Latvijas Republikas 5.Saeimas plenārsēde

1994.gada 31.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas

priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāti, ieņemiet vietas! Mēs turpinām izskatīt "Grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". 12.pants. Vakar mēs vienojāmies, ka sāksim balsot, bet vēl pirms balsošanas vārdu lūdz deputāts Tupešu Jānis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Ā.Tupesis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Labrīt! Es arī aicinu jūs balsot par šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pieņemto un ieteikto labojumu. Gribu teikt dažus komentārus par mana kolēģa - deputāta Kiršteina vakar sacīto. Nebūt jau nav Amerikā tā, kā viņš lika jums saprast, jo kā muzeji, tā zooloģiskie dārzi, tā botāniskie dārzi, kultūras, izglītības un zinātnes objekti - tie pieder lielākoties pašvaldībām vai štatiem, vai kaut kādam valsts īpašumu kopumam, kā arī ir privāti. Nenoliedzami, ka tie ir arī privāti. Es tomēr gribu aizstāvēt šo izmaiņu, minot dažus piemērus, un es nebūt negribu teikt, ka mums vajadzētu kopēt un sekot kaut kādam Amerikas modelim. Deputāts Sinka tūlīt nāks un argumentēs pret mani, jo Anglijā tāpat... Bet es domāju, ka mums vajadzētu vadīties pēc tā, kas noris Latvijā, un mēģināt saglābt tādus objektus kā to pašu vakar pieminēto Mežaparka estrādi, lai nebūtu tā, ka īpašnieks izīrētu šo estrādi Latvijai pāris reizes gadā. Un šajā sakarībā es gribētu minēt arī tādus objektus kā botāniskos dārzus Salaspilī un Rīgā un estrādes Ogrē un Siguldā. Un, protams, zooloģiskais dārzs. Es gribu uzsvērt, ka šeit nevajadzētu būt tā, kā deputāts Kiršteins minēja, - ka ir kaut kādas orgkomitejas senāk izveidoti gari saraksti, kuri automātiski būtu jāapstiprina, bet ir ar likumu noteikti specifiski objekti, kuri ir valsts mēroga kultūras, izglītības un zinātnes objekti, lai tiešām neizveidojas tāds stāvoklis, ka bijušie īpašnieki vai mantinieki ir tādā situācijā, ka valstij ir jāīrē šie dārzi vai šie objekti no viņiem. Un netieši tas ir saistīts arī ar skolām. Es gribu pieminēt arī, ka ir, kā jūs zināt, daudzas situācijas, kad uz kādreizējo īpašnieku zemes vai viņu mantinieku zemes ir uzbūvētas skolas. Lai nerastos tāda situācija, ka tiešām pašvaldībai vai valstij būtu jāīrē tā zeme vai tiesības bērniem iet uz kādu privātīpašnieku zemi un gūt izglītību, ir taču jādod tiešām iespējamība pašvaldībai vai valstij tos īpašumus atgūt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tā kā jūs pieminējāt deputātu Juri Sinku, tad viņam ir jādod vārds. Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi! Tupešu Jānis jau pieminēja Ameriku. Es tikai gribu pateikt, ka es nekad Amerikā neesmu bijis, neesmu tajā priviliģētajā stāvoklī atradies. Šeit mēs runājam par principu, vai sveša režīma, uzspiesta režīma, ietvaros valsts var atsavināt - patvaļīgi atsavināt - īpašumu, zemi. Šādu atsavināšanu dažādi sauc - cita starpā, par nacionalizēšanu, un tad bija denacionalizēšana un atkal nacionalizēšana un īpašnieku (ja viņi nebija aizbēguši) aizvešana uz Sibīriju, un tā tālāk. Mēs runājam par patvaļīgu privātās zemes pārņemšanu un neatdošanu. Un tagad vienīgās asaras, ko mēs lejam, ir šīs fiktīvās, nezināmās valsts asaras, it kā tā nu pārstāvētu visu tautu. Un šie privātie cilvēki - tie nu ir tie ļaundari, kas grib visu postīt un atņemt tautai visas vērtības. Bet es domāju, ka mums ir nepieciešams iespēju robežās distancēties no pagātnes, un princips ir tāds, ka īpašniekam ir jādabū atpakaļ viņam atsavinātais - brutāli atsavinātais - īpašums. Nu ko tad mēs te lejam asaras! Vai tad tiešām tikai birokrāti zina, ko darīt ar mūsu tautas garamantām un tā tālāk? Tā ir propagandas, padomju propagandas, iedzīta ideja, (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") ka, lūk, tie Rietumu kapitālisti - tie tikai domā par savu kabatu, par savu personīgo labumu, par savas govs piesiešanu pie muzeja vārtiem. Es uzskatu, ka šeit ir princips, un, ja mēs saglabājam visu, kas ir bijis šā režīma laikā ar visādiem ieganstiem, tad padomājiet: arī šie cilvēki taču ir Latvijas pilsoņi, latvieši, kam taču arī ir tuva visa šī tauta! Nu tad tiešām tie ir uz Rietumiem aizbraukuši, tā saucamie šausmīgie kara noziedznieki, kuri visi bija nošaujami, par kādiem mēs sākumā bijām uzskatīti, bet pēc tam mēs pārvērtāmies ar Kultūras sakaru komitejas palīdzību par kaut kādiem apmātiem emigrantiem, kurus varēja "atgriezt" - un tā tālāk, un tā tālāk. Un tagad mēs nākam un grābjam to zemi un gribam tur mēģināt naftu atrast vai vēl nezin ko. Un uzspļaut uz Smiļģa muzeju vai uzspļaut uz kaut kādu mākslas muzeju vai skolu. Nu padomājiet taču! Mums ir kaut kādā veidā jēdzīgi jāizkārto šīs attiecības; mums arī ir pagātne, ar ko mums jātiek galā. Ne tikai vāciešiem, bet arī mums - un tieši šā režīma ietvaros. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es gribu izteikties par to 12.panta daļu, kur ir paredzēta gandrīz jauna nacionalizācija zināmos gadījumos, un es vēlos, lai jūs ieklausītos, kas šeit ir par problēmu. Ir rakstīts, ka, ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas, starp citiem minētiem objektiem, arī ielas, tad tas rezultāts būtu tāds: ja kādam pilsētas zemes īpašniekam iela krusto kaut vai vienu mazu stūrīti no viņa zemes gabala , tad ir paredzēts, ka tādā gadījumā, ja nevar atrast līdzvērtīgu zemes gabalu, ar kuru apmainīt, tad var samaksāt, atlīdzināt arī ar sertifikātiem, kā saka, kompensāciju saņemt nevis naudā, bet kaut kādā citā veidā, un tas tādos gadījumos var izrādīties kā otrreizēja nacionalizācija, jo, kas attiecas uz sertifikātu vērtību, tas jau vēl ir grūts un tāls nākotnes jautājums - kāda tiem tā vērtība galu galā būs, vai tā atlīdzība sertifikātos kaut kam derēs, varbūt vienīgi makulatūrai. Un tādēļ es gribētu, lai jūs par šo apstākli padomātu un lai pieņemtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto versiju, ka kompensācija ir paredzēta arī naudā, citādi gandrīz iznāks tā, ka būs otrreizēja nacionalizācija, ja kādam zemes īpašniekam viņa zemes stūrīti krustotu iela. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Alfrēdam Žīguram - LNNK. Pēc tam runās Jānis Vaivads.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Man liekas, ka šīs debates drusku ir izgājušas ārā no rāmjiem. Mēs esam par daudz plaši iesākuši spriest. Šī problēma Latvijā ir taisni tāda. Padomju valdības sekas. Ja jūs pastaigāsiet pa Rīgu, redzēsiet, ka dažādiem varoņiem un nezin kādiem tur revolucionāriem, boļševikiem visiem ir piemiņas plāksnes saliktas - un tā tālāk. Tas pats attiecas uz laukiem. Ja mēs tos uzskatām par aizsargājamiem objektiem, tad tas ir drusku par traku! Visā pasaulē ir filantropi, kas uztur šādas lietas. Tie labvēļi bagātnieki, kuri ziedo vienam parkam kādus naudas līdzekļus un kuriem par to tiek atlīdzināts no viņa nodevām jeb nodokļiem. Ir Pieminekļu valde. Pieminekļu valde ir tā, kas patur vēsturiskos objektus un gādā par to uzturēšanu. Un ir pašvaldības, un galu galā ir valdība. Kiršteina kungs vakardien izteica ļoti labu priekšlikumu, droši vien jūs to esat jau aizmirsuši. Tas bija vienīgais prātīgais lozungs, kā mēs to jautājumu varam skatīt. Es nedomāju, ka nevajadzētu atdot atpakaļ cilvēkam, kam piederēs tā māja vai kaut kāds objekts, kas uz viņa zemes uzcelts. Saprotams, ja tas ir uzcelts uz privātās zemes, tagad ir apšaubāms, vai tas ir paturams vai nav, bet varētu arī būt, ka tā ir. Bet, ja tas ir jau no mūsu brīvvalsts laikiem, tad, saprotams, tur jau bija sava kārtība ieviesta, un tā vienkārši ir jāturpina, te nav nemaz ko jaunus ceļus meklēt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Jānis Vaivads - ministrs. Lūdzu!

J.Vaivads (izglītības, kultūras un zinātnes ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man nav skaidras divas lietas. Pirmkārt, viss tas, ko mēs tagad runājam un attiecinām uz izglītības, kultūras un zinātnes objektiem, tikpat lielā mērā šie jautājumi attiecināmi uz visiem iepriekš nosauktajiem objektiem, tas ir, runājot gan par ielu, gan par tiltu, gan par ostu. Un es neredzu pamata tagad šādā veidā izdalīt un sākt visu. Otra lieta, kas man nav skaidra - vai visu samest kaudzē. Mēs pašlaik runājam par zemi, uz kuras ir uzcelti valstij nozīmīgi izglītības, kultūras vai zinātnes objekti. Pie tam mēs runājam, ka tikai ar noteiktu likumu tie varētu tikt šādā veidā saglabāti, kompensējot par šo zemi. Un, ja mēs runājam tīri politiski tālāk, tad ne jau svešs režīms, ne jau fiktīva, nezināma valsts, kā Sinkas kungs saka, bet tieši jūs, ja jūs sevi pieskaitāt pie tāda tipa raksturojuma, tad es vairs nekā nesaprotu. Tieši jūs jau būsit tie, kuri izlemj, nevis kaut kāds okupācijas režīms, nevis kaut kāda fiktīva valsts. Un šajā sakarībā ir pilnīgi jānodala. Tātad mēs runājam tieši par zemi, uz kuras ir uzcelti valstij nozīmīgi objekti. To nozīmīgumu izlemsit jūs, tā ir pamatnostādne šajā jautājumā, un ar to vajadzētu arī sākt, bet te runā gan par privātmājām, kurās atrodas kultūras objekti, gan par skolām, gan par muzejiem - visu met vienā kaudzē un pēc tam brīnās, kur mēs pašlaik atrodamies. Tātad es vēlreiz definēju, ka nav starpības starp tiem iepriekš nosauktajiem objektiem, par kuriem tagad mēs runājam. Tieši tādā nozīmē viss tas ir attiecināms kā uz vienu, tā uz otru, un, ja mēs varam runāt par ielu, tiltu, tad tikpat nopietni mēs varam runāt arī par kultūras, izglītības un zinātnes objektiem. Un otrs būtu attiecināms tikai uz zemi, uz kuras ir uzcelti nozīmīgi objekti, un tas, ka, piemēram, mums vajadzētu distancēties no pagātnes un braukt ar buldozeru virsū visam tam, kas ir uzcelts... Piedodiet, tad mums paliktu kādi 20% skolu. Un, ņemot vērā arī to, ka tas viss tiks ietverts likumā, kuru pieņems Saeima, nevis izšķirs kaut kādi birokrāti, es lieku priekšā šos vārtus neaizcirst un ļaut arī šo situāciju mierīgā garā izvērtēt, un šādu likumu sagatavot, un likt jums priekšā -, tā ir visa šā labojuma būtība un jēga. Paldies.

Priekšsēdētājs. Čepāne - Ministru kabineta pārstāve.

I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).

Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Atļaujiet man, lūdzu, izvērtēt šo 12.panta 3.daļu, proti, vispirms Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Es piekrītu saviem kolēģiem Endziņa kungam un Lagzdiņa kungam, kas vakar uzstājās. Es domāju, ka jūs atceraties, par ko viņi runāja. Mēs visi trīs esam izglītības darbinieki, un mēs neesam pret izglītību un kultūru, bet šeit var rasties divas situācijas, piemērojot šādu likumu.

Pirmā situācija. Objekts un zeme pirms kara ir piederējusi vienam īpašniekam. Grūtupa kunga savā laikā izstrādātie likumi paredz šo objektu atdot atpakaļ īpašniekam, bet ar šādu likumu iestrādāšanu mēs pieļaujam iespēju, ka zeme netiks atdota atpakaļ.

Otra situācija. Uz bijušā īpašnieka zemes pēdējos 50 gados ir uzbūvēts kāds vērtīgs kultūras vai izglītības objekts. Atcerieties, ka Civillikumā ir 968.pants, kur ir teikts, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka ir atzīstama par tās daļu. Sakarā ar šo te normu var rasties dažādi sarežģījumi ar nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatās. Jūs padomājiet, lūdzu, ko nozīmē nekustamais īpašums. Mēs vardarbīgi nedrīkstam saraut šādi to nekustamo īpašumu. Un atšķirībā no inženiertehniskajiem un transporta infrastruktūras objektiem šeit katrā konkrētajā gadījumā, manuprāt, tomēr vajadzētu piemērot spēkā esošo likumu "Par nekustamās mantas piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām".

Vakar lieli uztraukumi tika izteikti sakarā ar šo augsto nomas maksu. Es domāju, ka neviens gan nebūs tāds muļķis no šiem īpašuma valdītājiem, kas maksās to lielo nomas maksu, piemēram, ja to apsaimnieko skola. Jūs jau zināt, ka šos strīdus par nomas maksu var izšķirt tiesā, tātad, ja viņš prasīs ļoti lielu nomas maksu, tad viņam būs jāmaksā liela nodeva. Viņš nemaz uz to tiesu neies. Šajā gadījumā notiks saprātīga vienošanās par šo nomas maksu.

Nākamais. Par Silāra kunga un Kiršteina kunga iebildumiem. Tas ir 13.lapaspusē, kur viņi diskutēja, ka vienā gadījumā ir tiesības prasīt, bet otrā gadījumā - saņemt kompensāciju. Paskatieties, lūdzu, deputātu kungi, 14.lappuses piekto rindkopu. Tur tik tiešām ir paredzēta tāda iespēja, ka pašvaldībām ir tiesības lemt, ka atsevišķos gadījumos šī līdzvērtīgā zeme pilsētās netiks atdota vietā.

Nākamais. Ļoti daudz tika runāts par valsts īpaši aizsargājamiem dabas objektiem, it kā tā būtu kāda nacionāla nelaime, ka mēs tagad esam šeit tajā sarakstā divus gadus atpakaļ šādu normu ieviesuši. Es gribētu, pirmkārt, teikt, ka Vides aizsardzības komiteja ir apstiprinājusi tikai vienu sarakstu. Un šeit būtu jāmaina mazlietiņ gramatiski - tātad šeit nav "sarakstus", bet ir tikai viens saraksts. Un Vides komitejai tajā laikā bija tiesības to darīt, jo likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" tika pieņemts 1991.gada 20.novembrī, bet likums "Par nekustamās mantas piespiedu atsavināšanu" - tikai 1992.gada 15.septembrī. Un ir vēl likums arī par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem. Tātad tajā laikā mēs bijām tiesīgi to darīt. Un es domāju, ka normai, šim te likumam nevajadzētu būt ar atpakaļejošu spēku.

Nākamais. Godātie deputātu kungi! Vides aizsardzības komitejas vairs nav, un jums no tās nav ko baidīties. Nekādi jauni saraksti netiks pieņemti, tā ka šim sarakstam ir izsmeļošs raksturs. Un pilsētās šīs teritorijas aizņem ārkārtīgi niecīgu platību. Piemēram, es šodien konsultējos ar Gaujas Nacionālā parka inspektoru Mitrevica kungu, un viņš teica, ka Siguldā šīs reformas skar deviņus īpašniekus. Astoņiem īpašniekiem ir gandrīz pilnīgi viss atdots atpakaļ, palikusi tikai neliela daļa gar Gaujas krastu, kā tas ir līdzīgi lauku apvidos, piemēram, Gleznotāju kalns. Tur ir pieteikušās divas īpašnieces, acīmredzot varēs pretendēt arī citi mantinieki šajā gadījumā, bet vai mēs gribam, piemēram, šo Siguldu pārvērst par kaut ko līdzīgu sādžai, ka tagad visiem šiem bijušo īpašnieku mantiniekiem sadalīsim pa daļām visu to? Likums pagaidām neregulē, cik lielu katram var dot. Agrāk bija likums, ka nevarēja vairāk dalīt par 10 hektāriem, un tagad tas nav vairāk. Mēs tādā gadījumā pārvērtīsim un mums vairs nebūs ar ko lepoties, jo šīs Vidzemes Šveices vairs nebūs. Tas vien pierāda, ka mēs pirms divām nedēļām runājām: jā, mums īpašnieki būs, bet mums nebūs saimnieku. Tās pašas īpašnieces, kas ir pieprasījušas Gleznotāju kalna mežus, viņas divus gadus atpakaļ ir atguvušas īpašumā bērnu sanatoriju "Sigulda". Bērnu sanatorija "Sigulda" ir nolaista, īpašnieces to neapsaimnieko, tur viss iet bojā. Tātad tas pierāda, ka šis privātais īpašums, atdodot to īpašniekam, pilnīgi iet bojā. Un neaizmirstiet arī vēl to, ka šajās te teritorijās - tās ir ārkārtīgi neliela daļa - šodien ir līdzīga situācija tai, kādu savā laikā Blaumanis aprakstīja "Indrānos". Indrānu laiki šeit sākas.

Un pats pēdējais, godātie deputātu kungi! Šeit es gribētu runāt par to, ka pēc atsevišķu deputātu kungu izskanējušajiem protestiem par jaunu nacionalizāciju, izdarot šajā likumā izmaiņas un grozījumus, mēs esam centušies panākt līdzsvaru. Lūdzu, paklausieties, kā skan 12.panta 4.daļa, kura pēc Ministru kabineta priekšlikuma ir svītrota, jo jums pašreizējā materiālā tas nav redzams. Un, proti, 12.panta 4.daļā ir teikts, ka pilsētu pašvaldībām, atjaunojot zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, jāprasa kompensēt līdzšinējo zemes lietotāju kapitālieguldījumus, kas palielinājuši konkrētā zemes gabala vērtību. Tātad bijušie īpašnieki dažkārt nevar atjaunot savas īpašuma tiesības, jo nav šīs kapitāla ieguldījumu novērtēšanas metodikas, un viņiem nav arī tik daudz naudas, lai viņi varētu to atdot šīm pašvaldībām. Protams, šis jautājums ir diskutējams. Piemēram, Pļavniekos, kur agrāk bija zaļa zāle un ganījās balta kaza, bet tagad ir saceltas barakveida mājas un visapkārt ir nomīdīta zāle, kur uz katra stūra tirgojas ar saulespuķēm un dažkārt brīvas improvizācijas rezultātā ir radušies dažādi tirgi, kur nepārtraukti, lai pievērstu uzmanību, skan visādas dziesmas kā, piemēram, nupat es dzirdēju svētdien: "Kiska, Kiska, ti maja Mariska". Vai tiešām šeit ir kaut kādi kapitālieguldījumi, kas šā zemes gabala vērtību ceļ? Es domāju, ka tas ir diskutējams jautājums, bet daudzās vietās kā, piemēram, Olainē, Aizkrauklē, mums faktiski būs miljonāri, jo viņiem piederēs gandrīz visa šī pilsēta. Un valsts šajos 50 gados tomēr, arī okupācijas vara, kaut ko ir uzcēlusi, un viņiem tagad tomēr šī vērtīgā zeme tiek atdota pilnīgi par velti. Jo mēs esam ņēmuši vērā arī tādu normu, ka, ja jau reiz gadījumā šeit mēs prasām kaut kādus kapitālieguldījumus, tad mēs tagad to svītrojam. Tādā gadījumā bijušajam īpašniekam ir tiesības prasīt tā saucamo neiegūto labumu, ko viņš šajos 50 gados būtu varējis iegūt. Un tāpēc vajag drusciņ... tāpat kā dabā ir līdzsvars, arī likumos ir jābūt līdzsvariem. Un Sinkas kungs teica, ka jēdzīgi ir jāizkārto lietas. Es viņam pilnīgi piekrītu, ka jēdzīgi ir jāizkārto lietas. Proti, šodien īpašniekam ir tiesības atjaunot īpašumtiesības uz objektiem, ko aizņem, piemēram, valsts un pašvaldību īpašumā esošās uzceltās dzīvojamās mājas. Grūti to jēdzīgumu panākt, jo dažkārt ir tāda situācija, ka uz zemes gabala robežas, kas agrāk ir piederējis diviem īpašniekiem, īsti nevar pateikt, kur tad nu ir tā robeža - kur pienākas tagad šī nomas maksa vienam īpašniekam un kur - otram īpašniekam. Dažkārt šī robeža, tā saucamā domātā robeža, iet, piemēram, pa laulības gultas vidu. Tātad vienai pusei būs jāmaksā vienam īpašniekam, otrai - otram īpašniekam. Jūs saprotiet, ka zemes ierīkotāji - ģeodēziskais dienests - saduras ar neatrisināmām problēmām.

Un pats pēdējais, ko es gribētu teikt. Kiršteina kungs teica, ka jauna nacionalizācija tiek taisīta. Proti, ļoti bieži viņš piemin Igaunijas piemēru. Igaunijā, kā jūs zināt, valdībā nav neviena bijušā komunista. Es sīki esmu izstudējusi Igaunijas likumdošanu, un tur šie valsts nozīmes objekti, kas ir uzcelti šajos 50 gados, tās zemes, netiek atdotas bijušajiem īpašniekiem un netiek arī atdota tā zeme, kas ir nepieciešama šo objektu apsaimniekošanai. Paldies jums par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Ministrs Vaivads - lūdzu!

J.Vaivads (izglītības, kultūras un zinātnes ministrs).

Cienījamie kolēģi! Noklausoties pēdējo uzstāšanos, es biju faktiski priecīgs, jo tur tika minēti ļoti daudzi argumenti, runājot, piemēram, par dabas objektiem un runājot kaut vai par Sauleskalnu, kas pilnā mērā ir attiecināmi uz tiem, par kuriem mēs runājām. Un tagad es nesaprotu, kāpēc, piemēram, to, kas jau pagātnē ir apstiprināts ar Vides komitejas parakstu, kuras vairs pat nav sarakstos, mēs esam gatavi akceptēt, bet to, ko mēs esam gatavi jums likt priekšā tagad, lai akceptētu, to mēs izslēdzam. Es domāju, ka kaut kur mūsu loģika mazliet klibo šinī gadījumā. Un es vēlreiz tātad atgādinu, ka viss tas, ko mēs attiecinām gan uz šiem vides objektiem, gan uz ostām, tas ir tādā pašā mērā saistāms, kādā mēs izskatīsim šo jautājumu. Un es absolūti neredzu pamata izdalīt šo grupu kaut kādā veidā, šos objektus, pareizāk sakot, šo zemi, uz kuras atrodas šie objekti. Izdalīt to un runāt, ka tur nu sāksies kaut kāds liels juceklis un tur nu sāksies kaut kāda liela nesaprašana. Tikpat liela nesaprašanās var sākties gan runājot par ielu, gan runājot par parku, gan runājot par tiltu, gan runājot par ostu. Un es neredzu nekāda pamata, lai mēs atteiktos pieņemt šādu labojumu. Es vēlreiz to atgādinu. Visi tie argumenti, kas tiek tagad teikti par vides objektiem, tie pilnā mērā tagad ir attiecināmi uz šiem objektiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Godātie deputāti! Atkārtošu jums balsojumus. Lūdzu uzmanību! Pirmais balsojums ir deputāta Kiršteina ierosinājums - svītrot: "Ja uz bijušā zemes īpašnieka zemes..." un tālāk svītrot "atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti, kuru sarakstus apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja". Balsošanas režīmu! Viens "pret" - deputāts Jonītis. Deputāts Levits - "pret". Lūdzu rezultātu! Deputātu Levitu, lūdzu, pārbaudiet. 24 - par, 33 - pret, 24 - atturas. Nav pieņemts.

Nākamais ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas papildinājums. Pēc "Vides aizsardzības komiteja" papildināt ar vārdiem "kâ arī ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti". Balsosim! Viens - "par". Rezultātu! Par - 54, pret - 7, atturas - 16. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt 12.panta 1.daļas 3.punktu starp vārdiem "likumā" ar vārdiem "par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām". Līdz ar to daļas beigas skanētu šādi: "...vai saņemt kompensāciju likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām" noteikajā kārtībā. Komisijas viedoklis bija - noraidīt.

Priekšsēdētājs. Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Īstenībā iepriekš apspriestais jautājums - vai mēs izglītības un kultūras iestādēm atļausim saņemt zemi, atsavināt to no īpašnieka, piešķirot valstij - ir kompensācijas jautājums. Un tagad, kad mēs esam nobalsojuši, ka šie ir īpaši sastādāmi saraksti, kas apstiprināmi ar likumu, un ka ir nosakāma šī atsavināšanas kārtība, es gribu pateikt deputātiem, ka tagad mums ir tā īstā izšķiršanās reize, kādā veidā visi šie objekti tiks atsavināti. Īstenībā frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums pilnīgi atbilst tālākajam priekšlikumam, kuru iesniegusi Pašvaldības komisija. Tie abi pēc sava satura ir vienādi. "Tçvzemei un brīvībai" piedāvā likumā par piespiedu atsavināšanas noteikto kārtību - norēķināties ar īpašniekiem par zemi, un Pašvaldības komisija pasaka skaidri tā, kā ir jau ierakstīts šajā likumā par piespiedu atsavināšanu - tātad vai nu ar zemes kompensāciju citā vietā, vai naudā. Ja mēs nenobalsojam ne par vienu no šiem priekšlikumiem, tādā gadījumā visi šie objekti, kurus mēs esam iekļāvuši tādā īpašā sarakstā un nupat nobalsojuši, es prognozēju, ka tie tiks atsavināti tikai un vienīgi par sertifikātiem. Tikai un vienīgi. Bet vai tas ir pareizākais ceļš? Jo mēs vēl neesam pateikuši skaidru šo kompensācijas kārtību, un vakar skaidrojumā par kompensāciju vairākums nobalsoja, ka šī kompensācija jāsedz vai nu valstij, vai pašvaldībām. Tātad, ja pašvaldībai būs skola, tad tai būs jāsedz arī šie izdevumi par skolu. Un tāpēc es ierosinu balsot par abiem priekšlikumiem pēc kārtas. Un ir vienalga, kurš no tiem izies cauri, - vai "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums vai Pašvaldības komisijas priekšlikums. Tie abi paredz skaidru valodu - norēķināties ar īpašnieku godīgi vai nu ar zemi, vai naudā.

Vēl es kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja gribu paskaidrot, ka, manuprāt, gandrīz nevienam cilvēkam nav piešķirta pilsētas teritorijā līdzvērtīga zeme, jo nav šīs zemes. Nav teritorijas plānojuma un nav izanalizēts, kuru gabalu nu var atdot, kuru gabalu pieprasīs valsts vai pašvaldība, bet cilvēkam - fiziskajai personai - ar zemi netiek kompensēts, jo nav, ko kompensēt.

Tātad, lūdzu, atbalstīt abus šos priekšlikumus!

Priekšsēdētājs. Deputāts Grots - Kristīgo demokrātu frakcija. Pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

A.Grots (KDS).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribu šodien īpaši piekrist Seiles kundzei. Es saprotu, cilvēki teiks, ka Latvijas valstij un pašvaldībām nav naudas, lai šādus atsavinātos zemes gabalus paņemtu valsts vajadzībām, lai par tiem kārtīgi kompensētu. Bet mēs nupat vakar arī dzirdējām, ka Latvijas valstij būs pieejami lieli zemes gabali, uz kuriem nav neviens pieteicies, kuriem nebūs saimnieku un kuri pāries valsts īpašumā. Un tātad būs iespējams kompensēt vienu atņemtu zemes gabalu vismaz ar kādu citu zemes gabalu kaut vai kur citur. Un tāpēc es uzskatu, ka šoreiz, kā Seiles kundze teica, ir jāatbalsta šis priekšlikums, jo, ja naudas nebūs, tad ir jāatrod zeme, jo likumam ir jābūt. Es uzskatu tā, ka ir jāatdod bijušajiem īpašniekiem, bet izņēmuma gadījumos var neatdot, nevis otrādi, ka neatdosim un tad varbūt kādā izņēmuma gadījumā atdosim. Paldies.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es gribētu pamatot, kādēļ es iesniedzu šādu priekšlikumu, ka zeme, kura tiek paturēta valsts vajadzībām, tiek kompensēta, vai nu piešķirot līdzvērtīgu zemes gabalu, vai arī piešķirot atbilstošu naudas summu. Tādēļ, kolēģi, ka, manuprāt, šāds ierosinājums ir taisnīgs, jo pirms divām nedēļām, pieņemot otrajā lasījumā likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"", mēs nobalsojām par jaunu 14.l.1. pantu un noteicām, ka nauda kā kompensācija tiks izsniegta par to mantu, kura 40.gados tika apvienota lauksaimniecības uzņēmumos, uz kuru bāzes tika izveidotas izmēģinājumu un selekcijas stacijas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs esam jau pieņēmuši lēmumu par naudas kompensācijas izmaksu par daudz nevērtīgāku mantu - par lauksaimniecības inventāru, par mājlopiem, kuru vērtību šobrīd mēs kompensējam naudā. Manuprāt, zeme ir daudz vērtīgāka manta nekā kustamais īpašums, nekā lauksaimniecības inventārs, un tādejādi, godātie kolēģi, es uzskatu, ka zeme tajos gadījumos, kad tā tiek paturēta valsts vajadzībām, - tikai šajos gadījumos! - ir jākompensē ar naudu. Pretējā gadījumā mūsu likumi, godātie kolēģi, nebūs taisnīgi, jo mēs nepamatoti vienu bijušo īpašnieku kategoriju, kura varbūt daudz mazāk ir pelnījusi, lai saņemtu naudu, stādām pāri citām bijušo īpašnieku kategorijām, kuras daudz vairāk ir pelnījušas, lai saņemtu šo kompensāciju naudā. Ja mēs, kolēģi, nepieņemsim šo vienu vai otru priekšlikumu, tad vēlētāji mums pamatoti pārmetīs, kādēļ mūsu likumi nav taisnīgi, kā viņi to ļoti bieži dara arī šobrīd. Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinātu balsot par šo priekšlikumu.

Un galvenais mans iemesls, kādēļ es šo iesniedzu. Tādēļ, kolēģi, ka mēs jau otrajā lasījumā esam pieņēmuši konceptuālo balsojumu likumā "Par privatizācijas sertifikātiem".

Sēdi turpina vadīt

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Anatolijam Gorbunovam - "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Godātie deputāti! Gan Tautsaimniecības komisijā, gan frakcijā, gan šeit, zālē, es esmu vairākkārt pasvītrojis, tāpat kā deputāte Anna Seile, ka īpašumu sakārtošanas jautājumos pati galvenā problēma šodien ir kompensācija. Kādā veidā tiks kompensēti īpašumi? Ja šis jautājums līdz galam netiek atrisināts, tad es personīgi, atskatoties uz to kļūdu praksi, kuras ir bijušas zemes reformā un tagad ir pilsētas zemes reformā, vienkārši intuitīvi pretojos tam, lai vispār balsotu par tādu likumu, kurš līdz skaidrībai ir tāls. Par šo likumu tiek sacīts, ka līdz ar to tiek sakārtotas zemes īpašuma tiesības. Ja kompensācijas jautājums netiek sakārtots, tad šis likums zemes īpašuma tiesības nesakārto.

Es saprotu, ka galvenā problēma ir nauda. Ja būtu nauda, tad likumā visās vietās, kur ir minēta kompensācija, ierakstītu, ka tiek kompensēts naudā. Un nekādu problēmu nebūtu. To mēs visi saprotam. Naudas nav, un valdība visādi, protams, pretojas tam, lai likumā būtu ierakstīta kompensācija naudā. Valdību var saprast, jo acīmredzot valdība domā strādāt arī nākamgad. Ja valdība nedomātu nākamgad strādāt un nodotu varu opozīcijai, tad, protams, valdībai vajadzētu balsot tagad par to, lai visās vietās ieliktu naudu. Ieliktu naudu kā kompensāciju, un tad likums būtu akadēmisks un gan pozīcija, gan opozīcija būtu ļoti apmierinātas. Bet tas, kā mēs saprotam, nebūtu tuvu realitātei.

Es saprotu, ka ir jāiet šis grūtais, ērkšķainais kompensācijas ceļš: kompensācija gan naudā, gan vērtspapīros. Par vērtspapīriem pēdējā laikā runā finansu ministrs Uldis Osis. Viņš bieži vairs nesaka - "sertifikāti". Viņš saka - "vçrtspapīri". Acīmredzot tā tas būs. Bet šajā sakarībā rodas ļoti konkrēts jautājums. Par naudu ir skaidrs. Tātad nauda budžetā ir iedota selekcijas stacijām. Zemēm. Es domāju, ka tas ir ļoti labs lēmums no visiem aspektiem - gan no morāles, gan no īpašuma, gan no lauksaimniecības attīstības viedokļa. Jo es nevaru iedomāties - it sevišķi tagad - ka mums nav tāda lauksaimniecības pamata kā šīs selekcijas stacijas (es runāju par to saturu, formu un par darbības virzieniem), bet katrā ziņā tām tādām ir jābūt, ja mēs esam par laukiem.

Deputāts Lagzdiņš par atsavināto mantu teica, ka ir vērtīgākas lietas, par kurām varētu runāt. Es viņam piekristu, bet tās summas nav lielas un tas nav principa jautājums šodien.

Bet principa jautājums šodien ir tāds, ka naudu ne pozīcija, ne opozīcija kompensācijā nevarēs piešķirt visos tajos gadījumos, kad vajadzēs kompensēt. Un tāpēc es personīgi vēlreiz griezos pie saviem kolēģiem frakcijā. Valdībai mēs lūdzam jau trešo mēnesi paskaidrojumu, lai būtu mums pilnīga skaidrība par to, ko var darīt ar sertifikātiem. Ko par tiem var pirkt? Ko par tiem var iegādāties vai kur tos var noguldīt? Ar vienu vārdu sakot, - kā tie sāks darboties kā īpašuma kompensācija? Līdz šim valdība šādu informāciju nav sniegusi. Un ja valdība arī šodien nesniedz skaidru atbildi, tad es personīgi, ņemot vērā kļūdas, kuras ir pieļāvusi Augstākā padome (un man bija tas gods balsot par šiem likumiem), par šo likumu nebalsošu.

Priekšsēdētājs. Vārds Andrim Rozentālam - Latvijas Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti un klātesošie! Arī man, stāvot šinī tribīnē, jāpasaka savas domas par zemes kompensācijas jautājumiem. Cienītie kolēģi, es negribu diskutēt par to, kas ir vērtīgāks - zemnieks vai zeme, jo tā ir galīga diskusija par dažiem 10 000 latu, kas jāsamaksā par atsavināto mantu tajās saimniecībās, kurās, izveidojot zinātniskās pētniecības mācību saimniecības, gluži vienkārši nevarēja atdot atpakaļ reālā izteiksmē to mantu, kas tika apvienota 1949.gadā, un par to tiek samaksāta nauda, un šī summa ir ļoti neliela salīdzinājumā ar valsts budžetu un visu pārējo.

Bet es gribu runāt par citu lietu. Cienītie deputāti, šobrīd mēs balsojam par to, ka pilsētā zeme tiek kompensēta uzreiz naudā, turpretim lauku cilvēkiem, kuri ar savām rokām ir uzplēsuši līdumus vai par savām asinīm atbrīvošanas karā saņēmuši zemi, mēs esam nobalsojuši atdot sertifikātus. Man, kā zemniekam un pārstāvim no laukiem, un arī jums tūlīt, Lieldienu brīvdienās atgriežoties laukos, būs jāskatās acīs saviem vēlētājiem. Ko viņi domās? Pilsētā, protams, ir tādi paši ļaudis un tautieši, bet viņi gan nav līduši līdumus un ar saviem sviedriem un asinīm šo zemi šeit neizcīnīja. Laucinieki, lauku ļaudis (pamatā lielākā daļa mūsu senču) ir tieši tādā veidā ieguvuši zemi, un šobrīd ir nobalsots par to, ka viņi saņems sertifikātus. Ja mēs pilsētā kompensējam zemi uzreiz skaidrā naudā, tad es organizēšu deputātu pieprasījumu - izdarīt labojumu arī likumā par zemes reformu lauku apvidos.

Priekšsēdētājs. Vārds Skultem - privatizācijas valsts ministram.

D.Skulte (privatizācijas valsts ministrs).

Godājamo Prezidij, godājamie deputāti! Es gribu sniegt informāciju par to, kāds darbs ir paveikts valdībā, lai mēs jau vistuvākajā laikā varētu iesniegt tos likumprojektus, kas tiek ļoti gaidīti šeit, Saeimā, un kas normalizētu šo situāciju, kāda ir šajā diskusijā "par" un "pret" privatizācijas sertifikātiem. Laikam jāatzīst ir viens: ka pirms diviem gadiem šajā pašā zālē, diskutējot Augstākajā padomē, notika šī izšķiršanās - vai būs tikai kompensācijas sertifikāti vai šo sertifikātu ideju mēs paplašināsim. Uzvarēja viedoklis, ka sertifikātu ideja tiek paplašināta, un līdz ar to pašreiz valdība strādā pie šiem jautājumiem, lai sakārtotu sertifikātu izmantošanas jautājumus. Kas ir izdarīts un kur jau sertifikāti var tikt izmantoti? Tātad tā ir norēķināšanās ar sertifikātiem par zemes izpirkšanu laukos. Šis process ir sācies, varbūt tas nav tik straujš, bet tas ar katru dienu uzņem apgriezienus. Tātad 25 procenti no jau privatizētajiem lielajiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem un arī no mazajiem pašvaldību uzņēmumiem, kā to nosaka likums, un šis princips ir saglabāts arī turpmāk: ne mazāk kā 25 procenti privatizējamo objektu. Tātad samaksa par šo objektu privatizāciju arī tiek veikta privatizācijas sertifikātos. Šis mehānisms ir iestrādāts visos šajos likumos, un norēķināšanās tātad būs tikai sertifikātos par šo daļu, kas ir privatizēta par sertifikātiem.

Valdība ir sagatavojusi un pēc brīvdienām iesniegs likumprojektu par dzīvokļu privatizāciju, kurā dzīvokļu privatizācija ir paredzēta tikai un vienīgi par privatizācijas sertifikātiem, tātad tas ļaus noņemt šo spriedzi, kas saistīta ar privatizācijas sertifikātiem.

Un vēl viens aspekts. Es katrā ziņā negribu atbalstīt tādu pieeju, ka mēs rīkotos dažādi pilsētā un laukos, un atbalstu Rozentāla kungu, ka šī pieeja ir jārisina vienoti. Mēs nedrīkstam radīt dažādas sociālas grupas pēc dažādām pazīmēm un dažādā veidā risināt šos kompensācijas jautājumus, jo tas var radīt tikai un vienīgi spriedzi. Tātad es varu Saeimai ziņot, ka šie projekti, kas ir saistīti ar sertifikātu izmantošanu, - tie pamatā ir divi projekti, tas ir, par šiem kopieguldījuma fondiem un par dzīvokļu privatizāciju. Tie pēc brīvdienām tiks iesniegti Saeimā, un šis jautājums varēs turpināt risināties jau pozitīvā virzienā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Uldis Osis - finansu ministrs.

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es gribu nedaudz oponēt Gorbunova kungam attiecībā uz to, ka viņš sacīja, ka valdība acīmredzot gatavojas strādāt arī nākamgad un tādēļ domā, kā racionālāk izmantot tās rīcībā esošos līdzekļus un tātad nepieturēties tikai pie naudas kā kompensēšanas veida. Faktiski tas ir saistīts ne tik daudz ar valdības plāniem attiecībā uz nākamo gadu, cik ar izpratni par to, kāda situācija radīsies, ja tiešām naudas kompensācijai nebūs. Tas nozīmē, ka tā nebūs tikai šīs valdības problēma, bet arī Saeimas problēma, jo arī Saeimai - mums, kā deputātiem, - līdz ar valdību vajadzēs risināt jautājumu, kur ņemt līdzekļus šīm kompensācijām, ja mēs nolemsim, ka tām ir jābūt izmaksātām tikai naudā.

Vakar mēs jau nobalsojām par terminu "kompensācija", proti, ka tā var tikt piešķirta naudā vai vērtspapīros. Manuprāt, mēs rīkojāmies konsekventi attiecībā uz šo balsojumu, un šādu konsekvenci vajadzētu turpināt ieturēt arī tagad.

Tātad jautājums ir - naudas un vērtspapīru attiecības. Atcerēsimies pavisam neseno pagātni, kad mēs sākām Krievijas jeb, pareizāk sakot, PSRS naudu - PSRS rubļus - mainīt pret Latvijas nacionālo valūtu, sākumā - Latvijas valsts rubļiem! Es piedalījos sertifikātu problēmas apspriešanā pašā šīs idejas sākotnējā stadijā. Un, ja jūs atminaties tos laikus, tad atcerēsities, kādēļ vispār parādījās ideja par sertifikātiem kā tāda. Tas notika tādēļ, ka toreiz neviens vispār neticēja, ka Latvijā varētu pastāvēt un funkcionēt reāla Latvijas nacionālā valūta, nacionālā nauda, toreiz - Latvijas valsts rubļi. Tādēļ arī parādījās sertifikāti; vismaz šis apstāklis bija viens no galvenajiem šīs idejas komponentiem. Tagad, kā mēs varam konstatēt, zināmā mērā lomas ir mainījušās. Nauda Latvijā ir nostiprinājusies ļoti īsā laika posmā, un tagad mēs jau runājam par to, ka visas kompensācijas ir jāveic tikai naudā un ka vērtspapīri (šinī gadījumā - sertifikāti) ir kaut kas otršķirīgs, mazsvarīgs, un mēs vienkārši neticam, ka tie varētu tikt izmantoti kā reāls - kaut cik reāls -maksāšanas vai norēķinu līdzeklis.

Es gribu būt tik drosmīgs un apgalvot, ka tikpat ātri, kā izmainījās, lūk, šī situācija ar naudu, ir izmainījusies arī situācija ar vērtspapīriem un sertifikātiem, par ko Skultes kungs pirms manis jau minēja. Vērtspapīri nepavisam nav mazvērtīgāks norēķinu līdzeklis jeb aktīvs, kā saka finansisti, nekā nauda. Un tieši tādēļ valdība piedāvā kompensēt naudā vai vērtspapīros, jo, paredzot šīs alternatīvas, rodas iespēja brīvāk manevrēt. Jo iedomājieties, kas notiks tad, ja tiešām mums naudas kompensācijām nebūs! Tad saskaņā ar likumu, ja mēs pieņemsim, lūk, šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" piedāvāto variantu, mums nebūs alternatīvas, un mēs nonāksim situācijā, ka mēs nezināsim, ko darīt, risinājuma problēmai nebūs. Ja mēs pieņemsim alternatīvu: kompensēt naudā vai vērtspapīros, - mums šī alternatīva būs; varbūt mēs varēsim kaut ko precizēt gan Saeimā, gan Ministru kabineta līmenī, bet mums tad būs daudz plašākas rīcības iespējas.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu balsot tomēr pret frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu attiecībā uz šo apspriežamā panta punktu un pieņemt tomēr koncepciju, ka var kompensēt naudā vai vērtspapīros. Pateicos par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es tomēr šoreiz gribu atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu un gribu pateikt visiem skaidri un gaiši: nemānīsim sevi ar šiem sertifikātiem! Mēs frakcijā visu laiku skatāmies, kas ar tiem notiek. Mums te piedāvā trīs likumus - par privatizācijas sertifikātiem, par valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizāciju un par pensiju fondiem. Ar to visi sertifikāti tiks izsmelti. Mums saka, ka šie sertifikāti ir miljardiem latu vērtībā. Es jums gribu minēt tikai vienu ļoti elementāru piemēru. Sākumā šī ideja bija tāda, ka arī sertifikātus daļēji varētu iemaksāt pensiju fondā, lai cilvēki reāli saņemtu kaut kādu summu klāt pie savām pensijām. Teiksim, ja ir 5 lati mēnesī, tas ir 60 lati gadā un tas nozīmē, ka uz 650 tūkstošiem pensionāru vajag apmēram 40 miljonus latu gadā. Un, ja pieņemam, ka atdos rentablākos uzņēmumus (nevis, kā šeit muļķo, ka par sertifikātiem vecas iekārtas atdos, ka par sertifikātiem atdos, teiksim, kaut kādus gaļas pārstrādes uzņēmumus), - ja pieņemam, ka atdos tādus uzņēmumus kā "Ventspils nafta", "Latvijas gāze", "Latvenergo", un esam godīgi un pasakām, ka mēs 10 procentus sertifikātu atdosim pensiju fondam, tad viņu peļņai būtu jābūt 400 miljoni latu, bet viņiem šī peļņa nav 400 miljoni, viņi nevar šos uzkrājumus radīt. Tas viss ir galīgs blefs! Ja šie sertifikāti būtu atbilstoši par 500 miljoniem izlaisti, tad mēs varētu ļaudis muļķot un stāstīt, ka tie ir miljardiem latu vērtībā, bet nav taču šīs skaidrās naudas aprites. Tie cilvēki neko par tiem nedabūs! Un tāpēc, kā šeit pilnīgi pareizi pateica Gorbunova kungs, vajadzēja vispirms precīzi pieņemt šos likumus par privatizācijas sertifikātiem, par pašvaldību dzīvokļu privatizāciju, par pensiju fondiem, par kopējo ieguldījumu sabiedrībā. Vajadzēja izstrādāt precīzu īpašumu sarakstu un zemes īpašumu sarakstu, dārgā valdība, par šiem 5 miljardiem vai cik tur miljardiem latu, ko tad varēs par šiem sertifikātiem saņemt. Mums taču nav vairāk par 500 miljoniem, tas ir maksimums, ja mēs desmito daļu varam nodrošināt. Vajag pateikt godīgi: mēs dabūjām šos sertifikātus kā dāvanu no Tautas frontes, iepakotus kopā ar Latvijas neatkarību, un tagad, mīļie, gudrosim, kā izkulties ārā no visām šīm nepatikšanām! Bet nevajag šeit nākt un stāstīt, ka mēs par 5 vai cik tur miljardiem latu par sertifikātiem kaut ko kompensēsim. Cilvēki sēž laukos un tic tam visam, ko jūs stāstāt, un gaida, kad viņi par šiem sertifikātiem kaut ko dabūs. Viņi taču neko nedabūs!

Un tāpēc mans priekšlikums bija - nedalīt pa kreisi un pa labi valsts īpašumus, lai pēc tam nevajadzētu lauzīt galvu, kā tad atkal visiem kaut ko kompensēt, bet paņemt un vienkārši Civillikumā izlasīt. Tur ir viens pants, kā šīs lietas atrisina. Tāpēc šinī gadījumā es ierosinu balsot par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es pilnīgi pievienojos kolēģa ministra Oša kunga teiktajam, ka mums nav naudas, lai izmaksātu kompensāciju naudā. Bet tieši tādēļ, ka mums naudas nav un ka valsts ir nabaga, mums ir jābūt ļoti taisnīgiem. (Starpsauciens no zāles: "Pret ko taisnīgiem?") Un mēs nevaram dot vieniem naudu par valsts vajadzībām paturēto kustamo īpašumu, bet otriem dot nevērtīgus sertifikātus par zemi, kas visā pasaulē tiek uzskatīta un patiesībā ir visvērtīgākā manta. Un tādēļ, kolēģi, es arī iesniedzu priekšlikumu par šo kompensācijas izmaksu naudā. Ja gadījumā šis priekšlikums netiks pieņemts, tad es iesniegšu priekšlikumu - svītrot no likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 14.l. prim pantu, kas paredz, uzliek par pienākumu valdībai izmaksāt kompensāciju par sākotnēji apvienoto mantu specializētajos lauksaimniecības uzņēmumos. Ja gadījumā šo priekšlikumu Saeima nepieņems, izskatot šo likumu trešajā lasījumā, tad katrā ziņā es iesniegšu otru priekšlikumu - izmaksāt kompensāciju gan par pilsētu zemi, gan par lauku zemi, kura tiek paturēta valsts vajadzībām. Un tad mēs vienas minūtes laikā paskatīsimies, vai būsim taisnīgi vai mēs nebūsim taisnīgi. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Deputāts Jonītis - lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Es arī aicinu deputātus pirms balsojuma vienkārši atcerēties, ka likumā skaidrojamajos terminos mēs iebalsojām jau kompensācijas, skaidrojumā bija teikts, ka kompensācija ir paredzama vai nu naudā, vai vērtspapīros, un šajā gadījumā šī nauda netiek izslēgta, kā tas tiek komentēts no dažu deputātu puses. Te ir šī alternatīva, un šo alternatīvu atkarībā no mūsu valūtas stipruma, no bankas iespējām vai no mūsu budžeta iespējām var atrisināt tikai Ministru kabinets, jo neviena cita izmaksātājorganizācija Latvijā tik un tā nepastāv. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis. Es mēģināšu ļoti īsi. Problēma ir ļoti vienkārša - naudai šodien ir kaut kāda vērtība, bet vērtspapīriem ir tikai papīra vērtība. (Starpsauciens no zāles: "Naudai arī nebūs, ja pieņemsim šo likumu!")

Priekšsēdētājs. Ludmila Kuprijanova - "Saskaņa Latvijai".

L.Kuprijanova (SL).

Cienītie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija nekad nav jaukusies, teiksim, tādos jautājumos, kas nav mūsu kompetencē, bet es gribētu piekrist i Gorbunova kungam, i Kiršteina kungam, jo par nožēlu mēs nezinām, kas notiks ar sertifikātiem. Un es domāju, ka tā vispār ir mērķtiecīga mūsu maldināšana, jo, teiksim, pēc kārtējās koncepcijas, kas top par pensiju fondiem, sertifikātu ieguldījums būs obligāts, jo tas būs noteikums, lai saņemtu šo pensiju. Un, kad tā nesīs peļņu - nav zināms, cik cilvēki, ieguldot sertifikātus, vispār varēs nopirkt sev lieku apelsīnu. Tādā gadījumā es uzskatu, ka visiem tiem īpašniekiem, īpaši tiem, kuri ir pensijas vecumā - te es piekristu Rozentālam, ka arī laukos lai maina to jautājumu -, lai viņi dabū to naudu, jo citādi mēs pāriesim uz to, ka mēs piespiedīsim tos cilvēkus tikai ieguldīt sertifikātus, nesaņemot neko, un tie daudzie būs vecie cilvēki. Tā ir mānīšanās. Tad lai patiešām atliek šo jautājumu un uzrāda, kā strādās tie sertifikāti.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide - lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienītais priekšsēdētāj, cienītie deputāti! Man arvien vairāk šķiet, ka šis likums, kas ir par grozījumiem zemes reformā un kas faktiski pretendē uz zemes īpašuma sakārtošanu, vairāk būtu nosaucams pēc sava satura, kā mēs šeit apspriežam, par otrreizējās zemes nacionalizācijas likumu bijušajiem īpašniekiem. Jo mēs viscaur runājam par to, ka mēs kā valsts gribam paņemt zemi, pie tam vērtīgu zemi, ostām, dabas aizsargājamiem objektiem, un tajā pašā laikā diezgan skaidri pasakām (kā Oša kungs tikko teica), ka maksāt mums par to nav ar ko. Nu tad arī nosauksim, ka mēs to nacionalizējam. Pašlaik gaisā virmo un grib oficializēties jauna tēze, ko izsaka Finansu ministrija, proti, ka veidojas divi vērtspapīru līmeņi: viens - vērtspapīru līmenis, kas līdz šim saucās par sertifikātiem un ko, kā es saprotu, Finansu ministrija sāks saukt par bezvērtspapīriem un kas tiks nodoti tautai, un būs otrs vērtspapīrs, ko pagaidām Oša kungs, kā es saprotu, nosauca par vērtspapīru un, kā viņš teica, tas varētu būt pielīdzināts naudai. Es domāju, Oša kungs, ka tikpat labi, kā jūs šodien norakstāt vērtspapīru sertifikātus, tikpat viegli jūs norakstīsit tos vērtspapīrus, kurus jūs šodien saucat par vērtspapīriem. Tad, kad sāks devalvēties Latvijas lats, tad, kad tas sāks pielīdzināties dolāram, jūs noplātīsit rokas un pateiksit: redziet, mēs jau nevaldām pār Latvijas lata kursu, vērtspapīri kritušies kā vērtība. Ja jūs sakāt, ka nauda un vērtspapīrs, kā jūs tikko teicāt, ir viens un tas pats, tad nevajag kautrēties arī šodien pieņemt lēmumu par samaksu naudā jeb vērtspapīrā, kas ir ekvivalents naudai un ko garantē valsts ar saviem līdzekļiem kā tādiem. Tāpēc es domāju, ka patiešām šos punktus nevajadzētu pieņemt līdz galam, bet dabūt no valdības skaidru atbildi, kas ir sertifikāts, kas tas būs vai kas tas vairs nebūs, par to, kas ir vērtspapīrs, cik vērta ir vērtspapīra nozīme un kam tauta var ticēt. Varbūt tāpat kā sertifikātam nevarēs ticēt arī vērtspapīram. Lūk, ir jādabū pirkšanas maksas noteikumi no valdības, un tad mēs uzzināsim, par ko mēs atpērkam ostas, par ko mēs atpērkam šos īpašumus no tā īpašuma, citādi es to viennozīmīgi nosaukšu par otrreizējo nacionalizāciju. Un es gribu teikt, ka valdība šodien ļoti maz nodarbojas ar denacionalizācijas jautājumiem, ļoti ļoti maza uzmanība ir denacionalizācijas jautājumiem. Tā viscaur šodien nodarbojas ar nacionalizācijas jautājumiem. Un, ja lata kurss ir stiprs, kā jūs, Oša kungs, teicāt, ka Latvijā arvien vairāk nāk lati un nostiprinās, tad es gribu uzsvērt, ka tie lati ir gan, tikai to latu nav tautai, kurai jūs atņemat pašlaik arī to zemi, tai tautas daļai ir 15 lati, 12 lati uz cilvēku, un viņi par šiem latiem nevar ne zemi sakopt, ne dabūt. Un jūs atņemat viņiem vienīgo cerību. Es esmu par to, ka vajag apstādināt šos te punktus, līdz mēs saņemam no valdības galīgo lēmumu, likumprojektu par sertifikātiem un par vērtspapīriem, ar kuriem mēs šo īpašumu atpirksim, ja mēs to patiešām noņemsim īpašniekiem. Arī es balsoju par Izglītības komisijas priekšlikumu, ka vajag valstij dot šos objektus, bet mums arī jāpasaka, par kādu naudu mēs to atpērkam no cilvēkiem. Paldies. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Deputāts Kaža. Es atvainojos, deputāt Kaža, bet tagad tiešām kārta ir Andrejam Panteļējevam. Tā ir mana vaina. Pēc tam - jūs.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es arī centīšos būt tikpat īss kā Saulīša kungs. Saulīša kungs teica, ka šodien nauda ir stabila, bet vērtspapīri nav nekas. (Starpsauciens no zāles: "Pagaidām!") Jā, un tieši tā! Pagaidām un pašlaik Saulīša kungs piedāvā nobalsot par situāciju, ka mēs atgriezīsimies pagātnē, kad arī nauda nebūs nekas. Un tad jūs tieši to aicināt nobalsot. Jūs aicināt balsot par priekšlikumu, kura rezultātā arī nauda nebūs nekas. Jūs labi zināt, ka jūs nobalsojat par to priekšlikumu, un jūs būsit spiesti drukāt naudu un pārvērst to par makulatūru. Tā rezultātā mēs atgriezīsimies pagātnē. Un šī runa par vērtspapīriem man atgādina šeit Saulīša kunga runu. Es atvainojos, tā atgādina tāpat Dīmaņa kunga runu, kurš te Augstākajā padomē bija un teica: "Latvijas rubļi nav nekas, Latvijas nauda nebūs nekas. Galvenais ir padomju rubļi, stabili, un vajag ar tiem darboties." Tagad jūs runājat par vērtspapīriem. Normāla ekonomika, kas mums nākotnē būs un kas mums kopā ir jāveido, ir tāda, ka gan nauda, gan vērtspapīri ir kaut kas. Jūs piedāvājat mums atgriezties pagātnē, Saulīša kungs.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kaža - lūdzu!

E.Kaža (SL).

Cienītais Prezident! Cienītais Prezidij, cienītie deputāti! Es atvainojos, bet es gribu parunāt par to, kādas mums šodien, ja ņem pamatā, valstī ir problēmas. Mums vajag sakārtot visas zemes reformu un šodien vajag izkļūt no tās krīzes, kurā mēs tagad esam. Un,ja runājam par šo pašu jautājumu - tad ko mēs gribam panākt? Ja mēs patiešām pieņemsim tādu lēmumu, ka mums vajag šodien steidzīgi meklēt naudu, lai samaksātu cilvēkam tikai par to, ka padomju laikos šī zeme bija paņemta un tagad tur ir ceļi vai ir kaut kāds teātris, vai ir skola, un ja šodien mēs tikai meklēsim šo naudu, lai viņam to samaksātu... Bet es redzu, ka mums šodien ir daudz vairāk problēmu. Mums šodien ir problēmas, kā samaksāt pensijas un visu pārējo. Un šodien galvenā problēma, kuru es redzu, tā ir realitāte. Mēs varam maksāt šodien par tām telpām vai par tām mājām, kuras valsts grib paņemt sev, tāpēc ka šodien tur ir bērnudārzi vai kas cits. Mēs meklēsim, bet tādas naudas šodien nav. Tāpat mēs sāksim šodien meklēt naudu priekš zemes, bet tādas naudas arī nav. Mēs neesam tik bagāta valsts, un šeit es runāju tikai par realitāti. Jā, es piekrītu, ka pēc pieciem gadiem patiešām Latvijai būs daudz naudas un mēs varēsim patiešām kompensēt cilvēkiem ar to naudu, ja mēs kārtīgi strādāsim šeit. Bet šodien vajag strādāt un šodien vajag šo visu naudu sūtīt uz ekonomiku. Atvainojiet, mūsu rūpniecība nestrādā tāpēc, ka tur nav apgrozījuma līdzekļu. Bet šodien visu naudu, kuru mēs savāksim no nodokļiem, mēs sūtīsim, lai kompensētu tās zemes problēmas. Nu, atvainojiet, tad mēs nestrādāsim šeit, mēs dalīsim - vispirms paņemsim no sevis, pēc tam atdosim pārējiem, arī sevi. Un nekā nebūs, neviens nestrādās. Un šeit, es domāju, vajag... Jā, patiešām, varbūt tā nav taisnība, bet pieņemt tādu lēmumu, ka atdot tikai sertifikātos kompensācijai, vai patiešām pateikt to, ka vajag atlikt šos maksājumus uz kaut kādiem trim, četriem, pieciem gadiem un pēc tam skatīt šo jautājumu, ja būs iespējams samaksāt naudā... Bet ja nebūs? Tad, atvainojiet, nu tad mūsu valstij nebūs naudas, ja mēs gribam nogremdēt savu valsti, savu ekonomiku, tad mēs to izdarīsim. Un, ja šodien mums pamatā ir tāda ideja, tad labprāt vajag balsot par šo priekšlikumu, bet es šodien aicināšu jūs balsot par to, ka vajag domāt patiešām par mūsu valsti. Tāpēc, ka šodien mēs slikti strādājam. Un, ja mēs tālāk kompensēsim visiem pārējiem, tad naudas nebūs. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vilnis Bresis - "Saskaņa Latvijai". Jānis Lucāns un pēc tam - Saulītis.

V.E.Bresis (SL).

Godātie kolēģi! Es vakar pieņēmu tādu lēmumu, ka es šajā otrreizējā nacionalizācijā negribu piedalīties, bet šodien tomēr mana sirdsapziņa nebija mierīga, un es vēlreiz gribu izteikt savu viedokli. Es absolūti noraidu tos cilvēkus, kuri atzīst, ka valstij nav naudas, ar ko kompensēt īpašumu tiem cilvēkiem, kuriem tas ir atņemts. Un es absolūti nevaru balsot par to, ka mēs kompensēsim bijušiem īpašniekiem vai pašreizējiem īpašniekiem par mantu ar sertifikātiem, kuriem ir absolūtas nulles vērtība šodien. Un es, godātie kolēģi, nevaru piekrist tiem cilvēkiem, kuri aizstāv pretējo viedokli, tāpēc pamēģināšu vēlreiz to motivēt.

Mums pašreiz pieteikšanās bijušiem īpašniekiem uz zemi jau faktiski ir beigusies... Mums ir principā skaidrs, cik ir bijušo īpašnieku un mantinieku šodien laukos un pilsētās. Un man šeit ir jautājums cienījamajiem kolēģiem, kuri tik ļoti aizstāv šo sertifikāciju. Vai jūs varat pateikt, cik ir brīvas zemes Latvijā šodien? (Starpsauciens no zāles: "Nevaram!") Jūs to varat, kolēģi, pateikt? Es domāju, ka neviens šodien pat nav centies to pateikt, cik ir brīvas zemes pilsētās un cik ir brīvas zemes laukos. Un es baidos, ka te ir pavisam cita lieta, ka, lūk, šī brīvā zeme, teiksim, tiks piedāvāta kaut kam citam kaut kādiem citiem mērķiem, un bijušais īpašnieks nedabūs kompensāciju par zemes vērtību ar zemes gabalu, bet viņš saņems šos smiekla papīriņus, kā kādreiz aborigēni saņem zelta vietā spogulīšus. Apmēram to mēs šodien piedāvājam saviem pilsoņiem. Es domāju, ka tā ir absolūti netīra spēle, godātie kolēģi! Un mums ir jākompensē bijušajam īpašniekam tikai reālā zemes vērtībā vai reālā naudā. Cita ceļa gluži vienkārši mums nav.

Es gribētu pajautāt: ko nozīmē reāli pretī iedot attiecīgu zemes gabalu? Godātie kolēģi, mums zemes reformas likumā zemes vērtība jau bija sen jānosaka. Pasakiet, lūdzu, vai šodien pilsētās ir zemes vērtība noteikta vai nav? Mēs atkal kārtējo reizi savā likumā cenšamies pieņemt un uzdot kādam izstrādāt metodiku. Vai tad mēs nepaliekam smieklīgi? To jau varēja izdarīt mēneša laikā apmēram pirms diviem gadiem, ja mēs būtu gribējuši to izdarīt. Izstrādāt šo metodiku. Tātad acīmredzot nevienu neinteresē pēc būtības šī zemes reforma. Un, ja mēs ņemam kādam īpašniekam ostu nost, kura zemes vērtība varbūt ir tūkstošos latu, tad iedosim viņam attiecīgu zemes gabalu, bet ne jau, kā saka, viena kvadrātmetra vietā simtreiz lielāku gabalu citu, kur šī zeme ir mazāk vērtīga. Bet mums nav noteikta šī vērtība, mēs nevēlamies nodarboties ar to, lai mūsu pilsoņi saņemtu reāli mantu pretī tai, ko mēs gribam atņemt, un tāpēc viens otram mālējam šeit acīs šo sertifikācijas ideju. Es domāju, ka tā, ja mēs gribam būt godīgi, ir kategoriski jānoraida un jāpieņem tikai tāda formula, ka zemi mēs varam atņemt, pirmkārt, tikai ar likumu, nevis citādāk, un kompensēt un mēs varam tikai vai nu ar reālu zemi, ar reālu mantu, vai ar naudu. Ar ko citu šodien kompensēt bijušajam īpašniekam mantu gluži vienkārši mēs nedrīkstam, ja mums vēl ir kaut cik palikusi sirdsapziņa. Paldies.

Priekšsēdētājs. Jānis Lucāns - "Saskaņa Latvijai". Lūdzu!

J.Lucāns (SL).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jo ilgāk mēs debatējam par šo sertifikātu jautājumu, jo iluzorāks tas kļūst. Un tas ir likumsakarīgi. No vienas puses, mēs labāk saprotam, ko tas nozīmē, bet, no otras puses, dzīves process iet uz priekšu, un situācija mainās atbilstoši tam, kā valsts virzās savā attīstībā uz priekšu.

Ja mēs paskatāmies uz kapitāla tirgu kopumā, tad ar ko raksturīgs pašreiz ir mūsu kapitāla tirgus? Pirmkārt, ar ļoti mazu pieprasījumu pēc kapitāla un, otrkārt, ar ārkārtīgi zemām cenām par šo kapitālu. Man ir bijusi iespēja būt klāt tad, kad notiek tirgošanās ar ārzemniekiem par kapitālu, teiksim, laukos, kur par ēku, kurā var veselu fabriku izvietot, tiek piedāvāta naudā, teiksim, vērtība, ko privātīpašnieks tagad maksā par pirts uzbūvēšanu. Un uzstādīsim jautājumu: kāpēc tā? No kura laika, teiksim, kapitāls tik mazvērtīgs ir kļuvis? Tas ir viena nopietna iemesla dēļ - ka valstij ražošana ir trešās šķiras jautājums, un līdz ar to attieksme pret kapitālu ir attiecīgi tāda pati. Lūk, tas ir pamatjautājums, kas pašreiz izšķir to, kas ir vērtīgs, kas nav vērtīgs, ko pērk un ko nepērk. Un man šeit ir ļoti žēl, ka deputāti varbūt nepievērsa uzmanību tam, ko Kažas kungs teica. No dalīšanas jau nekas nerodas! No dalīšanas parasti rodas tikai nepatikšanas. Un sertifikāti ir viena no šīm dalīšanas formām, un, ja pašreiz mums tiešām ir ko dalīt par sertifikātiem un ko likt reāli pretī, tad laikam gan tie ir tie dzīvokļi, kuros cilvēki reāli dzīvo, un varbūt arī zeme, kuru viņš var reāli par to nopirkt. Un tas praktiski arī ir viss. Es esmu par to, ka šis jautājums tiešām ir no valdības puses nopietni jāizanalizē un jāpasaka, kas ir reāli iespējams un kas ir nereāls. Jo ilūziju laiks pamazām gaist, un jo dienas, jo šo ilūziju paliek mazāk. Es domāju, ka ir pēdējais laiks pienācis to darīt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis.

Mēģināšu ļoti mierīgi un pēc būtības pieskarties šim jautājumam. Jautājuma būtība ir daudz dziļāka. Jautājuma būtība ir tāda, ka mums bija pienācis viens brīdis, kad bija jālec aukstā ūdenī un tas brīdis dažādiem cilvēkiem sākās dažādi, vienam, teiksim, strādājot restorānā, tas sākās jau 1982.- 1983.gadā, taksometru šoferiem tas varbūt sākās 1976. vai 1974.gadā, kādam amatniekam vai podniekam šis brīdis nekad nebija beidzies. Un šā brīža nosaukums ir cilvēka individuālā, privātā atbildība, uzņēmība. Uzņēmība kā tāda par savu dzīvi, par savu amatu, par savu lietu. Un šī uzņēmība kā tāda ir vislielākais jebkura totalitārisma bieds. Jo kas šeit notiek? Cilvēki sāk risināt savas problēmas paši, un nav vajadzīga kaut kāda struktūra, kuras dēļ var radīt hierarhiju. Vienalga, kā to nosauc - vai nu par kādu kultu, vai par kādu valsti, un tā tālāk. Lūk, privatizācijas procesa dziļākā būtība ir tāda, ka ir jāmēģina un jādara viss, lai pēc iespējas vairāk - es neuzsveru šeit - dalīt vai nesadalīt, - bet lai pēc iespējas vairāk varētu iesaistīt cilvēkus šajā procesā, lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzņemtos atbildību par savu dzīvi. Šeit jābūt arī ļoti stiprai motivācijai, mērķim, jo brīvība bez mērķa kļūst par putna brīvību, un kā cilvēki, kas, teiksim, - krievu literatūra ir ļoti labi to pateikusi: "ïuģi obrečeni" - nolemti brīvībai, viņi ir nelaimīgi. Un tad tie cilvēki ar septiņreiz, desmitreiz lielāku spēku no brīvības metas atpakaļ pagātnē, totalitārismā, un to mēs šodien ļoti asi jūtam Krievijā, kad cilvēki vairs nesauc "demokrati", bet sauc "ìermokrati", un viņi cenšas, viņi intuitīvi jūt, ka ir jāatgriežas pagātnē - kolektīvā jeb sugas aizsardzības līmenī, ka tikai kopā... kā matroži, kā spartieši apstāsimies riņķī un atkal mēs visi kopā izglābsimies. Tā ir jauna utopija. Utopija! Saules pilsēta! Palasiet Kampanellu! Es domāju, Panteļējevs ir ļoti cienīgs šīs Saules pilsētas iedvesmotājs.

Tagad nedaudz vēstures. Nolaidīsimies uz zemes. 1986., 1987.gads. Mēs visi saprotam, ka dzīvot pa vecam vairs nevar. Ko mēs darām? Mēs nezinām, ko darīt. Maskavā vīri izdomā, ka vajag atvērt kooperatīvus pie valsts uzņēmumiem. Psihoanalītiskajā pasaulē tas saucas, ka notiek pretestības samazināšana jeb vadošos darbiniekus, kas ir materiāli ieinteresēti turēties pie vadošajiem amatiem, viņi vienkārši uzpērk, ļaujot viņiem smelt krējumu no valsts uzņēmuma. Un tādējādi (es stāstu mehānismu, kā tas viss notiek), kā mēs zinām, cilvēki, kas neieņēma augstus hierarhijas amatus, nemaz nevarēja nokļūt pārvaldījumu spicē. Un šie cilvēki sāka veidot kooperatīvus. Un, kā jūs redzat, šie cilvēki bija partijas funkcionāri, komjaunatnes funkcionāri, VDK, armijas darbinieki, un šis process sākās. Tas vienkārši bija tā, ka tā vietā, lai viņi ņemtu rokā plintes, viņus vienkārši nopirka, ļaujot viņiem nodarboties ar privāto biznesu. Un šī teorija ir ļoti piemērojama, galu galā tā ir īstenojama, kā jūs zināt, Vācija labi atpirkās no Krievijas karaspēka, samaksājot ar 1400 dolāriem no katra vācieša. Otrā vietā ir, starp citu, Kanāda vai Amerika, kas tikai 30 dolārus no cilvēka ir samaksājusi. Tātad vienkārši notika atpirkšanās. Un kas notiek tālāk? Tālāk šis privatizācijas jeb masveidīgais cilvēku iesaistījuma process, pašatbildība tiek bremzēta un tiek radīta tā saucamā elitārā sabiedrības daļa, kas nosmeļ krējumu, kas nosmeļ šā īpašuma krējumu, izveidojot savus uzņēmumus, firmas un visu pārējo.

Un tagad mēs nonākam līdz sertifikātiem. Tad, lūk, šīs daļas, ko ir nosmēluši, šā krējuma, tā labuma - šīs daļas arī trūkst, lai mēs varētu izdot ķīlas zīmes - sertifikātus. Jo - kas ir sertifikāti? Sertifikāti nav nekas cits kā valsts ķīlas zīmes, ar kurām garantē valsts īpašumu. Mēs runājam par privatizāciju Čehoslovakijā un minam to par piemēru, un priecājamies. Kāpēc tas tā notika? Un notika ļoti vienkārši. Sarēķināja, novilka robežas, pateica - 70 procentus mēs privatizēsim par sertifikātiem valsts īpašumu! Paņēma to un pretī izdeva ķīlas zīmes - sertifikātus. Izdalīja un sāka strādāt. Un sākās reāls tirgus. Šodienas situācija ir tāda, ka šeit ir jāpievienojas gan Kides kungam, gan Kiršteina kungam, ka šiem sertifikātiem trūkst "krējuma" - seguma. Tiem trūkst "krējuma" seguma, un tā lieta nav vis politiska, bet tīri materiāla lieta. Trūkst naudas. Mēs tagad skatāmies un intuitīvi redzam, pie kā tā nauda ir. Katrs daudzmaz domājošs cilvēks (man nepatīk šis vārds "taisnīgi", bet man patīk vārds "intuitīvi") jūt, ka tā nauda ir izņemta no viņa kabatas. Un man neviens neiestāstīs, ka, ja kāds jauns cilvēks manos gados ar skūtu galvu ar 300. mersedesu drāžas pa dubļainu ielu ar 80, 90 vai 100 kilometru stundā, ka šis cilvēks šo mašīnu ir godīgi nopelnījis. Tā ir tā problēma. Es atceros vienu karikatūru par Dienvidāfriku. Tur rādīja, ka stāv uz cirkus paaugstinājuma viņu baltais un melnais līderis un žirafe lec cauri. Tad, lūk, šodien ar mūsu ekonomiku ir tā, ka tā žirafe ir izlēkusi ar galvu caur to riņķi, bet tā pēcpuse tai žirafei vēl ir priekšā. Un šeit es arī pievienojos Gorbunova kungam. Tik tiešām viņš ļoti diplomātiski, delikāti uzsvēra šo problēmu, kā tālāk rīkoties ar sertifikātiem. Tik tiešām! Ir jārada formula, ir jāredz mehānisms, kā to tagad samērot ar kopējo valsts mantu, kas ir palikusi. Jo bez tā, ja mēs nespēsim iesaistīt pēc iespējas vairāk indivīdu, lai viņi uzņemas atbildību par savu dzīvi, uzņemas atbildību par savu likteni, tad tas viss pārējais ir utopija, Kampanellas "Saules pilsēta". Ja man piedāvā iet uz Saules pilsētu, es saku: atvainojiet kungi, labāk es palikšu pagātnē, nevis došos saulainajā tālē! Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu reģistrēties! Reģistrēsimies! Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku. Vārds paziņojumam Gundaram Bērziņam - Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam.

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisiju pārtraukumā lūdzu pulcēties komisijas telpās!

Priekšsēdētājs. Saeimas sekretāra Daudiša īss paziņojums.

I.Daudišs (LC).

Jūs jau daži deputāti saņēmāt vēstules, bet es vēlreiz gribēju atgādināt. Aicinu uz piecām minūtēm - uz nelielu darba sanāksmi Latvijas - Francijas parlamenta atbalsta grupu Sarkanajā zālē. Tūlīt. Pārtraukumā. Uz minūtēm piecām, ne vairāk.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs,

Māris Graudiņš,

Ruta Marjaša,

Aida Prēdele,

Jānis Vaivads...

Priekšsēdētājs. Zālē. Paldies. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, cienījamie deputāti, ieņemiet vietas! Vārds Aristidam Lambergam - LNNK! Pēc tam - Tupešu Jānis.

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Man šķiet, ka šīs debates, kas ir sākušās vakar vēlā stundā un turpinājušās vēl šā rīta agrā stundā, ir tomēr likušas mums katram pārdomāt ļoti kardinālus un nopietnus jautājumus, to, vai mēs vienreiz varam sakārtot Latvijas valsti un vai vienreiz varam sakārtot šīs attiecības. Es zinu un saprotu, ka jautājums nav viegls, tas ir grūts, un ir jārada likumi, bet likumam ir jābūt labam. Un ir tomēr jāatrisina jautājums par zemes atlīdzību īpašniekam. Līdz ar to es lieku priekšā divus priekšlikumus, es lūgtu, aicinātu un mudinātu valdību sakārtot sertifikātu jautājumu, atlīdzības jautājumu, lai vienreiz Latvijas valstī un tautā ir skaidrība šinī jautājumā. Vai to sauksim par sertifikātu vai sauksim par vērtspapīru - tas ir cits jautājums. Es domāju, ka arī šis likums nav vēl pilnīgs. Es atbalstu Kiršteina, Kides un Breša teikto un arī izsaku to pašu, ko teica deputāts Gorbunovs. Mana sirdsapziņa arī šinī brīdī neatļauj balsot par šo likumu, kamēr nav sakārtoti šie jautājumi, un tādēļ es aicinu atlikt šā likuma pieņemšanu līdz tam brīdim, kad būs sakārtotas šīs attiecības ar atlīdzinājumu, ar sertifikātiem, ar vērtspapīriem un ar visām citām pārējām normām, kas ir nepieciešamas, lai patiesi vienreiz mēs sāktu savest šo valsti kārtībā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Tupešu Jānim - Zemnieku savienība. Pēc tam - Aivars Berķis.

J.Ā.Tupesis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Esmu tādā neparastā situācijā šodien, jo es piekrītu daļēji visu teiktajam, proti, man sertifikāti un sertifikācija izliekas (un šis varbūt ir labs laiks, kad to arī teikt), tāpatās kā augšāmcelšanās pēc nāves. Tas ir tāds mīts. Es esmu mēģinājis to noskaidrot jau trīs gadus. Tagad es mēģinu noskaidrot no šeit runātā par tiem sertifikātiem, bet es neesmu tuvāk patiesībai, nekā es biju. Manuprāt, tad, kad tiks noregulētas ar likumu privātīpašuma attiecības - kas un kam pieder, kad tiks noregulētas robežas -mazās un lielās robežas un sakārtots tas, kam un kas pieder, vienalga, vai tā ir govs vai tas ir traktors, vai tas ir nams, vai tā ir zeme... Visus vienlīdzīgi uz kaut kādu likumīgu pieprasījumu pamata, vērtības pamata, tad tās lietas, par kurām mēs šeit runājam, manā skatījumā, atrisināsies pašas.

Es gribu piebilst par šo it kā atgriešanos pie kaut kādas nacionalizācijas. Jā, es atbalstu nacionalizāciju, ja tas ir Brīvdabas muzejs, ja tā ir Opera, ja tas varbūt ir Zooloģiskais dārzs. Nerunāsim tik negatīvi pret nacionalizāciju,vienalga, vai tā ir Amerika, vai tā ir Latvija, vai tā ir kāda cita zeme. Tikai nevajag samainīt lietas ar tāda veida nacionalizāciju un tādu, par kuru mēs šeit runājām.

Attiecībā uz vērtspapīriem. Ja cienījamā valdība mēģinās salīdzināt šos pašus mistiskos vai pusmistiskos sertifikātus ar vērtspapīriem, tad, es domāju, arī šiem vērtspapīriem būs tāds pats liktenis, kāds liktenis ir tagad sertifikātiem. Bet, ja šiem vērtspapīriem tiešām būs segums, ja tiem būs segums bankā vai naudā un ja īpašumam būs segums, ja tam būs vērtība un ja mēs zināsim, kam tas pieder un kam tas nepieder, ja to drīkstēs pārdot un drīkstēs pirkt, tad tās lietas atrisināsies pašas, bet līdz tam laikam arī es balsošu pret šā panta saturu, kāds tas ir, jo man ir tāpat kā deputātam Lambergam, kurš šad un tad pasaka kaut ko, kam arī es piekrītu. Es aicinātu arī viņu pašreiz noraidīt šo pantu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Aivaram Berķim - Zemnieku savienība.

A.Berķis (LZS).

Priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es šinī situācijā redzu vienu ideju un vienu izeju, kura, protams, būtu jāpārdomā sīkāk. Ir viena vienīga lieta, kur savu zemes gabalu cilvēks bez bažām varētu.... viņš varētu no šā zemes gabala atteikties, proti, ja viņš ar šo zemes gabala vērtību ieietu kā līdzīpašnieks tajā uzņēmumā, kas šajā vietā tiek dibināts. Un, ja, piemēram, tā vieta būtu osta, tad es domāju, ka šim cilvēkam tas būtu izdevīgi, ka viņš kļūst par šīs ostas līdzīpašnieku, par akciju sabiedrības dalībnieku. Tad viņš dabū kaut kādu daļu no šīs peļņas, un tas būtu taisnīgi. Tāpat tas varētu būt, teiksim, attiecībā uz lidostu teritoriju, protams, grūtāk pasacīt, kā tas ir ar... Nu, protams, viņš varētu būt līdzīpašnieks arī dzelzceļa līnijai, ja šī līnija iet pār viņa zemi. Protams, sarežģītāk būtu, ja tur ir kaut kādi tilti vai pārejas. Tomēr šis jautājums katrā ziņā ir jāapdomā, jāapdomā tas, kā to varētu darīt, bet es domāju, ka mēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumā varētu rakstīt šīs noslēguma rindas: "Viņam ir tiesības tās pašas pilsētas administratīvajās robežās saņemt līdzvērtīgu zemes gabalu vai saņemt kompensāciju naudā, vai kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumā, kura vajadzībām atsavināts attiecīgais zemes gabals." Tāds ir mans ierosinājums un acīmredzot līdz ar to arī secinājums, ka mums ir jāatliek šā te 12. panta nobalsošana un attiecīgi tomēr jāizlemj, ko mēs darīsim un kā īsti mēs šinī gadījumā rīkosimies, jo es neredzu iespēju, ka šodien par šo lietu var izdebatēt līdz galam.

Priekšsēdētājs. Andris Saulītis - par procedūru ārpus kārtas. Pēc tam - Andris Piebalgs.

A.Saulītis (neatkarīgais deputāts).

Es griežos pie Tupešu Jāņa. Tagad ir Lieldienu laiks, un es esmu brīvs cilvēks, un mana ticība ir, ka brīvam cilvēkam ir izvēle. Un es respektēju jūsu izvēli. Un tāpēc nosaukt augšāmcelšanos par mītu - tā ir ņirgāšanās par veselu grupu iedzīvotāju. Es to uztveru vienkārši kā naida kurināšanu, starpreliģisko neiecietību. Ņirgāšanos par otra cilvēka brīvas izvēles brīvu rīcību. Man tas nav mīts.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Saulīti! Ja mēs runājam par ticības un reliģijas lietām, tad arī jūs stipri grēkojat, paziņodams sēdes vadītājam, ka jūs runāsit par procedūru, lai gan runājat par citām lietām, un tā ir jūsu tiesība, bet tad tikai vajag to darīt tādā veidā, un tāpēc jūs saņemat piezīmi par šo pusi.

Lūdzu, Andris Piebalgs - "Latvijas ceļš".

A.Piebalgs (LC).

Es tomēr lūgtu deputātus nepieņemt to labojumu, kur ir runa, ka vajag kompensēt tikai naudā. (Starpsauciens no zāles: "Skaļāk!") Jo skaidrs, ka, ja kompensācija notiek tikai naudā, tad faktiski mums ir tikai divi ceļi, kā panākt šo kompensāciju - vai nu to darīt no budžeta, kurā mums trūkst naudas kārtējām izmaksām, un līdz ar to šis ceļš praktiski nav ejams, vai arī ņemt ārvalstu kredītus, kas automātiski nozīmētu, ka mēs gan attālinām to maksājumu mirkli, bet tik un tā mēs tos dabūsim maksāt no budžeta, pie tam vēl ar procentiem. Bet tad, ja, teiksim, pieņem vēl šo variantu, tad pastāv vēl viena iespēja. Protams, tad nosaka zemes cenu ārkārtīgi zemu un tātad kompensācijā faktiski neko nesaņem. Tāpēc, manā skatījumā, šobrīd ir tas, ko piedāvā valdība. Faktiski tā nav atbilde, bet katrā ziņā tā vēl atstāj risinājuma iespēju. Ja mēs paliekam tikai pie tā, ka kompensācija ir naudā, tad faktiski vai nu tās kompensācijas nebūs, vai arī budžetā būs jāparedz papildu nauda uz emisijas rēķina, kas nozīmēs inflāciju, un atkal tai zemei praktiski nebūs nekādas vērtības.

Tātad es lūgtu tomēr turēties pie valdības varianta. Tas nedod šodien atbildi, bet es zinu, ka ir sagatavota materiālu kopa par sertifikātu pielietošanu un izmantošanu, kas tuvākajā laikā tiks iesniegta Saeimā, un es domāju, ka tas dos atbildes uz visiem tiem jautājumiem, kuri šodien rodas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība.

O.Grīgs (LZS).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es domāju, ka 12. panta 1. daļas 3.punkts, kurš ir noraidīts šeit, bet kura pašās beigās ir teikts, ka var administratīvajās robežās saņemt līdzvērtīgu zemes gabalu vai saņemt kompensāciju naudā, tas būtu tīri loģiski pēc mana prāta, un plus vēl tas, ko sacīja Berķa kungs. Padomājiet, tur iekšā ir jēga un loģika! Tam, ka līdzīpašnieki var piedalīties tajā objektā... Nu var jau sacīt, ka tur virsū ir futbola laukums vai kaut kas cits, bet naftas vadi arī iet pa personīgajiem mežiem un pa personīgajām zemēm, un kāpēc gan īpašnieks nevarētu piedalīties šajā saimnieciskajā darbībā? Varbūt arī to, ko Berķa kungs sacīja, var pielikt klāt pie šā noraidītā. Tā ir tīri tāda mana doma.

Priekšsēdētājs. Balsošanas kārtība: Vispirms būs balsojums par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu, pēc tam - par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu. Un arī par visiem pārējiem , par kuriem varbūt vēl tiks arī diskutēts.

Ir grūtāk ar deputāta Berķa ierosinājumu, jo tas nav rakstisks.

Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosināto 12.panta pirmās daļas trešo punktu - starp vārdiem "likumā" un "noteiktajā" papildināt ar vārdiem "par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām".

Balsošanas režīmu! Viens - "pret". Rezultātu! 24 - par, 36 - pret, 14 - atturas. Nav pieņemts.

Tagad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Balsojam. Viens - "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 31, atturas - 16. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais ir priekšlikums par 12.panta trešo daļu. Tas ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt trešo daļu ar jaunu teikumu, ka īpašuma tiesību atjaunošanas ierobežojumi pieļaujami tikai ar zemes īpašnieku piekrišanu. Komisijas viedoklis bija - noraidīt, jo jebkuru pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es tomēr vēlreiz aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Kāpēc? Ļoti vienkārši. Visas šīs problēmas būtu atkritušas, ja visi būtu izlasījuši Civillikuma 970.pantu, kur viss šis process tiek regulēts ar trim četrām rindiņām. Un atkristu visi šie bezgala garie spriedumi par sertifikātiem un par kompensācijām, jo 970.pantā ir ļoti vienkārši pateikts: "Kas ir uzcēlis ēku uz svešas zemes aiz atvainojamas maldības, var, kad no viņa pieprasa šo zemi tās īpašnieks, neizpildīt šo prasību līdz laikam, kamēr nedabū atlīdzību par savu ēku." Tas nozīmē, ka, ja uz privātas zemes ir institūts vai kāda kultūras iestāde, šī iestāde netiek izmesta momentā ārā, tā var tur stāvēt varbūt 10 gadus. Varbūt ar laiku īpašnieks atpirks šo māju, un šis muzejs dabūs jaunas telpas. Šis process tiek regulēts. Pašreiz, manā izpratnē, šīs tiesas ne visai darbojas, un man ir aicinājums: ja mēs tomēr nobalsotu par šo "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, tad zināmā mērā paliktu spēkā arī Civillikums. Tas nebūtu pretrunā ar visu iepriekš teikto. Jo tādā gadījumā, ja ir saņemts rakstisks priekšlikums no īpašnieka, tātad viņiem ir kaut kādas tiesības vēl. Ja mēs atstājam tikai tiesas ziņā, tad tas jau ir pretrunā arī ar Civillikumu. Tad mums pēc tam ir jāsāk labot arī šis Civillikums. (Starpsauciens no zāles: "Civillikumu nevar labot!") Es aicinu balsot par "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu!

Priekšsēdētājs. Ilma Čepāne.

I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).

Godātie deputāti un godātais Kiršteina kungs! Mēs nevaram izraut automātiski vienu pantu laukā no Civillikuma. Es jums ieteiktu šajā sakarībā iepazīties ar Latvijas Republikas likumu, kura apspriešanā jūs acīmredzot arī esat piedalījies, tas ir, ar atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību. Un, proti, tur 15.pantā šie noteikumi ir regulēti. Tas ir viss noregulēts. Mēs nevaram vienu pantu izraut laukā. Un principā "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums ir tas pats, kas visu laiku ir, - (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Tas ar jūsu teikto nav pretrunā!") tātad, proti, šeit trešajā daļā piemērot šo likumu par nekustamās mantas piespiedu atsavināšanu. Jo šajā likumā tik tiešām ir prasīta bijušā īpašnieka piekrišana. Ja viņš nepiekrīt, tādā gadījumā visa šī procedūra tiek risināta tālāk līdz Saeimas speciālam likumam.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - papildināt 12.panta trešo daļu ar teikumu: "Iepriekš minētā lēmuma gadījumā šā panta pirmās daļas trešajā punktā paredzētie īpašuma tiesību atjaunošanas ierobežojumi pieļaujami tikai ar zemes īpašnieka vai viņa mantinieku rakstveida piekrišanu." Viens - "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 31, atturas - 15. Nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais ir deputāta Elferta priekšlikums, kas redzams 3. ailītē, kas runā par īpašuma tiesību atjaunošanu, - 12. panta 3.punkta 7. rindkopu izteikt šādā redakcijā: "...ir tiesības pieprasīt zemes īpašumu atjaunošanu līdz 1.jūnijam, nosakot galīgo termiņu šai pieprasīšanas kampaņai". Komisijas viedoklis bija, ka šis termiņš varētu būt 1.jūlijs.

Priekšsēdētājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš".

P. Elferts (LC).

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Te 4.ailītē ir rakstīts, ka pieņemts mans priekšlikums. Kaut gan termiņš ir pavisam mainīts: no 1.jūnija uz 1.jūliju. Lieta ir tāda, ka valdība iesniedz priekšlikumu - samazināt pieteikšanās termiņu uz denacionalizētiem īpašumiem un noteikt, ka šis termiņš ir 31.marts; tas nebija saskaņots. Un šajā likumprojektā ir rakstīts, ka šis likums stāsies spēkā pēc trim mēnešiem. Attiecībā uz zemes pieprasījumiem. Šīs divas lietas ir jāsasaista, lai būtu sakārtotība. Tāpēc es ierosinu šeit ierakstīt, ka var vēl pieteikties līdz 1.jūnijam. Un tas priekšlikums arī ir saistīts ar denacionalizētiem īpašumiem. Es uzturu savu balsojumu.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Godātie deputāti! Šeit parādās tāda procedūras nianse. Mēs vienmēr balsojam vispirms par deputātu priekšlikumu un pēc tam - par komisijas. Bet šeit ir runa par termiņiem. Un Kārtības rullī attiecībā uz termiņiem ir teikts,ka attālākie termiņi ir balsojami pirmie. Un, tā kā tas punkts seko pēc iepriekšminētā punkta, kuru es nosaucu, - ka deputātu priekšlikumam jābūt pirmajam, - tad es parasti ņemu vērā pēdējo Kārtības ruļļa ieteikumu, vērtējot secību.

Vai jums nav iebilžu, ka vispirms tiks balsots par komisijas ieteikto termiņu - ka pieteikties var līdz 1. jūlijam? Jo es saprotu, ka 1.jūlijs tomēr ir vēlāks termiņš nekā 1.jūnijs. Nav iebilžu? Lūdzu, balsosim par komisijas ieteikumu - ka pieteikties var līdz 1. jūlijam! Viens - "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 32, atturas - 21. Nav pieņemts.

Otrs termiņš - 1.jūnijs. "Par" - viens. Rezultātu! Par - 55, pret - 5, atturas - 6. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums par šīs pašas daļas pēdējo teikumu. Ir juridiski skaidrāk pateikts, ka nevis minētā termiņa neievērošanas gadījumā, bet minētā termiņa nokavēšanas gadījumā īpašumtiesības var atjaunot tiesa. Šis pēdējais teikums pilnībā sakrīt gan Elferta kunga iesniegtajā redakcijā, gan otrā lasījuma redakcijā. Tāpēc tas var tikt balsots.

Priekšsēdētājs. Kāpēc jābalso? Vai kāds pieprasa? (Starpsauciens no zāles: Nē!") Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais. Ir tehniska nepilnība 15.lappusē. Tas attiecas uz 15.lappusē redzamo pirmo rindkopu. Komisijas viedoklis bija šo rindkopu izsvītrot no likuma teksta.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes? Nav.

R.Jonītis. Arī par šo otro rindkopu, kas ir redzama 15.lappusē 1. un 2.ailē. Komisijas priekšlikums bija - izslēgt šo daļu no panta.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes?

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums bija 16.lappusē, kur rakstīts "Ministru kabinets..." līdz "...izstrādā metodiku zemes paraugu vērtības noteikšanai". Komisijas priekšlikums bija šo daļu pārnest uz pārejas noteikumiem, no šejienes izslēdzot. Norādot arī termiņu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Tāpat ir priekšlikums par pēdējo 16.lappusē redzamo rindkopu - izslēgt šā panta 8.daļu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir 18.lappusē par 14.pantu. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - svītrot 14.panta 1. un 2.daļu. Komisijas viedoklis bija - noraidīt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosināto svītrojumu 14.panta 1. un 2. daļā.

R.Jonītis. 18.lappuse.

Priekšsēdētājs. 18.lappuse. 14.pants. Balsojam. Viens - "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 35, atturas - 14. Nav pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums 19.lappusē par 17.pantu: "Papildināt 17.pantu ar jaunu otro daļu redakcijā, kas redzama 4. ailītē". Tā ir komisijas redakcija. Par pirmpirkuma tiesībām.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums - deputātes Seiles priekšlikums par 18.panta pirmo daļu - izteikt to jaunā redakcijā. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums par šā 18.panta otro daļu ir saņemts no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" - aizstāt vārdu "valsts" ar "kancelejas". Komisijas viedoklis bija šo priekšlikumu noraidīt, bet precizēt šā 18.panta otro daļu, mainot šīs otrās daļas teikuma beigu redakciju. Un tad šis teikums skanētu: "Ipašnieki vai viņu mantinieki īpašumtiesību atjaunošanas procesā atbrīvojami no valsts nodevas maksāšanas."

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais - par pārejas noteikumiem. Tas ir 20.lappusē, bet šeit arī tīri tehniski nav pārrakstīts šis viens pants, par kuru es minēju iepriekš, runādams par 16.lappusi: "Ministru kabinets līdz 1994.gada 1.maijam izstrādā metodiku zemes paraugvērtības noteikšanai." Tas ir komisijas priekšlikums, un no 16. lappuses arī būtu ietverams pārejas noteikumos.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav.

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi par pārejas noteikumiem ir deputātes Seiles priekšlikumi - tātad papildināt tekstu ar pārejas noteikumiem un vēl atsevišķi papildināt pārejas noteikumus ar šādu tekstu. Komisijas viedoklis par daļām ir dažāds: par 1.punktu - pieņemt, par 2. un 3. - noraidīt, par 4. - šo priekšlikumu nav. Komisijas lēmums pieņemts.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Lūdzu! Nav.

R.Jonītis. Par 4. punktu. Par pirmajiem trim, ja neiebilst...

Priekšsēdētājs. Ilma Čepāne - lūdzu! Es diemžēl nedzirdēju pēdējo jūsu teikto. Es atvainojos.

I.Čepāne. Piedodiet, es tad īsti nesapratu, vai Seiles kundze piekrīt šai noraidīšanai? Es saprotu - arī deputāti atbalsta to. Par pārejas noteikumiem - par 2. un 3.punktu.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Tātad Ministru kabinetam es lieku priekšā līdz 1.jūlijam izstrādāt īpašu teritoriālā plānojuma projektu, lai juridiskās personas atsevišķās Latvijas teritorijās nevarētu saņemt zemi īpašumā. Mēs esam nobalsojuši par tādu terminoloģiju nodaļā, kur ir minēti īpašumtiesību subjekti, kuri neizslēdz, ka juridiskās personas var iegūt zemi. Un man ir radušās bažas - it sevišķi Kurzemes jūrmalā, Rīgas jūras līča piekrastē un pierobežas apgabalos, ka juridiskās personas varēs uzsākt zemes izpirkšanu, ja tiks pieņemts kāds cits īpašs likums. Es baidos, ka šāds likums var jau parādīties tūliņ pēc Lieldienām kā Ministru kabineta noteikumi. Un tādēļ es lieku priekšā nobremzēt šo procesu, padomāt, kurus zemes gabalus varētu privatizēt juridiskās personas, ja mēs pie tā nonāksim ar šādu īpašu likumu, kā arī izdalīt tās teritorijas, kuras juridiskajām personām šajā mirklī nebūtu atdodamas, nu kaut vai, piemēram, teritoriju uz dienvidiem no Liepājas līdz Lietuvas piekrastei, kur ļoti daudziem Lietuvas pilsoņiem ir uzbūvētas mājas, kur pieder atsevišķām firmām dažādas atpūtas bāzes. Varbūt mums ir jāpadomā un jāizveido tādas teritorijas, kuras nebūtu juridiskajām personām privatizējamas.

Un 3.punkts ir saistībā ar 2.punktu, ko es esmu paredzējusi pārejas noteikumos. Tas paredz, ka līdz šim laikam, kamēr tāda speciāla rajonēšana, areālu izdalīšana vai plānošana, kuru varētu veikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, nav izdarīta, līdz tam laikam šajās teritorijās juridiskajām personām zemi varētu nedot un vispār nedot juridiskajām personām zemi, kamēr netiek izstrādāti šie noteikumi. Es uzturu spēkā savu priekšlikumu par pārejas noteikumiem nr. 2 un nr.3.

Priekšsēdētājs. Ilma Čepāne!

I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).

Godātā Seiles kundze! Godātie deputāti! Es esmu spiesta jau laikam nez kuro reizi teikt, ka līdz ar šā likuma stāšanos spēkā neviena juridiskā persona nevarēs zemi iegūt īpašumā. Šeit būs speciāli likumi. Seiles kundze, jūs runājat pati sev pretī, ja mēs skatāmies, kā pirms divām nedēļām šeit noritēja debates. Es brīnos, ka jūs, deputāti, esat tik mierīgi, ja tagad, Seiles kundze liek priekšā Ministru kabinetam uzticēt izstrādāt šos kritērijus. Atcerieties, kādi strīdi bija par kritērijiem! Protams, es uzskatu, ka kritērijiem ir jābūt, bet šiem kritērijiem ir jābūt ar likumu noteiktiem, nevis Ministru kabineta noteikumu kārtībā, un es tāpēc arī uzskatu, ka šeit, Ministru kabinetā, acīmredzot, ja šādi pārejas noteikumi būtu, attiecīgajiem speciālistiem tiks pasūtīta šāda te areāla izstrādāšana. Kā tad šie speciālisti varēs izstrādāt šos areālus, vai, piemēram, botāniķi skatīsies par saviem augiem un tos aizsargās, bet aizsardzības darbinieks varbūt skatīsies kādas teritorijas pie robežas? Tam ir jābūt visam likumā noteiktam. Mēs to nedrīkstam šeit paredzēt un atļaut Ministru kabinetam, lai Ministru kabinets neizpelnītos atkal pārmetumus. Tad šie kritēriji neatbilst jūsu vēlmēm un interesēm.

Priekšsēdētājs. Egils Levits - tieslietu ministrs.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Es domāju, mēs esam laimīgi tikuši galā ar šo projektu un mēs nedrīkstam šā projekta jēgu un saturu izjaukt ar pārejas noteikumiem. Likuma, visa projekta, jēga ir tā, ka būs īpašs likums un šis likums tiks likts priekšā Saeimai par juridisko personu tiesībām iegūt zemi, un tur noteikti būs arī kritēriji. Ministru kabinets šos noteikumus nepieņems 81.panta kārtībā, bet tie tiks parastā kārtībā likti priekšā Saeimai. Un tāpēc šāda veida noteikumi, ko Seiles kundze iesniedz, nav pieņemami, jo tie ir pretrunā ar visu konceptu, par ko mēs šodien esam balsojuši. Tādēļ es domāju, ka tie ir jānoraida.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Es vienkārši gribu precizēt deputātiem vienu frāzi, ko teica Ilma Čepāne, jo tā neatbilst patiesībai. Mani paredzētie noteikumi ir ar šādu tekstu: "Ministru kabinetam ne vēlāk kā līdz 1994.gada 1.jūlijam ir jāizstrādā un jāiesniedz apstiprināšanai Saeimā teritoriālā plānojuma projekts." Tātad jāiesniedz apstiprināšanai Saeimā, un nekas te Ministru kabinetam vienam netiek uzticēts. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, protams, varētu strādāt pie šā projekta, bet tik tiešām šādam projektam, pēc mana uzskata, ir jābūt, jo citādi juridiskās personas pēc atsevišķu likumu izdošanas, - agrāk vai vēlāk - varēs privatizēt zemi visā Latvijas teritorijā, un uz to viss pašreiz tiek virzīts. Un, lai šīs bažas novērstu, atsevišķas Latvijas teritorijas ir jāpasargā. Mans otrais un trešais priekšlikums paredz šādu aizsardzību - neprivatizēt zemi atsevišķos reģionos juridiskajām personām.

Priekšsēdētājs. Deputāts Jonītis - lūdzu!

R.Jonītis. Es aicinu visus deputātus izvērtēt šo otro un trešo punktu, kā arī ņemt vērā, ka likums runā tikai par pilsētu zemēm, bet tas nerunā par visu Latvijas Republikas teritoriju un nevar runāt par areāliem un reģioniem.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par pārejas noteikumu papildināšanu ar deputātes Seiles ieteiktajiem diviem punktiem. Vai varam par abiem reizē balsot vai par katru atsevišķi? Par abiem reizē balsosim. Tas ir kopā balsojams - 2.un 3.punkts kā papildinājumi. Viens - "pret". Rezultātu! Par - 19, pret - 37, atturas - 19. Nav pieņemti. Tālāk.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar šādu tekstu: "Gadījumos, ja zemi piešķir ar pašvaldības lēmumu..." un tā tālāk. 3.ailīte. Komisija nav savu viedokli pieņēmusi.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile - lūdzu! LNNK.

A.Seile (LNNK).

Šis priekšlikums ir radies tādā sakarībā, ka Centrālajā zemes komisijā ir radušās neskaidrības, ar kuru brīdi stāsies spēkā visi šie grozījumi, par kuriem mēs šodien it kā nobalsojam un kurus vēl neesam pieņēmuši galīgajā lasījumā. Un tāpēc ir jāpasaka skaidri, vai ar jau pieņemto Zemes komisijas lēmumu vai ar pašvaldības pieņemto lēmumu, vai tikai pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā mēs attiecināsim šos grozījumus. Un es jums pateikšu, kādas ir sekas. Ja mēs nepieņemsim nekādu pārejas noteikumu šajā sakarībā, ja jūs neatbalstīsiet manu priekšlikumu, tādā gadījumā acīmredzot tikai no šā brīža, no šodienas stāsies spēkā visi noteikumi, kas ir paredzēti šajos grozījumos. Un kādi tie ir? Tajā likumā, kurš pašreiz ir spēkā, 12.pantā ir paredzēta tāda kārtība, ka bijušajam īpašniekam nekāda kompensācija - ne sertifikātos, ne naudā, nemaz nerunājot par citu zemes gabalu - nav paredzēta, ja viņš pats ir pārdevis māju. Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem viņš nedabū kompensāciju, bet saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumu jaunais mājas īpašnieks, kurš ir ieguvis māju, šo māju un zemi zem šīs mājas dabū par velti, bez izpirkšanas. Lūk, šāda ir pašreizējā situācija. Es uzskatu, ka tā bija iepriekšējās Augstākās padomes kļūda un arī Alkšņa kunga kļūda, kurš vadīja šā likuma aizstāvēšanu. Šis noteikums ir jālabo. Tātad mans priekšlikums ir, ka, ja īpašums vēl nav nostiprināts zemesgrāmatās, tad pašvaldībai ir tiesības grozīt šos noteikumus un likt jaunajam zemes ieguvējam samaksāt par zemi - nu, kaut vai sertifikātos, bet samaksāt, bet bijušajam īpašniekam (arī tādā gadījumā, ja viņš šo savu ēku ir pārdevis) samaksāt kompensāciju naudā.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tā lieta nav nemaz tik vienkārša un skaidra, kā to mēģina paskaidrot cienījamā Seiles kundze. Šis jautājums ir diskusijas objekts, ļoti nopietnas diskusijas objekts, un cienījamā Seiles kundze to atceras acīmredzot ļoti labi, ka tad, kad mēs risinājām visus - šos abus jautājumus par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem, par denacionalizāciju, bet jo sevišķi tad, kad mēs izskatījām un pieņēmām Civillikumu, kad atjaunojām Civillikumu, tad arī šeit tika skaidri atrunāts, ka mēs ņemsim tīri no juridiskā viedokļa, ka zeme nebija pirkšanas-pārdošanas objekts. Pirkšanas-pārdošanas objekts bija māja. Bet lielākoties šeit ir, varētu teikt, vainīgs mājas pārdevējs, kurš faktiski pārdeva bieži vien graustu, bet pārdeva zemi, un tāpēc arī Civillikumā šie gadījumi ir atrunāti. Un tagad mēs ar šādu ierakstu šajā likumā radīsim pretrunu arī ar to. Es tāpēc aicinu balsot "pret". Šīs lietas jārisina savādāk.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu -pārejas noteikumus papildināt ar šādu tekstu: gadījumos, ja zeme piešķirta ar pašvaldības (valdes) lēmumu... Un tālāk kā tekstā. Balsosim! Rezultātu! Par - 22, pret - 36, atturas - 16. Ir noraidīts. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamais ir komisijas priekšlikums - 4.ailītē noteikt, ka likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Vēl, kā es saprotu, ir dokuments nr.395, kas ir nupat izdalīts.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, komentējiet! Ilma Čepāne.

I.Čepāne. Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Jums izdalītais dokuments parāda tīri tehnisku kļūdu, kas mums tagad ir jānovērš. Proti, vakar nobalsojot pašreizējā redakcijā 9.pantu, mēs esam izdarījuši tādējādi. Uzšķiriet 5.lappusi likumprojektā, 4.pantu, ceturtās daļas otro apakšpunktu! Ja mēs atstājam pašreizējā redakcijā šīs iekavas - "(izņemot valsti un pašvaldības kā juridisku personu)", - rodas šāda situācija. Proti, tātad pašvaldības neatjauno īpašumtiesības. Bet ir Ministru kabineta noteikumi nr.32 par valsts nekustamā īpašuma reģistrāciju un izmantošanu līdz īpašumtiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās. Valstij neatkarīgi no tā ir tiesības iet un reģistrēt savu īpašumu, bet pašvaldībām mēs pilnīgi aizliedzam atjaunot īpašumtiesības, kamēr noteikumu nr.32 vietā stāsies spēkā jaunie noteikumi. Tāpēc, lai nebūtu šādas pašvaldību diskriminācijas, es lūdzu jūsu atbalstu, lai varētu svītrot - "izņemot valsti un pašvaldību kā juridisku personu". Jo tad mēs saskaņotu 5.lappusē esošo normu - 4.panta "b" punktu - ar 9.panta pašreizējo redakciju.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par piedāvāto svītrojumu! Viena balss "par". Par - 73, pret - 1, atturas - 4. Paldies, pieņemts. Visus labojumus esam izskatījuši. Lūdzu zvanu! Vai deputāts Kide uztur savu priekšlikumu - atlikt likuma par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās pieņemšanu līdz brīdim, kad tiks pieņemts likums par kārtību, kādā izdarāma atsavināto īpašumu kompensācija sertifikātos? (No zāles deputāts E.Kide: "Jâ!") Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms tiks balsots par jūsu priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 33, atturas - 13. Nav pieņemts. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" pieņemšanu visumā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 8, atturas - 18. Likums "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" ir pieņemts visumā.

Godātie deputāti, ir divi iesniegumi par darba kārtību jeb, pareizāk sakot, par darba kārtības secību. Pirmais ir šāds. Saeimas Izmeklēšanas komisijas loceklis deputāts Milbergs un citi deputāti lūdz 31.marta plenārsēdes darba kārtībā izskatāmo devītās sadaļas jautājumu - Saeimas Izmeklēšanas komisijas ziņojumu izskatīt pirms likumprojekta "Par valsts civildienestu". Viens var runāt "par", viens - "pret". Nē, šoreiz nav šī procedūra. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo ierosinājumu! Rezultātu! Par - 24, pret - 31, atturas - 17. Nav pieņemts.

Nākamais ierosinājums. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz turpināt sēdi līdz likumprojekta "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" izskatīšanai. Balsosim! Rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 18. Pieņemts. Vai vēl ir kādi ierosinājumi? Nav.

Sākam izskatīt nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par aģitāciju radio un televīzijā pašvaldību vēlēšanām" (dokuments nr.325, nr.361). Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Otrā lasījuma laikā mums ir jāizskata septiņi rakstveidā iesniegtie priekšlikumi. Trīs no tiem ir LNNK frakcijas iesniegtie. Tā kā LNNK frakcijas pirmais priekšlikums (tas ir ierosinājums par likumprojekta nosaukumu) ir konceptuāls un nosaukums mums būtu jāizvēlas atkarībā no tā, kā mēs nobalsosim par pārējiem diviem LNNK frakcijas priekšlikumiem, man vispirms ir priekšlikums par procedūru - uzsākt izskatīšanu ar LNNK frakcijas priekšlikumu par 2.pantu un pašās beigās balsot par likumprojekta nosaukumu. Jo atkarībā no tā, kā mēs nobalsosim par šiem priekšlikumiem, mainīsies likumprojekta nosaukums.

Priekšsēdētājs. Vai pret procedūru ir iebildes? Nav.

J.Lagzdiņš. Tā kā LNNK frakcijas priekšlikums ir par valsts valodas lietošanu un mēs esam to ietvēruši daļēji attiecībā uz 10.pantu, es gribu vispirms komentēt komisijas viedokli par LNNK trešo priekšlikumu - par 2.pantu. Tātad LNNK frakcijas deputāti ierosina papildināt likumprojekta 2.pantu ar jaunu rindkopu šādā redakcijā: "Tâdas pašas tiesības ir politiskai organizācijai, kura ir pieteikusi kandidātus dažādu koalīciju sastāvā vismaz 10 rajona padomju vai republikas pilsētu domju vēlēšanām."

Godātie kolēģi! Pirmā lasījuma laikā mēs atbalstījām tādu 2.panta redakciju, kura nosaka, ka bezmaksas raidlaiku valsts radio un televīzijā saņem nevis politiskas organizācijas, bet gan deputāti, kuri ietilpst noteikta nosaukuma kandidātu sarakstos, - proti, ka bezmaksas raidlaiku saņem viena nosaukuma sarakstu deputāti, kuri iesniedz radio vai televīzijai izziņu par to, ka attiecīgais kandidātu saraksts ir iesniegts Rīgas Domes vēlēšanām vai vismaz piecu rajonu vai republikas pilsētu domju vēlēšanām, vai vismaz 200 pagastu vai rajonu pilsētu domju vēlēšanām. Ja mēs pieņemtu LNNK frakcijas priekšlikumu, tad, veiksmīgi kombinējot atsevišķas politiskas organizācijas dažādos rajonos, veidojot dažādas koalīcijas (un tādējādi arī sarakstu nosaukumi būtu dažādi), varētu rasties šāda situācija. Es minēšu vienu piemēru. Piemēram, LNNK, kā politiska organizācija, kopā ar "Tçvzemei un brīvībai" iesniedz piecos rajonos viena nosaukuma sarakstu. Viņi iesniedz šīs piecas izziņas radio un televīzijai un saņem bez maksas 20 minūtes. Vēl piecos rajonos LNNK iesniedz sarakstu ar nosaukumu, piemēram, "LNNK un Zaļā partija", un atkal saņem 20 minūtes. Sasummējot šos piecus un tos piecus rajonus, iznāk 10 rajoni, un iznāk, ka LNNK, kā politiska organizācija, viena pati ir iesniegusi sarakstus tātad 10 rajonos, un LNNK vēl dabū papildus 20 minūtes. Atvainojiet, ka es minēju šeit LNNK organizācijas nosaukumu, bet tas ir tikai piemērs. Tā var kombinēt jebkura organizācija. Šā iemesla dēļ komisija noraidīja jūsu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Zvanu! LNNK frakcijas priekšlikums - papildināt 2.panta nobeigumu ar jaunu rindkopu. Balsosim! Viens "pret". Rezultātu! Par - 17, pret - 30, atturas - 14. Noraidīts.

J.Lagzdiņš. Godāto priekšsēdētāj! Tagad vajadzētu izskatīt priekšlikumu nr.4.a. Proti, tas ir priekšlikums par 10.pantu. Arī to iesniedza LNNK frakcijas deputāti, un tajā ir runa par valsts valodas lietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Lūdzu, tālāk! Izskatām šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. LNNK frakcijas deputātu priekšlikums ir šāds: "Jebkura priekšvēlēšanu aģitācija radio un televīzijā, kā arī izplatītajos aģitācijas materiālos atļauta vienīgi valsts valodā." Kādēļ komisija šo priekšlikumu pieņēma tikai daļēji un pieņēma šādā redakcijā? Valsts valodas lietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā radio un televīzijā reglamentē Valodu likums un likums par radio un televīziju. Ja mēs pieņemam LNNK frakcijas priekšlikumu, tad šo likumu mēs attiecinām ne tikai uz aģitāciju radio un televīzijā, bet arī uz jebkāda veida aģitāciju, gan uz aģitāciju laikrakstos un žurnālos, gan uz tāda veida aģitāciju kā plakātu izlikšana, lapiņu izdalīšana uz ielas. Šā likuma reglamentācijas priekšmets ir aģitācija radio un televīzijā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Spēkā esošie likumi, mūsuprāt, pietiekami korekti un skaidri reglamentē valsts valodas lietošanu gan radio, gan televīzijā, gan arī publiskās vietās izliekamajos aģitācijas materiālos. Es gribu citēt divu likumu divas normas.

Valodu likuma 20.pantā ir noteikts, ka atklātiem izziņojumiem, izkārtnēm, afišām, plakātiem, reklāmai, cenu rādītājam ir jābūt valsts valodā. Tātad atklāti izliekamiem aģitācijas materiāliem pašvaldību vēlēšanās kā Daugavpilī, tā Liepājā, tā Rīgā būs jābūt tikai un vienīgi latviešu valodā. To arī mēs, komisija, pasvītrojām šajā likumā par aģitāciju.

Tagad - par valodas lietošanu radio un televīzijā. Par to ir runa likuma "Par radio un televīziju" 22.panta trešajā un ceturtajā daļā. Citēju: "Latvijas Radio valsts uzņēmums un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmums 1.programmu veido kā nacionālo programmu valsts valodā. Latvijas Radio valsts uzņēmuma un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma 2.programma pamatā ir valsts valodā un līdz 20 procentiem raidlaika var atvēlēt raidījumiem nacionālo minoritāšu valodās." Komisija uzskata, ka, ja šo normu ievērotu (un šī norma tiks ievērota), mēs nekādā gadījumā nenoniecinātu latviešu valodas vietu un lomu pašvaldību vēlēšanu aģitācijas periodā. Tātad attiecīgajām institūcijām vienkārši ir jāseko līdzi, lai šo normu precīzi ievērotu. Šā iemesla dēļ, kolēģi, es vēlreiz atgādinu un uzsveru, ka komisija daļēji piekrīt LNNK frakcijai un ierosina 10.pantu papildināt ar šādu trešo daļu: "Valsts valodas lietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā radio un televīzijā reglamentē Valodu likums un likums "Par radio un televīziju"."

Priekšsēdētājs. Vai LNNK frakcija piekrīt? Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Mēs nevaram piekrist šādam skaidrojumam, jo tas, ka 20 procenti raidlaika ir atļauti, - tās ir pavisam dažādas lietas. Tas, kas ir atļauts 2.programmai, attiecas gan uz kultūras, gan uz pārējiem raidījumiem. Šeit ir runa par to, un tas ir skaidri pateikts, un mūsu frakcija vienmēr ir uzskatījusi, ka, pirmkārt, tā saucamais Valodu likums sen neatbilst realitātei un absolūti netiek ievērots Latvijā; otrkārt, šeit ir runa par politikas veidošanu. Tātad, ja cilvēks grib ņemt dalību valsts politiskajos procesos, viņam ir jāzina šīs valsts valoda. Un tāpēc attiecībā uz šīm vēlēšanām mums bija skaidrs priekšlikums. Pirmkārt, izņemt. Un tos vajadzētu, Lagzdiņa kungs, tomēr tad kopā skatīt, jo bija priekšlikums svītrot likumprojekta virsrakstā vārdus "radio un televīzijā" un vienkārši nosaukt to par likumu "Par aģitāciju pašvaldību vēlēšanām". Līdz ar to radās šis otrs priekšlikums. Bet, ja mēs atstājam šo domu, ka var būt 20 procenti kopējā raidlaika, tad iedomājieties: 2.programma visus šos 20 procentus raidlaika atvēl priekšvēlēšanu kampaņai un aģitē par cilvēkiem, kuri nepārvalda valsts valodu un tātad nespēj izprast valstī notiekošos politiskos procesus. Tāda bija ideja. Tāpēc nevajadzētu jaukt vispārējos raidījumus un kaut kādus, teiksim, kultūras raidījumus, kas ir atļauti. Un, ņemot vērā vēl to bēdīgo situāciju, kāda ir izvērtusies četrus gadus pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas (proti, valsts valoda praktiski nekur netiek lietota - ne Rīgā, ne pārējās vietās, nerunājot nemaz par Latgali), ir vajadzīgs šis papildinājums, ka tieši vēlēšanu aģitācija notiek valsts valodā. Tāpēc es lūdzu tomēr atbalstīt LNNK priekšlikumu un nobalsot par to. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Andrejs Panteļējevs atsakās no vārda. Balsosim par LNNK frakcijas priekšlikumu attiecībā uz 10.pantu! Viens "pret" papildus - deputāts Lagzdiņš. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 32, atturas - 8. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, kas attiecas uz procedūru, vajadzētu nobalsot arī par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - papildināt 10.pantu pirmā lasījuma redakcijā jeb 11.pantu otrā lasījuma redakcijā. Vajadzētu nobalsot arī par mūsu piedāvāto variantu.

Priekšsēdētājs. Pilnīgi pareizi! Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu 11.pantam. Viens "par". Rezultāts: 53 - par, 3 - pret, 10 - atturas. Pieņemts. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk atbildīgā komisija ierosina likumprojektu papildināt ar jaunu 10.pantu šādā redakcijā: "Priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumi reklāmu veidā nedrīkst tikt ietverti Latvijas radio un Latvijas televīzijas ziņu raidījumos." Ðeit runa ir tikai par valsts radio un televīziju. Citas - privātās, piemēram, televīzijas un radio studijas varēs savos ziņu raidījumos raidīt jebkādu reklāmu. Tas attiecas uz "Panorāmu" un tiem nedaudzajiem ziņu raidījumiem, kas tiek translēti mūsu televīzijā un radio.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: "30 dienas pirms vēlēšanām aizliegts publicēt vai izplatīt sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par vēlēšanās pieteikto politisko organizāciju, koalīciju un vēlētāju apvienību popularitāti." Es atkal gribētu uzsvērt, ka šis likums runā par aģitāciju radio un televīzijā. Šeit ir cits reglamentācijas priekšmets - socioloģiskie pētījumi. Neapšaubāmi šos pētījumus var izmantot arī aģitācijai, un tas arī tiek izmantots, tas ir netiešās aģitācijas paņēmiens. Tātad kāda ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikuma būtība? Ja to pieņemtu, tad tas tiktu attiecināts gan uz radio, gan uz televīziju, gan uz laikrakstiem, gan arī uz socioloģiskajiem pētījumiem, kuri tiek publicēti dažādu plakātu izskatā un pat izdalīti lapiņu veidā. Tātad aizliegta jebkāda veida socioloģisko pētījumu tiražēšana 30 dienas pirms vēlēšanām. Absolūti nekādu! Pirms komisija izvērtēja šo priekšlikumu, mēs pakonsultējāmies ar vairākiem Latvijā ievērojamiem sociologiem, daļēji arī izzinājām, kāda prakse ir citās valstīs un konstatējām, ka tik strikts ierobežojums praktiski nav nevienā Rietumu valstī. Šis aizlieguma periods ir daļā valstu, bet tas nav tik garš. Parasti tas ir apmēram 10 dienas, nedēļa, piecas dienas, bet 30 dienas mēs neatradām nevienā valstī, kur būtu tik garš šis aizlieguma periods. Tāpēc komisija piedāvā pieņemt kompromisa variantu - tātad likumprojektu papildināt ar jaunu 14.pantu šādā redakcijā: "Vienu dienu pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā Latvijas radio un Latvijas televīzijas raidījumos..." (Tātad runa ir tikai par valsts radio un televīziju, bet privātās televīzijas un radiostudijas varēs šos socioloģiskos pētījumus publicēt). Tātad valsts radio un televīzijas raidījumos nedrīkst iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai vēlētāju apvienību popularitāti. Tāds ir komisijas lēmums.

Priekšsēdētājs. Vai LNNK piekrīt? Nepiekrīt. Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Mēs varētu, protams, piekrist, ja būtu izdarīts tas, ko teica Lagzdiņa kungs. Jūs tikko dzirdējāt, ka normālās, civilizētās valstīs ir 10 dienas vai piecas dienas. Un Lagzdiņa kungs paziņoja, ka komisija iztaisījusi vidējo - no 30 un nulles vidēji ir iznākusi viena diena. Mēs varētu piekrist, ja būtu tā, kā jūs pats teicāt, Lagzdiņa kungs, kā tas ir citās zemēs. Tātad 7 dienas vismaz vai divas nedēļas. Tāpēc šajā gadījumā viena diena neko vairs nedod. Tas nav nekāds vidējs priekšlikums. Mums jāpaliek ir pie šā balsojuma. Es varētu piekrist, ja būtu viena nedēļa ielikta tādā gadījumā. (Starpsauciens no zāles: "Vajag ierosināt!")

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par LNNK frakcijas deputātu ierosinājumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: "30 dienas pirms vēlēšanām aizliegts publicēt vai izplatīt sabiedriskās domas aptaujas rezultātus", un tālāk teksts. Balsojam. Viens "pret" papildus. Rezultātu! Par - 19, pret - 34, atturas - 19. Nav pieņemts.

Par komisijas 14. panta redakciju, lūdzu! "Vienu dienu pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā..." un tālāk kā tekstā. Viens papildus "par". Rezultātu! 43 - par, pret - 10, atturas - 12. Pieņemts. Lūdzu labot Zigurda Tomiņa balsojumu uz "par", ja ir kāds cits rezultāts. Tātad "par" ir 43 deputāti.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, mums ir jābalso par LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu attiecībā uz likumprojekta nosaukumu, ja frakcija nenoņem šo priekšlikumu. Paldies. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Noņem, jo nav jēga vairāk!")

Priekšsēdētājs. Frakcija labprātīgi noņem. (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Piespiedu kārtā!") Lūdzu zvanu! Likumprojekta izskatīšanā bija pieņemts lēmums par steidzamību, tāpēc tagad balsosim par likuma "Par aģitāciju radio un televīzijā pašvaldību vēlēšanām" pieņemšanu visumā. Rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 8. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par valsts civildienestu" (dokumenti nr. 324, 360). Ministrs Gailis, lūdzu!

M.Gailis (valsts reformu ministrs).

Es pārstāvu komisiju. Dokuments nr. 360-a. Tātad frakcijas un deputāti iesniedza gandrīz 90 jaunus priekšlikumus, un skatīsim secīgi pēc kārtas.

1.pants. Deputāts Gailis - no 1. panta 3.daļas izslēgt vārdkopu "kurām ir nošķirta manta un kuras tiek uzturētas par valsts budžeta vai vietējo budžetu līdzekļiem". Šādu priekšlikumu es iesniedzu tamdēļ, ka ir valsts pārvaldes organizācijas, kuras finansējas ne tikai no valsts budžeta līdzekļiem. Komisijā tas ir atbalstīts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes deputātiem? (Starpsauciens no zāles: "Piekrīt!") Tālāk.

M.Gailis. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 1. panta 3. daļā vārdus "tiesu, prokuratūras un valsts kontroles iestādes " un 2. panta 2. daļu. Šeit runa ir par to pašu strīdu. Atcerieties, mēs par to strīdējāmies aizpagājušajā reizē, kad skatījām likumu par valsts civildienestu. Mēs esam 3. pantā definējuši, kas ir ierēdņi un kas nav ierēdņi, un skaidri un gaiši nosaukuši, ka visi tiesneši, visi prokurori nav ierēdņi, bet tomēr atstājām tiesas un prokuratūras iestādes, lai būtu iespējams tomēr pārējiem, kas nav tiesneši un prokurori, būt ierēdņiem. Komisija noraidīja.

Priekšsēdētājs. Juridiskā komisija piekrīt? Piekrīt. Deputātiem nav iebildes? Tālāk.

M.Gailis. Paldies. Deputāts Gailis ierosināja 3. panta 1. daļas 4.punktu izteikt sekojošā redakcijā: "Amati, kuri saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību lēmumiem attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības organizēt un nodrošināt tai uzticētās valsts..." Un te es atkāpjos no diviem vārdiem "varas un". Lūdzu tos izsvītrot! "...pārvaldes funcijas sagatavot vai pieņemt lēmumus, kas ir saistoši vai obligāti izpildāmi noteiktam personu lokam". Komisija noraidīja.

Priekšsēdētājs. Jums, lai būtu korekti, būtu jāizklāsta komisijas argumenti par noraidīšanu, jo jūs komisijas vārdā uzstājaties.

M.Gailis. Jā. Taisnība. Tātad šeit ir runa par visaptverošu ierēdņu definīciju, un, ja līdz šim ierēdņi bija definēti kā personas, kurām likums vai Ministru kabineta noteikumi, vai pašvaldību lēmumi uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot vai pieņemt lēmumus, kas ir saistoši vai obligāti izpildāmi noteiktam personu lokam, tad es lūdzu papildināt "arī organizēt šo lēmumu... arī organizēt valsts pārvaldes funkciju veikšanu", tātad vēl nedaudz papildinot šo te loku.

Priekšsēdētājs. Kā es sapratu, jūs pats savu komentējāt, jā?

M.Gailis. Jā.

Priekšsēdētājs. Jā, bet vajadzēja komisijas vārdā. Balsosim par deputāta Gaiļa ierosinājumu, jo jūs jau runājāt komisijas vārdā.... Tā nevar.

M.Gailis. Atvainojiet, man vēl pieredzes trūkums acīmredzot.

Priekšsēdētājs. Lai nu tā būtu! Balsosim par deputāta Gaiļa ierosinājumu - 3. panta 1. daļas 4.punktu izteikt sekojošā redakcijā. "Amati..." un tālāk kā tekstā. Viens papildus "par". Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 23, 13 - atturas. Nav pieņemts deputāta Gaiļa priekšlikums.

M.Gailis. Atbildīgā komisija precizēja 3. panta 2. daļu. Un pants ir arī papildināts ar jaunu daļu, ņemot vērā Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu. Par 16. pantu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir kādas piebildes? Nav. Tālāk.

M.Gailis. Paldies. Tātad deputāts Gailis ierosina 4. panta 3. daļas 1.punktā svītrot vārdus "ierēdņu izglītošanas un kvalifikācijas celšanas". Komisijā tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk.

M.Gailis. 4. panta 3. daļas 3.punktu izteikt sekojošā redakcijā "...organizēt ierēdņu kandidātu kvalifikācijas pārbaudes". Šeit, redzot to, ka Gravas kundze gatavojas nākt uz tribīni, es varu paskaidrot, ka organizēt nozīmē tik tiešām organizēt. Šīs kvalifikācijas pārbaudes veiks speciālas komisijas, kuras jau tiek dibinātas un kuras strādās pie ministrijām.

Priekšsēdētājs. Ilga Grava - Demokrātiskā partija.

I.Grava (DP).

Ļoti patīkami, ka kopš vakar vakara Gaiļa kungs ir sapratis, ka organizēt nav tas pats, kas eksaminēt, vai arī nav tas pats, kas pieņemt pārbaudījumus, bet tik un tā es tam nepiekrītu, jo mani interesē, kur tad strādās šīs komisijas, kam ir pakļautas šīs komisijas, kas pēkšņi sāk organizēties. Uzturu spēkā to pašu priekšlikumu, kas bija pagājušajā reizē - svītrot tiesības eksaminēt un pieņemt pārbaudījumus Civilpārvaldei - ierēdņu tiešajai pārvaldes institūcijai- un atdot šīs funkcijas ierēdņu skolai, kas realizēs apmācības procesu. Tas būs arī tālākajā punktā, tāpēc šeit to var izņemt ārā, un tā, kas eksaminē ierēdņus, tā veiks arī visu testēšanu un pārbaudi ierēdņu kandidātiem. Tad lai veic profesionāļi, kas nodarbojas ar šīm lietām, nevis tie, kuri pieņem darbā un pēc tam formē viņu sadalīšanu pa štata vietām.

Tāpēc ierosinu svītrot šo funkciju, kā tas ir ierosināts Demokrātiskās partijas priekšlikumā, un pārnest to uz pantu, kur ir ierēdņu eksaminācija, iekļaujot iekšā tur arī ierēdņu kandidātu pārbaudes.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Es atvainojos, Ivars Silārs - "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Es gan, cienījamie kolēģi, šoreiz gribu tiešām vērst uzmanību. Ja mēs gribam veidot normālu civildienestu, tad šīm atlasēm, pārbaudēm, piemērotības pārbaudei ir jābūt. Bez tā tas nevar notikt. Un kādam tas arī ir jāorganizē. Un šeit es piekrītu tam, ko teica Gaiļa kungs šajā gadījumā, un kam piekrīt arī Demokrātiskās partijas referente Gravas kundze, - ka organizēt nav tas pats, kas eksaminēt, un šeit ir ielikts, ka viņi tikai organizē, un tā tam vajadzētu tiešām pēc loģikas, manuprāt, būt. Es aicinātu tiešām atbalstīt to. Nesvītrot to ārā. Citādi mums visam tam likumam un tai idejai jau zūd jēga.

Priekšsēdētājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Tā kā acīmredzot šim svešvārdam "organizēt" ir vairākas interpretācijas, tad es gribētu Silāra kungam sevišķi aizrādīt, varbūt arī Gravas kundzei, ka labāks vārds būtu "sarīkot, izkārtot". Un bez tam Gravas kundze lietoja savā izteicienā tautoloģiju, proti, teica "eksaminēt, pārbaudīt un testēt". Tā ka es domāju, ka tie visi nozīmē "pârbaudīt".

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Gaiļa piedāvāto 4. panta 3. daļas 3. punkta redakciju - "organizēt ierēdņu kandidātu kvalifikācijas pārbaudes". Viens "par". Rezultātu! Par - 51, pret - 14, atturas - 10. Kā es saprotu, deputāta Gaiļa un Demokrātiskās partijas frakcijas ierosinājums viens otru izslēdz. Mums ir balsojums, līdz ar to Demokrātiskās partijas ierosinājumu nebalsosim.

M.Gailis. Tālāk. 5. pants. Demokrātiskās partijas frakcija ierosina 5. panta 2.apakšpunktam šādu tekstu: "...pieņemt ierēdņu kandidātu un ierēdņu eksāmenus". Komisijā tas ir noraidīts, jo ierēdņu kandidāti netiks eksaminēti, bet tikai pārbaudīti, bet ierēdņi tiks eksaminēti.

Priekšsēdētājs. Ilga Grava - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

I.Grava (DP).

Man ir vēlreiz jautājums: kas pārbaudīs ierēdņu kandidātus? Nu vienalga, Sinkas kungs tūlīt teiks, ka es atkal lietoju... Tie, Sinkas, kungs, ir sinonīmi latviešu valodā, nevis tautoloģija - pārbaudīt un eksaminēt. Man ir jautājums: kas pārbaudīs, jo likumā nav norādīts, kas pārbaudīs ierēdņu kandidātus? Vai nu jāparādās ierakstam, kas realizēs šo pārbaudi, vai jāizdara šis labojums. Šobrīd likumā nav ierakstīts, kas pārbauda. Tā ir palikusi tukša vieta.

M.Gailis. Es, ja drīkst, tad paskaidrošu. Konkrēti šo pārbaudes procedūru apraksta jau sagatavotie Ministru kabineta noteikumi, kuri tiks pieņemti tad, kad būs pieņemts likums.

Priekšsēdētājs. Ilga Grava.

I.Grava (DP).

Gaiļa kungs, trešo reizi - rakstot likumu, jums tā arī, man liekas, vajadzēja ierakstīt: "Pârbaude tiks realizēta pēc speciāliem Ministru kabineta noteikumiem". Tad mēs šeit nestrīdētos un nekavētu laiku. (Gailis nerunā mikrofonā.)

Priekšsēdētājs. Nu tad pasakiet to, lūdzu...

M.Gailis. To to jau Satversme nosaka, ka Ministru kabinetam uz likumu pamata ir tiesības izdot noteikumus, kuri arī paskaidro kārtību, kā likums tiek pildīts.

Priekšsēdētājs. Balsosim par Demokrātiskās partijas frakcijas ierosināto 5. panta 2. apakšpunkta tekstu! Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Atsauciet balsojumu!

J.Sinka (TB).

Ar visu respektu pret Gaiļa kungu un Prezidiju, es nesaprotu, par ko mēs te balsosim. Kas tā ir par valodu - tiesības pieņemt eksāmenus? No kā? Jābūt mācību iestādei. Nē, nu paskatieties! Vai tad tā nav šausmīga latviešu valoda - "Tiesības pieņemt eksāmenus jābūt mācību iestādei." Nu padomājiet, vai to nevar citādāk formulēt! Ko tas nozīmē?

Priekšsēdētājs. Balsojam par Demokrātiskās partijas frakcijas 5. panta 2. apakšpunkta tekstu. Viens "pret". Rezultātu! Par - 26, pret - 39, atturas - 18. Vai mēs varētu pie 6. panta palikt?

M.Gailis. Jā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies. Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku.

Godātie deputāti, jums zināšanai! Prezidijs patur tiesības pēc pārtraukuma, ja būs grūtības ar kvorumu, veikt oficiālu reģistrāciju ar vissmagākajām sekām.

Vārds paziņojumam Imantam Daudišam. Lūdzu!

I.Daudišs (LC).

Godātie kolēģi! Viena neliela tehniska informācija: kāds ir pazaudējis brilles ar metāla ietvariem. Tā ka, ja kāds atpazīst savas brilles, ir iespējams tās Sekretariātā saņemt.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs,

Māris Graudiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš.

Ruta Marjaša,

Aida Prēdele,

Anita Stankēviča...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš.

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas

priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Zvanu reģistrācijai! Reģistrācija! Lūdzu nolasīt izdruku!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Georgs Andrejevs, Valdis Birkavs...

Priekšsēdētājs. Valdis Birkavs ir zālē.

Z.Tomiņš. Māris Graudiņš, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns...

Priekšsēdētājs. Jānis Jurkāns ir zālē.

Z.Tomiņš. Viesturs Pauls Karnups...

Priekšsēdētājs. Arī ir zālē.

Z.Tomiņš. Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Edvīns Kide, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Ģirts Valdis Kristovskis, Vilis Krištopans, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis...

Priekšsēdētājs. Valdis Pavlovskis ir zālē.

Z.Tomiņš. Aleksandrs Pētersons, Aida Prēdele, Velta Puriņa, Jānis Ritenis, Andris Saulītis, Jānis Straume...

Priekšsēdētājs. Straume ir zālē.

Z.Tomiņš. Jānis Vaivads, Joahims Zīgerists un Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Alfrēds Žīgurs ir tepat.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Par valsts civildienestu" 6.pants. Māris Gailis komisijas vārdā - "Latvijas ceļš".

M.Gailis (LC).

6.pants - Demokrātiskās partijas frakcijas ierosinājums. 5.apakšpunkts. Panta kontekstā vārdi "izņemot reabilitētās personas" ir lieki, jo tie piešķir pantam divdomīgu raksturu. Tas ir komisijā noraidīts.

Priekšsēdētājs. Frakcija? Piekrīt. Tālāk!

M.Gailis. 6.panta 6.apakšpunkts. Joprojām ignorēts fakts, ka ierobežojumus ieņemt noteiktus amatus tiesas var pieņemt ne tikai krimināllietā, bet arī administratīvā pārkāpuma lietā. Tas varētu būt pieņemams, ja tas tiktu formulēts, tādēļ mēs, komisija, uzaicinām Demokrātisko partiju iesniegt uz trešo lasījumu formulētu pantu.

Priekšsēdētājs. Piekrīt frakcija? Piekrīt.

M.Gailis. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" - papildināt 6.pantu ar jaunu 9.apakšpunktu šādā redakcijā: "...kuras nav bijušas PSKP CK, LKP CK, pilsētu, rajonu, pilsētu rajonu un citu partijas komiteju algotie darbinieki (izņemot tehnisko personālu), PSKP CK un LKP CK locekļi, VĻKJS CK un ĻKJS CK sekretāri". Uzskatot pašreizējo 9. un 10.apakšpunktu attiecīgi par 10. un 11.apakšpunktu, svītrot pārejas noteikumu 7.pantu. Komisijā noraidīts.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsot!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es tiešām nezinu, kāpēc komisijā noraidīja šo, jo man taisni bija šis gadījums Ogrē, kur bijušās komunistu partijas vadītāji, kas šodien ir vadībā, pateica: mēs neatdosim atpakaļ tos īpašumus represētajiem, kuriem pienākas pašreiz kā pirmajiem, jo, lūk, mēs pārplūdināsim prokuratūru ar sūdzībām, un to sūdzību būs tik daudz, ka tas no vietas nekustēsies. Un, ja šīs personas tagad atkal varēs kandidēt un ieņemt amatus, tad jau ir tas pats, kas pašreiz, tā uzlabojuma nebūs, un mums reformu ministram tiešām tā reforma ir jāīsteno un jāpārvērš citādā veidā, katrā ziņā jāsvītro vai citādi. Es pateicos jums. Paldies! (Smiekli zālē.)

Priekšsēdētājs. Tribīni bez pieteikšanas bija ieņēmis Alfrēds Žīgurs. Lūdzu!

M.Gailis. Drīkst? Es gribu tikai mazu komentāru. Tieši šī reforma tad arī dos iespēju atlaist tādus cilvēkus no darba, kuri negrib ievērot likumus. Pilnīgi skaidrs, kādēļ tas viss tiek darīts.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu. Viens "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 30, atturas - 18. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Gailis. Deputāts Līgotnis - papildināt 6.pantu ar šāda satura rindkopu: "Ðajā amatā noteiktās prasības ir attiecināmas uz visu līmeņu tiesnešu un prokuroru amatiem". Un tas ir komisijā akceptēts.

Priekšsēdētājs. Nav deputātiem iebildes? Nav. Tālāk!

M.Gailis. Frakcija LNNK - 7.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: "Attiecībā uz visu kvalifikācijas kategoriju ierēdņu amatiem tiek rīkots atklāts šo amatu pretendentu konkurss." Otro daļu svītrot. Trešajā daļā svītrot vārdus "iekšēju vai atklātu". Tas ir komisijā noraidīts.

Priekšsēdētājs. Frakcija? (Starpsauciens no zāles: "Uzturēt!")

M.Gailis. Noraidīts tāpēc, ka mēs paredzam konkursus uz ieeju civildienestu sistēmā, bet augstākajos amatos varētu būt arī iekšējs konkurss, kur sacenšas. Tātad šīs vakantās vietas (tāpat kā tālāk likumā ir pateikts) tiek publicētas oficiālā valsts laikrakstā, bet kandidēt uz tām var cilvēki no civildienesta, tas ir, pietiekoši plašs loks. Viņiem ir pieredze, viņu, kā mēs zinām, būs ap 20-30 tūkstošiem, un uz augstākiem amatiem kandidēs tie cilvēki. Bet var būt arī atklāti konkursi.

Priekšsēdētājs. Frakcijas viedoklis? Lūdzu, balsosim par LNNK ierosinājumu 7.pantam. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 27, atturas - 15. Nav pieņemts. Nākamo, lūdzu!

M.Gailis. 8.pants. LNNK frakcija - papildināt 8.panta 1.daļu ar jaunu otro teikumu tādā redakcijā: "Personas, kas pretendē uz pašvaldības civiliestādes vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu, iesniegumus iesniedz attiecīgās pašvaldības vadītājam". Un tas ir komisijā akceptēts. Pieņemts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk. (Starpsauciens no zāles: "Nav!")

M.Gailis. 9.pants. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" - 9.panta 2.daļā svītrot vārdus "attiecībā uz šā likuma 3.panta 1.un 2.punktā minētajiem amatiem" un visu 9.panta 3.daļu. Tas ir daļēji pieņemts. Otrā daļa ir papildināta ar jaunu teikumu un trešā daļa precizēta. Vai nolasīt? Tas ir labajā pusē. Tātad attiecībā uz šā likuma 3.panta 1.un 2.punktā minētajiem amatiem Valsts civildienesta pārvaldei jāpārbauda arī visu pretendentu sniegtās ziņas par šā likuma 6.panta 9.punktā minētajiem ierobežojumiem. Šā likuma 6.panta 8.punktā noteiktā ierobežojumu pārbaude notiek kārtībā, kādu paredz likums par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu. Mēs tātad ņēmām vērā jau likumu, kas regulēs konkrēti un precīzi šo sfēru.

Tālāk. Attiecībā uz šā likuma 3.panta 3.un 4.punktā minētajiem amatiem Valsts civildienesta pārvalde var pārbaudīt pretendenta sniegtās ziņas par šā likuma 6.panta 9.punktā minētajiem ierobežojumiem.

Priekšsēdētājs. Frakcija uztur savu balsojumu? Neuztur. Tālāk!

M.Gailis. Juridiskā komisija - 9.panta 2.daļā svītrot vārdu "visu" un arī 9.panta 3.daļu svītrot. Tas ir komisijā noraidīts.

Priekšsēdētājs. Juridiskā komisija? Vai kādam ir iebildes? Nav. Pieņemts.

M.Gailis. Demokrātiskā partija - 10.panta pēdējā rindkopā svītrot vārdu "var" un rakstīt "dienesta laikā kārto". Un tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Iebildes ir? Nav. Tālāk.

M.Gailis. Juridiskā komisija - 11.panta 2.daļu papildināt ar otro teikumu šādā redakcijā: "Ðī noteikuma izņēmumus var noteikt Ministru kabinets". Un tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

M.Gailis. Demokrātiskā partija - 13.panta 5.apakšpunkts nevar būt par pieņemšanas priekšrocības kritēriju. Tātad tas ir daļēji pieņemts un punkts ir precizēts. Tātad es nolasu, kādā veidā ir precizēts: Latvijas Republikā piešķirts vai nostrificēts zinātnes grāds attiecīgajā zinātnes nozarē. Tātad tajā, kurā pretendents gatavojas strādāt.

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, par kuru pantu... Es drusciņ esmu sajaucis.

M.Gailis. Par 13.panta 5.apakšpunktu.

Priekšsēdētājs. Jā, paldies. Lūdzu, kādas jums, deputāti, ir iebildes? Nav. Tālāk.

M.Gailis. Juridiskā komisija - izteikt 13.pantu šādā redakcijā... Garš, garš, garš pants. Nolasīt? Jo tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas piezīmes? Deputāt Žīgur, tikai ar pierakstīšanos.

Godātie kolēģi! Sēdes vadītājs ir saņēmis divus protestus. Pirmais protests ir sakarā ar to, ka šajā sektorā, kur sēž deputāti, ienāk palīgi un citas amatpersonas un notiek pārrunas, un tiek doti rīkojumi. Īsi sakot, notiek darbība, kas traucē citu deputātu darbu, traucē viņiem klausīties un sekot plenārsēdei. Šo protestu pilnīgi pieņemu.

Otrs protests, ko iesnieguši deputāti, attiecas uz to, ka debatēs ir jāpiesakās saskaņā ar Kārtības rulli, - pierakstoties Sekretariātā. Tad ir secība, tad ir kārtība un viss pārējais. Diemžēl sēdes vadītājs, apstākļu spiests, to neievēro. Arī tas protests ir pieņemts. Tālāk!

M.Gailis. Tātad mēs esam tikuši pāri 13.pantam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Par procedūru vēlas runāt Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Tas ir tāds garš likumprojekts, tajā ir tik daudz pantu, kuriem dažbrīd pārskrien pāri ļoti ātri: "Nav iebildumu? Cauri!" (Starpsauciens no zāles: "Nedzirdam!") Par dažiem nemaz negrib runāt. Un, ja, tu, cilvēks, neesi jau iepriekš pierakstījies debatēt par visiem pantiem, tad praktiski ir gandrīz neiespējami iesniegt zīmītes un tad runāt. Es domāju, mums vajadzētu mazlietiņ piekāpīgākiem būt un ļaut cilvēkiem tūlīt piebilst pie atsevišķiem punktiem. Es domāju, mēs vienkārši nespēsim vairs piedalīties debatēs pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Arī to sēdes vadītājs ņems vērā. Tālāk!

M.Gailis. Demokrātiskā partija ierosina 15.panta otrās rindkopas tekstā izdarīt svītrojumu. Darba devējs nedrīkst būt privilēģiju noteicējs, to var darīt kvalifikācijas piešķiršanas iestāde. Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipns, runājiet lēnāk un ar pauzēm!

M.Gailis. Labi.

Priekšsēdētājs. Ilga Grava. Lūdzu!

I.Grava (DP).

Es Gaiļa kungam gribu atgādināt, ka mēs tikko kā nobalsojām pozitīvi par to, ka ierēdņa kandidāts eksāmenus nekārto, bet iztur pārbaudījumus. Būs kāda mistiska iestāde, kas viņu pārbaudīs. Bet šinī pantā ir teikts, ka viņš kārtos eksāmenu. Lūdzu, novedīsim pantu pie kopsaucēja, kāds ir bijis iepriekš! Tie ir ierēdņa kandidātu eksāmeni. Pēkšņi parādās jauns jēdziens, kas nav bijis pirms tam un ir bijis izlabots.

Priekšsēdētājs. Vēlreiz atgādiniet deputātiem pantu, par kuru ir runa, un nolasiet tekstu!

M.Gailis. Ir runa par 15.pantu, un pants skan tā: "Persona var iegūt ierēdņa statusu tikai tad, ja tā pēc valsts civildienesta ierēdņu kandidātu kvalifikācijas eksāmenu nokārtošanas ne mazāk kā divus, bet ne vairāk kā četrus gadus ir pildījusi ierēdņa amata pienākumus kā ierēdņa kandidāts un ir nokārtojusi valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu." Es piekrītu, ka te būtu jāaizvieto vārds "eksāmens"ar vārdu "pârbaude". Mēs to varētu izdarīt uz trešo lasījumu, lai panta redakcija būtu precīzāka.

Priekšsēdētājs. Vai Demokrātiskās partijas frakcija piekrīt skaidrojumam? Uz trešo lasījumu to izlabos. Tālāk!

M.Gailis. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina 15.panta otrajā daļā svītrot vārdus "izņēmumus, kad personai var piešķirt ierēdņa statusu, pēc sava ieskata saīsinot ierēdņa kandidāta laiku, kā arī...". Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Tālāk!

M.Gailis. LNNK frakcija ierosina15.panta pirmajā daļā svītrot vārdus "bet ne vairāk kā četrus gadus", tas ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Frakcija piekrīt. Tālāk!

M.Gailis. Ir priekšlikums svītrot otrajā daļā vārdus "izņēmumus, kad personai var piešķirt ierēdņa statusu, pēc sava ieskata samazinot ierēdņa kandidāta laiku, kā arī...". Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

M.Gailis. 16.pants. Demokrātiskā partija ir iesniegusi vienkārši jautājumu, nevis formulējumu. Kādas prasības izvirzāmas aizvietotājpersonai? Vai tai ir jābūt ierēdņa kandidātam vai aizvietošanu var veikt jebkura persona? Tas ir daļēji pieņemts pants, precizēts un likuma 3.pants saistībā ar priekšlikumu ir papildināts ar jaunu daļu. Lasu: "Promesošu ierēdni, ierēdņa kandidātu uz laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem, var aizvietot cits ierēdnis vai ierēdņa kandidāts."

Priekšsēdētājs. Vai frakcija piekrīt? Paldies. Tālāk!

M.Gailis. Trešā daļa. Juridiskā komisija ierosina 17.panta pirmo daļu aiz vārda "citi" papildināt ar vārdiem "Latvijas Republikas likumi". Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Tālāk!

M.Gailis. Frakcija "Saskaņa Latvijai" un TSP frakcija ierosina svītrot 17.panta pirmo daļu. Priekšlikums ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Vai uzstāj uz balsojumu? Atbildes nav, tā ir piekrišana. Tālāk!

M.Gailis. Juridiskā komisija iesaka 19.panta otrajā un sestajā daļā vārdu "ierosinājumi" aizstāt ar vārdu "iesniegumi". Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

M.Gailis. Demokrātiskā partija ierosina 20.panta pēdējā rindkopā rakstīt "bçrni līdz skolas vecumam" teksta "bçrni līdz 3 gadu vecumam" vietā. Tas ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Ilga Grava.

I.Grava (DP).

Formulējums "bçrni līdz 3 gadu vecumam" ir pretrunā ar pastāvošo darba likumdošanu. Latvijā sievietēm, kurām ir bērni līdz skolas vecumam, nevar likt strādāt brīvdienās un nakts darbu. Šinī gadījumā šis likumprojekts ir pretrunā ar to likumu, kāds eksistē. Un es nedomāju, ka ierēdniecībā vajadzētu sievietes diskriminēt, un šinī gadījumā sievietēm, kam bērni ir pirmsskolas vecumā, noņemt iespēju strādāt šo darbu. Un, ja viņa ir patiešām labs speciālists, vai tad vadītājs neatradīs iespēju, lai to visu saskaņotu ar valstī eksistējošo likumdošanu?

Priekšsēdētājs. Māris Gailis.

M.Gailis. Cienītie kolēģi! Es gribu paskaidrot, ka šinī likumā ir būtiska atšķirība salīdzinājumā ar pastāvošo darba likumdošanu. Šeit nav runa par sievieti, kurai ir bērns, bet par ierēdni, kuram ir bērns. Tātad gan vīrietim trīs gadu laikā ir šis ierobežojums, gan sievietei.

Priekšsēdētājs. Balsosim par Demokrātiskās partijas frakcijas ierosinājumu. 20.pants, pēdējā rindkopa. "Bçrni līdz skolas vecumam." Viens "pret". Rezultātu! Par - 26, pret - 26, atturas - 14. Nav pieņemts.

M.Gailis LNNK frakcija ierosina 21.pantā svītrot vārdus "un valsts civiliestādes nolikumā noteikto kārtību". Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

M.Gailis. Demokrātiskās partijas frakcija ierosina 22.pantā svītrot pirmo rindkopu. Tas ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

M.Gailis. Juridiskā komisija ierosina 23.panta otro daļu pirms vārda "pakalpojumus" papildināt ar vārdu "apmaksātus", trešajā daļā iestrādāt iespēju ierēdnim, ierēdņa kandidātam iegādāties akcijas. Priekšlikums par otro daļu pieņemts. Priekšlikumam, kurš attiecas uz panta trešo daļu, nav formulējuma. Ir ierosinājums formulējumu sagatavot un iesniegt uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu. Tālāk!

M.Gailis. Demokrātiskā partija ierosina 26.pantā svītrot otro rindkopu, jo nav juridiska kritērija jēdzieniem "mçrenība" un "atturība"". Komisija nepieņēma lēmumu.

Priekšsēdētājs. Ilga Grava.

I.Grava (DP).

Es atvainojos, bet man šis likuma pants ļoti atgādina kādreiz tik populāro saukli - "Atturība - dzīves norma". Un vēlreiz gribu teikt: padomājiet, lūdzu, nopietni, kas ir mērenība un kas ir atturība likuma izpausmē! Mērenība un atturība ir subjektīvs jēdziens katram cilvēkam attiecībā pret sevi. Es gribu redzēt, ko nozīmēs mērenība sievietes izpratnē, ja viņa audzinās bērnus un nevarēs ar viņiem uzturēties mājās, un ko šis jēdziens nozīmēs vīriešu izpratnē, kuriem bērnu nav. Kaut vai tas elementārais piemērs, ko mēs tikko kā izspriedām. Bet vispār mērenība un atturība, es jums vēlreiz atkārtoju, ir subjektīvs kritērijs, kuram neviens nevar dot definīciju - it īpaši likumā, ja mēs šo kritēriju gribam ar likuma spēku attiecināt uz cilvēku.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš", pēc tam - Juris Sinka.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Komisija lēmumu par šo punktu nepieņēma vienkārši viena apstākļa dēļ. Es aicināju komisiju nediskutēt par šo priekšlikumu, jo uzskatīju, ka tas ir lieki, ka šī nav juridiska norma. Es piekrītu referentam, ka šī norma satur ļoti vajadzīgu mērķi, jo patiešām ierēdnim būtu tā jādarbojas, kā ir rakstīts 26.panta otrajā daļā, bet faktiski šī norma pieļauj patvaļu, jo civiliestādes vadītājam ir tiesības atbrīvot no civildienesta jebkuru ierēdni, kurš nepilda šā likuma noteikumus. Un tad nu šis civiliestādes vadītājs vērtēs, vai attiecīgais ierēdnis, kurš kaut kādu apstākļu dēļ vadītājam nepatīk, -vai šis atiecīgais ierēdnis savā sabiedriskajā un politiskajā darbībā ievēro mērenību. Un, vadoties no politiskām simpātijām un antipātijām, vadītājs varēs kvalificēt šo viņa darbību kā neatbilstošu 26.panta otrajai daļai un atbrīvot viņu no civildienesta. Tādēļ, godātie kolēģi, es ierosinu pieņemt Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu un svītrot 26.panta otro daļu.

Priekšsēdētājs. Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi! Lagzdiņa kungs aizsteidzās man priekšā. Es gribēju gandrīz to pašu teikt. Tikai vēl mazlietiņ paironizēt par to mērenību un atturību. Tas attiektos arī uz politiķiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Balsosim par Demokrātiskās partijas frakcijas ierosinājumu - svītrot 26.pantā vārdus "mçrenība" un "atturība"!

M.Gailis. Nav.

Priekšsēdētājs. Kas tagad šeit notiek?

M.Gailis. Nekas nenotiek.

Priekšsēdētājs. Jūs bijāt "pret"?

M.Gailis. Jā.

Priekšsēdētājs. Labi. Rezultātu!

M.Gailis. Bija? Tad es atsaucu savu. Frakcijas balsojums. Es pakļaujos frakcijas balsojumam. Tātad - "par".

Priekšsēdētājs. Viens papildus "par". Labi. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 14, atturas - 7. Ir svītrots.

M.Gailis. Demokrātiskā partija - 27.panta pirmajā rindkopā jāpaplašina to personu loks līdz radniecības ceturtajai pakāpei, par kurām ierēdnis drīkst lemt. Tas saistās ar mantošanas tiesībām Latvijā. Un tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

M.Gailis. Otrajā rindkopā nedrīkst paredzēt, ka ierēdnis var saņemt naudu no tiešā priekšnieka vai valsts civiliestādes vadītāja, ja tas nav noformēts ar īpašu rakstisku pavēli. Pieņemts - svītrot vārdu, bet otrā daļa ir precizēta.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

M.Gailis. Deputāts Gailis - papildināt 27.pantu ar šāda satura otro daļu: "Ierēdnim, ierēdņa kandidātam nav streika tiesību. Gadījumā, ja notiek valsts civiliestāžu citu darbinieku streiks, ierēdnim, ierēdņa kandidātam ir pienākums aizstāt šādus darbiniekus to pienākumu izpildē, ciktāl tas nepieciešams attiecīgās iestādes darbības uzturēšanai". Uzskatīt 27.panta otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu. Komisija nepieņēma lēmumu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Viens "par". Rezultātu! Par - 41, pret - 9, atturas - 10. Pieņemts.

M.Gailis. Juridiskā komisija - 29.panta 3.daļā vārdu "disciplinārsodu", aizstāt ar "ierēdņu disciplinārsodu". Tas ir pieņemts, bet nodrukātajā versijā tas vārds kļūdas dēļ ir izlaists. Tātad es lasu no beigām, kā tagad ir jāskan 3.daļai:"Disciplināros pārkāpumus ... ierēdņu disciplinārsodus un to uzlikšanas kārtību nosaka ierēdņu disciplinārsoda likums". Tas tur nav ierakstīts, bet tam tur ir jābūt.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

M.Gailis. Demokrātiskās partijas frakcija - 30.panta otrajā apakšpunktā rakstīt: "...Gadījumos pieprasīt un saņemt". Un tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

M.Gailis. Juridiskā komisija - 31. pantu izslēgt. Arī LNNK to pašu ierosina. Un tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

M.Gailis. Demokrātiskā partija - 33.pantu svītrot, jo ir atklāts jautājums par tiem, kuri dzīvo ārzemēs. Tāpat nav skaidrs, kā būs ar tiem ierēdņiem, kas brauks no Jūrmalas un Ogres uz Rīgu. Ja to atstāj, noteikti vajag regulējošus noteikumus summai, kuru saņem. Tas ir noraidīts, jo regulējošos noteikumus, kā pantā ir rakstīts, reglamentēs Ministru kabineta noteikumi. Un, protams, ka tie nebūs domāti ierēdņiem, kas braukā no Jūrmalas vai no Ogres.

Priekšsēdētājs. 33.pants.

M.Gailis. Par 33.pantu ir runa.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Ilga Grava! Par deputātiem. Varbūt mēs varētu vienoties tā: pirmajam deputātam tiešām, kā teica Juris Sinka, ir ļoti grūti uzrakstīt iesniegumu, bet, ja mēs sākam debatēt par kādu pantu, tad pirmais deputāts iet bez pieraksta, bet pārējie cenšas tomēr pierakstīties, lai būtu kārtība. Ilga Grava - Demokrātiskā partija.

I.Grava (DP).

Šis pants man radīja pārdomas sakarā ar precedentu, jo šeit jau ir precedenta gadījums, ko mēs izskatījām Saeimā, - tas bija jautājums par Levita kungu. Jo šis pants principā legalizē to stāvokli, ka ierēdnis strādā Latvijā, bet par viņa dzīvokli ārzemēs tiek maksāts no Latvijas valsts budžeta. Tāpēc šeit būtu ierakstāms un regulējams nevis ar īpašiem noteikumiem, bet, lai arī Saeima to zinātu, labākajā gadījumā tas būtu kārtojams kā komandējums ar komandējuma naudas izmaksām. Labākajā gadījumā. Bet vispār nedrīkst atstāt šādā patvaļā, jo es jums saku, ka tādā gadījumā Levita kungam uzdotie jautājumi no mūsu puses bija nekorekti, jo viņa stāvoklis atbilda tam, kas šeit ir fiksēts ierēdņu likumā.

Jo jāapmaksā ir nevis dzīvoklis, bet tā pagaidu platība, kurā jūs uzturaties. Un tas visu laiku ir noticis komandējuma naudas izpausmēs. Arī Latvijā šobrīd komandējuma nauda un dzīvošana svešā vietā nav atcelta.

Priekšsēdētājs. Balsosim par Demokrātiskās partijas frakcijas ierosinājumu 33.pantā. Viens - "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 23, atturas - 17. Nav pieņemts. Tālāk!

M.Gailis. Frakcija "Saskaņa Latvijai", TSP frakcija - ar pārejas noteikumiem apturēt 34.panta piemērošanu līdz brīdim, kad valsts spēs nodrošināt pensijas un pabalstus mazāk nodrošinātajiem vismaz iztikas minimuma līmenī. Tas ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Balsosim par frakcijas "Saskaņa Latvijai"... Rezultātu! 19 - par, 25 - pret, 15 - atturas. Nav pieņemts.

M.Gailis. Es saprotu, ka tas atiecas, protams, arī uz nākamajiem diviem ierosinājumiem, jo tie visi ir līdzīgi. Labi. Demokrātiskā partija ierosina svītrot 34.pantu. Un Juridiskā komisija - izslēgt. Nu tie ir vienādi. Vai mums jābalso vēlreiz? (Starpsauciens no zāles: "Jâ!")

Priekšsēdētājs. Deputāti lūdz, un tad mums tas ir jādara. Lūdzu, balsosim! Demokrātiskā partija apvienojas ar Juridisko komisiju? Lūdzu, balsosim par ieerosinājumu - svītrot 34.pantu. Rezultātu! Viens "pret" papildus. Par - 26, pret - 27, atturas - 12. Nav pieņemts.

M.Gailis. Cienītie kolēģi! Vairākos pantos parādās deputāta Gaiļa ierosinājums. Tur, kur ir runa par dažādiem pabalstiem, izslēgt vārdkopu "ierēdņu kandidāts". Tas ir darīts tādēļ, ka vienā citā pantā, kur nav bijis ierosinājumu, kur tabulā tie nav parādījušies, ir rakstīts, ka ierēdņu kandidāti saņem 40% apmērā tos pabalstus, kas pienākas ierēdņiem. Un tas ir. Tātad es to esmu ierosinājis tikai tādēļ, lai sakārtotu loģiski likumu. Komisija arī ir akceptējusi to.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

M.Gailis. Demokrātiskā partija. Tātad 35.pants. "Nelaimes gadījumam jābūt ārsta apstiprinājumam". Šeit ir runa par pabalstu smagā nelaimes gadījumā vai sakarā ar apgādājamā ģimenes locekļa nāvi. Mēs ierosinām precizēt uz trešo lasījumu, sagatavojot attiecīgu redakciju.

Priekšsēdētājs. Piekrītat? Labi.

M. Gailis. DP otrajā rindkopā sešu mēnešu vietā ierosina trīs mēnešus, arī svītrot trešo rindkopu, jo pašreizējā likumdošana paredz pusotru gadu. Un tas ir komisijā noraidīts. Es varu paskaidrot, kamdēļ tas ir. Tātad, ierēdņiem trīs gadu vietā bērnu kopšanai, ko paredz darba likumdošana, šinī likumā ir viens gads. Un to mēs kompensējam ar lielāku pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā. Tātad 6 mēnešalgas. Un tas ir tamdēļ.

Priekšsēdētājs. Ilga Grava - Demokrātiskā partija.

I.Grava (DP).

Ja ir tik daudz naudas un var maksāt 6 mēnešus - maksājiet! Bet, ja jūs domājat, ka jūs par 3 mēnešu algas apjomu varat bērnam nopirkt māti uz pusgadu, tad man liekas, ka jūs kļūdāties! Tas ir psiholoģiski noteikts, un ne jau velti mums ir tas pusotrs gads. Līdz pusotram gadam bērnu jums nevienā pirmsskolas vecuma iestādē nepieņem audzināšanā. T ātad šinī gadījumā tiek traumēts bērns, un, ja jūs pirms tam man teicāt, ka nav trīs gadi jāsēž mājās, ka līdz skolas vecumam nav tur jābūt ar bērnu, tad to var izdarīt. Vai tas arī uz vīrieti attiecas šinī gadījumā? Tas likums ir tieši par ierēdni - sievieti, un pusotrs gads ir psiholoģiski noteiktais termiņš, kas mātei būtu jāpavada mājās. Un šinī gadījumā es nezinu... Man šis skaidrojums, ka, pieliekot 3 mēnešu algas, var aizvietot māti bērnam, tas, Gaiļa kungs, piedodiet, bet tas nav pat ētisks.

Priekšsēdētājs. Balsojam par Demokrātiskās partijas ierosinājumu - par svītrošanu. Svītrot 3.rindkopu. Rezultātu! Par - 25, pret - 22, atturas - 12. Nav pieņemts. Pagaidiet! Jā, nav pieņemts.

M.Gailis. Deputāts Gailis ierosina izteikt 35.panta 2. un 3.daļu sekojošā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Nevajag lasīt! Komisijā ir pieņemts.

M.Gailis. Komisijā ir akceptēts. Jā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk.

M.Gailis. 36.pants. Deputāts Gailis ierosina svītrot vārdu kopu "ierēdņu kandidāts". Tas ir sakarā ar to, ko es jau skaidroju.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

M.Gailis. Frakcijas "Saskaņa Latvijai" un TSP frakcijas priekšlikums par 37.pantu: "Ar pārejas noteikumiem apturēt šā panta piemērošanu līdz brīdim, kad valsts spēs nodrošināt pensijas un pabalstus mazāk nodrošinātajiem vismaz iztikas minimuma līmenī". Komisijā noraidīts.

Priekšsēdētājs. Balsosim par frakcijas "Saskaņa Latvijai" un TSP frakcijas ierosinājumu. Rezultātu! Par - 19, pret - 23, atturas - 17. Nav pieņemts.

M.Gailis. Demokrātiskās partijas frakcija ierosina vispār svītrot šo pantu. Komisijā tas noraidīts.

Priekšsēdētājs. Uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. Tālāk!

M.Gailis. Gailis ierosina svītrot vārdu kopu "ierēdņu kandidāts". Komisijā tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

M.Gailis. Tas pats 38.pantā - svītrot "ierēdņu kandidātus". Arī pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

M.Gailis. Tas pats 39.pantā.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

M.Gailis. Frakcija "Saskaņa Latvijai" un TSP frakcija par 40.pantu. "Ar pārejas noteikumiem apturēt šā panta piemērošanu līdz brīdim, kad valsts spēs nodrošināt pensijas un pabalstus mazāk nodrošinātajiem vismaz iztikas minimuma līmenī". Tas ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Frakcijas viedoklis? Balsot? Balsosim frakciju ierosinājumu par 40.pantu. Balsojam. Rezultāts: par - 22, pret - 24, atturas - 14. Nav pieņemts.

M.Gailis. Demokrātiskās partijas frakcija: 40.pants var palikt, ja svītro 34.pantu.

Priekšsēdētājs. Noraidīts. Lūdzu - Ilga Grava! Demokrātiskā partija.

I.Grava (DP).

Par cik 34.pants nav svītrots, tad mēs pieprasītu 40.pantu svītrot vai kapitāli mainīt tā redakciju. Jo šinī gadījumā iznāk, ka jūsu priekšnieks, ja kāds no jums būs ierēdnis, vienpersonīgi, patvaļīgi noteiks maksāt jums prēmiju vai nemaksāt. Uz tāda pamata vismaz komisija vai kaut kas cits izšķirtu. Priekšnieks noteiks, kam maksāt prēmiju. Par ko? Arī nav rakstīts - par ko. Nu tad iznāk tā - kurš labāk pratīs priekšniekam "piebraukt", tas arī to naudu saņems. Es atvainojos par vulgaritāti šeit tribīnē, bet tā tas šodien skan. Tas nav likuma pants, kas te ir ierakstīts. Tā ir pilnīga patvaļa vadonim, kas to gribēs realizēt .

Priekšsēdētājs. Jābalso par 40.panta svītrošanu. Balsojam. Viens "pret". Rezultātu! Par - 30, pret - 24, atturas - 13. Nav pieņemts.

M.Gailis. Svītrot "ierēdņu kandidātus", kam komisija piekrīt.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

M.Gailis. Juridiskā komisija - 42.panta pirmajā daļā vārdu "papilduzdevumi" aizstāt ar vārdiem "darba pienākumu". Mēs komisijā, kad par to spriedām, iebildām pret "darba pienākumiem", jo ir taču dienesta pienākumi, kurus pilda, un ar Juridisko komisiju ir sarunāts. Tātad, ja deputāti neiebilst, tad mēs aizvietojam "darba" ar "dienesta". Un tad mūsējā komisija to akceptē. Tātad tas skanētu: "Par dienesta pienākumu izcilu veikšanu" utt.

Priekšsēdētājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Gailis. Ierosinājums - 2. daļu izslēgt. Un tas ir komisijā akceptēts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

M.Gailis. Demokrātiskā partija ierosina 43.panta otrajā rindkopā rakstīt "... neieskaitot svētdienas un svētku dienas". Tas ir noraidīts, jo kalendārajās nedēļās ir svētdienas. Kalendārā nedēļa ir 7 dienas.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Tālāk!

M.Gailis. Juridiskā komisija ierosina 45.panta otro daļu svītrot. Un tas ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk.

M.Gailis. Juridiskā komisija ierosina svītrot 47.pantu. Noraidīts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes.

M.Gailis. Juridiskā komisija ierosina 48.pantā vārdus "viens gads līdz trim gadiem" aizstāt ar vārdiem "ilgāks par vienu gadu". Noraidīts, jo citādi ir no viena gada līdz bezgalībai vai līdz nāvei, teiksim.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Tālāk!

M.Gailis. Deputāts Gailis ierosina izteikt 48.pantu sekojošā redakcijā. Un tālāk seko redakcija. Tas ir akceptēts komisijā.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

M.Gailis. Juridiskā komisija ierosina 49.pantu izteikt sekojošā redakcijā. Un tas ir pieņemts. Vai ir nepieciešams nolasīt redakciju?

Priekšsēdētājs. Mums šī redakcija ir.

M.Gailis. Jā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav.

M.Gailis. LNNK frakcija ierosina svītrot 49.pantu. Noraidīts.

Priekšsēdētājs. Iebilžu nav. Tālāk!

M.Gailis. Demokrātiskā partija ierosina 50.pantu svītrot dotajā redakcijā, jo tā ir pretrunā ar 48.pantu, kurā tiek prasīts kārtot kvalifikācijas eksāmenus, ja pārtraukums ierēdņu darbā ilgst no viena līdz trim gadiem. Tas ir noraidīts. Jo tik tiešām stāšanās vēlētā amatā ir izņēmums no likuma...

Priekšsēdētājs. Iebildumi? Ir.

I.Grava (DP).

Pirmām kārtām tas patiešām ir pretrunā. Bet es gribētu Gaiļa kungam pajautāt...

Priekšsēdētājs. Ilga Grava - Demokrātiskā partija.

I.Grava. Es atvainojos vadītājam.

Priekšsēdētājs. Es biju vainīgs.

I.Grava. Gribēju pajautāt: vai tad deputāts nezaudē kvalifikāciju kā ierēdnis, ja viņš trīs gadus sēž un dara pavisam citu kaut ko! Tāpēc man ir tas jautājums par viņa kā ierēdņa kvalifikācijas pārbaudi. Es neapšaubu viņa vispārējās zināšanas, bet jebkurš vēlētais darbs ir ļoti atšķirīgs no tā, ko jūs gribat šajā likumā panākt. Un tāpēc viņam būtu atkal jānokārto kvalifikācija. Un tad jūs garantējat darbu, ja viņš šo kvalifikācijas eksāmenu ir izturējis. Es jau nenoraidu vispār, ka jūs viņam negarantējat darbu, bet es gribu, lai viņš tāpat kā jebkurš, kas nav varējis gadu strādāt savā konkrētajā ierēdņa profesijā, kārtotu kvalifikācijas eksāmenu.

M.Gailis. Par cik man bija jautājums... Mēs uzskatām, ka deputātu darbs tomēr daudzos aspektos varētu būt līdzīgs vismaz augstu ierēdņu darbam. Un vēl jāsaka, ka vismaz pašvaldību deputāti jau tiek apmācīti un arī turpmāk tiks apmācīti. Un, protams, būtu ļoti labi, ja arī Saeimas deputāti tiktu apmācīti un ietu speciālos kursos. Es runāju par deputātiem... Un, ja deputāti tiek apmācīti, tad viņi kvalifikāciju nezaudē. (No zāles deputāte I.Grava: "Ierēdņu kursos, vai deputātu kursos?")

Priekšsēdētājs. Jums jautā...

M.Gailis. Daudzas šīs lietas, kuras tiks mācītas ierēdņu kursos dažādās skolās, augstskolās, un to, ko jau māca vismaz pašvaldību deputātiem, vajadzētu varbūt mācīt arī Saeimas deputātiem; tās ir līdzīgas - stratēģiskā plānošana un tā tālāk un tā joprojām.

Priekšsēdētājs. Iebildumu nav. Tālāk.

M.Gailis. Deputāts Gailis - svītrot no 50. panta vārdu kopu "ar viņa piekrišanu". Un tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

M.Gailis. Deputāts Līgotnis - papildināt likumprojekta 4. nodaļu pēc 52. panta ar šāda satura jaunu pantu: "Ðā likuma 33.-38., 40.-42., 50.-51. panta gadījumos paredzētās sociālās garantijas ir attiecināmas arī uz visu līmeņu tiesnešiem un prokuroriem, valsts kontrolieriem un Valsts kontroles padomes locekļiem." Tas ir akceptēts un pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

M.Gailis. Frakcija "Saskaņa Latvijai" un TSP frakcija par 53. pantu: "Nosaukumā un pamattekstā lietot jēdzienu "civildienesta amatu kvalifikācijas kategorijas". Amatu kvalifikācijas kategorijas un izdienas pakāpes ir jānosaka šā likuma pielikumos." Tas ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Edvīns Kide.

E.Kide (SL).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Faktiski valstij kalpotāju algu likmju tīklu jeb tā saucamo kādreizējo Ženēvas shēmu, pēc maniem uzskatiem, vajadzēja apstiprināt Saeimai, jo tas nosaka visu, kā saka, kvalifikācijas atbilstību pieaugošai algai. To pēc pastāvošās prakses Ministru kabinets darīja un šo shēmu faktiski galīgi "saspieda" jeb no tās atteicās. Pašlaik izdienas pakāpju noteikšanu un grozīšanas kārtību, kā arī atestācijas kārtību nosaka nevis vairs Ministru kabinets, bet pēc šā panta paredzēts, ka to nosaka Valsts civildienesta pārvaldes instrukcija. Bet jūs jau saprotat: ja šo tīklu nosaka pat instrukcija, tad vienā dienā tās tīklu kategorijas pēc apmaksas var uzkāpt tik ļoti, ka mums budžets vairs to nesegs. Un to pat nenosaka valdība. Tāpēc mēs uzskatām, ka amatu kvalifikācijas kategorijas un izdienas pakāpes ir jānosaka šā likuma pielikumā, lai mēs redzam, kādas tās pastāvīgās ir. Un, ja ir priekšlikumi mainīt, tad var nākt ar priekšlikumiem un šo pielikumu mainīt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Balsosim par frakcijas "Saskaņa Latvijai" un Tautas saskaņas partijas frakcijas 53. panta ierosinājumu. Viens "pret". Lūdzu rezultātu! 26 - par, 25 - pret, 14 - atturas. Nav pieņemts.

M.Gailis. Deputāts Gailis - izteikt 55. panta 1. daļu sekojošā redakcijā: "Civildienesta interesēs ierēdni, ierēdņa kandidātu var pārcelt citā amatā tajā pašā civiliestādē vai tajā pašā apdzīvotajā vietā bez ierobežojumiem". Un tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

M.Gailis. Juridiskā komisija - 55. panta 1. daļu aiz vārdiem "pârcelt citā" papildināt ar vārdiem "atbilstošas kategorijas". Tas arī ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

M.Gailis. 4. daļu pārveidot par jaunu pantu aiz 55. panta. Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

M.Gailis. Deputāts Gailis - izteikt 57. panta nosaukumu un saturu sekojošā redakcijā...

Priekšsēdētājs. Nelasiet, lūdzu!

M.Gailis. Pieņemts.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk.

M.Gailis. Deputāts Gailis - papildināt projektu pēc 58. panta ar šāda satura jaunu pantu... Un tas ir akceptēts.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk.

M.Gailis. Frakcija "Saskaņa Latvijai" un TSP frakcija par 59. panta 1.daļu - papildināt to ar tekstu, ar ko šiem ierēdņiem jāveido principiālas domstarpības, lai varētu izstāties no civildienesta, vai arī vajag svītrot šo pantu un tam atbilstošo 60. panta 1. daļas 2. punktu. Noraidīts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Tālāk.

M.Gailis. Juridiskā komisija - 5. pantu pārcelt aiz 60. panta. Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

M.Gailis. Juridiskā komisija - 61. pantā svītrot 2. daļu. Pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

M.Gailis. Juridiskā komisija - 62. panta 2. daļā svītrot vārdus "atstājot valsts civildienestu". Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

M.Gailis. Nu to pašu arī Gailis ierosināja... Pārejas noteikumi. Frakcija "Saskaņa Latvijai" un TSP frakcija ierosina izteikt 1. punkta 2. daļu sekojošā redakcijā... Un tālāk teksts. Tas ir noraidīts. (No zāles deputāts E.Kide: "Jâbalso!")

Priekšsēdētājs. Balsojam frakcijas "Saskaņa Latvijai" un Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu pārejas noteikumos. Viens "pret". Rezultātu! Par - 22, pret - 24, atturas - 14. Nav pieņemts.

M.Gailis. Deputāts Gailis - pārejas noteikumu 1. punktā svītrot 3.rindkopu. Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

M.Gailis. Frakcija LNNK - pārejas noteikumu 2. punktā 2. teikumu izteikt šādā redakcijā: "Atestācijas komisijas apstiprina attiecīgo ministriju ministri un pašvaldību vadītāji". Tas ir daļēji pieņemts, jo mēs to formulējām šādi: "Civiliestāžu darbinieku atestāciju veic atestācijas komisijas Ministru kabineta noteiktā kārtībā".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Tālāk.

M.Gailis. Frakcija "Saskaņa Latvijai" un TSP frakcija ierosina 4. punkta 2. daļas pirmo teikumu aiz vārdiem "amata" papildināt ar vārdiem "izņemot šo pārejas noteikumu 5. punkta 3. daļā paredzētos gadījumus". Tas ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsojam par frakcijas "Saskaņa Latvijai" un Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu pārejas noteikumos nr. 4. Rezultātu! Par - 16, pret - 23, atturas - 12. Nav pieņemts.

M.Gailis. Tālāk priekšlikums - svītrot šīs daļas pēdējo teikumu. Arī noraidīts.

Priekšsēdētājs. Balsot? Kam šis ierosinājums ir?

M.Gailis. Tas ir tas pats frakcijas "Saskaņa Latvijai" ierosinājums. Nav jābalso.

Priekšsēdētājs. Labi, pieņemts.

M.Gailis. Tālāk. Frakcija "Saskaņa Latvijai" un TSP frakcija - 5. punkta 3. daļa - "ârvalstniekiem un bezvalstniekiem " un tā tālāk.... Nu tur ir uzrakstīts. Man nolasīt? Nevajag. Tas ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Frakcija rūpīgi iepazīstas ar jūsu noraidījuma motīviem. Tas ir 5.punkts...

M.Gailis. Jā, pārejas noteikumu 5. punkta 3. daļa...

Priekšsēdētājs. Balsosim par frakcijas "Saskaņa Latvijai" un Tautas saskaņas partijas frakcijas pārejas noteikumu 5. punkta redakciju. Rezultātu! Viens papildus "pret". Par - 17, pret - 28, atturas - 13. Nav pieņemts.

M.Gailis. Deputāts Gailis ierosina pārejas noteikumu 5. punkta 2.daļu izteikt sekojošā redakcijā... Man nolasīt redakciju? Tas ir akceptēts.

Priekšsēdētājs. Mums tā ir. Deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tālāk.

M.Gailis. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina svītrot pārejas noteikumu 5. punkta 3. daļu. Noraidīts.

Priekšsēdētājs. Frakcija lūdz balsot. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu - svītrot pārejas noteikumu 5. punkta 3. daļu. Viens papildus "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 25, atturas - 15. Nav pieņemts. Tālāk!

M.Gailis. Frakcija "Saskaņa Latvijai" un TSP frakcija par 7.punktu ierosina pēc vārda "janvārim" teikumu papildināt ar vārdiem "vienādu atestācijas rezultātu gadījumā". Un tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

M.Gailis. LNNK frakcija 7.punktu ierosina izteikt šādi: "laikā līdz 1997. gada 1. janvārim ..." un tā tālāk. Tas ir noraidīts. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Balsot!")

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par LNNK frakcijas 7.punkta redakciju pārejas noteikumos. Viens papildus "pret". Rezultātu! Par - 22, pret - 24, atturas - 12. Nav pieņemts. Tālāk.

M.Gailis. Deputāts Gailis ierosina 8.punktu izteikt šādā redakcijā: "reforma notiek sekojošā secībā...", un tālāk ir divi etapi norādīti. Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

M.Gailis. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" 8.punkta 1. apakšpunktā ierosina svītrot vārdus "izņemot Iekšlietu ministriju". Un tas ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Frakcija uzstāj par balsošanu.

M.Gailis. Motīvs ir tāds: ja mums ir jāpaspēj šogad... tas nozīmē, ka šogad būtu jāpaspēj atestēt vēl 14 tūkstoši cilvēku. Tas nav reāli.

Priekšsēdētājs. Frakcija uzstāj par balsojumu. Lūdzu, balsosim par 8.punkta 1. apakšpunkta svītrojumiem vai pareizāk būtu teikt - par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumiem. Rezultāts: par - 20, pret - 25, atturas - 13. Nav pieņemts.

M.Gailis. 9. punkts. Deputāts Gailis ierosina 9.punktā ietvert atsauci uz Darba likumu kodeksu - 129., 130., 229. pantu aizvietot ar atsaucēm uz šo pantu pirmajām daļām, jo nākamās daļas pilnīgi neattiecas uz civildienestu. Un tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Tā. Gaiļa kungs, vai jums vēl kaut kas ir darāms tribīnē?

M.Gailis. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts civildienestu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 11, atturas - 14. Ir pieņemts otrajā lasījumā. Par trešo lasījumu, lūdzu!

M.Gailis. Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Paldies jums! Es aicinātu iekļaut trešo lasījumu 21.aprīļa darba kārtībā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Paldies. Akceptēts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu no deputātiem Grīnblata, Roberta Milberga, Sinkas un pārējiem deputātiem. "Mçs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, ierosinām pēc likumprojekta "Par valsts civildienestu" izskatīšanas iekļaut plenārsēdes darba kārtībā un izskatīt kā patstāvīgu priekšlikumu lēmuma projektu par delegācijas izveidošanu sarunām ar Krievijas Federāciju par starpvalstu līgumu noslēgšanu." Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Viens iebilst.

Priekšsēdētājs. Saskaņā ar Kārtības rulli, 97.pantu, ja kāds no deputātiem iebilst izskatīt tajā pašā brīdī vai dienā, kad ir iesniegts deputātu patstāvīgais priekšlikums, tas ir atliekams. Un iebilda Andrejs Panteļējevs.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas 1991.gada 30.oktobra likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"" (dokumenti nr.273, 365 un 370). Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man būtu lūgums vispirms ņemt 370.dokumentu un darbam izmantot salīdzinošo tabulu. Un vispirms tātad ir likumprojekts "Par grozījumiem 1991.gada 30.oktobra likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"". Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums - redakcionāli precizēt pašu nosaukumu un ieteikt nosaukt to kā "Grozījumi likumā par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem", izņemot ārā šo atsauci uz konkrēto datumu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Un tātad var sākt to arī redakcionāli izgrozīt - izdarīt likumā par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem šādus grozījumus (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991., nr.46). Tātad papildināt to ar atsauci uz konkrēto avotu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk 1.pants. Par 1.pantu ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt ar palīgteikumu "neatkarīgi no tā, vai īpašuma atsavināšana tika vai netika reglamentēta ar tajā laikā piemērojamiem normatīvajiem aktiem". Juridiskā komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo šāds papildinājums būtībā nozīmē to, ka mēs neatzīstam nevienu darījumu, kas ir noticis pēc 1940.gada 17.jūnija.

Priekšsēdētājs. Juris Sinka - lūdzu!

J.Sinka (TB).

Dāmas un kungi! Jā, tieši tādēļ, ka Endziņa kungs nupat teica, ka pēc tam šajā ļoti būtiskajā jautājumā tas, kas ir noticis pēc 1940.gada 17.jūnija, 21.jūlija un tā tālāk, ir bijis patvaļīgi uzspiests šīs nelikumīgās okupācijas režīma ietvaros. Un šajā gadījumā mēs to uzskatām par būtisku papildinājumu, jo tad nav nekādu ierobežojumu, un, ja pieņem vienu normatīvo aktu, kas liekams pats par sevi pēdiņās, tad kāpēc lai nepieņemtu otru un trešo un ceturto? Es lūdzu balsot šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" balsojumu.

Priekšsēdētājs. Vai runa ir par 5.pantu? Par kuru pantu mēs tagad diskutējam?

A.Endziņš. Runa ir par likumprojekta "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" 1.pantu, tas ir dokuments 370. tabuliņā.

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos! Lūdzu, balsosim par 1.panta papildinājumu - frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Viens "pret". Balsojam. Rezultātu! Par - 16, pret - 22, atturas - 10. Zālē kvorums ir. Visi nebalsoja. Vai drīkst balsot vēlreiz? Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" papildinājumu 1.pantā. Viens "pret" papildus. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 29, atturas - 16. Nav pieņemts. Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk ir 2.pants. 2.pantā arī ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - svītrot palīgteikumu "materiāli apliecinot šo vienošanos". (Starpsauciens no zāles: "Ja komisija piekrīt!") Juridiskajā komisijā faktiski vienošanās jau tika panākta, un šeit ir papildinājums - "ðinī gadījumā puse no valsts nodevas samaksas ir atbrīvojama".

Priekšsēdētājs. Iebildumu nav. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir par 2.panta 4.daļu. Šeit ir deputāta Elferta priekšlikums - izteikt 2.panta 4.daļu šādā redakcijā: "Prasības par atsavināto namīpašumu atdošanu iesniedzamas tiesai pēc namīpašuma atrašanās vietas līdz 1994.gada 1.jūnijam, vienlaikus paziņojot par to pašvaldībai". Juridiskā komisija ir izteikusi šo priekšlikumu citā redakcijā, Juridiskajā komisijā tika nobalsots par 1994.gada 1.jūliju, bet mēs šo datumu - 1.jūliju - šeit ielikām tikai saistībā ar likumprojektu "Par grozījumiem zemes reformā pilsētās", kur loģiski būtu jāsaskaņo. Mēs esam nobalsojuši šajā likumā par 1.jūniju, tāpēc es aicinātu arī šeit atstāt šo datumu - 1.jūniju, lai zeme un ēka, būve, būtu saskaņota ar vienu teikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir citi priekšlikumi? Nav. Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir ierosinājusi papildināt šo pantu ar 5.daļu. Juridiskā komisija šo "Tçvzemes un brīvības" priekšlikumu ir noraidījusi.

Priekšsēdētājs. Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Tātad par mūsu papildinājumu 2.panta 5.daļai.

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, sastrēguma rezultātā es veselu frakciju neredzu.

M.Grīnblats. Tātad Latvijā ir vēl daudz tā saukto bezīpašnieku jeb bezmantinieku māju, kuras īpašnieki varētu izmantot, atgūstot savu nekustamo īpašumu kopumā, - zemi un mājas, kas ir zemes piederums. Kādēļ tad padomju gados daudz mantinieku nepieteicās uz savām mantošanas tiesībām Civilkodeksā paredzētajā pusgada termiņā? Daudzi bija emigrācijā, daudzi izsūtīti uz Krieviju un, protams, nevarēja izmantot šīs tiesības. Daudziem savukārt nebija jēgas to darīt. Īpašumtiesības viņi varēja realizēt tikai strādājot kolhozā. Ja namīpašums laukos arī bija, to iznomāt faktiski nebija iespējams. Daudziem ekonomiski nebija iespējams izmantot savas mantošanas tiesības, jo vai gan var apsaimniekot savu lauku īpašumu, ja zeme ir nacionalizēta? Pilsētā arī. Ja formāli māja skaitījās privātīpašums, tad cilvēki nepieteicās, jo māja bija faktiski atņemta un mājā dzīvoja īrnieki, bet īre bija tāda, ka īpašums nesa tikai zaudējumus, nerunājot nemaz par mantošanas nodevas segšanu vai ekspluatācijas izdevumiem. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka latviešu ģimenes kara un okupācijas rezultātā bija sašķeltas un potenciālie mantinieki bija izkliedēti pa visu pasauli. Tādēļ mēs arī pastāvam uz to, lai šo papildinājumu nobalsotu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Atļaujiet mazliet paskaidrot šā papildinājuma būtību. Lieta ir tāda, ka mēs atjaunojam 1937.gada Civillikumu un šo sadaļu par mantošanas tiesību daļu, tad mēs arī atrunājām un atrunājām, ka šis mantinieku loks tiek paplašināts tikai no tā brīža, kad stājas šī daļa spēkā vai arī ja lietas nav izskatītas. Ja tagad pārskatītu visu un atgrieztos atpakaļ, tad es nestādos, Grīnblata kungs, priekšā, kā tas būtu reāli iespējams. Kas ar to var tikt galā? Un cik daudz mums šī lieta būtu jāpārskata. Mēs gribam tādējādi ieviest haosu, jo mantojums jau ir noticis, tātad viss ir jāpārdala, kas praktiski vairs nav iespējams.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" papildinājumu 2.panta piektajā daļā. Viens "pret". Rezultātu! Par - 13, pret - 27, atturas - 14. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk ir papildinājums pie 5.panta, tas ir 3.lapaspusē tabulā, ko arī ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu ir noraidījusi. Būtība šeit ir tāda, ka šā panta noteikumi attiecas arī uz piespiedu kolektivizācijas rezultātā atsavinātajām dzīvojamajām ēkām un to blakuslietām - saimniecības ēkām. Piespiedu kolektivizācija. Mums 5.pantā ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka darījums, saskaņā ar kuru īpašuma tiesības izbeigtas, bijušajam īpašniekam atsakoties no sava namīpašuma, ir atzīstams par spēkā neesošu, ja tas bijis noslēgts viltus, vardarbības vai draudu ietekmē, ja persona šādu darījumu ir bijusi spiesta noslēgt ar sevišķi neizdevīgiem noteikumiem sakarā ar grūto apstākļu sagadīšanos, kā arī tad, ja nav tikusi ievērota namīpašumu atsavināšanas materiālā forma. Ja mēs ieliekam šādu papildinājumu, tad būtībā tas nozīmē, ka kolektivizācija ir bijusi, bet tajā pašā laikā nav bijusi, jo tādā gadījumā viss ir jāpārskata un jāpārdala no jauna atpakaļ. Tātad kā mēs to praktiski varam atrisināt - es to nestādos priekšā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - papildināt pantu ar šādu otro rindkopu. Viens "pret". Rezultātu! Par - 16, pret - 29, atturas - 11. Nav pieņemts. Tālāk.

A.Endziņš. Par 6.pantu arī ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, tā ir norma, kas paredz, ka tiesas ceļā nevar atdot namīpašumus, kuri atbilstoši materiāli apliecinātiem līgumiem pret atlīdzību pārgājuši attiecīgi fizisko personu īpašumā. Viņi liek priekšā aizstāt vārdus "fizisko personu" ar vārdiem "Latvijas Republikas pilsoņu". Tātad mēs vienā gadījumā darījumus atzīstam tikai tad, kad ir pilsoņi, bet, ja nav pilsonis, tad darījumu, kas ir slēgts par nekustamo īpašumu, neatzīstam.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu. Viens papildus "pret". Rezultātu! 19 - par, 21 - pret, 15 - atturas. Nav pieņemts. Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk par šo pašu pantu ir priekšlikums, kuru arī iesniedz frakcija "Tçvzemei un brīvībai", - papildināt šo 6.pantu ar sekojošām rindkopām: "...kura namīpašuma iegūšanas brīdī ir bijusi PSKP nomenklatūras darbinieks, VDK štata vai ārštata darbinieks, kā virsnieks vai virsdienesta kareivis dienējis okupētājvalsts - PSRS militārajos formējumos vai kura bijusi administrācijas pārstāvis organizācijai vai iestādei, kas atsavināja vai pārdeva namīpašumu". Komisijā lēmums netika pieņemts.

Priekšsēdētājs. Balsosim, lūdzu par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu - papildināt 6.pantu. Lūdzu rezultātu! Viens "pret". Jā, lūdzu! 27 - pret, 22 - par. Es ļoti ačgārni visu tagad saku, un10 - atturas. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Vēl šo pašu 6.pantu frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina papildināt ar šādu daļu - ka šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, ja pieteikumu atgūt namīpašumu iesniedz politiski represētais, viņa laulātais vai pirmās šķiras mantinieks. Un labticīgo valdītāju, ieguvēju zaudējumi, kas tiem radušies, iesaistoties prettiesiskā namīpašuma atsavināšanā, tiek kompensēti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tātad šeit ir tāda būtība, ka, ja labticīgais ieguvējs, īpašnieks ir bijis politiski represētais, tad netiek ņemtas vērā arī labticīgā ieguvēja intereses kā tādas. Arī šeit komisijā lēmums netika pieņemts. Aicinu balsot.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim. Viens "pret" - papildus. Rezultātu! Par - 22, pret - 21, atturas - 7. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikumi par 7.pantu, kur ir ierosināts papildināt šo pantu ar vārdiem "ieskaitot dzīves vai darbavietas, profesijas maiņu", ko iesniedz frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Juridiskā komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo to nav iespējams precīzi juridiski vispār reglamentēt. Ieskaitot dzīvesvietu, pārejot no vienas ielas puses dzīvot otrā pusē vai mainot darbavietas - kāds šeit sakars, to ir grūti saprast. Juridiskā komisija to noraidīja.

Priekšsēdētājs. Vai frakcija uzstāj par balsojumu? Nav nekādu skaņu. Balsosim! Viens "pret". Balsojam. Rezultātu! 15 - par, 32 - pret, 11 - atturas. Nav pieņemts. Tālāk.

A.Endziņš. Par šo pašu 7.pantu vēl ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt pantu ar sekojošo rindkopu: "Gadījumā, ja namīpašums par bezsaimnieka mantu atzīts ar tiesas spriedumu, nav nepieciešama šā sprieduma atcelšana uzraudzības kārtībā". Juridiskā komisija šo papildinājumu pieņēma precizētā redakcijā, kas jums ir redzama pēdējā ailītē: "Ja namīpašums par bezsaimnieka mantu atzīts ar tiesas spriedumu, nav nepieciešams šo spriedumu atcelt uzraudzības kārtībā".

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Par 8.pantu priekšlikumu nav.

9.pants ir precizēts, un pēdējā ailītē ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 9.panta redakciju.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Un par šo pantu ir arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt šo pantu ar trijām rindkopām. Juridiskās komisijas lēmums bija šo priekšlikumu noraidīt.

Priekšsēdētājs. Par kuru jūs tagad runājat, lūdzu?

A.Endziņš. Par 9.panta redakciju, kāda tā bija. Komisijas priekšlikums bija akceptēt tā redakciju, bet par šo pantu ir priekšlikums par tā papildināšanu.

Priekšsēdētājs. Sestā lapaspuse.

A.Endziņš. Tur ir Juridiskās komisijas atzinums. Noraida.

Priekšsēdētājs. Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Šā papildinājuma saturs, vārdi ir skaidri. Juridiskā komisija nav atradusi par vajadzīgu motivēt šo noraidījumu. Jāpieņem, ka, protams, daudz ko noraida principa pēc, jo to ir ierosinājusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Šajā gadījumā tiešām te ir cīņa par īpašnieka tiesībām, par namu, kas ir bijis viņa, un par tā noārdīšanu. Atkal patvaļīgu. Un, protams, atkal noraida. Es lūgtu tiešām kolēģus pārdomāt šo un atbalstīt mūsu papildinājumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Viens "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 22, atturas - 15. Nav pieņemts.

A.Endziņš. 10.pants ir redakcionāli precizēts, kā jūs redzat pēdējā ailītē.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 11.pants. Par 11.pantu ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar vārdiem "un ar to saistīto prasību par zaudējumu atlīdzību".

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 12.pants ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 12.panta precizētu redakciju.

Priekšsēdētājs. Varbūt tad arī paliksim pie 13.panta?

A.Endziņš. 12.pants.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

A.Endziņš. 13.pants arī ir izteikts precīzākā redakcijā, kur ir norādīts "ðo īrnieku". Būtībā saglabājas tas pats, kas bija pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paliekam pie 13.panta. Pirms pārtraukuma paziņojumu sniegs Anta Rugāte - Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja.

A.Rugāte (KDS).

Paldies, priekšsēdētāj! Es lūdzu Vides un sabiedrisko lietu komisiju palikt zālē uz ļoti īsu komisijas sēdi.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpinām. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs izskatījām un akceptējām 13. pantu, un tagad ir jāskata 14. pants. Par 14. pantu ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumi, kas jums ir norādīti 7. lappuses 3. ailītē, kuru būtība ir šāda. Iepriekšējā redakcijā bija teikts, ka pašvaldība ir tiesīga piešķirt namīpašniekam subsīdijas nama kapitālajam remontam, turpretim viņi liek uzsvaru uz to, ka, ja namīpašuma stāvoklis pēc atsavināšanas ir pasliktinājies, tad pašvaldībai ir nevis tiesības, bet pienākums to darīt. Bet paliek jautājums: no kādiem līdzekļiem? Un tālākais šā panta papildinājums: ja namīpašumu, kura tehniskais stāvoklis kopš tā atsavināšanas būtiski pasliktinājies, atgūst politiski represētais vai viņa laulātais vai pirmās pakāpes mantinieki, pašvaldībai ir jāpiešķir nama īpašniekam subsīdijas mājas kapitālajam remontam, ekspluatācijas izdevumu kompensēšanai. Šeit acīmredzot ir jānorāda avots, no kurienes šie līdzekļi varētu nākt. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu 14. pantā! Viens "pret" papildus. Rezultātu! Par - 11, pret - 25, atturas - 12. (Starpsauciens no zāles: "Kas jums par disciplīnu?") Nav kvoruma, visi deputāti nav balsojuši. Lūdzu, balsosim vēlreiz par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu 14. pantam! Viens "pret". Rezultātu! Par - 14, pret - 30, atturas - 14. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 15. pants (8. lappuse). Šeit ir vairāki priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - uzsākt panta tekstu ar vārdiem "Latvijas Republikas pilsoņu", kuru Juridiskā komisija ir noraidījusi. Šeit jums ir neprecīzi norādīts, ka priekšlikums ir redakcionāli precizēts. Juridiskā komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Priekšsēdētājs. Vai frakcija uztur balsojumu? Lūdzu, balsosim! Lūdzu atsaukt balsojumu... Deputāts Kiršteins debatēs par 15. pantu. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Šim pantam - 15. pantam un šiem papildinājumiem, kurus ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai", ir principiāla nozīme. Kāpēc? Tāpēc, ka šīs normas, respektīvi, šā panta normas, parādās vairākos citos likumos. Ir ierakstīta tāda redakcija, ka par dzīvojamo telpu īri likumā parādīsies noteiktajā kārtībā, bet es gribu atgādināt, ka Augstākās padomes laikā jau šajā likumā bija arī šī norma iesniegta un tika noraidīta. Vajadzētu atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu par šo izlikšanu un uzsākt panta tekstu ar vārdiem "Latvijas Republikas pilsoņu" tāpēc, ka mēs neesam pieņēmuši likumu par ārvalstniekiem. Un šīs normas kaut kādā netiešā veidā parādīsies likumā par ārvalstniekiem un parādīsies arī šajā, vēl neparakstītajā līgumā ar Krieviju par virsnieku sociālās nodrošināšanas jautājumiem. Kāpēc? Es tūlīt paskaidrošu. Tātad, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijā, saskaņā ar likumu par ārvalstniekiem ir jābūt acīmredzot trim lietām - vai nu cilvēkam ir jābūt legālai iebraukšanas atļaujai, vai ir jābūt šeit ģimenes locekļiem , kas ir pilsoņi, vai ir jābūt kaut kādam īpašumam. Un tie, kas ir iepazinušies ar pieprasījumu Ministru prezidentam sakarā ar to, ka armijas virsnieki pašreiz masveidīgi demobilizējas Latvijas teritorijā, - tie ļoti labi zina, ka tūkstošiem un tūkstošiem virsnieku ir paši sevi pierakstījuši. Es saku, ka pierakstījuši paši sevi tāpēc, ka pirms diviem, trim un četriem gadiem daudzas tā saucamās namu pārvaldes, kuras pārtapa par dzīvokļu ekspluatācijas rajoniem, faktiski bija daudzu bijušo virsnieku un dažādu kadru iestāžu, PSRS kadru iestāžu, darbinieku. Pirmās daļas un kadru daļas pie iestādēm. Šajās namu pārvaldēs strādājošie cilvēki paši pierakstīja gan sevi, gan savus draugus, gan šos virsniekus. Un tagad Rīgā ir ļoti kurioza situācija. Es jums minēšu kaut vai vienu piemēru. Nama īpašnieks dabū atpakaļ savu māju. Pretī viesnīcai "Latvija" (tur, kur ir apakšā autosalons) īpašnieka dzīvoklī dzīvo krievu armijas jeb bijušās PSRS okupācijas armijas pulkvedis, un jūs viņu nevarat izlikt, jo viņš ir paguvis pierakstīties pirms kādiem 4 vai 5 gadiem. Un jūs viņu nekādi nevarat izlikt tagad šos 7 gadus. Bet viņam šeit vispār nav nekāda īpašuma. Un tagad viņš var pretendēt uz uzturēšanās atļauju, ja kaut kāds starpvalstu līgums tiek parakstīts vai arī ja mēs turpināsim izlikties, ka Latvijā šīs problēmas nav un aizturēsim vēl ilgāk šo likumu par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, šo projektu, kurš jau no rudens stāv, bet pieņemsim jau likumu par... jeb šo pantu par izlikšanu no denacionalizētajiem dzīvokļiem. Jūs saprotiet, kas notiks! Tātad tūkstošiem nelikumīgi iebraukušo cilvēku, kuriem nav vispār šeit īpašuma, dzīvo Latvijas pilsoņu īpašumos, tas ir pretrunā ar visādām starptautiskām konvencijām un ar visādām cilvēktiesībām. Es uzskatu, ka valdībai pirmajai vajadzēja nākt ar šiem priekšlikumiem, un tāpēc mums ir jānobalso vismaz par tādu redakciju, kādu ir iesniegusi "Tçvzemei un brīvībai". Jo pretējā gadījumā, es jums vēlreiz saku, no šiem 25 tūkstošiem virsnieku, kuri te taisās palikt, labi ja kādiem simts cilvēkiem ir kaut kāda vieta, kur viņš varētu dzīvot kaut kādā dārza mājiņā, ko viņš pats ir uzbūvējis. Kā likums, viņi visi dzīvo vai nu Latvijas pilsoņu, vai kaut kādā veidā iepriekš nacionalizētos namos, kas kaut kādā veidā ir iedoti valsts iestādēm. Tāda pati situācija pašreiz ir Jūrmalā, kur visas šīs vasarnīcas Lielupē ir savulaik pārņēmusi armija, visur dzīvo iekšā armijas virsnieki. Šie armijas virsnieki ir šīs vasarnīcas pārvērtuši par ziemas mājiņām, viņi tās ir privatizējuši, pierakstījušies, un tagad saskaņā ar šo likumu viņus no turienes vispār nevarēs izlikt ārā. Vai Latvijas valstij tas būs pa spēkam, ja mēs visiem šiem 25 tūkstošiem uz sava rēķina dalīsim sertifikātus un meklēsim jaunas platības, un uzkrausim pašvaldībām, lai viņiem ierāda kaut kādas telpas, kur dzīvot? Tas taču ir nereāli! Tāpēc taču bija ideja par šīm pagaidu uzturēšanās atļaujām. Ja cilvēkam viņa dienests šeit ir beidzies un viņam nav kur Latvijā palikt, viņam šeit nav radinieku, tāpēc taču ir šī individuālā pieeja. Viņam var dot pagaidu uzturēšanās atļauju varbūt uz gadu, lai viņš sameklē sev dzīvokli NVS teritorijā. Vai dot šādu atļauju uz 5 gadiem. Kā es sapratu, Marjašas kundzei bija priekšlikums - piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem. Nu, tas ir drusciņ par ilgu. Bet es domāju, ka gada laikā katrs bijušais, no NVS valstīm nākušais virsnieks, kuram šeit nav nekāda īpašuma, nav ģimenes locekļu un nav likumīga pamata, lai viņš šeit paliktu, - viņš taču varētu atrast šajā laika posmā sev kaut kādu citu dzīvokli kādā no NVS neatkarīgajām valstīm.

Un tāpēc šis frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, ka nevar izlikt tikai Latvijas Republikas pilsoni, ir ļoti principiāls. Protams, var strīdēties: ja cilvēkam ir kaut kāda valdības legalizēta uzturēšanās atļauja, vai viņu var izlikt vai nevar? Es domāju, ka šādā gadījumā viņu var izlikt, bet, protams, tad valdībai vai pašvaldībai ir pienākums viņam kaut kādu dzīvesvietu sagādāt. Tā, kā tas notiek, teiksim, ar bēgļu statusu citās valstīs. Tāpat kā tas ir Zviedrijā: ja jūs Zviedrijā saņemat šo uzturēšanās atļauju, tad jūs acīmredzot varat cerēt, ka no pašvaldības saņemsiet kaut kādu nelielu platību; to regulē citi likumi. Bet šajā gadījumā, ja mēs tekstu atstāsim tādā veidā, kā ir ierakstījusi komisija, tad mēs atgriezīsimies tieši turpat, kur mēs bijām 1991. vai 1992. gadā, kad mēs debatējām un gribējām mainīt šo projektu par dzīvojamo telpu īri. Un nekādus labojumus mēs tur neieviesām, tas ir principiāls jautājums. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Jā, lūdzu, - Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Atļaujiet arī man izteikties par šo normu un Juridiskās komisijas lēmumu. Ja mēs paklausāmies cienījamo Kiršteina kungu, tad viņš redz tikai armiju, tikai atvaļinātos virsniekus un tā tālāk. Kur paliek tie vairāki desmiti tūkstoši latviešu, kuri vēl šodien, pateicoties Augstākajai padomei un Saeimai, nav pilsoņi? Kur paliek tie lietuvieši, tie poļi, kuri arī gaida, kuriem vecāki bija legāli šeit iebraukuši līdz 1940. gadam? Bet, pateicoties tam, ka mums vēl joprojām nav likuma par pilsonību, viņi vēl arvien gaida. Jautājums nav atrisināts. Kāpēc nav? Tas man jāprasa, protams, pašam sev un tikpat labi arī jums, Kiršteina kungs.

Tāpēc, pirms jūs balsojat, padomājiet, lūdzu, par to: mēs redzam, ka it kā, no vienas puses, šeit uzsvars tiek likts tikai uz virsniekiem - atvaļinātajiem vai pašreiz dienošiem, (Starpsauciens no zāles: "Viņi dabūs to pilsonību!") bet mēs neredzam to, ka šeit ir arī pilnīgi citas personas, to skaitā arī latvieši, potenciālie pilsoņi. Tātad, - es atvainojos, - kamēr viņi kļūs par pilsoņiem, tikmēr mēs viņus jau būsim izmetuši ārā uz ielas, pateicoties šādam balsojumam! Jo šī norma skaidri un gaiši pasaka, kādos gadījumos var to risināt. Bet, ja mēs šādu uzsvaru ieliekam, tas jau ir pavisam kaut kas cits. Tad tik tiešām mēs nodarbosimies ar diskrimināciju. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Nu tad lai viņi dzīvo!")

Priekšsēdētājs. Balsosim! Viens "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 26, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums, kurš attiecas uz šo pantu, ir priekšlikums, ko ir iesnieguši Latvijas Zemnieku savienības deputāti, - ka šā panta noteikumi par 7 gadu termiņu neattiecas uz gadījumiem, kad bijušie īpašnieki ir politiski represētās personas. Juridiskās komisijas lēmums netika pieņemts. Tajā pašā laikā es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka jums ir izdalīts arī dokuments nr. 393 un nr. 394. Konkrēti uz šo normu attiecas dokuments nr. 394, ko ir iesniedzis deputāts Resnā kungs; tas ir par citu šā panta redakciju. Es gribu paskaidrot: ja mēs neņemsim vērā šo otru dokumentu - dokumentu nr.394, ja mēs bez jebkādām atrunām par to nobalsosim, tad, neskatoties uz to, cik liela ir māja, cik tur cilvēku dzīvo iekšā, var būt, ka tur arī ir politiski represētie, viņi vairs netiks aizsargāti un viņus varēs īpašnieks izlikt ārā uz ielas. Īpašnieks varēs panākt viņu izlikšanu ārā uz ielas.

Otrs priekšlikums, kuru iesniedza Resnā kungs un kurš ir dokumentā nr.394. Šeit jau ir šī reglamentācija savādāka, tas ir diskutējams jautājums, un par to ir jālemj cienījamajai Saeimai.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Resnajam. Lūdzu! Latvijas Zemnieku savienība.

G.Resnais (LZS).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Ar šo likumprojektu ļoti raiti gāja, komisija bija strādājusi, un tomēr es gribu šinī jautājumā šo raitumu pārtraukt un cītīgi izlasīt dokumentu. Es to nepārlasīšu vienkārši laika ekonomijas dēļ. Lūdzu visas frakcijas atbalstīt šo priekšlikumu un noņemt to moratoriju attiecībā uz gadiem, kas ir paredzēts politiski represētajiem. Ļoti īsi mēgināšu jums pastāstīt - ar emocijām, citādi nav iespējams šo jautājumu izdiskutēt, jo juristi mani var apstrīdēt. Juridiskie panti visi šeit ir pareizi, saskaņoti, bet tauta, represētie, to uztver daudz savādāk, uztver praktiski, ar savām izjūtām par dzīvi, ka viņi tiek pie saviem īpašumiem. Jau divus gadus, kopš ir pieņemts šis likums, starp mums valda tāds uzskats, ka bez tā likuma... sodības, kuras mums ir bijis jāpiedzīvo ārpus Latvijas Republikas robežām, ar daļējām represijām atgriežoties, jādzīvo desmitiem gadu Latvijā tālu no saviem īpašumiem, 1989.gadā atgūstot, tas ir, dabūjot reabilitāciju, atgūstot īpašumtiesības... Likumdevējs, Augstākā padome, pieņemot šo visai Latvijas tautai visnotaļ svēto likumu, aizmirsa politiski represētos un faktiski mums pielika vēl sodu - 7 gadus pēc reabilitēšanas, bez tiesībām atgriezties savos īpašumos. Tā tiesāja padomju laikos, kad deva 15, 20 un 25 gadus. Tad vēl bija gadi piespiedu nometinājumā, ārpus nometnes. Šeit bija reabilitācija, bet bez tiesībām ievākties savos īpašumos. Tas ir viens motīvs kāpēc es to izsaku, kā to izprot politiski represētie. Juristus lūdzu man neatbildēt, jo viņi ar likumu pierādīs, ka no likumības viedokļa tas tā nav.

Otrs arguments, kāpēc es lūdzu atbalstīt šo normu. Tad, kad vēl nebija šā likuma par namīpašumu atdošanu īpašniekiem visā republikā, eksistēja likums par politiski represēto reabilitāciju un Ministru padomes lēmums par reabilitācijas spēkā stāšanās normām un kompensācijām, un tur bija iestrādāti kompensācijas noteikumi - nu, kādi arī tie nebūtu. Varbūt tas ir smīns par tām kompensācijām, bet tās tika iestrādātas, un bija formulēts ļoti precīzi: īpašums, ja tāds ir saglabājies, ja tas ir iespējams, atdodams natūrā nekavējoties - un ne ilgāk kā divu gadu laikā. Tas pēc tam atmira. Un šodien iet noskaidrot, kā Augstākās padomes laikā un, manuprāt, arī šodienas ierēdņi gatavoja šos dokumentus? Es nezinu. Es nevainoju nedz bijušo Ministru padomi, nedz šodienas Ministru kabinetu, nedz Augstāko padomi, bet lūdzu atjaunoto Saeimu, kura darbojas kā atjaunotā, atjaunot elementārās tiesības politiski represētajiem ievākties savos īpašumos ārpus kārtas. Es lūdzu par to balsot, jo šeit nav runa nedz par kādām papildu kompensācijām, nedz par kādiem citiem noteikumiem. Paliek spēkā esošā likuma noteikumi, tikai ir jāatceļ šis noilgums attiecībā uz politiski represētajiem. Jo es akcentēju to, ka jau esam šodien, lauku apvidos it īpaši, sastapušies ar faktu, ka ir zemnieku saimniecība, jau sāk maksāt nodokļus, bet cilvēks dzīvo pavisam kaut kur citur un netiek klāt pats savai mājai. Man par to ir kauns, un es domāju, ka arī šeit vienam otram vadošam darbiniekam ir vērts padomāt un paskatīties uz saviem ierēdņiem, kas viņam kalpo. Kāpēc vajadzēja šos divus gadus gaidīt līdz šim brīdim, lai to atceltu? Politiski represētie šo jautājumu ir skandinājuši visos masu līdzekļos, televīzijā, avīzēs, saietos, rakstos - un arī rakstos Augstākajai padomei. Diemžēl neatlika laika. Es to attiecinu uz šiem ierēdņiem, kas mūs apkalpo, un domāju, ka šodien pieņemamais likums par ierēdņiem, kuru mēs pieņēmām otrajā lasījumā, diez vai šo morāli mainīs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Anna Seile.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es ilgi nekavēšu jūsu uzmanību, bet es tomēr aicinu jūs atbalstīt dokumentu nr.394 un minēšu jums dažus piemērus no dzīves, jo es esmu arī laukos ticies ar vēlētājiem, ar politiski represētajiem, un zinu arī konkrēti vairākus gadījumus, kad diemžēl negodīgi kolhozu priekšsēdētāji, jūtot, ka mājas tūlīt, tūlīt var tikt atdotas, speciāli izkārtoja tā, ka vēl pašā pēdējā brīdī šajās mājās, uz kurām varētu pretendēt politiski represētie, lai atgūtu atpakaļ savu īpašumu, tika speciāli ielikti cilvēki, izbrīvējot varbūt kādam savam draudziņam attiecīgi kādu citu māju. Es varu minēt konkrētus gadījumus, kad represētais stāv manā priekšā un burtiski raud, un ir bezspēcīgs šā cilvēka priekšā, kurš bija noteicējs attiecīgajā teritorijā. Viņš vienkārši netiek atpakaļ savā mājā. Es domāju, ka tas variants, kāds ir piedāvāts dokumentā nr.394, ir ļoti pieņemams, jo, kas attiecas uz pilsētās esošām daudzdzīvokļu mājām, represētā persona, protams, nevar pretendēt šobrīd uz visiem dzīvokļiem, jo tad neizbēgami var iznākt tā, ka tad, ja pilsētā esošā daudzdzīvokļu mājā varbūt dzīvo daudzi represētie, arī tiem iznāks ciest. Bet šādā redakcijā, tas, manuprāt, ir tāds kompromisa variants, kas tomēr vairāk vai mazāk atrisina šīs represēto cilvēku problēmas, jo, atklāti sakot, padzīvojis cilvēks grib - es atvainojos, tas varbūt skan ciniski, - varbūt viņš grib nomirt tajā mājā, kurā viņš ir uzaudzis, ir pavadījis bērnību.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK. Pēc tam - Edvīns Kide.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Represētie ir tie cilvēki, kuri visvairāk cietuši, un viņi ir visgodprātīgākie. Es neesmu redzējusi nevienu represēto, kurš gribētu citu cilvēku izsviest no mājas tūliņ laukā, ja viņam nav kur iet. Bet sagatavotais likuma teksts diemžēl pasaka tā: tūlīt ārā no mājas! Un nav pat paredzēts ierādīt citu vietu. Dzīvē var būt arī šādas situācijas, ka viens represētais šajā noteiktajā termiņā, divu gadu laikā, izliek no mājas tur dzīvojošo otru represēto. Diemžēl ar šādām situācijām ir jāsaduras arī Centrālajā zemes komisijā, izskatot jautājumus - zemes strīdus, kuri netieši skar arī tādus strīdus, kas attiecas uz mājām. Tāpēc es domāju, ka represētais ar represēto vienmēr vienosies un ka represētais parādīs iecietību arī attiecībā uz citu cilvēku. Varbūt tomēr nevajadzēja iestrādāt likumā šādu īpašu normu, kura dod dažiem cilvēkiem īpašas tiesības izlikt represēto no viņa mājas. Jo likumā par namīpašumu atdošanu visas pārējās normas jau paredz, ka tad, ja cilvēkam konkrētajā mājā dzīvokļa nav, viņam ir tiesības uz vienu dzīvokli, lai viņš pats tajā mājā varētu atgriezties. Un likuma iepriekšējā redakcija piespiež pašvaldības vai citas iestādes rūpēties, lai tam cilvēkam, kuru izliek no mājas, tiktu ierādīta papildu dzīvojamā platība kādā citā vietā. Un, ja to var izdarīt, tad bez šaubām, jautājumi nokārtojas paši no sevis, bet ar šādu ierakstu var gadīties situācijas (un tādas jau ir, es tādas zinu), ka viens represētais ātrā tempā izliek no mājas tur dzīvojošo otru represēto. (Starpsauciens no zāles: "Nevar uzlikt 7 gadus!")

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide, lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ir jāsaprot, ka tie represētie, bijušie namīpašnieki, īres namu īpašnieki, kas ir saņēmuši lielos namus, īres namus, atpakaļ īpašumā, ir faktiski ļoti nožēlojamā situācijā, proti, valsts ir uzlikusi "griestus" īres maksai un viņi saņem tikai ierobežotu īres maksu, bet viņiem ir jāmaksā nodoklis par zemi zem šīs mājas, viņiem ir jāmaksā īpašuma nodoklis, un mazā īre nebūt nenosedz pašus šos izdevumus (nemaz nerunājot par izdevumiem, kuri ir nepieciešami šādas mājas uzturēšanai). Taču izlikt iedzīvotājus no šādas daudzdzīvokļu mājas, protams, ir neiespējami. Tāpēc, lai kā gribētos represētajiem palīdzēt, es domāju, ka nebūtu jāpieņem frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" un Latvijas Zemnieku savienības deputātu priekšlikums par 7 gadus ilgā moratorija noņemšanu. Bet otrs priekšlikums, ko iesniedza Resnā kungs, es domāju, ir ļoti pieņemams, - proti, tas attiecas pamatā tikai uz lauku viensētām un uz lauku vai provinces pilsētu individuālajām mājām jeb mājām, kas celtas vienai ģimenei. Un tomēr šīs mājas, kas celtas vienai ģimenei, ir pārtaisītas par tā saucamajiem komunālajiem dzīvokļiem. Teiksim, bija ģimenei četristabu dzīvoklis vai piecistabu dzīvoklis, bet to iztaisīja par trim vienistabas dzīvoklīšiem, un, kaut arī atdod šim represētajam to vienu dzīvoklīti, viņš tikai šajā vienā kambarītī var dzīvot un savu māju, to individuālo četristabu māju, kāda agrāk viņam bija, viņš saņemt nevar. Es domāju, ka Resnā kunga priekšlikums ļoti saudzīgi šo jautājumu atrisina.

Kas attiecas uz to, ko teica Seiles kundze par tūlītēju izlikšanu no dzīvokļiem, nu, protams, ka tas nav tā, jo atbilstoši likumam par īri un dzīvokļu izīrēšanu ir paredzēts, ka ir jāuzsaka 6 mēnešus pirms izlikšanas. Tas ir viens. Un otrs. Mums jāatzīst viena lieta: pavisam drīz, tad, kad mēs pieņemsim (un es domāju, ka mēs drīz pieņemsim) likumu par dzīvokļu privatizāciju, sāksies arī dzīvokļu tirgus, un tad, kad pastāvēs dzīvokļu tirgus, būs iespējams to dzīvoklīti atrast un dabūt. Seiles kundze teica, ka viens represētais izlikšot otru represēto. Represētie parasti tā nedara. Bet, Seiles kundze, ja tas viens represētais izliek to otru, tad tas izlicējs ir tas īpašnieks, - jūs saprotiet! Es gan gribu noliegt, ka tas tā varētu notikt, bet tas tā var būt. Es aicinu deputātus ļoti iedziļināties šajā jautājumā un balsot par ļoti, ļoti mīksto, piesardzīgo Resnā kunga priekšlikumu represēto labā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Aivaram Endziņam! Un tad balsosim.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie deputāti! Atļaujiet arī man mazliet komentēt cienījamās Seiles kundzes teikto, ka varot rasties situācija, ka viens politiski represētais represēs otru. Esiet tik laipni un uzšķiriet 17.pantu! Tur ir atrunāts, ka arī tajos gadījumos, kad nama īpašniekam ir vajadzīgs īrniekus izlikt, - ka arī tad nevar izlikt ārā vientuļu pensionāru, darba nespējīgu, vientuļu cilvēku, un arī politiski represēto. Tātad šeit, kā saka, zināmā mērā ir garantija.

Priekšsēdētājs. Vēl deputāts Alfrēds Žīgurs ir ieradies Sekretariātā, lai pierakstītos debatēs. Lūdzu, nāciet tribīnē! (Starpsauciens no zāles: "Alfrēd, ej žigli!")

A.Žīgurs (LNNK).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Šī lieta ir ļoti aktuāla. Pie manis šeit uz Rīgu brauc cilvēki no laukiem, no Vidzemes, kuru es arī pārstāvu. Viņi pašreiz pie valdības varbūt nav dabūjuši savu taisnību un tagad brauc pie manis prasīt, un visvairāk ir represēto. Es atbalstu Resnā kunga priekšlikumu, jo viņš saka, ka represētajam ir tiesības uz savu īpašumu. Latvijā ir apmēram 13 tūkstoši bijušo karavīru - leģionāru, kam tas ir ļoti, ļoti nepieciešams, jo viņi pēc atgriešanās no Sibīrijas ir tiešām tik nabadzīgā, apbrīnojami bēdīgā stāvoklī, ka viņi nevar savu dzīvi vadīt tālāk, viņi nevar pat dabūt advokātu un taisnību. Un ja nu mēs šiem cilvēkiem īpašumu neatdosim? Kides kungs pats ir viens no tiem represētajiem, kas ir tagad varbūt labākā stāvoklī, viņam varbūt neienteresē tie citi. Es domāju, ka par to vajadzētu tomēr interesēties.

Mums vajag represētajiem atdot to, kas viņiem pieder. Mēs neko nezaudēsim. Jo taisnībai ir jābūt. Un es saprotu, ka "Latvijas ceļš" šodien varbūt smaida par manu runu. Nē, draugi! Arī jums ir radi. Arī jūsu radi ir represēti. Ne jau visi jūs bijāt lielos amatos. Šo jautājumu mums vajag apskatīties pavisam citādākā veidā. Ne jau viņš to māju apdzīvo, tas represētais, un ne jau viņš visus izmetīs ārā. Tā taču nav! Tik negodīgi latvieši nav. Atriebsies? Nē, arī tas nenotiks. Bet kas pašreiz notiek? Tiešām, - kas notiek uz laukiem un arī pilsētās, mazpilsētās? Kas notiek pašvaldībās? Kā jau es iepriekš teicu, vēl arvien atrodas komunistu partijas vadoņi vai viņu pēcteči, kuri ļoti bēdīgā stāvoklī nodzen represētos, kam divreiz ir jālūdzas. Lai represētais tiktu savā mājā atpakaļ, tagad viņam ir jālūdzas tiem pašiem, kas viņu izsūtīja. Bet tas taču ir ārkārtīgs pazemojums! Tā mēs nevaram ar cilvēkiem darīt! Mēs šeit neesam tikai Saeimas deputāti un valdība. Mēs esam latviešu cilvēki. Daļa no visiem pārējiem. Un mums ir jādomā par visiem latviešiem, nevis tikai par represētajiem vien. Un ir jādomā par tiem latviešiem, kas bija netaisnīgi represēti. Un šo Resnā kunga priekšlikumu, lūdzu, lūdzu atbalstiet! Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Ņemot vērā, ka tika pieminēts "Latvijas ceļš", es gribu teikt, ka "Latvijas ceļa" frakcija pamatā ir nolēmusi atbalstīt šo Resnā kunga priekšlikumu un aicina arī pārējos balsot. (Starpsauciens no zāles: "Ar to būtu sācis, tad būtu viss kārtībā!") Jo Seiles kundze jau pati atbildēja, viņa jau teica. Tiešām, represētie cilvēki ir tie, kas ir visvairāk cietuši, un es nedomāju, ka viņi ļaunprātīgi izmantos šīs savas tiesības un otrā dienā ņems un citus represētos izliks uz ielas. Runa ir par viņu tiesību nostiprināšanu. Es domāju, ka dzīve jau viņiem pašiem ir iemācījusi, kā šīs tiesības izmantot. Un man liekas, ka mums tas ir jāizdara. Tas ir vienkārši mūsu morāls pienākums. Es aicinu balsot par Resnā kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Balsosim par deputāta Resnā priekšlikumu!

A.Endziņš. Es atvainojos, par procedūru...

Priekšsēdētājs. Par procedūru. Jūs, godātais deputāt Endziņ, nemitīgi komentējat. Jums ir jārunā tikai vienreiz.

A.Endziņš (LC).

Es gribu runāt tikai par procedūru, jo šeit ir līdzīga rakstura priekšlikums. Es konsultējos ar Resnā kungu un Zemnieku savienības frakciju. Dokumentā nr. 370 ir šis priekšlikums par 7 gadu termiņu, kurš attiecas uz jebkuru gadījumu. To noņem. Tādā gadījumā ir balsojams tikai deputāta Resnā kunga priekšlikums, kurš ir dokumentā nr.394. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Priekšsēdētājs. Par to jau ir runa. Balsosim par deputāta Resnā priekšlikumu, kurš ir izteikts dokumentā nr.394! Viens - "par". Lūdzu rezultātu! Par - 69, viens - pret, 2 - atturas. Pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš (LC).

Tālāk. Par šo pašu pantu ir priekšlikums, ko iesniedza Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, - papildināt pantu ar šādu otro daļu: "Valsts un vietējo pašvaldību izglītības, kultūras un zinātnes iestādes pirmajos 7 gados pēc īpašumtiesību atjaunošanas bijušajiem īpašniekiem saglabā telpu nomas tiesības. Nomas maksa šajā laika posmā nedrīkst pārsniegt maksimālo īres maksas lielumu, kādu valdība noteikusi dzīvokļu īrei." Ðo priekšlikumu Juridiskā komisija noraidīja. Bet jums ir izsniegts arī dokuments nr. 388, kur ir precizēta šā priekšlikuma redakcija, proti, ka šīs normas attiecināšanu uz konkrētu izglītības, kultūras un zinātnes iestādi apstiprina Latvijas Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija. Bet, tā kā šis jaunais priekšlikums tika saņemts vēlāk, komisijas viedokļa nav, un par to jālemj cienījamajai Saeimai.

Priekšsēdētājs. Andrejs Siliņš - lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Godāto Prezidij, godātie kolēģi! Tik tiešām situācija ir tāda, ka šis pirmais priekšlikums, ko deputāts Endziņš nolasīja, tika iesniegts Juridiskajai komisijai labi sen, un mēs jau zinājām Juridiskās komisijas nostāju, zinājām arī iemeslus.Un galvenais iemesls bija noraidošais, tādēļ ka nomas maksa bija ļoti ierobežota. Un tādēļ es tagad varu komisijas vārdā paziņot, ka mēs šo priekšlikumu noņemam. Tātad mūsu komisija uztur priekšlikumu, kurš ir dokumentā nr. 388. Un dokumentā nr.388 minētais priekšlikums satur lūgumu - saglabāt šīs nomas tiesības izglītības, kultūras un zinātnes iestādēm, bet, pirmkārt, nav ierobežota nomas maksa, tas īpašniekiem ir daudz labvēlīgāk. Un, otrkārt, šo konkrēto iestāžu sarakstu, kurām būtu šīs tiesības uz nomu, apstiprina Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija. Tas jau ir arī ierobežojums attiecībā uz to iestāžu skaitu, kuras varētu pretendēt uz šādu atvieglojumu. Es domāju, ka šis noteikums ir ļoti svarīgs pašreizējā momentā vairākām skolām, vairākām kultūras iestādēm. Mani kolēģi no komisijas var minēt konkrētus gadījumus. Ja to nepieņems , tad būs tāda situācija, ka ļoti daudzas šīs iestādes vienkārši nonāks uz ielas, jo daudzām iestādēm nomas līgumi beidzas tuvākajos mēnešos, un ja tos nebūs iespējams pagarināt pēc tam, kad īpašnieks saņems šo savu īpašumu atpakaļ, tad situācija būs traģiska. Tiešām tiks izliktas uz ielas daudzas valstiski svarīgas izglītības, kultūras un zinātnes iestādes. Tādēļ es ļoti lūdzu izprast šo situāciju un atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu, kurš ir izteikts dokumentā nr. 388. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Balsošanas režīmu! Balsosim par dokumentu nr.388! Viens - "atturas". Rezultātu! Par - 42, pret - 3, atturas - 9.Pieņemts.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tādā gadījumā, ja šis priekšlikums ir pieņemts, man ir lūgums papildināt Resnā kunga priekšlikumu, kur ir rakstīti šā panta noteikumi par septiņu gadu termiņu. Un attiecīgi ir arī priekšlikums - tieši šo papildinājumu uzskatīt par otro daļu. Bet tomēr šo jauno papildinājumu, kuru mēs iebalsojām un kuru iesniedza Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, uzskatīt par otro daļu un analoģiski Resnā kunga priekšlikumam arī rakstīt, ka šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi. Lai nerastos tāda situācija, ka mēs it kā, no vienas puses, pasakām, ka tas attiecas arī uz vienas ģimenes vajadzībām celtām mājām. Var būt, ka arī tur ir izvietota kāda kultūras vai izglītības iestāde. Tāpēc vajag tomēr saglabāt šīs garantijas.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Lūgsim nobalsot par šo pantu kopumā, jo arī Juridiskā komisija šeit ir izdarījusi dažus redakcionālus precizējumus.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par visu pantu kopumā! Bet līdz šim mēs nedaudz pārkāpām Kārtības rulli, jo tad, kad deputātiem nav iebildumu, mēs neesam balsojuši. Vai ir iebildumi? Nav.Tālāk, lūdzu!

(Starpsauciens no zāles: "Vai uz skolām arī tas attiecas?")

A.Endziņš. Viendzīvokļa māja var būt arī divstāvu mājiņa. Un tur var būt arī bibliotēka vai aptieka, vai kāda bērnu iestāde, vai kaut kas tamlīdzīgs. Tāpēc jau mēs ielikām šo priekšlikumu, ieliekām to kā otro daļu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Lūdzu, tālāk. Mēs esam balsojuši par konkrētiem tekstiem. Godātais deputāt Ābiķi, ejiet vai nu uz tribīni, vai savā vietā. Vai nu uz tribīni, vai vietā. Turpinām!

A.Endziņš. 16. pants. 16. pantā ir izdarīti tikai redakcionāli labojumi - dzīvojamā platība ar līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 17.pants. Par 17.pantu ir priekšlikums - papildināt 17.panta pirmo daļu pēc vārdiem "un vientuļiem pensionāriem" ar vārdiem "izņemot gadījumus, kad likumīgajam īpašniekam atdotais nams pieder politiski represētai personai". Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi un, tieši pretēji, šajā 17.pantā ir iestrādāts, ka, ja dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam un viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai, šī norma nav attiecināma uz likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos dzīvojošām vientuļām un darba nespējīgām personām, vientuļiem pensionāriem un politiski represētajiem. Un būtībā šis papildinājums zināmā mērā sasaucas ar to priekšlikumu, ko mēs jau nobalsojām. Tātad šeit ir zināmā mērā papildu garantijas un arī tas, ko es jau teicu,kometējot cienījamās Seiles kundzes šaubas.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Un vēl likumprojekta otrajā daļā vārds "lûgumi" ir aizstāts ar vārdu "iesniegumi".

Priekšsēdētājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi šeit ir izskatīti, bet par likuma tekstu pašu, nevis tabulas veidā, tur, kur ir teksts, ka tas bija otrajam lasījumam, - pārejas noteikumi. Šeit ir pārejas noteikumi atzīti par spēku zaudējušiem līdz ar šā likuma spēkā stāšanās dienu, Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.13 "Par grozījumiem 1991.gada 30.oktobra likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"". Un likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav.Paldies.

A.Endziņš. Līdz ar to par šo likumu mēs varētu balsot visumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par likuma "Grozījumi Latvijas Republikas 1991.gada 30.oktobra likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"" pieņemšanu visumā. Viens papildus "par" - deputāts Endziņš. Rezultātu! Par - 64, pret - 4, atturas - 5. Likums pieņemts visumā.

A.Endziņš. Otrs likums ir dokuments nr.371 "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"". Man būtu lūgums strādāt arī pēc tabulas, kur ir norādīts, kāda ir likumprojekta pirmā lasījuma redakcija. Tā ir otrā ailīte. Pirmajā ailītē ir tas, kāds izskatījās likums uz Ministru kabineta noteikumu nr.16 pieņemšanas brīdi. Tālāk ir priekšlikumi, komisijas viedoklis un teksts, kurš ir sagatavots otrajam lasījumam. Un vispirms būtu priekšlikums redakcionāli precizēt paša likumprojekta nosaukumu. Proti, izņemt ārā šo atsauci uz Latvijas Republikas 1991.gada 30.oktobra datumu un atstāt tikai kā grozījumus likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā".

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. Un tālāk. Uzsākot redakcionāli precizēt, jāpadomā, kur norādīt konkrēto "Augstākās Padomes un Valdības Ziņotāja" numuru, kur šis likums ir publicēts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Par 1.pantu priekšlikumu nav. Ir par 2.pantu priekšlikumi. Vispirms ir priekšlikums šā panta sākumā aizstāt vārdus "fizisko personu" ar vārdiem "Latvijas Republikas pilsoņu", ko ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Tas ir analoģisks priekšlikums tam, kāds bija iepriekšējam likumam, kur bija līdzīgi. To cienījamā Saeima noraidīja, un Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Priekšsēdētājs. Vai frakcija uzstāj par balsojumu? (Starpsauciens no zāles: "Jâ!") Lūdzu, balsosim! Viens "pret". Rezultātu! Par - 20, pret - 27, atturas - 17. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Ir arī analoģisks iepriekšējam likumam papildinājums par 2.panta 2.daļas divu rindkopu papildinājumu, ko mēs noraidījām, apspriežot iepriekšējo likumu, un tāpat kā attiecībā uz iepriekšējo likumu komisijas lēmums nebija pieņemts.

Priekšsēdētājs. Balsojam par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosināto tekstu. Viens papildus "pret". Rezultātu! Par - 20, pret - 23, atturas - 14. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Analoģisks ar iepriekšējo ir arī frakcijas"Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt pantu ar tekstu, kas jums ir norādīts. Arī šoreiz komisijas lēmums nebija pieņemts tāpat kā iepriekšējā likumā, lūdzu cienījamo Saeimu balsot.

Priekšsēdētājs. Andrej Siliņ, par kuru pantu jūs gribētu runāt? Tagad mēs runājam par deputāta Elferta...?

A.Endziņš. Nē, tagad mēs runājam par 2.pantu vēl, kurā ir papildināti panti ar šādu tekstu: "Ðā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz..."

Priekšsēdētājs. Es sapratu. Paldies. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Rezultātu! 16 - par, pret - 27, atturas - 19. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Par šo 2.pantu mēs esam saņēmuši arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, (tas ir dokuments nr.389), kurā viņi liek priekšā papildināt 2.pantu ar 3.daļu šādā redakcijā. Es tekstu nelasīšu, jums tas ir uz rokas. Tas būtībā konceptuāli groza šo likumu, jo ir iespējams, ka daļa no šiem namīpašumiem, kuri bija nacionalizēti, ir denacionalizēti un atdoti atpakaļ likumīgajiem īpašniekiem. Un, atklāti sakot, es nezinu, kā šo problēmu varētu risināt, kaut gan gribētu jūs informēt arī par to, ko man tagad iedeva pirms šā lasījuma, - ka no valdības puses tiek gatavots jau analoģisks priekšlikums, kurš ir precizēts komisijā. Komisija ir precizējusi šo priekšlikumu, kurš ir gatavots arī kā grozījumi šajā likumā. Tā ka tas ir jārisina cienījamajai Saeimai, jo Juridiskā komisija to saņēma tikai vakar, un līdz ar to mums nekāda lēmuma par to nav.

Priekšsēdētājs. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš".

A.Siliņš (LC).

Godāto Prezidij, cienījamie kolēģi! Šeit ir tāda situācija. Tiešām es atvainojos par to, ka mūsu komisija samērā vēlu šo dokumentu sagatavoja, bet mēs, komisija, tiešām bijām lietas kursā par to, ka valdībā tiek gatavots šāds priekšlikums, kurš mūsu problēmas atrisinātu. Šis valdības priekšlikums, kā šeit jau deputāts Endziņš izteicās, pat vispārīgākā variantā šeit tiktu iesniegts un pieņemts. Bet, par cik šis priekšlikums valdībā bija aizkavējies, mūsu komisija uzņēmās iniciatīvu, zināmā mērā papildinot un precizējot šo priekšlikumu un precizējumus. Te ir tieši tā, kā komisija uzskatīja. Ir jānodefinē, cik lielā mērā namīpašums ir pārbūvēts. Un tā būtība ir tāda, ka ir lielākā tās substances daļa, ka vairāk par 65 procentiem veido vēlākā laika izbūve un tā tālāk. Tālākais teksts ir pilnīgā saskaņā ar valdības projektu.

Kādēļ tas atkal ir ļoti aktuāls tieši izglītības, kultūras un zinātnes iestādēm? Tādēļ, ka jūs visi zināt piemērus; teiksim, Rīgā ir Leļļu teātris, kurš ir praktiski 90 procentu apmērā pārbūvēts, bet tagad ir parādījušies īpašnieki, kuri vēlas šajā ļoti izdevīgajā vietā kaut ko citu salikt iekšā, un bērniem tad vairs, protams, tur nebūtu, ko darīt, ja tur tiktu veikti tie pasākumi, kas ir bijušo īpašnieku iecerē. Tādēļ un arī citādi, ja jau tomēr ir ļoti daudz pielikts klāt šim īpašumam pašreiz un ja tas ir pielikts klāt šai sfērai, kura ir saistīta ar izglītību, kultūru un zinātni, tad es domāju pirmām kārtām, ka šīs iestādes ir tiesīgas būt arī tālāk šā īpašuma apsaimniekotājas. Un tādēļ es lūdzu izprast šo situāciju un nenostādīt konkrētajā gadījumā... Es runāju par daudzām izglītības, kultūras un zinātnes iestādēm, kas ir ļoti nepatīkamā nervozā situācijā, jo, lietojot citas šīs atsavināšanas procedūras, tās ir ļoti nervozas, ļoti daudz laika prasošas. Un varētu pieņemt šo normu šajā likumā, kas atrisinātu daudz tādus tiešām sāpīgus jautājumus. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par dokumentu nr.389, par komisijas piedāvāto redakciju 2.panta trešajai daļai. Balsojam. Viens papildus "par". Rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 11. Pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk būtu otrā sadaļa. 3.pants - denacionalizācijas termiņi. Šeit bija deputāta Elferta priekšlikums - 1994.gada 1.jūnijs, kad ir pieteikums jāiesniedz. Mēs to esam precizējuši un ierakstījuši komisijas priekšlikumā ka 1.jūlijs, bet tikai precizētajā variantā, bet analoģiski ar likumu "Par zemes reformu pilsētās", kā arī ar likumu "Par namīpašumu atgriešanu likumīgajiem īpašniekiem" arī šeit būtu jābalso par 1994.gada 1.jūniju, lai visi šie jautājumi būtu saistīti ar vienu konkrētu datumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Par 4.pantu ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, kura saturs ir: "Îpašuma tiesības apliecinošs dokuments ir namīpašuma denacionalizācijas apliecība par tiesībām uz namīpašumu, kuru izsniedz divu nedēļu laikā pēc pašvaldības lēmuma par namīpašuma atdošanu natūrā. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu, aizstājot šo divu nedēļu termiņu - saīsinot to uz trijām dienām, lai birokrāti nevilktu šo jautājumu garumā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes frakcijai? Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikumi par šā likuma 6.pantu. Par likuma 6.pantu ir priekšlikums - papildināt 6.pantu ar jaunu otro daļu, ko iesniedz frakcija "Saskaņa Latvijai". Juridiskā komisija to pieņēma ar grozījumiem kā panta pirmo daļu, samazinot arī šeit šo termiņu, ko liek priekšā "Saskaņa Latvijai", - no sešiem mēnešiem uz trijām dienām. Un pēdējā ailītē jūs redzat, kāds ir Juridiskās komisijas šis precizētais teksts.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 7.pants. Par 7.pantu ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, proti, ka īpašnieki vai viņu mantinieki atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas attiecībā uz pieprasījumiem par namīpašumu atdošanu un ar to saistīto prasību par zaudējumu atlīdzību. Šeit Juridiskās komisijas lēmums ir - daļēji pieņemt šo priekšlikumu, papildinot 6.pantu ar jaunu trešo daļu, kuras tekstu jūs redzat, ka īpašnieki vai viņu mantinieki...

Priekšsēdētājs. Vai frakcijai ir iebildes? Nav iebilžu. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums par 9.pantu, ko ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Proti, ka namīpašums, kurā izdarītas pārbūves vai...

Priekšsēdētājs. Mums ir teksts.

A.Endziņš. Juridiskās komisijas lēmums bija - šo priekšlikumu noraidīt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas iesniegto 9.panta tekstu. Viens "pret". Rezultātu! Par - 17, pret - 30, atturas - 16. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. 10.pantā ir tikai redakcionāls precizējums - Latvijas Republikas 1937.gada Civillikumā... vienkārši ar vārdu "Civillikums".

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 12.pantā ir redakcionāls labojums, kurš ir redzams pēdējā ailītē.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 13.pants arī ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Par 14.pantu ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, kura būtību jūs redzat trešajā ailītē. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, un tas ir arī pēc analoģijas ar iepriekšējo likumu par namīpašumu atgriešanu likumīgajiem īpašniekiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu 14.pantam. Viens "pret". Balsojam. Rezultātu! Par - 13, pret - 25, atturas - 20. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamais ir 15.pants, kurš ir analoģisks ar iepriekšējā likuma 15.pantu. Šeit arī ir vesela virkne priekšlikumu. Pirmām kārtām jau frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - uzsākt panta tekstu ar vārdiem "Latvijas Republikas pilsoņi". Tas ir analoģisks 15.panta priekšlikumam, ko jau cienījamā Saeima noraidīja.

Priekšsēdētājs. Vai frakcija uzstāj par balsojumu? Balsojam priekšlikumu - uzsākt panta tekstu ar vārdiem... Rezultātu! Par - 19, pret - 21, atturas - 15. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Par šo pantu ir arī Zemnieku savienības priekšlikums, ka šā panta noteikumi par 7 gadu termiņu neattiecas uz gadījumiem, kad bijušie īpašnieki ir politiski represētās personas. Jums ir arī dokuments nr.393, ko ir iesniedzis deputāts Resnais; tur ir analoģiska redakcija kā likumā par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem, tikai, kā es saprotu, nacionalizēti jau ir tikai lielie nami, bet praktiski nacionalizācijai nebija pakļautas šīs lauku viensētas, kaut gan šeit varbūt ir līdzīga situācija, jo, ja tā bija kulaku saimniecība, tad tā varēja būt arī pakļauta likumam kā nacionalizēta. Es aicinātu šajā gadījumā atsaukt šo priekšlikumu, kurš ir 7.lappusē drukātā veidā, un kuru iesniedza Zemnieku savienības deputāti. Vajadzētu diskutēt un aplūkot Resnā kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vārds Gunāram Resnajam - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS).

Cienījamo Prezidij, kolēģi! Es no tā, ko sauc par aicināšanu jeb, kā kādreiz teica, aģitāciju, tagad atturēšos, jo tie formulējumi un tā sāpe, un tā doma ir visa tā pati, kas bija arī attiecībā uz namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem, tas piederas pie denacionalizācijas. Vienīgi tas, ka mēs namīpašumos skaidri atrunājām, ka neattiecas uz lauku viensētām un uz vienģimeņu vajadzībām celtajām mājām pilsētās un citās apdzīvotajās vietās. Šodien, kad runa ir par denacionalizāciju, ja šeit būtu runa tikai par lieliem daudzdzīvokļu īres namiem, mēs šo priekšlikumu varbūt varētu nerakstīt, jo šis likums jau ietver īpašniekiem tiesības atgriezties savā īpašumā, tas ir, aizņemt vienu dzīvokli gada laikā no īpašuma atgūšanas brīža, un to visu varētu uzskatīt par normālu parādību. Bet jāatrunā ir sekojoša iemesla pēc, un es gribētu tomēr minēt dažus piemērus. Ar šo Denacionalizācijas likumu 1941.gadā nebūt netika uzskatīts... ne tikai šīs lielās pilsētas mājas, bet gluži pretēji - 1941.gada Ministru padomes lēmums nr.359 saucās "Par muižniekiem, lielsaimniekiem un kulaku saimniecību ieskaitīšanu valsts fondā", tātad nacionalizāciju, un šeit bija reglamentēts, tika ieskaitīti jeb nacionalizēti īpašumi pilsētās, kuri bija lielāki par 200 kvadrātmetriem. Tāpat tika ieskaitīti, tātad nacionalizēti, valsts fondā īpašumi lauku apvidos, kuri bija lielāki par 170 kvadrātmetriem. Un faktiski šie 170 kvadrātmetri laukos bija tīri normāla Vidzemes, Zemgales un arī Kurzemes zemnieku saimniecība. Tāpat laukos, kā tagad mēs sakām - ciematos, tika celtas vairākas ēkas, kas bija lielākas, arī vienģimeņu ēkas, kas bija lielākas par 200 kvadrātmetriem pilsētā. Un šeit es gribu nosaukt vienu piemēru. Mēs jau tiesājamies- tiesas darbi notiek par Jelgavas rajona Vircavas pagasta Jāņa Kauliņa māju "Pûcītes", jo viņš nevar dabūt atpakaļ sev piederošās jeb mantotās mājas. Viņš ir represētais, bet cita runa ir par Latvijas laika lauksaimniecības ministra Kauliņa mazdēlu. Es varbūt pat kļūdos, varbūt par dēlu. Un šajā gadījumā, ja mēs iestrādājam šajā likumā šo atrunu, ka mēs piedāvājam, ka šie īpašumi ir lauku viensētas, tātad šīs zemnieku saimniecības, kas ir lielākas par 170 kvadrātmetriem, un pilsētās vai lauku ciematos esošās vienģimeņu mājas, tad tā būtu tikai taisnības ieviešana attiecībā uz šiem politiski represētajiem, jo tādu starp viņiem ir diezgan daudz. Es minēju vienu piemēru un domāju, ka šeit nekas netiek traucēts tajās garantijās, kas ir tā likuma pārējos pantos. Likums paliek spēkā, kā ir, izņemot šo atrunu attiecībā uz šīm 200 un 170 kvadrātmetru mājām, kuras nacionalizēja 1941.gadā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par 393.dokumentā izteikto priekšlikumu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Viens "par". Par - 60, pret - 2, atturas - 8. Zemnieku savienība savu priekšlikumu atsauc.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Par šo pašu 15.pantu ir analoģisks priekšlikums, par kuru mēs jau diskutējām un nobalsojām. To ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Kā jūs redzat, šajā drukātajā tekstā ietvertā redakcija Juridiskajā komisijā tika noraidīta. Kā es saprotu, tad Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo savu priekšlikumu atsauc un tātad varētu būt balsojums par 388.dokumentu, jo šajā dokumentā ir norādīts, ka tas attiecas uz abiem likumiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu 388.dokumentā. Balsojam. Viens papildus "par". Rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 9. Pieņemts. Tālāk.

A.Endziņš. Par šo pašu 15.pantu ir arī analoģisks ar iepriekšējo likumu priekšlikums, ko ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai". To Juridiskā komisija neatbalsta, un analoģiski tas jau tika noraidīts arī iepriekšējā likumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Es atvainojos, atsauciet balsojumu! Deputāts Juris Sinka - lūdzu! Zālē ir troksnis!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Mūsu klausītāji sistemātiski nedzird, par ko šeit balso un kas ir noraidīts. Un šajā gadījumā frakcija "Tçvzemei un brīvībai" savā pielikumā, papildinājumā runā par represētajiem. Es atļaušos to nolasīt pirms balsošanas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Sinka. "Papildināt pantu, tas ir 15., ar šādu tekstu: "Ja namīpašumu, kura tehniskais stāvoklis kopš tā atsavināšanas būtiski pasliktinājies, atgūst politiski represētais vai viņa laulātais, vai pirmās šķiras mantinieki, pašvaldībai jāpiešķir nama īpašniekam subsīdijas mājas kapitālajam remontam vai ekspluatācijas izdevumu kompensēšanai. Pašvaldībai jāizveido komisija šajā pantā minēto subsīdiju, kompensāciju un ilgtermiņu kredītu sadalei." Vai tad nepietiek ar to, ka to cilvēku jau ir represējuši un ka viņš mūža vakarā vai kad nu tas ir... ka viņš dabū savu īpašumu atpakaļ. Un ne jau viņa vainas dēļ tas ir nonācis ļoti sliktā stāvoklī, un viņš vēl bez tam pats ir trūcīgs. Tad varētu gan sagaidīt palīdzību no pašvaldības, bet Dievs vien zina, vai jūs atbalstīsit šo. Te jau cilvēks kļūst arvien pesimistiskāks un pesimistiskāks, ka tai "Tçvzemei un brīvībai" tie piedāvājumi vai papildinājumi, vai grozījumi tiek "pârmesti pāri bortam". Paldies, "Latvijas ceļš"!

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Viens papildus "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 24, atturas - 12. Nav pieņemts.

A.Endziņš. 16.pantā ir tikai redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 17.pantā ir priekšlikums, ko ir iesnieguši Zemnieku savienības frakcijas deputāti - papildināt pirmo daļu, bet tas ir analoģisks ar iepriekšējo likumu, ko mēs noraidījām, un tas ir saistīts ar šīm garantijām, ja tiek izbrīvēta dzīvojamā telpa īpašniekam, kas atgriežas; ka tomēr bez jebkā nevar izlikt ārā uz ielas vientuļās, darba nespējīgās personas un vientuļos pensionārus un politiski represētos. Juridiskā komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Un redakcionāli otrajā daļā vārds "lûgums" ir aizstāts ar vārdu "iesniegums".

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Vēl ir Juridiskās komisijas priekšlikums, - svītrot 18. pantu, par kuru mēs balsojām jau pirmajā lasījumā, un arī svītrot 19.pantu, par kuru mēs arī balsojām pirmajā lasījumā. Un tālāk tad būtu pārejas noteikumi. Jums 371.dokumentā ir norādīts, ka līdz ar šā likuma pieņemšanu ar šā likuma spēkā stāšanās dienu tātad atzīt par spēku zaudējušiem Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.16 "Par grozījumiem 1991.gada 30.oktobra likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" un saskaņā ar 2.punktu atzīt par spēku zaudējušu ar šā likuma spēkā stāšanās dienu Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 9.jūnija lēmumu "Par Latvijas Republikas 1991.gada 30.oktobra likuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" 6.panta piemērošanu", un likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu. Ja deputātiem interesē, kas tas ir par Prezidija lēmumu, šeit jums otrajā pusē ir šā dokumenta kopija.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes, lūdzu? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to es aicinātu cienījamo Saeimu nobalsot par šo likumu visumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" pieņemšanu visumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 9. Pieņemts.

Prezidijā ir sakrājušies deputātu iesniegumi. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz turpināt sēdi bez pārtraukuma. (Starpsauciens no zāles: "Viņi jau staigā riņķī, tāpēc arī nevajag pārtraukumu!")

Godātais Budovski, nāciet tribīnē! Jūs izsakāt man pārmetumus, bet es šeit neko nevaru jums līdzēt...

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es patiešām negribēju jums pārmetumus izteikt, tas vienkārši man spontāni izlauzās kā emocionāla reakcija, un varbūt piedodiet par to.

Es gribētu teikt tā, ka "Latvijas ceļš" faktiski staigā riņķī - pa kādiem ceļiem, man ir grūti pateikt. Zālē tad ir pāris cilvēku, tad pie sienas stāv un sarunājas, acīmredzot viņiem nav ne tās darba slodzes, nekā. Vienīgais, kas ir noguris, acīmredzot ir Panteļējevs, ceļot īkšķi augšā un īkšķi lejā. Pārējiem viņiem visiem šī plenārsēde ir kā atpūtas brīdis. Es domāju, ka mēs te nopietni strādājam un ir arī zināms nogurums, tāpēc es esmu pret šādu bezpārtraukuma darbu, jo tā ir faktiski tāda bezjēdzība. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, es ceru, ka Latvijas iedzīvotāji gatavojas Lieldienām un nenodarbojas ar... es atvainojos, ar tukšu runāšanu. Ja jau "Latvijas ceļš" staigātu apkārt, tad kāpēc visi balsojumi šodien ir tādi, kā Panteļējeva kungs (kā te atļāvās Budovska kungs teikt) šeit rāda ar pirkstu? Vai tad LNNK pakļaujas "Latvijas ceļa" idejām? Es īsti to nesaprotu. Tā ka nenodarbosimies ar demagoģiju, bet būtu pilnīgi loģiski, es domāju, ka šo vienu jautājumu, par kura izskatīšanas nepieciešamību mēs jau esam balsojuši, izskatīt uzreiz pēc kārtas, lai mēs vienkārši ātrāk tiktu mājās.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Bērziņ! Kā jūs pats saprotat, tad jūs saņemat piezīmi. Otrs tiešām ir ļoti diskutējams, bet par pirmo jums ir piezīme.

Bet tagad, lūdzu, balsosim! Mūsu pirmais balsojums bija - šodien turpināt sēdi līdz jautājuma"Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" izskatīšanai. Un bija arī balsojums līdz 17.00. Tagad, kā jūs saprotat, šie abi balsojumi nonāk pretrunā, un līdz ar to ir ierosināts turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīts jautājums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Ja netiek pieņemts šis priekšlikums, tad, protams, paliek iepriekšējie balsojumi, bet, kā es saprotu, - tad ar pārtraukumu. Lūdzu, balsosim par ierosinājumu - strādāt bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 23, atturas - 12. Ir pieņemts.

Nākamais iesniegums: "Lûdzam pārcelt 31. marta plenārsēdes darba kārtībā izskatāmo 9. sadaļas jautājumu - Saeimas Izmeklēšanas komisijas ziņojumu - pēc likuma "Par namīpašuma denacionalizāciju Latvijas Republikā" izskatīšanas. Balsosim! Rezultātu! Par - 17, pret - 27, atturas - 17. Nav pieņemts.

Pārējos balsojumus var atlikt uz pašām sēdes beigām. Likumprojekts "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Dokuments nr. 363. Lūdzu - deputāts Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments nr. 363 - likumprojekts "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Jums ir no sākuma tīrais teksts, kāds ir sagatavots, un tālāk ir tabula, kurā ir uzskatāmi redzams, kāds izskatījās likumprojekta teksts otrajā lasījumā, kādi ir bijuši priekšlikumi un kāds tas ir sagatavots trešajam lasījumam. Kā jūs redzat, tad šeit 1.nodaļā ir priekšlikums, kurā redakcionāli precizēts 4. apakšpunkts. 1. pantā.

Priekšēdētājs. Lūdzu! Jums ir iebildes, deputāti? Nav. Tālāk.

A.Endziņš. 2. pants ir papildināts ar vārdiem "un likuma ierosināšana".

Priekšsēdētājs. Tālāk.

A.Endziņš. 3. pants ir papildināts ar jaunu 2. daļu, kas jums ir redzama.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

A.Endziņš. 4.pants ir tāds pats. 5. pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

A.Endziņš. 6.pantā bija deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kas ir pieņemts un iestrādāts 6. pantā.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 7. pantā arī ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kas ir iestrādāts, un ir arī izdarīti redakcionāli precizējumi. Visi labojumi jums ir redzami pasvītrotā veidā.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Par 8. pantu bija deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kas ir pieņemts un iestrādāts tekstā.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Par 9. pantu arī bija deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kas ir iestrādāts, kā arī ir papildināts un izdalīts. Pantā ir divas daļas.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 10. pantā vispirms ir izdarīts papildinājums "un publicē oficiālā laikrakstā". Tad ir otrais - vārdus "Centrālā vēlēšanu komisija trīs dienu laikā nosaka, ka sarīkojama tautas nobalsošana, Valsts prezidents 4 dienu laikā nodod apturēto likumu tautas nobalsošanai" aizstāt ar vārdiem "Centrālā vēlēšanu komisija trīs dienu laikā izsludina tautas nobalsošanu". Un arī redakcionāli tālāk ir precizēts.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 11. pantā ir redakcionāli precizējumi izdarīti un pants ir sadalīts divās daļās, lai būtu uzskatāmi. Jums priekšlikums ir redzams.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Par 12. pantu bija deputāta Grīnblata priekšlikums, kas ir pieņemts, un šis pants ir papildināts arī ar 2. daļu.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 3. nodaļa - balsošana un balsu skaitīšana. Šeit 13. pants ir papildināts ar vārdiem "Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā", kā arī pants ir papildināts ar jaunu 2. daļu, ka balsošanas zīmes sagatavo Centrālā vēlēšanu komisija.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 14. pants ir izmainīts. Un, kā redzat, tad šeit vairs nav... te 1. un 2. daļa ir apvienota un izteikta jaunā redakcijā, un līdz ar to šī trešā daļa otrā lasījuma redakcijā tiek uzskatīta... liekam priekšā to uzskatīt par 2. daļu.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk projekts ir papildināts ar diviem jauniem pantiem, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju. Un tas ir saistīts ar 15. un 16. pantu, kur Juridiskā komisija uzskatīja, ka būtu nepieciešams tomēr norādīt, kādā veidā notiek šī balsošana, neatliekot to un nesaistot tikai ar Centrālās vēlēšanu komisijas izstrādātajām instrukcijām.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 15. pants, kā jūs redzat, ir izteikts jaunā redakcijā blakus, tas vairs nav 15. pants, bet 17. pants.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Un pēc šā panta projekts atkal ir papildināts ar jaunu pantu, mainot attiecīgi numerāciju, kas norāda uz to, ka, ja atsevišķi balsotāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, kā tad ir jārīkojas.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Par 16. pantu. Šeit pants ir sadalīts divās daļās un ir papildināts ar vārdiem "ja tautas nobalsošana notiek vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām, balsu skaitīšana notiek otrās balsošanas dienas vakarā".

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Par 17. pantu bija deputāta Graudiņa priekšlikums - "Balsotāji, kuri tautas nobalsošanas sarīkošanas laikā dzīvo vai uzturas ārvalstīs, realizē savas tiesības piedalīties tautas nobalsošanā pa pastu vai Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, kurām uzticēts veikt ar tautas nobalsošanu saistītos pienākumus. Latvijā balsošana pa pastu nenotiek". Būtībā šeit tātad ir priekšlikums, ka varētu balsot arī pa pastu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Priekšsēdētājs. Deputāta Graudiņa nav, tāpēc mūsu prakse... Lūdzu balsot par viņa priekšlikumu. Viens "pret". Balsojam! Rezultātu! 13 - par, pret - 31, atturas - 13. Noraidīts.

A.Endziņš. Tālāk projekts ir papildināts ar jaunu pantu, attiecīgi mainot tālāko numerāciju - tas ir 21. pants, proti, "balsošanas telpās aģitācija nav pieļaujama".

Priekšsēdētājs. Tālāk! 4. nodaļa - "Likumu ierosināšana". 18. pants. Šeit Juridiskā komisija nāk ar priekšlikumu Saeimai izšķirties starp diviem variantiem attiecībā uz šā panta pirmā teikuma redakcijā. Proti, iepriekšējā lasījumā mums bija tā, ka ne mazāk kā tūkstotim balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Juridiskā komisija ilgi diskutēja par šo tēmu, saprotot, ka tas jebkurā gadījumā prasa ļoti lielus valsts budžeta līdzekļus, un, lai tomēr mazliet sarežģītu šo situāciju, lai tomēr nopietnāka būtu šī pieeja, komisija liek priekšā variantu - no tūkstoša palielināt uz desmit tūkstošiem, analoģiski iestrādājot tālāk jau 23. pantā, ka šie desmit tūkstoši parakstu, kas ir savākti, ir līdzskaitāmi šajā kopējā skaitā, kur ir prasība, lai būtu 1/10 daļa no vēlētājiem. Lūdzu cienījamo Saeimu izšķirties. Juridiskās komisijas viedoklis ir tāds, ka vajadzētu šos desmit tūkstošus. Šeit nav tikai zvērinātais notārs, šeit to var darīt arī pašvaldības, tātad apliecināt šos parakstus. Šeit nav obligāta šī notariāta prasība, jo te ir "apliecināt pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā". Gribu jūs informēt, ka šeit arī no Notāru padomes bija pat priekšlikums, ka tikai notāri to varētu darīt un ar milzīgām atrunām. Šeit, manuprāt, notāri vairāk domā jau par to, kā nodrošināt sevi ar iespējamo algu, tāpēc komisija to noraidīja, un viņiem nav arī likumdošanas iniciatīvas tiesību. Bet šeit es gribētu vērst uzmanību, kāpēc tomēr mēs nonācām pie tāda secinājuma - pie desmit tūkstošiem. Jo šinī gadījumā tūkstoti parakstu savākt ir ļoti vienkārši. Ja ir savākts tūkstots parakstu, tas nozīmē, ka, ja tas ir izdarīts, tad ir jāatklāj parakstu vākšana, tātad Centrālajai vēlēšanu komisijai, komisijas locekļiem uz vietām vai viņu pilnvarotām personām ir jānodrošina šo parakstu vākšana, pārbaude un tā tālāk. Šiem cilvēkiem ir jāmaksā alga, un tas process turpinās ne mazāk kā 30 dienas. Tātad, ja tas tiek savākts, tālāk jau tiek nodots tautas nobalsošanai, un sākas jauns process. Ir jānotiek jau pašai... it kā balsošanas procedūra jārīko. Tas atkal prasa līdzekļus. Un, manuprāt, šie izdevumi stipri vien pārsniegs gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanu vispārējos izdevumus. Un, ja tas mums notiks ļoti bieži...Tāpēc mēs domājam, ka desmit tūkstoši - tā jau ir nopietnāka pieeja jebkurā gadījumā.

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka vajag atbalstīt tūkstoti balsstiesīgo parakstu, jo mēs šeit skatāmies divus momentus. Pirmais ir vienkārši finansiālais, ja par katru parakstu pie notāra maksā 2 latus 60 santīmus. Un, neskatoties uz to, ka arī pašvaldības institūcija var apstiprināt parakstu, es domāju, ka neviena pašvaldība nelaidīs garām iespēju papildināt pašvaldības kasi. Tad, ja mēs runājam par desmit tūkstošiem apliecinātu parakstu, tad tur ir jau 20 tūkstoši latu... pāri par 20 tūkstošiem latu. Es domāju, ka tas vienkārši ar šāda veida ierosinājumu un šādā veidā... tas tiešā veidā ir demokrātijas ierobežojums, jo tad vairs nav runas par cilvēku pārliecību vai par cilvēku domām, par to, kā vajadzētu vai kā varētu ietekmēt likumdošanu valstī, bet runa ir par to, cik liels ir tavs maks. Un, ja tu vari, ja tev ir liela nauda, tad tu vari kaut ko ierosināt, bet, ja tev nav naudas, tad tu esi bezspēcīgs. Un tāpēc es aicinātu deputātus saglabāt priekšlikumu par tūkstoš parakstiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, par procedūru. Lielāko skaitli līdz šim mēs balsojām pirmo - vienalga, vai tas ir datums vai skaitlis, vai summa. Tāpēc pirmais balsojums būs par 10 tūkstošiem balsstiesīgo, un tad atkarībā no balsojuma skatīsimies tālāk. Pirmais balsojums - 10 000. Viens - "par". Rezultātu! Par - 44, pret - 25, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. Par 19.pantu ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kas ir iestrādāts. Un ir tālāk arī priekšlikums vārdus "7. - 10.pants" aizstāt ar vārdiem "7.- 9.pantā". Tie ir pieņemti, un attiecīgi mēs nobalsojam šos 10 tūkstošus. Tad šeit jāsvītro ārā tas variants - 1000. Bez tam pants ir papildināts ar jaunu otro daļu.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 20.pants ir papildināts ar pirmo daļu, ietverot tajā iepriekšējā panta pēdējo teikumu deputāta Grīnblata redakcijā, kā arī ir papildināts ar jaunu otro daļu, bet šā panta otrā lasījuma redakcija ir ietverta 3.daļā. Jums ar pasvītrojumu ir redzama 24.panta redakcija.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 21.pants (tagadējais 25.pants) ir sadalīts - pantā ir izdalītas divas daļas, kā arī tas ir redakcionāli papildināts un precizēts. Konkrēti pasvītrojumi norāda uz to.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nobeiguma noteikumi. Iepriekšējā 22.pantā (tagad 26.pantā) šeit ir pieņemts deputāta Lagzdiņa priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi šeit ir izskatīti un mēs varētu balsot par likuma pieņemšanu visumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" pieņemšanu visumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 8. Likums pieņemts.

Godātie deputāti! Prezidijs lūdz nodot vienu likumprojektu -"Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām", ko iesnieguši Kiršteins, Lambergs, Budovskis, Berklavs, Andrejs Krastiņš, - nodot komisijām. Prezidijs lūdz šo jautājumu izskatīt tagad un nodot komisijai.

Otrs. Lūdzam noklausīties Pieprasījumu komisijas referātu.

Trešais - izskatīt Saeimas deputātu ierosinājumu par pavasara sesijas sākumu. Mums gan ir balsojums par šo jautājumu, bet deputāti vienmēr var ierosināt arī tā pārskatīšanu. Vai ir iebildes, ka šie jautājumi tagad tiek izskatīti? Nav. (Zālē troksnis.)

Godātie deputāti! Ja jūs tik nevienprātīgi esat, tad tas pieder pie Prezidija ziņojumiem. Un Prezidijs, slēdzot sesiju, šos ziņojumus izdara. Tā bija mana kļūda, ka es jautāju. Gribēju būt pieklājīgs.

Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu Kiršteina, Lamberga, Budovska, Berklava, Andreja Krastiņa iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir iebildes? Nav iebilžu. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Vārds Pieprasījumu komisijas ziņojumam komisijas priekšsēdētājam Gundaram Bērziņam.

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisijas referāts. Pieprasījumu komisija 30.marta sēdē izskatīja deputātu Straumes, Milberga, Dāliņa, Grīnblata, Sinkas, Tabūna, Kušneres, Berklava, Saulīša un Budovska pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam (dokuments nr.348) sakarā ar jautājumu par starpvalstu līgumiem ar Krievijas Federāciju. Komisija noraidīja pieprasījuma tālāku virzīšanu, jo Saeima savu viedokli varēs paust, izskatot 15.martā parafētos līgumus ar Krievijas Federāciju pēc būtības, kā arī tos ratificējot. Lai nodrošinātu līguma apspriešanu, komisija ierosina Ministru kabinetam Saeimā iesniegt 15.martā parafēto līgumu tekstus ar to autentiskiem tulkojumiem.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu, kuru parakstījuši 10 deputāti. Tātad viņi ierosina noteikt pavasara sesijas sākumu 5.aprīlī un sasaukt tās pirmo plenārsēdi 7.aprīlī.

Es gribētu kolēģus iepazīstināt ar Saeimas lēmumu, kuru mēs pieņēmām jau gandrīz pirms mēneša. Proti, mēs balsojām, pareizāk sakot, tika ierosināts atsākt pavasara sesiju vai nu 15., vai 7., vai 5. aprīlī. Vispirms balsojums bija par 15.aprīli. Tātad balsošanas rezultāti: par - 45, pret - 18, atturējās - 10. Līdz ar to tika pieņemts lēmums par pavasara sesijas atsākšanu 15.aprīlī.

Saeimas Prezidijs līdz ar to pasludina nākamo plenārsēdi pavasara sesijā 21.aprīlī pulksten 9.00.

Priekšsēdētājs. Bet tagad mums ir jāizskata dokuments, kuru ir iesnieguši deputāti. Saeimas sekretārs Imants Daudišs nolasīja šo priekšlikumu: "Ierosinām noteikt pavasara sesijas sākumu 5.aprīlī un sasaukt tās pirmo plenārsēdi 7.aprīlī." Ir balsojams. Lūdzu zvanu!

Pirmais balsojums būs par Saeimas lēmuma atcelšanu. Un pēc tam - par deputātu ierosināto pavasara sesijas sākumu 5.aprīlī un plenārsēdi - 7.aprīlī. Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma atcelšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 50, 11- atturas. Saeimas lēmums netiek atcelts. Līdz ar to Saeimas lēmums "Par pavasara sesijas sākumu" un arī par sēdi (tas gan ir Prezidija lēmums) paliek spēkā. Prezidijs novēl godātajiem deputātiem priecīgas Lieldienas! Visu labu!

Reģistrācija! Ziemas sesiju slēdzu un aicinu reģistrēties! Lūdzu sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nolasīt izdruku!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs,

Aivars Berķis,

Māris Graudiņš...

Priekšsēdētājs. Aivars Berķis ir preses konferencē.

(No vietas. Kas to zina?)

Priekšsēdētājs. Kas to zina? Pareizi.Tālāk, lūdzu!

Z.Tomiņš.

Māris Grīnblats,

Andris Grots,

Ernests Jurkāns...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš.

Ēriks Kaža,

Ojārs Kehris,

Edvīns Kide,

Aleksandrs Kiršteins,

Uldis Lakševics...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš.

Egils Levits,

Ruta Marjaša,

Aida Prēdele,

Velta Puriņa,

Jānis Ritenis,

Anta Rugāte...

Priekšsēdētājs. Jānis Ritenis ir zālē. Rugāte ir zālē.

Z.Tomiņš.

Leonards Stašs...

Priekšsēdētājs. Leonards Stašs ir zālē.

Z.Tomiņš.

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta