Latvijas Republikas 5.Saeimas plenārsēde

1993.gada 9.septembrī.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Deputātu kungi, lūdzu, ieņemiet vietas! 5.Saeimas rudens sesijas pirmo plenārsēdi paziņoju par atklātu! Lūdzu reģistrēties! Jā, lūdzu, Budovska kungs! Reģistrēsimies, jā! Reģistrējas visi. Lūdzu rezultātu. Ir reģistrējušies 77 deputāti. Lūdzu, atkārtojiet vēlreiz reģistrāciju! Vai visi ir gatavi? Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz! Kuram neparādās reģistrācija? Pārbaudiet tūlīt! Seiles kundzei. Kuram vēl neparādījās rezultāts? Pieejiet un pārbaudiet, lūdzu! Vēl arī aizmugurē pieejiet, lūdzu, pie Demokrātiskā centra... Vai tā ir "Lîdztiesība"? Viss kārtībā? Visiem? Vai visi ir reģistrējušies? Mēs atlikām pirmo reģistrāciju un paziņojām, ka jāreģistrējas atkārtoti. Vai šobrīd visi ir reģistrējušies? Vai visi nospieda pogu? Vai visiem deg sarkanā lampiņa? Lūdzu rezultātu. Tagad ir reģistrējušies 76 deputāti. Pēc maza brītiņa būs izdruka un mēs pārbaudīsim, vai tik tiešām šī reģistrācija ir pareiza. Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis (LNNK).

Cienījamais sēdes vadītāj, kolēgas! Manī izraisīja izbrīnu sēdes vadītāja paziņojums par rudens sesijas sākšanu. Es atļaušos jums nolasīt dažus argumentus par to, kas liecina, ka es Berķa kunga teikto stipri apšaubu.

Pirmkārt, iepriekšējai sesijai jeb, pareizāk sakot, iepriekšējam darba cēlienam beidzoties, sēdes vadītājs Gorbunova kungs izteica tādu priekšlikumu, ka frakcijas padome 3.augusta sēdē pilnvarojusi viņu ierosināt Saeimā izskatīt jautājumu par Saeimas sēžu pārtraukšanu un noteikt nākamo sēdi tikai 9.septembrī. Šajā laikā, kā mēs jau zinām, strādās daudzas komisijas un arī frakcijas. Taču balsojums bija par to, ka mēs sēdes pārtraucam un nākamā sēde būs 9.septembrī. Arī visā tālākajā izdrukā neviens vārdā netiek atrasts par to, ka ir bijis balsojums par ārkārtas sesijas beigšanu. Pie tam to nosaka Kārtības rullis.

Tātad otrs arguments ir tāds, ka principā darbs netika pārtraukts. Mēs strādājām komisijās, mēs strādājām frakcijās. Tie iemesli, kāpēc mēs pārtraucām darbu sēdēs, - tas ir cits jautājums, taču principā darbs turpinājās.

Un visbeidzot. Es jūsu uzmanībai citēšu Kārtības ruļļa 37.pantu, ka Saeimas sesijas ir gan kārtējās, gan ārkārtējās. Kārtējās ir trīs gadā: rudens sesija - no rudens sākuma līdz Ziemassvētkiem... Un tagad man atliek jautājums: vai ar Berķa kunga paziņojumu mums ir sākusies rudens sesija? Vai Latvijā ir iestājies rudens? Paldies.

Priekšsēdētājs. Mēs pieņemam zināšanai Budovska kunga paziņojumu, un es ierosinu pāriet pie jautājumu izskatīšanas.

Silāra kungs, lūdzu!

(I.Silārs kaut ko saka no vietas.)

Priekšsēdētājs. Jā, tagad izdruka ir. Lūdzu Silāra kungu nolasīt, vārdu sakot, pārbaudīt reģistrācijas pareizību.

I.Silārs ("Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Tātad pēc izdrukas mēs pārbaudām, vai visi tie, kuri ir klāt, ir atzīmēti kā reģistrējušies. Es nolasīšu tos, kuri parādās kā nereģistrējušies. Ja kāds iebilst, tad lūdzu pēc tam izteikt savu protestu.

Nav reģistrējušies (saukšu alfabēta kārtībā): Eduards Berklavs, Aivars Berķis...

Priekšsēdētājs. Es esmu zālē.

I.Silārs. Lūdzu, varbūt pēc tam... Ilmārs Dāliņš, Olga Dreģe, Māris Gailis, Anatolijs Gorbunovs, Māris Graudiņš, Ernests Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Uldis Lakševics, Aristids Lambergs, Egils Levits, Voldemārs Novakšānovs, Valdis Pavlovskis, Alfreds Rubiks, Anta Rugāte, Antons Seiksts, Jānis Straume, Jānis Vaivads, Mārtiņš Virsis, Joahims Zīgerists, Alfreds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Tātad Aivars Berķis ir zālē. Vēl Gaiļa kungs un Levita kungs ir zālē. Graudiņa kungu, Virša kungu, Žīgura kungu un Lakševica kungu lūdzu arī atzīmēt kā sēdē piedalījušamies. Līdz ar to mūsu sēde ir pilntiesīga.

Pārejam pie darba kārtības.

Šodien mums ir jāizskata šādi jautājumi, un tos jūs varat aplūkot izdotajā 99.dokumentā. Jā, lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis (LNNK).

Cienījamais sēdes vadītāj, tā kā jūs manu paziņojumu pieņēmāt tikai zināšanai un tālāk nekādā veidā nereaģējāt, es frakcijas vārdā lūdzu pusstundu ilgu pārtraukumu.

Priekšsēdētājs. Es lūdzu... (Zālē troksnis.) Lūdzu to iesniegt atbilstoši Kārtības rullim.

Lūdzu, Panteļējeva kungs!

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Es vienkārši atgādināšu procedūru. Ir divas iespējas: vai nu apvienība "Tçvzemei un brīvībai"... Es atvainojos, jo nedaudz sajaucu. Tātad vai nu LNNK iesniedz rakstiskā formā attiecīgos pieprasījumus un tad par tiem balso plenārsēde, vai arī, pamatojoties uz Budovska kunga satraukumu, priekšsēdētājs vienpersoniski var pieņemt lēmumu apmierināt šo lūgumu un izsludināt pārtraukumu. Tā ka, ja Berķa kungs piekrīt Budovska kunga lūgumam, viņš var izsludināt arī personiski. Ja ne, tad tādā gadījumā ir jābalso. Tad ir jāiesniedz priekšlikums un tas jābalso plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Sinkas kungs, lūdzu!

J.Sinka ("Tçvzemei un brīvībai").

Sēdes vadītāja kungs, es tikai tagad aptvēru, ka Panteļējeva kungs arī ir sēdes vadītājs... Man šķiet, ka šādi punkti būtu paskaidrojami tiešām no sēdes vadības puses.

Taču otrajā gadījumā es tomēr atbalstu Budovska kunga jautājumu. Es domāju, ka tā nav nekāda frivola lieta un uz to vajadzētu tomēr atbildēt ar paskaidrojumu vai atvainojumu, ka nav izskaidrots, kad sākas mūsu rudens sesija. Es šajā gadījumā arī esmu neskaidrībā par to. Paldies.

Priekšsēdētājs. Labi, es paskaidrošu. Mēs esam izpētījuši 1933.gada precedentus šajā sakarībā, un, kā jūs to varat redzēt Kārtības ruļļa 37.pantā, uz kuru atsaucās arī Budovska kungs, mums patiešām Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtējas. Kārtējās ir trīs reizes gadā: rudens sesija - no rudens sākuma līdz Ziemassvētkiem, ziemas sesija - no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām un pavasara sesija - no Lieldienām līdz vasaras sākumam. Ārkārtējās sesijas var sarīkot katrā laikā. Tā sesija, kas mums bija, tā bija ārkārtējā sesija. Un, ja paskatāmies, kā ir noticis 1933.gadā, tad redzam, ka 6.jūlijā plenārsēdi Saeimas priekšsēdētājs ir beidzis ar vārdiem: "Nâkošā sēde un nākošās sesijas atklāšana šā gada 17.oktobrī pulksten 17.00. Šī sēde un sesija slēgta." Un viņš, pat sesiju slēdzot, Prezidija vārdā novēl visiem deputātu kungiem labu atpūtu. Tātad Saeima it kā devusies atvaļinājumā, taču tas nav bijis atvaļinājums. To apliecina tajā pašā dienā pieņemtais lēmums piešķirt attiecīgajiem deputātiem viena mēneša atvaļinājumu ārzemju ceļojumam... (No zāles skan iebildumi.) Tātad atvaļinājumus deputāti ņēma, katrs pieprasot šo atvaļinājumu īpaši. Un tajā pašā laikā ir noturēta ārkārtēja sesija, bet šī kārtējā sesija tiešām sākās paredzētajā laikā. Es uzskatu, ka mums ir jāpāriet uz rudens sesiju un jāsāk šī rudens sesija, tā kā tas ir paredzēts Kārtības ruļļa 37.pantā. (Budovskis no zāles iebilst.) Budovska kungs, jums šajā iesniegumā ir jābūt 10 parakstiem.

M.Budovskis. Arī frakcijas vārdā...?

Priekšsēdētājs. Nav tāda varianta. Un tagad pāriesim pie mūsu darba kārtības.

Mūsu darba kārtībā tātad ir Saeimas Prezidijs ziņojumi, un nākamie ir ziņojumi par iesniegtajiem projektiem, par atvaļinājuma piešķiršanu un par uzticības izteikšanu veselības valsts ministram Normundam Zemvaldim. Un visbeidzot - memoranda projekts ANO Ģenerālajai asamblejai.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš ("Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Juridiskās komisijas vārdā man būtu lūgums papildus iekļaut darba kārtībā jautājumu par dažu tiesnešu atbrīvošanu no amata pēc pašu iniciatīvas. Jautājums ir izskatīts Juridiskajā komisijā, un mēs nolēmām griezties ar šādu lūgumu Saeimā. Runa ir par diviem Augstākās tiesas tiesnešiem un par četriem rajonu un pilsētu tiesu tiesnešiem. Lēmuma projekts ir sagatavots un to var tūlīt nekavējoties izplatīt deputātiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par to! Kas piekrīt šā jautājuma iekļaušanai mūsu darba kārtībā? Tātad balsosim priekšlikumu par iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 62 - par, 3 - pret, 3 - atturas. Līdz ar to jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

Vai vairāk papildinājumu nav? Grīnblata kungs, lūdzu!

M.Grīnblats ("Tçvzemei un brīvībai").

Godātais Prezidij, godātie Saeimas deputāti! Pirmdien Saeimas Prezidijam ar vajadzīgo parakstu skaitu tika iesniegti vairāki pieprasījumi, kurus deputāti lūdza izskatīt kā steidzamus. Tātad viens pieprasījums ir sakarā ar likumprojekta par Valsts drošības komitejas materiālu izmantošanu un pārbaudi kavēšanos. Otrs pieprasījums bija sakarā ar diviem Ministru kabineta lēmumiem, kas skar muitas tarifus un grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Un trešais pieprasījums, cik es zinu, bija LNNK frakcijas līdzīga satura pieprasījums.

Priekšsēdētājs. Jā, jums ir taisnība, Grīnblata kungs! Šie jūsu minētie pieprasījumi ir laikā iesniegti frakciju pārstāvjiem, tie ir arī savlaicīgi izdalīti, katru no tiem tiešām ir parakstījuši vismaz 10 deputāti un atbilstoši Kārtības ruļļa 107.pantam tie tiks celti Šodien Saeimai priekšā.

Tātad balsosim par darba kārtības apstiprināšanu kopumā. Lūdzu! Vai Gravas kundzei ir kas sakāms? Lūdzu!

I.Grava (DCP).

Par pirmo. Ārlietu komisijas vārdā mēs lūdzam šodien neuzskatīt memoranda projektu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai asamblejai. To vispirms vajag nodot Ārlietu komisijas izskatīšanai un tad pārnest uz nākamo sēdi. Tas ir mūsu lūgums Ārlietu komisijas vārdā.

Un arī DCP frakcijas vārdā mums ir lūgums. Mēs pirmdien iesniedzām maiņas variantu. Runa ir par Milberga kunga vadīto Parlamenta izmeklēšanas komisiju. Mūsu frakcija lūdz nomainīt mūsu deputātu Kārli Leiškalnu ar Aivaru Kreitusu. Mēs to iesniedzām pirmdien Prezidijā.

Priekšsēdētājs. Tas ir paredzēts ziņojumos beigās.

I.Grava. Nē, vajag iekļaut darba kārtībā. Tātad iekļaut šo balsojumu par nomaiņu šīs komisijas sastāvā - Kārļa Leiškalna nomaiņu ar Aivaru Kreitusu.

Priekšsēdētājs. Kur ir iesniegums?

I.Grava. Pirmdien mums sekretāra pateica, ka viņa ir aiznesusi.

Priekšsēdētājs. Nē, Prezidijs tādu iesniegumu nav saņēmis.

I.Grava. Ja nobalsotu par iekļaušanu, tad mēs to atnestu.

Priekšsēdētājs. To vajag iesniegt. Gravas kundze, jums ir taisnība! Sekretariātā tas ir ienācis. Mēs par to balsosim.

Attiecībā uz memorandu mēs lemsim tad, kad būsim nonākuši tieši pie šā jautājuma. Par to tātad būs atsevišķs balsojums.

Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš ("Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Memorands ir iesniegts patstāvīga priekšlikuma veidā. Šādā gadījumā, ja kaut vai viens deputāts iebilst, tad to uzreiz nekavējoties nevar izskatīt. Šeit, kā es sapratu, iebilst Ārlietu komisija, tātad ir pat vairāki deputāti. Līdz ar to tas ir nododams... Acīmredzot Prezidijam ir jālemj, ka tas ir jānodot Ārlietu komisijai, vai jārīkojas kā citādi, bet mēs to nevaram uzreiz izskatīt. (Zālē skan balsis, ka ir jābalso, ka tas ir desmit deputātu parakstīts priekšlikums.)

Es atvainojos - saskaņā ar Kārtības rulli, ja tiek iesniegts patstāvīgs priekšlikums, kuru tūlīt prasa iekļaut darba kārtībā, un ja kaut vai viens deputāts iebilst, tad tas ir atliekams un nav uzreiz skatāms.

Priekšsēdētājs. Tātad jūs iesakāt balsot?

A.Endziņš. Kārtības rullis to nosaka.

Priekšsēdētājs. Jā, Endziņa kungam ir taisnība. 97.pantā ir teikts: "Patstāvīgi priekšlikumi iesniedzami ar vismaz 10 deputātu parakstiem un apspriežami vienā lasījumā. Apspriešana notiek tanī pašā sēdē, kurā priekšlikums iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzēji un neviens deputāts iebildumus neceļ." Ðoreiz iebildumi tiek celti, un tātad šajā sēdē šī apspriešana nevar notikt. Par to tādējādi nav jābalso.

Bez tam mēs esam nobalsojuši par Endziņa kunga priekšlikumu sakarā ar tiesnešu atsaukšanu. Tagad balsosim par darba kārtību kopumā.

(Budovskis no zāles iebilst.)

Mēs nobalsosim pēc kārtas un tad... Tātad ir iesniegts ierosinājums LNNK frakcijas vārdā: "Lûdzu sēdē 30 minūšu pārtraukumu." Budovska kungs, Tabūna kungs... Kopā ir 10 paraksti. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu! Rezultātu! 49 - par, 12 - pret, 17 - atturas. Tātad tiek pasludināts 30 minūšu ilgs pārtraukums. Sāksim darbu pulksten 9.27.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Neredzu LNNK frakciju. Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. Zālē 74 deputāti. Grīga kungs vēl klāt. 75. Berklava kungs. 76. Vai pārējā LNNK frakcija būs? Atkārtojiet reģistrāciju. Lūdzu, reģistrāciju vēlreiz! Es jūs lūdzu nekavēt. Lūdzu ieņemt vietas un reģistrēties. Budovska kungs, mēs atkārtojam reģistrāciju. Vai visi ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu. 83. Paldies.

Vai LNNK frakcijai būtu kādi paziņojumi? Budovska kungs, lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es atļaušos nolasīt LNNK frakcijas un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegumu.

LNNK un frakcija "Tçvzemei un brīvībai" atkārtoti lūdz Latvijas Republikas Saeimas 9.septembra sēdes vadītāja Berķa paziņojumu par 5.Saeimas ārkārtas sesijas kārtējās sēdes sākšanu, precizējot savu izteikumu sēdes sākumā. Lūdzam kā vienu no pirmajiem izskatīt LNNK frakcijas un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" pieprasījumus Ministru prezidentam un finansu ministram sakarā ar Ministru kabineta lēmumiem par muitas tarifu likmēm un grozījumiem administratīvo pārkāpumu kodeksā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas izteikties? Levita kungs. "Latvijas ceļa" frakcija. Lūdzu!

E.Levits ("Latvijas ceļš").

Dārgie kolēģi, mums ir jākonstatē, ko mēs šodien darām un kur mēs šodien atrodamies. Ir izcēlies strīds, un daži apstrīd to, ka mēs esam sākuši kārtējo rudens sesiju, kā tas ir paredzēts Saeimas Kārtības rullī. Tas nozīmē, ka mums ir jāpaskatās, kā mēs esam strādājuši līdz šim. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 37.pantu ir iespējamas kārtējas un ārkārtējas sesijas. Ir trīs kārtējās sesijas: rudens sesija - no rudens sākuma līdz Ziemassvētkiem, ziemas sesija - no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām un pavasara sesija - no Lieldienām līdz vasaras sākumam. Mēs tikām ievēlēti vasarā, un pēc ievēlēšanas Saeima sanāca un vairākām sēdēm. Mēs arī, visi to atceras, pasludinājām šīs sēdes par ārkārtas sēdēm. Taču mēs neesam izsludinājuši ārkārtas sesiju, jo tas arī būtībā nebija vajadzīgs. Mums bija vairākas ārkārtas sēdes, kurās tika pieņemti svarīgi lēmumi, Ministru kabineta likums un diskutētas dažas citas lietas, bet šodien mēs sanākam uz mūsu kārtējo sesiju. Izskatot Saeimas stenogrammas, mēs nevaram atrast nevienu konstatējumu par to, ka ir izsludināta ārkārtas vasaras sesija, tādas nav bijis. Paklausieties, ko teica Kramiņa kungs mūsu Saeimas pirmajā sēdē pēc ievēlēšanas, kas bija ārkārtas sēde. Es citēju: "Ar šiem Annas Brigaderes vārdiem es, šodien pildot man likumā uzticēto pienākumu atklāt 5.Saeimas pirmo sēdi, gribu sveikt tos tautas pārstāvjus..." Runa ir par 5.Saeimas pirmo sēdi, kura bija ārkārtas sēde. Te nekur nav teikts, ka mēs iesākām ārkārtas vasaras sesiju. Un arī turpmākās sēdēs šāda konstatējuma nav bijis. Un tas atbilst gan realitātei, gan arī vajadzībai. Mums nebija vajadzība izsludināt vasaras sesiju. Taču tagad ir pienācis laiks sākt strādāt kārtīgi, respektīvi, atbilstoši parastajai normālajai kārtībai. Un normālā kārtība ir definēta Saeimas kārtības ruļļa 37.pantā. Kārtējā sesija ir rudens sesija no rudens sākuma līdz Ziemassvētkiem. Un vai šodien nav sācies rudens? Paskatieties ārā.

Bet ir otra iespēja - izsludināt šo sesiju par ārkārtas sesiju, taču mēs nevaram šodien izsludināt ārkārtas sesiju tāpēc, ka tas būtu pretrunā ar Kārtības rulli, jo tur ir paredzēta kārtējā sesija. Un kāda jēga kārtējo sesiju izsludināt par ārkārtas sesiju, ja Saeimas kārtības rullis paredz rudens sesiju, sākoties rudenim. Tātad mēs esam sākuši kārtējo rudens sesiju, rudens sesijas pirmo sēdi. Sēdes vadītāja konstatējums ir pilnīgi pareizs un korekts, tas atbilst Kārtības rullim, atbilst Satversmei un atbilst vajadzībai.

Priekšsēdētājs. Paldies. Sinkas kungs. Pēc tam Budovska kungs.

J.Sinka ("Tçvzemei un brīvībai").

Sēdes vadītāja kungs! Mani vēl būtu ļoti nopietni jāpārliecina ģeogrāfiem, ka rudens nesākas, respektīvi, ka rudens sākas pirms 21.septembra. Iepazīstoties ar brīvvalsts vēsturi, redzams, ka rudens sesijas nesākās pirms oktobra. Es varētu piebilst, ka šī ir tā vasaras sesija, kas nesākās ar vasaras sākumu, bet kaut kur vidū, un turpinās vēl tagad. Bet paskatīties pa logu ārā un pateikt, ka rudens jau ir sācies, ir gan mazlietiņ frivoli. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Budovska kungs. Pēc tam Seiles kundze.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Lai gan mūsu tieslietu ministrs, skatoties pa logu, secināja, ka rudens ir sācies, es domāju, ka Latvijā ir pietiekami precīzi noteikta gadalaiku maiņa, un rudens Latvijā sākas 22.septembrī. Es domāju, ka mūsu skatiens pa logu ārā vai iekšā nenoteikts Latvijā gadalaiku maiņu. Tas pirmām kārtām.

Otrkārt, Kārtības ruļļa 39.pantā ir skaidri formulēts, ka ārkārtas sesiju vai sēdi slēdz ar uzstādītās darba kārtības izbeigšanu. Lūk, šāds lēmums par noteiktas darba kārtības saturu un apjomu ne reizi mums nav bijis formulēts, un mēs neesam par to lēmuši, ka tā mums beidzas darba kārtība šajā sesijā. Un es nepavisam negribētu runāt par to, vai Kramiņa kungs formulēja vai neformulēja sesijas nosaukumu. Manuprāt, tā ir esošā sesija, kas nav beigusies. Mēs to varam izdarīt, bet tad ir jautājums par rudens sesijas sākšanos attiecīgajā brīdī. Ja mēs atsaucamies uz Saeimas noteiktajām normām, tad 81.pantā ir skaidri un gaiši noteikts - laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība. Tātad laikā starp Saeimas sesijām. Tātad, cienītie kungi, es domāju, ka mums vajadzētu precīzi noformulēt to darba kārtību, ar kuru mēs beidzām šo nenoteikto, bet mūsu izpratnē ārkārtas sesiju. Tātad arī to godam beigsim, bet pēc tam ar attiecīgu lēmumu noteiksim rudens sesijas sākšanos, varbūt mēs to varam, pārkāpjot Kārtības rulli, noteikt kādu dienu ātrāk, bet, manuprāt, ja mēs, deputāti, paši pārkāpsim savu Kārtības rulli, ja mēs atļausimies tā, kā tas ir izdevīgi, tad nav labs ceļš sagaidāms. Es visus aicinātu būt ļoti korektiem un, saprotot šā notikuma svarīgumu, izlemt, kā mēs rīkosimies tālāk. Vēlreiz atkārtoju: Mūsu viedoklis - rudens sesiju šodien nevar sākt. Mums vispirms ir jāpabeidz tā ārkārtas sesija, kuru mēs esam sākuši. Formulēsim darba kārtību, ar kuru mēs beidzam šo ārkārtas sesiju, un pēc tam lemsim tālāk. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Seiles kundze, pēc tam - Prēdeles kundze.

A.Seile (LNNK).

Tā kā es jūtu, ka šeit trūkst ģeogrāfijas speciālista, tad es paziņoju, ka esmu ģeogrāfijas zinātņu doktore. Rudens Latvijā, pēc visām manām iepriekšējām ziņām, nav sācies. Bet man ir vēl viens konstatējums, proti, ka mūsu Kārtības rullis pašreizējā redakcijā daudzajos tulkojumus ir nevis no papīra, bet no gumijas. Un tādēļ es ļoti īsi gribu pateikt, lai jūs saprastu, kādēļ notiek šī cīņa, vai sākas rudens sesija vai turpinās kārtējā plenārsēde. Tas ir jautājums par to, vai mēs atļausim Ministru kabinetam vienpersoniski izlemt jautājumu par muitu un nodokļiem, atbīdot malā Saeimu, vai arī mēs, jūtoties atbildīgi tautas priekšā, kas mūs ir ievēlējusi, gribam izteikt savu viedokli. Diemžēl ne komisijās, ne arī frakcijās šis jautājums nav apspriests, līdz plenārsēdei šis jautājums nav ticis novirzīts. Ja es būtu zinājusi, kā Berķa kungs saka, ka mums bijis atvaļinājums, es nebūtu visu šo laiku, kamēr nenotika plenārsēdes, sēdējusi Zemes komisijā no 9 līdz 6 vakarā, es arī būtu braukusi mājās un savā saimniecībā vākusi ražu. Un tādēļ es lūdzu Berķa kungu piekrist šim kompromisa variantam un šodien pasludināt kārtējās plenārsēdes atklāšanu. Kas tā būs - rudens, vasaras vai pavasara sesija, - to var lemt normāla ekspertu komisija, kuru mums ir tiesības nodibināt, vai arī mūsu pašu Juridiskā komisija var izdarīt pēc tam šo slēdzienu. Turpināsim darbu! Risināsim aktuālus jautājumus! Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Prēdeles kundze, pēc tam - Panteļējeva kungs.

A.Prēdele (KDS).

Patiesībā Seiles kundze jau pateica visu to, ko es gribēju sacīt. Frakcijas vārdā es vēlreiz atgādinu, ka runa ir nevis par liriskām pārdomām, vai ir sācies rudens vai nav, bet gan par gluži konkrētu lietu, par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" un LNNK protestu attiecībā uz Ministru kabineta izdarīto Satversmes pārkāpumu. Kristīgie demokrāti uzskata, ka 22.septembrī sākas rudens.

Priekšsēdētājs. Paldies. Panteļējeva kungs. Pēc tam - Levita kungs.

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Paldies, cienījamais priekšsēdētāj! Es ļoti cienu ģeogrāfijas zinātņu doktorus un nākamgad es savam dēlam teikšu, ka viņam skola sākas vasaras vidū. Tā nu tas mums ir iekārtots Latvijā, kaut gan līdz šim visi skolnieki it kā uzskatīja, ka skolas sākas rudenī - 1.septembrī. Bet nu labi, nestrīdēsimies par to.

Protams, jautājums ir par ko citu. Jautājums ir par šiem diviem pieprasījumiem, un man liekas komiski, kāpēc mēs te tik šausmīgi cīnāmies par to un vienkārši nepārejam pie darba kārtības izskatīšanas un attiecīgo pieprasījumu izskatīšanas. Jautājums ir ļoti vienkāršs. Seiles kundze pateica, ka kāds grib atstumt Saeimu no nodokļu risināšanas un tamlīdzīgiem jautājumiem. Es domāju, ka nodokļus tas neskar, jo patlaban ir tikai nodokļu lēmumu projekti, kuri Saeimai jāapstiprina. Ja kāds kaut ko tiešām grib izdarīt, tad viņš droši vien grib nomierināt tos nelegālos šnabja tirgotājus, ka Saeima tūlīt sāks debatēt, apturēs valdības lēmumu, Krištopana kungs aizvedīs no noliktavas atpakaļ visus tos šnabjus un atdos tiem spekulantiem, lai Latvijā veiksmīgi varētu tirgot vēl trīs mēnešus, kamēr mēs ar Seiles kundzi noskaidrosim, kad sākas rudens. Paldies.

Priekšsēdētājs. Levita kungs.

E.Levits ("Latvijas ceļš").

Mums ir jābūt korektiem, kā Budovska kungs teica, un pie korektības pieder tas, ka, pirms mēs kādu sesiju slēdzam, mums tā ir jāatklāj. Bet mēs to neesam atklājuši, Budovska kungs, mēs neesam atklājuši ārkārtas vasaras sesiju. Mēs esam atklājuši ārkārtas sēdi, vairākas ārkārtas sēdes, bet mēs neesam atklājuši sesiju, tā ka mēs nemaz nevaram to slēgt. Budovska kungs grib slēgt kaut ko tādu, kas nemaz nav atklāts. Tas ir pirmais jautājums.

Otrais jautājums ir par šodienu. Vai mums šodien ir jāatklāj ārkārtas pirmsrudens sesija vai ārkārtas vasaras sesija, ja mēs rudenī, respektīvi, oktobrī gribam atklāt kārtējo rudens vai vasaras beigu sesiju? Kādēļ mums tas jādara? Rudens ir jēdziens, kas nav saistīts ar noteiktu datumu, mēs šodien varam atklāt rudens sesiju un Berķa kungs to ir izdarījis. Mums šajā gadījumā nav vajadzīgas ārkārtas sesijas. Bet mēs nevaram neko slēgt, pirms mēs neesam atklājuši. Tad mums ir jāatklāj šodien jauna sesija.

Priekšsēdētājs. Grīnblata kungs un pēc tam Kostandas kungs.

M.Grīnblats ("Tçvzemei un brīvībai").

Godātais Prezidij, godātie Saeimas deputāti! Šeit tika pateiktas daudzas vērtīgas un interesantas domas. Taču es gribu uzsvērt dažas nianses. Diez vai bija korekts Panteļējeva kunga aizrādījums, ka šeit kāds grib traucēt nelegālās alkohola tirdzniecības apkarošanu. Mēs visā pilnībā piekrītam, ka šī lieta ir jāapkaro, un es vienkārši atļaušos citēt divas rindiņas no mūsu pieprasījuma pašām beigām: "Atbalstot nepieciešamību papildināt un grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, lai efektīvāk apkarotu nelegālo alkohola tirdzniecību un citus pārkāpumus, mēs tomēr konstatējam, ka Ministru kabinets abos minētajos gadījumos - gan attiecībā uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu, gan attiecībā uz muitas tarifiem - pēc būtības ir veicis antikonstitucionālas darbības un radījis bīstamu precedentu Satversmē noteikto likumdošanas procedūru neievērošanai. Tāpēc ierosinām izskatīt jautājumu par Ministru kabineta pilnvaru pārsniegšanu, nevis par to, vai vispār šādi grozījumi ir vajadzīgi. Jā, mēs piekritīsim, ka tie ir vajadzīgi, taču Ministru kabinets nevar rīkoties tā, ka sāk ar muitas tarifiem un alkoholu un beidz ar daudz ko svarīgāku bez Saeimas ziņas. Tālāk par to, kas te tika runāts.

Berķa kungs minēja argumentu - par ārkārtas sesiju jūlijā un rudens sesijas sākuma nolikšanu uz 17.oktobri. Tas mani nekādi nepārliecina par to, ka 9.septembra sēde būtu rudens sesijā. 17.oktobris, jā, bez šaubām.

Tālāk par to, ko teica Levita kungs. Tas, protams, ir visai būtiski. Tātad tā - it kā vasarā neesot bijusi ārkārtas sesija, bet esot bijusi vesela sērija ārkārtas sēžu. Arī tādā gadījumā es uzskatu, ka šodien ir tikai ārkārtas sēde, nevis rudens sesijas sākums, tāpēc mūsu iebildumi par Ministru kabineta lēmumu paliek spēkā, jo šeit ir... (Iebildumi no zāles.) Es tikai pabeigšu savu domu. 81.pantā ir runa par to, ko Ministru kabinets nedrīkst darīt sesiju starplaikā. Tas ir pateikts ļoti vienkārši: "Laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks." Ja nav bijis ārkārtas sesijas, kā saka Levita kungs, tad nav bijis arī sesiju starplaika. Tātad paliek spēkā šis iebildums, ka Ministru kabinetam tomēr vajadzēja prasīt ārkārtas sēdi šo jautājumu izskatīšanai. Tātad nav bijis šā sesijas pārtraukuma. Tāds ir mans arguments.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Kostandas kungs! Pēc tam balsosim.

O.Kostanda (LNNK).

Cienījamie kolēģi, es arī gribu uzdot to pašu jautājumu, ko Grīnblata kungs jau izteica. Kas tad bija visas iepriekšējās sēdes? Vai visas tās bija ārkārtas sēdes? Tātad visas šīs sēdes bija ārkārtas sēdes, bet tas nenozīmē, ka tā bija ārkārtas sesija, ja? Tādā gadījumā tiešām, ja visi piekrīt šim skaidrojumam un atzīst, ka visas iepriekšējās sēdes bija ārkārtas sēdes, tad arī šodien mēs neko citu nevaram atklāt kā vienīgi ārkārtas sēdi. Un tā būs līdz brīdim, kad varēs sākt kārtējo, tas ir, rudens, sesiju.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Levita kungs!

E.Levits. Man ir konkrēta piezīme. Ja mēs konstatējam, ka vēl nav sākusies rudens sesija, ka vēl joprojām ir sesiju starplaiks un valdība ir tiesīga 81.pantā noteiktajā kārtībā rīkoties arī turpmāk līdz formālai rudens sesijas atklāšanai... Man ir ierosinājums atklāt kārtējo, rudens sesiju.

Priekšsēdētājs. Tabūna kungs, pēc tam - Budovska kungs.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Mēs tērējam laiku un spēlējam "vistiņas". Galu galā, ja jau mēs gribam šādā veidā turpināt spēli, tad sāksim ar Kārtības ruļļa grozīšanu, jo rudens patiešām nevar iestāties tad, kad vienam vai otram, paskatoties pa logu, tas ienāk prātā. Rudens sākas 22.septembrī. Un tikai tad tas var sākties. Un Kārtības rullī tas ir skaidri un gaiši uzrakstīts. Un nevajag tulkot. Var jau izdomāt vēl desmit variantus. Parlaments jeb Saeima, ir tiesīga izlemt šo jautājumu, bet tad jāgroza Kārtības rullis un jānoteic, ka rudens sesiju (varbūt to vairs nesauksim par rudens sesiju) sākam ar 9.septembri. Citādi nevar. Sāksim ar Kārtības ruļļa grozīšanu un nespēlēsim "vistiņas".

Priekšsēdētājs. Paldies, Tabūna kungs, bet mēs, kā jūs jau redzat, patiesību sakot, esam jau sākuši apspriest LNNK iesniegumu. Es uzaicinu balsot par šā jautājuma iekļaušanu mūsu darba kārtībā.

Panteļējeva kungs, par procedūru?

A.Panteļējevs. Es saprotu, ka tad, ja mēs gribam apspriest pieprasījumus, ir nepieciešamas divas procedūras. Ir jābalso par pieprasījuma steidzamību, un tikai tad, ja mēs nobalsojam par tā steidzamību, varam pāriet pie tā apspriešanas. Ja pieprasījums netiek atzīts par steidzamu, tad tas virzāms uz Pieprasījumu komisiju Kārtības rullī noteiktajā kārtībā tāpat kā visi citi pieprasījumi. Tā ir jādara, nevis vienkārši jāiekļauj darba kārtībā. Tas nav tas jautājums.

Priekšsēdētājs. Nē, mums jābalso par to, vai mēs šo pieprasījumu izskatām pirmo. (No zāles skan iebildumi.) Jā, atbilstoši tam, kā to Budovska kungs prasa.

A.Panteļējevs. Nē, ja jautājums ir par steidzamību un ja mēs izskatām to pirmo, tad man nav iebildumu.

Priekšsēdētājs. Jā, runa ir par to, vai mēs šo pieprasījumu izskatām pirmo. Tādā veidā. Vai kādam ir protesti? Es domāju, ka balsosim par to. Tātad LNNK frakcija un frakcija "Tçvzemei un brīvībai" atkārtoti lūdz sēdes vadītāju paziņot par 5.Saeimas ārkārtējās sesijas kārtējās sēdes sākšanu, kā arī precizē savu izteikumu sēdes sākumā: "Lûdzam kā vienus no pirmajiem izskatīt LNNK frakcijas un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" pieprasījumus Ministru prezidentam un finansu ministram sakarā ar Ministru kabineta lēmumiem par muitas tarifu likmēm un grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā." Saskaņā ar mūsu darba kārtību, kā jūs redzat, šos pieprasījumus ir paredzēts izskatīt pēc jautājuma par atvaļinājumu piešķiršanu. Tātad balsosim par to, vai plenārsēdes dalībnieki piekrīt, ka mēs šos pieprasījumus izskatām pirmos.

Jā, lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis (LNNK).

Piedodiet, priekšsēdētāja kungs! Mūsu pieprasījuma 1.punktā ir skaidri un gaiši formulēts, ka jums, Berķa kungs, ir jāizdara korekcijas savā formulējumā. Un šajā gadījumā jūs negriezieties pie sesijas, jo šā pieprasījuma 1.punkts skar tikai jūs.

2.punkts - jā, tur ir runa par to, lai mēs izskatītu LNNK un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" pieprasījumu. Taču tanī pašā laikā es gribētu teikt, ka tad, ja jūs uzturat spēkā to, ka tagad sākas rudens sesija, tad, lūk, par to zālē ir jābalso, jo mēs pret to protestējām. Citādi, cienītie kolēgas, mēs atvirzāmies no pamatidejas. Ja mēs tagad sākam runāt, ko izskatīt, un turpinām darbu, tad man ir jautājums: kādā situācijā mēs turpinām darbu - vai šī ir kārtējā ārkārtas sēde vai šī ir rudens sesija? Tātad te ir cits jautājums. Tāpēc, lūdzu, attiecībā uz 1.punktu, Berķa kungs, uzņemieties šo drosmi un izlemiet pats! Bet pēc tam par 2.punktu mēs runāsim kopīgi.

Priekšsēdētājs. Jā, es to esmu izlēmis. Šī ir rudens sesija. (Zālē troksnis.) Šī ir rudens sesija, jo, kā jūs jau saprotat, visu laiku runa ir par juridiskām niansēm, kurās sava taisnība ir vienai pusei un sava taisnība arī otrai pusei. Un es kā sēdes vadītājs tātad uzņemot šo drosmi paziņot, ka šī ir rudens sesijas pirmā sēde. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš ("Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man tādā gadījumā ir jautājums: kas šeit ir rakstīts uz visiem dokumentiem, ko mēs šodien saņēmām? Te ir rakstīts: "Saeimas 1.sesijas dokumenta numurs". Apskatieties šeit augšā! Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Es domāju, ka visi šie strīdi, kad sākas rudens - 1.aprīlī vai 1.maijā, arī ir absurds. Galu galā runa ir ne jau tieši par konkrēto datumu. Šeit Kusiņa kungam stāv stenogramma, apskatieties to, lūdzu! Jā, 1934.gada grāmata. Un ziemas sesija 1934.gadā sākās 23.janvārī. Un par to lemj Saeima.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Turpināsim darbu! Tātad es ierosinu balsot par LNNK un "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu - šos pieprasījumus izskatīt pirmos. Par sesiju mēs esam jau pasludinājuši. Es esmu pateicis, ka šī ir rudens sesija, un par to nav vajadzības balsot.

Lūdzu, vēlreiz, Budovska kungs, es jums dodu vārdu! Un es saku, ka par to nav vajadzības balsot.

M.Budovskis (LNNK).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Nu tad, lūdzu, paņemsim kaut vai vienu lapiņu rokā un izlasīsim šinī gadījumā pieprasījumus. Skatieties, kas tur ir rakstīts: "Saeimas 1.sesijā izstrādājamais 101.dokuments." Tātad - ko mēs turpinājām? Kā mēs esam nonākuši pie 101.dokumenta? Par ko tad te ir runa?

Priekšsēdētājs. Tās bija Saeimas sēdes. Es jums saku, Budovska kungs, ka, protams, mēs šo Kārtības rulli vēl nepazinām. Mēs nebijām pašā sākumā izdomājuši tādas nianses, bet ir taču jāiziet no šā juridiskā strupceļa. Es domāju, ka tie, kuri klausās šo translāciju, nesaprot, par ko tad īsti mēs te debatējam. Un es domāju, ka vismaz lauku cilvēkiem katrā ziņā būs pieņemams viedoklis, ka šī tomēr ir rudens sesija.

Lūdzu, balsosim par LNNK frakcijas un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu - viņu pieprasījumus Ministru prezidentam un finansu ministram izskatīt pirmos. (No zāles kāds kaut ko sauc.)

Par steidzamību ir pēc tam. Tagad runa ir par iekļaušanu darba kārtībā un lai tos izskatītu pirmos.

No zāles. Par steidzamību vispirms...

Priekšsēdētājs. Nē, vispirms par izskatīšanu, - lai tos apspriestu pirmos. Jā, par steidzamību pēc tam...

Tātad, lūdzu, balsosim par to, ka mēs šos jautājumus izskatām pirmos. Balsosim, lūdzu! Mēs, Budovska kungs, balsojam jūsu pieprasījumu: "Lûdzu kā vienu no pirmajiem izskatīt LNNK frakcijas priekšlikumu." Balsosim! (Zālē troksnis.) Vai jūs esat nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. Tātad par - 40, pret - 16, atturas - 7. 83 deputāti tātad ir... Līdz ar to mēs šo jautājumu izskatīsim kā pirmo. (Zālē visu laiku troksnis.) Lūdzu, nomierinieties un ieņemiet vietas!

Un tagad mēs balsosim par darba kārtību kopumā, jo mēs to nenobalsojām. Un pēc tam lemsim par steidzamību. Jā, tas ir pieņemts! Tātad balsosim par darba kārtību kopumā tādā veidā, ka par pieprasījumiem mēs runāsim kā par pirmajiem. Balsosim darba kārtību kopumā! Balsošanas laikā, Gravas kundze!

(I.Grava kaut ko saka no vietas).

Priekšsēdētājs. Mēs nobalsojām par jūsu izmaiņām! Jā, paldies! Lūdzu rezultātu. 46 - par, 8 - pret, 7 - atturas. Tātad par darba kārtību kopumā ir nobalsots. Un vēl mums ir jānobalso par Gravas kundzes priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā. DCP frakcija lūdz Saeimu tūlīt izdarīt izmaiņas Saeimas izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai sastāvā. Tā ierosina Kārļa Leiškalna vietā ievēlēt Aivaru Kreitusu. Tādējādi nobalsosim arī par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 50, pret - 12, atturas - 13. Ir iekļauts.

Tālāk - par deputātu pieprasījumu. Līdz ar to mums tagad ir jābalso par pieprasījumiem. Ir pieprasījums Ministru prezidentam Birkavam un finansu ministram Uldim Osim: "Pieprasām sniegt paskaidrojumu Saeimas sēdē par šādu Ministru kabineta pieņemto normatīvo aktu tiesiskumu - par 31.08.93. 6.noteikumu "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", 3.noteikumu "Par grozījumiem un papildinājumiem muitas tarifos" un rīkojumu "Par naftas produktu ievedmuitas tarifu likmēm"".

Tātad atbilstoši Kārtības rullim lūdzu izteikties vienu "par" un vienu "pret" ðā pieprasījuma iekļaušanu kā steidzamu. Jā, par šā pieprasījuma steidzamību.

Lūdzu, kas vēlas izteikties? Panteļējeva kungs. Tātad lemsim par to, vai šo pieprasījumu atzīt par steidzamu.

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Es domāju, ka varbūt pirmoreiz, ņemot vērā to, ka tiešām šis gadījums ir saistīts ar niansētu jautājumu un ar mūsu valdības uzsākto cīņu, kas bija jāuzsāk, pret spekulācijām un visām citām nekārtībām, mēs neiebildīsim pret to, ka tam ir jābūt pieprasījumam, ka uz šo pieprasījumu ir jāatbild un jāsagatavo attiecīgs lēmuma projekts.

Tomēr es uzskatu, ka šinī gadījumā tiešām vajadzētu ievērot normālo pieprasījumu izskatīšanas procedūru ar oficiālu apspriešanu Pieprasīju komisijā, lai tā tas būtu, - lai būtu normāla atbilde no valdības puses, nevis izmantojot dažādas situācijas (arī pāvesta klātbūtni), pārvērst šodien to par politiskām debatēm. Tāpēc es personiski iebilstu un uzskatu, ka mēs nevaram balsot par steidzamību, jo es neuzskatu, ka mēs to šodien, tūlīt pat, varam šeit sākt debatēt, tāpēc vajag ļaut šim pieprasījumam iet normālo gaitu caur Pieprasījumu komisiju un attiecīgajā veidā tad arī darīt. Viens izsakās "par", viens - "pret", es atvainojos... Tā ka man ir tāds lūgums.

Priekšsēdētājs. Paldies, Panteļējeva kungs! "Par" deputāti jau ir izteikušies, vai kāds ir "pret" Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis (LNNK).

Cienītie kolēgas, priekšsēdētāja kungs! Es šobrīd esmu nedaudz izbrīnījies: kādēļ Panteļējeva kungs runā pret steidzamību? Lūdzu, paskatieties Satversmes 81.pantu! Un, ja šeit ir runa par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tad tās ir Ministru kabineta noteiktās normas, kurām ir likuma spēks arī tādā gadījumā, pat ja mēs šodien sākam rudens sesiju, kas joprojām ir strīdīgs jautājums. Tad pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas, ja tie 3 dienu laikā nav iesniegti Saeimā, tie zaudē savu spēku. Es domāju, ka neviens no mums šeit negrib iestāties par to, ka šī alkohola nelegālā tirdzniecība ir jāpārtrauc, te ir jābūt pietiekami stiprām sankcijām utt. Es domāju, ka tas viss ir mūsu interesēs, bet tādā gadījumā, ja šobrīd Panteļējeva kungs saka, ka nevajag to virzīt kā steidzamu... Tādā gadījumā es nezinu, kad mēs to izskatīsim. Tātad 3 dienu laikā, un pēc tam, ja mēs sāksim strīdēties, tad tie zaudēs spēku. Nē, cienītie kungi, mūsu interesēs nav, lai tas zaudē spēku! Mūsu interesēs ir tas, lai Latvijā būtu likumība - likumība arī tanīs robežās, ko ir pieņēmusi un akceptējusi Saeima.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk balsosim. Kurš ir par šā pieprasījuma atzīšanu par steidzamu? Lūdzu, balsosim! Viena balss klāt. Lūdzu rezultātu. Jums neparādījās? Nebalso tātad... Jūs esat "par" steidzamību? Lūdzu rezultātu! 40 - par, 29 - pret, 15 - atturas. Nav pieņemts. Tātad atbilstoši Kārtības ruļļa 108.pantam, ja steidzamība tiek atraidīta, tad pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai. Par procedūru? Lūdzu!

I.Bukovskis ("Saskaņa Latvijai").

Cienījamie Saeimas deputāti! Mēs pēc vēlēšanām, kad atnācām...

Priekšsēdētājs. Bukovska kungs, lūdzu, runājiet mikrofonā! Citādi mēs nedzirdam...

I.Bukovskis. Es biju pirmais, kas savā laikā pateica, ka jāpasludina ārkārtējā sēde. Tad tā sēde bija pasludināta, bet pēc tam viss aizmirsās. Mums šobrīd ir jāatrisina šis jautājums. Mēs visu laiku tagad saskarsimies ar šo jautājumu. Un tā vietā, lai strādātu, mēs visu laiku apstrīdēsim savu lēmumu likumību. Tāpēc es tomēr prasu izlemt šo jautājumu šobrīd. Piemēram, var nobalsot, vai pasludināt šobrīd šo sesiju par ārkārtēju, taču šo jautājumu neizlemt mēs nevaram. Augstākā padome tā darīja - kad viņi redzēja, ka jautājumu nevar izlemt, viņi pagrieza galvu uz otru pusi un izlikās, ka šā jautājuma nav. Taču jautājums tomēr ir, un es negribu, lai Saeima izskatītos tāda pati kā Augstākā padome.

Priekšsēdētājs. Bukovska kungs, šī plenārsēžu likumība nav atkarīga no tā, vai tās ir ārkārtējas vai kārtējas.

Tātad ķersimies pie darba kārtības atbilstoši pirmajam punktam, taču sākumā būs pārtraukums līdz pulksten 10.45.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, kungi, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu!

Tātad Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusu". (72.dokuments). Lagzdiņa kungs, vai jums ir kas ko teikt? Par procedūru? Par būtību. Lūdzu!

J.Lagzdiņš ("Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Ierosinu Saeimai noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija līdz 15.septembrim apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Šādu pašu termiņu ierosinu noteikt arī attiecībā uz nākamo likumprojektu par grozījumiem pašvaldību likumos.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad Saeimas Prezidija slēdziens bija nodot šo likumprojektu apspriešanai Juridiskajā komisijā un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimā. Tagad Lagzdiņa kungs lūdz iesniegt šos priekšlikums līdz 15.septembrim. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu lēmumu? Nav. Tātad minētais likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai.

Nākamais ir jautājums par pašvaldībām. (71.dokuments). Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi grozījumus likumos par rajona pašvaldību, par pilsētas pašvaldību, par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību un par pagastu pašvaldību. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimā. Lagzdiņa kungs tātad lūdza priekšlikumus arī šim likumprojektam iesniegt līdz 15.septembrim. Vai ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Tālāk ir izskatāms 82.dokuments. Deputāti: Kide, Zaščerinskis, Kaža, Ameriks, Jānis Jurkāns un Lucāns ir iesnieguši grozījumus un papildinājumus Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 28.oktobra lēmumā "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914.gada 1.augusta dzīvoja Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem". Saeimas Prezidijs ierosina iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir kādi iebildumi vai piezīmes?

Lūdzu, Panteļējeva kungs!

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es runāšu daļēji par šo likumprojektu un arī par 82.dokumentu, bet pēc tam izteikšu argumentus. Tādā pašā mērā tas skars arī 80., 78., 85., 83. un vēl arī 92., 93., 94. un 95.dokumentu. Visi šie likumprojekti, kas te tiek izvirzīti, faktiski ir viena liela konceptuāla jautājuma atsevišķas sastāvdaļas.

Šis konceptuālais jautājums ir par Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesisko noregulējumu - tas ir jautājums par to cilvēku statusu, kuriem nav pilsonības, un citiem tamlīdzīgiem jautājumiem. Tāpēc šajā sakarā man liekas nepiedodama šo jautājumu šāda politiska fragmentācija, kas pašlaik notiek, - ka dažādas grupas, dažādas frakcijas iesniedz priekšlikumus, kuri atšķiras laikā un telpā, un pēc tam tie visi tiek izskatīti komisijā. Es domāju, ka tas viss ir vienas koncepcijas sastāvdaļa. Un šīs koncepcijas noteikti viens no pamatlikumiem, viens no likumiem, ir arī likums par pilsonību, kura, kā jūs redzat, šajā sarakstā vispār nemaz nav.

Es zinu, ka vairākas frakcijas gatavo savus likumprojektus par pilsonību, un droši vien vistuvākajā laikā viņas tos iesniegs. Taču nedrīkstētu būt šāda te jautājuma neloģiska risināšana, jo ņemiet vērā, ka par katru dokumentu, ko mēs šodien it kā ar Saeimas akceptu, pat neiedziļinoties tajā, nododam komisijām, mēs uzņemamies zināmu līdzatbildību par to, kas šajos dokumentos ir, ar visām tām starptautiskajām komplikācijām un sekām, kas no tā var izrietēt, ar visām tām iekšējām problēmām, kuras no tā var izrietēt. Tāpēc man būtu priekšlikums par šiem konkrētajiem dokumentiem. Es saprotu, ka mums pēc tam acīmredzot tik un tā būs jābalso par katru dokumentu atsevišķi, bet šiem konkrētajiem dokumentiem tāpat kā pārējiem manis nosauktajiem dokumentiem, kuri skar - atkārtoju vēlreiz! - šo te jautājumu - jautājumu par pilsonību, jautājumu par pārējo Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesību un likumiskā statusa definēšanu Latvijas Republikā - , es iesaku šodien atraidīt to nodošanu komisijās līdz tam brīdim, kamēr nav gatava un politiski izšķirta pilsonības koncepcija. Un tad visi šie jautājumi varētu būt vienā loģiskā paketē kā viena apakšsastāvdaļa šim te jautājumam, nevis tagad atraut risinājumu. Tāpēc mans priekšlikums, konkrēti runājot par 82.dokumentu, pašlaik ir atraidīt tā nodošanu komisijām.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide (SL).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Latvijas Republikas Augstākā padome 1992.gada 20.oktobrī pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914.gada 1.augusta dzīvojušas Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem. Jā, šis lēmums atzina, ka pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma pieder personas, kuras saskaņā ar 1919.gada 23.augusta likuma par pavalstniecību 1.pantu skaitījās Latvijas Republikas pilsoņi, ja viņi laikā uz 1914.gada 1.augustu dzīvoja Latvijas robežās, bet savu piederību pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma vienkārši nebija noformējuši. Tas attiecas arī uz šo personu pēcnācējiem ar nosacījumu, ka šīs personas lēmuma pieņemšanas brīdī dzīvo un ir pastāvīgi pierakstītas Latvijas Republikā un ka tās spētu reģistrēties līdz pagājušā gada 31.decembrim. Latvijā, cik zināms, šobrīd dzīvo vairāk nekā 40 tūkstoši šādu personu. Par šo jautājumu bija plašs raksts vakardienas "Neatkarīgajā Cīņā", kur ir izsmeļoši parādīts, ka viņi patiešām ir latvieši, kas mūžu nodzīvojuši šeit ar savām ģimenēm un strādājuši, viņu bērni šeit dzīvo, bet viņi neiegūs tiesības. Viņi nav mūsu pilsoņi tāpēc, ka šis lēmuma projekts iztecēja pirms laika un viņi Imigrācijas un pilsonības departamenta ierēdņu pretdarbības dēļ nespēja līdz šim laikam reģistrēties. Lai to visu labotu un lai to visu varētu novērst, frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputāti arī iesniedza šos labojumus minētajā likumā.

Lai šā labojuma nepieciešamību argumentētu, pasvītrošu labojuma būtību vēlreiz. Tā ir šāda: mēs liekam priekšā mainīt reģistrācijas termiņu no 1992.gada31.decembra uz 1993.gada 31.decembri. Tas dotu iespēju visiem, kas vēlas realizēt savas likumīgas tiesības un reģistrēties par pilsoņiem, - tas ir, šiem 40 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Labojumi nosaka arī dokumentu kopu, kuri nepieciešami, lai dokumentāri apstiprinātu visus tos nosacījumus, kuri noteikti lēmumā.

Treškārt, labojums paredz personai ne tikai reģistrēties, bet reģistrēties kā pilsonim. Tas ļautu realizēt brīvprātības principu izvēlē pievienoties pilsoņu kopai vai nē.

Un ceturtkārt. Labojums nepieciešams, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu pret tiem cilvēkiem, no kuriem, kā es teicu, lielākā daļa šeit dzimuši, mūžu nostrādājuši un turpina šeit strādāt.

Un vēl. Tīri praktisku apsvērumu argumentācija. Kādēļ tad šāds labojums likumprojektā vajadzīgs tieši pašlaik? Panteļējeva kungs analizēja, kāpēc tas pašlaik nav vajadzīgs. Un kāpēc tas nevarētu gaidīt?

Pirmkārt, tādēļ, lai nedotu precedentu, ka ierēdņi mūsu likumu var nepildīt, jo šāda likuma nepildīšana mums republikā vēršas plašumā un veidojas tiesiskais nihilisms. Jūs to jūtat gan par nodokļu nemaksāšanu, gan par visu citu normatīvo aktu nepildīšanu. Tie ir pieņemti, bet tie netiek pildīti. Šis ir vislabākais piemērs, jo tieši Imigrācijas un pilsonības departaments ar tādu pieeju panāca to, ka šis likums nespēja realizēties līdz pagājušā gada 31.decembrim. Un pēc šā likuma faktiski tikai divi pilsoņi no tiem 40 tūkstošiem tika pievienoti kopai - ne naturalizēti, bet pievienoti. Tas bija profesors Kalnbērzs un cienījamā Austra Boļševica. Šis labojums, manuprāt, ir nepieciešams arī tīri praktisku apsvērumu dēļ. Proti, cienījamais Panteļējeva kungs, šodien sākas īpašumu reģistrācija, īpašumu atdošanas sertifikātu izsniegšana, un šī nav naturalizācija, šī ir pilsonības atjaunošana.

Priekšsēdētājs. Lūdzu nedebatēt! Debatēt varat nākt pie mikrofona!

E.Kide. Tāpat daudzi citi praktiski dzīves jautājumi ir atkarīgi no tā, vai šis cilvēks ir pieskaitīts pilsoņu kopai vai nav pieskaitīts pilsoņu kopai, Un tagad es tomēr teikšu varbūt nevietā, bet emocionāli. Vakar es biju dievkalpojumā, ko vadīja pāvests Jānis Pāvils II, un viņš lika, pasniedzot roku, vienoties, nedalīties, nešķelties, bet cīnīties par mūsu kopējiem mērķiem. Un man ir sāpīgi, un, šķiet, tas nav īsti taisnīgi, ka vienai daļai latviešu - kā mēs pareizi izdarījām - piešķīra dubulto pilsonību, piešķīrām par tiem, kuri nekad Latvijā nav bijuši, bet ir dzimuši citā zemē un varbūt arī Latvijā nekad nebūs, bet mēs viņiem piešķīrām to pilsonību, lai nedalītu tautu. Tikai tagad var būt daži izņēmumi, par kuriem te runās sakarā ar nākamo likumprojektu. Bet tai latviešu daļai, kas šeit dzīvo, kas nodzīvojusi mūžu ar ģimenēm, runā latviešu valodā, mēs pilsonību liedzam. Tāpēc man ir tāds lūgums, cienītie deputāti, lai izpildītu iepriekšējo Augstākās padomes lēmumu un lai novērstu šo tiesisko neatkarību, balsot par to, lai šo likumprojektu iekļautu izskatīšanai parlamentā. Pretējā gadījumā, kā es vēlreiz uzsveru, būs precedents jebkura mūsu likuma nepildīšanai, jo šis bija mūsu pieņemtais likums.

Priekšsēdētājs. Paldies, Kides kungs! Es lūdzu nākamos runātājus, ja tādi būs, runāt par to, vai iekļaut vai neiekļaut, jo likumus mēs apspriedīsim vēlāk. (Kide no zāles kaut ko piebilst.)

Paldies, Kides kungs! Endziņa kungs, lūdzu par procedūru!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, saskaņā ar Kārtības ruļļa 54.pantu, diskutējot par jautājumu, vai nodot komisijām vai ne, var uzstāties viens "par", viens - "pret", un katrs runātājs drīkst runāt ne vairāk kā 5 minūtes. Tāpēc es lūdzu ieslēgt tablo, lai būtu redzams arī šis runas laiks. Citādi mēs atkal mēģinām izvērst diskusijas tur, kur to nevajag.

Priekšsēdētājs. Jā, aizrādījums ņemts vērā. Kides kungs, jums vārds replikai.

E.Kide. Atvainojos, ka nesekoju tam laikam, kas šeit nebija nofiksēts, bet cienījamajam Endziņa kungam es atļaušos teikt, ka tie cilvēki, par kuriem mēs runājam šīs 5 vai 7 minūtes, ir mūžu gaidījuši uz šā jautājuma risinājumu, un jūs viņiem liekat nevis 5 minūtes, bet daudz vairāk gaidīt.

Priekšsēdētājs. Kides kungs, bet runa jau ir par kārtības ievērošanu.

Es saprotu, ka vairāk iebildumu nav. Tātad mēs balsosim par Prezidija slēdzienu nodot šo dokumentu Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad kas ir par šā dokumenta nodošanu Juridiskajai komisijai? Lūdzu rezultātu. 37 - par, 27 - pret, 18 - atturas. Dokuments tiek atraidīts.

Nākamais ir 81.dokuments - Saeimas Ārlietu komisija ir nosūtījusi Saeimas Prezidijam likumprojektu "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka tās savus priekšlikumus divu nedēļu laikā iesniedz Ārlietu komisijai, kas minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem sagatavo izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Vai kādam ir iebildumi? Neredzu. Tātad likumprojekts tiek nodots visām Saeimas komisijām, kas divu nedēļu laikā iesniedz priekšlikumus Ārlietu komisijai.

Nākamais ir 80.dokuments. Es izstāstīšu tā būtību. Tātad deputāti Kide, Zaščerinskis, Jānis Jurkāns, Folkmane, Kaža un Ameriks ir iesnieguši grozījumus un papildinājumus Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 27.novembra lēmumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 15.oktobra lēmuma "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" piemērošanu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas Republikas pilsoņiem". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai.

Lūdzu, Panteļējeva kungs!

A.Panteļējevs. Jā, es jau teicu savā iepriekšējā uzstāšanās reizē, ka mēs aicinām pašlaik atraidīt visus likumprojektus, kas skar pilsonības problēmu, lai arī kādā izpausmes aspektā tie būtu, sakarā ar to, ka vispirms jāizšķiras par to, kādam jābūt Pilsonības likuma konceptam. Arī Kides kunga runa nedaudz mani provocēja dot sīkākus paskaidrojumus, ka arī Pilsonības likums nav tikai naturalizācijas likums. Naturalizācija ir viena daļa no tā. Pilsonības likums satur arī definējumu, kas pie pilsoņu kopas jau pieder bez naturalizācijas, un šajā definējumā var tikt iestrādātas jūsu 82.dokumentā ietvertās tēzes, kādā veidā reģistrējušies cilvēki, līdz kādam termiņam un vai ir piemērojams Augstākās padomes lēmums vai ne. Tā kā tikai viena Pilsonības likuma daļa ir naturalizācija. Paskatieties Latvijas Pavalstniecības likumā - tur vispirms bija daļa, kas fiksēja, kas ir pilsoņi bez jebkādas naturalizācijas.

Es atkārtoju vēlreiz, lai nebūtu šādu pārpratumu gan tajā, gan citā jautājumā, gan arī šajā jautājumā, kas no vienas puses skar Pilsonības likumu, bet no otras puses, arī Vēlēšanu likumu, kas tika pieņemts un kas zināmā mērā sāk runāt par spēles noteikumiem uz aizmuguri, ja tā var teikt, par spēles noteikumiem, par to mainīšanu spēles laikā. Es tā domāju... Un aicinu pašlaik atraidīt šo likumprojektu par nodošanu komisijām.

Priekšsēdētājs. Jā. Lūdzu!

A.Ameriks (SL).

Domāju, ka šodien jau ļoti simptomātiski bija tas, ka mēs strīdējāmies par to, vai ir rudens vai nav. Tieši tādā pašā veidā tagad Panteļējeva kungs ļoti pārliecinoši uzsver to, ka visi jautājumi tiks atrisināti Pilsonības likumā, kurš būs. Visu cieņu! Es ceru, ka tas būs, bet pagaidām, redzat, gaidot to, kas būs, un to labo, gaišo un skaisto, kas būs tajā likumā ielikts iekšā... Bet pagaidām mēs to likumu neesam sagaidījuši. Mēs tikai solām. Jūs zināt to latviešu teicienu, ka solīts makā nekrīt. Un mums ir jādzīvo šodien. Mums ir jādzīvo pēc tiem likumiem, kas ir pieņemti šodien, kas ir pieņemti vakar un aizvakar. Un, reāli izejot no tā, mūsu frakcija ierosina šos labojumus tajos eksistējošajos likumdošanas aktos, kas darbojas šodien. Ja tik tiešām būs tas pilnīgais un pilnīgi izstrādātais Pilsonības likums un visi labojumi, viss, kas šobrīd ir labākais, būs ņemts vērā šajā Pilsonības likumā, ko neviens vēl nav redzējis un ko "Latvijas ceļš" izstrādā... Jā, bet vēl neviens nav iesniegts Saeimā...

Tātad runa ir par vienu. Es gribētu īsi pateikt par šo ierosinājumu, kuru mēs iesniedzām šeit. Tas skar tikai divas cilvēku grupas, proti, tos cilvēkus, kas šobrīd būs visaugstāko institūciju, tas ir, Ministru kabineta un parlamenta locekļi. Šobrīd, kad Latvija ir neatkarīga valsts, tiem cilvēkiem, kas ar tautas uzticību ir kļuvuši par Ministru kabineta un parlamenta locekļiem, es domāju, noteikti būtu jāizšķiras par to, kuras valsts pilsoņi viņi ir, sēžot Ministru kabinetā vai parlamentā. Šī izšķiršanās būtu jāizdara, un ar šo labojumu mēs gribam to panākt. Mēs negribētu to izdarīt tādā veidā, lai šis likums būtu ar atpakaļejošu datumu. Mēs uzskatām, ka reāli tas ir uz perspektīvu domāts, un šobrīd es domāju, ka visiem mums tas darītu godu, ja tiklab tie, kas sēž parlamentā un pieņem likumus, kā arī tie, kas pilda šos likumus kā valdības locekļi, tomēr būtu tās valsts pilsoņi, kuras intereses viņi realizē.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad mums ir Prezidija priekšlikums nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un ir Panteļējeva kunga priekšlikums atraidīt. Balsosim tātad par Prezidija priekšlikumu - nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai. Lūdzu rezultātu. 33 - par, 33 - pret, 14 - atturas. Tātad likumprojekts ir atraidīts.

Par valsts budžetu. 98.dokuments. Saeimas Saimnieciskā komisija ir iesniegusi grozījumus Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā "Par valsts budžetu 1993.gadam". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kā arī nosūtīt Ministru kabinetam un noteikt, ka iesniegtos priekšlikumus... (No zāles iebildumi.) Vienu mirklīti! Jā, piedošanu, šeit ir maiņa. 74.dokumenta vietā ir 98.dokuments. Es atvainojos.

Lūdzu, Karnupa kungs!

V.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi, ja jūs skatāties 98.dokumentu... (Tālāk turpina runāt bez mikrofona.)

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, Karnupa kungs, tātad Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kā arī nosūtīt Ministru kabinetam un noteikt, ka iesniegtos priekšlikumus apkopo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un sagatavo minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir kādi iebildumi? Neredzu. Tātad likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un arī Ministru kabinetam.

Tālāk 77.dokuments. Ārlietu komisija iesniedz likumprojektu par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Republikas, respektīvi, Taivānas valdības līgumu par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un aizsargāšanu. Saeimas Prezidijs liek priekšā iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir iebildumi? Lūdzu, Karnupa kungs!

V.Karnups. Man gan tikai paskaidrojums...

Priekšsēdētājs. Tad nevajag. Paldies. Tātad, ja iebildumu nav, tad likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Tālāk ir likumprojekts. Deputāti Straume, Sinka, Grīnblats, Mīlbergs un Dāliņš ir iesnieguši likumprojektu "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"". Tas ir 78.dokuments. Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu, Panteļējeva kungs!

A.Panteļējevs (LC).

Jā. Diemžēl tā iznāk. Es saprotu, ka tagad vienas politiskās nometnes simpātijas pret šo dokumentu mainās uz otru pusi. Bet, tā kā "Latvijas ceļš" vēlas būt konsekvents, mēs sakām vēlreiz, ka lūdzam pašlaik atraidīt visus likumprojektus, kas skar jautājumu par pilsonību un nepilsoņu tiesiskā statusa noregulējumu. Šis likumprojekts skar tieši to, kaut arī no virsraksta tas neizriet. Tur ir arī virkne citu grozījumu, kuri būs turpmāk un par kuriem mēs runāsim.

Atbildot uz Amerika kunga apgalvojumu, es gribu teikt, ka faktiski frakcijās tiek apspriesti vismaz trīs alternatīvi pilsonības likumprojekti, kas acīmredzot parādīsies vistuvākajā laikā plenārsēdē. Es piedāvāju šo likumprojektu, tāpat kā es piedāvāju iepriekš "Saskaņas Latvijai" iesniegtos projektus, atraidīt tieši ar to pašu motivāciju.

Priekšsēdētājs. Vai ir vēl kādi... Lūdzu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti, es gribu vērst uzmanību, lūk, uz ko: kaut arī šajos labojumos, kā redzams, ir runa par Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas Republikas pilsoņiem, pats likums un mūsu paredzētie grozījumi tajā nekādi nedefinē to, kas ir Latvijas Republikas pilsoņi un kas ir iedzīvotāji. Tas, dabiski, izriet no citiem likumiem. Tas to nepavisam neskar. Šeit ir vairāki būtiski punkti, kas toties skar sertifikātu izmantošanu. Šis izmantošanas veids pašlaik galīgi nav noregulēts. Un, kā mēs redzam, tad sekas, kas saistītas ar sertifikātu uzpirkšanu, var būt visai sarežģītas un grūti prognozējamas. Visi šie bēdīgie piemēri, kad sertifikātus 28 latu nomināla vietā uzpērk par vienu latu, - kā tas atsauksies uz īpašuma koncentrāciju nākotnē un pašlaik to slāņu rokās, kuriem jau tāpat ir līdzekļi? vai tiks sasniegts šo sertifikātu patiesais mērķis - izlīdzinātas iespējas valsts uzņēmumu privatizācijā starp tiem, kam pašlaik nekā nav, un starp tiem, kam ir? Tātad šie mērķi ir stipri vien pretrunīgi un tieši tādēļ arī ir šie mūsu labojumi un grozījumi, kurus mēs jau bijām sagatavojuši samērā sen. Tas bija toreiz saistībā ar šā likuma apturēšanu. Tā kā apturēšana tika noraidīta, tad tagad ir šie grozījumi.

Kas attiecas uz pilsoņiem un iedzīvotājiem, tad tas nekādi neskar pašus šos likumus - ne vienu, ne otru. Tā ka es aicinu balsot "par" un nodot šo projektu attiecīgajām komisijām.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikties par šo jautājumu? Tātad mēs balsosim par Prezidija priekšlikumu - nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai. Balsosim "par" vai "pret" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu. Par - 24, pret - 45, atturas - 14. Tātad likumprojekta nodošana komisijām ir atraidīta.

Par tautas nobalsošanu. 84.dokuments. deputāti Grīnblats, Sinka, Mīlbergs, Straume, Dāliņš un vēl citi ir iesnieguši Saeimas lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu darbības atjaunošanu". Saeimas Prezidijs ierosina šo dokumentu nodot Juridiskajai komisijai. Vai ir kādi iebildumi? Birznieces kundze!

I.Birzniece (LC).

Procedūras jautājums. Man liekas tā, ka starptautiskajām konvencijām mēs vienmēr pievienojam tekstu klāt. Lēmuma projektam vai likumprojektam, es proponēju, arī vajadzētu likt klāt šo iepriekšējo likumu. Man tā nav. Šis teksts būtu jāizdala visiem deputātiem, lai var jēdzīgi izlemt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Tas ir...

I.Birzniece. Lēmums ir, lai atjaunotu 1992.gada 20.jūnija likumu par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Šo dokumentu nevar izvērtēt, ja nav likuma teksta klāt. Ir? Man nebija.

Priekšsēdētājs. Tātad daļai no deputātiem ir šis 79.dokuments. Labi. Vai ir vēl kādi iebildumi? Es ierosinu balsot par šā dokumenta nodošanu Juridiskajai komisijai. Lūdzu rezultātu. 72 - par, 6 - pret, 4 - atturas. Dokuments nodots Juridiskajai komisijai.

Par tautas nobalsošanu - 79.dokuments. Deputāti Sinka, Mīlbergs, Straume, Dāliņš un Kostanda iesnieguši likumprojektu par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai. Vai ir kādi iebildumi? Neredzu. Tātad likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais mums ir 85.dokuments. Tas ir deputātu Grīnblata, Sinkas, Milberga, Straumes un Berklava likumprojekts "Par kļūdu un neprecizitāšu novēršanu Latvijas Republikas pilsoņu kopuma apzināšanas procesā". Prezidijs liek priekšā šo dokumentu nodot Juridiskajai komisijai.

Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, tāpat kā visos iepriekšējos gadījumos "Latvijas ceļam" nevar būt dubultstandartu, un arī šeit mēs esam pret - tādēļ ka esam pret visu šo jautājumu izskatīšanu pirms Pilsonības likuma, kuru tiešām ceram drīzumā izskatīt.

Un vēl viens papildu arguments - pret. Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja šos divus dokumentus - 85. un 83.dokumentu. Ārlietu komisijas vairākums nobalsoja pret to, ka šis jautājums tiktu izskatīts kā atsevišķs jautājums. Tas bija Ārlietu komisijas viedokli. Mēs - tātad Ārlietu komisijas vadība - iesniegsim šo dokumentu attiecīgajām komisijā, bet piekrītam, ka problēmas, kas tur ir apskatītas, pastāv un tās noteikti ir jārisina kopā ar Pilsonības likumu, kopā ar visu šo paketi, nevis tikai ar Pilsonības likumu. Tas vēl viens arguments pret. Es aicinu balsot pret 85.dokumentu, pret tā nodošanu komisijām.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikties? Grīnblata kungs!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Tātad lēmumprojekts ir tapis uz Pilsonības un imigrācijas departamenta iesniegtā ziņojuma pamata. Diemžēl sīkas kļūmes dēļ šis departamenta ziņojums ir piesprausts klāt pie 79.dokumenta, tas ir, pie iepriekšējā, nevis pie šā. Tātad varbūt deputātiem momentā nav skaidrs. To parakstījis departamenta direktors Pļavnieks. Un šeit ir uzrādīta vesela virkne dažādu tehnisku un juridisku neprecizitāšu, kas saistītas ar pilsoņu reģistrāciju un viņu kopuma apzināšanu. Šī pārbaude, kas būtu vajadzīga un ko paši departamenta darbinieki ir gatavi veikt, ir vēlama un nepieciešama vēl jo vairāk tāpēc, ka ir, protams, pieļautas arī kļūdas līdzšinējā procesā un ka Latvijas pilsoņu reģistrā tāda vai citāda iemesla dēļ ir cilvēki, kas nav Latvijas pilsoņi. Tādējādi šā kopuma precīza konstatēšana nekādi nevar tikt atlikta līdz jebkāda cita pilsonības jautājuma izskatīšanai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka perspektīvā pienāks arī pašvaldību vēlēšanas. Un kas tad vēlēs?

Kā redzams šajā lēmuma projektā, tad runa ir par sekojošo. Pirmais ir pats galvenais - tātad uzdot organizēt un nodrošināt iedzīvotāju reģistrā reģistrēto Latvijas Republikas pilsoņu datu bāzes vispārēju un kompleksu pārbaudi. Tas nav atkarīgs no kādām izmaiņām pašā Pilsonības likumā kā tādā. Tas ir darbs, kas ir jāveic, jo pretējā gadījumā atkal būs tāda situācija, ka pēc kāda laika šo jautājumu nerisinās vienkārši tāpēc, ka ir pagājis pārāk daudz laika un radies pārāk daudz neskaidrību. Tātad šie argumenti ir, un, ja deputātiem būtu bijis laiks, viņi būtu iepazinušies ar Pilsonības un imigrācijas departamenta direktora ziņojumu, kurā ir parādīts, kas līdz šim nav darīts pietiekami pareizi un kas konkrēti būtu jādara, lai šo reģistru savestu tehniskā kārtībā. Runa tātad ir tieši par šo tehnisko kārtību, nevis par tādu vai citādu politisku lēmumu, kas attiecas uz pašu pilsonību. Tā ka es aicinu balsot par šāda jautājuma iekļaušanu darba kārtībā un par projekta nodošanu komisijai. Lūdzu!

Priekšsēdētājs. Paldies, Grīnblata kungs! Vai vēl kāds vēlas izteikties? Tātad mums ir Saeimas Prezidija priekšlikums - nodot šo lēmuma projektu Juridiskajai komisijai, un ir Induļa Bērziņa ierosinājums to noraidīt.

Es lūdzu vispirms nobalsot par Prezidija priekšlikumu - lēmuma projektu nodot Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsošanu. Rezultātu! 22 - par nodošanu, 51 - pret, 9 - atturas. Tātad - noraidīts.

Nākamais ir - 83.dokuments. Deputāti Grīnblats, Sinka, Mīlbergs, Straume, Dāliņš un vairāki citi ir iesnieguši grozījumus Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 2.februārī apstiprinātajā Pagaidu nolikumā par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudēja Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājās no Latvijas Republikas pilsonības. Saeimas Prezidija ieteikums ir nodot šo dokumentu Juridiskajai komisijai. Vai ir kādi iebildumi?

Lūdzu - Indulis Bērziņš no "Latvijas ceļa".

I.Bērziņš (LC).

Cienījamie kolēģi, lai nekavētu laiku, iepriekš minēto apsvērumu dēļ mēs aicinām balsot pret, kaut arī tas ir it kā formāls dokuments, bet mēs esam pret šo problēmu risināšanu ar lēmuma palīdzību. Pieņemsim kopēju paketi un beidzot tiksim ar to galā. Šādā veidā - it kā kaut ko labojot, - mēs visu laiku atliekam pamatjautājuma risināšanu. Un tā tas reāli ir. Tā ka, protams, mēs darīsim visu, lai mūsu variants parādītos pēc iespējas ātrāk. Parādīsies arī citi varianti, un pieņemsim kopējo dokumentu ar visiem labojumiem, kuri būs nepieciešami, kaut vai formālas dabas labojumiem.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vēl Karnupa kungs. Lūdzu, Karnupa kungs!

V.Karnups (LNNK).

Es aicinu deputātus balsot par šā lēmuma izskatīšanu un negaidīt Pilsonības likumu, jo mēs esam nonākuši strupceļā. Pēc šā lēmuma tikai Augstākās padomes Prezidijs varēja lemt, vai cilvēks var izstāties no Latvijas Republikas pilsonības. Un kas ir noticis tagad? Tā kā mums, paldies Dievam, vairs nav Augstākās padomes, nav neviena, kurš būtu tiesīgs lemt par tiem iesniegumiem, ko departaments saņem gandrīz katru mēnesi, ja ne katru nedēļu. Šie iesniegumi ir no cilvēkiem, kas grib atteikties no Latvijas valsts pilsonības. Un tagad nav neviena mehānisma, kā viņi var legalizēt šo atteikšanos. Es domāju, ka tas būtu izsakāms ārpus kārtas, kaut principā varētu piekrist dažām "Latvijas ceļa" domām sakarā ar Pilsonības likuma kopumu. Šo īpašo projektu es aicinu atbalstīt un nodot komisijām.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad balsojam. Vispirms balsojam par Prezidija priekšlikumu - nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. 34 - par, 25 - pret, 17 - atturas. Noraidīts.

Tālāk. Tirdzniecības likuma projekts. 73.dokuments. Tātad Saeimas Prezidijs liek priekšā šo iesniegto Tirdzniecības likuma projektu nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskais birojs sniedz savu atzinumu par šo projektu, bet Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopo iesniegtos priekšlikumus. Vai ir kādi iebildumi. Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis (DCP).

Tā kā Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu Prezidijam ir iesniegusi, tad es uzskatu par nevajadzīgu "spēlēt futbolu" un dot atpakaļ to mūsu komisijai. Pietiktu ar to, ka lēmumā tiktu ierakstīts, ka tas tiek nodots Juridiskajai komisijai, un pēc tam mēs ar to tālāk strādājam.

Priekšsēdētājs. Mēs, Čepāņa kungs, Prezidijā spriedām par šo it kā juridisko niansi un tomēr secinājām, ka formāli mums tas ir jādara atbilstoši Kārtības rullim. Turklāt jums tik un tā būtu jāapkopo iesniegtie priekšlikumi.

Levita kungs.

E.Levits (LC).

Dārgie kolēģi, šis likumprojekts ir sagatavots pirms ilga laika, jau iepriekšējā Augstākās padomes laikā. Vienlaicīgi mums ir jāraugās, it īpaši šajā - saimniecisko tiesību jomā, uz Baltijas valstu vienotības attīstīšanu. Šajā sakarā jau sen ir bijusi runa arī ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdībām par vienota Baltijas tirdzniecības kodeksa izstrādāšanu. Šajā gadījumā igauņi ir uzņēmušies iniciatīvu, un Igaunijā ir gatavs savs projekts, kurš tiek saskaņots ar Eiropas kopienu un tiek dots arī starptautiskajām ekspertīzēm. Es tieši tagad sazinājos ar igauņu kolēģi, un pēc dažām nedēļām - septembra beigās, vēlākais oktobra sākumā, būs šī ekspertīze pilnīgi gatava, bet ir bijusi jau iepriekšējā ekspertīze par šo projektu, un tā ir pozitīva. Tas ir par igauņu projektu. Kad bija mūsu tikšanās ar Igaunijas un Lietuvas tieslietu ministriem, mēs vienojāmies par to, ka, lai radītu priekšnoteikumus vienotai Baltijas saimnieciskajai telpai, mums visiem vajadzētu pieņemt vienādu vai ļoti līdzīgu tirdzniecības kodeksu. Arī lietuviešiem ir savs projekts, gan ne tik tālu izstrādāts kā mūsu projekts, bet arī lietuviešu kolēģis pieņēma lēmumu šo savu projektu nevirzīt tālāk uz priekšu, kamēr nebūs saņemts šis Igaunijas projekts ar attiecīgo Eiropas ekspertu spriedumiem. Tādēļ man šeit ir lūgums - šo lielo tirdzniecības kodeksu, kas ir mūsu saimniecības tiesību pamatā, mums vajadzētu veidot visām trim Baltijas valstīm vienādu. Domāju, ka mums nav jāizskaidro iemesli, kādēļ tas ir nepieciešams. Tātad mans lūgums ir - šo projektu pagaidām nevirzīsim uz priekšu. Tiklīdz mēs būsim saņēmuši Igaunijas projektu kopā ar Eiropas ekspertu, respektīvi, Briseles slēdzieniem, mēs šo projektu izskatīsim. Un tad, ja tas mums nebūs izdevīgs, mēs atgriezīsimies pie šā projekta. Bet es teiktu, ka tad, ja mēs virzīsim šo projektu uz priekšu, mēs izjauksim šo Baltijas jau iespējamo vienotību šajā ļoti svarīgajā saimnieciskajā jomā. Tādēļ mans priekšlikums būtu nevirzīt pašlaik šo projektu uz priekšu un pagaidīt pāris nedēļu, līdz būs Briseles slēdziens par šo otro projektu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Čepāņa kungam vēlreiz vārds. Pieņemsim, ka tas ir par procedūru.

A.Čepānis. Jā, par procedūru. Arī jums iesniegtais likumprojekts ir izgājis Eiropas kopienas un vairāku citu starptautisko organizāciju ekspertīzi. Savā laikā - pirms dažiem mēnešiem tas ir pārrunāts gan ar Igaunijas toreizējo Augstāko padomi un tagadējo Valsts padomi, gan arī ar Lietuvas kolēģiem. Tā ka Levita kunga informācija nav īsti precīza.

Priekšsēdētājs. Man būtu ierosinājums. Ja mēs turamies pie Čepāņa un Levita kunga teiktā, vadāmies pēc viņu abu teiktā, tad iznāk tā, ka šajā gadījumā tomēr varētu projektu nodot Tautsaimniecības komisijai vēlreizējai izskatīšanai, un tad var būt, ka tomēr izrādās par nepieciešamu un derīgu tur no jauna paskatīt, kā tad tas sader kopā ar Eiropas kopienas interesēm.

Tātad es ierosinu balsot par Saeimas Prezidija priekšlikumu - nodot šo projektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu rezultātu. Par - 43, pret - 17, atturas - 23. Tātad ir pieņemts - nodot to Tautsaimniecības komisijai, kura apkopo priekšlikumus, un Juridiskais birojs sniedz savu atzinumu.

75.dokuments. Deputāti Grīnblats, Straume, Milbergs, Dāliņš un Karnups ir iesnieguši grozījumus Latvijas Republikas likumā par politiski represētās personas statusa noteikšanu. Saeimas Prezidija priekšlikums ir nodot šo dokumentu Cilvēktiesību komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību komisija apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots Cilvēktiesību komisijai un Juridiskajai komisijai. Lūdzu iesniegt priekšlikumus.

76.dokuments. Deputāti Grīnblats, Straume, Milbergs, Dāliņš un Karnups ir iesnieguši grozījumus un papildinājumus Latvijas Republikas likumā par nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un kultūras autonomiju. Saeimas Prezidija priekšlikums - nodot šo dokumentu Cilvēktiesību komisijai. Vai ir iebildumi? Tātad dokuments tiek nodots Cilvēktiesību komisijai, nosakot, ka tā apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

91.dokuments. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir iesniegusi grozījumus likumā par arhīviem. Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto plenārsēdes vadītāj, kolēģi deputāti! Tā kā vairāki likumprojekti ir steidzami, tad es liktu priekšā noteikt, ka līdz 15.septembrim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopo priekšlikumus attiecībā uz likumprojektu par grozījumiem likumā par arhīviem, likumprojektu par grozījumiem Valodu likumā un likumprojektu par Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu atcelšanu. Tātad par šiem trijiem līdz 15.septembrim, bet attiecībā uz likumprojektu par grozījumiem likumā par Latvijas Banku - līdz 1.oktobrim, jo šeit ir obligāti nepieciešams Ministru kabineta atzinums.

Priekšsēdētājs. Vairāk neviens nevēlas izteikties? Tātad iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Kā to ierosināja Lagzdiņa kungs, lūdzam līdz 15.septembrim iesniegt priekšlikumus.

Grozījumi Valodu likumā. 89.dokuments. Atkal tā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kas ir ieteikusi grozījumus Valodu likumā. Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Jā, Birznieces kundze - "Latvijas ceļš".

I.Birzniece (LC).

Es gribēju likt priekšā, ka Cilvēktiesību komisija arī būtu jāiekļauj šajā izskatīšanas grupā.

Priekšsēdētājs.Vairāk iebildumu nav? Kas ir par to, ka mēs papildinām Prezidija priekšlikumu, ka tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un arī Cilvēktiesību komisijai. Nav iebildumu? Tātad likumprojekts tiek nodots šīm trim komisijām un iesniegtie priekšlikumi jāiesniedz šīm komisijā.

90.dokuments. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi grozījumus likumā par Latvijas Banku. Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Lūdzu, Kiršteina kungs - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti~Es aicinu balsot pret šā likuma pašreizēju nodošanu komisijām, jo galvenā tā jēga ir tāda, ka trīs kandidatūras bankas padomei ieceļ nevis Saeima, bet valdība. Tātad mēs saprotam, ka šā likumprojekta jēga ir pakļaut bankas darbību valdībai. Es to ierosinu, ņemot vērā, ka pašreizējā situācijā banka ir strādājusi normāli un likumprojekts nav tik steidzams, lai Saeimu noslogotu. Mums ir vesela virkne nepieņemtu lēmumu, ar kuriem mēs netiekam galā, bet mēs gribam mainīt tos likumus, kuri ir funkcionējuši ļoti labi un darbojušies. Tāpēc es aicinu balsot pret nodošanu pašreiz komisijām, jo nav absolūti nekādas vajadzības mainīt šo kārtību par bankas padomes iecelšanu. To Saeima var darīt arī turpmāk. Agrāk bija Augstākā padome, tagad to var darīt Saeima. Bet nav vajadzības ar to nodarboties Ministru kabinetam.

Priekšsēdētājs. Paldies, Kiršteina kungs.

Lagzdiņa kungs - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Acīmredzot mūsu komisija ir nedaudz, tā teikt, iekritusi. Es redzu manas komisijas locekļus smaidām, jo mēs esam mazliet izgājuši ārpus savas kompetences, proti, ierosinām grozīt tās normas, kuras nosaka kārtību, kādā tiek iecelti bankas padomes locekļi. Un aktuāla nepieciešamība šobrīd tiešām neprasīja koriģēt, kā šeit kolēģi jau teica, šo kārtību. Bet pēc kolēģa Breša kunga ierosinājuma mēs diemžēl iekļāvām šo priekšlikumu. Un acīmredzot tā bija tīri procesuāla kļūda, bet, kolēģi, es tomēr aicinātu balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijai. Un, ja ir ienākuši priekšlikumi svītrot šos grozījumus, kas reglamentē bankas padomes locekļu izvirzīšanas kārtību, - un šādi priekšlikumi šodien ir iesniegti, - tad mūsu komisija ļoti nopietni izskatīs tos. Es pieļauju, ka mēs varētu koriģēt savu iepriekšējo viedokli. Bet šobrīd nepieciešamība prasa tūlīt pieņemt Kārtības rulli, kurā ir jānosaka, kas tad, kolēģi,īsti izvirzīs kandidatūru bankas prezidenta amatam. Līdzšinējais likums nosaka, ka to dara Augstākās padomes priekšsēdētājs. Jūs paši saprotat, ka šādu tiesību mēs nevaram dot Saeimas priekšsēdētājam, bet šāda tiesība ir jādod tikai Valsts prezidentam. Un tieši šā iemesla dēļ mūsu komisija, būdama Valsts pārvaldes komisija, nāca klajā ar šādiem grozījumiem. Tātad, kolēģi, es lūdzu tomēr nobalsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām, jo šim darbam jāvirzās uz priekšu.

Priekšsēdētājs. Viens ir izteikties "par", viens ir izteicies "pret". Balsosim par Saeimas Prezidija priekšlikumu - nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Jā, lūdzu, Janeka kungs, par procedūru. Atlieciet, lūdzu, balsošanu!

J.Janeks (SL).

Iesakot balsot "par", es tomēr gribētu, lai šeit tiktu pierakstīta arī Tautsaimniecības komisija klāt, jo tas ir ļoti svarīgs jautājums. Un te varbūt mums dalās domas ar Kiršteina kungu par bankas ļoti pozitīvo novērtējumu.

Priekšsēdētājs. Tātad balsosim vispirms par to, ka mēs piekrītam, ka pievieno Tautsaimniecības komisiju. Vai ir kāds pret to, ka pievieno? Nav. Tātad balsojam par Prezidija priekšlikumu, kas papildināts ar Janeka kunga priekšlikumu - nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības komisijai. Nē. Bija iebildums. Bija Kiršteina kunga iebildums. Mums ir jābalso. Lūdzu rezultātu. 46 - par, 20 - pret, 13 - atturas. Tātad dokuments tiek nodots komisijām, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

88.dokuments. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi likumprojektu par Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu atcelšanu. Saeimas Prezidijs liek priekšā šo dokumentu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (LC).

Tā kā, kolēģi, šis likumprojekts ir steidzams un tas ir saistīts ar Kārtības ruļļa pieņemšanu un šobrīd esošā kārtība neatbilst Satversmei un Kārtības rullim, es lieku priekšā priekšlikumus apkopot līdz 15.septembrim.

Priekšsēdētājs. Tātad pretī neviens nav, ka šis likumprojekts būtu jānodod komisijām. Tādā gadījumā balsot nav vajadzības. Likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Tātad visus priekšlikumus līdz 15.septembrim lūdzam nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

92.dokuments. Deputāti Kiršteins, Karnups, Žīgurs, Puriņa, Stalts un citi ir iesnieguši likumprojektu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par dzīvojamo telpu īri". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai.

Birznieces kundze - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Es gribētu atkārtot to pašu doku, ko jau Panteļējeva kungs teica "Latvijas ceļa" vārdā, to priekšlikumu, ko iesniedzēji jau ir izteikuši, tas ir, ka 20., 21., 22., 23.punkts ir izskatāms kopā; ka likumprojekts, kas ir 95.dokumentā "Par ārvalstnieku statusu", ir saistīts ar šiem grozījumiem, ko liek priekšā par dzīvojamo telpu īri, nodarbinātību un grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā. Es atkal lūgtu atlikt izskatīt šo jautājumu, līdz mēs nevis fragmentāri izskatām šo jautājumu, kādas ir pilsoņu vai nepilsoņu tiesības vai ārvalstnieku tiesības, bet kopā vienotā koncepcijā izlemjam šo ļoti svarīgo jautājumu. Es lieku priekšā atlikt un nenodot šo dokumentu komisijām izskatīšanai, kamēr nav notikusi šā Pilsonības likuma un Ārvalstnieku likuma izskatīšana kopā.

Priekšsēdētājs. Paldies, Birznieces kundze!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Viscaur piekrītot iepriekšējai runātājai, gan arī Panteļējeva kunga teiktajam, es varētu paskaidrot, ka te ir nedaudz samainīta kārtība. Tātad 95.dokuments, par kuru es runāšu sīkāk, aptver absolūti visas šīs grupas, ko pieminēja Panteļējeva kungs, un pirmo reizi jūsu priekšā ir sagatavota pilnībā visa šī pakete - gan grozījumi likumā par dzīvojamo telpu īri, gan par nodarbinātību. 95.dokumentā jūs dabūsit pilnīgi visu par to, kas ir ārvalstnieks, kam ir šīs uzturēšanās atļaujas, tātad - kas var īrēt šos dzīvokļus, kas var strādāt, kas var slēgt līgumus un tā tālāk. Šeit jau būs iesniegta visa šī pakete kopumā. Vienīgi varbūt Prezidijam vajadzēja uzrakstīt citādā kārtībā. Protams, ja tiek noraidīts likums par ārvalstniekiem, tad arī nav nekādas vajadzības izskatīt šeit pārējo. Bet es ceru, ka mēs šodien pieņemsim, jo mums ir sagatavota visa šī pakete. Un likums par ārvalstniekiem iet pirms likuma par pilsonību, kurš arī ir pilnībā izstrādāts. Tā ka pašreiz es lūdzu atbalstīt gan šo likumu par īri, gan arī nākamos likumus.

Priekšsēdētājs. Tātad ir divi priekšlikumi: ir Prezidija priekšlikums nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai un ir "Latvijas ceļa", Birznieces kundzes, priekšlikums šo likumprojektu pagaidām noraidīt.

Balsojam par Prezidija priekšlikumu - likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par - 20, pret - 46, atturas - 12. Tātad likumprojekts ir noraidīts.

Tālāk ir 93.dokuments. Atkal deputātu Kiršteina, Karnupa, Žīgura, Puriņas, Stalta iesniegtais likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par nodarbinātību". Prezidija priekšlikums - nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai.

Lūdzu, Birznieces kundze!

I.Birzniece (LC).

Es tikai gribu atkārtot to, ko nupat jau teicu - nevis noraidīt, bet atlikt šo izskatīšanu un nedot komisijām, kamēr mums nav visi šie jautājumi vienā blokā kopā ar pilsonību... Pilsonība ir otra daļa kopā ar ārvalstnieku jautājumu. Tas ir saistīts jautājums.

Priekšsēdētājs. Karnupa kungs - LNNK.

V.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka "Latvijas ceļš" apzināti "putro" divus pilnīgi atšķirīgus jēdzienus. Viens ir mūsu iesniegtais likumprojekts "Par ārvalstnieku statusu", kas nav nekādā saistība ar Pilsonības likumu. Mūsu iesniegtais likumprojekts vienkārši nosaka ārvalstnieku statusu Latvijas Republikā. Vai tas ārvalstnieks nāk no Ķīnas, no Savienotajām Valstīm vai no Krievijas Federācijas - tas ir gluži vienalga. Tā ka šis likumprojekts nemaz nav saistīts ar Pilsonības likumu. Tā ir apzināta maldināšana. Un es vēlreiz atkārtoju to, ko Kiršteina kungs minēja, ka mēs kopā ar frakciju "Tçvzemei un brīvībai" esam sagatavojuši veselu paketi. Es nezinu, varbūt nejaušības dēļ Prezidijs ir ačgārnā kārtībā sakārtojis to paketi - sākot ar mazākiem grozījumiem un nonākot līdz pamatlikumam, bet es jūs aicinu izskatīt šo paketi, sākot ar ārzemnieku statusa noteikšanu Latvijā, un izdarīt citos likumos no šā statusa noteikšanas izrietošus grozījumus. Es lūdzu jūs atbalstīt šo projektu nodošanu attiecīgajām komisijām, lai šī lieta var virzīties uz priekšu. Ārvalstnieki, kas pašlaik dzīvo Latvijā, kopš 1992.gada 10.jūnija ir gaidījuši, lai nosaka viņu statusu. Jau vairāk nekā gadu ir gaidījuši, lai kāda lēmējvara nosaka viņu statusu. Mēs liekam priekšā likumprojektu, lai šo statusu varētu noteikt, bet kaut kādu iemeslu dēļ "Latvijas ceļš" nevēlas šo statusu noteikšanas likumprojektu izskatīt.

Priekšsēdētājs. Paldies, Karnupa kungs! Iebildumus vai protestu attiecībā uz jautājumu izkārtojumu darba kārtībā vajadzēja iesniegt sākumā, kad mēs nebijām par to balsojuši. Tagad mēs balsosim par Saeimas Prezidija priekšlikumu - nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par nodošanu - 19, pret - 44, atturas - 11. Tātad pagaidām noraidīts.

94.dokuments. Deputāti Kiršteins, Karnups, Žīgurs, Puriņa, Stalts un citi ir ierosinājuši grozījumus un papildinājumus Latvijas Darba likumu kodeksā. Saeimas Prezidijs priekšlikums - nodot šo dokumentu Juridiskajai komisijai.

Birznieces kundze? Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Mēs laikam uzturēsim šo dialogu ar Kiršteina vai ar Karnupa kungu... Nevar teikt, ka mēs nosakām tikai ārzemnieku statusu un ka tas nav saistīts ar pilsonību, jo ārvalstnieki ir nepilsoņi. Ir jālemj viss kopumā. Kā definēt, kurš ir pilsonis un kuram ir tiesības uz pilsonību? Piedošanu, es netraucēju jūs, Budovska kungs, kad jūs runājāt...

Priekšsēdētājs. Lūdzu ievērot, ka runāšana ir paredzēta tikai no tribīnes!

I.Birzniece. Ir iedzīvotāju kopa, ir pilsoņi un ir nepilsoņi. Kad pieņem koncepciju par pilsonību, tas iespaido liela daudzuma nepilsoņu tiesības. Tas ir ļoti saistīti. Kad es tiekos ar ārzemju delegācijām, tad runa ir ne tikai par Pilsonības likumu, bet arī par to, kādas tiesības vai kādas atšķirības tiesībās ir starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Šie jautājumi ir saistīti. Es lieku priekšā šobrīd atlikt izskatīšanu, jo šie jautājumi izskatāmi vienotā koncepcijā.

Priekšsēdētājs. Paldies, Birznieces kundze! Kiršteina kungs!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti, mani ārkārtīgi izbrīnīja Birznieces kundzes teiktais, kas liecina, ka viņa nezina, kas Latvijā pašlaik ir pilsoņi. Šeit tiek jauktas divas lietas. Mums ir apzināts pilsoņu kopums, un, godājamā Birznieces kundze, pilsoņi ir tie, kas par jums balsoja. Neapvainojiet viņus, sakot, ka jūs nezināt, kas tie tādi ir. Viņiem nav vajadzīgs nekāds jauns statuss. Tas likums, kas tiks pieņemts, attieksies uz grozījumiem nākotnē, tam nav nekāda sakara ar to situāciju, kāda ir pašreiz, godājamā Birznieces kundze.

Es ticētu "Latvijas ceļa" godprātībai, ja patlaban netiktu dalīti sertifikāti tūkstošiem cilvēku, kuriem pat nav tiesību uzturēties Latvijā. Un jūs visi to ļoti labi zināt. Bet nez kāpēc tas šeit nevienu neuztrauc? Nevienu "Latvijas ceļā" neuztrauc tas, ka tūkstošiem cilvēku pašreiz grib šos sertifikātus saņemt. Mēs ierosinājām apturēt sertifikātu izsniegšanu nepilsoņiem.

Nākamais. Ir tūkstošiem cilvēku, kas šeit pat nedrīkstētu īrēt telpas, bet viņi to dara. Un mēs atkal atrunājamies, jo, redzat, pavasarī pieņemsim Pilsonības likumu. Tagad mēs atsakāmies izskatīt likumu par ārvalstniekiem, mēs atsakāmies izskatīt likumu par tiem cilvēkiem, kuri šeit var īrēt telpas un arī strādāt. Bet Latvijā strādā tūkstošiem tādu cilvēku, kuriem vispār nav tiesību šeit uzturēties, un jūs to ļoti labi zināt. Labi, atliksim! Arī šo lietu mēs atliksim.

Es varbūt arī neuztrauktos, ja "Latvijas Aviolīnijas" un Dinēviča kungs nepārvadātu simtiem cilvēku - gan no Kaukāza, gan Libānas pilsoņus, kuriem nav dokumentu, bet kuri ļoti mierīgi caur Rīgas lidostu joprojām ieplūst Latvijā. Arī tas nevienu neuztrauc. Mēs atkal atliksim visu to, kamēr parādīsies vēl kāda mistiska pakete ne tikai par pilsoņiem, bet varbūt arī par autoceļiem, pa kuriem viņi var iebraukt un pa kuriem viņus varēs izraidīt ārā, un par dzelzceļiem, un par Latvijas kuģniecību. Bet tas nozīmē, ka šī Saeima nepieņems nevienu latviešu tautai radikāli nepieciešamu lēmumu. Man nav cerību.

Priekšsēdētājs. Paldies, Kiršteina kungs! Tātad ir divi viedokļi. Viens - likumprojektu noraidīt, otrs - Saeimas Prezidija priekšlikums - nodot to Juridiskajai komisijai. Tātad balsosim par likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai. Lūdzu! Rezultātu! 26 - par, 39 - pret, 13 - atturas. Tātad pagaidām noraidīts.

Pirms pusdienu pārtraukuma neliels paziņojums ir Budovska kungam. Es atgādinu, ka pēc pusdienu pārtraukuma būs reģistrācija.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Atļaujiet jums Baltijas asamblejas Prezidija vārdā paziņot, ka Baltijas asamblejas deputātu darba sēde notiks pirmdien, 13.septembrī, pulksten 9.00. Prezidija zālē. Darba kārtībā: pirmkārt, nominēt tos frakciju pārstāvjus, kuri darbosies Baltijas asamblejas noteiktajās komitejās. Šāds priekšlikums jau ir iesniegts visām frakcijām, pagaidām frakcijas gan nav devušas nekādu atbildi. Mēs ceram, ka arī šo jautājumu jūs izvērtēsit līdz pirmdienai un pulksten 9.00 mēs par to varēsim spriest.

Mūsu darba kārtībā ir arī šo Baltijas asamblejas komiteju vadītāju vēlēšanas, kā arī Baltijas asamblejas nacionālā sekretāra izraudzīšana. Mums ir kandidatūras, bet jūsu kompetence ir spriest - jā vai nē. Tāpat ir arī ar Baltijas asamblejas ģenerālsekretāra posteni. Mēs nupat izskatīšanai saņēmām attiecīgu dokumentu par budžeta jautājumiem. Līdz šai dienai mums budžetā nav iekļauta ne Baltijas asamblejas nacionālā sekretāra, ne arī ģenerālsekretāra štata vienības finansēšana.

Tāpat, cienītie kolēģi, mums ir jāsagatavo priekšlikumi nākamajai Baltijas asamblejas sēdei, kura notiks 29.-30.oktobrī Tallinā. Tātad ir jautājumi, kuri mums ir ļoti nopietni un ātri jāsagatavo, jo jāizstrādā Latvijas priekšlikumi šai kopējai sēdei.

Tātad tiksimies pirmdien 9.00 Prezidija zālē!

Priekšsēdētājs. Paldies, Budovska kungs! Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Sāksim plenārsēdi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Būs reģistrācija, kas saistīta ar naudiņu. Lūdzu reģistrāciju. Zvans bija pirms piecām minūtēm. Reģistrējieties, lūdzu! Rezultātu! Reģistrējušies 80 deputāti.

Silāra kungs, tiklīdz būs gatava izdruka, lūdzu nosauciet!

I.Silārs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, man būtu lūgums, lai Sekretariāts pats tiek galā ar šo uzdevumu. Tas nav Balsu skaitīšanas komisijas jautājums, tas nav Balsu skaitīšanas komisijas pienākums. Tas ir Sekretariāta pienākums - reģistrēt tos, kuri ir klāt, un tos, kuru nav klāt.

Priekšsēdētājs. Kas tādā gadījumā to uzņemsies? Tomiņa kungs? Labi! Tomiņa kungs to izdarīs. Piedodiet, Silāra kungs, tas tiešām nav jūsu uzdevums.

Turpināsim izskatīt darba kārtības 23.punktu "Par ārvalstnieka statusu" (95.dokuments). Tas ir deputātu Kiršteina, Karnupa, Žīgura, Puriņas, Stalta un citu iesniegtais likumprojekts "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā līdz Latvijas Republikas 1992.gada 9.jūnija likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās brīdim". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai.

Vārds Bērziņa kungam - "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Pirms pārtraukuma Kiršteina kungs teica šādus vārdus: "Es ticētu "Latvijas ceļa" godaprātam..." Un tālāk viņš nosauca šos priekšnoteikumus. Lūk, es ticētu Kiršteina kunga godaprātam, ja pēc šo priekšā likto likumu pieņemšanas vienā vai otrā redakcijā ar burvju nūjiņas palīdzību (jo citādu šīs problēmas risinājumu es neredzu), mēs panāktu, ka visi, kas še minēti kā ārvalstnieki un bezvalstnieki, teiksim godīgi, vienkārši izzustu. Ja tas tā nenotiek - un man nav pamata ticēt brīnumam, - tad es iestājos par to, lai visu Latvijas iedzīvotāju regulācija tomēr ir ietverta vienā paketē. Jo pretējā gadījumā, nebūsim tik naivi, mēs, jau pirms Pilsonības likuma pieņemšanas, ierobežojot šo cilvēku ekonomiskās tiesības, palielinām politisko spiedienu uz mums Pilsonības likuma pieņemšanas brīdī. Un šobrīd, kad ārā spīd saule un vieniem šķiet, ka ir rudens, bet otriem, ka nav rudens, tam pat nav nozīmes, jo šajos apstākļos, mums liekas, viss ir kārtībā. Un es ceru, ka arī būs kārtībā, ja mēs rīkosimies politiski pietiekami gudri, tad neradīsim papildu problēmas... Tas pirmkārt.

Otrkārt, mēs, protams, varam teikt, ka Krievijas nav un mūs nekas neinteresē, ka mēs esam saimnieki savā zemē, kā tas arī ir. Mēs varam pieņemt, ko gribam. Taču par nožēlu ir gan Krievija, gan Rietumu valstis ar visu to, ko viņi vienmēr mums stāsta. Mums ir jābūt politiski pietiekami gudriem, lai nepiekāptos viņu spiedienam, nevis klaigātu par kaut ko. Un, lai tas tā notiktu, mums nevajag sevi "pakļaut sitienam", turklāt Krievijas demagoģiskajam, nepamatotajam sitienam vairākas reizes no vietas. Nāksim ar kopēju paketi, lai katrs Latvijas iedzīvotājs, sākot ar bijušo virsnieku, ja viņš nav aizbraucis un nebrauc projām, un beidzot ar etnisko latvieti, zina, kas ar viņu notiek. Un tad šajā kontekstā izdarīsim arī grozījumus, jo tie ir nepieciešami, ekonomiskajos likumdošanas aktos. Mēs redzēsim kopainu, un šo kopainu redzēs visi cilvēki. Šī kopaina mums ir jāveido atbilstoši latviešu tautas interesēm. Vienīgi veidojot kopainu un neko neslēpjot, mēs varam panākt pozitīvu rezultātu. Budovska kungs, pagaidiet! Mēs neesam pret šo likumu pieņemšanu. Mēs uzskatām, ka šie likumi būs jāpieņem šādā vai citādā veidā. Bet kopā ar visiem pārējiem likumiem, arī ar Pilsonības likumu. Visu izvērtējot, mēs varētu arī pieņemt šos dokumentus.

Priekšsēdētājs. Vārds Karnupa kungam. Atvainojiet, kurš no jums runās? Labi, tādā gadījumā Kiršteina kungs pateiks viedokli par...

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Bērziņa kungs teica, ka katra Latvijas iedzīvotāja interesēs, un uzreiz pirmo minēja virsnieku. Tomēr, Bērziņa kungs, visos dokumentos mums jau ir ierakstīts, ka militārpersonas nav Latvijas iedzīvotāji. Esošie virsnieki un karaspēks - tas ir karaspēks, kas saskaņā ar starpvalstu līgumu izvāksies no Latvijas ārā ar visiem virsniekiem, tie nav iedzīvotāji. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt par to, ka ārvalstnieki neizzudīs... Šajā likumprojektā arī nav pantu par ārvalstnieku izzušanu. Te pat nav panta par ārvalstnieku piespiedu izraidīšanu. Nevajag taisīt problēmas tur, kur tās nevar iztaisīt. Te ir vienkārši normāls likumprojekts par visu, es uzsveru, visu iedzīvotāju kategoriju sakārtošanu. Ja jūs paņemat dokumentu, kas ir jūsu priekšā, godājamie deputāti, tad redzat, ka šeit ir ārvalstnieki, tātad ir personas, kurām ir citas valsts pilsonība vai pavalstniecība. Šeit ir arī bezvalstnieki, un te ir piezīme, ka bijušie PSRS pilsoņi, kuri vēl nav ieguvuši kādas citas valsts pilsonību vai pavalstniecību, Latvijas Republikā tiek atzīti par ārvalstniekiem. Un, ja kāds nezina, tad es varu paskaidrot, ka Alma-Atā ir parakstīts septiņu NVS valstu nolīgums, ka līdz zināmam laikam šie cilvēki nav nekādi bezpavalstnieki un ka viņiem ir tiesības triju gadu laikā iegūt šo pavalstniecību. Tā ir, es piekrītu, kaut kāda bezprecedenta situācija, bet viņi nav bezpavalstnieki. Šajā likumā mums ir ierakstīts arī termins - pārvietotās personas, tātad tur ir personas, kuras okupācijas iestāžu uzdevumā vai ar to piekrišanu ir pārvietojušās uz attiecīgu teritoriju. Šeit ir ģimenes locekļu kategorija un ir precīzi definēts, kas ir pagaidu dzīvesvieta - tātad dienesta viesnīcas, dienesta dzīvokļi un citas dzīvesvietas, kuru aizņemšana saistīta ar papildu nosacījumiem. Te ir termins - pastāvīgā dzīvesvieta. Mums vajadzēja vairākas sēdes, lai mēs šo likumu izskatītu. Kā tad mēs šeit skatīsim visu kopā uzreiz - vienā sēdē, kā to ierosina "Latvijas ceļš"? Tātad vienlaikus būs jāskata Pilsonības likums, šis likums, likums par īri, likums par nodarbinātību un visu pārējo.

Es vēlreiz atkārtoju, ka šeit, šajā likumā, ir sakārtots viss tas, kas attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri pašreiz nav pilsoņi. Pārējie visi ir pilsoņi. Pilsonības likums, ko mēs pieņemsim, būs nākamais solis pēc šā likuma pieņemšanas par zināmām priekšrocībām vai naturalizāciju. Es negribu nosaukt, kas sekos pēc tam, kad būs pieņemts likums par ārvalstniekiem. Tāpēc es gribētu vēlreiz izteikt izbrīnu, ka mēs atsakāmies likumprojektu izskatīt komisijās. Mēs taču to nepieņemam Saeimā. Es saprotu, ka "Latvijas ceļa" galvenais iebildums faktiski ir pret 12.pantu. Mums nevajadzētu spēlēt paslēpes. 12.pantā ir ierakstīts, ka tie cilvēki, kas ir iebraukuši pirms attiecīgā likuma pieņemšanas, var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas līdz pieciem gadiem. Man jau starpbrīdī daži jautāja, kāpēc cilvēki, kas ir izgājuši visus šos "sietus", teiksim, viņi nav bijuši sodīti, nekļūst pilsoņi jau automātiski. Es varu paskaidrot, ka mums ir vēl viena cilvēku kategorija, kuri ir iebraukuši Latvijā ar Latvijas valdības atļaujām un kuri arī nav pilsoņi. Viņi ir iebraukuši gan pirms kara, gan attiecīgi pēc 1992.gada vasaras likuma, kurā bija noteikta kārtība, kādā var iebraukt Latvijā. Tātad ir jābūt kaut kādai atšķirībai starp tiem cilvēkiem, kuri nav pilsoņi, bet ir iebraukuši legāli ar valdības atļaujām, un tiem cilvēkiem, kuri nav iebraukuši ar šīm atļaujām.

Taču es vēlreiz uzsveru, ka šie pieci gadi nav Saeimas lēmums, tā ir tēma, par ko var diskutēt komisijās. Un mēs tāpēc arī to iesniedzām.

Un vēl otrs arguments. Ja mēs to iesniegsim tagad komisijai, tad sāksies kaut kāda starptautiska kliegšana, ka mēs neesam izdarījuši to vai to. Mēs tik un tā šo likumprojektu iesniegsim gan žurnālistiem, gan arī to apspriedīsim preses konferencēs, un tas darbs turpināsies. Tāpēc es vēlreiz aicinu balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijai. Nākamajā sēdē mēs iesniegsim arī Pilsonības likumu un atgriezīsimies pie tiem noraidītajiem likumiem, kuri attiecas uz strādāšanu Latvijā, uz pierakstīšanās tiesībām un uzturēšanās tiesībām. Tad viss ir saistīts ar dzīvokļiem un ar grozījumiem pārējos likumos.

Bet tagad es tomēr aicinu balsot par nodošanu komisijām, jo šis projekts tiešām aptver visu. Te ir visa pakete. LNNK ir izstrādājusi tieši to, ko teica Panteļējeva kungs. No sākuma līdz beigām. Visu to grupu loku, kas šajā brīdī nav pilsoņi. Tāpēc es aicinu nobalsot par nodošanu komisijai, ne jau par apstiprināšanu plenārsēdē, bet tikai par to, lai komisija sāktu izskatīt.

Priekšsēdētājs. Paldies, Kiršteina kungs! Tātad mēs balsosim par Prezidija viedokli, kas sakrīt arī ar Kiršteina kunga viedokli - nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai.

Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par - 26, pret - 40, atturas - 15. Tātad priekšlikums pagaidām ir noraidīts.

Lūdzu, Tomiņa kungs, precizējiet mūsu reģistrācijas rezultātus.

Z.Tomiņš (LZS).

Saskaņā ar izdruku nereģistrējušies ir šādi deputāti: Georgs Andrejevs, Olga Dreģe, Anatolijs Gorbunovs, Ernests Jurkāns, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Aristids Lambergs, Voldemārs Novakšānovs, Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis, Anta Rugāte, Antons Seiksts, Jānis Straume, Jānis Ārvaldis Tupesis, Jānis Vaivads, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Kuri no nosauktajiem deputātiem ir zālē? Lūdzu atsaukties! Es redzu Tupeša kungu, Andrejeva kungu, Žīgura kungu.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš (LC).

Es lūdzu precizēt, ka Panteļējeva kungs nav prombūtnē, bet ir komandējumā, kuru Prezidijs ir apstiprinājis.

Priekšsēdētājs. Skaidrs. Paldies. Lūdzu, turpināsim darbu! 96.dokuments. Deputātu Rozentāla, Resnā, Berķa, Tupeša, Bērziņa un citu iesniegtais likumprojekts - "Grozījumi un papildinājumi dažos Latvijas Republikas likumdošanas aktos".

Saeimas Prezidijs liek priekšā šo dokumentu nodot Cilvēktiesību komisijai. Vai kādam ir iebildumi? Tie ir jautājumi, kas skar politiski represētos. Iebildumus nedzirdu. Tātad likumprojekts tiek nodots Cilvēktiesību komisijai, nosakot, ka tā apkalpo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Līdz ar to mēs savas darba kārtības pirmo lielo jautājumu daļu esam izskatījuši. Pāriesim pie atvaļinājumu piešķiršanas.

Lūdzu, Tomiņa kungu ziņot!

Z.Tomiņš (LZS).

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 11. un 12.pantu, Prezidijs 31.augusta sēdē nolēma steidzamības gadījumā piešķirt atvaļinājumu šādiem deputātiem: Mārtiņam Ādamam Kalniņa - no 20.augusta līdz 8.septembrim, lai nokārtotu atlikušās saistības un formalitātes sakarā ar pārcelšanos uz Rīgu, Valdim Pavlovskim - no 28.augusta līdz 12.septembrim un Oļģertam Pavlovskim no 31.augusta līdz 9.septembrim - sakarā ar došanos uz tēva bērēm ASV un lai nokārtotu citus pienākumus, kas ir ar to saistīti. Jāatzīmē, ka Oļģerts Pavlovskis ir atgriezies un piedalās šīsdienas sēdē. Tāpat arī Kalniņa kungs.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pāriesim pie deputātu pieprasījumiem. Lūdzu, sameklējiet 103.dokumentu! Mēs nobalsojām par pirmo, par LNNK iesniegto dokumentu. Saeimas deputāti, kas šeit ir parakstījušies, - Grīnblata kungs, Milberga kungs, Kušneres kundze, Rugātes kundze, Stalta kungs un citi ierosina kā steidzamu tuvākajā Saeimas plenārsēdē izskatīt pieprasījumu Ministru prezidentam un tieslietu ministram. Dokumentu jūs varat izskatīt, tas attiecas uz Saeimas iesniegto likumprojektu, kas reglamentē Drošības komitejas materiālu uzglabāšanu un izmantošanas kārtību. Kas ir par to, lai šo dokumentu uzskatītu par steidzamu?

Lūdzu, Levita kungs!

E.Levits (LC).

Es gribētu izteikties par šo jautājumu. Tieslietu ministrijai bija uzdots izstrādāt šo likumprojektu, un Tieslietu ministrija vispirms ir izstrādājusi likuma konceptu. Šis likuma koncepts vakar ir likts priekšā koalīcijas frakcijās un principā arī tika akceptēts. Šis koncepts ir pavairots. Ja Saeima vēlas, to var izdalīt. Tā kā šis koncepts ir akceptēts koalīcijas frakcijās, mēs varētu tuvākajā laikā - teiksim, kādas nedēļas laikā - uz šī koncepta pamata izstrādāt arī likumprojektu. Es domāju, ka šis jautājums nav steidzams, bet zināšanai - ja deputāti vēlas, mēs varam izdalīt šo konceptu.

Priekšsēdētājs. Tagad, Levita kungs, lieta ir tāda: ja mēs nobalsojam par šā dokumenta steidzamību, tad tas tūlīt - jau šajā plenārsēdē ir jāizskata. Paši autori gan lūdz to iekļaut nākamajā plenārsēdē.

E.Levits. Ja nākamajā plenārsēdē, tad jau tā vairs nav steidzamība, tad mēs, tā sakot, parastajā kārtībā varam virzīties un izskatīt šo jautājumu, respektīvi, vienlaikus ar šo konceptu izskatīt arī likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Tātad jūs esat par vai pret steidzamību?

E.Levits. Pret steidzamību.

Priekšsēdētājs. Vai autori uzstāj par steidzamību? Tad balsosim. Kas ir par to, lai šo dokumentu uzskatītu par steidzamu? Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 22 - par, pret - 40, atturas - 17. Tātad šis likumprojekts tiek virzīts tālāk parastajā kārtībā, respektīvi, nodots Prezidijam... Ak, jā, piedošanu, tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

102.dokuments. Tas atkal ir deputātu Grīnblata, Milberga, Straumes, Kušneres un citu ierosinājums - tuvākajā plenārsēdē kā steidzamu izskatīt pieprasījumu Ministru prezidentam par pieņemto rīkojumu attiecībā uz naftas produktu ievedmuitas tarifu likmēm. Kas grib izteikties?

Lūdzu, Bērziņa kungs! Par vai pret?

I.Bērziņš (LC).

Es aicinātu tieši tāpat kā iepriekšējos dokumentus - gan LNNK pieprasījumu, kuru izskatīja pirmo šīsdienas plenārsēdē kā ārkārtas, gan arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" pieprasījumu - neapšaubāmi izskatīt, bet izskatīt parastajā kārtībā, tas ir, balsot pret steidzamību.

Priekšsēdētājs. Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Runa ir par 102.dokumentu. Mūsu pieprasījums attiecas uz diviem Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem. Viens ir par naftas produktu ievedmuitas tarifa likmēm un otrs dokuments ir par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Mēs no rīta šeit apmēram divas stundas visai bezsaturīgi diskutējām par to, vai rudens ir sācies vai nav sācies. Tā kā nekāds dekrēts nav izdots, ka rudens sākums no 22.septembra ir pārcelts uz 7.septembri, tad es tomēr stipri šaubos par to. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Saeimas kārtības ruļļa 38.pantā ir noteikts, ka kārtējās sesijas sākas ar Saeimas Prezidija lēmumu. Vai mēs esam redzējuši Saeimas Prezidija lēmumu par to, ka 7.septembrī sākas rudens sesija? Ir fiksēts, ka 9.septembrī notiek kārtējā plenārsēde, nevis rudens sesija. Es pieļauju, ka tā ir sēdes vadītāja Berķa kunga acumirklīga interpretācija, kas nekādi neizriet no Saeimas Prezidija sēdēm, kuras ir notikušas šo sēžu starplaikā. Tur nekas nav teikts, ka Prezidijs būtu nolēmis rudens sesiju sākt 9.septembrī.

Otra lieta ir daudz būtiskāka (runa ir par naftas produktu ievedmuitas tarifa likmēm), jo Satversmes 81.pants arī sesiju starplaikā neparedz, ka attiecībā uz tādiem jautājumiem kā Vēlēšanu likums, nodokļi un budžets Ministru kabinets varētu pats pieņemt lēmumus. Ministru kabinets var iesniegt projektu Saeimai, un Saeimai tas ir jāizskata. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šis muitas jautājums skar ne jau tikai benzīna tirgotājus vai šoferus vien, tas būtībā skar visas dzīves sfēras, un, ja šādā veidā risinās arī jautājumu par pensiju paaugstināšanu, tad pensijas "izkusīs" pensionāru pirktajā maizē, pienā, gaļā un daudz kur citur, ieliekot lielākā vai mazākā mērā iekšā šīs benzīna ievedmuitas. Tā ka jautājums ir samērā būtisks, un mēs gribētu zināt, kāds ir valdības viedoklis šajā jautājumā. Mēs uzskatām to par steidzamu.

Priekšsēdētājs.Paldies. Lūdzu, balsosim par šā dokumenta steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par - 45, pret - 27, atturas - 6. Dokuments ir atzīts par steidzamu. Ja Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, tad tā saskaņā ar Kārtības ruļļa 108.pantu tūliņ stājas pie apspriešanas pēc būtības un pie nobalsošanas par pieņemšanu. Kas vēlētos izteikties par šo dokumentu? Mēs esam saņēmuši arī, starp citu, no Ministru kabineta attiecīgu dokumentu.

Es lūdzu Levita kungu.

E.Levits (LC).

Te ir jautājums par to, vai Ministru kabinets ir tiesīgs 81.panta kārtībā pieņemt šāda veida labojumu muitas tarifos. Dāmas un kungi! Palasīsim akurāti 81.pantu: "Laikā starp Saeimas sesijām..." Ðodien mēs šo problēmu esam atrisinājuši - ir sēdes vadītāja konstatējums, un šis konstatējums nav balsošanas ceļā noraidīts, līdz ar to spēkā ir tā interpretācija, ko devis sēdes vadītājs, Saeimas Prezidijs... (Iebildumi no zāles.) Labi, mēs, teiksim, izejam no tās interpretācijas, kādu mēs pašlaik dodam. Tātad: "Laikā starp Saeimas sesijām..." un šāds laiks ir bijis - "...Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa..." Ministru kabinets uzskata, ka šajā situācijā bija nepieciešama ļoti ātra rīcība, lai nekaitētu Latvijas ekonomikai un Latvijas starptautiskajam prestižam, "... izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi...", un te ir ierobežojums, "...nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesu likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī..." Lūdzu, klausieties! Nerunājiet, un lūdzu, klausieties! "...pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus." Pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus! Mēs pastāvošās Saeimas laikā esam pieņēmuši vienu likumu, tas ir, par Ministru kabineta iekārtu. Šis likums arī nav grozīts. Šo ierobežojumu nevar attiecināt uz muitām... Jā, tieši tā! To nevar attiecināt uz muitām, kuras ir regulētas Saeimas likumos.

Dāmas un kungi! Satversmes laikā muitas tarifi tiešām tika regulēti likumos. Tā tas bija. Bet pašreizējā situācijā muitas tarifi tiek regulēti ar Ministru padomes lēmumiem, un Ministru kabinets kā Ministru padomes pēcnācējs nevar izdot jaunus likumus, kas attiecas uz muitām, taču var, protams, mainīt sava priekšgājēja - Ministru padomes - lēmumu, kamēr tas ir spēkā. Nē... Citādi mēs galīgi sajauksim Ministru padomes lēmumus un likumus, jo šeit ir noteikta cita kompetence, un tiešām Satversmē ir paredzēts likums par muitas tarifiem, bet šāda likuma mums nav. Mēs grozām tikai Ministru padomes lēmumu, kas ir pieņemts iepriekšējā periodā, un Ministru kabinets ir tiesīgs grozīt jebkuru Ministru padomes lēmumu kā tiešais Ministru padomes pēcnācējs. Ja mēs rīkosimies citādi, mēs galīgi sajauksim likumdevēja un izpildvaras funkcijas. Likums nevar grozīt Ministru padomes lēmumu, likums var top atcelt, bet nevar grozīt. Jo iedomājieties, kādas būtu sekas, kāds sarežģījums un samežģījums būtu, ja, piemēram, Ministru padomes lēmumā būtu viens pants, kuram būtu likuma spēks, bet pārējiem pantiem tajā pašā Ministru padomes lēmumā būtu Ministru kabineta noteikumu spēks... Mēs vispār nevarētu darboties, un tas ir galīgi neloģiski. Tas ir pretrunā ar Satversme. Mēs nevaram viena dokumenta dažādiem pantiem piešķirt dažādu spēku. Tādēļ ir nepieciešams arī daudzos citos gadījumos mainīt Ministru padomes lēmumus. Mēs varam tos atcelt, un Saeima var pieņemt likumu šajā jautājumā, bet mēs nevaram paņemt vienu gabaliņu un izgrozīt ar likuma spēku. Tādēļ arī ir šie grozījumi. Kamēr Saeima nav pieņēmusi likumu par muitas tarifiem, arī turpmāk tas ir jāizdara Ministru kabinetam. Saeima var pieņemt likumu par muitas tarifiem, un tad, protams, Ministru kabinets tos nevarēs grozīt nedz parastā situācijā, nedz arī 81.panta kārtībā. Tāda ir tiesiskā situācija.

Priekšsēdētājs. Paldies, Levita kungs. Tālāk vārdam ir pieteicies jeb vārdu prasa deputāts Bukovskis - "Saskaņa Latvijai".

I.Bukovskis (SL).

Es ļoti bieži no šīs tribīnes esmu dzirdējis: mēs agrāk pieņēmām lēmumus. Un es tagad skatos, cik stiprs ir sociālisma spēks, kas burtiski "apēd" pat ārzemniekus. Es negaidīju, ka to dzirdēšu no ārzemju jurista. Ja mēs tā spriežam, tad iznāk, ka mēs nekādu Satversmi neesam atjaunojuši. Tagad visus likumus, kuri kādreiz tika pieņemti, kaut kādas institūcijas mainīs un grozīs, un neņems nopietni Satversmi. Mums Levita kungs izskaidroja vispārēju juridisko normu, ka likumu var grozīt tā institūcija, kas to ir pieņēmusi, bet, ja augstākajā likumā ir fiksēts, ka tieši to darīt ir aizliegts, tad es nesaprotu, kad juridiskā norma šobrīd ir stiprāka par Satversmi. Satversmē taču ir konkrēti fiksēts, ka Ministru kabinets to nedrīkst darīt.

Un, ja mēs runājam par pēctecību, tad mēs pieņēmām likumu par Ministru kabinetu. Bez tam šajā likumā nav neviena vārda par to, ka Ministru kabinets ir Ministru padomes pēctecis. Ja jūs esat jurists, tad jūs zināt, kādā veidā tiek formulēta pēctecība. Bet tajā likumā arī tas nav pateikts. Es varu sacīt, ka Saeima ir pirmās Republikas pēctece, tas ir konkrēti fiksēts Satversmē un pārējos likumdošanas aktos. Bet kā var pateikt, ka Ministru kabinets, kurš ir ievēlēts Saeimā, ir sociālistiskās valdības pēctecis? Tādā gadījumā man vispār nav skaidrs, kas te ir izveidots.

Un pēdējais. Es tomēr gribu atkārtot savu priekšlikumu, kurš netika likts uz balsošanu. Es ierosinu nobalsot, ka šī sesija ir ārkārtas sesija. Es lūdzu priekšsēdētāju to likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs. Paldies, Bukovska kungs.

Vārds tiek dots Annai Seilei - LNNK. Pēc tam runās Karnupa kungs.

A.Seile (LNNK).

Man šodien jau otrreiz ir jāstājas šajā tribīnē, jo gribu runāt par to, ka šis muitas tarifu pacēlums ir nodarījis kaitējumu Latvijas Republikas tautsaimniecībai. Vai šādā gadījumā, ja mēs, deputāti, esam to konstatējuši un gribam izskatīt šo jautājumu plenārsēdē, ir tiesības ar tādām metodēm, apstrīdot procedūras jautājumus, novirzīties no šā jautājuma? Es domāju, ka tas nav godīgi.

Pieprasījums 101.dokumentā ir adresēts Ministru prezidentam Birkava kungam un finansu ministram Oša kungam. Es domāju, ka daudzas domstarpības varbūt tiktu novērstas, ja viņi šeit uzstātos, paskaidrotu un pamatotu šīs muitas nodevas lietderību, jo, manuprāt, pacelt cenu resursam, kura mums nav, nolaist naftas produktus pāri robežai, padārdzināt satiksmes līdzekļiem cenu un padārdzināt izdevumus rudens ražas novākšanā ir vairāk nekā neapdomīgi. Šajās divās nedēļās strādāja visas komisijas, arī tautsaimnieku komisija.

Mēs būtu gribējuši savā komisijā šo jautājumu apspriest, pirms tas tika izskatīts Ministru kabineta sēdē. Ministru kabinetam nevajadzētu tā norobežoties no Saeimas, jo tie ir kopīgi lemjami jautājumi.

Otrs ļoti svarīgs jautājums ir tas, kam šī jaunizveidotā nodokļu sistēma dos labumu? Vai ražotājam? Vai varbūt preces apgrozītājam? Iepazīstoties ar šo problēmu tuvām, es gribu teikt, ka ne vienam, ne otram. Ļoti daudzi tirdzniecības sfēras pārstāvji jau ir izteikušies, ka šīs preces vairumā netiks apgrozītas, ja pacelsim cenu pārtikas produktiem. Un nelielais pieaugums pensijām, ko pašreiz sola Ministru kabinets (kaut arī vēl tikai projektā), nevarēs segt tos izdevumus, kas cilvēkam būs jāsamaksā par savu ikdienā lietojamo pārtiku - pienu, gaļu un pārējo. Es lūdzu šos jautājumus izskatīt šeit, plenārsēdē, un ziņot tiem, no kuriem šis ziņojums tiek prasīts 101.pieprasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies.

Vārds Karnupa kungam - LNNK. Pēc tam izteiksies Budovska kungs.

V.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es, tāpat kā Bukovska kungs, ar izbrīnu klausījos mūsu valsts tieslietu ministra skaidrojumu, ka vienīgie likumi, kuri attiecas uz Ministru kabinetu, ir tie likumi, kurus pieņēmusi šī Saeima, jo tas izriet no viņu paskaidrojuma sakarā ar Satversmes 81.pantu. Tas nozīmē, ka visi pārējie likumi, kas ir spēkā mūsu valstī, neattiecas uz Ministru kabinetu un ka Ministru kabinets var savā nodabā grozīt likumus un pieņemt lēmumus, kuriem ir likuma spēks, piemēram, tādus kā par amnestiju, par valsts kases zīmju emisiju, par valsts nodokļiem, par visu ko citu, jo mēs, šī Saeima, neesam pieņēmuši likumu par valsts nodokļiem. Mēs neesam pieņēmuši, bet to pieņēma Augstākā padome. Mums nav likuma par valsts kases zīmju emisiju, respektīvi, Latvijas Bankas noteikumiem. Mēs to neesam pieņēmuši. Augstākā padome to pieņēma. Un tāpat Augstākā padome pieņēma likumu par muitas tarifiem. Tikai ar likumu var mainīt muitas tarifu. Un to vajag darīt mums pašiem, Saeimai, jo valdībai nav nekādu tiesību, ne tikai vadoties pēc Satversmes 81.panta, jo mēs - un šeit es vēlreiz piekrītu Bukovska kungam - neesam lēmuši, vai šis ir jaunas sesijas sākums vai ārkārtas sesijas - es lietoju šo vārdu "ârkārtējas" - turpinājums. Es domāju, ka Levita kungs nevar nākot un ejot pateikt to pašu lietu. Viņš šorīt visu laiku runāja, ka ir tikai notikušas ārkārtējas sēde, ka nekādas sesijas nav bijis. Bet tagad viņš, atsaucoties uz Satversmes 81.pantu, kas runā par starpsesijām, vēlas attaisnot valdības nelikumīgo darbību. Gandrīz vajadzēja Levita kungam kā tieslietu ministram, kā augstākstāvošam juristam mūsu valstī jautāt, kā tas saprotams? Ja valdība pieņēmusi šīs normas starpsesijā, tad mēs joprojām esam ārkārtējā sesijā, ko mēs neesam vēl slēguši, un tādā gadījumā mēs neesam sākuši jaunu sesiju.

Priekšsēdētājs. Vārds Mārim Budovskim. Gatavojas Andris Rozentāls - Zemnieku savienība.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Mēs vēlreiz esam atgriezušies pie tā paša, vai mums ir rudens sesija vai ne. Es jūs gribētu lūgt paskatīties 100.dokumentu. Tā ir informācija par Saeimas Prezidija sēdēm. Es jums paskaidrošu, kādā sakarā es to lūdzu. Paskatieties Kārtības ruļļa 38.pantu, tur ir skaidri teikts, ka Saeimas kārtējās sesijas sasauc Prezidijs. Par šo Prezidija lēmumu, kad sasaucama Nākamā sesija, var paziņot kā priekšsēdētājs, tā arī viņa biedrs pēc savstarpējas vienošanās. To nosaka Kārtības ruļļa 23.pants. Bet 100.dokumenta 15.punktā jūs varat izlasīt, ka Prezidijs apstiprinājis Saeimas 1993.gada 9.septembra plenārsēdes darba kārtību. Un neviena cita vārda te nav. Ja reiz runa ir par plenārsēdēm, tad tādā gadījumā šī ir ārkārtas sesija, bet te nav runas par ārkārtas sēdēm. Tātad runa ir par sesiju, bet ārkārtas, taču šajā dokumentā vajadzēja būt kaut vienai norādei, ka Prezidijs ir nolēmis uzsākt rudens sesiju un ka priekšsēdētājs savas prombūtnes laikā, kā tas paredzēts 23.pantā, būtu pilnvarojis Berķa kungu to paziņot. Taču Prezidijs šādu jautājumu par rudens sēdi nav izskatījis. Tātad vēlreiz atgriežoties pie tā, es gribu jums teikt, ka Berķa kungam nebija nekādu pilnvaru paziņot par rudens sesijas sākšanos. Šis paziņojums, man liekas, ir improvizācija uz vietas, bet katrā ziņā ārpus Prezidija sēdes. Attiecībā uz muitas tarifiem, kā jau kolēģis izteicās, es saprotu vienu, - ka muitas tarifiem varētu visi grozījumi būt, bet tie jāizdara ar likumu, kuru pēc tam pasludina Prezidents, jo iepriekšējie lēmumi nav grozāmi ar nākamo lēmumu. Tas ir izdarāms ar likumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrim Rozentālam.

A.Rozentāls (LZS).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es šeit, zālē, klausoties juridisku diskusiju par likumību un nelikumību, par tiesību nosaukt šo sesiju par ārkārtas, kārtēju, vasaras vai ziemas sesiju, gribu piekrist visiem juristiem, jo apstrīdēt nav manā kompetencē, tā kā neesmu šajā jautājumā speciālists. Bet tomēr manā kompetencē uz zināšanā ir izteikt domas par šo muitas nodokli degvielai. Es nevaru piekrist šim muitas nodoklim kā tādam, vienalga, vai tas būtu pieņemts likumīgi vai nelikumīgi. Par to lai juristi turpina savas diskusijas, bet mums būtu jāizrunājas, ko darīt ar situāciju, kāda šobrīd ir Latvijas laukos, kur netiek vākta raža, kur netiek bērni vesti uz skolu, jo visa šī degvielas cenu pieauguma nasta laukos vairs nav panesama. Es gribētu pagriezt jautājumu tādā virzienā, lai mēs kaut ko konstruktīvi pieņemtu vai uzdotu izstrādāt kādai kompetentai komisijai priekšlikumus, ko tālāk darīt - apturēt, apmaksāt, turpināt iekasēt, kādas būs sekas un kāds būs rezultāts. Un es ceru, ka atbildi uz to sniegs valdība. Man būtu lūgums pāriet pie šā konstruktīvā jautājuma risināšanas. To, ka tas tā ir, es varu ilustrēt, minot šādus skaitļus: vienas nedēļas laikā graudu kaltēšanas izmaksas ir pieaugušas līdz divām reizēm, transporta izmaksas - par 50 procentiem un tā joprojām.

Es nezinu, kādas mūsu Latvijas plaukstošas ekonomikas problēmas atrisinās šis degvielas nodokļa pielikums un pieņemtais lēmums par degvielas muitas tarifu lietošanu tieši vissaspringtajā lauku darbu periodā, turklāt periodā, kad nekas cits saimnieciskajā rosībā nav panākts, kad laukos naudas ienākumi nav palielinājušies, kad, kā jau teicu, nav ar ko apmaksāt pat bērnu aizvešanu uz skolu. Vismaz es par to neesmu dzirdējis, bet, ja man to pierāda, esmu gatavs arī tam piekrist, bet tas ir jāpierāda arī tautai, ne tikai man kā deputātam.

Nobeigumā gribu piebilst, ka mums, protams, ir jāatrod šis kompromiss, balstoties uz reāliem aprēķiniem, pierādījumiem un skaidrojumiem. Tāpēc būtu lūgums pāriet pie konstruktīva darba, pieņemot, ka sesija turpinās vasarā, bet tā var būt arī rudens sesija. Man gan šķiet, - es negribēju iejaukties šajā strīdā - , ka vajadzētu paņemt iepriekšējās sēdes nobeiguma stenogrammu un izlasīt, kas tur rakstīts. Varbūt, ka tad mēs arī nokļūtu pie kaut kādas skaidrības. Protams, mūsu Saeimas darbs ir strādāt pie nodokļu sistēmas sakārtošanas, pie izmaiņā, kurās varētu ietilpt arī apgrozījuma nodokļa diferencēta izmaiņa, pirmkārt, gan uzsākot un nobeidzot visu nesamaksāto nodokļu iekasēšanu, par ko šeit jau runāja un par ko mēs visi zinām. Par to zina arī mūsu tauta, un tauta vienkārši nesapratīs dažādu nodokļu pielikumu, ja mēs nevarēsim nodemonstrēt savu vēlēšanos un iespējas iekasēt neatmaksātos nodokļus.

Priekšsēdētājs. Tālāk vārds Grīnblata kungam.

M.Grīnblats (TB).

Godātie Saeimas deputāti! Tātad jau iepriekšējais runātājs piezīmēja: kā tad īsti tika lemts iepriekšējā plenārsēdē? Tāpēc es atļaušos citēt 12.augusta plenārsēdes protokolu. Tā 149.lappusē runā sēdes vadītājs un saka šādus vārdus: "Tad vispirms atļaujiet pabeigt plenārsēdi..." (nevis sesiju) - (es uzsveru), - "...ar vienu ļoti svarīgu jautājumu, kuram ir vajadzīgs jūsu akcepts. Un, proti, Frakciju padome savā 3.augusta sēdē pilnvaroja mani ierosināt Saeimā izskatīt jautājumu par Saeimas sēdes pārtraukšanu un nozīmēt nākamo sēdi 9.septembrī." Tātad nepavisam ne nākamās sesijas sākumu, bet tikai nākamo sēdi. Un tālāk par to tad arī balsoja. Tā tas toreiz bija. Te vēl ir arī vairāki citi jautājumi. Un beigās tātad ir sēdes protokols. Deputāti balso par katru priekšlikumu atsevišķi, tiek pieņemts Frakciju padomes ieteikums, ka nākamā plenārsēde sanāks 9.septembrī pulksten 8.30, kā tas šodien arī notika. Plenārsēdes noslēgumā, nevis sesijas nobeigumā Saeimas priekšsēdētājs Gorbunovs lūdz deputātus reģistrēties vai darīt kaut ko tamlīdzīgu. Nekā cita tur nav.

Tālāk dažas piebildes par to, kas šeit tika runāts, - tātad par muitas tarifiem, par to, vai muitas tarifi ir saskaņā ar Satversmes 81.pantu. Te, kā redzams, ir runa par Ministru kabineta noteikumiem, kuriem ir likuma spēks, un seko izņēmumi. Šie izņēmumi ir uzskaitīti visai garā virknē, bet, kā es saprotu, šeit ir trīs kategorijas: pirmām kārtām tātad šie noteikumi nevar attiekties uz Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesu likumiem, budžetu un budžeta tiesībām. Tas ir viens.

Otrs: "...kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus...". Jā, pašlaik ir tikai viens likums par Ministru kabineta iekārtu.

Tālāk. "... Tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts kases zīmju emisiju, valsts nodokļiem, muitām..." utt. Tātad es saprotu, ka nepavisam ne jau pastāvošās Saeimas laikā bija pieņemts tas, kas attiecas vispār uz muitām, jo tā ir pavisam cita teikuma daļa. Katrā ziņā mēs savu ierosmi - tātad pieprasījumu - paturam spēkā, un, ja atmet nost visu šo garo ievadu un argumentāciju, tad jautājums, kas tiek izvirzīts Ministru kabinetam, ir viens: vai Ministru kabinets uzskata, ka 24.augustā viņu pieņemtais 14.rīkojums "par naftas produktu ievedmuitas tarifu likmēm" un 31.augusta 6.noteikums "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" ir pieņemts atbilstoši Satversmes 81.pantam, jo vismaz mūsu frakcijai par to ir nopietnas šaubas. Un, ja tie nav tādā veidā pieņemti, tad katrā ziņā Saeimai ir jālemj par šo abu lēmumu atcelšanu un to izskatīšanu vispārējā kārtībā.

Vēl jo vairāk es pievēršu uzmanību arī tam, kas ir rakstīts Satversmes 81.pantā vēl bez visa pārējā. Tas ir šā panta pats nobeigums, ka visi šie attiecīgie Ministru kabineta lēmumi zaudē spēku, ja tie vēlākais 3 dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas nav iesniegti Saeimai. Tātad, ja valdība uzskata, ka Saeima ir pieņēmusi pareizi, tik un tā šie noteikumi ir jāiesniedz Saeimai, turklāt jāiesniedz 3 dienu laikā. Tas lietas būtību negroza.

Priekšsēdētājs. Žīgura kungs.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Mēs strīdamies par Saeimas sēžu nosaukumu, kaut gan Saeimas nolikumi ir jau tik daudz reižu izskatīti. Tomēr mēs vēl arvien strīdamies. Tad jāprasa: kurš šos likumus rada ja ne mēs? Muitas tarifi jau šodien ir vajadzīgi; tie nav vajadzīgi rītdienai, bet gan šodienai, jo jau vakardien muita vienā dienā iekasēja vairāk, nekā to iekasēja visā mēneši. Un to panāca tikai "ar aci", ar darbību, nevis ar garām runām un spriešanām. Mafijas struktūras vienmēr iekasē savus 10 procentus vai kaut ko tamlīdzīgu, to, ko mēs, valdība, nevaram iekasēt. Tā tas nevar turpināties. Mēs neredzam prioritātes. Mums ir svarīgi šos likumus izskatīt šodien vai rīt, jo katrā ziņā mēs nevaram gaidīt, kad mums pienāks aicinājums to darīt. Zemnieki ir nonākuši milzīgi sliktā stāvoklī, viņi, varētu teikt, faktiski ir bada stāvoklī, jo benzīna cenas ir cēlušās bez valdības pielikuma tik augstu, ka viņi vairs nespēj apstrādāt laukus. Ir ne vien jānoņem raža, bet arī jāuzar šie lauki. Un to viņi nevar izdarīt. Mēs spriežam, ko mēs darīsim un cik mēs augstu liksim. Nē, mēs nevaram likt šo muitu un nodokli degvielai tik augstu, ka mēs šos zemniekus iznīcinām. Mūsu uzdevums ir zemniekus aizstāvēt, lai viņi nenonākt tādā stāvoklī, kādā viņi ir pašreiz. Es nezinu, vai jūs esat bijuši tagad laukos, taču domāju, ka jums vajadzētu aizbraukt un paskatīties, kā tur izskatās, paklausīties, ko zemnieki saka. 36 vai varbūt pat 40 procenti latviešu ir lauku cilvēki. No kā viņi dzīvo, ja viņiem tur nav naudas? Mēs te strīdamies, cik lielu naudu tur pieliksim, bet no kā lai viņi maksā? Viņiem nav no kā maksāt, jo par graudiem vēl šodien nav samaksāts. Arī cukurbietēm. Manam draugam nav samaksāts vēl par pagājušā un aizpagājušā gada ražu. Tā taču mēs nevaram rīkoties! Mēs te strīdamies par tādām lietām, kas nav šodienas aktualitātes. Tās var būt saistītas ar rītdienu, bet šī ir aktualitāte, par kuru mums tieši patlaban vajadzētu runāt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Mēs esam saņēmuši "Latvijas ceļa" frakcijas pieprasījumu - pārtraukt sēdi un pasludināt 40 minūšu ilgu pārtraukumu. Kas atbalsta šādu pārtraukumu? Jā, lūdzu, par procedūru!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Personiski atbalstot šo pieprasīto pārtraukumu, es gribētu novēlēt "Latvijas ceļam" savās domās atcerēties šādu paziņojumu, kas ir izskanējis 1925.gada 27.janvārī: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 148.pantu Saeimas priekšsēdētājs dara zināmu šā gada 23.janvāra plenārsēdē pieņemto sekojošu Saeimas lēmumu: Saeima nolemj noraidīt 81.panta kārtībā izdotos pārgrozījumus un papildinājumus likumā "Par laulību un civilstāvokļa aktu reģistrāciju." Es jums novēlu labu apspriešanos.

Priekšsēdētājs. Paldies. Sekos pārtraukums. Nē, vispirms balsosim par 40 minūšu ilgu pārtraukumu. Mēs jau nobalsojām. Lūdzu rezultātu. Par pārtraukumu nobalsojis 51, pret - 19, atturas - 5. Pārtraukums 40 minūtes.

Bērziņa kungam vēl ir paziņojums. Vienu mirklīti!

I.Bērziņš. Man ir jautājums Berķa kungam: vai pēc 40 minūtēm būs beigusies mūsu darba parastā kārtība?

Priekšsēdētājs. Nē, vēl mums atliks 20 minūtes.

I.Bērziņš. Un tad lemsim...

Priekšsēdētājs. Tad lemsim, ko darīt tālāk. Paldies. Jā, beidzas pulksten 15.00.

I.Bērziņš. Nē, pulksten 14.30.

Priekšsēdētājs. Piedošanu, Bērziņa kungam ir taisnība. Plenārsēde beidzas pulksten 14.30. Tad taču šo debašu turpinājums ir jāpārceļ uz nākamo plenārsēdi - nākamo ceturtdienu.

Vēl beidzot reģistrēsimies. Neatstājiet zāli, lūdzu! Jautājumu stunda būs. To es pateikšu. Reģistrējieties! Es lūdzu jūs reģistrēties! Rezultātu! Ir reģistrējies 81 deputāts. Vienu mirklīti! Atgriezieties, lūdzu, savā vietā! (Zālē liels troksnis.) Lūdzu vēl mazliet uzmanību! Pirmkārt, ir jāprecizē, vai tie cilvēki, kas ir reģistrējušies... Varbūt kāds protestēs...

Otrkārt, par atbilžu vakaru. Tā kā ministru kungi ir ieradušies, tad parastā atbilžu stunda būs.

(Silārs kaut ko skaidro no vietas.)

Priekšsēdētājs. Jā, es vēlreiz atvainojos! Ieņemiet tomēr, lūdzu, vietas un piedodiet manu pieredzes trūkumu. Sēde šodien līdz ar to būtu slēdzama. Mums tomēr ir jānobalso par to, ka šodienas sēde ir slēdzama. Vēlreiz atvainojos! Mani kolēģi atsaucas uz Kārtības rulli un ierosina, ka sēde tādā gadījumā būtu jāpagarina, lai mēs tomēr varam nobalsot, jo Kārtības ruļļa 108.punkts mums tomēr prasa: "Ja Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, tad tūliņ stājas pie tā apspriešanas pēc būtības un pie nobalsošanas par tā pieņemšanu." Vai piekrītat? Tātad sarīkosim tomēr pārtraukumu, bet sēdi pagarināsim. Par pārtraukumu mēs jau esam nobalsojuši. Tātad pulksten 14.40 tomēr atnāksim un tad ar nobalsošanu izlemsim. Un pēc tam būs arī Ministru kabineta locekļu atbildes uz jautājumiem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Lūdzu ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi! Sāksim debates par 102.dokumentu. Vai "Latvijas ceļam" ir kādi paziņojumi pēc pārtraukuma?

Apspriedīsim parastajā kārtībā. Tādā gadījumā atbilstoši Kārtības ruļļa 108.panta kārtība ir šāda: ja Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, tad tūlīt stājas pie tā apspriešanas pēc būtības un pie nobalsošanas par tā pieņemšanu. Tātad apspriešanu varam uzskatīt par pabeigtu, jo es neredzu nevienu, kas vēl gribētu runāt. Arī pieteikumu nav. Līdz ar to mēs balsosim par šā dokumenta pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Nē, reģistrācija būs pēc tam. Mēs beigsim, un tad būs reģistrācija. Jā, tagad balsosim. Kurš balso par šā pieprasījuma pieņemšanu? Vienu mirklīti! Vai Bērziņa kungam kas sakāms par procedūru? (I.Bērziņš no zāles kaut ko iebilst.) Labi, tad dzēsiet un sāksim vēlreiz!

Tātad mēs balsosim par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" dokumenta pieņemšanu (tas ir 102.dokuments). Paldies. Lūdzu rezultātu! Kas tur vēl? 37 - par, 30 ... 34. Jā, dokuments ir pieņemts. (Zālē troksnis.) Birznieces kundze? Pārbaudiet, lūdzu, vai Birznieces kundzes balss tur ir? Birzniece ir balsojusi "pret", bet Grīnblata kungs ir balsojis "par". Lūdzu, pārbaudiet!Grīnblats parādās kā nebalsojis. Tātad viņš balso "par". Viena balss klāt. Tātad "par" ir 38. Un Saulīša kungs? Saulīša kungs arī ir balsojis "par". Tātad "par" ir 39. Žīgura kungs? Tātad 40 - par. Skaidrs.

Tālāk. Lasīsim 109.pantu: "Pieņemtā pieprasījuma un klātpielikto dokumentu norakstus priekšsēdētājs nekavējoši piesūta Ministru prezidentam un attiecīgā resora vadītājam, kā arī pieprasījumu komisijai. Atbilde jādod uz pieprasījumu ne vēlāk par 7 dienām no tā saņemšanas. Pēc atbildes noklausīšanās atklāj debates, kurās Pieprasījumu komisija var dot arī savu atzinumu." Tātad tas ir nākamais šā dokumenta virzības ceļš - to sūta valdībai un arī mums. Līdz ar to šis pieprasījums tiks nodots valdībai un pēc 7 dienām, tas ir, nākamajā ceturtdienā, mēs saņemsim atbildi.

Man ir arī jāpaziņo, ka Satversmes 81.panta nobeigumā ir rakstīts, ka Saeimas laikā valdības pieņemtie likumi zaudē spēku, ja tie ne vēlāk kā 3 dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas nav iesniegti Saeimai. Es varu paziņot, ka valdība ir iesniegusi šos paskaidrojumus attiecībā uz papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šo dokumentu, kā es saprotu, jums var izdalīt. Nē, Satversmes 81.pantā ir teikts, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības, ja ir neatliekama vajadzība, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Un tālāk beigās ir teikts: tie zaudē spēku, ja vēlākais 3 dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimā. Tātad arī šie likumi, ko valdība ir pieņēmusi, ja tie trīs dienu laikā nebūtu šeit iesniegti, zaudētu spēku. Attiecībā uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu tie ir iesniegti... (Iebildumi no zāles.) Tie tūlīt jums tiks izsniegti.

Lūdzu, Bukovska kungs!

I.Bukovskis (SL).

Es atvainojos, mēs atkal atgriežamies pie tā paša jautājuma. Kas šī ir par sesiju? Ja tā ir starpsesija, tad tas ir pieņemams. Nevienā vietā nekur nav teikts, ka sesija bijusi pārtraukta. Šis jautājums ir jāizlemj, tāpēc es piedāvātu šobrīd nobalsot, kur mēs atrodamies.

Priekšsēdētājs. Bērziņa kungs.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamie kolēģi, es saprotu, ka daži nezina, kur viņi atrodas. Tā ir parasta parādība pēc grūtas darba dienas. Tieši tādēļ es aicinu rīkoties parastajā kārtībā. Tā kā mēs esam izdarījuši to, ko prasa Kārtības rullis, - nepārtraucot sēdi esam nobalsojuši un izteikuši savu attieksmi pret šo pieprasījumu, es aicinu sēdi tomēr slēgt, bet nākamās sēdes sākumā mēs varam balsot par to, kur mēs atrodamies, un risināt visas pārējās problēmas, tajā skaitā, arī tos jautājumus, kurus neesam izskatījuši. Tā ka es aicinu sēdes vadītāju slēgt sēdi, bet nākamā sēde notiek parastajā laikā un parastajā kārtībā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Tātad mēs joprojām esam ierauti riņķa dancī un nevaram izšķirt, kur tad mēs īsti atrodamies. Un šinī sakarībā es gribētu lūgt Daudiša kungam atbildēt un vienu jautājumu: vai Prezidijs lēma par to, kad sākas rudens sesija, un vai Prezidijs pilnvaroja kādu to paziņot šeit? Tas ir vienīgais jautājums, jo tā ir Prezidija tiesība - noteikt nākamās sesijas sākumu. Ja tāda lieta nav bijusi, tad jautājums vispār izpaliek. Par ko tad mēs šeit vispār runājam šinī sakarā?

I.Daudišs (LC).

Prezidijs apstiprināja šīs sesijas sēdes darba kārtību, un šī darba kārtība 48 stundas pirms šīs sēdes tika izlikta lejā uz ziņojumu dēļa.

Priekšsēdētājs. Sinkas kungs.

J.Sinka (TB).

Sēdes vadītāja kungs, kolēģi! Mēģinot runāt bez pārāk lielām emocijām, kādas ir ļoti raksturīgas cienītajam deputātam Bērziņa kungam, es gribētu tikai atgādināt to, ka Grīnblata kungs pašā sākumā vai kaut kur ap vidu nolasīja 12.augusta sēdes stenogrammu, kuru man ir vieglāk atcerēties, jo es ierosināju nākamo plenārsēdi pāvesta vizītes dēļ sasaukt 19.septembrī un nenoturēt to šonedēļ. Tur daži iebilda, un es to skaidri atceros, ka nebija nekādas runas par kaut kādām sesijām, bet mēs runājām vienkārši par nākamo plenārsēdi. Mums, pārējiem, likās maza neskaidrība: vai tad tas nozīmē kaut kādu Rietumu stila pārtraukumu - atvaļinājumu vai vasaras brīvdienas, vienalga, kā nu tās tur nosauc. Un, protams, tā tas nebija. Mēs, kā jūs jau zināt, turpinājām darbu mūsu komisijās, un parlaments, mūsu Saeima, nepārtrauca darbu. Runa skaidri bija par nākamo plenārsēdi. Tā tagad ir notikusi.

Priekšsēdētājs. Paldies. Levita kungs.

E.Levits (LC).

Es gribētu citēt cienīto kolēģi Sinkas kungu, to, ko Sinkas kungs teica iepriekšējā sēdē, kas mums bija laikam 12.augustā, tad, kad bija pēdējā sēde pirms šīs sēdes. Juris Sinka: "Vai šo pārtraukumu nevarētu atlikt uz vienu nedēļu un pēdējo plenārsēdi noturēt nākamnedēļ vai pēc tam...? (Stostīšanās.) Iznāk 16.septembrī." Pēdējo plenārsēdi! Vai nu tā ir pēdējā plenārsēde šajā ārkārtējo plenārsēžu sērijā vai arī ārkārtējas sesijas... Tas no tā neizriet, bet tā ir cenzūra, tas ir nobeigums. Pēdējā plenārsēde! Un šodien mēs sākam jaunu. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs. Kungi, protams, būtu labāk, ja mums šeit būtu tas, kas ir noticis... ka tas būtu precīzāk pateikts, bet tagad mēs esam iekļuvuši šajā juridiskajā kazuistikā. Mēs vai nu nezinām, un vieni mēģina saistīt, it kā mēs, nosacīdami sesijas sākumu, līdz ar to nosakām arī rudens sākumu... Tā jau tas nav...

Lūdzu, Karnupa kungs!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kāpēc Prezidija locekļi izvairījās no tiešas atbildes uz Budovska kunga jautājumu, bet es pieņemu, ka tāpēc, lai atbilde būtu piekrītoša Budovska kunga domām, respektīvi, ka Prezidijs nav pieņēmis lēmumu par rudens sesijas sākumu. Tātad tas nozīmē, ka nav bijis starpsesijas laiks. Tas ir skaidri un gaiši izteikts mūsu pieprasījumā, respektīvi, frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" pieprasījumā, ko mēs nupat nobalsojām, novirzot to tālāk uz Ministru kabinetu. Uz šā pamata Ministru kabinets lai izskaidro savu nelikumīgo rīcību starpsēžu laikā, nevis starp sesijām. Es piekrītu arī Bukovska kunga priekšlikumam un atkārtoju to, ka mums vajag par šo jautājumu balsot, lai tam pieliktu punktu, jo citādi nākamnedēļ mēs atkal runāsim par šo lietu.

Priekšsēdētājs. Karnupa kungs, mēs esam balsojuši par LNNK pieprasījumu un esam to novirzījuši - šis pieprasījums tiks izskatīts nākamajā plenārsēdē. Un tādā gadījumā nākamajā plenārsēdē tad arī konkrēti lemsim par šo jautājumu. Es iesaku tagad pāriet pie nākamā jautājuma.

Lūdzu!

A.Ameriks (SL).

Man liekas, ka šeit bija, pirmkārt, Bērziņa kunga priekšlikums - šodien pārtraukt sesiju.

Otrkārt, es domāju, ka šobrīd pats mūsu sēdes vadītājs iesaka šo tēzi par to, ka mēs sākam rudens sesiju, par ko cienījamais tieslietu ministrs Levita kungs teica, ka neviens pret to nav iebildis un līdz ar to tas ir spēkā. Es tomēr uzturu savu pieprasījumu nobalsot arī par to, vai ir sākusies vai nav sākusies rudens sesija.

Priekšsēdētājs. Jā. Bērziņa kungs, lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Tā kā Amerika kungs atbalstīja mani, tad man tikai atliek atbalstīt Amerika kungu otro reizi, jo jūs saprotat, ka sēdes vadītājs nedrīkst turēt deputātus šeit, zālē, pēc sēdes beigšanas, ja nav bijis balsojums par sēdes turpināšanu. Sēde bija jāturpina ārpus reglamenta tikai tāpēc, ka Kārtības rullis paredzēja jautājuma nobalsošanu. Tā kā frakcija "Latvijas ceļš" pieprasīja pārtraukumu, deputāti pilnīgi pamatoti bija spiesti gaidīt kolēģus, tas ir, gaidīt mūs, kamēr mēs konsultējāmies, lai pēc tam atnāktu un izpildītu savu pienākumu pret Kārtības rulli - nobalsotu šo jautājumu pēc būtības, un tad sēde ir jāpārtrauc. Es vēlreiz atkārtoju tikai šo ideju, ka šobrīd, lai kaut ko vēl balsotu, tādā gadījumā vispirms ir jānobalso, ka mēs pagarinām attiecīgi uz tik un tik ilgu vai arī uz nenoteiktu laiku savu darbu. Ja mēs nobalsosim, ka darbs turpinās, tad varam balsot par visu ko, ieskaitot labojumus Satversmē, ja kāds to grib.

Priekšsēdētājs. Jā, lūdzu, Bukovska kungs.

I.Bukovskis (SL).

Mans pieprasījums par balsošanu bija pirmais, un tāpēc es lūdzu to nobalsot pirmo.

Priekšsēdētājs. Pats pirmais bija, atvainojiet, ierosinājums par sēdes slēgšanu.

I.Bukovskis (runā no zāles, nevis mikrofonā).

Priekšsēdētājs. Šāds jautājums nav ietverts darba kārtībā.

I.Bukovskis. Es atvainojos, jo es gribu nocitēt Kārtības ruļļa pantu. Te ir divi varianti. Pirmais - ārkārtēju sesiju vai sēdi slēdz līdz ar uzstādītās darba kārtības izbeigšanu. Tas ir viens.

Otrs. Sēžu dienas un stundas nosaka Prezidijs, izņemot gadījumus, kad par to ir lēmusi pati Saeima. Tagad es lūdzu Saeimai izlemt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Seiles kundze.

A.Seile (LNNK).

Man ir viena replika, pareizāk sakot, jautājums "Latvijas ceļam". Pirms 40 minūtēm "Latvijas ceļa" frakcija aizgāja pārtraukumā. Parasti pārtraukumā aiziet tad, ja sakarā ar kādu jautājumu rodas problēmas un frakcijai vajag apspriesties. Vai jūsu paziņojums, Bērziņa kungs, ir tikai tāds, ka sēdi vajag uzskatīt par slēgtu? Mūs interesē, ko šajā gadījumā par mūsu ierosināto lēmuma projektu saka "Latvijas ceļš".

Priekšsēdētājs. Tā ir frakcijas darīšana.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamie kolēģi, ja es pareizi saprotu, Seiles kundze iesaka mums ņemt vēlreiz pārtraukumu, lai apspriestos par to, vai šis pārtraukums ir jāņem vai ne? Šeit mēs konsekventi vadāmies pēc tās kārtības, kādu paši reiz esam nolēmuši, - ka plenārsēdes beidzas pulksten 14.30 ar balsojumu. Arī Silāra kungs man rāda, ka plenārsēdes beidzas ar šo balsojumu. Taču, tā kā šis laiks jau ir pārkāpts, turklāt pārkāpts pamatoti, ievērojot Kārtības ruļļa prasību par galīgā balsojuma nepieciešamību, tad mēs lūdzam tagad vienkārši neturpināt. Un nepārkāpt mūsu pašu noteikto kārtību par sēdes nobeigumu pulksten 14.30, bet slēgt sēdi. Vai ir vajadzīgs balsojums, slēdzot sēdi, vai ne - to lai izlemj Prezidijs. Es nezinu, bet tagad vajadzētu slēgt sēdi un visus pārējos jautājumus (arī par gadalaikiem) lemt nākamajā sēdē.

Priekšsēdētājs. Jā, Prezidijs ar tām tiesībām, kas mums ir dotas, slēdz šo sēdi un neizlemj tos jautājumus (tātad nedebatē) par to, kāda tad sēde šī ir, un atstāj to uz nākamo sēdi. Taču tagad, pirms mēs ejam projām, tomēr ir jāreģistrējas. Tātad nākamā plenārsēde būs nākamajā ceturtdienā parastajā laikā.

(Kāds deputāts, kas nestādās priekšā.) Deputāti nepārtraukti uzstāj par balsošanu. Vai mēs tomēr nevaram likt uz balsošanu divus jautājumus. Pirmais jautājums: vai ir rudens sesija vai nav? Un otrs jautājums ir par to, ka mēs šodien beidzam sēdi.

Priekšsēdētājs. Es lieku uz balsošanu jautājumu, vai mēs šodien slēdzam sēdi.

No zāles. Nē! (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs. Saskaņā ar 50.pantu es lieku uz balsošanu jautājumu, vai šīsdienas plenārsēdi slēgt vai ne. Balsošanas režīmu! Lemsim! Tātad mēs balsojam par sēdes slēgšanu. Lūdzu rezultātu. 40 ir par slēgšanu. 40 plus 2. Līdz ar to plenārsēde nav slēgta.

Lūdzu, Tupeša kungs!

J.Tupesis (LZS).

Man ir vienalga, vai mēs balsojam slēgt vai nebalsojam slēgt, vai ir pavasaris vai nav, bet neļausim taču citiem smieties par mums. Šī ir Latvijas Saeima, parlaments! Mēs tā kā tirgū pašreiz uzvedamies. Tātad - vai tā ir vadības vaina vai mūsu pašu vaina, vai mana vaina? Bet darīsim to, kas ir jādara, lai mēs tiešām... Es tiešām negribu ar jums risināt dialogu, tāpēc nevediniet mani uz šo dialogu. Parādiet savu kartiņu, nāciet, pieprasiet vārdu... Iemācīsimies visi, kā Saeimā jārīkojas, vienalga, vai mēs piekrītam vai nepiekrītam. Varbūt tā ir vadības vaina, bet varbūt arī nē. Varbūt tā ir mūsu vaina?

Priekšsēdētājs. Paldies, Tupeša kungs! Mēs varam diskutēt par šo jautājumu nākamajā sēdē. Man nav jāielaižas ar jums diskusijās. Es atklāju to un paziņoju, ka šī ir rudens sēde. Jā, par to mēs lemsim tad, kad šo jautājumu izskatīsim Prezidijā, lemsim un turpināsim šo sarunu tātad nākamajā plenārsēdē.

Lūdzu, paņemiet 87.dokumentu! Tas ir Birkava kunga paziņojums: "Ar šo paziņoju, godātais priekšsēdētāja kungs, esmu aicinājis Normundu Zemvaldi par veselības valsts ministru Labklājības ministrijā. Lūdzu Saeimu izteikt viņam uzticību plenārsēdē šā gada 9.septembrī."

Birkava kungs, lūdzu, jums vārds!

V.Birkavs (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Godātie kolēģi! Normunds Zemvaldis patlaban atrodas Atēnās kā Vispasaules veselības organizācijas pārstāvis, un tādēļ es lūgtu šo jautājumu šobrīd no darba kārtības svītrot.

Priekšsēdētājs. Paldies. Jautājums no darba kārtības tiek svītrots.

Nākamais dokuments - par tiesnešu pirmstermiņa atbrīvošanu. Vai ir kāds, kas ir gatavs ziņot par šo jautājumu? Apsīša kungs. Tas ir 104.dokuments.

R.Apsītis (LC).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es gribētu lūgt jūs atrast 104.dokumentu. Šis ir Saeimas lēmuma projekts par atbrīvošanu pirms termiņa no tiesneša amata pēc pašu iniciatīvas. Šis lēmuma projekts attiecas uz sešām personām - tiesnešiem, kvalificētiem speciālistiem, kuri diemžēl pēc pašu iniciatīvas ir izteikuši vēlēšanos atstāt tiesneša amatu. Juridiskā komisija izskatīja šo tiesnešu iesniegumus un vienprātīgi atzina, ka mums vajadzētu viņu lūgumu apmierināt un līdz ar to pieņemt Saeimas lēmumu par šo tiesnešu atbrīvošanu no amata. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai mēs balsosim, Apsīša kungs, par katru atsevišķi vai kopā?

R.Apsītis. Mūsu prakse ir bijusi tāda, ka varam balsot arī kopā, ja Saeima, protams, tam piekrīt.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav. Tātad kurš ir par Lidijas Kreijas, Ligitas Gavares, Lauras Keršules, Ulda Brikmaņa, Aijas Osmanes un Viktora Ustinova atbrīvošanu pirms termiņa no tautas tiesneša amata pēc pašu iniciatīvas? Lūdzu balsošanas režīmu. Par - 71, pret - 3, atturas - 3. Līdz ar to minētie cilvēki pirms termiņa ir atbrīvoti no tautas tiesneša pienākumiem.

Nākamais mums ir Demokrātiskā centra frakcijas vadītāja vietnieces Gravas kundzes iesniegums par izmaiņām Saeimas izmeklēšanas komisijas sastāvā. Demokrātiskā centra partijas frakcija lūdz Saeimu...

Lūdzu, Gravas kundze!

I.Grava (DCP).

Mūsu frakcija lūdz nobalsot par šīm izmaiņām sakarā ar to, ka tad, kad tika veidota šī komisija, Kārlis Leiškalns bija tikai deputāts. Šodien viņš strādā Ministru kabinetā. Līdz ar to viņa slodze ir manāmi pieaugusi un viņš nevar fiziski vairs apvienot darbu divās komisijās parlamentā un Ministru kabinetā. Tāpēc mēs lūdzam izdarīt šādu nomaiņu.

Priekšsēdētājs. Bērziņa kungs.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Lai arī cik mēs pēdējā laikā šeit jautri apspriedām jautājumu par to, vai ir rudens vai ir ziema, vai ir vasara, es tomēr lūgtu būt ļoti nopietniem šinī jautājumā. Mūsu frakcijai nekas nav iebilstams pret Kreitusa kungu, ja viņš ieņemtu jebkuru amatu jebkurā komisijā, - gluži pretēji, ņemot vērā viņa augsto kompetenci, es noteikti to atbalstītu. Taču nevienam nav noslēpums (tas fakts bija arī presē), ka mēs runājām ar Kreitusa kungu par viņa iespējamo darbību valdībā. Tieši konkrēti šajā komisijā mums nav nekādu aizdomu pret Kreitusa kungu tāpat kā ne pret vienu citu valdības pārstāvi, līdz komisija nav beigusi savu darbu, taču konkrēti šinī komisijā mūsu frakcija savā laikā izvirzīja cilvēku, kuram nebija un nevarēja būt nekāda sakara ar iepriekšējo valdību. Pilnīgi nejauši vai pilnīgi jauši izrādījās, ka arī citas frakcijas tur ir izvirzījušas cilvēkus, kas nav bijuši iepriekšējā valdībā. Patlaban tur praktiski, kā es saprotu, nav arī iepriekšējo deputātu. Man liekas, ka tā ir ļoti korekta nostādne, ka šie cilvēki izmeklē šo darbību un attiecīgi vērtē vai nu pozitīvi, vai negatīvi. Tam nav nozīmes, vērtējot šo darbību, bet tieši izmeklējot šo darbību. Es vēlreiz saku, ka šajā gadījumā es negribu izteikt ne mazākās šaubas vai aizdomas par Kreitusa kungu, bet es tomēr lūgtu DCP frakciju, ja tas ir iespējams, nomainīt Kreitusu ar jebkuru citu kandidatūru no savas frakcijas, un mēs to atbalstīsim, jo tā būs frakcijas griba. Taču šajā konkrētajā gadījumā, kad ir runa par iepriekšējās valdības pārstāvi... Ja reiz šai komisijai ir uzticēts izmeklēt valdības darbu, tad mēs ļoti lūgtu pašai DCP frakcijai izdarīt šīs izmaiņas, bet, ja ne, tad tiešām mēs būsim spiesti aicināt balsot pret, taču es vēlreiz saku, ka šeit nav nekādu aizdomu. Viņa mandāts ir apstiprināts tāpat kā citu deputātu mandāts. Te vairāk ir lūgums tīri no morāli ētiskās puses. Juridiski, protams, mēs te nevaram neko pārmest, mēs varam balsojot vienkārši izteikties "par" vai "pret". Un es īstenībā balsojot negribētu izteikties "pret", tāpēc ka mēs tiešām cienām Kreitusa kungu, taču šā iemesla dēļ mums nāksies to darīt, ja Kreitusa kunga kandidatūra paliks. Tad mums tiešām nāksies atvainoties pirms balsojuma, ja tāds būs.

Priekšsēdētājs. Sinkas kungs.

J.Sinka (TB).

Sēdes vadītāja kungs, dāmas un kungi! Atkal ar minimālām emocijām. Lieta ir tāda: es ļoti labi saprotu, ko Bērziņa kungs mēģināja pateikt. Un, protams, jūs visi jau agrāk to par mani sapratāt, bet tad nu ņemsim palīgā loģiku. Arī es personīgi ne visai apsveicu to, ka šajā parlamentā un valdībā ir tik liels skaits agrākās Augstākās padomes un agrākās valdības locekļu. Tādējādi par šo morālisko vai nemorālisko apstākli es nerunāšu, taču varētu pieņemt, ka visi šeit klātesošie deputāti agrāk būtu bijuši Augstākās padomes deputāti un valdības locekļi. Visi! Ko tad mēs darītu, kur tad mēs ņemtu šai Izmeklēšanas komisijai locekļus? Šajā speciālajā izmeklēšanas komisijā ir arī bijušās Augstākās padomes deputāti. Mēs visi šeit esam vienādi, tāpēc kaut kādas gradācijas mums šinī jautājumā nevajadzētu pieņemt. Kaut arī Kreitusa kungs ir bijis ministrs un viņam pašam laikam arī būs jādod informācija, tā tomēr ir viņa paša goda lieta to dot pat tad, ja viņam neprasītu. Un, ja viņam to prasītu, tad viņš dotu informāciju par savu agrāko darbību, jo šeit ir darbības izvērtēšana. Te nekāda automātiska laba vai slikta novērtēšana nenotiek. Tas taču mums būtu jāsaprot! Mēs visi esam deputāti, un, ja frakcija ir nolēmusi kādai komisijai sūtīt savu personu, tad mums tas ir jāpieņem. Es nedomāju, ka mums no tā būtu jārada kāda liela morāliska problēma.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vairāk par šo jautājumu neviens negrib izteikties. Gaiļa kungs? Jā, viens - "par", viens - "pret". Tātad, lūdzu, balsosim par Gravas kundzes ierosinājumu - atbrīvot no minētās komisijas locekļa pienākumiem Kārli Leiškalnu. Darīsim to atsevišķi - tātad vispirms balsosim par Kārļa Leiškalna atbrīvošanu no minētās komisijas locekļa pienākumiem. Lūdzu, kurš ir par to, lai Kārli Leiškalnu atbrīvotu no minētās komisijas locekļa pienākumiem?

I.Grava (DCP).

Lūdzu, cienījamais vadītāj, izlasiet to, kas ir iesniegts... (Tālāk kaut ko saka no vietas.)

Priekšsēdētājs.Gravas kundze, es saprotu, ka šis jautājums...

I.Grava (kaut ko skaidro no vietas).

Priekšsēdētājs. Mainīt? Labi. Tādā veidā, kā tas ir. Tātad atbrīvot Kārli Leiškalnu un viņa vietā ievēlēt Aivaru Kreitusu. Kurš ir par šo priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 35 - par, 11 - pret, 28 - atturas. Tātad nav pieņemts. Kārlis Leiškalns paliek savā vietā komisijā.

Tālāk ir iesniegums: Igors Bukovskis ("Saskaņa Latvijai") ir iesniedzis iesniegumu: "Lûdzu iekļaut darba kārtībā jautājumu par to, ka rudens sesija nav sākusies." (Zālē liels troksnis. Vairāki runā reizē.)

Vai kāds grib izteikties? Deputāti var izteikties "par" un "pret". Lūdzu! Vai Bukovska kungs neprecizētu, kurā darba kārtībā tas būtu jādara? Tātad lūdzu balsot par šo priekšlikumu - iekļaut šīsdienas darba kārtībā jautājumu par to, vai rudens sesija ir sākusies. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 40 - par, 17 - pret, 12 - atturas. Tātad jautājums tiek iekļauts šīsdienas darba kārtībā. Tiek labota viena balss. Daudiša kungs labo no "par" uz "pret". Taču būtībā tas... Jā, Daudiša kungs maina savu balsi. Paldies. Lūdzu, kurš vēlas izteikties? Vai ir sagatavots lēmuma projekts un attiecīgie dokumenti?

No zāles. Es piedāvāju to likt uz balsošanu bez debatēm.

Priekšsēdētājs. Ja tas ir darba kārtības jautājums, tad ir jābūt dokumentam. Es uzskatu, ka šis jautājums būtu bijis jāsagatavo un ka tur šādā gadījumā būtu jāņem vērā precedenti.

Lūdzu, nosauciet...

A.Ameriks (SL).

Par procedūru. Es saprotu - mēs šobrīd esam nobalsojuši par iekļaušanu darba kārtībā. Tādā gadījumā Kārtības rullis neprasa to, lai visi dokumenti būtu izsniegti, kuri ir par jebkuru jautājumu. Nav tādu noteikumu! Līdz ar to es ierosinu šobrīd attiecīgo jautājumu nobalsot, vai šobrīd ir rudens sesija vai nav. Jā vai nē.

Priekšsēdētājs. Gaiļa kungs.

M.Gailis (LC).

Es lūgtu visus reģistrēties, pirms mēs ķeramies pie balsošanas.

Priekšsēdētājs. Jā! Lūdzu reģistrāciju. Reģistrācija ir vajadzīga... (Zālē visu laiku troksnis. Vairāki deputāti runā reizē.) Mums tik un tā ir jāreģistrējas. Lūdzu reģistrāciju! Motīvs? Sēdes vadītājam ir tiesības pārbaudīt. Lūdzu rezultātu. Jā, Silāra kungs!

I.Silārs (LC).

Atbilstoši Kārtības rullim, tā 116.pantam, es pieprasu iesniegumu izdalīšanu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu sagatavot iesniegumus. Pavairot iesniegumus.

Jā, lūdzu, Tabūna kungs!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais sēdes vadītāj! Patiešām kļūst dīvaini, lai neteiktu - pavisam neērti. Mēs tā drīz vien pārvērtīsimies par ampelmaņiem. Un es atkārtoju to, ko teica Tupešu Jānis, - tā nedrīkst rīkoties! Mēs nedrīkstam pārvērst Saeimas namu, šo svarīgo, galveno institūciju, šādā veidā. Mēs kopš paša rīta spēlējamies, vai ir rīts vai vakars. Un vai par to ir jābalso? Tas kļūst smieklīgi. Un arī pašlaik. Nepārtraukti ir visvisāda izlocīšanās. Ja reiz jautājums ir likts uz balsošanu, tad nav ko izlocīties. Mums ir tiesības to izdarīt - noteikt, vai ir rīts vai vakars, ir rudens sesija vai nav rudens sesija. Un nav te ko spēlēties. Mēs patiešām šādā veidā, pirms aizejam mājās, varam nolemt, vai mēs esam, vai neesam šeit. Ļoti nenopietni kļūst... Es lūdzu vēlreiz pārdomāt par to un šo priekšlikumu balsot, nevis prasīt pašlaik lēmuma projektus utt.

Priekšsēdētājs. Tabūna kungs, es šeit neampelējos, bet vados pēc Saeimas Kārtības ruļļa. Un šā Saeimas Kārtības ruļļa 38.pants nosaka: "Saeimas kārtējās sesijas sasauc Prezidijs. Par sesijas slēgšanu lemj Saeima." Un vēl 39.1 pants: "Saeimas ārkārtējās sesijas vai sēdes sasauc Prezidijs uz savu ierosinājumu." Tātad Saeima nolemj par sesijas sasaukšanu, bet to dara Prezidijs, un tātad Prezidija kompetencē ir arī noteikts, kas tā ir par sesiju. Tāpēc es vados pēc šiem pantiem, nevis pēc savas iegribas. Un līdz ar to es ierosinu: sakarā ar to, ka visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti, sēdi slēgt atbilstoši 50.pantam. (Zālē atkal troksnis.) Bez tam šeit ir arī attiecīgs piecu deputātu ierosinājums: sēdi slēdz atbilstoši 50.pantam. Taču es jums saku, ka tas ir pretēji, Budovska kungs, bet...

I.Bukovskis (SL).

Par procedūru ir jautājums. Mēs esam nobalsojuši par iekļaušanu darba kārtībā. Un tā jau ir tiesīga lemt visus jautājumus.

Priekšsēdētājs. Cienījamie juristi, ja tādi ir: kā jūs apiesit šo 38. un 39.pantu, kur teikt, ka par Saeimas sasaukšanu lemj Prezidijs, nevis... (No zāles kāds kaut ko skaidro.) Es domāju, ka to nelemj ar balsošanu, tāpēc lūdzu...

I.Bukovskis. Es atvainojos, pēdējais balsojums bija par iekļaušanu... Lūdzu to izskatīt.

Priekšsēdētājs. Labi. Paldies. Izdaliet! Jā, pagaidiet!

Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamais Bukovska kungs! 39.pantā ir runāts tikai par ārkārtas sesijām un sēdēm. Tikai ārkārtas sēdes slēdz līdz ar noteiktās darba kārtības izbeigšanu. Par ārkārtējo sēdi, par ko mēs nobalsojām 12.augustā un par ko runāja arī Sinkas kungs, mēs jau nobalsojām, ka šī sēde notiek 9.septembrī. Un šī nav ārkārtas sēde, pamatojoties uz mūsu pašu iepriekšējo balsojumu. Ja Prezidijs pirms 9.septembra būtu sasaucis kādu sēdi, tad tā būtu ārkārtas sēde. Prezidijs sasauc tikai ārkārtas sēdes. Kārtējās sēdes nosaka paši deputāti. Un šī ir kārtējā sēde, vienalga, kurā sesijā tā arī būtu. Mēs varam noteikt arī piecus mēnešus uz priekšu, kad būs kārtējā sēde. Arī nobeidzot vienu sesiju, vienmēr nosaka nākamo sēdi. Kārtējās sēdes ir pārtraucamas un slēdzamas uz Saeimas lēmuma pamata, un to nosaka Kārtības ruļļa 50.pants. Un arī šajā gadījumā ir tā, kā paredz 50.pants. Slēgt šo sēdi ir ierosinājuši pieci deputāti. Un tāpēc lūdzu ņemt vērā Kārtības ruļļa 50.pantu. Nav svarīgi, vai darba kārtībā ir palikuši neizskatīti jautājumi, taču deputātiem ir tiesības ierosināt pārtraukt sēdi atbilstoši likumam, ko sauc par Kārtības rulli, atbilstoši šā likuma 50.pantam. Un es lūdzu to likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs. Šeit tika izteikts ierosinājums, un es lieku to uz balsošanu. Var likt...

No zāles. Ir jāliek, jāliek...

J.Lucāns (SL).

Godātie deputāti, man pašreiz ir grūti izteikt savas izjūtas, un es jums necentīšos tās teikt. Es esmu sapratis tikai vienu: pašreiz valdošajai koalīcijai ir ļoti svarīgi izvairīties no šā jautājuma. Lai nobalsotu par to, vai ir sākusies šī rudens sesija vai nav. Būtībā tas, kas pašreiz šeit notiek - šie cirks, es citādi to nosaukt nevaru, - ir tikai ar vienu nolūku - lai izvairītos no šā jautājuma. Es domāju, ka mums ir tiesības pastāvēt uz to, lai šis balsojums notiktu, un mēs jau sen būtu paspējuši sēdi slēgt. Mēs jau sen būtu paspējuši nobalsot, ja šo jautājumu demokrātiskā ceļā mēģinātu izlemt, bet pašreiz ir runa par to, kā izvairīties no šā jautājuma izlemšanas demokrātiskā ceļā. Es domāju, ka tad, ja mēs šajā brīdī piekāpsimies, tā būs kļūda no mūsu puses.

Priekšsēdētājs. Paldies. Sinkas kungs.

J.Sinka (TB).

Mums bija lēmums iekļaut šo jautājumu darba kārtībā, un par to būtu jābalso, taču pirms tam es gribētu zināt, vai Silāra kungs un Bērziņa kungs, kas tagad gatavojas runāt, un tie pieci deputāti, kuri to parakstīja, vai viņi bija starp tiem, kuri nereģistrējās? Un, ja viņi nav reģistrējušies, tad viņu šeit nav.

Priekšsēdētājs. Bērziņa kungam vārds.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamie kolēģi, kā es saprotu, tad procedūras jautājumi tiek likti uz balsošanu, ja tie atbilst Kārtības rullim. Šobrīd atbilstoši Kārtības rullim ir iesniegts šo piecu cilvēku parakstīts dokuments par to, ka sēde ir jāpārtrauc. Es domāju, ka mums visiem būs izdevīgi, ja mēs šo sēdi pārtrauksim.

Attiecībā uz Lucāna kungu. Jā, tiešām, Lucāna kungs, jums ir pilnīga taisnība un nevajag šeit slēpties. Valdošajai koalīcijai ir izdevīgi saglabāt valdību. Tāpat kā tiem, kuri grib gāzt valdību, ir izdevīgi gāzt valdību. Es tikai gribu, lai tie, kuri to dara, tomēr tikai nemāj ar galvu, bet izlasa Kārtības rulli un iepazīstas arī ar pieredzi, kāda ir, - to, kā tas notika 20.-30.gados, arī 30.gadu sākumā. Tātad mums ir izdevīgi saglabāt valdību, un tieši tādēļ mēs domājam, ka šobrīd ir jābalso par sēdes slēgšanu. Mēs jau nobalsojām par šā pieprasījuma ārkārtas iesniegšanu valdībai. Valdība sniegs šo atbildi, un cienījamajiem kolēģiem būs iespēja izteikt neuzticību valdībai, uzņemoties attiecīgi jau pēc tam atbildību par stāvokli valstī. Ja mēs šodien nobalsojam par šo rudens sesiju, tad mēs šo jautājumu izšķiram jau šodien. Es tikai gribu, lai visi apzinās, par ko viņi balso. Es atbalstu Lucāna kungu. Tā tas tiešām ir.

Priekšsēdētājs. Pietiek debatēt. Mīļie cilvēki, mēs esam... Godājamie deputāti, mēs esam debatējuši ļoti ilgi. Es lūdzu apzināties, ka šodien mums būs grūti pabeigt šīs debates un ka mēs esam... Jā, varbūt arī nebūs... Es ierosinu šo jautājumu... Nekas nenotiks, ja mēs to izlemsim kaut arī ar atpakaļejošu datumu nākamajā sēdē.

I.Bukovskis. Es atvainojos - par Kārtības ruļļa pārkāpšanu, tā 52.pants Kārtības ruļļa paredz... (kaut ko skaidro).

Priekšsēdētājs. Ir jau ierosinājums. Godātie... Jā, Staša kungs, es tiešām gribu noklausīties jūsu domas.

L.Stašs (SL).

Vai nu mēs iemācīsimies demokrātiju saglabāt, vai arī iemācīsimies demokrātiju slīcināt. Ir divi jautājumi. Tas ir viens un tas pats jautājums - vai nu valdību jāiemāca strādāt un saglabāt likumus, vai arī valdībai galu galā ir jāatbild par savu rīcību. Un nav ko izvairīties. Lai Bērziņa kungs nestāsta mums, ka viņi grib saglabāt valdību. It kā mēs to valdību šodien gāztu. Mēs šodien negāžam valdību. Mēs vienkārši gribam iemācīt, lai tā strādātu. Un, ja tā negrib strādāt, tad tā jau ir cita lieta. Bet, ja neprot strādāt, tad lai mācās! Un šodien ir jānobalso par šīm lietām, vai tā ir rudens sesija vai nav. Un, kā Tabūns teica, vai šodien ir saule vai nav. Tā ka, ja kāds jautā: cik augstu saule... Pats skatieties uz sauli! Un tā visa ažiotāža ap to, ka mēs nebalsosim, ka mēs it kā neatrodamies tepat zālē un tanī pašā laikā rakstām parakstus Prezidijam... Jāiemācās reiz saglabāt likumus un saglabāt demokrātiju! Citādi nevar būt.

Priekšsēdētājs. Budovska kungs.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Patiešām mēs esam ļoti neveiklā situācijā, un es mēģināšu noformulēt - kāpēc. Mums ir loģiski jāizšķir šis jautājums, kādā sesijā mēs pašlaik darbojamies. Tātad, šīsdienas sēdi atklājot, sēdes vadītājs paziņoja, ka mēs sākam rudens sesiju. Es saprotu tā, ka šis jautājums ir Prezidija prerogatīva. Un kāds no Prezidija locekļiem var būt pilnvarots to paziņot. Uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem, vai Prezidijs par to ir lēmis un vai kāds ir pilnvarojis Berķa kungu to izteikt, mēs nesaņēmām pozitīvu atbildi. Tātad secinājums varētu būt tāds, ka Berķa kungs vienpersonīgi ir izteicis šo domu, ka ir sākusies rudens sesija, kuru apšaubīja deputāti. Es saprotu, ka to var lemt nākamajā Prezidija sēdē. Prezidijs var vēlreiz atgriezties un lemt, bet nekādā gadījumā ar atpakaļejošu datumu. Tas varētu būt tikai pēc Prezidija lēmuma nākamajā sēdē, kad Prezidijs grieztos ar šādu priekšlikumu jeb paziņojumu parlamentā, ka mēs sākam rudens sesiju. Tātad šis jautājums paliek neskaidrs: kādā darba sēdē mēs šodien darbojamies? Un šo jautājumu nupat frakcija "Saskaņa Latvijai" uzdeva izšķirt deputātiem. Es domāju, ka šis jautājums ir loģisks, jo, no vienas puses, tas nav Prezidija paziņojums, bet ir vienpersonisks sēdes vadītāja Berķa paziņojums, bet, no otras puses, ir deputātu protests. Lai šo jautājumu izšķirtu, mums ir vienkārši jānobalso, vai mēs praktiski piekrītam šim sēdes vadītāja pirmajam formulējumam vai ne. Un tālāk, kā es saprotu, tā ir Prezidija prerogatīva. Tas tad lems un dos savu slēdzienu par savu darbu.

Priekšsēdētājs. Gaiļa kungam vārds.

M.Gailis (LC).

Jautājums tiešām ir šāds: vai mēs izvairāmies no šā jautājuma apspriešanas un vai tā ir rudens sesija vai nav. Bez šaubām, tas ir ārkārtīgi svarīgi. Un mums ir būtiski, ka tā ir rudens sesija. Kamdēļ? Tādēļ, ka šā 81.panta kārtībā mēs pieņēmām Administratīvā kodeksa labojumus, lai varētu beidzot ķerties klāt alkohola kontrabandai, taču izrādās, ka šīs alkohola mafijas, nebaidīšos šā vārda, taustekļi sniedzas pat līdz šejienei, ja reiz viss tiek darīts, lai šo mūsu iniciatīvu nobremzētu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Es ierosinu nobalsot piecu deputātu iesniegumu par sēdes slēgšanu. Nu pietikt! Balsosim "par" un "pret" un tad redzēsim. (Zālē troksnis.) Jā, lūdzu!

I.Grava (DCP).

Pirms ķeramies pie balsošanas, man ir viens jautājums: vai balsos tie, kuri ir zālē, vai balso tie, kuri ir reģistrējušies? Mēs piereģistrējāmies. Tādā gadījumā kāda velna pēc bija vajadzīga šī reģistrācija?

Priekšsēdētājs. Mēs atkārtojam reģistrāciju. Jā, mēs reģistrēsimies vēlreiz. Lūdzu! Vai visi ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu. Tātad zālē ir 77 deputāti.

Lūdzu balsot par sēdes slēgšanu atbilstoši 50.pantam. Lūdzu rezultātu. Par sēdes slēgšanu - 39, pret - 35. Atturējušos nav. Sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā plenārsēde notiks nākamajā ceturtdienā parastajā laikā.

Stenogrammu parakstīja - Redaktore J.Kravale

Mašīnrakstītājas M.Ceļamalniece

B.Strazdiņa

Korektores S.Stikute

D.Kraule

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta