Latvijas Republikas 5.Saeimas rudens sesijas pirmā sēde

1994.gada 2.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti, rudens sesiju paziņoju par atklātu.

Sākam apspriest Prezidija iesniegto darba kārtību. Mēs esam saņēmuši trīs rakstveida iesniegumus. Ja secībā skatāmies, tad pirmais būtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Lagzdiņa iesniegtais priekšlikums - likumprojektu "Par pašvaldību budžetu" (dokuments nr.721) izsvītrot no Saeimas 2.septembra sēdes darba kārtības. Klāt ir arī pamatojums. Vēl ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretāre iesniegusi priekšlikumu, kurā lūdz likumprojektus ar kārtas numuriem 35, 36, 37, 46, 47, 48, 49, 50 neizskatīt šā gada 2.septembra plenārsēdē, bet iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā. Un par Saeimas sēdes darba kārtību runāt ir pieteicies Aivars Endziņš. Kādā secībā runātāji runās? Vai tādā, kādā ir iesniegti rakstveida pieteikumi?

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es pieteicos un lūdzu atļauju uzrunāt Saeimu darba kārtības jautājumā sakarā ar to, ka Stankēvičas kundze ir iesniegusi priekšlikumu par šo dokumentu neizskatīšanu. Bet, tā kā iesniegums ir, ka tos nevajag izskatīt šodien, bet izskatīt nākamajā sēdē, es gribu tomēr vērst Saeimas Prezidija un Aizsardzības un iekšlietu komisijas uzmanību - konkrēti, Stankēvičas kundzes uzmanību - uz to, ka šādā veidā tos iekļaut tik un tā nevar. Jo mēs esam pirmajā lasījumā izskatījuši vienu likumprojektu, kura nosaukums ir savādāks. Un kurā faktiski ir pieci likumprojekti. Tātad tie ir jāpārstrādā un vai nu tabulas veidā ir jābūt šiem priekšlikumiem, par ko jālemj Saeimai, - ka ir jāizskata pieci likumprojekti, un tikai tad...

Otrkārt, es gribu atgādināt arī, ka tad, kad šis likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā, Silāra kungs aicināja cienījamos deputātus iesniegt savus priekšlikumus par šiem likumprojektiem līdz 2.septembrim. Šodien ir 2.septembris. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es neatkārtošu to motivāciju jeb tos iemeslus, kuru dēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā vakardienas sēdē nolēma ierosināt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par pašvaldību budžetu" izsvītrot no šodienas darba kārtības. Jums izdalītajā dokumentā jūs redzat, kāda ir motivācija. Es ierosinu likumprojektu "Par pašvaldību budžetu" pārcelt uz nākamo Saeimas sēdi, jo vakar vakarā pēc pārrunām ar valsts reformu ministru Māri Gaili ir saņemts solījums, ka tiks ievērots likums un vienošanās protokols par likumprojektu "Par pašvaldību budžetu" tiks iesniegts nākamās nedēļas laikā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienītais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jautājumā par to, ko runāja Lagzdiņa kungs. Tātad likums "Par pašvaldību budžetu" tika izskatīts Budžeta un finansu komisijā. Kā jūs zināt, bija divi varianti. Mēs vienojāmies gan ar Pašvaldību savienības, gan ar Valsts reformu ministrijas pārstāvjiem, ka par pamatu ņemsim to variantu, ko ir iesniedzis Ministru kabinets un ko Pašvaldību savienība uzskata par saskaņotu, un es neredzu nekādu problēmu, neredzu iemeslu, kāpēc mēs to nevarētu skatīt. Tas ir viens.

Otrs. Likumprojekts "Par pašvaldību budžetu" pēc savas būtības ir deklaratīvais likumprojekts. Tas nosaka pašvaldību tiesības, piemēram, uz tādiem un tādiem nodokļiem. Īstais fiskālais jeb finansiālais likumprojekts ir tas, kas vēl šobrīd nav Saeimā, tas ir par līdzekļu izlīdzināšanu. Tur ir runa par to, kā sadalās līdzekļi starp pašvaldībām. Mēs, protams, varam šo jautājumu izsvītrot no darba kārtības, bet es neredzu ne mazāko iemeslu tā darīt, ja projekts ir saskaņots, ja Pašvaldību savienība to atbalsta un ja tas nedod nekādas sliktākas vai labākas pilnvaras. Šis likumprojekts vienkārši ir vajadzīgs, lai arī pašvaldības varētu veidot savus budžetus un zinātu savas tiesības. Bet finansiāli tas neatrisina galveno pretrunu. Teiksim, cik procentu nonāk katrā budžetā, kā līdzekļi izlīdzinās. Ja Lagzdiņa kungs ierosina to neizskatīt, mēs vienkārši bremzējam šo projektu izskatīšanu. Un skaidrs, ka pēc likuma par pašvaldību budžetiem nākamais būs par izlīdzināšanu. Es neredzu iemeslu, kāpēc vajadzētu taisīt no tā politiku šajā konkrētajā gadījumā, jo tas tiešām ir tehniska rakstura likumprojekts, kurā visas galvenās tēzes ir saskaņotas ar Pašvaldību savienību. Varbūt tas, ka nav parakstīts protokols. Bet, no otras puses, bija arī otrs likumprojekts, kuru bija iesniegusi Budžeta un finansu komisija, kura uzskata, ka šobrīd tas nebūtu kā precīzākais jāvirza. Un mēs varētu skatīt to likumprojektu, jo par to protokols nav jāparaksta. Kāpēc tad tādā veidā mēs nevaram to darīt? Es vienkārši neredzu iemeslu, kāpēc mums jākavējas, jo Pašvaldību savienība uzskata, ka nevajag kavēties, un mēs tiešām viņiem solījām, ka rudens sesijas pirmajā plenārsēdē - 2.septembrī - mēs darīsim to. Tā ka es tomēr ierosinu, lai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vai nu atsauc savu priekšlikumu, vai piekrīt atlikt izskatīšanu uz vienu nedēļu un abu komisiju sēdē atrisināt šo jautājumu. Kaut gan es neredzu iemeslu, kāpēc to nevarēja atrisināt jau ātrāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Man ļoti žēl, ka nākamais finansu ministrs un tagadējais Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs melo. Jā, viņš melo tādā ziņā, ka likumprojekts "Par pašvaldību budžetu" nav saskaņots tādā formā un tādā kārtībā, kādu nosaka spēkā esošais likums par pašvaldībām. Tas nosaka, ka šis likumprojekts, tāpat kā jebkurš likumprojekts, kas skar pašvaldību intereses, ir saskaņojams Pašvaldību savienības vadītāja un attiecīgās nozares ministra līmenī un ka par attiecīgo likumprojektu ir sastādāms vienošanās protokols vai domstarpību protokols (kurš jebkurā gadījumā ir pievienojams jebkuram likumprojektam, kas skar pašvaldību intereses), Ministru kabinetam to nosūtot Saeimai. Tas nav izdarīts. Ir pārkāpti likuma par pašvaldībām 86. un 88.panta noteikumi. Un likums ir jāievēro, pirmkārt, deputātiem un, otrkārt, valdībai. Man ļoti žēl, ka tas netiek darīts.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vai kāds ir pieteicies debatēs runāt? Godātie deputāti! Vai kādam ir iebildes pret šiem iesniegumiem, kuri ir iesniegti rakstveidā? Tātad - izsvītrot no Saeimas 2.septembra sēdes darba kārtības likumprojektu "Par pašvaldību budžetu". Jo, kā es sapratu no abu komisiju priekšsēdētāju uzstāšanās, viņiem dziļu domstarpību nav, jo arī Piebalga kungs piekrita, ka to var izskatīt pēc nedēļas. Bet tiešām domstarpības - acīmredzot pamatotas - ir par formālo pusi: vai ir izziņa vai nav izziņas. Un tiešām ir jābūt tādai izziņai vai protokolam saskaņā ar likumu par šo saskaņošanu, - vai nu "pret", vai "par". Un ir jānorāda, kādi ir argumenti, lai deputāti varētu to zināt, izskatot šo jautājumu. Tālāk. Es ceru, Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretāre Anita Stankēviča varētu atteikties no pēdējā teikuma vārdiem - "iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā" un lūgt tikai izsvītrot no šīs sēdes darba kārtības, jo mēs tos iekļausim sēdes darba kārtībā noteiktajā kārtībā, un, ja tie būs attiecīgi sagatavoti, tad nekādu problēmu - vismaz Prezidijā - nebūs. Mums ir sistēma, un tie tiks iekļauti darba kārtībā, un Saeima varēs lemt. Līdz ar to balsošana nav nepieciešama, ja neviens neiebilst. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem un Ministru kabineta noteikumiem. Godātie deputāti! Es atļaušos citēt no mūsu jaunā Kārtības ruļļa, kurš ir pieņemts un jau darbojas, un ir jau spēkā no 1.septembra. Minēšu to, kas ir atšķirīgs Satversmes 81.panta kārtībā. Tas attiecas uz Ministru kabineta izdotajiem noteikumiem: "Ja noteiktā termiņā iesniegti Ministru kabineta izdotie noteikumi, Saeima lemj par to nodošanu komisijām. Ja Saeima šādu lēmumu nav pieņēmusi, noteikumi uzskatāmi par atceltiem no šā brīža," - un tad seko, manuprāt, jauna norma, ar kuru mums tagad ir jārēķinās, - "ja Saeima nav nolēmusi citādi."

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.129. "Par pārtiku"". Dokuments nr. 779. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav.

Godātie deputāti! Vai ir nepieciešams balsojums, ja deputātiem nav iebilžu, citu priekšlikumu un ja neviens nevēlas runāt debatēs? Nav nepieciešams balsot? Saeima nolemj Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.129 "Par pārtiku" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta noteikumi nr.133 "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību". Dokuments nr.780. Vai Sekretariātā ir pieteikušies runātāji? Vai deputātiem ir kādas iebildes vai piezīmes, vai papildinājumi Saeimas Prezidija iesniegtajam atzinumam? Nav. Saeima nolemj Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.133 "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta noteikumi nr.135 "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību"". Vai deputātiem ir kādas iebildes, piezīmes, citi priekšlikumi par Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Saeima nolemj Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.135 "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta noteikumi nr.137. "Par grozījumiem likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"". Vai ir kādas piezīmes, citi priekšlikumi par Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Saeima nolemj Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.137 "Par grozījumiem likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta noteikumi nr.138. "Par grozījumiem likumā "Par Valsts darba inspekciju"". Vai deputātiem ir iebildes ? Citi priekšlikumi? Nav. Saeima nolemj Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.138 "Par grozījumiem likumā "Par Valsts darba inspekciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta noteikumi nr. 139. "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību". Deputātiem nav iebilžu un priekšlikumu. Saeima nolemj Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.139 "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanu" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 140 "Par grozījumiem likumā "Par darba aizsardzību"". Deputātiem nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.140 "Par grozījumiem likumā "Par darba aizsardzību"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta noteikumi nr.141 "Par grozījumiem Latvijas darba likumu kodeksā". Deputātiem nav piezīmju? Saeima nolemj Satversmes 81.panta noteiktā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.141 "Par grozījumiem Latvijas darba likumu kodeksā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta noteikumi nr.142 "Par valsts meža izmantošanas kārtību". Ja deputātiem nav iebilžu, tad Saeima nolemj Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.142 "Par valsts meža izmantošanas kārtību" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta noteikumi nr.143 "Par grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā". Nav iebilžu. Saeima nolemj Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.143 "Par grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta noteikumi nr.144 "Par grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā". Deputātiem nav iebilžu. Saeima nolemj Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.144 "Par grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta noteikumi nr.148 "Par grozījumiem Latvijas labošanas darbu kodeksā". Lūdzu! Inese Birzniece - "Latvijas ceļš".

I.Birzniece (LC).

Cilvēktiesību komisijas vārdā es lūdzu šos Ministru kabineta izdotos noteikumus nodot izskatīšanai arī Cilvēktiesību komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Vai ir iebildes? Nav. Tad Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.148 "Par grozījumiem Latvijas labošanas darbu kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta noteikumi nr.150 "Par grozījumiem likumā "Par ugunsdrošību"". Ja nav piezīmju, tad Saeima nolemj Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.150 "Par grozījumiem likumā "Par ugunsdrošību"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta noteikumi nr. 153 "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Nav iebilžu un piezīmju. Saeima nolemj Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.153 "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta noteikumi nr.154 "Par grozījumiem Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā". Nav piezīmju, līdz ar to Saeima nolemj Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.154 "Par grozījumiem Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta noteikumi nr.155 "Par grozījumiem Latvijas sodu izpildes kodeksā". Nav piezīmju. Saeima nolemj Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.155 "Par grozījumiem Latvijas sodu izpildes kodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta noteikumi nr.156 "Par zvejniecību". Nav piezīmju. Saeima nolemj Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.156 "Par zvejniecību" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Austrālijas valdības nolīgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību". Dokuments nr.796. Nav iebilžu. Saeima nolemj likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Austrālijas valdības nolīgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem". Dokuments nr.797. Iesniedzis Ministru kabinets. Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj likumprojektu "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas draudzības un sadarbības līgumu". Iesniedzis Ministru kabinets. Nav iebilžu. Saeima nolemj iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valsts karogu". Iesniedzis Ministru kabinets. Nav iebilžu un citu ierosinājumu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu "Par Latvijas Republikas valsts karogu" Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par atvaļinājuma piešķiršanu - Zigurds Tomiņš, sekretāra biedrs. Lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Saeimas Prezidijs 29.augusta sēdē izskatīja deputāta Aristida Lamberga iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu un nolēma ieteikt Saeimai piešķirt deputātam Aristidam Lambergam atvaļinājumu no šā gada 2.septembra līdz 16.septembrim. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, kurš stājies spēkā šā gada 1.septembrī, ar tā 8.punkta pirmo daļu atliek precizēt, ka piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu.

Sēdes vadītājs. Vārds Juridiskās komisijas priekšsēdētājam deputātam Aivaram Endziņam - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tomiņa kungs gan precizēja, ka ir runa par neapmaksātu atvaļinājumu, bet izlasiet Kārtības ruļļa nevis 8.punktu, bet 8.panta pirmo daļu, kur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka deputāts drīkst nepiedalīties Saeimas darbā ne ilgāk par vienu nedēļu. Šeit Prezidijs ir lēmis par divām nedēļām. Un tālāk jau acīmredzot varbūt Prezidijs te rīkosies citādāk pēc 15.panta pirmās daļas, ka par otro nedēļu, ja deputāts neierodas Saeimas sēdē bez svarīga iemesla vai pārkāpj 8.panta prasības, viņš maksā par katru sēdi sodu 20% apmērā no mēneša pamatalgas, un sods ir atvelkams no algas. Es lūgtu cienījamo Prezidiju ievērot likumu, ievērot Saeimas kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Godātais Juridiskās komisijas priekšsēdētāj, es varu tikai paskaidrot Prezidija motīvus. Gan deputāts bija iesniedzis lūgumu tajā laikā, kad vēl darbojās vecais Kārtības rullis, gan Prezidijs lēma par šā atvaļinājuma piešķiršanu arī citā laikā - tas ir, pirms 1.septembra, kad vēl darbojās vecais Kārtības rullis. Protams, mēs varam atlikt šo jautājumu un šodien izlemt citādi - saskaņā ar jauno Kārtības rulli, bet, tā kā deputāts tiešām bija iesniedzis šo lūgumu, tad Prezidijs nevarēja to neizskatīt. Un mums likās, ka par šīm trim dienām, kas tiešām rada šo problēmu, par kuru runāja Juridiskās komisijas vadītājs, būtu jāizšķir pēc principa - ja iesniegums iesniegts laikā, kad darbojās vēl vecais Kārtības rullis, un ja arī Prezidijs lēma laikā, kad darbojās vecais Kārtības rullis, tad, protams, bija tāds Prezidija atzinums, kas varbūt Saeimā ir labojams. Tad Saeimai vajadzētu to pieņemt zināšanai, un pats par sevi saprotams, ka Prezidijs, šodien izskatot deputātu iesniegumus par atvaļinājumiem, protams, ņems vērā jauno Kārtības rulli.

Deputāts Budovskis - lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es domāju, ka Kārtības rullis tāpat kā ikviens likums ir ar savu noteiktu spēkā stāšanās termiņu un kā ikvienam likumam tam nav atpakaļejoša spēka. Ja tas tika izskatīts pirms šā likuma stāšanās spēkā, tad spēkā ir iepriekšējais likums un atbilstoši šim likumam arī, es domāju, tika spriests. Tie iesniegumi, kuri tiks izskatīti pēc jaunā Kārtības ruļļa spēkā stāšanās momenta, es domāju, būs izskatīti atbilstoši šim likumam. Tā ka, man liekas, pretrunu nekādu nav un iebildes šeit, manuprāt, ir nevietā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es vēlreiz ļoti īsi konsultējos ar Prezidija locekļiem. Protams, Saeima var pieņemt tādu lēmumu, kāds ir nepieciešams deputātiem vai kādu tā uzskata par vajadzīgu, bet Prezidijs liek uz balsošanu to lēmumu, kuru tas bija pieņēmis, gan vadoties pēc saņemtā iesnieguma, gan saskaņā ar Kārtības rulli, kurš toreiz darbojās, līdz ar to liek uz balsošanu Zigurda Tomiņa nolasīto atzinumu ar priekšlikumu - piešķirt atvaļinājumu deputātam Lambergam termiņā, kāds tika nolasīts. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Balsošanā būs divi priekšlikumi: Prezidija priekšlikums - piešķirt atvaļinājumu no 2.septembra līdz 16.septembrim, tā kā tas tika pieņemts, es vēlreiz atkārtoju, saskaņā ar veco Kārtības rulli, jo tas bija pieņemts tajā laikā, kad darbojās vecais Kārtības rullis.

Deputāts Endziņš ierosina piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu uz vienu nedēļu - tas ir otrs priekšlikums, bet par nākamo nedēļu tad atkal būs iesniegums un atkal lemšana. Tādā veidā. Lūdzu, balsosim par Prezidija priekšlikumu - piešķirt atvaļinājumu no 2. līdz 16.septembrim deputātam Aristidam Lambergam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 8. Lēmums pieņemts.

Deputāt Endziņ, vai mēs varam turpināt sēdi?

Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Krūmiņas pirmstermiņa atbrīvošanu. Lūdzu - Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu par dažu republikas pilsētas un rajonu tiesu tiesnešu pirmstermiņa atbrīvošanu. Pirmais tika izskatīts Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Vijas Krūmiņas iesniegums par pirmstermiņa atbrīvošanu no tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās. Es gan gribētu informēt cienījamo Saeimu, ka diemžēl mēs vēl neesam pieņēmuši likumu par tiesnešu disciplināro atbildību, tāpēc šodien ir šāds priekšlikums, jo tiesnese Vija Krūmiņa, kuru cienījamā Saeima pēc Juridiskās komisijas rekomendācijas pavisam nesenā pagātnē apstiprināja par tiesnesi, praktiski darbu neuzsāka. Tas bija saistīts jau ar lietām, kuras nav savienojamas ar tiesneša statusu. Tā ka šajā ziņā bija kļūda. Taču situācija ir tāda, ka nav šā likuma par disciplināro atbildību, un tātad jau ir runa nevis par atbrīvošanu pēc pašas vēlēšanās, bet par atcelšanu no amata tieši par pārkāpumiem, tomēr tas praktiski pašreiz nav iespējams. Es lūdzu atbalstīt šo iesniegumu un atbrīvot Krūmiņu no darba pēc pašas vēlēšanās pirms termiņa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Vijas Krūmiņas atbrīvošanu no tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā. Iecelšana ir aizklāta, atcelšana - atklāta. Balsosim! Rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Lūdzu, par nākamo!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Bauskas rajona tiesas tiesneses Aijas Leitānes iesniegumu par atbrīvošanu no ieņemamā amata pirms termiņa un to atbalstīja. Šinī gadījumā nav runa par pieļautiem pārkāpumiem, kas nebūtu savienojami ar tiesneša statusu. Tas ir viņas personīgais iesniegums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Aijas Leitānes atbrīvošanu no Bauskas rajona tautas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās. Es atvainojos...

A.Endziņš. Viņa pāriet darbā uz Latvijas Republikas...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Es domāju, ka Saeima ir pelnījusi tuvākus Endziņa kunga paskaidrojumus, kas te īsti notiek. Vienā gadījumā (man vajadzēja varbūt ātrāk atnākt) bija minētas lietas, kas nav savienojamas ar tiesneša darbību. Šajā otrajā gadījumā nav lietu, kas, vārdu sakot, neatbilst tiesneša darbībai. Te, manuprāt, ir kādas neskaidrības. Es domāju, ka šis Augstais nams ir pelnījis tuvākus paskaidrojumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Es varu paskaidrot attiecībā uz Krūmiņu, ka viņai, pareizāk sakot, vajadzētu uzsākt darbu. Bija nozīmētas lietas. Praktiski viņa mēnesi nestrādāja un neieradās tiesā, un tas viss bija saistīts ar alkohola lietošanu. Un arī tas iesniegums, kas jau bija Juridiskajā komisijā, bija salasāms. Kā informēja Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, tad attiecībā uz pirmo iesniegumu, kurš bija analoģisks pēc satura, - par atbrīvošanu no darba pēc pašas vēlēšanās, acīmredzot jau vajadzētu ekspertu palīdzību, lai varētu salasīt, kas tur bija rakstīts. Tādā stāvoklī tas bija rakstīts.

Tālāk konkrēti par Leitānes kundzi. Leitānes kundze ar viņas piekrišanu pāriet darbā uz Latvijas Republikas Prokuratūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Aijas Leitānes atbrīvošanu no Bauskas rajona tautas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās. Rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Irinas Voronovas iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās un atbalstīja to. Es aicinu Saeimu viņu atbrīvot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 6. Irina Voronova atbrīvota no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Ir saņemts arī tās pašas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Ausmas Zihmanes iesniegums par pirmstermiņa atbrīvošanu. Un viņa lūdz atbrīvot pirms termiņa pēc pašas vēlēšanās ar 1994.gada 1.oktobri. Šeit iesniegumā ir norādīts konkrēts datums, un tas ir saistīts ar lietām, kuras vēl atrodas viņas lietvedībā. Un tāpēc ir šāds konkrēts termiņš. Lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt šo iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Ausmas Zihmanes atbrīvošanu no tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās ar 1994.gada 1.oktobri. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Deputātu pieprasījumi. Ministru prezidenta Valda Birkava atbilde uz Saeimas pieprasījumu sakarā ar Latvijas Republikas 5. Saeimas 1993.gada dokumentu nr. 22 "Ziņojums par Ministru kabineta sastādīšanu un deklarācija par Kabineta iecerēto kārtību". Egils Levits - tieslietu ministrs. Lūdzu!

E.Levits (LC).

Dāmas un kungi! Ministru prezidents ir sagatavojis atbildi uz šo jautājumu un pats arī vēlējās to izskaidrot parlamentam, bet sakarā ar to, ka Ministru prezidents pašlaik atrodas komandējumā, mēs lūdzam atlikt šo jautājumu uz vienu nedēļu.

Sēdes vadītājs. Precizējot jāteic, ka tas ir pieprasījums, nevis jautājums. (No zāles tieslietu ministrs E.Levits: "Pieprasījums!") Godātie deputāti! Pieņemsim to zināšanai. Nav iebildes? Nav.

Tālāk! Pieprasījumu komisijas referāts sakarā ar Saeimas deputātu Čepāņa, Gravas, Dreģes, Prēdeles, Brūvera, Lucāna, Janeka, Stroganova un Fjodorovas pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam un finansu ministram Uldim Osim par Latvijas Republikas likumu "Par valsts budžetu 1994.gadam" (jautājums par Cukura ražošanas veicināšanas fondu). Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Komisijas vārdā lūdzu pārcelt 28. un 29. punktu pēc pārtraukuma, jo komisijas sēde mums bija noteikta uz nākamo trešdienu. Mums ir jānobalso šis lēmums. Tātad lūdzu pēc pirmā pārtraukuma.

Sēdes vadītājs. Vai pret komisijas vadītāja Gundara Bērziņa ierosinājumu ir iebildes? Nav. Labi, tad skatīsim pēc pārtraukuma.

Jautājums Latvijas Republikas izglītības, kultūras un zinātnes ministram Jānim Vaivadam par Latgales programmai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu.

J.Vaivads (izglītības, kultūras un zinātnes ministrs).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Tātad šis jautājums tika sagatavots un rakstiski iesniegta atbilde tā iesniedzējiem. Man ir infomācija, ka šī atbilde ir apmierinājusi, bet īsumā es varu varbūt informēt. Tātad to līdzekļu ietvaros, kas ir izdalīti Latgales programmai izglītības vajadzībām, ir izveidota darba grupa jeb komisijas, kas izskata iesniegtos projektus. Jāsaka gan, ka šo līdzekļu nav daudz. Šajā darba grupā ir arī deputātu pārstāvji, un tā ir konkrēti Rugātes kundze. Šis precizējums, kādā veidā un kam šie līdzekļi ir izlietoti, ir iesniegts.

Sēdes vadītājs. Vai par šo jautājumu kāds vēlas runāt? Anta Rugāte.

A.Rugāte (KDS).

Labrīt, kolēģi! Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, ar to ir iepazinušies Latgales grupas deputāti. Cik man zināms, mums šis jautājums ir skaidrs. Patiešām šo līdzekļu sadale notiek ministrijas izveidotās komisijas ietvaros. Varbūt šis mehānisms nav visai pilnīgs, taču atbilde uz konkrēto jautājumu mums ir saņemta, un šajā jautājumā mēs varam būt gandarīti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Uzskatīsim, ka tā bija tikai informācija, jo saskaņā ar Kārtības rulli sēdes vadītājam vajadzētu atklāt debates pēc jautājuma, ja to pieprasa desmit deputāti. Par nākamo jautājumu. Lūdzu!

J.Vaivads. Tātad ir arī jautājums Latvijas Republikas izglītības ministram Vaivadam par Latvijas Republikas Nacionālās izglītības programmas pilnu saturu (no pirmsskolas līdz augstskolai) un stratēģiju visā valsts teritorijā. Jāsaka, ka, pirmkārt, jau pašā šajā jautājumā bija seši jautājumi, kur Nacionālā izglītības programma bija tikai viens no jautājumiem. Ir sagatavots, apkopots un iesniegts arī materiāls jautājumu uzdevējiem. Šis materiāls aptver - es gan neesmu īsti saskaitījis - lappuses trīsdesmit. Termiņš, kurā bija šīs atbildes jāiesniedz, bija līdz 3. septembrim, mēs esam iesnieguši to vakar. Šodien, cik man ir zināms, jautātāji ir saņēmuši pilnu izvērstu atbildi uz visiem uzdotajiem jautājumiem - gan statistisko informāciju, gan nacionālās izglītības satura atreferējumu. Gribu piebilst, ka šīs Nacionālās programmas "Izglītība un zinātne" galīgais apstiprinājums, protams, vēl ir priekšā, pie tā ministrija strādā, bet ar visu to, kas šajā virzienā tiek darīts, jautātāji ir iepazīstināti.

Man tagad ir jautājums pašiem jautātājiem: vai šis materiāls ir saņemts un vai tas arī apmierina, un kāda būtu, teiksim, debašu kārtība?

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Kārtības rullis tādas lietas neparedz. Tiešām Juridiskās komisijas priekšsēdētājam ir liela taisnība, ka ir jāsāk precīzi ievērot, nevis aptuveni. Un tāpēc debates nav pieļaujamas. Ja grib debates, tad jābūt desmit deputātu iesniegumam, un tad sākam debatēt atbildi, bet to, vai ir iesniegta atbilde vai nav - to jūs varat viens no otra gandrīz vai ar galvas mājienu konstatēt. Un šeit no tribīnes tad nevaram. Lūdzu, par nākamo jautājumu!

J.Vaivads. Man vairāk jautājumu nav.

Sēdes vadītājs. Tad nākamais jautājums ir Latvijas Republikas valsts kultūras ministram Jānim Dripem par faktisko līdzekļu sadali Latgales programmas ietvaros. Jānis Vaivads - lūdzu!

J.Vaivads (izglītības, kultūras un zinātnes ministrs).

Kolēģis Dripes kungs arī ir komandējumā, bet, kā esmu informēts, tad jautātājiem ir iesniegta rakstiska atbilde, un es līdz šim brīdim neesmu saņēmis kādas iebildes par atbildes raksturu vai kādas pretenzijas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā deputāti nav uzrakstījuši iesniegumu par debatēm šajā jautājumā, līdz ar to mēs esam to izskatījuši.

Zigurds Tomiņš - Saeimas sekretāra biedrs. Pieprasījumu nolasīšanai vārds jums!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

"Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Pieprasām sniegt atskaiti Latvijas Republikas Ministru kabinetam 1994. gada 15. septembrī par stāvokli Latvijas tautsaimniecībā un valdības veiktajiem pasākumiem ekonomikas konkurētspējas palielināšanā. Deputāti Kide, Zaščerinskis, Bresis, Stašs, Lucāns, Janeks, Folkmane, Kuprijanova, Rozentāls, Putniņš, Resnais, Kokins, Kalniņš, Novakšānovs, Gundars Bērziņš, Alfreds Čepānis. 22.06.94."

Sēdes vadītājs. Vai Sekretariātā pieprasītāji vārdu nav lūguši? Nav. Līdz ar to pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam par atskaites sniegšanu 1994. gada 15. septembrī par stāvokli Latvijas tautsaimniecībā un valdības veiktajiem pasākumiem ekonomikas konkurētspējas palielināšanā nododam Ministru prezidentam Valdim Birkavam.

Es atvainojos - nododam Pieprasījumu komisijai.

Z.Tomiņš. Deputātu pieprasījums ekonomikas ministram Ojāram Kehrim. "Latvijas pašvaldību savienība konferencē "Sarunas ar valdību" šā gada 15. jūlijā pieņēmusi rezolūciju par situāciju valsts enerģētikā, kurā izteiktas pamatotas bažas, ka valdība nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai sagatavotos 1994. -1995. gada apkures sezonai. Nav sakārtota likumdošanas un normatīvā bāze, patērētāju enerģētisko resursu pieprasījums un patēriņa izmaksas nav sabalansētas ar maksātspēju. Nopietnus trūkumus siltumenerģijas ražotāju un siltumapgādes uzņēmumu saimnieciskajā darbībā 1993.-1994. gada apkures sezonā ir atklājusi Valsts kontrole.

Tāpēc pieprasām, lai ekonomikas ministrs Ojārs Kehris un enerģētikas valsts ministrs Andris Krēsliņš iesniedz Saeimai ziņojumu par valdības veiktajiem pasākumiem 1994.-1995. gada apkures sezonas nodrošināšanā, sniedzot konkrētas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kas ir paveikts, lai sakārtotu likumdošanu un normatīvo dokumentu bāzi, kas regulētu attiecības starp siltumenerģijas ražotājiem un piegādātājiem, no vienas puses, un patērētājiem, no otras puses, novērstu piegādātāju - monopoluzņēmuma, valsts akciju sabiedrības "Latvenergo", patvaļu siltumenerģijas pašizmaksas aprēķināšanā un ekonomiski nepamatotu tarifu noteikšanā,

2) kādi siltumenerģijas tarifi paredzēti 1994.-1995. gada apkures sezonai un kā tie tiks saskaņoti ar patērētāju, īpaši iedzīvotāju, maksātspēju,

3) kādi secinājumi ir izdarīti no 1993.-1994. gada apkures sezonas rezultātiem un pieļautajām kļūdām,

4) kāpēc Ekonomikas ministrija pieļauj, ka valstij piederošais uzņēmums "Latvenergo" neveic pasākumus siltumenerģijas pašizmaksas pazemināšanai, bet - gluži otrādi - daudz lētākā mazuta vietā par kurināmo siltumenerģijas ražošanai arvien vairāk izmanto dārgo dabas gāzi, uzveļot visu izmaksu sadārdzinājumu patērētājiem,

5) kāpēc līdz šim nav atrisināts jautājums par ekonomiski pamatotu kurināmā izmaksu sadalīšanu starp elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu,

6) kāpēc netika realizēta valsts politika, kas stimulētu elektriskās un siltumenerģijas racionālu izmantošanu, un investīcijas enerģijas taupīšanas pasākumos, kā arī vietējā kurināmā izmantošanā.

Uzskatām, ka ministrijas vienaldzība un pasivitāte šo valstij tik vitāli svarīgo problēmu risināšanā izraisīs negatīvas sekas ekonomikā un palielinās sociālo spriedzi sabiedrībā.

Deputāti Čepānis, Grava, Leiškalns, Lambergs, Bekasovs, Laviņa, Berklavs, Kide, Rozentāls, Stroganovs."

Sēdes vadītājs. Vai pieprasītāji nav lūguši vārdu? Nav. Līdz ar to pieprasījumu ekonomikas ministram Ojāram Kehrim par ziņojuma sniegšanu Saeimai par valdības veiktajiem pasākumiem 1994.-1995. gada apkures sezonas nodrošināšanā nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais ir 38. dokuments, jo 35., 36., 37. dokuments ir atsaukts un šodien netiks izskatīts. Tātad 38. punkts - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Otrais lasījums. Raimonds Jonītis - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Es lūdzu paņemt dokumentu nr. 716. un nr. 716.-a, kur praktiski izmantojamais dokuments šodienas darbā būtu nr.716.-a ar precizētu redakciju. Redzama arī tabula ar iesniegtajiem priekšlikumiem, spēkā esošo redakciju un komisijas viedokli.

Tātad likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Kā jūs tabulā varat redzēt, ir priekšlikumi, sākot ar 8. pantu. Tie ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" un atsevišķu deputātu priekšlikumi, kas runā par šīs zemes reformas trešās kārtas termiņiem. Komisijas lēmums bija - atbalstīt deputāta Lamberga priekšlikumu, ka maksimālais termiņš šai zemes reformas trešajai kārtai sāktos ar 1995. gada 1. janvāri, jo jūs redzat, ka ir arī vairāki citi priekšlikumi, kas runā jau par pagājušiem datumiem 1994. gadā vai arī par pārāk tālu datumu - 1996. gadu.

Komisijas viedoklis bija atbalstīt deputāta Lamberga priekšlikumu par 1995. gada 1. janvāri. (No zāles deputāte A.Seile: "Tas nav iespējams!")

Sēdes vadītājs. Vai pārējie deputāti savus priekšlikumus atsauc? Anna Seile - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti un sēdes vadītāj! Es vakar mēģināju iedziļināties šajā tekstā, kāds ir spēkā esošajā redakcijā, un vēlreiz pēc ļoti ilga laika (jo tagad ir pagājis ilgs laiks) izvērtēt arī savu, Lamberga kunga un pārējo priekšlikumus. Un man radās dziļa neizpratne - ko nozīmē 8. panta teksts: "Zemes reformas trešajā kārtā, bet ne vēlāk kā ar 1994. gada 1. janvāri, bet Rīgā - ar 1996. gada 1. janvāri pilsētu pašvaldības nodod zemi īpašumā"... un tālāk kā tekstā? Vai tas ir sākums nodošanai vai tās ir beigas? Es lūdzu Jonīša kunga komentāru. Es mēģināju konsultēties arī ar Juridiskā biroja vadītāju un es saprotu, ka acīmredzot šeit ir domāts, ka zemes nodošanu īpašumā nevar uzsākt ātrāk par 1994. gada 1. janvāri - tātad tas ir pagājis datums un var turpināties zemes nodošana, bet Rīgā šo zemes nodošanu var uzsākt ar 1996. gada 1. janvāri. Ja tas teksts ir tāds, tad visi tie īpašumtiesību atjaunošanas akti, kas ir bijuši līdz šim - un tādu ir ļoti daudz Rīgas pilsētā - ir nelikumīgi, tāpēc es nevaru īsti saprast. Man vajadzētu Jonīša kunga komentāru šajā jautājumā - vai ar šiem datumiem ir domāts zemes piešķiršanas sākums vai beigas? Ja mēs šo jautājumu nevaram atrisināt, tad es iesaku to atlikt uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis - lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Es varētu komentēt tikai to, ka šie apstākļa vārdi "ne vēlāk kā" varētu norādīt tikai beigas, jo viņi nodod arī pašreizējā brīdī. Faktiski šai zemes reformas trešajai kārtai sen bija jābūt, un faktiski, kā es atceros, mūsu komisija atbalstīja Lamberga kunga priekšlikumu tikai šā viena vienīga iemesla dēļ - lai Rīga nebūtu izņēmums no visas pārējās Latvijas teritorijas. Tomēr es domāju, ka mēs varētu arī piekrist un atstāt šo jautājumu uz trešo lasījumu, bet, ja jau Juridiskais birojs pašreiz nevarēja sniegt labāku paskaidrojumu, tad es baidos, ka tas arī uz trešo lasījumu neko citu neizdomās. Būtībā jau šie termiņi tiešām bija tikai informatīvs materiāls, līdz kuram šai pašvaldībai bija ne tikai jānodod zeme, bet arī jāskatās mūsu 2., 3., 4. pants, kas noteica, līdz kuram pašvaldībai bija jāpabeidz savi inventarizācijas darbi, jāuzmēra šī zeme un jāveic administratīvo robežu precizēšana. Tā kā šīs ir būtiskas funkcijas, tad mums būtu jānosaka šis termiņš pietiekami īss, lai šos reģistrācijas darbus pašvaldības tomēr pabeigtu pēc iespējas īsākā laikā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu mēs balsot nevaram, jo acīmredzot te laiks ir aizritējis, un mēs nevaram tagad atstāt tikai "bet ne vēlāk kā 1994. gada 1. janvāri". Deputāts Jonītis, kā es saprotu, savu priekšlikumu atsauc?

R.Jonītis. Jā.

Sēdes vadītājs. Tad paliek deputāta Lamberga un deputātes Seiles priekšlikumi. Deputāte Seile, vai jūs savu priekšlikumu uzturat spēkā? Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es varu tikai paskaidrot, ka tas nav reāli, kā ir ierakstīts Lamberga kunga priekšlikumā, - ka ar 1995. gada 1. janvāri - 1995. gads ir ārkārtīgi tuvu! - pabeigt visās pilsētās zemes īpašuma atjaunošanu. Diemžēl, ja tas skaidrojums ir tāds, kā Jonīša kungs teica, tad pabeigt zemes reformu ar šo datumu nav iespējams gluži vienkārši tā iemesla dēļ, ka nav sakārtoti ģeodēziskie tīkli, nav visa šā topogrāfiskā aprīkojuma, un tādos tempos... Pakonsultējoties ar Valsts zemes dienestu, ir skaidri saprotams, ka šis termiņš ir nereāls. Ja tās ir beigas... Taču šī neskaidrība man paliek joprojām. Šādā sakarībā es pat nezinu... Es laikam atsakos no sava priekšlikuma, es vēl izdomāšu, ko darīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jūs tiešām varēsit domāt, bet mums ir deputāta Lamberga priekšlikums. Deputāts Lambergs nepiedalās...

R.Jonītis. Bet komisija ir atbalstījusi deputāta Lamberga priekšlikumu. Es vēlreiz uzsveru, ka varbūt šajā gadījumā mums ir jāievēro, ko mēs darījām ar likumu par pašvaldību budžetiem. Es domāju, ka arī pašvaldībām saistoši ir valsts pieņemtie likumi, arī šie Augstākās padomes pieņemtie likumi, kas ir pieņemti jau pirms vairākiem gadiem, jo bija noteikti šie termiņi - 1994.gads. Pašreiz Saeima uzņemas šo atbildību - šo termiņu vēlreiz pagarināt par gadu. Ja pašvaldības joprojām neuzsāk un neturpina to darbu, tad, protams, ir ļoti viegli pateikt, ka septembra mēnesī nav iespējams to izdarīt. Bet šim termiņam tomēr būtu jābūt, un es tiešām piekrītu Seiles kundzei, ka līdz trešajam lasījumam varētu vēl mēģināt precizēt šo redakciju. Bet katrā gadījumā, pat tad, ja paliek spēkā esošā redakcija, tāda, kāda tā ir pašreiz, tad šis iebildums, ka nepaspēj... Spēkā esošajā redakcijā ir runa par 1994.gada 1.janvāri, un tikai attiecībā uz Rīgu kā izņēmuma gadījumu varētu būt minēts 1996.gads. Tad attiecībā uz Rīgu mums būtu jāpieņem šis atsevišķais lēmums, ka Rīgā mēs atļaujam nedarīt kaut ko tik ātri kā citās pašvaldībās. Es domāju, ka visā republikā visiem noteikumiem būtu jābūt vienādiem visām pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es ierosinu izšķirt šo jautājumu otrajā lasījumā. Ja trešajā lasījumā būs citi priekšlikumi, tad par tiem arī varēs balsot. Tagad es aicinu Seiles kundzi savu priekšlikumu atstāt, jo nav nekādas pretrunas, jo "ne vēlāk" - tas nozīmē, ka "ne vēlāk", tas ir pēdējais termiņš, kad tiek pabeigti visi šie darbi, kuri šeit ir uzskaitīti. Un līdz ar to mums būtu jābalso vispirms par deputātes Seiles priekšlikumu un pēc tam par komisijas priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt? Jā. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Būs divi balsojumi. Vispirms mēs balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu - aizstāt 8.pantā vārdus "1994.gada 1.janvāri" ar vārdiem "1996.gada 1.janvāri" un svītrot vārdus "Rîgā - ar 1996.gada 1.janvāri". Tātad ir visiem viens termiņš - 1996. gada 1.janvāris, un ne vēlāk. Tātad līdz tam laikam.

Otrs būs deputāta Lamberga un komisijas atbalstītais priekšlikums - aizstāt 8.pantā vārdus "1994.gada 1.janvāri" ar vārdiem: "1995.gada 1.janvāri". Balsojam par deputātes Seiles priekšlikumu - "1996.gada 1.janvāri". Lūdzu rezultātu! 24 - par, 24 - pret, 23 - atturas. Nav pieņemts.

Tagad - deputāta Lamberga un komisijas atbalstītais priekšlikums: "1995.gada 1.janvāri". Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 6, atturas - 14. Pieņemts. Nākamo, lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Nākamie priekšlikumi (nākamajā lappusē) ir par 9.pantu, konkrēti - par 9.panta papildināšanu. Runa ir par to, ka reģistrētās juridiskās personas varētu iegūt īpašumā zemi. Tātad šeit 2.ailītē mēs redzam Ministru kabineta iesniegto variantu, ir saņemti arī priekšlikumi no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai", ko Tautsaimniecības agrārās un reģionālās politikas komisija neatbalsta, un ir deputātes Seiles priekšlikums, ka šo regulāciju līdz īpaša likuma pieņemšanai varētu veikt Ministru kabinets, bet "pçc Centrālās zemes komisijas apstiprināta priekšlikuma". Tautsaimniecības komisijā priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iesniegta prasība runāt? Nav. Arī no Ministru kabineta neviens neuzstāj. Nekādus komentārus nevēlas sniegt. Anna Seile - LNNK!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Tātad 9.pantā šodien ir ierosināts ļoti svarīgs grozījums - visām juridiskajām personām dot īpašumā zemi, pamatojoties uz šiem trijiem noteikumiem, kurus iesaka Ministru kabinets, līdz tam laikam, kamēr sāks darboties kāds īpašs likums, kādā veidā Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas varētu iegūt īpašuma tiesības uz zemi. Mans priekšlikums daļēji sakrīt ar Ministru kabineta priekšlikumu pirmajā daļā. Arī es uzskatu, ka tad, ja juridiskajām personām kādreiz dos zemi īpašumā, ir jābūt īpašuma likumam. Bet atšķirība mūsu priekšlikumos ir tāda, ka es iesaku, ka šajā laikā, kamēr pamatīgi, detalizēti tiek izstrādāts īpašais likums par juridisko personu zemes īpašumu iegūšanas kārtību, vajag zemi juridiskajām personām dot tikai atsevišķos gadījumos, kad tas ir svarīgi mūsu valsts tautsaimniecībai. Un, lai arī izņēmumu politika varbūt nav tā pareizākā, tomēr Centrālā zemes komisija, kurā ir 20 cilvēku, pārstāv visdažādākās nozares, pārstāv arī Saeimas deputātus, un var izvērtēt šos ierosinājumus, un Ministru kabinets, pamatojoties uz šo ierosinājumu, varētu pieņemt lēmumu atsevišķos gadījumos. Šis teksts, kādu ierosina Ministru kabinets, negaidot šo īpašo likumu, paver jau pilnīgi brīvu zemes tirgu juridiskajām personām. Kāpēc es to nevaru atbalstīt? Esmu saņēmusi ārkārtīgi daudz ierosinājumu, piemēram, no Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālistiem, no iedzīvotājiem un dažādām organizācijām, priekšlikumus, ka to nevar, ka nav vēl tas laiks, kad pilnīgi brīvi var firmām pārdot zemi. Un es gribu pateikt tikai to: bīstamība, kādēļ to nevar darīt, galvenokārt ir tāda, ka parādīsies zemes uzpircēji. Pie mums jau tā ir tirgotājiem dotas pārāk lielas tiesības, bet, ja mēs sāksim to atļaut licencētām firmām vai visām pēc kārtas, kā ir paredzēts šajā likumā, un ja nebūs nekādu ierobežojumu uzpirkt zemi, tad sāksies zemes tālāka tirgošana, jo nekustamais īpašums - tā ir vērtība. Un visas firmas, kuras ir dabūjušas lielos bezprocentu aizdevumus vai aizdevumus ar ļoti maziem procentiem - ko viņas dara? Vai nu iegulda bankās sadabūto naudu un augļo tālāk, iegūstot procentus, vai arī iegādājas nekustamo īpašumu. Pagaidām nekustamais īpašums ir nami, ēkas, un dažādas būves. Ja pie šā nekustamā īpašuma, kuru var iegūt juridiskās personas, mēs pieskaitīsim arī zemi, tad, es uzskatu, mūsu zemes reforma faktiski būs izgāzusies. Ja jau šajā brīdī, nepaveicot zemes reformu līdz galam, nosakot ārkārtīgi īsu termiņu pilsētās... Tātad - kam šo triju gadu laikā, šo triju mēnešu laikā, es atvainojos, paspēs piešķirt zemi, kam nepaspēs... Ja kam paspēs piešķirt zemi īpašumā, kam paspēs atjaunot īpašumtiesības, būs labi, ja nepaspēs, paralēli "ieslēdzas" šī zemes izpirkšana no juridiskajām personām.

Es uzskatu, ka nav iespējams atklāt šo brīvo zemes tirgu arī tāpēc, ka joprojām nav skaidrības par kompensācijas mehānismu. Centrālajā zemes komisijā strādājot, es saņemu ļoti daudzus ziņojumus par to, ka jaunieguvējs, kuram zeme nepiederēja līdz 1940.gadam, cenšas savu zemes īpašumu, kuru viņš ieguvis par sertifikātiem, pārdot par naudu. Bijušais zemes īpašnieks, kas šajā gadījumā ilgi cīnījies un apstrīdējis jaunieguvēja tiesības, nesaņem par šo zemes gabalu neko. Es uzskatu, ka šajā gadījumā būtu taisnīgi, ja jaunieguvējs iegūtu zemi par sertifikātiem un to pārdotu zemes reformas gaitā. Ja zemes reforma būtu turpinājusies līdz 1996.gadam, kā es ierosināju, tad to vēl varētu izdarīt, tad viņam par šo zemes gabalu samaksās sertifikātos. Bet naudu par šo pārdoto zemes gabalu vajadzētu samaksāt tam īpašniekam, kuram tā piederēja līdz 1940.gada 21.jūlijam. Tas būtu tikai taisnīgi. Diemžēl visi ierosinājumi, kurus es esmu iesniegusi Ministru kabinetam, tā arī ir palikuši un nav pieņemti. Un tādēļ es ļoti lūdzu izvērtēt ne tikai no politiskā viedokļa, bet arī no tīri tautsaimnieciskā viedokļa šo priekšlikumu, ka to var tikai izņēmuma gadījumos. Ja firma grib strādāt un tai ir vajadzīgs ieguldīt kapitālieguldījumu, attīstīt celtniecību, tad, protams, tiks pieņemts loģisks un saprātīgs lēmums un Ministru kabinets apstiprinās šos atsevišķos īpašnieku sarakstus attiecībā uz juridiskajām personām, un Centrālajai zemes komisijai nekādu iebildumu varētu šādos gadījumos nebūt. Palīdzētu noformēt šīs zemes īpašuma tiesības. Tātad aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs debates turpināsim pēc pārtraukuma. Bet tagad būs divi īsi paziņojumi. Vārds Gundaram Bērziņam - Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam! Un pēc tam - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājam Jānim Lagzdiņam.

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisija lūdz ierasties starpbrīdī Pieprasījumu komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es atvainojos kolēģim Andrim Piebalgam par nekorekto izteicienu, debatējot par likumprojektu "Par pašvaldību budžetu". (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies! Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt klātneesošo deputātu vārdus! Pēc tam, pēc starpbrīža, par apspriežamo jautājumu runās Aivars Endziņš.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Valdis Birkavs,

Oskars Grīgs,

Juris Janeks,

Odisejs Kostanda,

Nikolajs Krasohins,

Janīna Kušnere,

Aristids Lambergs,

Ruta Marjaša,

Ivars Silārs,

Mārtiņš Virsis,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums pusstundu.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Deputāti! Diemžēl jāsāk ar reģistrāciju kvoruma noteikšanai. Varbūt es kļūdos, un tas būtu labi. Reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējušies ir 43 deputāti. Lūdzu zvanu! Turpināsim darbu! Turpinām apspriest priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" otrajam lasījumam. 9.pants. Debatēs ir pieteikušies deputāti Endziņš, Berķis, Sinka. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs deputāts Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es negribu atbalstīt ne deputātes Seiles priekšlikumu, ne frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Deputātes Seiles priekšlikumā Ministru kabinets tiek nostādīts tādā situācijā, ka šķiet kā Centrālās zemes komisijas piedēklis, jo iznāk, ka valdība var rīkoties tikai pēc tam, kad Centrālā zemes komisija ir to visu apstiprinājusi. Man liekas, ka šeit tie akcenti nav pareizi salikti. Otrajā ailītē, kur ir valdības priekšlikums, acīmredzot ir kļūda (es ceru, ka tā ir tehniska kļūda), jo šeit 5.daļas, manā izpratnē, nav, jo piektā daļa skan šādi: "Ðā panta piektās daļas noteikumi neattiecas uz zemi, kuru pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki." Bet piektā daļa ir (skatīt otro rindkopu): "Lîdz īpaša likuma spēkā stāšanās dienai Latvijas Republikā reģistrētajām personām..." - un tālāk kā tekstā, pirmais punkts, otrais punkts, trešais punkts, tā visa kopumā ir ceturtā daļa, tātad acīmredzot šeit vajadzētu būt runai par to, ka jāpapildina likumprojekta 9.pants ar trešo un ceturto daļu, un šī piezīme tātad attiecas uz šo ceturto daļu, tā būtībā tad kļūst par šo piekto daļu. Šeit vienkārši tīri tehniski acīmredzot... Cerams, ka Jonīša kungs to paskaidros.

Bet ne tikai šinī sakarībā, ka ir šī atkarība, Kabineta atkarība no Centrālās zemes komisijas apstiprināta priekšlikuma. Manuprāt, ja mēs šādā veidā nerīkosimies, zemes tirgus mums vispār nebūs, līdz ar to cienījamie zemnieki, acīmredzot arī Hipotēku banka nevarēs sākt strādāt. Ja tas turpināsies tādā pašā veidā, tad saglabāsies tie paši augstie kredītprocenti, jo nebūs nekāda nodrošinājuma, ja te pastāvēs iespēja ieķīlāt šo zemi. Tātad tomēr ļoti nopietni būtu jādomā. Un es katrā ziņā atbalstītu šo Kabineta priekšlikumu, - protams, ja to, kā es teicu, tehniski pareizi sakārtos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Jautājums par zemes pirkšanu un pārdošanu ir diskutēts un daudz pārrunāts. Un patiešām, - skatoties no vienas puses, patiešām zemes Latvijā ir daudz, un arī Latvijas pilsētās ir brīvas zemes platības, bet, no otras puses, brīva nauda, kuru varētu tur ieguldīt, ir koncentrēta tādu cilvēku rokās, kurus mēs negribētu šeit redzēt kā zemes īpašniekus. Ir skaidrs, vismaz manuprāt, ka mēs nevaram nekādā veidā nobloķēt - un nebūtu gudri nobloķēt - zemes pārdošanu (ka tas varētu būt aizliegts vai kā citādi). Bet, lai lieta būtu skaidrāka, es esmu painteresējies, kā tas notiek citās Eiropas valstīs. Lūdzu palīdzību vēstniecībās, un vairums visu vēstniecību, kam tas tika prasīts, tiešām atbildēja, ka Eiropas valstīs nav nekāda ierobežojuma zemes pirkšanai un pārdošanai. Bet vairākas valstis, piemēram, Dānija, no tā ir atteikušās, Somija no tā atsakās. Taču ir divas valstis, kurās šie ierobežojumi vēl ir, un tur mēs saņēmām šos likumus, kurus es esmu lūdzis iztulkot, lai vēlāk varētu izmantot, - tas ir Šveices likums (tas ierobežo ārvalstu personu tiesības iegūt īpašumā zemes gabalus, un tā mērķis ir novērst svešas ietekmes pārlieku dominanci vietējā zemē), un ir Norvēģijas koncesiju akts, kura mērķis ir nekustamā īpašuma pārdošanas regulēšana un kontrole, lai izveidotu iedarbīgu sistēmu, kas aizsargātu platības, kuras tiek izmantotas lauksaimniecības produktu ražošanā. Es negribu aizkavēt jūs un tērēt jūsu laiku, atstāstot visos sīkumos šo likumu saturu, ar ko gan noteikti jāiepazīstas, izstrādājot šo īpašo likumu, par kuru arī te teikts ir, bet arī es noteikti pastāvu uz to, ka pašreiz katrs pirkšanas un pārdošanas gadījums ir jāizskata īpaši un ka tiešām vislabāk to spētu un visvairāk pieredzējusi šajos jautājumos ir Centrālā zemes komisija. Es nedomāju, ka... droši vien tas nav regulējams tieši tā, kā to uzskata Seiles kundze; valdībai katrā ziņā ir tiesības lemt citādi, bet katrā ziņā šai komisijai būtu jābūt tai, kura rekomendēs, kā šos jautājumus izšķirt. Un to, ka piesardzība piemīt ne tikai latviešiem un ka ne tikai mūsu apmātība vai aizspriedumi ir tie, kuri liek tam šķēršļus, jeb ka ne tikai mēs taisāmies tam likt šķēršļus, - to liecina arī šo minēto valstu - gan Šveices, gan Norvēģijas - likumi. Es nolasīšu Norvēģijas koncesiju akta 7.pantā teikto par vispārējiem apstākļiem, kuri runā pretī koncesijas piešķiršanai, un klausieties, kas tur ir teikts! Vispārējs likums: koncesija netiks piešķirta, ja nebūs iemesla uzskatīt, ka pircēja galvenais mērķis ir ieguldīt kapitālu īpašumā, vai ja pirkšanu varēs uzskatīt par pakāpienu nekustamā īpašuma uzkrāšanas procesā; tas pats attiecas uz gadījumu, kad ir pamats uzskatīt, ka pircēja mērķis ir iegūt peļņu, pārdodot īpašumu vai tā daļas īsā laika periodā. Tātad ir precedenti - valstis, kas uzskata, ka ir jāliek šķēršļi, lai zeme netiktu pārvērsta par uzkrāšanas vai spekulācijas objektu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Es iesaku līdz nākamajam - trešajam - lasījumam frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosināto papildinājumu iestrādāt priekšlikumā, ko iesniedza Seiles kundze. Tas tad saskanētu ar to, ko nupat minēja Berķa kungs. Tā būtu piesardzība, kas tātad jau ir atzīstama klauzula Norvēģijas un Šveices likumos un kas ir sevišķi būtiska mūsu gadījumā - pēc šiem garajiem okupācijas gadiem un visādiem mēģinājumiem fiktīvā vai kādā citā veidā iegūt zemi. Šī valdības iesniegtā 9.panta sākotnējā daļa pieskaras starptautiskiem līgumiem un tā tālāk, tas būtu pieņemams, šie ir kā papildinājumi. Un mūsu frakcijas - frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtais papildinājums (jūs uzmanīgi izlasiet!) būtu iekļaujams Seiles kundzes ieteiktajā versijā, jo tur ir arī neskaidrība: "Lîdz īpaša likuma spēkā stāšanās dienai Latvijas Republikā reģistrētajām personām..." Nu, tagad mums ir ļoti daudz visādu reģistrētu personu, un, ja tas būtu vienīgais kritērijs, kāpēc viņi varētu iegādāties īpašumus, tas, es domāju, varētu radīt mums, suverenitāti atguvušai zemei, nepatikšanas. Es tiešām ieteiktu līdz trešajam lasījumam papildināt Seiles kundzes priekšlikumu, iekļaujot tajā frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Zemnieku savienības frakcija! Pēc tam - Voldemārs Novakšānovs.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti, klātesošie! Zemnieku savienības nostāja ir tāda, ka šobrīd vispārēja zemes tirgošana juridiskām personām nav pieļaujama. Par to jautājumu var diskutēt, atbildot Endziņa kungam: vai zemei vērtība būs tad, kad Latvijā varēs sākt ar to spekulēt, vai tad, kad vērtība būs šeit ražotajai lauksaimniecības produkcijai. Tas ir viens no tematiem, par ko var diskutēt gari. Es domāju, ka zemei būs vērtība tad, kad būs vērtība lauksaimniecībai un lauku darbam un kad lauksaimniecības produktus varēs pārdot un realizēt Latvijā un pasaules tirgū. Tad zemei būs vērtība visā Latvijā. Bet šobrīd, protams, vērtība ir atsevišķiem zemes nogabaliem ap Rīgu, Jūrmalu un vēl citās skaistākajās Latvijas vietās, kur šo zemi jau gaida pircēji, gaida juridiskās personas; protams, šīm juridiskajām personām ir, tā teikt, apakšā fiziskās personas, kuras citādi pie šīs zemes netiek. Mēs esam pret zemes tirgu pašreizējā situācijā, kamēr nav beigusies zemes reforma, bet pilnīgi atbalstām Seiles kundzes priekšlikumu, varbūt ar Sinkas kunga ieteiktajiem labojumiem, un trešajā lasījumā varētu būt ar citu precizējumu, ka to var ļoti specifiskos atsevišķos gadījumos, kas saistīti ar lielām investīcijām. Un patiesi ir nepieciešams, ka juridiskās personas šo zemi ārpus pilsētām, lauku apvidos iegūtu ļoti limitētos daudzumos - atsevišķos gadījumos. Vajag izskatīt un atrast modeli, kā šobrīd to atrisināt. Protams, ir nepieciešams un ir jāizstrādā šis īpašais likums par tālāko zemes tirdzniecību, un, ja mēs to paspēsim šīs Saeimas laikā, būs ļoti labi. Bet, lai neapstātos daži atsevišķi ļoti labi projekti, ir jāatrod modelis. Bet tikai ne ar vispārējo zemes tirdzniecību! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Pie šā jautājuma man gribas apstāties, salīdzinot divas Latvijas tautas vērtības: nauda un zeme. Naudas praktiski latviešu rokās nav. Un, ja mēs nepiekritīsim deputātes Seiles priekšlikumam, mums nebūs arī zemes. Galu galā - kas tad būsim mēs? Jo es uzskatu, ka Latvijā zeme ir kā darbgalds, uz kura strādā Latvijas tauta. Es zinu, ka var arī atļaut dažus darbgaldus vai instrumentus izdevīgi priekš tautas īrēt, varbūt arī pārdot, un es redzu, ka Ministru kabinetam ir godprātīgi jāizveido šis īpašais likums, kas būtu Latvijas tautas interesēs. Kas attiecas uz mana kolēģa Endziņa teikto, valdība, es teikšu, valdības, mums nāca un ies, bet Centrālajai zemes komisijai ir jābūt Latvijā tai nabai, no kuras sākas visa kārtība Latvijas valstī, tas ir, uz Latvijas zemes. Un es varu teikt, ka skaistākajās vietās šodien atbrauc biznesmeņi un nabaga zemniekam saka: es tev nopirkšu māju citā vietā, daudz labākā, pārdod man šos savus 3 vai 5 hektāriņus ezera krastā vai labi izdevīgā satiksmes vietā! Nauda pievelk. Bet, cienījamie deputāti, es jūs aicinu domāt tālāk! Zeme ir pamatu pamats mūsu tautai, tur mēs dzīvosim un dzīvos mūsu pēcnācēji. Es lūdzu atbalstīt deputātes Annas Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāji nav pieteikušies. Lūdzu - Raimonds Jonītis!

R.Jonītis (LC).

Es, noklausījies visu iepriekšējo deputātu teikto, saprotu, ka ļoti daudzi ir iepazinušies ar ārvalstu likumiem, ar to, kā tur tiek regulētas valsts tiesības, un, lai gan mēs šo likumu pašreiz lasām pa pantiem, tomēr cilvēki nav iepazinušies ar visiem priekšlikumiem, kas runā par šo konkrēto likumu. Runājot par to, kādiem ārvalstniekiem un kādiem pilsoņiem šī zeme varētu tikt pārdota, es katrā ziņā gribētu norādīt gan Saeimas deputātiem, gan arī visiem pārējiem klātesošajiem un iedzīvotājiem, kas klausās radio, uz to, ka šim likumam ir piedāvāti jauni pārejas noteikumi. Un šie pārejas noteikumi jau atrunā, ka tikai to valstu iedzīvotājiem, ar kurām Latvijai ir Saeimā ratificēti šie starptautiskie līgumi. Tikai šo valstu juridiskās personas vispār varētu pretendēt uz šo zemes pirkšanu. Es varu Saeimu informēt, ka pašreiz šādi ratificēti līgumi ir ar vienpadsmit valstīm. Tās ir visas Ziemeļu valstis, Vācija, Francija, un no Austrumeiropas valstīm vienīgais ratificētais līgums pašreizējā brīdī ir tikai ar Poliju. Ja kāds no Saeimas deputātiem, šajā brīdī pieņemot savu lēmumu, uztraucas par šo pilsonību vai par šo zemes izpirkšanu no Austrumiem vai no kādām citām valstīm, tad varu informēt, ka tieši tāpat kā ar Savienotajām Valstīm, Lielbritāniju šādi līgumi pašreizējā brīdī ratificēti Saeimā vēl nav. Ja mums ir iebildumi pret šo valstu kompānijām vai firmām, tātad ir visas iespējas, turpmāk izskatot šos līgumus, ievērot to. Taču šis ir jautājums, kas mums būs jāizskata pārejas noteikumos. Es varu vienīgi informēt, ka Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja visā pilnībā. (No zāles deputāte A.Seile: "Atbalstīja?")

Runājot par šo Seiles kundzes priekšlikumu - papildināt ar pārejas noteikumiem jaunā redakcijā, jāteic, ka to jūs varat apskatīt likuma pēdējā lapaspusē, kas ir šajā ailītē. Es atbildēju uz deputātes Seiles jautājumu.

Runājot par priekšlikumu, ka visi šie pirkšanas un pārdošanas noteikumi pēc Centrālās zemes komisijas apstiprināta priekšlikuma varētu tikt apstiprināti valdībā, taču, nenosakot šos noteikumus, kurus pašreizējā brīdī ir ieteicis Ministru kabinets, ka tikai trijos gadījumos vispār ir iespējams iegūt šo zemi: zem valsts un pašvaldību privatizētiem objektiem, tikai izsolē iegūtu zemi, kas paredzēta jaunu objektu celtniecībai un nekam citam. Un tikai fizisko personu īpašumā esošo zemi, ja tās to pārdod. Es varētu piekrist tam, ja mēs šo priekšlikumu attiecinātu uz šo trešo gadījumu, ka fiziskajām personām, pirms tās pārdod savu zemi kādai juridiskajai personai, būtu jāsaņem šis ieteikums no Centrālās zemes komisijas. Šis jautājums varētu būt diskutējams, bet nekādā gadījumā mēs nevaram pašreizējā brīdī - vismaz es nevaru - atbalstīt to priekšlikumu, kad vēl nav šo noteikumu par atsevišķajiem izņēmuma gadījumiem, taču Centrālā zemes komisija jebkurā gadījumā sagatavos priekšlikumus, un valdībai tad atliks tikai apstiprināt vai neapstiprināt tos. Tieši tāpat nebūs arī nekādu Ministru kabineta noteikumu, kurus Saeima varētu vai nu akceptēt, vai arī noraidīt ar to pieņemšanas brīdi, bet būs tikai Centrālās zemes komisijas lēmums, kas praktiski netiek publicēts nevienā oficiālā laikrakstā. Es domāju, ka Saeimai šī pārraudzība pār zemes tirgu jaunajā piedāvātajā redakcijā būs stipri mazāka nekā tajā, kas ir redzama Ministru kabineta iesniegtajā variantā par šiem konkrētajiem gadījumiem.

Atbildot uz Endziņa kunga piezīmi, jāteic, ka tā tiešām ir tehniska kļūda. Otrajā ailītē panta 5.daļā trešajam vārdam ir jābūt nevis "piektās", bet "ceturtās". Šī panta daļa tad skanētu šādi: "Ðā panta ceturtās daļas noteikumi neattiecas uz zemi, kuru ir pieprasījuši bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki." Ðajā gadījumā tiek konkrēti garantētas bijušo īpašnieku un arī viņu mantinieku tiesības uz zemes platībām, kuras viņi var pierādīt dokumentāri. Šajā gadījumā ne valdībai, ne arī Centrālajai zemes komisijai tomēr nebūtu tiesību par šo zemi pieņemt kādus citus lēmumus.

Un es aicinātu noraidīt gan frakcijas "Tçvzemei un brīvībai", gan deputātes Seiles priekšlikumus - vismaz šobrīd otrajā lasījumā, un tad uz trešo lasījumu mēs varētu precizēt, kurā konkrētajā gadījumā būtu nepieciešams Centrālās zemes komisijas akcepts. Atsevišķos gadījumos es pieļauju arī tādu iespēju, kaut gan attiecībā uz pilsētas zemi praktiski tādas iespējamības ir ļoti maz, un par to mums ir jārunā nākamajā likumprojektā. Vismaz darba kārtībā mums ir paredzēts nākamais par lauku zemi. Es pieļauju iespēju, ka varētu būt arī kaut kādas maksimālās normas vai Ministru kabineta noteiktās šīs maksimālās platības, kad valdība var šo jautājumu lemt un pēc tam dot informāciju Saeimai. Un varētu būt arī tādas maksimālās platības, par kurām būtu nepieciešams šis atsevišķais Saeimas likums. Tātad es aicinātu noraidīt šos abus iesniegtos priekšlikumus un nerunāt par visu problēmu kopumā, bet gan par konkrēto likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Ņemot vērā deputāta Sinkas teikto, mums tad deputātes Seiles priekšlikums būtu jābalso pirmais, jo, kā es sapratu no deputāta Sinkas teiktā, frakcija "Tçvzemei un brīvībai" gribētu papildināt 9.pantu ar jau pieņemto deputātes Seiles redakciju. Vai ir iebildes? Kārtība būs šāda: tātad vispirms balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu. Mums šeit ir mūžīgās problēmas... Ja formāli pieiet, tad vajadzētu balsot par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" pirmo priekšlikumu, bet, tā kā deputāts Sinka izteicās - es gan nezinu, vai viņš frakcijas vārdā vai savā vārdā runāja -, ka tas papildina Seiles priekšlikumu, tad te rodas tā problēma, ka, es tā saprotu, izskatot komisijā, tā tas netika skatīts un tāds lēmums pieņemts, tāpēc acīmredzot ir jāpieiet no formālās puses. Un tad vispirms ir jābalso par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, bet tad - deputātes Seiles ierosinājumu. Ja kāds no šiem priekšlikumiem negūst lēmuma spēku, tad uz trešo lasījumu paliek Ministru kabineta redakcija. Vai pret balsošanas secību ir iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim! Tātad papildināt 9.pantu ar šādu tekstu: "Juridiskās personas, kuru pamatkapitālā īpašuma tiesības pieder tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, var nopirkt no personām, kurām atjaunotas īpašuma tiesības, zemi zem ēkām un būvēm, kuras tās iegādājušās līdz 1993.gada 30.martam. Citos gadījumos juridiskās personas var iegādāties zemi, pamatojoties uz atsevišķu Saeimas likumu. Zemi nevar iegādāties juridiskās personas, kuru pamatkapitālā īpašuma tiesības pieder personām, kas Latvijā ieradušās laikaposmā starp 1940.gada 17.jūniju un 1991.gada 21.augustu, vai viņu pēcnācēji (ja viņi nav Latvijas Republikas pilsoņi)". Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Es atvainojos, tās ir 15 minūtes, kas beidzās iepriekšējam runātājam. Par - 29, pret - 27, atturas - 17. Nav pieņemts.

Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu - izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā: "Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu tiesības iegūt zemi īpašumā regulē īpašs likums. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā konkrētām juridiskajām personām pieņem Ministru kabinets pēc Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas apstiprināta priekšlikuma". Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 22, atturas - 14. 36 un 36. Jāpārbalso! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 33, pret - 26, atturas - 17. Nav pieņemts.

Uz trešo lasījumu paliek Ministru kabineta redakcija.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 12.pantu - "Zemes pieprasījumu apmierināšana". Tas ir redzams 3.lappusē. Konkrēti runa ir par 12.panta pirmās daļas 3.punkta jaunu redakciju. To ierosinājusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai", trešajā lappusītē trešajā ailītē tā ir redzama. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt priekšlikuma pirmo daļu un izteikt šo punktu nedaudz citādākā redakcijā, bet attiecībā uz otro daļu, kas runā par papildinātu tekstu, jāteic, ka komisija neatbalstīja frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Konkrēti šā punkta teikums runā par īpašuma tiesību atjaunošanu tikai pēc tam, kad zemes īpašnieks vai viņa mantinieks atbilstoši savai izvēlei saņēmis līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā vai kompensāciju likumā noteiktā kārtībā. Un arī es aicinu neatbalstīt šo otro daļu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Es atbalstu komisijas sagatavoto priekšlikumu, bet personīgi aicinu svītrot no tā divus vārdus. Un šie vārdi ir "izņemot Rīgu". Kāda ir lietas būtība? Es uzskatu, ka arī Rīgas pilsētā ir brīvi zemes gabali, kurus vajadzētu atdot bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem to gabalu vietā, kurus viņiem tiešām nevar atdot objektīvu iemeslu dēļ. Kaut vai viens piemērs - visa Kundziņsala ir iekļauta ostas teritorijā un šajā teritorijā, kur ir esošās mājas, zemi neatdod īpašumā. Un tāpēc es aicinu izsvītrot vārdus "izņemot Rīgu" no priekšlikuma, kuru ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!

R.Jonītis. Ja drīkst, es vēl pateikšu komentāru kā referents.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Jonītis. Arī šajā gadījumā varētu atbalstīt šo labojumu par svītrojumu, jo es iepriekš savā vārdā jau aicināju noteikt vienotus noteikumus visām republikas pilsētām, un Rīgai te nevajadzētu būt nekādam izņēmumam.

Sēdes vadītājs. Tagad par balsošanas secību. Vai frakcija "Tçvzemei un brīvībai" uzstāj, lai saglabā tās priekšlikumu pilnībā, vai arī ir apmierināta ar to, kādā veidā to šeit ir realizējusi komisija? (No zāles deputāts M.Grīnblats: "Saglabājam savu priekšlikumu!") Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" lūdz balsot par tās priekšlikumu. Tad secība būs tāda: vispirms frakcijas "Tçvzemei un brīvībai", bet pēc tam deputātes Seiles ierosinājums - no komisijas priekšlikuma svītrot "izņemot Rīgu" - un tad komisijas priekšlikums. Vai par secību ir kādi jautājumi? Nav. Lūdzu, balsosim!

Par Kārtības ruļļa pārkāpumu vārds deputātam Endziņam - Juridiskās komisijas priekšsēdētājam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man būtu ļoti sirsnīgs lūgums sēdes vadītājam un arī deputātiem - lasiet Kārtības rulli un to ievērojiet! Tas ir likums.

Pirmām kārtām, jau attiecībā uz nākšanu šeit, tribīnē, un runāšanu no šīs tribīnes. 56.pants nosaka, ka neviens deputāts nedrīkst uzrunāt Saeimu bez sēdes vadītāja atļaujas. Tā ir viena lieta. Bet tālāk ir rakstīts: "Atvēle dodama pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas pieteikšanās kārtībā, izņemot gadījumus..." Lūk, kā es pašreiz runāju par Kārtības ruļļa pārkāpšanu.

Un tālāk jau konkrēti tagad par to, kas tiek likts uz balsošanu. Esiet tik laipni un apskatieties Kārtības ruļļa 100.pantu! Otrajā lasījumā balsojami tikai tie priekšlikumi, kas noteiktā termiņā - te ir atsauce uz 90. un 92.pantu - iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas Kancelejai un līdz balsošanai nav atcelti. Un tāpēc es lūdzu, kategoriski prasu pat sēdes vadītājam nelikt uz balsošanu tādus priekšlikumus, kuri izskan šeit no tribīnes mutiski un kuri nav iepriekš izskatīti un akceptēti atbildīgajā komisijā. Kad beidzot Saeima sāks ievērot pati savu likumu?

Sēdes vadītājs. Tā situācija nav tik pesimistiska. Jūs, Endziņa kungs, varbūt nemaz neredzējāt, bet Seiles kundze bija iesniegusi rakstiski savus pieteikumus. Kāpēc tad... Vai tad nu jāskatās tik precīzi, vai viņa iesniedz rakstiski vai neiesniedz, vai tas ir galvenais Saeimas darbā? Varbūt, ka viņa iesniedz...

No zāles deputāts A.Endziņš: "Saeima izbalsoja priekšlikumu!"

Sēdes vadītājs. Endziņa kungs, es jums dodu atvēli runāt no tribīnes. Lūdzu! (No zāles deputāts A.Endziņš: "Paldies!")

A.Endziņš. Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tas, ko nupat teica Saeimas priekšsēdētājs, ka lūk, kāpēc gan mēs būsim tik precīzi un ka var jau arī to neievērot... Es atvainojos, atšķiriet dokumentu un paskatieties, kāds bija Kārtības rullis trešajam lasījumam. Tur bija Saeimas kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas priekšlikums - izmantot šo pierakstīšanos rakstveidā tikai tad, kad ir pirmais lasījums vai debates par citiem jautājumiem, bet nevis likumprojekta apspriešanā otrajā vai trešajā lasījumā. Jo skaidrs ir viens, ka daudzos gadījumos otrajā un trešajā lasījumā ir runa par pantiem, un tas nozīmē, ka nepārtraukti šeit būtu jāskraida ar šiem rakstveida pieprasījumiem, bet cienījamā Saeima to neakceptēja, to izsvītroja. Un tagad es lūdzu Saeimas priekšsēdētāju, sēdes vadītāju strikti to ievērot. Tā ir Saeimas griba. Taču, ja Saeima tā nevēlas, tad ir jāmaina likums. Un to var izdarīt tikai trijos lasījumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu. Pirmais balsojums būs par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegto. Vai frakcijas saskaņā ar jauno Kārtības rulli var iesniegt priekšlikumus, lai nebūtu pārpratumu? Un pēc tam balsosim par komisijas iesniegto redakciju. Deputāte Seile, jūsu priekšlikumu, ka "izņemot Rīgu", iesniedziet rakstiski komisijai trešajam lasījumam. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - papildināt ar tekstu: "Gadījumā, ja neatdotā zeme tiek izmantota uzņēmējdarbībai, zemes īpašniekam ir tiesības būt par zemes vērtībai atbilstošās kapitāldaļas īpašnieku attiecīgajā uzņēmējdarbības struktūrā". Rezultātu! Par - 33, pret - 21, atturas - 19. Nav pieņemts.

Komisijas priekšlikums - atbalstīt priekšlikuma pirmo daļu un izteikt šādā redakcijā: "Pçc tam, kad zemes īpašnieki vai viņu mantinieki atbilstoši savai izvēlei saņēmuši līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā (izņemot Rīgu) vai kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā..." Rezultātu! Par - 53, pret - nav, 18 - atturas. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums arī ir no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" - papildināt 12. panta otro daļu ar jaunu palīgteikumu. Komisijas viedoklis bija neatbalstīt šo ierosinājumu, kas runātu par to, kas notiek pārējos gadījumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim - papildināt 12. panta otro daļu aiz vārdiem "pârējos gadījumos" ar vārdiem "kad uz zemes atrodas citu personu īpašumā esošās likumīgi celtās, iegūtās ēkas vai būves". Rezultātu! Par - 26, pret - 21, atturas - 20. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums - papildināt 12. panta otro daļu aiz vārdiem "nomas maksa" ar konkrētu nomas maksu. To Tautsaimniecības komisija neatbalstīja, jo tas nebūtu šā likuma jautājums, kā nosakāma zemes nomas maksa. (No zāles deputāte A.Seile: "Es neiebilstu!")

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es ļoti vēlētos, kaut šeit plenārsēžu zālē pie deputātu sola varētu stāvēt deputāta palīgs, kurš pēc Endziņa kunga aizrādījuma varētu nepārtraukti nēsāt uz Sekretariātu zīmītes, lai varētu pieteikties debatēs par katru konkrēto jautājumu. Tas vienkārši apgrūtina domāšanu, ja pašam jāaizskrien līdz Sekretariātam, jāiesniedz lapiņa un ja tikai pēc tam drīkst nākt tribīnē.

Bet nu par lietas būtību. Es atbalstu šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Un kāpēc? Gandrīz katru dienu Centrālajā zemes komisijā ierodas cilvēki un jautā: cik lielu nomas maksu mēs, kas esam atguvuši un ierakstījuši Zemes grāmatās savu īpašumu, drīkstam ņemt no cilvēka? Mēs atbildam: "Likuma kārtībā nav noteikts, cik liela šī nomas maksa var būt." - "Un tomēr, ko jūs iesakāt? Varbūt šī vērtība - no 5 līdz 10 procentiem gadā - ir pārāk maza? Varbūt tā ir par lielu?" Tāpēc būtu vajadzīgs šāds ieteikums, kas nosaka šo nomas maksu attiecībā pret paraugvērtību. Tā, piemēram, zemes īpašnieks ir atguvis zemi Dārziņos pie Rīgas, kur ir ierīkoti tā saucamie dārzkopības kooperatīvi, uz kuriem ir uzceltas jau samērā kapitālas ēkas un būves. Zemes īpašnieks pašreiz piedāvā šim dārziņa lietotājam - vai nu izpērc par 8 latiem kvadrātmetrā šo zemi vai maksā nomas maksu - 20 latus par visu šo zemes gabaliņu, kurš ir 200 m2 liels . Un tad nu lai šis lietotājs izšķiras. Es saprotu, ka šis zemes īpašnieks pats nav īsti pareizi aprēķinājis, pieprasīdams maksu 8 lati par vienu m2. Viņš faktiski atdod šo zemi daudz par lētu, jo tā nomas maksa, kuru viņš piesola cilvēkam, ir daudz augstāka. Un tāpēc es domāju, ka skaidrības labad šādu procentu vajadzētu noteikt pēc noteiktās zemes paraugvērtības. Paraugvērtības izstrādā Valsts zemes dienests, tāpēc tur nekādu problēmu nebūtu, bet tas tikai ieviestu zināmu skaidrību. Varbūt šiem noteikumiem nevajadzētu būt obligātiem, bet gan noteikti rekomendējošiem. Tātad es atbalstu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Jonīša kungs, vai jums arī ir jāraksta iesniegums?

R.Jonītis. Mani Juridiskā biroja vadītājs informēja, ka man kā referentam nebūtu jāraksta iesniegums. Es gribu kā referents šoreiz runāt komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Jonītis. Šajā gadījumā es informēju, ka Tautsaimniecības komisija noraidīja šo priekšlikumu par tādas normas iekļaušanu šajā likumā. Konkrēti šis pants runā par zemes pieprasījumu apmierināšanu un kārtību, kā ir jāapmierina šie pieprasījumi, bet Latvijas Republikā, kā esmu informēts, pastāv arī citi likumi, kas runā par zemes lietošanu un zemes ierīcību, kā arī ir Civillikums, un šai normai būtu jābūt tajos likumos, kuri runā jau konkrēti par zemes lietošanu, bet nekādā gadījumā šeit nebūtu jānosaka nomas maksa, it sevišķi šajā pantā, kur ir paredzēta kārtība, kā apmierina zemes pieprasījumus. Tikai tāpēc komisija noraidīja, neiebilstot vispār pret priekšlikumu, ka ir jābūt valstī noteiktai nomas maksai, bet gan noraidīja to šajā likumā un šajā vietā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ja mēs strikti ņemam pēc Kārtības ruļļa, tad jums kā referentam vārds bez pieteikšanās var tikt dots, tikai izbeidzot debates par attiecīgo pantu.

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens no zāles: "Nav jābalso!") Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu- papildināt 12. panta otro daļu aiz vārdiem "nomas maksa" ar teikumu: "Nomas maksa nosakāma 5 - 10 procentu apmērā gadā no zemes paraugvērtības". Rezultātu! Par - 22, pret - 23, atturas - 27. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir 4. lappusē - par pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Deputāte Seile iesaka svītrot šo 12.prim pantu, kas runā par būvlietojuma tiesību nostiprināšanu. Komisijas viedoklis šajā gadījumā bija atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu! (Seile no zāles kaut ko saka.) Godātā deputāte Seile, es nevaru zināt, vai kāds iebilst vai neiebilst.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti, šī ir tā pati Kārtības ruļļa noteiktās kārtības sarežģītība. Es, piemēram, nevaru zināt, vai, ja pret komisijas ieteikto priekšlikumu un manis izvirzīto neviens šeit neprotestē, tas aiziet bez balsojuma. Es, protams, varu nerunāt, bet es varu nepaspēt iesniegt priekšlikumu, ja kāds cits nāk runāt un šo priekšlikumu protestē. Un tāpēc es šajā mirklī varu vienīgi pateikt tā: ja nav neviena, kas noraida šo komisijas priekšlikumu, es atsaucu savu pieteikumu debatēs.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Vai neviens no deputātiem neiebilst? Neiebilst. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 13. pantu - zemes nodošana īpašumā un piešķiršana lietošanā. Tātad frakcijai "Tçvzemei un brīvībai" ir divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums - papildināt 13. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Pamatojoties uz tiesas spriedumu, Valsts zemes dienests 3 mēnešu laikā izgatavo nepieciešamo dokumentāciju, kas nepieciešama īpašuma tiesību nostiprināšanai Zemes grāmatās." Komisijas viedoklis bija - neatbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu - papildināt 13. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Pamatojoties uz tiesas spriedumu, Valsts zemes dienests 3 mēnešu laikā izgatavo nepieciešamo dokumentāciju, kas nepieciešama īpašuma tiesību nostiprināšanai Zemes grāmatās." Balsosim! Rezultātu! 22 - par, pret - 27, atturas - 20. Nav pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. Runājot par otro priekšlikumu, jāteic, ka ir noticis Saeimas saistošs balsojums par nomas maksu. Te ir atsauce uz 12. pantu, uz šo nomas maksu, kas tika piedāvāta iepriekš. Saeima noraidīja nomas maksas noteikšanu šajā likumā, un tāpēc šis priekšlikums nebūtu jābalso.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildes? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Un pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Tā ir jauna redakcija, kas nosaka, ka tikai to valstu juridiskajām personām, ar kurām Latvijas Republika noslēgusi un Saeima apstiprinājusi starpvalstu līgumus, ir tiesības iegādāties šo zemi īpašumā. Šī ir tā norma, pie kā runātāji pakavējās, jau apspriežot 9. panta redakciju, un šī ir iespēja Saeimai regulēt šo valstu juridisko personu tiesības iegādāties īpašumā zemi. Tautsaimniecības komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Es aicinu arī Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šāds ieraksts pārejas noteikumos pilnīgi atbrīvo mehānismu, kādā 11 ārvalstu uzņēmumi var iegūt zemi īpašumā Latvijas teritorijā. Latvijas Republikas teritorijā reģistrētajām juridiskajām personām mēs ar mūsu balsojumu noteicām diezgan stingrus noteikumus, bet šīm 11 ārvalstīm, to skaitā Polijai, ar šādiem pārejas noteikumiem mēs atļaujam pilnīgi brīvu zemes tirgu. Iepriekšējā - pirmajā - lasījumā mēs diskutējām par to, vai ārzemju konsulātiem ir vai nav tiesības izpirkt zemi un iegūt to īpašumā, un atbalstījām šo domu, ka konsulārām vajadzībām tiem ir vajadzīga zeme īpašumā, un tāds arī ir ieraksts, un tāds ir labojums likumā. Bet attiecībā uz visiem uzņēmumiem, ar kuriem Saeima ir noslēgusi starpvalstu līgumus un nav pat speciāli atrunājusi šos zemes īpašumu jautājumus, es domāju, ka mēs esam pārāk devīgi. Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jūs runāsiet, deputāt Jonīt? Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Šajā gadījumā es nevis kā priekšlikuma iesniedzējs, bet kā referents aicinu tomēr izlasīt un atcerēties to, kāda redakcija pašreiz saglabājas 9. pantā: 9. pantā netiek runāts ne par kādu brīvu zemes tirgu, bet par šiem trīs izņēmuma gadījumiem, kad vispār ir tiesības iegādāties īpašumu. Ja mēs svītrosim arī šos pārejas noteikumus, tad, Seiles kundze, tiešām jebkuras valsts iedzīvotājs - vienalga, vai Latvijai ar to ir vispār kādas attiecības starptautiskajā līmenī vai nav - varētu pretendēt un pieteikties uz šiem pirkumiem. Šis ir ierobežojošs gadījums, kas konkrēti runā par šiem tiesību ierobežojumiem tām juridiskajām personām, kas nāk no pārējām valstīm. Un ir attiecīgi starpvalstu jautājumi, vai Saeima ir piekritusi labvēlīgām attiecībām ar konkrēto valsti vai nav. Un šie pārejas noteikumi, dabiski, darbotos tikai līdz šā speciālā likuma pieņemšanai un attiektos tikai uz šiem Ministru kabineta noteikumiem, kā pārdodama zeme šajos izņēmuma gadījumos.

Sēdes vadītājs. Godātais Endziņa kungs! Mēs debates pabeidzām. Es gan ar āmuru šeit neklapējos, bet debates ir pabeigtas un referentam jau tika dots galavārds, tāpēc jūsu iesniegums attiecībā uz runāšanu tiek noraidīts. Lūdzu zvanu! Deputāts Sinka - par procedūru.

J.Sinka (TB).

Tā kā tagad sekos balsojums, vēlos atgādināt priekšsēža kungam, uzmanīgāk izlasīt skaitli "21". Trīs reizes skaitlis "21" tika nolasīts kā "27" - pret. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par procedūru - Anna Seile. Par Kārtības ruļļa neievērošanu. (Starpsauciens no zāles: "Nav tāda procedūra!")

A. Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es protestēju pret referenta nepareizu skaidrojumu un aicinu visus deputātus vēlreiz iedziļināties pirms balsojuma. Šāds ieraksts pārejas noteikumos atļauj pilnīgi brīvu zemes tirgu 11 valstu juridiskajām personām, kuras noslēgušas starpvalstu līgumus.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile, es jums izsaku piezīmi, jo jūsu runāšana, kā jūs pati saprotat, nebija par Kārtības ruļļa pārkāpšanu.

Lūdzu, balsosim par deputāta Jonīša priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Lîdz speciālā likuma pieņemšanai tikai to valstu, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi un Latvijas Republikas Saeima ir apstiprinājusi starpvalstu līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību, juridiskām personām ir tiesības iegādāties zemi īpašumā." Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 21, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts.

R.Jonītis. Citi priekšlikumi par šo likumprojektu komisijā saņemti nebija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" pieņemšanu otrajā lasījumā kopumā! Rezultātu! Par - 51, atturas - 11, es atvainojos, pret - 11, atturas - 18. Pieņemts. Par termiņu, lūdzu!

R.Jonītis. Komisijas vārdā es aicinu iesniegt priekšlikumus atiecībā uz trešo lasījumu līdz 20.septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Otrais lasījums. Lūdzu! Raimonds Jonītis - komisijas vārdā.

R.Jonītis (LC).

Cienītā Saeima! Cienītie deputāti! Ir divi dokumenti - nr.717 un nr. 717a. Precizētā redakcija ir dokuments nr.717a. Tabula. Lūdzu izmantot darbam šo dokumentu nr. 717a.

Sēdes vadītājs. Pagaidīsim vienu mirklīti, lai deputāti varētu attiecīgos dokumentus paņemt! Lūdzu!

R.Jonītis. Pirmie priekšlikumi jau ir par 1. pantu - "Zemes privatizācijas uzdevumi". Ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums papildināt 1. pantu ar 4.punktu: "nodot zemi pret atlīdzību Latvijas Republikas pilsoņu dibinātām (izveidotām) juridiskām personām speciālā likumā paredzētā kārtībā". Komisijas viedoklis bija - neatbalstīt šo jauno redakciju, 1.panta 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - papildināt 1.pantu! (Kāds no zāles: "Ir jāiesniedz!")

Sēdes vadītājs. Jau ir balsojums. Balsosim par priekšlikumu: "nodot zemi pret atlīdzību Latvijas Republikas pilsoņu dibinātām (izveidotām) juridiskām personām speciālā likumā paredzētā kārtībā." Rezultātu! Par - 33, pret - 25, atturas - 18. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir 2.pantā - "Zemes privatizācijas pamatprincipi". Arī šeit ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt 2.panta 5.punktu pēc vārdiem "Latvijas Republikas pilsoņiem" ar vārdiem : "un viņu izveidotām organizācijām vai uzņēmējdarbības struktūrām". Šajā punktā - 5.punktā ir runa par to, ka zeme īpašumā tiek piešķirta Latvijas Republikas pilsoņiem, un pirmā lasījuma redakcijas papildinājums - "un Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - papildināt 2.panta 5.punktu pēc vārdiem "Latvijas Republikas pilsoņiem" ar vārdiem: "vai viņu izveidotām organizācijām vai uzņēmējdarbības struktūrām".

R.Jonītis. Es atvainojos, komisijas viedoklis bija - neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Balsojam. Rezultātu! 27 - par, 24 - pret, 22 - atturas. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums attiecas uz 4.pantu "Zemes privatizācijas veidi". Par 4.pantu ir divi priekšlikumi. Ir deputāta Zaščerinska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi nedaudz mainītā redakcijā, un ir deputāta Gorbunova priekšlikums, kurš komisijā netika atbalstīts kopumā, bet ir balsojams Saeimas plenārsēdē, tā kā balsis sadalījās. Es saprotu, ka šī kārtība būtu tāda, ka priekšlikumi par 4.panta otro daļu jāizskata to iesniegšanas secībā.

Tātad - deputāta Zaščerinska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Tajā ir runa par līdzvērtīgas zemes piešķiršanu "pagasta vai rajona robežās vai arī citos republikas pagastos ar šo pagastu valdes (padomes) piekrišanu no nepieprasītām vai kompensētām zemēm". Komisija vienkārši ir papildinājusi to, saskaņojot ar Valsts zemes dienestu.

Deputāta Gorbunova priekšlikums. Tajā ir runa, ka varētu šo līdzvērtīgo zemi piešķirt arī no valsts vai pašvaldību zemēm. (No zāles deputāts J.Zaščerinskis: "Gluži otrādi!")

Sēdes vadītājs. Ja neviens deputāts neiebilst, es atsaucu savu priekšlikumu. Kurp jūs, deputāt Zaščerinski, tagad dodaties? Tribīnē var iekļūt tikai ar pieteikšanos rakstveidā. (Starpsauciens no zāles: "Lai viņš uzraksta!")

Godātie kolēģi! Acīmredzot būs jānozīmē štata darbinieki, it sevišķi viņiem būs jāatrodas zāles attālākajos stūros un deputātu pieteikumi runāt ļoti veikli jāaiznes uz Sekretariātu. Par procedūru nav, ir par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. (Kāds kaut ko saka no zāles.) Par Kārtības ruļļa neievērošanu. Nu, tas ir viens un tas pats. Attiecībā uz Kārtības ruļļa neievērošanu vārds deputātam Budovskim!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Tātad faktiski daudzos gadījumos, kas attiecas uz Kārtības rulli, tā ievērošanu vai neievērošanu, praktiski ir it kā brīva sprauga, nekas nav rakstīts - ne šā, ne tā. Ir noteikts,ka šādos gadījumos Prezidijs var dot kādu skaidrojumu. Šinī gadījumā parādās noteikta problēma. Tātad Kārtības rullī ir prasīts, ka ir nepieciešama šī pieteikšanās rakstveidā. Bet tādā gadījumā, man liekas, tas nav saskaņots ar to tempu, kādā mēs strādājam: viens runā, tūlīt ir balsojums - un tā tālāk. Cienītie kolēģi, darīsim visu ļoti mierīgi! Lai iesniedz zīmīti un lai priekšsēdētāja kungs pagaida! Jo citādi tas nav iespējams. Parlaments nevar pārvērsties par hipodromu.

Sēdes vadītājs. Juridiskās komisijas priekšssēdētājs Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Par Kārtības ruļļa neievērošanu. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūs liedzāt man vārdu sakarā ar to, ka debates ir izbeigušās. Kārtības ruļļa 63.pants skan šādi: "Kad visi sarakstā iekļautie runātāji ir izteikušies, sēdes vadītājs pasludina debates par izbeigtām un norāda uz to ar āmura piesitienu. Pēc tam runā, ja viņš to vēlas, vienīgi referents." Vai bija āmura piesitiens, kad jūs nedevāt man vārdu, sakot, ka debates ir izbeigtas? Mana piezīme saskan zināmā mērā ar Budovska kunga piezīmi. Bet es atkārtoju vēlreiz, ka šī situācija radās konkrēti pašas Saeimas vainas dēļ. Jo Kārtības ruļļa projektā bija skaidri un gaiši rakstīts, ka nevajag 2. un 3.lasījuma... Diemžēl cienījamā Saeima to izsvītroja. Tagad, lūdzu, esiet tik laipni un rakstveidā piesakieties arī otrā un trešā lasījuma gaitā - par katru pantu!

Sēdes vadītājs. Par to āmura piesitienu - tas jāņem vērā, bet, kas attiecas uz pārējo, deputāt Endziņ, jūs nerunājāt par lietu. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Kâ, par lietu? Rullis!") Turpinām darbu. Lūdzu! Vārds deputātam Zaščerinskim, pēc tam - deputātei Seilei.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atsaukt savu priekšlikumu un lūdzu atbalstīt Gorbunova kunga priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas ir juridiski precīzāk formulēts. Pamatojums: kompensētā zeme var kļūt par valsts un pašvaldību zemi, un, ja mēs to neierakstīsim, tad, kā saka, nebūs īstas skaidrības, kompensētā zeme nav, manuprāt, juridiski pamatota. Tāpēc es aicinu atbalstīt Gorbunova kunga priekšlikumu. Jo pēc būtības, pēc satura un domas, kā saka, tie priekšlikumi praktiski ir identiski, tikai precīzāk formulēts ir Gorbunova kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Annai Seilei - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Arī es gribu uzturēt spēkā Gorbunova kunga iesniegto priekšlikumu, jo šis priekšlikums paplašina to zemju loku, no kurām var piešķirt zemes kompensācijām tiem bijušajiem īpašniekiem, kuri savu zemi likuma noteiktā kārtībā nevar saņemt. Tātad tad, ja viņu zemi ir apbūvējis kāds cits, tur dzīvo, strādā un ir uzcēlis māju. Gorbunova kunga priekšlikumā šis loks ir daudz plašāks, tātad kompensācijai domātā zemē ietilpst gan līdz šim īpašnieku nepieprasītā zeme, gan zeme, kas jau ir nonākusi valsts un pašvaldību īpašumā. Un es jums gribu atgādināt, ka vēl joprojām, arī šodien, ir spēkā Ministru kabineta noteikumi nr.32, kuros ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka visa zeme, kuru nav pieprasījuši bijušie īpašnieki, nonāk valsts īpašumā. Un acīmredzot jau notiek šādas zemes, kā valsts īpašuma, reģistrācija. Šāda redakcija ļauj paplašināt to zemju loku, kuras piešķiramas bijušajiem īpašniekiem. Tātad es uzturu spēkā Gorbunova kunga rakstveidā iesniegto priekšlikumu un atbalstu to. Gatavojot trešo lasījumu, tajā varētu iestrādāt vēl dažus papildinājumus - šo saskaņojumu ar Valsts zemes dienestu, jo Valsts zemes dienests tiešām pārzina visus zemes ierīcības projektus laukos, tādēļ šāds saskaņojums būtu nepieciešams. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Kā jau es teicu, - ja deputātiem nav iebildumu, es priekšlikumu atsaucu, bet, ja deputātiem ir iebildumi, es atsaucu savu atsaukumu. Un tad ir jābalso: vispirms - par deputāta Gorbunova priekšlikumu, pēc tam - par komisijas. Vai par piedāvāto balsojumu secību ir kādas piezīmes vai citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - papildināt 4.panta otro daļu aiz vārdiem "lîdzvērtīgu zemi citā vietā" ar vārdiem "pagasta vai rajona robežās vai arī citos republikas pagastos ar šo pagastu valdes (padomes) lēmumu no nepieprasītās vai valsts, vai pašvaldību zemes"! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums. 5.pants - "Pilsoņi, kuriem atjaunojamas zemes īpašuma tiesības." Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir piedāvājusi jaunu panta redakciju, un komisijas viedoklis bija - neatbalstīt šā priekšlikuma pirmo un otro daļu, bet atbalstīt tikai tā trešo daļu. Šajā atbalstītajā daļā ir runa par to, ka gadījumos, ja minētajām personām nav atjaunotas zemes īpašuma tiesības šajā likumā paredzēto iemeslu dēļ, minētās tiesības ir jāatjauno, tiklīdz zuduši iepriekš minētie šķēršļi īpašuma tiesību atjaunošanai vai ja nav saņemta kompensācija vai līdzvērtīgs zemes gabals citā vietā. Es gribu paskaidrot, ka šī trešā daļa būtu kā papildinājums spēkā esošajai redakcijai, tā nevarētu būt kā tikai panta... pants sastāvētu tikai no šīs daļas.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, es tomēr nesapratu. Pants sastāvētu tikai no šīs daļas, gadījumā, ja tas gūtu lēmuma spēku? Jā?

R.Jonītis. Jā. Es saprotu, ka komisijas viedoklis ir neprecīzi izteikts, tātad šim atbalstam būtu jāskan tā - atbalstīt šo daļu, papildinot spēkā esošo redakciju ar piedāvāto redakciju. Jo frakcija piedāvā jaunu panta redakciju kopumā, kas sastāv no trim daļām. Komisija noraida šo jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mēs varam balsot tikai par to, kas ir uzrakstīts, pat tad, ja nepareizi uzrakstīts. Jo citādi jālabo trešajā lasījumā. Anna Seile - par 5.pantu. Lūdzu! LNNK.

A.Seile (LNNK).

Godātais sēdes vadītāj un klātesošie deputāti! Es jums gribu paskaidrot, jo es piedalījos šajā Tautsaimniecības komisijas sēdē. Tātad viss priekšlikums izteikts 4.lappusē, un to ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Tautsaimniecības komisija atbalstīja priekšlikuma pēdējo daļu, tieši to, kurai pretī ir ieraksts - "atbalstīt priekšlikuma trešo daļu". Ja pret šo daļu neviens neiebilst, acīmredzot par to nav vairs pat jābalso, jo komisija ir to atbalstījusi. Lietas būtība - ja ir zuduši kaut kādi šķēršļi, kuru dēļ nevar atjaunot īpašuma tiesības, ja nav saņemta kompensācija vai līdzvērtīgs zemes gabals. Nu, piemēram, pirmsreformas laika zemnieks ir apdomājies, ka viņš šo zemi neapstrādās, aiziet uz pilsētu, un zeme tur paliek. Šis ieraksts nosaka, ka bijušajam īpašniekam, ja viņš jau nav saņēmis zemi citā vietā vai jau nav piekritis kompensācijas saņemšanai, ir šādā gadījumā tiesības šo zemes gabalu dabūt atpakaļ. Likumā ļoti vajadzīgs šāds ieraksts!

Par šā ierosinājuma pirmo daļu. (Teksts sākas lappuses augšpusē). Tātad frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir ierosinājusi ļoti būtisku priekšlikumu, ka visiem tiem, kuri kara dēļ nav paspējuši noformēt zemes īpašumu zemesgrāmatās (tas ir, zemes pirkums palicis neierakstīts zemesgrāmatā), ir tiesības tiesā nostiprināt un pierādīt savas īpašumtiesības. Tas viss ir ļoti loģiski un pareizi, bet to jau nosaka šā paša likuma citi panti, un šī procedūra Latvijā ir ļoti "atstrādāta", un, ja nu mēs vienīgi skaidrības labad gribam vēl šeit, arī šajā pantā, atbalstīt tādu ierakstu, tas nav nekas ļauns, bet faktiski tā pirmā daļa ir nevajadzīga, jo saskaņā ar Civillikumu jau šie tiesas procesi notiek, īpašumtiesības tiek pierādītas, un zemesgrāmatā, ja ir tiesas spriedums, reģistrē īpašumu arī tiem, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam nebija paspējuši savu pirkumu reģistrēt zemesgrāmatā. Tāpēc es uzskatu, ka pirmā daļa nav vajadzīga, un atbalstu - šoreiz pilnībā - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juridiskās komisijas vadītājs Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es arī atbalstu šādu komisijas viedokli, ka 5.pants tiek papildināts ar frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikuma trešo daļu. Un šajā sakarībā, saskaņā ar Kārtības ruļļa 99.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka otrajā lasījumā notiek balsošana par katru panta punktu vai daļu, pantu kopumā vai pantu grupu, es iesaku, ka, ja "Tçvzemei un brīvībai" uztur spēkā savu priekšlikumu, tad ir jābalso vai nu par pirmo priekšlikuma redakciju, 5.panta redakciju, pirmo un otro pantu kopā vai atsevišķi, un trešā daļa - atsevišķi. To atbalsta arī atbildīgā komisija. To teica arī Seiles kundze. Es uzskatu, ka nepastāv nekāda problēma par to, kādā secībā būtu par priekšlikumiem jābalso; tas Kārtības rullī jau pateikts.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, jo frakcija neatsauc savu priekšlikumu, un otrs balsojums varētu būt par komisijas priekšlikumu (protams, atkarībā no pirmā balsojuma rezultāta). Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - izteikt pantu šādā redakcijā (5.pants ir 4.lappusē): "Personas, kurām atjaunojamas zemes īpašuma tiesības. Zemes īpašuma tiesības atjaunojamas fiziskajām un juridiskajām personām..." - un tālāk kā tekstā. Jums teksts ir, atļaujiet nelasīt. Rezultātu! Par - 23, pret - 30, atturas - 22. Nav pieņemts. Tagad balsosim par komisijas priekšlikumu. Vai neviens neiebilst pret komisijas priekšlikumu? Neiebilst. Līdz ar to balsot nevajag. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir 6.pantā, kurā ir runa par zemes nodošanu īpašumā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums ir 6.panta pirmajā daļā, šeit faktiski ir vairāki priekšlikumi - gan aizstāt vārdus, gan pārcelt vārdus. Komisijas viedoklis bija - nemanīt pirmo daļu. Neatbalstīt frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumus par šā panta pirmās daļas izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu 6.panta pirmajā daļā. Rezultātu! Par - 20, pret - 28, atturas - 23. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par šā paša panta otro daļu, arī tas ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums. Priekšlikums - mainīt šo daļu. Tautsaimniecības komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu par 6.panta otrās daļas redakciju. Rezultātu! Par - 22, pret - 25, atturas - 26. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 6.panta trešo daļu - mainīt tās redakciju, svītrojot atsevišķus vārdus un papildinot tekstu ar jaunu teikumu. Arī tas ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums. Arī šajā gadījumā Tautsaimniecības komisijas viedoklis bija - neatbalstīt šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - svītrot 6.panta trešajā daļā vārdus "çku, būvju un" un starp daļas pirmo un otro teikumu ievietot teikumu: "Îpašuma tiesības iepriekšminētie zemes lietotāji var iegūt 6.panta 1.daļā paredzētajos gadījumos." Rezultātu! Par - 20, pret - 25, atturas - 23. Nav pieņemts.

Godātie deputāti, tagad mēs pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu, jo būs starpbrīdis. Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies! Reģistrācija! Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt klātneesošo deputātu vārdus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Valdis Birkavs, Oskars Grīgs, Juris Janeks, Ojārs Kehris, Edvīns Kide (Edvīns Kide ir zālē), Odisejs Kostanda, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Jānis Lagzdiņš (Jānis Lagzdiņš ir zālē), Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis, Ivars Silārs, Mārtiņš Virsis un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju! Rezultātu! 34 deputāti. Nav kvoruma. Lūdzu, zvaniet! Lūdzu reģistrāciju! Rezultātu! 43. (Starpsauciens no zāles: "Jâizsludina pārtraukums!") 10 minūšu pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti! Iepriekšējās 10 minūtes ieies 5.Saeimas vēsturē ar to, ka tas bija pirmais pārtraukums tāpēc, ka laikā nesapulcējās deputāti un nebija kvoruma. Turpinām sēdi! Izskatīsim priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" otrajam lasījumam.

R.Jonītis. Es lūdzu pašreiz pievērsties 7.lappusei, kur ir nākamais priekšlikums par 6.panta redakciju, konkrēti par 6. panta ceturto daļu. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir ierosinājusi iestarpināt jaunu vārdkopu. Komisijas viedoklis bija - neatbalstīt šo priekšlikumu, jo šis iestarpinājums ir nevajadzīgs. Es paskaidrošu tikai to, ka arī valsts un pašvaldība pēc Latvijas Republikas likumdošanas ir juridiskās personas.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runātāji? Vai frakcija uztur spēkā balsojumu? Neuztur. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 6.panta septīto daļu. Tas ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt šo septīto daļu ar jaunu teikumu. Tautsaimniecības komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Tad lēmums ir pieņemts. Atbalstām.

R.Jonītis. Vēl ir priekšlikumi par šo pašu 6.panta septīto daļu. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - aizstāt vārdus "tautas deputātu padomes" ar vārdiem "padomes". Es saprotu, ka tas ir saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām". Tautsaimniecības komisija aicināja arī šo atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu? Tālāk.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mums vajadzētu nobalsot kopumā 6. pantu. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Rullis to neparedz!")

R.Jonītis. Jā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Otrajā lasījumā notiek balsošana par katru panta punktu vai tā daļu, par pantu kopumā vai par pantu grupu. Ja pantā ir izdarīti kādi labojumi, vai par pantu nav jābalso kopumā? Paldies. Tad nebalsosim.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir 8.lappusē par 11.pantu - "Îpašumā atjaunojamās zemes platības maksimālais apmērs". Šeit ir divi priekšlikumi. Viens priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - vispār svītrot šo pantu.

Otrs priekšlikums ir deputāta Jonīša priekšlikums, kuru Tautsaimniecības komisija atbalstīja. Tas nosaka tikai to, ka maksimālais apmērs nav ierobežots, respektīvi, visi bijušie īpašnieki, saņemot dabā savus īpašumus, tos atgūst tik lielā apmērā, cik tie ir bijuši īpašumā. Tātad viņi vai arī tie cilvēki, kas no viņiem ir mantojuši to.

Sēdes vadītājs. Vai par 11.pantu nav pieteikušies runātāji? Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uztur spēkā savu priekšlikumu? Neuztur. Līdz ar to balsojums nav nepieciešams. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi ir par 12.pantu - "Kompensācijas saņemšanas tiesības". Ir deputāta Resnā priekšlikums par šā 12.panta papildināšanu, un tiek piedāvāti divi varianti. Tautsaimniecības komisija, izskatot šos priekšlikumus, nav atbalstījusi ne vienu, ne arī otru variantu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Resnajam - Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

G.Resnais (LZS).

Man deva vārdu?

Sēdes vadītājs. Jums tiek dots vārds. Lūdzu, izmantojiet tribīni!

G.Resnais (LZS).

Paldies, priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka viss tas, kas saistās ar īpašuma atdošanu pēc 45 gadiem, visas šīs īpatnības nav iekļaujamas likumā. Likums tik precīzi nav uzrakstāms, un laikam likumam arī nevajadzētu būt tik strikti precīzam, jo nedrīkst atņemt naudu un maizi arī advokātam un prokuroram. Un tomēr šajā gadījumā es vienkārši gribu izteikt viedokli, kāpēc es atkārtoti atgriezos pie šā priekšlikuma.

Mums tomēr ir bijušo īpašnieku iedzīvotāju daļa, es akcentēju - nevis kaut kādas tālas pakāpes viņu mantinieki, bet paši īpašnieki vai viņu pirmās pakāpes mantinieki. Tiešie pirmās pakāpes mantinieki. Likums paredz: ja viņa zeme ir aizņemta, tad, pirmkārt, viņš drīkst saņemt it kā analoģisku zemi citā vietā - tajā pašā pagastā vai citā teritorijā. Ne vienmēr tas ir iespējams un ne vienmēr šajā jautājumā var panākt vienošanos, jo pamatā bijušo Latvijas iedzīvotāju, īpaši zemnieku, viensētas tika izvietotas ne tikai auglīgā vietā, bet arī estētiski dabas ziņā patīkamās vietās, taču patlaban brīvās zemes ir palikušas meliorētās zemes, dažādi purvāji un tā tālāk. Mēs zinām gadījumus, kad šis bijušais īpašnieks nevēlas saņemt zemi citā vietā, jo viņam zeme nav tikai materiāli ekonomiska vienība, bet ir senču robeža, kaut kāda citādāka, arī garīga vērtība. Tad viņam atliek vienīgais ceļš - piekrist kompensācijai par savu zemi, ar kuru situācija šodien republikā nav apskaužama, jo tie ir sertifikāti.

Šodien mēs runājam par zemes tirgu. Kaut arī mēs pieļautu un legalizētu šo uzpirkšanu, tad jāteic, ka šodien šīs zemes cena ir ļoti neliela. Ļoti mazvērtīga. Un tāpēc es vērsos pie šīs domas. Ja ir īpašnieks, kurš nevēlas jeb nepiekrīt saņemt zemi citā vietā, tad viņš, dabīgi, nevar piekrist arī kompensācijai sertifikātos. Un varbūt viņš pat ir vientuļnieks vai maznodrošināts palicis pa šiem gadiem. Tāpēc viņam vajadzētu ļaut eksistēt uz sava īpašuma rēķina. Viņš to ir spiests iznomāt, bet nevis uz tādiem drakoniskiem noteikumiem, kā viņš izdomā. Un šeit es pierakstīju klāt, ka Ministru kabinets nosaka šos noteikumus. Faktiski tā nav masveidīga parādība, tā ir izņēmuma situācija, ko likums akcentē un pieļauj. Un daudzi cilvēki savās vecumdienās, kur kādreiz bijuši turīgi, bet tagad ir trūcīgi šā laikmeta dēļ, ir spiesti ar savu bijušo īpašumu nodrošināt sev puslīdz cilvēcīgu eksistenci. Un šajos Ministru kabineta noteikumos varētu tikpat strikti būt ierakstīts, ka tas tik tiešām attiecas uz bijušo īpašnieku vai pirmās pakāpes mantinieku. Un pārmantotība tālāk nevar būt atļauta. Un cilvēks domās. Un tas faktiski tiks izmantots tikai attiecībā uz tiem, kuriem nav pēcnācēju. Tie ir vientuļnieki, kas ir lielākajā daļā šādu gadījumu.

Un tas otrais variants, kuru es šeit minēju, varētu attiekties ne uz visiem, bet varbūt tikai uz daļu, un tie varētu būt - politiski represētie. Jo tie piemēri, kurus es tagad jums uzskaitīju, faktiski ir ņemti no politiski represēto likteņiem. Jo grūtība ir tā, ka visumā turīgā Latvijas iedzīvotāju daļa laikmeta gaitā ir izputināta, šodien tā it kā ir tiesīga atgūt savu īpašumu - visdārgāko un vissvētāko, bet eksistenci savai novakarei tā nevar nodrošināt. Es lūdzu to pārdomāt. Varbūt šeit nevajadzētu pieiet tik strikti, tik noraidoši, un šis papildinājums likumam kaut vai otrajā daļā, ka ir tiesības politiski represētajiem un viņu pirmās pakāpes mantiniekiem, varbūt Saeimai ir pieņemams. Es to tā lūgtu.

Sēdes vadītājs. Vārds Juridiskās komisijas priekšsēdētājam deputātam Aivaram Endziņam - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es saprotu Resnā kunga rūpes par šiem cilvēkiem, kuriem savulaik zeme ir atņemta un kuri nevar to dabūt atpakaļ tur, kur ir bijuši viņu dzimtas īpašumi. Bet, cienījamais Resnā kungs, ko mēs darīsim tādā situācijā, ja uz šīs dzimtās zemes tagad ir uzcelts ciemats, kolhoza vai sovhoza centrs. Un tas viss ir uzbūvēts tur. Skaidrs ir viens, ka nevar atdot atpakaļ. Praktiski nav iespējams. Tātad var piešķirt vai nu citā vietā, vai izmaksāt kompensāciju. Jūsu redakcijā gan pirmais variants, gan otrais variants, kur tas ir mīkstināts, attiecas tikai uz politiski represētajiem, un tas pēc būtības izmaina arī šā panta pirmo daļu, jo panta pirmā daļa nosaka, ka, ja likums to neparedz un ja nav iespējams zemi atgriezt, tad ir divi ceļi - vai nu dot zemi citā vietā, vai piešķirama kompensācija. Pēc šīs redakcijas tagad iznāk, ka jebkurā gadījumā vispirms ir obligāti vajadzīga vienošanās. Un tātad jau pārējās likuma normas līdz ar to paliek kaut kur citur. Es tāpēc cienījamos deputātus tomēr aicinātu iedziļināties šajā problēmā un tā, vienkārši vadoties pēc emocijām, nebalsot.

Un vēl. Es atvainojos, ka es šajā gadījumā nerunāšu par konkrēto tematu. Es gribu atvainoties sēdes vadītājam un deputātiem par savu repliku no vietas, ka tad, ja ir bijuši balsojumi par panta daļām vai ir atsevišķi priekšlikumi, ka tad kopumā nav jābalso. Tomēr Kārtības ruļļa 134.pantā šī kārtība ir paredzēta, tāpēc es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Vai nav vairāk deputātu, kas pieteikušies runāt debatēs? Deputāt Jonīti, jūs runāsit? Debates izbeidzam. Lūdzu zvanu! Divi balsojumi. Par abiem variantiem.

Anna Seile, jūs nekur vairs nevarat steigties, jo debates ir izbeigtas! Arī āmura sitiens ir bijis.

Lūdzu, balsosim par deputāta Resnā iesniegto priekšlikumu (pirmo variantu, 8.lappusē) - papildināt likuma 12.pantu ar otro daļu: "Ja nav panākta vienošanās par zemes piešķiršanu citā vietā vai kompensāciju, tad tiek atjaunotas īpašuma tiesības bijušajam īpašniekam vai viņa pirmās šķiras mantiniekam uz zemi bijušajās robežās ar piespiedu nomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 19, atturas - 26. Nav pieņemts.

Otrais variants ir šāds: "Ja nav panākta vienošanās par zemes piešķiršanu citā vietā vai kompensāciju, tad, ja bijušais zemes īpašnieks vai mantinieks ir politiski represētā persona, tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi vecajās robežās ar piespiedu nomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 16, atturas - 27. Nav pieņemts. Nākamais pants.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 13.pantu, kas runā par kompensācijas pieprasījuma izskatīšanu, un šis priekšlikums ir saņemts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Tas paredz saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" aizstāt vārdus "pagasta tautas deputātu padome" ar vārdiem "pagasta padome". Komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais ir 14.pants - "Kompensācijas apmērs un izmaksāšanas kārtība". Šeit ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - mainīt trešo un ceturto daļu. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt priekšlikuma pirmo daļu, nedaudz mainot redakciju, bet otro daļu, kas atiecas uz 14.panta ceturto daļu, neatbalstīt, bet ietvert to pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija "Tçvzemei un brīvībai" uztur spēkā balsojumu? Neuztur. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret komisijas redakciju? Nav. Pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamais ir priekšlikums 15. pantā - "Pilsoņi, kuriem var piešķirt zemi īpašumā par samaksu". Te atkal ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt šo 15.pantu ar jaunu otro daļu: "Gadījumā, ja zemes reformas pirmajā kārtā Latvijas Republikas pilsonis iegūst zemi pastāvīgā lietošanā, bet zemes līdzšinējais īpašnieks vai mantinieks nav saņēmis kompensāciju vai līdzvērtīgu zemi citā vietā, vai arī nav citādi atteicies no tās, zemes lietotājs iegūst nomas tiesības, kā arī pirmpirkuma tiesības uz šo zemi vai arī tiesības saņemt līdzvērtīgu valsts vai pašvaldību zemi reformas pirmajā kārtā piešķirtās zemes vietā." Komisijas viedoklis bija - šajā pantā neatbalstīt šo papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Aivars Berķis - Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es gan biju domājis, ka pirms manis vēl runās Anna Seile, aizstāvot savu priekšlikumu, jo tos papildinājumus, ko es ierosināju, tos priekšlikumus, ko es ierosināju 15.prim pantam, es atsaucu, bet es tos atsaucu ar tādu noteikumu, ka tiks pieņemta 15.prim panta pirmā daļa deputātes Annas Seiles redakcijā, proti, ka lēmumus par zemes piešķiršanu konkrētām juridiskajām personām pieņem Ministru kabinets pēc Centrālās zemes komisijas apstiprināta priekšlikuma, tāpat kā mēs to lūkojām panākt likumā par zemes privatizāciju pilsētās. Ja Annas Seiles priekšlikums netiktu pieņemts un ja lēmumu pieņemšana pilnībā tiktu atstāta izlemšanai Ministru kabinetam, tad es tomēr gribētu, lai šie manis minētie 15. prim panta redakcijas punkti paliktu Kabinetam kā tādi zināmi pieturas punkti, kamēr tiks izstrādāts pilnīgāks un visaptverošs speciāls likums.

Un, proti, kāpēc es uzskatu, ka tā vajadzētu? Te, piemēram, es esmu minējis punktus, ka līdz īpašā likuma spēkā stāšanās dienai Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām, kuru pamatkapitālā vairāk nekā pusi ir apmaksājuši Latvijas Republikas pilsoņi, ir tiesības iegūt īpašumā zemi. Tātad, lai nodrošinātu to, ka šīs juridiskās personas pārsvarā ir Latvijas Republikas pilsoņi. Tā nav pārspīlēta prasība, jo attiecīgajā Šveices likumā ņem vērā pat tādu personu, kuras aktīvi pēc to faktiskās vērtības vairāk nekā vienas trešdaļas apmērā sastāv no zemes īpašumiem Šveicē, ja ārvalstu personas ar to pastiprina vai iegūst vadošas pozīcijas. Tātad mēs pieļaujam, ka Latvijas pilsoņiem ir jābūt pusei no šiem īpašumiem, bet Šveice baidās jau no tādiem ārzemniekiem, kuriem ir vairāk par trešdaļu.

Tad tālāk. Es negribu analizēt visus priekšlikumus, jo tos jūs varat izlasīt. Te tālāk ir teikts, ka zeme juridiskajām personām nevar tikt piešķirta, ja attiecīgais zemes gabals atrodas dabas aizsardzības zonā, un tur ir minēti daudzi ierobežojumi: 5 km plata aizsargjosla gar Baltijas jūras krastu, puskilometru plata aizsargjosla gar upēm, kuru garums pārsniedz 50 km, un ezeriem, kuru platība ir lielāka par 25 ha, un dabas aizsardzības vajadzībām speciāli izdalītās teritorijās. Te es atkal gribu atsaukties, ka par šīm lietām runāja un runā arī attiecīgie Somijas likumi. Iestājoties Eiropas kopienā, Somijai nāksies atteikties no visiem daudzajiem ierobežojumiem, kādi tur līdz šim bija noteikti zemes pārdošanai, bet Eiropas kopiena ir apsolījusi respektēt visus tos ierobežojumus, kas noteikti dabas aizsardzības nolūkos. Un tādā veidā Somija šos noteikumus grib izmantot un sargāt arī turpmāk savas piekrastes skaistās zonas. Un tāpat arī mums, izmantojot šo argumentu, ir jāsargā sava unikālā jūrmala, savu upju un ezeru krasti, lai uzplauktu tūrisms, kas, kā mēs ceram, dos lielus ienākumus un lielu atspaidu lauku iedzīvotājiem, lai šis ienākumu avots netiktu zaudēts. Tagad un arī iepriekšējā reizē Novakšānova kungs minēja, ka tieši šīs skaistās vietas cenšas pagrābt tie, kuriem šobrīd ir nauda.

Tāpat es esmu šajos noteikumos minējis, ka atļauja zemes piešķiršanai tiek atteikta vai anulēta, ja zemes gabals tiek izmantots kādam no šajā likumā neparedzētiem mērķiem, proti, ja zemes gabals atļaujā noteiktajā laikā nav sākts izmantot paredzētajiem mērķiem. Tas atkal ir tādēļ, lai kāds nesapērk zemi, izmantodams apstākli, ka zeme praktiski tagad neko nemaksā, lai kāds nesapērk un tādā veidā nerezervē sev vienkārši šo zemi. Un, treškārt, ja zemes gabala platība ir lielāka, nekā to prasa pielietojuma mērķis, un arī tad, ja zemes gabals atrodas svarīga militāra objekta tuvumā. Un arī tad, ko es uzskatu par īpaši svarīgu, ja laika gaitā Latvijas Republikas pilsoņu apmaksātā pamatkapitāla daļa juridiskās personas īpašumā izmainās un vairs nepārsniedz pusi no kopējā pamatkapitāla. Tas ir atkal tas, par ko es runāju jau sākumā. Tas nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu, ka šo juridisko personu pārstāv galvenokārt Latvijas pilsoņi, un lai tas nevar tikt izmantots fiktīvi, ka sākumā tas ir it kā Latvijas pilsoņu noteikšanā, taču pēc tam izrādās, ka tas viss ir bijis tikai fikcija, un viss nonāk pilnīgās ārzemnieku rokās.

Tā ka es saku: ja mēs pieņemam tā, ka Centrālā zemes komisija nosaka šos noteikumus, tad var būt arī pašreiz tādi noteikumi, kuri, protams, nav visaptveroši un nebūtu šajā likumā ieviešami, bet, ja tas netiktu pieņemts, tad es tomēr prasu nobalsot par manis ieteiktajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Zaščerinskim - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

R.Jonītis. Atvainojos, es kā referents gribēju palabot, ka vēl nav runas par 15. prim pantu. 15. pants runā par ko citu. Es lūdzu deputātus neuzsākt debates par nākamo pantu, pirms nav pabeigts jautājums par 15. pantu. 15. pantā, kuram es nolasīju virsrakstu, ir runāts par pilsoņiem, kuriem var piešķirt zemi īpašumā par samaksu. Un te ir tikai viens priekšlikums - no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai". Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Deputāta Berķa uzrunu mēs varētu uzskatīt par uzrunu, kad balsosim par nākamo pantu - 15.prim pantu.

Sēdes vadītājs. Vai par 15. pantu frakcija "Tçvzemei un brīvībai" uztur spēkā balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - papildināt 15. pantu ar šādu otro daļu: "Gadījumā, ja zemes reformas pirmajā kārtā Latvijas Republikas pilsoņi iegūst zemi pastāvīgā lietošanā, bet zemes līdzšinējais īpašnieks (mantinieks) nav saņēmis kompensāciju vai līdzvērtīgu zemi citā vietā vai nav citādi atteicies no tās, zemes lietotājs iegūst nomas tiesības, kā arī pirmpirkuma tiesības uz šo zemi, vai arī tiesības saņemt līdzvērtīgu valsts vai pašvaldību zemi reformas pirmajā kārtā piešķirtās zemes vietā." Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 19, atturas - 18. Nav pieņemts.

Tagad 15. prim. pants.

R.Jonītis. Nākamais ir 15. prim pants - "Juridiskās personas, kurām var piešķirt zemi īpašumā". Kā jau cienījamie deputāti dzirdēja, ir deputāta Berķa priekšlikums. Es jūs gribētu informēt par visiem priekšlikumiem, pirms uzsākam debates. Tātad ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums par jaunu šā 15. prim panta redakciju; ir Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas piedāvāta redakcija visam šim pantam; ir deputātes Seiles priekšlikums par 15. prim panta pirmo daļu un deputāta Berķa priekšlikums, kas arī runā par jaunu 15. prim panta pilnu redakciju.

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas viedoklis bija - atbalstīt deputātes Seiles priekšlikumu, bet par pārējiem priekšlikumiem komisijas viedoklis bija - neatbalstīt tos.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Annai Seilei - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Protams, ja neviens neiebildīs pret manis izvirzīto priekšlikumu, tad tas ir komisijas atbalstītais priekšlikums, par kuru mums pat nav jābalso, taču, ja tomēr kāds iebildīs pret šo priekšlikumu, tad es priekšlaicīgi, jo tagad tā kārtība ir tāda, ka es nevaru saprast - iebildīs vai neiebildīs - , gribu paskaidrot, kāpēc es izvirzīju šādu priekšlikumu. Es uzskatu, ka laukos zeme ir vēl vairāk sargājama nekā pilsētās. Pilsētās tie ir nelieli zemes gabali un parasti ir nepieciešami apbūvei vai atrodas zem ražošanas ēkām vai zem dzīvojamajām ēkām. Pašreizējais balsojums, kāds ir pieņemts otrajā lasījumā, protams, nav galīgais, jo ir iespējami priekšlikumi arī vēl uz trešo lasījumu. Saskaņā ar pilsētu zemes likumu zemi varēs iegādāties juridiskās personas ar zināmiem nosacījumiem, bet laukos zemei ir pavisam citāds izmantošanas raksturs. Laukos zeme ir ražošanas objekts, un es atkārtoju vēlreiz to pašu, ko jau teicu, runājot par pilsētu zemi,- ka es ļoti baidos, ka dažādas firmas, izmantodamas to, ka zemnieki nespēj pilnā mērā apsaimniekot savu zemi, ka nevar saņemt dzīves iztikai pietiekamas pensijas, ir spiesti pārdot vai nu visu savu zemi vai daļu savas zemes, tiklīdz viņi to ir ierakstījuši zemesgrāmatā. Kas būs šīs zemes uzpircēji? Ļoti iespējams, ka, dodot brīvu vaļu visām juridiskajām personām... Te gan ir teikts, ka tas atļauts ēku un būvju uzturēšanai un darbības nodrošināšanai, bet ar šo jēdzienu Ministru kabineta iesniegtajā redakcijā var saprast visu ko, pat visai Kurzemes jūrmalai to var piemērot.

Un tāpēc es aicinu atbalstīt manu un Centrālās zemes komisijas sagatavoto priekšlikumu, ka tikai ļoti atsevišķos gadījumos un ļoti publiski. Tad Centrālā zemes komisija izvērtēs, protams, saskaņojot ar visām pašvaldībām, un iesniegs šos priekšlikumus Ministru kabinetam apstiprināšanai, un tikai pēc Ministru kabineta akcepta varētu stāties spēkā šāds lēmums par juridisko personu tiesībām iegūt zemes īpašumu.

Par pārējiem priekšlikumiem, kas ir iesniegti šā 15.prim panta sakarā. Jā, ja tiešām Saeimas vairākums neatbalstītu manu izvirzīto priešlikumu, tad es atbalstītu Berķa kunga diezgan stingri un pamatīgi izstrādātos noteikumus par zemes piešķiršanu īpašumā, taču tie drīzāk atgādina nolikuma tekstu, bet tas ir labāks variants, nekā mēs pirmajā lasījumā nobalsojām par Ministru kabineta iesniegto variantu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Pēc tam - deputāts Novakšānovs.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Es šo jautājumu gribētu drusku paanalizēt varbūt no cita aspekta. Pašlaik ar likumu ir noteikts, ka juridiskā persona - šeit es domāju tās paju sabiedrības, kas vēl ir saglabājušās, vai mazās SIA, vai paju sabiedrības, kas privatizācijas gaitā ir izveidojušās uz fermu bāzes, - lūk, šīs juridiskās personas saglabā zemes lietošanas tiesības, bet ne ilgāk par 5 gadiem. Tātad praktiski mēs ar likumu esam noteikuši termiņu, ka jebkurai juridiskajai personai, kas savu darbību balsta uz zemi, uz zemes izmantošanu, esam noteikuši likvidācijas termiņu, un tas praktiski ir 1996. gads, kad paiet 5 gadi. Vienlaicīgi veidojas tāda situācija, ka daudzi no zemes īpašniekiem nav spējīgi šinī brīdī to zemi izmantot, bet nav teikts, ka viņš to nevarēs izdarīt pēc diviem, trim vai varbūt pieciem gadiem, kad paaugsies dēls, kad izmācīsies vai vēl kaut kas cits. Pašlaik zemes īpašnieks, kas nav spējīgs savu zemi apstrādāt, nevar to zemi arī pārdot vai iznomāt, jo mums nav tik bagātu zemnieku, kas varētu to darīt, bet viena otra paju sabiedrība varbūt šinī brīdī to varētu darīt. Un tāpēc mēs nākam ar tādu priekšlikumu - nespiest obligāti likvidēties visām juridiskajām personām un dot zemes īpašniekam izvēles iespēju. Izvēles iespēju! - es to vēlreiz uzsveru. Zemes īpašnieks varētu šajā paju sabiedrībā iesaistīties ar savu zemi kā kapitāla daļu. Un tas pašlaik šajā priekšlikumā nav ierakstīts. Varētu vēl, lai tā situācija būtu skaidrāka, papildināt uz trešo lasījumu, ka tas notiek saglabājot zemes īpašuma tiesības. Viņš iesaistās kā zemes īpašnieks ar kapitāla daļu, saglabājot tiesības varbūt pēc diviem vai trim gadiem, mainoties situācijai (varbūt paaugoties dēlam vai, teiksim, rodoties citam mantiniekam) izstāties ar savu zemes īpašumu un darboties tālāk. Tas ir atrisinājums zemes īpašniekam un dod iespēju tām paju sabiedrībām vai mazajām SIA, kas vēl darbojas un ražo produkciju, un nodrošina darbu ļoti daudziem cilvēkiem laukos, to darīt. Tas, ka šinī brīdī, teiksim, tāda situācija ir daudziem īpašniekiem, liecina kaut vai tas fakts, ka ir pilnīgi likvidējušās šīs paju sabiedrības jeb SIA. Nu zeme diemžēl stāv tukša. Tas nenāk par labu ne vienam, ne otram.

Otrs variants. Bez šaubām, ir zemes īpašnieki, kas varbūt nekad nedomā un nedomās atgriezties pie zemes un tur nesaimniekos, viņi jau ir nodibinājuši un radījuši citur sev īpašumu vai iesaistījušies citā darbībā. Kāpēc mums obligāti jāspiež, lai viņi saņem kompensāciju sertifikātos? Kāpēc mēs nevaram dot iespēju šo zemi pārdot tai esošajai, darboties spējīgajai paju sabiedrībai jeb SIA un saņemt taustāmu... nu, latus? Bez šaubām, ar vienu atrunu, un tā atruna mūsu priekšlikumā ir. Tā atruna ir tāda, ka vairāk kā 50 procentiem ir jābūt pilsoņu īpašumam, tai juridiskajai personai. Es pieļauju pat tādu iespēju. Daudzi baidās, teiksim, ka pārdos juridiskajai personai un tas atkal ir it kā ceļš atpakaļ uz vecajiem kolhoziem. Kāpēc nepieņemt tādu iespēju, ka varbūt - it sevišķi, ja runājam par mazām SIA, kas izveidojās uz fermu bāzes, - ka tādā veidā var izveidoties perspektīvā vienas ģimenes, varbūt divu ģimeņu spēcīga saimniecība uz privātīpašuma bāzes? Un tādu iespēju, teiksim, zemes pirkšanas iespēju, - nu, tādu iespēju var radīt.

Nākamais variants. Ja likvidējas, kā likums to prasa, juridiskā persona, arī iznomāšanas tiesības ļoti stipri samazināsies. Šinī brīdī varētu būt arī tāds risinājums, ka atkarībā no ekonomiskās situācijas zemes īpašnieks var juridiskajai personai zemi vai nu iznomāt, vai vienoties, ka šī juridiskā persona divus trīs gadus to tikai apstrādās, lai zeme saglabātos, lai neaizaugtu ar nezālēm, neaizaugtu ar krūmiem un ražotu produkciju. Atkal ir variants, ka saglabāsies, kā saka, gan juridiskā persona, kas vēl ražo produkciju, gan arī iespēja zemes īpašniekam atrisināt savas intereses. Tāpēc vēlreiz gribu uzsvērt - neradīsim ar likumu obligātus administratīvos noteikumus, bet radīsim iespējas! Radīsim iespējas saimnieciskai darbībai gan tām juridiskajām personām, gan atrisinājumu un izejas variantu tiem zemes īpašniekiem, kuri šinī brīdī savu zemi nav to vai citu iemeslu dēļ spējīgi izmantot! Aicinu atbalstīt Tautsaimnieku politiskās apvienības iesniegtos priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es šodien par šo pašu tēmu runāju ar vieglāku sirdi nekā tad, kad runājām par pilsētām, jo pilsētās ir intensīvi izmantojamas zemes, jāceļ mājas, naudiņas valstij ir par maz. Varbūt tas ārzemju kapitāls, juridiskais, mūsu asinsritē ienesīs vairāk kapitāla.

Bet tagad es gribu iesākt ar pavisam ko citu. Man ir ļoti neērti iesākt runu, kad divas valdības ļoti mierīgi uzņem jautājumu par dažiem hektāriem Punduru ciemā Balvu rajona Baltinavas pagastā. Es gribu atgādināt arī, ka vēl nav nokārtoti daudzi jautājumi par pagaidu robežu, kas ir ar Pleskavu. Un tagad mēs vēl lielākas neskaidrības radīsim ar šo priekšlikumu, kas nesakrīt ar Annas Seiles domām. Es gribu teikt, ka jau šodien, izdalot cirsmas, Latgalē daudzās vietās nesaka, ka tāds un tāds pagasts, bet jau sauc īpašnieka vārdā, piemēram, Leventāle. Es gribu teikt, ka mēs pazaudēsim savas skaistākās vietas, arī tīrumus. Un vai tas ir ekonomiski pareizi? Es gribu teikt, ka Zaščerinskim ir liela taisnība, un šodien jau dzīvē ir izveidojušās paju biedru un zemturu sabiedrības. Un strādā ļoti labi. Un ir patīkami, ka taisni tur, kur piespiedu kolektivizācija jau ir mierīgā ceļā pārgājusi uz brīvprātīgu kooperāciju, kur ietilpst pat Amerikā dzīvojošais latvietis kā zemes īpašnieks Latvijā, nekas traks nav. Un es gribu lūgt Zaščerinska kungu nākt mums pretī. Un, vienīgais, šīm kooperācijas formām - šodien varbūt paju sabiedrība, bet nākamajai kooperācijas formai - strādāt jau šodien ar Ministru kabinetu un arī ar Reģistru. Un nekā tur pretī nav. Bet kāpēc es tajā pašā laikā aicinu atbalstīt Annu Seili?.. Nedrīkstam mēs dot lielu vaļu. Jo es redzu, ka jūsu priekšlikums dos lielāku brīvību un apgriezienu svešai naudai, svešām interesēm, kaut arī jūs ierobežojat, nosakot 50 procentus. Bet paši zināt: vai šodienas situācijā mūsu valstī mēs varēsim ievērot tos 50 procentus? Jo mūsu nabadzības situācijā laukos var viegli nopirkt mūsu morāli, īpašnieku, un iznāks pavisam greizi. Tāpēc es ļoti lūdzu un aicinu piekrist Annas Seiles priekšlikumam tieši attiecībā uz laukiem, lai ir atbildīgas un veic koordināciju divas mūsu izvēlētas institūcijas - valdība, tas ir, Ministru kabinets, un Centrālā zemes komisija. Es vēlos, kolēģi, vēlreiz vērsties pie jums ar ļoti lielu aicinājumu - lūdzu balsot par Annas Seiles priekšlikumu. Un, ja būs pretējs rezultāts, es aicinu žurnālistus šo balsojumu publicēt Latvijas presē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Raimondam Jonītim - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam uzstāsies Aivars Endziņš.

R.Jonītis (LC).

Godātā Saeima, godātie deputāti! Izskatot šo 15.prim panta redakciju, es aicinu visus deputātus tomēr atcerēties, kas pašreiz ir zemes īpašnieki Latvijas Republikā, konkrēti, Latvijas laukos: šobrīd tie - gan viņu mantinieki, gan bijušie īpašnieki - tomēr ir latvieši. Mēs visi labi zinām, ka laukos tomēr pārsvarā dzīvo latvieši. Viņi ir dibinājuši arī dažādas juridiskas personas, kā tās pie mums likumdošanā tiek pagaidām devētas, tās ir šīs paju sabiedrības vai kooperatīvi, vai arī kādas akciju sabiedrības un cita veida uzņēmējsabiedrības. Visi labi zina, ka Latvijas Republikas likumi paredz, ka tikai reģistrējušamies par uzņēmējsabiedrību ir atļauts veikt uzņēmējdarbību. Tātad, ja kāds vēlas veikt uzņēmējdarbību, viņam ir jākļūst par juridisko personu, jānokļūst šo juridisko personu reģistrā, un tad tikai viņš var veikt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus. Tāpēc mums arī šajā gadījumā ir jāatceras, ka šie potenciālie zemes pircēji un zemes lietotāji galvenokārt ir pašu latviešu veidotās uzņēmējsabiedrības. Un tāpēc, izanalizējot visus iesniegtos priekšlikumus, es aicinu godāto Saeimu balsot par Tautsaimnieku politiskās apvienības iesniegto redakciju. Tā vistiešāk nosaka aizliegumus un nosaka tos gadījumus, kad vispār šie pirkšanas un pārdošanas akti varētu notikt. Ir paredzēti šie gadījumi: vai tas tiek atpirkts no pilsoņiem, vai tas tiek atpirkts no pašvaldības vai valsts. Ļoti labu redakciju ir iesniedzis deputāts Berķis, un es būtu ļoti pateicīgs, ja šī redakcija, ko deputāts Berķis ir iesniedzis par visu pantu kopumā, būtu vairāku - triju vai četru - pantu redakcijas un mums nebūtu jārunā par visu pantu kopumā. Mums ir jānosaka ierobežojumi zemes lietošanā un zemes izmantošanā šajos konkrētajos rajonos, kur ir paredzēts aizliegt zemi pārdot ne tikai šīm juridiskajām personām, bet ļoti bieži būtu vispār jāaizliedz darījumi ar zemi pierobežas joslā un, es pieļauju, arī šo pašu militāro objektu vai likuma pārkāpumu, vai datu nesniegšanas gadījumos. Un es domāju, ka Tautsaimniecības komisija, gatavojot likumprojekta trešo lasījumu, šos noteikumus iestrādās kā obligātus visiem, gan juridiskām, gan fiziskām personām, gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem. Jo jebkuram iedzīvotājam vai bijušajam īpašniekam praktiski ir pilnīgi vienalga, vai šis likuma pārkāpējs ir ārvalstnieks vai tāds pats Latvijas pilsonis. Un viņu galvenokārt interesē, lai likumi netiktu pārkāpti. Likumiem ir jābūt vienādiem visiem, kas cenšas šīs darbības veikt. Un, protams, šīs puskilometru platās aizsargjoslas gar upēm un ezeriem. Varētu būt strīdīgs jautājums, par cik lielām platībām mēs varētu runāt un cik platas ir šīs aizsargjoslas, bet šīm aizsargjoslām ir jābūt, un nevar būt tāda situācija, ka kāda juridiska vai fiziska persona atgūst īpašumā šo zemi upes krastā un uzbūvē vai izmanto tur kādreiz kolhoza uzbūvēto kūti bez attīrīšanas iekārtām un posta dabu. Nebūt no tā nekļūst labāk pārējiem apkārtējiem, kas izmanto šīs upes ūdeni pārtikā. Tas ir pilsonis, nevis juridiska persona, kas ir atbraukusi no Austrumiem, lai šeit kaut ko piegružotu un piemēslotu. Šajā gadījumā šī situācija ir vienāda. Un šis būtiskais strīds par šā panta redakciju, cik es saprotu, tomēr mums notiek galvenokārt par šo mehānismu, kādā veidā ir iespējams pārdot un pirkt zemi, un kas sagatavos šos priekšlikumus zemes pirkšanai un pārdošanai. Bet nevis par tām juridiskajām personām, kurām būtu tiesības to darīt. Pagaidām gan šā panta redakcija runā konkrēti par to, kas vispār varētu piedalīties pirkšanas-pārdošanas procesā, nevis daudz apraksta mehānismu. Skaidrs, ka, jo vairāk ir valsts iestāžu vai pārvaldes institūciju, kurām šim potenciālajam zemes pircējam ir jāiziet cauri, jo zemes pirkšana viņu interesē mazāk, un tas visvairāk attiecas uz pašu latviešu dibinātajām uzņēmējsabiedrībām. Novakšānova kungs pieminēja Latgali. Viņiem tagad no Latgales būs jāsūta visi savi pieprasījumi uz Centrālo zemes komisiju, kurai tāpat darba ir ārkārtīgi daudz. Mēs zinām, ka viņi izskata jautājumus attiecībā uz neapmierināto zemes pieprasījumu reģistru, tagad šī būtu papildu funkcija, kas būtu jāveic Centrālajai zemes komisijai. Jāgatavo šis priekšlikums tādā formā, lai valdība to varētu vai nu pieņemt, vai nepieņemt. Un es domāju, ka šī Saeimas vēlētā Centrālā zemes komisija ar ļoti mazo štatu... Tas gan ir arī budžeta jautājums, cik liels štats būs Centrālajā zemes komisijā, bet es tomēr pieļauju, ka Ministru kabineta iespējas ir stipri lielākas, un Saeima varbūt varētu ar savu lēmumu vai nolikumu uzdot konkrēti kādai ministrijai gatavot šos priekšlikumus. Šajā gadījumā, ja mēs runājam par lauku zemēm, tai droši vien būtu jābūt Zemkopības ministrijai. Bet es pieļauju arī otru iespēju: mums ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas varbūt varētu vēl neitrālāk izskatīt šos pirkšanas-pārdošanas nosacījumus un izvērtēt ekoloģisko stāvokli. Bet es tomēr aicinu Saeimu atbalstīt - vismaz otrajā lasījumā - Tautsaimnieku politiskās apvienības izstrādāto redakciju un uz trešo lasījumu iesniegt priekšlikumus par noteikumiem, kas būtu obligāti visām zemes lietotāju kategorijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Pēc tam Anna Seile runās otro reizi.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es arī gribu izteikties par šiem priekšlikumiem. Vispirms - par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Šis priekšlikums, ja mēs to tādā veidā akceptējam, kategoriski noliedz jebkādu ārzemju investīcijas iespēju. Tas noliedz, teiksim, iespēju, to, ka... Ja mēs veidosim, teiksim, šo "Via Baltica", teiksim, ceļa malā veidot benzīna staciju, tad šinī gadījumā, kaut arī būs daļa - puse Latvijas pilsoņu, tik un tā tad to nevarēs darīt. Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumā skaidri un gaiši teikts, ka pilsonis var kā kapitāla daļu to ievest. "Tçvzemei un brīvībai": nē, mēs būsim tikai tīri, bāli bāleliņi un nevienu ārzemju naudu, ko varētu investēt, nevaram...

Ja mēs runājam par Seiles kundzes priekšlikumu, ir analoģija jau ar to, kuru mēs neatbalstījām un kurš attiecās uz pilsētas zemi. Tātad būtībā lēmēja atkal ir Centrālā zemes komisija. Ministru kabinets ir tikai kaut kur "piekārts".

Ja mēs runājam par Berķa kunga priekšlikumu, es saprotu, ka Berķa kungs ir ļoti nopietni mēģinājis šo problēmu risināt, bet tāds, kāds tas ir šeit uzrakstīts, tas katrā ziņā radītu tikai problēmas vispār šādu likumu pieņemšanā. Kaut vai, piemēram, 15.lapaspuse. Tur Berķa kungs raksta: "Atļauja zemes piešķiršanai tiek atteikta vai anulēta, ja:" - un seko šo gadījumu uzskaitījums pa punktiem. Piemēram, 3.punkts: "zemes gabala platība ir lielāka, nekā prasa pielietojuma mērķis". Vai tas ir pamats zemes piešķiršanas atteikšanai? Vai, teiksim, 2.punkts: "zemes gabals atļaujā noteiktajā laikā nav sākts izmantot...". Bet tas jau nav piešķirts vispār! Tālāk. Ir runa par nosacījumiem zemes gabala piešķiršanai: tiem ir "jâbūt uzrādītiem zemesgrāmatās". Bet zemesgrāmatās, reģistros, tie tiek ierakstīti tikai tad, kad tas ir īpašumā. Tātad, ja mēs par to balsosim, no juridiskā viedokļa šeit pēc tam laikam būs darbs maniem kolēģiem juristiem. Jeb arī, kā saka, būs darbs Saeimai ar speciālu likumu pēc tam dot skaidrojumu, kā tas būtu saprotams. Manuprāt, visloģiskākais un pamatotākais ir Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums, un es gribu pievērst jūsu uzmanību galvenokārt tam, ka Tautsaimnieku politiskā apvienība teksta beigu daļā skaidri un gaiši pasaka to, par ko Seiles kundze daudzos gadījumos ir cīnījusies. Proti, ka, privatizējot juridiskām personām zemi, kas valsts un pašvaldību īpašumā nonāca no personām, kuras par šo zemi ir pieprasījušas kompensāciju, šī kompensācija izmaksājama Latvijas valsts valūtā. Tātad runa jau vairs nav par sertifikātiem, bet par konkrētu samaksu, jo privatizējot jau tiks saņemta nauda. Tātad acīmredzot bijušajam īpašniekam, kam zeme netika atdota, izmaksā naudā. Es arī pievienojos Jonīša kungam un aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt Tautsaimnieku politiskās apvienības 15.prim panta redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Visos priekšlikumos sākums ir pilnīgi vienāds: tātad ir teikts, ka Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu tiesības iegūt īpašumā zemi regulē īpašs likums. Un tikai viedoklis par tālāko mums ir atšķirīgs: ko darīt līdz tam laikam, kamēr radīsies šis likums, un kādā veidā darīt - vai uzreiz masveidā uzsākt zemes došanu juridiskajām personām, pilnīgi neizstrādājot visus noteikumus? Tieši tādēļ es izvirzīju šo priekšlikumu, ka lēmumu katrā ziņā varētu sagatavot Centrālā zemes komisija, kurā ietilpst visu šeit nosaukto ministriju pārstāvji - gan Zemkopības ministrijas, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un pārējo, kam vien ir kāds sakars ar zemi. Pat arhitekti ietilpst šajā komisijā, un tādēļ šis priekšlikums varētu tikt rūpīgi gatavots. Neaizmirstiet, ka šis ir reformas likums! Ja mēs nobalsosim par to, kas ir ieteikts "tautsaimnieku" priekšlikumā, tad bez lauksaimniekiem, šīm SIA, piemēram, Ogres rajona spēcīgā "Lâčplēša" un citiem, zemi iegūs arī pavisam citas firmas, kuras nebūt nedomās nodarboties ar lauksaimniecību. Šeit nav atsijāti tie noteikumi. Tiem visiem vajadzētu būt tajā īpašajā likumā. Un tāpēc man liekas, ka vajadzētu tā - septiņas reizes nomēri un tikai tad nogriez! Un, kad būs šis likums par juridisko personu īpašuma tiesībām, tad arī visi noteikumi būs pilnībā izstrādāti. Bet mēs mazliet pamēģināsim, kā tas izskatās. Un Centrālā zemes komisija nebūt nedomā, kā jūs, Endziņa kungs, te sakāt, diktēt noteikumus Ministru kabinetam. Jo tā taču visu laiku ir paredzēts, ka arī tad, ja mēs nobalsosim par šādu likuma redakciju, kādu ir ierosinājusi Tautsaimniecības komisija, - arī tad pirmais lēmējs būs pagasta zemes komisija. Ja kāds pārstrīdēs, tad tālāk rīkosies Centrālā zemes komisija. Mēs īstenībā esam atvieglojuši šo skatīšanas mehānismu, piešķirot tam šo valdības spožumu un atklātību. Un - pamēģināt, kāds varētu būt nākamais likums, kurš tiks sagatavots Saeimai. Tāpēc man ļoti simpātisks šķiet arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikuma nobeigums, kurā paredzēts, ka tādā gadījumā, ja juridiskā persona pērk zemi... Bet diemžēl tāda redakcija, kāda šeit ir, jau neparedz zemes pirkšanu; šāda redakcija paredz, ka zemes reformas laikā zemes iegāde ir par sertifikātiem. Tas varētu būt vēlāk, tad, kad zemes reforma būs beigusies, kad juridiskā persona tik tiešām varēs pirkt zemi no zemes īpašnieka, kurš ierakstīts zemesgrāmatā, - jā, tad šo kompensāciju var droši izmaksāt no tā, ko juridiskā persona samaksā naudā. Bet šī kārtība tad ir jāparedz skaidri un gaiši. Un ir strikti jānodala, ka zemes reformas gaitā juridiskā persona nevar par sertifikātiem iegādāties zemi. Bet šādu noteikumu šeit nav. Tādēļ es piedāvāju šo eksperimentu - mazliet, pamazām; likumā par zemes komisijām noteiktā kārtībā pašvaldības taču pieņem šos lēmumus. Un vēl man zināmas bažas ir par to: ja pašvaldības varbūt ir ieinteresētas sev un valstij piederošo zemi (tādu labojumu mēs izdarījām jau iepriekšējos likuma pantos) sadalīt juridiskajām personām, jo tāpat dala arī kredītus juridiskajām personām, pamatojoties uz visādiem atvieglotiem noteikumiem, tad kur paliks tā kompensējamā zeme, kas tām privātpersonām bija jāatdod? Un, ja lauksaimnieciskajā ražošanā mēs gribam nodrošināt tiesības, lai cilvēks ar savu mantu var ieiet šajā kooperatīvā, šajā SIA vai lauksaimniecības uzņēmumā, neviens Latvijas Republikas likums to neaizliedz. To var darīt tagad. Un es jums varu nosaukt vairākus gadījumus, ka tas jau ir noticis. Kaut vai, piemēram, Daugmalē, tepat pie Rīgas. SIA ir privatizējusi bijušo fermas ēku, ierīkojusi tajā zāģētavu, bet šo zāģētavu zemes īpašnieks pieprasa, lai viņu uzņem šajā SIA. Lūdzu, tādi ir noteikumi! Viņi var kopīgi darboties. Bet, ja ir tāda redakcija, kāda ir pašreiz "tautsaimniekiem", visas citas personas - kaut arī jūs te esat domājuši tikai lauksaimniekus, - visas citas juridiskās personas dabū zemi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kide - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Aivars Berķis.

E.Kide (TPA).

Cienītais priekšsēdētāj, cienītie kolēģi deputāti! Šis pants par juridisko personu iespējām iegūt zemi īpašumā ir, tā teikt, ļoti jūtīgs, tādēļ pirmajā lasījumā notika pamatīgas un dziļas, un kaislīgas diskusijas par šo pantu. Man pašam, kā frakcijas vadītājam, nācās būt klāt Tautsaimniecības komisijā, kad atkal tika pamatīgi, vispusīgi izsvērti šie panti - un it īpaši šis pants. Un Tautsaimniecības komisija nonāca pie slēdziena, ka tas formulējums, kas dots 15.pantam, no Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas puses, patiesībā ir vispiemērotākais tādai ļoti piesardzīgai, bet tomēr zemes tirgus uzsākšanai, par ko liecināja arī Jonīša kunga un Endziņa kunga atsauksmes. Seiles kundzes bažas par to, vai mēs esam pietiekami iemācījušies kaut ko privatizēt un vai mums vēl nevajadzētu mazliet pamēģināt un paskatīties - tieši tas man rada bažas, jo es atceros, ka jau Augstākajā padomē Godmaņa kungam radīja bažas, vai vajadzētu privatizēt par krievu rubļiem lielās rūpnīcas un uzņēmumus. Un pie šīm bažām mēs esam palikuši vēl šodien, mēs bažījāmies, un neviens mūsu uzņēmumus arī par latiem nepērk. Mēs esam ilgstoši bažījušies par sertifikātiem - lai par sertifikātiem mēs tikai kaut ko neizpārdotu, kas ar sertifikātiem būs un kā tos pielietot, taču privatizācija par sertifikātiem diemžēl šodien vēl stāv uz vietas. Mēs nedrīkstam zemes tirgu uzsākt bez kaut kādas kontroles, bez kaut kādiem ierobežojumiem - pilnīgi brīvi. It īpaši tas attiecas uz lauku zemi, bet šeit ir strikti un konkrēti noteikts likuma kārtībā, kā notiek šī īpašuma iegūšana juridiskajām personām. Ja Seiles kundze saka, ka viena institūcija, viena maziņa fiziska institūcija kā šaurs pudeles kakliņš spēs izlaist cauri visu to vēlmi fiziskajām personām realizēt zemi un nodot to juridiskajām personām īpašumā, tad es šaubos, vai vispār tas fiziski ir iespējams, un faktiski mēs tad kārtējo reizi būsim ierobežojuši zemes tirgu. Taču bez zemes tirgus mums nevar sākties vērtspapīru tirgus, bez zemes tirgus mums vispār nevar sākties kapitāla tirgus. Šis piesardzīgais pants, kas darbosies līdz īpaša likuma pieņemšanai, patiešām ir šiem apstākļiem, manuprāt, vispiemērotākais, un es arī aicinātu balsot kolēģus deputātus par šo pantu kā tādu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - otrreiz, lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Man liekas, ka mēs šim 15.prim pantam katrs esam piegājuši no sava viedokļa, tāpēc šie visi mūsu iesniegtie labojumi it kā īsti nesader kopā. Tā ir tā nelaime, un mums būs ļoti grūti nobalsot par vienu vai par otru, vai par trešo variantu tāpēc, ka katrs mazliet runā par sevi.

Ja runājam par Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumiem, es atzīstu, ka ļoti labs ir 1.punkts - "iesaistoties zemes īpašniekam uzņēmējsabiedrībās ar zemes vērtību kā kapitāla daļu". Es faktiski jau sen esmu lolojis kaut ko tādu un arī daudz kur to teicis, ka tas būtu ideāli. Tad arī nebūtu bijis to daudzo strīdu starp bijušajiem zemes īpašniekiem un, teiksim, tiem, kuri fermu nomā, ja šim bijušajam zemes īpašniekam būtu jau sākumā izteikts aicinājums: nāc iekšā ar savas zemes vērtības daļu un esi mūsu kompanjons! Taču sākumā tā nostāja bija ļoti negatīva, un tur jau mums tas traucējums bija, ka sākumā, teiksim, kolhoza vadītājs teica: nu ja, tu gan esi gudrs - tu sēdēsi Rīgā un saņemsi naudu par to, ka mēs te strādājam! Apmēram tāda bija tā nostāja. Paldies Dievam, tam mēs esam tikuši tagad pāri, un daudzās valstīs tā arī ir; piemēram, man tika stāstīts par Rumāniju, kur caurmērā uz katru zemnieku saimniecību zemes iznāk mazāk, šķiet kādi divarpus hektāri, un kur ir lielas saimniecības, kurās saimnieko kopā, bet katrs ir iegājis ar savu zemes vērtību, un, kaut viņš dzīvo Amerikā, viņš saņem dividendes no tās savas zemes, taču, ja kāds šajā saimniecībā ir tikai strādnieks - bez zemes, tad viņš saņem naudu par savu darbu. Man te tikai ir iebildums, ka, teiksim... Ļoti labi teica Zaščerinska kungs, ka tur varētu arī ieviest šo noteikumu, tas ir, ka, ieejot tur, katrs jebkurā laikā var no šīs saimniecības izstāties ar savu zemi ārā. Lūk, tas man šķiet būtiski, lai mēs neizveidojam šajā brīdī, saejot kopā, to, ka šī zeme skaitīsies kolektīvais īpašums un ka no tā ārā ar zemi vairs nevarēs iziet, ka varēs iziet tikai pliks. Tad mēs atkal varam izveidot vienu Manteifeļa muižu, kurā būs 20 000 hektāru un kurā atkal izveidosies šī strādājošā attālinātība no sava īpašuma. Tad notiks tas pats, kas kolhozā. Mēs jau arī kolhozā visi bijām īpašnieki, viss piederējat kā visiem un visai Padomju valstij, bet mēs bijām faktiski projām no šā īpašuma, tāpēc es domāju arī par tiem tālākajiem punktiem - ja zeme tur tiek pirkta, tad lai tā tiek pirkta tā, ka konkrēts kooperatīva biedrs pērk konkrētu platību un ar to kā ar īpašuma daļu iesaistās saimniekošanā vai arī noformē to tā, ka ar šo daļu viņš var izstāties ārā. Tas man liekas svarīgi. Laikam ir taisnība, ko šeit teica Kides kungs, - ka zemes komisijas nespēs izlaist cauri visu to un izfiltrēt sev cauri visus pirkšanas un pārdošanas gadījumus, taču es domāju, ka tāpēc jo ātrāk ir jābūt šim speciālajam likumam, lai zemes komisijai ilgstoši nevajadzētu šos pienākumus uzņemties.

Par to, ko teica Endziņa kungs par maniem priekšlikumiem. Es jau nerunāju par abiem gadījumiem, kā jūs teicāt, Endziņa kungs, - ka nav iespējams paredzēt! Manā priekšlikumā ir teikts, ka atļauja zemes piešķiršanai tiek atteikta vai tiek anulēta (atteikta - tas ir vienā gadījumā, bet anulēta - tad, ja tā ir jau piešķirta, bet jūs rīkojaties pretēji noteikumiem), taču es netaisos šoreiz daudz par to strīdēties. Es saprotu, ka atbilstoši jaunā Kārtības ruļļa 107.panta noteikumiem priekšlikumi, kas otrajā lasījumā ir noraidīti, vairs nevar tikt iesniegti trešajam lasījumam. Taču es tomēr uzskatu, ka daļu no tā, ko es esmu teicis, būtu vajadzējis iekļaut trešajā lasījumā un skatīt vēlreiz. Tad es patiešām savus priekšlikumus noņemu, lai par tiem jums nebūtu jābalso un lai jūs paskatītos, ko no tā es varu iedot trešajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Zemnieku savienība, lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Tā kā pirms manis trīs runātāji - Seiles kundze, Kides kungs un Berķa kungs - ir izteikušies tieši par tiem pašiem jautājumiem, tad es tikai gribu pateikt to, kas te tik precīzi neizskanēja. Tas ir jautājums par Ministru kabineta pilnvarām un tiesībām lemt par zemes pārdošanu šinī brīdī, kad nav vēl speciāla likuma, ar to it kā sakot, ka Zemes komisija ir par zemu vai par nepieņemamu, lai Ministru kabinets ar to konsultētos. Pašlaik gan ir grūti izlemt, kuram jautāt, - Birkava kungam vai Gaiļa kungam - jo zālē no viņiem nav neviena. Kas tad Ministru kabinetā nodarbosies ar šiem jautājumiem, tiklīdz uzsāksies šis zemes tirgus? Tam mēs neviens negribam pieskarties, bet ar milzīgu atvairīšanos un bailēm izturamies pret Zemes komisijas lēmumiem un šā jautājuma izskatīšanu. Es domāju, ka pirmajā etapā, kamēr nav šā speciālā likuma par zemes tirgu, ir noteikti jāņem vērā Zemes komisijas pieredze, mehānisms, cilvēki, kas varētu darboties.

Bez tam es gribu atbalstīt, protams, arī mūsu frakcijas kolēģu, - blakus sēdošās Tautsaimniecības apvienības - priekšlikumus par reālu zemes kā akcijas vai kā pajas daļas iesaistīšanu ražošanā, un šajā jautājumā mūsu domas absolūti sakrīt, jo, ja cilvēks ar savu zemi kā mantisko daļu grib iestāties kooperatīvā, tad tas ir ļoti loģiski, un vai tas vispār būtu īpaši jāiztirzā šajā likumā, taču, ja to vajag, tad mēs tam piekrītam, jo tas ir tas ceļš laukos, kā zemi iedarbināt kā ražošanas rīku, lai tā strādātu un neturpinātu aizaugt ar usnēm un alkšņiem. Tas viss ir ļoti pareizi, taču tas, ka mēs šobrīd tik briesmīgi baidāmies no Zemes komisijas vērtējuma, mani, protams, dara ļoti, ļoti uzmanīgu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - LNNK. Pulksten 15.00 būs pārtraukums, lūdzu, ņemiet vērā to!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Noklausoties šīs debates par zemes reformu, vēl viens, varbūt izņemot Berķa kungu, pieminēja ārzemju latviešiem piederošās zemes šeit, Latvijā. Mums nav sakārtots, nav pat pieminēts, kā šo lietu varētu nokārtot. Viņi atgūst savu zemi atpakaļ īpašumā, bet, lai to izīrētu vai kaut kādā citā veidā apstrādātu, vajadzētu dot ilgāku laiku. Un šeit nu ir tā, ka tas laiks nav paredzēts. Un jūs paši varat iedomāties, arī statistika uzrāda, ka apmēram 6% no Latvijas zemes ir pieprasījuši ārzemju latvieši no Amerikas. Tātad mēs nevaram domāt, ka mēs šos 6% varam atstāt neapskatītus savos likumprojektos. Es lūdzu šo likumu trešajā lasījumā vēl papildināt ar speciālu piezīmi attiecībā uz ārzemju latviešiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais runātājs ir Gunārs Resnais, bet ir atlikušas vairs tikai 3 minūtes. Sekos pusstundu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Deputāti, Prezidijā radās pārdomas, ka reģistrāciju vajadzēs rīkot acīmredzot pēc pārtraukumiem, bet nevis pirms, tātad reģistrāciju par apmeklētību, jo tagad, ja es jūs sākšu aģitēt par kaut ko, tad man iznāks aģitēt tos, kuri atrodas zālē, jo tie, kuri nav, tie jau nedzird. (Starpsauciens no zāles: "Acīmredzot!") Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 50 deputāti. Vārds deputātam Gunāram Resnajam - Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam - Pēteris Tabūns.

G.Resnais (LZS).

Priekšsēdētāj, kolēģi! Visas mūsu debates izvēršas par to īpašuma daļu, ko sauc par zemi. Faktiski tā ir strīda objekts, kad ir fiziskā persona un ir zemes īpašnieks. Latvijas pilsonis var būt zemes īpašnieks, viņam tiek atjaunotas bijušās īpašuma tiesības, bet mēs spēlējam paslēpītes, tādu migliņu pūšam tad, kad mēs runājam par juridiskajām personām. Un laikam tāpēc, ka tās juridiskās personas ir dažādas un var būt dažādas, tās spēj arī mainīties par tādām, kas mums nav pieņemamas. Es gribu mazliet mazināt asumus tieši šajā jautājumā, kas attiecas uz zemkopības, lauku ražotāju, juridiskajām personām - paju sabiedrībām, SIA, tām, kuras ir palikušas, izdzīvojušas un strādā. Tām nenoliedzami ir jāpaliek, ir jāpastāv, turklāt nevis jāatļauj, bet pat jāveicina to darbošanās, jo zināmā mērā mēs tās esam jau "pârkrustījuši". Es nepārstāvu to iedzīvotāju daļu, kura saka, ka iepriekšējā un arī pašreizējā valdība ir sagrāvusi lauku lielražošanu. Neviens likums to neparedzēja, likums vienīgi atļauj privatizēties. Un faktiski lielās saimniecības tika sagrautas, ja lietojam šo vārdu, tur, kur privatizējās atsevišķas nozares, pamatā ražošana, kur tas nebija darīts ar likuma spēku. Tā bija viņu iekšējā vēlme, paju biedru vēlme, atdalīties, tapt privātiem. Un varbūt likumam vajadzēja - gluži otrādi - būt kaut kādā ziņā nedaudz stingrākam, nevis tik lojālam. Es šodien ļoti gribētu, lai šīs sabiedrības darbojas, un tāpēc man ir ļoti pieņemams un saprotams Tautsaimnieku politiskās apvienības piedāvājums par brīvprātīgu iesaistīšanos ar savu zemi kā kapitāla daļu, ka zemnieku saimniecība iesaistās ar savu zemi kā kapitāla daļu pat neatkarīgi no tā, vai šīs zemes īpašnieka ģimene strādās šajā paju sabiedrībā vai nestrādās. Ja strādā, tad ir vēl piemaksa, ja nestrādā - tad tikai daļa. Varbūt tas pat sasaucas ar šodienas balsojumu, kur es mēģināju aizstāvēt politiski represētos īpašniekus, kuru zemes 45 gadu laikā ir apbūvētas, un arī ētiski viņi nespēj pāriet uz citu gabalu vai saņemt sertifikātus. Tas jau ir izsmiekls par savu zemi. Taču viņi šodien varētu piedalīties ar savu zemi kā kapitāla daļu šajā paju sabiedrībā. Likums to neaizliedz darīt, un, ja kāda saimniecība to dara, lai tad arī dara. Varbūt mēs kā likumdevēji varētu vēl daļēji akcentēt to, ka tas ir tāds ieteicams process. Un daudzi cilvēki šeit atrastu glābiņu, jo viņi, palikuši stiprāki, no šīs saimniecības, ja nevēlas strādāt, var atkal izstāties un strādāt individuāli. Mani personīgi iepriecina, ka ļoti daudzi privātīpašnieki, atguvuši zemi, izstājas arī no paju sabiedrības, kad viņiem sāka trūkt zemes savai eksistencei. Tas spiež mūsu ekonomiski spēcīgākās un apjoma ziņā lielākās paju sabiedrības specializēties jau uz pārstrādi, jo ar kailo ražošanu vien ir par maz. Tas ir tas, kas mums ir nepieciešams. Tātad, ja tiks izveidota lauku produkcijas pārstrāde un tur jau būs zemes īpašnieku daļa, tad viņiem šīs dividendes vēl paliks un viņi vairāk iegūs. Un varbūt jau pārstrādē viņi varēs sākt darboties paši līdzi atbilstošajai specializācijai.

Es saprotu arī vēlmi atvērt šo zemes tirgu kā parastu tādu ekonomisku tirgus parādību, bet es negribētu piekrist, ka to salīdzina ar Rietumiem, kur ir stabila politiskā situācija, nemaz nerunājot par ekonomiku. Tur gadu desmitos viss ir nostabilizējies un nav reformu, nav ne no kā jāatsakās, nav kaut kas jāceļ. Šodien šis process pie mums ir bīstams, tāpēc es savā izpratnē saprotu, ka mēs jau vairs nespējam otrajā lasījumā atteikties no lauku zemes privatizācijas vai pirkšanas atļauju došanas juridiskajām personām. Mums atliek meklēt kaut kādu bremzi.

Kāpēc es runāju par šo bremzi? Manuprāt, tas ir par ātru - par ātru mēs cenšamies to zemīti tirgot, jo iznāks tā, ka Saeima, Latvijas neatkarība ir atjaunojusi īpašuma tiesības un atdevusi īpašumu, bet šodien mēs ar likumu radām diezgan spēcīgas spekulatīvas - nevis biznesa, bet spekulatīvas! - iespējas uzpirkt šo zemi, kuru noteikti pārdos, jo daudzi nespēj to apstrādāt. Viņiem nav šī valsts atbalsta, nav šā budžeta, lai iegādātos tehniku, lai celtu ēkas. Un viņi pārdos to zemīti arī tāpēc, ka reformas pirmajā kārtā mēs sadalījām šo vectēvu zemi trim vai četriem mantiniekiem, pārvēršot šo zemi par izteiktām sīksaimniecībām. Un to nevajadzētu pieļaut ar mūsu likumu spēku, lai juridiskās firmas, kas diezgan veikli sapelnīs naudu un, izmantojot situāciju, šodien uzpirks zemi, lai pēc tam to pārdotu ar kolosālu peļņu. Šeit nevajadzētu kautrēties, un lai te būtu valsts regulācija, kas turpina aizstāvēt īpašnieku, ja reiz viņam tas īpašums ir atdots. Un tāpēc es šeit aicinu jūs atbalstīt deputātes Seiles priekšlikumu, jo es redzu, ka tas faktiski ir vienīgais papildinājums tai Tautsaimnieku politiskās apvienības ierosinātajai daļai, kura, ja tā vulgāri runā, bremzē šo tempu, kamēr nav speciāla likuma. Tam ir jābūt, jo bailes ir tajā apstāklī, ka ieies iekšā mūsu lauku paju sabiedrības, SIA, bet jebkura juridiskā persona pēc gada ir tiesīga mainīt savus statūtus, ir tiesīga mainīt savu profilu, mainās tās vadītāji, mainās visas koncepcijas, bet zemes īpašnieces tās paliek. Tās var palikt par kaut kādu lielu savas firmas meitas uzņēmumu šeit, un mums no tā ir bail. Man savā vecumā jau ir bailes tik ļoti riskēt faktiski ar vienīgo īsto Latvijas īpašumu, kas pieder Latvijai, - un tā ir viņas zeme lauku apvidos, kaut arī par pilsētām mēs jau nobalsojām. Tāpēc es atbalstu šo Tautsaimnieku politiskās apvienības ieteikto, lai gan atsevišķs likums tur nav vajadzīgs, tas laikam ir jāiestrādā nākamajā likuma variantā par zemes likumīgo īpašnieku piesaistīšanu paju sabiedrībām. Runājot par Seiles kundzes piedāvāto priekšlikumu kā amortizējoši bremzējošu faktoru, jāteic, ka tas nav pareizais vārds - "bremzējošs". Tas viss jāizskata un jāpārbauda līdz likuma pieņemšanai. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Tas ir pareizais variants!")

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šķiet, visiem ir skaidrs, ka šis process jāregulē ar īpašu likumu. Diemžēl es šodien neesmu dzirdējis, cik tad tālu esam tikuši ar šo likumu izstrādāšanu. Kāpēc šā likuma izstrādāšana nav sākta? Kas to darīs un tā tālāk, jo jau tā šis process var ļoti ilgi iekavēties. Šis variants, par kuru mēs runājām, ir pagaidu variants. Lūk, tāpēc šodien es labprāt dzirdētu, kas pie tā strādās, cik ilgā laikā ir paredzēts izstrādāt šo īpašo likumu, kas regulēs šo procesu? Es gribu uzsvērt un lūgt jūs atbalstīt Seiles kundzes variantu, jo tas šajā brīdī ir visoptimālākais. Man tikai rada izbrīnu dažu deputātu bažas, piemēram, Endziņa kunga bažas, kad viņš saka, ka Centrālā zemes komisija it kā uzurpēšot valdības funkcijas un būšot virs tās. Nebūs taču! Nebūs tā! Valdībai būs pēdējais vārds, jo tā apstiprinās Zemes komisijā lemto un izskatīto. Zemes komisija taču būs tā, kura strādās pie šā jautājuma sagatavošanas. Es atvainojos, lai pie Ministru kabineta neradītu atsevišķu Centrālo zemes komisiju. Vai kaut ko līdzīgu. Ir taču tā.

Kides kungs uztraucas, ka tas "kakliņš" būšot par šauru un ka pie Zemes komisijas durvīm sablīvēšoties briesmīgi daudz pirktgribētāju. Diez vai, jo te taču ir runa par ierobežotu, nevis par brīvu tirgu. Absolūti brīvu! Tā ka šajā gadījumā nevajadzētu uztraukties, ka šis savā ziņā esot bremzējošais faktors... Mēs taču neesam pašlaik vēl tikuši līdz zemes reformas beigām, pie absolūti brīva zemes tirgus. Ir taču tā. Tāpēc nevajadzētu par to uztraukties.

Par to, ko teica Zaščerinska kungs savā priekšlikumā. Diemžēl te ir runa ne tikai par laukos strādājošajiem, bet gan par visiem, kuri varēs šeit piekļūt, iesaistīties šajā pirkšanas procesā. Man liekas, ka tā tas ir.

Tomēr mani uztrauc, lūk, kas - šī zemes pirkšana, kāda tā ir paredzēta pašlaik, būs par sertifikātiem. Es saprotu. Turklāt pašlaik valstī ir sākusies sertifikātu pirkšana par absolūti zemām cenām - par vienu latu, kaut gan sākumā tika runāts un valdība teica, ka sertifikāta cena būs 28 lati. Cilvēki tagad savas nabadzības dēļ skrien un pārdod jau par latu. Firmas uzpērk, bet pēc tam šīs firmas mierīgi uzpirks zemi un darīs, ko gribēs, ar šo zemi - par lielu naudu vai par latiem vai par dolāriem - pārdos tālāk. Žēl, ka par to kompleksi nav domāts šobrīd. Tāpēc es aicinu atbalstīt, jo šis variants, ko Seiles kundze ierosina, ir visoptimālākais. Tas notiktu ar Centrālās zemes komisijas starpniecību un valdība tad apstiprinās. Pavisam normāls variants. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates par 15.1.pantu pabeigtas. Vai āmura skaņa bija dzirdama? Lūdzu, vai referents vēlas vēl runāt?

R.Jonītis. Nē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par balsošanas secību. Vispirms ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums. Pēc tam - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas. Deputāts Berķis atsauca savu priekšlikumu. Un tad ir komisijas atbalstītais deputātes Seiles priekšlikums. Vai pret balsošanas secību ir kādas iebildes? (No zāles deputāte A.Seile: "Neviens nenoraida!") Deputāte Seile, kā es saprotu, saka tā, ka varbūt neviens komisijas priekšlikumu nenoraida. Bet, kā jūs saprotat, ja reiz ir trīs priekšlikumi, tad tie ir jābalso. Protams, es varētu izteikt tīri savu subjektīvo viedokli, ka jūs varētu kopā ar Tautsaimnieku politisko apvienību izstrādāt vienu kopīgu priekšlikumu, taču tas būtu droši vien jau trešajā lasījumā. Bet tagad būs tādi balsojumi, kādi tie ir iesniegti. Taču es gribu pateikt, ka daži kolēģi atsauca savus priekšlikumus, lai trešajā lasījumā tos iesniegtu pilnīgāk izstrādātus.

Pirmais balsojums. Tas ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums ll.lapaspusē - papildināt likumu ar šādu 15.1.pantu - "Juridisko personu īpašuma tiesības uz zemi". Un tālāk seko teksts. Vai ir vajadzība to nolasīt? Deputāti lūdz, lai nolasa: "Juridiskajām personām tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes gabaliem, kas tām piederēja 1940.gada 21.jūlijā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiesa konstatē tiesību pārmantošanas faktu. Minētie noteikumi neattiecas uz juridiskajām personām, kurām Latvijas Republikas likumos ir paredzēta cita īpašumu atgūšanas kārtība. Citu Latvijas Republikas pilsoņu dibinātu juridisko personu un organizāciju tiesības iegūt īpašumā zemi regulē īpašs likums. Līdz īpaša likuma stāšanās spēkā dienai juridiskajām personām, kuru pamatkapitāls pieder tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, ir tiesības nopirkt no tām fiziskajām personām, kurām atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras jau atrodas viņu īpašumā esošās ēkas un būves, kā arī zemi, kas nepieciešama šo ēku un būvju apkalpošanai." Lūdzu zvanu! Esiet tik laipns, paturiet vēl brīdi balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 29, atturas - 17. Nav pieņemts.

Nākamais ir Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums par 15.prim pantu - "Juridisko personu iespējas iegūt zemi īpašumā": "Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu tiesības iegūt īpašumā zemi regulē īpašs likums. Līdz īpaša likuma spēkā stāšanās dienai Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse īpašuma tiesību pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkām un būvēm, ko tās ieguvušas privatizācijas rezultātā, kā arī zemi, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai un objektu saimnieciskajai darbībai:

1) iesaistoties zemes īpašniekam uzņēmējsabiedrībā ar zemes vērtību kā kapitāla daļu;

2) iepērkot zemi, kas ir fizisko personu īpašumā;

3) izpērkot zemi, kas ir valsts un pašvaldību īpašumā.

Privatizējot juridiskajām personām zemi, kas valsts un pašvaldību īpašumā nonākusi no personām, kuras par šo zemi pieprasījušas kompensāciju, šī kompensācija izmaksājama Latvijas valsts valūtā."

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu 15.prim pantā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 8, atturas - 23. Ir pieņemts.

Es lūdzu referentu tālāk komentēt Annas Seiles priekšlikumu. Vai tas neparedz kārtību, kādā zeme tiek piešķirta, jo Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums reglamentē principus. Ja tas ir tā, tad tas būtu balsojams.

R.Jonītis. Praktiski šā panta pirmā daļa - gan pirmajā lasījumā pieņemtā, gan arī šī Tautsaimnieku politiskās apvienības iesniegtā - sakrīt. Tā ka šajā gadījumā varētu piekrist un balsot arī šo pirmo daļu. Tā ir identiska.

Sēdes vadītājs. Kuru jūs domājat, lūdzu?

R.Jonītis. Nē, nē! Šajā gadījumā šā panta pirmā daļa sakrīt gan ar to, kas ir pieņemta pirmajā lasījumā, gan ar to, kas ir nobalsota nupat.

(Kāds kaut ko komentē no vietas.)

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Endziņš nevēlas runāt, jo es nedzirdu jūsu komentārus.

A.Endziņš (LC).

Paldies par atvēli izteikties! Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Lieta ir šāda: Seiles kundzes priekšlikums ir izteicis panta pirmo daļu, bet tas ir priekšlikums nevis saistībā ar Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu, kas tika nobalsots un pieņemts, bet gan ar to tekstu, kāds bija otrajā lasījumā. Un tagad paskatīsimies loģiski. Seiles kundze piedāvā panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: "Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu tiesības iegūt zemi īpašumā regulē īpašs likums. Līdz īpaša likuma spēkā stāšanās dienai..." un tā tālāk.

Skatīsimies tagad pieņemtā 15. prim panta redakciju - tautsaimnieku redakciju. Panta pirmā daļa: "Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu tiesības iegūt īpašumā zemi regulē īpašs likums". Tas sakrīt ar pirmo teikumu Seiles priekšlikumā, bet otrā daļa jau ir cita: "Lîdz īpaša likuma spēkā stāšanās dienai Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse īpašuma tiesību pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkām un būvēm, ko tās ieguvušas privatizācijas rezultātā, kā arī zemi, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai un objekta saimnieciskajai darbībai". Un tālāk seko uzskaitījums punkti - l., 2., 3. apakšpunkts. Tā ir visa otrā daļa. Šinī gadījumā, ieliekot Seiles kundzes priekšlikumu, es uzskatu, ka šis priekšlikums nav balsojams. Es domāju, ka Seiles kundze šajā gadījumā, ja viņai ir kaut kādas pretenzijas, var domāt par jaunu redakciju, par precizējumu, uz trešo lasījumu, bet šādā veidā tas nav balsojams, jo nevar balsot priekšlikumu, kas ir izteikts par pavisam citu redakciju. Saeima nobalsoja par tādu redakciju, kādu ir ierosinājusi Tautsaimnieku politiskā apvienība.

Sēdes vadītājs. Deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Par procedūru. Es uzskatu, ka mans priekšlikums ir jābalso kā papildinājums Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumam, jo, ja viens teikums sakrīt ar jau nobalsoto priekšlikumu, tad, bez šaubām, tas ir svītrojams, bet pēdējā daļa ir balsojama kā papildinājums Zaščerinska kunga iesniegtajam priekšlikumam. (Starpsauciens no zāles: "Tas nav tādā veidā iesniegts!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Godātā deputāte Seile! Sēdes vadītāja uzdevums ir vienmēr sekmēt deputātu darbu - lai viņi aktīvi strādā un lai mums būtu kopējs rezultāts. Varbūt tāpēc es dažreiz uz tām formālajām lietām tiesiski skatos ne visai strikti. Tiešām deputātes Seiles priekšlikums runā par to, kas piešķir, bet Tautsaimnieku politiskā apvienība runā par to, kam piešķir un pēc kādiem kritērijiem piešķir. Tie nav alternatīvi. Un, ja mēs tiešām gribam, lai šis jautājums būtu līdz galam izdiskutēts un pēc tam bez kaut kādiem pārmetumiem, ka kaut ko formāli esam novirzījuši, tad deputātei Seilei to vajadzētu atsaukt (tāpat kā deputāts Berķis atsauca savu priekšlikumu) un iesniegt trešajā lasījumā vēlreiz, ieskaitot tautsaimnieku pieņemto 15.1.pantu, jo deputātam Endziņam ir taisnība, ka sēdes laikā vienkārši pieplusēt jau kādam pieņemtajam pantam, kas bija iesniegts, bet bija citāds, tā nevar. (No zāles deputāte A.Seile: "Tas nav tādā veidā iesniegts!")

Deputāte Seile labprātīgi atsauc savu... (No zāles deputāte A.Seile: "Es labprātīgi neatsaucu!") Nāciet tribīnē, jo es nevaru dzirdēt, vai jūs labprātīgi atsaucat vai neatsaucat?

A.Seile. Es labprātīgi neatsaucu savu priekšlikumu - ne labprātīgi, ne piespiedu kārtā. Es atstāju spēkā savu priekšlikumu. Es domāju, ka esmu spējīga uz nākamo lasījumu sagatavot citu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārdu sakot, šajā lasījumā jūs to labprātīgi atsaucat.

A.Seile. Es neatsaucu...

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to jūs nākamajā lasījumā varat iesniegt citā redakcijā. Šodien mēs to nebalsosim, jo uzskatām, ka 15. prim pants tautsaimnieku iesniegtajā redakcijā ir tiešām pieņemts ar balsu vairākumu, tāpēc jūsu iesniegto priekšlikumu nebalsosim, jo tas tādā veidā nevar būt papildinājums.

Vai tagad par pantu kopumā mums ir jābalso? (No zāles deputāts A.Endziņš: "Priekšsēdētāj! 134.pantu apskataties!")

R.Jonītis. Tas bija pants kopumā.

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu, par nākamo pantu.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums bija par 18. pantu - "Samaksas apmērs par īpašumā piešķirto zemi", bet deputāti 4.ailītē jau var redzēt, ka šis priekšlikums tiek atsaukts. Tā kā tas notika komisijas sēdē, tad praktiski tas šeit nebūtu diskutējams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 20. pantu - "Zemes īpašuma pieprasījumu iesniegšana". Ir viens priekšlikums, kas saņemts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas - saskaņā ar likumu par pašvaldībām aizstāt vārdus "pagasta tautas deputātu padomi" ar vārdiem "pagasta padomi". Komisija atbalstīja šo.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

R.Jonītis. Tieši tāds pats priekšlikums ir par 21. pantu. Tas atkal ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, lai aizstātu šos vārdus. Arī šo komisija atbalstīja.

Un ir vēl viens priekšlikums par 21. pantu - "Zemes īpašuma pieprasījumu izskatīšana" - no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai", kas uzliek Valsts zemes dienestam jaunus darbus un jaunus pienākumus. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo tā īstenošanai būtu nepieciešami ārkārtīgi lieli naudas līdzekļi, kas nav pašreiz iespējams.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija uzstāj par balsojumu? Tad, lūdzu, balsosim - papildināt 21. panta trešo daļu ar teikumu: "Valsts zemes dienesta institūcijām divu mēnešu laikā, kopš stājies spēkā tiesas spriedums par īpašuma tiesību atjaunošanu, jāveic nepieciešamie zemes ierīcības darbi un zemesgrāmatu akta iesniegšanai nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana." Lūdzu rezultātu! 21 - par, 27 - pret, 24 - atturas. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 21. panta piekto daļu - papildināt 1. punktu ar jaunām rindkopām. Tas redzams trešajā ailē. Tātad tie būtu nosacījumi, kad pieņem lēmumus par robežu grozīšanu zemei, kas zemnieku saimniecībām piešķirta lietošanā pirms zemes reformas. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" piedāvā paplašināt šo sarakstu. Komisijas viedoklis bija - neatbalstīt šo papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par papildinājumu, ko iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai" par 21. panta piekto daļu.

Vai teksti ir jānolasa? Neviens nepieprasa. Lūdzu, tad balsosim! Tātad 19. lappusē papildināt 21. panta piektās daļas 1. punktu ar jaunu rindkopu. Rezultātu lūdzu! 19 - par, 26 - pret, 20 - atturas. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums par šo pašu 21. pantu ir arī no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" - papildināt šo pantu ar jaunu tekstu, ka Centrālās zemes komisijas atteikumu var pārsūdzēt tiesā un ka zemes īpašnieki vai viņu mantinieki atbrīvojami no tiesas izdevumiem. Komisija to neatbalstīja viena vienīga iemesla dēļ - šī norma jau ir ietverta likumā par zemes komisijām, un tāpēc nebūtu vēl vienu reizi jāatkārto šī pati norma arī šajā likumā, kas runā tikai par zemes īpašuma pieprasījumu izskatīšanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija "Tçvzemei un brīvībai" neuzstāj par balsojumu? Tālāk!

R.Jonītis. 21. pantā vairāk labojumu nav. Tad laikam ir jābalso par visu pantu.

Sēdes vadītājs. Tur ir izmaiņas - "tautas deputātu padome" ir aizstāta ar "pagasta padomi".

R.Jonītis. Paldies. Tad nākamais priekšlikums ir saistīts ar izmaiņām 22. pantā - "Lçmumi par zemes privatizāciju". Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikums - aizstāt šos vārdus "pagasta tautas deputātu padomes" ar vārdiem "pagasta padomes".

Sēdes vadītājs. Arī nav nepieciešamības balsot.

R.Jonītis. Jā, es atvainojos, šeit tīri tehniski komisijas kļūdas dēļ ir sajaukta šī ailīte - pie 22. panta nedaudz zemāk ir "aizstāt"... un arī 23. pantā ir jāaizstāj tieši šis pats nosaukums ar jauno nosaukumu. Komisija katrā ziņā atbalsta šos priekšlikumus attiecībā uz abiem pantiem. Tie vienkārši ir samainīti vietām.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Mēs sapratām jūsu domu. Tālāk!

R.Jonītis. Tālāk ir tikai vēl viens priekšlikums - papildināt arī šo likumu ar pārejas noteikumiem par to, ka tikai to valstu juridiskās personas, ar kurām Latvijai ir noslēgti starptautiskie līgumi, būtu tiesīgas iegādāties zemi īpašumā. Komisijas viedoklis bija - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu - jums vārds!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo, ja mēs Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām uzliekam dažādus ierobežojumus iegūt zemi īpašumā, tad kādos gadījumos tas varētu būt. Un, lai arī "ðķidri" bija šie noteikumi, tomēr tie bija. Tātad šo 11 ārvalstu, par kurām Jonīša kungs jau mūs informēja plenārsēdes sākumā, juridiskajām personām mēs bez kādiem ierobežojumiem atļaujam iegādāties zemi īpašumā. Pieredze rāda, ka Latvijā tīri labi darbojas kopfirmas, un varbūt šādu praksi vajadzētu veidot, ka daļa Latvijas Republikas pilsoņu un daļa ārvalstu pilsoņu veido kopfirmas. Bez tam ārvalstu firmas ir gatavas savas investīcijas ieguldīt arī tajos gadījumos, ja tiek noslēgti līgumi, un tās nebūt neprasa šo zemi uzreiz īpašumā. Un to rāda pieredze, piemēram, šī firma "Lattelekom", firma "Kellogs", kura jau darbojas tepat Rīgas pievārtē, bet tai nav šī zeme īpašumā. Es uzskatu, ka ir par pāragru līdz īpaša likuma pieņemšanai dot visām juridiskajām personām, kuras ir šajās 11 valstīs, īpašuma tiesības uz mūsu zemi. Protams, ka tās ļoti viegli varēs mūsu zemi nopirkt, jo tām gluži vienkārši ir vairāk naudas un labāka ekonomiskā situācija. Tomēr es jums vēl varu paskaidrot, ka arī, piemēram, Rietumvācijā, tas ir, bijušajā Rietumvācijā, pašlaik uztraucas, ka Holande Austrumvācijā izpērk zemi tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Austrumvācijas zemnieki nav tik labi sagatavoti, ka viņiem nav arī visa šī pārstrādes tehnoloģija tik labi noregulēta. Un tagad viņu likumi pieļauj, ka ārvalstnieki pilnīgi brīvi izpērk zemi. Pie mums zemi izpirks ne tikai holandieši, bet arī vācieši, poļi un visi pārējie, tāpēc es jūs lūdzu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš", Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Cienījamā Seiles kundze! Kāpēc jūs mēģināt gan attiecībā uz likumu par pilsētas zemi, gan arī tagad maldināt Saeimu? Ar šiem pārejas noteikumiem nepiešķir tiesības, lūk, šo 11 valstu juridiskajām personām, bet tieši otrādi, Seiles kundze, - ierobežo. Ierobežo ar 15. prim pantu, ierobežo ar Tautsaimnieku politiskās apvienības piedāvāto redakciju, kur ir vispār runa par to, ka juridiskās personas var iegūt šo zemi privātā īpašumā. Te ir ietverts tieši ierobežojums, nevis tas, kā jūs sakāt, - atļauja. Padomājiet, lūdzu, par to!

Un es aicinu arī cienījamo Saeimu par to padomāt. Te ir tieši otrādi - nevis atvērts, bet te ir pārejas noteikumi, kas faktiski ierobežo šā 15. prim panta funkcionēšanu. (No zāles deputāte A.Seile: "Es pieprasu nolasīt tekstu!") To jūs varēsit darīt, Seiles kundze, uz trešo lasījumu, iesniedzot savus priekšlikumus par 15.prim panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis (kā deputāts) - "Latvijas ceļš".

R.Jonītis (LC).

Ja drīkst, es nolasīšu tekstu: "Lîdz speciāla likuma pieņemšanai tikai to valstu, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi un Latvijas Republikas Saeima apstiprinājusi starpvalstu līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību, juridiskajām personām ir tiesības iegādāties zemi īpašumā." Taču, tā kā deputāti iebilst, es faktiski esmu ar mieru atsaukt šo savu priekšlikumu, lai mēs nebalsotu par to vispār, ja to neuztur spēkā kāds cits. Es vēlos atsaukt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jonītis savu priekšlikumu ir atsaucis. Lūdzu zvanu! Debates esam pabeiguši. Lūdzu, balsosim! Es atvainojos, vai jūs kā referents galavārdu vēl negribat ņemt? Labi. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" pieņemšanu otrajā lasījumā kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 6, atturas - 16. Pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R.Jonītis. Es lūgtu tāpat kā iepriekšējam, arī šim likumprojektam noteikt termiņu - 20.septembris.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Esam akceptējuši 20.septembri. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos"", otrais lasījums. Komisijas vārdā Raimonds Jonītis. Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātā Saeima, godātie deputāti! Tas ir dokuments nr.715 un 715-a. Tie abi atšķiras tikai ar to, ka dokumenta nr.715-a tabulā ir dots komisijas slēdziens, tāpēc es tomēr dodu izmantot šo tabuliņu 715-a.

Ir saņemts tikai viens priekšlikums no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" par šā likuma 3.panta grozīšanu. Tiek piedāvāts izteikt 3.panta ceturto daļu šādā redakcijā: "Zemi piešķir pastāvīgā lietošanā Latvijas Republikas pilsoņiem ar lietošanas tiesību pāreju citām personām vai lietošanā fiziskajām un juridiskajām personām uz to pieprasījuma pamata". Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runātāji? Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Manas zīmes ir tādas sevišķi maziņas, ko nevar ieraudzīt. Jā, bet es divas reizes ieteicu, un tās ir kaut kur iestrēgušas. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Rakstveidā vajag pieteikties! Kur ir pieteikums?")

Sēdes vadītājs. Aiznesiet, lūdzu, Endziņa kungam, lai viņš pārbauda!

J.Sinka. Priekšsēža kungs! Man liekas, ka šis neskaidrais punkts ir tagad noskaidrots. Tā ka es pieteicos gan - un sevišķi laicīgi! Endziņa kungam ir liela neizpratne, bet tagad droši vien būs labi. Redziet, jā, Endziņa kungs bija tas, kas mums, "Tçvzemei un brīvībai", pārmeta kādu "bâleliņa pieeju". Tā viņš teica. Es tur saklausīju nievas. Un arvien biežāk es sadzirdu, ka tie vārdi "bâleliņš", "Latvijas pilsonis" - tas viss ir gandrīz vai kaut kas totāli nepieņemams vai kaut kas mulsinošs, pat netīrs. Un arī mūsu atkārtotā vēlēšanās dot priekšroku Latvijas pilsoņiem - tieši lauku zemes iegādē un piešķiršanā - tiek noraidīta. Te nu ir atkal tā galvenā koalīcija, kuras iezīmes jau šodien parādījās. Nākamā koalīcija starp Tautsaimnieku politisko apvienību un "Latvijas ceļu". Kaut kur jau te nu ir. Un varbūt atradīsies vēl citi atbalstītāji. Bet šajā gadījumā, kad mēs pieminam to zemes piešķiršanu Latvijas pilsoņiem, to mēs uzskatām par ļoti būtisku, un tādēļ, skatoties uz piedāvāto tekstu, 4.sadaļu, nav skaidrs, kad saka - zemi piešķir pastāvīgā lietošanā fiziskajām personām ar lietošanas tiesību pāreju citām personām un tā tālāk. Es domāju, ka jābūt skaidram, kādas personas tās ir. Varētu būt jebkuras, un mēs gribam uzsvērt tikai to, ka pirmajā vietā ir Latvijas pilsoņi, jo mūsu valsts pilsoņu jautājums un dažs labs cits vēl nav nokārtots un ir ļoti, ļoti neskaidrs. Un pāri visam - mūsu īpašnieki vēl pat nav dabūjuši savu zemi atpakaļ. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienītie deputāti! Es, protams, atvainojos Sinkas kungam, ja viņš ir saklausījis kādas nievājošas intonācijas manā balsī, bet tajā pašā laikā es gribu pievērst cienījamā Sinkas kunga vērību tam, cik nopietnu jautājumu jūs šodien ierosināt. Jūs rakstāt: "Latvijas Republikas pilsoņiem". Ir pieņemts Pilsonības likums, kur ir noteikts, kas ir Latvijas pilsonis. Ir noteikts tas, ka ārpus kārtas ir iespēja naturalizēties (tātad tikt atzītiem par Latvijas pilsoņiem) latviešiem. Man ir bijusi tā iespēja divas stundas sēdēt laikraksta "Diena" redakcijā un atbildēt uz telefona zvaniem. Man tagad pēc publikācijas laikrakstā "Diena" nepārtraukti zvana un meklē mani Juridiskajā komisijā. Un kas meklē? Latvieši meklē. Tie, kuriem dažādu iespēju dēļ bija līdz šim liegta pilsonība un kuri vēl šodien nevar to saņemt tāpēc, ka vēl nav Kabineta noteikumi par kārtību, kādā veidā šī naturalizācija var notikt. Pat vēl vairāk - Pilsonības un imigrācijas departaments vēl šodien nerealizē spēku ieguvušā likuma to pantu, kurā pateikts, kas ir Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, šie lejupējie, tiešie pēcnācēji. Ignorē to. Un, ja mēs ierakstām tagad šeit šādu normu, ka tikai Latvijas pilsonim, tātad mēs atkal gribam arī tos pašus latviešus dalīt divās daļās: pilsoņi un nepilsoņi. Jo, ja mēs tā ierakstām... Šeit ir runa par lietošanu. Tātad pat lietošanā tas mazdārziņš, tas zemes gabaliņš, kas viņiem ir bijis piešķirts, faktiski nevar tikt piešķirts. Jeb arī - tikmēr, kamēr nav šī problēma atrisināta, nevar piešķirt. Tāpēc es domāju, ka nebūtu pareizi vienmēr un visur vicināt šo karogu - pilsonis un tikai pilsonis. Padomāsim par to realitāti! Tas nav viens cilvēks vai divi cilvēki. Tie ir simti, tie ir tūkstoši un desmit tūkstoši. Un tāpēc, pirms balsojam, es aicinu padomāt un neatbalstīt šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! Bet pa ceļam iesniedziet savu iesniegumu.

J.Sinka (TB).

Endziņa kungs! Man liekas, ka šajā gadījumā jūsu emocijas nebija sevišķi pārliecinošas. Jo es runāju par Latvijas pilsoņiem, tiešām tā. Bet es negribu un to nekad neesmu teicis, ka etniskie latvieši, kas vēlas atgriezties savā zemē, - vienalga, vai tie būtu Rietumos vai Austrumos, vai Ziemeļos, vai Dienvidos, -būtu diskvalificējami. Tiem pienākas Latvijas pilsonība. Tātad neslēpjieties aiz kaut kā cita! Jo man ir tāda sajūta, ka aiz tā... Varbūt daži latvieši iegūs to pilsonību, un vairums, kas to zemi iegūs, tomēr nebūs latvieši. Tā ka to šajā gadījumā tādā veidā nepasniedziet! Man liekas, ka jūsu asaras šajā gadījumā ir mazliet līdzīgas tā dzīvnieka asarām, kas dzīvo tur, tālāk uz dienvidiem, un šeit neizturētu mūsu klimatu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu būtību un atšķirību no likumā esošā teksta. Tātad spēkā esošajā likumā ir paredzēts, ka visas fiziskās personas, kas ir Latvijas teritorijā, var dabūt zemi pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju. Tas nozīmē, ka viņu pēcteči var mantot šo zemi un ka šīs fiziskās personas var dāvināt šo zemi vai kā citādi noteikt tās tālāko secību. Tātad viņas var nodot lietošanas tiesības tālāk. Arī dāvināt. Jaunajā redakcijā, kuru piedāvā frakcija "Tçvzemei un brīvībai", ir paredzēts, ka zemi ar šo lietošanas tiesību pāreju... Tad, ja kāds ir, piemēram, nopircis māju vai ilgus gadus dzīvo šajā mājā un viņam ir piešķirta zeme lietošanā, viņa pēcnācēji var mantot šo zemi tikai tad, ja mājas īpašnieks ir Latvijas Republikas pilsonis. Mūsu pieņemtais, Saeimā apstiprinātais, Pilsonības likums paredz ļoti ātru naturalizāciju dažām iedzīvotāju grupām, tādēļ par latviešiem te nevajadzētu runāt: latviešiem, lietuviešiem un igauņiem ir visas tiesības ļoti ātri un ārpus kārtas noformēt sevi par Latvijas pilsoņiem. Bet visiem pārējiem, kuri ir iepirkuši šos namus... Varbūt ir jāpadomā, vai mēs arī viņiem atdosim šo zemi ar mantošanas, dāvināšanas un visām citām tiesībām. Tādēļ es atbalstu šo izmaiņu un atbalstu frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, kurš, manuprāt, mazliet pasargā to īpašumu, kurš ir Latvijas zemē, - it īpaši šajā gadījumā, kad mēs jau esam uzzinājuši, ka Latvijā paliek tik daudzas militārpersonas, kurām arī ir nekustamais īpašums. Bet šeit mēs iedodam viņiem klāt arī zemi, kuru viņi var dāvināt tālāk kādam citam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates izbeigtas. Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas runāt? Nē, nevēlas. Lūdzu, balsosim par 3.panta ceturto daļu frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ieteiktajā redakcijā - zemi piešķir pastāvīgā lietošanā Latvijas Republikas pilsoņiem ar lietošanas tiesību pāreju citām personām vai lietošanā fiziskām un juridiskām personām uz to pieprasījuma pamata. Balsosim! Rezultātu! Par - 29, pret - 23, atturas - 18. Nav pieņemts.

R.Jonītis (LC).

Es lūdzu priekšlikumus par šā likumprojekta trešo lasījumu iesniegt līdz 20.septembrim. Lūdzu noteikt šādu termiņu.

Sēdes vadītājs. Situācija ir tāda, ka vienīgais priekšlikums nav akceptēts un paliek pirmā lasījuma redakcija. Bet vai par to nebūtu tomēr jānobalso? Vai ir jābalso? Kā tad, ir jāapstiprina! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos"" pieņemšanu otrajā lasījumā kopumā! Rezultāts: par - 50, pret - 9, atturas - 17. Pieņemts.

Kādi ir priekšlikumi par termiņu, kādā iesniegt priekšlikumus?

R.Jonītis. Līdz 20.septembrim, tāpat kā iepriekšējiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. 20.septembris. Vai ir iebildes, citi priekšlikumi? Nav. Šis termiņš ir akceptēts ar Saeimas lēmumu.

Godātie deputāti! Pirms mēs izskatām nākamo likumprojektu, es dodu vārdu Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam Gundaram Bērziņam ziņojuma nolasīšanai, jo jūs lūdzāt atlikt pēc pusdienas sava ziņojuma nolasīšanu.

G.Bērziņš (ZS).

Pieprasījumu komisijas referāts: "Pieprasījumu komisija, izskatījusi deputātu Čepāņa, Gravas, Dreģes, Prēdeles, Brūvera, Lucāna, Janeka, Stroganova un Fjodorovas pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Birkavam un finansu ministram Uldim Osim sakarā ar Latvijas Republikas likumu "Par valsts budžetu 1994.gadam" (jautājumi, kas saistīti ar Cukura ražošanas veicināšanas fondu), nolēma to virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu."

Latvijas Republikas Saeimas pieprasījums: "Latvijas Republikas likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam" ir paredzēts daļu no cukura apgrozījuma nodokļa - 1,35 miljonus latu ieskaitīt Zemkopības ministrijas Cukura ražošanas veicināšanas fondā, tālākai izlietošanai atbilstoši šā fonda nolikumam.

Pēc Valsts statistikas komitejas informācijas valsts budžetā apgrozījuma nodokļa ieņēmumu daļa 1994.gada pirmajā ceturksnī ir izpildīta par 24 procentiem. 1,35 miljonu latu sadalījums par gada ceturkšņiem ir aptuveni 337 tūkstoši latu, tātad atbilstoši budžeta izpildei Cukura ražošanas veicināšanas fondā par pirmo ceturksni pienācās saņemt 320 tūkstošus latu. Finansu ministrija ir pārskaitījusi tikai 110 tūkstošus latu. Cukura ražošanas veicināšanas fonda padome, stādot gada izdevumu tāmi, rēķinājās, ka valsts institūcijas ieskaitīs līdzekļus proporcionāli tam, kā pildīsies budžeta posteņi ieņēmumu daļā. Lūdzam paskaidrot, kādā secībā un kad tiks ieskaitīti līdzekļi Cukura ražošanas veicināšanas fondā.

Atbilstoši likumam "Par cukuru" cukura muitas nodeva ir jāieskaita specializētā kontā. 1993.gadā muitas nodeva tika iekasēta arī valūtā - 17 870 ASV dolāru un 1300 vācu marku, varbūt arī citā valūtā, kas mums nav zināms. Šīs summas nav konvertētas un ieskaitītas specializētajā kontā, bet gan valsts valūtas budžeta kontā, tādējādi pārkāpjot likuma "Par cukuru" 10.panta prasības. Lūdzam paskaidrot, kad šī summa tiks ieskaitīta pēc piekritības."

Sēdes vadītājs. Es lūdzu komisijas priekšsēdētāju nākamreiz rakstīt nevis "referāts" bet "atzinums", jo tā tagad mums pieprasa jaunais Kārtības rullis. Bet es ceru, ka deputātiem nav iebilžu, un var būt tāds mazs pārejas periods, kad var šo vārdu pieņemt. Nevis atzinums, bet referāts.

Kārtības ruļļa 126.pants: "Pieprasījumu komisijai pieprasījumi jāpārbauda un divu nedēļu laikā jāiesniedz Prezidijam atzinums, kurā jānorāda, vai pieprasījums pieņemams vai ne. Atzīstot pieprasījumu par pieņemamu, Pieprasījumu komisija to attiecīgi formulē un dod atzinumu par tā tālākvirzīšanu." Tā arī komisija ir izdarījusi. Par pieprasījumu pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima. Es izprotu šā panta 3.punktu kā balsojuma nepieciešamību. Ir vajadzīgs balsojums par komisijas ierosinājumu - atzinumu, kuru komisija izteica referāta veidā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas ierosinājumu virzīt tālāk šo pieprasījumu izskatīšanu! Formulējumi mums tika nolasīti. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 9. Pieņemts.

Nākamo, lūdzu!

G.Bērziņš. Pieprasījumu komisija...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Līdz ar to pieprasījumu nododam un atbildi gaidām no Latvijas Republikas Ministru prezidenta Valda Birkava. Tālāk!

G.Bērziņš. Pieprasījumu komisija izskatījusi deputātu Folkmanes, Kides, Stalta, Janeka, Staša, Zaščerinska, Rugātes, Grīga, Lucāna un Saulīša pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Birkavam sakarā ar Baltijas asamblejas Enerģētikas un ekoloģijas komitejas locekļu atskaiti 1994.gada 16.jūnijā par Lietuvas Republikas Ignalīnas AS ekspluatāciju un zviedru ekspertu slēdzienu. Priekšlikums - noraidīt pieprasījuma tālāku virzīšanu.

Sēdes vadītājs. Arī par šo priekšlikumu Saeimai ir jānobalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Pieprasījumu komisijas priekšlikumu - noraidīt pieprasījuma tālāku virzīšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 13, atturas - 10. Akceptēts.

Nākamais ir likumprojekts "Likums par vietējām nodevām". Atbildīgā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Vārds Andrim Piebalgam - komisijas priekšsēdētājam. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamās kolēģes un kolēģi! Likumprojektu par vietējām nodevām ir faktiski izveidojis Ministru kabinets, bet tajā ir ieguldījušas savu darbu arī pašvaldības. Kādi tad ir šā likumprojekta galvenie mērķi? Pirmais, protams, ir tīri fiskālais mērķis. Kā jūs zināt, pēc būtības pašvaldības budžets veidojas it kā no trim daļām: pirmā ir tā daļa, kas veidojas no nodokļiem (šajā gadījumā šobrīd tie ir zemes īpašuma nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis), otra daļa ir valsts dotācija vai mērķsubsīdija, kā tas šobrīd ir, un trešā daļa ir citi ieņēmumi. Viens no šādiem papildu ieņēmumu veidiem var būt vietējās nodevas. Neapšaubāmi, dažādās teritorijās tām, protams, var būt pilnīgi dažādi rezultāti; kūrortzonas, piekrastes zonas, protams, var iegūt vairāk no šādām vietējām nodevām, citas teritorijas varbūt iegūs mazāk. Tādējādi šā likumprojekta pirmais mērķis tātad ir - ar likumu noteikt, kuras nodevas var būt, tas ir, par kādiem pakalpojumiem nodevas var iekasēt primārās pašvaldības. Ar vārdiem "primārās pašvaldības" es domāju pilsētas un pagastus. Tātad - nodevas pirmā līmeņa pašvaldību budžetos. Taču šim likumprojektam ir arī otra puse, un šī otrā puse saistās ar iedzīvotāju aizsardzību. Jo nav noslēpums, ka, neesot šādam likumdošanas aktam, parādījās daudz un dažādas nodevas, un šoreiz likumā ir precīzi noteikts, ka var būt tikai deviņas nodevas, un tās ir: izklaidējoša rakstura pasākumu jeb sarīkojumu nodeva, atpūtnieku un tūristu nodeva, ielu tirdzniecības un tirgus nodeva, suņu un citu mājdzīvnieku turēšanas nodeva, būvatļaujas nodeva, transportlīdzekļu iebraukšanas nodeva, reklāmas, afišu un sludinājumu nodeva, laivu, motorlaivu un jahtu nodeva, ģerboņa izmantošanas nodeva. Tādējādi tiek noteikts, ka var būt tikai šīs nodevas. Likumprojektā ir arī viena tēze, kas varbūt ir diskutabla, - likumprojekta autori mēģina veselai virknei nodevu veidu noteikt maksimālo ierobežojumu. Tas, protams, ir diskutējams jautājums. No vienas puses - ja saka, ka pašvaldībām ir tiesības to noteikt, tad, protams, vajadzētu tām dot pilnīgu brīvību. Likumprojekta autori ir vadījušies pēc apsvēruma, ka, lai neciestu tie cilvēki, kuriem būs jāmaksā šī nodeva, tomēr vajag to ierobežot ar maksimālo likmi. Tas ir, pašvaldība var noteikt nodevu līdz kaut kādam konkrētam līmenim. Es domāju, ka šī pieeja šajā brīdī ir pietiekami prātīga, ja vien šie "griesti" ir noteikti pietiekami precīzi. Ja tie nav noteikti pietiekami precīzi, protams, radīsies problēmas. Bet es domāju, ka šajā stadijā tas neierobežo pašvaldību atbildību un, no otras puses, kaut kādā mērā aizsargā iedzīvotājus (nu, piemēram, lai iebraukšana Jūrmalā nemaksātu, teiksim, 100 latus). Tāpēc es domāju, ka šī konceptuālā nostādne varētu būt atbalstāma, bet, protams, dažādiem nodevu veidiem varētu būt dažāda pieeja, un daļēji tas likumprojektā ir ietverts. Katrā ziņā, ņemot vērā likumprojekta struktūru un arī būtību, es domāju, ka likumprojekts pirmajā lasījumā ir noteikti atbalstāms.

Otrajā lasījumā tas ir jāpārskata daudz nopietnāk, ir atsevišķas lietas, kuras ir jāprecizē, - kaut vai, teiksim, jautājums par soda naudas iekasēšanu. Tur ir tāda interesanta shēma, ka, ja nokavē samaksu kaut vai par dienu - turklāt nav teikts, kā vainas dēļ, - tad uzreiz tā nodeva dubultojas, bet, ja nokavē, teiksim, par 10 gadiem, arī tad ir dubultotā nodeva, tātad principā ir ideja, ka var nemaz nemaksāt, var vispār nenorēķināties. Bet tās, manā skatījumā, ir detaļas. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, jo katrā ziņā tas, no vienas puses, tomēr dos pašvaldībām likumīgas tiesības papildināt savus budžetus un, no otras puses, atbilstoši šim likumam tomēr tiek noteikta kaut kāda sistēma attiecībā uz vietējām nodevām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valsts un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Tā kā šis likumprojekts tieši attiecas uz pašvaldību darbību, arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo likumprojektu, un mūsu komisijai ir savs uzskats par to, kā likumprojekts būtu tālāk virzāms. Komisija izvērtēja likumprojektu no diviem aspektiem. Pirmkārt, izvērtēja trīs konceptuālos pamatjautājumus, kas caurvij visu likumprojektu, bez tam mums ir savs viedoklis par likumprojekta juridisko kvalitāti. Kādi ir trīs konceptuālie pamatjautājumi? Pirmais - vai vispār pašvaldībām jādod tiesības noteikt vietējās nodevas? Komisija atbalsta šādu tiesību piešķiršanu pašvaldībām. Pašvaldības daudzkārt, gan tiekoties ar mūsu komisijas deputātiem, gan arī sanāksmēs, ir atbalstījušas šāda likumprojekta pieņemšanu, un piedāvātajā redakcijā šī koncepcija būtu atbalstāma, jo, kā teica referents, tādējādi arī pašvaldības papildus iegūtu kaut nedaudz finansu līdzekļu. Bez tam otrais konceptuālais pamatjautājums ir - vai likumā izsmeļoši ir jāuzskaita visas vietējās nodevas? Arī uz šo jautājumu komisija atbild pozitīvi, jo, mūsuprāt, ņemot vērā pašvaldību darbu iepriekšējā periodā, vēl nebūtu pienācis laiks atļaut pašvaldībām pašām lemt par to, kādas nodevas ieviest savā teritorijā. Protams, ja šo likumu pieņems, tad pašvaldības varēs izvēlēties un ieviest tās nodevas, kas ir šajā likumā paredzētas, bet papildus kaut kādas citas nodevas pašvaldības pēc savas iniciatīvas nebūtu, mūsuprāt, tiesīgas noteikt. Bet, izskatot šo konceptuālo jautājumu, komisijai tomēr radās būtiskas iebildes un neskaidrības, un pirmā ir šāda neskaidrība. Ar ko, godātie kolēģi, vietējā nodeva atšķiras no maksas par pakalpojumiem?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Lūdzu klusumu!

J.Lagzdiņš. Jo, piemēram, jau šobrīd, kad spēkā nav likums par vietējām nodevām, ļoti daudzas pašvaldības savas teritorijas iedzīvotājiem noteikušas daudz un dažādus obligātos maksājumus par pakalpojumiem, piemēram, maksu par medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Katrā atsevišķā teritorijā šī maksa ir noteikta citādāka, un arī tajā gadījumā, ja mēs pieņemsim šo likumu, pašvaldības joprojām turpinās iekasēt dažādus maksājumus par tāda vai citāda veida pakalpojumiem.

Nākamais ir konceptuālais jautājums. Vai likumā būtu jānosaka vietējo nodevu maksimālās likmes? Pašvaldības ļoti iebilst pret šādām normām, kādas ir ietvertas likumprojektā, bet komisija uzskata, ka likumprojekta autori ir rīkojušies pietiekami tālredzīgi, atsevišķām nodevām šīs maksimālās likmes noteikdami procentuālā izteiksmē (piemēram, sarīkojumu nodevai), savukārt citām - absolūtos skaitļos (piemēram, būvatļaujas nodevām); savukārt vēl citām nodevām vispār nav noteiktas maksimālās likmes (piemēram, transportlīdzekļu iebraukšanas nodevai).

Izvērtējot likumprojektu no juridiskā viedokļa, komisija diemžēl konstatēja, ka tas sagatavots ļoti vāji. Ir daudz un dažādu, vairāk vai mazāk rupju nepilnību, bet dažas ir ļoti būtiskas, tās izraisa disonansi ar jau spēkā esošajiem likumiem. Piemēram, likumprojekta 6.pants nosaka, ka konkrētā vietējā nodeva stājas spēkā 3 mēnešus pēc lēmuma publicēšanas presē. Šajā vienā nelielajā normā ir ietvertas trīs rupjas juridiskas kļūdas, kas nesaskan ar spēkā esošo likumu par pašvaldībām. Likums par pašvaldībām nosaka, ka vietējās nodevas jāapstiprina noteikumu formā, un tas ir arī jāparedz šajā likumā. Otrkārt, Pašvaldību likumā ir noteikta kārtība, kādā stājas spēkā jebkurš pašvaldību pieņemtais normatīvais akts, bet šajā likumā ir noteikts, ka lēmums par nodevu noteikšanu stājas spēkā 3 mēnešu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas. Tas nesaskan ar spēkā esošo Pašvaldību likumu. Bez tam likumā par pašvaldībām ir noteikta kārtība, kādā tiek publicēti jebkuri pašvaldību noteikumi, instrukcijas vai citi normatīvie akti un publiski tiesiskie akti (tādi ir lēmumi par nodevu pieņemšanu). Tie ir publicējami divos veidos: mazākās pašvaldības šos noteikumus izliek pie attiecīgās domes (padomes) ēkas nākamajā dienā pēc to pieņemšanas, savukārt lielās pašvaldības - republikas pilsētu pašvaldības un rajonu pašvaldības - šos noteikumus publicē oficiālajā laikrakstā. Un nevar būt šāda atšķirība likumā par vietējām nodevām. Arī 11.panta pirmajā punktā ir ļoti rupja kļūda. Tur ir noteikts, ka mājdzīvnieku turēšanas nodevu maksā personas, kas tur mājdzīvniekus pilsētās un "blīvi apdzīvotās vietās". Spēkā esošais likums par administratīvajām teritorijām nosaka, ka Latvijas republikā ir 3 veidu apdzīvotas vietas - pilsētas, ciemi un viensētas, nav nekādu "blīvi apdzīvotu vietu". Ja pieņems šādu normu, būs neskaidrības katrā konkrētajā pašvaldībā un varēs ļoti brīvi tulkot šo likuma normu.

Kopumā komisija minēto likumprojektu vērtē pozitīvi. Pašvaldības šo likumprojektu gaida. Es aicinu godāto Saeimu pieņemt to pirmajā lasījumā un atbildīgajai komisijai iesniegt priekšlikumus par otro lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienības frakcija. Vai jūs ņemsiet vērā, ka atlikušas 5 minūtes?

G.Bērziņš (LZS).

Ļoti īsi runāšu tāpēc, ka mums līdz sēdes beigām atlikušas 5 minūtes. Es īsti negribētu piekrist Piebalga kunga viedoklim. Piebalga kungs teica, ka šis likums ir vajadzīgs, lai aizstāvētu iedzīvotājus. Es tomēr īsti negribētu piekrist šim viedoklim, ka pašvaldības ir tās ļaunās un tiem cilvēkiem nav nekādas atbildības pret saviem vēlētājiem, un mēs esam tie, kas it kā aizsargā. Manuprāt, tomēr šeit ir pavisam citi uzdevumi. Es tomēr uzskatu, ka pašvaldībām ir jādod plašākas tiesības nodevu noteikšanā, jo tas, ka šeit ir ļoti ierobežots loks un turklāt arī šīs likmes ierobežotas... Es tomēr domāju, ka pašvaldībām var uzticēt daudz vairāk pieņemt šos lēmumus, jo viņu atbildība un tuvums tiem cilvēkiem, jo viņi atrodas tuvu pie saviem vēlētājiem, tomēr neļaus tām pieņemt neapdomīgus un cilvēkiem nepieņemamus lēmumus. Tāpēc šajā ziņā likums, manuprāt, būtu pieņemams, bet, protams, būtu daudz kas piestrādājams.

Otrs, kas arī šeit ir, ir šīs nodevas, kas, manuprāt, dalītos vairākos veidos, jo, vai nu tā ir maksa par pakalpojumiem, vai arī tiek formulēta kā nodeva, tai tomēr ir plašāks izlietojums. Viens no izlietojuma veidiem būtu tāds, ka šī nauda būs kaut kādiem speciāliem mērķiem. Piemēram, konkrēts gadījums. Šobrīd Jēkabpilī tilts ir avārijas stāvoklī, tas var iebrukt jebkurā brīdī, bet šā tilta savešanai kārtībā nauda no valsts budžeta nav paredzēta un pašvaldība, iespējams, ir nostādīta izvēles priekšā - slēgt šo tiltu un apgrūtināt satiksmi vai meklēt citus risinājumus. Ļoti iespējams, ka pašvaldība var būt spiesta pieņemt tādu lēmumu, ka vajag ņemt maksu par braukšanu pār šo tiltu un ņemt kredītu, un šo tiltu remontēt. Tāpēc es domāju, ka ir jāparedz plašākas tiesības pašvaldībām, un es neredzu, ka pašvaldības būtu ienaidnieki vietējiem cilvēkiem un ka pašvaldības būtu vietējo ļaužu, savu vēlētāju, apspiedējas. Tāpēc es domāju, ka pirmajā lasījumā likumprojekts ir jāatbalsta, bet otrajā lasījumā tajā ir jāparedz lielākas pilnvaras pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Deputāt Endziņ, vai jūs arī bijāt pieteicies? Bet mēs tagad pārtraucam šā jautājuma izskatīšanu, jo mums ir jāslēdz sēde, un tādēļ jūs būsiet pirmais runātājs 8.septembrī. Lūdzu, zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēsimies! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nolasīt klātneesošo deputātu vārdus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis (Dzintars Ābiķis ir zālē), Valdis Birkavs, Oskars Grīgs, Juris Janeks, Odisejs Kostanda, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis, Pauls Putniņš (Pauls Putniņš ir zālē), Anna Seile (Anna Seile ir zālē), Ivars Silārs, Mārtiņš Virsis un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamā sēde būs 8.septembrī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem