Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde

1994. gada 24. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, sākam apspriest Saeimas Prezidija izsludināto 24. novembra sēdes darba kārtību. Lūdzu uzmanību!

Saeimas Prezidijs ierosina darba kārtības pirmajā sadaļā, pie Prezidija ziņojumiem, izskatīt jautājumu par Andra Liepiņa deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku, kamēr deputāts Romāns Apsītis pilda tieslietu ministra amatu. Jums šie dokumenti ir iesniegti, un, tā kā visi pārējie dokumenti ir iesniegti un Mandātu komisijai šie dokumenti bija iesniegti, acīmredzot būtu pareizi, ja to mēs izskatītu pie Prezidija ziņojumiem, jo, līdzko deputāts Apsītis ir uzrakstījis savu iesniegumu, ka viņš noliek deputāta mandātu, viņa balsošanas pults tiek atslēgta, un līdz ar to būtu pareizi, ja deputāti nolemtu par nākamo deputātu, kas nāktu viņa vietā, kamēr viņš pilda tieslietu ministra amatu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to mēs papildinām Prezidija ziņojumus ar šo jautājumu.

Nākamais. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1994. gada 24. novembra sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: 21. jautājumu - "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par pārceļošanas procesu un pārceļotāju tiesību aizsardzību", 22. jautājumu - "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem", 19. jautājumu - "Par līgumu par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starp Eiropas kopienu, Eiropas atomenerģētikas kopienu un Eiropas ogļu un tērauda kopienu no vienas puses un Latvijas Republiku no otras puses", 27. jautājumu - "Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" izskatīt pēc pirmās sadaļas "Prezidija ziņojumi". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Vēl frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 24. novembra sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi 1994. gada 22. jūnija likumā "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā"" (pēc kārtas tas ir četrpadsmitais) izskatīt pēc trešās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Vai arī šoreiz deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

Vai vēl ir iesniegti kādi grozījumi attiecībā uz darba kārtību? Nav. Tad sākam izskatīt darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par papildinājumiem 1993. gada 16. jūlija likumā "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Ministru Kabineta iekārta" atjaunošanu"". Iesniedz deputāti Grava, Čepānis, Dreģe, Kaža, Bartaševics.

Lūdzu! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Tā kā šobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jau izskata divus likumprojektus par grozījumiem likumā "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Ministru Kabineta iekārta" atjaunošanu", es aicinu arī šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Kā atbildīgajai?

J.Lagzdiņš. Tieši tā - kā atbildīgajai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Citi priekšlikumi? Arī nav. Līdz ar to Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Vai deputātiem ir kādas iebildes vai papildinājumi, vai citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Tagad izskatām jautājumu par Andra Liepiņa deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku, kamēr deputāts Romāns Apsītis pilda tieslietu ministra amatu. Kā jau teicu, dokumenti ir pievienoti. Arī Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Andra Liepiņa deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Andra Liepiņa deputāta mandātu uz laiku, kamēr deputāts Romāns Apsītis pilda tieslietu ministra amatu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Andra Liepiņa deputāta mandāts ir apstiprināts uz laiku, kamēr deputāts Romāns Apsītis pilda tieslietu ministra amatu. Vēlam jums sekmes deputāta darbā! Sekretariātu lūdzu pieslēgt balsošanas pulti.

Saskaņā ar mūsu balsojumu par izmaiņām darba kārtībā izskatām 21. jautājumu - likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par pārceļošanas procesu un pārceļotāju tiesību aizsardzību". Ārlietu komisijas vārdā runās šīs komisijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts (dokuments nr. 1156) ir trešajā lasījumā bez izmaiņām. Es gribu atgādināt, ka šī vienošanās par pārceļošanas procesu un pārceļotāju tiesību aizsardzību ir ratificēta abās Krievijas parlamenta palātās un aizstāv to cilvēku intereses, kuri atgriežas savā vēsturiskajā dzimtenē, - tātad gan tos latviešus, kuri no Sibīrijas vai no citiem Krievijas novadiem pārceļas uz Latviju, gan arī tos bijušos PSRS iedzīvotājus, kuri no Latvijas pārceļas uz Krievijas teritoriju. Tāpēc es lūdzu šo likumprojektu atbalstīt un nobalsot par tā pieņemšanu trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par pārceļošanas procesu un pārceļotāju tiesību aizsardzību" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts.

A.Kiršteins. Nākamais ir likumprojekts "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" (dokuments nr. 1155 un dokuments nr. 1195). Trešajā lasījumā salīdzinājumā ar otro lasījumu ir pārskatāms izkārtojums, viss ir pa rindkopām sakārtots. Vairāk nekādu labojumu un papildinājumu nav. Nosaukšu visus šajā paketē iekļautos līgumus un vienošanās: Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par bruņoto spēku pilnīgu izvešanu, Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas vienošanās par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu un tās pagaidu funkcionēšanu, Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu aizsardzību un Protokols pie Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. 6. pantā ir teikts, ka pēc šā likuma apstiprināšanas līgumi stājas spēkā 20. pantā noteiktajā laikā un kārtībā. Tātad pēc ratifikācijas šie dokumenti tiek nosūtīti arī Eiropas drošības un sadarbības apspriedes pārziņā, lai Eiropas drošības un sadarbības apspriedes novērotāji varētu piedalīties Skrundas radiolokatora darbības novērošanā un tajos procesos, kas ir saistīti ar PSRS virsnieku palikšanu Latvijā, tātad to, kuri būtu jāatrod un saskaņā ar Latvijas likumdošanu jāizraida no Latvijas teritorijas. Ārlietu komisija ir pieprasījusi no Pilsonības un imigrācijas departamenta visus materiālus par tiem virsniekiem, kuri vēl līdz šim brīdim vai nu nav atstājuši Latvijas teritoriju, vai vēl joprojām ir kaut kādā mērā iekļauti sarakstos, bet šie saraksti varbūt īsti neatbilst tiem datiem, kas ir ievadīti Pilsonības un imigrācijas departamenta datoros. Kā mums paskaidroja arī Pilsonības un imigrācijas departaments, šis process, protams, turpināsies, jo šeit primārais ir Latvijas likumdošana, kā arī tās reorganizācijas, kas ir saistītas gan ar Imigrācijas policijas darbību, gan ar Iekšlietu ministrijas dažādu struktūru nostiprināšanas nepieciešamību. Ar to es gribu vēlreiz uzsvērt, ka tas viss, kas ir saistīts ar līgumiem, bet iziet ārpus šo līgumu ietvariem vai neiekļaujas šajos līgumos, - tas viss ir saistīts ar Latvijas iekšējo likumdošanu. Tātad tas viss, ko mēs šeit, Saeimā, esam pieņēmuši, kā arī viss, kas ir saistīts ar Iekšlietu ministrijas un valdības darbību, būs noteicošais attiecībā uz to, kādā veidā šie līgumi tiks īstenoti Latvijas teritorijā. Tas man ir viss.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par 1994.gada 30.aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 12, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par līgumu par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starp Eiropas kopienu, Eiropas atomenerģētikas kopienu, Eiropas ogļu un tērauda kopienu no vienas puses un Latvijas Republiku no otras puses".

Ārlietu komisijas vārdā runās Oļģerts Pavlovskis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

O.Pavlovskis (LC).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šodien otrajā un pēdējā lasījumā tiek izskatīts brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas savienību. Kopš pirmā lasījuma, kas notika 10.novembrī, nav saņemti nekādi jauni jautājumi un ierosinājumi, tādēļ es lūdzu jūs atbalstīt šo līgumu un balsot "par" otrajā un pēdējā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par līgumu par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starp Eiropas kopienu, Eiropas atomenerģētikas kopienu un Eiropas ogļu un tērauda kopienu no vienas puses un Latvijas Republiku no otras puses" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1l. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu".

Budžeta un finansu komisijas vārdā runās Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Godātā Saeima! Priekšlikumi par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" otro lasījumu nav saņemti. Līdz ar to es lūdzu Saeimu akceptēt to otrajā lasījumā tādā redakcijā, kādā tas bija rudens sesijas dokumentā nr.984.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu"! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts. Termiņus!

A.Poča. Priekšlikumus par trešo lasījumu lūdzu iesniegt Budžeta komisijā līdz trešdienai - 30.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Laviņas, Berklava, Tabūna, Lamberga, Kokina, Puriņas, Stalta, Kušneres, Grīga, Rozentāla un Putniņa jautājumu par nekustamā īpašuma Rīgā, Jaunielā 24 pārdošanas likumību.

D.Tunsts (valsts īpašuma valsts ministrs Finansu ministrijā).

Augsti godātā Saeima! Atbildot uz...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, Ministru kabinets nav sniedzis informāciju. Kas jūs būtu, godātais kungs?

D.Tunsts. Valsts īpašuma valsts ministrs Tunsts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

D.Tunsts (valsts īpašuma valsts ministrs).

Tātad, atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu par nekustamo īpašumu Rīgā, Jaunielā 24 saskaņā ar Privatizācijas likumu, varam paskaidrot, ka atbilstoši Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņai īpašumtiesības uz vienu trešo daļu šā nekustamā īpašuma 1940.gada 20.maijā bija nostiprinātas Latvijas Kredītbankai. Līdz ar to šī daļa ir Latvijas valsts īpašums. (Starpsauciens no zāles: "Mikrofonā!")

Tātad, pamatojoties uz šo arhīva izziņu, Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā 1994.gada 19.janvārī tika nostiprinātas īpašumtiesības Latvijas valstij Finansu ministrijas personā. Pēc tam tika saņemts iesniegums no Centra rajona zemes komisijas. Tātad Centra rajona zemes komisijā tika saņemts Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijas pieteikums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, taču šis pieteikums nav atjaunots ne ar vienu īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu. Vēl vakar es pārbaudīju šo informāciju, un vēl joprojām nebija saņemts neviens īpašuma tiesības apliecinošs dokuments.

Attiecībā uz fizisko personu īpašumtiesībām uz atlikušajām 2/3 un arī uz pirmpirkuma tiesībām varam paskaidrot, ka tās tiks realizētas, ja līdz izsolei šīs 2/3 būs reģistrētas zemesgrāmatā.

Sēdes vadītājs. Vai Sekretariātā ir iesniegumu? Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts. Paldies jums!

D.Tunsts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamā sadaļa - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Lēmuma projekts "Par I.Zaļās apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tautas tiesnesi".

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu par Intas Zaļās apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaicīgi arī atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesneses amata. Jums visi dokumenti ir izsniegti. Inta Zaļā pašreiz jau strādā, kā jūs redzat, par tiesnesi, bet gan Kurzemes rajonā. Pašreiz šīs tiesas mājas telpas atrodas vienā vietā, taču notiks šo sēžu zāļu un māju dalīšanās, tādējādi to jaunā adrese būs tuvāk viņas dzīvesvietai. Tāpēc Inta Zaļā griezās ar šādu iesniegumu Tieslietu ministrijā. Juridiskā komisija, izskatījusi šo iesniegumu, vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Intu Zaļo par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Kurzemes rajona tiesas tiesneses amata. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Operatori, lūdzu, nodrošiniet aizklāto balsošanu! Lūdzu uzmanību! Signāllampiņas uz balsošanas pultīm nereaģēs uz jūsu balsojumu, bet balsojiet vien droši!

Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Intu Zaļo par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses amata". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 3, atturas - 5. Inta Zaļā ir apstiprināta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Saskaņā ar mūsu balsojumu par secības izmaiņu darba kārtībā tagad būtu izskatāms likumprojekts "Grozījumi 1994.gada 22.jūnija likumā "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā"". Lūdzu!

Komisijas vārdā Aija Poča - "Latvijas ceļš".

A.Līgotnis (LC).

Kolēģi! Šis likums ir atrodams dokumentā nr. 1158, bet savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātie divi priekšlikumi, kurus mēs lūdzām tajā iekļaut, ir atrodami dokumentā nr.1158-b. Pēc otrā lasījuma ir radušies divi priekšlikumi. Tos izstrādājusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Un to būtība ir šāda. Pirmais attiecas uz likumprojekta 2.pantu - tiek mainīta šā panta redakcija. Tas ir izdarīts pēc ģenerālprokurora un Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta prasības, jo šeit tiek saskaņota Iekšlietu ministrijas un Prokuratūras kopīga rīcība, šīs reformas gaitā likvidējot atsevišķu rajonu izmeklēšanas nodaļas. Tas ir tādēļ, ka nedrīkst pārraut šo izmeklēšanas ķēdīti, lai šajā procesā nerastos haoss. Komisija šādam priekšlikumam ir piekritusi un to noformulējusi kā savu ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Līgotnis. Otrs priekšlikums ir - papildināt likumprojektu ar 3.punktu, kas skan šādi: "Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā". To mēs esam ierosinājuši tālab, lai šo likumu būtu iespējams ātrāk iedarbināt. Respektīvi, tas dotu iespēju ietaupīt divas nedēļas, un šajā situācijā, kāda mums ir izveidojusies tiesu sistēmā, tas ir ārkārtīgi nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Pieņemts.

A.Līgotnis. Vairāk priekšlikumu nav. Es lūdzu balsot par šo likumprojektu galīgajā variantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par grozījumiem 1994.gada 22.jūnija likumā "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā"". Balsojam. Rezultātu! Par - 70, pret - nav, aturas - 10. Tas ir steidzams, līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņa nav. Es atvainojos! Tas bija otrais lasījums un līdz ar to - pēdējais. Šis likums ir pieņemts.

4.sadaļa. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 7.aprīļa lēmuma "Par bezmaksas braukšanas atļaušanu vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņiem" atzīšanu par spēku zaudējušu". Trešais lasījums.

Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. "Latvijas ceļš". Lūdzu - jums vārds!

I.Silārs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kopš otrā lasījuma neviena priekšlikuma nav bijis. Lūdzu balsot trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 7.aprīļa lēmuma "Par bezmaksas braukšanas atļaušanu vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņiem" atzīšanu par spēku zaudējušu"". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 12. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtību".

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma komisija pēc savas iniciatīvas izdarījusi desmit redakcionāla rakstura grozījumus. Pirmais attiecas uz 1.pantu, kur komisija ierosina, lai būtu pilnīgi skaidrs, ko nozīmē atsaukšanas ierosināšana. Tātad ir nepieciešams precizēt 1.panta pirmo daļu, papildinot ar vārdiem "ðā likuma 2.un 3.pantā noteiktajā kārtībā". Tādējādi viss kļūst skaidrs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pret 1.panta redakciju deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Komisija ierosina 2.panta pirmajā daļā svītrot vārdus "un to aizpildīšanas kārtība nosaka", jo šī norma dublē 2.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebildes. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Lai varētu fiksēt, no kuras dienas sāk skaitīt divu mēnešu termiņu, kas paredzēts atsaukšanas ierosināšanai, komisija iesaka precizēt 3.panta pirmo daļu, papildinot to ar vārdiem "no veidlapas izsniegšanas dienas". Jūs redzat, ka labajā pusē ar treknāku tekstu ir izcelta jaunā redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4.pantā ir izdarīts redakcionāls precizējums - šā panta otrajā daļā vārds "depozītā" aizstāts ar vārdiem "norēķinu kontā".

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais grozījums attiecas uz 10.pantu. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas instrukciju iecirkņu komisijas savu darbu ir beigušas jau 19.jūnijā, komisija ierosina no 10.panta otrās daļas svītrot vārdus "kas ir izveidots attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām".

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav.

J.Lagzdiņš. Lai 11.panta redakciju saskaņotu ar 12.panta trešo daļu, komisija ierosina aizstāt 11.panta pirmajā daļā vārdus "trīs dienas" ar vārdiem "piecas dienas".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir redakcionāla rakstura grozījums. Komisija ierosina 14.panta pirmo daļu precizēt, aizstājot daļas pēdējo palīgteikumu, kas skan šādi: "...par kuras deputātu atsaukšanu ir notikusi balsošana", ar vārdiem "kuras pieteiktie kandidāti ievēlēti attiecīgajā domē (padomē)".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Otrajā lasījumā mēs esam kļūdaini pieņēmuši 5.pantu, pareizāk sakot, nobalsojuši par nepilnīgu piektās daļas redakciju, tāpēc komisija ierosina papildināt 14.panta piekto daļu aiz vārdiem "nederīgās un neizlietotās balsošanas zīmes" ar vārdu "derīgās".

Sēdes vadītājs. Arī pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais grozījums attiecas uz 16.pantu. Komisija ierosina šo pantu izteikt precizētā redakcijā: "Balsošanas rezultātus apstiprina pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisija ar savu lēmumu un kopā ar pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem to nekavējoties nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc balsošanas tās rezultātus publicē "Latvijas Vēstnesī"". Šāds precizējums bija nepieciešams tādēļ, lai nepārprotami likumā tiktu noteikts, kurai institūcijai ir pienākums nodot balsošanas rezultātus publicēšanai.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

J.Lagzdiņš. Lai būtu skaidrs, cik ilgā laika periodā vēlēšanu komisijai ir pienākums izsludināt atkārtotu balsošanu, atbildīgā komisija ierosina papildināt 17.panta otrās daļas pēdējo teikumu ar vārdiem "10 dienu laikā".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Lagzdiņš. Vairāk grozījumu komisija šajā likumprojektā nav izdarījusi. Pirms balsošanas, godātie kolēģi, es gribētu atgādināt, ka šis likumprojekts būs spēkā tikai līdz 1997.gada 9.martam. Es aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtību" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par valsts aizsardzību", trešais lasījums, Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Paldies, priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi, paņemiet, lūdzu, dokumentus nr.1171 un nr.1171-a. Dokuments nr.1171-a faktiski ir pamatdokuments, jo mēs pamanījām, ka iepriekšējā pavairotajā dokumentā ir ieviesušās dažas kļūdas. Un 1171.dokumenta beigās, sākot ar 3.lapu, tātad ir apkopota priekšlikumu tabula trešajam lasījumam.

Sāksim ar 1.pantu. Latvijas Republikas Drošības dienests un Aizsardzības un iekšlietu komisija uzskatīja, ka 1.pants ir jāizsaka precīzākā un korektākā redakcijā, tādēļ mēs piedāvājam izteikt to tā, ka Latvijas Republikas aizsardzība ir valsts politisko, ekonomisko, militāro, sociālo un tiesisko pasākumu kopums un sistēma, ko izveido valsts, lai nosargātu tās iedzīvotāju drošību, teritorijas neaizskaramību, konstitucionālo iekārtu un valstisko suverenitāti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Akceptējam.

I.Silārs. Tālāk labojums ir arī 3.pantā, kas izsaka precīzāk to, ka valsts aizsardzības pasākumu kopumu realizē Nacionālie bruņotie spēki. Te tiek papildināts ar "valsts drošības iestādes" un arī "kâ arī valsts svarīgu objektu aizsardzības iestādes, dienesti un citas valsts institūcijas, kas savā kopumā veido vienotu valsts aizsardzības sistēmu".

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. 4.pantu mēs uzskatījām par nepieciešamu papildināt ar diviem apakšpunktiem un sakārtot to tā, ka valsts aizsardzībai vispirms ir jānodrošina valsts iedzīvotāju drošība, valsts konstitucionālā iekārta un valstiskā suverenitāte, kā arī papildinām ar jaunu apakšpunktu - "...kā arī valsts svarīgu objektu aizsardzība".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. 5.pantā atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja ieteikumam ir precīzāk izteikta tā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Tāpat atbilstoši Juridiskā biroja ieteikumam ir precizēta arī 7.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, vai jums ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Tālāk komisija uzskatīja, ka 9.pantā diviem tajā esošajiem teikumiem nav nekādas būtiskas slodzes, proti, te bija rakstīts, ka Aizsardzības spēki darbojas saskaņā ar likumu "Par Aizsardzības spēkiem" un Zemessardze darbojas saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". Mēs atzinām, ka ir lieki norādīt uz to, jo šis ir likums "Par valsts aizsardzību". Tādējādi mēs uzskatījām, ka šim likumam šāds pants nav nepieciešams, tādēļ tas ir svītrots.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebilžu nav. Tālāk!

I.Silārs. 11.panta 2.punktā ir ņemta vērā Juridiskā biroja piezīme, proti, ir precizēts 2.punkts, ka Saeima lemj par valsts Bruņoto spēku lielumu miera laikā, tā apstiprina valsts budžeta asignējumus valsts aizsardzības vajadzībām, jo tas ir atbilstoši saskaņots ar Satversmi.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. 11.panta 7.punktā ir pieņemts Līgotņa kunga ieteiktais papildinājums, ka Saeima var atcelt no amata Nacionālo bruņoto spēku komandieri pirms minētā termiņa beigām. Proti, šo komandieri ievēl uz 4 gadiem, bet, ja ir nepieciešams un ja Saeima uzskata, ka ir nepieciešams, tad var arī atsaukt komandieri pirms šā 4 gadus ilgā termiņa beigām. Tātad Saeimai ir paredzēta tāda iespēja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

I.Silārs. Ir izdarīts precizējums atbilstoši pašreizējai situācijai, kāda izveidojās, pieņemot Ministru kabineta noteikumus par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Ir saskaņota 11.panta 8.punkta redakcija. Respektīvi, turpmāk augstākais Zemessardzes militārais vadītājs ir nevis štāba komandieris, bet Zemessardzes komandieris.

Sēdes vadītājs. Štāba priekšnieks.

I.Silārs. Jā, bija štāba priekšnieks, tagad ir Zemessardzes komandieris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Līdzīgas izmaiņas ir izdarītas arī 12.panta 4.punktā.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebilžu. Tālāk!

I.Silārs. Arī 12.panta 5.punktā ir izdarīti divi precizējumi. Viens ir tas, ko ieteica Juridiskais birojs un ko ir akceptējusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, un otrs ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, proti, ka Valsts prezidents "piešķir pirmās virsnieka dienesta pakāpes Nacionālo bruņoto spēku militārpersonām un paaugstina tās pēc aizsardzības ministra ieteikuma".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

I.Silārs. 12.pantā ir kļūda, tehniska kļūda, tas attiecas nevis uz 7.punktu, bet uz 6.punktu. Proti, ir saskaņots ar Satversmi un precizēts: "Satversmē noteiktā kārtībā pasludina karu".

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebilžu.

I.Silārs. Par nākamo - 14.priekšlikumu. Atkal ir tehniska kļūda, te jābūt 11.panta 7.punktam. Tātad 11.panta 7.punktu izteikt šādi: "pçc Valsts prezidenta priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no tā Zemessardzes komandieri".

Sēdes vadītājs. Arī pret šo labojumu nav iebilžu. Pieņemts.

I.Silārs. Un Juridiskā biroja priekšlikums attiecas arī uz nākamajā lappusē redzamo 5.apakšpunktu: "piešķir pirmās virsnieka dienesta pakāpes Nacionālo bruņoto spēku militārpersonām un paaugstina tās pēc aizsardzības ministra ieteikuma".

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

I.Silārs. Šeit vēl ir tehniska kļūda - kreisajā pusē vajadzēja būt jaunam priekšlikumam, ko iesniedza Aizsardzības un iekšlietu komisija. Proti, tas ir atspoguļots pēdējā ailē pie 12.panta 4.punkta: "ierosina Saeimai iecelt amatā vai atbrīvot no tā Nacionālo bruņoto spēku komandieri un Zemessardzes komandieri".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

I.Silārs. Tālāk - par 13.panta 3.punktu. Ir pieņemts kopīgais Drošības dienesta un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums papildināt 13.pantu ar jaunu 3.punktu, proti, ka Ministru kabinets "nosaka valsts svarīgu objektu kopumu, šo objektu valsts aizsardzības režīmu, kā arī izveido šo objektu aizsardzībai nepieciešamās valsts aizsardzības iestādes (dienestus)".

Sēdes vadītājs. Arī ir pieņemts.

I.Silārs. Arī attiecībā uz 13.panta 5.punktu ir kopīgs Drošības dienesta un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas precizē 5.punktu, proti, ka Ministru kabinets "nodrošina Nacionālo bruņoto spēku, Valsts drošības iestāžu un valsts svarīgu objektu aizsardzības iestāžu (dienestu) un to infrastruktūras darbību".

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

I.Silārs. Tālāk. Ir pieņemts arī deputāta Līgotņa priekšlikums svītrot 13. panta astoto punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

I.Silārs. 14. pantā ir pieņemts redakcionāls labojums, ko ieteica Drošības dienests un pieņēma Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Arī tas ir pieņemts.

I.Silārs. Ir precizēta 15. panta otrā punkta redakcija. Ir ņemts vērā Drošības dienesta ieteikums, un teksts ir papildināts ar to, ka aizsardzības ministrs iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus ne tikai Nacionālo bruņoto spēku struktūras pilnveidošanas jautājumos, bet arī Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo citu militāro dienestu struktūras pilnveidošanas jautājumos.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienības frakcija!

O.Grīgs (LZS).

Es lūdzu Silāra kungu sniegt nelielu skaidrojumu par 15. panta trešo punktu, kurš skan tā: aizsardzības ministrs "organizē obligātajam valsts dienestam pakļauto Latvijas Republikas pilsoņu uzskaiti un iesaukšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos". Man liekas, ka te ir neliela neskaidrība. Man ir neskaidrība, un varbūt arī jums nebūs skaidrības, ja jūs izlasīsiet 2.pantu: "Katra pilsoņa un visas tautas, kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju pienākums ir piedalīties valsts aizsardzībā". Šeit vajadzētu nelielu skaidrojumu - ko nozīmē "iesaukums" vai "piedalīties"? Man liekas, ka starp šiem pantiem var būt kādas neskaidrības.

I.Silārs. Atbilstoši Kārtības rullim trešā lasījuma gaitā debatē tikai par iesniegtajiem labojumiem. Par šo pantu nekādu labojumu, ne arī priekšlikumu nav. Tas ir nobalsots divos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

I.Silārs. 15. panta 4. punkts. Aizsardzības un iekšlietu komisija precizēja šo 4. punktu, proti, ka Aizsardzības ministrija organizē nepieciešamā bruņojuma un materiāli tehnisko līdzekļu sagādi Nacionālo bruņoto spēku un citu Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo militāro dienestu vajadzībām. Līdzšinējā tekstā bija vārds "apgāde". Ar apgādes jautājumiem nodarbojas katra militārā struktūrvienība pati. Ministrijai ir jānodrošina tikai sagāde.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. 15. panta 5. punktā ir pieņemts Līgotņa kunga priekšlikums - svītrot šo punktu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

I.Silārs. 16. pantam ir pieņemta Juridiskā biroja redakcija - izslēgts no tā viens vārds, kas bija lieks. Nacionālajā padomē nav tādu "pastāvīgo" vai "nepastāvīgo" locekļu, tādēļ šis vārds vienkārši bija lieks, tātad ir svītrots vārds "pastāvīgie".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

I.Silārs. 16. panta 2. punkts ir precizēts, jo šeit bija norāde uz to, ka Nacionālās drošības padome veic Valsts drošības iestāžu likuma 8. pantā noteiktās funkcijas. Līdz ar to šīs funkcijas bija sašaurinātas, jo par Nacionālās drošības padomes funkcijām ir minēts ne tikai 8. pantā. Tādēļ tika svītrots 8. pants, un līdz ar to redakcija ir tāda, ka veic Valsts drošības iestāžu likumā noteiktās funkcijas.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

I.Silārs. 18. pantā ir pieņemts Juridiskā biroja ieteikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

I.Silārs. Attiecībā uz 6. nodaļas nosaukumu ir ņemts vērā Juridiskā biroja aizrādījums un šā panta nosaukumā vairs nav minēti vārdi "izņēmuma stāvoklis", jo šis likums nerunā par izņēmuma stāvokli. Par izņēmuma stāvokli ir īpašs likums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

I.Silārs. Tāpat ir uzskatīts par pareizu Juridiskā biroja aizrādījums par 19. pantu, tātad te ir pieņemts Juridiskā biroja ieteikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

I.Silārs. Gluži tas pats ir izdarīts arī 20. pantā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

I.Silārs. Un līdz ar to, pieņemot šo likumu, ir nepieciešams izdarīt izmaiņas līdz šim spēkā esošajos likumos, proti, tos vajadzētu atcelt un uzskatīt par spēku zaudējušiem. Bez tam deputāts Līgotnis ir sagatavojis pārejas noteikumus, kurus komisija atzina par korektiem.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

I.Silārs. Pirms mēs balsojam par likumu visumā, man katrā ziņā gribas izteikt lielu atzinību Zemessardzei par izpratni sakarā ar šā likuma veidošanu, jo tagad patiesi valsts aizsardzībā ir iezīmētas kardinālas izmaiņas, te ir vienvadība un abas Nacionālo bruņoto spēku struktūras pakļaujas vienai vadībai. Šis likums tika izstrādāts kopā ar Drošības dienestu. Šeit es gribu izteikt lielu pateicību Drošības dienesta pulkvedim Imantam Pličam, kā arī izteikt pateicību visai savai komisijai, komisijas tehniskajam personālam, Saeimas literārajiem redaktoriem, Saeimas mašīnrakstītājām un visiem kolēģiem, kas ir šajā zālē.

Bet vēl, runājot par valsts aizsardzību, es uzskatu un ceru, ka mani saklausīs un atcerēsies tad, kad tiks izdarīti labojumi, un pie tā būs jānonāk. Būs jāizdara labojumi Satversmē. Es domāju, ka Satversmes pirmajā vispārējā daļā ir nepieciešams vēl 5. pants, proti, ka Latvija nekad nekapitulē un ka Latvija nekad nevar tikt iekļauta citas valsts sastāvā. Un attiecībā uz to ir jāizdara atsauce arī Satversmes 77. pantā, ka, ja grib izdarīt grozījumus šajā pantā, tad ir nepieciešama tautas aptauja, lai, nedod Dievs, vēsturei atkārtojoties, šāda situācija, ka Latvija tiek iekļauta citas valsts sastāvā, nekad nevarētu būt likumīga, jo Konstitūcijā, Satversmē, ir ierakstīts, ka tas nekad nevar notikt, ka tas var notikt tikai ar visas tautas atļauju. Paldies. Es aicinu balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts aizsardzību" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības punkta, desmit Saeimas deputāti no frakcijas "Latvijas ceļš" ir iesnieguši priekšlikumu - 24. novembra sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par deputāta Liepiņa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā un šo jautājumu izskatīt pēc likuma "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem". Tātad ir priekšlikums par iekļaušanu darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Šis priekšlikums par iekļaušanu darba kārtībā ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par policiju"". Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Andris Līgotnis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Kolēģi! Šis likums ir atrodams dokumentā nr.1074, bet savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātie trīs priekšlikumi ir dokumentā nr. 1173.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Līgotnis. Uzreiz pie lietas. Šie priekšlikumi ir tapuši mūsu komisijā, to iniciators ir Saeimas Juridiskais birojs, un mēs, komisijas deputāti, esam tiem piekrituši. Tātad pirmais priekšlikums ir par vienas teksta daļas svītrošanu no šā likuma, un tas ir jādara tādēļ, ka šajā likumā nav nepieciešama dublēšanās, jo Ieslodzījuma vietu departamenta un Izmeklēšanas departamenta darbinieki jau ar Policijas likuma pantu ir pielīdzināti policijas amatpersonām. Savukārt par Ugunsdzēsības departamenta darbiniekiem ir runa pavisam citā likumā, tāpēc mēs piekritām šim priekšlikumam - izsvītrot no likumprojekta šos sešus pantus.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos... Godātie deputāti! Var lasīt avīzes, bet, lasot avīzes, strīdēties pirmajā rindā nedrīkst. Lūdzu, turpiniet!

A.Līgotnis. Tas bija pirmais labojums.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Līgotnis. Otrais labojums attiecas uz šo grozījumu vietu Policijas likumā. Mēs piedāvājam to iekļaut nevis 25. panta otrajā daļā, kā tas bija otrajā lasījumā, bet pārcelt to uz 26. panta piekto daļu. Tas tiek darīts tādēļ, ka pēc satura šāds labojums vairāk iederas 26. pantā, papildinot to ar piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes.

A.Līgotnis. Un trešais priekšlikums - papildināt šo likumprojektu ar pārejas noteikumiem, kas atzītu par spēku zaudējušiem attiecīgos Ministru kabineta Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtos noteikumus. Tā ir juridiski tehniska lieta.

Sēdes vadītājs. Arī iebildes nav, līdz ar to ir akceptēts.

A.Līgotnis. Citu priekšlikumu un labojumu šajā likumprojektā nav. Es lūdzu par to balsot trešajā lasījumā galīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"". Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Andris Līgotnis - "Latvijas ceļš". Lūdzu - jums vārds!

A.Līgotnis (LC).

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" ir dokumentā nr. 1174. Godātie kolēģi! Es lūdzu Silāra kunga nobeiguma vārdus uzskatīt par manas runas ievaddaļu, un tas man ļaus tūlīt pāriet pie konkrētā jautājuma. (Zālē aplausi.)

Aizsardzības un iekšlietu komisija šim dokumentam ir sagatavojusi četrus priekšlikumus, kurus jūs redzat dokumenta nr. 1174 otrajā pusē.

Pirmais. Mums ir priekšlikums likumprojekta 1. pantu papildināt vēl ar skaitli 42 un ar tekstu "42. pantā". Tas ir nepieciešams tālab, ka pirmajā un otrajā lasījumā mums gluži vienkārši bija paslīdējis garām šis pants, jo arī šajā pantā ir jānomaina jēdziens "Zemessardzes priekšnieks" ar jaunajā likumā "Par valsts aizsardzību" jau nobalsoto "Zemessardzes komandieris".

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Līgotnis. Otrais priekšlikums. Es lūdzu jūs paskatīties pa kreisi no šā priekšlikuma, kur ir redzams likuma "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" 23. pants. Šeit jūs redzat, ka uzreiz pēc pirmās nāk trešā daļa. Kā jūs atceraties, otrajā lasījumā mūsu komisijai vēl nebija izstrādāta redakcija šai panta daļai. Nu tā ir radīta, un faktiski likumā "Par valsts aizsardzību" par to jau ir nobalsots. Tātad šī daļa skanētu šādi: "Zemessardzes komandieri amatā ieceļ un no tā atbrīvo Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma". Šeit ir šo divu likumu saskaņotības jautājums. Es lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav.

A.Līgotnis. Trešais priekšlikums - papildināt Zemessardzes likuma 44.1 pantu ar jauna satura otro daļu šādā redakcijā: "Zemessargiem ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai paredzēto apmaksu par izdevumiem, kas viņiem radušies, izmantojot sabiedrisko transportu". Ieviešot šādu normu, mēs panāksim zemessargiem tādu pašu situāciju, kāda ir Aizsardzības spēku karavīriem, kāda ir policistiem, jo galu galā, ja, dienesta pienākumus pildot, ir jābrauc ar sabiedrisko transportu, tad viņiem, dabiski, ir tiesības prasīt šo izdevumu atlīdzināšanu no tām iestādēm, kuru labā šīs funkcijas ir veiktas. Lūdzu atbalstīt arī šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Un 4. priekšlikums ir par pārejas noteikumiem, kurus izstrādājusi mūsu komisija. Tātad pārejas noteikumu 1. punkts runā par to, ka līdz ar šā likuma spēkā stāšanos tiek atcelti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kas pieņemti Satversmes 81. panta kārtībā. Un 2. punkts ir par beidzamo labojumu Zemessardzes likuma 44.1 panta otrajā daļā, - ka tas stājas spēkā vienlaicīgi ar likumu "Par valsts budžetu 1995. gadam". Tas ir nepieciešams tādēļ, ka, lai varētu kaut ko prasīt, budžetā tam ir jāparedz attiecīga naudas summa. Tas arī ir viss. Citu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Andris Līgotnis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Šis likumprojekts atrodams dokumentā nr. 1175, un tā būtība ir saskaņot Aizsardzības spēku likumu ar nule kā pieņemto jauno likumu "Par valsts aizsardzību". Pēc otrā lasījuma nekādi priekšlikumi nav saņemti. Komisija šo likumprojektu ir vienīgi papildinājusi ar pārejas noteikumiem, kuri tāpat kā iepriekšējie nosaka, ka līdz ar šā likuma spēkā stāšanos tiek atzīti par spēku zaudējušiem attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kas pieņemti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā. Tas attiecībā uz šo likumu ir viss. Es lūdzu jūs, kolēģi, to atbalstīt un nobalsot par šo likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Tālāk. Likumprojekts "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem". Sociālo un darba lietu komisijas vārdā runās Aida Prēdele - Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdzu!

A.Prēdele (KDS).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšā ir dokuments nr. 797. Tas ir likumprojekts "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem", ko ir sagatavojusi Labklājības ministrija. Taisnību sakot, par katru no likumprojektiem, kas tiek celts priekšā no šīs tribīnes, runātāji saka, ka tas ir ļoti svarīgs un ļoti vajadzīgs likumprojekts. Bet likumprojekts "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem", manuprāt, ir patiešām īpašs, jo tas skar ļoti lielu mūsu sabiedrības daļu, kura šobrīd sāpīgi pārdzīvo likumu un lēmumu nesakārtotību, proti, runa ir par maznodrošinātajiem un uz laiku grūtībās nonākušajiem ļaudīm Latvijā, kuriem ir nepieciešama skaidrība attiecībā uz kārtību, kādā tiek saņemti pabalsti un sociālā aplīdzība. Es minēšu tikai dažas no šīm ļaužu grupām un to skaitu. Latvijā ir pāri par 660 tūkstošiem pensionāru, no kuriem vairāk nekā 110 tūkstoši ir vientuļie pensionāri. Un pensionāru skaitā ir 106 tūkstoši invalīdu. Latvijā ir 43 tūkstoši daudzbērnu ģimeņu, kurās aug 159 tūkstoši nepilngadīgu bērnu. Savukārt 55 tūkstošos ģimeņu bērnus audzina tikai viens no vecākiem, un šādu bērnu ir vairāk nekā 83 tūkstoši. Itin visas šīs iedzīvotāju grupas ir ieinteresētas, lai likumdošana tiktu sakārtota steidzīgi un nekavējoties un lai sociālā palīdzība tiktu saņemta pienācīgā kārtībā. Tāpēc es jūs, kolēģi, gribu lūgt piekrist Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmumam, ka šis likumprojekts nu nekādi nav atliekams, jo katrs mēnesis, ko Latvijas maznodrošinātie iedzīvotāji pavada pašreizējās likumdošanas nesakārtotībā, prasa ne tikai viņu veselības ziedojumu, bet arī izraisa garīgas un materiālas drošības trūkumu. Un ir ļoti iespējams, ka daudziem no viņiem tas ir saistīts pat ar izdzīvošanu. Tāpēc, manuprāt, neraugoties uz to, ka šis likumprojekts prasa un arī prasīs no frakcijām un deputātiem, no mums visiem daudz darba, es aicinu šo likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt, jo situācija ir tāda, ka pašreizējā likumdošana neļauj pilnībā pārkārtot Latvijas sociālās palīdzības iestādes no padomiskajiem veidojumiem uz civilizētā sabiedrībā pieņemtām iestādēm un ka galvenais uzsvars tiek likts nevis uz grūtdieņu izvietošanu lielos pansionātos, bet gan, kā tas civilizētā un kristīgā pasaulē ir pieņemts, - uz cilvēku un uz personību. Un tiek gādāts nevis par to, kā valstij ērtāk un vieglāk cilvēku ar viņa problēmām dabūt prom no acīm, bet gan - kā saglabāt, izcelt un palīdzēt šim cilvēkam kā personībai, kā vērtībai pašai par sevi. To es arī uzskatu par vienu no galvenajiem šā likuma plusiem, jo te ir jauns ceļš, ko mēs līdz šim vēl neesam gājuši sociālajā aprūpē.

Kāda tad ir šā likuma būtība un no kā šis likums sastāv? Likuma 1. daļā ir noteikti, pirmkārt, personas, valsts un pašvaldību pienākumi sociālās palīdzības sniegšanā. Tālāk runa ir par sociālo pakalpojumu veidiem, no kuriem vairāki mūsu sabiedrībai ir pavisam jauni un nebijuši, to skaitā ir bezpajumtnieku patversmes, kas ir ļoti aktuāls jautājums, aprūpe mājās, kas, kā jau es minēju, pavisam konceptuāli maina daudzas sociālās aprūpes ievirzes, dienas centri, kas paredzēti pieaugušajiem, un tamlīdzīgi. Likumā ir noteikta kārtība, kādā persona var lūgt sociālo palīdzību. Ir noteikti personas pienākumi un atbildība, saņemot sociālo palīdzību.

Savukārt likuma otrā daļa reglamentē valsts un pašvaldību sociālo pabalstu dažādos veidus. Un savukārt likuma trešā daļa regulē sociālo pabalstu finansēšanas veidus. Šī likuma daļa, ļoti iespējams, ir pati strīdīgākā, taču ar Saeimas Budžeta komisiju ir panākta vienošanās, ka darbs pie šīs likuma sadaļas turpināsies otrajā lasījumā, komisijām sadarbojoties.

Šo likumu apspriežot un gatavojot pirmajam lasījumam, Sociālo un darba lietu komisijai jau ir izveidojusies, manuprāt, ļoti laba sadarbība ar Latvijas Pensionāru federāciju, kuras pastāvīgā pārstāve mūsu komisijā, Skrubes kundze, ir iesniegusi veselu rindu, es pat teiktu, veselu paketi, pensionāru priekšlikumu šā likumprojekta papildināšanai un uzlabošanai otrajā lasījumā.

Darbam pie otrā lasījuma esam saņēmuši atbalstu un priekšlikumus no Saeimas Cilvēktiesību komisijas un Valsts pārvaldes un pasvaldības komisijas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības atzinumu, ko ir parakstījusi šīs savienības Sociālo un veselības jautājumu komisijas priekšsēdētāja, un šinī atzinumā arī ir paredzēta vesela virkne precizējumu un labojumu, kopumā atbalstot šā likuma koncepciju.

Tāpēc es aicinu jūs, cienījamie kolēģi, balsot par šo tik nepieciešamo likumu pirmajā lasījumā un neaizmirst, ka katra nedēļa, katrs mēnesis, kamēr šis likums nedarbojas, nāk par ļaunu mūsu sabiedrības maznodrošinātajiem ļaudīm. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Godājamā Saeima! Es absolūti piekrītu Prēdeles kundzei, ka daudzi cilvēki mūsu valstī dzīvo ļoti nabadzīgi un viņiem ir vajadzīgi pabalsti. Bet es nekādā gadījumā to nesaistītu ar šā likuma pieņemšanu, jo es to drīzāk saistītu ar valsts budžetu 1995. gadam. Šobrīd šis likums paredz pabalstu piešķiršanas kārtībā pasliktinājumu attiecībā uz maznodrošinātajiem, jo parādās norma, kas paredz pabalstu piešķiršanu cilvēkam, kas ir šeit nodzīvojis 5 gadus. Mēs varam strīdēties par to, cik tas ir pareizi vai nepareizi, bet šī norma stāvokli pasliktina. (To atzīmēja, ja nekļūdos, arī Cilvēktiesību komisija.)

Otrs moments, ko atzīmēja jau arī Budžeta komisija, iesniedzot priekšlikumus attiecībā uz pirmo lasījumu, - ka finansējums šim likumam ir paredzēts no kaut kādiem mistiskiem fondiem, ko veidos no valsts budžeta līdzekļiem. Es pat negribētu dziļāk to skaidrot, man liekas, tas visiem ir skaidrs, ka sociālā palīdzība, ko sniedz valsts budžets, nu nekādi nevar būt, tā teikt, nofondēta.

Trešais, ko es gribētu atzīmēt. No vienas puses, tas ir ļoti patīkami, bet, no otras puses, - ļoti satraucoši... Nav vēl bijis neviena tāda likumprojekta mūsu komisijā, par kuru uz pirmo lasījumu būtu iesniegti tik daudzi labojumi. Tātad Budžeta komisija principā uzskatīja, ka to nevajadzētu tagad skatīt, Cilvēktiesību komisija norādīja uz to, ka tajā ir sajaukti līmeņi un nav skaidri redzams, kur ir valsts funkcijas un kur - pašvaldību funkcijas, Pašvaldības komisija uzreiz ir iesniegusi 24 labojumus. Tātad šis likums, jau tīri formāli skatoties no ārpuses, juridiski ir ļoti slikti sagatavots, ko, starp citu, atzīmēja arī Saeimas Juridiskais birojs, kas pastāvīgi piedalījās šā projekta apspriešanā.

Šobrīd tas, kas pienākas maznodrošinātajiem, ir atrunāts dažādos citos valdības un Augstākās padomes lēmumos. Es varu apgalvot, ka arī tad, ja šis likums šobrīd nebūs pieņemts, ja būs nauda, tad maznodrošinātajiem viss pienāksies, viņi to arī varēs saņemt, taču es vēlreiz atkārtoju - ja būs nauda. Bet šādā kvalitātē sagatavotu likumu, manā skatījumā, Saeimai nevajadzētu pieņemt, lai pēc tam tas nebūtu praktiski jāpārraksta, tāpēc es jūs aicinu neatbalstīt pirmo lasījumu un nodot atpakaļ šo likumu Labklājības ministrijai, lai tas tiktu kārtīgi sagatavots.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Šis ir ļoti nopietns likums, šis likums ir viena sastāvdaļa no likuma "Par sociālo drošību", ko Saeima pirmajā lasījumā pieņēma pavasarī, un šis, varētu teikt, ir viens no būtiskākajiem apakšlikumiem. Šis likums ir izstrādāts ar mērķi - noteikt galvenos sociālās palīdzības veidus, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt sociālo palīdzību, kā arī reglamentēt valsts un pašvaldību pienākumus sociālās palīdzības sniegšanā, tātad sakārtošanā.

Šobrīd tiesības uz sociālajiem pabalstiem, sociālajām pensijām Latvijā regulē likums "Par valsts pensijām", kā arī Ministru kabineta lēmumi par dažādiem valsts pabalstu veidiem, bet nav likuma, kas regulētu personas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem, kā arī pašvaldību sociālajiem pabalstiem. Tādējādi dažādos Latvijas rajonos iedzīvotājiem ir ļoti atšķirīgas iespējas saņemt sociālo palīdzību gan pakalpojumu veidā, gan apmēru ziņā. Trūkst vienotu kritēriju pabalstu piešķiršanai. Nav noteikta sociālās palīdzības finansēšanas kārtība starp pašvaldībām. Un šis likums būs tas likums, kas sakārtos šīs normas. Te nav runa par palielināšanu vai par samazināšanu, bet ir runa par sakārtošanu. Un es aicinu Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā, lai gan ir iesniegti ļoti daudzi priekšlikumi - no Pašvaldības komisijas, no atsevišķiem deputātiem, kā arī no sabiedriskajām organizācijām. Es domāju, ka tad, ja mēs nepieņemsim šo likumu, tad viss sāksies no gala, un mēs zaudēsim laiku, lai sakārtotu tieši likumdošanu, kas ir mūsu pamatuzdevums. Es aicinu Saeimu atbalstīt un strādāt pie šā likuma otrā lasījuma. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Vārds Vladimiram Makarovam - sociālo lietu valsts ministram. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Cienījamā Saeima! Jūsu priekšā ir likumprojekts, pie kura ir pietiekami ilgi strādāts un par kuru ir ļoti plaši diskutēts gan ar Pašvaldību savienības pārstāvjiem, gan ar sociālās palīdzības sistēmā nodarbinātajiem, gan ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Mēs to esam gatavojuši ilgi un rūpīgi. Taču pasaules pieredze liecina, ka sociālajā likumdošanā vienmēr parādīsies kādi papildinājumi, uzlabojumi vai ierosinājumi. Mainoties valsts ekonomiskajai situācijai, lielākas un plašākas var kļūt iespējas, kuras tiek atspoguļotas sociālajā likumdošanā.

Protams, šis likumprojekts ir pirmais mēģinājums sakārtot sociālās palīdzības sistēmu valstī un stabilizēt valsts pabalstu politiku. Mēs ieviesām normas, kādas ir pieņemtas pasaulē un Eiropā. Likumprojekta izstrādāšanā piedalījās Pasaules bankas eksperti, kuri maksimāli veicināja principu, lai sociālie pakalpojumi, sociālie pabalsti būtu pieejami iedzīvotājiem. Mēs esam gatavi diskutēt par jebkuru papildinājumu un uzlabojumu, tomēr ņemsim vērā šā likuma nepieciešamību, jo, strādājot pie budžeta un lūdzot nodrošināt finansējumu, vienmēr rodas jautājums: uz kāda likuma pantu, uz kāda lēmuma pantu jūs atsaucaties? Šis likums apkopo visu to pieredzi, kas valstī ir izveidota sociālajai aprūpei un kas ļauj šai sociālās aprūpes sistēmai attīstīties tālāk. Tādēļ lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Gatavojoties otrajam lasījumam, varēs vēlreiz izanalizēt visus priekšlikumus, jo dažkārt tie ir pretrunīgi pēc būtības, un tālāk skatīt šo visu otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai labklājības ministrs Bērziņš izmantos 5 minūtes, kas atlikušas līdz pārtraukumam? Lūdzu - jums vārds!

A.Bērziņš (labklājības valsts ministrs).

Godājamo Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu piebilst tikai dažus vārdus pie tā, ko teica Makarova kungs. Pašlaik sociālās palīdzības dienesti dažādos rajonos praktiski katrs ir izstrādājis savu kārtību, un es netaisos to kritizēt. Šī kārtība lielā mērā ir pakārtota tam, kāda ir šā attiecīgā rajona rocība, spēja vai nespēja sniegt šo sociālo palīdzību. Tātad ar šo likumu mēs mēģinām sakārtot šos jautājumus, mēs mēģinām uzlikt virsū visai Latvijas teritorijai tādu kā rāmi un noteikt, kāda veida pabalsti kādos gadījumos katram cilvēkam pienākas, kā arī mēģinām noteikt to, kādi ir nepieciešamie finansējumi un kas šos finansējumus izdara. Šeit minētais arguments, ka tiek iesniegta vesela virkne dažādu priekšlikumu, pēc manām domām, ir normāla parādība. Dažādām sabiedrības grupām - gan vecuma grupām, gan politiskajām grupām - ir atšķirīgi priekšstati par to, cik lielām un kādām ir jābūt sociālajām garantijām un kādai jābūt šo garantiju saņemšanas sistēmai. Visus priekšlikumus, kas tiks iesniegti, mēs ļoti uzmanīgi izskatīsim un mēģināsim sakārtot, bet izdarīsim, lūdzu, tā, lai Latvijā beidzot sāktu darboties kāds normāls, ar likuma palīdzību regulēts akts, kas noteiktu sociālās palīdzības saņemšanas kārtību un struktūru. Paldies par uzmanību! Es aicinu balsot un atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates ir pabeigtas. Vārds referentei, ja viņa vēlas.

A.Prēdele (KDS).

Manuprāt, galvenās domas šeit jau tika izteiktas. Es varu tikai pievienoties tiem runātājiem, kuri vēl un vēlreiz uzsvēra to, ka šis likums šobrīd ir ļoti nepieciešams kā sakārtotības un kārtības ieviesējs. Sociālo darba lietu komisija cer, ka deputāti un frakcijas ar visu nopietnību un atbildības izjūtu strādās pie šā likumprojekta otrajā un trešajā lasījumā. Es aicinu deputātus balsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 8, 7 - atturas. Pieņemts pirmajā lasījumā. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Deputāte Prēdele, lūdzu, atgriezieties tribīnē! Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

A.Prēdele. Sociālo un darba lietu komisija ir lēmusi, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 7.decembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies! Lūdzu, reģistrējieties pēc signāla! Pavērojiet, vai iedegas signāllampiņa! Lūdzu sekretāra biedru Tomiņu nosaukt klātneesošos deputātus!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Gaļina Fjodorova,

Juris Janeks...

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš.

Nikolajs Krasohins,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Vilis Krištopans,

Voldemārs Novakšānovs,

Uldis Osis,

Aleksandrs Pētersons,

Andris Piebalgs...


Sēdes vadītājs. Piebalgs ir zālē.

Z.Tomiņš.

Gunārs Resnais,

Anita Stankēviča,

Jānis Ārvaldis Tupesis.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 52 deputāti. Paldies. Turpinām darbu. Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Desmit deputāti no frakcijas "Latvijas ceļš" lūdz likumprojektus "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" un "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" izskatīt pēc lēmuma projekta "Par Latvijas un Polijas parlamentu atbalsta grupas izveidošanu. Vai ir iebildes? Nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Tagad izskatām Saeimas lēmuma projektu - ievēlēt Andri Liepiņu Juridiskajā komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - ievēlēt Andri Liepiņu Juridiskajā komisijā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, 7 - atturas. Lēmums ir pieņemts. Andris Liepiņš ir ievēlēts Juridiskajā komisijā.

Nākamais ir likumprojekts "Par mežu ciršanas tāmi 1995.-1999.gadam". Tautsaimniecības komisijas vārdā runās Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj un deputāti! Mēs šodien apspriežam dokumentu nr.1044 - "Par mežu ciršanas tāmi 1995.-1999.gadam". Tā nu laikam ir sagadījies, ka mežu nozare ir vienīgā nozare, kur joprojām ir saglabājušās šīs "piecgades". Tā kā šajā gadā beidzas iepriekšējās mežu ciršanas tāmes spēks, mums ir jāapstiprina jauna tāme nākamajai piecgadei. Es jums gribu paskaidrot, ka tā nav tāme parastajā izpratnē; tas ir apjoms, par kādu varētu izcirst Latvijas mežus un iegūt kokmateriālus, sakārtot mežus, kopt tos. Un šī tāme atšķirībā no iepriekšējiem pieciem gadiem tiek plānota par 420 000 kubikmetriem lielāka nekā iepriekšējā piecgadē.

Protams, var rasties jautājums - uz kā rēķina, vai tas ir vajadzīgs? Un argumenti ir klāt pievienotajā dokumentā paskaidroti. Ciršanas tāme ir palielināta galvenokārt tāpēc, ka ir palielinājusies Latvijas mežu kopplatība sakarā ar to, ka ir atgūti PSRS armijai piederošie meži.

Vēl viens iemesls, kāpēc šī ciršanas tāme tiek paaugstināta, ir tas, ka Latvijas aizaugušās lauksaimniecībā izmantojamās platības netika ilgu laiku izcirstas. Un, tā kā apšu un bērzu ciršanas vecums ir daudz mazāks nekā priedei un eglei un tā kā šīs lauksaimniecības platības ir aizaugušas galvenokārt ar apsēm, īpašniekiem, kuri atgūst savus zemes īpašumus, tiek dota iespēja izcirst šos mežus, iztīrīt. Protams, viss tas notiek ar kārtīgām ciršanas biļetēm un pēc saskaņojuma ar Mežu ministriju. Šī tāme ir aprēķināta, pamatojoties uz dabisko pieaugumu, un tā ir normas robežās. Tāpēc es iesaku atbalstīt šodien šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tas ir tik ļoti īss - viena rindiņa. Nosaka tikai šo kopapjomu. Iesaku atbalstīt, neskatoties uz to, ka daudziem deputātiem ir izdalīts aicinājums - neatbalstīt šodien šo ciršanas tāmi. Es pati, būdama "zaļās" partijas biedre, par šo tāmi balsoju pilnīgi droši tāpēc, ka tā neparedz ne upmalu voluntāru iztīrīšanu, ne aizsargjoslu pilnīgu degradēšanu, bet paredz tikai sakārtot šīs teritorijas, kuras daudzus gadu desmitus netika cirstas un tīrītas (un režīms arī to nepieļāva). Jo arī tur ir pāraugušas audzes, veci un krituši koki. Un tādi, kuri tūdaļ var beigt savu eksistenci. Aicinu atbalstīt šo Valsts mežu dienesta izstrādāto un iesniegto projektu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Nav. Kazimirs Šļakota - mežu valsts ministrs. Lūdzu!

K.Šļakota (mežu valsts ministrs Zemkopības ministrijā).

Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribu tikai dažos vārdos jums izskaidrot.

Pirmais. Man jums jāpasaka, ka šī aprēķinātā ciršanas tāme valsts mežiem nepieaug, bet samazinās par vairāk nekā 200 000 kubikmetriem. Viss pieaugums, kas ir šajos piecos gados paredzēts, ir paredzēts lietošanā un īpašumā esošajos mežos.

Otrs. Es gribu jums nosaukt tikai divus skaitļus. Šodien mums Latvijā ir 72 miljoni kubikmetru pieaugušu un pāraugušu audžu, kuras būtu jācērt, turpretī pēc 20 gadiem, kā mēs paredzam, Latvijā būs 127 miljoni kubikmetru pieaugušu un pāraugušu audžu. Tas nozīmē, ka Latvijā mežu platība nepārtraukti pieaug un mežu iespējas nepārtraukti pieaug. Tāds arī ir mūsu mērķis - panākt, lai Latvijas mežos nevienu gadu, nevienu desmitgadi nesamazinātos iespējas izmantot mežu, gūt no tā labumu valsts tautsaimniecībai, ekonomikai un iedzīvotājiem.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šogad laikam ir pirmais gads, kad mēs eksportā spēsim pārsniegt 100 miljonu latu robežu. Salīdzinājumam: šie apjomi jau pārsniedz to eksporta apjoma robežu, kāda bija Latvijas labākajos gados - 1937., 1938.gadā. Tā ka šajā nozarē mēs esam atguvušies daudz ātrāk un sekmīgāk nekā citās nozarēs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Būtībā neiebilstu pret tāmi kā tādu, bet iebilstu pret to "piecgadi". Ir vēl ļoti daudz nesakārtotu stūrīšu arī tieši šajā jomā. Vakar pie manis vērsās viena saimniece no Saldus apkārtnes. Viņas zemes īpašuma jautājums vēl nav nokārtots, un viņa jau ir zaudējusi 11 hektārus meža, kas ir izcirsts, kā es noprotu, absolūti nelegāli. Te jau var visādi spriedelēt par to, kā tas viss norit vai nenorit, bet te ir daudz šo nesakārtoto lietu. Es nedomāju, ka tā "piecgades tāme" varētu atrisināt šo nelegālo mežu izciršanu, kas patlaban norisinās. Un tas nav vienīgais ziņojums, kuru es esmu personīgi saņēmis no dažādām valsts malām.

Protams, šīs "piecgades" ir Latvijā ienākušas reizē ar krievu tankiem. Es nedomāju, ka mums vajadzētu turpināt šīs mūsu "piecgades". Es iesaku, ka šo likumprojektu vajadzētu savādāk formulēt un visam tam tuvoties no jauna aspekta, jaunā gaisotnē. Šeit es tikai izteicu savu neapmierinātību ar to, ka mēs turpinām savu ceļu ar šīm "piecgadēm". Es neuzdrošinos lietot šo krievisko nosaukumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates izbeigtas. Vārds referentei Annai Seilei!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Atbildēšu Sinkas kungam attiecībā uz "piecgadēm". Koka mūžs ir samērā garš. Ja ir slikta ziema, vienā sezonā var arī nepaspēt izcirst to, kas ir ieplānots. Cirsmas notiek galvenokārt ziemā, tāpēc ir vajadzīgs nedaudz ilgāks periods, dodot zemes īpašniekam iespēju izvēlēties nocirst pirmajā, otrajā vai trešajā gadā šo mežu, kas ir viņa teritorijā. Es domāju, ka viss būs kārtībā un ka jautājumi par atsevišķām nesakārtotībām, kad tiek cirsts nelikumīgi, ir jārisina likumā paredzētajā kārtībā caur Prokuratūru vai, tā teikt, mežu institūcijām. Un par šo kopējo tāmi, kas nosaka un sabalansē Latvijas lauku un mežu attiecības, lai mēs nepārsniegtu šo līmeni, ka Latvijā mežu procents samazinās attiecībā pret pārējām platībām, - lūk, par šo tāmi es aicinu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par mežu ciršanas tāmi 1995.-1999.gadam" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts ir pirmajā lasījumā pieņemts. Kādi ir priekšlikumu iesniegšanas termiņi?

A.Seile. Tautsaimniecības komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 6.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās".

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija ir iesniegusi Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās". Tas ir dokuments nr. 1166. Es gribu atzīmēt, ka mūsu darba kārtībā ir minēts arī dokuments nr. 1082, bet tas neattiecas uz šā likumprojekta izskatīšanas kārtību. Tātad lūdzu izmantot tikai dokumentu nr.1166.

Cienījamie kolēģi, es gribētu tikai teikt, ka šis likums ir ļoti svarīgs Latvijai, jo, bez šaubām, mēs šobrīd varam izteikt bažas par to, ka mēs, nesakārtojuši savu iekšējo struktūru, šobrīd jau mēģinām virzīt savu Bruņoto spēku akcijas uz āru, tomēr pats galvenais šā likumprojekta mērķis ir - radīt iespēju, lai saņemtu šo apmācību un šīs konsultācijas, ko mums var sniegt Eiropas savienība, NATO un Eiropas drošības un sadarbības apspriedes valstis. Tas zināmā mērā mums atvieglotu savu iekšējo struktūru sakārtošanu. Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ko dara arī Ārlietu komisija, kura šo priekšlikumu ir atbalstījusi vienbalsīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. "Latvijas ceļš". Lūdzu! Atklājam debates. Jums vārds!

I.Silārs (LC).

Paldies, priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī Aizsardzības un iekšlietu komisija, kurai tika nodots izskatīt šo minēto likumprojektu, atbalsta to pirmajam lasījumam, taču ar konceptuālu iebildi, kura būtu jānovērš atbildīgajai komisijai, pirms tā piedāvā likumprojektu otrajam lasījumam. Jo šeit ir būtiska neatbilstība ar tikko kā mūsu pieņemto likumu "Par valsts aizsardzību". Proti, likuma "Par valsts aizsardzību" 11.panta 8.punkts nosaka, ka Saeima lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību izmantošanu ārpus valsts teritorijas. Taču mēs šeit redzam, ka terminos ir pateikts, ka starptautiskās humānās operācijas ir starptautiskas operācijas ar mērķi sniegt palīdzību civiliedzīvotājiem, kuri nokļuvuši karadarbības zonā. Un to, kas notiek karadarbības zonā, mēs katru dienu varam redzēt savos televizoru ekrānos. Un, ja šeit 4.panta trešajā daļā ir pateikts, ka lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību piedalīšanos starptautiskajās glābšanas un citās humānajās operācijās pieņem Ministru kabinets, tad tā ir skaidra pretruna ar likumu "Par valsts aizsardzību", kas ir jānovērš. Proti, šis 4.panta 3.punkts ir lieks, tas ir jāpievieno 1.punktam, svītrojot Ministru kabinetu. Taču kopumā mēs atbalstām un ierosinām pieņemt šo likumprojektu šodien pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates izbeigtas. Vai referents nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskās operācijās" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Ameriks. Cienījamie kolēģi, priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 6.decembrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Akceptēts. Paldies.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Latvijas un Polijas parlamentu atbalsta grupas izveidošanu". Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs, "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Andrejs Krastiņš lūdza mani pateikt dažus vārdus sakarā ar šīs atbalsta grupas izveidošanu. Šis jautājums jau bija iekļauts darba kārtībā pagājušajā parlamenta sēdē. Es vienkārši gribētu informēt, ka 17.novembrī es piedalījos Latvijas Neatkarības dienas svinībās, kuras organizēja Latvijas vēstniecība Polijā, un man bija tikšanās arī Polijas Seimā ar Latvijas un Polijas parlamentu atbalsta grupu, kura jau ir izveidota un kura ir ļoti ieinteresēta nostiprināt šos kontaktus ar Latviju, ar Latvijas parlamentu. Tā lūdza mani nodot cienījamajai Latvijas Saeimai vislabākos novēlējumus un izteica cerību par visdrīzāko delegāciju tiešu tikšanos, apmaiņu. Un tāpēc arī es aicinātu cienījamo Saeimu apstiprināt šo sastāvu, un, ja kāds vēlas, es domāju, jebkurš var piedalīties arī šīs starpparlamentu atbalsta grupas turpmākajā darbībā. Lūdzu pieņemt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas un Polijas parlamentu atbalsta grupas izveidošanu"! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Ar šo lēmumu Latvijas un Polijas parlamentu atbalsta grupa ir izveidota.

Nākamie ir likumprojekti "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" un tad "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Sākumā pirmais - "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Izskatot šos grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikās pilsētās", darbā būs jāizmanto divi dokumenti - nr.1199 un nr.1199-a, tas ir, komisija tos lūdz izmantot, un es par tiem informēšu. Ir neprecīzi nodrukāta... (Starpsauciens no zāles: "B"?)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godātie deputāti, paņemiet abus šos dokumentus!

R.Jonītis. Dokuments nr.1199-b ir izdalīts vienkārši informācijai, lai zinātu, kāds izskatītos teksts, ja Saeima piekristu visiem šiem labojumiem, kādus ir izdarījusi komisija. Protams, ja jūs atbalstītu komisijas variantu. Tas ir tikai informatīvs materiāls, tas nebūs jāizmanto.

Sēdes vadītājs. Vai visi deputāti ir paņēmuši šos dokumentus?

R.Jonītis. Pirmie priekšlikumi ir par 8. pantu. Tātad deputātes Seiles priekšlikums - izteikt panta pirmās daļas sākumu jaunā redakcijā - tika atbalstīts, un arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums ir tieši par šo pašu daļu kā alternatīva, taču komisija aicināja to noraidīt. Līdz ar to praktiski tiek svītrots šis termiņš, ar kuru it kā būtu noteikts zemes reformas trešās kārtas sākums.

Sēdes vadītājs. Vai pret deputātes Seiles priekšlikumu un komisijas slēdzienu ir iebildes? Nav. Tas jau it kā izslēdz frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu... nevis "it kā", bet tieši. Līdz ar to tas nav balsojams. Bez tam iesniegšanas kārtībā deputātes Seiles priekšlikums ir bijis vispirms. Jā. Paldies. Lūdzu, par nākamo!

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi ir par 9. pantu -"Zemes īpašuma tiesību subjekti". Šeit ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums par otrā lasījuma redakciju - papildināt to ar jaunu daļu - un deputātes Seiles priekšlikums - svītrot šo 3., 4. un 5.daļu otrā lasījuma redakcijā. Tātad bija priekšlikums - papildināt šo pantu ar jaunu daļu, ka zemes pirkšanas un pārdošanas kārtību zemes reformas laikā regulē šā likuma 5. nodaļas noteikumi. Tautsaimniecības komisija, izskatot šo likumu, bija nonākusi pie slēdziena, ka ir jāizveido jauna 5. nodaļa, kas jau konkrēti regulētu zemes pirkšanas un pārdošanas noteikumus zemes reformas gaitā, tāpēc arī šā iemesla dēļ tika atbalstīts deputātes Seiles priekšlikums. Komisija jau vairākkārt bija izvirzījusi iesniegšanas termiņus attiecībā uz šo likumu, un tāpēc es lūgtu šo tīri tehniskas dabas priekšlikumu atbalstīt, jo otrā lasījuma redakcijas pamatnoteikumi ir jau ietverti šajā 5. nodaļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Vai frakcija "Tçvzemei un brīvībai" uztur spēkā savu balsojumu? Noņem. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 12. panta pirmo daļu. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums ir - aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdus "kâdā šī zeme ir viņa likumīgā lietojumā" ar vārdiem "kâdā šī zeme namīpašuma atsavināšanas brīdī nonāca viņa likumīgā lietojumā". Tautsaimniecības komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" uztur spēkā balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu - aizstāt 12. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus "kâda šī zeme ir viņa likumīgā lietojumā" ar vārdiem "kâda šī zeme namīpašuma atsavināšanas brīdī nonāca viņa likumīgā lietojumā". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 29, atturas - 14. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi ir par 12. panta pirmās daļas 3. punktu. Te abi priekšlikumi ir atbalstīti, un lapas labajā pusē jūs redzat to redakciju, kāds izskatītos šā panta pirmās daļas 3. punkts, ietverot tajā Māra Graudiņa ieteikumu - papildināt šo sarakstu ar nacionālajām sporta bāzēm - un arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" un deputātes Seiles priekšlikumu - svītrot no likuma Rīgu kā izņēmumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir 4. lappusē par 12. panta otrās daļas 1. apakšpunktu, ko iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Tas runā par apbūves īpašnieku nomas tiesību ilgumu. Tautsaimniecības komisija, izskatījusi šo priekšlikumu, neatbalstīja to savā sēdē un aicināja noraidīt.

Sēdes vadītājs. Frakcija uztur spēkā balsojumu. Lūdzu, balsosim par 12. panta otrās daļas 1. apakšpunktu - papildināt to šādā redakcijā: "Apbūves īpašnieka nomas tiesību ilgums bez īpašnieka piekrišanas nedrīkst pārsniegt apbūves atlikušo saimnieciskā mūža ilgumu atbilstoši noteiktajiem ekspluatācijas normatīviem". Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 24, atturas - 14. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Tātad nākamais priekšlikums, uzsākot šo jauno 5. nodaļu, - "Zemes pirkšanas un pārdošanas kārtība". Šeit ir jāievēro, ka turpmāk ir redzams tikai priekšlikums un komisijas variants, kādā komisija aicinātu to atbalstīt. Ir jāatceras, ka iepriekšējā teksta nav un ka noraidījuma gadījumā šāds pants faktiski tiek izslēgts. Tātad komisija aicina atbalstīt šo jauno 19. pantu tajā redakcijā, kas redzama lapas labajā pusē, tas ir tikai redakcionāli sakārtots.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai pret šā 19. panta redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais ir 20. pants - "Zemes pirkšanas subjekti". Šeit deputāta Novakšānova redakcija ir redzama lapas kreisajā daļā, bet komisijas variants - lapas labajā daļā. Tas zināmā mērā ir redakcionāli sakārtots, un vēl pie tā ir komisijas lēmums par komisijas variantu - ierosināt šajā 4. punktā balsot par katru apakšpunktu - a, b, c - atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Sāksim debates! Jānis Straume - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu - jums vārds! Jā, par 20. pantu.

J.Straume (TB).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, veicot konceptuālas izmaiņas šā likuma 20. pantā, laikā starp otro un trešo lasījumu, iestrādājot normu par to, ka zemi Latvijā varēs pirkt juridiskās personas, kurās lielākā daļa kapitāla pieder Iedzīvotāju reģistrā reģistrētām personām, tostarp 700 tūkstošiem bijušās PSRS kolonistu, ir veikusi platu soli uz priekšu Latvijas kolonizācijas nostiprināšanā un gādājusi par to, lai Latvijas zemi pēc iespējas ātrāk atbrīvotu no latviešiem, kārtējo reizi ignorējot vispārzināmo patiesību, ka ikvienas valsts un deputātu kā tautas vēlētu priekšstāvju pirmais uzdevums ir aizstāvēt savu pilsoņu intereses. Partijai "Latvijas ceļš" un tās sabiedrotajiem acīmredzot svarīgāks ir kas cits - veikt izdevīgus darījumus ar saviem esošajiem un potenciālajiem sponsoriem cerībā arī nākamajās vēlēšanās iegūt pietiekami lielus civilokupantu finansiālos līdzekļus lētticīgās pilsoņu daļas balsu pirkšanai. Nav šaubu, ka kolonistu rokās šobrīd ir koncentrējušies ievērojami finansu resursi, un savu pozīciju nostiprināšanai, no viņu viedokļa, būtu ārkārtīgi vēlams nojaukt arī pēdējo barjeru - ierobežojumus iegādāties zemi privātīpašumā.

Tāpat skaidrs ir arī tas, ka, ievērojot Latvijas pilsoņu, zemes pašreizējo īpašnieku, trūcīgo materiālo stāvokli, šīs kolonistu firmas, kuru akcionāru vidū ir ievērojams okupācijas armijas atvaļināto virsnieku un čekas darbinieku īpatsvars, šādas likuma redakcijas pieņemšanas gadījumā iegūtu vienreizēju iespēju Latvijas zemi nopirkt par sviestmaizi. Nav arī noliedzams, ka liela daļa kolonistu firmu ir tieši vai netieši saistītas ar organizēto noziedzību, kurai pēc šāda likuma pieņemšanas būs lieliska izdevība "atmazgāt" savus noziedzīgā ceļā iegūtos naudas līdzekļus. Maz ticams, ka valdošā partija šo situāciju neapzinās. Varbūt tas ir vērtējams kā oriģināls veids, kādā "Latvijas ceļš" grib veicināt Gaiļa kunga pasludināto cīņu ar noziedzību, dodot iespēju noziedzniekiem atmest savu nožēlojamo nodarbošanos un kļūt par lieliem zemes īpašniekiem, īsteniem Latvijas saimniekiem. Katrā ziņā, ja vērtē no latviešu tautas interešu viedokļa, šis solis, ko pašreizējai Saeimai piedāvā Tautsaimniecības komisija, ir nesalīdzināmi bīstamāks un daudz vairāk apdraud latviešu tautas iespējas izdzīvot un pārvaldīt savu zemi nekā iepriekšējās 1940.gada jūlijā ievēlētās Saeimas pieņemtais dekrēts "Par zemes pasludināšanu tautas īpašumā", jo tas bija atceļams kaut vai pēc pusgadsimta, turpretī pašreiz piedāvātā likuma sekas var būt neatgriezeniskas. Ja likums tiks pieņemts šādā redakcijā un ja zemes pirkšanas un pārdošanas process noritēs strauji, kā to, bez šaubām, autori ir iecerējuši, tad tādā gadījumā apvienībai "Tçvzemei un brīvībai" nāksies apsvērt iespēju aicināt tautu nevis uz nākamajām Saeimas vēlēšanām, bet gan uz revolūciju, jo citas izejas gluži vienkārši nebūs. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Vārds Anatolijam Gorbunovam - "Latvijas ceļa" frakcijas vārdā.

A.Gorbunovs (LC).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Uzsākot savas pārdomas par 20.pantu, es vispirms frakcijas vārdā gribētu noraidīt deputāta Straumes teikto, ka šeit ir "Latvijas ceļa" iesniegti panti vai labojumi vai "Latvijas ceļa" kaut kāda koncepcija. Par "Latvijas ceļa" frakcijas koncepciju es runāšu vēlāk. Tas, par ko šeit runāja Straumes kungs, ir Tautsaimniecības komisijas iesniegtais variants, par kuru komisija nenobalsoja un palika pie tāda viedokļa, ka būtu jābalso par katru apakšpunktu. Un līdz ar to ir nekorekti komisijas ierosinājumu balsot par katru apakšpunktu piedēvēt frakcijai "Latvijas ceļš". Un arī visu pārējo, ko šeit runāja deputāts Straume.

Tagad - konkrēti par frakcijas viedokli par šo pantu "Zemes pirkšanas subjekti". Frakcija, apspriežot šā panta redakciju, faktiski ir ņēmusi divus pamatpostulātus. Pirmais - ka politiskā vara jebkurā valstī pieder, protams, pilsoņiem. Runājot konkrēti - Latvijas Republikas pilsoņiem. Tālāk. Tikai valsts pilsoņi, it sevišķi mazajās valstīs, uztur jeb viņiem ir kontrole, ir jābūt kontrolei, arī pār zemi. Un līdz ar to šīm abām divām normām ir jādominē šajā pantā, kad mēs runājam par zemes pirkšanas subjektiem. Protams, var dažādi traktēt šos abus divus pamatpostulātus, par kuriem es runāju, - ka jebkuras valsts pilsoņiem jāpieder kontrolei, politiskajai kontrolei un arī kontrolei pār savu zemi. Tādēļ frakcija ierosina balsot par tādu 20.panta redakciju, kādu bija ierosinājis deputāts Novakšānovs.

Pirmais: zemesgrāmatās nostiprinātos zemes īpašumus, tikai zemesgrāmatās nostiprinātos zemes īpašumus, zemes reformas laikā var pirkt Latvijas Republikas pilsoņi, valsts un pašvaldības. Un tālāk, lai realizētu šo pilsoņu kontroli pār savas valsts zemi, 4.punkts: "Latvijā reģistrētās uzņēmējsabiedrības, no kuru pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem". Un 5.punkts: "ârvalstu uzņēmējsabiedrības no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starpvalstu līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību un kurus apstiprinājusi Saeima". Un tagad, paredzot iebildumus pret to, ka mēs it kā svītrojam no zemes pirkšanas subjektiem tos Latvijas Republikas nepilsoņus, kuri šeit dzīvo - un dzīvo ilgi, gribētos teikt, ka šī redakcija, par kuru mēs iestājamies, neparedz to, ka viņiem šajā sakarā nekādu tiesību nav. Viņi var piedalīties uzņēmējsabiedrībās, un šīs uzņēmējsabiedrības var iegādāties šo zemi. Bet pamatkapitālam ir jāpieder vairāk nekā pusei Latvijas Republikas pilsoņu.

Kas attiecas uz komisijas ierosinātajiem apakšpunktiem, kur ir runāts par Latvijas Republikas iedzīvotājiem, tad es domāju, ka, ja zemes pirkšanas subjektu noteikšanai mēs izmantojam tiešām šo formulu, par kuru es runāju sākumā, tad Latvijas Republikas nepilsoņiem - viņu statuss gan nav noteikts, bet to acīmredzot Saeima noteiks, - viņiem īsākā vai ilgākā, vai ilgā laikā tomēr ir dota iespēja kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem, un tomēr Latvijas Republikas pilsoņu dominante gan politiskajās lietās, gan zemes valdījuma lietās ir jāpasargā un jānostiprina kā mazas valsts pastāvēšanas un mazas tautas attīstības pamats.

Sēdes vadītājs. Tālāk - Anna Seile, LNNK!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Arī es aicinu atbalstīt Valsts zemes dienesta sagatavoto Novakšānova kunga iesniegto redakciju, kuru jūs redzat lapas kreisajā pusē. Vienīgi gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tik tiešām, kā jau Gorbunova kungs teica, vajadzētu 2. un 3.punktā svītrot vārdus "institūcijas", lai šīs tiesības iegādāties zemi paliktu tikai valstij un pašvaldībai, nevis valsts institūcijām un pašvaldību institūcijām. Ja nav iebildumu, tos vārdus vajadzētu svītrot.

Vēl es domāju, ka šis punkts garantē Latvijas pilsoņiem tiesības uz zemi un vismaz kontrolpaketi, jo pusei pamatkapitāla, kā izriet no šīs redakcijas, jāpieder Latvijas pilsoņiem.

Vēl man liekas, ka 5.punktā pareizāk būtu bijis teikt - "Latvijas Republikā reģistrētās ārvalstu uzņēmējsabiedrības", jo, ja mēs nezināsim, kāda uzņēmējsabiedrība pērk zemi, var izcelties dažādi pārpratumi. Ja nav iebildumu, varbūt mēs varam pārņemt šo redakciju, kura ir blakus ailītē esošajā tekstā.

Gribu vēl pievērst jūsu uzmanību tam, ka šajā tekstā nav paredzētas šīs īpašumtiesības dažādām citām juridiskām personām, piemēram, biedrībām. Ko darīt šādos gadījumos? Es domāju, ka satraukumam nav pamata, kā par reliģiskajām organizācijām ir īpašs likums, tāpat arī par korporācijām un citām biedrībām. Vajadzības gadījumā varētu izstrādāt īpašu likumu, un es zinu, ka jau pašreiz Piensaimnieku biedrība sāk strādāt pie šāda īpaša likuma, kuru tad mēs pieņemsim Saeimā un līdz ar to apstiprināsim arī šīm biedrībām tiesības iegūt īpašumā zemi, ja tas būs vajadzīgs. Bet, protams, tas ir ļoti rūpīgi jāizsver katrā atsevišķā gadījumā. Tātad vēlreiz aicinu balsot par Novakšānova kunga iesniegto redakciju.

Sēdi vada 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Arī Tautsaimnieku politiskā apvienība atbalsta to variantu, kas ir lapas kreisajā pusē, jo tas pilnīgi atbilst mūsu frakcijas iesniegtajiem un jau faktiski otrajā lasījumā pieņemtajiem priekšlikumiem. Šeit ir tikai papildināts ar piekto apakšpunktu. Mēs uzskatām, ka šis risinājums dod sabalansētu problēmas atrisinājumu, iedarbina zemes tirgu un līdz ar to atrisina arī zemes vērtības jautājumu, jo nekas tā nemazina preces vērtību kā liegums tai tirgus apstākļos piedalīties tirgū. Tas atrisina kreditēšanas sistēmas jautājumu, jo dod iespēju iedarbināt Hipotēku banku. Hipotēku banka ir juridiska persona, un, ja juridiskā persona nevarēs pirkt un pārdot zemi, tas nozīmē, ka praktiski Hipotēku banka nedarbojas. Tas atrisina juridisko personu juridiski tiesisko eksistēšanu lauksaimniecībā. Tas arī ir mūsu programmas pamatpunkts, ko mēs uzskatām par ļoti labvēlīgu un vēlamu. Vienlaicīgi es gribu uzsvērt - kolēģi, nav absolūti nekāda pamata, ka Latvijas zeme būs iztirgota, ja pastāvēs šāds formulējums. Šeit ir divi galvenie ierobežojumi, un pirmais no tiem ir tas, ka tikai juridiskās personas var pirkt zemi; 50 procentu kapitāla ir pilsoņu īpašumā. Un otrs - juridiskās personas var pirkt zemi zem ēkām to darbības nodrošināšanai un saimnieciskajai darbībai, kura attiecas uz lauksaimniecību. Es mēģināšu runāt tā, lai varētu aptvert abus - gan lauku zemes privatizāciju, gan pilsētu zemes privatizāciju, tādējādi nebūtu atkārtoti jākavē laiks. Praktiski tas nozīmē, ka lielāku zemes platību, kāda ir nepieciešama vai kas ir lielāka par ēkas uzturēšanai nepieciešamo, tas ir, zemi zem pamatiem, pagalmu un varbūt piebraucamo ceļu varēs pirkt tikai ar lauksaimniecisko darbību saistītās juridiskās personas, saistībā ar lauksaimniecību strādājošie uzņēmumi. Es nedomāju, ka tagad, šinīs apstākļos, mums būs daudz gribētāju ārzemnieku, kuri varēs un gribēs pirkt šīm vajadzībām lauku zemi.

Un otrs moments - manuprāt, pats svarīgākais un galvenais. Šis likums noliedz iespēju pirkt zemi kā kapitālieguldījumu, cerot perspektīvā no tā gūt peļņu. Tādas iespējas likums nedod. Tas uzstāda prasību zemi izmantot tikai saimnieciskajai darbībai. Šinī sakarībā es aicinu tomēr atbalstīt to variantu, kas formulēts kā Novakšānova kunga priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija. Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

A.Ameriks (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribētu izteikt gandarījumu par sasniegto. Atcerēsimies, kā bija pirms pusgada, kad mēs sākām Saeimā šo diskusiju par zemes tirgu un iespējām iegādāties zemi, un kā tas ir tagad - kur mēs esam šobrīd nonākuši. Tātad ir notikusi ļoti pozitīva evolūcija, un mēs beidzot esam sākuši uztvert zemi kā konkrētu preci, mēs gribam šobrīd likvidēt konkrētus drakoniskus ierobežojumus, kas iepriekš pastāvēja šā zemes tirgus attīstībā.

Es gribētu teikt tā. Vēl pirms kāda mēneša laikrakstā "Diena" bija ļoti plašs raksts par zemes tirgu. Un tur bija arī minēts, ka mums ir raksturīgas lielas bailes - bailes no reformām, bailes no cenu paaugstinājuma un arī bailes no tā, ka mēs zaudēsim savu Latvijas zemi. Šobrīd šī situācija ir mainījusies, taču mums pašiem ir skaidri jāapzinās, ka no tā brīža, kad 1990.gada 4.maijā tika pieņemta Neatkarības deklarācija, ka praktiski no tā brīža Latvijā ir sācies šis tirgus. Pirmais, kas attīstījās, bija preču tirgus. Šis preču tirgus, bez šaubām, attīstījās tāpēc, ka bija jālikvidē visas nebūšanas un "caurumi" attiecībā uz deficītu, kas mums bija raksturīgs iepriekš. Mums bija jāapgādā mūsu iedzīvotāji, mūsu pilsoņi, ar precēm, un šis bizness, šī uzņēmējdarbība attīstījās visātrāk. Tā rezultātā izveidojās daudzas biržas. Vairāk nekā 40-50 biržas tirgojās ar šo preču produkciju, un nu tās savā attīstībā gāja tālāk, tādējādi pēc šā preču tirgus sāka strauji attīstīties finansu tirgus. Pēc šā preču tirgus sāka veidoties daudz banku, kur tika ieguldīti naudas līdzekļi, kur tika meklēti kredīti un tā tālāk. Šobrīd, kā jūs zināt, biržu posms praktiski ir izsīcis. Ja nemaldos, mums Latvijā ir palikušas divas vai trīs biržas. Šobrīd augstākais vilnis, kāds ir sasniegts, ir bankas, bet nākamais etaps, ja mēs gribam virzīties uz civilizētu tirgus ekonomiku, ir zemes tirgus. Un prasību pēc šā zemes tirgus jebkurā gadījumā izvirza šis otrais vilnis - finansu tirgus, tas ir, bankas šobrīd prasa garantijas par saviem izdotajiem kredītiem. Uzņēmēji šobrīd prasa kredītus, lai varētu ražot preču produkciju, lai varētu tirgoties. Un šajā gadījumā šie likuma ierobežojumi, kurus mēs visu laiku paredzējām, visādā ziņā ierobežoja šo finansu tirgu. Šo nākamo posmu. Tādējādi šo nākamo soli mēs praktiski nevarējām spert, jo bija šie ierobežojumi. Ieķīlāt zemi un izmantot to kā hipotēku praktiski nebija iespējams, jo juridiskajām personām darbības ar zemi praktiski bija liegtas.

Arī šodien, runājot gan par lauku zemi, gan par pilsētu zemi, ir viennozīmīgi skaidrs, ka, denacionalizējot jeb atdodot atpakaļ īpašumā bijušajiem īpašniekiem gan ēkas, gan zemi, tās visas prasa gan remontu, gan kapitālieguldījumus, lai tās nākotnē nestu peļņu. Un šobrīd jautājums ir tikai par to, kādā veidā šo zemi un šīs ēkas varētu izmantot mūsu tautsaimniecības tālākajai attīstībai. Es nebaidos minēt šos skaļos vārdus, jo jebkurā gadījumā tam pamatā ir tikai viens - jo vairāk būs liegumu, jo lēnāk attīstīsies mūsu ekonomika, jo vairāk būs liegumu, jo mazāk būs iespēja šobrīd izmantot un dabūt kredītus gan ārvalstīs, gan arī mūsu pašu bankās, lai varētu attīstīt lauksaimniecību un jebkuru citu uzņēmējdarbību kopumā.

Es gribētu runāt un šodien aizstāvēt to pussolīti, kuru mēs gribam spert. Salīdzinot šos 20.panta labojumus pa kreisi un pa labi, tas ir, Novakšānova kunga ierosinājumu un komisijas ierosinājumu, jāsaka ir tā: bez šaubām, mēs varam vispirms spert šo pussolīti un teikt, ka tās var būt tikai Latvijā reģistrētās uzņēmējsabiedrības, no kuru pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, ka tās var iegādāties zemi īpašumā. Bet es jautāšu uzreiz šādi: kā mēs to kontrolēsim? Šodien mēs nevaram apstādināt šo procesu uz vietas. Šodien šajā uzņēmējsabiedrībā šis pamatkapitāls ir vairāk par pusi. Rīt šī situācija varbūt mainīsies, tiks piesaistītas jaunas investīcijas. Šajā pamatkapitālā ar savu daļu varbūt vairāk iekļausies arī ārvalstu vai vietējie iedzīvotāji, nepilsoņi. Un kādā veidā šobrīd tad mēs rīkosimies ar šo zemesgrāmatā reģistrēto zemi? Vai mēs anulēsim to? Tādā gadījumā, sakiet man: kurš būs tas dienests, kurš uzskaitīs, kurā brīdī šai uzņēmējsabiedrībai ir vairāk par pusi šā pamatkapitāla? Teiksim, pēc viena mēneša tiek izsludināts jaunu akciju laidiens, tiek pārdotas jaunas akcijas, un šīs akcijas iegādājas nepilsoņi. Vai tad pēc šā akciju laidiena izplatīšanas mēs izdarīsim kontroli un anulēsim, ja, teiksim, tur mazāk par 50 procentiem šā kapitāla tagad pieder pilsoņiem? Ko mēs darīsim tad?

Es domāju, ka mums šobrīd ir ļoti loģisks šis komisijas priekšlikums par to, ka tikai Latvijas pilsoņiem un Latvijā reģistrētiem nepilsoņiem, teiksim, visām tām juridiskajām personām, ar kurām Latvijai ārvalstīs ir noslēgti šie līgumi, ir tiesības iegādāties šo zemi. Tas visādā ziņā atvieglos šo birokrātisko mehānismu. Tas ir viens.

Otrs. Jebkurā gadījumā mēs spēsim arī normāli kontrolēt šo situāciju, jo Latvijā reģistrēt firmu, uzņēmumu, savu biznesu, kā mēs šodien sakām, var jebkurš - gan Latvijas pilsonis, gan nepilsonis, taču šī firma jeb šis uzņēmums ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā. Un, ņemot vērā to, jebkurā gadījumā, arī tad, ja tā ir ārvalstu firma, mēs to varam ļoti vienkārši kontrolēt. Ja tas ir mūsu pašu - Latvijas uzņēmums, tad katrā ziņā jebkura uzņēmuma statūtu kapitāls vai darbības virzieni var mainīties atbilstoši laikam un laika prasībām. Es vienkārši aicinātu šobrīd vēlreiz izsvērt to, vai šis pussolītis neradīs daudz vairāk birokrātijas, daudz vairāk neskaidrību, nekā tas, ka mēs to visu skaidri pasakām. Un es šajā gadījumā gribētu aicināt jūs atbalstīt komisijas ierosināto priekšlikumu par to, kuram ir tiesības iegādāties zemi privātīpašumā, tas ir, - gan pašvaldībām, gan valstij, gan Latvijas Republikas pilsoņiem, gan arī tām uzņēmējsabiedrībām, kuras ir veidojuši tātad Latvijas Republikas pilsoņi, Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā reģistrētās personas ar saviem ieguldījumiem. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Krištopans.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Zemes reformas likums nevar būt tāds, kas nosaka, kuriem būtu tiešas jeb juridiskās tiesības pārdot zemi mūsu okupantiem vai iegūt tiesības uz šo zemi, kas atrodas arī Abrenes apriņķī. Šī Abrenes lieta ir tik sāpīga, ka mēs nevaram Latvijas pilsoņus sadalīt divās klasēs - vieni būtu tie, kuriem ir tiesības uz savu zemi un īpašumiem, bet otri būtu pilsoņi, kuriem tādu nav. Jūs paši sapratīsit, ka tas ir ļoti sarežģīts process un ka to vajadzētu mūsu valdībai jau sen risināt sarunās ar Krieviju, jo, lai panāktu šo reformu, lai tiešām kaut kas būtu tiem cilvēkiem, kuri ir cietuši varbūt taisni Abrenē, to arī šinī reformas programmā vajadzētu pieminēt, ka šī lieta tiem cilvēkiem, kuri atrodas Abrenē, vēl nav nokārtota. Un es domāju, ka valdībai tiešām ir jāsāk šo lietu risināt, jo mēs nevaram atstāt to problēmu neatrisinātu. Redzat, ne jau tikai šī zemes reforma un īpašumi vien tur ir, bet tur ir iejaukta tagad arī šī sertifitu lieta. Kādus tad mēs sertifitus varam izdot par to, kas mums nepieder? Vismaz tā tas pašreiz liekas. Vai ne? Taču, ja mēs to varētu nokārtot un panākt no Krievijas solījumu vai izdarīt to kaut kādā citādā veidā, tad šai reformai būtu kāda jēga. Šinī gadījumā es zemes reformā tiešām neredzu, ka tā būtu pareizi iekustināta un ka tā varētu darboties.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - "Latvijas ceļš". Lūdzu - jums vārds. Pēc tam - Bartaševics.

V.Krištopans (LC).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Man arī jāizsaka liels gandarījums par to, ka šie likumi - gan par zemi pilsētās, gan par zemi laukos - šodien tiks pieņemti, jo man ir pilnīga pārliecība, ka tuvākajā laikā, kad tie stāsies spēkā, notiks tas, ko gaida ļoti daudzi - gan lieli, gan mazi uzņēmēji Latvijā, ka samazināsies kredītu procenti pret ķīlām, pret zemes ķīlām, un ka tā līkne, kas varbūt nu jau pusgadu avīzes "Diena" pielikumā ir apstājusies aptuveni pie 5 vai 5,5 procentiem mēnesī, slīdēs uz leju, varbūt pat strauji kritīs uz leju. Un tas nozīmē, ka tiks atveseļota arī ražošana, par kuru mēs visi šinī zālē pārdzīvojam.

Man gribētos varbūt izkliedēt tās bažas, kuras radās tiem, kas klausījās Straumes kunga uzstāšanos, jo mēs jau šajos likumprojektos neesam ierakstījuši to, ka kādi ārvalstu pilsoņi varētu pirkt zemi. Mēs esam ierakstījuši, ka zemi varēs pirkt Latvijā reģistrētas uzņēmējsabiedrības. Tas nozīmē, ka mums vajadzētu padomāt tālāk - kur tās šo zemi varētu likt. Un šis ceļš tām uzņēmējsabiedrībām nav nemaz tik garš un daudzveidīgs. Tās var šo zemi pārdot vai nu citai Latvijā reģistrētai uzņēmējsabiedrībai, vai Latvijas pilsonim, vai arī, ja tā dažādos gadījumos kļūst maksātnespējīga, tad tā zeme pat varētu nonākt atpakaļ Latvijas valstij. Un tas arī ir viss. Tanī pašā laikā šī uzņēmējsabiedrība Latvijā ir reģistrēta kā nodokļu maksātāja, to kontrolējam mēs, Saeima, valdība, Latvijas valsts.

Attiecībā uz zemes izmantošanu saimnieciskajām vajadzībām varbūt drusciņ būtu jāatgādina tas, ka šis, manuprāt, ir tas pussolītis, kuru mums vajadzētu uzreiz spert vēl vienu reizi. Es te runāju par visiem likumiem, - gan par pilsētu, gan par laukiem, jo tie atgādina vēl tos laikus, kad pirms pāris gadiem dažas pilsētas, kad pārdeva pirmos veikalus, pirkšanas un pārdošanas līgumā ierakstīja, ka 5 gadi ir jānodarbojas ar tirdzniecību, jo tad nebija veikalu un trūka preču. Un tagad pašvaldībās šie pirkšanas un pārdošanas līgumi tiek vispār pārveidoti. Uuzņēmēji nāk uz pašvaldībām un saka: atvainojiet, mēs te gribam darīt kaut ko citu! Un pašvaldība atbild: jā, šajā ielā jau ir desmit veikali, dariet, ko jūs gribat. Un tāpat būs arī ar šo izmantošanu saimnieciskajām vajadzībām. Tas nav zemes brīvais tirgus.

Attiecībā uz šiem 50 procentiem jeb 20. panta kreiso pusi, ko ir parakstījis deputāts Novakšānovs, par 50 procentiem, kas saistīti ar Latvijas pilsoņu dalību statūtu kapitālā. Amerika kungs uzdeva jautājumu: kas to kontrolēs? Es gribētu uzdot citu jautājumu: cik izmaksās nodokļu maksātājiem un valstij šī kontrole? Un vai tas vispār ir vajadzīgs, jo es jau iepriekš teicu, ka šo uzņēmējsabiedrību jau kontrolē valsts no visām pusēm. Un mums nav absolūti nekādas bīstamības, ja tā simtprocentīgi piederēs... ja tās kapitāls būs kādam ārvalstniekam. Un tāpēc es ļoti jūs lūgtu tomēr vēlreiz padomāt un balsot par labajā pusē uzrakstīto komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Bartaševicam. Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

A.Bartaševics (L)

Cienījamie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību 20. panta pēdējam teikumam, kuru praktiski var traktēt divdomīgi. Šeit ir rakstīts: "...ja Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas pamatkapitālā ir šā panta pirmajā daļā neminētu personu ieguldījumi, tai nav tiesību iegūt zemi īpašumā saskaņā ar šo likumu". Būtiska ir tieši piezīme "ðā panta pirmajā daļā." Pirmā daļa, kā es sapratu, ir tā daļa, kas apzīmēta ar ciparu viens. Un tā skan: "Latvijas Republikas pilsoņi..." Tā rezultātā viss pants zaudē jebkādu jēgu, tāpēc ka iegūt zemi, šā panta izpratnē, var tikai juridiskās personas, kuru pamatkapitālā ir tikai Latvijas Republikas pilsoņu ieguldījumi, vai arī ieguvējs ir Latvijas Republikas pilsonis. Rodas jautājums: ko tad mēs gribam apmānīt? Ierosinu balsot par Novakšānova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Aivars Berķis.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šis ir viens no tiem likumprojektiem, kas lielā mērā noteiks mūsu valsts turpmāko attīstību. Un es kategoriski iebilstu pret šo variantu, ko tik kvēli aizstāvēja, piemēram, Amerika kungs un Krištopana kungs, pret to, kas šeit rakstīts labajā pusē un ko ierosina komisija. Tur ir rakstīts, ka zemi, kuras īpašumtiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, zemes reformas laikā var pirkt Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas, kuru apmaksātais kapitāls sastāv tikai no Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā reģistrēto personu ieguldījumiem. Tas ir ļoti ļoti bīstami. Mēs pēdējā laikā, pieņemot dažādus likumus, esam aizmirsuši, ka soli pa solim mēģinām atdot vai, pareizāk sakot, cenšamies dot privilēģijas tiem, kuriem tās absolūti nav dodamas. Amerika kungs runāja par bailēm, kāpēc mēs baidoties. Jā, mēs baidāmies, un mēs ļoti pamatoti baidāmies. Un nav ko mums "mâlēt acis ciet", ka šobrīd ir jāver vaļā zemes brīvais tirgus, jo tas būšot tas lielais brīnums, kas Latviju darīs bagātu, un investīcijas no Rietumiem plūdīs straumēm. Es atgādināšu, ka par zemes brīvo tirgu cīnās tie lobiji, kurus sauc par Krievijas vai bijušo PSRS republiku pilsoņiem, bezvalstniekiem. Un ir vienalga, kā mēs viņus saucam, tagad jau arī likums top citādāks - nevis par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem. Kāpēc? Tas ir ļoti vienkārši. Es gribu atgādināt, kas ir paslēpts aiz visa tā. Te jau Straumes kungs atgādināja, ka šo cilvēku rokās ir koncentrēti milzīgi līdzekļi, kuri jāliek lietā. Un es atļaušos teikt, ka, liekot lietā šos kapitālus, patiesi, izmantojot šo tirgu, būs jauns kolonizācijas variants, jo neaizmirsīsim Krievijas impēriskās intereses. Mēs atkal un atkal aizmirstam to. Tā ir politika, tā ir pakļaušanas politika, izmantojot ekonomiku, šo it kā šķietamo labklājību, kuru te arī Amerika kungs mums mēģināja iestāstīt, lai mēs nebaidoties.

Mani šodien un, godīgi sakot, arī iepriekšējā reizē, kad mēs izskatījām jautājumu par Latvijas un Krievijas līgumu ratificēšanu, pārsteidza tas, ka vairs nebija nevienas iebildes. Absolūti nevienas! Izskatījās tā, it kā tas mums būtu pieņemams, ratificējams, ka šie līgumi par atvaļināto militārpersonu atrašanos šeit un viņu privilēģijām būtu mums pieņemami. Absolūti nepieņemami! Mēs, protams, balsojām "pret", bet mani pārsteidza šī samierināšanās, šī absolūtā samierināšanās. Un arī šeit tā parādās.

Tāpēc es aicinu padomāt par to, kas ir paslēpts zem tā visa, pieņemot un nākotnē realizējot šo likumu, šo Pilsonības likumu, šo topošo likumu par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem jeb par bijušās PSRS pilsoņiem. Tāpēc labajā pusē piedāvātais komisijas variants ir absolūti nepieņemams. Varētu domāt par šo deputāta Novakšānova piedāvāto, bet, protams, ar iebildēm, jo tur ir paslēpts ne mazums. 4. punktā teikts: "Latvijā reģistrētās uzņēmējsabiedrības, no kuru pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem"... Un arī te var būt paslēpts daudz kas. Es jums pieminēšu vienu tādu ļoti dižu un varenu firmu, kāda ir LATVESTIST. Tur ir arī pilsoņi. Tādi kā Plotnieka kungs, Strautiņa kungs un tā tālāk un tā joprojām, tātad Latvijā daudz pazīstamu vīru. Un kā viņi sadalīs šo kapitālu? Uz kura vārda noformēs? Tas vēl ir jautājums, tāpēc es kategoriski iebilstu pret šo komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Zemnieku savienība diezgan rūpīgi domāja gan par šo likumu - par zemes pārdošanu pilsētās, par zemes privatizāciju pilsētās - , gan arī lauku apvidos, lai tur nenotiktu nekādi negaidīti pavērsieni un pārpratumi. Šeit mums mēģina pastāstīt... it īpaši sākumā tika mēģināts iestāstīt, ka ir nepieciešams absolūti brīvs zemes tirgus. Mēģinot to izpētīt, es personīgi sameklēju un lūdzu pārtulkot Norvēģijas un Šveices attiecīgos likumus, un daudz kas, kas šeit ir pārņemts un par ko jūs tagad brīnāties - gan par to daļu, šiem 50 procentiem, kur pamatkapitāla vērtība ir lielāka nekā puse no iegūstamās zemes vērtības un kur jābūt 50 procentiem, kā saka, pilsoņu īpašumiem - , tā nav nekāda savādība. Tas ir tieši pārņemts arī no šo valstu likumiem, kur šādi ierobežojumi ir. Vārdu sakot, katra zeme rīkojas atbilstoši tam, cik apdraudēta tā jūtas. Ja zemei, tādai kā Amerikas Savienotās Valstis ir plašumi, tad tur tādi ierobežojumi nav vajadzīgi, bet, ja kāda valsts jūtas apdraudēta, tad tai ir tiesības noteikt šos ierobežojumus.

Amerika kungs prasīja: kā tad tos kontrolēs? Bet te jau atbilde ir 26. pants, kurā tas ir paredzēts. Jūs jautājāt: kas notiks, kas tad notiks, ja izrādīsies, ka kaut kas ir mainījies? Te jau skaidri un gaiši ir noteikts - ja Latvijā reģistrētās juridiskās personas iegūto zemes īpašumu neizmanto pirkuma līgumā paredzētajiem mērķiem, kas viegli var notikt, vai arī, atttiecīgi nemainot līguma noteikumus, tiek pārkāpti 27. panta noteikumi, tad šis īpašums gada laikā ir jāatsavina. Ja šī prasība netiek izpildīta, tad Valsts īpašuma fondam minētais zemes īpašums ir jāpārdod izsolē, ieturot 25 procentus no izsoles summas valsts labā, visu pārējo izmaksājot īpašniekiem. Un, ja šis noteikums tiks respektēts, tad gan attiecīgā uzņēmējsabiedrība rūpēsies, lai šis līdzsvars netiktu izjaukts. Un, ja tur attiecīgi nāks investīcijas no ārzemēm, tad tur nekas cits neatliks, kā vien nāksies pameklēt pretī arī attiecīgu investīciju daļu no Latvijas pilsoņiem. Un labi vien būs, jo tas iesaistīs arī mūsu uzņēmējus, mūsu pilsoņus, attiecīgajā finansu darbībā. Jautājums ir tikai tāds: kas tad ievēros, kas tad uzraudzīs, lai tas tā notiktu?

Pirmkārt, es domāju, ka, 25% ieturot valsts labā, tas ir pietiekami nepatīkams nosacījums, lai katra firma pati tomēr baidītos riskēt un zaudēt tādu naudu. Un, otrkārt, te tālāk jau ir teikts: "Uzraudzību pār šā panta nosacījumu ievērošanu veic Ministru kabinets". Cik tas izmaksās? - jautāja Krištopana kungs. Taču arī katra nodokļa iekasēšana kaut ko maksā. Un diemžēl tur, kur ir jāaizstāv valsts intereses un iedzīvotāju intereses, tur kaut kādi izdevumi ir jāpiecieš. Katrā ziņā ieguvumi ir lielāki. Tā ka es aicinu balsot par Novakšānova ieteikto variantu, kur patiešām viss ir izsvērts un viss ir pārdomāts. Tādā gadījumā mēs varētu būt puslīdz droši, ka ar Latvijas zemi nekas ļauns nevar notikt.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Sinkam - frakcija"Tçvzemei un brīvībai". Pēc tam deputāts Ameriks - otrreiz.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Amerika kungs ir pieteicies kā nākamais runātājs. Vai tas padarīs mūsu debates interesantākas - es nezinu, bet katrā ziņā viņš mēģinās atspēkot to, ko jau te dažs labs cits ir viņam pretim teicis un ko gribēju teikt arī es. Proti, ka viņš savā runā tāpat kā Krištopana kungs un dažs labs viņa atbalstītājs ir tīšām radījuši tos caurumus šajā likumā. Argumentējot nekādi tos nav iespējams uzturēt spēkā.

Pirmkārt, te jau noteikti jāpastāv uz to, lai... Tur ir teikts, ka pāri par 50%. Tātad 50% neapmierina, te jābūt, ja mēs liekam kaut kādu skaitli, vismaz 50,1%, tātad kapitāla daļai, kam būtu jāpieder pilsoņiem, un līdz ar to arī būtu jārūpējas, lai tas tā paliktu, lai ar kaut kādiem trikiem nevarētu apiet likumu.

Bet kas ir būtisks? Būtisks ir tas, ka, pirms mēs pieļaujam šādu mūsu zemes iztirgošanu nepilsoņiem, mums ir jāsakārto mūsu pašu īpašnieku īpašuma jautājums, kas vēl nav nobeigts. Viss tas lielais process turpinās. Te ir ļoti daudz izmisīgu īpašnieku, kuri nevar savu zemi dabūt atpakaļ.

Tad vēl Abrenes jautājums, kam jau arī iepriekšējie runātāji pieskārās. Tas nav sakārtots. Te mums, kā zināt, Rīgā vien ir vismaz 3000 vai vairāk īpašnieku, kuriem ir prasības pret Krieviju, kas patvaļīgi ir paņēmusi Abrenes apgabalu. Tas ir viens veids, kā mūsu agrākā okupētāja atkal paplašina savu teritoriju tajā zemē, no kuras tā ir ļoti negribīgi it kā izvākusies.

Kas tad ir kontrole? Cik maksā kontrole? Kāda cena te būtu liekama, Krištopana kungs? Cik izmaksā robežu kontrole? Cik izmaksā robežsargi? Cik izmaksā pasu kontrole utt.? Jā, mums ir jākontrolē šis ļoti būtiskais jautājums. Kas ir šie reģistrētie iedzīvotāji? Mēs esam norūpējušies par Latvijas, vienīgās latviešu tautas dzimtenes, demogrāfisko stāvokli. Tas vēl nav nekādā veidā atrisināts. Tātad - kas ir šie reģistrētie cilvēki? Pēc neapmierinošā līguma ar Krieviju mēs redzam, ka ir daudz personu, kas staigā apkārt ar ļoti neērtiem civiluzvalkiem. Jūs zināt, ko es te domāju. Starp viņiem ir varbūt daudzi reģistrētie, kas tad nu tagad varēs pirkt zemi.

Tas, ko piedāvā Novakšānova kungs, tas, manuprāt, ir minimālais, kas mums būtu pieņemams. Mums ir jādomā ļoti nopietni par to, lai mūsu dzimtenes - Latvijas, Tēvzemes zeme netiktu iztirgota svešiniekiem, kas mums nevēl labu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Andris Ameriks otrreiz - 5 minūtes. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka, bez šaubām, pastāv dažādi viedokļi par to, kā mums rīkoties šajā gadījumā. Bet es gribu arī teikt, ka tās bailes, kas mums visu laiku ir no kaut kā, tās reāli izpaužas arī šobrīd. Es gribu teikt to, ka šobrīd, runājot par šo likumu, konkrēti par šo punktu, mēs cenšamies šo pussolīti spert, visu laiku skatīdamies atpakaļ. Un pirmām kārtām Tabūna kungs, Sinkas kungs un vēl citi kungi šobrīd skatās uz Austrumiem. Lūk, Austrumi izpirks Latvijas zemi. Tas ir tas galvenais bubulis, kas mūs baida. Berķa kungs ļoti pragmatiski teica, ka viņš ir studējis atsevišķu valstu likumus, un var sacīt, ka tie priekšlikumi ir ļoti līdzīgi šiem, kurus mēs izskatām šodien. Viņš minēja Norvēģiju un Šveici. Es gribu teikt, ka, manuprāt, liekas, ka vispirms mums pašiem būtu jāskatās, kā attīstīt, paplašināt savu ekonomiku, savu tautsaimniecību, jo gan Šveices, gan Norvēģijas tautsaimniecība ir daudz labākā kārtībā nekā mūsējā. Bez šaubām, mēs varam staigāt pastalās, bez šaubām, mēs varam ar šo pārliecību teikt: "Jâ, lai mūsu zemnieki meklē to naudu zemē, lai rok, varbūt kāds kādu naudas podu izraks. Varbūt tādi ir šie nami, kuri šobrīd stāv Rīgā un citās Latvijas pilsētās un kuri prasa šobrīd remontu, prasa kapitāla ieguldījumus, varbūt atnāks atkal humānā palīdzība, kas dos iespēju šos namus savest kārtībā..." Jā, tas viss tā varētu būt, ja mēs to visu idealizējam. Taču ir zināmi ekonomikas likumi, un zeme ir prece. Un šajā gadījumā tas, ko mēs minējām, ka, lūk, atbilstoši līgumam izmantos vai neizmantos arī kaut kādiem citiem mērķiem... Zeme ir prece. Iegādājoties zemi, šo zemi var arī izmantot - šajā zemē var audzēt zāli, uz šīs zemes var celt rūpnīcas, bet zemi var izmantot kā ķīlu, kā hipotēku, kā iespēju uzsākt uzņēmējdarbību.

Ja mēs runājam par citu valstu pieredzi, tad jāsaka tikai viens. Ir arī tādas valstis, kur pastāv cita likumdošana. Berķa kungs minēja Norvēģiju un Šveici. Es minēšu Somiju, bet tam nav būtiskas nozīmes. Nozīme ir cita. Mēs šeit par to runājām arī abos priekšlikumos. Es gribu teikt, ka ir 5.punkts: "Ârvalstu uzņēmējsabiedrības ar valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starpvalstu līgumus". Runa ir par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību. Šos līgumus ir apstiprinājusi Saeima. Tādu līgumu šobrīd ir vairāk nekā 10. Man nav absolūti nekādu problēmu šobrīd, ņemot vērā komunikācijas sistēmu, nodibināt kādā no šīm valstīm uzņēmējsabiedrību un nopirkt to zemi. Tātad praktiski mūsu pilsoņi un nepilsoņi var nodibināt tajā valstī uzņēmējsabiedrību un no tās valsts pirkt zemi, te nav absolūti nekādu problēmu. Es vienkārši aicinu vēlreiz padomāt par to, ka ne jau šie aizliegumi vai šīs bailes ir pamatā.

Arī es uztraucos par to, lai Latvija būtu latviska, lai mēs spētu iedzīvināt savu ekonomiku. Tātad jautājums ir pavisam cits - kādā veidā mēs to darām? Vai mēs to darām ar šiem pussolīšiem, ar šiem pusaizliegumiem un palielinām savu birokrātisko mehānismu, cenšoties atkal kaut ko kontrolēt un izkontrolēt, ko mēs tik un tā nevaram izdarīt. Tadējādi jebkurā gadījumā es aicinu tomēr domāt par to, lai mūsu zemnieki, mūsu latviešu uzņēmēji varētu šos kredītus saņemt. Kura banka šobrīd zemi vai ēku var pieņemt kā ķīlu kredītam? Neviena! Jo neviena banka nevar noformēt īpašumtiesības uz šo zemi. Tad padomājiet, kādā veidā mēs spēsim attīstīt savu ekonomiku? Es tomēr aicinu vēlreiz balsot par to, ko šobrīd ierosina komisija. Jebkurā gadījumā tas ir pietiekami konsekvents priekšlikums, lai mēs spertu savu soli uz priekšu Latvijas ekonomikas atdzimšanai.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Runājot, lūdzu, precīzi izsakieties par komisijas ierosinājumu. Nav komisijas ierosinājuma kopumā. Es jau savā uzrunā teicu, ka ir tāds komisijas ierosinājums - balsot par atsevišķiem punktiem, jo komisija nevarēja vienoties par kopēju redakciju.

Vai jūs, Ābiķa kungs, izmantosit 5 minūtes? Lūdzu - deputāts Ābiķis, "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tiem deputātiem, kuri te ir pārlieku satraukušies, es gribu izstāstīt vienu tādu mazu gadījumu.

Netālu no Saulkrastiem kāds pilsonis tikko nopirka diezgan lielu īpašumu, taču šis pilsonis tur nemaz nedzīvo. Tur dzīvo tanīs biezajās ādas jakās tērptie, un tas pilsonis tikai skaitās īpašnieks, taču īstenībā viņš ir saņēmis kādu mazu summiņu, pats dzīvo citur, bet īstenībā dzīvo, saimnieko un braukā ar lepniem vāģiem tie tajās ādas jakās. Tā ka tas ir vienkārši naivums, kas izskan viena otra deputāta runās. Es gribu simtprocentīgi piekrist Krištopana kungam, ka arī šie 50%, starp citu, ienesīs tikai lielāku neskaidrību, sarežģītāku kontrolēšanu, un viens otrs negodīgi varbūt iedzīvosies, bet kopējai lietai tas par labu nenāks.

Taču, ja reiz šodien politiķi vēl nav nobrieduši tik tālu, tad arī nobalsosim par tiem 50%, par šo Novakšānova priekšlikumu, bet dzīve jau parādīs, ka tas diemžēl ir tikai naivums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es vienmēr aicinu deputātus, lūdzot vārdu paziņojumam, tomēr minēt, cik ilgs laiks būs nepieciešams un par ko būs runa. Es, protams, neprasu, par ko jūs runāsit, bet norādiet vismaz tēmu, jo deputāts Ilmārs Dāliņš lūdza vārdu paziņojumam. Tagad ir pārtraukums. Tāpēc, lūdzu, iesniedziet nākamajā pārtraukumā vai laikā starp jautājumiem, lai zinām, cik ilgam laikam jums vārdu dot, jo tagad ir pārtraukums.

Lūdzu reģistrāciju! Zvanu! Reģistrējamies. Pirms nākamā pārtraukuma jūs saņemsit vārdu, taču miniet, cik minūšu jums vajag, tad mēs savlaicīgi beigsim. Es šeit runāju ar deputātu Ilmāru Dāliņu.

Lūdzu nosaukt deputātus, kuri neatrodas zālē. Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Valdis Birkavs... ir zālē, (No zāles deputāts V.Birkavs: "Te es stāvu!")

Vilnis Edvīns Bresis,

Gaļina Fjodorova,

Juris Janeks,

Ēriks Kaža,

Ojārs Kehris... ir zālē,

Edvīns Kide,

Nikolajs Krasohins,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Gunārs Meierovics,

Voldemārs Novakšānovs,

Uldis Osis,

Aleksandrs Pētersons,

Gunārs Resnais,

Anita Stankēviča,

Jānis Tupesis.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām apspriest likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Lūdzu reģistrēties! Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 52 deputāti. Turpinām izskatīt 20.pantu. Vārds Zigurdam Tomiņam - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad 20.pantā, kura nosaukums ir "Zemes pirkšanas subjekti", ir runa par to, ka zemesgrāmatās nostiprinātos zemes īpašumus zemes reformas laikā varēs pirkt. Tātad tos varēs pirkt, pirmkārt, Latvijas Republikas pilsoņi, otrkārt - valsts, treškārt - pašvaldības, ceturtkārt - Latvijā reģistrētās uzņēmējsabiedrības, no kuru pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem. Tātad pēc būtības šis pants arī pieļauj, ka zemi varēs pirkt arī ārvalstnieki - pastarpināti, caur reģistrētām uzņēmējsabiedrībām, ieguldot ārvalstu līdzekļus saskaņā ar likumu, tikai ar nosacījumu, ka vairāk nekā pusei pamatkapitāla būs jāpieder Latvijas Republikas pilsoņiem. Tātad šis pants ir atbalstāms, jo veicinās investīciju ieplūšanu. Savukārt 5.apakšpunktā ir runa par to, ka zemi varēs pirkt "ârvalstu uzņēmējsabiedrības no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starpvalstu līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību un kurus apstiprinājusi Saeima".

Deputāts Tabūns minēja, ka šajā pantā var tikt paslēpts daudz kas, arī deputāts Sinka runāja par iespējamiem "caurumiem" šajā likumā. Gribu runāt tieši par šo aspektu. Domāju, ka uzņēmējiem nav nekāds noslēpums un nebūs atklājums, ka Latvijas Republikas nepilsoņi, nodibinājuši uzņēmējsabiedrību un piereģistrējuši šo uzņēmējsabiedrību valstīs, ar kurām būs noslēgti šie līgumi, pēc tam varēs saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem ienākt Latvijā un pirkt zemi. Un ka to darīs ne tikai Latvijas Republikas nepilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, bet arī citu valstu pilsoņi, nepilsoņi, rezidenti un tā tālāk. Un rodas jautājums - vai vispār tad ir vajadzīgi šie 20.panta pirmie četri apakšpunkti, ja piektais padara tos visus tīri deklaratīvus un izveicīgiem cilvēkiem nesagādās nekādas problēmas apiet šo 20.pantu? Un vēl viens jautājums. Centrisko partiju forums, Tautas saskaņas partija runā par sabiedrības izlīgumu Latvijā, tādēļ man jautājums - kāpēc citu valstu pastāvīgajiem iedzīvotājiem, pilsoņiem, gan Austrumos, gan Rietumos, tiek dotas tādas privilēģijas attiecībā uz mūsu pašu valsts, Latvijas, pastāvīgajiem iedzīvotājiem, nepilsoņiem, vai tas tiešām novedīs pie sabiedrības izlīguma? Es domāju, ka tas, tieši otrādi, destabilizēs politisko situāciju, bet stabila politiskā situācija ir tiešām viens no galvenajiem faktoriem, kas veicinās vai neveicinās ārvalstu kapitāla ieguldījumu ieplūšanu Latvijā. Tāpēc es uzskatu, ka 5.apakšpunkts padara šo pantu deklaratīvu, atceļ jebkurus ierobežojumus izveicīgiem cilvēkiem. Mēs ļoti labi redzam, kā tas ir praksē, - Latvijas uzņēmēji, pilsoņi vai nepilsoņi, izved kapitālu, reģistrē to ārvalstīs, pēc tam ienāk Latvijā un piereģistrējas kā uzņēmējsabiedrība ar ārvalstu ieguldījumiem, un apiet nodokļu maksāšanu jeb, pareizāk sakot, izmanto tos atvieglojumus, kādi tiek piešķirti likumā par ārvalstu ieguldījumiem un likumā par peļņas nodokli. Tāda prakse tiek pielietota ļoti plaši. Un tātad man atliek tikai secināt, ka 5.punktam ir ļoti veiksmīgs formulējums, un ne velti arī "Latvijas ceļš" atbalsta šo it kā Novakšānova priekšlikumu. Un tāpēc es ierosinu balsot par 20.panta 5.apakšpunktu atsevišķi - un balsot "pret", un pirms balsošanas lai katrs uzdod sev jautājumu - kas ar Latvijas zemi nākotnē notiks? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Vārds referentam!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Deputāti ir izteikuši visdažādākos viedokļus par 20.panta redakciju; vairākums, cik es saprotu, gan runāja par deputāta Novakšānova iesniegto redakciju. Es gribu lūgt sēdes vadītāju - balsojot šo 20.panta redakciju, 2. un 3.punktā svītrot vārdu "institūcijas" - tas ir, 2.punktā atstāt tikai vārdu "valsts" un 3.punktā atstāt tikai vārdu "pašvaldības" un 5.apakšpunktam būtu jāsākas ar vārdiem "Latvijā reģistrētās". Šie viedokļi ir izskatīti arī Tautsaimniecības komisijā, un tie ir tikai redakcionāli precizējumi. (Starpsauciens no zāles: "Par to ir jābalso!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vispirms balsosim atsevišķi par katru šā panta daļu, jo deputāts Tomiņš ierosināja balsot par katru punktu atsevišķi. Precedents gan līdz šim bija tāds, ka tad, ja deputāti lūdza balsot pa daļām, mēs balsojām pa daļām, bet Juridiskā biroja vadītājs man rāda Kārtības ruļļa 133.pantu: "Katrs deputāts var prasīt priekšlikuma izskatīšanu un balsošanu pa daļām". Un saskaņā ar Kārtības ruļļa 54.pantu viens var runāt "par", (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tomiņš jau runāja "par"!") viens - "pret" šo priekšlikumu, un tad balsosim par šo priekšlikumu - balsot pa daļām.

Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Es domāju, ka deputāta Novakšānova priekšlikums ir vienots veselums, nedalāms, un aicinu balsot par to kopumā, nevis sadalot to pa daļām.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Seile uztur spēkā to, ka 5.punktā ir jābūt vārdiem - "Latvijā reģistrētās"? Jā, lūdzu! Ko jūs tagad... (Zālē deputātu sarunājās savā starpā.)

Godātie kolēģi, nestrīdēsimies! Deputāts Tomiņš runāja debatēs, viņš izteica savu priekšlikumu, un deputāts Panteļējevs izteica viedokli - "pret". Ja kāds vēlas runāt "par" - lūdzu! Anna Seile no LNNK frakcijas - lūdzu! Labi, lai sēdes vadītājs dabū piezīmi, bet, ja jau es esmu devis jums vārdu, nāciet tribīnē! Ko tad es tagad raustīšu deputātu uz priekšu un atpakaļ.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Tomiņa kunga priekšlikums ir saprātīgs. Par pirmajiem četriem priekšlikumiem mēs varam balsot uzreiz, jo tie būtiski neatšķiras, bet pēdējais punkts, kurā ir runa par ārvalstu uzņēmējsabiedrībām, ir tomēr atsevišķs priekšlikums. Es atbalstu Tomiņa kunga priekšlikumu balsot par šo pantu pa daļām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu - balsot par šo pantu pa daļām! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 35, atturas - 7. Nav pieņemts. Tagad balsosim par 20.pantu tādā redakcijā, kādu nolasīja referents Jonītis, - tas attiecas uz deputāta Novakšānova priekšlikumu. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 6, atturas - 10. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Tā. Nākamais ir 21.pants - "Zemesgrāmatā nostiprinātās zemes pirkšanas kārtība pilsoņiem un juridiskām personām". Arī šis teksts balstās uz deputāta Novakšānova priekšlikumu. Labajā pusē ir redzams izrediģēts teksts ar Juridiskā biroja ieteiktajiem labojumiem. Kas attiecas uz Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu par šo publicēšanu laikrakstos, tas ir atbalstīts, bet ir iestrādāts citā, tālākā pantā.

Sēdes vadītājs. Vai pret 21.pantu deputātiem ir iebildes? Nav. Pants paliek komisijas ieteiktajā redakcijā. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Arī 22.pantā ir komisijas papildināts deputāta Novakšānova priekšlikums, šeit ir ietverti gan Zemnieku savienības frakcijas, gan paša deputāta Novakšānova ieteikumi. Teksts ir apvienots un juridiski sakārtots, un ir redzams lapas labajā pusē, 5.lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai pret 22.pantu, pret komisijas ieteikto redakciju, ir iebildes? (Starpsauciens no zāles: "Ir!")

R.Jonītis. Jā, es atvainojos, ir viena juridiska vai gramatiska kļūda. Saskaņā ar likumu par valsts robežu tagad šim pēdējam apakšpunktam, kas ir šeit lapas apakšā redzams, - valsts robežas joslas zemes" - būtu jāskan: "valsts pierobežas joslas zemes", vai "zemes valsts pierobežas joslā".

Sēdes vadītājs. Vai pret šo precizējumu ir iebildes? Vai ir iebildes pret šo pantu? Nē, nav. 22.pants ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Tātad, runājot par 23.pantu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, es prasīju par šo pantu, bet jūs kratāt galvu. Tad, lūdzu, rakstiet savos iesniegumos, par kuru pantu vai par kuru panta daļu gribat runāt! Lūdzu, Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Man ir viena iebilde pret šo pantu. Atšķirībā no tā priekšlikuma, kuru ir iesniedzis Novakšānova kungs, Tautsaimniecības komisijas atbalstītajā priekšlikumā ir paplašināti šie mērķi, kuru realizēšanai var piešķirt zemi juridiskajām personām. Šajā komisijas ieteiktajā tekstā ir paredzēts, ka tām ir tiesības pirkt ne tikai konkrēto ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi, bet arī "citiem mērķiem nepieciešamo zemi". "Citiem mērķiem" - tas šajā gadījumā varētu nozīmēt arī to, ka zemi var pirkt pilnīgi visiem mērķiem, un tāpēc es aicinu atbalstīt lapas kreisajā pusē redzamo Novakšānova kunga ieteikto redakciju, kur ir sacīts - ēku un būvju uzturēšanai un apsaimniekošanai nepieciešamo zemi.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds ir pieteicies runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par deputāta Novakšānova ieteikto 22.panta redakciju. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 28, atturas - 12. Nav pieņemts. Balsosim par komisijas...

R.Jonītis. Nē, mums tagad būtu jābalso par Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, ja viņi to neatsauks. Jo viņi bija izstrādājuši alternatīvu priekšlikumu. Bija iebildumi pret komisijas variantu, un jābalso ir laikam par visiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Nevis "laikam", bet ja viņi uztur tos spēkā. Zemnieku savienības frakcija uztur spēkā savu priekšlikumu. Lūdzu, balsosim par Zemnieku savienības frakcijas ieteikto 22.panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 25, atturas - 13. Nav pieņemta.

Lūdzu, balsosim par Tautsaimniecības komisijas ieteikto 22.panta redakciju! Lūdzu rezultātu. Par - 44, pret - 11, atturas - 6. Tātad 22.pants ir pieņemts. Lūdzu, tālāk!

R.Jonītis. Lai izskatītu 23.pantu, lūdzu izmantot dokumentu nr.1199-a. Šeit, kā komisijas sekretārs skaidro, ir izdarītas tīri redakcionālas izmaiņas. Tehnisku kļūdu dēļ ir iestrādāta...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Vai visi deputāti ir šo dokumentu atraduši? Vai visiem ir dokuments nr.1199-a? Skatām 23.pantu.

R.Jonītis. Tātad, balstoties uz deputāta Novakšānova priekšlikumu, kurā ir runa par zemes īpašuma pārdošanas kārtību, komisija tikai daļēji ir atbalstījusi, faktiski ir mainījusi zemes pārdošanas kārtības nosacījumus. Šie komisijas atbalstītie nosacījumi paredz, ka līdz 1995.gada 31.decembrim jebkāda zeme ir pērkama tikai par īpašuma kompensācijas sertifikātiem, bet pēc 1995.gada 31.decembra - Ministru kabineta noteiktā kārtībā par naudu un kompensācijas sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds runāt? Neviens nevēlas. Vai ir iebildes? Lūdzu! Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es pilnībā saprotu un lielā mērā atbalstu tos morālos iemeslus, kādēļ komisija ierosina 23.pantu izteikt šādā redakcijā un dot zināmas priekšrocības tām personām, kuras ir saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus. Šāda pieeja ir absolūti taisnīga. Bet kā Saeimas deputāts un kā jurists es esmu spiests tomēr izteikt savu viedokli un savas prognozes par tām sekām, kādas būs, ja 23.pants tiks pieņemts šādā redakcijā. Vēlreiz atgādināšu, ko ierosina Tautsaimniecības komisija. Komisija ierosina, ka zemi pilsētās līdz 1995.gada 31.decembrim varēs iegādāties tikai un vienīgi par īpašuma kompensācijas sertifikātiem, bet pēc šā termiņa - par naudu vai īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Tas nozīmē, ka, ja mēs šo likumu negrozīsim un pieņemsim šādu redakciju, zemi pilsētā nekad nebūs iespējams pirkt par cita veida sertifikātiem. Ko tas nozīmē? Mēs ļoti labi zinām, ka praktiski ļoti šauram personu lokam ir izsniegti īpašuma kompensācijas sertifikāti par pilsētās neatgūto zemi. Nav noteikta metodika, pareizāk sakot, netiek izmantota un nav noteikta precīza metodika, pēc kuras tiek aprēķināta zemes vērtība. Pašvaldības neizmanto šādu metodiku, un īpašuma kompensācijas sertifikāti par pilsētu neatdotajām zemēm faktiski netiek izsniegti, un nav prognozējams, kad tie tiks reāli izsniegti. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pilsētu zemes pārdošana pilsētās apstāsies līdz nenoteiktam laikam. Man šķiet, ka autori, piedāvādami šo 23.panta redakciju, ir atkal vadījušies no tādas maldīgas domas jeb priekšstatiem, ka runa šeit ir tikai par neapbūvētām zemēm. Bet, kā mēs zinām, piemēram, pēdējos 15 gados Latvijas valstī daudzās pilsētās tūkstošiem un pat desmitiem tūkstošu pilsoņu ir uzbūvējuši savas privātās, personīgās mājas uz valstij vai pašvaldībai piederošas zemes. Un saskaņā ar piedāvāto redakciju šie namu īpašnieki zemi, kura pieder valstij vai pašvaldībai, varēs pirkt tikai izsolē un tikai par īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Tad jājautā - kur viņi liks savus pārējos sertifikātus? Kur, teiksim, represētie liks savus sertifikātus? Ja represētajam pieder Rīgā māja, kas uzbūvēta uz pašvaldības zemes, kur viņš liks šos savus sertifikātus? Viņam būs jāpērk zeme no citas personas, kura ir saņēmusi īpašuma kompensācijas sertifikātus. Un šādi ir desmitiem tūkstošu cilvēku. Un kādēļ gan šī zeme nama īpašniekam būtu jāpērk izsolē? Ar ko tad viņš sacentīsies? Ar ko? Varbūt jūs, godātie kolēģi, esat domājuši savādāk. Bet es, būdams jurists, vēlētos, lai jūs šo savādāko domu precīzi ierakstītu pantā, jo, lasot šo 23.pantu, es tieši tā to saprotu. Jo 23.pantā ir speciāli noteikta zemes iegūšanas kārtība pilsētās, un uz šo zemi nav attiecināma tā kārtība, kuru nosaka Sertifikātu likuma 15.pants. Starp citu, arī piedāvātā panta redakcija ir pretrunā ar Sertifikātu likuma 15.pantu, kurš nosaka, ka sertifikāti, jebkāda veida sertifikāti, ir jāpieņem bez ierobežojumiem samaksai par privatizējamiem valsts un pašvaldību īpašuma objektiem, zemi un tā tālāk. Tad jājautā - pēc kuras normas vadīsies pašvaldības un valsts? Pēc speciālās normas vai pēc vispārējās normas, kas ietverta Sertifikātu likumā? Nu tad skaidri un gaiši to visu pateiksim, skaidri un gaiši atrunāsim izņēmuma gadījumus! Vēlreiz uzsveru - tas mērķis, ko izvirza šā priekšlikuma autori, ir ļoti pareizs, bet pareizās idejas ir juridiskā ziņā korekti, skaidri un nepārprotami jāfiksē likuma normās. Nevar kaut kā pavirši ierakstīt kaut kādu ideju, kura var tikt divējādi vai trejādi tulkota un pēc tam radītu sarežģījumus juristiem, pašvaldībām, valsts ierēdņiem, izpildot mūsu likumus. Bez tam, kolēģi, man jāsaka atklāti - tas, ka mēs vismaz reizi ceturksnī grozām Sertifikātu likumu, privatizācijas likumus, šodien, kad notiek masveidīga sertifikātu pirkšana un pārdošana, ārkārtīgi nelabvēlīgi iespaido vērtspapīru tirgu. Un tieši šādu situāciju, kad mēs nepārtraukti grozām šos likumus, kuri reglamentē sertifikātu izmantošanu, izmanto dažādi, es teiktu, spēki, kuri tikai to vien vēlas, lai sertifikāta cena vienu dienu būtu 10 lati, bet otru dienu 1 lats. Es domāju, ka šeit mums būtu jāmācās no Latvijas Bankas prezidenta Repšes, kurš ļoti stingri seko tam, lai netiktu pieņemti kaut kādi nepārdomāti lēmumi, kas attiecas uz lata kursu. Bankas prezidents pat iebilst pret to, ka principā tiktu grozīts likums par Latvijas Banku, jo pat informācija, ka tiek projektēts kaut kādā veidā grozīt likumu par valsts banku, ietekmē lata stāvokli. Bet mēs nepārtraukti grozām šos likumus un tādējādi raustām sertifikātu tirgu.

Un vēl viens jautājums. Vēlreiz citēšu 23.pantu: "tâdu zemi, uz kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vai pašvaldības vārda, var pārdot tikai izsolē; bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja pašvaldības teritorijā viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi, par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Tad jājautā - kādēļ gan bijušais īpašnieks, kurš, piemēram, ir saņēmis kompensācijas sertifikātus par neatdotu namu vai ir saņēmis kompensācijas sertifikātus par lauku zemi, nevarētu pirkt pilsētā zemi? Bet nē! Mēs likumā esam ierakstījuši, ka var pirkt tikai par tiem kompensācijas sertifikātiem, kas ir saņemti par lauku zemi un tikai tajā pagastā. Nu kādēļ gan ne par kaimiņu pagasta zemi? Kādēļ ne par pilsētas namu?

Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka šis no ētiskā viedokļa ļoti pareizais ierosinājums un ideja ir juridiskā ziņā ārkārtīgi nekvalitatīvi atspoguļota 23.panta redakcijā un ka šeit savu vārdu nav teikuši eksperti, speciālisti, kas būtu varējuši Tautsaimniecības komisijas deputātiem dot padomu, kā šāds lēmums, kas tiek izskatīts Saeimā, ietekmē sertifikātu tirgu. Nav izvērtētas tās sekas, kādas būs mūsu valstī, ja mēs pieņemsim šo pantu šādā redakcijā. Es vēlreiz uzsveru - es esmu par to, lai mēs dotu īpašuma kompensācijas sertifikātu turētājiem prioritāras tiesības, bet šīs tiesības mēs varam dot citā veidā.

Godātie kolēģi! Ņemot vērā teikto, es nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu un uzskatu, ka pants ir jāformulē savādāk un šajā redakcijā nav pieņemams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Zaščerinskim - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija! Pēc tam uzstāsies Anna Seile.

J.Zaščerinskis (TPA).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es atkal gribu runāt par abiem likumiem - gan par lauku zemes privatizācijas likumu, gan par pilsētas zemes privatizācijas likumu. Abos likumos šie punkti ir identiski. Es nekādi nevaru piekrist Lagzdiņa kunga apsvērumiem. Viņš apgalvoja, ka tad, ja pieņems šādu redakciju, zeme netiks realizēta par pārējiem sertifikātiem un pārējo sertifikātu vērtība kritīsies. Cienījamie kolēģi! Lielākā zemes daļa saskaņā ar šo pašu likumu tiek privatizēta par visiem sertifikātiem. Par sertifikātiem tiek privatizēta tā zeme, kas pašlaik ir piešķirta zemniekam lietošanā vai īpašumā - kas ir piešķirta piemājas saimniecībai, augļudārza uzturēšanai, apbūves gabalam, ja viņš to zemi ir ieguvis, piemēram, pirkšanas ceļā vai ir uzbūvējis māju un viņam ir zeme piešķirta lietošanā un īpašumā. Visa šī zeme - saskaņā ar šo pašu likumu, tikai citiem pantiem. Tas, manuprāt, ir lauku zemes privatizācijas likuma 18.pants, kurā ir teikts, ka Ministru kabinets nosaka šo kārtību. Un kārtība ir noteikta tāda, ka šī zeme tiek privatizēta par visiem sertifikātiem. 18.pants. Lauku zeme... (Starpsauciens no zāles: "Kur tas ir rakstīts:") Nevaru momentā pateikt. Praktiski dzīvē tas tā jau notiek. Nezinu tik smalki, kā tas ir pilsētā, bet ir ļoti skaidrs, kā tas notiek attiecībā uz lauku zemēm.

Tālāk. Lagzdiņa kungs acīmredzot nebūs ievērojis, ka 23.pantā ir runa tikai par tām zemēm, kas ir reģistrētas zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda. Saskaņā ar otrajā lasījumā esošo likumu, ko mēs esam iesākuši izskatīt, bet neesam pabeiguši, uz valsts vai pašvaldības vārda tiek reģistrēta tikai tā zeme, kas šīm institūcijām piederēja 1940.gadā, tā zeme, kura netika pieprasīta, kuras ir ļoti maz, jo lielākoties ir pieprasīta, un tā zeme, par kuru ir saņemta kompensācija. Pie tam šajā likumā ir piebilde: tā zeme, kas paliek pāri pēc privatizācijas procesa realizācijas. Tātad komisija iesaka par īpašuma kompensācijas sertifikātiem realizēt tieši to zemi, kas ir nonākusi valsts vai pašvaldības īpašumā, bijušajiem īpašniekiem izsniedzot kompensācijas sertifikātus. Rodas jautājums - vai šāds formulējums samazinās pārējo sertifikātu vērtību? Ja mēs salīdzinām šo priekšlikumu ar priekšlikumu pārdot par naudu šo valsts un pašvaldību īpašuma zemi, tad katrā ziņā ir tieši otrādi - šis priekšlikums palielinās sertifikātu vērtību, jo palielinās kopējo īpašuma masu, kas privatizējama par sertifikātiem. Salīdzinājumā ar priekšlikumu, ka par visiem sertifikātiem. Nu tad, cienījamie kolēģi, kur ir mūsu godaprāts un ētika, ja mēs cilvēkam atdodam papīrīti, par šo papīrīti saņemam zemi un tūlīt šo pašu zemi pārdodam tālāk jau par naudu?! Es saprotu mūsu finansiālās grūtības un mūsu budžeta grūtības, bet nedrīkst tās risināt tādā veidā. Mēs nedrīkstam tik zemu krist morālā ziņā!

Tālāk. Pieņemsim, ka pārdodam par visiem sertifikātiem, un salīdzināsim ar variantu, ka pārdodam tikai par īpašuma kompensācijas sertifikātiem, vēlreiz uzsveru, tikai to zemi, kas nonākusi valsts īpašumā vai pašvaldības īpašumā - un galvenokārt par kompensācijas sertifikātiem. Kopējā īpašuma masa ne vienā, ne otrā gadījumā nemainās, bet, pārdodot zemi par īpašuma kompensācijas sertifikātiem, īpašuma kompensācijas sertifikātu vērtība, bez šaubām, celsies. Bet tas nenozīmē, ka pārējo sertifikātu vērtība kritīsies, jo kopējā masa nesamazināsies. Tieši otrādi, - palielināsies īpašuma masa. Tikai viena daļa sertifikātu ar lielāku vērtību aizies kompensācijai tiem cilvēkiem, kas savu zemīti ir atdevuši par to kompensācijas sertifikātu.

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šis risinājums ir godīgs un taisnīgs un nesamazinās sertifikātu vērtību, tāpēc aicinu to atbalstīt un balsot "par".

Sēdes vadītājs. Vārds Annai Seilei - LNNK frakcija!

A.Seile (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Var būt, ka Tautsaimniecības komisijas vaina ir tā, ka tik vēlu tika izdalīta šī lapiņa ar papildu priekšlikumiem šajā pantā, bet šie priekšlikumi tiešām ir ārkārtīgi būtiski, un varbūt tieši tāpēc arī Lagzdiņa kungs nav īsti izpratis šo priekšlikumu būtību. Es mēģināšu pēc iespējas precīzāk paskaidrot šīs lietas būtību.

Redzat, zemes reformas gaitā Latvijas Republikas pilsētās - es runāšu tikai par pilsētu likumu, lai mums nejuktu divi likumi kopā - tam cilvēkam, kuram ir uzbūvēta māja uz bijušā īpašnieka zemes, ir tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem. Diemžēl neviens visā Latvijā nevienā pilsētā vēl nav ne par vienu sertifikātu šo zemi izpircis, bet Valsts zemes dienests ir sagatavojis un Ministru kabinetā ir izskatīts nolikums par šīs zemes izpirkšanas kārtību. Tur tiek noteikta zemes vērtība. Tā kā līdz šim šis nolikums nav apstiprināts un īstenībā šā nolikuma apstiprināšana kavējas tieši šā likuma pieņemšanas dēļ, kamēr nav galīgi pieņemts šis likums, arī šajā nolikumā nevar tikt iestrādāti tie priekšnoteikumi. Bet tur ir tā, ka par visiem sertifikātiem - gan nodzīvoto gadu, gan represēto un arī īpašuma kompensācijas sertifikātiem - , kādi nu kuram cilvēkam ir, viņš var izpirkt zemi zem savā īpašumā jau esošās mājas. Izpirkt to, samaksājot zemes vērtību bijušajam īpašniekam. Vai tas notiks tiešā ceļā vai caur Ministru kabinetu, vai kādu citu institūciju - to noteiks šis pieņemtais nolikums.

Šajā likumā, šajā konkrētajā pantā, ir runa tikai par to zemi, kura paliek pāri pēc sadalīšanas zemes reformas gaitā. Es saprotu, ka šajos "dþungļos" ir grūti orientēties, bet tā tas tiešām ir, ka šajā pantā - lasiet paši! - ir domāta tā zeme, uz kuru īpašuma tiesības zemes grāmatā ir nostiprinātas valstij vai pašvaldībai. To tikai izsolēs... Un te ne par kādām mājām nav runas. Ja cilvēkam ir māja, tad viņam zeme ir jau piešķirta vispārējā zemes reformas kārtībā. Te patiešām ir runa par brīvo zemi, kuras pilsētā nebūs daudz, un Rīgā tās būs vismazāk, un šeit nav runas par to zemi, kura varbūt tiks izpirkta... kura tiks sadalīta kā kompensācija par neatdoto zemi. Mēs paši šodien nobalsojām, ka arī Rīgas pilsētā vispirms pašvaldības sadalīs šo zemi kā kompensāciju tiem cilvēkiem, kuri zemi nevarēja atgūt.

Un tādēļ es ļoti aicinu jūs atbalstīt Tautsaimniecības komisijas sagatavoto priekšlikumu, kurā ir paredzēts, ka arī tādā gadījumā, ja bijušais īpašnieks kaut kur Preiļos vai Ludzā ir saņēmis kompensācijas sertifikātus un nu grib piedalīties ar šiem sertifikātiem izsolē, mēs dosim viņam tādas tiesības, un viņa tiesības šajā likumā ir iestrādātas, ka viņš to var darīt ne tikai 1995. gadā, bet arī pēc tam. Bet visas pārējās personas, to skaitā arī juridiskās personas, pirmajā gadā ir tiesīgas uzpirkt šos kompensācijas sertifikātus no tiem, kuri negrib zemi šajā Rīgā vai citā pilsētā. Līdz ar to tiešām kompensācijas sertifikātu vērtībai vajadzētu celties. Tikai par kompensācijas sertifikātiem vienu gadu varēs iegādāties zemi. Nav taisnība, ka mēs neesam pieaicinājuši ekspertus un neesam runājuši par šo lietu. Tik tiešām mēs esam to darījuši, un ir pat prognozes, ka kompensācijas sertifikātu vērtība šajā gadījumā varētu paaugstināties virs 28 latiem. Un tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet ir vajadzīgi vēl papildu pasākumi... Vai es laiku pārsniedzu?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, lūdzu, tur taču tablo rāda...

A.Seile. Jā... Tātad vajadzētu veikt papildu pasākumus, lai arhīvs var izsniegt šīs izziņas par kompensācijas sertifikātiem. Es esmu noskaidrojusi, ka pašreiz arhīvā ir 30 000 pieprasījumu un tur nevar dabūt īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus, tātad nevar saņemt arī kompensācijas sertifikātus. Pēdējā laikā katru mēnesi papildus tiek iesniegti 3-4 tūkstoši jaunu pieprasījumu, kur vajadzīgi arhīva dokumenti. Varbūt mums būtu jāvienkāršo šis process vai vismaz tas jāpaātrina, jo tagad jau ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēki ir satraukušies, ka sertifikātam vispār, arī parastajam sertifikātam, cena ceļas, un viņi nevar noformēt šos sertifikātus tikai tādēļ vien, ka viņiem pietrūkst vai nu dzimšanas apliecības, vai īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu. Šādi papildu pasākumi ir vajadzīgi, bet pati šī norma ir ļoti humāna. Tā paredz kompensācijas sertifikātiem izlietojumu pirmām kārtām. Es domāju - pamēģināsim, un, ja neveiksies kaut kas, tad mēs kā vienmēr savus likumus varam mainīt, kaut arī tas nav labākais ceļš. Tātad vienu gadu tikai par kompensācijas sertifikātiem, bet tiem, kuri zemi zem savām mājām ir ieguvuši jau reformas gaitā, par jebkuru citu sertifikātu. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Vārds Anatolijam Gorbunovam - "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Gan kā deputāts, gan kā Saeimas priekšsēdētājs varu piekrist Jāņa Lagzdiņa teiktajam, ka dažreiz mūsu likumu panti tiešām tiesiski un juridiski nav noslīpēti, un es personīgi varu pateikt tikai to, ka manuprāt, ir trīs komisijas, kuras tiešām varbūt patīkami izceļas ar šiem juridiski noslīpētajiem likumiem. Tā tiešām ir Jāņa Lagzdiņa vadītā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Aizsardzības un iekšlietu komisija, ko vada Ivars Silārs, un Juridiskā komisija, kuras vadītājs ir Aivars Endziņš. Tas, protams, ir mans ļoti subjektīvais viedoklis, un pārējie deputāti pareizi arī iebilst pret to.

Bet šoreiz, attiecībā uz 23. pantu Jānis Lagzdiņš, varbūt redzēdams dažas nepilnības, šeit runāja ļoti emocionāli un arī juridiski nepareizi, pat nekorekti. Un par to šeit jau runāja Anna Seile. Visumā tam, ko teica Anna Seile, es pilnīgi piekrītu un man varbūt pat nevajadzēja nemaz šeit runāt. Bet tomēr es vēlreiz atkārtošu.

Tātad 23. pants runā par valsts un pašvaldību zemes pārdošanas kārtību. Un šī runāšana par to, ka izsolē tiks pārdota arī zeme, kura šodien ir nodota Latvijas Republikas pilsoņiem zem viņu ēkām vai citas kategorijas būvēm, vai dārziem, tas galīgi neattiecas uz šo 23. pantu. Es domāju, ka šajā ziņā man piekritīs arī pats Jānis Lagzdiņš, ka valsts un pašvaldību zeme, kura tādā veidā ar likumu nav nodota lietošanā citiem Latvijas Republikas pilsoņiem, būtu jāpārdod izsolē. Kā tad citādi? Saeimā mums Žīgura kungs kā Revīzijas komisijas priekšsēdētājs ir noteicis, ka vairāk par 200 latiem ja mēs kaut ko darām, tad mums ir jārīko konkurss, un nevis šeit ir runa par pašvaldību vai valsts zemes pārdošanu. Kā tad citādi, ja ne tikai izsolē?

Nākamais jautājums. Tagad par šo komisijas ierosinājumu. Ja precīzi runājam, tad tas bija deputāta Zaščerinska ierosinājums, un viņš ir tā autors. Es personīgi to atbalstīju tāpēc, ka tas vismaz ir solis tuvāk taisnīgumam, reālam taisnīgumam. Es nesaku, ka šis solis atrisina šo problēmu pilnīgi, ka mēs varētu pateikt, ka tagad nu ir taisnība. Jo, tiešām, kā sacīja Sinkas kungs, pirms mēs sākam ar likumu atļaut zemi pirkt un pārdot, mums ir jānorēķinās ar bijušajiem īpašniekiem, ar tiem, kuriem likums aizliedza praktiski atjaunot savas īpašumtiesības. Likums un valsts aizliedza to darīt. Un ko valsts, tas ir, mēs, izdarījām? Tāpēc, ka uz viņu zemes bija sabūvējušies Latvijas Republikas pilsoņi - un viņi to bija darījuši likumīgā kārtā, nevis kaut kā to darījuši - , mēs atdevām to zemi lietošanā šiem Latvijas Republikas pilsoņiem, bet bijušajiem īpašniekiem piedāvājām sertifikātus. Un tagad, kad valstij pašai ir radusies iespēja savu un pašvaldību zemi pārdot, kāpēc tad mēs nevaram prasīt adekvātu rīcību no valsts un pašvaldības, lai tā vienu gadu šo zemi pārdod tikai par īpašuma sertifikātiem? Es jau kādreiz Tautas frontes frakcijā, kad sākās visa šī sertifikātu epopeja, tūlīt teicu, jau toreiz teicu, ka tas taču nebūs taisnīgi, ja mēs nenodalām īpašuma sertifikātus no nodzīvoto gadu sertifikātiem. Protams, es biju arī pret nodzīvoto gadu... nostrādāto gadu sertifikātiem, taču, kas ir bijis, tas jau sen ir prom, jo nodzīvot gadus var visādi, bet darbam tomēr ir kaut kādi kritēriji, bet tas nu tā. Un tāpēc, manuprāt, būtu taisnīgi, ja valsts, pārdodot tagad savu zemi, pirmā gada laikā par šo zemi pieņemtu tikai īpašuma sertifikātus. Un tad īpašuma sertifikātu cena celsies. Es nezinu, cik augstu tā celsies, es nevaru visas nianses pateikt, bet mēs esam konsultējušies ar cilvēkiem, kuri tagad darbojas valsts aparātā ar sertifikātiem, un arī viņi atbalstīja šo domu. Šai cenai arī būtu jāceļas līdz 28 latiem, jo valsts tos ir tādā vērtībā nominējusi.

Un tad pēc gada varētu pārdot par naudu un par īpašuma kompensācijas sertifikātiem.

Un pēdējais. Lagzdiņa kunga ieteikums šeit, varbūt pat kritika un noraidījums, ir pareizs. Varbūt šeit neskan tīri pareizi un no šejienes neizriet tas, ko mēs sakām, bet es tomēr vēlreiz atkārtošu šo pantu. Tātad te ir runa par valsts un pašvaldību zemes pārdošanu. Nekādas citas. Te jau desmitām reižu atkārtoja, ka runa nav par to zemi, kas ir nodota lietošanā zem Latvijas Republikas pilsoņu celtajām mājām un tā tālāk, tātad to zemi, uz kuru īpašumtiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Tas ir pirmais noteikums, kuram ir jābūt, - lai šī zeme būtu reģistrēta zemesgrāmatā, nostiprināta uz valsts un pašvaldību vārda. To var pārdot tikai izsolē. Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja viņi pašvaldības teritorijā nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi, - šeit varbūt šis komats neizsaka visu un varbūt tāpēc rodas neizpratne - par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Viņi 1995., 1996. un jebkurā citā gadā var piedalīties izsolēs ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Jebkurā Latvijas vietā - Liepājā, Rīgā vai citur. Jo tas komats, manā izpratnē, piemēram, nosaka, ka, ja es nevaru saņemt šo savu bijušo īpašumu, līdzvērtīgu zemi, pieņemsim, vienā pagastā, tad, saņemot šos īpašuma sertifikātus, es ar tiem varu piedalīties izsolē jebkurā pilsētā. Tāpēc man likās, ka šeit tas tomēr ir pateikts.

Tātad - "... vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi. Par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem." Komats. "... Bet pārējie pretendenti - līdz 1995. gada 31. decembrim tikai ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem." Tātad visiem tiem, kas gribēs nākamgad pirkt zemi pašvaldībā un no valsts, viņiem būs jāiegādājas šie kompensācijas sertifikāti no bijušajiem īpašniekiem par to cenu, par kādu viņi arī grib to valsts zemi pirkt. Tā taču arī galu galā ir taisnīga lieta. Protams, pašvaldības un valsts ierēdņi negribēs pārdot nākamgad šo zemi. Tāda var būt problēma.

Un pēc 1995. gada 31. decembra Ministru kabinetam būs jāizanalizē šī situācija un jānosaka kārtība, ka var pirkt zemi par naudu un par īpašuma sertifikātiem. Manuprāt, tas šeit, protams, juridiski varbūt nav izcili noslīpēts un varbūt arī nav līdz galam viss pateikts, bet galvenā doma - lai šajā jautājumā attiecībā uz bijušajiem īpašniekiem tomēr būtu zināma taisnība, pirms sākam tirgot šo zemi - šinī pantā tomēr ir iestrādāta.

Sēdes vadītājs. Tālāk vārds Aivaram Endziņam - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ļoti daudz tika runāts par taisnīgumu. Un tāpēc man ir liels jautājums: kā tas būtu saprotams? Ja mēs gribam radīt šo taisnīgumu, ļaujot nomaksāt ar kompensācijas sertifikātiem par zemi izsolē, tad es saprastu, ka būtu taisnīgi, ja šinī gadījumā īpašums nav atdots atpakaļ, bet tā vietā ir izmaksāti šie sertifikāti. Tad tiem būtu jābūt kā maksāšanas līdzekļiem. Tad kāpēc ir vajadzīga izsole? Kāpēc nevar atdot šo zemi atpakaļ kā kompensāciju? Vēl jo vairāk. Seiles kundze, jūs uzsvērāt, ka gadījumā, ja man ir iedoti īpašuma sertifikāti Daugavpils rajonā vai Varakļānu rajonā, es varēšu, teiksim, Preiļos piedalīties izsolē un pirkt šo zemi, taču pēc tā teksta, kā te ir rakstīts, tā nevar darīt. Te ir skaidri un gaiši rakstīts - ja pašvaldības teritorijā viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu... Turklāt Lagzdiņa kungs jums jau teica, ka pilsētās vēl neviens nav saņēmis šos īpašuma kompensācijas sertifikātus. Tā ka šis jautājums nav par neatgūto zemi tikai laukos, tas ir, mūsu Zemes reformas likuma ietvaros, kad nevarēja atdot šo zemi atpakaļ vai arī ēkas bija gājušas zudumā. Un mēs šeit runājam par taisnīgumu. Es vēl saprastu, ka daudzmaz par taisnīgumu mēs varētu runāt tad, ja mēs izsvītrotu šos vārdus "ja pašvaldības teritorijā". Tātad nevajadzētu saistīt ar šo noteikto teritoriju. Tas nozīmētu jau daudz plašāk - ka tik tiešām tas cilvēks, kas ir saņēmis šos kompensācijas sertifikātus, var piedalīties šajā izsolē jebkurā pilsētā. Jebkurā! Es to ierosinātu svītrot ārā.

Otra lieta. Man nav arī skaidrs, kā šeit tiek izcelts šis kompensācijas sertifikāts. Lasīsim uzmanīgi! Es lasīšu šo otro teikumu: "Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja pašvaldības teritorijā viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi, par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, (komats), bet pārējie pretendenti līdz 1995. gada 31. decembrim - tikai ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem." Vai jūs domājat, ka tas uzsvars - šis vārds "tikai" - dod iespēju šim bijušajam īpašniekam bez kompensācijas sertifikātiem izmantot arī naudu kā maksājuma līdzekli? Es stingri šaubos. Te acīmredzot ierēdnis tulkos katrreiz tā, kā viņam ienāks prātā, jo tālāk tekstā mums ir skaidri un gaiši pateikts, ka pēc 1995. gada 31. decembra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā varēs pirkt par naudu un par īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Šeit tas ir skaidrs, ka maksājuma līdzeklis ir gan viens, gan otrs. Ja mēs domājam šo pantu pieņemt šādā veidā, tad es piedāvātu - tas, protams, ir pretrunā ar Kārtības rulli - svītrot šos vārdus "pašvaldības teritorijā", un tur, kur pirmajā gadījumā ir runa par to, ka par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, tad būtu jāraksta - "ar naudu vai ar kompensācijas sertifikātiem". Tas, lūk, attiecas uz šiem bijušajiem īpašniekiem, kuriem šie kompensācijas sertifikāti ir izdoti, jo šo kompensācijas sertifikātu varbūt nepietiek, lai varētu piedalīties izsolē. Jo es saprotu, ka izsolē ir sākuma cena un te ir solīšana. Varbūt kāds "naudas maiss" tik tiešām var uzpirkt šos kompensācijas sertifikātus, bet šis bijušais īpašnieks ar visiem saviem kompensācijas sertifikātiem paliks ar garu degunu gan šodien, gan arī rīt. Tāpēc, ja cienījamā Saeima piekrīt, ka, teiksim, varētu šeit svītrot vārdus "pašvaldības teritorijā" un ielikt iekšā, ka maksā ar naudu un kompensācijas sertifikātiem, tad to vēl varētu pieņemt. Lai gan es piekrītu Lagzdiņa kungam, ka no juridiskā viedokļa tas ir ļoti neprecīzs, bet tādā gadījumā šis pants būtu vēl daudzmaz saglābts. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi, es, protams, būdama juriste, nevaru nepiekrist tam, ka šis pants no juridiskās tehnoloģijas viedokļa ir diezgan vāji izstrādāts, bet tāds nu tas ir, un es varu vienīgi mierināt sevi un jūs, ka šīs normas darbosies tikai zināmu laiku un ka tās nekļūs par pamatnormām mūsu Latvijas ekonomikā.

Bet ko tagad te varētu labot, lai tomēr nenobremzētu šo likumu, kuru tiešām gaida un kurš Latvijai ir vajadzīgs? Es arī līdzīgi Endziņa kungam, kā arī piekrītot Lagzdiņa kunga motīviem, vispirms piedāvātu to, ka mēs nedrīkstam ierobežot šos pretendentus tikai ar to cilvēku loku, kuri šajā konkrētajā pašvaldības teritorijā objektīvu apstākļu dēļ nav varējuši realizēt savu īpašumtiesību atjaunošanu. Tātad to varētu daudzmaz bez sāpēm atrisināt, kā jau sacīja Endziņa kungs, šā panta otrais teikums: "Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi...". Vienkārši vajadzētu svītrot ārā vārdus "pašvaldību teritorijā". Līdz ar to būtu skaidrs, ka nav ierobežots ar konkrētu pašvaldības teritoriju. Tas paplašinātu šo cilvēku loku un atbilstu realitātei.

Tagad par otru cienījamā kolēģa Lagzdiņa izteikto motīvu un par bažām, ka, lūk, šajā procesā pilnīgi bezvērtīgi kļūs cita veida sertifikāti, respektīvi, sertifikāti politiski represētajiem un sertifikāti par nodzīvoto laiku.

Es, protams, neesmu ekonomiste, bet tik daudz gan saprotu, ka attiecībā uz tirgus konjunktūru mūsu apstākļos, īpaši tad, ja runa ir par tā saucamajiem vērtspapīriem, kuri vēl nav sākuši darboties, mums ir ļoti grūti kaut ko prognozēt. Mēs vēl tikai sākam, mēģinām iedarbināt šo sertifikātu kā vērtspapīru funkcionēšanu. Pagaidām tur notiek kaut kādas spekulācijas, jo kaut kādas firmas tos uzpērk par maziem santīmiem vai latiem. Tikai tad, kad tiešām šiem vērtspapīriem, šiem sertifikātiem, radīsies segums, arī varēs kaut ko prognozēt. Tad varēs par kaut ko runāt. Pašlaik mums ir jāiet, kā šeit pareizi sacīja gan Gorbunova kungs, gan Zaščerinska kungs, šis taisnīguma ceļš. Pretējā gadījumā mēs parakstāmies par to, ka esam apkrāpuši cilvēkus. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Kâda krāpšana?") Mums tomēr ir jādod viņiem reāla vērtība pret šiem valsts izdotajiem vērtspapīriem. To mēs būsim panākuši.

Personīgi es prognozēju, ka mums drīzumā šādā vai tādā redakcijā tomēr tiks pieņemts likums "Par dzīvojamā fonda privatizāciju par sertifikātiem". Mums, kā zināms, būs izstrādāta koncepcija par vērtspapīriem, par to funkcionēšanu. Līdz ar šā likuma pārējo pantu darbības sākumu mēs redzēsim, ka katrs vērtspapīrs atgūst savu reālo vērtību, kura, protams, brīvā tirgus apstākļos mainīsies. Šodien, man liekas, no tā būtu vismazāk jābaidās.

Tāpēc es piedāvāju šo pantu nobalsot komisijas ieteiktajā redakcijā, svītrojot, kā es jau teicu, divus vārdus trešajā rindiņā "pašvaldības teritorijā".

Sēdes vadītājs. Vai runātāji vēl ir pieteikušies? Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Ar tiem labojumiem, kurus piedāvāja kolēģi Aivars Endziņš un Ruta Marjaša, diemžēl vēl nepietiek, jo nevienā spēkā esošajā likumā nav īpaši atrunāts, ka 23. pantā noteiktā izsoles kārtība un pienākums zemi pirkt par īpašuma kompensācijas sertifikātiem neattiektos uz to pilsētu zemi, uz kuras atrodas pēdējos 50 gados Latvijas pilsoņu uzbūvētās ēkas. Nav šāda likuma. Un arī par šiem Latvijas pilsoņiem, kuri desmitiem un simtiem Ventspilī, Liepājā, Aizputē, Daugavpilī un Rīgas nomalēs ir sabūvējuši savas mājas. Šīs mājas ir uzbūvētas uz valsts vai pašvaldību zemes, un mēs tagad viņus spiežam iet uz biržu un izmantot starpniekfirmu pakalpojumus vai arī iet uz "melno tirgu" un savus sertifikātus "uzkārt uz nagliņas", kā mēs to sakām, tādā skaistā veidā, kā arī pirkt īpašuma kompensācijas sertifikātus. Vai tā nav krāpšana? Tā nav krāpšana attiecībā uz šo kategoriju, bet, manuprāt, tā tomēr ir krāpšana, jo likumiem jābūt vienādi taisnīgiem gan pret vieniem pilsoņiem, gan pret otriem. Tādēļ mēs esam aicināti šeit, lai būtu taisnīgi pret visiem saviem bērniem, un tādēļ varbūt lieku reizi pastrādāsim, lieku reizi padomāsim un nesteidzoties uzrakstīsim precīzu 23. pantu.

Tālāk. Sakiet, lūdzu, vai tas ir taisnīgi, ka zemi Rīgā Latvijas Republikas pilsonis varēs pirkt tikai par tiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem, kuri saņemti kā kompensācija par pilsētas zemi? Bet ja viņam ir bijis nams Aizputē vai varbūt uzņēmums Liepājā un viņš nav gribējis to saņemt atpakaļ, bet ir saņēmis kompensācijas sertifikātus? Taču viņš grib pirkt zemi Rīgā. Jūs sakāt - nē! Parlaments ir ierakstījis tādu 23. pantu. Un tad nevar atdot atpakaļ un nevar arī pieņemt šādus sertifikātus. Tad kādēļ mēs nevarētu rakstīt tā, ja galu galā ejam šo ceļu? Es nocitēšu savu ierosinājumu: "Fiziskās personas, kuras saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus par nacionalizēto vai nelikumīgi atsavināto jebkāda veida īpašumu, var tos izmantot, iegādājoties zemi jebkurā Latvijas pilsētā". Brīnišķīgi! Bet pārējās personas, kā šeit Zaščerinska kungs ļoti pareizi ierakstīja, pērk par kompensācijas sertifikātiem vai par naudu. Neapšaubāmi ir jāņem vērā Endziņa kunga priekšlikums par to, ka arī īpašnieks - fiziskā persona, ja viņam pietrūks šo īpašuma kompensācijas sertifikātu, var iemaksāt naudu, lai viņam nevajag skriet pa pasauli apkārt un stāvēt rindās tajās biržās un pirkt par augstāku naudu šos kompensācijas sertifikātus.

Tātad, godātie kolēģi, pastrādāsim un precizēsim, lai viss būtu skaidrs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates izbeigtas. Vārds referentam.

R.Jonītis (LC).

Paldies par visiem izteikumiem, kas attiecās uz šo 23. pantu. Es Tautsaimniecības komisijas vārdā faktiski lūgtu Saeimai piekrist, kaut arī tas nebūtu atbilstoši Kārtības rullim, un svītrot šos divus vārdus "pašvaldību teritorijā", par ko runāja praktiski katrs otrais no visiem runātājiem. Es tātad aicinu atbalstīt visu pārējo redakciju tādā veidā, kā to Tautsaimniecības komisija pašreizējā brīdī ir sagatavojusi, jo ir skaidrs, ka varbūt bijušais īpašums... un nekur nav teikts, ka tie ir zemes kompensācijas sertifikāti, nevis uzņēmuma kompensācijas sertifikāti vai kā citādāk. Ja Privatizācijas aģentūrai vai pašvaldībai nebūs iespējams šo likumu pietiekamā mērā īstenot atbilstoši visiem tiem nosacījumiem, kādi pašreiz šeit jau ir ietverti, bet mēs vairāk rūpēsimies un centīsimies iedomāties, ka ar šo balsojumu šīs īpašuma kompensācijas sertifikāts sāks maksāt nevis vairs 7 latus, kā pašreizējā brīdī, bet gan 45 vai 60 latus, kā es sapratu no dažiem runātājiem... Es nevaru iedomāties, ka, pirmkārt, būs tik augsta šī zemes cena, un, otrkārt, es nevaru iedomāties, ka būs tik daudz šo zemes gribētāju, kas par šādu paaugstinātu cenu šajā pirmajā gadā centīsies šo zemi iegādāties.

Ja viņi jau ir lietotāji un lieto šo zemi, tie, kuriem tur ir uzbūvētas mājas vai uzņēmumi, vai kāds cits saimniecisks objekts, tad viņiem šīs lietošanas tiesības jau ir piešķirtas, tad viņiem tomēr būtu jāatrisina šis strīds vai diskusija ar šo bijušo zemes īpašnieku, ar valsti vai ar pašvaldību, un valstij vai pašvaldībai būtu jāpalīdz atrisināt šo strīdu starp diviem īpašniekiem - starp esošo un bijušo īpašnieku. Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas redakciju, svītrojot šos divus vārdus "pašvaldības teritorijā", protams, ja Saeima tam piekristu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ja es kā sēdes vadītājs traktēju Kārtības rulli, tad man kā deputātam, piemēram, šie vārdi "pašvaldības teritorijā", kā jau es teicu savā runā, vienmēr asociējas ar to, ka viņš nav ieguvis to zemi kaut kur tur, kur viņam bija īpašums - vai nu namīpašums, vai zeme. Un viss tālākais teksts runā par to, ka viņš ar šiem īpašuma sertifikātiem vai nu par namu, vai par zemi, vai par citiem īpašumiem piedalās izsolē. Līdz ar to man personīgi liekas, ka var svītrot šo "pašvaldības teritorijā" un tas nemaina to domu, kuru autori tur bija iecerējuši. Ja deputātiem nav iebildes, tad mēs to varētu svītrot, un tur būtu tā: "bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi..." un tālāk kā tekstā.

Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Es atvainojos, debates ir beigušās, bet es aicināju, vai kādam nav iebildes, un tad Lagzdiņa kungs nāca. Faktiski es aicināju.

J.Lagzdiņš(LC).

Godātie kolēģi! Acīmredzot ir jāglābj tas, kas ir glābjams šajā situācijā. Tādā gadījumā, es, piekrītot tam, ka jāsvītro vārdi "pašvaldības teritorijā", ierosinu svītrot arī vārdus "vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi", jo, ja ir šī atsauce: "...vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi", tad tas faktiski tieši liecina, ka te ir runa tikai par tiem kompensācijas sertifikātiem, kas saņemti par zemi. Ja mēs svītrojam šo atsauci "...vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi", tad tādā gadījumā nepārprotami ir runa par visa veida sertifikātiem, jo par govīm vai par namiem neviens likums nedod tiesības saņemt līdzvērtīgu zemi.

Sēdes vadītājs. Vai nevarētu trijās minūtēs tagad sapulcēties kopā visi Saeimas juristi? Mēs visi esam kopā vienā zālē.

Godātie deputāti! Man, protams, ir visgrūtāk šinī brīdī, bet man liekas, ka tomēr šeit ir runa par zemi: "Zemi, uz kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vai pašvaldības vārda, var pārdot tikai izsolē. Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi, par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem."

Anna Seile - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka nevar svītrot šos vārdus "par izsolē iegūto zemi, ja viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi". Šos vārdus nevar svītrot tāpēc, ka visā Pilsētu zemes likumā ir paredzēta šāda kārtība. Vai nu cilvēks atgūst savu bijušo zemi tādās robežās, kādas tās bija, vai viņam piešķir zemi citā vietā, un tāds lēmums jau ir pieņemts. Vai arī viņam piešķir šos kompensācijas sertifikātus. Tie ir reformas nosacījumi, bet izpirkt šo zemi var... Par to runāts mazlietiņ tālāk: "... par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem." Ðajā daļā nav pateikts, vai tas ir zemes īpašuma kompensācijas sertifikāts vai tas ir namīpašuma kompensācijas sertifikāts. Tātad izsolē var izpirkt par jebkuru īpašuma sertifikātu. Es domāju, ka visa vaina ir tā, ka mums šis labojums bija iesniegts pārāk vēlu, un ka mēs visi vienosimies un atstāsim šo pantu tādā redakcijā, kādā tas ir. Es domāju, ka vienīgais redakcionālais labojums tik tiešām ir tāds, ka no šā teksta vajag izsvītrot "pašvaldību teritorijā", jo var būt arī ne savas pašvaldības teritorijā. Viņš var būt atguvis zemi arī citā teritorijā. To vajadzētu izsvītrot, bet šo normu, ko Lagzdiņa kungs ierosināja, tomēr vajag atstāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 23. panta redakciju, kuru iesniegusi komisija, svītrojot tikai vārdus "pašvaldības teritorijā", jo viss pārējais teksts paliek komisijas redakcijā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 55 - par, 1 - pret, atturas - 6. 23. pants ir pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais ir 24. pants - "Juridisko personu zemes pirkuma līguma izskatīšanas kārtība". Tautsaimniecības komisija pēc Juridiskā biroja priekšlikuma nedaudz ir redakcionāli mainījusi to, kas ir redzams lapas labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pret 24. pantu ir iebildes? Akceptēts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Par 25. pantu - "Zemes pārdošanas kvotu noteikšana". Tas ir no piedāvātās redakcijas. Komisija to neatbalstīja, jo 22. panta precizētā redakcija jau paredz, ka ģenerālplānu nosaka pašvaldības un pašvaldības arī nosaka mērķus un visu pārējo. Tā ka komisija aicina to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Runājot par 26. pantu, kas tagad komisijas variantā būtu 25. pants - "Zemes, uz kuru īpašumtiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, valdījuma un lietojuma ierobežojumi pierobežas joslā", es lūgtu izsvītrot vienkārši šo komentāru, kas ir lasāms pēc komisijas dotā teksta. Tātad likumā "Par valsts robežu" iestrādātais komentārs ir svītrojams, tās nav jaizskata. Es aicinu atbalstīt šo komisijas variantu, kas sastāv no vienas daļas, nevis no divām, kā tas iepriekš bija piedāvāts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums par 26. panta otro daļu: "Iestrādāt likumā "Par valsts robežu..." To komisija ir svītrojusi. Tas šeit ir parādījies kļūdaini. Vai pret komisijas ieteikto variantu ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. Par nākamo pantu. Tātad 26. pants būtu jaunajā numerācijā - "Juridisko personu zemes īpašuma tiesību izteikšanas kārtība". Es arī šeit aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas piedāvāto redakciju. Tur vienīgi ir divas tehniskas nepilnības - otrajā rindiņā aiz vārdiem "paredzētajiem mērķiem" ir jābūt (22. panta 2. daļa), bet trešajā rindā ir nepareizi nodrukāts panta numurs tas ir, "ja tiek pārkāpti 20. panta noteikumi". Tā ir tīri tehniska kļūda. Ir izlaists teksts: "Ja tiek pārkāpti 20. panta noteikumi". Tātad tas ir trešajā rindiņā.

Sēdes vadītājs. Mums nekas cits neatliek, kā vien pieņemt to zināšanai. Protams, mēs nevaram būt apmierināti ar to, ka ir tādas tehniskas kļūdas.

Lūdzu, godātie deputāti, izsakieties par 26. pantu ar tiem precizējumiem, kurus deputāts Jonītis izteica.

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Visā pasaulē, normālā pasaulē, īpašums ir svēts. Un īpašums tiek aizsargāts. Šinī pantā ir ielikta doma, ka, ja Latvijā reģistrētā juridiskā persona iegūto zemi neizmanto tā, kā tas bija paredzēts, tai šī zeme ir jāatsavina, viņai to var atsavināt beigās. Atsavināt izsolē. Tas viss varētu notikt. Valsts to var regulēt ar noteiktu kārtību, bet man izbrīnu rada tas, ka mēs šajā pantā faktiski ieliekam iekšā kaut kādas soda sankcijas par īpašumu. Kas tie ir par 25%, kas tiek ieskaitīti valsts labā no šīs izsolē, kad zeme tiek pārdota izsolē? Es saprotu, ka normāli tas ir ūtrupē, kad īpašums tiek pārdots un no šīs summas tiek ieturēti visi izdevumi, kas attiecas uz izsoles organizēšanu, bet tas, kas paliek pāri, tiek atdots īpašniekam. Bet, ja no tā tagad paņemt vēl 25% valsts labā - tā ir kaut kāda zināma veida šīs ceturtdaļas jauna nacionalizācija, kas mums šeit ir iestrādāta iekšā. Es kategoriski iebilstu pret tādu praksi, ka iestrādā iekšā par īpašuma izsoli kaut kādas summas valsts labā, nevis tikai atlīdzību par izsoles organizēšanu.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Te es iebilstu Endziņa kungam, jo šeit runa nav par godīgi iegūtu īpašumu, bet te tas ir, lai pasargātos no negodīgas iegūšanas, jo tad, ja šis ieguvējs ar kaut ko neriskē, tad tiešām tādu gadījumu, kā te aizrādīja Amerika kungs, būs daudz, un būs arī ļoti grūti nosargāt, lai šis pants tiktu ievērots. Tad šādu fiktīvu pirkumu, kad sākumā nopērk it kā godīgi, bet pēc tam tūlīt mainās īpašnieki vai, kā saka, palielinās nepilsoņu kapitāla daļa, būs ļoti daudz. Un tieši tāpēc ir vajadzīgs šis pants, lai, pirmkārt, tā būtu tiešām kā kāda soda sankcija, un, otrkārt, lai būtu arī līdzekļi, no kā tad segt izdevumus par šo uzraudzību. Tā ka es ierosinu katrā ziņā šo pantu atstāt tādu, kāds tas ir.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Pret šā panta ideju nebūtu nekādu iebildumu, bet ir divas ļoti būtiskas neprecizitātes. Citēju 26.panta sākumu: "Ja Latvijā reģistrētās juridiskās personas iegūto zemes īpašumu neizmanto pirkuma līgumā paredzētajiem mērķiem...," - un tā tālāk, seko sankciju uzskaitījums. Un nobeiguma daļa ir šāda: "Uzraudzību pār šā panta nosacījumu ievērošanu veic Ministru kabinets." Tas nozīmē, ka Ministru kabinets raugās, lai juridiskās personas ievēro līgumā paredzētos mērķus. Saskaņā ar 22. panta otro daļu pašvaldības ir tās, kas nosaka zemes izmantošanas mērķus. Tagad iznāk tā: pašvaldības nosaka šos mērķus, bet Kabinets, politiskās institūcijas līmenis, veic uzraudzību pār konkrēta līguma noteikumu ievērošanu. Varbūt mēs pat Valsts prezidentam uzdosim šādu funkciju, ko var veikt citas institūcijas - attiecīgās pārvaldes institūcijas vai pašvaldības! Kādēļ tas ir jāveic Kabinetam? Kurš Kabinetā to darīs? Tā ir pirmā pretruna.

Otrā pretruna. Šie 25% saskaņā ar 26. panta noteikumiem tiek ieskaitīti "valsts labā". Ko nozīmē - "valsts labā"? Vai tie tiek ieskaitīti valsts budžeta ieņēmumos vai Valsts īpašuma fonda ienākumos? Tas ir ārkārtīgi būtiski. Paskatieties, kas Valsts īpašuma fonda statūtos ir teikts par to, kā Valsts īpašuma fonds var izmantot savu naudiņu! Tur ir teikts, ka šī naudiņa, 25%, nonāk Valsts īpašuma fondā. Tas nenozīmē, ka, tā teikt, valstij kopumā kāds labums ir. Te visam ir jābūt precīzi noteiktam. Es prognozēju, ka tad, ja mēs šeit ieliksim šādu neprecīzu, divējādi tulkojamu normu, ka nauda tiek ieskaitīta "valsts labā", tad zināmas aprindas visiem spēkiem centīsies panākt, lai šī nauda nonāktu nevis budžetā, bet Valsts īpašuma fondā. Par to netieši liecina tas, ka šajā pašā pantā ir pieminēts Valsts īpašuma fonds. Tātad likumiem jābūt skaidriem, precīziem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija. Vai jūs izmantosiet atlikušās 5 minūtes? Lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī atbalstu Endziņa kunga priekšlikumu. Mēs gribam šobrīd izdomāt sodus, un gribam izdomāt visādus iespaidošanas līdzekļus. Varbūt vajag pieņemt priekšlikumu par nacionalizāciju pēc gada, un viss! Un nav nekādu problēmu. Es domāju, ka šis Endziņa kunga priekšlikums ir ļoti korekts, un es aicinu atbalstīt priekšlikumu, ko ir devis deputāts Novakšānovs. 27. panta redakcija, kādu piedāvā viņš, ir pietiekami korekta. Ja ir runa par sodiem, mēs te varam sacensties un ļoti plaši par to runāt.

Sēdes vadītājs. Debates izbeigtas. Vai referents runās? Godātie deputāti, vēl ir atlikušas 5 minūtes līdz pārtraukumam. (Starpsauciens no zāles: "Vajag nobalsot!") Vai mēs tomēr nenobalsotu par šo pantu? Tātad mums ir jābalso par divām redakcijām, jo deputāts Ameriks lūdza balsot arī par deputāta Novakšānova redakciju. Tāpēc būs divi balsojumi -atkarībā no tā, kāds būs pirmais balsojums. Lūdzu, balsosim par 27. pantu deputāta Novakšānova ierosinātajā redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 19, atturas - 15. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas ieteikto 26. panta redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 13, atturas - 10. Pieņemts.

Tagad, pirms pārtraukuma, kā solījām, uzklausīsim deputātu Dāliņu. Ir kāds paziņojums. Lūdzu!

I.Dāliņš (TB).

Paldies Prezidijam. Es atvainojos, ka radās nelielas neskaidrības, tā bija mana vaina, centīšos nākamreiz to izlabot. Paziņojums ir šāds: mēs uzaicinām uz preses konferenci rīt, 25. novembrī, pulksten 12.00 Sarkanajā zālē. Būs paskaidrojums par mūsu braucienu uz Čečeniju, un runāsim par Čečenijas cīņu par neatkarību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Referentu Jonīti lūdzu nākt tribīnē! Turpinām sēdi un izskatām grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Vārds referentam - deputātam Jonītim!

R.Jonītis (LC).

8. lappusē, labajā pusē, ir komisijas piedāvātā 27. panta redakcija - "Zemes pirkšanas un pārdošanas ierobežojumu izbeigšanās." Šis ir deputāta Novakšānova priekšlikums, kas ir redakcionāli sakārtots, un es aicinu atbalstīt to tajā redakcijā, kādu komisija piedāvā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

R.Jonītis. 9. lappusē ir pārejas noteikumi. Ir priekšlikums svītrot otrajā lasījumā nobalsoto pārejas noteikumu formu, jo tā jau ir ietverta šajā jaunajā piektajā nodaļā, un, kas attiecas uz visiem pārējiem priekšlikumiem par pārejas noteikumu formulējumiem, komisija aicina noraidīt tos visus, jo tie šajā piektajā nodaļā jau ir ietverti.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji ir apmierināti ar šo skaidrojumu? Neviens neiebilst? Nav iebilžu. Jūsu priekšlikums ir pieņemts.

R.Jonītis. Tādā gadījumā šis likums "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 4, atturas - 10. Likums ir pieņemts.

R.Jonītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, šeit bija mutiski iesniegumi, bet nekādi rakstveida iesniegumi nav saņemti. Par procedūru vai par to, kā lietas tālāk virzāmas, vārds deputātam Andrejam Panteļējevam - "Latvijas ceļš"!.

A.Panteļējevs (LC).

Es atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Priekšlikums ir - pārtraukt šobrīd šodienas plenārsēdi un nesākt izskatīt grozījumus likumā par lauku zemes privatizāciju. Mēs tagad tos 5 parakstus tūlīt varētu savākt, bet, kaut gan pēc Kārtības ruļļa to var ierosināt vai nu 5 deputāti, vai arī priekšsēdētājs, es šajā gadījumā lūdzu priekšsēdētāju ierosināt veikt nobalsošanu.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Arī es ierosinu neturpināt šo plenārsēdi, jo tiek apspriests lauku zemes privatizācijas likums, un, tā kā lauku deputāti pašreiz piedalās "Lauku Avīzes" rīkotajā tā saucamajā zemnieku saeimā... Un bez tam ir otra lieta. Mēs šo likumprojektu šoreiz tik un tā nespēsim pabeigt izskatīt. Lai izskatīšanā nebūtu pārtraukuma, es ierosinu šo jautājumu atlikt un pārtraukt šodienas plenārsēdi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienības frakcija!

O.Grīgs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka plenārsēde ir svarīgāka. Un, ja cienījamie zemnieki ar savām dzīvesbiedrēm ir atbraukuši atpūsties vai apspriest problēmas, mēs viņiem novēlam laimīgu atpūtu un radošu darbu. Es domāju, ka šis jautājums par zemes reformu ir svarīgāks, tāpēc es lūdzu nepārtraukt plenārsēdi un turpināt darbu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Frakcijas savā starpā vēl var apspriesties. Es jau esmu vairākkārtēji pārkāpis Kārtības rulli. Bet, tā kā es esmu devis vārdu vienām frakcijām, man jādod arī citām. Tāpēc vārds Ilgai Gravai - lūdzu!

I.Grava (DCP).

Es gribu ierosināt citu lietu, Panteļējeva kungs. Kāpēc ir jāpārtrauc sēde? Sēde var notikt līdz pulksten pieciem. Ārlietu komisijai ir steidzami likumprojekti, kas beidzot ir jāizskata. Un, ja zemniekiem "Lauku Avīze" ir mīļāka, - vai dieviņ, jūs taču varat pieņemt darbā jaunus cilvēkus un strādāt, un veidot parlamentus! Gūtmaņa kungs teica, ka Dzelzceļnieku parlamentu varbūt var izveidot - un tā tālāk. Es piekrītu ierosinājumam neizskatīt šodien likumprojektu par lauku zemes privatizāciju, jo esam, tā teikt, pietiekami iekarsuši par pilsētu zemēm, bet ir vesela rinda jautājumu, kuri ir jāatrisina un kurus nevajag stiept garumā. Šoreiz es runāju ne tik daudz frakcijas vārdā, kā Ārlietu komisijas vārdā. Neatlieciet šos starptautiskos līgumus un citus jautājumus atkal uz nākamo reizi!

Sēdes vadītājs. Deputāts Aristids Lambergs - LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

LNNK frakcija atbalsta deputātes Gravas ieteikumu - neskatīt šodien likumprojektu par lauku zemes privatizāciju, bet izskatīt pārējos likumprojektus.

Sēdes vadītājs. Tā kā piecu deputātu iesniegums ir pazudis no Prezidija galda un ir palicis tikai priekšlikums atlikt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" izskatīšanu, bet turpināt sēdi un izskatīt citus jautājumus, balsosim par šo priekšlikumu. Tā kā šajā sakarā uzstājās vairāki deputāti, uzskatīsim, ka tie paraksti šeit ir. Balsosim par to, ka sēdi turpināsim un izskatīsim citus jautājumus, kuri ir darba kārtībā, bet atliksim grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 5, atturas - 2. Pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par diplomātisko un konsulāro dienestu"". Ārlietu komisija. Otrais lasījums. Steidzams. Ārlietu komisijas vārdā runās Ilga Grava - Demokrātiskā partija. Jums vārds!

I.Grava (DCP).

Līdz noteiktajam termiņam Ārlietu komisija nekādus priekšlikumus vai labojumus nav saņēmusi, tāpēc lūdzam nobalsot par likumprojektu un pieņemt to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par diplomātisko un konsulāro dienestu"" pieņemšanu otrajā lasījumā, jo tas ir steidzams. Lūdzu rezultātu. Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par diplomātiskajiem un konsulārajiem rangiem"" (otrais lasījums, arī steidzams).

I.Grava (DCP).

Arī par šo likumprojektu komisijā nav saņemti nekādi labojumi un papildinājumi. Lūdzam nobalsot un pieņemt to kā likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par diplomātiskajiem un konsulārajiem rangiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Likumprojekts "Par UNESCO Latvijas Republikas Nacionālās komisijas Satversmes apstiprināšanu". Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā runās Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Laikā starp otro un trešo lasījumu būtiski grozījumi likumprojektā nav izdarīti. Ir izdarītas tikai redakcionālas dabas izmaiņas, kas ir saistītas ar to, ka šobrīd vairs nav Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas, bet ir divas patstāvīgas ministrijas, tāpēc es ļoti lūdzu jūs nobalsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par UNESCO Latvijas Republikas Nacionālās komisijas Satversmes apstiprināšanu" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valsts karogu". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs - Jānis Lagzdiņš "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma likumprojektā "Par Latvijas Republikas valsts karogu" ir izdarīti daži grozījumi. Pirmais no tiem attiecas uz likumprojekta nosaukumu. Komisija ierosina likumprojekta nosaukumu izteikt šādā redakcijā: "Par Latvijas valsts karogu". Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām nosaukumu "Par Latvijas Republikas valsts karogu", bet tagad izsvītrots vārds "Republikas". Šāds grozījums ir izteikts atbilstoši Satversmes redakcijai.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav.

J.Lagzdiņš. Atbilstoši Satversmes prasībām precizēta ir arī 1. panta redakcija - ka Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru, nevis karmīnsarkans. Tālāk, 4. pantā, ir precīzi noteikts, kādas nokrāsas karogam ir jābūt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums attiecas uz 2. pantu. To ir iesniedzis deputāts Silārs. Viņš ir ievērojis, ka mūsu pieņemtajā likumā par svētku un atceres dienām ir sēru diena - 4. jūlijs, proti, ebreju tautas genocīda piemiņas diena, tādēļ iesniedza priekšlikumu, ka šajā dienā visā Latvijas teritorijā būtu izkarami karogi sēru noformējumā. Komisija šo priekšlikumu pieņēma un papildināja 2. panta piekto apakšpunktu ar noteikumu, ka 4. jūlijā karogi ir izkarami sēru noformējumā.

Sēdes vadītājs. Attiecībā uz 2. pantu vārds Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam Ivaram Silāram - "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Es nezinu, vai visiem ir bijusi iespēja būt Prāgā, un es nezinu arī, vai visiem, kam ir bijusi iespēja būt Prāgā, ir bijusi iespēja aiziet uz ebreju tautas kultūras muzeju, kuru veidoja Hitlers. Hitlers šo muzeju Prāgā, Prāgas geto veidoja vienam nolūkam - lai ebreju tautas piemiņa paliktu tikai šajā muzejā. Veidoja to ar vienu maniakālu mērķi - iznīcināt ebreju tautu visā pasaulē, visos kontinentos, lai tās piemiņa paliktu tikai šajā muzejā, kurā būtu savāktas un izstādītas visas šās tautas kultūras vērtības. Savu maniakālo ideju viņš centās īstenot arī Latvijas zemē, iznīcinot ebreju tautībai piederošos Latvijas pilsoņus.

Es domāju, ka latvieši vienmēr ir izrādījuši pietiekamu cieņu pret mirušajiem. Latvieši atceras savus kritušos, atceras bojāgājušos, un, pieminot savus bojāgājušos līdzpilsoņus, mēs nodibinājām atceres dienu - 4. jūliju. Tādēļ, ka toreiz 4. jūlijā Rīgā dievnamā patvērumu meklējušie Latvijas un Lietuvas pilsoņi, bērni, mātes, sirmgalvji, tika sadedzināti dzīvi. Ar to sākās dzīvu cilvēku dedzināšana, iznīcināšana. Un es uzskatu, ka latvietis ir tāds pats pilsonis kā tie, kuri gāja bojā, un palika dzīvs tikai tādēļ, ka nebija ebrejs. Cienot to bērnu piemiņu, tajā dienā arī mums ir jāizliek karogi, lai nevarētu pārmest, ka Latvija neciena savu pilsoņu piemiņu. Un tādēļ es aicināju ietvert šajā likumā papildinājumu, ka arī šajā dienā ir jāizliek karogi, Latvijas karogi ar sēru noformējumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāju nav. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Lūdzu referentu.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 2. panta piekto punktu. Deputāts Pēteris Elferts ierosina papildināt šo pantu ar vārdiem "21. augusts". Kādēļ komisija noraidīja šo priekšlikumu? Komisija neizvērtēja šo priekšlikumu no politiskā viedokļa vai no nacionāli patriotiskā viedokļa, bet tikai no juridiskā viedokļa, jo mūsu valstī, kaimiņvalstīs un arī daudzās Eiropas valstīs ir tāda prakse, ka valsts karogi ir obligāti izliekami tikai valsts svētku dienās un atceres dienās. Mūsu valstī valsts svētku dienas un atceres dienas ir izsmeļoši uzskaitītas likumā par valsts svētku un atceres dienām. Ja mēs gribam, lai valsts karogs obligāti tiktu izlikts 21. augustā, vispirms ir jāgroza šis likums - likums par valsts svētku un atceres dienām. Tādēļ komisija deputāta Elferta priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 4. pantu. Komisija ierosina to izteikt šādā redakcijā: valsts karoga sarkanajai krāsai (karmīns), garuma un platuma attiecībai, kā arī sarkanbaltsarkano svītru attiecībai neatkarīgi no karoga izmēriem jāatbilst šā likuma pielikumā dotajam paraugam.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebilžu.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 6. pantu. Komisija ierosina to papildināt, lai Ministru kabinetam būtu pienākums noteikt arī karoga kāta izgatavošanas kārtību, jo mūsu valstī dažkārt tiek izmantots tāds karoga kāts, kas nenodrošina vajadzīgo cieņu pret valsts karogu. Tas bieži vien ir nekrāsots, pārāk īss vai pārāk garš un neatbilst pieņemtajiem standartiem.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo papildinājumu nav iebilžu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tas ir viss. Vairāk priekšlikumu nav. Es aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas valsts karogu" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 68, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Likumprojekts "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" trešajā lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā runās Aristids Lambergs - LNNK frakcija. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Mēs esam saņēmuši informāciju, kura būtu jāizanalizē pirms šā likuma pieņemšanas, tādēļ komisijas vārdā lūdzu atlikt uz vienu nedēļu šā likuma izskatīšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Jūsu priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par zvejniecību". Otrais lasījums. Aristids Lambergs Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā runās Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

A.Lambergs (LNNK).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1198. Šā dokumenta 3. lapaspusē ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas ieteikums 6.2. punktā svītrot vārdus - "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Par šo pašu? Es atvainojos. Es atsaucu savu teikto, ka priekšlikums ir pieņemts un ka nav iebilžu. Vārdu lūdz Gūtmanis - satiksmes ministrs. Lūdzu!

A. Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Klātesošie! Es domāju, ka zivis ir tādi radījumi, kas nezina, kurā pašvaldībā tās atrodas, un ka no tā, ka mēs noteiksim katrā zvejniekciemā savu kārtību, zivīm un zvejniekiem nebūs vieglāk. Valsts no savas puses iegulda nozīmīgus līdzekļus zivju krājumu ataudzēšanā, aizsardzībā un izpētē, sniedzot zvejniekiem pieeju šiem krājumiem. Latvijas nacionālā zvejas kvota tiek pamatota un aizstāvēta starptautiskajās organizācijās - gan zinātniskās, gan zvejniecības organizācijās. Latvijai kā Baltijas jūras dzīvo resursu izmantošanas un aizsardzības konvencijas dalībvalstij jāpilda savas saistības zivju ataudzēšanā, izpētē un aizsardzībā Baltijas jūrā. Prasības šajā jomā gadu no gada pieaug. Tāpēc es domāju, ka tā kārtība mūsu valstij nāktu par labu - nāktu par labu gan zivīm, gan zvejniekiem, gan mūsu valsts starptautiskajam prestižam. Satiksmes ministrija nodod atbildību par zvejniecības lietām Zemkopības ministrijai, bet veselu gadu bija atbildīga par šo nozari, un tās dzīlēs tika izstrādāts šis likumprojekts. Lūdzu atbalstīt to redakciju, ko iesniedza Ministru kabinets. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - svītrot 6.2. punktā vārdus "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 36, atturas - 1. (Starpsauciens no zāles: "Atturās - 7!") Priekšlikums nav pieņemts. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Lambergs. Nākamais. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ieteic papildināt likumprojektu ar jaunu 6.3. punktu. Norāda uz tiesībām zvejot ūdenstilpnēs un izskaidro šīs tiesības. Lūdzu atbalstīt komisijas ieteikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu punktu, 6.3. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav. Priekšlikums ir akceptēts.

A.Lambergs. Līdz ar to 6.3., 6.4., 6.5. punkts jāskata attiecīgi kā 6.4., 6.5. punkts - un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

A.Lambergs. Vēl ir viens labojums, un tas attiecas uz 8.4.8. punktu (dokumenta nr.1198 5.lappusē). Komisija ieteica izteikt šo punktu šādā redakcijā: "zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai, bet gar robežas ūdenstilpēm - arī valsts robežas apsardzības vajadzībām. Šajā punktā minētās darbības var tikt veiktas, nodrošinot vides aizsardzības reglamentējošo normu ievērošanu, bet pie robežas ūdenstilpēm - arī valsts robežas režīma prasību ievērošanu." Tas papildina šo pantu. Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

A.Lambergs. Tās ir visas izmaiņas otrajā lasījumā. Komisija lūdz iesniegt papildinājumus attiecībā uz trešo lasījumu, ja tādi būtu, līdz šā gada 7. decembrim. (Starpsauciens no zāles: "Divdesmit ceturtais pants!")

Es atvainojos! Jā, ir vēl viens, pēdējais priekšlikums - izteikt 24. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Zvejas tiesības Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos (neatkarīgi no to īpašuma veida) tiek izmantotas par maksu, kas norādīta zvejas tiesību nomas līgumā vai zvejas atļaujā (licencē), ja zvejas tiesību nomas līgums netiek slēgts. " Tātad no teksta ir svītroti vārdi "teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos". Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Ilma Čepāne - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātā Saeima! Kā jau teica Gūtmaņa kungs, zvejniecība veselu gadu bija mūsu ministrijas pārziņā, bet tagad ir nodota (tas ir, atrodas nodošanas stadijā) Zemkopības ministrijai. Es gribu, lai jūs uzklausītu mani. Uzskatu par savu pienākumu tomēr aizstāvēt mūsu ministrijas speciālistu un pieaicināto ekspertu viedokli - proti, runāšu par 24. pantu. Paskatieties, lūdzu, uzmanīgi, kāds izskatījās ministrijas iesniegtais likumprojekts! Salīdzināju tekstu tabulas kreisajā pusē un labajā pusē, jūs redzat, ka ir izmestas ārā tās vietas, kurās tagad nebūs par zvejniecību jāmaksā, proti, tātad tiek svītroti teritoriālie ūdeņi un ekonomiskās zonas ūdeņi un ir atstāti tikai vārdi "iekšējos ūdeņos".

Atļaujiet man pievērst jūsu uzmanību īsiem 10 punktiem, kāpēc es tomēr vēlētos, lai šis Tautsaimniecības komisijas slēdziens, kas komisijā tika atbalstīts tikai ar ļoti nelielu balsu pārsvaru, tomēr netiktu Saeimā atbalstīts.

Pirmais punkts. Godātie deputāti! Likumā par vides aizsardzību 22. pantā ir noteikts, ka dabas resursi tiek lietoti par maksu, tātad šis gadījums, kaut arī šie dabas resursi tiešām ir Dieva Tā Kunga doti, būs vienīgais gadījums, kad šajos teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos tiks zvejots par velti. Es domāju, ka mēs atkāpjamies no vispārējiem principiem, ko mums nosaka šis "jumta" likums par vides aizsardzību.

Otrais punkts. Mums nebūs iespējas kaut daļēji kompensēt nepietiekamos līdzekļus, ko valsts iegulda zivju krājumu nodrošināšanā zvejnieku vajadzībām. Nosaukšu tikai trīs jomas, kurām ir nepietiekams finansējums.

Pirmkārt, zivju krājumu ataudzēšana. Nelielai informācijai: plānojot zivjaudzētavu jaudu saglabāšanu un turpmāku attīstību, gadā būtu nepieciešams, pēc speciālistu aprēķiniem, 500 000 latu, taču 1994. gadā šādām vajadzībām tika piešķirts tikai 283 000 latu.

Otrkārt, zivju krājumu zinātniskā izpēte. Lai kā mēs paļājam šos zinātniekus (par to, vai šodien viņu ir par daudz vai par maz, es neņemos spriest), bet speciālisti ir aprēķinājuši, ka 1994. gadā jūras zivju krājumu pētījumiem būtu nepieciešams 95 770 latu liels finansējums - ja neiekļauj šajā summā kuģa īri, pētnieciskās aparatūras iegādi un starptautiskajai sadarbībai vajadzīgos līdzekļus. Bet no valsts budžeta ir saņemti tikai 60 369 lati.

Treškārt, zivju aizsardzība. Šeit iespējas ir skaidras, un šajā jomā strādājošo cilvēku skaits ir reducēts līdz minimumam. Draud pilnīga šo darbu apstāšanās, un mēs vēl šeit samazināsim līdzekļus.

Nākamais. Ja mēs atstāsim šādu normu, šajos ūdeņos turpināsies sociālistiskās sadales sistēma attiecībā uz valsts zivju resursiem jūrā.

Ceturtais. Mēs bieži lietojam šādus saukļus - "Glābsim lauksaimniecību!" "Glābsim zvejniekus!". Godātie deputāti, jūrā šodien zvejo ne tikai zvejnieki, bet arī SIA, akciju un paju sabiedrības, komercfirmas, arī bankas, un tās iegūst privileģētāku situāciju attiecībā pret pārējiem zvejniekiem, kas zvejo iekšējos ūdeņos. Kāpēc, piemēram, zvejniekiem par zveju iekšējos ūdeņos būtu jāmaksā kaut kas par savu darbību, bet par zveju jūras ūdeņos ne?

Nākamais - 5. punkts. Nav pamatojuma dažādai pieejai attiecībā uz jūras un iekšējo ūdeņu zveju, jo abos gadījumos tiek izmantoti valsts zivju resursi un jūras zvejā tas tiek darīts daudz lielākos apjomos, nesalīdzināmi augstākā vērtības izteiksmē. Man speciālisti ir iesnieguši skaitļus, bet es negribu jūsu uzmanību aizkavēt, gribu tikai pateikt, ka 90% lašu ir mākslīgi audzēti. 90 procenti.

Nākamais - 6. punkts. Turpināsies tā saucamā bezmaksas liela apjoma nozvejas limitu pieprasījumu prakse un sekos problēmas, kas saistītas ar ierobežotu nozvejas kvotu sadali.

Nākamais - 7. punkts. Godātie deputāti! Nebūs iespējams pielietot izsoles mehānismu gadījumos, kad zvejotgribētāju skaits pārsniedz esošās zvejas iespējas (piemēram, tādām zivīm kā mencām, lašiem, butēm, daļēji - nēģiem u.tml.).

Nākamais - 8. punkts. Piejūras pašvaldības, protams, neatteiksies no iespējas ņemt zvejas tiesību nomas maksu. Jūras piekrastē tas tiek darīts jau 3-4 gadus. Mums nebūs nekādas iespējas ievirzīt šo lietu likumīgās sliedēs, un pašvaldības dažkārt turpinās darīt tā, kā tām ienāks prātā. Pašvaldības iedomājas, ka tās ir šo zivju resursu īpašnieces, un Latvijā ir noteikts daudzums... dažādas tiesiskās formas piemēro, lai iekasētu vienu vai otru naudas summu.

9. punkts. Piedāvātās izmaiņas ir faktiski pretrunā pašas ar sevi, jo zveja Rīgas līcī, kurā praktiski pastāv jūras zvejas formas, nav atbrīvota no nomas maksas, jo līcim ir iekšējo ūdeņu statuss. Par zveju Rīgas līča piekrastē un zveju ar kuģiem šajos ūdeņos varētu tikt noteikta nomas maksa. Tas būtu pilnīgi neloģiski, jo būtībā nav atšķirības starp zveju Rīgas līcī un Baltijas jūrā.

Priekšpēdējais punkts. Kad Tautsaimniecības komisijā runāju ar speciālistiem no Zivsaimniecības departamenta, viņi man apgalvoja, ka argumentācija, lai, tā teikt, izslēgtu šos ūdeņus, bijusi galvenokārt tāda, ka līdz 1940. gadam par zveju, kas veikta jūrā, nav bijis jāmaksā. Bet, manuprāt, ir pilnīgi pamatotas šādas iebildes, jo Latvijai ir paplašinājušās īpašumtiesības un jurisdikcija attiecībā uz Baltijas jūras zivju resursiem. Līdz 1940. gadam Latvijai nebija savas ekonomiskās zonas, un tās teritoriālie ūdeņi bija nevis 12 jūdzes, bet gan 4 jūdzes.

Bez tam, kā jūs redzat, valsts iegulda tiešām lielus līdzekļus zivju audzēšanā un saglabāšanā.

Un pēdējais, ko es gribu teikt kā jurists ekologs, - ka salīdzinājumā ar 1940. gadu nozveja ir daudzkārt palielinājusies. Mums ir aprēķināts, ka zvejo vairāk nekā 80 dažādas sabiedrības un komercstruktūras kopumā ar 180 kuģiem. Līdz 1940. gadam zveja pārsvarā notika piekrastes joslā. Skatoties vecās filmas un lasot vecās grāmatas, jūs varat spriest par to, kā toreiz notika zveja un kā tā notiek šodien. Protams, arī ekoloģiskā situācija ir mainījusies ne tikai Baltijas jūrā, ne tikai Latvijā un Eiropā, bet visā pasaulē, un tādēļ mums ir ļoti uzmanīgi jāpieiet šīm lietām.

Vēl viens arguments bija, ka maksa par zvejas tiesību nomu papildus visiem nodokļiem būtu pārāk liela. Paskatieties, lūdzu, - šajā likumā nav ne vārda par to, cik lieli būs tie nodokļi. Šeit ir tikai teikts, ka šo nodokļu sistēmu pēc zivsaimniecības pārraudzības institūcijas priekšlikuma izstrādās valdība. Tātad šeit arī var paredzēt nodokļu atvieglojumus zvejniekiem. Tas nav izslēgts. Un nomas maksas apmērs nav noteikts. Tāpēc apgalvot, ka tas būs par lielu, manuprāt, ir pilnīgi nepareizi.

Un pēdējais. Gribu beigt ar to, ar ko es sāku. Tātad, ja jūs atbalstīsiet komisijas iesniegto variantu, zivis būs vienīgais no valsts dabas resursiem, kas līdz šim tiek nodots izmantošanai bez maksas, un arī turpmāk tas tiks darīts atsevišķos ūdens objektos, neņemot vērā visas šīs kopsakarības, ko es jums teicu. Paldies par uzmanību! Es ļoti vēlētos, lai jūs atbalstītu mūsu ministrijas izstrādāto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Es atvainojos, vēl vēlas runāt Andris Piebalgs - finansu ministrs. Lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī es atbalstu Čepānes kundzes priekšlikumu. Sākšu ar to, ka nosaukšu divas firmas, kuru pamatnodarbošanās gan nav zvejniecība, bet kuru īpašumā ir zvejas kuģi, vai arī tās šos zvejas kuģus nomā. Viena no šīm firmām ir "Interprogramma", tāda diezgan slavena firma, un otra ir Baltijas Tranzītu banka. Ir vēl, protams, arī citas firmas. Par to runāja Čepānes kundze. Jau no šā nelielā uzskaitījuma ir redzams, ka nebūtu korekti atdot šādā veidā šos resursus, kas mums ir. Bet tas nebūtu tas būtiskākais arguments. Manā skatījumā, pats būtiskākais arguments ir tas, ka tā ir tomēr bagātība, kas tomēr ir jāpapildina valstij. Ņemot vērā to, kāds spiediens uz budžetu kopumā ir šiem nodokļiem, kurus mēs ievācam (gan apgrozījuma, gan akcīzes, gan sociālais, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis), un to, kāda ir izdevumu daļa, es neredzu iemesla, kāpēc mums būtu jāatsakās no šīs naudas. Tā tiktu izmantota zivju audzētavu jaudu saglabāšanai un attīstībai, arī zivju krājumu zinātniskajai izpētei un zivju aizsardzībai. Tas varētu būt pietiekami labs ienākumu avots. Jāsaka, ka 24. panta formulējums, ko ir sagatavojusi Satiksmes ministrija, ir pietiekami korekts, tas neuzliek kaut kādus nenormālus "griestus". Šeit ir arī noteikta kārtība, kādā var tikt noteikta šī maksa, un šajā procesā, protams, pastāv iespējas variēt un pieņemt tādus lēmumus, kas neapšaubāmi atbalstītu nacionālo zivjrūpniecību. Katrā ziņā tieši šis princips, kas ir ietverts šajā pantā, ko sagatavojusi Satiksmes ministrija, ir Latvijas valsts intereses sargājošs, un es neredzu iemesla, kāpēc mums būtu jāatsakās no šā formulējuma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

Deputāt Ābiķi, vai jūs runāsiet par šo pantu?

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Pārstāvot Baltijas asambleju Kopenhāgenas sanāksmē sakarā ar nākamā gada Baltijas jūras valstu 4. konferenci, pieskārāmies arī vides aizsardzībai, Baltijas jūras ūdeņu nepiesārņošanai un faunai. Pašlaik ir vērojama vispārēja vēlēšanās saglabāt un kopt arī zivju krājumus šajos mūsu kopējos ūdeņos. Domājot tieši šajā virzienā, par Latvijas zivju krājumiem, kas mums ienes arī peļņu... tomēr es droši vien neesmu atbildīgs par šo troksni, bet, iespējams, kāds cits... (Starpsaucieni no zāles: "Noteikti ne!" Smiekli zālē.) Katrā ziņā es atbalstu to, ko Čepānes kundze teica, un iesaku nebalsot par komisijas priekšlikumu, jo arī maksa ir viens veids, kā mazliet ierobežot mūsu zivju krājumu izmantošanu vai izniekošanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz. Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt Satiksmes ministrijas izstrādāto variantu un gribu atsaukt jūsu atmiņā pavisam nesenu pagātni, kad pārāk lielas un nekontrolētas nozvejas dēļ vairāk nekā desmit gadus vispār nebija iespējams Baltijas jūras Latvijas piekrastes joslā zvejot butes. Tikai no malas raugoties, var likties, ka jūras faunas krājumi ir neizsmeļami. Īstenībā ir ļoti ļoti viegli izjaukt šo līdzsvaru dabā. Atcerieties arī, kā bija ar lucīšiem. (Starpsauciens no zāles: "Kas bija ar lucīšiem?")

Un vēl. Tā kā es palaidu garām 8. pantu, izmantošu gadījumu un, kamēr esmu tribīnē, vērsīšu komisijas uzmanību uz 8. panta 5. apakšpunktu. Šeit ir norādīts, ka dabiskās tauvas joslas platums gar publisko ūdeņu krastiem ir 10 metri. Manuprāt, tas ir pretrunā ar Civillikumu, jo, cik atceros, Civillikumā ir teikts, ka šīs dabiskās tauvas joslas platums ir 4 metri. Varbūt es maldos, bet ļoti lūdzu to pārbaudīt vēl līdz trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lakševics - Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdzu!

U.Lakševics (KDS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Arī es gribu atbalstīt Satiksmes ministrijas izstrādāto variantu un 24. panta redakciju, jo, kā šeit jau teica, zivju resursi ir vienīgie dabas resursi, kurus izmanto mūsu republikā bez maksas. Par pārējiem ir jāmaksā saskaņā ar likumu par dabas resursu nodokli.

Vēl es gribu pievērst jūsu uzmanību tādam apstāklim, ka, izmantojot mūsu nesakārtoto likumdošanu zvejniecības jautājumos, pašvaldības jau vairākus gadus atļaujas jeb zvejas licences izsniedz par maksu, tādējādi veiksmīgi papildinot pašvaldību budžetu. Un tagad var iznākt tāda situācija, ka pašvaldības varbūt necienīs šo likumu un turpinās zvejas licenču izsniegšanu par maksu. Latvija vispār ir nabadzīga ar dabas resursiem, un zivju resursi ir viena no tās lielākajām bagātībām. Tā, piemēram, gada 9 mēnešos upēs, ezeros un ūdenskrātuvēs ir nozvejotas 268 tonnas zivju, bet Rīgas jūras līcī, teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskajā zonā 9 mēnešos ir nozvejoti 32 tūkstoši tonnu zivju. Šie skaitļi vien jau pierāda, ka galvenā uzmanība, runājot par zivju resursu izmantošanu, ir jāpievērš jūrai - Rīgas jūras līcim, teritoriālajiem ūdeņiem un ekonomiskajai zonai. Un mums tomēr ir jādomā par to, lai zivju resursi tiešām atjaunotos un, lai mēs, kā saka, neizsmeltu jūru tukšu. Kā jau satiksmes ministrs Gūtmaņa kungs teica, Latvija jau ir pievienojusies 1973. gada konvencijai par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā. Mēs esam uzņēmušies starptautiskas saistības zivju resursu izpētē, aizsardzībā un saglabāšanā, un tas tiek veikts par valsts līdzekļiem, kuru ir daudz par maz. Un tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt Satiksmes ministrijas izstrādāto variantu un nebalsot par Tautsaimniecības komisijas izstrādāto variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tas ir Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas ierosinājums, kuru bija atbalstījušas komisijas. Vārds referentam!

A.Lambergs (LNNK).

Es gribētu šoreiz izteikties kā deputāts. (Smiekli zālē.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Lambergs. Arī es atbalstu Satiksmes ministrijas variantu un balsoju komisijā pret šo. Labi! Tātad ar balsošanu mēs varēsim nolemt šā punkta nākotni.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas ierosināto 24. panta pirmās daļas redakciju, kura jums ir, godātie deputāti! Balsojam! (Starpsaucieni no zāles: "Par ko balsojam - par komisijas? Vajag klausīties!")

Godātie kolēģi! Tā kā deputāti jautā, par ko balsot, tas ir nopietns signāls, ka sēdes vadītājam vajadzētu visu atkārtot. (Starpsauciens no zāles: Jā!") Tādēļ lūdzu dzēst balsojuma rezultātus. Atkārtoju, ka mēs balsosim par 24. panta pirmās daļas redakciju, ko piedāvā jeb ierosina Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija: "Zvejas tiesības Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos (neatkarīgi no to īpašuma veida) tiek izmantotas par maksu, kas norādīta zvejas tiesību nomas līgumā vai zvejas atļaujā (licencē), ja zvejas tiesību nomas līgums netiek slēgts." Tika debatēts par šo pantu. Jūs debates dzirdējāt. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 58, atturas - 3. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Lambergs. Attiecībā uz trešo lasījumu lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 7. decembrim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par zvejniecību" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā.

Vai pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav iebildumu?

A.Lambergs. Tātad, kā teicu, - līdz 7. decembrim.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Nākamais ir likumprojekts "Par valsts proves uzraudzību". Budžeta un finansu komisijas vārdā runās Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Godātie deputāti! Šodien mums ir jāizskata likumprojekts "Par valsts proves uzraudzību" otrajā lasījumā. Dokuments nr. 1200. Jums ir priekšā priekšlikumu tabula.

Pirmais priekšlikums tika saņemts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un attiecās uz likumprojekta nosaukumu - aizstāt likuma nosaukumā un visā tekstā vārdu "prove" ar vārdu "raudze". Komisija nolēma šo priekšlikumu noraidīt, un es pamatošu, kāpēc. Mūsu komisijas darbā piedalījās Valsts proves uzraudzības inspekcijas priekšnieks, kurš teica, ka arī viņi ir pārsprieduši šo jautājumu. Viņi bija saņēmuši valodas speciālistu atzinumu, kurā bija teikts, ka šis ir starptautisks vārds, kas cēlies no latīņu valodas vārda "probe" un ir pazīstams visās valstīs ar šādu nozīmi. Un arī no labskanīguma viedokļa: ja likuma nosaukums būtu "Par valsts raudzes uzraudzību", tas būtu nedaudz nelabskanīgs. Līdz ar to komisijas lēmums bija - noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikums tiek uzturēts spēkā? Vai ir iebildes pret komisijas lēmumu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais bija Juridiskās...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti, lūdzu! Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, paldies par iespēju runāt bez zīmītes! Redzat, te ir kaut kāda neprecizitāte. Počas kundze pieminēja latīņu valodu. Nu tad lietosim tieši vārdu "probe", nevis "prove"! "Provēt" ir "mçģināt". Sabojāts vārds, ņemts no vācu valodas: "proben" - provēt, es provēju darīt to, un es provēju darīt kaut ko citu. Dažādos kontekstos un dažādās sakarībās mēs esam to lietojuši jau kādu gadu simteni un ilgāk. "Nu tikai paprovē, un tad es tev...," - un tā tālāk. Tātad, redzat, šajā gadījumā mani nepārliecina šī argumentācija. Turpretī mums ir latviešu vārds "raudze". Un, ja mēs te runājam par latviešu valodas tekstu, nevis par kaut kādu starptautisku, neitrālu tekstu, tad es domāju, ka šeit ir jālieto latviešu valoda. Jau tā mūsu valoda tiek bezgalīgi piesārņota. Vai tad nu nevaram sākt to, tāpat kā Baltijas jūras ūdeņus, atsārņot? Un tiešām lietot to vārdu "raudze". Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai varam balsot?

A.Poča. Jā. Deputātiem balsojot jāizšķiras, kuru priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Mums ir jābalso par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu - aizstāt likuma nosaukumā un visā tekstā vārdu "prove" ar vārdu "raudze".

A.Poča. Piedodiet, es gan tā nesapratu! Es sapratu, ka Sinkas kungam bija priekšlikums lietot latīņu vārdu "probe"... Kā jūs gribat, tā balsojiet!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izšķiriet to ar balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 13, atturas - 7. Pieņemts. Tātad nosaukums būs - "Par valsts raudzes uzraudzību". (Zālē smiekli.) Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais ir Juridiskā biroja... (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību!

A.Poča. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par preambulu - iekļaut to pirmajā nodaļā pēc terminu skaidrojuma kā otro pantu.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, - paklusēsim, lūdzu! Počas kundze, lūdzu, turpiniet!

A.Poča. ...mainot pārējo pantu numerāciju, un vārdu "noteikumi" aizstāt ar vārdu "likums". Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Poča. Ir priekšlikums 2. panta ceturtajā daļā vārdus "noteikumi ir obligāti jāizpilda" aizstāt ar "likums attiecas uz...", tātad redakcionāli precizēt. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebilžu? Tālāk!

A.Poča. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai pēc būtības bija tāds pats priekšlikums kā Juridiskajam birojam.

Sēdes vadītājs. Komisijai nav iebilžu?

A.Poča. Terminu skaidrojums. Juridiskais birojs: "Izteikt, ka pirmo pantu, attiecīgi numurējot tā daļas." Tas bija atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Un attiecībā uz terminu skaidrojumiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums bija pārcelt sadaļu "Terminu skaidrojumi" pirms likuma preambulas un sadaļas nosaukumu izteikt šādi - "Likumā lietotie termini".

Sēdes vadītājs. Komisijai nav iebilžu? Tālāk!

A.Poča. Juridiskā biroja priekšlikums bija precizēt terminu "un citi vērtīgie akmeņi", proti, tā vietā rakstīt - "un citi juvelierizstrādājumos pielietojamie vērtīgie akmeņi".

Sēdes vadītājs. Mums ir uzrakstīts...

A.Poča. Jā. Komisijas priekšlikums bija - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par 4. pantu bija Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par 7. pantu bija Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta.

A.Poča. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par jaunu pantu ietveršanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti to atbalsta?

A.Poča. Par 8. pantu bija Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

A.Poča. 10. pants. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Ir pieņemts.

A.Poča. 13. pants. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Poča. Par 15. pantu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums bija svītrot 8. punktu. Komisija šo priekšlikumu noraidīja. Tā kā mēs tikko akceptējām 13. pantu, tad ir loģiski, ka 15. pantā šis 8. apakšpunkts paliek. Jo tie būs galvenokārt tādi gadījumi, kad individuālas jeb fiziskas personas lūgs, lai nosaka šo provi... raudzi, - es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums svītrot 15. panta 8. apakšpunktu, balstās ne tik daudz uz 13. pantu, bet uz to, ka 8. apakšpunkts paredz iespēju, ka inspekcija varēs nodarboties ar saimnieciskām darbībām. Tā ir valsts iestāde, kas ir nodibināta, lai pārraudzītu citas uzņēmējsabiedrības, kas nodarbojas ar raudzi, bet tagad 8. apakšpunkts viņiem dod iespēju arī pašiem nodarboties ar komercdarbību, saņemt naudu, veikt pakalpojumus. Tās nianses ir tādas, ka viņi varēs saņemt vēl kaut kādu samaksu par vienu un to pašu darbu. Jo viņi saņem naudu, lai viņi var pārraudzīt. Respektīvi, tas, kam ir likts kaut ko uzraudzīt jeb kaut ko pārraudzīt, nodarbojas ar to pašu lietu. Tas ir vienkārši absurds, un es lūdzu, lai jūs atbalstītu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Vai referente runās?

A.Poča. Jā. Gribu norādīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, ka šīs institūcijas finansēšana paredz, ka tai ir budžeta līdzekļi un arī speciālā budžeta līdzekļi. Un, kā jūs zināt, speciālā budžeta līdzekļi ir ieņēmumi, kas var būt maksa par pakalpojumiem. Un to gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nebija norādījusi, ka nevarētu būt šādi līdzekļi. Līdz ar to šeit ir zināma pretruna.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - svītrot 8. apakšpunktu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 29, atturas - 14. Nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Ïoti slikti!") Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk!

A.Poča. 16. pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. 17. pantā bija Juridiskā biroja priekšlikums par terminu precizējumu, ko komisija atbalstīja. Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai pret 17. pantu ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. 18. pants. Juridiskā biroja priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai jums, deputāti, ir iebildes pret 18. pantu? Nav.

A.Poča. Priekšlikumu par ceturtās nodaļas nosaukumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebilžu.

A.Poča. 20. pants. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu.

A.Poča. 22. pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par panta pārkārtošanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. 23. pants.

A.Poča. Juridiskā biroja priekšlikums par likuma saskaņošanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Poča. 24. pants. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Poča. 25. pants. Juridiskā biroja priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebilžu.

A.Poča. Un arī Juridiskā biroja priekšlikumus par pārejas noteikumiem komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī deputātiem nav iebilžu.

A.Poča. Līdz ar to lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts raudzes uzraudzību" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus Budžeta un finansu komisijai iesniegt līdz trešdienai, 30. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts.

Visi jautājumi ir izskatīti. Vai ir kādi paziņojumi? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt deputātus, kas nepiedalās plenārsēdē.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Vilnis Edvīns Bresis,

Gaļina Fjodorova,

Juris Janeks,

Ēriks Kaža,

Edvīns Kide,

Nikolajs Krasohins,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Voldemārs Novakšānovs,

Uldis Osis,

Aleksandrs Pētersons,

Gunārs Resnais,

Andris Rozentāls,

Anta Rugāte,

Anita Stankēviča...

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte ir zālē.

Z.Tomiņš.

Anita Stankēviča un

Jevgēnijs Zaščerinskis... Jevgēnijs Zaščerinskis ir zālē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie deputāti, nākamā sēde būs 1. decembrī pulksten 9.00, ja Prezidijs nenolems citādi.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, S.Bērziņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta