažiotāža ap šo normu, - konkurss ir, Karnupa kungs! Tas ir skaidri un gaiši pateikts. (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Mçs runājam par principiem!") Tikai konkursa ceļā var būt, bet par principiem šeit nav runas. Jā, te ir runa par līdztiesību - vispirms ir Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, un pēc tam komercstruktūrām ir konkurss. Tas ir pateikts tur, kur visas šīs normas tiek reglamentētas un saliktas secībā. Un te ir šī likuma, manuprāt, uzbūves loģika.

Sēdes vadītājs. Debates pārtraucam, tas ir, pabeidzam, jo vairs nav runātāju. Ja referente vēlas - lūdzu!

A.Rugāte. Tas ir balsojams priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Putniņa priekšlikumu šajā likumā - "... noteiktā kārtībā nodrošina privātām raidorganizācijām līdztiesīgu iespēju konkursa kārtībā izmantot raidīšanai elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektru, kas ir nacionāla bagātība ar ierobežotu apjomu". Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 16, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Rugāte. Tālāk. Par astoto daļu priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, līdz ar to šo septīto daļu komisija nav mainījusi. Viņa paliek kā pirmajā lasījumā vai tomēr ir mainīta?

A.Rugāte. Jā, tad arī man ir jāatvainojas. Tā tomēr ir... Nē, tā nav mainīta, jo priekšlikums arī daļēji nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Rugāte. Par astoto daļu priekšlikumu nav bijis.

Arī par devīto daļu nav bijis.

Un desmitajā daļā atbildīgā komisija atkal piedāvā precizējumu, kurš ir tādā redakcijā: "Raidorganizācijas līdztekus programmu veidošanai un izplatīšanai drīkst veikt tikai tādu uzņēmējdarbību..." un tad, lūk, seko precizējums:"kas tieši saistīta ar apraides procesa nodrošināšanu, tā rezultātā radušās produkcijas izplatīšanu, kā arī reklāmu".

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Rugāte. Par vienpadsmito daļu priekšlikumu nav bijis.

4.pants - "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidi". Pirmajā daļā priekšlikumu nav.

Otrajā daļā ir atbildīgās komisijas priekšlikums terminoloģijas latviskojumam, mainot vārdu "lokālos" ar vārdu "vietējos" - tas nemaina lietas būtību, bet tomēr it kā patīkamāk skan, kā arī šeit un turpmāk aizstāt likuma tekstā vārdu "privāto" ar "komerciālo". Šeit ir cits pamatojums. Pamatojums komisijā bija tāds, ka termins "privātais" nozīmē piederību, bet termins "komerciālais" nozīmētu finansējuma avotus, finansējuma formu. Te varētu, protams, ielūkoties pasaules praksē un teikt, ka pasaulē pastāv arī privātās raidorganizācijas, piemēram, Francijā ir lokālas, nekomerciālas, kas saucas privātās raidorganizācijas, tur tiek izveidots pat speciāls balansa fonds no komercraidstaciju nodokļiem, lai balstītu šīs lokālās stacijas, jo tieši šīs lokālās, šīs mazās nekomerciālās privātās raidstacijas pašas citādi ļoti grūti varētu pastāvēt šajās nelielajās teritorijās, taču tās nodrošina vai pastiprina valstī plurālisma iespēju un viedokļa izteiksmes daudzveidību. Tā ka šeit varbūt nav viennozīmīgs skaidrojums, taču komisijas atzinums bija šos terminus mainīt ar šādu argumentāciju. Un tādēļ otrās daļas (te atkal jāatvainojas, jo vienas iekaviņas trūkst) redakcija skan šādi: "Pçc īpašuma formas elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus iedala sabiedriskajos un komerciālajos, bet pēc teritoriālās aptveramības - nacionālajos, reģionālajos, vietējos un pārrobežu elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos."

Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju nav iebildes deputātiem? Nav nepieciešams balsot? Nav. Esam akceptējuši. Tālāk!

A.Rugāte. Šajā daļā ir vēl viens priekšlikums, ko iesniedza deputāti Jurkāns, Kuprijanova un Urbanovičs - aizstāt vārdu "sabiedriskajos" ar vārdu "valsts". Te ir komisijas atzinums, ka šāds priekšlikums neatbilst likumprojekta koncepcijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neuzstāj? (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Uzstāj!") Uzstāj par balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumu - aizstāt vārdus "sabiedriskajos" ar vārdu "valsts". Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 23, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Rugāte. 5.pants - "Sabiedriskie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi". Pirmajā daļā ir deputātes Počas priekšlikums, kas ir pieņemts ar atbildīgās komisijas precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes pret šo redakciju? Nav. Akceptējam.

A.Rugāte. Šeit pamatā ir finansēšanas princips, kas tiek izklāstīts. Vai komentārs ir vajadzīgs? Ja iebildumu nav, tad varam skatīt tālāk.

Atbildīgā komisija piedāvā precizēt arī otro daļu pati savā redakcijā, kas papildina pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, un šī redakcija ir šāda: "Sabiedriskās raidorganizācijas nodrošina daudzveidīgas un līdzsvarotas programmas visām sabiedrības grupām, kas sastāv no informatīviem, izglītojošiem, izklaidējošiem raidījumiem, kā arī nodrošina informācijas un izpausmes brīvību un objektivitāti, un raidījumu dažādību." Ðādu papildinājumu jeb precizējumu komisija pieņēma, vadoties pēc starptautiskajā praksē atzītās klasifikācijas attiecībā uz raidījumu veidiem, proti, ka eksistē informatīvie, izglītojošie un izklaidējošie raidījumi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo daļu. Deputāts Ābiķis atsauc savu lūgumu runāt. Vai citiem deputātiem nav iebildes pret šo komisijas redakciju 5.panta otrajā daļā? Nav. Pieņemta.

A.Rugāte. Par šo daļu ir arī deputātu Ābiķa un Putniņa priekšlikums - aizstāt vārdu... (No zāles deputats Dz.Ābiķis: "Noņēmu jau. Viņš nav loģisks!") Jūs atsaucat savu priekšlikumu? Tā es arī gribēju teikt, ka sakarā ar jauno redakciju tas kļūst praktiski neizmantojams, tādēļ arī netika pieņemts. Paldies.

Trešajā daļā atbildīgā komisija precizē, kā jau pirmīt, runājot par kādu iepriekšējo daļu, mēs vienojāmies, ka turpmāk tas tā arī būs - politiskās organizācijas (partijas). Tas ir tīri redakcionāls labojums. Taču šeit ir deputātes Počas priekšlikums - svītrot "un finansiālo neatkarību", ko komisija nav pieņemusi tāpēc, ka tas neatbilst likumprojekta koncepcijai un arī koncepcijai attiecībā uz sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju, jo tas, ka ir šī finansiālā neatkarība, tā tomēr ir viena no šīs sabiedriskās būtības sastāvdaļām. Tādēļ arī tas netika pieņemts kā priekšlikums.

Un vēl ir arī deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums - svītrot vārdus "finansu un ekonomisko aprindu". Arī tas nav pieņemts. (No zāles deputāts E.Inkēns: "Deputāte Poča pilnvaroja mani pateikt, ka viņa noņem...)

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Poča lūdz...? Deputāte Poča ir pilnvarojusi deputātu Edvīnu Inkēnu atsaukt viņas priekšlikumu. Deputāti Jurkāns, Kuprijanova, Urbanovičs nelūdz balsojumu. Pārējiem deputātiem nav iebildes? Nav. Līdz ar to komisijas redakcija tiek akceptēta.

A.Rugāte. Paldies. Ceturtajā daļā atbildīgā komisija piedāvā svītrot saikli "vai".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

A.Rugāte. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" piedāvā svītrot "un/vai abonentmaksas". Arī šeit bija komisijas atzinums, ka tas neatbilst šī likumprojekta un arī sabiedrisko raidītāju pamatkoncepcijai, tādēļ šis priekšlikums netika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti lūdz balsojumu? Nelūdz.

A.Rugāte. Paldies. Deputāts Putniņš...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos - vienu mirklīti! Divi deputāti vienlaicīgi piecēlās, tāpēc izšķirieties, kurš pirmais dosities uz tribīni. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Atklājam debates!

P.Tabūns (LNNK).

Es tomēr uzturu spēkā šo prasību - svītrot "un/vai abonentmaksas" - un, lūk, kāpēc. Sāksim varbūt ar to, ka cilvēki šodien, viņu milzīga daļa - mēs jau runājam par to un nosaucām procentus 80 - , ir maksātnespējīga. Nemaz nerunāsim te par pensionāriem un invalīdiem un tā tālāk. Un, ja mēs papildus viņiem prasīsim abonentmaksu vēl arī par radio klausīšanos un televīzijas skatīšanos, lai gan daudzi varbūt nevar nopirkt jaunu radioaparātu, par televizoriem nemaz nerunājot, tad tas nebūtu pieņemams jau no šī aspekta vien. Lai gan runa ir par to, ka ne tūlīt - ne šodien, ne nākamgad -, bet pēc pāris gadiem, tas tomēr nav arguments.

Nākamais, faktors, kas vedina atteikties no šīm abonentmaksām, manuprāt, ir šāds - tas sarežģīs šo abonentmaksu ievākšanas sistēmu. Lielā mērā sarežģīs. Un galu galā no nodokļiem, kurus tagad iedzīvotāji maksā, caur budžetu tiek finansēti arī radio un televīzija. Tā taču ir sava veida maksa, ko iedzīvotāji maksā jau tagad.

Un vēl. Patiešām šī abonentmaksas ievākšana var būt ļoti apgrūtināta, jo daudzās pasaules valstīs, kurās ir ieviestas šīs abonentmaksas, tur apgalvo, ka gandrīz nevienā nav izdevies savākt simtprocentīgi šīs abonentmaksas. Līdz ar to mēs lielā mērā pakļautu sabiedrisko radio un televīziju riskam - tātad līdzekļu trūkumam. Un atkal nāktos izdarīt dažādas korekcijas, atcelt raidījumus un tā tālāk. Tas viss ir iespējams. Kādā no pārejas periodiem varētu būt runa it kā par šo jaukto finansēšanas sistēmu, taču tā būtu vēl sarežģītāka, tāpēc es domāju, ka ritēs laiks, un mēs varbūt patiešām varēsim izdarīt labojumus šajā likumā, ja viņš tiks pieņemts, un tad arī varēs izdarīt šo papildinājumu par abonentmaksām. Bet šobrīd vajadzētu svītrot "un/vai abonentmaksas". Paldies.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Putniņš... Es vēlreiz ļoti atvainojos - Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Jautājums par abonentmaksu ir ļoti svarīgs jautājums, kas vienkārši likuma sākumā, it kā garām ejot, tiek pamests. Mēs iepriekš debatējām, ka 10.panta ceturtajā nodaļā ir viss noteikts par konkursa kārtību. Tad kāpēc mums sākumā par to vispār vajag runāt, kaut mēs runājam par principiem, to, kādi principi būs. Šeit ar vieglu roku tas vienkārši tiek pieminēts, bet jaunajā redakcijā tiek iekaltas granītā šīs abonentmaksas, lai gan tikai aptuveni 60. pantā sāk runāt par to, no kādiem līdzekļiem sabiedriskā televīzija dzīvos, un tur ir minētas arī šīs abonentmaksas. Tieši tāpēc šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, jo ir vesela sabiedrības daļa, kas mēģināja mums iestāstīt, ka abonentmaksas ir nepieciešamas un ka tas ir vienīgais veids, kā panākt, lai mums būtu neatkarīga valsts televīzija. Blēņas! Atsaucās arī uz Eiropas pieredzi, kur daudzās valstīs vēl joprojām ar lielām grūtībām, ar lielu valsts līdzekļu izšķērdēšanu sagrabina šīs abonentmaksas... Tas ir vēsturisks gadījums, jo arī pēc Otrā pasaules kara, sekojot paraugiem, kas bija pirms Otrā pasaules kara attiecībā uz radio, gandrīz visas Rietumvalstis ieviesa kaut kāda veida abonentmaksu. Vairākums valstu, izņemot Eiropu, citās pasaules malās ir šo abonentmaksas ideju, koncepciju atmetuši. Un šeit ir viena no retajām reizēm, kad es gribu jums ierosināt Austrālijas pieredzi attiecībā uz abonentmaksām. Viņiem arī tādas bija, bet tad 60. gadu beigās viņi atjēdzās, kad, pirmkārt, nevarēja iekasēt to, kas bija projektēts, bez tam vajadzēja izveidot jaunu valsts institūciju, kas braukāja pa ielām ar frekvenču uztveramajiem un mēģināja atrast, kur cilvēks skatās televīziju bez licences, respektīvi, bez abonentmaksas samaksāšanas. Austrālijā tas bija daudz vieglāk nekā Latvijā, jo tur 90% iedzīvotāju dzīvo savrupmājās, un tur tad vismaz varēja noteikt, kur ir televīzija vai radio, un tad inspektors varēja tur iet iekšā un paprasīt abonentmaksas kvīti. Latvijā, kā mēs zinām, vairākums cilvēku dzīvo daudzīvokļu mājā, pat līdz 100 dzīvokļiem vienā blokā. Un kas tagad notiksies? Mēģiniet nu atrast, kurš ir tas cilvēks, kurš nav maksājis šo abonentmaksu, kurā istabā viņi slēpj savu televīziju. Un mēģiniet tad piedzīt.

Vēl viens faktors. Abonentmaksa ir politisks jautājums, un es redzēju, ka pirmajā lasījumā tas tika tā uztverts, ka to nosaka valdība, lai dubults neplīst... lai šī Saeima un šī valdība tomēr varētu iet ar tīrām rokām pie vēlētājiem, ka mēs neesam uzlikuši vēl vienu lieku nodokli mūsu jau tā ļoti cietušajiem tautiešiem.

Un kāds bija rezultāts? Austrālijā vienkārši atteicās no abonentmaksas, finansēja valsts radio un televīziju no budžeta, un tur nebija nekādas runas, ka valsts televīzija un radio nebūtu neatkarīgi. Tās bija normālas sabiedriskās raidorganizācijas.

Es domāju, ka, ja mēs piekrītam daļējām abonentmaksām sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanai, tad mēs uzliekam vēl vienu nodokli. Un tas ir nodoklis, kuru mēs cilvēkiem, it īpaši lauku cilvēkiem, kam vienīgā informācija par to, kas notiek pasaulē, nāk no radio un televīzijas, lieku reizi atkal liekam maksāt. Es arī domāju, ka, neskatoties uz to, ka frakcija "Tçvzemei un brīvībai" negribēja uzturēt spēkā savu priekšlikumu - svītrot "un/vai abonentmaksas", es tomēr aicinātu deputātus šo atbalstīt. Un, ja mēs svītrojam šeit, tad automātiski tas izpaliks arī turpmāk likumā, bet, ja mēs šo pieņemam, tad abonentmaksas kā jaunais nodoklis nāks klāt. Un tad jautājums ir tāds: ja ir tādi, kuri atbalsta abonentmaksas un domā, ka tās ir vienīgais veids, kā var nodrošināt sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību, tad kāpēc viņi tik kautrīgi to atliek - pirmajā lasījumā - uz 1996. gadu... es skatos, otrajā lasījumā - uz 1997. gadu? Vai tas nozīmē, ka nākamajos divos gados Latvijas Radio un Latvijas Televīzija nebūs neatkarīgi? Tie būs atkarīgi? Kas tas par tādu nonsensu? Ja kāds cilvēks atbalsta šīs abonentmaksas, tad lai viņš drošsirdīgi stāv šeit tribīnē un runāt par to ievešanu saistībā ar budžeta izmaiņām pēc šī likuma pieņemšanas. Un tad mēs redzēsim, cik patiesa ir šī valdība un Saeimas vairākums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Andersons - "Latvijas ceļš", pēc tam - Aivars Berķis.

M.Andersons (LC).

Kolēģi, es lieliski saprotu, ka gandrīz ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam vārds "nodoklis" un "jauns nodoklis" pamatoti var uzdzīt šermuļus. Arī cienītais iepriekšējais runātājs savas runas beigās minēja šo jauno nodokli, cik smagi tas atkal gulsies uz mūsu valsts iedzīvotāju pleciem. Taču atkal gribu atkārtot to, ko teicu jau sākumā, - ka diemžēl mūsu iesniegtais likumprojekts, tātad komisijas iesniegtais likumprojekts, nav izlasīts līdz galam. Es uzreiz gribu pateikt tiem, kuri uztraucas par to, ka šis nodoklis būs tūdaļ - rīt, parīt vai aizparīt, - ka šā nodokļa nebūs ne rīt, ne parīt, ne arī aizparīt, jo ne velti pārejas noteikumos ir ierakstīts, es citēju: "Nacionālajai radio un televīzijas padomei... izstrādāt abonentu maksas ieviešanas koncepciju un iesniegt to Ministru kabineta atbilstoša likumprojekta sagatavošanai". Un šis termiņš ir 1996. gada 1. septembris. Ir gluži loģiski, ka 2. septembrī šāds likumprojekts netiks iesniegts. Es šobrīd nevaru prognozēt, cik gadu paies, lai tas realizētos, jo pilnīgi pareizi tika aizrādīts par šī nodokļa ievākšanas mehānisma problēmām, un acīmredzot Ministru kabinetam pie tām būs jāstrādā.

Un vēl viena lieta, ko es noteikti gribu uzsvērt. Šis nodoklis nebūs liels. Es pat šobrīd prognozēju, ka tas būs aptuveni 10 santīmu mēnesī, bet spriediet, lūdzu, paši, vai šāds nodoklis ir milzīgs vai nav.

Kāpēc ir vajadzīgs šāds nodoklis? Tik tiešām viena no sabiedriskās televīzijas pamatiezīmēm, kas atšķir šo sabiedrisko televīziju un sabiedrisko radio - tātad sabiedriskās raidorganizācijas - no valsts attiecīgajām institūcijām, ir, lūk, šī tiešā finansēšana no sabiedrības puses.

Un tātad es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un atstāt abonentmaksas.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Strīdi ir strīdi, bet loģika ir loģika. No kā tad pašreiz uztur radio un televīziju, godātie deputāti? Protams, no tiem pašiem nodokļiem, un tādā gadījumā tā tad būtu speciāla, īpaša nodokļu kategorija, bet tik un tā mēs tās uzturam no šiem nodokļiem. To saku tādēļ, lai būtu objektīvi. Citādi ir taisnība visiem tiem, kuri saka, ka ievākšana... šī ievākšana, protams, sarežģī visu lietu un tā tālāk. Un mēs varam balsot, kā gribam, un tas galu galā neizšķir neko īpaši. Es tikai gribu atgādināt, ja mēs mēģinām šeit respektēt Eiropas ekspertus vai arī turpmāk nerespektēsim viņus, ka tas pats Eiropas padomes eksperta Vernera Rumphorsta atzinums tomēr skan tā: galvenajam Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansu avotam jābūt abonentmaksām un papildus arī valsts budžetā iedalītajiem līdzekļiem un peļņai, kuru tie saņem no reklāmas un sponsoriem. Tā ka Rumphorsta kungs šinī gadījumā ir par to, ka abonentmaksām vajadzētu būt.

Mēs komisijā izspriedām, ka acīmredzot mums pamazām nāksies iet uz šīm abonentmaksām. Es, piemēram, tomēr balsošu par šīm abonentmaksām.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, pēc tam - Pauls Putniņš.

E.Inkēns (LC).

Protams, es saprotu dažu deputātu vēlēšanos pirms vēlēšanām būt tiem labajiem. Es atļaušos aizrādīt, ka tad, kad pagājušā gada rudenī notika līdzīga likumprojekta apspriešana, es arī nebiju nekāds entuziasts attiecībā uz abonentmaksām. Bet tomēr ir jāsaprot, kāpēc šīs abonentmaksas ir un kur slēpjas to "sâls". To "sâls" neslēpjas naudā - tas ir pats galvenais. Karnupa kungs, mēs šodien nestrīdamies par naudu! Jo matemātikā ir tāds likums, ka no saskaitāmo vietas summa nemainās. Šodien nodokļu maksātāji reāli maksā par valsts radio un valsts televīziju. Tas, vienalga, notiek. Kur ir atšķirība? Jūs teicāt, ka no abonentmaksām sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija nekļūs neatkarīgi. Jums ir taisnība: ir tieši otrādi - tie kļūs atkarīgi. Tāpēc, ka pašreiz nodokli par radio un televīziju - kurš varbūt tiek nosaukts kaut kādā pilnīgi citādā vārdā un tiek ņemts no citiem budžeta posteņiem, un tomēr, vienalga, tā ir reāla nauda, kas tiek izlietota radio un televīzijai - šo naudu maksā visa sabiedrība. Tas nozīmē, ka maksā arī tie, kas televizoru neskatās un radio neklausās, kurpretim Nodokļu likums ir tāds, ka jāmaksā ir tiem, kas lieto attiecīgo pakalpojumu. No vienas puses, tas vienkārši ir pareizāk. Kaut arī naudas summa, kā es saku, nemainās. Bet ir otra loģika: pašreiz šis nodoklis iziet caur valsts budžetu, un tādā veidā sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija kļūst atkarīgāki no valsts politiskajām institūcijām. Un tas ir bīstami. Kamēr abonentmaksas netiek "izlaistas cauri" ðādā veidā, tās tiek saņemtas "pa tiešo", un tas galvenais pluss, kas parādās, ir pavisam vienkāršs - tajā brīdī, kad skatītāji un klausītāji "pa tiešo" samaksā Radio un Televīzijai caur nacionālo pasūtījumu un padomi, kas, protams, ir normāli instrumenti, - tajā brīdī viņi kā interešu grupa var diktēt savus noteikumus attiecībā uz to, ko viņi grib redzēt un dzirdēt radio un televīzijā, šis ir pats galvenais aspekts. Sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija tieši tāpēc ir sabiedriski, ka tie skatītāji un klausītāji var tos kaut kādā veidā ietekmēt. Tas ir tas Eiropas modeļa pats galvenais elements. Nevis naudas jautājums. Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas Republikā no abonentmaksām nevarēs uzturēt nedz radio, nedz televīziju. Ir pilnīgi skaidrs, ka vajadzēs vēl citas budžeta "piešprices".

Attiecībā uz reālo finansu situāciju un nodokļu administrēšanu ir jāsaka, ka Eiropas valstīs ir visplašākā un visdažādākā pieredze, kā šo nodokli administrēt. Šodien arī mēs nesavācam visus nodokļus, un tas nodoklis ne ar ko neatšķirsies. Nodokļa administrēšanas veidi ir ļoti dažādi - pieskaitījumi pie elektrības rēķina un tā tālāk. Tas būtiskais ir tiešām tas, ka mēs nevaram atļauties šo nodokļu izmaiņu šodien, tas ir jāatliek uz pāris gadiem. Bet tas, ka mēs to atliekam uz trijiem gadiem, pat ne uz pāris gadiem, - es domāju, ka patiešām tie ir 3-4 gadi, - tas, ka mēs to atliekam, nedrīkst traucēt mums mēģināt ieviest pareizo sistēmu, jo tā ir tā pareizā sistēma. Jo, ja radio un televīzija ir atkarīgi "pa tiešo" no valsts budžeta, tad tie kļūst arvien atkarīgāki.

Vārdu sakot, mēs, protams, varam par to šodien nenobalsot, un konkrētajā laika sprīdī nekas nemainīsies no tā, ka mēs šodien par to nenobalsosim. Bet mēs būsim izdarījuši nepareizu lietu.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Kolēģis Karnups, mans varda brālis, drusciņ dramatizēja šo situāciju, bet šis ir tas gadījums, kad es ar Edvīnu Inkēnu esmu vienisprātis. Redziet, ja mēs nobalsojam, ka ir šī sabiedriskā televīzija un šis sabiedriskais radio, tad mums ir arī jāmēģina tālāk risināt šo jautājumu, un tur iekļaujas "un/vai abonentmaksas", kuru, kā jūs redzējāt, pašlaik vēl nebūs, bet ar laiku būs - likumā tas ir ieprogrammēts. Es domāju, ka nekādas materiālas traģēdijas tur nebūs. Bet, tā kā tas ir tas pats punkts, es gribu izmantot izdevību un teikt, ka, mūsuprāt, svarīgi ir, lūk, tas, lai likumā noteiktu nemainīgu šo budžeta procentuālo daļu. Ar to tad mēs būtu mēģinājuši nodrošināt no budžeta noteiktu stabilu finansējumu sabiedriskajai televīzijai un sabiedriskajam radio. Komisijas pieņemtajā variantā ir teikts tā: "finansējums no tā nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā". Un šī ir tā plūstošā un mazsološā pozīcija. Pasolīsim kaut ko ļoti noteiktu un konkrētu tieši attiecībā uz finansēm! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - otrreiz, 5 minūtes. Pēc tam - deputāts Žīgurs.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Valdošās koalīcijas runātāji principā runāja sev pretim. Ja nekas nemainīsies četrus piecus gadus, tad nav iemesla šodien ierakstīt likumā un paredzēt kaut ko tādu, kas nenotiks, un tad mierināt cilvēkus: "Bûs jau labi! Ticiet mums!" Mēs zinām, cik tālu mēs varam uzticēties valdošajai koalīcijai un viņu izveidotajai valdībai. Bet jautājums ir saistīts ar to, ka abonentmaksas ir jauns nodoklis - bez vārda runas! Mēs visi maksājam ienākuma nodokļus, caur ienākuma nodokli, kā mēs zinām, mēs finansējam daudzas valsts darbības. Ja man nebūtu bērnu, es varētu prasīt, kāpēc daļa no mana nodokļa tiek izmaksāta citu cilvēku bērnu pabalstam. Ar to pašu argumentāciju, ko Inkēna kungs lietoja sakarā ar to, ka princips ir: tas, kas lieto, - maksā. Ja mēs finansējam sabiedrisko televīziju un sabiedrisko radio no valsts budžeta (un to mēs darīsim vismaz visus nākamos piecus gadus), tad tā ir cilvēku mānīšana - ierakstīt šeit "un abonentmaksas". Jo tādu nav un nebūs piecus gadus! Tad, kad viss būs gatavs, kad būs likums par abonentmaksu, kad mēs varēsim redzēt, kāds konkrēti būs šis jaunais nodoklis, cik lielas būs šīs izmaksas vēl pie visa klāt, jo nav noteikts, ka abonentmaksas atvietos to daļu no mana ienākuma nodokļa, kas tagad tiek novirzīta uz televīziju, - tad tā būs papildu iemaksa. Tad tas būs jauns nodoklis. Un nevajag cilvēkus mānīt! Ja mēs redzēsim konkrētu likumu - konkrētu nolikumu par to, kādā veidā tas tiks iekasēts, cik tas viss maksās, tā iekasēšana... Kādu jaunu birokrātisko struktūru mēs tagad uzstādīsim? Vai mēs ļausim pulksten trijos no rīta ielauzt kaut kādas durvis: "Jâ, tev nav abonentmaksa samaksāta!"? Ko mēs darīsim, ja tas cilvēks nebūs to maksājis? Liksim viņu, tā teikt, pie sienas? Cietumā? Ūtrupēsim viņa mantu, lai samaksātu abonentmaksas? Kungi un dāmas, lūdzu, padomājiet par to, kas notiek! Būtu labi, ja jūs atbalstītu šo priekšlikumu un noraidītu, svītrotu abonentmaksu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība! Pēc tam - Pēteris Elferts.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēgas! Katrā ziņā vajag noraidīt šo abonentmaksu. Jo jūs paši zināt, ka ir maksas televīzija, un šīs maksas televīzijas uzdevums ir dot programmu, par kuru mēs esam ar mieru maksāt. Bet pašreiz... Man nav nekas pret tiem cilvēkiem, kas strādā televīzijā un radio. Radio, es domāju, ir diezgan pieņemams, bet televīzijas raidījumi nav tādi, nav kvalitatīvi. Tad jau mēs labāk dziedāsim "Aijā, žūžū, lāča bērni" un iesim visi gulēt - tādu programmu mēs nevaram apmaksāt! Ja tie cilvēki, kas tur strādā, nevar mums pasniegt neko labāku, tad par tādu mēs nevaram maksāt. Vienīgi tad, ja viņi uzlabotu šo programmu - tad mēs būtu ar mieru maksāt. Es nevainoju neatkarīgo TV-5 , kas tomēr ir labāka nekā otrais kanāls, bet par šo maksāt mēs nevaram. Ja kāds grib maksāt, lai viņš maksā! Bet uzlikt visiem maksāt... Mēs jau, liela daļa, nesaņemam pat minimumu mūsu algas - no kā tad varētu kaut ko maksāt?! Tas nav iespējams pašreizējos apstākļos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Jānis Lucāns.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Principā es esmu pret abonentmaksu, ja mēs definējam to tā, ka no katra, kuram mājās ir televizors... ka ierēdnis tagad sāks iekasēt 10 santīmus mēnesī par katru televizoru vai radio. Es domāju, ka, ja tas ir tādā veidā domāts, tik tiešām tas ir absurds. Bet, ja mēs varētu definēt abonentmaksu kā papildu nodokli un ja mēs uzliktu papildu nodokli attiecībā uz jauna vai arī varbūt lietota televizora vai radio iegādāšanos, tad es varētu tam piekrist, jo tad lietotājs maksā. Jūs varat to apstrīdēt un teikt, ka tādā gadījumā šo nodokli maksās tikai jaunie lietotāji, bet gribu atgādināt reālo situāciju: faktiski tie cilvēki, kuri pērk jaunus televizorus un radio, droši vien ir naudīgāki nekā daļa mūsu sabiedrības, un, ja mēs to papildu maksu prasām no tiem, kuri iegādājas jaunus televizorus un radio, tad necietīs maznodrošinātā sabiedrības daļa. Un tātad: ja varētu definēt abonentmaksu kā šo papildu nodokli attiecībā uz jauniem radio un televīzijas aparātiem, es to atbalstītu, bet citādi ne.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka es nepateikšu neko īpaši jaunu, ja teikšu, ka Latvijā ir radies diezgan liels slānis tādu cilvēku, kuri jau šobrīd dzīvo informācijas nabadzībā. Jā, mūsu informācijas pārbagātajā laikmetā dzīvo informācijas nabadzībā, jo nevar vairs nopirkt avīzes, nevar vairs nopirkt grāmatas. Viņiem, protams, nav arī televīzijas aparāta, un, protams, viņi nemaksā vairs nodokļus. Lūk, par šiem cilvēkiem mēs nekādi negribam mazliet padomāt! Un lai man nestāsta, ka šī abonēšanas maksa būs 10 santīmi. 10 santīmu dēļ neviens nesāktu šo procedūru. Tās ir blēņas! Es gribu teikt vēl vairāk - faktiski visā drīzumā arī telefona sakari būs daudziem cilvēkiem liegti to dārdzības dēļ. Būtībā Latvijas Radio paliek vienīgais reālais informācijas līdzeklis, jo kaut kāds radio tomēr ir katrā ģimenē un vidējos viļņos to uztvert var. Un, ja mēs vēl tagad sāksim mēģināt šos cilvēkus spīdzināt ar šīm abonēšanas maksām, tad man tas liekas vienkārši bezjēdzīgi un augstākā mērā necivilizēti.

Inkēna kungs minēja tādu argumentu, ka, lūk, šie nodokļi padarot raidījumus atkarīgus no politiskajām partijām. Es domāju, ka šajā gadījumā nav runa par nodokļiem, kas padara šos raidījumus atkarīgus no politiskajām partijām. Ir drīzāk runa par likumiem, kurus Inkēna kungs un Radio un televīzijas padome, kas būs patiešām atkarīga no politiskajām partijām. Lūk, par to ir runa! Un tāda ir šī kopējā atkarība, nevis atkarība caur nodokļiem un ar nodokļu palīdzību. Tā ka šīs lietas būtu jāņem vērā, un man gribētos atbalstīt gan to, ka šajā punktā vajag svītrot abonēšanas maksas, gan arī atbalstīt Putniņa kunga priekšlikumu, ka ir jābūt stabilam procentam, ko no budžeta atskaita radio un televīzijai, jo arī inflācijas jēdziens politiķu rokās ir kļuvis diezgan maināms lielums un līdz ar to inflācija, kas šajā punktā ir minēta un ko it kā ņem par korekcijas pamatu tajā komisijas priekšlikumā, var izrādīties diezgan nenopietni ņemams formulējums. Tāpēc precīzs procents no budžeta - tas būtu visstabilākais atskaitījuma veids. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. Vai jūs izmantosit 7 minūtes? Lūdzu! "Latvijas ceļa" deputāts. Pēc tam - Edvīns Kide.

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu izbeigt šīs priekšvēlēšanu runas! Jo te ir absolūti skaidrs, kāda tā situācija ir. Protams, es domāju, visiem šodien ir skaidrs, ka šāda nodokļa iekasēšana, proti, administrēšana, iznāks dārgāka, nekā ir tā summa, ko varēs ieņemt. Pie tam kurš tad varēs man pierādīt, ko es skatos ar savu televīziju: satelītprogrammu vai Rīgas pārraides, vai es klausos BBC vai Rīgas radio utt., u.t.jpr. Tajā pašā laikā es domāju, ka arī radio un televīzijai būtu diezgan naivi cerēt, ka šis nodoklis varētu televīzijai un radio pārvērsties par taustāmu labumu, ņemot vērā to, ka šī administrēšana nodokļu iekasēšanā izmaksās dārgāk. Tātad nepārprotami valsts no budžeta varēs proporcionāli arī atvēlēt līdzekļus radio un televīzijai. Tā ka tā situācija ir diezgan bezjēdzīga.

Visloģiskākais, manuprāt, priekšlikums, ja mēs paturam likumā šo nodokli, bija tas, kuru izteica Elferta kungs. Šobrīd tiešām televizori un radioaparāti ir dārgi, un pamatā tos pērk turīgi cilvēki. Tie, kuri ir mazturīgi, lietos šos vecos aparātus vai arī nopirks no rokas tirgū vai no saviem paziņām lietotus, vecus televizorus, tā ka šī pirkšanas un pārdošanas lieta kaut kādu nodokļu veidā valsts kasei, protams, "aizies gar degunu". Tāpēc Elferta kunga priekšlikums, ka varētu iekasēt kaut kādu absolūti minimālu šo nodokli, pārdodot televizorus un radioaparātus, ir loģisks, bet, protams, tas ir loģisks, pastāvot vēl vienam nosacījumam, - ja valstī uz robežas pastāv tā saucamais "tax-free" nodoklis , jo pretējā gadījumā, es varu pateikt, ka es to radioaparātu tūlīt aizvedīšu savai tantei uz Zviedriju. Tā ka es domāju, ka šīs lielās, karstās diskusijas patlaban ir pilnīgi nevietā, redzot šā jautājuma lietas būtību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Jūs atlikušo laiku izmantosit? (No zāles deputāts E.Kide: "Jâ!") Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienītie deputāti! Cienījamais Prezidij! Es domāju, ka mums nevajadzēja lauzt šo pastāvošo sistēmu, kas pašlaik tiek segta no nodokļiem, un ieviest otru sistēmu, kuru mēs neesam spējīgi realizēt. Šodien mēs neesam spējīgi iekasēt nodokļus, neesam spējīgi iekasēt nodokļus lielās summās, bet mēs tagad runājam, ka staigāsim apkārt un ievāksim pa 10 vai pa 20 santīmiem no visiem šiem punktiem. Tas šodien ir nereāli.

Un otrs, ko teica Lucāna kungs. Atstāsim šos vienīgos informācijas līdzekļus - televīziju un radio - tiem cilvēkiem, kuri avīzes, it īpaši laukos, nespēj vairs nopirkt. Tāpēc es lūdzu atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - svītrot šo abonentmaksu un segt to ar nodokļiem, jo mēs par dārgiem televizoriem un dārgiem radio jau saņemam 18% apmērā jaunradītās vērtības nodokli, un no tā mums arī būtu jāsedz šie izdevumi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Vai referente vēlas komentēt?

A.Rugāte. Es tikai gribu piebilst, ka šajā daļā ir arī vēl Putniņa kunga priekšlikums, par kuru viņš pats jau izteica savu komentāru. Taču ir vēl viens priekšlikums, kuru vispirms vajadzētu izdebatēt un par kuru tikai pēc tam varētu notikt balsojums, un tas ir Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča, trīs deputātu, priekšlikums - svītrot vārdus "ne mazāku kā iepriekšējā gadā". Tas komisijā kā priekšlikums nav pieņemts, jo šeit mums bija pamatots jautājums: kādēļ un kāda tad būs tā summa, kuru piedāvātais priekšlikums paredz kā tādu, kas varētu nodrošināt nacionālā radio un nacionālās televīzijas finansējumu, un kāds būs tad šis garants? Tā kā mums komentāra par šo priekšlikumu nebija, līdz ar to mēs viņu nevarējām atbalstīt, un šobrīd tas ir tātad vai nu aizstāvams, vai balsojams, bet arī tas pieder pie šīs daļas.

Sēdes vadītājs. Jā, bet mēs balsojām un balsosim par konkrētu deputātu priekšlikumu, tāpēc arī skatīsim pēc kārtas, un nevajadzētu tagad komentēt tos priekšlikumus, kurus mēs tagad vēl neapspriežam. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - 5.panta ceturtajā daļā svītrot "un/vai abonentmaksas". Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 12, atturas - 15. Priekšlikums pieņemts.

Vai sāksim skatīt nākamo - deputāta Putniņa priekšlikumu, jo laika ir ļoti maz. Es tagad ierosinātu šīs daļas, konkrētā priekšlikuma izskatīšanu pārtraukt. Tātad pēc pārtraukuma izskatīsim deputāta Putniņa priekšlikumu, bet tagad lūdzu zvanu reģistrācijai. Lūdzu uzmanību! Reģistrēsimies, bet pēc tam deputāts Ābiķis nāks tribīnē ar paziņojumu.

Dz.Ābiķis (LC).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir ārkārtas sēde šajā starpbrīdī, es gribēju to atgādināt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Gundars Bērziņš, Andris Gūtmanis, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Gunārs Meierovics, Uldis Osis, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Jānis Ritenis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Jevgēnijs Zaščerinskis... ir zālē un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Gunārs Meierovics arī ir zālē. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 52 deputāti. Turpinām izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi". Mēs apstājāmies pirms pārtraukuma pie 5.panta ceturtās daļas un tagad izskatīsim deputāta Putniņa priekšlikumu. Vai deputāts Putniņš runās? Viņš ir izteicis savu viedokli - viņš lūdz balsot par savu priekšlikumu. Atgādināšu deputātiem, ka deputāts Putniņš ierosina: "Sabiedriskās raidorganizācijas finansē no valsts budžeta ar likumā noteiktu nemainīgu budžeta procentuālo daļu un/vai abonentmaksas, no pašu komercdarbības, sponsorlīdzekļiem, ziedojumiem un dāvinājumiem, ienākumiem no tematisko programmu (kanālu) izmantošanas." Daļa jau ir balsota, un līdz ar to tā nav balsojama, piemēram, par abonentmaksu, bet pārējais teksts ir balsojams. Atklājam debates. Vārdu lūdz Aija Poča - "Latvijas ceļa" deputāte.

A.Poča (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz deputāta Putniņa priekšlikuma šiem vārdiem "ar likumā noteiktu nemainīgu budžeta procentuālo daļu". Faktiski likumā, kurš mums ir rakstīts nevis vienam vai diviem gadiem, bet desmit gadiem un, es ceru, varbūt vēl ilgākam laikam -, ir paredzēts, ka katru gadu būs noteikta procenta daļa neatkarīgi no tā, vai tas būtu 1% vai 2%, bet šeit gan nav rakstīts, cik liels ir šis procents, ko arī būtu, starp citu, interesanti zināt; tātad cik liels ir šis procents, kuru grib noteikt, un kurā likumā tad šo noteiks. Ja jau šajā likumā to nosaka, tad šeit vajadzētu parādīties arī šai procenta daļai.

Kā gan mēs finansēsim sabiedriskās raidorganizācijas? Pašreiz stāvoklis mums budžetā ir drūms, nākošgad arī nekādi sevišķi labi apstākļi acīmredzot nav gaidāmi, un 1% vai 2% varbūt arī nav liela summa, un, ja mēs šogad vai nākošgad ierakstām, ka būs 1 vai 2%, vai vēl mazāk - pusprocents, tad tas varbūt nekādas problēmas neradītu, bet, ņemot vērā to, ka mums ir cerības uz ekonomikas attīstību, ka budžeta ieņēmumi varētu stipri pieaugt un ka šis budžets varētu būt stipri lielāks, tad arī šis procents būs ar lielāku pildījumu, tātad absolūtajās summās šie skaitļi būs stipri lielāki. Un vai tiešām tad šīs summas būs nepieciešamas, teiksim, šo raidorganizāciju finansēšanai no budžeta līdzekļiem? Varbūt to varēs tiešām nodrošināt arī ar šiem papildu... Cik vispār tad man ir jautājums: cik lielam tad ir jābūt šo sabiedrisko raidorganizāciju štatam, kurš nodrošina visai sabiedrībai, teiksim, kaut kādu informāciju un tamlīdzīgi, jo paralēli attīstīsies arī šīs privātās raidstacijas. Manuprāt, tas, ko ir piedāvājusi atbildīgā komisija savā redakcijā, ka finansējums, ievērojot inflāciju, nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, ir ļoti korekts. Es jums gribu atgādināt, ka līdzīgu ierakstu par procentuālo daļu no budžeta savā laikā piedāvāja arī Pašvaldību savienība, runājot par šo pašvaldībām paredzēto dotāciju no budžeta, un tur mēs šo priekšlikumu noraidījām. Es lūgtu arī šoreiz par to padomāt un neatbalstīt Putniņa priekšlikumu šādā redakcijā, bet atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Es saprotu, ka Putniņa kunga priekšlikums nāk no šī vienkāršā pieņēmuma, kas pilnīgi atbilst patiesībai, ka šodien gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijas finansējums ir nepietiekams. Tā ir pilnīga taisnība, bet diemžēl veids, kā ir izteikts Putniņa kunga priekšlikums, nekādā ziņā nav saistāms ar iespējamajām pozitīvajām vai negatīvajām izmaiņām, kādas varētu būt Latvijas ekonomikā. Vārdu sakot, šis abstraktais procents, kurš var tikt piepildīts ar ļoti dažādu naudas summu, reāli nekādā veidā nesasaucas ar radio un televīzijas finansiālo nepieciešamību.

Ir vēl otras bažas, kas man rodas sakarā ar šāda veida precedenta ieviešanu. Pirmkārt, šāda precedenta vēl nav, tāpēc ka mēs visu budžetu varam sadalīt: aizsardzībai - tik, tam un tam - tik, bet tas ir pilnīgi cits veids, kā sastāda budžetu, un tad par to ir jālemj Budžeta likumā, tad ir jāmaina viss budžeta sastādīšanas princips. Īstenībā tad pats galvenais likums, kas jāpieņem katru gadu parlamentam... tad parlaments būtībā nav vajadzīgs, ja viss jau ir sadalīts. Vārdu sakot, ar šo labojumu, Putniņa kungs, saprotot jūsu labos nodomus, mēs izmainām ļoti dziļi budžeta veidošanas tehnoloģiju, un diezin vai Radio un televīzijas likums būtu tā īstā vieta, kur to izdarīt. Es domāju, ka komisijas piedāvātais variants panāk praktiski tieši to pašu, ko arī jūs gribat, - tātad nauda katru gadu nav mazāka. Un tas nozīmē arī to, ka sabiedriskais radio un televīzija, paplašinoties tirgus iespējām, var vairāk nopelnīt ar reklāmām un citiem ienākumu veidiem. Tā ka es lūgtu jūs tomēr balsot par komisijas priekšlikumu, jo mēs ļoti ilgi un dziļi apspriedām šo jautājumu, un mūsu kritērijs bija tieši tāds pats kā jums, Putniņa kungs, - nenodarīt pāri nedz radio, nedz televīzijai.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

P.Tabūns (LNNK).

Jā, mēs daudz par to esam runājuši komisijā, tā ir taisnība, kolēģi, bet mans pretarguments nupat Inkēna kunga teiktajam ir, lūk, kāds: vai tad mēs Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai liksim dzīvot tādā pašā nabadzībā un ar tādām pašām maziņām algām arī tupmāk, tad, kad valsts budžetā jau ienāks krietni lielāka summa? Vai viņi turpinās saņemt tikpat mazas gan algas, gan citus līdzekļus dažādas aparatūras iegādei, tās apkalpošanai un tā tālāk? Pašlaik tur notiek vienkārši šāda knapināšanās. Knapināšanās, lai šī aparatūra kaut kādā veidā strādātu, lai radio vai televīzijas darbība, tā sakot, neapstātos. Un ir loģiski, ja tauta, ja valsts sāk dzīvot labāk, tad kāpēc sabiedriskais radio un televīzija nevarētu attīstīties, un tās būtu iespējas augt arī kvalitatīvi. Es domāju, ka šis priekšlikums ir samērā loģisks, tāpēc lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - "Latvijas ceļš". Otrreiz. 5 minūtes.

A.Poča (LC).

Paldies priekšsēdētāja kungs! Tā būs tikai replika Tabūna kungam. Likumā skaidri un gaiši ir ierakstīts, ka nedrīkst būt mazāk un tas neizslēdz iespēju, ka šī summa varētu būt lielāka, daudz lielāka. (Starpsaucieni no zāles: "Solīts makā nekrīt. Te par solīts nav!")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referenti, ja viņa vēlas komentēt!

A.Rugāte. Paldies. Es tiešām varu tikai apliecināt to, ka Finansu ministrija, kas komisiju vairākkārt konsultēja šajā jautājumā, patiešām atzina, ka valstī nav tāda precedenta, kas varētu šādu finansējuma veidu, kas ir piedāvāts Putniņa kunga priekšlikumā, realizēt, tāpēc arī komisijas vairākums neatbalstīja šādu finansējumu. Taču tas nenozīmē arī ko citu, proti, ko teica arī Finansu ministrijas pārstāvji, - ja likums paredz citādi, tad citādi arī dara. Tā ka šeit nebūtu varbūt īsti vietā vairs diskutēt par šo jautājumu, jo tas ir koncepts. Par to ir jāizšķiras balsojumā, jāizdara šī izvēle.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāts Putniņš lūdz balsot savu priekšlikumu, tikai šeit būtu jāsvītro vārdi. Es lūdzu referenti izsvītrot vārdus, lai teksts atbilstu mūsu balsojumam.

A.Rugāte. Acīmredzot tātad redakcija šobrīd ir tāda, ka "sabiedriskās raidorganizācijas finansē no valsts budžeta ar likumā noteiktu nemainīgu budžeta procentuālo daļu", tālāk ir svītrojums, un turpinās teksts "no pašu komercdarbības, sponsorlīdzekļiem", un tālāk kā tekstā. Šāds ir Putniņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. ... "budžeta procentuālo daļu...", komats, un tālāk kā tekstā, tātad svītrojot "un/vai abonentmaksas". Lūdzu, balsosim par deputāta Putniņa priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 19, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Par nākošo priekšlikumu šajā daļā.

A.Rugāte. Vēl ir viens priekšlikums. Un to ir iesnieguši trīs deputāti: Jurkāns, Kuprijanova un Urbanovičs, piedāvājot pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā svītrot vārdus "ne mazāku kā iepriekšējā gadā". Tā kā es jau pasteidzos ar komisijas viedokļa vai komisijas attieksmes komentāru iepriekš, tad es vairs neatkārtošos, tā ka, ja deputāti uztur spēkā šo balsojumu, tad tas ir balsojams priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti uztur spēkā balsojumu? Lūdz balsot? Deputāte Kuprijanova, paudiet izteiktāk savu viedokli! Uzturat, jā? (No zāles deputāte L.Kuprijanova: "Uzturam!") Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumu - svītrot vārdus "ne mazāku kā iepriekšējā gadā". Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 28, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad mums būtu jābalso par komisijas piedāvāto redakciju 5.panta ceturtajai daļai.

A.Rugāte. Ar svītrojumu "un abonentmaksas".

Sēdes vadītājs. Protams, ņemot vērā mūsu iepriekšējos balsojumus. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts.

A.Rugāte. Tālāk 6.pants - "Privātie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi", kas otrajā lasījumā ir ar mainītu terminu - "Komerciālie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi". Un šeit ir arī atbildīgās komisijas atrastā nelielā kļūda, pārlasot priekšlikumus pirmajā daļā, ko es lūdzu uzreiz izlabot, jo priekšlikumā šeit ir palicis "privātās raidorganizācijas", taču redakcijā, kas ir piedāvāta otrajam lasījumam, ir pareizais teksts. Tur ir "komerciālās raidorganizācijas". Tomēr atbildīgās komisijas priekšlikums ir papildināt aiz vārda "lîdzekļus" ar vārdiem "(turpmāk - komerciālās raidorganizācijas)" un mainīt aiz vārda "valsts" vārdu "un" uz "vai".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte. Otrajā un trešajā daļā nav priekšlikumu. Panta ceturtajā daļā ir deputāta Putniņa priekšlikums, kas ierosina papildināt šo pantu ar šo jauno daļu, kuru komisija ir atbalstījusi un pieņēmusi ar savu precizētu redakciju. Un tagad šī daļa skan šādi: "Komerciālās raidorganizācijas savu darbību finansiāli nodrošina ar ienākumiem no pašu komercdarbības, sponsorēšanas un abonentmaksas". Šeit ir domāta maksas televīzija. Tādēļ ir arī iekavās paskaidrojums.

Sēdes vadītājs. Pret šo komisijas ierosinājumu nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Rugāte. 7.pants. Atbildīgā komisija atkal ierosina, kā jau iepriekš es minēju, runādama par citu pantu, latviskot terminus - "lokālie" top par "vietējiem" un vēl papildināt ar vienu veidu, kas šeit pirmajā lasījumā bija kaut kā izkritis laukā un pazudis, tas ir, ar vārdu "pârrobežu". Tātad panta nosaukums ir "Nacionālie, reģionālie, vietējie un pārrobežu elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi". Par pirmo, otro un trešo daļu nav saņemts neviens priekšlikums.

Ceturtajā daļā atbildīgā komisija precizē "lokālie" - "vietējie".

Piektajā daļā atbildīgā komisija uzskata par nepieciešamu aizstāt šeit un arī turpmāk visā likuma tekstā vārdus "Latvijas Republika" ar "Latvija".

Sestajā daļā atbildīgā komisija piedāvā redakciju, kas ir atšķirīga no pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas, un tagad tā skan šādi: "Uz pārrobežu elektroniskajiem saziņas līdzekļiem attiecas likuma normas, kas regulē kabeļtelevīziju."

8.pants - "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu koncentrācijas un monopolizācijas ierobežošana". Pirmajā punktā... es atvainojos, tā ir daļa... šeit ir atkal iekavas, kļūda. Pirmā daļa tā ir, te ir atbildīgās komisijas precizējums "politiskas organizācijas (partijas)". Šajā daļā ir arī deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums - svītrot šo daļu -, kas komisijā nav pieņemts. Argumentācija ir tāda, ka šis pants esot deklaratīvs un neko neizsakot, taču tam pretī es varu likt tikai vienu argumentu un pamatojumu, kas ir ņemts no komisijas un arī no Eiropas padomes atzinumiem, - šis ir pants, kas regulē monopola ierobežojumu šajā nozarē. Jo kurš gan tiešām negrib monopolu?

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamie deputāti! Pants patiešām ir vajadzīgs, un neviens nevar noliegt viņa nepieciešamību cīņā pret sabiedrisko saziņas līdzekļu monopolizāciju, bet nepavisam nav skaidrs, kā to panākt. Es domāju, ka šeit trūkst vēl viena teikuma, proti, ko tad "ðajā nolūkā" darīt; pretējā gadījumā tas patiešām, kā Kuprijanovas kundze ierosina, ir deklaratīvs. Tas ir tikai uzsaukums bez mehānisma, kā to realizēt.

Nākošajā pantā ir realizēts pretmonopola mehānisms - aizliegt saslēgt tīklos reģionālos vai vietējos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus. Jā, tur es redzu šo mehānismu, kaut viņš arī tālāk ir noslēpts, izņemot tos gadījumus, kad Nacionālā radio un televīzijas padome to atļauj. Tātad Nacionālā radio un televīzijas padome var atļaut monopolu, un šeit, es domāju, vajadzētu uz trešo lasījumu padomāt... Es neesmu pret šo punktu, bet tomēr vajadzētu padomāt, kā to realizēt, un tad tas patiešām būtu vērtīgs punkts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pabeidzam debates.

A.Rugāte. Paldies Kides kungam par aizrādījumu šai daļai. Tas ir ņemams vērā, gatavojoties trešajam lasījumam, un šobrīd, tad, ja priekšlikums tiek uzturēts spēkā, ir balsojums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Kuprijanova lūdz balsojumu? Nelūdz. Pārējie deputāti arī neiebilst, līdz ar to paliek komisijas piedāvātā redakcija.

A.Rugāte. Paldies. Panta otrajā daļā... šeit atkal vajadzētu iekaviņas no kreisās puses, jo tas nav punkts, bet daļa. Atbildīgā komisija ir latviskojusi terminoloģiju - vārda "lokālos" vietā ir vārds "vietējos". Citu priekšlikumu šajā daļā nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte. Panta trešajā daļā ir deputāta Putniņa priekšlikums, kurš komisijā daļēji pieņemts. Skatoties uz izcelto druku, jūs varat arī paši sazīmēt, kura ir tā daļa, kas ir daļēji pieņemta. Un līdz ar to 8.panta trešās daļas teksts komisijas piedāvātajā redakcijā ir šāds: "Programmu veidošana ir neatkarīga. Aizliegts bez retranslācijas atļaujas veikt programmu sinhronu un paralēlu raidīšanu, izņemot bērnu, kultūras un sporta raidījumus, kā arī dažādu sabiedrisku pasākumu un notikumu tiešas translācijas."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Teksts ir pieņemts.

A.Rugāte. Panta ceturtajā daļā atbildīgā komisija piedāvā citu, precizētu redakciju, kas šobrīd skan tā: "Katra raidorganizācija, izņemot sabiedrisko raidorganizāciju, var veidot ne vairāk kā trīs programmas." Ir deputāta Putniņa priekšlikums, kurš nav pieņemts, un tas skan šādi: "Katra raidorganizācija, izņemot sabiedriskās raidorganizācijas, var veidot un izplatīt vienu programmu, kā arī vienu vai vairākas papildinošās programmas (teleteksts, radio datu sistēma un citas)." Un, cienījamie kolēģi, man gribas vērst jūsu uzmanību uz to, ka tas arī ir konceptuālas dabas jautājums, uz ko mēs varam šobrīd sagaidīt no Eiropas padomes likumdošanas diezgan sīvu norādi, ka šeit patiesībā pastāv iespēja tām bažām par šo tīklu veidošanu un par sabiedrisko raidītāju praktisko neaizsargātību, proti, lai nerunātu gari un plaši, ir jāsaka - tas ir tā saucamais Berluskoni variants. Tā ka tas ir konceptuāls balsojums un konceptuāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Jā, tas ir konceptuālas dabas jautājums, un tās ir tās lielās bažas: negribas nevienam nodarīt pāri. Bet par ko tad mums ir jādomā? Mums ir jādomā par sabiedriskās televīzijas un sabiedriskā radio iespēju, un mums ir jādomā par to, lai šīs - kā mēs to tagad esam nosaukuši - komerciālās televīzijas iespēja nekļūst jau par monopoliespēju. Es jūs lūdzu - izsakieties, un pēc tam balsosim! Bet ļoti iedziļinieties šajā jautājumā, nenodarot pāri arī komerciālajai televīzijai (un, es domāju, manā piedāvājumā nav nodarīts pāri komerciālajai televīzijai)! Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šī daļa, 8. panta ceturtā daļa, tiešām ir ārkārtīgi izšķirošs jautājums, tas ir konceptuāls jautājums, jo, ja mēs pieļaujam iespēju, ka viena raidorganizācija var veidot trīs atsevišķas programmas, kuras zināmā mērā rada skatītājos un klausītājos maldīgu iespaidu, ka ar triju dažādu programmu palīdzību tiek filtrēta cilvēku apziņā viena un tā pati ideja ar dažādiem līdzekļiem... Un tāpēc es atbalstu deputāta Putniņa priekšlikumu, ka katrai raidorganizācijai, izņemot sabiedriskās raidorganizācijas, ir iespējams izplatīt tikai vienu programmu, nevis trīs, nevis uzmācīgi paust šo savu ideju masu informācijas līdzekļos. Aicinu atbalstīt Paula Putniņa ierosinājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu jūs nopietni iedziļināties, izlasīt vēlreiz šo pantu, šo piedāvāto labojumu, jo tas ir ļoti nozīmīgs. Lai mani nepārprot komercraidstaciju vadītāji un cilvēki, kas tajās strādā un kas grib strādāt! Es nebūt neiestājos pret viņiem, bet patiešām ir tā, kā teica Seiles kundze, - ka, izvēršot plašu darbību trijās programmās, vienpusēji, varbūt ne tādā virzienā, kādu mēs vēlamies savā topošajā neatkarīgajā valstī, var izraisīt nevēlamas sekas. Tādēļ es ieteiktu palikt pie vienas programmas, bet varbūt atstāt - šeit gan tas nav rakstīts - šobrīd esošajām, darbojošamies raidstacijām iespēju turpināt šīs programmas. Tas varētu būt ar šādu piebildi, lai tās, kuras jau veido ne tikai vienu, bet vairākas programmas, varētu šo darbu turpināt. To varētu pieļaut. Bet tām, kas turpmāk dibināsies, - tām pietiktu ar vienu programmu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Mariss Andersons - lūdzu! "Latvijas ceļš".

M.Andersons (LC).

Kolēģi, es jums uzdotu tādu jautājumu no šodienas prakses: ja jums vajadzētu šobrīd izvēlēties, kuru no stacijām slēgt - SWH, "SWH-Plus" vai "SWH-Amadeus", - kuru jūs slēgtu? Tūlīt paskaidrošu, kāpēc es uzdevu šādu jautājumu. Visupirms, ja ir viena programma, tad šinī gadījumā viena no divām komerciālām raidorganizācijām būtu jālikvidē. Bet radio tiek izsniegtas, lūk, šīs apraides atļaujas, šie formāti attiecībā uz konkrētu, teiksim, mūzikas novirzienu. Šobrīd, piemēram, ar klasisko mūziku neviena komerciāla stacija nevar izdzīvot. Šinī gadījumā es gribētu teikt, ka tas ir spilgts piemērs tam, ka ar vienu programmu tik tiešām ir par maz. Protams, šeit ir atruna, ka ir sabiedriskās raidorganizācijas, teorētiski tām varētu būt simt programmas, bet, protams, finansiāli tas nekad tā nebūs. Bet, lai šo monopolu ierobežotu, komerciālajām ir šis skaitlis - trīs.

Turklāt vēl pieņemsim tādu situāciju: kāpēc gan nevarētu būt raidorganizācijai vietējais tīkls, teiksim, Kurzemē, un citā reģionā - Zemgalē? Tas arī būtu pret... Jeb beigu beigās varētu būt viena raidorganizācija - : viena radioprogramma un viena programma - televīzijas. Tā ka, es domāju, kaut vai ar šo piemēru, kas man tagad ienāca prātā... Es tāpēc noraidu šādu deputāta Putniņa ieteiktu ierobežojumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - "Latvijas ceļš".

I.Birzniece (LC).

Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir dīvaini, ka mēs piecus gadus pēc 1990. gada 4. maija sākam dzirdēt, ka nu ir bailes no vietējās konkurences. Kas ir demokrātija? Sākt kontrolēt... mums tikai vajag vienu ideju parādīt vienā vietā, mēs rakstām šeit, ka tur neeksistē cenzūra televīzijas un radio sistēmai... Mēs to rakstām, bet es dzirdu dažu deputātu runās domas, ka ļoti grib kontrolēt saturu. Un ir tieši tā, kā deputāts Andersons sacīja, - ka tur ir dažādi formāti - viens, cik es saprotu, ir ierobežojums - ne vairāk kā trīs programmas, lai nebūtu nekāda liela koncentrācija neviena cilvēka rokā, kā deputāts Kides kungs teica, runājot par 8. panta pirmo daļu... es piekrītu viņam, ka tālāk ir jādefinē, kas ir monopolizācija, lai neatļautu monopolizāciju, un tālākajās daļās ir ierobežojumi attiecībā uz to, cik daudz var būt fizisko personu īpašumā... Bet vai mums tiešām... mums ir tik lielas bailes un mēs tik zemu vērtējam klausītājus un skatītājus, ka domājam, ka viņi paši nevar izlemt, ko viņi grib dzirdēt un klausīties. Šeit ir jau ierobežojums attiecībā uz trijām programmām. Padomājiet, citādi jūs... man ir tā doma, ka ieslīdam atpakaļ, pussolīti atpakaļ iepriekšējā, ļoti regulējošajā sistēmā.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, Aivars Endziņš, pēc tam - Andris Rozentāls.

E.Inkēns (LC).

Es, protams, saprotu, ka mēs visi esam sociālisma bērni, bet man šķiet ļoti dīvaini redzēt šā sociālisma bērnu pirmajās rindās tieši LNNK pārstāvjus. Jo šis ir tipisks pēcsociālistiskās valsts sindroms, par kuru jūs pašreiz runājat un saskaņā ar kuru ir pilnīgi skaidrs, ka tikai tas, kas ir valstisks, vai tas, ko mēs nosaucam par sabiedrisku, - tas ir tas pareizais, bet tas, ko saka privātie, - tas noteikti ir aizdomīgs, jo privātie paši par sevi ir aizdomīgi. Jo tā cilvēks ir audzināts gadiem ilgi. Es nezinu, kā Rietumu latvieši var iekļauties šajā jaukajā teorijā. Teikt, ka trīs programmas ir monopols, ir apzināti teikt nepatiesību, jo šodien Latvijā ir raidstacijas, kurām ir šīs trīs programmas, bet nekas nav mainījies, nevienam nav monopola, nekas briesmīgs nav noticis. Un es jums varu izmodelēt pietiekami daudz situāciju, ka tas ir loģiski, ka vienai raidorganziācijai pieder vairākas stacijas. Pieņemsim, lokālajā tīklā tie paši cilvēki taisa raidījumus gan radio, gan televīzijai - kaut vai tāpēc, lai būtu lētāk. Radio-2A... Marisa Andersona minētais piemērs par "Software House" trīs radio... kur trešais, kur pirmie divi... jeb, pareizāk sakot, pirmais latviešu... uztur klasiskās mūzikas kanālu. Tabūna kungs, privātie tiešām jūs nepārpratīs, viņi pilnīgi precīzi un skaidri sapratīs, ko jūs gribējāt. Jūs gribat ierobežot privāto darbību Latvijā, jo jums visu laiku liekas, ka ir pareizais un nepareizais viedoklis un ka privātajiem nevar būt pareizais. Šī cīņa ap šo likumu pietiekami ilgi ir bijusi saistīta tikai ar to, ka kāds grib paturēt pareizā viedokļa, savā ziņā valstiskā viedokļa monopolu. Man liekas, ka Latvija tomēr iet citā virzienā un nevajadzētu pieturēties pie tā. Antimonopola normas šajā likumā ir ieviestas ļoti stingras. Tieši caur neatļautību. Neatļaut, lai vienai personai, vienai personu grupai būtu kontrolpakete divās raidorganizācijās. Tas ir svarīgi. Nevis trīs kanāli, kas īstenībā nav nekas, jo reālā dzīve pierāda, kas tas nav... un tas neiespaido mūsu viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Andris Rozentāls.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Otrajā lappusē ir termina "programma" skaidrojums. Es aicinu cienījamos deputātus to izlasīt: "programma ir viens raidījums vai atsevišķu raidījumu kopums, kas veidots ar kopēju nosaukumu un izplatīts ar tehniskiem līdzekļiem. Pieļaujams programmas sadalījums pa dažādiem laikiem un izplatīšanas tīkliem;". Tas ir 3. lappusē. Tālāk, 5. lappusē, ir 9. punkts: "'Raidorganizācijas programmai jābūt daudzpusīgai. Tai jāatspoguļo sabiedrībā pastāvošie uzskati un viedokļi." 10.punkts: "Raidorganizācijas, līdztekus programmu veidošanai un izplatīšanai, drīkst veikt tikai tādu uzņēmējdarbību, kas tieši saistīta ar apraides procesa nodrošināšanu," un tālāk kā tekstā. Vārds "programma" ðeit bija daudzskaitlī. Visu laiku ir runa par daudzām programmām. Un kādu monopolu šeit jūs saskatāt? Šeit minēja piemēru par "Software House" radio. Nu paņemsim piemēru par televīziju! Man liekas, ka šodien mums nav nevienas tādas komercorganizācijas, kas ir spējīga un arī tīri tehniski nodrošināta, lai varētu radīt trīs programmas, raidīt trijos kanālos kaut kur... Var būt, ka perspektīvā tas ir iespējams, bet, es atvainojos, kāpēc man kā klausītājam vai kā skatītājam grib uztiept tikai vienu? Proti, ka man ir kaut kāda izvēle klausīties sabiedrisko radio vai skatīties sabiedrisko televīziju. Bet tajā pašā laikā, ja es zinu, ka ir, teiksim, RBS televīzija vai NTV-5, vai parādīsies varbūt citas kaut kādas stacijas, ir spējīgas un var radīt dažādas programmas... Manā uztverē, tas nav vienkārši tā - programma ar kanālu tiek identificēta. Man liekas, ka te ir tieši tā iespēja... man liekas, ka cienījamais Tabūna kungs laikam baidās šeit no konkurences. Bet kāpēc man ir jāklausās visu laiku jūsu balss (No zāles deputāts P.Tabūns: "Es nestrādāju!") dažādās frekvencēs un dažādos sabiedriskā radio raidījumos? Var būt, ka es gribu klausīties jūsu balsi ne tikai tur, bet arī vairākās citās programmās komercorganizāciju raidījumos? Kāpēc? Man liekas, ka šeit tā loģika, ka šāds priekšlikums tiek izvirzīts... es nezinu... padomājiet ļoti nopietni! Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Jā, šeit ir, manuprāt, zināma neizpratne. Birznieces kundze nesaprot, ko Latvijā nozīmē demokrātija un ko - Amerikā. Es domāju, ka demokrātija ir viena, bet anarhija ir kaut kas cits. Ir jārada likums, kas reglamentē un sakārto mūsu valsti, un šie likumi ir jāievēro. Pie šīs likumu veidošanas mēs strādājam pašreiz. Bet diemžēl likuma izveide mums liek domāt par sekām, ko tas dos. Šobrīd Latvijā, ieslēdzot jebkuru radio, visur, izņemot valsts radio, mēs dzirdam angliski modulētu latvisku runu, kura neatbilst latviskajai dikcijai, ir kliedzoša popmūzika. Paldies, ka mums tomēr ir arī kāds klasiskais raidītājs parādījies! Un tas viss ne latviešu mentalitātei, ne latviešu nacionālajai atmodai nav absolūti vajadzīgs. Bet, ja nu viņiem ir nauda ( un no kurienes tā nāk - vai no bankas "Baltija" vai no kādas citas - mēs nezinām), lai viņi raida vien, bet zināma ierobežojoša monopola veidošanās ir vajadzīga. Un tam, man liekas, ir spiesti piekrist visi. Mēs esam ar... nu tiešām... varbūt ar šā sociālisma laika paņēmieniem slāpējuši un klusinājuši to balsis, kuri brīdināja no šīs draudošās situācijas Latvijā, to dzirdēja tikai kaut kur pa retam, bet visas šīs urravas un saucieni, kas ir izskanējuši, mūs ir noveduši pie šīs situācijas, kurā mēs esam. Tā kā brīvība ir bijusi milzīga, katrs ir līdz šim propagandējis atbilstoši savai sapratnei, tikai virziens, kā redzams, nav bijis pareizs. To nepanāks arī ar likumu, bet ir jālikvidē tas monopols, kurš šobrīd faktiski pastāv komerciālajā masu informācijas sistēmā. Bet vai ir iespējams šobrīd izšķirties - viena vai divas programmas?.. Kā redzams, gatavojot trešo lasījumu, to vajag precizēt. To vajag precizēt! Droši vien var pa vienai raidstacijai būt gan televīzijas, gan radio programma, un droši vien viņi var arī kādā no reģionālajām televīzijām raidīt. Es domāju, ka šis skaidrojums nav visai precīzs otrajā lasījumā, bet, gatavojot trešo, tas ir jāsakārto. Paldies.

Sēdes vadītājs. Abi reizē piecēlāties... Lūdzu, deputāts Lambergs - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam - deputāts Stalts.

A.Lambergs (LNNK).

Es atbalstu un vienmēr atbalstīšu brīvā tirgus ekonomiju. Es atbalstīšu manas un jūsu tiesības izvēlēties, ko jūs vēlaties klausīties, un to, lai netiktu ierobežotas šīs tiesības. Līdz ar to es aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Lai dzīvo brīvā izvēle! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Deputāts Stalts - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

D.Stalts (LNNK).

Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Ir jauki aicināt balsot par brīvo izvēli. Un mana brīvā izvēle arīdzan ir tāda, ka es izvēlos atbalstīt deputāta Paula Putniņa viedokli. Un kālabad es to izvēlos? Tālabad, ka vakar es, tāpat kā jūs visi, saņēmu izcila Eiropas padomes speciālista Vernera Rumphorsta atzinumu. Un ko tad Verners Rumphorsts raksta tieši par šo pantu? Uzšķiršu. Tātad par 8.4. pantu nolasīšu jums vēlreiz: "Vajadzētu svītrot, ja tā nolūks nav pavērt ceļu latviešu Berluskoni." Vai mūsu nolūks būtu pavērt ceļu latviešu Berluskoni? Mēs taču visi zinām, kas viņš ir un kāda ir viņa virzība. Vai mums nepietiek ar šāda veida berluskoni jau citās jomās? Vai mums tādus vajag arī mūsu Latvijas radio un televīzijā? Vai mums nevajadzētu iepazīt pieredzi, kāda ir Eiropas padomē, Eiropas savienībā, uz kuru mēs tā kārojam iet? Vai mums nevajadzētu apskatīties, kā Norvēģijā vai citās zemēs risina šīs lietas? Norvēģijā arī, lūk, tika "palaists šis džins". Un kas iznāca? Iznāca, ka Norvēģijas parlaments salasījās kopā - nevis salasījās, bet sanāca, piedošanu! - īpašā sēdē un lēma - samazināt šo iespēju uz pusi un vēl vairāk. Cik šobrīd Latvijā ir televīzijas kanālu? Ja nemaldos, Rīgā jau ir seši. Francijā bija pieci, viens bankrotēja. Vai tas jau nav piemērs? Vai varam salīdzināt Franciju ar Latviju? Mēs taču nevaram atļauties uzturēt vairāk kanālu. Kas tad notiks, ja viena raidstacija valdīs pār trijām programmām? Berluskoni sindroms ir ļoti bīstama lieta. Tādējādi mēs varam pieļaut, ka viss Latvijas raidtīkls tiks pārņemts vienās rokās. Lai dzīvo demokrātija, bet ne visatļautība! Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Jānis Lucāns.

A.Krastiņš (LNNK).

Godātie kolēģi! Ja jau demokrātija, tad demokrātija: Rumphorsta kungam nepatīk Berluskoni, taču man viņš liekas tīri tā nekas. Jo viņš ir viens talantīgs vīrs, kurš turklāt izveidoja Itālijas valdību, kura iepriekš krita, viņam arī nelaimējās palikt it kā... Bet gaumes ir dažādas. Tāpēc es domāju, ka šajā gadījumā tomēr runāt par zināmu monopolu vai nemonopolu nekāda pamata nav, jo ierobežojums - šīs trīs programmas - jau ir dots. Te pat var domāt, vai tas ir labi vai slikti, ka ir dots ierobežojums - trīs programmas. Tāpēc es arī gribu atbalstīt arī savu frakcijas biedru Lamberga kungu. Ja jau ir demokrātija, tad mums tā ir jāattīsta un jārada veselīga konkurence. Cilvēks pats izvēlēsies, ko skatīsies un kā skatīsies. Un, ja beigu beigās šeit ir domāta kaut kādas vienas ideoloģijas paušana dažādu programmu veidā, teiksim, no vienas raidorganizācijas, tad, ja jau ir tik daudz naudas, var radīt arī vairākas raidorganizācijas. Un nav nekāda pamata... Un kāpēc tad tur laidīs vienu programmu un beigās viss tas pats... Piemēram, es tagad skatos šo Latvijas 7.kanālu, kur ir šīs privātās raidorganizācijas jeb komercraidorganizācijas. Tās, atklāti sakot, visas ir absolūti vienādas - pirmām kārtām tāpēc, ka tur raidījumi notiek tikai krievu valodā. Un tās ir dažādas raidorganizācijas, bet tur ir pausta praktiski viena ideoloģija - ar nelieliem izņēmumiem. Varbūt ir kādas nevarīgas pašdarbnieciskas programmas, tīri tā žēl paliek to cilvēku, kas izdod naudu, lai tās raidītu. To pašu visu var panākt - lūdzu! - ar dažādām raidorganizācijām. Paskatīsimies to televīzijas programmu 7.kanālā! Tur ir ļoti dažādas IGE un KS video, un kas tik tur vēl nav! Dažādas raidorganizācijas raida pa vienai programmai - viena ideoloģija, viena valoda, kura nav valsts valoda, aizņem visu šo kanālu. Lūdzu, - pilnībā ievērots šis Paula Putniņa kunga ieteiktais labojums! Jā, ir viena programma, un visu to pašu laiž. Tā ka, es domāju, tas nav tas veids. Te ir jābūt veselīgai konkurencei, un ja mums būs iespēja kaut kādi iespaidot šo Radio un televīzijas padomi un pārējo, rūpēties par kvalitāti... ir Pretmonopola padome un tamlīdzīgi... visu to var risināt, veicināt šajā gadījumā. Bet ar šo vienu programmu speciāli ierobežot varbūt tiešām talantīgu un pelnošu organizāciju, kura var dot ļoti lielu labumu... Piemēram, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, konservatīvā partija, būs tik ietekmīga un bagāta, ka ir partija... bet mūsu partijas biedri ir dibinājuši vairākas raidorganizācijas un tamlīdzīgi. Ko tad pēc tam mēs darīsim? Arī ierobežosim paši sevi un tamlīdzīgi? Vai Zemnieku savienība, kas jau tagad ir ļoti bagāta un varena organizācija, kas radīs tādu... arī sevi ierobežos attiecībā uz vēlēšanām un tamlīdzīgi? Tā ka, es domāju, ka šeit nekāda pamata nav... To visu varētu ar citiem likumiem ierobežot... monopolu, bet es šajā gadījumā aizstāvu to viedokli, ka mums ir jāpatur šis variants ar trim programmām, kurš dotu vismaz iespēju dažādot to, kas mums pašlaik ir, un radīt veselīgu konkurenci arī šajos elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība! Pēc tam - Anna Seile.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Kā parasti, šādās reizēs virmo kaislības un parādās sociālisma aizstāvji un sociālisma pretinieki, un vieni par otriem, protams, ir labāki, un brīvais tirgus lai dzīvo! Tas viss ir ļoti skaisti, labi skan. Es nolasīšu vienu citātu, vienu mazu citātu no tā, ko ir teicis viens no brīvā tirgus zinātniekiem, kurš ir mēģinājis vērtēt mūsu pašreiz apspriežamo Latvijas likumu. Rakstā ir teikts šādi: "Likumprojekta par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem pamatā izmantota Eiropas valstij nepieņemama, visai barbariska konstrukcija, kas balstīta uz vecās padomijas un jaunapgūtā amerikānisma mistrojuma pamatiem." Tas ir citāts no Sandras Veinbergas, zviedru zinātnieces (acīmredzot latviešu izcelsmes), raksta. Viņa dod šādu vērtējumu par Latvijas Radio un televīzijas likumu. Ko es gribu šajā sakarībā teikt? Man liekas, ka tos, kas šobrīd iestājas par šo daudzo programmu neatzīšanu vienās rokās, - man liekas, ka viņus vada vienas bažas, un šīs bažas ir tādas, ka... Vienmēr, kad mēs dalām kaut ko, mēs aizmirstam, ka tas ir ierobežots. Un šajā gadījumā arī kanālu skaits, ko dalīt šīm dažādajām programmām, manuprāt, nav bezgalīgs un ir ierobežots. Un, ja tas ir tā, ja mēs šeit neradām nekādu aizsardzību, tad, lūk, kur ir tās bažas: tās bažas ir tanī apstāklī, ka tie kanāli, kuri šobrīd ir pieejami gandrīz visiem Latvijas iedzīvotājiem un kurus varētu ļoti lielā mērā interesēt komerckanālu raidītāji,- ka šie kanāli pateicoties tīram tirgus ekonomiskajam izdevīgumam ar laiku varētu nonākt viņu rokās un beigu beigās Latvijai kā valstij nebūtu iespējas veidot to, ko mēs varbūt varētu saukt par ētiskāku raidīšanas programmu vai, teiksim, par audzināšanas programmu vai tamlīdzīgi. Tas, man liekas, Latvijā ir ļoti aktuāls jautājums, jo... Nepārspīlēsim lietas, bet novērtēsim reāli: daudzas no komercprogrammām, kuras mēs šobrīd jau redzam, ir, patiesību sakot, mēsli un nekas vairāk! Tās ir, teiksim, no kapitālistiem paņemtie, tā sakot, atkritumi, kuri nāk par lētu naudu un kurus mēs tagad saņemam savās galviņās iekšā. Un tam pretī ir jādod līdzsvars, un diemžēl šo līdzsvaru var dot vienīgi valsts programma, ja tai ir šāda vēlēšanās to darīt. Un tāpēc šī programma būtu jāaizstāv, un, pēc manām domām, šobrīd Latvijas Radio brīnišķīgi pilda šo funkciju taisni šīs ētiskās audzināšanas, augstas morāles audzināšanas ziņā. Un nevajadzētu to atkal aizklāt ar sociālisma palieku restaurāciju un tamlīdzīgiem diezgan muļķīgiem saukļiem, jo, kā redzat, arī šos sociālisma pseidopretiniekus var tikpat viegli apvainot šajā sociālisma ideju paušanā. Mēs pārlieku pārspīlējam vienas puses prioritāti attiecībā pret kādu citu pusi. Nevar Latvijas Radio vai Latvijas Televīziju pārvērst tikai par tirgus bulciņu iztirgotājiem. Nevar tikai no šā viedokļa skatīties. Un tāpēc, pēc manām domām, šīs bažas ir pamatotas, un es gribu atbalstīt šajā gadījumā Putniņa kunga ieteikto ierobežojumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Edvīns Inkēns un Edvīns Kide.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Kaut arī mēs masu informācijas līdzekļus saucam par ceturto varu, īstenībā tā ir pirmā vara, un no viņas ir atkarīgs viss - no viņas ir atkarīga mūsu apziņas veidošana un arī visas mūsu latviešu tautas nākotne. Bet es jums gribu pateikt tikai vienu, balstoties uz to, ko izteica jau iepriekšējie runātāji. Tagad 7.kanālā raida netalantīgas raidorganizācijas, un viņas visas ir līdzīgas viena otrai kā ūdens piles. Netalantīgas organizācijas! Zināmā mērā pat tādas, kas neatbalsta mūsu latviešu tautai raksturīgos un vēsturiski izveidojušos ideālus. Kas tad notiks, ja šīs netalantīgās organizācijas katra veidos nevis vienu, bet trīs raidījumus? Tā jau vairs nebūs pile, tā jau būs straume, kas pārmāks mūsu kultūru. Tāpēc es ļoti gribu atbalstīt Paula Putniņa ierosinājumu un aicinu balsot par to.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Edvīns Kide.

E.Inkēns (LC).

Seiles kundze, jums ir taisnība! Tā nebūs pile, tā būs pīle. Ja jūs paskatīsities, kas tālāk ir noteikts likumā, - valodas normas un viss pārējais un vispār to, kāpēc šis likums ir radīts, tad redzēsit, ka tas ir tieši tāpēc, lai nepieļautu šo bezjēdzīgo fragmentāciju, kas notiek Latvijas televīzijā, un to, ko mēs redzam.

Bet es vēl gribu teikt par Veinbergas kundzi. Veinbergas kundze nav zviedriete vai Zviedrijas latviete. Viņa ir mana pasniedzēja, viņa man ir pasniegusi. Viņa ir beigusi Maskavas Universitāti un pēc tam ir pasniegusi Latvijas Universitātē, un es biju viņas skolnieks. Diemžēl viņa aizbrauca, uzskatot, ka Zviedrijā ir piemērotāki darba apstākļi. Viņa aizbrauca un dzīvo tagad Zviedrijā, un, kā viņa raksta "Neatkarīgajā Cīņā", acīmredzot atgriezīsies. Protams, mūsu likums daļēji ir mistrojums tāpēc, ka tajā ir savākts tas, ko mēs uzskatījām par pieņemamu no pasaules pieredzes, tas ir savākts šajā likumā, bet kāpēc mums būtu jāpārņem Zviedrijas lieliskais sociāldemokrātiskais modelis? Mēs to nepārņēmām. Tajā ziņā šis likums ir mistrojums.

Bet tajā pašā laikā, Lucāna kungs, attiecībā uz Latvijas Radio gribu teikt, ka Latvijas Radio pirmā programma atkal pēdējā pusgada laikā ir iemanījusies visas Latvijas mērogā, kur nav dzirdams FM... Starp citu, tā atkal zaudē kārtējos 6% savu klausītāju, tāpēc ka parādās konkurence. Diemžēl Latvijas Radio ne vienmēr dod to produktu, ko cilvēki vēlētos dzirdēt. Es jums varu pastāstīt pat anekdoti. Pēdējo mēnešu laikā stundām ilgi Latvijas Radio apspriež jautājumus, kas ir saistīti ar šo likumu. Ņemot vērā, ka es mazlietiņ piedalos šā likuma izstrādē, es aizsūtīju oficiālu lūgumu, lai Latvijas Radio man ļauj arī izteikt viedokli. Es atkārtoju - stundām ilgi viņi to apspriež. Man vakar pienāca atbilde - man piedāvā rīt sēdes laikā uzstāties un augstsirdīgi dod 5 minūtes. Lūk, jums brīvība Latvijas Radio izpratnē, lūk,vēlēšanās dzirdēt kāda cita viedokli! Lūk, demokrātija!

Bet tagad parunāsim par pašu būtiskāko, kāpēc es nācu. Ne jau dēļ Latvijas Radio, bet tāpēc, lai zinātu, kas ir EBU, jo nepārtraukti notiek atsauce uz EBU un Eiropas pieredzi. EBU savā ziņā ir monarhistiska organizācija, un viņa aizstāv tikai sabiedriskos. Pašreizējā brīdī Eiropā notiek ļoti nopietna mērošanās spēkiem starp sabiedriskajiem raidītājiem un privātajiem. Un privātie katru gadu pierāda, ka viņi dod sabiedrībai vērtīgākus raidījumus, to, ka viņi spēj izpildīt funkcijas, kas sabiedrībai ir vajadzīgas, gan kultūras, gan daudzos citos jautājumos, turpretī sabiedriskā televīzija un radio tiešām katru gadu zaudē, un EBU ir šo sabiedrisko raidītāju "jumta" organizācija, kas, protams, aizstāv tikai viņu intereses. Un tāpēc, ja jūs pieminējāt EBU atsauksmi, te vajadzētu paskatīties arī otru, kas ir pienākusi. Tā ir atnākusi no Eiropas padomes. Tur nav ne vismazāko iebildumu šajā jautājumā pret mūsu veidoto likumu. Viņi neredz šīs briesmas, šī Eiropas padome, bet to jau redzēja EBU, kas ir ieinteresētā organizācija, un savā ziņā, kā es jau teicu, viņiem prasīt padomu šajā jautājumā ir tāpat, kā prasīt padomu monarhistiem, vai monarhiskā iekārta ir laba. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienītie deputāti! Es šeit gribētu skart tikai vienu aspektu, proti, aspektu par veselīgu konkurenci starp sabiedrisko radio un televīziju, tas ir Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, un visu plašo privāto raidorganizāciju spektru. Es domāju, ka saukt par veselīgu konkurenci to, ka vienai sabiedriskajai raidorganizācijai, tas ir, valsts jeb sabiedriskajai raidorganizācijai, stāv pretim trīsreiz pareizināts visplašākais spektrs citu raidorganizāciju... Tā ir nesalīdzināma konkurence. Ir grūti konkurēt. It īpaši tad, ja Latvijas Televīzija un Latvijas Radio saņems tādu finansējumu, kādu mēs ar savu budžetu spēsim dot. Tāpēc arī, Inkēna kungs, Latvijas Televīzija un Latvijas Radio varbūt ir pelēcīgāki, jo mēs viņiem nespējam dot līdzekļus, lai viņi varētu radīt ļoti labas programmas. Toties privātais sektors ir bagātāks ar naudu, tas var "nosegt" raidījumus un konkurēt, tāpēc sabiedriskajam radio un televīzijai ir stipri grūtāk, tāpēc es uzskatu, ka savairot spektru un pareizināt ar trīs radioprogrammām... Es nezinu, vai ar kvantitāti mēs iegūsim kvalitāti attiecībā uz šo privāto raidorganizāciju spektru. Labāk būtu mazliet ierobežot un prasīt kvalitatīvu izpildījumu, nekā dot kvantitāti, citādi kvalitāte var izpalikt. Un tad arī trūcīgajam Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai būtu mazliet vieglāk konkurēt ar šo zināmā mērā piesārņoto spektru. Tāpēc es lūgtu atbalstīt Putniņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referente, dodiet savu komentāru, un tad balsosim.

A.Rugāte. Paldies. Man ir jāturpina Inkēna kunga teiktais, lai klātesošajiem deputātiem būtu pilnīga informācija attiecībā uz EBU un Rumphorsta kungu, uz kuru bija atsauce Stalta kunga teiktajā. Diemžēl Eiropas padomes ekspertu saņemtais atzinums patiešām ir Eiropas padomes atzinums, kuru ir veidojis Rumphorsta kungs. Bet kādēļ tieši viņš? Tādēļ, ka Eiropas padome viņu ir atzinusi par vienīgo neatkarīgo ekspertu visas Eiropas likumdošanā šajā nozarē. Es domāju, ka tas ir bezprecedenta gadījums, ja mēs šobrīd mēģinām kaut kādā veidā meklēt kaut kādus citus motīvus, kādēļ Rumphorsta kungs vai EBU grib mums kaut ko iestāstīt. Un to es gribētu teikt varbūt tādā sakarā, ka es visiem, kuri debatēja par šo ļoti konceptuālo punkta daļu, gribu pateikties, jo patiesībā Putniņa kunga priekšlikums ir tāds, no kura izriet jautājums: ko darīt ar tiem, kuri jau raida? Uz šo jautājumu Putniņa kunga priekšlikums nedod atbildi. Tajā pašā laikā komisijas izstrādātais šīs daļas redakcijas variants skaidri un gaiši legalizē to, kas šobrīd pastāv. Es neslēpšu, ka mēs arī komisijā spriedām par šo programmu skaitu, kurš būtu ierakstāms šajā daļā. Es pieļauju precedentu, ka, ja būtu bijušas kādas piecas raidorganizācijas, tad arī būtu ierakstīts šis limits - piecas, izņemot sabiedriskās raidorganizācijas, kurām nav numurēts šis skaits. Tādēļ man, vēl jo vairāk kā deputātei, ir jautājums šajā konkrētajā gadījumā, jo arī man ir savs viedoklis šajā konceptuālajā balsojumā, proti: kā tad tas nu iznāk - tā Eiropa, kura, tā sakot, nav baudījusi vai ir maz baudījusi šo sociālismu, tomēr mūs grib pasargāt no "rûgtā augļa", kuru viņa ir apēdusi pilnā apjomā - pilnā apjomā ar visu kauliņu, sēkliņu un iespējamām atvasītēm? Un, ja viņa grib mūs pasargāt, tad viņa to galu galā dara ar kaut kādu nolūku, balstoties uz savu pieredzi. Un bieži vien, cik nu viņi ir braukuši pie mums un vaicājuši, un arī šajos atzinumos mēs skaidri un gaiši dzirdam un redzam viņu jautājumu: bet ko jūs paši īsti gribat? Tad te nu ir tā mūsu brīvā izvēle, Lamberga kungs un pārējie kungi, - ko mēs īsti tiešām gribam? Te ir tas brīdis, kad mums ir jāizdara šī izvēle, un tāpēc, tiešām - lai dzīvo šī brīvā izvēle! Balsosim par šo priekšlikumu, bet konceptuālais risinājums tiks pieņemts tāds vai citāds.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Putniņa priekšlikumu: "Katra raidorganizācija, izņemot sabiedriskās raidorganizācijas, var veidot un izplatīt vienu programmu, kā arī vienu vai vairākas papildinošās programmas (teleteksts, radio datu sistēma u.c.)."Lûdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 21, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju: "Katra raidorganizācija, izņemot sabiedrisko raidorganizāciju, var veidot ne vairāk kā trīs programmas." Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 14, atturas - 12. Komisijas redakcija ir pieņemta. Tā kā balsojums ir pabeigts un redakcija ir pieņemta, es gribētu aicināt referenti piedalīties debatēs ar personīgo viedokli un komentārā pēc debatēm uzstāties kā referentei.

A.Rugāte. Paldies. Piektā daļa. Atbildīgā komisija piedāvā precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildes deputātiem? Nav.

A.Rugāte. Ir arī deputātes Počas priekšlikums, kurš nav pieņemts, jo likumā nav šāda termina "saistītas personas", tāpēc arī priekšlikums nevarēja tikt izmantots. Vēl ir deputāta Putniņa priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, deputāte Poča vai kāds cits deputāts neuztur spēkā savu priekšlikumu? Nē, nē, tagad par Počas priekšlikumu ir runa. Neuztur. Tālāk, lūdzu!

Putniņa priekšlikums.

A.Rugāte. Putniņa priekšlikums komisijā nav pieņemts, arī deputāta Berķa priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vispirms par Putniņa priekšlikumu, par atsevišķiem priekšlikumiem... Deputāts Pauls Putniņš - lūdzu! Atklājam debates par jūsu priekšlikumu.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Šajā priekšlikumā jau viss faktiski ir pateikts, un tur tas arī ir izlasāms. Bet ir pieņemams arī nākamais priekšlikums, ja mans priekšlikums tiek noraidīts, un tas ir Aivara Berķa priekšlikums. Bet es, izmantojot šo brīdi, gribu iesaistīties vēl tajās diskusijās vai faktiski skaidrojumā, ar ko mēs nodarbojāmies iepriekšējās 10 vai 20 minūtes. Cienītie, godātie kolēģi, cienītās kolēģes, mums jāapzinās, kādā sabiedrībā mēs dzīvojam. Ja mūsu sabiedrība būtu augsti morālā, atraisītā, izveidotā, skaidrā līmenī, tad mēs varētu arī daudz lielākas brīvības dot mazāk nodarboties ar šiem nepatīkamajiem ierobežojumiem attiecībā uz komerctelevīziju un komercradio. Jūs saprotiet, kas notiek! Faktiski tā sauktā komerctelevīzija un komercradio - tas jau visiem ir zināms, tikai šeit vajag to vēlreiz atgādināt - pārtiek no reklāmas, un tās šo reklāmu raida tajās programmās, pa tiem kanāliem, kas, kā liecina socioloģisko aptauju rezultāti, ir pieprasītākie.

Kas ir pieprasītāks tādā sabiedrībā, kas nav augstā līmenī, - to jūs paši zināt, un tātad mēs faktiski gremdējam mūsu sabiedrību tā vietā, lai mēs, drusciņ kaut ko regulējot, varētu to celt. Un tā ir tā skumjā patiesība, tas mums visiem ir jāapzinās, taču mūsu varā ir kaut ko labot. Mēs faktiski lielā mērā, varētu teikt, daudzos gadījumos, ekspluatējam mūsu sabiedrības skumjo stāvokli, skumjo "galvu", nevis ejam pussolīti pa priekšu un ceļam to. Un paldies tām privātajām programmām, kas nodarbojas ar nopietnām lietām ne tikai informācijas nozīmē, un galvenokārt es šeit gribu to akcentēt mākslas nozīmē, mūzikas nozīmē. Gods un slava tām! Bet tās diemžēl nav šīs komerciālās programmas, tās nenes peļņu. Peļņu nes tās, kas ir līmeni zemāk, un tas mums ir jāapzinās, nenaidojoties vienam uz otru, lai arī kādās pozīcijās mēs šeit, Saeimā, paši stāvam. Mums jāapzinās, ko mēs veicinām un ko mēs lūkojam ierobežot, nenodarot lielas sāpes vai ciešanas tiem cilvēkiem, kuri vispār kaut ko dara. Un par to mums būs arī turpmāk runa, kad nonāksim līdz Nacionālajai radio un televīzijas padomei un tā tālāk. Tāda ir tā patiesība. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai par deputāta Putniņa priekšlikumu vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu - Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Varbūt deputāts Putniņš būtu tik laipns un izskaidrotu, kā saprast "radinieki un svaiņi līdz otrajai pakāpei", it sevišķi konkrētajos Latvijas apstākļos? Kā to saprast? Acīmredzot, kur ir lielākas ģimenes, tur ir bērni, mazbērni, brālēni, māsīcas, tālāk nāk svainis vai svaiņi. Un tā būs otrā pakāpe - svaiņi. Kā to Putniņa kungs domā - vai vispār to kaut kādā veidā varētu izkontrolēt? Vai tas ir reāli iespējams? Man liekas, ka vienā otrā ģimenē varbūt pat nav īsti skaidrības, kur, kas un kā. Es zinu, ka, piemēram, Rūjienas pusē ir ļoti daudz cilvēku ar uzvārdu "Endziņš", tas uzvārds nāk no turienes, bet es, atklāti sakot, nevaru pateikt, ar kuru no viņiem varbūt ir kaut kādā pakāpē radniecība, jo laikam tas uzvārds ir cēlies no turienes. Un mēs tā ieliksim to likumā iekšā? Endziņš varbūt ir retāks uzvārds, bet, ja mēs ņemsim, teiksim, Putniņu, Bērziņu, Kalniņu, Lejiņu, kas ir ļoti populāri, kādā veidā tad mēs izkontrolēsim, kurš tagad ir Induļa Bērziņa radinieks, kurš ir Gundara Bērziņa radinieks un vai arī viņi gadījumā nav radinieki savā starpā? Es domāju, ka tā norma, ko ir ielikusi atbildīgā komisija, ir pilnīgi pieņemama, bet šeit mēs paredzam kaut ko pilnīgi neapdomātu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

E.Inkēns (LC).

Pēc savas būtības šī daļa ir turpinājums tai diskusijai, ko mēs izvērsām iepriekšējā daļā. Un viņas uzdevums ir ierobežot monopoldarbību un nepieļaut, lai šauras grupas rokās koncentrētos pārāk liela ietekme uz masu informācijas līdzekļiem. Šis ir galvenais uzdevums, bet šo uzdevumu - un neviens to neapšauba arī komisijā - var dažādi saprast un izvērst dažādā apjomā. Paskatīsimies, kas notiek, ja formāli pieņem Putniņa kunga priekšlikumu. Un tagad es jums pastāstīšu par absolūti reālu shēmu, kas eksistē Latvijā, dzīvē eksistē. Pastāv banka, kas ir publiskā akciju sabiedrība. Šajā bankā kā publiskā akciju sabiedrībā kā mazi ieguldītāji, nelieli akciju turētāji, ir tūkstošiem cilvēku. Un šai bankai pieder daļa kādā no televīzijas stacijām varētu pat teikt, majoritāte. Automātiski izlasot Putniņa kunga priekšlikumu, iznāk tā, ka viena procenta bankas akciju turētājs jeb 0,1 procenta bankas akciju turētāji nekad vairs nevar nodibināt savu raidorganizāciju. Kāpēc? Viņi ne tikai paši nevar nodibināt. Ja gadījumā šim akciju turētājam nejauši ir gadījusies māsa, tad arī šīs māsas vīrs to nevar darīt. Mēs tādā veidā visu Latvijas sabiedrību satīsim tīklā, kur neviens nekā nevarēs darīt. Tātad ierobežojumiem vienkārši ir jābūt saprātīgiem un ir jāpatur prātā, kas ir galvenais princips.

Galvenais princips ir tāds, lai divās raidorganizācijās viena un tā pati fiziskā persona vai viena un tā pati juridiskā persona nevarētu būt ar izšķirošo balsu skaitu. Mēs zinām, ka Latvijas likumdošanā šis izšķirošais skaits ir 26 procenti. Tātad nevar būt divas raidorganizācijas, kurās vairāk nekā 25 procenti pieder vienai personai. Lūk, tas ir tas reālais ierobežojums, kas mums ir jāpanāk, un tas ierobežo, jo tās ir veto tiesības, tās ir regulējošās tiesības. Un tad, protams, katram ir tiesības izšķirties, cik lielu radu pulku mēs gribam skart. Es domāju, ka normāli ir, ja nevar būt šīs ģimenes locekļiem. Tātad sievai nevar būt, arī bērniem un varbūt, vecākiem. Un ar to tad arī pietiktu. Lai visi pārējie cilvēki, kas nonāk saskarē ar šo loku, tomēr būtu brīvi savā izvēlē, lai viņi varētu nopirkt jebkuras, tajā skaitā arī raidorganizācijas, publiskās akcijas. Ar šāda likuma pieņemšanu mēs praktiski izslēdzam publisko akciju sabiedrību rašanos tieši raidorganizācijās. Es jums gribu teikt, ka visi tie cilvēki, kuri aizstāv šīs sabiedriskās raidorganizācijas, un arī es viņas aizstāvu... arī viņām ir piemērota un sabiedrībā nepieciešama vieta, jo arī publiskās akciju sabiedrības tomēr ir viens no sabiedriskās raidīšanas paveidiem, jo viņām ir tik liels īpašnieku skaits, ka viņas pēc īpašnieku skaita jau sāk līdzināties sabiedriskajam radio un televīzijai. Tā ka ierobežojumiem ir jābūt, bet tomēr viņiem ir jābūt saprātīgiem un šis saprātīgais ierobežojums, kā man liekas, komisijas variantā ir iestrādāts. Viņš nesasaista cilvēkiem rokas un tajā pašā laikā aizliedz monopolizēt.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam -Andrejs Panteļējevs.

A.Berķis (LZS).

Es negribu šinī gadījumā nonākt kaut kādās pretrunās ar Putniņa kungu, jo būtībā mans variants ir tas pats Putniņa kunga variants, tikai, manuprāt, izteikts cilvēcīgākā un skaidrākā valodā. Un es saprotu to, es būtībā uzturu spēkā Putniņa kunga priekšlikumu, tikai aicinu izšķirties par redakciju, ja jūs par to nobalsotu. Es domāju, ka manējā būtu varbūt labāka.

Taču, runājot par lietas būtību, protams, taisnība ir tiem, kuri sacīja, cik ļoti grūti to ir kontrolēt un tā tālāk. Es gribu teikt, ka lieta ir vēl ļaunāka, jo arī tad, ja mēs pieņemtu šo punktu, diemžēl vienmēr jau atradīsies kāds Bērziņš vai kāds Berķis, vai vienalga kāds cits, kas savu vārdu pārdos tam, kurš grib ienākt. Un viņš arī var ienākt ar svešu vārdu, un tas ir tas sliktākais.

Ja šeit mēs paredzam, it īpaši ārzemju, kapitāla ienākšanu, tad teiks: vai nav vienalga, no kuras puses tas būtu, - vai tas būtu krievu vai angļu, vai vācu kapitāls, un viņu kontroles nodibināšana pār masu informācijas līdzekļiem... Diemžēl ir ļoti ticams, ka tas notiks tieši ar mūsu pašu uzvārdiem, kuri it kā skaitīsies īpašnieki, bet tā nauda piederēs citiem. Un kā no šī varianta pasargāties, kā to var atfiltrēt nost - uz to es īstenībā nezinu atbildi, jo oficiāli mēs te varam noteikt jebkuras normas un jebkuru barjeru, taču tā var tikt apieta. Tāpēc, mēģinot kaut kādu "sietu" nolikt ceļā, es tomēr atbalstu šo Putniņa vai arī savu variantu, jo uzskatu, ka tas būtu kaut vai mēģinājums uzlikt kaut kādu barjeru.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Ir divi aspekti. Pirmais, par cik mēs visu laiku pie tā atgriežamies, varbūt ir tas filozofiskais aspekts, ko aizskāra Putniņa kungs. Tas ir tas filozofiskais aspekts, cik lielā mērā morāla vai ētiska ir brīvības pieļaušana masu informācijas līdzekļos. Apmēram pirms gadiem desmit vai divdesmit, komunistiskā režīma apstākļos, par to nerunājām, bet varbūt tepat Latvijā pat pirms pāris gadiem mēs droši vien līdzīgi būtu sprieduši par presi. Sprieduši, ka tas tomēr nav labi, ka par daudz ir privāto avīžu. Starp citu, avīzes tiešām ir visāda veida, kā jūs redzat, drukā - mazāk morāles, vairāk morāles... Un Putniņa kunga konsekvence faktiski būtu jārealizē arī presē, ne tikai šajos elektroniskajos masu informācijas līdzekļos. Arī šeit būtu jāpaskatās, kāpēc ir tā, ka, piemēram, ir viens koncerns, kas izdod vairākas avīzes, jūs zināt, "Dienas Bizness", "Diena", "Nakts". Seiles kundze acīmredzot mani pašlaik neklausās, bet Seiles kundzei arī vajadzētu uztraukties, kāpēc, piemēram, šis "Dienas" koncerns starp trijiem vai četriem dažādiem izdevumiem savu ideoloģiju veido. Es runāju tagad par presi. Tāpat mums vajadzētu, protams, uztraukties par to. Kaut kā mēs esam aizmirsuši tagad to presi un esam tagad pieķērušies šiem elektroniskajiem līdzekļiem. Paies neilgs laiks, un arī tas mums liksies arhaiski, jo būs jau varbūt jauni līdzekļi, un beigu beigās arī visa kabeļtelevīzijas attīstība... un mums liksies tā ideja tikpat komiska kā pašlaik, kad runā par presi. Jo diez vai kāds tagad nopietni izvirzītu jautājumu par presi tādā pašā kontekstā kā šeit. Kaut gan var būt, ka arī par to... Var būt, ka Seiles kundze ierosinās, ka "Dienas" koncerns nevarētu izdot trīs dažādas avīzes.

Un tad tas ētiskais aspekts, kas man ir visvairāk nepieņemams. Un visdīvaināk ir tas, ka man tas ir jādzird no mana kolēģa, ko es ļoti cienu, - no Putniņa kunga. Tas interesantais pamatojums, ka kopumā sabiedrības morāles stāvoklis ir ļoti zems. (Starpsauciens no zāles: "Viņš tā neteica".) Bet ka ir viens slānītis ētisko cilvēku, tie ir valstsvīri, kuri ir daudz ētiskāki par pārējiem cilvēkiem, daudz morālāki, tīrāki, tas ir, mēs ar jums... Nē, bet tā iznāk. Jo, redziet, ja iznāk tā, ka privātā televīzija un privātais radio, pēc definīcijas, principā ir amorāli, bet valsts televīzija un valsts radio un morāli, tad kas veido privāto un kas veido valsts?.. Valsts radio un televīziju veido valsts ierēdņi. Tas nozīmē, ka no turienes tam visam seko. Ka valsts ierēdņi, tas ir, mēs, deputāti, esam morāli attīstīti, brīvi, gaumīgi, ar labi izkoptu ētikas un estētikas sajūtu, bet tajā pašā laikā privātstruktūras un tie vienkāršie cilvēki, kas dzīvo laukos, pilsētās, vīrieši un sievietes, kas strādā ikdienas darbā, - tie, izrādās, pamatā grimst kaut kādā ētiskajā pagrimumā un estētiskajā nesaprašanā. Es tam īsti negribētu piekrist. Man liekas, ka arī privātie var uztaisīt raidījumus, kas būtu daudz gaumīgāki par dažu labu no tiem, ko mēs redzam valsts televīzijā un valsts radio. Daudzi privātie ir arī spējīgi būt daudz ētiskāki savos raidījumos un risināt daudz vairāk ētisku problēmu nekā valsts televīzija vai valsts radio. Var būt, ka tie šinī brīdī ir atkarīgi no politiskās konjunktūras. Vai varbūt viņiem tagad ir kaut kādi budžeta apsvērumi, viņi zina, kura partija iesniedz, piemēram, budžeta labojumus par papildu līdzekļu iedošanu tai. Kā jūs zināt, tas, piemēram, notiek ar valsts radio. Viņi, protams, ar to ir saistīti tīri konjunktūras ziņā, un dažreiz tas izpaužas arī viņu politiskajā orientācijā. Vai tas balstās uz ētiku? Es stipri šaubos, vai tīrā veidā. Tāpēc, es domāju, varbūt nebūsim tik augstprātīgi pret pārējiem cilvēkiem, neuzskatīsim, ka esam vienmēr tā augstākā instance un ka augstākā ētika un augstākā morāle nāk tikai no valsts institūcijām! Es tā neuzskatu. Diemžēl tas tā nav. Būtu varbūt ļoti labi, ja tas tā būtu, bet savā laikā arī komunistiskais režīms balstījās uz to, ka tiešām tas pareizākais nāk no valsts institūcijas, bet viss nepareizais nāk no privātā, no atsevišķā, no individuālā. Tā ir tā vieglākā teorija. Var jau būt, ka tai ir jāseko, bet es tam negribētu piekrist, un man ir tiešām filozofiskā ziņā nedaudz nepieņemama šī nostāja, un tās ir tā debates, kas turpinās no punkta uz punktu. Tāpēc es faktiski runāju šodien vienu reizi. Es domāju, līdz pulksten sešiem rītā, kamēr mēs acīmredzot turpināsim šo jautājumu, varbūt mēs arvien mazāk un mazāk pie tā atgriezīsimies, jo visiem jau būs skaidra tā konceptuālā nostāja. Bet mana nostāja šeit ir tāda, ka nav tā, kā tika teikts sākumā. Sākumā izskanēja tāda doma, ka cilvēki nav morāli nobrieduši brīvībai. Es nezinu, vai ir tā, ka vispirms kāds morāli nobriest un tad paliek brīvs. Es domāju, tas ir kopā. Tikai caur īstu brīvību nāk īsta morāle, jo īsta atbildība ir tad, kad nevis valsts, bet cilvēks pats sāk atbildēt par savu rīcību. Tad, kad cilvēks pats sāk domāt par savu gaumi, nevis klausīties, vai viņam dos instrukciju runāt latviešu valodā vai ne. Kad cilvēki nevis gaidīs, vai Stalta kungs vai kāds cits pateiks: ziniet, nedrīkst lietot to vārdu, bet vajag lietot citu, - bet paši sapratīs, ka tas ir jādara. Tieši tad jau veidojas tā ētika, nevis tad, kad no augšas tiek nolaistas instrukcijas, vai izvēlēta pareizā estētika. Tā ka es principā nepiekrītu šai nostājai un uzskatu, ka apziņas brīvība un radošās rīcības brīvība ir vienīgais reālais ceļš arī uz ētisko un estētisko izaugsmi. Ja mēs ierobežosim savu radošo brīvību, tad līdz tai ētiskajai un estētiskajai izaugsmei mēs nekad nenonāksim. Cilvēces vēsture, man liekas, to ir pierādījusi. Tā ir tā filozofiskā daļa. To - es uzsveru vēlreiz - es neatkārtošu, runājot par citiem punktiem, kur varbūt atkal šis jautājums parādās.

Kas attiecas uz konkrēto jautājumu, man tomēr liekas nedaudz komiski... es piekrītu runāt par laulātajiem, bet nu padomājiet - otrās pakāpes radinieki! Pirmkārt, mēs radām, es domāju, precedentu, kurš vispār nekādās ekonomiskajās attiecībās neiederas, un, otrkārt, ir nedaudz jāpaskatās uz katra cilvēka individuālo brīvību un tā tālāk. Ja cilvēks ir precējies, tad lielā mērā tā ir bijusi viņa izvēle - ar kādu precēties vai neprecēties. Bet, ziniet, ja man būtu tā nelaime būt par otrās pakāpes radinieku kādam - es negribu nosaukt neviena klātesošā uzvārdu, jo var būt, ka kāds apvainosies, ka es viņam gribu piesmērēties par radinieku... bet, ja pēkšņi šodien tā ir gadījies un es esmu piedzimis un esmu otrās pakāpes radinieks kādam, un šis fakts tiešām nav absolūti saistīts ar kaut kādu manas brīvas izvēles aktu, kurpretim, piemēram, laulības ir ar to saistītas... Bet tomēr šis fakts attiecībā uz mani uzreiz izraisa šīs juridiskās un ekonomiski ierobežojošās sekas, tur ir kaut kas ačgārns. Es domāju, mēs radīsim tādu precedentu, ar kuru tiešām iekļūsim zināmās rekordu grāmatās. Tā ka es kategoriski iebilstu pret šo otrās pakāpes radniecības ievilkšanu šinī jautājumā, tīri no citiem aspektiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. Jūs izmantosiet sešas minūtes? Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Panteļējeva kungs teica - varbūt mēs te sēdēsim līdz pulksten sešiem rītā. Varbūt. Bet es ieteiktu nespēlēt "aklās vistiņas"- to, ko darīja arī Panteļējeva kungs, faktiski nerunājot par lietas būtību. Šodien netiek runāts par vienu lietu šinī sakarībā - un nav pieminēts vārds "vara". Lūk, par ko ir pamatsaruna un pamatdiskusijas, un dažādi viedokļi! Ir runa par to, ka nedrīkst radio un televīzijas produkciju (man mēle gandrīz negriežas, lai sauktu to par produkciju), raidījumus, padarīt par preci, par šo brīvo tirgu. Šajā ziņā es kategoriski esmu pret šo brīvo tirgu. Taču caur šo brīvo tirgu veidojas, ir veidojusies un veidosies Latvija - vai nu tā veidosies latviska Latvija, nacionāla vai internacionāla. Jā, Bērziņa kungs, tā tas ir! Lūk, ir galvenais jautājums, par ko pašlaik ir runa. Un tāpēc es aicinu nespēlēt "aklās vistiņas" un nerunāt tik daudz par šo brīvo tirgu radio un televīzijā. Pelna - un pietiekami daudz miljonu, milzīgus miljonus pelna - attiecībā uz alkoholu, naftu un daudz ko citu visur citur, bet nevajadzētu runāt par īpašu peļņu radio un televīzijā, jo tas nav īstais objekts, kur mesties uz peļņu, tā nav tā īstā vieta. Kad sakarā ar iepriekšēo pantu mums bija saruna par programmu daudzumu, par to, cik programmām jābūt privātajām raidstacijām un komercraidstacijām, tad, ziniet, no daudzu mutēm teiktais izklausījās tā, ka sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija vispār nav vajadzīgi. Tā izklausās. Nu tad likvidēsim! Tā ir? Kāpēc tad vajadzēja šo sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju, kuru finansējam no budžeta, ja to mēs lielā mērā gribam nožņaugt, ierobežot? (Starpsauciens: "Ja tu tā uzskati - tad nevajag!") Ir taču tā. Lūk, kāpēc šeit ir saruna par šiem ierobežojumiem, arī iepriekšējā pantā, kad mēs runājām par šīm programmām. Es negribu, lai Latvijā darbotos, piemēram, "Sodružestvo" līdzīga raidstacija trīs programmās. Es to negribu un mēģināšu to nepieļaut. Lūk, par ko ir saruna un par ko šodien vajadzētu padomāt! Mans kolēģis, arī kolēģis komisijā, Inkēna kungs teica, ka daži LNNK cilvēki - viņš gandrīz vai attiecināja to uz visiem kopumā - sirgstot ar sociālisma sindromu. Nē, mēs nesirgstam ar šo sociālisma sindromu! Taisni otrādi - mēs mēģinām panākt, lai valsts un tauta beidzot tiktu ārā no šā sociālisma, kurā mūs aizvien velk atpakaļ - un arī caur šo radio un televīziju. Tāpēc, lūk, mēs no šā konkrētā panta izejam plašāk, uzsverot, par ko ir jārunā un par ko ir jādomā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Mēs esam strādājuši pusotru stundu, bet šeit atskanēja komentāri par deputāta Panteļējeva izteikto domu, ka mēs strādāsim līdz sešiem no rīta. Es varu jums tikai atgādināt divus Kārtības ruļļa pantus. Kārtības ruļļa 38.pantā ir teikts, ka ārkārtas sēdē vai sesijā izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri norādīti ierosinājumā vai prasībā par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, un ka pēc šo jautājumu izskatīšanas sesiju vai sēdi slēdz. Bet Kārtības ruļļa 49.pantā ir runa par to, ka pārtraukumu sēdē var ierosināt sēdes vadītājs vai vismaz pieci deputāti un ka par to lemj Saeima.

Tagad - pārtraukums pusstundu, līdz 18.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 48 deputāti. Zālē ir nepietiekams deputātu skaits kvorumam, tādēļ paziņoju pārtraukumu - 5 minūtes.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Iepriekšējā reģistrācijā deputātu skaits bija nepietiekams. Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 70 deputāti.

Turpinām apspriest likumprojektu "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi" otrajā lasījumā. Mēs izskatām 8. panta piekto daļu - deputāta Putniņa priekšlikumu. Deputāt Putniņ, vai jūs runāsiet tagad vai noslēdzot sarunu? Šeit ir arī vēl citi deputāti pieteikušies. Tagad gribat? Jo jūs pieteicāties agrāk.

Deputāts Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Mariss Andersons.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Laikam tomēr ir ļoti būtiski noskaidrot lietas būtību vienā noteiktā aspektā. Mums visiem jāapzinās, ka komerciālā televīzija un komerciālais radio - un tas ir dabīgi, un tā tas ir visā pasaulē - izmanto jeb ekspluatē, lūk, šos sabiedrības... nu teiksim tomēr... tieši šos morāli zemākos slāņus. Pelna uz šo slāņu rēķina. Tā tas ir. Tas nav jāizgudro. Un redzi, Andrej, mēs šeit esam sapulcējušies, esam sapulcināti tāpēc, ka neesam ne labāki, ne gudrāki, bet esam tomēr sabiedrības izraudzīti, lai mēs ar likumu palīdzību šeit veicinātu kaut ko labu un apturētu kaut ko nelāgu. Tā ir likuma būtība. Tātad, ja mēs runājam par likuma nobriedināšanu, kas notiek šajā zālē, mēs mūžīgi ar to saskarsimies, mēs ar to saskaramies. Un, ja mēs gribam tādi vaļīgi būt, ne tādi, ne šādi, nu tad jau gan mums šeit nav jābūt! Ar likumu šeit mēs varam ļoti labas lietas padarīt un arī ļoti ļaunas nodarīt, ja mēs likumu iztaisām tādu, kas kaut ko nelāgu atraisa. To es tev gribēju pateikt, tevi ļoti cienot.

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons, pēc tam - Indulis Bērziņš, pēc tam - Dainis Stalts.

M.Andersons (LC).

Kolēģi! Godīgi sakot, es gribēju runāt uzreiz pēc pārtraukuma - gribēju teikt mazu repliku, jo, pirms mēs gājām mazlietiņ atveldzēties ar glāzi minerālūdens, ļoti kaismīgu runu teica deputāts Tabūns. Un es atvainojos, ka es... un viņš gan pārmeta deputātam Panteļējevam, ka viņš ir novirzījies no konkrētā panta un konkrētās daļas. Es ļoti īsi pateikšu savu sakāmo, lai neatkārtotos.

Cienījamais Tabūna kungs, lūdzu, neapvainojieties par tādu sakritību, bet man jūsu runa gluži neviļus radīja tādu asociāciju, ka es atcerējos padomju laika militāro apmācību. Toreiz mani mācīja, ka ir nervu paralītiskās gāzes - zarīns un tabūns. Es domāju, ka jūs ar tādu kaismi metaties virsū jebkurai komercraidorganizācijai, burtiski apslāpējot tās... Es pateikšu uzreiz - jā, līdz šim es esmu iestājies par komercraidorganizācijām, bet tajā pašā laikā es ne mazāk kā jūs domāju arī par sabiedriskajām raidorganizācijām, tikai es gribētu, lai šinī likumā vispirms tiktu aizstāvēts skatītājs un klausītājs, nevis televīzijas un radio nomenklatūra. Es redzu šādu šā likuma jēgu. Un vēlreiz atvainojiet par šādu asociāciju! Paldies.

Sēdes vadītājs. Es sapratu... pirms jūs sākāt un beidzāt runāt līdzībās, jūs atvainojāties... Paldies.

Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Dainis Stalts.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Putniņa kungs, es runāšu ļoti īsi. Es tikai gribēju jums uzdot jautājumu: kas, pēc jūsu domām, ir tas morāli vai kā citādi nevērtīgais - RBS ziņas, NTV-5 ziņas salīdzinājumā ar "Panorāmu" vai radio "Amadeus"? Jo tas viss arī ir virzīts uz to, kam vajadzētu sekot un pret ko vajadzētu vērst īstenībā cenzūru, jo, vai nu mums patīk, vai nepatīk, tas, ar ko mēs šobrīd nodarbojamies, ir mēģinājums ielikt likumā cenzūras elementus. Es atceros, ka universitātes laikā, kad es rakstīju diplomdarbu, es rakstīju par vācu izdevumu "Viertelshefte für Zeitgeschrift", kur bija aprakstīts vācu nacisms. Šis izdevums bija ļoti kritizēts, bet no Rietumvācijas vēsturnieku pozīcijām, un to nevarēja dabūt nekur citur, tikai specfondā, jo tā laika vadībai tas likās aizliegts! Un tieši tāpat šobrīd mēs mēģinām ar likuma palīdzību aizliegt kaut ko, un tad būs kaut kas, kas novērtēs, jo likums paredzēs, ka vajag ierobežot. Būs kaut kas, kas novērtēs to un ierobežos šo izvēli.

Es domāju, ka mums nevajadzētu iet pa šādu ierobežošanas ceļu, jo pati dzīve visu noliks savās vietās, un tāpēc vajag atļaut, jo pretējā gadījumā, ja mēs aizliegsim, tas auglis būs vēl iekārojamāks, un to mazvērtīgo produkciju, par ko šeit runāja Tabūna kungs un daudzi pārējie - tam es varētu piekrist -, tie cilvēki dabūs tāpat, ja viņi gribēs. Tā, kā agrāk dabūja dažāda rakstura videofilmas, kamēr nebija televīzijas pārraižu. Ja jau ir vēlēšanās, tad jau vienmēr būs arī piedāvājums - it sevišķi tirgus ekonomikas apstākļos būs arī piedāvājums. Es domāju, ka nevajadzētu neko ierobežot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

D.Stalts (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Es šajā reizē gribētu aicināt panākt, lai izbeigtos Latvijas Republikas Saeimā šī tendence uz ķēzīšanos. Vai tad tiešām nav labu vārdu vai labu domu, ko mums vienam pret otru vērst? Vai mēs nevaram savādāk viens otra izteikumus vērtēt vai domas paust?

Es ar interesi uzklausīju Aivara Endziņa teikto par to, ka viņš ir dzirdējis, ka kaut kur Ziemeļvidzemē ir tādi Endziņi. Jā, un es viņus pazinu - tie bija izcili ļaudis, goda vīri un sievas, atgriezušies no Karagandas nāvesnometnēm. Marta Endziņa - viena no vislabākajām skolotājām Latvijā, kuru piemin un kuru dievināja Priecaros un turpat blakus esošajā Virķēnu skolā skolēni. Un bija vecais Endziņš, kuru visi atcerējās. Kad viņš pavasarī nostājās lauka malā, lai uzsāktu sēt, viņš bija uzvilcis linu kreklu mugurā un tad vērsās pie sava tēvutēvu cieņā un godā turētā Dieva, un viņa laukos viss zēla un plauka. Vai mūsu laukos viss zels un plauks, ja mēs šādā veidā runāsim? (Starpsauciens no zāles: "Kâds tam sakars?")

Es ļoti cienu Pēteru Tabūnu un zinu, ka viņa domas ir vērstas tikai tajā virzienā, lai sētā sēkla nestu labu ražu. Un arī vecais Endziņš tieši tāpat domāja - lai būtu laba raža. (No zāles deputāts Dz. Ābiķis: "Kârtības rullis pārkāpts.") Lai arī mums visiem mūsu domas, mūsu sētās domas, nestu ražu! Domāsim par to!

Bet tagad atgriežos pie šā panta. Praktiski taču iznāk, ka fiziskā persona, kura ir vienpersonīgi raidorganizācijas dibinātāja un, teiksim, tās inspirēta vai ietekmēta vai kā citādi veicināta persona, vai nu tas būtu tēvs, vai dēls, vai kāds cits no tuvākajiem radiniekiem, - tātad viena ģimene pilnīgi legāli varētu kontrolēt un pārvaldīt, teiksim, trīs programmas. Pie tā, kā mēs te to ceļu bruģējam... Panteļējeva kungs teica, ka cilvēki nav nobrieduši brīvībai. Kā tad nav nobrieduši! To taču parāda norises banku jomā. Ir nobrieduši?.. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Ir nobrieduši.") Jā, piedošanu, ir nobrieduši, - to šobrīd perfekti parāda banku jautājums. Ir nobrieduši, un brīvība ir tāda, ka mums visiem šķērmi metas. Varbūt padomāsim par to, lai mums šķērmi nemestos visdrīzākajā nākotnē, kad mēs būsim pieņēmuši šādu Radio un televīzijas likumu, kur visatļautība būs kaldināta pašu rokām!

Un vēl es gribētu pieminēt Paula Putniņa šajā likumā ieteiktos ierosinājumus. Šie priekšlikumi likuma uzlabošanai ir ne tikai vienpersonīgi no Paula Putniņa, bet no visām mūsu radošajām savienībām. Vai tiešām mēs tik zemu tās vērtējam? Tie ir ar vislabāko domu pavadīti un ar viskaismīgākajiem vēlējumiem, lai lietas tiktu virzītas labākā gaitā un gaisotnē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es deputātus aicinu runāt par konkrētiem pantiem un konkrētiem formulējumiem, konkrētiem ierosinājumiem, bet Dzintars Ābiķis lūdz vārdu par procedūras pārkāpumiem. (Starpsauciens no zāles: " Kāpēc viņš ķērc?")

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj, es vēršos pie jums un tomēr lūgtu ņemt vērā to, ka Kārtības rullī ir rakstīts, ka sēdes vadītājam ir tiesības pārtraukt runātāju, ja viņš nerunā par lietu. Ja mēs visu vakaru te klāstīsim latviešu tautas teikas un vēl sāksim latviešu tautas pasakas stāstīt, mans laiks, piedodiet, man tomēr ir dārgs, un es gribētu runāt par likumprojektu.

Es ļoti lūdzu sēdes vadītāju pārtraukt runātājus, ja pārāk ilgi mēs sākam runāt par lietām, kas nekādi nav saistītas ar apspriežamo tematu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates par deputāta Putniņa priekšlikumu pabeigtas. Lūdzu zvanu! Bet pirms tam - referente, - ja vēlas. Lūdzu!

A.Rugāte. Paldies. Tas ir balsojams priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāts Putniņš ierosina 8. panta daļu izteikt šādi: "Fiziskā persona, kura Latvijā ir raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks) vai arī tāda uzņēmumu (uzņēmējsabiedrības) dibinātājs (dalībnieks), kurš savukārt ir nodibinājis raidorganizāciju, šīs personas laulātais, radinieki un svaiņi līdz otrajai pakāpei nedrīkst būt citu raidorganizāciju dibinātājs (dalībnieks).

Fiziskā persona nedrīkst vienlaikus darboties citu sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļu pārvaldes institūcijās Latvijā.

Juridiskā persona var dibināt tikai vienu raidorganizāciju. Uzņēmējsabiedrībai, kuras dibinātāju (dalībnieku) ieguldījums ir raidorganizācijā nav tiesību dibināt citu raidorganizāciju vai iegūt tajā kapitāla daļas."

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 21, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Pārejam pie deputāta Berķa priekšlikuma. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Es jau teicu, ka mans priekšlikums būtībā ir Paula Putniņa priekšlikums, tikai pateikts, manuprāt, koncentrētāk. Es uzaicinu mēģināt vēlreiz.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to vai vēl runātāji ir pieteikušies? Nav. Debates pabeigtas. Referente vēlas komentēt? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Balsosim par deputāta Berķa priekšlikumu, kurš ierosina šo sadaļu izteikt šādi: "Fiziskajai personai, kas ir vienpersonīga raidorganizācijas dibinātāja vai kuras ieguldījuma apmērs raidorganizācijā nodrošina kontroli pār to, kā arī šīs personas laulātajiem un radiniekiem līdz otrajai pakāpei nevar piederēt akcijas (kapitāla daļas) citās raidorganizācijās. Šīs personas nedrīkst piedalīties citu sabiedrisko informācijas līdzekļu pārvaldes institūcijās Latvijā." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 18, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte. Paldies. 8. panta sestā daļa. Te ir atbildīgās komisijas precizējums - "politiskā organizācija (partija)". Par to jau runājām.

Nākamā ir septītā daļa...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Līdz ar to piektā daļa ir pirmā lasījuma redakcijā. Komisijā nav izdarītas nekādas izmaiņas.

A.Rugāte. Komisija nepiedāvāja nekādas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte. Septītajā daļā komisija atkal lūdz precizēt un piedāvā šādu redakciju: "politiskās organizācijas (partijas) vadības institūcijās", "raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks)" un "kontrolpaketes turētājs". Tas viss septītajā daļā ir iestrādāts ar patrekninātu druku. Un par šo pašu daļu ir arī triju deputātu - Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča - priekšlikums. Patiesībā...

Sēdes vadītājs. Tas nav priekšlikums.

A.Rugāte. Tā faktiski ir tāda piezīme. Priekšlikums - piezīme, kuru mēs nevarējām iestrādāt, un tādēļ tā arī nav parādījusies, lai gan komisijas variantā mēs it kā esam ņēmuši vērā šo terminoloģiju, un līdz ar to mēs neatradām par iespējamu priekšlikumu... Tikai uzklausījām iebildumus.

Sēdes vadītājs. Un tas arī nav apspriežams. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte. Astotā daļa šajā pantā ir pilnīgi jauna. (No zāles deputāts E.Kide: "Debatēt par 6.daļu!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Edvīns Kide lūdz atgriezties pie sestās daļas, jūs vienkārši palaidāt garām, vai deputātiem nav iebildes, ka mēs tomēr atgriežamies, lai deputāts Kide var izteikt savu viedokli? Jums, referente, arī nav iebildes? Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamie deputāti! Es vienkārši gribēju griezt vērību uz to, ka mūsu raidorganizācijas var būt politisku organizāciju un partiju dibinātas. Varbūt es patiešām nesaprotu šo autoru ieceri, ka tā ir demokrātiska? Turklāt mūsu Vēlēšanu likums vēlēšanu laikā visai strikti ierobežo informāciju par dažādām partijām, to esamību. Un vai tad tas ir salīdzināms ar to, ka veselas raidorganizācijas var būt politisku partiju raidorganizācijas? Šeit gan sestajā daļā tā maigi ir pateikts, ka nedrīkstētu būt pilna kontrolpakete, bet mēs, divas partijas, taču varam izveidot vienu raidorganizāciju, ja mēs esam koalīcijā. Tad 50% ir vienai koalīcijas daļai un 50% - otrai, un tad, teiksim, valdošā vai pusvaldošā partija izsaka savus ideoloģiskos uzskatus un neierobežoti veido savu raidorganizāciju.

Turpat septītajā daļā ir arī uzsvērts, ka šādas partijas raidorganizācijas balsstiesību paketi nedrīkstētu turēt tās ģenerālsekretārs vai vadītājs. Bet ir taču arī tāda iespēja, ka šo paketi nodod kādām uzticamām personām, un tad var būt balsstiesība. Es vienkārši vēršu likuma autoru uzmanību uz to, vai nevajadzētu trešajā lasījumā pārdomāt, vai mūsu sabiedrība, kur šodien ir 50 vai vairāk partiju, kuras pašas nevar atšķirt vienu programmu no otras, bet kurām vienai otrai ir samērā daudz naudas, vai mēs esam pietiekami nobrieduši šādai situācijai, ka ēterā parādīsies arī partiju raidoprogrammas? Vai mēs tam esam nobrieduši un vai nevajadzētu vispār šos pantus svītrot kā tādus un partiju raidorganizācijas pagaidām ... atturēties no viņām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Man jālūdz jūs citreiz tā tomēr nedarīt. Jūs palaidāt garām referentes runu par šo sadaļu, un jūsu ieteikums - to svītrot - mums vairs nav apspriežams tagad, jo šāds priekšlikums nav iesniegts. Jūs uz trešo lasījumu, lūdzu, iesniedziet!

A.Rugāte. Tāds ir arī mans priekšlikums jums, Kides kungs! Ja jūs saskatāt kādu iespēju šeit precizēt redakciju, tad, lūdzu, iesniedziet to uz trešo lasījumu. Jo principā mēs esam ņēmuši vērā priekšlikumos to, kas šeit ir iestrādāts attiecībā uz kontrolpaketēm un vēlētiem amatiem, bet, ja jums ir vēl kaut kas, tad tas būs trešajam lasījumam. Paldies. Tā bija sestā un septītā daļa kopā šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Jā. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte. Tātad atgriezīsimies pie astotās daļas, kas pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma ir izveidota kā jauna daļa šajā pantā, tādēļ tās redakcija ir nepieciešama, proti: "Ja sakarā ar mantošanu vai citu apstākļu rezultātā šā panta piektajā un sestajā daļā minētā persona iegūst kontroli pār raidorganizāciju, tās pienākums ir neatļautajā kontrolē pārņemto daļu triju mēnešu laikā atsavināt. Pretējā gadījumā šī daļa tiek pārdota ar tiesas nolēmumu piespiedu kārtā."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte. Līdz ar to nākošajai daļai mainās numerācija. Tā kļūst par devīto daļu. Un arī tur ir atbildīgās komisijas precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Lūdzu, Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Atklājam debates par devīto sadaļu.

E.Kide (TPA).

Cienītie deputāti! Šajā sadaļā ir viena būtiska lieta, proti, tiek ierosināts Latvijas Valsts radio un televīzijas centra padomē iekļaut Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli ar veto tiesībām. Faktiski pēc šā panta formulējuma neviena darbība, ko izlemtu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valde, nav lemtspējīga, ja Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis nosaka veto. Faktiski saskaņā ar šo pantu valde kā tāda ir lieka, tad var atstāt vienu pašu Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli, lai viņš pieņem lēmumus. Lūk, tāpēc es domāju, ka būtu lietderīgi atgriezties pie Gūtmaņa kunga ieteikuma, kurš arī paredz Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli iekļaut Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes sastāvā, bet nedod viņam veto tiesības. Es saprotu, ka viņam ir padomdevēja tiesības, uzraudzības tiesības, koordinēšanas tiesības, bet nevis veto tiesības. Šādas veto tiesības valsts uzņēmumā faktiski ir pretrunā ar valsts uzņēmuma statusu kā tādu, jo šeit vairs pati valsts uzņēmuma valde nevar izlemt nevienu jautājumu bez šī cilvēka no malas. Kas tad šis cilvēks ir? Viņš ir Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, kuru mēs paši izvirzām no Saeimas, no sabiedrības cilvēkiem, kuri varbūt nav pat visai kompetenti radio un televīzijas lietās, bet nu viņš noteiks visu vienpersoniski. Es domāju, es aicinu atgriezties pie Gūtmaņa kunga priekšlikuma šajā devītajā daļā un pieņemt Gūtmaņa kunga priekšlikumu un svītrot no komisijas formulējuma, lūk, šīs veto tiesības attiecībā uz Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups. Par procedūru?

V.P.Karnups. Jā, godājamais priekšsēdētāj! Es vienkārši gribu jūsu uzmanību pievērst mūsu Kārtības ruļļa 101.pantam. Kad mēs skatāmies atsevišķu nodaļu, tāpēc ka komisija ir izstrukturējusi šo likumprojektu, tad tās priekšlikums ir pirmais un tikai tad nāk deputātu priekšlikumi. Jūs it kā pieņemat jau atbildīgās komisijas variantu, prasāt, vai ir kādi iebildumi un, ja nav, tad tas it kā ir pieņemts. Es tikai vienkārši gribēju jūs lūgt pievērst tam uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie deputāti! Tātad līdz šim atbildīgās komisijas priekšlikumu mēs konsekventi balsojām pēdējo. Vispirms mēs balsojām par deputātu priekšlikumiem. Līdz šim netika balsoti komisijas priekšlikumi tad, ja nebija deputātu priekšlikumu vai arī, ja tie bija tad, dzirdot komisijas skaidrojumu par komisijas lēmumu, viņi paši vai kāds cits no deputātiem neuzturēja balsojumu un līdz ar to es tad lūdzu, vai jums nav iebildes pret komisijas redakciju. Ja kādam bija iebildes, mēs, protams, debatējām, un katrā ziņā komisijas redakcija ir balsojama pēdējā - pēc tam, kad visi deputātu priekšlikumi ir izskatīti un nobalsoti. Tā, piemēram, arī tagad par devīto sadaļu vispirms bija deputāta Gūtmaņa priekšlikums, pēc tam - deputāta Paula Putniņa priekšlikums un pēc tam - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Vai par deputāta Gūtmaņa priekšlikumu kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Līdz ar to debates esam pabeiguši. Vai jūs, referente vēlaties komentēt deputāta Gūtmaņa priekšlikumu no komisijas viedokļa, dzirdot šos deputātu iebildumus?

A.Rugāte. Deputāta Gūtmaņa priekšlikums komisijā nav atbalstīts tikai viena iemesla dēļ - tādēļ ka tajā nav šī veto fakta, jo veto kā tāds tika izmantots šajā redakcijā kā instruments vai kā paņēmiens, ar kuru varētu zināmā mērā nodrošināt Latvijas Valsts radio un televīzijas centra šo aizsardzību sabiedriskajiem raidītājiem, izplatības tīkliem un nacionālajai koncepcijai, kas tiek izstrādāta tieši izplatības ziņā. Šim uzņēmumam, kurš šobrīd ir uzņēmums, viņa tālākā noteiktā uzņēmējdarbības forma šajā likumā tiek reglamentēta 57.pantā - un tas vairs nav valsts uzņēmums - tieši tādēļ, lai nerastos pārpratumi un lai šis Latvijas valsts radio un televīzijas centrs kā tehnisks iestādījums, kurš tikai izplata, kurš tikai raida, nevarētu diktēt savus noteikumus, jo patiešām viņa šībrīža atrašanās šajā dabiskajā monopolstāvoklī kā fakts pastāv, tāpēc, lai to ierobežotu un pret to nodrošinātos, lai varētu izpildīt nacionālo koncepciju attiecībā uz programmu izplatību, kuru izstrādā Nacionālā radio un televīzijas padome, bija nepieciešamas šīs veto tiesības šim Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvim, kurš piedalītos šajā padomē un kuram šādas tiesības tiktu deleģētas. Vēl bija arī otrs variants, par kuru mēs diskutējām komisijā, - ka varētu būt pārstāvība no sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas puses, jo arī tas viņiem nepārprotami ir aizsardzības mehānisms, lai viņi nosargātu savus izplatības tīklus un lai viņu šī izplatības iespēja zināmā mērā būtu prioritāra. Taču Gūtmaņa kunga priekšlikumā šīs veto tiesības nepastāvēja, un komisija to neuzskatīja par iespējamu iestrādāt, bet komisijas variantā tas ir izteikts nevis ar vārdu "veto", kurš patiesībā likumdošanā netiek lietots, bet tas ir izteikts pēdējā teikumā, kas sākas ar vārdiem: "Ar raidorganizāciju darbību saistītos jautājumos uzņēmējsabiedrības padome nevar pieņemt lēmumu, ja tam nepiekrīt Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvji."

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šeit par procedūru tiešām mums vajadzētu precizēt, jo faktiski tā jau nu iznāk, ka gan Pauls Putniņš, gan deputāts Gūtmanis, gan arī komisija runā par vienu un to pašu, kā tas jau ir faktiski sadaļās, un līdz ar to šeit Viestura Paula Karnupa aizrādījums par procedūru ir vietā. Faktiski šeit ir jāspriež arī par Paula Putniņa priekšlikumu un tad sēdes vadītājam jālemj, kuru pirmo likt uz balsojumu. Acīmredzot pirmais būs jāliek deputāta Gūtmaņa priekšlikums, jo viņš it kā ir visradikālākais, bet, kā zināt, radikalitāti var vērtēt gan no vienas puses, gan otras puses. Jāparugās no otras puses, tad deputātam Paulam Putniņam arī ir radikāli, un tāpēc tas varbūt nebūtu galvenais, gan jau izlemsim. Bet ir jāapspriež arī Paula Putniņa priekšlikums, lai varētu balsot. Par procedūru?

A.Rugāte. Man ir tikai viena piebilde attiecībā uz komisijas atzinumu, kādēļ šis priekšlikums nav pieņemts. Tādēļ, ka šajā tekstā ir veto tiesības. Un tās savukārt mēs nevarējām izmainīt šajā priekšlikumā, tādēļ komisija izvēlējās savu redakciju, kurā šis termins ir nomainīts ar citu teikumu. Tikai tādēļ.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Edvīns Inkēns.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Tātad šajā priekšlikumā ar manu vārdu ir veto tiesības savas kompetences jautājumos, un, ja "veto" nav īpaši labs vārds, tad varbūt būs jāvienojas par komisijas variantu. Jau Dainis Stalts aizsāka kaut ko teikt, un arī man jums tad jāsaka, ka šīs pozīcijas, kas saistītas ar manu vārdu, arī ir Radošo savienību padomes, tātad radošās pasaules, nostādne pret šo likumu, ja reiz mēs esam sākuši runu par to. Un otrs, ko es gribēju teikt, ir tas, ka mums visu laiku nāksies pieskarties šim jautājumam, jo acīmredzot mēs drusciņ izdarījām kļūmi, ka privāto radio un privāto televīziju mēs tā arī nenosaucām par privāto. Un tad tā dalītos komerciālajā un vēl kaut kādā citā. Jo tiešām taisnība ir tiem, kuri saka, ka privātie kanāli, privātās programmas nav tikai komerciālās, tās ir arī daudz kas cits, un tad mēs arī likumā varētu ieprogrammēt kaut ko labāku šīm privātajām programmām, nenodarot tām pāri, bet pašlaik tas nu tā ir, kā pašlaik ir. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Andrejs Krastiņš.

E.Inkēns (LC).

Cienījamie kolēģi! Gorbunova kungam tiešām ir zināmā mērā taisnība tajā nozīmē, ka gan Gūtmaņa kunga priekšlikums, gan Putniņa kunga priekšlikums ir flangos, bet komisijas priekšlikums ir vidū. Gūtmaņa kunga priekšlikums neder tā vienkāršā iemesla pēc, ka gadiem ilgi pastāv strīds par to, kādiem ir jābūt tarifiem attiecībā uz valsts radio un valsts televīzijas signālu raidīšanu. Veto tiesībām Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvim ir jābūt tāpēc, lai nebūtu nepamatoti augsti tarifi. Putniņa kunga priekšlikumā ir viena problēma - principā viņš ir gribējis pateikt tieši to pašu. Arī viņā grib iesaistīt radio un televīzijas cilvēkus, lai sargātu tarifus, bet likuma tālākajā gaitā jūs redzēsit, ka turpmāk nacionālā pasūtījuma ietvaros radio un televīzija pati nepirks raidlaiku, Nacionālā radio un televīzijas padome uzreiz sadalīs naudu, lai nebūtu nepārtrauktā strīda un greizsirdības attiecībā uz naudu starp radio un televīziju, no vienas puses, un raidošo organizāciju, no otras puses. Padome uzreiz sadalīs šo naudu divās plūsmās, un, ja ir sadalītas divas plūsmas, tad nav nepieciešamības, lai radio un televīzijas cilvēki sēdētu šajā padomē, jo tur jau sēž Nacionālās radio un televīzijas padomes cilvēks ar savām veto tiesībām, kurš aizstāvēs radio un televīzijas intereses, īstenībā budžeta intereses, tarifu jautājumā. Te vienkārši ir cita sistēma. Pie tam Putniņa kunga priekšlikumā ir paredzēts, ka būs akciju sabiedrība. Mēs esam izvēlējušies citu variantu, un likuma tālākajā gaitā jūs to redzēsit.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Jānis Lucāns.

A.Krastiņš (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Es nācu tribīnē tikai tādēl, lai pievērstu jūsu uzmanību sīkai detaļai. Un es to daru tāpēc, ka gan Putniņa kungs, gan tagad arī Inkēna kungs aicināja balsot par komisijas variantu, un, iespējams, tas arī tiks nobalsots un pieņemts. Šeit ir tāda frāze, pirmais teikums: "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, kurš raidīšanas jomā ir dabiskā monopolstāvoklī...". Es gribētu aicināt jūs svītrot šo vārdu "dabiskā", tagad tas nav iespējams, bet gatavojot trešo lasījumu, jo, pēc manas pasaules izpratnes, tas ir pretdabisks stāvoklis, ka ir tikai viena tāda iespēja - Latvijā paredzēt uz mūžīgiem laikiem, ka ir tikai viens šis valsts radio raidīšanas centrs. Un ja nu man paveicas, es beidzu savu politiķa karjeru, aizņemos kaut kur 6 līdz 10 miljonus dolāru un uzrauju augšā tepat Ķīpsalā otru daudz labāku un modernāku raidīšanas centru, tad saskaņā ar šo likumu, kurš pasludināts par dabas likumu, ka Latvijā ir tikai viens raidīšanas centrs... Tas viss man atgādina tos mūsu senčus, kas pasludināja par dabas likumu to, ka zeme ir plakana. Tāpēc es ierosinātu tomēr šo vārdu "dabisko" ņemt ārā. Mēs varam atzīt, ka tas šobrīd ir monopolstāvoklī, bet to "dabisko" tomēr nevajadzētu šeit uzsvērt uz visiem laikiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Jāatzīstas, ka diezgan interesanti veidojas šī saruna. Inkēna kungs runāja par šīm veto tiesībām it kā tikai tarifu nozīmē. Pēc manām domām, šīs veto tiesības var izrādīties ļoti daudzās un dažādās nozīmēs, ja reāli tās veidos dzīvē. Un pēc būtības varbūt arī nebūtu tik daudz iebildumu pret šīm veto tiesībām, ja būtu pārliecība par to, kādā veidā tiek veidota šī Nacionālā radio un televīzijas padome. Diemžēl šīs Nacionālās padomes veidošanas mehānisms ir tāds, kas ļauj vienai partijai pārņemt varu šajā Nacionālajā padomē, šajā gadījumā - "Latvijas ceļam", un, ja tas ir tā, tad, lūk, var iznākt, ka visu varu pārņem, lūk, šis cilvēks, jo viņš būs tas, kurš pateiks, kas būs "pie stūres" šajā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. Redzat, te ir tas suns aprakts, kāpēc ir šī pretestība, un ar katru brīdi viņa arvien vairāk acīmredzot pieaugs.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

A.Rugāte. Ja ir izskanējis priekšlikums par svītrojumu, vai tas mums šobrīd ir saistoši, vai mēs to varam darīt, jo, godīgi sakot, vēsturiski tas tiešām ir dabiskais monopolstāvoklis, bet mūžīgs jau tas nav. Tā ka tas vai nu ir priekšlikums trešajam lasījumam, pēc Krastiņa kunga teiktā... un tad tas arī tiks iestrādāts, bet šobrīd tas mums nav saistoši. Tad ir tikai tie balsojumi, kas iet pēc kārtas - divi deputātu priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, par procedūru. Faktiski ir tikai divi balsojumi, jo, kā es saprotu, Paula Putniņa un Gūtmaņa priekšlikumi viens otru izslēdz, un mēs nevaram balsot par vienu un par otru, ja pirmais gūst, pieņemsim, deputātu vairākuma atbalstu. Protams, te ir jādomā, kuru pirmo balsot, un pēc tam būs komisijas variants, un atkarībā no tā, kādi būs balsojuma rezultāti... tāpēc es necentīšos prognozēt, kā šeit rīkoties tālāk, bet paši šie vārdi "veto tiesības" man liek secināt, ka Paula Putniņa priekšlikums ir radikālāks. Man tā liekas, un tāpēc es ierosinātu viņu pirmo balsot. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tad es atļaušos jums nolasīt. Deputāts Putniņš ierosina izteikt šādi: "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs darbojas kā valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrība. Tās statūti un uzņēmējsabiedrības padomes priekšsēdētājs pēc saskaņošanas Nacionālajā radio un televīzijas padomē un Satiksmes ministrijā apstiprināmi Ministru kabinetā. Uzņēmējsabiedrības padomē iekļaujams viens Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, kuram sabiedrības valdē ir veto tiesības savas kompetences jautājumos saskaņā ar šo likumu, un viens Latvijas Radio un viens Latvijas Televīzijas pārstāvis." Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 19, atturas - 17. Nav pieņemts.

Tagad deputāta Gūtmaņa priekšlikumu, kurā viņš ierosina šo sadaļu izteikt šādi: "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, kurš raidīšanas jomā ir dabiskā monopolstāvoklī, darbojas kā valsts uzņēmējsabiedrība. Tās statūti apstiprināmi Satiksmes ministrijā, uzņēmējsabiedrības padomes sastāvā iekļaujams viens no Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis." Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 30, atturas - 16. Nav pieņemts.

Un tagad komisijas redakcija. Atļaujiet nolasīt, jo iepriekšējos es arī nolasīju: "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, kurš raidīšanas jomā ir dabiskā monopolstāvoklī, darbojas kā valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrība. Tās statūti apstiprināmi Satiksmes ministrijā. Uzņēmējsabiedrības padomes sastāvā iekļaujams viens Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, kuram ir tiesības padomes sēdēs pieaicināt raidorganizāciju pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām. Ar raidorganizāciju darbību saistītos jautājumos uzņēmējsabiedrības padome nevar pieņemt lēmumu, ja tam nepiekrīt Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvis." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 3, atturas - 8. Komisijas redakcija devītajai sadaļai ir pieņemta.

A.Rugāte. Tālāk ir 9.pants - "Raidorganizāciju darbības uzraudzība". Par to nav ienācis neviens priekšlikums, un mēs pārejam pie otrās nodaļas par apraides atļauju un raidorganizācijas reģistrāciju, kur nodaļas virsrakstā komisija ir izdarījusi labojumu ar papildinājumu "licence". Tas ir saskaņots ar citiem likumiem, kuros licence ir kā iegansts un kā precedents nodevu, nodokļu un citāda veida maksājumu izdarīšanai. Lai būtu konsekvence.

10. pants. Atbildīgā komisija tam ir mainījusi panta nosaukumu, precizējusi to atbilstoši likumā lietotajai terminoloģijai - "Apraides tiesību piešķiršana".

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Rugāte. Un visu tālāko pantu saskaņā ar Juridiskā biroja priekšlikumiem atbildīgā komisija ir pārstrādājusi, un tie atrodas šobrīd jūsu priekšā, citās redakcijās. Vai tās lasīsim? Jo priekšlikumi nav ienākuši par šo daļu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godātie deputāti, par 10.panta sadaļām!

A.Rugāte. Līdz trešajai ieskaitot, pagaidām.

Sēdes vadītājs. Līdz trešajai (ieskaitot) vai ir kādas iebildes deputātiem pret to redakciju, kuru ir precizējusi atbildīgā komisija? Nav iebildes, tad, lūdzu, par ceturto.

A.Rugāte. Ceturtajā daļā ir deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums... būtībā jautājums: ko nozīmē "vispirms"? Nu tā nosaka šis likums. Tā ir sava veida, kā mēs jau iepriekš diskutējām un atsaucāmies uz šā 10.panta ceturto daļu, likumā paredzētā iespējamā aizsardzības norma sabiedriskajiem raidītājiem. lai tie var saņemt raidīšanas atļaujas, apraides tiesības.

Sēdes vadītājs. Paskaidrojums ir sniegts, bet jautājums kā tāds netiek apspriests, jo tas nav priekšlikums.

A.Rugāte. Tālāk - piektajā daļā - atbildīgā komisija piedāvā precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

A.Rugāte. Arī sestajā daļā atbildīgā komisija piedāvā precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes deputātiem.

A.Rugāte. Un tālāk jūs redzat par ceturto daļu triju deputātu priekšlikumu, kuru mēs nupat izdiskutējām, bet līdz pat septītajai daļai ir vecā redakcija, kura šobrīd netiek apspriesta, jo ir stājusies spēkā ar iepriekšējo pieņēmumu.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes.

A.Rugāte. 11.pants - "Konkurss apraides atļaujas saņemšanai". Pirmajā daļā ir atbildīgās komisijas priekšlikums - aiz vārda "frekvencēm" svītrot vārdu "un", kā arī vārdu "kanāls" ieslēgt iekavās. Tas ar patrekninājumu ir izdarīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

A.Rugāte. 11.panta otrajā daļā nav neviena priekšlikuma. Trešajā daļā arī nav neviena priekšlikuma. Ceturtajā daļā ir atbildīgās komisijas ieteiktie precizējumi - aiz vārdiem "kâ arī" papildināt ar vārdu "ziņas" un pirms vārda "atbildīgajām" ar vārdu "iespējamām". Treknākā drukā jūs varat to redzēt šajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret kādus no šiem precizējumiem? Nav. Līdz ar to varam izskatīt nākamos.

A.Rugāte. Piektā daļa. Tajā atbildīgā komisija atkal precizē, vārdu "plānotās" pārceļot aiz vārda "raidījumu". Tad ir skaidra doma, tā mums bija tāda drukas kļūda.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte. Vēl šīs daļas trešajā punktā atbildīgā komisija vārdu "ka" nomaina ar vārdu "vai" (tas ir redzams treknākajā drukā), un šo "a)" apakšpunktu izsaka citā redakcijā: "konkursa dalībnieks vai viņa laulātais ir citas raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks) un, ja ir ,ieguldījuma apmēri".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte. Arī "b)" apakšpunktā atbildīgā komisija precizē redakciju, un tā skan šādi: "konkursa dalībnieks ieņem amatus politiskās organizācijas (partijas) vadības institūcijā".

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildes.

A.Rugāte. 4.punktā nav priekšlikumu. 5.punktā atbildīgā komisija svītro palīgteikumu, jo tas atkārto 50.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šā palīgteikuma svītrošanu? Nav.

A.Rugāte. 6.punktā nav priekšlikumu. Sestajā daļā savukārt ir atbildīgās komisijas precizējums - vārdu "pretendents" aizstāj ar vārdu "konkursa dalībnieks" un vārdus "attiecīgā reģiona sabiedrības saziņas līdzekļus" aizstāj ar vārdiem - "vietējais laikraksts".

12.pants ...

Sēdes vadītājs. Vienu sekundīti! Vai ir iebildes? Nav. Lūdzu nedaudz uzmanību! Mēs izskatīsim deputātu iesniegumu, kas ir saņemts Prezidijā, jo tas attiecas uz mūsu tālāko darbu. Tātad mēs esam pie 12.panta. Ir divi iesniegumi Saeimas Prezidijam. Nolasīšu tos iesniegšanas secībā. Pirmais iesniegums: "Lûdzam pārtraukt 1995.gada 7.jūnija ārkārtas plenārsēdi no 1995.gada 7.jūnija pulksten 19.00 līdz 1995.gada 14.jūnijam pulksten 14.00. Deputāti Krastiņš, Meierovics, Vaivads, Leiškalns, Stroganovs."

Otrs priekšlikums: "Ierosinām pārtraukt ārkārtas sēdi pulksten 19.00 līdz 8.jūnijam pulksten 9.00. Deputāti Panteļējevs, Elferts, Indulis Bērziņš, Inkēns, Lībane, Zvaigzne, Bordāns, Seiksts, Andersons, Marjaša."

Par katru no šiem iesniegumiem, liekas, var runāt viens "par", viens -"pret". Lūdzu, - Andrejs Krastiņš!

A.Krastiņš (LNNK).

Godātie kolēģi! Es runāšu "par" attiecībā uz to iesniegumu, kuru iesniedzu es kā pirmais parakstītājs un kurā tiek lūgts pārtraukt mūsu ārkārtas sēdi līdz 14.jūnijam pulksten 14.00 šādu motīvu dēļ. Rīt mums ir izsludināta kārtējā sēde ar visai saspringtu darba kārtību un visai nopietniem apspriežamajiem jautājumiem. Ja šodien mēs esam tikuši tikai līdz 12.pantam un zinām, cik pantu ir šajā likumprojektā, un ka nākamie jautājumi, kas ir ļoti diskutējami, ir 42., 43. un 53.pants, tad ir skaidrs, ka mēs šodien nevaram pabeigt skatīt šo likumprojektu... Ja mēs ilgāk turpināsim, mēs nebūsim spējīgi strādāt rīt sēdē. Tad, pilnīgi dabīgi, atkal to vajadzēs pārtraukt. Ārkārtas sēde ir ārkārtas sēde, tās dēļ nevar kavēt kārtējo sēdi. Šī pati ārkārtas sēde turpināsies - tikai 14.jūnijā, ar to pašu sēdes datumu. Un rīt mēs strādāsim normāli kārtējā sēdē un izskatīsim kārtējos ieplānotos jautājumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Klātesošie! Es runāšu "pret" sakarā ar šo pirmo priekšlikumu un līdz ar to "par" - attiecībā uz otro priekšlikumu. Pret pirmo runāšu pirmām kārtām tāpēc, ka mums nevajadzētu aizmirst, ka 14.jūnijs ir ļoti īpatnēja diena - tā ir tomēr atceres diena, kas ir saistīta ar politiski represēto upuru piemiņu, un tāpēc es paredzu, ka šajā dienā būs pietiekami daudz pasākumu, kuros mēs visi aktīvi piedalīsimies. Es domāju, tas ir stipri neapdomīgi un nepieņemami - tagad pārcelt ārkārtas sēdi uz 14.jūniju. Es uzskatu, ka mums vajadzētu rīt 9.00 atgrizties pie šā jautājuma, turpināt šo ārkārtas sēdi un pēc šā likumprojekta izskatīšanas pāriet pie kārtējās sēdes darba kārtības. Es negribētu tomēr pieļaut mūsu apelēšanu pie noguruma un tā tālāk. Es domāju, divas intensīvas dienas, darba dienas... tas jau nu būtu tas, kas mums būtu jādara. Es aicinu balsot par pārtraukumu līdz rītdienai, pulksten 9.00.

Sēdes vadītājs. Es visai neapdomīgi pateicu, ka var runāt par abiem diviem. Tagad kā es saprotu, teorētiski iznāk, ka var runāt četri, jo ir divi iesniegumi. Bet runātājs runāja arī par otru, tāpēc tagad ir jādod vārds arī citiem. Anna Seile!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Rītdienas kārtējās sēdes darba kārtība ir izsludināta, mēs to esam saņēmuši, esam plānojuši šo darba dienu, un ceturtdienās ir mūsu balsojums par kārtējām sēdēm. Tādēļ es uzskatu, ka rīt turpināt ārkārtas sēdi nav iespējams. Ja mēs gribam to turpināt, tad mums tā ir jāturpina pēc pulksten pieciem, pēc kārtējās sēdes beigām. Es domāju, ka šā likumprojekta apspriešanu var turpināt kādā citā nedēļā un ka nebūtu pareizi to turpināt 14.jūnijā, kad ir šo represēto piemiņas diena.

Sēdes vadītājs. Man kā sēdes vadītājam jākomentē, ka tādus priekšlikumus mēs nevaram izskatīt. Mēs varam tikai pārtraukt sēdi, bet pārtraukt uz nenoteiktu laiku sēdi nevar. Vismaz man tā liekas.

Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Jūs esat pēdējais runātājs. Bet tagad jāizskaitļo, ko jūs varat runāt. Jo pirmais... (Starpsauciens no zāles: "Viss ir kārtībā!") Nav svarīgi. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Ir svarīgi. Es ilgi rēķināju, cienījamais sēdes vadītāj!

Sēdes vadītājs. Es šeit domāju "par" vai "pret".

I.Bērziņš. Jā, es sapratu. Tātad, cienījamie kolēģi, principā mēs, "Latvijas ceļš", būtu gatavi turpināt sēdi šovakar un šo jautājumu pabeigt, ja vajag. Bet tas tiešām nebūtu normāli. Es piekrītu tiem, kas uzskata, ka noguruma apstākļos var pieņemt ne pārāk pārdomātus lēmumus. Kaut arī tas ir otrais lasījums, un tādēļ varētu labot, gatavojot trešo. Bet tomēr - ne pārāk pārdomātus lēmumus. Un tāpēc mēs aicinām šodien sēdi pārtraukt un uzsākt darbu rīt. Atsauce uz to, ka tā nevar darīt, ir nepamatota, jo katrā ziņā ir precedents, ka Vēlēšanu likumu otrajā lasījumā mēs izskatījām vakarā, gan krietni ilgāk nekā šoreiz, un pēc tam turpinājām likumprojekta izskatīšanu otrā dienā no rīta. Likumprojekta izskatīšana, ja es nemaldos, ilga gandrīz līdz darba dienas beigām, un tikai pašās darba dienas beigās mēs piereģistrējāmies... To, vai kāds jautājums bija vai ne, es vairs neatceros, bet ļoti īsu laiku mums bija kārtējā sēde. Tā ka, ja mēs rītdien vairāk nodarbosimies ar balsošanu un mazāk ar viens otra pārliecināšanu, sevišķi tādēļ, ka visi jau ir uzmanīgi iepazinušies ar šo likumu un īstenībā katrs zina, kā balsot, tad droši vien rīt mēs varētu tikt galā gan ar vienu, gan ar otru, tas ir, pieņemt šo likumu otrajā lasījumā no rīta puses un pēc tam sākt kārtējo sēdi, kur ir tik daudz svarīgu jautājumu, kā teica Seiles kundze. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tā. Man ir jāielūkojas Kārtības rullī, jo ir iesniegts vēl viens iesniegums: "Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 52.pantam ierosinām pārtraukt debates par likumprojektu "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi", nodot to atbildīgajai komisijai un pagarināt priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam līdz 3.jūlijam. Deputāti Grīnblats, Prēdele, Lakševics, Grots, Kalniņš, Kokins, Grīgs, Novakšānovs, Rozentāls, Putniņš, Pētersons, Seile, Puriņa, Karnups, Stalts, Tabūns, Budovskis, Kiršteins, Berklavs, Žīgurs." Taču šeit ir stingri jāpadomā, jo tas būs pirmais precedents, kuram jābūt tiesiski pamatotam, jo ārkārtas sēdi nevar slēgt, kamēr jautājums nav izskatīts, bet to, vai priekšlikums pārtraukt debates un nodot likumprojektu atbildīgajai komisijai ir tādā veidā pielīdzināms, - to es viennozīmīgi apgalvot nevaru. Un Juridiskās komisijas priekšsēdētājs arī klusē. Varbūt jūs būtu tik laipns un no tribīnes izteiktu savu viedokli? Es savas pārdomas izteicu, momentā izlasot un momentā komentējot šo iesniegumu.

A.Endziņš (LC).

Saeimas kārtības rullis nosaka, ka ārkārtas sēdē ir izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri ir norādīti, un ka pēc šo jautājumu izskatīšanas sēdi slēdz. Es nezinu, kāds precīzi izskatās šis priekšlikums un uz kuru Kārtības ruļļa pantu viņi atsaucas - it sevišķi saistībā ar debašu pārtraukšanu.

Sēdes vadītājs. Uz 52.pantu.

A.Endziņš. 52.pantā jau ir runa par kaut ko citu. Turklāt te kārtējais jautājums tiek izskatīts, un vēl te ir 20 deputātu paraksti.

Sēdes vadītājs. Redziet, 20 deputātu paraksti ir, bet vēlreiz ir jānolasa pants, un deputātei Seilei, kā es sapratu, vai deputātam Grīnblatam, kurš pirmais ir parakstījies, - jums vajadzētu nolasīt šo Kārtības ruļļa pantu un pašiem varbūt komentēt. Jo pants skan tā: "Pirms vienas lietas izskatīšana nav pabeigta, nedrīkst pāriet uz citu lietu, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukumu un pāreju uz citu lietu prasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputāti un Saeima tam piekrīt." Tātad jūs prasāt pāriet uz citu lietu. (Starpsauciens: "Nekādā gadījumā!")

A.Endziņš. Citas lietas nav.

Sēdes vadītājs. Ārkārtas sēde ir ārkārtas sēde, tāpēc, manā izpratnē, šis pants nav pielietojams. Tāpēc mums ir divi iesniegumi un ir jābalso par iepriekšējiem iesniegumiem. Ja jūs manis teiktajam nepiekrītat, jūs varat izteikt savu viedokli, bet es lasu pantu, un faktiski pat nekomentēju to, jo tur jau tas ir pateikts. Tātad, deputāti, lūdzu vēlreiz uzmanību! Mums ir divi priekšlikumi, un es tos nolasīšu, lai nebūtu šeit nekādu pārpratumu. Es saprotu, ka deputāti neatsauc savus priekšlikumus.

Pirmais: "Lûdzam pārtraukt 1995.gada 7.jūnija ārkārtas sēdi no 1995.gada 7.jūnija pulksten 19.00 līdz 1995.gada 14.jūnijam pulksten 14.00."

Otrs: "Ierosinām pārtraukt ārkārtas sēdi pulksten 19.00 līdz 8.jūnijam pulksten 9.00." Nu jau būs drusciņ pāri 19.00. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - pārtraukt 1995.gada 7.jūnija ārkārtas sēdi no 1995.gada 7.jūnija 19.00. līdz 1995.gada 14.jūnijam pulksten 14.00. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 23, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane. Šodien pulksten 19.13 nav reģistrējušies šādi deputāti:

Gundars Bērziņš,

Jānis Bordāns,

Olga Dreģe...

Sēdes vadītājs. Jānis Bordāns ir zālē.

I.Folkmane. Jānis Bordāns ir zālē.

Andris Gūtmanis,

Raimonds Jonītis,

Jānis Jurkāns,

Odisejs Kostanda,

Ludmila Kuprijanova,

Janīna Kušnere,

Gunārs Meierovics,

Uldis Osis,

Oļģerts Pavlovskis,

Valdis Pavlovskis,

Aija Poča,

Jānis Ritenis,

Andris Rozentāls,

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Juris Sinka,

Anita Stankēviča,

Jānis Ārvaldis Tupesis,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Kārtējā sēde rīt, pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 7.jūnija pavasara sesijas

ārkārtas sēde

Likumprojekts æElektroniskie sabiedrības saziņas

līdzekļiæ (2.lasījums) (Pārtraukts)

(370. un 581.dok.)

Ziņo - dep. A.Rugāte - 1.lpp.

Debates - dep. P.Putniņš - 4.lpp.

- dep. A.Berķis - 5.lpp.

- dep. P.Putniņš (3.pants) - 9.lpp.

- dep. A.Berķis - 9.lpp.

- dep. M.Andersons - 9.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 10.lpp.

- dep. E.Inkēns - 11.lpp.

- dep. J.Lucāns - 12.lpp.

- dep. P.Tabūns - 12.lpp.

- dep. A.Endziņš - 13.lpp.

- dep. P.Tabūns - 18.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 19.lpp.

- dep. M.Andersons - 21.lpp.

- dep. A.Berķis - 22.lpp.

- dep. E.Inkēns - 23.lpp.

- dep. P.Putniņš - 24.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 25.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 26.lpp.

- dep. P.Elferts - 27.lpp.

- dep. J.Lucāns - 27.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 29.lpp.

- dep. E.Kide - 30.lpp.

Paziņojums - dep. Dz.Ābiķis - 31.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 31.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Poča (5.pants ceturtā daļa) - 32.lpp.

- dep. E.Inkēns - 33.lpp.

- dep. P.Tabūns - 34.lpp.

- dep. A.Poča - 35.lpp.

- dep. E.Kide (8.pants) - 39.lpp.

- dep. P.Putniņš - 41.lpp.

- dep. A.Seile - 41.lpp.

- dep. P.Tabūns - 42.lpp.

- dep. M.Andersons - 42.lpp.

- dep. I.Birzniece - 43.lpp.

- dep. E.Inkēns - 44.lpp.

- dep. A.Endziņš - 45.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 46.lpp.

- dep. A.Lambergs - 47.lpp.

- dep. D.Stalts - 47.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 48.lpp.

- dep. J.Lucāns - 50.lpp.

- dep. A.Seile - 51.lpp.

- dep. E.Inkēns - 52.lpp.

- dep. E.Kide - 54.lpp.

- dep. P.Putniņš - 57.lpp.

- dep. A.Endziņš - 58.lpp.

- dep. E.Inkēns - 59.lpp.

- dep. A.Berķis - 60.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 61.lpp.

- dep. P.Tabūns - 64.lpp.

- dep. P.Putniņš - 67.lpp.

- dep. M.Andersons - 67.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 68.lpp.

- dep. D.Stalts - 69.lpp.

Par procedūru - dep. Dz.Ābiķis - 71.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Berķis - 72.lpp.

- dep. E.Kide - 74.lpp.

- dep. E.Kide (8.pants 9.sadaļa) - 75.lpp.

Par procedūru - dep. V.P.Karnups - 76.lpp.

Debašu turpinājums - dep. P.Putniņš - 79.lpp.

- dep. E.Inkēns - 80.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 81.lpp.

- dep. J.Lucāns - 81.lpp.

Par sēdes pārtraukšanu - 87.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Krastiņš - 87.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 88.lpp.

- dep. A.Seile - 88.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 89.lpp.

- dep. A.Endziņš - 90.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 92.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta