Latvijas Republikas 5.Saeimas plenārsēde

1993.gada 16.septembrī

Sēdi vada

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, reģistrējieties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 90 deputāti. Saeimas sēde ir atklāta. Darba kārtībā Saeimas Prezidija ziņojumi, likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pirmais lasījums un Ministru kabineta atbilde uz 1993.gada 9.septembra Saeimas sēdē pieņemto pieprasījumu. Vai ir kādi iebildumi pret darba kārtību? Lūdzu - Lamberga kungs!

A.Lambergs (LNNK).

Cienītais Prezidij! Es lūdzu, lai tiktu mainīta darba kārtība: lai 3.punkts, pēdējā daļā šajā darba kārtībā - Ministru kabineta atbilde uz 1993.gada 9.septembra Saeimas sēdē pieņemto pieprasījumu - tiktu ielikts kā pirmais šās sēdes darba kārtības punkts. Motivējums ir tāds, ka pēdējā sēdē darbs šajā punktā netika pabeigts un lēmums netika pieņemts, un līdz ar to var izmainīties arī pārējie šīs sēdes darba kārtības punkti, pirms šīs punkts nav izlemts un nokārtots.

Priekšsēdētājs. Paldies! Tātad deputāts Lambergs ierosina darba kārtības 3.jautājumu - Ministru kabineta atbildi uz 1993.gada 9.septembra Saeimas sēdē pieņemto pieprasījumu - izskatīt kā 1.punktu. Šo priekšlikumu varēsim tūlīt apspriest un papildināt, ja nevienam deputātam nebūs iebildumu pret to. Vai ir iebildumi?

No zāles. Nav.

Priekšsēdētājs. Endziņa kungs - lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka būtu absurdi, ja mēs sāktu ar 3.punktu. Acīmredzot ir atkal liela daļa projektu, kas ir iesniegti un kas būtu jāskata komisijām. Tā mēs varam visu dienu pavadīt, izskatot 3.jautājumu, un galu galā darbs, lai komisijas varētu normāli strādāt un lai mums būtu plenārsēdei jau tālāk sagatavoti projekti, tā arī nenotiks, tāpēc es tomēr aicinātu saglabāt to darba kārtību, to secību, kāda ir paredzēta Prezidija ierosinātajā darba kārtībā.

Priekšsēdētājs. Tātad ir divi priekšlikumi: deputāta Lamberga priekšlikums darba kārtību mainīt un Prezidija ieteiktā darba kārtība, ko atbalsta deputāts Endziņš. Lūdzu, vispirms balsosim par to, vai paturēt Prezidija ierosināto darba kārtību. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 48 - par iepriekšējās darba kārtības saglabāšanu, 30 - pret, 7 - atturas, tātad tiek saglabāta Prezidija proponētā darba kārtība. Lūdzu - Birkava kungs!

V.Birkavs (LC).

Godātie kolēģi, es lūdzu iekļaut darba kārtībā pagājušajā reizē no darba kārtības izsvītroto jautājumu par veselības valsts ministra apstiprināšanu un papildināt to arī ar jautājumu par kultūras valsts ministra apstiprināšanu. Pirmajam jautājumam faktiski vajadzēja būt jau iekļautam darba kārtībā. Otrais jautājums tika līdz galam noskaidrots pirmdienas vakarā pēc Saeimas Prezidija sēdes: tā nu dokumenti ir iesniegti, bet Saeimas Prezidijs nav pieņēmis lēmumu.

Priekšsēdētājs. Tātad ir deputāta Birkava priekšlikums iekļaut darba kārtībā jautājumu par veselības valsts ministra apstiprināšanu un kultūras valsts ministra apstiprināšanu. Vai ir kādi iebildumi pret šiem darba kārtības jautājumiem? Nav. Tātad tie tiek iekļauti darba kārtībā. Vai mums ir reģistrācijas izdruka? Sagatavojiet, lūdzu, reģistrācijas izdruku pārbaudei, kuras rezultāti tiks ņemti vērā, izmaksājot deputātiem algas. Ja esam iekļāvuši darba kārtībā šos jautājumus, tad lūdzu arī izdalīt deputātiem attiecīgos materiālus par kultūras valsts ministra un veselības valsts ministra iecelšanu. Lūdzu Tomiņa kungu nosaukt deputātus, kuri izdrukā neparadās kā reģistrējušies.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretārs).

Nereģistrējušies ir Indulis Bērziņš, Igors Bukovskis, Anatolijs Gorbunovs, Juris Janeks, Jānis Jurkāns, Ojārs Kehris (deputāts Berķis runā pa vidu.) Jā, Kehra kungs ir zālē! Aleksandrs Kiršteins, Imants Daudišs, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs (A.Berķis: Žīgura kungs ir zālē!) Tātad Žīgura kungs un Kehra kungs atrodas zālē.

Priekšsēdētājs. Sākam darba kārtības 1.punkta izskatīšanu. Lūdzu, sameklējiet 111.dokumentu! Deputāti Kreituss, Grava, Čepānis, Dreģe un Leiškalns ir iesnieguši grozījumus un papildinājumus likumam "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu nodot izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai. Vai ir iebildumi? Gravas kundze vēlas izteikties? Lūdzu!

I.Grava (DCP).

Mūsu frakcijas vārdā es lūdzu atbalstīt iesniegtos likumprojekta grozījumus, jo tie ir radušies sakarā ar visām tām pretenzijām, kas nāk no pašvaldībām - gan no Rīgas, gan citu pilsētu pašvaldībām -, jo šie desmit gadi, kas ir noteikti attiecībā uz pilsētu īpašumiem, traucē jebkādas normālas attiecības gan īpašumos, gan arī risinot finansiālos darījumus pilsētu teritorijās.

Priekšsēdētājs. Tātad tas ir lūgums iekļaut likumprojektā šos grozījumus. Neredzu iebildumu. Tātad likumprojekts ir nododams Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tai jāapkopo saņemtie priekšlikumi un jāsagatavo minētais likumprojekts kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais ir 112.dokuments - par civilstāvokļa aktiem. Deputāts Aivars Endziņš Juridiskās komisijas vārdā ir iesniedzis šo likumprojektu, un Saeimas Prezidijs liek priekšā likumprojektu, kuru šī komisija ierosina Saeimai atzīt par steidzamu, nodot atpakaļ šai komisijai, nosakot, ka tai jāapkopo saņemtie priekšlikumi un jāsagatavo minētais likumprojekts kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai.

Tālāk 113.dokuments. Deputāti Kiršteins, Karnups, Lambergs, Žīgurs un Stalts ir iesnieguši likumprojektu par 1919.gada 23. augusta Latvijas Republikas likuma "Par pavalstniecību" atjaunošanu. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu nodot izskatīšanai Juridiskajai komisijai. Vai ir iebildumi? Lūdzu - Panteļējeva kungs.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es tiešām izsaku pateicību LNNK deputātiem par šā likumprojekta izstrādāšanā ieguldīto darbu, taču tajā pašā laikā es diemžēl aicinu noraidīt tā nodošanu komisijām, jo, neskatoties uz to, ka likumprojekts satur pietiekami daudz racionālu domu, kuras noteikti tiks izmantotas arī tajā pilsonības likumprojektā, kuru iesniegs nākamās pirmdienas Prezidija sēdē "Latvijas ceļa" frakcija, tajā ir daži provokatīvi momenti, kurus diemžēl... Ja mēs tagad nobalsosim par tā nodošanu komisijām, tad mums būs jārēķinās gan ar starptautiska rakstura komplikācijām, gan ar cita veida sarežģījumiem.

Lūk, viens no šiem diviem provokatīvajiem momentiem. Autori nezin kāpēc iestrādājuši negatīvu naturalizācijas kvotu, jo likumā ir paredzēts, ka naturalizācijas kvota ir desmit procenti no pilsoņu dabiskā pieauguma. Kā jūs zināt, pilsoņu dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs. Līdz ar to iznāk, ka mums cilvēki jāizslēdz no pilsonības, nevis jāpieņem pilsonībā. Vēl tur ir dažas tēzes, piemēram, par piecu gadu atskaitīšanu no 1992.gada jūlija uz priekšu. Tas nozīmē, ka naturalizācija nenotiek vispār, līdz ar to visa uzņemšana pilsonībā it kā notiek ārpus kvotām, un arī tas man nav īsti saprotams. Kāpēc tad ir vajadzīgas kvotas, ja īstenībā visa uzņemšana pilsonībā notiks ārpus kvotām, jo kvotas, kā es teicu, ir imagināras, nereālas, neeksistējošas, līdz ar to tas dod patvaļu birokrātiem un tā tālāk, jo visas ārpuskvotu lietas un ārkārtas lietas ir nepatīkamas. Tāpēc es aicinu šo likumprojektu nenodot komisijām.

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnupa kungs - lūdzu!

V.Karnups (LNNK).

Es domāju, ka šo likumprojektu vajadzētu nodot komisijām izskatīšanai, jo Panteļējeva kungs nupat jau sāk izskatīt šo likumprojektu, no tribīnes aicinot Saeimu to noraidīt. Es domāju, ka tas nav pārāk auglīgs veids, kā izskatīt likumprojektus, - aicināt noraidīt un tajā pašā laikā analizēt tos jeb izteikt priekšlikumus, kādā veidā vajadzētu mainīt attiecīgo likumprojektu. Šis projekts tika rūpīgi izstrādāts, tas ir atbilstošs mūsu tautas interesēm, un, neskatoties uz to, ka "Latvijas ceļš" gatavo savu projektu, es domāju, ka šo projektu vajag izskatīt komisijās, lai tas varētu kalpot vismaz kā priekšzīme "Latvijas ceļa" projektiem un lai būtu kaut kāds līdzsvars, kāds alternatīvs variants, ko mēs kā Saeimas deputāti varētu apsvērt un tad pieņemt pareizu pilsonības likumu. Es aicinu atbalstīt šā projekta nodošanu komisijām izskatīšanai.

Priekšsēdētājs. Paldies, Karnupa kungs! Tātad ir divi priekšlikumi: viens ir Saeimas Prezidija ieteiktais un Karnupa kunga aizstāvētais priekšlikums - likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai, un otrs - Panteļējeva kunga priekšlikums šo likumprojektu pašreiz noraidīt. Balsosim par Saeimas Prezidija priekšlikumu - likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai. Lūdzu, balsosim! Rezultāts: par - 20, pret - 44, atturas - 22. Tātad likumprojekts ir noraidīts.

Nākamais mums ir 114.dokuments. Deputāti Kiršteins, Karnups, Žīgurs, Puriņa un Stalts ir atkārtoti iesnieguši iekļaušanai darba kārtībā likumprojektus "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā līdz Latvijas Republikas 1992,gada 9.jūnija likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās brīdim", likumprojektu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā, par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par dzīvojamo telpu īri" un par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par nodarbinātību". Saeimas Prezidijs ir nolēmis iekļaut šos likumprojektus 16.septembra plenārsēdes darba kārtībā. Vai iebildumu nav? Panteļējeva kungs - lūdzu!... Nē, vispirms par iekļaušanu darba kārtībā. Ir iekļauts. Jā, paldies. Tad ņemsim atsevišķi katru dokumentu. Tālāk - 95.dokuments - par deputātu Kiršteina, Karnupa, Žīgura, Puriņas un Stalta iesniegto likumprojektu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā līdz Latvijas Republikas 1992.gada 9.jūnija likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās brīdim". Tātad Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai. Lūdzu - Panteļējeva kungs!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamais Karnupa kungs! Arī mēs sākumā domājām tā, ka tas ir tīri formāls akts - nodot komisijām, ka pēc tam tiešām sāksies apspriešana, taču, izpētījuši Latvijas Republikas laika stenogrammas un tolaik pastāvējušo kārtību, mēs konstatējām, ka īstenībā šī nodošana bija zināmā mērā tāds "nultais" lasījums, kad tās politiskās lietas tieši ar to parasti tika izšķirtas. Tur parādās frakciju nozīme, pēc tam komisijām jau tiek nodoti tikai tie jautājumi, kuri faktiski tiek vairāk tehniski saskaņoti. Tieši tāpēc frakcijām ir lielāka nozīme nekā tehniski... Līdz ar to šajā gadījumā mēs aicinām noraidīt arī šo likumprojektu, tāpat kā 4., 5., 6., 7. likumprojektu, jo tie jau tika noraidīti pagājušajā sēdē. Te acīmredzot ir kaut kāda nepilnība Kārtības rullī, ja jau tos katru reizi var atkal no jauna piedāvāt. Nu, ja tie tiek piedāvāti, vienalga - mēs ierosinām tos atkal noraidīt ar to pašu motivāciju, kas bija pagājušajā reizē. Bet lai šo jautājumu kaut kādā veidā tomēr virzītu uz priekšu un lai nebūtu pārsteigums... Acīmredzot tur jau ir tā Frakciju padomes jēga, ka tā ir vieta, kur frakcijām vajadzētu izrunāties un kur arī opozīcijai vajadzētu izklāstīt savu nostāju. Protams, ir daudz vieglāk būt opozīcijā. Ir daudz vieglāk rakstīt likumus, ja nav jāsaskaņo ar daudziem, - var rakstīt pa likumam dienā un iesniegt Saeimai simtiem un tūkstošiem likumprojektu, un, ja visus tos automātiski nodotu komisijām, tad, es domāju, darbs nebūtu auglīgs. Līdz ar to es domāju, ka varbūt beidzot atrastos darbs arī Frakciju padomei, kura līdz šim nodarbojas nezin kāpēc tikai ar kaut kādām tehniskām lietām un nenodarbojas ar šo jautājumu apspriešanu.

Es atvainojos, - šī atkāpe bija par procesu kā tādu. Kas attiecas uz šo likumprojektu par ārvalstnieku statusu, mēs aicinām noraidīt tā nodošanu komisijām, jo uzskatām, ka tam vajadzētu būt tādam likumprojektam, kas praktiski būtu pieņemams paralēli pilsonības likumam. Tas pirmkārt. Otrkārt, noraidām arī tāpēc, ka mums šeit nav pieņemamas dažas principiālas lietas, jo tās īsti nesaskan ar mūsu ideju par dekolonizāciju, proti, - dekolonizācija nekad nav vienpusējs process, valsts pati par sevi nekad nevar dekolonizēt ar vienpusējiem aktiem. Dekolonizācija ir vai nu divpusējs, vai starptautisks process, un es domāju, ka šis ārvalstnieku statuss mums būs jāsaskaņo ar to starptautisko nolīgumu vai risinājumu, kādu būsim atraduši jautājumā par ārvalstniekiem Latvijā. Es domāju, ka mums tāds risinājums ir jāatrod, ja gribam veikt dekolonizāciju. Es atkārtoju vēlreiz - neviena valsts pati sevi nav dekolonizējusi. Šeit mēs it kā mēģinām darīt to, ko mēģināja darīt Minhauzens, izvilkdams pats sevi aiz matiem no purva. Es domāju, ka šobrīd nebūtu labākais variants. Tāpēc mēs aicinām noraidīt likumprojekta nodošanu komisijām izskatīšanai.

Priekšsēdētājs. Paldies! Panteļējeva kungs ieteic noraidīt likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu - Sinkas kungs!

J.Sinka (TB).

Cienītie kolēģi! Es domāju, ka Panteļējeva kungs, jau atkal likumprojektu iztirzādams, ir rīkojies ārkārtīgi netaisnīgi. Un vispār pozīcijas nostāja, ko tās pārstāvji sauc par opozīcijas likumprojektu nenovirzīšanu komisijām, ir ārkārtīgi destruktīva. Es protestēju pret šādu nostāju. (No zāles - deputāts E.Berklavs: "Aiztaisa muti ciet pārējiem!"). Absolūti aiztaisa muti visiem pārējiem! Es domāju, ka tādas lietas ir jāizskata komisijās un ka Panteļējeva kungs nedrīkst tā iztirzāt, ka mums nav dots laiks to iztirzāt. Es protestēju pret tādu lietu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tādā gadījumā, ja mēs atklājam debates par šā jautājuma nodošanu, vajadzētu... Nē, viens "par" un viens "pret" jau ir izteikušies. Es saprotu, ka... (No zāles - deputāts M.Budovskis: "Iesniedzējiem ir tiesības izteikties!" Zālē aplausi.) Jā, lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es gribētu jums teikt, ka mēs sākam balansēt uz ļoti bīstamas robežas, tā mēs varam pārkāpt parlamentāro demokrātiju. Mēs taču visu laiku runājam par konstruktīvu darbu parlamentā! Tad sakiet, lūdzu, kas notiek? Opozīcija iesniedz konkrētus likumprojektus, turklāt paketē, pozīcija apgalvo, ka arī tā iesniegs attiecīgus projektus. Bet opozīcijas projekti ir jau izstrādāti! Un mēs neļaujam tos pat izskatīt komisijās un novērtēt! Nu, cienītie kolēģi, izskatīsim komisijās, izkritizēsim pa labi, pa kreisi, pierādīsim, ka opozīcija ir kļūdījusies, un skatīsimies, ko dara pozīcija! Bet šajā gadījumā mēs netiekam pat līdz tādam solim. Mēs šeit, plenārsēžu zālē, neiepazīstoties ar projektiem, uzklausījuši tikai nedaudzus argumentus, turklāt ļoti virspusējus, bez iespējām noklausīties pretargumentus, jo šeit nav paredzēta diskusija, uzreiz sākam balsot! Nē, mēs vispār neizskatīsim! Cienītie kolēģi, vai jūs esat izvērtējuši, ko tas nozīmē - mūsu likumprojektus vispār neizskatīt? Tādā gadījumā - par ko pārvēršas opozīcija? Vai ir iespējams būt konstruktīvam, vai ir iespējams kaut ko darīt lietas labā, ja vispār tavu darbu neskatās? Saprotiet, tas viss attiecas uz parlamentārās demokrātijas ētiku! Mēs to tagad mēģinām elementāri sabradāt. Nu, tādā gadījumā sakiet, lūdzu, kāpēc mums no rīta šeit liek reģistrēties? Vai mums vispār ir nepieciešams uz šejieni nākt? Es domāju, ka nav nepieciešams. Un, cienītie kolēģi, tas neattiecas tikai uz vakardienu, kad mēs nobalsojām "pret", vai tikai uz šodienu, kad piedzīvots pirmais šāds precedents sēdē, tas attiecas arī uz visu mūsu turpmāko darbu. Lūdzu, padomāsim, vai mēs šobrīd atklāti neejam uz rupju parlamentārās demokrātijas pārkāpumu!

Priekšsēdētājs. Paldies, Budovska kungs! (Aplausi.) Mums tātad ir priekšlikumi: Prezidija priekšlikums - nodot likumprojektu par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu izskatīšanai Juridiskajai komisijai - un Panteļējeva kunga priekšlikums - noraidīt šo projektu.

Lūdzu, balsosim par Prezidija priekšlikumu! Rezultāts: 34 - par Prezidija priekšlikumu, 30 pret, 25 - atturas.

Nākamais ir 94. dokuments - deputātu Kiršteina, Karnupa, Žīgura, Puriņas, Stalta atkārtoti iesniegtais likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā". Saeimas Prezidijs ir licis priekšā nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai.

Lūdzu, Panteļējeva kungs!

A.Panteļējevs (LC).

Godājamais priekšsēdētāj, man tiešām jāizsaka cieņa iepriekšējam runātājam, to pašu apliecināja arī aplausi, kas šeit izskanēja, tomēr, runājot par šo likumprojektu, es negribētu atzīt, ka ar to neviens neiepazīstas. Gluži otrādi, pozīcija ir ļoti rūpīgi izstudējusi šos likumprojektus un arī visi deputāti tos ir ļoti rūpīgi izstudējuši. Gadījumā, ja mēs šeit no rīta tikai formāli sadalītu šos likumprojektus, nobalsotu par to nodošanu attiecīgām komisijām, tad tā būtu mērkaķošanās. Tad es nesaprotu, kāpēc 100 deputātiem ir jāsapulcējas no rīta, tikai lai automātiski nospiestu pogas par nodošanu komisijām. To taču mierīgi varēja izlemt Prezidijs! Acīmredzot Kārtības rullī tomēr nav paredzēts, ka Prezidijs automātiski likumprojektus nodot komisijām. Tāpēc tie tiek vispirms apspriesti frakcijās, tāpēc tiek politiski spriests, un opozīcijas darbs nekur nepazūd. Es nezinu, varbūt man no teiktā jāizdara secinājums, ka LNNK frakcija nelasa citu iesniegtos likumprojektus. Piemēram, mūsu frakcijā par katru iesniegto likumprojektu uzreiz tiek nozīmēti atbildīgie cilvēki, kas projektus ļoti rūpīgi izstudē un pēta. Darbs jau nenotiek tikai šeit, plenārsēdē. Parlamentārais darbs taču pamatā tiek veikts ārpus plenārsēdes.

Šajā gadījumā jautājums ir par ko citu. Vienkārši mēs, izpētījuši šos likumprojektus, atkārtoju vēlreiz - izpētījuši, uzskatām, ka konkrētajā gadījumā (es atgādināšu citu gadījumu: piemēram, 111. dokuments ir Demokrātiskā centra partijas, arī formāli opozīcijas, iesniegts likumprojekts. Mēs atbalstījām tā nodošanu komisijām. Tātad nebūt nav tā, ka pozīcija principā un vienmēr noraida jebkurus opozīcijas priekšlikumus) visi šie likumprojekti, lai arī kā tie nosaukti, piemēram "Par grozījumiem Darba likumu kodeksā" vai "Par dzīvojamo telpu īri", vai "Par nodarbinātību", ir saistīti ar vienu svarīgu politisku jautājumu, tas ir, ar pilsonības likumu. Visi šie projekti ir tiesiskā noregulējuma pakārtoti jautājumi, un kā tādus mēs aicinām tos pašreiz vēl nenodot komisijām, jo uzskatām, ka tie ir izskatāmi tikai vienā paketē ar pilsonības likumu, saistāmi ar visu tiesisko noregulējumu, kas ir jāizstrādā. Tāpēc mēs aicinām arī šo projektu noraidīt un nenodot komisijām - tāpat kā pagājušajā plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Paldies. Panteļējeva kungs! Lūdzu - Karnupa kungam vārds.

V.Karnups (LNNK).

Panteļējeva kungs atkārtoti no šīs tribīnes izanalizēja likumprojektus un aicina aizliegt pārējiem Saeimas deputātiem to pašu darīt caur komisijām.

Mums tiek apgalvots, ka šie likumprojekti ir saistīti ar vienu pamatlikumu, kurš jau agrāk ir noraidīts, motivējot šo projektu noraidīšanu tādējādi, ka tos vajagot kaut kādā mistiskā nākotnē izskatīt kopā ar kaut kādu mistisku pilsonības likumprojektu, ko, gandrīz var teikt, mūsu mistiskā valdība gatavo. Valdība ir solījusi daudz likumprojektu, veselu virkni un ne tikai savā 100 dienu programmā, kuras laiks gandrīz jau ir iztecējis, bet mēs vēl nevienu likumprojektu no tās neesam saņēmuši. Tikai noraida un noraida mūsu likumprojektus, kuri ir būtiski valstij! Tos vajadzētu vismaz izskatīt! Es aicinu deputātus balsot par šo likumprojektu nodošanu komisijām, lai beidzot ieviestu kaut kādu kārtību mūsu valsts likumdošanā. Cik ilgi mums vajadzēs gaidīt, kamēr pozīcija nopietni sāks strādāt un iesniegt kaut kādus likumprojektus, kurus mēs varēsim izskatīt? Acīmredzot jebkuru likumprojekti šajā namā tiks izskatīti vienīgi ar pozīcijas atbalstu. Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Paldies, Karnupa kungs! Tātad mums ir Saeimas Prezidija priekšlikums - likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai - un Panteļējeva kunga priekšlikums - šo likumprojektu noraidīt. Balsosim par Saeimas Prezidija priekšlikumu - nodot projektu Juridiskajai komisijai. Lūdzu rezultātu. 36 - par nodošanu Juridiskajai komisijai, 33 - pret, 19 - atturas. Tātad likumprojekts ir noraidīts.

Nākamais dokuments arī ir atkārtoti iesniegtais Kiršteina, Karnupa, Žīgura, Puriņas, Stalta un citu deputātu likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par dzīvojamo telpu īri". Saeimas Prezidija priekšlikums - nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai.

Lūdzu, Panteļējeva kungs!

A.Panteļējevs (LC).

Mūsu dialogs ar Karnupa kungu acīmredzot vēl turpināsies par šo un vēl nākamo likumprojektu. Vienkārši visi šie likumprojekti ir vienas paketes sastāvdaļas. Es aicinu arī šo projektu nenodot komisijai tā paša motīva dēļ. Gribu atkārtoti pateikt, ka tomēr pasaules parlamentu praksē jautājums par projekta nodošanu komisijām ir tieši tas politiskais jautājums, kas faktiski jau zināmā mērā uzliek parlamentam kolektīvo atbildību par to, kāds likumprojekts tiek izskatīts. Pēc tam jūs nevarat vienkārši pateikt, ka jūs to grozīsit, darīsit ar to kaut ko citu utt. Atcerēsimies Rīgas pilsētas padomes bēdīgo pieredzi - balsošanu par nošaušanu valodas nezināšanas dēļ vai apmēram kaut ko tādu, par ko ilgi un dikti visur nācās skaidrot, ka tas, zināt, bija pārpratums un joks. Es negribu nevienu no šiem likumprojektiem pielīdzināt minētajam gadījumam, es tikai gribu atgādināt, ka diemžēl pasaules acīs tajā brīdī, kad mēs kādu likumprojektu esam nodevuši izskatīt komisijām, mēs jau zināmā mērā esam devuši parlamenta vai politisku akceptu. Tāpēc šī apspriešana, kas pašlaik notiek, diemžēl nav formāla. Arī bijušās Latvijas Republikas laika stenogrammas to apliecina, jo tieši par šo jautājumu - par nodošanu komisijām - notikušas vislielākās debates un vislielākie politiskie strīdi, vislielākā balsošana. Pēc tam komisijas veica tikai tehniskos darbus. Tā tas bija. Tāpēc es atkārtoti esmu spiests aicināt arī šā likumprojekta nodošanu komisijām noraidīt.

Priekšsēdētājs. Paldies, Panteļējeva kungs! Vārds Budovska kungam.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Es jau pēc iepriekšējā balsojuma rezultātiem sapratu, ka tāds pats liktenis gaida arī šo likumprojektu. Tagad es gribētu pateikt vienu domu: viss šis noraidījums ir atklāts darbības bremzējums. Es to gribētu pamatot tā. Jūs visi esat liecinieki tam, ka "Dienas" pielikumā "Saeimā, Ministru Kabinetā" ðīsdienas programmas ietvaros tika minēti likumprojekti, kuri tiks iesniegti parlamentam. Bija norādīts arī iesniegšanas datums. Līdz šai dienai mēs esam nosēdējuši jeb strādājuši parlamentā pietiekami ilgu laiku, bet esam izskatījuši tikai vienu likumprojektu no tiem, kas tur ir minēti. Tas ir likumprojekts "Par prokuratūru". Tātad nekas no tā, kas tika minēts publikācijā, nav izpildīts. Tāpēc runāsim pilnīgi skaidru valodu! Lūdzu, ja saskaņā ar minētajiem datumiem tiks iesniegti likumprojekti, mēs skatīsimies un pētīsim, kādi tie ir. Tā ir valdības prerogatīva, valdība nāk ar lielu kompleksu. Bet līdz šim brīdim šis komplekss netiek izpildīts. Datumi tiek pārkāpti. Mēs esam izskatījuši tikai vienu likumprojektu. Lūdzu, tātad arī tas ir jūsu vērtēšanai. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies, Budovska kungs! Tātad mums ir Saeimas Prezidija priekšlikums un Panteļējeva kunga priekšlikums - likumprojektu noraidīt. Balsosim vispirms par Saeimas Prezidija priekšlikumu - iesniegto likumprojektu "Par dzīvojamo telpu īri" nodot Juridiskajai komisijai. Lūdzu, balsosim! Paldies. Rezultāts: 35 - par nodošanu komisijai, 34 - pret, 20 - atturas. Likumprojekts noraidīts.

Tālāk - 93.dokuments. Deputātu Kiršteina, Karnupa, Žīgura, Puriņas un Stalta iesniegtais likumprojekts :Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par nodarbinātību"". Saeimas Prezidijs ir licis priekšā šo likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Vārds Levita kungam - "Latvijas ceļš".

E.Levits (LC).

Dārgie kolēģi, protams, opozīcijai ir diezgan vienkārši izstrādāts likumprojekts, un es pats ar to esmu daudz nodarbojies. Vidēji varētu būt apmēram viens tāds likums dienā. Ja ir apmēram 40 vai 50 deputātu, tas nozīmē, ka opozīcija var izstrādāt 50 likumus dienā. Ja mēs visi strādājam tā, kā vajag, tas ir, septiņas dienas nedēļā, sanāk 350 likumprojekti. Ja mēs visus tos sāktu izskat it, tad, protams, nebūtu nekādas nozīmes šai Saeimai, jo to var katrs. Likumprojektu izstrādāt var ne tikai Saeimas deputāti, bet, piemēram, arī mūsu cienījamie partiju locekļi, un dažām partijām ir varbūt 1000 un 2000 biedru. Ja mēs visi strādāsim tā un ar deputātu starpniecību iesniegsim, tad mums tiešām varētu būt 1000 likumprojektu dienā. Protams, iesniegšanas iniciatīvu un arī attiecīgos deputātu parakstus dabūtu. Tā mēs varētu Saeimas darbu novest līdz absurdam, un pēc pašreizējās it kā iegājušās kārtības tas ir iespējams.Neviens neliedz, un es varu lūgt... Teiksim, mums "Latvijas ceļā" gan nav tik daudz biedru. Mēs laikam esam vispār mazākā apvienība šeit, bet es pieņemu, ka "Tçvzemei un brīvībai" ir vismaz 1000 vai 2000 biedru, un tādā veidā mēs tiešām varētu nonākt pie, teiksim, it kā ļoti ražīga darba. Ja mums ir 2000 biedru un katrs iesniedz vienu likumprojektu dienā, tad mēs tiešām... Un 6 deputāti ņem un arī varbūt zināmas darba stundas paraksta te priekšā, un tādā veidā viss noris. Tā taču nestrādā, dārgie kolēģi! Tā nestrādā.

Jūs zināt, ka likumprojektu uzrakstīt ir viena lieta, bet otra lieta ir to apspriest un dabūt politiski cauri. Dabūt politiski cauri - ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka jums, pirms jūs ejat uz Saeimu ar attiecīgo likumprojektu, ir jāmēģina dabūt piekrišanu, lai tas tiktu pieņemts, lai tas tiktu akceptēts, lai tas dabūtu 51 balsi. Jo ko līdz, teiksim, izstrādāt likumprojektu, ja to noraida un Saeimas darbs tiek bloķēts? Šāda veida obstrukcija ir iespējama un daudzos parlamentos arī tiek pielietota. Bet es nedomāju, ka šim parlamentāriskajam piemēram vajadzētu sekot arī šeit - Saeimā. Un tādēļ es negribētu iedziļināties šajos likumprojektos, es tikai gribu konstatēt, ka neviens nav bijis pie lielākās frakcijas ar šiem likumprojektiem un mēģinājis tos saskaņot. Nav bijis arī pie koalīcijas partneres - Zemnieku savienības saskaņot šo likumprojektu, lai dabūtu mūsu atbalstu.

Tādēļ, lai netraucētu Saeimas darbu, es iesaku gluži formāla iemesla dēļ nelaist šos likumprojektus tālāk, bet lūgt attiecīgos autorus saņemt politisku akceptu arī no citām frakcijām tā, lai tiešām mēs varētu ar tiem strādāt. Jo, redziet, ja mēs tiešām sāksim tādā veidā strādāt, un mums vēl ir ministrijas darbinieki, kuri arī dienā var izstrādāt ļoti daudz likumu, tad mēs noslīksim šajos likumos, un mēs Augstākās padomes periodā jau redzējām, ka likumi vieni paši neko nedod. Tie ir vajadzīgi, tiem ir vajadzīgas akcepts un saskaņošana daudzos un dažādos līmeņos - ministriju līmenī, it īpaši politiskajā līmenī ar attiecīgiem citu frakciju pārstāvjiem, lai varētu apspriest šādas lietas.

Starp citu, "Latvijas ceļa" frakcija arī to dara, un mēs runājam ar citām frakcijām par mūsu likumprojektiem, bet opozīcija ar mums nerunā par saviem likumprojektiem. Tādēļ, lai Saeimas darbu nebloķētu un lai Saeima varētu savu uzdevumu izpildīt, es iesaku vienkārši formālu iemeslu dēļ, šīs nesaskaņotības dēļ noraidīt šo lietu.

Un varbūt es vēl īsi pateikšu par to, kādēļ varētu likties, it kā valdības likumprojekti ir aizkavējušies. Tā varētu likties tādēļ, ka valdība pašlaik strādā apmēram sešas nedēļas. (Kāds kaut ko saka no vietas.) Kā, lūdzu? Jā, bija datumi klāt. Un valdība strādā nopietni, dārgie kolēģi! Mēs tiešām nestrādājam katrs pie kompjūtera un neražojam vienu likumprojektu dienā. Tiek izstrādāts projekts, un tas tiek saskaņots vispirms ministrijas līmenī, tad starpministriju līmenī, tad frakciju līmenī un starpfrakciju līmenī. Un jūs visi zināt, arī no avīzēm, ka mums ir arī starpfrakciju līmeņa saskaņošana. Nav vērts iet uz Saeimu, ja mēs neesam tikuši visam šim procesam cauri, lai neapgrūtinātu Saeimu un neradītu darbības imitāciju, kas ar šāda veida likumprojektu tiek panākta. Tā ir imitācija, nevis darbs. Un no šīs prakses, es domāju, mums pašā sākumā jāatsakās. Un likumprojekti, es saku, valdības sagatavotie likumprojekti, šādā veidā nobriest, dārgie kolēģi! Nobriest, saskaņojot un runājot.

Cienītie kolēģi arī no citām frakcijām ļoti labi zina, ka mēs runājam ar visām frakcijām par šiem projektiem, arī ar jūsu frakciju. Un tikai tad mēs iesim uz Saeimu, kad projekts būs nobriedis, bet jūs - varbūt tie, kas dzīvojuši citās zemēs, - arī labi zināt, ka no likumprojekta idejas rašanās brīža līdz likuma pieņemšanas brīdim parlamentā paiet ilgi mēneši, kādreiz pat gadi. Mēs nevaram tik ilgi strādāt, bet mums vajag strādāt nopietni vismaz pāris nedēļas, ja ne pāris mēnešus. Mums ir vajadzīgs šis saskaņošanas process, lai visi izprastu šo likumprojektu un piekristu tam, jo nav jēgas, ka es viens pats te savā prātā kaut ko izgudroju un tad nāku un apgrūtinu Saeimu ar saviem negatavajiem "zaļajiem" un nesaskaņotajiem projektiem.

Tādēļ, cienītie kolēģi, valdība strādā nopietni un nav iesniegusi projektus šajā nereālajā laikā. Teikšu, piemēram, par savu Tieslietu ministriju. Man bija uzdots sagatavot likumprojektu par čeku. Mēs spriedām ļoti ilgi savā ministrijā, citās attiecīgajās institūcijās par šo problēmu, spriedām Juridiskajā komisijā. Mēs spriedām, ka būtu vajadzīgas Saeimas debates par šo jautājumu un tikai pēc Saeimas debatēm mēs varētu nākt ar vienu nopietnu projektu. Mums šis projekts jau ir gatavs, mēs to apspriedīsim tagad frakcijā. Taču nav jēgas kaut ko uzrakstīt... Teiksim, man ir daudz tādu projektu, kas ir iesniegti, tādēļ es domāju, kolēģi, ka vajadzētu atgriezties pie nopietna darba. Pirms frakcija, jebkura frakcija - liela vai maza, nāk ar saviem projektiem, tai ir jābūt pārliecinātai, ka tie izies cauri un ka par tiem nobalsos vairākums.

Es lūdzu arī šo projektu noraidīt vienkārši tādēļ, ka tas nav saskaņots ar frakciju. Vai tiks dabūts vairākums vai netiks, to parādīs balsojums. Bet tas jau vēl nekas, dārgie autori! Tūlīt pēc pārtraukuma mēs varētu sākt saskaņošanas procesu, un, ja jūs dabūsit piekrišanu, jūs varat likt priekšā nākamajā sēdē, un varbūt tas iziet cauri, bet bez saskaņošanas - nē, jo mēs negribam bloķēt Saeimas darbu.

Priekšsēdētājs. Paldies, Levita kungs! Sinkas kungs lūdz vārdu.

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi, piedodiet, ka es aizgāju vienu puslēcienu priekšā mūsu LNNK kolēģiem, bet vispirms paldies profesoram Levita kungam par viņa akadēmisko lekciju, kas būtībā bija līdzīga tai ļoti īsajai lekcijai 9.septembrī, kad viņš norādīja logā uz to, ka ir pienācis jau rudens. Šīs lekcijas saturā ietilpa tādi teicieni par valdības darbu, kas norādīja, ka tas ir nopietns, turpretī, protams, pārējo darbs ir nenopietns, imitācija, bez jēgas, ka likumi, kas vēl nav parādījušies, nobriestot... Man šķiet, ka padomju laikā valdība, padomju valdība arī briedināja savus likumus un Augstākā padome kļuva par zīmoga uzspiedēju visam tam, ko valdība bija izstrādājusi. Nopietnā valdība. Šausmīgi nopietnā.

Es biju cerējis, ka mēs restaurēsim 1922.gada Satversmi un esam restaurējuši mūsu parlamentu, kur mēs varam runāt un kur mēs varam spriest, nevis tikai nodot visu darbu valdībai un tad kļūt par simbolisku tādu cilvēku lepnumu, kas saka: jā, jā, jā" vai arī: "nç, nē, nē..." Un tos "nç, nē, nē", protams, valdība ignorē. Es nezinu, pie kā mēs tagad nonāksim, tāpēc es atgādinu, ka likumdošanas 65.pants nosaka: likumprojektus var iesniegt Saeimā Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti un arī pati tauta. Desmitā daļa vēlētāju var iesniegt. Ja tie ir iesniegti likumprojekti, tad tie šeit ir jāizskata, bet, nopietnie valdības locekļi, nevajag visu novirzīt un iemest papīrkurvī, visu to, ko mēs pārējie darām.

Priekšsēdētājs. Paldies, Sinkas kungs! Vārds likumprojekta iesniedzēju vārdā Lamberga kungam - LNNK.

A.Lambergs (LNNK).

Latvijas Nacionālās neatkarības kustības vārdā gribu izteikt dziļu sašutumu par "Latvijas ceļa" pārstāvja rīcību un par balsojumiem pret mūsu iesniegtajiem likumiem. Mēs, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, esam dziļi pārliecināti, ka iesniegtā likumprojektu pakete absolūti aizstāv Latvijas Republikas pilsoņu un Latvijas tautas intereses. Panteļējeva kungam, sākot debatēt par dažiem šā likumprojekta punktiem, ir skaidri redzami tie punkti, kuri patiešām aizstāv tautas intereses, un par tiem viņš protestē. LNNK darīs visu, lai netiktu paplašināts Latvijas pilsoņu loks, lai tiktu ievērotas pamattautas intereses un tā tālāk. Mēs uzskatām, ka jūsu balsojums ir vērsts pret Latvijas tautas interesēm.

Es gribētu arī vēl piezīmēt, ka tā saucamā simts dienu programma un jūsu darbība un likumdošana ir bankrotējusi, turklāt bankrotējusi ne tikai opozīcijas skatā, bet arī tautas skatā. Visiem ir nopietni jāpārdomā, cik ilgi šī nekompetentā valdība un frakcija varēs eksistēt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies, Lamberga kungs. Tātad mums ir divi priekšlikumi: Saeimas Prezidija priekšlikums un Levita kunga priekšlikums - likumprojektu noraidīt. Balsosim vispirms par Saeimas Prezidija priekšlikumu - likumprojektu "Par nodarbinātību" nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Rezultāts: 35 - par, 31 - pret, 21 - atturas. Arī šis likumprojekts ir noraidīts. Paldies.

Es jūs lūdzu paņemt 108. un 115. dokumentu. Saeimas Prezidijs ir iepazinies ar Ministru kabineta 1993.gada 31.augusta noteikumiem nr.6 "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Saeimas Prezidijs liek priekšā Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta 1993.gada 30.augusta noteikumus nr.6 nodot Juridiskajai komisijai. Kārtības ruļļa 83.pants nosaka, ka Satversmes 81.panta kārtībā Ministru kabineta izdotie un Saeimai noteiktā laikā iesniegtie noteikumi skaitās par atceltiem, ja, šos noteikumus priekšā ceļot Saeimā, tie tiek noraidīti ar atsevišķu lēmumu. Nenoraidītie noteikumi apspriežami kā likumprojekti likumdošanas kārtībā.

Lūdzu, vārds Budovska kungam - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es visam varētu piekrist un aicinātu jūs balsot, lai mēs izskatām šo projektu, taču man ir būtisks jautājums. Kā es saprotu, tas ir Saeimas Prezidija noteiktajā darba kārtībā iekļauts, un šeit ir rakstīts: "81.panta kārtībā". Es varētu pieļaut, ka mēs izskatām šo jautājumu, bet tikai neminot 8.panta kārtību, jo mums līdz šai dienai parlamentā neviens nav pielicis punktu jautājumam, ka patiešām tas atbilst 81.panta noteiktajai kārtībai. Izņemot to, ka Ministru kabineta dokumentā ir ierakstīts: "81.panta kārtībā".

Es vēlreiz gribu atgriezties pie tā un teikt, ka pat ar atpakaļejošu datumu Prezidijs nekādā veidā to nevarēja izdarīt, jo iepriekšējās sarunās, kad es uzdevu konkrētu jautājumu, vai šī lieta ir izskatīta Prezidijā, to nevarēja apliecināt ne Tomiņa kungs, ne Daudiša kungs. Krastiņa kungs atteicās apliecināt, ka būtu spriests par to, ka tas būtu iespējams 81.panta kārtībā. Avīzē es izlasīju publikāciju, ka Prezidijs trīs cilvēku sastāvā esot apspriedies. Piedodiet, Prezidijā ir pieci cilvēki. Ja trīs no tiem atsakās, es gribu dzirdēt, kurš ir trešais?

Priekšsēdētājs. Budovska kungs, divi Prezidija locekļi šā jautājuma apspriešanas brīdī bija izbraukuši. Tātad sēdē piedalījās trīs - Tomiņa kungs, Daudiša kungs un Berķa kungs.

M.Budovskis. Priekšsēdētāja kungs, iepriekšējā reizē es Daudiša kungam uzdevu konkrētu jautājumu: vai Prezidijā ir izskatīts jautājums par rudens sesijas sākšanos? Viņš to neatbalstīja. Tāpat arī Tomiņa kungs ne ar vienu vārdu neapliecināja to. Līdz ar to jādomā, ka divi cilvēki - Berķa kungs un Gorbunova kungs - divatā ir nosprieduši. Kurš no jums ir iniciators, - to es nezinu.

Priekšsēdētājs. Budovska kungs, vai mēs tiešām atkal atklāsim šo diskusiju? Šeit sēdēja trīs Prezidija locekļi un viens no viņiem atklāja rudens sesiju, bet pārējie neprotestēja. Ja mēs šeit trijatā bijām un viens no mums to pateica, tad kādā veidā jūs apšaubīsit Prezidija tiesības to darīt? Vai to, ka Prezidijs nav bijis vienprātīgs? Vai mēs sāksim...

Lūdzu, Grīnblata kungs - frakcija "Tçvzemei un brīvībai".


M.Grīnblats (TB).

Godātie Saeimas deputāti! Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" pilnībā atbalsta šo divu Ministru kabineta izdoto noteikumu nodošanu komisijām, taču mums ir piebilde attiecībā uz pagājušās sesijas sākumu. Es nolasīšu paziņojumu, ko ir parakstījuši 11 deputāti, tas aizņems burtiski 15 sekundes. "Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedram augsti godājamajam Berķa kungam. Mēs, apakšā parakstījušies Latvijas Republikas Saeimas deputāti, aicinām Jūs kā augstu mūsu parlamenta amatpersonu atsaukt savu pārsteidzīgo paziņojumu par Saeimas rudens sesijas atklāšanu, kuru Jūs sniedzāt 1993.gada 9.septembra sēdes sākumā un kurš nav pamatots ar Prezidija lēmumu, kā to paredz Saeimas kārtības ruļļa 38.pants. Šāda jūsu rīcība ļautu izvairīties no šā soļa izraisītās Saeimas autoritātes samazināšanās un padziļinātu Saeimas deputātu cieņu pret Jums personīgi." Paziņojumu parakstījuši deputāti Grīnblats, Straume, Dāliņš, Pētersons, Milbergs, Grots, Tabūns, Lambergs, Stalts, Budovskis, Sinka.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tādā gadījumā es lieku priekšā balsot Budovska kunga priekšlikumu par to, vai mēs svītrojam 115. dokumentā vārdus: "Satversmes 81.panta kārtībā pieņemto". Mēs varam balsot par izsvītrošanu, jo patiešām Prezidijs domāja, kādā veidā to darīt, un var atstāt šā jautājuma izlemšanu Saeimai: vai šis dokuments apspriežams Satversmes 81.panta kārtībā, vai tas ir apspriežams tieši kā dokuments.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu, ka vārdi "Satversmes 81.panta kārtībā" tiek svītroti no dokumenta. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 34 par to, ka šie vārdi tiek svītroti, 33 - pret, 11 - atturas. Tātad dokuments paliek savā pašreizējā izskatā.

Vai vairāk iebildumu nav? Nav. Tātad Saeimas Prezidija priekšlikums ir Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta 1993. gada 31.augusta noteikumus nr. 6 "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus. Paldies.

Nākamais ir 109. un 116.dokuments - 1993.gada 7.septembra noteikumi nr.8 "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Saeimas Prezidijs liek priekšā Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta 1993.gada 7.septembra noteikumus nr.8 "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai. Vai ir iebildumi pret šo likumprojektu? Paldies. Neredzu. Tātad arī šis dokuments, respektīvi, šis likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus.

Piedošanu... laboju, tas nav likumprojekts, tie ir Ministru kabineta izdotie noteikumi.

Tālāk 117.dokuments. "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ģirtam Kristovskim": "Sakarā ar ASV Informācijas dienesta ielūgumu un sagatavoto vizīti nolūkā iepazīties ar Informācijas dienesta organizāciju, darbību un likumdošanu Amerikas Savienotajās Valstīs lūdzu akceptēt un attaisnot manu prombūtni laikā no 20.septembra līdz 9.oktobrim." Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 11.pantu, Prezidijs 13.septembra sēdē nolēma ieteikt Saeimai piešķirt deputātam Ģirtam Kristovskim atvaļinājumu no 20.septembra līdz 29.septembrim. Vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Tātad atvaļinājums Kristovska kungam tiek piešķirts.

Es lūdzu ievērot klusumu zālē. "Latvijas ceļa" frakcija, es lūdzu klusumu zālē!

Tālāk - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Tas ir 40. un 118.dokuments. Deputāti Ameriks, Bresis, Bukovskis, Folkmane, Janeks, Jānis Jurkāns, Ernests Jurkāns, Kaža, Kide, Kuprijanova, Lucāns, Stašs un Zaščerinskis ir iesnieguši likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Šis likumprojekts tika nodots vairākām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija apkopos citu komisiju priekšlikumus par likumprojektu un iesniegs tos kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai plenārsēdē. Es atvainojos! Godātie deputāti no "Latvijas ceļa" frakcijas, es jūs aicinu ievērot klusumu zālē! Tātad ir Juridiskās komisijas atzinums, ka šobrīd likumprojekts nav atbalstāms, un ierosinājums Saeimai to noraidīt. Atbilstoši Kārtības ruļļa 86. un 87.pantam tiek atklātas vispārējas debates par šā projekta principiem. Vārds Endziņa kungam - Juridiskās komisijas vārdā.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūs vēl saņēmāt šo frakcijas "Saskaņa Latvijai" iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Tā pamatbūtība ir izdarīt Satversmē tādus grozījumus, lai Prezidentu varētu ievēlēt tauta tiešās vēlēšanās.

Priekšsēdētājs. Vienu mirklīti, atvainojiet mazliet, Endziņa kungs! Man jāatgādina deputātiem, ka debatēm jāpiesakās rakstveidā. Es lūdzu tos, kuri vēlas debatēt, pieteikties Sekretariātā.

A.Endziņš. Šis projekts tiks nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka šai komisijai jāapkopo deputātu iesniegtie priekšlikumi. Pa šo laiku mēs nesaņēmām nevienu priekšlikumu, šodien es vienīgi saņēmu norakstu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kura arī ierosina šo likumprojektu noraidīt ar tādu formulējumu, ka Satversmes grozījumi būtu jāsaskaņo un jādod vienotā paketē, nevis jāgroza atsevišķi panti. Bet, diskutējot Juridiskajā komisijā par šā projekta būtību, mēs viennozīmīgi atbalstām to, ka Satversmē ir nepieciešams izdarīt grozījumus attiecībā uz 4.pantu, proti, Satversmes jeb pamatlikuma līmenī noteikt, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Perspektīvā jāizdara grozījumi arī 8.pantā, paredzot, ka tiesības vēlēt un tikt ievēlētam ir Latvijas pilsonim, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu.

Savu priekšlikumu par visas tautas vēlētu prezidentu frakcija "Saskaņa Latvijai" motivē ar to, ka mums būtu jārada tāds institūts, kas nestu politisku atbildību tautas priekšā, proti, tas būtu visas tautas vēlēts prezidents, taču tajā pašā laikā frakcija neliek priekšā grozīt Satversmes 53.pantu, kurš paredz, ka prezidents politisku atbildību nenes un ka visus savus rīkojumus viņš paraksta kopā ar ministriem, izņemot divos gadījumos. Viens gadījums ir tad, kad viņš uzaicina kādu kļūt par Ministru prezidentu. Visos citos gadījumos prezidenta rīkojumi tiek līdzparakstīti. Līdz ar to atbildību uzņemas arī attiecīgais ministrs. Tas būtu viens apsvērums.

Otrs apsvērums ir tāds, ka tikko ir notikušas vēlēšanas, tikko Saeima ir izveidojusi valdību. Saeima ir ievēlējusi prezidentu un atjaunojusi Satversmes darbību pilnā apjomā. Satversme pilnā apjomā darbojas aptuveni trīs mēnešus. Acīmredzot pēc ilga pārtraukuma ir nepieciešams laiks, lai varētu apkopot Satversmes darbības pieredzi. Acīmredzot mums ir jāapzinās arī tas, ka mēs nedrīkstētu katru dienu Satversmē izdarīt kādus grozījumus. Mums ir jādomā par to, kompleksi jāsagatavo visi nepieciešamie labojumi, lai tad vienlaikus varētu šos grozījumus izdarīt.

Un šajā sakarībā es gribētu norādīt uz to, ka, analizējot šo projektu un analizējot attieksmi pret Satversmi, mēs analizējām un skatījāmies arī 1933.gada Zemnieku frakcijas un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtos Latvijas Satversmes grozījumu projektus, kuri tika 1933.gadā izdarīti. Mēs redzam, ka tolaik, kad Zemnieku savienība ierosināja izveidot visas tautas vēlēta prezidenta institūtu, tā paredzēja arī šo atbildību. Būtībā jau tad projekts paredzēja, ka Saeimas pilnvaru termiņš tiek pagarināts uz 4 gadiem, prezidenta pilnvaras - uz 5 gadiem, tātad gadu ilgāk nekā Saeimas pilnvaras. Un tika paredzētas arī prezidenta papildu funkcijas, paplašinātas funkcijas. Būtībā tika sperts solis uz to lai, parlamentārās republikas vietā radītu prezidentālu republiku. Šie labojumi 1934. gada aprīlī tika izskatīti otrajā lasījumā un liela daļa no tiem tika akceptēta. Kas notika divas nedēļas vēlāk, proti, 15.maijā, - to jūs visi ļoti labi zināt.

Un vēl viena nianse. Frakcija "Saskaņa Latvijai" ðodien ierosina vienlaikus ar šo Satversmes labojumu izdarīšanu noteikt, ka Valsts prezidenta funkcijas pilda Saeimas priekšsēdētājs, bet tā laika projektā bija cits priekšlikums, proti, ka Valsts prezidenta prombūtnes laikā vai laikā, kamēr viņš nav ievēlēts, šīs funkcijas pilda nevis Saeimas priekšsēdētājs, bet gan Ministru kabineta priekšsēdētājs. Ja mēs velkam vēsturiskas paralēles, tad, es domāju, ka jūs atceraties, kas bija tajā laikā Ministru prezidents. Tas bija Kārlis Ulmanis. Varbūt zināmā mērā jau tika gatavota iespēja arī legālā ceļā kļūt par Valsts prezidentu un apvienot šos posteņus. Bet galvenokārt bija runa par to, ka tika paplašinātas prezidenta funkcijas.

Acīmredzot tas ir nopietns solis. Vai tas ir pareizs solis, - paredzēt tautas vēlētu prezidentu kā politiski atbildīgu figūru un nepaplašināt nekādas viņa funkcijas? Un cik dārgi mums maksās jaunu vēlēšanu sarīkošana tagad, kad mūsu budžets jau tā irst pa visām šuvēm un mēs nezinām, kur ņemt līdzekļus valsts budžeta papildināšanai. Tāpēc mēs uzskatījām, ka likumprojekts šobrīd būtu jānoraida, nenoraidot principā. Acīmredzot ir nepieciešams rīkot ļoti plašu sabiedrības diskusiju jautājumā par to, kādu ceļu Latvijai iet: vai iet parlamentārās republikas ceļu vai prezidentālās republikas ceļu. Projekts, ko savā laikā iesniedza Zemnieku savienība, paredzēja, ka Valsts prezidents ir ne tikai, lūk, šī pārstāvnieciskā figūra, kurā varētu saskatīt analoģiju ar konstitucionālu monarhiju, bet faktiski arī izpildvaras galva, jo nevis Saeima veidoja Ministru kabinetu un izteica tam uzticību, bet Valsts prezidents iecēla Ministru prezidentu un ministrus. Saeima varēja tikai pēc tam, kad tas bija noticis, izskatīt un risināt jautājumu par atsevišķa ministra vai arī visa Ministru kabineta demisiju gadījumā, ja viņi strādātu slikti. Lūk, tāda tolaik bija būtība.

Tāpēc arī Juridiskā komisija noraida nepieciešamību tagad izdarīt šos grozījumus Satversmē un uzskata, ka ir jāsagatavo priekšlikumi, jo ir neapšaubāmi, ka Satversmē ir jāizdara grozījumi. Es jau teicu, ka Juridiskā komisija, tāpat kā Valsts pārvaldes komisija, uzskata, ka grozījumi 4. un 8.pantā ir nepieciešami, bet ir arī nepieciešami grozījumi citās sadaļās, teiksim, attiecībā uz pašvaldībām un tiesu iekārtu. Diez vai mums būtu jāsaglabā Satversmē ieraksts, ka mums ir speciālas kara tiesas u.tml. Tā ka ir nepieciešama vesela virkne grozījumu. Bet es domāju, ka tas būtu jādara kompleksi. Acīmredzot mums būtu jādomā arī par to, ka Saeimas pilnvaras uz trim gadiem ir pārāk īss laiks, tagad pasaulē parlamenti uz tik īsu laiku netiek ievēlēti, bet tas nebūtu jāsaprot tādējādi, ka mēs palielinātu Saeimas pilnvaras un attiecinātu to uz sevi. Tā tika šis jautājums risināts arī Juridiskajā komisijā. Izdarītie grozījumi varētu stāties spēkā ar nākamās Saeimas ievēlēšanu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies, Endziņa kungs. Nākamajam vārds ir Jānim Lucānam no frakcijas "Saskaņa Latvijai".

J.Lucāns (SL).

Godātie deputāti. Ļoti patīkami, ka valdošā frakcija atzīst šā jautājuma nozīmīgumu. Tas liecina par to, ka acīmredzot mēs vistuvākajā laikā sāksim nopietni nodarboties ar šā jautājuma izskatīšanu. Jautājums par tautas vēlētu prezidentu, manuprāt, ir ļoti svarīgs. Un zināmā mērā es varu piekrist tam, ka priekšlikums, kuru iesniedza mūsu frakcija pirms prezidenta vēlēšanām, būtībā bija jau 1934.gadā Saeimas pieņemtais likumprojekts, tas bija otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta atkārtojums ar nelieliem grozījumiem, kas izdarīti atbilstoši tai situācijai, kāda bija pirms vēlēšanām. Šobrīd šādā aspektā šis dokuments varbūt arī savu aktualitāti ir zaudējis. Bet tikai šādā aspektā, nevis principā. Tā kā Endziņa kungs teica, ka jārunā par šo jautājumu kompleksi, es gribētu arī par mūsu frakcijas pozīcijām parunāt par šo jautājumu kompleksi.

Kāpēc mūsu frakcija iestājas par prezidenta institūciju, par tautas vēlētu prezidenta institūtu? Tam ir vairāki iemesli. Pirmais no šiem iemesliem, ko vajadzētu minēt, ir tas, ka Latvijā joprojām nav un, es domāju, ilgāku laiku vēl nebūs spēcīgas partiju sistēmas. Tā nu tas ir sanācis. Bet šāda situācija ir, un, es domāju, tā vēl pastāvēs. Nav mums tādu partiju, kuras varētu nopietni pretendēt uz kādas lielas sabiedrības daļas viedokļa paušanu. Un tas, pēc manām domām, ir ļoti būtiski, jo noved pie tā, ka šīs sīkās mazu tautas daļu pārstāvošās partijas, kas ieiet Saeimā, nodarbojas ar sīkiem ķīviņiem, bet daudzos gadījumos nespēj risināt nopietnas tautsaimniecības problēmas. Tas būtu pirmais aspekts, kura dēļ ir jārunā par kādu citu spēku, kas varētu šo Saeimas pašreizējo nosacīto vienpusību zināmā mērā kompensēt.

Paskatīsimies uz šo jautājumu no cita aspekta. Kas patlaban Latvijai ir visvairāk vajadzīgs, vērtējot tās stāvokli kopumā? Es gribētu atbildēt, ka patlaban Latvijai visvairāk ir vajadzīga pragmatiska Latvijas tautsaimniecības pakārtošana. Nopietna pragmatiska Latvijas tautsaimniecības pakārtošana. Diemžēl, pateicoties šai situācijai, ka faktiskais augstākās varas nesējs ir Saeima, kura tikai ļoti nosacīti pārstāv visas sabiedrības intereses un pārliecību, mūsu pakārtojumi ir reducējušies uz primitīvu īpašuma dalīšanu tādai vai citādā formā, vairāk vai mazāk likumīgā formā. Un, protams, tas nevar būt bez sekām. Šis stāvoklis savukārt izraisa tālāko, to, ka katra jauna valdība, un mēs jau redzam otru šādu valdību šajā situācijā, sevi deklarē kā politisku valdību. Līdz ar to saimnieciskās problēmas paliek otrajā plānā. Faktiski neviens neuzņemas atbildību par šīm saimnieciskajām problēmām. Lūk, tas ir otrs ļoti spēcīgs arguments par labu visas tautas vēlētam prezidentam, kurš zināmā mērā varētu personificēt saimniecisko varu valstī.

Kāda ir pašreizējā situācija? Lielā mērā valstī ir izveidojies bezkontroles stāvoklis, bezatbildības stāvoklis, kas savukārt noved (es minēšu tikai piemēru) pie kontroles zaudēšanas pār valsts iekšējo tirgu, kas, pēc manām domām, ir ļoti būtisks faktors mūsu tautsaimniecības pašreizējā situācijā. Jebkuru ražošanas samazināšanu mēs uzskatām par objektīvi nepieciešamu un pieļaujamu. Tas noved pie tā, ka nopietnas ekonomiskas problēmas mēs risinām ar primitīviem paņēmieniem. Es gribētu šeit minēt kā piemēru pašreizējās valdības mēģinājumu risināt budžeta jautājumu, vienkārši palielinot dažādus nodokļus. Tas, protams, savukārt tuvākajā nākotnē radīs negatīvas sekas un tālāku tautsaimniecības pasliktināšanos. Tas noved pie tā, ka noziedzīgās struktūras brīvi saimnieko valstī. Man nepatīkami to teikt, bet diemžēl tā tas ir.

Un vistraģiskākais: ir jau saskatāmi draudi, ka valsts var faktiski zaudēt tās pamatfunkcijas, kas tai jāpilda. Tas ir jautājums par izglītības un veselības aizsardzības nodrošināšanu, par zinātni, kultūru un tamlīdzīgām dzīves sfērām, kas tradicionāli ir bijušas valsts ietekmes sfēras.

Pašreizējā sistēma, kad Saeima kolektīvi personificē visu augstāko varu, nenodrošina valstī pašu galveno - saimnieciskās atbildības sistēmu. Mēs nezinām, un valstī vispār neviens nezina, kas notiek, piemēram, valsts uzņēmumos. Mēs faktiski nezinām par to, kas notiek tādā nopietnā valsts iestādē, kāda ir valsts banka. Mēs nezinām arī to, kā ir vērtējama mūsu iepriekšējās valdības rīcība. Ja mēs pieņemam tādu varbūtību, tad tie atklājumi, kurus izdarījusi Saeimas izmeklēšanas komisija attiecībā uz iepriekšējās valdības darbību un jautājumu par valsts banku, ja kaut daļa no tiem izrādītos patiesība, tad, es domāju, tas būtu ļoti traģiski mūsu pašreizējā situācijā. Redzat, tas viss rada neticību tautā un nedrošību valstī.

Ņemsim kaut vai vienu piemēru: kādu pozitīvu saimniecisko efektu un kurās tautsaimniecības nozarēs ir radījuši tie 100 miljoni ārvalstu kredītu, kas Latvijā jau ir ieguldīti? Es neesmu pārliecināts, ka šajā zālē ir kaut viens cilvēks, kas to var pateikt. Ka tas ir tā, tad, es domāju, ir pilnīgs pamats ne sevišķi uzticēties šai pārvaldes sistēmai, kura ir izveidota tāda, kāda tā ir. Atbildības trūkums valstī veicina visus tos negatīvos procesus, kurus es jau mazliet ieskicēju.

No šīs analīzes man gribas izdarīt vienu secinājumu: tāda valsts augstākā pārvaldes sistēma, kāda mums ir pašreiz, ar tiem milzīgajiem ekonomiskās saimniekošanas sistēmas pārkārtojumiem, kādi ir nepieciešami, galā nespēj tikt. Tādēļ ir aktuāls jautājums par tautas vēlēta, ar spēcīgu saimniecisko varu apveltīta Valsts prezidenta institūta atjaunošanu. Es domāju, ka bez šā jautājuma atrisināšanas mēs neizkļūsim no smagās situācijas, kādā atrodamies.

Tāpēc man ļoti gribētos aicināt Saeimas deputātus visdrīzākajā laikā vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma. Frakcija "Saskaņa Latvijai" no savas puses iesniegs attiecīgus priekšlikumus. Mums vajadzētu nopietni apsvērt šo jautājumu, lai mēs gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās vienlaikus varētu izdarīt arī tautas aptauju par prezidenta institūtu, noskaidrot tautas attieksmi pret to, cik lielu varu mēs varam dot tautas vēlētam prezidentam - vai tā būs tāda, kāda ir Amerikas Savienotajās Valstīs vai kāda ir Francijā, es minu kā piemēru, varbūt citāda. Tas viss būtu visdrīzākajā laikā jānoskaidro un jāpieņem arī tāds lēmums, ka tūlīt pēc aptaujas pabeigšanas (turklāt es nešaubos, ka tauta būs par tautas vēlētu prezidentu), tūlīt pēc šā viedokļa noskaidrošanas vajadzētu izdarīt attiecīgus grozījumus Satversmē - ar nosacījumu, ka tie sāk darboties līdz ar jaunās Saeimas vēlēšanām. Lai mēs nenonāktu tādā stāvoklī, kādā esam pašreiz, kad mēs šā jautājuma priekšā esam apstājušies. Es saprotu, ka dažādu apsvērumu dēļ šīs Saeimas darbība slaikā nekādas pārmaiņas šajā jautājumā nenotiks. Tad sagatavosim vismaz šīs pārmaiņas, lai nākamās Saeimas laikā varētu notikt un valsts varētu sākt izkļūt no smagās ekonomiskās situācijas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies, Lucāna kungs! Pēc sēdes pārtraukuma vārds tiks dots Breša kungam. Līdz 10.30 - sēdes pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada

Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, plenārsēde tiek turpināta. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām apspriest likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Pirmais lasījums.

Vārds tiek dots deputātam Bresim.



V.Bresis (SL).

Godātie kolēģi! Vispirms es gribētu informēt jūs par četrām problēmām, kuras saskatu šā likumprojekta apspriešanā.

Vispirms par laiku. Es absolūti neuzskatu, ka šodien šis likumprojekts būtu aktuāls. Kad mūsu frakcija to piedāvāja, mēs cerējām, ka tas tiks izskatīts līdz tam brīdim, kad tiks ievēlēts pašreizējais mūsu Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Tā kā, bez šaubām, mums saprotamu politisku apsvērumu dēļ vadošā frakcija šo jautājumu līdz tam brīdim neizskatīja, tad patiešām mēs šodien nepiedāvājam Latvijā tūlīt organizēt jaunas prezidenta vēlēšanas. Tā to nevajag traktēt, un mēs tā arī, bez šaubām, nedomājam. Mēs domājam, ka jaunās prezidenta vēlēšanas noteikti vajag organizēt līdz ar jaunajām Saeimas vēlēšanām.

Es varbūt uzņemos pārāk lielu atbildību, bet domāju, ka Latvijas pilsoņi savā absolūtajā vairākumā vēlas piedalīties prezidenta vēlēšanās. Viņi grib paši ievēlēt prezidentu. Lai mēs par to pārliecinātos, es domāju, nebūtu nemaz slikti, ja mēs šodien varētu paziņot tautai, ka tad, kad tiks vēlētas pašvaldības, mēs lūgsim tautai izteikt savu viedokli - ko domā Latvijas pilsoņi, lai viņi izsakās, vai viņi grib vēlēt prezidentu vai ne. Es domāju, ka tāda aptauja vienlaikus ar vēlēšanām pārāk nesadārdzinās mūsu vēlēšanu kampaņu un neprasīs lielu naudu no paplānā valsts budžeta, bet tautai tiks dotas tiesības izteikties par to, ko domā.

Trešais moments, kam es gribētu pieskarties, attiecas uz to, kādam ir jābūt prezidentam. Par to acīmredzot mums ir jāturpina diskusijas. Kā jūs zināt, mēs jau pirms šīs valdības apstiprināšanas ierosinājām atjaunot 1934.gada likumprojektu, kas jau divos lasījumos tika izskatīts toreiz Saeimā. Līdz ar to būtībā tiktu atjaunotas arī tās pilnvaras, ko toreiz Saeima vēlējās piešķirt prezidentam. Tomēr es domāju, cienījamie kolēģi, ka situācija ir mainījusies un mums šis jautājums, bez šaubām, ir ļoti būtiski jāapspriež. Man personiski šķiet: ja valdība ir deklarējusi sevi kā politisku valdību, tad tā patiesībā ir deklarējusi arī to, ka tā pilnībā atsakās no saimniecisko jautājumu risināšanas. Mēs jau redzam sekas. Netiek risināti šie saimnieciskie jautājumi, netiek domāts par to, kā Latvijā intensīvāk strādāt, kā palielināt darbavietu skaitu, kā ar šā procesa palīdzību panākt lielākus valsts ienākumus. Tiek iets pavisam primitīvs, ļoti vienkāršs ceļš. Tiek palielināti nodokļi. Es domāju tā: ja mums ir politiska valdība, kas nevēlas nodarboties ar saimnieciskajām lietām, tad varbūt patiešām mums ir vajadzīgs prezidents, kas, tāpat kā savā laikā Kārlis Ulmanis, sāktu nodarboties ar saimnieciskajām lietām un izvestu valsti no krīzes. Tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem: ja mēs atjaunojam visas tautas vēlēta prezidenta institūtu, tad kādas pilnvaras mēs šim prezidentam piešķiram?

Un pēdējais, ko es gribu teikt, attiecas uz Endziņa kunga runu lēmumu. Kolēģi, ja jūs uzmanīgi klausījāties Endziņa kunga runu un izlasījāt lēmumu - gan tā konstatējošo, gan lemjošo daļu -, tad jūs varat saskatīt tur diezgan lielas pretrunas. Es gribētu teikt tā... Es pilnīgi piekrītu Endziņa kunga runai. Viņš teica, ka būtībā atbalsta šos grozījumus Satversmē attiecībā uz prezidenta statusu mūsu valstī un arī tādiem jautājumiem kā to, ka latviešu valoda ir valsts valoda mūsu valstī un vēlēšanu tiesības ir piešķiramas no 18 gadiem. Endziņa kungs šos jautājumus pilnībā atbalstīja.

Turpretī, ja mēs skatāmies lēmuma projektu, tad redzam, ka tajā ir noraidīti visi šie priekšlikumi. Es domāju, ka tā ir ļoti liela un nepieņemama pretruna, un šajā sakarībā mūsu frakcija "Saskaņa Latvijai" ierosina citu pārejas formulu. Mēs ierosinām pašreiz šo lēmuma projektu nenoraidīt, bet nodot Juridiskajai komisijai lēmumu un priekšlikumu apkopošanai. Mēs arī nepieprasām, ka šis lēmums būtu jāpieņem tūlīt. Mēs uzskatām, ka šis lēmums un šie grozījumi mūsu Satversmē būtu jāizskata līdz nākamajām vēlēšanām. Attiecīgo pārejas formulu šā jautājuma izskatīšanai mūsu frakcija iesniedz Prezidijam.

Priekšsēdētājs. Paldies, Breša kungs! Tālāk vārds Pēterim Elferrtam - frakcija "Latvijas ceļš".

P. Elferts (LC).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Latvijas Republika tika veidota kā parlamentāra republika, kas bāzēta uz tās Satversmi - to pašu Satversmi, ko mēs atjaunojām, apliecinot to ar mūsu parakstiem šajā pašā zālē pirms neilga laika. Mums ir jārespektē tā Satversme, ko mēs katrs esam parakstījuši. Tautas vēlētam prezidentam būtu jāpārņem izpildvara un jāuzņemas politiskā atbildība. Tātad būtu pilnīgi jāpārveido mūsu valsts struktūra. Tas prasītu pilnīgi pārveidot mūsu valsts Satversmi. Un mēs runājām par to, kā tas bija 4.Saeimā, kad tika iesniegti šie Satversmes grozījumu projekti. Un ir skaidrs, ka Zemnieku savienības projekts 4.Saeimā paredzēja nodrošināt Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa pilnvaras legālā veidā, ko gan nodrošināja ar apvērsumu neilgi pēc tam. Mums nav tādas situācijas šodien. Gribu vienkārši teikt attiecībā uz parlamentāro republiku vai prezidentālu republiku - pēckara prezidentālās republikas Eiropā nav varējušas risināt valsts problēmas, bet tieši parlamentārās republikas ir nodrošinājušas valsts stabilitāti un augšupeju. Un ir tikpat skaidrs, ka viens cilvēks nenodrošinās darbavietas un nenodrošinās tautsaimniecības augšupeju, jo ir jāuzņemas politiskā atbildība ne tikai vienam cilvēkam, bet politiskai vienībai. Domāju, ka pie tautas vēlēta prezidenta projekta caurskatīšanas varētu atgriezties pēc 10.Saeimas, bet tagad varētu nodrošināt mūsu valsts stabilitāti parlamentārā ceļā atbilstoši valsts Satversmei. Aicinu šo likumprojektu noraidīt.

Priekšsēdētājs. Paldies, Elferta kungs! Tālāk vārds Mārim Grīnblatam - "Tçvzemei un brīvībai".



M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti, šeit jau daudz tika runāts par šīs lietas lietderību vai nelietderību, tādēļ mana uzstāšanās būs pavisam īsa, ar nelielu piebildi beigās.

Grozījumi, kas ir iesniegti, apskatāmi divās daļās. Pirmā daļa attiecas uz to, ka latviešu valoda ir valsts valoda, un uz to, kāds ir Latvijas valsts karogs. Domāju, ka šīs lietas tiek regulētas ar likumdošanas palīdzību. Ja likumi tiek bieži mainīti, un tāda diemžēl ir mūsu prakse, ka mēs labojam vienus likumus, pēc tam grozām un tā tālāk, tad vismaz nevajadzētu izplatīt šādu praksi attiecībā uz valsts pamatlikumu - uz Latvijas Satversmi. Vajadzētu šeit rīkoties piesardzīgi, lai šis dokuments darbotos ilgākā laika periodā.

Otrām kārtām. Pašreizējos apstākļos, kurus varētu raksturot arī kā Latvijas ierobežoto suverenitāti, - laikā, kad mūsu zemē atrodas gan okupācijas karaspēks, gan liela daļa cilvēku, kuri pieder pie šā okupācijas karaspēka, bet kuri ir paspējuši nomainīt okupācijas armijas mundierus pret privātām drēbēm, laikā, kad Latvijā atrodas ļoti liels skaits ārvalstnieku un bezvalstnieku, kuru tiesiskais statuss nekādi nav noteikts un mums to arī neizdodas noteikt tāpēc, ka šie jautājumi vienkārši nav iekļauti darba kārtībā, - domāt par radikāliem grozījumiem Latvijas Satversmē diez vai būtu lietderīgi.

Kas attiecas uz to, ka Latvijā nav kārtības un ka ir ārkārtīgi liels haoss visās dzīves jomās, es domāju, tam piekritīs gan klātesošie žurnālisti, gan sabiedriskie darbinieki, gan politiķi, gan paši Saeimas deputāti. Taču nevajadzētu lolot tādas ārkārtīgi utopiskas ilūzijas, ka viens labs cilvēks atjās uz balta zirga un iedibinās šeit kārtību tikai tāpēc vien, ka tas ir visas tautas vēlēts prezidents. Pašreizējā brīdī mēs ārkārtīgi skaidri redzam, ka sabiedrība ir lielā mērā sadrumstalota, ir ārkārtīgi daudz viedokļu un diez vai tauta ir spējīga izvirzīt no savas vides cilvēku, kurš baudītu vismaz vispārēju 60 un 70 procentu uzticību un līdz ar to lielu autoritāti. Tāpēc arī mūsu frakcijas priekšlikums ir šādu jautājumu pagaidām noraidīt. Var būt, protams, pēc gadiem 10 vai 20 Latvijā tas būs aktuāli, Latvijas sabiedrība būs stabilizējusies un mums būs cita ieskšējo attiecību struktūra un citas iespējas formulēt viedokļus.

Beidzot savu atrašanos šeit - uz šīs tribīnes, ļoti īss iesniegums Saeimas Prezidijam un valdībai par to, par ko mēs runājām jau no paša rīta. Tas skan šādi. "Mçs, apakšā parakstījušies Latvijas Republikas Saeimas deputāti, pieprasām nekavējoties pavairot un izsniegt deputātiem Latvijas Republikas Saeimas Prezidija tās sēdes protokolu, kurā pieņemts lēmums šā gada 9.septembrī atklāt Latvijas Republikas Saeimas rudens sesiju." Es ceru, ka mēs, visi deputāti, šo protokolu saņemsim jau pēc 10-15 minūtēm un paskatīsimies, vai tāds tiešām ir.

Priekšsēdētājs. Paldies, Grīnblata kungs! Tālāk vārds deputātam Rozentālam - Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi, klātesošie! Izmantojot jūsu uzman ību tikai pavisam īsu laiku, gribu atgādināt, ka Zemnieku savienība savā programmā, arī pirmsvēlēšanu programmā, ir ielikusi domu, ka jābūt visas tautas vēlētam prezidentam. Negribu tālāk analizēt šīs mūsu programmas punktus, jo praktiski to izdarīja Endziņa kungs. Domāju, ka prezidenta vai parlamentārās republikas nākotni mēs šodien nevaram viennozīmīgi izlemt, bet tas tiešām ir visas tautas referenduma uzdevums. Tomēr prezidenta jautājums nav vienīgais, kas sadalīts ar Satversmes labošanu, ko arī iepriekšējie runātāji pamatoja un garās ekonomiskās aplēsēs mēģināja pierādīt. Skaidrs, ka Satversmi nevar grozīt vienā dienā, un tas, ka šis darbs šobrīd ir uzsākts un tiek apkopoti priekšlikumi, ir ļoti apsveicami. Domāju, ka tas turpināsies un tam jāturpinās ne vienu vien mēnesi. Es vēl pagaidām neredzu, ka Satversmē būtu kāds šobrīd mūsu dzīvi traucējošs punkts. Tāpēc es gribu, cienījamie kolēģi, pievērst jūsu uzmanību tam, varbūt arī šeit iepriekš Grīnblata kunga teiktajam, ka mūsu valstī ir tik ārkārtīgi daudz praktisku saimniecisku, mūsu sabiedrības attīstības jautājumu, ka tiem gan būtu ikdienā un konkrēti ikvienā rīcībā jāpievērš uzmanība, jo, ja mēs nerisināsim šos jautājumus, nezinu, vai mūs glābs patiešām visizcilākais prezidents nākotnē.

Es uzaicinu strādāt konstruktīvi pie praktisku jautājumu risināšanas, lai gan varbūt ikdienas parlamenta darbs nenoris pēc pasaules prakses, bet mums ar to ir jānodarbojas.

Priekšsēdētājs. Paldies, Rozentāla kungs! Līdz ar to runātāju saraksts ir beidzies. Kides kungs, vai par šo pašu jautājumu? Tādā gadījumā vēl jums vārds. Par pārejas formulu? Jā, Kides kungs ir iesniedzis, frakcija "Saskaņa Latvijai" ir iesniegusi pārejas formulu ar saviem priekšlikumiem, par kuriem mēs jau dzirdējām informāciju, taču, ja mēs lasām par pārejas formulu, ikvienam deputātam ir tiesības pēc likumprojekta... Tas ir Kārtības ruļļa 130.pants. Ikvienam deputātam ir tiesības pēc likumprojekta caurlūkošanas vai atbildes uz pieprasījumu iesniegt formulu pārejai uz nākamo darba kārtības punktu. Taču Kārtības ruļļa 87.pants nosaka: komisijā caurskatīto likumprojektu apspriežot Saeimas plenārsēdē, vispirms jāatklāj vispārīgas debates par projekta principiem (pirmais lasījums). Pēc vispārējo debašu izbeigšanas lemj par pāreju uz projekta lasīšanu pa pantiem. Ja šāda pāreja atraidīta, līdz ar to viss projekts uzskatāms par atraidītu. Tā ka šajā gadījumā mums ir jāturas pie Kārtības ruļļa 87.panta, par ko arī lūdzu balsot. Tātad, kas par to, ka pārejam uz šā projekta lasīšanu pa pantiem? Lūdzu balsošanas režīmu. Jā, mēs tūlīt pēc tam paskaidrosim. (No zāles - deputāts J.Zaščerinskis: "Par procedūru jādod vārds ārpus kārtas!") Lūdzu rezultātu. Par - 13, pret - 50, atturas - 8. Tātad likumprojekts uzskatāms par atraidītu.

Vārds Kides kungam.





E.Kide (SL).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es protestēju pret to, ka netiek izpildīts Kārtības ruļļa noteikums. Mūsu frakcija "Saskaņā Latvijai" iesniedza pārejas formulu, un es prasīju vārdu par pārejas formulu. Cienījamais priekšsēdētājs, neskatoties uz to un neņemot vērā šo pārejas formulu, lika balsot jau par pantiem, tas ir, sāka izskatīt likumprojektu pēc būtības. Līdz ar to pat nav ņemta vērā tā procesuālā kārtība, ko likumprojekta iesniedzējs ir paredzējis. Atļaujiet tāpēc man, kaut ar nokavēšanos, bet mazliet komentēt mūsu pārejas formulu.

Cienījamie deputāti! Saeimas darbs 1934.gadā tika pārtraukts šajā momentā, kad sadrumstalotā partiju sistēma Latvijā prasījās pēc prezidenta un Zemnieku savienības likumprojekts par tautas vēlētu prezidentu bija jau izskatīts divos lasījumos. Tātad arī tajos apstākļos tautas vēlēta prezidenta problēma bija nobriedusi. Pagājuši vairāk nekā 50 gadi, faktiski mēs atrodamies ļoti līdzīgā politiskā situācijā, kad ir sadrumstalota partiju sistēma jeb partijas vēl nav tapušas. Un, dabiski, atkal paceļas jautājums, vai mums nebūtu vajadzīgs tautas vēlēts prezidents - nevis prezidents, kas uz balta zirga atbrauc, kā Grīnblata kungs teica, un nokārto tautas vietā un Saeimas vietā visus jautājumus, bet prezidents, kas tiesiskā valstī var būt tiesiskas valsts pārvaldes institūcijas sastāvdaļa ar visām tām prerogatīvām, kādas pasaules civilizētā sabiedrībā vienā vai otrā variantā izvēlas.

Mūsu likumprojekts faktiski turpināja 1934.gada likumprojekta iesāktās idejas. Gan Lucāna kungs, gan Breša kungs jau pateica, ka situācija ir mainījusies, salīdzinot ar to pirmo Saeimas dienu, kad mums nebija prezidenta. Šodien mums ir prezidents. Tādēļ, kā jau tika uzsvērts, mēs piekrītam Endziņa kungam un Juridiskajai komisijai, ka šodien šis jautājums izvirzās pavisam citādā aspektā, ka mums jāgatavojas 6.Saeimas vēlēšanām un pirms tam vismaz jāprasa tautai, taču prezidentu tā grib - tautas vēlētu vai Saeimas vēlētu. It īpaši, ja tuvākajā laikā mēs pieņemsim likumprojektu par tautas nobalsošanu, tad, domāju, tik svarīgā jautājumā arī derētu pavaicāt tautai, jo, sekojot presei, jūs redzat, ka tauta neviennozīmīgi izsakās par visiem šiem variantiem. Te mēs piekrītam Endziņa kungam, ka derētu apkopot visus alternatīvos priekšlikumus un domas, tos izdiskutēt un tad tautai pajautāt par prezidentālās varas alternatīvajiem variantiem. Tāpat es piekrītu Breša kungam, ka nebūtu pareizi pieņemt šodien lēmumu un noraidīt domu, ka Satversmē vajadzētu ietvert pantu par latviešu valodu kā valsts valodu. Tas tomēr ir konstitucionālas nozīmes fakts, kas būtu jāietver. Tas attiecas uz visiem citiem jautājumiem, par kuriem runāja Endziņa kungs. Tādēļ es atļaušos nolasīt mūsu formulu pārejai uz jaunu darba kārtības punktu, kas faktiski ietver arī Juridiskās komisijas priekšlikumus - principā nenoraidīt, bet turpināt darbu pie šā jautājuma un, proti, pēc likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" izskatīšanas pirmajā lasījumā liekam priekšā:

1. Apturēt pirmo lasījumu un uzdot Juridiskajai komisijai apkopot šos un citus priekšlikumus nepieciešamo grozījumu un papildinājumu izdarīšanai Satversmē un iesniegt tos Saeimai.

2. Uzskatīt par nepieciešamu šo grozījumu un papildinājumu pieņemšanu izdarīt līdz 6.Saeimas vēlēšanām.

3. Vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām izdarīt tautas aptauju par vispārīgās, vienlīdzīgās un tiešās vēlēšanās ievēlēta Valsts prezidenta nepieciešamību.

Nobeigumā es gribu teikt, cienījamie deputāti! Mums ir ievēlēts, Saeimas ievēlēts Valsts prezidents. Mēs ar zināmu gandarījumu skatāmies uz viņa darbu, uz to, kā viņš atrod vietu tajos degošajos valsts darba punktos, kuri mums patiešām ir ļoti sāpīgi. Jūs redzat, kā jau šodien tautā ir cēlies Valsts prezidenta reitings pēc socioloģiskās aptaujas datiem. Tātad tauta interesējas par prezidenta darbu. Tad padomāsim līdz 6.Saeimai par to, lai dotu iespēju prezidentam visos tajos jautājumos, kuros viņš šodien iedziļinās, patiešām ņemt tiesisku dalību, nevis reprezentatīvu dalību, it kā Latvijas Republikas Valsts prezidentam būtu tikai tādi pienākumi. Es aicinu deputātus balsot par mūsu pārejas formulu, kas sakrīt gan ar Juridiskās komisijas priekšlikumiem, gan ar mūsu izteiktajiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs. Paldies, Kides kungs! Viss ir kārtībā, mēs nevarējām pāriet pie 130. panta, pirms nebija izskatīts likumprojekts, un tagad, kad likumprojekts atbilstoši 87.pantam ir atraidīts, mēs varam pāriet pie pārejas formulas, lemt par te iesniegto. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šeit jums visiem jau ir izsniegts Juridiskās komisijas atzinums. Lasiet Kārtības ruļļa 175. pantu, kurā ir noteikts, ka komisijas priekšlikumi un atzinumi, kas apstiprināti Saeimā, sastādāmi Saeimas lēmumu projektu veidā. Tātad, kā saka, šeit ir priekšlikums, kas būtu jāapstiprina... To arī Saeima izdarīja. Jūs savus pārejas formulas priekšlikumus motivējāt ar 130.pantu, ka katram ir tiesības. Bet lasiet arī tālāk: ja no iesniegtajām formulām, kas viena otru izslēdz, kādu pieņem, pārejās vairs nav balsojamas. Saeima nobalsoja, ar pārliecinošu balsu vairākumu tika pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums par Satversmes likumprojekta noraidīšanu. Līdz ar to nekāda cita pārejas formula vairāk nevar būt. Saeima jau ir nobalsojusi. Tātad, kā saka, šeit nekāda procedūras pārkāpuma nav. Palasiet tālāk Kārtības ruļļa 131., 132., 133., 134.pantu.

Priekšsēdētājs. Vai par procedūru, Kides kungs? jā, lūdzu.

E.Kide. Cienītie deputāti, es vēlreiz uzsveru, ka iesniegums par pārejas formulu un arī mans lūgums dot vārdu par pārejas formulu un par procedūru bija iesniegts jau pirms balsošanas. Bet ko es gribu uzsvērt, cienījamais Endziņa kungs! Jūs jau dzirdējāt, ka Breša kungs teica, ka jūs nonākat pretrunā ar sava lēmuma projekta konstatējošo dalu, kur jūs attīstāt veselu virkni nepieciešamību šajā likumprojektā, atzīstat, ka nepieciešama tālāka diskusija par alternatīviem variantiem. Cienījamie deputāti, izlasiet tikai vienu vārdu šajā lēmumā - pašu pēdējo. Izlasiet, Endziņa kunga, Juridiskās komisijas lēmuma pēdējo vārdu - "noraidīt". Ne apturēt, ne tālāk diskutēt, ne apjautāties valstij, tautai, bet noraidīt. Tā ir pilnīga pretruna. Mēs turpretim iesniedzām pārejas formulu, kas atbilst jūsu iesniegumam, tas ir lēmuma projekta konstatējošajai daļai un mūsu priekšlikumam - ņemt vērā to, ko Juridiskā komisija saka, tāpēc pārtraukt pirmajā lasījumā, jautājumu nenoņemt no darba kārtības, un sagatavot 6.Saeimai. Par to es tomēr lūgšu balsot, jo tas ir svarīgi, lai tauta redzētu, kā mēs vērtējam šo pieeju un kā mēs ar juridiskas kazuistikas palīdzību tomēr noraidām tik svarīgus jautājumus, par kuriem jau ir runāts 4.Saeimā 1934.gadā.

Priekšsēdētājs. Paldies, Kides kungs! Es atgādinu, ka jau pirms jūsu iesniegtās pārejas formulas bija Juridiskās komisijas atzinums, kurš tika likts uz balsošanu, bet, lai nebūtu lielu domstarpību, Prezidijs vienojās par to, ka mēs liekam uz balsošanu Kides kunga - tātad "Saskaņa Latvijai" iesniegto pārejas formulu. Jā, lūdzu!

E.Kide. Cienītie deputāti, es gan nolasīju šo pārejas formulu, taču tā ir ļoti svarīga. Cik es saprotu, mums nav atļauts to pavairot, bet mums fiziski tā ir pavairota? Nav pavairota? Ja jūs atļautu pavairot, tad varētu nevis uz ausi klausīties šo pārejas formulu, par ko jūs balsosit, bet izlasīt, tāpēc vajadzētu atlikt balsošanu līdz pavairošanai.

Priekšsēdētājs. Prezidijs apspriežas, lūdzu pacietību. Jā, es lūdzu pavairot un izdalīt.

E. Kide. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tātad atliekam balsošanu. Mēs izdalīsim un balsosim pēc tam. Sēdes pārtraukums uz 10 minūtēm, kamēr izdalīs dokumentu.

(P ā r t r a u k u m s)

Priekšsēdētājs. Deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Jums visiem tagad ir frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu parakstīts priekšlikums pārejas formulai atbilstoši 130.pantam. Ierosinu balsot par šīs pārejas formulas pieņemšanu. Bija zvans. Lūdzu balsošanas režīmu. Kas ir par frakcijas "Saskaņa Latvijai" iesniegtās pārejas formulas pieņemšanu? Lūdzu rezultātu. Par - 21, pret - 33, atturas - 22. Pārejas formula noraidīta. Kides kungs, jautājums ir izskatīts.

Pārejam pie darba kārtības nākamā punkta. Jā, vispirms es atbildēšu uz 10 deputātu - Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Aleksandra Pētersona, Māra Budovska un citu iesniegumu: "Mçs, apakšā parakstījušies Latvijas Republikas Saeimas deputāti, pieprasām nekavējoties pavairot un izsniegt deputātiem Latvijas Republikas Saeimas Prezidija tās sēdes protokolu, kurā pieņemts lēmums šā gada 9.septembrī atklāt Latvijas Republikas Saeimas rudens sesiju." Es jums atkārtoti paskaidroju, ka Prezidijs, atklājot 9.septembra sēdi, kuras datumu bija noteikusi Saeima, vienojās uzskatīt šo sesiju par rudens sesiju, šo plenārsēdi par rudens sesijas sākumu. kārtības ruļļa 38.pants nosaka, ka Saeimas kārtējās sēdes sasauc Prezidijs.

Tālāk mēs pārejam pie darba kārtības trešā jautājuma - ministru kabineta atbilde uz Saeimas 1993.gada 9.septembra sēdē pieņemto pieprasījumu. Lūdzu, Birkava kungs! Tātad par papildinājumu darba kārtībā.

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Augsti godātā Saeima! Valdība vakar ārkārtas sēdē, vēlreiz caurskatījusi, akceptēja grozījumus likumā par peļņas nodokli, apgrozījuma nodokli un akcīzes nodokli, vienlaikus izskatīja arī jautājumu par iespējamiem kompromisiem un atbalstīja priekšlikumu atšķirībā no iepriekš pieņemtā varianta saglabāt likumā par peļņas nodokli to, kas paredzēts lauksaimniecībai: rezervēt valsts budžetā lauksaimniecības attīstības programmas realizācijai līdzekļus no apgrozījuma nodokļa iekasēšanas starpības - 1993.gadā 2,2 miljonu latu apmērā un 1994. gadā - 13,2 miljonu latu apmērā ar nosacījumu, ka tiek pieņemta vienota 18 procentu likme. Es gribētu lūgt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai komisijās. Protams, citu variantu meklējumi var turpināties, bet es gribētu klātesošos aicināt iekļaut šo jautājumu jau tūdaļ darba kārtībā, lai nodotu komisijām. Turklāt, apzinoties šo jautājumu komplekso raksturu, vienlaikus esam strādājuši arī pie nacionālās valsts izdevumu samazināšanas programmas. Tās ietvaros esam aprēķinājuši: ja mēs likvidējam visas valdības un valsts pārvaldes aparāta struktūras, neatstājot nevienu pārvaldes institūciju, izņemot Iekšlietu ministriju, tieslietas un aizsardzību, tad vienīgais ietaupījums, ko mēs varam panākt un novirzīt pēc tam pensijām, veidotu 6 santīmus dienā jeb 1,79 latus mēnesī. Respektīvi, valsts ieņēmumu palielināšana un valsts izdevumu samazināšana ir divas savstarpēji saistītas lietas. Diemžēl no izdevumu samazināšanas pensijas paaugstināt mēs nevaram, bet valsts ieņēmumu palielināšanas process, rūpīga nodokļu iekasēšanas sistēmas izveide un aktīva tās pielietošana pēc visoptimālākajiem parametriem īsā laikā rezultātus nevar dot. Mēs esam plānojuši, ka var iegūt apmēram 8 miljonus latu budžeta palielināšanai. Deficīts tad ir 55 miljoni. Uz to starptautiskie eksperti mums norāda, ka reālā prakse postkomunistiskajās valstīs, sakārtojot nodokļu iekasēšanas sistēmu, nekad tik labus rezultātus īsā laikā nav devusi. Tādēļ mēs redzam, ka vienīgā iespēja ir iet šo ceļu, kur mēs piedāvājam, jo tas ir ceļš, kas mums garantē vismaz trīs lietas. Tas garantē, ka mēs būsim spējīgi diferencēt pensijas, pārdalīt ienākumus no bagātajiem uz nabagajiem iedzīvotāju slāņiem un radīt stabilu budžeta bāzi nākamajam gadam, lai izkļūtu no krīzes. Es lūgtu to iekļaut darba kārtībā un atvainojos, ka nav ievērots četrdesmit astoņu stundu termiņš. Prezidijam tas tika iesniegts tikai šodien, bet Saeima var lemt par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā un nodošanu komisijām.

Priekšsēdētājs. Paldies, Birkava kungs! tātad vispirms par jautājuma iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā. Vai ir kādi iebildumi? Ja nav iebildumu, dokuments tiks izdalīts tūlīt. Es lūdzu izdalīt dokumentu. Dokuments ir izdalīts. Es lūdzu balsot par šā dokumenta iekļaušanu šīsdienas... Protams, Prezidijs pēc tam arī iesacīs... Ne jau izskatīt šo dokumentu tūlīt, bet par tā nodošanu komisijām... Mēs ziņosim par Prezidija slēdzienu attiecībā uz šā dokumenta nodošanu komisijām. Bet vispirms, lai tas varētu notikt, dokuments ir jāiekļauj darba kārtībā, jo bez tā mēs nevaram dokumentu nodot komisijām. Tā ka tas ir darīts vienkārši tāda iemesla dēļ, lai mēs veltīgi nezaudētu laiku. Par procedūru? Panteļējeva kungam vārds.

A.Panteļējevs (LC).

Lai nebūtu pārpratumu, darba kārtībā jāiekļauj Prezidija ziņojums par šo likumprojektu, nevis pats likumprojekts.

Tātad darba kārtībā jāiekļauj Prezidija ziņojums par šo likumprojektu, tas ir, par šo priekšlikumu. Tā ka jānobalso par Prezidija ziņojumu par likumprojektu, par tā nodošanu komisijai.

Priekšsēdētājs.Lūdzu!

L.Kuprijanova (SL).

Cienījamie kolēģi, pusotru mēnesi valdība pastāvīgi atgādināja, ka pensiju paaugstinājums ir saistīts ar šo nodokļu paketi un ka tas jālemj tikai kompleksā. Šodien mums piedāvā nodokļu jautājumu nodot komisijām, bet par pensiju jautājumu vēl neviens vārds oficiāli nav teikts. Es jūs aicinu vai nu vienlaikus komisijām nodot abus dokumentus - i pensiju paaugstināšanas projektu, i šo paketi -, vai noraidīt šo paketi. Citādi kārtējo reizi iznāk, ka ar tiem vecajiem cilvēkiem - mūsu mātēm, tēviem, vecmātēm un vectēviem - vienkārši spekulē un vicina viņus kā karogus pa priekšu. Mēs nodokļus izskatīsim, bet pēc tam pensijām atkal pietrūks. Tad lai dod kopā, kā bija solīts.

Priekšsēdētājs. Lūdzu! Par procedūru? Deputāts Piebalgs - "Latvijas ceļš" - par procedūru.

A.Piebalgs (LC).

Es ļoti lūgtu iekļaut šo jautājumu šodien darba kārtībā un nodot komisijām, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jau faktiski ir pietiekami ilgi strādājusi ar šo nodokļu paketi un jebkura vilcināšanās nozīmētu kritiskas sekas gan šā gada budžetā, gan 1994.gada budžetā. Tāpēc es ļoti lūgtu šodien izskatīt jautājumu par nodošanu komisijām.

Priekšsēdētājs. Tātad vispirms, lūdzu, balsosim par Prezidija slēdzienu - par šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par - 61, pret - 10, atturas - 13. Jautājums iekļauts darba kārtībā.

Birkava kungs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

V.Birkavs (LC).

Godātie kolēģi, Kuprijanovas kundzei ir absolūta taisnība, ka jautājumi ir jāskata kompleksā. Tādēļ šim dokumentam ir pievienots arī protokols, kuru jums izdala un kurā ir noteikts, ka jautājumu par pensijām Ministru kabinets skatīs 21.septembrī. Tiklīdz Ministru kabinets to akceptēs, mēs to varēsim iesniegt arī šeit, varbūt jau nākamajā nedēļā. Reizē ar to nāks arī likumprojekts, kuru Kabinets ir jau akceptējis, tas ir likumprojekts par valsts ieņēmumiem. Tādējādi mēs šo kompleksumu mēģināsim realizēt, kaut gan es piekrītu Kuprijanovas kundzei, ka ir neliela nobīde laikā. Taču pensiju paaugstināšanai un apgrozījuma pacelšanai nedrīkst būt nobīde laikā. Tam jāsakrīt.

Priekšsēdētājs. Es saprotu, ka mēs esam sākuši jautājuma apspriešanu. Saeimas Prezidijs liek priekšā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1900. gada 12.decembra likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 12.decembra likumā "Par akcīzes nodokli"" tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Paldies.

Nākamais. Saeimas Prezidijs liek priekšā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Un trešais. Saeimas Prezidijs liek priekšā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minētā likuma projektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Ir iebildumi? Novakšānova kungs - "Zemnieku savienība".

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, deputāti! Es klausos, ka izskatīt nodokļus un izdarīt slēdzienu uzdod Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, bet mūsu komisija patlaban izskata jautājumu par bankām un par procentiem. Cipari vienmēr ir skaisti, bet kā ir dzīvē? Pie darbagalda? Kā ir pie kases lodziņiem? Un veikalos? Es lūdzu jūs padomāt, vai nevajadzētu šo likuma apkopojumu veikt Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai?

Priekšsēdētājs. Piebalga kungs.

A.Piebalgs. Es saprotu Novakšānova kunga domu, bet savā laikā mēs izveidojām Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Tātad Saeima ir uzskatījusi, ka šī komisija ir tā, kas apkopo priekšlikumus. Tajā pašā laikā referents ziņos par vairākiem projektiem. Jā, teiksim, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai būs cits projekts, ko mēs nevaram iestrādāt, tad šī komisija var savu projektu virzīt uz plenārsēdi, tas nekādā ziņā nav izslēgts un nekādas manipulācijas principā nav iespējamas, to nepieļauj Saeimas kārtības rullis. Tāpēc es lūgtu atbalstīt Prezidija priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Seiles kundze!

A.Seile (LLNK).

Es runāšu kā LNNK frakcijas un arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas locekle. Es tomēr lūdzu likt uz balsošanu šo priekšlikumu - nodot likumprojektus par grozījumiem nodokļos Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija varēs pēc tam dalīt šo budžetu, bet stratēģija, kā iekasējami nodokļi, tomēr ir jāizskata galvenokārt Tautsaimniecības, agrārās un reģioinālās politikas komisijai.

Priekšsēdētājs. Atvainojiet, mēs pārkāpjam reglamentu, jo var viens izteikties "par" un viens "pret". (Starpsaucieni no zāles: "Papildinājumi, balsojumi!") Balsosim! Vispirms mēs balsosim par nodošanu komisijām vispār un tad par to, vai rezultātu apkopošanu uzticēt Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai. Vai pret nodošanu neviens neiebilst? Neiebilst. Labi. Kas atbalsta Prezidija priekšlikumu nodot minētos likumprojektus Tautsaimniecības, agrārās un reģionālas politikas komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Kas balso par šo variantu? Lūdzu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par šo priekšlikumu balsojuši 48 deputāti, pret - 29, atturējušies - 14. Tātad paliek Prezidija ierosinātais variants - likumprojekti tiek nodoti Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Lūdzu! Jā, es saprotu, ka tie ir divi viens otru izslēdzoši priekšlikumi...

A.Seile (LNNK).

Es pieprasu arī šo otro likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un pamatoju, kāpēc. Tāpēc, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju vada Ministru kabineta loceklis. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija varētu objektīvāk izlemt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Piebalga kungs.

A.Piebalgs (LC).

Es ļoti atvainojos, es neesmu Ministru kabineta loceklis, esmu deputāts. (Starpsauciens no zāles: "Çnu kabinets!")

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vēlreiz atkārtojiet, Piebalga kungs!

A.Piebalgs. Es neesmu Ministru kabineta loceklis un man nav algota darba attiecību ar Ministru kabinetu.

Priekšsēdētājs. Es domāju... debates tiek pārtrauktas. Papildinājumi? Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es nepiedalos debatēs par to, kam nodot šo likumprojektu izskatīt. Es gribētu ierosināt deputātiem nobalsot par papildinājumu: Mēs tagad esam saņēmuši likumprojektu, un, lai kurai komisijai to nodotu, ikviens deputāts piedalīsies šā likumprojekta izskatīšanā un pēc tam varēs izteikt savas atziņas. Tomēr to būs ļoti grūti paveikt, ja netiks izdarīts viens papildinājums. Tāpēc es gribētu lūgt valdību papildināt šo likumprojektu ar pielikumu - prognozi, kas atspoguļotu, cik lielā mērā palielināsies budžeta ienākumi, kāds būs izlietojums un, galvenais - kā tas ietekmēs iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādējādi mēs varētu pārliecināties, ka valdība ir nopietni strādājusi, ka ir veikta pietiekami rūpīga kalkulācija, un izspriest, vai šī prognoze būs pareiza vai ne.

Priekšsēdētājs. Paldies, Budovska kungs! Vārds Oša kungam.

U.Osis (LC).

Mēs piekrītam Budovska kunga priekšlikumam. Uzskatām, ka tas ir ļoti vērtīgs un pamatots, un labprāt to atbalstām, vēl jo vairāk tādēļ, ka šādi aprēķini un prognozes tiek gatavotas un šāda analīze jau tika veikta, pirms likumprojektus iesniedza izskatīšanas komisijās.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tagad mēs balsosim arī par otru priekšlikumu, ka šie... (Starpsauciens no zālēs: "Nav jābalso!" Nav iebildumu? Paldies.

Tā. Tātad pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma - Ministru kabineta atbilde uz 1993.gada 9.septembra Saeimas sēdē izvirzīto pieprasījumu. Vārds deputātam Valdim Birkavam.



V.Birkavs (LC).

Godātie kolēģi! Pieprasījumā ir jautāts par noteikumiem, tas ir, par Administratīvo pārkāpumu kodeksu, par grozījumiem muitas tarifos un par ievedmuitas tarifu likmēm. Tā kā šis jautājums ir saistīts ar tiesiskumu, atbildi uz pieprasījumu sniegs Levita kungs, bet jautājumā par naftas produktu ievedmuitas tarifu likmēm - Oša kungs.

Priekšsēdētājs. Vārds Levita kungam - frakcija ("Latvijas ceļš").

Šo jautājumu es sadalu divās daļās. Pirmā daļa: 1993. gada 31.augusta noteikumi nr.6 "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Ministru kabinets saskaņā ar Satversmes 81.pantu sesiju starplaikā ir tiesīgs izdot noteikumus ar likuma spēku. Pirmkārt, Ministru kabineta tiesības izdot šos noteikumus ir atkarīgas no tā, vai 1993.gada 31,augusts iekrita sesiju starplaikā. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 37.pantu Saeima sanāk uz trim kārtējām sesijām gadā: rudens, ziemas un pavasara sesiju. Sēžu sērija, kura sākās 1993.gada 6.jūlijā un beidzās 12.augustā, nav uzskatāma par kārtējo sesiju, jo pavasara sesija beidzās jau vasaras sākumā, bet rudens sesija sākās tikai ar rudens sākumu. To nosaka Kārtības rullis.

Otrkārt. Šo sēžu sēriju tomēr varbūt varētu uzskatīt par ārkārtas sesiju, kura saskaņā ar Kārtības ruļļa 39.pantu var sanākt jebkurā laikā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 39.pantu ārkārtas sesijas var sasaukt Saeimas Prezidijs uz Prezidija paša vai šajā pantā minēto citu institūciju vai amatpersonu ierosinājuma pamata. Šāds formāls ierosinājums sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju, kurā turklāt jau būtu norādīta šīs sesijas darba kārtība, nav ticis iesniegts.

Līdz ar to 5.Saeima nav sanākusi uz ārkārtas sesiju.

Treškārt. Laika posmā no 1993.gada 6.jūlija līdz 12.augustam Saeima toties sanākusi uz vairākām ārkārtas sēdēm. Tas, ka attiecīgā sēde ir ārkārtas sēde, tika ar balsojumu noteikts sēdes sākumā. Tad arī tika izvirzīta šīs ārkārtas sēdes darba kārtība, un sēde ikreiz tika slēgta, izbeidzot izvirzīto darba kārtību. Izlasiet 39.pantu Kārtības rullī!

Tomēr jākonstatē, ka, ārkārtas sēdes sasaucot, netika ievērotas visas 39.panta prasības. Saeima, pati balsojot par attiecīgo sēžu pasludināšanu par ārkārtas sēdēm, tomēr šo atkāpšanos no 39.panta rakstītas formas akceptēja.

Ceturtais. Tā kā 1993.gada 31. augustā Saeima vēl nebija sanākusi uz savu sesiju - ne kārtējo, ne ārkārtas sesiju, šis periods no Saeimas sasaukšanas uz pirmo ārkārtas sēdi 1993.gada 6.jūlijā līdz sesijas sākumam ir laiks starp sesijām Satversmes 81.panta nozīmē. Šā panta jēga ir šāda: svarīgos gadījumos laikā, kad Saeima nesanāk uz savām sesijām, dot Ministru kabinetam tiesības pieņemt noteikumus ar likuma spēku. Tas ir nepieciešams, lai valsts sesiju starplaikā - un sesiju starplaiks starp pavasara sesijas beigām un rudens sesijas sākumu parasti ir diezgan ilgs, jo sevišķi garajā vasaras brīvlaikā - paliktu rīcības spējīga. Tā ir Satversmes 81.panta jēga. Līdz ar to Ministru kabineta rīcība, pieņemot šos noteikumus, atbilda gan Satversmes 81.panta burtam, gan šā panta jēgai.

Otrais. Ministru kabineta 1993.gada 24.augusta rīkojums nr. 14-r "Par naftas produktu ievedmuitas tarifa likmēm".

Pirmkārt, šis rīkojums atbilst Satversmei un likumam "Ministru kabineta iekārta". It sevišķi šis rīkojums nav nekādā ziņā pretrunā ar Satversmes 81.pantu. Satversmes 81.panta pirmais teikums noteic, ka Ministru kabinetam ir tiesības sesiju starplaikā izdot noteikumus ar likuma spēku. Šā panta otrais teikums precizē. Es citēju: šādi noteikumi nevar attiekties uz jūtām. Tas ir citāts no 81.panta.

Otrkārt, Ministru kabineta rīkojums nr.14-r nekādā ziņā nav noteikums ar likuma spēku. Tam tiešām nav likuma spēka, dārgie kolēģi! Tātad tiem noteikumiem, kuri attiecas uz muitām, nav likuma spēka. Šim rīkojumam nav un tam arī nav vajadzīgs likuma spēks, jo ar šo rīkojumu tiek grozīts nevis likums par muitas (mums gan pašlaik ir tikai Muitas kodekss), bet gan muitas tarifi, kuriem ir zemāka, likumam pakļauta tiesību akta, nevis likuma pakāpe.

Treškārt. Neatkarīgi no iepriekš teiktā muitas tarifu maiņa arī Satversmes 81.pantā nemaz nav minēta. Ja Satversme vēlētos 81.panta uzskaitījumā iekļaut arī muitas tarifus, tad tā tos būtu arī minējusi, tāpat kā tas ir izdarīts tūlīt nākamajos vārdos "par dzelzceļu tarifiem", nevis par dzelzceļiem. Citādi Satversme arī dzelzceļu tarifu gadījumā būtu formulējusi tāpat kā muitas gadījumā - par dzelzceļiem. No šīs atšķirības jāsecina, ka ar jēdzienu "muitas" ir domāti vispārīgi likumā formulēti muitas darbības noregulējumi, nevis muitas tarifi, kamēr dzelzceļa gadījumā, tieši otrādi, ir domāti tikai dzelzceļa tarifi. No šiem abiem argumentiem, bet it īpaši no pirmā argumenta, iziet, ka Ministru kabineta rīkojums nr.14-r pilnībā atbilst Satversmei un Ministru kabineta iekārtas likumam, it īpaši - ja tas nav pretrunā ar Satversmes 81.pantu.

Priekšsēdētājs. Paldies, Levita kungs! Valdība Oša kunga personā vēlas papildināt atbildi.

U.Osis (LC).

Pieprasījumā valdībai formulēta prasība sniegt ziņojumu par pieņemto valdības noteikumu likuma spēku un tiesiskumu, par ko Levita kungs jau ziņoja. Es burtiski piemetinātu tikai vienu vai divus teikumus par to, ka par muitas tarifiem nav likuma līdz šim. Un valdība, izdarot grozījumus muitas tarifos, pēc būtības izdarīja grozījumus iepriekšējās Ministru padomes agrāk pieņemtajos lēmumos. Par šiem grozījumiem mēs šodien, nupat pirms šā jautājuma izskatīšanas, akceptējām akcīzes nodokļa izskatīšanu komisijās un vēlāk Saeimas plenārsēdē. Šie grozījumi muitas tarifos ir arī iekļauti akcīzes nodoklī. Tā ka, balstoties uz Saeimas komisiju slēdzieniem, Saeima kopumā būs tiesīga lemt, skatot galīgajā variantā likumprojektu par akcīzes nodokli arī šīs muitas tarifu likmes.

Priekšsēdētājs. Paldies, Oša kungs! Valdības pārstāvji ir atbildes snieguši. Tiek atklātas debates. Vārds deputātam Budovskim - LNNK frakcija.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Noklausoties valdības atbildi uz pieprasījumu, mēs patiešām dzirdējām argumentus, kas liecina par to, ka valdība uzskata, ka viss ir kārtībā. Satversmes 81.panta normas ir izpildītas un līdz ar to ir bijis laiks starp sesijām. Es gan gribētu šeit griezties pie visa iepriekšteiktā, jo mēs par to runājām jau iepriekšējā sēdē. Šeit es sākšu ar to, ka vienā no paskaidrojuma daļām sēdes vadītājs Berķa kungs teica šādus vārdus: "Tâ sesija, kas mums bija, bija ārkārtēja sesija." Un tālāk viņš deva paskaidrojumu par 1993.gada 6.jūlija plenārsēdi, kuru Saeimas priekšsēdētājs esot beidzis ar šādiem vārdiem. Lūdzu, ieklausieties šajos vārdos: "Nâkošā sēde un nākošās sesijas atklāšana šā gada 17.oktobrī plkst. 17.00. Šī sēde un sesija slēgta." Tajā pašā laikā es jums gribētu atgādināt, kādā veidā mēs 12. augustā beidzām mūsu sēdi.

Gorbunova kungs to formulēja šādi: "Balsojums būs par to, ka mēs savas sēdes pārtraucam un nākamā sēde būs 9.septembrī." Es domāju, nevienu šeit nevajadzētu pārliecināt par to, ka ir būtiska starpība paziņojumā. Un šī faktiskā starpība jeb Gorbunova kunga paziņojums izraisīja arī to pārdomu vētru, kas mums lika atgriezties gan pie stenogrammām, gan arī saprast, kādā veidā tad mēs esam beiguši darbu iepriekšējā cēlienā. Vai tā bija sesija vai ne? Levita kungs pagājušoreiz mēģināja to visu formulēt šādi: kā mēs visi atceramies, pasludināja šīs sēdes par ārkārtas sēdēm. (No zāles - deputāts E.Levits: "To es neesmu teicis!") Taču mēs neesam izsludinājuši ārkārtas sesiju, jo tas pēc būtības nebija vajadzīgs. Mums bija vairākas ārkārtas sēdes. Tagad es klausos, ka sākas jauna interpretācija, ka vairākas ārkārtas sēdes varētu būt arī ārkārtas sesija. Man nav gluži skaidrs, kādā veidā šādas interpretācijas tiek veiktas, bet es gribētu tādā gadījumā pilnīgi piekrist Levita kungam. Jā, mums bija ārkārtas sēdes. Jā, Levita kungs! Es tam visam piekrītu. Bet tādā gadījumā mēs atgriežamies atpakaļ pie Satversmes 81.panta. Un, kā jūs teicāt, šeit ir rakstīts, pirmajā teikumā ir formulēts: "Laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības"... utt. Tātad - laikā starp Saeimas sesijām. Un tagad pieņemsim, ka ar visiem atpakaļejošiem datumiem vai lēmumiem Prezidijs mūsu prātus ir novedis tik tālu, ka mēs piekrītam - ir sākusies rudens sesija. Bet tādā gadījumā es gribētu uzdot arī Levita kungam jautājumu: ja ir laiks starp sesijām un mēs pat pieņemam, ka ir rudens sesija sākusies, tad sakiet, kas bija tā iepriekšējā sesija? Jo redzat - tajā pašā Kārtības rullī nav nekas teikts par ārkārtas sesiju. Ir tikai minēts, ka ir tāda ārkārtas sesija. Bet 39.pants un 7.pants nosaka, ka ir rudens, ziemas un pavasara sesija? Kas izraisīja šo sesiju starp sesijām? Neko tādu es neredzu, un šeit tika it kā runāts par to, ka bija šī iepriekšējā sesija. Piedodiet, tas bija Augstākās padomes darbs. Un 81.pantā ir precīzi noteikts: laikā starp Saeimas sesijām. Es neesmu dzirdējis, ka tā būtu Saeima, un diez vai te ir kaut kā iespējams atšifrēt to, kas ir laiks starp sesijām. Līdz ar to šos visus paskaidrojumus es nekādi nevaru saprast un gribētu arī noraidīt.

Tajā pašā laikā vēl es gribētu pieminēt vienu lietu. Kad mēs kaut kādā veidā mēģinām argumentēt, tad acīmredzot mēs mēģinām lietot tādu argumentāciju, kas ļoti nopietnā veidā skar visus deputātus. Un atļauj man šajā gadījumā nolasīt, ko teica Gaiļa kungs iepriekšējās sēdes noslēgumā. Jā, Gaiļa kungs, esiet ļoti uzmanīgs! Tātad es citēju: "Jautājums tiešām ir, vai mēs izvairāmies no šā jautājuma apspriešanas - vai tā ir rudens sēde, vai nav rudens sesija. Kādēļ? Tādēļ, ka 81.panta kārtībā mēs pieņēmām Administratīvā kodeksa labojumus, lai varētu beidzot ķerties klāt alkohola kontrabandai. Bet izrādās, ka šis alkohola mafijas, nebaidīšos šā vārda, taustekļi sniedzas līdz pat šejienei." Un tagad ir jautājums. Mēs frakcijām sākām domāt, ko nozīmē šis smagais apvainojums "lîdz pat šejienei"? Zināt, es pašlaik gribētu jums teikt vienkārši, varbūt citas frakcijas arī par to ir domājušas: zināt, neuztraucieties, mēs sapratām visu, ka Gaiļa kungs, minot vārdus "lîdz pat šejienei", runāja par savu vietu, kurā viņš stāv. Paldies (Zālē aplausi.)

Priekšsēdētājs. Līdz pārtraukumam ir palikusi viena minūte. Vārds paziņojumam pirms pārtraukuma izsludināšanas - Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Komisijas ārkārtas sēde - tūlīt pēc pārtraukuma izsludināšanas komisijas telpās.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pēc pārtraukuma pirmajam vārds Andrim Amerikam - frakcija "Saskaņa Latvijai". Pārtraukums - vienu stundu.

(P ā r t r a u k u m s )

Priekšsēdētājs. Lūdzu ieņemt vietas, mēs turpinām plenārsēdi. Vārds Andrim Amerikam no frakcijas "Saskaņa Latvijai" - par valdības atbildi, bet vispirms reģistrācija. Lūdzu, ieslēdziet reģistrācijas režīmu un sagatavojiet izdruku. Lūdzu rezultātu. Lūdzu, reģistrējieties vēlreiz. Reģistrējušies 86 deputāti. Lūdzu Andri Ameriku tribīnē, pēc viņa runas tiks pārbaudīta reģistrācijas rezultātu pareizība.

A.Ameriks (SL).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es saprotu...

Priekšsēdētājs. Es lūdzu ievērot klusumu zālē.

A.Ameriks. Es saprotu, ka zālē starp frakcijām ir dažādi viedokļi par jautājumu, kuru mēs apspriežam, un tas ir saprotams. Katrs no viedokļiem pelna uzmanību un cieņu, bet tajā pašā laikā ir ļoti skumji, ka mēs šo viedokļu pamatošanai izmantojam dažādus lingvistiskus, semantiskus un arī tādus argumentus, kurus laikam šajā zālē nevajadzētu lietot.

Jau iepriekšējās sēdes beigās mēs spriedām, vai šobrīd bija nepieciešami šie nodokļu grozījumi. Vai šobrīd bija nepieciešams ar 1.septembri ieviest gan muitas tarifus, gan arī grozījumus Administratīvajā kodeksā. Mans viedoklis ir tāds, ka valdība ir pārsteigusies, jo 1.septembris noteikti nebija tas datums, ar kuru obligāti jāievieš šie muitas tarifi. Tas nostādīja ļoti neizdevīgā stāvoklī visus lauciniekus Latvijā. Tas varēja būt diskutējams kopā ar visu nodokļu paketi - šie muitas tarifi degvielai, stratēģiskajai izejvielai, kas šobrīd ir Latvijas dzīvības jautājums. Tie lati, ko mēs iekasēsim ar 1.septembri par muitas nodevu, laikam nodarīs lielāku zaudējumu Latvijas lauksaimniecībai, nekā iegūs Latvijas pensionāri. Un tas šodien valdošajai koalīcijai ir jāatzīst pirmām kārtām. Šobrīd nevajadzētu atgriezties pie diskusijas par to, kā Satversmes 81.pantā ir rakstīts, un spriest, vai bija tiesības vai nebija tiesību to darīt, vai bija sesijas pārtraukums vai nebija, vai tur ir rakstīts "muita" vai "muitas tarifi", vai tarifu grozījumi ietilpst tur iekšā vai ne. Mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Mums šobrīd viedokļu dažādības ietvaros vajadzētu balsot par to, vai Saeima atbalsta šo valdības lēmumu vai ne. Vai šodien Saeima atbalsta to, ka ar 1.septembri mums tiek ieviesti šie muitas tarifi, vai Saeima šodien atbalsta, ka ar 1.septembri stājas spēkā šie labojumi Administratīvajā kodeksā. Cik es saprotu, šo otro jautājumu mēs ar iepriekšējo balsojumu esam nodevuši izlemt komisijām, lai tās dod ekspertu slēdzienu. Līdz ar to tikai viens jautājums paliek atklāts, tas ir jautājums par to, ko mēs darām ar šiem muitas tarifiem. Un nemeklēsim iemeslus tam, vai bija rudens vai pavasaris, jo tas nav būtiski, būtība ir īsajā viedokļu sadursmē. Ir frakcijas un ir deputāti, kas uzskata, ka tas bija pārsteidzīgs solis. Ņemot vērā šo, tā teikt, neauglīgo pārliecināšanu, es vienkārši ierosinu nobalsot par to, ka Saeima ar savu lēmumu atceļ Ministru kabineta lēmumu par muitas nodokļu iekasēšanu ar 1.septembri līdz pilnīgai nodokļu likumu paketes izskatīšanai kopumā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Reģistrācijas rezultātu pārbaude. Lūdzu.

Z.Tomiņš (LZS).

Pulksten 13.00 nav reģistrējušies deputāti Georgs Andrejevs, Indulis Bērziņš...

Priekšsēdētājs. Andrejeva kungs ir zālē.

Z.Tomiņš. Jā. Imants Daudišs, Anatolijs Gorbunovs, Juris Janeks, Jānis Jurkāns, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins.

Priekšsēdētājs. Kehra kungs ir zālē.

Z.Tomiņš. Atkārtoju: Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Jānis Lagzdiņš, Ruta Marjaša, Jevgēnijs Zaščerinskis, Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Zaščerinska kungs ir zālē. Lagzdiņa kungs ir zālē. Marjašas kundze ir zālē. Kiršteina kunga nav zālē. Viņš ir komandējumā Strasbūrā. Kehra kungs ir zālē. Paldies. Vārds Aivaram Kreitusam no frakcijas "Demokrātiskā centra partija".

A.Kreituss (DCP).

Es arī gribētu parunāt par jautājuma būtību, par jautājuma ekonomisko pusi un pievienoties Amerika kungam, ka mēs te nositam laiku, runājot ļoti daudz un meklējot visādas juridiskas fineses, ar ko pamatot, vai ir rudens sesija vai nav. Mēs zinām, kāpēc tas tiek darīts, bet es domāju, ka neatkarīgi no tā mums tomēr vajadzētu vairāk runāt par lietas būtību.

Es gribētu pieskarties muitas tarifu jautājumam, jo mēs diezgan daudz, arī presē, esam dzirdējuši šādu aizrunāšanos līdz pat mafijas ietekmei uz cenu pieaugumu un tā tālāk. Es gribētu pateikt dažus pavisam vienkāršus apsvērumus, par kuriem būtībā uzņēmēju pārstāvji jau brīdināja valdību. Tas notika Budžeta komisijas sēdes laikā, kad izskanēja priekšlikums pacelt šo muitas tarifu sākumā varbūt tikai par vienu santīmu. Pēc tam augusta beigās jau bija ziņa, ka sagaidāms šāds tarifu paaugstinājums, līdz ar to cenas palielinājums degvielai. Kas tad notika? Cilvēki sāka braukt un iepirkt degvielu mucās un daudzās kannās. To mēs visi redzējām. Ko šādā brīdī dara uzņēmējs? Viņš, protams, palielina cenu. Viena daļa to dara tāpēc, ka nespēj pietiekami pieciest, otra daļa tāpēc, ka tas ir jādara, jo rīt būs vēl dārgāk, tātad var kaut ko nopelnīt. Tā ir pilnīgi dabiska reakcija, turklāt, ja pieliek vēl četrus vai divus santīmus klāt, šis palielinājums, protams, iznāk lielāks, un neviens šo uz ažiotāžas pamata radīto cenu pielikumu vairs nesamazina. Es domāju, ka ir nekorekti atsaukties uz kaut kādu mafijas ietekmi, ja tā nekādā veidā nav pierādīta. Es domāju, ja es par to runāju, tad rīt mani varētu apvainot kāda avīze, ka es atkal aizstāvu kaut kādus veidojumus. Es gribu teikt, ka tā ir tīra tirgus attiecība un cenu regulēšana, vairāk nekas. Cilvēki redz, ka vairāk pērk, un paceļ cenu. Es domāju, ka valdības rokās ir ļoti vienkāršs cenu regulēšanas mehānisms. Ir milzīgs valsts uzņēmums "Latvijas nafta". Ar "Latvijas naftas" palīdzību varēja noteikt tādu cenu, kāda jums patīk, un visi brauktu uz tiem benzīna uzpildes tankiem "uztankot" savas mašīnas. Es domāju šādi apgalvojumi neiztur kritiku. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka no 1.septembra ir pagājušas 15 dienas, un mēs gribētu redzēt kaut kādus kaut cik pamatotus skaitļus, ko tad valsts budžetā šis paaugstinājums ir devis. Cik tas ir devis. Kaut kādai prognozei tomēr vajadzēja būt, kaut kādiem skaitļiem par to, kas jau kur ir nonācis, vismaz aptuveni. Tāpat arī kaut kādai analīzei par cenu pieaugumu, jo šis cenu pieaugums ir ļoti nopietns. Es varētu uzskaitīt, uz ko tas ir izdarījis sitienu. Vispirms jau uz cenām pašai degvielai tieši rudens labības un pārējo lauksaimniecības produktu novākšanas laikā. Es gribētu atgriezties pie tā, ka pavasarī iepriekšējā valdība tomēr veica dažus pasākumus, lai saglabātu zemu cenu vai vēl zemāku cenu degvielai ieregulētu tieši šajā periodā. Pašreiz notiek tieši pretējais, un es baidos, ka šādā veidā netiks ievākta kaut cik ievērojama summa valsts budžetā. Es gribētu šos skaitļus redzēt un domāju, ka daudzi gribētu redzēt. Otrkārt, es, protams, varētu pieminēt invalīdus un to, kā tas reāli ietekmē viņu pirktspēju, lai varētu iegādāties degvielu savām automašīnām. Tāda tā lieta ir no praktiskās puses. Tālākais attieksies uz nepieciešamību apskatīt šo jautājumu paketē ar pārējo nodokļu paaugstinājumu.

Mēs labi zinām, ka tiek solīts pensiju pielikums no 1.novembra. Un, kā mēs dzirdam, tiek teikts, ka ir pilnīgi neiespējami to izdarīt ātrāk, ja netiks uzlikts šis 18 procentu nodoklis. Es gribētu teikt, ka pensionāriem arī no 1.oktobra neko nesola, un nevajadzētu mums vismaz citam citu, maigi izsakoties, censties ar vārdiem apkrāpt. Ja pensionāram sola 23 latus no1.novembra, tad viņam būtībā sola 3000 rubļus plus apkures talonu, un to sola ne jau visiem pensionāriem, bet divām trešdaļām pensionāru. Tā ka būtībā Riteņa kungs ar savu paziņojumu televīzijā ir solījis tikai to, ko pensionāri saņēma jau pagājušajā ziemā. Nekas jauns netiek iedots, tālāka saruna par apkures taloniem netiek risināta. Un, ja, atbildot uz manis izteikto pārmetumu, valdības locekļi teikts: zināt, mēs nespējam un mēs nevaram, tad es gribētu teikt, ka tas jau ir jūsu uzdevums - atrast iespēju to izdarīt, jo tas, ka pensionārs šodien nevar izdzīvot ar pusi no iztikas minimuma, ir visiem skaidrs. Tas pensionārs ir jāuztur bērniem. Bet mēs redzam, ka daudzos gadījumos, lauku apvidos it īpaši, nav to, kas šos pensionārus uztur. Viņu nav, un es atkal gribētu teikt, ka vajadzētu tomēr valdības pārstāvjiem un ministriem, kas tieši šo lietu rēķina un stāda priekšā, tomēr pabraukāt pa lauku rajoniem un paklausīties, ko ļaudis saka sapulcēs. Tas ir ļoti būtiski, jo tad viņi redzētu, kādā stāvoklī ir lauku cilvēki un pensionāri, bet diemžēl šādi braucieni, ja arī notiek, tad ļoti ierobežoti. Mēs saņemam milzīgi daudz sūdzību, visādus pieprasījumus. Mēs piedalījāmies arī Pensionāru padomes sēdē. Tiek gatavots pensionāru kongress. Šis jautājums ir ļoti sarežģīts. Tātad cenu pieaugums ir ļoti būtisks, atsevišķiem lauksaimniecības produktiem it īpaši. Runājot par solīto pensiju pieaugumu, jāteic, ka tas patiesībā nav pieaugums, jo būtībā pensionārs saņem to pašu, ko pagājušogad: pensija plus apkures talons. Tātad būtībā pensija tiek samazināta. Es gribētu dzirdēt ar skaitļiem pamatotu atbildi uz manu apgalvojumu. Es domāju, ka to būs grūti apgāzt. Bet ir vairāki ceļi, es varbūt nenosaukšu visus, tomēr ir vairāki ceļi, pa kuriem vajadzētu virzīties, lai mēģinātu budžetā papildus dabūt naudu. Divi ceļi tiek pieminēti visu laiku. Viens no tiem ir kārtības ieviešana uz robežas. Tas varētu dot aptuveni 6 miljonus latu. Otrs ceļš ir nenomaksāto parādu iekasēšana no rūpniecības uzņēmumiem, kuri pašreiz ir parādā 30 miljonus latu par pirmo pusgadu. Šeit tiek paredzēts iekasēt 6 miljonus, varbūt varētu iekasēt vairāk. Izklausās tā, ka mēs esam pilnīgi samierinājušies ar to, ka varam iekasēt tikai vienu piekto daļu no tiem parādiem, ko rūpnīcas pilnīgi apzināti nemaksā. Ir ceļš, piemēram, kā, saglabājot rūpniecību, varētu mēģināt nodrošināt tomēr to septiņdesmit procentu ienākumu budžetā, kas no valsts rūpniecības pareizāk nāk, bet par šo jautājumu vispār netiek runāts un nekādi aprēķini netiek veikti. Šeit ir liela rezerve. Ja budžetā no kaut kāda virziena ienāk milzīga absolūtā summa, tad, to saglabājot, var vairāk iegūt, nekā atsevišķos grūti iekasējamos virzienos mēģināt iekasēt vairāk. Es šeit varētu pieminēt manā subjektīvajā izpratnē absurdo 10 procentu nodokli dārgajām automašīnām. protams, jūs teiksit, ka es atkal aizstāvu tos, kas grib tās dārgās mašīnas pirkt. Es personiski neesmu pret šo nodokli. Uzlieciet šo nodokli, bet tas neienesīs valsts kasē neko būtisku, jo šīs dārgās mašīnas tie, kas varēja pirkt, jau ir nopirkuši un tik bieži nemaina. Tās, kas caur Latviju gāja uz Krievijas tirgu, tagad vairs neies caur Latviju, un tā ir visa starpība. Es gribētu precīzi dzirdēt no tiem, kuri pašreiz rēķina, cik tad ir domāts ieņemt valsts budžetā, piemēram, par šo pozīciju, paceļot nodokli. tādu skaitli mēs nevaram ieraudzīt. Ja šāds skaitlis būtu, mēs varētu teikt: jā, zināt, aprēķins bija pareiz vai aprēķins bija nepareizs. Tādu skaitļu nav. Tāpat kā netiek ņemta vērā cenu paaugstināšanās un pēc tam kompleksi netiek skatīts jautājums par akcīzes nodokļa un apgrozījuma nodokļa palielināšanu, kā tas viss kopumā iespaido cenu pieaugumu. Tas Finansu ministrijas izteiktais apgalvojums, ka cenas pieaugs par 7,2 procentiem, tomēr nav visai precīzs, Atsevišķiem mūsu kolēģiem vajadzētu atzīt, ka kaut kas nav bijis korekts šajos aprēķinos, jo pašreiz jau ir acīm redzami - un to nesaku es viens, to saka daudzi, vismaz deviņi no desmit rakstiem -, ka cenas pieaugs no 25 līdz 30 procentiem. Tātad vajadzētu pamatot pavisam stingri, ka tas tā nav. Nevar iziet priekšā un pateikt: zināt, cenas pieaugs par sešiem procentiem, ja uz ielas ir redzams pavisam kas cits. Tāpēc es pievienojos iepriekšējā runātāja viedoklim un atbalstu domu, ka vajadzētu paturēt šādu muitas tarifu pacelšanu, apturēt un apskatīt akcīzes nodokli kopā ar apgrozījuma nodokli un kopā ar domu, kā pensionāriem palielināt pensijas. Mans un arī frakcijas priekšlikums ir visus šos jautājumus apskatīt paketē, tātad nodokļu palielināšanu izskatīt paketē ar pensionāru apstākļu uzlabošanas un pensiju pacelšanas jautājumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies, Kreitusa kungs. Tālāk vārds Igoram Bukovskim no frakcijas "Saskaņa Latvijai".

I.Bukovskis (SL).

Es gribu pateikt, par ko šobrīd būtībā ir runa, - runa ir par valdības kompetenci. Es negribētu piekrist Levita kunga traktējumam attiecībā uz vārdu "muitām", jo mēs redzam, ko ir rakstījis likumdevējs. Likumdevējs ir rakstījis par valsts kases zīmju emisiju, valsts nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem un aizņēmumiem. tā ir kompleksa pakete, kas regulē ekonomiku. Šobrīd traktēt vārdu "muitas" tik ļoti šaurā izpratnē kā likumdošanu, muitas tīri administratīvo iekārtu un tā tālāk, es domāju, nebūtu pareizi. Citādi iznāk, ka ar nodokļiem nevar, ar emisiju nevar, bet ar muitām var darīt, ko grib. Tā kā te ir pieminēti pat dzelzceļa tarifi, tas nozīmē, ka likumdevējs paredzējis visus, jebkādus valdības aktus, kuri tādā vai citādā veidā skar kā ekonomiku, tā arī konkrēta cilvēka maksātnespēju un dzīves līmeni. tāpēc negribu piekrist tādam ļoti šauram muitas vārda traktējumam. Un te mēs pavisam aizmirstam valsts kases zīmju emisiju. Par to šobrīd neviens nerunā. Ja mēs tagad paskatāmies ļoti uzmanīgi un nopietni Satversmi, mēs redzam, ka kopumā par visu šo mehānismu atbild Saeima un ka valdība tikai īsteno... Un šobrīd valdība grib ar visādiem spēkiem pati regulēt šo mehānismu. Tātad ir principā jāpārtaisa Satversme. Ja pastāvošā Satversme šobrīd tomēr atdod Saeimas rokās regulēšanas mehānismu, šo mehānisko, ekonomisko regulēšanu, tad tam ir jāpaliek Saeimas rokās tāpēc, ka tālāk var darīt to, kas bija darīts iepriekš, var taču izmainīt, piemēram, apgrozījuma nodokļa iekasēšanas instrukciju un sākt aprēķināt nodokli. Var tieši tāpat pateikt, kad jāņem šis apgrozījuma nodoklis. Šobrīd apgrozījuma nodokli ņem uz robežas. Kas no tā ir iznācis? Mēs izputinājām tranzītu, mēs izputinājām kosignācijas noliktavas, mēs izputinājām nodokļu bāzi, un pēc tam brīnāmies, ka mums nav no kā ņemt nodokļus. Ja runājam par zīmju emisiju, tad šobrīd attiecībā uz bankas procentiem notika iekšējo resursu pārdale Valsts bankas labā. Un, kā rāda Valsta bankas atskaites, tā nodokļos nav samaksājusi nevienu kapeiku. Banka ir noformējusi visu savos fondos, praktiski tā nesaņēma tos lielos procentus, ko gribēja saņemt, bet pārdalīja jurisdikciju naudai. Tas nozīmē, ka tagad tā bāze, kas aplikta ar nodokli, kļuvusi divreiz mazāka. Tagad mēs no tās divreiz mazākās bāzes mēģinām dabūt atpakaļ tos pašus nodokļus. Bet tas taču nav iespējams, tāpēc skatīt nodokļus bez bankas darbības, bez emisijas, tajā skaitā arī muitas nodokli, - tā ir strausa politika. Es domāju, ka Saeimai tomēr pēc būtības ir jāizlemj un jādod pareizs traktējumus vārdam "muitas" un ka nedrīkst ar visādiem juridiskiem līkločiem vai citādiem traktējumiem nodot ekonomisko mehānismu funkcionēšanu un noteikšanu valdības rokās.

Priekšsēdētājs. Paldies. Nākamajam vārds Mārim Gailim, pēc tam - Mārim Grīnblatam. Atgādinu deputātiem, ka priekšlikumi par balsojumiem jāiesniedz rakstveidā.

M.Gailis (LC).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Negribu sacensties asprātībā ar Bukovska kungu. Liekas, esam sanākuši pārspīlēt ar demagoģiju un tukšvārdību savās runās un šajā ziņā grēko daudzi no mums. Atgādināšu vēlreiz, kādēļ tika skarta Satversmes 81.panta kārtība. Tādēļ, ka gribējām izmantot iespēju izdarīt grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (un tikai tur, nekur citur mēs to nepielietojām), lai beidzot reāli varētu uzsākt cīņu pret alkohola kontrabandu un nelikumīgu tirdzniecību, tautas valodā runājot, - alkohola mafiju, kas nes milzīgus zaudējumus valstij. Ir jau sākti reāli pasākumi, balstoties uz šiem likuma grozījumiem. Tiek konfiscēts alkohols, bet, ja nav bijis sesijas starplaiks, tad šī valdības aktivitāte ir nelikumīga un alkohola tirgoņi sintētiskajos treniņtērpos ir vinnējuši un var uzgavilēt. Kriminālizmeklētājiem ir teiciens: meklējiet, kam tas ir izdevīgi. Vai alkohola mafijai ir izdevīgi, ka pret viņiem enerģiski cīnās, neatliekot šīs cīņas sākumu uz vēlāku laiku? Es domāju, ka tad, ja mēs pasludinām, ka šie Administratīvo pārkāpumu kodeksa labojumi ir nelikumīgi (tas izriet no tā, ja nav bijis sesijas starplaiks), tad vinnējuši būs alkohola tirgoņi.

Priekšsēdētājs. Paldies. Nākamais runās Māris Grīnblats. Pēc tam vārds Viesturam Karnupam.

M.Grīnblats (TB).

Godātie Saeimas deputāti! Mūsu diskusijai, kas skar jautājumu par diviem Ministru kabineta lēmumiem, ir divas puses - viena ir procedūras puse jeb formālā puse, otra ir strīds par lietas būtību.

Kas attiecas uz formālo pusi, domāju, ka ar dažu augsti kvalificētu juristu palīdzību šī lieta tiek pamatīgi samudžināta. Zināma skaidrība ir gūta, un neviens negūs pārliecinošu pārsvaru. Tomēr, ja arī uzskata, ka Prezidijs triju cilvēku sastāvā ir vienojies par Saeimas rudens sesijas sākšanu 9.septembrī (un tas it kā ir pareizi), tad, kā es sapratu, nekādu rakstisku dokumentu par to nav. Arī tādā gadījumā, ja pieņemam, ka viņi ir mutiski vienojušies, paliek spēkā jautājums, ko jau izteica Budovska kungs, - starp kādām sesijām šis lēmums ir pieņemts - vai starp Augstākās padomes pēdējo sesiju un Saeimas pirmo sesiju? Šis jautājums nav atbildēts.

Kas attiecas uz jautājumu par muitas tarifiem, tad no tā, ko teica Levita kungs, ir skaidrs, ka šeit ir atšķirīgi definēta muita un dzelzceļa tarifi. Jā, tiešām, tas nozīmē, ka šis aizliegums skar tikai dzelzceļa tarifus. Taču no tā neizriet pretējais, ka attiecībā uz muitu tas skar visu, izņemot muitas tarifus. Es esmu mācījies arī loģiku un, atvainojiet, nekādi nesaskatu šā argumenta spēku. Tātad muitu skar pilnībā, dzelzceļu tikai tiktāl, ciktāl skar tarifus - un nepavisam ne tā, ka muitu visu, izņemot tarifus, bet dzelzceļu visu, izņemot tikai tarifus, un pārējo ne. Tā šeit nav uzrakstīts. Tādējādi situācija ir pietiekami būtiska.

Kas attiecas uz lietas būtību, tad uzsveru vēlreiz... Ceru, ka šeit šī alkohola mafija nav manāma nevienā frakcijā, un ceru arī, ka visas frakcijas visā pilnībā atbalsta grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Uzveru, ka vienīgais, ko deputāti grib panākt, - ja Ministru kabinets tiešām uzskatīja, ka šie lēmumi ir pareizi, vajadzēja tos godīgi iesniegt Saeimai. Mēs būtu tos jau sen apstiprinājuši bez kādiem gariem strīdiem. Rodas tāds iespaids, ka Ministru kabinets neticēja, ka deputāti nobalsos "par", tādēļ arī baidījās un nolēma izdarīt šo labo darbu vieni paši. Ja nu deputāti ir tādi lieli alkoholiķi, ka nobalso pret? Ko tad? Tad visa mafija darbojas. Redzu, ka kolēģi no dažādām frakcijām smejas, bet tā šī lieta, godīgi sakot, izskatās.

Otrs jautājums - par tarifiem attiecībā uz degvielu un benzīnu. Šeit lieta ir daudz nopietnāka, un to jau iepriekšējie deputāti teica - vai tiešām Ministru kabinets domā, ka ieguvumi no šis benzīna muitas būs lielāki nekā zaudējumi, ko radīs viss cenu pieaugums? Jo katrs ir skaidrs, ka benzīna cenu pielikums, kas ir parādījies, viļņveidīgi ietekmēs visas pārējās preču un pakalpojumu cenas, kurās jebkādā veidā ietilps degvielas dedzināšana kurināšanas dēļ vai transporta un pārvadājumu dēļ. Kāds būs šis galarezultāts un cik liels būs šis vilnis? Es kā nespeciālists neņemos to prognozēt, bet paredzu, ka tas būs ļoti liels. Tātad varbūt krietni lielāks nekā šis minimālais ieguvums. Tādējādi arī tas nav attaisnojams. Cita lieta, ka, protams, var diskutēt, vai vispār vajag vai nevajag pacelt šos ievedmuitas tarifus.

Tādējādi mums kopā ar dažu frakciju deputātiem ir sagatavots projekts attiecībā uz šīs izskatīšanas sekām, un projekta teksts ir šāds (pēc tam tas tiks visiem pavairots): "Lçmuma projekts par Ministru kabineta rīkojumiem nr.14-r un nr.6. Izskatījusi pieprasījumu par Ministru kabineta pilnvaru pārsniegšanu un noklausījusies Ministru prezidenta Birkava paskaidrojumus, Saeima konstatē, ka Ministru kabineta 1993.gada 24.augusta rīkojums nr. 14-r "Par naftas produktu ievedmuitas tarifu likmēm" un 1993.gada 31.augusta noteikumus nr.6 "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" ir pieņemti pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 81.pantu. Saeima nolemj:

1. Izskatīt kā steidzamu likumprojektu "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" divos lasījumos."

Šodien mēs tātad balsojam par to, ka tie jānodod komisijām. Es domāju, ka šī lieta droši vien nav tik sarežģīta, lai mēs to neizskatītu uz vietas un lai šie grozījumi nesaņemtu Saeimas akceptu jau šīsdienas sēdē. Tas būtu ļoti labs solis un labs apliecinājums tam, ka ne tikai Ministru kabinets, bet arī Saeima uzstājas pret alkohola mafiju.

2.punkts ir daudz būtiskāks: "Pasludināt par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža Ministru kabineta 1993.gada 24.augusta rīkojumu nr.14-r "Par naftas produktu ievedmuitas tarifu likmēm"." Tas, protams, nenozīmē, ka Ministru kabinets nevar šādu projektu ierosināt, un Saeima izskatīs, vai to pieņemt tādu, kā ir, vai panākot kādu kompromisa variantu, vai kādā citādā veidā.

Parakstījušies ir 10 deputāti. Nododu šādu projekta variantu Saeimas Prezidijam ar lūgumu to pavairot un izsniegt visiem deputātiem, lai mēs šā pieprasījuma izskatīšanas beigās varētu par to balsot. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies! Lūdzu Sekretariātam projektu pavairot un izdalīt.

Vārds Viesturam Karnupam, pēc tam vārds būs deputātam Aristidam Lambergam.


V.Karnups (LNNK).

Cienījamie deputāti! Vēlos pievērst jūsu uzmanību tieši jautājumam par muitas tarifu grozījumiem, kuru mēs esam jau samērā plaši izdiskutējuši, bet neesam, pēc manām domām, skāruši tieši lietas būtību.

Birkava kungs pagājušās ceturtdienas preses konferencē deklarēja, ka viņam ir dokumentāli pierādījumi, ka benzīna cenas tika mākslīgi paaugstinātas un uzturētas ar varu. Es ar izbrīnu dzirdēju šo izteikumu un biju pārsteigts, ka mūsu žurnālisti to vienkārši pieņēma un neuzdeva Birkava kungam būtisku jautājumu - ja viss ir zināms un ar dokumentiem pierādīts, ko tad valdība dara, jo valdība ir izpildvara?! Un, ja valdība redz un zina par nelikumībām valstī, tad tai vajag spert attiecīgus soļus, lai to novērstu. Ja benzīna cenas tiek uzturētas tikai ar varu, tad pēc šo soļu speršanas cenām vajadzētu kristies, jo, bez šaubām, tās visvairāk ietekmē tieši šie muitas tarifu grozījumi, bet attiecīgo benzīna cenu paaugstināšana tiešā veidā ietekmē lauksaimniecību un citas ekonomiskās sfēras. Es joprojām nevaru saprast, kā valdība varēja pieņemt šādu lēmumu, nosakot šādus datumus - tieši ražas vākšanas laikā un pirms rudens sējas ņem un sadārdzina zemnieku izdevumus par 30 procentiem, rada tādus apstākļus, ka zemnieki tagad ar grūtībām varēs novākt ražu un domāt par rudens sēju. Esmu arī pārsteigts par to, ka Zemnieku savienība tik maz uzstājas un tik maz aizstāvēja savu vēlētāju loku. Bez ietekmes uz lauksaimniecību benzīna cenu paaugstinājums, protams, iespaido veselu virkni citu ekonomisko sfēru, sadārdzina vispārējos dzīves apstākļus. Rodas jautājums - kas būs tas, kas galu galā cietīs un nesīs šo nastu, kura izriet no benzīna cenu sadārdzinājuma un muitas tarifu likmēm? Protams, tie būs tie cilvēki, kas ir vismazāk aizsargāti mūsu sabiedrībā, - pensionāri un maznodrošinātās ģimenes.

Tāpēc lūdzu deputātus atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegto priekšlikumu. Cerams, ka ar šā priekšlikuma palīdzību mēs varēsim beidzot slēgt debates par šo jautājumu un turpināt darbu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds Aristidam Lambergam.

A.Lambergs (LNNK).

LNNK frakcija, izvērtējot sekas, kādas var radīt apgrozījuma nodokļa paaugstināšana par 18 procentiem visām precēm, arī pārtikas produktiem, ir secinājusi, ka valdības izstrādātie priekšlikumi pasliktinās dzīves apstākļus sociāli maznodrošinātajām iedzīvotāju kategorijām - pensionāriem, invalīdiem, ģimenēm ar maziem bērniem. Nepamatoti ir arī valdības noteiktie akcīzes nodokļa grozījumi degvielai, jo ziemas sezonā palielināsies apkures izmaksas, transporta izmaksas un lauksaimniecības darbu izmaksas. Tas ir ir izsaucis lielu cenu pieaugumu benzīnam, un sekas ir jau jūtamas daudzās vietās. Apstājusies ražas novākšana laukos.

LNNK uzskata, ka, pirms šādi soļi tika sperti, bija jādara viss iespējamais, lai iekasētu nodokļus, nodrošinātu valsts robežas un iekasētu muitu, samazinātu tranzītu tarifus, lai veicinātu šādu darbību ostās un dzelzceļos. Ja arī tad, pēc šādu pasākumu veikšanas, vēl pietrūktu naudas, mūsu ieteikums ir - budžeta ienākumus papildināt ar atskaitījumiem no Latvijas Republikas ministriju (uzsveru - ministriju un valsts uzņēmumu!) ārpusbudžeta kontiem. Radīt alkohola valsts monopolu arī būtu bijis viens veids, kā risināt šādus jautājumus.

Pēdējais solis pirms nodokļu pacelšanas varētu būt valsts vekseļu izlaišana, tas ir, aizņēmumi valsts budžeta deficīta segšanai. Līdz ar to LNNK frakcija neatbalsta valdības rīcību un izsaka savu neapmierinātību.

Priekšsēdētājs. Paldies, Lamberga kungs! Tagad vārds deputātei Larisai Laviņai no frakcijas "Lîdztiesība".



L.Laviņa ("Lîdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Mūsuprāt, ir ļoti nekorekti saistīt nodokļu palielināšanu ar pensiju izmaksu. Šodien mēs visi maksājam sociālo nodokli, kas domāts tieši pensiju izmaksām. Taču apstākļos, kad sociālais budžets ir apvienots ar valsts budžetu, šajā ziņā rodas problēmas. Tās jārisina, lai priekšdienās mēs atkal šo sociālo budžetu varētu nošķirt un reāli redzēt, kura tad ir tā nauda, kas ir domāta sociālajām vajadzībām. Mūsuprāt, ir vajadzīgi konkrēti valdības aprēķini, lai mēs varētu redzēt, par cik ir iecerēts palielināt pensiju, jo to summu, par kādu ir paredzēts palielināt nodokli, mēs zinām. Diemžēl mums nav pārliecības, ka tas reāli paaugstinātu pirktspēju un pensijas faktisko lielumu. Tāpēc gribu vērst uzmanību uz mūsu nostāju šajā jautājumā.

Frakcija uzskata, ka nodokļu paaugstināšana laikā, kad vērojama izteikta ekonomikas lejupslīde, tikai sekmē ražošanas apstāšanos un nodokļu avotu izzušanu. Valdības centieni atrisināt pensiju un pabalstu problēmu, palielinot nodokļus, līdzinās cīņai ar vējdzirnavām. Nevienā valstī, kurā ir augsta iedzīvotāju ekonomiskā apziņa, vairs nemēģina pamatot nodokļu paaugstināšanas nepieciešamību ar naudas trūkumu sociālajiem mērķiem. Visi saprot, ka tas ir "blefs". Sociālās problēmas var atrisināt tikai nacionālā ienākuma pieaugums, līdz ar citiem faktoriem veicinot nevis nodokļu paaugstināšanu, bet nodokļu samazināšanu vai arī nodokļu paaugstināšanas rezultātā saņemto papildu līdzekļu izmantošanu jaunu ražošanas iespēju izveidei. Ar nodokļu palīdzību valdība nespēs salāpīt valsts budžetu. Valdība tik un tā būs spiesta palielināt budžeta deficītu. Un tāpēc, pirms valdība piedāvā nodokļu pieauguma projektu, tai jāatbild sev un mums, Saeimai, uz šādiem konkrētiem jautājumiem: kāds būs kopējais cenu indekss pēc nodokļu paaugstināšanas? Kāds būs pensiju, minimālo pabalstu un budžeta iestāžu algu indekss? Kā kopumā mainīsies iedzīvotāju pirktspēja un kā tas ietekmēs iekasētā apgrozības nodokļa summu? Vai vispār nodokļu likmes var kaut ko mainīt budžetu ieņēmumu daļā, ja Latvijas Bankas politika neatlaidīgi grauj nodokļu avotus ar nesamērīgi augstu lata kursu?

Un pēdējais. Vai nebūtu lietderīgi finansēt budžeta deficītu ar valsts parādu pēc iespējas ātrāk, lai budžeta deficīts un attiecīgais naudas masas pieaugums, ja jau tas ir neizbēgams, tiktu izmantots ne tikai noēšanai, bet arī saimnieciskās darbības aktivizēšanai. Tā domā mūsu frakcija. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Paldies Laviņas kundzei. Tālāk vārds deputātam Uldim Osim.

U.Osis (LC).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā mūsu lēmumu, kurā pieprasām Ministru kabinetam iesniegt precīzus aprēķinus un prognozes par nodokļu grozījumu ietekmi uz dzīves līmeni, uz tautsaimniecības attīstību, uz cenām un tā tālāk, droši vien ir nedaudz priekšlaicīgi pašlaik iedziļināties šo jautājumu analīzē. Mēs šos aprēķinus Ministru kabinetā un Finansu ministrijā pamatā esam sagatavojuši un pabeigsim šo darbu vienas vai divu dienu laikā. Tad noteikti tos arī iesniegsim. Mūsu priekšlikums būtu diskutēt par šiem jautājumiem, turot rokās precīzus aprēķinus, pamatojumus, grafikus, operēt ar skaitļiem un pamatotiem argumentiem, nevis izteikt tādus priekšlikumus un pieņēmumus, kas balstās drīzāk uz subjektīvu, brīžam pat emocionālu pieeju šiem jautājumiem. Tas ir nepieļaujami. Tādēļ es varbūt arī pārāk neiedziļināšos niansēs, lai atspēkotu šeit izteiktos argumentus, varbūt pieskaršos tikai dažiem jautājumiem.

Vairākkārt tika izteikts priekšlikums ar Saeimas lēmumu atcelt Ministru kabineta rīkojumu, kas noteica muitas tarifu paaugstināšanu ar 1.septembri. Es domāju, ka šim jautājumam ir divas puses - juridiskā un ekonomiskā. Ja mēs runājam par juridisko pusi (es varbūt kļūdos, tādā gadījumā juristi mani koriģēs), manuprāt, to var izdarīt vienīgi tad, ja Saeima pieņem likumu. Kāds likums tad Saeimai būtu jāpieņem? Acīmredzot vai nu likums par muitas tarifiem, kas noteiktu tādus vai citādus muitas tarifus un akceptētu vai nu Ministru kabineta piedāvātos tarifus, vai kādus citus, vai arī likums par akcīzes nodokli, un jāizskata tas steidzamības kārtā, varbūt pat šajā sēdē, kā Grīnblata kungs lika priekšā attiecībā uz grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tāda varētu būt izeja. Bet atcelt Ministru kabineta rīkojumu, kas savukārt jau ir koriģējis agrākās ministru padomes lēmumu par muitas tarifiem, - es šeit neredzu loģiku.

Un tagad par ekonomisko pusi. Pie kā šobrīd novestu rīkojuma par muitas tarifiem atcelšana? Vienīgais ekonomiskais rezultāts būtu tas, ka benzīna cenas faktiski nepamazinātos, jo tarifu atcelšana nepavisam nenozīmē, ka obligāti automātiski pazemināsies benzīna cenas, bet budžets ieņēmumos zaudēs noteikti.

Tālāk - es gribu izteikt nelielu piezīmi vai repliku par Kreitusa kunga, manuprāt, ļoti tipisko piedāvājumu: palielināt pensijas, bet atcelt muitas tarifus. Patiešām ir ļoti grūti izprast šo loģiku, ja ņem vērā pašreizējo draudoši smago budžeta deficītu. Kā šajos apstākļos vēl var palielināt izdevumus, tajā pašā laikā samazinot ieņēmumus? Tas ir pavisam neaptverami. Šīs rekomendācijas, ka ir jāuzlabo nodokļu iekasēšana, jānostiprina muitas darbība un robežas, jāievāc akcīzes nodoklis no alkohola tirdzniecības... Mēs par to jau esam daudzkārt diskutējuši, un es neredzu pamatu, lai turpinātu šīs diskusijas. Valdība dara visu iespējamo šajā jomā. Mēs jau pagājušajā nedēļā esam iesnieguši informāciju par to, kādus lēmumus valdība ir pieņēmusi, kādus rīkojumus izdevusi un kādu darbību uzsākusi. Valdības rīcība izriet no šiem dokumentiem. Es vēlētos aicināt kolēģus uzmanīgi iepazīties ar tiem.

Un pēdējais. Mani patiešām pārsteidz tas, ka daži deputāti, vismaz tas izriet no viņu uzstāšanās, pilnīgi ignorē valdības jau iesniegtos aprēķinus un pamatojumus attiecībā uz nodokļu grozījumu tautsaimniecisko efektu. Ar shēmām un grafikiem jau ir parādīts, kāds efekts būs gan makroekonomiskajā līmenī, gan mikroekonomiskajā līmenī. Mēs vēl neesam dzirdējuši absolūti nekādus pamatotus aprēķinus, kas atspēkotu mūsu pierādījumus, un pieņemamas prognozes par sekām, kādas varētu iestāties.

Kas attiecas uz to, ka dzīves līmenis varētu pazemināties šo nodokļu grozījumu rezultātā... Mūsu aprēķini rāda, ka dzīves līmeņa pazemināšanās nenotiek tādēļ, ka visa ieņemtā nauda tiek izmaksāta atpakaļ, novirzīta maznodrošinātajiem un pensionāriem. Tā rezultātā notiek ieņēmumu pārdale. Un tas ir galvenais mērķis. Un no 1994.gada 1.janvāra, pēc mūsu aprēķiniem, pensijas, ņemot vērā arī piemaksas un pabalstus, palielināsies apmēram par 15 procentiem. Vidējās algas tautsaimniecībā palielināsies par 5 procentiem. Bet precīzākus aprēķinus mēs, kā es jau minēju, iesniegsim.

Un pēdējais. Mēs jau Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai nosūtītajos ziņojumos esam ar grafikiem norādījuši uz to, ka, ja mēs pieļausim budžeta deficītu un tā finansēšanu, kā nupat šeit no tribīnes tika piedāvāts, ar bankas komisijas palīdzību, tad tas nekavējoties divu vai trīs mēnešu laikā novedīs pie hiperinflācijas, bet tad vairs nevarēs palīdzēt nekas. Tad sāksies vispārēja dzīves līmeņa pazemināšanās, pēc mūsu aprēķiniem, apmēram sešu mēnešu laikā pensionāri, it sevišķi maznodrošinātie, zaudēs reālajos ienākumos apmēram 25 procentus. Tā ka es gribētu aicināt cienītos kolēģus apsvērt iespējamās sekas. Paldies!

Priekšsēdētājs. Paldies Oša kungam. Tagad vārds tiek dots Ojāram Kehrim - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu, pasakiet, vai jūs uzstāsities kā ministrs vai kā deputāts?

O.Kehris (LC).

Es runāšu, godātais priekšsēdētāj un godātie Saeimas deputāti, kā Saeimas deputāts.

Mēs dzirdējām, ka kaut kas neesot bijis korekti, tā teica Kreitusa kungs. Es arī, Kreitusa kungs, saku, ka kaut kas nav bijis korekti, jums kā iepriekšējās valdības ministram, kurš bija atbildīgs par nodokļiem. Jūs labi zināt, ka ievedmuita benzīnam tādā apjomā, kādā tagad noteikts, bija paredzēta jau iepriekšējās valdības budžeta izdevumu daļā. Un to jūs nevarat nezināt. Tādējādi budžetā tika paredzēti izdevumi, kurus nesedz ieņēmumi. Protams, tas ir tikai viens no faktoriem, bet tādēļ ir ļoti liels budžeta deficīts. Turklāt iepriekšējās valdības laikā ir bijuši lēmumi, tas attiecas (es minēšu konkrēti) uz policiju, kur bija paredzēta piemaksa - 17 lati. To mēs noskaidrojām pēdējā Ekonomikas un finansu komitejas sēdē, kur jaunais iekšlietu ministrs kopā ar sava aparāta cilvēkiem mūs nostādīja fakta priekšā: ja ar 1.oktobri budžetā (esošajā budžetā, bez pielikumiem) nav vairs naudas par ko maksāt algas kārtības policijai, cietuma apsardzei un kriminālpolicijai... Par šiem 17 latiem esot gan kaut kāda runa bijusi valdībā, un tie ir izmaksāti. Mēs tiekam nostādīti fakta priekšā. Viņš teica tā - mēs jau nedraudam ar to, ka šie cilvēki ieročus varētu vērst pret jums, bet viņi vienkārši neies darbā. Tādi bija amatpersonas teiktie vārdi.

Bet blakus ir Šļakotas kungs, kurš saka: "Jâ, bet zināt, es varēju darīt tāpat, es saviem mežsargiem arī varēju izmaksāt naudu no atlikušo trīs mēnešu algām un tagad teikt, ka man vairs nav ko maksāt". To pašu varētu teikt par bāku apsardzi un citiem dienestiem, kas arī ir ļoti, ļoti svarīgi. Tas būtu otrs moments.

Treškārt. Lielo automašīnu aizstāvis Kreitusa kungs! Man arī, es teiktu, patīk lielas automašīnas, jo tajās ir ērtāk braukt. Un arī augumu ziņā mums sakrīt - aptuveni virs 1 m 90 cm. Tiešām, ir ērtāk braukt. Bet par ērtībām ir jāmaksā, deputātu kungi! Un es aizstāvu un aizstāvēšu to viedokli, ka par luksus precēm ir jāmaksā lielāki nodokļi - gan par lielākām mājām, gan par lielākām mašīnām. Un nevajadzētu maldināt cilvēkus, sakot, ka no tā cietīs tranzīts. Tas ir ļoti vienkārši, ir paredzēts, ka tranzīta gadījumā šie 10 procenti vai vairāk nav jāmaksā, un caur Latviju var ļoti labi transportēt šīs mašīnas uz citām valstīm. Bet, ja mums saka, ka šīs mašīnas tiek transportētas tranzītā, bet pēc tam tās braukā Rīgas ielās, tad, protams, mēs šo naudiņu atpakaļ nevarēsim dabūt. Jo nevienā Ziemeļeiropas valstī, arī Tallinā, kur mēs, valdības delegācija, nupat bijām, nav tik daudz lielo automašīnu uz ielām un patēriņa ziņā nav tik lielas diferenciācijas starp iedzīvotājiem, kāda veidojas pie mums, Latvijā. Tāpēc nodokļu politika būs vērsta uz to, ka patēriņu apliks ar nodokli, un galvenokārt tas attieksies uz luksus precēm. Tāda būs atšķirība no iepriekšējās valdības nodokļu politikas.

Un pats pēdējais. Runa ir par aparātu. Es daudzos jautājumos piekrītu tam, ko teica Lamberga kungs un citi LNNK pārstāvji par to, kas jādara izpildvarai. Es tam pilnīgi piekrītu, bet es jums teikšu godīgi - to aparātu, gan policijas, gan Finansu inspekcijas, gan ministrijas aparātu, kuru mēs saņēmām mantojumā, mēs kritizējām jau iepriekšējā vēlēšanu kampaņā. Tas varbūt ir viens no lielākajiem pārmetumiem - mēs saņēmām strādātnespējīgu aparātu. Arī, apspriežot nodokļu iekasēšanas jautājumu, viens no secinājumiem bija tāds: lielākais šķērslis, kas kavē šo darbu uzsākt, ir mūsu pašu aparāts. Tāpēc šis nodokļu iekasēšanas vienkāršums, tas attiecas arī uz šiem 18 procentiem. Mums būs jākontrolē arī mūsu privatizatori un mūsu nodokļu iekasētāji, un tas arī tiks darīts. Un paies ļoti ilgs laiks, kamēr mēs izveidosim atbilstošu aparātu. Bet šis iepriekšējais aparāts ir mantojums no iepriekšējās valdības, Kreitusa kungs!

Priekšsēdētājs. Paldies, Kehra kungs! Vārds deputātei Ilgai Gravai - Demokrātiskā centra partijas frakcija.

I.Grava (DCP).

Es gribu teikt tieši tāpat, kā Kreitusa kungs sacīja: kaut kas nav korekti. Bet šoreiz, Kehra kungs, es gribu griezties pie jums. Es neaizstāvu nevienu valdību, ne otru valdību. Neesmu bijusi ne vienas, ne otras valdības sastāvā. Esmu budžeta iestādes darbiniece, kas saņēma algu no valsts budžeta līdzekļiem. Bet, Kehra kungs, es reizēm lasu avīzes. Un es lasīju atskaiti par pirmo pusgadu, tur bija rakstīts, ka peļņas nodokļa ieņēmums pirmajā pusgadā ir izpildīts par 208 procentiem - bez benzīna cenu paaugstinājuma. Tādā gadījumā jautājums: kurš no jums kurā brīdī nav korekts? Man kā sievieša cilvēkam ir diezgan grūti benzīna lietas izšķirt.

Bet - runājot par mašīnām. Ne jau tikai vīriešiem, kuri ir vienu metru un 90 centimetrus gari, patīk lielas mašīnas. Arī sievietēm patīk lielas mašīnas. Jautājums jau neattiecas uz mašīnu lielumu. Jums tāda mašīna ir, man nav. Jautājums ir cits. Jums jautāja, cik tas dos budžetam - šie 10 procenti. Vai jūs vienkārši nespēlējat uz cilvēku jūtām? Redz, mēs tiem bagātniekiem uzliksim, nu tik, mīļie, būs! Bet man ir tādas aizdomas, ka būs ļoti maz. Jo tādu, kuri var nopirkt tās lielās mašīnas, diemžēl, Latvijā un arī šajā zālē nav vairākums. Tādēļ - vai tā nav spēle ar tukšiem skaitļiem, kas orientēta uz cilvēku šobrīd vēl reizēm ne visai loģisko ekonomisko domāšanu.

Un tālāk - tāda maza nianse. Šodien mēs, tā sauktā opozīcija, ik pa brīdim, kā tikai iesniegts jauns likumprojekts, kas nav no koalīcijas, tikām saukti pie prāta un kārtības. Mīļie, nāciet, saskaņojiet, mīļie, mēs jums teiksim - labi. Un tad nobalsosim. Teiksim - slikti, tad nebalsosim. Mīļā koalīcija, man jums tieši tāds pats vaicās jums: kāpēc jūs neatnācāt pie mums? Mēs esam puse šajā zālē. Kāpēc jūs neatnācāt pie mums un nepateicāt - mēs domājam tā, ko jūs sakāt? Varbūt mēs būtu teikuši: labi, mīļie, viss kārtībā. Nespriedīsim šeit, zālē, nekasīsimies! Lai tā lieta iet! Kāpēc vajag vienu pusi apsaukāt, ka tā negribot un nesaskaņojot. Bet otri paši dara tieši pretējo. Varbūt beidzot nonāksim pie kaut kāda konsensusa, lai mums te nav jāapsaukā vienam otru un vienmēr jāoponē citiem. Vienīgā reize, kad es esmu dzirdējusi aicinājumu atbalstīt valdības pieņemto nodokļu politiku (šajā gadījumā tieši par benzīnu), bija pensionāru saietā, bet šis aicinājums bija ļoti specifisks. Tas bija Arodbiedrību namā, kad mēs tur sēdējām gandrīz piecas stundas. Tad Elferta kungs no "Latvijas ceļa" griezās pie pensionāriem ar aicinājumu ietekmēt opozīciju, lai tā atbalstītu valdības nodokļu politiku, jo citādi pensionāri neko nesaņemšot. Elferta kungs, ja jums vajag, mēs nebijām vieni tur... Jā, jūs tā darījāt! Ja jūs uzskatāt, ka uz opozīciju ir jāizdara spiediens ar pensionāru starpniecību, nevis šeit, parlamenta zālē, tad varbūt tās spēles vajag spēlēt atklāti? Griezties pie tautas gan vienai, gan otrai pusei?

Tālāk - runājot par alkoholu. Nu, šodien vienīgi Žīgura kungs, cīnoties ar iesnām, cilā kaut kādu aizdomīgu pudeli. (Zālē smiekli.) Ir grūti saprast, kur tad ir tā mafija. Vai kaut reizi kāds zālē ir teicis, ka šeit ir mafija, kas atbalsta alkohola tirdzniecību? Es uzskatu, ka ir sperts solis atpakaļ, jo neviens līdz šim brīdim nav domājis par to, ka ir nepieciešams atjaunot Latvijas Republikas noteikto kārtību - monopolu, valsts monopolu uz alkoholu un tabaku. Tad varbūt arī budžetā kaut kas ienāks. Ir jautājums: kurš negrib šo monopolu atjaunot? Ja jau ir runa vienkārši par alkohola apkarošanu, nevis par monopolu... Tad varbūt mafija ir jāmeklē kādā citā pusē, nevis starp tiem, kas te sēž pie loga.

Un vispār vajadzētu izbeigt šo savstarpējo apsaukāšanos, savstarpējo nemelnošanu - kurš ir gudrs un kurš ir muļķis, bet risināt jautājumu pēc būtības.

Un vēl viena lieta. Šodien mūsu frakcija, īsi apspriežoties (mums ir ļoti viegli - mēs varam apspriesties tepat, sēžot zālē), nonāca pie secinājuma, ka neviens no mums negrib, lai valdība tūlīt kristu. Mums patīk, ka šeit saka - mēs uzstājamies "pret", tāpēc ka mums nepatīk valdība, un mēs gribam, lai tā atkāpjas. Nē, mēs gribam, lai valdība strādā, lai turpina savu darbu. Bet lai turpina saskaņā ar Satversmi, kuru pati tik ļoti atbalstīja. Valdība uzskatīja, ka Satversme ir jāatjauno un tai ir jādarbojas. Arī mēs tam piekrītam. Un nebūtu šīs diskusijas, nebūtu šīs garās sēdēšanas, nebūtu šīs cilvēku mānīšanas, ja valdība vienkārši pateiktu - jā, mēs bijām nekorekti, lūdzu, nobalsosim, atbalstiet to, ko ierosināja Grīnblata kungs! Un jautājums būtu atrisināts jau pirms nedēļas. Un mēs neizskatītos kā tādi muļķi tautas priekšā un viens otram neprasītu vai tad, kad saule spīd, ir rudens, un vai tad, kad lapas ir zaļas, nav rudens. Tas ir vienkārši smieklīgi. Būsim korekti pret otru un runāsim atklātu valodu! Tāpēc mūsu frakcija atbalsta Grīnblata kunga ierosinājumu, tikai nevis atcelt, bet apturēt pieņemto lēmumu, balsot par to, izskatīt to Saeimā un tad virzīties tālāk, balstoties uz lēmumu par tā stāšanos spēkā.

Priekšsēdētājs. Paldies, Gravas kundze! Tālāk vārds deputātam Pēterim Tabūnam - LNNK frakcija.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Paldies Dievam, ka pār mums ir nākusi apskaidrība un mēs vairs nemēģinām noskaidrot, vai ir rudens vai pavasaris, bet beidzot, pēc divām plenārsēdēm, kuras tikai reizi nedēļā notiek, tātad faktiski pēc divām nedēļām esam nonākuši pie būtības un runājam skaidru un atklātu valodu! Bet skaidru un atklātu valodu runāju arī es - mani nemaz tik ļoti neuztrauc, pat pavisam neuztrauc tas, ka valdība grib ieviest kārtību sakarā ar alkohola nenormālībām. Paldies Dievam, ka jūs esat to sākuši darīt! Dariet, mēs visi dosim, es nešaubos, svētību. Es sevišķi neiebilstu un neuztraucos arī par šiem muitas tarifiem, kas, protams, daudzus zemniekus iedzinusi bezizejā, utt. Es nekavēšos sīkāk pie šiem palīgā saucieniem no laukiem, bet mani uztrauc tendences. Valdība un vairākuma koalīcijas tendence mums, cik iespējams, ieskaidrot to, ko grūti ieskaidrot, ko nav iespējams ieskaidrot. Vecie cilvēki, pensionāri, invalīdi, daudzbērnu ģimenes, faktiski genocīds pret viņiem aizsākās jau Augstākās padomes un iepriekšējās valdības laikā. Jā, cilvēki mirst badā! Kā tad to nosauksim? Un šis genocīds turpinās. Bet tagad mums mēģina ieskaidrot, ka apgrozījuma nodoklis un visa šī nodokļu politika būs par labu šiem nabaga cilvēkiem! Tas ir smieklīgi. Oša kungs teica, ka pensionāri iegūšot 15 procentus, bet ir aprēķināts, ka viņi zaudēs 25 līdz 30 procentus, viņi nespēs nopirkt pat pusklaipu maizes un nespēs nopirkt to žāvēto, nevis žāvēto, bet cepto reņģi, kuru bagātie pat sunim un kaķim vairs nedod. (Zālē smiekli.) Cik tālu cilvēku var novest? Un tad, paskatieties, cik skaisti mums mēģina ieskaidrot, ka visi šie ienākumi tikšot pārdalīti, tā sakot, no bagāto kabatas nabago kabatā! Absolūti nebūs tā. Bagātais, speciāli pateicoties iepriekšējās valdības un Augstākās padomes neapdomīgajai, lai neteiktu - prettautiskajai, rīcībai, ir izdarījis tā, lai šeit bagātie kļūtu aizvien bagātāki, lai svešie kļūtu bagātāki un pārbagāti, bet nabagie un sava tauta - nīktu. Tā tas ir. Un, lūk, visa šī nodokļu politika jāizvērtē nopietnāk no šā viedokļa. Valdības locekļi dažādās auditorijās mēģina skaidrot absurdas lietas. Es biju Pensionāru federācijas sēdē, kur Platā kungs pusotru stundu skaidroja pensionāriem, lai viņi labākus laikus negaida, valdībai neesot kur rast līdzekļus. Vēl trakāk! Mēģināja pierunāt pensionārus, lai viņi atbalsta šādu valdības nostādni - paaugstināt pensijas vecumu līdz 60 un 65 gadiem. Tad, redzat, pensionāru kļūšot mazāk, viņu skaits tuvākajos gados nepaaugstināšoties un esošie pensionāri tādējādi saņemšot lielākas pensijas. Vai tad tā ir valdības politika? Piedodiet, pensionāri bija sašutuši, burtiski sašutuši par šādu Platā kunga uzstāšanos. Lūk, jautājums, kas jāskata daudz plašāk.

Arī iepriekšējās sēdes - 9.septembrī un šodien... Vairākuma koalīcijas attieksme pret frakciju "Tçvzemei un brīvībai" un LNNK iesniegtajiem projektiem par ārvalstniekiem, par dzīvokļu īri utt., u.t.jpr.... Tas ir bezgala svarīgi. Ir arī no šīs pašas operas.

Es lūdzu deputātus skatīt šo jautājumu kompleksi, taču piekrītu, ka šie valdības rīkojumi ir jāatceļ.

Priekšsēdētājs. Paldies, Tabūna kungs! Tālāk vārds deputātam Andrim Rozentālam - Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Vēlreiz atvainojos, ka traucēju jūs no šīs tribīnes šodien jau otrreiz., bet, tā kā mēs, zemnieki, nospriedām, ka mikrofons droši vien ir izrauts, tad mēs runāsim īsāk. Es negribētu šeit teikt radiorunas, tomēr vēlētos noskaidrot dažus juridiskus jautājumus, jo juridiskajās diskusijās mēs nepiedalījāmies. Šeit ir cilvēki ar speciālo izglītību, tomēr es gribu atgriezties pie tā, no kā mēs aizgājām prom,- aizgājām pie radio diskusijām, pie valdības ekonomiskās politikas noskaidrošanas pēdējos piecos gados. Un tomēr es gribu noskaidrot vienu lietu: ja valdība bija tiesīga pieņemt šos lēmumus, tad iestājas pavisam cits statuss. Ja mēs visi šeit valdībai zvēram uzticību un tajā pašā laikā aicinām atcelt lēmumu, tad tas nav korekti, cienītie kungi. Ne jau tāpēc, ka es it kā esmu koalīcijā... Valdībā arī neesam, tāpat kā Piebalga kungs, un algu nesaņemam nekādās valdības institūcijās, bet tomēr... Ja valdībai bija tiesības pieņemt šo lēmumu, tad ir jāspriež citādi. Mēs neesam vēl precizējuši un nobalsojuši par valdības atskaiti, par valdības tiesībām šo lēmumu pieņemt, mēs jau neatbalstām tās veiktos varonīgos darbus, bet tajā pašā laikā gribam atcelt tās lēmumus. Tas ir viens.

Es jums varu apgalvot, ka arī Zemnieku savienības frakcija savā programmā ir ierakstījusi, ka Zemnieku savienība iestājas pret nodokļu nastas palielināšanu. Budžeta ienākumi ir vairojami, panākot ekonomikas augšupeju un esošo nodokļu pilnīgu iekasēšanu.

Es negribu ilgāk kavēt jūsu laiku ar mūsu attieksmi pret nodokļiem vispār, ar situāciju šobrīd laukos, cik tā ir traģiska, lai ar to nopelnītu kādas balles un punktus nākotnē. Protams, šie divi santīmi, ko pieliktu degvielas cenai, nesagrautu laukus, bet šobrīd ir pieaudzis neapmaksātais parāds - 9 miljoni - par nodoto produkciju. Graudu tirgus ir sagrauts, un jebkura graudu ražošana un pārdošana rada zaudējumus, jebkura lauksaimnieciskā ražošana rada zaudējumus jau bez šiem diviem santīmiem, ko pielika degvielai. Un, runājot par to, Zemnieku frakcijas un to zemnieku vārdā, kurus es pārstāvu, Zemnieku federācijas vārdā man ir lūgums Saeimai vēlreiz pievērsties praktisku jautājumu risināšanai attiecībā uz saimniecisko dzīvi Latvijā, kas vai nu izglābs, vai iznīcinās arī Latvijas laukus. Bet tomēr lūgums ir noskaidrot šo jautājumu. Ja valdībai bija tiesības pieņemt lēmumu, tad tā atbild par šā lēmuma sekām. Ja tad nebija tiesību pieņemt lēmumu, mēs varam spriest tālāk.

Priekšsēdētājs. Paldies, Rozentāla kungs! Vēl ir pieteicies deputāts Pēteris Elferts un deputāts Andris Piebalgs. lūdzu, Elferta kungs!

P. Elferts (LC).

Jā, es atzīstos, ka Pensionāru federācijas sanāksmē es aģitēju par to, ko Gravas kundze teica. Es toreiz to darīju, bet nu gribu ieviest vienu korektīvu: es aicināju pensionārus griezties ne tikai pie opozīcijas, lai ieviestu nodokļu paaugstinājumu, bet arī lūdzu viņus griezties pie saviem deputātiem, kas ir vadošajā koalīcijā - pie frakcijas "Latvijas ceļš", pie frakcijas "Latvijas zemnieku savienība", jo tas ir nepieciešams, lai uzreiz risinātu problēmu. Valdība pašreiz nodarbojas ar nodokļu nemaksājumu iekasēšanu, iesaista ārvalstu ieguldījumus, lai uzreiz risinātu šīs problēmas, lai papildinātu valsts budžetu. Ir nepieciešams paaugstināt nodokli, lai varētu paaugstināt pensijas, pabalstus maznodrošinātajiem un darba algas, jo šie jautājumi ir jārisina tagad. Mēs nevaram gaidīt vairākus gadus, kad būs lielie ieguldījumu kapitāli. Kā Tābūna kungs teica, mums nav laika. Tāpēc šie soļi tagad ir sperti. Gan mūsu frakcija, gan Zemnieku savienība turpinās aicināt citas frakcijas atbalstīt šo politiku, es aicināšu arī pensionārus un citus, kurus tas interesē, lai viņi griežas pie saviem politiķiem, lai veicinātu šo soli.

Priekšsēdētājs. Paldies. Piebalga kungs - "Latvijas ceļš").

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputātu kungi! Es domāju, ka tad, ja ir aicinājumi atcelt valdības lēmumus, cilvēki acīmredzot rēķinās ar tām sekām, kādas tiem sekos. Ja mēs atceļam Administratīvo pārkāpumu kodeksu un kaut vai šodien pieņemam visu, tad mums ir jāatzīst, ka viss šis valdības veiktais darbs, kas ir sākts nelegālās alkohola tirdzniecības apkarošanā, faktiski ir vējā un viss ir jāatgriež atpakaļ. Ļoti elementāri. Tad mēs padarām valdību smieklīgu. Un arī paši sevi padarām smieklīgus. Tāpēc es vispār nezinu, kuram no mums tas ir izdevīgi.

Līdzīgi ir arī ar benzīna tarifiem. Ja mēs atceļam šo benzīna tarifus, muitas tarifus, tad mēs atkal esam sagādājuši peļņu tikai tām naftas tirgošanas firmām, kuras ar to nodarbojas. Tāpēc es domāju, ka tas ir lāča pakalpojums, ko Saeima varētu izdarīt valdībai. Es domāju, ka lēmumi ir pieņemti korekti un ka tie šobrīd Latvijas ekonomiskajā situācijā ir vajadzīgi.

Priekšsēdētājs. Paldies, Piebalga kungs! Pēdējais, kas pieteicies runāt, ir deputāts Andris Grots.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij, kolēģi! Kristīgo demokrātu frakcija apzinās, ka šis ir ne tikai ļoti sāpīgs un emocionāls, bet arī tīri ekonomisks jautājums, un tas, kas mums, es domāju, visvairāk izraisa bažas, ir tieši tas. Labi - nodokļus var pacelt, bet jau tagad mēs zinām, ka ir lielas grūtības ar nodokļu iekasēšanu. Un arī tad, ja tos paceļ, kur ir drošība, ka tie tiks procentuāli labāk iekasēti nekā tie, kuri jau tagad ir uzlikti? Ir ļoti iespējams, ka ar laiku būs nepieciešama nodokļu pacelšana. To es neapstrīdu. Tomēr es arī domāju, ka vispirmām kārtām būtu aktīvāk jāiekasē tie nodokļi, kuri jau ir paredzēti, kuri jau ir noteikti.

Un vēl. Varu pateikt, ka mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par šo problēmu esam runājuši un komisija jau būtībā ir ieteikusi pārrunāt ar valdību un piešķirt tā uz laiku zināmas pilnvaras, kā daži pat ir teikuši, drakoniskas pilnvaras, lai varētu tiešām veicināt nodokļu iekasēšanu, jo cilvēkiem ir svarīgi redzēt, ka kaut kas tiek darīts. Un, kaut arī daži saka: jā, ir bijuši reidi un konfiskācijas, tomēr tas ir tikai dūmu aizsegs, tas ir maznozīmīgi... Nē, tad tauta redzētu, ka valdība šo jautājumu mēģina risināt nopietni. Un, ja tauta redzēs, ka valdība tiešām strādā un ir rezultāti, tad, es domāju, tauta vēlāk vajadzības gadījumā sapratīs, ka arī tiem godīgajiem, kuri līdz šim ir maksājuši, ka arī tiem būs mazliet vairāk jāmaksā. Un redzēs arī to, ka tos, kuri nav maksājuši, tā vai citādi piespiež maksāt.

Priekšsēdētājs. Paldies, Grota kungs! Vēl ir Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Pirmkārt, tēze numurs viens, kuru es gribētu uzsvērt: pateicoties Berķa kunga varonīgajai rīcībai, tomēr ir pasludināta rudens sesija, un tas nozīmē, ka valdība vairs nevar ne šodien, ne rīt, ne turpmāk pieņemt nevienu lēmumu 81.panta sakarā. Līdz ar to šī problēma ir novērsta. Ja Berķa kungs nebūtu tā rīkojies, tad mēs te visi vēl skaidrotos, vai ir rudens vai pavasaris, bet valdība varētu vēl šovakar sanākt un atkal pieņemt kādu likuma spēkā esošu dokumentu, un pēc tam mēs ilgi strīdētos, vai tā rīkojusies likumīgi vai ne. Paldies Dievam, šis jautājums ir nokārtots un ar Berķa kunga pieņemtā lēmuma brīdi Saeima ir stājusies pilnā spēkā un pieņem jebkuru lēmumu ar likuma spēku.

Tātad mums atliek koncentrēties nevis uz abstraktu jautājumu, vai tā bija kļūda vai ne. Varbūt tā bija kļūda, bet tā bija arī mūsu, Saeimas, kļūda, jo es ļoti labi atceros, ka pirmajā reizē Gorbunova kungs lika uz balsošanu jautājumu par ārkārtas sēdi. Es atceros, ka Bukovska kungs spītīgi vairākas reizes centās šo jautājumu cilāt, bet mēs paši toreiz, augustā, būsim godīgi, nepievērsām tam uzmanību. Pamājām ar roku, ka nevajag. Neuzgāzīsim tagad mūsu kopējo Saeimas, protams, arī vadošās koalīcijas, neizdarību tikai uz valdību. Juridiski īsti skaidri mēs nebijām formulējuši šo jautājumu, juridiski īsti precīzi nebijām nokārtojuši mūsu pašu aiziešanu un plenārsēžu pārtraukšanu. Nebijām! Tagad, paldies Dievam, tas ir nokārtots, - ir sākusies rudens sesija, viss ir nostājies savās vietās. Mums atliek novērtēt tos divus punktus, par kuriem tagad strīdamies.

Valdība 81.panta kārtībā ir iesniegusi mums apspriešanai labojumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un Juridiskā komisija tos apspriedīs un izlems, ko ar tiem darīt. Tā ka, ja mēs gribēsim, mēs tos varēsim atcelt - taču atcelt nevis dusmās, bet vadoties pēc tiešām praktiskiem, racionāliem apsvērumiem.

Tas pats attiecas uz muitas tarifiem un benzīnu. Jā, šodien dusmās mēs varam tos atcelt. Taču, kā Oša kungs jums jau paskaidroja, šajā nodokļu paketē ir iesniegts arī priekšlikums, kur attiecīgais tarifs tiek definēts caur akcīzes nodokli, kuru arī mēs varam neapstiprināt, varam atcelt, taču nedarīsim to šodien: vispirms izspriedīsim racionāli un pragmātiski, iedziļinoties konkrētajā situācijā. Nenosodīsim valdību par mūsu pašu, parlamenta, neizdarību vai arī par mūsu pašu, parlamenta, mēģinājumu aiziet atvaļinājumā, kā saka, dažādos veidos.

Un beidzot par satura būtību - par muitas tarifu benzīnam. Protams, mēs varam debatēt, bet būsim godīgi. Man nesen nācās piedalīties sarunā ar pārstāvjiem no Vācijas, kuri bija pārsteigti, cik daudz mums darbdienas laikā ir mašīnu uz ielām, ka Rīgā modernāko izlaidumu mersedesu skaits uz vienu personu ir lielāks nekā Minhenē. Acīmredzot kaut kas nav normāli mūsu nodokļos. Tādējādi, uzliekot nodokļus šiem benzīna maksātājiem, mēs tomēr visvairāk domājam par pensionāriem. Taču es atkārtoju vēlreiz: visprātīgāk būtu, ja mēs šo sarunu turpinātu nevis šodien te, bet gan komisijās un pieņemtu noteiktu lēmumu. Tāds ir mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Paldies, Panteļējeva kungs! Ir ienācis vēl viens steidzīgs iesniegums no deputāta Ernests Jurkāna - "Saskaņa Latvijai". Lūdzu - vārds arī viņam!

E.Jurkāns (SL).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es negribu ilgi uzstāties un tērēt laiku, bet, kā biznesmenis un reizē arī kā jūsu kolēģis... Es divas nedēļas tieši saskāros ar šo benzīna jautājumu un brīnos, kāpēc Kehra kungs un kāpēc mans cienījamais Panteļējeva kungs runā par kaut kādiem mersedesiem. Jūs zināt, ka ir parasts aprēķins. Tagad, kad arī pensionārs varbūt laukos ir fermeris, viņš nopērk vienu tonnu dīzeļdegvielas sezonā, tas viņam šodien maksā no viņa budžeta jau 8 tūkstošus. Līdz ar to viss Oša kunga pielikums pie pensijām pazūd. Un kur tad vēl smērvielas, maize, piens, apģērbs? Vai tad mums šodien ir jārunā par mersedesiem? Kas ar mersedesiem brauc, tas arī brauks. Runa ir par būtību.

Es gribu atgriezties pie valdības memoranda. Man jau tajā laikā, kad apstiprināja Ministru kabinetu, radās aizdomas... Te bija ļoti labi teikts, ka ir lietderīgi aplikt ar paaugstinātiem nodokļiem preces, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Un tālāk seko degviela... Tad vajadzētu rakstīt, ka pensionāriem vajag pielikt pensijas, nevis runāt par cilvēku veselību.

Man ir vēl tāda nojauta, ka šis sesijas pārtraukums notika vienīgi tādēļ, lai valdošā koalīcija, tas ir, lai valdība pieņemtu šādu rīkojumu. Un tad var pateikt, ka deputāti... Jā, tad būs grūti to atcelt... Un Oša kungs jau gandrīz gribēja to pateikt, ka tad, ja mēs patiešām atceļam šo rīkojumu, no 1.septembra ir jāiekasē atpakaļ visa šī naudiņa tām firmām un tiem... tas ir, jāatdod naudiņa tām firmām, kas ir tirgojušās ar šo benzīnu vai dīzeļdegvielu. Taču to viņš diemžēl nepateica. Jā, problēma ir, bet, ja mēs tā visu laiku iesim uz priekšu, kur mēs nonāksim? Es domāju, ka nevajag polemizēt un runāt par lielu politiku. Te ir praktiska lieta. Tīri praktiska.

Un tad vēl viens moments. Ir zināms, ka 30 miljoni latu nav iekasēti par pagājušo darbību. Tagad valdība cer iekasēt 14 miljonu. Es brīnos, kāpēc nav iekasēts 123 procentu apgrozījuma nodoklis, šie 30 miljoni. Vai tagad, pieliekot klāt vēl 6 procentus, mēs iekasēsim papildus? Es te neredzu nekādu loģiku. Par to varētu runāt vēl daudz, bet es piekrītu kolēģu domām, ka nedrīkst ne procedūras dēļ, ne arī būtības dēļ piekrist šim rīkojumam. Es atbalstu to frakciju viedokli, kuras ir par šādu rīkojumu atcelšanu.

Priekšsēdētājs. Paldies, Jurkāna kungs! Līdz ar to atbilstoši Kārtības ruļļa 63.pantam debates tiek pasludinātas par pabeigtām. Galavārds referentam - Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Uzstāšanās ilgums - 2 minūtes. Mums acīmredzot būs jābalso par plenārsēdes turpināšanu vai slēgšanu. Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātā Saeima! Man ļoti patika Bukovska kunga izteiciens par strausa galvas bāšanu smiltīs. Tas nozīmē, ka nevis strauss pats bāž galvu smiltīs, jo viņam ir bail, bet gan viņa galvu bāž smiltīs.

Mīļie draugi! Jā, jā, jā - opozīcija arī, es tā šoreiz atļaušos nosaukt. Nebāzīsim galvu smiltīs! Valsts ir krīzes stāvoklī, un katrs solis, ko mēs speram, precīzi atbilst Kabineta nodomātajai darbībai, kuru es šeit 45 minūšu laikā no tribīnes izklāstīju. Deputāti deva uzticību šai valdībai, un tas ir publicēts avīzēs. Mēs savā rīcībā neesam nevienā punktā atkāpušies no šīs nodomātās darbības.

Es šeit dzirdēju gan daudzus apsvērumus, gan daudzus priekšlikumus, bet viens ir pilnīgi skaidrs, ka šī valdība arī turpmāk darbosies atbilstoši tam, ko mēs esam teikuši. Un tur ir teikts arī par jaunradītās vērtības nodokļa palielināšanu un par akcīzes nodokļa palielināšanu. Pareizi, Jurkāna kungs, tieši tā tas programmā ir rakstīts! Taču tie nav vienīgie pasākumi, kurus mēs domājam veikt.

Man šodien radio uzdeva jautājumu: "Kâda ir galvenā problēma valstī?" Ðodien galvenā problēma valstī ir tā, lai mēs, kas saņemam vairāk naudas nekā citi, katru reizi, kad ejam pusdienās, katru reizi, kad ieejam veikalā un kaut ko pērkam, nevis ar kaut kādu vienreizēju pabalstu, bet regulāri papildinātu caur budžetu maznodrošināto kabatas un makus. Un tas ir šis ceļš, ko mēs piedāvājam.

Es piekrītu, ka jūs varat apstrīdēt šos argumentus, bet mēs neesam - es vēlreiz uzsveru! - atkāpušies no programmas.

Karnupa kungs ļoti pareizi teica - valdība pasludināja, pareizāk sakot, es personīgi teicu to, ka valdības rīcībā ir fakti par to, ka cenas diktē mafija. Un pareizi, Karnupa kungs, jūs sakāt: kāpēc tad valdība nerīkojas? Es negribu, lai valdība izskatītos kā putnubiedēklis, kurš tikai saka. Tās ir lietas, par kurām nevajag kliegt pa visu pasauli, bet vajag rīkoties. Un tāda rīcības programma ir dota gan Iekšlietu ministrijai, gan pārējām spēka organizācijām.

Es gribētu teikt vēl to, ka reāli strīds par Satversmes ievērošanu vai neievērošanu, protams, ir ļoti principiāls. Un es piekrītu, ka mēs varam bezgala ilgi atrast argumentus gan vienai, gan otrai patiesībai. Diemžēl likumprojekts, kurš saskaņā ar Saeimas simts dienām ir jāiesniedz kā ceturtais, vēl nav iesniegts, bet trešais likumprojekts - par valsts civildienesta ierēdņiem, kuriem ir jāizveido valsts birokrātijas karkass, ir gatavs un tūdaļ Saeimai tiks iesniegts. Likums par Satversmes tiesu ir ceturtais, un tam būtu jāizšķir šis mūsu strīds. Faktiski šodien Levita kungs informēja, ka tas ir gatavs, lai to apspriestu Kabineta sēdē. Mēs iesim precīzi šo ceļu.

Es jums pilnīgi piekrītu, ka temps diemžēl ir par lēnu. Mēs pinamies vienkāršos jautājumos. Mēs gribam rīkoties, un no mūsu gribas rīkoties izrietēja arī tie lēmumi, kurus pieņēmām Satversmes 81.panta kārtībā. Pasarg Dievs, ka mēs negribētu uzticēties Saeimai! Nebija tā! Tieši otrādi - mūs vadīja pārliecība, ka Saeima tūdaļ akceptēs šos lēmumus, ko ir pieņēmis Kabinets. Iespējams, ka mēs rīkojāmies nepietiekami pārdomāti, iespējams, ka tiešām vajadzēja sasaukt ārkārtas sēdi un novērst visas šīs pretrunas. Godātie kolēģi, taču tas izrietēja tikai no vienas vēlmes - no vēlmes ātrāk sākt reālu darbību, ātrāk redzēt rezultātus. Varbūt mēs pārsteidzāmies, es to tiešām pieļauju, tad lai juristi, kas nākotnē analizēs Satversmes pārkāpumus, mūs nosoda. Bet, es domāju, cilvēki, kuri gaida valdības un Saeimas kopīgu, aktīvu rīcību, mūs nenosodīs. Mums neizdodas arī tā, kā mēs gribējām, - ar visu paketi nākt. Es jau to teicu. Kuprijanovas kundzei ir taisnība. Vajag nākt ar visu paketi reizē. Neizdodas! Kehra kungs skaidri un gaiši pateica, ka aparāts nestrādā kā pienākas. Neizdodas mums iegriezt to riteni. Man visu laiku ir mazliet bažas, ka es Riteņa kunga uzvārdu pieminu pārāk bieži, bet es šeit domāju to riteni, kas producē kvalitatīvus dokumentus. Mēs taču neļausim haltūrai ieviesties Saeimas darbā. Neraugoties uz to, ka Lamberga kungs šeit izteicās ļoti asi un novērtēja valdību un "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības frakcijas kā bankrotējošas, mēs nepieļausim... šī valdība nepieļaus rīcību, kuras rezultātā bankrotēs Latvijas valsts. Mēs neturēsimies pie krēsliem, mēs turēsimies pie ekonomiskās programmas, pie Ministru kabineta iecerētās darbības. Jūs visi šo programmu esat lasījuši, tādēļ laikus atrodiet, kas jums tajā nepatīk, un sāksim diskusiju! Mūsu programma jums ir zināma, un mēs no šīs programmas neatkāpsimies.

Priekšsēdētājs. Paldies, Birkava kungs! Saskaņā ar mūsu grafiku ir pienācis laiks sēdi slēgt. Vai varbūt turpināsim sēdi? Un, ja turpināsim, vai turpināsim tūlīt pēc pārtraukuma? Tātad vispirms balsosim par to, ka sēdi turpināsim. Rezultātu: 45 - par, 25 - pret, 15 - atturas. Sēde tiek turpināta.

Nākamais jautājums. Ir ierosinājums no vietas - Panteļējeva kungs ierosina sēdi turpināt bez pārtraukuma. Lūdzu balsot! Visi piekrīt? Labi, Balsosim vispirms par to, ka turpināsim bez pārtraukuma. Lūdzu balsošanas režīmu! Rezultāts: 57 deputāti ir par to, ka sēde turpināma bez pārtraukuma, 25 - pret, 5 - atturas. Tātad sēde tiek turpināta.

Mums ir iesniegtas trīs pārējās formulas. Viena ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtā formula, kura ir pavairota un kuru pieprasa izdalīt. Es lūdzu izdalīt šo formulu deputātiem. Kas balso par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtās pārejas formulas izdalīšanu? Viens var izteikties par, viens - pret.

I.Bukovskis (SL).

Es izsakos par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" formulu un par visām pārējām formulām. Jādod visiem vajadzīgās iespējas, jāredz, ko katrs piedāvā.

Priekšsēdētājs. Paldies! Tātad neviens nav pret? Nav. Tiek izdalīta frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtā pārejas formula.

Vai ir kāds, kas iebilst pret frakcijas "Saskaņa Latvijai" uzrakstītās pārejas formulas izdalīšanu? Nav. Lūdzu šo formulu izdalīt!

Trešā ir pārejas formula, ko iesniedzis "Latvijas ceļš", - lūgums pāriet uz nākamo darba kārtības punktu atbilstoši Kārtības ruļļa 130.pantam. Vai "Latvijas ceļš" vai Panteļējeva kungs prasa šīs pārejas formulas izdalīšanu?

A.Panteļējevs (LC).

Es neprasu izdalīšanu, jo lieta ir skaidra. Kārtības rullī ir paredzēts kā par pirmo balsot par tā saucamo nemotivēto pārejas formulu šajā gadījumā (tāda ir iesniegta). Tas nozīmē noklausīties. Pabeigt noklausīšanos un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta. Viss ir pietiekami skaidrs bez izdalīšanas.

Priekšsēdētājs. Jā. Lūdzu - par procedūru! Lūdzu, Amerika kungs!

A.Ameriks (SL).

Es domāju, ka jebkurā gadījumā par katru šo pārejas formulu ir jāizsakās vienam par un vienam pret. Mēs varam balsot par pirmo formulu, ja tā tiešām ir nemotivēta. Bet jebkurā gadījumā... tad nebija jēgas šo sarunu vispār sākt.

Priekšsēdētājs. Amerika kungs, mēs balsojām tikai par izdalīšanu! Pēc kārtas pirmā ir nemotivētā pārejas formula - atbilstoši 130.pantam. Atvainojos, - atbilstoši 131.pantam, kurā noteikts, ka pārejas formulas bez motivējuma balsojamas pirms motivētajām. Lūdzu, balsosim par nemotivēto pārejas formulu! Tātad var izteikties viens par un viens pret. Vispirms balsosim par pāreju uz nākamo darba kārtības punktu, ko iesniedzis Panteļējeva kungs. Kas vēlas izteikties par? Pret? Lūdzu!

A.Ameriks (SL).

Ja mēs šobrīd izvirzām šo balsojumu un šo nemotivēto formulu pieņemam, tas ir, noklausāmies un slēdzam sēdi, tad principā šīs divas stundas un šīs sarunas, kas te bija... Zināmā mērā bija labs treniņš mums visiem, bet jebkurā gadījumā es uzskatu, ka Saeima ir tā institūcija, kam ir jāpieņem lēmumi, šiem lēmumiem ir jābalstās uz tās diskusijas un to debašu pamata, kas notika jau pirms tam un šo divu stundu laikā. Es aicinu noraidīt nemotivēto pārejas formulu (līdz ar to mēs praktiski šodien pusi dienas esam iztērējuši) un pieņemt vienu no tiem variantiem, ko ir piedāvājušas citas frakcijas.

Priekšsēdētājs. Paldies, Amerika kungs! Tas bija "pret" viedoklis. Vārds Panteļējeva kungam!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie, cienījamā frakcija "Saskaņa Latvijai"! Jūs par zemu vērtējat savu izteikumu vērtību. Nevienu vārdu, ko jūs esat šeit teikuši, jūs neesat pateikuši veltīgi. Es jums to varu apgalvot, jo mēs uzmanīgi klausījāmies, valdība uzmanīgi klausījās. Ministru prezidents savā atbildē to teica, un šādos gadījumos nemotivētā pārejas formula bija vistradicionālākā pārejas formula Saeimas laikā. Valdība ir uzklausījusi kritiku un aizrādījumus par kļūdām, kas izdarītas, un Saeima vēl ir saglabājusi kaut kādu minimālu uzticību šai valdībai, ticību, ka tā ņems visu teikto vērā. Motivētā pāreja faktiski nozīmē neuzticības izteikšanu, un tādā gadījumā man tiešām liekas, ka mēs varam debatēt par šo neuzticības izteikšanu, bet tad nepietiek ar šodienas debatēm vien. Tieši tāpēc ir iesniegta - atkārtoju vēlreiz! - Oša kunga un Birkava kunga parakstīta pakete, kurā ir visi šie nodokļi iekšā, arī benzīna aplikšana. Mēs to varam izdebatēt un noraidīt, bet debatēm jābūt nopietnām. Jāizdebatē pamatīgi. Tāpēc es atkārtoju vēlreiz un apliecinu visiem klātesošajiem, ka neviena uzstāšanās debatēs nebija lieka un visi tiks uzklausīti. Aicinu tomēr balsot par šo Latvijas laikā tradicionālo pārejas formulu, kas vienkārši parāda, ka minimums uzticības šās valdības sāktajam darbam vēl ir, jo citādi mēs nevarēsim sagaidīt rezultātus ne no vienas valdības, ja valdība nevarēs uzsākt darbu un ja par katru tās vismazāko kļūdu tai nāksies uzreiz maksāt tādu cenu. Tāpēc es lūdzu balsot par šo pārejas formulu.

Priekšsēdētājs. Paldies, Panteļējeva kungs! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par nemotivēto pārejas formulu, tātad par to, ka pārejam uz nākamo darba kārtības punktu. Vai ir kāds, kas vēl nav nobalsojis? Rezultāts: par - 43, pret - 31, atturējušies - 11, kopumā 42 cilvēki, tātad pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Tātad, Silāra kungs, lūdzu sagatavot šajā lietā slēdzienu.

I.Silārs (LC).

Balsošanā piedalījušies 85 deputāti, par nobalsojuši 43, atturējušies un bijuši pret - 42, līdz ar to priekšlikums ir pieņemts. Balsošanas laikā jums ir jāpaceļ roka. (Starpsauciens no zāles: "Pçc nobalsošanas nevar pārcelt balsošanu uz nākamo sēdi!")

J.Zaščerinskis (SL).

Godātie kolēģi, es kļūdījos un nospiedu nepareizo taustiņu!

Zālē troksnis.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, nomierinieties! Es domāju, ka emociju izrādīšanu vajadzētu beigt, tāds ir mans priekšlikums. Lai visi apsēžas savās vietās! Varbūt nebija zvana? Vajag pārbalsot, citādi nebūs miera. Lūdzu visus ieņemt savas vietas! Balsosim atkārtoti, jo balsošanas rezultāts ir apšaubāms. Es nevarēju... es nepaskatījos un nevaru... Lūdzu visus ieņemt savas vietas! Ieslēdziet vēlreiz balsošanas režīmu! Tā kā gadījums bija strīdīgs, mēs to pārbalsosim. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Rezultāts: par - 43, pret - 33, atturas - 12. Tātad šī pārejas formula ir noraidīta.

Ir Panteļējeva kunga iesniegums par procedūru, un šo iesniegumu parakstījuši 20 deputāti: "Lûdzam 133.panta kārtībā atlikt nobalsošanu par pārejas formulu uz nākamo sēdi." 133.pants nosaka, ka nobalsošana par pārejas formulām atliekama uz nākamo sēdi, ja to prasa vismaz 20 deputātu. Ir nobalsots par vienu no formulām, bet nav nobalsots par divām. Atkārtoju - nobalsošana par pārejas formulām atliekama uz nākamo sēdi, ja to prasa vismaz 20 deputāti. Uzskatu šo jautājumu par nokārtotu. Zaščerinska kungs, vai jums ir jautājums par procedūru? Zaščerinska kungs - lūdzu!

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi, šodien jau bija tāds precedents, ka netika dots vārds tad, kad bija uzsākta balsošana. Mēs šajā gadījumā arī jau esam uzsākuši balsošanu, tātad nekāds pārtraukums vairs nevar būt.

Priekšsēdētājs. Tas nav nekāds pārtraukums. Es vēlreiz atkārtoju, ka 133.pants nosaka, ka nobalsošana par pārejas formulām atliekama uz nākamo sēdi, ja to prasa vismaz 20 deputātu. Pāriesim pie nākamā darba kārtības jautājuma! Par procedūru? Lūdzu - Bukovska kungs!

I.Bukovskis (SL).

Es citēju 52.pantu... (Slikta dzirdamība.)

Priekšsēdētājs. Endziņa kungs - lūdzu! Par procedūru?

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tikko Bukovska kungs piesauca palīgā 52.pantu, bet 52.pants attiecas pavisam uz citu lietu. Šeit ir runa par to, ka nevar pāriet pie cita jautājuma, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukumu... Debates mums ir beigušās, jo vairāk runātāju nebija, un pāreju pie cita jautājuma prasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputātu.Būtībā mēs jau esam pārgājuši pie pārejas formulām. Par vienu pārejas formulu mēs jau nobalsojām. Šajā starplaikā ir iesniegts jauns dokuments ar 20 deputātu parakstiem. 133.pants nosaka, ka nobalsošana par pārejas formulām atliekama uz nākamo sēdi, ja to prasa vismaz 20 deputātu. Šeit ir atsauce uz 54.pantu, un tātad arī balsošana vispār nenotiek. Cita lieta ir 52.pants. Skatieties, lūdzu, 52.pantu uzmanīgi! Šeit ir atsauce: "54.panta kārtībā", un Saeimas kārtības rullis absolūti nenosaka, kurā brīdī katra frakcija vai deputātu grupa var iesniegt savu dokumentu. Tādēļ pastāv Kārtības rullis, un to tulkot, kā katrreiz ienāk prātā, acīmredzot tomēr nevaram.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Bukovska kungs!

I.Bukovskis (SL).

Godājamais Endziņa kungs, lūdzu izlasīt teikumu līdz galam! Ir teikts, ka pēc 20 deputātu pieprasījuma un ar Saeimas piekrišanu. Par to ir jābalso. Saeimas piekrišana vai nepiekrišana izšķirsies ar balsošanu, tā ka par pārtraukšanu ir jābalso.

Priekšsēdētājs. Vēlreiz vārds Endziņa kungam!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais Bukovska kungs, es atvainojos, ka mums iznācis šāds dialogs, bet esat tik laipns un izlasiet 54.pantu! 54.pantā ir teikts: "Gadījumos, kas paredzēti..." un tajā skaitā ir minēts 51.pants, jā, 51. un 52.pants... Šajā gadījumā notiek balsošana, to paredz 54.pants. Piekrītat? Redzu, ka jūs mājat ar galvu. Taču paskatieties tālāk, - šajā uzskaitījumā nav 133.panta, bet 133.pantā skaidri un gaiši pateikts, ka tad, ja ir šie 20 paraksti, balsošana nenotiek, tāpēc nevar jaukt divas dažādas lietas. (Starpsauciens no zāles: "Bet ir citas formulas iesniegtas!")

Priekšsēdētājs. Atvainojiet, debates šajā jautājumā uzskatāmas par izbeigtām. Pāriesim pie nākamā darba kārtības punkta, tas ir, pie jautājuma par ministru iecelšanu. Lūdzu, ievērojiet klusumu! Paņemiet, lūdzu, 87.dokumentu! Lūdzu Birkava kungu ziņot jautājumā par veselības valsts ministra iecelšanu. (Starpsaucieni no zāles: "Bet tagad nobalsosim "pret"! Nav vēl pabeigts iepriekšējais!")

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Jā, Bukovska kungs! Es dzirdēju jūsu vārdus: tagad nobalsosim "pret". Nesaistīsim šo iepriekšējo strīdu ar to, ko valdība grib darīt, un ar to, ko es ierosinu jums darīt tagad. Kungi! Mazliet nomierinieties un atzīsim, ka ir nepieciešams beidzot atrisināt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu ievērot klusumu! Es ievēroju kārtību tā, kā es to saprotu no Kārtības ruļļa, tā, kā to šeit skaidroja juristi. Turpināsim! Lūdzu - Birkava kungs!

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Nesaistīsim iepriekšējo jautājumu ar šo, Amerika kungs, es tomēr ceru uz jūsu atbalstu kultūrai un veselībai. Tātad, godātie kolēģi, esmu aicinājis par veselības valsts ministru Normundu Zemvaldi, kurš patlaban ir Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas pārstāvis Latvijā. Viņš ir devis savu piekrišanu, un es lūdzu Saeimas uzticību šim valsts ministram. Es esmu aicinājis par kultūras valsts ministru Jāni Dripi, Arhitektu savienības priekšsēdētāju, un viņš ir devis savu piekrišanu. Lūdzu Saeimas uzticību Jānim Dripem. Es gribu teikt, ka patiešām esmu gandarīts, ka šie divi cilvēki ir piekrituši strādāt valdībā ļoti nozīmīgos virzienos, un varu jums vēlreiz apgalvot, ka viņu darbība atbildīs Ministru kabineta iecerētajai darbībai veselības aizsardzības un kultūras jomā.

Priekšsēdētājs. Paldies, Birkava kungs! Tātad vispirms balsosim par 87.dokumentu - par uzticības izteikšanu Normundam Zemvaldim kā veselības valsts ministram Labklājības ministrijā. Vai kāds vēlas izteikties par vai pret viņa kandidatūru? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim par uzticības izteikšanu Normundam Zemvaldim kā veselības valsts ministram Labklājības ministrijā. Jūs nepaspējāt? Jā, par uzticības izteikšanu Normundam Zemvaldim. Deputāts Pavlovskis balso "par". Rezultāts: 61 - par uzticības izteikšanu Normundam Zemvaldim, 4 - pret, 13 - atturas.

Nākamais ir 121. dokuments - par uzticības izteikšanu Jānim Dripem - kultūras valsts ministram Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par 66, pret - 4, atturas - 10. Tātad Jānim Dripem ir izteikta uzticība kultūras valsts ministra amatā. Apsveicam abus jaunos valsts ministrus. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības punkts - Rugātes kundzes paziņojums. Viņa lūdz vārdu sēdes noslēgumā. Lūdzu, Rugātes kundze! Mēs iebalsojām to darba kārtībā.

A.Rugāte (KDS).

Cienījamie kolēģi, ļoti īss paziņojums: sakarā ar Latgales programmas turpinājumu un diskusiju par tās saturu, par tās lietderību un turpmāko likteni es ļoti lūdzu Latgales novadā balotējušos un 5.Saeimā iekļuvušos deputātus pagodināt ar savu klātbūtni šo tikšanās reizi 21.septembrī, otrdien, pulksten 15.00 Vides un sabiedrisko lietu komisijas sēžu zālē. Un vēl uz šo tikšanos gribu aicināt arī no citiem apgabaliem ievēlētos deputātus, kuri šajā sakarā uzskatītu, ka viņu līdzdalība šīs programmas turpmākajā darbībā būtu lietderīga. Paldies. Tas ir viss.

Priekšsēdētājs. Paldies, Rugātes kundze! Tālāk vārds paziņojumam Andrim Piebalgam.

A.Piebalgs (LC).

Man būtu lūgums. Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apakškomisija šodien pulksten 17.00 izskatīs Saeimas budžeta grozījumus kopā ar Saimniecisko komisiju. Tiksimies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās šodien pulksten 17.00.

Priekšsēdētājs. Nākamais jautājums. Vai jautājumi Ministru kabinetam atbilžu stundai ir iesniegti? Nē, jāiesniedz tikai rakstveidā, jo tikai uz šādiem jautājumiem Ministru kabinets šajā atbilžu stundā atbild. Tātad nav iesniegti. Ir? Lūdzu to paziņot. Apstipriniet, lūdzu, Birkava kungs, ka šādi jautājumi ir iesniegti un ka Ministru kabinets atbildēs deputātiem šodien vai 48 stundu laikā.

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātie kolēģi, ir viens jautājums no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai". Tas ir iesniegts savlaicīgi, precīzi un Andrejeva kungs uz to atbildēs. Ja Budovska kungam ir kāds personiskas dabas jautājums, es labprāt atbildēšu.

Priekšsēdētājs. Tātad tūlīt pēc Saeimas sēdes deputāti dzirdēs atbildi uz šo jautājumu. Un vēl es atgādinu, ka preses konference kā parasti notiks pulksten 17.00. Piedalīsies Prezidija pārstāvji, visu frakciju vadītāji un Birkava kungs kā Ministru prezidents.

Un tagad lūdzu reģistrāciju. Vēl brīdi uzmanības, lai visi sanāk. Pēc rezultātu konstatēšanas būs izdruka un tad pārbaudīs, vai reģistrā nav kādu nepareizību. Tā ka vēl mazliet uzgaidiet! Lūdzu rezultātu. Pagaidiet mazliet, jo tiks pārbaudīta reģistrācijas pareizība.

Z.Tomiņš (LZS).

Paziņoju, ka nav reģistrējušies:

Indulis Bērziņš, Alfreds Čepānis... Čepānis atrodas zālē. Imants Daudišs, Māris Gailis - ir, Anatolijs Gorbunovs, Juris Janeks, Jānis Jurkāns, Ojārs Kehris - ir. Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Jānis Lagzdiņš, Egils Levits - ir. Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to šīsdienas plenārsēdi uzskatu par slēgtu. Nākamā plenārsēde notiks nākamajā ceturtdienā.

Visus deputātus, kurus interesē valdības atbildes, lūdzu ieņemt vietas! Lūdzu klusumu. Tie, kurus šis jautājums neinteresē, var zāli atstāt.

Andrejeva kungs - ārlietu ministrs - atbildēs uz viņam iesniegtajiem jautājumiem.

G.Andrejevs (ārlietu ministrs).

Cienījamais Berķa kungs, cienījamie klātesošie! Politiskā organizācija "Tçvzemei un brīvībai" ir iesniegusi Latvijas Republikas Ministru kabinetam šādus jautājumus: "Ðā gada 5.augustā Krievijā tika atzīmēta Kurskas kaujas atceres diena. Arī Latvijā dzīvojošie Kurskas kaujas dalībnieki piedalījās atceres svinībās. Šajās svinībās viņus uzņēma Ādažos stacionētā Krievijas okupācijas armijas 25.atsevišķā motostrēlnieku brigāde. Pēc laikrakstu "SM Segodņa" un "Panorama Latvii" 1993.gada 7.augustā publicētās informācijas, atceres dalībniekiem Ādažu šautuvē tika parādītas karaspēka mācības ar kaujas ieročiem un munīciju. Pielietoti vieglie kājnieku ieroči un granātmetēji. Arī katram no viesiem tika dota iespēja parādīt savu māku šaušanā ar Makarova tipa pistoli. Laikraksta "Panorama Latvii" korespondents lepojās, ka no 8 izšautajiem šāviņiem piecreiz ir trāpījis mērķī. Tātad jautājuma daļa: vai civilpersonas, kas nav Latvijas pilsonis, atrašanās Krievijas armijas šautuvē un piedalīšanās kaujas mācībās ir savienojama ar šīs armijas statusu? Ko Latvijas valdība domā darīt un kā protestēt pret šādu okupācijas armijas rīcību, lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos?" Seko 6 deputātu paraksti.

Ministru prezidents ir nodevis šo jautājumu izskatīšanai Ārlietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai. Ārlietu ministrija to apsprieda un šodien saskaņoja ar Iekšlietu ministriju. Ir šāds atbildes teksts:

"Vçrtējot "Tçvzemei un brīvībai" pieprasījumu par Kurskas kaujas atceres dienas pasākumiem, ir jāņem vērā sekojošais:

1. Pieprasījums balstās tikai uz avīžu ziņām, kuru ticamība būtu jāpārbauda. Ārlietu ministrijas rīcībā nav nekādas attiecīgo institūciju sniegtās informācijas.

2. Šā pasākuma juridiskais novērtējums, respektīvi, vai Krievijas armija, rīkojot šādā formā un Latvijas Republikā dzīvojošam civilpersonām piedaloties tajās, ir pārkāpusi Latvijas Republikas likumdošanas normas, ir Tieslietu ministrijas kompetence.

3. Krievijas armijas statuss nav fiksēts starptautisko attiecību praksē atbilstošā un pusēm juridiski saistošā formā. Armijas tiesiskais stāvoklis izvešanas periodā ir Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas delegāciju sarunu priekšmets. Ne līdz šim noslēgtā vienošanās, ne arī Ministru padomes 1992.gada 28.augusta lēmums nr.368 "Par pagaidu nolikumu "Par kārtību, kādā Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošie bruņotie spēki pārvietojas Latvijas Republikas teritorijā un šķērso Latvijas Republikas valsts robežu"" nereglamentē šādus pasākumus. Tāpēc viedokli, ka Krievijas armija ir pārkāpusi starptautisko tiesību normas, ir visai grūti argumentēt.

4. Apšaubām, vai dotajā gadījumā vispār var runāt par mācībām ar kaujas ieroču pielietošanu: tā visticamāk ir žurnālistu interpretācija. Acīmredzot korektāks formulējums būtu "paraugdemonstrējumi". Jāatzīmē, ka mācības zināmās robežās - vēl jo vairāk paraugdemonstrējumi poligonos - nav aizliegti.

Ievērojot, ka minētais pasākums ir veltīts Kurskas kaujas atcerei, asu Latvijas Republikas pretreakciju Krievija viegli varētu izmantot, lai stiprinātu diezgan sekmīgi propagandēto viedokli par Latviju kā antifašistiskās koalīcijas pretinieci.

Ievērojot augstākminētos apsvērumus, kā arī to, ka pēc minētā notikuma ir pagājis vairāk nekā mēnesis, ministrijas iespējamās atbildes reakcija uz notikušo ir ierobežota un tās lietderība apšaubāma.

Ja tomēr Ministru kabinets vai Saeima uzskatītu par nepieciešamu veikt zināmus pasākumus, tad varētu aprobežoties ar mutisku aizrādījumu delegāciju sarunu laikā, ka par līdzīgiem pasākumiem, ja tajos piedalās arī civilpersonas, būtu nepieciešams informēt Latvijas Republikas Ārlietu ministriju." Viss.

Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to oficiālā atbilžu stunda ar rakstiskiem iesniegumiem ir beigusies, bet Birkava kungs, kā es saprotu, ir laipni piekritis atbildēt tūlīt arī uz Budovska kunga jautājumu.

M.Budovskis (LNNK).

Cienījamie kolēģi, man ir viens jautājums. Es, protams, to neesmu formulējis rakstiski, bet varbūt ir vērts jums Kabinetā to pārdomāt un apspriesties.

Gan pēc avīžu ziņām, gan arī pēc informācijas, ko Krievijas televīzija un Centrālā Krievijas televīzija ir raidījusi, ir zināms, ka Krievijā stipri palielinājušās infekciozās saslimšanas, teiksim, ar difteriju jau ir miruši 147 cilvēki, un pēc tām ziņām, kas man ir, ir palielinājusies arī holeras izplatība, tāpēc man ir jautājums: vai šajā sakarā nevajadzētu padomāt par robežas kontroles pastiprināšanu un tāpat arī, teiksim, par vīzu izsniegšanas pastiprinātiem kritērijiem, kas ļautu zināmā mērā mums radīt garantijas vai palielināt drošības pakāpi, lai pie mums neievazātu kaut ko tamlīdzīgu, kas nebūtu visai patīkami.

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Paldies Budovska kungam par uzmanības pievēršanu jautājumam, kas neapšaubāmi ir svarīgs Latvijas iedzīvotāju veselībai. Protams, ir jāveic nepieciešamie pasākumi.

Es tikai gribētu papildināt šeit teikto ar to, ka esmu jau devis rīkojumu aizsardzības ministram pārdomāt šo jautājumu. Rīcības programma vēl nav gatava, bet, neapšaubāmi, šis jautājums ir iesaistāms jautājuma kompleksā par robežas nostiprināšanu vispār. Diemžēl objektīvie dati liecina, ka robeža vispār tiek ļoti slikti apsargāta, vīzu režīms ir nepietiekami stingrs, un tāpēc, manuprāt, pēdējā vienošanās starp Baltijas valstīm, ka mēs visi kopā centīsimies nostiprināt austrumu robežu, var zināmā mērā ļaut pārgrupēt ierobežotos līdzekļus tieši šā mērķa veikšanai. Katrā ziņā es pateicos par šim jautājumam pievērsto vērību. Mēs centīsimies attiecīgi rīkoties.

Priekšsēdētājs. Paldies, Birkava kungs! Vai vēl ir kādi jautājumi?

Paldies par lielo atbalstu sēdes vadīšanā. Uz tikšanos nākamajā ceturtdienā, bet vispirms - preses konferencē.

Stenogrammu parakstījušas:

Redaktores: L.Bumbura, I.Vaitmane

Mašīnrakstītāja-operatore: I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, S.Stikute.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta