Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēde

1994. gada 18. martā.

Priekšsēdētājs. Uzsākam plenārsēdi. Turpinām izskatīt darba kārtību, kuru apstiprinājām vakardienas plenārsēdē. Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Komisijas vārdā deputāts Jonītis. Lūdzu! Lūdzu nosauciet vispirms dokumentus, ar kuriem mēs strādāsim.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Izskatīsim grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas pilsētās" un darba dokumenti mums būtu trīs: tātad ziemas sesijas izskatāmais dokuments nr. 238, kur ir salīdzināmā tabula, kā arī vakar izdalītie dokumenti nr. 314, 315, tas ir, deputātu un komisiju iesniegumi. Vēl papildus jums kā papildu materiāls ir izdalīts dokuments , kurā ir redzams šī likuma teksts, ja Saeima akceptētu viņu otrajā lasījumā tādu, kā komisija ir balsojusi. Tas ir dokuments nr. 238-a, bet tas ir papildu materiāls un tāpēc darba dokuments būtu tikai šī tabula.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lai nebūtu nekādu pārpratumu, 238-a dokuments, tas ir komisijas dokuments un mēs viņu neizskatām tagad, mēs izskatām 238., 314. un 315.

R.Jonītis. Pats pirmais priekšlikums no Ministru kabineta ir jau par likumā lietotajiem terminiem. Pirmais. Lietoto terminu sarakstu papildināt ar jaunu terminu "dzīvojamā ēka". Tautsaimniecības komisijas slēdziens bija, ka pieņemt, bet nedaudz mainīt redakciju, kuru jūs varat redzēt tabulas 4.ailītē.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir arī Ministru kabineta priekšlikums nedaudz mainīt zemes nomas lietojuma redakciju. Komisijas slēdziens bija noraidīt un izslēgt vispār no likumā lietoto terminu saraksta šos terminus "zemes nomas lietojums" un "zemes daļējais lietojums", jo šie jēdzieni jau noteikti spēkā esošajā likumā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par terminu "sabiedrībai svarīgi objekti". Ministru kabinets piedāvā jaunu redakciju, komisijas slēdziens bija noraidīt un izslēgt no likumā lietoto terminu saraksta terminu "sabiedrībai svarīgi objekti", jo likumā paredzēts, ka zemi šādiem objektiem piešķirs ar speciālu likumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav.

R.Jonītis. Nākošie priekšlikumi ir par šī likuma 3.pantu. Un ir Ministru kabineta priekšlikums izteikt 3.panta otro, trešo punktu jaunās redakcijās. Par likuma 3.panta otro punktu, ka zemes reformas uzdevums ir atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, piešķirt zemi lietošanā vai nodot īpašumā personām, kuras minētas šā likuma 9.pantā Tautsaimniecības komisijas priekšlikuma bija pieņemt.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes?

R.Jonītis. Es atvainojos Juridiskajai komisijai, faktiski visi šie priekšlikumi, kas ir tabulā minēti kā pieņemti vai atbalstīti, ir Tautsaimniecības un Juridiskās komisijas kopējs slēdziens, bet es īsuma dēļ varbūt minēšu tātad atbildīgās komisijas slēdzienu.

Priekšēdētājs. Nu lai būtu precīzāk, tad sakiet "komisijas".

R.Jonītis. Nu jā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, vai , Jonīša kungs, jūs Ministru kabinetu arī pārstāviet?

R.Jonītis. Nē, man īsti tādu pilnvaru nav.

Priekšsēdētājs. Skaidrs. Jo mēs šeit noraidām Ministru kabineta iesniegtos priekšlikumus, bet neviens neprotestē. Lūdzu tālāk!

R.Jonītis. Faktiski tas bija... Es to gribēju teikt kā nākošo. Tātad 3.panta 3.punkts - atstāt valsts vai pašvaldību īpašumā zemes, tātad tas ir Ministru kabineta priekšlikums par šo trešo punktu, komisiju slēdziens bija noraidīt un svītrot no likuma teksta šo 3.punktu, jo zemes rezervēšana neietilpst zemes reformas uzdevumos. Tātad arī vispār svītrot šo 3.punktu no likuma.

Priekšsēdētājs. Vai no Ministru kabineta kāds iebilst? (Starpsauciens no zāles: "Nç!") Neiebilst. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošie priekšlikumi ir par 4.pantu. Un šeit ir 4.panta otrajā daļā Ministru kabineta priekšlikums aizstāt vārdu "rîcībā" ar vārdu "pârziņā". Komisijas slēdziens ir pieņemt un papildināt ar jaunu tekstu, līdz ar ko likuma otrā daļa skanētu šādi: visa zeme, arī zeme, ko aizņem meži un ūdeņi pilsētu administratīvajās robežās līdz īpašuma tiesību nokārtošanai pāriet šo pilsētu pašvaldību pārziņā. Tāds bija komisiju viedoklis.

Priekšsēdētājs. Bet jūs tālāk arī komentējiet.

R.Jonītis. Es komentēju tālāk. Vēl ir jāizskata šajā pat sakarā frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikums par 4.panta otro daļu. Deputāta Jonīša priekšlikums arī par šo pašu otro daļu, ko komisija ir noraidījusi. Es neuzturu savu balsojumu. Tas par otro daļu būtu viss.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, pirms debatēm par šo 4.panta otro daļu, tie materiāli, kuri ir mūsu rīcībā, liek domāt par to, ka mums ir jāizdara divi balsojumi. Pirmo mēs balsosim frakcijas "Saskaņa Latvijai" ierosinājumu 4.panta otrajā daļā, pēc tam balsosim Ministru kabineta ierosināto redakciju, kuru atbalstījusi ir komisija. Kārtība ir sekojoša: ja par vienu kādu pantu ir iesniegti vairāki labojumi, tad vispirms izskata deputātu, frakciju labojumus un kā pēdējo balso valdības vai komisijas variantu.

Lūdzu, Endziņa kungs, par procedūru!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Lieta jau ir tāda, ka "Saskaņas Latvijai" priekšlikums ir jau par otram lasījumam sagatavoto tekstu un tas ir apmēram tā pati situācija, kāda mums izveidojās vakar ar likumprojektu par valsts civildienestu, jo vēl jo vairāk, patreiz likumprojekta pirmajā tekstā ir šī "rîcība" un tieši valdības priekšlikums ir šo "rîcību" aizstāt ar "pârziņu". Tātad iznāk tā, ka mēs balsosim tā, pēc tam balsosim šitā. Es domāju, ka mēs varam balsot, lai mēs atkal nenonāktu kaut kādā strupceļā, ir pirmā lasījuma teksts, ir tie iesniegumi, kas ir bijuši. Ja tāds iesniegums ir, tad šinī gadījumā to varētu balsot un tātad atgriezties kaut kur trešā lasījuma gaitā. Es nezinu.

Un vēl. Es gan nācu runāt par procedūru, bet gribētu arī runāt par šiem diviem jēdzieniem "pârziņu" un "rîcību". Tad to pēc tam.

Priekšsēdētājs. Deputāts Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es arī gribētu runāt par šiem diviem terminiem "pârziņā" un "rîcībā", jo es kā jurists nespēju saprast, ko nozīmē, ja zeme atrodas kādas valsts iestādes vai pašvaldību iestādes pārziņā. Kādas ir tiesības attiecīgās valsts iestādes vai pašvaldību iestādes vadītājam? Ko tas nozīmē? Vai viņš drīkst tikai viņu apkopt, teiksim, slaucīt ielu vai tīrīt, vai ievērot sanitāros noteikumus, vai viņš drīkst arī izmantot, iznomāt, vai viņš drīkst būvēt kaut ko uz šīs zemes, vai viņš drīkst pārdot šo zemes gabalu vai daļu no tā? Jo mūsu civillikums neparedz šādu terminu "pârziņā". Ir valdījums, īpašums ar konkrētu juridisku saturu, kolēģi. Un neieviesīsim mūsu likumdošanā terminus, kuriem nav konkrēta satura. Tādēļ es aicinu noraidīt 4.panta otro daļu vispār un nepieņemt viņu otrajā lasījumā. Un sakārtot atbilstoši mūsu civilajai likumdošanai.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, par procedūru. Tātad vakardienas kļūdu mācīti jeb es, vakardienas kļūdu mācīts, tiešām mēģināšu visu to lietu kārtot tā, kā šeit jau runāja deputāts Endziņš. Mums par laimi šeit visam pamats ir pirmā lasījuma teksts pirmajā ailītē. Pēc tam var būt kaut vai desmit dažādi priekšlikumi, vienalga, uz kuru viņi arī attiektos, vai viens uz otru, vai trešais uz ceturto, vai piektais uz sesto. Bet mums ir svarīgi katru priekšlikumu balsot attiecībā pret pirmo tekstu. Un tagad, lūdzu, paskatieties. Pirmajā ailītē ir pirmā lasījuma teksts. Visa zeme, arī zeme, ko aizņem meži, ūdeņi pilsētu administratīvajās robežās, pāriet šo pilsētu pašvaldību rīcībā. Tālākais strīds ir par vārdu "rîcība" vai "pârziņa". Valdība piedāvā vārdu"pârziņa", "Saskaņa Latvijai" piedāvā vārdu "rîcība". Tas ir to, kas ir mums pirmajā lasījumā. Līdz ar to no šīs loģikas izriet, ka vajadzēs balsot tikai valdības ierosinājumu.

Lūdzu, deputāts Bresis!

V.Bresis (SL).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es arī uzskatu, ka mums ir noteikti jāatstāj pirmā lasījuma teksts, jo, kaut arī tas ir tikai viens termins, kur, man šķiet, ka ne visai netīšām arī nav terminu skaidrojumā parādīts, jo tam ir ārkārtīgi dziļa jēga. Ja ir, teiksim, pašvaldībām šī zeme rīcībā, tad šīs pašvaldības var turpināt to zemes reformu pilsētās tā, kā tas ir bijis līdz šim. Viņas ir tiesīgas šo zemi atgriezt īpašniekam, bez šaubām, viņas ir tiesīgas nodarboties ar kompensācijas jautājumiem, ir tiesīgas izskatīt pilsētas attīstības projektu, ko neviens cits nevar izdarīt, valdība, acīmredzot, to nedarīs un risināt daudzus citus svarīgus jautājumus. Ja šī zeme nonāk pašvaldību pārziņā, tad tas nozīmē, ka pēc būtības īpašnieks ir cits, un skaidrs, ka tā ir valsts. Tādā gadījumā pēc būtības mēs radām ārkārtīgi sarežģītu situāciju zemes reformā pilsētā vispār. Un no tā izriet arī tālākā apsaimniekošanas situācija, tālāk izriet arī tas, ar ko tad mēs darbosimies; pilsoņi, teiksim, ar ko tālāk darbosies. Vai ar pašvaldību, vai ar valsti, kuras īpašumā tālāk it kā šī zeme būs.

Tāpēc es domāju, ka šis termins absolūti nav pieņemams un ir jāatstāj noteikti tāds, kā viņš bija pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāte Seile - LNNK. Pēc tam deputāts Kide.

A.Seile (LNNK).

Labrīt, cienījamie Prezidija locekļi un deputāti! Es gribu atgādināt, kāds ir šī panta virsraksts - zemes reformas pamatprincipi. Un es iesaku, izvērtējot visus šos priekšlikumus, kas šodien mums ir apspriešanā, balsot par šādu tekstu. Tāds, kāds viņš vecajā redakcijā, tātad visa zeme, arī zeme, ko aizņem meži, ūdeņi pilsētu administratīvajās robežās pāriet šo pilsētu pašvaldību rīcībā, bet papildinot ar 4.ailītē ierakstīto divu komisiju atbalstīto tekstu: līdz īpašumtiesību nokārtošanai. Pārējais, vai tā būs valsts, pašvaldības vai privātpersonu zeme pēc kompensācijas sadalīšanas, atrisināsies citos likuma pantos.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide. Lūdzu!

E.Kide (SL).

Cienītais priekšēdētāj, cienītie deputāti! Es arī domāju, ka šeit neiet runa par terminu "rîcība" vai "pârziņa", bet šeit iet runa par ļoti dziļu būtību. Ja Ministru kabinets piedāvātu mainīt terminu no "pârziņas" uz "rîcību", tad es saprastu, tad tas ieved skaidrību. Bet Ministru kabinets ir uztvēris to lietu, ka ar šo terminu var nodot zemi no pašvaldībām valstij un pašvaldības ir faktiski tikai šīs zemes uzskatītājas un, kā Breša kungs pareizi teica, nekāda rīcība pašvaldībām līdz ar to nav atļauta. Tāpēc es arī lūgtu balsot par to, lai paliktu vecajā iepriekšējā redakcijā šī panta daļa. Un piekrītu Seiles kundzei, lai tiktu papildināta šī daļa aiz vārdiem "robežās" ar tekstu: "lîdz īpašumtiesību nokārtošanai". Ja tad tiks atdota pašvaldībai šī zeme vai citam kādam īpašniekam, tad arī viņa rīcībā tā būs un īpašnieki varēs to apsaimniekot. Paldies.

Priekšsēdētājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu atbalstīt Seiles kundzes piedāvāto redakciju. Juridiskā komisija faktiski atbalstīja to kopīgā sēdē. Es gribu mazliet precizēt. Šeit debatējot par terminiem, pārziņām un rīcībām, ir, manuprāt, mazliet sajaukts jēdziens pats par sevi. Ne pārziņa, ne rīcība šā likuma izpratnē neprezumē īpašuma tiesības. Piedodiet, viss šis likums ir tikai procedūra, kādā tiks noformētas īpašuma tiesības. Mēs esam atcēluši padomju laika likumu par nacionalizāciju, mēs esam deklarējuši, ka mēs atdodam zemi atpakaļ tiem, kam tā piederēja pirms nacionalizācijas likuma. Un pašlaik neviens nevar runāt, ka viņš ir īpašnieks, kamēr šī zemes reforma nebūs izdarīta un nebūs noformēti dokumenti. Tādēļ ļoti pareiza ir Seiles kundzes piedāvātā redakcija. Lai paliek rīcība, tā ir tuvāk, teiksim, mūsu izpratnei, bet būtība ir tā, ka rīkoties tikai tikmēr, kamēr būs noformētas īpašuma tiesības uz šo denacionalizēto zemi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, mums ir divi balsojumi. Pirmais balsojums ir par Ministru kabineta iesniegto redakciju. Vārdu "rîcība" aizstāt ar vārdu "pârziņā" - pirmais balsojums. Un atsevišķi balsosim par papildinājumu aiz vārda "robežās" ar šādu tekstu "lîdz īpašuma tiesību nokārtošanai". Pirmais balsojums par Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu 4.pantā. Viens "par". Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 23, Jonīša kungs, kā? "Par". Līdz ar to 35 - par, 22 - pret, 13 - atturas. Ir pārbalsojams. Bet 35 pret 35 iznāk. Balsis sadalās. Godātie kolēģi, nu nevar taču vienā reizē tā darīt, citā atkal citādi. Ja balsis sadalās, tad sēdes vadītājs aicina pārbalsot. Un jūs balsojat, kā jūs vēlaties.

Lūdzu, deputāts Endziņš, par procedūru. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Es ne par procedūru!")

A.Endziņš (LC).

Cienījamie kolēģi un cienījamo priekšsēdētāj! Šeit ir vispār tāda bērnu spēlīte ar šiem diviem terminiem - "pârziņa" un "rîcība". Marjašas kundzei vajadzēja ieklausīties. Ne viens, ne otrs, tā ir ilūzija, Breša kungs, ka līdz ar to, ja mēs atstāsim rīcību, ka pašvaldībai tas ir īpašuma tiesības. Nekas tamlīdzīgs. Šeit, kā saka, ir arī varbūt naivi domāts: ierakstīsim rīcības vietā pārziņu, tad varēs pašvaldības brīvāk vai mazāk brīvi varēs rīkoties. Rīcība, rīcības tiesības ir viena no īpašumtiesību sastāvdaļām it kā, ja? Bet tas nenozīmē, ka tās ir īpašuma tiesības. Un šeit ir būtībā lieks strīds. Vai tā vai citādāk. Juridiski precīzāk ir tomēr "rîcība", jo "pârziņi" mums nav dokumentēti kā tādi, vai ne? Un it sevišķi, ja mēs pieliekam šo frāzi klāt "lîdz īpašumtiesību nokārtošanai", tas noliek visu savās vietās. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Pareizi!")

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Endziņ, jūs saņemat piezīmi, jo pēc mūsu procedūras sēdes vadītājs aicina pārbalsot. Godātais deputāts Endziņš nāk skaidrot tālāk. Lūdzu vēlreiz uzmanību, balsojam par Ministru kabineta ierosinājumu. 4.panta otrajā daļā vārdu "rîcība" aizstāt ar vārdu "pârziņā". Viens papildus "par" - deputāts Jonītis. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 31, atturas - 10. Nav pieņemts.

Tālākais - papildināt šo daļu aiz vārda "robežās" ar šādu tekstu: "lîdz īpašuma tiesību nokārtošanai". Viens papildus "par". Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts.

Līdz ar to, kā jūs saprotat, "Saskaņas Latvijai" 4.panta otrā daļa netiek balsota, jo mēs šos priekšlikumus esam jau izlēmuši, balsojot par valdības priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošie priekšlikumi ir par 4.panta 4.daļu. Pats pirmais priekšlikums ir tikai par 4.panta 4.daļas otro apakšpunktu, faktiski tas ir tieši tas pats priekšlikums, kas tabuliņā trešajā ailītē ir rakstīts - 4.panta 4.daļas trešo rindkopu. Te ir par vienu un to pašu panta daļu runa - panta daļas apakšpunktu. Es savu priekšlikumu balsošanai noņemu, bet komisijas nav pieņēmušas lēmumu par Ministru kabineta priekšlikumu šajā rindkopā. Tekstu pēc vārdiem "juridiskajām personām" papildināt ar vārdiem iekavās "izņemot valsti un pašvaldības kā juridisku personu".

Priekšsēdētājs. Par 4.panta 4.daļas trešo rindkopu citu priekšlikumu mums nav?

R.Jonītis. Nav, bet nav komisiju lēmuma.

Priekšsēdētājs. Es saprotu. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta ierosinājumu 4.panta 4.daļas trešajā rindkopā tekstu pēc vārdiem "juridiskām personām" papildināt ar vārdiem iekavās "izņemot valsti un pašvaldības kā juridisko personu". Viens papildus "par" - deputāts Jonītis. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 20, atturas - 27. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 4.panta 4.daļas ceturto rindkopu, tas ir, par vārdiem "piešķir pašvaldības zemi" kas sākas pirmajā, pirmā lasījuma teksts "piešķir pašvaldības zemi fiziskām personām pastāvīgā lietošanā" un tā tālāk. Ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, ko var redzēt trešajā ailītē, nākošais priekšlikums ir frakcijas "Saskaņa Latvijai" 315.dokumentā redzamais priekšlikums, ka trešais viņu ailītē par šo pašu pantu. Šorīt Tautsaimniecības komisija, izskatot frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikumus, atbalstīja šo priekšlikumu, līdz ar to atceļot iepriekš Tautsaimniecības komisijas pieņemto precizēto redakciju, kas ir pašreiz ceturtajā ailītē redzama. Tātad Tautsaimniecības komisijas slēdziens ir atbalstīt frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Es godātais, Jonīša kungs, lūgtu komisijas vadītāju Novakšānovu.

R.Jonītis. Es ļoti atvainojos, es esmu sajaucis, komisijas lēmums bija noraidīt frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikumu un atbalstīt to, kas bija iepriekš. Es ļoti atvainojos.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Mums vispirms jāuztver procedūra un tad mēs procedūrā varam veiksmīgi paust savus uzskatus un pēc tam vēl veiksmīgāk balsot. Tad, lūdzu, 5.lappusē tagad ir runa par 4.punkta 4.daļu, kura sākas pirmajā stabiņā vai ailītē. Skatieties, lūdzu! Piešķir pašvaldību zemi fiziskām perosnām pastāvīgā lietošanā, lietošanas tiesību pāreja citām personām un tālāk kā tekstā. Tad ir iesniegts frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - "piešķir pašvaldību zemi Latvijas Republikas pilsoņiem" un tālāk lasiet tekstā. Tad ir Tautsaimniecības komisijas redakcija 4.ailē, un tad ir dokumentā nr.315 "Saskaņas Latvijai" priekšlikums. Balsošanas secība varētu būt šāda. Vispirms frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtā redakcija, pēc tam "Saskaņas Latvijai" iesniegtā redakcija, un pēc tam pašvaldību komisijas izveidotā redakcija, kura daļēji, nu es nekomentēšu, bet daļēji ņem vērā frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" redakciju. Vai par procedūru ir kādas iebildes? (No zāles deputāte A.Seile: "Pçc būtības!") Nē, nē, vispirms par procedūru. Ja procedūra ir skaidra, tad būtību var... Par procedūru, lūdzu!

I.Silārs (LC).

Es aicinātu vispirms uzzināt frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" viedokli. Ja viņi pieņem komisijas piedāvāto uzlaboto redakciju, tad tas nebūtu balsojams. Ja viņi patur spēkā savu, tikai tad balsot.

Priekšsēdētājs. Jā, protams, mēs pirms balsojuma vienmēr tā darām. Par procedūru vairāk nav iebildes? Tagad, lūdzu, debatējam šos papildinājumus. Deputāts Bresis - "Saskaņa Latvijai". Lūdzu!

V.E.Bresis (SL).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka zemteksts mums ir visiem skaidrs, kas šeit ir domāts. Taču man šķiet, ka nevienam nav skaidrs, kā šo zemtekstu realizēt. Ko mēs varam panākt un, galvenais, kā mēs to varam panākt. Iedomāsimies reālu situāciju. Mainās īpašnieki pašvaldības zemēm, uz kurām ir uzbūvētas ēkas, kas nepieder pilsonim. Līdz ar to katrā gadījumā šim cilvēkam jāiet uz pašvaldību pārslēgt nomas līgumu. Pieņemsim, ka autori ir domājuši, ka šo nomas līgumu nepagarinās. Ko tad pašvaldības tālāk darīs ar šo cilvēku ēkām un būvēm. Vai viņas, teiksim, atpirks īpašumu vai piespiedu kārtā liks to nojaukt, vai kaut kādā citādākā veidā mēs ar to rīkosimies? Mums nav izstrādāts mehānisms, ko tādā gadījumā darīt. Acīmredzot pašvaldībām nebūs cita ceļa, kā tā vai citādi tomēr šo nomas līgumu pagarināt. Un ko tad mēs panāksim? Mēs panāksim gluži vienkārši pretējo efektu. Tādos gadījumos mēs būsim visus nepilsoņus spieduši iet pagarināt šos nomas līgumus, piedodiet par tādu varbūt ne visai pareizu terminu, bet piesārņosim mūsu pašvaldības ar absolūti nevajadzīgu līgumu pagarināšanu un pēc būtības cīnīsimies paši pret saviem pilsoņiem, kuri nevarēs iet uz šīm pašvaldībām un kārtot normālus darba darījumus. Vairāk citu neko līdz ar to mēs nepanāksim. Tāpēc es domāju, ka ir jāatstāj pirmā redakcija, kur, man liekas, viss ir skaidrs un nekādas izmaiņas šeit nevajag.

Priekšsēdētājs. Deputāte Anna Seile, lūdzu! LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es vēlētos komentēt visas atšķirības, kādas ir šajos priekšlikumos. "Tçvzeme un brīvība" skaidri un nepārprotami saka, ka tikai Latvijas Republikas pilsoņiem lietošanā nodoto, šeit ir runa par lietošanā, nevis par īpašumā piešķirto zemi, var mantot viņu pēcnācēji, radinieki un tā tālāk. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums, kas ir pēdējā ailītē, ceturtajā ailītē, saka to pašu, tikai nedaudz uzlabo un sakārto šo tekstu. "Saskaņas" priekšlikums, kuru nupat aizstāvēja Breša kungs, paredz, ka arī cilvēkam, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, var būt šīs zemes mantošanas un tālāk - nodošanas tiesības. Tas ir - lietošanas tiesību mantošana viņam var būt. Un lietošanas tiesību tālāknoformēšana. Es jums varu pateikt tikai tādu vienkāršu gadījumu. Dzīvo mājā nepilsonis un grib šo māju pārdot tālāk. Jā, lūdzu, viņš pārdod to bez pašvaldības starpniecības. Mūsu komisijas ieteiktā un precizētā redakcija pieļauj tam cilvēkam, kas no viņa nopirks māju, arī ja viņš būs nepilsonis, iedot zemi lietošanā, bet viņam jārunā ar pašvaldību. Jāredz, kam viņš to māju pārdod - Žirinovskim vai kādam citam. Un tāpēc es iesaku visiem balsot par komisijas ieteikto redakciju, jo tā īstenībā ir "Tçvzemes un brīvības" precizētā redakcija.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vai frakcija "Tçvzemei un brīvībai" uzstāj uz savu redakcijas balsojumu? (No zāles deputāts M.Grīnblats: "Atbalstām!") Paldies. Lūdzu, balsošanas secība - pirmā ir "Tçvzemei un brīvībai" redakcija, otrais ir "Saskaņa Latvijai", trešā ir komisijas redakcija. Par procedūru ir kādas neskaidrības? Nav. Zvanu! Balsojam par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" 4.panta 4.daļas ceturtās rindkopas redakciju. Viens "pret". Rezultātu! Par - 11, pret - 29, atturas - 25. Nav pieņemts.

Tagad frakcijas "Saskaņa Latvijai" redakcija. Viens papildus "pret" - deputāts Jonītis. Rezultātu! Par - 20, pret - 24, atturas - 16. Nav pieņemts. Par Tautsaimniecības komisijas redakciju, viens papildus "par". Rezultātu! Par - 47, pret - 3, atturas - 14. Pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums par 4.,5.,6.,7.,8.rindkopu - apvienot, izteikt šādā redakcijā, kas ir redzama 3.ailītē. Komisijas priekšlikums bija noraidīt šo, jo saturs ietverts ir precizētajā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Tad nākamais ir par 4.panta 4.daļas 6.rindkopu. Šeit ir trīs priekšlikumi papildus izskatāmi, tātad tas ir par rindkopu - patur savā rīcībā to zemi, uz kuru šā likuma 6.panta 1.punkta noteiktajā termiņā nav pieteikušies tās bijušie īpašnieki. Ir frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikums aizstāt "pârziņu" ar "rîcību". Tas jau gan faktiski ir līdzīgi tam, kā mēs balsojām iepriekš, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir izslēgt šo 6.apakšpunktu, bet papildināt 4.pantu ar jaunu 6., 7.daļu jaunā redakcijā, kas ir redzama 314.dokumentā. Tautsaimniecības komisija izskatījusi šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju priekšlikumu, noraidīja šo priekšlikumu otrā lasījuma tekstā un saglabāja, tātad, šo kopējo komisiju slēdzienu - izteikt 4.daļas 6.rindkopu jaunā redakcijā, kas redzama 4.ailītē - patur savā pārziņā to zemi, uz kuru šā likuma 6.panta 1.punkta noteiktajā termiņā nav pieteikušies tās bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki vai nodrošināt saskaņā ar šā likuma 12.pantu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem līdzvērtīgas zemes piešķiršanu.

Priekšsēdētājs. Godātais Jonīša kungs, precizēsim tomēr. Mēs runājam tagad... Mēs runājam par kuru 4. ...

R.Jonītis. 4.panta 4.daļas 6.apakšpunkts. Tas ir - patur savā rīcībā to zemi - un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs. Deputāta Jonīša priekšlikums šeit ir bijis izslēgt 4.panta 4.daļas 6.apakšpunktu.

R.Jonītis. Jā. Es šo priekšlikumu noņemu, arī komisija to ir noraidījusi.

Priekšsēdētājs. Nu, bet to vajag tā pateikt, jo citādi... Nākamais, izteikt 4.panta pēdējo teikumu šādā redakcijā: atsevišķi speciālos likumos paredzētos gadījumos zemei un tās apbūvei var būt atšķirīgas īpašuma formas.

R.Jonītis. Es atvainojos, tā jau ir likuma 5.daļa, tas ir tālāk. Mēs pašreiz runājam par šiem apakšpunktiem, ko dara pilsētas pašvaldība. Šī nākamā daļa runā par līdztiesiskiem pamatiem, tur ir vairāki priekšlikumi, gan no Ministru kabineta, gan no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai".

Priekšsēdētājs. Mums pamats ir 238.dokuments, kuru mēs tagad izskatām?

R.Jonītis. Mēs pašreiz izskatām 4.panta 4.daļas 6.apakšpunktu jeb 7.rindkopu - patur savā rīcībā to zemi uz kuru šā likuma 6.panta 1.punktā noteiktā termiņā nav pieteikušies tās bijušie īpašnieki.

Priekšsēdētājs. Tā. Tālāk ejam uz 3.aili.

R.Jonītis. 3.ailē tātad ir deputāta Jonīša priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Viņš noņem.

R.Jonītis. Es noņemu, bet 314., 315.dokumentā vēl par šo pašu apakšpunktu ir priekšlikumi no frakcijas "Saskaņa Latvijai" un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Komisijas vārdā es gribētu mūsu priekšlikumu nr.1 un nr.2 pagaidām noņemt, un komisija sagatavos precizētu priekšlikumu, ņemot vērā to Saeimas lēmumu, kuru mēs pieņemsim tagad, bet es gribētu informēt, ka komisija noteikti iestājas par to, ka bijušo īpašnieku nepieprasītā zeme nekādā gadījumā nedrīkstētu pāriet valsts īpašumā. Mēs atbalstām to pamatnostādni, ka šī zeme būtu jāizmanto kompensācijai bijušajiem īpašniekiem, tiem, kuriem nevarēja atdot šo zemi kādu apstākļu dēļ attiecīgajā pilsētā vai citās pilsētās, bet mēs iestājamies par to, lai pēc iespējas ātrāk tiktu nokārtotas īpašumtiesības un gadījumā, ja kādai pašvaldībai šī nepieprasītā zeme nav nepieciešama kompensācijai kādiem īpašniekiem, tādā gadījumā, mūsuprāt šai zemei ir jāpāriet attiecīgās pašvaldības īpašumā, nevis valsts īpašuma fonda valdījumā. Jā, es zinu, Endziņa kungs tuvojas tribīnei un teiks, ka tā ir bezsaimnieka manta un tas ir pretrunā ar Civillikumu; ja Civillikumā ir šāda greiza norma, tad tā ir jālabo un mums jānosaka ir loģiska kārtība, jo, kolēģi, atcerēsimies, kāda bija situācija pirms diviem gadiem, mēs ar likumiem uzlikām par pienākumu pašvaldībām organizēt un veikt denacionalizācijas procesu. Tagad, kad šis process tuvojas beigām, tagad nu moris ir darbu izdarījis, un tagad nu mēs paņemsim pašvaldībām šo īpašumu nost. Tā, godātie kolēģi, tāda situācija nebūs. Un arī uz Civillikumu mēs nebalstīsimies, jo tas ir negodīgi pret pašvaldībām.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, ja Lagzdiņa kungs šajā lasījumā noņem savus abus priekšlikumus, tad par ko jūs gribat tālāk debatēt? Lūdzu, Ruta Marjaša.

R.Marjaša (LC).

Lagzdiņa kungs pareizi izdarīja, ka viņš noņēma, kaut vai tāpēc, ka šis likums neatrisina īpašumtiesības. Bet es gribu pateikt citu, cienījamie kolēģi, lai jūs saprastu, kas tiek piedāvāts. Mēs visi piekritām tam, ka tikai pašvaldības rīkosies ar šo zemi tās atdošanas procesā. Tanī pašā laikā mums tiek piedāvāts, tātad pašvaldības zina, ka viss tas, ko viņi neatdos, tas paliks viņiem, tad tagad padomājiet, kā tas stimulēs šo atdošanas procesu.

Priekšsēdētājs. Domāsim, domāsim... Bet balsot mums nav par ko. Lūdzu, deputāts Bresis.

V.Bresis. Godātie kolēģi, sakarā ar to, ka mūsu frakcija arī ir iesniegusi priekšlikumu par šo sadaļu, mēs pilnīgi piekrītam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijai un priekšlikumam izstrādāt uz trešo lasījumu precizētu likumprojekta tekstu šai jautājumā, šai pantā. Un es gribētu teikt to, ka acīmredzot tas arī nav tikai redakcionāls jautājums, tas nav tikai, teiksim, nu, kāda cita termina jautājums, tas ir principiāls jautājums par to, kā mēs tālāk veiksim zemes reformu. Un es tomēr piekristu tam, ka zemes, uz kurām nav pieteikušies bijušie īpašnieki vai to mantinieki, ir, bez šaubām, tālāk jāapsaimnieko un jālemj to liktenis mūsu valstī. Un man šķiet, ka būtu absolūti neloģiski, ja mēs šeit vadītos no Civillikuma, kurš paredz, ka visa bezsaimnieka manta mūsu valstī pieder valstij. Jā, tas ir pareizi tādā situācijā, ja ir normāla ekonomiskā vide, ja nav reformu un ja nav tādas situācijas kā mums, kad šī bezsaimnieku manta ir masveida parādība. Un tāpēc es domāju, ka mums kā Saeimai būtu jānosaka prioritātes, kā šī bezsaimnieku zeme ir tālāk jāapsaimnieko, kā tā ir jāsadala un kas var pretendēt tālāk uz īpašuma tiesībām. Man šķiet, ka varētu pilnīgi piekrist tai situācijai, ka vispirms šī zeme būtu jādod bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem kā kompensācija. Tas ir, cilvēkiem, kuriem, bez šaubām, viņu īpašums - zeme - ir apbūvēta vai kaut kādā citādā veidā apsaimniekota, to nevar, mēs zinām, ka tādi ir trīs veidi pašreiz mūsu likumprojektā, tātad viņiem šī zeme dabā ir jāatdod, ja viņi vēlas un viņu tiesībām būtu jābūt prioritārām pret visiem citiem pretendentiem.

Otrs variants varētu būt vai, pareizāk sakot, otra pakāpe - es piekristu, ka tā būtu valsts zeme, valsts funkciju veikšanai, tad, ja to paredz mūsu likumi. Tātad mums būtu jādod šāda prioritāte izvēlēties valstij paņemt īpašumā, pārņemt īpašumā tādas zemes, kas ir vajadzīgas mūsu valsts funkciju veikšanai. Un tad, ja šīs, teiksim, divas pirmās prasības ir apmierinātas, es domāju, ka tad būtu loģiski šo pārējo zemi atdot pašvaldībām. Bet es, kolēģi, nedomāju, ka šeit Marjašas kundze teica, ka tālāk, teiksim, tas būs uz mūžīgiem laikiem pašvaldības īpašums. Jūs zināt, mums arī šajā likumā, kuru mēs šodien labojam, bija paredzēts, ka ir jāpieņem vesela rinda citu, papildu likumu, kā tālāk mēs apsaimniekosim zemi. Un šeit, piemēram, bija paredzēts jau pirms 3 gadiem, ka jāizstrādā likums par kompensācijām un tā tālāk. Diemžēl šo likumu šodien nav. Un es zinu, ka mums būs jāizstrādā likums par sertifikāciju un tā tālāk. Lūk, šajos likumos ir jānosaka, kādā kārtībā pašvaldības tālāk privatizēs šo zemi, un šis darbs, bez šaubām, ir jādara pašvaldībām, nevis valsts institūcijai, jo citādi, kolēģi, mēs nonāksim pavisam tādā nejēdzīgā situācijā, kad pašvaldības tiks atstumtas no tālākās zemes reformas un visu institūciju mēs veidosim pilnīgi no jauna uz valsts pleciem, varbūt, teiksim, nu, ne jau vairs koleģiāli risināsies šie jautājumi, kā to dara tagad pašvaldības, bet tas būs vienpersonisks lēmums, un mēs skaidri un gaiši zinām, pie kā viss tas var novest. Tāpēc es pilnīgi piekrītu, kolēģi, un mēs, "Saskaņas" frakcija, noņemam šo savu priekšlikumu, piekrītot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, ka uz trešo lasījumu pēc šādiem principiem mēs piedāvāsim jaunu redakciju.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Vai mums būtu jābalso mūsu komisijas precizētā redakcija vai neviens neiebilst, tad otram lasījumam komisijas redakcija.

Priekšsēdētājs. Neviens neiebilda, bet priekšlikumi, kurus ir izteikuši Lagzdiņš un, kā es sapratu, arī Bresis "Saskaņas" vārdā, pāriet uz trešo lasījumu.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šai pašā priekšlikumā Jonīša kungs gan to laikam jau teica, šeit ir arī tad tā "pârziņa" jānomaina ar "rîcību", jāatgriežas atpakaļ, jo mēs jau vienreiz to balsojām, lai nav pēc tam domstarpības.

Priekšsēdētājs. Nu, bet es saprotu, ka deputāti to ļoti labi izprot un tāpēc viņi arī īpaši par to vēlreiz neatgādināja.

R.Jonītis. Komisija izlabos redakcionāli.

Priekšsēdētājs. Jā. Lūdzu, tālāk!

R.Jonītis. Nākamais ir par šī paša 4.panta 5.daļu, tas ir par - vienlaikus uz līdztiesiskiem pamatiem var pastāvēt Latvijas Republikas pilsoņu īpašums, pirmā lasījuma redakcija. Tālāk ir divi priekšlikumi, viens ir Ministru kabineta priekšlikums, kas redzams 6.lappusē 3.ailē augšējā daļā un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, kas ir izteikts ar 4.panta pēdējo teikumu šādā redakcijā, tas ir tai pašā lappusē apakšā. Komisijas priekšlikums bija noraidīt frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, jo pašreiz nav speciāli likumi, uz kuriem viņi atsaucas, un pieņemt Ministru kabineta priekšlikumu precizētā redakcijā, kas ir redzama 4.ailē, ja zemes apbūves īpašnieki ir dažādi, minot Civillikuma ievada mantojumu tiesību daļu, un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs. Kas pieprasa balsojumu? Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" pieprasa balsojumu. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" redakciju. Viens "pret", deputāts Jonītis. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 31, atturas - 21. Nav pieņemts, paliek komisijas redakcija.

R.Jonītis. Nakamais priekšlikums - 6.pants - zemes reformas pirmā kārta. 7.lapaspuse. Par 6.panta 2.apakšpunktu frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, komisijas slēdziens ir pieņemt precizētā redakcijā, kas redzama 4.ailē.

Priekšsēdētājs. Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" redakciju. Balsojam! Viens "pret". Rezultātu! Par - 9, pret - 39, atturas - 19. Komisijas redakcija paliek. Tālāk!

R.Jonītis. Par 6.panta 3.punktu aizstāt vārdus "Ministru padome" ar "Ministru kabinets", redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijas slēdziens bija pieņemt.

Priekšsēdētājs. Tas nebija redakcionālas dabas priekšlikums, bet tā bija kļūda. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. 7.pantā frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums papildināt 4.punktu ar vārdiem "3.ailīte". Komisijas priekšlikums bija noraidīt šo papildinājumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosināto 7.panta 4.punktu papildinājumu. Viens papildus "pret" - deputāts Jonītis. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 36, atturas - 15. Nav pieņemts, paliek komisijas redakcija.

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi par likuma 9.pantu - zemes īpašuma tiesības subjekti. Šeit ir 3.ailē redzams Ministru kabineta priekšlikums, 8.,9.lapaspusē turpinoties, praktiski pilnīgi mainīt šo 9.panta redakciju. Tad ir deputāta Jonīša priekšlikums mainīt atsevišķu punktu, deputāta Seiksta priekšlikums par šī panta atsevišķām daļām, frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums par atsevišķām daļām. Es savu priekšlikumu noņemu, bet tālāk būtu izskatāmi...

Priekšsēdētājs. Tā. Deputāt Seikst, "Tçvzeme un brīvība" uztur balsojumu? Es atvainojos, deputāt Seikst, pēc tam komats nāk... Frakcija "Tçvzemei un brīvībai", vai uzturat savu balsojumu? Jā. Te secība ir tāda, ka deputāts Seiksts pirmais ir ierakstīts, līdz ar to jūsu priekšlikums tiek balsots pirmais. Ja jūs vēlaties ņemt vārdu, lūdzu. Deputāts Seiksts - "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi, man nav nekādu pretenziju pret juridisko traktējumu, kas ir 9.pantā. Es gan šeit varētu zināmu apmulsumu izteikt, jo 2.daļa, tas ir ar punktiņu divi rakstīts, par juridiskām personām 1940.gada 22.jūlijā piederošajiem zemes gabaliem pašreizējā pilsētas administratīvajās robežās pieņemot īpašu likumu katrā konkrētā gadījumā. Es neapšaubu juristu kompetenci un nemēģinu pat apstrīdēt to nekādā veidā, taču es pieļauju, ka pašvaldībās nav tik augsti kvalificētu juristu kā Saeimā un viņi var iedomāties, ka apmēram piecsimt draudzēm atdodamo īpašumu sakarā jāpieņem īpašs likums, jo draudze ir juridiska persona. Bet tā ir tāda konceptuāla iebilde.

Man ir cits jautājums. Man ir lūgums. Lūdzu, ieklausieties, kolēģi, sekojošā argumentā. Tām juridiskām personām, kuru īpašuma tiesības nav apstrīdamas, teiksim, par draudzēm runājot, kuras nav pārtraukušas savu darbu kopš nacionalizācijas vai visu padomju varas periodu, mūsu likumā par īpašumu atdošanu ir ierakstīts, ka tām ir beztiesas ceļā atjaunojamas īpašuma tiesības, iesniedzot, protams, visus dokumentus. Cita runa ir par tām draudzēm, kuras ir pārtraukušas darbību un atjaunojušās, tur arī mēs pilnīgi piekrītam, ka tikai tiesas ceļā jāpierāda šī pārmantojamība. Taču, ja vienā likumā ir rakstīts, ka juridiskai personai īpašuma tiesības pierāda tikai caur tiesu, bet otrā, mūsu likumā, ir šis dalījums, tad es pieļauju, ka daudzās pašvaldībās (un es nevis pieļauju, bet ir daudz faktu) arī tām draudzēm, kuras nepārtrauca savu darbību, prasa pierādījumus, bet, lūdzu, šajā likumā jums ir jāpierāda tiesā.

Tāpēc es ļoti lūdzu, godātie kolēģi, un uzturu balsojumu, es ceru, ka tas nesabojās likumu nekādā veidā, ja mēs tomēr atstātu. Es lūgtu nobalsot otro redakciju, ka minētie noteikumi neattiecas uz juridiskām personām, kurām Latvijas Republikas likumos ir paredzēta cita īpašumu atdošanas kārtība. Es ļoti ceru, ka tas nesabojās likumu. Bet praksē tiešām ļoti daudzām draudzēm nākas, arī tām, kas nepārtrauca savu darbību, savas īpašuma tiesības pierādīt tiesā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātais Seiksta kungs, tātad jūs pirmo daļu noņemat no sava priekšlikuma?

A.Seiksts. Nu pirmo daļu es noņemu tāpēc, ka tas būtu varbūt ne sevišķi labskanīgi, ja mēs īpaši šauru specifiku šeit izdalītu vai kategoriju. Otrā daļa, manuprāt, ir korektāka. Varbūt arī atbilstošāka juridiskajai terminoloģijai. Paldies.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti, 9.pants ir visa likuma sāls. Kā jūs tagad nobalsosiet, no tā turpmāk mainīsies un pilnīgi mainīsies zemes piešķiršanas koncepcija. Es lūdzu jūs ļoti iedziļināties. Es personīgi pastāvu uz to, lai netiktu grozīta iepriekšējā likuma redakcija, kuru jūs redzat pirmajā ailītē. Tur skaidri ir nodalītas kategorijas, kam var piešķirt zemi. Un tātad, vispirms, kas var atgūt zemi īpašumā (tā ir sadalīts šis pants) un kam var zemi piešķirt no jauna. Tātad īpašumā var būt gan fiziskām, gan juridiskām personām, kurām zeme bija īpašumā līdz 1940.gadam, un tas viss ir pareizi. Tātad atjaunot šiem cilvēkiem var īpašumtiesības. Iegūt zemi īpašumā no jauna var Latvijas Republikas pilsoņi un tālāk, kā tekstā, ja ar starptautiskiem nolīgumiem mēs esam nolēmuši šeit, Saeimā atdot zemi kādai citai ārvalstij kādu gabaliņu. Arī tādas tiesības tiek pieļautas.

Jā, šeit trūkst viena ieraksta, tā, par ko runāja Seiksta kungs. Ir jāpapildina šis teksts, ka pārējām personām un juridiskām personām zemi būtu tiesības iegūt īpašumā saskaņā ar speciāliem likumiem. Šādi likumi jau ir, tas ir šis likums par reliģiskajām organizācijām, bet nevajag izdarīt labojumu tikai reliģisko organizāciju dēļ. Top likums, ko gatavo Ministru kabinets, ka tiesības iegūt zemi būs arī juridiskām personām, un vispirms valstij un pēc tam pašvaldībām. Bet to atrisinās šis speciālais likums par valsts un pašvaldību zemes īpašumtiesībām.

Es ierosinātu uz trešo lasījumu tikai vienu papildinājumu šeit nobalsot, bet šajā mirklī nevis balsot par Ministru kabineta ieteikto un Tautsaimnieku komisijas atbalstīto variantu, bet uzturu balsojumu atstāt spēkā veco redakciju. Mēs uzreiz izmainām pilnīgi konceptuāli visu likumu. Ja mēs pieņemam Ministru kabineta redakciju, tad visas juridiskās personas jebkurā brīdī var dabūt zemi. Visi pilsoņi un nepilsoņi var dabūt zemi. Un šāda koncepcija ir iestrādāta Ministru kabineta izteiktajā priekšlikumā. Es lūdzu ļoti rūpīgi izjust katram savu atbildību šajā balsojumā. Tātad atkārtoju - es kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja aicinu jūs balsot par veco likuma tekstu kreisajā pusītē.

Priekšsēdētājs. Ilma Čepāne - Ministru kabineta vārdā.

I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Par šo jautājumu mums bija ārkārtīgi liela cīņa arī Zemes komisijā un arī Tautsaimniecības un Juridiskajā komisijā. Es gribētu teikt, ka Seiles kundze ārkārtīgi varbūt pārspīlē šo faktu, ka šeit tiek fiksēts, tikai pateikts, kas šodien Latvijā var būt zemes īpašnieks. Šajā darba grupā bija daudz juristu un šo pantu sakārtoja juridiski korekti. Jo pašreiz ir tāda situācija, ka pilsētu pašvaldības ir tiesīgas prasīt atjaunot īpašuma tiesības ne tikai pašreizējās robežās, bet, pieņemsim, vairākus desmitus un pat simtus hektāru ārpus Rīgas robežas. Piemēram, Rīgas pilsētas pašvaldība var prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalā, un tāpēc mēs esam centušies šo lietu juridiski pareizi sakārtot. Šeit nekur nav teikts, ka tagad varēs pārdot zemi ārvalstniekiem, juridiskām personām. Šeit, Seiles kundze, ir tikai fiksēts, kas var Latvijā būt zemes īpašnieki. Un, proti, tur ir teikts, ka saskaņā ar likumiem. Šodien ir likumi, ka tik tiešām, piemēram, likumā par īpašumu atdošanu reliģiskām organizācijām ir paredzēts, ka arī reliģiskā organizācija kā juridiska persona var būt zemes īpašnieks. Šeit nevienā vietā nav teikts, ka mēs tagad sāksim izpārdot Latviju. Šeit ir tikai korekti, juridiski pareizi sakārtotas šīs lietas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Seiksts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi, es vadījos tikai no tā, ka prakse parāda, ka diemžēl pašvaldības un tiesas nereti... tiesas varbūt ne, bet pašvaldības tomēr mēģina kaut kādus šķēršļus, nu speciāli nē, bet tomēr novilcināt. Ja Seiles kundze kaut kādā veidā, deputātiem redzot, dod man piekrišanu, ka viņas mutiski izteikto redakciju varētu virzīt uz trešo lasījumu, tad es savu balsojumu atsaucu. Seiles kundze, jūs esat ar mieru? Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Arī es pievienojos Ministru kabineta iesniegtajai redakcijai un atbalstu to, bet par procedūru man būtu šāds ierosinājums. Vispirms tātad nobalsot par Ministru kabineta ierosināto redakciju un tad debatēt un balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kas attiecas uz nelielu daļu, pareizāk sakot, uz vienu teikumu no Ministru kabineta piedāvātās redakcijas.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Balsojums būtu tāds: vispirms... Lūdzu, es atvainojos, Kiršteins - LNNK!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Tātad atkal mēs sākam šo ekonomisko iluzionismu. Šis strīds par to, vai var dot zemi juridiskām personām vai nevar dot, jau kļūst vienkārši apnicīgs, un es gribētu šeit aizrādīt, ka pat valdības priekšlikumi nav noformēti atbilstoši, teiksim, tām prasībām, kādas izvirzīs gan šis brīvais tirdzniecības līgums, gan asociatīvais statuss ar Eiropas savienību. Es šeit gribētu pievērst uzmanību tam, ka pašreiz tikai Rīgā un Rīgas rajonā vien armijas daļām pieder apmēram simts tūkstoši hektāru zemes, kas praktiski ir daļēji apbūvēta, daļēji pielūžņota. Viņiem tā ir lietošanā, tā viņiem nepieder un par šo zemi netiek maksāta praktiski nekāda nauda, bet, pārejot šai zemei pilsētas vai valsts īpašumā, ir vajadzīgi nevis miljoni latu, bet simtiem miljonu, lai šo teritoriju sakārtotu un lai par šo zemi varētu maksāt kaut kādus nodokļus, un to nevar izdarīt ne privātpersonas, ne valsts, ne pilsētas pašvaldība. Tas ir viens.

Otrs. Ja mēs šeit pieņemam kaut kādu lēmumu, ka mēs atsakāmies nodot vai arī pārdot, kā būtu precīzāk, nevis lietošanā, bet privātīpašumā juridiskajām personām zemi Rīgas pilsētā, tas nozīmē, ka Rīgā netiks uzbūvētas ne dzīvojamās mājas, ne viesnīcas, ne bankas, un to var saprast tikai tie cilvēki, kas lielākā vai mazākā mērā ir bijuši saistīti ar kaut kādu būvniecību vai ar uzņēmējdarbību, jo šīs ēkas vienkārši... jūs jau tagad nevarat uzbūvēt 50 dzīvokļu māju vismaz bez 1 miljona, jūs nevarat uzbūvēt nevienu banku bez 50 vai 100 miljoniem, un jūs nevarat uzbūvēt, teiksim, tādu viesnīcu kā "Latvija", kas atrodas Rīgas centrā, bez 200 līdz 400 miljoniem dolāru. Un nevajag šeit stāstīt, ka pilsēta vai ierēdņi par kaut kādiem "kukuļiem" būs tie, kas atkal lems, kam dot un kam nedot. Tas ir pamats tikai vienai grandiozai korupcijai, ekonomiskajam haosam un valsts atpalicībai.

Un es gribētu šeit kā Ārlietu komisijas pārstāvis nolasīt atkal vienu materiālu, ļoti pamācošu Latvijas valstij un it sevišķi Latvijas valdībai, jo es uzskatu, ka arī valdības priekšlikumi nav izstrādāti kārtīgi. Jo vajag paskatīties, kā notiek sarunas pašreiz starp Somiju, Eiropas savienību, Norvēģiju un Zviedriju. Un jūs zināt, ka ļoti stingri, piemēram, ir noteikumi attiecībā uz lauksaimniecības zemēm Zviedrijā un arī Skandināvijas valstīs, bet, piemēram, viens citāts tikai par Somiju. Tas ir tas materiāls, kas mums ir. Somi izvirzīja prasību ierobežot Eiropas savienības valstu pilsoņu tiesības iegādāties jūras un ezeru krastos izvietotās vasaras mājas, kā arī attiecīgos zemes gabalus. Tas ir viss, ko Somija varēja prasīt. Šādai nostājai Eiropas savienība nepiekrita, kaut gan akceptēja principu, ka katra valsts var iedibināt kārtību apkārtējās vides aizsardzībai.

Ja mēs šeit nopietni gribam piecos sešos gados panākt tādu situāciju, ka Latvija kļūst Eiropas savienības locekle, tad nevajadzētu samudžināt mūsu likumdošanu pretēji Civillikumam, kur skaidri ir pateikts, ka zeme un īpašums ir jāizskata kopā kā viena kopēja lieta. Nu nevar būt tā, ka kaut kāds ierēdnis dod zemi lietošanā un kaut kādi cilvēki vai privātīpašnieki, vai juridiskās personas no kaut kādiem ierēdņiem atkal kaut ko tur nomās un kaut ko mudžinās, lai pēc četriem vai pieciem gadiem mēs sāktu pārkārtot atkal visu mūsu likumdošanu šinī gadījumā. Un mēs, protams, varam teikt, jā, mēs varam uzspļaut, priekš kā mums ir vajadzīga Eiropas savienība, mēs varam būt neitrāli un gudri. Tad es nolasīšu vēlreiz vienu teicienu, kāpēc Somijas valdība ir izšķīrusies par daudziem piekāpšanās principiem. Ļoti vienkārši. Būdama Eiropas savienības locekle, Somija var cerēt uz militāras savienības atbalstu. Ja pievienošanās neīstenosies, pastāv briesmas, ka Krievija ar laiku atkal sāks uzskatīt Somiju par savu interešu zonu. Tātad tas ir Somijas valdības viedoklis. Varbūt, ka mums ir kāds cits viedoklis. Tātad mēs nesakārtojam savu likumdošanu un nodarbojamies ar šo sociālistisko iluzionismu.

Tāpēc šinī gadījumā, tas ir mans viedoklis, jo frakcijā mums šeit ir brīvs balsojums, tāpēc es uzskatu šinī gadījumā, ka mums ir vēl jāuzlabo, un es iesniegšu nākošajam lasījumam, jo arī šis valdības priekšlikums ir faktiski tikai pussolis. Te nav skaidrs, ko dos lietošanā un kas var nonākt privātīpašumā. Ir jābūt skaidri un gaiši pateiktam vienreiz, lai visiem būtu skaidrs, ka pilsētās zeme, ka bankām, veikaliem, dažādām viesnīcām, dzīvojamām mājām zemei ir jābūt privātīpašumā. Tas ir jāpasaka skaidri visai pasaulei, lai mēs beidzot beigtu jaukt gaisu, vai mēs esam par brīvu ekonomisko darbību vai mēs esam atkal par šo pussociālistisko halucināciju teoriju attīstīšanu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Ojārs Kehris - ekonomikas ministrs. Lūdzu!

O.Kehris (ekonomikas ministrs).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es gribētu ļoti īsi pateikt to, ka es tiešām pilnībā atbalstu to, ko arī nupat teica Kiršteina kungs, es tikai gribu vēl papildināt ar to, ka, vienalga, vai tā būtu Eiropas kopiena vai mēs orientētos uz Baltijas tirgu un kaut vai mēs arī taisītu šeit, kas vispār nav reāli, noslēgtu ekonomisko telpu, bez nekustamā īpašuma tirgus attīstības, bez tā, ka atbilstoši Civillikumam zeme un tas, kas ir virs tās, tiktu savienots, ko šajā likumā piedāvā un profesionāli pareizi piedāvā juristi, nav iespējama normāla tirgus ekonomikas attīstība. Bez tā nav iespējams piepildīt ne budžetu jau nākotnē un tuvākajos mēnešos, bez tā nav iespējams attīstīties normālai ķīlu darbībai, normālai garantiju darbībai un līdz ar to arī banku kredīta procentu likmēm. Tāpēc es pilnīgi piekrītu, ka šie priekšlikumi ir pirmais solis, un valdība strādā pie nākamajiem soļiem, par ko šeit arī Krišteina kungs, manuprāt, pareizi varbūt kritizēja, ka šis ir tikai tāds pussolītis, bet šeit juristi to sakārto pareizi, atbilstoši Civillikuma prasībām, un tas ir ļoti būtiski, lai mēs kaut nedaudz pārtrauktu to haosu, kāds valda īpašuma attiecībās mūsu valstī, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu, jau uz šā nekustamā īpašuma tirgus attīstību mūsu valstī. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ministrs Levits.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Cienītais priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi, ir tiešām ļoti patīkami dzirdēt no LNNK frakcijas priekšsēdētāja Kiršteina saprātīgus priekšlikumus, un man jāsaka, ka es viņam pilnīgi pievienojos, es pievienojos arī tam, kādā veidā viņš novērtēja šo Ministru kabineta priekšlikumu. Tas ir tiešām pussolis ceļā uz to, ka zeme un apbūve uz tās ir vienotas, ceļā uz to, ka jebkura persona var iegādāties zemes īpašumu. Es ceru, ka cienītais LNNK frakcijas priekšsēdētājs palīdzēs arī šo domu izplatīt savu klientu vidū. Es domāju, savu politisko klientu vidū, savas frakcijas un savas kustības piekritēju vidū, jo man jāsaka, ka Ministru kabinets, protams, domāja ar savu priekšlikumu iet šo pussoli tādēļ, ka viena liela sabiedrības daļa, protams, nav vēl gatava, kā Kiršteina kungs pats savu piekritēju vidū to droši vien būs manījis, šim lielajam solim un tādēļ šis pussolis. Bet es domāju, ka šeit ir pareizā tendence parādīta, un tādēļ es aicinātu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu, jo, kā saka, Ministru kabinets neapstāsies pie šī varianta, bet ies, protams, tālāk zemes īpašuma sakārtošanas ceļu, lai mēs varētu nonākt pie tādas situācijas, kāda mums bija Latvijā arī pirms padomju okupācijas, kad bija normāla īpašuma situācija ar zemi. Protams, arī mēs neatvērsim tirgu pilnīgai bezkontrolei, jo es domāju, ka mēs esam maza valsts un mums arī ir zināmas kontroles iespējas jāpatur, bet tādas kontroles iespējas, kas nenoved pie korupcijas, kā tas ir pašlaik.

Un tādēļ es aicinu kopā ar Kiršteina kungu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumus. Paldies.

Priekšsēdētājs. Eduards Berklavs. Lūdzu!

E.Berklavs (LNNK).

Es domāju, ka, ja ne visi klātesošie deputāti, tad vismaz liela daļa saprot, ka pastāvošā kārtība, kāda pašreiz ir, turpmāk vairs nevar turpināties un tāpēc es arī atzīstu šā panta ļoti lielo nozīmi likumā. Un es gribētu pasvītrot taisni to domu, ko es teicu, ka laikam lielākais vairums izjūt, ka mūsu biedrības, gan korporācijas, studentu korporācijas, gan filistru biedrības līdz šim jau vairākas ir pierādījušas dokumentāri, ka viņām ir piederējuši īpašumi, zeme, ēkas un līdz šai dienai viņi vai nu vispār nekā nav mantojuši iespēju izmantot, vai arī, piemēram, "Livonika", kur es esmu bijis spiests un arī gribējis palīdzēt šai filistru biedrībai atgūt savu māju, atgūt savu zemi, līdz šai dienai viņi ar lielām pūlēm ir atdabūjuši vienu nelielu daļu no savas mājas un maksā dārgu īri pašvaldībai tāpēc, ka pašvaldība uzstādīja savas prasības un teica, ka viņiem ir īrnieks, kas maksās daudz vairāk, nekā to ir spējīga un piekrita, ar grūtībām, bet piekrita tomēr maksāt filistru biedrība. Un es redzu tieši tajā priekšlikumā, ko mēs te dzirdējām no deputātes Seiles kundzes, es domāju, ka tas ir tas ideālais risinājums, kas reizē likvidēs šo netaisnību, tas ir, atdos tiesības tām organizācijām, tām juridiskajām personām, kuras ir neapstrīdamas īpašnieces, ar dokumentiem pierādītas un pat pašvaldībās atzītas un tiesas institūcijās atzītas, tām ir jāatdod viņu īpašumi. Bet reizē arī nedos pilnu brīvību, bezkontroles tiesības iegūt visām juridiskām personām bezkontroles zemes īpašumus. Aicinu balsot par Seiles kundzes priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Alfreds Čepānis - Demokrātiskā partija.

A.Čepānis (DP).

Vēl lielāks prieks nekā par Kiršteina kunga priekšlikumiem man ir par Levita kunga priekšlikumiem, jo arī tādi te neskan pārāk bieži. (No zāles E.Levits: "Bravo!")

Un es neesmu speciālists ne starptautiskajās tiesībās, ne jurisprudencē, bet uzdrošinos domāt, ka vismaz reizrēķina līmenī sajēga par ekonomiku man ir. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, ja mēs turpināsim domāt tikai par bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem gan pilsētās, gan laukos, tad var izveidoties, un pašlaik tas tā arī Latvijas valstī notiek, ka mums visur būs īpašnieki, bet nebūs neviena saimnieka. Es ļoti gribētu, lai Latvijas valstī būtu īpašnieki, bet vēl vairāk es gribētu, lai būtu saimnieki, un tāpēc šis Ministru kabineta ierosinājums patiešām ir tikai pussolis uz zemes īpašuma jautājumiem Latvijas Republikas pilsētās. Tādēļ es gan mūsu frakcijas vārdā, gan savā vārdā gribu aicināt un ierosināt atbalstīt vismaz šo Ministru kabineta pussolīti par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās.

Priekšsēdētājs. Andris Ameriks - "Saskaņa Latvijai". Pēc tam - Anna Seile.

A.Ameriks (SL).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Kādas pāris nedēļas atpakaļ "Saskaņa Latvijai" jau iesniedza šo priekšlikumu, kur lūdza izskaidrot to situāciju, kas šobrīd veidojas nekustamā īpašuma tirgū. Es domāju, ka šodien atkal mēs atgriežamies pie šīs pašas diskusijas, un es saprotu arī, ka pastāv praktiski divas pieejas šobrīd. Un arī Saeimas zālē. Tāda ir situācija republikā attiecībā uz to, kā mums tālāk risināt šos jautājumus.

Viens. Tas ir tas, par ko runāja Kehra kungs, tātad iespējami slēgta ekonomiska zona, kurā praktiski Latvija ir sadalīta tikai Latvijas pilsoņiem, bez jebkādām tiesībām kādam citam iegūt īpašumā zemi.

Un otrs. Tas ir Latvijas integrācija Eiropā. Latvijas integrācija Baltijas zonā attiecībā uz to, ka šodien reālais tirgus, kas pastāv, un reālie cilvēki -šobrīd uzņēmēji un uzņēmējsabiedrības - ir gatavi celt, būvēt un darboties. Šobrīd tie faktiski atrodas beztiesiskā statusā un tiem būtu jākļūst par šiem nomniekiem, lai viņi šo Latvijas zemi visu mūžu nomātu. Es domāju, ka tā nav izeja jebkurā gadījumā un šobrīd runāt par to, ka atgriezties zināmā mērā pie šā feodālisma vai pie sociālisma tajā ziņā, ka tikai un vienīgi Latvijas pilsoņi var būt zemes īpašnieki, tas ir galīgi šobrīd, man liekas, - obstrukcionistiski vienkārši, jo praktiski iespēja ir tikai viena. Šobrīd pilsētās - Rīgā, Liepājā vai Ventspilī - ir ļoti daudz ēku, un pirmais process, kas notiek, notiek šī denacionalizācija. Bijušie īpašnieki atgūst kā zemi, tā ēkas. Bet lielākā daļa no viņiem grib arī spert nākamo soli - viņi grib ar saviem īpašumiem ieiet tirgū. Viņi grib tos pārdot, viņi grib ar tiem tātad rīkoties atbilstoši savām īpašuma tiesībām. Bet praktiski šobrīd tas nav iespējams. Un es domāju, ka arī es iesniegšu uz nākošo - trešo lasījumu - priekšlikumu par 9.pantu, kur ir sākumā teikts, ka zemes īpašumtiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, pašvaldības, Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un ratificētajiem starpvalstu līgumiem, papildināt ar punktu: "... un arī citas Latvijas Republikā reģistrētas juridiskas personas", jo bez tā praktiski mēs ar šo pussolīti, ko mēs speram, neatrisinām būtiskāko jautājumu par to, kādā veidā turpmāk attīstīt mūsu Latvijas ekonomiku un kādā veidā praktiski šobrīd risināt šo nekustamo īpašumu tirgu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile, jūs trīs minūtes izmantosiet, (No zāles deputāte A.Seile: "Trīs minūtes!") bet pēc pārtraukuma? Lūdzu, trīs minūtes, jo pārtraukums pēc tam ir.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Debatēdami par šo likumu, mēs esam aizmirsuši tā virsrakstu. Tā virsraksts ir "Par zemes reformu". Un, ja mēs pieņemam tos priekšlikumus, tad var saplēsties, piemēram, Rīgā vai Ventspilī - valsts ar pašvaldību, kura izdevīgāk pārdos namu. Un arī tagad jau pēc šiem Ministru kabineta iesniegtajiem priekšlikumiem - arī zemes gabalu zem tā - tad visi ir aizmirsuši to veco tantiņu, kurai par to namu un par to zemi zem tā, atgrūž pliku sertifikātu, kuru nav kur likt.

Šajā iepriekšējā koncepcijā bija iestrādāts, ka īpašuma tiesības atjauno cilvēkam, kam šī zeme piederēja. Un tie nav nekādi lauki, kur mēs esam atdevuši tam, kas ražo uz zemes. Tā ir pilsēta, kura ar zemi tirgojas. Un jau pašlaik Ventspils ostā un Rīgas ostā ir vairāki pieprasījumi no bijušajiem zemes īpašniekiem, bet kas šo zemi tagad iznomās, kas par šo zemi saņems naudu, ja jūs pieņemsiet Ministru kabineta priekšlikumu? Naudu, es saku, piešķir valstij vai pašvaldībai, cilvēkam - sertifikātu. Es jūs ļoti lūdzu iedziļināties šajā mūsu visai tautai tik svarīgajā jautājumā. Tas ir reformas likums. Un tāpēc lūdzu atstāt to tādā redakcijā, kā tas bija, nevis uzreiz atļaut juridiskām personām, kā teica viens no referentiem, kas pārstāvēja Ministru kabineta koncepciju, lai papildinātu valsts budžetu. Kas tam cilvēkam viņa budžetu papildinās, ja viņš dzīvo no 22 latiem un pilsētā 20 latus maksā par dzīvokli?

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Reģistrācija! Sekretāra biedru deputātu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku! Pēc tam paziņojumam vārds deputātam Seikstam.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs,

Aleksandrs Bartaševičs...

Priekšsēdētājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš.

Māris Budovskis,

Andris Grots,

Imants Kalniņš,

Viesturs Pauls Karnups,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Vilis Krištopans,

Aristids Lambergs,

Gunārs Meierovics,

Uldis Osis,

Andrejs Panteļējevs,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Aida Prēdele...

Priekšsēdētājs. Prēdele ir zālē.

Z.Tomiņš.

Velta Puriņa,

Anta Rugāte,

Andrejs Siliņš,

Juris Sinka,

Dainis Stalts,

Mārtiņš Virsis,

Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Vārds paziņojumam deputātam Seikstam.

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Es no visas sirds saku paldies koalīcijas frakcijām, LNNK, faktiski visām, izņemot "Saskaņu", kura vēl nav skatījusi likumu, kas tiek virzīts. Mēs ļoti daudz, ja neteiktu - lielāko daļu no jūsu priekšlikumiem jau esam ievērojuši, taču ļoti lūdzu ar vislielāko uzmanību pārlasiet kaut vai to, ko šodien "Diena" raksta 8.lappusē. Jūs varbūt, mīļie kolēģi, sapratīsiet, cik aktuālas ir šīs problēmas. Īsi sakot, dažas sektas aiziet līdz cilvēku slepkavošanai. Tāpēc es ļoti gaidu, ka jūs ar dziļu izpratni pieņemsiet šo likumu,lielā mērā pārtaisītu pēc jūsu priekšlikumiem, mēs sagatavosim plašu izziņu par to, kas vispār valstī notiek šajā sakarā. Es domāju, ka nebūs neviena deputāta, kam mati nesacelsies stāvus, lasot šīsdienas "Dienā" 8.lappusi. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s)


Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrācija kvorumam! Reģistrējamies. Rezultātu! 41 deputāts. Nervozu zvanu! 42, 43. Par procedūru? Mēs sēdi nevaram atklāt. Nav kvoruma. Liekas, ka vajadzētu būt, ja visi deputāti reģistrētos. Pamēģināsim vēlreiz reģistrēties! Reģistrējamies! Rezultātu! 48, 49, 50, 51. Turpinām sēdi!

Deputāts Lagzdiņš par procedūru? Mums vēl debates nav beigušās. Debatēs? Vārds Andrim Rozentālam - Zemnieku savienība. Pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi deputāti! Es par zemes jautājumiem varbūt nebūtu nācis šeit uzstāties, ja tas neasociētos ar vakardienas likumu "Par pārstrādes uzņēmumu privatizāciju", kur arī parādījās šāda tendence. Sertifikātu likumu neizstrādajot un tā realizācijas mehānismam nedarbojoties, mēs straujā tempā privatizējam, es atvainojos, tautā saka - prihvatizējam - īpašumus Latvijā, un latviešu bāleliņi paliks ar saviem sertifikātiem kabatā.

Es, protams, šeit nediskutēju, kurš ir lielāks sociālists, kurš ir beidzis partijas skolu un kurš garīgo skolu, es domāju, ka šeit jau nav svarīga izglītība, bet svarīga ir sapratne par procesiem Latvijā. Vai vēlēšanās saprast vai ieinteresētība. Pašreizējā situācijā, kamēr notiek zemes reforma, Latvijas pilsoņiem, kuriem piederēja zeme, un sabiedriskajām organizācijām, kurām īpašumā piederēja zeme, šī zeme nav atdota. Šis ir reformas likums, un ja, protams, mēs tiksim pāri šim reformas likumam un zemes reforma ieies kaut kādā izšķirošā gultnē, ir jāizstrādā atsevišķs likums ar kontroles mehānismu par zemes tirdzniecību, kas reglamentētu, kādā veidā, protams, zem ēkām, cik lielā daudzumā, uz kādiem noteikumiem tā var nonākt gan juridisko personu, gan arī, iespējams, ārzemnieku rīcībā.

Bet, ja runājam par to, kas būs vai kas ir Latvijā šobrīd īpašnieks un kas ir saimnieks, tad, es domāju, mēs nedrīkstam pieļaut tādu variantu, ka latvieši Latvijā paliek par kalpiem. Es tāpēc domāju, ka jautājums, kas saistīts ar šo pantu, būtu jāatgriež komisijā - Tautsaimniecības komisijā - izskatīšanai, bet es principā pievienojos Seiles kundzes variantam, ka mums ir jānobalso par iepriekšējo redakciju. Un saistībā tālāk ar zemes īpašumu un tirdzniecību ir jāizstrādā atsevišķs likums.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Vilnim Bresim. Pēc tam - deputāts Kiršteins. Un pēc tam - deputāts Lagzdiņš.

V.Bresis (SL).

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka mums ir pilnīgi skaidrs, ka runa ir par vienu no svarīgākajiem mūsu pilsoņu ekonomisko tiesību jautājumiem. Faktiski tas ir pats būtiskākais jautājums - zemes īpašums. Un ja pilsoņi šīs ekonomiskās tiesības zaudēs, tad, bez šaubām, mēs arī zaudēsim savu valsti un zaudēsim paši sevi kā tautu. Un tieši šie punkti manā uztverē arī skar to mūsu perspektīvu, kāda tā varētu būt. Līdztekus tam, bez šaubām, zemes tirgus ir nekustamā īpašuma svarīgākā sastāvdaļa.

Izskatot šo jautājumu, manuprāt, liberāli, atverot vārtus vaļā šodien, man šķiet, visiem ir pilnīgi skaidrs, kā jau Rozentāla kungs minēja, latvieši paliks bez savas zemes. Viņi paliks kalpi savā valstī. Savukārt, noslēdzot šīs durvis pavisam ciet, mēs nobremzēsim reformu, nobremzēsim ekonomisko virzību un paliksim muļķi savā zemē. Es domāju, ka šeit mums ir jāatrod zelta vidusceļš. Kā tad rīkoties ar zemi? Un man ir jāizsaka tikai dziļa nožēla, ka mūsu valstī nav izstrādāta koncepcija, kā tālāk virzīsies šis zemes tirgus, zemes reforma, kā strādās kompensācijas un kā strādās visi pārējie parametri, kuri saistās ar šo nekustamo īpašumu tirgu.

Es gribētu, kolēģi, jums gluži vienkārši izteikt savu viedokli. Kā es to redzu. Un es varētu nosacīti visu šo virzību sadalīt trīs noteiktos etapos.

Pirmais noteiktais etaps ir zeme, kad mēs veicam šo zemes reformu, veicam zemes atdošanu bijušajiem īpašniekiem un nevienam vairāk. Un zeme var piederēt valstij un pašvaldībai tikai tik, cik tā piederēja līdz 1940.gadam. Viss pārējais process pirmajā etapā ir veltīts tikai zemes atdošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem un kompensācijai par zemi.

Es ceru, ka mēs esam varbūt netālu no šī etapa beigām. Mēs esam daļēji atdevuši šo zemi, bet pēc būtības neesam iesākuši kompensācijas jautājumu risināšanu, jo nav izstrādāti attiecīgi likumi un nav izstrādāts šis kompensācijas mehānisms.

Otrs periods, es domāju, varētu būt periods, kas sāktos ar to brīdi, kad pēc būtības noslēdzas bijušo īpašumu atdošana, kad ir izmaksātas kompensācijas un visi Latvijas Republikas pilsoņi pēc būtības ir, teiksim, panākuši savu īpašumu atjaunošanu. Ar atdošanu, ar kompensāciju, ar līdzvērtīgas zemes iedalīšanu citā vietā. Bet visi Latvijas Republikas pilsoņi, ja tā varētu teikt - nosacīti, ar zemi ir apmierināti.

Tādā periodā, manā uztverē, varētu izskatīt jautājumu par to, ka zeme var nonākt arī valsts, pašvaldību un juridisko personu īpašumā. Es patiešām šeit atbalstītu savus kolēģus tai situācijā, ka mēs jau laistu brīvāku tirgu un mēs jau varētu pārdot zemes īpašumus juridiskām personām, gan no valsts, gan no pašvaldībām, gan no pilsoņiem. Bez šaubām, kā tas ir brīvā tirgū, un arī juridiskās personas sāktu iesaistīties, pie tam tikai Latvijā reģistrētas juridiskās personas iesaistītos šajā brīvajā tirgū.

Es piedāvāju tādu redakciju papildināt. Šeit jau Amerika kungs pateica, ka, atbalstot valdības piedāvāto redakciju, vajag papildināt to ar juridiskām personām, bet tikai ar tādu noteikumu, ka juridiskās personas īpašumtiesības uz zemi noteiktu īpašs likums. Jo mums būtu nepieciešams (vismaz sākuma periodā) pateikt, kādas juridiskās personas var iegūt zemi un kāda ir zemes iegūšanas kārtība. Es domāju, ka tā nevarētu būt vienāda gan pilsoņiem, gan juridiskajām personām. Un arī, bez šaubām, būtu ļoti nopietni jāizskata šis process, un visu to regulētu īpašs likums, kā juridiskajām personām iekļūt šajā zemes tirgū. Lūk, tas būtu otrs periods. Mēs jau sāktu pakāpeniski palaist mūsu valstī zemes tirgu kā svarīgāko īpašumu tirgu.

Bet ir vēl trešais periods, par kuru jau šodien runāja Kiršteina kungs. Un man škiet, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs periods. Kā tad mēs iesoļosim Eiropā? Kā mēs ieiesim pasaules apritē, kolēģi? Un es domāju, ka tas periods, kad mēs sāksim pārdot zemi ārzemniekiem, ir saistīts tikai ar mūsu valsts ekonomiskās krīzes beigām. Tikai tad, kolēģi, kad mēs ekonomiski būsim līdzvērtīgi vāciešiem, dāņiem, somiem, zviedriem un citiem eiropiešiem. Jo pretējā gadījumā, ja mēs sāksim pārdot zemi šodien, kad mūsu pilsētu pilsoņi un bez šaubām, arī lauku cilvēki ir smagā ekonomiskā krīzē un zemei faktiski ir ārkārtīgi zema vērtība salīdzinājumā ar Eiropas valstīm, tad Latvijas zeme tiks izpirkta ārkārtīgi ātri un mēs patiešām paliksim kalpi savā zemē. Pieminiet manus vārdus!

Tāpēc es ieteiktu šodien par ārvalstniekiem vispār nerunāt, bet šo problēmu risināt tikai tālākā nākotnē, kad patiešām mūsu valsts būs arā no ekonomiskās krīzes un ekonomiski kļūs līdzvērtīga Eiropas valstīm.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Ja ir runa par visu 9.pantu, tad šajā kontekstā es tomēr uzturu šo sadaļu, kur ir teikts, ka valsts iegūst zemi pilsētās, uz kuru bijušie īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā nav iesnieguši prasību par īpašuma atjaunošanu, jo uzskatu, kolēģi, ka, ja mēs jau 4.pantā nobalsojām, ka mēs šo redakciju labojam uz trešo lasījumu, tad būtu korekti šo pašu normu arī pielietot, izskatot 9.pantu. Tāpēc es domāju, ka vismaz nepieņemsim šo sadaļu tādā redakcijā un dosim to jaunā redakcijā saskaņā ar 4.pantu uz trešo lasījumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, pirms jūs, pārējie, runājat, man nemitīgi jāveido tā procedūra, lai attiecīgi arī jūsu runas virzītu uz balsojumiem un jūs varētu izšķirties. Mums par 9.pantu ir balsojumi, kā es saprotu. Mēs varētu balsot par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikumu, frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu un Ministru kabineta priekšlikumu visai 9.panta redakcijai. Protams, ir zināmas grūtības. Kārtības rullī paredzēts, ka pārlabojumi, kas var papildināt citu pārlabojumu, ir nobalsojami pirms tā. Tātad, ja mēs uzskatām, ka frakcijas "Saskaņa Latvijai" iesniegtie pārlabojumi papildina vai labo valdības iesniegto 9.panta redakciju, par tiem ir jābalso vispirms. Tas pats attiecas arī uz deputāta Lagzdiņa iesniegtajiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumiem. Ja tie pārlabo un groza 9.pantu valdības ieteiktajā redakcijā, tad par tiem jābalso pirms valdības priekšlikuma. Ja ne, tad priekšlikums ir balsojams kā atsevišķs, balsojams kā alternatīvs valdības piedāvātajai redakcijai, un, protams, tad paliek panta pirmā redakcija. Es jums izteicu savas pārdomas par procedūru. Un savās runās jūs varat atsaukties arī uz procedūru. Un tas būtu ļoti labi, jo kolēģi tad varētu zināt, kā balsot. Vadoties pēc iesniegšanas laika, ir šāda secība - deputāts Kiršteins, deputāts Novakšānovs, bet deputātu Lagzdiņu es esmu nosaucis. Vai jūs runāsiet, deputāt Lagzdiņ? Lūdzu. Tādā gadījumā kārta tomēr būtu deputātam Lagzdiņam, kuru es nosaucu ātrāk. Lūdzu atvainot. Un tad Aleksandrs Kiršteins un Voldemārs Novakšānovs noņem savu uzstāšanos. Deputāts Lagzdiņš - lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es gribu, lai visi kolēģi deputāti uzmanīgi vēlreiz izlasītu Ministru kabineta iesniegto 9.panta ceturto daļu. Es nolasīšu: "Valsts iegūst zemi pilsētās, uz kuru bijušie īpašnieki likumā noteiktajā termiņā nav pieteikuši prasību par īpašumtiesību atjaunošanu." Tātad beigsies pieteikšanās termiņš, bijušais īpašnieks nav pieteicies, un tā ir apmēram viena trešā daļa bijušo īpašnieku. Parasti zemes īpašnieki nav pieteikušies ne uz zemi pilsētās, ne uz namu, un tagad, ja mēs pieņemsim šādu 9.panta 4.punkta redakciju, šī zeme pāries valsts īpašumā automātiski, un loģika prasītu, lai arī nams pāriet valsts īpašumā. Es Liepājā dzīvoju tā saucamajā graustu rajonā. Tur ir koka mājas, vairāki tūkstoši koka māju, daļa kuru ir sagruvušas. Un tagad man interesē, ka apmēram trešā daļa šo māju nav pieprasītas. Un arī no šīm zemēm, kur vispār jau ir nojauktas šīs mājas un ir brīvs zemes gabals. Un, godātā valdība, man tagad interesē, kādā veidā jūs nodrošināsiet kārtību un apsaimniekosiet šos graustus, šos zemes gabalus? Kas tīrīs tur ielas, kas kaisīs smiltis, kad iela būs apledojusi un ietve apledojusi? Kas to darīs? Jā, to darīs pašvaldības. Ābiķis šeit sauc no zāles, ka to darīs pašvaldības. Tās, ko mēs divus gadus jau esam piespieduši organizēt bez graša, bez kapeikas, bez santīma šo denacionalizāciju. Un tagad, kad moris darbu ir izdarījis, mēs pateiksim: mīlīt, mēs paņemsim šos īpašumus sev! Un Edmunds Krastiņš no Valsts īpašuma fonda tagad izdalīs tām firmām, un tur apsaimniekos un gūs ienākumus. Lūk, kāda politika! Godātie kolēģi, es vienmēr esmu vērsies pret atsevišķu pašvaldību līderu demagoģiju, kas attiecas uz mūsu pašvaldību reformu politiku. Bet attiecībā uz šo jautājumu es pilnībā nostāšos pašvaldību aizstāvju pozīcijās. Jo es nespēju iedomāties, kā reāli Valsts īpašuma fonds apsaimniekos šos graustus un šos nelielos zemes gabalus. Kas to reāli darīs? Jā, man šeit saka - pārdos. Ļoti labi, pareizi. Pašvaldības tagad darbu ir izdarījušas, tās 50 gadus ir visu kopušas, par visu rūpējušās, organizējušas denacionalizāciju, un tagad - sveiki! Es aicinu, jūs, godātie kolēģi, nepieņemt 9.pantu šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Vai jūs aicināt balsot par savu redakciju? (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Jâ, tieši tā!")

J.Lagzdiņš. Jā, šeit vēl ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 9.panta trešo daļu. Tas ir mazliet cita rakstura, jo šobrīd, godātie kolēģi, ir tāda situācija, ka daudzviet tās zemes un tos namus, kas uz 1940.gada 21.jūliju piederēja pašvaldībām, reāli šobrīd lieto vai valda valsts iestādes vai uzņēmumi. Tas - no vienas puses. No otras puses, daudzas tās zemes, kas piederēja uz 1940.gadu valstij, valda pašvaldību iestādes vai uzņēmumi. Manuprāt, nebūtu loģiska tāda norma, kuru ierosina Ministru kabinets, ka valsts saglabā jeb patur īpašumā zemi, kas tai piederēja uz 1940.gada 21.jūliju pilsētas administratīvajās robežās. Šajā priekšlikumā nav ņemta vērā pēdējos 50 gados izveidojusies reālā situācija, ka daudzviet šo zemes gabalu un šo namu pārvalda pašvaldība. Piemēram, Liepājā zemes gabals un nams, kurā šobrīd atrodas pilsētas valde, savulaik piederēja Tieslietu ministrijai. 50 gadus tur atrodas Liepājas pilsētas pašvaldība. Ja pieņemtu šo normu, ka automātiski visu zemi pilnībā saglabā valsts, tad arī šī teritorija, šis zemes gabals, uz kura atrodas Liepājas pilsētas valdes ēka, ko tā šobrīd lieto, pārietu valsts īpašumā. Manuprāt, tās ir tās piespiedu nomas attiecības. Un būtu ar likumu jāpasaka, ka pašvaldības iegūst īpašumā to zemi, uz kuras atrodas pašvaldību uzņēmumu un iestāžu valdījumā vai lietojumā esošās ēkas. Tādā gadījumā nebūtu šīs piespiedu nomas attiecības. Un tajā pašā laikā Liepājā ir tāda situācija, ka daudzas valsts iestādes, to struktūrvienības, kuras atrodas Liepājā, nomā no pašvaldības gan zemi, gan ēkas, kuras nepieciešamas valsts funkciju veikšanai, šo iestāžu funkciju veikšanai. Un tagad mēs veidojam nedabīgu situāciju. Kaut kādas piespiedu nomas attiecības. Manuprāt, būtu jāpieņem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums, ka valsts saglabā īpašumā zemi, kas tai piederēja uz 1940.gada 21.jūliju pilsētas administratīvajās robežās (tā, kā to ierosina Ministru kabinets), izņemot gadījumus, kad zeme vai uz tās atrodošās dzīvojamās mājas vai citas būves atrodas pašvaldību, to iestāžu vai uzņēmumu valdījumā vai lietojumā. Šajos gadījumos īpašumtiesības uz zemi iegūst attiecīgā pašvaldība. Un otrādi. Lūdzu skatīt nākamo priekšlikumu! Es to nenolasīšu laika taupīšanas dēļ. Godātie kolēģi, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lagzdiņa kungs, es ļoti atvainojos! Tātad jūsu abi priekšlikumi ir kā pārlabojumi un papildinājumi valdības iesniegtajai 9.panta redakcijai? Paldies. To es gribēju zināt. Lūdzu, deputāts Kiršteins - LNNK!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es tomēr baidos, ka tā lieta nebūs tik vienkārša un mēs būsim spiesti izdarīt vēl vienu balsojumu - tātad par 9.panta atlikšanu uz trešo lasījumu. Mums šādi precedenti ir bijuši, ka mēs nobalsojam gan otrajā, gan trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Ir deputātu iesniegums.

A.Kiršteins. Es tūlīt paskaidrošu, kāpēc. Tātad šeit man ir trīs punkti, ko es gribēju pateikt. Levita kungs drusciņ pārsteidzīgi nopriecājās, jo es teicu skaidri un gaiši, ka es atbalstu apmēram 50 procentus vai vairāk šajā valdības priekšlikumā. Bet tagad es pateikšu, ko es neatbalstu. Nevar censties panākt šo brīvo tirgu, ja nav izdarīts pats galvenais. Tūlīt pateikšu, kāda ir atšķirība starp vienu un otru priekšlikumu. Tātad šajā valdības priekšlikumā, kas kopumā ir mazliet plašāks, nav šīs pirmās sadaļas, kurai būtu jābūt normālā valstī pašai par sevi saprotamai, ka tas viss notiek tad, kad mēs atdodam it kā atpakaļ, atjaunojam šīs īpašumtiesības. Bet saskaņā ar Civillikumu valdības priekšlikumā ierakstīts - jā, it kā viss ir kārtībā. Taču visi zina Civillikumu. Tur ir teikts, ka tomēr priekšroka ir tam, kam ir zeme. Viņš var atpirkt šo ēku, vai arī, ja viņš to negrib vai nevar, tad ēkas īpašnieks var atpirkt zemi. Šāda kārtība ir paredzēta jau normālā, eksistējošā tirgus sabiedrībā, bet tajā haosā, kas ir tagad, un ņemot vērā to, ka šis ir "jumta" likums, zemes reformas likums, lai kādam pašvaldības ierēdnim nerastos, teiksim, kārdinājums sākt ar šiem īpašniekiem un kompensāciju izmaksām (kas, kā mēs labi zinām, visur notiek, un mēs ļoti labi zinām, kāda ir pašvaldību situācija), šim valdības priekšlikumam priekšā bija jābūt ļoti spēcīgai un skaidrai daļai (kas, lūk, ir pirmajā redakcijā iztaisīts), kur ir skaidri pateikts, ka atjaunot zemes īpašuma tiesības var bijušie zemes īpašnieki. Doma jau it kā ir, ir atsauksme uz Civillikumu, un mēs ļoti labi zinām, kā traktē Civillikumu. Kas tagad trūkst, lai varētu balsot? Tas, ko teica Seiles kundze. Bet šeit trūkst atkal principiāla lieta, par ko es runāju. Ja 9.panta sadaļā, kurā ir teikts, ka "iegūt zemi īpašumā var Latvijas Republikas pilsoņi", būtu pierakstīts "un citas personas" (var strīdēties, vai šādā redakcijā ir domātas"citas juridiskās personas"), tad būtu noticis gan tas viss, ka šīs tiesības tiktu atjaunotas gan vecajiem īpašniekiem, gan juridiskajām personām (korporācijām un citām iestādēm), gan arī tas, par ko teica Berklava kungs, jo var arī izveidoties tūdaļ jaunas korporācijas, kurām arī visu to vajadzētu. Man var teikt: jā, bet būs citi likumi! Jā, būs citi likumi. Šajos citos likumos var ierakstīt arī daudzas aizliedzošas normas, par kurām te uztraucas Breša kungs. Viņš teica, ka mēs būsim vergi savā zemē vai kalpi, vai vēl kaut kas tāds. Bet šis ir "jumta" likums. Un tomēr būtu labi, ja šeit būtu skaidri sakārtotas arī šīs daļas, kuras attiecas uz zemes reformu: pirmā daļa, kurā ir runa par īpašuma atdošanu, un otrā daļa, kurā ir runa par to, kam ir šīs tiesības iegūt īpašumā šo zemi. Tas, ko teica Lagzdiņa kungs, ir ļoti pareizi. Bet ir atkal starpība, ko nepateica Lagzdiņa kungs. Zilupē vai kaut kur Liepājas nomalē var sakārtot šo teritoriju tiešām tikai pašvaldības. Bet es jums pateikšu vienu piemēru. Ja izraisīsies, teiksim, strīds par to pašu viesnīcu "Latvija" un tiks pieņemts kaut kāds lēmums par jaunas viesnīcas celtniecību, kuras izmaksas varētu būt no 200 līdz 500 miljoniem, tad, es domāju, šinī gadījumā tas būtu tomēr jālemj valdībai, nevis pašvaldībai. Jā, tas ir paredzēts, pilnīgi pareizi, bet šajā gadījumā ne vienā, ne otrā priekšlikumā nav visas normas. Un, vai nu mēs gribam, vai negribam, tas tomēr ir konceptuāls jautājums. Likums ir "jumta" likums, un, manā izpratnē, nebūtu pareizi visus neatrisinātos jautājumus, teiksim, pārlikt uz citiem, pārējiem likumiem, kas būs mazāk svarīgi. Pārdošanas kārtība, - es piekrītu, ka tas viss tur būs.

Es vēl gribu vienu piezīmi pateikt par to, ko teica Breša kungs, - par to, ka mēs būsim kalpi. Es domāju, ka mēs tādi nebūsim. Jo Tallinā, Igaunijā, visas šīs diskusijas bija pagājušajā gadā, un viņi to pieņēma. Tallinā var nopirkt zemi jebkurš - gan ārzemnieks, gan juridiskā persona. Zināt, viena nelaime ir - nav to pircēju. Zemi nopirka tikai daži. Un tie, kas nopirka, tiešām samaksāja, un tur ir kaut kāda kārtība. Pārējos zemes gabalos nav šīs kārtības. Parunājiet par to ar Tallinas pārstāvjiem! Ir ļoti grūti savest šo pilsētas zemi kaut kādā elementārā kārtībā. Tāpēc mans uzskats un mans priekšlikums ir, ka tomēr tas ir jāsakārto, ievērojot visas puses, lai katram pašvaldību ierēdnim un valsts ierēdnim būtu skaidrs, ka īpašumtiesības kā tādas ir tomēr jāatjauno, jāsakārto. Jo īpašumtiesības ir arī tieši pats pirmais nosacījums tai pašai Eiropas Savienībai, uz ko es šeit atsaucos. Un tas attiecas arī uz visām šīm liberālajām tiesībām, teiksim, otrajā kārtā - korporācijām, dažādām firmām un tā tālāk. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Kārtības ruļļa 121.pants: "Tâpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi." Prezidijs ir saņēmis iesniegumu - piedāvājumu atlikt balsošanu par 9.pantu sakarā ar daudziem pretrunīgiem priekšlikumiem un veikt juridisku ekspertīzi ar nolūku garantēt Latvijas valsts politisko neatkarību. Iesniegumu ir parakstījuši deputāti Resnais, Rozentāls, Putniņš, Grīgs, Mārtiņš Ādams Kalniņš un Kokins. Tātad mēs tagad turpinām debates. Tad, kad debates beigsim, tiks balsots par šo deputātu iesniegumu.

Vārds tieslietu ministram Levitam! Pēc tam runās Gunārs Resnais. Lūdzu, pierakstieties debatēs. Tad, kad ir daudz debatētāju, ir vieglāk.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi! Es domāju, ka tas, ko Kiršteina kungs teica, ir pareizi. Mūsu valdība ir spērusi pussoli, bet mums ir jānonāk pie galīgā rezultāta. Taču ir daudzi jautājumi, kas vēl ir saistīti tieši ar kontroles mehānismu. Un tādēļ, ka nav sperts šis galējais solis, tādēļ, protams, šeit arī nav paredzēts attiecīgais kontroles mehānisms, kas būtu tikai tajā otrajā pussolī, ja mēs sadalām šo soli divos pussoļos. Pirmais pussolis ir principā iespēja tādā veidā iesākt zemes tirgus likumdošanas sakārtošanu, un otrais pusolis ir - to konkrēti noregulēt. Bet Kiršteina kungs te ir izteicis ļoti vērā ņemamu priekšlikumu, un es domāju, ka varbūt varētu to iestrādāt jau arī šajā likumā (jo valdība ir uz to gatava), ja uz trešo lasījumu iesniegtu attiecīgo priekšlikumu, lai mēs tiktu jau ar šo likumu līdz galam. Jā, protams, arī LNNK mūs atbalstītu un Kiršteina kungs šo priekšlikumu ņemtu vērā, un varbūt mēs varam tiešām šādā veidā paātrināt visu šo procesu. Tādēļ es domāju, ka mums tagad būtu jāpieņem Ministru kabineta iesniegtais variants. Pašlaik ir otrais lasījums, un uz trešo lasījumu es lūdzu iesniegt attiecīgus priekšlikumus, kur šis mehānisms būtu noregulēts, bet tagad mēs vienkārši to nevaram. Ja mēs visu atliksim, tad, es domāju, tas procesu tikai ieildzinās, nevis paātrinās. Tātad mans priekšlikums - tagad pieņemt projektu tūlīt otrajā lasījumā un uz trešo lasījumu sagatavot šo grozījumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS).

Cienījamo priekšsēdētāj, kolēģi! 9.pants atkal ir tipisks piemērs tam, ka Latvijas dzīve, ikdiena, tautsaimniecība neatbilst pasaules standartiem, ka mums ir vienlaicīgi jārisina jautājums, kurš ir pretrunā, - politika, neatkarība un ekonomika. Diemžēl tā tas ir. Man ir ļoti grūti kritiski runāt par Ministru kabineta priekšlikumiem šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, pats būdams tautsaimnieks, es apzinos, ka ekonomikas attīstību nav iespējams veicināt bez brīvā tirgus, un arī zemei ir jākļūst par preci. Un es ļoti labi apzinos tos plusus, kas šeit nāktu klāt, ja varētu šo zemi pārdot, lai celtu ārzemju firmas, hoteļus, varbūt rūpnīcas, kas pie mums darbotos, un tā rezultātā mums rastos ļoti plaša darbaroku, cilvēku, nodarbinātība, nerunājot jau nemaz par ekonomisko potenciālu, par peļņas daļu. Tā ir patiesība. Šeit var saskatīt pat politisku plusu: ārzemnieki, ieguldīdami šeit savu kapitālu (tātad iegūstot šo zemi, būvējot rūpnīcas un objektus), būtu ieinteresēti Latvijas neaizskaramībā, būtu ieinteresēti aizstāvēt Latvijas neatkarību. Redziet, cik skaisti! Un mēs it kā runājam pretī. Kāpēc nevar juridiskai personai pārdot Latvijas zemi? Cienītais Levita kungs, es piekrītu jums, ka mēs skatāmies tikai Rietumu virzienā. Jā, tur ir šī pasaules prakse, un francūzis var pirkt zemi Holandē (un otrādi) - un absolūti nedomājot, kurš kuru sevī uzsūks un vai tiks mainītas robežas. Tā nav. Un šodien tā lieta ir tik nopietna, ka es gribu runāt bez diplomātijas, tā, kā varbūt nav pieņemts, - klaji un atklāti. Ja attiecībā uz to pašu iepriekš teikto mēs paskatāmies Austrumu virzienā, mums sametas bailes - kas iegūs šo zemi, lai celtu šos objektus? Un pilnīgi pretēji viss var iegrozīties (es saku - var iegrozīties), ja tas pircējs nāk no Austrumiem. Ja rietumnieks iegūs šeit zemi un uzcels objektu, viņš būs ieinteresēts nosargāt Latvijas neatkarību. Ar Austrumu puses pārstāvi varētu būt otrādi: viņam nav nekādu baiļu par to, ka tā Latvija var ieplūst atpakaļ šajā lielajā impērijā, viņa īpašums netiek apdraudēts. Vēl vairāk, - viņš varbūt ir pat ieinteresēts, lai tā notiktu, jo tad viņam atkritīs visādi robežu un citi jautājumi. Un manī, atklāti sakot, viešas bailes no austrumnieku pircējiem, no šiem zemes īpašniekiem, kas pie Latvijas zemes var piekļūt. Ļoti lielas bailes! Lai gan es saprotu, ka šeit var uzskatīt, ka liela nauda taču nesmird. Un es negribētu runāt, kā reizēm mēs runājam, - ka te varētu būt dienvidrepublikas, kam ir klaji biznesi. Nē, es pieļauju pat vēl vairāk - ka "lielajam kaimiņam" tieksme uz šīm robežām būs vienmēr. Un kāpēc šī zemes uzpirkšana nevar tikt slepeni plānota, lai pēc iespējas vairāk būtu šādu zemes īpašnieku un tad viņi varētu sākt protestēt, ka viņiem nav zināmas palīdzības un tā tālāk? Tātad es iesaku meklēt kaut nelielu, bet tomēr kontroles iespēju. Es saprotu, ka nevar aizliegt šo zemi pirkt un pārdot. Bet šodien mēs neesam tam gatavi. Mēs likumā varam iebalsot uz emocionālā pamata daudz neskaidrību, kuras būs grūtāk labot. Un tāpēc mūsu priekšlikums ir - turpināt darbu pie šā likumprojekta izskatīšanas, bet 9.pantu atstāt nenobalsotu, tādu, kāds tas ir pirmajā lasījumā, jo trešajā lasījumā vairs nevar mainīt koncepciju. Un atstāt to nenobalsotu otrajā lasījumā, lai šo konceptuālo jautājumu mēs varētu izskatīt tad, kad juristi būs pie tā piestrādājuši - mierīgi, bez mums raksturīgajām emocijām. Ir ļoti stingri jāpiestrādā! Un es tiešām gribētu redzēt šajā likumā nelielu kontroles iespēju jeb barjeru. Šodien es pašlaik tādā ātrumā to piedāvāt nevaru, tikai varu emocionāli izteikt tā: varbūt šī zeme var tikt atdota juridiskai personai ar kaut kādām pārmantošanas tiesībām, bet, ja šī persona vēlas šo zemi pārdot, ir jābūt kaut kādai valsts jeb valdības vīzai jeb pirmpirkuma tiesībām, lai varētu veikt šo kontroli tomēr tas, kas zemi pārdod. Šodien, kad valsts jeb pašvaldības atdos šo zemi, šī kontrole ir iespējama, bet tajā brīdī, kad to būs nopirkusi kāda juridiskā persona, šī juridiskā persona saskaņā ar starptautiskām normām būs tiesīga to pārdot tālāk, nekonsultējoties nedz ar valsti, nedz ar kādu citu. Tāpēc es atkārtoti lūdzu atlikt šo balsojumu, lai varētu juristi piestrādāt un uzcelt kaut nelielu šādu "barjeriņu", jo tautsaimniecībai ir jāstrādā, un Kiršteins sākumā pareizi teica, ka šo soli nevar bremzēt! Nevar bremzēt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš", pēc tam - Andris Ameriks.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Mēs jau esam palikuši aiz Čehijas un aiz Ungārijas, kaut arī starta noteikumi, protams, nebija vienādi. Mēs paliekam šobrīd aiz Igaunijas, un varbūt vēl Lietuva tikpat izmisīgi kā mēs cenšas darīt visu, lai nu mēs, divas Baltijas valstis un baltu tautas, tā klusi, mierīgi, piedodiet man, muļļātos aizmugurē. Resnā kungs, nav taču laika, jūs saprotiet! Ja mēs nepieņemsim šos likumus tagad, tad pēc gada šeit sanāks tauta un sapratīs labāk par mums, deputātiem, un piespiedīs mūs pieņemt šo likumu, jo ekonomiskā situācija valstī būs tik slikta, ka tad mums visiem aizmirsīsies šīs runas par izpārdošanu. Pat ja tas notiks, tas jau būs daudz par vēlu. Bet es gribētu šeit uzzīmēt daudz ļaunāku scenāriju, jo šeit runa bija par izpārdošanu. Mīļie kungi un dāmas, ar labiem nodomiem ceļš parasti tiek bruģēts uz elli! Un šobrīd, baidoties no it kā kaut kādas lielas krievu vai dienvidrepubliku rindas, kas, kā šeit tiek runāts, to tikai gaida, lai visu te nopirktu (man personīgi gan šādas informācijas nav), mēs varam novest valsti tādā ekonomiskā situācijā. Jā, mūsu valsts rūpniecību, par ko tik bieži uztraucas frakcija "Saskaņa Latvijai", un lauksaimniecību, par ko tik daudz uztraucas Zemnieku savienība, jo viss jau šinī valstī, tāpat kā jebkurā citā, ir saistīts. Tad pēc tam, ja Krievija nedaudz izmaina savu politiku (un Krievija to var izmainīt, ja jau nav mainījusi), tas ir, nomaina šo diezgan strikto un nežēlīgo attieksmi pret Baltijas valstīm kā pret nepaklausīgiem bērniem, bet - pilnīgi pretēji - sāk šo sadarbību, mēs tiešām tiekam ievilkti atpakaļ tajā stāvoklī, no kā jūs tik ļoti baidāties, - un nevis pārdošanas vai izpirkšanas rezultātā, bet (pilnīgi pretēji!) vienkārši tādēļ, ka cita ceļa, ekonomiskā ceļa nav, jo nekur mēs taču nepaliksim. Šo likumu vajadzēja pieņemt ļoti sen. Augstākā padome dažādu politisku iemeslu un sadrumstalotības dēļ nevarēja to pieņemt. Šobrīd beidzot ir pienācis laiks, kad ir jāpieņem šis likums. Es aicinu cienījamos deputātus pieņemt šo variantu tādu, kāds tas ir. Piekrītu, ka tas nav pilnīgs, šajā ziņā ir jāpievienojas Kiršteina kungam. Lai valdība izstrādā to līdz trešajam lasījumam jau pilnībā. Bet, Resnā kungs, jūs pats sev runājat pretī! Jūs sakāt, ka vajag konceptuāli izlemt: izlemsim šodien konceptuāli! Tiešām, mēs esam par šo zemes pārdošanu, bet pēc tam izstrādāsim trešajā lasījumā, ja ir nepieciešams, kaut kādus ierobežojumus. Ja mēs trešajā lasījumā konceptuāli izlemsim, ka mums tas nav vajadzīgs, tad tā principā ir Latvijas ekonomiskā pašnāvība. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Amerikam - "Saskaņa Latvijai"!

A.Ameriks (SL).

Cienījamie kolēģi! Man ir tikai viens jautājums, un, ņemot to vērā, es pieteicos runāt pēc Resnā kunga uzstāšanās: cik ilgi mēs vēl baidīsimies? Pirmkārt. Mēs sākām baidīties tad, kad sākām izskatīt Pašvaldību vēlēšanu likumu, mēs baidījāmies no tā, ka tie iedzīvotāji, kurus ievēlēs, neatbildīs tām prasībām, kuras izvirza konkrētais pagasts vai konkrētā pilsēta. Tagad mēs sākam baidīties no tā, ka Latvijas zemi sāks kāds izpirkt. Bet jebkurā gadījumā Resnā kungs šobrīd saka, ka viņam nav baiļu no Rietumiem, bet viņam ir bailes no Austrumiem. Tādā gadījumā visai pasaulei vajadzētu būt bailēm, jo Austrumu potenciāls visu Somiju varētu tūliņ pat izpirkt. Šobrīd šeit pat kapitāls iekšā nenāk.

Ekonomiskā situācija mums ir ļoti smaga. Es personīgi esmu ar to saistīts un zinu par nekustamā īpašuma tirgu. Šobrīd neviens nesteidzas šurp nākt un nevienam mūsu zeme nav vajadzīga. Zeme ir vajadzīga, lai uz tās ražotu, lai uz tās veiktu darbību un gūtu peļņu, nevis šobrīd politisku vai citu apsvērumu dēļ. Taču tas balsojums tik tiešām ir konceptuāls, konceptuāls attiecībā uz to, kam ir tiesības būt šim tirgus subjektam. Pretējā gadījumā mēs uzvilksim vīzes vai pastalas, uzcelsim mūri ap savu valsti un teiksim, ka no tā, ko mēs naturālajā saimniecībā būsim nopelnījuši vai saražojuši, ka no tā mēs dzīvosim. Nu nevar tā - kā strauss iebāzt galvu smiltīs un teikt: mēs neredzam pasauli, mēs redzam tikai sevi! Jebkurā gadījumā šis konceptuālais balsojums ir vajadzīgs, jo mums ir jāiet uz priekšu, bet šobrīd baidīties no tā, ka kāds vienkārši pirks zemi tāpēc, ka viņam daudz naudas, to es ļoti apšaubu vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs runājam par juridiskajām personām, kuras ir reģistrētas Latvijas Republikā, nevis kaut kur Krievijā, Baltkrievijā vai kur citur. Mēs runājam ļoti konkrēti par Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam - LNNK, pēc tam Tupešu Jānis - Zemnieku savienība.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Mēs pēdējā laikā visu laiku runājam tikai par ekonomisko uzplaukumu, par to, kā par katru cenu izkļūt no šīs nabadzības. Jā, vajag izkļūt no šīs nabadzības, jāizkļūst, jo tāda dzīvošana ir vienkārši apkaunojoša 20.gadsimta beigās, bet ne par katru cenu. Mūs daudzi - nupat Amerika kungs un Bērziņa kungs - baida ar visādām sienām, ar visādiem Ķīnas mūriem, ar strausiem, kuri iebāž galvu smiltīs un neredz, kas šeit notiek. Nevajag mūs baidīt ar to, vajag tikai ļaut visiem tiem, kuri grib iegūt šeit īpašumus un zemi, to darīt. Atļaujiet Maskavai to darīt, un pāris gados mēs atkal būsim NVS sastāvā. Tā būs atkal, vienalga, kādā veidā nosaukta, PSRS, kā to tīko, vai kaut kas līdzīgs.

Daži saka, ka nav pircēju Latvijas zemei. Latvijas zemei atradīsies ļoti ļoti daudz pircēju. Atcerieties vienu, ka Maskavā jau šobrīd ir speciāla programma un pie tās tiek strādāts, kādā veidā ieguldīt finanses šeit, Latvijā, esošajos uzņēmumos, kuri ir šo nepilsoņu, teiksim pavisam atklāti, kolonizatoru un okupantu rokās un kādā veidā nostiprināt šeit savas tiesības un varu. Taču mēs to gribam aizmirst. Atcerieties varbūt tādu faktu, ka reiz viens no "Parex" vadītājiem intervijā teica tā: "Vçl nedaudz..." - tas gan bija Godmaņa valdības laikā - "...vēl tikai nedaudz Latvijas valdības pretimnākšanas "Pareksam", un Latviju mēs varēsim pārvērst par finansu Singapūru". Apmēram tā.

Čepāņa kungs teica, ka mums ir vajadzīgi nevis īpašnieki, bet saimnieki. Ir taisnība, saimnieku mūsu zemē ir kļuvis stipri maz, bet neba jau saimnieki būs tie, kuri šeit ir 50 gadus saimniekojuši un kuri grib saimniekot arī turpmāk. Un es neesmu par brīvo tirgu šādā izpratnē, ka par katru cenu, vienalga, lai kas šeit nāk, ka tik nāk ar naudu. Tā nedrīkst. Un tāpēc šeit izskanējušās domas, ka ir jālimitē, ka ir jākontrolē, ir precīzi jāpasaka jau šajā likumā. Jānosaka, kas varēs iegūt zemi un kāda būs šīs zemes iegūšanas kārtība. Šajā, nevis citos likumos, kuros atkal tad pieņems kaut ko pavisam citu. Lūk, par to ir jādomā. Domas ir ļoti dažādas, lūk, par šo uzplaukumu par katru cenu. Un dažādās sakarībās - arī šajā ļoti bēdīgajā brīdī un sakarā ar krievu armijas izvešanu, ar Skrundas lokatoru. Te vienā no plenārsēdēm Kreitusa kungs, šķiet, sacīja, ka galvenais ir kaulēšanās par to, cik nu mēs dabūsim par to lokatoru. Pēc šādiem principiem, es atvainojos, mēs nedrīkstam vadīties. Vai divi miljoni vai divdesmit, vai divsimt miljoni - tas nav izšķirīgais. Tāpēc es aicinu šā 9.punkta izskatīšanu atlikt un pamatīgi pie tā piestrādāt.

Priekšsēdētājs. Vārds Tupešu Jānim - deputātam no Latvijas Zemnieku savienības, pēc tam - Aivars Kreituss.

J.Ā.Tupesis (LZS).

Jau tūlīt sākumā pateikšu, ka es aicinu atbalstīt Ministru kabineta ieteikumu, nevis tā, kā mani frakcijas draugi aicina - atlikt šo. Mēs esam lietas atlikuši jau 3 gadus, mēs varbūt atliksim vēl 6 mēnešus, un es to saku tikai tāpēc, ka, konsultējoties ar tieslietu ministru Levitu, viņš man apgalvoja, ka deputāta Kiršteina un daudzu citu iebildes un kritiskie izteikumi tiks un var tikt ietilpināti trešajā lasījumā. Un es aicinu deputātus virzīties uz priekšu, atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu un iepīt tos trešajā lasījumā, kā man ir apgalvots, ka mēs to varam izdarīt. Es arī gribu piebilst šajā pašā sakarā pie deputāta Čepāņa teiktā attiecībā uz īpašniekiem un saimniekiem, ka arī man ir likts atgūt vienu mazu īpašumu Kuldīgā, kurš jau bija nolemts sagraušanai 70.gados, jo tur bija saimnieks, sociālisma saimnieks, kurš nebija īpašnieks. Ja mēs kļūsim par īpašniekiem un saimniekiem, tad tajā pašā laikā arī mēs iekļūsim lēnām Eiropas apritē un pasaules apritē un tikai tāpēc, ka tur radās saimnieks, kurš ir arī īpašnieks. Tas īpašums tika sakārtots, un tāpat tiks sakārtoti arī daudzi citi īpašumi. Es vēlreiz aicinu balsot par to, ka nevajag atlikt šo Ministru kabineta priekšlikumu, bet manu frakcijas draugu izteikto kritiku vajag iepīt trešā lasījuma pantā tā, lai mēs tiešām virzītos uz priekšu.

Priekšsēdētājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija. Pēc tam Egils Levits.

A.Kreituss (DP).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es sākumā nedomāju runāt, bet nu redzu, ka šeit emocionālu runu rezultātā būtībā tiek runāts laikam par to, kas nav lāgā apskatīts vienu otru reizi, to situāciju mēģinot pasniegt, es domāju, krietni pārspīlētā veidā.

Es, protams, atbalstu to priekšlikumu, kas pašreiz nāk no Ministru kabineta, jo es te saredzu to likumsakarīgo ceļu, kuru mums vajadzēja nosoļot jau vienu brīdi atpakaļ. Jau pagājušā gada pavasarī Ekonomikas ministrijai, kopīgi ar Igaunijas ekonomikas ministru apspriežot šos jautājumus, bija pilnīgi viennozīmīga pozīcija, ka kaut kādā veidā steidzami jārīkojas, lai virzītu iespēju Latvijā ienākt ārzemniekiem, un šeit nekādas runas nav par to, ka no Austrumiem nācējiem. Šeit ir runa tieši par tām lielajām firmām, kas varētu nākt uz Latviju un kaut kādā veidā šeit veicināt investīciju ieplūšanu. Lai šo procesu veicinātu un attīstītu, bija vienošanās, ka ir kaut kas jādara, lai Augstākās padomes katrā šinī republikā pieņemtu lēmumus par zemes pārdošanu, bet nevis par zemes pārdošanu lielos apjomos, kā šeit mēģina to jautājumu kaut kāda veidā pašreiz sarežģīti pasniegt. Runa nav par lielu hektāru izpārdošanu pa visu Latviju, nav jau to pircēju. Runa ir par to, ka investīciju gadījumā varētu iet uz tādu likumu sakārtošanu, lai investīciju gadījumā būtu iespējams runāt par zemes iegādāšanās iespēju Latvijā. Tas nav varbūt tieši šeit iestrādāts, bet runa pie tā pašreiz nonāk, un Igaunija šo labojumu izdarīja ļoti ātri, un Igaunijai šinī ziņā, es domāju, atkal ir kāda pusgada priekšrocības Latvijai priekšā. Mēs šeit strīdamies un mēģinām jautājumu pasniegt kā kaut kādu Latvijas iztirgošanu, un es to dzirdu ne jau pirmo reizi. Šeit, es domāju, ir pavisam konkrēti jārunā, uz ko mēs gribētu iet vispirms.

Tātad vispirms mēs gribētu iet uz tādu situāciju, ka, ja ir konkrēti ārzemju investētāji, tātad lielu Rietumu firmu nācēji Latvijā, kas grib skatīties, teiksim, tās rūpnīcas, kas pašreiz būtībā tiešām gandrīz jau simtprocentīgi daudzas stāv, ja viņi grib tās skatīt, tad viens no viņu pirmajiem jautājumiem ir par to, kā mēs realizēsim privatizāciju. Un pirmais, ko viņi grib zināt uzreiz, ir par mūsu pašreiz esošo Privatizācijas likumu paketi, ko m ēs varam precīzi piedāvāt viņiem, cik tur strādnieku strādā, kas tur un kādā veidā, kā viņi tehnoģiju varēs uzlabot, un uzreiz jau gandrīz vai pirmais jautājums ir - nu kā tad ar zemi? Kam tā zeme pieder? Viņi uzreiz grib zināt, vai tur ir privātīpašnieks uz zemi, kas tur iepriekš ir bijis un kā viņi varēs to zemi iegādāties. Es domāju, ka mums uz šo jautājumu ir jāskatās šādā te secībā, bet nevis pašreiz emocionālā veidā, mēģinot jautājumu tā sarežģīt, ka te kāds grib iztirgot Latvijas zemi šā likumprojekta tālākas virzīšanas rezultātā. Ja jau kādreiz rastos runa par kādiem lieliem hektāriem un tā tālāk, tad par to lems Saeima, tad par to lems Ministru kabinets un tad par to būs konkrēta runa.

Bet mums ir jāvirzās tieši uz tādiem apstākļiem, ka mēs varētu virzīt Latvijā investīciju ienākšanu. Ja jums ir kādi labāki priekšlikumi, tad, lūdzu, tos var izteikt, bet man liekas, ka šinī virzienā jāiet soli pa solim, lai mēs pienāktu pie šādas situācijas, jo jums jau nav citu priekšlikumu, kā Rīgā atdzīvināt uzņēmumus. Vai kādam ir kādi priekšlikumi? Vai kādam ir personīgi investīciju nesēji? Nav. Es šajā darbā esmu piedalījies jau ilgu laiku. Es varu to apliecināt, teiksim, kaut vai ar sarunām, kas man ir bijušas šonedēļ un marta sākumā ar lieliem investīciju gribētājiem, kas soļo pa Krieviju, kas ir nodibinājuši firmas, speciālas firmas, kas pēta apstākļus šinī Austrumu postsociālisma reģionā. Un viņi skatās, kurai valstij kādas priekšrocības šeit ir, un pašreiz priekšrocības ir tiešām Igaunijai, ja paskatās uz trijām Baltijas valstīm. Un kāpēc tad mums atkal ir jābūt aiz Igaunijas labu gabalu, ja mums tiešām šeit Rīgā ir augstskolu vairāk un arī inteliģences potenciāls ir daudz lielāks? Kāpēc mums atkal ir jābūt astē gājēju pozīcijā un šeit jāstrīdas par to, lai mēs kaut kādā veidā... Ko tad? Lai vairotu savas akcijas mūsu potenciālo vai bijušo vēlētāju priekšā ar to, ka mēs ar skaļiem saukļiem šeit operējam? Mums šeit ir jāoperē tikai ar no Latvijas atdzimšanas un no ekonomiskajiem apsvērumiem izrietošiem visādiem pieņēmumiem un pierādījumiem. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Egils Levits - tieslietu ministrs. Pēc tam Voldemārs Novakšānovs.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Neapšaubāmi, ka Kreitusa kungam ir pilnīga taisnība visā tajā, ko viņš teica. Mēs atrodamies konkurences situācijā ar pārējām postsociālistiskajām valstīm, un mēs redzam, ka mēs atpaliekam. Polijā, Čehijā, Slovakijā, Ungārijā, tagad arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā šādas investīciju iespējas ārzemju investoriem ir dotas, un es neesmu dzirdējis sūdzības par to, ka Krievija, piemēram, būtu izpirkusi Čehiju, Slovakiju vai kaut vai Igauniju.

Otrs. Es domāju, kā mēs jau teicām, ka šis ir pirmais solis, kam sekos vēl nākamais, un nākamajā solī būs arī kontroles mehānisms, jo arī tirgus saimniecībā ir pazīstami kontroles mehānismi. Tādi, piemēram, ir Šveicē un Zviedrijā, un es domāju, ka tādi būs mums arī šeit, Latvijā, lai varētu paturēt zināmu kontroli pār šo tirgu, bet mēs nedrīkstam aizkavēt investīcijas, no kurām ir tieši atkarīga mūsu labklājība. Un šeit man jāsaka, ka Tabūna kungs ir ļoti pareizi uztvēris mūsu Ministru kabineta priekšlikumu un tendenci.Tieši tā! Šis Ministru kabineta priekšlikums ir domāts Latvijas kā suverēnas un neatkarīgas valsts ekonomiskajam uzplaukumam. Un mēs darīsim tiešām visu, lai šis ekonomiskais uzplaukums tiktu iedzīvināts un rastos, mēs negribam palikt tur, kur jūs mūs aicināt - tumsonības un pastalu valstībā. Jūs esat pret šo uzplaukumu, jo jūs sakāt, ka Ministru kabineta priekšlikums, kā jūs pats pareizi atzināt, ir ar tendenci veicināt šo uzplaukumu, un, ja jūs to gribat noraidīt, tātad jūs gribat ko citu. (No zāles deputāts P.Tabūns: "Nezaudējot Latviju!") Es teicu, ka uzplaukums ir Latvijas neatkarības nostiprināšanas priekšnoteikums, Tabūna kungs, tas jums būtu jāiegaumē. Paldies.

Priekšsēdētājs. Voldemārs Novakšānovs, pēc tam - Jānis Lagzdiņš teiks īsu repliku.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, deputāti! Atļaujos teikt, ka šis 9.pants kopā ar Juridisko komisiju pie mums Tautsaimniecības komisijā tika skatīts vairākas sēdes pēc kārtas un tika izdiskutēts varbūt pat asāk, nekā tas pašreiz notiek Saeimā, un jāsaka, ka mēs tomēr nonācām pārsvarā pie balsojuma, ka vajadzētu atbalstīt Ministru kabineta izvirzīto priekšlikumu.

Gribu tagad runāt kā deputāts un teikt, ka es pašreiz, sēžot savā krēslā, jūtos tā, it kā mēs šobrīd izejam laukā no tādas attīstības stadijas, ko sauc par kūniņu, vai arī mēs vēl padzīvosim ierobežoti savā vecajā ekonomiskajā labajā mājiņā, lai neviens mūs nekustina, lai tās ūdens straumes, vēji un gaismas iet mums garām, bet galu galā dzīve, mūsu tauta prasa, lai mēs radītu tādus likumus, ka mūsu tautsaimniecība, mūsu valsts ietu uz labklājības valsti. Un es šoreiz vēlreiz atgādinu, ka šis likums ir "jumta" likums pārējiem darbiem, kas būs veicami pilsētās gan ar zemi, gan ar namīpašumu, gan ar rūpnīcu celtniecību un infrastruktūru, gan arī ar naudas lietām. Un tāpēc es saku, ka valdība darījusi ļoti labi, sperot šo pussoli, bet es lūdzu valdībai vai arī deputātiem ar steigu izstrādāt koncepciju par zemes tirgu, kur būtu ieteikumi un diferencēti jautājumi gan par novadiem, gan par ekonomikas intensitāti, kā arī ir jāskatās valsts intereses, un šoreiz es gribu teikt, ka zeme būtu jādod tikai Latvijā reģistrētām juridiskajām personām. Taču es gribu teikt, ka vispār šajā koncepcijā ir jābūt kontrolmehānismam un atbildībai par šiem procesiem, un tādā gadījumā mums būs apmierināti arī tie vecie cilvēki, tie vecie namīpašnieki vai zemes īpašnieki, kuriem varbūt pat nav mantinieku vai arī ir, bet kuri šodien dzīvo no nabadzības grašiem vai no radinieku labklājības. Tad viņos uzreiz radīsies saimnieka izjūta, un es uzskatu, ka pēc šā likuma pieņemšanas Latvijā momentāni celsies zemes vērtība. Un tas nozīmē, ka mēs varēsim... Mums jāsakārto ātri tādi likumi kā, piemēram, par zemes tirgu, par īpašuma tirgu, par vērtspapīru tirgu. Nu nauda pati par sevi mums jau ir. Un tad, ja mēs šos savedam kārtībā, tad mums būs vieglāk strādāt gan ar ārzemēm, gan pašiem savā Latvijā. Es uzskatu, ka šis 9.pants ir jāpieņem šodien. Protams, trešajā lasījumā ir jāieliek papildinājumi, ja tādi būs, un ne tikai būs. Arī par 12. pantu mums būs diezgan daudz diskusiju, tāpēc es aicinu un lūdzu pieiet šim jautājumam konstruktīvi un domāt par tādu lietu, ka šis ir "jumta" likums, ka šis ir tas likums, uz kura mēs atsperamies, lai spertu nākamo soli tautsaimniecībā. Vienā likumā visas pretdomas mēs nevarēsim atrisināt, bet, izejot šeit ar pirmo gājienu, mēs varam turpināt jaunu taku šajā ekonomiskajā Latvijas dzīvē. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es kāpu tribīnē, lai izteiktu savu neizpratni par kolēģa Kreitusa kunga uzstāšanos. Kolēģis Kreituss pārstāv Demokrātisko partiju, kura daudzkārt gan presē, gan piedaloties pašvaldību organizētajos pasākumos, ir nepārprotami deklarējusi savu atbalstu pašvaldībām, savu atbalstu decentralizācijai, savu atbalstu pašvaldību tiesībām. Un tādēļ, kad Kreitusa kungs kāpa šajā augstajā tribīnē, es gaidīju, ka viņš atbalstīs pašvaldību tiesības un vērsīsies pret Ministru kabineta piedāvātā 9.panta 4.daļu, bet viņš diemžēl nepārprotami pilnībā izteica savu atbalstu 9.panta redakcijai. Es gribētu tom ēr, lai kolēģis Kreituss un Demokrātiskā partija precizētu savu viedokli.

Priekšsēdētājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi, par cik es esmu nupat vienojies ar Jonīša kungu par to, ka pēc būtības uz trešo lasījumu mans priekšlikums netiek noraidīts, bet tiek atrasta tikai tāda regula, saskaņā ar kuru katrai draudzei nebūs jāiet tiesā, lai pierādītu savas īpašumtiesības, tad es šodien atsaucu savu priekšlikumu, bet uzturu to precizētākā redakcijā trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Ilma Čepāne - Ministru kabineta pārstāve.

I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).

Godātie deputāti! Es gribu jums izlūgties atļauju runāt ne tikai kā valdības pilnvarota amatpersona, bet arī kā juriste, kas šīs lietas, es gribētu teikt, tomēr pārzina.

Un proti. Vispirms ļoti uzmanīgi izlasiet šo jauno 9.panta pirmās daļas redakciju. Un, lai velti šeit netiktu biedēti radioklausītāji, es gribētu to nolasīt vēlreiz. Proti, šī redakcija ir tāda, ka zemes īpašumtiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, pašvaldības, Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un ratificētiem starptautiskajiem līgumiem. Šeit, godātie deputāti, tiek konstatēta tikai tiesību pašreizējā situācija. Tā ir konstatācija. Proti, saskaņā ar šā likuma pašreizējo redakciju - 9.panta otro daļu juridiskajām personām ir tiesības prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, proti, reliģiskajām organizācijām, Sarkanajam Krustam, Latvijas Universitātei, kas var pierādīt šo tiesību pēctecības faktu. Mēs tātad konstatējam, ka saskaņā ar likumiem šeit var būt arī citas personas.

Otrkārt. Es gribu teikt, ka, šai likuma normai stājoties spēkā, bez speciāliem likumiem zemi īpašumā nevarēs iegādāties citas personas, izņemot pilsoņus. Nu nevarēs, kaut arī trešajā lasījumā. Un šeit es gribētu teikt godātajiem Breša kungam, Resnā kungam, it sevišķi Tabūna kungam - nebiedēsim tautu! Ja šāds likums būs, tad šīs juridiskās personas tagad nevarēs izpirkt šo Latviju, ne arī kādi ārvalstnieki vai bezpavalstnieki. Ir jābūt speciālam likumam.

Šeit mums juridiski bija divi ceļi: vai nu rīkoties tā, kā igauņi, kad viņi Zemes reformas likumā pagājušā gada 15. aprīlī iztaisīja izmaiņas un pieņēma jaunu pantu, kurā regulēja šo citu personu zemes īpašuma tiesības. Proti, tās varēja iegādāties zemi īpašumā zem privatizētajām ēkām un arī apsaimniekošanai nepieciešamo zemi. Mēs Latvijā esam izlēmuši iet otru ceļu. Tas viss ir jūsu rokās, kas, piemēram, tiks pieņemts šajā likumā, Tabūna kungs. Tas būs nevis šajā, jo šis ir "jumta" likums, kur šāds princips tiek paredzēts, kur mazlietiņ tikai durvju šķirba tiek pavērta vaļā šādai iespējai. Nevis durvis, kā daži deputāti teica, ka plaši ir pavērtas vaļā, jo es vēlreiz atkārtoju: stājoties spēkā šai likuma normai, šādi darījumi nevarēs notikt, jo likums to neparedz. Un tāpēc es gribētu teikt, ka šeit varētu būt vairāk kritēriju, par ko jūs varētu balsot, proti, tas varētu būt investīciju lielums procentos no pilsētas teritorijas, iedzīvotāju skaits dotajā pilsētā, robežu tuvums. Piemēram, robežu tuvumā nepārdot šo zemi citām personām, kā tikai Latvijas Republikas pilsoņiem.

Bez tam vēl ir tāda lieta kā tieslietu ministra piekrišana. Ja mēs zinātu šo likumdošanas vēsturi, tad atcerētos, ka Latvijas Republikā pirms 40.gada bija īpašs likums, kas paredzēja arī nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību. Un, ja šis nekustamais īpašums tika atsavināts ārzemniekiem, tad bija nepieciešama tieslietu ministra piekrišana. Mēs visu šajā likumā varam ielikt iekšā. Un tāpēc šeit varētu teikt sakāmvārdu, ka bailēm ir lielas acis. Es trešo reizi saku: stājoties spēkā šai normai, nevarēs nevienam pārdot, izņemot Latvijas Republikas pilsoņus.

Vai jūs šodien gribat, lai šī situācija turpinās, ka slēptā veidā notiek zemes pirkšana un pārdošana? Man ir zināmi gadījumi, kad ar pašvaldības svētību tiek iznomāta zeme, uz kuru bijušie īpašnieki nav pieteikušies vai varbūt pat ir pieteikušies, uz 46 gadiem... uz 99 gadiem. Tā faktiski ir slēptā veidā zemes pirkšana un pārdošana. Jūs gribat zināt, cik maksā? Man ir zināmi gadījumi, cik viens kvadrātmetrs apmēram maksā - 900 dolāru par vienu kvadrātmetru tiek prasīts par šādien nomas līgumiem. Vai mēs gribam, lai slēptā veidā tas turpinās, ja mēs aizmiedzam acis un to juridiski korekti nenokārtojam? Nākot iekšā, piemēram, ārzemju investoram ir jāzina, cik daudz viņam ir jāiegulda, lai viņš varētu šo zemi pirkt vai ne. Vai arī nākt iekšā. Es domāju, ka tas ir pirmais solis uz šīs likumdošanas sakārtošanu.

Nākamais. Jums visiem, arī nejuristiem, ir zināms Civillikuma 968. pants. Pašreizējās privatizācijas rezultātā ir izveidojusies tāda situācija, ka juridiskās personas, kā arī citas personas, izņemot pilsoņus, var būt dažādu ēku un būvju īpašnieki. Viņi ir šeit - vai nu viņiem ir uzdāvināts, kā dažkārt mēģina likumu apiet ar līkumu, vai viņi ir nopirkuši, bet Zemesgrāmatā šo nekustamo īpašumu nereģistrē. Kāpēc? Tāpēc, ka šī persona nevar būt zemes īpašnieks. Šeit atliek tikai slēgt nomas līgumu. Un dažkārt šie strīdi pat nonāk līdz tiesai. Un es kā juriste varētu priecāties. Es saviem studentiem saku, kad viņi man saka: nu kāpēc tā dara Saeimas deputāti? Es saku - acīmredzot, lai mums būtu vairāk darba. Un mēs par to priecājamies. Skatieties, juridiskās firmas viena pēc otras vairojas, ņemot vērā šādu te nenoteiktu situāciju, jo mēs tiešām nepasakām, kā stingri noregulēt. Mēs to kontroli varam un visu citu varam noregulēt.

Un tāpēc mans priekšlikums ir tiešām šo punktu pieņemt pašreizējā redakcijā, kā tas ir. Iespējams, ka līdz trešajam lasījumam mēs to vēl varētu izdarīt, ja jums būtu iesniegumi, ar ko papildināt.

Nākamais - par Lagzdiņa kunga priekšlikumiem. Es ļoti cienu Lagzdiņa kungu kā juristu. Šeit, protams, viņš kā Pašvaldības komisijas priekšsēdētājs pārstāv pašvaldību intereses. Un šī situācija pašlaik ir tāda tāpēc, ka līdz šim nav sakārtotas valsts kā juridiskās personas, kas Civillikumā ir teikts, un pašvaldības kā juridiskās personas zemes īpašuma tiesības. Un tagad katrs rauj uz savu pusi, un dažkārt es gribu teikt, Lagzdiņa kungs, ka valsts tiek izģērbta šajā zemes reformas laikā pilnīgi plika, jo visiem bijušajiem zemes īpašniekiem, ja viņiem atpakaļ zemi nevar atdot, parasti tiek piešķirta... nodota zeme īpašumā (es lietoju šo likumdošanā esošo terminoloģiju), lielākoties no valsts zemes, un tāpēc es domāju, ka šeit ir arī jādomā, lai valsts intereses tiktu aizsargātas. Ja jums ir interese, man ir savākta vesela mape ar praktiskiem materiāliem, kā pašvaldības šodien mēģina uzurpēt varu šajā jomā. Es labprāt jūsu komisiju ar tiem iepazīstinātu.

Un tāpēc es uzskatu, ka gan "Saskaņas Latvijai", gan arī jūsu komisijas priekšlikums ir kompromisa variants. Man nav pašlaik pilnvaru, ka es drīkstu atbalstīt valdības vārdā šo priekšlikumu, bet es kā juriste uzskatu, ka šis priekšlikums pašlaik ir kompromiss starp valsti un pašvaldībām, ņemot vērā to, kā īpašumā atrodas ēka vai būve uz šā zemes gabala, jo tomēr ir pagājuši 50 gadi, un mēs nevaram skatīties burtiski, kā tas ir rakstīts Civillikumā. Es atkārtoju, ka tās ir manas kā juristes personīgās domas. Paldies. Es aicinu jūs balsot par šo valdības iesniegto priekšlikumu, un mēs darīsim visu iespējamo, lai visas šīs puses būtu apmierinātas, nonākot likumprojektam trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai Sekretariātā ir vēl runātāji pieteikušies? Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Aivars Kreituss.

G.Bērziņš (LZS).

Protams, šis jautājums ir ļoti smags. Un, atklāti sakot, tiešām tas ir ļoti ievilcies. Un arī visas problēmas šis 9.pants pašreiz neatrisina. Ir arī jautājumi, kas, protams, uztrauc it sevišķi īpašniekus. Piemēram, kopumā tas, kā tiks aizstāvētas šīs īpašnieku intereses arī tad, ja tās tiks izlietotas it kā ekonomikas veicināšanai, kādā veidā viņiem pēc tam tiks kompensēts tas - vai tas notiks sertifikātos vai naudā? Jo arī mans uzskats ir tāds, ka īpašnieku intereses šeit nevar tikt aizskartas. Ja noteikta kompensācija, tad tai ir jānotiek, bet tādai, lai šī kompensācija apmierinātu abas puses, nevis lai viena puse izmantotu kaut kādas savas priekšrocības. Tāpēc šeit, protams, ir šis jautājums. Protams, šie termiņi attiecas arī uz citiem punktiem, un šī jaunā pieeja, arī šā termiņa samazināšana, it kā ir vajadzīga, lai sāktu ātrāk apgūt un objekti strādāt uz šīs zemes, lai sāk kārtot šīs attiecības, bet tiem, kuri varbūt nepaspēja objektīvu iemeslu dēļ, šim ceļam tomēr ir jābūt atvieglotam. Ja vispār tas ir paredzēts caur tiesu, tad jāteic, ka tiesas ir pārslogotas, un arī nav paredzēts tomēr reāli šis kompensācijas mehānisms.

No otras puses ir arī šī tirgus iedarbināšana. Protams, šis salīdzinājums, ka Somiju nav izpirkusi, piemēram, Krievija, tas, manuprāt, nav salīdzināms, jo Krievijas intereses Somijā un Krievijas intereses Latvijā tomēr ir atšķirīgas, Jo Latvija tomēr ir tranzītvalsts, un šeit ir lielas šīs lielvalsts intereses mūsu valstī. Un, manuprāt, no šīs puses varētu būt kaut kādas problēmas.

Bet, no otras puses, ar īpašniekiem. Ja zemes tirgus nestrādā, ja nav šo pircēju, arī īpašnieki šobrīd ir zaudētāji, jo viņi nespēj šo zemi realizēt, pārdot, saņemt pienācīgu atalgojumu. Un pats galvenais ir šī privatizācija. Privatizācija, kas lielajos objektos mums tomēr stāv uz vietas. Mums samazinās šī nodokļu bāze, no kurienes un kur ieņemt naudu valsts vajadzību apmierināšanai, lai uzturētu valsti, un es, atklāti sakot, uzskatu, ka uz trešo lasījumu ir vēl nopietni jāstrādā, bet principā pašreiz šo 9.pantu vajadzētu atbalstīt, jo tas tomēr ir sākums šīs problēmas risināšanai, jo mēs nevaram stāvēt uz vietas. Manuprāt, šis ceļš varētu būt tālāk ejams, un pirmais, kur varētu šīs īpašumtiesības mēģināt tikt piemērotas, ir lielo objektu privatizēšana, jo mūsu jaunais Privatizācijas likums ir tomēr diezgan stingrs, kur paredzēta ražotņu saglabāšana, darba vietu saglabāšana, struktūras saglabāšana. Tātad varētu notikt šī tālākā piešķiršana vai pārdošana juridiskajām personām varbūt pakāpeniski, nevis tik strauji ielaižoties šajos pasākumos, bet principā tas tomēr būtu jāsāk darīt.

Protams, arī šis kontroles mehānisms, par ko runāja. Ir jābūt tomēr diezgan stingri izstrādātai šai realizācijas kārtībai, jo tagad arī juridiskās personas, tās daudzās, par ko šeit runāja, vai tās būtu reliģiskās organizācijas vai citas organizācijas, kas bija pirms okupācijas perioda, arī tām šobrīd ir dotas šīs iespējas iegūt šos īpašumus ierobežoti. Tādas varbūt, ir piensaimnieku biedrības, kurām savā laikā bija diezgan lieli īpašumi, arī citas kooperatīvās formas. Un arī tām šīs iespējas šobrīd ir ļoti ierobežotas. Es domāju, ka šis ceļš ir ejams. Tāpēc es aicinu pašreiz atbalstīt šo 9.pantu. Protams, arī man šeit paliek ļoti daudz šaubu un problēmu, kuras būtu jārisina līdz trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija.

A.Kreituss (DP).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es nesapratu mazlietiņ Lagzdiņa kunga piebildi. Tāpēc es te dažus vārdus gribu teikt, ka šeit nebija nekādā gadījumā runa par to, kādu zemi pašvaldība un valsts pārdod. Par ko es tieši runāju. Šeit bija runa par principiālu nostādni, lai mēs savā saimniekošanā varētu virzīties uz priekšu. Un, ja tiek pieminēta Demokrātiskās partijas pozīcija, tad jāteic, ka tā vienmēr ir bijusi vērsta, protams, uz pašvaldību saimniekošanas atbalstīšanu, bet tikai tik tālu, cik tas kalpotu to iedzīvotāju interesēm, kuras viņu pašvaldības pārvalda, bet nevis kaut kādā abstraktā vai absurdā veidā dodot pašvaldībām pilnvaras tikai tāpēc vien, ka partija abstrakti par kaut ko iestājas. Partija vienmēr ir priekšplānā izvirzījusi jautājumus, kas saistīti ar saimniekošanu - efektīvu saimniekošanu tieši cilvēku interesēs. Un šajā gadījumā es domāju, ka 9. pantā tā, kā to liek priekšā Ministru kabinets, tur pat ir visai precīzi ierakstīts, ka pašvaldības saglabā zemi, un tālāk, kā šeit teicis jurists: "Ðis jautājums var tikt attīstīts, kā šīs attiecības tiek tālāk regulētas". Bet šeit nekādā gadījumā jautājums nav izvirzāms tādā veidā, kā tas šeit tika teikts, jo es runāju par principiālu iespēju - var pirkt zemi Latvijā un var pirkt visai ierobežotos apjomos tieši tad, ja valstij var ienākt lielas investīcijas. Un es šeit lūgtu šos jautājumus nejaukt kopā! Šie jautājumi, it īpaši lielu investīciju ienākšanas gadījumā, vēl būs atsevišķas diskusijas vērti ne tikai Ministru kabinetā, bet varbūt pat arī Saeimā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Janīna Kušnere - LNNK. Lūdzu!

J.Kušnere (LNNK).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka principā mēs pašreiz runājam par privatizācijas procesu, un LNNK nav iestājusies pret privatizācijas procesu kā tādu. Lietas būtība, manuprāt, šeit ir tāda, ka pašreiz notiek strīds starp valsts un pašvaldību īpašuma daļu. Un tad šeit man ir tāds jautājums: kur paliek mūsu cilvēks? Šis cilvēks, kam ir tiesības uz īpašumu. Viņš šinī strīdā vispār tiek aizmirsts, viņš vispār tiek izslēgts. Manuprāt, būtu loģiski, ka mēs atcerētos šos īpašniekus, kas bija līdz 1940.gadam, un dotu viņiem iespējas šos savus īpašumus realizēt. Taču mēs negribam īpašniekiem dot nekādas tiesības, bet gan dot tiesības valstij vai pašvaldībai.

Ja juridiskajai personai būs tiesības uz zemes īpašumu, tad lai tā izpērk zemi no fiziskās personas, kam tā piederējusi ir līdz 1940.gadam, nevis juridiskā persona, kura nopirkusi namu vai kādu citu īpašumu, samaksā par zemi valstij vai pašvaldībai, bet fiziskajai personai tanī pašā laikā būs lielākas tiesības.

Es vēlreiz uzsveru: kāpēc īpašnieks - fiziskā persona nevar pārdot savu īpašumu kādai firmai vai kādam citam pirktgribētājam? Principā mēs runājam šeit par to, ka valsts mums ir valsts dēļ, nevis cilvēka dēļ. Manuprāt, ir jānostāda vispirms šie principi un vēl ir jāapskatās, kā interesēs mēs šeit esam un ko vispār Latvijas parlaments pašreiz dara? Tādēļ es ierosinu šodien nebalsot par 9.pantu, atlikt uz trešo lasījumu šo balsojumu un vēlreiz izsvērt visus "par" un "pret". Un galu galā izlemt, vai mums ir cilvēks valstij vai valsts cilvēkam?

Priekšsēdētājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Līdz pārtraukumam ir 5 minūtes.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es gribētu izteikties par divām lietām. Viena - par tām raizēm, ka Latvija varētu tikt izpirkta, it īpaši zeme pilsētās. Pasaules pieredze ir tāda, ka tas visumā nav pārāk satraucošs apstāklis, lai gan ir arī daži piemēri, kur vietējos apstākļos tas rada rūpes. Piemēram, Savienotajās Valstīs ir tāda problēma, ja to tā varētu saukt, Havajā. Japāna pēdējos gados ir kļuvusi relatīvi bagātāka par Savienotajām Valstīm, un tur, varētu teikt, lielās debesskrāpju tipa viesnīcas jūrmalā ir japāņu ieguldītāju rokās. Tas, saprotams, apmeklētājiem vai tūristiem nav jūtams, tikai peļņa, protams, aiziet vairāk uz Japānu. Kā tas varētu būt Rīgā - man ir grūti iedomāties. Es nevarētu saskatīt, ka būtu īpašas problēmas ar zviedriem, vāciem vai dāņiem, Ka tie varētu nākt šeit tādā skaitā, ka viņi mūs apdraudētu. Kas attiecas uz Austrumu virzienu, tad tas varbūt ir daudz satraucošāks apstāklis.

Par šo Ministru kabineta ieteikto versiju es gribētu izteikties varbūt sīkāk, īpaši attiecībā uz to pēdējo rindkopu lappuses apakšā, kur ir rakstīts: "Valsts iegūst zemi pilsētās, uz kuru bijušie īpašnieki likumu noteiktajā termiņā nav pieteikuši prasību par īpašuma tiesību atjaunošanu".

Daudzos gadījumos tas var sastādīt visai garu sarakstu, piemēram, kā deputāts Lagzdiņš minēja. Liepājā tas varētu būt simtiem īpašumu vai māju, vai zemes gabalu, un vai tiešām mūsu valdība vēlētos, lai vēl tūkstošiem nelielu zemes gabalu būtu īpašumu sarakstos? Un kā ar tiem tālāk rīkoties un tikt galā? Man liekas, ka tās būtu vienkārši nevajadzīgas, liekas rūpes vai pārāk lieli sarežģījumi, kuri varētu tikt novērsti. Tāpēc es ieteiktu pārdomāt šo punktu un varbūt to izņemt laukā. Pateicos par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Pēc pārtraukuma pirmais runās Ernests Jurkāns. Lūdzu reģistrēsimies! Reģistrācija! Lūdzu sekretāra biedru deputātu Tomiņu nolasīt izdruku!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs,

Eduards Berklavs... Ir zālē!

Aivars Berķis,

Māris Budovskis,

Māris Gailis,

Andris Grots,

Imants Kalniņš,

Viesturs Pauls Karnups,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Vilis Krištopans,

Aristids Lambergs,

Gunārs Meierovics,

Uldis Osis,

Andrejs Panteļējevs,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Velta Puriņa,

Anta Rugāte,

Andrejs Siliņš,

Juris Sinka,

Dainis Stalts,

Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Reģistrācija! Rezultātu! 47. Vai nebūtu tomēr īpaši jāuzskaita tie 47 deputāti, kuri regulāri ierodas laikā? Žurnālisti varētu paņemt izdruku. Tikai diskutējams būtu jautājums, kuru izdruku vajadzētu publicēt - vai to deputātu uzvārdus, kuri, es gribētu apgalvot, daudzmaz regulāri ierodas laikā pēc pārtraukumiem, vai tos, kuri neierodas. Vēlreiz mēģināsim reģistrēties! Nervozu zvanu lūdzu! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 51 deputāts. Turpinām sēdi.

Vārds deputātam Ernestam Jurkānam - "Saskaņa Latvijai". Pēc tam Oskars Grīgs.

E.Jurkāns (SL).

Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Man ir skaidrs, kā es balsošu, un es domāju, ka arī daudziem citiem te ir skaidrs. Gandrīz visiem, kā viņi balsos, bet šo "skaidrs" spēlē politika. Es jums izstāstīšu vienu tādu joku, kas rādīs, kad jābalso par 9.pantu. Zināt, 1990.gada sākumā, lai būtu konkrētāk, par cik ekonomikas ministri mainījās viens pēc otra, pašā sākumā viens cienījams rūpnīcas direktors, kurš vēl šodien strādā, aizsūtīja vienu smuku vēstuli šim ekonomikas ministram par to, ka vajadzētu Latvijā uzcelt margarīna rūpnīcu. (Starpsauciens no zāles: "Paldies Dievam, ka neuzcēla!") Ekonomikas ministrs raksta tālaika lauksaimniecības ministram, divos punktos izskatīt jautājumu par šā cienījamā direktora atbilstību amatam, jo margarīnu Latvijā nevajagot. Ne cienījamā ekonomikas ministra, ne lauksaimniecības ministra šodien nav, bet cienījamais direktors, kurš to rakstīja, šodien strādā, un margarīna rūpnīcas Latvijā arī nav. Ja mēs te tā sprediķosim, tad arī nebūs nekad, un visu laiku mēs ievedīsim vairākus desmitus tūkstošu tonnu arī rīt, parīt un aizparīt. Zināt, es iedomājos tādu situāciju, un vēl gribu pateikt par to strausu, par kuru bija runa. Nav starpības, kurā klēpī viņš ieliks to galvu un pagriezīs to otru pusi, tikai no Austrumiem pūš aukstāks vējš, bet Latvijā nekas nemainīsies. Zeme ir Latvijas sirds, un vajag ļaut tai pulsēt! Un es vēlreiz uzsveru tādu situāciju, kad man saka par Dāniju. Lai Dānijas parlaments pieņem tādu likumu, ka nepieļaus tur pirkt un pārdot zemi. Vai rīt tur būs investīcija kāda no Francijas biznesa kolēģiem vai nebūs? Es mīlu šo zemi, es domāju arī jūs tāpat, bet arī citiem, kas mīl citu nostūri pasaulē, ir tāpat, un es domāju, ka viņi nav sliktāki par Latviju. Un tur šo valstu parlamenti un gudri cilvēki vienmēr pieaicina šīs investīcijas, bet ne visur tās nāk iekšā, un šajā situācijā darīt tādu kļūdu pašā sākumā, es domāju, nebūtu lietderīgi. Skaidrs, ka 9.panta diskusija ir ļoti svarīga. Tas ir mums, parlamentam, jauns jautājums, arī faktiski jauns jautājums ir par zemi, kas ir centrālais jautājums. Es piekrītu Resnā kunga domai, ka tas ir centrālais jautājums un centrālo jautājumu mums arī vajag izlemt centrā. Tas vienīgi varbūt izsauc tādu domu, ka varētu būt korekcija šā likuma pirmajā daļā par to, kāda būs kontrole. Man kā juristam ļoti patika skaidrojums, kolēģi. Un tas ir diezgan korekti iestrādāts, bet man patiktu vēl labāk, ja te būtu, kaut arī saka, ka tas ir "jumta" likums, iestrādāts vēl tā, ka katrā gadījumā, kad tiek izlemts jautājums par zemes atdošanu īpašumā ārzemju juridiskajām vai fiziskajām personām, Saeima pieņem šajā katrā gadījumā atsevišķu likumu. Bet, par cik, kā es saku, tas formulējums ir diezgan korekti iestrādāts, tad tam vajag piekrist šoreiz, jo būs likums par ārvalstu juridiskajām organizācijām, par iespēju viņiem pirkt zemi, par fiziskajām personām un tā tālāk. Un šajos likumos tiks iestrādāta, es domāju arī tā saucamā presinga norma.

Taču man šajā pantā vēl izsauc pārdomas tā daļa, par kuru uzstājās godātais Lagzdiņa kungs, un es daļēji viņam piekrītu, jo, zināt, es domāju, ka par pirmo daļu man ir skaidrs viss, bet par to daļu, kur ir runa par pašvaldību, tas ir, par tām zemēm, ko nav pieprasījuši mantinieki, ka tās atdod valsts īpašumā, par to varētu strīdēties, un es domāju, ka uz trešo lasījumu šis formulējums būtu korektāk jāizstrādā, jo es ļoti baidos, ka tas dialogs, kas šodien notiek starp valdību un pašvaldībām, ka tas var nonākt konfliktā šajā situācijā. Ļoti asā konfliktā, un tas, kas ir šodien sasniegts, var tikt sagrauts vienā minūtē. Un ir arī jāpiekrīt Lagzdiņa domām, jo tiešām, kas apsaimniekos šo zemi pašvaldību teritorijā - valsts? Vai valsts iecels savu pārvaldnieku, kā tā tagad ir iecēlusi rūpnīcās? Nu neiecels taču, jo tur zeme jāskatās katru dienu; ziemā sniegs, lietus un tā tālāk. Tikai pašvaldības īsti var būt saimnieki šajā teritorijā. Es domāju, ka šī panta daļa tieši juridiskā būtu korekti jāiestrādā un jāapskatās plus vēl lēmums. Te var būt arī politisks moments, bet visumā es atbalstu, ka 9.pants ir jāvirza uz priekšu un ka vajag balsot par to, jo vairs nav laika. Paldies.

Priekšsēdētājs. Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība.

O.Grīgs (LZS).

Prezidij, cienījamie deputāti! Šad tad man pārmet emocijas. Var jau būt, ka izsprāgs arī tagad kāda. Es gribētu lūgt Levita kungu, ja arī es viņam parunāšu pa spalvai, lai viņš mani nemēģina savos diplomātiskajos un taktiskajos tīklos pieminēt šeit. (No zāles deputāts E.Levits: "Es nezinu ko Jūs teiksiet!") Es jūs palūgšu, Levita kungs, lai nebūtu tā, kā jūs iepināt pat Tabūna kungu un Kiršteina kungu. Labāk izliecieties, ka es neesmu jums runājis pa spalvai. Es pieļauju, ka tas, ko es teikšu, jums varētu būt patīkams, (No zāles E.Levits: "Bûs jāslavē!") bet es nejutīšos pagodināts, ja jūs man pieskarsities un mēģināsit pastāvēt. Es negribētu to dzirdēt.

Ja šodien runā un piemin domu, ka varētu būt velti zaudēta diena, tad es domāju, ka šī diena varētu būt vēl par īsu, ka vajadzētu vēl un vēlreiz atgriezties pie šā ārkārtīgi svarīgā jautājuma vēl vairākās plenārsēdēs, jo šis jautājums ir tik ārkārtīgi svarīgs. Un šeit es piekrītu valdībai par labo gribu risināt šo jautājumu, kaut gan šis jautājums būtībā jau ir nokavējies, jo daudzi fakti, reālā situācija Latvijā, rāda, ka zemīte mums jau vairs nepieder daudziem pamatiedzīvotājiem, pilsoņiem. Es te nerunāju par mežiem, es runāju par celtnēm un ēkām. Kaut vai, piemēram, spilgts piemērs manā kaimiņu pagastā. Onkulis atgriezis savā īpašumā ar zemesgrāmatu 80 hektārus, no kuriem 30 hektāri ir meža, bet tajā pašā laikā viņš atgrieza Jūrmalā sev īpašumu ar 0,7 ha zemi un 2 lielām vasarnīcām. Un šo pēdējo īpašumu viņš pārdeva, bet kam viņš pārdeva? Bet zemi viņš atbrauca piedāvāt man ar šiem 30 hektāriem, jo viņš teica, ka šis pats cilvēks grib arī atpirkt mežu. Un tad tam onkulim ierunājās sirdsapziņa. Tur Jūrmalas zemesgabalu un īpašumu viņš ar vieglu roku atdeva, bet šo tēvutēvu zemi, kas sūri grūti izcīnīta bija cauri visiem gadusimtiem, to viņš neuzdrošinājās. Bet, zināt, kāda ir situācija? Ne viņš var pārdot, ne es, stabils zemnieks, to varu nopirkt. Un kāpēc es nevaru nopirkt? Tāpēc, ka man nav naudas. Es neesmu slinks, bet es arī nevaru tikt pie kredīta. Un kāpēc tas būtu jāpārdod? Varbūt, ja būtu iesākumā...

Es atgriezīšos nedaudz pagātnē. Ja mēs runājam par investīcijām, tad kāpēc mūsu dižā Augstākā padome un arī tagad vēl nevarētu tos kredītus izmantot tehnoloģiju iepirkšanai? Tad nebūtu mums jāpārdod izejvielas un jāpārdodas kā izejvielām. Tad nevajadzētu runāt par zemes izpārdošanu par investīcijām. Un ne tikai tāpēc Latvija neatdzims, ka neienāks investīcijas, un ne tikai tāpēc tautsaimniecība neatdzims, ka neienāks ārzemnieks iekšā, vienalga, no kuras puses - no Rietumu vai no Austrumu puses. Un velti šeit runā cilvēki, ka tikai daži varētu būt, kas gribētu plēsties šeit iekšā pēc mūsu zemītes no Rietumiem vai no Austrumiem. Nē, cienījamie kungi! Paskatieties vēsturē, kā dēļ šā zemes pleķīša ir cīnījušies Rietumi un Austrumi, gribēdami sagrābt to pilnīgi visu. Gadsimtiem te bijušas cīņas, un velti runāt, ka tikai atsevišķi šeit nāks iekšā no Rietumiem vai no Austrumiem. Es neesmu jurists - jā, bet es arī neredzu šajos likuma pantos aizsargmehānismu. Arī uz šo otro lasījumu. Es piekrītu - jā, ka varētu būt kaut kāda pretimnākšana ārzemniekiem, lai tiešām tās investīcijas ieplūstu šeit, Latvijā, lai tās ienāktu, bet es neredzu šeit cienījamā, Čepānes kundze, šito. Es ticu, ka jūs izstrādāsit to varbūt uz trešo lasījumu. Varbūt. Es tam piekrītu, ka ir spēcīgi, patriotiski noskaņoti juristi, kas iestrādās šo aizsargmehānismu, bet jūs jau zināt, kā tas iznāk. Nesenā pagātnē bija tāds aizsargmehānisms arī Jūrmalas zona, bija aizliegts būvēties 300 metru Jūrmalas zonā uz to kategoriskāko, bet kas no tā iznāca - izņēmuma kārtā... un tie izņēmumi noklāja jūras malu un tur, nu mēs šodien esam.

Šeit runā, ka mēs, tie zemnieciņi, šeit esam par feodālismu, par Latvijas feodālismu. Zināt, uztaisiet albanizāciju, kā kungs Ameriks šeit to sacīja. Vai tiešām viņš domā, ka viņš viens domā šo progresīvo domu un ka zemnieki šeit ir naivi? Es domāju, ka šodien ir jāatliek 9.panta izskatīšana, jo šeit ir izteikts tik daudz dažādu domu. Ir tomēr jāatliek, un tad, es saku personīgi, bet nesaku savas frakcijas vārdā, es gribu redzēt šo aizsargmehānismu, un arī es domāšu līdzi tam, bet es saku vēlreiz, ka es neesmu jurists.

Es šeit dzirdēju tādu frāzi, kura te izraisīja varbūt neizpratni, par lietošanā nodotiem īpašumiem saskaņā ar mantojumu tiesībām, kas te būtu jauns? Vai tad Latvijas laikā tā nebija, ka zeme ir mūžīgā lietošanā ar mantojuma tiesībām no paaudzes uz paaudzi? Vai tad tā nebija? Es tātad gribētu lūgt jūs atlikt šo 9.pantu, jo tas ir pārāk nopietns jautājums, griezties acīmredzot pie valdības juristiem, un būs arī mums priekšlikumus par šo aizsargmehānismu. Zināt, un tad man nāk prātā, ka labs siers ir tas, kurš ir ar milzīgiem caurumiem. Es te nerunāju par smaržu, skādīgam sieram ir jaudīgi jāsmaržo, bet, zināt, vai zīmējums kaut ko izsaka? Tā varētu būt Latvija. Un, ja mēs sākam atdot gabaliņu pa gabaliņam, to pārdodot, tad, zināt, ka tas var iznākt kā slikts siers, un tas siera gabals vispār būs ar vienu caurumu, un tā vairs nebūs Latvija. Es nezinu, kā to nosauks nākotnē. Un vēl es gribētu jums beigās emocionāli nolasīt kādu rindkopu no "Elpas": "Es neesmu indiānis, es esmu tikai latvietis, un tikai tad, kad pēdējais koks būs nocirsts un meži izputināti, tikai tad, kad pēdējā upe būs sagandēta, ezers un dīķi, tikai tad, kad pēdējā zivs būs noķerta, tikai tad, kad Latvijas zeme būs atdota svešzemniekiem un izpārdota, tikai tad jūs sapratīsit, ka naudu nevar ēst."

Priekšsēdētājs. Vārds Pēterim Tabūnam - LNNK.

P.Tabūns (LNNK).

Es dzirdu zālē sakām: cik reižu... Otrreiz! Diemžēl es esmu spiests uz dažām minūtēm nākt tribīnē vēlreiz, jo uz to mani mudināja oponenti, kuri parasti diez kāpēc tik ļoti uztraucas - un ne tikai šoreiz - pēc manas runāšanas. Ja manā runāšanā būtu tikai frāzes, tikai muļķības, tad jūs neuztrauktos un neskartu ļoti vārgas vietas. Es nepiekrītu Latvijas uzplaukumam - vēlreiz atkārtošu - par katru cenu, pazaudējot galveno, pazaudējot Latviju, tās neatkarību, un tas varbūt skan ļoti augstos toņos, bet tā tas ir, un to mēs bieži vien aizmirstam vai, citiem vārdiem, palielinām draudus to zaudēt. Draudus, ka pēc šīs ekonomiskās labklājības, ko mums sola, dzenoties, mēs varam pazaudēt i latvisku Latviju. Ekonomikā arī. Vai tad jūs nezināt, ka ekonomikā mēs to jau esam pazaudējuši? Kā rokās ir šie 89-90% finansu un ekonomikas un kas valda, paturot šo ekonomiku un finanses savās rokās? Vai to drīkst aizmirst? Un es neredzu, ka būtu mēģinājums šo ekonomisko varu atdabūt atpakaļ un pārņemt savās rokās.

Es nesludinu izolāciju, es nesludinu celt Ķīnas mūri, bet mani smīdina arī runāšana un salīdzināšana nepārtraukti šeit no tribīnes ar ārzemēm. Vai tad jūs patiešām, tie, kuri visu laiku šeit atsaucas uz ārzemēm, nesaprotat, ka Latvijā ir īpaša situācija - atšķirīga arī no Igaunijas un vēl jo vairāk atšķirīga no Lietuvas. Nemaz nerunāsim par Čehiju, par Ungāriju, kas te tiek pieminēta, un tā tālāk un tā joprojām. Arī Somija, Vācija un tā tālāk. Tā ir īpaši apdraudēta situācija. Vai tad tas man ir jāatgādina šodien? Levita kungs man piedēvēja aicināšanu uz tumsonību. Nē, es tieši sāku par to uzplaukumu, arī par ekonomisko uzplaukumu, bet ne par katru cenu. Ne tādā veidā, ka karot kaklā kārtējos dzirnakmeņus, kā tas tika izdarīts pašlaik Maskavā, noslēdzot šo līgumu. Tas ir draudošs dzirnakmens neatkarīgai Latvijai. Dzirnakmens! Nākamais dzirnakmens kaklā var izrādīties šis likums, par kuru mēs šodien te strīdamies un runājam. Mani starpbrīdī mēģināja pārliecināt no pozīcijas puses: sak, nebaidies, kāpēc tu baidies, tici, tici viss būs labi! Bet, piedodiet, es esmu pieradis neticēt, jo prakse rāda, ka ticēt nevar. Bet it īpaši, kā var ticēt likumam, es atvainojos, kurš nav izstrādāts precīzi? Nesmejieties, bet ļaujiet pateikt teikumu līdz galam!...Likumam, kurš ir absolūti caurspīdīgs, kurā nekas nav konkrēts un precīzs. Lūdzu, norādiet! Čepānes kundze arī man teica starpbrīdī: viss jau būs labi! Bet es viņai saku: veidojot likumu, ielieciet, lūdzu, šīs normas, šīs likuma normas, kurām es varu ticēt un kuras norādīs šo kontroli, šo mehānismu, kādā veidā netiks iztirgota šī Latvija. Parādiet, lūdzu! Tas ir likuma pirmais bauslis, likuma veidošanas pirmais bauslis - salikt visu savās vietās. Man saka - tas ir "jumta" likums! Bet, es atvainojos, man liekas, ka vispirms būvē pamatus, vēl balstam ir jābūt, bet, jumtam karājoties gaisā, kas tas var būt par jumta likumu? Parādiet man pamatus, lai es varētu redzēt, lūk, lai nebūtu šo baiļu ne tikai man. Jūs pārmetat Resnā kungam, pārmetat Breša kungam, ka arī viņi netic. Redzat, netic, un es neesmu vienīgais, kas netic, un man liekas, ka Breša kungs zina daudz ko no ekonomikas un arī no likumiem. Un, ja viņš netic un ja Resnā kungs netic, un ja Lagzdiņa kungs netic un vēl daudzi citi - tad ko? Tad jūs man gribat iestāstīt, (Smiekli zālē.) ka viss te ir kārtībā? Tāpēc es aicinu šo 9.punktu atlikt un piestrādāt pie tā, lai man būtu skaidrība un lai arī visiem citiem būtu skaidrība.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Aivaram Endziņam, pēc tam - Egilam Levitam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Pēc tik augsti kompetentas runas ir diezgan grūti man runāt, bet es tomēr aicinātu cienījamo Tabūna kungu runāt nevis par 9.punktu, bet par 9.pantu. Un aicinu arī citus izlasīt šā panta nosaukumu! Kas te ir rakstīts? Zemes īpašuma tiesību subjekti. Un nodaļas nosaukums ir "Zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesību subjekti". Par ko mēs tagad strīdamies? Par kādu aizsardzības mehānismu? Kam ticam, kam neticam? Kam Grīga kungs netic? Kam? Savam onkulim? Latvijas pilsonim, kurš ir, lūk, kādam pārdevis īpašumu un lauku zemi ir atstājis? Tagad ir tā: vieni strīdas par to, vai valsts iztirgos, vai lielākais īpašnieks ir valsts, pašvaldības vai Latvijas Republikas pilsoņi, kā īpašumā ir zeme. Par ko mēs strīdamies tagad? Kādu mehānismu tagad gribam ielikt iekšā šeit, šinī pantā? Šis pants ir par subjektiem. Un, ja mēs saistīsim šo pantu un šo likumu ar Civillikumu, ar atjaunoto Civillikumu, tad redzēsim, ka arī saskaņā ar šo Civillikumu tas viss jau ir būtībā noteikts. Šeit, kā saka, mēs vēlreiz un vēlreiz milzīgi daudz runājam par pašvaldību interešu aizsardzību un tamlīdzīgi. Valdība faktiski pirmo reizi šinī likumā pasaka, ka arī pašvaldība var būt zemes īpašnieks (līdz šim visu laiku vienīgais zemes īpašnieks bija valsts), un sāk atjaunot īpašuma tiesības uz zemi fiziskajām personām, Latvijas Republikas pilsoņiem. Bet mēs diskutējam un tagad aicinām: atliksim! Mēs jau atlikām, un man, ziniet, šī diskusija atgādina diskusijas Augstākās padomes laikā. Arī tad, kad vispār tika risināts jautājums par LPSR Konstitūcijas maiņu, un arī tad mēs sākām vispirms risināt jautājumu par zemes reformu laukos, - arī tad mums kā briesmīgs bubulis bija uzskats, ka nekādā gadījumā nedrīkst būt fiksēts, ka varētu būt runa par juridiskajām personām. Kāpēc? Lūk, tāpēc, ka vēl pastāvēja kolhozs, pastāvēja sovhozs. Tātad valdīja uzskats, ka kolhozs, sovhozs izpirks un ka nekādā gadījumā nedrīkst būt runa pa juridiskajām personām.

Tālāk. Runāja par fiziskajām personām: "Ârprāts! Nekādā gadījumā! Tikai Latvijas Republikas pilsoņi! Jo, lūk, atkal no Austrumiem nāks iekšā ar naudas maisiem un visu izpirks!" Mēs tagad turpinām atkal tādā pašā garā. Mazāk varbūt runājam tagad par Austrumiem, baidāmies tagad par Rietumiem. Bet paskatīsimies, - vai tad tik tiešām ir tik daudz vispār šo pieprasījumu? Un acīmredzot ir jāpanāk, lai ekonomika varētu attīstīties, lai tik tiešām varētu rasties šis zemes tirgus un zemei varētu būt reāla cena, bet mēs gribam to visu laiku atlikt. Aiz bailēm. Cik ilgi mēs baidīsimies? Cik ilgi? Viens otrs izsaka savas bažas, ka, lūk, sertifikāti ir paredzēti kā kompensācija. Tā tas ir tajos gadījumos, kad īpašumu nevar atdot atpakaļ natūrā. Bet tām personām, kurām viņu zemes gabals ir atdots atpakaļ, tas tiek atdots natūrā, un ir skaidrs, ka viņš par sertifikātiem nevienam to nepārdos. Mēs šeit raudam par to nabaga Latvijas pilsoni, vecenīti vai vecīti, kuram vajag naudu, bet šinī gadījumā, ja viņa īpašumtiesības ir atjaunotas, viņš taču varēs ar savu īpašumu rīkoties. Viņš var to ieķīlāt, viņš var tik tiešām to pārdot, dāvināt vai kaut kā tamlīdzīgi ar to rīkoties un saņemt jau reālu naudu, nevis sertifikātus. Šeit ir runa par kaut ko citu: mums ir jāpanāk, lai šie sertifikāti būtu reāli ar kaut ko nodrošināti, lai tiem nebūtu tikai papīra vērtība. Un valdība, cik es saprotu, pie šā jautājuma pašreiz strādā. Bet mēģinām tagad akcentus būtībā pārbīdīt. Kāpēc? Es uzsvēršu, kāpēc. Tāpēc, ka, lūk, šajā pantā, kur ir runa par šo tiesību subjektiem, vairs nav runa tikai par Latvijas Republikas pilsoni un valsti, bet ir runa par pilsoni, te ir runa par juridisku personu - gan valsti, gan pašvaldību, un principā var būt runa arī par ārvalsts pilsoni. Lai reāli rastos arī juridiska persona. Neapšaubāmi. Šeit jau tika izklāstīts mehānisms, kā tas būtu jādara un kā reāli varētu notikt darījumi ar zemi. Tas acīmredzot būtu īpaša likuma vērts. Bet mēs gribam vēl tagad ielikt iekšā to visu šeit. Ikreiz pie šā panta, kas runā būtībā tikai par subjektiem, nosauc tos. Un es tāpēc aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisiju un Juridisko komisiju, kuras akceptēja šo priekšlikumu. Mēģināsim to pilnveidot uz trešo lasījumu. Bet atlikt - tas ir apmēram tā: ja negribam jautājumu risināt, vajag pasviest problēmu un ar to lietu izbeigt. Es domāju, ka tā nebūtu pareizi. Ir jāiet uz priekšu, ir jāakceptē likumprojekts otrajā lasījumā, un pēc tam varēsim domāt, kā to pilnveidot, lai novērstu vienu otru neskaidrību vai pretrunu trešā lasījuma gaitā. Paldies par uzmanību. (Starpsaucieni no zāles: "Cik var runāt. Man grūti sadzirdēt runātājus pēdējās 5 minūtēs!")

Priekšsēdētājs. Egils Levits - tieslietu ministrs, pēc tam - Indulis Bērziņš. Tupešu Jāņa, Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāta, protestu pieņemu. Lūdzu, deputāti, netraucējiet klausīties tiem deputātiem, kuri uzmanīgi seko visam līdzi! Pārrunas un sarunas var risināt blakus telpās.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi! Šis likumprojekts ir domāts kā "jumta" likums, kurā ir ieskicētas šīs iespējas, par kurām runāja nupat Endziņa kungs. Vēlreiz atkārtoju, ka šīs iespējas šeit nav reglamentētas, un tādēļ šajā likumā - Resnā kungs, mēs runājām starpbrīdī par to, - un tādēļ tieši šajā likumā nav arī kontroles mehānisma. Tieši tādēļ, ka šīs iespējas vispār šeit nav. Tādēļ! Un, tikko būs šīs iespējas, tas būs vienā likumā, vienā pantā - varbūt pat kopā ar šīm kontroles iespējām. Un tas ir šo nākamo likumu uzdevums. Bet šeit kā "jumta" likumā ir paredzētas šīs iespējas nākotnē. Un es domāju, ka uzskats, ka mums nākotnē vajag zemes tirgu, ir pilnīgi pareizs, jo tas atbilst Latvijas ekonomiskajam uzplaukumam. Šā uzplaukuma iestāšanās ir atkarīga tieši no tā, vai mēs ejam šajā virzienā. Par to jau pilnīgi pareizi izteicās iepriekšējie runātāji; arī Tabūna kungs, to, protams, ir konstatējis.

Un tagad vēršos pie jums, dārgie kritiķi! Jūs, Tabūna kungs, kā nabadzības galvenais ideologs taču nevarat apgalvot (un to jūs arī neapgalvojat), ka šis likumprojekts nav vērsts uzplaukuma virzienā, bet pretēji. Un tieši tā, - mūsu valdība vēlreiz uzsver, ka šī tendence ir vajadzīga, lai mēs varētu nonākt pie tirgus saimniecības. Nevarētu būt arī tā, ka jūs neticat šim likumam. Mēs arī zinām, kādēļ jūs neticat. Cilvēks, kurš pats melojis, nevienam netic, arī citiem netic, un jūs jau, kā šeit, "Pavalstniekā", ir rakstīts, esat 1987.gadā kā LPSR Informatīvo raidījumu galvenās redakcijas galvenā redaktora vietnieks saņēmis par to arī goda rakstu. Mums būtu ļoti interesanti dzirdēt šos raidījumus. Vai tie bija patiesība vai ne. Nē, nu tas ir pilnīgi skaidrs, un es domāju, ka arī šeit mums ir "frontes" galīgi skaidras. Uzplaukums - vienā pusē, nabadzība - otrā pusē, un jūs, Tabūna kungs, pārstāvat šo otro pusi.

Es pieņemu kritiku no Grīga kunga un viņu neslavēšu par viņa nepareizajiem uzskatiem, jo, Grīga kungs, jūs sajaucat divas lietas - un ne tikai jūs. Jūs sajaucat īpašumu, zemes īpašumu, ar valsts suverenitāti. Tas ir tas būtiskais punkts! Teiksim, kāds ārzemnieks ir nopircis zemi. Piemēram, ļoti daudzi francūži, kā jūs minējāt, ir nopirkuši zemi Dānijā, bet vai tad tāpēc jūs apgalvosiet, ka Dānija pieder Francijai? Vai, teiksim, kāds uzskatīs, ka jūs esat nopietns cilvēks, ja jūs to apgalvosiet? Nu nē! Jūs pats kratāt galvu. Pilnīgi pareizi, - neuzskatīs par nopietnu cilvēku. Tas nav pareizi. Latvija ir suverēna valsts, un to, kādiem ārzemniekiem mēs vajadzības gadījumā (tikai tad, ja viņi nesīs šeit naudu) pārdosim šo zemi, - to noteiks Latvijas valdība. To noteiks Latvijas valsts, un tur būs arī minēts, kādi kontroles mehānismi būs Latvijas valdības rokās, lai to noteiktu. Un, proti, mēs neļausim spekulēt ar šo zemi. Tikai tad, kad būs tiešām reālas investīcijas, būs arī iespēja šo zemi iegūt. Un tāds ir arī mūsu projekts, un tādēļ es jūs aicinu to bez ierunām atbalstīt. Paldies jums par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Runāšu ļoti īsi. Cienījamais Tabūna kungs, jūs zināt, cik jūs esat populārs radio žurnālists, tādēļ neizmantojiet, lūdzu, ļaunprātīgi savu popularitāti! Jūs teicāt šeit, no šīs tribīnes (mēs varam paņemt stenogrammu un par to pārliecināties), ka līgums ar Krieviju ir noslēgts. Es baidos, ka notiks tas pats, kas notika pirms divām dienām. Cilvēki, kas šo līgumu nav lasījuši, iedomāsies, ka pa šo nakti šo līgumu kāds ļaundaris (vai nu Ulmaņa kungs, vai kāds cits) ir noslēdzis, un nāks šurp aizstāvēt kaut kādas intereses. Es atkārtoju no šīs tribīnes: man personīgi kā deputātam nav zināms, ka pagājušās nakts laikā šāds līgums būtu noslēgts. Līgums Maskavā tika parafēts. Tā ka, Tabūna kungs, es jūs ļoti lūdzu nākamreiz izteikties precīzi, lai neradītu sarežģījumus mūsu attiecībās un jūsu attiecībās ar vēlētājiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Ojāram Kehrim - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

O.Kehris (LC; ekonomikas ministrs).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es uzskatu, ka Endziņa kungs un pēc tam Levita kungs paskaidroja tiešām lietas būtību, ka pašlaik mēs vēl nerunājam par konkrētām regulācijām, par konkrētiem aizsargmehānismiem un citām lietām, kas būs citos likumos, un ka šeit nekādā veidā vēl nekas netiek sākts darīt. Bet mēs redzam, ka šā jautājuma izskatīšanā pēc būtības ir izvērsusies diskusija jau par nākamajiem likumiem, un tas ir tiešām pēc būtības: ko mēs iegūstam, ko mēs zaudējam sakarā ar to, ka zeme ir juridisko personu un ārvalstnieku īpašumā . Un no šīs vispārējās politiskās diskusijas man vismaz kļuva skaidrs, ka ekonomikas attīstība Latvijā nav pašmērķis, vai ka tā nav vajadzīga, vai ka tā nav vajadzīga pietiekami strauja (šādu savu uzskatu diezgan precīzi formulēja Tabūna kungs un Breša kungs). Ja mēs tiešām uzskatām šādu pieeju par pareizu, tādā gadījumā, protams, ir pamatota vesela virkne to argumentu, kas tika izteikti pret valdības iesniegto un divu komisiju atbalstīto projektu. Citi saka, ka vajag atlikt, neizšķirties, un Breša kungs teica, ka varbūt vajadzētu pagaidīt, kamēr mēs kļūsim tāda pati valsts kā Dānija vai Vācija, un tad darīt tā, kā Dānija un Vācija. Bet, godātie kolēģi, būtu jāizprot, ka Dānija un Vācija jau tieši ar šiem instrumentiem jeb ar šiem mehānismiem kļuva par tādām valstīm, kādas tās ir. Un, ja jau mums tas būtu kā greznuma lieta, kuru mēs varētu atļauties arī pēc tam, kad būsim sasnieguši kaut kādu zināmu attīstības līmeni, tad viss būtu kārtībā un mēs varētu par to neuztraukties. Bet mums tas tiešām ir vajadzīgs kā instruments, lai mēs sasniegtu šo Dānijas vai Vācijas līmeni. Un tāpēc es centīšos ļoti īsi paskaidrot, kāpēc tas ir izdevīgi četrām ļaužu grupām: pirmkārt, kāpēc tas ir izdevīgi tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ir bez naudas, bet kuriem ir zeme; otrkārt, kāpēc tas ir izdevīgi tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem ir nauda, bet kuriem nav zemes vai kuriem šīs zemes platība ir nepietiekama; treškārt, kāpēc tas ir vajadzīgs juridiskajām personām; un, ceturtkārt, kāda ir ārvalstu ieguldītāju interese.

Vispirmām kārtām runāšu par Latvijas pilsoņiem, kuriem ir zeme un nav naudas. Kāpēc, ja cilvēkam ir kāds zemes gabals, jūs gribat viņam aizliegt un likt, lai viņš... Ko viņš var darīt uz šā zemes gabala, ja viņam nav nekādu iespēju ar to rīkoties? Atliek tikai dzert un sēdēt pie šīs savas neuzbūvētās mājas vai pussabrukušās kūts un neko nedarīt. Kāpēc mēs nevaram dot viņam iespēju pusi no šīs zemes pārdot un tādējādi iegūt līdzekļus šīs ēkas, kūts un tā tālāk uzcelšanai un savas saimniecības attīstībai, lai viņš var sākt savu ekonomisko darbību, rosību? Un pēc tam, ja viņš būs spējīgs, viņš atpirks vai nu to zemi atpakaļ, vai nopirks zemi Dānijā vai kādā citā valstī, teiksim, Lietuvā, vai varbūt kur citur pasaulē. Un sāksies ekonomiskā rosība. Un neuzskatīsim Latvijas pilsoņus vairs par tādiem muļķiem, ka viņiem nedrīkst ļaut pašiem rīkoties ar savu īpašumu!

Otrā grupa. Kāpēc tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem varbūt būtu nauda vai kuriem jau ir sava zeme apstrādāta, sarežģīt tiesības un iespējas pašiem paplašināt šos savas zemes apjomus un uz tā rēķina attīstīt saimniecību? Mēs to pašlaik runājam principā par pilsētām. Un kāpēc viņam neļaut attīstīt savu ražošanu?

Trešā grupa - juridiskās personas. Juridiskās personas, neieķīlājot savu īpašumu, nevar saņemt garantijas, lai varētu saņemt no bankas naudu. Varbūt jūs zināt, ka pašreiz Latvijas Centrālajā bankā strādā Ādamsona kungs no Kanādas, kurš palīdz realizēt ideju, ka šogad būtu komercbanku uzraudzības gads, un viņš ir izsludinājis praktiski konkursu: viņš dos ļoti lielu prēmiju tam, kurš viņam parādīs pirmo labo kredītu mūsu valstī. Labo kredītu pēc Kanādas vai Zviedrijas, vai Dānijas kritērijiem. Cik es zinu, viņš līdz šim nevienu tādu vēl Latvijā nav atradis. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka izmanto par ķīlām nomas un visdažādākās formas, kādu mums nav; samudžinātā īpašumu likumdošanā tas praktiski nav iespējams. Un dabūt no bankām kredītus par zemiem procentiem, kuri būtu segti ar īpašumu. Un procenti var būt zemi tieši tāpēc, ka tie ir garantēti; tas nav iespējams.

Un ceturtais - zeme ārvalstniekiem. Tas ir tiesa, ka dažādas valstis ļoti dažādi pieiet šim jautājumam. Bet es nupat biju Vācijā, gan Ziemeļreinas - Vestfāles zemē, gan Frankfurtē forumā "Baltika", un zinu, ka Vācijas uzņēmēji skata atkārtoti un atkārtoti jautājumus par zemi, un konkrēti - lai izšķirtu jautājumu, kurā no Baltijas valstīm vai nu viena, vai otra pārstrādes rūpnīca pašlaik, attīstīta. Latvijai, kura ir pa vidu un kurai līdz ar to ir lētākas transporta izmaksas uz kaimiņvalstīm, ir priekšrocības šajā jomā. Bet igauņi - starp citu, to teica viņu ekonomikas ministrs, - jau uzskata Latviju - es pasvītroju: Latviju! - par ļoti nopietnu konkurentu. Viņš saka, ka pirms kāda brīža viņi bija mazāk spējīgi konkurēt, un ārzemju kapitāla piesaistīšanā viņi ir priekšā. Bet, ja igauņi var pateikt: jā, lūdzu, pašlaik var to darīt, jūs varat saņemt šo nekustamo īpašumu kopā ar zemi, attīstīt šeit iepakojuma ražošanu, jūs varat darīt rīt, atbrauciet šeit. Tad es, protams, varēju teikt, ka tas ir mūsu valdības programmā un mēs to darīsim, diskutēsim. Viņi teica - labi, mēs varam vēl pagaidīt. Bet principā, ja tas tā nebūs, tad igauņiem ir mūsu vērtēšanas sistēmā ļoti būtiska priekšrocība. Un ir divi argumenti, ko viņi minēja šajā mūsu diskusijā. Tiesa, es arī šajā mūsu diskusijā teicu, ka mēs Latvijā ļoti ilgi neesam mācējuši rīkoties ar šo zemi, ka Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti zems ienākumu līmenis, ka daudziem tas, kas ir palicis, - tā ir viņu tēvutēvu un vectēvu zeme, un ka tas ir ļoti "jûtīgs" jautājums attiecībā pret mums, un es teicu, ka vajag arī izprast, kāpēc mēs to tik ļoti jūtīgi apskatām.

Minēšu tikai divus argumentus, ko viņi lietoja sarunā ar mani. Pirmais bija tas, ka viņi teica - jā, bet saprotiet to, ka zemi taču nevar aizvest un nevar aiznest prom no jums! Ja tur būs vācu uzņēmums vai vācu un jūsu pilsoņu kopuzņēmums, vai vienu pašu mūsu uzņēmums, tas būs tas, kurš maksās tur nodokļus, un tajā strādās arī jūsu cilvēki. Un šinī veidā, Seiles kundze, pildīsies tas budžets: caur nodokļiem, nevis no zemes pārdošanas! Es iepriekšējā reizē varbūt biju pārprasts, ka kaut kādā tiešā veidā uzreiz budžets nāks. Budžetā tas nāks caur uzņēmējdarbības attīstību (pēc tam, kad šo naudu saņemsim caur ienākumu nodokli, jo mūsu pilsoņi būs bagātāki) un caur uzņēmumu īpašumu, kapitāla un peļņas nodokļiem.

Un otrs arguments. Viņi teica: jā, zināt, mums bija līdzīga situācija Frankfurtē, kad pirms gada mūsu ekonomisti sāka kalkulēt, cik gadi paies, kamēr visu Frankfurtes zemi izpirks Sauda Arābijas vai Apvienoto Arābu Emirātu cilvēki, (Daudzi mēs atceramies šo situāciju, kad naftas krīzes apstākļos 80.gados ļoti daudz ko Rietumeiropā pirka šis arābu kapitāls). Viņi teica: jā, toreiz visas šīs kalkulācijas bija, bet pašlaik mēs neko no tā neredzam, nekas no tā nav attaisnojies, un mēs vēlamies, lai Frankfurtē būtu pēc iespējas vairāk šā kapitāla. Un, jo vairāk ir šā kapitāla, jo zemes cena pieaug, un šīs zemes cena, kuru tie paši Latvijas pilsoņi eventuāli pēc tam var izmantot gan kā ķīlas, gan kā garantijas, gan pārdodot, - šīs zemes cena būs daudz augstāka. Tāpēc es arī tiešām uzskatu, ka , -lai gan es, atklāti sakot, biju drusku pārsteigts, ka šī diskusija izvērsās šodien sakarā ar pilsētas zemes reformu jautājumu, jo detaļās tas, kā jau Levita kungs teica, tiks sagatavots, - protams, ka tur ir vajadzīga regulācija un aizsargmehānisms. Un tie tiks paredzēti. Un es vismaz tiešām uzskatu, ka ne Vecrīga ir tanī jāiekļauj, ne visa pilsētu zeme, un protams, ka ne pierobežas zeme, ja vispār būs runa par to, ka arī lauku apvidos zeme būs pirkšanas-pārdošanas objekts. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man tomēr arī iznāk nākt otrreiz šajā tribīnē, bet citi jau ir bijuši četras vai piecas reizes, tādēļ es neuzskatu, ka tas būtu liels noziegums pret jums. Un es centīšos ļoti ātri izteikt savu domu.

Cienītie Kehra kungs (viņš gan, protams, neklausās, bet tas nekas) un Levita kungs, - ir pamats neticēt! Man to ir ļoti rūgti un nepatīkami teikt no šīs tribīnes, bet es tomēr to saku. Lai gan mēs esam koalīcijas partneri un tur satiekamies un biedriski pārrunājam visus jautājumus, taču man jums jāsaka - es otrreiz no šīs tribīnes šodien to saku, - ka likumu par sertifikātiem vajadzēja izstrādāt un iesniegt, manuprāt, jau novembrī. Paskatieties ārā pa logu! Rudens jau nu gan vairs nav. Ir pavasaris! Un nav šā likuma par sertifikātiem, bet "prihvatizācija" Latvijā notiek! Es varu piekrist (neesmu jau tik liels tumsoņa, lai gan esmu no zemniekiem), ka ir vajadzīgs - vai nu tuvākā vai tālākā nākotnē, vai tūlīt - dažādā veidā dažu rūpnīcu atdzīvināšanai dažus hektārus Latvijas zemes pārdot šīm firmām, bet tāpēc, ka nav sakārtots šis aizsargmehānisms un nav likuma par zemes pārdošanu, es nevaru tam ticēt, lai kā es to gribētu. Bet tāpēc mūsu ierosinājums ir - varbūt vispār neizskatīt, nebalsot par 9.pantu, vai arī mēs varētu iesniegt šādu labojumu: pierakstīt klāt - "kâ arī citas personas, saskaņā ar Latvijas Republikas speciāliem likumiem un ratificētiem starpvalstu nolīgumiem". Un šie speciālie likumi ir jāizstrādā. Un, protams, ja būs šādi speciāli likumi un tos Saeima ratificēs, tad būs jāvadās no tiem. Mēs visi saprotam, ka, lai iedzīvinātu šo ekonomiku, ir jābūt ārvalstu investīcijām, bet mums jāsaimnieko arī pašiem, cienītie valdības locekļi! Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Valdības pārstāve Ilma Čepāne - lūdzu!

I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Atļaujiet, lūdzu, man runāt jau trešo reizi! Un šoreiz runāšu pavisam lēnām. Stājoties spēkā 9.panta pirmajā daļā piedāvātajai normai, neviena juridiska persona - ne Latvijas Republikā reģistrēta (izņemot valsts un pašvaldības), ne ārzemju juridiskā persona, ne ārvalstnieks, ne bezpavalstnieks nebūs tiesīgs pirkt zemi, nebūs tiesīgs saņemt zemi kā dāvinājumu. Šeit pagaidām nevajag nekādu aizsargmehānismu . Tā ir tikai šāda pašreizējā fakta konstatācija. Šeit pilnīgi pareizi teica Rozentāla kungs:mēs varam ierakstīt iekšā, lai būtu speciāli likumi, jo, kā saka,dubults neplīst. Tas skaidri parādīs, ka būs speciāli likumi. Un arī šie likumi tātad būs jūsu ziņā - vai šos likumus mēs pieņemsim vai ne. Es domāju, ka tas nav pareizi šodien diskutēt par vienu vai otru kritēriju. Jūs velti tērējat laiku, jo mums nav rakstisku priekšlikumu.

Nākamais. Grīga kungs, piedodiet! Jūs rādījāt tādu karti, kurā raugoties Latvija šķita izraibināta ar tādiem kā caurumiem - kā siera ritulis. Acīmredzot jūs neesat pievērsis uzmanību tam, ka mēs runājam tikai par zemes reformu tikai Latvijas Republikas pilsētās. Vispār nevar būt runas par to, ka lauku apvidu zeme tiks pārdota, pieņemsim, ārvalstniekiem vai citām juridiskām personām. To neparedz spēkā esošā likumdošana. Runa ir tikai par pilsētām. Un tie lielie "caurumi" pat neataino visas pilsētas kopumā. Tad Latvijai būtu jāpārdod dubulti tik daudz, cik pašlaik ir pilsētu.

Un trešais. Es gribu mazliet iebilst arī Kušneres kundzei. Var būt, ka viņa nav skatījusi visu šo likumu, šo kontekstu, kopumā. Mēs tiešām gribam palīdzēt Latvijas Republikas pilsoņiem un dot tiem plašākas tiesības rīkoties ar savu īpašumu. Mēs netaisām nekādu jaunu nacionalizāciju, runa ir tikai par zemes īpašumtiesību subjektu deklarāciju.

Un pēdējais. Godātie kolēģi, man ļoti žēl, ka šī juristu grupa (tas varbūt pat nav īpašs valdības pasūtījums) tiek apvainoti, ka viņi nav godīgi cilvēki. Ticiet vai neticiet man, - šajā grupā tik tiešām ir cilvēki, kas nav aptraipījuši savu vārdu, un man nav nekāda pamata viņiem neticēt un viņus vainot, ka mēs tagad gribam izpārdot Latviju. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Godātais Lagzdiņa kungs, jūsu iesniegums ir šāds: "Vadoties no Kārtības ruļļa 117.panta, ierosinu svītrot Ministru kabineta piedāvātajā labojumā labojumu par 9.panta ceturto daļu." Līdz ar to jūs atsaucat savu iesniegumu - "izteikt 9.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā". Ko jūs atsaucat? Vai es esmu pareizi sapratis jūsu iesniegumu? Esiet tik laipns, nāciet, lūdzu, tribīnē!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi 15.martā priekšlikumu par 9.panta trešo daļu un priekšlikumu par 9.panta trešās daļas pirmo teikumu un 9.panta ceturtās daļas pirmo teikumu. Tā ir drukas kļūda. Otrais priekšlikums ir 9.panta piektās daļas pirmo teikumu, jo ceturtajā daļā ir tikai viens vienīgs teikums, un es lūdzu labot iesniegumā šo drukas kļūdu. Es uzturu savu individuālo priekšlikumu - svītrot 9.panta ceturto daļu pilnībā.

Priekšsēdētājs. Tas sakrīt ar frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikumu, kurš iesniegts rakstiski.

Līdz ar to, godātie deputāti, kārtība varētu būt sekojoša: pirmā ir iesniegusi pārlabojumus, grozījumus un papildinājumus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tāpēc tie tiks balsoti pirmie. Pēc tam tiks balsoti frakcijas "Saskaņa Latvijai" iesniegtie labojumi un pēc tam valdības 9.panta redakcija. Vai par procedūru kādam ir kādas iebildes? Nav. Tad balsosim iesniegšanas kārtībā. Deputāta Lagzdiņa svītrojums, kuru viņš rakstveidā ir iesniedzis, saskan ar frakcijas "Saskaņa Latvijai" ierosinājumu, un, tā kā tas ir iesniegts pats pēdējais, tad tas tiks balsots kopā ar frakcijas "Saskaņa Latvijai" ierosinājumu.

Pirmais balsojums, ko ieteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Dokuments nr. 314, 3. punkts. "Izteikt 9.panta 3.daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Valsts saglabā īpašumā zemi, kas tai piederēja 1940.gada 21.jūlijā pilsētas administratīvajās robežās, izņemot gadījumus, kad zeme un uz tās atrodošās dzīvojamās mājas vai citas būves, kas atrodas pašvaldību, to iestāžu vai uzņēmumu valdījumā vai lietojumā." Ðādos gadījumos īpašumtiesības uz zemi iegūst attiecīgā pašvaldība. Balsojam. Viens "pret". Sakiet, kā jūs vēlaties! Deputāts Levits - "pret". Lūdzu rezultātu! 22 - par, 25 - pret, 17 - atturas. Nav pieņemts. Kā lūdzu? Balsoja "pret". Es atvainojos, deputāt Levit, jūsu balsojums ir "pret". Līdz ar to es vienu balsi noņemu nost un rezultāts ir šāds: 22 - par, 22 - pret , 11 - atturas. Nav pieņemts. 24 - pret. Paldies, Silāra kungs!

Nākamais balsojums ir: "Izteikt 9.panta 5.daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Pilsētas pašvaldības saglabā īpašumā zemi, kas bija pašvaldību (tajā skaitā citu pašvaldību) īpašums uz 1940.gada 21.jūliju pašreizējās pilsētas administratīvajās robežās, izņemot gadījumus, kad zeme vai uz tās atrodošās dzīvojamās mājas, vai citas būves atrodas valsts iestāžu vai uzņēmumu valdījumā vai lietojumā. Šajos gadījumos īpašumtiesības uz zemi iegūst valsts." Debates ir beigušās, godātā Seiles kundze! Lūdzu, balsosim! Viens - pret. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 22, atturas - 18. Nav pieņemts.

Tagad "Saskaņa Latvijai" iesniegums. Dokuments nr. 315. 9.panta 3.daļu izteikt šādā redakcijā: "Valsts saglabā (patur) īpašumā zemi, kas tai piederēja uz 1940.gada 21.jūliju pilsētas administratīvajās robežās. Noformējot īpašuma tiesības, valstij kā juridiskajai personai nav jāpierāda tiesību pārmantošanas fakts, tiesības uz zemi pilsētās, uz kuras atrodas valstij piederošās dzīvojamās un citas ēkas, valsts uzņēmumi un cits valstij piederošs īpašums." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 4, atturas - 10. Pieņemts.

Svītrot 9.panta 4.daļu. Viens - pret. Rezultātu! Par - 18, pret - 24, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

9.panta 5.daļa. "Pilsētu pašvaldības saglabā īpašumā zemi, kas bija pašvaldību (tajā skaitā citu pašvaldību) īpašums uz 1940.gada 21.jūliju pašreizējās pilsētas administratīvajās robežās. Noformējot īpašuma tiesības, pašvaldībai kā juridiskajai personai nav jāpierāda tiesību pārmantošanas fakts. Pašvaldības iegūst zemi pilsētās, uz kuru bijušie īpašnieki likumā noteiktā termiņā nav pieteikuši prasību par īpašumtiesību atjaunošanu." Viens - pret. Lūdzu rezultātu! 28 - par, pret - 17, atturas - 14. Nav pieņemts.

9.panta 6.daļa. Svītrot vārdus "valstij un..." Lūdzu, balsosim. Viens - pret. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 17, atturas - 18. Nav pieņemts.

Vēl ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - izteikt 9.panta 2.daļu šādā redakcijā: "Iegūt zemi īpašumā var tikai Latvijas Republikas pilsoņi, izņemot šā likuma 4.panta 4.daļas 1. un 2. punktā noteiktos gadījumus." Viens - pret. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 31, atturas - 20. Nav pieņemts.

Godātie deputāti, tagad mēs varētu balsot par 9.pantu - iesniegt to valdības redakcijā. Kā visu pantu. Bet ir arī deputātu iesniegums, kuri lūdz atlikt 9.panta balsojumu sakarā ar daudzajiem pretrunīgajiem priekšlikumiem un sniegt juridisku ekspertīzi ar nolūku garantēt Latvijas valsts politisko neatkarību. Viens - pret un viens - par. Anna Seile! Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es lūdzu balsot par šo priekšlikumu, jo iepriekšējā balsojumā, savienojot kopā ļoti dažādu frakciju un deputātu priekšlikumus, mēs sajaucām likuma konceptuālo nostādni, un tāds likums nevar darboties. Vai man otrreiz vajadzēs sniegt atlūgumu no Zemes komisijas priekšsēdētājas amata? Es ļoti lūdzu atlikt šā jautājuma izlemšanu un nobalsot par to, jo tādā veidā, kā mēs esam sabalsojuši, šis likums darboties nevar.

Priekšsēdētājs. Egils Levits - tieslietu ministrs.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es aicinātu šo priekšlikumu noraidīt un pieņemt šo otro lasījumu, bet trešajā lasījumā, kā jau teicu, mums ir iespējams vēl izlabot vai uzlabot šo variantu,kāds tas pašlaik ir, kā mēs ar Kiršteina kungu jau runājām, Arī uzlabot tos priekšlikumus, ko Ministru kabinets jau ir iesniedzis, vēl tālāk šajā virzienā, par ko es visu laiku šeit runāju. Paldies!

Priekšsēdētājs. Par procedūru? Lūdzu. Pēc būtības viens runā - "par", viens - "pret". Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu - atlikt 9.panta balsojumu sakarā ar daudziem pretrunīgiem priekšlikumiem un veikt juridisko ekspertīzi ar nolūku garantēt Latvijas valsts politisko neatkarību. Viens - pret. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 27, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta iesniegto 9.panta redakciju. Kā lūdzu? Es atvainojos, ir jautājums?

R.Jonītis (LC).

Ar iebalsoto 9.panta 3.daļu, ko mēs pieņēmām frakcijas "Saskaņa Latvijai" redakcijā.

Priekšsēdētājs. Nu, protams! Es atvainojos... Tāpēc jau Kārtības rullis paredz visus pārlabojumus un labojumus, un šie frakciju, kā arī Lagzdiņa kunga komisijas vārdā iesniegtie labojumi un pārlabojumi jau attiecas uz 9.pantu Ministru kabineta iesniegtajā redakcijā. Tāpēc es domāju, ka šeit nav pretrunu.

Lūdzu, balsosim par 9.pantu kopumā valdības iesniegtajā redakcijā ar Saeimas akceptētajiem pārlabojumiem. Viens "par" papildus. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 11, atturas - 8. Ir pieņemts 9.pants. Skatīsim tālāk!

R.Jonītis. 11.pants - "Zemes pieprasījumu izskatītājs". Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums tātad ir izslēgt palīgteikumu, bet abu atbildīgo komisiju lēmums bija pieņemt šo labojumu.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi ir par 12.panta redakciju - "Zemes pieprasījumu izskatīšanas secība". Šeit šajā pantā ir Ministru kabineta priekšlikumi, deputātes Marjašas priekšlikumi (12. lappusītē 3. ailē) un arī deputātes Seiles un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumi. Ja drīkst, tad varbūt izskatīsim šo pantu uzreiz pa daļām, tad tas būtu ātrāk un visiem skaidrāks.

Priekšsēdētājs. Jā, secīgi un pa daļām.

R.Jonītis. Tātad 12.panta 1.daļas pirmo rindkopu izteikt jaunā redakcijā. Tas ir par šo pirmo rindkopu - zemes pieprasījumu apmierināšanā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir priekšrocības... Tātad te ir Ministru kabineta priekšlikums, kuru abas komisijas ir pieņēmušas, līdz ar to par šo pirmo rindkopu vairāk priekšlikumu nav. Visi pārējie priekšlikumi ir par apakšpunktiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai deputātiem ir šeit kādas iebildes? Lūdzu, Ilma Čepāne - Ministru kabineta pārstāve.

I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).

Godātais priekšsēdētāj, deputāti! Es gribētu jūsu uzmanību vērst šeit uz divām būtiskām lietām, salīdzinot tās ar pašreizējo redakciju, kāda ir spēkā 12.panta pirmās daļas 1.apakšpunktā, un ar pašreizējiem priekšlikumiem. Ja jūs uzmanīgi paskatīsities, tad pirmā izmaiņa šeit ir tāda, ka šim te bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam, ja viņš pēc 1940. gada 22. jūlija ir pārdevis ēkas un būves uz viņam agrāk piederējušajiem zemes gabaliem, tad arī viņam šeit pienākas kompensācija. Pēc pašreizējās redakcijas šāda te kompensācija nepienākas, jo savā laikā Augstākajā padomē atsevišķi deputāti uzskatīja, ka līdz ar namīpašumu pirkšanu un pārdošanu pašreizējais ēkas īpašnieks pirka arī zemi. Es šādai koncepcijai tad nepiekritu un arī tagad nepiekrītu, jo paskatieties, godātie deputāti, kas šajā likumā ir rakstīts. Tam bija jānotiek likumā noteiktajā kārtībā. Okupācijas laika apstākļos zemi bija aizliegts pārdot, pirkt, novēlēt ar testamentu, dāvināt vai iekļaut jebkurā citā civiltiesiskā darījumā. Un, ja arī šāds fakts ir noticis, ja tiešām ēkas īpašnieks līdz ar ēkas pirkšanu ir pircis arī zemi, tad es domāju, ka pašreizējam ēkas īpašniekam nav jādod prioritātes tiesības iegūt šo te zemes gabalu īpašumā.

Bez tam var rasties arī tāda situācija, ka šeit bijušais īpašnieks, piemēram, A. ir pārdevis B., tālāk C. un tagad pašreizējais īpašnieks D. iegūst šo zemi pilnīgi par velti īpašumā. Mums Latvijas Republikas likumdošanā nav tāda gadījuma pat lauku apvidos, ka šeit kādam zeme tiek atdota pilnīgi par velti, pat nesamaksājot ar šiem sertifikātiem.

Otra lieta. Pēc pašreizējās likuma redakcijas - jūs paskatīsities kreisajā pusītē - šīs te zemes pašreizējam namīpašniekam ir tiesības saņemt zemi īpašumā un zemes gabalu tādā platībā, kādā tas pārgāja namīpašnieka lietošanā. Mums ir bijuši tādi gadījumi un mēs to zinām ļoti labi Centrālajā zemes komisijā, ka ārpus Rīgas, piemēram, savā laikā, kur nebija Rīgas robežas, bet tagad ir, pilnīgi par velti pēc pašreizējās redakcijas pašreizējam namīpašniekam ir tiesības saņemt piecus sešus hektārus zemi. Un tāpēc arī komisijā Marjašas kundze un arī Ministru kabinets atbalsta priekšlikumu, ka būtu tiesības iegūt īpašumā šo zemi tādā platībā, kādā šī zeme ir pašreiz likumīgā lietošanā.

Es gribu vēl pievērst jūsu uzmanību trešajam punktam. Valdības priekšlikumā ir teikts, ka šai te personai ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu, bet bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem tiek izmaksāta kompensācija likumā noteiktajā kārtībā. Šeit komisijas priekšlikums ir tāds, ka īpašniekam vai viņa mantiniekam tiek kompensēta zemes vērtība Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos. Diemžēl šī zemes vērtība vēl nav apstiprināta, arī šie noteikumi un termiņi nav apstiprināti.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti, es aicinu jūs pieņemt komisijas izstrādātajā variantā šo labojumu. Jā, tiešām, līdz šim, ja cilvēks bija pārdevis ēku, viņam nebija pat tiesību saņemt kompensāciju par šo zemi, un tādēļ labojums šajā punktā ir nepieciešams. Bet kam gan citam uzdot izstrādāt šo kārtību, ja ne Ministru kabinetam? Ministru kabinets jau pārāk ilgi ir gulējis un nav apstiprinājis šos noteikumus ne par zemes vērtību, ne par kārtību, kādā maksājama kompensācija. Ja ir šī Tautsaimniecības komisijas un Juridiskās komisijas ieteiktā redakcija, tad Ministru kabinetam ir jārīkojas. Tam ir jāpieņem šī zemes vērtība, jo viss ir iesniegts un izstrādāts. Valsts zemes dienests ir pastrādājis, zemes vērtība par vienu kvadrātmetru pašreiz... Paraugvērtība par vienu kvadrātmetru svārstās no 1 lata pilsētas nomalē vai mazpilsētā apmēram līdz 38 latiem par vienu kvadrātmetru pilsētas centrā. Un ir jāstrādā, jāapstiprina šie noteikumi, jo ilgāk uz to vairs gaidīt nevar.

Pie tam, ja ir šāds ieraksts, kā ieteikusi Tautsaimniecības komisija, tad tiek pieļauts, ka šīs zemes jaunieguvējs ar bijušo īpašnieku varētu norēķināties arī naudā, kā nu Ministru kabinets izstrādās šo kārtību,- vai nu tas notiks caur Hipotēku banku, atmaksājot 20 gadu laikā, ja kādam, kā Grīga kungs saka, nav naudas, pirmajā gadā varbūt samaksājot par vienu kvadrātmetru, nākamajā - par 10 kvadrātmetriem... Lūk, pie šiem noteikumiem ir jāstrādā, un negaidīsim šeit speciālu likumu. Tas ir valdības uzdevums - izstrādāt šos termiņus un kārtību; vai tā vēlreiz pateiks, ka var maksāt tikai ar sertifikātiem, vai arī pieļaus šo norēķināšanos naudā. Tāpēc es aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas variantu, kurš ir redzams 4. ailītē.

Priekšsēdētājs. Es varbūt īsti nesapratu, bet vai tad kāds iebilda? Jūs, Čepānes kundze, iebildāt? Neviens neiebilst, bet jūs visi aģitējat. Čepānes kundze, jūs iebildāt? Es tiešām nesapratu...

I.Čepāne. Es neiebildu pret šo variantu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds no deputātiem iebilst? Nē, akceptēts komisijas piedāvātajā redakcijā.

R.Jonītis. Es saprotu, ka nākamais tad ir 12.panta pirmās daļas 2.punkts.

Priekšsēdētājs. Jā.

R.Jonītis (LC).

Ir Ministru kabineta priekšlikumi izteikt otro punktu jaunā redakcijā. Ir saņemti priekšlikumi no deputātes Seiles - papildināt pirmās daļas otro apakšpunktu ar jaunu rindkopu jaunā redakcijā (tas ir 14.lappusē, trešajā ailē). Un ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - izsvītrot šo pirmās daļas otro punktu.

Kas attiecas uz frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, komisijas slēdziens bija - noraidīt, jo šis punkts ir pieņemts precizētā redakcijā. Faktiski komisijas slēdziens par otro punktu ir kopējs jauns slēdziens ceturtajā ailītē - pieņemt precizētā redakcijā, un, ja neviens neuztur prasību par pašu 2.punkta balsojumu, tad tas būtu komisijas lēmums. Un par šo papildinājumu, kas ir Ministru kabineta variantā (ja šā panta 1. un 2.punktā norādītajos gadījumos ēkas īpašnieks nevēlas zemi izpirkt), nav vienota komisiju balsojuma.

Priekšsēdētājs. Skatīsim pa daļām! Seiles kundze, jūsu priekšlikums ir ietverts Juridiskās komisijas... Esiet tik laipna!

A.Seile (LNNK).

Juridiskās komisijas un Tautsaimniecības komisijas kopīgā sēdē domas dalījās. Juridiskā komisija atbalstīja priekšlikumu tādā redakcijā, kādā es to biju iesniegusi, bet Tautsaimniecības komisija neatbalstīja. Un tāpēc acīmredzot jābalso par manu iesniegto priekšlikumu šeit, plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Paldies. Balsojumu secība... Bet vai ar Juridisko komisiju jums precīzi saskan? Ruta Marjaša- par Juridiskās komisijas priekšlikumu.

R.Marjaša (LC).

Šeit, kolēģi, ir runa par to, kas notiks ar šo zemi tajos gadījumos, ja tagadējais ēkas īpašnieks nevēlas pirkt to zemi vai ja viņam šādu tiesību nav. Kā jūs redzat 13.lappusē trešajā ailītē, Ministru kabinets piedāvā tādu variantu, ka šādos gadījumos zeme paliek valsts vai pašvaldību īpašumā. Tā te ir uzrakstīts. Bet Seiles kundzes priekšlikumā, kuru atbalstīja Juridiskā komisija, ir ierosināts, ka tādā gadījumā zeme paliek īpašumā tai fiziskajai vai juridiskajai personai, kurai tā piederēja līdz 1940. gada 22. jūlijam, respektīvi, bijušajam zemes īpašniekam, kurš to ir pieprasījis. Nu, tad spriediet paši! Man liekas, ka viss ir skaidrs: ja mēs piekrītam tam, ka šis jaunais īpašnieks... šim jaunajam īpašniekam, kurš faktiski ir... ja tas vecais īpašnieks nav uzdāvinājis to zemi, tad šai zemei ir jāpaliek vecajam īpašniekam, nevis valstij. Un te ļoti pareizi izvirzīja jautājumu - kādā veidā un uz kāda pamata šai zemei ir jāpāriet valstij?

Priekšsēdētājs. Vai jūs neuzstājat, ka par Juridiskās komisijas priekšlikumu jābalso?

R.Marjaša. Ja neviens... Nē, nu, balsot vajadzēs tāpēc, ka komisijas sēdē mums nebija vienāds balsojums. Mums nebija kopīgs balsojums. Tāpēc es domāju, ka saskaņā ar procedūru ir jābalso šeit.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Vēl vēlas runāt Ilma Čepāne. Lūdzu!

I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).

Godātie deputāti, šeit ir trīs iespējas. Pēc analoģijas ar zemes reformu lauku apvidos šādos gadījumos zeme palika valsts īpašumā un zemes lietotājs slēdza nomas līgumu ar valsti, ar attiecīgu valsts institūciju. Šeit mēs piedāvājam arī otru variantu: varbūt zeme varētu palikt pašvaldības īpašumā. Trešais variants (kas neizslēdz arī abus iepriekšējos), - ka īpašnieks paliek vecais īpašnieks, tātad tas, kas ir bijis pirms 1940. gada, jo šajā gadījumā var būt arī tā, ka arī pašreizējais namīpašnieks ir uzbūvējis savu māju vai nu uz valsts zemes, vai arī uz pašvaldības zemes. Tātad šeit ir trešais variants. Ja pašreizējais namīpašnieks ir uzbūvējis māju uz valsts vai pašvaldības zemes, tad, es domāju, nebūs nekādas konfliktsituācijas. Bet, ja viņš ir uzbūvējis māju uz bijušā īpašnieka zemes, diemžēl var rasties konfliktsituācijas. Tā ka jums pašiem ir jāizvērtē, kā mēs darīsim: vai darīsim, kā lauku apvidos, vai attiecībā uz pilsētām piemērosim jaunu normu.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, godātā Čepānes kundze! Būtu labi, ja jūs komentārus saistītu ar konkrētiem priekšlikumiem, citādi jūs mums stāstāt gandrīz kā lekcijā.

I.Čepāne. Es jums nestāstu, godātais Gorbunova kungs, kā lekcijā! Lai deputāti varētu to visu izvērtēt, viņiem ir jāsaprot šī lieta. Es atbalstu Ministru kabineta priekšlikumu. Man nav citu tiesību. Ministru kabineta priekšlikums tātad ir redzams 13. lappusē trešajā ailītē.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pirmais balsojums būs par deputātes Seiles priekšlikumu, otrais balsojums - par Juridiskās komisijas, trešais - par Ministru kabineta priekšlikumu. Jā, es atvainojos! Esmu pats atzīmējis un pārbraucu pāri... Pirmais ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - izslēgt šo punktu vispār. Vārds Annai Seilei!

A.Seile (LNNK).

Man nav savādāka priekšlikuma, man un Juridiskajai komisijai ir kopīgs priekšlikums. Es to izstrādāju, un Juridiskā komisija to atbalstīja. Bet nu, uznākot vēlreiz šeit uz tribīnes, es gribu mazliet paskaidrot sava priekšlikuma būtību, jo es to neizdarīju pirmajā reizē. Tātad cilvēkam, kuram ir uzcelta māja, vai arī iestādei, kurai ir māja, ir tiesības iegūt zemi saskaņā ar tiem noteikumiem, kādus mēs esam iebalsojuši iepriekšējā pantā, 9.pantā. Bet ja viņš nevēlas izpirkt šo zemi? Ja viņš visu stiepj garumā un zemi nepērk? Kuram būs tiesības saņemt nomas maksu? Valstij, pašvaldībai vai šim cilvēkam, kuram kādreiz piederēja zeme? Un manā un Juridiskās komisijas priekšlikumā ir teikts, ka tiesības saņemt šo nomas maksu un paturēt šo zemi īpašumā ir tam cilvēkam vai tai juridiskajai personai, kam zeme piederēja līdz 1940. gadam. Tas ir tikai tajos gadījumos, ja likums neatļauj iegādāties šo zemi, vai arī tad, ja cilvēks pats, dažādu apstākļu mudināts, vienkārši negrib iegūt šo zemi savā īpašumā. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Priekšsēdētājs. Seiles kundze, man tomēr ir jāizsaka dažas pārdomas. Pirms neilga laika jūs teicāt, ka mums ir jābalso par jūsu priekšlikumu. Tagad jūs sakāt, ka jūsu priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikumā, jo Juridiskā komisija ir atbalstījusi jūsu priekšlikumu. Tad par jūsu priekšlikumu ir jābalso vai nav jābalso? Jūs taču saprotat, ka mēs balsojam to, kas mums ir ierakstīts šeit, nevis par to, kā varētu priekšlikumus apvienot vai neapvienot.

A.Seile. Es atvainojos, ir jābalso par deputātes Seiles un Juridiskās komisijas kopīgo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Tāda nav! Kur tāds ir? Juridiskajai komisijai ir šāds priekšlikums... Un, kad es godātajai Marjašas kundzei prasīju: "Vai jūs uzturat to kā komisijas priekšlikumu?", - viņa pateica: "Jâ, mēs uzturam to kā komisijas priekšlikumu." Tāpēc es...

A.Seile. Cienījamais sēdes vadītāj! Juridiskā komisija nav iesniegusi savu tekstu. Šeit ir tikai deputātes Seiles teksts, kuru Juridiskā komisija uztur kā savu priekšlikumu. Es taču nekļūdos, Marjašas kundze, vai ne?

Priekšsēdētājs. Nu tad man ir jums jāatvainojas! Bet jums, Marjašas kundze, tā arī vajadzēja teikt, kad es jums prasīju pēc būtības.

R.Marjaša. Es atvainojos.

Priekšsēdētājs. Lūdzu. Līdz ar to balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, deputātes Seiles priekšlikumu un Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Vai jums nav iebildumu, ja mēs nobalsosim vēl pirms starpbrīža? Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegto priekšlikumu - izslēgt 12.panta pirmās daļas otro punktu! Viens "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 32, atturas - 14. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu! Viens "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 23, atturas - 9. Nav pieņemts.

Balsosim par Ministru kabineta priekšlikumu! Viens "par". Rezultātu! Par - 41, pret - 10, atturas - 8. Pieņemts.

Tagad pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu reģistrēties! Rezultātu! 42 deputāti. Varbūt ir kādi oriģināli priekšlikumi? Vai komisija nevarētu Kārtības rullī iestrādāt kādus priekšlikumus? Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija! Rezultātu! 50. Tā, turpinām. Komisijas vārdā runās deputāts Jonītis.

R.Jonītis (LC).

12.panta pirmās daļas 3.punkts. Ir priekšlikumi (15.lappuse). Trešajā ailē ir Ministru kabineta priekšlikums un deputāta Māra Graudiņa priekšlikums par komisijas atbalstīto redakciju. Komisijas atbalstītā redakcija redzama ceturtajā ailītē. Tehniskas kļūdas dēļ ceturtajā rindiņā ir vārdi - "kuru sarakstus apstiprina", tur ir jābūt - "kuru sarakstus apstiprinājusi Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja". Tie ir tie saraksti, kas pašreiz eksistē. Tātad komisijas lēmums bija - atbalstīt, izteikt jaunā, precizētā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Bet, tā kā Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, ir jābalso.

R.Jonītis. Faktiski - jā. Juridiskā komisija priekšlikumu neatbalstīja attiecībā tikai uz vārdiem "un ostas", jo mums faktiski būtu jābalso no sākuma atsevišķi par ostām, ja vispār Saeima piekrīt komisijas iesniegtajam variantam.

Priekšsēdētājs. Ministru kabineta pārstāve Ilma Čepāne - lūdzu!

I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).

Godātais Gorbunova kungs, godātie deputāti! Lai varētu izvērtēt Ministru kabineta priekšlikumu, jums ir jāatšķir šā likumprojekta pati pirmā lapaspuse, proti, trešajā ailītē jāskatās termina "sabiedrībai svarīgi objekti" skaidrojums. Tas ir kontekstā ar šo 12.panta pirmās daļas 3.punktu. Mūsu priekšlikumi bija šādi, tā kā praksē ir ļoti daudz gadījumu, kad ierēdņi, ignorējot likumu par zemes reformu pilsētās, nevis ļāva pašam cilvēkam izlemt, vai viņam atjaunot īpašumtiesības vai saņemt kompensāciju, vai pieprasīt zemi citā vietā, bet gan ļoti bieži, varētu teikt, "piespiedu brīvprātīgā kārtā" ieteica saņemt tikai kompensāciju vai uzrakstīt šo utopisko pieprasījumu - saņemt zemi citā vietā. Piemēram, man ir materiāli par Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu, kā viņi patvaļīgi interpretē šo 12.pantu (10.01.92.), kur nosaka sabiedrībai svarīgu objektu noteikšanas principus Rīgas pilsētā un arī citās pilsētās. Mēs gribējām iztaisīt nevis jaunu nacionalizāciju, kā dažkārt tiek uzsvērts presē un citos informācijas līdzekļos, bet panākt, lai 12.pants tiktu piemērots vienveidīgi visā valstī. Un, proti, šeit ir arī teikts, ka Ministru kabinets izveido šādu sarakstu, jo katrā ziņā Ministru kabinets nebūtu ieinteresēts plaši šādu sarakstu veidot, jo, protams, īpašniekiem par to būtu jākompensē. Man ir arī līdzi piemēri no Zemes komisijas lēmumiem, kuri liecina, ka bijušajiem zemes īpašniekiem tik tiešām netiek atjaunotas īpašumtiesības, kaut arī viņi to prasa (piemēram, Čiekurkalnā). Atteikumu pamatoja ar to, ka zemes gabals atrodas armijas daļas teritorijā un natūrā nav atgūstams. Šajā gadījumā īpašniekam bija tiesības prasīt īpašumtiesību atjaunošanu un saņemt no Aizsardzības ministrijas vai no šīs armijas daļas nomas maksu. Tā tas likumā ir noteikts. Bet šeit nav vienveidīga skaidrojuma, nav arī nolikuma, nav komentāru, un tāpēc es atbalstu šos Ministru kabineta izstrādātos priekšlikumus. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Deputāts Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Pēc tam - deputāts Aivars Endziņš.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es arī principā atbalstu Ministru kabineta priekšlikumus, bet, ja nu plenārsēde izšķiras atbalstīt komisijas variantu, tad, manuprāt, vajadzētu atbalstīt, iekļaut šajā sarakstā, uzskaitījumā, arī ostas, jo galu galā ir jāsaglabā vienota infrastruktūra ostās, un tas ir ļoti svarīgi, un, ja ostas tiks sadalītas starp sīkiem īpašniekiem, tad tur būs diezgan bēdīga tā situācija.

Un otrs. Es tomēr aicinu īpaši izdalīt kultūras un izglītības objektus, kā to ir piedāvājis deputāts Graudiņš, un aiz vārda "ostas", ja par to nobalsos, aicinu iekļaut papildus arī vārdus "kâ arī kultūras un izglītības objektus, kuru sarakstu apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets". Tātad Ministru kabinets apstiprinās šos sarakstus, tas nebūs voluntārs pašvaldības lēmums. Un šī sfēra šobrīd tiešām bieži vien ir visneaizsargātākā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāts Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Saistībā ar Čepānes kundzes teikto jāsaka, ka lieta jau ir tāda, ka, ja mani atmiņa neviļ, tad mēs no šo likumā lietoto terminu saraksta vispār izņēmām ārā termina "sabiedrībai svarīgi objekti" skaidrojumu. Līdz ar to, teiksim, atkrīt arī tas ieraksts, ka to sarakstu apstiprinās Ministru kabinets un ka tas būs lielāks vai mazāks. Tātad praktiski šinī gadījumā, ja mēs ņemsim šo Ministru kabineta priekšlikumu, tad mēs apstiprināsim to - un bez jebkāda saraksta, un absolūti nav zināms cik tas būs plašs un kāds tas būs. Ja es nemaldos, arī Ministru prezidenta biedrs Kehra kungs, diskutējot par šo jautājumu, praktiski laikam piekrita komisijas ieteiktajam variantam, ka tas varbūt būtu jāprecizē vēl uz trešo lasījumu, un arī valdība atbalstītu šo komisijas iesniegto variantu, bet tas, protams, uz trešo lasījumu būtu vēl jāprecizē, un acīmredzot vēl ir jāveic visi balsojumi - gan par to, ko teica Graudiņa kungs, gan par to, ko Ābiķa kungs tagad teica attiecībā uz šiem izglītības un kultūras objektiem, arī par tādiem valstij svarīgiem transporta mezgliem kā ostas. Tas viss būtu balsojams, bet tādā gadījumā tas jau būtu ļoti skaidri, tieši ar abu komisiju apstiprināto priekšlikumu, tātad tādu, kāds jums ir dots ceturtajā ailītē. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Tik tiešām terminos vairs nav šo skaidrojumu par to, kas ir valstij un pašvaldībai sevišķi svarīgi objekti. Un tāpēc Tautsaimniecības komisija izlēma, ka mums tie īpaši svarīgie objekti - ielas, dzelzceļi, tuneļi - varbūt tiešām nav jāatdod bijušajam īpašniekam, lai nesarežģītu situāciju. Bet kam apstiprināt šos sarakstus, kuros minēti tie objekti, kas vēl būs īpaši svarīgi? Tātad ir divi varianti: Ministru kabinets piedāvā, ka Ministru kabinets apstiprinās šos sarakstus, bet Tautsaimniecības komisijas un Juridiskās komisijas kopīgi nobalsotais variants iesaka tikai ar speciālu likumu noteikt, kas ir valstij īpaši svarīgi objekti. Jo ko tas nozīmē? Valsts jebkurā brīdī, arī pēc zemes reformas, var atsavināt objektu, kuru tā ir iecerējusi kā sev sevišķi svarīgu, bet tad tai ir jāsamaksā. Ja mēs vēl papildināsim šos priekšlikumus ar izglītības, kultūras iestādēm un ostām (kā to daži deputāti ir ierosinājuši), ko tas tad nozīmēs? Vai to, ka tam īpašniekam neko neatdos, tikai to sertifikātu? Tātad kas vispār varētu ietilpt šajā jēdzienā - "kultūras un izglītības iestādes"? Es domāju, ka to nedrīkst šeit darīt, ir atsevišķā likumā jānosaka, kas ir valstij sevišķi svarīgs objekts.

Un, kas attiecas uz ostām, es zinu, ka Ventspils prasa savu ostu (un droši vien tādēļ Ābiķa kungs iznāca šeit uz tribīnes), bet Zemes komisijā ir jau bijuši vairāki strīdi par to, lai atdotu kaut mazu daļiņu no šīs ostas teritorijas tam cilvēkam, kam šī zeme bija īpašumā. Un, atkarībā no tā, kādu kārtību mēs šeit pieņemsim, tā arī mēs turpmāk to zemi dalīsim. Bet vai osta Latvijā ir tik nabaga, ka nevar atmaksāt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, termiņos un apjomos kaut nelielu summu? Bet vai tad nevar apmaksāt, vai nevar izpirkt piespiedu kārtā? Es iesaku balsot par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Godātā Seiles kundze! Par jūsu teiktā saturu. Tautsaimniecības komisijas priekšlikumā diemžēl nav norādīts, ka pieņem atsevišķu likumu, šis pārskaitījums arī ir likums.

A.Seile. Pēdējais teikums nosaka, ka ir tiesības pieprasīt nodot viņiem īpašumā līdzvērtīgu zemes gabalu tās pašas pilsētas administratīvajās robežās vai saņemt kompensāciju likumā noteiktā kārtībā.

Priekšsēdētājs. Ir runa par kompensāciju, nevis par īpašumu.

A.Seile. Jā, diemžēl tā tas ir.

Priekšsēdētājs. Tā. Deputāts Lakševics - lūdzu! Es tagad neatceros...

U.Lakševics (KDS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! KDS vārdā gribu jums ieteikt pievienoties tomēr Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas viedoklim, bet papildināt minētā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu un iekļaut tekstā "ostu zemes, kā arī zemes, kas nebūtu nododamas bijušajiem zemes īpašniekiem". Un galvenokārt šādu apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, jau ar agrāk pieņemtajiem lēmumiem (ar Augstākās padomes 1990.gada 2.oktobra lēmumu "Par Latvijas Republikas ostu, ar ostu un jūrniecību saistīto uzņēmumu statusu" un ar Ministru padomes 1991.gada 29.novembra lēmumu nr.330 "Par Latvijas Jūrniecības pārvaldi") ir noteikts, ka osta ir vienota, kompleksa teritorija. Tā jau ir pamatos izstrādāta ostu attīstības koncepcija, un esmu pārliecināts, ka šāda koncepcija un šī iepriekš minētajos lēmumos ietvertā doma ir noteikti jāsaglabā.

Otrkārt, lai varētu risināt jautājumus par ostas teritorijas izbūvi, ostas attīstību, plānot tās darbību gan valsts, gan attiecīgā reģiona ietvaros, galvenais noteikums ir īpašumtiesības attiecībā uz ostas zemi un šīs zemes atrašanās ostas pārvaldes institūcijas pilnīgā pārziņā. Tieši šo faktu uzsvēra ārvalstu ostu speciālisti, kuri strādāja pie PHARE programmas.

Treškārt, saņemot arhīvu materiālus, ir nācies konstatēt, ka pašreiz ostas teritorijas lielu daļu aizņem bijušo zemes īpašnieku zemes. Privātais īpašums atrodas teritorijā, kas līdz 1940.gadam vai nu nebija ostas teritorija, vai, piemēram, Rīgā nebija pilsētas teritorija.

Un visbeidzot jāsaka, ka, mūsuprāt, nav pieņemama tāda kārtība - atjaunot šodien īpašumtiesības attiecībā uz zemi un tad risināt jautājumu par šo zemju atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām. Tas tikai sarežģīs un paildzinās šā jautājuma atrisināšanu un apturēs iespēju izbūvēt ostas, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas. Jau šodien faktiski parādās, ka nopietnas firmas ir ar mieru ieguldīt līdzekļus ostas ražošanas objektu izbūvei, ja ir noteiktas garantijas, ilgtermiņa zemes lietošanas līgums, bet bijušie zemes īpašnieki un viņu mantinieki par teritorijām, kuras ir pilnīgi apbūvētas ar ostas uzņēmumu ražošanas objektiem, slēdz zemes nomas līgumus, jeb vispār viņi var pierunāt noslēgt tos labi ja uz gadu.

Gribu vēl piebilst, ka mūsu tuvākie kaimiņi - igauņi un lietuvieši ir atstājuši ostas zemi valsts īpašumā kā vienotu, kompleksu teritoriju. Tāpēc domāju, ka šodien ir reāli jānovērtē ostu lielā nozīme Latvijai un nepieciešamība tās strauji attīstīt, lai nepieļautu kaimiņvalstīm izslēgt Latvijas ostas no Baltijas jūras ostu konkurences. Tāpēc es aicinu balsot par Tautsaimniecības komisijas ieteikto variantu un iekļaut arī ostas šajā sarakstā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. - Satiksmes ministrs Gūtmanis - lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribu jūs informēt par to, ka Krētas salā šonedēļ notika otrā Eiropas valstu konference par transporta attīstības jautājumiem, kurā sprieda par Eiropas transporta koridoriem, kādi tie būs tuvākajā nākotnē - līdz 2005.gadam, un izdalīja Eiropas transporta kartes. Un jāsaka, ka ostu lietās būs liela konkurence. Ir jau liela konkurence, un diemžēl ar sarūgtinājumu jāatzīmē, ka virzienā uz austrumiem un uz rietumiem Latvijai nav tranzītzemes. Transporta koridors iet caur Tallinu uz Sanktpēterburgu, transporta koridors iet caur Viļņu, caur Klaipēdu, Kauņu, Minsku un Maskavu. Tajā dokumentā ir pateikts, ka dzelzceļš Rīga - Maskava nav perspektīvs. Un mūsu domas par to, ka konteineri ies pa Transsibīrijas dzelzceļu līdz Klusajam okeānam, ir jāpierāda un jāizcīna.

Cienījamie deputāti ! Es gribu uzsvērt, ka 1988.gadā svars, kas tika caur Latvijas ostām nosūtīts uz abām pusēm, bija 45 miljoni tonnu, pagājušajā gadā bija 25 miljoni tonnu. Pagājušajā gadā Klaipēdas osta apstrādāja 17 miljonus tonnu kravas, Tallinas osta apstrādāja 12 miljonus tonnu kravas, Rīgas osta apstrādāja 3 miljonus tonnu kravas. Mums jābūt reālistiem un jāņem vērā reālā situācija. Monopols ir beidzies. Igaunija un Lietuva, kurām ir pa vienai ostai, ļoti saudzīgi izturējās pret to savu kompleksu un to nesagrāva. Šodien mūsu valstī nav pieņemts šis ostu likums un to ir ļoti grūti izstrādāt, jo ir dažādas intereses. Vienas intereses ir mūsu valstij kopumā. Un mēs redzējām, cik grūti bija ar pašvaldību budžetu. Un krava iet uz Ventspili caur Daugavpili, Rēzekni un citām pilsētām. Ļoti lielas problēmas ir ar mazajām ostām. Es atbalstu deputāta Lakševica priekšlikumu, ka būtībā visi pasākumi, kas stabilizē situāciju kravu apstrādē, ir vērtīgi. Tajā pašā laikā es atbalstu arī Seiles kundzes teikto, ka tiem īpašniekiem, kas tur bija, ir jāsaņem par to kompensācija tādā vai citādā variantā. Bet, ja mēs atdosim atpakaļ tās zemes un sāksim visu to procedūru taisīt, tie kapitālieguldījumi šodien plūst uz Tallinas ostu, viņi gatavo kredītu par 200 miljoniem dolāru un taisīs naftas terminālus, un taisīs konteineru terminālus, un tās kravas aizies tur. Tā ka es atbalstu Lakševica kunga ieteikto.

Kā deputāts un kā Rīgas pilsētas iedzīvotājs, es būtībā atbalstu to redakciju, ko ir ieteikusi komisija, bet tai jābūt papildinātai ar vienu punktu. Rīgā ir attīrīšanas ietaise, un es domāju, ka būs sarežģīta lieta, kad attīrīšanas ietaisi mēs atdosim, zemi atpakaļ. Tā ka, atbalstot iepriekš teikto, es lūdzu papildināt projektu vēl ar attīrīšanas ietaisēm. Ekoloģija ir ļoti svarīga lieta.

A.Krastiņš (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Saeimas priekšsēdētājs deputāts Gorbunovs -"Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Gorbunovs (LC).

Godātie deputāti! Faktiski šinī pantā dažādos priekšlikumos mēs tagad mēģinām realizēt principu, kurš, manuprāt, ir ļoti svarīgs princips īpašuma lietās. Jo faktiski šeit var būt divi principiāli risinājumi. Viens princips: ja atsavināšana notiek ar likumu, izpērkot. (Jūs - tie kolēģi, kuri strādāja Augstākajā padomē - atceraties, ka viens tāds mēģinājums jeb piegājiens mums bija, proti, Augstākā padome gribēja pieņemt likumu par vienas mājas atsavināšanu Rīgā, bet deputāti to noraidīja). Un protams, ka īpašums tiek atsavināts izpērkot. Tas ir viens ceļš.

Otrs - piespiedu kompensācija. Tā ir kompensācija par tādiem svarīgiem pilsētas nozīmes, valsts nozīmes, inženiertehniskiem, transporta, infrastruktūras (un tā tālāk), objektiem, kuri sen jau ir uzbūvēti, kuri darbojas valsts un pilsētas interesēs jeb lielas daļas iedzīvotāju interesēs, un tagad ir tālāk jālemj īpašuma jautājums. Man liekas, ka šim piespiedu kompensācijas variantam ir jābūt ļoti precīzi formulētam un ir jābūt attiecināmam uz tādām lietām, kas visiem ir saprotamas, citādi nemaz nevar būt. Un, ja tagad mēs paskatāmies šos divus priekšlikumus - Ministru kabineta priekšlikumu un komisijas priekšlikumu, tad redzam, ka tie atšķiras. Ministru kabinets ir piedāvājis tādu vispārēju priekšlikumu. Ja bijušo īpašnieku zemes apbūvētas ar sabiedrībai svarīgiem objektiem vai - vēl jo vairāk - ja saskaņā ar pilsētas plānojuma un apbūves projektiem ir paredzēts uz tām veikt šādu objektu celtniecību, tātad praktiski ar šo ierakstu, kā jau te teica kolēģi, paveras plašas iespējas dažādiem traktējumiem attiecībā uz to, kas ir sabiedrībai svarīgi objekti; arī attiecībā uz nākotnē īstenojamiem būvēšanas plāniem ir visai dažādas iespējas un var būt arī dažādi skatījumi. Un tāpēc šeit ir pilnībā dotas iespējas tiem, kas visu šo lietu kārtos, traktēt visu pēc saviem ieskatiem.

Tautsaimniecības komisija tikai tuvināti, es domāju, centās - un arī man tas gods bija tur darboties, - tuvināti centās tomēr skaidri pateikt, kas tie par objektiem, kuri valstij un pilsētai vai pašvaldībai nepieciešami un kurus nosaucot visiem kļūs skaidrs, ka tiešām tie ir tie objekti, attiecībā uz kuriem tālāka kaut kāda īpašuma transformācija vispār nav pieļaujama. Un šeit ir pielietojama piespiedu kompensācija, kuru noteiks likums. Likuma par piespiedu kompensāciju pagaidām diemžēl nav. Un šeit ir pārskaitījums, kurš jums ir priekšā, - infrastruktūras objekti, ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas. Tā kā vēl būs trešais lasījums, es katrā ziņā, ja vajag, balsoju arī par ostām, jo ir skaidrs, ka tas ir vienots komplekss. Ja deputāti vai pašvaldības, vai Ministru kabinets tālāk pielāgos kaut kādus citus objektus, kuri tādā pašā veidā var tikt šajā likumā uzskaitīti, tad, manuprāt, būtu jāvadās no tā principa, ka šis uzskaitījums būtu jāpalielina, jāprecizē, bet nekādā gadījumā nevajag darīt otrādi - vispirms pateikt kaut ko vispārinātu un pēc tam mēģināt kaut ko teikt konkrēti. Tāpēc es tomēr aicinu Ministru kabinetu pat atteikties no šā priekšlikuma, jo, kā es sapratu, arī frakcijas sēdē uz to pusi jau gāja, it sevišķi jautājumā par pilsētas plānojuma un apbūves projektos paredzētiem objektiem plānotos zemes gabalos.

Priekšsēdētājs. Deputāts Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Dažos vārdos gribu izteikt savu viedokli. Es pilnībā pievienojos Tautsaimniecības komisijas viedoklim un priekšsēdētāja izteiktajam viedoklim. Kolēģi, nejauksim šeit divas dažādas lietas! Svarīgus objektus, nozīmīgus objektus, nejauksim ar tiem objektiem, kas ir domāti publiskai lietošanai! Tautsaimniecības komisija savā piedāvātajā variantā ierosina, ka piespiedu kompensācija tiek maksāta tikai tad, ja uz šīs zemes ir izvietoti publiskās lietošanas objekti, kuri nekādā gadījumā (kā to ļoti precīzi uzsvēra Gorbunova kungs, tas ir ļoti svarīgs kritērijs), ne tuvākā, ne tālākā nākotnē nevarētu tikt atsavināti no valsts puses vai privatizēti. Bet, teiksim, ja mēs pieļausim situāciju, ka piespiedu kompensāciju vai (pēc cita likuma) piespiedu atsavināšanu attiecinātu uz svarīgiem objektiem (piemēram, kultūras un izglītības objektiem), tad šos objektus valsts vai pašvaldība varētu ļaunprātīgi atsavināt īpašniekam vai maksāt šo kompensāciju un pēc kāda laika privatizēt, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot šīs tiesības, ko dod likums vai likums par piespiedu atsavināšanu. Jūs saprotat? Tas ir ļoti būtiski. Tādēļ, godātie kolēģi, es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Ilma Čepāne!

I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es kā juriste pilnībā piekrītu Gorbunova kunga un Lagzdiņa kunga dotajai situācijas analīzei, un es gribu teikt, ka šis komisijas ieteiktais tiešām būtu kompromisa variants, ja mēs to papildinātu vēl ar ostām. Jo pretējā gadījumā tik tiešām katrai ministrijai, protams, apetīte radīsies ēdot. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Secība būs tāda: vispirms sāksim ar mazākiem papildinājumiem, jo tāda kārtība ir paredzēta Kārtības rullī. Pirmais balsojums būs attiecībā uz ostām, un tad nākamais balsojums būtu par deputāta Graudiņa ieteikto papildinājumu. Pēc tam - komisijas. Un, tā kā atsaukuma nebija, pēdējais balsojums būs par Ministru kabineta priekšlikumu. Ministru prezidents Valdis Birkavs no vietas iesaucās, ka noņem Ministru kabineta priekšlikumu. Vai varam balsot? Pirmais balsojums: papildināt tekstu pēc vārdiem "dzelzceļa līnijas" ar vārdiem "un ostas". Viens "par". Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 6. Pieņemts.

Nākamais ir deputāta Graudiņa priekšlikums - papildināt tekstu ar vārdiem "vai kultūras un izglītības objektus, kuru sarakstu apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets". Viens "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 17, atturas - 24. Nav pieņemts.

Tālāk - Tautsaimniecības komisijas priekšlikums par 3.pantu. Es atvainojos.

R.Jonītis (LC).

Pirmās daļas 3.punkts.

Priekšsēdētājs. Kurš pants tas ir?

R.Jonītis. 12.pants.

Priekšsēdētājs. 12.panta pirmās daļas 3.punkta redakcija. Viens "par". Lūdzu rezultātu! 54 - par, 1 - pret, 7 - atturas. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais ir priekšlikums par 12.panta otro daļu. Tas ir 16.lappuses augšējā daļā. Komisiju viedokļi bija atšķirīgi. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums bija saglabāt pirmā lasījuma redakciju, Juridiskā komisija atbalstīja Ministru kabineta iesniegto redakciju. Vēl par šo otro daļu.

Priekšsēdētājs. Kur ir Ministru kabineta iesniegtā redakcija?

R.Jonītis. Tā ir trešā ailīte lappuses augšējā daļā. Tur nav pierakstīts autors, bet tas ir Ministru kabineta priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipni un atzīmējiet! Trešā aile. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā: " pārējos gadījumos bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc viņu izvēles ir tiesības...". Tas ir Ministru kabineta priekšlikums.

R.Jonītis. Vēl par šā panta otro daļu ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - izslēgt pirmajā teikumā vārdus "visus pārējos". Un ir Rīgas pilsētas valdes priekšlikums - izslēgt šā panta otrās daļas otro apakšpunktu.

Priekšsēdētājs. Par Rīgas pilsētas valdes priekšlikumiem mēs nevaram balsot.

R.Jonītis. Nevaram. Arī komisija ir tos noraidījusi, jo tie ir pieņemti vispār precizētā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, atklāsim debates! Kopaina ir skaidra. Ministru kabinets tātad ierosina izteikt otro daļu šādā redakcijā un pēc tam vēl papildina pēc otrās daļas ar jaunu - trešo daļu. Vai tas arī ir Ministru kabineta priekšlikums? Jā. Atzīmējiet, lūdzu! Papildināt 12.pantu pēc otrās daļas ar jaunu - trešo daļu: "Ar pilsētas pašvaldības lēmumu var noteikt, ka līdzvērtīga zemes gabala vietā ir piešķirami...", - un tā tālāk. Arī tas ir Ministru kabineta priekšlikums.

Vai kāds no Tautsaimniecības komisijas un Juridiskās komisijas runās vai mēs visu izšķirsim balsojot? Lūdzu, Ilma Čepāne - Ministru kabineta pārstāve!

I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).

Godātais Gorbunova kungs, godātie deputāti! Es tomēr gribētu, lai jūs atbalstītu Ministru kabineta priekšlikumu, ka šeit nebūtu jānosaka maksimālais nomas maksas lielums. Jo mums tomēr ir atjaunots Civillikums, un visas tirgus attiecības tas noliks savās vietās. Ja mēs noteiksim kaut kādu, pat neaprēķināmu nomas maksas lielumu, kaut kādu minimālu likumu, kas dažkārt ir pat ļoti smieklīgs, kā tagad tas ir lauku apvidos... Dažkārt saka tā: jā, tagad bijušais īpašnieks prasīs briesmīgas nomas maksas! Viņš neprasīs. Saskaņā ar atjaunoto Civillikumu šim pašreizējam namīpašniekam ir tiesības griezties arī tiesā. Arī pašreizējam īpašniekam ir tiesības griezties tiesā ar prasību. Tā ka arī šeit šī valsts nodeva būs ārkārtīgi augsta. Un es domāju, ka šeit nevajadzētu administratīvi regulēt nomas tiesiskās attiecības. Tas būtu jādara, pusēm vienojoties, - tā, kā tas ir tiešām civilizētā valstī. Mūsu viedoklis ir tāds.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu - Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es Juridiskās komisijas vārdā gribu lūgt atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu un pievērst jūsu uzmanību arī tam, ka iepriekšējā redakcijā šeit vēl saglabājas plānotā celtniecība, plānotās celtniecības gadījumi. Tas arī ir tāds abstrakts lielums, tāpēc Juridiskā komisija iestājās pret šīs vecās redakcijas saglabāšanu. Tas man būtu viss. Paldies.

Priekšsēdētājs. Novakšānovs (Zemnieku savienība) - Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Ir ļoti patīkami, jo tikko bija visai labs piemērs, kā Ministru kabinets par iepriekšējo apakšpunktu atsauca savas prasības. Atļaujiet, lai mēs neieslīgtu liekos ķīviņos, bet labi strādātu, arī Tautsaimniecības komisijai noņemt savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Diemžēl Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir, bet redakcijas nav. Jā, bet tas netiks balsots, jo balsotas tiks iesniegtās redakcijas. Nu tas ir jūsu aicinājums uz balsojumu. Vispirms balsosim frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - izslēgt 12.panta 2.daļas pirmajā teikumā vārdus "visus pārējos". Es atvainojos, tiešām tas ir pieņemts.

Paliek tikai Ministru kabineta iesniegtie? Vai vairāk neviens nepretendē uz balsojumu? Paldies. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums - papildināt 12.pantu pēc 2.daļas ar jaunu 3.daļu, ka ar pilsētas pašvaldības lēmumu var noteikt, ka līdzvērtīga zemes gabala vietā piešķirama tikai kompensācija, ja pilsētas teritorijā nav pietiekamu zemes platību, lai apmierinātu visus pieprasītājus. Šādu pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Komisiju lēmums bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Paldies. Tālāk.

R.Jonītis. Mēs neesam attiecībā uz šo otro un trešo daļu vēl ņēmuši vērā deputāta Grīnblata redakciju, kas bija 17.lappusē augšējā daļā un kas runāja par šo pašu. Komisiju lēmums bija - noraidīt, jo tas ir ietverts šajā precizētajā variantā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - deputāts Straume! Jums vārds. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai".

J.Straume (TB).

Attiecībā uz šo 12. pantu un mūsu frakcijas principiālo attieksmi. Pārtraukumā Levita kungs teica, ka opozīcijai esot ļoti viegli. Tā var sēdēt un smieties, bet, vērojot otrā lasījuma gaitu, smiekli tiešām nenāk, jo nav īstas skaidrības, vai īpašumtiesības... acīmredzot īpašumtiesības vai nu ir, vai to nav. Lai gan 1940.gada okupācijas režīms zemi nacionalizēja un neatzina to par privātīpašumu, tomēr šīs īpašumtiesības tāpat kā mūsu valsts de iure pastāvēja visu šo laiku. Un tātad īpašumtiesības pastāv. Ir tikai starpība, vai atiecīgais režīms šīs īpašumtiesības atzīst vai neatzīst. Arī tagad, kad zeme tiek pārdalīta - vienam atņemta vai citam piešķirta -, īpašumtiesības nekur nepazūd. Tās juridiski pastāv un vienīgi pašreizējā vara praktiski neatzīst legālo īpašumtiesību pastāvēšanu.

Mūsuprāt, lai novērstu to, vēlāk - pēc Latvijas reālas deokupācijas un deboļševizācijas - vai Saeimai nevajadzētu par prettiesiskiem atzīt 1991. - 1994. gada zemes pārdalīšanas aktus tāpat kā 1940.gada zemes nacionalizāciju? Tad nevajadzētu tagad mākslīgi sarežģīt situāciju un neatzīt legālās īpašumtiesības. Mūsuprāt, šeit izeja ir vienkārša - īpašumtiesības visos gadījumos jātzīst jau tagad.

Bezatbildīgi ir centieni pagarināt juridisko nestabilitāti, jo tas nenāks par labu ne pilsoņu savstarpējām attiecībām, ne arī tautsaimniecībai kopumā. Kas gribēs ko būvēt uz zemes, ja nebūs skaidrs, kam tā pieder? Īpašumtiesību atjaunošana nebūt nenozīmē, ka zemes īpašnieka un apbūves turētāja attiecības risināsies ar buldozeru palīdzību. Neviens jau neizvirza tādu prasību, ka īpašniekam būtu garantētas tiesības nojaukt okupācijas laikā celtās būves. Tagad, kad Latvijas teritorijā atjaunota Civillikuma piemērošana, ir visas iespējas piemērot Civillikuma Lietu tiesību daļas 5.apakšnodaļu, kas veltīta konkrēta īpašuma tiesību aprobežojumiem. Civillikuma konkrēts pants nosaka, ka īpašumtiesību aprobežojumus var noteikt gan ar likumu, gan ar tiesas lēmumu.

Tāpat Civillikuma konkrēts pants nosaka, ka īpašniekiem jārespektē pieminekļu aizsardzības noteikumi. Ja runājam par ielām, tad Civillikumā ir paredzēts konkrēti ceļu servitūts. Ēkas īpašnieku tiesības attiecībā pret zemes īpašnieku arī garantē konkrēts Civillikuma pants.

Kas attiecas uz ostām, dzelzceļiem un citiem valstij nozīmīgiem objektiem, tad jau liela daļa no klātesošajiem piedalījās procesā, kad Augstākā padome savā laikā atjaunoja likumu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām". Tāpēc būtībā šajā Grīnblata kunga ierosinājumā ir skaidri pateikts, ka nav vērts izdomāt velosipēdu no jauna, vienkārši ir jāpiemēro savas valsts likumdošana. Tādēļ mēs pastāvam uz balsojumu par šo 12. panta 2. un 3. daļu. Paldies!

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Ilma Čepāne - lūdzu! Ministru kabinets.

I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).

Godātais Straumes kungs! Godātie deputāti! Ja tas teorētiski būtu tik vienkārši, kā jūs pašlaik paskaidrojāt, vadoties pēc Civillikuma, es būtu ļoti priecīga. Diemžēl jūs šeit jaucat vairākus jēdzienus, kas ir aprobežojumi, kas ir servitūti utt., jo mēs zinām, ka šodien tik tiešām zemesgrāmatās šos aprobežojumus var reģistrēt tikai vai nu uz likumu pamata, vai uz tiesas lēmuma pamata, vai uz testamenta, vai vēl kaut kāda cita tiesiska darījuma pamata. Šeit ir neaprakstāma situācija atsevišķās pilsētās, ka pie šīm apakšzemes komunikācijām var tikt klāt pašreizējās valsts institūcijas ierēdņi, apkalpojošais personāls, jo zemesgrāmatas šos aprobežojumus nereģistrē, kaut arī vietējās pašvaldības to ir noteikušas. Jums vajadzētu arī zināt, kas ir servitūts, piemēram, ja mēs noteiksim servitūtu attiecībā uz ielu , tad tas šeit faktiski jau ir aprobežojums, nevis servitūts, jo šodien ir tāda situācija, ka atjaunot īpašumtiesības Rīgas pilsētā... Brīvības iela pieder, pieņemsim, pilsonim A., vēl viens gabals - pilsonim B. , nākamais - C. Tagad šie trīs pilsoņi tikai domā, kā viņi varētu ņemt nomas maksu. Bet no kā viņi ņems to nomas maksu saskaņā ar Civillikumu? No pašvaldībām? Varbūt viņi ņems no mums to nomas maksu? Kaut kam jau par to būs jāmaksā. Teorētiski jau ļoti vienkārši izklausās visas šīs lietas.

Ņemsim, piemēram, visus šos tiltus un tuneļus. Kas tad maksās? Es domāju, ka to maksās nodokļu maksātāji. Mēs šeit netaisām jaunu nacionalizāciju, bet tikai izdarām ārkārtīgi minimālus labojumus likumā, ko nosaka cilvēka veselais saprāts. Ņemiet vēra, ka šie 50 gadi ir pagājuši.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Anna Seile!

A.Seile (LNNK).

Es iesaku pievērst jūsu uzmanību frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikuma otrajai daļai, kurš sākas ar vārdiem "Gadījumā, ja zemes īpašnieks vai mantinieks nevēlas...", ar jaunu rindkopu. Šeit ir runa par kompensācijas kārtību. Un vairākas reizes jau šeit mums radās domstarpības par to, kas īsti ir kompensācija un kas ir piespiedu atsavināšana. Un tādēļ es tomēr, ja nenobalsos par šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, ierosinu pārejas noteikumos uz trešo lasījumu Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības komisijai atrisināt šo jautājumu un skaidri to pateikt. Lauku zemes likumā tas pagaidām ir pateikts skaidri un viennozīmīgi - rudzu kilogrami sertifikātos. Likumā par pilsētu zemes reformu tas nav tik skaidri, bet tomēr ir pateikts, kas ir kompensācija. Un tad, kad mēs diskutējām Tautsaimniecības komisijā, mums likās, ka Ministru kabinetam vajadzēja uzdot izstrādāt noteikumus, kādā kārtībā, cik ilgā laikā un ar ko kompensēt; vai to darīt tāpat kā laukos - ar šo sertifikātu - vai varbūt tomēr ar naudu, bet ilgākā laikposmā. Neviens te neliek nevienam neko kompensēt no budžeta, bet varbūt tāpat kā Latvijas laikā, zemesgrāmatās apstiprinot īpašumtiesības, caur Hipotēku banku ilgākā laikposmā var izmaksāt šo zemi. Arī tāds varētu būt risinājums, bet tas ir skaidri jāpasaka. Skaidri jāpasaka! Mēs lietojam šo vārdu "kompensācija" nez cik reižu, bet tas nav pateikts. Likumā par piespiedu atsavināšanu, - jā, tur tas ir pateikts, ka, ja valsts vai pašvaldība kaut ko atsavina piespiedu kārtā, tad ir jāmaksā naudā. Un, ja īpašuma pretendents - bijušais īpašnieks - piekrīt, viņam pat nav jāieraksta zemesgrāmatā, to var fiksēt 2. punktā šajā likumā par piespiedu atsavināšanu. Ja pastāv šī vienošanās, ja tā ir reāla, tad uzreiz var izmaksāt naudā. Šāds pielietojums ir attiecībā uz zinātniskās pētniecības saimniecībām, ka valstij jau šāgada budžetā ir iestrādāta šī nauda. Un tāpēc, ka ir šī lielā neskaidrība ar kompensāciju un piespiedu atsavināšanu, es tomēr iesaku balsot par šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" izteikto priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds runās? Ilma Čepāne - Ministru kabinets.

I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).

Godātie deputāti! Es pavisam īsi. Es gribētu jūs iepazīstināt ar 20. un 30. gados notikušo zemes reformu. Man ir 1928.gada Pilsētu zemes likums. Un tur ir teikts, ka atsavinātā apbūves gabala zeme, cik tālu to aizņem satiksmes ceļi, ielas un publiski laukumi, nav vērtējama un ka īpašnieks par to atlīdzību vispār nesaņem. Tikai tad, ja tiek paplašinātas šīs ielas, tad īpašniekam, protams, ir tiesības pretendēt uz noteikta veida atlīdzību, un šī atsavināšana notiek likumā noteiktajā kārtībā.

Es jums pilnīgi piekrītu, ka šeit vairs nav tālāk ciešama šī situācija, ka nav noteikts, vai tā būs kompensācija un vai tā būs tiešām naudā. Tas būtu jānosaka. Bet vai mums visos gadījumos tik tiešām ir jākompensē? - es gribu jums uzdot jautājumu. Vai mēs esam tik bagāta valsts? Vai pašvaldības ir bagātas? No kurienes tad mēs ņemsim šo naudiņu?

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds runās? Zvanu, lūdzu! Balsosim par deputāta Grīnblata ierosinājumu - izteikt 12.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: "Gadījumos, kad zeme apbūvēta saskaņā ar to apstiprinātiem projektiem..." un tālāk kā tekstā. Viens - pret. Rezultātu! Par - 15, pret - 28, atturas - 18. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Nākamais priekšlikums ir par 12.panta 3.daļu. 3.daļā runāts par bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri nav iesnieguši pieprasījumus šā 6.panta 1.punkta noteiktajā termiņā. Ir Ministru kabineta priekšlikums, kas redzams 17. lappusē apakšējā daļā 3.ailītē. Faktiski ir arī ...

Priekšsēdētājs. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ...

R.Jonītis. Es domāju, ka šis frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"priekšlikums attiecas uz jau iepriekš pieņemto, bet deputātes Marjašas priekšlikums gan ir attiecināms uz šo jautājumu, uz šo 3.sadaļu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Kā es noprotu, šo labojumu mērķis ir sakārtot mūsu īpašumattiecības, kas attiecas gan uz zemi, gan uz namiem. Tāpēc manī izraisa neizpratni, kādēļ pieteikšanās termiņš uz namiem saskaņā ar mūsu grozījumiem attiecīgajos likumos ir šā gada 31.marts, bet attiecībā uz zemi ir citādāks pieteikšanās termiņš. Tātad`ir garāks šis termiņš. Kontekstā ar balsojumu par 9.pantu, kur nami piederēs pašvaldībām vai fiziskajām personām, bet zeme - valstij, es uzskatu, ka radīsies vēl lielāks sajukums, nekā ir bijis līdz šim. Vēl lielāka nekārtība.

Priekšsēdētājs. Jūsu priekšlikums? Neradīt nekārtības. Lūdzu - Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pašreiz šis datums - 1994.gada 31.marts - ir noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, bet tajā pašā laikā jums visiem mapītēs ir šī pakete, kas skar namīpašumu denacionalizāciju, kā arī namīpašumu atgriešanu atpakaļ to likumīgajiem īpašniekiem, un šajā likumprojektā mēs mēģinām saskaņot šo termiņu gan attiecībā uz namīpašumiem, atgriežot atpakaļ denacionalizētos namus, gan uz tiem, kuri tika atņemti likumīgajiem īpašniekiem citādā veidā.Tā ka tie būs sabalansēti. Par cik nav izskatīts vēl līdz galam ne šis likums, ne arī šie abi likumi, tāpēc es kaut kur palieku atklāts, bet katrā ziņā, par cik šī pakete nāks pēc tam, mēs saistīsim noteikti ēku, būvi ar zemi. Kādi būs šie termiņi? Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas vēl runāt? Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - izteikt 12.panta 3.daļu šādā redakcijā: "Zemes īpašniekiem uz 1940.gada 22.jūliju vai viņu mantiniekiem ir tiesības vienoties ar pašvaldību..." un tālāk kā tekstā.

Lūdzu, balsosim! Viens - "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 23, atturas - 22. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Tad ir tikai komisijas precizētā redakcija 17. lappusē - 4.l. pēdējā teikumā.

Priekšsēdētājs. Vai Ministru kabinets neiebilst pret šo precizēto redakciju? Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Par deputātes Marjašas priekšlikumu.

R.Jonītis. Deputātes Marjašas priekšlikumā runāts par zemes pirmpirkuma tiesībām. Tas ir šā likuma 5.daļā. Tātad mums būtu jāskata uzreiz deputātes Marjašas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Deputāte Ruta Marjaša - lūdzu!

R.Marjaša. Es noņemu savu priekšlikumu, jo tas ir iebalsots 9.panta 4.daļā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk!

R.Jonītis. 19.lappusē par 12.panta 5.daļu ir priekšlikumi, kas saņemti no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" un no deputātes Rugātes. Komisijas slēdziens bija šos priekšlikumus noraidīt, jo tie ir daļēji ietverti 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par frakcijas 'Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes 12.panta 5.daļas redakciju. Viens "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 29, atturas - 17. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums par 12.panta 6.daļu ir saņemts no Ministru kabineta. Un komisijas viedoklis bija - pieņemt to iesniegtajā redakcijā. Šī daļa runā par pieprasījumu apmierināšanas kārtību.

Priekšsēdētājs. Jūs, lūdzu, runājiet skaļāk un pārliecinošāk!

I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).

Šeit, godātie deputāti, ir atstāta vecā redakcija. Tas nav Ministru kabineta priekšlikums, bet ir tikai vecā redakcija un 12.panta pēdējā rindkopa. Šeit ir priekšlikums no Ministru kabineta puses - to svītrot, jo šeit līdz ar šo normu, kas pašlaik ir spēkā, bijušajiem zemes īpašniekiem, viņu mantiniekiem, kas vēlas atgūt zemi īpašumā, ir pilnīgi likti lieli šķēršļi, lai viņi to varētu izdarīt. Un, proti, pilsētu pašvaldībām, atjaunojot zemes īpašumtiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ir jāprasa kompensēt līdzšinējo zemes lietotāju kapitālieguldījumi, kas palielina šā konkrētā zemes gabala vērtību. Situācija ir tāda, ka, piemēram, Pļavniekos ir atsevišķi bijušie īpašnieki, kam agrāk te piederējuši 46 ha zemes. Viņi nav spējīgi atlīdzināt šos kapitālieguldījumus. Un bez tam tas ir ļoti strīdīgs jautājums. Tādā gadījumā arī bijušais īpašnieks ir tiesīgs prasīt tā saucamo neiegūto labumu, ko šajos 50 gados viņš būtu varējis iegūt no šā zemes gabala. Tāpēc šeit ir kompromisa variants, un es lūdzu jūs atbalstīt un svītrot šo 12.panta pēdējo daļu.

Priekšsēdētājs. Nolasiet, lūdzu!

I.Čepāne. Proti, ka "... pilsētu pašvaldībām, atjaunojot zemes īpašumtiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, jāprasa kompensēt līdzšinējo zemes lietotāju kapitālieguldījumi, kas palielinājuši konkrēto zemes gabalu vērtību". To apspriežot komisijā, arī komisija piekrita šim jautājumam, un es uzskatu, ka tas ir vērā ņemams priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Bet, godātā Čepānes kundze, šo priekšlikumu ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai" un deputāte Rugāte, tas ir pieņemts, un neviens neiebilst. Uz ko jūs aicināt mūs?

I.Čepāne. Paldies. Tad es neesmu pareizi sapratusi.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Par 12. pantu vairs nav priekšlikumu. 13.pants - "Zemes nodošana īpašumā un piešķiršana lietošanā". Ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums par jaunu panta redakciju, bet komisijas slēdziens, izskatot šo priekšlikumu atsevišķi pa daļām, ir - noraidīt pirmās trīs daļas, atstājot pēdējā daļā precizētu redakciju. Tās ir 4.ailīte 21.lappusē.

Priekšsēdētājs. Faktiski ir pieņemta vai nu pilnīgi vai daļēji 4. un 5. daļa, bet 1., 2. un 3. daļa ir noraidīta. Vai par visām jābalso vai sadalīt tās divās daļās? Frakcija "Tçvzemei un brīvībai"? Var sadalīt? Tātad tās, kas ir ņemtas vērā, tās nebalsosim.

Līdz ar to balsosim par 13.panta redakciju - frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ieteikto šā panta 1., 2., 3. daļu. Sākas: "Zemes komisijas lēmums par zemes īpašumtiesību atjaunošanu..." un pabeidzas: "...kas nepieciešams sabiedrības vajadzību apmierināšanai." Šīs trīs daļas. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim! Viens - "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 25, atturas - 17. Nav pieņemts. Tātad pārējās frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtās redakcijas sadaļas ir pieņemtas daļēji.

Tālāk - 14.pants.

R.Jonītis. 14.pants par zemes pieprasījumu turpmāko izskatīšanu neapmierina, tāpēc Ministru kabineta un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums ir - aizstāt vārdus "Pilsētas zemes komisija" ar "Centrālā zemes komisija". Komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Tālāk!

R.Jonītis. Vēl frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, Anna Seile - LNNK. Lūdzu! 14.pants.

A.Seile (LNNK).

Šajā pantā ir tāds teksts, ka Centrālā zemes komisija līdz tādam un tādam datumam, - tātad līdz 1994.gada 30.jūnijam - izstrādā nolikumu par zemes reformas realizāciju Latvijas Republikas pilsētās. Nevaram mēs to izstrādāt, jo Zemes komisijai nepietiek naudas, ko Saeimai samaksāt par autobāzi, un ar tiem spēkiem, kādi mums ir, Centrālā zemes komisija šādu nolikumu nevar izstrādāt. Es uzskatu, ka tas ir jāizstrādā Ministru kabinetam.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to, godātie deputāti, Seiles kundze runā par 16.pantu. Par 14.pantu nav iebildes? Nav.

R.Jonītis. Vēl par 14.pantu ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt ar jaunu 4.daļu gadījumā, ja zemes īpašniekam nevar atjaunot īpašuma vai lietošanas tiesības šajā likumā paredzēto iemeslu dēļ. Minētās tiesības jāatjauno, tiklīdz ir novērsti iepriekšminētie šķēršļi īpašuma atjaunošanai. Komisijas viedoklis bija - pieņemt, bet papildināt šo priekšlikumu ar jaunu tekstu: "...ja nav saņemta kompensācija vai līdzvērtīga zeme citā vietā".

Priekšsēdētājs. Mēs jau, Jonīša kungs, konstatējām, ka mums par 14.pantu ir vienots viedoklis.

R.Jonītis. Paldies.

Priekšsēdētājs. Bet par 16.pantu mēs sākam debates.

R.Jonītis. Par 16.pantu komisijas viedoklis bija tāds, ka šis 2.ailē redzamais priekšlikums būtu jāietver pārejas noteikumos.

Priekšsēdētājs. Godātā Seiles kundze, es jums varu tikai ieteikt vispār to svītrot. Nē, es tikai iesaku jums, jo tādā veidā jūsu mutisko priekšlikumu nevaram balsot, ka tur uzdod tam un tam un tādos termiņos, bet, tagad to svītrojot, pārejas noteikumos to var ierakstīt.

A.Seile. Es iesaku šā 16.panta papildinājumus svītrot, un gan jau Tautsaimniecības komisija izdomās kādu variantu pārejas noteikumiem, kuru iesniegs uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs. Balsosim par svītrošanu. Viens "par". Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 6. Svītrojam. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamie - 23., 24. un 25.lappusē redzamie priekšlikumi - ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumi, tur pie visiem nav pierakstīts iesniedzējs. Un tātad ir priekšlikums papildināt likumu ar jaunu 16.pantu - zemes īpašnieku tiesības prasīt savu tiesību atjaunošanu.

Priekšsēdētājs. Ietverts precizētā redakcijā 13.pantā. Vai "Tçvzemei un brīvībai" ir iebildes? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Par 2.rindkopu ir komisijas precizēta redakcija.

Priekšsēdētājs. Vai frakcijai ir iebildes? Nav.

R.Jonītis. Par 3.rindkopu ir slēdziens - noraidīt un ietvert to nolikumā.

Priekšsēdētājs. Ir jābalso? Lūdzu, balsosim par 16.panta 3.daļu frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" redakcijā. Viens "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 23, atturas - 18. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Par 4.daļu ir komisijas precizēta redakcija.

Priekšsēdētājs. Vai frakcijai ir iebildes? Nav. Piekrīt.

R.Jonītis. Priekšlikums ir papildināt ar jaunu 17.pantu - "Zemes īpašnieku pirmpirkuma un nomas tiesības". Šeit šajā gadījumā komisija ir izstrādājusi savu precizētu redakciju, kas tagad sauktos "Zemes, ēku un augļudārzu koku pirmpirkuma tiesības". Arī ar jaunu panta redakciju.

Priekšsēdētājs. Tā. Lūdzu, vai frakcija piekrīt šādam risinājumam? Piekrīt. Tālāk, lūdzu! Es saprotu, ka, ja deputātiem ir iebildes, viņi dod kaut kādā veidā ziņu, un mēs apstājamies. Tālāk, lūdzu! 18.pants.

R.Jonītis. 18.pants - "Îpašumtiesību atjaunošanas finansēšana". Par pirmo daļu ir komisijas precizēta redakcija.

Priekšsēdētājs. Ir arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtais pants.

R.Jonītis. Jā, visi šie priekšlikumi ir no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai".

Priekšsēdētājs. Vai par precizēto redakciju 18.panta 1.daļā ir iebildes? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Par 2.daļu ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

R.Jonītis. Papildināt likumu ar jaunu 19.pantu - "Kompensācija par zemes nacionalizācijas rezultātā radītajiem zaudējumiem". Šeit jau Čepānes kundze praktiski paskaidroja šo būtību un arī komisijas savā kopējā sēdē noraidīja šo priekšlikumu papildināt, jo arī jaunradīto vērtību kompensācija netiek prasīta.

Priekšsēdētājs. Vai frakcija uzstāj par balsojumu? Neuzstāj. Tālāk!

R.Jonītis. Par likuma jaunu 20.pantu - "Zemes īpašuma nodoklis personām, kurām atjaunotas zemes īpašuma tiesības". Komisijas slēdziens bija noraidīt, jo tas nav šā likuma jautājums, bet ir nodokļu likumu jautājums.

Priekšsēdētājs. Piekrīt. Tālāk!

R.Jonītis. Tas ir viss.

Priekšsēdētājs. Tas arī būtu viss. Lūdzu zvanu! Vai varam balsot? Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 11. Pieņemts. Par trešo lasījumu.

R.Jonītis. Paldies. Komisijas vārdā es lūgtu visus priekšlikumus iesniegt līdz trešdienai. Trešais lasījums - pēc divām nedēļām, un tas varētu būt 31.marts, tāpēc es aicinātu visus deputātus priekšlikumus iesniegt savlaicīgi. Jā, tātad atbilstoši likumam.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāts Novakšānovs - Tautsaimniecības komisijas vadītājs.

V.Novakšānovs (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Atļaujiet man Tautsaimniecības komisijas vārdā vispirms ļoti pateikties darba grupai un tiem 9 juristiem, kas sēdēja mūsu kopējās komisiju sēdēs un ilgi ilgi pie šā likuma strādāja. Paldies jums šodien par aktivitāti, kādu jūs izrādījāt, bet reizē jūs paši redzat, cik daudz vēl mums ir jāstrādā, lai šis "jumta" likums būtu ar īstu tautsaimniecības ēku, kur nopietni ritētu mūsu tautsaimniecība. Paldies vēlreiz par darbu!

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Prezidijs ierosina atlikušajā laikā līdz pulksten 17.00 (jo nekādi priekšlikumi par sēdes pagarinājumu Prezidijā nav iesniegti) nolasīt divus jautājumus un vienu likumprojektu nodot izskatīšanai Saeimas komisijā. Vai jums nebūtu iebildes? Nav. Lūdzu uzmanību!

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesniedz izskatīšanai likumprojektu "Grozījumi likumā "Muitas tarifi"" un lūdz nodot šo likumprojektu tālākai izskatīšanai Saeimas komisijās. Saeimas Prezidijs iesniegto likumprojektu ierosina nodot Budžeta un finansu komisijai, Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo šā likumprojekta izskatīšanu Saeimā. Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš".

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es gribētu lūgt pievērst uzmanību šim ļoti īsajam likumprojektam, jo Budžeta un finansu komisija lūgs to nākamajā ceturtdienā izskatīt steidzamības kārtā. Ar ko tas ir saistīts? Tātad valdība atbilstoši tam, kā bija rakstīts likumā, 15.februārī iesniedza likumu "Par muitas tarifiem". Šis likums ir ļoti komplekss, un to bija paredzēts šodien skatīt pirmajā lasījumā, bet ir skaidrs, ka muitas tarifu izskatīšana notiks ļoti ilgi. Pārejas noteikumos, kas bija, par muitas tarifiem bija ierakstīts, ka līdz 31.martam spēkā ir Ministru kabineta noteiktie tarifi, tas nozīmē, ka, ja šis likumprojekts netiek pieņemts 31.martā, tad 1.aprīlī vairs nav nekādu muitas tarifu - ne ievedmuitas, ne izvedmuitas. Šī likumprojekta jēga ir nofiksēt, ka tie tarifi, kuri ir pieņemti, kurus ir pieņēmis Ministru kabinets, ir spēkā un ka Ministru kabinetam nav tiesību tos grozīt. Un tikai tad, kad Saeima pieņems likumu par muitas tarifiem, tad attiecīgi izmainīsies šis likums, tāpēc es lūgtu izskatīt un nākamajā ceturtdienā atbalstīt gan steidzamību, gan tā izskatīšanu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav. Lēmums pieņemts. Lūdzu tagad Saeimas sekretāru nolasīt deputātu iesniegtos jautājumus.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Ir iesniegti divi jautājumi. Pirmais. "Jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam. Godātais Birkava kungs, lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem: kuri ministri un Ministru kabineta darbinieki aizvadītajā gadā par valsts līdzekļiem apmeklējuši ārvalstis? Uz kādām valstīm šie ministri un Ministru kabineta darbinieki devušies? Minēt vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, apmeklējuma laiku. Cik personas pavadījušas viņus šajos braucienos? Minēt šo personu uzvārdu, vārdu, amatu vai statusu. Cik lielas bijušas ārvalstu apmeklējumu izmaksas katrā atsevišķajā gadījumā? Kādas ir ministru, Ministru kabineta darbinieku un to pavadītāju ārvalstu apmeklējumu kopējās izmaksas 1993.gadā? Saeimas deputāti Zīgerists, Kostanda, Milbergs, Bukovskis, Bekasovs, Grīgs, Tabūns, Prēdele, Kušnere, Straume."

Otrs jautājums.

Priekšsēdētājs. Šo jautājumu nododam izskatīšanai Ministru kabinetā, es atvainojos, Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Lūdzam sniegt atbildi.

I.Daudišs. Otrs jautājums. "LNNK frakcijas deputātu jautājums: "Lûdzam sniegt informāciju..." Jā, Latvijas Republikas Ministru kabinetam. "Lûdzam sniegt informāciju, kad Ministru kabinets gatavojas izpildīt Latvijas Republikas likuma par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību 7.panta 1.daļas nosacījumus. Vai ir paredzēti grozījumi spēkā esošajā likumdošanā, lai pensionāri, nezaudējot pensijas, varētu saņemt atlīdzību par darbu vēlēšanu komisijās. Saeimas deputāti Kiršteins, Berklavs, Tabūns, Seile, Kušnere."

Priekšsēdētājs. Jautājums tiek nodots Ministru kabinetam un lūdzam likumā noteiktajā kārtībā atbildēt. Lūdzu zvanu! Reģistrācija! Lūdzu Saeimas sekretāru Daudišu nolasīt izdruku.

Godātie deputāti, uzmanību! Nākamā plenārsēde ir 24.martā pulksten 9.00 un neaizmirstiet mūsu balsojumu, ka pēc tam plenārsēde ir 30.martā pulksten 18.00, bet 31.martā pulksten 9.00. Tas ir Saeimas balsojums. Jūsu replikas ir jūsu pašu zināšanai.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! 18.marta sēdes nobeiguma daļā nav reģistrējušies šādi deputāti: Georgs Andrejevs, Aivars Berķis, Māris Budovskis, Māris Gailis, Māris Grīnblats, Andris Grots, Imants Kalniņš, Viesturs Pauls Karnups, Edvīns Kide, Ģirts Valdis Kristovskis, Vilis Krištopans, Aristids Lambergs, Egils Levits...

Levita kungs ir zālē.

Gunārs Meierovics, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Velta Puriņa, Anta Rugāte, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Dainis Stalts, Zigurds Tomiņš, Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: M.Ceļmalniece, S.Bērziņa, B.Strazdiņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem