Latvijas Republikas 5.Saeimas ārkārtas

sesijas plenārsēde

1994.gada 28.jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti, lūdzu reģistrāciju kvorumam! Reģistrējamies kvorumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 60 deputāti. Saeimas ārkārtas sesijas 28.jūlija sēdi pasludinu par atklātu! Sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmais - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Papildinājumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Iesniedzis Ministru kabinets. Vai deputātiem ir kādas piezīmes par Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Tad Saeima nolemj to nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības komisija apkopo priekšlikumus un sagatavo minēto jautājumu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais likumprojekts - "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu, vai deputātiem ir kādas iebildes vai papildinājumi Saeimas Prezidija slēdzienam? Nav. Tad Saeima nolemj to nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"". Lūdzu, vai deputātiem ir kādas piebildes? Nav. Tad Saeima nolemj to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā apkopo priekšlikumus un iesniedz likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Lūdzu, vai deputātiem ir kādas iebildes? Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu griezties pie Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Endziņa kunga un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Lagzdiņa kunga, tādēļ man gribētos, lai Bērziņa kungs ļautu Lagzdiņa kungam klausīties, ko es pašreiz gribu teikt. Paldies, Bērziņa kungs!

Redzat, pašreiz piedāvātie grozījumi, - tie attiecas arī uz iepriekšējo, kas bija par sabiedriskajām organizācijām, bet par to es nepieteicos runāt, jo gribu runāt par abiem kopā, - tika sagatavoti Tieslietu ministrijā jau 11.martā, tātad pēc tam, kad Aizsardzības un iekšlietu komisija bija griezusies pie Ministru kabineta, ka mums beidzot ir jāpanāk, lai tās organizācijas, kurām Tieslietu ministrija ir liegusi reģistrāciju par antikonstitucionālu šo organizāciju darbību, nevarētu turpināt netraucēti savu darbību, jo pašreizējā situācija ir tāda - Tieslietu ministrija reģistrāciju liedz, taču šīs organizācijas aktīvi turpina darboties. Līdz ar to bija un joprojām ir nepieciešams izdarīt izmaiņas likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", kā arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Nu manā priekšā ir dokumenta kopija, kurā ir redzams, ka jau 18.martā Ministru prezidents ir lūdzis E.Levitu izskatīt Ārlietu un drošības komisijā sagatavotos projektus. Šodien ir 28.jūlijs. Šeit es gribu teikt paldies Ministru prezidentam, kurš pēc manas uzstāšanās pagājušās nedēļas Ministru kabineta sēdē tomēr uzskatīja par nepieciešamu to nodot šodien caur Saeimu komisijai. Taču es domāju, ka šis faktiski bija tas likumprojekts, kuru es būtu aizstāvējis, ja tas būtu pieņemts 81.panta kārtībā un sācis jau darboties. Jo tagad joprojām mums atkal ir jāiet un jāgaida, kad mēs izskatīsim to pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā, tādēļ es ļoti lūdzu, lai attiecīgās komisijas to izskatītu neatliekot kā ārkārtīgi nepieciešamu, jo tā operatīvā informācija, kuru es saņēmu, kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs un kā Nacionālās drošības padomes loceklis, liecina, ka attiecīgās organizācijas jau ir satraukušās par to vien, ka zina, ka šīsdienas darba kārtībā ir iekļauts tāds punkts.

Pie reizes es gribu pateikt, kādēļ tas ir tik steidzami, jo man ir nesaprotama visa šī novilcināšanās un tas, kā rīkojas atsevišķi mūsu izpildvaras locekļi, jo man priekšā ir dokumenta kopija, kuru parakstījis cilvēktiesību valsts ministrs Olafs Brūvers un kurā viņš, neraugoties uz to, ka Tieslietu ministrija ir atteikusi reģistrēšanu un pārsūdzība tiesā ir atstājusi spēkā šo lēmumu - nereģistrēt, tomēr nosūta oficiālu ielūgumu Veterānu tiesību aizsardzības savienībai pilnvarot savu pārstāvi uz nevaldības organizāciju forumu, kurš notika misijas vizītes laikā 26.jūlijā. Šāda rīcība, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemama, ka kāda organizācija, kuras rīcību Tieslietu ministrija uzskata par antikonstitucionālu, tajā pašā laikā var saņemt oficiālu ielūgumu piedalīties oficiālā forumā. Tādēļ es ļoti lūdzu Juridisko komisiju un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju izskatīt šeit iesniegtos likumprojektus steidzamā kārtībā un tos pieņemt, lai tie beidzot būtu spēkā un lai šīs organizācijas, kuru rīcība ir nesavienojama ar mūsu valsts likumu vai ir pretrunā ar mūsu valsts likumiem, nevarētu netraucēti darboties. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nē. Tātad iebildumu pret Saeimas Prezidija slēdzienu arī nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu "Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā" Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Juridiskā komisija apkopo priekšlikumus un sagatavo likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Latvijas Republikas Patentu likumā". Iesniedzis Ministru kabinets. Vai deputātiem ir kādas piezīmes? Nav. Tad Saeima nolemj nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā apkopo priekšlikumus un iesniedz likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Nākamais likumprojekts - "Par līgumu par parlamentāro un valdību sadarbību starp Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku". Iesniedzis Ministru kabinets. Vai ir kādas piezīmes? Nav. Saeima nolemj to nodot Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā apkopo priekšlikumus un sagatavo likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais likumprojekts - "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem". Iesniedzis Ministru kabinets. Vai deputātiem ir kādas piezīmes? Aleksandrs Kiršteins - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Šeit diemžēl es neredzu divas lietas. Pirmkārt, saskaņā ar Kārtības rulli mēs zinām, ka Saeima strādā valsts valodā, tātad es neredzu pievienotu šo karaspēka izvešanas grafiku valsts valodā. Tas ir viens. Tas ir ļoti būtiski, jo pie mums ne visiem deputātiem krievu valoda ir dzimtā valoda. Tas ir ļoti būtisks dokuments, ņemot vērā to situāciju, kāda ir pašreiz izveidojusies starp Krieviju un Igauniju. Tātad jūs zināt, ka Krievijas puse ir apņēmusies noteiktā laikā Igaunijai iesniegt to virsnieku sarakstu un to militāro pensionāru sarakstu, kuri pretendē uz palikšanu Igaunijas Republikā. Tie saskaņā ar Igaunijas likumdošanu un jau pieņemto Ārvalstnieku likumu tiks izskatīti. Taču faktiski tāda pati juridiskā situācija ir arī Latvijā, jo saskaņā ar šo Krievijas un Latvijas līgumu Krievijas puse iesniegs šo sarakstu, tā šo sarakstu jau ir iesniegusi. Šeit es neredzu šo pielikumu, kas ir ļoti būtisks. Tātad tās ir militārpersonas, kuras uz to datumu, kāds ir paredzēts līgumā, atradās Latvijas teritorijā un par kurām ir teikts, ka tās vēl nav paguvušas nokārtot visas savas formalitātes jeb nav pabeigušas, lūk, šo dokumentu noformēšanu.

Tātad šeit ir divas būtiskas lietas. Kamēr Saeimas deputātiem nav iesniegts šis pielikums un valsts valodā pievienots grafiks, tikmēr diemžēl Ārlietu komisija nevar sākt izskatīt šos materiālus, jo visiem dokumentiem šeit būtu jābūt kopā. Tā ir pārāk principiāla lieta, lai mēs kaut ko sāktu ņemt pa lapiņai un pēc tam sāktu saraksti ar valdību, ar Ārlietu ministriju, atliktu šīs sēdes un atkal sāktu no jauna, jo avīzēs nepārtraukti parādās dažādi nepārdomāti paziņojumi. Piemēram, avīzē jau bija paziņojums, ka Ārlietu komisija atsakās izskatīt. Ārlietu komisija neko neatsakās izskatīt pēc tam, kad Saeima ir pieņēmusi ar savu balsojumu tos dokumentus, kuri ir sagatavoti tādā kārtībā, lai tos tiešām Ārlietu komisija var izskatīt. Šeit es pagaidām neredzu nekādu iespēju, lai mēs kaut ko varētu skatīt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Mārtiņš Virsis.

M.Virsis (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie kolēģi! Es gribētu vienkārši šeit sniegt mazu izziņu, jo Kiršteina kungs acīmredzot nav pietiekami informēts par to, ka šādi saraksti ir iesniegti. Tie tika iesniegti (Starpsauciens no zāles: "Kur viņi ir?") ar lielu novēlošanos un patlaban tiek Latvijas attiecīgajās institūcijās pārbaudīti, tā ka šeit nevajadzētu dezinformēt cilvēkus. Tātad principā būs tāda iespēja, un ir šī iespēja arī Ārlietu komisijas locekļiem skatīties šo sarakstu. Protams, ir šādas tādas tehniskas problēmas ar visu to, taču Pilsonības un imigrācijas dienests attiecīgi pilnvaro un līgumos ar šiem sarakstiem strādā. (Starpsauciens no zāles: "Tas ir departamentā, nevis Saeimā!") Līdz tam brīdim, kamēr tik tiešām Krievijas puse nebija šos sarakstus iesniegusi, respektīvi, līdz 12.jūlijam, tad patiesi nevarēja būt aktuāla šī skatīšana Ārlietu komisijā un nevarēja būt aktuāla skatīšana arī pie mums, plenārsēdē, bet tagad šie saraksti ir, un es vienkārši domāju, ka varbūt Kiršteina kungs nav informēts. Pilsonības un imigrācijas departamentā ar šiem sarakstiem strādā. Tātad, Ārlietu komisija, ja izskatīs, šie saraksti būs klāt. Tie ir pavairojami.

Priekšsēdētājs. Aristids Lambergs - LNNK. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Cienītais Prezidij, godātie kolēģi! Es krieviski nelasu, krieviski nesaprotu un pilnīgi noraidu dokumentus, ko iesnieguši Saeimā krievu valodā. Tas taču ir pilnīgi absurdi! Līdz ar to es aicinu Saeimu noraidīt šo un neizdalīt jeb nenosūtīt to uz komisiju, kamēr nav pievienoti visi dokumenti latviešu valodā. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Priekšsēdētājs. Lūdzu - deputāts Sinka, "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi, pievienojos tam, ko teica Kiršteina kungs un Lamberga kungs, un, cik man ir zināms arī no agrākiem sarakstiem, (Starpsauciens no zāles: "Stiprāk!") sevišķi svarīgs ir viens objekts, liekot to pēdiņās, - tas ir Rīgā, Maiznīcas ielā nr. 5, proti, izlūkdaļas galvenā mītne. Nekur nav precīza paskaidrojuma par šīs iestādes un tās nodaļu izvešanu. Šīs un vēl citas nenoskaidrotas lietas tik tiešām apstiprina to, ka pagaidām mums ar šo tematu nebūtu jānodarbojas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, es domāju, ka viss tas, ko te izvirzīja, protams, ir spriežams jautājums un ka komisija par to debatēs, bet tagad mēs tikai nolemjam par nodošanu komisijām. Noraidīt to nodošanu komisijām nozīmē vispār to līgumu paketi atraidīt. Es nedaudz esmu pārsteigts par LNNK pozīciju, jo vakar Ministru prezidenta kandidāts no LNNK mūsu frakcijā kaut ko citu apgalvoja. Viņš teica, ka, viņaprāt, līgumi tagad ir nonākuši Saeimas kompetencē un ka Saeimas komisijām ir jāizšķiras. Acīmredzot Ministru prezidenta kandidāts nesaskaņo savu rīcību ar LNNK partiju, bet katrā ziņā man liekas loģiski, ka tagad komisijas pieņem izskatīt šos līgumus. Un tad visas šīs debates pēc tam būs attiecīgi aktuālas un apspriežamas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (LNNK).

Jā, man ir priekšlikums. Es piekrītu Panteļējeva kungam. Tātad mēs komisijā šos dokumentus saņemsim pēc tam, kad visi Saeimas deputāti šo grafiku un šo pielikumu ar šiem virsniekiem, kā tas ir rakstīts, būs saņēmuši valsts valodā, jo šo virsnieku sarakstu kā pielikumu pie dokumenta ir tiesīgs saņemt katrs Saeimas deputāts, tāpēc stāstīt šeit, ka ir daži privileģētie, kas varēs šos sarakstus skatīties tikai komisijās vai vēl kaut kur citur, es domāju, nav pareizi. Katram Saeimas deputātam šiem dokumentiem ir jābūt uz galda, un, ja vajag, mēs varam sanākt pat nākamnedēļ un to šeit pieņemt - nobalsot un atdot komisijai, lai vienreiz šī lieta beigtos, jo mums nepārtraukti ir tāda prakse, ka pienāk tikai daļa no kaut kādiem dokumentiem, bet pēc tam katrs runā par savu, par to, ko viņš ir redzējis. Es gribētu, lai visiem Saeimas deputātiem šoreiz būtu šis pielikums ar atvaļināto virsnieku sarakstiem. Un, kā jau te teica, arī ar grafiku valsts valodā, lai vienreiz mēs cienītu paši savu valsts valodu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija ierosināto slēdzienu - nodot to Ārlietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 25, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums - par Jāņa Urbanoviča deputāta mandāta apstiprināšanu. Godātie deputāti, saskaņā ar Kārtības ruļļa 5. pantu, ja deputāts mandāta neapstiprināšanas, nāves, izstāšanās vai izslēgšanas gadījumā iziet no deputātu skaita, tad Saeimas Prezidijs uzaicina viņa vietā iestāties attiecīgā saraksta nākamo kandidātu, ziņojot par to Saeimai. Mēs esam saņēmuši Vēlēšanu komisijas informāciju: "Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam. Sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas deputāta Ernesta Jurkāna iesniegumu par atteikšanos no deputāta mandāta frakcijas "Saskaņa Latvijai - atdzimšana tautsaimniecībai" sarakstā Latgales vēlēšanu apgabalā, Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par 5. Saeimas vēlēšanām" 57. pantu deputāta Ernesta Jurkāna vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša deputātu kandidāta saraksta - Jānis Urbanovičs." Jāsaka gan, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kuru ir parakstījuši 17 deputāti, un šis iesniegums ir tāds: "Saskaņā ar vietējo pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Saeimas deputāts Ernests Jurkāns ir ievēlēts par Rēzeknes pilsētas Domes priekšsēdētāju, un, pamatojoties uz likumu "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanām" Ernestam Jurkānam ir jānoliek Saeimas deputāta mandāts. Ja Saeima ar savu lēmumu atstātu Ernestam Jurkānam deputāta mandātu, viņš varētu pārstāvēt vienu no republikas nozīmes pilsētu pašvaldībām Saeimā, kā arī uzturēt ciešākas saites starp mūsu valsts augstāko lēmējorgānu un tādu nozīmīgu reģionu, kāda ir Latgale, tāpat arī izteikt pašvaldību intereses kopumā. Ievērojot augstāk minēto, lūdzam Saeimu izņēmuma kārtā saglabāt Ernestam Jurkānam Saeimas deputāta mandātu."

Šis iesniegums ir adresēts Saeimas Prezidijam, bet iesnieguma beigās lūgums ir adresēts Saeimai. Saeimas Prezidijs, izskatījis šo iesniegumu, to noraidīja kā neatbilstošu likumam.

Līdz ar to Saeimas Prezidijs, pamatojoties uz Saeimas kārtības rulli un uz Vēlēšanu komisijas informāciju, kuru tā sniegusi, uzaicina Jāni Urbanoviču kā nākamo deputātu no saraksta "Saskaņa Latvijai - atdzimšana tautsaimniecībai".

Lūdzu - Māris Budovskis!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Manuprāt, šeit ir neliels traktējums Kārtības rullim, kuru es šobrīd īsti nevarētu izskaidrot, jo, teiksim, 5. pantā patiešām ir sacīts, ka Prezidijs uzaicina viņa vietā stāties attiecīgā saraksta nākamo kandidātu, ziņojot par to Saeimai, bet es saprotu tā, ka tas ir uzaicinājums stāties vietā. Bez tam Kārtības ruļļa 3. pants nosaka, ka Mandātu komisija savas darbības rezultātus ziņo Saeimai, kura pēc tam lemj par mandāta apstiprināšanu. Tātad ir runa par to, ka noteikti vajadzētu būt arī Mandātu komisijas ziņojumam, kas izskan Saeimā, un tad Saeima lemj par to. Līdz ar to es šodien gribētu saprast, ka šis ir pirmais solis, ko Prezidijs ir izdarījis, - tātad Prezidijs ir uzaicinājis Jāni Urbanoviču, un tālāk Mandātu komisija ar pilnām tiesībām izskata šos nepieciešamos aspektus, kurus vajadzētu izdarīt, lai Saeimai ziņotu par viņa mandāta apstiprināšanu. Šajā sakarā, manuprāt, šodien mēs Jāņa Urbanoviča deputāta mandātu nevarētu apstiprināt, to vajadzētu atlikt uz nākamo sēdi, kad Mandātu komisija būtu gatava sniegt savu ziņojumu. Un šodien varētu uzskatīt, ka Prezidijs ir oficiāli ierosinājis šo kandidatūru izskatīt, pirmkārt, jau Mandātu komisijai. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tātad ir konkrēts Mandātu komisijas vadītāja priekšlikums, kas būs jāizlemj Saeimai. Par Prezidija rīcību es tikai varu izteikt mazu komentāru, atbildot uz Budovska kunga argumentiem, kā Prezidijs izprot Saeimas kārtības rulli. Tad Mandātu komisijai sen jau vajadzēja izskatīt visus vēlēšanu sarakstus un par attiecīgajiem deputātu kandidātiem jau sen bija jābūt Mandātu komisijas atzinumam, un ne velti tas ir arī ierakstīts, ka Saeima ievēlē Mandātu komisiju un ka Mandātu komisija savas darbības rezultātus ziņo Saeimai. Jebkurā gadījumā, kā arī ņemot pat to vērā, ka darba kārtība tika izsludināta pirmdien un ka bija divas komisijas sēžu dienas, kad varēja izskatīt, katrā ziņā deputātu un komisijas ierosinājums - atlikt šīs lietas izskatīšanu- pēc būtības ir Saeimas kompetencē un tas ir balsojams.

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka Mandātu komisija var sanākt šodien, un mēs pašreiz varētu to jautājumu atlikt un skatīt citus darba kārtības jautājumus, un tad, kad Mandātu komisija būs izskatījusi... Es domāju, ka tas nav nekas sarežģīts, lai viņiem tagad vajadzētu pētīt veselu gadu, jo, ja Mandātu komisija varēja dot savu ziņojumu ļoti īsā laikā par visiem Saeimas deputātiem, tad šodien, it sevišķi tad, ja materiāli jau tika nosūtīti Mandātu komisijai, es domāju, tas būtu Mandātu komisijas pienākums to izdarīt - šodien sanākt un izpētīt, kas ir vajadzīgs, un tad mēs varētu līdz dienas beigām tomēr šo jautājumu izlemt.

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - Mandātu komisijas priekšsēdētājs.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es tomēr gribētu ieviest zināmu skaidrību. Pirmkārt, Mandātu komisija bija gatava sniegt savu ziņojumu tūliņ pēc vēlēšanām par visiem tiem deputātiem, kuri bija ieguvuši mandātu un atbilstoši attiecīgajam vietu skaitam tika iekļauti Saeimas sastāvā. Par kandidātiem jeb par nākamajiem saraksta cilvēkiem šādu prasību nav un šos cilvēkus Mandātu komisija neizskata.

Nākamais. Endziņa kungs, jūs ļoti labi zināt, ka no tā brīža mums ir izmainījusies likumdošana un ir nākuši klāt vairāki aspekti, kuros mums vajadzētu arī izdarīt savu pārbaudi. Un tāpēc man liekas, ka nevajadzētu it kā steidzināt šo lietu, un tas, ka mēs sanāksim šodien kopā, tas nav atkarīgs tikai no mūsu informācijas vai no mūsu pārbaudes attiecībā uz vēlēšanu rezultātiem un to likumību. Jā, mums ir visi šie materiāli, bet bez tam ir arī vēl lietas, kuras mums nav uz vietas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Es atļaušos tikai atgādināt 2.pantu - Saeima ievēlē Mandātu komisiju no 15 locekļiem, kuri pārbauda vēlēšanu materiālus, kā arī sūdzības par vēlēšanām, ja šādas sūdzības iesniegtas Centrālajai vēlēšanu komisijai, ne vēlāk kā 4 dienas pēc vēlēšanu rezultātu izsludināšanas "Valdības Vēstnesī".

Deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es pilnā mērā piekrītu priekšsēdētāja teiktajam attiecībā uz jauniestājušos deputātu vai viņu saistību ar Drošības komiteju, jo, kā es sapratu no Budovska izteikumiem šeit, Mandātu komisija gatavojas šajā aspektā pārbaudīt nākamos kandidātus, kas varētu iestāties. Šo pārbaudi saskaņā ar mūsu speciālo likumu veic attiecīgā valsts institūcija pēc Saeimas Prezidija iesnieguma, kurš Prezidijam ir jāiesniedz mēneša laikā pēc tam, kad attiecīgais deputāts ir stājies savā amatā. Šajā ziņā Mandātu komisija nekādas funkcijas vairs neveic, to veic Prezidijs un attiecīgā valsts institūcija. Un tad, kad deputāts jau šeit ir sēdējis mūsu zālē, viņš pats tagad riskē, ja piekrīt nosēsties šajos solos.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Lagzdiņa kungs jau pateica to, ko es gribēju teikt, bet es gribētu pateikt vēl papildinājumu, proti, ka tā nav nekāda problēma, Budovska kungs! Jūs pats esat Juridiskās komisijas loceklis, un arī Vanaga kungs, kad piedalījās šā likumprojekta apspriešanā, liecināja to, ka visi šie "maisi" ir ievadīti datorā, un tas ir pāris minūšu jautājums, lai noskaidrotu. Mandātu komisijai šeit vairs nav ko darīt. To jūs varat precizēt un šodien pārtraukumā vai kaut kad citā laikā sanākt kopā un jautājumu izlemt. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Lai šodien var izskatīt!")

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - atlikt jautājuma izskatīšanu par Jāņa Urbanoviča deputāta mandāta apstiprināšanu, līdz Mandātu komisija kādā no starpbrīžiem izskatīs šo jautājumu un ziņos savu viedokli Saeimai. Kādā no starpbrīžiem - tas attiecas uz šīsdienas sēdi. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 14, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Tālāk. Pārejam pie likumprojekta izskatīšanas.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"". Otrais lasījums. Steidzams. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par pirmajā lasījumā akceptēto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"", taču šodien Saeimas Prezidijam ir iesniegts viens priekšlikums, kuru ir parakstījuši trīs deputāti. Priekšlikums izriet no daudziem pašvaldību ierosinājumiem, kuri tika izteikti pārtraukumā starp kārtējo un ārkārtas sesiju, un šajā sakarā, godātie kolēģi, es lūdzu izdarīt grozījumus likumprojekta 2.panta pirmajā daļā - svītrot pirmās daļas ceturto apakšpunktu, kurš nosaka, ka pagasta zemes komisijā bez pagasta iecelta zemes komisijas priekšsēdētāja pagasta zemes ierīkotāja un Valsts zemes dienesta pārstāvja ir iekļauts arī rajona zemes komisijas pārstāvis, tātad svītrot vārdus "rajona zemes komisijas pārstāvis", jo rajona zemes komisijai nav lietderīgi šādu pārstāvi deleģēt katrai pagasta zemes komisijai. Šie trīs profesionāļi tāpat sekmīgi tiks galā ar saviem pienākumiem.

Priekšsēdētājs. Vai visi deputāti ir saņēmuši šo papildinājumu un grozījumu? Vai nevienam nav iebilžu, ja mēs to izskatām? Nav iebilžu. Vai kāds vēlas runāt par šo iesniegto grozījumu, precīzāk, svītrojumu, par pārējo? Tā ka debates atklāt mēs nevaram, jo nav iesniegti grozījumi un labojumi. Lūdzu zvanu! Neviens nevēlas runāt. Tā kā nav nedz iebilžu, nedz arī kāds deputāts vēlējās runāt, piedalīties debatēs, vispirms Saeima akceptē likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" otrajā lasījumā deputātu Lagzdiņa, Seiles un Imanta Kalniņa priekšlikumu - svītrot likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" 2.panta pirmās daļas ceturto apakšpunktu. Un tagad, lūdzu, balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" pieņemšanu kopumā - ar tikko akceptēto svītrojumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Izskatām nākamo likumprojektu - "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"". Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma komisija saņēma veselu rindu frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu par šo likumprojektu. Komisija tos izskatīja un lielāko daļu no šiem priekšlikumiem pieņēma. Pirmais ir priekšlikums par...

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, Lagzdiņa kungs, nosauciet dokumenta numuru! Jo deputāti, es jūtu, savās mapēs to meklē.

J.Lagzdiņš. Tas ir dokuments nr.712-a.

Priekšsēdētājs. Vienu sekundīti! Vai visiem deputātiem ir šis dokuments? Lūdzu, turpināsim!

J.Lagzdiņš. Tātad pirmais priekšlikums ir par 2.panta trešo daļu. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina šās daļas tekstu "no naturalizācijas brīža" papildināt ar vārdiem "lîdz 1991.gada 30.oktobrim". Komisija šo priekšlikumu izskatīja un akceptēja, jo uzskata, ka nepieciešams likumā precīzi noteikt, līdz kādam datumam izdarītie pārbūvējumi un dažādi citi uzlabojumi tiek kompensēti gadījumos, ja atsavinātais nams tiek atdots atpakaļ bijušajam īpašniekam. Tādēļ komisija pieņēma šādu precizējumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Komisija pieņēma frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu par šā panta trešās daļas precizējumu, proti, trešās daļas trešā teikuma izteikšanu šādā redakcijā: "Lçmumu par kompensācijas izmaksu divu mēnešu laikā pēc tam, kad dome (padome) pieņēmusi lēmumu par atteikumu atdot namīpašumu natūrā, pēc ieinteresētās ministrijas vai pašvaldības priekšlikuma pieņem Ministru kabinets." Ðādu precizējumu ir nepieciešams izdarīt tādēļ, ka līdz šim pašvaldības ļoti ilgi neizskatīja jautājumu par kompensācijas izmaksu. Vienkārši šis lēmums tika dažādu apstākļu dēļ vilkts garumā, netika izskatīts, un attiecīgā persona nevarēja griezties tiesā, lai tiesas ceļā piespiestu pašvaldību izmaksāt kompensāciju un pieņemt lēmumu. Tādēļ komisija atbalstīja frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - noteikt, ka šis lēmums ir jāpieņem divu mēnešu laikā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes, citi priekšlikumi? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Nākamais arī ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - par 4.panta trešo daļu. Kolēģi ierosina to izteikt šādā redakcijā: "Pašvaldības valde divu nedēļu laikā pēc minētās komisijas akta sastādīšanas, pamatojoties uz šo aktu un citiem materiāliem, pieņem lēmumu par namīpašuma atdošanu natūrā vai tā vērtības kompensāciju." Godātie kolēģi, šeit arī ir runa par termiņa precizēšanu. Līdz šim netika noteikts termiņš, kādā domei vai padomei jāpieņem lēmums gadījumā, ja komisija ir izskatījusi un akceptējusi attiecīgā nama denacionalizāciju. Arī šajā gadījumā komisija akceptēja frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, tikai noteica, ka termiņš ir divas reizes garāks, proti, mēnesis.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir priekšlikums par 4.panta ceturto daļu. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosināja 4.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā: "Îpašuma tiesības apliecinošs dokuments ir namīpašuma denacionalizācijas apliecība par tiesībām uz namīpašumu, kura izsniedzama trīs dienu laikā no dienas, kad pieņemts pašvaldības lēmums par namīpašuma atdošanu natūrā vai stājies spēkā tiesas spriedums par namīpašuma atdošanu natūrā." Komisija šo priekšlikumu noraidīja formālu iemeslu dēļ. Jo arī gadījumā, ja ieinteresētā persona ir pārsūdzējusi domes vai padomes noraidošu lēmumu par namīpašuma atdošanu un tiesa ir atcēlusi šo pašvaldības lēmumu, proti, pieņēmusi lēmumu jeb taisījusi spriedumu, ka namīpašums ir jāatdod natūrā, - arī uz šā sprieduma pamata pašvaldībai, respektīvi, domei un padomei, ir jāpieņem savs lēmums. Tātad arī šajā gadījumā pašvaldībai ir jāpieņem lēmums. Tiesas spriedums nav par pamatu namīpašuma atdošanai.

Priekšsēdētājs. Vai frakcija uzstāj, ka jābalso? Neuzstāj. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk - 13.pants. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina šajā pantā vārdu "îrniekiem" aizvietot ar vārdiem: "Latvijas Republikas pilsoņiem, kā arī līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli dzīvojošajiem ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem un personām, kuras repatriējušās uz Latviju, un viņu lejupejošajiem radiniekiem". Godātie kolēģi, šī problēma augstajā namā ir diskutēta un risināta un balsota daudzkārt. Komisija neieslīga politiskās diskusijās un vienojās, ka jāatbalsta tā koncepcija, par kuru daudzkārt ir nobalsots šeit, Saeimā, - proti, ka mēs nevaram kādā atsevišķā likumā vai pantā izcelt Latvijas Republikas pilsoņus, ja mēs daudzos citos likumos esam šīs tiesības devuši arī citām personām, kurām pagaidām nav pilsonības. Šā apstākļa dēļ, vadoties pēc analoģijas, komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - 13.pantā pirmo vārdu "îrniekiem" aizvietot ar vārdiem: "Latvijas Republikas pilsoņiem, kā arī līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli dzīvojošajiem ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem un personām, kuras repatriējušās uz Latviju, un viņu lejupejošajiem radiniekiem". Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 28, atturas - 8. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Šo pašu apsvērumu dēļ komisija noraidīja frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu par 15.panta pirmo daļu.

Priekšsēdētājs. Saskaņā ar iepriekšējo balsojumu šoreiz balsojums nav vajadzīgs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Pēdējais ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums par 16.panta otro daļu. Un proti, kolēģi ierosina 16.panta otrās daļas tekstu papildināt ar vārdiem - "tajā pašā apdzīvotajā vietā". Priekšlikuma būtība ir šāda. Ja pieņemtu šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, tad bijušajam īpašniekam, ja viņam tiktu atdots nams, piemēram, Rīgā, un ja viņš dzīvotu Babītē, - viņam nebūtu pienākums atbrīvot dzīvokli, ko ir piešķīrusi Babītes pašvaldība - gadījumā, ja Rīgas pašvaldība vai tiesa panāktu, ka atdotajā namā, tas ir, namā, kurš bija nacionalizēts, tiktu iedots dzīvoklis šā īpašnieka ģimenei vai viņam pašam. Bet, ja viņš dzīvotu Rīgā un nams tiktu atdots, tādā gadījumā iepriekšējais dzīvoklis viņam būtu jāatbrīvo. Komisija uzskata, ka nevarētu diskriminēt vienas pašvaldības un nostādīt kaut kādā labākā stāvoklī citas pašvaldības. Un, ņemot vērā tomēr joprojām garās dzīvokļu rindas, komisija uzskata, ka šo priekšlikumu nevar pieņemt. Pagaidām nevar pieņemt.

Priekšsēdētājs. Vai frakcija pieprasa balsojumu? (Starpsauciens no zāles: "Jâ!") Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu - papildināt 16.panta otrās daļas tekstu ar vārdiem "tajā pašā apdzīvotajā vietā". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 27, atturas - 15. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" pieņemšanu kopumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir "Saeimas kārtības rullis". Trešais lasījums. Saeimas kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas vārdā runās Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pirms mēs sākam izskatīt Kārtības rulli trešajā lasījumā, man jums ir jāatvainojas, ka būs jāatrunā atsevišķas tehniska rakstura kļūdas, jo Kārtības rullis pēc komisijas sēdes, gatavojot to plenārsēdei, līdz pārtraukumam nevarēja tikt pilnībā salasīts un izlabots, un darba gaitā mēs esam mēģinājuši labot. Un tāpēc jums ir izdalīta jau viena lapiņa - dokuments nr.725-a, kur ir lūgums - sakarā ar tehniska rakstura kļūdām ņemt par pamatu šo lapu. Ir arī atsevišķas kļūdas, kuras es jums norādīšu, ziņojot jau konkrēti par pantiem.

Tagad atļaujiet informēt cienījamo Saeimu par tiem priekšlikumiem vai grozījumiem, kurus Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija saņēma, un par to, kāda ir komisijas attieksme.

Vispirms - Kārtības ruļļa 1.pants. Šeit komisija ierosināja vārdu "pilnvaras" aizstāt ar vārdiem "mandātus (pilnvaras)". Tātad ierosināja tos kā identiskus. Mandāti vai pilnvaras. Tas būtu attiecībā uz 1.pantu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts. Tālāk!

A.Endziņš. Par otro un trešo pantu priekšlikumu un grozījumu nav. Bet vienīgais, ko es lūgtu cienījamo Saeimu - akceptēt. Pēc tam, kad Kārtības rullis tika sagatavots un vēlreiz nodots jums izskatīšanai, Kārtības ruļļa tekstu rūpīgi izstudēja latviešu valodas speciālisti, un tāpēc man ir lūgums - jau tūlīt, savlaicīgi ļaut komisijai izdarīt šos valodas grozījumus, kas neskar pašu Kārtības rulli pēc būtības. Man šeit ir šis redaktoru, latviešu valodas speciālistu, teksts ar labojumiem. Es ceru, ka cienījamā Saeima uzticēs Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijai tos ņemt vērā.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes? Protams, to vajadzēja izdarīt un deputātiem izsniegt, bet, ja situācija ir tāda, kā ziņo komisijas priekšsēdētājs, vai deputātiem ir iebildes?

A.Endziņš. Mēs būtu to izdarījuši, bet jūs paši saprotat, ka Kārtības ruļļa apjoms ir ļoti liels un ka vēlreiz to pārdrukāt un izdalīt mums nebija tīri tehniski iespējams, gatavojot to tik īsā laika posmā trešajam lasījumam. Tāda ir tā nelaime.

Tālāk - 4.pants. Par 4.pantu ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums - papildināt pantu ar tekstu: " vai ar īpašu Saeimas lēmumu nav apturētas deputāta pilnvaras". Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija 4.pantu redakcionāli precizēja, bet LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu neatbalstīja, un šeit ir jālemj Saeimai.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Vai LNNK frakcija uztur savu priekšlikumu spēkā un pieprasa balsojumu? Jā. Zvanu, lūdzu!

Lūdzu, balsosim par LNNK frakcijas priekšlikumu - papildināt pantu ar tekstu: "vai ar īpašu Saeimas lēmumu nav apturētas deputāta pilnvaras". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 25, atturas - 8. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums... Šeit mainās pantu numerācija. Otrajā lappusē jūs redzat, ka Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija ierosina pārveidot 8.pantu par 5.pantu un papildināt panta otro daļu ar jaunu teikumu, kas ir pasvītrots, kā arī papildināt pantu ar jaunu trešo daļu. Šeit tātad ir daļēji ņemts vērā deputāta Silāra priekšlikums, kuru jūs redzat 3.lappusē.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Iebildumu arī nav. Līdz ar to Saeima akceptē šo priekšlikumu.

A.Endziņš. Līdz ar to 5.pants kļūst par 6.pantu. Mainās pantu numerācija. Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija ierosina papildināt ar vārdiem "saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu", izsvītrot vārdus "attiecīgā saraksta", kā arī papildināt ar jaunu otro un trešo daļu.

Priekšsēdētājs. Komisijas redakcijas 6.pants. Vai ir kādas iebildes vai priekšlikumi? Nav. Akceptēts.

A.Endziņš. Nākamais pants, par kuru ir priekšlikumi, ir 8.pants. Un šeit ir priekšlikums papildināt ar jaunu pantu, izsvītrojot no otrajā lasījumā pieņemtās redakcijas 11. līdz 14.pantu un pieņemot Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikumu par 11.pantu. Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu jūs varat redzēt 5.lappusē.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Tā salīdzināšana ir drusciņ sarežģīta. Varbūt skatīsim lēnākā tempā, bet par pamatu ir jāņem tātad 8.pants, komisijas ierosinātā redakcija, un tad jāskatās uz visām pusēm, kā ir tapusi šī komisijas redakcija - ar kādiem priekšlikumiem un no kura panta ņemot.

Vai varam tālāk skatīt? Vai ir iebildumi? Nav. 8.pants ir akceptēts.

A.Endziņš. Tālāk ir otrā lasījuma redakcijas 7.pants, kurš līdz ar to tagad ir kļuvis par 9. pantu. Šeit ir komisijas priekšlikums - papildināt ar vārdiem "kâ arī par savu adresi sesiju starplaikā". Citu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

Godātais Endziņa kungs! Es ļoti atvainojos! Es nezinu, kā jums un deputātiem ir ērtāk, bet man katrā ziņā ir ērtāk, ja jūs pirmo nosaucat komisijas pantu un secību. Bija 9., tagad - 10. Un tad raksturojiet, kā tas ir tapis. Jo citādi, no otra gala, ir drusciņ sarežģītāk. Bet var visādi, protams.

A.Endziņš. Tātad 3.lappusē jūs redzat, ko jau mēs akceptējām. Tātad 8.pants tika pārveidots par 5.pantu un tika daļēji pieņemts deputāta Silāra priekšlikums.

Nākamais ir 10.pants. Par 10.pantu ir daudz priekšlikumu. Pants sastāv no vairākām daļām, arī priekšlikumi attiecas uz vairākām daļām, tāpēc es aicinu cienījamo Saeimu 10.pantu skatīt pa daļām un pa punktiem.

Priekšsēdētājs. Kurš būs pirmais balsojums? Par kuru balsosim vispirms?

A.Endziņš. Tātad - 10.pants. Šeit, kā jūs redzat, ir priekšlikumi par 9.pantu, jo tas bija iepriekšējās redakcijas 9.pants. Un šeit ir Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas priekšlikums - papildināt panta pirmās daļas pirmo apakšpunktu, kur bija runa par valsts dienestu, ar vārdu "aktīvo": "valsts aktīvo dienestu". Un tālāk kā tekstā. Citu priekšlikumu par 1.punktu nebija.

Priekšsēdētājs. Papildināt ar vārdu "aktīvo". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Otrais apakšpunkts. Šeit ir komisijas priekšlikums - papildināt ar vārdiem "Valsts kontroles padomes vai revīzijas departamenta kolēģijas locekļa". Citu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. Par trešo apakšpunktu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk. Ir deputāta Elferta priekšlikums - papildināt pirmo daļu ar 4.apakšpunktu, kura tekstu jūs redzat otrajā ailītē, tas ir: "Deputāta darbu nevar savienot ar jebkuru algotu darbu vai pienākumu pildīšanu valsts uzņēmumos, privātuzņēmumos, izņemot zemnieku saimniecībās, zinātnes vai augstākās izglītības iestādēs." Līdzīgs ir arī Graudiņa kunga priekšlikums: "Deputāta darbu nevar savienot ar jebkuru algotu darbu vai pienākumu pildīšanu privātuzņēmumos, izņemot zemnieku saimniecībās, zinātnes vai izglītības iestādēs." Jums tika izdalīts arī dokuments nr.725-b, tie ir jauni, pareizāk sakot, mazliet modificēti Graudiņa kunga priekšlikumi, kuri, kā jūs šeit redzat, ir datēti ar 11.jūliju, tātad bija iesniegti jau pēc tam, kad komisija bija darbu beigusi, un līdz ar to komisijas viedokļa par šiem jaunajiem Graudiņa kunga priekšlikumiem nav. Ja Saeima uzskata par iespējamu, mēs varam par tiem balsot tagad, kaut gan Kārtības rullī, kā jūs zināt, ir noteikts, ka priekšlikumi ir jāiesniedz 5 dienas pirms trešā lasījuma, tas ir termiņš, kad tiem vajadzēja tikt iesniegtiem. Kaut gan pirmais priekšlikums - papildināt ar 4.apakšpunktu - ir analoģisks šiem Elferta kunga un Graudiņa kunga priekšlikumiem, kuri tika izteikti iepriekš. Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija šos priekšlikumus neatbalstīja, saistot to tādējādi, ka deputāta amatu nevar savienot tikai ar valsts aktīvo dienestu un civildienestu, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts īpašs Saeimas lēmums. Tālāk ir jau konkrēti norādīts, kādus amatus deputāts nevar ieņemt, un trešajā daļā šī problēma ir risināta ar deklarācijas iesniegšanu, kurā deputātam ir jānorāda gan paša, gan viņa laulātā nekustamie īpašumi, saņemtie kredīti, aizdevumi, kā arī kapitāla daļas utt. Jūs redzat, ka 4.lappusē tas ir ierosināts. Tāpēc Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijā šie deputātu Elferta un Graudiņa priekšlikumi attiecībā uz pirmās daļas papildināšanu ar 4. un 5.apakšpunktu neguva atbalstu.

Priekšsēdētājs. Uzsākam debates. Vārds Aivaram Berķim - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, deputāti! Man tikai viena maza piezīme. Es domāju, ka vārdi "ar jebkuru" stilistiski neder šajā vietā tāpēc, ka tas varētu būt tad, ja teikums būtu pozitīvā nozīmē. Nevis nolieguma teikumā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P. Elferts (LC).

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Šis pants ir domāts, lai regulētu mūsu, kā deputātu, darbību. Jo mēs esam ievēlēti, lai strādātu Saeimā. Pilsoņi vēlētāji ir mūsu darba devēji. Manuprāt, vēlētāju interesēs nav, lai deputāti strādātu vairākās darbavietās, pildot deputātu amatu. Tāpēc ir iesniegti priekšlikumi, ka deputāta darbu "nevar savienot ar jebkuru algotu darbu valsts uzņēmumos, privātuzņēmumos, izņemot zemnieku saimniecībās, zinātnes vai augstākās izglītības iestādēs". Tātad no sava priekšlikuma es gribētu izsvītrot vārdus "vai pienākumua pildīšanu", un es to pateicu arī Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijā. Tātad deputāts varētu pildīt kaut kādus pienākumus savā bijušajā vai esošajā uzņēmumā, bet par to nevarētu saņemt algu. Varētu papildināt ar deputāta Graudiņa priekšlikumu, kur ir rakstīts: "Ar īpašu Saeimas lēmumu Saeimas deputāts var ieņemt algotu amatu vai sniegt profesionālus pakalpojumus, iesniedzot lūgumu Saeimas Prezidijam." Tātad mēs regulētu tos darbus, kas ir uzskatāmi kā lietderīgi, un tas novērstu interešu konfliktus un korupcijas iespējas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Precizēsim, ko jūs pats svītrojat no sava priekšlikuma.

P.Elferts. Trīs vārdus - "vai pienākumu pildīšanu".

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Māris Graudiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu likt priekšā uzskatīt manu iesniegto variantu dokumentā nr.725-b kā optimālo variantu šim pantam, šā panta apakšpunktam. Un vispirms es gribētu noraidīt pretenzijas, ka tas būtu it kā ārpus esošajām Kārtības ruļļa normām (pēc 90.panta). Laikā starp otro un trešo lasījumu ne vēlāk par 5 dienām pirms trešā lasījuma sēdes dienas deputāti var iesniegt pārlabojumus un papildinājumus projektam. Un tā arī ir darīts. Šajā 725-b lapā no mana priekšlikuma ir svītrota frāze "vai pienākuma pildīšana". Tā ir pārāk plaša frāze, un līdz ar to mans priekšlikums atšķiras no deputāta Elferta priekšlikuma, ka darbība, algots darbs, valsts uzņēmumos joprojām ir atļauts. Šāda norma nepretendē uz simtprocentīgu ētikas normu, bet tas ir sākuma punkts vispāratzītām ētikas un interešu konfliktu ierobežošanas normām, kuras citādi mūsu Kārtības rullī absolūti neparādās. Citās valstīs, protams, ir atsevišķi likumi, un mums tāds droši vien vēlāk arī būs, kur reglamentēt šādas normas, kas ietver sevī vairākas lapaspuses. Taču šodien laikā, kad Saeimas reputācija, mūsu prestižs, sabiedriskās domas aptaujās līdzinās rekordzemiem vērtējumiem Rietumu valstīs, škietami nebūtu tas pareizākais laiks, kad mēs ar vieglu roku pametam un sakām, ka šī norma ir vai nu nepilnīga, vai pārāk stingra, vai kaut kas tamlīdzīgs, un tādēļ to nepieņemsim. Šobrīd drīzāk vajadzētu rīkoties tieši otrādi - ir jāsāk kaut vai ar nepilnīgu normu, jo ar labu gribu līkumu likumam vienmēr atradīs, taču šobrīd šis pants minimāli neatļautu deputātiem un deputātiem - ministriem strādāt par algotiem konsultantiem privātās firmās, kas, manuprāt, ir pilnīgi izslēdzama lieta. Tas neizslēdz pasīvu interesi savā firmā, un nākamais apakšpunkts neizslēdz iespēju deputātiem lūgt Saeimai atsevišķos gadījumos mazās firmās vai citur paturēt sev tiesības strādāt algotu darbu, kur ģimenes apstākļu dēļ ir radīta tāda nepieciešamība. Un tas arī neizslēdz iespēju strādāt dažādās pedagoģiskajās iestādēs, turpināt darbu zemnieku saimniecībās. Tātad, ņemot vērā visu teikto, es ierosinātu balsot par šo manu iesniegto un revidēto priekšlikumu dokumentā nr.725-b, kas atļautu zināmos amatos strādāt, bet aizliegtu tos amatus, kur viskrasāk izpaustos interešu konfliktu normas, kas it īpaši šodien sāpīgi ietekmē Saeimas prestižu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vai referents vēlas pirms balsojuma runāt? Lūdzu! Referents jautā, vai deputāts Graudiņš nav paņēmis referenta papīrus no tribīnes?

A.Endziņš (LC).

Konkrēti savu priekšlikumu, kas man palika tribīnē.

Priekšsēdētājs. Būtu lūgums atdot atpakaļ.

A.Endziņš. Paldies. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Katrā gadījumā tādā redakcijā, kā tiek piedāvāts gan šajā jaunajā dokumentā nr.725-b, gan, teiksim, arī izsvītrojot ārā, kā to piedāvāja deputāts Elferts, no viņa priekšlikuma attiecībā uz jebkuru algotu darbu privātuzņēmumos... Pēc šā teksta iznāk tā, ka izņemot darbu zemnieku saimniecībās un zinātnes un izglītības iestādēs, ka tas viss ir privātuzņēmums. Arī zinātnes iestāde, izglītības iestāde - tie visi ir privātuzņēmumi, un katrā ziņā redakcionāli nav tā pieņemams. Tajā pašā laikā komisijā tika izteikts viedoklis par to, ka šos jautājumus var atrisināt ar šo deklarāciju iesniegšanu. Tā ir viena lieta. Otra lieta ir tāda, ka valdība to izstrādā projekta līmenī, un par to ir arī informējis Gaiļa kungs un Lagzdiņa kungs, ka tiek gatavots un būs šis likums par interešu konfliktu. Tātad šeit jau visas tās problēmas varētu atrisināt ar šo likumu, lai nebūtu atkal tā, ka Kārtības rullī būs viens, bet likumā būs kaut kas cits, tāpēc mēs arī atturējāmies no šo priekšlikumu iekļaušanas šajā Kārtības ruļļa redakcijā. Tādi man īsumā būtu komentāri.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, par procedūras lietām. Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Vispirms par šā dokumenta nr.725-b tiesiskumu. Kur tas ir reģistrēts?

A.Endziņš. Tas nav reģistrēts, tas tika iesniegts konkrēti Juridiskajā komisijā, lai Graudiņa kungs neprotestētu, ka vispār mēs gribam ignorēt viņa priekšlikumu. Es lūdzu Saeimas Kanceleju lapas otro pusi pavairot un izdalīt deputātiem, bet atkārtoju vēlreiz - es nepiekrītu Graudiņa kunga traktējumam attiecībā uz Kārtības rulli, ka šeit ir leģitīma visa tā lieta, ka piecu dienu laikā pirms trešā lasījuma, ka ir 11.jūlijs, citādi iznāk paradoksāla situācija. Ja mums darba kārtībā ir iekļauts likumprojekts otrajā vai trešajā lasījumā, - es te domāju arī steidzamību - un ja šajā dienā tas netiek izskatīts, bet, teiksim, atkārtoti nākamajā reizē, tad tas nozīmē, ka katru reizi attiecībā uz šo likumprojektu, kurš ir iesniegts trešajam lasījumam, bet nav pagūts izskatīt, atkārtojas šis piecu dienu termiņš. Tas ir absurds! Tas ir jau, Graudiņa kungs, individuāls traktējums Kārtības rullim, tāpēc neapšaubāmi ir apstrīdama šā dokumenta leģitimitāte. Vienkārši es tā uzskatu. Ja deputāti piekrīt, ja Saeima piekrīt, tad mēs varam to skatīt.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Šeit es gribu vērsties vispirms pie Elferta kunga. Un tā kā taisnība ir Endziņa kungam par redakcionālu neprecizitāti, es aicinu Elferta kungam piekrist un svītrot vēl arī vārdu "jebkuru", jo vārds "jebkurš" izslēdz izņēmumu. Ja ir pateikts, ka jebkuru algotu darbu, tad nevar būt izņēmumu. Pieņemams būtu, ka deputāta darbu nevar savienot ar algotu darbu valsts uzņēmumos, privātuzņēmumos, izņemot darbību zemnieku saimniecībās, zinātnes vai augstākās izglītības iestādēs. Bez šā vārda "jebkuru" teksts ir korekts. Es personīgi aicinātu tātad Elferta kungu piekrist un izsvītrot šo vārdu "jebkurš", jo tas ir pilnīgi lieks. (No zāles deputāts P.Elferts: "Piekrītu!") Atbalstu Elferta kunga priekšlikumu plus to, ka Elferta kungs aicināja balsot arī par deputāta Graudiņa otro priekšlikumu šajā pašā dokumentā nr.725, proti, attiecībā uz īpašu Saeimas lēmumu, ar kuru deputāts var ieņemt algotu amatu vai sniegt profesionālus pakalpojumus, ja viņš ir iesniedzis lūgumu Saeimas Prezidijam, un tad Prezidijs liek priekšā Saeimai šādu lēmumu pieņemt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, tā kā šis jautājums par piecām dienām ir diskutējams, es ceru, ka nākamais, tas ir, šis pieņemtais jaunais Kārtības rullis atrisinās šo problēmu, jo tiešām arī Graudiņa kungam ir argumenti par šīm piecām dienām, tāpēc es negribētu piekrist vārdiem, ka Graudiņa kunga priekšlikumā ir absurds. Tā var tulkot Kārtības rulli. Varbūt šķirsimies ar cieņu no vecā Kārtības ruļļa un nestrīdēsimies par tā traktējumiem, bet izskatīsim arī Graudiņa kunga priekšlikumus. Vēl jo vairāk, ka komisija mums tos ir izsniegusi. Nav iebildumu? Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Šeit pašreizējā brīdī deputāti skatās gan vienā, gan otrā, tas ir, deputāta Elferta priekšlikumā. Arī Graudiņa priekšlikumā, kur ir vairākas neskaidrības, bet es pagaidām diemžēl neredzu citu iespēju, kā vien to, ko ir iestrādājusi komisija. Jo tiklīdz mēs uzrakstām kaut vai darbu savienošanu, pat tad, ja izsvītro vārdus "ar jebkuru", piemēram, algotu darbu vai pienākumu pildīšanu, teiksim, privātuzņēmumos, tad man ir jautājums: ja šim deputātam ir teikts, ka ar jebkuru, bet te ir ierakstīts, ka pienākumu pildīšana valsts uzņēmumos, privātuzņēmumos... Pilnībā - jā!

Te faktiski tā lieta, man liekas, būtu jāapskata no pavisam otras puses un būtu pareizāk ierakstīt, ka par deputātu nevar strādāt cilvēks, kuram nav pastāvīgu un stabilu ienākumu, jo jautājums jau ir cits. Valdība saņem algu pietiekami, un viņi risina noteiktus jautājumus, taču es domāju, ka Saeimas deputātiem būtu jābūt pārstāvētiem no visiem sabiedrības slāņiem, un viena no lielākajām nelaimēm ir tiešām tā, ka šeit trūkst uzņēmēju, kuri jau ir kaut ko savā praktiskajā darbībā sasnieguši. Kā šo jautājumu atrisināt tālāk - tas varbūt ir tehnisks jautājums, vai viņam ir direktora krēsls, vai viņi iesaldē šo lietu, bet es tikai gribētu teikt, ka, kamēr šeit nav precīzi noformulēts, tikmēr joprojām spēkā ir tas, kas ir ierakstīts Latvijas Satversmē, - ka deputāts nevar ņemt pasūtījumus no valsts. Turklāt šī komisijas redakcija, viss pārējais ir neskaidrāks, samudžinātāks, un tas netiešā veidā veicina korupciju, jo ir loģiski, ja cilvēks ir kļuvis par deputātu, ja viņam nekad nav bijuši pastāvīgi vai stabili ienākumi, tad viņš vai nu uzskatīs šo deputāta algu par savu vienīgo ienākumu, vai meklēs kaut kādus papildu ienākumus, izmantojot savu dienesta stāvokli. Un diemžēl tā pieredze, kas ir uzkrāta pasaules bagātākajās valstīs, rāda, ka politikā visveiksmīgāk darbojas tie cilvēki, kuriem nav jāuztraucas par savu ienākumu papildināšanu. Pretēji Austrumeiropai, kur, neskatoties uz dažādiem ierobežojošiem likumiem, nepārtraukti cenšas to darīt. Sevišķi, ja mēs paskatāmies uz Krieviju, tad tur politikā cenšas iekļūt cilvēki, kuriem ir tikai viens mērķis - izmantojot politiskās priekšrocības, kaut kādā mērā iegūt sev materiālu labumu, tāpēc, es domāju, katrs saprot, ka pēc būtības būtu ideāli, ja Saeimā būtu pārstāvēti visi sabiedrības slāņi, bet arī cilvēki, kas kaut ko ir sasnieguši. Protams, viņam nav jābūt uzņēmējam, viņš var būt arī brīvās profesijas pārstāvis vai kāds amatnieks - vienalga kas, bet viņiem ir jāpierāda savā dzīvē, ka viņiem ir stabili ienākumi, ka viņi nav atkarīgi no šīs deputāta algas. Gadījumā, ja šī deputāta vieta viņam ir jāzaudē ārkārtēju vēlēšanu gadījumā vai arī, ja viņš ir, kā tas tagad bieži gadās valdībā, ka tad viņam materiāli nav nekādas problēmas vai ir pat tieši otrādi - viņa ienākumi ir daudz lielāki, aizejot no šā darba. Tikai tādā veidā mēs varam panākt normālu Saeimu, kur cilvēki neuztrauksies par saviem ienākumiem. Jā, Grīga kungs, es varu jums pateikt, ka es šeit redzu vismaz trešo daļu deputātu, kuriem tā būs liela traģēdija materiālā ziņā pēc nākamajām ārkārtas vēlēšanām. Un tā ir ļoti bēdīga situācija, ticiet man, tāpēc es aicinu pagaidām, kamēr nav iesniegti skaidri priekšlikumi, atstāt šo redakcijas priekšlikumu, kāds tas ir, nevis iesniegt šādus te miglainus un neizstrādātus padomus. Paldies.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Māris Graudiņš.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Tagad es tomēr jūtos spiests runāt par būtību. Redzat, daudzās valstīs situācija ir tāda (atšķirībā no tā, kas tika iestrādāts pie mums), ka ar to dienu, kad deputāts pārstāj būt deputāts, kad viņu nākamreiz neievēlē, ar to pašu dienu viņam ir jāmeklē jauns darbs. Un viņam netiek maksāta mēnešiem ilgi uzturēšanas nauda, kamēr viņš var brīvi atpūsties vai sameklēt jaunu darbu. Cilvēkam, kurš ieiet politikā, viņam ar to ir jārēķinās, ka viņam ir jāstrādā tā, lai viņu arī nākamreiz ievēlētu, lai viņa elektorāts, viņa vēlētāji zina, ka viņš aizstāv viņu tiesības, ka viņš ir godīgs un ka uz viņu var paļauties. Un šis godīgums uzliek cilvēkam par pienākumu arī atteikties no jebkāda cita blakusdarba, darīt citu darbu, kur viņš var saņemt divreiz vairāk, nekā deputāta darbu strādājot. Es nezinu, kā tas ir citās komisijās, bet manā komisijā strādā viens mūsu deputāts, kura pamatdarbs ir bizness, un arī šodien viņa nav šajā sēdē. Es pat neatceros, kad esmu viņu redzējis savas komisijas sēdē, jo viņš saņem vairāk, neatnākot uz darbu šeit, nekā tad, ja viņš šeit nāktu. Tas viņam rada zaudējumus, bet viņam ir stabils darbs. Vai tas ir pieņemami? Uzskatu, ka ne.

Nākamais. Ja mēs skatīsimies un pieņemsim tādu likumu, kas ļaus par deputātu kļūt tikai tam, kuram ir stabils darbs, stabili ienākumi, tad man ir jājautā: vai zemniecībai šodien ir stabili ienākumi? (Starpsaucieni no zāles: "Nav! Ir!") Vai mākslas darbiniekiem ir stabili ienākumi? Vai kultūras darbiniekiem ir stabili ienākumi? Visā pasaulē slēdz ar māksliniekiem līgumus, šajā sezonā ar viņu līgumu noslēdz, bet viņš nezina, vai nākamajā sezonā ar viņu līgumu slēgs. Un tas ir kultūras darbinieks. Taču, ja viņš grib nodarboties ar politiku, tad mēs nevaram traucēt viņam veidot valsts kultūrpolitiku tikai tādēļ, ka viņam nav stabilu ienākuma avotu. Garīdzniecība - vai garīdzniecībai ir stabili ienākuma avoti? Protams, ka ne. Tātad mēs arī viņus izslēgsim ārā no iespējas piedalīties politiskās dzīves veidošanā. Šeit ir strikti jānodala, un es domāju, ka valstij ir jāiet uz to, lai tajā būtu profesionāli politiķi, kuri veido valsts politiku. Lai vēlētāji zina, ka tas un tas ir lietpratējs tādā un tādā politikas jomā un ka uz viņu var paļauties.

Ja šeit runā par to, ka katrs tagad jau gadu pirms nākamajām vēlēšanām ar to vien nodarbosies, ka meklēs, kur viņam ir "silta vietiņa", tad mūsu politika nekam nederēs. Ja ir jāieliek šāda norma, tad likumdevējs, manuprāt, pieņemtu aplamu normu par stabilu darbu. Tad, mīļie cilvēki, tas, kam ir nepieciešams lobijs, tas tūdaļ jau sarunās un maksās stabilu algu tam nākamajam savam deputātam, lai viņš var pierādīt. Viņam būs stabils ienākumu avots, nodrošinājums atgriezties atpakaļ, un viņš strādās tāpat, kā šodien diemžēl es esmu spiests secināt - man nav citu izskaidrojumu - kaut vai attiecībā uz šo konkrēto savas komisijas deputātu, kurš nenāk strādāt šeit, bet strādā savā biznesstruktūrā. Un mēs šodien redzam, kas nav šeit atnākuši. Daudzi no viņiem ir privātuzņēmēji, kuri šeit nepiedalās šīsdienas Latvijas valsts politikas lemšanā. Tādēļ es visnotaļ atbalstu Elferta kunga priekšlikumu, kurš nav ne miglains, ne izplūdis, jo, ja izsvītro šo līdzdalību, bet skaidri paliek, ka tikai citu algotu darbu nevar strādāt, ka nevar sēdēt uz diviem krēsliem vienlaikus, tad tas ir skaidri un nepārprotami ierakstīts, un es to katrā ziņā aicinu atbalstīt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, šo jautājumu tālāk pārspriedīsim pārtraukumā, neoficiāli, bet tagad lūdzu zvanu reģistrācijai. Pēc pārtraukuma oficiāli runās Māris Graudiņš. Lūdzu reģistrēties! Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt klātneesošos deputātus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Aleksandrs Bartaševičs, Eduards Berklavs, Valdis Birkavs, Igors Bukovskis, Olga Dreģe, Gaļina Fjodorova, Māris Gailis, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Edvīns Kide, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Gunārs Meierovics... Gunārs Meierovics ir... Anna Seile ir. Jānis Ārvaldis Tupesis, Jānis Vaivads un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Ieņemiet, lūdzu, savas vietas! Es jūs gribu iepazīstināt ar Saeimas viesiem, kuri ir Saeimas plenārsēžu zālē. Godātie deputāti! Saeimas plenārsēžu zālē pašlaik ir ieradušies un plenārsēdē piedalās starptautisko organizāciju Augstākā līmeņa cilvēktiesību misijas pārstāvji Braiens Burdekēns - federālais cilvēktiesību komisārs Austrālijā, Odrija Glovere - EDSA Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja direktore, Džons Hendra - Apvienoto Nāciju attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Latvijā un Hjū Žerārs Hamiltons - EDSA misijas vadītājs Latvijā.

Turpinām izskatīt 10.pantu. Vārds Mārim Graudiņam - "Latvijas ceļš".

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz šā apakšpunkta maiņām es piekrītu visam tam, ko kolēģis Silārs ir teicis. Bet es gribu papildus iezīmēt atšķirību starp deputāta Elferta priekšlikumu un savējo. Šis panta apakšpunkts ir domāts, lai reglamentētu interešu konfliktus, kuri nereti var pārtapt par korupciju, tādēļ manā priekšlikumā dokumentā nr.725-b nav iekļauts algots darbs valsts uzņēmumos. Saprotams, ka parasti neradīsies konflikts ar valsts interesēm, strādājot valsts resorā, un tāpēc jau ir rakstīts - izņēmumos. Nedz arī, strādājot dažādās pedagoģiskajās iestādēs, varētu rasties konflikts. Taču nemānīsim sevi, apgalvojot, kā kāds iepriekšējais runātājs ir teicis, - ka šāds pants tieši veicinātu korupciju! Saprotams, ir tieši otrādi. Palasīsim kaut vai presē apceres par deputātiem kā pašlabuma meklētājiem! Šī aura, kas šobrīd ir uzburta par mums, nudien neliecina par augstu prestižu sabiedrībā, un sabiedriskās domas aptaujas arī rāda to pašu. Mums ir jāsāk no zināmas vietas, no zināma punkta, un jāiekļauj kaut vai viselementārākās normas, kas pasargātu mūsu pašu reputāciju un aizliegtu šādus interešu konfliktus. Es gribu atgādināt, ka šis apakšpunkts neliedz nedz būvfirmās, nedz bankās, nedz beķerejās, nedz citur ieņemt pasīvu interesi. Un turpmākais apakšpunkts neliedz deputātam lūgt Saeimai ārkārtējos gadījumos, ja kaut kādas ģimenes firmas apstākļi prasa tiešu pārraudzību vai menedžerdarbību, turpināt algotu darbu kādā firmā. Taču šī norma radītu tautā lielāku ticību, ka deputāti amatu pilda pilnu laiku tautas interesēs, nevis kādas privātfirmas interesēs, kur varbūt strādā kā konsultanti. Nepilnu laiku amatu pildīdams, deputāts, manuprāt, radīs nepilnīgus likumus un - vēl svarīgāk - likumus, kas strādās varbūt privātfirmu interesēs, nevis valsts un tautas interesēs. Tādēļ es gribu nolasīt vēlreiz savu priekšlikumu, ar redakcionālo precizējumu, - ka deputāta darbu nevar savienot ar algotu darbu privātuzņēmumos, izņemot zemnieku saimniecībās, zinātnes vai izglītības iestādēs. Es ierosinu atbalstīt šo variantu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Arī zemnieku saimniecībās!")

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Par procedūru. Es pateikšu procedūru, un tad jūs debatēs varēsiet arī par procedūru izteikt savu viedokli. Vispirms būtu jābalso par deputāta Elferta priekšlikumu, jo, kā man liekas, tas ir plašāks: deputāta darbu nevar savienot ar algotu darbu valsts uzņēmumos, privātuzņēmumos. Bet deputāta Graudiņa priekšlikums ir, ka deputāta darbu nevar savienot ar algotu darbu privātuzņēmumos. Tātad par deputāta Elferta priekšlikumu būtu jābalso vispirms, pēc tam - par deputāta Graudiņa priekšlikumu. Vai šeit ir kāds komisijas labojums? Nē, nav. Tātad komisijas ierosināto redakciju nav jābalso. Komisijas redakcija paliek tāda, kāda tā ir. Endziņa kungs!

A.Endziņš (LC).

Es gribu informēt cienījamos deputātus...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, Endziņa kungs, ja tas ir jūsu galavārds! Mēs turpinām debates.

A.Endziņš. Jā, es tikai vienkārši...

Priekšsēdētājs. Tātad tikai par procedūru.

A.Endziņš. Vienkārši - par procedūru. Tā var. Es gribu informēt deputātus, ka jaunā Kārtības ruļļa tekstā ir skaidri un gaiši iestrādāts, ka tie priekšlikumi, kuri ir noraidīti vai nu pirmajā, vai otrajā lasījumā, nevar tikt iesniegti uz trešo. Mēs būtībā tagad sākam visu to procedūru atkal no jauna. Tie ir tie paši priekšlikumi, par kuriem jau mēs diskutējām pirmā lasījuma un otrā lasījuma gaitā un kuri netika akceptēti. Tagad mēs atkal sākam visu šo procedūru no jauna.

Priekšsēdētājs. Mēs pieņemam to zināšanai, bet vecais Kārtības rullis nenoliedz to. Vārds deputātei Laviņai - "Lîdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Šodien es pirmo reizi dzirdēju pavisam skaidri un atklāti sava kolēģa Kiršteina netiešā veidā izteiktu prasību - turpmāk Saeimā trūcīgajiem ieeja aizliegta. Un es pamatošu, kāpēc. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeima sastāv no tautas vēlētiem priekšstāvjiem, kuri realizē šīs tautas intereses Saeimā. Tad, lūk, es gribu teikt, mani frakcijas biedri realizē to vēlētāju intereses, kuri nepieder pie tiem, kam pieder bankas, uzņēmumi un daudz kas cits, un tas acīmredzot būs gandrīz vai obligāts priekšnosacījums, lai turpmāk iekļūtu Saeimā. Tā es to šodien sapratu. Jo ne jau tas, cik biezs ir mūsu naudas maks vai cik lieli ir mūsu īpašumi, vai cik lieli ir mūsu konti bankā, nosaka mūsu valstiskās domāšanas līmeni un atbildību. Acīmredzot tur ir citi motīvi - un pirmām kārtām godaprāts un atbildības sajūta. Un man ir ļoti sāpīgi, dzirdot, ka mūsu tautas liela daļa šodien ir ļoti, ļoti zemā iztikas līmenī. Un tajā pašā laikā mani sāpīgi aizskar tas, ko es dzirdu diendienā, - jūs, deputāti, jau dzīvojat ļoti zaļi! Un man pat zvana uz māju cilvēki un saka: vai jūs man nevarētu iedot naudiņu? Pavisam sveši cilvēki. Tātad arī viņi šodien domā tā - ja es braucu ar tramvaju, tad tā ir tikai izrāde. Jo, lūk, jūs visi taču braucat ar mersedesiem, un jums visiem ir firmas. Un tāpēc es nekā nosodoša neredzu tajā prasībā un tajā elementārajā lietā, ka mēs varētu uzrādīt šos savus nekustamos īpašumus, savus ienākumus, savu radu ienākumus. Tur, es domāju, nebūtu nekā pretlikumīga, un tas būtu normāli. Sabiedrībai, vēlētājiem, ir tiesības zināt, kādi mēs esam un kas mēs esam, un cik izmanīgi vai cik neizmanīgi mēs esam. Un šeit mums skaidri saka, ka trešā daļa no mums ļoti uztraukušies par to, kā viņi dzīvos pēc Saeimas beigām, un šeit atrodas tikai tādēļ, lai saņemtu savu deputāta algu - šos 150 latus. (Pie reizes gribu teikt, ka deputāta alga ir gandrīz trīs reizes mazāka nekā ministra alga.) Bet es domāju, ka tie kolēģi, šī trešā daļa, nemaz par to nav norūpējušies. Veltīgi Kiršteina kungs ir par mums tā nobažījies. Jo gan jau mēs zināsim, kā dzīvot pēc Saeimas beigām. Un gan jau to redzēs arī mūsu vēlētāji. Tā ka paliksim vien katrs ar to, kas mums ir. Un tāpēc es gribu teikt, ka es piekrītu gan Graudiņa kunga, gan Elferta kunga priekšlikumam un varbūt ir vērts par to domāt - un ne tikai domāt, bet arī balsot. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis(LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šos priekšlikumus. Bet, ja mēs balsojam par deputāta Elferta priekšlikumu, es aicinātu svītrot vārdu "augstākās", proti, tikpat labi deputāts var aiziet nolasīt lekciju augstākā mācību iestādē, kā arī vidējā speciālā vai pat vispārizglītojošā skolā. Tā ka vārdu "augstākās" vajadzētu svītrot. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Saskaņā ar procedūru vispirms, ja mēs svītrojumus uzskatām... Līdz šim mums bija tāda prakse, ka mēs par svītrojumiem debatējām un balsojām bez rakstveida iesnieguma. Tātad vispirms ir kā priekšlikums papildinājums grozījumam. Tiešām tad vispirms būs jābalso par to, vai svītrot vārdu "augstākās", un pēc tam par deputāta Elferta priekšlikumu kopumā.

Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Lūdzu! Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Es neesmu šeit, tribīnē, uzkāpis, lai teiktu, ka dažiem deputātiem ir grūtības ar dzirdi, bet es gribu vēlreiz uzsvērt, ka es nekad neesmu teicis, ka deputātiem būtu jābūt bagātniekiem vai banku direktoriem. Es teicu, ka deputātiem ir jābūt cilvēkiem ar pastāvīgiem un stabiliem ienākumu avotiem. Un es arī pat pieminēju - deputātam nav jābūt obligāti bankas direktoram, kā Laviņas kundze teica, bet šis cilvēks varētu būt kaut vai kvalificēts amatnieks, taču galvenais ir, lai viņam nebūtu jābaidās zaudēt šo darbu un lai viņš būtu neatkarīgs. Tas bija neliels precizējums. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Vai komisijas vadītājs deputāts Endziņš vēl runās?

A.Endziņš. Paldies, nē.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti! Lai jums būtu skaidrība par balsošanas procedūru un būtu vieglāk izdarīt savu izvēli, atkārtoju: pirmais balsojums būs par deputāta Elferta priekšlikumu 10.pantam (trešajā lapaspusītē), kurš pēc vecās numerācijas ir 9.pants, - papildināt 9.panta 1.punktu ar 4.apakšpunktu, un šī redakcija jums ir. Deputāts Elferts pats jau ir izsvītrojis vārdus "jebkuru" un "vai pienākumu pildīšanu", bet tagad deputāts Ābiķis ierosina svītrot vārdu "augstākās", un līdz ar to šis priekšlikums tad skanētu: "Deputāta darbu nevar savienot ar algotu darbu valsts uzņēmumos, privātuzņēmumos, izņemot zemnieku saimniecībās, zinātnes vai izglītības iestādēs." Svītrot vārdu "augstākās". Balsošanas režīmu! Vai zvans ir bijis? Es atvainojos, ir bijis. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam. Rezultātu! Par - 36, pret - 6, atturas - 16. Pieņemts.

Tagad balsosim par deputāta Elferta priekšlikumu (jau ar šo labojumu): "Deputāta darbu nevar savienot ar algotu darbu valsts uzņēmumos, privātuzņēmumos, izņemot zemnieku saimniecībās, zinātnes vai augstākās izglītības...

A.Endziņš. Bez vārda "augstākās".

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, - "...zinātnes vai izglītības iestādēs." Lūdzu rezultātu! Par - 42... Kāpēc man tūlīt nodziest? Par - 42, pret - 2, atturas - 17. Pieņemts. Gandrīz kā mobilais telefons. Līdzko ieslēdzas, atslēdzas.

Līdz ar to balsojums par deputāta Graudiņa priekšlikumiem it kā nebūtu vajadzīgs, tajā skaitā arī par piekto apakšpunktu. Vai par piekto tomēr ir jābalso? Deputāti uzskata, ka par piekto ir jābalso.

A.Endziņš. Zināmā mērā tā būs pretruna, jo, no vienas puses, mēs pasakām, ko nevar un arī ko var. Jo atsevišķs Saeimas lēmums ir attiecināms tikai uz aktīvo dienestu vai civildienestu. Tad ir īpašs lēmums.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Gandrīz vai deputātam Elfertam un deputātam Graudiņam būtu jāizskaidro mums radusies situācija. Komisijas vadītāju vēlreiz lūdzu pārdomāt šo situāciju! Māris Graudiņš -"Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka par 5.apakšpunktu ir jābalso atsevišķi. Par katru iesniegto apakšpunktu mēs esam līdz šim balsojuši atsevišķi, un tas pēc būtības ir atbilstoši tam, kas jau ir esošajos Kārtības ruļļos, - ka ar atsevišķu Saeimas lēmumu amatu savienošana ir pieļaujama.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Aivars Endziņš - komisijas vadītājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es tomēr uzskatu, ka zināmā mērā būs pretruna, ja mēs par šo punktu balsosim. Pirmajā punktā, šā panta pirmās daļas pirmajā punktā, mums ir skaidri un gaiši rakstīts, ka deputāta amatu nevar savienot ar valsts aktīvo dienestu un civildienestu, tātad tas nav pieļaujams. Bet savienošana ir atļauta ar atsevišķu Saeimas lēmumu, tātad ir jau viens izņēmums šeit paredzēts. Tikko iebalsotajā priekšlikumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka deputāta darbu "nevar savienot ar algotu darbu valsts uzņēmumos, privātuzņēmumos, izņemot zemnieku saimniecībās, zinātnes vai izglītības iestādēs". Tātad šajās nozarēs atļaujam strādāt. Un pasakām arī, kādā darbā nevar.

Tagad man ir jautājums - pēc kura punkta kurā gadījumā mēs perspektīvā varēsim vadīties? Šeit mēs ar to ieviesīsim zināmu pretrunu, un liekas, ka Graudiņa kungam to vajadzētu saprast. Jo šeit ir teikts - "ar īpašu Saeimas lēmumu". Tātad būtībā tas ir pretrunā ar 10. panta pirmo punktu. Ir arī 4.apakšpunktā paredzēta iespēja strādāt, ir norādīti šie izņēmumi. Un tajā pašā laikā, ierakstot šādu punktu, faktiski visi šie aizliegumi kļūs lieki, tad pateiksim skaidri un gaiši: mēs varam darīt visu, kas mums ienāk prātā. Te iznāk pretruna zināmā mērā. Kāpēc tad mēs šos ierobežojumus vispār paredzam, Graudiņa kungs? Jo tajā pašā laikā mēs paredzam atkāpšanās ceļu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Pēc katra panta - tas ir, pēc katra panta, protams, ar balsojumu - Saeima ar savu lēmumu var arī izdarīt likumā vai lēmumā īpašas atrunas. Un te tas arī notiek. Manā izpratnē, tad vajadzētu tekstu tīri redakcionāli unificēt, jo tiešām - deputāta amatu nevar savienot ar "valsts aktīvo dienestu un civildienestu, izņemot gadījumos, kad savienošana pieļauta ar atsevišķu Saeimas lēmumu". Tā jau ir faktiski redakcija. Tātad deputāta amatu nevar savienot ar algotu darbu valsts uzņēmumos, privātuzņēmumos, izņemot zemnieku saimniecībās, zinātnes un izglītības iestādēs. Un tālāk. Ja būtu tāda vienota redakcija, tad vajadzētu teikt - "izņemot gadījumus, kad savienošana pieļauta ar atsevišķu Saeimas lēmumu". Šeit gan ir redakcija: "Ar īpašu Saeimas lēmumu Saeimas deputāts var ieņemt algotu amatu vai sniegt profesionālus pakalpojumus, iesniedzot lūgumu Saeimas Prezidijam." Es uzskatu, ka šeit pretrunu nav. Šeit gan veidojas tikai dažāda redakcija. Vienā aizliegumā ir atruna - "izņemot gadījumus, kad savienošana pieļauta ar atsevišķu Saeimas lēmumu". Otram aizliegumam ir atruna ar īpašu punktu - ar 5.punktu. Nevis ar īpašu punktu, bet ar atsevišķu punktu, kurš skan: "Ar īpašu Saeimas lēmumu Saeimas deputāts var ieņemt algotu amatu vai sniegt profesionālus pakalpojumus, iesniedzot lūgumu Saeimas Prezidijam."

Lūdzu! Deputāte Aija Poča - "Latvijas ceļš".

A.Poča (LC).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es tomēr lūdzu saglabāt šo 5.punkta redakciju. Jo mums ir īpašs gadījums - visu mūsu cienītā kolēģe deputāte Olga Dreģe, kura saskaņā ar nupat nobalsoto 4.apakšpunktu, kur ir paredzēta atļauja strādāt tikai zinātnes un izglītības iestādēs... Kā mēs zinām, teātris ir kultūras iestāde. Ja nebūs šā īpašā gadījuma par to, ka viņa var slēgt līgumu, izmantot savu profesionālo pieredzi, viņai šāda iespēja praktiski būs liegta. Tā ka es lūdzu tomēr, paredzot šādus īpašus gadījumus, saglabāt šo 5.apakšpunktu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ierosinu šo, kas ir minēts kā 5. apakšpunkts, formulēt kā 10.panta otro daļu, izsvītrojot līdz ar to 10.panta pirmās daļas pirmajā apakšpunktā šo dublēšanos. Un tā būtu izeja - 10.panta pirmajā apakšpunktā svītrot tekstu, kur ir runa par valsts aktīvo dienestu un amatu savienošanas pieļaujamību ar atsevišķu Saeimas lēmumu, un iekļaut 10.pantā jaunu otro daļu, kura ir formulēta šajā deputāta Māra Graudiņa priekšlikumā kā 5.apakšpunkts.

Priekšsēdētājs. Kādas ir komisijas vadītāja domas? Izsakiet tās, lūdzu! Aivars Endziņš!

A.Endziņš. Es varu izteikt tikai savu personisko viedokli, ka Tomiņa kunga priekšlikums ir visracionālākais, kā mēs varētu šajā situācijā rīkoties. Bet, pirms mēs par to lemjam, es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ko man tikko norādīja Juridiskā biroja vadītājs. Mēs pieņēmām deputāta Elferta priekšlikumu, šo 4.apakšpunktu jaunā redakcijā ar dažiem grozījumiem, bet šeit ir priekšlikums, lai nebūtu dažādi termini. Redzat, mums ir 10.panta pirmajā daļā sacīts, ka "deputāta amatu nevar savienot ar..., " bet 4.apakšpunktā ir teikts, ka "deputāta darbu nevar savienot". Man ir lūgums Saeimai - piekrist, ka arī šajā Elferta kunga priekšlikumā vajadzētu rakstīt nevis, ka "deputāta darbu" nevar savienot, bet "deputāta amatu". Lai būtu vienota pieeja. Es atvainojos, ka es pārgāju uz citu tēmu. Vislabāk būtu, ka mēs atbalstītu deputāta Tomiņa priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Tātad mēs balsosim par deputāta Graudiņa priekšlikumu - "Ar īpašu Saeimas lēmumu Saeimas deputāts var ieņemt algotu amatu vai sniegt profesionālus pakalpojumus, iesniedzot lūgumu Saeimas Prezidijam". Un tālāk - arī par izmaiņām, apvienojot šo punktu ar 10.panta pirmajā apakšpunktā sacīto, ka deputāta amatu nevar savienot ar "valsts aktīvo dienestu un civildienestu, izņemot gadījumus, kad savienošana pieļauta ar atsevišķu Saeimas lēmumu." Ðo svītrosim, līdz ar to veidojot vienu punktu - Māra Graudiņa...

A.Endziņš. Jaunu daļu.

Priekšsēdētājs. Jaunu daļu, es atvainojos. Jaunu daļu Māra Graudiņa piedāvātajā redakcijā.

A.Endziņš. Līdz ar to mainot arī pārējo daļu numerāciju.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 6. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Līdz ar to deputāta Graudiņa priekšlikums kļuvis par panta otro daļu, un pašreizējā otrā daļa kļūst par trešo daļu. Attiecībā uz trešo daļu nekādu priekšlikumu un grozījumu nav.

Tālāk - jaunā, līdz ar to 4.daļa. Arī šeit man ir lūgums izskatīt pa apakšpunktiem, jo šeit ir vairāki priekšlikumi. Vispirms ir Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas priekšlikums - vārdu "komisijas" aizstāt ar vārdiem "komisijai tās" . Tad teksts būtu: "Saeimas loceklim divas reizes gadā Mandātu un iesniegumu komisijai tās noteiktos termiņos jāiesniedz deklarācija, kurā jāuzrāda..." Tas būtu šīs daļas ievads.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildes?

A.Endziņš. Tālāk ir vairāki priekšlikumi, kurus jūs redzat otrajā ailītē. Vispirms ir Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikums - no 1. un 2.apakšpunkta svītrot vārdus "vecākiem un bērniem" un "vecāki un bērni". Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija akceptēja šo izsvītrošanu. Un ir arī Graudiņa kunga priekšlikums - papildināt ar jaunu punktu, attiecīgi mainot pārējo punktu numerāciju. Tekstu jūs redzat. Otrās ailītes apakšā ir priekšlikums - papildināt 9.panta 3.punktu ar 3.apakšpunktu. Šeit vienīgā neprecizitāte ir, ka ir norādīts, ka ir daļēji pieņemts deputāta Graudiņa priekšlikums, jo viņa tekstā nebija šā vārda - "nekustamie" - "deputāta un viņa laulātā nekustamie īpašumi". Tā ir tehniska kļūda. Viņa priekšlikumā bija "deputāta un viņa laulātā īpašumi". Šeit jau komisija papildināja, tāpēc arī rakstām, ka šī redakcija ir daļēji pieņemta - ar šo vārdu "nekustamie": "nekustamie īpašumi". Tas būtu tātad par trešās daļas jeb jaunās ceturtās daļas pirmo punktu.

Tajā pašā laikā Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija neatbalstīja deputāta Elferta priekšlikumu, kura tekstu jūs redzat otrajā ailītē, jo uzskatām, ka nebūtu pareiza pieeja tam deputātam, kurš dzīvo Latvijā, ir savā deklarācijā jāuzrāda īpašums un īpašuma daļas, bet, ja viņš nedzīvo Latvijā vai ja šis īpašums atrodas kaut kur Amerikā vai Zviedrijā, vai Vācijā, tad tas nav jāuzrāda. Tā būtu tāda diskriminējoša pieeja: tam, kam ir kaut kāds īpašums Latvijā, tas ir jāuzrāda, bet, ja ir kaut kāds īpašums kaut kur citur, tad ne. Tad iznāks tā, ka mēs ar šādu priekšlikumu gribam stimulēt, lai Latvijas pilsoņi deputāti savu īpašumu pārceltu kaut kur uz citām valstīm, jo tad tas nebūs jādeklarē.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu! Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš".

P. Elferts (LC).

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Endziņa kungs iztulkoja manu priekšlikumu citādāk, nekā es biju to domājis. Jo, redziet, ar šo pantu mums ir iecerēts regulēt interešu konfliktus un pacelt mūsu ētiskās normas. Un kāpēc tieši reglamentēt - teiksim, Latvijas Republikā dzīvojošie vai nedzīvojošie? Es papildināju ar to, ka deputātiem vajadzētu uzrādīt deklarācijas, ja viņi dzīvo Latvijas Republikā vai ja viņiem pieder īpašums vai īpašuma daļa Latvijas Republikā. Tātad mēs regulējam mūsu valsts intereses, nevis kādas citas valsts intereses, kuras regulēt mums nav tiesību vai pienākuma. Bet es esmu ar mieru atsaukt savu priekšlikumu, jo tādas lietas būtu jāreglamentē jebkurā konkursā, kur ir runa par valsts līdzekļiem. Jebkurā gadījumā, kad valsts ir izsludinājusi kaut kādu konkursu, kur varētu būt pretenzijas attiecībā uz valsts līdzekļiem. Tāpēc es varu atsaukt savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Jūs pilnīgi to atsaucat? Paldies. Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikums ir ņemts vērā.

A.Endziņš. Jā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Deputāts Elferts ir atsaucis savu priekšlikumu. Tālāk!

A.Endziņš. Par šo pirmā punkta daļu citu priekšlikumu vairs nav. Par otro punktu. Deputāts Elferts savu priekšlikumu atsauca. Šeit mēs ņēmām vērā Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikumu - svītrot šos vārdus "vecākiem un bērniem" un "vecāki un bērni". Tātad paliek tikai: "deputātam un viņa laulātajam piederošās kapitāla daļas (akcijas, pajas) bankās, uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos". Un par 3.punktu ir priekšlikums, ko ir iesnieguši LNNK frakcijas deputāti, - papildināt šo daļu ar jaunu 3.punktu: "deputāta ienākumi un ienākumu avoti". Tas ir saistīts jau ar ienākuma nodokļa maksāšanu, kur ir jāizpilda šī deklarācija, - tas taču ir katra pilsoņa, ne tikai deputāta pienākums, un tāpēc mēs neuzskatījām, ka būtu nepieciešams to vēlreiz ierakstīt Kārtības rullī. Jo tas ir katra Latvijas iedzīvotāja pienākums.

Priekšsēdētājs. Vai LNNK frakcija uztur spēkā savu priekšlikumu? Lūdzu, balsosim! Tāpēc lūdzu zvanu! Aivars Endziņš - lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Starp citu, ja LNNK frakcija uztur spēkā savu priekšlikumu un pieprasa balsojumu, tad ir zināma pretruna ar to, ko mēs jau esam akceptējuši. Pirmajā punktā ir sacīts, ka ir jāuzrāda deputāta un viņa laulātā nekustamie īpašumi, saņemtie kredīti un aizdevumi, otrajā punktā - ka ir jāuzrāda deputātam un viņa laulātajam piederošās kapitāla daļas (akcijas, pajas) bankās, uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos. Un trešajā punktā, kāds mums ir komisijas viedoklī, ir noteikts, ka jāuzrāda, kādās bankās, uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos deputāts un viņa laulātais (vārdi "vecāki un bērni" ðeit ir svītrojāmi ārā) ir pārvaldes vai revīzijas institūcijas locekļi. Tātad šeit jau ir ienākumu avoti daļēji ietverti. Un tos, kā es jau teicu, ir katra cilvēka pienākums paziņot un iesniegt deklarāciju.

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups - LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi, mums vajag būt skaidram, par ko šeit ir runa. Ja mēs sakām, ka atskaites par ienākumiem un ienākumu avotiem jau ir it kā nodotas Valsts ieņēmumu dienestā un ka tad visiem būs skaidrs, kas ir deputātu ienākumi un ienākumu avoti, - tā tas nav. Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtās atskaites, kas ir saistītas ar nodokļu maksāšanu, ir, vismaz normālās valstīs, slepenie dokumenti, un tie tiek izdoti tikai uz tiesas vai prokuratūras pieprasījumu, nevis kuram katram. Šeit mēs runājam par deputāta atklātību savu vēlētāju priekšā. Kāpēc deputāti nevar tādā veidā vienkārši atskaitīties Mandātu un iesniegumu komisijā? Un tad būtu publiski pieejamas ziņas par to, no kurienes deputāts saņem savu naudu. Jo mēs esam īpašas kategorijas pilsoņi. Mēs neesam tādi, kā visi pārējie, uz mums ļoti skatās, no kurienes mēs ņemam naudu un kā mēs strādājam. Un, ja kādam deputātam ir bailes no tā, tad labāk nolikt savu mandātu, un lai viņa vietā nāk nākamais! Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par LNNK frakcijas priekšlikumu - papildināt daļu ar jaunu 3. punktu šādā redakcijā - "deputāta ienākumi un ienākumu avoti"!

A.Endziņš. Tas jau tad būtu kā 4. punkts, jo otrā lasījuma redakcijā bija, ka pirmais un otrais...

Priekšsēdētājs. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 4, atturas - 10. Pieņemts. Tālāk.

A.Endziņš. Tikai man ir lūgums, lai tas būtu kā ceturtais apakšpunkts, jo trīs punkti jau šeit ir - pirmais, otrais un trešais. Un tas tad būtu kā jauns ceturtais punkts.

Priekšsēdētājs. Deputātiem pret to nav iebilžu?

A.Endziņš. Līdz ar to par šo pantu vairāk priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs. Izskatīsim nākamos priekšlikumus!

A.Endziņš. Nākamais ir 11. pants, otrā lasījuma redakcijā tas bija 10. pants. Šeit priekšlikumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk. Mēs jau atrunājām, ka 11. līdz 14. pants tiek pārveidoti par vienu jaunu pantu aiz otrā lasījuma redakcijas 6. panta, kur pieņemts arī Demokrātiskas partijas frakcijas deputātu priekšlikums. Līdz ar to mēs svītrotu no otrā lasījuma redakcijas 11., 12., 13., 14. pantu un tālāk būtu 12. pants, kas ir 15. pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit priekšlikumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākamais ir 13. pants. Otrā lasījuma redakcijā tas bija 16. pants. Šeit ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums papildināt pantu ar jaunu trešo daļu. Redakciju jūs redzat. Komisija šo LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu akceptēja.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. 14. pants. Otrā lasījuma redakcijā tas ir 17. pants. Šeit ir deputāta Elferta priekšlikums. Tā ir būtībā redakcija, par kuru jau mēs balsojām otrā lasījuma gaitā un kuru Saeima neakceptēja. Elferta kungs ir par jaunu iesniedzis šo priekšlikumu. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Kārtības rulli mums nebija pamata to šeit neuzrādīt, bet komisija respektēja iepriekšējo Saeimas lēmumu un atstāja šo pantu bez grozījumiem, noraidot deputāta Elferta priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputāt Elfert, kāds ir jūsu viedoklis? Deputāts Elferts uztur spēkā savu priekšlikumu un pieprasa balsojumu. Zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Elferta priekšlikumu - izteikt 17. pantu šādā redakcijā: "Deputātam ir tiesības bez maksas lietot braucieniem Latvijā valsts transporta līdzekļus, uzrādot attiecīgu leģitimāciju, tie atlīdzināmi no Saeimas budžeta Prezidija noteiktā kārtībā". Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 13, atturas - 25. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais - 15. pants. Otrā lasījuma redakcijā tas ir 18. pants. Šis pants ir tikai redakcionāli precizēts, un 3. daļā ir tehniska rakstura kļūda. Tur ir teikts, ka ikviens deputāts var pieprasīt tūlīt pēc reģistrācijas pārbaudīt ar balsu skaitītāju līdzdalību jebkura cita deputāta reālo klātbūtni sēdē. Šeit trūkst, ka ikviens deputāts var pieprasīt sēdes vadītājam... Priekšlikumu un citu grozījumu šeit nav.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 16. pants - jaunajā redakcijā, 19. pants - otrā lasījuma redakcijā. Grozījumu un labojumu nav.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem arī nav iebilžu? Tālāk!

A.Endziņš. 17. pants - jaunajā redakcijā. Trešā lasījuma redakcijā komisija to ir papildinājusi ar vārdiem "kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi". Citu labojumu nav.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir 18. pants - jaunajā redakcijā, trešā lasījuma redakcijā. Tas ir 21. pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Pirmām kārtām ir Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikums otrās daļas 2. apakšpunktu izteikt šādi: "viņš nepārvalda valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai". Šā priekšlikuma būtība ir svītrot no 2. apakšpunkta vārdus - "un Mandātu un iesniegumu komisijas noteiktajā termiņā nav izpildījis Valodu likumā paredzētās prasības". Par to jau bija balsojums otrā lasījuma gaitā. Toreiz Saeima to neakceptēja, un arī tagad komisija šo Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikumu neatbalstīja.

Un vēl šeit ir priekšlikums, ko iesniedza LNNK frakcijas deputāti, - papildināt daļu ar jaunu ceturto punktu šādā redakcijā:"vienas sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk kā pusi no Saeimas sēdēm". Komisija šo LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu akceptēja un līdz ar to izteica trešo punktu jaunā redakcijā, un iestrādāja 4. punktu LNNK frakcijas ierosinātajā redakcijā. Acīmredzot vispirms ir jāveic balsojums par Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu, un pēc tam, ja nav iebildumu, tad Saeima varētu akceptēt komisijas iestrādātos priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Paldies. Atklājam debates. Ilga Grava - Demokrātiskās partijas frakcija.

I.Grava (DP).

Es gribu, lai jūs vēlreiz ieklausītos mūsu priekšlikumā: deputātam valsts valoda ir jāmāk tanī brīdī, kad viņš ienāk šīs iestādes sienās. Nedrīkst būt tā, ka viņam dod 2 mēnešus, 3 mēnešus, pusgadu, - jo 2 mēnešu laikā neviens valodu nevar iemācīties, to jūs paši saprotat, ir vajadzīgs vismaz pusgads. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") Tāpēc cilvēkam, kas balotējas un grib piedalīties valsts vadībā, valsts valoda ir jāmāk. Kāds vēl te var būt termiņš, kādi vēl te var būt Mandātu un iesniegumu komisijas noteikumi? Un, starp citu, man, Budovska kungs, šķiet, ka Mandātu un iesniegumu komisija par vienu deputātu lēmumu ir pieņēmusi. Var būt, ka es šobrīd kļūdos un ka šim deputātam bija dots kaut kāds laiks. Es nezinu, vai viņš valodu māk vai nemāk, jo Mandātu un iesniegumu komisija mums nav atskaitījusies, vai visi deputāti, kas atrodas šodien Latvijas 5. Saeimā, māk valsts valodu tādā līmenī, kāds ir nepieciešams, lai veiktu deputāta pienākumus, - lai gan ir pagājis gads, kopš mēs esam šeit ievēlēti. Un tāpēc es vēlreiz lūdzu- padomājiet, pirms jūs balsojat par vai pret to, ka ir jāsvītro noteikums, ka Mandātu un iesniegumu komisija dod deputātam kaut kādu laiku vēl mācīties valodu. Ja tu gribi būt deputāts, lūdzu, proti tās valsts valodu, kuras pilsonis tu esi un kurā tu esi balotējies, lai kļūtu šeit par likumdevēja spēku!

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz. Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Principā deputātei Gravai ir simtprocentīga taisnība, bet, kā teica mūsu cienījamais ekspremjers Godmanis, ir skaidrs, ka šie labojumi Kārtības rullī ir vērsti... šis konkrētais labojums ir vērsts uz šobrīd šeit, zālē, sēdošo Saeimu, jo Vēlēšanu likums, kas tika pieņemts 5. Saeimas vēlēšanu sakarā, faktiski neatrisināja šo valodas jautājumu. Un tāpēc es runāšu atklāti, ka, iespējams, lai Saeima tiešām atbrīvotos no deputāta, kurš nemāk runāt latviski, ir šis mehānisms paredzēts šajā Kārtības rullī. Protams, ka, vēlot jauno - 6. Saeimu, būs jāiet pa to ceļu, ko ieteica deputāte Grava, - ka šādu situāciju vispār nedrīkst pieļaut. Bet šobrīd, ja mēs neierakstīsim Kārtības rullī šo normu, ko mums piedāvā komisija, mēs nevarēsim atrisināt jautājumus šobrīd esošajā Saeimā, kas ir izvēlēta sakaņā ar Vēlēšanu likumu, ko savulaik pieņēma Augstākā padome. Tur ir tā lieta! Tāpēc principā es ierosinu šobrīd to atbalstīt, bet perspektīvā, protams, šis pants būs jāmaina. (Deputāts Dz.Ābiķis no zāles: "Tas ir vajadzīgs šodien!")

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, - ko jūs piedāvājat atbalstīt?

Dz. Ābiķis. Piedāvāto redakciju.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Godātie kolēģi, mēs tagad apspriežam Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikumu. Par LNNK frakcijas priekšlikumu debatēsim atsevišķi, ja būs debates, un balsosim.

Bet tagad balsosim par Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikumu - otrās daļas 2. apakšpunktu izteikt šādi: "viņš nepārvalda valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai". Un arī komisijas ieteiktais variants jums ir kā otrais, jūs varat ar tiem abiem iepazīties un izšķirties. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts.

Vai pret pārējām redakcijām, ko šeit komisija jums piedāvā, ir kādas iebildes? Nav. LNNK frakcijas priekšlikums ir pieņemts, es tā saprotu, un deputātiem iebilžu nav. Jums ir iebilde? Lūdzu! Vienu sekundīti! Pret LNNK frakcijas priekšlikumu ir iebildes, un līdz ar to atklājam debates.

A.Endziņš. Nu tas ir iestrādāts...

Priekšsēdētājs. Bet, godātie deputāti! Ja kādam no deputātiem ir iebildes, tad mēs apspriežam. Iestrādāts - tas vēl nenozīmē, ka ir akceptēts Saeimā. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Es šeit, runājot par ārkārtas sesijām... Te ir minēts, ka vienas sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sesijas sēdēm. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Kārtības rulli un to, kuru mēs paredzam te pieņemt, ir noteikts, ka sesijas ir ārkārtas un ir kārtējās. Tātad šeit šis 4. apakšpunkts attiecas uz abu tipu sesijām. Un šajā gadījumā es paredzu, ka varētu būt arī tā, ka ārkārtas sesijas laikā varētu būt ne tikai viena sēde, bet varētu būt arī vairākas sēdes. Tomēr tikpat labi ārkārtas sesijā varētu būt arī viena sēde. Un, ja ņem burtiski pēc šā ierosinājuma, tad, ja ārkārtas sesijā ir viena sēde un ja deputāts neattaisnotu iemeslu dēļ to ir nokavējis, kā tas izriet no šā te 4. apakšpunkta, tad tas ir vairāk nekā puse no sesijas sēdēm un viņš var tikt izslēgts no deputāta sastāva. Tātad šis jautājums ir jānoskaidro konceptuāli - vai ārkārtas sesijā var būt vairākas sēdes, un tātad, ja ir vairākas, tad var arī būt viena.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Komisijas vadītājs Aivars Endziņš - lūdzu!

A.Endziņš. Pamatā jau normālais darbs Saeimā ir kārtējās sesijās. Ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes - tas jau ir izņēmums no vispārējās kārtības, tāpēc diez vai vajadzētu to visu attiecināt arī uz ārkārtas sesijām, ārkārtas sēdēm. Es domāju, ka atskaites punkts tomēr ir kārtējā sēde, jo mēs nevaram nekad pateikt, vai tā būs viena ārkārtas sesija, kura sastāvēs no vienas sēdes, vai būs tā, kā mums ir pašreiz, kad viena ārkārtas sesija jau ir bijusi un tagad ir jau otra ārkārtas sesija, un varbūt līdz rudens sesijas sākumam būs vēl kāda ārkārtas sesija, bet vai to tā vajadzētu ielikt iekšā un reglamentēt... Ja būs divas un ja uz vienu būs, bet uz otru - nebūs, tātad jau uzreiz jautājums automātiski tiek izlemts, un diez vai tas būtu pareizi.

Priekšsēdētājs. Jā, bet, kā es saprotu, deputātam Tomiņam argumentos arī ir liela daļa, ja ne gluži visa taisnība, jo šeit viņš lūdza paskaidrot, un, kā es saprotu, paskaidrot nevar ar to vārdu "sesija", jo mums ir dažādas sesijas. Es atvainojos, ka sāku šeit komentēt, taču lietas būtība ir tāda, ka, protams, mums ir jābalso, kāds ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums, taču, ja Tomiņa kunga teikto precizētu, tad šeit būtu jābūt vēl vārdam "kârtējās". Tā es saprotu, jo citādi arī ārkārtas viena sesija var būt liktenīga kādam deputātam, lai izskatītu viņa jautājumu par neapmeklējumu.

A.Endziņš. Man ir grūti komentēt LNNK priekšlikumu šādā nozīmē, bet par vienu sesiju šajā gadījumā, Tomiņa kungs, ja ir šaubas, tad šeit vajadzēja būt skaidri un gaiši ierakstītam - "kârtējām vai ārkārtējām sesijām", jo sesijas būtībā ir kārtējās sesijas. Tad šeit būtu jābūt skaidri un gaiši rakstītam, ka arī ārkārtas, bet te tā nav rakstīts, tātad šis noteikums attiecas tikai uz kārtējām Saeimas sesijām.

Priekšsēdētājs. Atļaujiet, es nocitēšu, man Tomiņa kungs iedeva 36.pantu: "Saeimas sesijas ir kārtējās un ārkārtas". Lūdzu, Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Daži LNNK frakcijas pārstāvji, savstarpēji apspriedušies, iesaka šādu labojumu. Diemžēl tas nav iesniegts rakstiski, bet mēs to varētu iestrādāt uz trešo lasījumu: "Vienas kārtējās sesijas laikā..." un tālāk kā tekstā. Ja šeit ieliek to vārdiņu "kârtējās", tad Tomiņa kunga pilnīgi pamatotais iebildums ir likvidēts. Par ārkārtas sesijām neviens neko nevar zināt, jo tās sasauc ārkārtējā laikā un ārkārtēju iemeslu dēļ, un tie cilvēki, kuri kaut kur izbraukuši, var arī neierasties.

Priekšsēdētājs. Viss būtu labi, tikai trešā lasījuma nebūs, jo tas jau ir trešais lasījums.

A.Endziņš. Acīmredzot to varētu uzskatīt arī par redakcionālu precizējumu, lai nerastos šī te pretruna, un, ja Saeima neiebilst, te varētu skaidri un gaiši ierakstīt:"...vienas kārtējās sesijas laikā".

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakcionālo papildinājumu? Nav. Līdz ar to citu iebilžu no deputātu puses nav, un līdz ar šo labojumu ir akceptēts. Jūs vēl runāsit, deputāt Sinka? Lūdzu! Deputāts Sinka - "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Lieku priekšā vēl vienu mazu redakcionālu precizējumu - vairāk nekā puse - ir gramatiski pareizāk.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Nākamais ir 19.pants jaunā trešā lasījuma redakcijā. Grozījumu un papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir otrā sadaļa - "Saeimas amatpersonas". Jaunās redakcijas 20.pants. Papildinājumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 21.pants. Šeit pants ir papildināts ar otro daļu - tas ir otrā lasījuma redakcijas 147.pants. Šo 147.panta redakciju jūs varat atrast 147.lapaspusē, piedošanu - 37.lapaspusē.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. 22.pantā būtībā ir redakcionāls labojums -, aizstāt vārdu "pienākumu" ar vārdu "darbu", proti, "savstarpēji vienojoties par šo darbu sadali". Citu labojumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 23.pants - "Prezidijs". Šeit ir komisijas priekšlikums - papildināt ar jaunu 6.punktu, tas ir "sastāda Saeimas sēžu darba kārtību". Tā ir 45.panta otrā daļa. Ir arī deputāta Daudiša kunga priekšlikums, kuru komisija daļēji pieņēma. Tā daļēji pieņēma arī Stalta kunga priekšlikumu par to, ka Prezidija sēdes tiek ierakstītas skaņu lentēs, kuras tiek saglabātas. Citu labojumu un grozījumu šajā pantā nav.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas piezīmes? Nav. Akceptēts.

A.Endziņš. 24.pants. Tas ir otrā lasījuma 27.pants. Labojumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir trešā daļa - "Vçlēšanas". Šeit deputāts Silārs otrā lasījuma gaitā izteica priekšlikumu par nepieciešamību redakcionāli sakārtot likumprojekta trešo daļu atbilstoši tā nosaukumam, tāpēc ka vietām tekstā tika jaukti jēdzieni "vçlēšanas" un "balsošana". Šie deputāta Silāra kunga priekšlikumi ir ņemti vērā un iestrādāti tekstā.

Par 25.pantu, 26. un 27.pantu priekšlikumu un grozījumu nebija.

Priekšsēdētājs. 28.pants.

A.Endziņš. 28.pantā ir ņemts vērā Silāra kunga priekšlikums, un līdz ar to tas ir redakcionāli precizēts, jo ir mainījusies pantu numerācija. Otrajā lasījumā bija atsauce, ka 29.panta kārtībā, turpretī tagad ir precīzāk - 26.panta kārtībā. Un ir ņemti vērā, kā jau teicu, Silāra kunga iebildumi.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. 29.pantā ir ņemts vērā arī Silāra kunga priekšlikums un ir arī redakcionāli precizēts, proti, mainīta pantu numerācija. Citu grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes deputātiem? Tālāk!

A.Endziņš. 30.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 31.pantā ir Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikums - vārda "vçlē" vietā ierakstīt vārdus "apstiprina vai ieceļ". Šis Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikums ir ņemts vērā, pants ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Endziņš. Par 32.pantu ir deputāta Stalta priekšlikums, kas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes deputātiem? Tālāk!

A.Endziņš. 33.pants ir redakcionāli precizēts. Šeit būtībā bija 28.panta kārtībā, bet tagad ir 25.panta kārtībā. Te ir mainīta pantu numerācija, un tas ir ņemts vērā. Citu labojumu nav.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. 34.pants. Šeit ir komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu otro daļu. Tas jums ir tekstā atzīmēts: "Saeimas komisiju locekļus Saeima pēc 10 deputātu vai attiecīgās komisijas priekšlikuma ar savu lēmumu var jebkurā laikā atsaukt un ievēlēt citus". Un vēl ir priekšlikums - pārveidot šā panta ceturto daļu (tas ir 37.pants otrajā lasījumā) par atsevišķu pantu un izteikt to jaunā redakcijā, jo šī norma reglamentē ne tikai atsaukšanu, kā to dara viss pants, bet gan arī citus gadījumus, tāpēc arī 35.pantu ierosina precizēt un pārveidot 37.panta otrā lasījuma redakcijas ceturto daļu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav iebildes.

A.Endziņš. Nākamā ir ceturtā daļa - "Saeimas sesijas un sēdes". Par 36.un 37.panta labojumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Par 38.pantu ir deputāta Silāra priekšlikums, kas ir ņemts vērā, kā arī vārds "pieprasījumi" ir aizstāts ar vārdu "prasības". Tas ir pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā. Bez tam bija arī priekšlikums, ko ierosināja komisija, - izteikt ceturto daļu jaunā redakcijā, izslēdzot piekto daļu (salīdzinājumā ar otro lasījumu). Tekstā jums tas ir atzīmēts.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Par 39., 40., 41.pantu trešā lasījuma redakcijā labojumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. 42.pants. Šeit komisija ierosina papildināt pantu ar jaunu otro daļu, kuras tekstu jūs redzat: "Secību, kādā izskatāmas lietas ierakstāmas izsludināmajā darba kārtībā, nosaka Prezidijs, konsultējoties ar pastāvīgo komisiju vai frakciju priekšsēdētājiem.

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos. Varbūt jūs varētu paskaidrot, kāda ir procedūra vai ko nozīmē vārds "konsultēties" - "...Nosaka Prezidijs, konsultējoties ar komisiju un frakciju priekšsēdētājiem". Kā komisija iedomājas šo procedūru? Tas ir, vai tikai informēt vai arī ir veto tiesības komisiju vadītājiem? Vai vairākums nosaka vai frakciju vadītāji?

A.Endziņš. Nosaka Prezidijs, bet, lai nepastāvētu tāda situācija, kā tas ir pašreiz, ka Prezidijs vienkārši sakārto darba kārtību tīri kalendāri, ka attiecīgās komisijas ir savus priekšlikumus par darba kārtību iesniegušas secībā, neņemot vērā, kuri ir trešie lasījumi vai kuriem ir steidzamība, proti, lai šo darba kārtību mēģinātu sakārtot līdz plenārsēdei, un tad Saeimas Prezidijs jau nāk plenārsēdē ar konkrētāku priekšlikumu, kurš jau zināmā mērā ir saskaņots ar komisiju un frakciju vadītājiem, lai izpaliktu diskusijas vai nepieciešamība frakcijām un deputātu grupai rakstīt priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, bet tas tiešām nav juridisks skaidrojums, jo, kā saprotat, Prezidijs pieņem lēmumu, un, ja Kārtības rullis nosaka tam procedūru, tad šai procedūrai jābūt zināmai, un tad tā nevar teikt - "zināmā mērā". "Konsultējoties" - tas nozīmē informēt un ne vairāk. Vai arī pieņem kopīgu lēmumu ar komisiju un frakciju vadītājiem pēc elementāra vairākuma principa.

A.Endziņš. Bet tajā pašā laikā tas ir Prezidija kompetencē - noteikt darba kārtību, un tāpēc jau šeit ir "konsultējoties". Tātad to var izlemt Prezidijs, vai nu uzaicinot komisiju vadītājus un frakciju vadītājus uz Prezidija sēdi, vai sasaucot pirms Prezidija sēdes komisiju un frakciju vadītājus, lai apspriestu šo problēmu, bet lēmumu pieņem Prezidijs.

Priekšsēdētājs. Imants Daudišs - "Latvijas ceļš". Uzsākam debates.

I.Daudišs (LC).

Godātie kolēģi! Prezidijs līdz šim - un, es domāju, arī turpmāk - sastādīja un arī sastādīs darba kārtību pēc pilnīgi strikti noteiktiem kritērijiem. Šis vārds - "konsultējoties" ðos kritērijus, ja tā var teikt, izsmērē. Ja ir bijusi vajadzība, it īpaši tad, ja mums ir bijuši sastrēgumi, kad tuvojas sesijas starplaiks, mēs vienmēr nākam kopā Frakciju padomē, konsultējamies ar komisijām, ar frakcijām, ir viņu ieteikumi, un tad tik un tā šos ieteikumus jeb šo secību saskaņā ar šiem ieteikumiem mēs izskatām Saeimā un par tiem balsojam. Es domāju, ka noteikti ir jāsvītro šie vārdi "konsultējoties ar komisiju", jo tad nebūs striktu kritēriju. Ja būs nepieciešamība konsultēties, Prezidijs to var darīt, tāpat kā līdz šim ir darījis, bet tagad es domāju, ka šie vārdi "konsultējoties ar komisiju un frakciju priekšsēdētājiem" no šā panta jeb apakšpunkta noteikti ir jāsvītro ārā, citādi līdz ar to mēs zaudējam kritēriju šīs darba kārtības sastādīšanai.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Tā kā šeit bija iebildumi, tad mums šīs komisijas priekšlikums ir atsevišķi balsojams.

A.Endziņš. Es sapratu, ka šeit bija priekšlikums - svītrot šos vārdus "konsultējoties ar komisiju (149.pants) un frakciju priekšsēdētājiem", bet to, kādā secībā izskatāmās lietas ir ierakstāmas izskatāmajā darba kārtībā, nosaka Prezidijs, un šāda precīza formula varētu palikt.

Priekšsēdētājs. Jā, es tā arī gribēju turpināt šo domu - svītrot no šā otrā apakšpunkta vārdus... Otrā sadaļa tā ir?

A.Endziņš. Otrās daļas.

Priekšsēdētājs. Otrās daļas vārdi - "konsultējoties ar komisiju un frakciju priekšsēdētājiem". Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par svītrošanu - "konsultējoties ar komisiju un frakciju priekšsēdētājiem". Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 6, atturas - 8. Ir svītrots.

A.Endziņš. 43.pants. Šeit ir redakcionāli precizēts. Tur bija "darba kārtībā iekļautie jautājumi", bet nu ir "darba kārtībā iekļautās lietas", jo mēs "jautājumus" esam konsekventi aizstājuši ar šo jēdzienu "lietas".

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Par 44., 45. un 47.pantu priekšlikumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 47.pants. Šeit ir deputāta Stalta priekšlikumi - vārdu "sarīkojot reģistrāciju" vietā liekami vārdi "aicinot reģistrēties". Šeit mēs konsultējāmies arī ar valodas speciālistiem...

Priekšsēdētājs. Drusciņ skaļāk!

A.Endziņš. Komisija šos deputāta Stalta priekšlikumus neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Deputāts Stalts piekrīt. Tālāk!

A.Endziņš. 48.pants. Šeit arī ir deputāta Stalta priekšlikums, kas nav atbalstīts, taču tajā pašā laikā 48.pants ir redakcionāli precizēts. Pie tam, runājot par deputāta Stalta priekšlikumu, ir jāatzīmē, ka arī 47.pantā ir runa par kvorumu, ka pārliecinās, sarīkojot reģistrāciju. Un tāpēc komisija šo priekšlikumu tādā veidā neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Deputāts Stalts piekrīt.

A.Endziņš. 49.pants. Par to priekšlikumu un grozījumu nav. Tas pats ir sakāms arī par nākamās - piektās sadaļas - 50.pantu, par kuru priekšlikumu un grozījumu nebija.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Par 51.pantu ir deputāta Stalta priekšlikums - papildināt šo pantu ar teikumu, ka pieļaujami ne vairāk kā trīs grozījumi izsludinātajā darba kārtībā. Tomēr tas jau ir Saeimas kompetencē - lemt jebkurā gadījumā, vai izdarīt kaut kādus grozījumus darba kārtībā, ko ir izsludinājis Saeimas Prezidijs, vai ne. Tāpēc arī komisija neatbalstīja šo deputāta Stalta priekšlikumu, jo jebkurā gadījumā to lems Saeima.

Priekšsēdētājs. Deputāts Stalts piekrīt jūsu argumentiem. Tālāk!

A.Endziņš. 52.pants ir tikai redakcionāli precizēts. Arī "darba kārtības jautājumu" vietā ir tas pats jēdziens - "pâreja uz citu lietu". Citu izmaiņu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 53.pants. Šeit ir deputāta Stalta priekšlikums. Viņš ierosina, ka vārdu "lai ņemtu vārdu" vietā būtu liekams "lai varētu izteikties (runāt)". Šeit mēs konsultējāmies arī ar valodas speciālistiem. Man šeit ir izdarīta atzīme arī uz "Latviešu literārās valodas vārdnīcas" otrā sējuma 382.lappusi. Un tāpēc arī komisija šo deputāta Stalta priekšlikumu neakceptēja.

Priekšsēdētājs. Deputāts Stalts - lūdzu, jums vārds! LNNK.

D.Stalts (LNNK).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Savus priekšlikumus es iesniedzu, domādams par skaisto latviešu valodu. 50.pantā, protams, šis vārds "kvorums" - svešvārds - ir ļoti pierasta lieta visiem mums skaidra un saprotama, kaut arī, teiksim, 48.pantā tas ir dzirdams četras reizes un tā tālāk, bet, ja nākamajos pantos viens pakaļ otram skanēs vārdi: "dot vārdu", "òemt vārdu" un tā tālāk, tad man gribētos tomēr iebilst. Šeit Endziņa kungs izteicās, ka ir notikušas konsultācijas ar valodniekiem. Arī es starpbrīdī papūlējos vēl pakonsultēties ar profesora Endzelīna skolniekiem, un viņu viedoklis gan ir citādāks, proti, ka, lūk, šie jēdzieni ienāk taisnā ceļā skaistajā latviešu valodā no krievu valodas. Es domāju, ka, ja ir pienācis laiks, kad mums nu beidzot likumīgā valsts valoda ir stājusies spēkā, tad visiem kopā vajadzētu piedomāt pie tā, lai tad arī šī būtu īstena valsts valoda bez kādiem aizņēmumiem un aizguvumiem. Ja tas mums izdosies, tad būsim gandarīti, jo mums taču ir jārūpējas par savu valodu. To taču mācīsies arī tie deputāti, kuri vēl pagaidām, šķiet, to nav izdarījuši. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt?

A.Endziņš. Varbūt atļaujiet arī man tomēr vēl izteikties. Es domāju, ka laikam nevis Saeima ar balsošanu izšķirs jautājumu par latviešu valodu, par to, kas ir latviskāk, vai kas nav latviskāk. Man šeit ir izrakstīts, kā es teicu, no "Latviešu literārās valodas vārdnīcas" otrā sējuma 382.lappuses, kur ir dots šis skaidrojums - "dot vārdu". Par to te jau ironizēja, ja nemaldos, deputāts Kiršteins otrā lasījuma gaitā. Mēs tūlīt nekavējoties konsultējāmies ar Saeimas valodas speciālistiem, kuri nebūt neuzskata tā. Es domāju, ka valodnieku strīdus pārnest uz Saeimu, uz likumdevēju strīdiem, lai likumu palīdzētu reglamentēt... Un tagad pateikt, kuram ir taisnība vai nav, liekas, nebūtu pareizi.

Priekšsēdētājs. Jā, bet, godātie deputāti, mums ir deputāta priekšlikums, un tas mums ir jāizlemj. Un šeit nav runas par vārda došanu, bet šeit ir...

A.Endziņš. Es jums varētu nolasīt, kas ir rakstīts šajā 382.lappusē par "dot vārdu sapulcē". "Latviešu literārās valodas vārdnīcā" ir teikts: dot vārdu - tas ir, atļaut, piešķirt tiesības izteikties sanāksmē, sēdē un tamlīdzīgi. Tātad šeit šis tulkojums ir dažāds, un tas ir tieši "Latviešu literārās valodas vārdnīcā".

Priekšsēdētājs. Es ļoti gribētu lūgt deputātus no divām blakussēdošām frakcijām ar savām vadībām priekšgalā pārtraukt kaut kādu jautājumu nesankcionētu apspriešanu. Tagad runās deputāts Stalts - LNNK. Lūdzu!

D.Stalts(LNNK).

"Latviešu literārās valodas vārdnīca" tapa laikā, kad, kā jūs visi zināt, straujiem soļiem mūsu zeme un mūsu tauta tika virzīta uz pavisam citu sistēmu. Un dažs labs no mūsu filologiem diemžēl ļoti rūpējās par divvalodību Latvijā. Līdz ar to šie jēdzieniskumi tika skaidroti tā, ka tie iznāca kā atbalsts šai virzībai uz divvalodību. Es gribētu jums atzīmēt, ka mums ir tūkstošiem gadu vecas vārdu došanas tradīcijas: kūmības tika sauktas par krustādēm un tā tālāk. Tad gan tika dots vārds un tas ir īsti latviski un īsti pēc mūsu rituāliem. Šajā gadījumā tas ir tiešs pārņēmums, un es atvainojos, ka pateikšu to citā valodā: "Daķ slovo un braķ slovo". Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Vai turpināsim diskusiju vai izšķirsim šo jautājumu balsojot? Jo šeit, es domāju, jums nekādu lielu problēmu nav, jums viss tas ir uzrakstīts. Ir deputāta Stalta priekšlikums, lai varētu izteikties (runāt) par darba kārtību. Te ir vajadzīga Saeimas piekrišana, izņemot Kārtības rullī paredzētajos gadījumos. Un ir komisijas redakcija - "lai ņemtu vārdu par darba kārtību". Pirmo balsosim deputāta Stalta priekšlikumu. Lūdzu, balsosim, lai varētu "izteikties (runāt) par darba kārtību". Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 6, atturas - 13. Pieņemta deputāta Stalta redakcija. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 54.pants. Šeit bija deputāta Elferta priekšlikums par 85.pantu, kas jums 20.lappusē ir redzams. Un tas ir saistīts ar šo 54.pantu, kuru komisija neatbalstīja. Šeit ir arī deputāta Stalta priekšlikums - panta pirmās daļas noslēgumu izteikt šādi: "Pirms balsošanas atvēli runāt dod tikai diviem deputātiem: vienam - par, otram - pret priekšlikumu un ne ilgāk kā 5 minūtes katram". Šeit ir valodas speciālistu viedoklis, ka vārds "atvēle" - atļauja, ka tas ir novecojis un ka tas nebūtu atbalstāms. Ja deputāts Stalts uzskata un Saeima uzskata, tad tas ir balsojams jautājums.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Diemžēl es neredzu juridiskus priekšlikumus.

A.Endziņš. Es vienkārši tikai atkārtoju: es brīnos, priekš kam mums ir latviešu valodas speciālisti, ja mums Saeima ar savu balsojumu var noteikt, kā saka, kā ienāk prātā, un traktēt, dot savu latviešu valodas traktējumu. Kiršteina kungs, esiet tik laipns un parunājiet ar mūsu valodas speciālistiem, kas jūsu valodu labo, manu valodu labo un arī Stalta kunga valodu labo.

Priekšsēdētājs. Lai būtu lielāka skaidrība, es aicinu nekādus pārmetumus viens otram neizteikt. Tāpēc ir deputātu priekšlikumi, tāpēc ir procedūra, kā pieņemt deputātu priekšlikumus. Ir, protams, valodnieku ieteikumi, ir ekspertu ieteikumi, bet visu izšķir Saeima, balsojot par katru deputāta priekšlikumu. Un tagad mums ir laiks pirms pārtraukuma, lai balsotu par deputāta Stalta priekšlikumu - "pirms balsošanas atvēli runāt dod tikai diviem deputātiem: vienam - par, otram - pret priekšlikumu un ne ilgāk kā piecas minūtes katram". Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 9, atturas - 20. Pieņemts.

Deputāt Endziņ, tālāk neturpināsim! Lūdzu zvanu reģistrācijai. Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Zigurdu Tomiņu, sekretāra biedru, lūdzu nolasīt klātneesošos deputātus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Valdis Birkavs,

Igors Bukovskis,

Olga Dreģe,

Gaļina Fjodorova,

Māris Gailis,

Oskars Grīgs,

Jānis Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Edvīns Kide,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Vilis Krištopans...

Priekšsēdētājs. Vilis Krištopans ir zālē.

Z.Tomiņš. Valdis Pavlovskis,

Anita Stankēviča...

Priekšsēdētājs. Stankēviča ir zālē.

Z.Tomiņš. Jānis Ārvaldis Tupesis,

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Reģistrācija! Rezultātu! 45 deputāti ... 46. Jāgaida. Uzstājīgi aicinošu zvanu lūdzu! Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Lūdzu, reģistrējieties! Reģistrācija. Rezultātu! 51 deputāts. Lūdzu, turpināsim sēdi! Referentu Aivaru Endziņu lūdzu tribīnē!

A.Endziņš (LC).

Nākamais ir 55.pants. Priekšlikumu un labojumu nebija.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamais ir 56.pants. Šeit ir divi priekšlikumi - viens, ko ierosinājis deputāts Elferts. Bez tam savu redakciju šim pantam, otru variantu, dod deputāts Stalts. Ir arī komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu daļu. Tā ir otrā lasījuma redakcija, - 60. panta otrais teikums. Bet komisijas viedoklis par Elferta kunga priekšlikumu bija negatīvs, tāpat tas bija negatīvs arī par deputāta Stalta priekšlikumu. Bez tam es gribētu pievērst cienījamās Saeimas uzmanību šādam apstāklim: mēs 5.pantā iebalsojām Stalta kunga priekšlikumu, lai "òemtu vārdu..." vietā būtu "varētu izteikties (runāt)" . Tātad 56.pantā ir : pirms balsošanas atvēli runāt dod utt. Es vēlreiz starpbrīdī konsultējos ar valodas speciālistiem, un valodas speciālistu viedoklis ir tāds, ka tad, ja mēs ņemtu atsevišķi izolētu katru priekšlikumu tikai vienā vietā, tad tas varētu būt pieņemams, bet, ja mēs tagad katrā vietā balsojam citādāk, tad mēs nonākam jau pie nekonsekvences un tad jau iznāk tā, ka 56.pantā mums arī Stalta kungs nav konsekvents. Tad mums vajadzētu šeit rakstīt kaut kā citādāk, tad būtu jāraksta, ka atvēle runāt pieprasāma rakstveidā, nevis tā, kā viņš liek priekšā - neviens deputāts nedrīkst uzrunāt... Valodniekiem nav skaidrs un arī man personīgi nav skaidrs, kas tad būtu jēdziens - uzrunāt. Vismaz es personīgi katrā ziņā saprotu, ka uzruna ir kaut kas īpašs, bet, ja es diskutēju par kādu normu, tad es nezinu, vai tā ir uzruna vai tā ir mana runa, vai tās ir manas domas. Tur jau ir tā lieta, ka mēs skatām to visu it kā izolēti, bet neskatām likuma tekstu un tālākos pantus kontekstā. Ja mēs to esam iebalsojuši, tad mums jau tālāk rodas problēmas, un, ja mēs iebalsosim arī vēl tālāk Stalta priekšlikumus valodas ziņā, tad mums vēl mazāk būs skaidrs, kā galu galā būtu saprotama viena vai otra lieta. Vienā vietā būs tā, otrā - tā, bet trešā būs pavisam citādāk.

Ja mēs paskatāmies arī vēl tālāk, kur ir runa par 60.pantu pirmā lasījuma redakcijā jeb 58.pantu šā lasījuma redakcijā, tad tur tekstā bija, ka referentam, Ministru prezidentam, Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārds dodams ārpus kārtas. Stalta kunga redakcijā šeit ir tā, ka referents un Ministru kabineta pārstāvji runā ārpus kārtas. Deputātam vai ministram, pieteicot sevi, tas jāpaziņo priekšsēdētājam. Pēc šā teksta iznāk tā, ka referents un Ministru kabineta pārstāvis runā tātad ārpus kārtas, bet deputāts vai ministrs tikai piesaka sevi. Tātad piesaka, un nekāda atļauja no sēdes vadītāja puses vispār nav vajadzīga. Viņš vienkārši piesaka sevi. Tā iznāk pēc šā teksta. Tāpēc es lūgtu cienījamo Saeimu tomēr ieklausīties un arī paskatīties kontekstā, kā tur ir, nevis tikai domāt par konkrēto teikumu, par konkrēto pantu vai normu, bet skatīties, kā tas saskan kontekstā kopā ar citām normām. Tas ir tas būtiskākais. Un tas diemžēl šajos Stalta kunga priekšlikumos nav ņemts vērā.

Priekšsēdētājs. Deputāts Sinka - lūdzu! "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Mēs te ņemam pa atsevišķiem pantiem, tāpēc Endziņa kungam nevajadzēja skriet uz priekšu un runāt par citiem pantiem, kamēr mēs šeit runājam par 58.pantu. Un par katru pantu mēs runāsim, Stalta kungs cīnās par labāku latviešu valodu, bet attiecībā uz visiem šiem speciālistiem, kas tika minēti, vēl ir jānoskaidro, vai viņi ir speciālisti, un vispār - kas ir speciālists? Tas vēl ir jādefinē. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Stalts - lūdzu! LNNK.

D.Stalts (LNNK).

Cienījamais Prezidij un godātie un cienītie kolēģi! Es piekrizdams Endziņa kunga izteiktajai domai par to, ka ir jābūt konsekvencei visu pantu kopsakarībā, tomēr negribētu piekrist tam, ka mums visiem kopā nav jādomā par to, lai mūsu darbs šajos likumprojektos būtu izteikts latviešu valodā. Un visi šie priekšlikumi arīdzan tālab ir virzīti tādā veidā, lai šie, manuprāt, no citas valodas ņemtie vārdi vai vārdu salikumi tiktu pārveidoti latviešu valodā. Es domāju, ka tas jau nav nekas pārāk sarežģīts, lai varētu, piemēram, uzaicināt kaut vai profesora Jāņa Endzelīna skolnieci - profesori Rudzīti, kura ir šajā jomā visperfektākā zinātāja, un vienoties par to, kura vārda vai kuras vārdkopas lietošana šajā gadījumā būtu vispieļaujamākā un vispiemērotākā. Tātad te ir redakcionālas dabas jautājumi un tos var atrisināt. Es gan gribētu teikt, ka, ja Saeimas valodas konsultanti ir pieļāvuši iespēju esošajā projektā atstāt šos nelatviskos veidojumus, tad tomēr ir jāvienojas ar mūsu vadošajiem baltu filologiem un jāpaprasa viņiem padoms. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Jums ir jāizšķiras, jo es nekādā ziņā negribu komentēt, kas te ir pareizs, vai kas te ir nepareizs, bet domāju, ka šeit ir divi traktējumi, un, ja valodas ziņā ir pieņemts deputāta Stalta šis izteiciens - atvēle, tad viņa nākamajos priekšlikumos arī ir šis vārds - atvēle. Ja mēs esam pieņēmuši, -"lai varētu izteikties (runāt)", tad jārespektē arī nākamie viņa priekšlikumi, ka neviens deputāts nedrīkst uzrunāt Saeimu bez sēdes vadītāja atļaujas. Tāpēc jums ir jāizšķiras, bet es šeit nedomāju, ka mums tagad kaut kas būtu jārediģē šajos priekšlikumos, norādot uz to, ka tie ir viens ar otru pretrunā. Manuprāt, tie nav viens ar otru pretrunā. Cita lieta - kā jūs izšķirsities, kas ir labāk, un kā jūs balsosit. Tāpēc man kā sēdes vadītājam šeit atliek tikai aicināt balsot par konkrētiem priekšlikumiem. Jūs debatēs varat izteikties par saviem argumentiem un pēc tam arī balsot.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj...

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Lieta jau ir tāda, ka šodien deputāts Stalts pasniedz valodas stundu latviešu valodā, ka te viss ir aizguvums. Bet tad ir jautājums arī par šo Kārtības rulli, pēc kura mēs visu laiku strādājam un kurš visu laiku darbojies, arī profesoram Endzelīnam dzīvam esot. Tur ir tas, ka pie darba kārtības vajadzīga Saeimas piekrišana, ka vārdu dabon, ka vārdu dod, ka neviens deputāts nedrīkst ņemt vārdu... ka tas ir aizguvums. Tas nav rusicisms, Stalta kungs! Tikpat labi mēs šādu aizguvumu varam attiecināt gan uz angļu valodu, gan uz franču valodu, un nu mēs mēģinām uz Saeimas plenārsēdi pārnest valodnieku diskusiju. Acīmredzot valodnieku diskusiju. Bet es atkārtoju vēlreiz un iebilstu arī zināmā mērā pret Gorbunova kunga tikko teikto. Lieta jau ir tāda, ka arī šajos deputāta Stalta priekšlikumos nav šīs konsekvences. Es saprastu, teiksim, tā: ja mēs pirmajā gadījumā pieņēmām deputāta Stalta priekšlikumu, tad loģiski tam visam vajadzētu vīties cauri arī visos citos priekšlikumos. Taču vienā vietā atstāt tā, bet otrā vietā - tā, un trešā vietā - vēl savādāk arī nevar.

Priekšsēdētājs. Konkrēti!

A.Endziņš. Konkrēti es jums jau nosaucu, kā šinī gadījumā vajadzētu būt, un es neapņemos tagad, katrā konkrētajā gadījumā šeit tribīnē sākt labot pēc pirmā un pēc otrā balsojuma, kur ir runa par to, ka vajag "atļaut izteikties vai runāt" un par "atvēli". Tādā veidā tagad būtu jālabo viss tālāk. Tur tā lieta, ka paša Stalta priekšlikumos ir nekonsekvence, un es jums daļēji jau mēģināju to parādīt. Tur tā lieta ir. Un tāpēc ir ļoti vienkārši. Es saprotu, ka deputāti neiedziļinās, ka pietiek pateikt, ka, lūk, tas ir aizguvums, un ja vēl autoritatīvi uz kaut ko atsaucas, tad es nezinu...

Priekšsēdētājs. Varbūt pārtrauksim šo vispārējo argumentu izteikšanu, bet runāsim par konkrēto pantu? Mums ir 58.pants. 56. pants jau ir nobalsots.

A.Endziņš. Tieši 56.pants ir pašreiz.

Priekšsēdētājs. Bet mēs taču par "atvēli" jau nobalsojām.

A.Endziņš. Tas ir 58.pants otrā lasījuma redakcijā. Mēs neesam par to balsojuši. Mēs nobalsojām par 55. un 56.pantu. 55. pantā labojumu nebija. Un tagad tie ir par 56.pantu, kā jau es teicu. Ir deputāta Elferta priekšlikums un deputāta Stalta priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Es saprotu, bet mēs par vārdu "atvēle" esam balsojuši.

A.Endziņš. Jā, bet tas jau bija 54.pantā. Es saku, ka līdz ar to šī nekonsekvence parādās arī tālāk. Un sakarā ar šādu balsojumu, ko mēs izdarījām, es nezinu, kādā veidā tad to var visu sakārtot?

Priekšsēdētājs. Vārdu lūdz Pēteris Elferts. Lūdzu! "Latvijas ceļš".

P.Elferts (LC).

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Es nestrīdēšos par valodu, bet būtībā mans priekšlikums un Stalta kunga priekšlikums atšķiras no komisijas priekšlikuma ar to, ka jebkurā gadījumā, kad mēs piedalāmies debatēs par redakcijas variantu pirmajā, otrajā vai trešajā lasījumā, manuprāt, un arī saskaņā ar Stalta kunga priekšlikumu, ir jāiesniedz rakstisks pieprasījums, ka grib pieteikties uz vārdu. Es gribētu paturēt šo normu, bet es būtu ar mieru atsaukt savu priekšlikumu par labu Stalta kunga priekšlikumam.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Es tikko konsultējos ar Prezidija locekļiem. Endziņa kungs, jūs tomēr maldināt. Mēs 56. pantu esam nobalsojuši. Un nobalsojuši par labu deputāta Stalta priekšlikumam.

A.Endziņš. Neesam balsojuši! Esiet tik laipns un palūdziet tādā gadījumā fonogrammu. Mēs balsojām par 55.pantu, piedošanu, par 53.pantu, par 54. un 55. pantu, un nebija nekādu labojumu...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, mēs nosaucām dažādu numerāciju. Es nosaucu veco. Labi, par jauno 54. pantu. Ir runa par vārdu "atvēle". Pirms balsošanas... (Endziņš runā vienlaikus.) Atļaujiet pateikt par balsošanu - priekšlikumā bija "atvēle", "runāt", dot vārdu tikai diviem deputātiem: vienam - par, otram pret priekšlikumu un ne ilgāk kā 5 minūtes katram. Tas ir nobalsots.

A.Endziņš. Jā.

Priekšsēdētājs. Bet tālāk taču var vadīties pēc šīm konsekvencēm. Kāpēc mēs tik gari tagad spriežam?

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, tādā gadījumā man ir jālūdz pārtraukt Kārtības ruļļa izskatīšanu, jo es neuzņemos šeit, tribīnē, tagad konsekventi mēģināt ielabot to atbilstoši vienam vai otram priekšlikumam. Es atkārtoju vēlreiz, ka paša Stalta kunga priekšlikumos nav šīs konsekvences. Un man tagad, tribīnē stāvot, nav iespējams izprast, ko vienā gadījumā viņš būtu domājis un ko - citā, lai mēs pēc tam šeit balsotu. Lieta jau ir tāda, ka mēs tagad šeit visi kopā esam mēģinājuši labot valodu. Es atkārtoju vēlreiz, ka es konsultējos ar valodas speciālistiem. Ja mēs ņemam atsevišķi izolētu tikai vienu teikumu, jā, tad nav nekādu iebildumu pret šo "atvēli" vai "runāt", kā ierosina Stalta kungs, bet mums ir jāskatās tas konsekventi kopā ar citiem pantiem un citām normām, un tad ir jābūt pavisam citai redakcijai. Tur tā lieta.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Deputāts Endziņš pieprasa pārtraukt Kārtības ruļļa izskatīšanu. Godātie deputāti, es domāju, ka tas ir nopietns jautājums, ja komisijas vadītājs lūdz atlikt lietu. Varbūt es neprecīzi izteicos - nevis pārtraukt izskatīšanu, bet atlikt izskatīšanu. Es gan saprotu, ka tas būtu vajadzīgi... ka varbūt tas būtu jādara, balsojot par likumu kopumā, bet, ja komisijas vadītājs tos uzskata par konceptuāliem jautājumiem un ja viņš tālāk sakarā ar šādu balsojumu šo izskatīšanu nevar vadīt, tad es tiešām ierosinu atlikt šā jautājuma izskatīšanu. Kādas konsekvences no tā izriet - tas būtu vēl jāpadiskutē.

Deputāts Sinka vispirms lūdz vārdu. Pēc tam arī jūs runāsit... Ivars Silārs... Ābiķis ir pieteicies, nu tad es esmu pārkāpis Kārtības rulli.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, zināmā mērā šis būs arī par procedūru, jo kā nekā šeit mums ir komisijas pieņemtais variants un te ir arī komisijas noraidītais variants, ko bija iesniedzis deputāts Stalts. Un es te neredzu nekādas pretrunas. Ir ļoti žēl, ka tā notiek, ka pie katra panta mēs noraidām komisijas versiju un pieņemam deputāta Stalta vai kāda cita versiju, ko ir savukārt noraidījusi komisija. Ir ļoti žēl, ka par to uztraucas Endziņa kungs, bet viņam nevajadzētu uztraukties. Mums vienkārši būtu jānobalso, vai mēs tomēr nedomājam citādāk, nekā komisija, bet domājam tā, kā uzskata Stalta kungs. Te atliek tikai nobalsot. Es nezinu, par ko Endziņa kungs tik ļoti uztraucas.

Priekšsēdētājs. Deputāts Silārs... Jums par procedūru, Ābiķa kungs? Tad es atvainojos, deputāts Dzintars Ābiķis lūdz vārdu par procedūru.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Jau pašā sākumā, kad mēs sākam darboties nevis tanī lauciņā, kurā mēs esam profesionāļi, es jutu, ka mēs nonāksim pie tā rezultāta, pie kāda mēs esam šobrīd nonākuši. Es savā laikā biju Valodas komisijas priekšsēdētājs un saņēmu simtiem vēstuļu par to, ka vajadzētu Augstākajā padomē obligāti pieņemt lēmumu, ka tagad un turpmāk ir jāatgriežas pie Endzelīna laika rakstības, arī pie mīkstā "r"- "jûrja" un tā tālāk... Bet piedodiet man! Mēs neesam filologi un es nezinu, vai zālē starp klātesošajiem ir kāds filologs. Es uzskatu, ka deputāta Daiņa Stalta centieni nepārprotami ir ļoti jauki un labi, bet mēs diemžēl esam,- es atvainojos par izteicienu, - ielīduši tanī lauciņā, kur, piedodiet, mums nav lielas saprašanas. Un šobrīd tiešām būtu loģiskāk, ja mēs turpinātu izskatīt šo likumu un ja mēs konsekventi vadītos pēc komisijas izstrādātā priekšlikuma. Arī es esmu runājis ar valodniekiem, jā, viņi atzīst, ka "dot vārdu" un "òemt vārdu" nav īsti latviski, tas ir it kā pat pastarpināts no kādas citas valodas, bet likumdošanas praksē tā ir pieņemts, un šobrīd viņi neredz citu risinājumu. Es domāju, ka šie jautājumi ir tīri filoloģiskas dabas jautājumi, kas būtu jāatstāj speciālistu ziņā, bet mēs varam ierosināt. Mums galu galā ir, teiksim, nevis tikai Endzelīna skolnieki, bez tam mūsu valodnieku vidū valda ļoti dažādas domas, bet mums ir arī Valsts valodas centrs - valsts institūcija, un mēs varam pieprasīt Valsts valodas centram ekspertīzi, teiksim, par šā likuma valodu. Tas nesaistās ar koncepciju, bet ir redakcionāli, valodu var uzlabot arī pēc tam, kad likums ir pieņemts. Valodu var uzlabot, un tāpēc es aicinātu varbūt turpināt likuma izskatīšanu un konsekventi turēties pie redakcijas, ko piedāvā tie valodas speciālisti, kādi šobrīd ir mūsu rīcībā, jo es saprotu Daiņa Stalta tiešām ļoti jaukos centienus. Tomēr es vēlreiz atkārtoju - neiesim strādāt tanī lauciņā, kur mēs galīgi neesam kompetenti, un neizšķirsim tos filoloģiskās dabas jautājumus, kuri būtu jāizšķir mūsu filoloģijas speciālistiem. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: "Nerunāsim, balsosim!")

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - par procedūru. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi, mums ir ārkārtas sesija, uz kuru mūs visus Prezidijs šodien ir sasaucis. Ir apstiprināta darba kārtība, kura ir jāizskata sesijā atbilstoši likumam. Sesija beidzas līdz ar paredzētās darba kārtības izskatīšanu. Es nevaru iedomāties, kā mēs turpmāk saskaņā ar šādu praksi varēsim strādāt, ja, apspriežot trešajā lasījumā likumu par valsts aizsardzību, par obligāto valsts dienestu un par Latvijas valsts robežu, ja katrā punktā mums būs jābalso par valodnieku jeb filologu dažādiem, atšķirīgiem viedokļiem. Pats galvenais ir, lai likums ir nepārprotams, un prakse vienmēr ir bijusi tāda, ka pēc tam, kad ir izdarīti labojumi, valodnieki tekstu izskata, saskaņojot ar autoru, lai tur nav pretrunu ar koncepciju. Mums ir jāiet uz priekšu. Iesim uz priekšu un pieņemsim to šodien, izskatīsim mūsu pašu apstiprināto darba kārtību, un pēc tam lai valodnieki spriež, kā tekstu labāk sakārtot redakcionāli! Mēs neesam šeit aicināti spriest par filoloģijas jautājumiem, par kuriem spriest mēs neesam kompetenti. Mēs esam šeit ievēlēti pārstāvēt attiecīgo partiju vai grupu politisko viedokli, nevis filologu viedokļus. Es aicinu turpināt konstruktīvu darbu. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Atbalstīt!")

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Godātais komisijas vadītāj Endziņ! Es tagad padomāju un nonācu pie tāda secinājuma, ka jums nav tiesību izvirzīt tādus priekšlikumus. Mums ir jāturpina darbs, (Starpsauciens no zāles: "Jâ!") jābalso par deputātu priekšlikumiem, un tad, pabeidzot izskatīšanu, saskaņā ar Kārtības rulli var izvirzīt priekšlikumu atlikt un par to balsot. Tad tas būs saskaņā ar Kārtības rulli. Bet, ja mēs tagad akceptēsim jūsu priekšlikumu, jo jums deputātu priekšlikums nesaskan ar komisijas priekšlikumu, un tādā veidā šeit sāksim debatēt par atlikšanu, ko es diemžēl esmu pieļāvis, tas nebūs pareizi. Tāpēc es aicinu turpināt darbu.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, šeit nav runa par to, ka es konsekventi aizstāvu Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas ieteikto redakciju. Nav runa par to! Runa ir par to, ka mēs nesekojam un neskatāmies kopsakarībā arī šos priekšlikumus, par kuriem mēs nobalsojām. Tur ir tā nelaime. Mēs esam nobalsojuši šajā 55. pantā, piedošanu, 53. pantā un 54. pantā par šiem Stalta kunga priekšlikumiem, tie jau vairs nav konsekventi realizēti viņa paša tālākajos priekšlikumos. Un, ja mēs turpināsim tādā pašā garā, sekojot jūsu priekšlikumam, ja mēs par to nobalsosim, tad es aicināšu cienījamo Saeimu balsot pret šādu Kārtības rulli tāpēc, ka šeit nebūs šīs konsekvences. Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija centās visu skatīties kopsakarībā - ne tikai vienu atsevišķu teikumu vienā pantā vai kaut kā tamlīdzīgi. Bet diemžēl mēs nekādi negribam tam piekrist.

Priekšsēdētājs. Jā, bet jūs piekrītat, ka jūs tagad nevarat pārtraukt, jums jāstāv tribīnē.

A.Endziņš. Nu, bet es atvainojos... Ja tādā veidā, teiksim, ir un ja pieprasīs iebalsot kādu pretrunu...

Priekšsēdētājs. Ir Kārtības rullis. Mēs nevaram citādi rīkoties.

A.Endziņš. Acīmredzot mēs varam tādā gadījumā... Ārkārtas sesija ir, darba kārtībā tas ir, bet mēs to pārtraucam... Tad ir jānāk komisijai kopā, ir tas par jaunu jāpārskata, jāsagatavo jauns teksts, un tad šī ārkārtas sesija var turpināties. Iznāk, ka jārīkojas tādā veidā. Jo es atvainojos... te ir tā... Divi iepriekšējie runātāji jau izteicās, ka mēs Saeimā mēģinām tagad no viena vai otra valodnieku viedokļa pasniegt to kā absolūtu. Un, ja mēs vēl pieliekam klāt, ka tas ir aizguvums no krievu valodas, - nu, tad ir cauri! Tā ir sarkana lupata...

Priekšsēdētājs. Jūs jau trešo reizi mums tā sakāt... Jautājums, manā izpratnē, ir izskatīts, ja Saeima nobalso par tā atlikšanu. Jo arī tad jautājums ir izskatīts. Līdz ar to pēc tam, kad mēs beigsim izskatīt visus deputātu priekšlikumus un visus pantus, pirms balsošanas kopumā deputāti var ierosināt atlikt, un, ja balsojums gūst pozitīvu atbalstu lēmuma veidā, tad tas jautājums ir izskatīts šinī ārkārtas sēdē. Tāpēc tā lieta nav tik liela un traģiska, visu var vērst uz labu, bet es domāju, ka nevajag apstāties, un galvenais ir tas, ka mēs nevaram apstāties. (Starpsauciens no zāles: "Turpinām strādāt!")

56. pants.

A.Endziņš. 56. pants. Šeit Elferta kungs ierosina labojumu. Viņš šeit papildina, ka "vadītājs dod vārdu pēc pieteikšanās kārtas". Es gribu motivēt, kāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Es aicinu cienījamo Elferta kungu paskatīties 59. pantu, kura pirmajā daļā ir noteikts: "Gadījumos, kad ir pieteikušies vairāki runātāji, sēdes vadītājs vārdu dod pieteikšanās secībā. Ja pieteikšanās secība nav konstatējama, runātāju secību nosaka sēdes vadītājs." Tālāk ir runa par frakcijām, tātad tas jau ir citur iekšā. Elferta kungs nav skatījies tālāk, bet ir skatījies tikai konkrēto pantu.

Kas attiecas uz Stalta kunga priekšlikumu, es...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, Endziņa kungs, jūs drusciņ bez emocijām... Vispirms par Elferta kunga priekšlikumu. Deputāt Elfert, jūs devāt mājienu, ka jūs atsakāties no sava priekšlikuma? Paldies. Jūsu priekšlikums ir atsaukts. Tagad, lūdzu, deputāta Stalta priekšlikums.

A.Endziņš. Deputāta Stalta priekšlikums. Kas tas ir - "neviens deputāts nedrīkst uzrunāt"? Kas ir tas par jēdzienu - "uzrunāt"?

Priekšsēdētājs. Sēdes vadītājs komentēt to nevar. Kam jūs, lūdzu, prasāt to?

A.Endziņš. Tāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāts Stalts, pēc tam - deputāts Elferts.

D.Stalts (LNNK).

Cienījamie kolēģi, es tiešām jūtos tā īpaši, tāpēc ka ar tik sarežģītu attieksmi esam nonākuši pie šiem, it kā vienkāršajiem labojumiem. Nu, protams, šis priekšlikums taču ir tikai tālab, lai šo pantu izteiktu, manuprāt, latviskāk. "Nedrīkst ņemt vārdu" - tāds ir komisijas ierosinātais variants. Nu vai tad doma, ka neviens deputāts nedrīkst uzrunāt Saeimu bez sēdes vadītāja atļaujas, ir pilnīgi neskaidra un nepieņemama? Ja tas tā ir, tad... Mēs jau te dzirdējām, ka iespējams beigās vienoties par redakcionālas dabas labojumiem un ka tad viss ir kārtībā. Es piekristu tādam darba ritumam, ka noslēgumā šie tik karstus disputus izraisījušie jautājumi tiktu atrisināti šādā veidā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Elferts.

P.Elferts (LC).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais komisijas priekšsēdētāj! Es esmu gribējis, lai šajā tekstā skaidrāk izteiktos. Es esmu pret komisijas izstrādāto variantu, jo te ir ierakstīts: "Vârds pieprasāms rakstveidā, izņemot 66. pantā paredzētos gadījumus, kā arī likumprojektu apspriešanu otrajā un trešajā lasījumā." Manuprāt, ir vajadzīgs pieteikties rakstveidā jebkurā gadījumā.

Priekšsēdētājs. Vai komisijas vadītājs runās pirms balsojuma?

A.Endziņš. Jā. Lieta ir tāda, ka mūsu līdzšinējā prakse ir, ka mēs apspriežam likumprojektus pa pantiem otrā lasījuma gaitā un trešā lasījuma gaitā. Ja ir priekšlikumi, apspriežam vai nu pantu kopumā, vai pa daļām, vai pa punktiem. Un šinī gadījumā, kad ir priekšlikumi, iepriekš visu paredzēt un steigties ar pierakstīšanos rakstveidā ir diezgan problemātiski. Rakstveida pierakstīšanās ir tad, kad ir likumprojekta pirmais lasījums, kad notiek likumprojekta skatīšana konceptuāli. Tad ikviens jau iepriekš var izlemt, kas viņam ir sakāms, bet otrā un trešā lasījuma gaitā diskusija par vienu vai otru "par" vai "pret" var rasties spontāni, to var izraisīt kāda runātāja argumentācija par konkrēto normu vai kaut kas tamlīdzīgs. Un tāpēc ir šī prakse, ka tad var runāt bez rakstveida pieteikšanās. Te ir tā būtība! Protams, mēs varam, ja Elferta kungs uzstāj, ka par viņa priekšlikumu jābalso, un ja Saeima to akceptēs, noteikt, ka visos gadījumos, tātad arī tad, kad notiek tā, kā pašreiz, priekšsēdētājs prasa, vai vēl kāds vēlas izteikties par konkrēto normu. Viņš vārdu nedos, ja Sekretariātā jau iepriekš nebūs iesniegts runātāju saraksts. Tā ka tas ir Saeimai pašai jāizvērtē. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par deputāta Stalta priekšlikumu: "Neviens deputāts nedrīkst uzrunāt Saeimu bez sēdes vadītāja atļaujas. Atvēle dodama pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas pieteikšanās kārtībā, izņemot gadījumus, kuri paredzēti 69.pantā." Pēc tam, iespējams, arī par komisijas izstrādāto variantu balsosim. Vai pret procedūru ir iebildes? Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 8, atturas - 11. Ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk. Jautājums ir tāds. Stalta kunga priekšlikums ir tikai par to, ka pantu vajag izteikt jaunā redakcijā, bet komisijai bija priekšlikums papildināt pantu arī ar otro daļu.

Priekšsēdētājs. "Deputātam - ministram, pieprasot vārdu, jāpaziņo priekšsēdētājam, vai viņš runās kā deputāts vai kā ministrs."

A.Endziņš. Es nezinu. Mēs jau esam nobalsojuši par panta redakciju, jo Stalta kungs taču piedāvā tikai jaunu panta redakciju.

Priekšsēdētājs. Bet komisija patur panta otro daļu: "Deputātam - ministram, pieprasot vārdu, jāpaziņo priekšsēdētājam, vai viņš runās kā deputāts vai kā ministrs."

A.Endziņš. Jā, jo tas būtu konsekventi. Mēs esam pārcēluši otrā lasījuma redakcijas 60.panta otro teikumu uz šo daļu, jo tas būtu konsekventāk.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. 57.pants. Šeit ir priekšlikums aizstāt vārdus "patstāvīgā priekšlikuma autoram vai vienam no trim parakstītājiem" ar vārdiem "vienam no patstāvīgā priekšlikuma parakstītājiem". Un ir arī deputāta Stalta priekšlikums panta noslēgumu izteikt šādi: "dot iespēju izteikties debašu sākumā un beigās". Komisija priekšlikumu noraidīja.

Priekšsēdētājs. Vai kāds runās? Bet komisija jau daļēji ņēmusi deputāta Stalta priekšlikumu vērā. Vai es šeit nepareizi sapratu?

A.Endziņš. "Dodams vārds" un "dod iespēju izteikties".

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Stalta priekšlikumu - "dod iespēju izteikties debašu sākumā un beigās"! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 5, atturas - 8. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk - 58.pants. Labās puses ailītē ir drukas kļūda, vispirms ir jābūt vārdam "referentam", seko komats, tad seko vārdi "Ministru prezidentam" - un tālāk kā tekstā. Šeit ir tehniska rakstura kļūda, ir izlaists vārds "referentam". Un vēl šeit ir, kā jau es teicu, otrais teikums no otrā lasījuma 60.panta pārcelts uz 56.pantu, ko mēs akceptējām, un šeit ir arī priekšlikums papildināt pantu ar vārdiem "Ministru prezidentam", kuru nebija otrā lasījuma redakcijā. Tātad šis teksts būtu šāds: "Referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārds dodams ārpus kārtas". Un šeit ir arī šajā pašā sakarībā deputāta Stalta dotā redakcija: "Referents un Ministru kabineta pārstāvji runā ārpus kārtas." Viņš ir devis šo redakciju attiecībā uz otro lasījumu, tātad šeit trūkst vārdu "Ministru prezidents". Un ir jābūt nevis vienkārši "Ministru kabineta pārstāvim", bet "Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā". Un no viņa iesniegtā teksta iznāk, ka referents, Ministru kabineta pārstāvis un tātad arī Ministru prezidents runā ārpus kārtas un vienkārši sevi piesaka, nevis sēdes vadītājs viņiem varētu dot vārdu. Tā izriet no viņa redakcijas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Bet teksts "Deputātam - ministram, pieteicot sevi, jāpaziņo priekšsēdētājam, vai viņš runās kā deputāts vai kā ministrs", - tas taču vairs šeit nav vajadzīgs, jo tas jau ir iepriekšējā pantā pieņemts.

A.Endziņš. Jā, to es jau norādīju.

Priekšsēdētājs. Jā. Lūdzu, balsosim par pārējo redakciju - par deputāta Stalta priekšlikumu!

A.Endziņš. Es atvainojos! Rodas jautājums, par kādu redakciju mēs balsosim. Es norādīju, ka ir tehniska kļūda: ir jābūt "referentam", tad - "Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim". Jeb vai mēs balsosim par Stalta kunga priekšlikumu - tīru, viens pret vienu.

Priekšsēdētājs. Bet, godātie kolēģi, sēdes vadītājs nevar nedz šīs lietas komentēt, nedz piedāvāt kaut ko citu, kā tikai to, kas ir deputāta priekšlikumā. Ja referents ierosina kaut ko papildināt vai kādu kļūdu novērst un ja deputāts, kurš ir iesniedzis šo priekšlikumu, referenta teikto atbalsta, tad Saeima var lemt, vai to atbalstīt vai neatbalstīt. Ja tas tā nenotiek, tad sēdes vadītājam ir jāliek balsot par tādu priekšlikumu, kāds ir iesniegts un izdalīts deputātiem.

A.Endziņš. Bet te jau ir tā būtiskā atšķirība, kuru es tomēr gribu uzsvērt pirms balsošanas, - ka šeit nav domāts Ministru kabineta pārstāvis kā tāds, bet "Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā". Lai nerastos atkal tāda situācija, kāda mums bija, teiksim, apspriežot kaut vai likumu par muitas tarifiem, kad mums Ministru kabineta pārstāvji bija gan finansu ministrs, gan ekonomikas ministrs, gan zemkopības ministrs un visi runāja kā Ministru kabineta pārstāvji, prasīja vārdu ārpus kārtas. Tāpēc šeit komisija mēģināja norobežot, ka ir runa tikai par referentu, par Ministru prezidentu un par Ministru kabineta pārstāvi apspriežamajā lietā. Ka nevar būt desmit runātāju. Jo, ja visi deputāti ir vienlaicīgi arī ministri, tad tā ir būtiska atšķirība starp vienu un otru redakciju.

Priekšsēdētājs. Endziņa kungs, mēs ļoti pateicamies jums, bet, man liekas, tieši tā arī jādara: jums komisijas vārdā jāizsaka visi iespējamie un neiespējamie argumenti, lai deputātiem būtu pilnīgi skaidra komisijas nostāja. Deputāts aizstāv savu pozīciju, ja viņš to vēlas, un deputāti balsojumā izšķir. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Būtībā šeit runa ir par to pašu vārda došanu, un, kā es redzu, kolēģis Stalts ir ņēmis par pamatu, protams, to 60.panta tekstu, kāds bija piedāvāts, un savā priekšlikumā ir konsekventi atkārtojis to pašu tekstu, kādu mēs jau apspriedām un pieņēmām. Un, proti, šajā gadījumā, protams, pašai konceptuālajai domai, pantā izteiktajai domai, ir jāpaliek tādai, kādu piedāvā Juridiskā komisija, tikai mums atkal ir jātiek vaļā no tās vārda došanas. Un tādēļ šeit būtu konsekventi jāņem vērā tas, ko mēs iepriekšējā pantā pieņēmām deputāta Stalta redakcijā, - ka Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā dod iespēju izteikties ārpus kārtas. Tad paliek panta konceptuālā doma un paliek tas, ko mēs pieņēmām no valodas tīrības viedokļa. Un, ja Endziņa kungs un Stalta kungs piekrīt, tad to jau var redakcionāli saskaņot atbilstoši iepriekšējā panta balsojumam.

Priekšsēdētājs. Deputāts Stalts piekrīt. Lūdzu - komisijas vadītājs Endziņš!

A.Endziņš. Es esmu spiests atkārtot vēlreiz, ka šeit, uz tribīnes, stāvot, es neuzņemos taisīt redakcijas, tā vai citādi mēģinot to tagad saskaņot.

Priekšsēdētājs. Paldies. Divi balsojumi - deputāta Stalta priekšlikums un komisijas izstrādātā redakcija. Lūdzu, balsosim par deputāta Stalta priekšlikumu: "Referents un Ministru kabineta pārstāvji runā ārpus kārtas." Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 4, atturas - 12. Nav kvoruma. Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Stalta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 4, atturas - 19. Nav kvoruma. Ja pēc diviem balsojumiem nav kvoruma, sēde uz kādu brīdi jāpārtrauc. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Zvans nebija!") Deputāts Panteļējevs ierosina zvanīt. Lūdzu zvanu! Par procedūru vārds deputātam Aivaram Berķim.

A.Berķis (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godātie deputāti! Mēs patiešām ieiesim strupceļā un nokaitināsim viens otru, ja mēģināsim turpināt šo diskusiju par valodu. Vai tad mēs tiešām nevaram nolemt, ka valoda nav īsti laba un ka šis likums pēc tam nododams valodnieku komisijai, lai viņi šos punktus saskaņo un izlemj, un turpināt lemt par to, kas patiešām attiecas uz likuma būtību? Jo vēl ir jāizskata tik daudz pantu, un, ja mēs tā turpināsim, daudzi deputāti vienkārši nepiedalīsies. Jo es arī nespēju izlemt, kā tad būtu pareizi, un man arī ir bijušas darīšanas ar valodniekiem, un es zinu, kā viņi strīdas. Un, starp citu, Stalta kungs, "pieteikt sevi" - arī tas nav pareizi, ir jāsaka - "pieteicas". Un tā mēs varēsim strīdēties nezin cik ilgi. Tāpēc es lūdzu jūs vienoties - vai nu balsojot, vai nebalsojot, bet vienoties, ka mēs atmetam šos strīdus par valodu un pēc nobalsošanas par juridiskajiem principiem nododam šo likumu valodnieku apstrādei.

Priekšsēdētājs. Tas tiešām ir atbalstāms priekšlikums, bet no sēdes vadītāja pleciem problēmas tas nenoņem, jo es, būdams sēdes vadītājs, nevaru, piemēram, komentēt un teikt - šeit ir komisijas izstrādātā redakcija, šeit ir deputātu priekšlikumi un lai valodnieki visu izšķir. Un, es domāju, arī Endziņa kungs to saprot. Ja jau komisija ir ietvērusi deputāta priekšlikumu, tad tas ir balsojams, ja pats deputāts neatsakās no tā. Es citu ceļu neredzu, kā turpināt vēl tagad balsot, ja balsojuma nebūs kvoruma dēļ. Bet zālē ir kvorums. Starp citu, godātie kolēģi, tad juristiem būtu jākomentē, ka ārkārtas sesija tiek slēgta kvoruma trūkuma dēļ, un tad tie jautājumi, kuri nav izskatīti, tā arī paliek neizskatīti, jo ārkārtas sesija tiek slēgta. Lūdzu, balsosim par deputāta Stalta priekšlikumu 58.pantam: "Referents un Ministru kabineta pārstāvji runā ārpus kārtas."

A.Endziņš. Un valodu... to būtībā nometam nost.

Priekšsēdētājs. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 6, atturas - 24. Nav pieņemts. Balsosim par komisijas priekšlikumu. Jums bija kāda tehniska kļūda?

A.Endziņš. Pirms vārdiem "Ministru prezidentam" ir izlaists vārds "referentam".

Priekšsēdētājs. Lūdzu, nolasiet to!

A.Endziņš. "Referentam, Ministru prezidentam" - un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs. "...un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārds dodams ārpus kārtas." Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 9. Pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamais ir otrā lasījuma 61.pants, par kuru ir deputāta Stalta priekšlikums. Komisijas priekšlikums ir - vispār šo 61.pantu izsvītrot.

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipns, atkārtojiet!

A.Endziņš. Otrā lasījuma 61.pants. Šeit ir deputāta Stalta priekšlikums, kurā viņš saka - "pants skan šādi". Arī tas ir labi no latviešu valodas viedokļa: "pants skan". Komisijas viedoklis ir - izsvītrot šo pantu, jo mums runātāju secība ir jau sakārtota un līdz ar to šis 61.pants otrā lasījuma redakcijā ir lieks.

Priekšsēdētājs. Tātad šeit nebūtu nekas balsojams.

A.Endziņš. Ja Saeima neiebilst pret šā 61.panta otrā lasījuma redakcijas izsvītrošanu.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk - 59.pants. Par panta pirmo daļu ir deputāta Stalta priekšlikums - "vârdu dod" vietā rakstīt "ïauj izteikties". Ja jau mēs nobalsojām iepriekš, tad acīmredzot arī tas būtu jāiestrādā šeit, pirmajā daļā.

Priekšsēdētājs. Vai jūs nevarētu pārliecinošāk pateikt savu nostāju?

A.Endziņš. Ja jau mēs esam par to nobalsojuši 53.pantā, tad arī vairākos citos gadījumos varētu pieņemt deputāta Stalta priekšlikumu, kaut arī ir šis komisijas viedoklis - noraidīt šo priekšlikumu. Es atkārtoju vēlreiz - komisija konsekventi skatīja visu kopsakarā. Šinī gadījumā labojums ir iespējams, un tas neskar panta būtību.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Panta otrā daļa - šeit ir atkal deputāta Stalta priekšlikums: "tad vispirms pieteikšanās secībā runā viens pārstāvis no katras frakcijas". Šeit ir, kā jūs redzat, precizēta redakcija: "Ja pirms debašu uzsākšanas frakcijas norādījušas runātājus, kas izteiks frakcijas viedokli, tad vārdu pieteikšanās secībā dod vispirms šiem runātājiem (pa vienam no katras frakcijas)." Šeit ir deputāta Stalta priekšlikums: "tad vispirms pieteikšanās secībā runā viens pārstāvis no katras frakcijas".

Priekšsēdētājs. Vai deputāts Stalts uztur spēkā savu priekšlikumu?

A.Endziņš. Jo šeit ir tomēr pavisam cita redakcija, te ir runa ne tikai par to, ka vārda "runā" vietā "vârdu dod", bet te jau ir arī atkāpe, "vârdu pieteikšanās secībā dod vispirms šiem runātājiem (pa vienam no katras frakcijas)," - tas ir no iekavām ārā. Bet arī - "vârdu pieteikšanās secībā dod vispirms šiem runātājiem". Tas nav uzsvērts Stalta kunga priekšlikumā.

Priekšsēdētājs. Es, atklāti sakot, atšķirību neredzu, bet... Vai deputāts Stalts uzstāj, ka jābalso? Neuzstāj. Tātad paliek komisijas izstrādātā redakcija. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk - 60.pants jeb otrā lasījuma 63.pants. Arī šeit ir deputāta Stalta priekšlikums. Viņš ierosina izteikt pantu šādi: "Runātāju secība pēc savstarpējas vienošanās var tikt mainīta, ja par to laikus paziņots sēdes vadītājam." Saskaņā ar Stalta kunga priekšlikumu iznāk, ka visi runātāji, ne tikai divi, savstarpēji var samainīties, informējot par to sēdes vadītāju. Būtībā visi runātāju sarakstā norādītie runātāji var savstarpēji samainīties, tātad ir iespējamas daudzkārtējas maiņas. Komisijas izstrādātajā variantā būtībā ir runa par to, ka tie runātāji, kas ir pieprasījuši vārdu, var savstarpēji samainīties, te izriet, ka samainīties var tikai konkrēti deputāts ar deputātu. Vai te ir domāti divi runātāji vai visi?

Priekšsēdētājs. Deputāts Stalts piekrīt komisijas redakcijai.

A.Endziņš. Tālāk - 64.pants. Tas ir par runas laiku referentam un Ministru kabineta locekļiem. Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija ierosina vārdus "un Ministru kabineta locekļiem" aizstāt ar vārdiem "Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā", tātad nevis viss Ministru kabinets var nākt pēc kārtas tribīnē un izmantot stundu ilgo runas laiku, bet tikai tas, kuru Ministru kabinets ir konkrēti nozīmējis kā oficiālu pārstāvi, kam jārunā par šo lietu Saeimā. Un šeit bija arī deputāta Straumes priekšlikums - svītrot vārdus "un Ministru kabineta locekļiem". Mēs esam daļēji pieņēmuši deputāta Straumes priekšlikumu, proti, precizējām, ka runas laiks referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā nedrīkst pārsniegt vienu stundu. Un ir arī deputāta Elferta priekšlikums un deputāta Gaiļa priekšlikums. Atšķirība starp tiem ir tikai minūtēs, kādas tiek paredzētas runātājiem. Komisija papildināja šo pantu ar vārdiem "bet otro reizi piecas minūtes", tādējādi daļēji pieņemot deputāta Elferta un deputāta Gaiļa priekšlikumu. Līdz ar to komisija ierosina šo pantu izteikt šādā redakcijā: "Runas laiks referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā nedrīkst pārsniegt vienu stundu, bet pārējiem runātājiem piecpadsmit minūtes, bet otro reizi - piecas minūtes. Izņēmuma gadījumos Saeima bez debatēm lemj par runas laika pagarināšanu." Mans un arī komisijas viedoklis bija tāds, ka sēdes vadītājam un arī Sekretariātam būs diezgan grūti to visu fiksēt, tādēļ priekšlikums ir ļaut referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim runāt vienu stundu, pārējiem runātājiem - 15 minūtes, otro reizi - 5 minūtes. Tas būtu pietiekami optimāls variants.

Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs! Es aizmirsu brīdināt deputātus, ka šeit ir izdalīts dokuments nr.16-a, kurā ir novērstas tehniskās kļūdas, un es jau sāku jūs informēt pēc... Tas būs nākamais. Es atvainojos. Es pats esmu pārlecis pāri. Es atvainojos, priekšsēdētāj, vēlreiz. Tas, par ko es nupat ziņoju, ir mazliet tālāk. Es pats esmu kļūdījies. Jā, mēs 60.pantu pieņēmām, un tagad būtu jāņem dokuments nr.16-a. Mēs lūdzām aizstāt 16. un 17. lapu ar lapu 16-a un 17-a, jo te bija tehniska rakstura kļūdas. Tās šeit ir novērstas. Es atvainojos vēlreiz. Mums tagad ir jāapspriež un jāskatās 61.pants, nevis 64., par kuru es jau sāku jūs informēt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāti!

A.Endziņš. Tātad - 61.pants, kas ir otrā lasījuma 64.pants: "Ja runātājs, kas pieprasījis vārdu, neatrodas zālē...". Komisija ierosina aizstāt vārdus "runātājs, kas pieprasījis vārdu" ar vārdiem "deputāts, kas pieteicies debatēs". Un ir deputāta Stalta priekšlikums: "Ja runātgribētājs neatrodas zālē, kad tam pienākusi kārta izteikties, viņš savu kārtu zaudē un runāt var tikai pēc tam, kad pārējie sarakstā iekļautie runātāji izteikušies."

Priekšsēdētājs. Vai deputāts Stalts uzstāj, ka vajag balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Stalta priekšlikumu: "Ja runātgribētājs neatrodas zālē, kad tam pienākusi kārta izteikties, viņš savu kārtu zaudē un runāt var tikai pēc tam, kad pārējie sarakstā iekļautie runātāji izteikušies." Balsojam. Rezultātu! Par - 27, pret - 8, atturas - 20. Nav pieņemts.

Balsojam par komisijas redakciju: "Ja deputāts, kas pieteicies debatēs, neatrodas zālē, kad viņa kārta pienākusi, viņš savu kārtu zaudē. Viņam vārdu dod tikai pēc tam, kad pārējie sarakstā iekļautie runātāji izteikušies." Godātie kolēģi, balsosim! Rezultātu! Par - 42, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Nākamais ir 62.pants.

Priekšsēdētājs. 62.pants.

A.Endziņš. Šeit komisija konsekventi, kā mēs jau iepriekš bijām vienojušies, vārdus "Ministru kabineta pārstāvi" aizstāja ar vārdiem "Ministru prezidentu un Ministru kabineta pārstāvi apspriežamajā lietā". Bija Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums par otrās daļas tekstu, kuru mēs esam pieņēmuši, daļēji iekļaujot arī deputāta Elferta priekšlikumu. Un ir arī deputāta Stalta priekšlikums, kuru komisija neakceptēja.

Priekšsēdētājs. 62.pants. Vai Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti piekrīt? Neviena nav.

A.Endziņš. Mēs esam pieņēmuši viņu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Stalts atsauc savu priekšlikumu, līdz ar to paliek komisijas redakcija.

A.Endziņš. Tālāk - 63.pants. Ir deputāta Stalta priekšlikums - panta pēdējo teikumu izteikt šādi: "Pçc tam runā, ja viņš to vēlas, vienīgi referents." Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet tas ir saistīts ar šo "dot vārdu". Katrā ziņā šeit varētu piekrist Stalta kunga priekšlikumam.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to, kā es saprotu, arī deputātiem nav iebildumu. Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamā lapa - 17-a. Es lūdzu 16. un 17.lapu nomainīt. Tagad ir 64.pants, par kuru es kļūdas dēļ jau iesāku jūs informēt. Tāpēc es atļaušos neatkārtot to vēlreiz.

Priekšsēdētājs. 64.pants. Kuri deputāti uzstāj, ka vajag balsojumu? Ja jūs piekrītat, tad... Deputāts Elferts ir pieteicies runāt.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Viena lieta ir, ka mēs paredzam runāšanai laiku atkarībā no tā, vai mēs runājam pirmo reizi vai otro reizi. Kad otro reizi runājam, saīsina laiku. Tas ir tāpēc, lai varētu īsāk un konkrētāk izteikties.

Bet otra lieta ir, ka pēc būtības mēs mainām principu, to, ka mēs uzklausām frakcijas pilnvaroto runātāju, kuram ir atvēlēts nedaudz vairāk laika. Tāpēc, lai organizētu mūsu darbu un palīdzētu mums orientēties starp frakcijām, frakcija izsaka savu viedokli par atsevišķu likumu vai likuma pantu. Jo šobrīd varētu būt tā, ka, piemēram, "Latvijas ceļš" izsaka savu viedokli 36 reizes, frakcija "Tçvzemei un brīvībai" - 6 reizes. Bet varbūt tie viedokļi atšķiras vai nedaudz atšķiras. Manuprāt, būtu daudz lietderīgāk, ja no frakcijas "Latvijas ceļš" viens izteiktu frakcijas viedokli un tad pārējie "Latvijas ceļa" deputāti izteiktu papildinājumus. Vai arī, ja viņiem būtu cits viedoklis, viņi varētu izmantot šo laiku, lai izteiktu savu konkrēto viedokli. Manuprāt, tas būtu daudz labāk. Mēs paši Saeimā labāk orientētos starp frakcijām, uzklausot citu frakciju viedokļus, ne tikai individuālos viedokļus, un arī klausītājiem būtu daudz vieglāk orientēties mūsu darbā.

Piebildīšu, ka saskaņā ar šo modeli pat mazākā frakcija, tas ir, 4 deputāti, par jebkuru jautājumu varētu izteikties 47 minūtes. Man liekas, tas ir vairāk kā pietiekami. Paldies par uzmanību.

A.Endziņš. Cienījamie deputāti! Drīkst?

Priekšsēdētājs. Lūdzu, lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamie deputāti! Komentējot šo deputāta Elferta teikto, es jūs aicinu tomēr atgriezties un paskatīties 59.pantu, par ko mēs esam nobalsojuši. Un 59.panta otrā daļa skan šādi: "Ja pirms debašu uzsākšanas frakcijas norādījušas runātājus, kas izteiks frakcijas viedokli, tad vārdu pieteikšanās secībā dod vispirms šiem runātājiem (pa vienam no katras frakcijas)." Tātad jau ar šo normu esam nodrošinājuši katrai frakcijai iespēju uzstāties debatēs un runāt 15 minūtes. Tas ir attiecināms uz visiem. Ja frakcijas vārdā - 15 minūtes. Cits runātājs, kas nāktu uz citu laiku. Vienkārši Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija centās respektēt zināmā mērā arī sēdes vadītāja funkcijas. Mums gan Prezidijs ir ļoti plašs. No pieredzes varu teikt, ka Eiropas padomes Parlamentu asamblejā sēž sēdes vadītājs, kas ir vai nu Parlamentu asamblejas prezidents, vai kāds no viceprezidentiem, bet viņam blakus sēž nevis biedri, bet divi klerki, kuri visu laiku palīdz sēdes vadītājam un arī seko līdzi runas laikam. Nevis kā tagad, kad sēdes vadītājam ir gan jāvada sēde, gan arī pašam jāieslēdz tablo un tamlīdzīgi. Tad mums ir daudz būtiskāk tas viss jāpārkārto, arī tā struktūra. Tāpēc arī no šāda viedokļa es tomēr aicinu padomāt pirms balsošanas.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Zvanu! Bez tam mums ir jābalso arī par deputāta Gaiļa priekšlikumu, jo viņam ir cita izpratne par runas laikiem dažādām runātāju kategorijām.

A.Endziņš. Tur, protams, ir atšķirības. Ir starpība par dažām minūtēm.

Priekšsēdētājs. Vispirms balsosim par deputāta Elferta, pēc tam - par deputāta Gaiļa priekšlikumu un pēc tam - par komisijas izstrādāto variantu. Vai ir vajadzīgs laiks, lai jūs to izlasītu? Lūdzu, balsosim par deputāta Elferta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Vēlreiz balsosiam par deputāta Elferta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 5, atturas - 33. Nav pieņemts. Tagad - deputāta Gaiļa priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 11, atturas - 25. Nav pieņemts. Tagad - par komisijas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamais ir 65.pants. Attiecībā uz 65.pantu priekšlikumus ir iesnieguši deputāti Elferts un Stalts. Deputāts Elferts ierosina šo pantu (laikam tā pirmo daļu, tā varētu saprast) papildināt ar trešo un ceturto punktu: trešais punkts - pagarināt runas laiku, ceturtais - noteikt debašu laiku ilgumu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, ņemot vērā to, ka 64.pantā, iepriekšējā pantā, mums ir noteikts, ka izņēmuma gadījumos Saeima bez debatēm lemj par runas laika pagarināšanu. Saeima lemj. Un šajā gadījumā saistīt to ar desmit deputātu priekšlikumu nebūtu acīmredzot nekādas nepieciešamības. Ir arī deputāta Elferta priekšlikums - papildināt (acīmredzot pirmo daļu) arī ar piekto punktu, noteikt, ka debašu laika ilgumu sadala proporcionāli, vadoties pēc frakciju pārstāvniecības. Mēs jau iepriekš, 59.pantā, nobalsojām, ka katrai frakcijai, ja tā norāda personu, kura runās frakcijas vārdā, ir viens runas laika ilgums - 15 minūtes. Komisija to neatbalstīja arī tā paša apsvēruma dēļ, ka tad blakus priekšsēdētājam būtu vajadzīgs īpašs štats, kas nodarbosies ar matemātiskiem aprēķiniem, cik katram runas ilgums varētu būt. Un it sevišķi tādēļ, ka mēs jau iebalsojām 64.pantā komisijas ieteikto variantu, ka katram runātājam ir dodamas 15 minūtes pirmo reizi, otro reizi - 5 minūtes. Un deputāta Stalta priekšlikums ir otrās daļas pēdējo teikumu izteikt šādi: "Pçc tam atvēl runāt vienīgi tiem, kas pieteikušies 62.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā." Šeit acīmredzot man būtu jāatsauc komisijas priekšlikums par noraidījumu, jo mēs jau nobalsojām, un tad, lai šeit būtu, kā saka, konsekventi, iestrādāt deputāta Stalta priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Ir pilnīga skaidrība. Deputāts Elferts atsauc savu priekšlikumu. Paldies. Tālāk!

A.Endziņš. Citu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs. Akceptēts ir komisijas izstrādātais variants - ar deputāta Stalta ierosināto labojumu, par kuru jūs tikko runājāt.

A.Endziņš. Tālāk - 66.pants: "Ârpus kārtas vārds dodams runātājiem". Šeit ir Stalta kunga priekšlikums pēdējo šā panta teikumu izteikt šādi: "Ârpus kārtas ļauts runāt: 1) par Kārtības ruļļa neievērošanu vai pārkāpšanu; 2) par kārtību, kādā apspriežamā lieta uz priekšu virzāma." Komisija Stalta kunga priekšlikumu neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Vai deputāts Stalts pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Tālāk!

A.Endziņš. 67.pants. Arī šeit ir deputāta Stalta priekšlikums panta beigu daļu izteikt šādi: "pieteicas pie sēdes vadītāja". Tātad: "Deputāti, kas vēlas ārpus darba kārtības sniegt steidzamu ziņojumu, pieteicas pie sēdes vadītāja, kurš lemj, vai ļaut runāt vispār vai ārpus kārtas." Komisijas priekšlikums ir: "no kura ieskata ir atkarīgs, vai vārdu dot un vai to dot ārpus kārtas". Komisija ieteikumu noraidīja, jo tas bija saistīts ar šo pieeju - vai "dot vārdu" vai "ïaut izteikties". Un tā tālāk.

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipni un abi vienojieties, jo diemžēl šeit nekādas atšķirības nav.

A.Endziņš. Šeit, atklāti sakot, īsti nav skaidrs: "kurš lemj, vai ļaut runāt vispār vai ārpus kārtas". Jo šeit tā būtība ir - "vai vārdu dot", tātad - "vai vārdu dot un vai to dot ārpus kārtas". Varbūt Stalta kungs vai paskaidrot. Varbūt, ka es nesaprotu. Es nezinu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Stalts savu priekšlikumu atsauc. Paliek komisijas ieteiktais variants. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk. No 68. līdz 72.pantam labojumu nav un arī priekšlikumu nebija. 73.pants. Šis pants salīdzinājumā ar otro lasījumu ir papildināts ar atsauci uz konkrētiem pantiem. Citu labojumu jeb grozījumu šeit nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk - 74.pants. Šeit ir deputāta Stalta priekšlikums - vārdu "liedz viņam vārdu" vietā rakstīt "liedz viņam runāt". Acīmredzot šeit, lai būtu konsekvence, varētu akceptēt Stalta kunga priekšlikumu un to iestrādāt.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 75., 76.pants - priekšlikumu un labojumu nav. 77.pantā ir deputāta Silāra priekšlikums izteikt otro daļu šādā redakcijā: "Atklātās sēdes pārraida valsts radio." Komisija pieņēma Silāra kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 78.pantā nav nekādu grozījumu, priekšlikumu arī nav. Otrā sadaļa - "Likumdošanas kārtība". 79.pants. Arī šeit labojumu, priekšlikumu nebija. 80.pants. 80.pantā ir komisijas priekšlikums izsvītrot šā panta pirmās daļas otro teikumu: "Komisijas iesniedzamo likumprojektu paraksta tās priekšsēdētājs." Un ir deputāta Stalta priekšlikums papildināt panta pirmo daļu ar vārdiem "un sekretārs", "vai priekšsēdētāja biedrs un sekretārs", tas ir attiecībā uz šo parakstu. Komisijas priekšlikums bija vispār šo teikumu izsvītrot, līdz ar to Stalta kunga priekšlikums netika atbalstīts. Netika atbalstīts arī deputāta Elferta priekšlikums papildināt panta pirmo daļu ar vārdiem "vai vietas izpildītāju". Un ir arī deputāta Daudiša priekšlikums izsvītrot šā panta trešo daļu: "Likumprojektus, kurus iesniedzot nav izpildītas šā panta prasības, Prezidijs ir tiesīgs atdot to iesniedzējiem atpakaļ." Komisija Daudiša kunga priekšlikumu neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Vai visi deputāti piekrīt komisijai? Jā, piekrīt. Tālāk!

A.Endziņš. 81.pants. Šeit ir vārds "visumā" aizstāts ar vārdu "kopumā".

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 82.pants. Šeit ir komisijas priekšlikums izsvītrot vārdu "visiem" un ir Elferta kunga priekšlikums papildināt panta pirmo daļu ar atsauci uz 56.pantu. Priekšlikums ir izskatīts un ņemts vērā vēl 56.pantā. Tas ir, attiecas uz 82.panta pirmo daļu.

Priekšsēdētājs. Vai mēs varētu palikt pie 82.panta pirmās daļas un tagad doties pārtraukumā? Pusstundu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godatie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Reģistrējamies. Rezultātu! 55 deputāti. Vēlreiz aicinu ieņemt vietas un referentu lūdzu turpināt.

A.Endziņš (LC).

Mēs palikām pie 82.panta pirmās daļas. Es jau informēju par to, ka komisijas priekšlikums bija izslēgt vārdu "visiem" no otrā lasījuma redakcijas un ka komisija neatbalstīja deputāta Elferta priekšlikumu par papildinājumu šajā daļā -, dot atsauci uz 56.pantu. Ja mēs ieliekam šo atsauci uz 56.pantu...

Priekšsēdētājs. Deputāts Elferts piekrīt. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tad panta otrā daļa... Par panta otro daļu bija priekšlikums - vārdu "Prezidijs" aizvietot ar vārdu "Saeima" - "ja Saeima nav lēmusi citādi". To ierosināja deputāts Silārs. Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija liek priekšā vārdus: "Ja Prezidijs nav lēmis citādi..." aizstāt ar vārdiem: "Ja nepieciešams, Prezidijs šo termiņu var saīsināt", tādējādi daļēji pieņemot deputāta Silāra priekšlikumu. Teksts ir redzams labajā pusītē.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Trešajā daļā ir priekšlikums - svītrot vārdus "attiecīgo resoru vadītājiem", ko ierosina komisija, un ir arī deputāta Tomiņa priekšlikums - svītrot vārdus "izskatīšanai otrajā vai trešajā lasījumā sagatavotie likumprojekti". Šo deputāta Tomiņa priekšlikumu komisija neatbalstīja, bet ierosina izteikt šo daļu tātad šādā redakcijā: "Visi iesniegtie likumprojekti, uz pirmo lasījumu sagatavotie alternatīvie likumprojekti, izskatīšanai otrajā vai trešajā lasījumā sagatavotie likumprojekti, kā arī Prezidija un komisiju atzinumi par tiem nosūtāmi Valsts prezidentam un Ministru prezidentam".

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Zigurdam Tomiņam - Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Mana priekšlikuma būtība ir izmainīt šo komisijas redakciju, izslēdzot vienu daļu, - tātad konkrēti vārdus "izskatīšanai otrajā vai trešajā lasījumā sagatavotie likumprojekti". Tas vienkāršotu šo dokumentu sagatavošanu un to apriti, kā arī samazinātu dokumentu plūsmu, jo likumdošana - tas ir process, kurā, kā pašreizējā Kārtības rullī ir minēts, tie pirms pirmā lasījuma ir jānosūta attiecīgajām institūcijām, bet tālāk šajā procesā, pēc katra lasījuma un ar visiem komisiju atzinumiem un atzinumiem par priekšlikumiem būs jāizsver. Tātad tas varētu radīt sarežģījumus, turklāt jāņem vērā, ka ir iespējamas gan ārkārtas plenārsēdes, gan sesijas, kad atsevišķos gadījumos tīri tehnisku iemeslu vai laika trūkuma dēļ to varētu arī neizpildīt. Bez tam pašreiz vēl joprojām nav atsaukts un mainīts likums "Par Ministru kabineta iekārtas atjaunošanu", kurā ir paredzēta tāda institūcija kā parlamentārie sekretāri, kuru uzdevums, es domāju, būtu savās ministrijās strādāt tieši šajā likumdošanas procesā, nevis gaidīt, ka mēs šeit Saeimā, papildinām savu aparātu tik lielā mērā, lai varētu bezmaz vai visas republikas institūcijas un resorus nodrošināt ar visiem šiem likumdošanas procesā ienākušajiem dokumentiem un atzinumiem par tiem. Un tāpēc, lai vienkārši konkretizētu lietas un samazinātu šo dokumentu plūsmu, es esmu izteicis šādu priekšlikumu. Es aicinātu balsot par šo priekšlikumu.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tā plūsma jau nemaz tik briesmīga nav. Komisija, kā jūs redzat, liek priekšā svītrot vārdus "un attiecīgo resoru vadītāji". Un būtībā tātad ir jānosūta tikai Ministru prezidentam un Valsts prezidentam, kuriem abiem ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Ministru prezidents, šinī gadījumā būdams deputāts, tāpat jau visus šos dokumentus saņem, un it sevišķi tad, ja iniciatīva ir nākusi no Ministru kabineta, es domāju, ka tas tomēr būtu nepieciešams - nosūtīt šīm divām personām, un tālāk tas jau ir viņu rīcībā - vai viņi nosūtīs tālāk vēl kādam resoram vai pavairo. Tā ir viņu darīšana. Es domāju, ka šeit katrā ziņā taisīt problēmu, ka tā būs milzīga dokumentu plūsma, ja divām personām nosūtītu... Es domāju, ka tam nav pamata.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 18, atturas - 18. Nav pieņemts.

A.Endziņš. 83.pantā vārds "izdošanas" ir aizstāts ar vārdu "ðā". Tas ir šā 83.panta otrajā daļā: "Ja Saeima šādu lēmumu nav pieņēmusi, noteikumi uzskatāmi par atceltiem no šā brīža, ja Saeima nav nolēmusi citādi". Citu grozījumu un priekšlikumu šajā pantā nebija.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 84.pants ir bez izmaiņām. 85.pants. Šeit bija priekšlikums - otrā lasījuma redakcijas 88.panta piekto daļu pārveidot par jaunu pantu pirms 88.panta. Tas ir priekšlikums, kas lasāms 22.lappusē. Un komisija ierosina tātad 85.pantu izteikt sekojoši: "Komisijas, kurām Saeima nodevusi attiecīgo likumprojektu, var izstrādāt savu alternatīvu likumprojekta variantu izskatīšanai pirmajā lasījumā".

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk - 86.pants. Šeit ir deputāta Elferta priekšlikums - aizstāt vārdus "akceptēt un neakceptēt" ar vārdiem "pieņemt" un "nepieņemt" vai "noraidīt". Šajā pantā, kā arī vairākos citos pantos komisija ir izteikusi šo 88.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, pieņemot arī deputāta Elferta priekšlikumu. Tas ir par pirmo daļu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Par otro daļu ir deputāta Silāra priekšlikums. Komisija ir izteikusi šo otro daļu jaunā redakcijā, ņemot vērā Silāra kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Par trešo un ceturto daļu priekšlikumu un labojumu nav. Piektā daļa. Mēs jau akceptējām, ka šī daļa tiek pārveidota par atsevišķu pantu - tas bija 85.pants.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 87.pants ir papildināts ar vārdiem "kâ arī uz gadījumiem, kad Saeima nolēmusi citādi". Tās ir 1.punkta beigas. "Ðis noteikums nav attiecināms uz Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi, kā arī uz gadījumiem, kad Saeima nolēmusi citādi".

Priekšsēdētājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. 88.pantā ir izslēgts vārds "vispārīgas", bet ir atstāts tikai "atklājamas debates".

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 89.pantā ir deputāta Tomiņa priekšlikums, un arī Elferta kunga priekšlikums arī tāds pats - vārda "akceptēšana" vietā ir "pieņemšana". Arī Elferta kunga priekšlikums ir analoģisks. Komisija ir Elferta kunga un Tomiņa kunga priekšlikumus pieņēmusi, akceptējusi, kā arī ir izslēgusi šo vārdu "vispārīgā", ko mēs izdarījām jau 88.pantā, un vēl vārdi "lasīs pa pantiem" ir aizstāti ar vārdiem "pieņems pirmajā lasījumā".

Priekšsēdētājs. 90.pants.

A.Endziņš. 90.pantā ir analoģiski priekšlikumi par vārdiem "akceptē" vai "neakceptē", ko iesniedzis deputāts Elferts. Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. 91.pants.

A.Endziņš. Es atvainojos. Šeit ir vēl otrs deputāta Elferta priekšlikums - aizstāt vārdus "ðo termiņu nedrīkst noteikt īsāku par 5 dienām" ar vārdiem "5 darba dienām". Šis Elferta kunga priekšlikums komisijā atbalstu neguva.

Priekšsēdētājs. Iebildumu nav. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir 91.pants. Te analoģiski ir tas pats priekšlikums par vārdu "akceptēt" vai "neakceptēt" aizvietošanu ar vārdiem "pieņemt" vai "nepieņemt". Tas ir atbalstīts, un komisija to ir iestrādājusi.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Vēl šeit ir arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - papildināt panta pirmo daļu un izteikt tā beigu daļu šādi: "...vai arī tajā izdarīti konceptuāli grozījumi". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un vēl šeit otrajā daļā priekšpēdējā rindiņā ir aizstāts vārds "izdošanas " ar vārdu "ðā". Tas ir saistībā ar jau iepriekš mūsu akceptēto analoģisku labojumu.

Priekšsēdētājs.Tālāk!

A.Endziņš. 92.pants. Šeit ir deputāta Straumes priekšlikums - atstāt 94.pantu iepriekšējā redakcijā. Un šeit iekavās ir norādīts: "Likumprojekti, kas pēc atbildīgās komisijas vai 10 deputātu priekšlikuma ar Saeimas lēmumu atzīti par steidzamiem, apspriežami tikai divos lasījumos. Lēmums par steidzamību jāpieņem ar klātesošo deputātu divu trešdaļu balsu vairākumu, un tas pieņemams pirms pirmā lasījuma (56.pants)". Komisija šo deputāta Straumes priekšlikumu noraidīja, jo tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, kurā ir izsmeļoši noteikts, kādos gadījumos Saeima savus lēmumus taisa ar kvalificētu balsu vairākumu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 93.pants ir redakcionāli precizēts. Citu grozījumu šeit nav.

Priekšsēdētājs. 94.pants.

A.Endziņš. 94.pantā ir deputāta Tomiņa priekšlikums - izteikt pantu šādā redakcijā: "Likumprojektu otrajam lasījumam, pieaicinot Saeimas Juridiskā biroja ...". Tas atšķirtos no komisijas teksta. Un arī beigu daļu: "...kura var iesniegt savus priekšlikumus un atzinumus pie projekta tā izskatīšanai otrajā lasījumā". Komisijas viedoklis šeit ir tāds: vārdus "kura to var precizēt vai kā citādi pilnveidot" aizstāt ar vārdiem "dodot atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem un nepieciešamības gadījumā pievienojot savus priekšlikumus", tādējādi daļēji pieņemot arī deputāta Tomiņa kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tas ir par būtību, bet vārdus "Juridiskais birojs" vai "juridiskais dienests" ... Mēs apzināti tomēr nelikām "Juridisko biroju" ar šo nosaukumu, kāds pašreiz ir juridiskajam dienestam, jo tad tas jau radīs iespējamās izmaiņas vai nu pašreizējā, vai nākamajā Saeimā. Kā jūs zināt, Augstākajā padomē tā bija Juridiskā pārvalde. Varbūt šī struktūrvienība sestajā Saeimā sauksies citādāk, tāpēc mēs atstājām šo "juridisko dienestu" turklāt nevis ar lielo burtu, bet kā vispārēju šā dienesta raksturojumu.

Priekšsēdētājs. Paldies.

A.Endziņš. 95.pants. Šeit komisija ierosina papildināt ar vārdiem "vai lēmuma projektā", kā arī papildināt ar vārdiem "frakcija vai politiskais bloks", kas var iesniegt priekšlikumus, un vārdu "Prezidijam" aizstāt ar vārdiem "Saeimas Kancelejai", kā arī aizstāt vārdu "attiecīgajai" ar vārdu "atbildīgajai".

Priekšsēdētājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Tekstā šai redakcijai ir dots pasvītrojums. 96.pants. Par 96.pantu ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - pirmās daļas 2.punktu aiz vārda "likumprojekts" papildināt ar vārdiem "un visi noteiktajā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi". Šis Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums komisijā tika akceptēts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 97.pants ir redakcionāli precizēts. Citu labojumu nav. 98.pantā grozījumu nav. 99.pantā ir deputāta Tomiņa kunga priekšlikums, kuru komisija ar nelielu grozījumu ir akceptējusi.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 100. pants. Par 100. pantu ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums. Komisija to atbalsta un liek priekšā svītrot otro teikumu, tādējādi daļēji pieņemot arī Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu, kā arī ir aizstājusi vārdu "Prezidijam" ar vārdiem "Saeimas Kancelejai".

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk!

A.Endziņš. 101.pants. Šā panta pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Otrā daļa nav grozīta. 102.pants arī ir izteikts jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem pret 102.pantu ir kādas piebildes? Nav.

A.Endziņš. 103.pants. Šis pants ir izteikts jaunā redakcijā, bet tajā pašā laikā ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - precizēt pēdējo teikumu, nosakot, kādus lēmumus šajā gadījumā Saeima var pieņemt. Šāds priekšlikums nav balsojams, jo tas ir viedoklis. Balsot varētu tikai tādā gadījumā, ja būtu dota kaut kāda konkrēta, precīza redakcija. Komisija ierosina šo pantu izteikt šādi: "Viena un tā paša likumprojekta dažādu daļu vienlaicīga izskatīšana otrajā un trešajā lasījumā nav pieļaujama."

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. 104. pantā ir deputāta Elferta priekšlikums - aizstāt vārdu "kopumā" ar vārdu "visumā". Mēs jau iepriekš akceptējām tieši šo maiņu, ka vārds "visumā" tiek aizstāts ar vārdu "kopumā", tāpēc Elferta kunga priekšlikums nav atbalstīts.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tā bija 104. panta pirmā daļa. Arī par panta otro daļu ir deputāta Elferta priekšlikums, kādu mēs iepriekš neatbalstījām, - priekšlikums aizstāt vārdus "piecām dienām" ar vārdiem "piecām darba dienām". Šinī gadījumā mēs esam pieņēmuši otru priekšlikumu, ko dod deputāts Elferts attiecībā uz šo daļu, - proti, aizstāt vārdus "akceptēt" un "neakceptēt" ar vārdiem "pieņemt" un "nepieņemt". Bet priekšlikumu par vārdu "piecām dienām" aizstāšanu ar vārdiem "piecām darba dienām" komisija neatbalstīja, un arī Saeima jau agrāk akceptēja to, ka ir vienots termiņš - "piecas dienas".

Preikšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Trešā daļa. Attiecībā uz panta trešo daļu ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums panta beigu daļu izteikt redakcijā, kādu jūs redzat otrajā ailītē, un komisijas viedoklis ir - neatbalstīt Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu. Mēs esam iestrādājuši un atbalstījuši deputāta Elferta priekšlikumu attiecībā uz šo jēdzienu "neakceptē", tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Trešās daļas tekstā, kā jūs redzat, ir drukas kļūda. Mēs pieņēmām deputāta Elferta priekšlikumu, bet te ir saglabājies vecais teksts, kurā lietots vārds "neakceptē". Tā ir atkal mūsu neuzmanības kļūda, tāpēc es lūdzu to izlabot.

105. pants. Šeit ir tas pats - "akceptē" un "neakceptē". Komisija to ir pieņēmusi.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 106. pants. Šeit ir deputāta Tomiņa kunga priekšlikums - svītrot vārdus "vai kā citādi pilnveidot likumprojektu" un tā vietā rakstīt: "un iesniegt priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai". Komisija nolēma vārdus "kura var saskaņot pieņemtos priekšlikumus ar pirmtekstu vai kā citādi pilnveidot likumprojektu" aizstāt ar vārdiem "dodot atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem un nepieciešamības gadījumā pievienojot savus priekšlikumus". Tātad pēc būtības pieņēma deputāta Tomiņa kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputāts piekrīt. Tālāk!

A.Endziņš. 107. pants. Mūsu priekšlikums ir šo otrā lasījuma redakcijas 108. panta otro daļu iestrādāt kā 107. pantu. Tātad: "Priekšlikumi pēc likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā iesniedzami 95. pantā noteiktajā kārtībā." Tātad 108. panta pirmās daļas pēdējo teikumu mēs pārcēlām uz panta otro daļu kā pirmo teikumu un šo daļu, pārveidojot to par jaunu pantu, redakcionāli precizējām.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 108. pants. Šeit ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - pirmās daļas otro punktu papildināt. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un iestrādājusi to savā redakcijā.

Priekšsēdētājs. 109. pants.

A.Endziņš. 109. pantā ir deputāta Tomiņa kunga priekšlikums panta otrajā teikumā: "Apspriežami un balsojami tikai tie panti, pie kuriem pēc otrā lasījuma ir iesniegti priekšlikumi..." - un tālāk kā tekstā". Šeit ir izsvītroti vārdi "vai kuru redakcija pēc otrā lasījuma grozīta". Līdz ar to pēc būtības ir pieņemts deputāta Tomiņa kunga priekšlikums.

Priekšsēdētājs. 110. pants.

A.Endziņš. Arī šeit Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums. Komisija ir papildinājusi šo tekstu ar vārdiem "arī priekšlikumi par pārejas noteikumiem". Ierosinām izsvītrot otro teikumu, pēc būtības pieņemot Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu. Un esam aizstājuši vārdu "Prezidijam" ar vārdiem "Saeimas Kancelejai".

Priekšsēdētājs. 111. pants.

A.Endziņš. Komisijas viedoklis ir - pārcelt 114. pantu aiz 111. panta. 114. pants ir nākamajā - 30. lappusē.

Priekšsēdētājs. 112. pants.

A.Endziņš. Šeit ir Elferta kunga priekšlikums - aizstāt vārdu "kopumā" ar vārdu "visumā", ko mēs neatbalstījām. Mēs jau divreiz esam to grozījuši tieši pretēji - no "visumā" uz "kopumā".

Priekšsēdētājs. Nav apspriežams. Tālāk!

A.Endziņš. 113. pants. Ir deputātu Tomiņa un Seiles kundzes priekšlikumi par šā panta redakciju. Komisija neatbalstīja ne Tomiņa kunga priekšlikumu, ne Seiles kundzes priekšlikumu un vārdus "ja tajā izdarītas izmaiņas" aizstāja ar vārdiem "ievērojot 107. un 108. panta noteikumus".

Priekšsēdētājs. Deputāti piekrīt. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir 114. pants otrā lasījuma redakcijā, ko mēs ierosinājām pārcelt aiz 111. panta, un Saeima tam piekrita. Tātad - 114. pants. Šeit ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums. Komisija izsvītroja vārdus "un ievērota Kārtības rullī noteiktā likumdošanas kārtība", līdz ar to pēc būtības pieņemot Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu, un panta redakciju precizēja. Citu grozījumu šeit nav.

Priekšsēdētājs. 115. pants.

A.Endziņš. 115. pantā un 116. pantā grozījumu un priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs. Nākamais.

A.Endziņš. Trešā sadaļa - "Patstāvīgie priekšlikumi, jautājumi un pieprasījumi". 117. pants. Arī šeit ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums, ka būtu jāprecizē teksts, nosakot, "pçc kāda notikuma nākamajā dienā var iesniegt priekšlikumus par likumprojektiem". Komisijas viedoklis ir - papildināt panta pirmo daļu ar vārdiem "nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi (97. pants)", līdz ar to pēc būtības iestrādājot Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Un komisija ierosina izsvītrot no otrā lasījuma panta otro daļu.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. 118. pants. Šeit ir komisijas priekšlikums - vārdus "pçc sēdes vadītāja uzaicinājuma pieceļoties" aizstāt ar vārdiem "balsojot". Un līdz ar to ierosinām izsvītrot panta, otrā lasījuma panta, pēdējo teikumu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 119. pants ir tikai redakcionāli precizēts, tas ir, panta otrajā daļā vārdi "nâkamajā plenārsēdē" ir nomainīti ar vārdiem "nâkamajā Saeimas sēdē". Citu grozījumu šeit nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 120. pants. Pirmajā daļā grozījumu nav. Otrajā daļā ir deputāta Stalta priekšlikums - "òemt vārdu jautājuma motivēšanai" vietā rakstīt "var izteikties, lai nopamatotu jautājumu". Komisijas viedoklis bija par Stalta kunga priekšlikuma noraidīšanu, bet, ņemot vērā balsojumu, šeit varētu iestrādāt Stalta kunga ieteikto redakciju.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. 121., 122. pants ir bez izmaiņām. Un priekšlikumu arī nebija.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes?

A.Endziņš. 123. pants. 123. panta pirmajā daļā ir deputāta Tomiņa kunga priekšlikums - vārdkopas "bet to var prasīt ne agrāk" vietā lietot "bet to nevar prasīt agrāk". Komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi un iestrādājusi. Ir arī deputāta Elferta priekšlikums - aiz vārda "debates" papildināt ar iekavās ievietotu atsauci uz 67. pantu. Komisija uzskatīja, ka šāda atsauce uz 67. pantu nebūtu pareiza - vēl jo vairāk tāpēc, ka šis priekšlikums atbilst Elferta kunga priekšlikumam, kuru Saeima neakceptēja.

Un vēl. Ir Elferta kunga priekšlikums papildināt pantu ar jaunu daļu: "Ministru kabineta locekļiem un Latvijas Bankas prezidentam ir tiesības rakstiski atteikties no atbildes. Debates tādā gadījumā nav pieļaujamas." Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija arī šo Elferta kunga priekšlikumu neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Deputāts piekrīt.

A.Endziņš. 124. pants. Tas ir 125. pants otrā lasījuma redakcijā. Komisijas priekšlikums ir - izteikt 125. pantu, 126. pantu, 127. pantu, 128. pantu un 129. pantu jaunā redakcijā, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Attiecībā uz šiem pantiem komisija priekšlikumus no deputātiem nesaņēma.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Endziņš. 128. pants tika redakcionāli precizēts: "nekavējoties piesūta" vietā ir "nekavējoties nosūta". Citu labojumu šeit nav.

129. pants. Tas saistās ar otro lasījumu. Otrā lasījuma 131. pants, 132. pants. Komisija ir izteikusi šos pantus jaunā redakcijā un arī šeit nav atbalstījusi deputāta Elferta priekšlikumu - aiz vārda "debates" papildināt ar atsauci uz 67. pantu, jo tas ir tas, ko mēs neakceptējām, tāpēc ka neatbalstījām arī deputāta Elferta kunga priekšlikumu par runas laiku.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Par 131. pantu nekādu priekšlikumu un grozījumu nav. Tālāk ir ceturtā nodaļa - "Balsošana". Otrā lasījuma redakcijā ceturtās nodaļas jeb sadaļas nosaukums bija "Iesniegumu formulēšana un balsošana". Komisija ierosina izsvītrot nodaļas virsrakstā vārdus "Iesniegumu formulēšana un", tātad atstāt ceturto sadaļu ar nosaukumu "Balsošana".

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 132. pantā izmaiņu nav, 133. pantā ir redakcionāls labojums, 134. un 135. pantā priekšlikumu un grozījumu nav, 136. pantā ir redakcionāls precizējums, 137. pantā priekšlikumu un grozījumu nav. Attiecībā uz 138. panta otro daļu ir deputāta Stalta priekšlikums: "Balsošanas laikā jebkāda runāšana tiek liegta." Komisija šo deputāta Stalta priekšlikumu neatbalstīja. Tāda redakcija būtībā attiecas uz to, ko arī tagad deputāti plenārsēdes laikā nepārtraukti dara, - runā savā starpā. Kaut gan es saprotu, ka deputāts Stalts šeit domāja runāšanu no šīs tribīnes. Bet, šo panta daļu rakstot šādā redakcijā, iznāk, ka mums tātad vajag speciālu uzraugu katrā rindā vai pie katra sola, lai deputāts, nedod Dievs, balsošanas laikā kaut kādi neizteiktu savas emocijas vai savu viedokli.

Priekšsēdētājs. Endziņa kungs, vai es kā deputāts varu aicināt balsot deputātus par deputāta Stalta priekšlikumu?

A.Endziņš. Neapšaubāmi! Es tikai komentēju, kāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Stalta priekšlikumu: "Balsošanas laikā jebkāda runāšana tiek liegta."

A.Endziņš. Lūdzu nerunāt tagad, kamēr balsojam. Nedrīkst runāt!

Priekšsēdētājs. Balsosim! Balsošanas laikā tiešām nedrīkst runāt, Endziņa kungs, bet jūs runājat.

A.Endziņš. Atvainojos!

Priekšsēdētājs. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 13, atturas - 23. Nav pieņemts.

A.Endziņš. 139. pants. Ir komisijas priekšlikums - papildināt pantu aiz vārda "notiek" ar vārdu "atklāti".

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 140. pants. Ir deputāta Tomiņa priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu otro teikumu. Komisija uzskata, ka panta pirmajā daļā vārdus "vai atklāta - nolasot katra deputāta balsojumu (56.pants)" vajag aizstāt ar vārdiem "ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm", pēc būtības tātad iestrādājot deputāta Tomiņa kunga priekšlikumu. Un papildinājām pantu ar otro daļu: "Ne mazāk kā 10 deputāti var pieprasīt, lai pēc balsošanas nolasītu katra deputāta balsojumu."

Priekšsēdētājs. Vai deputāts Tomiņš uztur spēkā savu priekšlikumu - "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka"? Lūdzu, balsosim! Balsojam par priekšlikumu - "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka". Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 8, atturas - 18. Pieņemts.

A.Endziņš. 141. pants. Otrā lasījuma redakcijā tas bija 143.pants. Ir komisijas priekšlikums - pārveidot šo otrā lasījuma 143. pantu par diviem pantiem jaunā redakcijā, tas ir, par 141. un 142. pantu. Citu priekšlikumu par šo pantu nebija.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu.

A.Endziņš. 143. pants. Priekšlikumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 144. pants. Ir deputāta Elferta priekšlikums - svītrot šo pantu, un ir deputāta Stalta priekšlikums - panta noslēgumu pēc semikola izteikt šādi: "ziņojuma iesniedzējs var arī sniegt mutvārdu paskaidrojumu ne ilgāk kā piecas minūtes". Komisija ir redakcionāli precizējusi šo pantu un vārdus "nolasāms pēc balsošanas" aizstājusi ar vārdiem "pievienojams Saeimas sēdes stenogrammai". Deputāta Elferta priekšlikums par šā panta svītrošanu ir noraidīts. Nav atbalstīts arī deputāta Stalta priekšlikums, jo teiktā būtība ir tāda, ka paskaidrojumu var iesniegt rakstveidā.

Priekšsēdētājs. Deputāts Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka šis pants nav vajadzīgs, jo te ir rakstīts, ka frakcijas vai politiskā bloka pārstāvim ir tiesības par balsošanas motīviem iesniegt rakstisku paziņojumu pēc tam, kad ir nobalsojis. Es uzskatu, ka pilnīgi pietiek ar to, ka cilvēki ir izteikuši savus balsošanas motīvus pirms balsošanas. Un tas paliek stenogrammā, par to viss ir skaidrs un viss ir pateikts. Un, ja kāds grib to komentēt, viņš var to komentēt presē, nevis kavēt laiku un nodarboties ar nekonstruktīvu darbību Saeimā.

Priekšsēdētājs. Balsosim par deputāta Elferta priekšlikumu. Pirms tam vēlas runāt deputāts Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš. Es tomēr gribu komentēt deputāta Elferta teikto. Nav šādu vārdu - "par balsošanas motīviem pirms balsošanas". Tā bija Augstākās padomes prakse, kad šeit, zālē, bija mikrofons un stāvēja desmitiem deputātu pie katra mikrofona, jo katrs gribēja izteikties pirms balsošanas par balsošanas motīviem. Pašreiz spēkā esošajā Kārtības rullī nav šādas normas, un tas nav arī paredzēts jaunajā Kārtības rullī. Tātad šeit ir tā iespēja, ka tieši pēc balsošanas, tad, kad balsošana ir izdarīta, jūs varat iesniegt ziņojumu rakstveidā. Un, ja tas ir jūsu sagatavots un rakstveidā iesniegts, jūs varat arī prasīt vēl vārdu mutvārdu paskaidrojumam uz piecām minūtēm. Tātad cerēt uz to, ka visas frakcijas vai politiskie bloki būs sagatavojuši rakstveida ziņojumus jau iepriekš, pirms balsošanas, it kā zinādami, kāds varētu būt balsojuma rezultāts, un pēc tam vēl prasīs piecas minūtes mutvārdu paskaidrojumiem, - es domāju, ka tas nebūtu pamatoti. Tāpēc Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija neatbalstīja jūsu priekšlikumu. Ja deputāts Elferts uzstāj, ka jābalso...

Priekšsēdētājs. Deputāts Elferts pieprasa balsošanu par priekšlikumu - svītrot 144.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 18, atturas - 18. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Stalta kunga priekšlikumu, es domāju, mēs varētu iestrādāt, jo tas saistās ar iepriekšējo balsojumu.

Priekšsēdētājs. Varētu, vai...

A.Endziņš. Tas ir saistīts ar jautājumu - "dot vārdu" jeb "var sniegt mutvārdu paskaidrojumus". Tā ka ir iespējams tekstu redakcionāli precizēt, saskaņojot ar iepriekšējo balsojumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk!

A.Endziņš. 146.pants. Tas ir otrā lasījuma 146.pants. Ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - precizēt šo pantu. Komisijas viedoklis ir, ka šo pantu varētu izsvītrot.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamais ir otrā lasījuma 147.pants. Un arī šeit ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums, kuru mēs komisijā neatbalstījām, taču tajā pašā laikā šis pants ir pārcelts un kļuvis par 24.panta otro daļu, kuras redakciju kontroles dēļ jūs varat apskatīties jums izdalītā dokumenta 8. lapaspusē.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Līdz ar to nākamais būtu 145.pants un jauna sadaļa - "Stenogrammas". Šeit par 145.pantu ir deputāta Daudiša kunga priekšlikums, kuru komisija ir akceptējusi.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 146.pants. Šeit izmaiņu un priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 147.pants. Šeit ir deputāta Stalta kunga priekšlikums - papildināt ar vārdiem "un (fonogramma) skaņu ierakstu kopijas". Komisija ir papildinājusi panta pirmo daļu aiz vārda "no" un vārda "un" ar vārdiem "atklāto sēžu", kā arī papildinājusi pantu ar jaunu otro daļu. Līdz ar to 147.panta redakcija jums ir redzama labajā ailītē, kur ir pirmā daļa: "Izraksti no atklāto sēžu stenogrammām un atklāto sēžu stenogrammu kopijas izsniedzamas deputātiem pēc viņu pieprasījuma". Un otrā daļa: "Kârtību, kādā deputāti var iepazīties ar slēgto sēžu stenogrammām, nosaka Prezidijs".

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 148.pants. Šeit ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - "Bûtu jāprecizē, vai arī deputātiem netiks izsniegti izraksti no šīm stenogrammām? Kas varēs tās saņemt?" Ir arī deputāta Stalta priekšlikums - papildināt pantu ar iestarpinājumu "... un personas, kuru pārziņā ir slēgto sēžu (fonogrammas) skaņu ieraksti". Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums ir iestrādāts iepriekšējā - 147.pantā, bet deputāta Stalta priekšlikums netika atbalstīts. Līdz ar to komisija piedāvā tādu 148.panta redakciju, ka personas, kas piedalījušās Saeimas slēgto sēžu stenogrammu sagatavošanā, dod parakstu, ka tās stenogrammu saturu neizpaudīs.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk ir nākamā - sestā sadaļa "Saeimas komisijas". Tas ir 149.pants trešā lasījuma redakcijā, bet 152.pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit ir Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikums - neuzskaitīt Saeimas komisijas un to locekļu skaitu. Ir arī deputāta Budovska priekšlikums - izteikt pantu šādā redakcijā: "Saeimā pastāvīgi darbojas komisijas, kuru skaitu, kompetenci un deputātu skaitlisko sastāvu, kā arī komplektēšanas principu nosaka pati Saeima ar atsevišķu lēmumu." Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija ierosina izslēgt komisiju locekļu skaitu, tādējādi pieņemot Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu un deputāta Budovska priekšlikumu, kā arī ir papildinājusi pantu ar jaunu otro daļu, bet tomēr atstājot komisiju nosaukumus, kādi tie pašreiz ir. Un otrā daļa nosaka to, ka katras komisijas skaitlisko sastāvu, kā arī komisijas izveidošanas principus nosaka Saeima.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 150.pants, 151.pants - priekšlikumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 152.pants. Šeit ir priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Stalts, - panta pirmajā teikumā pēc komata papildināt ar vārdiem: "... kā arī, ja nepieciešams, ievēlē priekšsēdētāja un sekretāra biedru". Komisija neatbalstīja šo deputāta Stalta priekšlikumu, jo uzskata, ka komisija ievēlē no savu locekļu vidus priekšsēdētāju un sekretāru, bet, ja nepieciešams, arī priekšsēdētāja biedru, taču, ka vajadzētu vēl arī sekretāra biedru... Komisijas mums nav tik daudzskaitlīgas, lai šāda nepieciešamība būtu. Ja deputāts Stalts uzstāj par balsošanu, tad tas būtu balsojams.

Priekšsēdētājs. Neuzstāj. Tālāk!

A.Endziņš. 153.pants. Ir priekšlikums, ko ierosinājuši Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti - papildināt pantu ar šādu tekstu: "Deputāts vienā un tajā pašā laikā var būt ne vairāk kā divu pastāvīgo komisiju loceklis". Komisija akceptēja šo priekšlikumu, izveidojot to par 153.panta otro daļu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 154.pants. Šeit ir arī deputāta Stalta kunga priekšlikums - pantu dot šādā redakcijā: "Ja komisijas vadība sēdē nepiedalās, to atklāj un vada sekretārs vai tā biedrs". Komisija tomēr to neakceptēja, jo līdz ar to mums vajadzētu šeit dot skaidrojumu, kas tā komisijas vadība ir. Pēc mūsu izpratnes, komisijas vadība ir tās priekšsēdētājs, viņa biedrs un komisijas sekretārs.

Priekšsēdētājs. Deputāts neiebilst. Tālāk!

A.Endziņš. 155., 156. un 157.pants ir bez grozījumiem. Priekšlikumu nebija. 158.pantā komisija ierosina izslēgt vārdu "visas", tātad: "Savus lēmumus un priekšlikumus apakškomisija iesniedz komisijas sēdei". Šeit tas vārds "visas" tik tiešām ir lieks.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Par 159. pantu priekšlikumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš.166.pantā komisija ierosina svītrot vārdus...

Priekšsēdētājs. 160.pantā!

A.Endziņš. Jā, 160! Izslēgt vārdus "bet ne mazāk par trim locekļiem": "Komisijas sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vismaz puse no komisijas locekļu skaita", lai nebūtu tāda situācija, ka mūsu mazskaitlīgajās komisijās, kā, piemēram, Saimnieciskajā komisijā, Revīzijas komisijā, kur vispār ir 3 locekļi, ja viņi visi trīs nav uz vietas, tad līdz ar to komisijas ir darboties nespējīgas.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 161., 162. pantā priekšlikumu un grozījumu nav. 163.pants. Šeit ir deputāta Stalta kunga priekšlikums - papildināt otro teikumu ar vārdiem "... vai tā biedrs", proti, tātad protokolus paraksta sēdes vadītājs un sekretārs vai tā biedrs. Ja mēs neakceptējam jau iepriekšējo priekšlikumu par sekretāra biedru, tad...

Priekšsēdētājs. Nav apspriežams. Tālāk!

A.Endziņš. 164. pants ir bez izmaiņām, bet 165. ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 166.pants ir bez izmaiņām. Par 167. pantu ir deputāta Daudiša kunga priekšlikums - papildināt pantu ar pirmo daļu šādā redakcijā: "Saeimas komisija..."

Priekšsēdētājs. Redakcija mums ir.

A.Endziņš. Komisija ir daļēji pieņēmusi deputāta Daudiša priekšlikumu, ņemot vērā viņa priekšlikumu par 194.pantu. Šis priekšlikums ir redzams jūsu darba dokumenta 48.lappusē.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 168.pants ir bez grozījumiem. 169.pants. Šeit ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - pārveidot šo 169.panta daļu par jaunu... Piedošanu, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums ir par panta ceturto daļu. Viņi saka, ka panta ceturtā daļa daļēji dublē pirmo daļu, un tādēļ būtu ar to apvienojama (runa ir par citu komisiju ziņotājiem). Komisija pārveidoja šo daļu par jaunu pantu, kas ir 170.pants, līdz ar to šo ieteikumu daļēji pieņemot, bet otrajā daļā tā šo priekšlikumu neakceptēja. 169.panta redakciju trijās daļās jūs redzat labajā ailītē.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 170.pants. Šeit, kā es jau teicu, šī ceturtā daļa ir pārveidota par 170.pantu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 171.pants. Šeit komisija ierosina izslēgt no otrā lasījuma redakcijas vārdus: "... kurām ir tiesības dot paskaidrojumus un iesniegt grozījumus un papildinājumus".

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 172.pants ir redakcionāli precizēts, bet vārdi "ministrijas pārstāvji" ir aizstāti ar vārdiem "attiecīgās amatpersonas".

Priekšsēdētājs. 173.pants.

A.Endziņš. Par 173.pantu ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums, ko Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija ir akceptējusi, un panta otrajā daļā vārds "prasījumi" ir aizstāts ar vārdu "prasības".

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav.

A.Endziņš. 174. un 175.pants ir bez grozījumiem un papildinājumiem, arī priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Par 176.pantu ir komisijas priekšlikums - izslēgt vārdus "priekšlikumi un" un papildināt ar vārdiem "ja nepieciešams", kā arī šis pants ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. 177.

A.Endziņš. 177.pants ir papildināts ar vārdiem "apspriežamajā lietā" - "... par referentu Saeimas sēdē apspriežamajā lietā".

Priekšsēdētājs. 178.

A.Endziņš. Par 178.pantu ir komisijas priekšlikums - izslēgt otrās redakcijas otro teikumu un papildināt pantu ar vārdiem "... izņemot lēmumus par sēdes darba kārtību un darba gaitu", kā arī pants papildināts ar jaunu teikumu: "Kopējās sēdēs par sēdes vadību vienojas priekšsēdētāji".

Priekšsēdētājs. Nākamais!

A.Endziņš. Nākamais ir otrā lasījuma 181.pants. Par to ir deputāta Silāra priekšlikums. Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas priekšlikums ir izslēgt šīs redakcijas šo 181.pantu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 179. pants ir redakcionāli precizēts. Citu grozījumu tur nav. 180. pantā grozījumu un priekšlikumu nebija, par 180. panta pirmo daļu, bet par 180.panta otro daļu ir deputāta Silāra kunga priekšlikums, kas ir daļēji pieņemts.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Ivaram Silāram - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Mani tomēr neapmierina tas, ka ir pieņemts tikai daļēji. Redzat, ja mēs esam pieņēmuši 161.pantu un tas ir spēkā, un, manuprāt, pareizi spēkā, turklāt tas nav grozīts nevienā lasījumā, ka komisijas locekļiem uz sēdi jāierodas noteiktā laikā un jāpaliek līdz sēdes beigām... Tā tam ir jābūt. Tas ir ierakstīts. Un tikai tā komisijas var strādāt.

Līdz ar to es lūdzu pieņemt pilnā apjomā manis piedāvāto redakciju 180.panta otrajai daļai, protams, aizvietojot atsauci, kas pēc otrā lasījuma bija uz 164.pantu, uz 161.pantu. Gluži tāpat deputāti, kas uz sēdi ierodas pēc noteiktā sēdes sākuma laika vai no sēdes aiziet pirms tās beigām, saņem tikai pusi atlīdzības par piedalīšanos sēdē. Komisijas priekšsēdētājs nav cietuma uzraugs. Ar viņa atļauju var aiziet, var neatnākt laikā, bet tādā gadījumā šim deputātam ir jārēķinās, ka viņš nevar saņemt algu pilnā apjomā. Viņš savā rīcībā ir brīvs, viņš var iet un kārtot savas biznesa lietas, bet viņš nevar saņemt reizē gan algu savā privātuzņēmumā, gan algu par piedalīšanos komisijas sēdē pilnā apjomā. Jāierodas laikā un jāaiziet laikā. Tādēļ es lūdzu pieņemt tādu redakciju, kādu es esmu piedāvājis kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, kuram ir zināma pieredze komisijas vadībā un darbā ar deputātiem aizvadītā gada laikā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu!

A.Endziņš. Es tomēr gribētu paskaidrot, kāpēc Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija pilnībā šo priekšlikumu nepieņēma. Jo, piemēram, kaut vai ir daži deputāti, kuri vienlaicīgi strādā, teiksim, Mandātu un iesniegumu komisijā un Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijā vai, teiksim, kuri strādāja Parlamentārās izmeklēšanas komisijā... Ja ir kāds cits attaisnojošs iemesls vai sēdes notiek vienlaicīgi un ja priekšsēdētājs par to tiek informēts un ir saņemta šī atļauja, tad rīkoties šādā veidā, saglabāt šādu redakciju... Ja tā ir pamatkomisija, kurā deputāts un ir, ja šis deputāts ir vienlaicīgi vairākās komisijās, tātad, ja ir šāda sakritība, turklāt ņemot vērā, ka mums budžets bieži vien tomēr ir ierobežots, es to neuzskatītu par kaut kādām komisijas priekšsēdētāja policejiskām funkcijām - dot atļauju vai nedot atļauju, bet katrā ziņā šeit skaidri un gaiši ir pateikts, ka var ar priekšsēdētāja ziņu, tātad tas ir attaisnoti. Kā saka, ja ir šī nepieciešamība, tad var arī aiziet pirms beigām, bet jūsu redakcijā, Silāra kungs, iznāk, tā ka nekādā gadījumā. No zvana līdz zvanam. Ja ne, tad nav svarīgi, un saņems pusi.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - lūdzu!

I.Silārs. Tieši tā, cienījamais Endziņa kungs! Es atkārtoju - komisijas priekšsēdētājs nav cietuma uzraugs. Deputāts ir brīvs, viņš var aiziet, bet ir pilnīgi nepieļaujami, ja viņš pusi sēdes ir bijis vienā komisijā saņem pilnu algu, pusi sēdes - otrā komisijā un saņem pilnu algu, pusi ir bijis trešajā komisijā un arī saņem pilnu algu. Tātad saņem trīs pilnas algas, bet nevienā komisijā nav bijis pilnu laiku. Cilvēkam ir jāizšķiras, kura ir pamatkomisija, un tajā viņš saņem pilnu algu. Ja viņam tajā laikā ir ieplānoti darbi vairākās komisijās, tad nevar būt tā, ka viņš ir saņēmis trīs stundās pilnu algu par deviņu stundu darbu. Tas ir pilnīgi nepieņemami. Es vēlreiz saku, ka komisijas priekšsēdētājs nav tiesīgs aizliegt, bet nevar būt tā, ka mēs ierakstām savā likumā tādu normu, ka var staigāt no komisijas uz komisiju un visur savākt algu pilnā apjomā. Ir spēkā šis 161.pants, kurā ir skaidri ierakstīts, ka sēdē jābūt "no" - "lîdz", lai saņemtu pilnu algu. Te jābūt izvēlei. Aicinu un lūdzu balsot.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Piedalīšanās komisijas sēdē maksā tikai 3 latus, un tādēļ nebūtu daudz ko strīdēties, bet taisnības vārdā es tomēr gribu pateikt, ka ir arī tādi gadījumi. Vismaz man tādi ir, ka es nevaru piedalīties savas Tautsaimniecības komisijas sēdē, jo esmu uzaicināta, piemēram, uz Juridisko komisiju vai Pašvaldības komisiju kā speciāliste zemes lietās. Un šajā gadījumā es nesaņemu nevienu algu, jo ne Juridiskā komisija, ne Pašvaldības komisija man par to nemaksā, pieņemot Silāra kunga variantu. Es nevaru par to paziņot Novakšānova kungam, savas komisijas priekšniekam, un tātad visu to dienu skaitās, ka es nekur neesmu strādājusi. Lūk, arī tādi ir gadījumi, un tos arī vajadzētu ņemt vērā, tāpēc man liekas, ka šoreiz komisijas ieteiktais variants ir normālāks, protams, ja komisijas priekšsēdētājs ir objektīvs un neņem vērā tādus gadījumus, kad cilvēkam tiešām jāiet uz firmu kārtot savas darīšanas, nevis jāsēž kādā citā komisijā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par deputāta Silāra priekšlikumu! Godātais Endziņa kungs...

A.Endziņš. Es saistībā ar Seiles kundzes teikto gribētu mazliet paskaidrot. Seiles kundzei varbūt tomēr šeit nebūtu īsti taisnība -, tā iebilde attiecībā uz citām komisijām, jo šeit ir saistība ar 170.pantu, ka uz atbildīgās komisijas sēdēm ir uzaicināmi arī citi komisiju izraudzītie ziņotāji par attiecīgo likumprojektu. Un tālāk mums ir šā paša panta ceturtā daļa, ka, ja deputāti vienas kalendāra dienas laikā piedalās to komisiju vai apakškomisiju sēdēs, kurās viņi ievēlēti, vai ir bijuši uzaicināti atbilstoši 170.panta noteikumiem, tad viņi saņem atalgojumu par piedalīšanos katrā no šīm sēdēm. Tāpēc es tomēr gribēju komentēt un aicinu balsot "par" vai "pret" Silāra kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Balsosim par deputāta Silāra priekšlikumu: "Deputāti, kas uz sēdi ierodas pēc noteiktā sēdes laika vai no sēdes aiziet pirms tās beigām, saņem tikai pusi atlīdzības par piedalīšanos sēdē". Rezultātu! Par - 24, pret - 11, atturas - 24. Nav pieņemts. Vai par komisijas variantu ir jābalso? Nav jābalso. Tālāk!

A.Endziņš. Par trešo daļu priekšlikumu nebija. Par ceturto daļu šeit ir deputāta Silāra kunga priekšlikums un deputāta Daudiša kunga priekšlikums. Komisija ir papildinājusi panta ceturto daļu ar vārdiem "kurās viņi ievēlēti", pieņemot tādēļ Silāra kunga un Daudiša kunga priekšlikumu, kā arī papildināja šo daļu ar vārdiem "vai uzaicināti atbilstoši 170.panta noteikumiem".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. 181.pants - priekšlikumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk - 182.pants. Tā ir jauna redakcija, ko ierosina Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija. Tātad komisija ierosina papildināt šo likumprojektu ar jaunu pantu - 182.pantu, proti: "Komisiju darbinieki tiek algoti no valsts budžeta, pieņemami darbā un atlaižami no tā pēc komisijas vadītāja priekšlikuma saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa noteikumiem." Tas ir pēc analoģijas ar noteikumiem par frakciju darbiniekiem. 183.pants - labojumu, grozījumu un priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Septītā sadaļa - "Saeimas saimniecība". Ir Tomiņa kunga priekšlikums - vārdus "kredītu rīkotājs" aizstāt ar vārdiem "finansu rīkotājs". Par to jau mums bija diskusija otrā lasījuma gaitā, bet Tomiņa kungs vēlreiz ierosina šo labojumu. Saeima to vienreiz jau noraidīja. Mēs vēlreiz konsultējāmies, tomēr rezultātā Tomiņa kunga priekšlikumu atbalstīt nevaram. Es domāju, ka acīmredzot šeit ir pašiem finansistiem jātiek skaidrībā, kā būtu pareizāk - "kredītu rīkotājs" vai "finansu rīkotājs". Katrā ziņā Saeimas finansisti - grāmatvedības speciālisti - uzskata, ka pareizs ir komisijas priekšlikumā lietotais termins "kredītu rīkotājs".

Priekšsēdētājs. Vārds Zigurdam Tomiņam - Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Savukārt man jāsaka, ka es arī esmu konsultējies ar finansistiem un ar "finansu ministru", nevis ar "kredītu ministru", un arī daudzos līgumos vai statūtos ir tāds termins kā "finansu rīkotājs". Varbūt Latvijas laikā, kad tika pieņemts šis iepriekšējais Saeimas Kārtības rullis, bija tāds termins - "kredītu rīkotājs". Bet es tiešām aicinu izteikties mūsu ekonomistus, varbūt no Budžeta un finansu komisijas, kuri varētu vai nu atbalstīt, vai noraidīt manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vārds finansu ministram Uldim Osim!

U.Osis (finansu ministrs).

Mans priekšlikums tiešām ir - lietot jēdzienu "finansu rīkotājs", jo termins "kredītu rīkotājs" vairāk atbilst banku institūcijām, tur šāds termins parasti tiek pielietots. Termins "kredītu rīkotājs" tiek pielietots tādos gadījumos, kad banku institūcijā ir runa par kredītu piešķiršanu, par finansēšanu ar kredītu palīdzību. Šis ir pavisam cits gadījums, runa ir daudz plašākā kontekstā, ir domātas visa veida finanses, tādēļ, manuprāt, būtu piemērojams jēdziens "finansu rīkotājs". Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to neturpināsim tālāk diskusiju, bet atstāsim terminu - "finansu rīkotājs". Skatīsim nākamo pantu!

A.Endziņš. 185.pants. Priekšlikumu un grozījumu nav. Astotā sadaļa - "Frakcijas, politiskie bloki un frakciju padome." Par 186.pantu priekšlikumu un grozījumu nav.

187.pants. Šeit ir deputāta Daudiša kunga priekšlikums, kurš ir izteikts divos variantos. Komisija atbalstīja Daudiša kunga priekšlikuma otro variantu un iestrādāja to 187.panta redakcijā. Šeit ir drukas kļūda - otrajā rindiņā no beigām trūkst vārdiņš "un": "pçc frakcijas vadītāja priekšlikuma un saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa noteikumiem".

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 188.pants. Grozījumu un priekšlikumu attiecībā uz šā panta pirmo daļu nebija. Ir komisijas priekšlikums - pārveidot otrā lasījuma 190.panta otro daļu par jaunu pantu, tas būtu trešā lasījuma redakcijas 189.pants.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, tālāk! 194.pants.

A.Endziņš. Tālāk - 190., 191., 192., 193.pants. Šeit priekšlikumu nebija, tātad pareizi jūs, priekšsēdētāja kungs, sacījāt - jāskata 194.pants. Arī šeit ir deputāta Daudiša kunga priekšlikums divos variantos. Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija atbalstīja Daudiša kunga priekšlikuma otro variantu un to iestrādāja 194.panta redakcijā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. Devītā sadaļa - "Deputāta palīgs". 195., 196.pants - priekšlikumi un labojumi iesniegti nebija.

Priekšsēdētājs. 197.pants.

A.Endziņš. 197.pantā ir priekšlikums - sesto apakšpunktu izteikt citādā redakcijā, to ierosina Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti. Un ir arī Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - svītrot trešo, ceturto un sesto punktu. Komisija neatbalstīja nedz Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumus, nedz arī Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikumus un atstāja 197.panta redakciju tādu pašu, kāda tā bija otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu?

A.Endziņš. 198.pants. Arī šeit ir deputāta Daudiša kunga priekšlikums. Arī šoreiz viņš savu priekšlikumu izsaka divos variantos. Komisija atbalsta Daudiša kunga pirmā priekšlikuma otro variantu un priekšlikumu par 198.panta trešās daļas svītrošanu. Tas ir iestrādāts 198.panta jaunajā redakcijā, pirmajā un otrajā daļā.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 199.pants - grozījumu un priekšlikumu nebija. 200.pantā - tas pats. Pārejas noteikumi. Ir deputāta Silāra kunga priekšlikums - svītrot otrā lasījuma redakcijas pārejas noteikumu. Komisija ir atbalstījusi Silāra kunga priekšlikumu un svītrojusi šo pārejas noteikumu, ka līdzšinējā Balsu skaitīšanas komisijā ievēlētie deputāti turpmāk uzskatāmi par balsu skaitītājiem. Tas šobrīd vairs nav aktuāli. Un tālāk ir priekšlikums - noteikt likuma spēkā stāšanās konkrētu dienu. Kā jūs redzat, likums stājas spēkā ar 1994.gada 1.augustu, bet šis datums bija orientēts uz to, ja mēs šo Kārtības rulli būtu izskatījuši trešajā lasījumā 22.jūnijā, tāpēc man ir lūgums izmainīt datumu un noteikt, ka šis likums stājas spēkā ar 1994.gada 1.septembri, - lai varētu to sagatavot un lai Prezidents varētu to izsludināt, un lai Kārtības rullis varētu sākt funkcionēt līdz ar jaunās sesijas sākumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes?

A.Endziņš. Nu, 1.augusts neder, jo šodien ir jau 28.jūlijs un mums nav steidzamības, un mēs nevaram nekādā ziņā noteikt, ka Prezidentam būtu jārīkojas pretrunā ar Satversmi, tāpēc man tomēr ir priekšlikums izdarīt šo precizējumu - 1.augustu aizstāt ar 1.septembri.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes?

A.Endziņš. Paldies. Līdz ar to, cienījamie deputāti, visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu un aicinu cienījamo Saeimu nobalsot par šo likumu, par Saeimas kārtības rulli, kopumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Saeimas kārtības rullis" pieņemšanu visumā. Kopumā. (No zāles deputāts I.Silārs: "Vçl pagaidām "visumā"!") Pagaidām - visumā, bet nākotnē - kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts. Pateiksimies deputātam Aivaram Endziņam un pāriesim pie nākamā jautājuma. (Aplausi.)

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" trešajā lasījumā.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ir jāatvainojas, ka es atkal stāvu tribīnē. Diemžēl...

Priekšsēdētājs. Bet jūsu balss ir možāka.

A.Endziņš. Es ceru, ka šeit tik daudz problēmu mums nebūs. Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr. 704, kur jums tabulas veidā pirmajā ailītē ir norādīts, kāda ir Administratīvo pārkāpumu kodeksa redakcija attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem nr.36 to izdošanas brīdī. Otrajā ailītē ir redakcija, kurā likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā. Trešajā ailītē ir priekšlikumi, kādi ir iesniegti vai saņemti no deputātiem un no valdības, bet ceturtajā ailītē ir Juridiskās komisijas priekšlikumi. Un pēdējā ailītē jau ir konkrētais teksts, kādu ierosina pieņemt Juridiskā komisija. Šeit tātad ir 2.pants, kuru Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi. Citu...

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Otrajā lappusē ir runa par atsevišķu pantu izslēgšanu. Šeit nekādu iebildumu un priekšlikumu nebija. Un man tagad būtu lūgums jums, - paņemiet trešo lappaspusi. Tur ir Administratīvo pārkāpumu kodeksa 90.pants, bet 3. ailītē ir Ministru kabineta priekšlikums, kas ir lasāms dokumentā nr.664. Komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi ar atsevišķiem precizējumiem.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Par 91.pantu ir valdības priekšlikums, kurš arī ir pieņemts ar nelieliem grozījumiem.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. 93., 94., 95., 101., 102., 102.1. pants. Šeit nekādu grozījumu salīdzinājumā ar otro lasījumu, nav. 6.lappusē tālāk ir 103.pants. 103.pants ir šeit redakcionāli precizēts. Citu izmaiņu vai priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

A.Endziņš. Par 103.3. un par 105.pantu grozījumi, kā arī priekšlikumi nebija iesniegti. Tālāk 7.lappusē ir 126.2. pants. Šeit ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes?

A.Endziņš. Precizējums ir pasvītrots. Kā jūs to varat redzēt. Tas tekstā ir izdalīts. 155.1. pants arī ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. 155.2., 155.4., 156.1. un 156.2. pantā nekādu grozījumu salīdzinājumā ar otro lasījumu nav. Nākamais ir 156.3. pants, kurš arī ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. 166.2. pants. Grozījumu nekādu nav. Arī 166.6. un 166.14. pantā grozījumu nav, priekšlikumu arī nekādu nebija. Tālāk ir 11.lappusē 166.15. pants, kurš arī ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 166.16.pants. Grozījumu un arī priekšlikumu nebija. Tālāk 12.lappusē ir 173.pants. Šis 173.pants ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret 173. panta redakcijas grozījumiem? Nav.

A.Endziņš. 175.pants. Šeit grozījumu un labojumu nav. Tālāk ir 187.1. pants, arī te salīdzinājumā ar otro lasījumu izmaiņu nav. Tālāk ir komisijas priekšlikums - papildināt kodeksu ar šāda satura 194.1. pantu, tas ir, pierobežas režīma noteikumu pārkāpšana. Šo redakciju jūs redzat.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 200.pantā labojumu un grozījumu nav. Arī 201.1. pantā labojumu un grozījumu nav. 201.6. un 201.40. pantā nekādu grozījumu un labojumu nav. Tālāk ir 204.2. pants, kurš ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Lūdzu! Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 205.pantā, 210.pantā, (tas ir 16.lappusē) un tālāk 17.lappusē - 211. un 213., kā arī 18.lappusē - 215.1 pantā labojumi un grozījumi salīdzinājumā ar otro lasījumu nav izdarīti. Par 215.3.pantu, kas ir 18.lappusē, ir priekšlikums, ko ierosinājis Ministru kabinets; tas ir dokuments nr. 664, kuru komisija ir akceptējusi, pieņemot šo priekšlikumu ar precizējumiem un nelieliem grozījumiem.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 215.4., 215.5., 215.6. pants. Te nekādu izmaiņu salīdzinājumā ar otro lasījumu nav. Un tālāk ir 223.pants - "Valsts tehniskās uzraudzības iestādes". Šeit ir priekšlikums, kas saņemts no Ministru kabineta (dokuments nr. 664) - svītrot šo 223.pantu. Juridiskā komisija ir akceptējusi šo priekšlikumu un ierosina izslēgt no Administratīvo pārkāpumu kodeksa šo 223.pantu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk 21.lappusē ir 46.papildinājums, tas ir 226.1.pants - "Robežapsardzības spēki". Tur ir priekšlikums salīdzinājumā ar otrā lasījuma tekstu - izteikt panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Redakcijas labojumi jums ir pasvītroti.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir nākamais - 230.1. pants. Šeit ir priekšlikums, kuru ierosinājusi Juridiskā komisija, - apvienot divus likumprojekta pantus un redakcionāli precizēt, proti, apvienot 230.1.panta otrās daļas pirmo punktu, kura redakciju jūs redzat otrajā ailītē, un 46.priekšlikumu - otrās daļas otro punktu šādā redakcijā. Komisija ierosina tos apvienot un izteikt kā 230.1.panta otrās daļas pirmo un otro punktu tādā redakcijā, kuru jūs varat izlasīt pēdējā ailītē.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 230.7.pantā nekādu priekšlikumu un grozījumu nav, jo tālāk ir 231.1. pants, kurš (salīdzinājumā ar otro lasījumu) ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes?

A.Endziņš. Par 235.pantu priekšlikumi izteikti nebija, un arī grozījumi nav izdarīti. 238.panta pirmā daļa ir redakcionāli precizēta.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 247.pants arī ir redakcionāli precizēts, salīdzinot ar otro lasījumu. Citu grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Endziņš. 254.pants arī ir redakcionāli precizēts, salīdzinot ar otro lasījumu. Tas pats attiecas uz 255.panta otro daļu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes?

A.Endziņš. 25.lappusē ir priekšlikums izslēgt 279. un 280.pantā vārdu "tautas". Un arī 55. tālāk jau ir priekšlikums. Šeit salīdzinājumā ar otro lasījumu līdz pārejas noteikumiem vairāk nekādas izmaiņas nav izdarītas.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums, ko ierosinājusi Juridiskā komisija - papildināt šo likumprojektu ar pārejas noteikumiem, kuros noteikt:

1) atzīt par spēku zaudējušiem ar šā likuma spēkā stāšanās dienu Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.36;

2) atzīt par spēku zaudējušiem ar šā likuma spēkā stāšanās dienu Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.17. Lai tas būtu juridiski precīzi sakārtots. Lūdzu to akceptēt!

Priekšsēdētājs. Ir iebildes?

A.Endziņš. Citu priekšlikumu un grozījumu šajā likumprojektā nav. Lūdzu cienījamo Saeimu akceptēt to pēdējā - trešajā - lasījumā un tātad arī kopumā!

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu visumā jeb, pēc jaunā Kārtības ruļļa, - kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Nekādu priekšlikumu nav, bet nākamie likumprojekti, kuri mums būtu jāizskata, ir stipri paplāni. Preses konference pulksten 17.oo nebūs. Kādi ir priekšlikumi? (Starpsaucieni no zāles: "Turpināt sēdi bez pārtraukuma!")

Godātie deputāti! Sēdi varam beigt, bet sesiju beigt nevaram, kamēr nav izskatīta izvirzītā darba kārtība. Tāpēc skaļāk atskanēja priekšlikums - turpināt, kamēr būs izskatīti šie četri jautājumi. Arī deputātu pilnvaru apstiprināšana ir jāizskata. Mandātu un iesniegumu komisija ir iesniegusi. Taču sēdes vadītājs nevar pieņemt tādu lēmumu, kaut arī ir skaļi saucieni, tāpēc balsosim par priekšlikumu - turpināt sēdi bez pārtraukuma, kamēr izskatīsim darba kārtībā iekļautos jautājumus. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". Komisijas vārdā Raimonds Jonītis.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Izskatāmais dokuments ir nr. 710, kur lapas otrajā pusē jūs redzat iesniegtos priekšlikumus trešajam lasījumam. Par pašu likuma tekstu ir saņemts tikai viens priekšlikums - tas ir deputāta Zaščerinska priekšlikums par akciju sabiedrības padomes sastāva izmainīšanas kārtību. Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi šo redakciju.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret to? Nav.

R.Jonītis. Vēl ir tāds priekšlikums - papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar 2.punktu, kas redzams šajā 3. ailītē par Ministru kabineta noteikumu spēka zaudēšanu. Arī šeit komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Citu priekšlikumu par šo likumprojektu nebija.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem par pārejas noteikumu papildināšanu ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu kopumā! Balsojam. Rezultātu! 65 - par, pret - nav, 2 - atturas, Pieņemts.

R.Jonītis. Paldies.

Priekšsēdētājs. Nākamais - "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"".

R.Jonītis. Tas ir Saeimas pavasara sesijā izskatāmais dokuments nr. 709. Attiecībā uz šo likumprojektu nav saņemts neviens priekšlikums, izņemot to, ka arī te ir pārejas noteikumi, kas runā par Ministru kabineta noteikumu spēka zaudēšanu. Es aicinātu Saeimu atbalstīt arī šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"" pieņemšanu kopumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tas ir dokuments nr.708. Uz trešo lasījumu komisija faktiski bija saņēmusi tikai vienu priekšlikumu. Tas ir mans priekšlikums, kuru tomēr pēc tā detalizētas apspriešanas ar Valsts ieņēmumu dienestu un ražotājiem es noņemu. Līdz ar to uz trešo lasījumu par šo likumu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" neviens priekšlikums nav iesniegts. Es lūgtu atbalstīt šo projektu, lai tas varētu kļūt par likumu, jo tas ir saistīts ar faktu, ka beidzot ir iespiestas arī akcīzes markas, ko līmēt uz cigarešu paciņām, un šis likums faktiski ir ļoti svarīgs no tāda viedokļa, lai varētu izmantot šo akcīzes nodokļa iekasēšanas formu. Es lūgtu atbalstīt šo likumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pieņemšanu kopumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Pēdējais jautājums ir par Jāņa Urbanoviča deputāta mandāta apstiprināšanu. Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Jāņa Urbanoviča deputāta pilnvaru apstiprināšanu.

Vai varam likt šo jautājumu uz balsošanu? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Jāņa Urbanoviča deputāta pilnvaru apstiprināšanu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 56 - par, pret - nav, 6 - atturas. Deputāta Jāņa Urbanoviča pilnvaras ir apstiprinātas. Vēlam sekmes darbā!

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Ārkārtas sesijas 28. jūlija sēdes darba kārtība ir izskatīta. Sesiju slēdzam. Reģistrēsimies, lūdzu! Lūdzu Zigurdu Tomiņu nolasīt klātneesošos deputātus!

Godātie kolēģi, kā jūs saprotat no situācijas, kāda acīmredzot veidosies augusta mēnesī, tad Saeimas Prezidijs jūs aicinās uz vēl vienu ārkārtas sesiju, cerams, ka uz vienu ārkārtas sesiju, un tā varētu būt augusta vidū.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Valdis Birkavs,

Igors Bukovskis,

Ilmārs Dāliņš,

Olga Dreģe,

Gaļina Fjodorova,

Māris Gailis,

Oskars Grīgs,

Jānis Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Ojārs Kehris,

Edvīns Kide,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Vilis Krištopans,

Egils Levits.... Ir zālē.

Valdis Pavlovskis,

Juris Sinka,

Jānis Ārvaldis Tupesis,

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists.

Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Paldies un uz redzēšanos! Gaidiet Prezidija lēmumu par ārkārtas sesiju!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: J.Kurzemniece, S.Stikute

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta