Latvijas Republikas 5.Saeimas plenārsēde

1994.gada 21.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti, sākam apspriest Saeimas Prezidija izsludināto darba kārtību 21.un 22.jūnijam.

Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1994.gada 21.jūnija sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: likumprojektu "Latvijas Republikas pilsonības likums" izskatīt pirms ceturtās daļas 1.punkta likumprojekta Saeimas Kārtības rullis. Vai ir iebildes deputātiem, vai kāds vēlas runāt? Nav. Akceptēts.

Vēl frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz 21.jūnija sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: jautājumu par Augstākās tiesas priekšsēdētāja apstiprināšanu izskatīt 1994.gada 22.jūnijā kā pirmo jautājumu. Vai kāds vēlas runāt, ir iebildes, citi priekšlikumi? Nav. Akceptēts.

Ņemot vērā Saeimas lēmumu par Saeimas izmeklēšanas komisijas gala ziņojumu noklausīšanos 1994.gada pavasara sesijā, lūdzam iekļaut Izmeklēšanas komisijas gala ziņojumu darba kārtībā tūlīt pēc Saeimas 21.un 22.jūnija darba kārtības ceturtās sadaļas 18.punkta likumprojekta "Likums par ostām". Iesniedz 10 deputāti: Bukovskis, Kokins, Kostanda, Leiškalns, Lakševics, Janeks, Folkmane, Bresis, Čepānis, Kide. Vai ir kādas iebildes? Nav. Arī akceptēts.

Saeimas Prezidijs nav saņēmis kādus citus priekšlikumus par izmaiņām Saeimas Prezidija izsludinātā darba kārtībā. Sākam izskatīt.

Pirmais. Prezidija ziņojumi par saņemtiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par pašvaldību budžetu", dokuments nr.721. Iesniedz Ministru kabinets. Iebildes nav, tad Saeima nolemj nodot likumprojektu Budžetu un finansu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Budžetu un finansu komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Par pašvaldību budžetu". Iebildes nav, tad Saeima nolemj nodot Budžetu un finansu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Budžetu un finansu komisija apkopos un iesniedz likumprojektu izskatīšanai Saeimai.

Likumprojekts "Par līgumu starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskām attiecībām civilajās, ģimenes un darba krimināllietās". Iesniedz Ministru kabinets. Dokuments nr.723. Nav iebildes par Saeimas Prezidija slēdienu, līdz ar to Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija apkopo un iesniedz likumprojektu izskatīšanai Saeimai.

"Grozījumi likumā "Par valsts ieņēmumu dienestu"". Dokuments nr.724. Budžetu un finansu (nodokļu) komisija. Nav iebildes. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu nodot Budžetu un finansu komisijai un nosaka ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Par procedūru Aivars Endziņš, lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es nedomāju par procedūru, es lūgtu šo likumu nodot arī Juridiskai komisijai, jo tur tiek aizskarts likums "Par uzņēmumu reģistru", kuru savulaik sagatavoja Augstākās padomes Likumdošanas komisija, kas ir analoģiska Juridiskajai komisijai un tur ir ļoti daudz tieši, kas ir saistīts tīri juridiskie jautājumi, es tomēr lūgtu lai būtu otrā komisija arī Juridiskā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildes? Tad papildinām Saeimas lēmumu ar Aivara Endziņa priekšlikumu nodot arī Juridiskai komisijai izskatīšanai.

Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Juridiskā komisija, Aivars Endziņš - komisijas vadītājs.

A.Endziņš. (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu, piedošanu, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja Dūdaļa kunga iesniegumu, ko atbalsta arī Tieslietu ministrija par Voldemāra Čiževska ievēlēšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Cienījamiem deputātiem ir izdalīts izziņas materiāls, kur ir raksturojums, ko ir parakstījis Tieslietu ministrijas Valsts sekretārs Batarevska kungs, izziņa par Čiževska kunga iepriekšējām darba gaitām, kā arī Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģijas atzinums un rekomendācija par Voldemāra Čiževska atbilstību Augstākās tiesas tiesneša amatam. Juridiskā komisija, iepazīstoties ar visiem materiāliem, uzklausot un uzdodot jautājumus Voldemāram Čiževskim vienprātīgi rekomendēja cienījamai Saeimai apstiprināt Voldemāru Čiževski par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi. Lūdzu šo Juridiskās komisijas rekomendāciju akceptēt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu aizklātās balsošanas režīmu. Balsosim par Čiževska apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Balsojam. Signāllampiņa neiedegās. Aizklāta balsošana. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 5. Voldemārs Čiževskis apstiprināts par Augstākās tiesas tiesnesi.

Tālāk. Deputātu pieprasījumi. Vārds komisijas priekšsēdētājam Gundaram Bērziņam.

G.Bērziņš. Pieprasījumu komisija izskatījusi deputātu Kokina, Kalniņa, Lucāna, Kides, Jurkāna, Folkmanes, Janeka, Staša, Straumes, Seiles pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Dokuments nr.634. Sakarā ar Latvijas Republikas 5.Saeimas 1993.gada dokumenta nr.22 ziņojums par kabineta sastādīšanu un deklarācija par kabineta iecerēto darbību nolēma to virzīt tālākā kā Saeimas pieprasījumu. Latvijas Republikas Saeimas pieprasījums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Latvijas Republikas 5.Saeimas 1993.gada dokumentā nr.22 ziņojums par kabineta sastādīšanu un deklarācijā par kabineta iecerēto darbību kā neatliekams koalīcijas pasākums minēts nododot vai pārdodot pārstrādes uzņēmumos lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperācijām veicama šo uzņēmumu atveseļošana. Lūdzam Ministru prezidentu paskaidrot, kas tika darīts, lai atrisinātu nomaksas piena piegādātājiem par nodoto pienu un segtu valsts uzņēmumu radītos parādus piensaimniekiem.

Priekšsēdētājs. Pieprasījumu nododam Ministru kabinetam, Ministru kabineta prezidentam Valdim Birkavam.

Lūdzu jautājums tālāk. Sekretāra biedrs Zigurds Tomiņš, lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Latvijas Republikas kultūras un izglītības ministram Jānim Vaivada kungam. Jautājums par Latgales programmai piešķirto budžetu līdzekļu izlietojumu. Mēs, Latvijas Republikas 5.Saeimas Latgales grupas deputāti lūdzam sniegt informāciju kāds ir bijis pamatojums lēmuma par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu vasaras nometnei 3x3 1,5 tūkstošu latu apmērā no Latgales programmas paredzētajiem līdzekļiem. Līdzekļu sadales sēde notika šā gada 16.jūnijā. Finansējums nometnes norisei nesaskan ar Latgales programmas līdzekļu izmantošanas mērķi. Pēc Izglītības ministrija un Latgales deputātu grupas savstarpējās vienošanās šī gada prioritāte tika noteikta izglītībai. Deputātu grupa līdzekļu piešķiršanu pasākumu organizēšanai nav atbalstījuši. Deputāti Janīna Kušnere, Anta Rugāte, Jānis Kokins, Irēna Folkmane, Aija Poča, Antons Seiksts, Māris Graudiņš, Voldemārs Novakšānovs, Jānis Janeks, Jānis Straume.

Priekšsēdētājs. Lūdzam sniegt atbildi uz šo jautājumu ministram Vaivadam.

Tālāk izskatām likumprojektu... Vai vēl ir jautājumi? Tālāk izskatām likumprojektu "Latvijas Republikas pilsonības likums". Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir apkopojusi deputātu priekšlikumus un liek jums arī savus priekšlikumus akceptēšanai trešajā, galīgajā, lasījumā.

Vispirms es gribētu pievērst jūsu uzmanību labajai ailītei, jūs redzat, ir norādīts, ka ar vienu svītru ir pasvītrojumi redakcionāla rakstura labojumiem.-

Nr. 2

A.Endziņš. ... svītrojumi - redakcionāla rakstura labojumiem un ar divām svītrām ir labojumi, ko ir ierosinājuši vai nu deputāti vai ko ierosina izdarīt Juridiskā komisija.

Un vispirms jau Juridiskā komisija ierosina izslēgt no likuma nosaukuma vārdus "Latvijas Republikas". Mēs jau pēdējā laikā sākam konsekventi īstenot šo te politiku, ka Latvijā pieņemts likums ir Latvijas likums un ka nav nepieciešamības visur atkārtot "Latvijas Republika". Tāpēc nosaukt šo likumu vienkārši par "Pilsonības likumu". Tas ir par likuma nosaukumu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildumu? Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Pirmajā nodaļā - "Vispārīgie noteikumi" - ir šī nodaļa redakcionāli precizēta. Konkrēti jūs redzat - dubultā pilsonība. Šeit mēs ņemam vērā valodnieku priekšlikumus. Un Juridiskā komisija, ņemot vērā deputāta Tomiņa jautājumu, kas ir izteikts vēlāk: kas būtu saprotams ar terminu "pçcnācēji"? - ierosina papildināt šo nodaļu "Vispārīgie noteikumi" ar terminu "pçcnācēji". Pēcnācēji, lejupējie radinieki taisnā līnijā.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes?

A.Endziņš. 1. pants. Panta nosaukums tātad ir redakcionāli precizēts. Mēs liekam priekšā izslēgt vārdus "valsts", tātad paliktu panta nosaukums "Latvijas pilsonība" un pirmajā daļā "Latvijas Republikas" vietā rakstīt "Latvijas valsts". Citu grozījumu šeit nav.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes?

A.Endziņš. Un, cienījamie kolēgas, Juridiskā komisija ierosina arī tālāk terminus "Latvijas pilsonis" un "Latvijas pilsonība" lietot arī tālāk visā tekstā un līdz ar to jums tekstā tas būs atzīmēts kā redakcionāli grozījumi. Proti, tātad izsvītrots ārā, ka "Latvijas Republikas pilsonis", bet vienkārši, ka "Latvijas pilsonis" un "Latvijas pilsonība".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. 2. pants. Pie 2. panta 1. punkta ir deputāta Tomiņa un Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikums - aizstāt vārdus "pçc 1991. gada 21. augusta" ar vārdiem "pçc 1990. gada 4. maija". Juridiskajā komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu un līdz ar to Juridiskajā komisijā šis priekšlikums tika noraidīts. Un es lūgtu šinī gadījumā arī, par cik šeit ir priekšlikumi pa punktiem... piedošanu, ja pa punktiem, tad arī apspriest šos jautājumus pa punktiem.

Priekšsēdētājs. Vai vēlas kāds runāt? Balsojums tiek uzturēts? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Tomiņa un Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikumu 1. punktā vārdus "pçc 1991. gada 21. augusta" aizstāt ar vārdiem "pçc 1990. gada 4. maija". Rezultātu! Par - 32, pret - 12, atturas - 18. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums. Šeit ir mazliet neprecīzi, jāņem ir nākošais. Pie 2. apakšpunkta ir "Tçvzemes un brīvības" deputātu priekšlikums - izslēgt vārdus "naturalizējušās vai citādi". Juridiskā komisija šo "Tçvzemes un brīvības" frakcijas priekšlikumu neatbalsta.

Priekšsēdētājs. Bet pirms tam.... ā, šeit jums ir samainīts... Balsojums tiek uzturēts? Lūdzu balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikumu izslēgt vārdus 2. apakšpunktā: "naturalizējušās vai citādi". Balsojam. Rezultātu! Par - 15, pret - 20, atturas - 24. Nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk ir vairāki priekšlikumi pie 3. punkta. Pirmām kārtām šeit ir deputātes Laviņas priekšlikums - izteikt 3. punktu šādā redakcijā: "Latvijas bērnu namu un internātskolu audzēkņi, kuru vecāki nav zināmi". Juridiskā komisija ierosina šo 3. punktu precizēt, sadalot tos divos punktos un tādējādi daļēji pieņemot deputātes Laviņas priekšlikumu.

Tajā pašā laikā ir arī pie patreizējās redakcijas no šī apakšpunkta izslēgt vārdus "un bērni, kuriem nav vecāku un kuri dzīvo Latvijas bērnu namā un internātskolā", tas ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums. Acīmredzot no procedūras viedokļa laikam vispirms būtu jānobalso frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums un pēc tam jau Juridiskās komisijas priekšlikums par šī punkta sadalīšanu divos punktos.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - izslēgt vārdus "un bērni, kuriem nav vecāku un kuri dzīvo Latvijas bērnu namā vai internātskolā". Balsojam! Rezultātu! 15 - par, pret - 25, atturas - 22. Nav pieņemts.

Vai deputāte Laviņa uztur balsojumu pilnā redakcijā?

A.Endziņš. Varbūt atļaujiet arī paskaidrot, ka šeit 3. punkts ir sadalīts divās daļās, lai būtu skaidrs, ka ir viena daļa - bērni, kuri atrasti Latvijas teritorijā un kuru vecāki nav zināmi un otrs - bērni, kuriem nav vecāku un kuri dzīvo Latvijas bērnu namā vai internātskolā. Tas būtībā ir tas, ko piedāvā deputāte Laviņa.

Priekšsēdētājs. Neviens neuztur citu balsojumu? Akceptēts.

A.Endziņš. 3. pants. "Bçrnu pilsonība, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas valsts pilsonis". Šeit ir redakcionāli precizēts panta nosaukums un pats pants ir precizēts redakcionāli, ņemot vērā valodnieku priekšlikumus, bet šeit arī ir pantam vairākas daļas ar apakšpunktiem un man būtu ierosinājums arī apspriest šo pantu pa daļām. Un pirmām kārtām tātad pie pirmās daļas. Te ir deputāta Tomiņa priekšlikums - izteikt daļu šādā redakcijā: "ja viens no vecākiem bērna dzimšanas brīdī bija vai ir Latvijas valsts pilsonis"... un tālāk jau kā tekstā. Juridiskā komisija šo Tomiņa kunga priekšlikumu neatbalstīja, ir redakcionāli precizēts, jo principā vai nu bērna tēvs vai māte ir pilsonis, bija vai ir, tas ir viens un tas pats. Un tāpēc mēs šeit precizējām: ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs ārvalstnieks, bērns ir Latvijas pilsonis ... un tālāk jau kā tekstā.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Mana priekšlikuma būtība bija tāda, ka ja lieto šo te tādā izteiksmē, ka ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas Republikas pilsonis, to var saprast kā tagadni vai nākotnē piemērotu, bet mana priekšlikuma būtība , ka bija vai ir Latvijas valsts pilsonis... tas attiecas uz pagātni, tātad varbūt 5 gadus atpakaļ ir piedzimis bērns, kuram vecāki bija vai vēl joprojām arī ir pilsoņi, un tad šis te attiektos arī uz to pilsoņu bērniem, kas ir dzimuši līdz šī likuma pieņemšanas brīdim spēkā, jo es apšaubu, ka šis te Juridiskās komisijas jeb mūsu otrajā lasījumā pieņemtā redakcija ir kā ilgstošā pagātne vai tagadne, kas iekļauj arī tos, kas ir dzimuši jau iepriekš 5 vai 10 gadus atpakaļ. Un tāpēc mans ierosinājums ir tāds, ka precizēt to: kuri bērni dzimšanas brīdi bija... tātad arī 5 gadus atpakaļ bija pilsoņi un viņu bērni un arī kuri ir Latvijas valsts vai ir Latvijas valsts pilsoņi... Tas attieksies uz šo brīdi sākot no likuma pieņemšanas arī uz gadījumiem, kas būs nākotnē. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vai referents komentēs? Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamie kolēgas! 2. pantā, kura nosaukums ir "Piederība pie Latvijas pilsonības", mēs jau esam skaidri un gaiši pateikuši, ka personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji. Tātad Tomiņa kunga šaubas par pagātni un par nākotni ir nevietā. Un šeit ir tikai runa par bērnu pilsonību, tad šeit ir būtiskais fakts - vai uz dzimšanas brīdi viens no vecākiem "ir" vai "nav" Latvijas pilsonis, bet nevis "ir" vai "bija". Jo "bija"... tas jau saistās ar 2. pantu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu - ja viens no vecākiem bērna dzimšanas brīdī bija vai ir Latvijas valsts pilsonis. Balsojam. Rezultātu! Par - 16, pret - 24, atturas - 22. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. 2. punktā arī ir deputāta Tomiņa priekšlikums - vārdu kopas "ðajā laikā" lietot "tajā laikā". Juridiskā komisija liek priekšā izslēgt vārdus "ðajā laikā", papildinot ar vārdiem "bçrna dzimšanas brīdī" un tādējādi daļēji pieņemt deputāta Tomiņa priekšlikumu par 2. punktu. Līdz ar to 2. punkta teksts ir redzams labajā ailītē - "dzimis ārpus Latvijas, bet vecākiem, vai tam no viņiem, ar kuru kopā bērns dzīvo, pastāvīgā dzīves vieta bērna dzimšanas brīdī bijusi Latvijā".

Priekšsēdētājs. Piekrīt deputāts Tomiņš? Tālāk.

A.Endziņš. Pie 2. daļas arī ir deputāta Tomiņa priekšlikums izteikt "var izvēlēties bērnam arī otras". Juridiskā komisija redakcionāli precizē šo te daļu, pieņemot deputāta Tomiņa priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk.

A.Endziņš. Pie 3. daļas arī ir deputāta Tomiņa iebilde, ka šī daļa ir pretrunā ar 1. daļas 2. puktu un daļēji dublē panta 2. daļu. Tātad 3. panta 3. daļu svītrot. Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi šo 3. daļu un deputāta Tomiņa priekšlikumu neatbalstīja.

Arī ir šeit frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - 3. apakšpunktā aizstāt vārdus "bçrna pilsonību nosaka pēc vecāku vienošanās" ar vārdiem "bçrns pēc pilngadības sasniegšanas var iegūt Latvijas Republikas pilsonību naturalizācijas kārtībā". Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalsta.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu 3. apakšpunktā! 3. pants. Balsojam! Rezultātu! Par - 16, pret - 23, atturas - 24. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Pie 4. daļas arī ir deputāta Tomiņa priekšlikums analoģiski pie panta 1. daļas, proti, arī izteikt to pašu "bija vai ir". Mēs jau vienreiz par to nobalsojām un šeit ir tāda pati situācija. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. Pie 4. panta ir tikai ņemti vērā valodnieku priekšlikumi, tātad šis pants ir tikai redakcionāli precizēts. Citu priekšlikumu nebija.

Prieksšēdētājs. 5. pants.

A.Endziņš. 5. pantā arī ir tikai ņemti vērā valodnieku priekšlikumi. Viņš ir tikai redakcionāli precizēts. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk.

A.Endziņš. 6. pantā arī tas pats.

Priekšsēdētājs. Nav? Tālāk.

A.Endziņš. 7. pantā arī tikai redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs. 8. pants.

A.Endziņš. 8. pantā Juridiskā komisija ierosina no pirmās daļas izslēgt vārdus "izņemot gadījumus, kad starptautiskajos līgumos, kurus Saeima apstiprinājusi, paredzēts citādi". Faktiski jau par to bija ierosinājums otrā lasījuma gaitā. Tajā brīdī gan es, gan Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, vēlreiz atgriežoties pie šī jautājuma mēs nākam pie secinājuma, ka būtībā šī iebilde jau ir noteikta 28. pantā, likuma 28. pantā, un tātad šeit dublēšanās nav vajadzīga, nav nepieciešams to dublēt.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. 9. pants arī ir tikai redakcionāli precizēts, ņemot vērā valodnieku priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes?

A.Endziņš. 10. pantā arī tikai redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. 11. pants. 11. pantu es arī lūgtu apskatīt pa daļām un pa punktiem. Un konkrēti. Pie 1. daļas 1. punkta priekšlikumu un labojumu nekādu nav.

Priekšsēdētājs. Otrā daļā?

A.Endziņš. 2. daļa, tas ir "pçc 1990. gada 4. maija izplatījušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai arī kurinājušas nacionālās vai rasu nesaskaņas, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu", šeit Juridiskā komisija ierosina vārdu "izplatījušas" aizstāt ar vārdu "paudušas"

nr.3

"izplatījušas" aizstāt ar vārdu "paudušas". Un vārdus "vai arī kurinājušas nacionālas vai rasu nesaskaņas", aizstāt ar vārdiem "musinājušas nacionālo naidu vai rasu naidu, vai nesaticību". Kāpēc mēs to ierosinājām? Tas ir, šī redakcija ir saskaņota ar patreiz spēkā esošo Kriminālkodeksu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Endziņš. Pie 3.punkta priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti nevēlas šeit debatēt neko? Tālāk.

A.Endziņš. Pie 4.punkta komisija redakcionāli to precizē. Būtībā saskaņo šo punktu ar šā likuma 24.pantu. Jo redzat, aiz "policijas" iekavās ielikts "milicija". Tas ir vienkārši, lai nebūtu šeit pretrunas starp divām normām.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. Pie 5.punkta ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums. Izteikt punkta pēdējo teikumu šādā redakcijā: "Ðis ierobežojums neattiecas uz 13.panta 1.-8. punktos minētajām personām". Juridiskā komisija daļējo pieņem šo priekšlikumu, papildinot ar 13.panta pirmās daļas 6.punktu un šā panta piekto daļu, kār arī redakcionāli precizēts. Proti, tātad šis ierobežojums neattiecas uz 13.panta pirmās daļas 1., 6. un 7.punktu un piektajā daļā minētajām personām.

Priekšsēdētājs. Vai frakcija pieprasa precīzas redakcijas balsojumu jūsu ieteiktajā priekšlikumā. Nepieprasa. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 6.punkts. Šeit ir Tautas saskaņas frakcijas deputātu priekšlikums - izslēgt šo 6.punktu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu ierosinājumu - izslēgt punktu. 6.lapaspusē. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 43, atturas - 11. Nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. 7.punkts. Šeit ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - papildināt punktu pēc vārdiem "ne mazāk par gadu", ar vārdiem "no soda izciešanas dienas nav pagājuši 8 gadi". 8 gadi - tas ir vispārējais maksimālais sodāmības dzēšanas termiņš,ko paredz Kriminālkodekss. Ir pie šā panta arī priekšlikums, ko ierosina deputāti Marjaša un Endziņš - papildināt punktu pēc vārdiem "ne mazāk kā gadu", ar vārdiem "sodāmība nav dzēsta". Un ir arī deputāta Budovska priekšlikums. Papildināt punktu pēc vārdiem "ne mazāk par gadu", ar vārdiem "neatkarīgi no sodāmības dzēšanas". Neviens no šiem priekšlikumiem Juridiskajā komisijā atbalstu neguva, un komisija šo punktu redakcionāli precizēja, izslēdzot no 7.punkta vārdus "vai arī, kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības naturalizācijas lūguma izskatīšanas brīdī", izveidojot jaunu otro daļu, proti, ja persona, kura iesniegusi naturalizācijas iesniegumu, tiek saukt pie kriminālatbildības. Tās iesniegums netiek izskatīts līdz galīgajam tiesas spriedumam. Proti, tātad tikai tad, kad ir tiesas spriedums stājies spēkā, tad jau ir spēkā pirmās daļas nosacījums.

Priekšsēdētājs. Deputāts Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es geribētu lūgt jūsu atbalstu saglabāt manis ieteikto redakciju neatkarīgi no sodāmības dzēšanas. Es gribētu jums paskaidrot. Tātād jēdziens - bijis notiesāts. Lieto laikā, laikaposmā līdz soda dzēšanai. Sodamībaas dzēšana pirmkārt ir dažāda dazādās valstīs. Un nebūt visās valstīs nav šis jēdziens - sodamības dzēšana. Faktisiki daudzās valstīs ja tu esi kaut kādā veidā bijis konfliktā ar likumu, tātad tu esi tiesāts, tu esi nosodīts un pēc soda izciešanas tu atgriezies un dzīvo un darbojies. Bet tanī pašā laikā saglabājas tas, ka tu esi bijis sodīts. Mūsu Kriminālkodeksā patiešām maksimālais termiņš ir 8 gadi sodamības dzēšanai un pēc tam tas nekur vairs nav jāfiksē, ka tu esi bijis kādreiz konfliktā ar likumu. Tātad praktiski tas nav jāraksta nevienā vietā, ka tāds fakts dzīvē ir noticis. Pie tam, ja mēs skatāmies 7.punkta pirmo sadaļu, tad šeit ir ļoti skaidri teikts, ka Latvijā vai kādā citā valstī ir bijis notiesāts ar brīvības atņemšanu. Tātad arī kādā citā valstī. Tātad faktiski mēs uzņemot pilsonībā, naturalizējot, mēs vairs neņemam vērā to, kas tanī valstī ir noticis, bet mēs tikai runājam par to, ka mūsu valstī tas vairs neskaitā ssods. Tātad sodāmība ir dzēta. Līdz ar to es domāju, ka sodāmības dzēšana no vienas puses ir mūsu Kriminālkodeksa juridisks jēdziens. Bet šo juridisko jēdzienu nevajadzētu pārnest uz pilsonības naturalizācijas jautājumu un uzņemt mūsu valstī pilsoņus, kuriem par pilsoņiem, kuriem par pilsoņiem savā valstī ir bijušas domstarpības ar likumu. Tātad tie faktiski ir cilvēki, kuri ir pārkāpuši likumu. Par to ir bijuši sodīti un tagad tie grib iegūt mūsu pilsonību. Es domāju, ka lai mēs runātu par noteiktu tīrību un par noteiktām garantijām, kas mums notiek tālāk, ka vajadzētu ievērot šo jēdzienu "neatkarīgi no sodāmības dzēšanas". It seviški tāpēc, ka tas neskar tikai mūsu valsti, bet iet runa arī par citām valstīm, jo praktiski naturalizācijā mēs neizslēdzam to, ka citu valstu cilvēki ierodas pie mums un lūdz šo pilsonību. Lūdzu atbalstīt! Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Referentam vārds. Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es negribētu piekrist tam, ko teica deputāts Budovskis. Tas ir vispāratzīts princips - sodāmība nav tāda lieta, kas paliek kā zīmogs uz visu mūžu. Visā pasaulē - demokrātiskā pasaulē ir šis māhānisms, kad ir pagājis noteikts laiks, tad persona, neatkarīgi no tā, kādu noziegumu viņa ir izdarījusi, sodāmība vairāk neskaitās. Tā ir dzēsta. Persona netiek uzskatīta par sodītu vispār. Budovska kungs ierosina šeit jau pavisam kaut ko citu. Proti, tātad jebkurā gadījumā, ja tu esi kādreiz pārkāpis likumus, neatkarīgi kādā vecumā un neatkarīgi no tā, cik gadi ir pagājuši, 50 vai 100 gadu. Tik un tā tu esi sodīts. Un tev tā izkārtne, šis zīmogs visu laiku nāk līdzi. Es domāju, ka šeit tas arī saistās zināmā merā ar kriminogēnās situācijas... Varētu vēl aprast, ka Budovska kungs to ierosina attiecībā uz tām personām, kuras varētu iebraukt. Bet tas ir jāreglamentē acīmredzot ar imifrācijas likumdošanu, ka mēs neņemam tādas personas, nedodam tām uzturēšanās atļauju, bet šeit ir jārēķinās pamatā jau ar tiem cilvēkiem, kas faktiski šeit dzīvo, kuri ir izdarījuši šo likumpārkāpumu, kuram būtu jādomā par to, kā viņi varētu iekļauties sabiedrībā normālā dzīvē, bet mēs viņiem vēl papildus tātad liekot arī šķēršļus, pat uz visu mūžu faktiski padarām viņu par izstumto no sabiedrības.

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK. Pēc tam - deputāts Karnups.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es tomēr negribu piekrist Endziņa kungam, jo tāds jēdziens kā sodāmības dzēšana nebūt nav visās valsts likumdošanās. Jā, tās ir mūsu Kriminālkodeksā. Es jums pat vairāk gribu dot piemēru. Amerikā, ja tu vienreiz esi bijis alkoholiķis, pēc tam tu vari visu mūžu nedzert un skaitās - tu esi alkoholiķis! Līdz ar to, jūs saprotiet, te neiet runa tikai par kriminālnoziegumiem, iet runa arī par daudziem citiem pretsabiedriskiem gadījumiem, kurus nekādā veidā sabiedrība pēc tam neaizmirst. Jā, ir bijis tāds fakts. Un līdz ar to, cienījamie kolēģi, es vēlreiz runāju. Šeit neiet runa tikai par to, par tiem cilvēkiem, kuri bijuši visu laiku pakļauti Latvijas Kriminālkodeksam. Nē. Šeit ir runa arī par jebkuru cilvēku. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pauls Karnups - LNNK. Pēc tam - Ruta Marjaša.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es arī nevaru piekrist Endziņa kungam, jo it īpaši jautājumā, kas ir saistīts gan ar migrācijas lietām, resopektīvi, iebraukšanu valstī, gan ar pilsonības piešķiršanu. Nav tāds jēdziens vispār man zināms, ka sodāmība vienkārši tiek dzēsta. Gan kad cilvēks tiek uzņemts kā imigrants, respektīvi, ir atļauts iebraukt kādā valstī. Pirmais jautājums, ko viņi pārbauda ir tieši sodāmība. Un tas ir vienalga, vai tas bija pirms 30 gadiem, vai 40 gadiem, ja esi sodīts normālā valstī tevi nelaidīs iekšā kā imigrantu. Uz pastāvīgu dzīvi. Un šis princips tad var pāriet uz pilsonības piešķiršanu. Jo tā tomēr ir kaut kas, kas ir valstīm ka vajag tādus jaunus pilsoņus, kuriem ir tīra biogrāfija, ka viņi nav bijuši ieporiekš sodīti, jo pēc šā esošā panta redakcijas cilvēks pirms 20 gadiem ir izdarījis slepkavību un ja tās pēc mūsu Kriminālkodeksa tagad neskaitās, viņam nevajag uzskaitīt, ka viņš ir bijis notiesāts par slepkavību un ēs tagad viņam piešķirsim pilsonību. Tas ievnkārši nevienā normālā valstī nav pieņemams. Sodāmība ir viena lieta, ko pie naturalizācijas noteikumiem vajag uzskaitīt. Es domāju, ka šo punktu un Budovska kunga ierosinājumu vajadzētu atbalstīt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjašā (LC).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es lūgtu jūsu uzmanību tam, ka šā panta 7.punktā ir paredzēti ierobežojumi pilsonībā tiem, kuri ir notiesāti ar brīvības atņemšanu ilgāk nekā gadu. Ja jūs esat pazīstami ar mūsu Kriminālkodeksu, tad jūs saprotiet, ka zem šā punkta iet absolūti visas personas, kas piemēram, būdamas nepilngadīgas, izdarījušas kaut kādus sīkumus likuma pārkāpšanā. Jā, galvenokārt, ne jau par slepkavām šeit iet runa. Mēs esam uzlikuši ļoti augstu cenzu - vairāk kā gadu. Tātad mēs šeit noliedzam ceļu uz pilsonību visiem tiem, kuri jaunības, bērnības gados mūsu kriminogēnajā situācijā faktiski sabiedrības dēļ, būtībā ir pārkāpuši šā vai tā likumu. Tas ir viens. Es vēršu jūsu uzmanību uz to. Nevajag runāt tikai par slepkavām.

Otrs. Mūsu krimināllikums viennnozīmīgi runā par sodāmības dzēšanu tiem, kas ir izdarījuši noziegumu šeit un saskaņā ar mūsu likumu. Kāpēc mums jādomā pašlaik par ārzemēm. Pilnīgi pareizi, kā Karnupa kungs šeit sacīja, ka Imigrācijas departamentam ir tiesības vienkārši neļaut šeit iebraukt un neļaut šeit dzīvot cilvēkiem, kuri ir sodīti ārzemēs. Un ja viņi šeit netiks sankcioneti, viņu dzīvošana, tad arī nepacelsies dabīgi jautājums par pilsonības piešķiršanu. Šeit būs tā, ja pēc tā ārzemju likuma, viņam dodāmība ir dzēsta, tad mēs respektēsim to ārzemju likumu ar kuru tā sodāmība ir dzēsta. Bet ja pēc ārzemju likumiem viņa sodāmība nebūs dzēsta, tad mums arī viņš priekšā būs kā cilvēks, kura sodāmība nav dzēsta. Šeit šis priekšlikums attiecas tikai uz noziegumiem, kas izdarīti Latvijā un saskaņā ar Latvijas likumu, šī sodāmība var būt dzēsta. Tikai.

Priekšsēdētājs. Aristids Lambergs - LNNK. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Es gribētu oponēt Endziņa kunga teiktajam, ka Rietumu valstīs notiek šās sodāmības atlaišana pēc soda izciešanas. Es varu

Nr.4

atlaišanu pēc soda izciešanas. Es nevaru komentēt par Eiropas valstīm, bet varu komentēt par Amerikas Savienotajām Valstīm, jo pirmāmkārtām, noziegumi sadalās vismaz divās daļās, kas ir ļoti nopietnie noziegumi kā slepkavība, uzbrukumi, izvarošana un tādi jautājumi un arī vieglajos noziegumos, kā satiksmes pārkāpumi un daži citi viegli noziedzības gadījumi. Katrā gadījumā cilvēks, kurš ir noziedzies, viņa noziedzība iet viņam līdzi visu mūžu. Nekad netiek atlaista šī noziedzība. Līdz ar to arī tāpēc varbūt cilvēki ir uzmanīgāki savā pieejā, izdarot kriminālus pārkāpumus. Un es uzskatu, ka ja šāda norma nav Latvijas likumdošanā, uzskatu to par ļoti bēdīgu un nozīmīgu kļūdu. Un es domāju, ka mūsu likumdevējiem, ja to nedarīs valdība, tad LNNK katrā gadījumā iesniegs priekšlikumu - mainīt šo normu. Cilvēkam ir jāpadomā, pirms viņš izdara noziegumu, par sekām. Un tās nav brīv atlaist. Tā kā šinī gadījumā pēc Latvijas likumiem cilvēks izdara slepkavību, nosēd piecus, desmit, divdesmit gadus, nāk ārā un viņš ir tīrs. Tā tas nevar būt! Tas nav pareizi. Paldies par uzmanību. Lūdzu aicinu atbalstīt un balsot par Budovska priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Inese Birzniece - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Ļoti interesanti, ka cilvēki, ne juristi, ne no Amerikas, komentē par Amerikas likumdošanu. Es sniegšu jums faktuālu faktu aktuālajā informācijā no savas desmit gadu juridiskās prakses Kalifornijā, kur man bija jāstrādā ar jautājumiem par likumdošanu, kur bija aizliegts pēc likumiem diskriminēt, izmantot faktu, ka kāds ir sodīts, ja tajā štatā ir sodamība - ir dzēst. Cienījamais Lamberga kungs un Karnupa kungs, Kalifornijā un daudzās citās valstīs ir sodamību dzēst un ir kriminālnoziegums - minēt to. Kad jums ir nepareizi fakti un lūdzu, ja jums nav šī precīzā informācija, tad nemēģiniet maldināt klausītājus.

Priekšsēdētājs. Vārds referentam Aivaram Endziņam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Jūs jau dzirdējāt Ineses Birznieces komentāru. Es arī gribētu pateikt, ka nejuristi, bet mēģina traktēt tagad Amerikas likumdošanu vai Austrālijas likumdošanu. Mēs dzīvojam Eiropā un mēs netaisāmies iestāties Amerikas Valstu Savienībā, bet Eiropas padomē. Un Eiropā ir cita kontinentālā likumdošanas sistēma pamatā. Un arī tas ir viens no tādiem aizrādījumiem pie mūsu redakcijas un ierosinājumiem pārdomāt. To ierosina Eiropas padomes eksperti. Tieši. Un ņemiet vērā, lūk, šī te sodāmības dzēšana, tā ir automātiska. Kad paiet noteikts laiks, atkarība no nozieguma smaguma, un pēc tam vairāk neviens nedrīkst vispār šo cilvēku uzskatīt par sodītu. Tas ir tālāk apvainojums. Tāda ir demokrātisko valstu prakse. Un nav pareizi, ka šeit piesauc Ameriku vai kādu citu valsti. Es aicinātu par šiem priekšlikumiem balsot, un lai Saeima izsaka savu viedokli.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Budovska papildinājumu.

A.Endziņš. Šeit jau ir trīs priekšlikumi. Acīmredzot jābalso par visiem trijiem.

Priekšsēdētājs. Debatējam par Budovska...

A.Endziņš. Bet viņš ir cieši saistīts ar pārējiem priekšlikumiem. Būtībā jābalso par visiem trijiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs. Balsosim iesniegšanas secībā, kā viņi šeit ir uzrakstīti. Protams, atsevišķi. Nav iebildes par procedūru? Nav.

Pirmais ir Tautas Saskaņas frakcijas deputātu - papildināt punktu pēc vārdiem "ne mazāk par gadu" ar vārdiem "un no soda izciešanas dienas nav pagājuši astoņi gadi". Balsojam! Rezultātu! Par - 13, pret - 30, atturas - 27. Nav pieņemts.

Vai Marjaša un Endziņš uztur savu balsojumu, vai jūs komisijas redakcijā liksiet savu priekšlikumu?

A.Endziņš. Es personīgi uzturu savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Un pēc tam par komisiju vēlreiz balsosim.

A.Endziņš. Komisija pati par sevi, šeit ir vairāki priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Labi, paldies. Lūdzu balsosim par deputātu Marjašas un Endziņa priekšlikumu - papildināt punktu pēc vārdiem "ne mazāk par gadu" ar vārdiem "un sodamība nav dzēsta". Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 14, atturas - 22. Nav pieņemts.

Tālāk. Deputāta Budovska priekšlikums - papildināt punktu pēc vārdiem "ne mazāk par gadu" ar vārdiem "un neatkarīgi no sodamības dzēšanas". Balsojam! Rezultātu. Par - 30, pret - 24, atturas - 17.

Lūdzu balsosim par komisijas redakciju. Vai viņa nav pretrunā ar šiem balsojumiem?

A.Endziņš. Nav pretrunā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim! Rezultātu! Par - 49, pret - 6, atturas - 16. Pieņemta komisijas redakcija.

A.Endziņš. Tālāk, nākošajā lapaspusē - 7. ir vairāki priekšlikumi, papildināt šo pantu. Un vispirms ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu punktu - 8. un 9. Teksts jums ir šeit norādīts. Juridiskā komisija šos abus priekšlikumus par papildinājumu ar 8. un 9.punktu, neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par LNNK frakcijas deputātu papildinājumu - papildināt pantu ar jaunu punktu 8. Balsojam! Rezultātu! Par - 26, pret - 26, atturas - 16. Nav pieņemts.

Tālāk!

A.Endziņš. Arī papildināt pantu ar jaunu punktu - 9., ko iesniedza LNNK frakcijas deputāti, Juridiskā komisija neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par LNNK frakcijas iesniegto priekšlikumu. Rezultātu! Par - 35, pret - 20, atturas - 14. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir deputāta Budovska priekšlikums - papildināt pantu ar 8.punktu sekojošā redakcijā: Saņēmuši nemotivētu atteikumi. Juridiskā komisija šādu priekšlikumu nepieņem, jo tas paver iespējas vispār bez jebkādas motivācijas atteikt jebkurai personai un pat nav iespējas griezties tiesā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Māris Budovskis.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Tātad formulējums - ir saņēmuši nemotivētu atteikumu, tas ir ļoti nopietns un būtisks jautājums, ja mēs skatāmies attiecībā par lojalitātes kritēriju. Tātad jautājums šeit ir pirmais. Katra valsts savā pilsonībā uzņem cilvēkus ar noteiktām garantijām, ka šis cilvēks ir lojāls pret šo valsti, pret viņas likumdošanu, pret viņas tautu. Šajā aspektā ļoti daudz valstu likumdošanā, pilsonības likumos ir tieši šī formula ietverta. Viņa var būt dažādos variantos izteikta. Kā viens no tādiem variantiem, kurš ir Rumānijas likumdošanā, tāpat viņš sasaucas ar Amerikāņu likumdošanu, pilsonības, es varētu nolasīt. Tas ir sekojošs: Ar savu rīcību ir pierādijis uzticību valstij un tās tautai. Tātad faktiski visos gadījumos iet runa par lojalitāti. Mums šinī pantā ir ietverti daudzi formāli kritēriji. Vai ir bijis, vai nav bijis. Un līdz ar to mēs sākam spriest par naturalizāciju. Jautājums šeit ir pēc būtības. Vai šis cilvēks ir lojāls un uzticams šai valstij un tādējādi viņš var kļūt par šīs valsts pilsoni. Pie tam, es gribētu teikt vienu, ka šādos gadījumos neiet runa par to, ka attiecīgs ierēdnis no šī dienesta var izteikt vienkāršu protestu, nemotivēti atteikt. Tā tas, cienītie kolēģi, nenotiek. Jūs ziniet, ka tiesu praksē ir saucamās slēgtās tiesas sēdes. Šinīs sēdēs tiek pieņemts lēmums. Tur ir vesela virkne argumentu, par kuriem šī tiesa spriež. Bet atbilde ir viena - šis nemotivētais atteikums, vai nē. Bet, ja saņem nemotivētu atteikumu, tad tomēr viņa bāzē ir ļoti daudz argumentu, par kuriem ir apspriests, par kuriem ir runāts. Līdz ar to es gribētu teikt, ka šāds nemotivēts atteikums nav tikai pilsonības jautājumā pazīstams, bet tas arī ir starptautiskā diplomātiskā praksē pazīstams. Piemēram, ja kāda valsts sūta uz citu valsti sūtni jeb kādu citu diplomātisku darbinieku, tad viņi var saņemt atteikumu. Un tas ir nemotivētais atteikums. Neviena valsts nevar prasīt, kāpēc jūs atteicāt mūsu cilvēkam šo vai to posteni, amatu. Tas ir nemotivēts atteikums. Līdz ar to, es domāju, ka nemotivēts atteikums daudzos gadījumos var parādīties pēc tādiem variantiem, par kuriem nav ieteicams runāt. Pieņemsim, ka varbūt gadījums, ka Drošības dienests Valsts drošības apsvērumu dēļ ir iesniedzis ziņas par šo cilvēku. Par šīm ziņām nav vēlams runāt. Viņas nekādā veidā nevajadzētu izpaust. Be tas arī nenozīmē to, ka viņu vajadzētu, šo cilvēku uzņemt pilsonībā. Tātad seko nemotivēts atteikums. Ja mums šāda norma nav paredzēta, faktiski mēs izslēdzam visus šos valsts drošības apsvērumus un lojalitātes apsvērumus. Līdz ar to, es ļoti labi saprotu, ka šāds nemotivēts atteikums nav plaši izmantojama norma. Bet nedrīkst aizvērt vārtiņus tādiem gadījumiem, ka nemotivētam atteikumam ir vieta pēc būtības. Paldies. Es lūgšu atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, referent!

A.Endziņš (LC).

Jūs jau dzirdējāt Budovska kunga komentāru. Man nav ko komentēt. Tas ir nonsenss.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par deputāta Budovska - papildināt pantu ar 8.punktu sekojošā redakcijā: "Ir saņēmušas nemotivētu atteikumu". Rezultātu! Par - 19, pret - 31, atturas - 21. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir vēl deputāta Kiršteina priekšlikums - papildināt pantu ar 8.punktu šādā redakcijā - "Pçdējos 10 gadus ir bijuši Komunistiskās partijas biedri." Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja. Jūs par šo pantu, vai par 11.? Lūdzu - Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Runājot par noziedzību, Endziņa kungs te ļoti bargi nokritizēja atsevišķu deputātu vēlēšanos salīdzināt mūsu nedemokrātiskos likumus ar demokrātiskās ASV likumiem, un atgādināja, ka Amerika nav Eiropa un mums galvenais ir censties iekļūt Eiropā. Es gan gribētu atzīmēt un atgādināt Endziņa kungam, ka ir tāda organizācija, ko sauc par Eiropas drošības un sadarbības apspriedi jeb saīsināti EDSA, tātad Eiropas organizācija. Un šīs Eiropas organizācijas dalībvalstis ir gan Amerikas Savienotās valstis, gan arī Kanāda. Es viscaur atbalstu ideju, ka mums ir jāmācās no demokrātiskām valstīm un no vēl demokrātiskākām valstīm. Un tāpēc man ļoti patīk viens pants Amerikas Savienoto Valstu likumdošanā, kas tiem, kas pēdējos 10 gadus ir bijuši kādā ārvalstu komunistisko partiju biedri un ne tikai komunistisko partiju biedri, bet arī satelītorganizāciju, komunistisko arodbiedrību un dažādu citādu komunistisko organizāciju biedri, nevar saņemt šos 10 gadus šo pilsonību. Tas ir ļoti labs termiņš. Jo mēs skaitām no, kā jūs ziniet, 1990.gadā, kad sāka jukt šīs komunistiskās organizācijas, no 1992.gada 1.jūlija pieņemts šis regulējošais imigrācijas likums, kas pieprasa iebraukšanas atļauju saņemšanu Latvijā, un te ir ļoti vienkārši, ja cilvēks vēl pēc šī 1990. vai pēc 1992.gada ir bijis komunistiskās partijas biedrs, tad viņam vajadzētu caur šo gaišo nākotni tajā valstī, no kuras viņš ir acīmredzot atbraucis. Bet pat, ja viņš ir ieradies Latvijā, tad šis 10 gadu termiņš arī beidzas kaut kur vai nu 2000.gadā, tieši tā, kā paredz arī šis likums, kad varētu sākties šī naturalizācija ar kvotām, vai arī, teiksim, kaut kādā 2002.gadā. Tāpēc es domāju, ka šeit mums nevajadzētu kautrēties. Un šis tiešām ir tas skaistais brīdis, kad mēs varētu ņemt paraugu no EDSA valsts un iekļaut šo pantu savā likumdošanā. Pie kam viņš ir ļoti humāns. Viņš ir ierobežots ar šo 10 gadu termiņu. Tāpēc es domāju un aicinu jūs visus nobalsot par šo labojumu, jo te ir minēti šie 10 gadi. Un te mēs nedalīsim cilvēkus partijas ģenerālsekretāros un pirmajos sekretāros, es domāju šis ir daudz demokrātiskāks likums. Vienkārši 10 gadi, kad tas cilvēks varēja kļūdīties, pēc 10 gadiem, viņam, protams, šīs tiesības šeit ir. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

Nr.5

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Man kārtējo reizi jābrīnās tomēr tā ciniskā divkosība ar kuru šoreiz uzstājās Kiršteina kungs, jo, ja man būtu jāatbild uz jautājumu kāpēc 10 gadi komunistiskajā partijā, tad tas ir laikam saistīts ar to, ka viņš sēž blakus vienam citam cilvēkam, kurš arī ticēja komunisma ideoloģijai, bija komunistiskās partijas biedrs, bet ņemot vērā, ka viņš bija agrāk nekā 10 gadi, tad uz tādiem cilvēkiem tas neattiektos. Es gan neesmu pārliecināts vai tie cilvēki, kas bija Staļina laikā komunistu partijā ir labāki par tiem cilvēkiem, kas bija varbūt komunisti tagad varbūt pēdējos gados. Tas ir stipri debatējams jautājums, Kiršteina kungs, vai tā ir kā jūs uzskatiet. Jūs uzskatiet tā, ka tie Staļina laika komunisti, tie ir it kā amnestēti, tad tiem ir viss kārtībā, bet tieši tie pēdējā laika komunisti tie ir tie sliktākie. Es savādāk to nevaru uztvert kā zināmu divkosību, jo es tiešām neticu, ka jūs no sirds tā domājiet ka Staļina laika komunisti ir labāki, ka tie ir konsekventāki un varbūt ka jūs tā uzskatiet, es nezinu varbūt jūs nožēlojiet, ka jums nebija iespēja būt tai laikā komunistiskā partijā, Staļina laikā. Bet katrā ziņā es domāju vajadzētu atmest šo divkosību, kas attiecās tomēr ja atgriežamies nopietni pie šā panta, tad neaizmirsīsim, ka mes esam aizlieguši vienu organizāciju, kas ir padomju savienības komunsitiskās partija darbība un komunistiskās darbības paveidi, šādā definējumā, kā viņi ir šeit, beigu beigās mēs panākam vienīgi to, ka varbūt cilvēks, kas ir kaut kādā veidā bijuši saistīti vai darbojās ar līdzīgām organizācijām, mēs iegrūžam pagrīdē un līdz ar to vienkārši, es nedomāju, ka mēs izdarām kaut ko šinī gadījumā normāli un atbilstoši šeit. Ir jāņem atbilstoši Latvijas apstākļiem šis likums, neaizmirsīsim, ka mums ir jau aizliedzošās normas attiecībā par tām organizācijām, kuras jūs paši, mēs paši nupat kā nobalsojām, 9.pants, kur tātad ir, faktiski norma attiecībā pret PSKP, LKP pret LPSR darbaļaužu internacionālo fronti un tā tālāk, visām šīm organizācijām iekļaut, tātad visas tās organizācijas, kas tieši darbojās pret Latvijas Republiku, šeit ir nosauktas un iekļautas un es domāju, ka nevajadzētu šeit šādu visai divdomīgu demagoģiju šajā brīdī izvērst un runāt par to, par ko mums varbūt ļoti ilgi un dikti būtu jadebatē citā gadījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Trīs frakcijas deputāti no LNNK grib vārdu vienlaicīgi, izlemiet paši pierakstoties. Jūs vienlaicīgi roku paņēmāt un Budovska kungs jau dodās uz tribīni.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Man liekās, ka visu to laiku mēs aizmirstam vienu lietu par ko mēs šeit runājam. Mēs runājam par cilvēku kategoriju, kuru likteni mēs gribam lemt nākotnē. Vai viņi kļūs, vai nekļūs mūsu valsts pilsoņi. Man liekās, ka visu to laiku mēs runājam it kā par tiem Latvijas pilsoņiem, kas šeit jau ir pilsoņi un līdz ar to mēs it kā šos kritērijus saputrojām. Cienītie kolēģi, tad vēlreiz es gribu atgādināt, mēs runājam par cilvēkiem, kurus mēs būtu ar mieru uzņemt Latvijas pilsonībā un šajā gadījumā, ja mēs runājam par komunistisko partiju un desmit gadiem, tad, cienītie kolēģi, iet runa šeit ļoti precīzi, par kreiso sociālo bāzi. Ja jūs gribiet paplašināt šo kreiso sociālo bāzi un uzņemt tagad visus tos cilvēkus, kuri ir paudiši pilnīgi citu ideoloģiju, kuri ir bijuši faktiski mūsu neatkarības pretinieki, lūdzu, tādā gadījumā balsojiet un, lai visi nāk un tādā veidā brīnīsimies, kā vēlēšanas pēc vēlēšanām balsis aiziet kreisu ceļu. Lūdzu, tad darīsim, bet, ja mēs to, šīs divas lietas atdalām un skatamies, kurus cilvēkus mēs gribam uzņemt savā valstī pilsonībā un norobežoties no šīs kreisās bāzes nerunājot, te ko Panteļējeva kungs teica, faktiski tā bija ideoloģija, kura saka, lieliski ir tie cilvēki, kuri maina kažoku. Bet ja mēs gribam šeit saglabāt un teikt, kad šo sociālo bāzi mēs šeit neradīsim, tādā gadījumā mums jāievēro un jābalso par Kiršteina kunga priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Es jūs lūdzu pierakstīties, bet jūs turpiniet celt roku, tāpēc paši izlemiet, kuram iet uz tribīni, ja jūs nevēlaties pierakstīties debatēs un pārkāpjiet Kārtības rulli. Lūdzu, Pēteris Tabūns, LNNK.

P.Tabūns (LNNK).

Es pavisam īsi. Lai Panteļējeva kungu neuztruktu Kiršteina kunga divkosība es iesaku un mazinātu Panteļējeva kunga bažas, tad ietvert nevis desmit gadus komunistiskās partijas biedri, bet, ja Panteļējeva kungs vēlās, lūdzu 10, 20, 30 vai visu laiku un viss būs kārtībā.

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Koršteins, LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Panteļējeva kungs nesaprata manis teikto. Es tieši gribu teikt to pašu, ko viņš, ka visi ir vienādi. Jūs tikko nobalsojāt šeit pantu, godājamie klātesošie, ka visi tie PSKP biedri, kas pēc 1991.gada 13.janvāra aktīvi darbojušies Latvijā, nevar pašreiz būt Latvijas Republikas pilsoņi, bet mans pants jau nav vairs par PSKP biedram. Mēs zinām, ka dažādās valstīs komunistiskās organizācijas vienlaicīgi ir arī teroristiskās organizācijas. Es varētu jums šo to izstāstīt, teiksim, par Birmas kompartiju varbūt par Japānas komunistisko partiju un citām, bet es varbūt pakavēsimies pie mūsu draudzīgās kaimiņvalsts Zviedrijas bijušās komunistiskās partijas, kas vēlāk kļuva kreisā partija. Tātad šīs partijas biedri un šī partija ļoti cīnījās par neatkarības iegūšanā jaunām Āfrikas un Āzijas valstīm, bet kaut kā nemanīja, ka 50 gadus blakus kaimiņos Zviedrijai bija trīs Baltijas valstis un absolūti bija pret to, ka šīs valstis kādreiz kļūtu neatkarīgas. Šī kaite nebija, protams, tikai Zviedrijas komunistiem, tāda pati ideoloģija bija arī Zviedrijas sociāldemokrātu partijai, bet sociāldemokrātus mēs neaiztiksim, bet es domāju, šeit, ka nekādā gadījumā mēs nevarētu pieļaut, kā teica Panteļējeva kungs, šo nelīdztiesības principu, ka mēs Latvijā dzīvojošie aktīvajiem pēc 1991.gada PSKP biedriem neļaujam kļūt par pilsoņiem, bet dažādu starptautisku teroristisku organizāciju pārstāvjiem, kompartijas ārzemēs vairākumā gadījumā atbalstīja šīs teroristiskās organizācijas, tātad šo partiju biedriem mēs ļaujam. Mūsu priekšlikums ir arī ļaut, bet tikai pēc desmit gadiem. Tātad šis likums, jeb šis priekšlikums sasaucās jau ar mūsu pieņemto, lai nebūtu priekšrocības teiksim ārzemju kompartiju biedriem pret tiem cilvēkiem, kas ir bijuši aktīvi kā komunisti Latvijā pēc 1991.gada. Es domāju, ka šeit vajadzētu ieturēt šo vienlīdzības principu un ja jau nevar būt vieni, tad nevar būt arī otri. Tāpēc es vēlreiz aicinu jūs atbalstīt šo manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļejevs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Paldies. Man tiešām prieks, ka visi bijušie komunisti ar Tabūnu priekšgalā nāktu tribīnē un aktīvi apkaro komunismu. Es atceros, ka Tabūna kungs caur radio kādreiz bija ļoti liels komunistiskā gara audzinātājs, bet, nu, tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas. Es domāju, te atkal iznāk pretruna, Kiršteina kungs, redziet, ko jūs nosodat, vai ideoloģiju, vai jūs nosodat konkrēto darbību. PSKP pēc 13.janvāra tiek pieskaitīta pie organizācijām, kas veica noziedzīgu darbību, tieši tāpēc mēs izslēdzām. Ja jūs uzskatā, ka mēs ideoloģijas dēļ mēs viņu izslēdzām, tad nevajadzēta pirmkārt, datumu līniju novilkt, bet pasludināt visus PSKP biedrus, neatkarīgi no datumu līnijas, un tad jums arī būtu tiešām jāpadomā par savas pašas partijas rindām, ja jūs šo ideoloģiju uzskatiet par noziedzīgu vienmēr un visur. Tāpēc es domāju, ka nevajadzētu jaukt šīs lietas. Tas pants, ko mēs nobalsojām, bija tas, ka cilvēks, kas bija iesaistīts partijā ar konkrēto noziedzīgo darbību. Šeit jūs gribat jau likt faktiski pielīdzināt to cilvēkiem, kā Zviedrijas komunistiskās partijas biedriem, vēl būs jautājums, kā jūs tur identificēsiet, kurus un kādā nosaukuma stadijā jūs pielietojiet, kurai itāļu partijai jūs pielietojiet to lietu un nepielietojiet, jūs tātad jau vēršaties pret to ideoloģiju, šinī gadījumā es tiešām nesaprotu jūs frakcijai vismazāk, jā, jūsu frakcijai ir vismazākās morālās tiesības šinī gadījumā to darīt, es jums teikšu, atklāti. Kas attiecās uz Budovska kunga uzstāšanos, ļoti interesanta ideja, noteikt spektru ar pilsonības likuma palīdzību, bet tad Budovska kungs ir savādāk jārīkojās, uzrakstiet lūdzu to partiju sarakstu, ko jūs vēlaties, lai kuras uzvar vēlēšanās, es domāju, ka pāris divas partijas, un tad balsosim, ka uzņemt pilsonībā tikai tos cilvēkus, kas ir tās partijas biedri. Ļoti labi, iesniedziet tādu priekšlikumu, jo citādi, jau ziniet, nu, kā, ja jau jūs to spektru gribat tā veidot, tad vajag ļoti precīzi izrēķināt cik vēlētājus vajag jums, lai dabūtu vairāk balsis LNNK, cik jums nevajadzētu, lai dabūtu kāds cits balsis, un uztaisiet no tā tabulu un taisiet pēc to pilsonības likumu. Zināmā mērā Ginesa rekordgrāmatā jūs ar to ieiesiet. Paldies.

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es negribu atkārtoties, to ko teica Panteļējeva kungs, es burtiski pateikšu vienu teikumu. Mani ļoti izbrīna tas, ka par šo jautājumu runā bijušie aktīvie komunisti.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Referents vēlas komentēt? Nevēlas. Zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Kiršteina priekšlikumu papildināt pantu ar astoto punktu šādā redakcijā: pēdējos desmit gadus ir bijuši komunistiskās partijas biedri. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 28, atturas - 22. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamai priekšlikums, ko iesniegusi ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai", papildināt pantu ar astoto apakšpunktu sekojošā redakcijā: ir ieceļojuši Latvijā laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1992.gada 1.jūlijam, kā arī šo personu pēcnācēji, izņemot šā likuma 13.panta pirmo, septīto un astoto apakšpunktu, tas ir otrā lasījuma redakcijā, minētos gadījumus. Tātad, praktiski, vispār nevienu nevar. Pirmais punkts 13.pantā tas ir latvietis vai līvs, septītajā - tie ir laulātie un astotais apakšpunkts - tie bija par īpašiem nopelniem. Tātad ne poļi, ne lietuvieši, kas šeit dzīvo, ne igauņi vai citas tautības pārstāvji, tiem visiem iespēja perspektīvē kļūt par Latvijas pilsoņiem tiek liegta. Juridiskā komisija šo "Tçvzemes un brīvības" priekšlikumu neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Māris Grīnblats, "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātais Valsts prezidents kungs, godātie deputāti! Tātad īsumā par šī panta motivāciju. Kā jau droši vien deputāti atceras, rudenī, kad sākās diskusijas par pilsonības jautājumu, mēs uzskatījām, arī tagad uzskatām, ka šis jautājums risināms ciešā sakarībā ar visu Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju tiesiskā statusa jautājumu. Tādēļ arī toreiz mūsu frakcija, tāpat kā Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija gatavoja pilsonības jautājumu paralēli ar jautājumu par Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesisko statusu, jo šie divi jautājumi Latvijā ir vēl vairāk cieši saistīti varbūt nekā kādā citā valstī, kur ārvalstnieki vai bezvalstnieki sastāda vienu vai divus procentus. Latvijā šī situācija ir cita un būtu grūti pievērst acis uz to, ka Latvijā ārvalstnieku tiesiskais statuss, ja mēs rūpīgi papētām kādi likumi ir spēkā Latvijas Republikā, ir pietiekami nenoteikts lai šo jautājumu risinātu. Šis jautājums tiek risināts arī šeit Saeimā ir iesniegti pretēji viedokļi un tie tiek atlikti vienīgi tādēļ, ka neapstāv vienprātības frakciju starpā par to uz kādas bāzes šo jautājumu risināt. Mūsuprāt, pamatpremisas visu šo jautājumu izskatīšanā tomēr ir tāda, ka tiek atjaunota Latvijas valsts neatkarība nevis tiek veidota pilnīgi jauna valsts, tātad pamatā tiek atjaunoti Latvijas valsts likumi dabiski, ņemot vērā tās īpatnības, kādas ir šobrīd un šīs īpatnības nosaka nepieciešamība pēc ļoti daudziem papildinājumiem un tādiem specifiskiem punktiem kādi nevarēja būt nedz 20.nedz 30.gados pieņemtajos likumos. Tas ir pats par sevi jāatzīst. Tādējādi pamatā ir 1919.gada pavalstniecības likumā atjaunošana, kaut arī ne pēc burta, bet pēc gara, jo pēc burta, dabiski, šis likums ir daudzējādā ziņā arhaisks un tā normas šī brīža apstākļos ir nepietiekamas. Taču ir divi punkti, kas ir ārkārtīgi būtiski, pirmais, tas ir 1919.gada pavalstniecības likums pilsonību nosaka ne pēc piedzimšanas vietas, bet pēc izcelšanās, kas šajā likumā vismaz formāli ir mēģināts ievērot, kaut vai daudzkārt ir pārkāpts, otrām kārtām, tas ir tas, ka 1919.gada pavalstniecības likumus pat apstākļos, kad Latvijas valsts tika veidota pirmo reizi, netika interpretēts kā pilsonības nulles variants, kaut arī otrajā lasījumā šeit šādas domas izskanēja, ka 1919.gada likums būtībā bija nulles variants, es gribētu pievērst uzmanību tomēr tam, ka šis likums noteica, ka Latvijas pilsonību iegūst personas, kas bija dzīvojuši vismaz 6 mēnešus Latvijas teritorijā laikā līdz 1914.gadam. Tūlīt jautājums, kādēļ 1914.gads un gādēļ ne 1905.gads vai 1917. vai 1918.gads. Acīmredzot no 1914.-1919.gadam šie pieci gadi tika izslēgti ne jau kaut kādu matemātisku iemeslu dēļ, bet pavisam citu iemeslu dēļ, tādēļ, ka 1914.gadā sākās Pasaules kars un sākās lielas cilvēka masas pārvietošanās, tādējādi atsauce uz 1940.gadu un 1992.gadu, kā uz periodu, kad Latvija nekontrolēja savu teritoriju un šeit šī teritorija bija formāla nevis kā valsts teritorija, bet kā teritorija, kas iekļauta Padomju Savienības sastāvā, visā pilnībā atbilst arī 1919.gada pavalstniecības likumu garam, ja arī ne burtam. Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām, nav apšaubāms tas, ka Latvijas valstij ir bijuši vairāki likumi, kas regulē ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas un izceļošanas kārtību Latvijā, kā arī viņu uzturēšanos kārtību. Tātad, pirmām kārtām, tas ir 1927.gada likums par ārvalstnieku ieceļošanu, kurš objektīvu iemeslu dēļ līdz ar Padomju Savienības okupāciju pārstāj darboties 1940.gada 17.jūnijā, tādēļ šeit arī redzams, ka periods, kuru mēs izslēdzam, sākās ar 1940.gada 17.jūniju.

Otrām kārtām ir Augstākās padomes pieņemtais likums, kurš sāka darboties 19..

Nr. 6

M.Grīnblats. ... pieņemtais likums, kurš sāka darboties 1992. gada 1. jūlijā un noteica ārvalstnieku ieceļošanas kārtību pēc šī datuma. Nekāda cita likuma, kas regulētu ārzemnieku ieceļošanu Latvijā no 1940. gada līdz pat 1992. gadam nav bijis, ir tikai bijis ieraksts, kuru ir devušas Padomju Savienības Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās milicijas daļas par pastāvīgo pierakstu Latvijas Republikas teritorijā, kuras nekādi nevar uzskat īt ne apr Latvijas valsts, ne par Latvijas valdības dotu atļauju šeit dzīvot. Dabiski, ka visi šie jautājumi ir regulējami ar citu likumu un nevajag automātiski apgalvot, ka šiem cilvēkiem šeit vispār nebūtu nekādu tiesisku statusu, bet tādēļ jau arī ir mūsu ierosinājums, ka šāds likums tieši bija jāpieņem un bija jāizdiskutē, kas , godīgi sakot, līdz šim nav noticis un, kā mēs labi zinām, nav noticis dažādu vairāk politisku nekā tiesisku iemeslu dēļ.

Kas attiecas uz izņēmumiem, tad šādi izņēmumi, kā redzam šeit, tiešām ir un es gribu norādīt vēlreiz, tātad ka šis pants nekādā veidā neattiecas uz tiem ārzemniekiem, pārsvarā Polijas un Lietuvas pilsoņiem, bet kas Latvijā iebrauca līdz 1940. gada 17. jūnijam, visiem viņu pēcnācējiem, neattiecas uz tiem ārzemniekiem, kas Latvijā iebraukuši pēdējo divu gadu laikā un vēl joprojām iebrauc, tāpat neattiecas uz latviešiem un līviem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav Latvijas pilsoņi un tagad ir vai nu Latvijā vai arī repatriēsies turpmākajā laikā, neattiecas uz Latvijas pilsoņu dzīvesbiedriem, kas ir samērā plaša un visai nenoteikta kategorija, jo tīri statistiski tā nekur nav izdalīta.

Visbeidzot 8. apakšpunkts par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas labā ļauj iespēju arī atstāt šo izņēmumu, tātad atvērtas durvis arī citiem. Tātad tas ir visā pilnībā saskaņojams ar likumu par ārvalstiekiem un bezvalstniekiem un šī panta redakcija pati par sevi neizsauktu īpašu izbrīnu, ja Saeima paralēli šim likumam izskatītu arī likumu par ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesisko statusu, ko "Tçvzemei un brīvībai" ir sagatavojusi kopīgi ar Latvijas Nacionālo neatkarības kustību. Tie ir jāskata komplektā nevis atrauti viens no otra. Tā kā diemžēl šis ārvalstnieku likums nav jūsu acu priekšā, tad varbūtās tas arī izsauc zināmu neizpratni, kā jau es motivēju. Šeit nav nekādas patvaļīgas robežas, bet ir robežas, kuras nosaka vairāki jau manis iepriekš pieminētie likumi, tādēļ es aicinu atbalstīt šāda panta redakciju. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu papildināt pantu ar 8. apakšpunktu. Redakcija jums ir 7. lappusē. Balsojam. Rezultātu! 12 - par, pret - 37, atturas - 23. Nav pieņemts.

Mēs tagad pie šī priekšlikuma nobalsošanas pārtrauktu likuma izskatīšanu un pirms reģistrācijas... izdarām reģistrāciju. Vispirms... lūdzu!

A.Endziņš. Es atvainojos. Par cik šeit bija daudzi priekšlikumi mēs tikai viņus balsojām, vajadzētu šo pantu kopumā nobalsot.

Priekšsēdētājs. Godātais referent! Mums diemžēl ir starpbrīdis. Un pirms mēs reģistrējamies, viens svarīgs un ļoti patīkams paziņojums. Mēs visi sveicam mūsu kolēģi Jāni Lucānu 57. dzimšanas dienā. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu visus deputātus reģistrēties! Lūdzu nolasīt iztrūkstošos deputātus!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Martijans Bekasovs,

Aivars Endziņš...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš.

Ernests Jurkāns,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Ludmila Kuprijanova,

Jānis Lagzdiņš,

Egils Levits,

Andris Līgotnis,

Oļģerts Pavlovskis,

Valdis Pavlovskis,

Ivars Silārs,

Juris Sinka,

Anita Stankēviča,

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdēājs. Pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s )


Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu rezultātu! 50 deputāti. Turpinām.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Nākošais ir 12. pants - "Naturalizācijas vispārīgie noteikumi".

Priekšssēdētājs. Es atvainojos, mēs norunājām, ka mēs par 11. pantu balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par 11. pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 6, atturas - 4. Pieņemts.

Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir 12. pants - "Naturalizācijas vispārīgie noteikumi". Šeit es arī ierosinātu šo pantu skatīt pa daļām un punktiem, bet vispirms...

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš. ... vispirms šeit ir 8. lappusē, jūs redzat, ir deputāta Mārtiņa Kalniņa priekšlikums par 12. pantu. No konteksta izriet, ka viņš ierosina šo pantu izteikt sekojošā redakcijā, kas ir šajā otrajā ailītē jums norādīta. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Vārds Eduardam Berklavam, pēc tam - Mārtiņš Kalniņš.

E.Berklavs (LNNK).

12. pants, kā jūs ziniet, cienījamie kolēgas, ir tas, par kuru mēs laikam esam ļoti daudz strīdējušies, ir arī daudz diskutēts, ļoti daudz apspriests un tā rezultātā tajā pantā patiešām ir diezgan daudz tādi apakšpunkti, kuri nu liedz realizēt ne tikai tīru nulles variantu, nulles punkta variantu, bet arī lielā mērā to ierobežo. Bet tanī pat laikā pat ar pirmo apakšpunktu, es nerunāju par deputāta Kalniņa pieteikumu, bet par pirmo apakšpunktu, kur ir arī Nacionālās neatkarības kustības priekšlikums, kurš ir noraidīts. Un tāpēc es, izmantojot šo gadījumu, es gribu teikt, kāpēc tas tā ir. Kāpēc mēs nācām ar tādu priekšlikmu? Tāpēc, ka mums nav pieņemams datums, ar kuru skaitīt tos piecus Latvijā nodzīvotos gadus, kas dod tiesības , ja viņš ir reģistrējies 5 gadus atpakaļ no 1990. gada, tad tas nozīmē, ka pēc nepilna gada visi šie, kas bija reģistrējušies tajā laikā, iegūst Latvijas pilsonību. Un tas nav vairs skaitāms tikai ar desmitiem, tas nav skaitāms tikai ar simtiem, tas ir liels cilvēku skaits. Un tāpēc arī es domāju, ka mums ir noteikti jāskaita par datumu, no kura skaitīt tos piecus gadus nevis 1990. gada 4. maijs, kad mēs vēl nebijām neatkarīga valsts, bija tikai izteikta vēlme kļūt par to neatkarīgo valsti, bet jāpieņem ir datums 1992. gada 1. jūlijs, kad patiešām mēs kļuvām par neatkarīgu valsti. Pirmajā gadījumā, ja 1990. gads.... tad gandrīz var sākt naturalizēt visu šo lielo cilvēku skaitu jau gandrīz tūlīt. Turpretī, 1992. gads ir argumentēts datums, tiešām mēs kļuvām neatkarīga valsts, no vienas puses un no otras puses - mums palīdz mazāk paplašināt šo pilsoņu loku un kaut kādā mērā arī aizsargāt mūsu demogrāfisko stāvokli, kas jau tā kā tā šodien ir katastrofāls. Tas ir viens. Tātad es pastāvu uz to, tas ir ne tikai es, bet Nacionālā neatkarības kustība, ka par datumu ir jāņem 1992. gada 1. jūlijs.

Bet tanī pat laikā... nu pie reizes, lai man nebūtu otrreiz jānāk, par otro apakšpunktu. Es nezinu, kāpēc ir izmainīts vārds "pârvalda latviešu valodu" uz to, ka "prot latviešu valodu". Ko nozīmē prot? Tas ir tik plašs jēdziens, ka pieteik pateikt "labdien " un "paldies" un ar to jau ir tā, ka prot latviešu valodu.

Tātad pie reizes... es zinu, ka pagaidām par otro pakšpunktu neiet runa, bet arī šeitēs lūdzu atjaunot to, kas bija otrajā lasījumā: "pârvalda latviešu valodu". Paldies.

Priekšsēdētājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godājamais Prezidenta kungs, godājamis Prezidij, cienījamie deputāti! Es aicinu padomāt , uz kādu Latviju mēs ejam, uz kādu Latvijas pilsoņu kopumā mēs ejam? Vai latvisku Latviju ar latviešu valodu un latvisku izlītību, vai uz divu tautību, divu galveno tautību Latviju ar divām izglītības sistēmām un diviem dažādiem pilsoņu slāņiem. Varbūt pat ar divām dažādām lojalitātēm. Ja mēs gribam veidot latvisku Latviju, tad ir svarīgi apzināties, kādi būs tie jaunie pilsoņi, kurus mēs uzņemsim pilsonībā. Es gribētu ieteikt 12. panta priekšlikumā uzņemt tādus, kuri jau rāda, kuri jau ir rādījuši pilsonības pieprasījuma izskatīšanas brīdī, ka viņi jau vismaz lielākā mērā iederās latviešu sabiedrībā, tur, kur viņi dzīvo, tātad ir jau integrējušies mūsu tautas kopumā.

Tad vēl jāpiemin tas, ka šis pants varētu daļēji atvietot 14. panta trešo daļu, ja gadījumā tas tālākā mūsu šīsdienas darbībā tiktu izņemts no šī likumprojekta. Tā iesaka daudzi no mūsu draugiem Rietumeiropā, ka vajadzētu panākt zināmas izmaiņas šinī likumā un ja mēs izņemtu to 14. panta trešo daļu ārā, un neliktu kaut ko citu vietā, tad varbūt tas rezultāts būtu arī visai neapmierinošs kopumā.

Attiecībā uz to otro daļu manā priekšlikumā par nodevām. Tās nodevas nav liela apmēra, runa būtu par 50-60 latiem pensionāriem vai arī pārsimt latiem strādājošajiem. Ja mūsu pilsonība nav tik daudz vērta, tad man liekas, ka ir lieki tālāk par šo punktu runāt. Bez tam fonds, kurā šie maksājumi tiktu ieskaitīti, būtu domāts emigrācijas, brīvprātīgas emigrācijas un brīvprātīgas repatriācijas veicināšanai. Mums visiem ir zināms, ka daļa no ienācējiem mūsu zemē ir tādi, kurus īstenībā nekas šeit īpaši nesaista, viņi varbūt vēl labāku dzīvi atrastu kaut kur kādā citā valstī Rietumos, vai tā būtu Austrālija, Argentīna, Kanāda vai Amerikas Savienotās valstis un lai šādu emigrāciju veicinātu un arī lai veicinātu atgriešanos viņu etniskajā dzimtenē, šis fonds būtu visai noderīgs. Tādēļ es aicinu padomāt par šo jautājumu un apsvērt to un atbalstīt, ņemot vērā arī to apstākli, ka mūsu draugi Rietumos ieteica mainīt šo to mūsu likuma tālākajā daļā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Inesei Birzniecei - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Es apsveicu deputāta Kalniņa labo nodomu šajā pantā, bet es gribētu atgādināt visiem, ka 12. panta 5. daļā ir

nr.7

man tā piektajā daļā ir iestrādāta doma - iesniedzot naturalizācijas iesniegumu personai jāmaksā valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Šajā vietā pēc apstākļiem var iekļaut šīs normas, arī to domu par fondu un tā tālāk. Es neuzskatu, ka mums vajag ielikt to tieši šajā vietā.

Otrs punkts, ko es gribētu pateikt, vai komentēt ir, ka šis 12.pants tie faktori un noteikumi, kas vispār minēti šeit, kas skaitās kā naturalizācijas vispārīgie noteikumi, ir tiešs mēģinājums, lai definētu: "Cilvēki, kuri integrējušies savā dzīvesvietā latviešu sabiedrībā, jo citādāk, ja mēs atstājam šajā deputāta Kalniņā formulējumā, tas ir, kā to izmērīt? Kurš to noteiks? Kā izlemt? Ja kas, ja man nepatīk tas cilvēks, tad es teikšu - tas cilvēks nav intergrējies. Un tas vismaz, kā juristi mēģina izvērtēt likuma normas, ir jābūt likuma normām, ko objektīvi var pierādīt, apstrīdēt "par" vai "pret" un tādēļ es uzskatu, ka ir labāks ceļš - minēt katru konkrētu noteikumu. Par valodu zināšanām, cik ilgi ir jānodzīvo, jo tas ir tas mērķis, lai definētu objektīvos termiņos, kas ir integrācija. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vairāk runātāju nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Vai referents arī runās?

A.Endziņš. Es gribētu vienkārši pievērst cienījamo deputātu uzmanību. Ja mēs pieņemam 12.pantu Kalniņa kunga piedāvātajā redakcijā, tad mainās visa likuma uzbūve, jo arī šis pants ir saistīts ar nākamo - 13.pantu. Un arī ar 15.daļēji tas ir saistīts. Tāpēc arī Juridiskā komisiija to neatbalstīja. Vēl jo vairāk, teiksim, ja mēs runājam par šo nodevu - 2 mēnešu algu apmērā, vai pensionāru divu mēnešu pensiju apmērā, es šaubos, ka arī tā vecā latviete pensionāre, kura ir atgriezusies no Krievijas atpakaļ, kura tā jau var knapi savilkt galus kopā pie šodienas nevis pensijas, bet kaut kāda neliela, nelielas sociālās paldīdzības, varbūt, būs spējīga to izdarīt. Jo tas ir bumerangs, kas vērsīsies tai skaitā arī pret latviešiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa ierosinājumu 12.pantam 8.lapaspusē. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 26, atturas - 24. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk 12.panta pirmās daļas pirmais punkts. Šeit ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums - nomainīt 1990.gada 4.maiju ar citu datumu - 1992.gada 1.jūliju. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta, kā jūs redzat, tad likuma tekstā 1992. gada 1.jūlijs ir datums, kad stājās spēkā likums "Par imigrāciju" un tas ir atrunāts, ka personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, šis piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža. Un šajā sakarībā mainīt arī visām personām šo piecu gadu nodzīvošanas termiņu, nebūtu pamata.

Priekšēdētājs. Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LLNK0.

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Katrā gadījumā lai mēs izvērtētu šos datumus, mums ir viena noteikta un būtiska problēma. Mēs līdz šim brīdim neesam pieņēmuši likumu "Par ārvalstniekiem". Šajā likumā, protams, būtu varētas būt noteiktas attiecīgas normas un attiecīga pieeja visiem šiem ārvalstniekiem. Bet par cik tas mums nav, tad mums ir jāorientējas tikai uz to likumdošanu, kura mums šobrīd ir. Šobrīd mums cita likuma nav, kas saistītos ar šo jautājumu, kā 1992.gada 1.jūlijā pieņemtais likums par uzturēšanos šeit un uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Līdz ar to mēs domājam pilnīgi loģiski, ka tas ir vienīgais likumīgais atskaites punkts ar kuru mēs varam operēt. Tātad 1992.gads 1.jūlijs. Un, lūdzu, oiecus gadus atpakaļ! No šīs dienas, kad mums sākās iebraukšanas atļaujas, un kad mēs varam konkrēti runāt par to, vai cilvēks saņems pastāvīgo uzturēšanās atļauju, tādā gadījumā mēs runāsim arī uz priekšu. No tā brīža, kad viņš to ir saņēmis. Bet ja tas nav saņemts, tādā gadījumā mēs izejam, kur viens atskaites punkts ir Latvijas likumdošana. Tātad pieņemtais likums. Es domāju, ka tas ir pilnīgi loģiski un šeit nevajadzētu daudz sttrīdēties, jo faktiski cita atskaites punkta likumā noteikta šajā jautājumā mums nav. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas LNNK priekšlikumu - 12.panta 1.apakšpunktam. Rezultātu! Par - 24, pret - 31, atturas - 19. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Pie šā paša panta pirmās daļas pirmā apakšpunkta ir arī "Tçvzemei un brīvībai" frakcijas deputātu priekšlikums - izteikt sekojošā redakcijā: "kuras naturalizācijas lūguma iesniegšanas dienā ne mazāk kā piecus gadus nodzīvojušas Latvijā, skaitot no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža". Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalsta, jo naturalizācijas lūgums - tā ir viena lieta, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas patreiz spēkā esošā likumdošana prasa tikai tām personām, kuras ir ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikumu - 12.panta pirmās daļas pirmajā apakšpunktā. Rezultātu! Par - 23, pret - 33, atturas -21. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Otrais apakšpunkts. Bija teksts: "kuras pārvalda latviešu valodu". Juridiskā komisija liek priekšā tekstu; "kuras prot latviešu valodu". Šeit jau Berklava kungs izteicās, ka jāatstāj veicais vārds "pârvalda". To mēs esam ņēmuši vērā tieši pateicoties latviešo valodas speciālistu viedoklim, Berklava kungs. Jo pārvaldīt var valsti vai kaut ko citu, bet valodu var vai nu prast, vai neprast.

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Tomēr es domāju, ka neskatoties uz to, kā Endziņa kungs teica, uz visiem valodnieku ieteikumiem attiecīgi. Man liekas, ka "pârvalda" ir formalizējams lielums. Attiecīgi "prot". Man liekas, tā ir vairāk tautoloģija un šajā gadījumā tas ir grūti fomalizējams. Līdz ar to, man liekas, ka arī šis jēdziens saistās ar kaut vai mūsu ierēdņu likumu. Šajā gadījumā, teiksim, "prot", ko tas nozīmē`? Vai tas nozīmē - prot runāt, prot, teiksim, par kādu tēmu izteikties, prot rakstīt, man liekas, ja šī lieta nav formalizētā, tādā gadījumā to ir ļoti grūti saprast. Tāpēc es gribētu ierosināt saglabāt otrajā lasījumā izteikto formulējumu: "kuras pārvalda latviešu valodu". Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Inese Birzniece - "Latvijas ceļš".

I.Birzniece (LC).

Varbūt Budovska kungs ir aizmirsis, ka šajā likumā pastāv 20.pants "Latviešu valodas prasmes līmenis".

Priekšsēdētājs. Referents - Aivars Endziņš. Ja vēlas...

A.Endziņš. Es atvainojos, es esmu jurists un es negrivētu tā kā dakters Budovskis komentēt latviešu valodas speciālistu viedokli. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par ierosinājumu - aizstāt vārdu "pârvalda" ar vārdu "prot".

Godātie deputāti! Es vēlreiz jums pasaku, par ko mēs balsojam. Aizstāt vārdu "pârvalda" ar vārdu "prot". Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 25, atturas - 7.Pieņemts.

A.Endziņš. 3.punkts. Pie šā punkta, kurš bija "kuras zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus un Latvijas vēsturi", ir deputāta Silāra priekšlikums izteikt šš panta pirmās daļas trešo punktu šādā redakcijā: "kuras zina Latvijas Republikas Satversmes un Konstitucionālā likuma par cilvēka un pilsoņu tiesībām un pienākumiem pamatnoteikumus, kā arī Latvijas vēsturi". Juridiskā komisija ierosina sadalīt šo punktu divos punktos un izteikt jaunā redakcijā pieņemot arī deputāta Silāra priekšlikumu. Labajā ailītē jūs redzat tieāsi pretim 3. punktam, kāds bija otrajā lasījumā, ir 3. punkts: "kuras zina Latvijas Republikas Satversmes un Konstitucionālā likuma, cilvēka un pilsoņu tiesības un pienākumu pamatnoteikumus. Un 4., kuras zina Latvijas valsts himnas tekstu un Latvijas vēsturi".

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes? Nav. Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to mainās punktu numerācija un analoģiska ir otrā lasījuma redakcijas 4.punkts, tas tagad būs 5.punkts. Šeit ir: "kurām ir legāls iztikas avots". Šeit bija deputāta Brūvera ierosinājums dot skaidrojumu par personām, vai tas attiecas vai nē, kuras ne viņu vainas dēļ ir palikušas bez legāla iztikas avota. Šāds priekšlikums nav balsojams, mēs Juridiskajā komisijā par to diskutējām, un nācām pie secinājuma, ka jēdziens "legāls iztikas avots" jau dod šo skaidrojumu. Un būtībā "nav legāls iztikas avots", tādā gadījumā, ja cilvēks pārtiek no noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, bet jebkurš cits iztikas avots - vai tā ir pensija, vai tas ir sociālais pabalsts, vai arī no procentiem naudas, kas ir noguldīta bankā, vai atstātais mantojums, vai arī radinieki uztur, tas viss ir legāls iztikas avots. Šajā gadījumā mēs šeit arī nekādu precizējumu vai skaidrojumu vairāk nedevām. Un acīmredzot, ja šāda nepieciešamība radīsies, tad var, kā saka to. Bet būtībā mūsu likumdošana jau atbildi uz šo jautājumu dod.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 5.punkts. Iepriekšējā redakcijā un tagadējais 6. Šeit bija teksts: "kuras ir devušas svinīgo solījumu par uzticību Latvijas Republikai". Juridiskā komisija ierosina izslēgt šo vārdu "svinīgo", jo tas nedod šo uzsvaru. Būtība ir - vai dod solījumu, vai nedod solījumu. Vai tas ir svinīgs, vai nav svibīgs, jo tad jau šeit Juridiskajā komisijā viens otrs kolēga izteicis jautājumu, kā tas būtu saprotams - svinīgi. Vai kad vīrietim ir kaklasaite, vai tam ir jābūt tautastērpā, pastalās vai savādāk? Un tāpēc arī mēs nācām pie secinājuma, ka šo vārdu "svinīgi" varētu izslēgt ārā. Šeit būtība ir tā, ka tu ar savu parakstu dodi šo solījumu - būt uzticīgs Latvijas valstij.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Ortrā lasījuma 6.punkts, tagad tas būtu 7.punkts. Šeit ir tikai ņemti vērā valodnieku priekšlikumi. Tas ir redakcionāli precizēts. Citu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk. Iepriekšējā - otrā lasījuma 7.punkts - tagadējais 8. Šeit nekādas izmaiņas nav.

Priekšsēdētājs. Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu otro daļu. Līdz ar to izslēdzot no otrā lasījuma, kur mums bija pēc katra otrā punkta semikols un saiklis "un". Tādējādi, nosakot naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras atbilst visiem šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk. Iepriekšējā lasījuma - otrā lasījuma redakcijas otrā daļa - tagad tā būtu trešā daļa. Šeit man ir jāatvainojas Juridiskās komisijas vārdā, pašā pirmajā rindiņā ir drukas kļūda. Šeit ir jābūt atsaucei nevis uz šā panta pirmās daļas 6.punktu, bet šā panta pirmās daļas 7.punktu. Es lūdzu cienījamos deputātus izlabot.

Juridiskā komisija šo daļu ir precizējusi redakcionāli un vienlaicīgi jūs redzat otrajā ailītē ir LNNK frakcijas un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums - izslēgt teikumu. Šā panta pirmās daļas 6.punkta noteikumi neattiecas uz bijušās PSRS pilsoņiem, kuri uz 1990.gada 4.maiju pastāvīgi dzīvoja Latvijā un kuriem nav citas valsts pilsonības. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par LNNK frakcijas un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu ierosinājumu - izslēgt teikumu. 10.lapaspusē. Rezultātu! Par - 25, pret - 32, atturas - 18. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Otrā lasījuma trešā daļa - tagadējās redakcijas 4.daļa. Šeit Juridiskā komisija ierosina šo daļu papildināt atbilstoši akceptētajiem priekšlikumiem pie pirmās daļas trešā punkta, proti, ka mēs atbalstījām deputāta Silāra priekšlikumu par šā punkta papildināšanu ar norādi, ka ir jābūt ir arī Konstitucionālā likuma, cilvēktiesību

Nr.8

ar norādi, ka jābūt ir arī konstitucionālā likuma cilvēku un pilsoņu tiesības un pienākumu, vai kā arī valsts Kinnas teksta zināšanu, un ka šo pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Pie panta 4.daļas otrā lasījuma redakcijas patreizējā 5.daļa, šeit ir komisija redakcionāli precizējusi un vienlaicīgi ir noraidījusi frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, proti, aizstāt apmērā, kā noteic Ministru kabinets, ar vārdiem "piecu vidējo mēnešalgu apmērā". Tas ir par valsts nodevu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Mums jābalso priekšlikums. Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - panta 4.daļā vārdus "apmērā, kādu noteicis Ministru kabinets" aizstāt ar vārdiem "piecu vidējo mēnešalgu apmērā". Rezultātu! Par - 25, pret - 37, atturas - 10. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Otrā lasījuma redakcijas 5.daļa, tagadējā 6.daļa. Šeit komisija šo redakciju ir precizējusi un noraidījusi frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikuma vārdu "gadu" aizstāt ar vārdiem "piecus gadus".

Priekšsēdētājs. Es saprotu, ka tagad tas vairs nav balsojams.

A.Endziņš. Mēs esam viņu redakcionāli precizējuši, bet ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums no viena gada šo termiņu nolikt piecus gadus. Juridiskā komisija to neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Viss ir pareizi.

A.Endziņš. Tas nav sodāmība.

Priekšsēdētājs. Tā nav mēnešalga. Tiešām, te ir dažādas kategorijas, tāpēc rodas tāda ilūzija. Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - 5.panta 5.daļā vārdu "gadu" aizstāt ar vārdiem "piecus gadus". Rezultātu! Par - 21, pret - 33, atturas - 16. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to 12.pants būtu izskatīts. Un par cik šeit bija priekšlikumi, vajadzētu par visu pantu kopumā nobalsot.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par 12.pantu kopumā. Rezultātu! Par - 45, pret - 13, atturas - 13. Es atvainojos. Par - 49, pret - 13, atturas - 13. Pieņemts pants kopumā.

A.Endziņš. Nākošais 13.pants - Naturalizācija ārpus kārtas. Arī šeit es ierosinātu aplūkot šo pantu pa daļām un pa punktiem. Pie 1.daļas pirmajā ievaddaļā priekšlikumu nav, ir tikai redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Endziņš. Pirmās daļas 1.punkts . Šeit ir frakcijas LNNK priekšlikums vārdu "lîbietis" nomainīt ar vārdu "lîvs", ko Juridiskā komisija akceptēja un ir arī Tautas Saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - papildināt punktu pēc vārdiem "uz Latviju" ar šādu tekstu: "un viņu laulātos, ja laulībā viņi ir vismaz pieci gadi". Juridiskā komisija pieņem arī šo priekšlikumu, bet saskaņoja viņu ar šī paša panta 7.daļu, kur ir runa par pilsoņu laulātajiem desmit gadi, un ierosina arī tātad šeit noteikt, ka viņu laulātos, ja laulība viņi ir vismaz 10 gadus.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 13.panta pirmās daļas 2.punkts. Acīmredzot šeit vispirms vajadzētu balsot frakcijas "Tçvzemei un brīvībai", kā arī LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu par šī punkta izslēgšanu, kas otrajā ailītē jums ir kā pēdējais un pēc tam mēs varētu, atkarībā no balsojuma rezultātiem, analizēt tos priekšlikumus, ko iesniedza deputāts Tomiņš un Tautas Saskaņas partijas deputāti. Juridiskā komisija šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" un LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu noraidīja.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu - deputāts Karnups - LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt LNNK frakcijas un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu ierosinājumu - izslēgt šo pantu. Pamatojums ir līdzīgs tas, ko es pagājušo reiz, otrajā lasījumā minēju, ka atsauksme uz 1919.gada likumu par pavalstniecību 1.pantu, ir vienkārši juridiskais nonsenss. Es nevaru saprast, kāpēc šo vispār vajag atstāt iekšā? Es jums priekšā nolasīšu no likuma "Par pavalstniecību" 1.pantu, uz kuru šī 2.nodaļa atsaucas. 1.pants: "Par Latvijas Valsts pilsoni skaitās ikkatrs agrākās Krievijas pavalstnieks bez tautības un ticības izšķirības, kurš dzīvo Latvijas robežās, atkārtoju - kurš dzīvo Latvijas robežās, ir cēlies no Latvijas robežas ietilpstošiem apgabaliem, vai uz Krievijas likumu pamata bija jau pirms 1.augusta 1914.gadā piederīgs pie šiem apgabaliem un nav līdz šā likuma izsludināšanas dienai pārgājis citā pavalstniecībā". Akcents ir - kurš dzīvo Latvijas robežās, kad šis likums tika pasludināts par spēkā esošu. Tātad mēs varētu konstatēt, ka šis likuma pants, tie cilvēki, kas atbilst uz šo likuma pantu, visi jau ir pilsoņi, jo šie pilsoņi bija tie, kas veidoja pilsoņu kopumu 1940.gada 17.jūnijā. Ja mēs tiešām vēlamies domāt par tiem cilvēkiem, kas bija ārpus Latvijas robežas 1919.gadā, tad faktiski atsauksme ir uz 2.pantu. Un es citēju 2.pantu: "Pilsoņi, kas pagaidām uzturas ārpus Latvijas robežām, bet citādi apmierina 1.pantā minētās prasības, nezaudē Latvijas pavalstniecības tiesības... 2.pants, ne 1. ... ja viņi viena gada laikā no šā likuma izsludināšanas dienas, viena gada laikā, tas ir līdz 1920.gada 5.septembrim, atgriežas Latvijā, vai reģistrējas kā Latvijas pilsoņi pie kādas no Latvijas diplomātiskajām priekšniecībām ārzemēs, vai arī paziņo savu vēlēšanos palikt Latvijas pavalstniecībā iekšlietu ministram." Tā ka ja vispār ir runa par cilvēkiem, kam, varbūt bija tiesības kļūt par Latvijas pilsoņiem jeb pavalstniekiem 1919.gada likuma ietvaros, tad runa ir tikai par 2.pantu. Un atsaukšana uz 1.pantu ir vienkārši juridiskais nonsenss.

Priekšsēdētājs. Vairāk nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Referents var izmantot savas tiesības runāt, ja vēlas.

A.Endziņš. Es izmantošu šīs tiesības, jo analoģiska noruna, kā jūs ziniet, bija ar Augstākās padomes lēmumu noteikta un jau daži cilvēki šīs tiesības arī ir realizējuši un 1919.gada likumam, tas, kas šeit jums ir 1919.gada 23.augusts, tas ir likums kopumā. Šajā likumā ir izdarīti arī grozījumi, papildinājumi un piezīmes. Un šādā kontekstā tagad izslēgt viņu ārā, tas nozīmē, ka mēs neatzīstam arī vairāk, ja to cilvēku, kuri mēģināja reģistrēties saskaņā ar šo Augstākās padomes lēmumu, ka mēs, tātad gribam anulēt arī pilsonību. Tas pamatā skar lielākoties latviešus. Tāpēc arī Juridiskā komisija šo ierosinājumu par šī punkta svītrošanu, neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" un LNNK frakcijas deputātu ierosinājumu - izslēgt 2.apakšpunktu. Rezultātu! Par - 28, pret - 38, atturas - 13. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk, cienījamie deputāti! Ir deputāta Tomiņa priekšlikums - precizēt termiņu "tiešie pēcnācēji". Es jau norādīju uz to, ka mēs izdarījām izmaiņas vispārīgajos noteikumos un devām šā termiņa skaidrojumu un tekstā kur redzat, ir arī norādīts papildināt likumā lietoto terminu un terminu "pçcnācēji" un tomēr tekstā labajā pusē saglabājas šo personu tiešie pēcnācēji. Te ir drukas kļūda. Šie "tiešie pēcnācēji" šeit ir jāizsvītro ārā. Kuras ir bijušās PSRS pilsoņi, kā arī šo personu pēcnācēji. Un tālāk kā tekstā. Tālāk ir arī Tautas Saskaņas partijas deputātu priekšlikums - arī papildināt šo punktu ar tekstu "un viņu laulātos, ja laulībā viņi ir vismaz 5 gadi". Juridiskā komisija to akceptēja, bet izdarot izmaiņas, proti, šo personu laulātais, ja laulībā viņi ir vismaz 10 gadus, tātad, saskaņojot gan to, ko mēs jau akceptējām 1.punktā un arī ar to, kas ir norādīts 7.punktā attiecībā uz Latvijas pilsoņu laulātajiem, lai šie 10 gadi ir vienādi. Savādāk mēs nosakot mazāku termiņu, Latvijas pilsoņu laulātos nostādām sliktākā situācijā.

Priekšsēdētājs. Tautas Saskaņas partijas frakcijas deputāti uztur savu redakciju balsošanai? Uztur. Lūdzu zvanu! Es lūdzu debates neizvērst. Visu savu zrgumentāciju izteikt balsojumā. Balsosim par Tautas Saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu - papildināt punktu aiz vārda "izmantojuši" ar šādu tekstu "un viņu laulātos, ja laulībā viņi ir vismaz piecus gadus". Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 39, atturas - 24. Nav pieņemts.

Tālāk!

A.Endziņš. Tad es lūdzu nobalsot par Juridiskās komisijas redakciju, jo šeit ir izmaiņas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par Juridiskās komisijas redakciju otrajam apakšpunktam 13.pantā. Balsojam! Rezultātu! Par - 50, pret - 16, atturas - 11. Ir pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Pie 3.apakšpunkta bija deputāta Tomiņa ierosinājums, ka nosacījums par pastāvīgo dzīvošanu Latvijā gramatiski attiecas tikai uz šo personu pēcnācējiem, bet nevis uz pašām personām, vai tas tā domāts. Jo ņemot to vērā Juridiskā komisija konsultējoties ar valodniekiem ir šo redakciju precizējusi un labajā ailītē 3.apakšpunkts, jūs redzat, kāds viņš izskatās. Domāju, ka man nav jānolasa.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 4.apakšpunkts. Acīmredzot, par cik šeit ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums - izslēgt šo 4.apakšpunktu, tad tas laikam ir balsojams vispirms un pēc tam mēs varam diskutēt par vienu vai otru papildinājumu, kas ir ierosināts. Juridiskā komisija frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikumu par šā panta izslēgšanu neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par šī punkta izslēgšanu. Balsojam! Rezultātu! Par - 9, pret - 34, atturas - 32. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk, šeit ir divi priekšlikumi. Viens, ko iesniedza LNNK frakcijas deputāti - aiz vārda "kuras" papildināt "kâ nepilngadīgos" un ir deputātes Rugātes priekšlikums - 1.daļas 4.punktu izteikt: "kuras kā bērnus līdz 16 gadu vecumam" un tālāk kā tekstā. Juridiskā komisija neatbalstīja ne LNNK frakcijas deputātu priekšlikumus, ne deputātes Rugātes priekšlikumu, jo uzskatīja, ka šīs personas visas ir vardarbīgi Vācu okupācijas režīms pārvietojis, viņas nav daudz. Tas ir jāpierāda arī lūk šis te fakts. Un pamatā tās ir tās personas, kuras arī ir integrējušās, kuras ir palikušas Latvijas teritorijā, kuras ir pilnībā integrējušās Latviešu sabiedrībā. Tāpēc arī Juridiskā komisija šos priekšlikumus neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu

Nr.9

A.Endziņš. Atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par LNNK priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 36, atturas - 10. Nav pieņemts. Par deputātes Rugātes priekšlikumu.

A.Endziņš. Arī Juridiskā komisija šeit neatbalstīja, jo viņš ir analoģisks.

Priekšsēdētājs. Balsojam. Rezultātu! Par - 27, pret- 34, atturas -15. Nav pieņemts. Par Juridiskās komisijas redakciju.

A.Endziņš. Juridiskā komisija tikai ņemot vērā valodnieku priekšlikums precizējusi, citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs. Tad nav nepieciešams balsot. Tālāk!

A.Endziņš. 5.apakšpunkts. Šeit atkal acīmredzot ir vispirms balsojams frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums par šī punkta izslēgšanu. Tas ir tātad, personas, kuras ieguvušas vispārējo izglītību latviešu mācību valodas skolā un kuras uz naturalizācijas lūguma iesniegšanas dienu ne mazāk kā 5 gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā. Nobalsosim to, un tad ir vēl pie šī punkta deputāta Panteļējeva priekšlikums. Bet vispirms laikam ir jābalso vai izslēgt vai nē. Juridiskā komisija neatbalsta šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu par šī punkta izslēgšanu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Bukovskis, Tautas saskaņas partija. Lūdzu! Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Runājot par skolu, tātad. Ko mēs īsti gribam piešķirot pilsonību? Piešķirt pilsonību tiem, kas ir reāli integrējušies latviskajā vidē, kas ir reāli integrējušies mūsu sabiedrībā un šeit atklāti sakot man "Tçvzemes un brīvības" frakcijas nostāja nav īsti saprotama. Es esmu mācījies skolā, es domāju, jūs lielākā daļa esiet mācījušies skolā, es tā ceru, ja, un neapšaubāmi arī jums, tie, kas ir gājuši latviešu skolās ir bijuši klases biedri nepilsoņi un es esmu strādājis arī skolā par skolotāju un es droši var apgalvot, ka tie bērni, kas beidza latviešu skolas, ka viņi ir integrējušies latviskajā sabiedrībā un tas manā izpratnē ir ļoti būtisks rādītājs, kādu tu esi beidzis vispārizglītojošo skolu. Es šeit negribētu runāt par arodskolām, par speciālām mācību iestādēm, tur tā situācija ir citādāka, un tāpēc arī šeit skaidri un gaiši ir rakstīts, kas ir ieguvuši vispārējo izglītību. Es ļoti aicinātu deputātus tomēr neizslēgt šo pantu.

Priekšsēdētājs. Nav vairāk runātāju, neviens nevēlās? Lūdzu balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu izslēgt šo punktu. Rezultātu! Par - 9, pret- 49, atturas - 12. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk šeit ir deputāta Panteļējeva priekšlikums izteikt šo punktu sekojošā redakcijā, "kuras ieguvušas diplomu par vispārējo izglītību latviešu mācību valodas skolā" un tālāk kā tekstā. Cienījamie kolēģi, man šeit ir līdzi izglītības likums šādu diplomu, nu, nav, tāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šo deputāta Panteļējeva priekšlikumu par šādu šī punkta redakciju.

Priekšsēdētājs. Neuztur balsojumu. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir deputāta Brūvera priekšlikums papildināt šo pantu ar vēl vienu punktu, tas ir aiz piektā punkta iestarpinātu šādu jaunu punktu: "6.kuras dzimušas Latvijā un iesniedzot pieteikumu ir vismaz 16 gadu vecas" un tālāk kā tekstā attiecīgi tikai mainot jau numerāciju. Juridiskā komisija šo deputāta Brūvera priekšlikumu neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Deputāts Bukovskis. Lūdzu!

I.Bukovskis (TSP).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es ļoti esmu gandarīts, ka beidzot mums Latvijā parādījās cilvēktiesību ministrs. Tāpēc, ka man ļoti grūti saprast ar ko es esmu labāks par manas, tieši manas paaudzes cilvēkiem, kuri ir dzimuši tepat Latvijā. Un kā viņi var atbildēt par citas valsts noziegumiem, kuri ir izdarīti pirms viņu dzimšanas. Un es gribētu piedāvāt gudriniekiem, no Juridiskās komisijas, lai tad viņi šiem cilvēkiem uzrāda valsti, kurā vietā viņus pieņems par pilsoņiem. Nevar tāpat izslēgt nepasakot uz kurieni iet. Lai, tad pasaka uz kurieni iet, lai tad sarunā ar to valsti, kur viņiem iet un tā tālāk. Kāpēc runa iet par ārpuskārtas, ļoti pareizi, tāpēc, ka savā laikā, pēc 2000.gada, viņi varēs aktīvi piedalīties mūsu valsts dzīvē. Es nezinu, kļūt par valsts ierēdņiem, par deputātiem, par ministriem. Un viņi nav vainīgi, ka šajā valstī ir izveidojusies tāda situācija, kāda ir un viņi neatbild par likumu "Par pilsonību" pieņemšanu. Tā ir mūsu vaina, ka mēs neesam to savā laikā izdarījuši, ka mēs nebijām pretojušies, ka mēs vispār to pieļaujam un tā tālāk. Bet ne tos cilvēkus, kuri nebija pat tad dzimuši, tāpēc es negribu deklarēt, ka es esmu pārāks par maniem, tiem, kas ir dzimuši manā vecumā, tikai dēļ tā, ka maniem vecākiem bija laime dzimt šajā zemē. Es nezinu par ko var atbildēt tie cilvēki, kuriem vecāki nav dzimuši šeit. Mēs tagad uzveļam atbildību tiem, par vecāku dzimšanas vietu. Man liekas, ka tas jau ož mazdrusciņ pēc genocīda. Paldies.

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļējevs "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Man tiešām aizkustināja Bukovska kunga kvēlā runa, bet tāds iespaids, ka vienkārši ir izlasījis likumu tikai līdz šim pantam, vai arī tikai šo pantu ir izlasījis. Ja nāk 14.pants, kurā tiek runāts tieši par šo cilvēku kategoriju, kas tiek naturalizēta attiecīgi sākot ar 1996.gadu, protams, var vienmēr relatīvi spriest, kurš ir vairāk ārpus kārtas, kurš ir mazāk ārpus kārtas, jo viss jau ir relatīvi jāspriež, jūs paskatieties ar ko te, ko mēs nostiprinām ārpuskārtas grupā, tātad tie ir latvieši, tie paši, kas atgriezušies no Krievijas atpakaļ un citi cilvēki, kuri arī tapat nav vainīgi, kā jūs apgalvojat. Tāpēc es domāju, šinī gadījumā, protams, mēs varam radīt ārpuskārtas rindu tikpat lielu kā ir kārtnieki, un tad jau tāpat tie paši gadi jau vien būs. Tas ir tāpat, ka jūs ejat izdarīt pirkumus jums norāda ārpuskārtas rindu un pēc tam jūs aizejiet un tur ir vēl lielāla rinda nekā tur, kur it kā parastā kārtībā iet. Var jau panākt arī tādu rezultātu ne pie kā laba tas nenovedīs, es domāju, ka galvenais ir jāskatās uz to, lai šeit cilvēki šajā likumā atrod savu vietu, viņi viņu atrod, 14.pantā tā ir pilnīgi skaidri pateikta un es domāju, ka mums ir šajā gadījumā jāsaglabā šis likumprojekta loģika kāda viņa ir tagad un es aicinu noraidīt šī priekšlikuma ievirzīšanu šeit, jo tas zināmā mērā maina loģiku šim likumam un to kārtību, kas te ir iedibināta.

Priekšsēdētājs. Olafs Brūvers, lūdzu!

O.Brūvers (cilvēktiesību ministrs).

Godātais Valsts prezidents kungs, godātie Prezidija locekļi, godātie deputāti un cienījamie viesi! Es tik vēlos paskaidrot šeit, ka esmu ierosinājis šo papildinājumu pie 13.panta tikai tādēļ, ka sekojošais 14.pants, es esmu ierosinājis viņu vispār svītrot. Un tādēļ es arī ieliku šo papildinājumu, kurš arī naturalizēt ārpus kārtas tās personas, kuras ir dzimušas Latvijā no 16 gadiem nodzīvojuši šeit un tā tālāk, jo nākošais pants, 14.pants, manā izpratnē, un pie tam vēl kā cilvēktiesību ministram, patiešām ir diskriminējoši. Tas ir mans uzskats, un tādēļ es lūdzu cienījamie deputāti, ja jūs atbalstāt šo, jo nākošais pants ir manā ierosmē svītrot vispār 14.pantu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Referentam vārds.

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Es negribu atkārtot to, ko jau jums teica deputāts Panteļējevs, ka ir 14.pantā, bet tajā pašā laikā es gribētu arī vērst jūsu uzmanību uz to, ka deputāts Brūvers ierosina tālāk svītrot 14.pantu vispār, tad varbūt ir loģika attiecībā tikai par tiem, kuri šeit ir dzimuši, bet kas nav šeit dzimis, kas ir iebraucis nepilngadīs vai pilngadīgs, tad šis jautājums vispār paliek karājoties gaisā, ja, šis jautājums vispār nav risināts, jo nekur mums nav pateikts tas. Tāpēc arī Juridiskā komisija šo priekšlikumu tādā veidā neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par deputāta Brūvera priekšlikumu 5.punktā. Rezultātu! Par - 19, pret - 37, atturas - 21. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Nakamais ir 6.punkts, teksts ir, kuras pieder pie lietuviešu un igauņu mazākumtauti`bām un kuras uz naturalizācijas lūguma iesniegšanas dienu ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā. Un pie šī 6.punkta ir LNNK frakcijas priekšlikums izteikt to sekojošā redakcijā: kuras pēc stāvokļa uz 1940.gada 17.jūniju bijušas Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi un šo personu pēcnācēji, ja tās uz naturalizācijas lūguma iesniegšanas dienu ne mazāk kā 5 gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, tikai viņu redakcionāli precizēja. Un tai pašā laikā ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums par šī punkta izslēgšanu vispār, kuru Juridiskā komisija neatbalstīja par cik tas ir radikālākais priekšlikums acīmredzot tas ir balsojams vispirms un pēc tam mēs varam balsot par LNNK priekšlikumu,. kuru ir akceptējusi ar redakcionāliem grozījumiem, Juridiskā komisija.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu izslēgt punktu. Rezultātu! Par - 3, pret - 54, atturas - 20. Nav pieņemts priekšlikums.

LNNK priekšlikums ir pieņemts ar precizējumu, vai iestājoties par precīzu redakciju, kuru jūs iesniedzāt? Neiestājas deputāti, līdz ar to pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. 7.punkts ir tikai redakcionāli precizēts ņemot vērā valodnieku priekšlikumus, kā arī to ko mēs jau atrunājām par Latvijas Republiku svītrošanu, tas atzīmēts jums viss. Priekšlikumu šeit nebija.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir deputāta Panteļējeva priekšlikums ieslēgt pantā jaunu punktu aiz pašreizējā 7.punkta. Sekojošā redakcijā: kuras atbilstoši MInistru kabineta apstiprinātam nolikumam ar izcilību pārvalda latviešu valodu, un tālāk atbilstoši mainīt punktu numerāciju. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, ņemot vērā to, ka ir iekļauta mums trešā nodaļa, kur ir izvirzītas ļoti augstas prasības latviešu valodai, kas faktiski jau būtībā liecina par izcilu zināšanu nepieciešamību un tāpēc to neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais Prezident, priekšsēdētāj, Saeimas locekļi! Es neuzskatu, ka tās prasības, kas tiks uzstādītas vispārējā kārtībā naturalizējoties var tikt pielīdzināmas latviešu valodas zināšanām, protams, tur būs zināma rutīna līmeņa prasības, kāda ir šī pamata doma, šim te pantam, principā tas zināmā mērā iz atsevišķi izdalīt apakšpants sekojošam, kur mēs runājam par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Šeit ir īpaši izdalīts ārā viena specifiska norma, ko varētu regulēt ar speciāliem Ministru kabineta noteikumiem. Es domāju šim punktam būtu arī tīri tāda nacionālpropagandistiska nozīme. Ņemiet vērā, ka pasaulē, es domāju, ka latviešu valodu runā varbūt, es nezinu precīzu skaitu, Ābiķa kungs mani droši vien palabos, bet nu katrā ziņā ap 2 miljons cilvēku, ne vairāk, tas ir visā pasaulē, ar šādu aktu mēs stimulējot zināmā mērā latviešu valodas sevišķu apgūšanu, katrā ziņā noteikti vairot latviešu valodas popularitāti, prmkārt, un arī vairot pašu ideju, kad nācija pamatā ir un paliek latviešu valodas zināšanas. Es paredzu, ka Ābiķa kungs man iebildīs par to, ka nav iespējams definēt izcilas latviešu valodas zināšanas, es gan gribētu teikt, ka atsevišķi izstrādājot MInistru kabineta noteikumus, es domāju, ka speciālisti varētu nonākt pie noteikta slēdziena, kas tomēr ir pielīdzināms izcilām latviešu valodas dotībām, pat ja tās varbūt parāda un apgūst, es nezinu, cilvēki, tādi kā piemēram, mēs zinām, ka Japānas profesori apgūst latviešu valodas un cilvēki, kuriem latviešu valoda liekas pietiekami eksotiska. Es domāju, ka šis ir vairāk simbolisks punkts, bet viņš uzstāda to pamatvērtību, kas mūsu tautai ir, latviešu valoda. Un, ja mēs Ministru kabineta nolikumā šeit noprecizējam šinī speciālajā gadījumā, ka nav runa par tādu rutinētu latviešu valodas pārvaldīšanu, kas acīmredzot būs vispārējā prasība, bet tiešām ir runa par izcilu līmeņa latviešu valodas pārbaudi, es domāju, mēs varētu šo punktu paturēt. Katrā ziņā tas absolūti nemainītu kvantitatīvi to cilvēku kopumu, par kuru mēs te runājam, runa tomēr ir par atsevišķām personālijām, bet psiholoģiski un ideoloģiski, es domāju, tas latviešu valodas ideoloģisko nozīmi zināmā mērā kāpinātu. Tāpēc es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es jau saprotu, ļoti labi manu frakcijas priekšsēdētāju brīnišķīgos nodomus, bet manuprāt šis te pants praktiski viņš ir nerealizējams šis priekšlikums. Es teikšu atklāti, es atzīstu, ka šinī zālē es stipri šaubos, vai kāds izcili zina latviešu valodu, tas ir pirmais. Es par sevi arī, es sevi arī ieskaitu, cienījamais Budovska kungs, šo cilvēku vidū, neapšaubāmi. Un tāpēc es gribu zināt, kā mēs izstrādāsim šos te kritērijus, jo tāda izcila valodas prasme, es nezinu, kādi varētu būt kritēriji. Otrkārt, jā, nu, vienīgi te saka priekšā, rakstnieks vai dramaturgs Pauls Putniņš. Un tad es gribētu redzēt, kas tad īsti būs...

Nr. 10

Dz. Ābiķis. .. tad es gribētu redzēt, kas tad īsti būs šajā komisijā, kas konstatēs šo izcilību. Vai rakstnieks un dramaturgs Pauls Putniņš? Es nezinu, vai viņš piekritīs. (Izsaukumi no zāles.)... Es atsakot no šī goda.

Un nākamais. Nu tad mums būs arī jātērē es nezinu, cik lieli valsts budžeta līdzekļi, jo iespējams, ka to pretendentu uz šo izcilību būs ļoti daudz. Un stādaties priekšā, cik netiks tērēti valsts līdzekļi, lai konstatētu, vai ir izcils, par ko es stipri šaubos, vai vispār tas ir iespējams konstatēt valodas zināšanās. Tā kā es praktiski aicinu... diemžēl tā griba deputātam Panteļējevam ir laba, bet tā kā praktiski nevar realizēt šīs vēlmes, tad es aicinu noraidīt.

Priekšsēdētājs. Tupešu Jānis - Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Ā.Tupesis (LZS).

Godātais Valsts prezident, godātais priekšsēdētāj, godājamie deputāti un deputātes! Es šoreiz atbalstu deputāta Panteļējeva ierosinājumu un pavisam aiz cita iemesla. Es šo neuzskatu kā kaut ko simbolisku, šajā priekšlikumā, kaut arī vabūt viens otrs to nesaredz, ir ietilpināta pavisam cita jēga. Šajos pantos, kur ir naturalizācija ārpus kārtas, ir viena cilvēku grupa, kur, ņemot vērā visus cilvēktiesību un citus likumus, kurai nav dota iespējamība ārpus kārtas naturalizēties un tie ir cilvēki, kuri šeit ir dzimuši, ilgi dzīvojuši, viņi ļoti labi pārvalda latviešu valodu, bet arī šiem cilvēkiem būtu jāgaida līdz vismaz 2000. gadam. Es apzinos, ka mana motivācija ir mazliet savādāka nekā deputātam Panteļējevam, bet šeit nav runa par izcilību, manuprāt, šeit jau ir Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Ministru kabinets to varēs noteikt un izcilības kārtu viņš varēs noteikt un arī nākošās divas Saeimas, ja viņas gribēs, tad varēs lemt arī, kāda šī izcilība ir. Bet nedarīsim pāri šai vienai cilvēku grupai, kura visvisādi kvalificējās... visiem šiem priekšnoteikumiem, bet viņi nekādā gadījumā nevar pakāpinātā kārtā ātrumā ārpus kārtas tikt pie pilsonības. Paldies.

Priekšsēdētājs. Edvīns Kide (Tautas politiskā apvienība).

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mana dziļa pārliecība, ka valodas prasme ir tieši visaugstākais lojalitātes apliecinājums pret valsti. It īpaši, ja šī ir mazas valsts, mazas tautas valoda, kura ir izcili apgūta. Tad šis cilvēks , manuprāt, ir apliecinājis ar savu rīcību, ka viņš šajā valstī grib dzīvot un grib darboties. Kaut mēs zinām ļoti daudzas personas, kas nodzīvojušas 40 gadus, 50 gadus un gandrīz sasveicināties neprot. Tas arī būtu rādītājs, ka šī, tā otra persona, nu nav attieksmē pret mūsu tautu lojāla un negrib šeit integrēties. Es domāju, ka šeit šajā priekšlikumā ir arī tīri morāls tāds raksturs, ka tam cilvēkam, kas tā attiecas pret valodu un grib integrēties, ka tam dot priekšrocību. Un es vienmēr ar izbrīnu skatos uz tiem cittautiešiem, kas runā latviešu valodā labāk par mani, tāpēc es lūgtu atbalstīt Panteļējeva kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Šoreiz es nenoņemšu savu priekšlikumu, jo, pirmkārt, es gribu teikt, ka es neesmu tik zemās domās par mūsu valodniekiem, ka viņi nevarētu nodefinēt un precizēt, ko nozīmē izcilas latviešu valodas zināšanas. Es piekrītu Ābiķa kungam, ka droši vien šinī zālē nav cilvēka varbūt, kas var definēt to, kas ir izcilas valoda zināšanas, bet es domāju, ka latviešiem ir valodnieki, kas to varētu nodefinēt un ko Ministru kabinets varētu apstiprināt.

Otrkārt, es gribētu šeit būtiski vērst uzmanību, ka tiešām latviešu valodas izcilas zināšanas faktiski ko varēja iegūt šajos laikos, jo cilvēks nevar tagad tā vienkārši nolemt un ātri iemācīties latviešu valodu šajā līmenī, tas tiešām ir augstākais lojalitātes rādītājs ne tikai vien pret Latvijas valsti, bet lojalitātes rādītājs pret latviešiem. Un līdz ar to šis pants ir tiešā veidā vērsts un simboliski iezīmē to, par ko mēs te runājām - par Latviju kā par nacionālu valsti, jo mēs izvirzām šo te kā augstāko lojalitātes rādītāju. Un pat ja te būs ļoti maz to pretendentu, pat ja būs tehniskas grūtības, es neticu par tiem daudzajiem pretendentiem, ko te teica Ābiķa kungs, jo es nezinu, kur tad viņi tik pēkšņi var rasties tie izcilie latviešu valodas zinātāji, es domāju, ka pat tad ir svarīgi simboliski uzturēt to kā augstāko lojalitātes rādītāju gan pret Latvijas valsti, gan pret latviešiem. Tāpēc es vēlreiz aicinu nobalsot par šo pantu.

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš".

Dz. Ābiķis (LC).

Augsti godājamais Valsts prezident, cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju, ka es ļoti labi saprotu deputāta Andreja Panteļējeva nodomus un es arī saprotu varbūt, ka šie viņa centieni saistās varbūt ar pilsonības piešķiršanu ārpus kārtas mūsu redzamiem krievu kultūras pārstāvjiem, kas ir integrējušies latviskajā vidē un kas tiešām lieliski pārvalda latviešu valodu. Es nezinu, vai Marina Kosteņecka ir pilsone vai nav, bet neapšaubāmi viņa būtu pelnījusi pilsonību uz šobrīdi, kamēr es šeit stāvu tribīnē... Bet ir taču arī 8. pants par īpašiem nopelniem Latvijas labā un es esmu pārleicināts, ka šie cilvēki, kas tik lieliski izcili zina latviešu valodu, noteikti būs arī tādi cilvēki, ka, ir īpaši nopelni Latvijas labā. Tā kā varēs izmantot to pantu.

Es vēlreiz atkārtoju, nu tie nodomi ir cēli, bet praktiski viņus būs neiespējami realizēt izstrādājot kritērijus un organizējot komisijas un... nu ļoti grūti ir par to runāt. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es gribētu jūs aicināt būt konsekventiem, pieņemot kaut vai vismaz vienu likumu. Tātad es tagad gribētu atgādināt jums, kā mēs pieņemām 12. panta 2. punktu. Pirmajā redakcijā bija "kuras pārvalda latviešu valodu" un tad man mēģināja iestāstīt, ka ar visiem valodnieku pūliņiem, ka tas ir pilnīgi sinonīms, tikai labāk izteikts - "kuras prot latviešu valodu". Šinī gadījumā es toreiz tomēr uzstājos, ka tā ir būtiska starpība. Tagad mums parādās šinī pantā "kuras ar izcilību pārvalda latviešu valodu". Šeit nu es vairs neredzu nekādas iebildes no valodniekiem, jo nu pārvaldīšana.... ja ir pielikts klāt, ka izcili, tad tas ir spēkā esošs. Man liekas, ka nu tad mums vismaz vajadzētu būt konsekventiem un runāt vienādos terminos, ja mēs gribam kaut ko mainīt. Un ja mēs gribam šeit iestāties par šo punktu un tādā veidā balsot, tad cienītie kolēģi, būsim lūdzu loģiski, atgriezīsimies atpakaļ pie 12. panta un arī labosim šo "prot" un "pârvalda". Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Pēterim Tabūnam... Es atvainojos, diemžēl tā roku celšana... Lūdzu, deputāts Stalts.

D.Stalts (LNNK).

Godātais Prezident, Prezidij, cienījamie viesi un godātie kolēģi! Acīmredzot šajā punktā, ja tāds tiks pieņemts, tad ar izcilību cilvēki, kas pārvalda latviešu valodu, pasaulē ir tikai daži. Un es gribētu jums nosaukt vienu no tiem un nelatvieti, tas ir doktors Fenels Klinderes universitātē Adelīdā, kurš māca latviešu valodu latviešiem tur Austrālijā. Un kas zina, ja viņš mūža ritumā savu mūžu veltījis mazajai latviešu tautai, sarakstījis trīs milzu sējumus latviešu gramatikā, izteiks vēlējumu iegūt savas mīlestības zemes pilsonību, varbūt tiešām ir vērts savienot šo pantu ar 8. pantu, tas arī ir īpašs nopelns Latvijas labā - izcilas latviešu valodas zināšanas, veltītas latviešu valodas izplatīšanai pasaulē, goda un cieņas parādīšanā mūsu tautai, zemei un valodai.

Un, protams, paturēsim prātā ka ar izcilību pārvalda latviešu valodu nebūt ne vienmēr latviešu tautas draugi, te es vēl varētu pie draugiem nosaukt Rihardu Berugu, bet mums pavisam netālu dzīvojošu un mītošu ļaužu kategorija, kura šeit ierodas ar nolūku, lai mūsu zemi šķeltu un grautu. Lūk, par to ir jāpadomā, lai šie izcili pārvaldošie latviešu valodu nekad šeit netiktu iekšā kā pilsoņi. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. punktā...

A.Endziņš. Tas ir par papildināt aiz 7. punkta ar jaunu 8. punktu...

Priekšsēdētājs. 7. punktu papildināt... nē... aiz pašreizējā 7. punkta papildināt ar 8.puktu: "kuras atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam nolikumam ar izcilību pārvalda latviešu valodu". Deputāts Panteļējevs. Rezul tātu! Par - 39, pret - 12, atturas - 16. Ir pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to tālāk mainās pantu numerācija un ...

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Budovski, pirms jums ir deputāts Bukovskis... nu bet, redziet, te ir pieteikušies rakstiski. Lūdzu!... Jā, nu man ir grūti izšķirt, ja jūs esat uzrakstījuši, ka par astoto... Labi, par procedūru deputāts Budovskis. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienīgie kolēģi! Tātad mēs esam nobalsojuši šeit: "ar izcilību pārvalda latviešu valodu". Es saprotu, ka mums ir tādas tiesības redakcijas komisijai izdarīt zināmus labojumus, ja tām ir redakcionāls raksturs. Tātad es saprotu, ka šinī gadījumā lūdzu varbūt atbalstīt to, ka 12. pantā, kur mums ir runa par "prot", mainīt to atpakaļ uz "pârvalda".

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vārds referentam!

A.Endziņš. Cienījamo deputāt Budovski! Ne jūsu priekšlikums, ne deputāta Panteļējeva priekšlikums valodnieku ekspertīzei netika dots. Tika dots tikai teksts, kāds bija akceptēts otrajā lasījumā un mēs uzklausījām valodnieku priekšlikumus. Ja jūs ierosināt, ka šeit ir vajadz īga kaut kāda redakcionāla rakstura maiņa vai atgriezties atpakaļ, tad tas ir nonsens. Tā mēs esam nobalsojuši... jo, ja jūs gribat šeit, ka "prot", tad būs vispār absurds, ka "ar izcilību prot". Tad acīmredzot laikam redakcijai ir savādākai jābūt, ka "izcili prot", bet tāds ir priekšlikums un par tādu deputāti ir nobalsojuši.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, saskaņā ar Kārtības rulli, pēc tam, kad pabeigsim izskatīt un kādi būs balsojumi, tād viņi būs, bet tiešām redakcijas komisijas paredz Kārtības rullis, bet to tad lemsim pēc tam, kad pabeigsim izskatīšanu. Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Atļaujiet tomēr precizēt. Kārtības rullis, kas ir spēkā, neparedz... Mums nav tādas redakcijas komisijas. Tad, kad mēs atjaunojām Kārtības ruļļa darbību, tad attiecīgā norma tika izslēgta un līdz ar to tādas redakcijas komisijas un visas tās tiesības, ka pēc nobalsošanas varētu redakcijas komisija vēl kaut ko precizēt, tādas diemžēl nav.

Priekšsēdētājs. Jā, deputāt Budovski, diemžēl tādas nav... Arī man tas jāsecina.

Tālāk lūdzu!

A.Endziņš, Tālāk ir otrā lasījuma 8. punkts. Teksts bija: par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Un šajā gadījumā: persona tiek uzņemta Latvijas Republikas pilsonībā ar Ministru kabineta lēmumu, kas tiek publicēts oficiālajā laikrakstā. Juridiskā komisija ierosina šo 8. punktu pārveidot par šī panta jaunu 5. daļu jaunā precizētā redakcijā, kuras tekstu jūs redzat 13. lappuses labajā pusē pašā apakšā. Vienlaicīgi vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šeit ir divi priekšlikumi - viens ir deputātes Laviņas priekšlikums izslēgt 8. punktu un LNNK frakcijas deputātu priekšlikums - vārdus "Ministru kabinets" nomainīt ar vārdu "Saeimas". Juridiskā komisija ne vienu, ne otru priekšlikumu neatbalstīja. Kā jūs redzat pēc precizētā teksta, mēs esam precizējuši ar to, ka personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Ministru kabineta lēmumu, kas tiek publicēts oficiālā laikrakstā. Nosacījumus un kārtību, kādā personas, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā, reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Tātad īpaši noteikumi, kas noteiks šo kārtību, prasības un tā tālāk. Tāpēc arī mēs neatbalstījām deputātes Laviņas priekšlikumu.

LNNK frakcijas priekšlikumu attiecībā par Ministru kabineta nomaiņu ar Saeimu, ka Saeima to lems, vienkārši jūsu informācijai. Vēl par pirmo lasījumu, kad analoģiska norma bija, Eiropas padomes eksperti izteica savu izbrīnu - vai tiešām valdība nodarbosies ar šādu jautājumu

nr.11

nodarbosies ar šādu jautājumu, ka tas būtu attiecīgu resoru jautājums un tamlīdzīgi, to mēs tiešui uzsvērām atbildot, par to liecina tās augstās prasības, kādas tiek izvirzītas un ārī šis publiskums. Bet tagad vēl jovairāk ja arī šīs funkcijas veiktu Saeima. Juridiskā komisija katrā gadījumā šo priekšlikumu neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Deputāts Bukovskis - Tautas saskaņas partija. Lūdzu, jums vārds!

I.Bukovskis (TSP).

Cienījamais Prezidij un kolēģi! Ņemot vērā mūsu politisko situāciju, es negribu, lai pilsonību piešķirtu par īpašiem nopelniem Ministru Kabineta labā. Vai otrādi. Tā persona, var arī būt nopelni, kas galīgi neatbilst Ministru kabineta nostājai. Un tad tajā gadījumā, Ministru kabinets nekad viņu neuzņems pilsonībā. Es domājum, ka tomēr, vai tas ir Latvijas labā, vai nav Latvijas labā, var izlemt tautas priekšstāvji, nevis kaut kāds atsevišķu, varbūt, pat deputātu loks. Es tomēr atbalstītu LNNK priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Pēc principa deputāts Bērziņš tomēr tuvāk tribīnei bija. Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribētu precizēt tiem, kas to nav pamanījuši, ka Latvijā tauta ievēl Saeimu, Saeima ievēl Valsts prezidentu un Saeima ieceļ valdību. To izdara ar balsu vairākumu. Es gribu precizēt Bukovska kungam tādu elementāru lietu. Tā kā droši vien, ja Saeimas vairākums būs nobalsojis par šo valdību, tad šī valdība arī paudīs Saeimas vairākuma gribu, un uzņems pilsonībā tos cilvēkus par sevišķiem nopelniem, kuri tiešām to ir pelnījuši. Pretējā gadījumā - Saeimas vairākumam vienmēr ir iespējas izteikt neuzticību valdībai par jebkuru jautājumu, vai tas ir kāds likumprojekts, vai tas ir budžets, vai tas ir, pieņemsim, cilvēku kopums, kas tiek uzņemts pilsonībā pretēji Saeimas vairākuma gribai. Tā tas ir parlamentārās demokrātijas apstākļos. Un šeit nekādas domstarpības nevar būt. Droši vien, Saeimai var būt šādas funkcijas, tur nekādu pretrunu nav, bet ja mēs to uzticam Ministru kabinetam, tad arī šaubīties par Ministru kabinetu šajā jautājumā mums nebūtu nekāda pamata. Paldies.

Priekšsēdētājs. Aristids Lambergs - LNNK. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Cienītais prezident un Saeimas vadība! Jau otrajā lasījumā es jūs lūdzu, lai pārmaina no Ministru kabineta uz Saeimu un arī tas tika atbalstīts. Mēs arī ielikām šo vārdu. Tas ir ļoti nozīmīgs punkts, jo Rietumu demokrātijās par izciliem nopelniem patiesi piešķir pilsonību tikai vai nu parlamentā attiecībā pēc kādas politisko sistēmu valsts ir, vai arī kongress. Tādēļ es lūgtu pastāvēt pie mūsu otrā balsojuma principiem un palikt, ka šo dara Saeima. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Imantam Kalniņam - LNNK. Lūdzu!

I.Kalniņš (LNNK).

Valsts prezidenta kungs, priekšsēdētāja kungs, godājamā Saeima! Pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem ir visaugstākā atzinība, ko jebkāda valsts var parādīt kādas citas valsts pilsonim. Man šķiet, ka atbilstoši šim atzinības līmenim, mums ir jāizvēlas arī rituāla līmenis. Tādēļ es lūdzu balsot par to, ka par šo jautājumu lemj, varbūt pat ne lemj, ka šo jautājumu izšķir Saeima.

Priekšsēdētājs. Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Grots (KDS).

Cienījamais prezidenta kungs, cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Pavisam īsu repliku Endziņa kunga teiktajam. Varbūt tas ir radījis dažās aprindās izbrīnu, ka Latvijā runā vai Ministru kabinets, vai Saeima piešķirs par īpašiem nopelniem pilsonību, bet cik reies tas nav jātgādina, ka Latvijā ir vienreizēja situācija ar bezpavalstnieku un ārvalstnieku neticami lielo procentuālo klātbūtni Latvijaas Republikā. Un tāpēc, kamēr šī situācija pastāv, es arī atbalstu un KDS frakcija atbalsta LNNK priekšlikumu, lai šo izšķirtu Saeima. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Inesei Birzniecei - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Pētris Tabūns. Eas atvainojos, es ļoti atvainojos, bet tiešām mēs esam aizrāvušies ar debatēm, bet jāievēro arī mūsu reglaments. Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Godātie deputāti! Lūdzu reģistrācija. Pēc pārtraukuma mēs turpināsim debates par šo 8.apakšpunktu, bet tagad, lūdzu, visus reģistrēties! Iztrūkstošos deputātus, lūdzu, nolasīt Zigurdu Tomiņu sekretāra biedru.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Ernests Jurkāns,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova...

Priekšsēdētājs. Andrejs Krastiņš ir uz vietas.

Z.Tomiņš.

Ludmila Kuprijanova,

Egils Levits,

Oļģerts Pavlovskis,

Juris Sinka,

Joahims Zīgerists,

Alfreds Žīgurs.

Priekšēdētājs. Pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšēdētājs. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Reģistrācija kvorumam. Rezultātu! 41 deputāts. Nav kvorums. Nervozu zvanu! Lūdzu, vēlreiz reģistrāciju! Reģistrācija. Rezultātu! 64 deputāti.

Godātie deputāti, es jums atgādinu, ka mēs apspriežam 13.panta 8.apakšpunktu. Debatēs ir pieteikušies Inese Birzniece, Andris Grots, Ivars Silārs. Vārds deputātei Inesei Birzniecei - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Godājamais Saeimas Prezidij, godājamie kolēģi! Šeit es atgādinu jums, ka iet runa par 8.apakšpunktu par īpašiem nopelniem. Vai to vajag nolemt ar Ministru kabineta lēmumu, un publicēt oficiālā laikrakstā, vai pēc Saeimas lēmuma. Es gribu atbildēt tiem, kas proponē par to, ka vajag būt Saeimas lēmumam, it kā Ministru kabinets... Ar to domu, man liekas, ka viņi domā, ka Ministru kabinets varēs kaut ko slepeni pieņemt šajā jautājumā. Piev`ršu uzmanību jaunajā 5.daļā, kur ir teikts, ka persona, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Ministru kabineta lēmumu, kas tiek publicēts oficiālā laikrakstā. Tālāk. Ļoti svarīgi ir ievērot šo nākamo teikumu: "Nosacījumus un kārtību, kādā personas, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā, reglamentē Ministru kabineta noteikumi". Atkal kaut kas kam ir jābūt publiski pieejamam kādi ir tie noteikumi.

Trešāis punkts. Varbūt atkal kolēģi ir aizmirsuši, ka pastāv 29.pants. "Parlamentāro kontroli par Pilsonības likuma izpildi veic īpaša Saeimas komisija." Es uzskatu, ka šī ir tiešām tā, kā bija 1919. gada Latvijas pavalstniecības likumā ar Ministru kabineta lēmumu publicē oficiālā laikrakstā. Mums ir l`dzīgi aranžejumi, plus ar to, ka visiem Ministru kabineta noteikumiem ir jābūt publiskiem, un nekas nesaka, ka noteikumos nevarētu būt, ka Ministru kabineta kandidāti uz šo īpašo nopelnu statusu pa priekšu būtu jāpublicē, kādu laiku saņemot komentārus, vai pretenzijas un pakāpeniski dalīt procesu. Es tikai gribu atgādināt, ka galu galā ja mēs pieņemam 29.pantu un šo likumu, ka būs īpaša Saeimas komisija, kas kontrolēs šo Pilsonības likuma izpildi.

Priekšsēdētājs. Vārds Andrim Grotam - Kristīgo demokrātu savienība. Es atvainojos, man šeit tāda numerācija ir, bet Andris Grots jau ir runājis. Un Ivars Silārs noņem savu uzstāšanos. Līdz ar to, lūdzu, zvanu! Referents, ja vēlas var runāt pēdējais.

A.Endziņš. Paldies priekšsēdētāja kungs! Tikai laikam mums tīri no procedūras viedokļa vispirms ir jārisina jautājums par šā punkta izslēgšanu, ko ierosināja deputāte Laviņa, ja viņa to nenoņem. Tad mēs varam balsot jau par papildinājumu.

Priekšsēdētājs. Protams. Lūdzu, balsosim par deputātes Laviņas priekšlikumu - izslēgt 8.punktu. Rezultātu! Par - 7, pret - 42, atturas - 21. Nav pieņemts. Tagad balsosim par LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu. Vārdus "Ministru kabinets" nomainīt ar "Saeima". Balsojam. Rezultātu! Par - 38, pret - 20, atturas - 11. Pieņemts.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, tādā gadījumā Juridiskās komisijas vārdā man ir jānoņem Juridiskās komisijas redakcija, jo nosacījums un kārtība kādā personas, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā, uzņemt Latvijas pilsonībā, reglamentē Ministru kabineta noteikumi, tad iznāks, ka Ministru kabinets reglamentēs to, ko lems Saeima. Tāpēc šāds priekšlikums, kā ierosina Juridiskā komisija, ir jņoņem un jātatstāj ir otrā lasījuma redakcija ar šo izmaiņu, ko cienījamā Saeima tikko nobalsoja.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Lūdzu! Nav.

A.Endziņš. Cienījamo priekššēdētāj, vai drīkst atgriezties mazliet pie iepriekšējā balsojuma, kur mēs akceptējām deputāta Panteļejeva priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Man iesniedza no Sekretariāta izziņu, ka ir zvanījusi profesore filoloģijas profesore Rudzīte un izteikusi sašutumu par terminu "pârvaldīt" lietošanu šajā nozīmē. Un viņa skaidro, ka "prast" ir pareizais variants. Jo, pirmkārt jau ir dokuments par valodas prasmes pārbaudi, nevis valodas pārvaldīšanas pārbaude.

Otrkārt, terminoloģijā parasti nelieto vienu vārdu divās nozīmēs. Pārvaldīt nozīmē - valdot par kaut ko valdīt, tā darbība, piemēram, pārvaldīt valsti, par ko es jau minēju. Es arī konsultējos starpbrīdī ar mūsu Saeimas valodas speciālistiem un ja Saeima neiebilst, tad šajā nobalsotajā redakcijā, kur ir rakstīts "ar izcilību pārvalda", to nomainīt ar vārdiem "izcili prot". Tad teksts būtu "kuras atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam nolikumam izcili prot latviešu valodu".

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tad mēs varam pāriet tālāk pie šā panta trešās daļas. Pēc jaunās numerācijas tā ir analoģiska ceturtai daļai, patreizējā redakcijā ko mēs ierosinām. Proti, ka šā panta pirmajā daļā minēto personu naturalizācijas iesniegumi izskatāmi katrā kategorijā atsevišķi

Nr.12

naturalizācijas iesniegumi tiek izskatīti katrā kategorijā atsevišķi to iesniegšanas secībā. Šeit Juridiskā komisija redakcionāli precizēja šo daļu un jūs redzat otrajā ailītē ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums. Tekstu jūs redzat. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo tas ir analoģiski jau būtībā priekšlikumam, kas tika izteikts uz otro lasījumu, jo 17.pantā likumprojektā...

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos. Es nepareizi uztveru jūs, tad jūs, es tiešām atvainojos. Bet vai tālāk šeit neviens nebija izskatāms?

A.Endziņš. Es atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj, panta otrā daļa. Es atvainojos.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Tātad panta otrā daļa. Šeit ir deputātu frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - izslēgt panta otro daļu. Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi šo daļu un noraidījusi frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Bet vai nevajadzētu sākt vienu rūtiņu vēl augstāk? PApildināt pantu ar jaunu daļu, jeb tas nav vajadzīgs.

A.Endziņš. Es vēlreiz atvainojos. Jā, ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu daļu, attiecīgi mainot pārējo daļu numerāciju un izslēgt pirmās daļas punktos vārdu "vai", jo otrā lasījuma redakcijā mums gāja visur zemikolons un vai. Tāpēc ir priekšlikums šo, lai būtu pareizāka latviešu valoda, tad šo otro daļu ar sekojošu tekstu: "naturalizēt ārpuskārtas var personas, kuras atbilst vismaz vienam no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem". Līdz ar to mēs gramatiski pareizāk un valoda būtu precīzāka.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Es atvainojos vēlreiz. Tagad būtu otrā daļa otrā lasījuma redakcijā, vai trešā daļa jaunajā redakcijā. Kā jau es teicu, frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums ir izslēgt. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikumu - izslēgt panta otro daļu. Rezultātu! Par - 8, pret - 38, atturas - 18. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Tagad būtu jaunās redakcijas 4.daļa, kura analoģiska ir trešajai daļai otrā lasījuma redakcijā. Juridiskā komisija viņu ir redakcionāli precizējusi un vienlaicīgi noraidījusi ailītē redzamo Tautas Saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu. Un es jau vērsu jūsu uzmanību uz to, ka šos jautājumus par kārtību, kādā veidā tiek iesniegti un izskatīti naturalizācijas iesniegumi un pārsūdzības kārtību, tas ir atrunāts 17.pantā un tas tiek saistīts pamatā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem. Un tāpēc šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautas Saskaņas frakcijas deputātu ierosinājumu - papildināt daļu ar šādu tekstu. Teksts jums ir 13.lapaspusē. Rezultātu! 6 - par, 40 - pret, atturas - 16. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to es lūgtu akceptēt 13.pantu kopumā.

Priekšsēdētājs. Balsosim par 13.panta pieņemšanu kopumā. Balsojam! Rezultāts. Par - 54, pret - 3, atturas - 15. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais - 14.pants - Naturalizācija vispārējā kārtībā. Šeit jūs redzat, ir vairāki priekšlikumi un pirmāmkārtām acīmredzot būtu aplūkojams deputāta Brūvera priekšlikums - svītrot šo 14.pantu. Pēc tam, kā otrs varētu būt frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums, par šā panta kopumā jaunu redakciju un tad mēs varētu diskutēt par priekšlikumiem, kur ir ierosināts izdarīt grozījumus šajā tekstā. Šā panta svītrošanu Juridiskā komisija neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Ir divi iesniegumi.

Pirmais iesniegums - deputāti saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 125.pantu, lūdz Saeimu veikt jebkuru balsošanu par Latvijas Republikas Pilsonības likuma 14.pantu - aizklāti. Piebalgs, Tupesis, Grava, Folkmane, Jānis Jurkāns, Brūvers, Lakševics, Bartašēvics, Krištopāns, Gailis, Osis, Gūtmanis.

Tālāk. Iesniegums arī. Likumprojektu Latvijas Republikas pilsonības likuma 14.panta 3.daļu pieprasām balsot izsaucot deputātus vārdā, saskņā ar Kārtības ruļļa 125.pantu. Godātie deputāti! Atļaujiet jums... es uzvārdus nenolasīju, es atvainojos. Rozentāls, Bērziņš, Kokins, Kalniņš, Novakšānovs, Resnais, Prēdele, Grots, Saulītis, Rugāte.

Atļaujiet atgādināt 125.pantu. Ne mazāk kā 10 deputāti var pieprasīt nobalsošanu aizklāti vai izsaucot deputātus vārdā. Priekšlikumiem saduroties, aizklātai balsošanai dodama priekšroka.

Lūdzu turpināt!

A.Endziņš. Līdz ar to, cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pirmais balsojums būtu par deputāta BRūvera priekšlikumu - svītrot šo 14.pantu.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Es jums nolasīju 125.pantu un šeit atskanēja izsauciens: "Vajag balsot!". Es noraidu tādu priekšlikumu, jo es vienmēr esmu centies likt uz balsošanu tur, kur nav norādīts Kārtības rullī. Ja Kārtības rullī ir norādīts, tad, manuprāt, sēdes vadītāja pienākums ir ievērot Kārtības rulli. Un līdz ar to es arī Prezidijā parādīju abus iesniegumus un tas arī ir Prezidija ieteikums sēdes vadītājam. Un es viņu arī pildu, jo tas atbilst Kārtības rullim, citādi darītu kaut ko citu, nevis balsotu vai kā citādi.

Es pārtraucu jūs. Lūdzu turpiniet! Referent, es jūs pārtraucu. Tātad mēs apspriežam deputāta Brūvera priekšlikumu un deputāts Brūvers lūdz vārdu? Lūdzu!

O.Brūvers (KDS).

Godātie Prezidija locekļi, godātie deputāti, godātie viesi! Es vēlos šeit mazliet paskaidrot, kāpēc es ierosināju 13.pantā ietvert šo normu, kas ir faktiski 14.pantā pateikta. Tikai tādēļ, ka pēc manām domām 12.pants, kur rakstīts ir par naturalizācijas vispārīgajiem noteikumiem, pēc manām domām ietver arī visas tās personas, kuras ir 14.panta 5.punktā - pēc 2000.gada. Tas visu to norāda. Tagad 13.pants mums parāda naturalizāciju ārpus kārtas. Un es šeit, lūk, gribēju ietvert arī šos, kas ir dzimuši Latvijā, un kuri ir no 16 gadu vecuma, un tā tālāk, līdz neierobežotam vecuma cenzam, jo šie visi, kas ir 13.pantā minēti, tie katrā ziņā, dabiski, ies pirms kārtas 12.pantā minētajām personām. Tātad arī visām tām, kuras 14.pantā ir minētas pēc 2000.gada, jeb sākot ar 2000.gadu. Es vispār neesmu vēl atradis, ne saņēmis nevienu skaidru pamatojumu tam, kādēļ mēs 14.pantā esam ieviesuši šādu te gadu un vecuma cenza sadalījumu. Pēc manām domām es nebūt nedomāju, ka tas cilvēks, kurš šeit ir dzimis un nodzīvojis 30 un vairāk gadus, ir mazāk spējīgs integrēties par tādu, kurš ir 16 gadu vecumā tagad un kuru mēs uzskatam, kuram būtu jādod priekšroka. Pēc manām domām šie cilvēki, kas šeit ir nodzīvojuši 30 gadus un vairāk un kuri tikai drīkstēs sākt iesniegt lūgumus naturalizācijai ar 1999.gada 1.janvāri, es domāju, viņi ir ļoti apbižoti un viņi būs apbižoti, jo viņi varbūt ir devuši vairāk Latvijai kā tas jaunais cilvēks, kurš ir sasniedzis 16 gadu vecumu. Es negribu neko iebilst pret jauniem cilvēkiem. Mums ir vajadzīgi cilvēki armijā, policijā un citur. Tas ir ļoti labi, bet es tiešām šeit nevaru pievienoties šādam sadalījumam. Es to uzskatu par diskrimināciju pret tiem cilvēkiem, kuri, varbūt stāvēja arī uz barikādēm kopā ar jums. Es šeit nebiju toreiz, man žēl, bet viņi bija. Viņi stāvēja ar jums kopā. Un tagad, ja mēs viņus atdalām un atstumjam uz šo 1999.gadu, man šķiet, tas nav taisnīgi. Varbūt šeit nav cilvēktiesību pārkāpums, es par to nerunāju šeit šoreiz. Bet tas pēc manām domām nav taisnīgi pret šiem cilvēkiem. Un es to vēlos šeit izteikt no šīs augstās tribīnes. Tad par šo 2000.gadu un par pārējām personām, kā es minēju, tās paliks ārpus šīm kategorijām, kuras ir 13.pantā. Tās visas ies iepriekš šiem te cilvēkiem, kuri ir domāti pēc 2000.gada. Tie gaidīs, kamēr mēs naturalizēsim, pirmkār tos, kas ir laulībā ar Latvijas pilsoni, kas ir līvu izcelsmes, kas ir poļi vai igauņi un tā tālāk. Tā kā es neredzu šeit nekādu lielu problēmu, ka mums būtu arī vispār šāda kvota jāievieš. Jo mēs ar stingru Valodas likumu un ar tā pielietošanu mēs varam, ja tā drīkstētu teikt, izfiltrēt jeb skrīnēt ārā tos labākos un cienīgākos, saņemt pilsonību uzreiz, kuri visi kvalificējās 12.panta prasībām. Un tad vēl, cienījamie kolēģi, es nerunāju tagad tikai par šo kārtību, kādā veidā mēs viņus gribam naturalizēt, bet es domāju, ka mums ir vēlēšanās pasargāt mūsu valsti, tautu, latviešu tautu no valodas un kultūras iznīcināšanas. To es pilnīgi labi saprotu. Bet šeit vēl ir pietiekoši daudz rūmes, lai mēs ietvertu tādas normas, kas to dod, kas pasargā mūsu valodu un kultūru. Piemēram, vai mēs nevarētu ietvert Satversmē tādu punktu, ka latviešu valoda ir valsts valoda? Un to varētu mainīt, ja nāktos tādi spēki, kas gribētu šo valodas likumu mainīt, kas ir viegli izdarāms. Tad tomēr šeit ar divām trešdaļām balsu būtu tikai jāmaina. Es domāju, ka mēs vēl neesam padomājuši par to, kā pasargāt varbūt mūsu kultūru, valodu un pastāvēšanu. Šeit būtu vēl daudz citi veidi, kā to darīt. Bet es nevarētu pievienoties šādam veidam, kā mēs to gribam izdarīt. Un tad beidzot vēl noteikti ir jārunā par to, ka mēs līdz ar šādu te likumprojektu, ja mēs to pieņemsim kāds viņš patreiz izskatās, es saskatu, ka mēs saskarsimies ar diezgan lielu spriesdzi sabiedrībā. Es par to vēlos tikai brīdināt Saeimu, arī savu valdību un arī visu sabiedrību, ka tas nebūs veids, kā mēs varam izlīdzināt sabiedrībā spriedzi, konfliktus. Un tie parādīsies, ja mēs turpināsim šādā veidā turpināt iet tālāk mūsu ārpolitikā un iekšpolitikā. Un arī šis jautājums par ārpolitiku un mūsu iekšpolitiku, arī vēl nav īsti faktiski ticis diskutēts ne Saeimā, nedz arī komitejās. Un man tāda sajūta ir, tiekoties Strastbūrā ar mūsu es teiktu draugiem, Eiropas padomē, Eiropas savienībā, mēs it kā izjūtam kaut kādu spiedienu no viņiem, lai mēs mainītu šo Pilsonības likumu. Nebūt nav tā. Mums varbūt ir vajadzīga Eiropas padome, ne tik daudz kā viņiem vajadzīga Latvija tur, lai iekļautos. Paldies par viņu pūlēm un rūpēm, bet mums pašiem ir vajadzīga Eiropa, lai tajā iekļautos, lai būtu pasargāti kā politiski, kulturāli, ekonomiski. Un tad vēl es gribētu teikt, ka, protams, mēs varam pieņemt šo pilsonības likumu tādu, kādu mēs viņu atradīsim par iespējamu, par pareizu, un es arī to pieņemšu kā tādu. Man ir jāpakļaujas Saeimas lēmumiem, bet es nebūt nebūšu priecīgs par to. Un tādēļ ļoti aicinu jš, cienījamie deputāti, pārdomājiet, pirms jūs izdarīsiet balsojumu. Pārdomājiet, kas būtu labākais variants, labākā pieeja šīs spriedzes tiesiskuma, taisnīguma veidošanai mūsu Latvijā, mūsu valstī. Jo mēs jau varam, mīļie draugi, es tā drīkstu teikt, ar tādu varbūt nelabu piemēru. Mēs jau varam kratīt savu mazo kulaciņu, varbūt šeit Latvijā gan pret Eiropu, gan pret lielo, vareno kamiņu aizmugurē, pagriežu viņam muguru, it kā tāds nemaz nebūtu. Bet vai mēs esam prātīgi, ja mēs tā rīkojamies? Vai mēs esam politiski prātīgi? Es tādēļ tikai domāju, ka no šī likuma, es tiešām gribu teikt - no šī likuma atkarāsies arī mūsu nākotne politiski, ekonomiski un vēl beigās arī gribu teikt, ka atcerēsimies, ka mūs apciemo arī drīzumā ASV prezidents Klintona kungs. Ja viņam mums būtu jānorāda, ka šis Pilsonības likums nav tāds, kā viņš to vēlētos redzēt, kā tāds, ko ASV vēlētos redzēt, un rādīt mums ar pirkstu, purināt pirkstu mūsu priekšā. Vai tas mums būtu patīkami? Vai tas mums palīdzētu labāk? Stiprinātu mūsu savienību ar Eiropu? Ar Rietumiem? Es tikai gribu izteikt šīs domas un lūgt jūs, cienījamie deputāti, tiešām padomāt nopietni, jeb dot kādu citu ierosinājumu, kā vēl varbūt bez mana ierosinājuma, kaut kas vēl varētu būt labāks, varbūt kompromisa variants, es aicinātu jūs patiešām nopietni izšķirties un padomāt par mūsu valsts nākotni, pirms jūs balsojat. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Andrejam Panteļējevam - "Latvijas ceļš". Pēc tam Andrejs Krastiņš.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Brūvera kunga uzstāšanās tiešām, es domāju, var radīt zināmu samulsumu šajā zālē tāpēc es esmu spiests arī varbūt uzstāties ar precizējumiem.

Kas attiecas uz to, kāpēc parādījās tāds 14.pants, ar šo cilvēku izkārtojumu, tā, kā viņš šeit ir dots, tad tiešā veidā viņš parādījās pateicoties Eiropas padomes rekomendācijām. Tieši Eiropas padomes rekomendācijās, kas man ir uz galda, tiek dots attiecīgais variants, kā vajadzētu izkārtot, ja Eiropas padome iebilda pret to variantu, ko jūs iesakiet. Jūs iesakiet to, ka ar vienu datumu, piemēram ar 1996.gada, vai piemēram ar likuma pieņemšanas brīdi, visi 700 000 var atnest iesniegumus un tad mēs viņiem raksimies cauri un skatīsimies, kurš tas labākais, kas nē. Jūs radīsiet haosu ar to, BRūvera kungs, daudz lielāku haosu. Un es domāju, iespējamo pārkāpumu nekā tad, ja mēs tomēr, mēs nerunājam šeit par normālu cilvēku skaitu. Latvijā ir nenormāls skaits cilvēku, uz kuriem faktiski šis likums jāattiecina tādā vai citādā kārtā. Ja šis skaits ir nenormāls, tad ir jāizveido zināma procedūra, kā tikt ar viņiem galā. Skan teorētiski jūsu domas ļoti labi, bet praktiski jūs nevarēsiet tajā dienā pateikt, kurš no 700 vai 600, vai 500 tūkstošiem it kā jūsu kritērijiem ir gatavs. Un sāksies cits mehānisms, sāksies korupcija, kurš papīriņš pirmais, kurš papīriņš pēdējais, kurš pirmais atnāca, kurš vairāk samaksāja ierēdnim, kurš tam eksāmenam, sāksies viens bezgalīgs haoss. Tāpēc šis izkārtojums, kas ir šeit ieteikts, ir faktiski normāls izkārtojums, kas vairāk vai mazāk arī atbilst tīri fiziskām mūsu valsts iespējām. Ja mēs runājam par robežām, ka, piemēram pirmā kategorijā ir 100 tūkstoši un šeit tās kategorijas arī apmēram ir ap 100 tūkstoši. Neviens normāls eksperts neparedz, ka jūs varētu Latvijas valstī, kur ir pusotra miljona iedzīvotāju, varētu izskaitīt vairāk, kā teorētiski, ja mēs pieejam, iespējamos 100 000 iesniegumus. Tas vienkārši nav iespējams. Tad jūs melosiet cilvēkiem, ja jūs viņiem pateiksiet: "Nâciet visi šurp un mēs jūs visus reizē skatīsim". Tā kā šis izkārtojums ir loģisks. Un tas ir tieši nepieciešams, lai radītu šo kārtību. Cilvēkam zināma arī stabilitātes sajūta tādā nozīmē, ka viņš nevis atšķirībā no varianta, ka viņš šodien atnes iesniegumu viens no 700 000 un pēc tam gaida nezin kā un nezin ar ko tas viss beigsies, bet viņš apmēram zin, kāda kārtība ir. Un šis arī uzliek valstij pienākumus. Ja mēs izkārtojam, tad tas valstī uzliek zināmus pienākumus ar tām grupām tikt galā noteiktos termiņos. Ja jūs neuzliekat to izkārtojumu, tad valstī vispār nekādu pienākumu šitādu nav. Nu atnesa, pieņemsim tie 600 000 iesniegumus, bet mums būs viens punkts, kas nodarbojas ar iesniegumu izskatīšanu, viena valodas komisija un lūdzu, it kā ļoti demokrātiski varēs tos 5000 gadus vai cik, skatīt tos iesniegumus. Tā kā, es domāju šinī gadījumā es kategoriski iebilstu pret priekšlikumu svītrot šo te pantu, jo tas faktiski tādā gadījumā tiešām radītu haotisku situāciju, pilnīgi nenoteiktu situāciju lielai cilvēku grupai. Otrkārt vispār rastos jautājums pēc kādas kārtības un kā viņus izskatīt. Faktiski normāli likumā tad paliktu tieši aprunāt tikai ārpuskārtas grupa. Un faktiski mēs neizpildītu to, kas šajā likumā ir paredzēts.

Kas attiecas uz, jūs teicāt, ja ir iespējami citi kompromisi, tad kā jūs redzat, tajā tabuliņā ir iesniegti vēl citi priekšlikumi, par kuriem,

Nr.13

A.Panteļējevs. Redzat tajā tabuliņā ir iesniegti vēl citi priekšlikumi par kuriem, acīmredzot, mēs runāsim tad, kad nonāks līdz šiem priekšlikumiem, konkrēti arī runājot par to iedzīvotāju daļu, par kuru runā pēc 2000.gada. Tā kā es kategoriski aicinu balsot pret Brūvera kunga priekšlikumu šinī gadījumā, jo viņš tiešām arī konceptuāli faktiski sagrauj šī likuma misiju, jo likuma misija ir sakārtot procesu, nevis radīt kaut kādus ģenerāļus apskākļus, bet praktiski neatrisinātu šo te naturalizācijas procesa sakārtojumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrejam Krastiņam, LNNK. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es nebiju gatavojies uzstāties par šo pantu, par cik manai frakcijai ir savs viedoklis par šo likumu un balsojumiem, bet mani pamudināja uzstāties mūsu kolēģa Brūvera uzstāšanās šeit. Viņš gan savas uzstāšanās laikā pieminēja, ka viņš nav bijis šeit 1991.gada janvārī un augustā un tas ir tiešām redzams, toties man klausoties Brūvera kunga uzstāšanos uzreiz nāca atmiņā šīs dienas, jo es šeit biju un es ļoti atceros ar kādiem argumentiem mūs mēģināja pārliecināt toreizējās Augstākās padomes deputāti Dīmanis un citi. Viņi arī runāja par šo spriedzi, par to, lai mēs neiedrošinātos nostāties taisni ar taisnām mugurām pret mūsu Austrumu kaimiņu - Krieviju, draudēja vēl ar nezin ko. Šinī gadījumā Brūvera kungs to pašu atkārtoja šeit, tikai vēl pieminēja Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas padomi, Eiropu un tā tālāk. Tiešām žēl, ka viņš šos gadus šeit nav bijis, savlaicīgi nav atgriezies dzimtenē, tad varbūt viņam šī te sajūta drusku būtu savādāka. Bet runājot par pašu pantu, man te tiešām ir pozīcijas partijas līderim Panteļējeva kungam jāpiekrīt, ja nebūs šāda sakārtojuma citādā vai savādākā vaidā, un es vēlreiz pasvītroju, ka LNNK ir savs viedoklis par to, ja nebūs sakārtojumi pilsonības pieņemšanas šinī procesā, taisni tad izcelsies šīs jukas, neziņa, iespēja korupcijai un pārējais. Un šinī gadījumā, te gan ir rakstīts, ka šos ierosinājumu svītrot 14.pantu ir iesniedzis deputāts Olafs Brūvers, bet man ir atmiņā, ka savā laikā viņš tika iecelts par cilvēktiesību valsts ministru, tādā garā arī par kabineta locekli, un es domāju, vai nu šīs uzstāšanās laikā, vai arī nepieciešams sagatavojot speciālu priekšlikumu, godājamais Ministru kabineta paskaidros vai Olafs Brūvers pauž arī Ministru kabineta viedokli šajā jautājumā un ja nē, tad vai Olafs Brūvers ir tiesīgs pārstāvēt šo Ministru kabinetu kā valsts ministrs, bet varbūt pašam Olafam Brūveram jau mapītē ir iesniegums par viņa demisiju. Vismaz godaprāts viņam liktu šo te demisiju iesniegt pēc šādas uzstāšanās Latvijas Republikas Saeimas plenārsēdē par šo pilsonības likuma jautājumā, it sevišķi pieminot iespējamās jukas, sasprindzinājumus un draudot Saeimas deputātiem ar iespējamiem sarežģījumiem, ja pieņemts šis te likums tiktu citā vai pārējā vaidā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Krišteins, LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Arī mani pamudināja Brūvera kunga uzstāšanās šeit, un es gribētu pateikt, kad LNNK nostāja, kā tāda, var protams viņu kritizēt, bet tā kā mūsu programmā ir ierakstīts, ka mēs cenšamies kaut kādā mērā saglabāt pamatnācijas kontroli par likumdošanu, tad mums parādījās savā laikā tie 65%. Protams, ka katram ir skaidrs, ka mēs jau nevaram pateikt vai viņi būs 65 vai kādreiz viņi būs 80, tā ir tikai tendence un vēlme, un no šī viedokļa, prtams, mēs kā kustība un organizācija uzturējām un arī uzturam kaut kur šo proporciju jeb jaunu pilsoņu skaitu nepalielināt vairāk par 25% no teiksim Latvijas pilsoņu jeb latviešu dabīgā pieauguma, tas ir demogrāfiskais jautājums un tā kā tagad šis likumprojekts ir sakārtots jau savādākā veidā, tad protams, ka šī te pirmās trīs dzimušo grupas, kurās mēs arī gribētu paturēt šīs kvotas, īsti neatbilst varbūt mūsu principiem. Bet tas ko es dzirdēju šeit no Brūvera kunga, manī radīja nelielu izbrīnu. Jo, protams, šī spriedze aug jau no 1990.gada, kā mums to saka, viņa aug starp latviešiem un krieviem, un visinteresantākais, kad ir vesels starpnieku slānis, ziniet Latvijā ir izveidojusies profesija - starpnieks starp latvieišiem un krieviem - un šie starpnieki skraida pie vieniem un pie otriem, un stāsta, ka spriedze pieaug, tūliņ būs barikādes, izies cilvēki ielās. Un jūs paskatieties, kas ir šie starpnieki? Tās jau nav ne Latvijas krievu kaut kādas pilsoņu organizācijas, tās nez kāpēc nav vecticībnieku organizācijas, kuras te dzīvo simtiem gadu, bet pārsvarā tiek veidotas kaut kādas aptrīdu līgas un pārsvarā visi šie aģitatori un vadītāji ir ieradušies vai nu 10 vai 15 gadu atpakaļ Latvijā, vai arī viņi ir ļoti aktīvi sastrādājušies ar dažādām drošības iestādēm. Vai to, ka pieaug spriedze apliecināja pēdējās vēlēšanas. Es gribētu visus deputātus paanalizēt, teiksim, vietējo pašvaldību vēlēšanas Rīgā. Ja mēs zinām, ka Rīgā ir gandrīz līdzīga situācija Latgalē, kur par pirms kara latvieši bija nedaudz vairāk par pusi starp pilsoņiem, tad loģiski spriežot, pieaugot šai spriedzei, kuru tā kultīvē Tautas saskaņas partija, vajadzēja vai nu šiem vēlētājiem visiem nobalsot par "Lîdztiesību", vai arī viņiem vajadzēja iziet demonstrācijās, bet nez kāpēc tieši Rīgā šeit šie vēlētāji, absolūti neiebilda pret Latvijas Nacionālo neatkarības kustību, ko es varu saprast ar to, ka tā viņus nebija ļoti nobaidījusi, tas ir pirmais variants, bet otrais, ko es gribētu pateikt, visticamākais, ka šie pilsoņi - nelatvieši - nav atraduši sev piemērotu organizāciju, bet tās saucamās pseidostarpnieku organizācijas, kas uzmetās, šeit par šiem spriedzes kurinātājiem, mēs zinām, kāpēc viņas to dara, un kāpēc viņu pārstāvji regulāri braukā uz Maskavu un tiekās tur ar dažādiem citiem šīs pašas spriedzes kurinātājiem, tāpēc es domāju, ka vispareizākais būtu, laikam, tiem cilvēkiem, kas varbūt tiešām nepieder šeit pie pamattautas, organizēt pašiem savas politisko interešu, pilsoņiem, savas partijas un nodarboties ar tautsaimniecības jautājumiem, bet šiem spriedzes kurinātājiem vajadzētu paskatīties spogulī uz sevi un iziet ārā uz ielām un aprunāties, ko grib Latvijas nepilsoņi. Un es jums varu pateikt, ko viņi grib, viņi grib normālas ekonomiskās attiecības lai šeit būtu, otrais, ko viņi grib, viņi grib, lai ģimenes locekļiem būtu iespēja integrēties šeit Latvijas valstī, trešais, viņi grib, lai būtu šīs humānās attiecības attiecībā pret bērniem, pret tiem, kas ir bez vecākiem, tātad viss tas kas ir iekļauts ārpuskārtas kvotās, visas šīs grupas jau ir iekļautas. Un te man tiešām ir jautājums mūsu cilvēktiesību jautājumu ministram, ja pilsoņu skaits jau palielinās, jeb pilsoņu tiesības, jo tiesības vēl nenozīmē, ka viņi kļūs pilsoņi, tātad šīs tiesības saskaitot visus šīs ārpuskārtas kvotas tiek dotas vairākiem simtiem tūkstošu mazā Latvijas valstī, kur ir vispār tikai 1,4 miljoni latviešu, tad ar to vēl ir par maz, tad Brūvera kungs uzskata, ka mums vajadzētu, izsvītrojot šo pantu, pret kuru man ir arī zināmi iebildumi, bet citu iemeslu dēļ kā Brūvera kungam, tad ja es pareizi sapratu, ka Brūvera kungs uzskata, ka mums vajadzētu, tātad integrēt šeit visus 700 tūkstošus PSRS pilsoņus, ja es pareizi sapratu. Es neesmu, būdams gan Eiropas padomes delegācijā, gan arī EDSA delegācijā dzirdējis, uzņemot, kā jau es pagājušo reizi teicu Igauniju, nevienu būtisku iebildumu pret Igaunijas ārvalstu likumu. Es gan dzirdēju dažus jautājumus, kurš ir atbildīgs par to, ka Narvā, kur pirms kara dzīvoja 97% igauņu, pašriez ir palikuši tikai 3% igauņu. Uz šo jautājumu nevarēja atbildēt, protams, ne Krievijas pārstāvji, ne arī tie divi vai trīs cilcēki Tiesībpārstāvji, komunisti, un bijušie Eiropas padomes parlamentārie asambleji, kuri balsoja pret šo Igaunijas uzņemšanu. Tāpēc nobeigumā es gribētu teikt, kad vispirms acīmredzot mums visiem būtu jācīnās kopā par to, lai starptautiskā sabiedrība un vispirms acīmredzot Amerikas Savienotās Valstis, Rietumeiropa, Krievija, Baltijas valstis sanāktu beidzot kaut kādā konferencē pēc Jaltas un izanalizētu ļoti rūpīgi šo situāciju, kas ir izveidojusies pēdējos šajos pēckara 45-50 gados. Un kaut kā mums ir jāmēģina sadalīt šī atbildība, jo nav jau, Brūvera kungs, runa tikai par šo, kā jūs te sakiet, spriedzi un par Latvijas pasi, runa ir par to, kad apmēram pusmiljons iebraukušo cilvēku dzīvo latviešu pilsoņiem jeb Latvijas pilsoņiem piederošās mājās un mēs viņus nevaram nekādi izlikt, jo mums tiešām ir humāni likumi. Runa ir par to, ka vairāk nekā 200 tūkstoš deportēto Latvijas pilsoņu nevar dabūt savas mājas atpakaļ un savus īpašumus, jo uz viņus zemes attiecīgie šie paši cilvēki ir uzbūvējuši un mēs viņiem, protams, nepārmetam par to, jo toreiz bija tāda likumdošana, viņi ir uzbūvējuši savas mājas. Lūk, šī mazā Latvija ir ievērojusi visu intereses. Ja Vācijas likumdošanā ir likums, ka privātajam īpašumam jākalpo sabiedrības labā, tad Latvija ir nākusi pretī, mēs esam atdevuši īpašumus gan Izraelā, gan Amerikas Savienotās Valstīs dzīvojošie cilvēkiem, bet man ir jautājums, Brūvera kungs, vai jums nevajadzētu aizbraukt uz Maskavu tikties teiksim ar kaut kādu Krievijas ministru vai Jeļcina kungu un parunāt par Latvijas pilsoņu īpašumiem Abrenē. Jo ziniet, ka visi šie pilsoņi, kas ir zaudējuši savus īpašumus Abrenes četros pagastos, viņiem pieaug gan tā spriedze, bet tāpēc ka viņi nevar darbūt ne kompensāciju ne savus īpašumus atpakaļ. Un jūs ziniet, kad īpašumtiesību neievērošanu, īpašumu neatdošana tā taču ir cilvēktiesību lielākā pārkāpšana. Un tā ir arī minēta Cilvēktiesību deklarācijā. Un man ir ļoti liels izbrīns, ka mūsu cilvēktiesību ministrs nereizi nav analizējis situāciju ar 5000 iesauktajiem caur Krievijas kara komisariātiem un Černobiļu aisūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri saņēmuši radioaktīvo apstarojumu un par kuriem Krievijas Aizsardzības ministrija neliekas ne ziņas. Man ir liels brīnums, ka mūsu cilvēktiesību ministram ir pilnīgi vienalga Latvijas pilsoņu, tūkstošiem Latvijas pilsoņu īpašumtiesību jautājums Abrenē un neatrisinot un neatdodod šos īpašumus Krievija taisās iestāties Eiropas padomē, tas man ir ārkārtīgi liels pārsteigums. Tāpēc es domāju, ka mēs protams, izdarījuši ļoti lielu piekāpšanos šeit un Latvijai būs ļoti grūti un arī attiecīgajiem dienestiem, bet man ir jāsaka ka šie vairāki simttūkstoš cilvēku, kuriem tagad ir tiesības iegūt šo pilsonību, tāpāt arī tiem pārējiem, kuri nav ieguvuši vēl, bet kuri pēc ārvalstnieku likumu pieņemšanas, ja viņi šeit patiešām saņem šīs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, taču arī viņiem būs tiesības kādreiz to iegūt, tikai tad, kad viņi būs integrējušies Latvijas sabiedrībā un mēs šeit esam līdz apnikumam runājuši un Brūvera kungs jūs taču arī esiet bijis Ārlietu komisijas sēdē un arī jūs ne reizi neiebildāt, ka šeit ir trīs lietas, kas mums ir jāapskata. Viena ir šī integrācija, viena ir šī repatriācija un viena ir šī emigrācija. Un sakiet, Brūvera kungs, ko jūs esiet darījis, lai tie cilvēki, kas gribētu izbraukt uz Rietumvalstīm, dabūtu šīs iebraukšanas atļaujas Kanādā un Austrālijā vai Argentīnā un ko jūs esiet darījis, lai tie cilvēki, kas gribētu repatriēties atpakaļ uz bijušo Krieviju, šie 150 tūkstoši, dabūtu naudu no Eiropas sociālās attīstības fonda, kurā ir vairāk kā miljards dolāru un kā es teicu, kura katru gadu tērē simtiem miljonu teiksim albāņu bēgļiem, kuri dzīvo Grieķijā vai Itālijā un kuru valsts tiešām ir brīva, tātad es domāju, ka mums vairāk vajadzētu strādāt šajā plāksnē un nestāstīt šeit, nemuļķot cilvēkus un neuzmesties par starpniekiem par neaicinātiem starpniekiem starp latvieišiem un nelatviešiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

J.Jurkāns (TSP).

Es gribētu atvainoties Saeimai par vienu savu balsojumu, kuru es izdarīju tad, kad mēs vēlējām Ārlietu komisijā priekšsēdi. Es domāju, ka es tanī reizē balsoju par Kiršteina kungu, un šoreiz es saprotu, ka tā bija vislielākā kļūda mani šeit šajā namā balsojot, jo lielāku analfabētu ārpolitikā, Kiršteina kungs, šinī sabiedrībā es līdz šim vēl neesmu sastapis. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godāatie deputāti, ja tādi izteikumi turpināsies, tad jūs saņemsiet, protams, stingras piezīmes. Jā, jūs Budovska kungs, ar varēsiet teikt runu, tad... Bet tagad turpināsim. Vai referents vēlas runāt?

A.Endziņš. Es tikai gribētu izteikt savu viedokli, ka Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Kiršteina kungs ļoti daudz jautājumus uzdeva cilvēktiesību ministram Brūvera kungam, es domāju, ka pareizāk būtu vienu daļu šo jautājumu pāradresēt Ārlietu komisijai, tās priekšsēdētājam, jo daļu no tā, ko viņš uzskatīja, praktiski ir arī Ārlietu komisijas un ārpolitikas jautājums un tad jautājums ir pašam, ko tad ir darījusi Ārlietu komisija šo jautājumu risinājumam, bet aicinu vienkārši Saeimu balsot.

Priekšsēdētājs. Lūdzu aizklātās balsošanas režīmu! Kolēģi, lūdzu uzmanību, ja, tiešām centīsimies ļoti korekti un laika būs apdomāšanai un tā, bet jāseko ir tikai. Vispirms zvanu lūdzu! Balsosim par deputāta Brūvera priekšlikumu, svītrot 14.pantu. Balsojam. Vai visi deputāti ir nobalsojuši, jo signāllampiņas neiedegas. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 59, atturas - 13. Nav pieņemts priekšlikums. Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"...

Nr. 14

A.Endziņš. ... priekšlikums ir no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" izteikt pantu jaunā redakcijā. Es uzskatu, ka šis priekšlikums nebūtu balsojams, jo mēs neesam akceptējuši jau iepriekšējos "Tçvzemes un brīvības" priekšlikumus, jo šinī gadījumā it sevišķi pirmais punkts, kurš saka, ka visas personas, kuras ieceļojušas Latvijā saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu, kuras neatbilst 13. panta nosacījumiem, tas ir ārpus kārtas, kā arī šo personu pēcnācēji, naturalizācijas lūgumu pieņemšanu sāks ne agrāk kā 2000. gada 1. janvārī. Mēs vispārējos noteikumos akceptējām 5 gadu termiņu, skaitot no 1990. gada 4. maija. Un līdz ar to šis priekšlikums par šādu redakciju faktiski nav balsojams.

Priekšsēdētājs. Māris Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un brīvībai".

M.Grīnblats (TB).

Goxdātie deputāti! Savu motivāciju par šādām kvotām un stingriem noteikumiem ārvalstnieku jautājumā es jau īsumā motivēju no rīta, runājot par iepriekšējiem likuma pantiem, es šeit gari atkārtoties negribu, vienkārši tikai izteiktu arī to, ka liela daļa no mūsu vēlētājiem tajā laikā, kad notika gatavošanās pirmajam lasījumam Saeimā, tika vākti paraksti un tika savākti paraksti zem teksta, kurā ir sacīts, ka tātad tiek atbalstīts 1919. gada 23. augusta Latvijas Republikas likums "Par pavalstniecības darbības atjaunošanu", šī likuma darbību nedrīkst attiecināt uz Latvijā pēc 1940. gada 17. jūnija iebraukušajiem bijušās PSRS pilsoņiem un viņu pēcnācējiem. Tā kā šāda nostāja stingri ņemot ir pat vēl stingrāka nekā tas, ko iesaka mūsu frakcija. Šeit savākts ir apmēram trīs nedēļu laikā 24 tūkstoši paraksti, visi ar uzvārdiem, adresēm, tātad nu protams tam ir rekomendējoša nozīme, kas vienkārši parāda zināmas vēlētāju daļas viedokli un es domāju, ka tie nav visi vēlētāji vien, jo, protams, ka izrādīt aktivitāti, kaut ko parakstīt vai iesūtīt - to izdara tikai zināma daļa. Tā kā tas ir adresēts nevis mūsu frakcijai, bet Latvijas Republikas Saeimai, tad es iesniedzu to Saeimas Prezidijam, lai tas saglabātos kā zināma dokumentāla liecība arhīvos un tālāk mūsu frakcija iesaka tomēr nobalsot par šo punktu, jo priekšlikums ir iedots un neatkarīgi no iepriekšējiem balsojumiem... Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipns un nododiet Sekretariātā... Man ir vēlreiz jautājums referentam. Jūs teicāt, ka faktiski. Mums ir jābūt tomēr ļoti argumentētai attieksmei. Vai ir balsojums, ņemot vērā iepriekšējo pantu balsojumu vai nav balsojums?

A.Endziņš. Es tādā gadījumā varu precizēt. Mēs nobalsojām pie vispārīgajiem noteikumiem, ka persona individuāli var tikt uzņemta Latvijas pilsonībā, ja viņa ir nodzīvojusi vismaz 5 gadus šeit, skaitot no 1990. gada 4. maija, ja viņa šeit pastāvīgi dzīvo. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Mēs 13. pantā nobalsojām arī, ka šīs te normas stātos spēkā līdz ar šā likuma spēkā stāšanos, tātad jau šis process par naturalizāciju arī sāktos un es vēl gribētu vērst uzmanību cienījamajiem radioklausītājiem, kuri klausījās Grīnblata kungu un kurš iesniedza šos 24 tūkstošus parakstu, ka, lūk, tajā priekšlikumā, ko iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai", tas skar arī ap 40 tūkstošus un ja ne vēl vairāk latviešu, kuri nav pilsoņi uz šo brīdi, jo viņu priekšlikuma 3. punktā ir arī šis 0,1 procents no pilsoņu skaita, tas nozīmē, ka mēs varētu naturalizēt latviešus arī aptuveni 1800 gadā. Ne vairāk. Ņemsim vērā, ka šajā skaitā, kuri nav patreiz Latvijas pilsoņi uz šobrīdi, ir arī tie latvieši, kuri pateicoties Otrā pasaules kara laikā izveidotajai Palīdzības komitejai, kura organizēja latviešu kolonistu atgriešanos atpakaļ Latvijā no okupētās PSRS teritorijas, tādu, kā liecina Latvju enciklopēdija, kas ir izdota Stokholmā , ir ap 6000. Tad, kad laikraksts "Diena" organizēja telefona akciju, uz kuru aicināja mani divas stundas sēdēt pie telefona un atbildēt uz radioklausītāju vēstulēm, divi zvani man bija no personām, kuras 1942. gadā , pateicoties šai akcijai, atgriezās Latvijā, kuras kalpoja arī latviešu leģionā, kuras tika represētas, bet kuras uz šobrīdi nav Latvijas pilsoņi, jo viņi, lūk, ir to latviešu kolonistu pēcteči, kuri izbrauca zemes meklējumos pirms.... te jau bija arī priekšlikums izslēgt šo te atsauci uz 1919. gada 1. pantu, nu acīmredzot, tad cienījamā Saeima pati lai lemj.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to, godātīe deputāti, būs jābalso par šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" redakciju. Vai deputāts Rozentāls gribēja par šo priekšlikumu runāt? Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es, protams, domāju, ka tiks apspriests jautājums par balsošanas motīviem - aizklāti vai atklāti - bet tā kā mēs tūlīt spriežam jau uz priekšu visus iesniegtos likumu labojumus un par visiem mēs balsojam "pa tumšo", tad es tomēr gribu griezties pie jums, cienījamie kolēģi, šo jautājumu pārdomāt. Vai mēs, slēpjoties no saviem vēlētājiem, esam tik bailīgi, ka mēs nevaram atklāti nobalsot par 14. panta labojumiem un kā gan šobrīd cilvēki, klausoties vai skatoties un vakarā lasot preses ziņojumus spriedīs par savas uzticības nesējiem šeit Saeimā? Man vienkārši ir ārkārtīgi jocīgi šobrīd sēdēt solā un balsot "pa tumšo". Negribētu aicināt nebalsot vispār, bet aicināt iesniedzējus pārdomāt un atsaukt savu priekšlikumu par "tumšo" balsošanu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegumu vai priekšlikumu: 14. pantu izteikt jaunā redakcijā. 14. lappusē šī redakcija ir, kuru tikko apspriedām. Balsojam! Rezultātu! Par - 15, pret - 50, atturas - 15. Nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk, cienījamo priekšsēdētāj, acīmredzot ir, pirms mēs ejam pie 3. daļas labojumiem, es lūgtu pievērst uzmanību Juridiskās komisijas priekšlikumam par izmaiņām 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. apakšpunktā. Kā jūs redzat, otrā lasījuma gaitā bija ielikta vārdi, teiksim, no 1996. gada 1. janvāra personas, kuras dzimušas Latvijā un iesniedzot lūgumu ir no 16 līdz 20 gadu vecumam, pēc tam, no 21 līdz 25 gadu vecumam. Juridiskā komisija, analizējot šo situāciju, nāca pie slēdziena, ka pareizi būtu atstāt pirmajā apakšpunktā no 1996. gada 1. janvāra to personu iesniegumus, kuras dzimušas Latvijā un iesniedzot iesniegumus ir no 16 līdz 20 gadus vecas, bet pārējos norādīt tikai augšējos kritērijus, jo skaidrs ir viens, ka ja mēs tā nerīkosimies, tad tās personas, kuras ir jau pēc attiecīgā vecuma sasniegšanas, it kā paliek neskaidrā situācijā, kad viņām ir tiesības iesniegt. Tāpēc šeit ir tikai tie augstākie kritēriji. Līdz 25, līdz 30, vecākas par 30 gadiem un no 2000. gada pārējās personas.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav. Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk tad nākošais priekšlikums ir pie šī panta 3. daļas. Un šeit ir priekšlikums svītrot 3. daļas pirmo teikumu un vārdus "ðo personu" aizstāt ar vārdiem "ðā panta pirmās daļas 5. punktā minēto personu". Tas ir radikālākais priekšlikums un, proti, tātad tā ir runa par šo vārdu svītrošanu: šā panta pirmās daļas 5. punktā minētās personas ik gadus tiek uzņemtas Latvijas Republikas pilsonībā tādā skaitā, lai tas nepārsniegtu 0,1 procentu no Latvijas Republikas pilsoņu skaita iepriekšējā gadā". Tas ir tas punkts, kurš izsaucis vislielākās iebildes no Eiropas padomes ekspertu puses, no Eiropas valstu vadītāju, diplomātu puses, jo tas ir stingri, atklāti sakot, tāda neskaidrība šiem cilvēkiem, kad principā viņiem būtu iespēja un vai vispār savas dzīves laikā būtu iespēja izteikt pat vēlmi tikt uzņemtam Latvijas Republikas pilsonībā. Šis priekšlikums tika izskatīts arī Juridiskās komisijas sēdē, diemžēl Juridiskajā komisijā lēmums viennozīmīgs šajā jautājumā pieņemts netika, balsis dalījās un līdz ar to tas ir jāizšķir Saeimai balsojot. Par cik šeit Rozentāla kungs runāja par slēgto balsošanu, es varu pateikt viennozīmīgi personīgi par sevi, ka es balsošu "par" ðā teikuma svītrošanu, lai nerastos šaubas kādam, ka es slēpjos aiz slēptās balsošanas izkārtnes. (Balsis zālē.) LNNK priekšlikums jau ir izdarīt izmaiņas, šeit ir radikālākais svītrot, tāpēc tas ir vispirms un pēc tam būtu LNNK, ja... viņš ir pakārtots.

Priekšsēdētājs. Jā, viņš ir pakārtots. Vārds deputātam Andrim Līgotnim. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Es nevienu negribu īpaši aģitēt izdarīt tādu vai savādāku balsojumu šajā jautājumā, jo aģitācijas laiks attiecībā uz šo jautājumu ir sen atpakaļ. Gadu iepriekš, kad mēs formulējām savas priekšvēlēšanu programmas un solījām saviem eventuālajiem vēlētājiem, kā mēs rīkosimies nākotnē savas ievēlēšanas gadījumā, lemjot par pilsonību. Tur savu partiju tolaik vēl priekšvēlēšanu savienību programmās mēs skaidri melns uz balta visu ierakstījām. Arī mana priekšvēlēšanu savienība "Latvijas ceļš" savā īsajā programmā ierakstīja to, ka tā iestājas par kvotu principu naturalizācijas gaitā. Mēs neskaitāmās priekšvēlēšanu sapulcēs tolaik cilvēkiem skaidrojām, ka mēs iestāsimies par vienkopienu valsts veidošanu Latvijā, par latviskā elementa dominanti Saeimas elektorāta vidū, un to darīsim tādēļ, ka tas ir vienīgais ceļš, vienīgā iespēja, kādā veidā šajā tik daudz cietušajā valstī garantēt pamatnācijas intereses. Šis vienīgais ceļš, tolaik mēs tā visiem saviem vēlētājiem skaidrojām, ka tas ir šis naturalizācijas kvotu princips. Es zinu, ka daudzu citu partiju programmās arī šis princips bija iekļauts un es stipri šaubos, vai par šīm partijām, par šīm tolaik priekšvēlēšanu savienībām, tanī skaitā arī par manējo, būtu nodotas tik daudz vēlētāju balsis, kā tās tika nodotas, ja kāda no šīm partijām būtu jau toreiz teikusi, ka paies gads un varbūt mēs šo punktu pārskatīsim. Es esmu radis pildīt tos solījumus, ko es esmu devis, vēl jo vairāk, solījumus, kas ir doti vēlētājiem un es arī šodien šo solījumu pildīšu un balsošu par šī kvotu principa saglabāšanu.

Es aicinu tāpat rīkoties visus tos cilvēkus, kas savās priekšvēlēšanu programmās solīja kaut ko līdzīgu.

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Mani arī pamudināja uzstāties zināmā mērā Līgotņa kunga pozīcija. Jau tas, ka acīmredzot uzstājās divi cilvēki no vienas frakcijas norāda, ka acīmredzot mūsu frakcijā nav kopēja viedokļa un droši vien, ka tas ir loģiski, ka šinī balsojumā katrs paliek zināmā mērā vienatnē ar sevi, ar saviem motīviem, ar saviem priekšvēlēšanu solījumiem. Es domāju, ka mēs nekādā veidā nepārkāpjam priekšvēlēšanu solījumus, jo precīzi runājot, mūsu priekšvēlēšanu programmā bija ierakstīts, ka tiešām pilsonība tiek piešķirta pakāpeniski Ministru kabineta noteiktu kvotu ietvaros. Kāpēc šī ideja tika iestrādāta? Viņa tieši tika iestrādāta ņemot vērā to, ka process ir elastīgs, ka mēs nezinām, kādā veidā noritēs naturalizācija, ka Ministru kabinets varētu to novērtēt katrreiz un katrā ziņā noteikt noteikto kārtību, kā notiek naturalizācija.

Mēs varam šeit strīdēties, ko nozīmē vārds "kvota"? Principā jau 14.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. apakšpunkts arī ir kvotas, tāpēc, ka ... tikai tās ir kvalitatīvi noteiktas kvotas, jo katra no tām grupām satur zināmu skaitu cilvēku. Ja jūs pierakstītu to precīzo skaitu cilvēku, tad faktiski tās arī ir kvotas, tikai izteiktas savādāk, kvalitatīvi, jo beigu beigās pilsonības piešķiršana ir tomēr kvalitatīvs process, tāpat kā nacionālas valsts veidošana ir kvalitatīvs nevis kvantitatīvs process. Mēs varam runāt matemātiski visdažādākajos terminos, bet šinī gadījumā es domāju, ka pamatā tomēr paliek tā ideja, ka kvalitatīvi mums jāveido valss kā viennacionāla valsts, tāpēc ir pamatā svarīgākie visi tie nosacījumi, kas ir šajā likumā jau ietverti un arī šis sakārtojums, kāds viņš pašlaik ir likumdošanā.

Es uzskatu, ka vissvarīgākais un principiālākais jautājums, no kura mēs te nedrīkstam atkāpties, un šeit es uzreiz gribu novērst zināmas tādas divdomības, it kā pašlaik var notikt vai nevar notikt piekāpšanās spiedienam no ārzemēm vai no kaut kurienes citurienes. Mums ir jāpieņem tāds likums, kas atbilst mūsu interesēm. Ja mēs runājam par spiedienu no ārzemēm, viņš ir dažāda veida. Un šis spiediens neattiecas... arī tajā skaitā no Eiropas padomes puses, neattiecas vis tikai uz kvotu principu, bet tas attiecās arī uz šo laika izkārtojumu, kāds viņš ir paredzēts 4. pantā kopumā. Es domāju, ka tā ir principiāla lieta, kur mēs nevaram iekāpties un mēs nepiekāpsimies. Tas ir šis laika izkārtojums, kas paredz, ka pēc 2000. gada sākas naturalizācijas procesa, faktiski zināmā mērā, otrā kārta un šajā gadījumā līdz tam jau būs izgājušas vēlēšanas, notikušas divas vēlēšanas, divas Saeimas jau tiks vēlētas un attiecīgi ieceltā valdība vai attiecīgā Saeima varēs, izejot no situācijas, kādu būs parādījis iepriekšējais naturalizācijas process, pieņemt tādu vai citādu regulāciju par tālāko. Es neuzskatu tāpēc, ka mums vajadzētu pašlaik ierobežot šo nākamo Saeimu suverenitāti un noteikt šīs kvotas tādā veidā, kā viņas ir pateiktas šeit, 0,1 procents no Latvijkas pilsoņu skaita. Man, piemēram, īsti nav skaidrs, kāpēc tieši šis skaitlis, kāpēc ne cits skaitlis, tas vienmēr ir jautājums, kas var pacelties, jo es uzskatu vēlreiz, ka kvalitatīvi ir jāpieiet šai lietai. Iespējams, ka pēc 2000. gada tā lieta ir jāsakārto kvalitatīvā rindā tālāk. Tur es piekrītu un par to acīmredzot varētu domāt, bet atkārtoju vēlreiz, ka man ir tādas aizdomas, ka šobrīd mēs arī to kvalitatīvo rindu nevarētu precīzi turpināt. Tāpēc būtiskāk mums bija nosaukt to iepriekšējo, piemērot kvotu principu uz iepriekšējo periodu un 14. panta pirmā daļa ir šis kvotu principa piemērojums, es pastāvu uz tā, ka kvota nav tikai skaitlis 100 cilvēku, bet kvota ir arī kvalitatīvs lielums, it sevišķi, ka viņam var piekārtot skaitli un es domāju, ka pašlaik tas ir vispieņemamākais variants. Tie ir diplomātiski runājot... protams, es saprotu, ka... cik es vismaz nopratu no manas tikšanās arī ar... visai nepatīkamās tikšanās ar Raņņiha kungu, tad Krievijas puse ir gandrīz vai tiešām ieinteresēta, lai mēs pieņemam variantu ar šo 0,1 procentu gadā, jo viņi saprot, ka visi iepriekšējie panti ir pamatojami, ir ļoti viegli aizstāvami... Kas attiecas par šo pantu, tad tīri psiholoģiski, kaut arī tas pants ir zināmā mērā metafizisks, jo attiecas uz periodu pēc 2000. gada, kur, es atkārtoju vēlreiz, divas Saeimas vēl līdz tam varēs mainīt, bet šis pants katrā ziņā var radīt pietiekami daudz pretspiedienu arī citur un Krievijas propagandai būs ļoti vienkārši to pamatot. Es arī saprotu, ka Krievija jau gandrīz ir paspējusi izplatīt paziņojumu, ka mēs jau esam pieņēmuši šo 0, l procentu, jo viņi tiešām ar vislielāko prieku to gaida. Katrā ziņā Raņņiha kungs pat negribēja ar mani runāt, pateica, ka viņu absolūti neinteresējot Latvijas puses nostāja, jo viņam jau tā esot skaidrs, kas

nr.15

nostāja, jo viņiem jau tā ir skaidrs, kas mēs tādi esam. Un kur mēs tā virzamies. Es domāju, nevajadzētu šoreiz varbūt pakalpot šai domai un tomēr izvēlēties to pragmatiskāko variantu un saglabāt principiālāko šajā likumā. Un principiālākais šajā likumā ir tomēr 14.pants kopumā un šis laika sadalījums, kas nosaka to faktiski pirmo svarīgāko posmu līdz 2000.gadam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Rozentāls.

Dz. Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Nepārprotami, ka mēs esam nonākuši pie panta, kas ir viens no būtiskākajiem, un ja ne pats būtiskākais šajā likumā. Un šobrīd te jau iepriekšējie runātāji runāja, ka šī situācija ir ārkārtīgi kompilcēta un nepārprotami atbildēt uz dažādiem jautājumiem ir ārkārtīgi sarežģīti. Jo šeit zālē sēž arī Eiropas padomes eksperti un arī es ar viņiem tikos, un es domāju, šie cilvēki lieliski saprot to, ka Latvijas situācija tiešām ir unikāla. Un arī šā iemesla dēļ, ir vajadzīgs unikāls risinājums. Es vēlreiz atkārtoju to, mums ir unikāla situācija. Nekur Eiropā nevienā valstī nav līdzīgas situācijas kā Latvijā. Iepriekšējos 50 okupācijas gados, Latvijā ir iebraukuši un izbraukuši no tās vairāk kā 4 miljoni cilvēku. Respektībvi, Latviju ir škērsojuši un uz Latvijas vidi, es šeit domāju uz vidi - visplšakajā nozīmē, ir atstājuši ietekmi gandrīz trīsreiz vairāk cilvēku, nekā Latvijā vispār ir pamatiedzīvotāji latvieši. Ja mēs salīdzinātu šos ciparus, teiksim, ar Frakciju, tas nozīmē, ka Francijā šajos gados būtu iebraukuši 150 miljoni un 150 miljoni izbraukuši. Tas nozīmē, ka un skaidri saprotams, kādu iespaidu tas ir atstājis uz mūsu sabiedrību kopumā. Jāņem vēl vērā arī tas fakts, ka neapšaubāmi, un mēs to visi ļoti labi zinām, ka mums arī šobrīd ir unikāla demogrāfiskā situācija, jo atrodiet man kaut kur Eiropā vienu valsti, kuras galvaspilsētā pamatiedzīvotāji ir tikai viena trešā daļa? Tas ir unikāls gadījums. Un septiņās lielākajās pilsētās pamatiedzīvotāji ir minoritāte, ka 50 gadus atpakaļ šie cipari bija pavisam citādaki. Tātad ir vajadzīgs unikāls risinājums.

Bet šajā gadījumā, runājot par šo kvotu principu, te jāsaka atkal, ka lielākā mērā tāisnība, runājot par kvotām, bija Panteļējeva kungam. Jo kas tad īsi ir tās kvotas? Iepriekšējā sēdē mans parlamenta kolēģis deputāts Leiškalns izteicās par likuma lasījumu otrajā variantā, ka tas ir slēptais nulles variants. Bet arī "Tçvzemei un brīvībai" piedāvātais variants arī faktiski ir slēptais nulles variants. Tas tā ir. Jo ja mēs pieņemam, ka katru gadu mēs piešķirtu pilsonību o,1 procentam no pilsoņu skaita. Kā "Tçvzemei un brīvībai" frakcija piedāvā šo normu attiecināt praktiski uz visiem, tad kaut kad jau nonāktu pie tādas situācijas, ka tie cilvēki teorētiski it kā kas šodien ir pilsoņi, kaut kad tiem, kas nav pilsoņi, viņiem tālā nākotnē būtu jābūt pilsoņiem. Tikai loģiski, ka tas laiks izstieptais būtu tiik garš, ka viņi vienkārši nenodzīvotu līdz šā nulles varianta beigām. Bet teorētiski tas ir nulles variants.

Ja mēs pieņemam, teiksim, 100 000, kas paliek, uz kuriem būtu attiecināms šis 0,1 procents, tad ņemot vērā to, ka 0,1 procents ir apmēram 2000. Tad šis kvotu princips darbotos 50 gadus. Tā kā pēc 50 gadiem šis cikls noslēgtos un arī tas it kā ir slēptais nulles variants. Tātad kvotu principa sāls jau ir tajā apstāklī, ka lai nodrošinātu Latvijā stabilitāti, un par to jau te runāja Kiršteina kungs, ka Latvijā stabilitāte var būt tikai tad, ja pamatnācijai būs vairākums augstākajā valsts varas institūcijā, ja pamatnācijai būs vairākums likumdošanā, ka mums šis process, šis princips, šī pakāpenība ir jāsakārto tā; pirmkārt, lai tiešām perspektīvē arī šo vairākumu saglabātu.

Otrkārt, lai pārmērīgi strauji šodien, neiesākot naturalizāciju, mēs nenonāktu pie situācijas, ka tas process ir tik straujš, ka vienkārši tas izjauc šo līdzsvaru sabiedrībā un mēs vaurs nespējam kontrolēt situāciju. Šeit uzskatāms piemērs ir Rīga. Es jau runājot ar Eiropas padomes ekspertiem, arī teicu, ka pirmkārt jau Rīgas jautājums lielā mērā ir visas Latvijas jautājums. Jo šeit atkal mēs esam unikālā situācijā, izņemot Austrijā, kur Vīnē ir liels iedzīvotāju īpatsvars no visiem valsts iedzīvotājiem tāpēc, ka tā bija Austroungārijas impērijas galvaspilsēta. Latvija atkal ir unikālā situācijā, jo Rīgā dzīvo turpat trešā daļa Latvijas iedzīvotāju. Un mēs ļoti labi zinām no pasaules vēstures, ka revolūcijas parasti izraisās un notiek lielajās pilsētās. Galvaspilsētās, lielajos rūpniecības centros. Un Rīgas nozīmi nevar nepārvērtēt.

Tagad, ja mēs ļoti strauji uzsākam naturalizāciju, tad mani baida pirmkārt tas, ka ja šis process notiek pārāk strauji, tad mēs samērā drīz varam dabūt Rīgu, kurā latviešu pilsoņi starp visiem pilsoņiem ir mazākumā. Un sekas var būt diezgan bēdīgas. Ja Rīgas dome sāks pieņemt lēmumus, kas var būt pretrunā ar, teiksim, ar Saeimas lēmumiem, tad situācija var izveidoties visai bēdīga. Protams, jo ilgāks ir šis naturalizācijas periods, jo lielāka iespēja ir mūsu sabiedrības iekšējai transformēšanai, iekšējai transformācijai. Jo mēs jau šodien redzam, ka ļoti daudzi cittautieši izsaka gatavību apmeklēt latviešu skolas, lai gan ar lielām grūtībām, bet tomēr latviešu valodas kā valsts valodas situācija Latvijā pamazām, bet tomēr uzlabojas, bet tam visam ir vajadzīgs laiks, lai sabiedrībā šī transformēšanās notiktu. Mēs taču ļoti labi atceramies vēsturē, Neatkarīgā Latvija bija 20 gadus. Un Latvijā bija augstāks dzīves līmenis nekā tas bija padomju Krievijā. Un Latvijā bija pirmklasīga minoritāšu politika, jeb politika attiecībā pret minoritātēm. Bet tad, kad 1940.gadā Rīgā ienācā krievu tanki, tad puse Latgales priekšpilsētas, kur kā zināms, koncentrējās pamatā krievu tautības iedzīvotāji, saskrēja un ar ziediem šos tankus apbēra un ar lieliem sajūsmas saucieniem vienu otru policistu pat piekāva un nosita vienkārši. Tātad mums ir jādomā arī par to, un tam procesam arī ir jābūt pakāpeniskam, lai tomēr mēs iegūtu Latvijā pilsoņus, kuri ir lojāli Latvijas valstij, jo es ar visu pārliecības sajūtu varu šodien teikt, ka mums, diemžēl, ir pietiekami dauudz pilsoņu, kas Latvijas valstij nav lojāli. To rāda elementārā statistika, cik mums ir pilsoņu, un arī statistika, cik aptaujā par Latvijas neatkarību nobalso. Tā kā šis process ir ļoti sarežģīts. Ļoti sarežģits. Šodien, atklāti sakot, ir ļoti grūti aģitēt par vienu vai otru variantu, jo situācija ne tuvu nav tik nepārporotama, kā mums vienam otram liktos. Jo iejusties mūsu ādā ir ārkārtīgi grūti, jo kā jau es teicu, situācija ir unikāla un izjust situāciju var tikai cilvēki, es domāju, kas šajā unikālajā situācijā ir pietiekami ilgu laika brīdi šeit pavadījuši.

Vēl par ko es gribētu runāt. Nepārprotami, Eiropas padomes ekspertu slēdzieni un Eiropas padomes pārstāvju centieni palīdzēt Latvijai, es domāju, ka nāk faktiski no sirds. Es nedomāju, ka Eiropa gribētu šeit Baltijā Eiropas pašā centrā nestabilu reģionu, kas arī varētu tuvākā vai tālākā nākotnē apdraudēt pārējās Eiropas drošību. Bet es domāju arī to, ka nedaudz man tā liekas, ka Eiropas padome, pieņemot dažādus lēmumus un apsverot to vai citu jautājumu, tomēr visu laiku atskatās pār plecu uz Krieviju. Tas ir loģiski. Tas ir absolūti loģiski. Jo Krievijas nākotne, tās neparedzamās politiskās situācijas dēļ, tiešām ir miglā tīta. Un uz Krieviju ir jāatskatās. Bet es gribu tomēr atgādināt Eiropai arī to, ka ne jau tikai Gorbačova "atkusnis" ievadīja PSRS sabrukumu. Faktiski PSRS kā impērijas sabrukumu ievadīja Reigana politika. Ievadīja Reigana politika, zināmā mērā no spēka pozīcijām, kas vienkārši noveda PSRS ekonomiku līdz kraham, jo izturēt vairs bruņošanās sacensību tā nespēja, un tas bija viens no iemesliem arī, kad sākās PSRS sabrukums. Šodien, izškiroties par balsojumu, mums tomēr būtu jāņem vērā arī tas, ko Līgotņa kungs teica, ka zināmu atbildību šajā brīdī balsojot mēs tomēr arī izjūtam savu vēlētāju priekšā. Lai gan es te teicu, ka kvotu jēdziens vispār ir ļoti diskutējams, tad tomēr cik es arī atceros, pārsvarā mēs uz šīm kvotām orientējamies un orientējamies skaidrojot to tādā nozīmē, ka mēs maksimāli centīsimies regulēt un ierobežot, lai tas neapdraudētu latviešu tautas intereses uzņemšanu pilsonībā. It kā jau jebkurā variantā mēs cenšamies šo procesu veikt, tāpēc es vēlreiz atkārtoju. Šis ir ļoti pretrunīgs jautājums un mums tiešām vajadzētu apsvērt visus "par" un "pret".

Atklāti sakot, pēdējā laika notikumi , kaut vai līgumu parakstīšana ar Krieviju, un šeit es domāju 4.tieši līgumu par militārpersonu sociālajām garantijām, faktiski atklāti sakot, mēs esam tās muguras ārkārtīgi saliekuši. Faktiski mēs esam patreiz uz ceļiem. Protams, pragmatiski spriežot, it kā nekāda traģēdija notikusi nav. Bet šobrīd, redzot to situāciju, kāda veidojas Igaunijā, un arī kāda veidojas Latvijā, atklāti sakot, es neredzu lielas atšķirības, neskatoties uz to, igauņi šīm prasībām nepiekrita, bet mēs piekritām. Un diezgan svarīgi tomēr arī būtu, lai mēs Eiropā tomēr ieietu ar pietiekami stingru mugurkaulu. Pietiekmi iztaisnojušies. Es saprotu, tas nav vienkāršs jautājums. Bet tas ir diezgan būtisks jautājums. Jo ja mēs Eiropā ieiesim pārāk saliekušies, es domāju, ka diez vai mēs arī tuvākajā nākotnē būsim sarunu cienīgs partneris? Un šobrīd man tieši šobrīd, balsojot par vienu no variantiem, man tomēr ir bailes, ka šis sindroms, tātad lielā mazā sindroms neatīstās abpusēji un Latvijas tautā es domāju, tas var izraisīt diezgan nepatīkamu reakciju, jo es nekādā gadījumā negribu nosaukt šobrīd Eiropu kā demokrātisko Eiropu par "ielo brāli", jo tautā mēs zinām, ka "lielais brālis" mums asociējas ar Austrumu kaimiņu. Un es nekādā gadījumā nespēju novilkt un, protams, nedrīkstu novilkt vienlīdzības zīmi starp Austrumu kaimiņu diktātu un starp Eiropas savienības patiesi labajām vēlmēm. Iespējams, ka mums vēl tomēr, izškiroties par balsojumu, ir jāpadomā, ka mums varbūt arī sarunās ar Eiropu, vēl ir nepieciešams zināms laiks, lai arī nonāktu pie kāda kompromisa un vai šodienas izškiršanās sekmēs iekšpolitisko stabilitāti, un arī tālākās mūsu starptautiskās attiecības, es ļoti šaubos. Es tomēr aicinu deputātiem balsojot, es neaicinu balsot par vienu vai otru variantu, bet es aicinu stipri apdomāt tās lietas, par ko es šeit runāju, ja kādam tas likās nopietni. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēl nākamais runātājs ir Indulis Bērziņš. Jūs piecas minūtes izmantosit? Lūdzu, 5 minūtes!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vienīgi vienkārši precizēt, kas tad īsit ir noticis un kas notiks. Noticis ir tas, ka mums visiem kopā ļoti ilgā laikā, jo priekš Latvijas šis jautājums ir bijis ļoti sāpīgs un ir ļoti sāpīgs, ir bijis ļoti svarīgs un ir ļoti svarīgs. Tomēr ir izdevies novienoties par pašu svarīgāko. Un bez liela trokšņa ar diezgan lielu balsu pārākumu ir nobalsots to cilvēku liktenis, un es uzskatu, ir nobalsots korekti, pret ko principā neiebilast arī Eiropas pārstāvji, kas ir šeit zālē un ne tikai tie, kas ir zālē, tas ir, ir izšķirts to cilvēku liktenis, kuriem tiks dota iespēja, es pasvītriju, tiks dota iespēja naturalizēties 5. un pat 6. Saeimas laikā. Šobrīd strīds principā ir par to, kas notiks 7.Saeimas laikā. Strīds īstenībā nav par kaut ko reālu, strīds vairāk ir par principu, es pasvītroju, principu, un principiem, kurus

Nr.16

es pasvītroju - principu, un principiem, kuru mēs šeit aizstāvam. Reālā politika un mūsu reālais balsojums bija iepriekš, tāpat viņš būs reāls tad, kad mēs balsosim par likumprojektu kopumā. Es gribu atbalstīt Ābiķa kungu, kurš teica par to, ka 0,1 vai pat 0,01 liela kvota arī īstenībā ir nulles variants. Ja mēs pieņemam, ka nebūs iespējams šos cilvēkus integrēt, ļaut daļai to cilvēku, kas grib aizbraukt, normāli aizbraukt, es pasvītroju - aizbraukt, ja mēs pieļaujam, ka šie cilvēki paliks kā monolīta masa un varbūt pat vēl Krievijas pilsoņi, tad man, godīgi sakot, nē, nu ir jau patīkami, ka Latvija vēl pavelk 50 gadus, bet priekš vēstures, vai tas nav vienalga? Priekš lielās vēstures. Vai latvieši kā tauta izmirst. Jā, priekš mums personīgi un mūsu bērniem, tas ir sāpīgi, bet priekš vēstures tas ir vienalga, vai mēs izmirstam pēc divi gadi, vai mēs izmirstam pēc 50 gadi. Jo, ja mēs tādu nolemtību šeit runājam un sakam, ka tas nozīmē to, ka tad latvieši iet bojā, un nepārstā sevi savā tēvu zemē, tad ir skaidrs, ka tas notiek arī pēc 50 gadiem. Es tam neticu, jo šajā gadījumā es esmu optimists. Latvieši ir izdzīvojuši 700 gadus, vēl vairāk. Teiksim, ja mēs skatāmies baltus, visa šī te vēsture, kāda mums ir bijusi, ļoti grūta, visi kari, to mēs esam izdzīvojuši, saglabājuši savu valodu un es, neapšaubāmi, šajā gadījumā esmu optimists. No vienas puses arī man liekas dīvaina situācija, kad diviem ļoti nopietniem spēkiem, kas vienmēr ir bijuši pret pilsonības pieņemšanu - "Tçvzemei un brīvībai" un "Lîdztiesība", tagad lielā mērā ir pievienojušies cilvēki, kurus es lielā mērā cienu, tas ir Eiropas eksperti, kuri arī iesaka vēl kādu laiku pagaidīt un pārdomāt. Es domāju, ka pats sliktākais Latvijai, kas šobrīd ir, vēl kādu laiku domāt. Tāpēc, ka mēs esam domājuši ļoti ilgi. Ļoti ilgi. Mēs esam domājuši gan Augstākās padomes laikā, gan tagad, Saeimas laikā. Un tas ir loģiski, ka pēc mūsu brāļiem lietuviešiem un brāļiem igauņiem, mēs pēdējie pieņemam šo likumu, jo mums tiešām ir vissarežģītākā situācija. Pēc pēdējiem datiem - 54 procenti latviešu. Bet es aicinātu šobrīd ne tik daudz balsojot par šo, šeit tiešām, kā mēs nobalsosim, es godīgi pateikšu, es šeit aicinātu rīkoties sekojoši. Nobalsot pēc iespējas ātrāk šo pantu un neatkarībā no šī panta balsojuma, jo es pasvītroju vēlreiz, runa iet par laika posmu, kas ir pēc 2000.gada. Visiem balsot par likumu kopumā, jo es balsošu par likumu kopumā, neatkarībā no tā, vai šīs kvotas būs, vai nebūs. Šobrīd galvenais, kas mums ir jādara parlamentam, mums ir jārīkojas. Jārīkojas, lai mēs ielektu Eiropas vilcienā, jārīkojas, jo šis vilciens mums nav vajadzīgs kā pašmērķis. Šis vilciens mums ir vajadzīgs, jo Eiropā pastāv iespēja saglabāt to pašu latvisko identitāti, par ko tik daudz mēs runājam. Jā, iekļaujoties Eiropā, mums kā savdabīgai tautai, kā īpatnējai tautai, tādas pašas, kā ir visas pārējās, kā francūži, kā briti, kā jebkuri, katrā ziņā mums šī iespēja saglabāt sevi kā latviešus, būs. Ja nenotiks šī iekļaušanās Eiropā, tad, protams, dzīvē gadās visādi, bet es varu prognozēt, 98, 99%, ka lēnām, pamazām, vai ar tautas vispārēju balsošanu, tanku apjūsmošanu vai nolādēšanu, bet lēnām un pamazām mēs tiksim ievilkti atpakaļ. Tāpēc es aicinu šobrīd balsot par šo pantu. Un galvenais, visus balsot par likumprojektu kopumā. Un šeit es gribu griezties gan pie Eiropas pārstāvjiem un teikt viņiem, ka pēc šī balsojuma, kā jūs ziniet, mūsu parlamentā ir tradīcija, ka ir iespējams iesniegt labojumus un labot likumprojektus. To pašu es gribu teikt mūsu kolēģiem gan no viena radikālā spārna, gan no otra. Es domāju, ka šobrīd tiešām situācija ir nobriedusi un mums ir jāpieņem pilsonības likums. Lūdzu, iesim uz priekšu.

Priekšsēdētājs. Man ir jāatvainojas deputātam Rozentālam, jo jūsu iesniegums bija noklīdis manas vainas dēļ un tāpēc nākošajam jums būs vārds. Bet tagad pārtraukums.

(Pārtraukums).

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipni, ieņemiet vietas. Turpinām sēdi. Vārds deputātam Andrim Rozentālam - Zemnieku savienība. Pēc tam deputāts Tabūns.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi un klātesošie! Šeit ir tik ddaudz vārdu teikts par pilsonības likumu un es nešaubos, ka visi apzinās šī likuma svarīgumu, nozīmīgumu, kā vienu no galvenajiem mūsu varbūt pagaidu Seimas veikumiem. Patreiz ir izšķirošais brīdis, kad mēs balsojam pa pantiem, kuri ir paši svarīgākie un būtiskākie. Un tāpēc izsaku visdziļāko neizpratni, ka mēs šos pantus pieņemam absolūtā klusumā un esam norobežojušies no saviem vēlētājiem. Kāda vēlētāju reakcija būs, to lai viņi vērtē paši, man, protams, ir samērā neērti.

Nākošais. Mūsu zemnieku savienības programmā, ejot pie vēlētājiem, tāpat kā "Latvijas ceļa", ko šeit apliecināja cienījamais Līgotņa kungs, ir ietverts kvotu princips, no kura atkāpties mums nav iespējams tik vienkārši, šeit 10 vai 11, vai 9 un 8 deputātiem, nobalsojot vienādi vai otrādi. Tas ir partijas programmātisks jautājums un lai izdarītu izmaiņas, mums ir vismaz jākonsultējas ar savām partijas organizācijām, jo konsultēties ar visiem vēlētājiem šobrīd nav iespējams, vēlētāji savu attieksmi izteiks nākošajās vēlēšanās.

Ja runājam par šī 14.panta būtību. Ļoti liels paldies, protams, Eiropas ekspertiem un pasaules uzmanībai par mūsu Pilsonības likumu, par Latvijas tautas likteņiem un es arī saprotu viņu patieso vēlmi palīdzēt un mēģinu arī saprast viņu neizpratni kādreiz par situāciju, kāda šobrīd ir Latvijā, un par to situāciju, kāda izveidosies pēc viena vai otra pilsonības likuma pieņemšanas. Tas ir saprotams, jo jānodzīvo ir vismaz 50 gadi šeit iekšā, jāizjūt to ir uz savas muguras ikdienā, lai varētu prognozēt un apzināties to situāciju, kādu mēs ieliekam nākotnē ar vienu vai otru likumu pieņemšanu. Protams, šis nu galīgais, izšķirošais brīdis, jo kā jau mani kolēģi iepriekš, laikam Panteļējeva kungs teica, ir iespējas nākošajai Saeimai un aiznākošajai, vai kreisākam un labākam, radikālākam vai mazākradikālam pieņemt labojumus, bet šobrīd tomēr mēs ar savu attieksmi parādam pasaulei, Eiopai, Austrumiem un Rietumiem, kā mēs apzināmies savu esamību pasaulē un savu tautas nākotni. Un esamība, cienītie kolēģi, ir tāda, kad 50 gadu okupētas valsts statusā, kurš tika akceptēts Jaltas konferencē un Latvija tur netika pieaicināta, mēs tikām nodoti Krievijas pārziņā un Krievija šajos gados ar visādiem paņēmieniem šeit kolonizēja, būvēja rūpnīcas, izveidoja Rietumu kara apgabala centru, nometināja atvaļinātos virsniekus, visus, kuri bija labi dienējuši pasaulē un Padomju savienībā, jo Latvijas galvaspilsētā Rīga bija par šo Rietumu it kā tuvu pilsētu ar labu infrastruktūru, visu to mēs zinām, kas esam dzīvojuši šeit. Un situācija ir tāda, kāda ir šobrīd, ka mēs nevaram pielaist domu un nedrīkstam mānīt ne pasauli, ne Eiropu, ar domu, ka visus šeit nometinātos cilvēkus, kuri sastāda tuvu pusei no Latvijas iedzīvotāju skaita, mēs varam naturalizēt, varam šeit padarīt par pilsoņiem un cerēt uz Latvijas kā latviskas nacionālas valsts saglabāšanu. Tas ir jāpasaka godīgi un tas ir jāapzinās pasaulei. Tikai meklējumu ceļos mums ir jābūt kopā ar pasauli, ar Rietumu un Austrumu pusi no Latvijas. Es domāju, ka normalizējoties attiecībām ar Krieviju, ir jābūt skaidrs, ka lielai daļai šeit nometināto cilvēku ir sava dzimtene un savas senču kapu vietas, kur viņi varētu atgriezties, ja ir kosmopolīti, kuri izveidojušies pasaules šinīs vējos, tad jādod viņiem iesepēja emigrēt uz citām valstīm, kā bezvalstniekiem, bet nevaram pielaist domu, ka visi šeit dzīvojošie nepilsoņi, var kļūt par pilsoņiem. Mīļie tautieši un mīļie cienījamie mūsu viesi, tas ir vienkārši absurds. Un es gribu vienkārši to skaidri pateikt, ka ar tādu apziņu mēs varam pieņemt vienu vai otru šeit 14.panta traktējumu, bet nekādā gadījumā nevaram pielaist domu, ka mēs varam naturalizēt visu šo ļaužu masu, liekot zem lielas jautājumu zīmes latviešu nācijas izdzīvošanu. Tātad es, cienītie kolēģi, varu teikt, ka lielākā daļa Zemnieku Savienības frakcijas deputātu balso par kvotu ievērošanu, to es saku tikai tāpēc, ka mēs runājam klusumā. Ja būtu balsojums atklāts, tad man nekāda aģitācija šeit nav jāuzstājas ne vēlētājiem, ne tautai. Katrs varētu avīzē izlasīt publikāciju par balsojuma rezultātiem. Es novēlu izteikt katram savu domu diemžēl klusumā, un principā mums ir jābūt skaidrs, ka šis pilsonības likums šādā vai tādā veidā ir jāpieņem, jo gan no opozīcijas, gan pozīcijas ir izskanējis pareizs atgādinājums, ka tie daudzi desmiti tūkstoši latviešu, poļu, lietuviešu un arī varbūt krievu cilvēki, kuri šeit atrodas likumīgi, un kuru pilsonības lietas ir jānokārto pēc iespējas straujāk, nedrīkst mūsu vienas vai otras balsojuma rezultātā palikt vēl tālākā neziņā un dzīvot kā nepilsoņi. Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Nākošajam vārds Pēterim Tabūnam - LNNK un gatavoties Tupešu Jānim no Zemnieku savienības.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Ļoti nozīmīga ir šī diena Latvijai, par to man velti atgādināt, piecus gadus vismaz, mēs esam par šo jautājumu sprieduši, runājuši un tauta gaidījusi. Līgotņa kungs teica, ka aģitācijas laiks esot garām. Aģitācijas laiks beigsies tad, kad izzudīs pēdējais latvietis. Ja mēs to pieļausim šodien. Tad beigsies aģitācijas laiks. Un man patīk šodien noskaņa, kādā rit debates, jo pirmo reizi es šaubas dzirdu Bērziņa kunga, Induļa Bērziņa runā, un viņš aizvien vairāk arī šodienas runā, nemaz nerunājot par Ābiķa kungu, kura sacītajam daudzējādi piekrītu, aizvien vairāk sveras uz to, uz ko aicinājām mēs - LNNK. Uz mūsu priekšlikumu kopumā pieņemt tādu pilsonības likumu, kādu mēs likām priekšā. Un šodien ir runa par kvotām pēc 2000.gada. Protams, LNNK šīs kvotas ir daudz stingrākas, daudz plašākā mērogā, bet nevarētu būt runa par to, kā te pirms šīs sēdes un arī šeit izskan, ka varētu atteikties arī no šīm kvotām, kuras te ir atstātas. Žēl, ka šaubu nav tādiem vīriem kā Jurkāna kungam, it īpaši Brūvera kungam, cilvēktiesību ministram. Es gan negribētu šo amatu tā saukt, vērojot viņa darbību, es gribētu to saukt par nepilsoņu, sveštautiešu aizsardzības ministru, jo viss, ko viņš ir teicis, visās iespējamās vietās, kur vien lasīts un dzirdēts, nekur nav dzirdēts, ka viņš būtu aizstāvējis latviešu tautas intereses. Patiešām, pareizi Rozentāla kungs teica, ka, paldies par to iejūtību, kādā veidā pasaule mēģina, un pasaules eksperti saprast, mēģina saprast mūsu situāciju, bet es atļaušos, arī šeit klātesošajiem, šiem ekspertiem sacīt, ka diemžēl, es esmu pārliecināts, viņi nav līdz galam sapratuši šo drausmīgi traģisko situāciju, kādā atrodas latviešu tauta. Un būtu brīnums, ja viņi to būtu sapratuši, dzīvodami prom no šejienes. Jo tie vīri, ieskaitot, nupat man pieminēto Brūvera kungu, nemaz tik daudz nav daarījuši, ja nav darījuši pavisam īpašu uzdevumu ministriju ieskaitot, mēs izdalījām lielu naudas summu Latvijas tēla veidošanai, bet vai Latvijas tēla saturā neietilpst šīs situācijas raksturojums, atklāsme pasaulē, kādā mēs eesam. Un redziet, koalīcijas partneri, Zemnieku savienības pārstāsvis Rozentāla kungs šodien nemaz neizsaka šaubas vairs, kā to izteica Bērziņa kungs vai Ābiķa kungs, bet jau uztraucas un saka, ka savādāk jau nevar, savādāk viņš nevar iet vairs pie saviem vēlētājiem. Ja mēs neuzturēsim pat to, kas ir šodien, šajā otrā lasījuma likumprojektā paredzēts. Protams, tas daudzā veidā, par šiem šeit dzimušajiem dažādos četros punktos paredzētiem un tā tālāk, tas nebūtu pieņemams. Bet šādā veidā vispār nevar būt runa. Un sēt bailes un runāt par šo spriedzi, ka būšot vēl spriedze un vēl, to jau tikai grib, to rada, pareizi Kiršteina kungs teica. To jau grib, to Alksnis arī šorit radio ierakstā teica. To daudzi saka un grib, šo spriedzi. Tā kā bubuli visu laiku uzturēt, lai latvieši nodreb kārtējo reizi, lai palocās. Paskatieties uz skaitļiem. Ja dodam vēlēšanu tiesības 400 tūkstošiem, pieci simti, 800 000 nepilsoņiem, šeit jau tika pieminēts. Kas tad notiks? Kas tad notiks? Nekas jau vēl nenotiks arī pēc 7.Saeimas briesmīgs. Latvietis jau vēl šeit dzīvos ar savu sīkstumu. Bet kas notiks 3000.gadā, es jums jautāšu un pajautājiet paši sev. Kas notiks 300 tūkstošajā gadā?

Nr.17

P.Tabūns. Paši sev, kas notiks 300 tūkstošajā gadā. 3000.gadā. Un arī tālāk, jā arī 300 tūkstošajā gadā. Es domāju, ka cilvēce neies bojā. Vai latvieši šeit dzīvos? Redziet, šodien ir saskaitīts un presē jau figurē skaitļi, ka līdz 2000.gada tikšot naturalizēti 400 tūkstošu nepilsoņu. 400 tūkstošu. Jūs zinat, kā ir ar vēlēšanu rezultātiem, tagad, kad ir apmēram sveštautieši no latviešu skaita kādi 25%, ja nemaldos, tad aptuveni. Kādi izskatās vēlēšanu rezultāti Daugavpilī un kāds noskaņojums valda Daugavpilī, piemēram, Latgalē arī kopumā, bet kas būs, ja mēs naturalizēsim šos 400 tūkstošus, pēc tam 500, 600 un tā tālāk, kad sasniegs pilsoņu kopumā procents 50 uz 50, kāda būs Saeima, ko te ievēlēs? Un kā izskatīsies šis pilsonības likums, ja vispār par viņu tiks runāts. Un, ja runājam par, es jau iepriekšējā reizē, otrajā lasījumā teicu, ka pārāk lielu vainu uzveļ mums, mazajai Latvijai pasaule, kura ir līdzvainīga 50 gadu okupācijā visos šajos notikumos, es saprastu šodien un teiktu paldies, īpašu paldies, ja parādītos no pasaules, it īpaši no tām valstīm, kuras ir līdzvainīgas notikušajā, ka viņi pateiktu, šī jautājuma risināšanā, ka viņi pieņem savā valstī 10, 20 vai 50 tūkstošus cilvēku, būtu labi ja vēl vairāk, kuri labprāt grib braukt no Latvijas citur laimi meklēt. Šeit laimes meklētāji vēl ļoti daudz un viņi labprāt tur dotos. Tad parādiet šādu labas gribas žestu, palīdziet atslogot mūsu pārsātināto no okupācijas Latviju, lūk, tas būtu labs risinājums, jo Latvija, es atgādināšu vēlreiz, nevar pārvērsties par migrantu zemi, pārāk maziņa tā ir, dažu desmitu gadu laikā tā būs vairs ne Latvija, tas būs pavisam kaut kas cits. Un tāpēc varbūt es nepateicu neko jaunu, bet taisni runājot un iebilstot pret Līgotņa kunga izteikumu, ka nav ko vairs aģitēt, ir, un ir ko vēl un vēlreiz šodien mums padomāt iekams mēs vai klusumā, kā teica Rozentāla kungs, vai uz tumšo, es gribētu sacīt, kur nezinās cilvēki kā kurš ir nobalsojis, piespiežot šīs balsošanas pogas padomājiet vēl un vēlreiz. Žēl, es izteikšu šo domu vēlreiz, žēl, ka šis likums nav tāds kādu piedāvāja LNNK kopumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Tupešu Jānim, Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam runās Andrejs Panteļējevs.

J.Tupesis (LZS).

Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi, kolēģes, jūsu ekselences no Eiropas padomes! Jums tas jau daudzkārt ir pateikts, bet es arī savā vārdā un es ceru, ka mana frakcija un valdība to ir izdarījusi pateicos, ka jūs šeit esat klāt, šī ļoti svarīgā mūsu valstī svarīgā brīdī. Es vispirms gribu izteikt pateicību jums visiem, deputātiem, deputātēm par balsojumu attiecībā uz ārpuskārtas naturalizācijas iespējām tiem, kuri apgūs latviešu valodu un to es saku šai momentā tikai tāpēc, ka deputāta un ministra Brūvera uzstāšanās laikā viņš aicināja uz ļoti būtisku atbildi, bet atbildes vietā bija politiska vešiņas mazgāšana un diemžēl diezgan netīras vešiņas mazgāšana. Un tas jautājums bija par to, kāpēc 30 gadīgam vai 20 gadīgam ir lielākas iespējas, vai , ka viņš kvalificējas vairāk un labāk un ātrāk iegūt Latvijas pilsonību vai tam, kurš šeit ir nodzīvojis 40 gadus, neviens viņam neatbildēja, bet es arī šeit neaizstāvu ministru Brūveri, galvenokārt tādēļ, ka šis valodas zināšanas noteikums, kuru mēs pieņēmām, ļauj visiem šiem cilvēkiem, šai kategorijai, protams, ar daudz citiem, ne tikai valodas zināšanau, ar daudz citiem noteikumiem ātrākā pakāpinātā kārtā iegūt pilsonību un es gribu, lai arī Eiropas padomes locekļi un viesi šeit arī to saprot. Aicinu pieņemt. tāpat kā deputāts Indulis Bērziņš to aicināja, kuram ļāva runāt ārpus kārtas, es būtu pateicis to pašu, es aicinu pieņemt pilsonības likumu šodien. Šodien šajā trešajā lasījumā. Aicinu to pieņemt ar izmaiņām, ja vēlamies izmaiņas par kurām mēs pašreiz debatējam, balsojam, seviški šai 14.pantā, paturēsim prātā, ka pirms 2000.gada vēl sanāks sestā Saeima un septītā Saeima. Arī tās pārskatīs šo likumu un lems par savas tautas un visas tautas likteni, tāpat kā mēs to darām šodien un lems arī par citu tautu likteni, bet visas Eiropas padomes valstis grib mūs pieņemt savā saimē tagad, to mēs pārliecinājāmies Strasbūrā un to var arī pārliecināties šeit, šodien, kurš vien vēlās pārliecināties, bet godātie deputāti un deputātes, arī valstis uz Austrumiem grib mūs uzņemt savā savienībā un mums ir jāizšķiras, ir jāizšķirās tagad. Uzskatu, ka mums ir tiešām tagad jāizšķirās ne pēc mēneša, ne jūlijā ne pēc trijiem, bet tagad. Acerēsimies, ka arī mēs šo likumu varam mainīt arī vēlāk paši, ja mēs gribam. Daudzkārt šeit tika pieminētas programmas, "Latvijas ceļa" arī Zemnieku savienības programmas, es jau to šeit esmu darījis rudenī, bet katrs mēs izlasām mūsu priekšvēlēšanas programmās to ko mēs gribam izlasīt un bieži klausamies to, ko mēs gribam sadzirdēt. Zemnieku savienības programmā, es jums izlasīšu vēlreiz, kur ir parakstījis tā laika frakcijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs es citēju: tāpēc Latvijas Zemnieku savienība no daudziem neatliekamiem veicamiem uzdevumiem, kā pirmo, es atkārtoju, kā pirmo tomēr min veicināt izglītību un kultūru, kā pirmo, bet mēs izvēlamies citēt un izmeklēt no programmas to ko mēs gribam. Attiecībām par kvotām, protams, es mūsu programmā ir minētas kvotas, es aizstāvu kvotas vēl stingrāk nekā tie, kuri šeit ir runājuši un arī tas, kas ir mūsu programmā, bet beidzot, pēc vairākiem mēnešiem mēs sākam beidzot saprast, manā skatījumā, ka kvotām var pieiet vairākkārt, vairākos veidos, kvota nav tikai matemātisks cipars, kvota ir arī kvalifikācijas kvota, kvota var būt nosacījuma kvota un mums vajadzētu pieiet pie kvotām vēl stingrāk, pēc stingrākām kvotām, tas, kas ir minēts 12.pantā, 13.pantā un 14.panta pirmā punktā, tās ir visas kvotas par kurām mēs runājam. Tās ir kvotas un lai man neviens nepārmet, ka es neturos pie partijas programmas un neesmu par kvotām. Es esmu par vēl stingrākām kvotām. Pasaules gudrās likumgrāmatas nosaka, ka katrs valsts iedzīvotājam ir jāzina savs statuss, arī to, ka pilsonību nedrīkst noliegt nevienam kam pilsonība pienākās. Šorīt viens laikrakstā "Diena" es citēšu atkal pāris teikumus, mums bieži negribās citēt cilvēkus kuri uzrakstījuši raktus uz Austrumiem no mums dzīvojošie, bet tur starptautiskās humānās palīdzības un kultūras sadarbības direktors Vjačeslavs Baņins min un raksta: "Galvenais ir, lai viņiem būtu kaut kāds noteikts normāls statuss. Ir taču starpība starp prasību noteikt to cilvēku statusu, kas pie jums dzīvojuši visu dzīvi, teiksim, prasību vai arī vai krievu valodai piešķirt tādu pašu statusu, kā latvieišiem, to neviens un nekad neprasīs, mums, protams, tam nav jātic, bet šajās konvencijās, šajās pasaules gudrajās likumu grāmatās ir viena absolūta pamattēze, ka katrā valstī, vienalga kur tā ir pasaulē, katram cilvēkam ir jāzin viņa statuss, vai viņš ir pavalstnieks vai viņš ārvalstnieks, vai viņam nedos nekad pilsonību vai pēc zināma laika viņš varēs uz to kandidēt, bet šis statuss viņam ir jāzin. Un tāpēc arī šim likumam, kuru es ceru mēs pieņemsim šodien, sekos drīz bezvalstnieku un citvalstnieku likums, bet mēs cenšamie būt gudrāki par gudrajiem un noteikt kvotas ar viegli piepildāmiem cipariem, nevis latviešu tautas izdzīvošanai stingras valodas un citus priekšnosacījumus. Arī es esmu ar mieru, es esmu ar mieru uz laiku norīt šo neloģismu, šo emociju un manuprāt šo neprāta skaitlisko kvotu, lai pieņemtu šo likumu, mēs, protams, balsosim, bet arī ja pieņems šo likumu pantu 14.arī es balsošu par šo likumu kaut arī es šim pantam nevaru piekrist. Un es aicināšu būt mums visiem atklāti un patiesi uz sevi un mūsu valsti no šiem apmēram 700 tūkstoš nepilsoņiem vismaz 2/3 nekur neaizbrauks, viņi nekur neaizbrauke ne uz Austrumiem ne uz Rietumiem, viņi paliks šeit pat. Ja nenoteiksim šo cilvēku likumīgo statusu, tikai noteiksim viņu statusu, ja nepiešķirsim viņam pilsonību ja nedosim viņam to iespējamību, bet noteiksim viņu statusu un nedosim viņiem kaut kādu reālu cerību kaut kad iegūt šo pilsonību, kaut kādu reālu cerību kaut kad iegūt šo pilsonību un integrēties Latvijas apritēs, tad nebrīnīsimies, ka laba daļa no šiem cilvēkiem paliekot Latvijā izvēlēsies kādas citas Austrumlielvalsts pilsonību. Ja nebūsim tālredzīgi un gudri tagad, pilsonības likumos, tādu, kuru mēs pašreiz apspriežam, nebūsim tālredzīgi un grudri izglītības likumos, valodas un sadzīves likumos, tad šai zemē divkopiena ir absolūti neizbēgama. Trešdaļa no Latvijas pilsoņiem arī iedzīvotājiem, ja pensiju gados, trešdaļa no visiem Latvijas iedzīvotājiem un pilsoņiem, daudzi nemaz 2000.gadu nemaz nesagaidīs. Ar zemās dzimstības un laulības šķiršanas pasaules rekordiem arī šos apmēram 300 tūkstoš nepilsoņu pēc 2000.gada pāri robežai mēs nedabūsim ne Austrumu ne Rietumu robežas. Tādēļ es vēlreiz es aicinu pieņemt šo pilsonības likumu un darīt visu, lai šī pilsonības kvota vienalga kā mēs viņu interpretējam, vai šo man nepieņemamo 0,1 vai citiem nepieņemamās kvotas nosacījumus 12., 13. un 14.pantā, lai šī pilsonības kvota nekļūtru par mūsu tautas izmiršanas kvotu. Paldies par jūsu uzmanību un cerams arī saprātīgo ne emocionālo balsojumu,ne tumsā es labprāt pateiktu kā es balsošu, un es jau to esmu pateicis, es esmu par stingru kvotu un kvotas ievērošanu, bet ne skaitlisko kvotu, jo tā ir mūsu tautas pašnāvības kvota nevis izdzīvošanas kvota. Paldies.

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienaijamie klātesošie! Es gribētu tikai precizēt, ka likums neparedz 400 tūkstoš cilvēku naturalizāciju, kā to teica Tabūna kungs, ja nu vienīgi LNNK nenāks pie varas nākošajās vēlēšanās un nerealizēs Tabūna kunga programmu naturalizēt 400 tūkstoš cilvēkus tuvākajā laikā, bet pašreizējā momentā likums to galīgi neparedz. Paskatīsimies loģiski uz tām lietām, daudzus no tiem momentiem, ko mēs te runājam un sevišķi, kas attiecas uz vienkopienas valsts veidošanu, veido ar citiem instrumentiem nekā ar aritmētikas palīdzību. Kāpēc mēs tik bieži mīlam atsaukties uz mūsu kaimiņiem un šoreiz nepaskatamies uz mūsu Ziemeļu kaimiņiem - igauņiem. Igauņiem nav kvotas, bet igauņiem uz šo brīdi no 300 tūkstoš ārvalstniekiem tikai 20 tūkstoši iet cauri to procedūru, tātad nebūt nenozīmē tas, ka viņiem ir 300 tūkstoši viņi tāpēc zaudē šo savu nacionālo identitāti, un ka viņi visi iegūst pilsonību. Es uzskatu, ka šeit mums ir tiešām jāizšķirās, tie, kas balsos par skaitlisko kvotu...

nr.18

tie, kas balsos par skaitlisko kvotu pēc 2000.gada balsos par ilūzijām. Par sisinājunma ilūzijām. Mums bija ļoti karstas debates arī mūsu frakcijā. Un Lagzdiņa kungs, droši vien, pats atkārtos no šīs tribīnes to, ko viņš bilda tur, ka tiešām, ne jau tikai integrācija, vai pilsonības jautājums ir jautājums ar kuru risina šo 700 000 cilvēku problēmu šeit Latvijā. Paralēli tam ir jādarbojas citiem mehānismiem. Tai skaitā arī Kiršteina kunga pieminētajai repatriācijai. Man ir tāds iespaids, ka pašlaik ir vēlēšanās nobalsot par ilūziju. Proti, nobalsot, ka pēc 2000. gada iestāsies kvota 0,01 procents un līdz ar to sevi nomierināt, ka nekas cits jau vairs nav jādara. Mēs esam pateikuši, ka pēc 2000.gada pie tam tad jau būs cita Saeima, cita valdība, iestāsies šī aritmētiskā kvota un mums nav ne par ko citu jārūpējas. Tai skaitā, arī par repatriāciju nav jārūpējas, kā mēs to līdz šim varbūt neesam darījuši pietiekamā stadijā, jo beigu beigās, mēs esam savu pateikuši, sirdsapziņa ir apmierināta un gan jau aritmētika pēc 2000.gada visu atrisinās. Es domāju, ka tā ir ilūzija, jo mums jau nav jāspriež tik daudz, kaut gan ir ļoti interesanti spriest par to, kas būs pēc 300 000 gadiem. Bet es tomēr dodu prioritāti tām politiskajām koncepcijām, kas runā par tuvākajiem gadu desmitiem, nevis par nākošajiem gadu tūkstošiem. Un šobrīd mums ir jārisina šo 700 000 cilvēku jautājums. Kā mēs to varam risināt? Vieni? Vieni mēs to varam risināt tikai kontekstā kā te ierakstot pēc 2000.gada aritmētisko kvotu un ar to it kā izpildot savu sirdsapziņu, ka pats par sevi tas nostrādās. Kaut gan īstenībā šeit mums būs netīra sirdsapziņa attiecībā pret nākošo un aiznākošo Saeimu. Un pret nākošo un aiznākošo valdību, jo mēs viņiem būsim nogrūduši to problēmu. Uz 2000.gadu. Mēs to varam risināt tikai savādāk. Acīmredzot mums jātrod kāds, kas palīdz šo risinājumu mums meklēt. Tāpēc tā Eiropa mums ir vajadzīga šobrīd. Ir. Vai mēs gribam vai nē. Es jau runāju pirmajā lasījumā par Pilsonībaas likumu un teicu, ka tik daudz lietotais un locītais vārds - dekolonizācija beigu beigās mums jāapskatās, ko tas nozīmē un deokupācija. Deokupācija un dekolonižācija ir tikai starptautiski realizējama, neviena valsts pati pēc definīcijas nevar sevi dekolonizēt vai deokupēt. To var izdarīt tikai tad, ja tajā piedalās starptautiskā sabiedrība. Šajā gadījumā noteikti tikai tās arī tuvākās valstis, kas mums šeit ir kaimiņos, kas ir vitāli ieinteresētas mūsu arī deokupācijā. Gribam mēs vai nē to tā atzīt, bet tas arī ir savs veids, deokupācijas veids par kuru viņi runā. Un lai to viņi izdarītu viņiem ir nepieciešams pieņemt mūs savā juridiskajā telpā. Es atkārtoju vēlreiz. Ir ļoti būtiski. Man ļoti grūti un žēl, ka ne ne visi deputāti varbūt niansēs pārzina visas tās debates, kas notika ar Eiropas padomes pārstāvjiem. Un ir ļoti būtiski tiešām šeit nošķirt tās prasības, kas varbūt bieži ir politiski vieglākā ceļa meklējumi un kuriem mēs nepiekrītam un nepiekritīsim. Un viena no šīm prasībām, piemēram, ir tā, kas ir formulēta arī Eiropas drošības un sadarbības apspriedes augstā komisāra rekomendācijās, kas paredz, ka mums līdz 1998.gadam jau vajadzētu būt izietam visam tam naturalizācijas ciklam, man liekas tas ir pilnīgi nepieņemami un īstenībā tas ir nedaudz vairāk no šo rekomendētāju puses tāds vieglākā ceļa meklējums, uzskats, ka mums pašiem ir jātrisina viss ļoti ātros tempos, tur mēs noteikti nevaram piekāpties. Bet šajā jautājumā par kuru mēs debatējam tagad, ko tad mēs izdarām? Mēs nospraužam savus laika termiņus un mēs pasakām, ka šajos laika termiņos mēs saglabājam pilnā mērā savu suverenitāti lemt par katru nākamo soli. Arī par soli pēc 2000.gada. Bet mēs pieņemam vismaz īstenībā sīkumu, juridisko spēles noteikumu - neievest šīs aritmētiskās kvotas, kas īstenībā attiecībā pēc 2000.gada izskatās nedaudz komiskas. Atzīsim! Tāgad mēs ar jums filozofējam par to, kas notiks pēc 2000.gada. Ja mēs nevaram izšķirties par to, ja mēs uzskatām tomēr, ka mēs nomierināsim savu sirdsapziņu ar šo aritmētiku, tad man tomēr ļoti liels pēc tam būs lūgums no tiem cilvēkiem, kas nobalsos par to aritmētiku, es no viņiem personīgi prasīšu atbildību kā tādā gadījumā tiek realizētas visas tās pārējas programmas par kurām arī runāja Kiršteina kungs, ka par tām runāja citi. Ar kā palīdzību to realizēs un kā to izdarīs. Jo man būs ļoti grūti tādā gadījumā redzēt, ar kura palīdzību tad mēs beigās deokupēsim to Latviju. Par ko mēs mīlam tā runāt.

Tāpēc es vēlreiz, es domāju, ka te izskanēja jautājums - kā mēs uzzināsim no kā prasīt. Es domāju, ka pietiekami skaidri šeit cilvēki, kas ir izteikušies, ir pateikuši savu pozīciju. Viņa jau ir aptuveni skaidra. Bet es atkārtoju vēlreiz savu pamatdomu, ko es uztveru šeit. Balsojums par aritmētiskām kvotām pēc 2000.gada ir balsojums par ilūzijām, kuru dēļ mēs lielā mērā ziedojam vai upurējam šodienu, nomazgājam savu sirdsapziņu, bet apgrūtinām mūsu pēcteču likteni. Tai skaitā arī deputātu un valdības. Un es pie šī uzskata palieku. Paldies.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš". Nav zālē... (Silārs kaut ko saka no vietas.) Jā, piedošanu, tiešām atvainojiet. Pēteris Elferts - par 14.panta 3.daļu.

P.Elferts (LC).

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Kad mēs runājām par pirmo lasījumu, tad bija jārunā arī par Latvijas vēsturi. Šobrīd es arī gribu pievērst uzmanību pie mūsu valsts likteni, mēs bijām kādreiz Eiropas savienības locekle, un tagad mums arī ir uzlikts liels spiediens no mūsu bijušajiem kolēģiem, risināt mūsu problēmas. Bet tās ir arī Eiropas problēmas, jo ir jārunā arī par to, ka tikai Latvija, Lietuva un Igaunija neparādījās vairs Eiropas kartē pēc otrā pasaules kara. Interesanti, kāpēc, piemērām, par mūsu likteni vispirms ir atbildīgi , līdzatbildīga ir Vācija un Krievija. Molotova-Rībentropa pakts? Jaltas konference, ASV, Lielbritānija, Krievija. Interesanti, kāpēc Lielbritānija nespiež mums šobrīd. Varbūt tā tiešām jūtas līdzatbildīga. Viņa saka, ka tā ir mūsu iekšējā lieta šo Pilsonības likumu pieņemt un realizēt. Mēs esam izveidojuši Repatriācijas fondu, bet ir tikai divas valstis mums ieskaitījušas līdzekļus - Zviedrija, Amerikas Savienotās Valstis. Arī nelieli līdzekļi, ja iet runa par emigrāciju, ir bijis piedāvājums tikai no Argentīnas. Ne no šīm pārējām Eiropas padomes valstīm, kas cenšās mums palīdzēt, bet reāli nepiedāvā šādā veidā risināt mūsu problēmas, jo sociālā spriedze pieaug, cilvēki, kas repatriējas arī uz Austrumiem, tie ir strādājošie, kuri nevēlas vairs integrēties mūsu sabiedrībā, mums ir jādomā par ļoti daudziem pensināriem. Bezdarbs mums arī pieaug. Mums tik tiešām ir šī unikālā situācija. Mēs tagad atkal atrodamies Eiropas kartē. Mēs negribam tikai dzīvot Eiropā, bet gribam dzīvot kā eiropieši. Es pieņemu, ka mēs šo 0,1 izņemsim no šā likuma, jo ir jocīgi, ka mēs strīdāmies par to, kas notiks pēc 2000.gadu. Mums ir vairāk jāpiev`rš uzmanība par to, kas notiksies nākamajos divos gados, un tad 6.Saeima un 7.Saeima varēs atgriezties pie tā, kas notiksies pēc 2000.gadu. Es tikai gribēju pievērst mūsu uzmanību un varbūt Eiropas padomes locekļu un vēstnieku uzmanību pie šīm lietām, jo situācija ir ļoti sarežģīta un mēs noteikti mūsu pēcnācēji nākamajā Saeimā, un pēc tam arī atgriezīsimies pie šā jautājuma.

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Gunāram Resnajam - Zemnieku savienība. Pēc tam - Juris Sinka.

G.Resnais (LZS).

Cienījamo Prezidij, kolēģi! Vispār es esmu gandarīts šodien, ka likums tiek lasīts trešajā lasījumā. Tās domas pēc, ka tas tiks pieņemts, jeb tiek pieņemts. Kad Saeima un tauta uzskata, ka šis Pilsonības likums ir nepieciešams. Un tā tas acīmredzot ir.

Cita lieta, kāds tas būs, kā tas top. Es mazliet gribu apstāties pie domas par Eiropu. Vai mēs nepārvērtējam šīs bailes no Eiropas, vai mēs nepārvērtējam sevi, vai neovērtējam sevi, ka mums tik briesmīgi ir jāiztop tikušiem vaļā no Austrumiem, tagad pilnos apkampienos ieejot Rietumos un nedzīvot savu dzīvi, ko mums ir vēl`juši senči un mūsu gēni, bet iztapt kam citam. Mani tas mulsina.

Pirmkārt, Eiropa nav izdzīviojusi mūsu dzīvi. Eiropa labākajā gadījumā daļa no Vakareiropas ir redzējusi tikai "brūno mēri". Vienu pusi. Mūsu Baltijas valstis, Latvijas tauta ir izdzīvojusi abus, kā brūno, tā sarkano. Vienu pat 45 gadus. Un tas uzliek zīmogu. Un es pilnīgi saprotu, ka Eiropa to nespēj saprast, nerunājot par sapratni mūsos vēl ir emocijas, izjūtas, mēs neprasām no Eiropas, lai tā to izjustu. Bet saprast mūs vajadzētu! Un ja mūs šodien nesaprot šajā kvotu jautājumā, tad diemžēl, acīmredzot šeit ir arī mūsu Ārlietu ministrijas vaina, nepadarītais darbs, arī mūsu Saeimas Ārlietu komisijas nepaveiktais darbs, neesam bijuši spējīgi izskaidrot savu būtību, savu likteni.

Bet es gribu Eiropai tomēr arīo pārmest. Mūsu liktenis ir saistīts ar to, ka Eiropa savā laikā mūs pameta. Mūs faktiski nodeva. Un ne tikai nodeva, bija arī Eiropā valstis, kas atteicās palīdzēt pliku dzīvību izvilkt un viņus izdeva. Tā arī bija Eiropa. Un šodien es nezinu, es atļaujos sevī atstāt tādu domu, varbūt tā nav Eiropa, kas runā un grib diktēt mums savus noteikumus. Varbūt, ka tas ir Austrumu lobijs, kas runā? Es ticu Latvijas tautai, ticu tās darba spējai, ticu tās mentalitātei - priecāties par padarīto darbu. Es nešaubps ne mirkli, ka mēs dzīvosim labāk. Mēs šodien dzīvojam labāk, kā mūsu lielais Austrumu kaimiņš. Un es domāju, mēs vienmēr dzīvosim labāk kā mūsu "dârgais" Austrumu kaimiņš. Un tas arī viņu interesē. Un tas ir tas, kas liek šiem daudzajiem cilvēkiem neatgriezties savā etniskajā pasaulē, bet palikt šeit. Un tomēr ir risks, ka mums kādreiz var iet grūti, un ja pamatiedzīvotāji pastalās ataigās mīlot savu tevuzemi to aizstāvot, es šaubos, vai daļa no šīs tautas, es saku - daļa, to darīs? Un atkal meklēs impēriju, kad kopā ir labāk. Un tas var radīt lavīnas efektu. Ja mēs nepieliekam šo barjeru. Un kas ir lavīna? Tā noslauka visu savā ceļā. Un nonākot latvietībai Latvijā zem šiem 50%, šis lavīnas efekts ir neibēgams. Tas ir neizbēgams. Tāpēc es domāju, ka šī aizsargbarjera, kuru ir vēlējusies arī Zemnieku savienība priekšvēlēšanu programmā kā kvotu. Jā, matemātiķi ir nepieciešami. Es nebūt nedomāju tā kā domā Eiropa. Ka visiem cilvēkiem, kas šeit šodien dzīvo, kaut kad obligāti ir jāsaņem Latvijas pilsonība.

Cienījamie kolēģi, tas nav dabīgs mijiedarbības process, ka šeit ir citas tautības. Tas ir varmācīgas, metodiskas politikas rezultāts kādā veidā mēs tikām šķīdināti, lai varētu iznīcināt šo nacionālo patstāvību, šo nacionālo lepnumu, lai visi būtu vienādi. Un simtprocentīgi uzticēties šiem cilvēkiem. Es neredzu šeir arī cilvēktiesību pārkāpumus. Ja cilvēks var būr biznesmenis, zemes un mantas īpašnieks, kāpēc viņam tādā veidā ir jālaužās, lai veidotu savu valsts struktūras politisko sistēmu. Es nesaprotu. Un šodien cienījamā Eiropa arī nav piedāvājusi nevienu citu variantu, kā izdzīvot šai senajai vecajai tautai - latviešiem, kas nāk no baltu ciltīm, kura faktiski ir viena no pēdējām, kas ir ieguvusi valstiskumu. Tikai 1918.gadā. Kā izdzīvot? Ar kādiem kritērijiem? Ir tikai viens - neceļiet kašķi, neceļiet naidu, pieņemiet visus, kas grib ar jums būt. Vai grib būt ar mums? Mēs to paši vēl nezinām. Ar to ir jātiek skaidrībā. Un tam ir jābūt laikam.

Tāpēc apstājoties pie tā, mēs esam visi vienojušies vairākumā. To parādīja šodien nelielais pikets, ka mūsu likumprojekts ir centriski pieņemams. Tas nav pieņemams ne kreisajai ne labējai galējai pusei. Un tā jau ir normāla parādība līdz 2000.gadam. Un strīdi ar mums notiek - kas būs pēc 2000.gadā. Jā, es piekrītu. Šodien prognozēt ir pārāk ātri, bet es nepiekrītu vārdam, ja lieto "ilūzija". Ja nav realitātes, nedrīkst atņemt ilūziju. Un ilūzija jau ir garīga īpašība. Es negribu zaudēt ilūziju. Es pats pārstāvu cilvēkus, kuru ilūzijas un brīvības tieksmes ir bradātas gadiem, nicinātas un tomēr mums arī tur bija ilūzija, ka izdzīvosim. Atgriezīsimies. Un paldies Dievam, tas ir noticis. Un šodien es gribu saglabāt ilūziju, ka šī senā tautiņa saglabās savu valstiskumu pamatā valstiskumu, ne nacionālo tikai. Un tāpēc es gribētu teikt tā: šeit viens no runātājiem teica. Būs vēl 6. un 7. Saeima. Cienījamie kolēģi, nu pilnīgi pareizi. Un viņi ienesīs savas korektīvas, viņi ienesīs savus labojumus, bet šodien es gribu palikt pie domas,

Nr. 19

Resnais. ... bet es šodien gribu palikt pie domas, ka būsim striktāki, būsim stingrāki, lai nākošās Saeimas var atlaist kaut ko brīvāk, jo atlaist jostu ir vienmēr vieglāk nekā viņu savilkt stingrāk.

Un tāpēc es aicinu jūs padomājiet un balsojiet šodien nevis sausi pragmātiski, mēs neesam kompjuterizētas mašīnas, mēs esam cilvēki ar savu ētisko dvēseli, ar savu ticību. Saglabājiet ilūziju balsojot! Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam - "Tçvzemei un brīvībai". Pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēgas, dāmas un kungi! Tā kā Eiropas padome un citi rietumeiropieši mūs ir nolikuši zem, gandrīz vai nepārspīlējot var teikt, ka zem Damokla zobena, zem spiediena, kurā ietilpst nepieciešamība ļoti ātri naturalizēt lielā mērā nelegāli ienākušus cilvēkus un to pēcnācējus, tad es gribētu, pirmkārt, atgādināt Eiropas padomes locekļiem, kas pārstāv tomēr arī savas valstis, padomāt par katras atsevišķas valsts pilsonības likumu. Starp Eiropas padomes locekļiem un arī starp delegātiem, kas šeit ir bijuši un ir, piemēram, prominentu vietu ir ieņēmuši Šveices pārstāvji. Kādreiz es jau šeit runā pieminēju, cik ļoti sarežģīts ir Šveices pilsonības likums. Tur priekšnoteikums ir integrācija katrā no trim pakāpēm. Pirmā - municipālā. Pēc 10 gadu nodzīvošanas vismaz. Un pēc tam, kad šo gadu sākumā viņus legāli ar atļauju ielaida Šveicē. Tātad nāk vispirms municipālā, kur jādabū municipālās Saeimas piekrišana, arī balsojot referendumā par šī paredzamā Šveices pilsoņa kvalifikācijām - būt, pretendēt uz Šveices pilsonību. Viņam ir jāpierāda, ka ne tikai vien viņš saprot valodu, bet ka viņš ir jau integrējies. Un tad viņam jāmaksā vairāki tūkstoši šveices franku, kas, ja jūs zināt un saprotat kaut ko par tā saucamajām Rietumu cietajām valūtām, nav maza summa. Pēc tam, kad nu municipalitāte ir šo cilvēku pieņēmusi, tad nāk kantonālais līmenis. Un arī tur jādabū vietējās iedzīvotāju kopas piekrišana un atkal ir jāmaksā. Un tad nāk trešais - federālais līmenis. Un tikai pēc tam, kad šis lūdzējs ir saņēmis visu trīs pakāpju piekrišanu, viņš var kļūt par Šveices pavalstnieku. Tātad vismaz Šveices pārstāvjiem Eiropas padomē būtu jāprasa tādi paši noteikumi šo mūsu iedzīvotāju naturalizācijai.

Vācijas gadījumā arī ir jānodzīvo vismaz 10 gadi un tā tālāk... Katrai valstij ir savi noteikumi un ko nu tagad Eiropas padome un sevišķi jau pieminētais EDSA augstais komisārs, ko tad viņi no mums prasa. Nav jau arī pavisam skaidri pateikts un te nu mēs redzam iemeslu - kāpēc, jo katrā no šīm atsevišķajām zemēm ir pavisam citi likumi, cita pieeja pilsonībai. Un ar visu to lielo atbildību, ko nes Rietumeiropa, ko nes, kā jau Resnā kungs tik labi te jau pateica, ko nes Jaltas konferences locekļi un citas valstis ar visu to atbildību, man škiet, ka viņiem vajadzētu pārdomāt, pirms tādu spiedienu izdara pret mums. Tas nav taisnīgi, jo mēs jau atrodamies zem spiediena no mūsu Austrumu kaimiņa, kas vēl ļoti, ļoti negribīgi grib izbeigt mūsu okupāciju.

Un tagad es jums došu to jaunāko ilustrāciju mūsu kaimiņa nostājā pret mums un arī ilustrācija, kas pasaka, ka vēl joprojām pret mums lieto draudus. Un draudu atmosfērā mēs varam, tas mazākais, ko mēs varam prasīt no mūsu padomdevējiem, no mūsu tjutoriem ir, lai mūs nesteidzinātu. Vakar Ķīles nedēļas ietvaros bija konference par ekstrēmismu Ziemeļeiropas valstīs un arī Baltijas jūras valstīs. Lai gan tam bija vispārējais nosaukums - ekstrēmisms, tas tomēr novērsās un runāja tikai par labā spārna ekstrēmistiem. Neviena vārda, man gan jāsaka, ka bija bija viens vārds un tas nāca no manis, neminēja neviens runātājs un referents par kreisā spārna ekstrēmismu. Par citiem ekstrēmisma veidiem, kas, piemēram, prasa, lai Tibetas tauta ietu bojā, ekstrēmisms, kas prasa, lai vēl pastāvētu Krievijas imperiālisms, tuvējās ārzemes un iespaidu sfēras un tad sarunā ar mani Krievijas Federācijas delegācijas loceklis, agrārās partijas loceklis Veršiņins teica trīs tādas "jaukas lietas", es to lieku pēdiņās. Pirmkārt, ka Latvija taču esot aktīvi sadarbojusies ar Hitlera Vāciju un viņš noraidīja jebkādu komentāru par Hitlera , Staļina paktu un tā sekām. Otrkārt, viņš teica, ka latviešu tautai esot jāatvainojas krievu tautas priekšā par visiem vēsturē nodarītajiem... par to lielo postu, ko latviešu tauta kopā ar Leņinu esot nodarījusi krievu tautai, un treškārt, pašās beigās, laikam neapmierināts ar manu ieteikumu kārtīgi iepazīt vēsturiskos faktus, šis kungs teica - neaizmirstiet, ka jūs esiet pele, bet mēs esam tas kaķis.

Redzat, es arī par to pastāstīju vienam otram vācu kolēgam, arī vācu valdības pārstāvim, kādi draudi vēl tagad tiek izteikti pret šo mazo tautu, kas ir kļuvusi par apdraudētu tautu un kurai tagad spiež milzīgu nepārdomātu naturalizācijas kampaņu, kaut arī mums vispirms vajadzētu pieņemt likumu par ārvalstniekiem, kārtīgi sakārtot mūsu statistisku. Un runājot par statistikas sakārtošanu, lai es atceros 29. aprīli šinī gadā, tātad mūsu Prezidenta Maskavas brauciena priekšvakarā, kad pirmo reizi mēs no Krievijas Ziemeļrietumu armijas grupas saņēmām informāciju par militārajiem pensionāriem. Pirms tam mūsu valdība pat nezināja, cik un kas. Tātad mēs saņemam statistiku. Tagad mēs vēl joprojām saņemam draudus, es domāju, ka Eiropas padomes pārstāvjiem, tāpatās kā EDSA augstajam komisāram un dažasm labam no mums, tomēr vēl būtu jāpadomā, pirms mēs ielaižamies uz šo plašo naturalizāciju, būtu jāpadomā, vai mums ir tiešām tā jāsteidzās.

Šī tauta, kuru mēs gribam it kā saglābt un par kuras saglābšanas pūlēm dažs labs pavīpsnā, ir apmēram 1,4 miljoni liela. Un mums liek integrēt, varētu teikt, apmēram tik pat daudz. Mēs esam apdraudēta tauta tāpat, kā mēs esam... kā ir apdraudēti augi un dzīvnieki un man šķiet, ka tajās pašās Rietumeiropas zemēs, kas tik viegli noliek atbildību par mums, ir lielāka, krietni lielāka simpātija tieši pret šiem retajiem dzīvniekiem un augiem nekā pret latviešu tautu. Paldies. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Kiršteins.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es uzstājos viena iemeesla dēļ. Tādēļ, ka desmit mūsu kolēģi ir ierosinājuši, lai balsojums par šo svarīgo normu notiktu aizklāti. Tātad tādā veidā, lai latviešu tauta nezinātu, kā katrs mēs esam izlēmuši lielā mērā viņas turpmāko likteni. Jo no tā, kādu mēs pieņemsim šo likumu, būs atkarīgs lielā mērā mūsu tautas liktenis. Es neatkārtošu to, ko šeit jau teica Resnā kungs, mans kolēģis Ābiķis un Līgotnis, es pilnīgi viņiem pievienojos, un es, godātie kolēģi, gribētu nocitēt "Latvijas ceļa" programmas divus punktus, kur iet runa par pilsonību.

Kā "Latvijas ceļš" aizsargās latviešu intereses? Šādas grāmatiņas mēs izdalījām vairāk kā 500 tikšanās reizēs visā Latvijā. Tūkstošos eksemplāru. Un ko mēs esam solījuši? Kā "Latvijas ceļš" aizsargās latviešu intereses? "Latvijas ceļš" iestājas par naturalizācijas kvotu sistēmu. Skaidri un gaiši. Melns uz balta. Savukārt, mūsu "Latvijas ceļa" programmā nodaļā par pilsonību ir rakstīts, ka pilsonības likums jāpieņem nekavējoties pēc Saeimas vēlēšanām un pilsonības piešķiršanai jānotiek individuāli un pakāpeniski Ministru padomes noteiktu ikgadēju kvotu ietvaros. Tātad runa ir par ikgadējām kvotām nevis par kaut kādiem viļņiem, ko šeit mēģina iestāstīt mums Panteļējeva kungs, ka tās jau ir tās ikgadējās kvotas. Jo skaidri un gaiši. Tā norma, ko ierosina Tautas saskaņas partija, nosaka, ka pēc 2000. gada visi iebraucēji Latvijā varēs saņemt pilsonību bez nekādām ikgadējām kvotām.

Bez tam, manu neizpratni izraisa situācija, ka pēc tam, kad godātā Saeima ir nobalsojusi par "Latvijas ceļa" deputāta Panteļējeva priekšlikumu par 13. pantu, kas nosaka, ka ārpus kārtas tiek uzņemts pilsonībā līdz ar šā likuma spēkā stāšanos personas, kuras atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam nolikumam ar izcilību pārvalda latviešu valodu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka... godātie Rietumu pārstāvji, godātie kolēģi deputāti, ka principā jau ir ievērotas Eiropas padomes rekomendācijas, ka šobrīd jau ir skaidrs visiem ieceļotājiem, ka ja viņi ir apguvuši latviešu valodu pietiekamā līmenī un viņi to var izdarīt 3 mēnešu laikā, tad šī gada decembrī jebkurš iebraucējs var iegūt pilsonību. Vienīgi viņam ir jāmācās un vienīgi to latviešu tauta prasa, lai viņi runātu šajā mūsu dzimtenē, runātu latviešu valodā. Tā ir vienīgā prasība.

Nr.20

J.Lagzdiņš. Tā ir vienīgā prasība. Godātie kolēģi, es tāpat kā "Latvijas ceļa" deputāti Līgotnis un Ābiķis balsošu pret Tautas saskaņas partijas iesniegumu, priekšlikumu izslēgt 14.panta trešo daļu, koriģēt atbilstoši priekšlikumam. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Aleksandra Kiršteins, LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! 1975.gadā notika patīkama jeb es teiktu ļoti patīkama lieta gan tās reizes PSRS valdībai gan Rietumiem, Helsinkos notika EDSA konference. PSRS gribēja saglabāt savus iekarojumus, tātad pilnīgi pēc Otrā pasaules kara iegūtās teritorijas, sākot ar Somiju un beidzot ar Japānu. Amerikas Savienotām Valstīm un Rietumiem bija izdevīgi saglabāt tādus fiktīvus veidojumus kā PSRS, Dienvidslāvija vai Austrumvācija. Kārtība tika iedibināta uz nākošajiem simts, varbūt par tūkstoš gadiem. Nepagāja ilgs laiks un notika neparedzētais, ko neparedzēja ne Maskava, ne Rietumi, visi šie fiktīvie veidojumi sabruka, nav Padomju Savienības, nav Berlīnes mūra, nav dzelzs aizskara, nav Dienvidslāvija, b et un tas ir visnepatīkamākais, parādījās trīs neatkarīgas Baltijas valstis, kuru vienīgā nelaime ir, ka viņas ir pārāk mazas un pārāk neatkarīgas. Vai PSRS sabruka un nekas tur nepalika pāri? Izrādās, nē. Neviens negrib runāt ne par Minskas, ne par Alma-Atas vienošanos, kur tika panākts un precīzi noteikta šī juridiskā atbildība, materiālā atbildība un pēctecība, tātad PSRS nepazuda, tukšā vietā ir ļoti precīzi noteikta juridiskā pēctecība. Es gribētu šeit visiem atgādināt, ka Padomju Savienībai sabrūkot Krievija ļoti labprāt pārņēma patīkamas lietas. Krievija pārņēma PSRS ārvalstu banku rēķinus, Krievija pārņēma PSRS armiju, tiesa gan ne visai veiksmīgi, tur iznāca daži strīdi par Melnās jūras flotes sadalīšanu, jo pēkšņi iespītējās Ukraina, bet nu tik un tā lielāko daļu Krievija pārņēma. Krievija pārņēma vēstniecības, gan savas gan tai skaitā arī Latvijas vēstniecību, teiksim, Francijā, kas viņai nekad nav piederējusi Parīzē, jo kāpēc nepaņemt kaut ko tādu, kas nekad nav piederējis, tas ir patīkami. Un pēkšņi izrādās, ka šeit ir divas patiesības, drīkst pārņemt patīkamās lietas, mantu un naudu, bet nepatīkamās lietas, atbildību par PSRS pilsoņiem, pēkšņi izrādījās, ka viņi nav nekādā sakarībā ar šo sabrūkošo valsti un 700 tūkstoši Latvijā ir uzradušies pilnīgi no gaisa. Ir diezgan jocīgi uzskatīt, ka neatkarīgā valstī Latvijā, tāpat kā Igaunijā ir desmitiem tūkstošu okupācijas armijas virsnieku un tātad šo valstu valdība nesankcionēti ārvalstu pilsoņi, pie kam nevis viens vai divi vai daži tūkstoši, be kā Igainijas gadījumā gandrīz pus miljons, kā Latvijas gadījumā 700 tūkstoši. Nu un ko tagad darīt tālāk. Situācija ir ļoti neveikla un situācija ir ļoti neērta. Un, kā jau es teicu iepriekšējā uzstāšanās reizē, protams, ka visa atbildība šinī gadījumā it kā būtu no Rietumu viedokļa jāuzņemās mazai Igaunijas valdībai un mazai Latvijas valdībai. Mēs, protams, cenšamies un ,protams, daram ko vien varam. Mēs jau esam izveidojuši veselu rindu šo ārpuskvotu grupu un kā jau es teicu, gandrīz puse ir iekļuvusi, tātad šajā privileģēto kategorijā, viņi bez ierobežojumiem var saņemt šo pilsonību. Izrādās, ka pašo laiku, protams, ir paguvuši iesprukt arī visi šie 20 un vairāk tūkstoši okupācijas armijas virsnieku un paliek kaut kāda daļa, kuriem nu galīgi nav veicies, jo viņi šeit vai nu nav dzimuši, vai viņiem nav ģimenes locekļu, vai viņi nav legāli iebraukuši un tā nu ir vislielākā pasaules netaisnība šeit. Es vēl atgriezīšos, bet es gribētu jums atgādināt to, ko "Neatkarīgās Cīņas" intervijā teica Franks Gordons, un viņš saka, ka ir ārkārtigi interesanta situācija, un kaut kas līdzīgs ir Latvijai pašreiz arī ar Izraelu. Izraēlā ierodās šie izraēlas pilsoņi, bet tie ir Izraēlas vai nu pilsoņi vai, tātad attiecīgie žīdu tautības pārstāvji, es lietoju šeit, lai man nepārmet Marjašas kundze vai kāds cits, es pieturos pie Raiņa un Gordona kunga ieteikumu lietot šo vārdu, tātad ierodas visas pasaules šie žīdu pilsoņi un mācās Izraēlas valsts valodu, atskaitot vienu grupu, to cilvēku grupu, kura ieradās no Padomju Savienības, jo viņi uzskata, ka viņi arī šeit - Izraēlā - ir ieradušies, lai atnestu kultūru un kā viņi teica, un kas tad tur jums ir bijis pirms mūsu ierašanās, viens liels Austrumu tirgus. Kāda tad ir situācija Latvijā. Nu, katram taču zināms, ka tātad šī pēdējā grupa, kura te ir iekļauta pēc 2000.gada, viņa ir atnesusi latviešiem kultūru šeit, par to vispār neviens nešaubās un arī es nešaubos, jo man skolā mācīja, ka viņi ir mums atnesuši elektrību, izgudrojuši velosipēdu un arī riekstu kodolu izgudrojuši, kā ironizē doktors Jansons. Pa šo laiku dažās valstīs tādās kā Uzbekija vai Moldāvija pazuda arī viņu attiecīgie alfabēti, teiksim, Moldāvijā latīņu alfabēts pārvērtās kiriļicā, un es domāju, ka Latvijā tas būtu tikai laika jautājums, tā kā mums tiktu atnesti arī attiecīgie rakstības burti, vienkārši laika trūkuma dēļ mēs savā vientiesībā viņus nepaguvām šeit ieviest un pielietot, moldāvi, piemēram, veca latīņu tauta, paguva to izdarīt un jūs ziniet, ka viņiem bija ieviesta jau šie krievu rakstības burti. Un, protams, atnesot šeit kultūru, atbrīvojot latviešus no fašistiem, pēkšņi parādās tāda klaja nepateicība un šiem cilvēkiem vēl tiek prasīta kāda valoda un vēl kaut kādi citi ierobežojumi, prasīts izrādīt vēl kaut kādu minimālu cieņu. Tiesa gan, mēs kopā ar jums jau esam izmetuši šo zvērestu, jo zvērēt var tikai mērnieki, notāri un visādi citādi cilvēki, zvērēt var arī tiesa, bet nekādā gadījumā nedrīkst, protams, zvērēt valstij, valstij var dot tikai solījumu. Nu un tad paliek tikai pēdējais šai grupai iedot uzreiz un bez kšdiem ierobežojumiem šo pilsonību. Godājamie deputāti, nu, taču nebūsim naivi, vai tiešām jūs domājiet, ka pat ja mēs izņemsim un nobalsosim par to, ka nebūs šīs kvotas, kaut kas mainīsies. Lietuva pieņēma šo nulles variantu un nekas turpretī nemainās un pat ir spēkā šis nelabvēlīgais tirdzniecības statuss, jo tūliņ jums izvirzīts jauns priekšlikums. Es gribētu pateikt visiem, kad pie Krievijas Prezidenta, jeb strādājot kopā ar Krievijas Prezidentu ir izveidota tā saucamā pilsonības grupas, kas risina šo jau vairāk kā 20 miljonu Krievijas pilsoņu tiesību jautājumu ārpus Krievijas robežām. Un jūs ziniet un tas ir arī avīzēs bijis, ka ir sagatavots priekšlikums tūliņ prasīt visur tajās valstīs, kur dzīvo, tātad šie bijušie PSRS pilsoņi, krievu valodu, kā otro valsts valodu. Šis priekšlikums ir izstrādāts un ir tikai laika jautājums, kad viņš mums šeit tiks piestādīts. Tā ir pirmā prasība. Otrā prasība, kā jūs ziniet, nepārtraukti mums šeit tiek piedāvāta visos delegācijas sarubnās tā ir tā saucamā divpavalstniecība. Paralēli jūs variet būt Krievijas pilsonis un Latvijas pilsonis, un nepārtraukti mums šo prasību šeit piedāvā. Un viņa tiks uzspiesta, atkal neatkarīgi no tā, vai mēs šodien nobalsojam par šo kvotu vai mēs šodien par viņu nenobalsojam. Un nevienu neinteresē absolūti pasaulē, kādu likumu pieņem Latvija vai Igaunija, ārvalstnieku likumu vai pilsonības likumu, bet visus interesē Krievijas reakcija uz Latvijā vai Igaunijā pieņemto likumu. Un būsim šeit godīgi. Mēs nekad neizlēkāsim visām šīm prasībām, kuras mainās katru dienu.

Pēdējais, ko es gribētu pateikt, ka tiešām mūsu nelaime ir tā, ka mēs esam pārāk mazas valstis un pārāk neatkarīgas valstis, bet es domāju, ka pieņemot šo naturalizācijas kvotu, mēs skaidri un gaiši pasakām, kad vismaz līdz 2000.gadam un arī vēlāk, naturalizācija nenotiks neierobežotā veidā. Latvijā nevar būt masveidīga naturalizācija. Nevar būt tā, ka uz katriem diviem Latvijas pilsoņiem, tiek, teiksim, naturalizēts trešais pilsonis uzreiz un ar rāvienu. Vai viņi var būt vēlāk, es nezinu. Es gribētu tikai teikt, ka kamēr Latvijas pilsoņi jutīsies apdraudēti un mani vairāk uztrauc, kas notiks, ja sāks pieaugt spriedze pilsoņu starpā, kamēr pilnībā nebūs izvākts krievu karaspēks no Skrundas, un kamēr beidzot netiks ievērots EDSA 1992.gada deklarācija un ANO rezolūcija par pilnīgu un bezierunu karaspķa izvešanu, tātad attiecīgi pēc 5 ar pus gadiem, tikmēr laikam nebūtu jēga šeit runāt par masveidīgu naturalizāciju. Un tas mums šeit ir jāpasaka godīgi. Latvijas Nacionālā neatkarības kustība to vienmēr godīgi ir pateikusi, un arī šo prasību mēs uzturēsim, tad tikmēr nekāda masveidīga naturalizācija šeit nebūs. Man būtu lūgums arī vēlreiz visiem deputātiem atcerēties vienu, kamēr mēs neesam tikuši galā ar vieniem EDSA dokumentiem, rekomendācijām par karaspēka izvākšanu, tikmēr nesteigsimies un nepārleksim uz masveidīgu naturalizāciju šeit. Skaidri un gaiši mēs pasakām, ka pašreiz šinī brīdī nav iespējama, es vēlreiz atkārtoju, šī masveidīgā naturalizācija, un atgriezīsimies pie šī jautājuma un piešīm kvotām, acīmredzot, ne atrāk kā 4 pieciem gadiem, tāpēc es aicinu jūs pašreiz vēlreiz atstāt šo 0,1 procentu un atstāt tādā veidā, kā viņš šeit ir ierakstīts. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Valdis Birkavs - ministru prezidents, Lūdzu!

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātā Saeima! Es runāšu kā ministru prezidents un kā ārlietu ministrs šajā situācijā apzinoties atbildību par valsts attīstību un nerunāšu kā deputāts, kurš var atļauties vairāk runāt partijas vārdā, frakcijas vārdā. Es runāšu arī kā Ministru prezidents tāpēc, ka farkcijas ietvaros, kā jūs pārliecinājāties, ir domstarpības. Latvija atkal ir nopietnas izvēles priekšā. Un šoreiz šī izvēle, kā man šķiet, ir nevis satura jautājums, bet formas jautājums. Jautājums, kurā tiek jaukts saturs un forma. Forma ir kvotas, saturs ir latviešu tautas izdzīvošana un attīstība. Ja kvotas paliek likumā, tas jkļūst par šķērsli mūsu uzņemšanai Eiropas padomē. Eiropas padomē lūgumu mūs uzņemt mēs iesniedzām 1991.gada septembrī. Un Eiropas padome neprasa, lai mēs obligāti tajā iestātos, tas ir mūsu lūgums. Tiesa, Eiropas padome un EDSA bez kādām šaubām atbalstīja karaspēka izvešanu no Latvijas un pieņēma attiecīgus dokumentus. Tātad, kas seko pēc tam, kad mēs pieņemam nepareizu lēmumu, kas var sekot pēc tam. Tas, ka jau nākamajā nedēļā Briselē, Atēnās, prezidējošā valstī, un Rīgā kļūs zināms un gaidāms Eiropas padomes demaršs par to nevajadzētu daudz šaubīties un nelolot nekādas ilūzijas. Protams, neviens no mums momenā nepamanīs, ko tad tas īsti ir nozīmējis, nekas jau nenotiks, veikalā uzreiz nepaliks nedz cenas dārgākas, nedz kaut kas cits mainīsies tāds, ko jutīs mūsu daudzcietusī tauta, neko nepamanīsim, bet tikai mēs jutīsim, ka pamazām mūsu priekšā aizcirtīsies, aizvērsies, pieklājīgi, ļoti korekti tās durvis, kuras ļoti ilgi bija aizslēgtas un kuras mēs ar tādām grūtībām dabūjām vaļā. Es domāju, ka mūsu drošības sistēmā, kuru mēs tik ilgi aužam, gabaliņu pa gabaliņam, dzīparu pa dzīparam, parādīsies robi, kurus būsim radījuši mēs paši. Un šie robi ilgi tukši nepaliks. Es domāju, ka mūsu ekonomiskajā attīstībā iestāsies, ne jau uzreiz, nē, to mēs nepamanīsim tā, uzreiz, bet arī zināms atturīgums no ārzemju ieguldītāju puses. Viss tas būs, mūsu tauta to uzreiz nepamanīs, mēs pat paši to uzreiz nepamanīsim. Bet galvenais ir tas, ka pieņemot nepareizu lēmumu, mēs taču nenodrošināsim pēc satura to būtisko par kuru šodien visu dienu diskutējam, latviešu tautas izdzīvošanu. Signāli, kurus mēs ar savu rīcību šobrīd sūtām pasaulei vārdos, gribam būt Rietumeiropas savienībā un jau esam partneri, asociētie partneri, gribam būt Eiropas savienībā, tie ir vārdi. Otri signāli, ko mēs sūtām, ir mūsu darbi. Un tāds šis darbs, šāds signāls būs likums. Nesakritīs mūsu vārdi ar darbiem, mēs šogad esam vairākkārt jau teicis, esam ļoti precīzi formulējuši savus ārpolitiskos un ekonomiskos mērķus. Kļūt par Rietumeiropas savienības asociētiem partneriem un 17.maijā mēs par tādiem kļuvām, noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas savienību un Pavlovska kungs sēž zālē, viņš ir inicializējis jeb parafējis šo līgumu. Iesniegti dokumenti partnerattiecības mieram jūlijā un arī to mēs izdarīsim. Augustā pavadīt karaspēku, diemžēl ne visu, jo 599 militārpersonas šeit paliks, bet visas pārējās karaspēka daļas būs laukā, līdz septembrim, tā es biju plānojis, un pat ir aizdomas, ka tā tas arī būs, panākt pilsonības likuma pieņemšanu, lai oktobrī vai novembra sākumā kļūtu par Eiropas padomes locekļiem, novembrī finalizēt GATAS sarunas un kļūt skaidrībā ar šo līgumu un decembrī būt droši, ka esam uz sliedēm, kuras ved mūs Eiropas savienības asociētā biedra statusā. Mūsu darbiem būtu jāliecina par to, ka mēs ejam uz Eiropu, Eiropai pieņemamām metodēm, ka veidojam latvisku Latviju un nešaubīgi tikai, un tikai vienkopienas Latviju, metodēm...

Nr.21

vienkopienas Latviju, metodēm, kuras atzīst. Tā ir gan stingra Valodas likuma īstenošana dzīvē, un atzīsimies, ka te ir daudz kas darāms, gan latviešu izglītības, latviskās izglītības un latviskās dzīves ziņas mācēšana visur, kur tas vēl netiek darīts, un arī te nav izdarīts. Repatriācijas veicināšana, kas tik tikko aizsākas, korekta un precīza pilsonības un imigrācijas departamenta darbība, likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusa pieņemšanu" un vēl desmitiem un desmitiem citu darbu, ar kuriem mēs daudz efektīgāk veidosim latvisku, saķartotu Latviju. Un kuri ir absolūti nepieciešami. Latviešu kontrole parlamentā, latviešu nācijas kontrole parlamentā ir neapšaubāmi jānodrošina. Tā ir aksioma, jo par tālāku latvisku Latviju, rūpēsies tikai tāds parlaments, kurš dalīsies ar tādām pašam domām, jūtām un mērķiem, kā šis parlaments, kurš rūpēsies par piesardzību un nekādā gadījumā tādu naturalizāciju, kādu šeit pieminēja Kiršteina kungs. Tādu mēs vispār nevaram atļauties. Tā ir tiesa. Bet kādēļ mums jāaptur mūsu precīzā nodomātā, precīzi nodomātā virzība? Nelolosim ilūzijas, ka mēs kaut kā izgrozīsimies, ka nekas slikts no tā nebūs. Un galu galā, lai Eiropas padome ar savām prasībām paliek tā sakot savā vietā, mēs zinām labāk, kas mums ir vajadzīgs. Mēs varētu ieņemt šādu pozīciju, Berklava kungs, mēs varētu, ja mums nebūtu blakus lielā neprognozējamā, bet Baltijas virzienā ļoti mērķtiecīgā kaimiņa. Mēs varētu ieņemt šādu pozīciju, ja mūsu rīcībā nebūtu citu līdzekļu, kā panākt vienkopienas valsti. Mēs varētu ieņemt šādu pozīciju, ja mūsu valsts drošība un sekmīga ekonomiskā attīstība, būtu jau nodrošināta, neatgriezeniski nodrošināta. Ja kvotas garantētu, tikai kvotas garantētu latviešu tautas izdzīvošanu un spēkā augšanu, Latvijas valsts pastāvēšana un atkal uzplaukumu, es nešaubītos nevienu mirkli kā balsot, neraugoties uz jebkādiem Eiropas padomes ieteikumiem. Taču tā nav, mīļie draugi, tā nav. Paskatīsimies patiesībai acīs. Gluži otrādi, ar kvotām mēs neatrisināsim, bet sarežģīsim jautājumu. Pie kam tikai tāpēc, ka izdarām nepareizu izvēli starp formu kvotām un saturu mūsu mērķi nodrošināt latviešu tautas izdzīvošanu un attīstību. Kādēļ mēs gribam būt tik tuvredzīgi? Kādēļ gribam dot argumentus šovinisiem? Ja varam šos pašus jautājumus, šos pašus mērķus sasniegt ar citiem akceptējumiem, pieņemamiem un pat efektīvākiem līdzekļiem. Kas mums traucē vēl sešus gadus skaidrot Eiropai mūsu stāvokli, it īpaši būdami Eiropas padomes sastāvā. Un tad lemt pēc būtības, vērojot to procesu, kas norisinās tagad, uzsākot, es gribētu teikt ļoti piesardzīgi un tikai tādai tai jābūt naturalizācija. Katram no mums ir sava pieredze, savi argumenti, sava izpratne par to, kā vislabāk kalpot Latvijai. Mūsu frakcijai ir brīvais balsojums. Un es piekrītu, ka tā var būt sirdsapziņas izvēle, bet mana pieredze, mani argumenti, mana izpratne liek man nešauboties balsot par 14.panta 3.punkta pirmā teikuma svītrošanu. Un es aicinu jūs pievienoties man.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Man jāatvainojas jums, es nebrīdināju Birkava kungu par to, ka 17.00 mums laiks beidzas, bet ir deputāta iesniegums, ir daudzu deputātu iesniegumi, ko pēc tam vēl skatīt, bet pirmais deputātu iesniegums, ka turpināt sēdi līdz likuma par pilsonības izskatīšanu pabeigšanu. Tad vēl ir dažādi deputātu iesniegumi, kurus vēl likumus izskatīt, bet ir jāatrisina šis jautājums. Vai ir iebildes? Nav. Tad, godātie deputāti, vai mēs esam pabeiguši apspriest šī panta daļu, vai balsosim tagad? Nav iebildes? Lūdzu zvanu! Par procedūru Jānis Lagzdiņš. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 67.pantu, lūdzu dot vārdu jautājumā par kārtību, kādā apspriežamā lieta tālāk virzāma. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! 10 mūsu kolēģi ir iesnieguši iesniegumu. Kārtībā, kādu nosaka likums, Kārtības rullis. Lai balsošana par šo svarīgo normu notiktu aizklāti. Panteļējeva kungs pareizi runāja par to, ka šis ir politiskās atbildības jautājums. Gan mums pašiem, gan mūsu vēlētājiem, gan Austrumiem, gan Rietumiem, ir jāzin kā katrs mēs balsojam. Tādēļ es aicinu, es varu tikai aicināt. Man nav citu likumīgu iespēju, kā uzstāties ar aicinājumu. Godātie kolēģi, kas parakstījuši šo priekšlikumu, noņemiet savu priekšlikumu!

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Prezidijā nekādi iesniegumi nav, tāpēc es lūdzu zvanīt. Lūdzu aizklātās balsošanas režīmu un balsot par priekšlikumu - svītrot 3.daļas pirmo teikumu un vārdus "ðo personu" aizstāt ar vārdiem "ðā panta 1.daļas 5.panta minēto personu". Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. Par - 43, pret - 41, atturas - 2. 43 pret 43, saskaņā ar Kārtības rulli, jāpārbalso. Jūs par procedūru? Godātie deputāti! Tikai mieru! Vēlreiz balsosim par to pašu priekšlikumu - svītrot 3.daļas pirmo teikumu un vārdus "ðo personu" aizstāt ar vārdiem "ðā panta 1.daļas 5.pantā minēto personu". Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? 44 - par, 42 - pret, 1 - atturas. Lēmums ir pieņemts. Tiek svītrots.

Tālāk, lūdzu! Es atvainojos. Pārtraukums.

(Pārtraukums).

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti un cienījamie viesi, lūdzu ieņemiet savas vietas. Saeimas Prezidijs saņēmis iesniegumu: "Òemot vērā, ka balsojuma rezultātu par 14.panta 3.daļas pirmo teikumu ir apšaubāmi, jo nebija novērsta iespēja balsot par klātneesošiem deputātiem, pieprasām veikt atkārtotu balsošanu, pirms tam novēršot šo iespēju". Godātie deputāti, jūs variet paņemt izdruku un kur ir redzams balsojums, tikai nav "pret", "par", un "atturas", un tad ir jāpierāda ļoti konkrēti, nevis tādā veidā. Lūdzu - Aristids Lambergs - LNNK.

A.Lambergs (LNNK).

Es domāju, ka būtu jābalso ar biļeteniem, jo no galdiem tie deputāti, kuri nebija klāt, viņu galdiem nebija izņemtas balsošanas atslēgas. Līdz ar to vienmēr rodas iespēja iespiest blakus sēdošā pogu. Un tas ir viss. Un tādēļ mēs lūdzam, vai nu izņemt ārā atslēgas no tiem galdiem, kuri nepiedalās balsošanā, vai arī balsot ar biļeteniem. To mēs atstājam Prezidija ziņā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļejevs.

A.Panteļējevs (LC).

Es domāju, ka pirmkārt elektronika mums dod iespēju fiksēt nevis balsojuma rezultātus kas balsoja "par", "pret" un "atturas", bet gan fiksēt, kurš ir balsojis, kurš nav, ja LNNK tajā sarakstā var atrast cilvēku, kuri pēc viņu uzskatiem nebija tobrīd zālē, bet ir nospiesta kā reģistrējušies balsošanai, tad viņi var to protestēt. Pretējā gadījumā, es domāju, šo situāciju par absurdu, pusstunda ir pagājusi, protams, sastāvs, varbūt ir mainījies. Runāšu bez zemtekstiem. Piemēram Straumes kungs pavadīja šo laiku apakšā kafejnīcā, varbūt ka tagad LNNK piedāvās viņam atgriezties atpakaļ. Bet es neuzskatu, ka tie būtu godīgi spēles noteikumi šinī gadījumā. Tā kā, ja nav iespējas konstatēt šajā te elektroniskajā izdrukā, ka kāds ir balsojis, kas nav balsojis, es neuzskatu šos balsojumus par apšaubāmiem. Un es uzskatu, ka par apšaubāmību tādā gadījumā jālemj Saeimai un nevis jālemj vienam vai otram deputātam, jo tā mēs katrs varam apšaubīt katra balsojumu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Kā jūs atceraties, ir dažādās situācijās dažādas frakcijas bijušas, bet es esmu konsekventi pieturējies kā sēdes vadītājs pie viena principa. Tas, par ko jūs tagad runājiet, tas bija pilnīgi skaidrs arī pirms balsojuma. Un pirms balsojuma tieši par šo elementu neviens neiebilda. Jūs tiešām variet paņemt izdruku par tiem deputātiem, kuri ir piedalījušies balsošanā un ja jums ir konkrētas iebildes ar konkrētiem uzvārdiem, tikai tad var sākt uzskatīt jautājumu par apšaubāmu, bet izvērst jautājumu tagad, ka būtu labāk ar biļeteniem, tad, kad jau ir nobalsots, to es kā sēdes vadītājs noraidu. Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Līdz ar to LNNK priekšlikums - trešajā daļā vārdu "pirmās daļas 5. punkta" vietā likt vārdus pirmajā daļā, ņemot vērā mūsu balsojumu šādas daļas līdz ar to, nav un tas nebūtu balsojams. Līdz ar to tālāk ir Tautas saskaņas partijas deputātu priekšlikukms - papildināt pantu ar jaunu daļu, kuras tekstu jūs redzat otrajā ailītē. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka pēc koncepcijas ir paredzēts 17.pantā, ka šo kārtību noteiks Ministru kabinets.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir nākošais pants - 15.pants. ā, piedošan, par pantu kopumā jābalso.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Ja ir iespējams, nestrīdieties, lūdzu! Vai referentam vēl ir kaut kas sakāms? Mēs balsosim par 14.pantu kopumā.

A.Endziņš. Jā, balsojam par 14.pantu kopumā. Ja mēs viņu noraidām, neakceptējam, tad mēs šo pantu izsvītrojam ārā vispār.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par 14.panta pieņemšanu kopumā. Izslēdziet balsošanas režīmu. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka Endziņa kungs teica nepareizu komentāru. Manuprāt, ja mēs nenobalsojam par šī panta ierosināto redakciju, tad paliek otrajā lasījumā pieņemtā redakcija.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Endziņ, jūs esiet pie tam arī amatpersona. Ja jūs pateicāt vienu, tad jūs komentējiet arī otru, jo jūs esat Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš. Seiles kundzei ir taisnība. Es atvainojos.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par 14.pantu kopumā. Balsojam!

nr.22

Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 34, atturas - 10. Nav pieņemts. (Aplausi.)

A.Endziņš. Tālāk nākošais 15.pants. "Bçrnu naturalizācija". Šeit ir šis pants redakcionāli precizēts un panta pirmo daļu LNNK ierosina papildināt ar jaunu teikumu: "Uz nepilngadīgajiem vecumā no 14. līdz 18.gadiem attiecas 12.panta pirmās daļas 2. un 3.punkta nosacījumi un pretējs teksts ir Tautas saskaņas partijas deputātiem - papildināt pirmo daļu ar tekstu: "Uz nepilngadīgiem bērniem, uzņemot pilsonībā, netiek attiecināti šā likuma 12.panta noteikumi." Juridiskā komisija neatbalstīja LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu un atbalstīja Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 16.pants, kura nosaukums ir "Nepieciešamība saņemt nepilngadīgā piekrišanu viņa pilsonības maiņai". Šeit pants ir redakcionāli precizēts un ir arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums - izslēgt panta otro un trešo daļu, bet pirms mēs šos jautājumus risinām, es gribētu atvainoties cienījamajiem deputātiem, ka panta trešajā daļā priekšpēdējā rindiņā, kur nepiemērot šā likuma 12.panta 1.punkta nosacījumus, ir drukas kļūda. Aiz 12.panta vajag ierakstīt iekšā - 12.panta pirmās daļas pirmā punkta.

Priekšēdētājs. Bet balsojums ir par...

A.Endziņš. Balsojums ir par "Tçvzemei un brīvībai" frakcijas priekšlikumu - izslēgt panta otro un trešo daļu, ko Juridiskā komisija neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par "Tçvzemei un brīvībai" deputātu iersonājumu - izslēgt panta otro un trešo daļu.

A.Endziņš. Jūs varat mainīt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 42, atturas - 20. Nav pieņemts priekšlikums.

A.Endziņš. 17.pants. "Naturalizācijas lūgumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība". Šeit ir vairāki priekšlikumi saņemti, ko ir iesniegusi frakcija Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti, kā arī pilnīgi jauna redakcija šim pantam, proti, frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāti. Juridiskā komisija neatbalstīja nevienu no šiem priekšlikumiem un tikai redakcionāli precizēja otrā lasījuma gaitā pieņemto 17.pantu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Par abiem priekšlikumiem balsojam?

A.WEndziņš. Ja uztur, tad neapšaubāmi ir jābalso. Acīmredzot vispirms ir jābalso par "Tçvzemei un brīvībai" deputātu, jo viņi piedāvā visa panta jaunu redakciju. Pēc tam par "Saskaņas" partijas deputātu priekšlikumu - papildināt. Piedošani, tas ir par pirmo... Es atvainojos, vispirms laikam ir jābalso par "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikumu par visa panta redakciju. Jo tālāk jau ir šie priekšlikumi pa daļām. Un nākamais būtu Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums pie šā panta pirmās daļas. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" 17.panta redakciju. Balsojam. Rezultātu! Par - 23, pret - 39. atturas - 15. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to mēs šā 17.panta pirmajai daļai ir Tautas saskaņas frakcijas deputātu priekšlikums, ko arī Juridiskā komisija neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Es domāju Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu. Rezultātu! Par - 8, pret - 45, atturas - 17. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Šā panta otrā daļa ir tikai redakcionāli precizēta, citu izmaiņu nav. Pie trešās daļas ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - izteikt to citādākā redakcijā. Mēs jau pirmajā daļā noraidījām, jo šeit ir runa par speciālu institūciju, ko izveido Ministru kabinets. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par Tautas saskaņas frakcijas deputātu ierosinājumu šās daļas redakcijā. Rezultātu! Par - 11, pret - 45, atturas - 16. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Vēl ir Tautas saskaņas frakcijas deputātu priekšlikums - papildināt pantu ar šāda satura jaunu daļu - 4.daļu, kuras tekstu jūs otrajā ailītē redzat. Arī Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un tas ir konsekventi saistīts ar iepriekšējiem balsojumiem, kur mēs šos priekšlikumus noraidījām.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 18.pants. Svinīgais solījums Latvijas Republikas pilsonības iegūšanai. Mēs jau iepriekš izslēdzām šo vārdu no vispārīgajiem nosacījumiem. Tas ir vārds "svinīgais". Un šeit šajā pantā arī tas ir izdarīts, tātad panta nosaukums "Solījums par uzticību Latvijas Republikai iegūstot Latvijas pilsonību". Tālāk pants ir redakcionāli precizēts. Vārdus "visām naturalizējamām personām ir jāpraksta" aizstāt ar vārdiem "visām personām, kuras uzņem Latvijas pilsonībā, jāparaksta". Mēs ņēmām vērā šeit valodnieku priekšlikumus. Citu priekšlikumu šei pie šā panta nebija.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk ir 3.nodaļa. "Latviešu valodas pārbaudes kārtība". Ņemot vērā iepriekšējo balsojumu un valodnieku un latviešu valodas speciālistu priekšlikumus, šo nodaļu mēs ierosinām nosaukt "Latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtība" un attiecīgi 19.panta nosaukums "Latviešu valodas prasmes pārbaudes komisijas". Pie panta teksta priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 20.pants. Latviešu valodas prasmes līmenis. Šeit ir salīdzinājumā ar otro lasījumu izdarīti redakcionāli precizējumi, ņemot vērā latviešu valodas speciālistu viedokli un šeit ir , kā jūs redzast, arī Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - svītrot šā panta 4.punktu. Juridiskā komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Priekšsēdētājs. Vārds Eduardam Berklavam - LNNK.

E.Berklavs (LNNK).

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, es tiešām jūs izsaucu priekšlaicīgi. Es esmu vainīgs. Es jums pateicos, ka jūs savlaicīgi iesniedzāt savu pieteikumu. Diemžēl... Lūdzu turpinām!

A.Endziņš. Ja frakcija uzstāj uz balsojumu, tad mums ir balsojums par 4.punkta svītrošanu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par Tautas saskaņas frakcijas deputātu ierosinājumu - svītrot 4.punktu. Rezultātu! 8 - par, pret - 47, atturas - 8. Nav pieņemts.Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk nākošais 21.pants. Šeit šis pants ir redakcionāli precizēts. Un pie šā panta ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - papildināt pantu ar 3.apakšpunktu šādā redakcijā: "Pensijas vecumu sasniegušas personas". Juridiskā komisija akceptēja šo priekšlikumu. Tikai konkretizējot vecumu - 60 gadu vecumu sasniegušas personas".

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Ivaram Silāram - "Latvijas ceļš. Pēc tam - Eduards Berklavs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Jūs redzat, ka salīdzinot ar otro lasījumu, šeit ir izdarītas būtiskas izmaiņas. Turklāt, es gribu vērst jūsu uzmanību, ka tagad ir pretruna arī ar 12.pantu. Vairs nav korespondences, vai saskaņas iekšējā likuma ar 12.panta otro daļu, kuru mēs jau esam pieņēmuši Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā. Proti, ka naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras atbilst visiem šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. Starp kuriem ir arī "kuras prot latviešu valodu". Šajā otrajā daļā nav atsauces uz 21.pantu, kā sevišķu normu. Tātad šeit ir pretrunas jau likuma sakārtotībā, tā iekšpusē.

Nākamais. Jūs stādieties priekšā. Ja tiek izslēgta viena norma no 12.panta, kura neattiecas uz tiem, kas ir sasnieguši 60 gadus, tad kas tad notiek? Mani interesē, kādā valodā tad tiks pieņemti 12.panta pirmās daļas 3. un 4. punkta nosacījumi, kas paliek spēkā arī uz šiem 60 gadus sasniegušajiem, kuriem nezinot valsts valodu, ir jāzina Latvijas Republikas Satversmes un Konstitucionālā likuma cilvēku un pilsoņu tiesības un pienākumu pamatnoteikumi. Viņiem ir jāzina valsts himnas teksts un Latvijas vēsture. Piedodiet, eksaminēšanas komisija notiks kādā valodā, vai valsts valodā, vai varbūt ķīniešu, azerbaidžāņu, armēņu, gruziņu valodā, kādā valodā tā notiks? Kā ir iespējams ievērot šos noteikumus, nezinot valsts valodu? Es nezinu, vai Amerikas Savienotajās Valstīs, kad ir pārbaudes zināšanas par Valsts konstitūciju, eksaminētāji klausās šos eksāmenus. Eksaminējamos uzklausa spāņu valodā? Krievu valodā? Poļu valodā? Latviešu valodā? Igauņu valodā? Tas ir pilnīgi nereali un neīstenojami. Tas ir no likumsakārtotības viedokļa. Kā nerealizējams priekšlikums. Es aicinu to nepieņemt!

Bez tam vēl ir citi motīvi. Mēs, kas šeit esam izauguši un dzīvojam, kaut vai tie, kas dzīvo Rīgā, pazīstam savus kaimiņus un šie kamiņi dažreiz dzīvo Rīgā ilgāk nekā mēs šeit dzīvojam, un viņi ir vecāki par mums. Un viņiem šodien ir 60 gadu. Viņi uz manu "labdien", "labrīt" atbild ar "zdrastje". Redziet, ja cilvēks nodzīvojis šeit 50 gadus nav iemācījies latviski pat sasveicināties, un tad viņam teikt, ka nu vairs nav jāzina tā valoda, nav jāzina likumi, nav jāzina likumu normas, tas ir pilnīgi nepieņemami. Galu galā pievērsiet uzmanību, kas ir rakstīts 20.pantā pret kuru nebija nevienam nekādu iebildumu. 20.pants pasaka, kādām šīm latviešu valodas prasmes zināšanu līmenim ir jābūt. Te ir rakstīts, ka personai ir pilnībā jāsaprot oficiāla rakstura informācija, viņam ir jāsaprot, jāprot tekoši rakstīt un saprast likumi un citi normatīvie akti, nu kā mēs varam piešķirt valsts pilsonību cilvēkam, kurš nav spējīgs sekot līdzi normatīvajiem aktiem valsts? Viņš būs pilsonis, viņam būs tiesības lemt par šīs valsts dzīvi, bet viņš nebūs spējīgs pat izlasīt elementārus likumus un normas, kas reglamentē šīs valsts dzīvi. Tādēļ es iebilstu pret tām izmaiņām, kādas ir izdarītas starp pirmo un otro lasījumu, gan no likuma sakārtotības principa, gan no valsts nākotnes vēlmju interesēm. Paldies.

Nr. 23

Priekšsēdētājs. Eduards Berklavs - LNNK. Pēc tam- Dzintars Ābiķis.

E.Berklavs (LNNK).

Es pilnā mērā atbalstu deputāta Silāra šeit teikto un pateicos viņam, ka viņš ļoti argumentēti, pārliecinoši un mūsu, tas ir, LNNK viedoklis arī ir pilnīgi līdzīgs. Es nezinu, kā gan ienāca prātā pēc otrā lasījuma, kurā ir teikts, ka no latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvojamas ir personas, kuras ieguvušas vispārējo izglītību latviešu mācību skolās, tas ir saprotams, mēs to atbalstām, tur bija arī vēl otrs punkts - pirmās grupas invalīdus, kuriem ir invaliditāte piešķirta bez termiņa ierobežojumiem, to arī vēl var saprast, kaut gan šeit jau arī varētu būt dažāds viedoklis, bet nekādā veidā mēs nevaram saprast, kāpēc vajadzēja pielikt klāt trešo apakšpunktu, ka vēl viena grupa - 60 gadu sasniegušas personas. Ja tiešām šie cilvēki nav iemācījušies tik daudz, ka viņi varētu saprast, par kādu likumu viņi balso, ka viņi nevar saprast mūsu pamatlikumus, Konstitūciju, kāda tad var būt runa par to, vai viņš var būt, vai nevar būt lojāls mūsu pastāvošajai valsts iekārtai. Nu īsi sakot, lai neatkārtotos argumentos un nepielietotu tos pašus, ko jau šeit ļoti labi Silāra kungs teica, mūsu priekšlikums ir šo trešo apakšpunktu svītrot. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, vai nu jūs apspriedēm izmantojiet blakus telpas vai es būšu spiests saukt vārdā deputātus un viesus un laipni lūgtu viņus izmantot blakus telpas apspriedēm.

Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu, jums vārds!

Dz. Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es tiešām arī nekavēšu jūsu uzmanību, jo faktiski iepriekšējie runātāji jau pateica to, ko es arī gribēju teikt. Vienīgais, ka es gribētu paust savu izbrīnu par to, ka Tautas saskaņas partija, kas visu laiku nemitīgi, kamēr viņa pastāv runāja par integrāciju, par integrāciju, pašu galveno integrēšanos priekšnoteikumu - valodu noraida. Kas tad viņuprāt... integrēšanās ir tad, kad vienā veikalā pērk desu?

Priekšsēdētājs. Pēteris Elferts, pēc tam - Pēteris Tabūns.

P.Elferts (LC).

Cienījamie deputāti! Pilsoņu likuma veidošanas laikā veicām arī statistisku analīzi par šo likumu, jo pirmajā lasījumā bija šāda norma un es iesniedzu priekšlikumu tieši šo normu izņemt ārā, jo bijām veikuši šo statistisko analīzi. Domājām, ka tas būtu tāds humāns solis, ja tas būtu daži tūkstoši cilvēku. Bet veicot statistisko analīzi uzzinājām no valsts informācijas aģentūras, no Pilsonības un imigrācijas departamenta un no Valsts statistikas komitejas, cik cilvēku dzīvo Latvijā, respektīvi, nepilsoņi, kas ir vecāki par 60 gadiem. Tie dati bija man ļoti pārsteidzoši. Uz 1993. gada beigām Latvijā dzīvoja 154 700 60 gadu un vecāki iedzīvotāji, kuriem nebija Latvijas Republikas plsonības. Līdz ar to manuprāt tas ir nepieņemami izņemt šo iedzīvotāju grupu no kategorijas, kurai būtu jāprot valsts valoda. Un rēķinoties ar to, ka arī būs vairāk uz 2000. gadu, es aicinu arī noraidīt Tautas saskaņas partijas priekšlikumu un atbalstīt mūsu otrā lasījumā pieņemto redakciju, kur arī ir iekļautas šīs grupas, kas ir ieguvušas izglītību latviešu mācību valodas skolās, kā arī invalīdi, kuri varbūt nav... kuriem nav iespējams apgūt latviešu valodu.

Priekšsēdētājs. Vārds Pēterim Tabūnam - LNNK, pēc tam Tupešu Jānis.

P.Tabūns (LNNK).

Es jūtu, cienījamie kolēģi, un paldies par to, ka šķiet, ka šis jautājums patiešām būs izšķirts un nebūs pieļauta šī...nu grūti pat raksturot... ja mēs dotu pilsonību tiem, kuri neprot valodu un izrādītu īpašu cieņu, īpašu privilēģiju, to, ko piedāvā Tautas saskaņas partija, tas ir, es nelietoju šo vārdu nonsens, bet tas patiešām ir nonsens! Tas ir kronis, latviski sakot! Tie, kuri nodzīvojuši un te jau Silāra kungs pareizi teica, 40 un 50 gadus un nemāk pateikt labdien vai labrīt, un viņiem tagad mēs dosim pilsonību!.. Un darbojas pret Latvijās interesēm dažādā veidā... Te varētu daudz ko runāt, bet ja jau viņš nav parādījis cieņu pret Latviju, iemācīdamies valodu 40-50 gados, tad kas te var būt par runu? Tāpēc es par šo punktu nerunāšu, bet es dažus teikumus pateikšu apr citu.

Pirmās grupas invalīdus, kuriem ir invaliditāte... tā te rakstīts... piešķirta bez termiņa ierobežojuma. Par to neviens nav runājis. Es atvainojos, bet kāpēc? Es saprastu, ja prāta invalīdi, tie būtu psihiskie, kuri nespēj mācīties, bet, ja, es atvainojos, viņš tādā vai citādā veidā kaut kur ir pazaudējis kāju un ieguvis pirmās grupas invaliditāti, kāpēc viņam nevajadzētu kārtot latviešu valodas eksāmenu? Es to nesaprotu. Es domāju, ka arī šis jautājums ir jānoņem... šis punkts. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Tupešu Jānim - Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Ā.Tupesis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi un kolēģes! Arī es aicinu konkrēti noteikt un noraidīt 21. pantu pašreizējā redakcijā, proti, neietilpināt trešo apakšpunktu. Mēs jau to noraidījām koalīcijā un es pats nezinu, protams, tā ir mana vaina, kā viņš tur atkal parādījies un es gribu atgādināt vienu lietu, ka ir ļoti liela cilvēku grupa, kuri nav starp atvaļinātajiem virsniekiem un interfrontiski domājošajiem, bet ir ļoti liela cilvēku grupa, kur deputāts Elferts jau piemiņeja to skaitli - 154 tūkstoši. Padomājiet, cilvēki, kuri visus šos gadus nav gribējuši iemācīties valsts valodu šeit dzīvodami, un laba daļa no viņiem vispār uzskatīja, ka viņi dzīvo pavisam citā zemē, nevis Latvijā un tagad automātiski mēs viņiem dosim pilsonību bez šīs valodas zināšanām! Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Mums būs divi balsojumi. Viens par Tautas saskaņas frakcijas ierosināto un otrs par komisijas redakciju. Referents piekrīt? Balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu ierosinājumu - papildināt pantu ar 3. apakšpunktu šādā redakcijā - "pensijas vecumu sasniegušas personas". Rezultātu! Par - 10, pret - 58, atturas - 7.

Tagad balsosim par 21. pantu - no latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvojamas personas... Juridiskās komisijas redakcijā ar trim apakšpunktiem.

A.Endziņš. Es atvainojos... Šeit acīmredzot ir jābalso tikai par 3. punktu, jo 1. un 2. punktā šeit ir redakcionāla rakstura labojumi un tā būtība ir tikai trešajā punktā. Un ja mēs nobalsosim tieši... mēs esam ņemuši vērā valodu speciālistu priekšlikumus iepriekš, es domāju, ka ir jābalso tikai par šo trešo punktu.

Priekšsēdētājs. Jā... ja nu jābalso ir tikai par trešo apakšpunktu, bet vai visi to izprata tagad? Balsosim par Juridiskās komisijas ierosināto trešo apakšpunktu - 60 gadu vecumu sasniegušas personas. Ir balsošanas režīms. Rezultātu! Par - 10, pret - 46, atturas - 14.

Nākošais pants.

A.Endziņš. 4. nodaļa. Šeit nosaukums ir redakcionāli precizēts, ņemot vērā jau iepriekš atrunāto, proti, ka ir izsvītrots ārā "republikas".

Pie 22. panta ir tikai redakcionāli precizēts. Citu izmaiņu nav un priekšlikumu arī nebija.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

A.Endziņš. 23. pants. Atteikšanās no Latvijas Republikas pilsonības. Juridiskā komisija šo pantu ir redakcionāli precizējusi un kā jūs redzat, tad otrajā ailītē ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - panta pirmajā daļa svītrot vārdus "kurai ir citas valsts pilsonība, pavalstniecība, vai kurai citas valsts pilsonība vai pavalstniecība tiek garantēta". Šeit noraidījām šo priekšlikumu saistībā tieši ar to, ka mēs esam 4. maijā 1990. gadā pievienojušies vairākām konvencijām un viena no tām ir arī, ka mēs apņēmāmies neradīt jaunus bezvalstniekus. Jo, ja mēs pieprasām... piedošanu... akceptējam kādas personas vēlmi atteikties no Latvijas pilsonības. ja nav citas valsts garantijas, ka viņš tiks uzņemts šajā pilsonībā, mēs veidojam jaunus bezvalstniekus. Un tāpēc arī Juridiskā komisija kategoriski iebilda pret šādu svītrojumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu panta pirmajā daļā svītrot vārdus "kurai ir citas valsts pilsonība, pavalstniecība, vai kurai citas valsts pilsonība vai pavalstniecība tiek garantēta". Rezultātu! Par - 10, pret - 33, atturas - 28. Nav pieņemts.

A.Endziņš. 24. pants. Latvijas pilsonības atņemšana. Panta virsraksts, kā redzat, ir redakcionāli precizēts. Izņemts ārā ir vārds "republikas" un arī saturs ir redakcionāli precizēts. Tajā pašā laikā šeit ir arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums - panta pirmās daļas 3. apakšpunktā svītrot `vardus "ja tas atklājas 5 gadu laikā pēc uzņemšanas pilsonībā". Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu - 3. apakšpunktā svītrot vārdus: "ja tas atklājas 5 gadu laikā pēc uzņemšanas pilsonībā". Rezultātu! Par - 25, pret - 30, atturas - 16. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Pie šī panta otrās daļas ir "Tçvzemes un brīvības" frakcijas deputātu priekšlikums - papildināt panta otro daļu ar vārdiem "izņemot šā panta pirmās daļas 3. apakšpunktā minētos gadījumus". Teksts šeit ir: Latvijas pilsonības atņemšana neskar šīs personas laulātā, bērna vai citu ģimenes locekļu pilsonību. Juridiskā komisija ir precizējusi, ņemot vēra valodas speciālistu viedokli par šo te otro daļu un neatbalstīja frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu: "izņemot šā panta pirmās daļas trešajā apakšpunktā minētos gadījumus". Rezultātu! Par - 11, pret - 31, atturas - 28.

A.Endziņš. Nākošais ir 25. pants - Latvijas Republikas pilsonības atjaunošana. Šeit ir priekšlikumi pie panta 1. daļas, ko ir iesnieguši Demokrātiskās partijas frakcija, tātad papildināt panta 1. daļu ar rindkopu: personas, kuras pilsonību zaudējušas laikā no 1939. gada 1. septembra līdz 1941. gada 22. jūnijam var to atjaunot uz lūguma pamata, tas neattiecas uz šo personu pēcnācējiem. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja un tas arī ir priekšlikums, kurš netika akceptēts jeb svītrots otrā lasījumā gaitā . Bez tam Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti ierosina arī precizēt 25. panta 1. punktu, iestarpinot pēc vārdiem "vecāku vai adoptētāju izvēles" termiņu "pçc 1990. gada 4. maija". Kā arī "Tçvzemes un brīvības" frakcijas deputātu priekšlikums: panta 1. daļā izslēgt vārdus "vecāku vai adoptētāju izvēles".

Nr.24

A.Endziņš. Daļā izslēgt vārdus "vecāki vai adoptētāju izvēles". Juridiskā komisija, kā jau es teicu, ir precizējusi šo pantu kopumā un arī pirmo daļu un neatbalstīja ne Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu ne "Tçvzemes un brīvības" deputātu priekšlikumu, skaidrs, ka viņi ir balsojāmi atsevišķi.

Priekšsēdētājs. Ilga Garava - Demokrātiskā partija, lūdzu, jums vārds.

I.Grava (DP).

Mēs šodien ļoti daudz apelējam pie Eiropas, mēs apelējam pie citām valstīm aicinām viņas sev palīgā, aicinām sevi aizstāvēt un tanī pat laikā neesam paši skaidrībā par savu vēsturisko novērtējumu un citu tautu vietu mūsu tautas dzīvē. Es jums vēlreiz gribu atgādināt, kāpēc mēs ierakstījām šo punktu. Ja mēs runājam par Latvijas okupāciju, tad mums ir jāsaprot, ko tad mēs gribam ņemt par atskaites punktu 17.jūniju vai 23.augustu 1939.gadā. Man 1940.gada 17.jūnijs, kā atskaites punkts nav pieņemams, jo nelaimes Latvijai, kas ir saistītas ar divu lielvalstu varu virsvadību šeit sākās 1939.gada 23.augustā.

Nākamais moments. Izmantojot šo gadījumu, kad varēja atstāt Latvijas teritoriju, es nerunāju par 1939.gadu, bet par 1940.,1941.gadu, aizbrauca ļoti daudz latvieši, nevis simti, bet tūkstoši latviešu, tādā veidā izglābdami sev un saviem bērniem dzīvību. Ja tas mums šodien nav svarīgi, tad mēs apelējam nezin pie kā, tad man tas nav saprotams.

Nākamais moments. Ar ko labāki ir tie, kas atstāja Latviju vācu okupācijas gados. Es neredzu atšķirību starp šiem cilvēkiem un tiem cilvēkiem. Viņi visi zaudēja dzimteni. Jā, jūs teiksiet, daļa aizbrauca uz fīrera aicinājumu. Jā, bet mūsu prezidents 1939.gadā viņiem teica, brauciet un brauciet uz neatgriešanos. Un šos vārdus arī no vēstures neizmetīs.

Nākamais moments. Man bija ļoti nepatīkami dzirdēt, pēc otrā lasījuma, ka man Zemnieku savienības biedri pārmeta, ka es gribu vāciešiem atdot īpašumus. Es negribu nevienam atdot īpašumus, īpašumus Latvijā atdod likums un nevajag jaukt divas lietas. Pilsonību un īpašumu. Tās ir divas dažādas lietas, ko koriģē divi dažādi likumi. Un to, ka baltvāci vai vācbalti, kā tagad pieņemts ir teikt, nesaņem atpakaļ savus īpašumus par kuriem valsts ir viņiem samaksājusi, tas notiekās, un neviens no viņiem saņemot pilsonību netaisās prasīt atpakaļ to, kas viņiem nepienākās.

Un vēl viens pavisam mazs moments. Rīgā ir Mencendorfa nams, mēs labprāt uz viņu ejam, tā ir Latvijas, es atkārtoju, Latvijas kultūras sastāvdaļa. Mēs runājam, ka nevar nosvinēt Rīgas 800.gadus, ja mums nebūs Melngalvju nams, bet es atvainojos, vai Melngalvju nams ir latviešu kultūra? Nē. Tā ir Latvijas kultūra, ko šeit ienesa vācu tirgotāji. Mūsu kultūra sastāv no visām tām tautām, kas šeit dzīvoja un visas ielika savu daļu šinī kopumā. Ja mēs šādā veidā izturamies pret tiem cilvēkiem, kas no Latvijas aizbrauca Otrā pasaules kara sākumā līdz vācu okupācijas beigām, tad es neredzu nekāda pamatojuma, kāpēc ir jāatbalsta Mencendorfa nams, kāpēc ir jābūt Melngalvju namam, tad nolīdzināsim Rīgu, uztaisīsim par 11.gada lībiešu ciematu un būsim latvieši latviskā vidē un latviskā kultūrā. Latviešu, Latvijas tauta ir daudzslāņaina un Latvijas tautas pārstāvji ir daudzu tautību savienojums šajā teritorijā. Un mūsu kultūra un tauta ir vienota un nav atdalāma pēc tā, vai tu esi vācietis, krievs, ebrejs vai kāds cits un tāpēc es lūgtu padomāt vēlreiz vai mēs izsvītrojot šos cilvēkus, kas aibrauca sākoties otram pasaules karam, nesšaurinām savu tautas un savu pilsoņu loku. Un runājot par tālāko, šinī 25.pantā ir dotas tiesības atjaunot pilsonību tiem, kam tā ir izmainīta vecāku izvēles rezultātā. Līdz ar to tie cilvēki, kas bija nepilngadīgi, bet repatriējās uz Vāciju laika posmā no 1939.gada 1.septembra līdz Otrā pasaules kara praktiskās darbības sākumam Latvijas teritorijā, varē atjaunot, bet viņu vecāki nē. Vai šeit mēs arī nenonākam pretrunā paši ar sevi, ar ko bērni ir labāki par vecākiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Demokrātiskās frakcijas deputātu ierosinājumu papildināt 25.panta pirmo daļu ar jaunu rindkopu: "personas, kuras pilsonību zaudējušas" tālāk pa tekstu. Rezultātu! Par - 14, pret - 33, atturas - 27. Nav pieņemts. Tālāk, nākošais priekšlikums.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir precizēt 25.panta pirmo punktu iestarpinot pēc vārdiem "vecāku vai adoptētāju izvēles" termiņu pēc 1990.gada 4.maija. Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Frakcija neuztur. Tālāk! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu ierosinājumu pirmā daļā izslēgt vārdus "vecāku vai adoptētāju izvēles". Balsojam. Rezultātu! Par - 13, pret - 29,l atturas - 22. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk šī 25.panta otrā daļa, šeit priekšlikumu nav, bet man ir jāatvainojās cienījamiem deputātiem, ka šeit ir drukas kļūda, kur ir atsauce ar šā likuma 18.pantu, vajag ar šā likuma 24.pantu, jo tas saistīts ar Latvijas pilsonības atņemšanu. Šeit ir drukas kļūda. Lūdzu, izlabojiet.

Priekšsēdētājs. Izlabojām!

A.Endziņš. 26.pantā priekšlikumu nebija, bija tikai redakcionāli preecizēts.

Priekšsēdētājs. Arī 27.un 28. Vai deputātiem ir iebildes par šiem precizējumiem? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk jau tad ir pārejas noteikumi. Pie pārejas noteikumiem ir... Pie pirmā pārejas noteikuma ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums vārdus "lîdz 1991.gada 21.augustam" nomainīt ar "lîdz 1990.gada 4.augustam" šo priekšlikumu Juridiskā komisija akceptēja, redakcionāli precizēja šo pirmo noteikumu un vienlaicīgi neatbalstīja Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikumus pirmajā punktā vārdus "ja reģistrācija notiek līdz 1995.gada 1.jūlijam" aizstāt ar vārdiem "ja reģistrācija notikusi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai" un arī punkta pēdējo teikumu izteikt šādi: "ja minētās personas reģistrējas pēc šī likuma stāšanās spēkā, viņam jāatsakās no citas valsts pilsonības". Šos abus priekšlikumus Juridiskā komisija neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Frakcija uztur balsojumu? Neuztur. Tālāk!

A.Endziņš. Pārejas otrais noteikums pārejas noteikums ir tikai redakcionāli precizēts.

Trešais pārejas noteikums. Pie šī pārejas noteikuma ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums papildināt aiz vārda "reģistrētas" ar ššdu tekstu "vai bija pieteikušās" un tālāk pēc teksta. Kā arī šeit ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums izslēgt šo pārejas noteikumu trešo punktu. Juridiskā komisija ir precizējusi šo trešo pārejas noteikumu, neatbalstīja "Tçvzemes un brīvības" deputātu priekšlikumu par šī pārejas noteikuma svītrošanu un akceptēja Tautas saskaņas partijas priekšlikumu. Acīmredzot vispirms ir balsojums par šī pārejas noteikuma svītrošanu.

Priekšsēdētājs. Anna Seile, LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir akceptējusi Tautas saskaņas partijas priekšlikumu papildināt šīs personas kas tika reģistētas kā Latvijas valsts pilsoņi ar tām personām, kuras tikai bija pieteikušās. Es aicinu plenārsēdei izdarīt balsojumu un balsot pret šo priekšlikumu, ko akceptējusi Juridiskā komisija un ierosinājusi Tautas saskaņas partija.

Priekšsēdētājs. Referents vēlas runāt? Vai mēs varam balsot?

A.Endziņš. Juridiskā komisija akceptēja to tāpēc, ka šajā gadījumā tas ir juridisks fakts, ja ir šī pieteikšanās bijusi un tas ir fiksējams, tad šai personai tā vai citādāk ir iespēja tiesas ceļā šo jautājumu risināt. Tāpēc arī būtu korekti, ja mēs ierakstām šeit iekšā, ja tas nav fiksēts, tad nekā nevar darīt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par, Seiles kundze, par jūsu priekšlikumu nevar balsot, var balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Un jūs attiecīgi tad tur... Bet vispirms balsosim par "Tçvzemes un brīvības" priekšlikumu izslēgt šo 3.punktu un tad par Juridiskās komisijas redakciju. Tagad par, lūdzu, par "Tçvzemes un brīvības" priekšlikumu. Rezultātu! Par - 20, pret - 42, atturas - 16. Nav pieņemts. Tagad par Juridiskās komisijas redakciju. Balsojam. Rezultātu! Par - 40, pret - 33, atturas - 3. Pieņemts.

A.Endziņš. Ceturtais pārejas noteikums ir tikai redakcionāli precizēts, citu izmaiņu šeit nav un arī priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Godātie deputāti! Prezidijs saņēmis iesniegumu: pieprasām aizstāt balsošanu par pilsonības likumu kopumā. Deputāti Aristids Lambergs, Seile, Tabūns, Tomiņš, Kušnere, Berklavs, Krastiņš, Puriņa, Prēdel, Rugāte. 10 deputāti. Par procedūru? Lūdzu! Deputāts Janeks - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Janeks (TPA).

Cienījamie deputāti! Visai īpatnēji, kad mēs šeit ievēlētie deputāti no kaut kā baidāmies parādīt savu nostāju un manuprāt, kad šāda aizklāta balsošana tikai parāda cilvēkiem, cik mēs esam īsti un no kā mums būtu jābaidās? Es nezinu! Paldies. Eiropā jau mēs ejam uz turieni, ko tad mēs tur baidīsimies!

Priekšsēdētājs. Deputāte Kušnere, LNNK. Par procedūru!

L.Kušnere (LNNK).

Es tādu piekrišanu par aizklātu balsošanu kopumā neesmu devusi, es atsaucu savu parakstu.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, bet kur šis iesniegums? Jā, godātie kolēģi, ir arī otrs iesniegums. Latvijas Republikas Saeimas deputāti Piebalgs, Tupešu Jānis, Grava, Folkmane, Jānis Jurkāns, Olafs Brūvers, Lakševics, Krištopāns, Jonītis, Gailis, Osis, Gūtmanis, Marjaša arī lūdz veikt... Tā, saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 125.pantu lūdzu veikt balsošanu par Latvijas Republikas pilsonības likumu kopumā aizklāti. Godātie deputāti! Kopā es domāju nevar skaitīt, jo katrs iesniegums ir atsevišķs. Jā, man te no abām pusēm iebilst, bet man tomēr liekas, ka vajag kaut kādas konsekvences. Šeit ir 14 deputāti, kāpēc mums tos sarakstus kopā vajag, tad jau tomēr... Ne velti ir ierakstīts Kārtības rullī, 10 deputātu iesniegums un nevis tā, no viena papīra 5 deputātus, no otra papīra - un kombinēt kopā. To laikam nevajadzētu. Ir 14 deputāti. Es atvainojos 13. Tā, zvans ir bijis?

Nr.25

Priekšsēdētājs. Lūdzu aizklāt balsošanu. Lūdzu balsosim par likuma "Latvijas Republikas pilsonības likums" pieņemšanu visumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 11, atturas - 3. Likums ir pieņemts. (Aplausi).

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai par izturību.

Priekšsēdētājs. Paldies jums, Endziņa kungs un Juridiskajai komisijai. Godātie deputāti, jāizskata iesniegumus. Godātie deputāti! Iesniegšanas kārtībā.

"Lûdzam šā gada 21.jūnija Saeimas plenārsēdes dienas kārtībā izdarīt grozījumus - pēc jautājuma apspriešanas par likumprojektu par Latvijas Republikas pilsonības likumu trešajā lasījumā izskatīt jautājumu par muitas nodokļiem un tarifiem".

"Lûdzam pagarināt šā gada 21.jūnija plenārsēdes laiku līdz likumprojekta "Par muitas nodokļiem un tarifiem" izskatīšanu".

Un es vēl nolasīšu vienu priekšlikumu. Pēc tam ir priekšlikums. Visus ir 10 deputātu paraksti.

"Lûdzam likumprojektu pēc Latvijas Republikas pilsonības likuma izskatīšanas, iekļaut kā nākamo izskatāmo likumprojektu dienas kārtībā - likumprojektu "Par ostām"".

Lūdzu, Rozentāls - Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Mēs savu iesniegumu par dienas kārtības pagarināšanu, sakarā ar to, ka Pilsonības likums ir ievilcies ļoti ilgi, noņemam.

Priekšsēdētājs. Par ostām paliek. Balsosim, Gūtmaņa kungs? Lūdzu, ministrs Gūtmanis.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Mans priekšlikums un deviņu deputātu priekšlikums ir rīt skatīties kā pirmo likumprojektu par ostām. Tur nebija datuma.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, vai tagad balsosim secību, kādā mēs rīt skatām šos jautājumus? Atskan vienbalsīgs rīt. Vai ministrs Gūtmanis uztur savu priekšlikumu? Neuztur. Tad rītā to darīsim. Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai. Reģistrējamies! Rezultātu! Un lūdzu nolasīt iztrūkstošos deputātus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Indulis Bērziņš...

Priekšsēdētājs. Indulis Bērziņš - zālē.

Z.Tomiņš. Valdis Birkavs...

Priekšsēdētājs. Paldies. Zālē.

Z.Tomiņš. Igors Bukovskis,

Olga Dreģe,

Ernests Jurkāns,

Jānis Jurkāns...

Priekšsēdētājs. Zālē Jānis Jurkāns.

Z.Tomiņš. Ojārs Kehris,

Vilis Krištopans...

Priekšsēdētājs. Vilis Krištopans zālē.

Z.Tomiņš. Ludmila Kuprijanova,

Jānis Lagzdiņš,

Egīls Levits,

Oļģerts Pavlovskis,

Jānis Ritenis,

Jānis Straume...

Priekšsēdētājs. Ritenis zālē.

Z.Tomiņš. Joahims Zīgerists un

Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Plenārsēde rīt pulkstens 9.00.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta