Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēde

1994. gada 9. jūnijā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu ieņemiet vietas! Sākam plenārsēdi. Saskaņa ar Saeimas balsojumu šodien izskatām Latvijas Republikas Pilsonības likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu referentu! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūdzu ņemt dokumentu nr. 650, kurā pirmajā ailītē ir likumprojekts, kāds viņš tika pieņemts pirmajā lasījumā, otrajā ailītē - ir deputātu priekšlikumi, trešajā ailītē - ir Juridiskās komisijas priekšlikums jeb viedoklis un pēdējā ailītē - ir redakcija, kādā ierosina likumprojektu pieņemt Juridiskā komisija un mēs esam centušies šajā tabulā atzīmēt tās atšķirības, kādas ir komisijas priekšlikumā, kā arī daļēji pieņemtajā pirmā lasījuma tekstā.

Un vispirms jau par paša likumprojektu nosaukumu. Pirmā lasījuma likumprojekta nosaukums bija - "Latvijas Republikas Pilsonības likums". Kā jūs redzat tabulas pirmajā lappusē, LNNK frakcijas deputāti ierosina izteikt likuma nosaukumu sekojoši: "Par 1919. gada 23. augusta Latvijas Republikas likuma "Par pavalstniecību" atjaunošanu". Juridiskā komisija šo LNNK frakcijas priekšlikumu noraida. Ar kādu motivāciju? Ar tādu motivāciju, ka pašas LNNK būtībā jaunajā iesniegtajā likumprojektā vispār nav neviena vārda par 1919. gada Pavalstniecības likumu un līdz ar to šis ir jauns likums un virsrakstā tikai ielikt šo jēdzienu - 1919. gada Pavalstniecības likums, tā atjaunošana - kad faktiski nekas netiek atjaunots, bet tas ir jauns likums, nu nav pieņemams.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt debatēs? Pauls Karnups - LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! LNNK frakcija uztur savu priekšlikumu, lai Pilsonības likuma nosaukums būtu šādā redakcijā, kā mēs esam iesnieguši, respektīvi, par 1919. gada 23. augusta Latvijas Republikas likuma "Par pavalstniecību" atjaunošanu. Un kāpēc mēs šo priekšlikumu esam ierosinājuši? Ir divi motivējumi.

Pirmkārt, daudzas 1919. gada likuma normas ir tomēr iepītas gan mūsu pieteiktajos labojumos, gan vispārējā šā likumprojekta tekstā. Tā kā tomēr ir saikne ar 1919. gada likumu un uz tā pamata mēs varam droši pieņemt šādu likuma nosaukumu.

Otrais galvenais iemesls ir, lai dotu šim likumprojektam vēsturisko kontinelitāti, jo mēs neradam jaunu pilsoņu kopu, mēs neradam jaunu Pilsonības likumu. Mums ir Latvijas valsts pilsoņi un viņi saistās tieši ar 1919. gada likumu "Par pavalstniecību". Uz tā pamata mēs visi zālē sēdošie esam Latvijas Republikas pilsoņi, nevis saistot ar kaut kādu jaunu Latvijas Republikas Pilsonības likumu. Un tādēļ es aicinu deputātus atbalstīt LNNK frakcijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš" - lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi, es gribu atgādināt, ka likums, par kuru runāja Karnupa kungs, kurš tika attiecināts absolūti uz jebkuru cilvēku, kurš dzīvoja Latvijā, atgriezās Latvijā, vai vēlējās atgriezties. 1919. gada 23. augusta likums ir nulles variants. Tas ir informācijai deputātiem un radioklausītājiem.

Priekšsēdētājs. Māris Grīnbalts - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Priekšlikum, ko iesniegusi Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija, būtībā ir arī no mūsu divu frakciju kopīgā projekta, tā kā principā mēs to atbalstām, tad šeit manuprāt ir viena ārkārtīgi būtiska nianse. Nosaukumam ir jāatbilst likumprojekta saturam. Un šeit uzreiz nevarētu pieļaut tādu situāciju, ka nosaukumā ir LNNK un arī mūsu atbalstīts nosaukums, kamēr likuma saturs, it sevišķi panti, kas attiecas uz naturalizācijas normām, ir principiālā pretrunā ar mūsu projektu. Tas ir, konkrēti tātad par 12., 13., 14. pantu, jo tad var iznākt tāda kurioza situācija, ka nosaukums ir ļoti labs, bet saturs ir pilnīgi nepieņemams, Tādēļ tādā situācijā pašlaik varētu balsot "par" ar noteikumu, ka pēc tam tas ir saistošs balsot arī par LNNK priekšlikumu attiecībā uz 12., 13. un 14. pantu, jo atkal rodas pretruna ar pašiem būtiskākajiem šī projekta pantiem, tad daudziem cilvēkiem būs nepareizs priekšstats, ka ir pieņemts Saeimas nacionālā bloka viedoklis par pilsonības jautājumu, kamēr saturs varbūt būs pilnīgi ačgārns un pilnīgi pretējs.

Kas attiecas uz 1919. gada Pavalstniecības likuma atjaunošanu, tad es to saprotu visai nosacīti, proti, tikai tajā nozīmē, ka runa ir par pilsoņu kopuma konstatēšanu atbilstoši 1919. gada likuma prasībām, kamēr normas, kas tiek iestrādātas, protams, visā pilnībā par naturalizāciju arī neatbilst 1919. gadam, jo šobrīd arī šīm normām jābūt daudzējādā ziņā stingrākām, jo bez šaubām, ka visu to personu naturalizāciju, kas Latvijā iebraukuši ir pēc 1940. gada 17. jūnija, nevar tieši pakļaut ne 5 gadu nodzīvošanas cenzam, ne citām samērā vienkāršām un liberālām prasībām. Šeit ir vajadzīgs likums par ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesisko statusu, kas pastarpināti regulētu visu šo lielo Latvijā dzīvojošo cilvēku kopuma statusu. Šajā likumā būtībā tādas regulācijas nav, šeit ir visā visumā atstāta tomēr tāda divdomīga pozīcija, ka katram, kuram ir pastāvīgais pieraksts PSRS pasē, kuru ir devusi Padomju Savienības Iekšlietu ministrijas attiecīgā milicijas nodaļa, tas būtībā ir tāda kā pastāvīgā uzturēšanās atļauja. Mūsu un LNNK pozīcija bija pilnīgi cita, ka vajadzēja pieņemt arī likumu par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kādu mēs arī bijā iesnieguši un kas tīri loģiski būtu kā pakāpiens ceļā uz noteikta tiesiska statusa ieviešanu gandrīz miljonam Latvijā dzīvojošu cilvēku, arī lai būtu šī skaidrība, ko mums bieži pārmet, ko jūs gribat, turēt gadiem ilgi cilvēkus neskaidrībā. Mūsu pozīcija bija tāda, ka šī skaidrība ir vajadzīga, taču skaidrība tajā nozīmē, ka ir personas, kurām nekādas uzturēšanās atļaujas nepienākas, ir personas, kurām pienākas termiņuzturēšanās atļaujas uz vienu gadu, ir personas, kam pienākas šādas atļaujas uz 5 gadiem, un ir personas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un kuras arī pēc tam var pretendēt likumā noteiktajā kārtībā uz Latvijas pilsonību. Šeit tas viss iestrādāts nav, tas ir tādā veidā, kādā to ir nobalsojusi vairākumā Juridiskā komisija, tādējādi principā atbalstot formulējumu, ka likuma nosaukums varētu būt "Par 1919. gada 23. augusta Latvijas Republikas likuma "Par pavalstniecību" atjaunošanu", ja to mēs nesaprotam dogmātiski, bet saprotam kā šī likuma piemērošanu mūsdienu sarežģītajā situācijā, taču, ja pēc tam pieņem 12., 13. un 14. pantu tādā redakcijā, kādā to ir licis priekšā "Latvijas ceļš, tad atkal šis nosaukums ir jāmaina, jo tad būtībā nozīmē atstāt maldinošu nosaukumu projektam, kurš ir būtībā pilnīgi cita satura. Tā kā šeit šī situācija par balsošanu nav tik vienkārša. Es domāju, ka ja mēs tagad varam balsot par LNNK priekšlikumu, tad mums pēc tam... ja savukārt 12., 13. un 14. pants paliek Juridiskās komisijas piedāvātajā variantā, tad ir jābalso atpakaļ, jo godīgo sakot, man nebūtu ne mazākās vēlēšanās, ka likums ar pilnīgi citu saturu ir atstāts zem nosaukuma, kas maldina sabiedrību, maldina arī mūs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Deputāts Jānis Jurkāns. Lūdzu!

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partija).

Godātā Saeima! Es gribētu runāt par šo otro lasijumu kā taādu. Tautas saskaņas partija uzskata, ka nekāds otrais lasījums šodien nenotiek, jo mums poiedāvā konceptuāli pavisam jaunu projektu. Un es gribētu runāt, kāda tad ir šī jaunā projekta koncepcija.

Likumprojekts padara ierēdni par cilvēku likteņu neierobežotu lēmēju. Mums piedāvātais likumprojekts paredz ierēdni plašas iespējas aizliegt un neļaut... Un kam tas ir vajadzīgs? Atbilde ir pavisam vienkārša: lai ierēdnis varētu vairāk paņemt. Pat tie, kurus likumprojekts pieskaita priviliģēto kategorijām - Latvijas Republikas pilsoņu laulātie un Krievijas latvieši drīkst tikai lūgt. Nav noteikti nekādi laika ierobežojumi, nekādi atteikumu kritēriji, viss ir ierēdņu rokās.

Otra milzīga iedzīvotāju grupa ir tie, kas dzimuši Latvijā, saņems vēl mazāk tiesību. Viņiem pavīd pavisam vārgs cerību stariņš.

Trešajai nepilsoņu grupai, tiem, kas iebrauca Latvijā jau pēc dzimšanas, vienkārši pateiks - nestāviet rindā, pusotru, divi tūkstoši cilvēku gadā, sākot ar 2000. gadu.

Taču tā ir tikai pirmā jaunās koncepcijas daļa. Otra likumprojekta ideju daļa ir atklāts izaicinājums Eiropai. Tā ir mūsu agresīvā atbilde Eiropas kopienai, kas noticēja, ka šī gada pirmā puse mums bija vajadzīga kā pauze, lai īstenotu viņu civilizētās rekomendācijas. Acīmredzams, ka tā pašreizējā veidā likumprojekts ne tikai neievēro Eiropas padomes ekspertu UNED augstākā komitora rekomendācijas, vairākas tā normas ir tieši pretējas rekomendācijām. Pirmajā lasījumā pieņemtajam likumprojektam eksperti pārmeta pārlieku tieksmi ierobežot nepilsoņu tiesības. Otrajam lasījumam iesniegtajā likumprojektā šīs tendences vēl vairāk pastiprinās. Lietas ir jāsauc īstajos vārdos. Latvija pretnostādīs sevi pasaules valstu kopienai.

a mēs negribam dzīvot pēc Eiropas noteikumiem un tad šodien skaidri un gaiši to pateiksim. Rekomendāciju galvenā jēga ir panākt, lai katrs zinātu savas iespējas un perspektīves. Galvenā prasība - jānosaka skaidra laika robežas visai naturalizācijas procedūrai. Vai likumprojekts apmierina šo prasību? Nē un vēlreiz nē. Labākajā gadījumā atsevišķas nepilsoņu kategorijas uzzinās, kad viņiem tiks atļauts iesniegt lūgumu par naturalizāciju. Reizē projekts nenosaka iesniegumu izskatīšanas termiņus. Līdz ar to atbildes gaidīšana varēs ieilgt uz gadu desmitiem. Turklāt, saskaņā ar likumprojektu, pretendentam varēs atteikt pat tādā gadījumā, ja viņš atbildīs visām naturalizācijas prasībām. Faktiski likumprojekta autori lielāko daļu rekomendāciju vienkārši ignorē, bet vairākos gadījumos vienkārši notēloja rekomedāciju ievērošanu, piešķirot projektam tīri formālu līdzību ar atsevišķiem rekomendāciju punktiem. Rodas iespaids, ka likumprojekta autori uzskata starptautiskās organizācijas par naiviķiem, kurus viegli aptīt ap pirkstu. It kā pietiek paziņot, ka mēs vēlamies būt Eiropā un mums noticēs bez pārbaudes. Eiropa vajadzīga Latvijai daudz vairāk nekā Latvija Eiropai. Ar šādu attieksmi ne tikai pret rekomendācijām un pilsonības sakarā, pret Eiropā pieņemtajām uzvedības normām kopumā mums Eiropā nav ko meklēt.

Mēs esam pārāk ilgi kavējušies attiecību normalizēšanā ar Krieviju un līgumu paketes parakstīšanu par armijas izvešanu... tas notika daudz vēlāk nekā to varēja un vajadzēja izdarīt. Šo līgumu

nr.2

līguma parakstīšanu viennozīmīgi atbalstīja visas demokrātiskās valstis. Taču attiecību normalizēšanas procesa pozitīvā ietekme var pilnīgi izplēnēt, ja likums par pilsonību tiks pieņemts šādā krasi ierobežojošā variantā. Ar šādu lēmumu mēs atkal dosim trumpjus rokās mūsu pretiniekiem. Atkal nostādīsim sevi grūtā situācijā starptautiskajā arēnā. Likumam par pilsonību beidzot jāatbild uz jautājumu: par ko mēs uzskatām Latvijas nepilsoņus - par ienaidniekiem, vai potenciāliem sabiedrotajiem, vismaz to viņu daļu, kuri bija kopā ar mums Tautas frontē. Ar šo likumprojektu tiek skaidri pateikts, ja esi dzimis ne tur un ne tiem vecākiem, Latvijai tu neesi vajadzīgs. Neatkarīgi no tavām spējām, lojalitātes Latvijas valstī reālā ieguldījuma dzīvē. Vai mūs vada tieksme pēc atriebības un peramo zēnu meklēšanu, kuriem varētu uzvelt vainu par visiem Padomju režīma noziegumiem? Es uzskatu, ka solījums ir jāpilda, bet mēs konsekventi un regulāri krāpjam gan pasaules sabiedrību, gan tos cilvēkus, kuri mums uzticējās un nobalsoja par mums vēl 1990.gadā. Netikumiska politika nevar baudīt uzticību, bet mēs visu laiku mainam noteikumus spēles gaitā. Katrs nākamais pilsonības likumprojekts ir radikālāks par iepriekšējo. Ko runāt par morāli? Katrs saprot to savādāk. Taču var nopietni apgalvot, ka no likuma par pilsonību ir atkarīga Latviešu tautas izdzīvošana, kaut gan no šāda likuma varianta tā ir atkarīga vistiešākajā veidā, nav jābūt pravietim, lai paredzētu - valstī pieaug saspīlējums. Jo vairāk sabiezēs savstarpējās neuzticības, neiecietības un izmisuma gaisotne. Nevis liberālais pilsonības problēmas risinājuma variants, bet jebkādas cerības liegšana tiem, kuri vēlas iegūt Latvijas pilsonību apdraud latviešu tautas izdzīvošanu. Es minēšu tikai vienu, tīri pragmātisku argumentu. Ko darīs simtiem tūkstoši cilvēki, kad sapratīs, ka viņiem vairs nav cerību uz Latvijas pilsonības iegūšanu? Vai viņi aizbrauks uz Krieviju kā to cer radikāļi? Klusu ciešot samierināsies ar dzīvi bez daudzām ne tikai politiskām, bet arī ekonomiskajām un arī sociālajām īpašumtiesībām? Nē, viņi pieņems Krievijas pilsonību. Uzprasiet Raņņiha kungam, pēdējā laikā krasi pieaug to cilvēku skaits, kuri pāriet Krievijas pilsonībā. Ja mēs pieņemsim šādu pilsonības likumu, visai drīz Latvijas teritorijā dzīvos simtiem tūkstoši Krievijas pilsoņu, kuri ar pilnām tiesībām prasīs no Krievijas savu interešu aizstāvēšanu. Un Krievija var sākt darīt to visiem līdzekļiem. Mēs zinām, cik nestabila ir situācija Krievijā. Grūti paredzēt, kā rokās tur nokļūs vara drīzā nākotnē. Vajag tālredzīgi piegādāt Krievijas šovinistiem brīnišķīgu ieganstu, lai iejauktos Latvijas iekšējās lietas, ko mēs arī nerunātu, šī juridiskā problēma kļūst par nacionālo, jo lielum lielais nepilsoņu vairākums ir krievi. Spēlējas ar uguni tie, kas ar šī likuma palīdzību tiecas izspēlēt latvisko kārti un tādā veidā realizēt latviskas Latvijas ideju. Kamēr mēs vakar sēdējām Saeimā, Ostankino televīzijas programmā tika parādīta viena no visdramatiskākajām pēdējā laikā pārraidēm - "Kârškrusts par Krieviju". Es to noskatījos pagājušo nakt ierakstā. Un runa nav tikai par to, ka Krievijas liberāldemokrātiskās partijas ideologi runā par Krieviju Krieviem un sabalsojas ar Grīnblata un Berklava kunga spriedelējumiem, runa ir par to, ka Krievijas labējie pirmo reizi ar tādu noteiktību sākuši runāt par krievu tautu, par Krievijas ekspansiju. Man šķiet, ka Latvijā ne līdz galam tiek apzināta nacionālā radikālisma izvirdumi Krievijā, mērogi un dinamika. Kā arī Krievijas demokrātijas cīņa pret šo sērgu. Kur tas notiek, deputātu kungi! Vai aiz trejdeviņām jūrām? Nē, tas ir 300 kilometru attālumā no Rīgas. Un kam mēs vēlamies palīdzēt? Saeimai piedāvātais likumprojekts ir pilnīgi nepieņemams Tautas saskaņas partijas frakcijai un mēs balsojam pret to. Frakcijas principiālā pozīcija ir šāda: katra cilvēka iespējas iegūt Latvijas pilsonību jāsaista nevis ar ierēdņu patvaļu, bet gan ar pretadenta spējām un īpašībām, valsts valodas zināšanām, lojalitāti pret Latvijas likumiem. Mums piedāvātais likumprojekts balstīts uz pavisam citiem principiem. Mēs uzskatām par nepieciešamu pieņemt šādas konceptuālas nostādnes. Krievijas latvieši jau tika iekļauti, turklāt ne pēc etniskā principa. Pilsoņu kopumā Augstākajā padomē 1992.gada oktobra lēmumu. Nepieciešams panākt šī lēmuma izpildi nevis piedāvāt šiem cilvēkiem naturalizācijas procedūru bez kādām pilsonības piešķiršanas garantijām.

Otrs. Par Latvijas Republikas pilsoņiem automātiski jāatzīst bērnus, kas dzimuši Latvijā pēc Neatkarības atjaunošanas, citādi pilsonības likums nonāks klajā pretrunā ar Latvijas parakstīto konvenciju par bezpilsoņu skaita samazināšanu.

Trešais. Nav pieņemams kvotu princips. Katram, kas vēlas ir jādod tiesības iesniegt lūgumu un iegūt pilsonību, ja viņš atbilst likuma prasībām.

Ceturtkārt. Obligāti jānosaka naturalizācijas iesniegumu izskatīšanas terminš. Tas ir vienīgais ceļš kā izvairīties no ierēdņu patvaļas, ar ko Latvija jau ir bēdīgi slavena pasaulē.

Piektais. Likumā jānosaka, ka personai, kura atbilst visiem pilsonības iegūšanas kritērijiem, pilsonība nevar tikt atteikta, pretējā gadījumā Latviju pāršļāks līdz šim neparedzētas patvaļas un korupcijas vilnis.

Sestais. Par pamatu pilsonības piešķiršanai ir jāņem laiks, ko pretendents faktiski nodzīvojis Latvijā. Dzīves laika cenzam nevar būt atpakaļejoša spēka.

Visas šīs prasības pilnībā atbilst Starptautisko organizāciju ekspertu rekomendācijām. Mūsu parlamenta darba prakse parāda, ka mēs ļoti bieži pieņemam maigi sakot kļūdainus lēmumus. Vēlāk mēs pārliecināmies, ka šādi lēmumi nes tikai ļaunu un mēs esam spiesti tos mainīt. Tā tas ir bijis sakarā ar līgumiem ar Krieviju, sakarā ar Rubika mandātu. Tā tas notiks ar likumiem par čekistiem, par policiju, par valsts ierēdņiem. Ja mēs atbalstīsim šo likuma projektu, laiks un dzīve vienalga atcels to. Varbūt vismaz šoreiz mēs parādīsim spēju mācīties no savām kļūdām. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, saskaņā ar Kārtības rulli otrajā lasījumā notiek lasīšana pa pantiem un debates notiek par katru pantu konkrēti atsevišķi. Un saskaņā ar Kārtības rulli sēdes vadītājam ir jāpārtrauc deputāts, kurš nerunā par konkrētu pantu, bet izsaka vispārējus savus vērtējumus un atzinumus likumprojektā. Tāpēc, ja deputāti neievēros Kārtības rulli, sēdes vadītājs būs spiests pārtraukt runātājus.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, pēc tam Juris Sinka.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti, godājamais Jurkāna kungs! Mēs pārliecinājāmies, ka Jurkāna kungs ļoti labi māk lasīt. Bet tagad pirmais, ko es gribētu pateikt, tika nosaukti dažādi eksperti - Eiropas padomes eksperti, Eiropas savienības eksperti. Bet acīmredzot tika aizmirsti galvenie eksperti - Maskavas eksperti, cik es sapratu no pēdējās uzstāšanās. Jo pirmkārt daudzi ir aizmirsuši un arī Jurkāna kungs arī atceras, ka tieši tāpēc viņš tika atbrīvots no ārlietu ministra pienākumiem, ka viņš bija aizmirsis trīs lietas. Jurkāna kungs bija aizmirsis, ka viņš pārstāv valsti, kurai ir starptautiski noteiktas robežas, tas viņam bija ļoti liels brīnums, viņš pārstāvēja savā laikā valsti, kurai bija noteikts pilsoņu kopums un likums ir pieņemts, Jurkāna kungs jau 1919.gadā un viņš ir viens no visdemokrātiskākajiem Eiropā, kā tāds. Jo viņš deva un arī tagad dod tiesības pēc pieciem gadiem, katram saņemt pilsonību, kas ir legāli iebraucis Latvijas valstī. Viņš ir daudz demokrātiskāks kā virkne citu valstu, tai skaitā Amerikas Savienotajās Valstīs un lielākajā daļā Eiropas valstu šie likumi ir nesalīdzināmi stingrāki, to jums vajadzēja zināt.

Es gribēju tikai nobeigt šo savu domu ar to, ja mēs nepieņemam priekšlikumu pieturēties pie 1919.gada likuma, jo daudzi cilvēki nesaprot, arī uz ielas es esmu runājis, te nav runa par gramatiku. Te ir runa par to, ka mums grib uzspiest viedokli un kā mēs tagad dzirdējām, arī šeit - Saeimā, Latvijas sabiedrībā nav nekāds noslēpums, kas šo viedokli pārstāv, ka mēs veidojam pilnīgi jaunu valsti, viņa ir nokritusi no gaisa, sadaloties Padomju savienībai un šeit ir jānotiek jaunai optācijai tāda, kāda vienu reizi jau notika 1919.gadā, kā jūs ziniet, kad attiecīgi 23.augustā, visi, kas dzīvoja Latvijas teritorijā, tajā brīdī automātiski kļuva Latvijas pilsoņi. Ja mēs pieturamies pie šīs teorijas, tad pēc katriem pieciem gadiem, ja šeit labpatiksies ienākt kādam svēšas valsts karaspēkam, mēs ik pa pieciem, vai desmit, vai piecpadsmit gadiem varēsim katru reizi izsludināt jaunu optāciju un vienmēr mainīt šo savu pilsonības likumu. Tātad pašreizējā brīdī šeit ir faktiskiski domstar`pibas starp divām grupām, kā jau es teicu. Vieni, tie, kas uzskata, ka ir šis 1919.gada likums un atzīstot to, ka Latvijas nevienam nav parādā un nevienam nekad neko mēs nedosim un mums nekas nav jādod, tomēr aiz humāniem apsvērumiem ir gatavi papildināt šo 1919.gada likumu ar vairākiem pantiem, ievērojot to situāciju kāda ir izveidojusies piecdesmit gados, un kā jau te arī pareizi minēja - gan bērni, gan jauktās ģimenes, gan cilvēki, kas ir ar latvisku vai līvu izcelsmi ieradušies šeit no citām valstīm, un vesela rinda citu kategoriju. Tātad tas ir Latvijas valsts humāns akts un neviena valsts, Jurkāna kungs, kamēr viņa pati nav pieņēmusi līdzīgus likumus savā valstī. Tiem, kas ir ieradušies bez Latvijas valdības vai Latvijas Valsts atļaujas, piešķir pilsonību, šīm valstīm nav absolūti nekādas tiesības prasīt, lai Latvija to izdarītu.

Un pēdējais, ko es vēl gribu pateikt par tiem, kas balsoja par Latvijas neatkarību šajā aptaujā. Es gribētu visiem atgādināt un es esmu to jau teicis līdz apnikumam un teikšu vēl - pieci simti tūkstoši jeb 25 procenti nobalsoja pret Latvijas Valsts neatkarību. Šie 500 tūkstoši negrib un nekad nemācīsies šeit latviešu valodu, bet viņi grib ieročus, viņi grib dienēt bruņotajos spēkos, strādāt policijā, nemācīties valodu un cerībā gaidot, ka agri vai vēlu Latvija, teiksim, atgriezīsies tur atpakaļ, kur mūs aicina arī daudzi citi līdziegie virsrakstu mainītāju autori. Tāpēc es aicinu šoreiz tomēr pieturēties pie šīs koncepcijas, ko ir izvirzījusi Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, bet attiecībā uz to, ko teica "Tçvzemes un brīvības" pārstāvis Grīnblata kungs, protams, ka ja likums tiek pieņemts pilnīgi jauns pēc sava satura, un pēc gara un būtības, tad, protams, ka šim nosaukumam vairs nebūs nekāda jēga. Bet pašreiz mēs ceram, ka acīmredzot tiks pieņemts tas variants, ko ir izstrādājuši šie nacionālo spēku apvienību kopa un nacionālais bloks. Paldies.

Priekšsēdētājs. Juris Sinka "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! Pēc tam Andrejs Panteļējevs.

J.Sinka (TB).

Cienītie kolēģi! Arī es cenšos pieturēties pie Kārtības ruļļa, lai gan vienmēr jau tas neizdodas un runāšu tikai par šo nosaukumu, daudzā ziņā atkārtošu to, ko teica Kiršteina kungs. Šī nav otrā republika, šī ir vēl joprojām pirmā republika. Un to aizmirst bieži arī mūsu Rietumu padomdevēji, ieskaitot Vander Stūla kungu. Un šādā garā runājot, protams, atkal it kā mums būtu jāpieņem viss kas no jauna, tie, kas šeit ir, mums jauna republika, un tā tālāk. Bet protams, 1919.gadā mums arī bija vismaz četri mēneši okupācija, pēc tam okupanti tika izdzīti smagās kaujās par Latvijas neatkarību un tas pats 1919.gads ar šo pilsonības likumu sadevās rokās ar 1920.gada miera līgumu. Vienu gadu vēlāk, nepilnu, kas ievēroja tos simtiem tūkstošus latviešu, kas atradās trimdā Krievijā. Un tā nolīguma ietvaros tie varēja atgriezties. To starpā arī mani vecāki. Redzat, te nu ir tas, kas ir parādīts šeit preambulā, ka atjaunota ne tik vien Latvija un Satversme, atjaunots arī šis likums ar papildinājumiem un grozījumiem. Tā viņu var korekti pareizi apzīmēt. Un tādēļ šis nosaukums ir pieņemams, bet atkal, cerot, ka arī tas saturs atbildēs tam, ko ir iecerējuši LNNK un "Tçvzemei un brīvībai" un visi tie, kas ir

Nr. 3

J.Sinka. ... LNNK un "Tçvzemei un brīvībai" un visi tie, kas ir mūsu nacionālā bloka dalībnieki, varbūt viņu skaits augs, es ceru.

Un attiecībā uz... Pavisam īsi uz Jurkāna kunga teikto. Es nepieņemu viņa apzīmējumu, ka Māris Grīnblats un Eduards Berklavs tikai spriedelē, bet viņš runā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Anredjs Panteļējevs - "Latvijas ceļš", pēc tam - Tupešu Jānis - Zemnieku savienība.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais preikšēdētāj, cienījamie deputāti cienījamie radioklausītāji! Tas, ka lielas debates mums iedegās jau par pirmo jautājumu, visrsraksts varbūt jau norāda, cik lielā mērā mēs pievēršam uzmanību šim likumam. No vienas puses tas ir pozitīvi, bet no otras puses es domāju, ka tas arī parāda to, ka tomēr daži strīdi ir vairāk metafiziska rakstura nekā racionāla rakstura.

Ja runā par republikas pēctecību, tad to viennozīmīgi nosaka Satversme. Saeima ir pieņēmusi atbalstošus likumus par Satversmes atjaunošanu, mēs darbojamies viņas ietvaros un tieši šī Satversme nosaka, ka arī Saeimai kā augstākajam likumdevējam ir tiesības pieņemt jaunus likumus, starp citu, arī 1919. gada Pavalstnieku likums bija pietiekami pēc tam mainīts. Cita lieta, ka mēs varam sākt debatēt, vai tās maiņas ir likumīgas, kas izdarītas pēc 1934. gada, tad mums te kā Saeimai gandrīz vajadzētu to vairāk debatēt, jo faktiski no Satversmes viedokļa viņas tad ir nelikumīgas, bet kas attiecas uz to, ka vajadzētu apšaubīt šīs te Saeimas pilnvaras pieņemt likumu par pilsonību, es neredzu šeit neko citu, kā zināmu metafizisku mēģinājumu... es nezinu, nu šo lietu aizkavēt jau no paša sākuma, jo saturiski jau, es domāju, ka ne Sinkas kungs, ne Kiršteina kungs negrib, lai mēs tiešā veidā un simtprocentīgi atjaunotu tikai 1919. gada Pavalstniecības likumu. Latvijas apstākļiem šobrīd tas nav piemērojams, jo tad faktiski, lai cik tas būtu liberāls, bet tik liberāls, kā Kiršteina kungs, es nevarētu atļauties, ka faktiski realizēt nulles variantu Latvijā. 1919. gada Pavalstniecības likumā tādas normas, kā valodas prasības, piemēram, nav. Es domāju, ka tas pilnīgi nav pieņemams Latvijas apstākļiem šobrīd. Varbūt 1919. gada Pavalstniecības likumā nav tās veselās virknes ierobežojumu , ko mēs esam iestrādājuši šajā likumā, kas diemžēl ir jāiestrādā pateicoties tam, ko okupācijas laiks te ir nodarījis. Man arī gribētos varbūt tik skaisti... Un šeit tiešām Kiršteina kunga tēzes sasaucas ar Vladlena Dozorceva vairākreiz atkārtoto ideju par to, ka īstenībā ir tikai jāatjauno 1919. gada Pavalstniecības likums.

Es tiešām apsveicu Kiršteina kunga virzību šajā te virzienā, bet es domāju, ka mums tomēr jāskatās ir uz reālo situāciju, kāda viņa tagad ir un jāizpilda tā misija, ko Saeimai ir uzlikusi Satversme un jāpieņem likums, kas atbilst pašreizējiem Latvijas apstākļiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tupešu Jānis - Latvijas Zemnieku savienība.

J.Tupesis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godājamie deputāti un deputātes! 1919. gadā šī bija Latvijas Republika un bija Latvijas Republikas Pilsonības likums. 1994. gadā ir Latvijas Republika un Latvijas Republikas Pilsonības likums. Tātad šis nosaukums bija tad labs un šis nosaukums ir arī tagad labs un ļoti precīzs nosaukums un precīzāku nosaukumu mēs nevarēsim arī izgudrot. Bet ko vajadzētu darīt un kas ir jādara, lai parādītu, ka šī ir tiešā saikne starp to Saeimu, ņemot vērā atjaunoto Satversmi un šo Saeimu, ieliekam teikumu un trešajā lasījumā, vai tā ir preambula vai ievadā pasakam to. Pasakam, ka šis ir pirmās republikas turpinājums un lai tas nosaukums paliek un ka ir , ņemot vērā attiecīgos apstākļus un turpinājumu un izmaiņas, ka šis ir pirmās republikas turpinājums un 1919. gada Pilsonības un pavalstniecības likuma tiešais turpinājums un kāpēc mēs strīdamies par to nosaukumu, kurš bija tad nosaukums un arī šis ir nosaukums. Un labāku nosaukumu mēs Pilsonības likumā neizgudrosim, vienalga cik ilgi mēs šeit debatējam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Runātāju nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par frakcijas LNNK deputātu redakciju nosaukumam - izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: "Par 1919. gada 23. augusta Latvijas Republikas likuma "Par pavalstniecību" atujaunošanu". Balsojam! Rezultātu! Par - 15, pret - 39, atturas - 22. Nav pieņemts.

Balsosim par Juridiskās komisijas redakciju: Latvijas Republikas Pilsonības likums.

A.Endziņš. Tas ir pirmā lasījuma variants un šeit nekādu izmaiņu nav. Vai ir jābalso?

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsojam. Rezultātu! Par - 53, pret - 9, atturas - 11. Juridiskās komisijas redakcija. Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk LNNK frakcijas deputāti ierosina ieslēgt preambulu, kas būtībā būtu loģiski, ja mēs būtu nobalsojuši par likuma nosaukumu. Ja LNNK frakcija uztur šo priekšlikumu, tad viņš ir balsojams.

Priekšsēdētājs. Frakcija uztur balsojumu. Lūdzu balsosim. Ieslēgt preambulu šādā redakcijā - 1919. gada 23. augusta likums "Par pavalstniecību" tiek atjaunots ar papildinājumiem un grozījumiem šādā redakcijā. Balsojam! Rezultātu! Par - 21, pret - 39, atturas - 15. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk pirmajā lasījumā 1. nodaļa bija nosaukta "Piederība pie Latvijas Republikas pilsonības un tās iegūšanas veidi". "Latvijas ceļa" frakcijas deputāti, kā arī LNNK frakcijas deputāti ierosina 1. nodaļas nosaukumu izteikt "Vispārīgie noteikumi" un Juridiskā komisija atbalsta šo abu frakciju priekšlikumu un ierosina 1. nodaļu nosaukt "Vispārīgie noteikumi".

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Akceptēts. Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk "Latvijas ceļa" frakcijas deputāti ierosina papildināt pirms 1. panta... ielikt šādu tekstu: "Likumā lietotie termini". Un tālāk jums ir uzskaitīts. Analoģisku ierosinājumu dod arī LNNK frakcijas deputāti, izņemot šeit ir dažas nianses. Juridiskā komisija ierosina pieņemt "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumu ar daļējiem grozījumiem un līdz ar to daļēji pieņemt arī LNNK deputātu priekšlikumus un līdz ar to dot sekojošo likumā lietoto terminu uzskaitījumu: ārvalstnieks - ārvalstu pilsonis (pavalstnieks), bezvalstnieks - persona bez pilsonības (pavalstniecības), dubultā pilsonība - personas piederība vairāku valstu pilsonībai (pavalstniecībai), naturalizācija - uzņemšana pilsonībā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātu frakcijas, kuras iesniegušas savus priekšlikumus, vēlas runāt? Vai ir nepieciešams kādu balsot no šiem priekšlikumiem? Nav. Līdz ar to piekrītam Juridiskās komisijas redakcijai. Tālāk.

A.Endziņš. Nākošajā, 2. lappusē, ir "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu, kā arī LNNK frakcijas deputātu ierosinājums papildināt šo nodaļu ar jaunu 1. pantu sekojošā redakcijā: 1. pants "Latvijas valsts pilsonība". Juridiskā komisija akceptē šo priekšlikumu, bet ar grozījumu, būtībā izdalot pantā divas daļas un "politiski tiesiska saikne" vietā vienkārši rakstīt, ka Latvijas valsts pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas Republikas pilsonību.

Priekšsēdētājs. Vai frakcijām un deputātiem, kuri ir iesnieguši savus priekšlikumus apr šo pantu ir kādas iebildes? Deputāts Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (Tautsaimnieku politiskā apvienība).

Cienījamo preikšsēdētāj, vienījamie deputāti! Varbūt mana uzstāšanās un iebilde vai replika būs tīri retoriska, bet manuprāt šis 1. pants ir klasiskā Pilsonības likuma stilā tīri pieņemams un vispār nevar izsaukt nekādas debates. un iebildumus. Un tomēr. Man nav saprotams un nav izdiskutēts jautājums, kā realizēsies šīs tiesiskās saites. UN proti, mums ir īpatnēja tāda situācija Latvijai, ka ļoti daudz mūsu Latvijas pilsoņu ir ārpus Latvijas. Ir tādi pilsoņi, Latvijas pilsoņi Rietumos un Austrumos, kuri nekad nav bijuši Latvijā šeit kā tādā. Ja šī ir noturīga tiesiska saikne, man nav skaidrs, kādas tiesiskas attiecības mums, teiksim, ir ar Amerikas Savienoto Valstu pilsoni reizē Latvijas Latvijas pilsoni, kuru mēs aizstāvam un kuram ir pienākumi pret mūsu valsti. Man nav skaidrs, vai starpvalstu sarunas būtu bijušas, kur Amerikas pilsonim būtu jādien Latvijas armijā kā tādā. Man nav skaidrības, vai Latvijai ir kādas attiecības par sociālo nodrošināšanu Latvijas pilsonim Tālajos Austrumos un Rietumu valstīs. Šis 1. pants attiecībā pret šiem latviešiem pilsoņiem manuprāt ir tīri dekoratīvs, it kā būtu jāpieņem, bet izpratne, kā mēs to varam realizēt, man nav, jo šiem pilsoņiem gan Rietumos, gan Austrumos pat latviešu valodas nav, tas ir, viņu pēcnācējiem, to pilsoņu pēcnācējiem, kuri bija Latvijas pilsoņi un ir Latvijas pilsoņi pēc 1940. gada.

Tāpēc es domāju, ka vajadzēja autoriem padomāt par piezīmi trešajā lasījumā, vai par piezīmi Pārejas noteikumos šajā Pilsonības likumā, ka mums ir ar šīm valstīm, kur dzīvo simtos tūkstošos mūsu latviešu, jānoslēdz starpvalstu vienošanās par šo tiesību realizāciju, par šo pilsoņu aizsardzību, kas ir tālāk deklarēta, ja es nemaldos, 4. pantā, kur ir teikts, ka Latvijas valsts nes... aizsargā pilsoņus gan savā zemē, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Tāpēc man priekšlikums , es vēlreiz atkārtoju, Pārejas noteikumos par šo 1. pantu padomāt par šādu te precizējumu, kas pieļautu arī šī 1. panta realizāciju attiecībā uz pilsoņiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes par 1. panta redakciju, kuru mums piedāvā Juridiskā komisija? Nav. Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk ir "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikums 2. pantu nosaukt "Piederība pie Latvijas valsts pilsonības". Tas ir analoģisks ar pirmā lasījuma "Piederība pie Latvijas Republikas pilsonības" nosaukuma ziņā. Ir arī par šo pantu priekšlikums no LNNK frakcijas deputātiem, kas ir otrajā ailītē, trešajā ailītē Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina atbalstīt "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikumu ar grozījumiem, vienlaicīgi iestrādājot arī LNNK frakcijas deputātu priekšlikumus par projekta papildināšanu ar 12. pantu un 14. pantu. Šīs normas jūs varat redzēt , aplūkojot izdalīto tabulu 7. lappusē, kur ir LNNK redakcija 12. un 14. pantā, bet šinī sakarībā kopumā tomēr LNNK frakcijas un Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu noraidīt.

Juridiskā komisija izdarīja arī kādus grozījumus. Jūs redzat pasvītrojumus, pirmām kārtām mēs, atšķirībā no "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikuma, samainījām vietām 2. punktu un 4. punktu, kuri ir precizēti, proti, tātad vispirms personas, kuras ir naturalizējušās vai citādi ieguvušas Latvijas Republikas pilsonību likumā noteiktajā kārtībā un 4., kā pēdējo punktu, jau bērni, kuriem abi vecāki viņu dzimšanas brīdī ir Latvijas valsts pilsoņi, neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas.

Kā redzat, šeit būtiskākā atsķirība ir Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumā, proti, kur viņi ierosina papildināt šo te pantu ar jaunu daļu, nosakot, ka personas, kuras saskaņā ar 1919. gada 23. augusta likuma "Par pavalstniecību" 1. pantu varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību, bet šīs tiesības netika izmantojuši un šo personu lejupējie, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā šā likuma spēkā stāšanās dienā un izteikuši vēlēšanos kļūt par Latvijas Republikas pilsoni. Juridiskās komisijas piedāvātajā variantā šī norma ir iekļauta tajā kategorijā, kuras ir naturalizējamas ārpus kārtas.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt par šo pantu? Ilga Grava - Demokrātiskā partija.

I.Grava (DP).

Es tīri par tādu tehnisku jautājumu, kas var būt ne tikai tehnisks, bet arī prasītu tuvāku izskaidrojumu. Šajā pantā kā atskaites punkts ir minēts 1991. gada 21. augusts, ja runā par citas pilsonības iegūšanu. Bet pāris pantu tālāk būs, ka aprēķinās nodzīvoto laiku Latvijā izmantojot 1990. gada 4. maiju. Šeit vajadzētu vai nu skaidrojumu, jo man šobrīd nav skaidrs, kāpēc vienā gadījumā ir 1991. gada 21. augusts, otrā gadījumā - 1990. gada 4. maijs. Vai nu vajag... pašlaik es lūgtu paskaidrot, kāpēc ir divi šādi dažādi termiņi, vai arī nonākt pie kāda kopsaucēja un izmantot vienu likumprojektā.

Priekšsēdētājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

E.Kide (Tautsaimnieku politiskā apvienība).

Cienījamo priekšēdētāj un cienījamie deputāti! Es gribētu par 2. pantu runāt arī tīri tādā tehniski organizatoriskā viņa realizācijas skatījumā. Un proti. Pilnīgi piekrītot šī panta 1. punkta redakcijai, kurā teikts, ka personas, kuras bija Latvijas Republikas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas reģistrējušies likumā noteiktā kārtībā. Lūk, par teikuma daļu - kas reģistrējušies likuma noteiktā kārtībā - man ir neskaidrs, kā tas realizējas attiecībā uz tiem latviešiem, kuri atrodas Rietumu pusē un Austrumu pusē. Rietumu pusē es saprotu, ka viņi reģistrējas Latvijas konsulārās iestādēs un var noreģistrēties kā pilsoņi un iegūt tiesisko saikni, tad tas nozīmē, ka palikt par Latvijas pilsoņiem. Tomēr mums arī Austrumos ir simtiem tūkstošu latviešu, kuriem es nezinu, vismaz es nezinu, kā ir organizatoriski nokārtots starpvalstu sarunu līmenī šī mūsu latviešu pilsoņu reģistrācija, kuri kā latvieši un kā latviešu pilsoņi, kuri bija izsūtīti 1940. gadā un 1945. gadā, kā viņi varēja reģistrēties, vai viņi ir reģistrējušies, vai viņi arī nereģistrēsies. Mūsu delegācija, mūsu Saeimas delegācija brauca uz Krasnojarsku un tikās ar šiem latviešiem, cik man zināms, arī mūsu Valsts prezidents Guntis Ulmanis taisās braukt atkal tikties ar šiem latviešiem, man grūti izprast, kā viņš viņiem pateiks, ka nenokārtojot reģitsrācijas jautājumu pēc šī 2. panta, šis latviešu tautas zars no Latvijas kā pilsonības zars ir atgriezts.

Vēl tālāk. Ja šie latvieši, bijušie pilsoņi, ar kuriem es daudziem kopā biju Sibīrijā un kuri vēl šodien tur dzīvo, atgriežas šeit Latvijā ar visu savu latvisko ģimeni, ar visiem saviem latviskajiem bērniem, tad faktiski pēc mūsu pilsonības naturalizācijas noteikumiem viņi ieiet tajā kategorijā, kuri var stāties rindā pie naturalizācijas pēc 2000. gada, izejot visu naturalizācijas secību. Ņemot vērā viņu gadus un citus faktorus, faktiskie šie latvieši kalendāri vairs par pilsoņiem nevar būt un šis punkts faktiski paliek mūsu nu tāds kā deklaratīvs paziņojums. Kā iziet no.... Varbūt kāds dos paskaidrojumu, varbūt Pārejas noteikumos atzīmēt, man ir tāds priekšlikums, par to reģistrācijas kārtību, kā šie latvieši Austrumos varētu noreģistrēties.

Un par pēdējo. Par Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu par bērniem, kuri dzimuši Latvijā pēc šī likuma stāšanās spēkā. Šeit šī bērnu kategorija, kuri šodien dzimst, ir ielikta priekšrocībās, ja viņi sasniedz 18 gadu vecumu pēc naturalizācijas noteikumiem viņiem dod tiesības iegūt pilsonību. Daudzās Eiropas valstīs ir moderns tāds pilsonības statuss, ka dzimušam neatkarīgā valstī ir tiesības kļūt par pilsoni. Viņš īstenībā par pilsoni kļūst tikai pēc 18 gadiem, saņemot pasi, un es domāju, ka tad Latvijas Republika varētu būt jau tā nostiprinājusies, ka viņai no šī pilsoņa, kas dzimis pirms 18 gadiem, vairs nebūtu ko baidīties un būtu cerības, ka viņš varētu būt integrējies jau mūsu valstī.

Varētu būt Pārejas noteikumos piezīmes, ka šim pilsonim , kas saņem pasi, jāzin latviešu valoda un varētu arī būt citi kādi papildus noteikumi, bet morāli dzīvot 18 gadus dzimušam bērnam bez dzimtenes, bez Tēvijas, bez tiesiskas saites, ir diezgan morāli ilgstoši ne visai pieņemami, ja viņš ir dzimis neatkarīgā valstī. Par to vienkārši varētu padomāt, ja nē, arī priekšrocības, kas tiek dotas šajā likumā, nu ir vismaz solis uz priekšu attiecībā pret to likuma variantu, kāds bija pirmajā variantā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Mums priekšā vēl ir ļoti gara diena un saspringts darbs un tāpēc daudzi deputāti vēlas klausīties runātājus un paši aktīvi piedalīties debatēs un sēdes vadītājs, tas ir, es, būšu spiests katru grupu, kas organizē apspriedes zālē, lūgt šīs apspriedes organizēt blakus telpās , jo tādā veidā mēs traucējam tiem deputātiem, kuri patiesi vēlas piedalīties debatēs un klausīties. Tāpēc lūdzu atvainojiet, es gan deputātus, gan ministrus saukšu vārdā un lūgšu apspriedi turpināt blakus telpā. Es jums varu tikai

nr.4

lūgšu apspriedi turpināt blakustelpā. Es jums varu tikai apsolīt, ka pirms katra balsojuma būs zvans. Un maza pauzīte, lai katrs var ierasties uz balsojumu, tāpēc patiesi deputātus, kurus varbūt neinteresē šīs problēmas, apspriedes, esiet tik laipni un organizējiet blakustelpās!

Godātais ministr, Valdi Pavlovski! Lūdzu, izejiet blakustelpā! Jā, jā, dodaties tik ārā! Neskatieties!

Vārds Mārtiņam Virsim, deputāts - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Ludmila Kuprijanova.

M.Virsis (LC).

Godātie kolēģi! Tikko runājošais deputāts Kide, protams, skāra emocionāli svarīgu jautājumu, kas skar Krievijas latviešus. Bet acīmredzot informācija nav pilnīga tajā apstāklī, ka arī līdz šim, līdz šim Pilsonības likuma pieņemšanas variantam, vai kādā mēs to pieņemsim, bija iespējas un faktiski šie latvieši, kas dzīvoja Krievijā, viņi varēja iegūt pilsonību paredzētajā kārtībā Latvijas sūtniecībā, vai arī Pilsonības un imigrācijas departaments arī apņēmās šo visu procesu apzināt. Taču, protams, neapšaubāmi ir viena cita situācija, ka daudzi šie cilvēki baidījās identificēt sevi ar Latvijas valsti, baidoties no tiešajām un arī netiešajām represijām Krievijā, kas pret viņiem, cik mums bija tā informācija, tādā vai citā veidā, tika izvērts. Teiksim, ka viņus ierindoja automātiski uzreiz ārvalstnieku statusā un īres maksu palielināja nenormālā veidā. UN līdz ar to, protams, šie apstākļi šiem cilvēkiem no daudzam viedokļiem raugoties, nebija stimulējoši, lai viņi paši izdarītu savu personīgo izvēli par labu tam, vai citam. Un tādēļ, es domāju, ka šeit vienkārši ir maza neprecizitāte, jo šīs iespējas bija, ir un pašreizējā Pilsonības likuma projektā - 13.pantā ir iekļauta norma, ko Kides kungs acīmredzot domāja, par to, ka šī repatriācija ir brīvprātīga, tad ši naturalizācija ir ārpus kārtas, tas attiecas arī uz Krievijas latviešiem. 13.pantā tas ir...

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Vēl viens lūgums. Lūdzu, pierakstieties debatēs, jo man ir jātvainojas Dzintaram Ābiķim. Vārds tagad Ludmilai Kuprijanovai, bet vajag visiem deputātiem pierakstīties debatēs, lai nerastos kārtas numuru problēmas.

L.Kuprijanova (TSP).

Cienījamie kolēģi! Es arī gribēju runāt par mūsu labojumu un mūsu frakcija lūdz tomēr nobalsot par Austrumu latviešiem un viņu pēcnācējiem, jo es domāju, tas nav normāli, ka ir dažādi latvieši no Rietumiem un no Austrumiem. Un kurš vairāk var ātrāk integrēties Latvijā, vēl ir ļoti diskutējams jautājums, varbūt Austrumu latvieši ir daudz tuvāki mūsu šodienai nekā Rietumu latvieši. Bet te jau Kides kungs par to runāja un es domāju, zālē visiem tas ir skaidrs, es tikai gribētu atkārtot, ka mēs gribam, lai nobalso šo mūsu priekšlikumu, priekšsēdētāja kungs, bet es gribētu runāt par otru mūsu priekšlikumu - par bērniem. Sievietes Saeimā mēs esam 15. Bet acīmredzot arī visiem mūsu kungiem ir bērni pārsvarā. Un ir ģimenes. Un, protams, šis likums nav tāds, kas apmierinās visus, kas šobrīd šeit dzīvo. Un acīmredzot arī par to var debatēt, kur ir plusi un mīnusi, bet es gribētu visiem atgādināt tikai vienu: kas ir galvenais vecākiem? Vecākiem ir galvenais bērna nākotne un vecāki var būt ļoti lojāli pret valsti, pat paši neesot pilsoņi, ja viņi zina, ka viņu bērniem tā ir garantija. Un ar to ir jārēķinās. To varbūt nevar likumā tā ierakstīt, bet tā ir dzīve. Un ne par velti Eiropā nepvarairo bezpilsoņus, bezpavalstniekus, un pēc tam viņus gaidīt, kas ar viņiem būs un kāda būs nākotne? Un tādēļ arī ir mūsu frakcijai šis priekšlikums, kuru mēs arī lugsim balsot. Ka tie bērni, kas pēc šā likuma stāšanās spēkā, būs dzimuši bezpavalstnieku ģimenēs, viņie tā pilsonība būs garantēta. Jo, pirmkārt, ne tie zīdaiņi ies balsot tuvākajos 18 gados, es ceru, ka mums beidzot būs normalizēts jautājums ar latviešu valodas apmācību, ar šo bērnu integrāciju latviskā sabiedrībā, bet, saprotiet, tas būs daudz vieglāk morāli tām ģimenēm, jo varbūt viņi varēs apmierināties ar to, ka viņi nekad nedabūs pēc šā likuma pilsonību. Viņi neizdzīvos tik ilgi, pēc 2000.gada. Bet viņi būs lojāli un viņi būs centīgi mūsu valstij, jo viņi to saviem bērniem radīs. Un ja mēs to kopumu pavairosim, tos bezpavalstniekus, nu nebūs tās stabilitātes. Es patiešām jūs lūdzu padomāt tieši šinī aspektā, ka mums vajadzētu dot tām ģimenēm vismaz cerību un gribu strādāt savu bērnu labā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es tikai par vienu jautājumu. Proti, par deputāta Kides un viņa vadītās frakcijas deputātu priekšlikumu - dot pilsonību tiem, kas šeit ir dzimuši. Es gribētu atgādināt šiem deputātiem vēlreiz, ka Latvija nav un nebūs, ņemot vērā, pirmkārt, tās iedzīvotāju skaitu, otrkārt - latviešu īpatsvaru. Tā nav un nebūs imigrācijas zeme, kurā varētu būt spēkā šāds likuma pants. Mēs zinām, ka ļoti daudzi cilvēki, es šeit domāju, sievietes, cenšas iebraukt Amerikā un dzemdēt ar visādiem iespējamiem līdzekļiem un dzemdē tur bērnus, jo Amerika, mēs zinām, ir vispārējas labklājības zeme, tā ir vispārējas labklājības zeme. Amerikā ir likums, tiešām, ka, ja bērns tur ir dzimis, tad viņš var pretendēt uz ASV pilsonību. Bet es vēlreiz gribu atgādināt, ka Latvija nav Amerika un mums šāds likuma pants nav pieņemams.

Priekšsēdētājs. Deputāts Ameriks - Tautas Saskaņas partija.

A.Ameriks (TSP).

Cienījamais Ābiķa kungs! Un arī visi pārējie kolēģi! Es domāju, ka bez šaubām, Latvijai ir savas īpatnības un Amerikai ir savas, bet mēs man liekas nevaram šodien civilizētā pasaulē vadīties pēc tām Bībeles normām, pēc Bībeles, kur ir teikts, ka bērniem līdz septītajam augumam ir jātbild par savu vecāku grēkiem. Vai šodien praktiski, kur cilvēks nāk pasaulē, lai par to lemj, kad viņš, tā ir viņa brīva griba, tā ir Dieva griba, kur nākt cilvēkam pasaulē un šobrīd izteikt tos ierobežojumus... Jebkurā gadījumā, Ābiķa kungs, tas, kas ir saistīts ar bērniem un to, kur cilvēks ir dzimis, un tiesības viņam šajā zemē un šajā dzimtenē būt, nekādā veidā nevar būt saistītas ar to, ka viņš šobrīd ir Amerikā, kur ir labāks ekonomiskais stāvoklis vai kādām citām normām, nekā tas ir Latvijā. Jebkurā gadījumā mēs gribam būt civilizēta sabiedrība un jebkurā gadījumā mēs gribam dzīvot pēc tām normām un tiem likumiem, kas šobrīd valda pasaulē. Un pirmām kārtām, es domāju, tas attiecas uz bērniem. Un ja mēs pieņemam likumu un pēc šā likuma stāšanās cilvēks nāk pasaulē mūsu valst1i, tad viņam ir pilnas tiesības pretendēt uz šīs vqlsts pilsonību, jo viņš ir nācis pasaulē šajā valstī. Neatkarīgi no tā, vai viņš ir baltkrievs, krievs, anglis. Jebkurā gadījumā šādas tiesības viņam ir.

Priekšsēdētājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi! Vienu brīdi es domāju, ka mēs bijām pēķši atrodamies ginekologu konferencē. (Zālē smiekli.) Bet nu tā tas nav. Es atvainojos, es aptveru, ka šī ir Saeima un ļoti būtiska debate. Bet attiecībā uz pēdējo teikto, ko Amerika kungs teica, ka katrs, kurš ir kur dzimis, tad tās, zināmā mērā tās valsts pilsonis viņš ir. Piemēram, Anglijā tā kādreiz bija. Un viņie bija tāds termins - "british born". Tas ir dzimis tur. Vienalga kur, ja tu esi dzimis Anglijas lidmašīnā kaut kur ceļā uz Ņujorku, tad tu arī pēķši biji Anglijas pavalstnieks. To viņi beigās izbeidza. Pirms vairākiem gadiem tā vairs nav. Un tiešām bija arī tādi apstākļi, turpinot šo ginekoloģijas līniju, ka tiešām bija kādus pirmos 20 gadus pēc kara beigām, ka holandietes vai beļģietes ne tik vien brauca dzemdēt bērnus uz Angliju tādēļ, ka tur viss bija par brīvu, kas, protams, te nebija zināms tajā laikā, jo Maskava jau vienmēr propagandā teica, ka tie nabaga Anglijas strādnieki un citi iedzīvotāji, mazāk priviliģētie, protams, dabūja smagi maksāt par savu medicīnu un par medicīnisko aprūpi, bet, protams, tā bija absolūti brīva. Tik brīva, ka beigās tas bija nonācis līdz absurdam, ka Anglijas valsts to vairs nevarēja atļauties. Un tad brauca pirms tam, kā jau es teicu, holandietes, beļģietes, francūzietes, jo diezgan ātri viņām bija iespējam nokļūt Anglijā. Taisni īsi pirms pāris dienas pirms tā brīža, kad nu laiks viņai bija pienācis dzemdēt. Un tad dzima britu pavalstnieki. Bet tā lieta jau vairs nav. Tas vairs nav iespējams. Un arī tagad ja kādam ārzemniekam, ārvalstniekam tūrisma apciemojuma laikā Anglijā piedzimst bērns, tas nav automātiski Anglijas pavalstnieks. Un Anglija nav vienīgā, es tikai uzsvērti minu šo piemēru. Tātad tas nav kritērijs. Ja tu esi te ieradies kā okupants un tev piedzimst bērns, tas nenozīmē, ka tas tūlīt automātiski ir Latvijas pilsonis. Tas būtu jāaptver. Bet ko teica Virša kungs par latviešiem Krievijā, un par to diskrimināciju pret latviešiem Krievijā, tas liek padomāt. Es vismaz ceru, ka tas liks kādam padomāt, kas līdz šim tik ļoti norūpējies par Krievijas pilsoņiem, kas šeit dzīvo vai Padomju Savienības pilsoņiem un tur mēs iekļaujam, jeb palielinām atkal to loku un ieslēdzam tādus padomniekus kā Voderstūla kungu utt. Kas nu tagad ir briesmīgi norūpējušies par šiem cilvēkiem, kas te ienāca paši ar savu gribu, ar valdības aicinājumu vai norādījumu, bet tomēr te ir ieradušies okupantu valdības plānu ietvaros, tagad mēs gandrīz liekam vienlīdzības zīmi ar tiem latviešiem un viņu pēcnācējiem, kuri ar varu pret savu gribu tika aizvesti uz Sibīriju un citām izsūtījuma vietām un nevis uz Rīgas Jūrmalu. Un tagad šis jautājums mūsu ārlietu resoram būtu bijis jākar pie "lielā zvana". Un nevis jādreb mūsu padomnieku - Rietumu padomnieku priekšā, kad tie runā par fiktīvām minoritātēm šajā zemē. Te nu arī jau ļoti asā kontrastā parādās šis jautājums, šis ļoti sāpīgais jautājums par mūsu latviešiem - latvju tautas pārstāvjiem, kas, diemžēl, daudzos gadījumos ir jau zaudējuši savus tēvu valodu. Un tomēr, vai mātes valodu. Un tomēr vēl meklē savas saknes, bet baidās, baidās reģistrēties. Šī problēma lai mūs arī vada tālāk skatoties šo likumu, kas daudzā daudzā ziņā ir nelabvēlīgs pret latviešu tautu un Latvijas pilsoņiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Viesturs Pauls Karnups. Un ministriem Gailim un Krištopānam pirmā piezīme.

V.P.Karnups (LNNK).

Es gribēju tikai dažas piezīmes pie Tautas Saskaņas frakcijas priekšlikuma. Es gribu papildināt Virša kunga teikto sakarā ar reģistrācijas iespējām Krievijā, Krievijas Federācijā, gandrīz no Iedzīvotāju reģistra sākuma Pilsonības un imigrācijas departaments rūpējās, lai būtu iespēja Latvijas Republikas pilsoņiem, kas vēlējās reģistrēties kā Latvijas Republikas pilsoņiem rast to iespēju to izdarīt. Ne tikai Maskavā un Pēterburgā, bet arī citās vietās Krievijā, kur tas bija iespējams budzēta ietvaros. Un es pilnīgi piekrītu un tas bija mūsu, tika pierādīts tas, ka daudzi vienkārši baidījās reģistrēties kā Latvijas pilsoņi, jo viņiem bija visādas ekonomiskas sankcijas pret viņiem, piemēram, viņi nesaņēma vaučeri, viņiem varēja tūlīt prasīt, lai viņi maksā īres maksu ārzemju valūtā un bija cita veida ekonomiskās represijas, kas daudziem cilvēkiem nebija pieņemamas un viņi vienkārši nereģistrējās kā Latvijas pilsoņi, kaut gan viņi gribēja to darīt un arī turpināt dzīvot un strādāt Krievijas Federācijā.

Es gribu tikai vēl vienu lietu pateikt, ka sakarā... Man ir liels prieks, ka Tautas Saskaņas partija rūpējas par tiem 13 reģistrētajiem bezvalstniekiem mūsu valstī, ka viņu labad viņi grib faktiski ierakstīt veselu panta nodaļu, lai viņu bērni varētu ātrāk kļūt par Latvijas pilsoņiem. Es atkārtoju, ka Latvijā pašlaik, vismaz man pēdējie dati bija, un es nedomāju, ka ir pienākuši klāt, ka Latvijā ir apmēram 13 reģistrēti bezvalstnieki. Nepilsoņu vairākums ir vai nu bijušie PSRS pilsoņi ar tiesībām saņemt NVS valstu pilsonības, vai citu valstu pilsoņi. Tāpēc es aicinu noraidīt šo Tautas Saskaņas frakcijas deputātu priekšlikumu.

Priekšēdētājs. Vairāk nav runātāju pieteikušies? Māris Grīnblats - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Par otro pantu. Tātad šeit izskanēja jautājums par Krievijas latviešiem, kas dabiski, ir ļoti sarežģīts jautājums gan no juridiskā gan no politiskā gan no ētiskā viedokļa. Es tiešām nedomāju, ka šis jautājums būtu jāpagriež tādā plāksnē, kā saka, kuri latvieši ir latviskāki, vai kuri ir vairāk spējīgi integrēties Latvijas sabiedrībā - Rietumu latvieši, vai Krievijas latvieši. Mēs esam sastapuši, es domāju, katrs savā personiskajā pieredzē ļoti dažādus cilvēkus. Arī Rietumos dzīvojot ir pazaudēta latviskās iezīmes, tas ir pavisam citas pakāpes jautājums. Un likumā šādas mākslīgas robežas, dabiski, nebūtu jāuzstāda. Tajā pašā laikā arī mūsu frakcija un citi nacionālā bloka deputāti nekad nav uzskatījuši, uz personām, kuras ir latviskas vai līvu izcelsmes, būtu jāattiecina tādi paši naturalizācijas noteikumi kā uz citiem ārvalstniekiem. Vēl jo vairāk uz Latvijā nelikumīgi iebraukušajiem ārvalstniekiem. Jā, protams, bija latvieši, kuri vēsturisku iemeslu dēļ nav izmantojuši 1919.gada pavalstniecības likumā paredzētās iespējas iegūt Latvijas pavalstniecību un šīm personām ir priekšrocības uz ārpus kvotām. Dabiski, noteikumi, ka viņi arī pārvalda latviešu valodu un tātad nevis vienkārši formāli atgriežas Latvijā, bet reāli vēlas šeit dzīvot un integrēties. Un 2.panta pirmais apakšpunkts arī norāda, tātad personas, kuras bija Latvijas Republikas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā. Tātad visi jautājumi, kas ir saistīti ar reģistrāciju nekādi netiek apgrūtināti ar šo likumu kā tādu, bet ar citu likumu, kas regulē šīs reģistrācijas kārtību.

Cita lieta, ka zināmas problēmas rodas personām, kuras pēc 1991.gada 21.augusta, būdamas Krievijā, ir vai nu kādā citā NVS valstī, pieņēmušas šo valstu pavalstniecību. Turklāt bieži vien ne aiz patriotiskām jūtām, bet varbūt tieši tādēļ kaut kādu sociālu ekonomisku vai citu dsarba apstākļu dēļ. Arī man personīgi bija darīšana ar vienu šādu kungu no Sankt-Pēterburgas, kurš ir dzimis kā Latvijas pilsonis, kā bērns nonācis reizē ar vecākiem Krievijā un šobrīd viņam ir bijušas problēmas tādēļ, ka viņš nelaimīgā kārtā pēc 1991.gada augusta reģistrējies kā Krievijas pilsonis. Un viņam tagad ir ārkārtīgi lielas problēmas vispār atgriezties Latvijā. Es domāju, ka šādi gadījumi būtu regulējami sarunās starp Latviju un Krieviju ietvaros. Jo šo cilvēku skaits nav liels un viņiem būtu jānāk kaut kādā veidā pretīm.

Bez tam, es domāju, ka mūsu frakcija "Tçvzemei un brīvībai" kategoriski iebilst pret tādu interpretāciju, ka dzimšana Latvijas teritorijā pati par sevi būtu priekšnoteikums automātiskai Latvijas pilsonības saņemšanai. Jo šeit vienmēr ir jāuzsver pēctecība ar 1919.gada pavalstniecības likumu, ko mēs arī esam darījuši un šis likums paredz pilsonības noteikšanu pēc izcelšanās. Tātad pēc vecāku līnijas. Vai pēc abiem vecākiem, vai pēc viena, bet nekādā gadījumā ne pēc dzimšanas Latvijas teritorijā, kas mūsu Latvijas apstākļos nepavisam nav migrantu kolonistu valsts. Tas nav galīgi pieņemams. Tādējādi tas būtu jāņem vērā. Ja šeit ir kādas pretrunas par citiem pantiem, tad vienkārši vajadzētu vienoties, ka balso par pantu atsevišķām daļām un nebalso par visu kopumā, lai varētu katrs deputāts izteikt savu viedokli pietiekami diferencēti. Tajos gadījumos, ka tas varbūt piekrīt pantam par trim ceturtdaļām un nepiekrīt viena panta vienam apakšpunktam. Varētu tā rīkoties. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Pēteris Tabūns. Acīmredzot pēc pārtraukuma.

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dažas piezīmes par atsevišķu runātāju izteikumiem. Mani iepriecināja tas, ka Māris Grīnblats atzina, ka ir nepieciešami tādi izņēmumi

Nr.5

E.Kide. Atzina, ka ir nepieciešami tādi izņēmumi, ka tie pirmās paaudzes latvieši, kas no Latvijas izsūtīti vai represēti kā latvieši un kuri zināja izsūtot no Latvijas, Latvijas valodu kā latvietis, ka viņiem nevajadzētu naturalizēties un pārbaudīt latviešu valodu, kad viņš pēc represijām būtu atgriezies te, jeb grib paturēt savu pilsonību, dzīvojot kur citur. Tas ir ļoti pozitīvi. Attiecībā par repatriētiem, kas repatrēsies uz Latviju, teiksim, no Austrumiem. Tur vajadzētu pārejas noteikumos, manuprāt atzīmēt, ka tie, kas ir pirmajā paaudzē paši izsūtīti no Latvijas kā Latvijas pilsoņi uz 1940.gadu, ka tiem vairs nav atgriežoties Latvijā jānaturalizējas, ka tos izdalīt no tiem varbūt no viņu bērniem. Šeit es domāju, ka mēs esam lielu tiesu parādā šiem latviešiem, ka mēs nevaram pieņemt repatriācijas likumu. Mēs neesam pieņēmuši repatriācijas likumu un mums nav nekādu nosacījumu, lai viņi vispār varētu atgriezties. Attiecībā par Virša kunga teikto, ka ir dotas bijušas iespējas Krievijā reģistrēties šiem izsūtītajiem latviešiem, man gribētos dzirdēt, cik, tad ir noreģistrējušies Tomskā, Omskā, Vladivastokā, un cik ir latviešu pases no tiem tūkstošiem izsūtīto latviešu. Vienkārši gribētu zināt. Un ja nē, tad mums pārejas noteikumos jāparedz organizatoriskie pasākumi un repatriācijas likums jāpieņem, un jāparedz tur pasākumi, un starpvalstu vienošanās jāparedz pasākumi, kur jānorunā, kā šie latvieši, kas ir bijuši un ir latvieši, var padomju pases šodien pēc 21.augusta ar priekšrocībām nomainīt pret bijušo Latvijas pasi, tam cilvēkam, kam tā Latvijas pase ir bijusi. Viņš negrib nomirt, ja viņš vēlās ar to pasi un mums jādod viņam tiesības, nu, kā saka, aiziet uz to sauli ar Latvijas pasi ar kādu viņš ir dzimis šeit Latvijā. Attiecībā par Sinkas kunga teikto, ar tādu ginekoloģisku ievirzi, par tiem, kas dzimuši lidmašīnās, Sinkas kungs jūs runājāt tikai par tiem, kas dzimuši lidmašīnās, bet es runāju par tiem, kuri dzimuši trešajā paaudzē no šeit iebraukušajiem. 154 tūkstoši bezvalstnieki pensionāri, pēc mana aprēķina, kuri var sākt naturalizēties pēc 2000.gada, jūs paši saprotat, ka faktiski, no kalendāra viņi līdz tam laikam nodzīvot nevar. Viņi var būt arī neuztraucas tik daudz par savu naturalizāciju, bet viņiem ir bērni, kuri arī faktiski liela daļa, nu, nevarēs tikt līdz naturalizācijai, bet viņiem ir bērnu bērni, kas dzims šodien, lūk, es runāju ne par tiem lidmašīnā dzimušiem, bet kas trešā paaudzē dzimst un vēl gaida ceturto paaudzi, vai viņš varēs iegūt. Un Ābiķa kungs, es piekrītu, ka šī nav migrantu zeme un imigrantu zeme, bet es piekrītu, ka šī neatkarīgā zeme, kura trešajā paaudzē dzimušam cilvēkam, ja, nu, dod cerības pēc 18 gadiem, ja viņš zina valodu, saņemt Latvijas pilsonību. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies! Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku. Kamēr izdruka tiek drukāta, vārds deputātam Lakševicam paziņojumam.

U.Lakševics. Mēs vakar plenārsēdē pirmajā lasījumā pieņēmām likumprojektu "Par ostām", mēs Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā esam saņēmuši daudz priekšlikumu par atsevišķu pantu grozīšanu vai papildināšanu, tādēļ, ja atsevišķai frakcijai vai kādiem deputātiem ir priekšlikumi lūdzu iesniegt tos līdz 14.jūnijam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai. Lūdzu izdruku nolasiet!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Valdis Birkavs, Māris Budovskis, Juris Janeks, Ernests Jurkāns...

Priekšsēdētājs. Juris Janeks ir zālē.

Z.Tomiņš. Andrejs Krastiņš, Aristids Lambergs, Jānis Lucāns, Aleksandrs Pētersons, Anita Stankēviča, Joahims Zīgerists un Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, turpinām plenārsēdi! Lūdzu ieņemiet savas vietas! Sekretariātā un Prezidijā ir jautājums, kas, lūdzu, izplata bez Sekretariāta ziņas iesniegumus, materiālus, kuri neattiecas uz darba kārtību. Mēs jau pagājušo reizi par to runājām, kas, lūdzu, ir izplatījis šo iesniegumu? Lūdzu Sekretariātu noskaidrot, mums šeit ir arī amatpersonas, kuras sēž zālē, kuras izplata šos iesniegumus un tad mums ir tomēr deputātu sēžu zāles sektorā tomēr zināmai kārtībai ir jābūt. Lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! 55 deputāti. Turpinām debates. Pēteris Tabūns, LNNK, lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! It īpaši es gribētu uzrunāt tos "Latvijas ceļa" deputātus, kuri iesnieguši faktiski un radījuši šo likumprojektu otrajā variantā, otrajam lasījumam, tos, kuri šodien runā par pilsoņu loku paplašināšanu, kuri nav pieņēmuši LNNK izstrādāto likumprojektu, kas ir reāls, optimāls šodienas apstākļiem, jo mēs aizmirstam daži, es gribētu šodien to atgādināt, virsuzdevumu. Neatkarīgas Latvijas, latviešu tautas, šajā brīdī virsuzdevumu. Lai neatkarīga Latvija pastāvētu, lai pastāvētu latviešu tauta. Jūs ļoti labi atceraties tos laikus, kad šos atmodas gadus, kad toreiz jau vēl pirms 5 gadiem skaidri un gaiši speciālisti pateica, un mēs paši iestājamies par to, tauta izdzīvos tad, ja vismaz 75% valstī dzīvos šīs tautas pārstāvji, cilvēku. Nu mēs esam aizmirsuši viena daļa un gribam Latvijā paplašināt šo pilsoņu loku un kā Ābiķa kungs teica, un es viņam daļēji piekrītu, pārvērst par imigrācijas zemi, šo mazo Latviju, piebāzt jau tā piebāzto maisu pilnu. Mēs negrasamies, mēs nedrīkstam atļauties radīt šeit citu valsti. Un mēs neradam jaunu pilsoņu kopumu. Par to jau bija runa pie šī likumprojekta nosaukuma. Un žēl, ka Amerika kungs, arī Kuprijanovas kundze domā pavisam savādāk. Sinkas kungs jau teica, ka okupants iebraucis Latvijā un radījis bērnu, viņš jau nekļūst vairs cits, viņš okupants vien paliek. Bet es atvainojos, ir jāpadomā, kas tad būs, ja mēs tagad pēc jūsu Amerika kungs, principiem iedosim visiem pēc kārtas šeit gandrīz visiem pēc kārtas pilsonību, un kas tad būs, šeit būs tā imigrācijas zeme, šurp vēl plūdīs vēl papildus. Un tad mēs šos 75%, un nemaz nerunāsim par šiem 75%, pat 60, nepanāksim itin nekad un latviešu tautai šī izmiršana būs nolemta ar likumu, ar likumu būs nolemta. Redziet, Jurkāna kungs saka, ka tas ir izaicinājums Eiropai, ka mēs, tā sakot, ignorējam Eiropā pieņemtās normas, bet, Jurkāna kungs laikam ir atteicies dzīvot šeit pēc Latvijas likumiem, es personīgi neesmu atteicies, LNNK nav atteikušies un arī daudzi citi dzīvo pēc Latvijas likumiem un radīt šeit Latvijai vajadzīgus, nepieciešamus likumus. Un mēs neesam parādā ne Eiropai, ne Amerikai, maksāt vēl kaut kādus meslus, taisni otrādi, Eiropa, vismaz daļa, arī Amerika ir parādā Latvijai par to, ko nolēma...

Nr.6

par to, ko nolēma un kā rezultātā Latvija piecdesmit gadus līka šajā okupācijas režīmā. Lūk, to mums vajadzētu atkal un atkal atgādināt un žēl, ka Jurkāna kungs, būdams ārlietu ministrs, to nedarīja, pasaulei neskaidroja, taisni otrādi. Ļoti labi zinām, ne par velti jūs noņēma no šī ministra krēsla, Jurkāna kungs! Lūk, vajadzētu vēl un vēlreiz atcerēties, nevis likt priekšā un pieprasīt tūlīt diviem, šodien, šeit militāristiem, kuri atrodas, viņiem piedzimst bērns, tātad viņš būs Latvijas pilsonis. Tā iznāk, vai ne? Tā jūs prasāt? Un pietiek taču galu galā, cilvēki mīļie, skatīties visu laiku uz ārzemēm nepārtraukti. Nepārtraukti un vadīties pēc viņu likumiem. Mums jārada savi likumi. Tādi, lai šeit tauta varētu dzīvot un izdzīvot. Mēs skatamies kā apmātie. Citā sakarībā varētu runāt, redziet, pasaules banka diktē mums noteikumus un viņi saka, ka 18 procenti latviešu šeit zemnieku, ir par daudz. Viņi sāk samazināt. Tūlīt kāds teiks, un es jau skatos, māj ar roku, ka Tabūns nerunā par lietu. Nē, runā par lietu. Tas ir tas, ka mēs nedrīkstam paplašināt šo pilsoņu loku. Mēs nedrīkstam iznīcināt latviešus. Un par to ir vēl un vēlreiz jāpadomā. Un tāpēc es esmu pret to, ka pieņemtu lūk, to, ko te ir ierosinājusi Tautas saskaņas... Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Antai Rugātei - Kristīgo demokrātu savienība, pēc tam deputāte Folkmane.

A.Rugāte (KDS).

Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Šis priekšlikums par pilsonības saņemšanu no piedzimšanas brīža, pēc tam, kad esam pieņēmuši šo likumu, vai kādu citu, kurš reglamentē pilsonības statusu Latvijas valstī, ir ļoti eiropeisks, ļoti pasaulīgs, ļoti cilvēcīgs, ļoti civilizēts un ļoti normāls. Nav normāls prasījums, kur mēs varētu ne vien tikai nobalsot, bet es domāju, ka mums būtu pienākums patiesība domāt par to, kā mūsu valsts realizē reāli, praktiski, ļoti pragmatiski šo integrēšanos. Mēs jau tikai runājam, mēs jau tikai lietojam šo vārdu. Un tādēļ man ir viena neliela pārdoma šīs integrēšanās un šīs automātiski piedzimstot iegūstamās pēc 18 gadiem pilsonības sakarā. Lūk, dažas domas. Var būt, ka mēs varētu praktiskāk paskatīties uz šo jautājumu.

Pēc 18 gadiem, pēc integrēšanās, jā. Kādēļ gan mēs, ar kādām tiesībām un kas mums to ir devis, varētu apstrīdēt jebkuras tautības pilsoņa, kurš piedzimst pēc šī likuma pieņemšanas šeit Latvijā, ka pēc 18 gadiem viņš nedrīkstētu saņemt pilsonību, ja viņš šeit ir dzimis, audzis un sasniedzis savu pilngadību, turpinās šeit dzīvot, ražot garīgās materiālās vērtības, taču pēc integrēšanās. Jā! Un man te gribas piebilst, ja tiks piedāvāta iespēja, un nodrošināta nepieciešamība integrēties jeb vai nodrošināta iespēja un piedāvāta nepieciešamība, kā jums tik, dāmas un kungi, bet tam ir jābūt. Un tikai tad mēs vispār drīkstam domāt un runāt, un balsot par to, ka pēc šī likuma pieņemšanas piedzimstot cilvēks automātiski iegūst tiesības pēc 18 gadiem saņemt šo pilsonību. Tas nevar notikt, ja nenotiks šī latviskā skološanās. Nekādi tas nevar notikt. Ja pēc sešiem gadiem reāli šobrīd, ja no šī gada, ja mēs pieņemsim šo likumu, mums nebūs mainīta skolu sistēma, un mums nebūs dota iespēja tiem cittautībniekiem un arī tiem Sibīrijas latviešiem vai viņu pēctečiem, viņu mazmazbērniem šeit Latvijā iegūt šo latviešu valodā izglītību, tad velti mēs būsim pieņēmuši arī šo pilsonības likumu ar šādu pozīciju vai kādu citu. Mums ir pagājuši četri gadi, iet piektais, kopš neatkarības atgūšanas. Bet vai daudz kas ir mainījies? Vai mēs kaut reizi esam dzirdējuši, redzējuši publicētu vai kā citādi apliecinātu realitāti, kāda attiecas uz latviešu izglītības iespējām, uz krievu integrēšanās iespējām. Mēs esam dzirdējuši apgalvojumus, ka daudzi jaukto ģimeņu vecāki saviem bērniem izvēlas latviešu skolas. Bet vai tas reāli tā var notikt pēc brīvas izvēles? Tas tā nevar notikt, jo šīs iespējas ir ļoti ierobežotas. Vai Izglītības ministrijai šobrīd ir tāds projekts, kurā mēs varam pārliecināties par to, kādā veidā pēc sešiem gadiem, kad tas būs pilnīgi praktiski nepieciešams tam bērnam, kurš piedzims šī likuma pieņemšanas dienā, tajā vietā, kur viņš dzīvos, ieiet latviešu skolā neatkarīgi no viņa tautības, saņemt pilnvērtīgu latviešu valodā apmācību un būt pilnvērtīgs Latvijas pilsonis ar latviešu valodas zināšanām. Man ļoti nepatīkami ir runāt par to, ka ja šajā likumā ir ārkārtīgi pozitīva iestrāde attiecībā uz valodas normu un valodas zināšanu nepieciešamību, taču šajā tikko manis teiktajā kontekstā, man jāteic, ja mums būtu šī skolu sistēma tāda, kurā var izvēlēties un iegūt šīs valodas zināšanas normālā, dabīgā veidā, līdz ar sava apmācību skolā integrējot līdzi arī savus tuvākos radiniekus, tad nerastos mums šī nepieciešamība pēc jaunām institūcijām, kuras būs jādibina, lai dārgi pāreksaminētu un pārpārbaudītu vēlreiz tos, kuri šobrīd jau ir saņēmuši vienreiz atestāciju, taču tik bieži tā neaatbilst reālajai patiesībai. Tas būs dārgs un neefektīvs process. Un lai patiešām es nebūtu tikai savu emociju varā, lai gan bez tā es nevaru iztikt, kad es runāju par Latvijas skolām, un par realitātēm, kādā veidā mēs šo Latvijas skolu varam atgūt, gan latvieši, gan arī latvieši nomalēs, it īpaši austrumu pusē, gan arī citu tautību lojāli pilsoņi par kuriem mēs nevaram nerunāt šī pilsonības likuma sakarā. Es vienu piemēru gribētu jums teikt. No Ludzas rajona Zilupes vidusskolas sarunu ar mācību pārzini pirms pāris mēnešiem, kad ienākot skolā un vaicājot latviski, kāds ir viņas šī brīža amats, ieņemamais amats skolā, jo es atceros šo skolotāju pirms vairākiem, pieciem, sešiem gadiem, sastapu viņu šajā pašā skolā un uz šo jautājumu viņa man neprata atbildēt latviski. Taču viņa man ļoti labi varēja paskaidrot, ka pirms kāda laika viņa ir lieliski nokārtojusi eksāmenu, viņa ir zinājusi visas biļešu atbildes un viņa ir saņēmusi šo atestāciju un mēs nevarējām sarunu turpināt tālāk latviski un es saņēmu pārmetumu, ka acīmredzot es būšu tas precedents, ka viņa tagad pazaudēs darbu, jo acīmredzot mans jautājums nebūs bez sekām, tad ko mēs vēlamies, mīļie kolēģi, ja mēs patiešām nevaram šobrīd nonākt pie tās apziņas, ka ne tik vien runāšana par to, ka mums ir jāintegrē šie ļaudis, kuri vēlas šeit palikt un viņi te paliks, būsim reālistiski. Kādu mēs piedāvājam viņiem šo integrēšanās iespēju. Un vai skola patiesi nebūs tā vienīgā vieta, kurā šis cilvēks iegūs šo integrēšanās visstingrāko pamatu. Tad kāda ir šī reālā skola šobrīd, ja 1991./1992.mācību gadā, 1993.gadā ar minimālām izmaiņām, bet cits gads mums vēl nav nācis, šis ir tas 1993./94.mācību gada nobeigums. Reāli latviešu-krievu skolu proporcijas Latvijā, Latvijas valstī ir tādas, ka Ventspilī ir gandrīz puse skolu tikai krievu skolas, Liepājā 3 ceturtdaļas ir krievu skolas, Rīgā - 3 ceturtdaļas ir krievu skolas, Daugavpilī - 9 desmitdaļas ir krievu skolas, Jēkabpilī nedaudz vairāk par pusi ir krievu skolas, Rēzeknē - 3 ceturtdaļas ir krievu skolas. Mēs turpinām finansēt nacionālo izglītību krievu valodā. Vai jums tas neliekas absurds? Un tad man ir priekšlikums, var būt mēs varētu dzirdēt Izglītības ministrijas ļoti pragmatisku, sausu ideju par to, kāds varētu būt tas strukturālais modelis, kā tuvākajā laikā tas reāli var notikt gan ar kadru sagatavošanu, gan ar skolu pārstrukturēšanu un praktiskās iespējas radīšanu tiem, kuri vēlas un kuri uzskata par savu pienākumu kļūt par Latvijas pilsoņiem. Un varbūt, ka ar šī likuma, ar pilsonības likuma pieņemšanas brīdi vajadzētu arī pieņemt kādu citu pozīciju Izglītības likumā, proti, ka ar Pilsonības likuma pieņemšanas dienu, ar 1.klasi, apmācības latviešu skolā sākas tikai latviešu valodā, ar tiesībām visiem, kas ir sākuši tās krievu skolās, pabeigt, ja viņi to nevēlas citādi. Bet, ja viņi vēlas citādi, tad lai nebūtu mums tāda situācija, kādu es atkal sastopu manā mīļajā dzimtajā Ludzas rajonā, kurš mani ļoti mīl tieši tāpēc, ka man uzgadās tādi nepatīkami brīži, kad skolu inspektors uz manu jautājumu: vai pie jums ierodas krievu ļaudis un saka, ka viņi vēlas bērnus sūtīt latviešu skolā, viņš manī dziļdomīgi noklausās un saka: Jā, Rugātes kundze, tā ir modes lieta. Un tā pāries. Un tā patiešām varētu būt modes lieta, ja mēs Pilsonības likumā nerespektēsim šo iedzīvotāju tiesības un valstiski nerisināsim strukturāli šo jautājumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Folkmanei.

I.Folkmane (TPA).

Cienījamo Prezidij, cienījamā Saeima! Runājot par šī likuma 2.panta pirmo punktu, kurā teikts: iestrādāt normu, kas ir Latvijas Republikas pilsoņi un šī 1.punkta otrā daļa saka: "izņemot personas, kas pēc 1991.gada 21.augusta ieguvušas citas valsts pilsonību". Lūk, es gribu runāt tieši par šo daļu, tas ir, par Sibīrijā dzīvojošiem latviešiem, pie kuriem man bija iespēja aizbraukt šī gada februārī. Es biju Krasnojarskas novadā un tikos ar latviešiem, ar Latviešu biedrības pārstāvjiem un es šeit varbūt neizstāstīšu visu to emocionālo pārdzīvojumu, kuru man nācās tur izjust, bet es gribu teikt, ka mēs nevaram vienaldzīgi, pieņemot pilsonības likumu, vienaldzīgi attiekties pret tām problēmām, kas skar arī šos cilvēkus. Viņi skatās uz Latviju no tālienes. Pāri visiem šiem tūkstošu jūdžu attālumiem. Krasnojarskas novads, kas pēc teritorijas ir apmēram sešu Franciju lielumā, šobrīd tur dzīvo ap 6000 cilvēku, bijušo Latvijas Republikas pilsoņu, kurus lopu vagonos un arī pirms tam agrāk, viņi paši daudzi aizbrauca zemi meklēdami, bet kuri šobrīd tur dzīvo. Un tieši latviskās izcelsmes cilvēku skaits ir ap divi ar pus tūkstoši Krasnojarskas novadā vien. Es nerunāju pa visu plašo Sibīriju. Un lūk, šie cilvēki, 1991.gada 21.augustā bija spiesti pieņemt Krievijas pilsonību, viņi kļuva par Krievijas pilsoņiem tādēļ, ka viņi nevarēja pieņemt Latvijas pilsonību, jo mēs nebijām šādus likumus paredzējuši. Mēs nebijām paredzējuši reģistrā pat to, ka šie cilvēki varētu savas veidlapas, dokumentu pieteikumus atsūtīt pa pastu, varbūt arī tāda iespēja varēja būt, taču viņiem bija liegts to darīt. Un tādā veidā šie cilvēki, kas ir ieguvuši Krievijas pilsonību šobrīd un vēlētos atteikties, vēlētos iegūt Latvijas pilsonību, tas ir ārkārtīgi sarežģīts ceļš. Mums nav pieņemts Repatriācijas likums. Mums nav radīts Repatriācijas fonds. Kādā veidā šie cilvēki atgrizīsies? Šodien es pa telefonu runājos ar cilvēku, kurš ir no Krasnojarskas atbraucis, tas ir Latviešu kultūras biedrības priekšsēdētāja vietnieks Jansberga kungs. Viņš pašlaik reāli kārto iespējas atgriezties Latvijā un viņš šīs grūtības ir pārdzīvojis visā pilnībā. Tātad, lai saņemtu pat pagaidu uzturēšanās atļauju Latvijā, viņam vajag savākt ārkārtīgi daudz dokumentu, veselības izziņas, kur arī par viņa veselības stāvokli un psihisko stāvokli ir jāpierāda. Tātad arī daudzi citi dokumenti, kas sarežģī viņam pat uzturēšanās iespēju šeit, uz kādu laiku. Bet tie pilsoņi, Latvijas pilsoņi, kuri vēlētos saņemt šo pilsonību, 20.janvārī, kad mēs tikāmies Krasnojarskā Latviešu biedrībā, viņi ar asarām acīs stāstīja, kādas grūtības ir šobrīd, lai viņš, šis cilvēks atgrieztos Latvijā, ja viņš arī grib. Tas nozīmē, tikko viņš ir krievu vēstniecībā pieteicis savu iesniegumu, ka viņš atsakās no Krievijas pilsonības un vēlas atgriezties Latvijā, viņš zaudē arī savas visas sociālās tiesības - pensiju, piemēram, ja nedod Dievs, šis cilvēks saslimst, tad ienākot slimnīcā, viņam jau ir jāmaksā dubulti, tas ir, kā ārzemniekam. Respektīvi viņš jau tiek uztverts kā ārzemnieks un līdz ar to šis cilvēks cieš arī materiāli. Bet lai viņš atvestu, piemēram Jansberga kungs, šodien man saka, lai es atvestu vienu konteineru mantu uz Latviju pa dzelzceļu līdz Latvijas robežai, ir nepieciešams samaksāt 170 000 Krievijas rubļu. Ne visi cilvēki ir spējīgi šo materiālo segumu sniegt dzelzceļam. Tādā veidā mēs neesam padomājuši par tiem cilvēkiem, kuri vēlētos atgrizties Latvijā, kuri bija līdz 1940.gada jūnijam Latvijas pilsoņi. Un ne tikai viņi, bet arī viņu bērni. Šie cilvēki, kuri aizvesti tika 1940.gadā, un var būt arī pirms tam izbrauca, daudzi latviešu valodu nav aizmirsuši, bet ir arī viņu bērni un mazbērni, kuri vēlētos apgūt latviešu valodu un lūdza, piemēram Krasnojarskā, mums ir skola, 40 bērni ir gatavi mācīties latviešu valodu. Kur ir skolotājs? Mēs par to arī neesam domājuši, lai šiem cilvēkiem palīdzētu tādā veidā pagriezt savu ceļu uz Latviju. Un tādēļ, ja mazliet tālāk skatamies pēc šī 2.panta, mēs pie 6.nonaksim, tad faktiski, ja mēs skatīsim 6.pantu, tātad tur ir viss pateikts tieši tas, ka tie, kas 1991.gada 21.augustā ieguva citas valsts pilsonību un ieguva Krievijā, tātad tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem iespējas uz Latviju atgriezties praktiski vairs nav.

Mums ir nopietni jāpadomā par repatriācijas likumu un par tā pieņemšanu un nopietni, ja mēs gribam atgriezt to tautas daļu, kas ir Austrumos, un protams, kas ir Rietumos. Un šeit ir jādomā arī par to, ko Rugātes kundze teica par integrēšanos Latvijas vidē, par latviešu valodas mācīšanu, jo tie cilvēki, kas ir Krasnojarskā, arī daudzi, viņi vēlētos atgūt latviešu valodas zināšanas, bet, protams, mums ir jāpalīdz no Latvijas. Tāpēc es domāju, ka pārejas noteikumos šī pilsonības likuma pārejas noteikumos ir noteikti jāparedz starpvalstu nolīgumu vienošanos starp Rietumiem un Austrumiem. Un jāpalīdz vismaz tiesiski atjaunot to bijušo pilsoņu tiesības, kuri vēlas atgriezties Latvijā un atgūt pilsonību, jo mēs varam šobrīd varbūt tikai tiesiski palīdzēt, zinot, ka valsts materiāli šos izdevumus pagaidām nav spējīga segt.

Es ar pilnu atbildību gribu to, ko visu teicu, gribu arī apstiprināt, ka mums vajadzētu visu darīt to cilvēku labā, kas no Sibīrijas skatās uz Latvijas pusi cerīgi un tad, kad mūsu delegāciju pavadīja lidostā Sibīrijas latvieši, viņi teica vārdus: "Mçs ticam jums un ceram, ka jūs risināsiet arī mūsu jautājumus par atgriešanos Latvijā!". Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš".

Nr. 7

Dz. Ābiķis (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tā kā šeit tika pieminēta izglītības sistēma, tad arī varbūt es nedaudz paskaidrošu par situācijas izmaiņu. Tas ir saistībā arī ar šo pantu zināmā mērā. Cienījamā Rugātes kundze! Jūs te būvējāt pesimistisku ainu un zināmā mērā jau jums taisnība ir, jo to, kas ir nodarīts 50 gados, dažos gados izlabot ir praktiski neiespējami, bet šeit es jums parādīšu tādu grafiku, kuru, es ceru, ka jūs arī no attāluma varat saskatīt šīs tendences. Šeit jūs kreisajā stabiņāa redzat skolēnu sadalījumu pa plūsmām - latviešu plūsma un krievu plūsma 1990./1991. mācību gadā un salīdziniet, kādi ir šo stabiņu statistiskie rādītāji 1993./1994. mācību gadā, respektīvi, tā starpība ir apmēram 20 000 skolēnu. Tātad, ja 1990./91. mācību gadā latviešu plūsmā skolēnu skaits bija par 20 000 tūkstošiem lielāks nekā krievu plūsmā mācījušos skaits, tad 1993./94. mācību gadā šī starpība jau ir 40 000. Tātad trijos gados praktiski ir izmaiņas 20 000 apmērā, tas, es domāju, ir pietiekami liels rādītājs. Un šis process dažviet pat norisinās ļoti strauji un pat norisinās tik strauji atsevišķās vietās, ka tiešām, ka latviešu skolās rodas zināmas grūtības, ka to cittautiešu skaits, kam ģimenē mācību valoda nav latviešu, kam ģimenē valoda nav latviešu valoda, tagad grib mācīties latviešu skolās. Un ministrija dara visu iespējamo ar tiem ierobežotajiem līdzekļiem, kādi ir viņas rīcībā, lai atvērtu klases ar latvoešu mācību valodu, lai atvērtu mazās skolas, ir vairāki desmiti mazās lauku skolas atvērtas, it īpaši Latgales reģionā. UN nepārprotami ir arī objektīvas grūtības un tās lielā mērā ir atkarīgas no jums, cienījamie deputāti, kādu mēs pieņemsim budžetu un cik liela vieta tajā būs atvēlēta izglītībai, jo, lai mēs pārietu uz šo latviešu valdodas mācību, ir vajadzīgi skolotāji, ir vajadzīgas skolas un tā tālāk un tur ir vajadzīgi ļoti lieli līdzekļi un to nevar vienā dienā atrisināt.

Ilgi es jūsu uzmanību nekavēšu. Vēl maza statistika, kas liecina par šā procesa straujumu. Tikai daži cipari. Attiecības starp latviešu un cittautiešu skolēnu īpatsvaru. Tātad 1.-4. un 5.-9. klasēs. Jelgavā 1.-4. klasēs latviešu plūsmas īpatsvars salīdzinot ar 5.-9. klasēm ir par 4 procenti lielāks, tātad tas norāda uz to tendenci, ka ļoti daudzi vecāki savus bērnus sūta latviešu skolās, Jūrmalā par 7 procentiem, Liepājā par 6 procentiem, Rēzeknē, tātad Latgalē, par 8 procentiem. Tātad šī tendence pieaugt skolēnu skaitam latviešu plūsmā ir ievērojama un Izglītības ministrija dara visu iespējamo, lai šī tendence palielinātos, bet vēlreiz es atkārtoju, ka tas lielā mērā ir naudas jautājums, kas arī lielā mērā ir atkarīgs no mums, deputātiem, cik lielu naudu mēs budžetā atvēlēsim izglītībai. Paldies par uzmanību!

Vēl pēdējais. Tā kā Kides kungs arī manu vārdu pieminēja, es jums gribu atgādināt vienu faktu, arī padomju laikā ļoti daudz sievietes no Baltkrievijas, no Krievijas brauca dzemdēt uz Latviju, pirmkārt, jau tāpēc, ka te bija labāki apstākļi, jo mums tomēr medicīna arī šodien ir labākā līmenī nekā Krievijā un Baltkrievijā un ar to arī mums ir jārēķinās.

Priekšsēdētājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Pēc tam - Andrejs Panteļējevs.

J.Sinka (TB).

Cienījamie deputāti! Varbūt jau varu paredzēt, ka tāda procedūra būs, ka mums jābeidz runāt par šo pantu, mēs par daudz gari ievelkam to, vai ne? Bet es domāju, ka jūs piekritīsiet man, ka šis temats ir tik būtisks, tik dzīvot vai mirt būtisks, ka mēs nevaram ar viņu nupat izrīkoties, kā kādu citu varbūt mazāk svarīgu likumprojektu. Tātad varbūtās prasīsim arī no Panteļējeva kunga vairāk pacietības, bet nu viņš varbūt mani izlabos un ka varbūt viņš nemaz negrib teikt to, ko es nupat teicu.

Diemžēl man šķiet, ka Rugātes kundzes speciālā interese kaut kā mazlietiņ emocijās aizveda viņu mazlietiņ prom no tā galvenā jautājuma, proti, bērnim, kas ir te dzimuši, te iet runa.... tas ir krievicisms, protams, ko arī pat Silāra kungs pielaiž šad un tad... mēs runājam šeit par ārzemniekiem , ārvalstniekiem mūsu zemē un viņu bērniem, vai ne? Tātad, tomēr ievērojiet - latvieši, kas dzimuši Rietumos, saka apmēram tā: par spīti tam, ka es esmu dzimis Nebraskā vai Sidnejā, es esmu latvietis. Sibīrijas latvietis saka : par spīti tam, ka esmu dzimis Krasnojarskā vai Krasnodarā, vai Vladivostokā, es esmu latvietis. Šeit saka: lūdzu, manas cilvēktiesības ir aizskartas, es esmu dzimis Latvijā, tādēļ es esmu latvietis. Vai ne tā? Tas ir tas galvenais arguments šeit. Un par to ir jāpadomā.

Jā, pārmet, ka mēs pieminam par daudz ārzemes salīdzinājumos. Tabūna kungs arī teica, bet varbūt citā sakarībā, ka mēs par daudz citējam ārzemes, bet nu diemžēl ārzemnieki, sevišķi no Rietumiem, nāk pie mums un dod mums padomus. No Austrumiem nāk pie mums vai kādreiz netieši un mūs apmelo. Bet tomēr. Te nu ir tā paralēle, ko es vēlreiz gribētu vilkt, proti, ar Vāciju, kura ir tā otrā lielākā turku pilsēta psasaulē, proti, Berlīne, proti, Kroicberga, tieši Berlīnes daļa, kurā ir pāri par 140 tūkstošu turku. Turku, kuri jau tur dzīvo trešā paaudzē, ir gājuši visu laiku vācu skolās, tātad arī... Rugātes kundze, klausieties... gājuši vācu skolās, runā vāciski tā, kā jebkurš cits vācietis un tomēr viņi ir Turcijas pavalstnieki un ne Vācijas pavalstnieki un viņi nebrēc par kaut kādu cilvēktiesību pārkāpšanu. Atkal un atkal šeit mēs jaucam un es jau uz priekšu pasaku, ka mēs jauksim šo konceptu - cilvēktiesības ar pilsonības tiesībām un Turcijas valdība,varbūt par labu vāciešiem, pat negrib, ka šie turki atmet Turcijas pavalstniecību, tur ir visādi iemesli, arī reliģiski, ētiski, speciāli tautiski, varbūtās tur mums būtu jāmācās no turkiem. Bet viņi negrib Vācijai uzspiest kaut ko tādu, kas pārkāptu Vācijas suverenitāti. Tatad šajā gadījumā atkal atcerēsimies, ka tādēļ, ka te cilvēks varbūt jau pat trešajā paaudzē ir piedzimis, tas viņu nepadara par Latvijas pilsoni un tur jau ir tā nelaime, ka mūsu pozīcija ir visādos veidos. Nu tagad nāks Panteļējeva kungs, tas būs viens no tiem veidiem... Visādos veidos ir panākusi to, ka mūsu labi izstrādātais Ārvalstnieku likums nekad netika pat izskatīts. Tad arī visiem šiem cilvēkiem un tie ir cilvēki, un tas varbūt skar cilvēku tiesības, zinātu, kur viņi atrodas un ko viņi var sagaidīt, ja mums tas Ārvalstnieku likums būtu pieņemts. Tā būtu tā pareizā bāze, uz kuras mēs varētu tagad runāt arī par kaut kādu integrēšanos, apr izglītību un tā tālāk. Tātad neaizmirsīsim šo tomēr faktu, ka mums te iet runa... jā, es atvainojos, par rusicismu... ka mēs runājam šeit par to lielo skaitu ārvalstnieku, kas vēl bez tam ienāca bez Latvijas atļaujas, tad, kad Latvija nespēja viņiem teikt jā vai nē. Mēs runājam... mums ir jārunā par tiem, jākonstatē, ka viņiem ir visas cilvēku tiesības, bet vienas lietas viņiem nav un tā ir pilsoņu tiesība un par to, piemēram, Rietumos, nekur nemaz nebrēc. Vai lai es vēlreiz atgādinu, kā kādreiz es jau minēju, Šveices pilsonības likumu? Šausmīgi sarežģīti un baigi dārgi, tūkstošiem franku, un ja jūs zināt kaut ko par tām pasaules cietajām valūtām, tad franks ir vēl cietāks nekā doičmarka. Paldies.

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļējevs - par procedūru.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšēdētāj, cienījamie klātesošie! Es saprotu, ka ir grūti lūgt no priekšsēdētāja ievērot šo procedūras punktu, jo ir relatīvi novērtēt, kas attiecas uz lietu un kas nē. Es tomēr aicinātu mūsu kolēģus divus noteikumus ievērot: pirmais noteikums - ja jums neizdevās līdz šim izlasīt likumu, nu pamēģiniet vēl kamēr Sinkas kungs runā, viņš parasti runā pa pusstundai, tajā laikā izlasīt to likumu, lai nebūtu tā, ka mēs runājam faktiski par pantiem, kuru normas ir atrunātas vēlāk. Tā kā es vienkārši lūgtu to. Un otrkārt, es lūgtu tomēr pieturēties pie tiem pantiem, ko mēs apspriežam, jo tiešām ir 27. panti, visi viņi ir saturiski un nevajadzētu sākt runāt par nākošo.

Ņemot vērā , ka Simkas kungs tik bieži pieminēja manu uzvārdu un aicināja mūs būt pacietīgiem, man būt pacietīgam, es aicinu, Sinkas kungs, esiet žēlsirdīgs, apžēlojieties par mums, nelieciet mums klausīties jūs divas reizes par katru jautājumu. Esiet žēlsirdīgs, lūdzu!

Priekšsēdētājs. Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partija.

J.Jurkāns (TSP).

Godātie deputāti, mēs labi zinām, ka Latvija ir parakstījusi ļoti daudzas starptautiskas konvencijas. Mēs esam parakstījuši arī 1961. gada konvenciju par bezvalstnieku skaita samazināšanu. Mēs ļoti labi zinām, ka šīs konvencijas 1. pants nosaka, ka valsts piešķir pilsonību tiem cilvēkiem, kas ir dzimuši šinī teritorijā, šinī gadījumā, Latvijas teritorijā.

Tālāk. Mēs labi zinām, ka starptautiskās normas ir prioritāras par nacionālajām normām un te ir tas jautājums, ko būtībā nesaprot nedz Tabūna kungs, ne daudzi citi cilvēki. Jautājums te ir ļoti vienkāršs - vai mēs ievērojam šīs normas vai mēs neievērojam. Un būtībā te ir daudz lielāks jautājums, kas nav izdiskutēts - vai mēs tiešām gribam kaut kur integrēties jeb mēs negribam, jo būtībā, ja mēs negribam, tad ir cita runa, tad ir pavisam cita situācija, bet ja mēs gribam, tad mēs droši vien esam spiesti ievērot tās normas, to morāli, kāda valda sabiedrībā, kurā mēs gribam ieiet. Būtībā mums būtu jāsāk runāt pavisam par citiem jautājumiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Nav debatētāju? Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas runāt? Mums būtu trīs balsojumi - LNNK frakcijas, ja "Latvijas ceļš" neuztur tieši savu redakciju, bet... "Latvijas ceļa" deputāti neuztur savu redakciju? Pēc tam būs pēdējais balsojums - komisijas redakcija. Neuztur. LNNK frakcijas redakcija, Tautas saskaņas partijas... Neuztur? Paldies. Tad balsojam Tautas saskaņas partijas frakcijas... Vai jūs kā referents runāsiet?

A.Endziņš. Es vienkārši varbūt gribētu mazliet dot īsu paskaidrojumu.

Priekšsēdētājs. Es neregulēju jūsu teikto, vai jūs gribat vai negribat, kā jūs gribat, to jūs dariet.

A.Endziņš. Šeit tika izteiktas piezīmes. Gravas kundze attiecībā par datumu, kas ir minēts - 1991. gada 21. augusts, ka vienā vietā ir 1990. gada 4. maijs, citur 1991. gada 21. augusts... Tālāk 10. pantā, ko liek priekšā LNNK ir atkal vēl viens cits datums - 1995. gada 5. jūlijs. Acīmredzot šis jautājums ir jāapsver un uz trešo lasījumu ir šie datumi varbūtās jāprecizē, jo būtībā šis datums tika domāts tādējādi, lai kaut kur pieliktu punktu šim procesam, ka vienreiz ir skaidri un gaiši jāizšķirās, vai tu gribi būt un atzīsti sevi par Latvijas Republikas pilsoni, vai nē. Tāpēc arī šis datums būtu, bet es domāju, ka tas mums būtu jāsaskaņo un jāmēģina atrisināt trešajā lasījumā.

Kas attiecas par bērniem. Ja mēs runājam par to, ka tālāk jau 14. pantā mums ir atruna, ka, lūk, šīs tiesības naturalizēties ir šīm kategorijām, kad mēs sākam šo te procesu, tieši kuras ir dzimušas šeit, bet tas iet cauri tomēr caur naturalizācijas procesu ar visām prasībām, proti, tātad arī latviešu valodas obligātā zināšana plus vesela virkne vēl citu priekšnosacījumu. Tā kā es to vienkārši lūdzu ņemt vērā.

Un šeit it sevišķi runājot par to datumu, ir acimredzot tiešām jāpārdomā, lai nerastos situācija, ka Latvijas Republikas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri nepaspēja atgriezties līdz 1991. gada 21. augustam un līdz ar to viņiem arī praktiski vēl uz šo brīdi nebija iespēju reģistrēties Krievijas teritorijā kā Latvijas pilsoņiem, lai šo te problēmu atrisinātu, bet to es domāju, ka mēs varam atrisināt uz trešo lasījumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, būs divi balsojumi par Tautas saskaņas frakcijas deputātu ierosināto redakciju un par komisijas ierosināto redakciju...

A.Endziņš. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, šeit Saskaņas frakcija ierosinājusi papildināt ar diviem punktiem, kuri nav mūsu redakcijā, tā kā acīmredzot šeit ir jābalso par katru šo te punktu atsevišķi kā papildinājumu pie komisijas redakcijas.

Priekšsēdētājs. Bet to es arī gribēju teikt, godātais Endziņa kungs. Vispirms balsojam par papildinājumu un par katru no šiem papildinājumiem atsevišķi. Esiet tik laipni, Tautas saskaņas frakcijas deputātu ierosinājums - papildināt pantu ar jaunām šāda satura 2. un 4. daļu, attiecīgi mainot daļu numerāciju. Pirmais ir otrais papildinājums (iekavās otrais) - personas, kuras, saskaņā ar 1919. gada 23. augusta... godātie kolēģi, pat es nevaru lasīt, ja jūs savā starpā strīdaties un kur nu vēl jūsu kolēģi, kuri grib klausīties!.. Tātad pirmais balsojums par papildinājumu: personas, kuras saskaņā ar 1919. gada 23. augusta likumu "Par pavalstniecību" 1. pantu varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību, bet šīs teisības netika izmantojušas; un šo personu lejupējie, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā šā likuma spēkā stāšanās dienā un izteikuši vēlēšanos kļūt par Latvijas Republikas pilsoni.. Lūdzu balsojam par šo redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 39, atturas - 19.

Balsojam par otru papildinājumu - bērni, kuru abi vecāki ir bezvalstnieki, ja bērni piedzimst pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas un pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, ja bērnu vecāki izteikuši vēlēšanos , lai viņu bērni kļūtu par Latvijas Republikas pilsoņiem. Šī likuma norma piemērojama arī tiem bērniem, kuru vecāki ir bijuši PSRS pilsoņi, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas pilsonības. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 45, atturas - 15. Nav pieņemts.

Balsojam tagad par Juridiskās komisijas 2. panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 8, atturas - 9. Pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamie deputāti! Nākošajā lappusē - 3. - ir "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikums iekļaut jaunu pantu sekojošā redakcijā: bērnu pilsonība, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas valsts pilsonis. Juridiskā komisija šo "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikumu ir akceptējusi, vienlaicīgi iestrādājot arī LNNK frakcijas deputātu priekšlikumā par projekta papildināšanu ar 13. pantu ietvertās normas. Kurus interesē šis priekšlikums, LNNK priekšlikums, par 13. pantu, tas ir jūsu tabulā 7. lappusē.

Priekšsēdētājs. Par 3. pantu ir kādas iebildes? Par tā redakciju? Nav. Pieņemts. Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk ir "Latvijas ceļa" frakcijas priekšlikums - izteikt 2. pantu pirmā lasījuma redakcijā, kas bija "Latvijas Republikas pilsoņu vienlīdzība" mazliet savādākā redakcijā. Juridiskā komisija nepieņēma šo priekšlikumu

nr.8

Komisija nepieņēma šo priekšlikumu un aicina cienījamo Saeimu saglabāt pirmā lasījuma redakcijā otrā panta redakciju kāda tā bija pirmajā lasījumā. Līdz ar to šeit ir būtība tāda, ka bija izsvītrots šajā priekšlikumā neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida, tātad tas tika atjaunots atpakaļ pirmā lasījuma redakcijā. Lūdzu to atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti iebilst? Neiebilst. Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk ir LNNK frakcijas priekšlikums - iekļaut jaunu 4.pantu, kura nosaukums būtu Latvijas valsts pilsoņa tiesības. Un saturā "Latvijas valsts pilsoņa tiesības" nosaka Latvijas Republikas Satversme šis un citi likumi. Juridiskā komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo tas it kā ir pats par sevi saprotams, ka pilsonībā ir jāievēro visas likumdošanas normas, ne tikai Satversme, ne tikai likumi, bet arī Ministru kabineta noteikumi, kaut vai, teiksim, tos, kas ir izdoti 81.panta kārtībā, vai arī citi, kas tā vai citādāk regulē tiesisko statusu. Un tāpēc Juridiskā komisija uzskatīja, ka šāds pants šeit būtu kā svešķermenis un lieks.

Priekšsēdētājs. Piekrīt. Tālāk. Deputātiem nav iebildes?

A.Endziņš. Tālāk 4.lapaspusē ir priekšlikums, ko ierosina "Latvijas ceļa" frakcijas deputāti - izteikt 5.pantu redakcijā: "Latvijas Republikas pilsonības saglabāšanas tiesības noslēdzot laulību". Pie šī panta ir arī, tas ir, pirmā lasījuma redakcijā 3.pants, arī LNNK frakcijas deputātu priekšlikums. Juridiskā komisija akceptēja "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikumus ar grozījumu. Šeit jums ir uzrādīts, ka noraidīts LNNK frakcijas deputātu priekšlikums, bet atklāti jāaka, ka arī LNNK deputātu priekšlikums ir tāds pats kā "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikums, izņemot otrajā daļā, mēs jau izslēdzām ārā no likumā lietotajiem terminiem šo jēdzienu "ibso facto" un saistībā arī ar 24., 25.pantu, kas bija LNNK. Bet pēc būtības, faktiski tas ir ieverts.

Priekšsēdētājs. Frakcijas piekrīt? Vai ir kādam iebildes par komisijas redakciju? Nav. Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk ir 4. pants pirmajā redakcijā, kura nosaukums bija "Latvijas Republikas pilsonības saglabāšana ārpus Latvijas teritorijas dzīvojošām personām". Pie šā panta ir LNNK frakcijas priekšlikums - izteikt šo 4.pantu par 6. šādā redakcijā: "Latvijas valsts pilsonības saglabāšana ārvalstīs". Juridiskā komisija nolēma daļēji pieņemt šo LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu, izdarot grozījumus. Būtībā apvienojot pirmā lasījuma redakciju un paņemot no LNNK priekšlikuma pēdējo palīgteikumu: "Izņemot gadījumus, kuri ir paredzēti šajā likumā". Pēdējā ailītē ir Juridiskās komisijas šis akceptētais teksts, ko aicinām akceptēt arī cienījamo Saeimu.

Priekšēdētājs. Piekrīt? Vai kāds vēlas runāt? Edvīns Kide - lūdzu, Tautsaimnieku politiskā apvienība.

E.Kide (TPA).

Cienījamie deputāti! Šis 6.panta formulējums ir it kā ļoti humāns, saprotams un cilvēcisks. Un tas saka, ka Latvijas Republikas pilsoņa dzīvošana ārpus Latvijas teritorijas neatkarīgi no uzturēšanās ilguma neizraisa Latvijas Republikas pilsonības zaudēšanu. Gan Folkmanes kundze, gan es, gan citi deputāti konstatējām faktu, ka viņi jau ir zaudējuši pilsonību organizatoru un tehnisku apstākļu dēļ. Un viņi nevarēja nezaudēt pilsonību. Un šī daļa ir faktiski deklaratīva. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pielikts klāt "izņemot gadījumus, kuri paredzēti šajā likumā". Un šis likums paredz, ka viņiem pilsonība faktiski ir tiem Austrumu latviešiem, ir jāzaudē. Es liktu priekšā tādu lietu. LNNK ir iesniegusi labu priekšlikumu par trimdas latviešiem, kuru autoru grupa ir ieslēgusi pārejas noteikumos. Un gan trimdas latviešiem LNNK liek priekšā, gan pārejas noteikumu autori liek priekšā, ka Latvijas valsts pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, vai tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā. Un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas valsts pilsoņi un pēc reģistrācijas pilna apjoma bauda pilsoņu tiesības un pilda pilsoņu pienākumus. Ja reģistrācija notiek līdz 1995. gada 1.jūlijam. Mani tas pilnīgi apmierinātu un arī mūsu frakciju apmierinātu, ja šeit to neattiecinātu tikai uz deportētajiem un represētajiem un bēgļu gaitās un trimdā esošajiem, kas cietuši no nacistiskā režīma. Bet arī to pašu attiecinātu uz deportētajiem trimdiniekiem no komunistiskā režīma. Tad nebūtu dubulta morāle un gan Rietumu puse, gan Austrumu puse saņemtu līdz 1995.gada 1.jūlijam iespējas noreģistrēties, ko mēs vēl neesam devuši, un tad pēc tā rubikona sarunas vairs nevarētu par tālāko pilsonību būt. Ja šāda izmaiņa pārejas noteikumos tiek ierakstīta, ka arī uz komunistiskā režīma trimdieniekiem tas attiecas, tad tas ir , šis 6.pants ir pieņemams.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Balsosim. Ja kāds uzstāj balsošanu, bet neviens uz balsošanu neuzstāj, un jaunas redakcijas trešajam lasījumam.

A.Endziņš. Es vienkārši gribētu precizēt, ka šajā 10.pantā, ko liek priekšā LNNK frakcija un ko Juridiskā komisija ierosina ietvert pārejas noteikumos, ir skaidri un gaiši pateikts - PSRS. Es domāju, ka ar vārdu "PSRS" ir saprotams, ka te ir runa par komunistisko režīmu. Jo tur ir PSRS un Vācija. Varbūt, ka mums būtu nepieciešams vēl precizēt uz trešo lasījumu. Es varētu piekrist. UN tieši, ko es jau arī teicu iepriekš, ka vajadzētu šo datumu saistīt arī ar šo reģistrācijas kārtību, kas iepriekš ir atrunāts.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 5.pants pirmajā lasījumā "Latvijas Republikas pilsoņu aizsardzība ārvalstīs" un patreiz pēc numerācijas tas būtu 7.pants, nekādu izmaiņu un priekšlikumu nebija.

Priekšēdētājs. Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk pirmā lasījuma 6.pants. "Nepieļaujamība izdot ārvalstīm un izraidīt no valsts Latvijas Republikas pilsoņus", tas ir patreizējais 8.pants. Šeit ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums. Izteikt šo 6.pantu par 8.šādā redakcijā: "Latvijas valsts pilsoņu izdošanas nepieļaujamība", ka Latvijas valsts savu pilsoni neizdod ārvalstīm. Juridiskā komisija liek priekšā pirmā lasījuma redakcijā vārdus "starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos", aizstāt ar vārdiem "gadījumus, kad starptautiskajos līgumos, kurus Saeima apstiprinājusi, paredzēts citādi". Proti, tātad savedot šo normu atbilstoši likumam, ko Saeima ir akceptējusi par starptautiskajiem līgumiem. Un šajā ziņā tātad LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu noraidīja, bet faktiski tas arī ir iekļauts kā otrā daļa šajā 8.pantā.

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Es romēr aicinātu nobalsot šeit par LNNK priekšlikumu, jo pasaulē ir dažādas prakses un dažadas valstis, kas nekad nekādos gadījumos neizdod savus pilsoņus un tādai vajadzētu būt arī Latvijai. Ir valstis, kas neizdod vispār nevienu, arī iedzīvotājus, pat nepilsoņus un ir valstis, kas starptautiskajos līgumos noteiktos gadījumos izdod citu valstu pilsoņus, kas ir citās valstīs pastrādājušas kādus noziegumus, teiksim, ir atbraukušas uz Latviju un tad, ja ir šis starpvalstu līgums, tad šis cilvēks tiek izdots attiecīgajai valstij. Un tikai pēdējās kategorijas, lūk, šī 5.grupa ir valstis, kas izdod arī savus pilsoņus. Es šeit gribētu tikai vienu piemēru pateikt. Krievijā tika pieņemts likums un arī Krievijā, tas vēl bija Augstākās padomes laikā, viņi apstiprināja šo pantu, ka nekādos gadījumos, teiksim, netiek izdots Krievijas valsts pilsonis. Es domāju, ka Latvijas valsts šajā gadījumā nav sliktāka un ka Latvijas valsts ir pietiekami kvalificēta, jeb Latvijas valstij būs pietiekami kvalificētas tiesas, lai mēs paši tiesātu savus pilsoņus, ja vien viņi ir izdarījuši kaut kādus noziegumus citās valstīs. Tāpēc šajā gadījumā es aicinu balsot par LNNK priekšlikumu un atstāt tieši tādā variantā, ka mēs savus pilsoņus neizdodam nevienai valstij. Mēs esam maza valsts un mēs nevaram atļauties ar dažādām valstīm, kurām ir atšķirīgas likumdošanas ielaisties bezgalīgos strīdos par saviem pilsoņiem šeit. Pavisam cita lieta ir par citu valstu pilsoņiem un par nepilsoņiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Referents, lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamie deputāti! Es tomēr gribētu oponēt cienījamam Kiršteina kungam, jo šī norma, izņemot gadījumus, kad starptautiskajos līgumos, kurus Saeima apstiprinājusi, paredzēts citādi. Lieta ir tāda, ka mums uz šo brīdi šādu līgumu vēl nav, ko mēs esam apstiprinājuši. Ir iesniegts un nav atrisināts jautājums, par noziedznieku izdošanu. Šeit ir runa, ka Latvijas pilsonis ir izdarījis noziegumu citā valstī, ir paspējis izmukt, atgriezies Latvijā un mēs viņus neizdodam. Ir šada konvencija vispār. Mēs neesam tai pievienojušies. Es gribu pateikt arī to, ka piemēram, Itālija ir pievienojusies šai konvencijai, bet atrunājusi, ka ja viņi neizdod savu pilsoni tādā gadījumā tiesāšanai uz citu valsti, ja šajā valstī par šādu noziegumu ir paredzēts nāves sods. Ka viņa kategoriski iestājas pret nāves sodu. Bet šāds formulējums ir tieši tāds, kas atbilst arī starptautiskajai praksei un cienījamais Kiršteina kungs taču pats ir arī Eiropas padomes parlamentārās asamblejas loceklis. Es esmu šajā Asamblejā Juridiskās komisijas sastāvā darbojos. Un es varu pateikt viennozīmīgi, ka arī iepriekšējā projektā, kas bija vēl Bojāra izstrādātais, tas bija viens no tādiem iemesliem par komēs tikām kritizēti, par ko es dabūju skaidroties gan šajā Juridiskajā komisijā, gan Venēcijas komisijā, kā tad mēs galu galā rīkosimies, ko tad mēs atstāsim starptautisko teroristu, teiksim, nesodītu. Es mēģināju atrunāties, ka, lūk, mēs šajā gadījumā tiesāsim paši pēc savas likumdošanas. Bet šāda atruna, ka varētu būt arī starptautisks līgums, jo to darīs Saeima, Saeima ratificēs, tad tas iegūs likuma spēku. Tas būtībā ir izņēmums un tas nav domāts plašai piemērošanai. Tāpēc es aicinātu tomēr balsot par Juridiskās komisijas variantu.

Priekšsēdētājs. Divi balsojumi - LNNK frakcijas redakcija. Un Juridiskās komisijas redakcija. Zvanu! Lūdzu balsojam par 8.panta LNNK frakcijas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 34, atturas - 18. Nav pieņemts.

Balsojam par Juridiskās komisijas redakciju. Rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 12. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk ir pirmā lasījuma redakcijas 7.pants, kura nosaukums "Dubultas pilsonības nepieļaujamība". Ir "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikums - izteikt šo pantu redakcijā ar citu nosaukumu "Dubultās pilsonības nepieļaujamība, uzņemot personu Latvijas Republikas pilsonībā". Un arī pie šā panta redakcija, kuru ierosina LNNK frakcijas deputāti. Juridiskā komisija aicina cienījamo Saeimu akceptēt panta virsrakstu LNNK piedāvātajā redakcijā. Proti, nosaucot šo tagad 9.pantu "Dubultā pilsonība". Par panta nosaukumu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk Juridiskā komisija piedāvā panta tekstu, ko piedāvā "Latvijas ceļš" un teksts ir tāds pats analogs, kāds tas bija pirmajā lasījumā, to pārveidot par panta pirmo daļu. Un tālāk jau pieņemt LNNK deputātu priekšlikumu par panta otro daļu. Proti, teksts, ka Latvijas valsts pilsoni saskaņā ar ārvalstu likumiem, var vienlaikus uzskatīt arī par ārvalstu pilsoni vai pavalstnieku, tiesību attiecībās ar Latvijas Republiku viņu uzskata vienīgi par Latvijas valsts pilsoni. Un to iekļaut kā tekstu šajā dubultās pilsonības pantā kā otro daļu. Un pārējās daļas kā LNNK priekšlikumu - noraidīt.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Lūdzu, Edvīns Kide.

E.Kide (TSP).

Cienījamie deputāti! Es liktu priekšā Juridiskajai komisijai uz trešo lasījumu padomāt par redakcijas varbūt izmaiņām. Man īsti nav skaidrs šā panta pirmajā daļā rakstītais, ka uzņemot personu Latvijas Republikas pilsonībā, tai nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība. Vai tas attiecas arī Rietumu latviešiem, kuri reģistrējas, tas neattiecas, tad tā.

Un par otru punktu tad, ja tas tā neattiecas. Ka tiesību attiecībās ar Latvijas Republiku pilsoņus uzskata vienīgi par Latvijas valsts pilsoni. Es īsti neizprotu, vai visas uz Latvijas valsts pilsoni attiecošās sociālās nodrošināšanas normas un aizsardzības normas attieksies pilnībā arī uz Latvijas pilsoni, teiksim, Austrālijā vai Kanādā vai te nevajadzētu precizējumu. Es tikai tā jautājuma veidā trešajam lasījumam.Paldies.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Ja iebildumu nav, es saprotu Kides kunga jautājumu. Šeit ir runa par uzņemot, tas ir pie naturalizācijas.

Priekšsēdētājs. Pie trešā lasījuma. Konkrētu iesniegumu un apspriedīsim. Tagad iebildes nav. Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums - ievest jaunu 10.pantu ar nosaukumu "Latvijas trimdinieku pilsonība". Juridiskā komisija noraida šo priekšlikumu, ietvert to šeit kā pantu, bet ierosina un jūs redzat

Nr.9

A.Endziņš. Priekšlikumu ietvert viņu šeit kā pantu, bet ierosina un jūs redzat projektā ir pārejas noteikumos šis pants ir ietverts pārejas noteikumos.

Priekšsēdētājs. Vai kāds iebilst? Nav iebildumu. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums, tas ir 6.lappusē, papildināt likumprojektu ar jaunu 2.nodaļu šādā redakcijā: nodaļas nosaukums "Latvijas Republikas pilsonības iegūšana reģistrācijas kārtībā". Un šajā nodaļā ir 8., 9.,10.pants, kuru ierosina frakcijas "Lîdztiesība" deputāti. Juridiskajā komisijā šis priekšlikums atbalstu neguva.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāts Krasohins, "Lîdztiesība".

Krasohins (L).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektā "Par pilsonību" grozījumi un papildinājumi 8.,9.un 10.pantā, ko ierosinājusi frakcija "Lîdztiesība" ir šāds pamatojums. Pirmais. Starptautisko tiesību normas vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 1.,2., 7., 15.pants. Starptautiskais pakts par pilsonību un politiskajām tiesībām, 25., 26.un 27.pants. Otrais. Analoģija citu valstu pilsonības likumiem. Trešais. Ņemot vērā Latvijas Republikas vēsturisko realitāti un mūsu patieso vēlēšanos veidot īsti demokrātisku un tiesisku valsti. Ceturtais. Tiek ņemta vērā Latvijas tautai 1989.un 1990.gadā daudzu ievērojamo Latvijas politiķu dotie solījumi, daudzi no viņiem arī šodien ir deputāti un atrodas šeit zālē. Šo solījumu būtība bija, Latvija mūsu kopīgas mājas. Pilsonības iegūšanas pamatā jābūt ir Latvijas iedzīvotāja apzinātai un brīvai gribai. Šodien viņi ir atsacījušies no saviem solījumiem. Daži savu atkāpšanos motivē ar to, ka solījumus tautai deva tāpēc, ka Latvijā bija Krievijas tanki. Šodien esot cita situācija, bet diemžēl tauta nezināja šos iemeslus, noticēja politiķiem un nobalsoja par valsts neatkarību. Lai jūsu balsojums par iepriekšnosauktiem punktiem paliek Latvijas vēsturē kā piemērs un paraugs politiskai atbildībai par Latvijas tautu un visu Latvijas valsti. Pateicos par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" deputātu priekšlikumiem 8.panta redakcijai. 2.nodaļa "Latvijas Republikas pilsonības iegūšana reģistrācijas kārtībā". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 51, atturas - 15. Nav pieņemts. Balsosim par 9.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 42, atturas - 11. Balsosim par 10.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 47, atturas - 12. Līdz ar to 2.nodaļas 8., 9., 10.pants frakcijas "Lîdztiesība" deputātu ierosinātā redakcijā nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk 7.lappusē ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums arī ieslēgt un izteikt jaunu 2.nodaļas virsrakstu šādā redakcijā: "otrā nodaļa. Latvijas valsts pilsonības iegūšana". Un iekļaut šeit 11., 12., 13. un 14.pantu. 11.pants "Latvijas valsts pilsonības iegūšanas veidi". 12.pants "Bçrnu pilsonība, kuram abi vecāki Latvijas valsts pilsoņi". 13.pants "Bçrnu pilsonība, kuram viens no vecākiem ir Latvijas valsts pilsonis" un 14.pants "Atradeņu pilsonība". Juridiskā komisija šo LNNK deputātu priekšlikumu par projekta papildināšanu ar jaunu nodaļu un 11.pantu noraidīt. Būtībā šie LNNK priekšlikumi ir ietverti, it sevišķi, kas ir 12., 13., 14.pantā ir iestrādāti jau mūsu akceptētajā projekta otrajā un trešajā pantā.

Priekšsēdētājs. Iebildes nav? Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk ir pirmā lasījuma 2.nodaļas nosaukums "Naturalizācijas noteikumi un kārtība". Šeit ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums izteikt šo nodaļu nosaukumu "naturalizācija". Juridiskā komisija šo LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu neatbalstīja un ierosina atstāt 2.nodaļas nosaukumu tādu, kāds tas bija pirmā lasījuma laikā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir pirmā lasījuma 8.pants "Tiesības iegūt Latvijas Republikas pilsonību naturalizācijas kārtībā". Šeit ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums izslēgt šo te 8.pantu arī Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu un ierosina, tātad tas būtu tagad jaunā redakcijā 10.pants, tiesības iegūt Latvijas Republikas pilsonim naturalizācijas kārtībā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Endziņš. Un tālāk ir pirmā lasījuma priekšlikums, ko ierosina "Latvijas ceļa" deputāti, pirmā lasījuma redakcijas 14.pantu, kā jūs redzat šeit kreisajā ailītē nav šis pants norādīts, šis pants pilnā tekstā ir savā vietā kā tas bija pirmā lasījuma redakcijā un tas ir jūsu projektā, kas ir izsniegts jums, 17.lappusē un ierosinājuma būtība ir pārcelt šo 14.pantu aiz pirmā lasījuma redakcijas 8.pantu, kas tagad būtu līdz ar to 11.pants "Naturalizācijas ierobežojumi". Juridiskā komisija šo "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumu akceptēja un ierosina papildināt 7.punktu ar vārdiem "kurš ir noziegums arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī".

Priekšsēdētājs. Izpratāt šo situāciju? Lūdzu! Pauls Karnups - LNNK.

P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Kā Endziņa kungs minēja LNNK frakcija bija iesniegusi savu variantu sakarā ar naturalizācijas atteikumu iemesliem un tas ir 17.lappusē un vienkārši gribēju pateikt, ka frakcija uztur šo priekšlikumu un par to vajadzētu balsot. Pēc mūsu domām mūsu izklāsts ir daudz pilnīgāks un izsmeļošāks.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Precizēsim. Tātad LNNK priekšlikums ir 17.lappusē...

A.Endziņš. Un arī pirmā lasījuma variants ir 17.lappusē. Šeit ir, jūs redzat 17.lappusē ir arī piezīme, ka daļēji ir šie LNNK deputātu priekšlikumi iestrādāti, šeit ir atšķirības tikai par dažiem punktiem.

Priekšsēdētājs. Tātad divi balsojumi. LNNK priekšlikums 17.lappusē "Naturalizācijas atteikumu iemesli" un 8.lappusē Jurudiskā komisijas redakcija 11.pantam "Naturalizācijas ierobežojumi". Zvanu lūdzu! Ir pieteikušies runātāji? Nav. Nu nāciet runājiem, bet būtu labi ja jūs pierakstītos tomēr. Atsakās. Paldies. Lūdzu balsosim par LNNK priekšlikumu, kurš 17.lappusē izteikts kā 18.pants "Naturalizācijas atteikumu iemesli". Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 32, atturas - 23. Nav pieņemts. Juridiskās komisijas priekšlikums 8.lappusē, kā 11.pants "Naturalizācijas ierobežojumi". Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 11, atturas - 9. Pieņemts. Godātais referent, mēs varētu pārtraukt, jo nāk pārtraukums, starpbrīdis, un pirms mūsu reģistrācijas kā vienmēr mums ir īpaši svarīgi un patīkami paziņojumi. Šodien dzimšanas dienā sveicam Uldi Lakševicu - 37 gadi. (Aplausi.)

Pārējie apsveikumi būs pēc reģistrācijas, tagad reģistrēsimies. Reģistrējamies! Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Pēc izdrukas nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, bet ir zālē. Māris Budovskis, Ernests Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Aristids Lambergs, Egils Levits, Jānis Lucāns, Gunārs Meierovics, Aleksandrs Pētersons, Anta Rugāte...

Priekšsēdētājs. Anta Rugāte ir zālē.

Z.Tomiņš. Anita Stankēviča, Jānis Vaivads, Joahims Zīgerists un Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Nr.10

Pēc pārtraukuma sēdi turpina vadīt Latvijas Republikas

5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Reģistrācija kvorumam. Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 50 deputāti. Turpinām darbu. Lūdzu referentu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tālak par priekšlikumu 9.lappusē, kā jūs redzat, tad šeit ir pirmā lasījuma redakcijas 9.pants - Naturalizācijas kvotas. Un tālāk nākošajā ailītē jūs redzat, ir "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikums - izslēgt šo pantu. Nākošajā ailītē ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums - izteikt šo 9.pantu par 15.pantu ar citu nosaukumu un citā redakcijā, proti, Latvijas Valsts pilsonībā uzņemamo personu grupas, un vēl trešajā ailītē ir deputāta Karnupa priekšlikums - izteikt šo 9.pantu redakcijā, kuru jūs redzatat šajā ceturtajā ailītē - Latvijas Valsts pilsonībā uzņemamo personu grupas. Un tālāk jūs redzat, kāds ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Proti, atbalstīt "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumu - izslēgt šo 9.pantu, kas attiecas uz LNNK deputātu priekšlikumu par šo pantu, tad viņu noraidīt, tajā pašā laikā daļēji ņemot vērā šo priekšlikumu pie pirmā lasījuma redakcijas 11.panta jaunā redakcijā. Vecais 11.pants ir jūsu projekta 13.lapas pusē. Un šī 13.panta nosaukums toreiz bija "Naturalizācijas atvieglojumi". Lūdzu cienījamo Saeimu izteikt savu viedokli.

Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies debatēs runātāji? Vai ir iebildes par komisijas lēmumu? Paldies. LNNK frakcija uztur abus balsojumus. Acīmredzot Kalniņa kungs šeit domāja arī Karnupa priekšlikumu. Zvanu! Referents kaut ko vēl runās? Tātad balsojam par abiem priekšlikumiem. Un trešais par komisijas priekšlikumu?

A.Endziņš. Trešais ir komisijas priekšlikums - šo pantu izslēgt, tas ir, atbalstīt "Latvijas ceļa" priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Formāli jābalso. Pirmais - balsojam par LNNK priekšlikumu, devītā lapa, 15.pants - Latvijas Valsts pilsonībā uzņemamo personu grupas. Pārskaitījums jums ir. Rezultātu! Par - 16, pret - 29, atturas - 11. Nav pieņemts.

Tālāk deputāta Karnupa priekšlikums. 9 lappusē 9.pants Latvijas Valsts pilsonībā uzņemamo personu grupas. Rezultātu! Par - 16, pret - 26, atturas - 12. Nav pieņemts.

Tagad komisijas priekšlikumu - izslēgt pantu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 9, atturas - 9. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk 10. lapas pusē ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums - izteikt 10.pantu pirmā lasījumā, kāds bija par 16.pantu, redakcijā, kuru jūs redzat. Šeit ir tātad 16.pants - ārvalstnieki un bezvalstnieki, naturalizācijas pamatprincipi. Juridiskās komisijas viedoklis ir noraidīt LNNK deputātu priekšlikumus, daļēji iestrādāt komisijas priekšlikumu 14.pantā.

Priekšsēdētājs. Tiek uzturēts balsojums? Lūdzu balsosim. 10.lapas pusē 16.pants - Ārvalstnieki, bezvalstnieki - naturalizācijas pamatprincipi. LNNK frakcijas deputātu redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 28, atturas - 16. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir jaunās redakcijas 12.pants, vai pirmā lasījuma redakcijas 10.apnts - "Naturalizācijas noteikumi". Juridiskās komisija ierosina pirmā lasījuma redakcijas 10.pantu izskatīt pa daļām un punktiem un tādēļ arī visi priekšlikumi par šo pantu, kuri paredz izdarīt kaut kādus grozījumus, vai izteikt jaunā redakcijā, ir iekļauti tabulā sadalot attiecīgi par pirmā lasījuma pieņemtā likumprojekta pantiem, bet saglabājot autoru iesniegto numerāciju. LNNK priekšlikums kopumā ir iekļauts un kursīvā dots 12.lappuses beigās. Šeit ir izdalīts pa punktiem. Un šinī, ja cienījamā Saeima to akceptē, tad es lūgtu vispirms 10.panta nosaukums: "Naturalizācijas noteikumi" ðeit ir "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikums - šo pantu tagad ir 12., nosaukt "Naturalizācijas vispārīgie noteikumi. LNNK frakcijas priekšlikums ir "Naturalizācijas priekšnoeikumi", šādu nosaukumu atdot un frakcijas "Lîdztiesība" deputātu priekšlikums ir "Tiesības iegūt Latvijas Republikas pilsonību naturalizācijas kārtībā". Juridiskā komisija atbalstīja "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumu par virsrakstu un pirmās daļas tekstu pirms 1.punkta. Līdz ar to noraidot LNNK, kā arī frakcijas "Lîdztiesība" deputātu priekšlikumu. Lūdzu cienījamo Saeimu izteikt savu viedokli.

Priekšsēdētājs. Vai uztur frakcijas balsojumu? "Lîdztiesība" uztur. Lūdzu balsosim par nosaukumu 10.lapas pusē frakcijas "Lîdztiesība" deputu: "Tiesības iegūt Latvijas Republikas pilsonību naturalizācijas kārtībā". Balsojam! Rezultāts: par - 3, pret - 39, atturas - 12.

Balsojam par komisijas ierosināto redakciju. Balsojam! Rezultātu! Par - 44, pret - 4, atturas - 8. Pieņemts.

Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk šī 12.panta pirmajā punktā tas ir analoģisks ar 10.panta pirmajā lasījumā tekstu, tikai šeit ir izdalīts ši 12.panta pirmā daļa. "Naturalizācijas kārtībā pilsonībā var uzņemt tikai personas, kuras ir reģistrētas iedzīvotāju reģistrā, un... Tātad nedaudz redakcioonāli izlabots.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Lūdzu reputāts Juris Sinka.

J.Sinka (TB).

Cienījamais priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Manuprāt un arī es to esmu manījis no jūsu kolēgām kristīgajiem demokrātiem, šis temps ir mazliet par ātru. Te ir jāprecizē, te ir bez jēgas šo visi dažādi panti un mēs braucam cauri, par, pret un kas. Un īstas skaidrības nav. Vai šis 12.pants arī pēc "un" attiecas uz to kurā naturalizācijas lūguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīves vieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā, skaitot no 1990.gada 4.maija. Tas ir ļoti jauki, bet to vajadzēja visu nolasīt un nevis tādā steigā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Tad es iebilstu pret šo. Te ir skaidrs Nulles variants. To taču te skaidri var redzēt. Pieci gadi būs pagājuši nākošgad. Un no tā brīža tas ir Nulles variants.

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Tomēr es Sinkas kungu saprotu, ka mēs nedaudz pārlecām pāri. Pašlaik balso par to ailīti, kas ir faktiski naturalizācijas kārtībā pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras ir reģistrētas iedzīvotāju reģistrā. Līdz tam punktam mēs pašlaik balsojam. Un nākošais ir par to, ko jūs...

Priekšsēdētājs. Nē, tas jau ir nobalsots. Tas ir nobalsots. Mēs tagad...

A.Panteļējevs. Mēs tikai par virsrakstu nobalsojām. Tas nāk teikums. Tur ir LNNK cits priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos.

A.Panteļējevs. Mums jānobalso. Bet kas attiecas uz to Nulles variantu, tad es piebildīšu pie šī balsojuma.

Priekšsēdētājs. Jūs, referent, godātais Endziņa kungs, gribiet paskaidrot deputātiem, neskaidrības rodas tomēr.

A.Endziņš. Cienījamie kolēgas! Mēs nobalsojam par 12.panta nosaukumu "Naturalizācijas vispārīgie noteikumi". Un tālāk es jums nolasīju, ka ir Juridiskās komisijas priekšlikums, tas, kas bija pirmā lasījuma redakcijā, sākums 10.pantam pirms 1.punkta Latvijas Republikas pilsonībā naturalizācijas kārtībā var uzņemt vienīgi personas, viņš ir papildināts atbilstoši, kā to ierosināja "Latvijas ceļa" deputāti", proti, tātad pirmā daļa - "Naturalizācijas kārtībā pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras ir reģistrētas iedzīvotāju reģistrā un", mēs mēģinājām ar šo "un" ja tālāk sasaitīt visus pārējos nosacījumus, tad tikai pastāvot visiem šiem nosacījumiem cilvēkam ir tiesības naturalizēties, iegūt Latvijas pilsonību. Varbūt, ka nav pilnībā izdevīga šī redakcija, acīmredzot mēs viņu mēģināsim uz trešo lasījumu varbūt savādāk, lai tas būtu pilnīgi skaudrs arī Sinkas kungam skaidrs, ka šeit ir runa par visu šo priekšnosacījumu kompleksu, nevis par vienu atsevišķu. Tāpēc mēs mēģinājām šo ar "un" visu laiku sasaistīt kopā. Acīmredzot mēs konsultēsimies vēl ar valodniekiem un mēģināsim viņu vēl precizēt. Bet patreiz šeit es aicinātu lūk, ja ir diskusija, tad tikai par šo te pirmo priekšnoteikumu, ka naturalizācijas kārtībā pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras ir reģistrētas iedzīvotāju reģistrā. Un tālāk jau sekos nākošie nosacījumi, par kuriem mēs runāsim atsevišķi, jo šeit ir priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādam iebildes? Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Ja mēs vienojamies, ka mēs tālāk apskatām atsevišķi šos priekšnosacījumus, tad pirmais priekšnosacījums ir, ko ierosina "Latvijas ceļa" frakcijas deputāti, ka tātad var uzņemt, tātad naturalizēt personas, kurām naturalizācijas lūguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīves vieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvija, skaitot no 1990.gada 4.maija. Līdzīgs priekšnoteikums ir arī no LNNK frakcijas, bet viņš ir saistīts jau šo piecu gadu cenzs ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža un ir trešajā ailītē Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - aizstāt panta pirmo punktu ar sekojošo tekstu, kur ir uzrādīts: "kurām pēc ieceļošanas Latvijā un lūguma iesniegšanas brīdī pastāvīgā dzīves vieta ne mazāk kā 10 gadus bijusi Latvija" un tālāk kā tekstā. Juridiskā komisija akceptē un liek priekšā arī Saeimai to darīt, "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumu, bet ar grozījumu, un attiecīgi LNNK un Tautas Saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu šinī gadījumā noraidīt. Kā jūs redzat ir pasvītrots teksts un iekavās ielikts papildus nosacījums, ko Juridiskā komisija pieliek, proti, ka personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža. Kāpēc 1992.gada 1.jūlijs? Tas ir datums, ar kuru sāka darboties, stājās spēkā likums par ārvalstnieku iebraukšanu. Tas ir saistīts ar šo 1.jūliju. Tātad visām personām, kuras ieradās šeit legāli, pēc šī datuma ir jāsaņem šīs uzturēšanās atļaujas.

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Kiršteins LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Tagad ir vairāki priekšlikumi iesniegti un es gribētu pateikt, kāpēc mēs nevaram piekrist tātad dažiem no šiem priekšlikumiem. "Latvijas ceļa" frakcijas, deputātu priekšlikumā ir šis 1990.gada 4.maijs, bet mēs 4.maijā atjaunojām tikai četrus pantus no Latvijas Satversmes. Tad ir jautājums: ja jau to var uzskatīt par Latvijas situāciju, kurā Latvijas ir bijusi pilnīgi neatkarīga valsts, kāpēc tad mēs neatjaunojam pārējos pantus tajā laikā? Tas nozīmē, ka Latvijas vēl nebija neatkarīga. Bija pasludinājusi Augstākā padome PSRS pilsoņu vēlēta iestāde, PSRS okupācijas armijas virsnieku vēlēta iestāde bija pasludinājusi neatkarības deklarāciju, kas bija nekas cits kā tikai vēlme. Un no šī brīža nekādas juridiskas izmaiņas vēl nebija iestājušās un Satversme netika atjaunota.

Tagad nākošais. LNNK frakcijas priekšlikums tika iesniegts tāpēc, ka pašreiz mēs līdz šim brīdim nezinām un mēs nevaram precīzi atsaukties uz kaut kādiem datumiem, jo nav pieņemts likums par ārvalstniekiem, nav pieņemts likums par ārvalstnieku statusu. Un šajā 1992.gada 1.jūlijā spēkā stājušos likumā ir viens pants, kurā ir teikts, ka to personu statusu, kas ir Latvijā pierakstītas, bet nav Latvijas pilsoņi, noteiks īpašs likums, tā laikam bija, ja es nemaldos, Endziņa kungs. Tātad šis likums, kas nosaka to personu statusu, kas ir pierakstītas, nav pieņemts līdz šim brīdim. Un šeit ir sajaukta drusciņ šī secība. Ja mēs būtu pieņēmuši ārvalstnieku likumu tagad, ja mums būtu precīzi pateikts, kuriem cilvēkiem ir tiesības uzturēties Latvijā, kuriem cilvēkiem nav tiesības uzturēties Latvijā, tad mums būtu zināms arī šis datums, no kura brīža tad skaitīt šos piecus gadus. Tāpēc šeit pašreizējā situācijā acīmredzot ir jābalso pirmajā variantā un mūsu frakcija uztur par mūsu priekšlikumu, kas ir piecus gadus pastāvīgi nodzīvojuši Latvijā, skaitot no pastāvīgās uzturēšanas atļaujas saņemšanas brīža. Un ja šo mūsu priekšlikumu, kas būtu vispareizākais, nepieņems, tad es jums viegli varu pierādīt, ka varbūt 10 vai 15 procenti ir tādi, kuriem tiešām nebūs šīs uzturēšanās atļaujas dažādu iemeslu dēļ. Un, protams, varētu palikt un varētu būt runa tikai par šo 1992.gada 1.jūliju, kad jau valsts iestādes reāli kontrolē

nr.11

nav valsts iestādes reāli kontrolējušas šo dokumentu izdošanu. Nekādi pārējie datumi jau pagaidām nevar būt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Andrejam Panteļējevam. Pēc tam - Juris Sinka.

A.Panteļējevs (LC).

Pirmkārt, tā kā mums ir tādas neklātienes debates, iznāk kā 100 punkti arvien iepriekš paredz iepriekšējais runātājs ko teiks nākošais. Tad šoreiz es mēģināšu paredzēt, ko Sinkas kungs teiks. Ka Sinkas kungs teiks, ka tas ir nulles variants. Es domāju, tā ir neliela spekulācija. labi jūs ziniet, ka tas ir viens no daudzajiem kritērijiem, kas tiek šeit nosaukti pilsonības iegūšanai. Atsevišķi izrauts viens kritērijs nevar tikt pasludināts par pamatu nulles variantam vai kādam citam, ja šis kritēris būtu vienīgais, tad varbūt varētu apgalvot, ka tas ir nulles variants. Bet tikpat labi tad jau mēs pasakām latviešu valoda, tad to arī var uzskatīt par nulles variantu, jo teorētiski jebkurš var iemācīties latviešu valodu, vai citi kritēriji utt. Tā kā ar tām spekulācijām ap to nulles variantu es negribētu piekrist, jo beigu beigās tad arī LNNK frakcijas deputātu priekšlikums iznāk nulles variants. Ja uzturēšanās atļaujas piemēram cilvēki saņem, tad automātiski nozīmē, ka visi viņi saņem pēc tam pilsonību un līdz ar to tad it kā citi kritēriji atkristu.

Es gribētu nedaudz tomēr oponēt arī Kiršteina kungam tādā nozīmē, ka, protams, par to padomju oficieru ievēlēto Augstāko padomi. Tas, protams, lai paliek nedaudz tādām citām debatēm. Es domāju, ka tomēr šī oficieru ievēlētā padome gan 4.maija Deklarācija, gan attiecīgi 21.auguistā rīkojās. Es domāju, ka jūs vienkārši dodiet tagad argumentus "Lîdztiesības" frakcijai vai kādiem citiem spēkiem, kas apšauba Latvijas neatkarības atjaunošanu, paziņot, ka visas tās darbības leģitimas no paša sākuma utt. Tā es domāju par to mēs varētu nedebatēt. Es domāju, ka būtība ir tāda, ka 4.maijā tomēr tika noteikta pausta griba. Un katrā ziņā deklarēts, ka Latvijas Republika tiek atjaunota tātad katrā ziņā mēs to darām un tas ir tas brīdis, kad mēs paužam to gribu atjaunot neatkarību. Protams, ka Latvijas Republika pastāv, bet atjaunota viņa tātad ir faktiski. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīga tieši šī vienpusējā puse. Ka mēs Latvijas puse to paudām, jo es negribētu piekrist, ka to saista ar augusta datumu. Tāpēc, ka tad iznāk, ka tā Latvijas neatkarība bija atkarīga no notikumiem Maskavā, kad tur notika apvērsums un zināmā mērā paātrināja procesu. 4.maijs tomēr ir tas izšķirošais.

Otras. Kas attiecas par reģistru. Un par uzturēšanās atļaujām. Kiršteina kungs minēja 15%, kas it kā nesaņemtu uzturēšanās atļaujas. Es domāju, ka mums vajadzētu būt nedaudz ekonomiskākiem. Mēs beigu beigās izdalījām Latvijas Republikas reģistru. Un es domāju tas procents faktiski tā grupa, kas nesaņemtu uzturēšanās atļaujas, praktiski man liekas arī sakrīt ar to grupu, ko Kiršteina kungs uzskata, kas nevarētu saņemt to uzturēšanās atļauju, bet tā sakrīt ar to grupu, kas nav reģistrēta. Jo kā jūs zināt, reģistrs nereģistrē militārprsonas attiecīgās, protams, te var debatēt varbūt par vienu grupu militārpersonas, bet katrā ziņā visus kopmītņu iedzīvotājus, tos nereģistrēja reģistrs un tā jau faktiski arī sastāda to grupu, kas nesaņemtu uzturēšanās atļaujas, ja realizētu to mehānismu, ko iesaka Kiršteina kungs. Tāpēc es domāju, ka 12.panta tas labojums, kas ir tagad iekļauts, ka naturalizācijas kārtā pilsoņu grupā var uzņemt vienīgi personas, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā. Tas jau zināmā mērā noņem šo problēmu. Par kuru te runā Kiršteina kungs, nevis liekl vēlreiz iet cauri tam pašam faktiski reģistram, tikai ar citu dokumentu un tērēt gan resursus gan laiku. Es domāju, ka tā grupa ir aptuveni sakrītoša. Tātad tie, kas nav reģistrēti ar to, kuri nesaņemtu uzturēšanās atļaujas. Tā kā es domāju, ka mēs varētu droši balsot par "Latvijas ceļa" priekšlikumu. Atkārtoju vēlreiz, ka kopā ar visiem citiem faktoriem tas nav nulles variants, kaut gan, protams, Sinkas kungs nāks un teiks, ka tas ir nulles variants. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Cienījamie dāmas un kungi! Es negribu atņemt Panteļējeva kungam tās pareģa spējas, bet šajā gadījumā es jau biju jau teicis iepriekšējā uzstāšanās reizē to nulles variantu. Tā kā tas nebija nekas jauns. Bet te nu tomēr mums mazliet ir laiks pienācis uzsvērt to, ka 1990.gada 4.maijā par spīti emocijām, tomēr tā bija Augstākā padome vēlēta zem PSRS un LPSR konstitūcijām. Un šīs konstitūcijas darbojās Latvijā tikai okupācijas režīma ietvaros. Un tiešām, kā Kiršteina kungs teica, starp vēlētājiem bija daudz PSRS pilsoņu, virsnieku utt. Bet ja saka, ka mēs tad mainījām de facto it kā režīmu, tad patiesību sakot, taču okupācija ne par vienu mazāko matiņu nebija beigusies. Un vēl joprojām de facto Latvija bija okupēta, lai gan de iure tiešām viņu nemaz nevajadzēja atjaunot. Viņa pastāvēja. Tie ir tie juridiskie patiesie fakti. Un tā kā Latvija bija okupēta un sevišķi pirms šīs Augstākās padomes deklarācijas, visi tie precīzi sakot, 700, 800, 1000 vai vairāk, kas te bija ienākuši, precīzi to nevar pateikt, bija ienākuši tiešām bez atļaujas. Un ja nu tai LNNK variantā ir runa, ka tas variants runā par atļaujas došanu, tad laikam jau paredz tādu atļauju, ko varbūt jau dod suverena valsts. Un tad arī tas mazlietiņ ir nedrošs. Katrā ziņā visa šī masa, kurai tagad sākot ar 1995.gadu ar zināmu gradāciju tagad nu dos iespēju naturalizēties, ienāca šeit nevienam, tas ir, Latvijas valstī, atļauju neprasot. Un šis ir tas kardinālais jautājums. Un tas padara to žēlsirdīgo atļauju no 1995.gada viņiem tagad pieprasīt naturalizāciju vairāk kā apšaubāmi. Tas ir jāpatur prātā un mēs nevaram skriet cauri šiem pantiem tādā veidā kā referents to pašlaik ir pasācis. Un viņam ir stingri jāpalēnina sava gaita un katru atsevišķu daļiņu jāizlasa cauri, lai mums būtu absolūti skaidrs par ko mēs balsojam, vai nebalsojam un tas, es pilnīgi protestēju jau uz prikešu. Ja Endziņa kungs turpinās tādā veidā, labi, to jūs redzēsit. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Par procedūru atbild sēdes vadītājs. Un tāpēc Endziņa kungam pārmetumi ir nevietā. Sēdes vadītājs turpmāk nolasīs katru balsojamo formulējumu. Vai vēl kāds ir pieteicies runāt? Mārtiņš Ādams Kalniņš. Lūdzu! Zemnieku savienība. Tabūna kungs, pierakstieties!

M.Ā. Kalniņš (LZS).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikties par 9.punktu. Tas bija mans priekšlikums, kurš tika noraidīts. Tas ir par to, ka paredzēta ir arī iemaksa līdz ar pilsonības pieprasījumu. Un divu mēnešu algu apmērā.

Priekšsēdētājs. Kā es sapratu, šis pants būs vēlāk. Un tad lūgsim vēlreiz Mārtiņu Ādamu Kalniņu runāt.

Tagad ir pieteicies deputāts Seiksts - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - deputāts Tabūns.

A.Seiksts (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Piedodiet, es varbūt ne tik daudz par panta redakciju, bet te jau ir pieņemts, ka otrajā lasījumā izsaka arī replikas. Es teikšu, godātais Sinkas kungs! Jūs ļoti labi zināt, ka es jūs ļoti cienu. Neviltoti. Bet šajā gadījumā es esmu spiests jums atgādināt, ka 1990.gada 4.maijā ir tomēr kritērijs, jo 1918.gada 18.novembrī Latvija arī bija okupēta. Bet mēs neviens nešaubāmies par šīs dienas nozīmīgumu.

Otrkārt, toreiz visai pasaulei tika paziņots, kurp mēs ejam. Un no tā ar lielām vai mazām kļūdām mēs nevirzāmies sānis.

Treškārt, toreiz jūs nebijāt šeit zālē, kad virsnieki cirta kājas pret grīdu, kad 15.maijā salasījās pārģērbti kara skolas audzēkņi un tad tiešām mata galā karājās. Tā kā nenoniecināsim šo dienu un tas ir atskaites punkts.

Un visbeidzot. Juridiski pēc 4.maija no Krievijas vai no kaut kurienes braucot, viņi zināja, ka šeit jau ir zināmā mērā riskanti braukt. Un tāpēc es uzstāju, ka tas ir atskaites punkts. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Tabūns - LNNK. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Panteļējeva kungs! Jā, 1990.gadā bija deklarēta Latvijas neatkarība. Tikai deklarēta. Jo, vai tad mēs esam aizmirsuši 1991.gadu? 1991.gada slaktiņus? Un visu to, kas notika? Tā bija neatkarīga valsts? 1990.gadā 4.maijā mēs šo dienu ļoti labi atceramies, šajā namā es arī šerit biju kā žurnālists. Bija tikai izteikta faktiski tautas griba, vēlēšanās, ne īstenība, kā Sinkas kungs teica, de facto, okupācija šeit vēl bija. Un okupācija patiesībā īstenībā lielā mērā ir vēl šodien. Armija vēl šodien šeit ir. Neaizmirsīsim to! Un ja arī, kā mēģina apgalvot, Panteļējeva kungs, ka šeit nav runa par nulles variantu, ka šī kritērija tomēr pieņemšana ir daļa no lielās piekāpšanās. No pilsoņu kopuma palielināšanas. Es nesaprotu, kāpēc tik ļoti jūs gribat par šo atskaites punktu 1990.gada 4.maiju? Un kāpēc ne tālāk. Kāpēc jūs tik briesmīgi gribat nākt pretī šai nostādnei pilsoņu kopuma palielināšanai par katru cenu. Pa drusciņai, pa drusciņai. Tā jau kopumā patiešām var sanākt nulles variants, vai kā te Bekasova kungs izteicās, atkal atgriezīsimies kopīgajās mājās. Jo, redziet, te jau atkal runā par kopīgajām mājām. Mēs jau esam izdzīvojušies šos 50 gadus šajās kopīgajās mājās. Tāpēc mēs - LNNK frakcija uzturam mūsu labojumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Māris Grīnblats - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Tātad par 12.panta tiem punktiem , kas kā es saprotu, ir klupšanas akmens. "Latvijas ceļš" piedāvā pirmajā apakšpunktā variantu, kurā naturalizācijas lūguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta nav mazāka kā piecus gadus, skaitot no 1990.gada 4.maija. Un Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības variants, tātad - ne mazāk kā 5 gadi, skaitot no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža. Katrā valstī, kas pastāv kā starptautisko tiesību subjekts, un kurā ir daudzmaz attīstīta likumdošana, pastāv kaut kāda kārtība kādā ārzemnieki iebrauc un izbrauc no šīs valsts. Latvijas Republika 1927.gadā pieņēma likumu par ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā un izbraukšanu no tās. Šis likums Latvijas okupācijas dēļ ir objektīvi pārtraucis darboties 1940.gada 17.jūnijā. Savukārt Augstākā padome pieņēma jaunu likumu "Par ārvalstnieku iebraukšanu un izbraukšanu no Latvijas", kurš sāka darboties tikai ar 1992.gada 1.jūliju. Un Latvijā nav nekāda Latvijas pašas pieņemto likumu, kas noteiktu to kārtību, kādā ārzemnieki iebrauc Latvijā veselus 52 gadus. No 1940.gada vasaras līdz 19992.gada vasarai. Tādēļ, kā es jau šeit no rīta teicu, šo jautājumu vajadzēja risināt, vajadzēja risināt paralēli ar pilsonības jautājumu vai vēl labāk, vajadzēja risināt pirms pilsonības jautājumu. Puieņemot īpašu likumu par ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesisko statusu, attuecībā uz visām tām personām, kas iebrauc Latvijā šajā ilgstošajā laika periodā, turklāt saskaņot tā, lai šā likuma normas īpaši atšķirīgas pēc būtības no tām normām, kas regulēja šo iebraukšanu līdz 1940.gadam un pēc. Tas pašlaik nav izdarīts. Un nevar uzskatīt, ka atļaujas, kas tajā laikā tika dotas ar PSRS iekšlietu daļas zīmogu pasē, ir pietiekams priekšnoteikums pretenzijām uz Latvijas pilsonību. Arī Vācija, es domāju, nepiešķir Vācijā iebraukušam Turcijas pilsonim atļauju tikai tādēļ, ka Turcija atļāvusi viņam iebraukt Vācijā. Tā būtu vairāk nekā kurioza situācija. Bet tieši tā šeit iznāk. Tātad vai šī valsts to ir atļāvusi, vai nav atļāvusi. Un šie cilvēki neatmetot visas sociālās un morālās problēmas, šie cilvēki tomēr nav Latvijas iekšējā problēma un t1ā, protams, nav ne "Latvijas ceļa" problēma, ne "Tçvzemei un brīvībai" problēma, bet tā ir starptautiska problēma. Problēma, kuru ir radījusi 1939. un 1940.gadā hitleriskā Vācija un staļiniskā Padomju Savienība. Un problēma, kuru mums 1945.gadā atstāja atkal Staļins kopā ar Lielbritāniju un Amerikas Savienotajām Valstīm, kad varēja risināt šo jautājumu, bet dabiski, lielvalstis īpašu aprēķinu dēļ, to nerisināja. Tātad tā ir starptautiska problēma un pasaules lielvalstis, kuru iedzīvotāju kopskaits ir rēķināms simtos miljonu, uzvēla Latvijai ar 2 miljoniem cilvēku, šādu tiesiski nenoregulētu gandrīz vienu miljonu personu problēmu. Tad vai to ir ētiski darīt, ja šīs valstuis pašas, es nerunāju šeit par PSRS vien, par Krieviju arī Lielbritāniju un Savienotās Valstis nav gatavas pastiept roku vismaz pretī tiem, kas no šejienes būtu gatavi braukt projām? Ja viņiem tas ir grūti, tad kādēļ, lai tas būtu viegli Latvijai, kura ne pie ka, vismaz šajā tiesiskajā aspektā nav vainīga. Tāda ir šī reālā situācija. Tādēļ es aicinu balsot par 3. ailē ievietotu LNNK frakcijas depurtātu priekšlikumu. Jo tas atbilst šai situācijai no kuras mēs varam tiesiski risināt tālāk, neaprobežoties, dabiski ar šo likumu vien, bet arī ar citu likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesisko statusu, kas būtu pietiekami saskaņots ar šo likumu kā tādu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Šeit es atzīmēju zināmu nekonsekvenci no "Tçvzemei un brīvībai" deputātiem

Nr.12

R.Marjaša. Zināmu nekonsekvenci no "Tçvzemes un brīvības" deputātiem. Viņi liek uzsvaru uz tās pašas okupācijas laika Augstākās padomes likumu par ārzemnieku ieceļošanu. Šim likumam viņi piedod prioritāru spēku, tanī pašā laikā Sinkas kungs apstrīd 4.maija deklarāciju, atklāti sakot, ja es toreiz 4.maijā varētu iedomāties, ka kādreiz atbrauks kāds latvietis no ārzemēm un pārmetīs mums, mēs nebijām tiesīgi morāliski pasludināt Latviju par neatkarīgu valsti, toreiz tas bija neiedomājami priekš manis, bet, nu, tagad teiksim ideja ir tāda, kad, lūk, šim, šīs pašas Augstākās padomes pieņemtajam likumam, 1992.gadā, "Par imigrāciju". Viņam it kā būtu atpakaļejošs spēks, bet mēs toreiz, šeit Augstākajā padomē, ļoti daudz runājām par to vai šim likumam varētu būt ekskluzīvs atpakaļejošs spēks, jo pamatprincips jurisprudencē ir, ka likumam atpakaļejoša spēka nav. Tagad tiek piedāvāts piemērot šo likumu ar atpakļejošu spēku visiem tiem, kuri šādu vai tādu apstākļu dēļ Latvijā ir iebraukuši tad, kad Latvija, protams, savu teritoriju kā valsti nekontrolēja, es piekrītu, bet viņi bija šeit ieceļojuši. Ziniet, es domāju, es nepārspīlēšu, es pati esmu pensijas vecumā, bet, ja tagad pajautātu latviešu pilsoņiem pensionāriem, vai viņi ir ar mieru, lai Latvijas valsts iztērētu dažus miljonus latu vismaz lai visu šito masu 600 tūkstošus jeb pusmiljonu izgaiņātu atkal cauri iestādēm un atkal rakstītu papīrus un atkal algotu ierēdņus, apsolūti bezjēdzīgam darbam, nu, es domāju, ka Latvijas pensionāri tomēr izšķirtos pret to. Bet mēs jau nerēķināmies ar to politiskām interesēm. Ir likumprojekts, jūs zinat, Prezidijs nodeva izskatīšanai komisijās un komisijās tika strādāts pie likumprojekta "Par nepilsoņu statusu" un jūs ļoti labi zināt visas viņa pamatiezīmes un viņš noteikti šeit tiks pieņemts, bet tas nekādā gadījumā neskar šī panta koncepciju. Paldies.

Priekšsēdētājs. Juris Sinka, "Tçvzemei un brīvībai", lūdzu!

J.Sinka (TB).

Dāmas un kungi, vispirms man jāsaka Panteļējeva kungam, kad es būšu žēlsirdīgs, lai gan es šajā jautājumā otrreiz uzstājos, bet man bija tas jādara, jo ir ļoti viegli nepareizi interpretēt, ko es pirmīt teicu un to izdarīja Seiksta kungs, to izdarīja Marjašas kundze, droši vien savās domās kas neizteica daudzi citi. Es nenoliedzu to, kas notika 1990.gada 4.maijā vēl bez tam manā dzimšanas dienā, tad, un to es neaizmirsīšu, bet tas bija, tā bija drosme, drosmes izteikšana, tā bija karstas vēlmes izteikšana, bet tai mēs nedrīkstam piedot no mūsu Latvijas valsts likuma viedokļa likumīgu spēku, jo tad mēs atzīstam PSRS tā laika konstitūciju. Jā, kaut kādu loģiski paralēli varētu pielietot arī runājot par 1992.gada jūliju, bet to vēl varētu analizēt. Protams, arī vēlēšanu likums kura īstenošanas rezultātā mums pagājušogad bija vēlēšanas, arī, protams, bija radīts tādā, uz tādas nepareizas pamatnes. Bet, tad jau drīzāk mēs varētu runāt par kaut ko līdzīgu tautas sapulcei, kas bija tajos laikos, vai tā kā tautas sapulce vēl bija pirms 1918.gada 18.novembra, ka mēs tiešām proklamējām savu valsti vai to var uzskatīt laiku par okupācijas laiku, tas arī ir vēl debatējams. Bet katrā ziņā es tikai gribēju pateikt, kad negribu lai šo manis teikto nepareizi iztulkotu, protams, to man vienmēr var pārmest, ka es tajā laikā te neatrados, to var pārmest daudziem, bet bija arī daudz latviešu Austrumos, kas atradās un arī šeit nebija un tā emocija jau paliks, bet mēs netiekam vaļā no tās patiesības, ka dot atļauju šiem simtiem tūkstošu nelegāliem ienācējiem, kas katrā ziņā ienāca šeit pretēji 1949.gada Ženēvas konvencijai un pat, kā man šodien uz ielas demonstrētāja atgādināja par 1948.gada Apvienoto nāciju tautu tiesību deklarāciju. Tie ienāca šeit neprasot juridiskajai Latvijas valstij atļauju. Un tātad, ja to atļauju deva viena padomju institūcija, tad tai atļaujai ir apšaubāma vērtība. Vārdu sakot, Maskava izdeva atļauju pati sev un tā tas ir bijis. Un par to ir jādomā, un tas tad iznāk nulles variants vai tas Panteļējeva kungam patīk vai ne, mēs jau varam filozofēt arī es esmu studējis filozoju. Paldies.

Priekšsēdētājs. Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamais Sinkas kungs, cienījamie klātesošie! Tā kā jūs atļaujaties šeit visus pamācīt un klasificēt, kas kurš ir un kas ko grib. Es arī atļaušos klasificēt jūsu uzstāšanos kā klajus melus. Es atkārtoju vēlreiz kā klajus melus, jo tie, kas ir lasījuši šo likumprojektu un es tiešām jūs cienu un uzskatu, ka jūs šo likumprojektu esiet lasījis, ņemot jūsu darbu Ārlietu komisijā, man nav ne mazāko šaubu par to šaubīties, tad jūs labi ziniet, ka uz tiem ir nelegālajiem iebraucējiem, ko jūs šeit tik ļoti kvēli aicinājāt radioklausītājus, jo klātesošie tiešām ir lasījuši šo likumprojektu, bez maz vai nākt atkal un uzbrukt tiem nelietīgajiem "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības pārstāvjiem, kas aizstāv šo it kā nulles variantu, kad uz šiem attiecas kvota, ja jūs protams, nenobalsosiet "pret" ðo kvotu, "Latvijas ceļš" un Zemnieku savienība ir vienojusies balsot par viņu. 0,1 procents un nav pamats neticēt šodien laikrakstā "Diena" publicētajam aprēķinam, kur ir teikts, ka 0,1 procents no Latvijas Republikas pilsoņu skaita iepriekšējā gadā pēc mūsu aprēķiniem šī kvota 2000.gadā teorētiski var`tu būt 1976 cilvēki gadā, es pieļauju ka kļūda varētu būt par 20%, jūs labi ziniet kāds skaitlis iznāk. Lūk, tas attiecas uz šiem iebraucējiem. Viss pārējais ir jāskatās kontekstā. Tādā gadījumā melu nebūtu, jo, ja mēs paskatamies šo pantu un pantus, kas seko šim, tad jūs redzēsiet, ka šeit runa nav ne tikai par kaut kādu nulles variantu, bet par pat masveida naturālizāciju šinī laika posmā līdz 2000.gadam. Skaitļi tiešām ir nelieli. Es piekrītu tiem cilvēkiem, kas šeit uzstājas un kvēli runā par to, ka tik maza naturalizācija varētu radīt problēmas un lielu nepilsoņu skaitu jeb Krievijas pilsoņu skaitu, kas būtu daudz bīstamāk Latvijas Republikai kā valstij, šeit Latvijas teritorijā, bet personīgi es un mani kolēģi "Latvijas ceļā" neredz citu iespēju šobrīd kā saglabāt Latviju kā vienkopienu valsti un kā saglabāt Latviju kā nacionālu valsti, lai šeit Latvijas teritoijā latviešu varētu savā augstākajā varas orgānā, vēlētā varas orgānā un Latvijas pilsoņiu varētu savā augstākā varas orgānā lemt par savu nākotni kā pieņemt šādu te likumprojektu, kur ir šī te kvota pēc 2000.gada un ir zināmas iespējas iegūt tiem Latvijas potenciālajiem pilsoņiem pilsonību, kuri varētu integrēties Latvijas sabiedrībā un būt lojāli Latvijas sabiedrības pilsoņi. Es aicinu balsot par šo pantu un balsojot par šo pantu nevis skatīties viņu atsevišķi, bet skatīties viņu kontekstā ar pārējiem nākošajiem pantiem un pārējām nākošajām šī panta daļām. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai ir runātāji pieteikušies? Nav. Mums Prezidijam ir iesniegums. 10 deputāti Grīnblats, Straume, Sinka, Dāliņš, Seile, Kalniņš Imants, Velta Puriņa, Dainis Stalts, Karnups un Pēteris Tabūns lūdz balsot par 12., 13., 14.pantu izsaucot deputātus vārdā saskaņā ar Kārtības ruļļa 125.pantu, bet tas ir par visu pantu kopumā vēl balsot. Referentam vārds, lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atļaujiet arī man mazliet komentārus izdarīt saistībā ar tām debatēm, ar tām runām, kas šeit izskanēja no šīs tribīnes. Un vispirms es gribētu vērsties pie cienījamā Sinkas kunga. Es jūsu vietā noņemtu cepuri tās Augstākās padomes priekšā, jā pateriz nav, kura deva iespēju jums tikt ievēlētam Saeimā un runāt no šīs tribīnes, jo ja jūs runājat tikai par klaju deklarāciju, tad, lūk, šī Augstākā padome pieņēma likumu par 5.Saeimas vēlēšanām, darīja daudz ko citu, lai reāli šī Saeima varētu sanākt un varētu lemt Latvijas likteņus. Un ziniet, man drīzāk, jūs gan teicāt, ka jums ir filozofiskā izglītība, bet man jūsu filozofija vairāk atgādina kaut ko citu, kad apmēram ielasmeitu mēģina visiem publisku skaidrot, ka es esmu nevainīga meitene, apmēram tādā veidā jūs to pasniedzāt, kad runājāt, lūk, par šo te sterilitāti, ja, šo juridisko pēctecību un aizmirstata, ka, lūk, tomēr bija Augstākā padome, kas radīja šo te iespēju.

Priekšsēdētājs. Endziņa kungs, jūsu vārdi ir skarbi, jūs saņemiet piezīmi.

A.Endziņš. Paldies, es esmu gatavs saņemt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, turpiniet!

A.Endziņš. Paldies. Lūdzu balsot.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību, tā kā mums šeit komisija piedāvā par katru apakšpunktu atsevišķi, viņu numerācija gan šeit ir dažāda, bet mēs varam to uzskatīt un tā tas ir, kad katrs apakšpunkts ir vienā ailē un dažādi priekšlikumi ir, mēs balsosim par katru no šiem apakšpunktiem atsevišķi un, protams, par katru priekšlikumu, kuri izteikti dažādu deputāti vai frakcijas. Un pēc tam būs balsojums par pantu kopumā izsaucot deputātus vārdā. Vai par procedūru ir iebildes? Un sēdes vadītājs pirms katra balsojuma nolasīs redakciju. Par procedūru ir iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Tātad būs trīs balsojumi, LNNK frakcijas deputāti, Tautas saskaņas frakcijas deputāti un komisijas redakcija. Referents neiebilst?

A.Endziņš. Nē.

Priekšsēdētājs. LNNK frakcijas deputātu ierosinājums. Pirms naturalizācijas lūguma iesniegšanas ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi nodzīvojušus Latvijā, skaitot no pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 37, atturas - 21. Nav pieņemts.

Nākamais Tautas saskaņas frakcijas deputātu ierosinājums, aizstāt panta 1.punktu ar šāda satura punktu: 1. Kurām pēc ieceļošanas Latvijā lūguma iesniegšanas brīdī pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā 10 gadus bijusi Latvija (šis noteikums par Latvijā nodzīvoto laiku neattiecas uz 12.pantā minētām personām un nepilngadīgiem bērniem un rīcībnespējīgiem ģimenes locekļiem, kuri iegūst Latvijas Republikas pilsonību kopā ar saviem vecākiem (adoptētājiem), aizbildņiem vai aizgādņiem). Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 58, atturas - 11. Nav pieņemts.

Tagad balsojam par komisijas ierosināto redakciju: "Kurām naturalizācijas lūguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā 5 gadus ir bijusi Latvija skaitot no 1990.gada 4.maija (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija) piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 15, atturas - 14. Pieņemts.

Lūdzu tālāk.

A.Endziņš. Tagad kā otrais punkts ir "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikums viņu izteikt sekojoši, "kuras pārvalda latviešu valodu un". Ir tālāk deputāta Elferta priekšlikums izteikt šo punktu sekojošā redakcijā, "kuras pārvalda latviešu valodu sarunu valodas līmenī, šis noteikums neattiecas uz personām, pirmās grupas invalīdiem, kas par tādiem atzīti gara slimības dēļ, kā arī personām, kurus tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām un ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums: pārvalda latviešu valodu, tas ir, beiguši mācību iestādi ar latviešu mācību valodu vai nolikuši īpaši latviešu valodas eksāmenu pārbaudes kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi. Juridiskā komisija ir akceptējusi "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumus, deputāta Elferta, kā arī LNNK frakcijas deputātu priekšlikumi ir daļēji, tātad ņemti vērā, iestrādāti jaunā nodaļā, ko piedāvā komisija, trešā nodaļa, kas nosaka kritēriju...

Nr. 13

A.Endziņš. ... 3. nodaļa, kas nosaka kritērijus un prasības attiecības par latviešu valodu.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti uztur balsojumu? LNNK uztur balsojumu. Kāds vēlās runāt? Nav pieteikušies. Nolasu tekstu: pārvalda latviešu valodu, tas ir, beiguši mācību iestādi ar latviešu valodas... es atvainojos, ar latviešu mācību valodu vai nolikuši īpašu latviešu valdodas eksāmenu (pārbaudes kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprināti noteikumi). Balsojam tagad par šo priekšlikumu un pēc tam par komisijas priekšlikumu. Ābiķa kungs, jūs esat stipri nokavējis... Rezultātu 24 - par, pret - 34, atturas - 17. Nav pieņemts.

Tagad lūdzu komisijas redakcija: kuras pārvalda latviešu valodu un... tālāk teksts. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 13. Pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. 3. pamatnoteikums. Pirmā lasījumā bija: kuras zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus un ka šo pārbaudes kārtību nosaka Miistru kabineta akceptētie noteikumi. "Latvijas ceļa" frakcijas deputāti ierosina papildināt ar Latvijas Republikas vēstures zināšanām un šeit ir blakus, kā jūs redzat, LNNK frakcijas deputātu priekšlikums: kuri zina Latvijas Republikas Satversmes pamatprincipus un Latvijas valsts pilsoņa pienākumus un tiesības... un arī pārbaudes kārtību, kā tiek noteikta. Juridiskā komisija atbalsta "Latvijas cdļa" deputātu priekšlikumu ar grozījumu un līdz ar to noraidot LNNK frakcijas priekšlikumu, daļēji to iestrādājot šā panta 3. daļā. Tātad Juridiskā komisija ierosina tekstu: kura zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus un Latvijas vēsturi.

Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies runātāji? Nav. Tad divi balsojumi. Jūs, godātie kolēģi, tos formulējumus jau redziet, tāpēc, lūdzu, runājiet. Tupešu Jānis.

J.Tupesis (LZS).

Man šeit ir ierosinājums uz trešo lasījumu, kurš kaut kādīgi paslīdēja šeit garām laikam tāpēc, ka viņš ir tik vienkāršs, bet citās valstīs un šinī gadījumā it sevišķi es aicinātu šeit ietilpināt iekšā tādu elementāru lietu, ka kandidātam ir jāzina tās valsts himna un tās valsts karoga krāsas un apmēri, kurā viņš arī kandidē par pilsoni. Un tas kaut kādīgi šeit ir paslīdējis un ja jūs domājat, ka tas ir pietiekoši vienkārši, tad man ir citas domas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies runātāji? Nav. Deputāt Kide, es jums nedodu vārdu, jo jūs diemžēl to izmantojiet ne visai korekti, sēžot pirmajā rindā un tasisnā ceļā dodaties uz tribīni. Esiet tik labiņš un tomēr pierakstaties, jo ir grūti vadīt sēdi, ja tribīni ieņem tādā veidā.

Būs divi balsojumi. LNNK frakcijas balsojums un komisijas balsojums. Par Tupešu Jāņa priekšlikumiem tie ir trešajam lasījumam, tad acimredzot būs iesniegti un tad izskatīsim..

Tad LNNK frakcijas redakcija: zina Latvijas Republikas Satversmes pamatprincipus un Latvijas valsts pilsoņu pienākumus un tiesības, pārbaudes kārtību nosaka īpaši Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprināti noteikumi. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 28, atturas - 24. Nav pieņemts.

Komisijas redakcijā: kura zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus un Latvijas vēsturi un... Rezultātu! 60 - par, 7 - pret, 11 - atturas. Pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. Ceturtais priekšnoteikums, kuram ir legālas eksistences avots. Šeit ir tikai redakcionāli papildināts, citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs. Vārds Olafam Brūveram - Kristīgo demokrātu savienība.

O.Brūvers (KDS).

Es jūs neaizkavēšu, tikai man ir viens tāds jautājums un lūgums precizēt, es iesniegšu vēlāk arī rakstisku priekšlikumu. 12. panta 4. punktā ir minēts apr šo: kurām ir legāls iztikas avots. No manas pieredzes jau darbojoties tajā pašā Pilsonības un imigrācijas departamenta jomā bieži rodas neskaidrība tieši arī šajā jautājumā pie reģistrācijas, pie atļauju izsniegšanas. Un tādēļ es gribētu šeit, lai komisija vai kāds dod precizējumu tam, kas notiek ar personām, kuru ne viņu pašu vainas dēļ ir palikušas bez legāla iztikas avota, jo ir pietiekoši daudz maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki, ir bezdarbnieki, kuriem bezdarbnieku pabalsts vairs netiek izmaksāts, jo 6 mēneši ir pagājuši, ir mātes ar bērniem, kuras nesaņem nekādu pabalstu un nav nekāds sociālais pabalsts arī pie tam.... tā kā ar tādām personām es satiekos un tāpēc šis jautājums ir tik svarīgs, ka es lūgtu te dot precizējumu tāpat kā Elferta kungs iesniedza lūgumu precizēt par valodas prasmi. Ļoti līdzīgi. Tā kā ko darīt ar viņiem, kuri nesaņem pabalstus, dažādu sociālo palīdzību, kas nav atkarīga no viņu vainas, teiksim. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Šeit balsojums nav nepieciešams. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk.

A.Endziņš. 5. priekšnoteikums: kuras atteikušās no savas iepriekšējās pilsonības vai kuras ir bezvalstnieki . Šeit ir "Latvijas ceļa" priekšlikums - izteikt savādākā redakcijā - kuras ir iesniegušas paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības un ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi un... Butībā analoģisks ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums un Juridiskā komisija pieņem "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumus, papildinot tos ar daļu no LNNK deputātu priekšlikuma. Juridiskās komisijas formulējums ir norādīts jums kā 6. apakšpunkts, jo tālāk jūs redzēsiet, ir arī ailītē priekšlikums par šo priekšnoteikumu vietu maiņu. Tas, kas ir patreiz 6., viņš bija iepriekš piektais. Un vēl es gribētu paskaidrot no Juridiskās komisijas puses, ka nākošajā lapaspusē jūs redzat, ka šeit ir arī priekšlikums atrunāt otrajā daļā, šā panta otrajā daļā, par šiem pirmās daļās 6. punkta noteikumiem, kur ir dots precizējums. Lūgums ir atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētāji. Runātāji ir pieteikušies? Nav. Vai kāds deputāts iebilst par komisijas redakciju? ( No zāles kaut ko jautā.)

A.Endziņš. Nu es vienkārši lūdzu viņus samainīt vietām, tas ir patreiz sestais, kā jums ir pretim pie piektā un mainīt viņus nākošajā lasījumā vietām.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. 6. priekšnoteikums: kuras devušas svinīgo solījumu par uzticību Latvijas Republikai. Šeit ir priekšlikums no Zenmnieku savienības frakcijas deputātiem: kuras bijušas lojālas Latvijai un devušas svinīgu solījumu par uzticību Latvijas Republikai, ir LNNK deputātu frakcijas priekšlikums: kuras ir devušas Latvijas valsts pilsoņa zvērestu un Juridiskā komisija ierosina atbalstīt "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumu, daļēji jau šis priekšlikums ietver sevī arī Zemnieku savienības frakcijas deputātu priekšlikumu, izņemot, ka šeit ir "zvērests", šāds formulējums, ko dod LNNK. Un tajā pašā laikā man būtu jāsaka arī tas, ka acīmredzot uz trešo lasījumu būtu jādomā, ka šis 5. punkts būtu nevis kā priekšnosacījums, lai varētu iegūt pilsonību, jo acīmredzot pieņemt svinīgo solījumu un parakstīt, ja nav visi citi priekšnosacījumi, nevarētu būt. Un acīmredzot šeit būtu vajadzīgs jāizdala vai nu kā atsevišķs pants, kā varētu teikt, kā rezumējums jau visiem šiem te priekšnoteikumiem un noteikt, ka lūk, faktiski ar to brīdi, kad cilvēks ir parakstījis šo svinīgo solījumu, tikai tad varētu tikt uzskatīts, ka viņš ir naturalizēts, ka viņš ir uzņemts, ieguvis Latvijas Republikas pilsonību. Bet patreiz es lūdzu varbūt akceptēt šādā veidā un ņemt vērā šo te manu atrunu.

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu! Par 6. apakšpunktu.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Mani ļoti izbrīnīja tas un es esmu patīkami pārsteigts, ka nākošajiem pilsoņiem nebūs jāzina ne pienākumi, ne arī viņu teisības, ko mēs šeit iebalsojām milzīgā sajūsmā. Tagad parādās kaut kas vēl brīnumaināks, tā saucamais, svinīgais solījums. Es tomēr gribētu dzirdēt no Juridiskās komisijas priekšsēdētāja - kādi likumdošanas akti, kādi kriminālprocesa dokumenti, vai kādi Administratīvo kodeksu pārkāpumi regulē parastā solījuma laušanu , svinīgā solījuma laušanu un nepildīšanu, kāda ir atbildības pakāpe. Es zinu, ka savā laikā bija pionieru solījumi jeb pionieru svinīgie solījumi. Vai tas ir no tiem laikiem ienācis? Es gan zinu, ko nozīmē "zvērests". Mums ir zvērinātie advokāti, mums ir zvērinātie mērnieki. Es saprotu jēgu, ka tiek dots šis zvērests, bet man nav skaidrs, ko šādas absolūti tukšas normas, kuras nevienam nekad nebūs obligātas... un kas notiks, ja šie svinīgie solījumi netiks pildīti kaut kādā mērā? Un ar ko parastais solījums atšķirās no svinīgā solījuma? Vai tas ir ar akut kādām svinīgām telpām... vai tur būs visam kaut kāda speciāla procedūra? Un kāpēc šeit ir tāda izvairīšanās no vārda "zvērests" un tāda stūrgalvīga tiekšanās aizvietot ar šiem vārdiem "solījums"? Tāpat kā izvairīšanās no tā, ka pilsonim tomēr ir jāzina nedaudz daži pienākumi. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Aivars Endziņš.

A.Endziņš. Cienījamie kolēgas! Jūs redzat, ka 18. lappusē ir svinīgā solījuma teksts, kādu ierosina Juridiskā komisija, kur ir apvienots būtībā LNNK un "Latvijas ceļa" priekšlikumi par svinīgo solījumu un par zvērestu. Bet par cik bija Kiršteina kunga jautājums - kāpēc Juridiskā komisija iebislt pret zvērestu... Cienījamais Kiršteina kungs, Latvijā dzīvo pietiekami daudz vecticībnieku, piemēram, kuriem reliģija neatļauj dot zvērestu. Un šis nosaukums "zvērests" vai "solījums", tas viss ir atkarīgs no tā, kāda ir likumdošana, kādas sankcijas ir paredzētas, jo jūs tagad sakat, ka zvērests vai svinīgais solījums... Ja es apsolos godīgi pildīt Satversmi un likumus... tikko cilvēks ir pārkāpis likumu, vai viņš ir pilsonis vai nav pilsonis, teiksim, nozadzis, viņš ir pārkāpis zvērestu. Tātad šeit būs vai nu konkrēta kriminālatbildība vai konkrēta administratīvā atbildība, tas jau cits kaut kas. Ja šeit ir solījumā paredzēts, ka viņš sargās, teiksim, Latvijas Republikas neatkarību un tā tālāk, tad visam ir jābūt korespondējošam un daļēji jau tas ir arī šodienas Kriminālkodeksā, šodienas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tā kā šeit ir tikai tas strīds - solījums vai zvērests. Un es varētu atbildēt jums arī vēl tā, ka tad, kad jau likumprojekts tika izstrādāts vēl Augstākajā padomē, kad arī bija zvērests, tad Juridiskā komisija, toreiz Likumdošanas komisija saņēma ļoti daudz vēstuļu, tajā skaitā arī no oficiāliem reliģijas pārstāvjiem, kuri lūdza Augstāko padomi mainīt, jo tas savādāk izslēdz, lūk, šo te iespēju solīt Latvijas Republikai uzticību būt lojālam un tā tālāk, jo to nepieļauj reliģija. Es neesmu tik spēcīgs, es nevaru pateikt, vai bez vecticībniekiem ir vēl arī citas reliģijas, kurām tas netiek pieļauts, varbūt ka šeit man var Seiksta kungs atbildēt jeb palīdzēt... acīmredzot ir un tāpēc es lūdzu cienījamo Saeimu to ņemt vērā.

Prieksšēdētājs. Ir divi balsojumi. LNNK priekšlikums un komisijas. Vai vēl kāds uztur balsojumu? Nav. Lūdzu balsosim par LNNK priekšlikumu: ir devušas Latvijas valsts pilsoņu zvērestu. Rezultātu! 22 - par, 25 - pret, 19 - atturas. Nav pieņemts. ...Kuras ir devušas svinīgo solījumu par uzticību Latvijas Republikai un... Komisijas redakcija. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 9, atturas - 19. Pieņemts. Tālāk... es atvainojos, atturas 12. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. 7. priekšnoteikums: kurām neattiecas šā likuma 14. pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi, tas ir pirmā lasījuma variants. Pēc jaunā lasījumā tas ir 11. pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi. UN ir šeit arī LNNK, tas saistībā jau ar viņu priekšlikumiem, viņi saista to ar 18. panta noteikumiem, bet mēs vēl neesam viņa redakciju akceptējuši. Tā kā es lūgtu nobalsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu: uz kurām neattiecas 11. pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi.

Priekšsēdētājs. Par procedūru.... LNNK neiebilst.

A.Endziņš. Jo mēs jau arī nenobalsojām un neakceptējām šo LNNK 18. pantu, ar kuru tas bija saistīts.

Priekšsēdētājs. Tātad paliek komisijas redakcija. Nav iebildumu? Nav. Tālāk.

A.Endziņš. Nākošā ir 12. - ir atsevišķs priekšlikums, ka panta otrā daļa... faktiski šeit ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tas ir kā viens no priekšnoteikumiem priekš naturalizācijas. Tas ir analoģisks jau būtībā tam priekšlikumam, ko mēs neatbalstījām, par ko nenobalsoja cienījamā Saeima, tas ir, 10. lappusē pie 1. apakšpunkta - naturalizācijas lūguma iesniegšanai ne mazāk kā 5 gadu pastāvīgi nodzīvotus Latvijā, skaitot no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža. Tātad visu to sasitīt ar pastāvīgās uzturēšanās iegūšanu.

Priekšsēdētājs. Ir balsojums? Lūdzu balsosim par LNNK deputātu priekšlikumu:"ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju". Rezultātu! Par - 22, pret - 32, atturas - 22. Nav pieņemts. Tālāk.

A.Endziņš. Tālāk 12. lappusē, kā nākošo jūs redzat deputāta Kalniņa, Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu, proti, papildināt ar jaunu priekšnoteikumu: kuras samaksājušas nodevu divu vidējo mēnešalgu apmērā, šo summu ik gadu pirms 1. janvāra nosaka Ministru kabinets, šo nodevu iemaksā valsts fondā kolonistu repatriācijas un emigrācijas veicināšanai un atbalstīšanai. Juridiskā komisija šo Kalniņa kunga priekšlikumu neatbalstīja un tajā pašā laikā atbalstīja "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikumu, kuru jūs redzat divas rindkopas tālāk - papildināt ar jaunu daļu šādā redakcijā: iesniedzot naturalizācijas lūgumu personai jāmaksā valsts nodeva apmērā, kādu noteicis Ministru kabinets. To atbalstā arī Juridiskā komisija. Motivācija, kāpēc neatbalstījām Kalniņa kunga priekšlikumu, šeit ir divas vidējās mēnešalgas, mēs vairāk skatījāmies uz, teiksim, uz latviešu izcelsmes pensionāri 80 vai 90 gadu vecu, kura knapi var savilkt

nr.14

pensionāre 80 vai 90 gadu veci, kura knapi var savilkt galus kopā jau no savas pensijas, lai izdzīvotu un kur nu viņa vēl divus mēnešus algu apmērā varētu maksāt, lai viņa varētu nomirt kā pilntiesīga Latvijas pilsone. Tāda bija galvenokārt mūsu motivācija. Un šinī gadījumā jau paredzot, ka šo nodevu nosaka Ministru kabinets, tad tas ļautu tomēr arī paredzēt atvieglojumus no vispārējās kārtības, kas varētu vispār tikt atbrīvots no šīs valsts nodevas, ņemot vērā konkrētā cilvēka materiālo stāvokli. Tādi bija mūsu apsvērumi.

Priekšsēdētājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš. Lūdzu, jums vārds. Latvijas Zemnieku savienība.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es pirmīt par daudz centīgi piereģistrējos un sāku par ātru paskaidrot. Man šeit ir pavisam īss paskaidrojums uz 9.punktu par divu mēnešu algu apjomā nodevai. Tas ir tāds piemērs, līdzīgs piemērs ir Šveices likumā, tur ir tas drīzāk noteikts frankos un arī varbūt līdzīga apmēra, tas nemaz nav maz. Un nav arī pilsonība lēta lieta. Tā ir privilēģija. Tā ir dārga privilēģija, nav tiesības nevienam uz to automātiski un tā mēs to arī varētu uzskatīt. Es paredzu šo iesniegt atkal trešajam lasījumam un neuzturu balsojumu uz šo, bet es arī mazliet domāju to mainīt un papildināt ar vienu punktu, kurš šeit nemaz neparādās, kuru es ieteicu. Un tas būtu par integrāciju vietējā latviešu sabiedrībā pilsonības kandidātiem. Un tā būtu laba mēraukla, vai tāds būs labs pilsonis Latvijai vai nē. To es iesniegšu trešajam lasījumam un sakarā ar frakcijas lēmumu par atsevišķiem ieteikumiem šobrīd mēs nebalsosim. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu tālāk, referent! Ja deputātiem nav iebildes par šo 4.formulējumu - "Iesniedzot naturalizācijas lūgumu personai jāmaksā valsts nodeva apmērā, kādu noteica Ministru kabinets". Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk man ir jāatgriežas, es atvainojos, cienījamajai Saeimai, ka mums jāatgriežas mazliet uz augšu labajā ailītē jūs redzat, ka šī panta otrā daļa un tātad šeit ir kreisajā daļā ir norādīts "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikums, ka papildināt šo pantu ar jaunu daļu sekojošā redakcijā. Šā panta pirmās daļas 6.punkta noteikumi neattiecas uz bijušās PSRS pilsoņiem, kuri uz 1990.gada 4.maiju pastāvīgi dzīvoja Latvijā un kuriem nav citas valsts pilsonības. Juridiskā komisija akceptēja šo "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumu un viņu precizēja. Proti, jūs redzat, ir izdalīts labajā pusē kā otrā daļa un ar pasvītrojumu ir norādīts, ar ko Juridiskā komisija papildinājusi. Proti, paziņojums par atteikšanos no savas iepriekšējās valsts pilsonības, ekspatriācijas atļauja vai pilsonību zaudēšanu apliecinošs dokuments ir jāiesniedz pēc tam, kad personai ir oficiāli paziņots, ka citu šķeršļu viņas uzņemšanai Latvijas Republikas pilsonībā nav. Tas ir papildināts sekojošu apsvērumu dēļ. Ja it kā visi priekšnoteikumi ir, cilvēks atsakās no iepriekšējās pilsonības, un tomēr ir kādi apstākļi, jeb varbūt kādi kritēriji - viņš neiztur valodas pārbaudi un mēs tādējādi producējam jaunu bezvalstnieku. Tāpēc, lūk, ir visi iepriekšējie priekšnosacījumi un oficiāli tiek paziņots, ka viss varētu būt, tikai šis ir vienīgais šķērslis, tad uz to brīdi tas būtu iesniedzams. Tāpēc es lūdzu akceptēt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Vai kāds iebilst? Balsot? Deputāts Karnups pieprasa balsojumu. Lūdzu balsosim par šo redakciju. Nolasu: "Ðā panta 1.daļas sestā punkta noteikumi neattiecas uz bijušās PSRS pilsoņiem, kuri uz 1990.gada 4.maiju pastāvīgi dzīvoja Latvijā un kuriem nav citas valsts pilsonības. Paziņojums par atteikšanos no savas iepriekšējās valsts pilsonības, ekspatriācijas atļauja vai pilsonību zaudēšanas apliecinošs dokuments ir jāiesniedz pēc tam, kad personai ir oficiāli paziņots, ka citu šķēršļu viņas uzņemšanai Latvijas Republikas pilsonībā nav." Vai visi ir nobalsojuši? Rezultātu! Par - 49, pret - 11, atturas - 7. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk nākošais ir...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, vai uzsāksim nākošo? Mums palikušas trīs minūtes. Vai ir kādi paziņojumi? Nav. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Pēc pārtraukuma sēdi turpina vadīt Latvijas Republikas

5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Reģistrācija kvorumam! Rezultātu! 56 deputāti. Turpinām! Deputāti Kehris, Grava, Brūveris, Kušnere, Rugāte... Lūdzu, turpinām!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ir "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikums papildināt šo pantu ar jaunu daļu, kas parādās 12.lapas pusē kā trešā daļa, ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Latviešu valodas zināšanu līmeni un pārbaudes kārtību nosaka likums, bet Latvijas Republikas Satversmes un vēstures pārbaudes kārtību - Ministru kabineta noteikumi". Juridiskā komisija ņemot vērā to, ka ir iestrādāta jauna trešā nodaļa, kas runā par valodas zināšanu pārbaudi, ierosina šo pirmo teikuma daļu izslēgt un atstāt tikai "Latvijas Republikas Satversmes un vēstures zināšanu pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi". Lūdzu cienījamo Saeimu to atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir Zemnieku frakcijas deputātu priekšlikums šī panta beigas papildināt ar sekojošu teikumu...

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, godātais Endziņa kungs! Vai nu zālē būs kārtība, vai turpināsies tirgus. Un viesus, kuri neievēro kārtību, es lūdzu atstāt zāli. Kā es saprotu, tā ir Ostrovskas kundze, kas tur runā nemitīgi un kārto lietas šeit. Es lūdzu tos, kurš uztur kārtību, viesus kuri šeit nevar ievērot kārtību, lūdzu palūgt iziet ārā no zāles.

Lūdzu turpinām!

A.Endziņš. Šī panta beigās ir Zemnieku savienības frakcijas deputātu priekšlikums papildināt ar sekojošo teikumu: "Iesniegumus par naturalizāciju sāk izskatīt ne ātrāk kā vienu gadu pēc to iesniegšanas". Juridiskā komisija šo Zemnieku savienības frakcijas deputātu priekšlikumu neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk 13.lapas pusē ir 11.pants pirmajā lasījumā kāds bija - "Naturalizācijas atvieglojumi".

Priekšsēdētājs. Kas tie par signāliem? Līdz ar to mēs esam pabeiguši 12.pantu? Lūdzu zvanu! Balsošana deputātus izsaucot vārdā par 12.pantu Juridiskās komisijas redakcijā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 14, atturas - 11. Pieņemts. Lūdzu nolasīt izdruku. Zigurdu Tomiņu - Sekretāra biedru.

Z.Tomiņš (Sekretāra biedrs).

Romāns Apsītis - par,

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipns, varbūt uzvārdus tikai, ja neiebilst deputāti.

Z.Tomiņš. Deputāti - Apsītis - par,

Ābiķis - par,

Bartaševics - nebalso,

Berklavs - pret,

Berķis - par,

Gundars Bērziņš - par,

Indulis Bērziņš - par,

Birkavs - par,

Birzniece - par,

Brūveris - atturas,

Čepānis - par,

Daudišs - par,

Dāliņš - pret,

Dreģe - par,

Elferts - par,

Endziņš - par,

Fjodorova - atturas,

Gailis - par,

Gorbunovs - par,

Grava - par,

Grīgs - atturas,

Grīnblats - pret,

Grots - atturas,

Gūtmanis - par,

Jonītis - par,

Jurkāns - atturas,

Kalniņš - pret,

Kamaldiņš - par,

Pauls Karnups - atturas,

Kehris - par,

Mārtiņš Ādams Kalniņš - nebalso,

Jānis Kokins - nebalso,

Kristovskis - par,

Krištopans - par,

Kuprijanova - pret,

Kušnere - pret,

Lagzdiņš - par,

Lakševics - atturas,

Lambergs - pret,

Leiškalns - pret,

Levits - nebalso,

Līgotnis - par,

Marjaša - par,

Meierovics - par,

Novakšānovs - par,

Osis - par,

Panteļejevs - par,

Pavlovskis Oļģerts - par,

Valdis Pavlovskis - par,

Piebalgs - par,

Poča - par,

Prēdele - atturas,

Puriņa - atturas,

Putniņš - par,

Resnais - par,

Ritenis - par,

Rozentāls - par,

Rugāte - atturas,

Saulītis - pret,

Seiksts - par,

Seile - pret,

Silārs - par,

Sinka - pret,

Stalts - pret,

Stašs - nebalso,

Straume - pret,

Tabūns - pret,

Tomiņš - atturas,

Tupesis - par,

Vaivads - par,

Virsis - par,

Zvaigzne - par.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu! Es atvainojos, godātie deputāti! Izsaucot vārdos līdz šim mūsu prakse bija tāda, līdzko nosauc uzvārdu, ja ir nepareizi nosaukt, neatbilstoši jūsu gribai, tad ir jālabo. Tātad es sapratu, Mārtiņš Ādams Kalniņš ir par. Un deputāts Jānis Jurkāns - pret.

Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Tikai no Kārtības ruļļa viedokļa pēc balsošanas vairāk rezultātus mainīt nedrīkst.

Priekšsēdētājs. Jūs nekomentējiet lūdzu!

A.Endziņš. Es atvainojos.

Tālāk, nākošais - 11.pants. "Naturalizācijas atvieglojumi". Ar tādu nosaukumu šis pants bija pirmajā lasījumā. Ir "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikums - apvienot pirmā lasījuma 11. un 12.pantu un izteikt viņu jaunā redakcijā. Ir arī pie šī 11.panta deputātes Laviņas priekšlikums, kurš nav konkrēti formulēts, bet priekšlikumu līmenī ir arī Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - svītrot no panta pirmās daļas 2.punktu, attiecīgi mainot numerāciju un ir arī deputāta Karnupa priekšlikums - izteikt šo 11.pantu šādā nosaukumā: 11.pants - "Personu grupas, uz kurām neattiecas atsevišķi naturalizācijas noteikumi". Juridiskā komisija izskatot visus šos priekšlikumus akceptēja "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumus, izdarot grozījumus šī panta pirmās daļas 1. un 5.punktā un 3.daļā, kā arī papildināt 1.daļas punktus ar vārdu "vai". Un jāsaka, ka šajā jaunajā redakcijā ir daļēji iestrādāts arī LNNK deputātu priekšlikums - pie pirmā lasījuma redakcijas 9.panta un kas attiecas uz deputātes Laviņas priekšlikumu, tad viņš ir daļēji ņemts vērā pie likumprojekta Juridiskās komisijas redakcijas 2.panta. Un šā panta 4.punkta. Tautas Saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums netika atbalstīts, un netika atbalstīts arī deputāta Karnupa priekšlikums. Kādu redakciju ierosina atbalstīt Juridiskā komisija, jūs redzat pēdējā ailītē - 13.pants "Naturalizācija ārpuskārtas". Varbūt arī šeit man būtu priekšlikums, ja ir diskusijas, tad nerunāt par visu pantu kopumā, bet diskutēt un izskatīt pa punktiem šo pantu.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Laviņai - "Lîdztiesība".

L.Laviņa (L).

Cienījamie deputāti! Es ar vislabākajām domām gaidīju šo plenārsēdi, ar vislielākajām cerībām. Es pirms tam redzēju ļoti daudz cerīgus skatus un ceru, ka arī jums, šeit dzīvojot ir bijuši draugi, radi, kaimiņi, darba biedri, vai gluži vienkārši apkārtējie, visi šeit dzīvojošie. Un arī jūs, droši vien šo dienu gaidījāt un arī jūs, droši vien, pie sevis daudz ko šinī laikā pārdomājāt. Bet es šeit nerunāšu ne par ko citu. Šodien piedāvātais likumprojekts, protams, neattaisno gandrīz neviena cerības. Gandrīz neviena no tiem cerības, kas cerēja, ka viņu liktenis ar šodienu mainīsies kaut cik, kaut cik demokrātijas un patiesas valsts labvēlības virzienā pret saviem iedzīvotājiem. Un tomēr mans priekšlikums bija tikai viens. Es esmu reāliste un iesniedzu, manuprāt, ļoti visiem saprotamu un visiem pieņemamu priekšlikumu, kas skar bāreņus. Un es neredzu nevienu citu iespēju kā atrisināt man piedāvāto jautājumu, kā tikai tādā veidā, ka bāreņiem nav ne citas mājas, ne citas dzimtenes, ne citu vecāku. Viss tas ir apvienots vienā vārdā - šeit Latvijā. Un tāpēc es nevaru būt priecīga par to, ka mans priekšlikums ir ņemts vērā un tikai un vienīgi tajā izteiksmē, ka

nr. 15

ir ņemts vērā un tikai un vienīgi tajā izteiksmē, ka papildinot ar 4.punktu, kur ir minēts, kuras vācu okupācijas režīms no 1941.gada līdz 1945.gadam piespiedu kārtā atveda uz Latviju. Un kuras Latvijā palikušas pēc šā okupācijas režīma izbeigšanās un šo personu pēcnācēji u.tml. utt. Ne jau tikai vācu okupācijas režīms atveda bērnus uz Latviju. Un ne jau tikai par bērniem mēs šodien varam runāt. Ir pagājis pusgadsimts. Un šodien šie cilvēki vairs nav bērni. Šodien viņi jau ir vecāki un vecvecāki. Un arī tie, kas toreiz bija atvesti, tie nebija atvesti tikai vācu okupācijas režīma rezultātā. Tie bija arī nodedzināto Baltkrievijas un apkārt esošo Krievijas ciematu bērni, kuri gluži vienkārši tika atvesti, lai pasargātu viņus no iznīcības, kuri trīs gadu vecumā neprata staigāt, kuri praktiski bija nāvei nolemti. Un šodien es nezinu, ko jūs, bet es noteikti nevaru teikt, ka es esmu izpildījusi savu deputātes pienākumu, un ja es šājā pat šajā jautājumā neesmu radusi atsaucību Saeimā, lai atbalstītu šo cilvēku iespēju kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Paldies jums, un es ceru tomēr, ka jūs vēl, es vēlreiz pie tā atgriezīšos trešajā lasījumā un es tomēr ceru, ka jūs šo jautājumu līdz ar mani vēlreiz pārdomāsit. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vēl kāds ir pieteicies runāt? Nav. Lūdzu referents!

A.Endziņš. Cienījamā Laviņas kundze! Jūsu priekšlikums ne tikai šā panta 4.punktā, par ko jūs runājāt par personām, kuras vācu okupācijas režīms piespiedu kārtā pārvietoja, bet jūsu priekšlikums daļēji ir arī ņemts vērā otrajā pantā, piederība pie Latvijas valsts pilsonības. Proti, bērni, kuri atvesti Latvijas teritorijā un kuru vecāki nav zināmi un bērni, kuriem nav vecāku un kuri dzīvo Latvijas bērnu namā, vai internātskolā, ir Latvijas pilsoņi. Tātad es negribētu atbalstīt jūsu teikto, ka nekas nav ņemts vērā. Šeit nav atruna. Nekādā ar kara laiku vai tamlīdzīgi. Šeit ir bērns bez vecākiem. Un tas ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs. Vai ir vēl pieteikušies runātāji? Deputāte Laviņa, jūs uz trešo lasījumu pārceliet savu priekšlikumu, vai tas ir balsojams tagad? Balsojams. Diemžēl, man deputāti izsaka aizrādījumus un viņiem ir taisnība, jo mēs varam balsot par redakciju, bet jūs lūdziet iekļaut. Tāpēc esiet tik laipna, uz trešo lasījumu noformulējiet to un lai par to varētu balsot.

Tautas saskaņas partijas deputāti, deputāts Karnups un komisijas redakcija.

A.Endziņš. Nē, cienījamo priekšsēdētāj, atļaujiet man šeit mazliet komentēt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Lieta ir tāda, ka Tautas saskaņas frakcijas deputātu priekšlikumu mēs neatbalstījām, jo viņi tāpēc paredzēja to svītrot, lai iekļautu iekšā otrajā pantā. Ja mēs to neizdarījām, tad svītrot arī no šejienes ārā, es stingri šaubos, vai viņi uztur tādā gadījumā savu priekšlikumu.

Kas attiecas uz deputāta Karnupa priekšlikumu, tad mēs neatbalstījām viņa redakciju attiecībā par mērķa programmām un šeit viņu piedāvātā redakcija ir tieši saistīta ar to. Tā kā es domāju, ka neviens no šiem abiem priekšlikumiem nav balsojams, jo viņi jau ir nobalsoti faktiski iepriekš.

Priekšsēdētājs. Deputāti piekrīt? Par komisijas 13.panta redakciju. Vai ir vajadzīgs nolasīt šo redakciju? Nav vajadzīgs. Tad, lūdzu, balsosim par 13.panta akceptu komisijas redakcijā.

A.Endziņš. Es atvainojos...

Priekšsēdētājs. Referents atvainojās. Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Es ierosināju, tas ir 13.lapaspusē. Tie priekšlikumi, kas šeit ir uzrādīti, bet pie šā paša 13.panta tālāk nāk vēl daļa priekšlikumu, kas ietverti un norādīti deputātiem 14.lapaspusē un kur attiecīgi arī ir tāpēc varbūt man būtu priekšlikums šajā gadījumā mēs varam nobalsot par 13.pantu no 1. līdz 4.punktam ieskaitot un tad tālāk iet pie nākošās lappuses, pie attiecīgiem punktiem, kur ir šie priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Mēs balsojam priekšlikumus tur, kur tie ir, un kuri ir balsojami, bet pēc tam pantu kopumā.

A.Endziņš. Bet mēs nepāršķīrām otrajā lappusē, kur ir vēl.

Priekšsēdētājs. Nu tad pāršķiriet, lūdzu!

A.Endziņš. Labi. Es atvainojos. Tādā gadījumā, lūdzu, cienījamie deputāti, 14.lapaspusē ir vēl priekšlikums, ko iesniegusi Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti, papildināt pantu ar šāda satura jaunu otro daļu: "Ðā panta pirmās daļas 1 - 6 punktos minēto personu lūgumu izskatīšana uzņemšana pilsonībā notiek 1994./1995.gados, vai nekavējoties pēc pirmās daļas, pirmā vai sestā pēc jaunās redakcijas 5.punkts norādīto termiņu sasniegšanas". Un vēl ir Zemnieku savienības frakcijas deputātu aiz 12.panta 4.daļas ieviest vēl vienu jaunu daļu, kur ar 5.kārtas numuru attiecīgi izmainot tālāko numerāciju un tālāk seko 5. "kuras pārvalda latviešu valodu visaugstākajā līmenī.." utt. un 6.daļu, "kuras vismaz 10 gadus ir laulībā ar Latvijas Republikas pilsoni un kuru ģimenes valoda ir latviešu". Un tālāk kā tekstā.

Un ir arī LNNK frakcijas deputātu priekšlikums - izslēgt vispār šo 12.pantu. Šeit Juridiskā komisija neatbalstīja Zemnieku savienības frakcijas deputātu un arī Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumus, kā arī nepieņēma, neatbalstīja LNNK deputātu priekšlikumus par panta izslēgšanu, bet kas attiecas jau uz konkrētām redakcijām, tad daļēji šeit ir arī LNNK deputātu priekšlikumi, kas ir izteikti iepriekš, ir ņemti vērā.

Priekšsēdētājs. Tad būtu balsojami Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu ierosinājums. Divi Zemnieku savienības, ja mēs par pantu kopumā vēl runājam. Divi Zemnieku savienības priekšlikumi.

LNNK frakcijas priekšlikums - pantu izslēgt. Un pēc tam Juridiskās komisijas.

A.Endziņš. Jā.

Priekšsēdētājs. LNNK noņem savu priekšlikumu. Noņem. Aleksandrs Kiršteins ir pieteicies runāt un Edvīns Kide. Lūdzu, Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es gribētu šeit pateikt trīs lietas, kuras frakcija atzīmēja. Tātad, pie pirmā apakšpunkta. "Lîdz ar šā likuma spēkā stāšanos Latvijas Republikas pilsonībā individuālā kārtā var uzņemt personas, kurām vismaz viens no vecākiem ir latvietis vai lībietis". Tātad frakcijas priekšlikums ir tā, kā lībieši dzīvo tuksnešos, Ziemeļāfrikā, tad rakstīt šei "lîvi" varbūt.

Bet nopietni par otro. "Personas, kuras ir bijušas PSRS pilsoņi, kā arī viņu tieši pēcnācēji, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī dzīvo Latvijā un kuras saskaņā ar 1919.gada 23. augusta likuma "Par pavalstniecību" pirmo pantu varētu pretendēt uz Latvijas pilsonību, bet netika šīs tiesības izmantojuši". Savā laikā debates par šo pantu jau bija Augstākajā padomē. Un saskaņā ar šo 1919.gada 23.augusta likumu "Par pavalstniecību" ðajā pantā bija personas, kuras dzīvoja arī Latvijā līdz 1940. gadam. Bet, mēs zinām kāda politika bija cariskai administrācijai attiecībā pret tajā laikā pret Latgali, attiecībā pret Latvijas kolonizēšanu. Mēs zinām tos notikumus, kas bija. Mēs zinām to milzīgo birokrātisko cara administrācijas sistēmu, kas šeit atradās un faktiski šis pants ir ļoti kuriozs, tas savā laikā tika noraidīts Augstākajā padomē un tas dod pilsonības tiesības katram, teiksim, cara žandarmērijas pēctecim, kurš pašreiz dzīvo Latvijā, kļūt par Latvijas pilsoni. Bez kādām problēmām. Tāpēc mēs uzturam savu priekšlikumu un šeit tomēr darba kārtībai būtu jābūt tādai, ka mēs izejam pa visiem šiem apakšpunktiem pēc kārtas. Un otru apakšpunktu mēs ierosinām svītrot šajā gadījumā.

Pie 4.apakšpunkta, kuru principā, kas ir ļoti humāns un kuru arī atbalsta LNNK, ir pazudis viens mazs vārdiņš. Šis mazais vārdiņš sagroza visu šā priekšlikuma jēgu. Un priekšlikums bija tāds:"Personas, kuras vācu okupācijas režīma no 1941. - 1945.gadam piespiedu kārtā, okupācijas režīms piespiedu kārtā atveda uz Latviju un kuras Latvijā palikušas pēc šī okupācijas režīma izbeigšanās un šo personu pēcnācēji". Šis mazais vārdiņš, kas ir pazudis, ir "nepilngadīgās personas". Jo, ja teiksim, 21 gada vecumā, tātad cilvēks, kas ir kādas valsts pilsonis, kas ir izveidojis savu pasaules uzskatu un kā pieaudzis atvests kara laikā, tad pēc kara beigām šis cilvēks varēja atgriezties savā dzimtajā zemē, tāpat kā to izdarīja pārvietotās personas, tāpat kā to izdarīja Latvijas pilsoņi, kas bija aizvesti, ne tikai uz Vāciju vai uz Krieviju, viņi pēc tam atgriezās atpakaļ. Un šeit taču ir ļoti principiāla lieta. Ka mēs iestājamies par nepilngadīgajām personām, kuras nav atbildīgas par to, ka kaut kādu apstākļu dēļ, viņas šeit tika atvestas, vai viņas pēc tam bija laukos kaut kur, mēs zinām, vai viņu vecāki bija represētim, vai viņi bija ieslodzīti cietumos, vai viņi bija ieslodzīti nometnēs, jā, mēs atzīstam šo pantu, ka bērni, kas bija mazi tajā laikā, nevar atbildēt par tiem apstākļiem. Mēs zinām, ka pēc kara viņu liela daļa arī beidza latviešu skolas, teiksim, laukos un viņi ir integrējušies latviešu vidē šeit un viņiem ir tiesības iegūt šo pilsonību. Bez kādiem ierobežojumiem. Bet tad, lūdzu, atstājiet šo vārdu "nepilngadīgie". "Nepilngadīgās personas". Nevis vispār - personas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Edvīnam Kidem - Tautas politiskā apvienība.

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu pieskarties analizējot šo 13.pantu pie tādas lietas, ka gan šim 13.pantam, kurš nosaka naturalizāciju ārpus kārtas, gan nākošajam - 14.pantam, kas nosaka naturalizāciju visopārējā kārtībā, ir viena ļoti liela īpatnība, abi šie pan ti nosaka naturalizācijas sākumu. Tas ir 13.pants, ka no šā likuma spēkā stāšanās dienas visi šie cilvēki, kas uzskaitīti šajos apakšpunktos, var iesniegt iesniegumus par ārpuskārtas naturalizāciju. Bet nekas nav teikts, ka viņiem vispār ir jādod atbilde. Nav noilguma termiņš kā tāds, ka cilvēks nezina, ka viņš saņems atbildi, kaut arī ārpus kārtas. Tas pats, es runāšu vēlāk par 14.punktu. Arī ir. Uzsāk pieņemt iesniegumus, bet nekad nepasaka, kad šie iesniegumi tiks izskatīti. Tāpēc es uzskatu, ka ir zināma loģika Tautas saskaņas partijas priekšlikumam par to, ka noteikt arī beigu termiņu šīm personām, kuras naturalizējas ar atvieglotiem noteikumiem. Diskutējams ir jautājums, vai var izskatīt šos pieteikumus tādā termiņā, ko nosaka Tautas saskaņas partija, tas ir 94., 95. gads, jo nav nekāda modeļa, cik to cilvēku un cik tehniski to īšā laikā var izdarīt. Cik man ir zināms, šo cilvēku skaits ir ap 150 000. Tas ir liels skaits. Vajadzēja no autoriem likumprojekta autoriem zināt, kāds ir tehniskais nodrošinājums, kāds naturalizācijas, kā saka, aprīkojums, būs, cik ātri varēs, kā saka, šādu skaitu caur šo Iekšlietu ministrijas institūciju izlaist. Bet tomēr tas būtu skatāms diskut1ejams varbūt līdz trešajam lasījumam, bet termiņu tādu vajadzētu noteikt.

Un vēl viena lieta. Kas ir raksturīga abiem šiem pantiem. Šie panti faktiski nosaka dzīvo rindu un pasaka tā. Pasekojiet, kas ir rakstīts pēdējā rindkopā šai likumprojekta 13.pantā. Šā panta pirmajā daļā minēto personu naturalizācijas lūgumi tiek izskatīti katrā kategorijā atsevišķi, to iesniegšanas secībā. Padomājiet, cienītie deputāti, ja katra tā persona grib, lai no 150 000 cilvēku, lai viņu izskata pirmo vai vismaz ātrāk, tad viņam tajā dienā, kad Ulmaņa kungs parakstīs šo likumu, tiem 150 000 jāskrien uz to Imigrācijas departamenta institūciju, kurš pirmais atnāks, tam pirmajam izskata. Jā, es piekrītu pa kategorijām. Tik un tā tas ir tehniski neatrisināms jautājums. Šajā sakarībā es lieku priekšā un trešajā lasījumā es to iesniegšu, ka šo pēdējo rindkopu lasīt tā. "Ðā panta pirmajā daļā minēto personu naturalizācijas lūgumi tiek izskatīti katrā kategorijā atsevišķi Ministru kabineta noteiktajā secībā". Un Ministru kabinets varētu noteikt, vai par dzimšanas dienām, vai par gadiem, vai par grupām, apar apakšgrupām, lai viņiem tajā pirmajā otrajā vai trešajā dienā nebūtu jāgāž apkārt tas Imigrācijas departaments. Lūk, tāpēc es iesaku arī pārdomāt deputāti, un izskatīt Tautas saskaņas partijas iesniegto priekšlikumu par galatermiņa aptuvenā galatermiņa noteikšanu šīm kategorijām, tās naturalizējot. Paldies.

Priekšsēdētājs. Kur jūs dodaties? Vārds deputātam Aivaram Berķim. Pēc tam - Dzintars Ābiķis.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Runājot par 13.pantu, es gribētu vispirms oponēt Kides kungam. Es uzskatu, ka būtu nepareizi noteikt kaut kādu beigu termiņu, jo tad visi tie, kas šajā laikā kaut kādā veidā nepaspētu vai nebūtu pieteikušies, automātiski tiktu izslēgti no tālākās iekļūšanas pilsonībā.

Nr.16

A.Berķis. Izslēgti no tālākās iekļūšanas pilsonībā. Bez tam es domāju, ka ir ļoti grūti paredzēt cik laika īsti aizņems darbs ar katru personu un valodas zināšanu pārbaude un tā tālākais, tā kā diez vai mēs te varam noteikt kaut kādu beigu termiņu, lai viņš iet savu dabīgu gaitu, bet es gribēju runāt par Zemnieku savienības priekšlikumiem. Par 5.punktu, ko mēs iesniedzām, kuras pārvalda latviešu valodu visaugstākajā līmenī un uz naturalizācijas lūguma iesniegšanas dienu ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā. Mēs šo priekšlikumu noņemam, tad tālāk, kuras vismaz 10 gadus ir laulībā ar Latvijas Republikas pilsoni, kurus ģimenes valoda ir latviešu, šis priekšlikums mums liekās ļoti diskutējams, jo mēs zinām, ka ir daudzas ģimenes, kurās latvietis vai latviete ir ieprecēti un, kur šis ieprecētais cilvēks ir jāsaka pilnīgi rusificēts un pārvilkts tajā pusē un kur šīs pašas precības vien neko nenozīmē. Bet tajā pašā laikā tomēr mūs parliecināja komisijas arguments, ka ir jau patiešām daudzas ģimenes, un tās ir vecticībnieku ģimenes, kurās krievu valoda ir tā ģimenes valoda un patiešām nebūtu arī pareizi prasīt, lai šādās ģimenēs, jo mēs jau tomēr nepieejam tikai pēc nacionālā principa, vai nepieejam pēc nacionālā principa, ka piespiest, lai šajās ģimenēs būtu arī tā ikdienas valoda vai ģimenes valoda arī latviešu valoda. Tā kā šeit acīmredzot tomēr ir jātic un jāpaļaujās uz to valodas pārbaudes kritērijiem, uz tiem pārējiem kritērijiem, kas noteikti citos pantos un kam acīmredzot būtu jābūt par to stingrāko filtru. Tā kā citādi mūsu 6.punkts ir ietverts, tas ir galīgā variantā, redakcijā kā 7.punkts, par to, ka jānodzīvo vismaz 10 gadi laulībā ar Latvijas Republikas pilsoni, tad mēs arī par šo punktu esam apmierināti un pašreiz nekādus citus iebildumus par šo pantu noņemam.

Priekšsēdētājs. Vārds Dzintaram Ābiķim, "Latvijas ceļš", lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ngribu atkārtoties, ko teica Berķa kungs, bet vēlreiz atkārtoju, ka Kides kungs it kā ir iesniedzis labu priekšlikumu, Kides kunga partija, bet īstenībā tas jau vērsīsies pret tiem pašiem iesniedzējiem, jo es ļoti labi zinu, kā, piemēram, šobrīd risinās Latvijā valodas pārbaudes process un, ka tas ir ļoti ilgstošs un daudziem cilvēkiem ir jāiet divas, trīs un četras reizes uz šo komisiju, tā kā, diemžēl Kides kunga priekšlikums it kā labi domāts, bet nonāk pretrunā ar viņa labo ideju, tā kā es aicinu balsot pret.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs, "Latvijas ceļš", pēc tam deputāts Kide. Šeit ir kaut kāda drusciņ nesaprašanās ar iesniegumiem. Jānis Jurkāns. Redziet, godātie kolēģi, es nosaukšu kāda būs darbošanās procedūras ziņā un jūs izlemiet, jo jūs jau te visi rakstiet par 13.pantu, tātad deputāts Kiršteins pieprasīja balsojumu par visiem 13.panta apakšpunktiem, komisijas variantā, arī tiem, kuriem nav alternatīva. Tātad visus balsojam un tur LNNK priekšlikums svītrot, viņš būs arī balsojumos iekšā, un pēc tam, kā es saprotu, ja refernts piekrīt, piemēram, mēs nonākam līdz 5.apakšpunktam, vispirms balsojam, vai Zemnieku savienības uz piekto... Arī noņemts. Tātad mēs nonākam līdz tam, ka esam izskatījuši visus apakšpunktus un tad nāk papildināt pantu ar šāda satura jauno otro daļu. Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu iesniegums. Tātad vēlreiz rezumējam, visi komisijas iesniegtie apakšpunkti, to pieprasīja deputāts Kiršteins un Tautas saskaņas frakcijas deputātu papildinājums. Vai par... Es došu visiem vārdu, kuri gribēs runāt. Vai par procedūru referentam nav iebildes? Nav, ja. Tagad šeit ir pieteikušies runāt Jānis Jurkāns, Aristids Lambergs, Ivars Silārs. Par 13.pantu jūs esiet pieteikušies. Tad mēs sāksim no gala visu diskusiju? Bet mēs pirmos četrus apspriedām, mēs jau tagad esam apsprieduši arī tālākos jūsu... Astotam apakšpunktam otro? (Notiek sarunas zālē.) Tad, kam pirmajam vārdu dot tagad? Tā kā Jānis Jurkāns ir uzrakstījis runāt par 13.pantu, tad arī jums ir vārds, pārējiem man vēl ir jāizdomā secība.

J.Jurkāns. Godātie deputāti! Mūsu iesnieguma būtība jeb labojuma būtība ir tāda, kad arī ārpuskārtas naturalizējamiem cilvēkiem ir tiesības zināt, kad tas laika posms, kādā viņš tiks naturalizēts un tas nenozīmē, ka, teiksim, kādai grupai noteiktu laiku no tāda gada līdz tādam gadam, mūsu priekšlikuma būtība būtu tāda, ka teiksim nosakam ka cilvēks tiek naturalizēts viena gada laikā. Tad ir zināma skaidrība un mēs konsultējoties arī ar Eiropas ekspertiem esmu sapratis, ka tāds variants apmierinātu arī tos. Paldies.

Priekšsēdētājs. Aristids Lambergs, lūdzu. LNNK.

A.Lambergs (LNNK).

Es gribēju komentēt par 8.apakšpunktu, kurš skan sekojoši: par īpašiem nopelniem Latvijas labā šajā gadījumā personas tiek uzņemtas Latvijas Republikas pilsonībā ar Ministru kabineta lēmumu, kas tiek publicēts oficiālajā laikrakstā. Es gribētu teikt, ka būtu lietderīgi mainīt un svītrot Ministru kabinetu, atvietot ar Saeimu un svītrot kas te ir publicēts oficiālā laikrakstā, parasti šāda veida pilsonības citās Rietumu valstīs tiek piešķirtas ar parlamenta jeb kongresa lēmumu nevis ar valdības lēmumu. Tas nav pareizi. Ir vajadzīgs, ar Saeimas lēmumu, lai Saeima nolemj, kas saņem ārpus kārtas par speciāliem nopelniem Latvijas pilsonību. Tādēļ es lūdzu, ka mēs nāksim pa pantiem, lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs, lūdzu. "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi, cienījamais Endziņa kungs! Es gribu runāt par šā panta 2.daļu, 14.lappusē. Un proti, par šiem izņēmumiem, kas attiecināti ir uz šā panta 1.daļas 1.apakšpunktā minētām personām, kur ir rakstīts, ka līdz ar šā likuma spēkā stāšanos Latvijas Republikas pilsonībā individuālā kārtā var uzņemt personas, kurām vismaz viens no vecākiem ir latvietis vai lībietis un kurš pastāvīgi dzīvo Latvijā vai repatriējies uz Latviju uz viņām nav attiecināms 11.panta 1.daļas 7.punkta ierobežojumi, kas manuprāt nebūtu pieņemama tā pēdējā daļā, kurā ir runa, ka uz šīm, tātad neattiecas tie ierobežojumi, ka viņas nevar uzņemt, ja tiek sauktas pie kriminālatbildības naturalizācijas lūguma izskatīšanas brīdī. Tātad, ja šajā brīdī pret viņu ir izvirzīta apsūdzība par slepkavību, mēs viņu naturalizējam tikai tādēļ vien, ka kāds no vecākiem ir bijis latvietis vai līvs. Manuprāt tāda atruna nav pieņemama un to es lūgtu ņemt vērā uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs. Visi runātāji izteikušies? Godātie deputāti, drusciņ sarežģītāk iznāca kaut gan pēc būtības nekas sarežģīts nav. Faktiski tā sarežģītība iznāca tāpēc, kad mēs sākām apspriest jau atsevišķus panta daļas un pēc tam Kiršteina kungs pieprasīja balsojumu par katru un tad sākām vēlreiz apspriešana, bet tagad ir acīmredzot tikai viena pieeja, balsojam par katru šo panta apakšpunktu un jūs dzirdējāt dažādus viedokļus, tie deputāti, kuri runāja par saviem papildinājumiem vai citādiem izkārtojumiem, to var darīt trešajā lasījumā, bet tad iznāk ka mums par visiem jābalso tai skaitā par otro, par trešo daļu un jābalso par vienu papildinājumu. Lūdzu referentam vārds.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu paskaidrot vispirms Kiršteina kungam, es neuzņemtos pravieša lomu un neteiktu kā ir pareizi lībietis vai līvs, es esmu personīgi prasījis arī šeit klātesošam Stalta kungam un filologiem un par to vēl cīnās un diskutē, kā ir pareizi, un tāpēc varbūt nerunāsim šeit no šīs tribīnes, kur lībieši vai līvi dzīvo Āfrikā vai dzīvo Latvijā. Jā, acīmredzot tas ir tomēr valodniekiem jāizšķir par šiem līviem, jāizšķir laikam kā pareizi un es domāju, ka mēs ierakstīsim to trešajā lasījumā tā, kā tas būtu pareizi, lai nebūtu šādi spriedelējumi. Kas attiecās uz otru, ko Kiršteina kungs teica, ka esot šeit no teksta pazudis 4.punktā, kuras vācu okupācijas režīms ir piespiedu kārtā atvedis tai kara laikā uz Latviju, ka ir nepilngadīgās, skatieties kreisajā pusē ir 11.panta pirmais lasījums, tur nav neviena vārds par nepilgadīgo, tātad nekur viņš nav pazudis un lūdzu nemaldiniet cienījamos deputātus. Kides kungs, jūsu priekšlikums un domas par to, ka vajadzētu Ministru kabinetam to noteikt, ja jūs apskatītos tālāk 18.lappusē, mēs mēģinājām ka būtībā šo te kārtību nevis, kā jūs piedāvājat un Jurkāna kungs piedāvāja, noteikt konkrētus termiņus, jo mēs šodien acīmredzot nevaram precīzi pateikt, ka, lūk, 1995.gadā vai 1996.gadā mēs varam pielikt punktu, bet kad Ministru kabinets ar speciāliem noteikumiem nosaka šo kārtību un reglamentē arī teiksim termiņus, kādos tiek izskatīts, jo acīmredzot arī šodien jau labu laiku ir atjaunots Latvijas Republikas pilsoņu kopums, bet man liekās, ka mēs nevaram apgalvot to, ka visi Latvijas Republikas pilsoņi ir saņēmuši Latvijas Republikas pilsoņa pases, kur it kā jau viss process ir izgājis cauri var teikt tikai šo pasi saņemt, tātad te ir tīri tehniski, bet šeit šie nosacījumi ir vēl sarežģītāki, te ir daudz kas jāpierāda, arī valodas zināšanu pārbaude, Satversme zināšanu pārbaude un tā tālāk. Tāpēc šeit stingri ielikt iekšā noteiktos rāmjos ir diezgan sarežģīti un diezgan grūti, tāpēc es varbūt aicinātu, nu, ņemt to vērā, kad mēs esam mēģinājuši to ar Ministru kabinetu perspektīvē noteikumiem atrunāt. Nu, un ko Lamberga kungs šeit piedāvāja, tas ir jāiesniedz acīmredzot rakstveidā, jo tekstā ne pirmā lasījumā ne arī priekšlikumos nekas tamlīdzīgs nebija. Un tagad es aicinātu cienījamo Saeimu balsot.

Priekšsēdētājs. Deputāts Stalts gribēja runāt, lūdzu. LNNK.

D.Stalts (LNNK).

Vispirms es gribu pateikties visiem, kuri ir atraduši par iespējamu šādā svarīgā likumprojektā vārdu līvs jeb lībietis, kas ir sinonīmi, vispār ievietot. Šīs pamattautības likteņceļš kopā ar latvjiem ir mūžības audumā saausts jau daudzu simtu gadu garumā, bet par to, kā šo vārdu nāktos rakstīt līvi izšķirās jau 1923.gada 2.aprīlī nodibinot savu savienību. Un tas tika akceptēts arī no Latvijas valdības apstiprināt un tagad ar gandarījumu var teikt, ka līvsavienība, kad atjaunoja savu darbību un šo akceptu guva arī no mūsu Tieslietu ministrijas un līvsavienības kā sabiedriskas organizācijas reģistrācija ir notikusi un šeit ir šis dokuments. Jūs droši vien daudzi esiet redzējuši afišas un aicinājumus uz kurām un kuriem ir rakstīts "Lîvi vēl dzīvi". Tas diemžēl vairāk attiecas uz šobrīd populāru estrādes grupu, bet es apliecināšu, ka patiesi līvi ir dzīvi un tās līvu ģimenes, kurās vēl aizvien runā šo seno valodu, kur še ir skanējis varbūt pat tūkstošgadus vēl pirms baltu ierašanās, skan un skanēs līdz pēdējais no viņiem vēl būs dzīvs. Kad sarkanbaltsarkanais karogs tika pacelts Cēsīs un cēsnieku pulciņš nāca uz Rīgu, gan jau tur viņu starpā arī bija kāds no līviem un šobrīd Cēsīs vēl aizvien ir Līvu laukums, ir Līvu iela un Cēsu baznīcā skanēja līvu saimnieka dāvināts zvans. Un Līvu pagastā vēl aizvien stāv piemineklis tiem brīvības cīnītājiem, kuri basām kājām iestājās skolnieku rotā un cīnījās par Latvijas brīvību. Es jums varētu daudz ko stāstīt par savu tautu, bet lai tas paliek tai reizei, kad otra senā Latvijas pamattautība iegūs tiesības uz atsevišķu likumu ar viņiem. Ar vīriem un sievām, kuri ir izcīnījuši pirmās kaujas pret sevšzemniekiem, pret okupantiem un diemžēl laika ritumā ir zaudējuši savu asins spēku, bet atcerēsimies arī to, ka pirmie kas ir minēti vispār no tiem, kas šeit Latvijā mīt, ir akmenī kalti Skandināvijā rūnu rakstos jau 9.,10. un 11.gadsimtenī, tur ir iekalts Līvzeme - Livland, tad nediskutēsim par to, ko līvi paši ir izšķīrušies un iesim ar viņiem kopā vēl jo vairāk tālabad, ka zinot, ka mums visiem kopā jāturās un ka līvu augums arī latviešiem ir dots un, ka vismaz katram trešajam latvietim dzīslās plūst arī līvu asinis. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! 13.pants "Naturalizācija ārpuskārtās". Juridiskās komisijas redakcijā. 1.apakšpunkts, lūdzu balsojam! Godātie deputāti es ceru, ka man nav jānolasa, jo mēs esam diskutējuši viņus tagad un jums visiem ir... Kā lūdzu? Es atvainojos, nevaram balsot, jo Kiršteina kungs man jautā un es nedzirdu, ko viņš man jautāja. (Kaut ko runā zālē.) Trešajā lasījumā būs ierakstīts precīzi atbilštošs deputāta Stalta....

Nr. 17

Priekšsēdētājs. ... būs ierakstīts precīzi atbilstoši deputāta Stalta izteiktajai domai. Cik tad mēs esam tālu? Par pirmo tagad balsojām, ja? Es arī tad vēl balsošu... Lūdzu rezultātus!

Redziet, tomēr, kad mēs sākam debatēt balsošanas laikā, tad arī mūsu aparatūra to neuzņem, tāpēc lūdzu anulēt un esiet tik laipni un balsojiet par 1. apakšpunktu Juridiskās komisijas redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - 3. Pieņemts.

Tagad, lūdzu, par 2. apakšpunktu. Balsojam! Rezultātu! Par - 53, pret - 18, atturas - 5. Pieņemts.

Par 3. apakšpunktu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 3, atturas - 3. Pieņemts.

Par 4. apakšpunktu. Balsojam! Rezultātu! Par - 52, pret - 10, atturas - 12. Pieņemts.

Par 5. apakšpunktu. Balsojam! Rezultātu! Par - 67, pret - 5, atturas - 6. Pieņemts.

Par 6. apakšpunktu. Balsojam. Rezultātu! Par - 71, pret - 5, atturas - 2. Pideņemts.

Par 7. apakšpunktu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 5, atturas - 3.

Par 8. apakšpunktu. Balsojam! Rezultātu! Par - 55, pret - 6, atturas - 10.

Par 2. daļu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 10.

Par šī panta 3. daļu. Rezultātu! Par - 64, pret - 4, atturas - 7. Pieņemts.

Tagad bija Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu ierosinājums papildināt pantu ar šāda satura jaunu 2. daļu: šā panta 1. daļas 1.6. punktos minēto personu lūgumu un... tālāk kā tekstā. Balsojam! Rezultātu! 14 - par, 42 - pret, atturas - 21.

Tagad lūdzu par pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! 56 - par, pret - 13, atturas - 12. Lūdzu sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nolasīt izdruku!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Balsojums:

Andris Ameriks - par,

Romāns Apsītis - par,

Dzintars Ābiķis - par,

Aleksandrs Bartaševičs - pret,

Martijans Bekasovs - pret,

Eduards Berklavs - par,

Aivars Berķis - par,

Gundars Bērziņš - par,

Indulis Bērziņš - par,

Valdis Birkavs - par,

Inese Birzniece - par,

Vilnis Edvīns Bresis - par,

Olafs Brūveris - par,

Alfrēds Čepānis - par,

Imants Daudišs - par,

Ilmārs Dāliņš - pret,

Olga Dreģe - par,

Pēteris Elferts - par,

Aivars Endziņš - par,

Irēna Folkmane - par,

Māris Gailis - par,

Anatolijs Gorbunovs - par,

Ilga Grava - par,

Māris Graudiņš - par,

Oskars Grīgs - atturas,

Māris Grīnblats - pret,

Andris Grots - atturas,

Andris Gūtmanis - par,

Juris Janeks - atturas,

Raimonds Jonītis - par,

Jānis Jurkāns - pret,

Imants Kalniņš - pret,

Lainis Kamaldiņš - par,

Viesturs Pauls Karnups - atturas,

Ēriks Kaža - par,

Ojārs Kehris - par,

Edvīns Kide - atturas...

Edvīns Kide labo no "atturas" uz "par".

Eduards Berklavs, jums šeit ir "par", jūs labojat uz "pret".

Aleksandrs Kiršteins - atturas,

Mārtiņš Ādams Kalniņš - par,

Jānis Kokins - par,

Odisejs Kostanda - nebalso,

Nikolajs Krasohins - atturas,

Ģirts Valdis Kristovskis - par,

Vilis Krištopans - par,

Janīna Kušnere - pret,

Jānis Lagzdiņš - par,

Uldis Lakševics - atturas,

Aristids Lambergs - par,

Aristids Lambergs no "par" tiek labots uz "atturas".

Larisa Laviņa - par,

Kārlis Leiškalns - par,

Andris Līgotnis - par,

Rura Marjaša - par,

Gunārs Meierovics - par,

Voldemārs Novakšānovs - par,

Uldis Osis - par,

Andrejs Panteļējevs - par,

Oļģerts Pavlovskis - par,

Valdis Pavlovskis - par,

Andris Piebalgs - par,

Aija Poča - par,

Aida Prēdele - atturas,

Velta Puriņa - atturas,

Pauls Putniņš - par,

Gunārs Resnais - par,

Jānis Ritenis - par,

Andris Rozentāls - par,

Anta Rugāte - atturas,

Andris Saulītis - pret,

Antons Seiksts - par,

Anna Seile - pret,

Ivars Silārs - par,

Juris Sinka - pret,

Dainis Stalts - atturas,

Jānis Straume - pret,

Filips Stroganovs - pret,

Pēteris Tabūns - pret,

Zigurds Tomiņš - par,

Jānis Ārvaldis Tupesis - par,

Jānis Vaivads - par,

Mārtiņš Virsis - par,

Jevgēnijs Zaščerinskis - par,

Māris Zvaigzne - par.

Priekšsēdētājs. Lūdzu referentu turpināt.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, vai drīkst tomēr par procedūru, pirms mēs turpinām?

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj , mēs sākam iedibināt jaunu praksi, kas ir pretrunā ar Kārtības rulli, kas ir likums. Šinī gadījumā it kā šeit nav būtiski svarīgi, be ja būtu rezultātsm, teiksim, par, pret, atturas viena vai divu balsu starpība? Deputātiem visiem ir priekšā pultis un ir skaidri redzams, kādu pogu viņš ir nospiedis - par, pret vai atturas. Šeit nav akls variants, kāds varbūt tas bija iepriekš un rullis pasaka skaidri un gaiši, ka pēc balsošanas rezultātu paziņošanas nekādu izmaiņu vairāk nedrīkst būt. Es lūdzu tomēr ievērot Kārtības rulli un turpmāk to nepieļaut.

Es saprotu, ka šinī gadījumā to, ka nolasa, tas ir vairāk domāts publikai, kas klausās pa radio, kā ir balsojis Berklavs, kā ir balsojis Endziņš. Un vairāk starpības šeit nav nekādas. Tādā gadījumā būtu nevis ar aparatūru jābalso, bet tā, kā to darīja Saeimā. Sekretārs nosauc - Berklavs - Berklavs pieceļas kājās un pasaka - jā vai nē.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Nepacelsim balsi procedūras dēļ! Procedūru vienmēr var ielāgot tā, lai visiem būtu labāk un galvenais, lai būtu rezultāts. Šinī gadījumā, kā es personīgi domāju kā sēdes vadītājs, ja nu tiešām deputāts nav saredzējis to lampiņu un tik atbildīgos balsojumos es iedomājos, ka tas varētu arī tā notikt, tas arī sēdes vadītājs vienkārši tad, kad būs deputātu izsaukšana vārdā, es neapstiprināšu balsojumu, bet visus deputātus izsauks vārdā un pēc tam apstiprināsim balsojumu. Tas ir, sēdes vadītājs nosauks balsojumu.

A.Endziņš. Atkal jauna kārtība...

Priekšsēdētājs. Galīgais rezultāts ir 54 - par, pret - 14, atturas - 13. Pants apstiprināts.

A.Endziņš. Tālāk ir "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - 14. pantu - kura nosaukums ir "Naturalizācija vispārējā kārtībā". Un šeit ir pie šī priekšlikuma Zemnieku savienības frakcijas deputātu priekšlikums un arī Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums, kas ir uzrādīts otrajā un trešajā ailē un ceturtajā ailē jūs varat izlasīt, kāds ir Juridiskās komisijas viedoklis. Un Juridiskās komisijas viedoklis ir atbalstīt "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumu par grozījumiem, daļēji iestrādājot LNNK deputātu priekšlikumu par projekta papildināšanu ar 16. pantu un attiecīgi šos priekšlikumus, ko ierosina Zemnieku savienības frakcija un Tautas saskaņas partijas frakcija Juridiskā komisija neatbalstīja. Pēdējā ailītē 14. pants ir dots redakcijā, kādu ierosina akceptēt Juridiskā komisija.

Priekšsēdētājs. Sākam debates. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

K.Leiškalns (DP).

Godātais Prezidij, augsti godātie deputāti! 14. panta pirmās daļas pirmie četri apakšpunkti patreizējā redakcijā ir konceptuāl pretrunā ar pirmajā lasījumā pieņemtajiem. Faktiski jauno šo pantu redakciju var nosaukt par atliktās nulles variantu, pret kuru pirms vēlēšanām bija Latvijas zemnieku savienība un "Latvijas ceļš". Kādi apstākļi ir noteikuši šīs izmaiņas? Vai ir notikušas jaunas vēlēšanas? Vai ir kādā citā veidā noskaidrots, ka mainījusies Latvijas pilsoņu griba? Nav. Vienīgais man zināmais šo izmaiņu motīvs ir EDSA komisāra Maksa van der Stūla instrukcijas, kuras Stūla kungs lielā mērā smēlies Krievijas apmeklējuma laikā, protams, manuprāt.

Ar šo instrukciju palīdzību komisārs grib piespiest Latvijas valsti atrisināt tās problēmas, kuras radušās ne jau Latvijas vainas dēļ. Absolūti nerēķinoties ar latviešu tautas iespējām integrēt. Kā savā priekšvēlēšanu publikācijā pareizi norādīja Andrejs Panteļējevs, cilvēkiem, kuri iestājas par krievvalodīgo integrāciju, vajdzētu iestāties par dzelžaināku Pilsonības likumu, jo nulles variants, arī atlikts nulles variants, ved nevis pie integrācijas, bet faktiski pie aparteīda un tālākās satelītu grupas eksistēšanas, kas ir pretrunā gar ar "Latvijas ceļa", gan arī ar Latvijas Zemnieku savienības priekšvēlēšanu savienības nostādnēm.

Vēlreiz atļaušos citēt Panteļējeva kunga priekšvēlēšanu rakstu "Dienā": "tâ būtībā ir politiska bumba nākotnei, sekos otra valsts valoda, tiesības uz radinieku apvienošanos, sakari ar etnisko dzimteni. Ja šo mezglu nepārcirtīsim tagad, tad latvieši demokrātiskā ceļā var kļūt par minoritāti, bet latvieši ar to nesamierināsies un izveidosies absolūti bezperspektīva situācija, līdzīga tai, kāda demokrātiskā ceļā ir panākta Ziemeļīrijā. Eiropā nav daudz labu piemētu divkopienu valstīm, arī citur pasaulē tajās situācijās ļoti bieži ir eksplozīvi un bīstami. Es aicinu šodien neielikt šo nākotnes bumbu, bet pieņemt likumu Latvijas Republikas

nr.18

neielikt šodien šos nākotnes bumbu, bet pieņemt likumu Latvijas Republikas pilsoņu vārdā, ievērojot Latvijas Republikas pilsoņu intereses un noteikt kvotas 0,1 procenta apmērā katrai no piecām 14.pantā minētajām kategorijām. EDSA gribu lūgt neuzspiest latviešu tautai to, kam tā šobrīd nav gatava, jo uzspiestais svētību nenes. Ja EDSA tiešām vēlas palīdzēt Latvijai, tad labākā palīdzība būtu noteikt katrā Eiropas valstī speciālas imigrācijas atļaujas ieceļotājiem no Baltijas valstīm. Neizpratni manī izraisa Tūla kunga nostāja šajā jautājumā, kad viņš mēģina uzspiest Latvijai atrisināt to, ko it kā nevarot atrisināt 400 miljonu lielā Eiropa.

Jurkāna kunga piebilde par bezvalstnieku skaita samazināšanu ir pamatota, bet tā nav mehāniski attiecināma uz personām, kuras valstī iebraukušas ierobežotas valsts rīcībspējas laikā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrejam Panteļējevam - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Man ir prieks konstatēt, ka dzīvs būdams, es esmu iebraucis klasiķu kārtā, jo Leiškalna kungs mani citēja vairākas reizes savas uzstāšanās laikā. Par cik viņš mani citēja, tad es uzskatu par nepieciešamu sniegt savu paskaidrojumu. Es aizvien pastāvu pie tās koncepcijas, ko mēs paudām priekšvēlēšanu kampaņas laikā par to, ka Latvijas Republikas, protams ir bijusi un būs vienkopienas valsts, un Pilsonības likums nāk nevis pēc integrācijas, bet noteikti katrā mērā... ka pilsonības likums nevar būt pirms integrācijas, bet tikai pēc integrācijas, ka nevar būt ne par kādiem variantiem runa, ka pilsonība tiek piešķirta kādam nerealizējot integrācijas procedūru attiecībā pret cilvēku, kurš tiek uzņemts pilsonībā. Šinī gadījumā, atkārtoju vēlreiz, man jāatkārto tā pati piezīme, kas tika teikta par citiem pantiem - šo pantu arī nevar izrautu skatīt no pārējiem pantiem. Šis pants nekādā mērā neatceļ nevienu no visām iepriekšējām prasībām, ko mēs šeit ar jums esam nobalsojuši. Gan valodas prasības, nodzīvošanas cenza prasības, attiecīgais aizliegums, Satversme, un tā tālāk, un tā tālāk. Viņš neatceļ. Šis pants tikai sakārto iesniegumu iesniegšanas kārtību tieši tādā veidā, lai mēs varētu normāli izkontrolēt šo te procesu un lai tiešām varētu individuālā kārtā veikt analīzi, vai konkrētais cilvēks ir uzņemams pilsonībā, vai nav uzņemams pilsonībā. Tieši šāds mehānisms varētu palīdzēt mums realizēt šo vienkopienas valsts ideju. Leiškalna kungs, Igaunijas variantam nav kvotas. Jūs to labi zināt. Un tajā pašā laikā diez vai jūs apgalvosiet, ka Igaunija ir pieņēmusi Nulles variantu, un ka tie 300 un 400 tūkstoši bezpavalstnieki, kas ir Igaunijā un kas ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas un kas līdz ar to varētu pretendēt uz Igaunijas pilsonību, pašlaik ir pārpludinājuši un iznīcinājuši Igauniju kā vienkopuma valsti. Nēbūt nē! Igaunijas prakse mums parāda, ka visi citi faktori paralēlie strādā tikpat spēcīgi kā šis te izkārtojums. Tieši otrādi. Ja mēs uzliekam kvotas, es gribētu citēt to, ko teica Tupeša kungs vienā no sēdēm: kvotām ir tieksme piepildīties. Ja jūs uzliekat kvotas, tad rodas zināmas tieksmes to gandrīz vai uzskatīt par plānu. Tad es jums gribu teikt, ka mums nav plāna noteiktās porcijās naturalizēt. Mēs uzskatām, ka tas tiešām ir individuāls process, kas ir atkarīgs no konkrētās personas atbilstības tām prasībām, ko izvirza šis likumprojekts. Tāpēc mēs arī pastāvam pie tāda veida izkārtojuma, kā viņš te ir dots. Zināmā mērā loģisks ir sadalījums starp to cilvēku grupu, kas ir dzimuši Latvijā un to cilvēku grupu, kas tātad neietilpst iepriekšējās kategorijās un nav dzimuši Latvijā, jo tajā pašā integrācijas procesā, protams, prioritāte ir cilvēkiem, kas ir dzimuši te, viņi tīri objektīvi ir tuvāk, vai vismaz potenciāli ir tuvāk Latvijas sabiedrībai. Pats par sevi tas nenozīmē, ka viņi automātiski ir integrēti, tāpēc šīs iepriekšējās prasības netiek atceltas. Tāpēc es aicinu nobalsot par šo te kā pašreiz iespējamāko, es gribu šeit pasvītrot un nevienam negribu slēpt, jā, zināmā mērā bija zināma interešu vai viedokļu konfrontācija. No vienas puses tā ir Eiropas padomes un CEC (sīesī) ekspertiem, kuri redzēja šīs puses legālos aspektus, kuri redzēja varbūt arī tos aspektus, kas ir saistīts ar bezpavalstnieku problēmu, kura parādās gadījumā, ja pilsonību neiegūst pietiekami liels skaits cilvēku no vienas puses un no otras puses ar Latvijas pozīciju un mūsu pozīciju, kas tomēr redz, ka var tikt naturalizēti cilvēki tikai pakāpeniski un jāievēro šīs mūsu valsts princips, ka mēs tomēs veidojam vienkopienu sabiedrību. Un šis te, es domāju šādā veidā, kā viņš pašlaik ir 14.pantā, ir šis kompromisa variants. Vienīgi iespējamais, kas no vienas puses ņem vērā Eiropas padomes rekomendācijas jo sniedz zināmu izkārtojumu laikā un personām ir aptuvena skaidrība principā kā rīkoties un kurā brīdī viņi var sniegt iesniegumus. Kas attiecas uz jēdzienu "kvotas" vai nav kvotas, man jāsaka, ka šim jēdzienam piemīt neliela metafiziska nozīme. Jāsaka no visām pusēm. Jā mēs sākam iedziļināties, ko nozīmē kvotas, ko nenozīmē kvotas, tad tas beigu beigās ir jāskatās tieši pēc satura, ko tas nozīmē. Ja jūs paskatīsieties Eiropas padomes rekomendācijās un arī CEC komisāru rekomendācijās, tad tur arī ir kvotas, jo viņš liek priekšā izskaidrot par attiecīgiem gadiem attiecīgās cilvēku kategorijas, kas iesniedz iesniegumus. Katra šī cilvēku kategorija satur precīzu skaitu, ko varētu nosaukt. Līdz ar to vienkāršā atšķirība starp CEC priekšlikumu šinī gadījumā ir aizstāt kvantitatīvās kvotas ar kvalitatīvām kvotām. Pēc idejas viena uz otru ir reducējama, jo par katru šo grupu jūs varat uzrakstīt skaitu. Tā kā es negribētu šeit metafizēt šo jēdzienu - ir kvota, vai nav kvota, bet skatīties konkrētā saturiskajā izpildījumā un atbilstoši arī šodienas "Dienā" publicētajiem cipariem, mēs varam aptuveni arī novērtēt šo skaitu. Jūs redziet, ka šodien "Dienā" ir nopublicēts, ka ja sagrupē šo te līdz 2000.gadam naturalizē šo iedzīvotāju kategoriju, kas va iesniegt iesniegumus, tad teorētiski, atkārtoju vēlreiz - teorētiski ir iespējams, ka tas sastāda aptuveni ap 200-280 tūkstoši teorētiskie iesniegumi. Tie ir tie pilsoņi, kas ir iepriekšējās kategorijas, kas ir nosauktas. Tātad tā ir tā matemātiskā formula. Ja tie cilvēki būs izgājuši cauri imigrācijas mehānismam, tad es nedomāju, ka šinī gadījumā viņi apdraudēs Latviju kā vienkopienas valsti. Vajadzētu operēt šinī gadījumā ar precīziem skaitļiem un otrkārt, atcerēties arī Igaunijas precedentu, kas ideāli parāda, ka ļoti labi var iztikt bez it kā stingrām kvotām, atrisinot to pašu integrācijas jautājumu un vienkopienas sabiedrības jautājumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība.

A.Berķis (LZS).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Jā, Zemnieku savienības programmā patiešām bija ierakstīts, ka zemnieku savienība ir par uzņemšanu pilsonībā, ievērojot Latvijā nodzīvoto gadu skaitu un kvotas. Un šis kvotu princips tātad ir arī tajā variantā, kāds galu galā ir pieņemts galīgajā redakcijā. Tur ir kvotas atbilstoši uz šo pēdējo personu loku, kas mums arī šķiet, kaut gan pēc gadu skaita visilgāk, kuri Latvijā ir nodzīvojušas, bet tomēr arī Latvijai ir vissvešākās un visnepieņemamākās. Mēs gudrojām par diviem variantiem - viens variants bija tāds, kas mums pašiem šķita ļoti labs, ka mēs nosakām kvotas visam šim te, šajā pantā noteiktajam personu lokam, bet pasakam, ka no šīm kvotām, ārpus šīm kvotām, vai iziet no šī kvotu kā saka režģa laukā, var tie, kuri izcili zin latviešu valodu. Tātad tie var iziet no šī personu loka laukā, jebkurā laikā kārtot eksāmenus un ieiet pilsonībā atbilstoši iepriekšējā panta noteikumiem. Tātad it kā kvotas ir, bet katrs, kas patiesi ieinteresēts, var iet ārā no šī loka. Mūsu diskusijās ar "Latvijas ceļu" radās tā pārrunas, kas tad ir izcilas latviešu valodas zināšanas, vai tādā gadījumā teiksim Berķis pats tiktu iekšā šajā pilsonībā un kurš vispār tiktu, atbilstoši valodnieku ieskatiem, atzīts par izcilu valodas pratēju. Bet otrais, ir patiešām tā kvotu sistēma, par ko runāja Panteļējeva kungs, ka patiešām, cilvēki šeit jau ir salikti jau arī iepriekšējā pantā atbilstošos grupējumos un katra no šīm grupām arī ir zināma veida kvota, jau stingri zināms daudzums, cik šo potenciālo pilsoņu ir, un tas, ko runāja Kides kungs iepriekšējā pantā un kad viņš teica, ka vajadzīgs zināt šos te gala termiņus, kad tad tā grupa tiks uzņemta, lūk, ja tāds noteikums tiktu pieņemts, tad šī lieta kļūtu bīstama. Bet tieši tas, ka katrs tiek uzņemts individuāli un kā šī individuālā uzņemšana nevar būt ātra, un ka patiešām tur var iznākt, ka cilvēkiem atkal un atkal varbūt kārtot šo valodas eksāmenu vai citu lietu, tas savukārt uzliek it kā vēl trešo kvotu sistēmu pāri, ka būs tikai tik daudz, cik mēs spēsim uzņemt. Un kopumā, ja nu mēs patiešām tikai nepieļaujam, ka visi, kas komisijās, tiks ielikti, ka tie tikai to vien gaida, ka atvērt vārtus un visus vienā mirklī paņemt pilsonībā, ja mēs to nepieņemam tādu viedokli, ja mēs uzskatām, ka visi rīkosies tā, kā mēs rīkotos paši, ka skatās tikai lai Latvijas pilsoņu skaitā iznāktu tas, kas Latvijai uzticīgs un par Latviju stāvēs, tad, manuprāt, ir pieņemams šis likumprojekta pants arī tādā variantā, kā viņš pašreiz ir izteikts komisijas variantā.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, vēl par šo pantu ir pieteikušies runāt deputāti, bet tagad mums ir pārtraukums un pirms pārtraukuma reģistrācija. Lūdzu zvanu reģistrācijai. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz pagarināt sēdi līdz pulkstens 22.00. Tad atkrīt reģistrācija. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu balsosim. Balsojam par priekšlikumu - turpināt sēdi, pagarināt sēdi līdz pulkstens 22.00, līdz desmitiem vakarā. Rezultātu! Par - 48, pret - 20, atturas - 11. Līdz ar to reģistrācija atkrīt. Partraukums!

(Pārtraukums)

nr.19

Sēdi vada Latvijas Republikas

5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Reģistrāciju kvorumam lūdzu! Reģistrācija! Reģistrējamies. Rezultātu! 52. Turpinām apspriest 14.pantu - Olafs Brūvers - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu, pēc tam - Tupešu Jānis.

O.Brūvers (KDS).

Cienījamie klātesošie! Es vēlos vēl vienu ierosinājumu pie 14.pantu, kur ir naturālizācija vispārējā kārtībā no 1. līdz 4,.punktam, kur ir minēti šie sadalījumi pa gadiem un arī, teiksim, arī vecuma cenza. Mans priekšlikums būtu tāds, ko es arī iesniegšu rakstiski Endziņa kungam. Būtu tāds, ka šajā pantā pievienot šādu varbūt vēl normu, ka šā panta pirmās daļas no 1. līdz 4.punktam minēto personu naturalizācijas lūgumus izskata ārpus kārtas tas, ja šīs personas pārvalda latviešu valodu visaugstākajā pakāpē. Tas arī atbilst 13.panta 5.punktam gandaļēji, jo šeit ir minēts, ka "kuras beigušas pilnu mācību kursu latviešu mācību valodas vispārizglītojošajās skolās". Es gribētu šeit pielikt šo normu šajā 14.pantā, kuriem ir šī izglītība varbūt, varētu teikt, mājās, jeb arī darba pieredzē, un dzīvē Latvijā un viņi pārvalda valodu visaugstākajā pakāpē. Tas būtu arī godīgi, jo pēc manām domām šiem cilvēkiem nebūtu jāgaida, piemēram, līdz 1999.gada 1.janvārim, ja viņš pārvalda visaugstākajā pakāpē latviešu valodu un viņš ir atstāts uz šo pēdējo posmu. Jo 13.panta 5.punkts paredz tikai, ja ir beiguši šo skolu Latvijā. Latviešu valodas skolu. Paldies. Tas būtu mans ierosinājums.

Priekšsēsdētājs. Tupešu Jānis - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

J. Ā.Tupesis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godājamie deputāti un deputātes! Šie panti, kurus mēs pašreiz apspriežam, saistās ar kvotām, kaut arī tas vārds nav minēts. Es esmu ļoti pateicīgs, ka tas vārds nav vairs minēts šajos pantos, bet man tomēr ir jārunā šajā sakarībā, jo presē un arī starp deputātiem ar kuriem es esmu runājis, tiek sajaukti divi jēdzieni. Proti, kvota un kvotas princips. Tie tiek lietoti sinonīmi pašreiz. Es varbūt runāšu kā matemātiķis uz kādu minūti. Kvota ir vienkārši noteikts skaitlis, bet tā ir vienkārši proporcija un kā mēs šo proporciju vai šo skaitli iegūstam, var būt noteikts atsevišķos pantos, nemaz šo vārdu neminot un tādēļ arī netiek pārkāpta kaut kāda programma mūsu partijās. Deputāts Tabūns teica, ka tautas izdzīvošanu noteiks šie likumi par kuriem mēs balsojam vai nebalsojam. Diemžēl, tautas izdzīvošanu noteiks bērni un taisnīga naturalizācija. Ne likumi. Mēs varam pieņemt kādus likumus mēs šeit tikai gribam un ja šīs divas lietas netiks ievērotas, tad nekādā gadījumā mūsu tauta arī neizdzīvos. Un it sevišķi ja mēs runājam par kaut kādu taisnīgumu tiem latviešiem, vai cilvēkiem ar latviešu asinīm, it sevišķi tiem, kuri vēl dzīvo Abrenē, vai tiem, kuri ir tālu no šejienes uz abām pusēm. Es gribētu, ka jūs tiešām padomātu skaitliski mazlietiņ. Vienai tautai, kura sev uzliek vai nu atklātas kvotas, vai slēptas kvotas, kurai nākošos desmit gados ir demogrāfiski paredzēts tautiskā pieauguma samazināšanās, viņas dabiskā samazināšanās. Un ja pa virsu vēl uzliek attiecīgu kvotu, tad šī kvota, kuru viena daļa grib aizstāvēt, tad to varētu mūs saukt par vispār tādu pašbāvības kvotu un panākt taisni pretējo tam, ko mēs gribam iegūt. Naturalizācijai nav jābūt nobeigumam. UN arī nevajadzētu būt nobeigumam kā šeit ir minēts. Ja kvalificējas cilvēki, vienalga kā mēs to nosaucam, tam nav jābūt noslēgtam, nobeigtam aktam un netaisnība ir vienai mazai grupai šīs zemes iedzīvotājiem, kurus deputāts un ministrs Brūvers minēja, tai cilvēku grupiņai, kaut arī mazai, kura šeit ir nodzīvojusi, teiksim, 40 gadus, un kuri nav starp interfrontistiem, vai līdzīgi domājošajiem, bet kuri ir valodu iemācījušies, šeit dzīvo, mīl šo zemi, tad pasakiet man, kur šai pilsonības likumā naturalizācijas kārtā vai ārpuskārtas ir iespējamība šiem cilvēkiem integrēties šās zemes apritē. Pretējā gadījumā, kā es jau to esmu teicis, un manuprāt, kā tas arī notiktos, mēs paturēsim savu etnisko kopību, kamēr pārējie mums apkārt vairosies un ar lielu nacionālu patosu, ar lielu patriotismu mēs arī beigsim ar laiku eksistēt kā tauta. Es ceru, ka tas nenotiks. Bet ja mēs pēc sešiem, septiņiem gadiem atļausim tikai integrēties mazāk kā 2000 cilvēkiem gadā, tas manā skatījumā ir absolūts neloģisms un pretēji tam, ko mēs gribam sasniegt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi! Daudz tukšu vietu, bet tomēr es gribētu izteikt lielu prieku, jā tiešām, par kvalitāti, Putniņa kungs, ka mūsu starpā ir tādi augsti morāliski cilvēki, kuri nekad nav melojuši, nedz prostitutējušies, kā Bērziņa kungs un Endziņa kungs, mēs tiešām varam būt lepni. Bet citādi jums jāpieņem no manis kāds nu es esmu, tālākais komentārs tieši par šo laiku- starp 1995.gadu un 2000.gadu. Ja es tā aplēšu, tad ir gandrīz iespējams visiem šeit nelagāli iebraukušajiem cilvēkiem līdz apmēram turpat 60 gadu vecumam, kas te ir dzimuši kopš 1945.gada, tad padomājiet, tā varētu apmēram būt - līdz 2000.gadam dabūt pilsonību. Un tad nu mums ir jāpadomā tiešām par Latviju. Par latviešu tautu. Par tās izdzīvošanu. Vai mēs tad esam vienā stūrī kā bretoņi un apkārt mums ir francūži, vai mums jāmēģina to apkārt1ejo lielo skaitu integrēt, kā te daži cerīgi cilvēki saka. Kā tad nu būs? Es nedomāju, ka tiem bretoņiem ir iespējams integrēt francūžus, nedz arī mums ir iespējams integrēt visus nelatviešus, kuriem tagad pat mākslīgi noņems PSRS pilsonību, pataisa viņus par bezvalstniekiem un tad, protams, kā francūži teiktu attiecībā uz bretoņiem: "Valā, te nu mēs esam, te nu mums ir tie jaunie Latvijas pilsoņi! Tikai ne vairs latvieši! Es domāju, ka nav jābūt pārāk lielam pesimistam, lai saredzētu tādu gājienu uz leju mūsu latviešu tautai. Un es domāju, ka šis līguma projekts šādā veidā turpinās viņu gremdēt. Tādēļ es domāju, ka mums vajag padomāt, vai ne? Paldies.

Priekšsēdētājs. Pēteris Tabūns - LNNK. Pēc tam - Jānis Jurkāns.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šā likumprojekta otrajā lasījumā apspriešana jau ilgst 9 stundas. Sākam pagurt viena daļa, bet es ceru, ka izturēsim līdz 22.oo un ja vajadzēs, arī ilgāk, es atbildēsu Tupešu Jānim par šo piezīmi par tautas izdzīvošanu, kas mums ir galvenā. Un ne velti es to atkal un atkal atgādinu. Cienījamais kolēģi, ja drūmā īstenība, kāda ir Latvijā, latviešiem vēl tiek apstiprināta un pastiprināta ar likumu, ar likumu, tad, lūk, ar drūmu likumu, es vēl pasvītrošu. Tad nudien, tautas izdzīvošana atrodas zem zobena. To vajadzētu atcerēties vienmēr un paturēt prātā! Ne velti jūs šodien un arī Tupeša kungs, esat ļoti tāds kluss un arī runāšana ir tāda paklusa, arī jūsu nostādne ir pavisam tāda lunkana un lokana un tā tālāk un tā joprojām. Jā, par to es vēl runāšu drusciņ vēlāk.

Šis 14.pants mums - LNNK cilvēkiem ir kategoriski nepieņemams, kategoriski nepieņemams. Es saprotu, ka "Latvijas ceļš" ir vadījies pēc visādiem uzkliedzieniem, pēc norādījumiem un tā tālāk un tā joprojām , gan no Rietumiem, gan no Austrumiem, no Eiropas savienības un vēl no kaut kurienes. No "Lîdztiesības", laikam un no "Saskaņas" arī, bet tas jau izklausās pēc tirgošanās. Un ar tautas interesēm tirgoties ir amorāli. Ir pārāk nopietnas šīs lietas. Berķa kungs šodien arī tāds kluss un mierīgs uzkāpa tribīnē un mēģināja mjms iesmērēt maisā baltu kaķi par melnu. Jo šis likumprojekts, dabīgi, ir tā kā tāds maiss, kurā nemaz nezinām, kāds kaķis tur ir iekšā. Bet, redziet, Berķa kungs jau atzinās, ka viņi esot atkāpušies no savas programmas. Bet es prasīšu

Nr.20.

P.Tabūns. Savas programmas, bet es prasīšu Zemnieku savienības vīriem, kas jums ļāva atkāpties no šīs programmas, ja jūs gājāt pie tautas, jūs ievēlēja tauta un tagad jūs atkāpjaties, jūs paprasījāt tautai? Jā, tā nu tas ir diemžēl. Un tagad jūs avīzes raksta, jūs neesat apstrīdējuši, ka jūs pašlaik tirgojaties, turpinat tirgoties, tāpat kā Saeimas sākumā, kad bija runa par portfeļiem un šo to citu, tagad, redziet, ja ievedmuitas tiks paaugstinātas, tad jūs esat ar mieru piekāpties, jūs esat ar mieru uz kompromisu un es nolasīšu, ko Indulis Bērziņš teicis. Viņš teicis, ka Latvijas zemnieku savienība šo likumprojektu uzskata par smagu kompromisu. Ko tad tas nozīmē? Kāpēc jūs ejiet uz šo smago kompromisu. Par sliktu latviešu tautai. Par sliktu latviešu tautai, es uzsveru. Latvijas zemnieks, droši vien, atteiktos arī no šo ievedmuitu paaugstināšanas, ja jūs viņiem pateiktu skaidri un gaiši uz kādu smagu kompromisu jūs ejat. Uz latviešu tautas izdzīvošanu. Lūk, tā vajadzētu domāt. Un tāpēc jūs šodien, kā mēdz sacīt, klusāk par zāli arī šeit no šīs tribīnes negribat runāt īpaši par to. Un es lūgtu "Latvijas ceļu" arī nemulsināt ne deputātus, ne tautu, par to, ka 80% šajā likumprojektā esot ietverti no LNNK programmas. Nebūt ne, nav. Ja reiz pats svarīgākais paši svarīgākie panti, kuri izsaka būtību, nav ietverti šajā likumprojektā un tiek ietverti jauni, kā šis 14.pants, tad nav, un es esmu kategoriski pret arī šī 14.panta ietveršanu un, kas attiecas uz visādām integrācijām, kas te atkal un atkal tiek piesauktas, tas ir blefs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partija.

J.Jurkāns (TSP).

Es klausījos, Tabūna kungs, ko jūs teicāt un tā domāju, ka jūs atgādiniet tādu medicīnas institūta studentu, kas skraida ap tiešām smagu slimnieku un visu laiku vaimanā vai vai, vai vai, viņam ir slikti, viņš ir smagi slims, bet tad nāciet kādreiz un pasakiet ļoti konkrēti kādas tad zāles jūs šim slimniekam piedāvājat. Un būtībā tā ir arī lielākā mērā vislielākā nelaime šinī valstī un arī vislielākā šīs Saeimas kļūda, ka mēs tiešām neesam sākuši runāt par šīs tautas interesēm. Varbūt sāksim beidzot no tādām lielām lietās un nonākam varbūt arī pie tādām detaļām, svarīgām, kā pilsonības likums. Vai mēs esam sīnī augstajā namā izrunājuši kādas tad ir šīs tautas intereses kau vai ārpolitikā. Es domāju, ja šis jautājums šeit tiktu izdebatēts, tad es nedomāju, ka šim vārdam "integrēties" būtu tāda derogatīva nozīme kāda te cenšās piedēvēt arī Tabūna kungs. Ja mēs izrunājot šo svarīgo ārpolitisko jautājumu nonāktu ka mums Eiropa nav vajadzīga, ka mums ir pavisam citi ārpolitiskie uzdevumi, tad droši vien arī Leiškalna kungs nekāptu tribīnē un neaizvainotu Maksu Vanderstūla kungu par to,kad cilvēks būtībā brauca uz Latviju nodarbojās ar mūsu lietām, ne jau tāpēc, ka viņam nav nekas cits darāms, viņš to dara tikai tāpēc, ka Latvija ir it kā vēlēšanos tiešām, piedodiet par vārdu, integrēties Eiropā. Vismaz klausoties runā šeit Saeimā un arī mūsu valdības darbībā un skatoties jau uz tiem soļiem, uz tiem priekšdarbiem, kas ir veikti, mēs tiešām sākam integrēties Eiropā, ja mēs to darām, tad droši vien tā sabiedrība, kurā mēs gribam ieiet grib, lai mēs ieietu tanī sabiedrībā saskaņā ar tiem principiem, ar to morāli, kas tur valda. Un tāpēc vēlreiz, izrunājam šeit vai tā morāle mums ir pieņemama, vai viņa nav pieņemama, tie kungi nebrauc šeit kā tūristi, šie cilvēki brauc šeit ar noteiktiem uzdevumiem un tos uzdevumus lielā mērā mēs viņiem uzliekam. Un es domāju, ka kamēr mēs neizrunāsim šīs lielās lietas, mēs nonāksim vēl un vēl pie tādām situācijām pie kādām jau mēs esam šeit nonākuši, mēs izstrīdamies mēs iztērējam milzum daudz laika un tad beigās ar lielu nokavēšanos, ar lieliem zaudējumiem, mēs nonākam pie pārbalsojumiem, kā tas bija Rubika jautājumā, un arī daudzos citos, es negribu tos tagad uzskaitīt. Tagad varbūt droši būtu pareizi, tad varbūt pārtraukt šī lasījuma apspriešanu, izrunājam tad būtībā tās lielās lietas, kāpēc mēs sākumā runājam par detaļām un būtībā nezinām, kādu tad mēs gribam redzēt šo gala mērķi un tad tur nāks arī, Tabūna kungs, Latvijas tautas intereses par kurām, es domāju, galva sāp ne tikai jums vienam, bet arī visiem citiem, kas šinī zālē sēž un, kas strādā šīs valsts labā un domā viņas labā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība.

E.Kide (TPS).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šodien sekojot visam likumprojekta pieņemšanas procesam, mēs frakcija Tautsaimnieku politiskā apvienība, ar tādu zināmu iekšēju klusu gandarījumu varam konstatēt, ka kaut arī mūsu vārds te kā priekšlikumos daudz nefigurē kā tāds, bet tās idejas, ko mēs iedevām savā likumprojektā par pilsonību ir atspoguļotas daudzos jo daudzos pantos, pareizāk gan zem cita karoga, zem autora karoga, zem "Latvijas ceļa" karoga, bet tas nekas, ne svarīgs karogs, bet svarīga ir būtība. Man it īpašu gandarījumu rada viena lieta, ka šis 14.pants, kuru šodien ļoti kritizē, faktiski ir mūsu likumprojekta 10.panta pilns atspoguļojums. Tikai zem Eiropas padomes mērces. Jūs atceraties toreiz, ka mēs 10.pantā pateicām, mums jāatsakās no kvotām visiem tiem, kas ir dzmuši un iebraukuši līdz 1990.gada 4.maijam un stingrākās kvotas tikai jāatstāj tiem, kas iebrauks šodien. Tas tika kategoriski noliegts. Lūk, pateica to Eiropa, lūk, arī saprata vadošā koalīcija un tagad tieši tādā definējumā, kā tas bija mūsu 10.pantā, nenosakot kvotas, bet nosakot tempu, dinamiku un kategorijas arī šis pants ir izstrādāts. Tas mūs apmierina. Mūs apmierina vēl viena lieta. Tas ir "Latvijas ceļa" loģika, un autoru loģika, ka viņi vispirms šais integrācijas viļņos ir ieslēguši dzimušos Latvijā, un ieslēguši jaunos, jo mēs uzskatām, ka tieši jauniem jābūt perspektīvai integrēties mūsu dzīvē, integrēties brīvā tirgus saimniecībā un just perspektīvu Latvijā. Un tas ir tas pats pareizākais. Arī tas princips ir ievērots, ka ir šeit dzimušie. Mūs neapmierina šī panta otrā daļa, tas ir, integrācija no 2000.gada tos, kuri ir iebraukuši un te es pilnīgi piekrītu Tupešu Jānim. Es tā paskaitīju pēc statistikas datiem, šai kategorijā tikai pensionāri ir 154 tūkstoši, tie ir tikai pensionāri. Es domāju tie tik ļoti nerūpējās par savas pilsonības iegūšanu arī valodas dēļ viņi nespēs to pilsonību varbūt iegūt, viņi varbūt priecājas par tiem mazbērniem un bērniem, kas ir ieslēgti šajās pirmajās kategorijās, bet tomēr šai kategorijā ir visi iebraucēji, visi, un faktiski šī panta daļa nedod kalendāru iespēju lielākai daļai no tiem vispār cerēt, kad var integrēties, jo kvota ir nolikta visiem kopēja, tas ir 1800 cilvēku gadā, bet "Latvijas ceļš" nepasaka, cik tad vispār šai kategorijai ir. Nu, droši vien, ka kaut kas ap 180 tūkstošu, tad dalat 180 tūkstošu uz 1800 kalendārais integrācijas termiņš aptuvenais, Berķa kungs, kā jūs teicāt galu nevajag zināt, vajag tikai iesnieguma sākumu zināt, aptuvenais integrācijas termiņš ir 100 gadi pie vidējā vecuma 62 gadi. Man ir ļoti bailes, kad Tupešu Jānim varētu būt taisnība un tāpat kā Jurkānu Jānim, ka šie cilvēki, kuri redzēs, ka 100 gadus nenodzīvos, lai integrētos, var tapt par Krievijas pilsoņiem, kuri kļūs Krievijas aizsardzībā un būs pamats ar to ērgļoto pasi viņam šeit lepoties un cerēt par divkopienu valsti. Laikam vislielākā gudrība ir, laikam vislielākā gudrība atrast to robežu un dot kādu cerību un skaidrību, tāpēc mums ir priekšlikums. Mēs nepaspējām priekšlikumus iesniegt, tāpat kā citi pie 14.panta, jo tas 14.pants dzīvē parādījās tikai aizvakar "Latvijas Vēstnesī" un pats Panteļējeva kungs tikai "Latvijas Vēstnesī" pirmo reizi šo variantu ieraudzīja mūsu klātbūtnē, bet mēs viņu iesniegsim un mums ir priekšlikums, kad no 2000.gada tie pārējie integrējamie nepilsoņi būtu arī jādala zināmos loģiskos etapos, zināmās tādās kategorijās un jādod viņiem kaut kāds aptuvenas perspektīvas. Un vēl viena neloģika autoru šai traktējumā, tiem, kas integrējās pēc 2000.gada, ka viņi did vienādu kvotu, tos 1800 cilvēkus gadā visiem, tie, kas ir 40-50 gadu nodzīvojuši, kas ir visu mūžu strādājuši Latvijā, kam ir bērni, mazbērni un tiem, kas iebrauc vakar un tiem kas iebrauks rīt. Mēs uzskatānm, mēs iesniegsim tādu priekšlikumu, ka tie, kas iebrauc pēc likuma stāšanās spēkā, kvotas ir nevis 1800 un tās kopējās, bet kvotas ir visstingrākās jeb kvotas faktiski ir tuvu nullei vai tīri superindividuāls pret atsevišķiem cilvēkiem, ļoti ļoti mazas tādas kādas mēs kādreiz paredzējām imigrācijas likumā un tādas kādas pastāv faktiski visās civilizētās valstīs un mums viņai vajadzēja būt visbagākai. Tad par to uzsākšanu un nobeigšanu vēlreiz. Berķa kungs, jūs divas reizes atkārtojāt, ka nav svarīgs kā saka tas nobeigums, kad zināt, es varbūt arī kļūdaini iepriekšējā reizē uzstājoties izteicu vārdus nobeigums, es faktiski nedomāju naturalizācijas nobeigumu, viņš ir process viņš nekad nevar nobeigties, integrācija, bet noteikta termiņa, aptuvenā nobeiguma termiņa, pa etapiem, aptuvena teikšana. Termiņa noteikšana, atsevišķām kategorijām un šeit gribētos, ka tad, kad nāks pēc trešā lasījuma šis likumprojekts jau kā likums, es ceru, tad Ministru kabineta lēmumam par šo termiņa noteikšanu, nevajadzēja parādīties vis kaut kur ļoti tālā nākotnē, bet lai dotu cilvēkiem zināt spēles noteikumus, parādīties pavisam drīz un kaut kur modelējot tos skaitļus par etapiem, pa kategorijām un aptuvenos termiņos. Tikai no šādiem aprēķiniem var noteikt, kādam jābūt ir mehānismam integrācijas, cik jābūt valodu komisijām, un kādām vispār jāpastāv institūcijām, lai vi šo masu par tiem etapiem aptvertu. Tas nav šodien runājams, tas ir izpildvaras līmenī, bet atstāt to kaut kur tālā nākotnē, tas nedos zināt spēles noteikumus. Es domāju, kad, ja šādus priekšlikumus valdošā koalīcija pieņemtu trešajā lasījumā, tad par šo 14.panta to saturu nu, varētu teikt, ka viņš būtu izskatāms un pieņemams, es domāju. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Referentam vārds, lūdzu!

A.Endziņš. Paldies cienījamo priekšsēdētāj, es negribētu komentēt, šeit vienkārši pie balsošanas, es gribētu vērst uzmanību uz otrajā sadaļā, kur ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi, kur ir runa par pēdējo rindkopu, ka pēdējās rindkopas pirmajā teikumā vārdus "ðā panta pirmās daļas piektajā punktā" aizvietot ar vārdiem "ðajā pantā", ja mēs balsojam un akceptējam šādu priekšlikumu, tad tas nav nekas cits, kā 10.lappusē noraidītais LNNK 16.pants.

Priekšsēdētājs. Vai esam gatavi balsojumam? Tad mums ir divi balsojumi. Tautas saskaņas frakcijas deputātu redakcija un komisijas redakcija. Lūdzu balsosim 15.lappusē. Aivars Berķis - Zemnieku savienība.

A.Berķis. Bet es tomēr... Mēs atteiktos no tiem vārdiem "ðajā pantā", bet mēs tomēr gribētu, lai tiktu nobalsots priekšlikums "naturalizācijas uzsākšanu" par vecuma grupām pacelt divus gadus tālāk no 1996.uz 1998., lai izvairītos no sastrēguma šajā darbā, jo mums liekās, ka gluži vienkārši nevarēs paspēt to izdarīt.

Priekšsēdētājs. Tātad to pārceļam uz trešo balsojumu. Uz trešo lasījumu, tā es sapratu. Balsojam par Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu 14.panta redakciju 15.lappusē, "personu lūgumu par uzņemšanu Latvijas Republikas pilsoņu izskatīšanai ievērojot šā likuma 10.un 11.panta nosacījumus, notiek šādos termiņos, grupās un šādā secībā un termiņos...." Un tālāk teksts. Vai visu vajag nolasīt? Nevajag. Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu. Rezultātu! Par - 8, pret - 17, atturas - 40. Nav pieņemts.

Tagad lūdzu balsosim par komisijas 14.panta redakciju. 15.lapaspusē pēdējā ailē 14.pants "Naturalizācija vispārējā kārtībā, personu lūgumu par uzņemšanu..." un tālāk teksts. Lūdzu rezultātu! Paldies, es viņu nenolasu, jo mums 14.pants arī bija izsaucot deputātus vārdā. Lūdzu sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nolasīt. Turpmāk, lai vēl būtu precīzāk tā kārtība, tad vispār neieslēgsim tablo un tikai lasīsim.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Romāns Apsītis - par, Dzintars Ābiķis - par, Eduards Berklavs - nebalso, Aivars Berķis - par, Gundars Bērziņš - par, Indulis Bērziņš - par, Valdis Birkavs - par, Inese Birzniece - par, Vilnis Edvīns Bresis - par, Olafs Bruvers - atturas, Alfreds Čepānis - par, Imants Daudišs - par, Olga Dreģe - par, Pēteris Elferts - par, Aivars Endziņš - par, Māris Gailis - par, Anatolijs Gorbunovs - par, Māris Graudiņš - par...

Nr. 21

Z.Tomiņš.

Anatolijs Gorbunovs - par,

Māris Graudiņš - par,

Oskars Grīgs - nebalso,

Andris Grots - atturas,

Andris Gūtmanis - par,

Juris Janeks - atturas,

Raimonds Jonītis - par,

Jānis Jurkāns - pret,

Imants Kalniņš - nebalso,

Lainis Kamaldiņš - par,

Viesturs Pauls Karnups - nebalso,

Ojārs Kehris - par,

Edvīns Kide - par,

Mārtiņš Ādams Kalniņš - par,

Jānis Kokins - par,

Odisejs Kostanda - nebalso,

Nikolajs Krasohins - pret,

Ģirts Valdis Kristovskis - par,

Vilis Krištopans - par,

Ludmila Kuprijanova - pret,

Janīna Kušnere - nebalso,

Jānis Lagzdiņš - par,

Uldis Lakšēvics - atturas,

Kārlis Leiškalns - nebalso,

Egils Levits - nebalso,

Andris Līgotnis - par,

Ruta Marjaša - par,

Gunārs Meierovics - par,

Voldemārs Novakšānovs - par,

Uldis Osis - par,

Andrejs Panteļējevs - par,

Oļģerts Pavlovskis - par,

Valdis Pavlovskis - par,

Andris Piebalgs - par,

Aija Poča - par,

Aida Prēdele - atturas,

Velta Puriņa - nebalso,

Pauls Putniņš - par,

Gunārs Resnais - par,

Jānis Ritenis - par,

Andris Rozentāls - par,

Anta Rugāte - atturas,

Antons Seiksts - par,

Anna Seile - nebalso,

Ivars Silārs - par,

Juris Sinka - nebalso,

Dainis Stalts - nebalso,

Leonards Stašs - pret,

Filips Stroganovs - pret,

Pēteris Tabūns - nebalso,

Zigurds Tomiņš - par,

Jānis Ārvaldis Tupesis - par,

Jānis Vaivads - par,

Mārtiņš Virsis - par,

Jevgēnijs Zaščerinskis - par,

Māris Zvaigzne - par.

Priekšsēdētājs. Rezultātu!

Z.Tomiņš. Izmaiņu nav un rezultāts ir par - 48, pret - 5, atturas - 6... (Iebildumi no zāles.) Šajā sarakstā Aleksandrs Kiršteins neparādās kā balsojis.

Priekšsēdētājs. Redziet, godātie kolēģ, tas ir tikai nosaukts vai nenosaukts, bet, kā jūs ziniet, ja jūs domājat par kvorumu, tad tie ir tie, kas ir par, pret un atturas. Vai jūs zālē esiet, vai jūs citur esiet, tas... Nu tāpēc sekojiet, ieslēdziet... Balsošanas iekārtu vajag ieslēgt. Nu katrā ziņā tas neattiecas uz balsošanas rezultātiem, kuri tika nosaukti par, pret un atturās.

Lūdzu tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir pirmā lasījuma 13. pants, kura nosaukums ir "Bçrnu naturalizācija". Un ir "Latvijas ceļa" frakcijas priekšlikums pārveidot šo pantu par diviem pantiem - 15. pants - bērnu naturalizācija un 16. pants - nepieciešamība saņemt nepilngadīgā piekrišanu viņa pilsonības maiņai. Šeit bija LNNK frakcijas priekšlikums izslēgt šo 13. pantu - bērnu naturalizācija. Juridiskā komisija atbalsta "Latvijas ceļa" frakcijas priekšlikumu par grozījumiem, teksta labajā pusē 15. un 16. panta redakcijā pasvītrojumā ir redzami šie grozījumi, būtībā es saprotu, ka LNNK ierosināja šo pantu izslēgt, jo viņam bija cita struktūta, ko viņa lika priekšā, jo faktiski saturs 15. pantā un 16. pantā ir analogs tam, kas bija LNNK priekšlikumos tikai citos pantos un tāpēc viņi šādu priekšlikumu ierosināja.

Priekšsēdētājs. Iebildumu nav? Nav. Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk tad būtu pirmā lasījumā 14. pants - Naturalizācijas ierobežojumi. Cienījamā Saeima jau piekrita šo 14. pantu pārcelt pirms 10. panta un to izteikt jaunā redakcijā un to mēs arī izdarījām. Tāpēc es aicinātu pāriet tālāk uz 18. lapaspusi, kur ir jau 15. pants pirmajā lasījuma redakcijā, tas ir, naturalizācijas lūgumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība, ar tādu npsaukumu bija pirmā lasījumā redakcijā un ir šei "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikums izteikt šo pantu sekojoši: naturalizācijas lūgumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība, kur ir precizēts, salīdzinājumā ar pirmo lasījumu, teksts.

Un ir atkal LNNK frakcijas deputātu priekšlikums izslēgt šo 15. pantu. Ir arī Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - papildināt pantu ar šāda satura trešo daļu: nevar atteikt naturalizāciju personām, kura atbilst visiem šajā likumā norādītajiem naturalizācijas noteikumiem. Juridiskā komisija ierosina atbalstīt "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumu ar grozījumiem un līdz ar to noraidīt LNNK un Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu. Kādus grozījumus, to jūs redzat labajā pusē, pasvītrotais teksts, tas ir būtībā otrajā daļā, ka naturalizācijas lūgumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabineta noteikumi. Kāpēc mēs šeit ielikām iekšā... piedošanu, neatbalstījām Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu par to, ka nevar atteikt naturalizāciju personai, kura atbilst visiem šajā likumā norādītajiem naturalizācijas noteikumiem aiz tā apsvēruma, ka likumā ir iestrādāts tas, ka gadījumā, ja kādai personai neatkarīgi vai ir šie priekšnoteikumi vai nav, viņai tiek atteikts, viņai ir tiesības pārsūdzēt šo lēmumu tiesā. Tātad ir šo interešu aizstāvība. Un tas, ka mēs to ierakstīsim šeit likumā, ka nevar atteikt, tas jau nav šķērslis, galvenais ir šī garantija, ka ir iespēja pārsūdzēt un saņemt tātad savu interešu aizstāvību tiesas ceļā. Tāda ir tā motivācija.

Priekšsēdētājs. Vai runātāji ir pieteikušies? Nav. Lūdzu balsosim par 17. pantu komisijas ierosinātajā redakcijā un tad par papildinājumu.

A.Endziņš. Šeit vispirms ir LNNK frakcijas priekšlikums izslēgt šo pantu, viņu noņemot.

Priekšsēdētājs. Nu noņem... nu bet mēs līdz šim, kad ir dažādi varianti un viens ir izslēgt, mēs balsojam par redakciju un tie, kas ir par izslēgšanu, tie ir "pret"... Nu jā, es sapratu, LNNK noņem, bet tad balsojam par Juridiskās komisijas redakciju 17. pantam un tad nāks papildinājums. Rezultātu! Par - 60, pret -2, atturas - 7. Pieņemts.

Tagad Tautas saskaņas frakcijas papildinājums: nevar atteikt naturalizāciju personām, kuras atbilst visiem šajā likumā norādītajiem naturalizācijas noteikumiem. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 15, atturas - 20. Nav pieņemts papildinājums.

Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk ir Juridiskās komisijas ierosinājums pārcelt pirmā lasījuma 4. nodaļu, tas ir, 22. pants, kā jaunu pantu aiz pirmā lasījuma teksta 15. pantā un izteikt jaunā redakcijā. Tas ir patreiz, kā jūs redzat, labajā pusē 18. pants - svinīgais solījums Latvijas Republikas pilsonības iegūšanai. Priekšlikumi, kādi ir attiecībā uz zvērestu vai svinīgo solījumu, ir jūsu projektā 25. alppuše, kur ir 4. nodaļa: 22.pants - svinīgais solījums Latvijas Republikas pilsonības iegūšanai pirmajā lasījuma teksts, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikums 24. pants, LNNK frakcijas deputātu priekšlikums 34. pants un ja jūs atbalstiet pārcelt šo pantu aiz pirmā lasījuma teksta 15. panta, tad Juridiskā komisija ierosina jaunu tekstu "svinīgais solījums", kur ir apkopoti šo abu frakciju priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Un viņs tad būtu 18. lappusē?

A.Endziņš. 18. lappusē kā 18. pants.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds Tupešu Jānim - Latvijas Zemnieku savienība.

J.Tupesis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, kolēģi un kolēģes! Attiecībā uz šo svinīgo solījumu es gribētu ieteikt šajā solījumā ar vēl kādu teikumu papildināt, kā tas ir daudzkārt arī citur pasaulē to, ka pilsonība ir tomēr privilēģija un ne jau to ietilpināt, bet ka šī privilēģija, ja cilvēks uzņemas uz vēlās būt vienas zemes pilsonis, tad tas uzliek pienākumus un atbildību . Un mēs pirms kādām 5-6 stundām runājām par tiem pienākumiem un atbildību, bet būtu šeit manuprāt jāietilpina viens teikums, kur tas uzliek šim cilvēkam, kurš paraksta šo svinīgo solījumu, ka tas uzliek viņam pienākumu un atbildību ne tikai zināt, bet arī pildīt un ne tikai likumus valsts līmenī, bet kā piemērus arī tos likumus un to kārtību un to pilsonīgo kārtību, kura notiek arī mazākā mērogā, vai tas ir pilsētas vai pašvaldības un tādas lietas, kā piedalīties vēlēšanās... ne jau, ka tas būtu jāieliek šajā svinīgajā solījumā šis teksts, bet tieši kaut kādīgi frāzē ar to, lai uzliek šim cilvēkam arī šo pienākumu un atbildību. Paldies.

Priekšsēdētājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība.

A .Berķis (LZS).

Godājamais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Skatot šo te svinīgo solījumu, es te esmu tādā drusku bīstamā situācijā iekļuvis, jo es es te apsolos būt uzticīgs "vienīgi Latvijas Republikai"... Es te domāju, ka vai šo "vienīgi" nevarētu izsvītrot.

Priekšsēdētājs. Godātais kolēģi, ko tad mums... vai tiešām tas ir jāliek uz balsošanu? Deputāts Berķis piekrīt apdomāt to uz trešo lasījumu.

Vai ir vēl runātāji? Nav. Zvanu! Vārds referentam.

A.Endziņš. Paldies, man būtu lūgums cienījamajam Tupeša kungam un arī Berķa kunga iesniegt savus priekšlikumus, lai mēs varētu iestrādāt un tad varētu diskutēt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim par 18. pantu Juridiskās komisijas redakcijā - svinīgais solījums Latvijas Republikas pilsonības iegūšanai. 18 lappuse. Balsojam! Rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 4. Pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk, cienījamie kolēgas, 19. lappusē ir ierosinājums papildināt Pilsonības likumu ar jaunu 3. nodaļu redakcijā, kura jums ir norādīta ir 2. ailē. Tā ir latviešu valodas pārbaudes kārtība. Šo ierosinājumu iesnieguši deputāti Lagzdiņš, Ābiķis, Apsītis, Līgotnis un Stankēviča. Juridiskā komisija, izskatot šo priekšlikumu, ir viņu nedaudz izmainījusi un labajā pusē jūs redzat šo te redakciju, kādu liek priekšā Juridiskā komisija. Lieta ir tāda... kāpēc Juridiskā komisija izdarīja šīs izmaiņas. Acīmredzot laikam, nebūtu pareizi 25. pantā - Latviešu valodas prasmes līmenis - rakstīt, ka persona uzskatāma par tādu, kas pārvalda latviešu valodu un var tikt naturalizēta... Mēs piedāvājam šeit rakstīt "persona pārvalda latviešu valoou, ja tā...." un tālāk jau dot šo uzskaitījumu. Un arī 3. punktā it sevišķi, kur šie kolēgas liek priekšā, ka persona uzskatāma par tādu, kas pārvalda latviešu valodu un var tikt naturalizēta, ja tā var tekoši lasīt un pilnībā saprast jebkurus tekstus, likumus un citus normatīvos aktus, sadzīves rakstura instrukcijas un pamācības. Diez vai katrs klātesošais var ar roku sirds sev teikt, ka viņš var tekoši... pilnībā saprast jebkuru tekstu, jebkuru likumu. Mēs strīdamies bieži vien par to interpretāciju kā tādu un tāpēc mēs piedāvājam ka var tekoši lasīt un saprast sadzīves rakstura jebkurus tekstus, likumus un citus normatīvus aktus, proti, saprast, bet neuzsvērt šo jēdzienu "pilnībā saprast". Laikam cilvēks viemēr pilnveidosies un šī izpratne viņam arvien varētu palielināties. Un arī 26. pantā piedāvātā redakcija, kas būtu tagad jaunās redakcijas izkārtojumā 21. pants: "personas, kuras ir atbrīvojamas", mēs esam izmainījuši mazliet to formulējumu, kas ir 26. panta 2. punktā: personas, kuras beigušas pilnu mācību kursu vispārizglītojošā skolā latviešu mācību valodas plūsmā, uz tekstu "personas, kuras ieguvušas vispārējo izglītību latviešu mācību valodas skolā". Šeit jau man kuluāros deputāts Ābiķis iebilda, ka tas nebūs īsti precīzi, bet

nr.22

īsti precīzi, bet varbūt, ka mēs to varam precizēt trešā lasījuma gaitā, jo Juridiskā komisija šeit centās šo tekstu ierakstīt iekšā, atbilstoši izglītības likumam. Varbūt, par cik viņš var radīt šeit tomēr neskaidrības, tad mēs viņu būtu gatavi precizēt uz trešo lasījumu. Un vēl arī 4.punktā 25.pantā, kur kolēgas ierosina nosacījumu, kas liecina par valodas zināšanām, prot uzrakstīt sacerējumu par jebkuru tēmu. Es atvainojos, es pats personīgi neesmu gatavs uzrakstīt sacerējumu par jebkuru tēmu. Man liekas, ka neviens no šeit klātesošajiem, lai cik izglītots viņš būtu, un cik viņam izglītības būtu, nav spējīgs to izdarīt par jebkuru tēmu. Un tāpēc mēs šeit ierosinām šo punktu aizstāt un rakstīt tā: "Prot uzrakstīt atstāstījumu par sadzīves tēmu". Atstāstījumu, bet ne saceerējumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Ilga Grava - Demokrātiskā partija.

I.Grava (DCP).

Es vispirms atvainojos priekšsēdētāja kungam, ka es nepieteicos rakstiski, bet šīs pārdomas mums radās tur visiem uz vietas, it īpaši tiem, kas strādājuši izglītības sistēmā. Manuprāt vispārībā šinī likumā, kas ir Jumta likums visam, kā tiek Latvijās risināts pilsonības jautājums, nedrīkstētu noiet līdz tādiem sīkumiem, kā prasmei tekoši lasīt, jo uzreiz rodas jautājums, ko darīs tie, kas valodu rausta? Un ko darīs vecas latgalē dzīvojošas tantes, kas tekoši lasa tikai latgaliski un latviski vispār nevar tekoši palasīt. Un visādas tamlīdzīga veida pārdomas. Mans priekšlikums ir šāda veida noteikumus iznest ārā no šī likumprojekta uz Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks kārtību, kādā veidā ir kārtojams latviešu valodas eksāmens un latviešu valodas prasmes pārbaude, un vispār šajā likumprojektā neiekļaut.

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es tomēr protestēju pret deputātes Gravas priekšlikumu, jo naturalizējot, galvenā prasība ir valodas zināšanas. Jo valodas zināšanas būs galvenais kritērijs, kas parādīs, vai šī persona ir integrējusies Latvijas sabiedrībā, vai nav. Un tāpēc mūsuprāt, šo deputātu vārdā, kas ir iesnieguši šo papildinājumu, es gribu teikt, ka mēs uzskatām, ka noteikti šādai nodaļai likumā jābūt, jo vēlreiz es atkārtoju - valoda ir galvenais kritērijs, kas norāda uz to, vai attiecīgais cilvēks Latvijā ir integrējies, vai nav.

Kas attiecas uz atsevišķiem redakcionāliem labojumiem, to, ko teica Endziņa kungs, tad mēs neiebilstam, ka šodien deputāti nobalso par Juridiskās komisijas redakciju un mazos sīkos redakcionālos labojumus, kas principā lietas būtību nemaina, mēs iesniegsim trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Edvīns Kide. Lūdzu! Pēc tam deputāte Laviņa.

E.Kide (SL)

Cienījamie deputāti! Mēs savā likumprojektā par pilsonību paredzējām tādu punktu, kā pensijas vecuma cilvēkiem šāda valodas pārbaude nebūtu nepieciešama. It īpaši tādos apstākļos, kā 14.pants paredz, ka stingri novirza vēl pensijas vecuma cilvēkus uz integrācijas pēdējo etapu, tas vēl vairāk. Mēs atstājam aiz sevis šādas tiesības trešajā lasījumā to iesniegt.

Priekšsēdētājs. Deputāte Laviņa - "Lîdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L).

Cienījamie deputāti! Ar visu cieņu izturoties pret savu un jūsu valsts valodu, gribu teikt, ka mēs strauji tuvojamies tai situācijai, ka mums ar izglītības lietām drīzumā būs pavisam bēdīgi, jo jau šodien Latvijas Republikā parādās pirmās analfabētisma iezīmes. Un arī šodien starp naturalizējamām personām būs cilvēki, kas ir beiguši tikai četras klases. Bijušie poļu laukstrādnieki vai baltkrievu izcelsmes cilvēki, vai kādi citi, kuriem vispār būs jādomā par viņu vispārējo iespēju izteikties un par pamatizglītības dokumentu, kas viņiem ir, lai viņi varētu izpildīt tās prasības, kādas mēs šeit paredzam likumā. Un vēl man liekas mazliet dīvaini, ka starp mums, likumdevējiem ir cilvēki, kuri neprot atšķirt runā un rakstos saikli "ka" un citu vārdiņu "kad". Un tad mēs šeit rakstām tādas normas likumā un gribam, lai tie, kuriem mēs paredzam naturalizācijas iespējas, prot uzrakstīt sacerējumu par jebkuru tēmu. Es ļoti negribētu šeit rīkot nekādus eksāmenus, bet es gribu teikt, ka es uzrakstīšu. Jā! Bet vai visi uzrakstīsiet jūs? Un arī tie, kas šeit ir ar dubultpilsonību. Es stipri šaubos. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Zvans. Jā, lūdzu, vārds referentam.

A.Endziņš. Par cik šeit, šajā nodaļā ir trīs panti, acīmredzot laikam ir par katru pantu atsevišķi jānobalso.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Lai būtu kārtība, nebūtu pārpratumu, balsosim par katru atsevišķi. 18.pants...

A.Endziņš. Piedošan, tas būtu 19.pants - "Latviešu valodas prasmes pārbaudes komisijas" 19.lappusē. 18.pantu mēs jau nobalsojām.

Priekšsēdētājs. Tā tas ir. Tiešām. Tur bija mums tā diskusija ar to vārdu "svinīgi". Bet tagad 19.pants - "Latviešu valodas pārbaudes kārtība. Latviešu valodas prasmes pārbaudes komisija". Komisijas redakcija. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Pret - 5. Pieņemts.

Kuru nākošo balsojam?

A.Endziņš. 20.pants. Latviešu valodas prasmes līmenis.

Priekšsēdētājs. Lūdzu! Balsojam! Rezultātu! Par - 57, pret - 8, 7 - atturas. Pieņemts.

A.Endziņš. 21.pants "No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvojamās personas".

Priekšsēdētājs. Balsojam! Rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 8. Pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk 20.lapaspusē ir iepriekšējā pirmā lasījuma redakcijas trešā nodaļa un nodaļas nosaukums bija "Latvijas Republikas pilsonības zaudēšana un atjaunošana". Ir priekšlikums šo nodaļu izteikt kā 4.nodaļu un to iesniedz LNNK frakcijas deputāti ar nosaukumu "Latvijas Valsts pilsonības zaudēšana un tās atjaunošana". Juridiskā komisija ierosina pieņemt šo priekšlikumu, tikai nevis Latvijas Valsts pilsonības, bet lai būtu konsekventi visā likumā, tad ir Latvijas Republikas pilsonības zaudēšana un tās atjaunošana. Tātad nodaļas nosaukums.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir pirmā lasījuma redakcijas 16.pants - "Latvijas Republikas pilsonības zaudēšana". Ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums - izteikt šo 16.pantu par 19.pantu ar nosaukumu "Pilsonības zaudēšanas veidi". Šeit šis LNNK deputātu priekšlikums daļēji ir iestrādāts nākamajā pantā un šis analoģiskais pants līdz ar to, kurš bija 16., tagad pēc jaunās numerācijas būtu 23.pants, Juridiskā komisija ierosina saglabāt pirmā lasījuma redakciju, jo LNNK priekšlikums, kā jau es teicu, ir iestrādāts nākošajā pantā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Tālāk!

A.Endziņš. 17.pants pirmā lasījuma redakcijā "Atteikšanās no Latvijas Republikas pilsonības". Šeit ir priekšlikums izteikt šo pantu sekojošā redakcijā: "Atteikšanās no Latvijas Republikas pilsonības", tur ir izmaiņas, pareizāk sakot, papildināt ar trešo daļu, kur par Ministru kabineta lēmumu par iesniegumu noraidījumu var pārsūdzēt tiesā. To ierosināja "Latvijas ceļa" frakcijas deputāti. LNNK frakcijas deputāti ierosināja 17.pantu izveidot par 20.pantu un nosaukt viņu: "Brīvprātīgās pilsonības zaudēšanas ierobežojumi". Mēs šeit - Juridiskajā komisijā ierosinājām pieņemt "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumu ar grozījumiem pēc būtības iestrādājot arī LNNK deputātu priekšlikumus. Juridiskās komisijas piedāvāto tekstu jūs redzat pēdējā ailītē 24.pants - "Atteikšanās no Latvijas Republikas pilsonības", ko salīdzinājumā ar "Latvijas ceļa" variantu kā otrā daļa nav norādījums uz Ministru kabineta lēmumu, bet lēmumu par iesnieguma noraidījumu var pārsūdzēt tiesā. Tas atkarīgs no tā, kāda institūcija izskatīs šo jautājumu un lems par naturalizāciju.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumi. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk ir pirmā lasījuma 18.pants - "Latvijas Republikas pilsonības atņemšana", tas ir 21.lappusē. Šeit ir "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikums par šo pantu - viņu papildināt, izteikt jaunā redakcijā. Un ir arī LNNK frakcijas deputātu priekšlikums - izteikt šo 18.pantu par 21.pantu ar nosaukumu "Pilsonības atņemšana". Juridiskā komisija ierosina pirmām kārtām apvienot pirmā lasījuma 18.pantu, kuru es jau nosaucu un sekojošo 19.pantu, kuras nosaukums bija "Latvijas Republikas pilsonību zaudējošās personas ģimenes locekļu tiesības", iestrādājot šajā apvienotajā pantā LNNK un "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumus. Konkrētais teksts ir norādīts šajā 22.panta redakcijā labajā ailītē, kurš sastāv no divām daļām un pirmajai daļai ir trīs apakšpunkti.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumi. Tālāk!

A.Endziņš. Ja mēs to esam akceptējuši, tad līdz ar to arī LNNK, ja neiebilst, viņam bija priekšlikums izslēgt pirmā lasījuma 19.pantu, to viņi noņem. Līdz ar to šeit diskutēt vairāk nevajag. 22.lappusē ir 20.pants pirmā lasījuma redakcijā - "Latvijas Republikas pilsonības atjaunošana". "Latvijas ceļa" frakcijas deputāti ierosina šo pantu jaunā redakcijā, kurš ir redzams otrajā ailītē un trešajā ailītē ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums par šā panta redakciju. Un nosaukums - "Pilsonības atjaunošanas kārtība. Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīt "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumu par panta pirmo daļu, izslēgt no šī priekšlikuma panta otro daļu, un pieņemt tālāk "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumu par panta trešo daļu ar grozījumiem un noraidīt šajā sakarībā LNNK deputātu priekšlikumu. Juridiskās komisijas šis viedoklis un redakcija ir 25.pants - "Latvijas Republikas pilsonības atjaunošana" divās daļās.

Priekšsēdētājs. Ilga Grava - Demokrātiskā partija. Jums vārds debatēs.

I.Grava (DCP).

Es gribētu aizstāvēt un vienlaicīgi arī padomāt par paplašinājumu trešajā lasījumā, tas ir, par tām personām, kam Latvijas pilsonība ir zudusi laika periodā no 1939.gada 1.septembra, bet hronoloģiski gan tā būtu jāturpina līdz 1941.gada martam. Kas tā ir par cilvēku grupu, un kas šeit būtu jāņem vērā? Te iet runa par tiem sauktajiem, agrāk teica baltvāciešiem, tagad - Vācu-baltu repatriantiem. Mums ir jāsaprot tas, ka ja nebūtu Molotova-Ribentropa pakta, Karnupa kungs, tad neviens vācbaltietis neaizbrauktu tādā veidā, kā viņš aizbrauca 1939.gada septembrī. Un šos cilvēkus, lai jums kā tas nepatīk, mēs no Latvijas tautas vēstures un no Latvijas pilsoņu kopas tik vienkārši izsvītrot nevaram. Ja Molotova-Ribentropa pakts ir noziedzīgs un nelikumīgs no tā parakstīšanas brīža, tad kāpēc tie cilvēki, kas Latvijas pilsonību zaudēja kā tiešie un pirmie Latvijas Republikas pilsoņi šī pakta rezultātā, mēs tik vienkārši viņus gribam izmest ārā. Es gribu atgādināt vēl vienu lietu, ka aizbrauc ne jau tikai vācbalti, un vai tas patīk jums vai nē, aizbrauca daudz latvieši. Un aizbrauca viņi nevis 1939.gada septembrī, bet aizbrauca viņi 1940.gada beigās, kad meklēja visādā veidā pierādījumus, ka viņiem ir saiknes ar vāciešiem, lai paglābtos no tā režīma un no tā likteņa, kas viņiem draudēja Padomju okupācijas rezultātā. Aizbrauca 1941.gada sākumā un ne tikai latvieši, bet arī krievi un cittautībnieki, ja tikai varēja kādā veidā pierādīt savu saistību ar vāciešiem. Un tas viņiem izglāba dzīvību. Šodien, ja mēs šos cilvēkus svītrojam, un neļaujam viņiem atjaunot pilsonību, tad mēs daļēji arī esam nekonsekventi pret to, kā mēs vērtējam 1939.gada 23.augusta līgumu. Un tad ir jautājums par Latvijas okupāciju kļūst visai specifisks. Un tāpēc, lai mēs būtu konsekventi līdz galam, es neredzu pamata, kāpēc tas būtu jāsvītro. Tikai mans lūgums ir paplašināt ar visiem šajā grupā ietilpstošiem cilvēkiem, tātad arī tiem, kas aizbrauca 1940.gada beigās un 1941.gada sākumā, pareizāk sakot, nevis aizbrauca, bet repatriējās uz Vāciju. Mēs varam teikt - viņi paši gribēja. Bet starp šiem cilvēkiem ir jāņem vērā, ka bija... nevis starp šiem, bet tādiem, kas zaudēja pilsonību 1939.gadā, bija arī latviešu manifaktūrists Hiršs, kurš neatgriezās Latvijās un kuru Ulmanis paziņoja par latviešu tautas nodevēju. Tāpēc, ka viņš nepildīja viņa rīkojumu par to, ka nedrīkst atstāt Latvijas Republiku. To mēs zinām, ka Latvijas Republikas ārzemju pases 1940.gada sākumā tika noņemtas. Tās bija jāatdod. Tāpēc padomāsim arī par to, ka Latvijā pēc 1934.gada apvērsuma bija vesela rinda sociāldemokrāti, kurus arestēja un kuriem tiesas spriedums bija sešu mēnešu laikā atstāt Latvijas Repulbiku. Un viens no tādiem bija Klāvs Rorencs. Beigās gan viņu apžēloja un nelika viņam atstāt Latvijas Republiku. Pēc šāda rīkojuma atstājot Latvijas Republiku viņi zaudēja arī Latvijas pilsonību. Tāpēc padomāsim vēlreiz, cik ir likumīgi izslēgt šādu kategoriju cilvēku ārā, kas ir vistiešākie šī divu lielvalstu, divu agresoru savstarpējās vienošanās upuri un bija Latvijas tautas un Latvijas pilsoņi kopuma likumīga sastāvdaļa.

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka Gravas kundze ilgi un dikti runāja un vienkārši saputroja mūsu neseno vēsturi. Baltvācieši, kas izbrauca starp 1939.gadu un 1940.gadu, neviens viņiem nepiespieda izbraukt. Viņi izbrauca brīvprātīgi, viņiem Fīrers sauca, un viņi atbildēja uz to saucienu. Un tas ir bez vārda runas. Runājot par cilvēkiem, kas grasījās braukt viņiem līdz un mēģināja izlikties, ka viņi bija vācu tautības personas, bet faktiski bija latviešu tautības personas. Ja viņiem var to pierādīt, kaut es pieņemu, ka viņi pirmo reizi viltoja dokumentus, lai kļūtu par vāciešiem un tagad viņiem vajadzēs kaut kādā veidā atrast citus dokumentus, kas viņiem tagad varēs pierādīt, ka viņi ir latvieši un tādā veidā viņi varēs tajā normālā kārtībā, kas ir iepriekšējos pantos rakstīts, ka viņi varēs ārpus kārtas pieteikties uz naturalizāciju. Es domā, ka šāda veida atsaukšanu gan uz Ulmaņa laika izraidītiem, kuri zaudēja savu pilsonību, viņi arī varēs ārpus kārtas to atjaunot naturalizācijas procesā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Vai balsojam tikai Juridiskās komisijas redakciju? Nav iebildes. Lūdzu balsojam. 25.pants - "Latvijas Republikas pilsonības atjaunošana" Juridiskās komisijas redakcija.

nr. 23

Rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 6.Pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk 23.lapaspusē ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums - izteikt jaunu 5.nodaļu ar nosaukumu "Nepilngadīgo pilsonība vecāku pilsonības maiņas un adopcijas gadījumā". Kurā ir 23., 24., 25., 26., 27., 28. pants. Juridiskā komisija neatbalstīja šo LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu par papildināšanu ar jaunu nodaļu, jo pēc būtības šīs normas, kuras piedāvā LNNK deputāti, ir iekļautas jau no komisijas iestrādāti 15. un 16. pantā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Endziņš. 24.lapaspusē ir 21.pants. "Latvijas Republikas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība" pirmā lasījuma redakcijā.

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos. Man diemžēl ir jābūt konsekventam un jālūdz deputātus pātraukt apspriedi, jo nevar, kas vieniem ļauts, tas otriem neļauts, un otrādi. Lūdzu, turpinām!

A.Endiņš. Pie šīs redakcijas ir arī "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikums, kurš būtībā ir tāds pats kāds bija pirmajā lasījumā un ir arī LNNK frakcijas deputātu priekšlikums - aizstāt 21.pantu ar jaunu 6.nodaļu, kuras nosaukums būtu - Valsts institūciju pilnvaras pilsonības jautājumos, pilsonības jautājumu kārtošana un dokumentēšana. Kura sastāvētu no 4 pantiem. Juridiskā komisija atbalstīja "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumu - saglabāt šo redakciju, noraidot LNNK frakcijas deputātu priekšlikumus par projekta papildiņāšanu ar 6.nodaļu, vienlaicīgi 32.panta normas iestrādājot komisijas priekšlikumu, komisijas iestrādātas jau ir, un mēs esam akceptējuši 12.pantā, un tātad adresēt šo kārtību, ka to nosaka visu Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi.

Priekšēdētājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk 25.lapaspusē ir priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu - 23.pantu, kura nosaukums ir "Iesniegumu izskatīšana pilsonības jautājumos", ko iesniedz "Saskaņas" partijas frakcijas deputāti. Mēs Juridiskajā komisijā arī šo priekšlikumu neatbalstījām, jo pēc analoģijas, varētu teikt, ar to ko mēs jau ievērām šei 26.pantā. Ka to nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Priekšēdētājs. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Es lūdzu, kolēģi, pievērst uzmanību šiem labojumiem, jo būtībā te mūsu labojumi varbūt sakrīt ar LNNK kārtību, kas ir atšifrēta. Jo, redziet, jābūt tomēr tad ir konsekventiem. Ja mēs uzrakstām konkrēti, kādu sacerējuma veidu, jeb, teiksim, kādā krāsā ir jābūt ir pildspalvām, ar ko rakstīs eksāmenu latviešu valodā, galvas likumā, tad varbūt mums tomēr vajadzētu arī cilvēkiem galvas likumā pateikt, kādos termiņos izskatīs viņu iesniegumus. Un arī Ministru kabinetam kaut drusciņ pareglamentēt. Es jūs aicinu nobalsot tomēr par mūsu priekšlikumu, papildināt 23.pantu, jo tur ir konkrētas normas, kādos termiņos jāizskata. Tas ir normāli. Jebkurā valstī ir reglamentēt izpildinstitūcijas, kādos termiņos izskata iesniegumus, un es lūgtu nobalsot mūsu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Jā, lūdzu, vārds referentam!

A.Endziņš. Cienījamie deputāti! Pirms balsojuma es gribētu vērst jūsu uzmanību, ka mēs jau akceptējām 17.pantu 18.lapaspusē, kura nosaukums ir "Naturalizācijas lūgumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība", kur mēs tātad akceptējam, ka šo kārtību noteiks Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi. Šeit būtībā šis priekšlikums dublējas, jo tas ir iesniegts šeit pie šīs sadaļas.

Priekšsēdētājs. Mēs jūs sapratām. Bet tagad balsosim par Tautas saskaņas frakcijas deputātu ierosinājumu - 23.pants. "Iesniegumu izskatīšana pilsonības jautājumos". Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 40, atturas - 19. Nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk šajā lapaspusē, cienījamie kolēģi, ir 4.nodaļa "Latvijas Republikas pilsoņa solījuma teksts". Mēs jau vienojāmies, ka mēs to pārcēlām un jaunā lasījumā akceptējām kā 18.pantu. Tāpēc es lūgtu tagad 26.lapaspusi. 26.lappusē jūs redzat uzreiz, ka ir priekšlikums - apvienot šo 5. un 6.nodaļu. 5.nodaļa. Tas ir Latvijas Republikas pilsonību apliecinošs dokuments un 6.nodaļa. Starptautiskie līgumi, kuri ir būtībā tikai pa vienam pantam. Mums ir priekšlikums - apvienot šo 5. un 6.nodaļu ar jaunu nosaukumu "Nobeiguma noteikumi. Tātad vispirms, lūdzu, akceptēt šo priekšlikumu!

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes, lūdzu? Nav iebildes. Tālāk!

A.Endziņš. Talāk tad bijusī 5.nodaļa "Latvijas Republikas pilsonību apliecinošs dokuments" ir šeit priekšlikums, ko ierosina "Latvijas ceļa" frakcijas deputāti. Izteikt šo nosaukumu "Pilsonību apliecinošie dokumenti" ðim 25.pantam. Ir LNNK frakcijas priekšlikums - izslēgt šo 5.nodaļu un attiecīgi tātad šo vienīgo pantu. Juridiskā komisija atbalstīja "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikumus ar grozījumiem un grozījumi šeit ir redzami pasvītrotajā tekstā kā 27.pants šajā 5.nodaļā ar nosaukumu "Nobeiguma noteikumi".

Priekšsēdētājs. Ir nepieciešams balsojums? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk būtu 6.nodaļa, kur viens pants - 24.pants "Starptautisko līgumu piemērošana".

Priekšēdētājs. Es ļoti atvainojos, godātie kolēģi! Ieklausīsimies referentā!

A.Endziņš. Ir priekšlikums šo 25.pantu izteikt precīzākā redakcijā, ko ierosina Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti un ir LNNK frakcijas deputātu priekšlikums - izslēgt 6.nodaļu. Juridiskās komisijas viedoklis ir atbalstīt Tautas saskaņas partijas deputātu priekšlikumu ar nelieliem grozījumiem, bet LNNK frakcijas priekšlikumu - neatbalstīt. Tekjsts, kādā liek priekšā to apstiprināt Juridiskā komisija, ir 28.panta redakcija "Starptautisko līgumu piemērošana". Un izmaiņas, salīdzinājumā ar "Saskaņas" frakcijas priekšlikumiem, ir pasvītrotas. Tas ir savests būtībā vairāk atbilstoši likumam par starptautisko līgumu noslēgšanas kārtību.

Priekšsēdētājs. Iebildumu nav. Tālāk lūdzu!

A.Endziņš. Ir "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu priekšlikums - konkrēti arī Lagzdiņš, Ābiķis, Stankēviča. Papildināt likumu ar jaunu nodaļu "Pilsonības likuma izpildes kontrole", kurā arī iekļaut vienu pantu - 27.pantu, kura nosaukums būtu "Pilsonības likuma izpildes kontrole". Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu, bet nekā atsevišķu nodaļu, iekļaujot šajā 5.nodaļā "Nobeiguma noteikumi", kā 29.pantu. "Pilsonības likuma izpildes kontrole". Redakcionāli mainot parlamentārās uzraudzības vietā liekot parlamentāro kontroli.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?Līdz ar to likumprojekta visi panti būtu izskatīti, un es aicinātu cienījamo Saeimu tālāk ieskatīties 27.lapaspusē, kur ir priekšlikumi par pārejas noteikumiem.

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, mums divas minūtes līdz pārtraukumam. Vai nav iespējas pabeigt un tad iet pārtraukumā? Ir iespēja, bet kas? Skaidrs. Tad tās pieplusēsim starpbrīdim šīs minūtes, kuras mēs strādāsim tagad. Tāds ir deputāta Imanta Kalniņa priekšlikums. Lūdzu, turpinām!

A. Endziņš. Cienījamie kolēģi! Pirmajā ailītē 27.lapaspusē jūs redzat deputāta Karnupa priekšlikumu par pārejas noteikumu iestrādāšanu. Un otrajā ailītē ir Juridiskās komisijas viedoklis. Šeit ir vispirms Juridiskā komisija ierosina kā pirmo pārejas noteikumu iestrādāt LNNK frakcijas priekšlikumu par 10.pantu. Tas ir, trimdinieku pilsonība. Ja cienījamā Saeima to akceptētu, tad tas būtu kā pirmais pārejas noteikums. UN vēl es komentētu Karnupa priekšlikumu.

Priekšēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Kā otrais noteikums. Šeit es atvainojos, otrajā noteikumā ir norādīts šā likuma otrā, tur ir jābūt 22.pantam, šeit ir pazudis tas numuriņš. Te ir runa par tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem ir dubultā pilsonība vai pavalstniecība, ja viņu pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Tas bija noteikums, ka, lūk, var pilsonību zaudēt, ja bez Ministru kabineta atļaujas Latvijas pilsonis stājas dienestā policijā, vai iekšlietu, policijā vai valsts pārvaldes vai justīcijas iestādēs utt. Tātad šeit ir šī atruna domāta pie tā, ka tas neattiecas uz tām personām, kuras patreiz dzīvo, teiksim, Amerikas Savienotajās Valstīs. Bet ir runa par tām personām, kuras dosies varbūt un tad stāsies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai ir iebildes?

A.Endziņš. Trešais būtu tātad deputāta Karnupa priekšlikums, bet pieņemt tikai daļēji šo deputāta Karnupa priekšlikumu, proti, tas būtu otrā rindkopa to, ko ierosina deputāts Karnups. Pirmo daļu neatbalsta Juridiskā komisija.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Tālāk!

A. Endziņš. 28.lappusē ir LNNK deputātu priekšlikums - par pārejas noteikumiem, kuri ir noformulēti, kā jūs redzat šeit ir 35.pants un 36.pants. Likuma normas spēkā stāšanās kārtībā un 36.pants. Spēku zaudējošie likumi un lēmumi. Juridiskā komisija daļēji pieņem šo LNNK deputātu priekšlikumu, kā pārejas noteikumu 4. noteikumu. Tas attiecas uz 36.pantu. 35.panta redakciju Juridiskā komisija neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes.

A.Endziņš. Juridiskās komisijas piedāvātajam 4.punktā ir būtībā precizējums tam, ko liek priekšā LNNK deputāti. Vienkārši LNNK deputāti šeit nav pārbaudījuši to tekstu, ko viņi ir iesnieguši. Šeit Juridiskā komisija atbilstoši visiem ziņotājiemsakārtoja to normālā kārtībā. Tas līdz ar to visi priekšlikumi un visi panti un pārejas noteikumi būtu izskatīti un es lūgtu cienījamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Latvijas Republikas Pilsonības likuma projekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, 14 - pret, 13 - atturas. Ir pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, par trešo.

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā es lūgtu priekšlikumus, kuri jums ir pie konkrētiem pantiem, arī pie pārejas noteikumiem, iesniegt nevēlāk kā līdz nākošajai otrdienai, lai mēs jaunedēļ to varētu izskatīt un likt priekšā cienījamai Saeimai trešajā lasījumā pēdējā plenārsēdē pirms vasaras pārtraukuma. Sesijas pārtraukuma.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai. Godātie kolēģi! Tagad pārtraukums. Ņemot vērā deputāta Imanta Kalniņa ierosinājumu - līdz 19.40. Bet 19.40 kvorumu reģistrējam.

( P ā r t r a u k u m s)

Nr.24

Sēdi vada Latvijas Republikas 5,Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Ir laiks. Ieņemiet vietas! Reģistrācija! Kvoruma reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 57 deputāti.

Nākamais jautājums, kuru mēs izskatām ir likumprojekts "Par muitas nodokļa tarifiem" izskatīšanu otrajā lasījumā. Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tā, likumprojekts "Par muitas nodokļa tarifiem" pēc būtības sastāv tā, kā zināmā mērā no divām daļām. Pirmais, tas ir pats likum projekta teksts un otrais, tie ir pielikumi par ieved un izvedmuitas tarifiem. Strādājot ar šo projektu Budžeta un finansu komisija bija spiesta ļoti daudzas lietas precizēt uz otro lasījumu, mainīt arī pantu redakcijas un arī iestrādāt atsevišķus jaunus pantus. Tajā pašā laikā visi deputātu priekšlikumi, kuri ir parādījušies ir piekārtoti pie jaunās redakcijas. Jau pagājušā nedēļā mēs izdalījām to variantu, kā izskatītos šis likums atbilstoši tam, ko ir sagatavojusi Budžeta un finansu komisija, un, ja jūs atļausiet, tad es sākšu iet cauri pantiem un īpaši apstājoties pie tiem pantiem, pie kuriem ir attiecīgi priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, tatad dokuments...

A.Piebalgs. Tātad dokuments ar kuru būtu šobrīd vērts strādāt, tātad tikai dokuments nr.645. Tad, kad nonāksim līdz pielikumiem, tad būs vairāk dokumentu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, godātie deputāti, paņemiet dokumentu nr.645. Vai visiem ir? Lūdzu!

A.Piebalgs. Tātad dokumentā nr.645 ir parādījušies likumā esošie termini "muitas krava" un tā tālāk. Tātad to ir visu izstrādājusi Budžeta un finansu komisija.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes par šo sadaļu un lietotiem terminiem? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. 1., 2., 3., 4.pants ir pārstrādāti Budžeta un finansu komisijas redakcijā, par šiem pantiem nebija nekādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai par šo redakciju kādam deputātam ir iebildes? Es šeit domāju, tad svītrojumu. Ā, komisija ir pārstrādājusi, tad var būt kādam deputātam var iebildes būt "pret" un atgriezties uz pirmā lasījuma redakciju. Nav. Tālāk.

A.Piebalgs. 5.pantā frakcija "Saskaņa Latvijai" ierosina papildināt pantu aršādu jaunu daļu: "Ievedmuitas nodokli ārvalstīs ražotām precēm nosaka Latvijas Republikā reģistrēto uzņēmumu, ražoto preču realizācijas nodrošināšanu Latvijas Republikas teritorijā, ja no ārvalstīm ievestā prece ir analoga vai līdzīga ar Latvijas Republikā reģistrēto uzņēmumu ražoto preci, tad ievedmuitas nodokļu likme ārvalstīs ražotai precei nosaka lielāku, nekā tām no 1ārvalstīm ievestām precēm, kurām analogas vai līdzīgas Latvijas Republikā netiek ražotas." Ðeit Budžeta un finansu komisija neatbalstīja, nevis pašas idejas dēļ, bet tas tieši parādās pašos pielikumos, kur ir attiecīgie muitas tarifi, jo, protams, muitas tarifi pēc būtības tiek veidoti ar tādu domu, ka tās preču grupas, kuras netiek ražotas Latvijā, protams, tām ir mazāki ievedmuitas tarifi nekā tām, kuras tiek ražotas Latvijas Republikā.

Priekšsēdētājs. Vai uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk. 6.pants ir pārstrādāts Budžeta un finansu komisijas redakcijā, frakcija "Lîdztiesība" bija ierosinājusi izslēgt šo pantu, Budžerta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, bet arī rēķinoties ar to, ka teksts ir pārstrādāts un frakcija "Lîdztiesība", ja viņai vēl būs iebildumi par šo redakciju, varēs to iesniegt uz trešo lasījumu šo tekstu.

Priekšsēdētājs. Ir piekrišana? Iebildumu nav, tad tā ir piekrišana.

A.Piebalgs. 7.pantā arī Budžeta un finansu komisija ir iestrādājusi jaunu redakciju, frakcija "Lîdztiesība" ir iesniegusi par šo trīs priekšlikumus, divi no tiem ir atbalstīti un iestrādāti jaunajā redakcijā, par trešo daļu arī līdzīgi tā situācija, tātad mēs neatbalstījām šo redakciju, bet attiecīgi uz trešo lasījumu atkal, ja frakcijai "Lîdztiesība" būs priekšlikums, viņa var noprecizēt ar šo otrā lasījuma sagatavoto redakciju.

Priekšsēdētājs. Ir piekrišana. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk - 8.pantā. Šeit frakcija "Lîdztiesība" ir iesniegusi vairākus prierkšlikumus, daļēji viņi ir iestrādāti, daļēji, protams, tā kā ir mainījusies šī panta struktūra, viņi nav atbalstīti. Es arī ierosinātu līdzīgi arī frakcijai "Lîdztiesība" ðajā gadījumā atbilstoši, ja ir pretenzijas tagad pret jauno 8.panta redakciju, tad atkārtot to uz trešo lasījumu un mēs noteikti tad, izskatīsim atbilstoši šai redakcijai.

Priekšsēdētājs. Frakcija piekrīt.

A.Piebalgs. Tālāk. Par 9.pantu, tātad ir tikai Budžeta un finansu komisijas redakcija.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāti? 9.pants. Nav iebildes.

A.Piebalgs. 10.pantā ir atkal jauna Budžeta un finansu komisijas redakcija. Citu priekšlikumu par šo pantu netika saņemti.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes?

A.Piebalgs. Līdzīgi arī 11., 12. un 13.pantā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes.

A.Piebalgs. 14.pants ir izstrādāts jaunā Budžeta un finansu komisijas redakcijā. Citu priekšlikumu nebija par šo pantu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes.

A.Piebalgs. Līdzīgi ir arī 15., 16., 17.pantā, kur redakcijas nebija tikai Budžeta un finansu komisijas jaunā redakcija.

Priekšsēdētājs. Tā, iepazīstamies ar šiem pantiem. Nav iebildes.

A.Piebalgs. Līdzīgi ir arī 18., 19.pantā no deputātiem un frakcijām priekšlikumi nav saņemti, ir izstrādātas jaunas Budžeta un finansu komisijas redakcijas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu iepazīstamies? Nav iebildes.

A.Piebalgs. 20.pantā, tātad, ir jauna Budžeta un finansu komisijas redakcija, Ministru kabinets ierosināja viņus izslēgt. Budžeta un finansu komisija skatīja šo jautājumu, bet šis priekšlikums šajā sēdē neguva atbalstu un ir lūgums šajā gadījumā tomēr Ministru kabinetam būs pēc otrā lasījuma iepazīties, šajā gadījumā nebalsot, jo, ja mēs varētu piekrist tās otrās daļas izņemšanai, tad pirmā un trešā daļa pēc būtības pietiekama būtiska un trešajā lasījumā Ministru kabinets iesniegs visus jaunus, teiksim, savus priekšlikumus par tekstu un tad arī balsot, jo Budžeta un finansu komisija šajā gadījumā neatbalstīja šī panta izslēgšanu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Kurš no jums mās ar galvu? Gaiļa kungs piekrīt.

A.Piebalgs. 21., 22., 23.pantā ir jaunas Budžeta un finansu komisijas redakcijas.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes.

A.Piebalgs. 25.pantā ir jauna Budžeta un finansu komisijas redakcija.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes.

A.Piebalgs. 26., 27. un 28.pantā ir tikai Budžeta un finansu komisijas izmainītās redakcijas. Par 27.pantu arī bija līdzīgi Ministru kabineta priekšlikums viņu izslēgt, Budžeta un finansu komisija otrajā lasījumā viņu vēl neatbalstīja, bet trešā lasījumā Ministru kabinets, protams, varēs izteikt vēlreiz savu attieksmi par šiem pantiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, dodiet piekrītošas vai noraidošas zīmes. Ir piekrītoša zīme. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. 28.pants ir izstrādāts Budžeta un finansu komisijas redakcijā. Citu priekšlikumu nav bijis par šo pantu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Piebalgs. 29. un 30.pantā ir Budžeta un finansu komisijas redakcijas. Budžeta un finansu komisija savā sēdē trešdien izskatīja deputāta Gūtmaņa priekšlikumus, kas papildina šo, bet diemžēl mēs neesam pavairojuši un mēs viņu iestrādāsim trešajā lasījumā, tā kā es lūgtu akceptēt šos pantus otrajā lasījumā šādā redakcijā un trešā lasījumā deputāta Gūtmaņa redakciju precizēs par šiem trim vienībām, jo skaidrs, ka tur ir kļūda, jo trīs vienības varētu būt trīs zīmuļi un automāts nevar nevar vest vairāk.

Priekšsēdētājs. Deputāts Gūtmanis piekrīt? Tālāk!

A.Piebalgs. 31., 32, 33.pantā ir Budžeta un finansu komisijas jaunās redakcijas, no citiem deputātiem nekādi priekšlikumi nav saņemti.

Priekšsēdētājs. Tāds monopols.

A.Piebalgs. Šoreiz jāsaka, ka bija ļoti maz priekšlikumu no citiem deputatiem un no komisijām par pašu tekstu tikai diemžēl.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Piebalgs. 35., 36.pants nekādi priekšlikumi nav saņemti. Budžeta un finansu komisija ir izteikusi viņus jaunās redakcijās.

Priekšsēdetājs. Nav iebildes.

A.Piebalgs. 37.pantā bija frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikums, kurš principā ir iestrādāts šajā pantā.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes. Tālāk!

A.Piebalgs. 38., 39.,40.panti ir izteikti Budžeta un finansu komisijas redakcijā. Citi priekšlikumi nav saņemti.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes.

A.Piebalgs. 41., 42., 43. pants nekādu priekšlikumu netika saņemti par šiem pantiem un izteikti Budžeta un finansu komisijas redakcijā.

Priekšsēdētājs. Arī nav piezīmes.

A.Piebalgs. Tālāk - 44., 45. un 46.panti ir arī izteikti Budžeta un finansu komisijas redakcijā. Nekādi citi priekšlikumi nav saņemti.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes.

A.Piebalgs. Tālāk - 47., 48., 49. un 50.panta principi tātad ir attiecīgi jau... Tatad šeit nekādu jaunu priekšlikumu nav par šiem, tad paliek...

Priekšsēdētājs. Vecajā redakcijā. Līdz ar to...

A.Piebalgs. Un pārejas noteikumi ir paplašināti ar vienu punktu ar šā likuma 11.panta noteikums Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa piemērošana līdz 1995.gada 1.janvārim nosaka valsts ieņēmuma dienesta instrukcija.

Priekšsēdētājs. Arī nav piezīmes.

A.Piebalgs. Līdz ar to pats likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā, bet mums tagad ir jāiet pie pielikumiem, kuri ir cieši saistīti ar pašu likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Sauciet dokumentus un secību.

A.Piebalgs. Jā, tagad es nosaukšu dokumentus. Tātad dokuments pēc kura būs visvieglāk strādāt ir dokuments nr.645c, tātad satur visus priekšlikumus par konkrētajiem tarifiem kādi ir iesniegti Budžeta un finansu komisijā.

Priekšsēdētājs. Meklējam dokumentu nr.645c. Kaut kā nedodās rokās. Vai visiem lūdzu ir šis dokuments nr.645c? Tā, varam turpināt? Lūdzu!

A.Piebalgs. Es gribētu vēl piebilst, kad ir paskaidrojošie dokumenti, saistoties ar šo dokumentu, ko ir iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Rozentāls nr.645d un deputāts Uldis Osis nr.681. Jās, nu, vēl viens, bet es domāju, ka tie ir pamatdokumenti, kas vēl paskaidrojošie, bet darbam tikai nr.645c. Tas ir reālais balsojamais.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Ja drīkstētu es gribētu izteikties par pašu dokumentu 645c, lai deputātiem būtu vairāk skaidrs kādā veidā notiek šī darbība. Tātad pielikumā "Ievedmuitas tarifi" atbilstoši nomenklatūrai ir sarindotas vesela virkne preces, kurām ir attiecīgi piekārtoti tarifi. Tātad automātiski šiem, tātad pozicijām tiek piekārtoti vai nu divi vai attiecīgi četri cipari atsevišķos priekšlikumos. Pirmā grupa, tur, kur ir procenti, Ministru kabineta iesniegtie nozīmē to ievedmuitas līmeni, kas ir tad, ja ar attiecīgo valsti ir noslēgts līgums par lielāku pretimnākšanu, tas ir, speciāls statuss. Otrais ir pamatlīmenis. Ja nav uzrādīts nekas, tad atbilstoši ir šī pati procentu likme, pirmā grupa - latos un otrā grupa - latos, tas ir domāts attiecīgā summa, tātad 0,15 lati par vienu kilogramu. Ja ir tā kā priekšlikumā, kur Latvijas Zemnieku savienība, 15, 20, 0,45, tādā gadījumā tiek piemērota abu šo tarifu kombinācija. Piemēram, tātad dzīvi liellopi, tad 20% ievedmuita no vērtības plus vēl 0,45 par kilogramu. Tad reali ir summēšana. Lai raksturotu kopējo situāciju mums, protams, būs jāiet par pozicijām. Es gribu teikt sekojošo. Tātad pēc būtības ir četri priekšlikumi.

Tātad pirmais ir Ministru kabineta priekšlikums un finansu ministrs Uldis Osis nāks viņus aizstāvēt tribīnē. Otrie ir Latvijas Zemnieku savienības taruifi, kuri ir varētu teikt polārie un vēl ir deputāta Raimonda Jonīša, kas ir kaut kur vidū, vairāk tuvāk Ministru kabinetam un frakcijas "Lîdztiesības" priekšlikumi, kuri ir tuvāki faktiski...

Nr. 25

A.Piebalgs. ...Ministru kabinetam un frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumi, kuri ir tuvāk faktiski Zemnieku savienības priekšlikumam. Principā pati izšķiršanās ir protams par pašu konceptu, kāds ir attiecīgajā tarifa grupā. Šajā gadījumā Budžeta un finansu komisijai neizdevās atrast kompromisa variantu. Faktiski Budžeta un finansu komisija balsojot palika pie MInistru kabineta projekta. Tajā pašā laikā četri Budžeta un finansu komisijas locekļi nobalsoja par Zemnieku savienības priekšlikumiem.

Tā kā šie polārie viedokļi neizdevās nekādi tuvināt, tad faktiski Saeimai būs jāizšķirās par tarifiem šajā konkrētajā gadījumā. Un pirms mēs varbūt ejam konkrēti pie katra konkrētā tarifa, manā skatījumā būtu lietderīgi izrunāt pašu principu, kāds ir katrai tarifu grupai, jo protams, strīdoties par katru atsevišķo tarifu vienkārši aizies ļoti daudz laika. Pēc būtības ir izšķiršanās par pašu konceptuālo nostādni, kāda ir tarifiem uz lauksaimniecības produkciju.

Diemžēl es vēlreiz saku, ka Budžeta un finansu komisija nevarēja atrast šajā gadījumā kompromisa variantu, tā kā izdevās šajā gadījumā atrast par tekstu. Un tāpēc es lūgtu varbūt arī dot vārdu debatēs tagad tiem deputātiem, kuri pierakstās un kas grib runāt faktiski par pašu sarakstu, lai gan jābalso būs par katru pozīciju. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, par procedūru Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Un pēc tam debatēs runās ministrs Osis.

G.Bērziņš (LZS).

Jā, es par procedūru, es te gribētu Piebalga kungu labot. 645. a un c jāskatās kopā, jo tie priekšlikumi, kas ir 645-c papildina šo te 645-a, šitais būtu pieņemams, bet ar šiem vēl papildinājumiem. Tā kā viņi nav skatāmi atrauti.Tas tā par procedūru.

Priekšsēdētājs. A un C kopā?

G.Bērziņš. Jā.

Priekšsēdētājs. Vai par procedūru vēl mums būs kādi priekšlikumi? Jā, lūdzu, referents.

A.Piebalgs. Diemžēl mums iznāk nesaprašanās ar Bērziņa kungu. Tās pozīcijas, kurās nav domstarpības, par tām jau nav jābalso, ir jābalso tikai par tām, kuras ir dažādi priekšlikumi. Šajā gadījumā dokumentā 645-c ir izvilktas tikai tās pozīcijas, kurās ir dažādi priekšlikumi, tur nav tās pozīcijas, kurās priekšlikumu nav un tātad Budžeta komisija neiznesa viņus uz apspriešanu, jo tad ir ļoti bezgalīgi daudz pozīcijas. Tāpēc darbam manā skatījumā pietiek pilnīgi ar 645-c. 645-a varētu būt tikai informatīvs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, varbūt man tad būtu referentam jautājums. Tad es sapratu, ka jūs ierosinājāt apspriest pa grupām.

A.Piebalgs. Nē, es ierosinātu sekojošo. Vispirms, protams, atvērt konceptuālas debates par to, kāds ir koncepts un tad ir jāiet, protams, pirmā grupā, pozīzija 0102, tikai tā pozīcija, kur mainās. Tātad šeit ir tikai faktiski Ministru kabineta priekšlikums un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums un parlamentam jāizšķiras. Tālāk - dzīvas cūkas. Atbilstoši tieši tāpat. Ir divi priekšlikumi, bet, pieņemsim, par atdzesētu liellopu gaļu ir trīs priekšlikumi pēc būtības - Ministru kabineta, Zemnieku savienības frakcijas un deputāta Jonīša un viņa grupas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, vārds ministram Osim. Lūdzu, jums vārds.

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Tātad, kā jau mēs noskaidrojām, mums tagad būs jābalso par konkrētiem ievedmuitu tarifiem vai likmēm katrā ievedamās jeb importējamās produkcijas grupā un pozīcijā atsevišķi.

Kā jau Piebalga kungs mūs informēja, mums faktiski tiek piedāvāti četri dažādi muitu tarifu varianti. Pirmais ir tātad ir valdības variants, kas tika konceptuāli akceptēts šā likumprojekta pirmajā lasījumā un šie faktiski ir tarifi, kuri reāli darbojas pašlaik ar atsevišķām korekcijām.

Otrs variants, ko iesniegusi Zemnieku frakcija un es gribētu atzīmēt, ka pamatā šo variantu ir izstrādājis Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūts. Ļoti svarīgi ir pateikt, ka šis variants principiāli atsķiras no valdības varianta tarifu likmju līmeņa ziņā. It sevišķi par ievedmuitas tarifu likmēm trīs galvenajās pārtikas preču grupās, tas ir, gaļa un gaļas produkti, piens un piena produkti, kā arī olas. Šajās produktu grupās tarifi vidēji ir četras līdz piecas reizes lielāki par tiem vidēji, ko bija iesniegusi valdība un kas tika akceptēts pirmajā lasījumā. Šim variantam tuvu ir arī lielākā daļa frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumi.

Ceturtais variants ir variants, ko iesniedzis ir deputāts Jonītis un es gribētu tikai atzīmēt, ka pamatā šajā variantā ir ņemtas muitas tarifu likmes, ko ir izstrādājis cits zinātniskās pētniecības institūts un tas ir Latvijas valsts lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūts profesora, habilitētā doktora Jemeļjanova vadībā. Šis variants arī paredz palielinātas ievedmuitas salīdzinājumā ar valdības iesniegto variantu, bet pēc konsultācijām valdībai principā šāds variants arī būtu pieņemams.

Pavisam cita lieta ir Zemnieku frakcijas iesniegtais variants. Lieta tāda, ka šie priekšlikumi pamatos izmaina ne tikai pašreizējo muitas tarifu politiku, bet es gribētu pasvītrot , īpaši lielā mērā, ekonomisko politiku valstī kā tādu. Tādēļ esmu spiests runāt vairs nevis par atsevišķām tarifu likmēm, bet gan pēc būtības par jaunu muitas tarifu politiku valstī un iekšējā tirgus regulēšanas politiku. Attiecībā tieši uz koncepciju vai uz variantu, ko ir iesniegusi Zemnieku frakcija.

Vispirms par iespējamām tuvākām un tālākām sekām, ja tiks ieviesti šajā variantā paredzētie ievedmuitas tarifi. Vispirms par dažām īstermiņa sekām. Pirmkārt, pēc mūsu aprēķiniem, tas ir, pēc aprēķiniem, kas ir veikti Finansu ministrijā, augstu ievedmuitas tarifu uz pārtikas produktiem ieviešanas rezultātā sagaidāma ievērojama inflācijas palielināšanās. Vispirms pat ēriņa cenu indeksa pieaugums sakarā ar palielināto muitas tarifu ieviešanu, pēc mūsu aplēsēm sagaidāms apmēram 4 procentu līmenī. Tas ir kopējais patēriņa cenu indeksa temps. Tālāk, vidējais cenu pieaugums pārtikas minimuma preču grozā var sasniegt 9 procentus. Tātad jau krietni augstāk. Tajā pat laikā cenu pieaugums pārtikas minimuma preču groza tajā daļā, kas ietver manis pieminētās trīs galvenās produktu grupas, tas ir, gaļa, gaļas produkti, piens un piena produkti un olas, var sasniegt līdz 18 procentiem.

Nākošais. Ņemot vērā vēl nepilnīgo robežsardzi un muitas kontroli, ievērojami palielināsies kontrbanda. Aprēķini rāda, ka tā rezultātā galvenokārt samazināsies oficiālais vai tā sauktais deklarētais imports. Pašražotās pārtikas produkcijas īpatnējais svars pēc mūsu aprēķiniem iekšējā tirgū īpaši nemainīsies, vai, ja mainīsies, tad nedaudz. Tādēļ vislielākos zaudējumus cietīs tirdzniecībass uzņēmumi, kas preces importē legāli, godīgi maksājot nodokļus, jo samazināsies importa un realizācijas apjomi iekšējā tirgū, šī legālā importa. Pārtikas produktu ražotājiem, tātad vispirms zemnieku saimniecībām ievedmuitas palielināšana būtiskus uzlabojumus neradīs. Kāpēc? Tāpēc, ka cenas gan palielināsies, kā es minēju iepriekš, toties fiziskais realizācijas apjoms visticamāk, ka samazināsies. Tādēļ arī pašražotās produkcijas tirgus daļa vērtības izteiksmē pēc mūsu aprēķiniem saglabāsies nemainīgā līmenī, vislielākais ieguvējs šajā situācijā būs kontrbanda vai nelegālās struktūras, jo tās iegūs papildus ienākumus gan no cenu pieauguma, gan savu realizācijas apjomu palielināšanas. Tiktāl par inflāciju.

Tālāk. Sagaidāma arī iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanās. Lielas iedzīvotāju daļas zemās pirktspējas dēļ to pirkumos palielināsies lētāku, bet mazvērtīgāku produktu īpatnējais svars. Ievedmuitas palielināšanas rezultātā būs vērojama vidējo visu ģimeņu dienas uzturdevas kaloritātes samazināšanās aptuveni par 6 procentiem, tā būs mazāka pat par 1992. gada līmeni. It sevišķi neizdevīgā situācijā nonāks maznodrosinātās ģimenes. Jāpiezīmē, ka maznodrošināto ģimeņu stāvokļa pasliktināšanās jau kļuvusi par stabilu tendenci kopš 1992. gada.

Tālāk. Sakarā ar to, ka visjūtamāk cenu pieaugums pārtikas produktiem izjutīs tātad šīs maznodrošinātās ģimenes vai iedzīvotāji, būs nepieciešami papildus izdevumi budžetam, lai šai iedzīvotāju grupai ar papildus pabalstu palīdzību vismaz daļēji kompensētu to dzīves līmeņa pasliktināšanos.

Budžeta izdevumu palielināšanās var izsaukt ievērojami jau tā lielā budžeta deficīta pieaugumu. Tādēļ papildus finansēšana izraisīs arī papildus inflāciju automātiski un inflācijas pieaugums kopumā šī iemesla dēļ var izrādīties pat lielāks nekā sākotnēji aprēķināts.

Tālāk par dažām ilgtermiņa konsekvencēm. Palielinot ievedmuitas uz pārtikas precēm, jāņem vērā, ka tas iespējams uz patērētāja rēķina, jo importa tarifs pēc savas būtības ir subsīdija ar tarifu apliekamo produktu ražotājiem, ko apmaksā patērētāji. Šiem patērētājiem šis tarifs nav nekas cits, kā papildus nodoklis. Turklāt, kā jau minēju, šis nodoklis visvairāk skars maznodrošinātos iedzīvotājus, bet liela subsīdiju daļa kalpos tālākai nelegālo struktūru attīstībai. Tādēļ ievedmuitas tarifu palielināšana uz pārtikas produktie, ievērojama palielināšana vismaz, no sociālā viedokāla uzskatāma par visnetaisnīgāko nodokli.

Kādas izmaiņas, ilgtermiņa izmaiņas, var paredzēt lauksaimniecības attīstībā kā tādā? Latvijas likumdošanā par zemes refor, kā vienā no saviem referātiem pamatoti atzīmē Zinātņu akadēmijas ekonomikas institūta zinātnieki profesora Guļāna vadībā, pilnīgi izpaliek ekonomiskie mērķi. Sekmēt konkurētspējīgu zemnieku saimneicību veidošanu. Katras reformas uzdevums ir ne tikai likvidēt veco sistēmu, raksta Guļāns, bet arī un galvenokārt tās vietā radīt jaun, efektīgāku par iepriekšējo. Latvijā ir iznācis otrādi. Mazefektīvās lielsaimniecības sistēmas vietā ir radīta vēl neefektīvāka sīksaimniecību sistēma. Tā sastāv, pirmkārt, no 57 000 privātu zemnieku saimniecību ar vidējo zemes platību mazāku par 17 hektāriem, otrkārt, ap 100 000 tā saukto piemājas zemes gabalu ar vidējo platību 4, 4 hektāri. Šie dati ir no Pasaules bankas apsekojojuma par stāvokli lauksaimniecībā. Tādēļ pašlaik vērojama darba ražīguma ievērojama samazināšanās lauksaimniecībā, kas jau tā bija 5 līdz 8 reizes zemāks nekā lielākajā daļā Rietumeiropas valstu.

Visai nepievilcīgu ainu atklāja "Laukkredīta", tātad es atgādināšu, īpašas finansu sabiedrības izveidošana zemnieku saimniecību kreditēšanai, pēdējo mēnešu pieredze kredītu piešķiršanā šīm zemnieku saimniecībām. Tikai dažus no daudzu desmitu zemnieku saimniecību kredītu pieprasījumiem var apmierināt. Ne tādēļ, ka trūktu naudas, naudas ir pietiekami, lielāko daļu zemnieku saimniecību vienkārši nav jēgas kreditēt, tā ir zemē nomesta nauda, kas kādreiz kādam būs jāatdod. Protams, ne šīm zemnieku saimniecībām, tās vienkārši to nespēs ne tagad, ne kādreiz vēlāk. Nespēs tādēļ, ka pašreizējais zemes sadalījums ir pilnīgi neatbilstošs mūsdienu tehnoloģijas prasībām, adekvātu efektīgu saimniecību veidošanai, bet menedžmenta pieredze ir vispārējs totāls trūkums. Kā pozitīva īpašība būtu jāatzīmē ļoti augsta darba motivācija Latvijas laukos

nr.26

laukos. Es domāju, ka tā galvenā mūsu zemes priekšrocība salīdzinājumā ar Rietumu fermeri, kas pieradis dzīvot no valsts subsīdijām, paliek ar katru gadu arvien slinkāks un tas nav mans secinājums. Izveidojot augstas ievedmuitas laiksaimniecības produktiem tiks iekonservēti pašlaik neracionālā lauksaimniecības ražošanas un nodarbinātības struktūra. Zemnieku saimniecības, kas tirgus konkurences apstākļos būtu lemtas pakāpeniskai dabīgai atlasei, lai dotu vietu lielākām un spēcīgākām saimniecībām, ar intensīvu ražošanu, turpinās pastāvēt. Tas ievērojami bremzēs lauksaimniecības kā nozares atīstību vienlaicīgi saglabājot augstu produkcijas pašizmaksu un tirgus cenas uz pārtikas produktiem. Starp citu presē vairākkārt izskanējis, ka Osis un Kehris ir tie briesmoņi, kas par to vien tik domā kā pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no lauksaimniecības kā nozares un tādēļ cīnās par to, lai t1ā tiktu iznīcināta ar lētajiem Rietumu pārtikas produktiem. Par ko mēs īsti cīnāmies, var spriest pēc zīmējuma, kas ir parādīts dokumentā nr. 681. Es lūgtu cienījamos kolēģus atšķirt šo dokumentu un pievērsties šim zīmējumam, kas saucas "Vidējie muitas tarifi lauksaimniecībā". Šajā zīmējumā var redzēt Latvijā spēkā esošo un zemnieku frakcijas piedāvāto tarifu salīdzinājumu ar citu valstu tarifiem. Kā redzam, šie tarifi jau tagad ir vieni no visaugstākajiem salīdzinājumā ar Austrumeiropas valstīm, nemaz nerunājot par mūsu kaimiņiem Baltijā. Palielinot vēl muitas tarifus, tie būs visaugstākie Austrumeiropas un Baltijas valstu grupā, kā jūs varat vērot no šā zīmējuma. Šeit svarīgi atzīmēt, ka visas minētās Austrumeiropas valstis jau ir noslēgušas brīvās tirdzniecības līgumus ar Eiropas savienību. Domāju, ka no augsto muitas tarifu autoriem vajadzētu prasīt ļoti nopietnus un izsvērtus pamatojumus, kādēļ Latvijai būtu jābūt šādā ekstrā izņēmuma stāvoklī. Starp citu, turpinot komentēt šo zīmējumu, es neesmu tik radikāls kā igauņi, kas gandrīz pilnīgi atteikušies no iekšējā tirgus aizsardzības. Nedomāju, ka tas ir saprātīgi. Bet nevaru piekrist arī vienas nozares priviliģētākam stāvoklim uz citu tautsaimniecības nozaru rēķina tā, ka tiks aizkavēta visas tautsaimniecības attīstība. Lauksaimniecība jau tagad atrodas zināmā priviliģētā stāvoklī. Tā lauksaimniecība ... (Zālē smiekli un saucieni.) Es jūs lūgtu paklausīties tālāk. Es neko neapgalvoju uz līdzenas vietas. Lauksaimniecībai ir vislabvēlīgākais nodokļu režīms. Zemnieku saimniecības praktiski makšā tikai simbolisku zemes nodokli. Uz nodokļu atvieglojumu rēķina lauksaimniecībā papildus paliek vairāk kā 18 miljonu latu gadā. Tas ir apmēram pēc aprēķiniem 1994.gadā. Bez tam tiek maksātas subsīdijas šajā gadā - 6,6 miljoni latu apmērā. Bet 1995.gadā uz subsīdiju un nodokļu atvieglojumu rēķina lauksaimniecības papildus ienākumi sastādīs ap 40 miljoniem latu. Ja jūs uzskatiet, ka tas ir cirks, lūdzu, atspēkojiet ar konkrētiem aprēķiniem un faktiem. Šie 40 miljonu latu līdzinās ka mēs zinām, 1994.gada budžeta deficīta apjomam. Un kas savukārt sastāda šā gada izteiksmē ap 2 % no iekšzemes kopprodukta. Kā redzam, tas jau tagad ir nopietns loks budžetam, bet galarezultātā citām nozarēm un iedzīvotājiem lai kompensētu to, ko nemaksā lauksaimniecība. Un es šeit nepārmetu lauksaimniec1ibai, ka viņa nemaksā. Saprotiet mani pareizi. Bet pensionārus mēs nedalām pa nozarēm, bet maksājam visiem vienādi. Arī tiem, kas strādājuši lauksaimniecībā. Arī skolotājiem un ārstiem ir jāmaksā, kas māca lauku bērnus un ārstē lauku cilvēkus. Nodokļu ieņēmumi, ko maksā lauksaimniecības nozare tikai nelielu daļu no šiem izdevumiem. Tagad par ārējam ekonomiskajām attiecībām. Tas ir tai skaitā attiecībā uz starptautisko valūtas fondu, pasaules banku, Eiropas rekonstrukcijas attīstības banku un citām. Presē parādījusies vēl viena versija diezgan populāra pēdējās dienās, kas it kā izsdkaidro vienas puses pozīciju, diskusijā par muitas tarifiem un tas ir, ka finansu un ekonomikas ministriem vai vienam no mums, tiek piedāvāti augsti atalgoti amati pasaules bankā, vai kur citur, nosaucot pat konkrētas summas. Atzīstos, ka attiecībā uz manīm, šajos apgalvojumos vēsturiski ir daļa patiesības. Man šādi piedāvājumi ir bijuši vairākkārt. Tiesa gan, neobligāti no pasaules bankas vai Starptautiskā valūtas fonda šādi piedāvājumi noteikti nav, bet svarīgi ir tas, ka vēl pirms stāšanās ministra amatā. Tādēļ nebūtu bijis nekādas jēgas saņemt 25 000 dolāru gadā ministra algu Latvijā, vairākus gadus, ja varētu pelnīt 100, 200, vai tās summas, kas tika minētas presē ārzemēs tūlīt, vismaz kā to min savā intervijā cienījamais kolēģis Kinnas kungs. Un tur, kā zināms, maksā ne jau par agrāk ieņemtajiem posteņiem. Bet lai tas paliek uz šo apgalvojumu autoru sirdsapziņas. Ne par to ir runa pašlaik. Ar to es tikai gribēju teikt, ka man nav nekādas intereses nepieciešamības aizstāvēt ne Starptautisko valūtas fonda, ne Pasaules bankas viedokli, tarifu vai kādā citā jautājumā. Mani pilnīgi apmierina mans un manu kolēģu profesionālais viedoklis. Un šo viedokli es izteicu arī Starpatutiskā valūtas fondam tā misijas laikā šā gada aprīļa beigās, kad atbalstot lauksaimniecības intereses, nepiekritu misijas rekomendācijai uzsākt tūlītēju ievedmuitas tarifu samazināšu uz pārtikas produktiem. Tādēļ, ka nepiekrītu, ka lauksaimniecība kā nozare būtu jāļauj pilnīgi brīvai pasaules konkurencei. Kā tas, piemēram, šobrīd ir Igaunijā. Tomēr lietas būtība attiecībā uz Valūtas fondu un Pasaules banku ir pavisam citāda. Un tā ir sekojoša: pasaulē vērojama stiprs finansu resursu trūkums. Sevišķi ar investīcijām. Palielināt risku zonām, kāda pagaidām vēl ir Latvija, kredīti bez starptautisku finansu institūciju aktīvas līdzdarbības vai garantijām vispār nevar tikt piešķirti. Tādēļ Latvijai nav iespējams iegūt kredītus tautsaimniecības finansēšanai, ja Latvija kā valsts ar tās stabilu un saprātīgu ekonomisko politiku negarantē, ka tautsaimniecības attīstība tiks nodrošināta pietiekami efektīgā veidā. Ekonomiski attīstītās valstis, tai skaitā arī Eiropas savienība atzinušas, ka protekcionisma politika ieskaitot augstus muitas tarifus, netarifu barjeras, subsīdijas un dotācijas ir neefektīga ekonomiska politika, kas ved pie neracionālas resursu izmantošanas. Tādēļ arī paredzamas subsīdijas muitas tarifiem pakāpeniska samazināšana Eiropas savienībā un citās valstīs, tuvāko gadu laikā. Ņemot vērā šos apsvērumus no ārvalstu un starptautisko finansu institūciju viedokļa, kas ir vai var potenciāli būt par Latvijas finansu donoru, ir pilnīgi neizprotama Latvijas nostāja - krasi paaugstināt ievedmuitas tarifus. Viņi saka, jā, mums ir augsti juitas tarifi, subsīdijas un protekcionisms, bet tas mums neko nav devis. Tā ir mūsu problēma un mēs konsekcenti atsakāmies no šīs neveiksmīgās politikas. Bet kādēļ jums ir jāatkārto mūsu kļūdas? Kopumā situācija Latvijā tiek vērtēta kā Latvijas priekšrocība, jo mūsu erkonomika nav apgrūtināta ar pārāk smagu un neracionālu subsīdiju slogu. Kā arī juitas tarifiem, kas visai vāji palīdz tiem, kuru protekcijai tie it kā ir domāti. Toties izkropļo cenu struktūru, normālu konkurenci un sabalansētu ekonomikas attīstību. Šeit es atsaukšos uz pasaules plaši pazīstamā bijušā Polijas finansu ministra Balceroviča referātu, kuru viņš nolasīja dažas dienas atpakaļ 4.jūnijā, Rīgā. Citēju: "Nâkamais padoms. Nepieļaut tās kļūdas, ko paspējušas pieļaut Rietumu valstis, daudzi politiķi cenšas tās atkārtot, jo tas nodrošina politisku labu, bet kaitīgi iedarbojas uz ekonomikas attīstību. Minēšu dažas kļūdas, kuras nevajadzētu atkārtot", saka Balcerovičs. "Pirmkārt, protekcionisma politika lauksaimniecībā, Rietumos ir grūti atrast kaut vienu nopietnu ekonomistu, kas ir pārliecināts, ka šāds protekcionisms ir pamatots un vajadzīgs. Cenu palielināšana virs tirgus līdzsvara, cenas līdzinās, virs tirgus līdzsvara cenas līdzinās slimībai, kas nes līdzi sociālo netaisnību un nelietderīgu ražošanas līdzekļu izlietošanu. Rietumu vakstīs izdod daudz naudas, lai finansētu lauksaimniecības produktu pārprodukciju un pēc tam pārdotu to par pazeminātām cenām. No šadas politikas iegūst bagātākie fermeri, bet cieš nabadzīgākā iedzīvotāju daļa". To saka Balcerovičs. Tādēļ ieviešot augstas muitas tarifu barjeras, neizbēgami tiks pārskatīta atieksme pret Latvijas ekonomisko politiku, kuras prestižs pasaulē oašreiz ir ļoti augsts. Pirmā reakcija sagaidāma un Straptautiskā valūtas fonda, kas jau iepriekš brīdinājis, ka augstu muitas tarifu ieviešana šī institūcija neatbalsta. Tas nenozīmē, ka dažreiz tiek apgalvots, ka fonds mums kaut ko diktē, tā ir brīva mūsu izvēle. Tas nozīmē tikai to, ka Valūtas fonda Latvijas kopējā programma tiks apturēta. Gluži tāpat rīkojas katra normāla komercbanka, ja konstatē, ka viens, ko tā kreditē, sāk neapdomīgi vest savu saimniecību. Šajā gadījumā Latvijai nebūs iespējams saņemt ne tikai attīstībai nepieciešamos Valītas fondfa klredītus, apdraudētas tiks arī starptautiski atbalstītās Latvijas nozaru attīstības programmas, tai skaitā, valsts investīciju programma, kas paredz plaša mēroga ieguldījumus infrastruktūras attīstībā. Kā arī, es to vēlētos īpaši pasvītrot, pasaules bankas kredīti lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem. Tiesa, šajā pasaules bankas gadījumā, līgums visticamāk netiks formāli lauzts. Bet konsultācijas ar tās pārstāvjiem liecina, ka problēmas būs un grūti pateikt, vai reālā dzīvē līgumu formāla pastāvēšana daudz atšķirsies no tā laušanas. Tādējādi paaugstinot ievadmuitas tarifus, pēc Zemnieku frakcijas varianta, pārtikas produktu ražotāji ieguvums ir vismaz apšaubāms. Toties iespējami ārvalstu kredītu zaudējumi ir visai reāli un aprēķināmi. Tā 1994./95. gados Latvija var zaudēt ap 165 miljoniem ASV dolāru kredītu, bet vismaz ap 60 miljoniem dolāru kredītu finansēšana var tikt ievērojami aizkavēta. Attiecības ar valstīm Austrumos. Paaugstinātās ievedmuitas likmes pilnā apmērā darbosies attiecībā pret Latvijas austrumu kaimiņiem. Loģiski sagaidīt, ka šīs valstis piemēros tādu pat tirdzniecības režīmu attiecībā pret Latviju, kādu pēdējā piemēro pret tiem. Tas nozīmē, ka Latvijas eksportētāju iespējas Austrumu virzienā stipri sašaurināsies. Eiropas savienība ir gatava palielināt no Latvijas ievedamo preču importa kvotas, bet augstu ievedmuitu tarifu autori šķiet ir aizmirsuši, ka Eiuropas savienībā preces ir ne tik vien jāieved, bet tās ir arī jāpārdod. Tādēļ maz ticams, ka Eiropas savienības tirgus Latvijas pārtikas produktiem tuvākajos gados varētu strauji palielināties. Rezultātā ir iespējams, ka ieviešot paaugstinātus muitas tarifus, Latvijā ražoto pārtikas produktu eksports kopumā var ne tikai nepalielināties, bet pat samazināties. Par citām struktūras izmaiņām tautsaimniecībā. Palielināt ievedmuitas tarifus jūtami ietekmēs tautsaimniecības attīstību kopumā. Ko šo tarifu autori faktiski ignorē. Tirgus ekonomikas apstākļos valsts rīcībā esošie resursi, tas ir, izejvielas - nauda, darbaspēks, utt, sadalāms starp dažādām nozarēm atkarībā no šo resursu izmantošanas efektivitātes. Resursi koncentrējas tajā saimniecības sfērā, kur to izmantošana dod vislielāko efektu. Ienākumu, peļņu un tā tālāk. To uzskatāmi mēs varam vērot Latvijā. Ievedmuitas ievērojamu palielināšanos uz pārtikas produktiem, neskatoties uz to zemo efektivitāti, īstermiņa periodā, vēlākā laika posmā, radīs lauksaimniecībai ekonomiski nepamatotas privilēģijas, salīdzinājumā ar citām Latvijas tautsaimniecības sfērām. Tas stimulēs resursu koncentrāciju lauksaimniecībā, samazinot to pieejamību citām nozarēm, kurās šie resursi varētu tikt izmantoti ar lielāku efektu. Rezultātā Latvija kā valsts konkurētspēju pasaules tirgū pazemināsies pat nepietuvojoties pasaules līmenim. Tādēļ, uzskatu, ka ņemot vērā augstāk minētās ievedmuitas tarifu likmju paaugstināšanas, īstermiņu un ilgtermiņu sekas, Latvijas tautsaimniecībā notiks vai var ļoti reāli notikt ievērojamas negatīvas strukturālās izmaiņas, tas pēc būtības nozīmē ekonomiskās politikas virzienu maiņu lielā mērā atsakoties no tirgus konkurences principu īstenošanas un efektīgas modernas tautsaimniecības attīstības stimulēšanas. Kādas ir alternatīvas? Aletrenatīvas protekcionismam. Alternatīvas augstajiem ievedmuitas tarifiem. Cienījamie deputāti, mums ir konkrēts piedāvājums, kas mūsuprāt ir reāls kompromisa variants šajā diskusijā un kas tiesa gad, iziet ārpus muitas tarifu likmju variantiem par kuriem mēs runājam vispirms. Tas ir regulējoš ārpustarifu mehānisms, ko jūs atradīsit jau manis pieminētajā, izdalītajā 681. dokumentā. Bez šī zīmējuma. Šeit ir Ministru kabineta noteikumu projekts, kas pašlaik ir iesniegts Ministru kabinetā un kas saucas "Par tirdzniecības regulēšanu, ārpustarifa pasākumu piemērošanu subsidēta importa un importa par dempinga cenām gadījumos. Arī šis materiāls ir izdalīts jums informācijai. To arī izstrādājusi Finansu ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju. Un kaut arī likumprojekts, ko mēs šodien izskatām otraj1a lasījumā, vēl nav pieņemts, tas ir vēl jāizskata trešajā lasījumā. Noteikumu projekts jau ir izstrādāts un tas paredz, ka Ministru kabinets var uz laiku piemērot antidempinga un kompensācijas nodevas attiecībā uz importējamām precēm. Ja tās tiek subsidētas. Nodevas var būt par visas subsīdijas apmērā, kas jebkurā valstī tiek piešķirtas tai vai citai precei, ko eksportē uz Latviju. Šis mehānisms ir sarežģītāks, tas ir godīgi jātzīst, nekā ievedmuitas tarifu palielināšana. Šī iemesla dēļ zemnieku pārstāvji iebilst pret to. Es saprotu, vieglāk ir palielināt tarifu, aizbarikādēties no visas ārējās apasaules, nekā ķēpāties ar katru atsevišķu subsīdijas gadījumu. Un tomēr tas vienlaicīgi ir daudz efektīvāks līdzeklis nekā augsti muitas tarifi. Vismaz divu iemeslu dēļ . Pirmkārt, tam ir selektīva daba, un tas neizkropļo konkurenci un cenas, jo šī mehānisma pielietošanas ekonomiskais rezultāts nebūt nav mazāks kā augstiem muitas tarifiem. Bet tas izlīdzina konkrētu ražotāju, konkrētas preces konkurētspēju. Otrkārt. Tas pielietojams daudz operatīvāk, nekā muitas tarifi, kur katra izmaiņa ir jāpatiprina Saeimai.

nr.27

tarifi, kur katra izmaiņa ir jāapstiprina Saeimā. Saka - šī mehānisma ieviešanai ir vajadzīgs laiks, bet mēs, tas ir zemnieki nevaram gaidīt. Bet arī augstās ievedmuitas efektu, ja pieņem, ka tāds vispār reāli pastāv, efektu nedos tūlīt. Es lūdzu kolēģus nopieni izanalizēt šo mehānismu un izvērtēt tā nozīmi Latvijas ārējās tirdzniecības regulēšanā, pirms mēs pieņemam galīgu lēmumu par principiālām izmaiņām mūsu valsts tarifu politikā. Mūsuprāt tā ir reāla alternatīva augstiem ievedmuitas tarifiem. Ja darbojas šī sistēma, pēc manas visdziļākās pārliecības augstas ievedmuitas nav vajadzīgas, vēl jo vairāk tādēļ, ka viņas nepalīdzēs, kā es jau iepriekš minēju tiem, ko aizsardzībai tās ir domātas. Es aicinu saprast, ka mūsu izvēle, balsojot ir nevis augstāki vai zemāki ievedmuitu tarifi, bet pēc būtības alternatīvi ekonomiskās politikas varianti. Viens variants paredz sīvu bet līdzvērtīgu konkurencs cīņu, kurā, jāsaka atklāti, būs daudz zaudētāju. Izdzīvos tikai stiprākie. Izdzīvos tikai tie, kas nemitīgi uzlabos darba paņēmienus un metodes, kuru ražošanas attīstība balstījusies uz inolācijām, racionalizāciju, tehniku un tehnoloģiju. Kā arī pareizu menedžmentu un marketingu. Cik daudz ārzemju vārdu! Es atvainojos valodniekiem. Šie saimniecības un pārstrādes uzņēmumi varēs saņemt arī kredītus, jo spēs tos atdot reāli.

Otrs variants ir atkārtot Rietumvalstu kļūdas, neapdomīgi ejot pa protekcionisma un vēlāk pa subsīdiju ceļu, radot izdevīgākus apstākļus vienās nozarēs uz citu nozaru rēķina, kas nozīmēs arī konkurences ierobežošanu, vāju iniciatīvu un darba motivāciju aizsargājamās nozarēs. Sekas - izkropļota tautsaimniecības struktūra, lēni ekonomikas attīstības tempi, tieši tas, ko mēs jau daudzus gadus uzskatāmi arī vērojam Rietumu valstīm un no kā tās mūs brīdina.

Es šeit aizskāru tikai atsevišķus iespējamus īstermiņa un ilgtermiņa sekas, ko Finansu ministrija ir spējusi izanalizēt pāris nedēļu laikā, kopš Zemnieku frakcija iesniegusi savu tarifu variantu. Mēs nebūt nepretendējam uz absolūtu patiesību pēdējā instancē, ja runājam par to vai citu inflācijas procentu, to vai citu kontrabandas vērtējumu un tā tālāk. Šī analīze ir tālu no visaptveroši ekonomiskās situācijas novērtējuma tautsaimniecībā kopumā, kas var sekot, ja tiek akceptēts viens vai otrs tarifa variants. Kā redzat, jūsu materiālos nav un arī Budžeta komisijā netika iesniegta un apspriesta daudz variantu analīze un prognozes par sekām tautsaimniecību kopumā, kaut gan daudzvariantu tarifu likmes mums it kā ir noliktas priekšā uz galda. Bet mums pagaidām arī nav ko apspriest bez šiem kailajiem skaitļiem vienā tabulā, kas ievietojas vienā lappusē, bet pie šiem pamatojumiem vēl ir jāstrādā.

Es gribētu uzdot jautājumu. Mēs nepārtraukti sūdzamies par kredītu trūkumu tautsaimniecībā un visvairāk lauksaimniecībā. Un pamatoti sūdzamies. Tajā pat laikā, kad es nosaucu kredītu summas, kuras mēs noteikti pazaudēsim, vai kuru iegūšana kļūs vismaz problemātiska neapdomīgas tarifu politikas rezultātā, tie paši kungi vai dāmas, no kuriem šīs sūdzības visvairāk nemitīgi nāk, ar vienaldzīgu sejas izteiksmi pēkšņi saka - mums jau tie kredīti nemaz tik briesmīgi nav vajadzīgi. Man kā finansu šefam patiesi atkristu milzīgs klapatu vezums šos kredītus gādājot, bet kur šeit ir loģika? Un kas notiks ar pārējo tautsaimniecību? Ar ko mēs maksāsim par to pašu gāzi, ja jau reiz zemniekiem tiešām šos kredītus nevajag. Vai tiešām tā ir valsts ekonomiskā politika? Tajā pat laikā daudzajās diskusijās ar Zemkopības ministriju un Zemnieku savienību, mēs esam dzirdējuši tikai divus pamatargumentus. Pirmais - tarifi jāpaaugstina, jo tie ir augsti Eiropas savienībā. Otrais - ja to neizdarīs, Latvijas lauksaimniecība tiks iznīcināta. Un tas tiek uzskatīts par it kā acīmredzamu un neapstrīdamu faktu.

Cienījamie deputāti! Es atnācu strādāt valdībā gandrīz vienlaicīgi ar Ivara Godmaņa stāšanos amatā. Man labā atmiņā ir palicis, kā toreizējā Lauksaimniecības ministrijas vadība baidīja Latviju ar masveidīgu iedzīvotāju miršanu bada nāvē, ja Rietumi nesniegs mums steidzamus pārtikas sūtījumus. Arī tas tika pasniegts kā acīmredzams un neizbēgams fakts. Ar tādām pašām vienkāršām tabulām, kādas pašlaik ir mūsu priekšā attiecībā uz tarifiem. Situācija bija tāda, ka ja kāds būtu mēģinājis to vismazākā mērā apšaubīt, tiktu pasludināts vismaz par tautas ienaidnieku. Mēs ar Māri Gaili un citiem kolēģiem zemojāmies toreiz Briselē, lai izlūgtos šo palīdzību. Tā, protams, arī nāca. Tikai rezultātā mēs uz vairākiem gadiem sagrāvām Latvijas iekšējo graudu tirgu un vēl šodien pūdējam elevatoros daļu no šiem graudiem.

Līdzīga situācija bija arī ar degvielu, minerālmēsliem, un ar ko tikai vēl ne. Kopš tiem laikiem es vairs nekad neticu nekādām izmisuma vaimanām un aicinu arī jūs tā darīt, iekams jautājums nav iepriekš pienācīgi izpētīts un izanalizēts, balstoties uz konkrētiem skaitļiem, faktiem un prognozēm. Mēs varam ticēt it kā acīmredzamam faktam, ka saule lec Austrumos un noriet Rietumos, tā vietā, lai izzinātu lietas patieso būtību, kas bieži vienizrādas tieši pretēja šim it kā acīmredzamajam. Diemžēl arī šodien mums tiek pasviesta ideja fiks, kuras vairāk nekā trūcīgo analīzi tiek mēģināts aizstāt ar prātu paralizējošām ainām presē un televīzijā, vismaz dažu prātu, par briesmu postījumiem un atkal lauksaimniecībā, ja netiks palielināti ievedmuitas tarifi. Vēlreiz atzīmēšu, ka par augstu ievedmuitas tarifu nepieciešamību nav vienisprātis pat paši vadošie lauksaimniecības speciālisti. Ar to es šeit domāju manis sākumā pieminētos institūta "Sigra" priekšlikumus, kas ir apkopoti deputāta Jonīša iesniegtajā variantā. Un es neredzu nekāda pamata, kādēļ būtu viennozīmīgi jātic vienam institūtam un jānoraida otra priekšlikumi. Tas tikai vēlreiz liecina par to, ka jautājums tik tiešām ir ļoti neskaidrs un pretrunīgs un nepieciešama tā dziļāka izpēte. Tādēļ es aicinu nepakļauties kārtējai saceltajai panikai presē un ažiotāžai, kas situāciju padara tikai vēl aizdomīgāku. Tādēļ piedāvāju balsot par pirmo variantu, tātad par ievedmuitas tarifu likmēm, ko iesniegusi valdība, bet Saeima akceptējusi pirmajā lasījumā. Un tā vietā, lai tērētu spēkus savstarpējiem ķīviņiem un ambīcijām, turpināt konstruktīvu sadarbību muitas nostiprināšanā, kārtības ieviešanā tirdzniecībā un nodokļu iekasēšanā, likumības nostiprināšanā, kā arī nopietni apsvērt mūsu alternatīvo priekšlikumu par kompensācijas mehānismu.

Šīs arī ir mūsu patiešām milzīgās, galvenās rezerves tautsaimniecības atveseļošanā, tai skaitā - lauksaimniecībā. Pateicos par uzmanību. (Aplausi).

Priekšsēdētājs. Referenti un Ministru kabineta locekļi var praktiski runāt ilgi. (Zālē smiekli). Jo šeit nāca ierosinājums, ka runas laiks nedrīkst būt garāks par vienu stundu - 65.pants, bet ir piezīme, šie noteikumi neattiecas uz referentiem un Ministru kabineta locekļiem. Pēc nakts nāk rīts.

Godātie deputāti! Zemkopības ministrs Kinna, rindas kārtībā runā, vai ja jums radīsies citas domas un iesniegumi, tad jūs pasakiet, ja ārpus kārtas.

Un tagad sākam apspriest pirmo pielikumu - Ievedmuitas tarifi. Es saprotu, ka mēs viņu varam pielīdzināt kā viena panta apspriešanai un tāpēc acīmredzot šeit jau neies tagad, mēs nevaram sākt runāt par atsevišķām grupām, bet laikam jau kolēģi ir pieteikušies runāt par principu. Jo šeit nav rakstīts nekur, ka runā tieši par kādu no grupām. Un tāpēc mums jāvienojas par procedūru. Mums ir debatēs astoņi deputāti, nu varbūt vēl nevar zināt, kā runās deputāts, kā ministrs, bet ir deviņi runātāji debatēs un mēs neuzsākam nekādus balsojumus, bet debatējam šo pirmo pielikumu. Ja jums, godātie deputāti un arī referentam ir citi priekšlikumi, lūdzu izsakiet, jo vajadzētu vienoties par procedūru. Par procedūru? Lūdzu! Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Man ir priekšlikums tiešām šādā pašā veidā, kā ir iesniegts, ļaut debatēt, jo tas ir konceptuāls jautājums pašreiz. Vai vispār ir vajadzīgi šie tarifi. Ja viņi ir vajadzīgi, tad cik lieli, ko viņi dos un ko viņi ir devuši citās valstīs. Tā kā tas ir viens no saimnieciskās politikas pamatprincipiem, tad es aicinu tomēr pabeigt šiem cilvēkiem. Tie visi ir tikai konceptuāli jautājumi. Pēc tam mēs vēl varam strīdēties par tām detaļām.

Priekšsēdētājs. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to akceptējam tādu kārtību un tagad vārds vārds Annai Seilei - LNNK. Pēc tam Gundars Bērziņš.

A.Seile (LNNK).

Cienījamais sēdes vadītāj, augsti godātie deputāti! Runājot par šo konkrēto pielikumu, kurā ir iesniegti vairāki priekšlikumi no Zemnieku frakcijas, Ministru kabineta, arī atsevišķu deputātu un frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumi, es LNNK frakcijas vārdā ar nobalsotu viedokli atbalstu Zemnieku frakcijas izvirzītos priekšlikumus. Un kāpēc? Tāpēc, ka zemniekam Latvijā vajag izdzīvot. Noklausoties ministra Oša kunga runu, man nāca prātā lielais ukraiņu kopzors Tarass Buļba, kurš teica: "Es tevi radīju, un es tevi arī iznīcināšu!" domādams ar to savu dēlu. Šajā gadījumā acīmredzot Oša kungs ir domājis zemnieku pēc zemes reformas. Radīja un tūlīt arī iznīcinās. Kāpēc? Kamēr Rīgā sludina - pirksim Latvijas preci, tikmēr mēs domājam, ka iekšā Latvijā ir jālaiž galvenokārt importa pārtikas preces. Nevar atbalstīt tādu koncepciju un tādēļ es uzskatu, ka zemnieku frakcijas paaugstinātie muitas tarifi, kuri faktiski importa precēm pacels cenas tikai par 15-20 procentiem, salīdzinot ar Latvijas produkciju, būs ļoti normāli. Rodas jautājums - vai latviešu zemnieks, tāds, kā viņš tagad ir - pliks un nabags, vienalga, vai viņš ir Breša zemnieks, vai mūsu reformas zemnieks, spēs piepildīt Latvijas tirgu. Un es jau tagad varu pateikt, ka viņš jau tagad var piepildīt šo Latvijas tirgu. Jo skatoties, piemēram Talsu rajonā, kur mazāk problēmu ar šiem robežpārkāpējiem, kuri ved iekšā produkciju no blakus kaimiņvalstīm, ir vislētākās gaļas cenas un maizes kukulītis, kurš cepts Mazirbē, maksā tikai 14 santīmus. Protams, ka ir jāškiro šīs preču grupas, un es domāju, ka mēs nonāksim arī pie tā, ka par katru preču grupu balsosim atsevišķi. Bet par dzīviem lopiem, kuri ienāk Latvijas gaļas kombinātos, neuzlikt muitu, ir tikpat kā noziegums, jo Latvijas zemnieks tajā pašā laikā savu bullīti nevar nodot kombinātā, jo par lētāku cenu tur pieņem šos viņpus robežai dzīvojošos lopus. Protams, pie šādiem paaugstinātiem muitas tarifiem, būtu jābūt robežai ciet, lai tiešām katrs, kas grib kaut ko ievest Latvijā, samaksātu šo muitas nodokli. Un šis jautājums arī mums klibo. Un tāpēc es domāju, ka aizsardzībai jāvelta visi spēki, robežai ir jābūt nosargātai, patruļām uz viņas jābūt. Ja citādāk nevar, tad atkal Zemessargiem būs jāiet palīgā, lai nenāktu šī lauksaimniecības produkcija pāri robežai.

Jā, protams, ka Eiropas savienības noteikumi un Starptautiskais valūtas fonds, iesaka neuzlikt nekādas muitas, vai arī ļoti zemas šai lauksaismniecības produkcijai. Ārzemēs lauksaimniecības preces ir datētas. Tik tiešām, tā tas ir. Kādēļ mēs neatļausim savam zemniekam ražot? Un kas notiks tad, ja šie, kā Oša kungs saka - sīkzemnieki pārtrauks tur dzīvot laukos. Kur tad viņi dzīvos? Rīgā noprivatizēt dživokļus viņi nevarēs. Jaunā dzīvokļa privatizācijas koncepcija viņiem to liedz. Tik daudz sertifikātu nevienam viņam nebūs. Tad valdībai vajadzēs dotēt visus šos bezdarbniekus, kuri patreiz dzīvo laukos, dzer savu pienu un ēd savu kartupeli. Un tad viņi visi metīsies uz Rīgu. Un Eiropas savienības noteikumos, protams, vajag ieklausīties. Tāpat Starptautiskā valūtas fonda noteikumos. Bet ir gudri pret viņiem jāatiecas, jāpaklausās un varbūt jāpaklusē, jāņemvērā tikai tas, kas Latvijai var būt noderīgs.

Igauņi jau tagad nožēlo savas brīvās robežas, neuzliekot muitu nevienām precēm. Un tieši igauņu zemnieki patreiz jūtas kā no laivas izmesti, ja arī Igaunijā ir laba zeme, uz kuras var ražot un Latvijā tā zeme ir daudz labāka nekā Somijā vai Zviedrijā, kur ir ļoti lielas pūles jāpieliek, lai no viena maza zemes pleķīša kaut ko saražotu. Jā, radās mūsu frakcijā tādas domas - vai vajag balsot par šiem priekšlikumiem, kurus iesniedza Zemnieku frakcija. Jo Zemnieku frakcija tik bieži neatbalsta Latvijas zemniekam nepieciešamos priekšlikumus, kurus izvirza šeit - Saeimā. Un nobalso pret viņiem. Bet mēs savā frakcijā vienojāmies nevis par balsojumu, kurš atbalstītu Zemnieku frakciju, bet par balsojumu, kurš atbalsta Latvijas zemnieku, kurš dzīvo tur laukos. Un tāpēc es vēlreiz atgādinu, ka ļoti rūpīgi izvērtēt visas šis atsevišķās preču grupas, un uzlikt muitas nodokli tādā apmērā, kā to ir iesniegusi Zemnieku frakcija. Paldies par uzmanību.

Sēdi turpina vadīt Latvijas Republikas 5.Saeimas

priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Tālāk Gundars Bērziņš, bet laiks ir tikai septiņas minūtes līdz pārtraukumam.

G.Bērziņš.

Jā, es mēģināšu tikt galā, jo ne jau ar garām runām kaut kas iet uz priekšu. Es netaisos lasīt garos traktātus. Tie, kas vēlas iepazīties ar mūsu diviem argumentiem, šodien "Neatkarīgajā Cīņā" iekšas atvērumā ir ļoti skaidri viss uzrakstīts. Tāpēc es negribu te pārlasīt dokumentus, kurus cilvēkiem ir iespējams arī izlasīt. Ar lasīšanu es te negribētu nodarboties.

Pirmais, ko es gribētu runāt par nodokļu atvieglojumiem, ko teica Oša kungs. Šeit nu ir situācija manuprāt nedaudz cilvēki tiek mānīti. Sevišķi, kas saistās ar apgrozījuma nodokli. Ja citos nodokļos šī deklarētā it kā atlaide principā nekā nedod, tad apgrozījuma nodoklī, kur ir itkā nodeklarēta šī te zemnieku atbrīvojums no nodokļa, tas viņiem nodara ļunumu desmitiem miljonu apmērā. Tad, kad uz apgrozījuma nodokli es biju iesniedzis ļoti vienkāršas divas strīpiņas, šo te, tā saucamo atvieglojumu atcelt un maksāt gan priekšnodokli, gan nostādīt lauku sīko ražotāju vienādos apstākļos, tad Platā kungs sarēķināja 136 miljoni latu. 136 miljoni nebūs, bet ap 40 miljoni lati būs, kurus laucinieki samaksā it kā uz šī nodokļu atvieglojuma rēķina. Tas, ka ir sociālā nodokļa atvieglojums un citos, protams, ir, bet principā, manuprāt summas nelīdzsvarojas. Mīnuss ir. Šobrīd laucinieki tiek vairāk paņemti un šobrīd tie, kas samaksā ir pārstrādes uzņēmumi. Vidū, kas stāda šo bilanci un samaksā milzīgas summas, tāpēc pirmajā simtniekā ir 28 lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi, kuri maksā lauciniekiem principā pienākošos naudu.

Otrs. Par ekonomiskās politikas maiņu. Deklarācijā ir rakstīts - Latvijas pašapgāde ar galvenajiem lauksaimniecības produktiem, lauksaimniecības prudukcijas ražotāju ienākumu aizsardzība, iekšējā tirgus aizsardzība no ārvalstu produkcijas, kuras eksports tiek subsidēts un realizēts par cenām, kas ir zemākas par pasaules tirgus cenām, lai nepieļautu nelīdzvērtīgā konkurencē sagraut Latvijas lauksaimniecību. Tātad paskatīsimies, šobrīd ir gads pagājis un tā saucamā liberālā ekonomika, kas ir izdarīts. Kur ir pirmais lielais privatizētais valsts uzņēmums? Būs pirmā gadadiena valdībai, vai būs šobrīd ko parādīt? Lauksaimniecībā ir beigusies piena privatizācija, zemes privatizācija, ir diezgan nežēlīgi, smagi, šī reforma laukos ir vienīgā, kas principā šobrīd v alstī notiek. Citās nozarēs nopietni reforma nav sākusies, ir runāšana, vēlēšanās, bet tās ir tikai runas. Nav šobrīd šīs virzības. Lauki un pasaules banka, kredītu vienai no Austrumeiropas valstīm iedeva pirmai ne tāpēc, ka mums ir labs finansu ministrs vai kaut kas cits, bet tāpēc, ka viņu uztverē reforma mums iet viena no straujākajām visās Austrumeiropas valstīs un ir sākta no pašiem pamatiem, no zemes, no ražošanas attiecībām un pēc tam sakārtoja tālāko struktūru.

Šobrīd es iepazinos ar 1928.gada Ulmaņa runām 2.Saeimas piektajā sesijā. Tās problēmas, tās preču grupas, tie argumenti no vienas puses un otras puses bija absolūti tādi paši. Es nolasīšu citātus. Toreiz uzvarēja veselais saprāts, ceru, ka šobrīd arī viņš uzvarēs.

Prognozes ticamība. Finansu ministrijas prognozes. Budžeta komisijāstrādāja šie cilvēki, ir lieliski, zina ticamību Finansu ministrijas prognozēm. Pagājušā gada budžeta deficīta prognoze ir 40 tūkstoši, kļūda tikai desmitkārtīga. Diezgan niecīgi. Valūtas fondam memorandā 6 procenti, inflācija, kas tiek ielikta arī budžetā šobrīd - parsniegums trīskārtīgs. Tātad tad, kad vajadzēja... Un otrs. Kad vajadzēja pamatot apgrozījumu, nodoklis, kurš ir tiešais nodoklis, kurš vairāk ieiet cenā, tad tas neizsauks šo te. Paskatieties makroekonomisko analīzi un Oša Finansu ministrijas pamatojumu. Ka pat tiešais nodoklis ietekmēs ļoti, ļoti maz, ļoti mierīgi. Trūcīgiem iedzīvotājiem nebūs nekādas problēmas. Uz šobrīdi netiešais nodoklis iedos 9 procenti inflāciju un trūcīgajam 12 procentu šo te cenu kāpumu minimālā pārtikas groziņā. Nu nebūs tā! Līdz šim šīs prognozes nav piepildījušās. Es ceru, ka šobrīd viņas ir absolūti kļūdainas.

Patērētājs. Ko šobrīd iegūst patērētājs? Te iet runa par ražotāju. Par ražotāju šobrīd domas nedalās. Patērētājs pilsētā ir šie ražošanas uzņēmumi. 28 uzņēmumi pirmajā simtniekā, kas nodokli maksātāji. Tikai destabilizācija. Cukura tirgū liedza darbu diviem tūkstošiem cilvēku. Ko lieks, ja cita nozare turpinās arī citās jomās? Cenu stabilitāti, darba vietas pilsētās, budžeta ieņēmumus. Un vēl es gribu teikt, ka piedāvājums, ko piedāvā Finansu ministrija pēc patreizējās pasaules tirdzniecības prakses ir absurds, no šīs te metodes pasaule ar 1995.gadu atsakās. Šī te metode netiek vairs lietota. Tā tiek uzskatīta, Eirosavienība principā no viņas atsakās, ieliek visus šinīs muitas tarifos. Un mūsuprāt mēs ejam pareizo ceļu, ieliekot muitas tarifos.

Vēl es gribu teikt, ka ātrumā, ko mēs nobalsojām Muitas likumu, viņš ir ārkārtīgi labs, liberāls likums, jo tur ir paredzēta, to, ko Oša kungs saka, ka kabinetam būs jānak katru reizi prasīt. Nebūs jānāk. Kabinetam ir tiesības noteikt muitas tarifu kvotas. Jebkurā brīdī, kas ātru gaļas, graudu, jebkuras produkcijas kabinets pieņem lēmumu, pie tam tas ir ļoti progesīvi, ka ir likumā šī tiesība, par jebkura apjoma ievešanu kaut vai par 0,5 procentiem. Tātad šī ir tikai augstākā latiņa un šis mehānisms var strādāt. Šis likums ir ļoti labs un es ceru, tā kā tas notika arī 1928.gadā, ka arī šobrīd uzvarēs veselīgais saprāts.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pārtraukums pusstundu.

(Pārtraukums)

Nr. 28

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. ... apspriest likumprojektu "Par muitas nodokli" otrajā lasījumā. Vārds Jurim Janekam - Tautsaimniecības politiskā apakšvienība. Jā... godātie kungi, lūdzu pa vietām! Dāmas jau sēž, bet kungi negrib rimt. Lūdzu klusumu!

J.Janeks (SL).

Kolēģi deputāti! Šodien mēs tādā vēsturiskā brīdī, kad mēs dzirdējām no Oša kunga runas, tā bija kā tāda gulbja dziesma par zemniecību. Nu un man ir grūti pateikt, kā uzdevumā Oša kungs strādā, bet tas, ka viņa un es teiktu, ka arī Kehra kunga metodes ir tādas smalkākas, bet ar ekonomiku viņi ir gatavi zemnieku piebeigt galīgi. Tāda metodika jau bija arī Ļeņinam un Staļinam, viņi tikai iznīcināja fiziski un ļoti prasti, bet šīs ir smalkākas metode. Es tikai nezinu, ko zemnieki ir nodarījuši pāri šai valdībai. Protams, Godmaņa valdība iesāka graušanu, šī valdība intensīvi to turpina, ne tikai fiziski kapitāla graušanu, bet arī ekonomiski. Es saprotu, ka ļoti labi izskatās šeit Rīgā pa mersedesa mašīnas logu nobraucot no Jēkaba ielas līdz ministrijai un atpakaļ jeb noslēpjoties šeit šā augstā nama sienās, kas apmēram ir tāda štrausa politika un izliekoties, ka viss ir okey, ka viss iet normāli. Es nezinu, tagad jau daudz maz Latvijā ceļi ir labā stāvoklī un ar mersedesiem varētu pabraukt arī drusciņ pa laukiem. Es ļoti daudz braucu pa saimniecībām, man sāp sirds par to, kā var paši sagraut savu kapitālu...

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, godātie ministri, priekšsēdētājs jau jums teica, ka ļoti laba diskusiju vieta ir blakuszālē, bet šeit klausamies runātāju.

J.Janeks. Es saprotu, ka tā nav jūsu sūtība, jūs nevēlaties, ka, teiksim, attīstītos Latvijas lauksaimniecība, ko nevēlās arī padomnieki, kas šeit iebrauc, Norvēģija vienā rāvienā var desmitkārtīgi palielināt savu produkciju un viņa vēlās, lai viņai iedod desmitkārtīgi palielinātas kvotas Eiropas tirgū. To arī daudzas citas valstis vēlas. Un es nesaprotu, kā Oša kungam... vai viņam ir bijusi grūta bērnība, vai arī viņam no kādas galvas traumas šitas viss ir cēlies kas nāk tagad ārā...

Prieksšēdētājs. Janeka kungs, es jums izsaku piezīmi.

J.Janeks. Jā... Un tas ir apbrīnojami, ka Oša kungs brīnās, kas ir izveidojies laukos, it kā viņš nebūtu piedalījies šajā veidošanā kopā ar Godmaņa kungu. To viņš beigās atzina, ka viņi ir strādājuši šos darbus kopā. Nu un es sākumā, kad sākās tā saucamā agrārā reforma, mēs nebijām ne par kolhoziem, ne par sovhoziem, bet mēs bijām par lielražošanu, kas var konkurēt un atstāt lielražošanu tādu, kura ir spējīga konkurēt, bet tas netika ņemts vērā. Tad varēja izdarīt, atzīt, ka zeme ir privātīpašums un īpašniekiem, kuri vēlas strādāt uz zemes, viņiem radīt visus apstākļus, lai viņš strādātu, radīt kredītus tādus, kādus toreiz Breša laikā deva un dzēst viņus, ja ātri tā celtniecība noris un tad viņa norisēja. To varēja izdarīt, bet tad neviens neklausījās. Un tādā veidā ir lielražošana likvidēta un tagad nav ko raudāt, kad mēs vēlamies viņu atjaunot, to jau vajadzēja saglabāt tādā veidā. Mums Liepājas rajonā bija 5 vai 6 saimniecības, kuras tika dotētas nepārtraukti, es pret to biju visu laiku. Un tām vajadzēja ļaut sabrukt un sadalīties un tiem cilvēkiem, kas vēlējās, paņemt zemi un kam bija mājas, tad viņiem arī dot to, bet atļaut strādāt uz zemes profesionāļiem. Nevajag iedomāties, ka tā ir tāda niekošanās. Vislabākais būtu, ja no "Latvijas ceļa", es pat varētu nosaukt grupu, kura teiksim ļoti, nu man tā liekas, ka ļoti ienīst zemniecību un lauksaimniecību... Kā, lūdzu.? Jā, es nosaukšu - tas ir: Oša kungs, Kehra kungs, Krištopana kungs, Platā kungs un vēl kāds kungs varbūt. Un principā vajadzētu varbūt pamainīties, tos zemniekus, kam ir apgriezieni un kam ir galva uz pleciem, ielaist Finansu ministrijā un šos kungus aizlaist vienu ciklu lauksaimniecībā izmēģināt roku. Protams, ka ļoti daudz aizietu bojā kaut kas tur no lauksaimniecības produkcijas, bet izmēģināt vajdzētu.

Tagad drusciņ par to, kas tad tiek ievests šeit... tā augstvērtīgā prece. Tiek ievests tas, kas šīm attīstītajām valstīm nav vajadzīgs, kur viņām ir lieli uzkrājumi, gaļa saldētavās, viņiem jau ekoloģija neļauj norakt viņu n izpārdot ir ļoti grūti un šeit nāk iekšā trīs, četrgadīga sasaldēta gaļa no Dānijas. Ja viņa Dānijā tiek apzīmogota ar sarkanu zīmogu, tad viņu nevar laist pārdošanā. Bet tad viņa tiek aizlaista uz Ungāriju, tur tiek uzlikts cits zīmogs un nāk no Ungārijas iekšā visādos veidos, kā tikai vajag. Visi kombināti ir piepildīti tagad ar importa gaļu... no Lietuvas un.... nu var nosaukt ļoti daudzas valstis, no kurienes nāk iekšā. Un cena tiek pakāpeniski sista uz leju. Es varu pastāstīt praktiski... es ļoti intensīvi piedalos arī saimniecībā, mums ir 80 ha zemes, meita ar znotu tur strādā, visa slaucamo govju kūts 20 govīm ir mehanizēta pilnībā, vadā slaukšana ar visiem filtriem - 5 minūtēs atdzesē 4 grādus, augstākā labuma piens tiek nodots un par viņu samaksā 7 santīmus. Varētu jau... Nu un arī tā produkcija, ko ražo Latvijas zemnieks, viņa ir daudz vērtīgāka nekā tā, ko ieved. Tā ir mākslīgi izdzīta, tur ir pielietoti daudzi herbicīdi, daudz ķīmijas pielietots, Latvijā tas nenotiek. Ziemeļreinas Vestfālenes pavalstī ir viena stārķu ģimene, kad viņi atbrauc te uz Latviju, tad viņi dziļā izbrīnā skatās, ka te ir pilns ar stārķiem, tātad šeit ir tīra vide, mums ir tīra produkcija, mums tikai vajadzētu normālu fasējumu.

Ieiešana Eiropā. Es saprotu, ka Oļģerts Pavlovskis ir dzīvojis attīstītā valstī, tur ir pavisam cits kaut kas, es arī tur biju, apskatījos, bet tas ir cits, mēs esam 50 gadus mocīti šeit un protams, ka mēs nevaram dabūt bez subsīdijām tādu produkciju, ar kuru mēs varētu konkurēt. Un ja mēs patreiz nepieņemsim tādus tarifus, kādus piedāvā Zemkopības ministrija un Zemnieku savienība, tad mēs viņus arī nedabūsim, jo es saprotu, ka savienība ir savienība, kur visi daudzmaz ir vienādi. Nu Pavlovska kungs gan sacīja, ka došot mums kaut kādas tur atlaides, bet tās nebūs ilgas, jo šīs valstis ir ļoti ieinteresētas arī šo produkciju šeit tirgot. Ļoti ieinteresētas. Un es varētu pievest piemēru par Somiju. Nu mēs runājām, ka mazās saimniecības.... Mazās saimniecības tad būtu arī valstij daudzmaz jāaizstāv, ja mēs tādu ceļu vēlējāmies iet. Es gan neredzu, ka visur sludina, ka agrārā reforma, bet mums nekāda agrārā reforma nav, mums ir tikai zemes reforma. Bet agrārās reformas nekādas nenotiek. Somijā ir simttūkstošu zemnieku ar 11,8 ha zemes. Nu ir lielākas un mazākas un ir arī simttūkstošu saimniecības amatnieku saimniecības, bet Somijas valdība viņus visus aizstāv, tāpēc, ka viņi uzskata, ka lauku dzīvesveids, tas ir tas, kas Somijai ir vajadzīgs. Somijai bija iespējas acīmredzot daudz ātrāk iestāties šajā Eiropas savienībā. Tāpat kā Norvēģijai, Islandei un tā tālāk Skandināvijas valstīm, bet viņas to nedarīja. Dānija nobalsoja tikai ar ļoti mazu balsu vairākumu, bet tur gāja referendumi, tur gāja aptaujas, bet mums pa kluso viss. Un neviens nejautā tautai, vai tā vajag darīt, vai nevajag darīt. Mēs tikai drāžam kaut kur. Vajadzētu jau pajautāt, vajadzētu paskaidrot, izskaidrot tautai, kas tas ir tāds. Visi domā, ka tur kaut ko dos. Diez ko tur nedos, es tā domāju. Somi tagad grib dabūt, teiksim, statusu, ka viņi ir tuvu pie Polārā loka, ka viņiem būtu tur kaut kādas polārās atlaides, bet nu nez vai dos, tur jau arī negrib sevišķi dot. Un man ļoti patika, kā somi aizstāv savu tirgu, tur arī Polija mēģināja ar sīpoliem tikt iekšā un tā, viņi ar tarifiem aizstāvēja savus zemniekus, viņi ir radījuši arī tādu sistēmu, ka katram zemniekam ir meža gabals, kur ziemā var strādāt un gatavo sagataves vai pussagataves un viņš izlīdzina viņam iegūt līdzekļus, lai varētu strādāt. Tā ir pavisam cita lieta. Bet mums nekas tāds netiek domāts.

Un šeit ir jāņem vērā tas, ka... labi, progresīvus paņemienus, kā Osis sacīja, subsīdijas... neviena pasaules valsts vēl nav gatava uz to, bet mēs esam pilnīgi gatavi nedot tās subsīdijas un mēs iesim progresīvo ceļu. Mēs jau varam iet, bet nekas jau tur neiznāk, ir jau sava likumība. Tā jau nav tāda humora lieta, lielākā daļa zemes, kur dzīvo latvieši, neko viņiem nelīdzētu... radītu viņiem vēl trakāku situāciju. Jūs ziniet, ka mūsu kaimiņi, kas tur dzīvo saimniecībā blakus mājā, ir bijuši brīži, ka nav maizes, bērniem nav zāles, mēs viņiem vedām , es no savas algas lieku iekšā šajā saimniecībā, kaut gan tā ir Breša saimniecība un es saku, ka mums ir saceltas ēkas un var strādāt, bet tāpat ir grūti iztikt. Es jums nosaucu, ka 7 santīmi.... par vienu cūku var dabūt 60 latus, par vienu bulli var saņemt 170 latus, kurš ir jāaudzē divus gadus vismaz. Par govi 3-4 gadīgu avr saņemt 150 latus. Vai tas ir normāli? Tas nav normāli. Tas tikai naturāli, grūti zemnieks var izdzīvot, paplašināt atražošanu nav absolūti iespējams.

Pabrauciet un paskatieties, parunājaties. Kāpēc , teiksim, Dimants demonstrē tikai tos, kuri nodarbojas ar kādu tirdzniecību un mazāk ar lauksaimniecību. Un tie saka, okey, viss ir kārtībā! Nekādu ierobežojumu nav, mēs varam vest, tirgot, pārdot šur un tur.. Un no tā izejot tiek spriests, ka zemniekiem iet labi. Tā tas nav.

Nav kredītu. Bez ilgtermiņa kredītiem nav ko darīt lauksaimniecībā. Mēs varam nesapņot un nekas neizveidosies, mēs domājam, ka četros gados kaut kas notiks, tā ir utopija. Šādā veidā... palasiet, teiksim, šo fermeru atzinumus, kas ir iebraukuši no Dānijas. Viņš saka, ka šādā veidā jūs apmēram tiksiet pie kaut kādas jēgas 15-20 gados, ja ne kaut ko nelīdzēs zemniecībai.

Es jūs aicinu, un tas ir ļoti nopietni, un šeit ļoti pārbaudīsies katrs Saeimas deputāts, kāda ir viņa attieksme. Un ir jāpieņem Zemkopības, Zemnieku savienības iecerētie tarifi tiem produkcijas veidiem, nav citas iespējas. Tā ir pēdējā iespēja. Un Oša kungam nav ko baidīt šeit, jo mēs jau esam tik daudz baidīti, ka vispār bailes jau vairs nav nekādas.

Vēl es gribētu teikt, ka vajadzētu dot arī Zemnieku savienībai tad visu ciklu - gan muitu, gan finanses, visu. Un es domāju, ka viņi tiks galā, jo ir pietiekoši daudz prāta. Paldies par uzmanību.

Un es vēl gribētu piebilst šajās grafikās, šeit es ticu Zemkopības un Zemnieku savienības parādītajam grafikam un Oša kungs kaut kā interesanti ir atlasījis visas tās apakšējas Austrumeiropas valstis. Kāpēc viņš nav paņēmis Skandināvijas valstis? Tas ir ļoti interesanti. Paldies.

Prieksšēdētājs. Nākošais runātājs - Vilnis Bresis - Tausaimniecības politiskā apvienība.

V.E.Bresis (Tautsaimniecības politiskā apvienība).

Godātie kolēģi! Man ir tāds savdabīgs viedoklis par šo problēmu. Un es gribētu teikt, ka šodien, pieskaroties muitas tarifiem, acīmredzot mēs pieskaramies aizberga pašai, pašai augšejai mazākajai daļiņai, kura skar tikai šis redzamās problēmas, bet aiz kurām pēc būtības ir viss smaguma centrs, Un kamēr mēs šeit šajā zālē neizlemsim, ko darīt ar šo smaguma centru, mēs acīmredzot varam

Nr.29

V.Bresis. Mēs acīmredzot varam sēdēt daudzas naktis un runāt šeit daudzas stundas, bet zemniekam no tā droši vien vieglāk nepaliks. Manā uztverē mums šodien nav atbildes uz vismaz trīs svarīgākajiem jautājumiem. Un pirmais jautājums ir jautājums, kāda būs Latvijas zemniecības attīstības koncepcija. Kā mums izveidot Latvijā konkurēt spējīgu zemniecību. Es neredzu kura ministrija, kurš ekonomists vai kura institūcija mums būtu šodien devusi atbildi uz šo jautājumu. Šodien Oša kungs mums pēc būtības piedāvā vienu no variantiem. Turpināt šoka terapiju, atvērt pilnībā robežas, pārpludināt Latviju ar pārtikas produktiem, kas nav absolūti nekāda problēma, saprotams, kad no 57 tūkstošiem zemnieku, ko viņi šeit nosauca, varbūt kādi pieci maksimums septiņi tūkstoši zemnieku, patiešām izrādīsies konkurēt spējīgi un varēs ražot produkciju Eiropas līmenī. Un varbūt, ka tā nemaz nav slikta nākotne, bet man ir pilnas tiesības šodien šeit paprasīt, kas notiks ar tiem pārējiem 50 tūkstošiem zemnieku un viņu ģimenēm un šis koeficients ir jāpareizina apmēram vismaz ar trīs vai pat četri, jo ģimenes laukos ir lielas, tātad vismaz ar 150 laukos dzīvojošiem cilvēkiem, kur paliks šie cilvēki mūsu vēlētāji? Varbūt jums, kungi, ir programmam, ka mēs viņus pakāpeniski pārvietosim uz pilsētu, viņus šeit gaida attīstīta industrija, varbūt ceļu būvniecība, varbūt naftas vadus mēs būvēsim un šie cilvēki, teiksim, piecos - septiņos gados tiks pārkvalificēti un izveidos jaunu industriālu makrostruktūru vai jaunu industriālu rūpniecības bāzi mūsu valstī. Diemžēl es nevienu v ārdu no Oša kunga un no citiem cilvēkiem, kas piedāvā šo progranmmu, nedzirdēju. Un no tā es tikai varu secināt to, ka mums šodien piedāvā programmu, ka līdztekus tiem daudziem tūkstošiem faktisko bezdarbnieku, kas jau šodien dzīvo lauku ciematos, mums piedāvā vēl pielikt klāt viņiem aptuveni 150 tūkstošu jaunu bezdarbnieku. Nē, kolēģi, par to es nevaru balsot. Un es neredzu atbildi uz to jautājumu, kāda tad būs Latvijas lauksaimniecība pēc pieciem gadiem. Kā viņa izveidosies kā konkurēt spējīga.

Otrs jautājums, kas manā uztverē arī nav atbildēts ir patiešām jautājums, kas jāizdara šai pārejas periodā pašam zemniekam. Un es domāju, kolēģi, tas nav mazsvarīgs jautājums. Un es domāju, ka arī šeit mūsu vadošo ekonomistu, mūsu vadošo ministriju nostādnei ir ārkārtīgi liela nozīme. Es tikai gribu jums, cienījamie kolēģi, kas tā varbūt ne īsti šais problēmās iedziļinās, atgādināt, ka šai zālē radās Latvijas sīksaimniecība, šai zālē radās pēc būtības nekonkurēt spējīga sīksaimniecība. Un mēs viņu šodien esam ieguvuši vai nu kā mantojumu vai kā turpinājumu, tas ir cits jautājums, bet mums, kā Saeimai, kā parlamentam ir jārada tālāk tā gaisma, kur tad iesim? Un arī jāsaka tam zemniekam, kas viņam ir jādara. Vai mēs, cienījamie kolēģi, esam pietiekami pieņēmuši efektīgus likumus? Vai mēs esam pietiekami nodarbojušies ar privatizāciju? Ar kooperāciju? Vai mēs esam pietiekoši runājuši par to, kādam jābūt ir valstiskam regulācijas sistēmām un kas jādara šim zemniekam šais sistēmās? Diemžēl neeaam to darījuši. Diemžēl neesam to darījuši. Un, ja mēs runājam, teiksim, šodien par kaut kādu veselīgu kooperāciju, tad mums momentā uzreiz atbild, jūs te jaunos kolhozus gribiet dibināt. Visa pasaule ir gājusi uz labklājību caur kooperāciju un šodien Latvijai tas ir neizbēgams ceļš, bet par to, diemžēl, arī neviens nerunā.

Trešais jautājums man liekas ir jautājums par to, kas tad šai pārejas periodā, es pat teiktu trāpīgi viens žurnālists ir nosaucis ekonomiskā aizvēja periodā, ir jāizdara valsts institūcijām, lai šis zemnieks kļūtu konkurēt spējīgs. Un es varētu teikt atkal, diemžēl mums nav ne programmas, un kas ir vēl ļaunāk, absolūti nekādas reālas darbības. Es gribētu, kaut vai piemēru nosaukt, tādu kas tad vajadzīgs šim zemniekam, vajadzīgs šis motivācijas mehānisms, vajadzīgi līdzekļi, lai viņam būtu apgrozība ātrāt, lai viņš varētu ātrāk būvēt, celt, pirkt un darīt, bet mēs zinām, cik ilgi mēs šeit nerunājām par miljoniem, varbūt pat jau tagad miljardiem nemaksātu naudu zemniekam. Viņš ir nodevis par smieklu, par paldies šo produkciju valsts uzņēmumiem un naudiņu nav saņēmis, pat nav varējis nopirkt un iegādāties sev pārtiku par šo produkciju. Un tā varētu turpināt daudz, kolēģi. Vai mums Latvijā nav sagrautas sēklkopības, selekcija? Vai faktiski pēc būtības mums nav elles stagnācijas līmenī iestigusi Latvijas izglītības sistēma lauksaimniecībā? Un daudz kas tamlīdzīgs. Nav jau vaina tikai vienā zemniekā, vaina ir valstī un vaina ir visā ekonomiskā programmā, kuras diemžēl mums šodien nav. Un es gribētu, kolēģi, teikt tā, ka balsojot par Zemnieku savienības piedāvātiem muitas tarifiem, es domāju, ka varbūt, es pasvītroju šo vārdu, varbūt, mēs patiešām iegūsim zināmu atelpas brīdi. Un es gribētu teikt to, ka šis atelpas brīdis manuprāt vairāk ir vajadzīgs ne jau Latvijas zemniekiem, bet gan mums Latvijas valdībai, Latvijas ekonomiskai domai, kurai pēc būtības ir jāizstrādā tāds modelis, kur var divu, trīs, maksimums četru gadu laikā izvest dzīvē, lai patiešām mēs varētu ieiet kopienā cienīgi un nevis lūdzot dāvanas, kā mēs to darām šodien. Ja mēs nevarēsim, ja mēs nevarēsim izstrādāt šādu modeli, ja mēs patiešām nevarēsim rast šos gaišos prātus, kuri to izdarīs, tad acīmredzot mums cits nekas nebūs, kā būsim banānu republika viszemāko valstu līmenī pasaulē.

Un visbeidzot. Es nevēlos kritizēt vai kaut kādus skaudrus vārdus teikt mūsu cienījamo ministru adresē, bet man ārkārtīgi tomēr nepatika Oša kunga draudi. Un es jums varu, kolēģi, atzīties, ka es arī pakāpeniski šos draudus analizēju. Un šodien es jums Oša kungs varu pateikt atklāti, ka jūsu draudu īstenības koeficients svārstās no trīs līdz desmit. Ta jūs kaut ko sakiet, tad es vienmēr dalu vai nu ar trīs vai desmit. Parasti tad es dabūnu aptuveni īsto rezultātu. Un diez vai ir vērts šeit nodarboties ar šādu draudu politiku, jo viņu jau visi ir atšifrējuši un zina ko tā ir vērta. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk mums ir ienācis Prezidijam iesniegums: lūdzam 1994.gada 9.jūnija plenārsēdi turpināt līdz tiks pieņemts lēmums likumprojektā "Par muitas nodokli (tarifiem)". Vēl ir palikuši astoņi runātāji. Tā, lūdzu, vai kāds vēlas izteikties "par" vai "pret"? Tātad lieku uz balsošanu, kas par šo priekšlikumu? Par plenārsēdes turpināšanu līdz tiek pieņemts likumprojekts "Par muitas nodokli". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 15, atturas - 6.

Nākamais runātājs Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Es lūdzu uzmanību!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es te noklausījos jau šovakar ļoti daudz patiesības, puspatiesības un demagoģijas un, diemžēl, jāsaka, kad, lai arī ir patiesības daļā teiktajā, ka valdībai nav principiāla lauksaimnieciskā politika, es tomēr nevaru piekrist ļoti daudz teiktajam šeit un es varbūt gribētu sīkāk paanalizēt šo, jo patiesība ir augstāka par visu.

Tātad, pirmais, kas bremzē Latvijas lauksaimniecības, jeb Latvijas tautsaimniecības attīstību, kas neļauj veidot šos investīciju fonddus laukos, kas neļauj atvērt šos mazos uzņēmumus laukos, pārstrādes uzņēmumus līdzīgi Igaunijai, dažādus mazus mēbeļu cehus, plastmasu cehus, dažādus detaļu cehus, divas lietas. Pirmā. Absolūti neefektīvā lauksaimniecība un otrā lieta, valsts kontrolē esošais rūpniecības sektors, kurš kontrolē kaut kur starp 60 un 70 procentiem, jo šie dati ir atšķirīgi. Neražo neviens sektors neko, ne otrs sektors neko neražo, es runāju šeit par ražojošo sektoru.

Nākamais. Ir vesela rinda jautājumu šodien, principiālais debatēs, kas mums ir jāizanalizē un godīgi jāatbild. Ja man saka, ka Latvijas prioritāte ir 50 tūkstoši jeb 70 tūkstoši reģistrēto zemnieku un zemnieku saimniecību, tad man ir nākošais jautājums, vai mums būtu jāraud par to, ka Holandes vai Somijas vai Dānijas valdība subsidē 650 tūkstošu Latvijas pensionāru. Un šeit es šo atbildi nedzirdēju. Ar ko šie 650 tūkstoši pensionāru, Latvijas skolotāji, teiksim, bēnudārzu audzinātāji un inteliģence, kuru ienākumi ir kaut kur starp 30 un 50 latiem, kāpēc viņiem būtu jāpērk dārgāka produkcija lauksaimnieciskā pat ja viņa pieaugs cenā par 3 vai 5 procenti. Es nevaru saprast drusciņ šo pieeju, ka ir kaut kāda mūžīgā prioritāte un tai paša laikā mums ir puse tautas grupas, kura tātad varētu, kurai mēs varētu nepārtraukti paaugstināt cenas un uz neefektīvas ražošanas rēķina, ja tātad, gremdētu kaut kādu 650 tūkstošu, jo diemžēl tik daudz mums šo pensionāru ir, bet es šeit nezinu pašreiz, es vienkārši uzdodu šo pirmo jautājumu valdībai, un es šeit nedzirdēju atbildi.

Otrais. Es gribētu šeit pateikt, ka notiek klasiska tāda demagoģija un es gribētu vienu tipisku piemēru minēt, Janeka kungu. Sajaucot patiesību, teiksim 20%, un es pievienojos, ka valdībai tiešām nav šī izstrādātā lauksaimnieciskā politika, viņš iepin 80% absolūtu demagoģiju. Un pirmā demagoģija ir tāda. Janeka kungs teica, ka Latvijā par vienu cūku var darbūt 60 latus. Tā ir fantastiska astronomiska, es tikai nesapratu, vai Janeka kungs domāja vai tā ir peļņa vai tas ir kopā, tātad, ja atskaita ražošanas izdevumus, es domāju, tad šī summa ir mazāka. Es gribētu Janeka kungam pateikt, ka ļoti attīstītā saimniecībās, piemēram Amerika Savienotās Valstīs, jūs par vienu cūku dabūjiet vienu dolāru un 60 santīmus. Tātad, ja jūs gribiet nopelnīt 20, es pagaidām tikai jums pasaku skaitļus, tātad fermas kurās ir 250 tūkstoši, tagad es neuzskatu, ka Latvijā būs šādas lielsaimniecības, viņas nekad nebūs, bet, ja būs 100 cūkas, Janeka kungs, un par 100 cūkām jūs variet dabūt 6 tūkstoš latus, tad tā diemžēl Latvijas apstākļos nav slikta peļņa, atskaitot arī ražošanas izdevumus.

Otrs. Šeit absolūti tiek maldināti klausītāji un arī deputāti attiecībā par situāciju Somijā. Kāpēc Somija pievienojās Eiropas savienībai? Kāpēc Zviedrija pievienojās Eiropas savienībai, ja jau vienkāršāk, taču ja būtu tik vienkārši nevajadzēja pievienoties vispār. Tātad Somija, Zviedrija pārējās valstis pievienojās galvenokārt nacionālās drošības jautājuma dēļ, jo Somija ļoti labi saprot, ka turpinot neitralitātes politiku pēc 10 gadiem viņai ir tikai viena izeja būt Krievijas ietekmes sfērā un šeit tiek analizēta situācija un Somijas valdība to ļoti rūpīgi ir izanalizējusi. Vai upurēt kaut kādu daļu nacionālo interešu un dabūt patstāvīgus drošības garantijas vai palikt neintrālai valstij ar valsts subsidētu lauksaimniecību, kur katrs valsts iedzīvotājs piemaksā, lai uzturētu 5% zemniekus, piemaksā apmēram 1000 dolārus. Mēs neesam tik bagāti, mēs pašreiz to nevaram atļauties, bet šeit runas par to, ka mums nevajadzētu pievienoties, jo es saklausīju šādas runas Eiropas savienībā, jo saprotiet mums nav vajdzīgas šīs drošības garantijas, tā ir diezgan oriģināla doma, kaut kādā veidā, bet es vēlreiz saku, tātad runājot par Somijas lauksaimniecību viņa ir piekritusi un Ārlietu komisijā šie materiāli ir, un es tikai brīnos par to, kad es trīs reizes jau šo to esmu teicis šeit un es neesmu izrādījis absolūti nekādu interesi no Zemniekus savienības iepazīties ar šiem dokumentiem par Somiju, jo mums viņus atsūtīja Latvijas vēstniecība no Helsinkiem. Es uzaicinu Latvijas Zemnieku savienības vadību atnākt nākošnedēļ uz Ārlietu komisiju un jums iedošu visus tos materiālus, kādā veidā turpmāk attīstīsies Somijas lauksaimnieciskā politika. Un ir ļoti nepatīkamas lietas, ko mēs nekad neatbalstītu, tātad, pirmais, Somija ir spiesta piekrist neapstrādāt pusmiljons lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas pašreiz, jo tāda ir diemžēl šī nepatīkamie noteikumi. Tātad kāpēc viņi ir piekrituši tik nepatīkamiem noteikumiem? Acīmredzot tāpēc, ka Somijas politiķi kaut kā ir sabalnsējuši šīs nacionālās drošības intereses, kaut kādā veidā ar lauksaimniecības interesēm. Latvijā mēs to netaisāmies darīt, un es vēlreiz gribu pateikt, ka neuztveriet manu uzstāšanos, jo es atbalstīšu šos muitas tarifus, kaut kādā mērā, bet es gribētu turpināt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, kungi, klusumu, ja nepatīk izejiet laukā, vai kas nevar izturēt.

A.Kiršteins. Tātad, kas pašreiz uzmetās par zemnieku aizstāvjiem? Zemniekiem ir izveidojušās divas tādas ļoti spēcīgas grupas. Pirmā grupa, tie ir bijušie sociālistisko lielsaimniecību jeb sovhozu vadītāji, kuri ir absolūti milzīgā panikā brīvā tirgus apstākļos un absolūti neko nav spējīgi darīt bez instrukcijām no augšas. Un vēl kuriozāka daļa, tā saucamie tautsaimnieki, kuri savu ekonomiskās disertācijas aizstāvēja 70.gados Rostovā pie Donās un turpina muļķot, teiksim, gan Latvijas sabiedrību dažādos zemnieku kongresos, gan Latvijas lauksaimniecības akadēmijas sabiedrību un viņu galvenās tēzes jūs ziniet, visa nelaime ir naudas vērtībā, jo nevērtīgāka nauda, ja, jo lielāks eksports un pēc šo zinātnieku teorijas pirmajā vietā pasaulē eksporta ziņā būtu jābūt Ukrainai un Krievijai un nevis Igaunijai Austrumeiropā un kad viņiem pajautā, bet kāpēc tad pretēji jūsu teorijām lielākais eksports ir Igaunijā un mazākais bezdarbs, tad viņi ļoti apjūk.

Nākamais jautājums. Te ironizēja zināmā mērā par Igauniju, jo es gribētu pateikt, ka ne tikai Āfrikas valstīs, bet arī Igaunija ir valsts, kurai nav absolūti nekāda ievedmuita, ne tikai lauksaimniecībā, bet arī citās jomās. Bet es gribētu pateikt vienu lietu, kas atšķirībā no pārējām valstīm, bijušām Austrumeiropas, Igaunija ir vienīgā valsts Eiropā, kur bezdarbs pašreiz nepārsniedz 1%. Un Igaunija ir vienīgā valsts, kas martā kaut kur apsteidza Ungāriju, pēc kapitālieguldījumiem, ārzemju investīcijām uz vienu iedzīvotāju. Jo tāpēc, ka ir līdzīgi apstākļi un tiek analizēta situācija, kur ieguldīt kapitālieguldījumus Latvijā vai Igaunijā, tad diemžēl izvēle iet par labu tai valstij, kur ir zemāki šie ievedmuitu tarifi, jo šeit nerunāju tikai par lauksaimniecisko politiku, bet tas attiecas arī uz dažādām detaļām un uz pārējo, kas ir vajadzīgs, teiksim, lai veidotu kaut kādus uzņēmumus. Rezultātā Igaunijai atšķirībā no Latvijas ir brīva nauda un tie 1% bezdarba un kāpēc Igaunijā ir tikai 1% bezdarba, godājamie Zemnieku savienības vadītāji, jums vajadzētu tur biežāk aizbraukt. Jūs redzēsiet, ka tur visās vietās būvē šos lauku uzņēmumus dažādus. Tā ir strukturalizācija. Par ko jums vajadzētu vienreiz izrunāt un nemuļķot šeit cilvēkus ar kartupeļu audzēšanu, bet nākt ar konkrētu ekonomisku programmu, kā novērst bezdarbu Latvijas, Ziemeļlatvijas reģionos, citos reģionos, kur nekāda nopietna lauksaimnieciskās produkcijas ražošana pašreiz nav iespējama. Bet cilvēkiem ir jādod darbs, tātad ir jābūt programmai, kas tur būs, tur būs tūrisms vai tur būs, teiksim, mazās kaut kādas ražo`tnes, kas attīstīsies un no kurienes nāks šī nauda. Es neredzu šo programmu, absolūti šeit. Protams, var jau te runāt un fantazēt par visādām brīnumu nūjiņām.

Tagad nākamais. Es gribētu pamatoti dzirdēt no Lauksaimniecības ministrijas, no Kinnas kunga un arī no valdības, precīzus aprēķinus. Pirmais, ja pašreiz mēs neizmantojam esošās muitas nodevas, jūs ļoti labi ziniet, kāpēc tad, ko dos pašreizējā muitas tarifa paaugstinājumi Latvijas eksportētājiem. Es domāju tiem nedaudzajiem lielražotājiem, kam ir teiksim 100 vai vairāk hektāri un kuri tiešām kaut ko pārdod. Šie muitas tarifi viņiem nedos neko, protams. Ko dod muitas tarifu paaugstināšana tiem, kuriem kā te minēja četri vai mazāk hektāru, ja 100 tūkstoš piemājas saimniecības, kur ražo produkciju sev un saviem draugiem. Viņiem arī šie muitas tarifi nedos absolūti neko.

Nākamais jautājums. Ko muitas tarifi dos muitniekiem? Un šeit nu jāpasaka skaidri un gaiši, ka muitnieki paliks ļoti bagāti. Un te mēs varam šo filozifiju attīstīt tālāk, vai tas ir labi vai slikti, godājamie kolēģi. Jo redziet, ja kļūst bagāts katrs muitnieks atsevišķi, jo kopumā kļūst bagāta arī Latvijas valsts, tā kā šeit jau kaut kāds labums ir no šis lietas. Ir protams, otrs variants, ja šie muitnieki pēkšņi kļūs ļoti apzinīgi un nelaidīs vairs neko cauri muitai, teiksim, nenomuitojot, tad būs otrs variants. Muitnieki nebūs tik bagāti, bet kļūs bagāti kontrabandisti, kas arī savā vairumā Latvijas pilsoņi un kas arī dzīvos ļoti labi un vairos, tātad, Latvijas nacionālo bagātību, jo viņi jau savu naudu arī kaut kur ieliks attiecīgi, jā.

Tagad tālāk. Kāda ir tā saucamā Lauksaimniecības ministrijas, "Latvijas ceļa" un valdības politikas deklarētā, tad, kad mēs apspriedām šeit kabinetu un par viņu balsotjām, tā saucamā eksporta veicināšanas mērķprogramma. Es kaut kā viņu neesmu redzējis. Es brīnos, ka par to nerunā Zemnieku savienība, jā, es piekrītu, ja būtu šāda mērķprogramma, kas veicinātu tieši eksportu Latvijas ražotājiem, tas būtu kaut kas ļoti reāls. Pat, ja būtu tikai 5%, kas tiešām spētu, ja, šo eksportu attīstīt, ražošanu palielināt un tālāk.

Tagad, te, diemžēl tika, jā, es piekrītu tiem citātiem, jo daudzi jau neko negrib mācīties, viņi nav skolā mācījušies un, protams, ka būtu muļķīgi prasīt, lai arī Saeimā viņi kaut ko lasītu, bet es gribētu tomēr atzīt, ka vienā no veiksmīgākajām valstīm ekonomiski pašreiz ir Polija, kurai konstanti ekonomiskā attīstība gadā ir 4-5% un vai tas patīk vai nepatīk Balcerovičš, tātad bijušais finansu ministrs un premjera vietnieks, bija viens no šiem ekonomikas reformas tēviem un viņš skaidri un precīzi pateica, ka muitas tarifi mazām valstīm ir slazdi un nekas vairāk. Un trīs lielās kļūdas ko pielieto, tātad lauksaimniecības subsidēšana, brīvās tirdzniecības ierobežošana un pārāk sociālizētā šī stipendiju fondu - pensiju jeb pārdalīšanas politika ar ko aizraujās bijušās sociālistiskās valstis un nobremzē šo tautsaimniecisko reformu attīstību. Es tomēr pēc šīm tabulām, ko mums iedeva, tas ir ļoti skaisti, es redzēju, ka Kinnas kungs pierakstījās es gribētu vienu jautājumu uzdot. Šeit man ir "Diena" "Lietišķam Cilvēkam" vai tie ir meli vai nav meli? Te ir teikts, ka Latvija ir eksportējusi lauksaimniecisko produkciju pirmajā kvartālā par 17 miljoniem un ievedusi importējusi par 15 miljoniem. Tā kā imports un eksports tas ir abpusējs ceļš. Mēs nevaram prasīt no citiem to pašu, ko mēs gribam se, tātad, ja mēs pazeminām šos tarifus attiecīgi arī citām valstīm jāiet uz šo pazeminājumu, bet man ir cits jautājums. Par ko tad mēs cīnāmies? Un te ir teikts, kad ir ievests caur muitu 3 668 tonnas gaļas. Tātad šīs 3 tūkstoši tonnas gaļas, man tūliņ teiks, ka pārējais ir ievests par krūmiem varbūt 30 tūkstoši, bet tas jau nemainīsies varbūt vēl vairāk vedīs pa krūmiem. Tātad paņemam šos 3 tūkstošus tonnas gaļas un pasakam, ja mums ir nopietnas kaut kādas agrofirmas, kas nodarbojas ar gaļas ražošanu un ar viņu eksportu, tad tas ir labākā gadījumā lielu šādu Eiropas tipa - 5 vai 10 firmu gada ražošanas produkcija. Jautājums ir tāds, ko es gribētu uzdot Kinnas kungam: ja mēs teiksim, tiešām šie muitas tarifi nostrādās uz piecām, desmit, simts es pat pieļauju uz tūkstoš gaļas ražotāju uzņēmumiem, tad ko darīs atlikušie 50 vai 60 tūkstoši, kas vēl paliek jeb 70 tūkstoši bija reģistrēti, man nav šie pēdējie dati. Kādā veidā tas ietekmēs Latvijas lauksaimniecības ražošanu, es gribētu dzirdēt. Tas, ka, protams, es saku, kopumā jau mums nav jāieved šie, nu, te ir otrs skaitlis, liellopi, te ir dzīvnieki 4000 tonnas, tad kopā, es atvainojos, kopā 7000. Nu, ko tas principā izmaina, vienu procentu vai divus procentus. Jo kādreiz Latvija pārdeva tikai Padomju Savienībai 50 tūkstošu tonnas. Varbūt, ja es maldos par šiem skaitļiem, lai Kinnas kungs mani palabo, bet saprotiet, ja Latvijas ražoja 50 tūkstoš tonnas tikai un sūtīja savā laikā uz bijušo PSRS, nu, ko mums dod, teiksim, šis te jeb kā tas kaitē man nav skaidrs šie 3 vai 4 vai 7 tūkstoši ievestās gaļas tonnas. Protams, ja tas tiek ievests par krūmiem, vēl pāris desmit tūsktošu, es piekrītu, ka tas kaitē, bet kāds tam sakaras ar muitas tarifiem, tam ir sakars ar muitas, teiksim, vadību, tam ir sakars ar robežu apsardzību un ar visu pārējo. Bet nekads...

Nr. 30

A.Kiršteins. .... ar robežapsardzību un ar visu pārējo, bet nekādas robežapsardzības mums pagaidām nav, izņemot tikai šos oficiālos kontrolpunktus.

Tagad nākošais. Tūliņ es beigšu. Man ir vēl viens jautājums. Kas te tik ļoti mīlēja atsaukties uz augstajiem tarifiem Eiropas savienībā? Nav tikai šis viens procents Igaunijā vienā polā, bet ir otrā pusē, kas notiek valstīs, kurās tiešām bija ļoti augsti šie muitu aizsargtarifi. Francijā bezdarbs pašreiz ir 15 procenti un Spānijā viņš ir lielāks par 20 procentiem. Un man bija iespēja piedalīties Eiropas padomes parlamentārās asamblejas Ekonomikas komisijas sēdē Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankā Londonā, kurā tika noraidīti visi ekoloģiskie un vides aizsardzības preikšlikumi Eiropas ražotājiem viena iemesla dēļ, jo pašreiz ir trīs tautsaimniecības, kas konkurē, tātad jūs zināt, ka tā ir Japāna - Klusais okeāns, tātad Amerika, Ziemeļamerika un Eiropa. Un katra no viņām jau var saražot gan lauksaimneicisko, gan rūpniecisko produkciju priekš atlikušajāiem diviem reģioniem. Tātad šeit ir cīņa, kura izdzīvos - Eiropas lauksaimniecība, vai Amerikas lauksaimniecība vai viss pārējai. Ja mēs gribam turpināt šo kursu, teiksim, kāds ir Spānijā uz 24 procentu bezdarba vai uz 15 procentiem Francijā, tad valdībai tas ir skaidri jāpasaka. Bet tas ir valdības uzdevums - izstrādāt šo politiku un izanalizēt šīs lietas.

Un pēdējais. Tātad ar to es arī faktiski beigšu. Es piekrītu, ka Kārlis Markss - tas bija bija gudrs cilvēks, viņš teica, ka reliģija ir opijs tautai, bet muitas tarifi ir opijs zemniekiem. Bet opijs, nevajag uztraukties, un mūsu frakcija arī atbalstīs tātad tādu... ziniet, opijs nelielās devās nav kaitīgs. Un šeit es nepiekrītu Oša kungam, ka būs kaut kāda katastrofa. Katastrofa nebūs vispār nekāda, jo, pirmkārt, kā mēs zināsm, attiecībā ar Eiropas savienību, brīvas tirdzniecības līgums paredzēs tos muitas tarifus, kuri būs spēkā 31. decembrī nevis, teiksim, kādi bija un kādus mēs tagad mainām, tātad tos, kas ir 31. decembrī, šajā periodā.

Nākošais. Jūs zināt, ka mēs pievienosimies tātad visiem nolīgumiem - GAT un dažādām citām starptautiskajām organizācijām un tad mēs vairs nevarēsim pacelt šos tarifus, bet tikai lēnām laist uz leju, jo tur ir prasība viņus pazemināt. Vispār es domāju, ka būtu labi, lai tagad paaugstina viņus "Latvijas ceļš" un Zemnieku savienība, mēs pēc tam viņus atkal lēnām varēsim laist uz leju, ja būs vajadzība.

Un pēdējais. Es tomēr gribētu redzēt, lai atbalstītu Jonīša kunga priekšlikumu, kas te bija, tādi vidēji viņi bija, starp to pirmo Lauksaimniecības ministrijas priekšlikumu. Jo redziet, ir jāizslimo muitas tarifi un visas šīs ekonomiskās ilūzijas, ir jāizslimo tāpat kā masalas un citas bērnu slimības, jo, ja mēs tagad nepacelsim šos tarifus, tad visi teiks, redziet, lauksaimniecības nelaime ir tā, ka nepacēla šos tarifus. Nu pacelsim viņus! Un tad ko mēs runāsim nākošreiz? Es domāju, ka mēs pēc pusgada atgriezīsimies un tad mēs beidzot tiešām izstrādāsim vienu normālu lauksaimniecisko politiku šeit. Es neticu, ka to izstrādās Zemnieku savienība, bet, protams, to būs spiesta izstrādāt Latvijas nacionālā neatkarības kustība. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Kolēģi, lūdzu klusumu! Jūs vēl atrodaties iepriekšējās runas iespaidā, bet es domāju, ka nākošā būs labāka.

J.Sinka (TB).

Cienītie kolēgas! Nu es ceru, ka tās lauksaimniecības politikas veidošanā piedalīsies arī "Tçvzemei un brīvībai", tikai mans uzskats ir, ka valdībai nebūtu pārāk jāaizraujās ar plānošanu un politikas veidošanu. Es domāju, ka tomēr iniciatīva ir jāatstāj pašiem zemniekiem un privātajam sektoram, kas vēl veidojas, diemžēl par daudz lēni.

Te nu, runājot par tarifiem, ir tā. Es jau jums teicu... tagad nu ir pienācis tas brīdis, ka pierādās tas, ko gadu mijā debātēs par apgrozības nodokli es teicu, ka tajā vietā, lai viņu paaugstinātu uz lauksaimniecības produktiem šeit vietēji ražotiem, mums vajadzētu viņus, tos nodokļus, pazeminā, līdz ar to palielinot, veicinot pieprasījumu. Pieprasījumu, kas varētu nākt arī no mūsu pensionāru armijas, kas ir tā nabadzīgākā. Un tiešām nevar tikt galā ar šiem paaugstinājumiem, kas noved tikai pie inflācijas. Bet nu valdībai vajadzēja to budžetu kaut kādi piepildīt, protams. Un tas ātrākais laikam es pieņemu, ka ar zināmu aizkavējumu, tomēr nupat pavasarī to vajadzēja darīt.

Un zemnieki tam piekrita. Un zemnieki jau vēl tagad atbalsta to savu partneri, arī nupat nule notikušajā citā debatē, vai ne, kas man varbūt nospieda garastāvokli un es gandrīz negribēju runāt, bet es tomēr laikam teikšu, ka mūsu frakcija, cik nu no tās ir pašlaik palicis pāri, atbalstītu jūs, zemniekus, tarifiem. Lai gan es piekrītu arī manam kolēģim no LNNK, ka tarifi pārāk daudz augstāk vairs iet nevar. Nu, pirms mēs iestājamies Eiropas kopienas tagad brīvajā tirgū un tiešām mēs drīz to līgumu parakstīsim un tas sāks darboties nākošgad 1. janvārī, mums vēl ir atļauts acīmredzot paaugstināt tarifus.

Bet redzat, ja tas apgrozības nodoklis nebūtu paaugstināts, tad jums arī nevajadzētu atagd meklēt tos starpību ausgtākos tarifos. Tad būtu viegļak valdībai un vieglāk varbūt jums pašiem. Bet nu tagad jāsaka, tarifi būs jāpaceļ, nu jau valdībai mazliet par vēlu ir vaidēt, ir noticis tas, par ko jau mēs runājām agrāk. Un te nu arī inflācija kāpj, visas tās nelaimes, ko Oša kungs minēja. Nu, protams. Bet mūsu zemniekiem vajag atbalsta. Un Janeka kungs pieminēja vienu jauku teicienu - lauku dzīves veids.... vai kaut kas tāds. Tas mūsu tautai tagad ir nepieciešams, tas Latvijai ir nepieciešams, tas ir nepieciešams to pamazām arī atrod un konstatē tajā pašā Eiropas kopienā. Un mums nebūtu jābaida zemniekus pārāk daudz ar to, ka nu mēs tagad ejam Eiropas kopienā iekšā un tad tādēļ visii tarifi jānovāc un tā tālāk un tā tālāk. Arī tur, kā jūs jau zināt, joprojām vēl tos zemniekus sargā. Un es nedomāju, ka mūsu gadījumā tā atbilde ir atrodama augstas, racionālas, ļoti lielas, atkal liela izmēra lauksaimniecības izveidošanā, vispirms mēs varam samierināties pagaidām ar mūsu pašu iekšējā tirgus apmierināšanu. Latvijas brīvvalsts laikā , un es tā vēl joprojām saku, brīvvalsts laikā, valdība piemaksāja zemniekam par katru eksportēto sviesta kilogramu, par katru eksportētā bekona kilogramu , tādā mērā, ka mēs tīri veiksmīgi sacentāmies ar dāņiem un nesen es satiku vienu dāni un viņš teica: nu jā, mēs jau vēl joprojām turpinām darīt to pašu. Un es zinu, ka Anglija ir galvenā Dānijas bekona un sviesta noņēmēja un siera. Un tā tas turpinās šo baltdien. Un Dānija ir zeme ar vienu no visaugstākajiem dzīves standartiem pasaulē. Tātad nav nemaz tik peļams pieturēties pie tās lauksaimniecības. Mēs jau varam izmisumā teikt, ka nu jā, mums vajag tādas Kanādas vai Amerikas tipa lauksaimniecības un tad protams mēs nekur tālu netiksim. Ir jau tas, ka lauksaimnieku aizsargāšana Francijā un vēl citās zemēs sagādā galvas sāpes Anglijai, piemēram, kur ir visumā caurmērā lielas tās lauku saimniecības. Bet nekā nevar darīt, gari gadi ir jau pagājuši kopš.... pāri par 20 gadiem, kopš... nu jau būs 30 drīz, kopš Anglija iestājās koptirgū un vēl tagad viņa vaid, bet turās tur. Bet zemniekam vienmēr vēl ir aizsargāta niša. Un arī mūsu zemniekam tāda vēl būs, kad mēs iestāsimies kopienā... jeb koptirgū. Tā kā nu ar to nu nebūtu jābaida mūsu zemnieki. Bet, kas attiecās uz tarifiem, nu jā, diemžēl pašlaik tās starpības meklējot tie būs jāpaceļ un mūsu valdībai būs tas rūgtais kumoss jānorij. Viņai vajadzēja padomāt pirms dažiem mēnešiem un nepaaugstināt apgrozības nodokli, tad mūsu pašu vietējiem ražojumiem, un es tikai runāju par tiem, būtu noteikti lielāks noiets un mūsu nabadzīgākā sabiedrības daļa varētu šos produktus pirkt. Un tas to veicinātu. Šeit nu mēs esam acīmredzot pieķērušies pie tā spieķa nepareizā gala un te nu valdībai pašlaik un finansu ministram būs jācieš, jo šķiet, ka mēs zemniekus atbalstīsim, bet ja tie zemnieki kādreiz vairāk arī mūsu politiku atbalstītu, nebūtu peļami. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: ierosinām saīsināt debašu laiku līdz 5 minūtēm vienam runātājam, tas ir pirmais. Otrais - slēgt debatētāju sarakstu. Lūdzam likt uz balsošanu katru jautājumu atsevišķi. Viens var izteikties "par", viens "pret". Vēlās kāds izteikties? Nav.

Tātad pirmais - saīsināt debašu laiku līdz 5 minūtēm vienam runātājam. Tas neattieksies uz Ministra kabineta locekļiem, kam, atbilstoši 65. pantam, ir tiesības runāt un arī ne uz referentu. Tā... lūdzu balsojam par debašu laika saīsināšanu līdz 5 minūtēm vienam runātājam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 52 - par, 8 - pret, 5 - atturas. Tātad debates būs 5 minūtes.

Otrais. Par debatētāju saraksta slēgšanu. Paldies. Rezultātu! Par - 54, pret - 7, atturas - 4. Mums ir vēl septiņi runātāji: Krištopans, Kinna... bet Kinna var izvēlēties laiku, kad runāt, Rozentāls, Tabūns, Zaščerinskis, Ojārs Kehris. Tātad... nākošais runā Krištopans - "Latvijas ceļš".

V.Krištopans (LC).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Pirms es saku to, ko es domāju par lauksaimniecības politiku, man kaut kā iespiedās atmiņā Breša kunga trīs jautājumi.

Pirmais jautājums bija tāds: kur tad ir lauksaimniecības politika? Un ar dusmīgām acīm viņš skatījās uz Oša kungu, uz Krištopanu un vēl varbūt Kehri pieminēja. Lausaimniecībā, mums, ja nemaldos, maksimums ir 25 procenti iedzīvotāju, bet Oša kungs diemžēl atbild par visas tautsaimniecības finansēm. Viņš ir finansu ministrs. Tā kā uz viņu skatīties par zemkopības politiku būtu...

Otrs jautājums. Ko darīt zemniekiem? Es domāju, ka tie zemnieki, kuri paši izdomās, ko darīt, arī visu sasniegs. Es nesaku, ka nav jāsaka priekšā un nav jābūt politikai, bet tie zemnieki, kuri jau ir izdomājuši, tie nemaz negaida to politiku.

Un trešais jautājums ir atkal līdzīgs. Ko darīt pārejas laikā, kur ir pārejas laika politika? Un es domāju, ka mums galu galā ir Zemkopības ministrija, mums ir Zemnieku savienība, Zemnieku federācija, es domāju, ka viņi izstrādās šo politiku jeb varbūt viņi ir... es sevišķi zemkopībā neorientējos un tāpēc man ir grūti teikt.

Kas attiecas uz to, ko es gribu pateikt šovakar. Viss, ko es teikšu, ir mana politiskā un ekonomiskā pārliecība un es gribu uz to paskatīties mazliet savādāk, jo es esmu nosacīti jauns politiķis un es negribu skatīties 5. Saeimas vēlēšanu griezumā uz to visu, bet man gribas... Es esmu vismaz iedomājies, kāda būs Latvija pēc 5 un 10 gadiem un, kamēr es esmu politikā, es arī droši vien par to vienmēr mēģināšu balsot. Un mana pārliecība ir viena, ka tarifi vienmēr ir kaitīgi un, jo viņi ir lielāki, jo viņi ir kaitīgāki. Un kaut vai to pašu divu iemeslu dēļ. Pirmais - patērētājs jeb kāda cita nozare vienmēr par to maksā, un otrais - tiek nobremzēta pārtikas pārstrāde. Un laiks rādīs - pēc gada vai diviem, pieciem... mēs redzēsim. Es nezinu, kādi būs tarifi, bet mēs redzēsim, kur mēs esam. Es pats kā tirgotājs kādreiz esmu pircis Holandē un Dānijā pārtiku un tirgojis Krievijā. Un tā ir mana pārliecība, ka ja Latviju noklās pārtikas pārstrādes tīkls, tad mūsu priekšā būs Austrumu tirgus. Bet mums ir jāražo tieši tāpat, kā to dara somi, dāņi vai holandieši. Un ja mēs uzliksim lielus tarifus, es neticu, ka mūsu pārstrāde šinī pārejas laikā, orientējoties uz iekšējo tirgu tagad nu saņemsies un sāks gatavoties ražot tādu pašu pārtiku, kā to dara, kā jau es teicu, Holandē un Dānijā. Es tam vienkārši neticu. Un Latvijas zemnieku neglābs vietējais tirgus. Latvijas zemniekam ir vajadzīgs lielāks tirgus un lielāks tirgus var būt tikai pie labas pārstrādes.

Vai tiešām mēs gribam kilometriem garas vieglo automašinu rindas mūsu muitas punktos, kur zem sēdekļiem un zem spārniem ir sastūķētas desas, kā tas bija 5 vai 6 gadus atpakaļ uz Polijas robežas? Mēs to, protams, panāksim.

Un tāpēc, es kā Ministru kabineta pārstāvis un kā ministrs, kurš politiski atbildīgs par šo sāpīgo vietu pieņēmumiem un muitu, nekādā gadījumā, ja tiks pieņemti tarifi, nevarēšu palikt savā amatā, jo tas ir, pirmkārt, pret manu politisko pārliecību un, otrkārt, es neticu, ka mēs kaut ko vinnēsim šinī visā lietā. Es, protams, būšu spiests saskaņot savu demisiju ar Birkava kungu, jo man ir arī jāklausa partijas balsij, bet tas, ka droši vien Zemnieku savienība varēs pierādīt, cik viegli jeb grūti ir cīnīties ar lieliem tarifie, droši vien to mēs redzēsim un laiks rādīs, kā tas viss izskatās. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Tālāk pēc kārtas vārds ir pienācis Jānim Kinnam, jeb viņš laiž savu kārtu garām? Pēdējais, ja? Tad Andris Rozentāls - Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Visi ir zemnieku izcelsmes un turās vareni šinī zālē. Es savas 5 minūtes izmantošu, lai tomēr atļautu nedaudz pateikt, kā izskatās manā skatā šī lauksaimniecība, jo man patreiz ienāca prātā viena ļoti laba

nr.31

Man patreiz ienāca prātā viena ļoti laba manas jaunības atmiņa, kad man bija pirmā saskare ar nomenklatūras darbiniekiem, ka viens no viņiem teica: "Es šo jautājumu labi nezinu, bet runāt par viņu es varu!" Diemžēl, šovakar ļoti daudzas runas skan no tiem, kuri par lauksaimniecību, godīgi pēc tam pasaka: "Es tur nezinu, bet pamācīt es jūs varu, kā strādāt laukos."

Cienītie kolēģi! Šoreiz es parasti nesaucu uzvārdā, bet Kiršteina kungs! Jūs ziniet, cik maksā gaļa Zviedrijā, Dānijā un Vācijā? Es atgriezos pagājušonedēļ no Zviedru zemnieku federācijas kongresa. Bullis iedzīts iekšā kautuves aizgaldā, kuru ir atvedsi furgons, zemniekam tiek noskaitīti divi lati par kilogramu dzīvsvarā. Par cūku - 1 latu kilogramā dzīvsvarā. Kilogramā, cienītais. Un par pienu - 20 - 28 santīmi. Tas viss ir mūsu naudā. Tik daudz saņem zemnieks. Es nerunāju par peļņu, es runāju par to, cik saņem un cik saņem zemnieks Latvijā. Ja sākam runāt par gudrām zemnieku pamācībām, tad sāksim no paša elementārā. Cik saņem cilvēks, strādājot Latvijā, un viņš izdzīvo tikai ar šo bezjēdzīgo verga darbu, ka bērnam nav ko daudziem nopirkt zābakus uz skolu, ka mūsu tauta laukos sāk lēnām panīkt, jo no daudziem Latgales pagastiem uz vidusskolām vairs bērni neiet, autobusi kursē vienreiz nedēļā, labākajā gadījumā, laukos. Un mēs dzirdējām no Oša kunga, ka laukos iet ļoti skaisti. Mani, protams, tas satrieca, lai teiktu ļoti mīksti. Kad šajā tribīnē man kā nepieredzējušam deputātam pirms rudens sesijas, tur gan skaidroja, kura tā ir bijusi, ka mēs pirmo reizi septembrī, manuprāt, gājām atvaļinājumā, es teicu: "Cienītie kolēģi! Mēs nedrīkstam aiziet atvaļinājumā pirms mēs nepasludinām speciālu pasākumu kompleksu, " es baidījos toreiz ņemt vārdu mutē - ārkārtēju pasākumu programmu, lai kaut ko glābtu. Tad jau Latvijā gāzās iekšā nekontrolēts cukurs, un visa pārējā produkcija, kura šobrīd ir pāpildījusi visas iespējamās noliktavas Rīgas apkārtnē, Rīgā un dažas vēl būves, kuras par noliktavām nemaz neder. Es domāju, ka to arī zina cien1ijamie valdības locekļi, kuri ar apsardzi, bez apsardzes var brīvi pastaigāt pa tirgu, par šīm noliktavām, kas tur notiek un kā tas tur viss veidojas. Bet tad to uzņēma par tādu zināmu humoru, vienkārši par tādiem lauķa izteicieniem, izlēcieniem, visi mier1igi to tā noklausījās, bet tas bija sākums. Mēs ļoti labi zinām, ka pagājušogad ievests ir cukurs - 50 - 60 tūkstoš tonnas kontrabandas ceļā, un tas ir devis vairākus 10 miljonus zaudējumus Latvijas budžetam, tur ir tā nauda, ko samaksāt pensionāriem, pieliekot varbūt pie pārtikas cenas dažu procentus klāt. Mēs gribam dramatizēt situāciju, ka tagad Latvijas dārgā produkcija par kuru neko nemaksā, būs tā, kas novedīs latviešu tautas pensionārus, kultūras darbiniekus, skolotājus līdz bada robežai. Cienītie kungi, tā ir demagoģija! Es to citādi nevaru uzņemt tā ir baidīšana cilvēkiem, ka latviešu zemnieks iznīcinās latviešu tautu, jo tai nebūs ko ēst. Vienīgā iespēja mums izdzīvot Latvijā kā tautai un apdzīvot Latviju visā tās teritorijā, ir tiešām, ko arī šeit lika priekšā mūsu kolēģi - nodrošināt visā teritorijā iespēju strādāt, ražot, bet pirmā iespēja strādāt un ražot laukos taču ir lauksaimnieciskās produkcijas ražošana ir zeme, ir ēkas, protams, viss tas ir ārkārtīgi iznīcināts, ir izmainīta infrastruktūra, nav vairs tā kā tas bija varbūt 1940, 1939.gadā, bet, cienītie kolēģi, ja mēs neaizsargāsim lauksaimnieku kā ražotāju. Latvijā dzīve apstājās, kura jau šobrīs daļēji ir apstājusies, un ja mēs runājam par Eiropas, par tās tendencēm, tad, protams, šeit atrast lētu savu veco pre1cu noieta tirgu, ir viņiem ļoti izdevīgi un mūsu komercstruktūrām ir ļoti izdevīgi šeit tirgoties un paņemt to naudu, kura pienākots budžetam. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tālāk Pēteris Tabūns - LNNK.

P.Tabūns (LNNK).

Mūsu kolēģi igauņi parlamentārieši mūs aicina uzspēlēt futbolu. Bet mums laikam būs jāuzaicina viņus uz maratona maču, jo redziet, mēs jau 14 stundu strādājam šovakar un esam riktīgi maratonisti. Es gribētu pateikt Rozentāla kungam, ka jūs nepareizi sapratāt Kiršteina kungu. Kiršteina kungs runāja par peļņu. Nevis par to, ko saņem. Kad atskaita visus izdevumus, tad tur sanāk pavisam cita nauda. Tā kā tās ir divas dažādas lietas. Bet, redziet, ko es gribētu īpaši šodien uzsvērt. Ja nebūtu pārāk nopietna šī saruna, tad es teiktu, ak, matos gan koalīcijas partneri! Bet lieta ir stipri nopietna un tagad man gribētos sacīt tā: kurš tad te īsti ir gudrais un kurš ir muļķis, vai nepraša? Jo absolūti divas dažādas nostādnes. Absolūti dažādi skaitļi. Kurš tad prot rēķināt, kurš neprot? Ir ļoti dīvaini. Vajadzēja laikam noskaidrot, pirms jūs nācāt šeit, lai runātu par tik nopietnu lietu. Lai virzītu to parlamentā un spriestu un piedāvātu tautai. Un godīgi sakot, to, ko Oša kungs šodien runāja, un tas jau ir augstākā pilotāža. Lauksaimniecība ir priviliģēta. Kas to būtu domājis? Lauksaimniecība priviliģēta. Mums gan tagad ir daudz jau priviliģēto. Mums ir skolotāji priviliģēti. Jūs redzējāt šodien Doma laukumā. Daudzi gan baidījās uz turieni iet. Priviliģēti mediķi, kuri drīz streikos. Bērni arī ir priviliģēti tāpat kā padomju laikos. Invalīdi un pensionāri arī. Tikai nez kāpēc viņi visi iet postā un bojā? Un to, ko Oša kungs teica, ka nav nozīmes kreditēt mazās saimniecības. Tā ir zemē nomesta nauda. Ziniet, tas jau nu ir kronis! Man liekas, ka jūs drīzāk atgādināt robotu, kurš ļoti labi rēķina, bet vairs neko nejūt. Absolūti neko vairs nejūt. Vai tauta ies postā, vai neies? Vai no Latvijas laukiem t1a rezultātā izmetīsim 50 vai 200 000 cilvēkus, tas absolūti jūs vairs neinteresē. Jūs interesē kaut kādi ārzemju ieteikumi, ka 18%, kurus es jau pieminēju pilsonības jautājuma sakarā runājot, izmetīs no laukiem. Breša kungs jau nosauca arī šos skaitļus. Jūs tas neinteresē vairs. Absolūti. Bet, paklausieties, tā taču vairs nevar. Latvijā pietiekot, tātad Kehra kungs arī apgalvo 500 000 lielas saimniecības. Kur tad jūs liksit tos zemniekus? Breša kungs saka. Kur jūs tos latviešus dzīsit? Purvā slīcināsit vai? Redziet, varētu patiešām pasmaidīt par to politiku arī, par ko mēs brīdinājām jūs, Zemnieku savienības vīri atjēgties laikus un atbalstīt zemniekus un lauksaimniecību. Bet jūs to nedarījāt visu laiku, balsojāt pretī. Un tagad, kad ūdens, tā sakot, smeļas mutē, jūs saucat palīgā un nu it kā nu vismaz pēdējā brīdī. Bet vajadzēja to darīt laikus. Vajadzēja izstrādāt lauksaimniecības programmu. Tas, ka valdībai nav tautsaimniecības attīstības programmas, tas visiem jau ir sen skaidrs. Diemžēl, laiks beidzās, bet es gribētu pateikt, ka kungu, kaut ko jūs esat gan viena puse, gan otra salaiduši grīstē! Un noskaidrojiet un laikam jau cits nekas neatliks kā mums - LNNK nākt palīgā, kā Kiršteina kungs teica. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tālāk deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Zaščerinskis (TPA).

Nu labi, ka tās sarunas tādas asākas ir, citādi visi jau būtu paspējuši aizmigt tik vēlā stundā. Cienījamie kolēģi, noklausoties Oša kunga runu, radās iespaids, ka ministram un es saprotu tādā gadījumā arī valdībai, ir nepareizs priekšstats par to, kas pašlaik notiek laukos. Liekas, ka tiešām valdība un ministrs nezina un ka tāds iespaids rodas to parādīja tā reakcija zālē. Kad par šiem jautājumiem ministrs runāja. Es tomēr domāju, ka ministrs, ka valdība zina. Neesmu pārliecināts par pašu ministru. Bet domāju, ka valdība zina. Bet ja valdiba zina, tad rodas jautājums ministram, kādas intereses, kāpēc tas jautājums tā tiek pasniegts?

Otrs. Oša kungs, jūs atvainojiet mani, bet jūs, diemžēl, šodien nerunājāt kā ministrs. Jūs faktiski nodarbojāties ar iebiedēšanu, kas būs tad, kad tiks pacelti muitas tarifi. No jūsu runas faktiski dvesa tāds patoloģisks naids pret veselu tautsaimniecības nozari un tiem cilvēkiem, kas tur strādā. Bet jūs neviena vārda, nevienas analīzes skaitli es nedzirdēju, kas notiks tad, ja muitas tarifi netiks pacelti. Jūs neko neteicāt, kādi kapitāla ieguldījumi aizies postā tāpēc. Mums jau miljardi ir aizgājuši postā tais tukšajās bez jumtiem un izplēstiem logiem, ēkās. Tagad zemniekiem jau stāv tukšas ēkas. UN tikai tāpēc, ka pat gudram, zinošam zemniekam ar pietiekami lielu apjomu - 30 un vairāk hektāriem, pie labām ražām, pie labas produktivitātes, nerentējās, neatmaksājās, viņš nevar nodot. Pēdējos divos mēnešos cena gaļas kombinātos ir nokritusi vairāk kā par 23 santīmiem. Tas ir par 40%. Tāpēc, ka pilni viņi ir ar subsidēto, pusnoglumējušo, kā viņi saka, atlaidinās to gaļu, tie ir pilni. Jūs neko neteicāt, kas nosegs ārējās tirdzniecības bilances deficītu, jo mēs vairāk pirksim, jo tas būs lielāks, jau trešo ceturksni faktiski bilances deficīts pieaug. Diemžēl tas pieaug. Un ja mēs pirksim tik daudz, kā saka, arī pārtiku, arī tas būs, kā saka, var ņemt kredītus. Tā kā jūs arī paredzējāt budžetu sastādot un ar to segt ārējās tirdzniecības bilances deficītu. Jūs neko nepateicāt, kas nosegs ienākumu samazināšanos budžetā, jo starp lielākajiem budžeta nodokļu maksātājiem ir 28 - 29 lielākie lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi. Lielākie budžeta maksātāji. Starp pirmajiem nepilniem 100, manuprāt. Un neko nepaticāt arī, kādus papildus izdevumus prasīs tie tūkstoši cilvēku, kas prasīs bezdarbieku pabalstu. Ieskaitot pašus zemniekus un kādi tūkstoši aizies postā, ja zeme vairākus gadus stāvēs tukša un aizies postā meliorācijas sistēma.

Jūs runājāt, ka jābalstā uz aprēķiniem, prognozēm. Diemžēl pēc jūsu prognozēm, Oša kungs, šogad inflācijai nevienu mēnesi nedrīkstēja pārsniegt 5%. Pagājušogad te jau Bērziņa kungs teica, budžeta deficītam vajadzēja pārsniegt 40 000. Un gada beigās pat 60 000. Kā izskanēja runājot par akcizes nodokļa pacelšanu. Republikai lejupslīdei jābeidzās bija... Rūpniecības lejupslīdei jābeidzās bija jau 4.ceturksnī 1992.gadā. Diemžēl, šogad 1.ceturksnī ir 13% samazinājums pret pagājušo gadu. Vēl divas minūtes, ja varētu, es gribētu palūgt!

Priekšsēdētājs. Zāle piekrīt? Labi, divas minūtes.

J.Zaščerinskis. Paldies, kolēģi. Oša kungs, jūs runājāt par līdzvērtīgu konkurences cīņu. Pilnīgi piekrītu. Bet Agrārās ekonomikas institūts aprēķinot muitas tarifus, vadījās pēc tiem pašiem principiem, kā viņi aprēķināti Eiropas savienības valstīs. Un pat tie priekšlikumi, ko tagad atbalsta Zemnieku savienība un Zemkopības ministrija, palielināti ir 20 - 30 procentiem zemāki, nekā Eiropas savienības valstīs. Plus Eiropas savienības valstīs ir subsīdijas. Mums otrādi iznāk. Zemnieki subsidē pašlaik pārstrādes uzņēmumus, nesaņemot tos parādus, kas viņiem sen bija jāsaņem par pārstrādāto produkciju. Tur jau ir kredīti. Pieņemsim, ka tai konkurences cīņā subsīdijas, tehnloģijas trūkumu, kas mums nav, kredītu trūkumu, kas mums nav, mēs nosegsim ar mūsu nabadzību, mūsu peļņas rēķinu. Mums algu rēķina lauksaimniecībā. Bet vienalga, vēl tarifi paliek 20 - 30% mazāk. Vai tā ir līdzvērtīga konkurences cīņa? Kā tad mēs pilnveidosim tās tehnoloģijas? Uz kā rēķina? Kā varēs, kā saka, jebkurš, visgudrākais, vislabākais, vis... dabūt tās tehnoloģijas? Es tomēr, kolēģi, aicinu apdomāt nopietni šo jautājumu un atbalstīt, draudzīgi atbalstīt agroekonomikas aprēķināto Zemkopības ministrijas un Zemnieku savienības atbalstītos aprēķinus par muitas tarifiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Zemkopības ministrs... Ak nē, Ojārs Kehris - "Latvijas ceļš". Kehra kungam runas laiks nav ierobežots.

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es tiešam vispirms gribu teikt, ka es esmu ļoti gandarīts, ka mums iznāca beidzot Saeimā iznāca saruna par lauksaimniecības politiku. Jo pateicoties galvenokārt Kiršteina kungam un arī Breša kunga runai, kurā viņi pacēla ļoti svarīgus jautājumus, jo būtība jau tik tiešām nav par tarifiem, bet runa ir par lauksaimniecības politiku, kuras nav mūsu valstī, un tik tiešām šie tarifi paceļ veselu problēmu klāstu. Un varbūt ir žēl, ka mēs atvēlējām tam tiešām šo pēcpusdienu, man, piemēram, ir žēl, ka godātajam Zaščerinska kungam izbāca šeit nervozi un varbūt neiznāca pateikt tieši visu, ko viņš gribēja pateikt. Un viņam arī ir ko teikt. Jo ja mēs analizējam to, kas šeit izskanēja, nav jau melns un balts. Nav par un pret. Bet ir kopēja sāpe par Latvijas lauksaimniecību, kur šie viedokļi ir dažādīem polistiem spēkiem ir dažādi. Un dažās vietās tie atklājās, dažās nē. Tāpēc tomēr man kā ekonomikas ministram, es atļaušos, ec ceru, ka ne ļoti daudz, bet drusku vairāk patērēt par 5 minūtēm, jo man ir tādas tiesības, un es runāšu par trim jautājumiem.

Pirmais - tā ir tie procesi lauksaimniecībā, kas norit un viņu perspektīves. Otrkārt, tarifi. Un treškārt - arī daži ar šiem jautājumiem saistīti varbūt morāles un politikas jautājumi. Jo šodien, ir viens jautājums, es varbūt sen gaidīju, jo diemžēl, man ar Tabūna kungu ļoti reti ir saskanējuši viedokļi, bet šodien bija viens, kur mums precīzi saskan. Un tas ir tas, ka sasaistīt to, ko izdarīja Zemnieku savienība, ka sasaistīt pilsonības jautājumu, kas latviešiem ir ļoti un ļoti svarīgs jautājums, sasaistīt tos ar tarifiem, manuprāt, tiešām ir ļoti negodīgi.

Bet vispirms par lauksaimniecības politikas jautājumiem. Godātie kolēģi! Mēs daudzi atceramies to, ka procesus, kas turpinās lauksaimniecībā šodien, ievadīja likums par lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju laukos. Šo likumu, kā mēs zinām, izstrādāja Augstākās padomes Lauksaimniecības komisija un ideologs šai komisijā bija mums ļoti zināmais Jānis Kinna. Šis likums sekmēja. To jau šeit mēs šodien jau dzirdējām. Es to varu tikai apstiprināt, ka likums sekmēja nespēcīgu zemnieku saimniecību veidošanos laukos, bet no otras puses sagrāva lielražošanu, kas, protams, ir ekonomiski efektīvāka, jo pie lielākiem ražošanas apjomiem iespējams panākt, protams, salīdzinoši daudz zemākas ražošanas izmaksas. Zeme tika nodota lietošanā, jeb (lasi- īpašumā) bijušajiem zemes īpašniekiem, kas pats par sevi noteikt zemes īpašumu privatizāciju bija absolūti nepieciešams, un citiem arī zemniekiem, bet netika nodrošināta saimniekošana, tai nepieciešamie nosacījumi. Tādi kā tehnika, ražošanas fondi, apgrozības līdzekļi, nauda, kredīti. Tika ignorēts, kaut arī tāds faktors, kas tolaik tika ļoti nopietni piedāvāts kā izglītības nepieciešamība. Proti, ka zemes apsaimniekotāju izglītība un lauksaimniecības zināšanas un pieredze. Statūtu sabiedrībās, kas Zemkopības ministrijas vadībā tika izveidotas, un jau sākotnēji bija lemtas bankrotam, jo tām nebija un arī nav ne juridisku, ne ekonomisku nosacījumu, lai viņas attīstītos sekmīgi. Pirmkārt, tādēļ, ka to rīcībā paliekošais galvenais ražošanas līdzeklis - zeme nav konstants lielums, bet mainās nemitīgi. Un līdz ar to šo statūtu sabiedrību attīstība ir bezperspektīva un to liecina arī šie notiekošie procesi laukos. Proti, ka lopkopības fermas palika bez zemes, tātad arī bez lopbarības. Lopus izkāva, bet fermas izlaupīja. Arī lielu daļu esošās ražošanas bāzes fondu iznīcināja. Un arī tie ir mūsu dzīves fakti. Un absolūti visiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem netika radīti arī ekonomiskie nosacījumi to attīstībai tirgus ekonomikas apstākļos. Un Zemkopības ministrijas viedoklis, ka tirgus, ka tikai tirgus var nokārtot visus lauksaimnieciskās ražošanas attīstības veicināšanas nosacījumus, tīrā veidā ir vienkārši neorientēšanās apstākļos. Un šeit neieklausīšanos tajos priekšlikumos, ko diezgan izmisīgi ir Breša kungs runājis par kooperāciju, ko piedāvājis ir Strautiņa kungs, ka viņus vienkārši grib tā: "Paejiet malā, tas mums nav vajadzīgs!" Tas, protams, nav manuprāt, nav pieņemami un sevišķi tiem, kas grib pretendēt uz visas zemniecības šei apoloģētiem. Un to pilnā mērā apliecina lauksaimniecības ražošanas statistikas dati par pēdējiem 5 gadiem. Es tos šeit neminēšu. 1994.gada pavasarī mēs

Nr.32

šeit pieminēšu. 1994.gada pavasarī mēs zinām to, ka apsēta ir puse no tīrumiem, salīdzinot ar iepriekšējos trīs, četros gados apsētajām platībām. Pie tam iepriekšējā gada rudenī ziemāji iesēti tikai vienā trešdaļā platību. Ir samazinājies visu mājlopu skaits, liellopu skaits gada beigās samazinājās līdz 1945.gada līmenim, turpretī slaucamo govju skaits bija vēl mazāks kā pēckara pirmajā gadā. Lopkopības nozarē produktivitātes rādītāji samazinājušies vēl straujām un izslaukums no govs 1993.gadā bija analogs vidējam izslaukumam, kāds bija 1920.gadā. Un ja mēs redzam šos skaitļus, un domājam, ka zemnieks, kurš ražos neefektīvāk kā divdesmitajos gados, tad mēs varam to novest līdz Eiropas līmenim tikai ar tarifu palīdzību, kādreiz solīja kukurūzu, tad tagad domā, ka visu var glābt tikai un vienīgi tarifi. Jo, manuprāt, arī ir ļoti slikta vienkārši šī varbūt pat nevēlēšanās strādāt kopā pie kopējas tautsaimniecības politikas un nevēlēšanās izstrādāt ilgstošāku lauksaimniecības attīstības politiku. Un tā tik tiešām, ko mēs jau atzinām, ir bijusi, acīmredzot mūsu kļūda, es domāju, ka "Latvijas ceļa", ka mēs visu lauksaimniecības politiku atstājām mūsu godāto koalīcijas partneru rokās un mūsu iespaids zemkopības ministrijā praktiski nav nekāds. "Latvijas ceļš" pašlaik ir uzsācis darbu pie savas lauksaimniecības programmas izstrādes papildināšanas un mēs uzskatām, ka lauksaimniecībā nepieciešams attīstīt lielas zemnieku saimniecības, kuras ir spējīgas ražot konkurētspējīgu produkciju, izmantojot progresīvu tehnoloģiju. Un mēs esam jau veikuši šeit savas iestrādnes, kas būtu alternatīvas Zemnieku savienības politikai. Un šīs politikas pamattēzes ir ļoti īsi, es minēšu tikai piecas galvenās, ir sekojošas. Proti, pirmkārt, ka sīkražotājiem zemniekiem nav reālas perspektīvas bez tehnoloģijas un pietiekošas zemes platības ekonomiski saimniekot. Tādēļ nepieciešams veidot laukos jaunas darba vietas un nevajadzētu, godātie Zemnieku savienības partneri, tik nicīgi izturēties pret Igaunijas pieredzi. Tieši šo jauno darba vietu radīšanā laukos, jo, proti, šīs daudzas jaunās darba vietas nebūs saistītas tieši ar lauksaimniecības produktu ražošanu. Tāpēc koncentrējot līdzekļus, un tieši ilgtermiņu kredīta veidā, tieši konkurētspējīgo saimniecību attīstīšanai.

Viens man ļoti labi zināms zemnieks pusotru gadu atpakaļ, viņa jauna ģimene, divi mazi bērni - vergu darbs. Tik tiešām es teiktu, no četriem rītā, līdz vēlam vakaram apkopjot savas trīs govis un ļoti nelielo zemes pleķīti. Protams, viņš nodeva par tām cenām, kuras šeit tika minētas, nodeva savu produkciju tuvējā piena kombinātā, no kura naudiņu atpakaļ nesaņēma. Nesaņēma šo naudiņu atpakaļ. Un, protams, kas viņam atlika? Kritizēja valdību. Ko viņš iesāka darīt? Viņš iesāka darīt ļoti elementāri. Viņš kaut kur dabūja aizņemties 200, tiešām tajā laikā tikai 200 dolārus, nopērkot par šiem dolāriem pavisam vecu "Fordu", pavisam kaut 15, vai cik gadus vecu. Pats viņu saremontējot un 100 kilometru attālumā līdz Jūrmalas tirgum sāka vest pienu. Un pats šo pienu tur pārdot. Jau pēc nedēļas viņš varēja ņemt šo pienu no tuvākajiem zemniekiem un pēc pavisam īsa brīža izrādījās, ka viņš varēja vest ar 3 litru burkām nevis uz tirgu, bet pie zināmiem klientiem, kas gribēja šo ļoti kvalitatīvo pienu. Protams, es ceru, ka jūs saprotat, ka es neaģitēju par to, lai viņš turpinātu vest šinīs 3 litru burkās šo pienu. Jo tieši šeit ir vajadzīgi šie ilglaicīgie kredīti. Jo kas ir noticis pašlaik? Jau pēc pus gada viņš iegādājās furgonu un veda šo pienu un diezgan lielos daudzumos uz tirgu, noņemot šo piena produktus nevis tikai no tuvākajiem desmit, bet jau no tuvākajiem divdesmit, trīsdesmit zemniekiem savā apkaimē, jā, pie viņa strādāja kalpi. Bet šie kalpi, kuri apkopa lopus, kuri jau tagad arī ved produkciju uz Rīgu, jā, viņi ir kalpi, bet viņi brauc daudz labākās mašīnās un dzīvo daudz labāk. Un galvenais, ka viņi pēc šī pusotra gada, neiet runa par naudu, bet runa par viņu pašapziņu. Ka viņš jau skatās uz dzīvi pavisam savādāk. Viņš pašlaik domā par telekomunikācijas iespējām savienot tuvējās šo zemnieku sētas. Viņš domā par to, kāds ceļš ir vajadzīgs un viņi jau maksā tuvējam grantskarjera darbiniekiem un būvē šos ceļus. Līdz ar to viņi papildus jau nodarbina, kaut kur mēs skaitījām desmit, piecpadsmit cilvēkus citās nozarēs, kas nav tieši saistītas ar lauksaimniecisko ražošanu.

Un tādēļ pārejot pie šīs mūsu jau otrās tēzes, ka mazas zemnieku saimniecības, lai cik tas sāpīgi neizklausītos, bet mazas un tās ir 15 līdz 20 hektāriem, būtu jāuzskata par piemāju saimniecībām kā blakus nodarbošanās un kā papildus ienākuma avots.

Es daudz neaizkavēšu ar piemēriem, bet tomēr atļaušos šeit vēl vienu piemēru. Jo, ja viens no man arī zināmiem, bet vairāk ne zemniekiem, bet cienījamajiem mūsu zemnieku, tiem, kas pārstāv zemnieku intereses šeit Rīgā, tad, kad viņš iesēdās savā mašīnā, kas bija no priekšgājēja, viņš, lūk, konstatēja, ka šajā mašīnā neesot mobilā telefona. Un tad viņš teica, ka nav iespējams viņam strādāt un rakt kartupeļus savā piemājas savā zemnieku saimniecībā, kas pēc būtības ir piemājas saimniecība, rakt kartupeļus un vadīt šo zemnieku saimniecības organizāciju. Bet te, lūk, ir labs piemērs tam, kad ja kāds domā, ka viņš varēs arī šī mobilā telefonu izmaksas ielikt kartupeļu cenā, un tad prasīt tās subsidēt uz pārējo nozaru rēķina, tādā gadījumā tas ir pilnīgi šķērsām. Tas ir šķērsām, Janeka kungs, un nevarēs ar tādām lietām nodarboties zemnieki. Ja viņš to darītu savādāk, ja viņš šo mobilo telefonu izmantotu tādiem mērķiem, lai apzvanītu visus tuvākos zemniekus, lai viņš apzvanītu Poliju, Baltkrieviju, kādas tur ir šīs produkcijas cenas, lai viņš tur to pārdotu, lai viņš pats pārdotu, tad mēs brīnamies, kad atbrauc poļi, vai atbrauc citu tautību pārstāvji, es nesaukšu visas iespējamās, un ka viņi nodarbojas ar tirdzniecību un latvietis, lūk, nenodarbojas, jo, protams, ka tur uzkrājas daudz lielāka peļņa un ir ļoti labi, ka šis zemnieks, kā es minēju pirmajā piemērā, ka viņš nodarbojas ar šo tirdzniecību. Viņš zin šo zemes garšu, viņš zin kā smaržo maize un šis piens. Un viņš, protams, viņam ir ļoti daudz strīdu, interešu strīdu ar tiem, no kā viņš pašlaik ņem to pienu un to zemi, bet viņš to dara. Un negaidīsim, kad to atbrauks un izdarīs kāds cits no malas, un ka tas braukās tanī mersedesā un tad mums būs viņu par ko kritizēt.

Tapēc trešais šīs programmas punkts, ka pašvaldībām izmantojot kredītus ir jāveicina darba vietu veidošanas attīstot uzņēmējdarbības pagasta teritorijās, kas nebūtu saistītas tieši ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu.

Ceturtais punkts - un tas ir jāpazinās, manuprāt, mums daudziem šeit, ka Zemnieku savienības galvenā problēma ir tā, ka zemes reformas gaitā tika radīts liels sīkzemnieku slānis, kurš nespēja reāli iesaistīties konkurētspējīgā ražošanā un tāpēc tas tiek izmantots šīs organizācijas politisko mērķu sasniegšanai. Jo taisnība ir tā, ka Somija, ja mēs minām šeit šo kaimiņvalstu pieredzi, tik tiešām katrs Somijas iedzīvotājs maksā 1173 dolārus gadā, lai uzturētu savus fermerus, vai arī mēs Latvijā noteikti to gribam, jo mēs nedrīkstam aizmirst to, ka mums ir ļoti daudz fiksētu ienākumu cilvēki - tie paši pensionāri, skolotāji, kuriem tomēr šī līdzekļu pārdale, turklāt nav efektīga, viņiem noteikti un ļoti būtiski nāks par sliktu. Tik daudz par lauksaimniecisko politiku, kuras gan patiesībā nav.

Tālāk ļoti īsi es centīšos par pašiem tarifiem. Lauksaimnieku piedāvātā jaunā, kā viņi uzsver, pārtikas produktu ievedmuitas tarifu metodika, balstās uz principu, ka Latvijas pārtikas produktu jaunās ievedmuitas tarifu likmes tiek noteiktas balstoties uz analoģisku produkcijas veidu vairumcenas un ievedmuitas tarifu attiecību Eiropas savienības valstīs. Tomēr vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst, ka šajās valstīs pārtikas produktu cenu līmenis ir augsts, salīdzinot pat ar pasaules cenām. Tādēļ augsts ir arī ar ievedmuitas tarifiem izveidotais pārtikas produktu aizsardzības slieksnis pret tām valstīm, kuras nav Eiropas savienības locekles. Šajā brīdī arī pret Latviju. Šāda augstu pārtikas produktu muitas tarifu aizsardzības līmeņa piemērošana sagatavo Latvijas iekšējo tirgu pārtikas produktu cenu iespējamam pieaugumam, aizsargātam no ārējā tirgus konkurences puses. Jauno muitas tarifu šo piemērošanas rezultātā tādēļ atsevišķu produktu aizsardzības šo pakāpi, ja ņemam vērā pasaules vidējās cenu plus tarifu likmi, pret pašreizējo Latvijas iekšējo vairumcenu, tātad tas ir tas gabals, par kādu šīs cenas var pieaugt, ja mēs nosargājam šo savu tirgu, ir sekojošas, proti, liellopa gaļai pieaugums ir iespējams par 45 procentiem, cūkgaļai - par 17, putnu gaļai par 35, pienam par 133, sviestam attiecīgi - par 66 procentiem. Šie procenti parāda arī to līmeni, par kādu iekšējās vairumcenas var pieaugt nesastopot ārējo konkurenci šajā cenu jomā. Un šeit, protams, mums ir ļoti atbildīgi tas jāapzinās. Un ja Saeima uzņemas šo atbildību, tad tā ir Saeimas atbildība, ne vairs valdības atbildība, jo valdībā ir cits priekšlikums par to, kādā veidā pasliktināsies pensionāru, valsts kalpotāju un citu fiksēti ienākumi cilvēku dzīves līmenis un standarts pie mums. Jo tik tiešām Eiropa, un to, manuprāt, ļoti labi parādīja Ārlietu komisijas vadītājs, ka Eiropa ekonomiski mums tik tiešām nav izdevīga. Ja mums būtu brīva izvēle, mēs daudz labprātāk varētu pievienoties kādam no citiem ekonomiskajiem blokiem pasaulē. Bet diemžēl, ja mēs esam pilnīgi atklāti, tad, protams, ka šie drošības apsvērumi ir tie, kas mums ir noteicošie tajā ģeopolitiskajā vietā, kur atrodamies. Un tāpēc mums ir nepieciešama šī integrācija Eiropas savienībā.

Un tomēr tāpēc, lai izšķirtos par šo daudzu faktoru noteikto cenu struktūrmaiņas procesa stimulēšanu ar ievedmuitas tarifu palīdzību, ir nepieciešamas vismaz trīs lietas. Pirmkārt tā ir iespējamā pārtikas produktu cenu pieauguma analīze, ietekme uz kopējo inflācijas rādītāju. Otrkārt tā ir cenu struktūras un pirktspējas paritātes salīdzinošā analīze. Un treškārt tā ir ietekme uz valsts budžetu un iespējamo izdevumu palielināšanās prognozi. Un šis, lūk, redziet, ir valdības darbs. Un tas valdībai ir jāizdara, būtu bijis jāizdara, bet diemžēl, manuprāt tas nav labi, ja viena ministrija iesniedza šo savu priekšlikumu un uzreiz iesniedza Saeimā, augstprātīgi nostājoties pozā un nerunājot un pat līdz aizvakardienai nesaskaņojot savu izejas datus, lai izejas dati būtu vienādi Zemkopības un Finansu ministrijai. Tiesa, ļoti iespējams, ka, manuprāt šeit var būt sava vainas daļa ir jāuzņemas arī Finansu ministrijai, kuras nostāja tomēr bija tāda, ka ziniet, tā kā lauksaimniecības politika ir Zemkopības ministrija, tad mēs gaidīsim viņu priekšlikumus. Par kaut kādu vidēju, vai kaut kādu kompromisu, kurš, manuprāt, noteikti ir iespējas un bija jāatrod, un ka Finansu ministrija tikai pašlaik arī pēc šīs varbūt zināmās kritikas šodien būtībā, pat tā nav tik daudz Finansu ministrijas, bet Jonīša kungs ir uzņēmies to, ir iesniegts kaut kāds starpvariants, bet tomēr tas ir pietiekoši atbildīgs lēmums, kurš būtu bijis jāizvērtē, jāizsver vēl vairākkārt un vairākkārt, un tikai tad, lai tiktu pieņemti attiecīgi lēmumi. Jo attiecībās ar Valūtas fondu, kas šeit daudzkārt tika pieminēts, es gribētu uzsvērt vienu lietu. Šīs attiecības mums nav vajadzīgas tādēļ, lai mēs ņemtu arvien jaunus un jaunus kredītus. Arī šeit jūs esat to dzirdējuši, ir diskusijas. Un lielā mērā mēs strādājam pie tā, bet mums ir vajadzīgi jauni un jauni valsts garantēti kredīti. Bet līgums ar Valūtas fondu pats par sevi ir svarīgs. Tādēļ, jo, proti, ko viņš apliecina. Viņš dod apmēram to, ko dod sevišķi tie, kas mums parlamentā ir no dažkārt gan kritizētām šīm Rietumu demokrātijas valstīm, kas labi saprot, ko nozīmē kredītkarte. Proti, tas nozīmē to, ka šī zaļā mazā kartīte garantē to, ka tev ir iespēja, ja tev ir kāda īpaša nepieciešamība, vai gadās nepieciešamība steidzīgi nopirkt kādu biļeti, vai tev gadās kaut kāda nelaime un tev ir steidzīgi kādi izdevumi, tev ir iespējamība, jā, uz parāda, saņemt šo naudu. Un ja tev ir viena kredītkarte, jūs zināt to, ka jums ir iespējas dabūt vēl vienu un vēl vienu, un vēl vienu. Šis līgums ar Valūtas fondu garantē to, ka mūsu valsts grāmatvedība ir kārtībā. Proti, ka mēs nedrukājam par daudz naudas, ka mums ir apmēram sabalansēts budžets un tā tālāk, un tā tālāk. Lielās firmas, jo mēs esam ieinteresēti uz tiešajām investīcijām Latvijā, un ne jau tikai lai mēs ņemtu šos valsts kredītus, lielās firmas, protams, viņu pirmā interese ir jums šis līgums. Jūsu grāmatvedība valsts ir pārbaudījusi. Ja šī līguma nav, tad protams, ka šīs problēmas ir daudz lielākas un sevišķi no nopietnām firmām, kuras, protams, katra pati neies pārbaudīt mūsu valsts šīs makroekonomiskās sabalansētības lietas. Tādēļ, protams, ka daudz un daudz grūtāk pašreizējā brīdī ir nodarboties ar sarežģītiem pārstrādes tirdzniecības lauksaimniecības ražošanas attīstības jautājumiem, daudz vieglāk ir pasludināt, ka visu atrisinās, kā jau es uzsvēru, kā kādreiz kukurūza pašlaik atrisinās tarifi, un tādā veidā es zināmā mērā, es kaut kur novēlētu, ka deputāts tieši, es novēlētu, lai šī prasība īstenotos. Un lai tad strādā pie šiem tarifiem un pierāda, ka tā nu būs tā Latvijas lauksaimniecības glābšana. Bet bez pamatota darba šajā grūtajā ķēdītē, kas ir daudz grūtāka, proti, ķēdītē starp privāto zemnieku līdz privātveikalam un tirgum, šis ir daudzkārt grūtākais darbs un bez šī darba sakārtošanas tarifu paaugstināšana patreizējā momentā nesakārtojot īpašumu un finansu attiecības lauksaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un realizācijas sfērā, būs izdevīga tikai atsevišķiem lauksaimniecības pārstrādes monopoluzņēmumiem, kuru iemaksas budžetos, šeit, manuprāt spekulatīvi arī tika minētas, un, protams, ka viņas būs izdevīgas kontrabandistiem, kuru skaits un peļņa pieaugs. Bet nu, protams, jau es piekrītu tai tēzei, ka bagāti muitnieki arī ir bagātas var būt valsts sastāvdaļa.

Un pats pēdējais par šīm manuprāt, pilnīgi nevajadzīgi, bet ne no mūsu puses iesāktām kaislībām ap šiem tarifiem pēdējā laikā ir virmojušas. Jo mūsu priekšlikums jau bija nopietni sēsties pie galda un atklāt ciparus, runāt un atrast, manuprāt, būtu nepieciešams bijis. Un vēl tagad manuprāt ir iespējams kompromisa rezultāts, kas neļauj sagraut mūsu uzticību mūsu šai maksātspējai un lielā mērā tas ir saistīts arī ar starptautiskajām organizācijām, sabalansēt tos priekšlikumus, kas ir izteikti gan no Finansu, gan no Zemkopības ministrijām. Bet mēs lielā mērā saskārāmies ar to, par ko es drusku teicu sākumā, ka negodīgi, un es to solīju mūsu pēdējā koalīcijas tikšanās, kura notika viesnīcā "Rîdzene" 7.datumā 9.30 no rīta un es tur to solīju un es to teikšu tagad un atkārtošu līdz nākamajām vēlēšanām vienmēr, kur vien to varēšu. Ka ļoti negodīgi ir sasaistīt pilsonības jautājumu ar tarifu jautājumu. Un otrkārt, ko es šeit gribu teikt, manuprāt, ka augstprātīgā attieksme pret Starptautisko valūtas fondu, jo, lūk, ko mēs piedāvājām šajās koalīcijas sarunās, ka šis pietiekoši svarīgais valstij jautājums, ka būtu jārod iespēja arī Valūtas fonda viedokli darīt zināmu mūsu valsts Prezidentam. Es runāju par Valsts prezidentu. Tad godātā zemkopības ministra pozīcija bija - es to nerekomendēšu prezidentam. Manuprāt tā ir augstprātīga un arī ļoti familiāra attieksme, jo šajā pietiekoši nopietnajā jautājumā, gan tas būtu bijis jāizskata Ārlietu komisijā, tik tiešām šie nav tikai lauksaimnieciskās politikas jautājumi, tas būtu nopietni jāizsver šīs iespējas arī Valsts prezidentam.

Un pats pēdējais, ko es gribu teikt, jo pie manis ir griezušies gan manas frakcijas deputāti, gan deputāti no citām frakcijām un jāsak, kas man to ierosināja, bija godātais "Lauku Avīzes" redaktors, arī Krustiņa kungs, proti, ka viņa avīzē 7.jūnijā šogad, protams, tika nopublicēta intervija ar Kinnas kungu, kurā viņš paziņo, ka Osis un Kehris grib viņa doto naudu, proti, starptautisko organizāciju, dalīt. Grib braukt uz pasaules banku, galveno mītni Vašingtonā, tur ir liela komandējuma nauda, kuru gan vismaz manā pieredzes laikā es neesmu zinājis, ka tur maksātu komandējuma naudu, varbūt Kinnas kungs tur ir bieži braucis, ka tur ļoti laba sabiedrība. Sabiedrība, protams, ir laba, bet pats pēdējais, proti, ka viņam ir drošas ziņas, ka viens no šiem kungiem Starptautiskajā valūtas fondā par 250 000 Amerikas Savienoto Valstu dolāru gadā ir pieteicies darbā. Un kontekstā, kā tas tiek izmantots, ka to mēs, lūk saņemam par to darbu, ko mēs darām it kā šeit, kaut kā cita interesēs. Es gribu tiešām to paziņot šeit, ka es gaidu, vai nu lai Kinnas kungs atvainotos, vai lai viņš iesniedz šo savus drošos datus, uz kuriem viņš balstās, vai arī izkonsultējoties ar juristiem, man nāksies iesniegt šos dokumentus Prokuratūrā. Bet tomēr es domāju, ka es gribētu vēlēt to, lai šī varbūt diskusija, kas šodien šeit tika ierosināta un ne tikai par muitas tarifiem, ka arī līdz trešajam lasījumam, ka mēs pie jebkura šodienas balsojuma, bet, protams, ka es aizstāvu valdības iesniegto, lai gan arī šis deputātu, kurš ir iesniegts kā vidus tādsvariants, viņš arī nav slikts, bet manuprāt pati procedūra nav

Nr.33

O.Kehris. Variants, viņš arī nav slikts, bet manuprāt pati procedūra nav laba ka mēs šeit zālē mēģināsim šo balsojumu pamatā saskaņot šos viedokļus. Tas būtu profesionāls vēl darbs valdībā un tad mēs to varētu sniegt priekšā Saeimāi trešajā lasījumā. Paldies par jūsu uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Ir saņemts 10 deputātu parakstīts iesniegums: ierosinājums strādāt tālāk bez pārtraukuma. Mums ir palicis zemkopības ministrs Kinna, ir vēl Oša kunga zīmīte, bet tā kā mēs runātāju sarakstu noslēdzām, tad pēc atbilstoši Kārtības rullim vārdu vēl var dabūt vienīgi referents pēc tam. Atvainojiet, Kinnas kungs. Vai mēs varam nobalsot par to, ka tālāk strādājam bez pārtraukuma? Nu, tad līdz... Mēs jau nobalsojām, ka tas būs līdz likuma pieņemšanai, ka mēs strādāsim. Referentiem nevar limitēt laiku tāpēc, ka Kārtības rullis paredz, ka kabineta locekļiem neattiecas šis laika limits. Lūdzu, balsojam par to, ka strādāt bez pārtraukuma. Rīts ir tuvu, jūs visi izskataties jau spirgtāki un izturīgāki. Tā balsošanas režīmu! Par darba turpināšanu līdz uzvarošām beigām. Balsojam! Rezultātu! Par - 45, pret - 11, atturas - 4. Tā, vārds Jānim Kinnam - zemkopības ministram.

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es mēģināšu neaizkavēt jūsu īpaši ilgi. Kolēģi, es lūdzu jūs visus paņemt dokumentu nr.645d un es pirmkārt gribētu sākt savu uzstāšanos ar atvainošanos visiem tiem, kurus es šajā polemikā kaut kādā veidā būtu aizskāris. Visiem, izņemot jums, Kehra kungs. Es ļoti ceru, ka jūs izpildīsiet savu solījumu un iesūdzēsiet mani tiesā par cieņas un goda aizskaršanu, es labprāt ar jums tur satiktos. Un tagad man diemžēl ir jāatbild uz dažiem jautājumiem, kas attiecās uz argumentiem, kas šeit skanēja.

Pirmkārt jau, Oša kungs, man diemžēl nāksies diezgan daudz atsaukties uz jūsu uzstāšanos un uz jūsu minētiem faktiem. Jūs minējāt manu priekšgājēju, lauksaimniecības ministru par to, ka viņš lūdza jūs braukt un lūgties humāno palīdzību. Un jūs bijāt tobrīd valdībā, 1992.gadā, kad uzlika šīs ļoti augstās cenas uz graudiem, bet diemžēl jūs bijāt ekonomikas ministrs, kas atbildīgs par ievedmuitas tarifiem un toreiz jūs aizmirsāt vienu lietu, nosakot šīs ļoti augstās cenas, es atvainojos, finansu ministrs, piedodiet. Aizmirsāt uzlikt ievedmuitas un tobrīd saplūda Latvijā visas apkārtējo valstu liekā produkcija.

Tālāk mēs runājām par ilgtermiņa kredītu nepieciešamību. Un diemžēl neviena no mūsu kredītiestādēm faktiski nefunkcionēja. Neatbalsta pēc nefunkcionēja. Zemes un hipotēku banka un faktiski nefunkcionēja arī Investīciju banka, jo šobrīd izniegtais Investīciju bankas kredītu apjoms ir 3 miljoni vācu marku, kas ir piecos kredītos. Vairāk šī banka šobrīd nav varējusi izsniegt. Oša kungs, es esmu spiests jums mazliet oponēt par lauku kredītu, lauku kredīts uz šobrīdi ir izskatījis mazliet vairāk par 200 pieprasījumiem no kuriem apmierināšanas koeficients ir mazliet mazāk par pusi. Un tāpēc nav pamata sacīt, ka viņi izskata kaudzēm un apmierina tikai dažus. Viņi ir izskatījuši apmēram 22o pieprasījumus un apmierinājuši 97 vai 98.

Tālāk jūs minējāt par ļoti augsto starptautisko prestižu pasaules finansu sabiedrībā. Kungi, tas ir maldi! Augsts starptautiskais prestižs pasaules finansu sabiedrībā mums būs tad, ja šeit kaut ko investēs bez valdības garantijām. Kamēr par kuru investīciju prasa valdības garantijas, uz šobrīd bez valdības garantijām ir smieklīgi maz investīcijas, tikmēr nekāds augsts starptautiskais prestižs mūsu ekonomiskai politikai nav. To, protams, iedragāja gan 400 miljonu lieta gan daudzas citas. Tālāk es gribētu pateik dažas arī nepamatotas frāzes par Austrumu tirgu, ka Krievija mums atbildēs ar tādiem pašiem tarifiem. Diemžēl es domāju, ka Krievija beidzot sāks ievērot likumdošanu un, ja Krievija ir noslēgusi ar mums patreiz uz laiku vismaz līgumu par vislielākās labvēlības statusu tirdzniecību, tad tarifus vienpusēji attiecībā pret mums viņi nevar mainīt, viņi var mainīt tikai tad, ja viņi paceļ šos tarifus vispār. Tas ir vairākas tirdzniecības, pie tam starptautiskās tirdzniecības aksiomas, kuras tomēr būtu jāzina, ja par to runā. Un kooperācija. Es gribētu teikt, ka, lai arī bez programmas, tad tomēr lauksaimniecības strukturalizācija, kooperācijas veidošanās notiek laukos. Uz šobrīdi es nezinu cik ir, lauku deputāti to zina, zina, kad ir notuikusi šī piena uzņēmumu privatizācija, ka mums vairs nav neviena monopoluzņēmuma Latvijā, vismaz par iepirkumu nē. Un arī to, ka tiks 20.jūnijā beidzot izveidota Latvijā, Latvijas piensaimnieku sabiedrība, kas būs reāla Latvijas piensaimnieku ražotāju pašpārvalde un es domāju, ka tas būs arī viena no institūcijām samērā efektīvām institūcijām ar kuru piena ražotāji spēs savas intereses aizstāvēt. Un, Kirsteina kungs, es ļoti ceru, ka LNNK, kurš Rīgā ir pie varas, pēc šodienas vēlēšanām, tiks kārtībā ar Rīgas Centrāltirgu, un ja tam ir nepieciešams kaut kāds valdības lēmums, mēs visnotāļ esam gatavi palīdzēt šādu lēmumu pieņemt, jo, ja jau tagad nacionālo spēku apvienība Rīgā ir pie varas, tad to kauna traipu, kāds Rīgā Rīgas Centrāltirgus es ceru, ka Nacionālā neatkarības kustība nokārtos.

Un tagad, Oša kungs, par datiem. Esvienkārši gribu parādīt divas tabulas un pavaicāt. Oša kungs, kad jūs bijāt patiess? Vai, tad, kad vakar Starptautiskajam valūtas fondam rādījāt šo tabulu, vai, tad, kad šodien esat iesniedzis šo? Ja salīdzina pēdējos stabiņus, tad ar neapbruņotu aci var redzēt astronomisku starpību. Un tāpēc nobeidzot, es lūdzu jūs paņemt šo 645.dokumentu un uzšķirt 645d. dokumentu un uzšķirt pielikumus, es neatkārtošos par tekstu. Pirmajā pielikumā, es gribētu, lai jūs vērstu uzmanību uz pirmo aili, tā ir statistiskā vidējā deklarētā cena par kādu ieved lauksaimniecības produkciju Latvijā un tie, kas zina kādas ir iepirkuma cenas, zina, ka par šādu cenu neviens lauksaimnieks nevienu produkcijas veidu, lai cik attīstītā valstī saražot nevar. Pie tam tā ir vidējā. Ļoti daudz ir pilnīgi kuriozi, kur tiek ievests par, nu, pilnībā simbolisku cenu, tas ir skaidri zināms, kad ir rakstītas dubultā grāmatvedība, lai vienkārši samazinātu ievedmuitas maksājamo lielumu. Es lūdzu pāršķirt tālāk nākamo, otro un trešo pielikumu, kur ir ievedmuitas tarifu likmes Latvijā, ES valstīs, un mūsu piedāvātais projekts. Es vairāk nekā negribu komentēt, es lūdzu vienkārši šo tabulu apskatīt un saprast. Trešā pielikumā es gribētu vienkārši atsaukties uz daudziem gadījumiem, kad mums tiek rekomendēta pozitīvā Igaunijas pieredze, draudēts ar milzīgo inflāciju, ko izraisīs šie mūsu piedāvātie ievedmuitu tarifi, tad paskatieties, kad Igaunijā gan cenu kāpums gan inflācija ir ievērojami lielāki nekā šobrīd Latvijā. Un tālāk es gribu, lai jūs uzšķirtu 6.tabulu un, lai jūs saprastu, kāpēc tieši šobrīd šis jautājums ir nokļuvis ļoti ass. Es, protams, neesmu tik naivs, lai ticētu, ka tikai un vienīgi ievedmuitu tarifi spēs izglābt Latvijas lauksaimniecību. Bet ir vairāki apstākļi, kāpēc mums šie ievedmuitu tarifi ir jāapstiprina tagad. Pirmais apstāklis, ir sagatavots parakstīšanai brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas savienību, kur Eiropas savienības ekspertiem neizsauca ne mazāko izbrīnu iestrādātie mūsu jau šie piedāvātie importa tarifi. Ja salīdzinājumā ar Eiropas sdavienībā lietotajām, viņas ir daudz zemākas.

Otrkārt. Šis līgums paredz, ka pēc līgumu parakstīšanas ievedmuitu paaugstināšana... Pēc līguma spēkā stāšanās. Ievedmuitu paaugstināšana ir iespējama tikai ārkārtīgi retos gadījumos, pie tam ar apvienotās komitejas atļauju. Tātad paaugstināt ievedmuitas nekad pēc līguma parakstīšanas praktiski nebūs iespējams. Bet otrs, kas ir vistraģiskākais šobrīd, un kāpēc arī šī situācija ir ļoti samilzusi, ja jūs apskatītos 1994.gada pirmā ceturkšņa tirgus sadalījumu, kur jūs redzat, ka šobrīd no kopējā šo četru pārtikas produktu tirgus 11% aizņem imports, legāls imports, pēc aprēķiniem, statistikas aprēķiniem, 16% aizņem kontrabanda, un tikai 73% aizņem vietējā produkcija. Arī tas vēl nebūtu nekas traģisks, ja 1993.gadā šī starpība nebūtu bijusi šobrīd, kā redzams no iepriekšējās tabulas, tikai 2 vai 3 procenti. Ir vērojama astronomiska dinamika izspiest no vietējā tirgus ārā vietējos produktus. Es jums varu nocitēt dažus skaitļus, no Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas stratēģiskās plānošanas departamenta direktora vietas izpildītāja (Jorges)? kunga par importu, sauszemes importu 1. un 2.jūnijā, kas ir ievesta legāli. Cūkgaļa vien šajās divās dienās ir ievesta 148 tonnas, kas praktiski ir vienas dienas Latvijas patēriņš, divās dienās ievests vienas dienas patēriņš, tātad, jau tiek ievesta puse no produkcijas. Es negribu citēt citus skaitļus, vēl ir arī gaļas konservi 10 tonnas, dzīvie dzīvnieki un tā tālāk un tā joprojām. Praktiski šādā veidā turpinot mēs līdz gada beigām esam spējīgi pazaudēt pilnīgi visu iekšējo tirgu un tādā gadījumā Latvijas lauksaimniecībai nebūs tās nišas, kur nodrošināt šo iekšējo konkurenci, jo nevar nodrošināt konkurenci, nepārdodot produkciju.

Un nobeidzot es gribētu jūs tomēr aicināt atbalstīt šos tarifus, jo bez tarifu pieņemšanas un muitas sistēmas sakārtošanas faktiski lauksaimniecība šo pārejas periodu kamēr mums ir brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas savienību, bet mūs neaizsargā Eiropas savienības noteikumi. Lai mēs šo pārejas periodu varētu iegūt šo aizvēju, kā teica Breša kungs, lai varētu notikt iekšējā konkurence, iekšējā pārstrukturēšanās, lai Latvijas lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji kļutu konkurēt spējīgi. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Zvanu lūdzu! Referentu lūdzu tribīnē.

Nr. 34

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Referentam īss galavārds un pēc tam par procedūru lemsim.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka pēc tik izsmeļošām debatēm faktiski man nebūtu vairs arī īpaši ko komentēt, es gribētu vienkārši tālāk pāriet pie balsošanas un tātad atgriežoties pie dokumenta nr. 645-c, bet pirms tā es gribētu atvainoties un nedaudz precizēt par 47.-50. likumprojektu pantu. Šie panti tātad nav grozīti, bet ir iestrādāti augšējos pantos un tātad otrajā lasījumā faktiski... pēc otrā lasījuma tekstā viņi ir iestrādāti augšējos pantos,v einkārši protokolam es gribētu to precizēt.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, es domāju, ka mēs neapspriedīsim, bet protokolā tas lai būtu precīzi un korekti, vienkārši sēdes vadītājs un referents, viens otram uzdodot jautājumus, neprecīzi fiksējām to situaciju. Jums nekādas iebildes nebija, tāpēc tas ir protokolam.

A.Piebalgs. Paldies. Tātad dokumentā nr. 645-c ir tātad atteicīgi grupas un principā būtu jābalso par katru pozīciju. Es tikai gribētu pasvītrot, ka katrā no šīm grupām minētas tikai tās pozīcijas, par kurām ir ierosinājumi. Pārējās ir palikušas negrozītas tajā variantā, kā bija iesniedzis Ministru kabinets.

Mums ir vēl jāvienojas par balsošanas secību.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi priekšlikumi deputātiem? Vispirms, godātie deputāti, varbūt, ka ir iespējams, bet tas ir protams katrā atsevišķā gadījumā, balsot apr grupu, piemēram - gaļa un subprodukti. Un tur ir faktiski divi priekšlikumi...

A.Piebalgs. Precizēju - trīs... Zemnieku savienība, Jonīša priekšlikums un Ministru kabineta priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Pilnīgi pareizi. Tas ir viens. Otrs - pēc mūsu precedentu un atbilstības... tas būtu arī atbilstoši Kārtības rullim, vispirms būtu jābalso Zemnieku savienības priekšlikums, pēc tam tur, kur ir "Lîdztiesības" preikšlikums, pēc tam deputāta Jonīša un pēc tam valdības. Ja ir citi priekšlikumi un arī argumenti, tad, lūdzu.

Gundars Bērziņš - lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Jā, es gribētu precizēt. Piemēram, par pirmo grupu ir tā, ka pricipā mēs neiebilstam pirmās grupas Kabineta šai te redakcijai, tā ir atbalstāma, bet šie divi punkti vienkārši ir papildināmi, jo tanīs grupās, kur ir šķirnes, tur tiešām ir vajdzīgi šie zemie tarifi. Tāpēc katrā pozīcijā ir jāskatās. ja šīs pozīcijas precīzi pēc nomenklatūras parādās šeit, bet tā kā neviena no šīm te pozīcijām neparādās, jo šeit nav... tātad Kabineta priekšlikums plus šis, jo Kabineta priekšlikums ir šaurākas šīs te preču grupas.

Priekšsēdētājs. Pagaidiet, pagaidiet... No sākuma visu, tā nevar. Godātie deputāti, tātad mums ir priekšlikumi, mēs balsojam par priekšlikumiem, tur, kur viņi nav laboti, mēs par Kabineta priekšlikumiem nebalsojam par tiem, kuri nav laboti.

G.Bērziņš. Jā. Skaidrs.

Priekšsēdētājs. Varbūt tad sāksim un ja radīsies kādas problēmas vai jums būs kādi priekšlikumi, visu to var izlemt mierīgā garā.

A.Piebalgs. Tātad pirmajā grupā ir divi priekšlikumi - tātad Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums un valdības priekšlikums par divām pozīcijām: dzīvi liellopi un dzīvas cūkas. Par šīm pozīcijām...

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, es nosaukšu, jūs sekojiet un ja es kaut ko kļūdos, tad jūs tūlītās varbūt pasakiet to. Ja mēs abi divi sauksim un kaut kur kļūdīsimies abi, tad šeit var iznākt dažādas situācijas.

01 grupa... Godātie deputāti, klusumu lūdzu! 01 grupa - dzīvi dzīvnieki... (Zālē liela smiešanās.) 01-02 - liellopi. Zemnieku frakcijas priekšlikums. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Jā, nu jūs smejaties un prasiet par ko balsojam... 57 - par, 5 - pret, 10 - atturas. Pieņemts.

01-03 - cūkas. Zemnieku savienības priekšlikums. Balsojam! Rezultātu! Par - 61, pret - 6, atturas - 9. Pieņemts.

Tagad ir... Jā, lūdzu!

A.Piebalgs. Varbūt, ka mēs par otro grupu - Gaļa un subprodukti- varam balsot pa priekšu par visas grupas izmaiņām.

Priekšsēdētājs. Jā, es to arī gribēju piedāvāt. Mēs tanī pirmajā grupā iesildījāmies tikai. Tagad, vai nav iebildes? 02 grupa - Gaļa un subprodukti. Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums vispirms, deputāta Jonīša un pēc tam valdības. Lūdzu, 02 grupa - gaļa un subprodukti - Zemnieku savienības priekšlikums. Rezultātu! 53 - par, 7 - pret, atturas - 15. Pieņemts.

04 grupa - Piens un piena produkti, putnu olas, dabiskais medus, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citā vietā nav minēti. Šeit esiet tik laipni, varbūt balsosim tādā veidā. Par sieru un biezpienu ir Zemnieku savienības, "Lîdztiesība" un valdība , pārējiem visiem ir Zemnieku savienības, "Lîdztiesības" , Jonīša un Ministru kabineta priekšlikumi. Tāpēc vispirms 04 - 06. 04. grupā - sieri un biezpiens. Atradāt? Balsojam sekojoši: Zemnieku savienība, "Lîdztiesība", Ministru kabinets. Pirmais - Zemnieku savienība. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 18. Pieņemts.

Tagad visām pārējām 04. grupas pozīcijām balsojums sekojošs - Zemnieku savienība... es atvainojos, te bija arī vēl citi, jūs man... Vēl ir atsevišķi jāņem 04-02.10 - pulverī granulās vai citās cietās formās ar tauku saturu ne vairāk kā līdz 1,5 procenti. Zemnieku savienība, "Lîdztiesība". Vispirms... Kāpēc šeit ir atsevišķi viena Zemnieku savienība?

A.Piebalgs, Tas ir cits priekšlikums. Tas ir ar tauku saturu vairāk kā 1,5 procenti.

Prieksšēdētājs. Jā, es atvainojos... Jā, vairāk, pareizi. Tātad līdz 1,5 procentiem. Vispirms ir Zemnieku savienība, tad frakcija "Lîdztiesība". Zemnieku savienības priekšlikumu lūdzu balsosim! Balsojam! Rezultātu! Par - 53, pret - 7, atturas - 18. Pieņemts.

Tagad - pulverī, granulās vai citās cietās formās ar tauku saturu vairāk kā 1,5 procenti. Zemnieku savienība, valdība. Pirmais ir Zemnieku savienība. Balsojam! Rezultātu! Par - 55, pret - 9, atturas - 15. Pieņemts.

Visi pārējie šīs grupas produkti ir secībā: Zemnieku frakcija, "Lîdztiesība", deputāts Jonītis un Ministru kabinets. Ir pareizi, Piebalga kungs?

A.Piebalgs. Jā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vispirms Zemnieku savienības priekšlikums. Balsojam! Rezultātu! Par - 49, pret - 8, atturas - 21. Pieņemts.

Līdz ar to 04. grupa ir izskatīta.

Tagad 05. grupa - dzīvnieku izcelsmes produkti, kas nav minēti citā vietā...

A.Piebalgs. Te ir tikai Ministru kabineta jauni priekšlikumi. Citu priekšlikumu par šo grupu nav un ja nevienam nav iebildumu, mēs varam viņu akceptēt bez balsošanas.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

06. grupa - dzīvi koki un citi augi. Lūdzu, šeit ir Latvijas Zemnieku savienības frakcijas un Ministru kabineta priekšlikums. Tātad ir divi balsojumi. Pirmais - Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums 06. grupā. Rezultātu! Par - 54, pret - 7, atturas - 16. Pieņemts Zemnieku savienības...

07. grupa - dārzeņi, daži pārtikas sakņaugi un bumbuļaugi. Pirmais ir kartupeļi - svaigi vai atdzesēti - Zemnieku savienības frakcijas un Ministru kabineta... Vispirms balsojam par Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. Lūdzu! Rezultātu! Par - 54, pret - 9, atturas - 15. Pieņemts.

Tagad nākošā 07-04. pozīcija - Zemnieku savienības priekšlikums, "Lîdztiesība" un Ministru kabineta. Pirmo balsojam Zemnieku savienības priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 48 - par, 11 - pret, 17 - atturas. Pieņemts.

Pozīcija 07-06. un tālāk 10 tūkstoši vai 10 un trīs nulles - burkāni un rāceņi. Zemnieku savienības priekšlikums, "Lîdztiesības", Ministru kabineta. Zemnieku savienības priekšlikums - lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! 50 - par, 7 - pret, atturas - 20. Pieņemts.

Tālāk 07-13.10 - Ministru kabineta... Vai citu priekšlikumu nav? Vai nav iebildes? Tad nebalsojam. Akceptēts.

08. grupa - ēdami augļi un rieksti, citrusu un ķirbjaugu virsmiziņas un mizas. Šeit ir frakcijas "Lîdztiesība" un Ministru kabineta...

A.Piebalgs. Ne gluži, tas frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikums attiecas... ir visplašākais pēc satura, viņš prasa atcelt visai grupai ievedmuitu. Zemnieku savienības frakcijai ir konkrētie priekšlikumi par atsevišķiem Ministru kabineta priekšlikumiem. Tātad vispirms ir jābalso par frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikums, ja viņš netiek pieņemts, tad ir automātiski jāpāriet uz tiem Zemnieku savienības frakcijas un Ministru kabineta atbilstošajiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti! Vispirms balsojam "Lîdztiesības" priekšlikumu - atcelt visai grupai ievedmuitu. Rezultātu! 28 - par, 17 - pret, 25 - atturas. Nav pieņemts.

Tagad, vai mēs varam tālāk par visu Zemnieku savienības frakcijas ierosinājumu šai grupai balsot, Piebalga kungs?

A.Piebalgs. Jā, protams.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsojam. Rezultātu! Par - 44, pret - 9, atturas - 17. Pieņemts.

11.grupa - miltu rūpniecības produkcija - iesals, ciete, insulīns, kviešu lipeklis, grauzdēts iesals. Ministru kabineta priekšlikums. Citu priekšlikumu nav. Vai ir iebildes? Lūdzu! Balsojam.

nr.35

Ko jūs noņemiet? Tātad iebildumu nav. Paliek Ministru kabineta noteiktie tarifi grauzdētam iesalam. Es ļoti atvainojos, godātie kolēģi! Lēmums ir pieņemts, ko jūs tur vēl diskutējiet?

Nākamā grupa - 12.grupa. Eļļas augu sēklas un augļi. Tālāk teksts. Ministru kabineta priekšlikumi. Vai ir iebildes? Nav. 12.grupai apstiprināt Ministru kabinetu.

Tālāk 13.grupa. Lakas, sveķi un pārējās augu sulas un ekstrakti. Šeit ir Zemnieku savienības priekšlikumi un Ministru kabineta. Vai varam par Zemnieku savienības priekšlikumiem šai grupai balsot kopumā? Piebalga kungs? Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 49 - par, pret - 4, 15 - atturas. Pieņemts.

Tagad ...

A.Piebalgs. Par 15.grupu tur ir atšķirība ne tik daudz tajā pašā priekšlikuma likmē, bet atšķirība ir kuras pozīcijas tiek izņemtas ārā, tāpēc tie ir faktiski divi dažadi priekšlikumi. Tā kā jābalso ir abi priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Zemnieku savienības un Ministru kabineta. Bet šeit Ministru kabineta kā priekšlikums. Tas nav kā iepriekšējais.

A.Piebalgs. Iepriekš arī. Ja ir noklusēts, tad ir attiecīgs tarifs kā šajā gadījumā ir jauns priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Zemnieku savienības priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, 6 - pret, 17 - atturas. Pieņemts.

Tagad ir deputāta Novakšānova priekšlikumi. 55.12. Nerafinēt vai rafinēt saulespuķu eļļa.

Lūdzu balsosim! Un Ministru kabineta. Lūdzu rezultātu! 32 - par, 9 - pret, 29 - atturas. Nav pieņemts.

Otrs deputāta Novakšānova priekšlikums - 15.13. Margarīns.

Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsojam lūdzu! Rezultātu! 24 - par, 23 - pret, 26 - atturas. Nav pieņemts.

16.grupa. Pozīcija 160100. Zemnieku savienība, "Lîdztiesība", deputāts Jonītis, Ministru kabinets. Un arī 1602. Tas pats. Tāpēc varam kopā balsot?

A.Piebalgs. Jā. Principā jā. Ja nevienam nav iebildumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu deputātiem? Lūdzu balsojam Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumus. Rezultātu! 47 - par, 7 - pret, atturas - 19. Pieņemts.

17.grupa 1702. Pārējie cukuru veidi. Ministru kabineta priekšlikums. Tikai viens. Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts. Pēc tam 1703. Rafinētais sīrups. Deputāts Novakšānovs. Protams, Ministru kabinets.

A.Piebalgs. Jā.

Priekšsēdētājs. Rezultātu! Par - 26, pret - 15, atturas - 32. Nav pieņemts.

18.grupa - kakao un kakao izstrādājumi. Ministru kabineta ieteikums. Citu priekšlikumu nav. Vai ir iebildes? Pieņemts.

20.grupa - Ministru kabineta priekšlikumi. Citi ieteikumi nav. Ir iebildes? Nav.

22.grupa - alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, etiķis. Visai grupai ir Ministru kabineta ieteikumi. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

23.grupa - Pārtikas un garšvielu rūpniecības atliekas un atkritumi. Gatavā lopbarība dzīvniekiem. Ministru kabineta ieteikums. Citu nav. Ir iebildumi? Nav.

Tabaka un tabakas rūpnieciskie aizstājēji. 2401. Frakcija "Lîdztiesība" un Ministru kabineta iepriekšējais. Pirmais. Balsojam par "Lîdztiesības" priekšlikumu pozīcijā nr. 2401. Neapstrādāta tabaka, tabakas atkritumi. Rezultātu! 29 - par, 17 - pret, 20 - atturas. Nav pieņemts. Līdz ar to paliek Ministru kabineta?

A.Piebalgs. Jā.

Priekšsēdētājs. Iepriekšējie priekšlikumi. Tālāk 2402, 2000. Tabaku saturošas cigaretes. Ministru kabineta ieteikumi. Citu nav. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

87.grupa. Sauszemes transporta līdzekļi. Izņemot dzelzceļu ritošo sastāvu un tramvajus, to daļas un iekārtas. Šeit ir trīs pozīcijas un visām trijam ir frakcijas "Lîdztiesība" ieteikumi. Un, protams, arī Ministru kabineta iepriekšējie priekšlikumi.

Pirmo balsojam frakcijas "Lîdztiesība" ieteikumu. Pozīcija 8704. Rezultātu! Par - 34, pret - 12, atturas - 19. Ir pieņemts.

Nākamā pozīcija - 8705. Frakcijas "Lîdztiesība" ieteikums. Lūdzu rezultātu! 39 - par, 12 - pret, 23 - atturas. Ir pieņemts.

Pozīcija 8715. Bērnu ratiņi un to daļas. Rezultātu! Par - 47, pret - 13, atturas - 12. Pieņemts.

Pēc tam ir deputāts Novakšānovs papildināt nosaukumus. Papildinājumi pasvītroti. 09 grupā. Kafija, tēja un tālāk pasvītrotas magones.

Godātais Piebalga kungs, varbūt jūs ...

A.Piebalgs. Jā, protams, jo šajā gadījumā, ja teiksim, paplašināts grupas nosaukums, tad attiecīgi uz to attiecas attiec1igais muitas tarifs. Tā kā tas ir jābalso.

Priekšsēdētājs. Ministrs Kinna. Lūdzu!

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Es atvainojos, bet tarifu grupu nosaukumi ir ņemti no starptautiskā kodifikatora. Un ja kāds vēlas atrast kodu magonēm, tad noteikti to var izdarīt, bet grupas nosaukumus nevienam nav tiesības mainīt, tad mēs nokļūsim unikālā situācijā.

A.Piebalgs. Tas ir Latvijas likums, un protams, mēs varam pieņemt, ko mēs uzskatām par vajadzīgu. Ta kā mēs jau tagad izdarījām, bet šajā gadījumā, protams, būtu labāk, ja deputāts Novakšānovs nepastāvētu uz balsojumu un tiešām piemeklētu attiecīgo grupu. Jo, protams, tādā ziņā, ka šie nosaukimi visi ir saskaņoti ar starptautisko sistēmu un no tāda viedokļa, protams, tas izraisīs zināmas jukas, kā jau Kinnas kungs teica.

Priekšsēdētājs. L1udzu, deputāts Novakšānovs.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, kolēģi! Ja es noņemu magones nost, es ceru, ka tā ieies pie marihuāna.

Priekšsēdētājs. 09 grupas papildinājums. Noņemt magones. Bet 35.grupa. Arī noņemiet? Arī noņemts. Vai visi balsojumi ir izdarīti?

A.Piebalgs. Jā, tagad ir visi balsojumi. Otrajā pielikumā par izvedmuitām nekādi priekšlikumi netika saņemti.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to nekādi balsojumi nav nepieciešami. Līdz ar to varam balsot par likumu kopumā.

A.Piebalgs. Jā, otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojektu "Par muitas nodokli (tarifiem)" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 12. Pieņemts. Par trešo lasījumu.

A.Piebalgs. Es lūgtu priekšlikumus iesniegt trešajam lasījumam nākošās nedēļas laikā. Un ja tas būs iespējams, tad izskatīt likumprojektu pēdējā nedēļā.

Priekšsēdētājs. Pieņemam zināšanai. Reģistrācija. Godātie deputāti! Lūdzu reģistrēsimies, lai pēc tam nav jālabo. Reģistrācija! Deputātam Endziņam paziņojums. Lūdzu Zigurdu Tomiņu - sekretāra biedru nolasīt izdruku!

A.Endziņš (LC).

Cienījamie deputāti! Šodien pulkten 10.00 notiks Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas sēde. Es aicinātu deputātus, kuri ir iesnieguši priekšlikumus, ja ir vēlme, piedalīties šajā sēdē. Rīt, pulksten 10.00, piedošanu, šodien, pulksten 10.00 no rīta 401.telpā. Juridiskās komisijas telpā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu uzmanību izdrukai!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Māris Budovskis,

Imants Daudišs...

Priekšsēdētājs. Daudišs ir zālē.

Z.Tomiņš.

Ernests Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Egils Levits,

Jānis Lucāns,

Aleksandrs Pētresons,

Anita Stankeviča,

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists,

Alfreds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Uzmanību, vajag precižēt, kad mums ir nākošā sēde. Kad ir nākošā sēde? Paldies. Visi deputāti zina, ka nākošā sēde ir nākošo trešdien, pulksten 14.00. Visu labu!

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta