Latvijas Republikas 6. Saeimas sēde

1995. gada 30. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Sākam 30. novembra sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, es ceru, ka jūs esat saņēmuši divus patstāvīgos priekšlikumus, un, ja nav deputātiem iebildumu, tad mēs tos iekļautu darba kārtībā, tie ir dokumenti nr. 78 un 79 un nr. 80 un 81. Mēs tos iekļautu darba kārtībā pie patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanas. Paldies. Tad sākam Prezidija izsludinātās darba kārtības izskatīšanu.

Cienījamie deputāti! Gribu jūs informēt, ka ir saņemts šāds dokuments:

¿Latvijas Valsts prezidenta rīkojums nr. 5 ¿Par Ministru kabinetu¿. Ar šo atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 56. pantam aicinu Ziedoni Čeveru sastādīt Ministru kabinetu. Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Rīgā, 1995. gada 29. novembrī.¿ (Aplausi.)

Tā... Pirmais. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Grozījumi likumā ¿Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju¿ ¿. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rugātes, Kļaviņa, Putniņa, Druvas un Vītola iesniegto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmuma ¿Par Latvijas Kriminālkodeksa 59. panta piemērošanu¿, pieņemts 26.03.1992., izsludināšanu par spēku zaudējušu¿. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Bekasova, Golubova, Lujāna un Deņisova iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Vārds Aigaram Jirgenam - apvienības ¿Tēvzemei un Brīvībai¿ frakcijas deputātam.

A.Jirgens (frakcija ¿Tēvzemei un Brīvībai¿).

Godātie deputāti, savas frakcijas vārdā es aicinu šo likumprojektu nenodot komisijām, bet noraidīt, jo šā likumprojekta, kurš ir ietverts vienā teikumā, politiskais saturs ir ļoti vienkāršs, ne jau tāds, kā rakstīts šajā paskaidrojumā, bet gan tāds, lai panāktu Alfrēda Rubika atbrīvošanu no cietuma, iepriekš apelācijas kārtībā panākot viņa lietas pārskatīšanu, un, ja tiek pieņemts šis likumprojekts, tādā gadījumā zināmā mērā zūd tas juridiskais pamats un tas pants, uz kura tika celta apsūdzība arī šim cilvēkam, kurš ir vērsies pret Latvijas valsti, pret Latvijas valsts neatkarību, arī ar bruņotu spēku struktūru palīdzību. Un es aicinātu īpaši tos deputātus, kuri savā pirmsvēlēšanu kampaņā aicināja dažādos veidos izrēķināties ar visiem komunistiem, tomēr vismaz daļēji ievērot savus pirmsvēlēšanu solījumus un neatbalstīt šādu likumprojektu izskatīšanu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Jurim Dobelim - LNNK un LZP frakcijas deputātam.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepazīstoties ar šo likumprojektu, man rodas pārliecība, ka Latvija pakāpeniski kļūst par eņģeļu zemi: pa visu Latviju staigās maziņi, sārti, apaļi eņģelīši - maziņi rubiciņi, maziņi noviciņi un arī maziņi klaucēniņi un vēl daži citi. Tātad es domāju, ka Latvijā sākas eņģelizācijas process. Laiks, protams, ir ļoti piemērots šī te ģeniālā projekta... autoru balsis ir ārkārtīgi vajadzīgas tuvākajā laikā. Ļoti vajadzīgas. Tikpat vajadzīgas tās bija arī tad, kad lielā vienprātībā ¿nibisti¿ mēģināja noraidīt likumprojekta par ielu gājieniem tālāko virzīšanu. Protams, var jau atkāpties no saviem principiem, reizēm jau vispār nav nekādu principu cilvēkam. Es domāju, ja kādam nav ko darīt, var jau nodarboties ar šā dokumenta tālāku studēšanu. Dokuments, protams, izceļas ar savu bezkaunību, bet es domāju arī, ka tas nav nekāds brīnums, līdzīgi domājošo cilvēku bezkaunība visā 1990. un 1991. gadā bija ārkārtīgi redzama un jūtama Latvijā, tā ka šis process vienkārši turpinās un tiek izmantota jebkura vismazākā iespēja, lai ieslidinātos iekšā un lai panāktu sev vēlamu rezultātu. Šeit jau nav tikai runa par vienas personas šķietamo nevainību. Šeit doma ir daudz tālākejoša. Tas ir vienkārši placdarms, lai sagatavotos pakāpeniskai Latvijas pārveidošanai, uz āru izskatīsies, ka būs ārkārtīgi jauki ievērotas cilvēktiesības. Kurš ir padomājis par to cilvēku tiesībām, kuri ar riebumu uztver visu to, kā mēs tagad vērtējam piecdesmit gados notikušo Latvijā? Kurš par tiem ir padomājis? Nu, protams, ne jau šā likumprojekta autori.

Tāpēc nav jēgas tērēt laiku gar šādu absolūti Latvijai nevajadzīgu un nepiemērotu dokumentu, un es, protams, aicinu to nevirzīt tālāk, jo valstiski svarīgs tas nu nav nekādā ziņā. Vienīgi kārtējais mēģinājums ļoti īpatnējā veidā traktēt jēdzienu ¿cilvēktiesības¿. Atkal. Es tā domāju. Beigu beigās iznāk, ka visvairāk cilvēktiesībām ir jāattiecas uz visāda ranga PSRS un LPSR darboņiem, kuri taču neko sliktu nav darījuši, kuri ir pildījuši tikai tos likumus, kas toreiz bija, un līdz ar to ne par ko neatbild. Un galu galā mēs esam aizdomājušies tik tālu, ka arī 1990. gadā... no 4. maija... tāpat līdz 1991. gada 22. augustam... te jau spēkā bija arī tie paši PSRS likumi, un, tos pildot, protams, nekāda nozieguma nav. Tā ka jebkurā gadījumā tie, kuri virza šādu projektu tālāk, protams, atklātā veidā parāda, ka viņi ir par to, lai mēs aizmirstu visu, kas ir noticis, un, protams, pirmais solis būtu jau konkrēti tas, ko mēs esam dzirdējuši masu informācijas līdzekļos, - ka laiks taču ir laist ārā visus no cietumiem, pārāk ilgi jau aizsēdējies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - bloka ¿Sociālistiskā partija - Līdztiesība¿ deputāts.

M.Lujāns (deputātu bloks ¿Sociālistiskā partija - Līdztiesība¿).

Labdien, cienījamie kolēģi! Patīkami, protams, bija dzirdēt mūsu ¿vanagu¿ aktīvās uzstāšanās un, teiksim, lielāko cilvēktiesību mīlētāju, teiksim, arī kolēģa uzstāšanos, kurš ļoti labi māk traktēt, kā pareizi ir jābūt, teiksim, cilvēktiesībām un kā ir jābūt likumiem. Un vispār es domāju - ko tad mums te baidīties? Ja jau, teiksim, mēs te esam nepareizi vai mēs tā kļūdāmies, tad attiecīgi komisijas to arī norādīs un tad Dobeļa kungs patiešām - pat bez savām sirdi plosošām replikām vai visiem stāstiem - varēs, teiksim, pierādīt, ka nu likums ir likums, nav nekāda problēma. Kaut, protams, iespējams, ja dažiem, teiksim, kolēģiem lielākais sapnis, lai visi Latvijas cietumi būtu pārpildīti, tas arī... un kaut arī man liekas, ka šodien ir pietiekami daudz informācijas, ka tie jau tāpat ir pārpildīti - vēl bez papildu kandidatūrām... it sevišķi vēl politiskām kandidatūrām... Un šinī gadījumā vairāk pat nav runa par Rubiku, kuru... Dobeļa kungs, iespējams, tīri no 1991. gada atrodoties, iespējams, Zviedrijā, risināja tautas problēmas tanī laikā, iespējams, ka šī problēma ir tikai pakārtota. Daudz vairāk tas ir cits jautājums: kādu ceļu ies Latvija - vai Latvijai būs tā demokrātija, ko daži savā laikā traktējuši, ka demokrātijas augstākais sasniegums ir diktatūra, vai arī patiešām būs tā demokrātija, kā to saprot normālā pasaulē.

Un tādēļ labāk, es domāju, liksim šo jautājumu uz balsošanu un tad redzēsim, kuram ir taisnība, un varbūt patiešām lai Saeimas komisijas pastrādā pie šā projekta, un arī Dobeļa kungs varēs izteikt savus kontrargumentus, ja tas viņu neapmierina.

Pateicos.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Man ir tas gods pirmo reizi runāt no šīs tribīnes 6. Saeimā. Daudz ir nācies runāt 5. Saeimas laikā, bet šodien, kāpjot tribīnē šeit, man ir īpaši satraukts prāts un nelabas priekšnojautas.

Šodien jau Saeima atgādina, kā senos laikos, divas krievu sādžas, kuras gāja dūru cīņās viena pret otru un noskaidroja attiecības. Man, godīgi sakot, ir kauns par to, kas šeit notiek, ka divas konfrontējošas puses... To jau pierāda ar šiem aplausiem un celšanos kājās un otras puses sēdēšanu ne pirmo reizi... Zināt, šodien par šo situāciju, par šo atmosfēru, kas ir piepildījusi šo zāli, šo Augsto namu, un piepildījusi visu Latviju, varētu runāt ilgi, ar to dzīvot šodien. Diemžēl ar to dzīvo visa valsts un tauta tā vietā, lai šajā Augstajā namā risinātu ļoti būtiskas, sāpīgas problēmas, lai palīdzētu cilvēkam izdzīvot, cilvēki mirst badā. Es no šīs tribīnes esmu atkārtojis vēl un vēl, bet mēs konfrontējamies. Un citādi nevar. Es esmu nācis tribīnē arī šeit, jo tas, kas ir parādījies pirmajās darba dienās, pirmajās uzstāšanās šeit, ir patiešām satraucoši. Šeit ir vēlēšanās reanimēt padomju laikus. Es atceros, te jau 5.Saeimā bija mēģinājumi, bija vienošanās, slepenas vienošanās, attiecīgi veidojot valdības, kad bija frakcijas, un tā ir Tautas saskaņas partija, kas, atbalstot valdību, attiecīgi vienojās, lai tiktu laboti desmit, divpadsmit Saeimā pieņemtie likumi, kas iznīcinātu jebkādas starpības starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Šodien izskatās, ka tas būs desmitkārt palielinātā mērā, un, zināt, man atliek tikai teikt šodien tā: varbūt palielināsim simt vai tūkstoškārt Naturalizācijas pārvaldi, dažos mēnešos iedosim pilsonību visiem okupantiem, kolonizatoriem, rusifikatoriem, visiem, kas šeit sabraukuši; izsludināsim ārkārtas vēlēšanas un tad mēs redzēsim, kas šajā Saeimā sēdēs un kādus likumus lems, un kur mēs iesim. Man ir vienkārši kauns, kas šeit notiek Latvijā ar latviešu rokām. Šeit sēž latvieši... Man ir kauns.

Sēdes vadītāja. Debates pasludinu par slēgtām. Lūdzu deputātus vēlreiz ieklausīties! Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmuma ¿Par Latvijas Kriminālkodeksa 59.panta piemērošanu¿, pieņemts 26.03.1992., izsludināšanu par spēku zaudējušu¿. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Bekasova, Golubova, Lujāna un Deņisova iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Tātad balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 44, atturas - 5. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Grozījumi likumā ¿Par maternitātes un slimības pabalstiem¿ ¿. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Putniņa, Druvas, Prēdeles, Nagļa un Vītola iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Grozījumi likumā ¿Par maternitātes un slimības pabalstiem¿ ¿. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Likums par zemes dzīlēm¿. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Likums par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības līgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības vispārējo nolīgumu par konsultācijām un sadarbību¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un Beļģijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas brīvās tirdzniecības līgumu¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas līgumu par draudzību un sadarbību¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Grozījums likumā ¿Par autoceļiem¿ ¿. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Grozījums likumā ¿Par valsts civildienestu¿. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Latvijas Republikas Valsts valodas likums¿. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Aleksandrs Bartaševičs - bloka ¿Sociālistiskās partija - Līdztiesība¿ deputāts.

A.Bartaševičs (deputātu bloks ¿Sociālistiskā partija - Līdztiesība¿).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neiedziļinoties piedāvātā likumprojekta būtībā, domāju, ka deputātiem bija laiks iepazīties ar to. Gribu atzīmēt, ka Latvijas Republikas Valsts valodas likums ir pretrunā ar starptautisko paktu par cilvēktiesībām. Likums arī neatbilst Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru parakstīja šā gada maijā Birkava kungs. Viņš nav Saeimā apstiprināts.

Un tomēr, lai turētu kursu uz Latvijas Republikas likumdošanas harmonizēšanu ar Eiropas likumiem, uzskatu, ka būtu nelietderīgi radīt jaunas pretrunas likumos, nespējot uzlabot esošos. Piedāvāju balsot pret likumprojekta virzīšanu uz komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Dzintars Ābiķis - ¿Latvijas ceļa¿ frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija ¿Latvijas ceļš¿).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, atsevišķas likuma normas ir diskutējamas - kā jebkuram likumam, un tāpēc jau arī Saeimā likumprojekta izskatīšanā ir paredzēti trīs lasījumi. Mēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā jau nedaudz apskatījām šo problēmu. Mēs jau esam sarunājuši, ka nākamotrdien uzaicināsim uz komisiju likuma autorus, jo mēs domājam, ka pie šā likuma ir ļoti nopietni jāstrādā, un tāpēc es neredzu nekādus šķēršļus, lai šo tik svarīgo likumu, ņemot vērā to, ka vecais Valodu likums zināmā mērā jau, pirmkārt, morāli ir novecojis, jo tas bija tāds pārejas laika likums... lai šo likumprojektu nodotu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Es neredzu nekādus šķēršļus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! No cietuma laidīsim ārā noziedzniekus, pēc tam secināsim, ka Latvijā vispār noziedznieki, kas ir darbojušies pret Latvijas Republiku, nav bijuši. Un tagad es saprotu no iepriekšējās uzstāšanās, ka viens no lielākajiem noziegumiem Latvijā ir tas, ka mēs gribam, lai šeit, mūsu valstī, nostiprinās latviešu valoda. Ļoti interesanta filozofija! Es, protams, saprotu, ka iepriekšējam runātājam bija nelielas grūtības ar latviešu valodu. Tas jau vien liecina, cik ļoti nepieciešama ir stingrāka pieeja latviešu valodas mācīšanai, lai vismaz šeit tie, kas šajā tribīnē kāpj un uzstājas, - lai vismaz tie prastu latviski pareizi runāt.

Protams, ne pirmo reizi nākas dzirdēt kaut ko tamlīdzīgu. Un atkal skan kaut kādas vispārpieņemtās normas, kaut kādas starptautiskās autoritātes - un tā tālāk. Vispār tāda savāda sajūta tiešām reizēm pārņem - tie paši cilvēki, kas kādreiz tik ļoti kvēli runāja par latviešiem, par latviešu tautu, par vienīgo vietu uz zemeslodes, kur latvietis var mēģināt attīstīt savu valodu, var mēģināt panākt, lai mūsu valoda ieņemtu pienācīgu vietu Latvijā... Cienījamie Saeimas deputāti, es jums ieteiktu biežāk pastaigāt pa Rīgu un citām Latvijas lielākajām pilsētām, biežāk iegriezties tajās vietās, kur ir nepieciešams runāt latviski saskaņā ar šodien esošo likumu par valsts valodu, apmeklēt mūsu dažādās valsts iestādes un paskatīties, kā šodien izturas pret latviešu valodu daudzās šādās vietās. Un tad pabrīnīsimies. Un tagad tikai tas vien, ka mēs vēlamies sakārtot šo lietu, kas ir... ja mēs šo jautājumu nesakārtosim, ja mēs nepieradināsim Latvijas iedzīvotājus pie tā, ka šeit valsts valoda ir latviešu valoda, tad ko mēs vēl gribam? Ko mēs vēl tādā gadījumā gaidām tuvākajās paaudzēs? Tāpēc es uzskatu šajā gadījumā - balsot pret šāda projekta virzīšanu tālāk ir vienkārši noziegums pret latviešu tautu, un visi tie, kas tā balsos, tādi arī būs!

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs! Es jums atļaušos aizrādīt, ka Latvijas tautas novērtējums un arī to balsojumu novērtējums nebūtu jādod šeit no tribīnes. (No zāles deputāts J.Dobelis: ¿Tas ir mans viedoklis...¿)

Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Jā, es patiešām jūtu, ka katrā Saeimas sēdē vismaz reizi, divas vai piecas nāksies nākt šurpu un atgādināt vēl un vēlreiz, lai varbūt saprastu viens otrs, kurš ir aizmirsis, ka ir latvietis vispirms... lai atgādinātu tiem, kuri iemācījušies, paldies Dievam, dažus vārdus runāt latviski un mēģina apelēt pie starptautiskajiem likumiem... Bartaševiča kungs nupat piesauca šos likumus. Bet ar kādiem starptautiskajiem likumiem Latvija tika pārkrievota? Un tagad pieci neatkarības gadi ir pagājuši un Latvija ir kļuvusi krieviskāka. Es vēlreiz atkārtoju: krieviskāka. Jā, Saeimā runā latviešu valodā. Valdības kabinetos arī runā latviešu valodā. Vēl šur tur pašvaldībās. Jūs pasakiet man, kur citur runā latviešu valodā? Ir izveidojušās desmitiem un tūkstošiem firmu. Tā ir vēl viena papildu Krievija Latvijā: šajās firmās ir pa vienam tulkam, kas sagatavo oficiālos dokumentus, pārējais tur viss notiek krievu valodā. Latviešu valodu tur nedzird. Viņi dzīvo savā vidē. Un mēs tagad, kad neesam neko darījuši, 5.Saeima neko nav darījusi, valdības attiecībās nav darījusi neko, lai latviešu valoda kļūtu par valsts valodu...

Paldies, ka šodien Ministru kabinets liek priekšā beidzot... Es par šo jautājumu 5.Saeimā esmu daudzas reizes atgādinājis, ka jāķeras pie šā likuma par valsts valodu. Tagad tas ir šeit likts priekšā. Un ir cilvēki, ir spēki, kuri gribētu, lai latviešu valoda nevaldītu šeit. Lai runātu vienā valodā. Mēs jau redzam šajos gados šos mēģinājumus, kuri... it kā tika iznīcināti šie mēģinājumi pārvērst... vai ieviest valstī divas valodas. Arī krievu valodu. Mēs atceramies Daugavpils variantu. Es varētu stāstīt jums piemēru pēc piemēra. Piekauj valodas inspektorus, kuri pārbauda un kuriem ir pienākums pārbaudīt... Tiesa, viņu ir ļoti maz - 18. Ja viņu būtu 100 vai 200, vai 300, tad katru otro dienu droši vien mēs lasītu par to, ka piekauts valodas inspektors. Jo tad pārbaudes būtu daudz biežākas un tā tas notiktu.

Nupat avīzē mēs rakstījām, ka piekauts Jānis Lapsa no dzelzceļa, kurš konsekventi iestājies par to, lai dzelzceļā sāktu runāt latviešu valodā. Es domāju, ka te ir velti ilgi kavēties un stāstīt par šīm lietām. Jūs paši zināt. Un mēģināt nesūtīt uz komisijām tālāk izskatīt šo jautājumu par latviešu valodu - tas ir vienkārši patiešām noziegums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas ¿Latvijai¿ deputāts.

J.Mauliņš (frakcija ¿Latvijai¿).

Godātā Saeima! Es šinī zālē pirmo reizi runāšu un pirmo reizi esmu ievēlēts. Manī rada izbrīnu, ka iepriekšējā sasaukuma deputāti gāna un kritizē padarīto. Tad kur viņi bija, kad notika sēdes iepriekšējā Saeimā? Es piekrītu pilnīgi, ka Latvija ir novesta līdz kliņķim, ka daudz ir nekārtību un ka mums latvieši izmirst, jo tikai 50% apmērā nākošā paaudze tiek atjaunota, salīdzinot ar iepriekšējo paaudzi. Mums tiešām ir cilvēki novesti līdz nabadzībai un badam. Bet kur tad jūs bijāt, daiļie runātāji? Tagad jūs kritizējat. Ko tad jūs kritizējat - paši sevi? Vienkārši grūti saprast, par ko jūs runājat. Es konkrēti par šo likumprojektu esmu ¿par¿. (No zāles deputāts J.Dobelis: ¿Paldies Dievam.¿) Valodas jautājums ir grūts jautājums, bet nesaprotu, kāpēc bija demokrātijas pārkāpums. Iepriekšējo likumprojektu, kas arī nāk no pārstāvjiem Saeimā, nevirzīja uz komisiju, un tad tur jūs varētu savu varbūt pareizo nostāju parādīt un debatēt par to. Jūs gribat, lai par to klusē? Ļoti slikti! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - ¿Tēvzemes un Brīvības¿ frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Vidiņš (frakcija ¿Tēvzemei un Brīvībai¿).

Cienījamie biedri Prezidijā! Cienījamie biedri - Sociālistiskās partijas pārstāvji! Aleksandr Anatoljevič, braucot iepriekšpēdējā reizē uz Rēzekni vienā kupejā, jūs teicāt, ka jūs esat latvietis. Mēs ar jums runājām latviski. Tad, kad es izgāju no kupejas ārā, kad jūs palikāt ar to sievieti, latvieti, jūs momentā pārgājāt uz krievu valodu. Zināt, ja jūs esat pārkrievojies, tad katrā ziņā ne es, ne mans mazdēls, ne mani bērni negrib pārkrievoties. Strādādams divus gadus Ārstu biedrībā Sertifikācijas komisijā, es ik dienas redzēju, ka, izdodot sertifikātus, latviešu cilvēki top diskriminēti savās tiesībās runāt mātes valodā, respektīvi, es Valodas inspekcijai rakstīju vairākas vēstules sakarā ar to, ka Smiltenē - latviskā pilsētā viena daktere vispār ne tikai nerunā, bet pat nesaprot, ko citi runā latviešu valodā. Tātad jūs to neievērojat. Jūs tagad ļoti daudz runājat par tām cilvēktiesībām. Es atceros, kā jūsu partijas pārstāvji, kā viņi Augstākajā padomē balsoja par Valsts valodas likumu. Kur tik vien varat, jūs mēģināt apelēt pie cilvēktiesībām. Tomēr es lūdzu jūs apskatīties no otras puses, kur tiek pārkāptas mūsu cilvēktiesības latviešu tautai. Un, Mauliņa kungs, ko jūs te uzstājaties un uzkrītat iepriekšējiem deputātiem! Iespējams, ka 7.Saeimā jums pārmetīs, kāpēc jūs neesat darījis, lai pārtrauktu rusifikācijas procesu, kas joprojām turpina attīstīties Latvijā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons - ¿Latvijas ceļš¿ frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (frakcija ¿Latvijas ceļš¿).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es pacentīšos runāt diezgan īsi, lai neaizkavētu jūsu uzmanību. Lietas būtība ir vienkārša. Ņemot vērā to, ka pirms tam mēs nenobalsojām, ka tiek atcelts Augstākās padomes Prezidija lēmums nr.59, es domāju, ka nav arī pamata uztraukumam. Tā kā Rubika kungam jeb biedram Rubikam ir vēl četri gadi jāsēž cietumā, nav ko uztraukties par to, ka viņš nepārvalda latviešu valodu. Tāpēc dosim šo likumprojektu uz komisiju, lai komisija arī normāli viņu izskata. Un, ja biedriem no Sociālistiskās partijas ir problēmas, nu tad pēc četriem gadiem iesniedziet izmaiņas šajā likumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Oļģerts Dunkers - frakcijas ¿Latvijai¿ deputāts.

O.Dunkers (frakcija ¿Latvijai¿).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es arī pirmo reizi runāju no šīs tribīnes. Es tikai vienu mazu repliku gribēju ierosināt. Man šķiet, ka jautājums par latviešu valodu ir tik nediskutējams, ka, es domāju, latvieši, kas te sēž, neviens nebūs pret to, ka šo projektu nodod Valodas komisijai. Tas taču ir smieklīgi vienkārši! Kurš tad nu latvietis balsos ¿pret¿? Un šajā sakarībā es domāju, ka vajadzētu tādu lietišķāku darba stilu ieviest, jo mani ārkārtīgi pārsteidza, piemēram, kolēģa Tabūna uzstāšanās, kurš mums atstāsta avīžu ziņas, it kā mēs avīzes nelasītu. Strādāsim drusku lietišķāk! Paldies.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es vienkārši gribētu atgādināt, jo, noklausoties Mauliņa kungu, es sapratu, ka Mauliņa kungs tiešām ir dzīvojis mucā visus šos gadus. Godājamais Mauliņa kungs...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs...

A.Kiršteins. Pie šī likuma tika strādāts jau 1989.gadā, kad vēl bija Latvijas PSR Augstākā padome. Tajā laikā nevarēja šajā likumā iestrādāt un nevarēja iestrādāt arī 1990. un 1991.gadā, piemēram, tās nodaļas, kas ir parādījušās. Tajā laikā, kad šo likumu izstrādājām, tad bija Valodu likums, nevis vienkārši likums par valsts valodu, bet Valodu likums - daudzskaitlī! Nebija Nacionālo bruņoto spēku, ko Mauliņa kungam vajadzēja pamanīt, līdz ar to tur nevarēja būt tāda nodaļa.

Bet, ja runā nopietni, protams, ka Valodas likums attīstās reizē ar valsti, un es domāju, ka šis nav ne pirmais, ne pēdējais likums. Paies divi, trīs gadi, situācija mainīsies, un šī likuma nozīme varbūt ir pavisam cita. Es domāju, ka pirmo reizi šajā likumā ir formulēts, ka Latvijā turpinās tas process, kas mākslīgi tika pārtraukts, sākoties Otrajam pasaules karam, - tas ir nācijas formēšanas process, kurš Latvijā netika pabeigts līdz Otrajam pasaules karam pilnībā. Un tāpēc šeit ir pilnīgi lieki runāt par to, vai, teiksim, šis likums ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Te vajadzētu varbūt diskutēt, un es domāju, ka komisijās tas arī notiks, ko šajā likumā vēl varētu uzlabot.

Un beidzot būtu jāsaprot, ka, ja skolās jau pašreiz kādi 65% pirmajās klasēs iet skolās ar latviešu mācībvalodu, tad šeit jau nebūtu doma pacelt kādu valodu augstāk vai zemāk. Bet es domāju, ka visiem būtu jāsaprot, sevišķi tiem, kas nav latvieši, ka valsts var attīstīties un nācija var veidoties tikai uz valsts valodas bāzes. Un šī valsts valoda, vai tas kādam patīk vai nepatīk, Latvijā ir latviešu valoda. Un līdz ar to, izejot no tā, ja mēs šo likumu pieņemam, mēs varam izdarīt zināmas korekcijas, kas ir nepieciešamas arī Izglītības likumā. Ir vesela rinda citu likumu, kuri komisijās būtu jāpārstrādā un jāsaskaņo. Un es domāju, ka, ja visi tie cilvēki, kas nepieder pie pamatnācijas, Latvijā sapratīs, ka šī nācijas konsolidācija notiek uz valsts likuma pamata, tad šī attīstība notiks Latvijā daudz straujāk un arī ekonomiskā attīstība. Un beigsies arī tie kuriozi, kas bieži vien notiek valsts iestādēs, kur ierēdņi nezina, kādā valodā viņiem būtu jāatbild. Arī visi šie uzraksti, kas ir ielās, un dažādu preču pārdošanas instrukcijas, un viss pārējais.

Es gribētu atgādināt, ka faktiski jau nebūtu jāpieņem nekāds likums, ja darbotos tie administratīvie kodeksi, kas ir, jo, piemēram, jau vairākus gadus atpakaļ ir pieņemti dažādi sodi. Es skatījos, kur bija vēl vecajos rubļos izteiktas soda naudas, piemēram, par pievienoto preču sertifikātu, par preču uzrakstu netulkošanu, bet ne Rīgas pilsētā, ne pārējās pilsētās nekur jau nedarbojas šīs soda sankcijas. Un Latvija faktiski ir vienīgā valsts, kur notiek tādi kuriozi. Ja jūs pērkat elektropreces, kas ir bīstamas cilvēka dzīvībai, jūs varat pirkt ¿Philips¿ veikalā, ¿Elektrolux¿ veikalā, bet jūs vispār nevarat dabūt klāt instrukciju latviešu valodā. Tas nav iedomājams nevienā valstī, ka jūs saņemat instrukciju, teiksim, somu valodā vai japāņu valodā par preci, kas ir bīstama dzīvībai.

Un šeit es domāju, ka, izskatot arī komisijās ļoti rūpīgi un frakcijās šo likumu, jūs atradīsit ļoti daudzas lietas, kas šeit ir jāiestrādā. Un faktiski šeit atbilde būtu ļoti vienkārša. Ir jādod zināms laiks, teiksim, mēnesis, divi vai trīs visiem ārzemju preču izplatītājiem, vai tie būtu automobiļi vai elektropreces. Ir jādod laiks, un šim laikam nav jābūt garam. Es domāju, divās nedēļās var iztulkot jebkuru instrukciju. Ir jādod laiks sagatavot valsts valodā attiecīgās instrukcijas vai arī šiem veikaliem tiek noņemta licence par preču izplatīšanu, arī par dzīvībai bīstamu preču izplatīšanu bez attiecīgiem tulkojumiem, instrukcijām, rīkojumiem valsts valodā. Tas attiecas arī uz zālēm aptiekās, jo, jūs redzat, ka bieži vien jūs varat nopirkt poļu vai vācu valodā. Tas taču ir vienkārši kuriozs! Un šeit vienkārši vēl cilvēki diskutē par to, vai likums ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs, vai kaut ko tādu. Tā ka es domāju, ka šis būs ļoti nopietns likums, kas jebkurā gadījumā stiprinās Latvijas valsti, un viņš būs bāzes likums arī, lai turpmāk veiksmīgi varētu attīstīties mūsu nācija, nekādā gadījumā neierobežojot, protams, mācīšanu. Paldies par uzmanību. Es domāju, ka jūs visi atbalstīsit.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - Latvijas Sociālistiskās partijas ¿Līdztiesība¿ bloka deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (deputātu bloks ¿Sociālistiskā partija - Līdztiesība¿).

Cienījamie kolēģi! Es pacentīšos neuzkrist deputātiem virsū, kā te piedāvāja nesen. Un, protams, patīkami bija dzirdēt biedra Ādamsona viedokli, patīkami, ka, teiksim, jauni kolēģi vēl taisās pievienoties mūsu blokam. Un, iespējams arī, kā Kiršteina kungs teica, es mucā arī neesmu dzīvojis, un ceru, tas patīkami, ka viņš labi zina, ka Mauliņa kungs ir dzīvojis. Iespējams, ka pa spundi ir skatījies. Bet atkal laikam Kiršteina kungs ir aizrāvies ar deputātiem un ar situācijas skaidrošanu un ir aizmirsis to, ka lielākā daļa latviešu diemžēl nevar iepirkties ¿Philips¿ veikalā, tā ka, iespējams, viņus neuztrauc šis jautājums, kāda izkārtne tur ir. Un bieži vien patiešām, kā jau Kiršteina kungam patīk tie ļaunie - krieviski runājošie, kā pēdējā laikā tiek attēlots, tie tur iepērkas, un iespējams, tad jau taisni labi, ka viņi naudiņu iztērēs, būs nodokļu vairāk, ja mēs gribam šādā veidā skatīties uz šo problēmu, kaut vēl cita lieta atkal paceļas - kā būs ar to, ja jau mēs ejam uz Eiropas savienību, - ar mūsu likumdošanas sakārtotību atbilstoši Eiropas savienības likumiem. Pirmā lieta.

Otra lieta, teiksim, ir tīri... arī par biznesa veicināšanu. Ļoti pareizi nesen uzstājās Amerikas Tirdzniecības palātas pārstāvis Latvijā, teikdams to, ka viņam arī bijis kontakts ar latviešu valodas inspekciju, kura ieradās un teica: ¿Noņemiet to izkārtni!¿ Viņš pateica vienkārši: ¿Nolieciet man 3000 dolārus, ko es esmu iztērējis, un tad es nomainīšu!¿ Un tā ir normāla, es uzskatu, rietumnieciska biznesa pieeja.

Un arī otra lieta. Vai mēs gribam palielināt ekonomisko attīstību, lai vairāk iepērk preces, jeb mēs... tā kā šodien bieži vien iet tūristu delegācijas, arī no draudzīgām ārvalstīm, to skaitā Amerikas, Vācijas... un iet garām, jo viņiem tur ir grūti saprast. Tas Eiropas standartiem neatbilst. Tad labāk viņi aizies uz ¿Makdonaldu¿, nopirks kaut kādu hamburgeru un apēdīs, nekā nopirks tanī pašā latviešu veikalā, ko tā atkal Nacionālais bloks vienmēr ir mīlējis un cienījis. Un varu es Kiršteina kungam ieteikt biežāk aiziet uz kādiem īsti tautiskiem veikaliem - līdz ar to viņš veicinātu latviešu zemnieku attīstību un dotu viņiem kādu artavu, - nekā staigāt pa ¿Philips¿ veikaliem un pa vakariem skatīties mucās.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Zvanu! Godātie deputāti! Tātad mēs tūlīt balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu ¿Latvijas Republikas Valsts valodas likums¿ un tā nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 8, atturas - 5. Atzinums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Latvijas Izglītības likums¿. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā¿. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā ¿Par Zemessardzi¿ ¿. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Kiršteina, Krastiņa, Lamberga un Emša iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā¿. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Grozījums Saeimas kārtības rullī¿. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Panteļējeva, Bunkša, Gaiļa un Apsīša iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu ¿Grozījumi likumā ¿Par sociālo nodokli¿¿. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vītola, Nagļa, Druvas, Prēdeles un Putniņa iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es lūgtu Saeimu nodot šo likumprojektu arī Sociālo un darba lietu komisijai, jo sociālais nodoklis ir mūsu pamatnodoklis pensijām un tā tālāk.

Sēdes vadītāja. Nav iebildumu. Nav. Tātad nododam arī Sociālo un darba lietu komisijai.

Tā, darba kārtības otrā sadaļa. Deputātu jautājumi un atbildes. Pirmais bija jautājums Latvijas Republikas finansu ministrei Indrai Sāmītei. Lūdzu! Indra Sāmīte - Latvijas Republikas finansu ministre.

I.Sāmīte (finansu ministre).

Godājamais Prezidij! Cienījamie Saeimas locekļi! Atbildot uz Saeimas deputātu 1995.gada 16.novembra jautājumu, Finansu ministrija paskaidro, ka Jelgavas pilsētas domes piedāvātie priekšlikumi par parādu savstarpējo ieskaiti iekļauti Ministru kabineta 1995.gada 7.novembrī pieņemtajos noteikumos nr.323, kuros tātad ir paredzēts dzēst Jelgavas pilsētas pašvaldības uzņēmuma ¿Siltumtīkli¿ parādu 204 688 latu apmērā valsts akciju sabiedrībai ¿Latvijas gāze¿ par laika posmu no 1992. līdz 1994.gadam, kā arī aprēķināto naudas sodu 16 374 latu apmērā un attiecīgi mainīt Jelgavas pilsētas pašvaldības uzņēmuma ¿Siltumtīkli¿ bilanci, kā arī noteikt, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes rezultātiem tiek dzēsti valsts akciju sabiedrības ¿Latvijas gāze¿ nodokļu maksājumu parādi valsts budžetā 221 063 latu apmērā. Dzēst Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo iestāžu - Jelgavas cietuma un Sardzes pulka 2.bataljona - parādus, kā arī aprēķināto naudas sodu un attiecīgi mainīt Iekšlietu ministrijas bilanci. Dzēst Labklājības ministrijas pakļautībā esošo iestāžu - Jelgavas Psihoneiroloģiskās slimnīcas un Jelgavas Vides un sabiedrības veselības centra - parādus, kā arī aprēķināto naudas sodu un attiecīgi mainīt Labklājības ministrijas bilanci. Dzēst Satiksmes ministrijas pakļautībā esošo iestāžu - Jelgavas Dzelzceļa slimnīcas un dzelzceļnieku bērnudārza nr.12 un nr.13 - parādus, kā arī aprēķināto naudas sodu un attiecīgi mainīt Satiksmes ministrijas bilanci. Dzēst arī Zemkopības ministrijas pakļautībā esošās iestādes - valsts zinātniskās pētniecības institūta ¿Lauksaimniecības polimēri un ūdensapgāde¿ - parādus, kā arī aprēķināto naudas sodu un attiecīgi mainīt Zemkopības ministrijas bilanci.

Problēmas - 1992.un 1994.gada valsts un pašvaldību parādu savstarpējo ieskaiti - var atrisināt, tikai rūpīgi analizējot katras pašvaldības konkrēto situāciju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departaments ir sagatavojis savstarpējo parādu saskaņošanas akta paraugu, ar ko pašvaldību informatīvajā dienā - 14.novembrī - tika iepazīstināti rajonu un lielo pilsētu pašvaldību vadītāji. Tā kā Finansu ministrijai saskaņā ar ministrijas... ir tiesības veikt kontroles un revīzijas darbu tikai ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs un pārziņā esošajos valsts uzņēmumos, tad atzinumus par parādu norakstīšanu var sniegt vienīgi Valsts kontrole, kurai ar likumu uzdots sekot, lai valsts budžeta līdzekļu izlietošana, kā arī rīcība ar valsts mantu būtu likumīga, lietderīga un pareiza. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Par debatēm iesniegumu nav? Nav.

Otrs ir jautājums Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam. Atbilde būs? Jā. Lūdzu! Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Esmu iesniedzis rakstisku atbildi, un pēc jautātāju piekrišanas viņi ar to ir apmierināti.

Sēdes vadītāja. Paldies. Saeimas Prezidijs ir saņēmis jautājumu Ministru prezidentam Mārim Gailim.

¿Ministru prezidentam Mārim Gailim. Jautājums. Jūsu vadībā Ministru kabinets nostrādāja vairāk kā gadu. Jūsu valdības darbības sākumā tika sastādīta un piedāvāta deklarācija par valdības iecerēto darbību. Sakarā ar to rodas sekojoši jautājumi:

1. Kas no minētās valdības deklarācijas realizēts aizvadītajā laikā?

2. Kādu iemeslu dēļ nav izpildīti uzdevumi, kas saistīti ar valsts ekonomisko attīstību, kas bija paredzēta jūsu sastādītajā deklarācijā?

3. Banku krīze radījusi situāciju, ka tika zaudēti daudzu fizisko un juridisko personu naudas līdzekļi. Cik reāla sakarā ar to ir zaudēto līdzekļu atgriešanas programma? Vai ir paredzēts un cik ilgā laikā atgriezt līdzekļus sociālajā budžetā, kas bija izlietoti ieguldīto līdzekļu kompensācijai?

Deputāti Aleksandrs Bartaševičs, Aleksandrs Golubovs, Martijans Bekasovs, Oļegs Deņisovs, Modris Lujāns.¿

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Trešā sadaļa šodienas dienas kārtībā - ¿Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata¿. Lēmuma projekts ¿Par dažu Vidzemes apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu¿. Vārds Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks deputātam, Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vidzemes apgabaltiesā, rajonu tiesās ir brīvas štata vienības tiesnešiem, tāpat ir brīvas štata vienības administratīvajiem tiesnešiem, tādēļ Juridiskā komisija savā kārtējā sēdē izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegtos dokumentus par tiesnešu apstiprināšanu kā Vidzemes apgabaltiesā, tā arī dažās rajonu tiesās un administratīvā tiesneša iecelšanu. Šajā sakarībā Juridiskās komisijas vārdā atbalstām un lūdzam pieņemt lēmumu par Vidzemes apgabaltiesnešu apstiprināšanu - konkrēti par Ervīna Kušķa apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Gribētu atgādināt deputātiem, ka tiesnešu balsojums ir aizklāts un ka jums uz galda spuldzītes neiedegsies, tāpēc neuztraucieties par to. Kaksīša kungs, jūs varat tribīnē! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - 13. Ervīns Kušķis apstiprināts par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Lūdzu apstiprināt Daili Lazdiņu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Zvanu, lūdzu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 3, atturas - 12. Dailis Lazdiņš apstiprināts par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Par rajonu tiesu tiesnešiem. Lūdzu iecelt Māri Balto par Ogres rajona tiesas tiesnesi.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 6, atturas - 15. Māris Baltais iecelts par Ogres rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Lūdzu iecelt Vladimiru Isajevu par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 5, atturas - 21. Lēmums pieņemts. Vladimirs Isajevs iecelts par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Lūdzu iecelt Jāni Radionovu par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 5, atturas - 23. Lēmums pieņemts. Jānis Radionovs iecelts par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Lūdzu iecelt Āriju Ždanovu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 5, atturas - 25. Lēmums pieņemts. Ārija Ždanova iecelta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Lūdzu iecelt Arkādiju Liepiņu par Rēzeknes rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 18. Lēmums pieņemts. Arkādijs Liepiņš iecelts par Rēzeknes rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Daru zināmu, cienījamie kolēģi, ka saskaņā ar Latvijas Republikas likuma ¿Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu¿ 5. pantu 6. Saeimas deputāts Modris Plāte atsauc savu Saeimas deputāta mandātu. Prezidijam ir iesniegts Modra Plātes parakstīts iesniegums.

Sakarā ar Saeimas deputāta Modra Plātes iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu Saeimas sekretāra biedre Janīna Kušnere lūdza Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Kramiņa kungam paziņot Saeimas Prezidijam attiecīgā saraksta nākamo kandidātu.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Kramiņa kungs ir sniedzis informāciju Saeimas Prezidijam, ka sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas deputāta Modra Plātes iesniegumu par atteikšanos no deputāta mandāta Tautas kustības ¿Latvijai¿ (Zīgerista partijas) deputātu kandidātu sarakstā Zemgales vēlēšanu apgabalā saskaņā ar Latvijas Republikas likuma ¿Saeimas vēlēšanu likums¿ 41. pantu deputāta Modra Plātes vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša deputātu kandidātu saraksta Imants Liepa. Ir arī Liepas kunga iesniegums Saeimas Prezidijam: ¿Ar šo daru zināmu, ka piekrītu pildīt Latvijas Republikas 6. Saeimas deputāta pienākumus frakcijā ¿Latvijai¿ ¿.

Mums ir arī mūsu Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas dokuments Saeimas Prezidijam, kuru parakstījuši ir komisijas priekšsēdētājs Bišera kungs un komisijas sekretāre Rugātes kundze, ka Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Imanta Liepas deputāta pilnvaru apstiprināšanu.

Sakarā ar to mums ir jāpieņem lēmums par Imanta Liepas deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Vai kāds no deputātiem ir pieteicies runāt par šo jautājumu? Ja nav, tad acīmredzot saskaņā ar Kārtības rulli mums par šo lēmumu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam, lūdzu, jautājumu par Imanta Liepas deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Paldies. Par - 89, pret - nav, atturas - arī nav. Imanta Liepas deputāta pilnvaras Saeima ir apstiprinājusi. Apsveicam mūsu jauno kolēģi!

Nākamais darba kārtības jautājums ir par Saeimas deputātu delegācijas apstiprināšanu Ziemeļatlantijas asamblejā šādā sastāvā:

Imants Daudišs - ¿Latvijas ceļa¿ deputāts,

Odisejs Kostanda - frakcijas ¿Latvijai¿ deputāts,

Dainis Turlais - Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts.

Un otrs. Par delegācijas vadītāju tiek ierosināts apstiprināt deputātu Imantu Daudišu. Vai deputātiem ir kādi jautājumi šajā sakarībā?

Informēju kolēģus, ka deputāts Andrejs Krastiņš no LNNK un Latvijas Zaļās partijas ir Saeimas Prezidijam iesniedzis sekojoša satura dokumentu: ¿Atsaucu savu parakstu Saeimas Prezidijā iesniegtajiem dokumentiem nr. 59 ¿Par Saeimas deputātu delegācijas apstiprināšanu Ziemeļatlantijas asamblejā¿, nr. 60 ¿Par Saeimas deputātu delegācijas apstiprināšanu Rietumeiropas savienībā¿ un nr. 61 ¿Par Saeimas deputātu delegācijas apstiprināšanu Eiropas padomes Parlamentu asamblejā¿ ¿.

Daru jums arī zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu: ¿Atbalstām ar savu parakstu Saeimas Prezidijā iesniegtos dokumentus nr. 59 ¿Par Saeimas deputātu delegācijas apstiprināšanu Ziemeļatlantijas asamblejā¿, nr. 60 ¿Par Saeimas deputātu delegācijas apstiprināšanu Rietumeiropas savienībā¿ un nr. 61 ¿Par Saeimas deputātu delegācijas apstiprināšanu Eiropas padomes Parlamentu asamblejā¿ ¿. Šo dokumentu ir parakstījuši 10 Saeimas deputāti: deputāts Mauliņš, deputāts Saulītis, deputāts Strods, deputāts Kazāks, deputāte Gannusa, deputāts Rubins, deputāts Grīnbergs, deputāts Zelgalvis, deputāts Dunkers un deputāts Čerāns. Tādēļ sakarā ar noteikto Kārtības ruļļa 118. pantu mums ir tiesības balsot par minētās delegācijas apstiprināšanu. Sakiet, vai deputātiem ir jautājumi šajā sakarā? (No zāles deputāts A.Endziņš: ¿Jautājumu nevar būt...¿) Vai kāds ir pieteicies uzstāties runāt? Ja nav, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 4, atturas - 8. Lēmums pieņemts, un Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācija Ziemeļatlantijas asamblejā ir apstiprināta. Paldies.

Mums jāpieņem, kolēģi, arī lēmums ¿Par Saeimas deputātu delegāciju Rietumeiropas savienībā¿. Prezidijs ierosina to apstiprināt šādā sastāvā:

Andris Ameriks - Tautas saskaņas partija,

Indulis Bērziņš - frakcija ¿Latvijas ceļš¿.

Un otrs lēmuma punkts - par delegācijas vadītāju apstiprināt Andri Ameriku. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 4, atturas - 14. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais balsojums mums tātad ir ¿Par Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas apstiprināšanu Eiropas padomes Parlamentu asamblejā¿. Un tajā ierosināts iekļaut šādus deputātus:

Aleksandru Kiršteinu - LNNK un LZP frakcija,

Janīnu Kušneri - Tautas kustības ¿Latvijai¿ frakcija,

Ivaru Ķezberu - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija,

Andreju Panteļējevu - frakcija ¿Latvijas ceļš¿,

Juri Sinku - frakcija ¿Tēvzemei un Brīvībai¿,

Gundaru Valdmani - Latvijas Vienības partijas frakcija.

Saskaņā ar Eiropas padomes Kārtības ruļļa 40. pantu mums ir arī jāapstiprina delegācijas pastāvīgo pārstāvju statusā šādi deputāti:

Janīna Kušnere - Tautas kustības ¿Latvijai¿ frakcija,

Andrejs Panteļējevs - frakcija ¿Latvijas ceļš¿,

Juris Sinka - frakcija ¿Tēvzemei un Brīvībai¿,

kā arī saskaņā ar Eiropas padomes Kārtības ruļļa šo pašu 40. pantu jāapstiprina delegācijas pastāvīgo pārstāvju aizstājēju statusā... ierosinām šādus deputātus:

Aleksandru Kiršteinu - LNNK un LZP frakcija,

Ivaru Ķezberu - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija,

Gundaru Valdmani - Latvijas Vienības partijas frakcija.

Un otrs šā lēmuma projekta punkts ir priekšlikums par delegācijas vadītāju apstiprināt Janīnu Kušneri. Vai kāds vēlas debatēt par šo jautājumu? Nav pieteikušies. Tad, lūdzu, zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 4, atturas - 15. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Un vēl viens Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums. Mums ir jāpieņem lēmums - jāapstiprina Saeimas deputātu delegācija Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejā. Ir ierosināts šo delegāciju apstiprināt šādā sastāvā:

Kārlis Jūlijs Druva - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija,

Aivars Endziņš - ¿Latvijas ceļa¿ frakcija,

Paulis Kļaviņš - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija.

Un otrs šā Saeimas lēmuma projekta punkts ir - par delegācijas vadītāju apstiprināt deputātu Aivaru Endziņu. Vai deputāti vēlas runāt par ierosināto jautājumu? Vai ir pieteikušies debatēs? Ja nav, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 10. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Kolēģi, mums ir arī vairāki deputātu iesniegumi par viņu darbību tajā vai citā komisijā.

Pirmais: ¿Lūdzu izslēgt mani no Juridiskās komisijas sastāva sakarā ar vēlēšanos pāriet darbā uz Cilvēktiesību komisiju.¿ Deputāts Jānis Rāzna parakstījis. Šo iesniegumu atbalsta arī 10 Saeimas deputāti. Ir viņu paraksti. Šajā sakarībā ir jāpieņem Saeimas lēmums - izslēgt deputātu Jāni Rāznu... piedodiet... pareizi jāsaka - atsaukt deputātu Jāni Rāznu no Juridiskās komisijas sastāva. Vai kādam ir jautājumi šajā sakarībā? Ja nav, tad lūdzu zvanu. Atkārtoju, ka ir aizklātā balsošana šajā sakarībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - 12. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Saskaņā ar mūsu noteikto kārtību, kolēģi, mums ir pagājusi pusotra darba stunda un ir jāizsludina pārtraukums. Taču mums ir iesniegts deputātu ierosinājums turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai, un tādēļ lūdzu jūs šā jautājuma izlemšanai... Vai ir vajadzība balsot, debatēt, diskutēt? Nav. Atvainojiet, - vai kāds varētu man pateikt priekšā, vai ir jābalso par šo? Ja nav... Paldies, Kusiņa kungs! Tad esam vienojušies, ka turpinām sēdi bez pārtraukuma.

Prezidijs ir saņēmis arī Jāņa Rāznas iesniegumu, kurā viņš lūdz, kā jau es jūs informēju, iekļaut viņu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sastāvā. Šo viņa iesniegumu atbalsta arī 10 deputāti. Mums ir jāpieņem lēmums šajā sakarībā, un lēmuma teksts varētu būt tāds: ¿Ievēlēt deputātu Jāni Rāznu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.¿ Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Ja ne, tad lūdzu zvanu!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošana ir atklāta. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 3, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts. Deputāts Jānis Rāzna ir iekļauts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sastāvā. Paldies.

Ir saņemts deputāta Jura Zaķa iesniegums, kurā viņš lūdz atsaukt viņu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sastāva: ¿Lūdzu izslēgt mani no Cilvēktiesību komisijas sastāva sakarā ar pāriešanu uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.¿ Šajā sakarībā ir pieteicies runāt deputāts Dzintars Ābiķis no frakcijas ¿Latvijas ceļš¿. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija ¿Latvijas ceļš¿).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atbalstīt šo Zaķa kunga lūgumu, jo viņš tiešām ir augstas klases profesionālis, kura zināšanas ir vajadzīgas mūsu komisijas darbā. Vienīgais, ko es gribu piebilst, ir tas, ka ir žēl, ka tas jau nenotika no sākuma, jo diemžēl tā vēlēšanās par katru cenu iegūt vairākumu komisijās... mēs līdz ar to nonācām pie tā, ka mums šodien ir jāpieņem jauns lēmums. Paldies Demokrātiskajai partijai Saimnieks vismaz par to, ka šobrīd viņa ir nākusi pie prāta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt šādā sakarībā un izteikt kādam pateicību? Ja nav, tad lūdzu zvanu!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošana aizklāta. Atgādinu kolēģiem, ka balsojam par deputāta Jura Zaķa atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Lūdzu rezultātu. Paldies. Par - 85, pret - 2, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Protams, ir loģiski, ka mums ir jāpieņem lēmums par deputāta Jura Zaķa iekļaušanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sastāvā. Vai, pareizāk sakot, jāpieņem lēmums un jāievēlē deputāts Juris Zaķis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sastāvā. Ja neviens nevēlas runāt par šo jautājumu, lūdzu zvanu!

Lūdzu balsošanas režīmu! Tā ir atklāta balsošana. Balsojam par deputāta Zaķa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtības jautājumi visi ir izskatīti. Ir daži paziņojumi. Lūdzu deputātus vēl uz dažām minūtēm koncentrēt uzmanību.

Vārdu lūdz Aristids Lambergs - paziņojumam.

A.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Lūdzu visus Saimnieciskās komisijas locekļus uz īsu sēdi tūlīt pēc šīs sēdes beigām - blakus, Prezidija zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārdu paziņojumam lūdz Saeimas sekretāra biedre Janīna Kušnere. Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere ( 6. Saeimas sekretāra biedre).

Godātie Saeimas deputāti! Lūdzu jūs šodien, 30.novembrī, un rīt, 1.decembrī, no pulksten 9.00 - 16.00 rast iespēju apmeklēt Saeimas Kancelejas 104.telpu, lai saskaņā ar Kārtības ruļļa 9.pantu saņemtu Saeimas deputāta apliecību.

Aicinu Eiropas padomes Parlamentu asamblejas delegācijas locekļus uz sanāksmi pēc sēdes - pulksten 11.00 Prezidija sēžu zālē. Lai vienotos par organizatoriskiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirms slēdzam sēdi, vēl daži patīkami paziņojumi. Saskaņā ar mūsu tradīcijām mēs gribam sveikt dzimšanas dienā mūsu kolēģus Aidu Prēdeli un Daini Turlo 45 gadu jubilejā, un Ilmāru Bišeru - 65 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Paldies, kolēģi! Sēdi paziņoju par... Atvainojiet, atvainojiet! Reģistrācija. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu paziņot reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! 30.novembra sēdē nav reģistrējušies:

Ilga Kreituse,

Imants Liepa... Ir klāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Paziņoju Saeimas 30.novembra sēdi par slēgtu. Atgādinu, ka nākamā sēde 7.decembrī pulksten 9.00. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 30.novembra 6.Saeimas

rudens sesijas sēde

Par darba kārtību - 1.lpp.

Par Latvijas Valsts prezidenta rīkojumu nr.5 ¿Par

Ministru kabinetu¿ (deputāts Z.Čevers aicināts

sastādīt Ministru kabinetu) - 1.lpp.

Par likumprojektu ¿Grozījumi likumā ¿Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju¿¿

(25. un 25.-a dok.) - 1.lpp.

Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas Augstākās

padomes Prezidija lēmuma ¿Par Latvijas Kriminālkodeksa

59.panta piemērošanu¿, pieņemts 26.03.1992.,

izsludināšanu par spēku zaudējušu¿ (Nav pieņemts)

(30. un 30.-a dok.) - 1.lpp.

Debates - dep. A.Jirgens - 2.lpp.

- dep. J.Dobelis - 2.lpp.

- dep. M.Lujāns - 4.lpp.

- dep. P.Tabūns - 5.lpp.


Par likumprojektu ¿Grozījumi likumā ¿Par maternitātes

un slimības pabalstiem¿¿

(32. un 32.-a dok.) - 6.lpp.


Par likumprojektu ¿Grozījumi likumā ¿Par maternitātes

un slimības pabalstiem¿¿

(34. un 34.-a dok.) - 6.lpp.

Par likumprojektu ¿Likums par zemes dzīlēm¿

(36. un 36.-a dok.) - 6.lpp.

Par likumprojektu ¿Par spirta un alkoholisko dzērienu

valsts monopolu¿

(37. un 37.-a dok.) - 6.lpp.

Par likumprojektu ¿Likums par nacionālās pretošanās

kustības dalībnieka statusu¿

(39. un 39.-a dok.) - 7.lpp.

Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības

un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par

automobiļu starptautisko satiksmi¿

(40., 41. un 41.-a dok.) - 7.lpp.

Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un

Īrijas valdības līgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem

pārvadājumiem ar autotransportu¿

(40., 42. un 42.-a dok.) - 7.lpp.

Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un

Spānijas Karalistes līgumu par starptautiskajiem

pārvadājumiem ar autotransportu¿

(40., 43. un 43.-a dok.) - 7.lpp.


Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un

Vācijas Federatīvās Republikas valdības vispārējo

nolīgumu par konsultācijām un sadarbību¿

(40., 44. un 44.-a dok.) - 7.lpp.



Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas un

Baltkrievijas Republikas konvenciju par nodokļu

dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas

novēršanu¿

(40., 50. un 50.-a dok.) - 8.lpp.

Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības

un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par

gaisa satiksmi¿

(40., 46. un 46.-a dok.) - 8.lpp.

Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas un Portugāles

Republikas līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu

un aizsardzību¿

(40., 47. un 47.-a dok.) - 8.lpp.

Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un

Moldovas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu

starptautisko satiksmi¿

(40., 48. un 48.-a dok.) - 8.lpp.

Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un

Beļģijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi¿

(40., 49. un 49.-a dok.) - 8.lpp.

Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas valdības un

Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par

automobiļu starptautisko satiksmi¿

(40., 45. un 45.-a dok.) - 9.lpp.


Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas un Islandes

Republikas brīvās tirdzniecības līgumu¿

(40., 51. un 51.-a dok.) - 9.lpp.

Par likumprojektu ¿Par Latvijas Republikas un

Uzbekistānas Republikas līgumu par draudzību un

sadarbību¿

(40., 52. un 52.-a dok.) - 9.lpp.

Par likumprojektu ¿Grozījums likumā ¿Par autoceļiem¿¿

(53., 54. un 54.-a dok.) - 9.lpp.

Par likumprojektu ¿Grozījums likumā ¿Par valsts

civildienestu¿¿

(53., 55. un 55.-a dok.) - 9.lpp.

Par likumprojektu ¿Latvijas Republikas valsts valodas

likums¿

(53., 56. un 56.-a dok.) - 10.lpp.

Debates - dep. A.Bartaševičs - 10.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 10.lpp.

- dep. J.Dobelis - 11.lpp.

- dep. P.Tabūns - 12.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 13.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 14.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 14.lpp.

- dep. O.Dunkers - 15.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 15.lpp.

- dep. M.Lujāns - 18.lpp.

Par likumprojektu ¿Latvijas Izglītības likums¿

(53., 57. un 57.-a dok.) - 19.lpp.


Par likumprojektu ¿Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā¿

(53., 58. un 58.-a dok.) - 19.lpp.

Par likumprojektu ¿Par grozījumiem Latvijas Republikas

likumā ¿Par Zemessardzi¿¿

(64. un 64.-a dok.) - 19.lpp.

Par likumprojektu ¿Grozījumi Latvijas Darba likumu

kodeksā¿

(65. un 65.-a dok.) - 20.lpp.

Par likumprojektu ¿Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā¿

(66. un 66.-a dok.) - 20.lpp.

Par likumprojektu ¿Grozījums Saeimas kārtības rullī¿

(67. un 67.-a dok.) - 20.lpp.

Par likumprojektu ¿Grozījumi likumā ¿Par sociālo

nodokli¿¿

(68. un 68.-a dok.)

Priekšlikums - dep. L.Kuprijanova - 20.lpp.

Latvijas Republikas finansu ministres I.Sāmītes

atbilde uz Saeimas deputātu A.Kiršteina, P.Tabūna,

A.Lamberga, J.Kalviņa un J.Dobeļa jautājumu par

Jelgavas pilsētas domes piedāvāto parādu savstarpējās

ieskaites variantu un citiem iespējamiem savstarpējo

parādu problēmas risinājumiem

(21. dok.)

Ziņo - finansu minsitre I.Sāmīte - 21.lpp.

Latvijas Republikas ārlietu ministra V.Birkava atbilde

uz Saeimas deputātu I.Ķezbera, A.Kreitusa, J.Kaksīša,

J.Celmiņa un V.Krisberga jautājumu par Latvijas un

Lietuvas attiecību pasliktināšanos sakarā ar Latvijas

noslēgto naftas ieguves izpētes līgumu ar ASV

firmu AMOCO

(33. dok.) - 22.lpp.

Priekšlikums - ārlietu ministrs V.Birkavs - 22.lpp.

Saeimas deputātu A.Bartaševiča, A.Golubova,

M.Bekasova, O.Deņisova un M.Lujāna jautājums

Latvijas Republikas Ministru prezidentam M.Gailim

par valdības darbības sākumā sastādītās un

piedāvātās deklarācijas izpildi

(38. dok.) - 22.lpp.

Lēmuma projekts ¿Par dažu Vidzemes apgabaltiesas

tiesnešu apstiprināšanu¿

(27. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 23.lpp.


Lēmuma projekts ¿Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu

tiesnešu iecelšanu¿

(28. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 24.lpp.


Lēmuma projekts ¿Par A.Liepiņa iecelšanu par

Rēzeknes rajona tiesas administratīvo tiesnesi¿

(29. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 25.lpp.

Lēmuma projekts ¿Par deputāta M.Plātes iesniegumu

par sava Saeimas deputāta mandāta atsaukšanu¿ - 25.lpp.


Lēmuma projekts ¿Par I.Liepas deputāta mandāta

apstiprināšanu¿ (dep. M.Plātes vietā)

(72. dok.) - 26.lpp.


Lēmuma projekts ¿Par Saeimas deputātu delegācijas

apstiprināšanu Ziemeļatlantijas asamblejā¿

(59. dok.) - 26.lpp.


Lēmuma projekts ¿Par Saeimas deputātu delegācijas

apstiprināšanu Rietumeiropas savienībā¿

(60. dok.) - 27.lpp.


Lēmuma projekts ¿Par Saeimas deputātu delegācijas

apstiprināšanu Eiropas padomes Parlamentu

asamblejā¿

(61. dok.) - 27.lpp.

Lēmuma projekts ¿Par Saeimas deputātu delegācijas

apstiprināšanu Eiropas drošības un sadarbības

organizācijas Parlamentu asamblejā¿

(62. dok.) - 28.lpp.

Lēmuma projekts ¿Par deputāta J.Rāznas atsaukšanu

no Juridiskās komisijas sastāva¿ - 29.lpp.


Lēmuma projekts ¿Par deputāta J.Rāznas

iekļaušanu Cilvēktiesību komisijas sastāvā¿ - 29.lpp.

Lēmuma projekts ¿Par deputāta J.Zaķa atsaukšanu

no Cilvēktiesību komisijas sastāva¿ - 30.lpp.

Priekšlikums - dep. Dz.Ābiķis - 30.lpp.

Lēmuma projekts ¿Par deputāta J.Zaķa iekļaušanu

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sastāvā¿ - 30.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Lambergs - 31.lpp.

- Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 31.lpp.


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 31.lpp.

¿Latvijas ceļa¿ frakcijas deputātu priekšlikums par

sēdes turpināšanu bez pārtraukuma - 33.lpp.

Deputāta A.Krastiņa iesniegums - 34 .lpp.



Piektdien, 1.martā
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde