Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde

1995. gada 6. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 60 deputāti.

Godātie deputāti! Kā zināms, 4. novembra vakarā no terorista lodes tika nogalināts Izraēlas premjerministrs Ichāks Rabīns. Pasaules sabiedrība ir zaudējusi gudru, drosmīgu un tālredzīgu valstsvīru, godīgu un patiesu cīnītāju par mieru Tuvajos Austrumos. Godināsim viņa piemiņu ar klusuma brīdi!

Latvijas Republikas 5. Saeimas 6. novembra sēdi paziņoju par atklātu. Vai Prezidijā ir iesniegumi par darba kārtību? Vai deputātiem ir kādi iebildumi un priekšlikumi? Nav. Tad sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmais jautājums - par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi". Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem iebildumu nav. Saeima nolemj to nodot Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk - par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir iesniedzis iesniegumu par Skaidrītes Lodziņas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Jums ir izsniegti visi nepieciešamie izziņas materiāli, kur ir raksturojums gan no republikas Ģenerālprokurora, gan no akciju sabiedrības "LATkarte" prezidenta, gan Augstākās tiesas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs atzinums, kā arī izziņa par Skaidrītes Lodziņas darba gaitām. Juridiskā komisija vienprātīgi aicina cienījamo Saeimu apstiprināt Skaidrīti Lodziņu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojums būs aizklāts. Balsosim par lēmuma projektu: "Apstiprināt Skaidrīti Lodziņu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 4. Skaidrīte Lodziņa ir apstiprināta par Augstākās tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums ir likumprojekts "Par bāriņtiesām un pagasttiesām", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Lībane.

K.Lībane (LC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 2134, izskatām šo likumprojektu trešajā lasījumā. Jāsaka uzreiz, ka par šo Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu reformā tik svarīgo likumprojektu attiecībā uz trešo lasījumu priekšlikumu nav daudz un galvenokārt tie ir redakcionālas dabas, tomēr ir arī daži konceptuāli.

Pirmais priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja, un tas ir par 1.panta otro daļu. Atbildīgā komisija to akceptēja un izteica šo daļu jaunā redakcijā, bet faktiski tas ir tīri precizējošs labojums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk!

K.Lībane. 2.panta pirmajā daļā arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, un atbildīgā komisija to precizēja atbilstoši tiem grozījumiem, ko mēs nupat akceptējām attiecībā uz 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. 5.panta pirmajā daļā ir saņemti divi priekšlikumi: no sociālo lietu valsts ministra Makarova kunga, kā arī no Juridiskā biroja. Abi šie priekšlikumi pēc to būtības ir identiski. Diskusija šajā jautājumā ir konceptuāla, jo šie abi priekšlikumi iesaka uzraudzību pār bāriņtiesu darbību gan aizbildnības, gan aizgādnības lietu kārtošanā nodot Labklājības ministrijai, tādējādi radot vienotu uzraudzību. Taču komisijā balsu skaits sadalījās vienlīdzīgi, un līdz ar to atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Lūdzu, Ruta Marjaša, "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (LC).

Cienītā Saeima! Tie pašvaldību pārstāvji, kas piedalījās komisijas sēdē, bija pret to, lai Labklājības ministrija būtu vienīgā, kas uzraudzītu bāriņtiesu un pagasttiesu darbību, un motivācija bija tāda (un es personīgi kā komisijas locekle piekritu tai motivācijai), ka, teiksim, sociālajos jautājumos, kas skar galvenokārt aizgādnības lietu kārtošanu, protams, viskompetentākā ir Labklājības ministrija, bet tur, kur ir runa par aizbildnības lietu kārtošanu, par izglītības un audzināšanas jautājumiem, tiem uzraudzītājiem tomēr jābūt kompetentām personām, un tādēļ es personīgi piekritu šim pašvaldību darbinieku vēlējumam, lai tomēr šī uzraudzība būtu sadalīta pēc kompetences principa. Un tur, protams, būs arī attiecīgi līdzekļi attiecīgajiem resoriem. Tādēļ es aicinu deputātus balsot par 5.panta redakciju - tādu, kāda tā bija pieņemta otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Jā, lūdzu! Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A,.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Skaidrs, ka jāizšķiras ir Saeimai. Es pats diemžēl slimības dēļ nevarēju piedalīties komisijas sēdē tad, kad likumprojekts tika skatīts un gatavots otrajam un trešajam lasījumam, un būtībā šis ierosinājums par to, lai šīs funkcijas, uzraudzības funkcijas, veiktu viens resors, - tā bija ideja, uz kuru es jau vedināju, konsultācijas veicu, jau gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam (diemžēl es nevarēju piedalīties ne tad, ne arī komisijas sēdē, gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam). Jo iepriekš - atcerēsimies vēl mazliet senāku laika posmu, padomju laiku! - bija pat trīs šādi resori: tad bija atsevišķi Veselības aizsardzības ministrija (tā bija viena funkcija, tā saistījās ar tiem cilvēkiem, kuri ir psihiski slimi) un Izglītības ministrija (attiecībā uz nepilngadīgajiem), un vēl jau bija arī Sociālās nodrošināšanas ministrija. Tagad it kā divas paliek. Es domāju, ka tomēr lietas labad būtu, ja šīs funkcijas, uzraudzības funkcijas, veiktu viena institūcija, jo savādāk, ja viena un tā pati institūcija... bet sāksies uzraudzības kontrole no dažādām institūcijām, tas šo lietu tikai sarežģīs, un beigu beigās - kurš tad galu galā atbildēs? Es tomēr tāpēc ierosinu Saeimai izvērtēt to un aicinu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu - konkrēti, sociālo lietu valsts ministra Makarova kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates esam pabeiguši. Lūdzu, referente! Vai galavārdu vēlaties teikt?

K.Lībane. Es kā referente tikai gribētu vērst cienījamās Saeimas uzmanību uz to, ko, iesniedzot savu priekšlikumu, paskaidro Makarova kungs, - ka atbilstoši Ministru padomes 1992. gada 20. maija lēmumam nr. 182 Labklājības ministrijas pārziņā jau ir nodota bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu sociālās aizsardzības un audzināšanas jautājumu risināšana. Tā ka Saeimai jāizšķiras balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, mēs izskatām 5.pantu likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām". Esiet tik laipni un iepazīstieties ar to vēlreiz! Mēs balsosim par sociālo lietu valsts ministra Makarova priekšlikumu - izteikt 5.pantu šādā redakcijā: "Bâriņtiesu (pagasttiesu) uzraudzību aizbildnības un aizgādnības lietu kārtošanā veic Labklājības ministrija." Un tad, lūdzu, izšķirieties, ņemot vērā arī šīs debates! Ja šis priekšlikums negūst balsu vairākumu, tad, protams, paliek 5.pants otrā lasījuma redakcijā. Vai pret procedūru ir iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim par sociālo lietu valsts ministra Makarova priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 5, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

K.Lībane. Redakcionāli precizēta ir 5.panta otrā daļa. Redakcionāli precizēta ir arī 5.panta ceturtā daļa, kā arī 6.pants kopumā. Tas ir noticis pēc valodnieku ierosinājumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

K.Lībane. Redakcionāli precizēts ir 7.pants.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs varam tikai minēt, ka pants ir redakcionāli precizēts, un es uzmanīgi vērošu, vai jums nav iebildes, bet nemitīgi neatkārtosim, ka nav iebildes.

K.Lībane. Redakcionāli precizēts ir 8.pants, un redakcionāli precizēts pēc redaktoru ieteikuma ir arī 9.pants.

10.panta otrajā daļā ir svītrots vārds "stundas" pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma, kā arī panta abas daļas ir redakcionāli precizētas.

13.panta pirmā daļa ir papildināta ar vārdiem "un policijas", un viss pants ir redakcionāli precizēts.

14. panta 1. un 2. punkts ir izteikti jaunā redakcijā (faktiski tie ir saskaņoti ar likumu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu), kā arī, konsultējoties ar speciālistiem, šis pants ir formulēts atbilstoši reālajai situācijai, ar kuru nodarbojas bērnu tiesību aizsardzības inspektori.

15. pantā ir pieņemts Juridiskā biroja priekšlikums, jo atbildīgā komisija neuzskatīja, ka 15. pantam ir jābūt izslēdzošam saturiskā nozīmē. Otrkārt, 15. panta 1. punkts ir papildināts ar vārdiem "vai aizbildnis", un šim labojumam ir precizējošs raksturs.

16. pantā arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Faktiski šis priekšlikums, ko jūs redzat tabulas 6. lappusē, ir saistīts ar to, ka šis likums, gatavojot uz pēdējo lasījumu, vēlreiz tika saskaņots atbilstoši Civillikuma burtam un garam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību!

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir par 17. panta trešo daļu. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums un izriet no tiesu prakses šajās lietās.

18. panta 4. punkts ir papildināts ar dažu Civillikuma pantu numuriem, kā arī viss pants ir redakcionāli precizēts.

19. pants ir redakcionāli precizēts.

Pie 21. panta ir priekšlikums panta trešās daļas pirmo teikumu izteikt jaunā redakcijā, to Juridiskā komisija akceptēja, pēc Izglītības ministrijas priekšlikuma. Viss pants ir arī redakcionāli precizēts.

Tāpat redakcionāli precizēts ir 22. pants, kā arī 24. pants.

Pie 25. panta ir pieņemts Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, kā arī pants ir redakcionāli precizēts no latviešu valodas viedokļa.

Bez tam 25. pants tiek papildināts ar jaunu daļu - otro daļu. Tas notika pēc bērnu tiesību aizsardzības darbinieku ierosinājuma, kuri paskaidroja, ka šajā jaunajā otrajā daļā reglamentētās situācijas neesot retums. Redakcionāli precizētas ir arī pārējās panta daļas.

26. pants ir redakcionāli precizēts. Redakcionāli precizēta ir 27. panta otrā daļa. 28. pantā ir strukturālas izmaiņas, tiek mainītas vietām dažas panta daļas, kā arī pants ir redakcionāli precizēts.

Redakcionāli precizēts ir arī 30. pants. Redakcionāli precizēts ir 31.pants, kā arī 32. panta otrā daļa. Redakcionāli precizēts ir 33. pants. 34. panta otrā daļa tiek papildināta ar vēl viena Civillikuma panta numuru, kā arī abas daļas redakcionāli ir precizētas. 35. pants ir redakcionāli precizēts.

38. panta otrajā daļā vārdi "tikai tad" ir aizstāti ar vārdiem "jebkurā bāriņtiesā". Šim priekšlikumam ir precizējošs raksturs. Ir arī redakcionāli precizējumi.

42. pants. Esam saņēmuši Juridiskā biroja priekšlikumu, kas loģiski izriet no otrajā lasījumā akceptētajiem grozījumiem, kā arī viss pants ir redakcionāli precizēts. 42. panta trešā daļa ir papildināta ar vārdiem "un citas darbības", kas izriet no Notariāta likuma, un šī daļa ir redakcionāli precizēta.

Redakcionāli precizēta ir arī 43. panta pirmā daļa un 44. pants. Arī 45. pants ir redakcionāli precizēts. 47. panta otro daļu Juridiskā komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā. Arī šim priekšlikumam faktiski ir precizējošs raksturs, tas ir saskaņots ar Zvērināto notāru padomi. Arī trešajā daļā ir ierosinātas strukturālas izmaiņas, kas ir saskaņotas ar pieaicināto Zvērināto notāru padomes pārstāvi.

48. panta otrā daļa izteikta jaunā redakcijā, tas ir saskaņots ar Civilprocesa kodeksu un Notariāta likumu.

Pie 48. panta ir vēl viens priekšlikums, ko mēs jau akceptējām, runājot par 47. pantu, tātad papildināt pantu ar jaunu trešo daļu, kas faktiski ir vecā 47. panta trešā daļa. Un līdz ar to atttiecīgi mainās turpmāko daļu numerācija. Redakcionāli preiczēta ir panta trešā un ceturtā daļa.

Redakcionāli precizēta ir 49. panta trešā daļa, 50. panta pirmajā daļā ir svītroti vārdi "pçc pases". Otrā daļa ir redakcionāli precizēta. 50. pants tiek papildināts ar ceturto daļu, kas ir jauna daļa, un ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikums. Šis priekšlikums ir saistībā ar notariālajām funkcijām, ko veiks bāriņtiesas un pagasttiesas, un arī tas ir saskaņots ar Zvērināto notāru padomi.

51. pants ir redakcionāli precizēts, kā arī redakcionāli precizēta ir 52. panta otrā daļa.

To pašu var teikt par 53. pantu. 55. pants ir izteikts jaunā redakcijā un attiecas uz notariālo darbību reglamentāciju.

56. pantā ir divi priekšlikumi - pirmkārt, svītrot vārdu "smagas" (jo mēs uzskatījām, ka slimība jebkurā gadījumā ir iemesls, lai piemērotu šo pantu), otrkārt, šis pants ir redakcionāli precizēts.

Redakcionāli precizēts ir 57. pants, kur ir runa par nodevām.

60. pants ir izteikts jaunā redakcijā, tam piekrita arī pieaicinātie notāri. 60. panta trešā daļa ir redakcionāli precizēta, tāpat redakcionāli precizēts 61. un 62. pants. 66. pantā un arī 67. pantā ir redakcionāli labojumi.

Pēdējais priekšlikums, ar kuru es aizkavēšu jūsu uzmanību, ir papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Šo pārejas noteikumu pirmais punkts tika iekļauts likumprojektā pēc bērnu tiesību aizsardzības inspektoru uzstājīga lūguma, jo viņi apgalvoja, ka tas atbilst reālajai situācijai, un komisija tam piekrita.

Otrais punkts ir iekļauts tādēļ, ka mēs uzskatījām, ka šāda rakstura likumam pēc tā spēkā stāšanās ir nepieciešams pārejas periods, kurā tiks veikti priekšdarbi bāriņtiesu un pagasttiesu darbības uzsākšanai.

Ja cienījamajiem Saeimas locekļiem nav nekas par to vairāk sakāms, tad es domāju, ka mēs varētu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātais deputāt Tupešu Jāni, par kādu pantu un par kādu labojumu?... Lūdzu! Diemžēl jūs neesat norādījis, par ko jūs gribat runāt, un mēs esam pabeiguši apspriešanu. Bet, lūdzu, nāciet tribīnē!

J. Ā. Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, Prezidij, deputāti un deputātes! Es atvainojos par it kā procedūras pārkāpumu, bet es pieteicos jau, tiklīdz sākām diskutēt par šo likumprojektu, ka es gribu vārdu, un paldies, ka jūs man to devāt. Es ar lielu gandarījumu aicinu jūs visus bez izņēmuma balsot par šā likumprojekta "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" pieņemšanu trešajā lasījumā, jo viens cikls ir tiešām noslēdzies. Mēs divarpus gadus esam pieņēmuši likumus par bankām, aizsardzību, medībām, graudiem, cigaretēm, alkoholu un beidzot turpat vai pēdējā 5. Saeimas stundā esam nonākuši pie katras valsts un katras sabiedrības absolūti vērtīgākā īpašuma...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Godātie deputāti, lūdzu jūs sarunāties klusāk, jo mums jāpabeidz šī likuma izskatīšana, bet tomēr troksnis ir liels zālē. Lūdzu!

J.Tupesis. Es aizkavēšu jūsu laiku tikai 2 minūtes. Mēs esam tiešām nonākuši pie katras sabiedrības un valsts absolūti vērtīgākā īpašuma - pie tās bērniem un jauniešiem. Šis likums palīdzēs regulēt apmēram 5000 bērnu paēdināšanu, izglītošanu, aizsardzību, kuri pašreiz ir tiešām bāreņa un pabērna lomā un ne tikai.

Mazliet novirzoties no ierastās procedūras, atļaušos izmantot šo savu pēdējo uzstāšanos un pateikties Juridiskajai komisijai, kas tiešām pašā pēdējā iespējamajā momentā, pat no slimības gultas izkāpjot, atrada par vajadzīgu sagatavot šo likumprojektu šodien pēdējam lasījumam. Paldies jums!

Un es beidzot, apzinoties, ka mums bieži šajā zemē ir grūti pateikt paldies, gribu pateikt paldies jums visiem, kas kļuvāt svarīga un neaizmirstama, un neatņemama daļa no Latvijas un, protams, arī no manas dzīves. Paldies jums par to un uz redzēšanos 7. Saeimā! Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Deputāts Tupešu Jānis atvainojās par procedūras pārkāpumu, līdz ar to man šeit komentāri ir lieki.

Un tagad lūdzu vēlreiz zvanu. Balsosim par likumprojekta "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākošais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"". Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Vispirms man nedaudz jāatvainojas par dokumenta noformējumu. 4. ailītē, kur ir komisijas viedoklis, protams, visur bija jābūt ierakstītam "atbalstīt", bet, tā kā visi priekšlikumi ir no visas komisijas, tad acīmredzot mūsu darbinieks to ir uzskatījis par pašsaprotamu. Tātad uzskatiet, ka komisijas viedoklis visur ir "atbalstīt".

Starp otro un trešo lasījumu nav saņemti nekādi labojumi, kas būtiski maina šī likuma labojumu tekstu. Tātad ir izdarīti tikai nepieciešamie labojumi pārejas noteikumos, kas šos likuma labojumus padara par darboties spējīgiem.

Par 1.5. pantu tātad starp otro un trešo lasījumu nekādi priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Tad mums nav arī nekādu problēmu.

A.Panteļējevs. 2.11. pantā ir labojums, kas saistīts ar 1.5. pantā izdarīto labojumu, proti, mēs svītrojam vārdus "tieslietu ministrs un" ðeit un vārdus "noteicis un".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pret šo svītrojumu 2.11. pantā deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Panteļējevs. Un tad pārejas noteikumi. Tātad pārejas noteikumi tiek papildināti ar trijiem pantiem.... ar 4. punktu: "Ar brīdi, kad stājas spēkā šis likums, likvidēt Tieslietu ministrijas sastāvā Totālitārisma seku dokumentēšanas centru, nododot to Satversmes aizsardzības biroja rīcībā."

Sēdes vadītājs. Jā, precizitāte ir laba lieta, tātad tie ir nevis panti, bet punkti.

A.Panteļējevs. Jā, punkti!

Sēdes vadītājs. Tātad, lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Panteļējevs. 5. punkts: "Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nekustamo un kustamo īpašumu, kā arī visus dokumentus pārņem Satversmes aizsardzības birojs."

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

A.Panteļējevs. Un 6. punkts: "Ministru kabinets pārdala 1995. gada budžetā Tieslietu ministrijas Totalitārisma seku dokumentēšanas centra finansējumu, nododot to Satversmes aizsardzības birojam."

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

A.Panteļejevs. Tad es lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 1. Likums pieņemts.

A.Panteļējevs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošais likumprojekts "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Trešais lasījums. Budžeta un nodokļu... Es atvainojos... Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Aija Poča - "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Godātais Prezidij, godātā Saeimā! Šodien trešajā lasījumā mums jāizskata likumprojekts "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Darbam mums būs nepieciešams rudens sesijas dokuments. nr. 2132, kurā ir likumprojekta teksts pēc otrā lasījuma. Starp otro un trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Tātad šeit ir otrajā lasījumā nobalsotais teksts, un lūdzu Saeimu akceptēt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 8, atturas - 3. Likums pieņemts.

Nākošais likumprojekts "Par slimības un maternitātes pabalstiem". Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Glāzītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Glāzītis (LC).

Godātais Prezidij! Cienījamā Saeima! Par likumprojektu "Par slimības un maternitātes pabalstiem" trešajā lasījumā priekšlikumi nav saņemti. Komisijā šis likumprojekts ir nobalsots vienbalsīgi. Ir vairāki redakcionālas dabas labojumi, kas neizmaina likuma būtību. Tātad ir precizēts likuma nosaukums - "Par slimības un maternitātes pabalstiem" mēs mainām uz "Par maternitātes un slimības pabalstiem".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Glāzītis. Ir precizēta 1.panta 1.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 1.panta 2.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 1.panta 3.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 1.panta 4.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ja jūs vēlaties runāt, dodiet zīmi, paceļot rokus, jo jūs nemitīgi ceļaties kājās, un tad nevar saprast, vai jūs vēlaties doties uz tribīni vai darīt citas lietas. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Glāzītis. Ir precizēta 1.panta 5. punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 1.panta 6.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Glāzītis. Ir precizēta 2.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 4.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 5.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 11.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 13.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 14.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 15.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Glāzītis. Ir precizēta 16.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 17.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 18.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 19.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 23.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 24.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 25.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 26.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 27.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 28.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 29.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 30.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēts sestās nodaļas nosaukums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēts 31. panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir izslēgta 31.panta ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Glāzītis. Ir precizēts 32.panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēts septītās nodaļas nosaukums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēts 33.panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēts 34.panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 35.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēta 36.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēts 38.panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Glāzītis. Ir precizēti pārejas noteikumi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par slimības un maternitātes pabalstiem" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 2, atturas - 20. Likums ir pieņemts.

A.Glāzītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies! Kolēģi, lūdzu, reģistrējamies! Signālu reģistrācijai! Es ļoti atvainojos! Netraucējiet operatoram! Ir jāreģistrējas. Pēc tam jūs saņemsit vajadzīgos dokumentus, un laika būs daudz. Reģistrācija! Reģistrējamies!

Lūdzu Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

Godātie deputāti, informācijai! Prezidijs sanāks uz savu sēdi pulksten 12.00, lai noslēgtu visus rēķinus un lai 15.datumā deputāti varētu saņemt visu, kas pienākas likumā noteiktajā kārtībā. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šodien 5.Saeimas darba noslēguma dienā pulksten 9.40 nav reģistrējušies šādi deputāti:

Eduards Berklavs,

Igors Bukovskis,

Jānis Bunkšs,

Gaļina Fjodorova,

Oskars Grīgs,

Jānis Jurkāns,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Janīna Kušnere,

Andris Līgotnis,

Valdis Pavlovskis,

Jānis Ritenis,

Andris Saulītis,

Leonards Stašs,

Jānis Urbanovičs,

Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs ir zālē.

I.Folkmane. Alfrēds Žīgurs ir zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! 6.novembra sēdi slēdzu. Bet mūsu 5.Saeimas noslēguma sēde saskaņā ar Saeimas balsojumu notiks šodien pulksten 15.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Latvijas Republikas 5. Saeimas

noslēguma sēde

1995. gada 6. novembrī.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi deputāti! 5. Saeimas noslēguma sēdi paziņoju par atklātu. Un vispirms es jums gribu teikt, ka mūsu sēžu zālē televīzijai un fotoreportieriem ir ļoti ierobežotas iespējas filmēt un fotografēt deputātus, lai netiktu traucēts Saeimas darbs. Un parasti televīzijas reportieri filmē no sānejām, arī tagad viņi tur stāv, un televīzijas ekrānos parādījās vieni un tie paši, vai nu smaidoši, vai mazāk smaidoši, vai skumjas deputātu sejas. Un tāpēc, pirms mēs uzsākam noslēguma sēdi, Saeimas Prezidijs lūdz deputātu piekrišanu televīzijas pauzei trīs minūšu garumā, kuras laikā TV operatori un fotoreportieri var filmēt no jebkuras vietas zālē un jebkuru vietu zālē. Ja nav iebildumu, lūdzu fotogrāfus un teleoperatorus sākt strādāt. Laiks jums trīs minūtes. Jebkuru vietu. Lūdzu deputātus necelties kājās, jo tad neredzēs citus deputātus. (Zālē aplausi.)

Trīs minūtes jau laikam ir pagājušas. Tātad tā ir 5.Saeimas noslēguma sēde, un mūs uzrunā Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Lūdzu, Valsts prezidenta kungs!

G.Ulmanis (Valsts prezidents).

Augsti godātais Saeimas Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātie Saeimas deputāti! Valdības locekļi! Ekselences! Dāmas un kungi! Man ir liels gods šodien šeit stāvēt jūsu priekšā uz mūsu valsts augstākās - es teiktu, sirdsapziņas - tribīnes. Vēl jo vairāk tāpēc, ka es uz šīs tribīnes stāvu otro reizi. Pirmā reize bija, kad es jūsu priekšā devu zvērestu mūsu valstij un mūsu Satversmei. Un šodien es ar gandarījumu gribu teikt dažus vārdus un pavērtēt to darba posmu, ko esam kopīgi nogājuši.

Šī bija pirmā Saeima, kas tika ievēlēta saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un ko pēc padomju režīma sabrukuma ievēlēja tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Būtiskākais 5. Saeimas nopelns ir tas, ka savas leģislatūras pašā sākumā tā pilnībā atjaunoja Satversmes darbību. Līdz ar to Latvijas Republika atguva savu tiesisko pamatu. Un pats lielākais gandarījums gan 5.Saeimas deputātiem, gan mums visiem bija konstatēt, ka mūsu priekšteču pirms vairāk nekā 70 gadiem izveidotā Satversme strādā. Ik dienas vēl un vēlreiz pārliecināmies par mūsu Atmodas līderu lēmuma pareizību - atjaunot vēsturisko 1922.gada Satversmi. Latvijas likumdošana tālāk tika veidota uz šā vienīgā patiesi leģitīmā pamata. 5.Saeimas laikā ir izdarīts daudz: esam pamatos izveidojuši sabiedrību un valsti, kur darbojas Satversme, nodrošināta reāla rasu, reliģiju, dzimumu, etniju vienlīdzība. Latvijā ir nostiprinājies tiesiskums.

Valsts ekonomiskajai attīstībai viens no nozīmīgākajiem bija Zemes likums. Politiski viens no svarīgākajiem bija Pilsonības likums, kas ieviesa skaidrību par iespēju un kārtību, kādā ir iegūstama Latvijas pilsonība. Nesen pieņemtais Repatriācijas likums paver iespējas dažādu tautību cilvēkiem īstenot vēlmi dzīvot savā etniskajā dzimtenē.

5.Saeimas laikā aktīvas diplomātiskās un politiskās darbības rezultātā mums izdevās pavilkt svītru zem nesenās pagātnes un ar starptautiskiem līgumiem nodrošināt Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Saeima veica lielu darbu, lai šie līgumi tiktu ievēroti. Krievijas armijas izvešana noritēja mierīgi un bez ievērojamiem starpgadījumiem.

Valsts un sabiedrības pārveidošanās process uz likumības pamata guva atzinību pasaulē - Latvija tika uzņemta Eiropas padomē, parakstīja asociatīvo līgumu ar Eiropas savienību un Rietumeiropas savienībā ieguva asociatīvā partnera statusu. Rīgu apmeklēja daudzu valstu valdību vadītāji un prezidenti, to skaitā Amerikas Savienoto Valstu prezidents.

5.Saeimas laikā iezīmējās lietišķa sadarbība starp Saeimu un Valsts prezidenta institūciju. Šī sadarbība noteikti ir uzskatāma par nozīmīgu sastāvdaļu Latvijas demokrātijā. Pilsonības likuma pieņemšana 1994.gada vasarā, manuprāt, visspilgtāk liecina, kā šīs sadarbības rezultātā tiek panākts optimāls risinājums. Uzskatu, ka tādējādi kopīgi apliecinājām mūsu - politiķu - atbildības sajūtu valsts un tautas priekšā.

Par sevi gribu teikt, ka arī turpmāk vadīšos no Prezidentam Satversmē paredzētās demokrātijas garanta lomas un vienmēr mēģināšu rast izpratni ar Saeimu kā demokrātijas sistēmas galveno balstu. Tomēr politiskais dialogs, ko pēdējā laikā esam sākuši kopt, vēl ir daudzos virzienos pilnveidojams. Līdz ar to 5.Saeima ar savu likumdošanas darbību ir vadījusi reformu procesu valstī. Tomēr atsevišķos laika posmos tās prioritātes diemžēl nesaskanēja ar dzīves izvirzītajām prasībām.

Satricinājumi Latvijas finansu un banku sektorā atklāja būtiskas nepilnības likumdošanā. Tie bija un joprojām ir nopietni apdraudējumi Latvijas ekonomiskajai drošībai.

Vērtējot pieņemto lēmumu plūsmu, jāsecina, ka Saeimas darbā brīžiem ir pietrūcis sistemātiskuma, lietišķuma, mūsdienīgākas domāšanas. Kvantitātes ziņā 5.Saeima it kā nesasniedza to likumdošanas aktu apjomu, kas bija iecerēts. Bet vēstures skatījumā īstenībā jau nav tik svarīgi, vai 5.Saeimas laikā ir pieņemts daudz vai maz likumu, kā arī ne tas, cik aktīvu lomu ir spēlējis Valsts prezidents. Svarīgi ir tas, ka tika saglabāta virzība uz neatkarīgu, demokrātisku tirgus ekonomikas valsti. Šajā laika posmā Latvijas valsts un tās sabiedrība atradās vispusēju pārmaiņu procesā, un apjoms, kādā sabiedrība spēj uzsūkt jaunas reformas, diemžēl ir ierobežots. To ļoti labi parāda citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pēdējo gadu pieredze. Tāpat kā Latvijā, arī šajās valstīs vērojam, kā straujāku reformu gaitu nereti nomaina politiskā populisma vilnis. Un tas nenovēršami mazina dinamismu tautsaimniecības attīstībā. Samazinās ekonomiskās labklājības pieauguma temps, netiek konsekventi īstenota struktūrreforma. Cilvēkus pārņem eksistenciālas rūpes par rītdienu, un viņi jūtas bieži atstumti un aizmirsti.

Teorētiski viss it kā bija iepriekš labi apsvērts. Prakse parādīja, ka esam arī šad tad kļūdījušies. Valsts pārveidošanas process nedrīkst Latvijā izraisīt sabiedrības atsvešināšanos no reformu plūsmas. Nedrīkst pieļaut plaisas rašanos starp valdības institūcijām un plašiem sabiedrības slāņiem. Diemžēl daļēji tas šodien jau ir noticis.

Izmaiņas Latvijā ir jāsamēro ar pārmaiņām Eiropā un pasaulē. Kopš aukstā kara beigām mēs novērojam ļoti izteiksmīgas pārvērtības: Rietumu - Austrumu konflikta atslābumu, vairāku Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu aizvien skaidrāku orientāciju uz Eiropas savienību, NATO lomas būtisku izmaiņu Eiropā, kā arī NVS valstu centienus atrast savu vietu reģionā. Starptautiskais konteksts, kur pēdējā laikā veidojas cita attiecību sistēma, ļaus Latvijai tagad aizvien straujāk apzināties savu vietu jaunajā pasaules kārtībā. Arī pašiem mums Latvijā ir jāapzinās, ka katram ir jāatrod sava vieta jaunajā lietu kārtībā.

Diemžēl, pretēji gaidītajam, 5.Saeimas laikā, manuprāt, ir izmainījies noskaņojums Latvijas sabiedrībā. Brīvības cīņu garīgais pacēlums daļēji ir zudis, un dažbrīd šķiet, ka sabiedrībā virsroku var ņemt pesimisms. 5.Saeima tomēr neprata pilnībā uztvert to bagāto garīgo enerģiju, ko sniedza vēlētāji, un nespēja to pārveidot par reformu procesa dzenošo spēku. Jaunu valsti un sabiedrību veidojot, sadūrāmies ar jaunām, nepazīstamām grūtībām. Šajā situācijā, šķiet, daudzi nobijās un vienkārši nolaida rokas. Šāds noskaņojums liek domāt, ka esam piemirsuši - brīvība nav tikai luksusa patēriņa preces, bet gan saspringts ikdienišķs intensīvs darbs, turklāt nu jau starptautiskās konkurences apstākļos. Atcerēsimies, ka tikai ražīgs darbs var dot drošu pamatu dzīvei pārticībā un labklājībā.

Un tomēr nereti 5.Saeimas laikā diemžēl tika kultivētas ilūzijas un mēs sevi mānījām, izliekoties, ka ilūzijas var derēt arī kā skaidri mērķi. Šogad, kad daudzas ilūzijas un sapņu pilis ir vienkārši sabrukušas, cilvēki jūtami atsvešinājās no politiskām reformām valstī. Man šķiet, ka šinī gaismā ir jāuztver 6.Saeimas vēlēšanu rezultāti, jo nevaru piekrist viedoklim, ka tie būtu uzskatāmi par kaut kādu atsevišķu cilvēku savstarpēju sīku intrigu rezultātiem.

5.Saeimu var nosaukt par lielu jaunās politiķu plejādes skolu. Šajos gados mēs ieguvām daudz vairāk īstu politiķu. Politiskās emancipācijas process, kas lēnām iesākās ar frakciju sadalīšanos, ļoti strauji turpinās tieši tagad. Es gribu šodien apgalvot, ka vismaz daļa politiķu aizvien vairāk cenšas atteikties no personīgajām ambīcijām. Viņi apzināti meklē kompromisu un kopsaucēju, tā pamatā liekot savus priekšstatus par Latvijas attīstības stratēģiju starptautiskā kontekstā. Tieši politiķiem taču pietiekami skaidri jāformulē sasniedzami mērķi ilūziju vietā.

Politiskās domas attīstības procesā vēsturiski vienmēr aktīvu lomu ir spēlējusi inteliģence. Latvijā tās balss diemžēl pēdējā laikā nav bijusi pietiekami dzirdama. Īpaši, ja runājam par jauno inteliģences paaudzi, kas jau ir ienākusi mūsu sabiedrībā. Pārāk maz esam domājuši par jaunākajiem laikabiedriem. Esmu pārliecināts, ka viņi šodien spēj uzņemties daudz lielāku atbildības nastu par valsti nākotnē.

Kas vairāk vainojams, ka 5. Saeimas laikā neizveidojās produktīva sadarbība starp politiķiem un inteliģenci? Šis līdzsvars un dialogs nav mazsvarīgs tādai mazai valstij kā Latvija, kur intelektuālās radošās spējas ir viena no lielākajām nacionālajām bagātībām. Tiekoties ar dažādu radošo profesiju pārstāvjiem, nākas secināt, ka patiesībā kā valdība, tā arī Saeima lielā mērā ignorēja Latvijas inteliģenci. Ir jārod iespējas rast valstī tik nepieciešamo dialogu starp nopietniem politiķiem un mūsdienīgu inteliģenci, kā pilsētā, tā arī mūsu laukos.

Pēdējos gados ir izdevies atmodināt Latvijas lauku cilvēku pašapziņu un individualitāti pretstatā kolhozu laiku bezpersoniskumam. Līdz ar to aizvien skaidrāk iezīmējas iespēja radīt eiropeisku vidusslāni Latvijas laukos. Uzsākta latviešiem mentāli tuvās gaisotnes atjaunošana laukos. Tiesa, atdzimšanas process nav norisinājies pietiekami ātri. Nedaudzo parlamentāriešu kvēlās runas par nepieciešamību sakārtot Latvijas lauku apvidus noslīka it kā svarīgāku problēmu gūzmā un nekļuva par vienu no Saeimas prioritātēm, veidojot likumdošanas ietvarus jaunai struktūrai Latvijas tautsaimniecībā.

5.Saeimas laikā diemžēl apslāpa process, kas aizsākās 90.gadu sākumā, kad tika atraisīta Latvijas zemnieku iniciatīva un kad šķita, ka jaunsaimnieki paši spēs radīt jaunu struktūru Latvijas lauksaimniecībā. Arī šī ir viena no tām ilūzijām, kuras zudums mums šobrīd ir ļoti sāpīgs. Politiķi tā arī nav spējuši izstrādāt struktūrpolitiku modernai, eiropeiskai tautsaimniecībai tieši Latvijas laukos.

Viens no svarīgākajiem 5.Saeimas sasniegumiem noteikti ir fakts, ka pieņemtajos likumos ir skaidra perspektīva cittautiešiem Latvijā. Likumā noteiktajā kārtībā viņiem ir tiesības doties uz savu etnisko dzimteni vai naturalizācijas rezultātā kļūt par Latvijas pilsoni, vai arī pieņemt kādas citas valsts pilsonību. Personību apliecinošo dokumentu izsniegšanas sākums nepilsoņiem atrisina viņu problēmas, kas apgrūtināja valsts robežas šķērsošanu. Mūsu Pilsonības likumā formulētie un naturalizācijai paredzētie noteikumi kādam var šķist arī pārāk bargi, bet mēs gaidām un mums pilnīgi jāpanāk sapratne par situāciju, kādā latviešu tauta 20.gadsimta beigās ir nokļuvusi.

Tieši bēdīgās demogrāfiskās situācijas kontekstā 5.Saeima intensīvi strādāja, lai pilnveidotu Valsts valodas likumu. Bet šī likuma darbība ir arī viens no centrālajiem elementiem visaptverošā ilgstošā integrācijas programmā, kas līdz šim ir ieskicēta galvenajās līnijās. Zinot to, kā attīstās industriālās Rietumu valstis un kā tās saskaras ar nepieciešamību integrēt savā vidē citu tautību un kultūru cilvēkus un ka tāpēc cittautiešu integrācijas programmai mūsdienu pasaulē ir ārkārtīgi augsta vērtība, uzskatu, ka tai ir jākļūst par vienu no Saeimas un Valsts prezidenta darbības prioritātēm.

Latvijai un it īpaši Rīgai strauji kļūstot par atvērtu un modernu valsti un galvaspilsētu, ārzemēs par mums lielā mērā spriedīs, izvērtējot, kādu dzīves perspektīvu mēs būsim spējuši atstāt un piedāvāt cittautiešiem.

Mūsu tauta ilgus gadus ir bijusi sašķelta, un tagad tā ir guvusi iespēju apvienoties. 5. Saimas laikā savu aktualitāti zaudēja latviešu iedalījums latviešos no šejienes un latviešos no ārzemēm. Turpmāk kritērijam ir jābūt vienotam, un izšķirošais ir tas, cik konstruktīvi cilvēks spēj strādāt, cik viņam ir ideju un radošas enerģijas nākotnes veidošanai. Pēdējie trīs gadi ir bijuši pietiekami ilgs pārbaudes laiks, lai izvērtētu pamatotību piederēt valsts vadošo politiķu lokam.

20. un 30. gadu Latvija nav mūsu virzības mērķis, bet gan mūsu valsts veidošanās pirmais posms, kura normālu tālāko attīstību pārtrauca totalitārās lielvalstis. Vārds "atjaunošana" mūsu virzībā un tālākattīstībā ir lietots jo bieži un ne bez pamata, jo, lai sadziedētu rētas, ir jāatjauno dvēseles līdzsvars, lai ietu straujāk uz priekšu - ir jānovāc drupas un jāatjauno sagrautais. Mums visiem ir prieks, ka Latvijā šoruden atsāka darbu Ludzas dievnams, skola Saldū un Nacionālā opera. Tās atjaunošanas labā aktīvi strādāja gan 5. Saeima, gan arī valdība un latvieši visā pasaulē. Un vai tas nav simbols, ka Latvijas nācija un valsts ir sasniegusi zināmu brieduma pakāpi un šodien ir droša par savu nākotni? Mums jāzina, ka tieši kultūras vērtības saturēs mūs kopā un dos spēku pārveidoties, ejot pretim nākotnei.

Es šos vārdus šodien adresēju visiem, kas sēž šajā zālē, un arī tiem, kas mūs klausās radio un televīzijā. Ar pārliecību varu teikt, ka tie deputāti, kas šodien atvadās no parlamenta, ar savu politiskās darbības pieredzes bagāžu ir liels kapitāls Latvijai demokrātijas nostiprināšanai mūsu valstī un savus spēkus viņi veltīs mūsu kopīgo ideju tālāknešanai tautā un pasaulē. Tā ir šī parlamenta jaunradītā vērtība. Jo lielāks valstī ir politiski izglītotu cilvēku potenciāls, jo lielākas iespējas šai valstij aktīvāk un kvalitatīvāk iekļauties pasaules politiskajā dialogā. Bet tiem, kas ir atkārtoti ievēlēti Saeimā, es gribētu šodien novēlēt ražīgu un radošu darbu.

Šajā uzrunā es nevarēju iekļaut visus faktus, kas liecina par to, cik 5. Saeimas darba gadi ir bijuši saspringti un nozīmīgu notikumu pilni. Vienu es varētu šeit atzīmēt - mēs esam kļuvuši bagātāki ar lielu pieredzi, ar zināšanām, ko tik koncentrētā veidā nevar iegūt nevienā mācību iestādē.

Un vēl. Ir radīts paliekošs 5. Saeimas ieguldījums Latvijas reformu procesā. Un par to jums visiem deputātiem paldies! (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Vārds 5. Saeimas priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunova kungam.

A.Gorbunovs (Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ministri! Ekselences! Viesi! Dāmas un kungi!

Ar šo sēdi mēs noslēdzam 5.Saeimas divarpus gadu darbu. Lai atceramies, cik lielas cerības un kādu nozīmi 5.Saeimas sanākšanai piešķīra cilvēki Latvijā. Līdzās lepnumam par to, ka šis ir pirmais daudzpartiju parlaments pēckara vēsturē un ka pilnā mērā ir atjaunota Satversmes darbība, bija arī ticība reformām, kuras gatavojās uzsākt 5.Saeima un kuru rezultātā likās visai drīz uzlabosies tautas dzīves kvalitāte.

Šodien varbūt atzīsim, ka ne jau visas uz 5. Saeimu, tas ir, uz mums, liktās cerības, ir attaisnojušās. Reizē būtu jāatzīmē, ka 5.Saeimu ievēlēja Latvijas sabiedrība, kura vēl nebija krasi noslāņojusies. Dabiski, ka, sabiedrībai noslāņojoties, atsvešinātība starp varu un tautu ir kļuvusi lielāka. Tāpēc ir un paliek jautājums, cik lielu sociālo spriedzi, veicot pārveidojumus, var atļauties, lai šī spriedze, ko tā rada, neapdraudētu valsti un reformas, kuru galvenais mērķis ir uzlabot tautas dzīves kvalitāti.

Demokrātiskas vēlēšanas ir tās, kas šo atsvešinātību mazina. Un es domāju, ka mēs no sirds varētu novēlēt 6.Saeimas deputātiem un viņu apstiprinātajai valdībai labas sekmes.

Par šā laika asākajām problēmām mūsu sabiedrībā jau runāja Valsts prezidents. Es tikai atzīmēšu, ka par visu to, kas satrauc sabiedrību, - ekonomiskā krīze kopumā un banku krīze atsevišķi, nepietiekamie budžeta ieņēmumi un līdz ar to nepietiekamās algas skolotājiem, ārstiem, kultūras darbiniekiem, mazās pensijas, noziedzība, bezdarbs, sabiedrībā valdošā neticība un nedrošība - par visu to tika diskutēts no šīs tribīnes, gan apspriežot konkrētos likumprojektus, gan saistot šā laika grūtības ar valdības un pašvaldību ierēdņu, kā arī ar pašu deputātu kompetenci, atbildību un godaprātu.

Es tomēr gribu apgalvot, ka šajos sarežģītajos, pat juku laikos 5.Saeima bija stabilizējošs faktors mūsu sabiedrības dzīvē. Kaut arī atmosfēra šajā zālē nereti ir bijusi nokaitēta līdz baltkvēlei, tomēr, manuprāt, pateicoties visu Saeimas frakciju un pie frakcijām nepiederošo deputātu darbam, 5.Saeimas darba stilu nekādā ziņā nevar raksturot kā destruktīvu konfrontāciju. Sabiedrības lielākajai daļai nebija tik svarīga vienas vai otras frakcijas uzvara vai zaudējums kādas sēdes laikā. Svarīgi bija tas, ka Saeima spēja vienoties sabiedrības vairākuma interesēs. Domāju, ka cilvēki pratīs to novērtēt gan tagad, gan īpaši nākotnē.

Arī tas fakts, ka visā šīs Saeimas laikā darbojās mazākuma valdība, liecina tieši par darba stilu, kuru lielā mērā raksturo konstruktīva pozīcijas un opozīcijas sadarbība. Šajos piecos Saeimas gandrīz... es atvainojos, 5.Saeimas gandrīz divarpus darbības gados mēs un arī vēlētāji, klausoties Saeimas sēžu radio translācijas, esam bijuši liecinieki daudzu deputātu kā politiķu profesionālajai izaugsmei, kuru apliecina prasme vērtēt sabiedriskos procesus kopsakarībā, ieklausoties oponentu argumentos un pamatojot savu un savas frakcijas viedokli.

Nereti mums, deputātiem, nācās uzklausīt kritiku arī par pārlieku garām diskusijām plenārsēdēs, bet tieši diskusijas parlamentā ir tās, kas novērš nepārdomātu, pretrunīgu un sasteigtu lēmumu pieņemšanu, tādu lēmumu pieņemšanu, kas būtu polarizējuši mūsu sabiedrību vēl vairāk. Tas dod cerību, arī uz 6.Saeimu raugoties, jo parlaments ir tas, kas līdzsvaro dažādas intereses, to sadursmi pārvērš ja ne vienmēr konstruktīvā risinājumā, tad nepieciešamā kompromisā gan.

Sabiedrības, tas ir, vēlētāju kritika bija un būs galvenais deputātu orientieris. Tomēr būtu jāatzīst, ka ne visas prasības ir vienmēr pietiekami pamatotas, it sevišķi, ja tās izskan vispārināti un pārāk paštaisni. Pēc tā reizēm varētu secināt, ka zināmu sabiedrības daļu drīzāk apmierinātu viens vienīgs likums - likums par labklājību. Bet valsts un tautas labklājību veido uz likumiem balstīta tiesiska kārtība un visas sabiedrības, arī katra konkrēta cilvēka, darbs.

Ja cilvēks pats negrib mainīties, ja viņš nevēlas pārmaiņas, tad, protams, nelīdzēs nekādi likumi. Mūsu nostāšanās līdzās citām demokrātiskām valstīm liek mums mainīties daudz straujākā tempā, nekā evolucionējušās šīs valstis. Pārmaiņām, kas nepieciešamas, lai nostiprinātu Latviju kā neatkarīgu valsti, nav dots daudz laika.

Saeima ir likumdevēja, un pieņemtie likumi ir galvenais, kas raksturo šo likumdevēju. Es neriskēšu uzskaitīt visus pieņemtos likumus, vēl jo vairāk - tos izvērtēt. To izdarīs 6.Saeima un laiks. Un tomēr likumdošanas intensitāti raksturo šādi skaitļi: Saeimai tika iesniegti 839 likumprojekti, no tiem pieņemti 405, noraidīti - 204. Tātad 609 likumprojekti ir izskatīti un 230 palikuši neizskatīti vai līdz galam neizskatīti. Tā ka 6.Saeimai, ja tā pieņems tos izskatīšanai, darbs ir vai veselam gadam.

Atskatoties atpakaļ, liekas, ka 5.Saeimas beigu cēliens bija visražīgākais. Tas vedina uz domām, ka 6.Saeima varētu apsvērt iespēju noteikt, ka Saeimas darbības laiks ir 4 gadi. Acīmredzot tas ir optimāls laiks, lai izvērtētu darāmo un ražīgi pastrādātu. Turklāt tas tā ir arī vairākumā demokrātisko valstu parlamentu.

Ar vienu gan mums būtu īpašas tiesības lepoties - pateicoties 5.Saeimas pieņemtajiem likumiem, Latviju kā demokrātisku valsti vienbalsīgi uzņēma Eiropas padomē.

Tas nebūt nenozīmē, ka mūsu pieņemtie likumi ir nevainojami. Priekšā vēl ir ļoti liels darbs, lai ne tikai atsevišķi likumi, bet visa mūsu likumdošana atbilstu Eiropas savienības standartiem. Tāpēc atzīstams šķiet tas, ka, gatavojoties šim atbildīgajam posmam likumdošanā, 5.Saeima savas darbības noslēgumā izdarīja grozījumus Kārtības rullī un ar ievērojamu balsu vairākumu akceptēja jaunas - Eiropas lietu komisijas izveidošanu Saeimā. Neraugoties uz to, ka šajā reformu laikā tika radīta likumdošanas bāze valstī uzsāktajām pārmaiņām, Saeima deputāti ir aktīvi strādājuši arī starptautiskajā laukā - gan Baltijas asamblejā, gan Eiropas padomē, gan Rietumeiropas savienībā, Parlamentu savienībā, Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejā, Ziemeļatlantijas asamblejā. Tas prasīja gan lielus līdzekļus, gan cītīgu darbu, bet tas bija nepieciešams un šo nepieciešamību noteica un vēl joprojām nosaka divi apsvērumi - Latvijas tālākā attīstība un Latvijas valsts drošība. Un, tieši paturot prātā šos divus apsvērumus, arī līgums ar Eiropas savienību par Latvijas kā asociētās locekles statusu tika ratificēts Saeimā ar lielu balsu vairākumu.

Godātais Valsts prezidenta kungs! Jūs esat pirmais atjaunotās Latvijas Republikas Valsts prezidents, kuru ievēlēja 5.Saeima. Atļaujiet man pateikties jums par šīsdienas uzrunu un tiem labajiem un arī kritiskajiem vārdiem, kurus veltījāt mums - 5.Saeimas deputātiem un mūsu darbam. Arī jūs pats tikāt ievēlēts par 5.Saeimas deputātu, bet, kad pilnā mērā tika atjaunota Satversme un jūs kļuvāt par Valsts prezidentu un nolikāt savas deputāta pilnvaras, jūs it kā attālinājāties no Saeimas, jo reprezentējāt valsti, bet visa tā rezultātā mūsu valstī tika atjaunots arī demokrātiskais varas sadales un līdzsvara princips starp Saeimu, Valsts prezidentu un valdību.

Satversmē Valsts prezidenta loma likumdošanā ir noteikta izsmeļoši. Manuprāt, ar jūsu līdzdalību, Valsts prezidenta kungs, tieši likumdošanā tika atrisināti svarīgākie politiskie jautājumi - tādi kā Pilsonības likums un Latvijas un Krievijas līgumu ratifikācija. Ar savu attieksmi pret Saeimu jūs esat balstījis parlamentārismu. Katrā ziņā, pateicoties arī jūsu izpratnei un atbildības sajūtai, Latvijā nav izveidojusies šķirtne starp prezidenta institūtu un parlamentu.

Godātie kolēģi! Mēs, 5.Saeimas deputāti, šķiet, nevarētu sūdzēties par uzmanības trūkumu no sabiedrības un it īpaši no preses puses. Deputāta darbs un personiskā dzīve bija daudzu preses izdevumu iecienīta tēma un reizēm pat šķiet, ka viena otra avīze būtu panīkusi, ja šīs tēmas nebūtu. Vienlaikus ar pateicību ir jāatzīst, ka prese ir likusi mums pierast pie pilnīga atklātuma. Domāju, ka varu visu deputātu vārdā teikt, ka esam novērtējuši un pratuši likt lietā tās priekšrocības, ko dod šī atklātība visur un vienmēr.

Nenoliedzami mūsu visu pateicību ir pelnījuši Saeimas darbinieki, bez kuru kompetences, atbildīguma, nereti pat entuziasma un izturības, ko dažkārt prasīja pārlieku lielā darba slodze, Saeimas darbs un likumdošanas aprite būtu neiedomājama. Es negribētu procentos dalīt deputātu un darbinieku ieguldījumu likumu tapšanā, tomēr Saeimas delegāciju vizītes citu valstu parlamentos un mūsu pašu vairāk nekā 2 gadus ilgā prakse ir likusi mums saprast un novērtēt, ko likumdošanas darba kvalitātē dod profesionālu darbinieku klātbūtne Saeimā.

Godātie deputāti! Šodien, pēdējo reizi uzrunājot jūs kā 5.Saeimas deputātus, es jūtos ļoti saviļņots. Jūs mani no deputātu vides ievēlējāt par 5.Saeimas priekšsēdētāju. Tagad ar savu uzrunu es vispirms gribu simboliski nolikt savas pilnvaras jūsu priekšā. Tiesiski tas, protams, notiks rīt, sanākot 6.Saeimai. Esmu gandarīts un pateicīgs jums, godātie deputāti, ka visu 5.Saeimas laiku esmu baudījis jūsu uzticību. Ar to esmu lepojies un ar pilnu paļāvību uz jums un ticību jums esmu uzsācis katru plenārsēdi, tāpat ar paļāvību uz jums esmu slēdzis Saeimas sēdes pat tajos gadījumos, kad jūs, paši atrazdamies zālē, politisku apsvērumu dēļ nepiedalījāties balsošanā un sēde bija jāslēdz kvoruma trūkuma dēļ. Es nekādā ziņā negribētu apgalvot, ka vadīju sēdes nevainojami, turklāt ar katru nākamo sēdi radās jauna atklāsme par to, kā tulkojams vai piemērojams mūsu pieņemtais Kārtības rullis.

Otrs priekšsēdētāja pienākums bija reprezentēt Saeimu. Šis svešvārds ir arī Saeimas kārtības rullī. Bet šodien šis vārds ir lielā mērā devalvēts, tādēļ, manuprāt, pareizāk būtu teikt - pārstāvēt Saeimu. Ar gandarījumu jāatzīst, ka daudzu valstu prezidenti, parlamentu vadītāji un citas amatpersonas, ierodoties Latvijā, allaž ir izteikušas vēlmi apmeklēt Saeimu un tikt oficiāli pieņemtiem Saeimā. Es to vērtēju kā demokrātisku valstu vadītāju un citu oficiālo personu vēlmi apliecināt cieņu mūsu parlamentam un tā deputātiem kā tautas priekšstāvjiem. Ceru, ka arī deputāti jutās gandarīti par nu jau tikpat kā tradīciju kļuvušo iespēju citu valstu parlamentu vadītājiem uzrunāt Saeimu. Ja man tiks piedots šīs salīdzinājums, tad teikšu, ka barometrs, kas nereti noteica kāda likuma nozīmību Latvijas nākotnei, bija diplomātu klātbūtne zālē viena vai otra likuma apspriešanas laikā. Mēs varam pateikties par ļoti konkrētu sadarbību un atbalstu to valstu vēstniekiem, kuri akreditēti Latvijā, un īpaši tiem, kuru rezidence ir Rīgā, par palīdzību ar padomu pašu mājās un gūto pieredzi parlamentārās apmaiņas ceļā.

Godātie deputāti! Tik tiešām 5.Saeimas deputātu darbu objektīvi var izvērtēt tikai vēlētāji un laiks. Vēlētāji to jau ir izdarījuši. Un tomēr man atļaujiet šodien, izmantojot šo iespēju, pateikties visu Saeimas frakciju vadītājiem, kuru darbs kopā ar jums, godātie kolēģi, lielā mērā noteica atmosfēru šeit, sēžu zālē. Es gribētu pateikties Saeimas komisiju vadītājiem par viņu ieguldījumu likumu tapšanā, par darbu, kas nebūt nav bijis viegls. Es gribu pateikties saviem tuvākajiem kolēģiem Saeimas Prezidijā par atbalstu un kopīgi padarīto.

Un visbeidzot es gribētu novēlēt jums visiem veiksmi un panākumus turpmākajā darbā, jo īpaši tiem deputātiem, kuri nav ievēlēti 6.Saeimā. Es gribētu aicināt mūs visus, lai kur mēs arī turpmāk strādātu, bet jo īpaši tos, kuri būsim 6.Saeimā, palikt uzticīgiem tam principam, kura dēļ esam nākuši uz šo namu, - strādāt Latvijas un tās tautas labā!

Pateicos par uzmanību, un noslēgsim mūsu sēdi ar Latvijas Valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!". (Skan Latvijas Valsts himna).

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute




Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta