Latvijas Republikas 5.Saeimas sēde

1995.gada 2.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 55 deputāti. Saeimas 2.novembra sēdi paziņoju par atklātu.

Sākam izskatīt darba kārtību. Ir iesniegumi Prezidijam, un šoreiz varbūt sāksim ar iesniegumu, kura saturs ir šāds: "Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdzam izdarīt grozījumus Saeimas 2.novembra sēdes darba kārtībā, tas ir, izslēgt no darba kārtības šādus jautājumus: 13.punkts, 14.punkts, 15.punkts, 16.punkts, 17.punkts, 20.punkts. Deputāti Gorbunovs, Folkmane, Lagzdiņš, Elferts, Virsis." Godātie kolēģi, pirms mēs sākam darba kārtībā izmainīt punktu secību, mums ir principā jālemj, vai mēs šodien skatīsim darba kārtībā iekļautos otros lasījumus. Es ar to nedomāju steidzamus otros lasījumus vai steidzamus pirmos lasījumus, bet otros lasījumus, kuriem vēl pēc tam, lai tie tiktu pieņemti trešajā lasījumā, ir vajadzīgas 10 dienas. Līdz 7.novembrim, kā jūs saprotat, 10 dienas nav atlikušas. Un tāpēc ir tāds priekšlikums. Un varbūt arī jūs gribat teikt kaut ko šajā sakarā? Jo praktiski, ja mēs skatām šos otros lasījumus, tos mēs varam, tā teikt tikai atstāt vēsturē - tādā ziņā, ka tie šeit ir izskatīti un pēc tam tie ir jānodod nākamās Saeimas komisijām. Lūdzu, vēlreiz palūkojieties darba kārtībā! Tātad ir runa par 13.punktu (likumprojekts "Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"", otrais lasījums), 14.punktu (likumprojekts "Par kooperatīvajām (kopdarbības) biedrībām, sabiedrībām, apvienībām vai savienībām", otrais lasījums), 15.punktu (likumprojekts "Lauksaimniecības likums", otrais lasījums), 16.punktu (likumprojekts "Likums par zemes dzīlēm", otrais lasījums), 17.punktu (likumprojekts "Par enerģētiku", otrais lasījums) un 20.punktu (likumprojekts "Grozījumi Darba likumu kodeksā", otrais lasījums). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu - svītrot no darba kārtības otros lasījumus? Nav iebildumu. Priekšlikums ir pieņemts.

Tagad, lūdzu, lemsim par iesniegtajiem priekšlikumiem izmainīt darba kārtības punktu secību! Skatīsim tos iesniegšanas kārtībā. Pirmais - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz likumprojektu "Augstskolu likums" (trešais lasījums) izskatīt pēc darba kārtības 12.jautājuma (likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi").

Lūdzu! Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš".

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir arī otrs priekšlikums, kas ierosina izskatīt trīs Sociālo un darba lietu komisijas likumprojektus un tad "Augstskolu likumu", un mēs varētu turēties pie šādas kārtības. Katrā ziņā Sociālo un darba lietu komisijai tas nāktu par labu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Vai neviens no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas nevēlas komentēt šo iesniegumu? Deputāts Ābiķis. Jūs runāsiet komisijas vārdā. Bet, kolēģi, izmantojiet tribīni! Grūti dzirdēt jūsu replikas un... (Starpsauciens no zāles: "Balsot!") Jūs lūdzat balsot? Jā, labi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - likumprojekta "Augstskolu likums" trešo lasījumu izskatīt pēc darba kārtības 12.jautājuma (likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi"). Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 10, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Arī nākamais priekšlikums ir izmainīt darba kārtību - likumprojektus "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"", "Par valsts pensijām" un "Augstskolu likumu" izskatīt pēc likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi". Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vai ir iebildumi? Nav. Neviens nelūdz balsot, līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.

Godātie deputāti, vēl ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegums par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" iekļaušanu darba kārtībā, bet to izskatīsim pēc tam, kad būsim skatījuši Prezidija ziņojumus un akceptējuši Prezidija atzinumu par šo likumprojektu. Vai vēl ir kādi iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā? Nav.

Godātie kolēģi, ir jāatzīst, ka sēdes vadītājs ir izdarījis kļūdu. Mēs iepriekšējo sēdi pārtraucām, izskatot likumprojektu "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu", un šodienas sēdi vajadzēja sākt ar šo jautājumu. Es ļoti atvainojos. Es ceru, ka, izskatot darba kārtību tādā veidā, mēs neesam kaut ko īpaši sliktu izdarījuši, bet Kārtības rullis gan ir pārkāpts, un tas man jāsaka atklāti un jāatvainojas jums. Bet tātad es atgādinu: sēdi mēs pārtraucām, jo, divreiz balsojot, nebija kvoruma, un arī pēc tam, pēc pārtraukuma, divreiz balsojot, nebija kvoruma, un līdz ar to sēde tika slēgta, tādēļ mums tagad sēdē ir jāturpina izskatīt šis jautājums. Budžeta un finansu komisijas vārdā - Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Un jums ir arī komisijas iesniegums.

I.Kalniņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Budžeta komisija lūdz svītrot šo jautājumu no darba kārtības.

Sēdes vadītājs. Tātad iesniegumā ir nedaudz cita redakcija, un jūs atsaucaties tomēr uz komisijas iesniegumu. Iesniegumā ir lūgums pārtraukt likumprojekta "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu" izskatīšanu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta. Šādu iesniegumu var iesniegt komisija vai 20 deputāti. Ir iesniegusi komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - pārtraukt likumprojekta "Par fizisko personu noguldījumu apdrošināšanu" izskatīšanu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Tagad - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Iesniedz Ministru kabinets. Iebildumu nav, līdz ar to Saeima nolemj to nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās". Iesniedz Ministru kabinets. Iebildumu nav. Saeima nolemj to nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Eiropas padomes Antidopinga konvenciju nr.135". Iesniedz Ministru kabinets. Iebildumu nav. Saeima to nodod Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījums Saeimas kārtības rullī". Iesniedz Saeimas deputāti Lagzdiņš, Kreituse, Putniņš, Kiršteins un Straume. Iebildumu nav, līdz ar to Saeima nolemj to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Līdz ar to mums ir jāizskata Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums - likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī" iekļaut 2.novembra sēdes darba kārtības piektajā sadaļā kā pirmo punktu. Deputātiem iebildumu nav, līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts. Tālāk - darba kārtības sadaļa "Atbildes uz deputātu jautājumiem". Latvijas Republikas aizsardzības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Milberga, Grīga, Stankēvičas, Sinkas un Pētersona jautājumiem par robežapsardzības kārtību uz Latvijas-Igaunijas robežas.

Ministru kungi, vai kāds no jums ir pilnvarots komentēt radušos situāciju? Prezidijā atbildes nav. Lūdzu!

Romāns Apsītis - tieslietu ministrs.

R.Apsītis (tieslietu ministrs).

Godātā Saeima! Sakarā ar to, ka Ministru prezidents šobrīd vēl nav varējis ierasties Saeimas sēdē aizņemtības dēļ, ir lūgums atlikt šo jautājumu uz nedaudz vēlāku laiku.

Sēdes vadītājs. Mums nekas cits neatliek kā pieņemt zināšanai jūsu teikto un gaidīt šo laiku.

R.Apsītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa un finansu ministres Indras Sāmītes atbilde uz Saeimas deputātu Stalta, Ābiķa, Vaivada, Siliņa, Folkmanes, Putniņa un Kazāka jautājumu par autoratlīdzību un izpildītājmākslinieku honorāru izmaksām". Mūsu līdzšinējā kārtība ir bijusi tāda, ka ir īsi jākomentē sniegtā atbilde.

Finansu ministre Sāmītes kundze. Lūdzu!

I.Sāmīte (finansu ministre).

Atbildot uz deputātu jautājumu, jums ir izsniegts paskaidrojums. Finansu ministrija izskatīja Latvijas Republikas Saeimas jautājumu un savas kompetences robežās paskaidro, ka 1995.gada precizētā budžetā valsts uzņēmumam "Latvijas Radio" ir paredzēta dotācija 1 714 775 latu apmērā, tajā skaitā, arī autoratlīdzība. Autoratlīdzībai un honorāriem izpildītājmāksliniekiem - 80 000 latu. Valsts uzņēmumam "Latvijas Televīzija" - attiecīgi 3 163 747 lati, un 100 000 latu autoratlīdzībai, honorāriem. Finansu ministrija minētajiem valsts uzņēmumiem dotāciju no valsts budžeta piešķir vienā summā, nesadalot šos līdzekļus atsevišķu pasākumu finansēšanai. Līdz ar to Finansu ministrijas rīcībā diemžēl nav informācijas par veiktajām izmaksām autoratlīdzībai un honorāriem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamā darba kārtības sadaļa - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Lēmuma projekts "Par Roberta Hartviga deputāta mandāta apstiprināšanu". Deputātiem ir iesniegti attiecīgi dokumenti. Ir Saeimas deputāta Antona Seiksta iesniegums, ar kuru viņš noliek 5.Saeimas deputāta mandātu sakarā ar to, ka viņš ir ievēlēts Nacionālajā radio un televīzijas padomē. Ir Centrālās vēlēšanu komisijas informācija, ka deputāta Antona Seiksta vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša deputātu kandidātu saraksta - Roberts Hartvigs. Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Roberta Hartviga deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Ir Roberta Hartviga iesniegums, ka viņš piekrīt pildīt 5.Saeimas deputāta pienākumus, un ir lēmuma projekts - apstiprināt Roberta Hartviga deputāta mandātu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Roberta Hartviga deputāta mandātu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Roberta Hartviga deputāta mandāts ir apstiprināts.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu". Juridiskās komisijas vārdā - Ruta Marjaša, lūdzu! Lūdzu uzmanību, kolēģi!

R.Marjaša (LC).

Dokuments nr. 2118 ar visiem pielikumiem. Juridiskā komisija lūdz iecelt Zaigu Ceru par Valmieras rajona tiesas tiesnesi. Jūsu rīcībā ir attiecīgie raksturojumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Aizklāts balsojums. Balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 6. Zaiga Cera ir iecelta par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

R.Marjaša. Nākamais priekšlikums ir iecelt Daigu Grīnbergu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 6. Daiga Grīnberga ir iecelta par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

R.Marjaša. Nākamā kandidatūra ir Skaidrīte Hrebtova. Viņa tiek ieteikta iecelšanai par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 6. Skaidrīte Hrebtova iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

R.Marjaša. Nākamā kandidatūra ir Iveta Meldere. Tiek ieteikts iecelt viņu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 3. Iveta Meldere ir iecelta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

R.Marjaša. Ieteikts iecelt par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Sanitu Rūtenbergu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 5. Sanita Rūtenberga ir iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

R.Marjaša. Tiek ierosināts iecelt par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi Ingunu Tabori.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 6. Inguna Tabore ir iecelta par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts "Par Guntas Vilmanes iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi".

R.Marjaša. Dokuments nr. 2119 ar pielikumiem. Ir ieteikts iecelt Guntu Vilmani par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 5. Gunta Vilmane ir iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Lēmuma projekts "Par Arņa Dundura iecelšanu par Ventspils pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi".

R.Marjaša. Dokuments nr. 2120 ar pielikumiem. Tiek ieteikts iecelt Arni Dunduru par Ventspils pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, aturas - 3. Arnis Dundurs ir iecelts par Ventspils pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Saskaņā ar izmaiņām darba kārtības secībā tagad ir jāskata likumprojekts "Grozījums Saeimas kārtības rullī".

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! 6.Saeimas pagaidu Starpfrakciju padome izveidoja darba grupu, kurai ir jānodarbojas ar 6.Saeimas komisiju veidošanas jautājumiem. Šī darba grupa, izskatot Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcijas iesniegumu, kā arī "Latvijas ceļa" frakcijas iesniegumu, ierosina izdarīt Kārtības rullī dažus nebūtiskus grozījumus, proti, 149.pantā, kurā ir runa par pastāvīgi darbojošamies komisijām, kādas ir likumdevējai iestādei, ierosina likvidēt Vides un sabiedrisko lietu komisiju, kā arī izveidot jaunu komisiju, proti, Eiropas lietu komisiju. Lai arī vides un sabiedrisko lietu jautājumi tiktu risināti Saeimā, starpfrakciju darba grupa ierosina sabiedrisko lietu risināšanu nodot Cilvēktiesību komisijai, savukārt vides jautājumu risināšanu - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai. Turklāt mēs ierosinām papildināt 149.panta pirmo daļu ar 16.punktu, proti, ietvert šajā daļā arī Eiropas lietu komisiju. Daudzkārt ir runāts par to, kādēļ ir nepieciešama īpaša institūcija, kas nodarbotos ar jautājumiem, kuri attiecas uz Latvijas integrāciju Eiropā. Par to ir daudz rakstīts presē, par to mēs esam daudz runājuši arī šeit, Saeimā, no šīs augstās tribīnes, tāpēc es šos motīvus, godātie kolēģi, neatkārtošu. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā es ierosinu pieņemt pirmajā lasījumā grozījumus Saeimas kārtības rullī un šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu šodien divos lasījumos.

Tātad vispirms, godātie kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā es aicinu nobalsot par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par ierosināto steidzamību? Neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - izskatīt kā steidzamu likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī"! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, aturas - 1. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Saeimas kārtības rullī" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, aicinu izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā šodien.

Godātie kolēģi, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izvērtējusi piecu deputātu iesniegto grozījumu Saeimas kārtības rullī, konstatēja, ka nepieciešams izdarīt divus nebūtiskus precizējumus, proti, precizēt 149.panta pirmās daļas 8.punktu, izsakot to šādā redakcijā: "Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija". Nevis "vides un reģionālo lietu komisija", bet "vides un reģionālās politikas komisija". Atbilstoši tam, kā tas ir šobrīd spēkā esošajā Kārtības rullī. Turklāt, lai varētu jau pēc iespējas ātrāk tikt izveidotas 6.Saeimas pastāvīgās komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina likumprojektu papildināt ar šādu tekstu: "Likums stājas spēkā 1995.gada 7.novembrī".

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai jums, deputāti, ir iebildumi pret to, ka mēs jau esam sākuši izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā? Iebildumu nav.

Tagad - par šiem labojumiem, par kuriem ziņoja komisijas vadītājs. Vai kādam ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Vai ir nepieciešami balsojumi? (Starpsauciens no zāles: "Nav.") Iebildumu nav? Līdz ar to tātad lūdzu zvanu. Balsosim par pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saimas kārtības rullī" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, 2 - atturas. Likums pieņemts.

Tālāk. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi". Aleksandrs Kiršteins - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es gribētu jūs lūgt atbalstīt Ārlietu komisijas likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi". Šis līgums ir ļoti svarīgs sakarā ar to, ka Rīga izvirzās par lielāko Baltijas gaisa pārvadājumu tranzīta centru, un līdz ar to būtu ļoti svarīgi uzsvērt arī aviācijas drošības jautājumus. 14. pantā jūs varat pievērst uzmanību tam, ka, ja mēs šeit šodien ratificēsim šo līgumu, tad visi jautājumi, kas ir saistīti ar dažādiem terora aktiem gaisa kuģos, tiks novērsti saskaņā ar konvenciju, kas ir parakstīta Tokijā 1963. gada 14. septembrī. Arī tādi akti kā, piemēram, gaisa kuģu sagrābšana vai dažādi citi noziegumi, kas apdraud gaisa drošību, tiks novērsti saskaņā ar Hāgas konvenciju un Monreālas konvenciju, bet pats galvenais, ievērojot to, ka beidzot vairāk vai mazāk ir sakārtota gaisa satiksme Latvijā un ir nodibināta šī jaunā aviokompānija, ir ļoti svarīgi tieši ļoti ātri pieņemt kā steidzamu divos lasījumos šodien šo likumprojektu, tāpēc ka faktiski šī vienošanās jau tika parakstīta 20. janvārī Rīgā, un visu laiku mēs viņu esam turējuši dažādu iemeslu dēļ un neesam spējuši šeit par šo jautājumu nobalsot.

Tāpēc man būtu priekšlikums nobalsot kā steidzamu šo likumprojektu un pieņemt divos lasījumos jau šodien. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Nevēlas. Tad zvanu, un, lūdzu, balsosim par priekšlikumu - izskatīt kā steidzamu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, 1 - atturas. Steidzamība pieņemta.

Vai kāds vēlas runāt, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā? Nevēlas runāt. Līdz ar to balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu referentu!

A.Kiršteins. Ievērojot to, ka šis ir standarta līgums, kādus mēs esam jau šeit piemērojuši ar citām valstīm, man būtu lūgums nobalsot tūliņ arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu, balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - arī nav. Likums ir pieņemts.

Nākošais ir 30. jautājums - likumprojekts "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" trešajā lasījumā. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Pēteris Elferts - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2126 un ar tabulu, kas ir dokuments nr. 2126-a.

Noteiktajā termiņā deputāti nebija iesnieguši priekšlikumus, bet ir daži priekšlikumi, ko iesniedza ministrija un ko komisija iesniedza kā savus priekšlikumus, bet pārējie priekšlikumi ir no valodniekiem. Tātad, kā jūs redzēsit, lielākoties pantu redakcija ir vienkārši precizēta. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Vai mēs varam šo procedūru vienkāršot tādā veidā, ka referents nosauks pantu, kurā ir precizēta panta redakcija, es jums jautāšu par jūsu atbalstu vai iebildumiem, un tad skatīsim uz priekšu. Tāpēc, ja ir kādi iebildumi, lūdzu, uzmanīgi sekojiet un izsakiet savu viedokli, jo lasīt visu precizēto pantu, ja viņš ir redakcionāli precizēts, acīmredzot nav vajadzības. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu kārtību? Nav. Lūdzu!

P.Elferts. 1. pants - "Likumā lietotie termini".

Sēdes vadītājs. Pret šo precizējumu nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. 2. pants - "Likuma uzdevumi", ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 3. pants - "Likuma darbības joma", ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 4. pantā ir izteikts panta nosaukums jaunā redakcijā un arī panta redakcija ir precizēta - mēs mainām panta nosaukumu no "Apdrošināšanas veikšana" uz "Darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonds".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 5. pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Tāpat arī 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 7. pants - precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 8. pantā - precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Tāpat 9. pantā - precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

P.Elferts. 10. pants - precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 12. pants, jo 11. pantā nebija priekšlikumu. 12. pantā - precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 13. pants - precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 14. pants - precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Par 15. un 16. pantu priekšlikumu nebija, 17. pants - precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 18. pants - precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 19. pants - tāpat precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 20. pants - precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 21. pants - precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 22. pants - precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 23. pants - precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 24. pants - precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 25. pants - precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 26. pants - precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

P.Elferts. 27. pants - precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Pārejas noteikumi. Komisija ierosināja papildināt pārejas noteikumus ar papildinājumu, lai noņemtu slodzi uzņēmumam vai uzņēmējsabiedrībai. Līdz ar šā likuma spēkā stāšanās dienu sakropļojuma vai arodslimības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas pienākums pāriet no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas uz Darba negadījumu fondu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pret šo papildinājumu ir kādi iebildumi deputātiem? Nav.

P.Elferts. Otrais. 3. punktā ir precizēta redakcija... pēc oriģināla tas ir 2. punkts pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu? Tālāk!

P.Elferts. Un pēdējais pārejas noteikuma punkts. To ir ierosinājusi komisija, tas ir: "Ja kaitējuma atlīdzība par sakropļojumu vai arodslimību bija noteikta pirms šā likuma spēkā stāšanās, apdrošināšanas atlīdzību pārrēķina saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta noteikumiem". Tas ir ielikts, lai vienkārši nebūtu nekādu "caurumu" vai pārpratumu, pārejot no vienas sistēmas uz citu likumdošanas sistēmu, respektīvi apdrošināšanas sistēmu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 4, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākošais ir 25. likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"". Trešais lasījums. Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Izskatīšanai tiek nodots komisijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" trešajā lasījumā.

Izņemot vienu vietu, kur mums varētu būt diskusija ne tik daudz varbūt par šo gadu, bet par mūsu principiem, kā mēs to darītu šī gadsimta beigās... Mums ir paredzēta šeit viena diskusija, kur arī komisija nevarēja panākt pilnīgu vienprātību, bet tas, es atkārtoju, nemaina visai lielā mērā šā paša likuma būtību. Pārējos gadījumos komisija ir panākusi konsensusu par iesniegtajiem labojumiem. Tāpēc es pārietu pie labojumiem, kas iesniegti par pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Kehris. Juridiskais birojs, ņemot vērā to, ka iesniegtais likumprojekts visus pašreiz spēkā esošā likuma "Par sociālo nodokli" pantus izsaka jaunā redakcijā, ir ierosinājis iesniegto likumprojektu pēc formas sakārtot kā jaunu likumu "Par sociālo nodokli". Šeit es gribētu sniegt vēl vienu paskaidrojumu, kāpēc to vispirms nedarīja varbūt pati valdība un komisija. Proti, pēc būtības šis likumprojekts ir par sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Tātad tas ir likumprojekts par sociālās apdrošināšanas maksājumiem, nevis par sociālo nodokli. Taču juridisku lietu dēļ, tādēļ, ka jau citos likumprojektos atsaucas uz šo Sociālo nodokli, tomēr mainīt šo nosaukumu pašlaik būtu sarežģīti, kā to vienbalsīgi atzina arī mūsu juristi. Līdz ar to mums pēc šīm diskusijām nācās piekrist šādai redakcijai, kādu ir ierosinājis Juridiskais birojs. Un tādējādi tas būtībā ir jauns likums, jo mainītas praktiski ir visu pantu redakcijas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. 1.pantā ir Juridiskā biroja uzlabojumi 1. un 2. apakšpantā, kas ir izteikts labākā redakcijā. Mēs aicinām to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

O.Kehris. Nākamie priekšlikumi skar 4.pantu, kur arī ir Juridiskā biroja uzlabota redakcija. Un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

O.Kehris. 4.panta otrajā un trešajā daļā arī ir Juridiskā biroja labāka redakcija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

O.Kehris. Un nu, kolēģi, mēs esam nonākuši pie 5.panta - "Sociālā nodokļa likme", par kuru mums komisijā iznāca diezgan pamatīga diskusija. Un es jums, godātie kolēģi, lūgtu uzmanību un gribētu paskaidrot šīs diskusijas un šīs problēmas būtību.

Otrajā lasījumā mēs esam nobalsojuši, esošajā redakcijā ir nobalsots, ka sociālā nodokļa likme nepārsniedz 34% no nodokļa objekta. Un šāda redakcija pilnā mērā apmierināja tos, kuri bija iesnieguši priekšlikumus, - arī labklājības ministru, kura viedokli šeit pārstāv Bērziņa kungs. Tā apmierināja pilnā mērā arī citus iesniedzējus, to skaitā arī mani, jo tas paredzēja, ka Ministru kabinets strādājot... un to atzina arī Labklājības ministrijas speciālisti, ka principā varētu būt iespējams, ka šī likme būtu zemāka vai vismaz nedaudz tuvotos tām likmēm, kādas ir citās Baltijas valstīs, kuras ir mūsu lielākās konkurentes darbaspēku konkurences ziņā. Taču šeit mēs sadūrāmies ar Juridiskā biroja ļoti konsekventu nostāju, ko viņi aizstāvēja. Viņu priekšlikums šeit ir izklāstīts, proti, 5.panta pirmajā daļā aizstāt vārdu "nepārsniedz" ar vārdu "ir". Tātad viņi, balstoties uz Satversmi, uzskata, ka šeit nedrīkstētu būt vārds "nepārsniedz", jo tad ir jābūt spēkā arī šī likuma otrajā lasījumā nobalsotajam 4.pantam, kurā ir teikts, ka Ministru kabinets ir tiesīgs samazināt šī panta pirmajā daļā noteikto likmi. Šis pants bija izdevīgs tajā ziņā, ka Ministru kabinets nedrīkstētu nekad paaugstināt virs 34%, bet varētu samazināt, kā tas vismaz bija deputāta Elferta priekšlikumā, - ka varētu samazināt kādiem atsevišķiem veidiem, un tad šī darbība būtu daudz elastīgāka. Un arī pēc būtības... Tā kā likums pēc būtības, - un to atzīst visi, ir par sociālās apdrošināšanas maksājumiem, līdz ar to nebūtu nekādas problēmas arī ar Satversmi, taču pēc formas likums ir nosaukts, kā jau es to minēju ievadā, "Par sociālo nodokli". Un Juridiskais birojs argumentēja tā, ka atbilstoši Satversmei ir noteikts, ka nodokļus nosaka Saeima. Līdz ar to mums nebūtu tiesību dot šīs tiesības - noteikt šo konkrēto likmi vai nu 32, vai 33%, vai kā savādāk - Ministru kabinetam, lai gan es saku, ka komisijā domas ļoti dalījās. Komisija bija gatava un gribēja atbalstīt šo otrā lasījuma redakciju, bet, protams, mums lielā mērā gribētos rēķināties arī ar Juridiskā biroja ieteikumiem, lai gan es vēlreiz paskaidroju, ka pēc būtības, manuprāt, svarīgāk ir tas, ka viņš ir par sociālās apdrošināšanas maksājumiem, bet pašlaik - un atkal juridisku iemeslu dēļ - viņš ir nosaukts "Par sociālo nodokli", tāpēc šeit šie Kusiņa kunga argumenti tiešām ir samērā respektējami. Taču, ja mēs to neatrisinām un neatstājam otrā lasījuma redakciju, tad tādā gadījumā man diemžēl nākas uzturēt spēkā savu priekšlikumu, kurš jau bija arī uz otro lasījumu iesniegts. Proti, ka sociālā nodokļa likme ir 33, nevis 34 procenti. Kolēģi, kā jūs atceraties, šajā diskusijā runa nav par šo gadu, bet ir runa par 2001.gadu, jo pārejas noteikumos attiecīgi ir parādīts šis samazinājums - kā no 1996.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 1.jūlijam vai līdz 2001.gada 1.jūlijam notiek šis samazinājums. Tāpēc pirmajā brīdī varētu likties, ka tā varbūt vairāk ir tāda principiāla vai tikai teorētiska diskusija, bet tomēr mēs to tā uzskatīt nevarējām, jo šeit tādā gadījumā mums sadūrās šie viedokļi ar Bērziņa kungu. Un es paskaidrošu šo lietas būtību. Es aizstāvētu, ja nav iespējams... ka Kabinets var noteikt zemākas likmes, ja viņam rodas tādas objektīvas iespējas, un šīs objektīvās iespējas būtu kaut vai tās, uz ko mēs tiešām, es ceru, iesim, kopējā Baltijas muitas ūnijā. Un, ja pašlaik Igaunijā ir aptuveni 33%, Lietuvā - aptuveni 31%, bet Latvijā ir aptuveni 38%, kas darba devējam papildus ir jāmaksā šajā sociālajā nodoklī, tad mūsu konkurētspēja šeit ir stipri zemāka. Un, ja jau mēs varam teikt, ka vietējiem ieguldītājiem, kas nesekmē un ļoti daudzi nemaksā tik un tā šo nodokli... ka ārzemju ieguldītājiem viņi maksā, bet viņi, protams, rēķina, kur šī likme ir zemāka. Un tāpēc mums jau kārtējo reizi viss notiek uz šīs ražošanas attīstības rēķina, jo tajā brīdī, kad mēs runājam par kredītiem, tad visus kredītus ar augstajām kredītu procentu likmēm "apēd" valsts. Tad, kad mēs runājam par budžetu, tad attiecībā uz sanācijas un privatizācijas līdzekļiem mēs draudzīgi nobalsojām, ka mēs tos atdodam Operai, nevis darba vietu radīšanai. Un šeit atkal mēs nonākam pie tā, ka, ja ir kaut kādas problēmas, tad mēs apturam jebkuras citas, proti, šīs sadales lietas, nevis domājam, kā attīstīt šo ražošanu.

Bet es arī paskaidrošu. Es domāju, ka viņš pats to arī varbūt darītu, bet es ļoti labi saprotu arī Bērziņa kunga viedokli, un viņa gadījumā es, ļoti iespējams, būtu spiests rīkoties tā, kā viņš to dara, konsekventi mēģinot aizstāvēt vismaz šos 34%, lai gan viņš uzskata, ka aktīva darba rezultātā varētu samazināt šajā laikā līdz šiem 33%, bet viņa argumenti atkal... Viņš atgriežas pie iepriekšējiem balsojumiem Saeimā, kur Saeima tad, kad valdība ierosināja pensiju vecuma normalizēšanu atbilstoši Eiropas standartiem, viņš nesaņēma Saeimas atbalstu. Arī citos gadījumos, kad valdība lika priekšā normalizēt, lai sakārtotu bez liekām privilēģijām šo sociālo sfēru. Tas, protams, prasa atkal naudu, un tad viņš nesaņēma šo atbalstu.

Līdz ar to, protams, viņam atkal konsekventi nāktos aizstāvēt šos 30% vai šo augstāko sociālā nodokļa maksājumu. Un tieši šis arguments, manuprāt, arī ir tas, pret kuru, kā es saprotu, ir ļoti grūti iebilst. Ir arī varbūt vēl citi argumenti, ka arī varbūt Lietuva un Igaunija ar laiku pāries uz augstāku sociālā nodokļa likmi, bet pašlaik tās ir vien runas. Pašreizējā brīdī nav šādas augstākas likmes, un šie potenciālie ieguldītāji, kuriem ir jāizvertē šīs iespējas, viņi, protams, skatās uz šiem skaitļiem. Kaut vai uz šiem skaitļiem, jo pēc pēdējiem kaut vai kredīta riska reitinga rādītājiem Igaunija no vidēja riska valsts ir kļuvusi jau par zema riska valsti. Lietuva saglabājas kā vidēja riska valsts, bet Latvija diemžēl ir augstā ieguldījuma riska zonā.

Tāpēc es šeit mēģināju paskaidrot visas šīs pozīcijas, kāpēc mums notika arī šī sadursme. Es saku, ka vairs gan tā neattiecas uz tuvākajiem četriem gadiem. Protams, ka nākamās Saeimas vai nākamā vara var ļoti daudz ko šeit mainīt, bet tāda nu šeit bija šī loģika, un, ja mums birokrātiski, manuprāt... Šeit birokrātiski es saku tāpēc, ka arī šeit nav komisijas skaidra viedokļa. Tā ir vienīgā ailīte, kuru izšķirot, pārējās atkal visas sakārtojas.

Ja mēs šo birokrātisko iemeslu pēc, - tāpēc, ka likums ir nosaukts savādāk, nevaram atstāt otrā lasījuma redakciju, tad, manuprāt, tomēr pastāv šī diezgan principiālā diskusija, kaut vai par šo 1 procentu. Bet kas parāda arī gan šo attieksmi, gan virzību - šo vienu procentu šī gadsimta beigās. Tādi bija šie apsvērumi. Var būt, ka, ja kāds šeit runātu debatēs...

Jā, tātad vēlreiz tikai par tekstu. Pirmais balsojums šeit ir par Juridiskā biroja priekšlikumu - saglabāt. Ja viņš tiek atbalstīts, tad tādā gadījumā, es saku, komisijas domas dalījās. Mēs gribējām viņu neatbalstīt, bet tomēr ir Juridiskā biroja argumenti, ka tas tādā veidā būtu pretrunā ar Satversmi. Tie ir ļoti tādi nopietni iebildumi, bet tādā gadījumā mums atliek balsošanai deputāta Kehra priekšlikums par 33%. Otrā iespēja ir šie 34%. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mēs atklāsim debates, taču lūdzu ņemt tiešām vērā Juridiskā biroja ieteikumu un piezīmi par šo mūsu jau pieņemto redakciju - vārdu "nepārsniedz" 34%, kuru tiešām var tulkot kā Satversmes attiecīgā panta pārkāpumu. Tas izsmeļoši nosaka, ka nodokļu likmes pieņem Saeima ar saviem likumiem.

Bet tagad uzsākam debates. Ir pieteikušies runātāji. Sociālo lietu valsts ministrs Makarovs - lūdzu! Un pēc tam - labklājības ministrs Bērziņš.

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Saeima! Labklājības ministrija iet uz smagu kompromisu, piekrītot sociālā nodokļa likmes samazināšanai, lai pieliktu punktu dažādām diskusijām. Jā, Igaunijā ir samazināta sociālā nodokļa likme (33%), bet vienlaicīgi Igaunijā bezdarbnieku pabalstus maksā no valsts budžeta. Tajā pašā laikā Somijā sociālā nodokļa likme ir 40,5%, Dienvidslāvijā - 56%, Vācijā - 41,6%, Francijā - 47,38%, un tā tālāk, un tā joprojām. Pensijas vecums tajā pašā Somijā - 65 gadi, Francijā - 65 gadi. Protams, Labklājības ministrija iet uz smagu kompromisu, jo pie mums ir vissarežģītākā demogrāfiskā situācija un pensijas saņem 26% iedzīvotāju. Vienlaicīgi, akceptējot Pensiju likuma projektu otrajā lasījumā, tika pieņemti vairāki būtiski atvieglojumi un sociālās garantijas atsevišķām iedzīvotāju grupām, tādēļ Labklājības ministrija nevar piekrist tālākam sociālā nodokļa likmes samazinājumam, jo vienkārši tas nedos iespējas izmaksāt korektas pensijas. Un mēs arī turpmāk nonāksim pie situācijas, ka mums ir liels pensiju saņēmēju loks un maza summa, no kuras aprēķina, jo tādā gadījumā būs nopietni jādomā, kā cīnīties ar uzņēmējiem, kas maksā tikai minimālo algu, un tas ir likumīgi, un neviens viņus nespēj piespiet to darīt savādāk. Un tajā brīdī, ja valdība plānos to, ka privātstruktūrās minimālā alga būs krietni augstāka nekā valsts budžeta iestādēs, es šaubos vai deputāti to atbalstīs. Tādēļ es lūdzu, ņemot vērā, ka jums ir tiesības izvēlēties - vai nu šī sociālā nodokļa likme nepārsniedz 34%, vai ir 34%, nesamazināt to vēl tālāk, jo Latvijā nav augstākais sociālais nodoklis. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņa kungs. Lūdzu!

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Atbildot uz to "mesto cimdu", ko izmeta nupat Kehra kungs attiecībā uz sociālā nodokļa vēl lielāku samazināšanu, es varu pievienoties visam, ko teica Makarova kungs. Mēs varētu plānot vēl lielāku samazināšanu, ja mēs varētu izlikties, ka mums nav 26% pensionāru, kam ir jāmaksā pensijas, un ka mums nav vesela virkne atvieglojumu dažādām iedzīvotāju kategorijām, kurus, otrajā lasījumā izskatot likumu par pensijām, jūs iebalsojāt. Tāpēc mans priekšlikums ir ļoti konkrēts - 5.pantā balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu un tiešām atbilstoši Satversmei nokārtot šo jautājumu, aizstāt vārdu "nepārsniedz" ar vārdu "ir", jo šeit nebūs liela problēma, vienu gadu vai divus gadus droši vien mēs vēl nevarēsim neko samazināt, jo mums ir jāsakārto šī sistēma un jānoregulē mūsu valstī šie jautājumi. Un attiecībā uz deputāta Kehra priekšlikumu es aicinu balsot par otrajā lasījumā nobalsoto un Kehra kunga priekšlikumu neatbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija un tad - Ojārs Kehris, kā deputāts. Tātad procedūra būs tāda... es atvainojos... Tiešām procedūra būs tāda - mēs vispirms balsosim par vārdiņu "ir" un pēc tam balsosim par deputāta Kehra priekšlikumu. Bet nu... jūs saprotat, citādi nevar, bet tad balsojums to rādīs, vai paliek 34% vai 33%. Nu, mēs sākām par visu, jā... Jūs gribat, ka atsevišķi... pirms katra balsojuma, ja? Jā, lūdzu. Kehra kungs, ko jūs gribējāt darīt? Jūs arī uz tribīni nācāt? Kā, lūdzu? Kā deputāts. Vēl par to vispārējo lietu. Un tad mēs sāksim balsot - atsevišķi, ja? Tad sāksim balsot - atsevišķi par vārdiņu "ir" un par 33% un 34%.

Labi! Lūdzu, - Ojārs Kehris. Kā deputāts.

O.Kehris. Par procedūru. Manuprāt, pareizi būtu, jo Gundars Bērziņš, es saprotu, nāk runāt par 5.panta otro... par pirmo arī...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, turpinām debates par 5.panta atsevišķām daļām. Sākam debates par priekšlikumu, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs. Es neatkārtošu vēlreiz šos argumentus. Juridiskais birojs ierosina aizstāt vārdu "nepārsniedz" ar vārdu "ir". Sākam debates. Lūdzu, - Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienības frakcija!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad noskaidrojām procedūru. Tikām skaidrībā, ka tiks balsots par katru punktu atsevišķi un arī debates būs atsevišķi par katru punktu, tāpēc es gribētu runāt par 5.panta pirmo apakšpunktu. Runājot par šo sociālo nodokli, neapšaubāmi, tiek piesauktas citas valstis, kurās ir ļoti augsts šis sociālais nodoklis. Tikai tiek aizmirsts, kādā stāvoklī, kādā attīstības līmenī ir šīs valstis un kāda ir šo valstu attīstības dinamika. Visās valstīs, kur ir šis milzīgais sociālais un sociālā nodokļa slogs, attīstības dinamika vai nu ir ļoti niecīga, vai tās gandrīz nav. Tad ir jautājums - kādā līmenī atrodas šīs valstis? Kāds ir ienākums uz vienu iedzīvotāju? Kādas ir sociālās garantijas un ko spēj dot šīs valstis? Tās, protams, savā līmenī spēj dot daudz. Paskatīsimies, kādā stāvoklī ir mūsu valsts! No 1990.gada līdz šim brīdim nacionālais kopprodukts salīdzināmās cenās ir nokrities par 50%. Protams, ir šī problēma - attīstība un sociālās garantijas, bet, ražošanai neattīstoties, šim kopproduktam neattīstoties, nebūs iespējas tālāk maksāt, mēs vienalga būsim spiesti palielināt šo slogu, arvien samazināsies ražošana, vienalga nespēsim nodrošināt šīs sociālās garantijas kaut minimālā līmenī. Tāpēc, neapšaubāmi, ir jāmeklē šis līdzsvars starp šo attīstību un sociālo slogu, kāds ir uzņēmējiem. Un es domāju, ka ir iespējams kaut nedaudz prognozējamā, pārskatāmā nākotnē plānot šo 33% likmi. Jo - kas notiek šodien? Es neesmu pārliecināts, ka skaitlis ir precīzs, bet tas, ka sociālā nodokļa parāds ir fantastiski liels, - tas ir skaidrs. Vismaz man ir pieejama informācija, ka tas sasniedz pat 80 miljonus latu, pārrēķinot visus... tie uzņēmumi kas ir bankrotējuši un tā tālāk... Tātad faktiski jau šobrīd skaitītājs strādā un ražošana iznīkst, un krājas šie parādi, bet nepalielinās tik ievērojami šie ieņēmumi, kaut gan, protams, ieņēmumi no sociālā nodokļa - labāk nekā citi, bet faktiski jau tas lielā mērā ir uz budžeta iestāžu darba algu rēķina. Tāpēc es domāju, ka ir jāizšķiras, un tas ko Kehra kungs teica, - tā ir taisnība. Ir taisnība, ka šobrīd mēs arvien vairāk zaudējam šā kredīta drošības, investīciju drošības ziņā. Tad citas valstis vismaz paliek uz vietas un ceļas šajos reitingos augstāk, tad mēs tā smuki arvien atkāpjamies tālāk, un arī šis sociālā nodokļa ieņēmums ir atkarīgs ne tikai no nodokļa likmes, bet no tās bāzes, cik cilvēki, cik uzņēmēji maksā. Un tas ir atkarīgs no darba vietu veidošanas politikas, no investīciju politikas. Laba darba vieta, augsti apmaksāta darba vieta maksā ļoti dārgi. Dažās nozarēs vienas darba vietas radīšana maksā 100 000 dolāru, pat vairāk. Un kādā veidā ir iespējams radīt labi apmaksātas darba vietas, labas iemaksas sociālajos budžetos, ja nav šo lielo ārvalstu investīciju? Un, manuprāt, par to ir vairāk jādomā, nevis par to, kā kraut šos nodokļus virsū nodokļu maksātājiem, uzņēmējiem. Un tāpēc sakarā ar to, ka šajās dažās izmaiņās sociālajā sfērā... Jau tā uzņēmējiem dažādos veidos tiek palielināti netiešie maksājumi, slimības pabalsti, un pārsvarā tās tomēr ir īstermiņa slimības, kaut kādas infekcijas vai saaukstēšanās. Tas jau tiek uzlikts uz uzņēmēja pleciem, tā ir faktiski nodokļa sloga palielināšana tiešā veidā. Arī citi maksājumi parādās - arvien jauni, slēpti un neslēpti -, kas arvien apgrūtina uzņēmēju izdzīvošanu. Ja nemaldos, tas ir 2001.gads, attiecībā uz kuru ir plānoti šie 33%, šī likme. Tas ir tas, uz ko vajadzētu iet, un nekas briesmīgs nenotiks, šī samazināšana būs pakāpeniska, un es aicinu tomēr izšķirties, lai arī uzņēmējiem būtu vieglāk izšķirties un saprast, ka Saeima, likumdevējs, uzņēmējus redz ne tikai kā cilvēkus, pret kuriem, kā Makarova kungs teica, ir jācīnās un kuriem ar varu jāatņem nauda, bet kā tādus, par kuriem valsts rūpējas, lai viņiem būtu iespējas strādāt, lai būtu godīga konkurence, lai viņi arī būtu ieinteresēti maksāt vairāk un uzturēt šo valsti. Es aicinu atbalstīt Kehra kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz - labklājības ministrs Bērziņa kungs.

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es savu viedokli pateicu un gribu vienīgi precizēt terminoloģiju, ko lietoja godātais deputāts Gundars Bērziņš. Gundars Bērziņš teica - sociālais slogs, un droši vien daļa uzņēmēju tā saka - sociālais slogs. Saeima man - un arī Labklājības ministrijas vārdā - ir uzlikusi atbildību par cilvēkiem, un es to nesauktu par sociālo slogu, es gribētu teikt, ka tā ir sociālā atbildība. Stāvoklis Latvijā ir tāds, kāds tas ir, un šī sociālā atbildība ir jāuzņemas. Ja šo sociālo atbildību varētu uzņemties ar mazāku līdzekļu apjomu, Labklājības ministrija tam nepretotos. Es tomēr aicinu panta otrajā daļā Kehra kunga priekšlikumu neatbalstīt un saglabāt otrajā lasījumā ieviesto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pašreiz mēs ļoti aktīvi strādājam pie nodokļiem, un es pašreiz jau presē lasu jaunu domu - sāksies taupība. Ar nodokļiem mēs esam... ļoti labi sociālo jautājumu it kā risinām, pārsvarā mēs domājam par pensionāriem, bet tajā pašā laikā mēs aizmirstam par dzimušajiem bērniem un tiem bērniem, kuri vēl nav dzimuši, patiesībā mēs aizmirstam par Latvijas tautu, kura runās latviešu valodā. Jo, mums dzīvojot ar šodienas tendencēm, es neredzu, ka Latvijā dzims latvieši. Un kāpēc? Tāpēc, ka ar šiem stingrajiem, augstajiem procentiem tieši attiecībā uz nodokļiem mēs šodien samazinām ražošanu. Praktiski ražošana ir komas stāvoklī, un, ja šodien kāds uzņēmums godīgi maksā nodokļus, tam ir jāiet "pa burbuli" un tas nozīmē, ka nebūs darba vietu.

Nākamais. Ja tagad vēl mēs palielinām to, ko jau tā pārnes uz uzņēmēju pleciem, tas nozīmē samazināt darba vietas, samazināt darba algas, un tas nozīmē, ka mūsu bērni uz skolu ies ļoti grūtā situācijā. Es gribu teikt, ka nākamajai Saeimai ir jāatrod elastīgi, optimāli likumi nodokļu lietā, lai būtu veicināta ražošana, lai būtu Latvijā darba vietas un lai cilvēks ar prieku no rīta ietu uz darbu, nevis domātu par iztiku un domātu, kā tikt galā ar nodokļu slogu. Es lūdzu, cienījamie deputāti, atbalstīt deputāta Kehra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies? Lūdzu! Ojārs Kehris - kā deputāts, "Latvijas ceļš". Es atvainojos, - mūsu debates gan turpinājās par abām panta daļām.

O.Kehris (LC).

Kas attiecas uz pirmo daļu, mums, kolēģi, laikam neatliek nekas cits, kā nobalsot tomēr par Juridiskā biroja priekšlikumu, lai gan... nu, mums jāsaprot tas, ka juristiem būtu... tas gan attiecas nevis uz Kusiņa kunga dienestu, bet uz Kabineta juristiem, jo, ja varēja izdarīt... manuprāt, varēja izdarīt, ja tas ir uzņēmēja interesēs... tomēr varēja pastrādāt un šīs juridiskās lietas sakārtot, lai citos likumos nebūtu pretrunas. Bet pašlaik mums laikam nekas cits neatliek, kā vispirms balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu, jo savādāk mums var iznākt pārmetumi likumdošanas sakārtošanas ziņā.

Otrajā daļā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos... Nu varbūt tad tiešām pabeigsim skatīt panta pirmo daļu! Jo citādi mēs aicinām visu darīt pa daļām un debatējam nemitīgi par abām daļām. Vai par priekšlikumu - 5. panta pirmajā daļā aizstāt vārdu "nepārsniedz" ar vārdu "ir" - kāds deputāts vēlas runāt? Neviens nevēlas. Debates par šo priekšlikumu pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - 5. panta pirmajā daļā aizstāt vārdu "nepārsniedz" ar vārdu "ir". Balsojam! Lūdzu rezultātu! 46 - par, 5 - pret, 19 - atturas. Pieņemts.

Turpinām debates par panta otro daļu. Lūdzu! Vai Ojārs Kehris kā deputāts vēlējās runāt?

O.Kehris. Jā, par otro daļu. Pateikšu vēl tikai dažus vārdus. Godātie kolēģi! Ja mēs runājam par šīm likmēm, kādas ir dažādās valstīs, tad var jau tās salīdzināt arī ar Vāciju, var salīdzināt varbūt ar Ameriku, var salīdzināt ar bijušo Dienvidslāviju, bet, kolēģi, būsim praktiski - Eiropas kopienā mēs nekad nebūsim ātrāk kā līdz šā gadsimta beigām! Tad, kad mēs būsim Eiropas kopienā, mēs varēsim runāt par konkurenci ar šīm Eiropas valstīm. Un nerunāsim šeit tiešām par darba algas līmeni un par citām lietām! Pašlaik mēs konkurējam - un es ļoti ceru, ka arvien vairāk konkurēsim... vismaz ir parakstījusi valdība un arī partijas ir rakstījušas savās programmās, ka mums būs Baltijas tirgus, un tas jau lielā mērā ir - ar brīvās tirdzniecības līgumu. Un mēs konkurējam Baltijas tirgū, un Baltijas tirgū mums ir 38... tur igauņiem ir 33, mums ir 31. Un tie ir... un tie šajā gadījumā ir fakti.

Darba vietas. Protams, tas ir ļoti grūts vērtējums. Pēc ekspertu vērtējuma - 36 miljoni... es atvainojos, 36 000 dolāru jeb kādi 18 000 latu, lai gan... maksā aptuveni, tas ir ļoti grūts rādītājs, tur ir ļoti lielas svārstības, bet tik daudz maksā vienas darba vietas radīšana Latvijā. Mēs, par budžetu balsojot, nobalsojām par 2 miljoniem, kuri aiziet nevis sanācijai, darba vietu radīšanai, bet aizgāja tajā skaitā Saeimas nodrošinājumam un citām vajadzībām un ļoti svarīgām lietām - Brāļu kapiem un tamlīdzīgi... Bet šo darba vietu nebūs, nebūs līdz ar to ģimenēm algu, nebūs sociālā nodokļa. Ja mēs tālāk... šis viens procents... arī varētu konkrēti izrēķināt, teiksim, to, cik daudz šo darba vietu nebūs. Es saprotu Bērziņa kungu. Tik tiešām, - pensionāri mums ir, un viņiem ir grūti, un viņiem vajag palīdzēt, bet, ja mēs to palielināsim... tikai ar nodokli, ar nodokļu slogu... Manuprāt, šeit tomēr ir tā alternatīva... Lai mums būtu, no kurienes ņemt, vispirms ir tiešām jāražo, un pēc tam var sadalīt. Lai gan tajā pašā laikā, protams, es esmu pateicīgs Labklājības ministrijai, ka viņi jau atrada iespēju iet uz šiem 34% ilgākā laika periodā. Bet, manuprāt, viņiem ir jāliek par mērķi līdz gadsimta beigām sasniegt vismaz šos 33%. Par mērķi, jo viņiem ir iespējas strādāt daudz labāk un arī daudz labāk argumentēt nākamajā Saeimā un frakcijās par to, kāpēc ir nepieciešamas pensiju reformas, normalizācija un citas lietas.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz labklājības ministrs Bērziņš, lūdzu!

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Godāto Prezidij, godātie deputāti! No šīs tribīnes daudzkārt izskan pret Labklājības ministriju vērsta kritika, ka mēs maz rūpējamies par pensionāriem, ka mēs nepalielinām pensijas, kaut gan mēs to esam darījuši savu iespēju robežās un centušies to darīt. No šīs tribīnes izskanēja arī viedoklis, ka mēs pašlaik ar šo balsojumu kaut ko taisāmies palielināt. Es kategoriski to noliedzu. Mēs jau tā ejam uz samazinājumu, un, ja mēs gribam, lai faktiski tādējādi mēs ierobežotu mūsu iespējas, teiksim, indeksēt pensijas arī nākotnē, izmaksāt visus tos pabalstus, par kuriem Saeima ir nobalsojusi, tad, protams, var iet uz šo samazinājumu. Es uzskatu, ka to nedrīkst darīt, un es pastāvu uz to, un Labklājības ministrijas viedoklis ir tāds, ka ir jāsaglabā esošā redakcija, un es tiešām aicinu visus jūs balsot par otrajā lasījumā noteikto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt otrā lasījuma redakciju, jo, redziet, mēs esam ieguldījuši ļoti daudz darba un šodien pieliksim punktu pie sociālās reformas likumdošanas, un te ir faktiski strīds par likmi, kas būs pēc 6 gadiem. Tāpat ir ierosināts, ka mēs samazinām piecu gadu laikā likmi no 38% uz 34%. Un faktiski papildināt ar vienu gadu... šobrīd, manuprāt, tas ir... nu varētu tā, bet būtu loģiskāk, ja pie šā jautājuma atgrieztos pēc 3 gadiem vai pēc 4 gadiem, tad, kad mēs būsim redzējuši, vai šī reforma ir uz pareizā ceļa un kādā veidā mēs varam samazināt likmes, jo varbūt būs tāda situācija, ka mēs varēsim vēl samazināt. Bet es domāju, ka mēs esam jau parādījuši virzību, kādai vajadzētu būt nākamajos piecos gados, un redzēsim, kā būs ar to sesto gadu pēc tam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Ojārs Kehris - kā referents. Lūdzu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Kā komisijas priekšsēdētājam man būtu jāprecizē, ka mēs nevaram vairāk atgriezties pie otrā lasījuma teksta, kā aicināja Bērziņa kungs un Elferta kungs, jo tur bija rakstīts precīzi, ka likme nepārsniedz 34%, kas apmierināja visas puses, izņemot Juridisko biroju. Pašlaik mēs jau esam nobalsojuši par Juridiskā biroja priekšlikumu... nepārsniedz. Tādēļ pie tā atgriezties mēs vairs...

Sēdes vadītājs. Nevis nepārsniedz... bet ir...

O.Kehris. Jā, jā... tātad ir tā, ka likme ir... jo otrā lasījuma redakcijā bija teikts, ka nepārsniedz. Tas ir tas, ko es, būdams komisijas priekšsēdētājs, gribēju precizēt un līdz ar to mums jābalso par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Ojāra Kehra priekšlikumu - izteikt 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Sociālā nodokļa likme ir 33% no nodokļa objekta". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 11, atturas - 5. Ir pieņemts deputāta Ojāra Kehra priekšlikums 5. pantā.

Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Šā panta otrajā daļā komisija nav atbalstījusi Gundara Bērziņa priekšlikumu - par lauksaimniecisko darbību un pašu ražotās lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādi noteikt sociālā nodokļa likmi 20% no nodokļa subjekta. Sevišķi to aizstāvēja Labklājības ministrija. Argumentēja ar to, ka šie izņēmumi un atvieglinājumi, pirmkārt, sarežģī administrāciju. Bet es varētu ielaisties garā skaidrojumā - var būt, ka Bērziņa kungs to pats jau ir saņēmis, - ka ir tāpat kā ar pievienotās vērtības nodokli: ja tas ir ilglaicīgs, tas nav izdevīgs pašiem šīs lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija!

Līdz pārtraukumam atlikušas piecas minūtes.

G.Bērziņš (LZS).

Ņemot vērā to, ar ko Kehra kungs nobeidza... es arī lielā mērā varētu tam piekrist. Tāpēc jau ir pārejas noteikumi, kur es piedāvāju to pakāpeniski palielināt, jo šeit tomēr ir viena būtiska iezīme. Šis nodoklis šobrīd ir 18,5%. Un pamēģināsim tā salīdzināt: jūs ejat vai skrienat pa ceļu, jums ir simts kilogramu svars, un jūs tā skrienat, skrienat un - bākš!- vēl simts kilogramu... Ko jūs darāt? Jūs varat paskriet? Jūs esat beigti uz vietas! Tāpat būs ar šiem kooperatīviem un individuālajiem uzņēmumiem. Esmu par šo jautājumu runājis ar kooperatīviem, kas strādā godīgi, godīgi maksā nodokļus. Viņi atklāti pateica - ja būs šis nodoklis, sākot ar 1. janvāri, viņiem ir jābeidz strādāt. Piemēram, mūsu pagastā ir kooperatīvs, kur ir 40 cilvēkiem darba vietas. Kas notiks? Vai sociālā sfēra iegūs, kad šie 40 cilvēki tūlīt tiks izmesti ārā un nespēs strādāt? Es domāju, ka daudzās vietās, kooperatīvos, laukos, ienākums uz vienu cilvēku vidēji ir 9 lati, knapi. Notiek cīņa, kā saka, par izdzīvošanu. Ja ir šīs darba vietas kooperatīvos, kāpēc tās vajag likvidēt? Ar pilnu atbildību varu pateikt, ka pieņemot uzreiz... kā jau es teicu: uzmetot vienam simtam otru simtu virsū, daudz "lîķu" būs - daudz kooperatīvu laukos beigs eksistēt. Un tas būs to cilvēku nopelns, kas nobalsos par momentānu šā nodokļa paaugstināšanu. Es neesmu par to, kāda ir civilizēta sistēma, ka jāiet ir uz vienotām likmēm, atrodot citus veidus, kādā veidā noteikt ražošanas... pabalstīt vai kompensēt. Tāpēc mans priekšlikums attiecībā uz 1999. gadu, kad ir 35% likme paredzēta, visiem izeja... arī lauksaimniekiem attiecībā uz 1999. gada 1. janvāri, uz tiem 35%... Bet pakāpeniski jau tagad vienīgajai nozarei palielinot par pusotru procentu, nākamgad - 5, un tā tālāk... Bet uzņēmēji zinās, ka tā likme tiek palielināta par 5, rēķinās biznesu. Parēķiniet, kādā veidā ir iespējams mūsu valstī taisīt biznesu! Ja attiecībā uz nākamo gadu kāds zemnieks vai, teiksim, kooperatīvā sabiedrība biznesa plānu ir izrēķinājusi, ir paņēmusi kredītu, ir ielikusi nosacījumu, cenas un tā tālāk, nodokļus, un ja pēkšņi viens nodoklis, turklāt liels, tāds, kas veido ļoti ievērojamu daļu, tiek palielināts divas reizes, kādā veidā izpildīt šo biznesa plānu? Un kā tas ietekmē kopumā uzņēmējus, darba devējus, cik darba vietu tas maksā darba ņēmējiem un cik zaudē kopumā iemaksu? Jo vispār jau netiks... tā kooperatīva nebūs, netiks maksāts ne santīms. Ne jau palielināsies, tur jau tā nelaime. Parunājiet, lūdzu, ar tiem cilvēkiem, kas tur strādā!

Un tāpēc es piekrītu arī tam, ko Kehra kungs teica: iesim uz šo vienoto sistēmu, bet iesim pakāpeniski, vēl strādājošās sistēmas nesagrausim līdz pamatiem!

Tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo arī tas jau ir kompromiss, jo tas vienīgais tomēr paredz šajā sfērā jau par pusotru procentu uzreiz no janvāra palielināt... pa pieciem gadiem. Arī man šis priekšlikums ir ļoti smags, bet tas ļaus vismaz izdzīvot, sagatavoties. Ja tiks pieņemts tas priekšlikums, kā tiek plānots, tad tas ir bezcerīgi, tas maksās darba vietas tūkstošiem cilvēku.

Es tikai gribētu teikt vēl dažus vārdus par procedūru. Šeit tas priekšlikums ir nedaudz nepareizi formulēts. Nevis papildināt šo otro daļu, bet papildināt pantu ar jaunu otro daļu un mainīt pārējo numerāciju, jo tas neiet tanī otrajā... Te ir kaut kāda pārrakstīšanās vai kaut kas tamlīdzīgs, jo ir domāts balsot par šo manu priekšlikumu kā par jaunu otro daļu, un tad pārējie pārbīdās. Tas tanī otrajā daļā īsti neiederas, un es to tā arī tiku iesniedzis, es nezinu, kāpēc tas tā tīri tehniski...

Sēdes vadītājs. Bet attiecībā uz kuru vietu tekstā jūs to ierosinājāt?

G.Bērziņš. Kā jaunu otro daļu.

Sēdes vadītājs. Bet pie 5. panta?

G.Bērziņš. Jā, jā... kā jaunu daļu, nevis kā papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Bet pantam tas būs papildinājums.

G.Bērziņš. Ā, nu jā... Tātad tā ir jauna otrā daļa, un pārējās daļas tad pārbīdās. Tāpēc es aicinu ļoti rūpīgi padomāt. Nupat beidzās priekšvēlēšanu kampaņa, man bija ļoti bieži iespējas diskutēt ar dažādu politisko partiju pārstāvjiem, kuri visi kā viens teica, ka samazināsim nodokļus. Es vienīgais biju tas sliktais, kas teica - papriekš sakārtosim nodokļus un tos nepaaugstināsim. Nu tiešām, ar vairākām partijām man bija diskusijas par nodokļiem, un tās teica, ka tos samazināsim. Kungi mīļie, nu pildiet savus solījumus! Es vismaz solīju, ka es tos nepalielināšu, un es to arī darīšu, cīnīšos par to, lai tos vismaz nepalielina. Paldies par uzmanību! (No zāles deputāts A.Rozentāls: "Bet Tevi neievēlēja!?")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu - reģistrācija! Reģistrēsimies! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

Pēc pārtraukuma runās sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs.

Kolēģi, lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies 15 deputāti:

Andris Ameriks,

Eduards Berklavs,

Aivars Endziņš,

Andris Gūtmanis,

Odisejs Kostanda,

Ludmila Kuprijanova,

Janīna Kušnere,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons...

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons ir zālē.

I.Folkmane.

Jānis Ritenis,

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Anita Stankēviča,

Zigurds Tomiņš,

Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemiet vietas! Reģistrēsimies! Zvanu! Reģistrācija. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 55 deputāti. Turpinām sēdi.

Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs, lūdzu! Turpinām debates par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" (trešais lasījums).

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Cienījamā Saeima! Es gribu atgādināt šā likumprojekta jēgu. Likumprojekts ir ekonomiskais pamats tām sociālajām garantijām, ko paredz likums "Par pensijām", likums "Par apdrošināšanu pret bezdarbu", likums "Par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem". Un normas, kas ir iekļautas sociālās drošības likumā. Tātad šis ir likums, kā rezultātā personificētās iemaksas būs pamats tālākām garantijām, ko saņems šie cilvēki apdrošināšanas riska gadījumā. Ja lauksaimniecībā nodarbinātajiem šis nodoklis ir zems, mēs pilnīgi apzināti šiem cilvēkiem samazinām sociālās garantijas vecumdienās, bezdarba gadījumā un pārējos sociālā riska gadījumos. Tad rodas jautājums, kam tas ir izdevīgi un kas to tālāk finansēs? Tādēļ, pirmkārt, es iesaku neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nopietni sagraus sociālās garantijas tiem cilvēkiem, kas ir nodarbināti lauksaimniecībā.

Otrkārt, par pašu tekstu. Kas ir lauksaimnieciskā darbība? Šo jautājumu jau 1990.gadā uzdeva toreizējais ekonomikas ministrs un atbildi tā arī nesaņēma. Vai pašu izaudzētā produkcija ir Jelgavas cukurfabrikas darbs? Pavasarī un vasarā, kad tā pārstrādā cukurniedres... Vai kompots, kurā, piedodiet man, ir ķirbji un banāni, ir pašu izaudzētā produkcija? Uz ko šī norma attieksies? Es gribu tomēr 6.Saeimas lauksaimniekiem ieteikt runāt par nodokļu politiku lauksaimniecībā, kas skar valsts budžetu, kas skar pašvaldību budžetu, bet nevar par atvieglojumiem runāt tur, kur cilvēks pelna pats sev sociālās garantijas riska gadījumā. Tādēļ vienkārši lūdzu šobrīd neatbalstīt Bērziņa kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad, pirmkārt, es gribu tomēr precizēt, lai būtu skaidrs. Kāpēc tomēr ir tāda cīņa par šo punktu? Jo šobrīd iepriekšējā sociālā likumā "Par sociālo nodokli laukiem" ir noteikts šis 18,5% nodoklis. Galvenā problēma šeit ir šī nodokļa ļoti straujā palielināšana. Tātad pēc pusotra mēneša vai drusku vairāk šis nodoklis tiek palielināts divkārši. Tātad ievērojami paaugstinot šo slogu.

Par šīm sociālajām garantijām es jau teicu. Protams, ja mans priekšlikums netiks pieņemts, es rūpīgi sekošu un, ceru, arī noskaidrošu tās darbavietas, kas tiks zaudētas, pieņemot šo likumu. Es tiešām esmu pārliecināts, ka laukos zudīs tūkstošiem darbavietu, jo daudzi kooperatīvi strādā uz "naža asmeņa", viena nodokļa palielinājums viņiem būs vienkārši nāvējošs. Es esmu par to pilnīgi pārliecināts, jo esmu rūpīgi iepazinies ar vairāku šo kooperatīvu darbu un arī viņu izmaksu shēmām. Es esmu pārliecināts, ka šiem kooperatīviem nebūs iespējas izdzīvot. Un šie tūkstoši cilvēku laukos zaudēs darbavietas un nemaksās nekādus nodokļus un nāks pēc pabalsta. Tāpēc es ļoti rūpīgi piedāvāju pārdomāt un pieņemt šo manu priekšlikumu un arī pārejas noteikumus, kas pārietu pēc tam uz šo likumu, bet pakāpeniski, veidojot kādus citus šos dotāciju mehānismus.

Es domāju, ka to, vai lauksaimnieciskā produkcija ir atšķirama vai nav, var arī lemt, tālāk precizējot Ministru kabineta noteikumos, jo es gribu atgādināt, ka vairākos nodokļos tomēr šīs normas ir un atšķirībā no iepriekšējiem nodokļu likumiem ir definēts, kas ir lauksaimnieciskā ražošana - augkopība, lopkopība utt. Ir speciāls režīms pievienotās vērtības nodoklī lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, kurā, ņemot vērā civilizēto valstu pieredzi, ir noteikta 15% piemaksa mazajiem nodokļu nemaksātājiem laukos. Tā ka jau šobrīd pastāv šī prakse par to, ka nodokļu politikā lauksaimnieciskā ražošana tiek definēta un dalīta. Ja tas notiek vienā vai otrā nodoklī vai transporta nodevā, vai pievienotās vērtības nodoklī, vai peļņas nodoklī, vai uzņēmumu ienākuma nodoklī, tas ir atšķirīgs lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem - 3000 latu netiek aplikti, faktiski visos nodokļos šī lauksaimnieciskās produkcijas ražošana tiek definēta. Ja jau visos, vai tad nu vienā sociālajā nodoklī radīsies problēmas? Protams, ir kaut kādi saskares punkti, kurus ir grūti precīzi noteikt - šo sadalījumu -, bet tāpēc arī "jumta" likumā ir ļoti precīzi noteikts, ka likums skaidro pašu likumu un Ministru kabineta noteikumi. Tajos jautājumos, kur ir neskaidrs, Kabinets pieņem lēmumu, kādā veidā tas tiek pielietots, un nav nekādu problēmu. Tāpēc es tiešām ļoti rūpīgi lūgtu iedomāties to situāciju, kāda veidosies. Es saprotu sociālo un labklājības ministru, un, lielā mērā pateicoties viņam, notiek šīs sistēmas sakārtošana, un neapšaubāmi pēdējā laikā ir izdarīts ļoti daudz. Tur es izsaku visu cieņu ministra kungam. Bet šajā gadījumā tomēr domāsim, kādas būs sekas šai ievērojamai nodokļu paaugstināšanai. Es aicinu ļoti rūpīgi izvērtēt un atbalstīt manu priekšlikumu, kas ļaus saglabāt laukos tūkstošiem darbavietu un, pakāpeniski pilnveidojot šo sistēmu, pāriet uz civilizētu sociālo nodokļu maksājumu shēmu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - labklājības ministrs. Lūdzu!

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Deputāts Gundars Bērziņš ļoti precīzi pateica, ka ir vesela virkne atvieglojumu, kas paredzēti laukiem un lauku ražotajai produkcijai un pārstrādes uzņēmumiem. Viņam ir pilnīga taisnība, ka uzņēmējdarbība laukos ir jāveicina ar dažādiem nodokļiem, ar dažādiem nodokļu atvieglojumiem, ar īpašām investīcijas programmām, ar īpašām reģionālās attīstības programmām. Ja mēs pieņemam Gundara Bērziņa piedāvāto redakciju, tādā gadījumā faktiski mēs jau šodien pasakām, ka sociālās garantijas laukos dzīvojošajiem un strādājošajiem naudiskā izteiksmē ir uz pusi mazākas nekā tiem, kas dzīvo un strādā pilsētās. Jo situācija jau ir tāda - plus filozofija un viss tas, kas jau ir visos tajos pieņemtajos likumos -, ka cilvēkam šīs sociālās garantijas ir atkarībā no tā, cik viņš savā konkrētajā rēķinā ir iemaksājis. Ja mēs šodien apriori pasakām, ka ir jāmaksā divreiz mazāk, tas nozīmē, ka arī bāze šim aprēķinam būs šis divreiz mazākais skaitlis. Ja ir nepieciešamas kādas subsīdijas vai atbalsts kādiem īpašiem uzņēmējiem, tad tas ir jādara ar dotāciju no valsts budžeta apdrošināšanas maksājumos. Tāpēc es aicinu balsot par komisijas piedāvāto redakciju un neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Tātad komisija, iepazinusies ar Gundara Bērziņa priekšlikumu un uzklausījusi ministra Bērziņa argumentus šeit un arī Makarova kunga argumentus komisijas sēdē, vienbalsīgi aicina neatbalstīt deputāta Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu - papildināt 5.panta 2.punktu ar šādu tekstu: "par lauksaimniecisko darbību un pašražotāju lauksaimniecības produkcijas pārstrādi un noteikt sociālā nodokļa likmi - 20% no nodokļu objekta". Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 13, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Trešajā daļā mēs esam atbalstījuši Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

O. Kehris. Ceturtajā daļā mums ir jāatbalsta Juridiskā biroja priekšlikums, jo tas jau izriet no mūsu pirmā balsojuma par 5.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

O.Kehris. Sestajā daļā komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu, proti, svītrot normu, ka šo maksājumu likmi nosaka Ministru kabinets. Manuprāt, šī diskusija jau mums bija, jo, ja likmi nevar noteikt Ministru kabinets, - un to, manuprāt, mēs izdarījām ar balsojumu 5.panta pirmajā sadaļā, - tad arī šeit mums ir jāatbalsta Juridiskā biroja priekšlikums, un būtībā tad arī, manuprāt, Bērziņa kunga priekšlikums ir daļēji ņemts vērā, jo konkrētas likmes nav bijušas iesniegtas, arī ministrija nebija gatava tās iesniegt, jo neatbalstīja šajā daļā Gundara Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, sākam debates!

G.Bērziņš (LZS).

Kāpēc tomēr šis priekšlikums... Es piekrītu, ka daļēji tas ir iestrādāts komisijas pieņemtajā Juridiskā biroja formulējumā - izslēgt 2.pantu, tātad uzliek Kabinetam noteikt šīs likmes, bet pamatā tomēr tas nav atrisināts. Man šeit teica, ka nodokļi netiek paaugstināti. Šis ir tas pants, kur papildus tiek uzlikts jauns nodoklis, jo šīs summas līdz šim tika maksātas iekšā sociālajā nodoklī vai citādā veidā tika kompensētas, bet šobrīd tiek pieprasīta šī atsevišķā samaksa. Tad tomēr likumdevējam ir jānosaka vai nu maksimālie griesti, vai kritēriji, kādā veidā šī summa tiek uzlikta vai kā viņa tiek realizēta. Tāpēc es tomēr prasītu balsot par maniem priekšlikumiem, jo, ja ir skaidrs, kādas ir šīs likmes, kāda ir šī shēma, tad tā arī ir jāuzraksta. Nevis tā, ka par šiem gadījumiem atļausim uzlikt un, piemēram, atsevišķā vietā ierakstīsim un vēl būs atsevišķām profesijām 5, 10% klāt. Es tomēr iebilstu pret to un, ja šobrīd Labklājības ministrijai nav skaidrs, kāda ir maksimālā likme vai kāds ir mehānisms, tad piedāvāju svītrot šo pantu. Un tad, kad būs pilnīga skaidriba par šīm te likmēm... arī likumā, kas tika iepriekš skatīts, es neatradu precīzi šīs te likmes. Arī tur ir atsauce uz Kabinetu - tiesības uzlikt nodokļus un noteikt šīs likmes, es domāju, ka tā nav pareiza kompetenču sadale. Nodokļu likmes var noteikt tikai Saeima, un Kabinets var tās tikai samazināt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs ierosināt savā priekšlikumā svītrot 5.panta 6.punktu. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Visu jā!") Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Cienījamā Saeima! Es pēc profesijas esmu vēsturnieks un mazliet esmu pastudējis 2. un 3.Saeimas darbību un Ministru kabineta darbību tajā laika posmā. Un tad Saeima neapšaubīja Ministru kabineta tiesības noteikt šo apdrošināšanas likmes sadalījumu pa apdrošināšanas veidiem. Šobrīd mēs sākam diskutēt, vai mēs to drīkstam atdot Ministru kabinetam vai ne. Kāpēc? Lai būtu skaidrs, piemēram, apdrošināšana pret bezdarbu. Ja pēkšņi bezdarbs aug, tad ir nepieciešams palielināt sociālā nodokļa daļu, kas tiek novirzīta bezdarba ierobežošanai. Ja kādā no nozarēm pēkšņi krasi pieaug nelaimes gadījumi darbā, piemēram, šobrīd tas ir ļoti raksturīgs mežsaimniecībai, nedrīkst pieļaut, ka šī nozare turpinās dzīvot uz citu nozaru rēķina. Ja, piemēram, skolotāju vidū nav arodsaslimstības, es nezinu, kāpēc no skolotāju darba algām apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām būtu jānosaka tikpat liela likme kā tiem, kas strādā ķīmiskajā rūpniecībā vai kur citur. Tieši tādēļ Labklājības ministrija nevar atbalstīt Gundara Bērziņa priekšlikumu un lūdz balsot par komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt? Nevēlas. Godātie kolēģi! Par procedūru. Divi balsojumi. Pirmais - deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - svītrot 5.panta 6.punktu. Pēc tam komisijas priekšlikums, kurā tā atbalsta Juridisko biroju. 5.pantā izslēgt 6.daļas otro teikumu. Un kā vienmēr, ja ne viens, ne otrs negūst vairākumu, paliek sadaļas iepriekšējā redakcija. Vai zvans ir bijis? Lūdzu, balsojam par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu - svītrot 5.panta 6.punktu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 20, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad lūdzu, balsosim komisijas priekšlikumu. 5.pantā izslēgt 6.daļas otro teikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. Nākamie papildinājumi skar šī panta 9.daļu, kur ir Juridiskā biroja redakcionālie labojumi. Aicinām tos atbalstīt. Un līdzīgi 11.daļā Juridiskais birojs ierosina "minimālās mēnešalgas" aizstāt ar "latiem", proti, ar 150 latiem piecu minimālo mēnešalgu vietā, un mēs aicinām to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Precizitātes labad 6.pants un attiecīgie punkti. Ja es pareizi saprotu.

O.Kehris. 6.panta 9. un 11.punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. 7.pantā ir saņemti priekšlikumi par 3.punktu, kur Juridiskais birojs iesaka izslēgt vārdus "pasta adrese". Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Man ir ļoti neērti, bet nu tās divas iekaviņas ir daļas. Bet viena iekaviņa - punkts. Acīmredzot tur...

O.Kehris. Tas ir daļa, ja?

Sēdes vadītājs. Tā iznāk. Tā komisija ir iesniegusi. Ja divas iekaviņas.

O.Kehris. Jā. Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk!

O.Kehris. Līdzīgi arī ir 5.daļā. Arī atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

O.Kehris. Tālāk seko 9.pants, kur ir deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - papildināt 9.pantu ar vārdiem "maziem un vidējiem uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām", kuru komisija, tiesa, Gundaram Bērziņam klāt neesot, neatbalstīja, ņemot vērā Labklājības ministrijas argumentus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Pirmais. Es gribētu paskaidrot, kāda ir šī priekšlikuma jēga, kāpēc tas ir tieši šinī pantā. Iepriekšējos pantos ir noteikts, ka darba devējs katru mēnesi maksā šo nodokli. Šis vienīgais pants runā par to, ka ir kaut kāds savādāks maksājumu vai taksācijas periods uzņēmējiem. Un ja šobrīd tas ir plašākam uzņēmēju lokam, varbūt 3 mēnešos - reizi ceturksnī - varētu maksāt, tad pēc šīs jaunās formulas tikai pašnodarbinātās personas. Tātad tie, kas nodrošina, tas ir, zemnieku saimniecība, ja tur nav neviena algota darba spēka, varbūt kaut kāda amatnieku saimniecība un tā tālāk. Bet ir ļoti liels skaits mazo uzņēmēju, kuriem ir viens vai divi cilvēki un kuriem bija tiesības šobrīd iesniegt reizi ceturksnī atskaiti un maksāt. Šobrīd pants paredz, ka viņiem katru mēnesi jābrauc. Satiksme, piemēram, laukos un citur, nav tik laba, lai varētu bieži izbraukāt.

Otrs. Mēs esam gājuši pa šo ceļu citos nodokļos - pievienotās vērtības nodoklī ir noteikts, ka taksācijas periods ir mēnesis, bet pēc maksātāja iesnieguma - ar neregulāru ražošanas ciklu - Ieņēmumu dienests var noteikt citu taksācijas periodu, un zinu, ka ražotājiem, lauksaimniekiem, ir noteikts, piemēram, trīs mēnešos, reizi ceturksnī, iesniegt. Tātad šī shēma kopumā ir ievērota nodokļu likumdošanā. Šeit tiek nezin kāpēc prasīts visiem, arī mazajiem, kur ir viens nodarbinātais cilvēks, braukt katru mēnesi un skriet uz šo Sociālo fondu. Protams, tas ir ļoti skaisti, bet ir jautājums, vai šeit tiks galā. Jo tomēr jāapzinās arī tas, ka ievērojami paplašinājies šo nodokļu maksātāju loks. Zināšanas par nodokļiem, sevišķi mūsu mainīgajā situācijā, kad mēs mainām, - un šis likums arī tūlīt stāsies spēkā, - mēs nespējam šo informāciju aizvadīt līdz šim plašajam lokam, nodokļu maksātāju lokam, tas ir, ar pievienotās vērtības nodokli, ar šiem rēķiniem haoss turpinās vēl līdz šim brīdim, kaut gan 1.maijā likums stājās spēkā, kaut cik sakārtot atbilstoši likumam nespējam. Un šeit mēs atkal gribam kaut ko būtiski mainīt un palielināt šo termiņu mazajiem, visiem uzņēmējiem, lai brauktu katru mēnesi maksāt. Uzņēmumu ienākumu nodokļa likumā ir skaidrots, kas ir mazais un vidējais uzņēmējs. Tur ir precīza definīcija, kā no trim parametriem divi ir jāizpilda, lai viņš nebūtu pieskaitīts pie šiem mazajiem uzņēmējiem. Tāpēc es tiešām nezinu, kāpēc vajadzētu tā sarežģīt šo situāciju un neļaut šiem mazajiem uzņēmējiem maksāt reizi ceturksnī un iesniegt šīs atskaites par sociālo nodokli. Es tomēr aicinātu rūpīgi pārdomāt, protams, ja gūs uzvaru. Jo faktiski jau šobrīd es tā redzu, ka gūst mums pārsvarā uzvaru šis te nodokļu fiskālais aspekts. Naudu, mums vajag ļoti daudz naudas un saprātīgas sociālās garantijas ir jāsniedz. Ņemsim tik naudu un beigās attapsimies, ka nav no kā ņemt. Es tomēr ierosinātu padomāt par to, vai šis aspekts veicinās vai neveicinās šo uzņēmēju attīstību.

Un otrs. Vai sociālie dienesti nebūs spiesti palielināt štatus, palielināt izmaksas šo nodokļu administrēšanai, jo tad, kad notika izmaiņas, kad tika palielināts loks, kā savā laikā par iedzīvotāju ienākumu nodokli brīdinājām, ka ievērojami tiek palielināts loks, tad piedodiet man, ieņēmumu dienestos bija rindas koridoros. Nodokļu maksātāji, lai nomaksātu savus nodokļus, stāvēja rindā. Tas tā ļoti solīdi. Es baidos, ka arī šeit veidosies tāda pati situācija. Protams, ja tas tā tiks nobalsots, es katrā ziņā atlicināšu laiku un nedaudz pakontrolēšu, vai tas tiešām nebeigsies tā, ka sociālie dienesti vienkārši ar šo lielo plūsmu netiks galā, cilvēki, lai nomaksātu nodokļus, būs spiesti vēl pastāvēt rindā, lai varētu savu naudiņu atdot. Pēc kāda laika būsim spiesti palielināt štatus un apkalpojošo personālu, lai varētu apkalpot, un beigās viss tas palielinātais ieņēmums vai tas, ko mēs zaudēsim tajos divos mēnešos, kuros it kā šī daļēji neiemaksātā summa būs jākreditē, būs izlietots "lietderīgi" - nodokļu administrēšanas apkalpošanai. Man bail, ka tā tas iznāks. Tāpēc es ierosinu atbalstīt manu priekšlikumu gan šinī, gan nākošajā daļā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Precizēsim! Šeit ir - papildināt 9.pantu ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām. Šim pantam ir daļas.

G.Bērziņš. Es varu precizēt. Aiz vārdiem "pašnodarbinātās personas maziem un vidējiem uzņēmējiem un zemnieku saimniecībām".

Sēdes vadītājs. Tātad panta nosaukums tas ir.

G.Bērziņš. Pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Labi. Paldies. Sociālo lietu valsts ministrs - Makarova kungs. Un pēc tam deputāts Aristids Lambergs.

Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Man dažkārt nav skaidrs, uz ko tomēr orientējas mūsu valsts turpmākajā dzīvē. Ja mūsu valsts tautsaimniecība tiešām turpmāk atbalstīs sīko un vidējo uzņēmēju darbību, tad skaidrs, ka perspektīvā tie kļūs par lielākajiem nodokļu maksātājiem. Viņu īpatsvars palielināsies. Tādā gadījumā, ja naudu no šiem cilvēkiem mēs saņemsim reizi ceturksnī, man ir jautājums, kādai rezervei ir jābūt Sociālās apdrošināšanas fonda rīcībā, lai reizi ceturksnī - pēc izplūdušas formulas pēc 15.datuma - savāktu naudu un izmaksātu pensijas. Bet varbūt pēc šī priekšlikuma arī pensijas turpmāk mēs maksāsim vienreiz ceturksnī? It īpaši es gribētu atgādināt vienu lietu. Lauki šobrīd nodokļa īpatsvarā ir apmēram 6%, bet no savāktās summas mēs laukos izmaksājam 25%. Tātad mēs vāksim no sīkiem un vidējiem uzņēmumiem pēc izplūduša termiņa reizi ceturksnī un varbūt pensijas arī maksāsim reizi ceturksnī. Tas ir viens, ko es gribētu pateikt.

Otrkārt. Bērziņa kungs, naudu nemaksā Sociālās apdrošināšanas pārvaldē. To pārskaita uz šīs pārvaldes kontu. Nav rindu, lai pārskaitītu naudu, it īpaši, ja šie sīkie un vidējie uzņēmēji strādā legāli, izmantojot Latvijas banku pakalpojumus. Protams, ja nauda netiek virzīta caur bankām, bet tiek uzpirkta produkcija, nemaksājot nodokļus, tad viss ir kārtībā. Tātad šis mērķis ir maksimāli neļaut naudai virzīties caur banku, ieviest skaidrās naudas norēķinus un tālāk turpināt krāpt sociālās apdrošināšanas budžetu. Tādēļ es lūdzu tomēr, ņemot vērā, ka, ja viņš ir pašnodarbinātā persona, tajā skaitā arī pats sevi nodarbina savā zemnieku saimniecībā, viņš tiešām maksā reizi ceturksnī, atskaitās reizi ceturksnī. Bet, ja viņš ir atbildīgs arī par citu savā īpašumā strādājošo, ir jāmaksā regulāri, jo tās tomēr ir papildu garantijas tiem 26% Latvijas iedzīvotāju, kas saņem pensijas. Tādēļ es lūdzu neatbalstīt deputāta Bērziņa priekšlikumus - 9.panta pirmajā un otrajā daļā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam Gundars Bērziņš, otrreiz.

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Arī es, tāpat kā valsts ministrs, aicinu neatbalstīt Gundara Bērziņa iesniegumu, jo praksē - varu runāt par ārvalstu praksi - sociālais nodoklis un vispār nodokļi, kuri tiek atvilkti no darbinieku algām, jāiemaksā katru nedēļu, nevis mēnesi vai ceturksni. Katru nedēļu, jo prakse rāda, ka cilvēki ir cilvēki. Ja šī nauda netiek iemaksāta, tieši tā viņa tiek izmantota un daudzos gadījumos izdota un neieplūst valsts kasē. Šis ļoti nopietns punkts, tādēļ es lūdzu un aicinu visus deputātus neatbalstīt deputāta Bērziņa priekšlikumu. Tas nestrādās un novedīs valsti pie bankrota. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Nu, nu!")

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, otrreiz, lūdzu! 5 minūtes.

G.Bērziņš. Pirmais, ko es gribētu prezicēt Makarova kunga teiktajā: caur bankām pārsvarā maksā lielie, nu, varbūt vidējie arī maksā bankās, mazie maksā tieši budžetā, skaidrā naudā, un tas nav ar banku starpniecību, viņiem ir jābrauc tieši uz šo rajonu nodaļu, lai samaksātu. Otrs - par to, vai radīsies zaudējumi un kā tas ir civilizētās attīstītās zemēs, katru reizi nedēļā. Te ir tikai viena maza nianse. Mums nevienā vietā nav noteikts, kad un cik bieži ir jāmaksā alga. Es kā uzņēmējs varu noteikt, ka es maksāju reizi ceturksnī, un uzrādu, aizvedu sociālo atskaiti, ka nulle jau šajā mēnesī, es neesmu maksājis. To pašreizējā likumdošana nevienā vietā man neaizliedz darīt. Tāpēc, ja runā par šīm sistēmām un tā tālāk, tad ir jāsakārto viss pārējais. Jāreglamentē, kādā veidā tiek maksātas algas, kad ir jāizmaksā, cik ilgā laikā un tā tālāk. Šobrīd es kā uzņēmējs varu noteikt, ka es maksāju algu reizi ceturksnī, un neviens likums man to šobrīd neaizliedz. Šī lieta nav sakārtota, un tas rada tikai papildu sarežģījumus, tad, kad visas šīs lietas sakārto. Ja kā Amerikā, tad noteikti tur ir reglamentēts, ka algu izmaksā reizi nedēļā, un tad tas viss ir kārtībā. Ir nedēļas ienākums, maksā nodokļus. Vai divreiz mēnesī, tad arī maksā šos te, bet es piedāvāju civilizēti sakārtot visas šīs lietas, nevis taisīt kaut kādu haosu un arī ievērojami pasliktināt šo stāvokli, jo šobrīd jau ir šī esošā situācija, ka mazie var maksāt reizi ceturksnī, tā viņiem ir ievērojama situācijas pasliktināšana. Transporta shēma, transports, piemēram. Vai mazajiem uzņēmējiem katram ir šis transporta līdzeklis? Vai autobusu satiksme nodrošina uzņēmēja nokļūšanu šajā centrā? Nenodrošina. Lamberga kungs lieliski zina, cik ir dotācijas sabiedriskajam transportam Amerikā - 60-70%, un transports nodrošina visu šo tīklu. Pie mums viņš nenodrošina, jānāk 18 kilometri kājām, lai nomaksātu nodokļus, un vēl jāpastāv rindā. Tāpēc es pieļāvu, ka neapšaubāmi ir civilizēti jārisina, bet civilizēti, pakāpeniski ejot, ņemot vērā visus faktorus. Un ja mēs vienā vietā ejam uz šo civilizēto sistēmu, tad ir jāveido visa sistēma, nevis jāizrauj atsevišķi posmi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - labklājības ministrs.

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Man tiešām ir drusku neērti to teikt, bet man tas ir jāpasaka - Latvijas Darba likumu kodekss reglamentē algas izmaksu un alga ir jāmaksā divas reizes mēnesī. Šodien jautājums ir tāds, ja mēs pensijas gribam maksāt katru mēnesi, tad mums katru mēnesi arī jāiekasē apdrošināšanas maksājumi, ja mēs pensijas taisāmies maksāt vienu reizi ceturksnī, tad mēs varam atļauties šādi mainīt likumu par sociālo nodokli. Mums šī nauda ir nepieciešama regulāri katru mēnesi, lai izmaksātu pensijas un tā kā - Gundars Bērziņš jau ļoti pareizi uzsvēra - mazo un vidējo uzņēmēju īpatsvars Latvijā ir liels un pieaugs arī turpmāk, tad līdz ar to arī šis naudas ienesums, lai cik tas būtu liels vai mazs, ir ļoti nozīmīgs, tātad, godātie deputāti, es aicinātu balsot par komisijas sagatavoto variantu un noraidīt Gundara Bērziņa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents runās? Lūdzu!

O.Kehris. Kolēģi, viena piezīme, ka mazie nav sīkie un sīkie nav mazie, uzņēmēji ir mazie un vidējie uzņēmēji un tiešām nevajag lietot terminu "sîkie". Bet par šiem priekšlikumiem: arī komisija, uzklausot un izvērtējot tiešām pēc būtības gan tos argumentus, ko teica Bērziņa kungs, gan visvairāk šo izmaksu stabilitāti, jo pensijas ir jāmaksā par katru mēnesi, iesaka neatbalstīt Gundara Bērziņa priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim. Zvanu! Par Gundara Bērziņa priekšlikumu 9.pantā - sociālā nodokļa maksāšanas kārtība un termiņi pašnodarbinātām personām - papildināt ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 17, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad par nākamo Gundara Bērziņa priekšlikumu...

O.Kehris. Es sapratu, ka Gundars Bērziņš uzskatīja tos par saistītiem ...

Sēdes vadītājs. Līdz ar to mēs... Gundars Bērziņš sakarā ar mūsu balsojumu neuztur savu priekšlikumu... (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Es atvainojos, bet viena detaļa tomēr šajā priekšlikumā ir.") Viņš atvainojas, kāda detaļa tomēr ir.

G.Bērziņš (LZS).

Es atvainojos, bet tomēr viena detaļa šajā otrajā priekšlikumā ir, jo šeit ir tātad sociālais nodoklis līdz kārtējā gada ceturkšņa pēdējā mēneša 15.datumam, tātad šīs pašnodarbinātās personas maksā nodokli, piemēram - pēdējais ceturksnis ir oktobris, novembris, decembris - decembrī līdz 15.datumam, nevis kā tas ir parasti un kā tas ir šobrīd: pēc ceturkšņa tanī mēnesī līdz 15.datumam, protams, manā formulējumā pēc ceturksnim sekojošā mēneša, kur šis "pçc" vārds ir domāts uz šo mēnesi, nevis datumu, varbūt arī nav visai precīzi noformulēts, bet tomēr ideja ir tāda, ka maksā nevis pirms ceturkšņa beigām jau mēneša 15.datumā, bet pēc ceturkšņa beigām tanī 15.datumā, un tāpēc šeit ir grūti... Tā kā šeit tie pašnodarbinātie nav atrunāti, es tomēr lūgtu balsot par šo priekšlikumu un varbūt redakcionāli precizēt, jo šī ideja ir skaidra, šeit pietrūks varbūt tomēr viena vārda pirms tā "15", lai nebūtu saprotams, ka pēc šī 15.datuma, šis pēcvārds attiecas uz šo mēnesi. Es domāju, ka tā ir pašreizējā prakse, es domāju, ka Labklājības ministrijai arī šeit nevajadzētu būt pārāk lieliem iebildumiem.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šajā gadījumā es atbalstu Gundaru Bērziņu, tas ir tikai loģiski, ka nevar iemaksāt nodokļus, kuri vēl nav izmaksāti jeb nav nopelnīti, tātad ir vienmēr... un tā arī ir pasaules prakse, ka līdz ceturkšņa nākamā mēneša 15.datumam ir jānokārto jeb jāiemaksā šie nodokļi, šajā gadījumā lūdzu atbalstīt deputāta Bērziņa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Redzat ir tā, ka deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums šobrīd ir nekorekts un, ja tas tiks atbalstīts tādā nekorektā redakcijā, tad arī tā izpilde būs attiecīgi nekorekta. Līdz ar to Labklājības ministrija šobrīd tādā redakcijā to nevar atbalstīt, tādēļ es tomēr lūdzu balsot par komisijas viedokli. (Starpsauciens no zāles: "Vajag redakcionāli precizēt.")

Sēdes vadītājs. Zvanu! Debates pabeigtas. Vai referents vēlas? Nevēlas runāt referents. Deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - mainīt 9.panta otro apakšpunktu un izteikt šādā redakcijā: sociālā nodokļa summa par gada ceturksni (trijiem mēnešiem) jānomaksā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 8, atturas - 14. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim vēlreiz. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 8, atturas - 20. Priekšlikums ir pieņemts. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Mçs zaudējām.")

O.Kehris. Kolēģi, nākamais priekšlikums skar 11.pantu, kur deputāts Gundars Bērziņš iesaka papildināt ar jaunu 6.punktu, proti, par to, ka precizēt, ka pārņemt apsaimniekoto un privatizēto valsts uzņēmumu rezervētās daļas pensiju fondiem un ka darbības ar šo rezervēto daļu apsaimniekošanas un līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Arī Labklājības ministrijas pārstāvji komisijā piekrita šim, un komisija lūdz atbalstīt šādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad iepriekšējā priekšlikumā tur ir redakcionāls precizējums, tāpēc ka tas "pçc" attiecas uz mēnesi, nevis uz datumu, tā ka Labklājības ministrijai tur iebildumi, bet par šo daļu. Šī daļa ir ļoti būtiska, jo mēs nepārtraukti strīdamies, mazajiem, lielajiem, ātrāk, lēnām, lielāku nodokli, bet nedomājam par citiem līdzekļiem, kas varētu tikt izmantoti pensiju izmaksai un kas netiek apsaimniekoti. Un viena no tādām būtiskām, teiksim, izšķērdībām ir šobrīd pensiju fondiem rezervētās daļas privatizētajos valsts uzņēmumos, kur neviens viņus nepārstāv, akcionāru sapulcēs nepiedalās, neaizstāv, nedomā, kā strādāt ar šiem 5% vai vairāk procentiem, kas ir privatizētos uzņēmumos rezervēti pensiju fondiem. Un ir ļoti dīvaini, ka nevis Ministru kabinets vai kāda cita struktūra domā, kā viņus vai kuri apsaimniekos, un nāk ar šo priekšlikumu, bet, ka tas ir jāsniedz deputātiem, jo, vienkārši redzot to bezsaimnieciskumu, kādas daļas šo privatizēto uzņēmumu netiek apsaimniekotas. Un kabinetam, protams, ir jāizšķiras, kādā veidā viņi tiek apsaimniekoti, kādā veidā, kad ienāk šīs dividendes, viņas tiek realizētas, kā, kur izmaksātas, kāda ir kārtība, ar šīm akciju daļām strādājot, vai viņas var pārdot vai nevar, mainīt vai iegūt vēl lielākas daļas, kā nodarboties. Es redzu, ka šis ir būtisks priekšlikums, kas būtiski paplašina, rada, parāda jaunus avotus, no kā maksāt pensijas, nevis tikai tādā veidā, kā domāja, ka mēs atkal uzņēmējiem vēl vienu nodokli uzliksim, vēl vienu procentu, divus procentus, liksim biežāk maksāt un tā tālāk. Tas ir viens no tiem alternatīviem avotiem, es domāju, ka ir vēl šādi avoti, un vēl šeit varētu domāt, kādā veidā palielināt to naudas daudzumu, ko mēs varam izmaksāt sociālo garantiju nodrošināšanai. Paldies par uzmanību un pateicos, ka šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs.

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Es runāšu ļoti īsi. Mēs atbalstām Gundara Bērziņa priekšlikumu un esam priecīgi, ka šī norma būs ielikta likumā, taču vienlaicīgi es gribētu informēt, ka jau Finansu un budžeta komiteja valdībā akceptēja, ka sociālās apdrošināšanas fonds kļūst par šo līdzekļu pārvaldītājiem. Paldies par likuma normu, bet nevajag mums pārmest tur, kur mēs tiešām jau strādājam. (Starpsauciens no zāles: "Ar divu gadu novēlošanos.")

Sēdes vadītājs. Skaļāk, lūdzu, sakiet, lai to var stenogrammā ierakstīt! (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Ar divu gadu novēlošanos.") Piefiksēju stenogrammai jūsu starpsaucienu.

Lūdzu, referents! Tur jau nav ko debatēt.

O.Kehris. Mēs esam priecīgi, ka visi ir priecīgi un aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu? Nav. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

O.Kehris. Nākamais priekšlikums skar 13. panta 2. apakšpunktu, kur Gundars Bērziņš ierosinājis uzticēt noteikt kārtību Ministru kabinetam un nevis Labklājības ministrijai, tam arī labklājības ministrs piekrita, un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Es pieņemu, tas ir abās vietās...

Sēdes vadītājs. Jā, tieši tā.

O.Kehris. 14. pantā ir saņemts deputātes Kuprijanovas priekšlikums, viņa bija aicināta uz komisijas sēdi, bet arī neaizstāvēja komisijas sēdē savu priekšlikumu. Daļēji, bet tikai daļēji tas neietver visu viņas priekšlikumu, tas ir arī atspoguļots Juridiskā biroja redakcijā, un komisija, tātad kā ir redzams šeit, neatbalsta deputātes Kuprijanovas priekšlikumu, bet lūdz atbalstīt jaunu redakciju, kas ir izteikta Juridiskā biroja variantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem ? Nav, pieņemts. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Pārejas noteikumi, godātie kolēgi! Šeit pārejas noteikumos pirmais priekšlikums ir Gundara Bērziņa, ko mēs lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

O.Kehris. Nākamais ir deputāta Kehra priekšlikums, kurš šeit būtu atbalstāms, jo pēc būtības tas jau ir izlemts mūsu iepriekšējā balsojumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Nākamais skar deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu... kurš ir saistīts ar mūsu balsojumu, tas tika noraidīts. Tā, ja? Līdz ar to arī šeit komisijai ir tāds pats viedoklis kā iepriekš, proti, viņu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr domāju, ka šis priekšlikums ir balsojams tādā sakarā, ka 5.panta 1. daļā tika pieņemta 33% likme, un visu pārējo nodokļu likmju transformācija no 38 pakāpeniski uz šo 33 ir ielikta pārejas noteikumos, un šī daļa attiektos uz... vienkārši ieliekot varbūt pilnu teikumu, uz kuru... uz tiem nodokļu maksātājiem, kas bija šī likuma, pašreiz spēkā esošā likuma 3. panta 3. daļā minēti tātad lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji, kādā veidā pakāpeniski viņiem šis nodoklis tiek palielināts. Te ir vienkārši problēma nedaudz ielikt šinī te sākumā šo pilno teikumu un tad attiecināt šo nodokļu pakāpenisku paaugstināšanu šādā režīmā, un es šeit tomēr neredzu arī problēmas, jo, ja arī tiktu pieņemts tanī likumā, kur bija 5. daļa... 2. daļa mans priekšlikums, divdesmit, ka tur tīri juridiski radās nelielas problēmas, ka šis nodoklis it kā nevar būt lielāks par šiem 20%. Tāpēc šī pārejas formula, lai izlīdzinātu pašreizējo likumdošanu, pašreizējo šo te likuma daļu, kur attiecas atvieglojumi, un pieietu pie šī vienādā, es domāju, ka viņi ir balsojami un es aicinātu tikai tos deputātus, es izskatīju to sarakstu, kas neatbalsta šos te atvieglojumus laukiem, piemēram, arī mani ļoti pārsteidza "Saimnieka" pārstāvja Kreitusa kunga šis te neatbalsts, jo viņš bija viens no tiem, kas uzstājās pret nodokļu nepalielināšanu, viņš šobrīd nobalsoja par divkāršu nodokļa palielināšanu laukiem, tomēr skatīties un varbūt saskaņot savus vārdus ar darbiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu atbalstīt šo Gundara Bērziņa priekšlikumu un uzsvērt, ka viņš nav pretrunā ar balsojumu par 5. panta 2. punktu. 5. pantā mēs nobalsojām par perspektīvo likmi, kad, kāda viņa būs tad, kad likums stāsies pilnā spēkā pēc pārejas noteikumu darbības, kā saka, izbeigšanās. Un acīmredzot 5. pantā balsojums bija ļoti loģisks un pareizs - noraidot 20% likmi. Šeit varbūt ir tikai viena īpatnība, ka tādā gadījumā, pieņemot Bērziņa Gundara priekšlikumu 1999. gadā... tādā gadījumā lauksaimniecībā būs 35, 2000. gadā - 34, un 2001. gadā - 33, tā kā mēs nobalsojām 5. pantā. Tā kā pretrunas nav, uzskatu, ka lauskaimniecībā likmei jāpieaug pakāpeniski ne uzreiz, un aicinu atbalstīt šo Gundara Bērziņa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valsts ministrs un ministrs nāk vienotā ierindā... bet tad jūs izlemiet paši, kurš pirmais runāsiet. Lūdzu, sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Cienījamie kolēģi! Es negribētu atkārtot to diskusiju, kas bija pie 5.panta 2. daļas. Principā tas ir atkārtojums un tas, kā es vēlreiz saku, pasliktinās to pašu laukos nodarbināto cilvēku problēmu, jo par viņiem būs vienkārši iemaksāts mazāks sociālās apdrošināšanas maksājums. Es jau tobrīd teicu, ka šī politika ir jāizkopj citos nodokļu veidos. Un gribētu atgādināt, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis uz lauksaimniecībā nodarbinātajiem individuālajiem ražotājiem sāk strādāt tad, un tikai tad, ja viņu gada ienākums pārsniedz 3000. Tātad no šīs normas viņi ir atbrīvoti no šī maksājuma. Arī peļņas nodoklis ir samazināts, varbūt, ka vajadzīgas vēl papildu garantijas un atvieglojumi, bet šie atvieglojumi nedrīkst būt likumā, kas tieši skar viņu personīgās summas, ko viņi saņems pie riska gadījuma. Nu nevar šos cilvēkus nolikt nelīdzvērtīgā stāvoklī ar pilsētu iedzīvotājiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Es diemžēl tagad nevaru konstatēt... jūs otrreiz runāsiet? Jā, lūdzu, 5 minūtes!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Zināma loģika Makarova kunga teiktajā bez šaubām ir. Bet situācija veidojas tāda, ka kooperatīvajām, tām SIA, kas darbojas, būs jāizvēlas divi varianti - vai nu viņš maksā lielo nodokli tagad uzreiz, kā Bērziņa kungs teica, jau ar 200 kg viņiem būs jāsāk skriet pie iepriekšējiem 100 kg, vai likvidējas, bet es domāju, ka praktiski dzīvē būs trešais variants, kas būs kaut cik pieņemams gan vienam, gan otram - nemaksās oficiāli, bet maksās konvertā. Un neienāks vispār un atradīs izeju kā izdzīvot.

Es domāju, ka uz to mums nevajadzētu iet un tāpēc jārisina jautājums tā, kā Gundars Bērziņš piedāvā - pakāpeniski. Un, Makarova kungs, esmu dziļi pārliecināts, ka kooperatīvi nav spējīgi tādu slodzi uzreiz pacelt un viņi meklēs risinājumu, ka nemaksās, bet maksās konvertā pēc vienošanās. Un cilvēki, kuriem jāmeklē darbs un nebūs citas iespējas atrast darbu, būs spiesti tam piekrist. Gala rezultātā mēs ar šāda likuma, teiksim, uzreiz palielinājumu, panāksim tieši pretējo - nevis palielināsim ienākumus budžetā, bet samazināsim - un veicināsim likuma neievērošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti un arī ministra kungs! Vispirms mēs esam nobalsojuši par vārdu nevis "likme nepārsniedz", bet "likme ir". Tas acīmredzot vairāk nav diskutējams un tas būtu jāpieņem un jūsu priekšlikumos vai vienā vai otrā... bet nevis vārdi "nepārsniedz", bet "likme ir"... Lūdzu, ministrs Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ministrs).

Godāto Prezidij, godātie deputāti! Mēs, diskutējot par šiem atvieglojumiem un atkal un atkal piedāvājot tos pašus atvieglojumus, par kuriem mēs izdiskutējām 5. pantā, visu laiku it kā neatceramies to, ka mēs visos likumos, kurus mēs esam pieņēmuši, esam nomainījuši filozofiju. Jo pašlaik ir tā - atvieglojums kādam tiek noteikts, un uz citu rēķina notiek šī pārdale, tā kā Makarova kungs teica - lauki iemaksā 6%, bet saņem 21% laukā no sociālā budžeta ieņēmumu kopapjoma, tad šī filozofija, par kuru mēs esam visi izdiskutējuši, nobalsojuši, tā ir tāda, ka katrs cilvēks saņem proporcionāli tam, ko viņš ir iemaksājis iekšā un šeit parādās gan cilvēku atbildība, gan valsts atbildība. Tas, ko, es vēlreiz atkārtošos varbūt, bet tas, ko piedāvā Gundars Bērziņš, tas ir noteikti, ka 1996. gadā visiem lauksaimniekiem sociālās garantijas ir divreiz mazākas, jo mēs ar likumu viņiem liekam maksāt divreiz mazāk. Tātad summa, no kuras viņiem rēķinās sociālo pabalstu, garantijas risku gadījumos, būs divreiz mazāka. Šeit nav nekādas loģikas. Pat ja to nobalso no Labklājības ministrijas viedokļa, tur nevarētu būt nekādi īpaši iebildumi, vienkārši mēs šos cilvēkus nostādām nelīdzvērtīgā situācijā, te nav loģikas. Šim priekšlikumam nav juridiskas slodzes. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - otrreiz. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Pirmām kārtām jau nelīdzvērtīgā situācijā mēs nostādām tad, ja ienākumi ir dažādi. Mani tad... tagad ļoti pārsteidz, lai mēs tā vienādi tās sociālās garantijas noteiktu, kāpēc Labklājības ministrija neierosināja cilvēkiem, piemēram, ar ienākumu līdz 100 latiem noteikt 50 vai 60%, jo viņiem arī ir mazāk - viņiem ir ienākumi mazāki, mazāki maksājumi, garantijas arī būs mazākas. Varbūt, ka tad te arī vajadzēja tā padomāt un tā, ejot pēc koncepcijas, noteikt - jo mazāki ienākumi, jo lielāka nodokļu likme, tad sociālās garantijas izlīdzinātos un būtu vienādākas. Kāpēc Labklājības ministrija, ejot uz tādu koncepciju, neievēro viņu līdz galam?

Otrs būtiskākais, ka es jau neesmu pret šo sistēmu, kā jūs redziet, pakāpeniski šī sistēma izlīdzinās un 1999. gadā sasniedz vienotu likmi. Tur jau ir tas priekšlikums, bet atšķirībā no Labklājības ministrijas es piedāvāju evolūciju nevis revolūciju. Es neesmu pēc dabas revolucionārs. Graut un lauzt un momentā... Evolūcija, kas nodrošina šī paša mērķa sasniegšanu pakāpeniski, nesagraujot to, kas ir šobrīd. Un tā ir mana un labklājības ministra šobrīd atšķirība. Viņš ir revolucionārs, es piedāvāju evolūciju un jums ir izšķiršanās - kā balsot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, varbūt precizētu... nevis par revolūcijām un evolūcijām, bet par tiem procentiem, jo mums jau būs jābalso par procentiem. Un, piemēram, tiešām, jautājums... viņu jāsaskaņo ar iepriekšējiem balsojumiem, iepriekšējais balsojums ir 34%... es atvainojos, 33%... 34 bija otrajā lasījumā. Lūdzu, varbūt... Jūs debatēs vai kā referents, vai noslēdzam debates? Jā, lūdzu, lūdzu... Vairāk nav debatētāju? Debates ir pabeigtas un lūdzu referentu!

O.Kehris. Godātie kolēģi, es tiešām lūgtu būt ļoti uzmanīgiem. Es runāšu šeit tikai par formālo pusi, par būtību jau diskutēja abi pretējo pušu pārstāvji. Bet, kolēģi, lasīsim, kas ir piedāvāts! Un šie ir pārejas noteikumi, par kuriem mēs pašlaik diskutējam. Un piedāvājums ir papildināt pārejas noteikumu 5. panta 2. punktu ar to, ka līdz ar 5. panta 1. daļas spēkā stāšanās dienai sociālā nodokļa likme nepārsniedz... un tālāk tiek dots šis samazinājums. Paņemsim tagad mūsu jau nobalsoto 5. panta 2. punkta redakciju, kurš jau ir nobalsots. Un tur tiek rakstīts, ka, ja sociāli apdrošinātā persona ir nodarbināta algotā darbā, sociālo nodokli darba devējs un darbinieks, arī ierēdnis, ierēdņa kandidāts, maksā vienādās daļās. Kolēģi, šeit nav runas vairs ne par kādiem zemniekiem, nav runas ne par maziem, vidējiem uzņēmumiem, ne kooperatīviem. Es varbūt kaut ko nesaprotu, kolēģi, bet, manuprāt, nu... jūs drusku vedat mūs maldināšanā. Ja mēs nobalsotu pašlaik šo pārejas noteikumu Gundara Bērziņa piedāvātajā redakcijā, mums ir jāsaprot ar visu atbildību, ka tas attiecas nevis uz kooperatīviem un to, par ko runāja Gundars Bērziņš, bet viņš attiecas uz visu, jo mēs nevaram atgriezties pie tā, kas jau ir nobalsots. Tāpēc es šeit tiešām... deputātus būt ļoti uzmanīgiem, jo emocijās debates tika izraisītas it kā atgriezties pie jau izšķirtā jautājuma, manuprāt, tas nav tik ļoti korekti - atgriezties pie jau nobalsotā. Jo, ja man būs jāparaksta šis, tad es taču nevaru šeit... es varu parakstīt, ka pārejas noteikumos ir iebalsots tas, kas ir un nevis... te nav neviena runa par tām lietām, par ko jūs iestājāties. Tas būtu mans komentārs kā komisijas priekšsēdētājam.

Sēdes vadītājs. Jā, bet es lūdzu referentu tā arī formulēt savu priekšlikumu, ka sakarā ar to, ka tādā un tādā pantā ir nobalsots tas un tas, šis priekšlikums nav balsojams. Es tikai to formu jums pasaku, es nezinu, kā jūs pats gribat to pateikt un tad nu deputātiem ir jālemj, vai atgriezties vēlreiz un pārbalsot vai...

O.Kehris. Saprotiet, formāli es nevaru pateikt, ka viņš nav balsojams. Bet deputātiem ir jāsaprot tas, ka šie procenti attieksies nevis uz to, par ko runā Gundars Bērziņš, bet attieksies uz nobalsoto redakciju, proti, uz absolūti visiem. Tas ir... jo 5.2. ir nobalsotā redakcijā... ir palikusi otrā lasījumā nobalsotā, tā attieksies arī, kā te ir rakstīts, uz ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem un uz visiem pārējiem. Te es lūdzu būt ļoti uzmanīgiem un līdz ar to es, protams, kā komisijā... nu mēs lūdzam to neatbalstīt, bet es tiešām kā komisijas priekšsēdētājs varu teikt, ka tas var ļoti sagraut jau, jo šeit vairs nav runas tikai par vienu maksātāju grupu, kas bija kādi 6% no kopējā budžeta, ir runa par 100-procentīgu no visiem... un tāpēc es tiešām aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad divi balsojumi. Pirmais deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - papildināt pārejas noteikumu 5. panta 2. punktu un tālāk jums ir teksts un deputāta Ojāra Kehra priekšlikums. Tas ir cits. Papildināt pārejas noteikumu 4.punktu ar likmi šādā redakcijā. Par deputāta Kehra priekšlikumu runāsim tātad vēlāk, bet tagad balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu. Es nolasīšu, lai nebūtu nekādu pārpratumu. Papildināt pārejas noteikumu 5.panta 2.punktu ar "lîdz 5.panta pirmās daļas spēkā stāšanās dienai sociālā nodokļa likme nepārsniedz 1996.gada 1.janvāri". Es atvainojos, tad ir "sociālā nodokļa likme ir ar 1996.gada 1.janvāri - 20% no nodokļu objekta, ar 1997. gada 1.janvāri - 25% no nodokļu objekta, un ar 1998.gada 1.janvāri - 30% no nodokļu objekta, ar 1999.gada 1.janvāri - 35% no nodokļu objekta". Balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 26, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu tālāk, referent!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Deputāta Kehra priekšlikums un Juridiskā biroja jau principā šeit mums būtu jāņem vērā, jo viņi jau ir nobalsoti, gan ir... un ja bija nobalsots likuma 33...

Sēdes vadītājs. Līdz ar to nav balsojami šie priekšlikumi. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Tālāk pārejas noteikumu variantā mums būtu atkal jāatbalsta deputāta Kehra priekšlikums, jo tas jau ir izšķirts arī iepriekš un sociālo lietu ministra Makarova priekšlikums šeit nebūtu nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Bet noteiktāk tās lietas! Tātad saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem sociālo lietu valsts ministra Makarova priekšlikums nav balsojams. Tā iznāk.

O.Kehris. Jā. Un ir pieņemts deputāta Kehra.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Tālāk ir jau deputātes Kuprijanovas priekšlikums, kurš ir iestrādāts sociālo lietu ministra Makarova priekšlikumā un līdz ar to arī komisija aicina atbalstīt, izteikt Makarova kunga redakcijā, kas ir saistīts ar iekšlietu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām, kur vēsturiski šī pensiju sistēma ir bijusi nedaudz savādāka. Tātad līdz 50% maksā darba devējs un tiek parādīts, kādās proporcijās tas notiek, šī pāreja līdz 2001.gadam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi par komisijas priekšlikumu? Lūdzu, Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Tomēr ir iebildumi, jo ne tikai šis ierindas komandējošais sastāvs maksā. Ir jau desmitiem gadu veca kārtība, kā, piemēram, autobusu šoferiem, kādā veidā tiek aprēķināti 55%, piemēram, Autobusu parks pagājušajā gadā, es neatceros precīzu skaitli, cik ir nomaksājuši šajā papildu sociālajā nodoklī, un neviens nav aizgājis ieprieksējā šajā laikā pensijā. Tātad papildus maksāt. Ja ir runa par visiem šiem maksājumiem un vēl ir skolotāji un vēl citi, kuriem ir šīs pensijas, kas ir ātrāk, kāpēc tikai viena kategorija tiek minēta likumā? Ja vispār ir runa par šīm izdienas pensijām, par šiem papildus sociālā nodokļa maksājumiem, tad jāiet ir par visiem, nevis par vienas kategorijas. Man, piemēram, nav skaidrs, jo šādā formā, kāda vajadzība ir likt vienu šo kategortiju, neapliekot, piemēram, autobusu šoferus, kur šobrīd ir vislielākā neskaidrība. Maksā milzīgas summas Autobusu parks papildus sociālo nodokli, pamatojoties vēl uz kaut kādiem 15 gadus veciem normatīviem. Tāpēc es iebilstu, ja nav šeit visu izdienas pensiju sistēmas, tad šeit nevajag. Vajadzīgs atsevišķs likums, kādā veidā un kā tiek formēts un kādi ir šie papildu maksājumi, un kādas iestājas tiesības.

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V. Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Cienījamā Saeima! Manā priekšlikumā ir ietverta visa šobrīd pastāvošā izdienas pensiju sistēma ar nolikumiem par izdienas pensijām un par iekšlietu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām. Viss, kas šobrīd ir, šeit ir ietverts spēkā. Ar šo normu mēs stimulēsim šos strādājošo darba devējus veidot šos darba pensiju fondus. Tādēļ, lūdzu, nediskutēt, bet vienkārši atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par sociālo lietu valsts ministra priekšlikumu, es atvainojos, tas jau pēc tam ir komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, un līdz ar to tas ir komisijas priekšlikums, par kuru Gundars Bērziņš lūdz balsot. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 6. Pieņemts.

O.Kehris. Kolēģi! Pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā pārejas noteikumos ir Juridiskā biroja, kurš min, ka ar šā likuma spēkā stāšanos, zaudē spēku likums "Par sociālo nodokli", kas bija spēkā līdz šim. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tas izriet no mūsu pirmā balsojuma jeb pirmā pieņēmuma pašā sākumā, sākot likumprojektu apspriest.

O.Kehris. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 6. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir 29. likumprojekts "Par valsts pensijām". Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Pēteris Elferts - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sāksim ar dokumentu nr. 2125, kur ir likuma teksts, kā komisija to liek priekšā Saeimai trešajā lasījumā, un ir tabula, dokuments nr.2125-a.

Vispirms es gribu pateikt, ka deputāti ir iesnieguši priekšlikumus, bet lielāko tiesu tie ir redakcionāla rakstura labojumi. Tātad valodnieciski.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai jums nav iebildumu, ja mēs saglabāsim iepriekšējo kārtību? Referents nosauc precizēto pantu, es lūdzu jūs, vai jums nav iebildumu un mēs tad ejam tālāk. Bet tur, kur ir deputātu iesniegumi vai jūs gribiet debatēt, dodiet zīmi, ceļot roku vai rakstot iesniegumu, tas ir, pieteikumu debatēm, nav iebildumu? Nav. Lūdzu, sākam!

P.Elferts. Katrā ziņā es uzsvēršu tās vietas, kur ir deputātu priekšlikumi.

1.pants. Ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 2.pants. Likuma uzdevums. Precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?

P.Elferts. 3.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?

P.Elferts. 4.pants. Precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

P.Elferts. 6.pants. Precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

P.Elferts. 7.pants. Precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 8.pants. Precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 9.pants sadalās vairākās daļās un pirmajai un otrajai daļai ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Trešās daļas 1.punkts ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 2.punkts ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 3.punkts ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

P.Elferts. Sociālo lietu valsts ministrs ir ierosinājis papildināt 9.pantu ar jaunu ceturto daļu. Tas ir, komisija ieklausījās Juridiskā biroja viedoklī, ka šis priekšlikums nebūtu pieņemams, jo tas būtu īstenībā iekļaujams sociālā nodokļa likumā, kuru mēs tikko apspriedām, bet tā kā tas nebija tajā likumā, tātad Makarova kungs ierosināja to šajā, tas ir, ka no valsts budžeta veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas par strādājošiem invalīdiem Saeimas noteiktā apmērā. Faktiski principā komisija atbalstīja, bet pēc būtības, bet nesaskatīja iespēju iestrādāt to šajā likumā, jo likumā nebūtu konkrēts finansiālais segums. Bet, ja pieņems šādu normu, tad vajadzētu, apspriežot valsts budžetu, būt konkrētai ailītei, kura papildinātu sociālās apdrošināšanas iemaksas tieši strādājošiem invalīdiem. Tas būtu faktiski jāpieņem, pieņemot valsts budžetu.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Nav. Tālāk!

P.Elferts. 9.pants, ceturtā daļa. Ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Trešās daļas 4.punkts... Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

P.Elferts. 10.pants. Precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Otrās nodaļas nosaukumu ieteikt jaunā redakcijā, lai būtu skaidrība, nomainot valsts sociālā apdrošinājuma principu - ar "Tiesības uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 11. pantā ir jauna redakcija. Apspriežot šo likumu otrajā lasījumā, Seiles kundzei bija priekšlikums, faktiski iebilde, ka mēs bijām iestrādājuši 2.punktā, ka sievietēm faktiski var pieprasīt priekšlaicīgi saņemt vecuma pensiju. Šeit mēs esam noņēmuši šo pretrunu, bet ir pilnīgi skaidri pateikts, ka sievietēm, kuras sasniegušas 55 gadu vecumu, ir tiesības priekšlaicīgi saņemt vecuma pensiju. Tātad šīs pretrunas ir noņemtas.

Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Par 11.panta redakciju.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Jā, šī redakcija ir zināmā mērā kompromiss starp visiem variantiem, un arī es varētu piekrist tādam nelielam pārveidojumam. Tas nozīmē, ka sievietes, kuras ir sasniegušas 55 gadu vecumu, labprātīgi var aiziet pensijā, ja viņas to vēlas. Tās, kuras vēlas turpināt strādāt, var arī turpināt strādāt. Un tomēr, ir viena nianse, uz kuru es vēlētos, lai atbild referents savā nobeiguma runā par šo pantu. Jo šādā gadījumā tās sievietes, kas ir sasniegušas 55 gadu vecumu, protams, saskaņā ar tām izmaiņām, kuras mums ir citā likumā par pensiju izmaksāšanas kārtību, nesaņems pilnu algu un pilnu pensiju. Pilnu algu un pilnu pensiju viņa saņems pēc 60 gadu sasniegšanas. Es lūdzu precizēt, vai tas tā ir. Acīmredzot tas ir tā. Varbūt, ka tas ir normāli, jo mūsu budžeta līdzekļi nenodrošina šādas lielas izmaksas. Un principā es varu piekrist šādai redakcijai un neiebilstu pret viņu, kā šeit ir.

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāji pieteikušies nav. Debates pabeidzam. Lūdzu, referent!

P.Elferts. Mēs komisijā arī ļoti daudz runājām tieši par šo pantu, un kādā veidā mēs varētu iestrādāt šo normu, ka sievietēm būtu tiesības aiziet pensijā ātrāk, nekā tas ir paredzēts. Es gribu pakavēties pie tās situācijas, kādā mēs esam attiecībā uz demogrāfisko stāvokli. Šobrīd 1,9 strādājošie uztur vienu pensionāru. Nākamajos 15 gados mūsu demogrāfiskā situācija būs tāda, ka 1,6 strādājošie uzturēs vienu pensionāru, un uzskatījām, ka ir nepieciešams paaugstināt pensiju vecumu, bet sapratām, ka Saeima šobrīd varbūt neizrāda pilnīgu sapratni par tieši šī jautājuma nepieciešamību. Un tāpēc mēs paredzam deviņu gadu laikā, pārejam uz to, ka gan vīriešiem, gan sievietēm pensijas vecums būs 60 gadi, bet ka sievietēm 55 gadu vecumā šajā pārejas posmā un arī turpmāk būs tiesības aiziet pensijā. Un tas būs pēc viņas izvēles. Tātad, ja sieviete aiziet šajā pārejas posmā 56 gadu vecumā, tad, kad viņa sasniedz to pensijas vecumu, tad viņa varēs strādāt, gan saņemt algu, gan saņemt pensiju. Bet tajā laika posmā, starp 55 un 60, tas nav paredzēts, jo faktiski mēs esam iestrādājuši to normu, ka šī ir brīvprātība, respektīvi, sieviete var brīvprātīgi izvēlēties, vai iet pensijā vai ne, jo pamatpensija ir pensija, ko izmaksā pēc tam, kad tu esi nostrādājis. Pirms ej pensijā, tu saņem algu, un pēc tam pensiju. Bet mēs saprotam mūsu situāciju šodien, ka ir arī jāizmaksā strādājošajiem pensionāriem gan algas, gan pensijas. Es ceru, ka tas apmierina.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

P.Elferts. 12.pants - precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

P.Elferts. 13.pants - precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 14.pants - precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 15.pants - precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 16.pants. Nosaukumu jaunā redakcijā un izslēgt panta pirmo daļu, un precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 17.pants. Es gribu pakavēties pie šī panta, jo mums ir ienākušas vairākas vēstules no Latvijas Invalīdu biedrības un uztraukums ir tāds, ka šobrīd invalīdi saņem invaliditātes pensiju, bet pēc šā likuma, sasniedzot pensijas vecumu, viņi saņemtu vecuma pensiju. Tātad šeit grib ieviest, lai būtu pilnīga skaidrība par to, ka invalīds turpina saņemt savu invaliditātes pensiju, bet, sasniedzot pensijas vecumu, te ir tāda norma, ka, lai nevarētu būt tā, lai, sasniedzot pensijas vecumu, zaudē invaliditātes pensiju, saņemot vecuma pensiju, kura ir mazāka nekā invaliditātes pensija. Tātad te ir, ka ir tiesības saņemt vecuma pensiju invaliditātes pensijas vietā, bet nekādā gadījumā nevar samazināties pensiju izmaksas summa. Un to mēs esam iestrādājuši, pieņēmuši jau otrajā lasījumā, un es atkal pakavēšos pie pārejas noteikumiem, lai nebūtu nekādu pārpratumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

P.Elferts. 18.pants - precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 19.pants - precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 20.pants - precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 21.pants - precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. Tāpat 22.pants - panta nosaukums un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 23.pants. Precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 24.pants - precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 25.pants - precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 26.pants - precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

P.Elferts. Trešā nodaļa. Nodaļas nosaukuma precizējums no "Pensijas piešķiršana" uz "Valsts pensijas piešķiršana".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 27.pants - precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 28.pants - precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 29.pants - precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 30.pants - precizēta panta redakcija un nosaukums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 31.pants - precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. Precizēts ceturtās nodaļas nosaukums - mainot "Pensiju izmaksas" uz "Valsts pensiju izmaksas".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 32.pants - precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 33.pants - precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 34.pants - precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 35.pants - precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 36.pants - precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 37.pants - precizēts panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. 38.pants - precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. Un pārejas noteikumu 1.punkta redakcija ir precizēta, bet ir arī ierosinājumi pie 3.punkta.

Sēdes vadītājs. Par pārejas noteikumu 1.punktu vēlas runāt Jānis Kokins.

P.Elferts. Es varbūt. Jo tas ir pie 1.punkta 3.apakšpunkta. Un es varētu izskaidrot, ka pie šī punkta ir deputāta Kokina un deputāta Resnā priekšlikums. Ja drīkst, ja?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

P.Elferts. Saeima otrajā lasījumā pieņēma, ka apdrošināšanas stāžam, ir runa par pielīdzināto periodu, ka apdrošināšanas stāžam pielīdzināts arī politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā un izsūtījumā pavadītais laiks trīskāršā apmērā, bet Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos pēc Krievijas klasifikācijas - pieckārtīgā apmērā. Un ņemot vērā iebalsoto redakciju otrajā lasījumā un deputāta Resnā priekšlikumu, komisija ierosina jaunu redakciju - iekļaujot daļēji Kokina kunga priekšlikumu, bet pilnībā deputāta Resnā kunga priekšlikumu. Tātad mēs papildinām faktiski, ka tām personām, respektīvi, Ministru kabinets nosaka, kuros rajonos būtu šo pielīdzināto rajonu Galējos Ziemeļos, tātad rajonus, kas uzskatāmi par Galējiem Ziemeļiem un tiem pielīdzinātiem rajoniem, nosaka Ministru kabinets. Tām personām, kurām šis stāžs noteikts seškārtīgā apmērā, aprēķinot stāžu, tiek saglabāts. Tas ir pēc deputāta Resnā kunga priekšlikuma. Tātad nebūtu pretrunu ar esošo, jo dažiem represētajiem ir šis seškārtīgais stāžs. Tātad komisijas vārdā es aicinu atbalstīt komisijas variantu, kur mēs esam daļēji iestrādājuši deputāta Kokina priekšlikumu un pilnībā deputāta Resnā kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies. Irēnu Folkmani - Saeimas sekretāra biedri - lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Pēc pārtraukuma turpināsim debates, un runās Jānis Kokins. Bet tagad, lūdzu, uzmanību!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! 12.28 nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Eduards Berklavs, Aivars Endziņš, Andris Gūtmanis, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis...

Sēdes vadītājs. Gunārs Meierovics ir zālē.

I.Folkmane. Valdis Pavlovskis, Jānis Ritenis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Anita Stankēviča, Zigurds Tomiņš un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš ir zālē.

I.Folkmane. Zigurds Tomiņš zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Zvaniet, lūdzu! Rezultātu! Reģistrējušies 48 deputāti. Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Reģistrējamies. Rezultātu, lūdzu! Reģistrējušies ir 52 deputāti.

Turpinām debates. Izskatām likumprojektu "Par valsts pensijām". Deputāta Kokina priekšlikums, pārejas noteikumi. Lūdzu - Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība.

J.Kokins (LZS).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir iekš tam, ka savā laikā Augstākās padomes Prezidijs nenoveda šo lietu līdz galam, un izveidojās tāda situācija, ka vienā un tajā pašā lēģerī Ziemeļos vieniem politieslodzītajiem bija koeficients - 6, citiem šobrīd - 3, lai gan viņi atradās vienā un tajā pašā lēģerī. Pagājušajā reizē mēs iebalsojām it kā kaut kādu vidējo - 5. Faktiski es piedāvāju, lai būtu taisnīgi, tiem, kuru šobrīd ir vairākums - paliek "6", bet tiem, kuriem bija "3" un šodien it kā jau ir "5", arī būtu "6". Tad beidzot taisnīgums būtu atjaunots, jo vairs būtiski tas mūsu budžetu neiespaidos. Ja runā atklāti, lieta ir tā, ka gaužām šo cilvēku skaits dabiskā ceļā turpina samazināties, jo šie visi ir cilvēki gados, ļoti veci. Tāpēc es iestājos par to, lai būtu beidzot kopējais koeficients "6". Ne jau tā, ka, kurš agrāk paspēja noformēt dokumentus, tam ir "6", bet kurš drusku nepaspēja vai citu apstākļu dēļ, tam šodien ir "3" vai turpmāk it kā "5" būs kopējais, tādēļ aicinu jūs balsot. Es iestājos par balsojumu - par seškārtēju šī stāža ieskaitījumu apdrošināšanas stāžā par šo periodu.

Sēdes vadītājs. Valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Jā, par represētajiem runājot, protams, ir ļoti grūti runāt pret priekšlikumu, bet deputāta Kokina kunga priekšlikumā ir pēc Krievijas klasifikatora. Es nezinu, kādā veidā Labklājības ministrija nodrošinās samērā mainīgo Krievijas klasifikatoru un pēc kura klasifikatora tad mēs ņemsim vērā - vai to, kas bija 1960.gadā, vai to, kas ir spēkā 1985.gadā, vai to, kas būs spēkā 2000.gadā, tādēļ tomēr es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Divi balsojumi - balsojums par deputāta Kokina priekšlikumu un pēc tam - komisijas priekšlikums. Debates esam pabeiguši. Nav vairs neviena, kas runā? Nav. Vai jūs, referent, vēlaties runāt? Lūdzu!

P.Elferts. Gribu vienkārši papildināt to, ko valsts ministrs Makarova kungs teica, ka mēs nekādi nevaram iekļaut citu valstu normas mūsu likumdošanā tik tiešā veidā. Mēs varam pārņemt pieredzi no citām valstīm, bet ne ierakstīt citu valstu... šeit pēc Krievijas klasifikācijas. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt komisijas priekšlikumu, kur faktiski šīs normas daļēji ir pieņemtas, un tiem, kuriem ir šis stāžs, seškārtīgā apmērā aprēķināt... Stāžs tiek saglabāts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 12, atturas - 25. Nav kvoruma. Zvanu lūdzu! Balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 12, atturas - 35. Nav pieņemts. Balsosim par komisijas priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

P.Elferts. Vēl par šo punktu ir deputāta Kokina priekšlikums, kurā viņš ierosina divkāršot darbu stāžu tiem cilvēkiem, kuri ir nepamatoti notiesāti. Tātad tie būtu tie, kuri uz priekšu varētu būt nepamatoti notiesāti vai nu ieslodzījumā, vai nometinājumā, vai izsūtījumā. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo šī nav nekāda Pensiju likuma norma.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Es gribētu vērst uzmanību, ka šis mans priekšlikums tieši skar Pensiju likuma normas. Lieta ir tā, ka padomijas laikos bija cilvēki, kurus vienkārši arestēja, aizveda kaut kur, noturēja kādu laiku lēģerī vai nometinājumā Ziemeļos, bet pēc tam viņus atlaida. Tādā ziņā ir runa par šiem cilvēkiem. Tad faktiski viņi bija uz laiku nepamatoti ieslodzīti un pēc tam atlaisti. Lūk, kāpēc viņiem būtu vismaz jādubulto tas stāžs, tādēļ pieprasu balsojumu un aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Kārtību par to, kā tiek kompensēts cilvēkiem, kas tiešām ir bijuši nepamatoti aizturēti, nosaka cits likums - Civillikums. Otrkārt, šie cilvēki ir tiesīgi pieprasīt "sâpju naudu" par ciestajiem zaudējumiem, arī to, ka viņi varēja maksāt sociālās apdrošināšanas maksājumus, bet nav nomaksāts... iegūt šo naudu un veikt šīs izmaksas. Es vienkārši lūdzu jūs saprast, ka šī nav Pensiju likuma norma, tādēļ lūdzu atbalstīt komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina ierosinājumu: "Nepamatoti tiesātiem (reabilitētiem) ieslodzījumā, nometinājumā un izsūtījumā pavadīto laiku ieskaita apdrošināšanas stāžā kā divkāršotu darba stāžu attiecīgajos novados strādājošiem uz brīvprātīgo darba tiesisko attiecību pamata. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 14, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

P.Elferts. Pārejas noteikumos ir precizēta 2.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. Ir precizēta 3.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. Precizēta 4.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. Precizēta 6.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. Precizēta 7.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. Precizēta 8.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. Precizēta 9.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. Precizēta 10.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. Es atvainojos, tas ir par 1.un 2.apakšpunktu, bet par 3.punktu ir komisijas priekšlikums. Un par šo priekšlikumu gribētu informēt, ka komisija ir atbalstījusi to, ka politiski represētām personām ar apdrošināšanas stāžu vīriešiem - 25 gadi, sievietēm - 20 gadi koeficienta apmērs būtu 1,1, nevis 1,15. Tātad 1,1, bet tajā pašā laikā komisija arī daļēji atbalstīja Gunāra Resnā priekšlikumu, jo tas saistās ar tiem, kuri būs pensionāri. Un atbalstījām Gunāra Resnā priekšlikumu, ka palielinām par šo pašu koeficientu 1,1 arī pensijas politiskajiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

P.Elferts. Precizēta 11.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

P.Elferts. Precizēta 12.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. Ir precizēta 13.punkta redakcija un ir izslēgta pēdējā daļa, kas saistās ar to, ka, ja personas pēc šī likuma spēkā stāšanās nav strādājušas, tad viņām pielīdzina vidējo algu. Tātad šo normu mēs izņēmām ārā, lai nebūtu tā, ka cilvēki, kuri nav strādājuši, saņem lielāku pensiju nekā tie, kuri ir strādājuši. Vienkārši sakārtošanas labad.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Elferts. Ir precizēta 15. punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Arī 16. punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

P.Elferts. Un, kā es jau minēju, mēs daļēji atbalstījām deputāta Resnā kunga priekšlikumu, ka politiski represētām personām agrāk piešķirtās vecuma pensijas pārrēķināmas, piemērojot koeficientu 1,1.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Precizēta 17. punkta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Un ir precizēta 19. un 18. punkta redakcija, iekļaujot to 18. punktā. Un te ir tas pārejas noteikumu punkts, par ko es jau agrāk runāju, - ka šeit ir aizsargātas invalīdu tiesības ar to, ka 18. punkta 2. apakšpunktā ir pēdējā rindkopa: "Invaliditātes pensijas vietā piešķirtā vecuma pensija invaliditātes laikā nedrīkst būt mazāka par invaliditātes pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Tātad līdz ar to ir izslēgts iepriekšējās redakcijas 19. punkts, jo tas ir iekļauts 18. punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 12. punkts ir precizēts kā jaunais 19. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Ir izslēgts 4. un 5. apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Un ir izslēgts 21. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Izslēgts 22. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Tie būtu visi priekšlikumi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts pensijām" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 7, atturas - 2. Pieņemts likums.

Nākošais ir likumprojekts "Augstskolu likums". Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā Jānis Vaivads, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Vaivads (LC).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu Augstskolu likumā pamatā ir redakcionāli komisijas precizējumi, kā arī vairāku deputātu - Gorbunova kunga, Siliņa kunga, Vaivada kunga - ierosinājumi.

1. pantā ir deputāta Gorbunova kunga priekšlikums - papildināt 3. rindkopu ar tekstu "un izglītības dokumentu izsniegšana pēc studiju programmas apguves". Tas ir atbalstīts un arī iekļauts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemta komisijas redakcija.

J.Vaivads. Ir priekšlikums - svītrot arī skaidrojumu, ko nozīmē termini "emeritus", "ex officio", par cik tas ir tikai divās vietās lietots, un tur, šajos pantos, šo terminu jēga ir atsegta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. 2. pants ir tikai precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 3. pantā ir deputāta Gorbunova priekšlikums - papildināt pantu ar "profesionālās augstskolas" jēdziena skaidrojumu, un tāds skaidrojums arī ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Vai pret komisijas redakciju nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk!

J.Vaivads. 4. pants ir tikai redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 5. pants - tāpat. Sestais...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, tomēr par katru atsevišķi... Pret 5. pantu nav iebildumu?

J.Vaivads. 6. pants arī ir precizēts redakcionāli, un 6. pantā ir arī Gorbunova kunga priekšlikums - aizstāt vārdu "apmācības" ar vārdu "mâcības", kas pēc būtības precīzāk atbilst.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Vaivads. 7. pantā ir arī Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt otrajā daļā vārdus "Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu un". Tas arī atbilst lietas būtībai, jo pirms akreditācijas tādu lietot nebūtu pareizi.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. 8. pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 9. pants - precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 10. pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt panta otro daļu ar 7. punktu par autortiesībām. Tas ir būtiski. Proti, mēs ar likuma pantu esam noteikuši rektora atbildību, bet nekur nerunājam par tiesībām, lai šādu atbildību varētu arī nodrošināt. Un tātad Satversme mums ir jāpapildina arī ar iestrādātām normām par rektora tiesībām tādā apjomā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto atbildību.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

J.Vaivads. Tālāk. 11. pantā ir precizēta redakcija, ka Rektoru padome dod atzinumus, nevis slēdzienus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?

J.Vaivads. Un arī komisijas priekšlikums ir - papildināt vēl trešo daļu ar 3. punktu jeb izteikt jaunā redakcijā trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Pret šo papildinājumu deputātiem nav iebildumu?

J.Vaivads. Tālāk ir mazliet mainīta likuma struktūra, proti, otrajā lasījumā mums struktūra bija izkārtota tā, ka sekoja "augstskolu personāls", bet nu loģika jau prasītu sakārtot vispirms vadību un tad pāriet pie personāla. Tādēļ tagad mainās arī pantu numerācija, kas bija otrajā lasījumā. Atbilstoši tagad būs cita numerācija trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt, ka augstskolas pārstāvju un vadības institūciju ievēlēšanas kārtību, tiesības un funkciju, kā arī pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtība ir jānosaka augstskolas satversmei. Tas ir...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Nākošais pants pēc vecās numerācijas ir 32., pēc jaunās - 14. Tas ir komisijā redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Nākošais ir 34. pants, arī tas ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 35. pants arī tika redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 36. pants arī ir tikai redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 37. pants - arī tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 38. pants arī ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 39. pants. Te ir deputāta Gorbunova kunga priekšlikums otrajā daļā - aiz vārda "izmantošanā" papildināt ar vārdiem "un tos nevar izmantot citiem mērķiem augstskolā bez struktūrvienības vadītāja piekrišanas", proti, runa ir par finansējumu. Tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Pret komisijas precizēto redakciju nav iebildumu? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. 40. pants - precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 41. pants - arī ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 42. pantā ir deputāta Gorbunova kunga priekšlikums par fakultātes vadību, kas ir atbalstīts un iestrādāts pantā.

Sēdes vadītājs. Pret komisijas precizēto redakciju nav iebildumu? Nav. Tālāk!

J.Vaivads. Tālāk 43. pants - precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Līdz ar to arī noslēdzas nodaļa par augstskolu vadību un ir nodaļa par augstskolu personālu. Tas pēc vecās numerācijas sākas ar 12.pantu. Tātad šajā pantā ir Juridiskā biroja redakcionāli labojumi, kas ir komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Nākošais ir 13. pants - "Akadēmiskais personāls". Te ir tikai precizējums, ko ir ierosinājis Juridiskais birojs - papildināt, atšifrējot, kas ir "administratīvie amati", kā arī svītrot akadēmiskā personāla vecuma cenzu, kas tiek noteikts pilnīgi atsevišķi. Šis priekšlikums ir pieņemts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Tālāk ir redakcionāls precizējums tajā pašā pantā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

J.Vaivads. Tālāk 14. pants - "Profesori". Ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 15. pants - precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 16. pants - tāpat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Tā, es atvainojos, jo 16. pantā ir arī precizējums, ko iesniedzis deputāts Gorbunova kungs.

Sēdes vadītājs. Pret komisijas precizēto redakciju nav iebildumu? Nav. Tālāk!

J.Vaivads. 17. pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 18. pants - arī redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 19. pants ir faktiski sakārtots principā tīri redakcionāli, kas nozīmē, ka tur, kur nav iespējams organizēt paplašinātu augstskolas habilitācijas padomi, ir jāizveido attiecīgās nozares paplašināta habilitācijas padome, nevis nominācija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Tā... 20. pants paliek tāds pats, kāds ir. 21. pantā ir arī precizējumi, ko ierosinājis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 22. pants - precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 23. pants - arī redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 24. pants - arī redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 25. - arī redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 26. - arī redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 27. pants - arī precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 28. - arī precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 29. pantā ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Tagad seko atjaunotā jeb turpinās iepriekšējā, otrā lasījuma struktūra, tas ir, piektā nodaļa -"Augstskolās studējošie", līdz ar to numerācijā ir 44. pants. Ir priekšlikums svītrot vārdus "un stomatoloģijā", ko ir ierosinājuši paši profesionāļi šajā nozarē, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

J.Vaivads. 45. pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt, kas ir "pastāvīgais iedzīvotājs" un atbilstoši "ârvalstnieks" un "bezvalstnieks". Tas arī ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 46. pants arī ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 47. pants - arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 48. pants ir tas, par kuru mums bija plašas diskusijas arī otrajā lasījumā, tas ir, par attiecībām ar karadienestu. Deputāts Siliņš un deputāts Līgotnis ir saskaņojuši šo labojumu galīgajā redakcijā, ko komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 49. pantā ir mainīts virsraksts pēc Juridiskā biroja priekšlikuma un dota komisijas precizēta tā redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 50. pantā ir divi priekšlikumi, ko iesnieguši deputāti Bērziņš un Kiršteins. Principā abiem ideja ir viena un tā pati, un šī ideja ir atspoguļota jaunajā redakcijā, ko izstrādāja pati komisija. Tur abu šo deputātu priekšlikums ir ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. 51. pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 52. pantā ir mainīts virsraksts, paplašinot ar "Mâcību maksas un stipendijas".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Ir priekšlikums - izsvītrot no 2. punkta valsts pasūtījumu, jo attiecībā uz izglītību šis jēdziens ir ļoti grūti formulējams, bet visa kopējā, ja varētu tā teikt, valsts izglītība un šis likums jau ir uzskatāms par vienotu pasūtījumu attiecībā uz izglītību no valsts puses.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Tālāk. 53. pantā ir tīri juridisks precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 54. pants. Tātad papildināt senāta lēmumu pieņemšanas procedūru, ja ir piemērotas veto tiesības...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

J.Vaivads. Tālāk sestā nodaļa - 55. pants - precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Un atbildīgā komisija ir ierosinājusi arī papildināt ar 5.punktu

piekto daļu šādā redakcijā, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā augstskolai ir jānodrošina iepriekšējo studiju turpinājums. Tas arī komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Tālāk 56. pants. Tas ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 57.panta otrajā daļā ir likts priekšā svītrot "Latvijas zinātnes padomes zinātnisko grādu nomenklatūrai atbilstošā zinātnes nozarē šo studiju programmu klasifikācijai". Proti, ar mērķi, lai iekļautos jau esošajā klasifikācijas sistēmā, bet mēs jau diskutējām, ka augstskolām ir jābūt pietiekami plašai brīvībai zinātnes nozaru un virzienu radīšanā, un tāpēc to ir ierosināts svītrot. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Tālāk ir deputāta Gorbunova kunga priekšlikums - papildināt otrajā daļā aiz vārda "maģistra" iekavās ar vārdiem ("kopā ar bakalaura"). Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai pret komisijas precizēto redakciju nav iebildumu? Nav.

J.Vaivads. Tālāk ir tīri redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. 59.pants. Tur ir būtisks labojums, ka, atsakoties no pielikuma, kas līdz šim bija otrajā lasījumā un kur bija uzskaitītas visas specialitātes, kuras izglītības dokumentos drīkst parādīties ar noteiktu amata ierakstu... Tur vēl ir diskutējamas un precizējamas lietas, ka šo pirmo pielikumu varētu aizstāt ar Ministru kabineta noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Vaivads. Septītā nodaļa. 60.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 62.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 63. - arī redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Astotā nodaļa. 64.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 65.pants precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. 66.pantā ir būtiskāks priekšlikums, ko izstrādājusi atbildīgā komisija. Proti, ka Augstākās izglītības padomē būtu jābūt pārstāvētām trim būtiskajām sastāvdaļām, kas ir augstskolā. Tās ir - augstskolas vadība, mācību spēki un studenti. Līdzšinējā variantā ir bijis, ka Rektoru padomes pārstāvju vietā. Tātad ir priekšlikums: viens pārstāvis ir no Rektoru padomes, otrs pārstāvis ir no mācību spēku profesionālas organizācijas, kuru akceptējusi Izglītības un zinātnes ministrija, un viens ir no analoģiskas studentu pārstāvniecības. Tāds ir iestrādātais papildinājums un precizējums Augstākās izglītības padomes sastāvā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Vaivads. 67.pantā ir likts priekšā mainīt virsrakstu. Es atvainojos, 66.pantā arī ir priekšlikums, ka Augstākās izglītības padomei kā pastāvīgam padomdevējam ir noteikts arī Augstākās izglītības departamenta pārstāvis no ministrijas, kas ir tīri tādēļ, lai nodrošinātu šādas padomes profesionalitāti.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. 67.pantā, kā jau teicu, ir mainīts virsraksts un ir arī priekšlikums daļu, kas ir ietverta šajā pantā, bet attiecas tieši uz Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju darba nosacījumu, pārnest tieši uz pantu, kur ir definēts viss, kas saistās ar padomes priekšsēdētāju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. Tālāk. 68.pantā nav priekšlikumu. 69. pantā ir mainīts panta nosaukums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Vaivads. 70.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. 72.pants.

J.Vaivads. 72.pantā ir komisijas priekšlikums, ka pati Augstākās izglītības padome izstrādā savu darbības reglamentu. Līdz ar to ir likts priekšā svītrot 3.punktu, kas nosaka balsošanas jeb lēmuma pieņemšanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 73.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. 74.pants, kā jau minēju, šeit ir papildināts no iepriekšējā panta par Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja darba nosacījumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. 75.pants precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 76.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. 77.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. 78.pants arī ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. 79.pants ir atbildīgās komisijas piedāvāts precizējums attiecībā uz studiju kreditēšanu. Tas ir arī iestrādāts kā priekšlikums trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 90.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. 81.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. 82.pants ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads 83.pants arī ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 84.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 85.pants arī ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 86.pants arī ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. 87.pants arī ir precizēts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads. Tālāk. Pārejas noteikumi. Sākotnējā daļa ir precizēta redakcionāli. Sestajā daļā ir priekšlikums, ka Augstākās izglītības padomes sastāvu iesniedz izglītības un zinātnes ministrs. Mēs komisijā novērtējām, ka šajā iesniegšanas procedūrā nebūtu varbūt jāiesaista Ministru prezidents, to var izdarīt arī ministrs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Vaivads.Tālāk. Ir priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu, ka divu mēnešu laikā ir jāsagatavo un jāapstiprina licencēšanas un akreditēšanas noteikumi un jau līdz šim licencētajām augstskolām ir pusgada laikā savas licences jāatjauno.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Vaivads. Tātad pēdējais ir - svītrot šo 1.pielikumu, jo mēs iestrādājām normu, ka šos amatus, nevis kvalifikācijas nosaukumus nosaka Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu?

J.Vaivads. Līdz ar to mēs varam balsot par Augstskolu likuma projektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Augstskolu likums", pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 4, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

J.Vaivads. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad ir jāskata mūsu darba kārtības 18.jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Pirmais lasījums. Referenta nav. Diemžēl nav.

Nākamais ir 19. jautājums - likumprojekts "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 1096!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Zaščerinskis. Iesniegtais likumprojekts nosaka kārtību, kādā tiek veikti norēķini starp nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem. Ja norēķinu kārtība nav noteikta citos speciālajos likumos vai noslēgtajos līgumos, piedāvātais priekšlikums paredz, ka norēķini ar lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par piegādāto produkciju ir jāveic desmit dienu laikā no piegādes dienas. Šie noteikumi neattiecas uz bankas norēķiniem. Ja netiek ievērots attiecīgais norēķinu termiņš, tad pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumi maksā soda naudu par nokavējumu Latvijas Bankas refinansēšanas likmes apmērā. Tautsaimniecības komisija izskatīja šo likumprojektu un, ņemot vērā, ka pašlaik tā tiešām ir nopietna problēma un lauku ražotājiem tiešām ilgstoši netiek samaksāts par piegādāto produkciju, atbalstīja šo likumprojektu un lūdza izskatīt to kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai par steidzamību kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību! Kolēģi deputāti, lūdzu, nāciet un piedalieties balsojumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51,

pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par pirmo lasījumu? Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts ir samērā vienkāršs un ietvertais jautājums ir visiem ļoti skaidrs, būtu priekšlikums to pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs to izskatām arī otrajā lasījumā tulīt? Nav iebildumu. Tad, lūdzu, balsosim par priekšlikumu - pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Ir pieņemts.

J.Zaščerinskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ministru prezidentam un aizsardzības ministram Mārim Gailim bija jautājums, un tieslietu ministrs Romāns Apsītis lūdz vārdu, lai komentētu rakstisku atbildi. Savādāk tad... es atvainojos, bet jums vārds.

R.Apsītis (tieslietu ministrs).

Godātā Saeima! Ministru prezidents un aizsardzības ministrs Māris Gailis šodien tomēr nav varējis un, liekas, arī nevarēs ierasties Saeimā, lai pats komentētu savas rakstveida atbildes uz deputātu jautājumiem par Latvijas un Igaunijas robežu apsardzību. Viņš tomēr ir pilnvarojis Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Andri Līgotni atbildēt uz eventuālajiem deputātu jautājumiem, tātad uz jautājumiem, ja tādi būs attiecībā uz šīm rakstveidā noformētajām atbildēm, un šīs atbildes ir formulētas dokumentā, kas tagad ir pavairots un izsniegts deputātiem. Tas ir dokuments nr.2107a. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai Prezidijā vai Sekretariātā ir iesniegti priekšlikumi par debatēm? Nav. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir 21.jautājums - likumprojekts "Par pretestības kustības dalībnieka statusu". Inese Birzniece - Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Godājamais Prezidij! Kolēģi! Šis likumprojekts bija darba kārtībā pagājušās nedēļas sēdē, tad vēl pastāvēja iespēja trijos lasījumos izskatīt šo likumprojektu. Tagad mums ir tikai šodiena un pirmdiena kā sēdes dienas palikušas, un komisija iesaka svītrot šo likumprojektu no darba kārtības, bet mēs gribam to nodot tālāk nākamajai Saeimai izskatīšanai, ja tas ir iespējams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt? Nav citu iespēju, jā? Līdz ar to pārtraucam izskatīt šo jautājumu.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"". Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Pēteris Elferts.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs šodien pieņēmām jauno likumu "Par valsts pensijām", tur ir iekļautas šīs normas, kas ir paredzētas, - ka strādājošajiem pensionāriem izmaksā gan algu, gan pensiju. Tas pirmām kārtām.

Un, otrām kārtām, likumprojekta "Par valsts pensijām" pārejas noteikumos ir sacīts - tad, kad jaunais likums stājas spēkā, pagaidu aprēķināšanas kārtība zaudē savu spēku. Tātad komisijas vārdā es izņemu šo likumprojektu no darba kārtības.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to šā jautājuma izskatīšanu pārtraucam.

Nākamais ir likumprojekts "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu". Lūdzu! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā -deputāts Karnups, Latvijas nacionālās neatkarības kustības frakcija.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Mēs darbojamies ar dokumentu nr.2136.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

V.P.Karnups. Jums ir izdalīti arī papildu materiāli, kur ir apskatīti gan Lietuvas, gan Igaunijas likumi šajā jomā, un tādēļ mēs varam sākt izskatīt šo likumprojektu otrajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

V.P.Karnups. Pie 1.panta bija deputāta Čepāņa priekšlikums - svītrot 1.panta otro daļu, kurā ir sacīts, ka reiz noteikto Valsts prezidenta atalgojumu nedrīkst samazināt laikā, uz kuru Valsts prezidents ievēlēts. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Pēc komisijas domām, Prezidenta algai, kad tā ir noteikta, vajadzētu palikt stabilai visā viņa amata pildīšanas laikā. Jo kaut kādu iemeslu dēļ mainīt to šā termiņa vidū - tā būtu vienkārši, pēc mūsu uzskatiem, necieņa pret Valsts prezidenta institūciju kā tādu. Un vajag atcerēties, ka mēs runājam nevis par personībām, bet par Valsts prezidenta institūciju, kas tomēr ir mūsu valstī vissvarīgākā. Komisija aicina atbalstīt komisijas lēmumu - neatbalstīt Čepāņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Čepānis lūdz balsojumu? Nelūdz. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tātad ir pieņemta komisijas ieteiktā redakcija.

Tālāk, lūdzu!

V.P.Karnups. Nākamais priekšlikums ir saistīts ar 10.pantu. Deputāts Čepānis ir iesniedzis vairākus priekšlikumus. Pirmais priekšlikums ir saistīts ar izmaiņām 10.panta pirmās daļas 1. apakšpunktā - noteikt ikmēneša pensiju 20% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Pēc mūsu komisijas domām, esošā redakcija, kur ir noteikts, ka ikmēneša pensija ir 50% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma, ir korekta. Šeit mēs zināmā mērā mēģinājām atrast zelta vidusceļu, skatoties uz citu valstu piemēriem. Piemēram, Igaunijā Valsts prezidents saņem 75%, Lietuvā - 50%. Komisija nolēma turēties pie 50% apmēra, jo - es vēlētos to vēlreiz atkārtot - šeit mēs nerunājam par personību, mēs runājam par Valsts prezidenta institūciju kā tādu, un, ja Saeima ieceļ kādu personu, cilvēku mūsu valsts visaugstākajā amatā, tad, pēc komisijas domām, viņam pienāktos saņemt šo nodrošinājumu pēc amata nolikšanas, lai šim bijušajam prezidentam nebūtu vajadzības darboties kaut kādā citā darbā, kurš varbūt varētu viņa iepriekšējo amatu zināmā mērā noniecināt. Tādēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Čepānis lūdz balsojumu? Sākam debates par šo priekšlikumu. Deputāts Čepānis - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

A.Čepānis (DPS).

Kolēģi! Es gribu paskaidrot jums un pirmām kārtām deputātam Karnupam, ka, iesniegdams šos priekšlikumus, es nevadījos no personībām. Bet tas ir mans darbs - ierosinājumi likumdošanā. Neatkarīgi no tā, kas pašlaik ir vai kas nākotnē būs Valsts prezidents, Karnupa kungs! Nevajag mani mērīt ar savu mērauklu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu šeit iebilst kungiem pa vidu, jo iznāk tāda asa runa, ka mēs pašlaik kļūstam nekorekti. Jo, piemēram, man likās pilnīgi aizvainojoši tas, ko pateica Karnupa kungs: ja mēs Valsts prezidentam nedosim 50% pensiju, tad Prezidentam būs vēl kaut kas jādara pēc aiziešanas no šā posteņa un tas viņu pazemos. Kopš kura laika darbs, aizejot no viena posteņa, cilvēkam ir pazemojums? Tāpēc mums vajag tos terminus un tos pamatojumus, kad mēs runājam par konkrētām lietām, pārdomāt. Jo es vienmēr esmu uzskatījusi, ka cilvēkam darbs ir godalieta un nepieciešamība, nevis pazemojums. Un varbūt... ja mēs runājam, ka Igaunijā - 50%, Lietuvā - 70%, vai otrādi - Latvijā - 50%... varbūt tās summas kādreiz minēsim? Man nav iebildumu - lai ir! Bet ko nozīmē - Latvijā 50% 1996.gadā? Ko Igaunijā nozīmē? Saliksim šīs summas kopā, tad skanēs savādāk! Jo mēs ar tādām frāzēm te mētājamies uz priekšu un atpakaļ, un tad beigās iznāk... patiešām, man tā savādi paliek: iznāk tā - ja Latvijas bijušie prezidenti turpmāk strādās, tas būs apkaunojums Latvijas valstij. Es domāju, ka ir tieši otrādi - tas būs gods bijušajiem prezidentiem un gods valstij, ka Prezidents māk arī kaut ko citu darīt pēc tam, kad viņš ir bijis augstajā postenī.

Sēdes vadītājs. Debates par šo priekšlikumu pabeidzam. Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par deptuāta Čepāņa priekšlikumu - 10.panta pirmās daļas 1.apakšpunktā noteikt ikmēneša pensiju 20% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 21, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais - 10.panta pirmās daļas 2.apakšpunktā svītrot vārdus "dzīvojamo māju".

V.P.Karnups. Komisija pieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

V.P.Karnups. Nākamais priekšlikums - svītrot 10.panta pirmās daļas 3. un 4.apakšpunktu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo priekšlikumu. Deputāts Ābiķis - "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, šo likumprojektu kopumā es atbalstu, jo mums savs Prezidents ir jāciena, kā tas ir jebkurā neatkarīgā valstī, bet, kas attiecas uz šo priekšlikumu - pēc pilnvaru izbeigšanās piešķirt lietošanā vienu automašīnu un arī sekretāri... Es personīgi aicinu balsot "pret". Un kāpēc es aicinu balsot "pret"? Ne jau tāpēc, ka, ja mēs būtu bagāta un turīga valsts, mēs nevarētu Prezidentam arī šādu zināmu privilēģiju piešķirt. Reformas jebkurā mūsu dzīves jomā, to skaitā arī reformas attieksmē pret Prezidentu, mūsu valstī ir neapšaubāmi vajadzīgas, bet, cienījamie kolēģi, es jums gribētu atgādināt... un es domāju, ka man nav jums jāatgādina arī šo vēlēšanu, pēdējo vēlēšanu, rezultāti. Un, ja mēs gribam kaut ko reformēt, tad, neapšaubāmi, šīs reformas būtību mums jāspēj arī izskaidrot tautai un jāmēģina panākt to, lai tauta šo reformu būtību saprastu, jo pretējā gadījumā, ja šīs reformas jebkurā dzīves sfērā, to skaitā arī Prezidenta nodrošinājumā, mēs izdarām pārāk strauji un ja šis reformu solis ir pārāk plats, ziniet, tad tas solis kļūst tik plats, ka iznāk špagats, un no špagata tikt ārā pašam saviem spēkiem ir praktiski neiespējami. (Starpsauciens no zāles: "Var, var!") Nu, to var izdarīt... Nu, es gribu redzēt, Lamberga kungs, kā jūs bez roku palīdzības no špagata ārā tiktu, ja jūs to iztaisītu! (Smiekli zālē.)

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt Ābiķi, lūdzu, runājiet par lietu, citādi var arī...

Dz.Ābiķis. Jā. Ko es gribēju ar to teikt? Respektīvi, ja mēs kaut ko reformējam un ja mēs šo soli izdarām pārāk platu, tad tas nespēj nonākt līdz tautas apziņai, tad tas rezultāts ir bēdīgs, tad tauta vēršas pret reformām kā tādām, un rezultāts ir tāds, ka vienās vēlēšanās nobalso par Zīgeristu 16%, bet, iespējams, nākamās vēlēšanās nobalsos vēl vairāk, un reformas kā tādas tiek atgrieztas vispār atpakaļ.

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz jūs aicinu runāt par lietu.

Dz.Ābiķis. Tāpēc, cienījamie kolēģi, teikšu tā: kas attiecas uz šo jautājumu, jā, tiešām - es paredzu, ka nākotnē, kad mēs kļūsim bagātāki, mēs arī varēsim mūsu cienījamajam Prezidentam, kad viņš beigs savu pilnvaru laiku, piešķirt lietošanā mašīnu un sekretāri, bet šobrīd mūsu tauta nedzīvo tādos apstākļos, lai šo tik cēlo soli spētu novērtēt. Un tāpēc es ierosinu balsot "pret". Paldies. (Zālē smiekli, aplausi.)

Sēdes vadītājs. Deputāt Ābiķi, jūs saņemat piezīmi, jo runājāt ne par lietu un dažas lietas pavisam saputrojāt!

Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Valstī ir ļoti daudz un dažādi amati un viens - visaugstākais, tie ir Valsts prezidenta pienākumi. Un šis cilvēks, kuram tauta to ir uzticējusi un par kuru deputāti ir nobalsojuši, varbūt ir savādāks nekā citi cilvēki, kaut vai tādēļ, ka tuvojas šis laiks, kad viņam vajadzēs izšķirties, un mēs visi gaidām, kādu Ministru prezidenta kandidatūru viņš nosauks, un tas nav tikai tā... Pārtrauciet savus aplausus! Un tas nav tikai tā, ka viņš nosauc vienu vai otru uzvārdu, bet tā ir viņa izšķiršanās, tā ir viņa veiktā situācijas analīze, un tas ir ārkārtīgi liels morāls slogs, izvērtējot visu šo situāciju. Un tādēļ es gribu teikt, ka beigsies kādreiz arī Valsts prezidenta pilnvaru laiks, vienalga, vai viņš būs bijis sliktāks vai labāks, bet viņš ir mūsu - latviešu - tautas simbols, viņš tāds ir bijis vienu laiku, un mums nav svarīgi... un mums ir svarīgi, vai viņš strādās pēc tam par sētnieku vai saņems ļoti noteiktu nelielu pensiju (ja es pareizi sapratu, tas ir 200 latu mēnesī) (Starpsauciens no zāles: "350.") un vai viņam būs nodrošināta iespēja tikties ar Latvijas cilvēkiem, preses pārstāvjiem un visiem pārējiem, izmantojot gan šo sekretāru, gan šo automašīnu. Ja mēs parēķināsim šeit, zālē, sēdošo materiālās iespējas un arī daudzu citu biznesā strādājošo cilvēku iespējas, tad, es domāju, mēs redzēsim, ka tās ir daudz lielākas nekā tās, ko mēs piesolām Valsts prezidentam. Nebūsim tik skopi pret cilvēku, kuram mēs esam uzvēluši uz pleciem pienākumu lemt par Latvijas likteni! Es aicinu atstāt tekstu tādu, kāds tas ir sagatavots. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to par šo priekšlikumu - 10.panta pirmās daļas 3.un 4.apakšpunktu svītrot - debates esam pabeiguši. Vai referents vēl runās? Nerunās. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par priekšlikumu - svītrot 10.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu, proti, to, ka pensionēta Valsts prezidenta lietošanā ir viena automašīna un 4.apakšpunktu, kurā ir runa par sekretāri. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 27, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.P.Karnups. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

V.P.Karnups. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai jums nav iebildumu, ja mēs darba kārtības 18.punktu tomēr izskatīsim? Jo jautājums par referentu ir pilnīgi noskaidrojies un referents ir tomēr. Nav iebildumu? Lūdzu! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi, lūdzu, paņemiet dokumentu nr.1028! Tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Likumprojekts paredz grozījumus likuma 34.pantā. 34.pants nosaka kārtību, kādā maksājami likvidējamo uzņēmumu parādi. Pašreizējā kārtība paredz, ka pirmām kārtām norēķinās par darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba attiecībām, pēc tam - par kaitējumiem, kas izriet no darba negadījumiem, sakropļojuma gadījumiem. Tālāk - nodokļi, maksājumi budžetā, vairāki citi maksājumu veidi. Un praktiski kaut kur ļoti tālu, pašās beigās ir minēti maksājumi par parādiem lauksaimnieciskās produkcijas piegādātājiem. Praktiskais rezultāts ir tāds, ka lauksaimnieciskās produkcijas piegādātājs no tādiem likvidējamiem uzņēmumiem nekad savu parādu nesaņem, jo parasti tādam uzņēmumam nav tik daudz līdzekļu, lai nomaksātu visu - un nomaksātu, kā saka, arī beidzamā kārtā stāvošam maksātājam. Šajā sakarībā piedāvātais likumprojekts paredz, tā ir trešā pozīcija - ka likvidējamie uzņēmumi norēķinās ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas piegādātājiem, tas ir, šie maksājumi ir veicami pēc algām un maksājumiem budžetā. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalsta to un ierosina to pieņemt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 2. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

J.Zaščerinskis. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt, apspriežot pirmo lasījumu? Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi, ņemot vērā, ka jautājums tiešām ir ļoti vienkāršs un pilnīgi skaidrs un saprotams visiem, ir lūgums to izskatīt un atbalstīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs izskatām to otrajā lasījumā tagad? Nav. Vai kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

J.Zaščerinskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir darba kārtības 26.punkts - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā". Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, "Latvijas ceļa" deputāts, - lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi, par šo likumprojektu ir iesniegti priekšlikumi, kuru autore ir deputāte Seile. Viņa ir iesniegusi divus priekšlikumus, taču tie ir savstarpēji saistīti, un to būtība ir šāda. Komisija, izstrādājot šo likumprojektu, kas ir pieņemts gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, bija paredzējusi, ka lielākā daļa no tiem līdzekļiem, kurus iegūst no robežsargu konfiscēto, atklāto un uz robežas notverto preču realizācijas, tātad 80% no tiem, tiek ieskaitīti Aizsardzības ministrijas speciālajā budžetā un tādējādi tos var "pa tiešo" izmantot valsts robežas nostiprināšanai, kā arī attiecīgā personālsastāva materiālai stimulēšanai. Taču šie priekšlikumi paredz pilnīgi citu, pretēju proporciju - ka tikai 25% tiek novirzīti šīm vajadzībām un savukārt, lielākā daļa, tātad pārējie 75%, aiziet valsts budžetā. Mēs komisijā uzskatījām, ka tieši patlaban, šajā mūsu valsts attīstības periodā, ir ļoti nepieciešams šīs robežas nostiprināt, ir nepieciešams valsts robežas kompjuterizēt. Ir vajadzīgi tiešām lieli līdzekļi, lai būtu iespējams visu šo informāciju saņemt katrā robežkontroles punktā, kā arī, realizējot robežapsardzes spēku attīstības koncepciju ir nepieciešams to padarīt profesionāli. To bez naudas līdzekļiem, turklāt ievērojamiem, nevar izdarīt, un tādēļ šos priekšlikumus komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Mums ir izveidojusies neapskaužama prakse - veidot un veidot šos specbudžetus, un tagad atkal šajā likumā "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" mēs atkal pieņemam tādas normas, ka 80% no ieņēmumiem, ko iegūst realizējot Robežapsardzības spēku aizturētās un konfiscētās preces, mēs nododam specbudžetā, kurš apkalpo šos konkrētos Robežapsardzības spēkus. Vajadzētu izbeigt tādu praksi! Robežapsardzības spēkus finansē no valsts budžeta, un, ja ir vajadzīgs var palielināt šo valsts budžetu, bet par visu, ko mēs konfiscējam uz robežas, šīs nelikumīgās preces pārdodot un realizējot, šiem līdzekļiem vajadzēja ienākt valsts budžetā. Un tad nu mēs brīnāmies, ka valsts budžets ir tukšs. Līdzīgas normas mēs esam jau nobalsojuši arī likumā "Par valsts policiju", un arī šeit, es gan neatceros precīzi procentu lielumu, liela daļa tiek ieskaitīta atkal specbudžetos. Tad no kā mēs ceram papildināt to valsts budžetu, no kura mēs finansējam gan zinātni, gan izglītību, gan veselības aizsardzību? Es uzskatu, ka cilvēkam ir jābūt konkrētai algai, ja viņam tā ir par mazu, tad vajag mainīt šīs likmes, bet darīšanai ir jābūt skaidrai. Un, ja nu izrādīsies, ka šo konfiscēto preču tagad būs tik daudz, ka ienākumi, kas gūti šīs preces pārdodot, būs lielāki varbūt nekā viss valsts budžets, vai arī tad pārskaitīsim visu šo naudu Robežapsardzības spēkiem? Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Lūdzu - Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ar lielu nepatikšanu tomēr lūdzu neatbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu vienkārši tādēļ, ka tās algas, kuras tiek izmaksātas mūsu robežsargiem, un šie dienesta apstākļi viņiem ir tiešām neapskaužami, un, ja nav šādas iespējamības uzlabot tieši šo materiālo nodrošinājumu, tad vairāk izplatīta būs arī kukuļņemšana, (Starpsauciens: "Nedrīkst kukuļot!") un tad jau jebkurā gadījumā tā nauda, kas tiek izmaksāta "kukuļos", viņa paies garām valsts budžetam tik un tā. Paldies. (Starpsaucieni zālē: "Nedrīkst kukuļot! Daudzko nedrīkst!")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas, tad debates ir pabeigtas. Lūdzu referentu!

A.Līgotnis. Galavārdā, kolēģi, es gribu teikt, lūk, ko. Jūs šodien saņēmāt aizsardzības ministra atbildi uz 5 deputātu jautājumiem par to, vai turpmāk vispār tiks sargāta valsts robeža ar Igauniju. Šāds jautājums varēja rasties tikai tādēļ, ka mūsu valsts budžetā nav pietiekami daudz līdzekļu, lai organizētu visu šo karavīru iesaukšanu un pienācīgu nodrošināšanu. Tādēļ jau arī tāds risinājums tiek meklēts, jo citas iespējas mums pašlaik finansiāli nav. Tāpēc es lūdzu tomēr šādu deputātes Seiles priekšlikumu, lai cik man tas skumji būtu, tomēr noraidīt. (Starpsauciens no zāles: "Visiem skumji.")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu! Viņu atsevišķi nevajag balsot, jo viens izriet no otra. Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu 36.pantā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 16, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts. Nākamais.

A.Līgotnis. Nākamais, kolēģi, Seiles priekšlikums saistīts ar šo iepriekšējo, tāpēc viņš praktiski vairs nav balsojams, jo nav iespējams vienlaicīgi 80% skaitīt vienā budžetā, bet tajā pašā laikā 75% - pretējā. Tas vairs nav jābalso.

Sēdes vadītājs. Nu mēs balsojām par abiem, jo tie izriet viens no otra. Viņi nav pieņemti saskaņā ar balsojumu. Tālāk, lūdzu! Es domāju par komisijas priekšlikumu.

A.Līgotnis. Tālāk ir komisijas ieteiktais variants, kas ir redakcionāli precizēts salīdzinājumā ar otro lasījumu, jo problēma ir tāda, ka mūsu valsts robežu sargā ne tikai šie sauszemes robežu spēki, bet arī Jūras spēki, jo ir arī jūras robeža. Tātad tās summas ir jādala un jāvirza ne tikai sauszemes robežsargiem, jo ir arī tas, ko konfiscē un aiztur Jūras spēki. Tam arī tur, vismaz lielai daļai, ir jāpaliek. Tāpēc ir tāds precizējums.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A. Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Nupat mēs gribējām liegt Valsts prezidentam vienu sekretāru pēc viņa pilnvaru izbeigšanās, kura alga varbūt ir tikai 100 latu. Bet tagad mēs gribam nobalsot par priekšlikumu, ka ne mazāk par 25% no šādā veidā iegūtajiem līdzekļiem, tas ir, konfiscējot šo nelegālo produkciju, ir jāizlieto attiecīgo Robežapsardzības spēku un Jūras spēku personālsastāva materiālajai stimulēšanai. Tātad neatkarīgi no tā, cik daudz būs šo konfiscējamo preču, bet ir 25% tieši piemaksām pie algām. Cik tas daudz būs - vai tie būs miljoni, simti vai tūkstoši? Tas nav nevienam zināms, bet likumā šāda norma tiek iestrādāta. Un, izmantojot mūsu iepriekšējo praksi, kā mēs esam balsojuši par atsevišķiem likumiem, es lūdzu sēdes vadītāju atsevišķi balsot par otrās rindkopas pēdējo teikumu un aicinu šo teikumu izsvītrot. Vēlreiz nolasu, kā viņš skan: "Ne mazāk kā 25% no šādā veidā iegūtajiem līdzekļiem ir jāizlieto attiecīgā personālsastāva materiālajai stimulēšanai." To varētu noteikt kāds iekšējs aprēķins, vadoties pēc šīs summas lieluma, un šajā gadījumā, tā kā mans pirmais priekšlikums netika atbalstīts, tad viņš saglabājas spēkā, ka speciālajā budžetā nonāk šie līdzekļi, bet nenoteiksim ar likumu, ka 25% mēs viņiem piemaksāsim tā kā "kukuli".

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad deputāte Seile lūdz balsot par 36.pantu, par to daļu, kuru ir iesniegusi komisija un kurā ir rakstīts "ne mazāk kā 25% no šādā veidā iegūtajiem līdzekļiem jāizlieto attiecīgā personālsastāva materiālajai stimulēšanai". Tātad tas ir atkarīgs no mūsu balsojuma, vai būs komisijas piedāvā redakcija vai paliks otrā lasījuma redakcija, jo atsevišķi svītrot mēs tagad neko nevaram.

Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates ir pabeigtas. Lūdzu referentu!

A.Līgotnis. Man jums jāpaskaidro, kādēļ šeit salīdzinājumā ar otro lasījumu 10% vietā ir parādījušies 25%. Tādēļ, ka tas jau ir paredzēts attiecīgi Ministru kabineta noteikumos, kuri jau darbojas. Vai šeit ir kaut kas nepareizs vai slikts? Es uzskatu, kolēģi, ka nē, absolūti - nē, jo mums ir jārada tāda likumdošana, lai cilvēkam, kas stāv uz robežas un strādā, būtu izdevīgi godprātīgi veikt savus pienākumus. Lai ar godīgu darbu varētu vairāk nopelnīt nekā ar negodīgu. Tā ir tā materiālā ieinteresētība. (Starpsauciens no zāles: "Kur tad patriotisms paliek!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu, balsosim par komisijas ierosināto 36.panta redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 10, atturas - 8. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Godātie kolēģi, esiet tik laipni, ieņemiet vietas! Un balsosim! Nav kvoruma. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 6, atturas - 9. Ir pieņemta komisijas piedāvātā redakcija.

A.Līgotnis. Citu priekšlikumu šeit nav, un mēs varam balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" 10 deputātu (atļaujiet tos nenolasīt) priekšlikumu - turpināt sēdi bez pārtraukuma. Mums ir atlicis, ja mēs pareizi visu esam izdarījuši, tikai viens likumprojekts, proti, 27. punkts "Grozījumi likumā "Par policiju"". Trešais lasījums. Tad sanāks Prezidijs, un mēs lemsim par pirmdienas jautājumiem. Tur tikai daži mums paliks pirmdienai 9.00 no rīta, kurus mēs sāksim. Bet tagad ir tāds priekšlikums. Vai kāds vēlas runāt? Vai varam balsot? Lūdzu, balsosim - turpināt sēdi bez pārtraukuma. Vēlreiz pasaku jums, ka mums ir jāizskata tikai viens jautājums. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts priekšlikums.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"". Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis. Kolēģi, šis likumprojekts pēc būtības ir analoģisks iepriekšējam, taču šeit ir arī cita rakstura priekšlikumi.

Tātad pirmais priekšlikums ir par 1.pantu, ko ir ierosinājis deputāts Karnups. Viņš ierosinājis no 1.panta izslēgt vārdus "apbruņota, militarizēta". Komisija to ir noraidījusi, jo uzskata, ka, ja bandīti un blēži ir apbruņoti, tad policists, kam jācīnās pret viņiem, nevar būt neapbruņots.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es biju gaidījis nopietnāku nostāju no komisijas puses pret maniem priekšlikumiem, bet acīmredzot viss aizgāja nenopietnā līmenī un vienkārši, neskatoties uz priekšlikumu būtību, visi tika noraidīti. Šeit ir runa, kādu policiju mēs vēlamies mūsu valstī, vai mēs tiešām gribam turpināt Padomju savienības tradīciju, ka Iekšlietu ministrijas struktūras ir bruņotas līdz zobiem. Tagad Jeļcins var teikt, ka viņš izvāc armiju no Čečenijas un paliek tikai Iekšlietu ministrijas policija ar tankiem un lielgabaliem un tā tālāk. Mēs varam tagad teikt, ka tā ir tikai policija. Ir pēdējais laiks, kad mēs mēģinām kaut cik mūsu valsti savest kārtībā, lai tā būtu kaut cik līdzīga normālai Rietumeiropas valstij, kur policija ir civildienests. Protams, tas ir speciāls civildienests. Viņiem ir dota atļauja likumā, ja kāds vispār ir izlasījis likumu "Par policiju". Tur ir noteikts, kad viņi drīkst ar ieročiem rīkoties un tā tālāk un tā joprojām, un nekas netiek mainīts tādā ziņā, ka viņi var cīnīties pret noziedzību. Bet jautājums ir par principu, par filozofiju, kādu mēs iedomājamies mūsu policiju - vai mēs uzskatām policiju par armijas sastāvdaļu. Mēs zinām, ka daži no Iekšlietu ministrijas ir prasījuši no Ministru kabineta vai Ministru padomes, lai Iekšlietu ministrija var saņemt smagos ieročus, mīnmetējus un lai tādā veidā mēs cīnītos pret noziedzību. Šī lieta ir vienkārši absurda. Un, ja ņem visu manu priekšlikumu kopumā, tad tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka policija ir ierēdņi, speciālie ierēdņi, ka viņi nav armijas sastāvdaļa un ka valstī ir tikai viens bruņots militarizēts spēks - tā ir armija. Tā nav policija. Ja mēs runāsim vēlāk par 2.pantu, tad redzēsim, ka tur ir tieši minēts, ka viņi ir civildienesta ierēdņi. Tas stāsies spēkā tad, kad Iekšlietu ministrijā tiks ieviestas Civildienesta likuma prasības. Ko mēs darīsim tad? Jo mēs esam jau paredzējuši, ka policija kļūs par ierēdņiem. Kāpēc mēs atstājam likumā šādus termiņus, kas vienkārši traucē mums un mūsu vēlētājiem domāt par normāliem kārtības sargiem, nevis par bruņotu vīru ar Kalašņikovu. Ir pēdējais laiks sākt domāt par policiju kā par policiju un armiju - kā armiju. Un tās ir divas atsevišķas lietas. Un cilvēks, kas vada Iekšlietu ministriju, nav ģenerālis, kas var rīkoties kā karalaukā. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu! Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Manuprāt, tas, vai mūsu policija ir bruņota militarizēta struktūra vai kaut kas cits, - tuvāks ierēdniecībai, ir rādītājs, cik tālu mūsu valsts ir sakārtota. Un man ir tāda cerība, ka daudzos uzdevumos nāotnē mūsu policija varētu arī piedalīties bez apbruņojuma. Piemēram, ja mēs iedomājamies jauniešus kādā rokkoncertā. Vai tur policijai vajadzētu būt bruņotai un militarizētai? Un arī citos tādos gadījumos. Par daudz bieži mēs lasām avīzēs, ka tagad, pildot satiksmes noteikumu uzraudzību, policisti ir ātri ķērušies pie šaujamieročiem par kaut kādiem ne pārāk nopietniem pārkāpumiem. Tāpēc es domāju, ka tiešām šo priekšlikumu varētu apsvērt nopietni cerībā, ka nākotnē mūsu kriminālā situācija turpinās uzlaboties. Un to varētu tā arī definēt, ka policijai nav jābūt vienmēr militarizētai un bruņotai. Pateicos.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! Pēc tam deputāts Žīgurs.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Mēs it kā visi šeit, katrā ziņā lielais vairākums, gribam, lai Latvija ieiet Eiropas savienībā, iesaistās vēl ciešāk Eiropas struktūrās, un šinī ceļā uz turieni mums arī jāpadomā par mūsu policiju, jo arī tai ir jābūt līdzīgai šo demokrātisko valstu policijas vienībām. Un arī man varbūt jums nav jāatgādina tas, ka vairākās valstīs policiju apbruņo tikai atsevišķos gadījumos. Viens piemērs ir Anglija. Un visumā policija tiešām ir daļa no mūsu civilās dzīves, nevis policija ar savu karafloti, gaisa floti, tankiem un tādām militārām vienībām, kādas bija Padomju savienībā, kādas vēl joprojām ir tagad Krievijā un Ķīnā. Tā ka es tiešām atbalstītu manu iepriekšējo kolēģu teikto un aicinu noraidīt šo vārdu "militarizētā". Paldies.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Man liels iebildums būtu pret šo vārdu kā tādu, ja mēs lietojam "policija". Mums ir policija un policija. Jūs paši redzat, ka šeit, Rīgā, un laukos ir dažādas uniformas, dažādi nosaukumi. Ja mums ir kārtības sargs, tad ir kārtības sargs. Labi, ja būtu arī viena organizācija - policija. Tad būtu policija. Bet kas te notiek? Drošības sargs, drošībnieks un milicija, un, velns viņu zina, kāda vēl militāra jūras policija. Kur mēs esam nonākuši? Visi staigā maskēšanās uniformās pa Rīgu, un nu viņi maskēsies. Nu kas tad tas ir? Pat vārtu sargs arī ir uniformā. Viņam arī ir! Beigās tu nezini, pie kura griezties. Tu meklē policistu, bet beigās esi apturējis bandītu, jo tas ir tādā pašā uniformā. Šeit nu tiešām vajadzētu ieviest kārtību un aizliegt tādas uniformas nēsāt dažādām citām organizācijām un sevi dēvēt par policistiem. Paskatieties! Te nu ir ārkārtīgi līdzīgs policijai, bet viņš nemaz nav valsts policists. Viņš ir, izrādās, vārtu sargs. Tā mēs nevaram darīties. Mums šie likumi ir stingri jādefinē - kas katrs ir. Paldies.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

L.Muciņš (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Uzklausot visus šos argumentus, kas šeit tika izteikti, es tomēr atļaušos nedaudz komentēt veidu, kā šis jautājums tika apspriests Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un atgādināt, ka pirmajā un otrajā lasījumā, it sevišķi pirmajā lasījumā, kur šis jautājums tika risināts pēc būtības, šādi labojumi un vispār grozījumi likumā par šādu tēmu nebija paredzēti. Valdība bija iesniegusi tikai grozījumu attiecībā uz 34.pantu. Šeit pēkšņi trešajā lasījumā parādījās fragmentāri, atsevišķi dažu teikumu, dažu vārdu grozījumi, kurus es pēc savas būtības nevaru pieņemt sekojošu apsvērumu pēc. Es aicinātu viņus noraidīt, jo pirmām kārtām mēs nevaram šo likumu šādi ar diviem, trijiem vai dažu vārdu svītrojumiem pārveidot tādā veidā, kā šeit aicināja iepriekšējie runātāji. It sevišķi mani pāarsteidza Karnupa kungs, kurš ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis un ir bijis klāt komisijas sēdēs, kad šī komisija ir izskatījusi veidu, metodes un ceļu, kādā veidā tiks pārveidota policija, citas Iekšlietu ministrijas struktūras, tātad arī ugunsdzēsība un cietuma administrācija, lai izkļūtu no tā stāvokļa, kādā tā bija līdz 1990.gadam PSRS sastāvā, no tā stāvokļa, kādu šobrīd reglamentē likums "Par policiju", un panāktu tādu stāvokli, kādu nākotnē mēs to gribētu redzēt. Tika iesniegta ļoti detalizēta, ļoti pamatīgi izstrādāta koncepcija un plāns, kādā veidā tam jānotiek. Un visādā ziņā diemžēl tika norādīts, ka daži valsts ierēdņi ne visai labi pārzina situāciju Iekšlietu ministrijā, tajā skaitā, valsts policijā. Viņu vidū ir bijusī ministre Vita Tērauda un arī Civildienesta pārvaldes priekšnieks Tupeša kungs.

Šeit mēs arī dzirdējām iebildumus - galvenokārt tādus, kas varbūt daļēji liecina par visas problēmas nepārzināšanu un par pārāk mazu situācijas, kāda šobrīd ir Latvijas valstī, izpratni. Mēs nevaram izsvītrot vārdu "apbruņota", jo tad mēs paziņojam pretējo - ka šī policija būs jāatbruņo. Es varbūt varu saprast Sinkas kungu, ka tik tiešām liela daļa Apvienotās karalistes policijas iet uz ielām un tai nav ieroču. Diemžēl mēs vēl neesam nonākuši līdz tādai situācijai un vēl nevaram to atļauties.

Tāpat es atļaušos iebilst, ka ir tomēr divi dažādi termini "militārs" un "militarizēts". Šeit nav runa par militāru vai par Aizsardzības spēku sastāvdaļu - policiju.

Un trešām kārtām es kategoriski gribu šeit noraidīt visu laiku presē un citur veidoto sabiedrisko domu, ka Iekšlietu ministrija pieprasa sev nez kādus smagos ieročus. Nevienu šādu dokumentu neviens līdz šim mums nevar parādīt, bet tikai tiek šādas baumas izplatītas. Un arī šodien šajā Augstajā namā runā par to, ka Iekšlietu ministrija pieprasa sev kaut kādus smagos ieročus. Tā ir absolūta nepatiesība. Tāpēc es, cienījamie deputāti, aicinu jums šādu te vienkāršotu pieeju ar šādiem trijiem labojumiem noraidīt, jo visādā ziņā šī te pāreja uz speciālo, nevis parasto civildienestu, ir jāveido ar jauna likuma pieņemšanu, un par to ir lēmusi gan valdība, gan arī to ir klausījusies arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Un šāda te pieeja caur jaunu Policijas likumu ir akceptēta vismaz visās man zināmajās apspriedēs. Tādēļ es aicinu tomēr šādus fragmentārus labojumus likumā neizdarīt, jo paliek vēl vesela rinda likumu, kuri nonāks ar šiem likumiem pretrunā, - likums par dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmā, arī šis te pats likums par policiju, tā daži panti nonāks pretrunā, un tādējādi es aicinu jūs noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātu vairs nav, kuri vēlas runāt? Debates ir pabeigtas. Vai referents vēlas? Lūdzu - galavārds!

A.Līgotnis. Godātie kolēģi! Mēs varam lemt un balsot tikai par to, kas ir ierosināts. Un ierosināta ir vārdkopas, kas sastāv no diviem vārdiem "apbruņota, militarizēta", svītrošana. Tātad, ja to svītros, policija būs neapbruņota. Man uzkrita tas, ka šajās debatēs no deputātiem piedalījās tikai tie, kuri lielāko daļu savas dzīves pavadījuši ārpus šīs valsts. Es nezinu, vai viņi ar kājām arī pa Rīgu pārvietojas un vai zina reālo situāciju. Bet to, kas notiktu, ja policisti būtu neapbruņoti, es domāju, mēs visi pārējie tīri labi saprotam. Šis priekšlikums ir jānoraida.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Karnupa priekšlikumu - likumā "Par policiju" 1. pantā izslēgt vārdus "apbruņota, militarizēta"! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 24, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, par nākošo!

A.Līgotnis. Nākošais un visi pārējie deputāta Karnupa priekšlikumi ir saistīti ar to, par ko viņš runāja, iesniegdams šo priekšlikumu, par kuru mēs jau esam izlēmuši. Tātad runa ir par valsts civildienesta reformu Iekšlietu ministrijā un attiecībā uz policijas darbiniekiem. Komisija to ir noraidījusi un noraidījusi sekojošu iemeslu dēļ. Jūs visi zināt, cik dārga ir šī reforma un ko tā prasa no budžeta. Te ir visi pabalsti, dažādas materiālās kompensācijas, kuras pašreiz... jūs paši labi zināt, kāda situācija ir budžetā. To mēs neesam spējīgi izdarīt. Un nekādi grozījumi valsts budžetā saistībā ar šo priekšlikumu nav ierosināti. Bez tam, izdarot šo grozījumu, nobalsojot tā, kā to ierosina deputāts Karnups, mums ir jārēķinās vēl ar citu lietu. Tad turpmāk policisti būtu valsts civildienesta ierēdņi. Jūs labi zināt, ka šajā likumā ir ierakstīts, ka par civildienesta ierēdni var būt tikai pilsonis. Iekšlietu ministrija mums ir tā sistēma, kurā apmēram 40% no darbiniekiem - tāda ir tā reālā situācija, - nav pilsoņi. Tātad līdz ar šā labojuma spēkā stāšanos šie cilvēki būtu no amata jāatbrīvo. Un kas tos blēžus tad ķertu? Es nezinu, goda vārds, nezinu! Protams, tūlīt pēc manis atkal tribīnē kāps kolēģis Karnups un teiks, ka tas viss ir saistīts ar pārejas noteikumiem likumā par civildienesta ierēdņiem, bet tad mums jāzina, kas tur ir rakstīts. Un tur ir rakstīts, ka Iekšlietu ministrijā šī civildienesta reforma centrālajā aparātā ir veicama līdz šā gada 30.decembrim, tātad ministrijā šī reforma jāpabeidz šā gada laikā, bet visā pārējā sistēmā - nākošā gada laikā. Tas ir nereāli, tas nav iespējams, lai arī kāds būtu mums šis skaistais, gaišais sapnis. Tādēļ mūsu komisija piegāja šai lietai reāli un šo priekšlikumu bija spiesta noraidīt.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Bija interesanti noklausīties Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja apgalvojumu, ka komisija ir nolēmusi, ka nav iespējams ievērot Saeimas pieņemtos likumus un attiecīgi tālāk rīkoties. Es nezinu... es biju domājis, ka, ja mēs pieņemam kaut kādus termiņus, tad tie tajā brīdī ir jau izsvērti, apskatīti, pārrunāti, diskutēti un tad tiek pieņemti kā reāli. Mēs zinām, ka Iekšlietu ministrijā ir liela pretestība vispār kaut kādas reformas tur ieviest, bet mēs kā Saeima bijām pieņēmuši savu likumu, kur mēs runājām par reformas realizēšanu arī Iekšlietu ministrijā. To domu, ka policijas darbinieks labāk skan, ka viņš ir valsts kalpotājs, nevis civildienesta ierēdnis, es nezinu... Varbūt man tiešām vajadzēja šos 50 gadus padomijā dzīvot, lai būtu kaut kāda cieņa pret vārdu "kalpotāji". Diemžēl man cieņa pret tādu vārdu un šādu nosaukumu jeb apzīmējumu cilvēkam nav tik liela kā varbūt tiem, kuri šajā strādnieku paradīzē dzīvoja agrāk.

Domāju, ka civildienesta ierēdnis un Civildienesta likums ir piemērots Iekšlietu ministrijas struktūrām, īpaši policijai, jo ir pēdējais laiks, kad mūsu tautai vajadzētu uzticēties mūsu policijai, lai viņa to neuzskatītu par bijušo miliciju, lai viņi tomēr ir ierēdņi, kas veic īpašu darbu. Un šeit jau ir minēts, ka viņi ieņem noteiktu amatu policijas iestādē, kam ir speciāla dienesta pakāpe, ka viņš ir nodevis zvērestu, kas īpaši, speciāli izceļ viņa civildienesta režīmu, un tādā ziņā viņiem visiem ir skaidrs, kādi viņi ir un ko mēs no viņiem varam sagaidīt.

Ja mēs esam jau pieņēmuši likumā, ka civildienesta reformas arī beidzot skars Iekšlietu ministriju, un ja mēs esam noteikuši šos termiņus, tad, protams, šīs pārmaiņas, ko es esmu ierosinājis 2. pantā, varētu stāties spēkā vienlaikus ar šo civildienesta reformu gaitu. Un, ja patiešām kārtējo reizi Iekšlietu ministrija nosēdēs atkal vienu gadu un neko nedarīs lietas labad un griezīsies 6. Saeimā, lai atkal kārtējo reizi mainītu termiņus, lai pateiktu, ka tas tomēr nebija reāli un ka tagad mums vajag viņus pagarināt, tad tas nemainīs šī likuma būtību. Ja termiņš tiek pagarināts vēl uz vienu gadu, tad arī mani ierosinājumi tiks pagarināti diemžēl vēl uz vienu gadu.

Es lūdzu... es aicinu deputātus atbalstīt manus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie Saeimas locekļi! Atbalstu deputāta Karnupa iesniegumu, un atkal ir jāpiemin ārzemju prakse, jo ir absolūti skaidrs, ka katrs policists ārzemēs ir civildienesta ierēdnis. Savādāk nemaz nevar būt. Līdz ar to ceļas šī dienesta prestižs, atalgojums un arī veidojas zināms cenzs, cilvēkus pieņemot šinī darbā. Lūdzu, balsosim par deputāta Karnupa iesniegumu, lai arī mūsu policija būtu civildienesta locekļi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

A.Līgotnis. Es šeit vairs komentēt negribu, te ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Karnupa priekšlikumu - 2. pantā pirmajā teikumā izslēgt vārdus "valsts kalpotājs" un aizstāt ar vārdiem "civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts)". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 14, atturas - 15. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Līgotnis. Nākamais tekstuāli ir ļoti līdzīgs priekšlikums, kas attiecas uz šī 2. panta otro daļu, taču šeit ir runa pavisam par citu lietu - šeit ir runa par Iekšlietu ministrijā un policijā strādājošām sekretārēm, mašīnrakstītājām, šoferiem un citiem tehniskajiem darbiniekiem, arī tulkiem, kas, realizējot civildienesta ierēdņu reformu, nekādā ziņā nebūs ierēdņi. Šeit ir jānoraida tā lieta.

Sēdes vadītājs. Deputāts noņem savu priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

A.Līgotnis. Nākamais ir Karnupa priekšlikums - aizstāt vārdu "pamatlikums" ar vārdu "Satversme". Komisija to ir noraidījusi, taču tam šeit nav principiālas lomas, jo tā šinī pantā faktiski ir terminoloģiska sinonīmu aizstāšana, jo pamatlikums mūsu valstī ir tikai viens, un neapšaubāmi tā ir Satversme. Par to var balsot, un, ja tas tiks nobalsots, tad sliktuma no tā nekāda nebūs, droši vien tikai labums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - 4. panta pirmajā teikumā izslēgt vārdu "pamatlikums" un aizstāt ar vārdu "Satversme". Balsojam. Lūdzu rezultātu! 40 - par, 4 - pret, 10 - atturas. Ir pieņemts. Vārdu sakot, ir aizstāts šis vārds, jo vispirms ir izslēgt un tad aizstāt... taču tam nav būtiskas nozīmes, tā ir redakcijas lieta, bet pieņemts ir vārds "Satversme".

A.Līgotnis. Nākamais ir piektais labojums par 34. pantu. Autore ir deputāte Seile, un šie labojumi ir analoģiski tiem, par kuriem mēs iepriekš runājām un balsojām likumā par valsts robežu. Tieši tāda pati ir šo priekšlikumu būtība un tieši tāds pats ir arī saturs. Viņa liek priekšā šos 80 procentus aizstāt ar 25, savukārt pārējo, atlikušo šīs summas daļu - 75% apmērā - skaitīt valsts budžetā. Toreiz mēs jau nobalsojām "pret", un es domāju, ka šeit rīcība būs analoģiska. Tādai vismaz tai vajadzētu būt, ja mēs gribam rīkoties secīgi un loģiski.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šī secība nemaz nav tik cieši saistīta ar iepriekšējo likumu. Es gribu vērst jūsu uzmanību tikai uz to, ka spēkā esošajā likumā ir teikts, ka 20 procentus no iekasētajiem naudas sodiem un no visām mantas realizācijām ieskaita policijai un tad viņa var rīkoties tādā kārtībā, kādu nosaka finansu ministrs, bet līdzekļu tiešās izlietošanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs. Šī bija ļoti precīza un laba redakcija. Ja tagad 80 procentus no visu konfiscēto mantu vērtības ieskaita tieši policijai, tad policijai vajag mazāk strādāt. Ja viņiem bija šie 20 procenti paredzēti, tādā gadījumā viņiem bija jāskrien, jārūpējas, jāstrādā, lai viņi dabūtu savai materiālajai stimulēšanai kaut kādu daļu. Tagad viņiem ir gandrīz viss. Šis priekšlikums, ko ir ierosinājusi komisija, jau gandrīz robežojas ar to, ka policijai vajadzētu pāriet uz pašfinansēšanos. Bet komisijas ieteiktās redakcijas sākumā ir teikts, ka policiju finansē gan no valsts budžeta (un nupat mēs nobalsojām, ka šie policisti būs ierēdņi) gan arī vēl klāt dod tātad 80 procentus no visa tā, ko konfiscēs. Sakonfiscēs tik, cik pašiem vajadzēs, un pēc tam gulēs uz lauriem.

Es neesmu Latvijas Republikas galvenais policists, bet es darbojos Tautsaimniecības komisijā un redzu, kā nepildās šis budžets, un tādēļ es atkārtoti aicinu nobalsot par maniem priekšlikumiem. Es jau mazliet piekāpos un spēkā esošo 20 procentu vietā piedāvāju šai policijai 25 procentus (tātad tie jau ir izdevīgāki noteikumi), bet ne jau nu visus 80 - tāda izšķērdība gan būtu mazliet par lielu, jo policistu algas nav no tām zemākajām. Ne skolotājs, ne ārsts nevar nopelnīt tādu algu kā policists. Vajag tikai godīgi strādāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu - Linards Muciņš!

L.Muciņš ( Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valdība iesniedza šo likumprojektu, kurā bija paredzēts likuma "Par policiju" 34. pantā izdarīt grozījumu - 20 procentu atskaitījumu vietā no soda naudām un no summām, kas iegūtas, realizējot konfiscēto preci, policijas rīcībā nodot nevis 20 procentus, bet 80 procentus no šīs summas.

Kāds bija pamatojums? Kādēļ valdība gan šajā gadījumā, gan attiecībā uz robežsargiem piedāvāja šādu risinājumu? Es nestāstīšu jums par situāciju valsts budžetā, es domāju, ka jūs to zināt labāk par mani, taču diemžēl debatēs dažādi motīvi un dažādi cipari tika savirknēti pavisam citādākā kārtībā, lai it kā pierādītu to, ka policija dzīvo pārāk labi un pārāk bagāti. Diemžēl tā tas nav. Es nosaukšu tikai Madonas, Limbažu un Saldus policijas ēkas, kuras mums sakarā ar iepriekšējiem "augstā nama" lēmumiem ir jāatdod bijušajiem īpašniekiem. Tajā pašā laikā policija šobrīd pāriet uz citām telpām šajos rajonos. Lielākoties šie naudas līdzekļi tiek izlietoti, lai veiktu remontu vai nobeigtu celtniecību šīm jaunajām policijas ēkām, lai iekārtotu policijas ēkas šajos rajonos, kā arī Rīgas pilsētā un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta ēku. Un tikai 20 procenti no šīm summām, tātad 20 procenti no 80 procentiem... 25 procentus no 80 procentiem tiek piedāvāts nodot pašu policistu personiskajai un materiālajai stimulēšanai.

Atļaušos šajā sakarā jūs nedaudz informēt par to, kas varbūt nav redzams no šā likumprojekta. Kāda ir šobrīd situācija? Šobrīd ir tieši tāda pati situācija: 25 procenti no konfiscēto mantu vērtības un no soda naudām tiek novirzīti policistu materiālajai stimulēšanai. Un agrāk bija noteikts, ka šo kārtību noteiks iekšlietu ministrs - iekšlietu ministrs kopā ar Finansu ministriju -, taču šeit mēs redzam, ka to noteiks Ministru kabineta noteikumi. Šobrīd mums tādi noteikumi ir, un šajos noteikumos ir skaidri noteikts, kuras summas tiek šādam nolūkam novirzītas, kādā veidā, kāda ir lielākā summa, ko var izmaksāt vienam policistam, un kā līdzekļi ir jāsadala, ja policistu grupa ir atklājusi noziegumu vai piedalījusies kādas mantas konfiskācijā, ja tas ir noticis, strādājot kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu, vai ja tas ir noticis, strādājot kopā ar Muitu, vai ja tas ir noticis, strādājot kopā ar robežsargiem. Šajā situācijā Aizsardzības un iekšlietu komisijā tika piedāvāti... deputāti piedāvāja... un, es domāju, ļoti pamatoti argumentēja, kādēļ šie 25 procenti ir jānosaka likumā. Tādēļ, lai pēkšņi Ministru kabinets vai kādas citas amatpersonas, vadoties no kādiem subjektīviem momentiem, nesamazinātu to daļu, kas stimulētu un ieinteresētu personīgi katru policistu rīkoties likumā noteiktajā kārtībā. Un iekasētu šīs soda naudas, nevis, kā diemžēl nākas dzirdēt, nenoformētu tās likumā noteiktajā kārtībā.

Tādējādi arī šis papildinājums, ko Seiles kundze piedāvā svītrot, šeit parādījās. Mēs par to ļoti rūpīgi komisijā diskutējām, un tomēr nonācām vēlāk pie vienprātīga secinājuma, ka šādam ierakstam ir jābūt.

Tādēļ lūdzu ņemt vērā to, ka šie jautājumi par naudas sadali un tās izlietošanu tāpat ir pamatīgi reglamentēti Finansu ministrijas un Iekšlietu ministrijas kopīgajos normatīvajos aktos, un tagad pēc šā likuma šis normatīvā akta līmenis tiks pacelts vēl augstāk, un visādā ziņā, ņemot vērā šobrīd esošo ekonomisko situāciju, šādi atbalsti policijai, kura par šo naudu pērk... tātad ne tikai remontē šīs ēkas, bet pērk speciālo tehniku un citas nepieciešamas lietas, kā arī autotransportu, ir nepieciešami. Es domāju, ka visi mēs esam ieinteresēti, lai cīņa pret noziedzību turpinātos un pastiprinātos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šīs debates bija savā ziņā interesantas, bet man ļoti lielu neuzticību rada tas, ka lokālai jeb tai, kas uz vietas, teiksim, robežas policijai... tai trūkst kaut kādu aprīkojuma un viņi nolemj: mēs taisīsim riktīgu kontroli un katram trešajam noņemsim kaut ko, un pateiksim - mums vajag to, un ejiet jūs sūdzēties! Jo viņiem advokāta līdzi nav. Šeit tādas lietas var notikt, ja mēs naudu par šīm konfiscētajām mantām neieskaitāim budžetā. Ja mēs to ieskaitām budžetā un tad izsniedzam šo naudu, tā ir cita lieta. Tā ir kontroles lieta. Bet šajā gadījumā tas viss izies ārā no kontroles. Un Seiles kundzes piedāvājums bija ļoti labs, bet kontroles jau arī tur nav iekšā. Nu ir tā, ka katrā vietā ir savas prasības: uz Igaunijas robežas ir tādas prasības, uz Lietuvas robežas - tādas, uz Krievijas robežas - tādas. Un nu rīkojas lokālais komandieris tā, kā viņam prāts nesas. Jūs sakāt, ka tas tā nav, bet diemžēl šodien tas tā ir! Un rīt droši vien tāpat būs. Un šie politiskie solījumi, kas te izskanēja vēlēšanu laikā, ka tās robežas tiks sakārtotas un trīs mēnešu laikā vairs noziedzības nebūs, - nu tas viss ir bleķis! Mēs tam nevaram ticēt. Un šis izstrādātais likumprojekts, ko mums piedāvā Iekšlietu ministrija, es domāju, nav pietiekami labs, lai mēs to pieņemtu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai referents vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Vai deputāte Seile neiebilst, ja mēs balsosim par abiem jūsu priekšlikumiem? (No zāles deputāte A.Seile: "Nç!") Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles priekšlikumiem 34.pantā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 14, atturas - 24. Nav pieņemti.

Tagad, lūdzu, balsosim par komisijas ieteikto 34.panta redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, atturas - 15. Ir pieņemta.

A.Līgotnis. Pēdējais priekšlikums ir deputāta Karnupa ierosinātie pārejas noteikumi. Kaut arī komisija savā sēdē tos noraidīja, tagad, kad mēs esam akceptējuši un nobalsojuši par viņa iepriekšējo priekšlikumu, tas ir, likuma otrajā pantā...

Sēdes vadītājs. Līdz ar to tie izriet no iepriekšējā balsojuma.

A.Līgotnis. Tātad tie mums ir jāapstiprina.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! par - 61, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: "Lûdzam pārcelt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"" (trešais lasījums) izskatīšanu uz 6.novembra sēdi."

Godātie kolēģi, arī šajā ziņā rodas problēmas ar tām desmit dienām, un tāpēc komisija ļoti korekti ir iesniegusi šādu iesniegumu, un katrā ziņā mums to vajadzētu atbalstīt. Nav iebildumu? Lūdzu zvanu - reģistrācijai. Saeimas Prezidijs sanāk uz sēdi tūlīt - šeit, Prezidija sēžu zālē. Aicinām ierasties komisiju vadītājus un frakciju vadītājus. Lemšana būs īsa un vienkārša. Ir palikuši daži jautājumi, kurus mēs iekļausim 6.novembra sēdē, kas sāksies pulksten 9.00. Un pulksten 15.00 būs noslēguma sēde - atbilstoši tam balsojumam, kuru Saeima izdarīja par šiem jautājumiem.

Vai visi esam reģistrējušies? Nav bijis signāla. Gaidām signālu. Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

Lūdzu uzmanību, kolēģi!

I.Folkmane ( 5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šodien sēdes noslēgumā nav reģistrējušies šādi deputāti:

Andris Ameriks,

Eduards Berklavs,

Imants Daudišs,

Aivars Endziņš,

Andris Gūtmanis,

Aleksandrs Kiršteins...

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins ir zālē.

I.Folkmane.

Odisejs Kostanda,

Ludmila Kuprijanova,

Janīna Kušnere,

Gunārs Meierovics,

Oļģerts Pavlovskis,

Valdis Pavlovskis,

Aija Poča,

Jānis Ritenis,

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Anita Stankēviča,

Leonards Stašs,

Zigurds Tomiņš...

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš un Oļģerts Pavlovskis ir zālē.

I.Folkmane. Oļģerts Pavlovskis ir zālē.

Jānis Urbanovičs,

Jevgēnijs Zaščerinskis.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jevgēnijs Zaščerinskis ir zālē.

I.Folkmane. Deputāts Zaščerinskis ir zālē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, 2.novembra sēdi slēdzu! Nākamā sēde 6.novembrī pulksten 9.00. Tagad - Prezidija sēde.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 2.novembra rudens sesijas sēde


Par darba kārtību 1.lpp.

Priekšlikums - dep. P.Elferts - 2.lpp.

Likumprojekts æPar fizisko personu noguldījumu

apdrošināšanuæ (1.lasījums) (Steidzams)

(Turpinājums) (Noņemts no izskatīšanas)

(2049. un 2101.dok.) - 3.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Kalniņš - 3.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar valsts un

pašvaldību īpašuma objektu privatizācijuææ

(2112. un 2112.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar valsts un

pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībāsææ

(2114. un 2114.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu æPar Eiropas padomes

Antidopinga konvenciju nr. 135æ

(2113. un 2113.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu æGrozījums Saeimas kārtības rullīæ

(2116. un 2116.-a dok.) - 4.lpp.

Latvijas Republikas aizsardzības ministra M.Gaiļa

atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem par

robežapsardzības kārtību uz Latvijas un Igaunijas

robežas

(2107.dok.) - 4.lpp.

Priekšlikums - tieslietu ministrs R.Apsītis - 5.lpp.

Latvijas Republikas ministru prezidenta M.Gaiļa un

finansu ministres I.Sāmītes atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu par autoratlīdzību un izpildītāj-

mākslinieku honorāru izmaksām

(2109.dok.)

Ziņo - finansu ministre I.Sāmīte - 5.lpp.

Lēmuma projekts æPar Roberta Hartviga deputāta

mandāta apstiprināšanuæ (A.Seiksta vietā)

(2128.dok.) - 6.lpp.

Lēmuma projekts æPar dažu rajonu (pilsētu) tiesu

tiesnešu iecelšanuæ (Z.Cera, D.Grīnberga, S.Hrebtova,

I.Meldere, S.Rūtenberga, I.Tābore)

(2118.dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 7.lpp.

Lēmuma projekts æPar G.Vilmanes iecelšanu par Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesiæ

(2119.dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 8.lpp.

Lēmuma projekts æPar A.Dundura iecelšanu par

Ventspils pilsētas tiesas administratīvo tiesnesiæ

(2120.dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 9.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Saeimas kārtības rullīæ

(1.lasījums) (Steidzams)

(2116. un 2116.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 9.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Saeimas kārtības rullīæ

(2.lasījums)

(2116. un 2116.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 10.lpp.

Likumprojekts æPar Latvijas Republikas valdības un

Igaunijas Republikas valdības līgumu par gaisa

satiksmiæ (1.lasījums) (Steidzams)

(1097. un 2085.dok.)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 11.lpp.

Likumprojekts æPar Latvijas Republikas valdības un

Igaunijas Republikas valdības līgumu par gaisa

satiksmiæ (2.lasījums)

(1097. un 2085.dok.)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 12.lpp.



Likumprojekts æPar obligāto sociālo apdrošināšanu

pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībāmæ

(3.lasījums)

(2126. un 2126.-a dok.)

Ziņo - dep. P.Elferts - 13.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar sociālo

nodokliææ (3.lasījums)

(2121.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 18.lpp.

Debates - sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 23.lpp.

- labklājības ministrs A.Bērziņš - 24.lpp.

Par procedūru - dep. O.Kehris - 25.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 25.lpp.

- labklājības ministrs A.Bērziņš - 27.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 28.lpp.

- dep. O.Kehris - 29.lpp.

- labklājības ministrs A.Bērziņš - 31.lpp.

- dep. P.Elferts - 31.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 33.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 35.lpp.

Debašu turpinājums

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 37.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 38.lpp.

- labklājības ministrs A.Bērziņš - 39.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 41.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 42.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 44.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 47.lpp.

- dep. A.Lambergs - 48.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 48.lpp.

- labklājības ministrs A.Bērziņš - 50.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 51.lpp.

- dep. A.Lambergs - 52.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 52.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 53.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 54.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 56.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 57.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 57.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 58.lpp.

- labklājības ministrs A.Bērziņš - 59.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 59.lpp.

- 63.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 64.lpp.

Likumprojekts æPar valsts pensijāmæ (3.lasījums)

(2125. un 2125.-a dok.)

Ziņo - dep. P.Elferts - 65.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 68.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 75.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Kokins - 76.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 77.lpp.

- dep. J.Kokins - 78.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 79.lpp.



Likumprojekts æAugstskolu likumsæ (3.lasījums)

(2124.dok.)

Ziņo - dep. J.Vaivads - 83.lpp.

Likumprojekts æPar norēķiniem ar nepārstrādātās

lauksaimniecības produkcijas ražotājiemæ

(1.lasījums) (Steidzams)

(1096. un 2050.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 100.lpp.

Likumprojekts æPar norēķiniem ar nepārstrādātās

lauksaimniecības produkcijas ražotājiemæ

(2.lasījums)

(1096. un 2050.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 102.lpp.

Latvijas Republikas aizsardzības ministra M.Gaiļa

atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem par

robežapsardzības kārtību uz Latvijas un Igaunijas

robežas

(2107.-a dok.) - 102.lpp.

Priekšlikums - tieslietu ministrs R.Apsītis - 102.lpp.

Likumprojekts æLikums par pretestības kustības

dalībnieka statusuæ (1.lasījums) (Noņemts no

izskatīšanas)

(886.dok.) - 103.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Birzniece - 103.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts

pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtībuææ

(2.lasījums) (Noņemts no izskatīšanas)

(998. un 2027.dok.) - 103.lpp.

Priekšlikums - dep. P.Elferts - 103.lpp.

Likumprojekts æPar Valsts prezidenta darbības

nodrošināšanuæ(2.lasījums)

(2008. un 2052.dok.)

Ziņo - dep. V.P.Karnups - 104.lpp.

Debates - dep. A.Čepānis - 105.lpp.

- dep. I.Kreituse - 106.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 107.lpp.

- dep. A.Seile - 109.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar uzņēmēj-

darbībuææ (1.lasījums) (Steidzams)

(1028. un 1090.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 110.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar uzņēmēj-

darbībuææ (2.lasījums)

(1028. un 1090.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 111.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Latvijas Republikas valsts

robežas likumāæ (3.lasījums)

(685. un 2122.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 112.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 113.lpp.

- dep. A.Grots - 114.lpp.

- dep. A.Seile - 115.lpp.


Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar policijuææ

(3.lasījums)

(685. un 2123.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 117.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 118.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš - 119.lpp.

- dep. J.Sinka - 120.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 120.lpp.

- Iekšlietu ministrijas parlamentārais

sekretārs L.Muciņš - 121.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 124.lpp.

- dep. A.Lambergs - 125.lpp.

- dep. A.Seile - 127.lpp.

- Iekšlietu ministrijas parlamentārais

sekretārs L.Muciņš - 128.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 130.lpp.

Par darba kārtību - 131.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 132.lpp.

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem