Latvijas Republikas 5.Saeimas sēde

1995.gada 5.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 54 deputāti. Mums ir jāturpina izskatīt likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" trešajā lasījumā, kuru mēs iesākām skatīt iepriekšējā sēdē un nepabeidzām. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā referente - Anna Seile, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Labrīt, cienījamie deputāti un cienījamie Prezidija locekļi! Mēs pārtraucām likumprojektu izskatīt, kad bijām nonākuši pie 6.panta trešās daļas. Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 2007, un, lai jums vieglāk būtu atšķirt, atgādinu, ka tā ir 6.lappuse. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina 6.panta trešajā daļā izsvītrot vārdus "çku, būvju un". Šis ierosinājums nozīmē, ka tādā gadījumā valstij un pašvaldībām ir prioritāte tikai attiecībā uz to zemi, kura piešķirta neražojoša rakstura koplietošanas objektu uzturēšanai, nevis ēkām un būvēm. Šī panta daļa attiecas uz tiem bijušo īpašnieku mantiniekiem un bijušajiem īpašniekiem, kuri zemi pieprasīja nevis zemes reformas pirmajā kārtā, bet otrajā kārtā, tātad bija dota iespēja pieteikties līdz 1991.gada 20.jūnijam, un, ja pašvaldība šajā laikā zemi bija piešķīrusi savai skolai, slimnīcai vai kādai citai sevišķi svarīgai iestādei, tad pēc šā likuma, kāds ir spēkā, šī zeme arī tur paliek. Ņemot vērā to, ka zemes reforma ir pavirzījusies diezgan tālu uz priekšu, komisija noraidīja tik radikālu ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - svītrot 6.panta trešajā daļā vārdus "çku un būvju"! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 10, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Nākamais priekšlikums, kuru ierosina frakcija "Tçvzemei un brīvībai", ir aizstāt 6.panta ceturtajā daļā daļu no teikuma, un šā priekšlikuma jēga, kuru jūs varat izlasīt savā dokumentā, ir tāda, ka ne tikai tiem, kuriem zeme piešķirta lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizācijas noteiktajā kārtībā, bet visiem cilvēkiem, kuriem ir piešķirta... kuri ir ieguvuši mājas, īpašumus, tiek obligāti garantēta piespiedu noma attiecībā pret bijušo īpašnieku, pie tam ļoti noteiktā platībā - pushektārs plus vēl zeme zem ēkām. Es domāju, ka te ir ieviesies kaut kāds pārpratums, jo šāds priekšlikums principā nesaskan ar frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" principiālo nostādni, jo tas praktiski represē bijušos īpašniekus un viņu mantiniekus, piešķirdams visiem, kuri arī tagad iegādājās vēl māju, nevis zemi zem ēkām, kā tas parasti ir... nevis apbūves gabaliņu - tikai 0,17 vai 0,15, bet vēl vairāk, tātad obligāti šo pushektāru lauku apvidos... Protams, neviens neizslēdz, ka zemes īpašnieks, kurš atgūs savas tiesības, var slēgt šos nomas līgumus ar jauno māju ieguvēju, bet šis priekšlikums visiem bez izņēmuma, kas tikai tagad dabūjuši māju, paredz piespiedu nomu pushektāra platībā. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. Es izteicu arī savu personīgo viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsot? Nelūdz. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Nākamais priekšlikums, kuru atkal ierosina frakcija "Tçvzemei un brīvībai", attiecas uz 6.panta septīto daļu, kur ir plašināts to radinieku loks, kuriem var bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks nodot zemi lietošanā, ja pats nevēlas to apsaimniekot. Vecajā tekstā bija rakstīts, ka šīs tiesības var nodot tikai lejupējam radiniekam, bet šajā tekstā, ko ierosina frakcija "Tçvzemei un brīvībai", šis radinieku loks ir paplašināts, un komisija atzina šo priekšlikumu par pareizu un atbalstīja to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Nākamais ierosinājums ir 6.panta septītajā daļā. Motivācija ir līdzīga, un arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumu? Nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk!

A.Seile. 6.panta devītajā daļā frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina atļaut nelielas izmaiņas... pieļaut nelielas izmaiņas zemes reformā tajos noteikumos, kādi tai bija līdz šim, un šo izmaiņu būtība ir tāda, ka tam cilvēkam, zemes mantotājam, kurš ir pieteicies uz zemes lietošanu, bet varbūt nav... viņam pēc mantošanas tiesībām nepienākas visa zemes platība, bet varbūt puse vai ceturtdaļa, ir tiesības saņemt visu šo zemi, arī tajos gadījumos, ja otrs radinieks ir jau saņēmis kompensāciju, pats labprātīgi tam ir piekritis, un arī tādos gadījumos, ja šis otrs radinieks, kuram tāpat ir mantošanas tiesības, ir saņēmis zemi citā vietā. Varētu domāt, ka te ir domāts ievērot zemes nedalāmības principu, bet diemžēl zemes Latvijā ir tik maz, it sevišķi ap lielajām pilsētām, ap Rīgu, ka paplašināt tiesības iegūt zemi, visu zemi, arī tādā gadījumā, ja tur tā pēc mantošanas tiesībām nepienākas, komisija uzskatīja par neiespējamu un neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - 6.panta devīto daļu papildināt ar vārdiem: "bet pārējo bijušā zemes īpašnieka mantojumā ietilpstošo zemi viņš var izpirkt par samaksu atbilstoši šā likuma 18.panta nosacījumiem." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 11, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 7.panta pirmajā daļā frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina paplašināt esošo tekstu. Būtība ir tāda, ka juridiskajām personām, kam zeme piešķirta lietošanā, zemes lietošanas tiesības var tikt pagarinātas arī tādos gadījumos, ja šī zeme ir nepieciešama iesāktās saimnieciskās darbības turpināšanai. Nu, tas ir tādā gadījumā, ja, piemēram, paju sabiedrība vai kāda sabiedrība ar ierobežotu atbildību turpina strādāt tajā profilā, kuru tā ir izvēlējusies, nevis, piemēram, sadala šo zemi apbūves gabalos. Komisija izdarīja šajā pantā precizējumu, nosakot, ka šis mērķis nedrīkstētu mainīties zemes reformas gaitā, un precizēja tā: "atbilstoši mērķim, kādam šī zeme tika piešķirta lietošanā". Tātad, ja tā ir zemnieku saimniecība, tad ir jāturpina strādāt uz šīs zemes, nevis šo zemi izmantot kā citādi. Tātad komisija daļēji atbalstīja šo priekšlikumu, izsakot citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt? Piekrīt. Vai citiem deputātiem iebildumi ir? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Seile. 11.pants. Kas attiecas uz panta nosaukumu, frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir ierosinājusi izsvītrot vārdu "maksimālā". Nosaukums skanēja tā: "Maksimālā zemes kopplatība, uz kuru var atjaunot zemes īpašuma tiesības". Protams, tas ir redakcionāls labojums, un šeit ir runa par zemes kopplatību, uz kuru var atjaunot īpašuma tiesības, un tālākajā tekstā ir teikts, ka nekādu robežu nav - ja īpašniekam 1940.gada 21. jūlijā bija zeme (kaut vai 200 hektāru), tad viņam šīs īpašuma tiesības var atjaunot. Precizējums ir redakcionāls, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 11.panta otrajā daļā ir līdzīgs priekšlikums - ka, ja līdzmantinieks atsakās no zemes saņemšanas dabā, tad otram mantiniekam ir tiesības saņemt visu zemi, arī tādā gadījumā, ja viņa mantošanas tiesības ir attiecināmas tikai uz šīs zemes daļu. Mēs jau šo priekšlikumu noraidījām, motivējot ar to, ka, ja mantinieks ir saņēmis jau kaut ko - vai nu zemi citā vietā, vai kompensāciju, - tad dubultpiešķīrums šai ģimenei, kurā visi ir mantinieki, nepienākas. Mans uzskats ir, ka par to vairs nav jāveic balsojums, jo mēs jau to noraidījām.

Sēdes vadītājs. Ja deputāti iesniedzēji nevēlas debatēt par šo lietu, tad mēs pieņemam šo jūsu konstatējumu. Lūdzu, tālāk!

A.Seile. Nākamais ir, manā uztverē, visnozīmīgākais pants, kurš groza līdzšinējo... kura labojumi groza līdzšinējo kompensācijas piešķiršanas kārtību, nosakot papildu atvieglojumus represētajām personām un represēto personu mantiniekiem, kā arī tiem bijušajiem īpašniekiem, kuri likuma noteikto ierobežojumu dēļ nevarēja saņemt zemi un tādēļ praktiski vai nu saņēma šos kompensācijas sertifikātus, vai arī bija spiesti atteikties un nedabūt neko. Šajā likuma pantā ir Resnā kunga ierosinājumi un Zaščerinska kunga ierosinājumi, kurus komisija ir atbalstījusi, izteikdama šo tekstu tādā redakcijā, kādu jūs to redzat pēdējā ailītē. Tātad tiesības dzēst zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus būs visiem bijušajiem zemes īpašniekiem, ja vien īpašnieks šo zemi ir pieprasījis vai pieprasījis par to kompensāciju līdz 1992.gada 31.decembrim. Iepriekšējā redakcijā no šā personu loka, no bijušo īpašnieku loka, kuri saņem kompensāciju naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bija izslēgti, piemēram, tie zemnieki, tie bijušie īpašnieki, uz kuru zemes atrodas pirmsreformas zemnieki. Tagad šī kļūme ir novērsta. Cik tas maksās valstij? Skatoties pēc tabulas, kuru ir iesniedzis Valsts zemes dienests un izdarījis aprēķinus, šis papildinājums varētu maksāt apmēram 2 miljonus latu. Komisija to ir atbalstījusi.

Vēl ir paplašināts to cilvēku loks ar bijušo zemes īpašnieku - politiski represēto pirmās šķiras mantiniekiem, ja viņi paši ir politiski represēti. Tātad - arī mantinieki, ja viņi ir politiski represēti un ja līdz 1992.gada 31.decembrim viņi ir izteikuši vēlēšanos saņemt kompensāciju. Protams, saprazdami... toreiz, neiedziļinādamies spēkā esošajā likumā, ka šī kompensācija ir tikai sertifikāts, nevis nauda, ļoti daudzi cilvēki to bija pārpratuši. Un šis labojums kopā ar iepriekšējo varētu valstij maksāt apmēram 7 miljonus latu. Varbūt mums nav ļoti jāuztraucas par šo summu, jo Ministru kabinets ir noteicis šo kārtību, ne jau šajā un jau nākamajā gadā spēs izmaksāt uzreiz visu kompensāciju, un varbūt ir jāmeklē arī kādi īpaši ceļi, varbūt veidojot īpašumu kompensācijas fondu, un šī nauda nākamajai valdībai būtu jāatrod. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi tādā redakcijā, kādā jūs to redzat dokumentā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Līdz ar to šī panta labojumi komisijas piedāvātajā redakcijā ir pieņemti.

A.Seile. Paldies deputātiem par sapratni. Nākošais labojums ir 20. pantā. Tas ir ieteikums pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņu laukos. Pilsētu likumā jau šāds labojums faktiski ir pieņemts, ar Ministru kabineta noteikumiem pagarinot šo dokumentu iesniegšanu līdz 1996. gada 1. jūnijam. Šis priekšlikums zināmā mērā ir pretrunīgs, jo ir daudzi cilvēki, kuri necenšas sameklēt attiecīgos dokumentus un noskaidrot savas īpašuma lietas, tādēļ traucē pašvaldībām pieņemt šos lēmumus par zemes atdošanu, bet, no otras puses, vēl vairāk ir to cilvēku, kuri nespēj visu izdarīt šajā īsajā laikā, kurš pašreizējā redakcijā ir tikai līdz šī gada beigām, tātad līdz 31. decembrim, kuri nespēj no arhīva saņemt šos dokumentus. Komisija šo jautājumu ir izpratusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts komisijas priekšlikums 20. pantā.

A.Seile. 21. pantā ir Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums - precizēt atbilstoši izmaiņām likumā par zemes komisijām to institūciju, kura pieņem lēmumu. Tā ir pagasta zemes komisija. Komisija ir iestrādājusi Juridiskā biroja priekšlikumu konkrētā redakcijā un to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Frakcija 'Tēvzemei un brīvībai" 21. panta ceturtajā daļā ierosina paplašināt to cilvēku loku, kuriem robežas var grozīt ar tiešu Centrālās zemes komisijas lēmumu. Līdz šim Centrālajai zemes komisijai bija dotas tiesības grozīt robežas tikai gadījumos, ja šo zemi attiecībā pret bijušo īpašnieku ir saņēmis pirmsreformas zemnieks, un tikai tādos ļoti noteiktos gadījumos, ja šī persona ir bijusi represēta un viņai ir atņemta sakarā ar to, ka likums nedeva iespējas pārdalīt tā saucamajiem Breša zemniekiem iedalīto zemi, tātad saņemt atpakaļ mežu. Otrs gadījums, kas likumā bija pieļauts, ka Centrālā zemes komisija varēja grozīt robežas pirmsreformas zemniekiem, bija tad, ja cilvēks, kuram agrāk piederēja zeme un kurš bija bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks, bija atguvis māju. Objektīvi bija šie abi iemesli. Tagad ierosinātais frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums pieļauj grozīšanu visos gadījumos, ja zeme ir piešķirta lietošanā kādai citai personai. Šis grozījums būtiski maina visas zemes reformas būtību, un ja kādam cilvēkam, kam ir uzbūvēta māja uz bijušā īpašnieka zemes, tādā gadījumā Centrālā zemes komisija dod iespēju atdot atpakaļ bijušajam īpašniekam šo zemi... Centrālajai zemes komisijai jau tā ir grūti strādāt pēc šiem kritērijiem, un mēs nevarējām, izskatot šo jautājumu Centrālajā zemes komisijā, atbalstīt tos kritērijus, ka visiem pēkšņi tiktu pārskatīti it kā jau nostabilizējušies zemes reformas noteikumi. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegto priekšlikumu - aizstāt 21. panta ceturtās daļas 1. punktā vārdus "kas piešķirti lietošanā pirms zemes reformas (pirms 1990. gada 20. jūnija)" ar vārdiem "kas piešķirti lietošanā citai personai". Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 7, atturas - 34. Nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākošais priekšlikums ir 22. panta pirmajā daļā. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina papildināt esošo redakciju ar jaunu apakšdaļu, kurā tiek precizēts, ka lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu ir jānorāda gan zemes platība, gan termiņi, uz kādiem tiek noteikti lietošanas ierobežojumi. Šis priekšlikums ir ļoti būtisks, jo, ja nostiprina kādam citam daļējas tiesības - nomas tiesības uz zemi, tad tādā gadījumā tik tiešām ir precīzi lēmumā jānorāda laiks, līdz kuram šādi ierobežojumi ir nosakāmi. Gadījumā, ja tas ir, piemēram, aizsargājamais objekts, kuru īpašnieks nevar pilnīgi izmantot pēc saviem ieskatiem, bet viņam ir jāņem vērā arī valsts un sabiedrības intereses, tad tādā gadījumā, protams, šeit varētu būt arī ieraksts, ka tas ir tik ilgi, kamēr šis objekts saglabā savu statusu. Komisija šo būtisko priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Nākošais priekšlikums, kuru ierosina Juridiskais birojs, ir redakcionāla rakstura - mainīt vārdus "tiesas lēmumu" ar vārdiem "tiesas nolēmumu". Komisija to ir atbalstījusi un jau iestrādājusi konkrētajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Tālāk!

A.Seile. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina 23. pantā izveidot jaunu otro daļu ar jaunu redakciju, kura pasaka, ka personām, kurām atjaunojamas īpašuma tiesības uz zemi, ir tiesības pirms zemesgrāmatas akta izdošanas saņemt nomas maksu no zemes lietotājiem, kuriem ir garantētas lietošanas tiesības. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja ar vienu domu: ja šis cilvēks, kurš atgūst zemes īpašuma tiesības, labprāt atļauj kādai citai personai - juridiskajai vai fiziskajai - šo zemi nomāt, tad tur nav problēmu, un viņi jau vienojas par šo nomas maksu. Bet ir gadījumi, kad šīs īpašuma tiesības absolūti nav skaidras, kad pēc tam vēl seko tiesas darbi, un tāpēc nevar likumā iestrādāt, ka visos gadījumos, tiklīdz ir jau saņemts pirmais Zemes komisijas lēmums, bet to nav vēl izanalizējuši juristi zemesgrāmatās... tātad ir par ātru tomēr obligāti likumā ierakstīt šīs nomas maksas saņemšanas tiesības. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji lūdz balsojumu? Jā, lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par iesniegto papildinājumu 23. pantā - panta otro daļu izteikt šādā redakcijā! Šī redakcija, ko iesniedza frakcija "Tçvzemei un brīvībai", jums ir. Lūdzu, izlasiet, un tad balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 7, atturas - 33. Nav pieņemts priekšlikums.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākošais ierosinājums, kuru ir sagatavojusi Tautsaimniecības komisija, attiecas uz 31. pantu, kurā ir runāts par valsts un pašvaldību zemes īpašumu pārdošanas kārtību. Otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā ir redzams, ka prioritāte, pirms notiek izsole, saņemt zemi bez izsoles ir ēku un būvju īpašniekiem. Šajā ierosinājumā Tautsaimniecības komisija ir arī pielikusi klāt vārdus, ka arī augļu dārzu īpašniekiem ir tiesības saņemt zemi, izpirkt šo zemi pirms izsoles. Tautsaimniecības komisija tātad ir izstrādājusi šo ierosinājumu, bet es lūdzu uzklausīt arī manu kā deputātes personīgo viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile. Es iebilstu pret šo priekšlikumu. Es uzskatu, ka tāpēc, ka uz zemes gabala ir divas vai trīs ābeles, mēs nevaram pārkāpt visu līdzšinējo kārtību un bez izsoles nodot zemi šim ābeļu īpašniekam. Jā, ir tādi gadījumi, kad tas ir vesels augļu dārzs, un šādos gadījumos ļoti reti kad būs izsole uz šo augļu dārzu, kad kāds cits pieteiksies uz citam esošo ābeļu vai cidoniju dārzu, bet izdarīt šādu labojumu, izmantojot to, ka likumā ir ieraksts, ka tad, ja augļu dārzs ir uz zemes, ir prioritāras tiesības iegūt varbūt būtisku zemes gabalu... Un var tikt arī sastādīts šis augļu dārzs, jo te nav teikts, cik vecas ir tās ābeles... cik vecām tām ir jābūt, un es personīgi noraidu šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas ierosināto priekšlikumu 31. pantā - pirmo daļu pēc vārdiem "çkas un būves" papildināt ar vārdiem "augļu dārzi (koki)". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 32, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Nākošais ierosinājums ir 36.prim pantā, un tas ir juridiska rakstura - vārdu "dâvinājums" papildināt vēl ar citiem maiņas darījumiem. Šis ierosinājums attiecas uz to, ka arī šādos gadījumos Centrālajai zemes komisijai ir ļoti rūpīgi jāizvērtē visi šie maiņas gadījumi, jo mēs esam konstatējuši vairākus fiktīvus darījumus, kad cilvēks ne negrib pārdot zemi juridiskajai personai, ne var to izdarīt, bet šie maiņas gadījumi, šie dāvinājuma līgumi atrod apkārtceļu, un līdz Centrālās zemes komisijas izvērtēšanai nemaz šādi dokumenti nenonāk. Tāpēc deputāta Straumes ierosinājums ir būtisks un komisija lūdz viņu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Seile. Nākošais. Juridiskā biroja ierosinājums ir precizēts Tautsaimniecības komisijā, un viņa būtība ir tāda, ka šādos gadījumos, kad notiek šie dāvinājumi vai maiņas līgumu noraksti, šeit ir noteikts, kādi dokumenti ir jāiesniedz zemes komisijai, Centrālajai zemes komisijai, lai tā, izvērtējot šos faktus, vai pircējs atbilst vai neatbilst likumā minētajiem noteikumiem, neskraidītu apkārt un nemeklētu šos dokumentus, bet lai šim pircējam un pārdevējam šie dokumenti būtu jāatnes un jāiesniedz šeit uz vietas Centrālajā zemes komisijā. Komisija tātad ir precizējusi Juridiskā biroja ieteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Un pēdējais ierosinājums attiecas uz pārejas noteikumiem, kuri vienkārši precizē to gaitu, kādā stājas spēkā jau pieņemtie pagasta padomes lēmumi, jo tagad likums izmaina šo lēmumu pieņemšanas veidu - tagad galīgais ir zemes komisijas lēmums, un, lai nebūtu domstarpību šajos pārejas noteikumos, tas pasaka, ka līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim visi pieņemtie pašvaldību lēmumi, protams, saglabā savu spēku un tikai pēc šī likuma spēkā stāšanās zemes komisijas būs tās, kuras kopā ar pašvaldības vadītāju vai viņa vietnieku paraksta šo lēmumu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, steidzieties uz savām vietām, un balsosim! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu ! 60 - par, pret - nav, 3 - atturas. Likums ir pieņemts.

A.Seile. Pateicos deputātiem par operatīvu darbu!

Sēdes vadītājs. Sākam izskatīt 5.oktobra sēdes darba kārtību. Prezidijā ir iesniegti divi priekšlikumi: pirmais - iekļaut darba kārtībā kā Saeimas Prezidija atzinumu likumprojektu "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu", kuru iesniedz deputāti Sāmīte, Leiškalns, Ābiķis, Lagzdiņš, Panteļējevs. Vai ir iebildumi, ja mēs iekļaujam darba kārtībā šo likumprojektu kā Prezidija atzinumu pie Prezidija ziņojumiem? Nav.

Otrais. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 5.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā - svītrot no darba kārtības 18.punktu, likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", un izskatīt to nākošajā Saeimas sēdē. Pieņemam zināšanai. Ja komisija svītro, tad jautājums ir izskatīts.

Tagad par saņemtajiem likumprojektiem. Prezidija ziņojumi.

1. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi". Iesniedzis Ministru kabinets. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākošais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības līgumu par pasažieru un kravas starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu". Ministru kabinets iesniedzis. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nodod Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākošais likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu". Iesniedzis Ministru kabinets. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības vispārējo nolīgumu par konsultācijām un sadarbību". Iesniedzis Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot to Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību"". Iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu - Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam, kad tas tika izstrādāts un izskatīts, atbildīgā komisija bija Tautsaimniecības komisija, tāpēc es aicinu šajā gadījumā arī grozījumiem par atbildīgo komisiju noteikt Tautsaimniecības komisiju. (Starpsaucieni no zāles: "Skaļāk!")

Sēdes vadītājs. Es arī jūtu, ka mana balss ir klusāka tāpēc, ka kaut kas nav kārtībā ar skaļruņiem. Sekretariāt, lūdzu, dariet kaut ko lietas labā! Vai sēdes vadītāju zālē visi dzird? Bet tribīnē nedzird. Tad būs jānāk šeit runāt.

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi, jūs jau maldināt mūs. Izskatot šo likumprojektu, kad viņš tika izstrādāts, atbildīgā komisija bija Tautsaimniecības komisija, tāpēc es ierosinu arī tagad, kad ir runa par grozījumiem šajā likumprojektā, par atbildīgo komisiju noteikt Tautsaimniecības komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā... Tautsaimnieku komisijā, es atvainojos! Es atkārtoju vēlreiz: tātad nodod Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

Tālāk. Ir iesniegts likumprojekts "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu". Ierosina deputāti Sāmīte, Leiškalns, Ābiķis, Lagzdiņš, Panteļējevs. Iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pārejam pie nākamās sadaļas - "Par deputāta amata savienošanu ar citu algotu amatu". Ir iesniegts lēmuma projekts. "Atļaut deputātam Aivaram Berķim savienot deputāta amatu ar algotu darbu Nacionālajā radio un televīzijas padomē".

Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs tikko esam pieņēmuši likumu "Par Nacionālo radio un televīzijas padomi, un 43.panta, kura nosaukums ir "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem izvirzāmās prasības", pirmā daļa skan šādi: "Padomes locekļi nedrīkst savienot amatu padomē ar Saeimas deputāta vai Ministru kabineta locekļa pienākumiem". Ja mēs pieņemsim šādu lēmumu, kādu ierosina Prezidijs, tad mēs pārkāpsim jau Radio un televīzijas likumu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Pçdējais mēnesis...")

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātie deputāti! Godātais priekšsēdētāj! Es vienkārši uzrakstīju šo lūgumu, lai nenonāktu tādā kļūmīgā stāvoklī, ka man pārmet, it kā es esmu divās vietās. Darbs Nacionālajā radio un televīzijas padomē pašreiz tikai sākas, tiek pārņemtas lietas, un es atrodos tādā nenoteiktā stāvoklī, bet tajā pašā laikā es vēl turpinu veikt šeit Saeimā savus pienākumus Prezidijā un arī komisijā. Es arī nevaru uzrakstīt par to, jo tas tik tiešām ir algots darbs padomē. Es, protams, neņemšu tur, šajā padomē algu. Vēl jau nav arī atvērts konts un nekādas algas vēl nav, nav pat apstiprināts šis budžets, kāds ir padomei. Tieši tāpēc es lūdzu šādu atļauju dot.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Berķis. Es vēl gribu piebilst, ka tas ir tikai līdz Saeimas pilnvaru beigām.

Sēdes vadītājs. Nu tas pats par sevi ir saprotams.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šajā pašā likumā ir noteikts, ka deputātam savas pilnvaras ir jānoliek viena mēneša laikā, tātad - no padomes ievēlēšanas brīža. Padomi ievēlēja šajā otrdienā, tas bija 3. vai 4. datums, laikam 3.datums, jā? Līdz 3.novembrim šie padomē ievēlētie deputāti var mierīgi turpināt darbu un šā mēneša laikā kārtot formalitātes, lai noliktu savu mandātu šeit, un, par laimi, šis datums gandrīz vai sakrīt, tikai par dažām dienām atšķiras no jaunās Saeimas ievēlēšanas. Es domāju, ka te viss ir kārtībā. Berķa kungs vienkārši pārsteidzās ar savu iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Dažādu apstākļu dēļ, kuri izskanēja šajos jūsu argumentos, sēdes vadītājam ir tiesības šo jautājumu noņemt no tālākas izskatīšanas. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi.")

Nākamais jautājums ir atbildes uz deputātu jautājumiem. Latvijas Republikas veselības aizsardzības valsts ministra Apiņa atbilde uz Saeimas deputātu Grīnblata, Straumes, Sinkas, Grīga, Dāliņa jautājumu par 7. septembra rīkojumu nr. 239 "Par augšanas hormona preparāta iepirkšanu". Kur, lūdzu, ir valsts ministrs? Kur ir parlamentārais sekretārs? Speciāli ir jāaicina, jo paši nenāk.

P. Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti...

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts...

P.Elferts. ... Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

P.Elferts. Veselības aizsardzības valsts ministrs ir iesniedzis atbildi rakstiski.

Sēdes vadītājs. Vai deputātu pieteikumu debatēm nav? Nav.

Tālāk izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā"". Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Pēteris Elferts - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2009. Jūs redzēsit, ka 2.lapaspusē ir viens priekšlikums - deputāta Jonīša priekšlikums - papildināt likuma 2.pantu ar jaunu punktu. Varu jums pateikt to, ka pirmajā lasījumā mēs izņēmām ārā līdzīga rakstura punktu, ko jūs varat redzēt un kas ir 2.panta 6.apakšpunktā, tas ir, "palīdzēt likvidēt komunālos dzīvokļus". Deputāts Jonītis ir lūdzis atjaunot šo punktu, taču mainot tā redakciju "likvidējot komunālos dzīvokļus", un komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Es aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Šeit gan, kā jūs komentējāt to situāciju, ir tā, ka otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā"" redakcijā ... izslēgt 2. panta 3., 4., 5., 6. un 7. punktu". Trešajam lasījumam nav iesniegti priekšlikumi, bet tālāk trešajam lasījumam ierosinātā grozījumu redakcija, kā es saprotu, atkal ir tas pats - izslēgt 2.panta 3., 4., 5., 6. un 7.punktu. Tur ir kaut kāda jēga, kuru es varbūt nesaprotu vai arī...

P.Elferts. Tas ir pieņemts otrajā lasījumā. Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tad tas nebūtu jāuzskata par trešā lasījuma grozījumu.

P.Elferts. Par trešo lasījumu jūs redzēsit, ka 4.ailītē ir trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. ...Izslēgt 2.panta 3., 4., 5., 6. un 7.punktu. Tas ir trešā lasījuma grozījums.

P.Elferts. Nē, tas ir jau pieņemts otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nu tad nevajadzēja to tur vienkārši rakstīt.

P.Elferts. Vienkārši tas bija rakstīts tabulā, lai varētu redzēt likuma pieņemšanas gaitu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

P. Elferts. Tas nebija domāts, lai sarežģītu, bet lai faktiski varētu labāk sekot līdzi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 10. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Pēteris Elferts, "Latvijas ceļa" deputāts.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2010. Šis likumprojekts ir skatāms tagad trešajā lasījumā. Tas ir viens no sociālās reformas pamatlikumiem - mēs pārejam no sociālās nodrošināšanas uz sociālo apdrošināšanu. Šis likums attiecas uz bezdarba gadījumiem. No pabalstu sistēmas, kur faktiski izmaksā pabalstus, vadoties no minimālās algas, mēs pārejam uz apdrošināšanas mehānismu, kur iemaksā un saņem no savas iemaksas un savas iepriekšējās algas. Tas būtu īss ievads, un nu mēs varētu ķerties pie priekšlikumiem. Jūs redzēsiet, ka otrajā ailītē ir deputātu un frakciju priekšlikumi, bet trešajā ailītē ir komisijas priekšlikumi vai lēmumi attiecībā uz priekšlikumiem.

Pirmais priekšlikums ir komisijas priekšlikums. Ir precizēta 2.panta pirmā punkta redakcija. Ja drīkst, es nelasīšu redakciju. Lasīšu tikai tādos gadījumos, ja būs jautājumi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai varam turpināt līdzšinējo praksi? Ar tiem pantiem, kurus komisija ir precizējusi - tikai precizējusi, neizmainot panta būtību, - referents tātad iepazīstina, un sēdes vadītājs uzmanīgi vēro zāli. Bet es tad neprasīšu šo nemitīgo: "Vai jums ir iebildumi vai nav?" Ja jums ir kādi iebildumi vai priekšlikumi, dodiet kādu zīmi, paceļot roku, un mēs tūlīt reaģēsim! Vai nav iebildumu par šādu izskatīšanas kārtību? Protams, tur, kur ir deputātu priekšlikumi, - tur mēs apstāsimies un, ja būs vajadzīgs, debatēsim un balsosim.

P.Elferts. Tātad 2.panta pirmā punkta redakcijā ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu! Negaidiet!

P.Elferts. Arī 2.panta ceturtajā punktā ir redakcionāls labojums. Arī 2.panta sestajā punktā? Un ir precizēta 3.panta otrās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos referentam! Būtu ļoti labi, ja jūs to darītu raiti, bet reizē arī izteiktu kaut vismazāko komentāru, kāpēc jūs precizējāt.

P.Elferts. Te ir vienkārši precizēts - ir nevis "starpvalstu līgumos", bet "starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima". Vienkārši tā ir juridiski precīzāka redakcija. Nākamais priekšlikums ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, un mēs varētu par to balsot - kopumā vai arī par katru pantu atsevišķi. Viņas priekšlikums ir svītrot 4., 5., 6., 7. un 8.pantu, attiecīgi grozot citu pantu un nodaļu numerāciju. Pēc būtības šis priekšlikums ir svītrot pantus, kas attiecas uz Nodarbinātības fondu, un komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Faktiski komisijā nebija neviena, kurš balsotu "par". Bija četri "pret", un viens atturējās. Aicinu Saeimu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Par šo priekšlikumu tātad komisijas vārdā jau runāja Pēteris Elferts. Šeit ir runa par četriem pantiem - vai pat pieciem...

P.Elferts. Pieciem.

Sēdes vadītājs. Jā. Tie ir panti, kuros ir runa par Nodarbinātības fondu. Vai mums konceptuāli ir jābalso vai deputāti piekrīt komisijas ieteiktajam priekšlikumam? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to mēs akceptējam komisijas priekšlikumu.

P.Elferts. Komisija ir precizējusi 4.panta pirmo daļu. Tas ir vienkārši juridisks labojums - papildināt, ka Nodarbinātības fonds pakļaujas Satversmei, likumiem un citiem normatīviem aktiem.

Nākamais ir priekšlikums precizēt 4.panta ceturtās daļas redakciju - nomainīt vārdus "likumdošanas aktos" ar vārdu "likumā".

Ir 5.panta otrās daļas redakcionāls labojums - mēs nomainām vārdu "maksājumu" ar vārdiem "apdrošināšanas iemaksu".

Komisija ierosina nomainīt 6.panta nosaukumu - nosaukumu "Nodarbinātības fonda valdes pienākumi" nomainīt ar virsrakstu "Valdes pienākumi".

Tāpat ir mainīta 6.panta redakcija - vārdi "Nodarbinātības fonda pienākumi" ir aizstāti ar vārdiem "Valdes pienākumi". Tātad ir izņemti ārā vārdi "Nodarbinātības fonda".

Tāda paša rakstura priekšlikums ir 7.panta nosaukumā, kā arī 7.panta redakcijā.

Ir precizēta 7.panta 2. apakšpunkta redakcija. Tas atkal ir redakcionāls labojums.

Ir precizēta 8.panta otrās daļas redakcija, kur ir norādīts padomes sastāvs. Padomē ir deviņi cilvēki. Jaunā redakcija būtu šāda: "trīs darba devēju pārstāvji, trīs darbinieku pārstāvji un trīs valdības pārstāvji".

Ir precizēta 9.panta 5. punkta redakcija. Iemaksas tiek veiktas "no valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem", nevis "no valsts (pašvaldību)".

Ir precizēta 10.panta 3. punkta redakcija.

11.panta pirmajā daļā ir Kuprijanovas kundzes priekšlikums. Jūs redzat to otrajā ailītē. Komisija nolēma daļēji pieņemt šo priekšlikumu, un ir izveidota jauna redakcija: "Iemaksu kopējo apmēru, kā arī iemaksu tarifus atsevišķiem iemaksu veidiem nākamajam gadam nosaka Ministru kabinets."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

P.Elferts. Redakcionāli precizēta ir 12.panta pirmā daļa.

Tāpat redakcionāli precizēta ir 12.panta otrā daļa.

13.pantā ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums. Šis priekšlikums ir līdzīgs tam, kuru Saeima jau noraidīja. Tas attiecas uz Nodarbinātības fondu. Priekšlikums ir nomainīt vārdus "Nodarbinātības fonda" ar vārdu "apdrošināšanas".

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, ņemot vērā iepriekšējo Saeimas balsojumu, šis priekšlikums nav balsojamu.

P.Elferts. Komisija nolēma precizēt 13.panta redakciju, ko jūs redzat ceturtajā ailītē. Manuprāt, arī Kuprijanovas kundzes priekšlikums, kurš attiecas uz 14.panta otro daļu, nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. Arī 16.pants attiecas uz Nodarbinātības fondu, un Kuprijanovas kundzes priekšlikums bija svītrot šo pantu. Bet, tā kā mēs esam atbalstījuši konceptuāli un arī visos balsojumos to, ka būs šāds fonds, tad, manuprāt, šis priekšlikums arī nebūtu balsojams, jo šeit ir raksturots Nodarbinātības fonda garants. Šeit ir teikts, ka tas tiek garantēts no valsts budžeta.

Sēdes vadītājs. Tas nu tieši tā nebūtu. "Ja Nodarbinātības fondā trūkst līdzekļu šajā likumā paredzētajām izmaksām, tie ir iedalāmi no valsts budžeta." Deputāte Kuprijanova lūdz svītrot šo pantu. Komisija šo priekšlikumu noraida. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts ir komisijas priekšlikums. Tālāk!

P.Elferts. Komisija ierosina precizēt 17.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. Tāds pats priekšlikums attiecas uz 19.panta pirmo daļu. Tiek ieteikts redakcionāls labojums - nomainīt vārdu "jâizdara" ar vārdu "veicams". 9.lapaspusē mēs redzam labojumu 19.panta otrajā daļā, tas attiecas uz parāda iekasēšanu, ja Nodarbinātības fonds iekasē parādu. Mēs faktiski nomainām summu, ko viņi patur no parāda piedzīšanas, - aizstājam skaitli 0,3% ar 0,1%. Tas ir saskaņots ar citiem likumdošanas aktiem, lai būtu vienāda likme.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. Deputātes Kuprijanovas priekšlikums ir svītrot 20.pantā vārdus "un ieskaita Nodarbinātības fondā". Tas atkal attiecas uz to, ka būtu koncepcija, ka Nodarbinātības fonda nebūtu. Tātad tas, manuprāt, nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams. Tālāk!

P.Elferts. Komisija nolēma precizēt 20.panta redakciju. Tas ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, zvanu!

P.Elferts. Ir arī "Pârejas noteikumos" priekšlikums. Tas ir komisijas priekšlikums svītrot "Pârejas noteikumos" 1.punktu, kurā ir noteikts, ka likums stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par sociālo drošību". Saeima ir jau pieņēmusi likumu "Par sociālo drošību", tātad šis "Pârejas noteikumu" punkts ir svītrojams.

Tagad "Pârejas noteikumos" 2.punkts pāriet kā 1.punkts, un tas ir redakcionāli precizēts. Tātad punkts ir papildināts ar vārdiem "vai bezdarbnieka stipendiju". Jūs varat redzēt vēl pēdējā - 10.lapaspusē, ka "Pârejas noteikumu" 3.punkts, kas kļūst par 2.punktu, arī ir papildināts, - ir minēti ne tikai bezdarbnieku pabalsti, bet arī bezdarbnieku stipendijas.

Un pēdējais punkts ir, ka likums stājas spēkā 1996.gada 1.oktobrī, un tas saistās ar to, ka viens no priekšnoteikumiem, lai šis likums darbotos... ka būtu individuāls uzskaitījums, tātad nodokļu maksātāju reģistrs un arī individuāls uzskaitījums par iemaksām. Aicinu atbalstīt trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Likums stājas spēkā ar 1996.gada 1.oktobri. Skaidrs. Jā! Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Tālāk ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu"". Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā deputāte Stankēviča - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Stankēviča (KDS).

Godātie kolēģi! Laikā starp otro un trešo lasījumu komisija nekādus priekšlikumus nav pieņēmusi, tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

A.Stankēviča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". Juridiskās komisijas vārdā deputāts Bordāns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bordāns (LC).

Godātie kolēģi! Dokumenta numurs ir 2033. Uz trešo lasījumu ir iesniegts tikai viens priekšlikums, un, ja jūs atļausit, tad es tikai par to arī runāšu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Bordāns. 4. pantā ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - papildināt 1. punktu aiz vārdiem "citos likumos " ar tekstu "... un septiņu dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas nosūta Valsts ieņēmumu dienestam..." tātad labojums "...kompetencei atbilstošu informāciju par reģistrējamo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) elektroniskā veidā". Juridiskā komisija, izskatot šo priekšlikumu, uzskatīja par nepieciešamu daļēji pieņemt šo priekšlikumu un izteikt jaunā redakcijā, uzskatot, ka acīmredzot tehniskā progresa vārdā ir nepieciešams... un tas būtu gan tīri tehniski lietderīgi, gan varbūt lietderīgi tīri no informācijas konfidencialitātes saglabāšanas un no operativitātes viedokļa. Šo minēto informāciju tiešām vajadzētu nodot elektroniskā veidā, taču tieši šādu tekstu nebūtu lietderīgi rakstīt likumā divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, kārtību un veidu, kādā tiek izpildīts likums, varētu noteikt citi normatīvie akti vai Ministru kabineta noteikumi, vai īpašas instrukcijas, un ir vienalga, vai tas tiek darīts ar rakstītiem burtiem vai elektroniskā veidā. Un otrais iemesls bija tāds, ka šis elektroniskais informācijas nodošanas veids pašlaik tehniski nav iespējams, jo Uzņēmumu reģistrā nav šādas iekārtas, nav šādas tehniskas iespējas pašlaik nodrošināt, un, ja mēs ierakstītu šādu tekstu likumā, tad faktiski nebūtu iespējama Uzņēmumu reģistra darbība, jo elektroniskā veidā viņi nevarētu šo informāciju nodot Valsts ieņēmumu dienestam, bet citādi viņi to nedrīkstētu darīt. Tāpēc Juridiskā komisija iesaka pieņemt šo labojumu tādā redakcijā, kas skanētu, ka septiņu dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas nosūta Valsts ieņēmumu dienestam tā kompetencei atbilstošo informāciju par reģistrējamo uzņēmumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un veidā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

J.Bordāns. Būtībā šis pats priekšlikums un šie argumenti attiecas arī uz 4. panta 11. punktu, kur Počas kundzei ir priekšlikums - iekļaut šos vārdus "elektroniskā veidā", turpretī Juridiskā komisija uzskata par nepieciešamu noteikt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un veidā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

J.Bordāns. Kā arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt ar 12. punktu šo pašu 4. pantu, kas nosaka vēl papildus, ka Uzņēmumu reģistrs veic citas likumos paredzētās funkcijas gadījumā, ja tādas būtu nepieciešamas, un tad šis likums nekavētu un nebūtu papildus jāpieņem šī likuma labojumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Bordāns Šie tad būtu visi priekšlikumi, un lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, 3 - atturas. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu". Andrejs Siliņš - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2034, un visa nepieciešamā informācija ir šajā dokumentā. Likumprojekts ir iesniegts trešajam lasījumam.

1. pantā ir atbildīgās komisijas priekšlikums viņu redakcionāli precizēt, norādot konkrēti līgumu, kas ir noslēgts, un komisija šo priekšlikumu lūdz atbalstīt.

Par 1. pantu vēl ir arī deputātes Laviņas priekšlikums - svītrot vārdus "Zviedrijas valdības pilnvarojumā", bet komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo tik tiešām līgums ar Izglītības ministriju un Stokholmas Ekonomisko skolu varēja tikt noslēgts tikai tad, ja šī skola saņem šo valdības pilnvarojumu. Un tāds tika uzrādīts, mēs arī to redzējām, un tādēļ šis valdības pilnvarojums, pēc komisijas uzskata, šeit ir vietā. Tāpēc lūdzu atbalstīt komisijas...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Siliņš. Tālāk 2. pantā arī ir komisijas priekšlikums - precizēt 2. pantu. Līdzīgs priekšlikums kā 1. pantā ir deputātei Laviņai, bet komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to tas vairs nav izskatāms.

A.Siliņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Siliņš. Tālāk 3. pantā ir atbildīgās komisijas priekšlikums viņu precizēt un papildināt ar šīs skolas juridisko statusu, tādēļ ka šeit tas būtu īsti vietā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Siliņš. Tālāk ir 4. pants, arī viņš ir precizēts...

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Siliņš. 5. pants arī ir komisijas redakcijā, tikai precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. Arī 6. pants ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Siliņš. 7. pants šeit tiek svītrots, jo viņš ir pievienots 3. pantam.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. Tālāk mainās numerācija - 8. pants kļūst par 7. pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. 9. pants - par 8.

Sēdes vadītājs. Tā ir, bet tagad nākošais priekšlikums.

A.Siliņš. Tagad šajā jaunajā 8. pantā ir deputātes Laviņas priekšlikums, un būtu labi, ja viņa pati to komentētu, bet, tā kā viņa nekomentē, tad acīmredzot viņš ir jānolasa: "Augstskolas uzdevums ir gatavot akadēmiski izglītotus speciālistus Latvijai un arī Baltijas zinātnei, tautsaimniecībai un valsts pārvaldei, dodot jaunas zināšanas un prasmi tās izmantot sabiedrības interesēs, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus ekonomikas zinātnēs..." Un šeit ir izlaisti vārdi, kas ir komisijas priekšlikumā, ka arī veic kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanos. Komisija uzskatīja, ka šo svītrot no augstskolas uzdevumiem nebūtu lietderīgi, tāpēc noraidīja deputātes Laviņas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

A.Siliņš. Tālāk ir 10. pants, kurš tagad ir 9., tas ir tikai precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Siliņš. 11. pants arī kļuvis par 10. un ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. Tālāk 12. ir kļuvis par 11. un ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Siliņš. 13. pants kļuvis par 12. un ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Siliņš. 14. kļuvis par 13. un ir nedaudz precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Siliņš. 15. - par 14. un līdzīgi nedaudz precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Siliņš. 16. pants par 15., saīsināts, arī precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Siliņš. 17. pants - par 16. ar nelieliem precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Siliņš. 18. pants - par 17., praktiski bez precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

A.Siliņš. 19. pants - par 18., bez precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Siliņš. 20. pants - par 19. , ar precizējumiem. Sakārtots...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Siliņš. 21. pants - par 20., arī sakārtots un precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Siliņš. 22. pants - par 21., un šeit ir deputātes Laviņas priekšlikums, kurš ir dalēji atbalstīts, iestrādājot to 21. panta komisijas izteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 21. panta redakciju, kuru iesniedz komisija? Nav iebildumu? Tālāk!

A.Siliņš. Iepriekšējais 23. pants - par 22., ar papildinājumiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Siliņš. Tiek likvidēts 24., tā kā viņš ir apvienots ar 23. pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. 25. pants tagad kļuvis par 23., ar nelieliem precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Siliņš. 26. pants - par 24., ar vienu papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. 27. pants - par 25., bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. 28. pants - par 26., praktiski bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. 29. pants - par 27.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. Šeit gan ir jāatzīmē, ka par 27. pantu ir deputātes Laviņas priekšlikums, kurš tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai pret 27. pantu komisijas redakcijā deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk!

A.Siliņš. Tālāk 30. pants ir kļuvis par 28.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. 31. pants - par 29.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. Līdzīgi 32. pants - par 30., ar nelieliem grozījumiem un papildinājumiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. 33. pants - par 31.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. 34. pants - par 32.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. 35. pants - par 33. ar deputātes Laviņas ierosinājumu - svītrot vārdu "zeme", bet šeit komisija uzskatīja, ka šo piebildi varbūt ir lietderīgi atstāt, jo, kaut arī zeme ietilpst nekustamajā īpašumā, lai būtu skaidrāk, par ko ir runa, komisija tomēr uzskatīja, ka "zeme" būtu jāatstāj.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī panta redakciju, kuru piedāvā komisija? Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

A.Siliņš. 36. pants ir kļuvis par 34. pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. 37. pants - par 35.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. 38. pants - par 36.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. 39. pants - par 37.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Siliņš. 40. pants - par 38.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Siliņš. Ir viena lieta... Tātad šeit ir deputātes Laviņas priekšlikums - jaunajā 38. pantā izteikt 3. apakšpunktu šādā redakcijā: "Izsludināt konkursus pirkt un pārdot kustamo mantu." Komisija uzskatīja, ka esošajā redakcijā 3. apakšpunkts ir precīzāks.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Siliņš. 41. pants ir kļuvis par 39. pantu, vienkārši sakārtots.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

A.Siliņš. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

A.Siliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"", trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2036. Uz trešo lasījumu komisija saņēma Gūtmaņa kunga priekšlikumus par 12.panta ceturto daļu. Gūtmaņa kungs piedāvā to izteikt sekojošā redakcijā: "Nomas maksa par valsts nekustamās mantas izmantošanu 50% apjomā ieskaitāma valsts budžetā un 50% apjomā paliek uzņēmuma rīcībā, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi". Praktiski iepriekšējā balsojumā mēs bijām nobalsojuši par valsts mantu, neizdalot kustamo un nekustamo mantu atsevišķi. Komisija daļēji atbalstīja šo priekšlikumu un formulē to jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas redakciju? Nav. Tālāk!

J.Zaščerinskis. Tajā pašā pantā Gūtmaņa kungam ir otrs priekšlikums, kas attiecas uz kustamās mantas nomas maksu. Un priekšlikuma būtība ir tāda, ka nomas maksa par valsts kustamās mantas izmantošanu paliek uzņēmuma rīcībā. Un komisija atbalstīja šo Gūtmaņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Līdz ar to vēl ir komisijas precizējums 22.panta redakcijā. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Zaščerinskis. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"", trešais lasījums. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu nr.1098. Pirmie priekšlikumi ir pie likumā lietotajiem terminiem. Ir priekšlikums papildināt likumā lietoto terminu uzskaitījumu ar terminu "nepilsonis", un ir dots tā traktējums. Ir arī valdības priekšlikums aizstāt vārdus "Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta" ar vārdiem "Imigrācijas departamenta". Juridiskā komisija šos priekšlikumus ir pieņēmusi un ierosina arī aizstāt vārdus "tiesības saņemt Latvijas Republikas nepilsoņa pasi" ar vārdiem "tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieprasa balsojumu par šiem priekšlikumiem? Pirms balsojam, Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 52.pantu, tiek ierosināts pārtraukt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" izskatīšanu un pāriet uz nākamo darba kārtības punktu. Iesniegumu ir parakstījuši deputāti Krastiņš, Seile, Kiršteins, Gundars Bērziņš, Rozentāls, Rugāte, Grīnblats, Straume, Sinka, Tabūns, Berklavs, Budovskis, Puriņa, Karnups, Dreģe, Kalniņš, Kazāks, Lambergs, Žīgurs, Kokins, Tomiņš. Viens runā "par", viens - "pret". Balsojam.

A.Endziņš. Varbūt atļausiet man tādā gadījumā runāt "pret"?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi un arī tie, kuri šo iesniegumu parakstīja! Man liekas, ka visi jūs esat saņēmuši Amerikas Savienoto Valstu vēstnieka vēstuli, jo ir Saeimas priekšsēdētāja biedra Krastiņa kunga pavadraksts, ar kuru vēstule, ko ir rakstījis Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Nepera kungs un kas adresēta Gorbunova kungam... šīs vēstules kopija izsniegta Juridiskajai komisijai, Ārlietu komisijai, frakcijām, pie frakcijām nepiederošiem deputātiem un Juridiskajam birojam. Tās būtība ir, ka tieši ASV vēstniecība ļoti gribētu likvidēt visus šķēršļus ASV biznesa ienākšanai Latvijā, kas nestu labumu abām valstīm, un viens no šādiem šķēršļiem ir vīzas. ASV biznesmeņiem grūtības sagādājis 90 dienu uzturēšanās ierobežojums Latvijā. Tādējādi ASV vēstniecība bija ļoti ieinteresēta likuma par ārzemnieku un nepilsoņu iebraukšanu Latvijas Republikā labojumā, kas ieviestu biznesa vīzu ar daudzkārtēju iebraukšanu gada garumā, un izsaka cerību, ka Saeima apstiprinās šo labojumu pašreizējā sesijā Ministru padomes rezolūcijā nr.90 par iebraukšanas vīzu izdošanas kārtību un valsts robežu šķērsojošo personu pārbaudi Latvijas Republikā. Šā labojuma izskatīšanas atlikšana līdz jaunās Saeimas ievēlēšanai tikai kaitētu ASV - Latvijas biznesa attīstībai. Tas - vienkārši informācijai. Bet Saeima jau kuro reizi mēģina šo jautājumu noraidīt un neizskatīt. Informācijai: ir arī valdības sagatavots noteikumu projekts par grozījumiem Ministru padomes 1993.gada 19.februāra lēmumā nr.90 par vīzu izsniegšanas kārtību ieceļošanai Latvijas Republikā un valsts robežu šķērsojošo personu kontroli, kura būtība ir speciālās vīzas ieviešana. Ja šādā veidā mēs turpināsim strādāt, tad tik tiešām šis jautājums kārtējo reizi tiks noraidīts.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es lūgšu jūs atbalstīt iesniegumu - pārtraukt debates un pāriet uz nākamo darba kārtības punktu. Šī ir jau trešā reize, kad šī likuma grozījumi tiek, tā teikt, pacelti, divas reizes mēs jau esam atlikuši šo jautājumu. Nav jaunas argumentācijas, kāpēc mums vajag turpināt to izskatīt. Jautājumu par vīzu režīmu un attiecības īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm var kārtot Ministru kabineta līmenī vai izlabojot Ministru padomes pieņemtos noteikumus nr.90 sakarā ar vīzu režīmu. Var ieviest attiecīgās izmaiņas, lai nokārtotu attiecības ar Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem un, protams, arī slēgt vienošanās līgumu ar ASV par īpašu vīzu režīmu. Mainīt kardināli, vispārējos teikumos, Ārvalstnieku likumu nozīmē, ka tas attiecas ne tikai uz ASV, bet uz visām valstīm pasaulē, un tādā ziņā ir zināmā mērā nepieņemams un bīstams - no mūsu viedokļa. Es lūgšu, lai pieņemtu šo 21 deputāta iesniegumu, un pāriesim uz nākamo darba kārtības punktu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" izskatīšanu pārtraukt un pāriet uz nākamo darba kārtības punktu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 18, atturas - 20. Tātad ir 38 un 38. Ir jāpārbalso. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 18, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpiniet!

A.Endziņš. Tādā gadījumā ir balsojums par...

Sēdes vadītājs. Mums būtu jābalso par komisijas atbalstīto redakciju, ja deputāti pieprasa balsojumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu pirmajā nodaļā "Likumā lietotie termini"? Ir iebildumi, tāpēc lūdzu zvanu balsojumam! Lūdzu, balsosim par labojumiem 1.nodaļā "Likumā lietotie termini", kurus ierosina komisija! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 2. Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 1. Nav kvoruma. Sakarā ar to, ka sēdē nav kvoruma (tas ir, ir tikai 47 deputāti, kuri piedalās balsojumā un nav 50 deputātu), paziņoju pārtraukumu sēdē līdz pulksten 11.00. Un lūdzu reģistrēties. Nu, kolēģi, jūs iebilstat, bet tāda ir mūsu līdzšinējā prakse. Deputāti politisku apsvērumu dēļ nepiedalās balsojumā, sēde ir jāpārtrauc. Bet pulksten 10.30 ir kuplā skaitā deputāti sanākuši uz reģistrāciju, tāpēc reģistrēsimies. Cerams, ka 6.Saeimā Kārtības rullī būs kāds labojums un šī pretruna būs novērsta. Reģistrējamies. Lūdzu Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (Saeimas sekretara biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Mariss Andersons, Jānis Bunkšs...

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs ir zālē.

I.Folkmane. Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Oskars Grīgs...

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs ir zālē.

I.Folkmane. Andris Grots...

Sēdes vadītājs. Andris Grots ir zālē.

I.Folkmane. Andris Gūtmanis...

Sēdes vadītājs. Arī ir zālē.

I.Folkmane. Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Kārlis Jurkovskis...

Sēdes vadītājs. Kārlis Jurkovskis ir zālē.

I.Folkmane. Ojārs Kehris...

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris nemaz neklausās, viņa nav zālē.

I.Folkmane. Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Andris Līgotnis, Jānis Lucāns...

Sēdes vadītājs. Deputāts Lucāns ir zālē.

I.Folkmane. Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Jānis Urbanovičs, Mārtiņš Virsis un Māris Zvaigzne.

Sēdes vadītājs. Aija Poča, Māris Zvaigzne un Ojārs Kehris ir zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi! Tātad sēde tika pārtraukta līdz pulksten 11.00 sakarā ar to, ka, balsojot par Juridiskās komisijas priekšlikumu, mums nebija kvoruma. Atgādinu: mēs izskatām "Grozījumus likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Lūdzu, vēlreiz balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu pirmajā nodaļā "Likumā lietotie termini"! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 7, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts. Es atvainojos, nav kvoruma. (Starpsauciens no zāles: "Par ko mēs balsojam?") Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam. Atkārtots balsojums. Nav kvoruma. Es domāju, Saeimas darbības beigās ir jāsaprot - mēs balsojam atkārtoti tāpēc, ka nebija kvoruma. Kā tad. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 2, aturas - 1. Nav kvoruma.

Godātie deputāti, atļaujiet analizēt situāciju, kāda ir izveidojusies! Tātad - Kārtības ruļļa 48.pants: "Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt." Tātad sēdes vadītājs sēdi bija pārtraucis uz pusstundu. Tālāk: "Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde ir slēdzama." Neko citu vairāk nevar izskatīt. Sēde ir slēdzama. To nosaka Kārtības rullis. (Zālē troksnis, kāds kaut ko saka no vietas.) Izlasiet Kārtības rulli!

Godātie deputāti! Saskaņā ar Kārtības rulli sēdes vadītājam nekādas manevru iespējas šeit vairs nav, jo saskaņā ar Kārtības rulli sēde ir slēdzama. Līdz ar to es paziņoju sēdi par slēgtu.

Lūdzu, reģistrēsimies! Nākamo sēdi izsludinās Prezidijs. Reģistrējamies.

I.Folkmane ( 5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šajā sēdē pulksten 11.05 nav reģistrējušies šādi deputāti:

Mariss Andersons,

Aivars Berķis,

Vilnis Edvīns Bresis,

Alfreds Čepānis,

Imants Daudišs,

Olga Dreģe,

Māris Graudiņš,

Oskars Grīgs (Grīgs ir zālē),

Māris Grīnblats,

Raimonds Jonītis,

Jānis Jurkāns,

Edvīns Kide,

Odisejs Kostanda,

Ludmila Kuprijanova,

Janīna Kušnere,

Andris Līgotnis,

Ruta Marjaša,

Gunārs Meierovics,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons (Pētersons ir zālē),

Velta Puriņa,

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Anita Stankēviča (Anita Stankēviča ir zālē),

Jānis Urbanovičs,

Mārtiņš Virsis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Prezidijs aicina frakciju vadītājus uz blakus telpu, uz sēdi - tūlīt, un kopā lemsim, kad būs nākamā Saeimas sēde. Lūdzu frakciju vadītājus tūlīt doties uz Prezidija sēžu zāli! Komisiju vadītāji arī var piedalīties, ja vēlas, - lūdzu!

Prezidija paziņojums.

Sēdes vadītājs. Es lūgšu uzmanību arī tiem deputātiem, kuri atrodas komisiju telpās un frakciju telpās. Es neesmu pārliecināts, ka tagad mums ir translācija. Ja nu mēs varam tagad pieslēgties translācijai, tad es lūdzu to izdarīt, jo gribu darīt zināmu Saeimas Prezidija, frakciju vadītāju un komisiju priekšsēdētāju lēmumu sakarā ar to... ir translācija, paldies! ...sakarā ar to, ka mums sēde, kārtējā sēde, ir slēgta, jo, balsojot par vienu no likumprojektiem un divreiz pārbalsojot, nebija kvoruma. Zālē gan deputāti bija, bet viņi politisku motīvu dēļ nebalsoja, un, ja, divreiz balsojot, nav kvoruma un nav kvoruma arī pēc pārtraukuma, tad saskaņā ar Kārtības rulli sēde ir slēdzama. Es vienkārši paskaidroju situāciju, kāda radās. Līdz ar to sēde tika slēgta. Saeimas Prezidijs aicināja komisiju vadītājus un frakciju vadītājus kopā ar Prezidiju uz sēdi, lai izvērtētu situāciju un, pats galvenais, nolemtu, kad būs nākamā sēde. Un Saeimas Prezidijs, vienojoties ar frakciju vadītājiem un komisiju vadītājiem, ir nolēmis sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 1995.gada 5.oktobrī, tas ir, šodien, pulksten 14.00 un izsludināt šādu darba kārtību:

1) likumprojekts "Par kredītiestādēm" (trešais lasījums),

2) likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (otrais lasījums, steidzams, līdz ar to galīgais lasījums),

3) likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" (otrais lasījums, steidzams, līdz ar to galīgais lasījums),

4) likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" (otrais lasījums, steidzams, līdz ar to pēdējais lasījums),

5) likumprojekts par kredītiestāžu maksātnespēju un bankrotu (otrais lasījums, steidzams, pēdējais lasījums),

6) likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" (otrais lasījums),

7) likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"".

Šo lēmumu Prezidijs pieņēma, pamatojoties uz vienošanos ar frakciju vadītājiem un komisiju vadītājiem. Un, ņemot vērā to, ka ierosināta šāda ārkārtas sēde, un šo darba kārtību... Ir ņemta vērā situācija, kāda ir ar finansu lietām un ar tiem likumprojektiem, kuri ir ar to visu saistīti. Lai iesāktās finansu sistēmas lietas pabeigtu (es domāju - likumdošanas ziņā) un pieņemtu attiecīgos likumus.

Līdz ar to es jums esmu pateicis Saeimas Prezidija lēmumu, un Saeimas ārkārtas sēdi sāksim šodien pulksten 14.00. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 5.oktobra rudens sesijas sēde

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar zemes privatizāciju

lauku apvidosææ (3.lasījums) (Turpinājums)

(931. un 2007.dok.)

Ziņo - dep. A.Seile (6.pants) - 1.lpp.

Par darba kārtību - 12.lpp.

Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas valdības

un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par

automobiļu starptautisko satiksmiæ

(2017. un 2017.-a dok.) - 12.lpp.

Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas valdības un

Īrijas valdības līgumu par pasažieru un kravu

starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportuæ

(2020. un 2020.-a dok.) - 12.lpp.

Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas un Spānijas

Karalistes līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem

ar autotransportuæ

(2019. un 2019.-a dok.) - 13.lpp.

Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas valdības un

Vācijas Federatīvās Republikas valdības vispārējo

nolīgumu par konsultācijām un sadarbībuæ

(2018. un 2018.-a dok.) - 13.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar valsts un

pašvaldību mantas atsavināšanas kārtībuææ

(2040. un 2040.-a dok.)

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 13.lpp.

Par likumprojektu æPar fizisko personu noguldījumu

apdrošināšanuæ - 14.lpp.

Lēmuma projekts æPar deputāta amata savienošanu ar

citu algotu amatu deputātam A.Berķimæ (Noņemts no

izskatīšanas)

(2045.dok.) - 14.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 14.lpp.

- dep. A.Berķis - 15.lpp.

- dep. A.Seile - 15.lpp.

Latvijas Republikas veselības aizsardzības valsts ministra

P.Apiņa atbilde uz Saeimas deputātu M.Grīnblata, J.Straumes,

J.Sinkas, O.Grīga un I.Dāliņa jautājumu par 7.septembra

rīkojumu nr. 239 æPar augšanas hormona preparāta

iepirkšanuæ

(2032. un 2032.-a dok.)

Ziņo - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs

P. Elferts - 16.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts un

pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanāææ

(3.lasījums)

(911. un 2009.dok.)

Ziņo - dep. P.Elferts - 17.lpp.

Likumprojekts æPar obligāto sociālo apdrošināšanu

bezdarba gadījumamæ (3.lasījums)

(856. un 2010.dok.)

Ziņo - dep. P.Elferts - 18.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar personu

noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju

vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu

atlīdzināšanuææ (3.lasījums)

(717., 1010. un 2021.dok.)

Ziņo - dep. A.Stankēviča - 24.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistruææ (3.lasījums)

(760., 1060. un 2033.dok.)

Ziņo - dep. J.Bordāns - 25.lpp.

Likumprojekts æPar Rīgas Ekonomikas augstskoluæ

(3.lasījums)

(991. un 2034.dok.)

Ziņo - dep. A.Siliņš - 27.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts

uzņēmumuææ (3.lasījums)

(781., 1068. un 2036.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 35.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar ārvalstnieku

un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas

Republikāææ (3.lasījums) (Pārtraukts)

(889., 926., 1098. un 2039.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 36.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 37.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 38.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 39.lpp.

un 42.lpp.

Prezidija paziņojums

par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu

1995.gada 5.oktobrī pulksten 14.00 - 43.lpp.

Latvijas Republikas 5. Saeimas ārkārtas sēde

1995. gada 5. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! 63 deputāti reģistrējušies.

Saeimas 1995. gada 5. oktobra ārkārtas sēdes darbu paziņoju par atklātu.

Vai jums ir izsniegta darba kārtība? Ir. Tātad atļaujiet to nenolasīt, bet sākt izskatīt darba kārtību.

Pirmais. Likumprojekts "Par kredītiestādēm". Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris.

Godātie kolēģi, mums tomēr ir vajadzīgs klusums, lai var dzirdēt referentu. Lūdzu, sāksim!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Tātad jūsu izskatīšanai tiek nodots likums "Par kredītiestādēm" izskatīšanai trešajā lasījumā. Es atgādinu, ka šī likumprojekta pieņemšanas gadījumā atbilstoši jau mūsu otrajā lasījumā izskatītajai koncepcijai tiek atcelti trīs pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 81. panta kārtībā pieņemtie likumprojekti. Es jūs tiešām nekavēšu ar tik garu ievadziņojumu, kā es to darīju otrajā lasījumā, bet tomēr, pirms es izskatu precīzi pa pantiem, es gribētu pateikt, ka te ir veikts vēl ļoti liels darbs, jo ir iestrādātas divas jaunas nodaļas, kas būtībā ir pārceltas no Saeimas pirmajā lasījumā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem par kredītiestāžu likvidāciju un bankrotu, un ir arī devītā nodaļa - par atbildību par šī likuma neievērošanas lietām. Diskusijās ir bijuši ļoti daudzi priekšlikumi, bet par lielāko daļu no viņiem praktiski visur ir panākta vienošanās diskusijās ar valdības, Latvijas Bankas, Komercbanku asociācijas ieteiktajiem pārstāvjiem.

Ar to es pārietu pie izskatīšanas pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Kehris. Ievaddaļā Saeimas Juridiskais birojs ierosināja likumprojektu nosaukt latviskāk un saukt to vienkārši par Kredītiestāžu likumu, un mēs to lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. Tālāk ir redakcionāli ieteikumi - visā likumprojekta tekstā vārdu "komercbanka" aizstāt ar vārdu "banka".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Tālāk ir atbalstīts arī Juridiskā biroja priekšlikums - likuma preambulu iekļaut likumprojektā kā atsevišķu pantu. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja precizējumi 1. pantā attiecībā uz terminiem "kredītiestāde, kredītiestādes un kredītiestādes nodaļa", ko mēs lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Terminam "banku operācijas" ir izveidota jauna, redakcionāli uzlabota redakcija, mūsu komisijas redakcija, ko lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Par terminu "kredīts" bija saņemti divi - Juridiskā biroja un deputāta Tomiņa - priekšlikumi; Tomiņa priekšlikums ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikumā, un mēs lūdzam atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Runājot par 3. lapaspusi, man jums ir jālūdz paņemt... jo mums darbam ir nepieciešams gan dokuments nr. 2042, gan nr. 2042-a...

Sēdes vadītājs. Vai visiem deputātiem ir šis dokuments? Un dokumentā nr. 2042-a, tas ir, 3., 14., 30. un 31.lappuse, tehnisku iemeslu dēļ ir precīzākā redakcijā, tāpēc būtu jālūdz aizvietot dokumentā nr. 2042 šīs lapaspuses no dokumenta nr. 2042-a, tikai šīs četras minētās lapaspuses. Un tādējādi šī trešā lapaspuse būtu jāizskata šajā redakcijā, kur vienīgā atšķirība ir precizētais termins "pašu kapitāls", ko mēs lūdzam atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

O.Kehris. Tālāk ir "subordinētais kapitāls", arī lūdzam atbalstīt mūsu komisijas precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Tālāk ir papildinājumi, proti, pie skaidrojumiem vajadzētu dot formulējumus divām jaunām definīcijām - "kontrole" un "bûtiska ietekme". Un abus šos priekšlikumus, kas izstrādāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Atgriezīsimies pie iepriekšējā teksta!

O.Kehris. Tieši tā. 4. lapaspusē terminam "uzticības operācijas (trasts)" Juridiskā biroja redakcija ir precīzāka, un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Terminā "bûtiska līdzdalība" arī ir mūsu komisijas redakcionāli uzlabojumi, un lūdzam tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Nākamais priekšlikums ir saistīts ar definīciju terminam "saistītas personas", un šeit lūdzam atbalstīt redakciju... jā, būtībā "saistītas personas" definīciju aizstāt ar divām definīcijām, proti, ar definīcijām "savstarpēji saistītu klientu grupa" un "personas, kuras saistītas ar kredītiestādi", un lūdzam tās atbalstīt šeit redzamajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Tālāk. Mēs lūdzam papildināt definīciju daļu ar jēdzieniem "kredītiestādes bankrots" un "kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots" un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Tālāk mēs pārejam jau pie otrās nodaļas, kur attiecībā uz 1. pantu ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums un būtībā līdz ar to ir atbalstīts arī mūsu pašu komisijas iesniegtais priekšlikums, proti, izslēgt likumprojekta līdzšinējo 1. pantu un tā vietā iekļaut līdzšinējās preambulas normu. Tātad lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

O.Kehris. Par 2. pantu ir saņemts deputāta Tomiņa un Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija aicina atbalstīt deputāta Tomiņa priekšlikumu, kurā ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Par 3. pantu arī ir saņemts deputāta Tomiņa un Juridiskā biroja priekšlikums, un mēs lūdzam atbalstīt Juridiskā biroja ieteikumu, jo tajā pēc būtības ir iestrādāts arī deputāta Tomiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. 4. pantā mēs atbalstām labāku Juridiskā biroja redakciju, lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Līdzīgi 5. un 6. pantā atbalstām Juridiskā biroja redakcionālos uzlabojumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. 7. pantā mēs likumprojekta loģiskas uzlabošanas dēļ iesakām pārvietot 7. un 8. pantu aiz 66. panta, un tādējādi šeit mēs arī aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. 8. pantā ir mūsu Budžeta komisijas redakcionāls precizējums. Lūdzam to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Nākamais labojums skar 10. pantu, te ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt šo pantu, un komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

O.Kehris. Nākamais skar 14. pantu...

Sēdes vadītājs. Jā, 14. pants...

O.Kehris. 14. pants... Un šeit ir saņemts deputāta Tomiņa priekšlikums, kā rezultātā komisijā tapa jauna redakcija, kurā ir ņemts vērā Tomiņa kunga priekšlikums. Līdz ar to lūdzam atbalstīt mūsu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. 15. pantā arī ir būtībā redakcionāla rakstura Budžeta komisijas priekšlikums, ko lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Par 16. pantu ir deputāta Bukovska priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, komisija to ir atbalstījusi, un mēs lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

O.Kehris. 18. pantā ir mūsu Budžeta komisijas redakcionāls... būtībā ir dota labāka redakcija. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Par 19. pantu tika saņemti deputāta Tomiņa un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kā rezultātā tapa Budžeta un finansu (nodokļu ) komisijas redakcija. Jā, tiesa... es drusku atvainojos... Jā, ir saņemts deputāta Tomiņa un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts komisijas variantā, taču Tomiņa kunga priekšlikums

netika atbalstīts, bet, ja es pareizi atminos, viņš solīja neuzturēt spēkā šo... Lūdzu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. 19.pants, deputāta Tomiņa priekšlikums 19.pantam. Lūdzu - deputāts Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tātad, pirmkārt, attiecībā uz manu priekšlikumu ir jāmin, ka viņš saskan arī ar Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, tātad ir nomainīts termins "tekošā" ar vārdiem "Latvijas Bankas noteiktā" un tāpat arī ir svītrots otrais teikums. Man jāsaka, ka otrajā lasījumā pieņemtā redakcija, kuru ierosināts atstāt spēkā, ir diezgan neveiksmīgi izteikta. Un, respektīvi, tā skan: "Komercbankas (bankas) minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir ekvivalents 5 miljoniem ekiju, kas pārrēķināti latos pēc tekošā valūtas kursa". Tad, nomainot "pçc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa" un aizstājot vārdu "ekvivalents" ar latviskāku atbilstošu vārdu, mēs tātad panākam redakciju, ka minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir atbilstošs 5 miljoniem ekiju, kas pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa. Šeit jāsaka, ka šāda definīcija tomēr ir pretēja likuma "Par akciju sabiedrībām" 6.pantam, respektīvi, tur ir teikts, ka pamatkapitāla vērtība izsakāma Latvijas Republikas naudas vienībās, un tāpēc es ierosinu savā redakcijā, ka komercbankas minimālajam dibināšanas pamatkapitālam ir jābūt ekvivalentam 5 miljoniem ekiju, kas aprēķināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, tātad pamatkapitāls ir aprēķināts pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa ekvivalenti 5 miljoniem ekiju. Šajā gadījumā tātad tas korespondējas ar likumu par akciju sabiedrībām. Man jau gan jāsaka, ka tas varbūt nav pats būtiskākais, ja neskaita to, ka pēc otrā lasījuma joprojām pastāv ļoti neveiksmīga redakcija. Pats būtiskākais ir tas, vai minimālais dibināšanas pamatkapitāls dibināšanas laikā ir samaksājams atbilstošā summā un vai tas mainīsies saistībā ar Latvijas Bankas noteikto lata un ekija kursu, un līdz ar to šis dibināšanas pamatkapitāls faktiski būs funkcija pēc Latvijas Bankas noteiktā lata un ekija kursa, un vienreiz iemaksātais šis dibināšanas pamatkapitāls jau nākošajā dienā var būt nepietiekams. Vēl jo vairāk neizpratni rada tas, kā tad ir, ja ir samaksāts, ja akcionāri ir iemaksājuši dibināšanas pamatkapitālu, bet nākošajā dienā, ja viņš nav iemaksāts ar ievērojamu rezervi, viņš vairs neatbilst noteiktajam dibināšanas pamatkapitālam. Šis ir pats būtiskākais jautājums, kas šajā pantā ielikts. Es zinu, ka domas ir dalījušās arī Budžeta komisijā, Komercbanku asociācijai ir savs viedoklis par šo, un tāpēc es labprāt uzklausītu šeit citus viedokļus, pierādot, ka tam ir jābūt "peldošam" kā funkcijai atkarībā no attiecīgā kursa, un varbūt vai nu katra mēneša bilancē dibināšanas pamatkapitālā papildus jāpiemaksā, vai arī, ja ir tāda iespēja, varbūt var pat atņemt nost, ja lats paliek vērtīgāks attiecībā pret ekiju. Un tāpēc es labprāt dzirdētu citu speciālistu izteikumus, jo mums ir būtībā jāizšķiras, vai nu tātad paliek tas, ka dibināšanas pamatkapitāla iemaksa ir vienreizējs akts, vai tas ir tātad saistīts ar ikmēneša valūtas kursa izmaiņām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai jūs kā deputāts runāsit tagad? Esiet tik laipns tad, lai gan nav rakstiska iesnieguma...

O.Kehris. Kolēģi, Ministru kabinets par šī likumprojekta atsevišķām nodaļām (sākotnēji šeit bija trīs likumprojekti) ir pilnvarojis runāt trīs personas: Edmundu Krastiņu, Ilmāru Rimšēvicu un Eiženu Cepurnieku. Diemžēl visi viņi mūsu ārkārtas sēdē noteikti nav klāt, bet tieši par šo pantu Ministru kabinets ir pilnvarojis izteikties Ilmāru Rimšēvicu, un tāpēc es lūgtu uzklausīt viņu.

Sēdes vadītājs. Jā, būtu labi, ja jūs iesniegtu sarakstus kurš par kuru pantu ir pilnvarots runāt. Lūdzu, Rimšēvica kungs, jums vārds!

I.Rimšēvics (Ministru kabineta pārstāvis).

Cienījamie deputāti! Attiecībā uz komercbanku pamatkapitālu šis pants ir iekļauts, balstoties uz Eiropas normatīvajām direktīvām, kuras prasa, lai komercbanku minimālais dibināšanas pamatkapitāls saskaņā ar Māstrihtas līgumu ir 5 miljoni ekiju.

Atbildot uz konkrēto deputāta Tomiņa jautājumu, jāteic, ka tas ir vienreizējs akts, tātad tiek iemaksāts 5 miljonu ekiju ekvivalents latos, kurš pēc tam vairs netiek koriģēts. Komercbankas pašas kapitāls tiek koriģēts jau ar viņas zaudējumu un peļņas aprēķinu, tāpēc šis pants, manuprāt, vispār nav pats galvenais, pats būtiskākais pants, bet mēs noteikti gribētu, ka 5 miljonu ekiju pamatkapitāls šeit paliek, jo tā ir vispār pieņemta norma un netiek diskutēta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība, otrreiz. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Paldies arī Rimšēvica kungam par precizējumu, un, cik es sapratu, tad manā redakcijā tieši šie noslēguma vārdi to arī apliecina, ka minimālajam dibināšanas pamatkapitālam ir jābūt ekvivalentam tā iemaksas dienā. Tātad tas šeit ir vienreizējs akts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Un tagad lūdzu referentu.

O.Kehris. Godātie kolēģi, par šo jautājumu tiešām komisijas sēdē mēs diskutējām, tas tik tiešām nav ļoti, teiksim, principiāls, bet tajā pašā laikā, tad, kad mēs darba grupā un arī komisijā to vērtējām, mēs nolēmām, ka tomēr esošā redakcija, kuru šeit pamatoja arī Rimšēvica kungs, tomēr ir labāka un precīzāka, un tāpēc komisija izšķīrās šeit par to, ka nevajadzētu atbalstīt deputāta Tomiņa priekšlikumu. Līdz ar to komisija lūdz šo priekšlikumu neatbalstīt, saglabājot pantu tādā redakcijā, kā tas ir nobalsots otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Divi balsojumi. Vispirms balsosim par deputāta Tomiņa ieteikto 19.panta redakciju, pēc tam - par komisijas variantu. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa ierosināto 19.panta redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 23, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 19.panta redakciju ar tiem labojumiem, kurus viņa ir izdarījusi! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 3. 19.panta redakcija ir pieņemta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. 20.pantā ir vairāki priekšlikumi, un pirmo mums vajadzētu izskatīt deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu, par ko jau bija diskusija arī pirmajā un otrajā lasījumā; proti, deputāts Kalniņš ierosina to, ka krājaizdevumu sabiedrības minimālajam dibināšanas kapitālam ir jābūt ekvivalentam 10 000 ekiju, turpretī mūsu tekstā ir paredzēts, ka krājsabiedrības minimālajam dibināšanas kapitālam ir jābūt ekvivalentam 50 000 ekiju. Komisijas sēdē mēs izdiskutējām šo jautājumu, un viņš ļoti lielā mērā ir ņemts vērā. Ja jūs paņemtu un paskatītos 34.lappusi, tad redzētu, ka pārejas noteikumos ir paredzēts, ka krājaizdevumu sabiedrībām pakāpeniski, proti, līdz 2000.gadam, jāsasniedz še 50 000 ekiju. Tas nozīmē, ka krājaizdevumu sabiedrībām jāievēro, ka krājaizdevumu sabiedrību dibināšanas minimālais kapitāls no šā likuma spēkā stāšanās brīža līdz šī gada beigām ir ne mazāks par 5000 latu. Līdz ar to līdz šī gada beigām varētu tikt dibinātas krājaizdevumu sabiedrības ar līdzīgi, kā to ierosināja deputāts Kalniņš, bet pēc tam gada laikā šim kapitālam būtu jau jāpieaug attiecīgi līdz 10 000, tālāk - līdz 20 000 un 30 000. Un līdz ar to mūsu priekšlikums bija tomēr noraidīt deputāta Kalniņa priekšlikumu. Viņš piedalījās komisijas sēdē un teica, ka daļēji tas ir ņemts vērā, bet ka viņš līdz sēdes dienai vēl pārdomās, vai viņam ir jāuztur spēkā arī savs balsojums.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates par Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu 20.pantam. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nevienam nav šaubu, ka viena no lielākajām vajadzībām mūsu mazajiem uzņēmējiem un lauciniekiem, un amatniekiem ir kredīts - pieejams kredīts par zemām likmēm. Un šo šīsdienas trūkumu lielā mērā varētu aizpildīt krājaizdevu sabiedrības, ja tādas pastāvētu un tiešām labi darbotos. Taču ir vairāki objektīvi iemesli, kāpēc viņas nedarbojas. Viens no tiem ir tas, ka ir grūtības sagādāt šo minimālo dibināšanas kapitālu, un, kā deputāts Kehra kungs teica, šajos pārejas noteikumos ir paredzēts, ka pirmajā gadā, runājot par nākamo - 1996.gadu, tas būtu tikai 5000 latu. Tā ir, manuprāt, pieņemama un reāla summa, tā ir tā, kur ir ietverts tas vecais skaitlis, kāds līdz šim ir bijis, bet tad jau nākamajā gadā tā summa tiek ievērojami pacelta, līdz kamēr viņa sasniedz gandrīz vai šīsdienas apstākļiem nesasniedzamos 30 000 latu. Un, ja mēs padomājam, kas tad ir krājaizdevu sabiedrību biedri, tad redzam, ka krājaizdevu sabiedrības pašas par sevi nav nekas cits kā kooperatīvi un ka to tipiskie biedri būs vienas darbavietas darbinieki, varbūt viena pagasta iedzīvotāji vai varbūt vienas draudzes dalībnieki, un tāpēc tādu lielu dibināšanas kapitālu prasīt no tādas mazas grupiņas ir nereāli.

Un šeit es gribētu pieminēt, ka īstenībā nav laba iemesla, kādēļ vajadzēju paģērēt tādu augstu summu. Drošība nenāks no dibināšanas kapitāla, tā nāk no pārraudzības, no tā, ka šī mazā grupa pazīst savus vadītājus, jo tie ir ievēlēti darbinieki ar pēc iespējas labāku pieredzi un izglītību, un viņi zina, kas tie ir, bet arī tie, kuri vada kredītsabiedrības vai krājaizdevu sabiedrības, pazīst tos, kuri naudu nogulda un kuri naudu aizņemas. Tātad viņi nedos aizdevumu tādam, kuram ir slikta slava attiecībā uz aizdevumu atmaksāšanu.

Un tad vēl ir jāmin pārraudzība - ir regulāra pārraudzība, ir arī zināmi stingri standarti, kuri jāievēro, ir zināmas proporcijas ar visādiem rādītājiem, lai viegli nenonāktu grūtībās. Un tad ir arī vēl pēdējais - ir arī apdrošināšana - "jumta" organizācijā apdrošina aizdevumus. Tātad tur ir vairākpakāpju drošība, kura būtībā nenāk no dibināšanas kapitāla. Un tāpēc es domāju, ka vajadzētu nopietni pārdomāt, vai vajag nākošajā gadā, pēc gada jau sākt celt uz 10 tūkstošiem, tad uz 20 un tad uz 30 tūkstošiem latu, jo ir ļoti iespējams, ka nākošajā gadā nemaz tik daudz krājaizdevumu sabiedrību nenodibināsies. Līdz šim tām ir bijušas grūtības iesākt savu darbību, un, ja kaut kas nākošajā gadā pēkšņi nemainīsies, tad varbūt nākamajā gadā maz vēl redzēsim no krājaizdevumu sabiedrību attīstības. Tāpēc es pa daļai gribu teikt paldies, ka ir ievērota šī problēma pirmajā gadā, bet, ja nebūs daudz krājaizdevumu sabiedrību pirmajā dibināšanas gadā, tad tiešām mēs sastapsimies ar nopietnu problēmu. Tāpēc es vēlos uzturēt spēkā balsojumu par savu priekšlikumu, lai šī minimālā dibināšanas pamatkapitāla summa būtu reāla un pieejama.

Un noslēgumā es vēl gribu pieminēt, ka nekādā ziņā krājaizdevumu sabiedrības nav nopietni konkurenti bankām. Krājaizdevumu sabiedrības vienkārši neapkalpo to pašu sektoru. Krājaizdevumu sabiedrības apkalpo savu kooperatīvu dalībniekus un nekonkurē ar lieliem uzņēmumiem, ar tādām summām un ar tādiem aizņēmumiem, ar tādiem riskiem, ar kuriem, kā saka, operē kredītnodaļas komercbankās. Tāpēc es vēlos balsojumu par šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rimšēvica kungs!

I.Rimšēvics. Visumā piekrītot teiktajam, es gribu atbildēt tikai vienu, ka pašreizējā krājaizdevumu sabiedrību prakse liecina par vienu, to, ka no piecām līdz šim dibinātajām krājaizdevumu sabiedrībām ir izdzīvojusi tikai viena. Un galvenais iemesls viņu neizdzīvošanai ir viņu mazais statūtkapitāls. Uzsākot savu darbību, krājaizdevumu sabiedrības iegulda līdzekļus reklāmā, kompjūteros un mēbelēs, tā arī neuzsākušas savu darbību. Tāpēc, domājot par to, ka tiešām Latvijā ir nepieciešamas krājaizdevumu sabiedrības, tika izveidots šis pārejas grafiks, kura laikā krājaizdevumu sabiedrībām būtu iespējams akumulēt šos līdzekļus, lai viņas tiešām savu darbību varētu izvērst, jo beigu beigās nav nozīmes sadibināt krājaizdevumu sabiedrības, kurām nav līdzekļu, ar ko tālāk nākotnē saimniekot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Referents vēlas runāt? Lūdzu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Rimšēvica kungs jau lielā mērā pateica tos argumentus, uz kuriem balstījās arī komisija, uzskatot, ka, ja ilgstošu laiku krājaizdevumu sabiedrībām saglabāsies tikai šie līdz 10 000 ekiju, ap 5000 latu, tad tas tomēr nozīmētu, tas pat pagasta ietvaros, un, protams, ka krājaizdevumu sabiedrība vislabāk operētu pagasta ietvaros... sākuma, dibināšanas, posmā, tas tā varētu būt, ka pieci vai desmit dibinātāji saliek kopā pa 500 vai 1000 latu, ja viņiem nav mērķa tomēr pieaudzēt šo kapitālu pārredzamā laikā līdz daudzmaz lielākam šim skaitlim, kas ir pierādījies arī citās valstīs, proti, līdz gadsimta beigām līdz šiem 30 000 latu, bet jau darot to pakāpeniski. Tad mēs tomēr nestimulēsim šo krājaizdevumu sabiedrību normālu izveidi, jo tik tiešām tie piemēri, kuri tika izklāstīti komisijā, ja tie ir tikai šie 5 000, tad tā visa naudiņa aiziet šai reklāmai, informatīvajai bāzei, un varbūt tas arī ir viens no iemesliem, ka dibinātāji domā, ka ar šo naudu pietiks, lai uzsāktu darbību, bet pēc tam šīs krājaizdevumu sabiedrības tomēr bankrotē. Tādējādi mēs, daļēji ņemot vērā šo Kalniņa kunga priekšlikumu par pirmajiem gadiem, ko viņš arī minēja, tomēr aicinām atbalstīt būtībā šo komisijas koncepciju, bet tas nozīmētu deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikuma noraidīšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Divi balsojumi. Es atvainojos! (No zāles deputāts Z.Tomiņš: "Es neuzturu savu...")

O.Kehris. Zināt, es sāku precizēt. Mums laikam te būtu tikai pagaidām jārunā tikai par Kalniņa kunga priekšlikumu, jo šeit ir arī citi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš neuztur spēkā savu balsojumu, līdz ar to situācija ir skaidrāka.

O.Kehris. Jā, tas atvieglo situāciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu 20.panta pirmajam teikumam! Balsojam. Rezultātu! Par - 23, pret - 12, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu!

O.Kehris. Par komisijas redakciju šim pantam.

Sēdes vadītājs. Kā, lūdzu?

O.Kehris. Tad iznāk par komisijas redakciju šim pantam, ņemot vērā arī Juridiskā biroja un mūsu komisijas...

Sēdes vadītājs. Nu, protams! Mums taču tas viss ir priekšā uzrakstīts.

O. Kehris. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies arī jums, ka jūs tā sekojat līdzi mums un mēs - jums. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - nav, atturas - 7. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Paldies par atsaucību zvanam! Lūdzu, balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju 20.pantam. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 11. Ir pieņemta redakcija.

O.Kehris. Paldies. Par 21.pantu būtībā ir divu veidu priekšlikumi - pārnest pantu aiz 18.panta šeit izklāstītajā uzlabotajā redakcijā un arī papildināt pantu šādā redakcijā, ka ārvalstu bankai, kura atver nodaļu - filiāli Latvijā, gada laikā pēc licences saņemšanas jāiegulda aktīvos Latvijā vismaz 1 miljons ekiju un jāuztur šāds ieguldījuma līmenis visu savas darbības laiku. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. 22.pantā ir redakcionāli komisijas priekšlikumi, kurus lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. 23.pantā vispirms komisija ir atbalstījusi savus redakcionālos labojumus - tātad svītrojusi šeit atsevišķus vārdus, un pēc tam ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir ietverts pēc būtības deputāta Bukovska priekšlikumā par atsevišķām šī panta punktu redakcijām. Komisija ir atbalstījusi šo Bukovska kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Deputāts Endziņš. Nē, es kļūdījos. Nav iebildumu. Tālāk lūdzu!

O.Kehris. Par 24.pantu. Tas ir būtībā pēc tam. Mūsu komisija iesaka likumprojektu aiz 24.panta papildināt ar jaunu pantu. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. 25.pants. Komisija lūdz atbalstīt savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. 26.pants. Par 26.pantu ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja un arī mūsu komisijas priekšlikums, kuri abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. 30.pants. Deputāts Bukovskis ir ierosinājis svītrot šo pantu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

O.Kehris. Ir priekšlikums - pēc 30.panta papildināt šo likumprojektu ar jaunu pantu jaunā redakcijā, kas šeit ir izklāstīta, un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Tālāk - 5.nodaļa "Kredītiestāžu darbību regulējošās prasības". Ir saņemti trīs priekšlikumi, no kuriem tātad priekšlikums svītrot šo pantu sakrīt vai daļēji sakrīt ar Bukovska kunga priekšlikumu, kurš tādējādi būtu ņemts vērā, bet deputāts Tomiņš ir ierosinājis citu šā panta redakciju, kura nav ņemta vērā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Deputāts Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Tātad visumā, skatoties uz otrajā lasījumā pieņemto redakciju, varētu tik tiešām atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu - svītrot 31.panta tekstu. Tajā pašā laikā jāsaka, ka tas tiešām ir neprecīzs. Un galvenie iebildumi bija pret to, ka šajā redakcijā... Tātad 31.pants skan šādi: "Lai nodrošinātu stabilu darbību, kredītiestādēm jāievēro šā likuma prasības un Latvijas Bankas norādījumi par: 1) pašu kapitāla minimālo lielumu; 2) kapitāla pietiekamību; 3) likviditāti..." un tā tālāk. Galvenie iebildumi bija tie, ka nav uzskaitītas visas iespējamās prasības, kuras Latvijas Bankai būtu nepieciešams izvirzīt un pieņemt un kuras kredītiestādēm ir jāievēro, lai nodrošinātu stabilu darbību. Tāpēc es varu teikt, ka Bukovska priekšlikums ir tikpat labi iestrādāts gan komisijas priekšlikumā, gan arī manējā, jo Bukovska kungs savā priekšlikumā tātad ierosina pantu svītrot vai izteikt konkrēti. Un to es esmu savā priekšlikumā izdarījis, novēršot to neprecizitāti, un tagad pants varētu sākties šādi: "Kredītiestādēm pastāvīgi jāievēro šā likuma prasības un Latvijas Bankas norādījumi, tajā skaitā par šādiem ekonomiskajiem normatīviem: - un tālāk seko uzskaitījums, kurš bija otrā lasījuma tekstā. Tātad manā priekšlikuma sniegtā redakcija neizslēdz to, ka var būt arī papildus noteikti kādi arī citi normatīvie noteikumi vai prasības. Un, kā mēs redzam, arī 47.1 pantā, kas ir jauns pants - tajā arī ir pateikts, ka Latvijas Banka var izdot papildus noteiktas prasības. Taču es uzskatu, ka tomēr šajā likuma pantā būtu jāuzskaita galvenās prasības jeb pamatprasības, neizslēdzot iespēju, ka varētu būt arī citas prasības, tā tik tiešām padarot ar likumu saistošas un izpildāmas no kredītiestāžu puses šīs prasības, to skaitā par likviditāti, riska darījumu koncentrāciju, ieguldījumu ierobežojumiem, ārzemju valūtu atklāto pozīciju, un tā tālāk. Cita pieeja, kuru mēs varējām darīt, ir - likumu saīsināt būtiski, līdz dažiem pantiem, kuros noteikt, ka kredītiestādēm jāievēro Latvijas Republikas likumi un Latvijas Bankas norādījumi. Tātad - šo universālo formulu lietojot kā Latvijas Bankas norādījumus, nenosakot neko, jo tātad tas tiks regulēts. Tātad mans priekšlikums tomēr ir leģitimēt tos likuma līmenī... vismaz šīs pamatprasības un pārējo... tiešām dot tiesības Latvijas Bankai pieņemt norādījumus arī par pārējām tās darbībām, veicot uzraudzību. Nepieciešamās prasības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kā deputāts?.. Debates beidzam. Referent, lūdzu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Par šo jautājumu ir diskutēts komisijā. Es tiešām gribu pasvītrot, ka tas nav, teiksim, ļoti principiāls un Tomiņa kunga ieteiktā redakcija ir pieņemama. Bet tad, kad mēs komisijā vaicājām to komercbanku uzraudzības speciālistiem: "Vai jūs piekrītat, ka tad mēs pieņemam arī šo redakciju?" - tad viņi tomēr uzsvēra, ka labāka un precīzāka tomēr būtu tā redakcija, būtībā tomēr svītrojot šo pantu, jo nevar pateikt, ka viss ir pārdomāts deputāta Tomiņa priekšlikumā. Tāpēc es paskaidroju šo komisijas rīcību, lai gan mēs... jo mūsu metodika bija visur, kur vien var... atrast kompromisus un iet uz tiem, bet, ja tomēr tā redakcija ir labāka, tad palikt pie tās, lai likums būtu pēc iespējas skaidrāks un precīzāks. Tādējādi man tomēr ir jāaizstāv komisijas viedoklis un līdz ar to būtu jāaicina neatbalstīt šo deputāta Tomiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Vispirms mēs balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu, pēc tam - par komisijas priekšlikumu. Bet, kā jau deputāts Tomiņš atzīmēja, jo šis ir unikāls gadījums, jebkurā balsojumā tiks atbalstīts deputāta Bukovska priekšlikums, jo deputāts Bukovskis lūdza pantu svītrot vai izteikt konkrēti. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu - 31.panta sākumdaļu izteikt šādi! Teksts jums ir redzams. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret- 17, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - svītrot 31.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - nav, atturas - 12. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu. Es vēlreiz atkārtoju: nav kvoruma. Nav kvoruma balsojumā! Lūdzu, vēlreiz balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - svītrot 31.panta tekstu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 16. Pieņemts ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Tālāk!

O.Kehris. 32.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas tiek pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 33.pantā ir mūsu komisijas ieteikta labāka redakcija - mūsuprāt, labāka. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Mūsu komisija iesaka nodaļu papildināt aiz 33.panta ar jaunu pantu, kas šeit ir izklāstīts... Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Jāņem cits dokuments.

O.Kehris. Jāpāriet uz dokumentu nr.2042. Šis priekšlikums ir, proti, par kredītiestāžu pašu kapitāla aprēķinos subordinēto kapitāla daļu. Tas ir izteikts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteiktajā redakcijā. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Tālāk. 34.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 35.pants. Jā, 35.pantā nav atbalstīts deputāta Tomiņa priekšlikums. Budžeta komisija iesaka redakcionālu priekšlikumu - svītrot panta tekstu pēc vārda "normu", un līdz ar to ir ņemts vērā arī deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts deputāta Bukovska priekšlikums, ko gan viņš, komisijas viedokli sapratis, solīja neuzturēt spēkā.

Sēdes vadītājs. Sākam apspriest priekšlikumus par šo pantu. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Godātie deputāti! Man būtu lūgums - mana priekšlikuma pašās beigās pievienot vārdiņu "normu", jo tas ir drukājot pazudis. Līdz ar to viss 35.pants skanētu šādi: "Kredītiestādes rezerves tās kontā Latvijas Bankā un skaidrā naudā kasē latos vai ārzemju valūtā pārrēķinātas latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktam kursam nedrīkst būt mazāks par Latvijas Bankas padomes apstiprināto normu." Līdz ar to tātad manam priekšlikumam atbilst arī Budžeta un finansu komisijas priekšlikums - svītrot tālāko tekstu aiz vārda "normu", kā arī deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums - svītrot panta pēdējo teikumu. Jo manā 35.panta redakcijā šāds priekšlikums nav...

Tālāk - par to būtisko starpību starp otrajā lasījumā pieņemto redakciju un manu. Pirmkārt, priekšlikums ir saistīts ar monetārās politikas jautājumiem. Par to es runāšu nedaudz vēlāk. Bet es gribētu teikt, ka tas parāda arī citu aspektu - konkrētāk runājot, to, kā tiek tulkoti likumi. Ja mēs redzam, ka pašreiz spēkā ir 35.panta otrajā lasījumā pieņemtā redakcija... pašreiz ir spēkā kā Ministru kabineta noteikumi nr.212 "Komercbanku noteikumi"... Un tur diemžēl, kaut arī tā ir rakstīts - par kredītiestādes piesaistīto līdzekļu kopapjomu... mēs zinām, ka likuma pašreizējā, spēkā esošā norma tik un tā netiek izpildīta, jo obligāto rezervju normu pašreiz aprēķina no bankas piesaistīto līdzekļu kopapjoma, izņemot, pirmkārt, saistības pret iekšzemes kredītiestādēm, otrkārt, saistības pret Latvijas Republikas valsts budžetu un, treškārt, ārpus Latvijas Republikas atvērto komercbanku filiāļu piesaistītos līdzekļus. Mēs redzam, ka šeit ir atkāpes no pašreiz spēkā esošajām normām, tās politikas, kāda pašreiz tiek komercbankām noteikta. Bet, svītrojot šo daļu par kredītiestādes piesaistīto līdzekļu kopapjomu, šis jautājums tiek atrisināts. Bet netiek atrisināts cits jautājums. Pašreiz spēkā ir, tāpat kā otrajā lasījumā... ir viennozīmīgi pateikts, ka kredītiestādes rezerves veido šīs obligātās... arī skaidra nauda kredītiestādes kasē. Es saprotu viennozīmīgi - tātad mūsu bankas piesaista kredītlīdzekļus, noguldījumus un tā tālāk, piesaista Latvijas valūtā, piesaista pārējās valūtās. Un loģiski būtu, ka arī rezerves tiek ietvertas obligātajās rezervēs gan valūtā, gan arī latos, jo tātad šeit ir viennozīmīgi pateikts - skaidrā naudā kredītvietas kasē. Diemžēl man jāsaka, ka Latvijas Banka ir noteikusi, ka kases atlikumu... pārējās valūtās obligāto rezervju normas izpildes aprēķinā netiek ņemti vērā. Nu tātad līdz ar to vajadzēja vai nu līdz šim ievērot spēkā esošās prasības, vai tiešām mainīt - vismaz trešajā lasījumā - šo redakciju. Ja ir domāts, ka tikai uzskatīt kā obligāto normas nodrošinājumu atlikumu kasē Latvijas Republikas valūtā... Un tāpēc es savā priekšlikumā, lai šis teksts varētu tikt saprasts viennozīmīgāk, papildinu šo tekstu ar šādu frāzi - "kasē latos vai ārzemju valūtā pārrēķinātas latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktam kursam". Bet, tajā pašā laikā, protams, izskatot šo jautājumu Budžeta komisijā, bija, arī iebildumi no Latvijas Bankas puses. Protams, ja skatāmies no monetārās politikas aspekta, prasība turēt obligātās rezerves 8% apmērā, arī par piesaistīto valūtu, un nevis valūtā, bet latos, ir viens no lata stabilitātes, es gribētu teikt, pieprasījuma vai - pat pareizāk - vērtības noteikšanas faktoriem. Jo, kā zināms, naudas vērtība ir atkarīga arī no naudas apgrozības ātruma un apgrozībā esošā naudas daudzuma attiecībā pret tirgū esošo preču daudzumu. Un tātad, protams, šāda prasība rada attiecīgu M2X jeb "plašās" naudas samazinājumu apritē. Bet, pēc manām domām, šeit tāda ekonomiska pamatojuma šai rezervju konvertēšanai latos piespiedu kārtā, ja tas nākamajā dienā nepieciešams, teiksim, citā valūtā, nav. Bet, protams, tas ir iet kā faktors, ietekmē monetāro politiku. Tas, ka ir nepieciešamas arī attiecībā uz valūtu obligātās rezerves, - tas, protams, ir varbūt vairāk saistīts ar tādu lietu kā kredītu restrikciju jeb ierobežojumu, ko realizē centrālā banka, samazinot kredītu tālākas piešķiršanas iespējas aizņēmējam jeb, kā mēs te runājam vienkāršā valodā, multiplicēšanu. Tātad tas ir nepieciešams. Tas nav noliedzams, ka arī attiecībā uz piesaistītajiem pasīvo līdzekļu noguldījumiem valūtā ir nepieciešamas obligātās rezerves. Un tāpēc es uzskatu, ka mans priekšlikums ir tiešā saistībā ar pašreiz spēkā esošo redakciju, un pateicu skaidri un gaiši, ka skaidrā naudā kredītu iestāžu kasēs nesadalot... ka valūta šajos aprēķinos nav jāņem vērā. Ja, protams, tas netiks darīts arī turpmāk, tad šī mana priekšlikuma pieņemšana varētu radīt, protams, izmaiņas monetārajā politikā. Bet Latvijas Bankai ir ļoti daudz iespēju kompensēt, kaut vai palielināt obligāto rezerves normu no 8 uz 10 vai 12%, kā tas bija agrāk. Un tāpēc es uzskatu par neiespējamu uzturēt spēkā savu priekšlikumu, un nekādas briesmas latam nedraud, ja, protams, kāds to nevēlas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas uzturēt spēkā deputāta Tomiņa priekšlikumu? Neviens, neviens nevēlas? Nevēlas.

Tātad - deputāts Bukovskis. Viņš bija zālē, bet tagad viņa nav. Jūs varbūt atkārtojiet, ko jūs teicāt! Ka viņš neuztur spēkā savu priekšlikumu?

O.Kehris. Tā viņš solīja, bet dažkārt...

Sēdes vadītājs. Mēs abi te nevaram īpaši komentēt. Vai kāds uztur spēkā deputāta Bukovska priekšlikumu? Neviens neuztur. Līdz ar to mums vispār pie šī panta nav ko darīt. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Es gribētu pateikties deputātam Tomiņam par šo garo skaidrojumu un arī par šiem pēdējiem vārdiem, ka tas mums tiešām atvieglo... jo tas sarežģī citās vietās...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, uz priekšu!

O.Kehris. Par 36., 37.pantu nav priekšlikumu. Attiecībā uz 38.pantu ir deputāta Bukovska priekšlikums - pantu svītrot. Komisija to nav atbalstījusi, un lūdzam arī jūs to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds uztur spēkā deputāta Bukovska priekšlikumu? Neuztur. Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. 39.pantā ir atbalstīti mūsu komisijas ierosināti redakcionāli labojumi, ko lūdzam

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 40.pantā ir Bukovska kunga priekšlikums - vārdus "15 procentus" nomainīt ar vārdiem "25 procentus". Komisija lūdz to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds uztur spēkā deputāta Bukovska priekšlikumu? Neuztur. Tālāk!

O.Kehris. 45.pantā ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts, un lūdzam arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

O.Kehris. Budžeta komisija lūdz papildināt šo likumprojektu ar jaunu pantu pēc 47.panta. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 48.pantā ir atbalstīta mūsu komisijā izstrādāta jauna redakcija. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

O.Kehris. 49.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Un ir atbalstīts deputāta Bukovska priekšlikums svītrot šā panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Nākamais - 51.pants. Ir atbalstīti deputāta Tomiņa un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 52.pants. Ir atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un deputāta Tomiņa priekšlikums ir iestrādāts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Tālāk - 53.pants. Ir atbalstīta deputāta Tomiņa ieteikta labāka redakcija šim pantam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 55.pantā, kolēģi, ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, tikai ir viena tehniska lietiņa - šajā Budžeta komisijas priekšlikumā būtu jāsvītro pēdējais vārds, proti, "vietnieks". Budžeta komisijas priekšlikums ir, ka no likumprojekta 55.panta 2.punkta vajag svītrot vārdu "pirmais". Vārdu sakot, vārds "vietnieks" paliek - tā, kā ir paredzēts tekstā. Lūgums būtu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 56.pantā ir atbalstīta Budžeta un finansu komisijas ieteiktā redakcija. Līdzīgi tas ir 57.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 58.pantā ir atbalstīts deputātes Počas priekšlikums, tātad pants ir viņas ieteiktajā redakcijā, un komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 59.pantā ir priekšlikums - vārdu "struktūrvienības" aizstāt ar vārdu "institūcijas". Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 61.panta trešajā daļā ir deputātes Počas priekšlikums, par kuru tika pamatīgi diskutēts, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāte Poča piekrīt. Vai citi deputāti arī piekrīt? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk!

O.Kehris. 62.pantā ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kura rezultātā ir tapusi komisijas izstrādātā redakcija, un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 63.pantā nav atbalstīts deputāta Bukovska priekšlikums, bet ir atbalstīti Budžeta komisijas ieteiktie redakcionālie labojumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 67.pantā ir atbalstīts Juridiskā biroja ieteiktais redakcionālais priekšlikums. Lūdzam arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 69.pantā ir komisijas ieteikta jauna redakcija, kuru lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Un ir deputātes Počas priekšlikums - pēc 69.panta papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 70.pants. Komisija pēc lielām diskusijām ir atbalstījusi deputāta Tomiņa priekšlikumu. Šī laikam ir vienīgā vieta, par kuru komisijā balsis būtiski dalījās, un valdība diezgan kategoriski uztur spēkā savu redakciju, un tādēļ būtu vispirms lūgums dot vārdu Rimšēvica kungam, jo pirmajā brīdī varbūt liekas diezgan vilinoši - atbalstīt šo jauno redakciju, proti, ka Latvijas Bankas norādījumiem ir jāatbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un Latvijas Republikas likumiem, un tāpēc varbūt arī komisija to atbalstīja, bet tiklīdz iedziļinās dziļāk un paskatās, kādas no tā var izrietēt sekas, jo diemžēl mūsu likumdošana vēl nav visos jautājumos sakārtota un saskaņota... bet banku darbībai noteikti būtu precīzi jāatbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, lai mūsu bankas būtu pietiekami saprotamas, pietiekami "caurspīdīgas" iespējamiem ārvalstu ieguldītājiem un arī mūsu uzraudzības dienestiem. Tāpēc vēlreiz saku - šī ir laikam vienīgā vieta likumprojektā, kur nav panākta šī... Un tāpēc ir jādod vārds Rimšēvica kungam.

Sēdes vadītājs. Godātais referent, jums ir divas iespējas - runāt kā referentam un kā deputātam, bet visu komentēt kopā nevajadzētu.

Ministru kabineta pārstāvis Rimšēvica kungs - lūdzu!

I.Rimšēvics (Ministru kabineta pārstāvis).

Cienījamie deputāti! Šis pants pirmajā acu uzmetienā izskatās diezgan nevainīgs, jo ir papildināts tikai ar četriem vārdiem "un Latvijas Republikas likumiem". Diemžēl šodien mēs ejam to ceļu, ka grāmatvedības standarti tiek ieviesti pakāpeniski, un banku grāmatvedībā šie standarti ir ļoti svarīgi, vitāli svarīgi. Diemžēl atsevišķos Latvijas likumos pastāv pretrunas ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un, ja mēs atstājam šajā pantā to, ka Latvijas Bankas norādījumiem, kuri ir izstrādāti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, vēl ir jāatbilst Latvijas Republikas likumiem, tad mēs šeit iebūvējam jau fundamentālu konfliktu starp uzņēmējiem, konkrēti bankām un valsti: valstij atkal būs jākonfliktē ar bankām un bankām - ar nodokļu inspekciju par to, vai ir tāda peļņa vai savādāka peļņa. Jo, kā mēs zinām, bieži ir situācijas, ka bankai it kā ir peļņa, taču tai tikpat labi tuvākajos trijos mēnešos varētu būt arī zaudējumi, kuru kompensācijai jāveido uzkrājumi, kuri samazina šo peļņu, un šī pieeja pilnībā atbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, bet atsevišķos brīžos... ne Latvijas Republikas likumiem. Tāpēc man ir grūti komentēt, kā deputātiem rīkoties, it kā sakot, ka Latvijas Republikas likumi varētu tikt pārkāpti, taču šobrīd es vienkārši mēģinu skaidrot situāciju, ka starptautiskie grāmatvedības standarti banku grāmatvedībā, manuprāt, ir pāri stāvoši. Paldies.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija! Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Tik tiešām manā priekšlikumā, ja apskatāmies, nekas jau īpašs nav. Kā Rimšēvica kungs teica, tas izskatās diezgan nevainīgs, jo pie šīs frāzes, ka kredītiestādes kārto grāmatvedību saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un Latvijas Bankas norādījumiem, kuriem jāatbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ir pievienots tikai tas, ka šiem norādījumiem ir jāatbilst arī Latvijas Republikas likumiem. No sākuma Budžeta komisijā tiešām izcēlās diskusija, vai to rakstīt, jo tas ir pats par sevi saprotami, bet tad tik tiešām iedziļinājāmies, paskatījāmies dziļāk, un izrādījās, ka pierakstīt klāt to, ka kredītiestādes grāmatvedībai būtu jāatbilst arī Latvijas Republikas likumiem... tas tiešām pēkšņi parādījās kā ļoti bīstams elements. Un tātad, kā te minēja, atsevišķos likumos pastāvot pretrunas starp Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem grāmatvedības principiem - es saku, nevis likumiem, bet principiem -, un šajā gadījumā tie, kas oponē, ka nevajadzētu pierakstīt klāt atbilstību Latvijas Republikas likumiem līdz ar to cer, ka tātad jebkurā gadījumā prioritāri būs starptautiskie grāmatvedības principi. Es piekrītu, ka no tādiem principiem ir jāvadās un ka mums ir jāiet uz tādu likumdošanu, un tad, ja cita, pārējā likumdošana nesakrīt jeb neatbilst, tad mums ir... Paralēli šim likumam vajadzēja uzreiz skatīt likumprojektu par grozījumiem likumā "Par grāmatvedību", kurš pie tam vēl ir otrajā lasījumā šodien darba kārtībā, tātad tur iestrādāt... Bet es katrā ziņā uzskatu, ka Latvijas Republikas likumi, ja jau tādi tie ir un ir pat pieņemti Saeimas laikā, ir jāpilda, un tie ir prioritāri. Un tā no ļoti nevainīgas lietas iznāca ļoti dziļa un asa diskusija, un Budžeta komisija tomēr nolēma atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir izteikts manā redakcijā, un argumentēja ar to, ka tas varbūt veicinās vienu no ieinteresētajām pusēm jeb resoriem sakārtot beidzot mūsu likumdošanu, kas saistās ar uzņēmējdarbību, ar grāmatvedību, ar uzņēmumu gada pārskatiem un tā tālāk, atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības principiem. Tas būs sava veida katalizators. Un tāpēc es tiešām aicinu nobalsot par šo redakciju un nobalsot pozitīvi par manu priekšlikumu. Un vēl: šeit nepiedalās Bukovska kungs, bet Bukovska kungam bija priekšlikumi par šo pantu, un bija priekšlikums svītrot šo frāzi par Latvijas Bankas norādījumiem, un tikai tāpēc, ka komisija atbalstīja ar balsu vairākumu manu priekšlikumu, Bukovska kungs šo savu priekšlikumu ir atsaucis. Un tagad mēs varam nonākt pie tā, ka neesot klāt Bukovska kungam, arī viņa priekšlikums netiek balsots, ja noraida manu priekšlikumu, bet, protams, tā ir jūsu pašu izšķiršanās, un pozitīvā balsojuma rezultātā, es ceru, tūlīt pat Latvijas Banka var arī griezties Budžeta un finansu komisijā un norādīt, kur tad neatbilst Latvijas Republikas likumdošana starptautiskajiem grāmatvedības principiem, un to, cik principi ir saistoši attiecībā pret mūsu likumdošanu, - to, es domāju, var ļoti labi pateikt mūsu juristi, kas ir Saeimā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Debates pabeigtas. Referent, lūdzu! Bet tagad - kā referents, lūdzu.

O.Kehris. Jā, protams. Godātie kolēģi, deputāts Tomiņš jau paskaidroja, kāda situācija bija komisijā. Bija asas šīs diskusijas, jo, protams, diskusiju dalībnieki, no vienas puses, uzskatīja, ka būtu labi un ka uzņēmēji, Latvijas Banka būtu ieinteresēta, ka likumdošana būtu sakārtota, citi turpretī argumentēja, ka Latvijas Bankai un uzņēmējiem tomēr nav tik lielas šīs iespējas ietekmēt tieši šo likumdošanu un ka likumdošanai būtu pašai jābūt sakārtotai, un tas ir Saeimas un likumdevēju uzdevums. Tādēļ lūdzu šeit balsojot izšķirties pēc būtības. Bet komisijā ar balsu vairākumu atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tiešām tur acīmredzot debates ir bijušas lielas, bet mums ir tikai viens balsojums, un šeit ir deputāta Tomiņa priekšlikums - 70.pantu izteikt šādā redakcijā. Lūdzu, balsosim par to! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 20, atturas - 10. Ir pieņemts šis priekšlikums.

Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. 74.pantā ir atbalstīts deputāta Tomiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. 76.pantā nav atbalstīts deputāta Tomiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, uzsākam debates par jūsu priekšlikumu.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti, atvainojiet, ka es tik daudz aizkavēju jūsu uzmanību, jo varbūt, ja iepriekšējais balsojums būtu negatīvs, es nebūtu te arī devies, jo es saprastu, ka tas nevienam nav vajadzīgs.

Tātad man ir priekšlikums attiecībā uz 76. pantu, kur ir runa par gada pārskata posteņu novērtēšanu un par viņu principiem, tātad te ir 3.apakšpunkts, ka ir jāievēro šādi nosacījumi. Pašreiz spēkā esošajā redakcijā tiek ņemti vērā visi iespējamie zaudējumi neatkarīgi no to rašanās laika, pat tie, kuri kļuvuši zināmi laikposmā starp bilances un gada pārskatu sagatavošanas dienu.

Manā priekšlikumā redakcija ir nedaudz citādāka, un es ierosinu pēc būtības precizēt šo B apakšpunkta definējumu, sadalot to divās daļās - tātad zaudējumos, kas ir radušies un, otrkārt, zaudējumos, kas vēl paredzami, jeb, precīzāk sakot, tas ir nodrošinājums zaudējumiem, kas vēl stāv priekšā.

Es nepretendēju uz autortiesībām šai savai redakcijai, jo vislabāk tas ir pateikts Civillikuma 1771. pantā pēc būtības nodaļā "Zaudējumu veidi", kur tieši, es citēju, ir teikts: " Zaudējums var būt tāds, kas vai nu cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā." Pirmajā gadījumā tas dod tiesības uz atlīdzību, otrajā gadījumā - uz nodrošinājumu.

Likumdošanā Latvijas Bankas prasībās un praksē tas tā arī tiek darīts, respektīvi, bilancē par paredzamajiem zaudējumiem no izsniegtajiem kredītiem tiek uzrādīti vai nu speciālie, vai vispārīgie uzkrājumi nedrošiem parādiem. Tas tātad ir nodrošinājums zaudējumiem, nevis zaudējumi jeb, kā to otrajā lasījumā lasām, visi iespējamie zaudējumi.

Kā mēs atceramies, tad diezgan liela ažiotāža radās par "Coopers & Lybrand" auditorfirmas pārpublicējumu attiecībā uz bankas "Baltija" situāciju, kur tādi debitori, kuri uzskatīja, ka viņi atdos savus parādus, tika klasificēti... jeb viņu šīs saistības tika klasificētas kā zaudētas, lai gan tajā pašā laikā mēs zinām, ka daudzi no viņiem joprojām ir dzīvotspējīgi uzņēmumi, un tātad arī praksē mēs runājam nevis par tiem zaudējumiem, kas stāv priekšā, nevis norakstām zaudējumus, bet radām nodrošinājumu jeb, kā es minēju, uzkrājam nedrošiem jeb vispārīgiem kredītiem.

Un es gribētu pateikt, ka līdz ar to šis mans priekšlikums nav pretrunā - nekādā veidā nav pretrunā ar pašreiz spēkā esošo redakciju, tas tikai precizē, un es varu pateikt, ka šos manus priekšlikumus pēc būtības atbalsta arī Komercbanku asociācija.

Un tāpēc es lūdzu atbalstīt arī šo manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Šajā gadījumā mēs tiešām to diezgan pamatīgi esam izdiskutējuši komisijā, un tas tika noraidīts pilnībā, jo tikai deputāts Tomiņš uzturēja spēkā to, bet komisijā tas tika noraidīts galvenokārt tāpēc, ka tas rada neskaidru un pretrunīgu tekstu, ko mums visiem komisijas locekļiem, izņemot deputātu Tomiņu, esošie banku eksperti komisijā tik tiešām pierādīja. Tāpēc es aicinātu šeit noraidīt deputāta Tomiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa 76. panta "b" apakšpunkta redakciju! Balsojam. Deputāt Bukovski, būtu labi, ja jūs piesprādzētos, jo mēs izskatām jūsu priekšlikumus nemitīgi... (No zāles deputāts I.Bukovskis: "Paldies!") Lūdzu rezultātu! 30 - par, pret - 20, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

O.Kehris. Nākamais pants, par kuru iesniegti priekšlikumi, ir 80. pants, kur ir atbalstīti deputāta Tomiņa redakcionālie priekšlikumi.

84. pantā ir atbalstīti deputāta Bukovska precizējumi, 86. pantā ir atbalstīti Saeimas Juridiskā biroja precizējumi, arī 87. pantā ir atbalstīti Saeimas Juridiskā biroja precizējumi, bet tālāk pēc 89. panta tiek piedāvāti trīs jauni panti šeit izklāstītajā redakcijā, kas ir izdiskutēti, un komisija lūdz tos atbalstīt. Tie ir saistīti, kā jūs redzat šeit, ar ārvalstu banku nodaļu - filiāļu atvēršanu mūsu valstī. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?

O.Kehris. 90. pantā ir atbalstīts deputāta Tomiņa... būtībā redakcionāls priekšlikums. Pēc 90. panta ir priekšlikums izveidot jaunu pantu, ko iesniegusi deputāte Poča. Komisijā tas tika precizēts, un mēs aicinām atbalstīt mūsu komisijas redakciju, kurā ir iestrādāti arī deputātes Počas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. 91. pantā tātad ir priekšlikums - svītrot no šīs nodaļas nosaukuma vārdu "kontrole", ko lūdzam atbalstīt, jo tas atbilst šī panta būtībai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Tālāk šeit ir iesniegti būtībā tie paši redakcionālie labojumi - lūdz svītrot vārdu "kontroli", bet nav atbalstīti deputāta Liepiņa un deputāta Tomiņa priekšlikumi. Deputāta Liepiņa priekšlikums bija - svītrot šo pantu, Tomiņa priekšlikums - vārda "sekmēt" vietā lietot "nodrošināt".

Sēdes vadītājs. Deputāts Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka tomēr ir diezgan būtiski, vai šeit būs vārds "sekmēt" vai "nodrošināt". Tātad 91. pants: "Lai sekmētu Latvijas Banku sistēmas drošumu, stabilitāti un attīstību, Latvijas Banka veic kredītiestāžu uzraudzību un kontroli." Tāpēc es ierosinu vārda "sekmēt" vietā lietot "nodrošināt", jo mana pārliecība ir tāda, ka šis likums pēc būtības ir jauns likums daļēji arī par Latvijas Banku, kurā Latvijas Bankai, kā mēs redzam, tiek dotas lielas tiesības veikt kredītiestāžu uzraudzību, tajā skaitā attiecībā uz to dibināšanu, darbību un pat likvidāciju, kā mēs redzēsim tālāk šajā likumprojektā. Taču tajā pašā laikā mēs vairāmies likumā noteikt arī Latvijas Bankas funkcionālo atbildību. Tā likumprojektā mēs jau izslēdzām 31. pantu, kurā bija šis vārds "nodrošināt", tātad tas ir, es citēju: "Lai nodrošinātu stabilu darbību, kredītiestādēm jāievēro...", un tālāk sekoja šīs te ekonomiskās normas.

Tātad, ja ieskatāmies, piemēram, Vācijas likumā par Bundesbanku, kurš, kā zināms, ir ņemts par pamatu, izstrādājot likumu par Latvijas Banku, tad tajā tik tiešām ir vārds "sekmēt", bet atšķirībā no šī 91. panta būtības tur ir runāts, ka nepieciešams sekmēt tautsaimniecības attīstību un valdības ekonomiskās politikas realizāciju. Tātad, ja mēs runājam šeit par tautsaimniecību, tad es pilnīgi piekrītu, ka Latvijas Bankai tā ir jāsekmē, bet tajā pašā laikā šeit 91. pantā ir runāts par banku sistēmas stabilitāti, un tā tiešām, kā es saprotu, ir Latvijas Bankas pārziņā.

Analogas tēzes ir arī Ekonomikas ministrijas izstrādātajā likumprojektā par Latvijas tautsaimniecības attīstības koordināciju, kuru attiecīgi ir iesniegusi Ekonomikas ministrija Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, - tātad Latvijas Banka sekmē tautsaimniecības attīstību.

Šajā ziņā arī Lietuvas Seims ir bijis izlēmīgāks un pagājušā gada 1994. gada 21. decembrī, pieņemot Komercbanku likumu, šā vārda "sekmēt" vietā tomēr ir lietojis "nodrošināt", un, ja jūs apskatītos arī Igaunijas likumus, tad arī tur ir analogi tas pats.

Protams, ka jums, deputātiem, šeit balsojumā ir jāizšķiras, ko tad mēs no Latvijas Bankas vēlamies. Tātad te nav runa par tautsaimniecības sekmēšanu un tā tālāk, bet šeit ir tas, ko Latvijas Banka dara - vai nu sekmē, vai nodrošina Latvijas banku sistēmas stabilitāti un attīstību.

Paldies, par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tātad deputāts Liepiņš savu priekšlikumu neuztur spēkā, bet debates par Zigurda Tomiņa priekšlikumu ir pabeigtas. Lūdzu referentu, un tad balsosim!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Es paskaidrošu diskusijas būtību, kas notika komisijā. Komisija, pēc būtības neiebilstot pret to loģiku, ko izklāstīja šeit deputāts Tomiņš, tomēr uzskatīja, ka šis priekšlikums nav šeit, teiksim, tā domāts, jo Vācijas un Latvijas likumdošana, šeit minot likumu par Vācijas ekonomikas attīstību... šīs likumdošanas sistēmas ir nedaudz vai varbūt pat stipri atšķirīgas, un šis jau ir Kredītiestāžu likums, bet tās lietas, par kurām varbūt runāja Tomiņa kungs, ir Centrālās bankas likumā, un par to visu laiku tur tika diskutēts, teiksim, likumā par tautsaimniecības atttīstību vai likumā par tautsaimniecības regulēšanu. Tas dažādās valstīs tiek dažādi skaidrots, un tāpēc tomēr, pamatīgi to izdiskutējot, šeit tiešām deputāts Tomiņš jau bija noņēmis šo savu priekšlikumu patiesi par labu, teiksim, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijai, jo, ja runā personiski, tad, protams, manuprāt, viņu varētu svītrot, bet varētu viņš arī palikt, bet izdiskutējot Budžeta komisijas viedoklis bija tāds, ka tomēr šeit nevajadzētu atbalstīt šajā redakcijā Zigurda Tomiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu - 91. pantā vārda "sekmētu" vietā lietot "nodrošinātu". Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 16, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

O.Kehris. 92. pantā ir atbalstīta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, 94. pantā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, tātad mēs esam nonākuši līdz 94. pantam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Tā ir ārkārtas sēde, un deputāti ir kuplā skaitā. Reģistrācija! Reģistrējamies. Godātie deputāti, rit reģistrācija! Lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Ārkārtas sēdes pirmās daļas noslēgumā nav reģistrējušies šādi deputāti:

Mariss Andersons,

Alfreds Čepānis,

Imants Daudišs,

Oskars Grīgs,

Raimonds Jonītis...

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs atradās zālē, bet nereģistrējās. Tālāk, lūdzu!

I.Folkmane.

Raimonds Jonītis,

Jānis Jurkāns,

Odisejs Kostanda,

Ilga Kreituse...

Aivars Kreituss...

Sēdes vadītājs. Tāpat....

I.Folkmane. ... ir zālē...

Ludmila Kuprijanova,

Janīna Kušnere,

Andris Līgotnis,

Ruta Marjaša,

Valdis Pavlovskis,

Velta Puriņa,

Pauls Putniņš...

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš ir zālē.

I.Folkmane.

Gunārs Resnais... arī ir zālē...

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Jānis Straume...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

I.Folkmane.

Jānis Urbanovičs,

Mārtiņš Virsis,

Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrēsimies! Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! 54 deputāti. Lūdzu, turpināsim! 94. pants.

O.Kehris. 94.pants, Budžeta un finansu komisija ierosina svītrot šo pantu. Mūsuprāt, šajā gadījumā izpaliktu arī nepieciešamība pēc Tomiņa kunga priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš piekrīt. Deputātiem nav iebildumu? Lūdzu - Aivars Endziņš. Atklājam debates.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja mēs svītrojam šo pantu, tad vai nu mana loģika ir apgrūtināta, vai kas cits, es nesaprotu. Ja mēs izsvītrojam šo pantu "Parastā uzraudzības kārtība", bet nākamais pants ir "Pastiprinātā uzraudzības kārtība", tad kāpēc uzreiz ir "pastiprinātā", bet citas nekādas kārtības nav? Es tāpēc nesaprotu šeit to loģiku un tomēr piedāvātu, lai tas pants paliek, jo citādi te zūd loģika. Kāpēc pēkšņi parādās "pastiprināta"?

Sēdes vadītājs. Vēl debatēs grib piedalīties deputāts Vilis Krištopans - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

V.Krištopans (LC).

Man ir ļoti sīka piezīme. Tā parastā uzraudzība jau ir tas viss pārējais, kas notiek šajā likumā. Un tad tā nākošā arī būtu šī pastiprinātā uzraudzība. Nekādu pretrunu te nav.

Sēdes vadītājs. Debates līdz ar to pabeidzam. Referents vēl var īsi komentēt.

O.Kehris. Jā, kolēģi, tik tiešām visā likumā jau visas parastās uzraudzības normas ir ietvertas. Tās ir visā likuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. 95. pantā ir atbalstīta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija. 96.pantā ir atbalstīts deputāta Krištopana priekšlikums - izslēgt šo pantu. Tādā ziņā būtībā pazaudētu lomu arī deputāta Bukovska priekšlikums. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Vai tad mēs nebalsosim?")

Sēdes vadītājs. Jūs tik tēlaini runājāt par to loģiku, ka es sapratu, ka jums deputāts Krištopans paskaidroja, bet, ja jūs vēlaties, lai mēs balsojam, tad es ļoti atvainojos. Mums tiešām ir jāatgriežas, un tad mums vēl jāturpina skaidrojums šeit, es atvainojos, par 94.pantu. Deputāts Endziņš lūdz Budžeta un finansu komisijas ierosinājumu - svītrot šo pantu - balsot. Tā kā mēs atsākam debates par šo lietu, tad, lūdzu - Ojārs Kehris, referents.

O.Kehris. Es varu tikai paturpināt to, ko jau es iesāku. Šajā likumprojektā ir noteiktas normas, kas ir paredzētas parastajai uzraudzībai. Un vai vajag to minēt atsevišķā - 94.pantā, kur jau pirms šā panta ir minētas konkrētas normas, kas tiek īstenotas parastajā uzraudzībā pār jebkuru Latvijas Republikas kredītiestādi? Te šis pants tika pārcelts no tā saucamā Banku aģentūras likuma, bet tad, kad viņu darba grupa un pēc tam komisija skatīja cauri, tad izrādījās, ka tā var būt, ka viņam būtībā nav nekādas slodzes, jo te tiek pārskaitīts tas, kas jau tik un tā tiek darīts. Un, mūsuprāt, tāpēc pastiprinātā uzraudzība tiešām ir pastiprināta, bet tā parastā ir tā, kura ir atainota šajā likumā. Tāpēc es aicinu tomēr, ja ir nepieciešams, tad nobalsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - svītrot šo pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - svītrot likumprojekta 94.pantu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 3, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts, un pants tiek svītrots.

O.Kehris. Tātad mēs jau runājam par 95.pantu, kur atbalstījām Budžeta komisijas priekšlikumu. 96.pantā un 97.pantā arī ir atbalstīts Budžeta komisijas priekšlikums un nav atbalstīts šis pants...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Tātad pret 96.pantu deputātiem nav iebildumu?

O.Kehris. Labi, es, godātie kolēģi, esmu saņēmis no dažiem kolēģiem deputātiem lūgumu - skatīt vēl ātrāk, bet nu es saprotu, ka vajag lēnāk.

Sēdes vadītājs. Ir viedokļi pa vidu...

O.Kehris. Es labprāt varu arī lēnāk, bet...

Sēdes vadītājs. Tagad ir 97.pants.

O.Kehris. 97.pantā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija redakcionāli un ne tikai redakcionāli... Proti, papildināt tekstu ar "Latvijas Bankas pilnvarnieki darbojas saskaņā ar šā likuma 113., 115. - 118. pantu", un nav atbalstīts deputāta Bukovska priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu - deputāts Tomiņš! Uzsākam debates par 97.pantu.

Z.Tomiņš (LZS).

Es vēlētos runāt nevis par deputāta Bukovska priekšlikumu, bet par Budžeta un finansu (nodokļu) komijas priekšlikumu - papildināt 97.pantu ar šo redakciju saistībā ar likuma 113. un no 115. līdz 118.pantam. Ja atskatāmies uz 93.pantu, tad tur ir teikts, ka Latvijas Banka uzraudzības procesā nosaka uzraudzības kārtību, bet 97. pants saka: "Lai kontrolētu pastiprinātās uzraudzības kārtības prasību izpildi, Latvijas Banka ir tiesīga iecelt savu pilnvarnieku." Tātad no tā izriet, ka šis Latvijas Bankas pilnvarnieks realizē Latvijas Bankas viņam uzdotos pienākumus un tiesības, kā Civillikumā teikts, saskaņā ar pilnvarojumu līgumiem. Precīzi citēju: "Ar pilnvarojuma līguma vienu pusi pilnvarnieks uzņemas pildīt otrai pusei - pilnvaras devējam - zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu." Te ir iestrādāts ļoti nopietns, būtisks princips, ka Latvijas Banka atbild par sava pilnvarnieka darbību attiecīgi ar pilnvarojuma apjomu un saskaņā ar pilnvarojuma līgumu, kas, protams, ja tas nav arī ierakstāms, tad tādam tam ir jābūt.

Tajā pašā laikā mēs redzam, ka šis papildinājums pat sašaurina šīs tiesības, un tad korekti vajadzēja teikt, ka atsauce uz šiem trim, četriem vai pieciem pantiem un arī ar Latvijas Bankas norādījumiem... Tātad tas būtu korekti. Pretējā gadījumā es redzu, ka šis papildinājums tikai sašaurina pilnvarnieka tiesības. Un domāju, ka šis papildinājums var radīt juridiskas problēmas. Duālas problēmas. Viens ir tas pilnvarojums, ko viņš ir veicis Latvijas Bankas uzdevumā, bet otrs ir tas, ko mēs administratīvā kārtībā ar šo likumu uzdodam pilnvarniekam bez atsauces, ka viņš pilda šīs tiesības kā Latvijas Bankas pilnvarnieks. To mēs redzam 116.panta pirmajā teikumā, kur ir teikts, ka maksājumus kreditoriem, kredītiestādēm var veikt vienīgi saskaņā ar noteiktajiem ierobežojumiem un ar pilnvarnieka atļauju. Tātad es pieņemu, ka, ja nav atsauces uz Latvijas Bankas pilnvarnieka šo funkciju realizēšanu, tad tas var notikt arī bez Latvijas Bankas atļaujas un pilnvarojuma. Līdz ar to atbildība par šāda pilnvarnieka lēmumiem vairs var arī negulties uz Latvijas Banku, jo to mēs esam šeit pateikuši, nevis dodot šīs pilnvaras caur Latvijas Banku, bet esam tiešā veidā un administratīvā kārtībā šīs pilnvaras devuši šim pašam pilnvarniekam. Un tad ir jautājums: kas atbildēs? Vienreiz te Amerika kungs stāstīja anekdoti par to zirģeli. Ja tas zirģelis nenonāks pie finiša jeb šis pilnvarnieks darbosies neveiksmīgi, tad būs atsauce uz to, ka pilnvaras ir iedevusi nevis Latvijas Banka, bet mēs ar šo likumu un tieši ar 116.pantu.

Man bija arī iebildes pret 114.pantu. Tāpēc es negaidīju, ka tas šajā redakcijā vispār ir pazudis, jo tur arī tas neattiecās nemaz uz pilnvarnieku. Tāpēc, protams, arī mans balsojums būs izšķirīgs, ja, teiksim, komisijas vadītājs varēs dot skaidrojumu, vai 116.pantā minētais pilnvarnieks ir tas pats Latvijas Bankas pilnvarnieks. Un, ja tā, tad es redzu, ka tur praktiski ir nepieciešama tikai redakcionāla korekcija, un tad tas jautājums varētu tikt noņemts, bet tajā pašā laikā es uzskatu, ka, ja jau tajos pantos visas šīs funkcijas ir uzskaitītas, tad kāpēc mums šajā pantā vēl ir jāatsaucas uz tiem pašiem pantiem, kuros jau tas ir pateikts, pie tam radot duālu situāciju? Paldies par uzmanību! Tātad es uzturu spēkā priekšlikumu - noraidīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par šā panta papildināšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu! Un tad balsosim.

O.Kehris. Godātais Tomiņa kungs! Godātie kolēģi! Mēs tiešām šo esam diskutējuši trīskārt komisijā, un mēs balstāmies uz to pieņēmumu, ka ir svarīgi likumā noteikt, uz kāda pamata pilnvarnieks darbojas. Tāpēc šeit konkrēti ir noteikts, ka Latvijas Bankas pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šā likuma konkrētajiem pantiem. Ja Latvijas Banka pati par sevi slēdz ar pilnvarnieku līgumu, kaut kā precizējot to šo pantu ietvaros, tad tādā gadījumā to, protams, likuma ietvaros regulēs konkrētais pilnvarnieka līgums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājumu - papildināt 97. pantu šādā redakcijā... Un tālāk seko teksts. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 6, atturas - 7. Ir pieņemts. Jā... nu bet drusciņ nelāgi sanāca. Vispirms jau vajadzēja balsot deputāta Bukovska priekšlikumu, bet... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Tas jau saistībā ar iepriekšējo pantu - tas atkrīt.")

O.Kehris. Es domāju, ka arī Bukovska kunga... Viņš neuzturēja spēkā savu priekšlikumu jau komisijā. Es domāju, ka viņa klātneesamība pašlaik liecina par to, ka viņš ir pilnībā apmierināts ar to redakciju, kāda šeit ir.

Sēdes vadītājs. Es atļaušos nekomentēt tālāk.

O.Kehris. Tālāk ir šis papildinājums pēc 97.panta, uz ko jau Tomiņa kungs norādīja, ka šeit ir šis pants, ka Latvijas Banka ir atbildīga par zaudējumiem, kuri radušies Latvijas Bankas pilnvarnieka vainas dēļ. Lūgums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

O.Kehris. Tālāk 98.pantā ir deputāta Tomiņa priekšlikums - izslēgt šo pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Par 99.pantu ir komisijas priekšlikums - pārvietot 99.pantu aiz 48.panta, lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Tālāk pēc 100.panta ir priekšlikums - izveidot jaunu pantu, ka ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām ir tiesības veikt pārbaudi šo valstu banku nodaļās - filiālēs Latvijā, iepriekš par to brīdinot Latvijas Banku. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

O.Kehris. 101.panta otrajā daļā ir ietverti redakcionāli Tomiņa kunga priekšlikumi, ko lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

O.Kehris. Deputāta Bukovska priekšlikums trešajā daļā arī ir redakcionāls un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Mēs, Budžeta un finansu komisija, iesakām pēc 102.panta papildināt ar jaunu pantu un lūdzam Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

O.Kehris. Par 103.pantu ir priekšlikums - pārvietot šo 103.pantu uz nodaļu par atbildību, konkrēti aiz 139.panta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Tālāk mēs esam sasnieguši jau devīto nodaļu "Kredītiestāžu saistību izpildes ierobežojumi". Šeit Budžeta komisija ir iesniegusi priekšlikumu - svītrot vārdus "un ilgstoša". Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 109.pantā ir precīzēta redakcija. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 114.pantā ir atbalstīts Bukovska kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 115.pantā ir Tomiņa kunga un Bukovska kunga priekšlikumi. Bukovska priekšlikums ir iestrādāts, bet Tomiņa kunga priekšlikums ir daļēji iestrādāts 115.pantā Budžeta komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. 117.pantā nav atbalstīts Bukovska kunga priekšlikums - izslēgt šo pantu, bet ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt to precīzākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 118.pantā lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. 119.pantā ir redakcionāli... būtībā viņi nav redakcionāli - , bet mēs atbalstījām Juridiskā biroja priekšlikumu par 119.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Līdz ar to mēs esam nonākuši pie jaunas nodaļas "Kredītiestāžu likvidācija un bankrots", kura ir pārcelta no mūsu jau atbalstītā likuma "Par kredītiestāžu likvidāciju un bankrotu", un šeit mēs lūdzam atbalstīt šo pantu iekļaušanu šeit izklāstītajā redakcijā, proti, 120., 121., 122., 123., 124., 125., 126. un 127.panta iekļaušanu šajā nodaļā. Šeit mums būtu atkal jāpāriet uz dokumentu nr.2042-a un jālūdz attiecīgi atbalstīt 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134., arī 135. un 136.panta iekļaušanu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai pret šiem minētajiem pantiem, un to redakciju, kas jums ir iesniegta, iebildumu nebija? Nebija. Pieņemti.

O.Kehris. Vēl 31.lapaspusē ir finansu ministres Sāmītes kundzes priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. 136.pantam...

O.Kehris. 136. un 137.pantam, ko komisija ir lūgusi atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk!

O.Kehris. Līdzīgi komisija ir atbalstījusi devītās nodaļas atbildības, kura ir pilnībā saskaņota ar Saeimas Juridisko biroju, iekļaušanu šajā likumprojektā, un līdz ar to lūdzam atbalstīt 138., 139., 140., 141. un 142.panta iekļaušanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O.Kehris. Un līdz ar to mēs esam nonākuši pie pārejas noteikumiem, un par pārejas noteikumu pirmo punktu tika saņemti Tomiņa kunga un Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri ir iestrādāti Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā, kura paredz to, ko es jau minēju ievadziņojumā, - līdz ar šā likuma spēkā stāšanos, spēku zaudē likums "Par bankām", jo šeit ir ietvertas visas šīs normas, kuru nebija Ministru kabineta noteikumos nr.212 "Komercbanku noteikumi". Tāpat spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.211., nr.212., nr.213.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. Tālāk. Pārejas noteikumu 2.punktā ir atbalstīts mūsu komisijas priekšlikums - izslēgt šo pantu, jo viņš ir zaudējis aktualitāti.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu? Nav.

O.Kehris. Izslēgt arī noteikumu 3.punktu. Tālāk ir atbalstīts priekšlikums - pēc 4.punkta papildināt redakciju, kur ir paredzēts šī kapitāla pieaugums gan krājaizdevumu sabiedrībām, gan bankām, par ko mēs jau runājām iepriekš...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo papildinājumu? Nav.

O.Kehris. Tālāk ir atbalstīts arī deputāta Tomiņa priekšlikums pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

O.Kehris. Tālāk ir 5.punktā atbalstīts būtībā Budžeta komisijas precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Un arī 6.punktā ir precizējums. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Un ir precizēts arī noteikumu 7. un 8.punkts, ko ir iesniegusi finansu ministre Sāmīte. Komisija pēc diskusijām arī to ir nolēmusi atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Kehris. Un tagad, kolēģi, ir pats pēdējais priekšlikums, kurš diemžēl nav atbalstīts. Deputāts Tomiņš jau lika priekšā, ka likums stājas spēkā līdz ar tā izsludināšanas dienu. Mēs, lai gan, no vienas puses, ļoti atbalstām pēc iespējas ātrāku šā likumprojekta stāšanos spēkā, tomēr neatbalstījām šo priekšlikumu, ņemot vērā to, ka likumprojektā, kuru mēs tikko izskatījām, ir 142 panti. Tajā ir dažas samērā jaunas nodaļas, un tomēr viņam būtu jāstājas spēkā likumā paredzētajā kārtībā, nenosakot kādu īpašu laiku, lai tomēr nebūtu pārmetumu, ka šis likumprojekts nav vēl iepazīts, nav vēl publicēts, bet ir jau stājies spēkā. Tāpēc nevar stāties spēkā ar izsludināšanas dienu, un mēs, komisija, aicinājām nerakstīt neko. Tas nozīmē, ka viņš stājas spēkā parastajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Tieši šādu priekšlikumu iesniedzu un uzskatu, ka šis likums ir bijis nepieciešams šādā uzlabotā veidā un nu uzlabots viņš ir, kā mēs redzam, salīdzinot ar to, kādi ir Ministru kabineta noteikumi nr.212. Viņš ir uzlabots nevis par saviem 50%, bet ar daudzām būtiskām lietām. Pie viņa ir nopietni pastrādāts, tāpēc viņam vajadzētu pēc iespējas ātrāk stāties arī spēkā. Ja nepieņem šo manu priekšlikumu, tad mēs varam rēķināties ar to, ka viņš, šis likumprojekts, kā likums stāsies spēkā ne ātrāk kā 21 dienu, skaitot no šodienas, un ne vēlāk kā pēc 35 dienām. Es uzskatu, ka tas tomēr ir nedaudz par ilgu, jo šis likums ir ļoti aktuāls.

Ja tiek pieņemts mans priekšlikums šajā redakcijā, ka likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu, tad saskaņā ar Satversmi viņš stāsies spēkā un tiks izsludināts ne agrāk kā septītajā dienā un ne vēlāk kā 21. dienā pēc tā pieņemšanas. Līdz ar to es paredzu, ka Valsts prezidents nopietni pārbaudīs, un es nedomāju, ka viņš tiks septītajā dienā jau izsludināts, no šodienas skaitot. Es uzskatu, ka kādas divas nedēļas, ar ko mēs varam rēķināties, tas ir pietiekošs laiks, jo šis likumprojekts ir nopietns. Bez tam es domāju, ka baņķieri un attiecīgās valsts institūcijas tajā ir nopietni iedziļinājušies šī likumprojekta tapšanas laikā, un tāpēc es tomēr ierosinātu lūgt jūs atbalstīt manu priekšlikumu, jo, kā mēs dzirdējām, arī Kehra kungs teica, ka tas ir gan ļoti vajadzīgs, gan arī varbūt ir sarežģīts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Jūs vēlaties runāt? Lūdzu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Šeit, protams, Saeimai ir jāizšķiras. Es personīgi arī ļoti gribētu atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu, lai likums stātos pēc iespējas ātrāk spēkā. Protams, šeit Saeimai ir jāizšķiras, lai mēs varētu saņemt. Komisija lielā mērā vadījās pēc Juridiskā biroja speciālistu ieteikumiem, ka tomēr tik sarežģītu un diezgan apjomīgu likumu Saeimai diezin vai ir mērķtiecīgi tomēr tik ātri pieņemt, jo pēc tam mēs varam saņemt pārmetumus, ka nav varējuši iepazīties, bet viņš jau ir spēkā. Taču, protams, šeit Saeima, es domāju, tiešām var izšķirties.

Sēdes vadītājs. Ļaujiet tad mums izšķirties. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu - likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 10, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par kredītiestādēm" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākošais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Aija Poča - "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tika nobalsots, ka likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" ir izskatāms steidzamības kārtā. Tāpēc šeit ir sagatavoti priekšlikumi otrajam lasījumam. Dokuments ir nr.1024A. Tagad skatīsim šo likumprojektu pa pantiem. Par 1.pantu. Laikā starp pirmo un otro lasījumu netika iesniegti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Mēs izskatām tikai tos pantus, par kuriem ir iesniegti.

A.Poča. Bet arī pirmais bija... nē, tas ir, pēc pirmajā lasījumā nobalsotās redakcijas par 1.pantu priekšlikumu nebija. (Starpsaucieni no zāles: "Par 8.pantu, nē ceturto...")

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipna...

A.Poča. Tātad priekšlikumi ir iesniegti par 8.pantu, ir deputātes Počas priekšlikums papildināt... es atvainojos, par 4.pantu, tas ir 8.punkts likumprojektā, - papildināt 4.panta 7.punktu ar šādu tekstu: "piemērojot 22.panta trešajā daļā noteikto kārtību". Respektīvi, šajā pantā bija noteikta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks var atcelt savus rīkojumus. Un ir sagatavots grozījums 22.pantā, un komisija to atbalstīja, un tāpēc ir atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais priekšlikums ir 9.pantā. Ir precizēta redakcija, lai saskaņotu likumprojekta terminoloģiju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais priekšlikums ir 12.pantā. Ir precizēta redakcija, deputātes Počas priekšlikums precizēt panta redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 15.pants. Ir deputātes Počas priekšlikums precizēt panta redakciju, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 21.pants. Ir deputāta Karnupa priekšlikums precizēt kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim aizliegts izpaust informāciju par nodokļu maksātājiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Par 22.pantu. Ir deputātes Počas priekšlikums papildināt šo pantu ar jaunu trešo daļu, attiecīgi mainot pārējo panta numerāciju. Šā priekšlikuma būtība ir izveidot Valsts ieņēmumu dienestā īpašu komisiju, kas izvērtētu strīdīgus gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienesta rajonu nodaļu priekšnieki ir pieņēmuši vienu lēmumu, bet Valsts ieņēmumu dienesta priekšniekam vajadzētu šo lēmumu, teiksim, atsaukt vai pārskatīt, un viņš varētu ar šo institūciju konsultēties. Tā savā veidā būtu zināma kasācijas institūcija, lai nebūtu tik daudz gadījumu, kad uzņēmējiem vai arī Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāgriežas tiesā, un, lai tiešām būtu pārstāvētas visas intereses, ir ierosināts šajā komisijā iekļaut divus cilvēkus no centrālā aparāta, divus - no rajonu nodaļas, un divus - no uzņēmēju vidus. Budžeta komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Nākamais priekšlikums ir par 24.pantu. Deputāta Karnupa priekšlikums ir nomainīt likumprojektā paredzētos 80%, ko Valsts ieņēmumu dienests varētu saņemt par konfiscētajām precēm un citām precēm pēc to realizācijas un iekasēt šo naudu attiecīgi budžetā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un, ja ir atļauts, es komentēšu, kādu iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča. Pirmkārt, šobrīd esošā kārtība paredz, ka visas institūcijas, kas piedalās šo preču konfiskācijā, pēc to realizācijas ir tiesīgas saņemt 80% un ieskaitīt savos speciālajos budžetos materiāli tehniskām vajadzībām un arī izmantot citos veidos. Bez tam es gribētu teikt - un šoreiz es runāšu kā deputāte, ja atļauts...

Sēdes vadītājs. Tad sākam debates. Jā, lūdzu! Un pēc tam - Karnupa kungs.

A.Poča. Es pilnīgi piekrītu, ka šobrīd šī sistēma, kas ir izveidojusies attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku stimulēšanu, ne sevišķi veicina normālu darbu, un varbūt pat varētu konceptuāli pārskatīt šo sistēmu, ka stimulēšanai tiek izmantotas tās naudas summas, kas tiek iegūtas par konfiscētu preču realizāciju vai par aprēķinātām soda naudām un citām lietām. Bet diemžēl, ja mēs šo sistēmu konceptuāli pārskatām, tad mums ir konceptuāli jāpārskata arī citi ar to saistītie, šobrīd spēkā esošie likumi par visu šo citu institūciju darbību un materiālo stimulēšanu. Un šobrīd, kamēr šis jautājums nav konceptuāli izdiskutēts, es ieteiktu - vienkārši tādēļ, lai neradītu pretrunas, teiksim, šo institūciju starpā (robežsargi vai arī iekšlietu orgāni), - piemērot šobrīd vēl joprojām šo kārtību, šos 80%. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, man vajag jums atgādināt, ka šis priekšlikums nav mans personīgais priekšlikums, tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pieņemtais lēmums un iesniegtais priekšlikums. Es šos priekšlikumus parakstīju kā priekšsēdētāja biedrs. Tā ka šeit es runāju kā komisijas loceklis un aizstāvu komisijas viedokli. Mūsu komisija neredzēja iemeslu, kāpēc naudu... tas ir viņu darbs... naudu, prēmiju... saņemt vairākas prēmijas, lai izdarītu savu pamatdarbu... Mūsu komisija ir vienmēr bijusi pret šo nostādni, pret šāda veida likumdošanu, kas nosaka, ka cilvēks saņem pamatalgu par ierašanos darbā, un tad, ja viņš faktiski izdara to darbu, tad mēs maksājam viņam prēmijas. Un tāpēc komisija ierosināja svītrot to daļu no iepriekšējās redakcijas, kurā ir runa par to, kā izmantot 20% no budžetā un speciālos valsts un pašvaldību ārpusbudžeta fondos pārskaitāmajiem maksājumiem, kuri papildus aprēķināti veikto pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā. Respektīvi, ja viņi iztaisa revīziju un atrod kādu, kas ir pārkāpis likumu, - un tāpēc viņiem vajag papildus maksāt, - tad par šo papildu maksājumu viņi vēl... Valsts ieņēmumu dienests iekasē 20%. Mūsu viedoklis bija tas, ka, ja viņi veic šo pārbaudi un revīziju, kas ir viņu pamatdarbs - tāpēc viņi tika uzņemti darbā, - tad viņi visu, ko viņi... papildu maksājums, kas izriet no pārbaudes, iet valsts budžetā. Tas ir viņu darbs, viņiem cita darba nav. Cita lieta ir jautājums par konfiscēto preču realizāciju un naudas sodiem. Šajā ziņā mēs varējām piekrist, ka daļa no šīs naudas varētu palikt Valsts ieņēmumu dienestā, bet ne 80%... bet ne 80%! Valsts ieņēmumu dienests strādā, lai valsts kasē būtu nauda, nevis tādēļ, lai Valsts ieņēmumu dienesta kasē būtu nauda. Vismaz tā es biju sapratis mūsu likumdošanu. Un tāpēc mēs ierosinājām jaunu redakciju šā panta otrajā daļā - izsvītrot prēmiju maksāšanu un paturēšanu par viņu pamatdarbu un samazināt procentus par konfiscēto preču realizāciju no 80% uz 20%. Tas ir normāli, un tāpēc es lūdzu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es gribētu pievienoties Karnupa kunga teiktajam. Protams, ir problemātiski tas, ka šī koncepcija ir ielikta citos likumos un dažiem dienestiem ir šie 80%, bet problēma ir ļoti būtiska, jo tad, kad mēs izdarījām izmaiņas speciālajā budžetā, izrādījās, ka šie dienesti, kas faktiski ir tieši atbildīgi par nodokļu iekasēšanu, jo sliktāks stāvoklis, jo dzīvo labāk. Jo ir mazāka iekasēšana, jo ir vairāk pārkāpumu. Jo ir vairāk sodanaudas. Ne velti mēs jau speciālajos budžeta labojumos par pusotru miljonu palielinājām Valsts ieņēmumu dienesta speciālo budžetu.

Neapšaubāmi, stimulācija varētu būt un ir jāmeklē šīs metodes, bet tad, kad tik fantastiski slikti pildās budžets, atvēlēt tik lielu daļu naudas par to, ka tiek veikts tiešais darbs, manuprāt, nav īsti pareizi. Jo, ja tik slikti veicas iekasēšana, stimulācija varētu būt pavisam cita. Tātad, ja ir kaut kāds ieņēmumu plāns un prognoze, no pārpildījuma varētu progresīvāk kaut kādā likmē notikt atskaitījumu papildu budžetiem. Tāpēc šī stimulācija... varbūt arī šī shēma, kas izveidota, ir viena no tām, kas neļauj budžetu pildīt normāli. Jo, no otras puses, faktiski šodien Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēs bieži vien tiek pārbaudīti vieni un tie paši uzņēmumi, kas strādā, un, protams, katrā gadījumā ir nepieciešams atrast dažādus pārkāpumus. Šobrīd šis modernākais pārkāpums, par ko tiek veikti uzrēķini, ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa rēķiniem. Toreiz, kad bija diskusija, mēs ierakstījām... nu zeķu krāsa nav ierakstīta... gan pircēja, gan pārdevēja... bet pieci parametri ir ierakstīti. Un, kā nav viena no šiem parametriem, tā šie rēķini netiek skaitīti, taisa zemniekiem, kooperatīvajām sabiedrībām uzrēķinus par tūkstošiem latu, jo neatbilst viens ieraksts. Toreiz, kad bija šī diskusija, mans priekšlikums bija - līdz 50 latiem. Mazajiem pirkumiem vienkāršot šo shēmu. Un šis ir ļoti liels un būtisks, tāds graujošs mazajam un vidējam biznesam... Jo diemžēl... tie, kas ir uzņēmēji, - pamēģiniet veikalā dabūt šobrīd likumam atbilstošu šo izziņu! Šobrīd notiek varbūt visādas reklāmas un valdība varbūt kaut ko informē, bet nekur netiek informēts, kādam ir jābūt šim rēķinam. Un tad rēķina... Ja šis uzņēmējs zina, kam ir jābūt, tad, atklāti sakot, tu nonāc muļķa lomā, kad tu veikalā sāc stāstīt, kādu tev čeku vajag, ka tev vajag to numuru - manu numuru, pircēja, pārdevēja un tā tālāk. Un tas ir neapšaubāmi - lai ieņēmumus veicinātu, pēc lieliem rēķiniem ir obligāta prasība, bet mazajiem rēķiniem... Tomēr šobrīd vairs nav, kā iepriekš, tika veidoti lieli uzkrājumi, noliktavās stāvēja kaut kādi milzīgi produkcijas daudzumi. Šobrīd tomēr viss tiek pirkts pārsvarā uz īsu laiku.

Otra būtiskā problēma, kas ir saistīta ar šo stimulēšanu. Tā ir vēl būtiskāka. Faktiski - vietējās ražošanas graušana. Kādā veidā? Šobrīd nav precīzi reglamentēta konfiscēto preču realizācijas kārtība. Kā tas ietekmē vietējo tirgu? Es jums to parādīšu ar vienu piemēru. Vienā dienā Rīgas tirgū tiek ievesta šī konfiscētā prece - cīsiņi, 7 tonnas. Tā kā ir šī stimulācija, ka tikai realizējot šo preci, var saņemt šo naudu, cena tiek noteikta 70 santīmi, it kā pircējiem labi, rindas ir kā vecajos laikos, bet visi zemnieki, visi gaļas kombināti, kas todien ir atveduši savu preci, krauj iekšā savu produkciju un brauc uz mājām. Tāda ir realitāte. Un tad uzņēmēji saka: "Draugi mīļie, varbūt nemaz nekonfiscējiet, jo jūs jau mūs ar šo konfiscēto graujat vēl vairāk! Mēs jau ar tiem kontrabandistiem vēl kaut kā nebūt spējam konkurēt, bet ar jūsu dempingu mēs vispār nespējam konkurēt." Tā ka šeit ir šis otrs faktors. Un, neapšaubāmi, šobrīd izvēle ir grūta, jo šī shēma jau ir pieņemta arī citos likumos. Bet es domāju, ka šobrīd ir nopietni jāsāk pārdomāt un tomēr labāk būtu, ka paliktu šie 20% un 80%, 20% - Valsts ieņēmumu dienestam, tas nav nemaz tik maz, un ir jāsāk strādāt pie šīs nopietnās shēmas, lai stimulētu naudas ieplūšanu valsts budžetā, nevis sadalīšanu pa speciālajiem budžetiem, kuri, izrādās, pildās labi, bet centrālais budžets ir tik tukšs, ka tur nu vairs galus nevar savilkt nekam un ir jāslēdz slimnīcas un tā tālāk... Tāpēc es arī ieteiktu atbalstīt Karnupa kunga priekšlikumu, un faktiski es skatītu konceptuāli jautājumu arī par šo pārējo institūciju stimulēšanu.

Es piekrītu, ka tām institūcijām, kam tas nav tiešais pienākums, piemēram, Zemessardzei, kam ir funkcijas ļoti ... varbūt tas nav viņu galvenais pienākums - robežu kontrolēt, jo tādam nolūkam ir robežapsardze... Es piekrītu, ka šiem dienestiem varētu būt daudz būtiskāka šī stimulācija.

Otrs gadījums: piemēram, zemnieks uz robežas paņem šo cukura kravu, kas ir ļoti dārga. Viņš jau par savu risku ar dzīvību nesaņem ne santīma, jo viņam jau nepienākas: 20% ieiet kaut kādos fondos, un tas cilvēks, kas varbūt ļoti nopietni riskē, ņemot šo kravu, nedabū ne santīma. Tāpēc šeit pašreiz kārtības nav ne mazākās, un es tomēr ierosinu atbalstīt Karnupa kunga priekšlikumu un nopietni domāt, kā šo lietu sakārtot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Referent, lūdzu, runājiet īsi! Jo tuvojas 17.00, un sēdes vadītājs piedāvās... Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Kā es jau sākotnēji teicu par šo jautājumu, ka konceptuāli... tad tiešām daudz kas būtu pārskatāms. Un daudzējādā ziņā var piekrist Bērziņa kungam, un es saprotu arī šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas nostāju un viedokli. Bet vēsturiski šī stimulēšanas sistēma izveidojās pēc ilgas diskusijas, lai ieinteresētu Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus godīgi strādāt un veicināt viņu algas, un tātad ar šo algu nodrošināšanu ir jāatrod šī stimulēšanas sistēma un kā tā veidojas. Vēl vairāk. Šī sistēma attīstījās, un šīs pašas Saeimas laikā, pavisam nesen, pavasarī, mēs pieņēmām grozījumus Valsts robežu likumā, kuri paredzēja, ka tad, ja robežsargi piedalās mantu konfiskācijā, viņiem ir tiesības saņemt pēc konfiskācijas šos 80%. Līdzīgi ir iestrādātas arī... (Zālē liels troksnis)

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Kolēģi, es negribētu saukt uzvārdus. Lūdzu, klusāk!

A.Poča. Līdzīgi ir arī ... pavisam nesen tika izdarīti šie grozījumi likumā par policiju, kur arī ir paredzēti šie 80%. Un, kā jūs zināt, šobrīd šīs institūcijas vairāk vai mazāk sastrādājas, lai nodrošinātu normālu muitas darbu vai cīnītos pret kontrabandas preču ieplūšanu Latvijā un tamlīdzīgi. Es nedomāju, ka tas veicinās šo institūciju pretnostatīšanu, ka vieniem dos 80%, otriem - 20% šobrīd šajā situācijā un veicinās normālu viņu sadarbību un darbu. Es tomēr lūgtu atbalstīt šādu redakciju un tad sākt diskutēt un pārskatīt konceptuāli, saistot ar visām institūcijām... Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbalstīt šādu redakciju, tas ir, otrajā lasījumā.

A.Poča. Es atvainojos, otrajā lasījumā nobalsoto redakciju.

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Viestura Paula Karnupa iesniegto, kā viņš teica, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju 24.panta otrajai daļai. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 7, atturas - 16. Ir pieņemta šī redakcija. Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums - papildināt šo pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: "Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt speciālajā budžetā no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) maksu par pakalpojumiem, ko veic muitas iestādes saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem." Budžeta komisija to atbalstīja, un es argumentēšu, kāpēc. Šobrīd mums ir izveidojusies situācija, ka mēs cenšamies sakārtot muitas sistēmu un tiešām nodrošināt ar muitniekiem visas nepieciešamās piestātnes, muitas noliktavas un tamlīdzīgi. Šobrīd ierobežotie budžeta līdzekļi mums neatļauj paplašināt štatus, un šo muitnieku fiziski trūkst. Tajā pašā laikā vesela rinda uzņēmēju un uzņēmējsabiedrību, kas nodarbojas gan ar muitas noliktavu pakapojumu sniegšanu un citiem, - praktiski šo mūsu pieņemto noteikumu ierobežojumu dēļ nepieciešami visur ir muitnieki, - nespēj šo darbu turpināt un savus līgumus pildīt. Kā kompromisa variantu paši uzņēmēji ir piedāvājuši: mēs esam ar mieru iemaksāt Valsts ieņēmumu dienesta speciālajā budžetā, nevis tieši maksāt par tādu muitnieku turēšanu. Tas iet caur budžeta naudu, kas nodrošinātu viņu normālu darbību. Es saprotu, ka varētu būt iebildumi pret...

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi deputātiem?

A.Poča. Nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu tos akceptēt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Tas bija steidzams, tātad šis ir pēdējais lasījums. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man kā sēdes vadītājam ir jāizmanto Kārtības ruļļa 49. pants, un mans pienākums ir ierosināt sēdi pārtraukt līdz ceturtdienai pulksten 9.00, jo mēs esam uzsākuši šodien plānoto sēdi un tai bija jābeidzas pulksten 17, un tāpēc es šo pienākumu pildu, bet deputāti var izteikt citus priekšlikumus un Saeima var lemt citādi. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Ja drīkstētu... Cienījamais priekšsēdētāja kungs, mums ir divi likumprojekti, kuri ir izskatāmi steidzamības kārtā un par kuriem nav saņemts neviens priekšlikums laikā starp pirmo un otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to sēdes vadītājs ierosinās pārtraukt sēdi pēc šiem abiem...

A.Poča. Jā, paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"".

A.Poča. Jā, laikā starp pirmo un otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" pieņemšanu otrajā lasījumā un pēdējā lasījumā, jo tas ir steidzams. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 65 - par, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts.

Un nākamais ir par...

A.Poča. Tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Arī par šo likumprojektu laikā starp pirmo un otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti. Lūdzu to akceptēt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie deputāti, ierosinu sēdē pārtraukumu līdz 12. oktobrim pulksten 9.00. Par to ir jālemj Saeimai, jo mums ir ārkārtas sēde un mēs nevaram pasludināt pārtraukumu citādi, kā tikai ar Saeimas balsojumu. Varbūt ir arī citi priekšlikumi? Nav. Tad lūdzu balsot par šo sēdes vadītāja priekšlikumu: sēdi pārtraukt līdz 12. oktobrim pulksten 9.00. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

Tagad, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Mariss Andersons,

Vilnis Edvīns Bresis,

Igors Bukovskis,

Alfreds Čepānis,

Imants Daudišs,

Māris Grīnblats,

Raimonds Jonītis,

Jānis Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Janīna Kušnere,

Andris Līgotnis,

Ruta Marjaša,

Valdis Pavlovskis,

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Anita Stankēviča,

Leonards Stašs,

Jānis Urbanovičs,

Mārtiņš Virsis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tātad sēdē ir pārtraukums līdz 12. oktobrim pulksten 9.00, un aicinu frakciju vadītājus un komisiju priekšsēdētājus, kā vienmēr, piedalīties pirmdien Prezidija sēdē, kur mēs lemsim par kārtējās sēdes darba kārtību.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 5.oktobra rudens sesijas

ārkārtas sēde

Likumprojekts æPar kredītiestādēmæ (3.lasījums)

(918., 2042. un 2042.-a dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 1.lpp.

Debates - dep. Z.Tomiņš (19.pants) - 8.lpp.

- Ministru kabineta pārstāvis I.Rimšēvics - 10.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 10.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš (20.pants) -12.lpp.

- Ministru kabineta pārstāvis I.Rimšēvics - 14.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 18.lpp.

- dep. Z.Tomiņš (35.pants) - 21.lpp.

- Ministru kabineta pārstāvis I.Rimšēvics - 29.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 30.lpp.

- 32.lpp.

- 35.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 38.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Endziņš (94.pants) - 40.lpp.

- dep. V.Krištopans - 40.lpp.

- dep. Z.Tomiņš (97.pants) - 43.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 51.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts ieņēmumu

dienestuææ (2.lasījums) (Steidzams)

(901., 1024. un 1024.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Poča - 53.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 56.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 57.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar grāmatvedībuææ

(2.lasījums) (Steidzams)

(821. un 1025.dok.)

Ziņo - dep. A.Poča - 63.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar muitas

nodokli (tarifiem)ææ (2.lasījums) (Steidzams) (962. un 1065.dok.)

Ziņo - dep. A.Poča - 63.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 64.lpp.


Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem