Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēde

1994. gada 27. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, uzsākam 27. janvāra plenārsēdes darbu. Izskatām Prezidija izsludināto darba kārtību.

Pirmais iesniegums ir no Budžeta un finansu komisijas, kurā viņi lūdz jautājumu par valsts īpašuma fondu un par budžeta un finansu vadību izskatīšanu plenārsēdē atlikt uz nākošo nedēļu. Lūdzu, komisijas vadītājs Andris Piebalgs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es lūgtu atbalstīt šo lūgumu sekojošu iemeslu dēļ. Diemžēl mēs samērā vēlu saņēmām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumus, kas ir ļoti būtiski, it īpaši par likumprojektu “Par valsts īpašuma fondu”. Un ir vēl otrs iemesls. Likums “Par budžeta un finansu vadību” ir principiāli pārstrādāts Budžeta un finansu komisijā, un šajā gadījumā mēs uzskatījām par lietderīgāku dot salīdzināmo tabulu tieši kā Budžeta un finansu komisija, jo mēs esam mainījuši arī pantu numerāciju un pārgrupējuši šos pantus, bet iedota ir jauna redakcija, lai visiem deputātiem būtu iespēja iepazīties ar šo jauno redakciju. Un attiecīgie priekšlikumi, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un LNNK deputātu priekšlikumi, viņi parādīsies saskaņā ar šo jauno variantu, kurā viņi attiecīgi tiks ņemti vērā. Bet man tiešām būtu lūgums izskatīt, jo likumprojekts ir kvalitatīvi pārstrādāts, un tāpēc vajadzētu viņu ļoti nopietni izstudēt, jo izmaiņu ir ļoti daudz. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem iebilst? Nav. Šis lūgums ir akceptēts. Vai ir vēl kādi iesniegumi? Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti ierosina: lūdzam iekļaut darba kārtībā kā steidzamu Apvienoto Nāciju Organizācijai nosūtāmā ierosinājuma sagatavošanu par Latvijas okupāciju un aneksiju 1940. gadā. Šis dokumentu materiāls jums ir izdalīts. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, Georgs Andrejevs - ārlietu ministrs.

G.Andrejevs (ārlietu ministrs).

Cienītais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Visas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis iziet savu grūto evolūcijas ceļu un tuvojas ļoti atbildīgam un nozīmīgam pasākumam. Aprīlī, kā jūs zināt, Francijas galvaspilsētā Parīzē paredzēta tā saucamā Baladūra stabilizācijas pakta konference. Šajā paktā uzaicināta piedalīties ir arī Latvija. Paktā ir paredzēti galvenokārt apaļie galdi, sarunas starp kaimiņvalstīm, dažādu līgumu slēgšana par starptautisko pārraudzību. Viena no galvenajām grūtībām, ar ko saduras šo valstu ārlietu resori, tajā skaitā Baltijas valstu, ir tas, ka, skaidrojot mums it kā neseno pagātni piecdesmit gadu garumā, daudziem politiķiem vai nu šos faktus vairs negribas atcerēties, vai tie ir pietiekoši sen notikuši, lai par viņiem vispār runātu. Un viens no šādiem paktiem, protams, ir Ribentropa-Molotova noziedzīgās vienošanās jeb Staļina-Hitlera vienošanās tālākās sekas, kas nobeidzās ar Baltijas valstu aneksiju un okupāciju. Arī Apvienotās Nācijas nevienā no saviem oficiālajiem dokumentiem nav šo faktu atzinušas. Arī Krievija kā PSRS juridiskā mantiniece nevienā no saviem oficiālajiem paziņojumiem nav šo faktu atgādinājusi. Tas padara diezgan problemātiskas šādas sarunas pie apaļā galda, pirms mēs neesam vienojušies par savu pagātni. Kopīgi konsultējoties Baltijas valstu ārlietu resoros, arī parlamenti uzskata par nepieciešamu tomēr pirms šīs konferences organizēšanas vērsties pie Apvienotajām Nācijām. Šādu prasību izvirzām arī mēs un lūdzam iepazīties ar klātpielikto dokumentu, to atbalstīt, lai Ārlietu komisijai būtu uzdevums izstrādāt sekojošu vēstuli Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāram, informēt dalībvalstis un nākt klajā ar atbilstošu paziņojumu. Protams, ka mēs negribam iet pilnīgi individuālu ceļu. Šo dokumentu vajadzēja apspriest arī Baltijas asamblejas kārtējā sanāksmē Rīgā, vienoties, lai viņš būtu pēc iespējas unificēts, un tālāk jau Saeima lemj, vai tādu nosūtīt vai noraidīt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, runa tagad ir par iekļaušanu darba kārtībā. Tāpēc es aicinu lemt par darba kārtību. Vai ir kādam vēl kas sakāms? Nav. Iebildes ir kādam? Pret? Nav. Darba kārtībā ir iekļauts. Par darba kārtības citiem jautājumiem? Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Es gribētu precizēt stenogrammai, ka šo dokumentu iesniedzis ne tikai “Latvijas ceļš”, bet arī Zemnieku savienība. Tas ir kopējs dokuments. Paldies.

Priekšsēdētājs. Nākošais iesniegums par darba kārtību: frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz Saeimu otrās sadaļas 1. un 2. punktu “Par dažiem Ministru kabineta nelikumīgiem lēmumiem” un “Par rudens un ziemas sesiju starplaikā pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem un noteikumiem, ar kuriem tiek grozīti Latvijas Republikas likumi”, izslēgt no 27. janvāra sēdes darba kārtības. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš - Valsts un pašvaldības komisijas vadītājs, “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! LNNK frakcijas deputāti ierosina ar šo lēmumu atzīt par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža Ministru kabineta noteikumus nr. 1 “Par grozījumiem likumā “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību””, kā arī Ministru kabineta noteikumus nr. 2 “Par grozījumiem likumā “Par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta tautas deputāta statusu””. Godātie kolēģi, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 83. punktu Satversmes 81. panta kārtībā Ministru kabineta izdotie un Saeimai noteiktā laikā iesniegtie noteikumi skaitās par atceltiem, ja pie šo noteikumu priekšā celšanas Saeima tos noraida ar atsevišķu lēmumu. Šādu lēmuma projektu mēs izskatījām iepriekšējā plenārsēdē. Šo lēmuma projektu mēs noraidījām, savukārt šos noteikumus nodevām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Komisija ir uzsākusi šo noteikumu izskatīšanu pēc būtības. Tādējādi, kolēģi, ņemot vērā teikto, uzskatu, ka šobrīd minētais lēmuma projekts pēc būtības nav izskatāms, jo Saeima to izskatījusi tieši pirms nedēļas.

Kas attiecas uz lēmuma projekta 1. un 2. punktu, 1. punkta pirmo un otro apakšpunktu, arī attiecībā uz lēmuma projekta 2. punktu, ar kuru LNNK frakcijas deputāti ierosina atcelt Ministru kabineta lēmumu nr. 1 “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas padomes priekšsēdētāju”, uzskatu, ka, ņemot vērā, ka minētie noteikumi nav atzīti par nelikumīgiem, atkrīt arī nepieciešamība šobrīd izskatīt jautājumu par attiecīgā lēmuma projekta atcelšanu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Budovskis. LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Diemžēl nupat Lagzdiņa kunga teiktajam es pilnībā nevaru piekrist. Jo attiecīgais lēmuma projekts netika noņemts no izskatīšanas tādēļ, ka deputāti būtu balsojuši un viņu noraidījuši, bet tā iemesla dēļ, ka, pateicoties Kārtības ruļļa dotajām iespējām, viens deputāts cēla protestu. Tādā gadījumā šo lēmuma projektu nevar izskatīt tanī sēdē, bet izskata nākošajā. Līdz ar to, es domāju, nekas nav mainījies. Lēmuma projekts ir spēkā, un, ja Saeima viņu noraidīs, tad tā ir cita lieta. Bet šodien pie procedūras, es domāju, pieturēsimies visā pilnībā. Vēl turklāt es gribēju teikt vienu, ka attiecībā uz šo lēmuma projektu “Latvijas ceļš” ir iesniedzis tieši šim lēmuma projektam papildinājumu no diviem punktiem. Un es neesmu dzirdējis no “Latvijas ceļa” puses, ka viņi būtu arī šo savu iesniegumu atsaukuši. Līdz ar to es zināmā mērā esmu pārsteigts par šādu Lagzdiņa kunga ierosinājumu, es domāju, ka lietām ir jāiet tā, kā ir paredzēts. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēl vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, kā jūs sapratāt, deputāts Lagzdiņš runāja par sava priekšlikuma būtību. Viņš motivēja ar Kārtības ruļļa 120. pantu. Ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums ir nobalsojams. Balsosim par deputāta Lagzdiņa ierosinājumu - svītrot no Prezidija izsludinātās darba kārtības lēmuma projektu “Par dažiem Ministru kabineta nelikumīgiem lēmumiem”. LNNK frakcija iesniegusi lēmumprojektu “Par rudens un ziemas sesiju starplaikā pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem un noteikumiem, ar kuriem tiek grozīti Latvijas Republikas likumi”. Balsojam par šo priekšlikumu. No zāles deputāts A.Lambergs: “Es balsoju “pret”.” Tātad deputāts Lambergs - pret. Vai vēl kāds grib izteikt savu viedokli par balsojumu? Nav. Lūdzu rezultātu. Un pārbaudiet deputāta Lamberga balsojumu. Tātad 50 - par, 22 - pret, 10 - atturas. Deputāta Lagzdiņa priekšlikums ir pieņemts.

Vai vēl kādi ierosinājumi par Prezidija izsludināto darba kārtību? Nav. Tad sākam izskatīt.

Godātais deputāt Novakšānov, jūsu roku kustības liecina, ka jums ir kādi jautājumi. Tad lūdzu tribīnē. Sekretariāta vainas dēļ un manas vainas dēļ Mārim Graudiņam tika liegts vārds par darba kārtību. Tāpēc es to tagad izdaru. Vārds jums - lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi, Tautsaimniecības vārdā mēs lūdzam atlikt darba kārtības piektās sadaļas triju likumprojektu izskatīšanu līdz nākamajai plenārsēdei. Tie ir 3., 4. un 5. punkts - likumprojekti “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību” un “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām”. Sakarā ar to, ka tikai nesen komisija saņēma vērā ņemamus, svarīgus priekšlikumus, kurus mēs esam spējuši pienācīgi izvērtēt un stādīt priekšā Saeimā, mēs lūdzam šo triju likumprojektu izskatīšanu atlikt līdz nākamajai plenārsesijai.

Es atvainojos, lūdzam atlikt arī 6. punktu - likumprojektu “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”. Ja nemaldos, jau Budžeta komisijas priekšsēdētājs lūdz 2. punktu - likumprojektu “Par valsts īpašuma fondu” izskatīt nākamajā plenārsesijā.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, vai kādam ir iebildes pret to, ka likumprojektu “Par valsts īpašuma fondu”, “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”, “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām” un “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” trešais lasījums tiek atlikts līdz nākamajai plenārsēdei, kura būs 3. februārī? Lēmums pieņemts. Šis lēmums ir nozīmīgs tāpēc, ka deputātiem ir jārēķinās ar Kārtības rullī noteikto kārtību, līdz kuram laikam tiks vēl izskatīti viņu iesniegtie priekšlikumi. Vai ir vēl kādas piezīmes par darba kārtību? Nav.

Sākam izskatīt Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem. Pirmais ir likumprojekts “Par pašvaldību iekārtu”, kuru ir iesnieguši deputāti Kreituss, Grava, Dreģe, Čepānis, Leiškalns. Saeimas Prezidijs ierosina iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un uzdot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai apkopot saņemtos priekšlikumus un iesniegt likumprojektu Saeimai. Vai deputātiem ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Prezidija ierosinājums ir pieņemts.

Otrais - “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990. gada 28. decembra likumā “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā””, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets. Priekšlikums - nodot likumprojektu Budžeta un finansu komisijai un noteikt, ka tai jāapkopo saņemtie priekšlikumi un jāsagatavo likumprojekts izskatīšanai Saeimā. Vai kādam ir iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - lēmuma projekti par amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu no amata. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs deputāts Jānis Lagzdiņš - lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Saskaņā ar likumu par Centrālo vēlēšanu komisiju un ar Saeimas kārtības rulli Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima. Saskaņā ar Starpfrakciju biroja ieteikumiem visu Saeimas frakciju deputāti ir izvirzījuši kandidātus attiecīgajiem amatiem. Attiecībā uz Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatu ir izvirzīts viens kandidāts - Atis Kramiņš; arī no Demokrātiskās partijas frakcijas bija izvirzīts kandidāts - Harijs Vizla, bet viņš savu piekrišanu šim amatam nav devis. Savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu amatiem ir izvirzīti septiņi kandidāti: Dzidra Ceihnere, Linda Gurecka, Vilhelms Kozlovskis, Malda Kvite, Dzintars Rasnačs, Harijs Vizla un Māris Vītols.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 35. pantu Centrālās vēlēšanu komisijas ievēlēšanas kārtību nosaka Saeima. Lai šīs vēlēšanas norisētu pēc iespējas raitāk, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka šādu Centrālās vēlēšanu komisijas ievēlēšanas kārtību. Tātad, izmantojot elektronisko balsošanas sistēmu, vispirms tiek balsots par tām kandidatūrām, kas izvirzītas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam, pēc tam tiek balsots par tiem kandidātiem, kuri izvirzīti ievēlēšanai par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem. Lūdzu jūs, kolēģi, akceptēt šādu kārtību un balsot par izvirzītajām kandidatūrām.

Priekšsēdētājs. Deputāts Māris Budovskis - lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es gribu lūgt tomēr Saeimu nobalsot par katru Centrālās vēlēšanu komisijas locekli atsevišķi. Jautājums ir saistīts ar LNNK iebildi pret “Līdztiesības” izvirzīto kandidāti Maldu Kviti. Visi mēs esam saņēmuši materiālus un varējām iepazīties ar dažiem autobiogrāfiskiem datiem, un šinī gadījumā es gribu teikt, ka mums bija pietiekoši laika, lai mēs varētu arī padomāt par to, kādu kandidātu katra frakcija ir izvirzījusi.

Attiecībā uz Maldu Kviti bija iespēja arī paskatīties dažus 1991. gada “Cīņas” rakstus; tajā laikā Malda Kvite strādāja par laikraksta “Cīņa” redaktori, un jūsu vērtējums ir pilnīgi precīzs attiecībā uz viedokli, ko šī avīze pauda šīs redaktores vadībā. Tā bija Latvijas valstij naidīga darbība, un es domāju, ka mēs šo bēdīgo tradīciju neturpināsim, tādēļ es vēlreiz lūdzu attiecībā vismaz uz Maldu Kviti balsot atsevišķi.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Par procedūru... Tātad - aizklāta balsošana. Vai nevienam nav iebilžu, ja mēs izmantosim mūsu balsošanas iekārtu? Tālāk. Protams, mums vispirms būtu jāievēlē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un pēc tam, kad tas izdarīts, jābalso par katru no izvirzītajiem komisijas locekļiem. Un frakciju vienošanās, frakciju vadītāju vienošanās, ir viena lieta, bet, manuprāt, būtu vajadzīgs plenārsēdes balsojums par to, lai katra frakcija patur sev iespēju izvirzīt vienu Centrālās vēlēšanu komisijas locekli, un, protams, katrs būtu balsojams atsevišķi. Vai kāds uzstāj, ka vajag balsojumu? Neuzstāj. Līdz ar to mēs esam akceptējuši, ka vispirms mēs vēlēsim Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un tad, kad šī procedūra būs pabeigta un priekšsēdētājs būs ievēlēts, mēs balsosim par katra Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa ievēlēšanu, paturot katrai frakcijai iespēju izvirzīt vienu Centrālās vēlēšanu komisijas locekli arī pēc tam, ja iepriekšējais viņu izvirzītais kandidāts nav ievēlēts. Nav iebilžu? Nav. Tātad lūdzu nodrošināt aizklātas balsošanas procedūru.

Priekšsēdētāja amatam mums ir iesniegta... tagad ir palikusi viena kandidatūra - Atis Kramiņš. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Ata Kramiņa ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju! Vai kādam no deputātiem ir vēlēšanās pārbaudīt savu balsošanas rezultātu? Es atvainojos... To jau nekādi nevar izdarīt, balsošana ir aizklāta. Tāpēc uzmanīgi vēlreiz paskatieties savus balsošanas aparātus un podziņas: ja visiem deg lampiņa, tad ir nobalsots. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 15. Atis Kramiņš ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju.

Tagad, lūdzu, izskatīsim Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu kandidatūras un vēlēsim katru atsevišķi. Pirmā, kā ir redzams šeit Saeimas lēmumprojektā, ir Dzidra Ceihnere. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 17. Dzidra Ceihnere ir ievēlēta par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Nākošā - Linda Gurecka. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 12. Linda Gurecka ir ievēlēta par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Nākošais - Vilhelms Kozlovskis. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 9, atturas - 7. Vilhelms Kozlovskis ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Nākošā - Malda Kvite. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 40, atturas - 20. Lēmums nav pieņemts.

Nākošais - Dzintars Rasnačs. Balsojam! Rezultātu! Par - 56, pret - 7, atturas - 21. Dzintars Rasnačs ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Nākošais - Harijs Vizla. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 60 - par, pret - 6, atturas - 19. Harijs Vizla ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Nākošais - Māris Vītols. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 5, atturas - 14. Māris Vītols ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Nākošais jautājums darba kārtībā - steidzams pieprasījums Latvijas Republikas tieslietu ministram Egilam Levitam attiecībā uz darbībām ar nekustamo īpašumu Latvijas Republikā. Sekretāra biedru deputātu Tomiņu lūdzu to nolasīt.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

“Deputātu frakcija “Saskaņa Latvijai”. Deputātu pieprasījums Latvijas Republikas tieslietu ministram Egilam Levita kungam par darbībām ar nekustamo īpašumu Latvijas Republikā.

Tiesvedības nesakārtotības, vairāku likumdošanas aktu savstarpējās pretrunības dēļ Latvijas Republikas praksē sāk izpausties nopietnas problēmas, kas saistītas ar darbībām nekustamo īpašumu jomā. Kā praktisku piemēru tam var minēt Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas 1993. gada 23. decembra lēmumu, ar kuru tika atteikts nostiprināt SIA “MAX SCHON” īpašuma tiesības uz namīpašumu Rīgā Tallinas ielā 1. Rīgas Zemesgrāmatu nodaļas lēmums ir pretrunā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4. panta (“Zemes reformas pamatprincipi”) piekto daļu, kur noteikts, ka vienlaikus uz līdztiesīgiem pamatiem var pastāvēt Latvijas Republikas pilsoņu īpašums uz zemi, kā arī fizisko un juridisko personu zemes lietošanas formas. Zemei un apbūvei uz tās var būt atšķirīgas īpašuma vai lietošanas formas. Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 9. pants (“Zemes īpašuma tiesību subjekti”) nosaka, ka zemes īpašnieki var būt Latvijas Republikas pilsoņi, juridiskās personas, kurām zemes īpašuma tiesības atjaunotas, kā arī zemes īpašuma tiesību subjekti saskaņā ar Latvijas Republikas ratificētajiem starpvalstu līgumiem.

Tajā pašā laikā spēkā esošie likumi un citi normatīvie akti neliedz Latvijas Republikas juridiskajām personām iegūt īpašumtiesības uz ēkām.

Augstāk izklāstītais liecina, ka Latvijas Republikas likumdošanas praksē ir paredzēta īpašumtiesību nostiprināšana zemesgrāmatās uz ēkām kā nekustamo īpašumu vai tā daļu (elementu), ko apstiprina arī iepriekš Rīgas Zemesgrāmatu nodaļā apmierinātie nostiprinājuma lūgumi. Situācijā, kad Zemesgrāmatu nodaļas atsavinātu ēku pielīdzina kustamai mantai, zemes īpašumtiesības darījumu rezultātā praktiski var iegūt tikai Latvijas Republikas pilsoņi, juridiskās personas nevar kļūt par nekustamā īpašuma īpašniekiem. Tas savukārt kavē civilizēta nekustamā īpašuma tirgus izveidi, ārzemju investīciju piesaistīšanu, kā arī būtiski ierobežo ēku īpašnieku rīcību ar savu mantu (izslēdz hipotēku nodibināšanu u.c.).

Latvijas Republikas 5. Saeimas frakcijas “Saskaņa Latvijai” deputāti, pamatojoties uz iepriekšteikto, pieprasa Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai konkrētu skaidrojumu dotajai situācijai.

Deputāti Ameriks, Bukovskis, Kuprijanova, Bresis, Stašs, Folkmane, Lucāns, Janeks, Kide, Ernests Jurkāns. 1994. gada 10. janvārī.” Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vispirms, godātie deputāti, lemsim par deputātu ierosinājumu - izskatīt kā steidzamu. Saskaņā ar 108. pantu, ja Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, tad tūlīt stājas pie tā apspriešanas pēc būtības un pie nobalsošanas par tā pieņemšanu. Ja steidzamība noraidīta, pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai. Par steidzamību viens runā “par”, viens “pret”. Lūdzu!

A.Ameriks (SL).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es gribētu runāt par steidzamību šajā jautājumā...

Priekšsēdētājs. Deputāts Ameriks - “Saskaņa Latvijai”.

A.Ameriks. 1991. gada 30. oktobrī Latvijas Augstākā padome pieņēma likumu “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”. No tā brīža ir izdarīts daudz. Daudzi šodien jau ir īpašnieki, saimnieki savos, savu tēvu vai vectēvu īpašumos. Taču mēs visi labi zinām, kādā stāvoklī šodien ir novesti šie īpašumi. Cik daudz līdzekļu ir nepieciešams, lai tie atgūtu savu sākotnējo vērtību. Mēs arī visi zinām un saprotam vēlmi katram pašam izlemt, ko darīt ar savu īpašumu: pārdot, iznomāt vai pašam apsaimniekot. Ļoti daudziem īpašniekiem šodien nav to līdzekļu, viņiem praktiski neatļauj materiālie resursi pašiem uzturēt kārtībā savas ēkas, viņiem nepietiek naudas pat brīžiem vilciena biļetei, lai atbrauktu no savas dzīves vietas līdz atgūtajiem īpašumiem. Kur nu vēl viņus remontēt un uzkopt turpmāk!

Pēc Latvijas Republikas likumiem, zeme Latvijas Republikā var piederēt Latvijas Republikas pilsoņiem, turpretī Latvijas likumdošana šodien atļauj īpašumtiesības uz namīpašumiem, tas ir, būvēm uz šīs zemes, kā fiziskajām, tā juridiskajām personām. Tas konkrēti noteikts arī likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, ka zemei un apbūvei uz tās var būt dažādas īpašuma formas. Un tā tas reāli daudzos gadījumos arī ir. Taču Latvijā darbojas arī Latvijas Civillikums, kur noteikts, ka zeme un īpašums uz tās ir nešķirami, kā arī likums par to, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

Un tagad problēma. Mēs visi atbalstām ārvalstu investīcijas Latvijā. Mēs atbalstām Latvijas ekonomikas uzplaukumu. Es vismaz ceru, ka tā ir. Tajā pašā laikā, piemēram, pieci namīpašumi, kas jau ir decembra mēnesī reģistrēti Rīgas zemesgrāmatās un ir nostiprinātas viņu īpašumtiesības uz juridisko personu vārda. Tā jau ir realitāte. Turpretī, kā jau mēs šeit pieprasījumā rakstām, decembra beigās un janvāra mēnesī šādi atteikumi jau ir saņemti ar tādu konstatāciju, ka šobrīd vienīgais nekustamais īpašums Latvijas Republikā - tā ir zeme. Un viss, kas uz tās ir uzbūvēts, tas ir kustams īpašums. Tātad praktiski tas ir juridisks strīds reāli par to, ka šobrīd ēkas, nami Latvijas Republikā tiek uzskatīti par kustamu mantu. Tas praktiski noved līdz nullei jebkuras darbības ar nekustamajiem īpašumiem Latvijas Republikā, kā arī tiek apturēta jebkura ārzemju vai vietējo firmu investīciju ieguldīšana nekustamo īpašumu sfērā. Jo iznāk tā, ka namīpašums un nekustamā manta decembrī pēc šī traktējuma ir nekustama manta, janvārī viņa ir kustama, bet kāda tā būs februārī - uz to mums šobrīd vajadzētu atbildēt. Tā ir pieprasījuma būtība.

Es negribu šobrīd ne par ko aģitēt, mēs esam likumdevēji, un mums šobrīd, es domāju, ar tieslietu ministra palīdzību ir skaidri jāpasaka jā vai nē. To šobrīd gaida kā namīpašnieki, kuri vēlas savus īpašumus pārdot, tā arī tās firmas un uzņēmumi, kuri Latvijā grib strādāt. Es šobrīd pat nerunāju par to, ka nereģistrētu namīpašumu nevar ne ieķīlāt, ne izmantot kā garantu kredītu saņemšanai. Tā kā par šo pieprasījumu deputāti un valdība tika informēta jau divas nedēļas atpakaļ un šobrīd laiks absolūti negaida, es ļoti aicinātu deputātus nobalsot par šā pieprasījuma steidzamību. Pretējā gadījumā, ņemot vērā Kārtības ruļļa procedūru, mēs visticamāk pie tā atgriezīsimies februāra beigās vai marta sākumā.

Mums vajag skaidri pateikt, vai Latvijā reģistrēta juridiskā persona var būt namīpašnieks vai ne. Ja ne, tad ir skaidrs, ka Latvijā vienīgie īpašumu subjekti ir tikai fiziskās personas - Latvijas Republikas pilsoņi un tie nepilsoņi, kuri 16 gadus nodzīvojuši mūsu valstī. Un konkrētas likumu normas, kas nosaka citas iespējas - es šeit domāju likumu “Par ārvalstu investīcijām Latvijas Republikā” un likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” -, šobrīd tās faktiski nedarbojas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt “pret”? Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegtā pieprasījuma Latvijas Republikas tieslietu ministram Levitam “Par darbībām ar nekustamo īpašumu Latvijas Republikā” atzīšanu par steidzamu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 35, atturas - 13. Lēmums par steidzamību nav pieņemts. Šis pieprasījums tiek nodots izskatīšanai Pieprasījumu komisijai.

Lūdzu nākamo pieprasījumu nolasīt sekretāra biedru Tomiņa kungu.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

“Saeimas Prezidijam. Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 107. un 108. pantu aicinām Saeimas tuvākajā sēdē izskatīt kā steidzamu šo pieprasījumu Ministru prezidentam. Ministru kabinets, pamatodamies uz Satversmes 81. pantu, šā gada 10. janvārī izdevis noteikumus nr. 1 “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību””. Ministru kabinets izteicis jaunā redakcijā šā likuma 43. pantu un 46. panta pirmo daļu. Sakarā ar to atgādinām, ka Saeima 1993. gada 21. oktobrī pieņēma likumu “Grozījumi likumos “Par rajona pašvaldību”, “Par pilsētas pašvaldību”, “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību”, “Par pagasta pašvaldību””. Ar šo likumu Saeima noteica arī to pantu redakciju likumā “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību”, kurus šā gada 10. janvārī ir grozījis Ministru kabinets. Tādējādi Ministru kabinets ir pārkāpis Satversmes 81. pantu, kas nosaka, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabineta izdotie noteikumi nevar grozīt pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus. Ministru kabinets savas darbības laikā atkārtoti ignorē un patvaļīgi interpretē Latvijas Republikas Satversmi. Šāda rīcība ne vien grauj Latvijas valsts iekārtas pamatus, bet arī pastiprina sabiedrībā jau tā pastāvošo tiesību nihilismu, vairo pilsoņu un valsts pārvaldes iestāžu apzinātu nevērību un necieņu pret likumu.

Zīmīgi ir arī tas, ka Ministru kabinets 1. janvārī prettiesiski izdotajos noteikumos nr. 1 ir ietvēris normas, kas būtiski paaugstina paša Ministru kabineta pilnvaras, tādējādi Ministru kabinets ir nevis rūpējies par valsts drošību un suverenitāti, bet izmantojis incidentu starp Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes valdi un Krievijas armijas Ziemeļrietumu karaspēka grupas amatpersonām, lai uzurpētu sev papildu pilnvaras un sludinātu autoritāras valsts pārvaldes izveidošanu Latvijā.

Par to liecina arī fakts, ka 10. janvārī izdoto noteikumu nr. 1 pieņemšanas brīdī minētais incidents jau bija novērsts un Latvijas Republikas ģenerālprokuroram bija jau visas iespējas likumā noteiktajā kārtībā ierosināt Saeimā izskatīt jautājumu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja A.Ruča atcelšanu.

Ministru kabineta tieksme koncentrēt varu savās rokās būtiski samazina vēlētu pašvaldību nozīmi. Šāda varas koncentrācija ir pretrunā ar demokrātijas principiem. Tāpēc pieprasām izvērtēt Ministru kabineta rīcību, pieņemot šā gada 10. janvārī noteikumus nr. 1 “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību””, un šīs rīcības atbilstību Satversmei un demokrātiskas valsts uzbūves principiem.

1994. gada 12. janvārī. Saeimas deputāti Grīnblats, Straume, Pētersons, Milbergs, Sinka, Budovskis, Saulītis, Prēdele, Rugāte, Kostanda.”

Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai kāds no deputātiem vēlas runāt?

Māris Grīnblats - “Tēvzemei un brīvībai”.

M.Grīnblats (TB).

Godātie Saeimas deputāti! Ierosinu atbalstīt šā priekšlikuma steidzamību. Sesijas starplaikā starp rudens sesiju un ziemas sesiju Ministru kabinets pieņēma veselu sēriju Ministru kabineta noteikumu, pamatojoties uz Satversmes 81. pantu. Šajā konkrētajā gadījumā ir visai būtiska problēma ar to, ka tika izvirzīts viedoklis, it kā grozījumi likumā, kas pieņemti šīs Saeimas laikā, tomēr nav uzskatāmi par likumu, jo Satversmes 81. pants atļauj pieņemt šādus Ministru kabineta noteikumus ar likuma spēku attiecībā uz zināmu ierobežotu jautājumu loku ar nosacījumu, ka tas ir neatliekami. Pat ja šajā gadījumā nediskutēsim par šo tematu, tad tomēr šis Satversmes pants neļauj grozīt likumus, kas pieņemti attiecīgās Saeimas, tas ir, šīs Saeimas, laikā. Grozījumi likumos, šeit, šajā vietā, kur mēs sēžam, tiek izdarīti vienmēr ar likumu palīdzību, nevis ar Saeimas lēmumu, nevis ar Saeimas rīkojumu palīdzību. Tādējādi šeit ir acīm redzama būtiska pretruna, tāda pretruna, kuru Saeimai un Saeimas deputātiem nevajadzētu atstāt uz kādu vēlāku laiku. Jebkurā gadījumā balsojums pagājušajā sēdē par to, ka Ministru kabineta noteikumi, kas pieņemti sesiju starplaikā, netika atcelti, izņemot vienu, nekādā gadījumā neatrisina šo strīdu pēc būtības, jo grozījumi likumā, uzskatām mēs to par likumu vai ne, tas ir viens jautājums.

Otrs. Kā tas izriet no šā pieprasījuma beigu daļas, šeit ir būtiska pretruna starp varas sadalījumu valstī un Ministru kabineta tendenci koncentrēt pārmērīgi lielu varu savās rokās gan uz Saeimas rēķina, gan arī uz pašvaldību rēķina. Tas ir jautājums, kurš Saeimas deputātiem pēc frakciju piederības ir jāizskata, jo pretējā gadījumā mēs ar laiku draudam sevi pārvērst vienkārši par zināmu izpildvaras piedēkli, kas nav spējīgs pēc būtības risināt tos jautājumus, kurus mums Satversme uztic. Tā kā vairākas reizes šis jautājums jau tika atlikts, ierosinu nobalsot “par” un izskatīt šo pieprasījumu kā steidzamu šajā sēdē. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Balsojums par pieprasījumu Ministru prezidentam par Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem nr. 1 Satversmes 81.panta kārtībā, ko iesnieguši deputāti Grīnblats, Straume un pārējie. Balsojums par steidzamību. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 39, atturas - 17. Steidzamība nav pieņemta. Šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai izskatīšanai.

Nākošais jautājums - atbilde uz LNNK frakcijas deputātu jautājumu Ministru kabinetam par pieņemtajiem noteikumiem nr. 37 “Par pagaidu uzturēšanās atļauju un transportlīdzekļu pārvietošanās atļauju pagarināšanu”. Iesniedz LNNK.

Lūdzu, kas sniedz atbildi? Lūdzu, Georgs Andrejevs - ārlietu ministrs.

G.Andrejevs (ārlietu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es īsumā, varbūt neminot visus datumus, kaut gan dokumenti šeit ir sasprausti, gribu atgriezties, izsekot šim pieprasījumam un parādīt, kā kādreiz top pieprasījumi, un varbūt arī to - cik viņi ir konstruktīvi.

Šis 1994. gada 12. janvāra pieprasījums sasaucas jau ar mūsu iepriekšējā gada darbu. Tuvojoties pagājušā gada nogalei, no LNNK bija pieprasījums, uz kuru arī man bija uzlikts par pienākumu atbildēt, ko valdība darīs, tuvojoties 31. decembrim, sakarā ar minētajām pagaidu uzturēšanās atļaujām. Tātad vēršu jūsu uzmanību. Pirmais pieprasījums - ko valdība darīs? Jo visiem bija skaidrs - gadu mija tuvojas, joprojām spēkā ir vecais noteiktais datums, radīsies sarežģījumi, bet kāda būs valdības reakcija?

Kāda ir valdības reakcija? Zinot, ka šāds dokuments ir iesniegts, Ministru prezidents pilnvaroja mani paziņot, ka valdība apspriedīs šo jautājumu, izskatīs un pieņems atbilstošu lēmumu. Taču, lai valdība nerīkotos, vadoties tikai pilnīgi pēc saviem apsvērumiem, mēs šo jautājumu izvirzām tūlīt sekojošā Ārlietu komisijas sēdē.

Ārlietu komisijā katrs no klātesošajiem delegātiem izsaka savas domas par to, vai šī uzturēšanās atļauja ir jāpagarina. Domas ir dažādas. Daži iesaka atļaut no viena mēneša līdz trim. Virsroku gūst uzskats, ka nevis automātiski pagarināt, bet caur jaunu pārreģistrēšanos pagarināt uzturēšanās atļaujas līdz marta mēnesim ieskaitot.

Kad valdība ir informēta par šo Ārlietu komisijas lēmumu, valdība pieņem minēto dokumentu, kas tiek izplatīts, bet uz kuru rodas jauns pieprasījums, kāpēc valdība šādu lēmumu ir pieņēmusi. Pie kam vēršu jūsu uzmanību uz vēl vienu, pilnīgi paradoksālu apstākli. Šeit, dotajā dokumentā - citēju ne visu, bet tikai par starpvaldību sarunām - teikts: “...bez atsauces uz Satversmes 81. pantu...” Ja jūs paskatīsities pagājušajā sēdē izskatīto dokumentu kopu, kur tika pakļauti aizdomām valdībā pieņemtie likumi, tad redzēsit, ka šis pats pieprasījums figurē otrādā veidā - kādēļ valdība ir pieņēmusi, pārkāpjot šo 81. pantu, tātad ar atsauci uz 81. pantu. Un Saeima jau nobalsoja pret šo iesniegumu. Tātad, kas mums ir uz šodienu? Pilnīgs juceklis. Pirmkārt, pieprasījums - ko dara, pēc tam - kāpēc dara? Un divos dažādos veidos: vienā dokumentā - ka bez atsauces uz Satversmes 81. pantu, otrajā pieprasījuma dokumentā - ar atsauci. Kas tad šeit galu galā notiek? Jā, viņš tika pieņemts bez atsauces uz 81. pantu. Un šī atsauce nav vajadzīga, jo pretstatā Augstākajai padomei sarunas ar Krieviju par armijas izvešanu un ar to saistītiem jautājumiem Saeima uzticēja valdībai. Un, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valdības 1993. gada 20. maija vienošanos par kārtību, kādā Krievijas Federācijas bruņoto spēku un robežapsardzības karaspēka militārās personas, civilpersonas, viņu ģimenes locekli šķērso Latvijas robežu, tā nolēma pagarināt minēto personu pagaidu uzturēšanās atļauju līdz 31. martam.

Valdība uzskata, ka šis jautājums bija viņai uzticēto jautājumu lokā, un tāpēc arī valdības lēmums nemaz nebija jāpieņem 81. panta kārtībā. Tā ir arī atbilde. Taču vēlreiz vēršu jūsu uzmanību, ka viens un tas pats jautājums tiek pasniegts trīs dažādos veidos: ko darīs, kāpēc pieņēma 81. panta kārtībā, kāpēc pieņēma ne šai kārtībā bez atsauces? Es domāju, ka tas atgādina to seno anekdoti, kad dzērājs dzer tikai divos gadījumos, vai nu tad, kad līst, vai kad nelīst. Tātad arī par nedarīto ir iespējas uzdot jautājumus.

Priekšsēdētājs. Paldies, ministra kungs! Tomēr jūsu pēdējie vārdi izsauca pārdomas, kuras es momentā nevaru komentēt.

Nākamais jautājums - “Atbilde uz LNNK frakcijas deputātu jautājumu Ministru kabinetam un iekšlietu ministram Ģ.Kristovskim par iebrukumu 1994. gada 11. janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas valdes ēkā.” Lūdzu - iekšlietu ministrs Kristovskis.

Ģ.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! 12. janvārī šajā gadā saņēmu LNNK iesniegumu, kurš skan sekojoši: “1994. gada 11. janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas izpildkomitejas valdes ēkā iebruka bruņota vīru grupa aizsargtērpos bez atšķirības zīmēm un maskām aizklātām sejām. Iebrukuma dalībnieki šaušanas gatavībā izvietojās visos izpildkomitejas ēkas stāvos, traucējot pašpārvaldes iestādes darbu un radot apjukumu apmeklētājos - sirmgalvjos, pensionāros un vecākos ar bērniem. Gūto pārdzīvojumu rezultātā vairākiem apmeklētājiem nācās griezties pēc neatliekamas medicīniskās palīdzības. Lūdzam paskaidrot, kādi bruņotie formējumi piedalījās iebrukumā Vidzemes priekšpilsētas valdes ēkā un kas tos komandēja šīs operācijas laikā. Kas deva rīkojumu minētajiem bruņotajiem formējumiem un kāds bija pamatojums, lai tiem dotu attiecīgu uzdevumu?” Tātad, lai atbildētu uz šiem jautājumiem, es mazliet pakavēšos pie šo notikumu attīstības.

Tātad šā gada 10. janvārī Vidzemes priekšpilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Ruča kungs, pārkāpjot dienesta pilnvaras, veica Krievijas armijas divu ģenerāļu nelikumīgu aizturēšanu. Tajā pašā laikā šajā dienā nelikumīgi tika aizturēts Krievijas Federācijas vēstnieka Latvijā Raņņiha diplomātiskais transports. Šajā sakarībā Latvijas Ārlietu ministrija saņēma Krievijas notu. Sakarā ar abu ģenerāļu nelikumīgo aizturēšanu Krievija dažu stundu laikā bija izsludinājusi kaujas gatavību tādās karaspēka daļās, kuru bruņota iejaukšanās faktiski varēja likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību. Tikai nekavējoša Latvijas Republikas augstāko amatpersonu rīcība, stājoties tiešos kontaktos ar Krievijas Federācijas vadību, neitralizēja notikumu tālāko negatīvo attīstību.

Es varbūt mazliet pakomentēšu šīs dažas sausās frāzes. Jāsaka, ka tajā dienā notika Aizsardzības padomes sēde un, laikam pateicoties tam, ka bija šāda sēde, bija iespējams visām valsts atbildīgajām amatpersonām būt kopā un pietiekoši strauji un operatīvi pārrunāt šā notikuma attīstības gaitu un nopietnību. Jāsaka, ka man kā iekšlietu ministram nācās pieredzēt to, ka Latvijas valstī kāds pašvaldības vadītājs atļāvās vairāk kā stundu dezorientēt valsts vadību un nesniegt nepieciešamo informāciju valstij - pirmajai personai un Valsts prezidentam. Ņemot vērā stāvokļa nopietnību, tika veikti attiecīgi pasākumi no Iekšlietu ministrijas puses, kā tas nepieciešams. Sarunās pie valsts pirmajām amatpersonām ieradās arī republikas ģenerālprokurors.

Kā tad risinājās notikumi? Tātad ap pulksten 11.30 10. janvārī Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Apeļa kungs pēc informācijas saņemšanas par Krievijas armijas ģenerāļu Tailakova un Vodopjanova nelikumīgu aizturēšanu informēja robežapsardzības brigādi un ceļu policiju. Tika doti norādījumi arī citu policijas struktūrvienību priekšniekiem par pasākumu veikšanu akciju pārtraukšanai. 10. janvārī no pulksten 11.45 līdz 11.55 Apeļa kungs divas reizes zvanīja Ruča kungam, runāja ar viņu un arī ar viņa padomnieku Dobeļa kungu. Abi gan mašīnas, gan ģenerāļu uzturēšanās vietu nosaukt atteicās. Viņi atteicās nosaukt šo vietu un mašīnas numuru arī Valsts prezidentam, paskaidrojot, ka automašīna pa apvedceļiem dodas uz Latvijas Republikas robežu, kur ģenerāļi oficiāli tiks izraidīti uz Krieviju. Ručs paskaidroja, ka ģenerāļus apsargā ar automātiem bruņoti vīri bruņuvestēs. Šo grupu vadot Ruča drošības dienesta priekšnieks Mārtiņš Andersons. Pulksten 12.00 Iekšlietu ministrijas VESAD vadītājs Rožkalna kungs pārbauda Zemessardzes posteņa aiziešanu, kas tika uzdots pēc Valsts prezidenta rīkojuma attiecīgās akcijas vadītājiem. Kā mēs konstatējām, pulksten 18.00 Vidzemes priekšpilsētas Zemessardzes bataljona attiecīgie vīri, kuri darbojās pie reizes Ruča kunga apsardzē, nebija šos posteņus atstājuši. 11. janvārī Latvijas Republikas ģenerālprokurors no rīta rakstiski deva rīkojumu Iekšlietu ministrijai, lai tiktu meklēts un aizturēts Ruča kungs. Es vēl piebildīšu, ka iepriekšējā vakarā Ruča kungs bija prokuratūrā, deva savus paskaidrojumus un tika atlaists, un netika aizturēts. 11. janvārī pēc ģenerālprokurora rakstiska rīkojuma saņemšanas Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Uzziņas pārvalde nekavējoties veica pasākumus Ruča atrašanās vietas konfidenciālai noskaidrošanai un kontrolei. 11.20 Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Stara kungs saņēma informāciju, ka Vidzemes priekšpilsētas pašvaldības ēkā Brīvības ielā 266 atrodas Ruča kungs ar savu apsardzi, kā arī Teikmaņa kungs. Tiek pieņemts lēmums uz pašvaldību nosūtīt VESAD pretterorisma grupas 15 darbiniekus VESAD vadītāja vietnieka policijas pulkveža Bormaņa kunga vadībā, lai aizturētu Ruča kungu līdz apstākļu noskaidrošanai un izņemtu Vidzemes priekšpilsētas municipālās policijas ieročus. Šeit es gribētu paskaidrot, ka visā šajā laikā paralēli notika regulāra sazvanīšanās ar Ruča kungu, ko veica Iekšlietu ministrijas augstākās amatpersonas - valsts sekretārs Stara kungs un Apeļa kungs.

Lai šeit zālē mazliet nomierinātu sakarsušās smadzenes un smaidus tiem deputātiem, kuriem šis uzdotais jautājums liekas kā uzjautrinājums, es piebildīšu dažas frāzes, ko izteica Ruča kungs šajās sarunās. Tātad, ja notiks ieroču izņemšana, būs līķu kalni. Vairākas reizes, kad notika šīs sarunas, lai noskaidrotu viņa atrašanās vietu, Ruča kungs mainīja savus skaidrojumus. Viņš paziņoja, ka ieročus nodos Andersona kungs, otrreiz viņš paziņoja, ka ieročus nodos Nesaules kungs, trešo reizi, ka vispār nekādus ieročus nenodos un ar sev uzticamiem vīriem atklās uguni uz policiju, ja tā mēģinās pārņemt šos ieročus. Arī 10. janvārī, tad, kad vēl ģenerāļi nebija atbrīvoti, Ruča kungs un Andersona kungs paziņoja telefoniskā sarunā, ka, ja tiks veiktas darbības ģenerāļu atbrīvošanai, tad viņa uzticamie vīri atklās uguni uz Iekšlietu ministrijas darbiniekiem. Katrā gadījumā arī Latvijas iedzīvotāji varēja Latvijas valsts televīzijas raidījumā “TV panorāma” pārliecināties par Ruča kunga izteikumiem tiešā tekstā visiem Latvijas iedzīvotājiem. Jāsaka, ka, protams, LNNK frakcijai, kura uzdevusi šo jautājumu, varēja nebūt zināma daļa no šiem faktiem, tāpēc es ceru, ka viņi ir uzdevuši šo jautājumu nezināšanas dēļ, bet tajā pašā laikā man ir arī dziļas aizdomas par to. Un jāsaka, ka ne jau velti vakar ziņās Kostandas kungs ir izteicies, ka šeit nav vērts koncentrēt uzmanību un ka Latvijas valdība sevi ir parādījusi kā nacionālās nodevības valdība ar šādu rīcību, ka ir veikusi darbību nelegālas bruņotas grupas atbruņošanas dēļ pāris (es turpinu, ko Kostandas kungs teica) ģenerāļiem ar pārkarsušām galvām, kuri profilakses pēc tika aizturēti uz divām stundām. Jāsaka, ka Ruča kungam neviens nav devis tiesības ne aizturēt, ne arī kā citādi rīkoties pret Krievijas ģenerāļiem vai kādām citām personām, kuras atrodas Latvijas valstī. Ir zināma procesuāla kārtība, ir valstī ģenerālprokurors, kurš uzsāk šādas darbības.

Vēl es mazliet pakavēšos pie tā, ka šeit bija runāts par aizklātām sejām un atšķirības zīmēm. Arī laikrakstā “Vakara Ziņas” bija fotogrāfija, kurā skaidri varēja redzēt, ka visiem 15 pretterorisma vienības dalībniekiem bija uz rokas šāda zīme “Latvijas Republikas Policija”. Pirms šī vienība iegāja ēkā, notika telefoniska saruna ar Teikmaņa kungu un notika telefoniska saruna ar Ruča kungu. Ruča kungs bija lieliski informēts par to, ka šāda vienība ieradīsies. Kāpēc bija šiem terorisma vienības dalībniekiem aizklātas sejas? Jāsaka, ka pasaules praksē pretterorisma vienības vienmēr darbojas ar aizklātām sejām, ja to prasa nepieciešamība. Iekšlietu ministrijas vadība uzskatīja, ka šāda nepieciešamība šoreiz bija, bet šeit ir vēl viena frāze: “Gūto pārdzīvojumu rezultātā vairākiem apmeklētājiem nācās griezties pēc neatliekamas medicīniskās palīdzības.” Es līdz šai pašai dienai faktiski neesmu saņēmis nevienu iesniegumu, ka kāds no tiem cilvēkiem, kuri atradās Vidzemes priekšpilsētas pašvaldībā, būtu griezies pēc neatliekamas medicīniskās palīdzības. Varbūt iesniedzēji varētu kādu no šiem gadījumiem darīt zināmu. Katrā gadījumā nekad nebūs izslēgts, ka nejauši garāmgājēji nokļūs dzīves situācijās, kur darbosies policija, kur darbosies diemžēl arī kriminālelementi, tiks veiktas nelikumīgas darbības, un viņi var tikt nejauši ierauti šādu notikumu virpulī. Protams, ka šādi gadījumi, - būt nejaušiem lieciniekiem vai pat dalībniekiem - ir nepatīkami, bet diemžēl tāda ir dzīve, daudz kas dzīvē ir nepatīkams. Man būtu viss.

Priekšsēdētājs. Pēc rakstiskas vai mutiskas atbildes saņemšanas pieļaujamas debates, ja to prasa 10 deputāti un Saeima tam piekrīt. 10 deputātu iesniegums ir, Saeimai ir jālemj par debašu atklāšanu. Viens runā “par” vai “pret”, vienalga, kādā secībā. Par debašu atklāšanu. Deputāts Kostanda - LNNK. Lūdzu!

O.Kostanda (LNNK).

Tātad jautājums ir pietiekami nopietns. Ir bijušas apdraudētas mūsu valsts pašvaldības ierēdņu dzīvības, mūsu mierīgo cilvēku, pašvaldības ēkas apmeklētāju, dzīvības, bet iekšlietu ministrs to šeit ir nosaucis par tādu vienkāršu parastu epizodi, kas var gadīties Latvijā ik dienas gandrīz, un tas esot tā pašsaprotami jāpieņem kā normāla parādība Latvijas ikdienā. Turklāt arī sniegtās atbildes uz jautājumiem bija neprecīzas un vairāk balstījās uz 10. janvāra notikuma izklāstu pa stundām un minūtēm, stāstot, ko kur katrā Latvijas nostūrī darījis kāds Iekšlietu ministrijas vai policijas darbinieks, bet maz pieskārās konkrētiem jautājumiem, ko mēs uzdevām attiecīgi par 11. janvāri, tāpēc uzskatu, ka atbilde ir nepietiekama un ir nepieciešams atklāt debates, jo deputātiem ir svarīgāk tomēr izdiskutēt un noskaidrot nevis to, ko 10. janvārī darīja kāds tur policijas ierēdnis, piemēram, autoinspektors Kalniņš, vai viņš ir čurājis 23.00 vakarā pie veikala “Venta” taras punkta vai ne, bet dzirdēt konkrētas atbildes par to, kas ir apdraudējis mierīgo iedzīvotāju dzīvības 11. janvārī. Tāpēc LNNK aicina balsot par to, lai atklātu debates un šo jautājumu apspriestu Saeimā.

Priekšsēdētājs. Vēršu deputātu uzmanību, tai skaitā Kostandas kunga uzmanību, ka jārunā par lietas būtību. Vārds deputātam Indulim Bērziņam - “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC).

Es aicinātu šīs debates neatklāt, jo Latvija ir demokrātiska valsts un izteikties presē brīvi visiem šādas iespējas ir - bija, ir un, es ļoti ceru, ka arī būs, lai kāda valdība Latvijā būtu. Tā ka izteikt savas pārdomas šajā jautājumā var katrs. Kas attiecas uz Kostandas kunga norādījumiem, es gribētu teikt, ka apdraudēti tiešām bija ne tikai šie cilvēki, bet apdraudēta bija visa Latvijas valsts, visi Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, nevis tādēļ, ka Kristovska kungs vai policija nerīkojās, bet tādēļ, ka daži cilvēki, varbūt arī labu nodomu vadīti, rīkojās pietiekoši neapdomīgi. Tālāk lai viņu vērtējumu sniedz attiecīgi Prokuratūra un tiesa, ja tas ir nepieciešams. Tā ka es lūdzu tiešām, kaut arī parlaments principā ir vieta, kur ir jārunā šajā gadījumā, es uzskatu, ka ir jātaupa mūsu laiks, un šajā gadījumā Kristovska kungs ir sniedzis pietiekošu informāciju, atbildējis tātad. Es aicinu balsot pret debašu atklāšanu un attiecīgi pāriet pie nākošā darba kārtības punkta. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu. Balsojam par debašu atklāšanu par atbildi, kas sniegta uz LNNK frakcijas deputātu jautājumiem Ministru kabinetam un iekšlietu ministram Kristovskim par iebrukumu 1994. gada 11. janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas valdes ēkā. Lūdzu rezultātu. Par - 34, pret - 30, atturas - 13. Lēmums nav pieņemts.

Nākošais. Atbilde uz frakcijas “Saskaņa Latvijai” deputātu jautājumu Ministru kabinetam un iekšlietu ministram Kristovskim. Iekšlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis - lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Deputātu frakcija “Saskaņa Latvijai” ir iesniegusi jautājumu Ministru prezidentam Birkava kungam un iekšlietu ministram Ģirtam Kristovskim sakarā ar to, ka pēdējo mēnešu laikā mūsu valstī ir vērojami noteiktu politisko spēku centieni saasināt iekšpolitisko situāciju Latvijā un sarežģīt Latvijas Republikas ārpolitisko stāvokli. Valstī arvien biežāki kļūst rupjas administratīvās patvaļas un ārpusreglamenta politiskās cīņas recidīvi, pat ar bruņotu spēku pielietošanu. Mērķtiecīgi tiek veidotas bruņotas vienības, kas nepakļaujas valsts varai. Viskliedzošākais šādas rīcības piemērs ir situācija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētā, kuras valdi līdz pēdējam laikam vadīja apvienības “Tēvzemei un brīvībai” aktīvists Andrejs Ručs. Uzsācis savu darbību Vidzemes priekšpilsētas valdes vadībā, A.Ručs atļāvās klaji nerēķināties ar Latvijas Republikas likumiem, bet tas, pateicoties bijušā parlamenta nacionāli radikālā spārna aizstāvībai, palika bez nopietnas pretreakcijas. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas A.Ruča iesāktā valsts likumu ignorēšana pārauga klajā bruņotā patvaļā, izmantojot Zemessardzes 13. bataljonu un Vidzemes priekšpilsētas municipālās policijas vienības, kas faktiski ir pārvērstas par A.Ruča bruņotajiem spēkiem un ir gatavas izpildīt jebkuru A.Ruča nelikumīgo rīkojumu. Latvijas Republikas valdība līdz pat pēdējam laikam uz A.Ruča un viņa bruņoto spēku nelikumīgajām izrīcībām - dažādu objektu aplenkšanu un ieņemšanu ar ieroču spēku, patvaļīgām kontrolēm un izlikšanām - ir reaģējusi visai miegaini un nevarīgi, kas sekmēja A.Ruča un viņa piekritēju šā gada 10. janvārī izraisīto provokāciju, kas radīja negatīvu starptautisku rezonansi un tieši apdraudēja Latvijas Republikas suverenitāti. Mums ir pietiekošs pamats uzskatīt, ka A.Ruča un viņa pavadoņu rīcību ne tikai atbalstīja, bet arī rosināja atsevišķi Saeimas deputāti, kuri par katru cenu vēlas ar ārpusparlamentārām metodēm destabilizēt iekšpolitisko situāciju valstī. Izbrīnu izraisa Latvijas Republikas daudzo drošības struktūru nevarība izzināt šo radikālo spēku plānus un savlaicīgi novērst šā gada 10. janvāra bruņoto akciju. Vai Latvijai ir vajadzīgi tik nevarīgi drošības dienesti? Vai nav nepieciešama šo sadrumstaloto valsts institūciju steidzama reorganizācija? Frakcija lūdz Ministru prezidentu V.Birkavu un iekšlietu ministru Ģ.V.Kristovski sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem. Kādi organizatorisku struktūru un likumdošanas iniciatīvas pasākumi tiek veikti, lai turpmāk nepieļautu atsevišķu pašvaldību vadītāju patvarīgu rīcību, kas grauj valsts varu un pārkāpj iedzīvotāju tiesības? Vai tiks izstrādāti un ierosināti Valsts prezidentam un Nacionālās drošības padomei priekšlikumi, lai pilnībā nepieļautu atsevišķu politisko spēku ietekmi dažādos bruņotos valsts formējumos un, ja nepieciešams, lai izformētu atsevišķas politizētas bruņotas vienības, kas izpilda šo politisko spēku pasūtījumu? Vai tiks pārskatīts pašvaldību policijas vienību darbības normatīvais pamats, lai nepieļautu situāciju, ka pašvaldību policija kļūst par vietējo karaļu karadraudzēm, kuras izpilda jebkuru nelikumīgu šādu karaļu rīkojumu. Vai, ja nepieciešams, likvidēs pašvaldību policijas institūtu, visas pašvaldību apsardzes funkcijas uzticēs vienīgi valsts policijai? Vai tiks reorganizētas tās struktūras, kuru uzdevums ir ar operatīvām metodēm garantēt valsts drošību, ar nolūku - panākt šo struktūru efektīvu darbu un precīzu pakļautību? Vajag izstrādāt bruņotu incidentu novēršanas mehānismu valsts teritorijā, nepieļaut šo izziņas un spēka struktūru politizēšanu. Vai turpmāk savlaicīgi un bez minstināšanās - līdz pat Krievijas bruņoto spēku pilnīgai izvešanai no valsts teritorijas - tiks risināti visi normatīvie un organizatoriskie jautājumi, kas saistīti ar Krievijas bruņoto spēku pagaidu uzturēšanos Latvijā, lai Ministru kabineta neizlēmība nekad vairs neradītu ieganstus patvarīgai rīcībai? Frakcija “Saskaņa Latvijai” ir pārliecināta, ka cīņai par politisko varu Latvijā jānotiek vienīgi ar parlamentārām metodēm, un nosoda jebkuru ārpusparlamentāru rīcību, kura tieši vai netieši grauj likumīgo valsts varu.

Šeit ir pieci diezgan gari jautājumi, uz kuriem es mēģināšu atbildēt kopā. Kas tiek veikts Latvijas valstī, lai sakārtotu aizsardzības un drošības struktūras? Jāsaka, ka tiešām šie sakārtošanas darbi šobrīd neattīstās pietiekoši ātri, un tam pamatā varbūt tiešām ir šobrīd dažādu politisku spēku iesaistīšanās šā atbildīgā darba veikšanā un, iespējams, arī mūsu valsts attiecīgu dienestu formēšanās. Jāsaka, ka Aizsardzības ministrija, Zemessardzes vadība un Iekšlietu ministrija, līdzko tika izveidots Ministru kabinets, ķērās pie šā jautājuma kārtošanas, un praktiski trīs nedēļu laikā tika panākts konsensus šo struktūru vadītāju starpā par to, kāds būtu modelis aizsardzības un iekšlietu struktūrām. Kā mēs saprotam, iekšlietu jomā Satversme ir uzlikusi visu atbildību iekšlietu ministram un Ministru kabinetam. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Satversmi aizsardzības jautājumi un aizsardzības spēku vadība kara laikā tiek nodota Valsts prezidentam, lai tiktu ievērota šīs valsts institūcijas un šīs amatpersonas klātbūtne šā jautājuma kārtošanā un lemšanā, tika gaidīts, ka tiks pieņemts likums par Nacionālās drošības padomi. Tad, kad šis likums tika pieņemts, pamazām tika uzsākts darbs šajā struktūrā. Un tika uzsākts darbs pie pretizlūkošanas likuma, kas pārvērtās par noteikumiem, un tas šeit tika noraidīts. Kāpēc šis likums tika daļēji izmantots par vienu no pamatlikumiem, kurš saistījās ar reorganizāciju? Tāpēc, ka mēs uzskatījām, ka, lai veiktu struktūru reorganizāciju vai sakārtošanu Satversmes noteiktajā kārtībā un pakļautībā, ir nepieciešams radīt normatīvo bāzi, uz kuras pamata mēs varētu veikt šo reorganizāciju. Ņemot vērā 10. un 11. janvāra notikumu attīstības gaitu un ņemot vērā to, ka pretizlūkošanas noteikumi ir noraidīti un var tikt apspriesti pietiekoši ilgā laikā vēl parlamentā, ir iespējams, ka šis ceļš vairs īsti nav ejams un Ministru kabinetam būs jānosaka pakāpeniska drošības dienesta reorganizācija, pārveidojot un izveidojot jaunas apsardzes struktūras valstī, un jāpārveido mūsu valsts informācijas iegūšanas dienesti, un varbūt jāveic arī citi pasākumi.

Jāsaka, ka mēs pēdējā laikā esam konstatējuši, ka atsevišķās pašvaldībās ir tiešām vēlēšanās veidot municipālo policiju nevis sadarbībai ar valsts policiju un nevis izmantošanai municipālās policijas paraugnoteikumos norādīto uzdevumu veikšanai, bet izmantojot kā vietējās pašvaldības interesēs darbojošos spēku. Spilgts piemērs bija šis incidents Vidzemes priekšpilsētā, kur municipālā policija pārkāpa savas pilnvaras un izpildīja pretlikumīgus pašvaldības vadītāja rīkojumus. Ministru kabinets nekavējoties rīkojās un pieņēma lēmumu, ka municipālā policija būs turpmāk Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un attiecīgie municipālās policijas vadītāji var tikt iecelti amatos un apstiprināti tikai ar iekšlietu ministra ziņu. Tas varbūt ir pirmais solis, reaģējot uz notikumu straujo gaitu, bet šajā virzienā darbs noteikti tiks turpināts. Jāsaka, ka man pašam personīgi ir bijušas tikšanās ar Rīgas pašvaldību vadītājiem, un pašvaldību vadītāji pirms tam, pirms šiem notikumiem, īpašu pretimnākšanu neizrādīja. Bet, kā mēs redzam, pēdējie notikumi tomēr liek Ministru kabinetam pārskatīt valsts iekšlietu jautājumus. Skaidrs, ka šādas tiesības veidot, kā šeit rakstīts, vietējo karaļu karadraudzes - šādas tiesības pašvaldību vadītājiem nav dotas un arī šādas funkcijas tiem nevarētu tikt uzticētas. Tāpēc jau savulaik, veidojot Latvijas Republikas Zemessardzi, šādas pašvaldību iespējas ietekmēt šīs vienības netika paredzētas. Aizvadītais periods diemžēl rāda, ka, attīstoties mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, it sevišķi Zemessardzei un municipālajai policijai, atsevišķām ļoti enerģiskām pašvaldībām ir izdevies atsevišķām bruņoto spēku vienībām uztiept savas vēlmes un savu darba stilu.

Šobrīd var teikt, ka Nacionālās drošības padome izskata un izskatīs šo budžeta vienību tālāko attīstības gaitu un finansēšanu saskaņā ar valsts draudu analīzi un valsts drošības koncepciju. Un šis darbs tiek turpināts, un viņš arī tiks turpināts, neskatoties uz to, ka Nacionālās drošības padome ir vairāk konsultatīva struktūra. Tomēr šeit notiek pārrunas un summējas tie viedokļi, kas ir attiecīgajās ministrijās, kas ir Valsts prezidenta izlolotas, un valsts pamazām tiks sakārtota, un attiecīgās spēka struktūras nokļūs to ministriju un ministru pārraudzībā vai gādībā, kuri ir atbildīgi par iekšlietām, par kārtību valstī un valsts aizsardzību. Paldies. Tā būtu mana atbilde.

Priekšsēdētājs. Iesniegumu nav par debatēm? Paldies. Līdz pārtraukumam ir piecas minūtes. Deputāti lūdz vārdu paziņojumam. Iesniegšanas kārtībā. Vārds deputātam Oskaram Grīgam - Zemnieku savienība. Lūdzu!

O.Grīgs (LZS).

Prezidij, cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Es neaizkavēšu jūsu laiku ar iemesliem, motīviem un skaidrojumiem, bet griežos pie “Latvijas ceļa”, jo uzskatu, ka turpmāk mana darbība koalīcijā nevarētu notikt aiz sekojošiem iemesliem. Es pilnīgi jūs saprotu, cienījamie “Latvijas ceļa” kolēģi, ka jums ir jābūt ļoti stabilai un noteiktai sajūtai šeit galaiznākumā plenārsēdē pēc balsojuma matemātiskā kopskaita, tas nozīmē - 48, bet līdz šim es esmu pārkāpis šo vienošanos mūsu koalīcijā un bieži vien esmu balsojis “pret”. Un tāpēc es ļoti lūdzu atvainot - es turpmāk uzskatu par neiespējamu atrasties koalīcijā un nespēju garantēt, ka pakļaušos disciplīnai. Kas attiecas uz maniem kolēģiem, Zemnieku frakcijas kolēģiem, tad tas nenozīmē, ka es gribu atstāt jūsu frakciju, mūsu frakciju, tas ir zemnieku frakciju, vai nedarboties tajā, bet, ja notiks balsojums frakcijā par kādu ārkārtīgi svarīgu jautājumu - vai nu tas būs pozitīvs, vai negatīvs -, kad it kā būtu jāpakļaujas vairākumam, es arī jums negarantēju, ka es nobalsošu “par”. Kaut vai, piemēram, vakardienas diskusija par Latvijas zemes iegūšanu privātīpašumā, kur mūsu domas svārstījās. Tad es noteikti balsošu “pret” un nepakļaušos jūsu disciplīnai, jo nekāds spēks mani nepiespiedīs piekrist atdot vai pārdot zemi ārvalstniekiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Zigurdam Tomiņam - Zemnieku savienība. Pēc tam Aristids Lambergs, Gundars Bērziņš un Andris Piebalgs.

Z.Tomiņš (LZS).

Latvijas Zemnieku savienības deputātu frakcijas paziņojums. “Latvijas Zemnieku savienības frakcija vēlreiz apliecina, ka apzinās Latvijas valsts smago situāciju un ka Saeimas un valdības veiktie pasākumi ekonomikas, tai skaitā lauksaimniecības, sociālās sfēras, arī aizsardzības spēju paaugstināšanā ne vienmēr ir devuši gaidīto efektu un strauju situācijas uzlabošanos. Bet mēs arī apzināmies, ka, uzņemoties šo deputātu nastu, esam uzņēmušies atbildību par to, kas paveikts, par to, kas vēl tiks paveikts, un par to, ko mēs nespēsim vai nemācēsim izdarīt šīs Saeimas un valdīšanas laikā. Šajā smagajā situācijā valstī ir nepieciešama iniciatīva un zināšanas. Ir nepieciešama nacionālo un demokrātisko spēku vienotība. Un tādēļ mēs nevaram atbalstīt mūsu frakcijas deputāta Oskara Grīga nostāju un ceram, ka viņš nopietni izvērtēs savu izvēli, jo ikvienam no mums ir jāņem arī tieša un aktīva dalība sabiedrībā notiekošos procesos un pat opozīcijai jācenšas būt konstruktīvai.” Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Aristids Lambergs - LNNK.

A.Lambergs (LNNK).

Godājamie deputāti! Lūdzu Nacionālā bloka deputātus uz īsu 10 minūšu sēdi tūlīt šinī pārtraukumā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš. Lūdzu! Piebalgs pēc tam, un tad reģistrācija.

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisijai lūdzu šinī pārtraukumā pulcēties Pieprasījumu komisijas telpās.

Priekšsēdētājs. Andris Piebalgs. Lūdzu! Zvanu reģistrācijai.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamie deputāti! Budžeta un finansu komisija ļoti gribētu nākošās nedēļas plenārsēdē iekļaut jautājumu par valsts budžeta izskatīšanu otrajā lasījumā. Lai mēs varētu šo darbu daudzmaz normāli pabeigt, šo sagatavošanu daudzmaz normāli pabeigt, man būtu lūgums cienījamajiem deputātiem, ja vēl ir kādi priekšlikumi par budžetu, tos šodien līdz pusdienas laikam tomēr iesniegt vai nu man personiski, vai Budžeta un finansu komisijā. Jo, ja priekšlikumi nāk ļoti ilgstošā periodā - jūs saprotat, ka tad vienkārši neredz visu kopsakarību -, ir ārkārtīgi grūti strādāt, pastāvot šiem priekšlikumiem. Tāpēc man tiešām ir vienkāršs lūgums. Jums jau, protams, ir tiesības sniegt jebkurā laikā priekšlikumus, bet, lai ievērotu to, ka starp otro un trešo lasījumu ir piecas dienas, tad šodien vajadzētu pabeigt šo.

Un otrs ir paziņojums Budžeta un finansu komisijas locekļiem. Tātad es vēlreiz gribu atgādināt, ka mēs šodien strādājam vienos un pēc tam, pēc plenārsēdes beigām, uzreiz sākam darbu pie likumprojekta “Par valsts budžetu 1994. gadam” priekšlikumu izskatīšanas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Reģistrāciju! Reģistrējamies. Sekretāra biedru Tomiņa kungu lūdzu nolasīt izdruku. Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš. Nav reģistrējušies. Valdis Birkavs, Olafs Brūvers, Aivars Endziņš, Ojārs Kehris, Edvīns Kide...

Priekšsēdētājs. Zālē.

Z.Tomiņš. Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš...

Priekšsēdētājs. Zālē.

Z.Tomiņš. Andrejs Panteļējevs, Jānis Ritenis...

Priekšsēdētājs. Zālē.

Z.Tomiņš. Andrejs Siliņš, Dainis Stalts, Anita Stankēviča. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Nākošais jautājums, kuru izskatīsim, ir Saeimas pieprasījums Latvijas Republikas Ministru kabinetam. Pieprasījumu komisija - Gundars Bērziņš, komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisija, izskatījusi LNNK iesniegto pieprasījumu, balsojot ar sešām balsīm par, divām - pret un divām - atturoties, nolēma pieņemt to kā pieprasījumu un formulēt šādā veidā: “Saeimas pieprasījums Latvijas Republikas Ministru kabinetam. Saeima pieprasa Latvijas Republikas Ministru kabinetam paskaidrot, kādēļ, pamatojoties uz Latvijas Republikas Nacionālās drošības padomes 10. janvāra prasību - atbrīvot A.Ruču no ieņemamā amata -, Ministru kabinets pieņēma Satversmes 81. panta kārtībā noteikumus par grozījumiem likumā “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību” un par grozījumiem likumā “Par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta tautas deputāta statusu”, un lēmumu “Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas padomes priekšsēdētāju”.”

Priekšsēdētājs. Paldies. Šis pieprasījums ir nodots Ministru kabinetam un lūdzam atbildi Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā.

Nākošais jautājums, kuru izskatām, ir atbilde uz frakcijas LNNK deputātu jautājumu Ministru kabinetam par apelsīnu sūtījumu no Itālijas. Lūdzu - Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Jautājumu par humānās palīdzības, Itālijas valdības dāvinājuma - citrusaugļu pieņemšanu 2700 tonnu apmērā pieņēma Ministru kabinets, un tas ir fiksēts 30. decembra protokola nr. 28.5. punktā. Tātad es varu nolasīt, kāds ir šis Ministru kabineta lēmums.

“Pirmais punkts. Pieņemt un atzīt par humāno palīdzību Itālijas valdības dāvinājumu - 2700 tonnas citrusaugļu, ko piegādās firmas, kuras ir noteikusi Itālijas vēstniecība Latvijā.

Otrais punkts. Par kravas realizāciju saņemtos līdzekļus ieskaitīt Itālijas Republikas un Latvijas Republikas Īpašās palīdzības fondā.

Trešais punkts. Ne mazāk kā 10 procentus no realizācijai derīgiem citrusaugļiem bez maksas nodot Labklājības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas pilnvarotajām personām izsniegšanai karavīriem, bērnunamiem, pensionāriem, citiem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Ceturtais punkts. Pilnvarot finansu ministru Uldi Osi parakstīt attiecīgu pielikumu Itālijas Republikas valdības un Latvijas valdības 1993. gada 2. martā parakstītajam līgumam.

Piektais punkts. Zemkopības ministram Kinnam veikt dienesta izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kāpēc pieļauta citrusaugļu nosūtīšana Latvijas Republikai bez iepriekšējas saskaņošanas ar Ministru kabinetu.”

Tātad šis lēmums tika pieņemts, un ir izsludināts konkurss par to, kam nodot realizācijai šos citrusaugļus. Konkurss bija izsludināts laikrakstā “Diena”, un konkursā pieteicās Agrobirža, kas uzvarēja šinī konkursā, un līdz ar to viņai tika nodotas tiesības realizēt to daļu citrusaugļu, kas ir paredzēta ieskaitīšanai šinī fondā. Bez tam līgumā tika paredzēts, ka 15 procenti no šiem citrusaugļiem tiks nodoti Labklājības ministrijai, Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijai, kas veiks šo augļu sadali. Tātad pēc šiem noteikumiem Palīdzības fondā Agrobirža iemaksā par katru tonnu derīgo augļu 200 latus. Un tālākā realizācija ir viņas kompetencē.

Par sadali, kā to veic Labklājības ministrija, informēs Riteņa kungs.

Priekšsēdētājs. Vārds labklājības ministram Riteņa kungam. Lūdzu!

J.Ritenis (labklājības ministrs).

Godājamie deputāti! Saskaņā ar Bērziņa kunga minēto izkārtojumu Labklājības ministrijas atbildībā nonāca pavisam vai nonāks īstenībā, tā ir jāsaka, 301 tonna šo citrusaugļu. No tiem Labklājības ministrija 175 tonnas nodos daudzbērnu ģimeņu rīcībā, 124 tonnas - vientuļajiem darba nespējīgajiem pensionāriem un 2 tonnas - daudzbērnu ģimeņu akcijai “Glābiet savu tautu”. Jau starplaikā mūsu Sociālās palīdzības departamentā ir sastādīti attiecīgie sadales plāni, attiecīgie saraksti, kā šie augļi ir jāsadala. Man viņi ir pie mūsu departamenta ziņojuma pievienoti, viņi ir diezgan gari, bet, ja kāds deputāts gribētu uzzināt sīkākas detaļas, tad es labprāt sagādātu iespēju šajos sarakstos ieskatīties. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai ir deputātu pieprasījums - atklāt debates? Nav. Paldies.

Nākošais jautājums, kuru izskatām, ir atbilde uz LNNK frakcijas deputātu jautājumu Ministru prezidentam V.Birkavam par uzdevumu Ārlietu ministrijai kompensēt dienesta dzīvokli E.Levita ģimenei Bonnā. Māris Gailis - reformu ministrs!

M.Gailis (valsts reformu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka Levita kunga ģimene personīgu iemeslu dēļ pagaidām turpina dzīvot Bonnā, viņš savā laikā bija lūdzis viņam daļēji kompensēt šos papildu izdevumus, jo, kā zināms, ministra alga nepieļauj iespēju kaut vai daļēji segt dzīvokļa īri Vācijā.

4. janvārī Ministru kabinets pieņēma attiecīgo rīkojumu, par ko Levita kungs, kurš tobrīd atradās atvaļinājumā Bonnā, tika informēts. Viņš paziņoja, ka, pārbaudījis savas finansiālās iespējas, tomēr atsakās no šīs kompensācijas un turpinās segt šos papildu izdevumus tāpat kā līdz šim no saviem personīgajiem ietaupījumiem. Viņš nekādu rēķinu mums nav iesniedzis, un mums arī nav zināms šobrīd, par kādu summu runa tobrīd būtu bijusi. Tanī sakarā pēc viņa iesnieguma rīkojums tika atcelts. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai ir iesniegts deputātu lūgums - atklāt debates? Ir iesniegts deputātu Budovska, Berklava, Karnupa, Andreja Krastiņa, Seiles, Kalniņa, Puriņas, Kostandas, Kušneres un Žīgura iesniegums atklāt debates. Tas jautājums ir izlemjams ar Saeimas balsojumu. Lūdzu, Māris Budovskis - LNNK!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Pirmkārt, paldies par atbildi, bet mums ir atklāti jāsaka, ka mēs ar šo atbildi neesam apmierināti, jo faktiski viņa vairāk ir formāla. Es gribētu vēl papildus dzirdēt sekojošas lietas, un acīmredzot tāpēc tas jau būtu diskusijas temats. Līdz tam laikam, līdz 28. oktobrim, vai Levita kunga ģimenei ir sniegta šī palīdzība, vai ir apmaksāti kādi rēķini par šā dzīvokļa uzturēšanu? Un tādā gadījumā ir jautājums - cik tas sastādīja?

Nākošais. Ja 4. janvārī Ministru prezidents paraksta rīkojumu par šā dzīvokļa izdevumu segšanu no 28. oktobra līdz 1994. gada 31. decembrim. Tādā gadījumā mani ļoti neapmierina Gaiļa kunga teiktais, ka nav nekādu ziņu, cik tad tas dzīvoklis maksā. Cienītie kolēģi, šinī rīkojumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka to sedz Ārlietu ministrija. Es saprotu, ka šeit mēs cīnījāmies par katru feniņu, par katru santīmu, par katru latu, runājot par budžetu. Tātad tas ir Ārlietu ministrijas budžets. Ja Ministru prezidents ir parakstījis, es domāju, ka viņš neparakstīja vienkārši tā: “Segsim!”, bet acīmredzot ir paredzēta kāda summa, cik tad tas maksās un kādas iespējas tad šinī gadījumā ir mūsu budžetam jeb konkrēti Ārlietu ministrijas budžetam. Es domāju, ka tie nav tik grūti jautājumi, lai mums neatbildētu, un mēs apmēram varētu saprast, ko nozīmē vienā vai citā gadījumā varbūt vēl kāda cita mūsu deputāta vai ministra dzīvokļa vai ģimenes uzturēšana tanī mītnes zemē, no kurienes viņš ir atbraucis. Es domāju, ka šī problēma ir vairāk kā nopietna. Nekādā gadījumā mēs negribētu iztirzāt šo jautājumu, cik liela ir ministra alga un vai viņš iespēj segt vai neiespēj kaut ko segt. Šeit ir ļoti principiāls jautājums. Šajā sakarā es nezinu - acīmredzot Kārtības rullis atļauj tikai debatēs šāda veida jautājumu iztirzāt. Mēs patiešām pat negribējām šīs debates, bet mēs gribējām vismaz no Ministru prezidenta, kuru šodien pārstāv Gaiļa kungs, dabūt jēdzīgu atbildi, kura kaut kādā veidā kaut ko paskaidrotu.

Vēl vienu es gribētu teikt. Cienītie kolēģi, mums absolūti nav nekādas informācijas par to. 4. janvārī tiek parakstīts šāds rīkojums, mēs iesniedzām savu pieprasījumu, un tas ir gandrīz divas nedēļas vēlāk, kad mēs par to uzzinājām - vienkārši kompjūtersistēmā, kur ir ienākuši rīkojumi, likumi un pavēles. Tātad ir pagājis ļoti ilgs laiks, un pēc tam mēs tikai faktiski vienīgo atbildi redzējām televīzijā, kad Levita kungs teica, ka viņš ir atteicies no šādas lietas. Jūs saprotiet - tas, man liekas, nepakļaujas kaut kādiem loģikas likumiem par hronoloģiju, par šā jautājuma attīstības gaitu, un tāpēc, ja tas ir nepieciešams, lūdzu, debatēsim vai varbūt vēlreiz Gaiļa kungs var nākt uz tribīni un precizēt, teiksim, kāda tad ir mūsu jautājuma būtība.

Priekšsēdētājs. Māris Gailis. Kaut gan tāda procedūra mums nav pieļaujama. Tātad es atgādinu, ka viens uzstājās “par”, tas ir, Māris Budovskis runāja par to, ka mēs atklājam debates. Tagad viens var runāt “pret”, un tad mēs izlemsim ar Saeimas balsojumu. Par iesnieguma būtību mēs neatklājam debates.

M.Gailis (valsts reformu ministrs).

Es varētu uzstāties “pret”, bet es varbūt īsi ar jūsu atļauju paskaidrošu dažus no uzdotajiem jautājumiem. Lai būtu skaidrība. Tātad saskaņā ar... (Starpsauciens no zāles: “Paskaidro - kāpēc!”) Nē, tās nav debates, es uzstājos “pret”, es uzskatu, ka nevajag debatēt, un paskaidroju - kāpēc.

Tātad, pirmkārt, šis jautājums ir noņemts no darba kārtības. Rīkojums ir atcelts, neviens feniņš, kā jūs izteicāties, nav izmaksāts, un mēs varētu debatēt, bet tad būtu jāsagatavo attiecīgs dokuments vispār pēc būtības un pēc principa, vai kādam ārzemēs... Ja viņam mītnes zeme ir ārzemēs un ja viņš ir deputāts vai ministrs, vai varētu segt kādu daļu no viņa dzīvokļa izmaksām, bet tas, man liekas, ir atsevišķi sagatavojams jautājums. Konkrētajā gadījumā saskaņā ar Ārlietu ministrijas normatīviem tika īrēts dzīvoklis vēstniekam Vācijā, kurš līdz oktobrim bija Levita kungs, un tas maksā 2000 marku mēnesī. Līdz oktobrim šī nauda tika segta no Ārlietu ministrijas budžeta. Levita kungs pārstāja būt vēstnieks saskaņā ar procedūru oktobrī. Pēc tam saskaņā ar viņa iesniegumu, tapa šis rīkojums, un mēs zinājām, ka maksimālā summa ir 2000, bet to, cik Levita kungs varēs atļauties segt no savas algas, no saviem ietaupījumiem, mēs vēl nezinājām. Un tad, kad šis iesniegums tiktu iesniegts, tad arī tiktu spriests konkrēti par nepieciešamo summu, bet dotajā gadījumā kādam vajadzēja pagarināt līgumu par šo dzīvokli, un šis rīkojums bija pamats tātad pagarināt līgumu, un to izdarīja, protams, vēstniecība, jo vēstniecība Vācijā bija arī slēgusi līgumu par šo dzīvokli. Konkrētajā gadījumā pēc tam, kad Levita kungs bija izdarījis revīziju savos līdzekļos, savos ietaupījumos, viņš atklāja, ka pats var segt šos izdevumus un viņa ģimene var turpināt dzīvot, bet līgumu, protams, ir noslēgusi Ārlietu ministrija, bet apmaksā Levita kungs pats.

Es domāju, ka nevajadzētu mums uzsākt debates, ja neesam šo jautājumu sagatavojuši īpaši, un nesāksim runāt par to, tā teikt, konkrēti par vienu cilvēku, bet par jebkuru, kuram varētu parādīties šāda problēma. Paldies. (Starpsauciens no zāles: “Mēs varam saziedot!”)

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par debašu atklāšanu! Zvanu! Balsosim par deputātu ierosinājumu - atklāt debates par LNNK frakcijas jautājumu vai, pareizāk sakot, par Ministru kabineta sniegto atbildi uz LNNK frakcijas jautājumu par Ārlietu ministrijas kompensāciju dienesta dzīvoklim Levita ģimenei Bonnā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 27, atturas - 13. Lēmums nav pieņemts.

Nākošais jautājums - priekšlikums Kārtības ruļļa 97. panta kārtībā. Iesniegusi frakcija “Saskaņa Latvijai”. Vai kāds referēs par šo priekšlikumu? Jānis Jurkāns - lūdzu! Pēc tam - Edvīns Kide.

J.Jurkāns (SL).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Saeima 1993. gada 13. jūlijā izveidoja parlamentāru Izmeklēšanas komisiju, par kuras priekšsēdētāju kļuva Roberts Milbergs. Viens no galvenajiem šīs komisijas uzdevumiem ir noskaidrot okupācijas armijas īpašumu pārņemšanas kārtību. Kā parlamentārā Izmeklēšanas komisija Milberga vadībā ir veikusi šo uzdevumu? Tieši atbildīgs par šo darba lauku ir komisijas loceklis Kostanda, kurš, kā mēs visi tagad ļoti labi zinām, Izmeklēšanas komisijas uzdevumā ļoti aktīvi veica Krievijas bruņoto spēku pārziņā esošo objektu apzināšanu un uzskaiti. Mēs zinām, ka komisijas darbībā ir bijuši pozitīvi momenti, kā, piemēram, Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja atjaunošana pie Aizsardzības ministrijas, īpašumu pārņemšanas komisijas izveidošana pie Ministru kabineta un droši vien arī daudzi citi nozīmīgi sasniegumi. Tomēr gribas šeit, parlamentā, saņemt atbildi uz galveno jautājumu - kā šī komisija veicinājusi likumības ievērošanu Krievijas Federācijas bruņoto spēku pārziņā esošo īpašumu pārņemšanā?

Atbilde uz šo jautājumu diemžēl ir negatīva. Izmeklēšanas komisija Milberga vadībā ne vien nav nostiprinājusi pārņemšanas likumību, bet - vēl ļaunāk! - veicinājusi bruņotu administratīvu patvaļu, it īpaši Vidzemes priekšpilsētā, kas galarezultātā noveda pie Latvijai ļoti bīstamā 10. janvāra uzveduma. Vai tā bija bezatbildīga pašpaļāvība vai apzināta provokācija pret Latviju - to rādīs izmeklēšana. Taču šobrīd, pamatojoties uz kompetentu speciālistu teikto, televīzijā parādīto un paša Ruča publiski paskaidroto, var konstatēt sekojošo:

1. Ar Roberta Milberga komisijas ziņu un Andreja Ruča vadībā jau pirms 10. janvāra tika izmēģināta nelikumīga Krievijas Federācijas bruņoto spēku objektu ieņemšana, izmantojot bruņotu spēku. Te piemērs būtu 49. tanku remonta rūpnīca. Milberga kungs uz šo patvarību nereaģēja, un Ruča kungs nākošo reizi gāja vēl tālāk, mēģinot arestēt ne vien mantu, kuras liela daļa likumīgi pieder Krievijai, bet arī Krievijas militārpersonas. Atrast šai rīcībai kaut kādu likumīgu pamatu nav iespējams, jo tāda vienkārši nav. Tādēļ visi attaisnošanās mēģinājumi ir spekulācija ar lasītāju vai klausītāju neziņu.

2. Zīmīgi ir tas, ka par 10. janvāra uzvedumu jeb notikumu tajā dienā nezināja ne Krievijas karaspēka grupas komandieri, ne Latvijas izveidotais Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanas kontroles birojs, bet par to ļoti labi zināja Milberga kungs, kurš pat nosūtīja uz notikuma vietu komisijas novērotāju Dobeļa kungu. Milbergs Ruča darbību koordinēja telefoniski (tas ir fiksēts televīzijā), bet neko nedarīja, lai viņa nelikumīgās darbības pārtrauktu.

3. Notikuma aculiecinieks Paviloņa kungs, kurš ir kontroles biroja atbildīga amatpersona, apgalvo, ka Krievijas bruņoto spēku amatpersonu aizturēšana bijusi jau iepriekš sagatavota un ieplānota. To, starp citu, pasaka arī Ruča un Dobeļa kungi televīzijas intervijā pirms 10. janvāra provokācijas uzsākšanas. Šī provokācija tika plānota ar plašu žestu, ar video ierakstiem un intervijām. Rodas jautājums: kādu lomu šajā uzvedumā spēlēja Saeimas Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Milberga kungs? Vai viņš bija šā scenārija autors, režisors vai tikai orķestrēja visu šo provokāciju? To mums parādīs galarezultāti, un patiesību mums, cerams, pateiks prokuratūras veiktā izmeklēšana. Esmu pārliecināts, ka nekādā gadījumā Milberga kungs nevar palikt tik atbildīgas komisijas priekšgalā un arī nevar palikt pašā Izmeklēšanas komisijā. Sekas Latvijai var būt pārāk smagas. Tādēļ frakcija “Saskaņa Latvijai” neuzticas Milberga kungam un iesaka Saeimai pieņemt lēmumu - atsaukt Milbergu no Saeimas Izmeklēšanas komisijas.

Un es gribu lūgt Milberga kungu: lūdzu, nesakiet vairs nevienam, ka šī esot mūsu akcija, lai atriebtos jums par to, ka jūs esat savā komisijā mēģinājis man uzdot grūtus jautājumus. Milberga kungs, Ārlietu ministrija attiecības ar mani sāka kārtot vēl pirms vēlēšanām, un mēs - ne jūs, ne es - vēl nebijām šeit ievēlēti. Tā ka šis nav tas gadījums. Un, paldies Dievam, šodien šīs manas un Ārlietu ministrijas attiecības noskaidro prokuratūra un cerams, ka arī uz šo jautājumu prokuratūras darbinieki drīzumā dos kādu konkrētu atbildi.

Šeit jautājums ir pavisam cits. Es atceros to dienu, kad jūs šeit ļoti ilgi bijāt tribīnē un savā runā nosaucāt to amatpersonu vārdus, kuras nekādi negrib dot atbildes uz jūsu komisijas uzdotajiem jautājumiem. Bet vai jūs esat pats sev kādreiz jautājis, kāpēc tas tā ir? Kāpēc cilvēki negrib ar jums runāt? Kāpēc cilvēki jums neuzticas? Un tas ir tas jautājums - par uzticību vispār. Ne tikai par uzticību jūsu komisijai, bet arī par uzticību šeit, parlamentā. Es uzskatu, ka mēs šeit strādājam ļoti lielā neuzticības atmosfērā, un šī neuzticība nebeigsies, iekams mēs nepavilksim strīpu zem mūsu, tā teikt, kuprainās pagātnes. Un es nekad nejutīšos omulīgi šinī sabiedrībā, ja mēs beigās, beigu beigās, vai nu teiksim to taisnību, ja mēs pie tās varēsim tikt, vai arī... Es esmu pārliecināts, ka mēs nekad netiksim pie šīs taisnības par mūsu pagātni. Un, ja mēs nebūsim tik politiski gudri, ka tiešām pieņemsim vienu izlīguma deklarāciju un pavilksim strīpu zem mūsu pagātnes, kuru diemžēl mēs nevaram šobrīd noskaidrot, nevaram zināt, kāda tad tā mūsu pagātne ir bijusi, cik aktīvi mēs esam cēluši sociālismu, cik aktīvi mēs esam sadarbojušies ar nepareizām struktūrām un organizācijām... Tātad es domāju, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai mēs visi pārliecinātos, ka tas darbs neies uz priekšu nedz šeit, parlamentā, nedz valdībā, nedz valstī, iekams mēs neatbrīvosimies no šīs mūsu pagātnes. Mums ir jāpieņem zināma deklarācija, kuru varētu saukt vai nu par izlīguma deklarāciju, vai kaut kā citādi un kura tiešām aizliegtu jebkuram runāt, teiksim, par manu pagātni. Izņēmums būtu tad, ja es būtu izdarījis kādu konkrētu noziegumu, par kuru mani varētu tiesāt saskaņā ar likumu. Es aicinu mūsu valdošo koalīciju nopietni padomāt par šo jautājumu. Valdošajā koalīcijā ir ļoti daudzi spējīgi juristi, un, manuprāt, tiešām ir pienācis pēdējais laiks ķerties pie šā nozīmīgā dokumenta, jo, ja mēs nebūsim tik politiski drosmīgi, lai pieņemtu šādu dokumentu, mēs nevarēsim runāt par nopietnu darbu šeit, mēs nevarēsim nopietni izvērtēt mūsu pagātni, mēs vispār nevarēsim nopietni runāt ar Milberga kungu un ar tamlīdzīgām komisijām. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Edvīnam Kidem - lūdzu! Pēc tam runās deputāts Odisejs Kostanda.

E.Kide (SL).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šoreiz es runāšu nevis frakcijas vārdā, jo frakcijas vārdā runāja Jurkāna kungs, bet runāšu kā frakcijas loceklis un arī kā deputāts. Sakarā ar mūsu iesniegumu attiecībā uz Milberga kungu kā Saeimas Izmeklēšanas komisijas vadītāju gribu uzsvērt vienu lietu: mēs ļoti gribam nodalīt vienu no otra šā fakta divus aspektus jeb divas daļas. Viens aspekts - Milberga kunga darbība un Saeimas komisijas darbība kā tāda saskaņā ar nolikumu. Otrs - Milberga kunga dalība notikumā jeb attieksmē pret Ruča kunga incidentu ar ģenerāļiem, par ko visiem ir zināms. Es gribētu runāt tikai par otro daļu, un arī mūsu iesniegums attiecas tikai uz otro daļu.

Un tomēr teikšu dažus vārdus par Saeimas Izmeklēšanas komisijas darbu, kuru vada Milberga kungs. Es pat gribēju teikt, ka Milberga kungs ar šo komisiju strādā fanātiski, mērķtiecīgi, aizrautīgi, varbūt kādreiz viņš rīkojas, man tā šķiet, ne visai kompetenti, viņam pietrūkst spēka, bet griba veikt šo darbu ir. Manuprāt, komisijai pietrūkst ētiski morāliskās stājas, lai nenostādītu tos cilvēkus, ar kuriem noskaidro jautājumus, pret sevi. Un to šai komisijai vajadzētu uz priekšu ļoti, ļoti ņemt vērā. Tieši tas arī rada tos sarežģījumus.

Gribu minēt piemēru, par ko jau runāja Jurkāna kungs. Nevar sākt uzdot jautājumus tiem cilvēkiem, ar kuriem kopīgi grib noskaidrot kādas lietas būtību. Nevar sākt ar jautājumu: “Kur tu biji puča laikā no tikiem līdz tikiem? Kur tu biji tai dienā no tikiem līdz tikiem?” Nu, tas ļoti atgādina tos laikus, kad strādāja īpaša iestāde un vienmēr uzdeva šādus jautājumus, un lika jau iepriekš saprast, ka tu esi nelojāls pret pastāvošo iekārtu.

Kas attiecas uz komisijas darbu, es par to varu spriest pēc tiem ziņojumiem, ar kuriem komisija uzstājās šeit, Saeimā, un arī pēc atspoguļojuma presē un televīzijā. Pēdējo ziņojumu Saeimā lasīja Kostandas kungs, steidzīgi, ātri, bet vairāk nekā stundu, tādēļ grūti bija uztvert to visu. Es mājās lēni izlasīju stenogrammu, un es gribu teikt, ka komisija ir veikusi lielu darbu attiecībā uz ļoti nozīmīgiem jautājumiem. Un man toreiz bija skumji, ka tad, kad tika šis ziņojums lasīts, valdošās koalīcijas lielākā daļa neatradās zālē un it kā gaidīja, kad beigs lasīt, jo uzskatīja, ka tik un tā tur rezultātu nebūs. Tas radīja skumjas.

Tad vēl. Es noskatījos televīzijas pārraidi, kurā Milberga kungs viens pats ar saviem komisijas rezultātiem uzstājās pret bankas un valdības pārstāvjiem, un man kaut kā izskatījās, ka ir samainītas lomas, ka valdības intereses aizstāv Milberga kungs, tas gan ir attiecībā uz kredītiem, uz citiem izdevumiem, varbūt tur nebija kompetentu pierādījumu, es neņemos spriest, bet pretstatā es neredzēju, ka valdības intereses tik ļoti aizstāvētu tie valdības pārstāvji, kas uzstājās televīzijā.

Es domāju, ka Saeimā šādai komisijai ir jābūt pastāvīgai, ne tikai uz laiku. Tā, kā tas ir Rietumu parlamentos. Bet jābūt arī tādam stāvoklim, ka tad, kad tevi sauc uz to komisiju, lai cik augsta ranga tu būtu, tev jāierodas un tev jāatbild. Bet, ja es paskatos to sarakstu ar augsti stāvošām personām, kas neierodas pat atbildēt... Nu, varbūt iemesli ir tie, kurus es teicu, - ka komisija nepareizi uzdod jautājumus. Bet tur var pamācīt, pateikt arī mūsu politiskie vadoņi, tomēr ir jāiet un jāatbild, jo tā ir Saeimas komisija. Vai nu mēs to gribam, vai negribam. Šādai komisijai, kā es teicu, ir jābūt. Diemžēl šādas komisijas parasti labi vada un tajās fanātiski strādā tieši radikāļi, taču viņi arī pieļauj radikālas kļūdas, bet mums no tā jāmācās.

Par otro daļu. Par to, par ko mēs iesniedzām. Es negribu te sīkāk pakavēties. Jurkāna kungs jau to atreferēja. Bet es rūpīgi izlasīju nolikumu par Saeimas Izmeklēšanas komisijas darbu, un, kā Jurkāna kungs teica, tur ir uzrakstīts burts burtā, ka viens no galvenajiem šīs komisijas uzdevumiem ir kontrolēt, kā augsti stāvošas amatpersonas ievēro likumību jautājumu risināšanā. Tas ir pirmais. Un otrs: kontrolēt likumīgu PSRS īpašuma nodošanu valdībai un pašvaldībai. Lūk, šīs divas funkcijas. Ja Milberga kungs nebūtu zinājis, ka tur notiek nelikumības, es to vēl saprastu. Bet viņš saņēma telefona zvanu, un, kā pēc tam paskaidrojumā tika rakstīts, viņš jau kaut ko darīja, - viņš informēja komisiju, ka tāda nelikumība notikusi. Man šķiet, ka pareizi bija momentā pateikt: ja tas tā ir noticis, lūdzu, pārtrauciet šo nelikumību, atlaidiet ģenerāļus, atvediet, un mēs tad runāsim! Lūk, tā būtu iejaukšanās, tā būtu savu funkciju pildīšana. Nevis informēt. Tai pašā laikā Dobeļa kungs kā deputāta Kostandas kunga pārstāvis tur darbojas. Un mani kā deputātu visvairāk uztrauc tas: ja nu patiešām komisija un Milberga kungs, un visi deputāti pēc tam būtu pateikuši - jā, patiešām notika nelikumība, mēs nenoreaģējām un neiejaucāmies tā, kā iejaucās valdība! Mūsu frakcija atbalstīja valdību, atbalstīja Valsts prezidentu. Tāda reakcija ir ļoti normāla. Bet komisija nereaģēja, un pēc tam atsevišķi deputāti, arī Dobeļa kungs kā dalībnieks, atzina, ka tas viss ir bijis pareizi, ka cita ceļa nav. Nevis nelikumīgi. Lūk, tas ir bīstami! Tas rada bažas, ka, ja vara būtu pārstāvēta, lūk, šādā veidā, tad rīcība būtu tāda un tad tā būtu diezgan viegli prognozējama.

Lūk, tieši tāpēc mēs likām parlamentam izvērtēt, vai var tik atbildīgas funkcijas veikt cilvēks, kas šādos momentos neiejaucas un nenobremzē, kad situācija valstī ir bīstama.

Es domāju, ka mēs vēlāk dzirdēsim gan Milberga kunga pamatotus paskaidrojumus, gan arī komisijas paskaidrojumus, kura būs to lietu izskatījusi, un parlaments vērtēs, kas ir kas un kas būtu darāms. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Odisejam Kostandam - LNNK. Pēc tam - Māris Grīnblats.

O.Kostanda (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj un kolēģi! Vispirms, jau sākot savu runu, es gribu izgaisināt dažādās baumas un šaubas, jo mans uzvārds arī tiek minēts šajā sakarā gan Saeimas preses konferencē, gan arī šodien es viņu dzirdu, bet pirmais, ko es varu pateikt, - es varu runāt objektīvi, jo tiešām nekādas dalības pie šiem notikumiem man nav. Izmeklēšanas komisijas uzdevumā Dobelis nav tur devies un strādājis, viņš ir piedalījies kā novērotājs attiecīgajā gadījumā Vidzemes priekšpilsētā. Arī manā uzdevumā viņš to nav darījis un nav mani informējis. Viņš ir atradies tur kā privātpersona, ko arī ir atzinis. Tā ka es uzzināju līdz ar citiem Izmeklēšanas locekļiem to pirmdien mūsu komisijas sēdes laikā, kad Ručs zvanīja un informēja komisijas priekšsēdētāju. To es varu pateikt godīgi, un es pieļauju, ka atradīsies zālē deputāti, kas teiks: nu ko nu, ko nu! Bet ticēt vai neticēt maniem vārdiem - tā ir viņu personiskā lieta.

Tātad es gribētu novērtēt to, kādā veidā mēs tagad skatām šo jautājumu par Robertu Milbergu, par neuzticības izteikšanu viņam, kā tas ir formulēts. Gribētu salīdzināt to ar tādu traģikomisku seriālu, ko varētu uzņemt divās, varbūt pat vairākās sērijās. Un pirmās sērijas nosaukums ir: “Kas stāv Ručam aizmugurē”. Tātad tas ir tas, kas pašlaik te tiek uzvests, kur scenāriju ir uzrakstījis Jānis Jurkāns un zināmu režiju piedāvā frakcijas vadītājs Edvīns Kide. Tad pēc tam varbūt būs nākošā sērija: “Kas stāv Ručam priekšā” u.tml.

Es gribētu šeit nolasīt Izmeklēšanas komisijas paziņojumu par šo notikušo faktu, un tas ir sekojošs: “Sakarā ar 5. Saeimas frakcijas “Saskaņa Latvijai” Kārtības ruļļa 97. panta kārtībā izvirzīto priekšlikumu - atbrīvot deputātu Robertu Milbergu no Saeimas Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja pienākumiem, izsakot viņam neuzticību - Saeimas Izmeklēšanas komisija savā 1994. gada 17. janvāra sēdē izvērtēja situāciju, kas saistīta ar 1994. gada 10. janvāra notikumiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētā. 1994. gada 10. janvārī pēc pulksten 12.00 uz Saeimas Izmeklēšanas komisiju piezvanīja Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs Andrejs Ručs un informēja Izmeklēšanas komisiju par notikušo incidentu ar Krievijas armijas ģenerāļiem. Šī telefonsaruna notika komisijas sēdes laikā, un Milbergs nekavējoties informēja komisiju par notikušo. Apmēram pulksten 13.30 Ručs zvanīja otro reizi un informēja Milbergu, ka viņš atrodas pie Latvijas Valsts prezidenta un nodod apsardzei savus personiskos ieročus.

Saeimas Izmeklēšanas komisija, izvērtējot Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbību, tai skaitā arī okupācijas karaspēka objektu pārņemšanu, likuma “Saeimas kārtības rullis” 172. panta kārtībā saņem informāciju no visām Latvijas valsts pašvaldībām par šā procesa gaitu un rezultātiem. Komisija nenodarbojas ar šo objektu pārņemšanas organizēšanas darbu un šajā sakarā nedod nedz atļaujas, nedz aizliegumus pašvaldībām un to ierēdņiem. Izmeklēšanas komisija konstatē, ka komisijas priekšsēdētājs 10. janvārī darbojies savas kompetences ietvaros un nav saistīts ar Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja Ruča darbību, pārņemot Krievijas armijas objektu Rīgā, Krusta baznīcas ielā nr. 9. Tāpēc Izmeklēšanas komisija uzskata par nepamatotu un noraidāmu frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikumu Saeimai par deputāta Roberta Milberga atbrīvošanu no Saeimas Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja pienākumiem un uzskata, ka frakcijas “Saskaņa Latvijai” Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam izvirzītie apvainojumi nav pamatoti ne ar kādiem dokumentāriem faktiem.” Tā arī lēma un vērtēja visu frakciju pārstāvji, kas ir Izmeklēšanas komisijā. Šeit atgādināšu - ir astoņu frakciju pārstāvji, arī “Saskaņa Latvijai” pārstāvis. Ir “Latvijas ceļa”, LNNK, “Tēvzemei un brīvībai” pārstāvji, kristīgie demokrāti un “Līdztiesība”. Jārēķinās ar to, ka šis iesniegums nav tikai frakcijas “Saskaņa Latvijai” domu atspoguļojums. Tas ir atsevišķu personu mēģinājums, es teiktu, izrēķināties politiski ar Robertu Milbergu.

Ir paradoksāli tas, ka mēs šobrīd apspriežam šeit šo jautājumu un negribējām iepriekš apspriest varbūt daudz nopietnāku jautājumu - par iekšlietu ministra dotajiem rīkojumiem maskās tērptiem bruņotiem vīriem no pretterorisma vienības - no VESAD, kas apdraudēja pašvaldības darbinieku un apmeklētāju veselību. Negribējām nosodīt to, bet itin nadzīgi tagad apspriežam jautājumu par to, kāda loma varētu būt vai nebūt Robertam Milbergam.

Katrā ziņā, ja vadās pēc tiem izteikumiem, kurus ir teicis jau Saeimas preses konferencē Jānis Jurkāns, kas devis tādus mīklainus mājienus, ka it kā Roberts Milbergs varētu būt viens no tiem, kas čekas maisu kartotēkā figurē (es uzskatu šos mājienus par nekorektiem), tad varētu prasīt faktiski atvainoties Robertam Milbergam, jo, pirms nav zināmi oficiāli izmeklēšanas rezultāti, tādā veidā mest ēnu, šeit Saeimā oficiāli uzstājoties, uzskatu par deputāta necienīgu. Tas būtu mans aizrādījums Jānim Jurkānam, jo tādā veidā jau varam ņemt un uzstāties, un izplatīt baumas vienam par otru. Tad ko - rausim tam maisam galu vaļā un sāksim! Es sākšu runāt, ka man liekas, ka kaut kur esmu dzirdējis, ka maisos ir Jānis Jurkāns, cits uzstāsies, ka viņam liekas, ka maisos ir Edvīns Inkēns, teiksim, un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Un katrs savu uzstāšanos izmantosim tagad, lai dotu kaut kādus mīklainus mājienus, kā to dara Jānis Jurkāns un saka, ka tāpēc neuzticas Milbergam un tāpēc neuzticas Izmeklēšanas komisijai. Es uzskatu tāda veida argumentus par pievilktiem aiz matiem, lai ar to motivētu, ka tāpēc jāizsaka neuzticība Robertam Milbergam, par noraidāmiem un nepieņemamiem, par Saeimas necienīgiem šobrīd. Ja ir konkrēti dokumentāri materiāli - tad, lūdzu! Bet nevis šādus mājienus dot par kaut kādu neuzticību.

Nākošais. Tāpat tiek rakstīts “Saskaņa Latvijai” priekšlikumā, ka Milbergs darbojies saskaņā ar provokāciju tiešo izpildītāju Ruču. Vai tas ir termins no frakcijas nosaukuma, kura saucas “Saskaņa Latvijai”, un vai tad uzreiz viss ir jāredz saskaņā? Saskaņa savā starpā, saskaņa starp Milbergu un Ruču, teiksim, un vēl kaut kur? Grūti pateikt, kas ir iespaidojis, radot šādu tekstu, bet katrā ziņā konstatēt var tikai vienu, - ka Ručs ir piezvanījis vienu reizi uz Izmeklēšanas komisijas sēdi un pateicis, ka viņš ģenerāļiem uzlicis roku dzelžus, un otrreiz pēc tam, ka viņš ir pie Valsts prezidenta. Un viss. Ar to savilkt kaut kādā veidā kopā Milberga un Ruča rīcību es uzskatu par neiespējamu, un tas nav nekāds pierādījums šobrīd. Ko tad Milbergam vajadzēja darīt - vajadzēja skriet uz ielas, sēsties motociklā, braukt uz Zilupes mežiem meklēt ģenerāļus? Tad viņš būtu veicis kaut kādu attiecīgi pareizo darbu? Tā vajadzēja? Varbūt Jurkāns tā arī būtu darījis. Teiksim, Milbergam nebija šā motocikla un pat ne mopēda. Un tātad viņš attiecīgi rīkoties nevarēja.

Nākošais. Edvīns Kide savukārt Saeimas preses konferencē paziņo, ka Milbergs jāatbrīvo vēl jo vairāk tāpēc, ka Izmeklēšanas komisijā darbojas arī tāds Kostanda, kura deputāta palīgs esot piedalījies. Kā es jau minēju savas runas sākumā, man ir, protams, deputāta palīgs Dobelis, man ir arī citi deputāta palīgi. Un tas, ka viņš tur ir piedalījies kā privātpersona, neko šajā gadījumā nenozīmē. Bet, ja vadās no tā, ka jāatbrīvo Milbergs no priekšsēdētāja posteņa tāpēc, ka Kostanda ir šajā komisijā, tad, pēc Kides loģikas tālāk turpinot šo domu, būtu jāatbrīvo visu to komisiju priekšsēdētāji, kurās darbojas Kostanda. Un atgādināšu, ka Kostanda darbojas arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā, tātad būtu jāizsaka neuzticība arī Silāram. Kostanda darbojas Nacionālās drošības komisijā, tātad nazis virs galvas jau faktiski karājas Panteļējevam. Tātad nākošie neuzticības draudi no Jāņa Jurkāna puses tiks izteikti jau Panteļējevam. Es redzu, ka tas kļūst aizvien draudīgāk, un “Latvijas ceļa” frakcijai vajadzētu ieklausīties un padomāt, ar ko nu tagad būs jāriskē. Līdz ar to es domāju, ka ir vienkārši komiski un nepamatoti tie argumenti, kurus šeit norunāja Jānis Jurkāns un Edvīns Kide. Aicinu tātad balsot pret šādu mēģinājumu - vienkārši politiski ieriebt kaut kādā veidā vai iezāģēt frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” politiķim Robertam Milbergam.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Mārim Grīnblatam! Pēc tam runās Juris Sinka.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Tātad es neanalizēšu to, kas nav šeit rakstīts. Šeit ir tātad visādi konkrēti priekšlikumi, ko iesniedz frakcija “Saskaņa Latvijai”, un, ja izlaiž visu, kas attiecas uz izgreznojumiem, šeit pateikta ir pavisam vienkārša lieta. Tātad ierosina atbrīvot deputātu Milbergu no Saeimas Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja amata pienākumiem, ņemot vērā, ka 10. janvāra notikumi ir parādījuši, ka Milbergs ir darbojies saskaņā ar šīs provokācijas tiešo izpildītāju Ruču. Acīmredzot šeit ir izmantota informācija, kas nonāca televīzijā, kur bija redzama šī situācija, ka Andrejs Ručs zvana Robertam Milbergam. Tas ir nosaukts par saskaņu, un ir izdarīts secinājums, ka viņi ir darbojušies saskaņā. Godātās dāmas un kungi, gan tie, kas ir deputāti, gan tie, kas nav deputāti, labi sapratīs, ka jums dienā zvana desmitiem un simtiem cilvēku, tanī skaitā tādi, kuri jums zvana pirmo reizi, kurus jūs pat neesat nekad redzējuši, kuru uzskati reizēm ir pilnīgi pretēji, varbūt arī tādi, kas jūs izlamā pa telefonu. Izdarīt no tā secinājumu, ka katrs, kas man, piemēram, zvana, darbojas ar mani kaut kādā saskaņā, - tas ir vairāk nekā dīvaini. Protams, cita lieta, ka Andrejs Ručs un Roberts Milbergs ir pazīstami cilvēki, un es domāju, ka Milbergs to komentēs kādā veidā, taču no paša šā zvana fakta nekādā veidā nevarēja secināt par šo saskaņu. Ručs informēja par to, kas ir noticis, bet televīzijā nebija dzirdams, ko Roberts Milbergs viņam atbild - klusē, piekrīt, nosoda, uzdod kādu pretjautājumu vai tamlīdzīgi. Es domāju, viņš jau pats jums to pateiks. Nekāda viņu abu saskaņa no šīs telefona sarunas kā tādas neizrietēja. Tas ir acīm redzami.

Tālāk - provokācijas tiešais izpildītājs. Par provokācijām runāts ārkārtīgi daudz. Daudz ir runāts par to, kas ir provokācija un kas nav provokācija. Es uzsveru vēlreiz, arī mūsu frakcija to ir uzsvērusi, ka ir pilnībā atbalstāma enerģiska rīcība okupācijas armijas īpašuma pārņemšanā, bet nevar piekrist tai formai, kā tas konkrētā gadījumā notika, šie cilvēki varbūt nepadomāja par to, kādas sekas tam visam var būt. Es to uzsveru vēlreiz.

Tajā pašā laikā vai nav provokācijas elementa arī tajā faktā, ka trīs ģenerāļi pirmdienas rītā atradās šajā faktiski nemilitārās daļas teritorijā? Kādēļ viņiem tur bija jāatrodas? Vai viņiem nebija svarīgāku darbu? Vai tas vien jau neliecina par to, ka viņi bija pietiekami labi informēti par šīs daļas pārņemšanu?

Tālāk. Vēl jo vairāk: vai nav provokācija jau tas fakts vien, ka Krievija vilcina visa sava karaspēka izvešanu? Vai nav provokācija tas, ka viens no šiem ģenerāļiem - Tailakovs - ir aizņēmis Jūrmalā privātmāju, kura ir atdota, cik zinu, jau 1993. gadā privātpersonai, kas nespēj ievākties šajā mājā tikai tādēļ, ka Latvijā nav tādas valsts pārvaldes, kas šo ģenerāli no turienes vienkārši izsviestu ārā, jo viņam tur nav ko darīt. Es to neuzdodu kā attaisnojumu Ruča pārmērīgi karstgalvīgajai rīcībai, bet provokācijas tiešie izpildītāji lielā mērā bija arī visi šie okupācijas armijas ģenerāļi. Protams, viņi nav nekādas komisijas vadītāji un tā joprojām, un tas ir cits jautājums.

Tālāk. Nepastāv nekādi citi īpaši argumenti šajā frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikumā, izņemot to, ka zvanīšana pa telefonu ir darbošanās saskaņā. Manuprāt, tas jebkurā gadījumā ir pārmērīgi plašs saskaņas traktējums. Atsevišķos gadījumos, ļoti retos gadījumos, zvanīšana pa telefonu, protams, ir darbošanās saskaņā, bet tas ir īpaši jāpierāda. Šajā gadījumā tādas pazīmes es neesmu pamanījis. Ja ir kaut kādi citi fakti, tad es labprāt un ar lielu interesi tos uzklausīšu.

Kas attiecas uz to, kas varbūt zināmā mērā izgaismo šo iesniegto priekšlikumu un varbūt citus priekšlikumus, tad es par tādiem varu uzskatīt vienīgi to, kas ir uzdots frakcijas “Saskaņa Latvijai” iepriekš jau pieminētajā jautājumā Ministru prezidentam Valdim Birkavam un iekšlietu ministram Ģirtam Kristovskim. Es lasu, lai iegūtu kaut kādu papildu informāciju. Šeit atkal citēju dažas vietas. Izsauc zināmas pārdomas jau pirmais teikums: “Pēdējo mēnešu laikā mūsu valstī vērojami noteiktu politisko spēku centieni saasināt iekšpolitisko situāciju Latvijā un sarežģīt Latvijas Republikas ārpolitisko stāvokli.” Tas, jāsaka, vienmēr ir ļoti populārs paņēmiens un manī vienmēr izsauc zināmu ironiju un izbrīnu. Ir tādi izteicieni - “noteikti spēki”, “zināmās aprindas” un tā tālāk, un parasti šādus izteicienus lieto tieši tajos gadījumos, kad nekādu noteiktu spēku nav un nekādas aprindas nav zināmas. Tas ir vecais paņēmiens. Ja jau tādi ir zināmi un ja jau ir noteikti, tad kādēļ nenosaukt tos vārdā uzreiz? Tālāk redzu vēl vienu teikumu: “Mērķtiecīgi tiek veidotas bruņotas vienības, kuras nepakļaujas valsts varai.” Jā, te nu parādās tiešām ārkārtīgi nopietns fakts: kas tad tās mērķtiecīgi veido, un kas tad tās par vienībām? Lasu vēl trīs vai četras rindiņas tālāk un redzu, ka šeit ir pieminētas tikai divas bruņotās vienības, tās ir zemessargu 13. bataljons un Vidzemes priekšpilsētas municipālās policijas vienības. Tātad, ja tās tiek mērķtiecīgi veidotas, tad, cik es zinu, Zemessardzi un municipālo policiju veido valdība ar atbilstošo struktūru palīdzību. Te ir viss tas noslēpums. Varbūt ir kaut kādas citas vienības, bet tās šeit nav nosauktas. Par to es brīnos. Bruņotie spēki tātad ir faktiski pārvērtušies par Ruča bruņotajiem spēkiem un ir gatavi izpildīt jebkuru Ruča nelikumīgu rīkojumu. Atkal būtu jājautā, kas ir nelikumīgs rīkojums. Vai rīkojums pārņemt to vai citu daļu ir nelikumīgs? Es uzsveru vēlreiz, ka ir skaidrs pats par sevi, ka cita lieta ir, ka tas varbūt netika veikts pienācīgā formā.

Tālāk. Vēl pats būtiskākais. “Mums ir pietiekošs pamats uzskatīt, ka Ruča un viņa pavadoņu rīcību ne vien atbalstīja, bet arī rosināja atsevišķi Saeimas deputāti.” Ja jau tiešām šie deputāti ir tikai atsevišķi un nevis visi simt, tad kādēļ šos atsevišķos deputātus šeit nenosaukt? Nu, cik viņu bija? Viens, divi, trīs, pieci, seši? Manis pēc kaut vai visus 99 varēja nosaukt, vienīgi Alfrēds Rubiks ir ārpus aizdomām. Tā kā viņš sēž cietumā, viņš neko rosināt nevarēja. Ar ārpusparlamentārām metodēm šie deputāti par katru cenu vēloties destabilizēt iekšpolitisko situāciju valstī. Kas ir šīs ārpusparlamentārās metodes? Varēja minēt trīs vai četras - protams, iekavās.

Komentēšu vēl vienu rindiņu un tad beigšu šo dokumentu analizēt. “Izbrīnu izraisa Latvijas Republikas daudzo drošības struktūru nevarība izzināt šo radikālo spēku plānus un savlaicīgi novērst šā gada 10. janvāra bruņoto akciju.” Te nu, kā saka, jautājums valdībai un drošības spēkiem. Tomēr acīmredzot nespēja izzināt šo radikālo spēku plānus, es uzskatu, izriet ne tikai no valdības nespējas, bet arī tādēļ, ka nekādu slepenu plānu, ko uzzināt, nav. “Saskaņa Latvijai” uzskata kādus spēkus par radikāliem un saka, ka tai ir zināmas noteiktas organizācijas, taču šīs organizācijas savus zināmos plānus parasti publicē presē, kā tas Latvijā pašlaik ir pieņemts. Šie plāni visiem ir zināmi, un nekādi īpaši drošības spēki nav vajadzīgi. Vajag vienkārši lasīt avīzes un organizāciju dokumentus, lai zinātu, kādi šie plāni ir. Tie tur visi ir uzrakstīti. Tātad ir loģiski, ka valdība neko nevar izzināt un arī drošības spēki neko nevar uzzināt, jo nekādu īpaši slepenu plānu nav.

Visbeidzot acīmredzot jāpievērš uzmanība arī tam, ka Saeima nevar atcelt komisijas priekšsēdētāju tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Saeima nevēlē komisiju priekšsēdētājus. Tas ir pašas komisijas jautājums.

Un visbeidzot ārkārtīgi īsi. Tas, ko šeit teica Jurkāna kungs sākumā, ko es diemžēl tikai daļēji dzirdēju, pats par sevi, protams, pāriet no konkrētiem jautājumiem uz plašiem filozofiskiem tematiem par pagātnes izzināmību un neizzināmību, tas bija ārkārtīgi interesants. Man par to pašam ir ļoti daudz viedokļu. Mēs varētu uzsākt šeit ārkārtīgi plašu filozofisku disputu ar Jurkāna kungu vairāku stundu garumā par to, kas pagātnē ir izzināms un kas nav, un kā to labāk izdarīt. Vai te nevajag aizstāt ļoti konkrētu un ārkārtīgi šauru jautājumu par to, vai šeit ir bijusi saskaņa vai nav bijusi saskaņa ar Ruča kungu un kādā veidā šī saskaņa ir izpaudusies, ar kādu ārkārtīgi plašu tematu, teiksim, kaut vai tajā aspektā, ka pagātne nav pilnīgi izzināma? Tātad mēs nonākam zināmā pesimismā - pagātne nav izzināma, Izmeklēšanas komisiju darbība ir neefektīva. Tātad vajag neefektīvāk darboties vai kur iestāties, ja kaut ko grib izzināt, un līdz ar to pilnīgā agnosticismā iekrist un nelaist pie jebkādas noskaidrošanas darbiem. Es domāju, nevajag aizstāvēt konkrētu, atsevišķu piemēru un kaut ko plašāku, jo šajās runās šeit pirms manis izskanēja tādas dažas motivācijas, kuru šajā dokumentā nav. Tādēļ, ja jau gribas minēt plašākus argumentus, tad šiem argumentiem vajadzēja būt šeit rakstiskā veidā, tad mēs par viņiem konkrēti diskutētu, cik viņi ir pamatoti, cik - ne. Pagātnes neizzināmība nav arguments, lai pēc tam nebūtu Izmeklēšanas komisijas, gluži tāpat kā pagātnes neizzināmība, pat, ja mēs nonāktu pie šāda viedokļa, nav par iemeslu, lai likvidētu izmeklēšanas, policijas un tamlīdzīgas iestādes. Ar šādiem argumentiem varētu sagraut jebkuru valstisku struktūru. Es domāju, to nepieņems ne ideālistiskas, ne materiālistiskas orientācijas cilvēks, kas saprot, ka zināmās situācijās izmeklēšana ir vajadzīga, kaut arī mēs saprotam, ka neviena izmeklēšana nevar būt ideāla, absolūti pilnīga un bez nekādas patiesības minimāla pārpalikuma. Tā ka es aicinu pievērst uzmanību šim konkrētajam dokumentam un tam, ka, manuprāt, šī saskaņa nav īpaši pierādījusies līdz šim. Vai var uzskatīt, ka telefonsaruna ir viens no būtiskiem saskaņas pierādījumiem? Manuprāt, nevar. Ja kāds uzskata pretēji, lai tad pierāda. Es ar interesi klausīšos tālāk. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam - “Tēvzemei un brīvībai”. Pēc tam - Juris Janeks.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Man ir vispirms žēl, ka vairāki kolēģi, ieskaitot Ministru prezidenta pārstāvi šeit, un vēl daži citi ministri nepievērsa uzmanību tam, ko iepriekšējais runātājs teica šinīs debatēs, kas ir par ļoti nopietnu jautājumu, proti, par neuzticības izteikšanu mūsu pašu ievēlētas komisijas - Izmeklēšanas komisijas - priekšsēdim, kuru savukārt ievēlēja komisijas locekļi. No iepriekšējā runātāja vairākumā teiktā, kas noraidīja šo kritiku, izriet, ka tā ir absolūti bez jebkāda pamata. Es atceros tās debates, kuras jau pieminēja šeit iepriekšējie runātāji, ieskaitot Kides kungu, kad šīs komisijas priekšsēdis ziņoja par komisijas līdzšinējo darbību un arī Kostandas kungam bija garāks izsmeļošs ziņojums. Arī toreiz diemžēl daudzi deputāti un mūsu koalīcijas pārstāvji nepievērsa daudz uzmanības šiem runātājiem. Pēc tam kad iesniedza priekšlikumu, lai šīs komisijas darbu pārtrauktu nākošajā sesijā neatkarīgi no rezultātiem, tad ne Jurkāna kungs, ne arī daudzi citi neizteica ne mazāko nosodījumu tam faktam, ka 36 fiziskās un juridiskās personas, pavirši saskaitot, bija vai nu atteikušās, vai vismaz nebija reaģējušas uz šīs ļoti nopietnās komisijas uzaicinājumu - sniegt informāciju. Man ir tikai jāsecina, ka es atceros to pirmo “Saskaņas” iesniegumu, kurā bija skaidri apvainojumi Milberga kungam sakarā ar visu 10. janvāra notikumu plānošanu, un tur pirmais paraksts bija Jurkāna kunga paraksts. Tad es neizbēgami vedu to sakarā ar faktu, ka Jurkāna kungs ir pats vismaz krietni vilcinājies ar informācijas došanu šai komisijai. Es arī atceros, neminot gadījumu, kad Jurkāna kungs arī ļoti negatīvi reaģēja uz Milberga kunga televīzijā teikto - izmisīgi teikto - pagājušajā rudenī, ka atkal un atkal cilvēki un juridiskās personas nenovērtē pietiekoši augstu šīs komisijas spēku, kas nu ir Saeimas komisija. Un tas ir pat krimināls pārkāpums, ja pret viņu parāda necienību, es teiktu. Lūdzu, komisija gaida informāciju, ja vajag - arī no tautiešiem. Un Jurkāna kungs teica: nu, tas jau ir uzaicinājums stučīt. Tā kā es pārvaldu krievu valodu un zinu kaut ko par padomju laiku, tad vārds “stučīt” arī ienāca ar krievu tankiem. Tātad Milberga kungs uzaicina tautu stučīt. Bet par ko? Par kuriem? Te nu ir daudz jautājumu. Vairāk nekā par 10. janvāra notikumiem. Jurkāna kungs teica, ka te esot vispārējas neuzticības atmosfēra un ka viņš nejūtoties omulīgi. Tādai sajūtai ir vairāki atrisinājumi. Es negribētu viņus visus pieminēt. Ja kāds cilvēks jūtas te neomulīgi, tad ko viņam var ieteikt...

Otrais. Par neuzticības atmosfēru. Tā ir noteikti, to ir radījis “Saskaņas” iesniegums. Neuzticība, bet šajā gadījumā - bez pamatojuma. Te lietoja... Es visumā cenšos iestāties par pareizas latviešu valodas lietošanu, vispār par latviešu valodas lietošanu, bet, tā kā tas vārds “atriebība” ir jau vairākkārt lietots, tad es te lietošu vienu diezgan vispārpazīstamu svešvārdu, kas gan nav ieceļojis šeit kā daudzi anglicismi caur krievu valodu, bet ir vispārzināms. Runa ir par personisku vendetu. Par to būtu jāpārdomā, vai šā apvainojuma pamatā nav personiska vendeta pret Milberga kungu. Es lūdzu kolēģus noraidīt šo ārkārtīgi apvainojošo iesniegumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Janekam - “Saskaņa Latvijai”. Pēc tam Andris Saulītis - frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Janeks (SL).

Cienījamie deputāti! Es mēģināšu īsi par Ruču. Es varbūt nolasīšu viņa interviju “Dienai” un varbūt nedaudz pateikšu tikai dažus komentārus pie tā. Ručs kungs ir sacījis tā: “Piedodiet - kas ir Ministru kabinets? (Tas ir šodien, kad viņš to teicis. Varbūt vakar.) Vai tā ir augstākā lēmējistitūcija? (Ručs likumus zina.) Pietiek mūsu augstākajai varai laizīt pakaļas krievu ģenerāļiem. Trīs gadus mēs laizām viņiem pakaļas, un viņi neko nedara, tikai vazā mūs aiz deguna.” Nu zināt, ja pašvaldības bijušais priekšsēdētājs tā var runāt par Ministru kabinetu, tas ir, par pašreizējo valsts varu, tad es saskatu tur zināmus draudus šai valsts varai. Viņa tomēr ir parlamentāri ievēlēta, un, lai arī mēs kā opozīcija daudzos jautājumos nepiekrītam valdībai, bet mēs norunājām strādāt tikai ar parlamentārām metodēm. Un es redzu Ruča jautājumā tikai divas lietas - vai nu turpināt viņa lietas izskatīšanu prokuratūrā, vai dot viņam Lāčplēša ordeni, jo, cik es zinu, neviens latvietis nekad nav diviem krievu ģenerāļiem uzreiz un vienlaikus uzlicis roku dzelžus. Tas ir viens.

Mani, protams, kā deputātu ļoti uztrauc kaut kas vairāk. Mani uztrauc tas, kā mums notiek sarunas ar Krieviju, kā notiek tāds incidents - vai nu noķer kādu ģenerāli, kurš ir no Krievijas sarunu dalībniekiem Jūrmalā, vai kādam uzliek roku dzelžus, vai kāds izšauj kādu populistisku paziņojumu. Es esmu tam ļoti stingri sekojis līdzi, un tā tas ir, bet uz priekšu mēs netiekam. Mēs brīnāmies, kāpēc leišiem iet labāk un kāpēc mums tā iet. Mums tā iet tāpēc, ka mēs esam latvieši. Un tikai.

Otrs. Es gribētu runāt vēl par tādu lietu, kas mani uztrauc no paša sākuma. Es jau kādā trešajā vai ceturtajā dienā (toreiz vēl Budovska kungs nebija Mandātu komisijas priekšsēdētājs) iesniedzu savu pieprasījumu kā deputāts (nevis no frakcijas), lai nosauc šos piecus, kas ir bijuši čekas maisā, dokumentu mapītēs. Viņš tur visādi atrunājās, un Augstākā padome jau tanī laikā skraidīja ar tiem maisiem par jautrību visai Latvijai, un tas pats notiek tagad. Vēl turpinās. Jūs saprotat, es nevaru saprast šādu lietu, ka ierodas Mandātu komisijā ģenerālprokuratora vietnieks un pēc tam viņš dod avīzei šādu informāciju: “Mēs, prokuratūra, lietu nevaram virzīt normāli uz priekšu tāpēc, ka šie pieci, nu, tā sauktie čekisti, ieņem ļoti augstus valsts amatus.” Piedodiet, nupat Anglijā demisionēja viens ministrs, kas bija, tā teikt, uzražojis vienu ārlaulības bērnu, un otrs ministrs, kas bija ilgāku laiku turējis brūti... Mēs ļoti pazemojošā veidā, es uzskatu, tomēr rakstījām visi, ka mēs zvēram, ka neesam bijuši čekisti. Tad es gribu pajautāt šiem pieciem... Nāciet šeit, tribīnē, un vēlreiz zvēriet, ka jūs neesat čekisti, vai arī pasakiet, ka jūs bijāt savas muļķības dēļ, par ko runāja Jurkāns. Varbūt taisām izlīgumu? Es nesaku, ka viņi varbūt ir sevišķi nopietni, bet tanī laikā cilvēkam, kurš ilgāku laiku gribēja atrasties ārzemēs - un tādi bija daudzi - mācīties un tā tālāk, bija jāiet uz čeku un jāuzraksta: es būšu lojāls pret jums... Citādi nevarēja uz tik ilgu laiku izbraukt. To es zinu, man arī piedāvāja: “Janek, vai tu negribi braukt uz ārzemēm?” Es saku, ka es gribu. “Nu tad par velti...” - “Nē, par velti es negribu!” “Nu, kas tad tur?”, bet es saku: “Nē, es negribu!” Tā.

Un tas pats jau notiek pie mums ar Rubiku. Tā jau nav tiesa, tas jau ir cirks. Ja būtu otrādi - ja Rubiks būtu pie varas, mēs nedēļas laikā lielākā daļa sēdētu, un būtu pateikts, cik katram jāiedod. Bet šeit? Cilvēki smejas. Nu tad, ja mēs zinājām, ka mēs nevaram notiesāt, tad vajadzēja dot viņam non grata un cauri! Un lai viņš te neparādās. Bet mēs neko neprotam.

Par Milbergu. Es gribētu Grīnblatam piebilst, protams, zinot, ka viņš ir mācīts filozofs - es to tā zinu -, ka tāpēc viņš arī var mūsu iesniegumu šādā veidā iztirzāt. Mēs parasti frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegumus tā neiztirzājam, jo mūsu attīstības līmenis nav tik augsts kā Grīnblata kungam. Bet man, piemēram, pie Milberga kunga nepatīk tas, ka viņš paziņojis visai Latvijai - nāciet pie manis un ziņojiet visu, ko jūs gribat ziņot! Tāds ļoti pazīstams teiciens, kāds jau reiz ir bijis, - nāciet un ziņojiet, mēs neizpaudīsim, kas tie ziņotāji tādi. Nu, un otrs punkts: komisija jau diezgan ilgi strādā, bet neviens materiāls prokuratūrai nav sagatavots un nekāda normāla izmeklēšana nenotiek. Ir tikai šur tur tādi populistiski paziņojumi. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrim Saulītim - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Pēc tam runās Pēteris Tabūns - LNNK.

A.Saulītis (neatkarīgais deputāts).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie klātesošie! Pirmām kārtām es gribētu lūgt priekšsēdētāju: tomēr vajadzētu atteikties no tādiem izteicieniem par tām cilvēka dabiskajām vajadzībām un par laizīšanu, un par visu pārējo, kuri šeit izskan no tribīnes. Tā tomēr ir Saeima, un es lūgtu uz to reaģēt, tas izskan... Es saprotu, ka tas ir avīzēs, varat paņemt literatūru un citēt no tās. Nē, tas ir cilvēcīgi, vienkārši to var pateikt citiem vārdiem. Tā tendence par tām cilvēku dabiskajām vajadzībām sāk pieaugt, tas tā ir arī sabiedrībā. Es nedomāju, ka mēs biežāk sāksim to darīt, ja mēs to pieminēsim visu laiku. Tas būtu viens no tādiem korektiem lūgumiem - un vēl jo vairāk lūgums Saeimas priekšsēdētājam būt uzmanīgākam ar izteicieniem.

Tagad vēl viena lieta. Es domāju par precedentiem. Mēs ļoti maz runājam par precedentiem un ļoti maz novērtējam precedentu kā tādu vērtību vispār Latvijā. Mēs zinām, ka ir tādas valstis, kurās pasaules demokrātija un pasaules attīstība vispār, konstitūcija un iekārta tiek būvēta tikai uz precedentiem, un es domāju, ka arī Rubika lieta zināmā mērā netiek izšķirta tikai tāpēc, ka arī laikam sekos precedents... Kā tad viņu tiesās - kā valsts noziedznieku vai kā vienas ideoloģijas pārstāvi, kura nesa postu Latvijai, vai vēl kā savādāk?

Tāpēc es arī gribu atgriezties pie mūsu Saeimas darba un pie precedentiem. Es gribu teikt, ka pirmām kārtām Milbergs ir cilvēks, otrām kārtām - viņš ir tēvs, trešām kārtām - viņš ir politiķis, ceturtām kārtām - viņš ir deputāts, piektām kārtām - viņš ir komisijas loceklis un sestām kārtām - viņš ir šīs komisijas vadītājs. Tās ir prioritātes, protams. Un tagad ir jāskatās, vai Milberga kungs var, būdams tēvs, ignorēt savas komisijas darbu, un šeit jau arī Grīnblata kungs minēja ļoti daudzus labus piemērus, ka viņš ir deputāts un viņš ir komisijas loceklis, un viņš ir komisijas priekšsēdētājs, viņš ir ievēlēts un viņš strādā. Ja mēs viņu tagad atcelsim, radīsies precedenti. Šie precedenti jau sāk parādīties arī pie balsojumiem, pie pārbalsošanas, un tad iznāk, ka zināma grupa Saeimas deputātu var pilnīgi, absolūti darīt, ko grib. Saeimas darbs vispār kļūs neprognozējams, nevadāms un uz nekurieni ejošs, jo tad cilvēki sāks vadīties no draugu skaita: ja manu draugu skaits pārsniedz balsojumā par vienu balsi, tad atkal es panākšu to, ko es gribu. Es tikai gribu atgādināt Saeimā klātesošajiem, ka diemžēl ar balsošanu nevar noskaidrot patiesību. Tā ir viena tāda rūgta lieta. Kā jūs zināt, pūlis arī toreiz - ceturtdienā vai piektdienā - sauca, lai notiesā kādu cilvēku, un vairākums, kā saka, bija par to. Tās ir domas, ko es gribēju izteikt Saeimai: būsim uzmanīgi ar precedentiem un būsim pieklājīgi, iecietīgāki. Un, es domāju, ka mēs esam varbūt drusku izauguši no tā līmeņa, no tā pēckara līmeņa. kad mēs visu laiku jautājumus risinājām tradicionālajā postkomunistiskās ideoloģijas garā jeb novirzot jautājumu uz personām. Tā, kā tas bija visu laiku: teiksim, Ivanovs pret Petrovu. Jūs zināt, ka nekad nebija vainīga sistēma, nekad nebija vainīga iekārta, bet vienmēr bija vainīgs kāds ierēdnis, kāds grēkāzis - vai nu Ivanovs, vai Petrovs. Un tad tā lieta tika novirzīta līdz tādam līmenim, un tad vienu norāja un izteica otram pārmetumu. Es arī domāju, ka šajā jautājumā - faktiski procedūras jautājumā - vajadzētu uzstāties Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvjiem, mūsu cienījamajiem juristiem, un tieši šajā jautājumā traktēt to kā precedentu, bet diemžēl šis jautājums tiek banalizēts un novirzīts uz uzvārdiem. Mēs dzirdam uzvārdus, un mēs dzirdam, ka kāda tante teica - vienā avīzē šā tika rakstīts, otrā avīzē tā tika rakstīts... Tad jau iznāk, ka no drukas kļūdas var nomirt kāds arī! Es domāju, ka ir pienācis laiks saprast, ka ne viss, ko raksta avīzēs, ir taisnība.

Un es gribu nobeigt ar to, ka Vinstonam Čērčilam bija divi izteicieni. Viens no tiem bija, ka demokrātija ir grūta lieta, bet nekā labāka nav, tāpēc ar pretējo viedokli ir jāsamierinās, un otrs izteiciens, kas ir mazāk pazīstams, bet ar ko mēs ļoti bieži saskārāmies priekšvēlēšanu kampaņas laikā, ir šāds: “Es ticu tikai tām aptaujām, kuras pats esmu viltojis.” Tā ka, es domāju, būsim uzmanīgāki un skatīsimies pēc lietas būtības! Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, es pilnīgi pieņemu deputāta Saulīša aizrādījumu, ka sēdes vadītājam ir jāreaģē uz deputātu izteikumiem asāk Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā, bet jūs taču saprotat, ka tos izvērtēt ir zināmā mērā grūti, un es ceru, ka deputāti šīs grūtības nevairos ar savām runām.

No otras puses, es deputātam Saulītim arī varu izteikt novēlējumu - vairāk runāt par lietas būtību.

Nākošais runās Pēteris Tabūns. Lūdzu! Un tad būs pārtraukums.

P.Tabūns (LNNK).

Godātie deputāti! Es vispirms izteikšu nožēlu, ka jūs nepiekritāt debatēt par jautājumu, kad tika sniegta atbilde uz LNNK frakcijas deputātu jautājumu Ministru kabinetam un Kristovska kungam par notikumiem pie Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas ēkas. Jo tad būtu jādzird daudz kas, un to sabiedrība ir gaidījusi visu šo laiku pēc šiem notikumiem. Par to, kāpēc valdība rīkojas tā. Kā mēs zinām, tā rīkojusies visai bezdarbīgi, ne velti jūs atceraties, ka LNNK valde un LNNK frakcija sniedza paziņojumu, kurā tūlīt pēc šiem notikumiem, tika rakstīts, ka LNNK atzīst, ka augsni šādi nelīdzsvarotai darbībai ir radījusi vadlības neizlēmīgā bezdarbība un pārāk piekāpīgā pozīcija Krievijas armijas izvešanas un tās īpašumu pārņemšanas jautājumos, visu atbildību un šā bīstamā darba smagumu uzveļot pašvaldībām. Neadekvātas, pārspīlētas un valsts necienīgas ir valdības organizētās bruņoto personu akcijas Vidzemes priekšpilsētas valdes ēkā 11. janvārī. Lūk, par ko mums vajadzēja debatēt, runāt, un tauta gaida, lai mēs par to pateiktu savu vārdu, jo mēs pašlaik debatējām par to un šajā jautājumā tagad mēģinām ietvert to, kas nav pateikts. Šis “Saskaņas” pieprasījums, kas ir visai dīvains, es gribētu teikt, visai nebūtisks un, es teiktu, pat juridiski nepareizs - prasīt Milberga kunga atcelšanu no komisijas priekšsēdētāja amata. Te jau tika sacīts, ka Saeima neievēlēja Milberga kungu par šīs komisijas priekšsēdētāju, viņu izvēlējās komisija, un mēs zinām, kāds ir komisijas lēmums. Bet pieņemsim, ka Milberga kungu - mēs, Saeima, protams, esam tiesīgi to darīt - atbrīvojam. Vai Latvija kļūs laimīgāka, ja noņemsim viņu no šīs Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja amata? Tātad faktiski mums ir visa šī komisija jāatlaiž. Pārtrauksim šo izmeklēšanas darbu, lai gan zinām, ka aizvadītā gada beigās, kad šeit Milberga kungs un Kostandas kungs sniedza ziņojumus gandrīz divu stundu garumā, viss bija vienos faktos, par ko vajadzēja ierosināt, es toreiz debatēs teicu, vismaz 10 vai vairāk krimināllietas. Vai tad Latvija būs laimīgāka, ja mēs paklausīsim tam, ko pašlaik liek priekšā “Saskaņa Latvijai”?

Un tālāk. Man tā vien liekas, un te jau izskanēja domas, ka “Saskaņa”, iesniedzot šo priekšlikumu, nav minējusi īsto iemeslu, ķeroties, lūk, pie šāda nebūtiska jautājuma - kurš kuram zvanīja. Bet, ja jums, Kides kungs, būtu zvanījis Ruča kungs? Apturētu? Nu, bet varbūt tad, ja notikumi būtu risinājušies kaut kā savādāk, mēs tagad prasītu jums atbildi? Tas nav pamats - viens telefona zvans no viena vai otra, pie tam mēs šodien zinām, ka Milberga kungs jau nedeva nekādu pavēli - likt šos roku dzelžus un vest attiecīgos ģenerāļus pāri Latvijas robežai. Un, atbildot uz Janeka retorisko jautājumu, kas būtu labāk, es tā sapratu, vai Ručam dot medaļu vai attiecīgi viņu tiesāt, tad es gribētu pateikt - jā, es saku -, ka viņam drīzāk pienāktos medaļa. Un kāpēc - jūs ļoti labi zināt to.

Es gribētu šajā sakarībā dažus vārdus sacīt par Jurkāna kungu. Viņš ļoti emocionāli un iejūtīgi mēģināja mūs pārliecināt par to, ka Milberga kungs jānoņem no amata, bet šeit - ne velti jūs pats pieminējāt, Jurkāna kungs, - ir saskatāma tīri personīga ieinteresētība. Es arī gribētu, Jurkāna kungs, zināt, kur palika šī nauda 60 000 vai 40 000 dolāru apmērā, kura bija Vācijas bankā. Es gribētu atbildi, gribētu visa sabiedrība šo atbildi zināt. Es pats esmu redzējis dokumentus par 40 000 dolāru, kas uz jūsu vārda noguldīti Vācijas bankā. Kur viņi palika? Kur jūs tos izmantojāt? Un tagad, ja tiek prasīts jums sniegt šo atbildi, jūs izvairāties un mēģināt visas frakcijas līmenī šeit celt jautājumu par Milberga kunga atbrīvošanu no amata. Šī lietas būtu jāskatās daudz plašāk.

Es gribētu atbildēt arī Kristovska kungam par šo aizrādījumu par sakarsušajām smadzenēm šeit daudziem deputātiem. Es domāju, ka visiem deputātiem smadzenes ir normālā kārtībā, vajadzētu tikai drīzāk padomāt par to, kā rīkojās attiecīgās amatpersonas šajā laikā, par ko mēs runājām. Un, ja nebūtu tikko izskanējušas domas par to, lai te neizteiktu, tā sakot...

Priekšsēdētājs. Jā, jā, to vajadzētu ievērot...

P.Tabūns. To es arī ievērošu un neteikšu, bet vajadzētu pateikt arī skaļākus, raksturīgākus vārdus. Un vēl par šīm maskām. Par šo medicīnisko palīdzību un tā tālāk. Pie Vidzemes priekšpilsētas valdes ēkas, ko jūs, Kristovska kungs, gribētu, lai tur būtu līķi, un tikai tad būtu pamats runāt par to? (No zāles iekšlietu ministrs G.Kristovskis: “Tie ir draudi?”) Paskatieties, kas notiek sabiedrībā! Daudzus mēnešus tramvajos un trolejbusos notiek terors, cilvēku piekaušana, un valdība klusē. Sen vajadzēja pārtraukt šo nenormālo teroru tramvajos un trolejbusos, ko veic kontrolieri. Un šodien vēl nekas nav pateikts, bet cilvēks jau ir nosists. Nupat paskatieties, laikraksti ziņo to. Lūk, kur noved bezatbildība un rīcības trūkums! Lūk, par to vajadzētu runāt!

Un Jurkāna kungam es vēlreiz atgādināšu, ka tas, ka jūs darbojāties kā ārlietu ministrs un ko sastrādājāt, es atļaušos teikt, ārzemēs ar savu bezdarbību, ar nepareizām, jums piemītošām nostādnēm, ir īpašas sarunas vērts. Jums pat bija toreiz bailes pieminēt ar vārdu, ka Latvija ir okupēta. Redzat, šodien “Latvijas ceļš”... es esmu patīkami pārsteigts, ka Andrejeva kungs šodien runāja par to. Beidzot, es saprotu - gan pasaules spiediena rezultātā, savādāk ar mums pie apaļā galda vairs nesēžas, ja mēs nepasakām savu nostāju. Jā, Latvija ir okupēta valsts, un mēs tātad, es ceru, pēc šī iesnieguma, pateiksim, ka tā ir okupēta. Bet ko jūs ārzemēs teicāt, kādu politiku izvērsāt? Lūk, par visu to mums vajadzētu šodien runāt, nevis nebūtisko - par Milberga kunga atstādināšanu no Izmeklēšanas komisijas vadītāja amata. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu. Zvans reģistrācijai. Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēsimies! Lūdzu sekretāra biedru deputātu Tomiņu nolasīt izdruku. Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Valdis Birkavs,

Olafs Brūvers,

Aivars Endziņš,

Juris Janeks...

Priekšsēdētājs. Juris Janeks ir zālē.

Z.Tomiņš.

Ojārs Kehris,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Panteļējevs,

Andris Piebalgs,

Priekšsēdētājs. Piebalgs ir zālē.

Z.Tomiņš.

Andrejs Siliņš,

Dainis Stalts,

Anita Stankēviča.

Paldies.

Priekšsēdētājs. Pusdienu pārtraukums.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpinām apspriest deputātu iesniegumu - priekšlikumu. Vārds deputātam Amerikam. Pēc tam - Tupešu Jānis.

A.Ameriks (SL).

Cienījamie kolēģi, es tiešām gribētu sākt savu uzrunu šādā veidā. Daļa vēl nav paēdusi pusdienas, un zāle ir pustukša, bet tās karstās diskusijas, kuras pirms pagājušā pārtraukuma ieilga, mani tomēr spieda uzstāties. Es domāju, ka šeit problēma nav jautājumā, ka mums šobrīd būtu jārunā varbūt, kā Tabūna kungs runāja, plašā frontē par kontrolieriem vai, pieņemsim, par kādiem citiem jautājumiem. Es šobrīd vēlreiz uzsveru, ka šajā zālē visi esam kolēģi un jebkurā gadījumā šīs astoņas frakcijas, kas šeit zālē atrodas, pieturas varbūt pie konkrētiem jautājumiem un konkrētiem viedokļiem par to, kā to vai citu jautājumu vajadzētu risināt.

Es gribētu teikt arī to, ka šobrīd praktiski mēs gribam runāt tikai par vienu: mēs runājam par to, un, es domāju, šeit neviens par to nav jāpārliecina, ka mērķis ir tāds, ka krievu armija ir jāizved no Latvijas. Un, jo ātrāk tas notiek, jo labāk priekš mums visiem. Tieši tādā pašā veidā, kā mēs visi esam ieinteresēti, lai mūsu valsts zeltu un plauktu kā ekonomikā, tā visās citās jomās. Bet jautājums ir par metodēm un veidiem, kā mēs to gribam sasniegt. Viens veids, tas ir šis civilizētais veids, kā mēs šo jautājumu risinām ar likuma spēku, ar demokrātiskām metodēm, par kurām ļoti plaši runāja Grīnblata kungs, un meklējam šos ceļus, kā to var atrisināt. Un otrs ir - ar šīm anarhistiskajām metodēm, ar kurām praktiski darbojas atkal konkrēti cilvēki, par kuru piemēru var runāt arī šajā gadījumā - par Ruča kungu. Es nenoliedzu, ka viņa mērķi ir cēli un varbūt, kā teikt, tas mērķis, kuru viņš grib sasniegt, ir vajadzīgs mums visiem. Bet tās metodes, ar kurām viņš strādā, šobrīd, man liekas, nav pieņemamas ne civilizētai sabiedrībai, ne arī mums kā parlamentam vēl jo vairāk. Tieši tāpēc es arī gribu runāt par šo iesniegumu, ko iesniegusi “Saskaņa Latvijai”. Mēs šobrīd uzskatām, ka mums ir dažāda pieeja jautājumos, kas saistīti pirmām kārtām ar pieeju armijas izvešanai, par civilizētām vai necivilizētām metodēm, ar kurām tie tiek risināti. Mums ir izveidota šobrīd valdības komisija, kas strādā regulāri vienu vai divas reizes mēnesī. Šīs valdības tikšanās notiek, un šis ceļš tiek meklēts, kādā veidā reāli un civilizēti mūsu valsti atbrīvot no krievu armijas.

Tai pašā laikā ir cits viedoklis, ka to vajadzētu darīt ar partizānu metodēm, ka to vajadzētu darīt tādā veidā. Var būt, ka arī atsevišķi cilvēki var paust tādu viedokli, bet ir ļoti nepatīkami, ka to pauž konkrētas amatpersonas. Un šajā ziņā praktiski mūsu iesniegums, kas ir saistīts konkrēti ar Robertu Milberga kungu un konkrēti ar Izmeklēšanas komisiju, tas zināmā mērā ir politisks strīds par metodēm un veidiem, kā mēs to darām. Nekādu iebildumu šobrīd nav pret Milberga kungu kā deputātu, bet ir konkrētas pretenzijas pret to, ko šobrīd ir darījusi šī Izmeklēšanas komisija, kādus mērus viņa ir pieņēmusi, vai viņa ir izdarījusi visu iespējamo, lai praktiski apturētu šo ārpuslikuma darbību, kura ir zināma un par kuru Tabūna kungs saka, ka vajag piešķirt Lāčplēša ordeni.

Es stipri apšaubu to. Varbūt tieši tāpēc mūsu viedokļi daļās un tieši tāpēc šeit ir šie politiķu strīdi, kā es uzskatu, par veidiem un metodēm. Un tieši šajā aspektā es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka praktiskā darbība, kuru ir veikusi Izmeklēšanas komisija, par to ziņoja šodien Kostandas kungs, ka viņa ir izskatījusi šo jautājumu, bet tā arī es nesapratu no viņa runas, vai šī komisija un kā ir novērtējusi šo incidentu - pozitīvi, negatīvi? Viņš runāja par to, ka Dobeļa kungs kā privātpersona gājis, kaut gan tajā pašā laikā viņš apzinās, ka viņš konkrēti, tā teikt, darbojies un viņam ir konkrēti politiski mērķi un uzdevumi, un viņam šīs funkcijas sakrīt ar to, kur viņš bija, vai arī zināmā mērā tomēr mēs meklējam šeit kaut kādu kopsaucēju visās šajās lietās.

Tieši tāpēc es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka mūsu viedoklis, frakcijas viedoklis, arī šajā ziņā ir tas, ka mēs uzskatām, ka tādā veidā, kā šobrīd Izmeklēšanas komisija darbojas, nepieņemot praktiski nekādu lēmumu par to, kāds ir šīs situācijas novērtējums, kā viņi uzskata, tas vēl lielākā mērā sekmēs šo antisatversmes darbību, es teikšu, tādā veidā, jo praktiski šobrīd tas mudina cilvēkus arī turpmāk nodarboties ar šādām partizānu metodēm.

Es negribētu, lai mēs šobrīd, apspriežot šo jautājumu, runātu un skartu šos čekista maisus, kaut gan man liekas, ka sen bija laiks šos cilvēkus darīt zināmus. Varētu arī par citiem jautājumiem runāt, bet runāsim konkrēti par šo politisko strīdu, par tām metodēm, kādā veidā mēs risinām konkrētu Latvijas problēmu - armijas izvešanu, sarunas ar Krieviju. Kādā veidā mēs turpmāk to gribam darīt. Šobrīd ir šis frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegums. Un tieši tāpēc es uzskatīju par nepieciešamu tomēr to vēlreiz uzsvērt: šeit nav runa par personībām, mēs ļoti cienām jebkuru deputātu, Saeimas deputātu, kas šeit atrodas, bet mēs nepiekrītam tām politiskajām metodēm, ar kurām tas viss tiek darīts. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Tupešu Jānim - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Ivaram Silāram.

J.Tupesis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Stājos jūsu priekšā šādu iemeslu dēļ. Vismaz man, sarunājoties ar man blakus sēdošo kolēģi, ar deputātu Kides kungu, - man vismaz bija nesaprašana attiecībā uz šo lēmumu. Mans personīgais viedoklis ir, ka komisijai pašai ir jālemj, vai deputāts Milbergs paliks par komisijas priekšsēdētāju vai ne. Ja tas ir visas Saeimas lēmums, tad, protams, arī es viņu noraidīšu.

Galvenais iemesls, kāpēc es šeit pieteicos runāt, ir pirmā runātāja - deputāta Jāņa Jurkāna uzstāšanās. Runājot par uzticību un cieņu pret kolēģiem, viņš aicināja pagātnei pavilkt strīpu. Ir zināmas lietas un zināmi notikumi, attiecībā uz kuriem mēs varam pagātnei pavilkt strīpu, bet ir arī tādas lietas, attiecībā uz kurām, manuprāt, nekādā gadījumā, nekādā situācijā mums nevajadzētu aicināt pavilkt strīpu. Un es minēšu šos gadījumus.

Ja ir tiešām notikušas pretvalstiskas darbības un ja ar tiesas lēmumiem, ar taisnīgiem spriedumiem tas arī tiek tā aprādīts, tad nekādā gadījumā mums nevajadzētu šo strīpu novilkt. Ja pagātnē ir notikuši kriminālnoziegumi, tie varētu būt pret indivīdu, tie varētu būt pret kādu organizāciju vai arī citām struktūrām, bet nekādā gadījumā mēs nedrīkstētu novilkt strīpu, ja ir notikuši naudas darījumi, kur, piemēram, tiek izsaimniekoti valsts, tas ir, mūsu visu, līdzekļi. Ar kaut kādām valsts garantijām. Un es tiešām ceru, ka mūsu kādreiz atbalstītais valsts kontrolieris arī ieskatīsies tajos darījumos.

Un, tā kā šeit daudzkārt ir pieminēti tie nelaimīgie maisi, es arī šajā sakarībā kā ceturto pieminēšu vēlreiz tos pašus maisus. Šīs visuvarenās struktūras, kuras it kā tajos ieliek cilvēku vārdus vai izņem no tiem vārdus, - es ceru, ka tās būs bijušas pietiekoši attapīgas un ielikušas arī manu vārdu tur iekšā. Kad reiz tiks šie maisi attaisīti, es ceru, ka tur būs arī mans vārds, bet - es to saku ne tāpēc, ka tur ir mans vārds iekšā vai nav mans vārds iekšā, tajos maisos jau sen vajadzēja paskatīties. Un, kas attiecas uz respektu vai cieņu, tad - vai ir runa par pieciem cilvēkiem vai deviņiem cilvēkiem, vai vismaz 22 cilvēkiem - man ar šiem cilvēkiem ir jāsadarbojas, jāstrādā šeit kopā, un mēs praktiski visi zinām, kuri ir tie cilvēki, kuru vārdi atrodas tajos maisos, un es nekādā gadījumā nevaru respektēt nevienu no šiem cilvēkiem, ja viņi tiešām to man nepasaka vai citiem nepasaka, vai visiem nepasaka. Nevis gaida kaut kādu likumu, kurš varbūt parādīsies vai neparādīsies. Jo, ja nav likuma, kas nosoda kaut kādu nelikumību, tas nenozīmē, ka šo nelikumību vajadzētu slēpt vai par to nerunāt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Ivaram Silāram - “Latvijas ceļš”. Pēc tam runās Dzintars Ābiķis.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Lai pēc pusdienām piesaistītu jūsu uzmanību, - tāda maza atkāpe no iepriekš sacītā.

Man ļoti patīk vienmēr, ka Sinkas kungs saka, ka viņš ļoti cīnās par pareizu latviešu valodu. Tad man gribas teikt, ka vislabāk šo cīņu sākt pašam ar sevi, jo latviešu valodā, atšķirībā no angļu valodas, vārds “debates” ir daudzskaitlinieks, ko nelieto vienskaitlī, un latviešu valodā nav vārda “omulīgs”. Latviešu valodā ir “oma”, un no “omas” ir atvasināta “omulība”, jo mums nav “oma”, bet ir “ouma”. Un “vendeta” latviešu valodā ir “asinsatriebība”, un tā var būt tikai personiska.

Man gribas arī uzdot jautājumu Tabūna kungam. Protams, varam jau mēs apcerēt Latvijas laimi sakarībā ar Milberga kungu, - vai Latvija būs laimīga, ja Milberga kungu atstādinās no amata. Es varētu jautāt: Tabūna kungs, vai šodien Latvija ir laimīga, ka Milberga kungs ir šīs komisijas vadītājs? Bet ne par to šodien ir runa, cienījamie kolēģi! Runa šodien ir par būtību. Par vienu teikumu, ko mums likumprojekta veidā piedāvā “Satversmes” frakcija. Un šeit es gribu teikt, ka nekorektums šajā zālē... (Zālē smiekli.) Piedodiet, “Saskaņa Latvijai”! Esmu vainīgs, atzīstos savā kļūdā un lūdzu man piedot! Taču juridiskais nekorektums, mans cienījamais draugs Tupešu Jāni un kolēģi Pēteri Tabūn, ir ne jau tas, ka tiktu piedāvāts atcelt no amata šīs komisijas vadītāju. Šeit par to nav runas. Tāds projekts nav piedāvāts. Tāda nav mūsu priekšā. Ir runa par to, ka atsaukt no šīs komisijas. Taču nekorektums ir tajā apstāklī, ka pats komisijas nosaukums, Izmeklēšanas komisijas nosaukums, ir nekorekts, un līdz ar to arī rodas šie nekorektie pamatojumi. Jo šī komisija ir konkrētam uzvedumam izveidota. Un šīs komisijas nosaukums ir “5. Saeimas Izmeklēšanas komisija Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai”. Un, ja šeit būtu ierakstīts tas korektais nosaukums, tad, es domāju, būtu vismaz uz pusi mazākas bijušas šīs debates, jo tam vairs nav nekāda sakara ar Ruča kungu un ar notikumiem, kas norisinājās 10., 11. 12. janvārī un tālākajos datumos.

Šis jautājums un pati problēma, kas tiek izvirzīta, ir Latvijai ārkārtīgi svarīga, un Latvijas drošību patiešām apdraudošs tas brīdis bija. Bet šeit es gribu visiem klātesošajiem kolēģiem atgādināt, ka šim nolūkam tika izveidota īpaša komisija - Nacionālās drošības komisija, kuru šeit diez kādēļ nepiemin neviens, un vēl es gribu atgādināt, ka pat pie operatīvās darbības likuma izskatīšanas trešajā lasījumā šīs Nacionālās drošības komisijas loceklis Kamaldiņa kungs mums iesniedza dokumentu, kurā viņš teica, ka vienīgā izmeklēšanas komisija, kura šim nolūkam - Latvijas drošības jautājumu lemšanai - ir izveidota, ir Nacionālās drošības komisija. Tādēļ es domāju, ka šeit būtu vietā uzdot jautājumu tieši šai komisijai, kura tika veidota, lai kontrolētu, vai šie likumi, kuri ir Latvijas valstī pieņemti un kuri skar Latvijas drošību, tiek pildīti pilnā apjomā un vai, tos pildot, netiek pārkāptas šajos likumos atļautās tiesības. Un tādēļ man, par šo konkrēto incidentu runājot, būtu vispirms jautājums šai komisijai, nevis Milberga kunga vadītajai komisijai, kurai ir nosprausti pavisam citi, konkrēti uzdevumi.

Tā ka, tēlaini runājot, man negribētos, lai mēs pārliktu atbildību no veselās galvas uz slimo; protams, es ceru, ka šajā gadījumā Milberga kungs mani atvainos, jo es šeit nedomāju neko konkrēti, bet gribēju teikt, ka atbildība ir pavisam citam. Taču jautājuma būtība ir patiesa Latvijas drošība un sekošana šai Latvijas drošībai, sekošana mūsu pašu pieņemtajiem likumiem.

Tas ir viss, kas man būtu bilstams par šo projektu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Dzintaram Ābiķim - “Latvijas ceļš”, pēc tam - Robertam Milbergam.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es nebūtu kāpis tribīnē, bet, atklāti sakot, mani nedaudz nokaitināja tās milzīgi garās runas, jo galu galā šis dokuments, ko ir izstrādājusi “Saskaņa”, taču nav tā vērts, lai par to stundām ilgi debatētu. Tas vienkārši nav tā vērts. Un mums būtu jānodarbojas vairāk ar likumdošanas jautājumiem.

Pirmkārt, un pilnīgi pareizi Silāra kungs atzīmēja, Izmeklēšanas komisijai ar Ruča konfliktu taču nav nekāda sakara! Šī komisija taču ir izveidota pavisam citiem mērķiem, un tās darbība nebūt nesaistās kaut kādā veidā ar šo te notikumu, nezin kāpēc “Saskaņa” mēģina sabāzt visu vienā maisā. Manuprāt, šinī jautājumā viss ir skaidrs, vienkārši acīmredzot kādam “Saskaņas” deputātam nepatīk, ka Izmeklēšanas komisija nodarbojas varbūt ar kādu jautājumu, kas skar tieši kādu “Saskaņas” deputātu, un kādu varbūt arī nedaudz baida šīs Izmeklēšanas komisijas darba rezultāti. “Saskaņas” argumenti šeit vispār neizskanēja kā argumenti, bet vienkārši kā tādas elementāras baumas. Un nevar, balstoties uz kaut kādām baumām, izvērtēt tā vai cita deputāta darbību. Es, protams, netaisos šobrīd izvērtēt komisijas darbības efektivitāti, kas, manuprāt, tiešām varētu būt augstāka, bet tomēr es aicinātu Jurkāna kungu atturēties no tādiem nekorektiem izteicieniem, epitetiem attiecībā uz šo komisiju, jo galu galā tā ir komisija, par kuras izveidošanu ir nobalsojusi Saeima, un tādi necienīgi epiteti absolūti ir nevietā.

Es, protams, aicinu balsot pret šo dokumentu, jo viņš ir absolūti bezjēdzīgs. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds Robertam Milbergam - “Tēvzemei un brīvībai”, pēc tam - Jānim Jurkānam.

R.Milbergs (TB).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Vispirms es gribu izteikt pateicību frakcijai “Saskaņa Latvijai” par doto iespēju aktualizēt Saeimas Izmeklēšanas komisijas darbu, kaut vai izsakot neuzticību tās priekšsēdētājam.

Es gribu jums, cienījamie kolēģi, paziņot, ka komisija savā, es gribētu teikt, ļoti sarežģītajā darbā (tā ir pirmā parlamentārā izmeklēšanas komisija Latvijā pēc ļoti, ļoti ilga un sarežģīta laika mūsu vēsturē) strādā, balstoties konsekventi uz mūsu Saeimas 13. jūlija lēmumu un stingri ievērojot likumā noteikto komisijas kompetenci, tas ir, pieņemot lēmumus koleģiāli.

Tagad par šo te kritiku, kuras, protams, konstruktīvās daļas ir ārkārtīgi svarīgas un nozīmīgas, bet, ja mēs runājam par manas darbības ētiku un toleranci, es gribu jums paziņot, ka gandrīz ar visām tām bijušajām augstākajām amatpersonām, pirms nosūtīt viņām komisijas pieprasījumu - sniegt informāciju, es esmu personīgi ticies un personīgi runājis, saprotot, cik delikāta ir šī lieta, cik sarežģīta ir šī situācija un ka mums visiem ir nepieciešams viens rezultāts - gūt pēc iespējas lielāku skaidrību par notikušo, lai mūsu izvērtējums būtu tiešām nozīmīgs un, uz to balstoties, mēs varētu iet tālāk uz priekšu savas valsts attīstībā un tālākajā izveidē. Diemžēl arī tas, ka šo sarunu rezultāts ir tāds, kāds nu viņš ir, laikam apliecina to, kādi mēs esam īstenībā.

Un kādi tad nu mēs esam? Jau 26. septembrī komisijas ziņojumā es minēju, ka ir daudzas amatpersonas, kas nesniedz šos ziņojumus, taču es viņas nenosaucu vārdā. Mēs vēl visa komisija cerējām, ka pēc šāda Saeimā sniegta ziņojuma cilvēki sāks domāt un mainīs savu attieksmi. Vienlaicīgi mēs iesniedzām arī likumprojektu par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā par personas atbildību par informācijas nesniegšanu šādām komisijām, jo, sākot darbu, mums trūka viena atjaunota likuma - Soda likumu krājuma atjaunošanas, kurā šī atbildība ir noteikta. Un atkal gandrīz trīs mēnešus mēs gaidījām, kamēr šis likumprojekts 16. decembrī tika iekļauts Saeimas plenārsēdē, un es izsaku cerību, ka šodien mēs otrajā lasījumā pieņemsim šos grozījumus. 16. decembrī mēs nosaucām vārdā šīs amatpersonas. Arī ar Jāni Jurkānu mēs kopā ar “Latvijas ceļa” deputātu Elfertu esam runājuši par to informāciju, kas mums ir nepieciešama, un Jānis Jurkāns pēc šīs sarunas apsolīja mums sniegt šo informāciju. Tā ka šeit problēma ir tikai viena.

Par mūsu darba rezultativitāti. Jā, mūsu komisija, izskatot iepriekšējās valdības darbību, tajā skaitā arī kredītu izmantošanu, acīmredzot aizskāra vienu ārkārtīgi vārīgu vietu zināmos grupējumos, tā ir G-24 kredītu izlietošana. Valsts televīzijā attiecīgo banku pārstāvji sarīkoja gandrīz veselu teleseriālu par Milbergu, par viņa nekompetenci, par šīs komisijas darbību. Paldies Dievam, rezultāts ir ļoti labs, valdība jau ir rīkojusies - ir mainīta kārtība, kādā tiek izmantoti G-24 kredīti. Tas ir ļoti labi, ka viņi tiks kontrolēti, nu mēs gaidām atbildi, kas, kā un kad viņus kontrolēs, tas ir ļoti svarīgi. Bet svarīgi attiecībā uz banku darbību ir arī tas, ka, tieši pateicoties mūsu komisijas darbībai, Latvijas Banku beidzot pārbaudīs starptautiska auditorfirma. Un tātad laikrakstā “Dienas Bizness” parādās šāds uzraksts: “Vieniem prestižs - citiem giljotīna”. Tātad atliek tikai noskaidrot, kam ir prestižs. Acīmredzot prestižs ir Latvijas Bankai, prestižs ir Einaram Repšem, ka starptautiska firma viņu pārbauda, bet giljotīna ir citiem, kuriem tas būs ļoti nepatīkami, pat tādā veidā kā giljotīna.

Ja mēs runājam par mūsu sadarbību, par darbības rezultātiem saistībā ar Latvijas Republikas prokuratūru, tad šeit stāvoklis ir atkal visai dīvains. Jau divus mēnešus atpakaļ mēs prokuratūrai nodevām apjomīgu materiālu par VDK dokumentu iznīcināšanu, un mēs neesam saņēmuši nekādas ziņas. Nekādas ziņas. Lai gan mēs esam iesnieguši atkārtotus pieprasījumus. Tajā skaitā mēs esam prokuratūrai nodevuši arī vairākus materiālus, kas saistās ar saimnieciskajiem jautājumiem, bet, lai mēs varētu šodien ieskatīties mūsu attiecībās, tieši komisijas attiecībās ar prokuratūru, par cik šodien tā nu mums ir pieņemts, ka mēs ņemam rokā avīzes un citējam, arī es atļaušos paņemt rokā avīzi. Laikrakstā “Rīgas Balss” 21. janvārī savā intervijā laikrakstam prokuratūras darbiniece Aksenoka saka tā (es atļaušos jums šos četrus teikumus nolasīt un vērst jūsu uzmanību): “Tā pati Milberga komisija jau ilgu laiku nodara prokuratūrai ārkārtīgi lielu postu, jo, no vienas puses, nevar neizpildīt Saeimas komisijas prasīto, bet, no otras, - tas rada pilnīgu haosu izmeklētāju darbā, jo arī pie mums ir dažādu politisko uzskatu cilvēki, kas netieši atbalsta vienu vai otru frakciju Saeimā.” Tātad pašreiz ir ārkārtīgi svarīgi noskaidrot, kuru politisko grupējumu Latvijā atbalsta Republikas prokuratūra.

Par manu attieksmi pret Ruču. Es gribētu teikt tā: jā, mēs ar Ruča kungu darbojamies kopā visu šo atmodas laiku, mēs kopā bijām Latvijas Tautas frontes Domē, kopā mēs izveidojām Latvijas Nacionālo apvienību “Tēvzeme”, bet, kas attiecas uz konkrēto gadījumu, tad šis gadījums, manā izpratnē, ir tāds, nu nevarētu teikt, ka apstākļu sagadīšanās, bet konkrēta rīcība no vienas puses. Informējot šo komisiju, kura tajā skaitā arī pārskata šo armijas objektu pārņemšanas gaitu, Ručs tiešām man piezvanīja un ziņoja, ka, lūk, noticis tas un tas. Es nezinu, ko cits būtu manā vietā darījis. Tas notika komisijas sēdes laikā, un es ziņoju komisijai par to. Katrā gadījumā mana attieksme pret šo situāciju ir šāda. Līdz šim brīdim, līdz šim konfliktam ar ģenerāļiem Ruča darbība ir likumīga, jo balstās uz pašvaldības lēmuma pamata. Tālākais, protams, ir jāizmeklē un jānoskaidro kompetentām valsts institūcijām, lai dotu galīgo vērtējumu. Katrā gadījumā jau Māris Grīnblats savā runā teica un mēs esam preses konferencē snieguši paziņojumu, ka frakcija “Tēvzemei un brīvībai”, arī es pats personīgi, šo rīcību, kas saistās ar šiem ģenerāļiem, nevaru atbalstīt.

Kas saistās ar Janeka kunga teikto par lojalitātes apliecinājumiem padomju valstij, es gribu teikt, ka tas ir saistībā ar braukšanu uz ārzemēm, to, ka man šāda iespēja nav bijusi dota, jo jau 16 gadu vecumā, kad es biju šīs Padomju Savienības izlases kandidāts paukošanā un man vajadzēja doties uz ārzemēm, man šāda atļauja netika izsniegta. Ar mani vispār neviens nerunāja, man pateica, ka ne un viss. Jums tādu atļauju nedod. Acīmredzot kādreiz mēs noskaidrosim, kas un kā tas notiek, bet tādiem atļaujas braukt uz ārzemēm nedod.

Un visbeidzot es gribētu griezties pie mūsu kolēģiem Zemnieku frakcijā - tomēr tas, ka Saeimas Izmeklēšanas komisijā jūsu frakcija nav pārstāvēta kopš 18. oktobra, tas tā nedrīkst turpināties, un es domāju, ka jūs jau šodien izlemsit šo jautājumu, lai mēs varētu šajā pat plenārsēdē lemt, ka arī Zemnieku frakcija būs pārstāvēta šajā komisijā, un tātad Saeima balsojot, protams, izteiks savu attieksmi šajā jautājumā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jānim Jurkānam - “Saskaņa Latvijai”.

J.Jurkāns (SL).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Protams, te nav runas par komisiju kopumā, bet te ir runa tieši par Milberga kungu un viņa ieņemamo amatu. Es atceros to preses konferenci, kas notika tepat blakuszālē pēc 10. janvāra notikumiem, un es ļoti uzmanīgi klausījos godātā deputāta Budovska kunga mēģinājumos analizēt situāciju. Un viens no viņa variantiem bija, ka šī provokācija ir Žirinovska un Drošības komitejas pasūtījums. Es pieņemu, ka ļoti daudzzinošais Budovska kungs zina, ko viņš runā, un, ja es šinī bildē redzu arī Milberga kungu, kas, manuprāt, ņēma ļoti aktīvu darbību visā šinī provokācijā, ja es, Milberga kungs, lasu jūsu uzvārdu avīzē, kur tiek teikts, ka jūs esat viens no tiem deputātiem, kurš ir šinī nelaimīgajā maisā, un ka es nelasu avīzē, ka jūs esat, teiksim, to mēģinājis atsaukt vai iesūdzēt šo avīzi par apmelojumiem, tad varbūt, lai, teiksim, noņemtu vismaz šo aizdomu punktu, nāciet tribīnē un pasakiet visiem, ka tie ir meli. Es nekad neesmu saukts šinī komisijā, un es nekad neesmu apvainots, teiksim, sadarbībā ar Drošības komiteju. Jūs to varat darīt un tad, kad jūs to izdarīsit, es jums teikšu - Milberga kungs, es ļoti un dziļi atvainojos par to, ka es esmu atļāvies vilkt šādas paralēles un domāt šinī virzienā. Dariet to, ja jums ir tāda pilsoniska un deputāta drosme! Jums neviens to neliedz. Un tad tiešām varbūt daļēji jūs noņemsit šo te aizdomīgumu, un varbūt tad mēs nonāksim pie tā, par ko Tupeša kungs teica. Varbūt visi tie pieci cilvēki nāks un teiks - piedodiet, mēs tikām saukti, bet tā visa ir provokācija. Un, ja es runāju par to, ka mēs nevaram tikt pie skaidrības, ka mums jāizbeidz rakņāties pagātnē, tad, Tupeša kungs, iedomājieties to situāciju, ja Krievija, pie kuras ir lielākā daļa visu to maisu, visu to aģentu sarakstu un visas tās mapes, vienā dienā ņems un nometīs to šeit, Latvijā, zemē, tad iedomājieties, kas sāksies Latvijā! Es domāju, ka visi jūs piekritīsiet vai, es ceru, ka lielākā daļa jūsu piekritīs, ka te būs viena elle zemes virsū. Es negribu pieredzēt to brīdi, to situāciju, ka mēs redzētu paši savu pagātni. Mēs bijām sistēmas upuri, un mēs visi to zinām šeit, ka mēs bijām tādi upuri. Mēs bijām spiesti kaut ko darīt, lai izdzīvotu, un tā tālāk. Vai mūs var vainot? Es nezinu. Ja tie cilvēki, kas te nedzīvoja, bet, atbraukuši no ārzemēm, domā, ka tas ir tas brīdis, kad vajadzētu mūs te visus sist krustā par to, ka mēs bijām un šeit dzīvojām... Nezinu.

Es vēlreiz atkārtoju, ka tas nav mūsu frakcijas un nav arī mans personīgais viedoklis. Es domāju, tā, teiksim, nav mūsu filozofija. Mēs domājam, ka tas ir jāaizmirst, un tieši tādēļ, ka mēs vēl neesam īsti neatkarīga valsts. Tieši ir tas moments, kad visas tās mapes, visas tās mūsu lietas ir kaut kur mūsu, kā te mēdz teikt, ienaidnieka rokās. Tad varbūt tas ir tas brīdis, kad mēs varētu nocirst tos striķus, kuri ir tanī galā, Tupeša kungs, un aiz kuriem te vienu otru rausta. Ja tie striķi vēl tur būs un ja mēs ar savu lēmumu šeit, parlamentā, viņus nepārcirtīsim, mēs šeit nenodarbosimies, Ābiķa kungs, ar likumdošanu, bet mēs nodarbosimies ar rakņāšanos pagātnē. Un man nav, Tabūna kungs, kauns par savu izdarību jeb izrīcību ārlietu ministra amatā. Es jūtos un vienmēr jutīšos laimīgs, ka man ir bijusi tāda izdevība, un tā nav jūsu kompetence, teiksim, spriest, ko es esmu runājis un ko es esmu darījis ārzemēs. Jūs nekad nevienu reizi neesat bijis man līdzi, un es esmu pārliecināts, ka jūs īsti nekad arī neesat lasījis nevienu manu interviju vai arī kādu runu vienā vai otrā konferencē. Bet jums patīk iznākt šeit priekšā un kaut ko pateikt par to, par ko jūs nemaz nezināt. Jūs to darāt tikai tāpēc, ka jūs esat zināmas auditorijas aktieris, es atvainojos. Un tā ir tā patiesība, jo jūs jau nemaz negribat to lietas būtību izzināt. Cita lieta, ka jums liekas, ka Latvijas neatkarība ir sasniegta ar nepareizām rokām, ka šobrīd vajadzētu varbūt izdarīt to, ko mēģināja Ručs, un tad varbūt pēc gadiem 50 vai 100, es nezinu, tad varētu atsākt to lietu no jauna un tad pareizie cilvēki sāktu cīnīties par Latvijas neatkarību. Tas ir tas, ko jūs gribat? Un, spriežot pēc jūsu filozofijas, tas ir tieši tas moments, ko jūs gribat darīt. Jo būtībā visi, teiksim, lielākā daļa no tiem, kas šeit runāja, atbalsta to, ko darīja Ručs, un tas, ko darīja Ručs un ko viņš gribēja izdarīt, būtībā Latviju noveda pie vienas zināmas robežas. Tas liecina tikai par to, Tabūna kungs, ka viens otrs šeit zālē sēdošais būtībā ir neapmierināts ar to, kas šeit Latvijā notiek. Būtībā tā neatkarība nemaz nav vajadzīga, tie cilvēki nemaz negrib, lai tas karaspēks aizietu no šejienes, jo ko tad jūs darīsit, Kostandas kungs, kad viņi aizies no šejienes? Jums taču būs garlaicīgi, jūs taču sēdēsit un žāvāsities šeit... Tas ir tas, kas te notiks. Un tāpēc jūs esat ļoti priecīgs, ka kaut kas notiek.

Tālāk. Ja mēs runājam atkal par Milberga kungu: Milberga kungs, jūs nekad nopietnas atbildes šinī savā komisijā nedzirdēsit, tāpēc, ka jūsu komisija sāk ļoti ļaunprātīgi izmantot tās ziņas, tos dokumentus, kas ir jūsu pārziņā. Un tagad pa parlamentu klīst, teiksim, viena otra cienījama cilvēka atskaites jūsu komisijai. Tad man būtu jautājums, cienītais Milberga kungs: kā tas nākas? Es pieņemu, ka tie ir konfidenciāli ziņojumi, kas sniegti jūsu komisijai, bet kādā sakarībā tad viņi parādās šeit? Lai šantažētu vienu otru cilvēku? Kādā sakarībā jūsu komisijas cilvēki iet un šantažē ļoti daudzus cilvēkus? Jā, varbūt viņi ir izdarījuši kaut kādas nelikumības un viņi būtu jātiesā, bet viņus nevajag šantažēt. Un tas, cienītais Milberga kungs, notiek. Un negaidiet šinī sarežģītajā politiskajā situācijā, ka kāds nopietni ar jūsu komisiju runās. Un būtībā šodien kas būtu jāizdara - šī komisija jāizformē, jo jūsu komisijas darbība šobrīd jau sāk pārkāpt visas likumības robežas un kļūst noziedzīga. Es nebaidos šā vārda - kļūst nopietni noziedzīga. Un, ja jūs to nezināt, tad tas jums arī godu nedara. Un, es domāju, šeit daudzi deputāti zālē zina, par ko ir runa. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrim Saulītim - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

A.Saulītis.

Protams, es mēģināšu drusku mierīgāk un neielaižoties politiskās kaislībās. Es domāju, ka te ir viens jautājums, kas ir uzpeldējis. Un, proti, par šo svītru - par pagātni. Es gribu pateikt, ka pagātni, lai cik tā arī būtu grūta, ir nepieciešams atklāt. Un, kā liecina Austrumvācija, viņiem nemeta ne ar lidmašīnām, ne ar helikopteriem, bet veiksmīgi tika pārtverti šie VDK dokumenti. Un nekas traģisks nenotika. Saprotams, ka nevajag rīkoties pēc “ķeriet zagli” principa vai “pārtrauksim raganu medības, lai dzīvo raganu medības” - ar tādu principu. Es domāju, ka tas gluži pareizi nebūtu, bet, pretendējot uz homo sapiens, uz saprātīga cilvēka vārdu, ko katrs cilvēks drīkst darīt, es domāju, ka atteikties no pagātnes izpētes būtu vienkārši neiespējami un tālāk dzīvot nākotnē. Redzat, te sākas vesela virkne morālu jautājumu. Un šie morālie jautājumi, vai nu kādam patīk, vai nepatīk, bet viņi vienā jaukā brīdī pārvēršas tīri materiālās lietās. Saprotiet, tā ir ļoti liela necieņa pret cilvēkiem! Tā ir necieņa, es teikšu, arī pret manu tēvu, pret manu māti. Mans tēvs tika izsūtīts, viņš tika sakropļots, un visu dzīvi viņš nodzīvoja faktiski kā cilvēks ārpus likuma. Un es izaugu tādā ģimenē. Man bija ļoti grūti redzēt, bet spēks bija, un arī šodien ir spēks dzīvot, ka kādreiz tiem, kas tajā laikā dziedāja, pūta taures un sita bungas, tika uzticēts... Ar šīs partijas un ideoloģijas palīdzību šie cilvēki nokļuva atbildīgos posteņos, viņi ieņēma vadošus amatus, viņi pārvaldīja rūpnīcas, citas tīri saimnieciskas lietas. Un, ja mēs tagad skatāmies, es arī gribu pateikt: vai tad mēs esam naivi? Ko viens tāds cilvēks kā Gunārs Astra šodien varētu privatizēt, izņemot savas slimības? Un kas tad visu privatizē, un kas tad visu sadala? Mīļie cilvēki, tā ir viena tā lieta, par ko šodien vismazāk grib runāt, - ka tie cilvēki, kas visu laiku cietuši, ka tie cilvēki, kas ir gājuši ar Latviju sirdī, ka tie cilvēki vienkārši ir atstumti malā! Un tad, kad viņi saka: klausieties, kā tas tā var iznākt? Un jautājums varbūt nav tajā mantā, jo es personiski uzskatu, ka manta nevienu nav laimīgu padarījusi. Un žēl to cilvēku, kam manta sargā sirdi. Bet, redzat, tad, kad pēc šīs Saeimas es kļūšu bezdarbnieks vai kādā citā situācijā, tad manas meitas - man aug trīs meitas - teiks: papu, kāpēc tad ir jādara? Kāpēc tavs tēvs cieta? Kāpēc ir jācieš? Ir jāiet tas vieglākais ceļš. Iestāsimies liberāldemokrātiskajā partijā vai vēl tur kaut kādā. Varbūt pieteikties strādāt publiskajā namā, ko tagad avīze “SM” ļoti labi propagandē? Kāpēc tie upuri vispār ir vajadzīgi? Tie nes tikai nelaimi, tikai pārestības un beigās izsmieklu. Klausieties es domāju, ka šeit Tupešu Jānis - es atvainojos par familiaritāti, bet labā nozīmē - ir ļoti labi pateicis, ka, ja viens nozog no otra kaut kādu naudas summu vai, kaut kādā veidā izmantojot ideoloģiju, kaut kā tagad pavelk svītru... Atvainojiet, bet Otrā pasaules kara cilvēkus, kas izdarīja noziegumu, ebreju tauta vēl šodien meklē. Jūs zināt Demiņuka lietu un visas pārējās lietas, tie ir veci, sirmi cilvēki, bet viņi jaunībā ir darījuši noziegumus. Es domāju, ka šeit, runājot par šo procesu, ir jāatgriežas vēlreiz un vēlreiz pie ideoloģijas novērtējuma, pie tiem cilvēkiem, kas sadarbījās ar šo ideoloģiju. Jāizgaismo.

Un kā pēdējo es gribēju pateikt, ka šeit arī rodas tā neizpratne, ka arī trimdas latviešu viena daļa varbūt nezināja, varbūt pāragri nenovērtēja šo ideoloģisko aspektu, kādu komunistiskā ideoloģija nodarīja latviešu tautai. Arī tā ļoti ātri un vieglprātīgi izdarīja savu politisko izvēli. Tas ļoti daudziem vismaz liek cerēt, ka tā bija viena neveikla, viena nepārdomāta un neveiksmīga izvēle, jo citādi tik tiešām ir jāsāk domāt citas kategorijās. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Odisejam Kostandam - LNNK.

O.Kostanda (LNNK).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es kā Izmeklēšanas komisijas sekretārs gribu vērst visu Saeimas deputātu un Prezidija uzmanību uz to, ka Izmeklēšanas komisijas deputāti uzskata par apvainojumu, par rupju apvainojumu to, ko izteica Jānis Jurkāns šeit no Saeimas tribīnes par Izmeklēšanas komisiju. Lūdzu skatīt stenogrammās, ka viņš nosaucis komisijas darbību par noziedzīgu. Un es pieprasu Jānim Jurkānam iesniegt Saeimas Prezidijam materiālus, kas apliecinātu un pierādītu to, ka šī komisija, kurā darbojas astoņu frakciju deputāti - arī “Saskaņas Latvijai” deputāts Igors Bukovskis - darbojas noziedzīgi. Un lūdzu Prezidiju izvērtēt un sniegt savu komentāru šajā jautājumā.

No sevis varu pateikt, ka rodas priekšstats, klausoties Jurkāna bravūrīgo uzstāšanos šeit, nāk prātā, ka laikam Izmeklēšanas komisijai nevajadzēja ķerties klāt pie viena no šiem jautājumiem. Pie jautājuma, kā Jānis Jurkāns ir izlietojis latviešu tautas, Latvijas valsts, Latvijas pilsoņu naudu. Jo redzam, kāda sāpīga reakcija viņam ir uz to un kādus līdzekļus viņš meklē, lai tikai izvairītos no atbildības. Nu ko, laikam taisnība latviešu sakāmvārdam - jo vairāk sūdu aiztiec, jo vairāk viņš smird.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Kostanda! Es varu citēt 75. pantu un teikt, ka es kā sēdes vadītājs jums izsaku aizrādījumu par skarbiem vārdiem, kurus jūs esat teicis. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu. Frakcija “Saskaņa Latvijai” iesniedz lūgumu, kurā izteikts sekojošais: “Lūdzu balsošanu par lēmumprojektu par deputāta Roberta Milberga atcelšanu no Saeimas Izmeklēšanas komisijas izdarīt aizklāti ar elektroniskās balsošanas ierīces palīdzību.” Deputāts Straume - “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu! Par procedūru?

J.Straume (TB).

Par procedūru. Cik es saprotu, šodien, pēc tam, kad mēs bijām apstiprinājuši darba kārtību, visiem deputātiem tika izdalīts projekts Saeimas lēmumam par deputāta Roberta Milberga atcelšanu no Saeimas Izmeklēšanas komisijas. Šis lēmumprojekts nav iekļauts darba kārtībā. Runājot par to projektu, par kuru mēs jau veicām šīs debates, šeit jau atskanēja daudz dažādu argumentāciju. Un tas praktiski no juridiskā viedokļa ir pilnīgi absurds, un es neredzu, par ko tur vispār var balsot. Bet katrā ziņā par šo lēmuma projektu mēs nekādu balsošanu nevaram veikt, jo tas nav darba kārtībā.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Tas ir rakstveidā iesniegts priekšlikums, un, kad mēs iekļāvām darba kārtībā šo jautājumu, es sniedzu paskaidrojumu, ka mēs neiekļaujam darba kārtībā lēmumprojektus, bet mēs iekļaujam darba kārtībā deputātu patstāvīgos priekšlikumus, kurus ir parakstījuši 10 deputāti. Ja es tagad darītu citādi, tad būtu ļoti nekonsekvents, un tāpēc es uzskatu, ka iesniegtais lēmumprojekts attiecas uz šo darba kārtību. Un deputāti balsojot var izteikt savu attieksmi pret to. Ja jums ir citi argumenti, lūdzu, izsakiet tos, bet mēs iesākām šā jautājuma izskatīšanu ar tā iekļaušanu darba kārtībā, pret ko neiebilda neviens deputāts. Atklāti sakot, es toreiz biju izbrīnījies, ka neviens neiebilda, jo parasti uzreiz neiekļauj darba kārtībā, bet toreiz to iekļāva darba kārtībā un neviens deputāts neiebilda. Tāpēc es tagad nevaru pieņemt jūsu priekšlikumu vai jūsu argumentus. Lūdzu zvanu. Pirmais būs balsojums par to, ka Saeima lemj par šo iesniegumu balsot aizklāti. Viens var runāt “par”, viens “pret”, un balsojam. Balsošanas režīmu! Balsojam par “Saskaņas Latvijai” iesniegto priekšlikumu - balsot aizklāti par šo lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 37, atturas - 12.

Lūdzu, balsojam par frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegto lēmumprojektu: “Saeima nolemj atcelt deputātu Robertu Milbergu no Saeimas Izmeklēšanas komisijas.” Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 39, atturas - 23. Lēmums nav pieņemts.

Nākošais darba kārtības punkts - likumprojekts “Par pievienošanos 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām fakultatīvajam protokolam”.

Deputāt Amerik, jūs runāsiet komisijas vārdā? Lūdzu!

A.Ameriks (SL).

1993. gada 12. janvārī Saeimas Ārlietu komisija izskatīja jautājumu par likumprojektu “Par pievienošanos 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām fakultatīvajam protokolam” un vienbalsīgi izlēma šo likumprojektu virzīt uz apspriešanu plenārsēdē un atbalstīt pirmajā lasījumā. Dokumenti un šā protokola tulkojums latviešu valodā jums, visiem deputātiem, ir izdalīts; no komisijas puses man nekas nav vairāk piebilstāms.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta “Par pievienošanos 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām fakultatīvajam protokolam” akceptu pirmajā lasījumā un pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 5. Lēmums... (No zāles deputāts M.Grīnblats: “Es balsoju “pret”.”) Godātais deputāt Grīnblat, ir par vēlu. Protokolā, protams, jūsu teikto iekļaus, bet balsošanas rezultātā vairs ne.

Lūdzu, tālāk!

A.Ameriks. Cienījamie kolēģi! Tā kā tas ir protokols, kurš ir pieņemts 1966. gada 16. decembrī un tā kā mēs varam tam vai nu pievienoties, vai nepievienoties, es ierosinu nobalsot arī par otro lasījumu, jo praktiski tātad labojumi šeit nav iespējami.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Jā, lūdzu, deputāts Ivars Silārs - “Latvijas ceļš”.

I.Silārs (LC).

Es katrā ziņā atbalstu pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem - ar vienu lūgumu, ka pirms trešā lasījuma noteikti vajag iedot likuma pirmajam pantam atbilstošo protokola tekstu redaktoriem, jo šeit latviskā interpunkcija nav ievērota un arī tulkojums ir samērā neprecīzs. Tas būtu mans vienīgais lūgums, bet katrā ziņā atbalstu pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta “Par pievienošanos 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām fakultatīvajam protokolam” akceptu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts.

Kad jūs iesakāt trešo lasījumu?

A.Ameriks (SL).

Atbilstoši Kārtības rullim trešais lasījums varētu būt pēc 10 dienām, tas nozīmē, ka praktiski, ja es tagad nemaldos, datums... Praktiski, kad mēs būsim spējīgi to veikt?

Priekšsēdētājs. 10. februāris...

A.Ameriks. 10. februārī.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

Nākošais. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.” Otrais lasījums. Juridiskā komisija. Deputāts Apsītis - komisijas vārdā. Lūdzu!

R.Apsītis (LC).

Godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi deputāti! Mēs izskatīsim dokumentu nr. 88. Šajā dokumentā ir ietverti trīs likumprojekti. Pirmais no tiem ir likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šajā likumprojektā ir paredzēti astoņi grozījumi, kas attiecas uz vairākiem Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem. Kompaktā veidā šo grozījumu saturs ir redzams 88. dokumenta pirmās lapas labajā pusē. Taču, lai mēs varētu uzskatāmāk izsekot grozījumiem, iesaku visiem pāršķirt šo lapu, un lapas otrajā pusē sākas tabula. Kā redzams, tabulas kreisajā pusē ir spēkā esošā redakcija, pēc tam otrajā ailē ir pirmā lasījuma redakcija. Un visbeidzot trešajā ailē ir otrajam lasījumam sagatavotā redakcija.

Pirmais pants, uz ko attiecas šis likumprojekts, ir Administratīvo pārkāpumu kodeksa 88.3. pants. Redzam, ka otrajam lasījumam sagatavotajā redakcijā Juridiskā komisija iesaka izteikt pirmās, otrās un trešās daļas sankciju šādā veidā: tātad līdz 250 latiem gan pirmajā daļā, gan otrajā daļā, gan trešajā daļā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies. Ejam tālāk. Nākošais ir 90.1. pants. Redzam, ka gan pirmā lasījuma gaitā, gan arī otrajam lasījumam sagatavotajā redakcijā ir paredzēts izslēgt vispār šo pantu - tāpat kā vairākus citus pantus, par kuriem mēs tūdaļ runāsim, jo Juridiskā komisija sadarbībā ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju ir nolēmusi šajā kodeksā ietvert pilnīgi jaunu pantu, tas ir, 75.2. pantu, kura redakcija ir redzama tabulas otrajā lapaspusē. Tas ir visaptverošs, komplekss pants, un tāpēc, lūk, nav nepieciešamības pēc vairākiem pantiem. Un, lūk, pirmais no tiem ir 90.1. pants. Tātad - svītrot šo pantu.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies. Tālāk. Tā paša iemesla dēļ Juridiskā komisija ierosina izsvītrot arī 103.4. pantu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Apsītis. Tālāk. Tieši tā paša iemesla dēļ komisija iesaka svītrot arī 152.3. pantu otrajā lapaspusē.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies. Tālāk. Tā paša iemesla dēļ komisija iesaka svītrot arī 166.1. pantu.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies. Un komisija ierosina izsvītrot arī 166.18. pantu.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies. Tā paša iemesla dēļ komisija iesaka izslēgt arī 166.19. pantu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies. Un tātad, lūk, šis jaunais 175.2. pants. Pēc pirmā lasījuma Juridiskā komisija nav saņēmusi nekādus priekšlikumus nedz no citām komisijām, nedz arī no atsevišķiem deputātiem. Redakcija ir redzama.

Priekšsēdētājs. Vai pret šo redakciju deputātiem ir kādas iebildes? Nav. 175. pants akceptēts.

R.Apsītis. Paldies. Nākošais - 194. pants. Komisija uzskata, ka jāsvītro arī šis, jo, lūk, 175.2. pants aptver arī šā panta saturu.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Jūs teicāt - 194. pants. Tas ir 190.4. pants.

R.Apsītis. Jā, 190.4.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Deputāts Karnups vēlas runāt. Vārds deputātam Karnupam - LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Tas drīzāk ir jautājums. Varbūt tā ir mana paša vaina, es tā pirmo reizi redzu, ka šeit tiek svītrots pants par to, ar ko mēs varam sodīt tos cilvēkus, kas ir snieguši nepatiesas ziņas Iedzīvotāju reģistram, tādā veidā nelikumīgi iegūstot Latvijas pilsonību, un es īsti nesaprotu to iemeslu, kāpēc Likumdošanas komisija ir pieņēmusi lēmumu šo pantu svītrot? Ja var atbildēt, tad labi, ja ne, tad mēs protestējam pret to.

R.Apsītis (LC).

Godātais Karnupa kungs un pārējie deputāti! Es domāju, ka šim protestam nebūs īsta pamata, jo mēs faktiski esam pastiprinājuši juridisko atbildību par apzinātu nepatiesu ziņu sniegšanu. Skatiet šo 88. dokumentu! Šajā dokumentā tālāk aiz šā pirmā likumprojekta ir ietverts cits likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, kur ir paredzēta kriminālatbildība par šiem pārkāpumiem. Tā ka faktiski atbildība tiek pastiprināta.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to nepieciešamība balsot atkrīt, kā es saprotu pēc deputāta Karnupa žestiem. Tālāk, lūdzu!

R.Apsītis. Tālāk. Trešajā lapaspusē iepriekšminētā iemesla dēļ mēs iesakām svītrot arī kodeksa 201.10. pantu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Apsītis. Un tālāk ir jāizdara arī attiecīgi grozījumi šā Administratīvo pārkāpumu kodeksa procesuālajās normās, jo mēs tikko kā piekritām svītrot vairākus pantus. Tātad pirmais grozījums ir 213. pantā. Otrajam lasījumam tātad pēdējā, trešajā ailē 213. panta pirmajā daļā izslēgt skaitļus, arī 90.1. pantu, 103.4., 152.3., 161.1., 166.19. un 190.4., jo to mēs svītrojām.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāti, vai jums ir kādi iebildumi vai citi priekšlikumi? Nav. Akceptēts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskā komisija iesaka izslēgt 215.2. pantu, jo mēs esam svītrojuši 166.18. pantu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Apsītis. Tālāk Juridiskā komisija iesaka 226. panta pirmajā daļā, otrās daļas otrajā punktā un trešajā punktā aizstāt skaitli 201.10. ar skaitli 201.11., jo mēs esam izslēguši un svītrojuši šo 201.10. pantu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Apsītis. Un visbeidzot šajā likumprojektā Juridiskā komisija iesaka arī, ja tā varētu teikt, tehniskas dabas grozījumus, 287. panta pirmajā daļā izslēdzot attiecīgos skaitļus, kuri šeit ir minēti trešajā ailē.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, godātie deputāti, vai jums ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies. Līdz ar to visi grozījumi ir izsmelti un Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 63, pret - nav, 1 - atturas. Akceptēts otrajā lasījumā. Par trešo lasījumu.

R.Apsītis. Juridiskā komisija iesaka trešo lasījumu izdarīt 10. februārī.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Pieņemts.

Nākošais - “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”.

R.Apsītis. Tas ir šinī pašā dokumentā otrais likumprojekts. Par to jau mēs šeit nedaudz runājām, atbildot uz deputāta Karnupa jautājumu. Tātad Juridiskā komisija iesaka papildināt Latvijas Kriminālkodeksu ar 186.2. pantu klātpievienotajā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies. Līdz ar to Juridiskā komisija lūdz balsot par šo likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu! Rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts otrajā lasījumā.

R.Apsītis. Juridiskā komisija lūdz noteikt trešo lasījumu 10. februārī.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildes? Nav. Pieņemts. Paldies.

Nākošais - “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

R.Apsītis. Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka mēs nupat esam papildinājuši Kriminālkodeksu ar jaunu 186.2. pantu, ir nepieciešams izdarīt arī attiecīgu grozījumu Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Un šā jaunā grozījuma redakcija ir izteikta pēdējā lappusē šajā dokumentā labajā pusē.

Priekšsēdētājs. Lūdzu! Ir iebildes? Citi priekšlikumi? Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies. Aicinu deputātus balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsosim! Rezultātu. Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

R.Apsītis. Juridiskā komisija lūdz Saeimu izskatīt šo likumprojektu trešajā lasījumā 10. februārī.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies.

Priekšsēdētājs. Nākošais likumprojekts “Par kompensāciju izmaksu personām, kuras atbrīvo dzīvojamo platību Latvijas Republikā”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - deputāts Karnups. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija līdz šim nav saņēmusi jebkādu priekšlikumu no citām komisijām vai atsevišķa deputāta sakarā ar šo likumprojektu. Komisija pati atbalsta likumprojekta koncepciju un lūdz Saeimu pieņemt šo projektu pirmajā lasījumā, lai komisija varētu tālāk sagatavot projektu uz otro lasījumu, kad, mēs ceram, būs priekšlikumi no deputātiem vai komisijām.

Kāda tad ir šā likuma koncepcija? Koncepcija ir ļoti vienkārša. Likuma pamatdoma ir pozitīvā veidā veicināt ārvalstnieku brīvprātīgu izceļošanu no Latvijas un konkrētā veidā risināt deokupācijas jautājumu.

Pirmkārt, mēs visi zinām, ka pašlaik pašvaldībās īres tiesības tiek puslegālā veidā pārdotas, jo konkrētu likumdošanas aktu, kas šo pārdošanu atļautu, nav.

Otrkārt, daudzi ārvalstnieki neizbrauc no Latvijas nevis tāpēc, ka viņi negrib izbraukt, bet tāpēc, ka viņiem nav līdzekļu, ar ko iesākt jaunu dzīvi citur.

Treškārt, šis likums attiecas ne tikai uz civilpersonām, bet arī uz militārpersonām, tādā veidā veicinot visu militāristu ģimeņu izbraukšanu, ne tikai aktīvi dienējošos locekļus.

Ceturtkārt, likums papildina pašvaldību budžetus par labu maznodrošinātajām ģimenēm un latviešiem, kas atgriežas Latvijā, tādā veidā arī veicinot latviešu repatriāciju uz Latviju.

Un tagad par likumprojektu kā tādu. Likumprojekta 1. nodaļa nosaka to personu loku, uz kurām šis likums attiecas, proti, tie ir ārvalstnieki vai bezvalstnieki, kuri vēlas izceļot uz ārvalstīm. Šeit nav svarīgi, vai izbrauc uz Austrumiem vai uz Rietumiem. Šajā nodaļā arī nosaka pašvaldību tiesības un pienākumus, kā arī to, ka 25 procenti no izsoles summas paliek pašvaldības rīcībā dzīvokļu iegādei un palīdzības sniegšanai politiski represētajiem repatriantiem, maznodrošinātajām un maizaizsargātajām ģimenēm.

Tālāk ir minēts, ka var izsolīt arī īres tiesības tā saucamajās KEČ mājās ar nosacījumu, ka tās pāriet pašvaldību valdījumā.

Un beidzot ir nosacījums, ka īres tiesības var izsolīt tikai Latvijas valsts pilsoņiem vai ārvalstniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, vai arī personām, kurām ir Iedzīvotāju reģistra atzīme ar personas kodu.

Otra nodaļa nosaka kārtību, kā tiek izmaksāta naudas kompensācija par atbrīvoto dzīvojamo platību. Šeit tiek minēti tādi noteikumi, ka nauda tiek iemaksāta tikai banku kontos un tikai tad, kad dzīvoklis ir pilnīgi atbrīvots, ir arī noteikta vajadzīgā dokumentācija. Šeit var piebilst, ka ir paredzēts, ka, ja nav nokārtoti komunālie maksājumi, tad tas tiek atskaitīts no iegūtās summas divkāršā apmērā, kā arī summa par nepieciešamo dzīvojamās telpas remontu.

Pārejas noteikumos ir paredzēts, ka likums ir spēkā tikai līdz šā gada 31. decembrim, lai dotu stimulu iespējami ātrākā laikā atbrīvot dzīvokļus. Neskatoties uz to, ka likumprojektā ir dažas juridiska rakstura neprecizitātes un nepilnības, komisija ierosina Saeimai pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt komisijai priekšlikumus un ierosinājumus līdz šā gada 3. februārim, lai komisija varētu tos izskatīt un sagatavot likumprojektu uz otro lasījumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu! Vai ir pieteikušies deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par kompensāciju izmaksu personām, kuras atbrīvo dzīvojamo platību Latvijas Republikā” akceptu pirmajā lasījumā un pāreju uz lasīšanu pa pantiem! Lūdzu rezultātu. Par - 68, pret - nav, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Godātie deputāti, nākošais ir likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, un pēc piecām minūtēm būs starpbrīdis. Rugātes kundze lūdza vārdu paziņojumam, tāpēc, deputāt Apsīša kungs, vai jūs izmantosiet šīs minūtes vai mēs atliekam pēc starpbrīža? Mums ir 67 deputātiem jābūt zālē, tas arī ir viens no faktoriem. Lūdzu jūsu viedokli!

R.Apsītis. Godātie kolēģi deputāti! Bez šaubām, laika būtu pietiekami, lai šo likumprojektu mēs pieņemtu trešajā lasījumā, tomēr zināmas bažas rada tas, ka visu deputātu pašlaik vēl nav zālē, jo saskaņā ar Satversmes 76. pantu ir jābūt klāt vismaz 2/3 no Saeimas deputātiem.

Priekšsēdētājs. Iepriekšējais balsojums parādīja, ka ir.

R.Apsītis. Tad balsosim. Es vēl gribētu teikt dažus vārdus, pirms mēs izdarām šo balsojumu, un informēt klātesošos, ka šis ir ļoti atbildīgs vēsturisks brīdis. Likumprojekts pēc sava apjoma ir neliels, bet Satversmes darbības laikā tas ir tikai otrais grozījums Satversmē. Pirmais un līdz šim pēdējais ir izdarīts pirms vairāk nekā 60 gadiem - 1933. gada 21. martā. Tagad jau pagājis turpat vai 61 gads, iekams mēs atkal esam nolēmuši Satversmi grozīt.

Un tagad konkrēti par Juridiskās komisijas viedokli. Juridiskā komisija iesaka apspriest un pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā. Kopš otrā lasījuma no citām komisijām un atsevišķiem deputātiem nekādi priekšlikumi nav saņemti un arī nekādi grozījumi liku mprjekta tekstā kopš otrā lasījuma nav izdarīti.

Juridiskā komisija iesaka Saeimai pieņemt trešajā un galīgajā lasījumā, izsakot Latvijas Republikas Satversmes 8. pantu šādā redakcijā: “Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.” Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” akceptu trešajā lasījumā un pieņemšanu visumā. Balsojam! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 4, atturas - 3. Likums pieņemts.

Vārds paziņojumam Antai Rugātei - Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai.

A.Rugāte (KDS).

Es lūdzu Vides un sabiedrisko lietu komisiju uz īsu sēdi šeit pat blakus Prezidija zālei. Tūliņ pat, kad sāksies pārtraukums. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Ieņemiet vietas! Nākošais likumprojekts, kuru mēs izskatām, - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””.

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Deputāts Lakševics - lūdzu!

U.Lakševics (KDS).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (dokuments Nr. 337) pēc otrā lasījuma ir izdarīti divi grozījumi. Pēc Saeimas Juridiskā biroja rekomendācijas Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija piedāvā šādu 13. panta septītās daļas redakciju: “pašvaldību autoceļu (ielu) fondu paraugstatūtu” vietā - “pašvaldību autoceļu (ielu) fonda statūti”.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes, citi priekšlikumi? Nav. Akceptēts.

U.Lakševics. Un 24. panta otrajā daļā aizstāt vārdus “Vides aizsardzības komiteja” ar vārdiem “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija”.

Priekšsēdētājs. Tas nebūtu debatējams jautājums.

U.Lakševičs. Godātie deputāti, vairāk priekšlikumu neesam saņēmuši. Tāpēc aicinu nobalsot par likumprojektu kopumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par “Grozījumu likumā “Par autoceļiem”” akceptu trešajā lasījumā un pieņemšanu visumā! Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākošais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju” spēkā stāšanās kārtību””. Cilvēktiesību komisijas vadītāja deputāte Inese Birzniece - lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Cilvēktiesību komisijas vārdā es lieku priekšā atlikt šo jautājumu, jo mūsu komisija šodien saņēma komentāru citā redakcijā no Latvijas Republikas ģenerālprokurora un mēs gribam izskatīt šo ieteikto redakciju.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes? Nav iebilžu. Līdz ar to izskatīšana ir atlikta.

Nākošais ir desmit deputātu iesniegums par Saeimas lēmuma projektu par Latvijas okupāciju un aneksiju 1940. gadā. Paņemiet, lūdzu, dokumentu! Tas tika izsniegts no rīta. Desmit deputātu iesniegums: “Lūdzam iekļaut darba kārtībā kā steidzamu Apvienoto Nāciju Organizācijai nosūtāmā ierosinājuma sagatavošanu par Latvijas okupāciju un aneksiju 1940. gadā. Ņemot vērā, ka Apvienoto Nāciju Organizācija nevienā no saviem oficiālajiem paziņojumiem nav de facto atzinusi 1940. gadā PSRS veikto Latvijas Republikas okupāciju un aneksiju, Latvijas Republikas Saeima nolemj: Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai sagatavot ierosinājuma projektu par Latvijas okupāciju un aneksiju 1940. gadā; sagatavoto ierosinājuma projektu apspriest Baltijas asamblejas sanāksmē 4., 5. februārī; pēc ierosinājuma projekta apspriešanas Saeimā Ārlietu ministrijai to iesniegt ANO.” Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu - deputāts Budovskis no LNNK!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es ļoti atbalstītu šo lēmumprojektu par Latvijas okupāciju un aneksiju 1940. gadā, bet 2. punktā ir teikts, ka sagatavotais ierosinājuma projekts jāapspriež Baltijas asamblejas sanāksmē Rīgā šā gada 4.-5. februārī. Mums pirms šīs sanāksmes pēdējā Baltijas asamblejas delegācijas sanāksme notiks pirmdien. Tādā gadījumā, lai šo punktu mēs varētu realizēt - es šobrīd nezinu, vai Ārlietu ministrija to realizēs un vai Ārlietu komisija to realizēs, - bet līdz pirmdienai mums vajadzētu saņemt šo ierosinājuma projektu, lai mēs to varētu delegācijā izskatīt un tālāk varētu spriest par Lietuvas un Igaunijas ierosinājumu noteikto saturu un gūt arī zināmu atbalstu mūsu ziemeļu partneros, kuri visi ieradīsies šeit 4.-5. februārī. Tā ka es gribu ierosināt, ka attiecībā uz 2. punktu šeit mums būtu jāpieņem lēmums par to, kas to veiks.

Priekšsēdētājs. Un jūsu ierosinājums?

M.Budovskis. Es saprotu, ka 1. punktā ir minēts, ka ierosinājuma projektu uzdots sagatavot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Taču es nezinu viņu viedokli, vai viņi ir gatavi izdarīt to līdz pirmdienai, varbūt šo misiju varētu uzņemties Ārlietu ministrija un principiālās tēzes iesniegt mums pirmdien.

Priekšsēdētājs. Tātad jūs iesakāt 1. punktā papildināt tekstu ar termiņu, jā? Ārlietu ministrs Georgs Andrejevs - lūdzu!

G.Andrejevs (ārlietu ministrs).

Priekšsēdētāja kungs, deputāti! Ir pamatoti izvirzīts jautājums, kā to tehniski izdarīt, un mēs varam vienoties arī par otru jautājumu. Protams, šis dokuments ir jāgatavo Ārlietu komisijai. Un laiks līdz Baltijas asamblejai ir nepietiekošs. Mēs varam arī šo 2. punktu izņemt ārā, vienkārši, es domāju, džentlmeniski lūdzot Baltijas asambleju saskaņot šo jautājumu ar kaimiņvalstīm, lai šeit nerastos nevajadzīga disonanse ar tiem paziņojumiem, kurus Igaunija praktiski ir pieņēmusi un uzdevusi izstrādāt, kā mēs zinām. Un tam jau nav jābūt nemaz Saeimas lēmumā. Baltijas asambleja darīs savu darbu pati par sevi. Tādā gadījumā mēs dotu pietiekoši laika Ārlietu komisijai sagatavot šo dokumentu, pēc tam Saeima ar to iepazīsies, akceptēs vai labos un nosūtīs. Tas būtu, kā agrāk teica, pieņemams zināšanai, lai Baltijas asambleja neaizmirst to saskaņot savos kuluāros un savās diskusijās.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam! Pēc tam runās deputāte Grava.

J.Sinka (TB).

Tā ir tikai tāda faktiska piezīme. Šeit, man liekas, nav gluži precīzi formulēts: “Baltijas asamblejas sanāksmē”. Mums būs seminārs 4. un 5. februārī kopā ar Ziemeļvalstīm. Tā nav tieši Baltijas asambleja. Asamblejas sanāksme būs vēlāk, maijā. Tā ka es nedomāju, ka šinī laikā, ja būtu gatavs, varētu apspriest, bet tieši speciālas steigas 4. un 5. februārī nebūtu, jo ar igauņiem un lietuviešiem mēs tā kā tā visu laiku sazināmies un to visu varētu nokārtot mazliet vēlāk, kad tas būs cauri Ārlietu komisijai.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Ilgai Gravai!

I.Grava (DP).

Vispirms es gribu atbildēt Budovska kungam, ka pirmdien Ārlietu komisija šādu dokumentu jums iesniegt nevar, jo dokuments ir pietiekami nopietns, lai ar to netrakotu un to izstrādātu pietiekami normāli.

Otra lieta. Arī formulējums šodien iesniegtajam dokumentam nav visai precīzs. Mums vēl jānoskaidro - de facto vai de jure. Un arī tāpēc, es vēlreiz pasvītroju, dokumentu līdz pirmdienai izstrādāt nevar. Mēs esam vienojušies ar Apsīša kungu, ka mēs pirmdien satiksimies, apkoposim darbu. Ārlietu komisija to uz pirmdienu izdarīt nevar.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vai projekta iesniedzēji piekrīt svītrot 2. punktu? Nav iebilžu? Nav.

Lūdzu zvanu. Svītrojot 2. punktu, ņemsim vērā deputāta izteikto priekšlikumu, ka tālāk dokumenta izstrādātāji ņem vērā un mēs pieņemam zināšanai to, ka tas tiks arī attiecīgi apspriests un saskaņots gan ar Lietuvas, gan ar Igaunijas parlamenta pārstāvjiem; kādā veidā un kādā formā tas būs darāms - tas jāizlemj pašiem dokumenta izstrādātājiem, tas ir, Ārlietu komisijai un Ārlietu ministrijai. Vai varam balsot par šo deputātu iesniegto lēmumprojektu? Bez 2. punkta, kuru es komentēju. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - 1, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Godājamie deputāti, Prezidijā vairs nav jautājumu, kuri būtu izskatāmi šodien plenārsēdē. Vai ir kādi paziņojumi? Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas vadītājs!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es vēlreiz lūdzu Budžeta un finansu komisijas locekļus tagad doties uz Budžeta un finansu komisijas telpām, lai mēs varētu strādāt pie budžeta projekta 1994. gadam. Man būtu lūgums arī finansu ministram un valsts reformu ministram, lai arī viņi ierastos, kā mums norunāts. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl ir paziņojumi? Lūdzu zvanu reģistrācijai. Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Reģistrācija. Sekretāra biedru deputātu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Valdis Birkavs,

Olafs Brūvers,

Olga Dreģe...

Priekšsēdētājs. Olga Dreģe ir zālē no paša rīta.

Z.Tomiņš.

Aivars Endziņš,

Māris Grīnblats,

Ojārs Kehris,

Aleksandrs Kiršteins,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Andrejs Panteļējevs,

Valdis Pavlovskis,

Pauls Putniņš...

Priekšsēdētājs. Pauls Putniņš ir zālē.

Z.Tomiņš.

Anta Rugāte,

Andrejs Siliņš,

Dainis Stalts,

Anita Stankēviča.

Priekšsēdētājs. Nākošā plenārsēde būs 3. februārī pulksten 9.00. Preses konference - pulksten 17.00.

 

 

Stenogrammu parakstīja

Redaktores J.Kravale, L.Bumbura, M.Saturiņa

Mašīnrakstītājas-operatores S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa,

I.Kuzņecova

Korektores D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1994.gada 27.janvārī

 

Par darba kārtību - dep. A.Piebalgs - 1.lpp.

 

Par ANO nosūtāmā ierosinājuma sagatavošanu

“Par Latvijas okupāciju un aneksiju 1940.gadā”

Ziņo - dep. G.Andrejevs (ārlietu ministrs) - 2.lpp. - dep. I.Bērziņš - 3.lpp.

 

Frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu iesniegums

“Par dažiem Ministru kabineta nelikumīgiem

lēmumiem”

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 3.lpp.

- dep. M.Budovskis - 4.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Par pašvaldību iekārtu” - 6.lpp.

 

Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas

Republikas 1990.gada 28.decembra likumā

“Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā” - 6.lpp.

 

Par lēmuma projektu “Par Centrālās vēlēšanu

komisijas priekšsēdētāja un locekļu ievēlēšanu

(A.Kramiņš, Dz.Ceihnere, L.Gurecka,

V.Kozlovskis, Dz.Rasnačs, H.Vizla, M.Vītols)”

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 7.lpp. - dep. M.Budovskis - 8.lpp.

Pieprasījums (steidzams) Latvijas Republikas

tieslietu ministram E.Levita kungam “Par darbībām

ar nekustamo īpašumu Latvijas Republikā”

Nolasa - sekretāra biedrs dep. Z.Tomiņš - 9.lpp.

- dep. A.Ameriks - 11.lpp.

 

Pieprasījums (steidzams) Ministru prezidentam “Par

Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem Nr.1

Satversmes 81.panta kārtībā”

Nolasa - sekretāra biedrs dep. Z.Tomiņš - 13.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Grīnblats - 15.lpp.

 

Atbilde uz LNNK frakcijas deputātu jautājumu

Ministru kabinetam par 1993.gada 21.decembrī

pieņemtajiem noteikumiem Nr.37 “Par pagaidu

uzturēšanās atļauju un transportlīdzekļu

pārvietošanās atļauju pagarināšanu”

Ziņo - ārlietu ministrs dep. G.Andrejevs - 16.lpp.

 

Atbilde uz LNNK frakcijas deputātu jautājumu

Ministru kabinetam un iekšlietu ministram

Ģ.V.Kristovskim par iebrukumu 1994.gada

11.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

valdes ēkā

Ziņo - iekšlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis - 18.lpp.

Debates - dep. O.Kostanda - 22.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 23.lpp.

 

Atbilde uz frakcijas “Saskaņa Latvijai”

deputātu jautājumu Ministru kabinetam un

iekšlietu ministram Ģ.V.Kristovskim

Ziņo - iekšlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis - 24.lpp.

Paziņojumi - dep. O.Grīgs - 28.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 29.lpp.

- dep. A.Lambergs - 29.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 29.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 30.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 30.lpp.

 

Saeimas pieprasījums Latvijas Republikas

Ministru kabinetam

Nolasa - Pieprasījumu komisijas

priekšsēdētājs G.Bērziņš - 31.lpp.

 

Atbilde uz frakcijas LNNK deputātu jautājumu

Ministru kabinetam par apelsīnu sūtījumu no

Itālijas

Ziņo - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs

G.Bērziņš - 32.lpp.

- labklājības ministrs J.Ritenis - 33.lpp.

 

Atbilde uz frakcijas LNNK deputātu jautājumu

Ministru prezidentam V.Birkavam par uzdevumu

Ārlietu ministrijai kompensēt dienesta dzīvokli

E.Levita ģimenei Bonnā

Ziņo - valsts reformu ministrs M.Gailis - 33.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Budovskis - 34.lpp.

- valsts reformu ministrs M.Gailis - 36.lpp.

 

Priekšlikums “Kārtības ruļļa 97.panta kārtībā”

Ziņo - dep. J.Jurkāns - 37.lpp.

Debates - dep. E.Kide - 40.lpp.

- dep. O.Kostanda - 43.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 47.lpp.

- dep. J.Sinka - 51.lpp.

- dep. J.Janeks - 53.lpp.

- dep. A.Saulītis - 55.lpp.

- dep. P.Tabūns - 57.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - sekretāra biedrs dep. Z.Tomiņš - 60.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Ameriks - 61.lpp.

- dep. J.Tupesis - 64.lpp.

- dep. I.Silārs - 65.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 67.lpp.

- dep. R.Milbergs - 68.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 71.lpp.

- dep. A.Saulītis - 74.lpp.

- dep. O.Kostanda - 75.lpp.

Par procedūru - dep. J.Straume - 76.lpp.

 

Likumprojekts “Par pievienošanos 1966.gada

16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu

un politiskajām tiesībām fakultatīvajam

protokolam” (1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Ameriks - 77.lpp.

Likumprojekts “Par pievienošanos 1966.gada

16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu

un politiskajām tiesībām fakultatīvajam

protokolam” (2.lasījums)

Priekšlikums - dep. I.Silārs - 78.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 79.lpp.

Jautājums - dep. V.P.Karnups - 82.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas

Kriminālkodeksā” (2.lasījums)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 84.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas

Kriminālprocesa kodeksā” (2.lasījums)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 84.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par kompensāciju izmaksu

personām, kuras atbrīvo dzīvojamo platību

Latvijas Republikā” (1.lasījums)

Ziņo - dep. V.P.Karnups - 85.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas

Satversmē” (3.lasījums)

Ziņo - dep. R.Apsītis - 87.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Rugāte - 88.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par

autoceļiem”” (3.lasījums)

Ziņo - dep. U.Lakševics - 89.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas

Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas

Republikas likuma “Par nelikumīgi represēto

personu reabilitāciju” spēkā stāšanās kārtību””

(2.lasījums) (atlikts)

Ziņo - dep. I.Birzniece - 90.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Latvijas okupāciju

un aneksiju 1940.gadā”

Priekšlikums - dep. M.Budovskis - 90.lpp.

- ārlietu ministrs G.Andrejevs - 91.lpp.

- dep. J.Sinka - 92.lpp.

- dep. I.Grava - 92.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Piebalgs - 93.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - sekretāra biedrs dep. Z.Tomiņš - 93.lpp.

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem