Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēde

1993. gada 30. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

            Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! 30. septembra plenārsēdi pasludinu par atklātu.

            Sāksim izskatīt Saeimas Prezidija izsludināto darba kārtību. Kādi būtu grozījumi vai papildinājumi? Man jūs jāinformē, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam un finansu ministram un ka Prezidijs to ir iekļāvis darba kārtībā pie Prezidija ziņojumiem. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Lūdzu, deputāte Marjaša!

            R.Marjaša (LC).

            Cienītie kolēģi! Es Juridiskās komisijas vārdā lūgtu neiekļaut šodienas darba kārtībā likumprojektu “Par civilstāvokļa aktiem” otrajā lasījumā sakarā ar to, ka ir ienācis negaidīti daudz papildinājumu, mēs nebijām spējīgi tos tik īsā laikā sagatavot. Tuvākajā laikā tas tiks sagatavots.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Saeimas Prezidijs vēl ir saņēmis frakcijas “Latvijas ceļš” iesniegumu, kurā tā lūdz apstiprināt Gunāra Meierovica...  Es lasu to, kas šeit ir rakstīts: “Lūdzu Saeimu apstiprināt Gunāra Meierovica iekļaušanu Sociālo un darba lietu komisijā.” Arī ar šo jautājumu mums vajadzētu papildināt darba kārtību.

            Vai pret deputātes Marjašas ierosinājumu - svītrot no Prezidija izsludinātās darba kārtības likumprojekta “Par civilstāvokļa aktiem” izskatīšanu otrajā lasījumā - ir iebildumi? Vai kāds vēlas izteikties “par” vai “pret”? Nevēlas. Paldies.

            Par frakcijas “Latvijas ceļš” ierosinājumu - izskatīt jautājumu par Gunāra Meierovica iekļaušanu Sociālo un darba lietu komisijā. Vai ir iebildes? Nav. Tātad viens jautājums tiek svītrots, bet ar otru tiek papildināta darba kārtība.

            Sāksim izskatīt darba kārtību. Pirmais - Prezidija ziņojumi par ienākušajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu Lamberga, Stalta, Puriņas, Žīgura, Budovska iesniegto likumprojektu “Par amatu ierobežojumiem personām, kuras sadarbojušās ar okupācijas režīmu” nodot Cilvēktiesību komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo Prezidija priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 66, pret - 11, atturas - 1. Es atvainojos, 7 - atturas. Prezidija priekšlikums ir akceptēts.

            Nākamais - likumprojekts “Par valsts un pašvaldību ierēdņiem”. Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu Lamberga, Berklava, Seiles, Puriņas un Tabūna iesniegto likumprojektu “Par valsts un pašvaldību ierēdņiem” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Cilvēktiesību komisijai, Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, balsosim par šo Prezidija priekšlikumu. Lūdzu  rezultātu. Par - 75, pret - 4, atturas - 4. Prezidija priekšlikums ir akceptēts.

            Nākamais - likumprojekts “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu Lamberga, Karnupa, Stalta, Seiles un Puriņas iesniegto likumprojektu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar  priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir citi priekšlikumi vai iebildumi? Nav. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 77 - par, 2 - pret, 4 - atturas. Prezidija priekšlikums ir akceptēts.

            Nākamais - likumprojekts “Par kārtību, kādā atjaunojama Latvijas Republikas pirmsokupācijas perioda (1918.-1940.g.) likumu piemērošana”. Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu Grīnblata, Sinkas, Milberga, Straumes un Dāliņa iesniegto likumprojektu “Par kārtību, kādā atjaunojama Latvijas Republikas pirmsokupācijas perioda (1918.-1940.g.) likumu piemērošana” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir iebildumi vai kādi citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 68 - par, 11 - pret, 5 - atturas. Prezidija priekšlikums ir akceptēts.

            Nākamais - likumprojekts “Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu Grīnblata, Sinkas, Pētersona, Dāliņa un Straumes iesniegto likumprojektu “Par papildinājumiem un grozījumiem  Latvijas Republikas likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” nodot Budžeta  un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas  plenārsēdē.

            Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu šajā pašā jautājumā: “Liekam priekšā Saeimai pieņemt lēmumu - noraidīt likumprojekta “Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodošanu komisijām un vienlaikus liekam priekšā uzdot Ministru kabinetam līdz 1. novembrim pieņemt noteikumus par kārtību, kādā piemērojams likums “Par privatizācijas sertifikātiem”. Tātad ir divi priekšlikumi. Tie abi tiks balsoti iesniegšanas secībā. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu - deputāts Rozentāls.

            J.Rozentāls (LZS).

            Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Manuprāt, tas notiek neapzināti, bet šī diskusija par sertifikātu likumprojektu, kurš jau darbojas un saskaņā ar kuru jau tiek izsniegti sertifikāti, pēc manām domām nav visai konstruktīva, bet par to, ka netiek strādāts pie sertifikātu izlietošanas, liecina ārkārtīgi zemās sertifikātu iepirkšanas cenas. Šobrīd sertifikātus faktiski nav kur likt. 

            Bez tam nav arī likuma par  sertifikātu pirkšanas un pārdošanas kārtību, bet tādam likumam ir obligāti jābūt. Varbūt ir jāmaina arī secība sertifikātu izsniegšanā. Es domāju, ka tie nepilsoņi, kuri būtu nokārtojuši savu izbraukšanu, repatriāciju, varētu sertifikātos saņemt arī izmaksu ceļanaudai un tā tālāk. Es ierosinu cienījamajiem kolēģiem maksimāli pievērst vērību sertifikātu izlietošanas sistēmai un visu ar to saistīto jautājumu risināšanai. Vajadzētu uzdot valdībai būt iniciatorei, kā arī visām iesaistīties frakcijām un komisijām, lai mēs patiešām no tā sertifikātu daudzuma, ar kuru tiek aplaimota  mūsu tauta, kaut ko arī varētu iegūt.

            Priekšsēdētājs. Deputāts Grīnblats. Lūdzu!

            M.Grīnblats (TB).

            Godātie Saeimas deputāti! Es negribu atkārtot tos daudzos argumentus, kas šā grozījumu projekta sakarā ir pateikti jau iepriekšējās sēdēs. Es piebildīšu tikai to, ka vairāki mūsu frakcijas deputāti iesniedza pieprasījumu Latvijas Republikas ģenerālprokuroram sakarā ar to, ka “Baltijas vērtspapīru nams” nodarbojas ar privatizācijas sertifikātu uzpirkšanu. Mūsuprāt, tas bija pretrunā ar vairākiem spēkā esošā likuma pantiem. Šeit dokumenta papildinājumā, kas attiecas tieši uz grozījumiem un papildinājumiem Sertifikātu likumā, ir ģenerālprokurora vietas izpildītāja Ziediņa kunga atbilde: “Sakarā ar jūsu un citu deputātu 1993. gada 26. augusta vēstuli privatizācijas sertifikātu uzpirkšanas jautājumā Latvijas Republikas Prokuratūra ir veikusi attiecīgu pārbaudi, kuras rezultātā konstatēts, ka akciju sabiedrības “Baltijas vērtspapīru nams” veiktā sertifikātu iepirkšana neatbilst likuma prasībām. Šajā sakarā akciju sabiedrībai nosūtīts prokurora iesniegums, kura kopija pievienota. Ja iesniegums netiks apmierināts, Latvijas Republikas Prokuratūra risinās šo jautājumu tiesas ceļā. Latvijas Republikas Prokuratūra nosūtījusi vēstuli arī Ministru kabinetam ar lūgumu paātrināt privatizācijas sertifikātu izmantošanas jautājumā paredzēto normatīvo aktu  pieņemšanu.”

            Es gribu pievērst cienījamo deputātu uzmanību tam, ka ir jānošķir jautājums par šā grozījumu projekta nodošanu komisijām no tā, kādā apmērā šie grozījumi ir pieņemami. Tas, dabiski, ir komisiju un frakciju jautājums, cik lielā mērā tas piekrīt šiem grozījumiem un cik ne, bet ir skaidrs, ka likums, kas pašlaik darbojas, nav pietiekami pilnīgs, jo  negarantē šo sertifikātu izmantošanu atbilstoši tiem mērķiem, kas ir pasludināti šā paša likuma izvirzīšanas un pieņemšanas sakarā. Es domāju, ka nebūs nekāda nelaime, ka gan Saeimas komisijas, gan arī Ministru kabinets šo jautājumu vēlreiz izskatīs un projekts tiks nodots ne tikai Ministru kabineta vērtēšanai, bet arī Saeimas komisijām.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim Saeimas Prezidija priekšlikumu - nodot likumprojektu “Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Rezultātu! Par - 27, pret - 44, atturas - 14. Noraidīts.

            Un otrs priekšlikums. Pareizāk sakot, tagad ir jābalso par šā priekšlikuma otru daļu - uzdot Ministru kabinetam līdz 1. novembrim pieņemt noteikumus par kārtību, kādā piemērojams likums par privatizācijas sertifikātiem. Tāds ir desmit deputātu - Rozentāla, Bērziņa, Lagzdiņa, Silāra, Stankeviča, Piebalga un citu priekšlikums. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Rezultātu! Par - 64, pret - 8, atturas - 14. Šo deputātu priekšlikums ir pieņemts.

            Nākamais likumprojekts. Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu Gorbunova, Krastiņa, Daudiša, Berķa un Lagzdiņa iesniegto likumprojektu “Par Saeimas deputātu palīgu darbības tiesisko nodrošinājumu” nodot Valsts  pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai kāds vēlas runāt? Vai ir iebildumi vai citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, balsosim par šo  priekšlikumu. Rezultātu! 79 - par,  2 - pret,  3 - atturas. Prezidija priekšlikums ir akceptēts.

            Par nākamo likumprojektu. LNNK frakcija un frakcija “Tēvzemei un brīvībai” atkārtoti lūdz iekļaut plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā līdz Latvijas Republikas 1992. gada 9. jūnija likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” spēkā stāšanās brīdim”, kā arī izskatīt ar šo pamatlikumprojektu saistītos grozījumus un papildinājumus Latvijas Darba likumu kodeksā, likumā “Par dzīvojamo telpu īri” un likumā “Par nodarbinātību”. Vispirms būtu jāizskata 185. dokuments, pēc tam grozījumi Darba likumu kodeksā (186. dokuments), pēc tam - “Par dzīvojamo telpu īri” (187. dokuments) un “Par nodarbinātību”                     (188. dokuments). Tātad tādā secībā būtu izskatāms.

            Pirmais ir 185. dokuments, par kuru es nolasīju šo atkārtoto lūgumu. Atļaujiet jums nolasīt Prezidija lēmumu: “Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu Žīgura, Milberga, Stalta, Seiles un Pētersona iesniegto likumprojektu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā līdz Latvijas Republikas 1992. gada 9. jūnija likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” spēkā stāšanās brīdim” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt? Deputāts Indulis Bērziņš - “Latvijas ceļš”.

            I.Bērziņš (LC).

            Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Kā jūs atceraties,  analoģiskā situācijā argumenti “par” un “pret” jau ir izskanējuši vairākkārt, jo ne jau pirmo reizi ir mēģināts šo dokumentu iekļaut darba kārtībā. Un, ja jūs atceraties analoģisku situāciju ar pilsonības likumu, “Latvijas ceļa” frakcija negrib liegt izskatīt šāda veida dokumentus, kurus iesniedz citas frakcijas. Pilnīgi pretēji - mēs uzskatām, ka tad, kad visas frakcijas ir sagatavojušas šos dokumentus, ir jādod iespēja visiem izteikt savas domas šajā Latvijai tik svarīgajā jautājumā. LNNK frakcija atceras, ka, piemēram, pagājušajā plenārsēdē mēs pat aicinājām viņus un visi nobalsojām par viņu iesniegtā pilsonības likuma projekta izskatīšanu komisijās. Analoģisku dokumentu ir sagatavojis arī “Latvijas ceļš”. Mēs apsveicam LNNK, ka viņi tiešām ir bijuši  ātrāki par mums. Tas mums ir jāatzīst. Un tomēr es aicinu balsot pret visiem šiem dokumentiem, ņemot vērā iepriekšējās plenārsēdēs izteikto argumentāciju. Es uzskatu, ka, ja mēs, visas frakcijas, visi kopā iesniegsim šos dokumentus, tas, pirmkārt, veicinās diskusiju un, otrkārt, neļaus - lai man piedod šādu avīžnieku izteicienu! - Latvijas nelabvēļiem izmantot vienu vai otru dokumentu kā vienīgo pareizo un izsludināt to par Latvijas viedokli, lai izdarītu spiedienu pilsonības jautājumā. Tātad aicinu šobrīd pagaidām vēl balsot pret šo dokumentu - tāpat kā pret 186., 187. un 188. dokumentu, kuri tiešām, kā to LNNK frakcija pareizi norādīja, ir cieši saistīti ar šo pirmo dokumentu.

            Priekšsēdētājs. Pirmais bija pieteicies deputāts Budovskis, pēc tam vārds Grīnblata kungam. Viens runās “par”, viens - “pret”.

           
            M.Budovskis (LNNK).

            Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! No šīs tribīnes es pateicos Bērziņa kungam par loģisko izklāstu un par atgādinājumu, lai LNNK frakcija atminētos... Es gribu apliecināt, ka mēs visi daudz ko atminamies un šeit nekādu problēmu nav. Es gribētu teikt tikai vienu. Kolēģi, mēs jau vairākkārt esam tagad iekļāvuši tādus likumprojektus, kuri pirmajā stadijā ir noraidīti, un tomēr esam uzskatījuši par labāku vienlaikus izskatīt vairākus priekšlikumus, ievērot vairākus viedokļus, komisijām pat ir vieglāk strādāt, jo, salīdzinot tos, var iet vislabāko ceļu, rast optimālu risinājumu. Tajā pašā laikā, kā jūs saprotat, ikviens noraidījums neizslēdz to, ka tas apgrūtinātu tālāk komisiju... jebkuras komisijas darbību, jo katra frakcija savu plenārsēdē noraidīto likumprojektu var uzrakstīt pantu pa pantam labojumos otrā likumprojektā. Jūs saprotat, - tas darbu ļoti apgrūtina, jo faktiski iznāk skatīties atrauti no kopējās likumprojektā ietvertās jēgas un koncepcijas. Tā būtu jautājuma viena puse.

            Otra. Gribu teikt, ka pašreiz praktiskajā darbā mums ir zināmas grūtības tādēļ, ka tieši šie jautājumi nebija iekļauti jau agrāk. Nupat mēs izskatījām, piemēram, likumu par Civilstāvokļa aktiem, un faktiski mūsu diskusija ļoti ievilkās: kādi tad ir šie noteikumi, kad precas bezvalstnieks ar citas valsts pilsoni, kādas ir prasības attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, iebraukšanu - un tā tālāk. Tie visi ir jautājumi, kas šobrīd... Jūs redzat, mēs šodien tos atlikām, un pilnīgi pamatots bija Marjašas kundzes lūgums  - atlikt šā likumprojekta “Par civilstāvokļa aktiem” izskatīšanu. Kā jūs saprotat, mēs gan to pieņēmām kā steidzīgu, “degošu” un atsitāmies kā pret sienu, jo darbs neiet tik ātri. Ir daudz ierobežojumu. Lūk, tieši šie likumprojekti, par kuriem mēs runājām, palīdz atrisināt ne tikai šo jautājumu: ir arī paralēles ar citiem likumprojektiem, kuros šīs pašas lietas ir iekļautas. Tāpēc, kolēģi, vienkārši uzskatīsim to, ka iepriekšējie noraidījumi... daļēji es varētu piekrist tam argumentam, ka mēs pirmo gaidījām pilsonības likumu. Visu laiku uzskatīja, ka pirmajam ir jābūt  pilsonības likumam un pēc tam sekos pārējie. Tagad visi pilsonības likumi ir saņemti, un tādā gadījumā man vienkārši nav saprotams, kāpēc atkal ir aicinājums - atlikt... Es lūdzu jūs atbalstīt, un tad arī mēs komisijās skatīsimies, un es domāju, ka tā tas darbs būs ražīgāks.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu - Grīnblata kungs! Tas bija mans aicinājums, nevis aizliegums jums runāt. Lūdzu, runājiet par lietas būtību!

            M.Grīnblats (TB).

            Gribu pievērst deputātu uzmanību tai procedūrai, kas skar likumprojekta iesniegšanu komisijām. Līdz šim mēs bijām paraduši uzskatīt, ka šajos gadījumos runā viens deputāts “par”, viens - “pret”. Es turpretim gribu pievērst gan Prezidija, gan visu deputātu uzmanību 82. pantam un 54. pantam. 82. pants regulē to procedūru, kuru mēs pašlaik veicam, un rakstīts šeit ir šādi: “Par visiem ienākušajiem likumprojektiem Prezidijs ziņo līdz ar savu slēdzienu par to tālāku virzīšanu Saeimai, kas lemj par to nodošanu komisijām vai atraidīšanu.” Tagad atšķirsim 54. pantu, kur ir sacīts, ka gadījumos, kad paredzēti vairāk nekā 20 panti,  vārdu dabū tikai viens runātājs “par” un otrs “pret” priekšlikumu - un ne ilgāk kā 5 minūtes katrs. Šajā uzskaitījumā 82. panta nav. Ir 66., 78., 84. un 91. pants - un tā tālāk, bet 82. panta tur tiešām nav. Tā ka šajā gadījumā var būt arī vairāk runātāju “pret”.

            Tālāk - tikai dažas piebildes pie tā, ko teica Budovska kungs. Domāju, ka argumentācija, kas vairākkārt izskanējusi no “Latvijas ceļa” puses, pati par sevi ir bijusi pretrunīga. Ja atsaucam atmiņā neseno vēsturi, pirmais arguments tad, kad izvirzīja ārvalstnieku un bezvalstnieku likuma projektu, bija tāds, ka nevar šo ļoti svarīgo projektu skatīt ātrāk, iekams nav iesniegts arī pilsonības likuma projekts. Tagad, kad ir iesniegti jau trīs vai četri pilsonības likuma projekti, kāda var būt argumentācija, lai noraidītu ārvalstnieku vai bezvalstnieku likuma projektu? Katrā ziņā argumentācija ir pēkšņi mainījusies tieši uz pretējo, jo, kā saka, tas nav “Latvijas ceļa” projekts, bet šajā gadījumā, es domāju, tā nav liela nelaime, var panākt...

            Otrām kārtām, tas arguments, ka ir iesniegts tikai viens likumprojekts, šajā jautājumā, domāju, arī nav pietiekams arguments, lai to noraidītu. Es minēšu kaut vai divus precedentus. Frakcija “Tēvzemei un brīvībai” iesniedza projektu likumam par tautas nobalsošanu, un tagad LNNK frakcija iesniedz otru projektu. Tas pats attiecas arī uz likumprojektu par amata ierobežojumiem. Tātad var iesniegt par vienu tēmu vairākus likumprojektus - arī vairākās sēdēs pēc kārtas. Tas jau nenozīmē, ka šos projektus neizskatīs. Mēs šodien nobalsojām par LNNK un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” izstrādātā projekta iesniegšanu komisijām izskatīšanai, bet tas nenozīmē, ka kāda cita frakcija nevar iesniegt vēl vienu, divus vai pat trīs likumprojektus, par šo pašu jautājumu. Paldies par uzmanību!

            Priekšsēdētājs.  Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par 185. dokumentu! Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu iesniegto likumprojektu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā līdz Latvijas Republikas 1992. gada 9. jūnija likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” spēkā stāšanās brīdim” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 28, pret - 27, atturas - 27. Šis  priekšlikums nav pieņemts.

            Nākamais - likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Žīgura, Milberga, Stalta, Seiles un Pētersona iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai izskatīšanai un noteikt, ka tā apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai kāds vēlas runāt? Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu balsot par Prezidija priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Berķa kungs savu balsojumu labo uz “pret”. Lūdzu rezultātu. 28 - par. Pārbaudiet, lūdzu, Berķa kunga balsojumu!   Par. Berķa kungs balsošanas laikā mainīja savu viedokli, tātad viņa balsojums ir jāmaina uz “pret”, 27 - par, 28 - pret, 29 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

            Nākamais likumprojekts. Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu Žīgura, Milberga, Stalta, Seiles un Pētersona iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai izskatīšanai un noteikt, ka tā apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai kāds vēlas runāt? Vai ir citi priekšlikumi?      Lūdzu balsot par Prezidija priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. 29 - par, 20 - pret,  33 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

            Nākamais likumprojekts - “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par nodarbinātību””. Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu Žīgura, Milberga, Stalta, Seiles un Pētersona iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par nodarbinātību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai kāds vēlas vārdu? Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, balsosim par Prezidija slēdzienu! Lūdzu rezultātu. Par - 30, pret - 21, atturas - 31.

            I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

            31 - par.

            Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Vēlreiz nolasu: par - 30, pret - 21,    atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

            Nākamais - likumprojekts “Par pilsonību”. Saeimas Prezidijs liek priekšā deputātu Krasohina, Laviņas, Stroganova, Bekasova, Bartaševiča un Fjodorovas iesniegto likumprojektu “Par pilsonību” nodot izskatīšanai  visām komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai kāds vēlas vārdu? Deputāts Grīnblats - lūdzu!

            M.Grīnblats (TB).

            Godātie Saeimas deputāti! Bez šaubām, ir pieļaujamas visu frakciju tiesības iesniegt likumprojektus par dažādiem jautājumiem. Taču es gribu pievērst Saeimas deputātu uzmanību tam, ka jau 6. jūlijā mēs esam lēmuši par Latvijas Republikas Satversmes atjaunošanu, bet šā likumprojekta 4. panta pirmajā punktā teikts, ka ikviens pastāvīgais Latvijas iedzīvotājs uz Latvijas Republikas atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas brīdi, ja viņš nav pieņēmis  citas valsts pilsonību pēc 1990. gada 4. maija... Tātad šis punkts definē piederību pie Latvijas Republikas pilsonības. Šāda definīcija ir acīm redzamā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes atjaunošanu, jo visā pilnībā padara par likumīgu Latvijas teritorijā esošo iedzīvotāju sastāvu, kāds izveidojies Latvijas okupācijas un kolonizācijas laikā, un  būtībā nozīmē faktiski to pašu Latvijas PSR pilsonību - tikai zem cita nosaukuma. Tādēļ mūsu frakcija aicina vai nu balsot pret, vai atturēties jautājumā par šāda projekta nodošanu komisijām.

            Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu - deputāts Krasohins!

            N.Krasohins (Līdztiesība).

            Godājamie deputāti! Frakcija “Līdztiesība” iesniedz parlamentam izskatīšanai savu programmatisko likumprojektu par pilsonību Latvijas Republikā, kas ir izstrādāts, pamatojoties uz 1919. gada 26. augusta likumu  par pavalstniecību. Attiecībā uz mūsu likumprojektu gribu uzsvērt šādus momentus. Likumprojektā mēs ierosinām uzskatīt par pilsoņiem tos pastāvīgos Latvijas Republikas iedzīvotājus, kas tādi bija uz 1990. gada  4. maiju. Mūsu frakcija šajā likumprojektā neparedz naturalizācijas kvotu. Mūsu likumprojektā nav īpaši atspoguļots jautājums par Krievijas latviešiem, bet “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības iesniegtajos likumprojektos paredzēts, ka šiem cilvēkiem ir jāiziet visas naturalizācijas mocības. Par šo jautājumu ir nopietni jāpadomā. Šie cilvēki ir noteikti jāiekļauj Latvijas pilsoņu kopumā. Mēs uzskatām, ka tā būtu kļūda - nepieņemt likumu par pilsonību tikmēr, kamēr Latvijā būs Krievijas armija. Jo tieši tad, ja mēs šo likumu nepieņemsim, šīs armijas klātbūtne būs nodrošināta uz ilgu laiku.

            Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par  Saeimas Prezidija slēdzienu - nodot šo likumprojektu “Par pilsonību” visām komisijām izskatīšanai un noteikt, ka Juridiskā komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Tomiņa kungs lūdz mainīt uz “pret”. Berklava kungs arī kļūdījās un lūdz mainīt uz “pret”. Tātad divi no “par” pārvietojas uz “pret”. Līdz ar to 33 - par, 23 - pret un 26 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

            Nākamais ir Prezidija ziņojums par deputāta Odiseja Kostandas iesniegumu: “Lūdzu attaisnot manu prombūtni un piešķirt man atvaļinājumu, lai īstenotu kuņģa slimību ārstniecības kursu no 1993. gada  11. oktobra līdz       31. oktobrim.” Prezidija slēdziens piešķirt deputātam Odisejam Kostandam atvaļinājumu minētajā laikā. Lūdzu akceptēt šo slēdzienu ar balsojumu. Lūdzu rezultātu. 77 - par, 4 - pret, atturas - 2. Akceptēts.

            Nākamais ir deputāta Gūtmaņa iesniegums: “Sakarā ar nepieciešamību izbraukt no Rīgas, lai nokārtotu lietas, kas saistītas ar manu veselību, lūdzu piešķirt divu nedēļu atvaļinājumu, sākot ar šā gada  3. oktobri.” Prezidija slēdziens: deputātam Andrim Gūtmanim piešķirt  atvaļinājumu no 1993. gada    3. oktobra līdz 16. oktobrim. Lūdzu akceptēt šo priekšlikumu ar balsojumu. Rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 5. Iesniegums ir akceptēts.

            Nākamais, kā es jums jau teicu, ir papildinājums ienākušajiem dokumentiem, par kuru ir jāziņo Saeimai. Ir saņemts deputāta pieprasījums Ministru prezidentam un finansu ministram. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt šo paziņojumu.

            Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

            Tātad: “Saeimas Prezidijam. Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti Māris Grīnblats, Ilmārs Dāliņš, Juris Sinka, Jānis Straume, Aleksandrs Pētersons, Roberts Milbergs, Aristids Lambergs, Eduards Berklavs, Māris Budovskis, Pēteris Tabūns, ierosinām Saeimai tuvākajā plenārsēdē kā steidzamu izskatīt šo pieprasījumu Ministru prezidentam un finansu ministram. Saeima šā gada 23. septembrī pieņēma lēmumu (pārejas formulu), ar kuru tika pasludināts par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža Ministru kabineta          14-r rīkojums par naftas produktu ievedmuitas tarifu likmēm. Šo lēmumu      24. septembrī izsludināja Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. Ministru kabineta locekļi - finansu ministrs Uldis Osis un budžeta valsts ministrs Jānis Platais - jau 23. septembrī paziņoja, ka Saeimas pieņemto lēmumu nepildīs. Ministru prezidents Valdis Birkavs 24. septembrī izplatīja oficiālu paziņojumu, kurā, atsaucoties uz Satversmi, likumu “Par 1925. gada 1. aprīļa likuma             “Ministru  kabineta iekārta” atjaunošanu” un Augstākās padomes 1992. gada   5. maija lēmumu “Par neatliekamiem pasākumiem finansiālā stāvokļa stabilizācijā tautas saimniecībā un par norēķinu sistēmas reorganizāciju Latvijas bankās”, teikts, ka Ministru kabineta 14-r rīkojums “Par naftas produktu tarifu likmēm” nav atcelts un ir spēkā līdz attiecīgā likuma pieņemšanai. Atsaukšanās uz Augstākās padomes izdotajiem normatīvajiem aktiem ir nevietā, jo Satversme kā Latvijas Republikas pamatlikums ir prioritāra attieksmē pret visiem pārējiem normatīvajiem aktiem. Arī likuma “Par 1925. gada 1. aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 3. nodaļa nosaka, ka Ministru kabineta izdotie normatīvie akti nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi. Savukārt no Satversmes 81. panta nepārprotami izriet, ka normatīvo aktu izdošana attiecībā uz muitām ir tikai Saeimas kompetencē. Saskaņā ar Satversmi neviens nevar ierobežot Saeimu pieņemt lēmumus, kas ir tās kompetencē. Arī Ministru prezidenta atsauce uz tehnisko kļūdu Saeimas lēmumā attiecībā uz datumu, kurā pieņemts Ministru kabineta 14-r rīkojums “Par naftas produktu ievedmuitas tarifu likmēm”, nav pietiekams pamats, lai atteiktos pildīt Saeimas pieņemto un Saeimas priekšsēdētāja izsludināto lēmumu par šā rīkojuma atcelšanu.

            Kāda nozīme ir institūcijas izdotā normatīvā akta pieņemšanas  datumam, ja šī institūcija nav pieņēmusi vairākus normatīvos aktus ar  vienu un to pašu nosaukumu un vienu un to pašu identificējošās numerācijas atribūta vērtību? Tam ir tikai fakultatīva nozīme, un tas ir izmantojams kā palīglīdzeklis, lai vienkāršotu  dokumenta atrašanu vai norādi uz to citos nolūkos, bet tas nav uzlūkojams par būtisku dokumenta identifikācijas elementu.

            Ministru prezidenta un citu kabineta locekļu paziņojumi liecina, ka  Ministru kabinets turpina pārkāpt savas Satversmē noteiktās pilnvaras un tīši ignorē likumdevēju pieņemtos lēmumus.

            Tāpēc ierosinām izskatīt jautājumu “Par Ministru kabineta sistemātiskiem konstitucionālo normu pārkāpumiem, kas destabilizē politisko un ekonomisko situāciju valstī. Rīgā, 1993. gada 30. septembrī.” Seko 10 deputātu paraksti. Paldies.

            Priekšsēdētājs. Māris Grīnblats, Ilmārs Dāliņš,  Juris Sinka, Jānis Straume, Aleksandrs Pētersons, Roberts Milbergs, Aristids Lambergs, Eduards Berklavs, Māris Budovskis un Pēteris Tabūns. Jūs par procedūru? Vēl jau nekas nenotiek.

            Desmit deputāti lūdz izskatīt šo pieprasījumu kā steidzamu. Tas būs pirmais balsojums, tā ka pirms tam būs debates, kurā viens izteiksies “par”, viens - “pret” vai otrādi.

            Par steidzamību jūs esat izlēmuši. Lūdzu, Ministru prezidents - Birkava kungs.

            V.Birkavs (Ministru prezidents).

            Godātā opozīcija! Ministru kabinets nevēlas pārkāpt un nepārkāps Satversmi. Gluži otrādi! Un tomēr es negribētu iedziļināties juridiskos strīdos, jo ir skaidrs, ka ir divas pozīcijas. Pretrunas starp Augstākās padomes pieņemtajiem likumiem un lēmumiem un Satversmi acīm redzami pastāv. Tās ir jānovērš. Kamēr mēs šīs pretrunas nenovērsīsim, tikmēr mēs  būsim kā sapīti. Tādēļ es ierosinu rīkoties konstruktīvi:

            1) skatīt šo 195. dokumentu kopā ar 191. dokumentu, ko es iesniedzu kā piecu deputātu un arī savu lūgumu Saeimai - dot attiecīgu izskaidrojumu par iepriekšpieņemtajiem lēmumiem;

            2) es lūdzu vienlaikus tiem, kuri uzskata, ka ir šīs pretrunas ar Satversmi un ka Augstākās padomes lēmums nav spēkā, sagatavot attiecīgus priekšlikumus, to skaitā tādus, kuri atceļ attiecīgos Augstākās padomes lēmumus un likumus.

            Man ir pilnīgi skaidrs, ka tad, ja mēs nerīkosimies konstruktīvi, mēs vēl un vēl diskutēsim par šo jautājumu, un es domāju, ka to nevēlas ne opozīcija, ne pozīcija. Skatīšana steidzamības kārtībā, protams, būs valdības kaunināšana, bet konstruktīvi uz priekšu mēs tādā veidā nevirzīsimies. Tādēļ es lūgtu balsot nevis par steidzamību, bet ņemt vērā manu ierosinājumu  - skatīt dokumentu parastajā kārtībā, pirms tam nododot to Pieprasījumu komisijai, bet vienlaikus lemjot arī tos jautājumus, kuri patiešām izraisa diskusijas un pretrunas. Neatļausimies taču šķietamo pretrunu dēļ, kuras, es gribētu teikt, ir viegli atrisināmas, velti šeit tērēt laiku. Tā lietas uz priekšu nevirzīsies. Un, ja tā pavisam nopietni runā, tad šāda nepārtraukta diskusija ap jautājumiem, kurus mēs varam konstruktīvi atrisināt, neceļ nedz valdības, nedz Saeimas autoritāti.

            Es lūgtu balsot par steidzamību, bet es lūgtu nebalsot vispār par šā jautājuma svītrošanu no darba kārtības. Atrisināsim to konstruktīvi un turpmāk rīkosimies atbilstoši novērstajām pretrunām un Satversmei.

            Priekšsēdētājs. Māris Grīnblats - “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

            M.Grīnblats (TB).

            Godātie Saeimas deputāti! Tiešām šis strīds par naftas ievedmuitas tarifu likmēm ir solīdi ieildzis, to mēs visi manām. No Birkava kunga sacītā pilnībā pievienojos tai domai, ka 195. dokuments - mūsu pieprasījums - būtu jāizskata reizē ar Ministru kabineta vadītāju iesniegumu - 191. dokumentu, jo tie tik tiešām savstarpēji ir saistīti un šis konstruktīvais moments ir vajadzīgs.

            Ne gluži es piekrītu tam, ka Birkava kungs noraida šo steidzamību, jo 191. dokuments jau ir iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tad tie reizē tomēr netiks izskatīti. Tātad šodien tiks izskatīts 191. dokuments, bet mūsu pieprasījumu - 195. dokumentu šodien neizskatīs, taču tie tomēr būtu jāizskata abi reizē. Kompromisa variants būtu tāds, ka abus skatītu kā steidzamus šodien.

            Attiecībā uz konstruktīvo momentu. Tiešām šajā pieprasījumā ir konstatējošā daļa, kurā mēs pievēršam uzmanību visiem šiem bēdīgajiem faktiem, diemžēl arī tam, ka finansu ministrs Oša kungs un budžeta ministrs Platā kungs paziņoja par šā lēmuma nepildīšanu 23. septembra vakarā, tas ir, plenārsēdes vakarā, kad argumenti par to, ka pieņemtajā Saeimas lēmumā ir nepareizs datums, vispār vēl nebija. To atklāja tikai piektdien ap pusdienas laiku. Tā ka šā argumenta tobrīd vēl nebija.

            Šis arguments parādījās vēlāk. Es gribu pievērst uzmanību tikai tam, ka gan mūsu frakcijas iesniegumā, gan visā garajā diskusijas gaitā, gan balsošanas gaitā, bija nepārprotami saprotams tas, ka deputāti balso par to, lai izsludinātu par spēkā neesošiem tieši naftas ievedmuitas  tarifus, taču nekādā gadījumā ne par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā daži to interpretēja. Par ko tad mēs īsti esam balsojuši? Mēs balsojām par vienu dokumentu. Diemžēl tehniskas kļūdas dēļ, kur sava daļa vainas varbūt ir jāuzņemas arī personīgi man, jo tiešām bija sajaukti šie datumi, un nekas vairāk, turpretī dokumenta numurs un tā nosaukums bija pilnīgi autentisks un nepārprotams.

            Runājot par konstruktīvo momentu un uzklausot visu iepriekš sacīto, varu teikt, ka arī mums ir sagatavota pārejas formula, kuru mēs 191. un 195. dokumenta izskatīšanas gaitā esam gatavi iesniegt. Šī pārejas formula vienlaicīgi ir gan atbilde, gan zināma svītras pavilkšana šīm abām diskusijām - gan attiecībā uz 191. dokumentu, ko iesniedza Ministru prezidents, gan arī attiecībā uz 195. dokumentu, ko šodien iesniedza opozīcija. Un šā dokumenta īstā jēga nebūtu gari komentējama, kamēr mēs neesam nobalsojuši par tā izskatīšanu šajā plenārsēdē. Ar šo dokumentu pirmām kārtām tiek labota kļūda iepriekš pieņemtajā Saeimas lēmumā.

            Otrām kārtām Saeima nosaka, ka Ministru kabineta 1993. gada             24. augusta 14.-r rīkojuma “Par naftas produktu ievedmuitas tarifu likmēm” noteiktajā kārtībā līdz šim iegūtie ieņēmumi, jo viens no tiem “klupšanas” akmeņiem ir jautājums par to, ko tad ar tiem darīt, ieskaitāmi valsts budžetā un izlietojami sociālajām vajadzībām. Tā ka naftas importētāji neko nesaņemtu un Ministru kabinets varētu būt pilnīgi mierīgs, ka vismaz šajā ziņā mafija šeit nav nokļuvusi. Tātad mafijas šeit nav un mēs varam šādi balsot.

            Taču, lai to izdarītu, ir jāiekļauj tomēr šie abi dokumenti - gan 191., gan 195. dokuments - tieši kā vienlaicīgi izskatāmi dokumenti šajā sēdē, un tad šis strīds varbūt ir jāizbeidz. Tomēr jebkurā gadījumā, es domāju, Saeima uzturēs spēkā aizrādījumu, ka Ministru kabinetam nevajadzētu tādā veidā izmantot Saeimas pārāk labsirdīgo attieksmi. Varam uzskatīt, ka šis dokuments bija sīks un maznozīmīgs, bet kur ir garantija, ka valdība turpmāk daudzos nopietnākos un smagākos jautājumos neignorēs deputātu nostāju? Šādas garantijas nav, tāpēc es domāju, ka korektāk ir  aizrādīt uz nelielām kļūdām, nevis gaidīt, kad būs lielas un smagas kļūmes.

            Tādējādi es iesaku balsot par to, lai tiešām šos dokumentus - gan 191., gan 195. dokumentu, izskatītu komplektā, kā Birkava kungs jau teica, turklāt jau šodien.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi deputāti! Kā jūs saprotat, šeit ir uzsākts dialogs par vienu tematu, bet par dažādiem jautājumiem. Mums saskaņā ar Kārtības rulli un desmit deputātu iesniegto pieprasījumu ir jābalso tieši par šā dokumenta steidzamību. Ja jūs tāpat kā iesniedzēji un arī Ministru prezidents uzskatāt par iespējamu, ka būtu jāturpina debates par to, lai mēs grozām mūsu darba kārtību un apspriežam šos jautājumus - deputātu ierosinājumu un Ministru prezidenta ierosinājumu - kopā, tad Saeimai būtu par to jālemj. Jo man kā sēdes vadītājam nav tiesību pēkšņi mainīt situāciju, kaut gan arī to ierosina deputāti, bet Kārtības rullis katram dokumentam paredz savu apspriešanas kārtību, un man tā ir stingri jāievēro. Kaut gan, kā jūs dzirdējāt, abi iesniedzēji uzsāka dialogu par šo dokumentu kopēju apspriešanu. Es vismaz tā sapratu. Vispirms ir jāvienojas, vai mēs varam atkāpties no Kārtības ruļļa prasībām un šos abus priekšlikumus izdebatēt tūlīt, bet tad tas ir jālemj jums pašiem, godātie deputāti. Vai es varu likt šo jautājumu uz balsošanu, ka mēs vispirms izdebatēsim deputāta Birkava, bet pēc tam deputāta Grīnblata ierosinājumus un pieņemsim lēmumu par to, kā mēs tos apspriedīsim. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu.

            Priekšlikums ir tāds: mēs atkāpjamies no Kārtības ruļļa pēc pašu iesniedzēju priekšlikuma un sākam debatēt par to, ka šie jautājumi varētu būt apspriežami kopā, jo man kā sēdes vadītājam nav tiesību to darīt. Lūdzu rezultātu. Par - 79, 1 - pret, 2 - atturas. Paldies. Jūs tagad esat devuši man tādas pilnvaras. Vārds Ministru prezidentam - Birkava kungam. Un ja vēl kāds vēlēsies izteikt savu viedokli, tad, lūdzu, piesakieties debatēs!

            V.Birkavs (Ministru prezidents).

            Godātā opozīcija! Ja apspriedīsim šo jautājumu šodien, tad mēs, manuprāt, patērēsim nedaudz lieki laiku. Situācija ir tāda: ja mēs atceļam šos muitas tarifus, balstoties uz to, ka ir pārkāpta Satversme, tad tādā gadījumā mums ir jāliek pretim ļoti nopietns dokuments, kas saistīts ar to, ka ir jau noteikti arī citi ievedmuitas un izvedmuitas atvieglojumi. Tas viss ir jāsaved kārtībā vienlaikus, reizē atceļot arī attiecīgos Augstākās padomes lēmumus, kas ir pilnvarojuši Ministru kabinetu jeb toreiz Ministru padomi, un kas vēl ir spēkā. Tādēļ es ierosinātu, ilgi nekavējoties, šo jautājumu tomēr novirzīt uz komisiju, sagatavot attiecīgus dokumentus un tad kopā, Saeimā, šo jautājumu izlemt, jo šodien šāda jautājuma nopietnai risināšanai mēs vēl nebūsim gatavi. Tādēļ es lūgtu to novirzīt uz  komisijām, sagatavot attiecīgus konstruktīvus priekšlikumus, novērst šo pretrunu, un tad atgriezties pie tā skatīšanas Saeimā.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu, kas vēl grib runāt? Deputāts Grīnblats - “Tēvzemei un brīvībai”.

            M.Grīnblats (TB).

            Godātie deputāti! Mana argumentācija jau sākumā izskanēja par labu tam, lai abus šos dokumentus izskatītu šajā sēdē. Pilnībā piekrītot Birkava kungam par to, ka ir arī citi ievedmuitas tarifi, kuri ir noteikti un par kuriem varētu būt arī jautājums, kāda ir bijusi šī pieņemšanas tiesiskā kārtība, es tomēr gribu vērst uzmanību uz to, ka faktiskā šo tarifu ietekme attiecībā uz naftas produktiem un uz citiem atvieglojumiem, kā arī uz dažām citām precēm apjoma ziņā droši vien ir grūti salīdzināma. Tas neapšaubāmi ir daudz būtiskāks jautājums, ja ir runa par šo tarifu ietekmi uz valsts saimniecību kopumā. Ja darba kārtībā tomēr paliek Ministru prezidenta iesniegums - 191. dokuments, kā šīs darba dienas pēdējais jautājums un ja mūsu pieprasījums - 195. dokuments - aiziet uz komisijām, tad tiek izjaukts tieši tas, ko Birkava kungs sākumā ierosināja, proti, izskatīt abus jautājumus reizē. Tad tas nekādi nevarēs notikt.

            Turklāt, spriežot pēc faktiskās situācijas, mēs ar nožēlu esam spiesti konstatēt, ka Ministru kabinets, tātad attiecīgās Ministru kabineta izpildinstitūcijas turpina iekasēt naftas produktu ievedmuitu, tāpēc tieši vietā būtu šīsdienas diskusiju nobeigt ar šo pārejas formulu, kuru mūsu frakcija piedāvā.

            Es jau runāju par to, ko darīt ar šo naudu. Tādā gadījumā Saeima, paturot spēkā savu lēmumu par to, ka šie ievedmuitas tarifi tiek pasludināti par spēkā neesošiem, tajā pašā laikā varētu akceptēt to, ka šī summa, kas ir iekasēta, nav jādod naftas importētājiem, bet šī summa ir pārskaitāma valsts budžeta sociālajā daļā un ir izlietojama sociālajām vajadzībām. Tas būtu risinājums, kas vismaz daļēji nenostādītu papildu grūtībās Ministru kabinetu, tam izpildot pēc viņu pārliecības, pareizu darbību. Taču tas tomēr ir faktiskā pretrunā ar to, ko ir lēmusi jau Saeima. Tādējādi tas tomēr būtu sava veida kompromisa risinājums, un es ierosinu deputātiem nobalsot par to, lai abi jautājumi tiktu izskatīti jau šodien vēl jo vairāk tādēļ, ka, pēc manām prognozēm, šī izskatīšana neaizņems vairāk par divām vai trim stundām, jo tiešām pārsvarā visi viedokļi jau ir pateikti, un es ceru, ka tam visam būs vajadzīgs stipri mazāks laiks.

            Priekšsēdētājs. Deputāte Grava, lūdzu!

            I.Grava (DCP).

            Mēs tāpat pievienojamies Grīnblata kungam, ka jautājums nav atliekams un nav novirzāms ne uz kādām komisijām, bet ir izskatāms šodien, jo viedokļi jau ir izteikti gan presē, gan citos masu informācijas līdzekļos, gan šeit, zālē, tā ka nekas īpaši diskutējams vairs nav. Taču, runājot par citiem lēmumiem, kuri it kā būtu jāatceļ un jāvirza komisijām, jāteic, ka ar šiem lēmumiem komisijām nav ko strādāt, jo tie ir valdības izstrādāti. Tie ir jāierosina parlamentam. Šodien Saeimā var balsot par to steidzamību, kā mēs jau runājām pirms divām plenārsēdēm. Mēs to ierosinājām, bet jūs to nedzirdējāt. Mēs ieteicām nobalsot par steidzamību un izskatīt tos divos lasījumos, un tad lai viņi strādā gan par mācību līdzekļiem, gan par bērnu uzturu un visu pārējo.

            Šeit ir jāņem vērā vēl viens faktors: jūsu atvieglinājumi mācību līdzekļiem, bērnu uzturam un vēl kam citam nedarbosies, ja benzīnam būs paaugstināts muitas tarifs, jo tad pieaugs transporta izdevumi. Tāpēc nevajag to atvirzīt nost. Ir jāatrisina šis jautājums un tad tālāk steidzamības kārtā, kaut vai tūlīt šodien, ir izskatāmi atvieglinājumi visam tam, kam jūs šodien uzskatāt par vajadzīgu un ko mēs esam it kā apturējuši balsojot par to reizē ar benzīnu. Mēs atbalstām frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” izteikto priekšlikumu - izskatīt šos dokumentus šodien, nevis atlikt un sūtīt uz kādām komisijām.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu - deputāts Lambergs.

            A.Lambergs (LNNK).

            Arī LNNK frakcija atbalsta frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegumu, lai mēs šodien izskatītu šo jautājumu, šo lietu nokārtotu un rastu pareizo izkārtojumu līdzekļu novirzīšanai.

            Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Godātie kolēģi, diskusija ir  beigusies, tāpēc atgriezīsimies pie Kārtības ruļļa un pie dokumentiem! Uzskatu, ka vispirms ir jābalso par izskatīšanas steidzamību - tā, kā tas ir paredzēts, jo ir iesniegts ļoti konkrēts dokuments un šā dokumenta tālākais ceļš ir tiesiskā veidā reglamentēts. Mēs varējām diskutēt par to, vai izskatīt kopā vai neizskatīt kopā, nevis lemt likteni šim dokumentam, kurš ir iesniegts saskaņā ar Kārtības rulli. Arī tālākajam šā dokumenta ceļam ir jābūt saskaņā ar Kārtības rulli, tāpēc pirmais balsojums būs par steidzamību, un pēc tam deputāti ierosinās, kurā laikā izskatīt - šodien vai kopā ar Ministru prezidenta iesniegumu. Tas būs pavisam cits jautājums, un tas būs cits turpinājums, bet vispirms lemsim par šo  dokumentu.

            Tātad balsosim par to, ka deputātu Māra Grīnblata, Ilmāra Dāliņa - es jau vienreiz šos deputātus nosaucu - iesniegtais pieprasījums Ministru prezidentam un finansu ministram uzskatāms par steidzamu. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 43, pret - 34, 6 - atturas. Deputātu vairākums balso par steidzamību.

            Par tālāko šā dokumenta apspriešanu. Saskaņā ar Kārtības rulli mums ir nekavējoties jāuzsāk šā dokumenta apspriešana un jāpieņem attiecīgs lēmums par šo dokumentu.

            Vai debatēs neviens nevēlas runāt? Vai pārejas formula ir iesniegta un pavairota? Pārejas formulu ir iesnieguši deputāti Grīnblats, Milbergs, Sinka, Dāliņš, Straume, Pētersons, Karnups, Stalts, Tabūns un Kostanda. Ļaujiet man to nolasīt!  Tātad minētie deputāti ir iesnieguši šādu pārejas formulu:

            “Latvijas Republikas Saeima, iepazinusies ar informāciju par tehnisku kļūdu Saeimas 1993. gada 23. septembra plenārsēdē pieņemtajā pārejas formulā (pēc pieprasījuma par Ministru kabineta pilnvaru pārsniegšanas izskatīšanu), kuras lemjošajā daļā mašīnrakstīšanas kļūdas (un nepietiekamas uzmanības šā dokumenta pārbaudē) dēļ 24. augusta vietā norādīts cits datums - 31. augusts, kā arī ar Saeimas 1993. gada 30. septembrī plenārsēdē izskatāmo dokumentu nr. 191, nolemj:  

            1) uzticēt Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam gādāt par minētās tehniskās kļūdas izlabošanu;

            2) noteikt, ka Ministru kabineta 1993. gada 24. augusta rīkojuma nr. 14 “Par naftas produktu ievedmuitas tarifu likmēm” noteiktajā kārtībā līdz šim iegūtie ieņēmumi ieskaitāmi valsts budžetā un izlietojami sociālajām vajadzībām.”

            Vēlreiz atgādināšu mūsu darba secību: vispirms būs balsojums par šā pieprasījuma pieņemšanu, un pēc tam būs balsojums par pārejas formulu, kura iesniegta. Lūdzu - Bērziņa kungs!

            G.Bērziņš (LZS).

            Šodien tika nobalsots par izskatīšanas steidzamību, pašreiz ir jābalso par pieprasījuma pieņemšanu. Pieprasījuma formula tiks pieņemta tikai pēc nedēļas, kad Ministru kabinetam ir jāsniedz atbilde. Tātad šodien pieprasījuma formulu vispār nebalso. Man gan tagad nav Kārtības ruļļa līdzi... Bet šobrīd mēs nolemjam izskatīt steidzamības kārtībā, tātad  steidzamība nosaka to, ka šis pieprasījums ir uzreiz pēc būtības izskatāms un ka jānobalso, vai tas ir dodams tālāk. Tad būs dots laiks Ministru kabinetam sniegt atbildi, un pieprasījuma pārejas formula tiks balsota tikai nākamajā plenārsēdē, pēc atbildes.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, man diemžēl ir jāatvainojas, ka es tiešām esmu nedaudz pasteidzies, jo mani izbrīnīja tas, ka neviens nepiedalās debatēs, un tāpēc es sāku nākamos soļus spert, bet viens solis bija sperts par ātru. Plats tas īpaši nebija, bet tika sperts par ātru. Ja debatētāju nav, tad saskaņā ar 108. pantu, ja Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, tūlīt jāuzsāk šā pieprasījuma apspriešana pēc būtības, taču apspriešanai neviens nepieteicās. Tālāk - pieņemtā pieprasījuma un klātpieliktā dokumenta norakstus priekšsēdētājs nekavējoties nosūta Ministru prezidentam un attiecīgu resoru vadītājiem, kā arī Pieprasījumu komisijai. Atbilde uz pieprasījumu jādod ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas. Pēc atbildes noklausīšanās atklāj debates, kurās Pieprasījumu komisija var dot savu atzinumu. Arī šodien var, bet Ministru kabinetam ir tiesības, kuras tas var izmantot. Tāpēc mēs par to nevaram balsot. (Starpsauciens no zāles: “Šodien arī var, bet ne vēlāk.”)

            Viss, kolēģi! Tātad mūsu turpmākie soļi ir skaidri, tāpēc tagad ir jābalso par pieņemšanu. Lai frakcija apspriežas! (Starpsauciens no zāles: “Jābalso!”) Viena minūte apspriedei. Paldies par zvanu! Tātad nedaudz pagaidīsim. Viena minūte ir pagājusi. Lūdzu, balsosim par Saeimas deputātu Grīnblata, Dāliņa, Sinkas, Straumes, Pētersona, Milberga, Lamberga, Berklava, Budovska un Tabūna iesniegtā pieprasījuma Ministru prezidentam un finansu ministram pieņemšanu. Gūtmaņa kungs... Viens deputāts ir “pret”. Pārbaudiet Gūtmaņa kunga balsojuma izdruku! Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu.  43 - par,  38 - pret, 2 - atturas. Tas ir pagaidām. Lūdzu Gūtmaņa kunga balsojuma izdruku. Tātad 43 - par, 39 - pret, 2 - atturas. Pieprasījums ir pieņemts. Saskaņā ar Kārtības rulli, ne vēlāk kā pēc septiņām dienām ir jādod atbilde uz šo pieprasījumu.

            Lūdzu - Grīnblata kungs! Par procedūru.

           
            M.Grīnblats (TB).

            Godātie deputāti un speciālisti tieslietu jautājumos! Mēs ar lielu balsu vairākumu nobalsojām par to, lai mūsu pieprasījums tiktu izskatīts reizē ar Ministru prezidenta iesniegumu. Ministru prezidents pats to ierosināja, un es tam piekritu. Tātad būtu loģiski tagad uzklausīt Ministru prezidenta  iesniegumu - 191. dokumentu - un noskaidrot, kādi ir viņa konstruktīvie priekšlikumi, un pēc tam pavairot to pārejas formulu, ko esam izdalījuši, lai deputāti saprastu, kādā veidā šo konfliktu varētu atrisināt. Ja mēs atkal atliksim uz septiņām dienām, tad kāda jēga bija šim balsojumam, kurā bija 79 balsis par šo jautājumu kopīgu izskatīšanu?! Es te neredzu loģiku, atvainojiet, klātesošie!

            Priekšsēdētājs. Grīnblata kungs, es lūdzu jūs pārtraukumā iepazīties ar stenogrammu un izlasīt manis teikto. Es lūdzu atļauju atkāpties no Kārtības ruļļa un izvērst diskusiju. Diskusijas rezultātā bija skaidrs, ka katra puse paliek pie sava iesnieguma un šīs kopīgās izskatīšanas rezultātā grib tikai sasniegt savus mērķus. Un tāpēc es esmu bijis spiests atgriezties pie Kārtības ruļļa un jūsu dokumentu izskatīt pēc būtības. Ja jūs gribat citādā veidā izskatīt dokumentu, tad jums jāmaina pašiem savs dokuments.

            Par procedūru? Lūdzu - deputāts Sinka!

            J.Sinka (TB).

            Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Es ierosinu Ministru prezidenta iesniegumu izskatīt tagad. Tas būtu neliels darba kārtības grozījums. Tad būtu kaut kāda loģika visam tam, par ko mēs te runājam un nevaram vienoties.

            Priekšsēdētājs. Diemžēl, deputāt Sinka, es šo priekšlikumu nevaru likt uz balsošanu, jo tad būtu jāmaina Kārtības rullis, jo jūs gribat liegt tās iespējas, kuras Kārtības rullis dod Ministru kabinetam vai citai amatpersonai, - atbildēt uz pieprasījumu. Šī procedūra ir stingri noteikta Kārtības rullī.

            Lūdzu - deputāts Stroganovs!

            F.Stroganovs (L).

            Cienījamie kolēģi! Mums vajag izlemt, kādu jautājumu mēs šodien gribam izskatīt šeit zālē. Es domāju, ka par šiem diviem santīmiem un četriem santīmiem... ka Ministru kabineta pieņemtais lēmums nav galvenais jautājums šodien. Tas nav galvenais jautājums. Galvenais jautājums ir tas, vai Satversme strādā mūsu republikā vai nestrādā. Vai mēs gribējām, lai mums būtu likumu valsts, vai arī mēs gribējām tikai redzēt, ka mums ir Satversme? Es redzu, ka šodien Satversme nestrādā un ka mēs negribam, lai tā strādātu. Ja mēs vienreiz neievērojām Satversmi, kāpēc to šodien nevar neievērot Ministru kabinets? Mēs devām viņiem tādu ieganstu. Mēs! Mēs, kas šodien šeit sēžam. Satversmē ir prasīts, ka ir jābūt simts deputātiem, bet mums ir 99. Mēs prasījām Ministru kabinetam, lai tas izpildītu tādu lēmumu, kādu mēs pieņēmām, bet Kabinets neizpildīja. Mums šodien vajag izskatīt jautājumu par to, ka  Satversme ir jāievēro katrai institūcijai mūsu republikā. Tad nebūs tādu jautājumu. Ministru kabinets darīja, ko grib. Tā būs, kolēģi! Es domāju, ka tas šodien ir galvenais jautājums.

            Priekšsēdētājs. Deputāt Stroganov, jūs saņemat piezīmi, jo jūs nevis izmantojāt tribīni, lai runātu par procedūru, bet debatējāt par jūs interesējošiem jautājumiem. Ja katrs deputāts tā izmantos tribīni, tad Kārtības rullis mums nav vajadzīgs. Tad mums šeit būs sapulce.

            Par procedūru? Lūdzu - deputāts Indulis Bērziņš! Par procedūru.

            I.Bērziņš (LC).

            Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi nākas secināt, un tā nav pirmā reize, ka pie ļoti atbildīgiem balsojumiem ir bijušas zināmas kļūdas. Šajā gadījumā mēs pārbaudījām savu frakciju, jo man ir izdruka, un izrādījās... Tas nav pirmo reizi, kā jūs zināt... Ir izrādījies, ka Egilam Levitam, kurš apgalvo, ka viņš ir balsojis “pret”, ir atzīme “nebalsojis”, bet Kristovskim šajā gadījumā ir “par”, lai gan viņš ir “pret”. Un es nezinu, kā no procedūras viedokļa to var darīt.

            Kā es atceros, tad tādās reizēs mēs pārbalsojām. Te ir izdruka, visi var pārliecināties par balsojumu rezultātu un var arī labot. Es atvainojos...

(Zālē troksnis, visi runā reizē.) Ja mēs arī nepārbalsojam, tad es lūdzu sēdes vadītāju izlabot šos rezultātus. Nē, mēs jau arī tūliņ iesniedzām. Mēs ātrāk nevarējām, kamēr nebija saņemta izdruka, jo apgalvot bez šīs izdrukas mēs nevarējām. Tā kā izdruka šobrīd ir, ir dokuments, un šajā izdrukā ir skaidri redzams, ka balsojums ir citāds, nekā tas iedegās šeit, uz tabulas. Tā ka mēs apšaubām to, kā ir darbojusies tehnika un lūdzam  vai nu pārbalsot, vai arī ņemt vērā to, kā šie cilvēki ir nobalsojuši.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Par procedūru? Lūdzu - Māris Grīnblats!

            (Starpsauciens no zāles: “Balsošanas laikā ceļ roku.”)

            M.Grīnblats (TB).

            Godātie kolēģi! Tā kā “Latvijas ceļa” frakcijas vadība ir atklājusi, ka vairāki tās deputāti ir balsojuši citādi, nekā ir norādīts izdrukā, es ierosinu nolasīt visu izdruku, jo varbūt arī kāds no citu frakciju deputātiem ir iereģistrēts nepareizi. Tātad vienkārši noklausīsimies, kā tur ir.

            Priekšsēdētājs. Grīnblata kungs, sirsnīgs paldies! Arī es būtu izteicis tādu pašu priekšlikumu un tas nav pretrunā nedz ar Kārtības rulli, nedz ar citiem mūsu prakses gadījumiem. Tomiņa kungs, es lūdzu jūs nolasīt izdruku un konstatēt... Lūdzu visus deputātus klausīties un atzīmēt, kā katrs ir balsojis, un, ja ir kļūdaini, tad pēc tam varēs rezumēt. Lūdzu.

            Godātie kolēģi, vispirms pabeigsim vienu procedūru un tad varēsim debatēt par citu! Par šo procedūru es esmu lēmumu pieņēmis - es esmu atbalstījis Grīnblata kunga priekšlikumu, jo tas atbilst arī manam kā sēdes vadītāja priekšlikumam. Nekādas pārbalsošanas, nekādas kustības zālē! Lūdzu nolasīt izdruku, lai deputāti var apliecināt izdrukas pareizību. 
(Iebildumi no zāles: “Kāpēc vispār tāda procedūra?”)

            Vārds sekretāra biedram Tomiņam! Esiet uzmanīgi, deputāti! Gadījumā, ja nosauktais balsojums neatbilst tam, kā jūs esat balsojuši, ja tā ir tehniska kļūme, tad lūdzu pacelt roku, bet Tomiņa kungs precizēs. Lūdzu!

            Z.Tomiņš (LC).

            Balsojums ir bijis šāds:

Andris Ameriks                       - par,

Dzintars Ābiķis                       - pret,

Aleksandrs Bartaševičs           - par,

Martijans Bekasovs                 - par,

Eduards Berklavs                    - par,

Aivars Berķis                          - pret,

Gundars Bērziņš                     - pret,

Indulis Bērziņš                        - pret,

Valdis Birkavs            - pret,

Vilnis Edvīns Bresis                - par,

Olafs Brūvers              - pret,

Māris Budovskis                     - par,

Igors Bukovskis                      - par,

Alfreds Čepānis                      - par,

Imants Daudišs                       - pret,

Ilmārs Dāliņš                           - par,

Ilga Dreģe                               - par,

Pēteris Elferts              - pret,

Gaļina Fjodorova                    - par,

Irēna Folkmane                       - par,

Māris Gailis                             - pret,

Anatolijs Gorbunovs   - pret,

Ilga Grava                               - par,

Māris Graudiņš                       - pret,

Oskars Grīgs                           - nebalsojis,

Māris...

(Iebildumi zālē.)

            Priekšsēdētājs. Vienu sekundīti! Lūdzu, Oskars Grīgs - pret.

            Z.Tomiņš. Atzīmēts.

Māris Grīnblats                       - par,

Andris Gūtmanis                     - pret,

(to mēs pārreģistrējām balsošanas laikā),

Edvīns Inkēns             - pret,

Juris Janeks                             - par,

Andris Grots                           - par,

Raimonds Jonītis                     - pret,

Ernests Jurkāns                       - par,

Jānis Jurkāns                           - atturas,

Imants Kalniņš                        - par,

Lainis Kamaldiņš                    - pret,

Viesturs Pauls Karnups           - par,

Ēriks Kaža                               - par,

Edvīns Kide                            - par,

Mārtiņš Ādams Kalniņš          - pret,

Jānis Kokins                            - pret,

Odisejs Kostanda                    - par,

Nikolajs Krasohins                  - par,

Andrejs Krastiņš                     - par,

Aivars Kreituss                       - par,

Ģirts Valdis Kristovskis          - par.

            Priekšsēdētājs. Vienu sekundīti! Ģirts Kristovskis - pret.

            Z.Tomiņš. Atzīmēts.

Vilis Krištopans                      - pret,

Ludmila Kuprijanova  - par,

Jānis Lagzdiņš             - pret,

Uldis Lakševics                       - par,

Aristids Lambergs                   - par,

Larisa Laviņa                          - par,

Kārlis Leiškalns                       - nav balsojis,

Egils Levits                             - nebalsoja.

(No zāles iebildumi.)

            Priekšsēdētājs. Deputāts Levits - pret.

            Z.Tomiņš.

Andris Līgotnis                       - pret,

Jānis Lucāns                            - pret,

Ruta Marjaša                           - pret,

Gunārs Meierovics                  - pret,

Roberts Milbergs                     - par,

Voldemārs Novakšānovs        - pret,

Oļģerts Pavlovskis                  - pret,

Valdis Pavlovskis                    - pret,

Aleksandrs Pētersons  - par,

Andris Piebalgs                       - pret,

Aija Poča                                 - pret,

Aida Prēdele                           - par,

Velta Puriņa                            - par,

Pauls Putniņš                           - pret,

Gunārs Resnais                       - pret,

Jānis Ritenis                            - pret,

Andris Rozentāls                    - pret,

Andris Saulītis            - par,

Antons Seiksts                        - pret,

Anna Seile                               - par,

Ivars Silārs                              - pret,

Andrejs Siliņš              - pret,

Juris Sinka                               - par,

Dainis Stalts                            - par,

Anita Stankēviča                     - pret,

Jānis Straume              - par,

Filips Stroganovs                    - par,

Pēteris Tabūns             - par,

Zigurds Tomiņš                       - atturas,

Jānis Ārvaldis Tupesis - pret,

Jānis Vaivads              - pret,

Mārtiņš Virsis              - pret,

Jevgēnijs Zaščerinskis - par,

Alfrēds Žīgurs             - par.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu rezultātu.

            Z.Tomiņš. Vienu momentu!

            Priekšsēdētājs. Es lūdzu vienu minūti precīzai balsu saskaitīšanai, lai nebūtu nekādu pārpratumu.

            Godātie kolēģi, kamēr precīzi saskaitīs balsis un salīdzinās izdruku, jūs pēc tam to, protams, varēsit pārbaudīt, es varētu jums paziņot, ka Frakciju padomes sēdē ir pieņemts lēmums, ka deputātu reģistrācija ar nolūku precizēt jums zināmas lietas notiks pirms pārtraukumiem. Tāpēc lūdzu kolēģus pagaidīt šo rezultātu. Šeit ir arī divi paziņojumi, un tad būs reģistrācija. Es ļoti atvainojos, ka uz pāris minūtēm mēs iekavējam pārtraukumu. Vai esat gatavi ziņot? Lūdzu!

            Z.Tomiņš. Rezultāts par šo balsojumu ir šāds: 42 - par, 42 - pret, 2 - atturas. Nav pieņemts.

            Priekšsēdētājs. Nav pieņemts. Tiek noraidīts. Lūdzu paziņojumus! Par procedūru? Lūdzu! Bet, godātais Budovska kungs, nekas jau nemainīsies... Šī situācija nemainās, bet deputātiem tiešām vajadzētu doties pārtraukumā. Lūdzu!

            M.Budovskis (LNNK).

            Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Katrā ziņā es saprotu tā: ja mēs visu šo laiku balsojām ar elektronikas palīdzību, tātad arī saņēmām rezultātu... Taču šinī gadījumā tas ir balsojums un tā ir balsu nodošana. Tātad Kārtības ruļļa 128. panta 2. sadaļa nosaka: “Pēc balsu saskaitīšanas katra tālākā balsu nodošana ir izslēgta.” Es domāju, ka mēs ar šādu procedūru esam nopietni pārkāpuši to, kas ir ierakstīts Kārtības rullī. Mēs pirmo reizi saņēmām rezultātu. Tā ir balsu nodošana, un šeit arī tas viss tika parādīts. Pēc tam mums parādījās jautājumi, ka, teiksim, Grīga kungs izsaka ko citu - papildinājumu. Es patiešām pat nezinu, ko teikt, jo iepriekšējo izdruku es neesmu redzējis... Man, šeit sēžot, ir grūti pateikt, vai Kristovska kungs bija zālē vai nebija un kā viņš balsoja. Un arī Levita kungs - vai viņš pirms tam bija domājis balsot vai nebalsot, vai atturēties... Man to ir grūti pateikt. Pēc tam deputāti nāk, un sākas korekcijas. Es uzskatu, ka šādā gadījumā Kārtības rullis ir pārkāpts, jo mēs nevaram pieņemt par rezultējošu to rādītāju, kuru šeit pēc labojumiem panāk. Vienīgais, kas varētu būt, ir tas, ka jābūt skaidrībai, taču tādā gadījumā, ja ir radušās šaubas, ir jābalso viss, bet nevar rīkoties šādā veidā, ka pieliekot vai atņemot, mēs noteiksim, kāds ir galarezultāts.

            Priekšsēdētājs. Par procedūru? Godātie kolēģi, lūdzu balsot par to, ka mēs turpinām apspriest procedūras jautājumus, jo ir jau sācies pārtraukums. Ja jūs piekrītat, ka mēs turpinām apspriest procedūras jautājumus un atliekam pārtraukumu, tad lūdzu! Bet mans... (No zāles skan iebildumi, ka to var darīt arī pēc pārtraukuma.) Vai kāds uzstāj, ka ir jāapspriež procedūra pirms pārtraukuma? Nē. Tad būs divi paziņojumi.  

            Pirmais - Krastiņa kungs.

            A.Krastiņš (LNNK).

            Godājamie kolēģi, pavisam īss paziņojums. Pusdienas pārtraukumā, kas mums sāksies pulksten 13.30, lūdzu plenārsēžu zālē palikt tos, kuri ir iekļauti Interparlamentārās ūnijas Nacionālajā grupā, lai veiktu vienkārši tehniskus pasākumus. Tas prasīs ne vairāk kā 5-10 minūtes laika.

            Tātad uzreiz, tiklīdz tiks paziņots pusdienas pārtraukums, lūdzu palikt šos deputātus plenārsēžu zālē.

            Priekšsēdētājs. Otram paziņojumam es ļoti lūdzu pievērst vispārēju uzmanību. Saeimas deputātam no Latvijas Zemnieku savienības - Mārtiņam Ādamam Kalniņam - šajās dienās ir 60 gadi. Mēs no sirds sveicam viņu un vēlam labu veselību. Visu to labāko jums! (Skaļi aplausi.)

            Un tagad vēl mazu uzmanību, lai reģistrētos! Lūdzu Gūtmaņa kungu! Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Šis ir nopietns un vērā ņemams fakts - tā ir reģistrācija, un tos, kuri nebūs reģistrējušies, Tomiņa kungs tūlīt nosauks, lai pēc tam nebūtu pārpratumu, garu iesniegumu  rakstīšanas un Prezidijam garās lemšanas par attaisnošanu vai neattaisnošanu. Gūtmaņa kungs ir pacēlis roku. Lūdzu izdruku! Citādi nevar...

            Godātie kolēģi! Kā jūs zināt, man bija tā nelaime, veselības ziņā divas plenārsēdes klausīties radio translējumā, un pēc tam, kad nolasa izdruku, kurā apmēram 10 deputāti ir kļūdaini reģistrēti, rodas pārliecība, ka vai nu pašu deputātu attieksme pret reģistrāciju ir ne visai pārliecinoša, vai arī mūsu tehnika nekam neder. Turklāt tas izskan pa visu Latviju, ka tehnika uzrāda vienu, bet deputāti zālē apgalvo ko citu. Tāpēc šī reģistrācija ir tūlīt jānolasa.  Nolasiet tikai tos, kuri nav reģistrēti!

            Z.Tomiņš.  Nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs,

Romāns Apsītis,

Valdis Birkavs.

            Priekšsēdētājs. Godātais Ministru prezidenta kungs, nākamreiz, lūdzu, reģistrējieties, lai mums nav jātērē laiks.

(Birkavs no zāles sauc, ka pogu esot nospiedis.)

            Z.Tomiņš.

Inese Birzniece,

Aivars Endziņš,

Oskars Grīgs...

(No zāles sauc, ka ir nospiedis “pret” pogu.)

            Priekšsēdētājs. Oskars Grīgs ir reģistrējies.

            Z.Tomiņš.

Andris Gūtmanis ir atzīmēts kā reģistrējies...

Edvīns Inkēns,

Ojārs Kehris...

            Priekšsēdētājs. Es atvainojos, Edvīns Inkēns... Lūdzu pārbaudīt tomēr visus šos balsošanas aparātus un deputātus lūdzu šīs pogas spiest kā nākas. Godātie deputāti! Tāpēc tās lampiņas tur ir, lai redzētu, vai tās deg vai nedeg. Un nespiediet pogas pirms signāliem!

            Edvīns Inkēns ir zālē.

            Z.Tomiņš.

Ojārs Kehris,

Aleksandrs Kiršteins,

Janīna Kušnere,

Uldis Osis,

Andrejs Panteļējevs,

Anta Rugāte,

Leonards Stašs,

Joahims Zīgerists.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Sākas pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

            Priekšsēdētājs. Turpināsim sēdi! Par procedūru? Lūdzu - deputāts Bērziņš - “Latvijas ceļš”.

            I.Bērziņš (LC).

            Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Šodien jau vairākas reizes izskanēja šis dalījums pozīcija - opozīcija. Pozīcijai nav nekādu iebildumu pret balsojumu pēc tam, kad tajā tika izdarīti attiecīgie labojumi. Atgādinājums, ka šos labojumus vajadzēja izdarīt iepriekš, ir nekorekts, jo neviens cilvēks - ne pozīcijā, ne opozīcijā - nevar zināt, kāds ir rezultāts, pirms viņš nav to ieraudzījis izdrukā. Tiklīdz es ieraudzīju izdruku, es pavaicāju saviem frakcijas biedriem par viņu balsojumu. Viņi to apšaubīja un teica, ka tā viņi neesot balsojuši, tāpēc mēs iesniedzām priekšlikumus sēdes vadītājam - nolasīt un pārbaudīt, vai balsojums atbilst. Šobrīd tika nolasīts, un sēdē nekādu iebildumu nevienam nebija, jo  tur, kur bija iebildumi, tika izdarīti labojumi. Kopumā ir iegūts rezultāts, kas liecina par to, ka šis pieprasījums pēc būtības nav pieņemts. Ja opozīcija uzskata un apšauba šīs balsošanas iznākumu, balstoties uz 126. pantu, tad, ja tiek apšaubīts šis iznākums vai ja balsis ir dalījušās vienlīdzīgi, ir izdarāma pārbalsošana. Tātad, ja balsošanas rezultāts tiek apšaubīts, var izdarīt pārbalsošanu, bet vismaz mēs šo rezultātu neapšaubām, jo uzskatām, ka ir pieņemts pareizs lēmums, un aicinām turpināt nākamā darba kārtības punkta izskatīšanu.

            Priekšsēdētājs.  Man ir maza piezīme. Bērziņa kungs, jūs neprecīzi izteicāties. Šis pieprasījums pēc būtības nav noraidīts. Balsojums noraida tā izskatīšanu šajā plenārsēdē. Šis pieprasījums saskaņā ar šo mūsu balsojumu tiek nodots izskatīšanai Pieprasījumu komisijā, un Pieprasījumu komisija lems par to, bet pēc tam plenārsēde lems par to.

            Lūdzu, par procedūru, Budovska kungs!

            M.Budovskis (LNNK).

            Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Es principā negribētu piekrist Bērziņa kungam. Es atļaušos atgādināt notikumu gaitu. Pēc pirmā balsojuma arī bija cilvēki, kas tajā brīdī lūdza izdarīt korekciju, un, ja es nemaldos (ja kāds apšauba, mēs varam paskatīties stenogrammā), pēc tam, kad priekšsēdētājs paziņoja, ka lēmums ir pieņemts. (Starpsaucieni no zāles - deputāts I.Bērziņš: “Tā nebija”.) Tikai pēc tam bija izdrukas skatīšanās, tikai pēc tam bija šie saviļņojumi un šīs korekcijas. Tātad šeit faktiski jautājums ir daudz būtiskāks.

            Pirmkārt, var parādīties momenti, ka deputāti balso nepareizi attiecībā uz tām iespējām, kādas ir mūsu elektronikai. Pieņemsim, pirms ir iestājies balsošanas režīms, deputāts jau ir nospiedis pogu. Jā, lampiņa iedegas, bet pēc tam notiek sistēmas bloķēšana un šī vieta tiek izslēgta no attiecīgā balsu skaitījuma. Taču, piedodiet, tā nav elektronikas vaina. Te deputāts ir izdarījis nepareizi.

            Otrais variants. Ja mēs balsojam un parādās vai neparādās šis signāls, mēs atkal varam protestēt. Bet tas nevar parādīties pēc tam, kad sākas viedokļu maiņa, jo faktiski katra balss - “par”, “pret”, “atturas” - iet savā kanālā, un atsevišķi savā kanālā tiek skaitītas šīs balsis. Tad kādas šeit ir izmaiņas? Tu esi nospiedis podziņu, iedegas lampiņa, un pēc tam tiek apšaubīts, ka vajadzēja būt citādi. Tādā gadījumā man rodas vienīgā doma, ka ar elektroniku kaut kas nav kārtībā. Šeit es varētu iestarpināt retorisku jautājumu: kāpēc šādās konfliktsituācijās elektronika piepeši sabojājas tikai valdošajai koalīcijai? Taču tā ir jau pilnīgi cita lieta. Es pašlaik nekādus apvainojumus negribu izteikt, un tas bija vienkārši retorisks jautājums. Tomēr tādā gadījumā jautājums ir pēc būtības: vai mēs vispār varam uzticēties elektronikai, ar kuru mēs še balsojam? Vai tad nevajadzētu izdarīt pilnīgu pārbaudi un vēlreiz pārliecināties, bet līdz tam laikam lai tad darbojas mūsu Balsu skaitīšanas komisija?

            Un visbeidzot es gribētu attiecībā uz šo pārbalsošanu teikt. Manuprāt, tādu iespēju patlaban nav līdz tam brīdim, kamēr priekšsēdētājs paziņo, ka iepriekšējais viņa formulējums vai lēmums ir pieņemts vai tiek atsaukts. Tādā gadījumā kādam ir iespēja ierosināt pārbalsošanu, kā Bērziņa kungs jau teica, ja balsošanas iznākums ir apšaubāms. Bērziņa kungs teica, ka pozīcijai nav nekādu pretenziju, lai apšaubītu, bet es neesmu dzirdējis, ka opozīcija tā būtu izteikusies. Tā ka paliek spēkā tas formulējums, ar kuru priekšsēdētājs paziņoja, ka lēmums ir pieņemts. Viss pārējais tādā gadījumā bija noskaidrošana, vai elektronika strādā. Bet vai  mēs vispār saprotam, kā ar šo elektroniku jāstrādā?

            Priekšsēdētājs. Paldies, Budovska kungs, par jūsu skaidrojumu, taču man bija pilnīgi kas cits skaidrs. Ja tikko tiek paziņoti rezultāti - un es tiešām teicu, ka lēmums ir pieņemts -, un ja deputāti izsaka protestu pret balsošanas rezultātiem, kuri nesakrīt ar viņu balsojumu, tad nav iespējams pēc tam noteikt, vai mūsu praksē tā ir tehniska kļūme, bloķēšanās vai kāda cita kļūme. Un pēc tam deputāts Grīnblats ierosināja, ka vajadzētu nolasīt ne tikai tos, kuri, ieraudzījuši izdruku, saka, ka viņiem ir kļūme, bet arī visus pārējos un apliecināt rezultātus. Tas atbilda arī manam priekšlikumam, un es to arī izdarīju, bet pēc tam, kad šie rezultāti tika nosaukti un precizēti, es pateicu rezultātu, ka šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad, manuprāt, šeit loģika ir skaidra: ja  priekšlikums nav saņēmis balsu vairākumu, tas ir noraidīts. Un, ja jums vajag to oficiāli pateikt, tad es vēlreiz to apstiprinu, balstoties uz šo izdruku, kuru nolasīju un kuru jūs paši, šeit sēžot zālē, apliecinājāt. (Starpsauciens no zāles: “Pārbalsot!”)

            Redzat, godātie kolēģi, ja jūs saucat no zāles, ka tas ir jāpārbalso, tad kādam šeit no tribīnes tas ir jāpasaka un jāmotivē. Es, būdams sēdes vadītājs, diemžēl nevaru nemitīgi to darīt. Es jau tā esmu pieļāvis kļūdu šodien, nemitīgi mainīdams viedokļus un svārstīdamies, vajag balsot vai  nevajag, bet pēc tam pārbalsot utt. Mēs kļūdas konstatējām, un, lai nebūtu kļūdu, visiem tika nolasīta izdruka un visi varēja vērtēt savu balsojumu. Līdz ar to lēmums ir skaidrs. Par procedūru? Es atvainojos, Bērziņa kungs nav runājis par procedūru, bet jūs tikko esat runājis. Nu iznāk divi Bērziņi. Gundars Bērziņš.

            G.Bērziņš (LZS).

            Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs. Par procedūru.

            Priekšsēdētājs. Es atvainojos!

            G.Bērziņš. Nerunāšu par balsošanu, bet gribu runāt par balsojuma rezultātu, jo, ja saskaņā ar 108. pantu Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, tad tūlīt jāstājas pie tā apspriešanas pēc būtības un pie nobalsošanas par tā pieņemšanu. Ja izskatīšanas steidzamība noraidīta, pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai. Tikai tādā gadījumā, ja steidzamība noraidīta, pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai. Ja stājas pie lietas būtības apspriešanas un šī lieta pēc būtības nav pieņemama, pieprasījums ir noraidīts. Esmu izstudējis 1924. un 1926. gada Saeimas stenogrammas un varu teikt, ka tā ir diezgan bieža parādība, jo steidzamība nosaka kārtību, kādā... To, vai jautājums ir svarīgs pieprasījums, nosaka tas, vai Saeima izmanto pieprasījumu kā kontroles līdzekli pār valdību. Pieprasījums ir augstāks kontroles līdzeklis nekā jautājums, tas var izsaukt noteiktas sekas valdībai. Un šis balsojums viennozīmīgi nosaka to, ka šis pieprasījums pašreiz ir noraidīts, Pieprasījumu komisija to neizskatīs, jo Pieprasījumu komisija to izskatītu tikai tad, ja tiktu noraidīta steidzamība. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”)

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Šim traktējumam es nevaru iebilst. Es vienīgi varbūt tīri praktiski šo lietu tādā veidā pateicu, un tas varbūt arī nav pareizi, jo Birkava kungs jau neatsakās to izskatīt kopā ar Ministru prezidenta iesniegumu.

            Lūdzu - Bērziņa kungs! Par procedūru.

            I.Bērziņš (LC).

            Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Man atliek tikai piekrist sava uzvārda brālim Gundaram Bērziņam un atgādināt, ka Birkava kungam jau šodien tika pārmests, ka viņš nepilda Saeimas lēmumus. Es aicinu Birkava kungu tomēr pildīt Saeimas lēmumus. Es uzskatu, ka viņš tos pilda, - un pildīs arī šo Saeimas lēmumu. Tas ir, ja Saeima noraidīja šo pieprasījumu pēc būtības, tad Birkava kungs var, protams, to kā jebkuru citu dokumentu izskatīt ( tāpat kā lasīt avīzes, bet kā  pieprasījumu viņš nevar to vairs izskatīt. Pretējā gadījumā viņš pārkāptu Saeimas lēmumu, kurš nupat tika pasludināts. Kuru jūs pats pasludinājāt.

            (Zālē smiekli.)

            Priekšsēdētājs. Birkava kungs, kā tad tagad ar mums abiem būs?

            V.Birkavs (Ministru prezidents).

            Man ir pilnīgi vienalga, kad un kur tiek skatīti šie jautājumi, bet tie reiz ir jāatrisina. Paskatieties, kas notiek! Notiek tieši tas, ko es teicu. Mēs tērējam lieki laiku tā vietā, lai konstruktīvi virzītos uz priekšu. Kas notiek uz vietām? Uz vietām municipālā policija paziņo, ka īsti nevar saprast - vai pildīt vai nepildīt, jo nezina, vai ir spēkā vai nav spēkā. Mēs turpretim mēģinām operatīvi strādāt. Mēs jau izmainījām aizvakar to, ko ierosināja frakcija “Tēvzemei un brīvībai” (attiecībā uz to, ka uz robežas benzīns tiek ievests ar privātpersonu palīdzību).  Tas šodien jau stājas spēkā. Šodien jau vairs neielaiž Latvijā ar benzīna kannām un ar benzīna cisternām, kurās sēž pieci cilvēki un smejas par muitniekiem. Mēs operatīvi reaģējām.

            Godātie kolēģi, būsim taču konstruktīvi! Es ierosināju dot Saeimai izskaidrojumu par to, kā mums rīkoties. Un es lūdzu šodien nosūtīt to komisijām, nosūtīt kopā ar frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu. Atrisināt šo jautājumu, pārcirst šo Gordija mezglu un pārstāt par to diskutēt Saeimā. Rīkosimies atbilstoši Satversmei un atbilstoši Saeimas lēmumiem!

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, ja mēs piekrītam Birkava kunga  lūgumam, tad šis dokuments var tikt pievienots pie Ministru prezidenta dokumentu izskatīšanas mūsu darba kārtībā, bet to var pievienot nevis kā pieprasījumu, bet kā 10 deputātu iesniegumu ar konkrētu motivējumu. Es atvainojos, deputātam Sinkam par procedūru vārds! Viņš lūdz.

            J.Sinka (TB).

            Pirms pārtraukuma priekšsēdētāja kungs mani pārprata. Es ieteicu Ministru prezidenta iesniegumu izskatīt tagad - tūlīt pēc mūsu dokumenta. Un vai tad nu mēs tūlīt par abiem debatējam vai abus atliekam. Bet es ieteiktu Ministru prezidenta kungam nolasīt savu iesniegumu un pēc tam par abām lietām uzsākt kopējas debates.

            Priekšsēdētājs. Paldies, godātais kolēģi Sinka! Tagad jūs runājat ar citu niansi, un situācija būtiski mainās. Jūs runājāt par septiņām dienām, bet, ja tagad jūs sakāt, ka Ministru prezidenta  iesniegums izskatāms tūlīt, tad tas atbilst Kārtības rullim, deputāti to var ierosināt, un viens var izteikties “par”, otrs - “pret”, un Saeima var izlemt mainīt sēdes gaitā darba kārtību. Vai es pareizi runāju? Tas tiešām tā ir, bet vai nu es jūs nepareizi sapratu vai kā citādi, bet jūs tur minējāt tās septiņas dienas, un tās septiņas dienas neattiecas uz šo jūsu priekšlikumu. Vai kāds vēlas izteikties par deputāta Sinkas priekšlikumu? Lietas būtība ir tāda, ka iepriekšējais jautājums ir izskatīts un mēs varam pāriet pie Ministru prezidenta iesnieguma izskatīšanas. Vai varu likt šo priekšlikumu uz balsošanu? Lūdzu, balsosim par deputāta Sinkas ierosinājumu - Ministru prezidenta iesniegumu, kurš darba kārtībā bija iekļauts kā pēdējais punkts, izskatīt tūlīt. Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. 80 - par, 2 - pret, 2 - atturas. Deputāta Sinkas priekšlikums ir pieņemts. Kas, lūdzu, par šo jautājumu referēs?

            V.Birkavs (Ministru prezidents).   

            Godātā opozīcija, es lūdzu... tā, kā ir 191. dokumentā rakstīts, ( es iesniedzu šo dokumentu ar lūgumu izskatīt to Saeimas Prezidijā, ietvert Saeimas plenārsēdes darba kārtībā nosūtīšanai komisijām. Es lūdzu nobalsot par to, lai šie dokumenti kopā ar pieprasījumu, kurš netika atzīts par steidzamu, tiktu nosūtīti komisijām izskatīšanai un jautājuma izlemšanai pēc būtības.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, man ir jāprecizē - it īpaši attiecībā uz Birkava kunga pēdējiem vārdiem. Pieprasījums tika atzīts par steidzamu, bet pēc tam netika pieņemts, un visi deputāti piekrita, ka turpmāk mēs to nevis kā  pieprasījumu, bet kā dokumentu, kā deputātu iesniegumu izskatīsim kopā ar Ministru prezidenta iesniegumu. Birkava kungs ar žestu rāda, ka viņš pilnīgi piekrīt tam.

            Lūdzu, kas vēlas runāt? (Starpsauciens no zāles. Deputāts M.Budovskis: “Par ko”?) Vārds deputātam Grīnblatam! Es jau ceturto reizi atkārtoju, ka mēs esam sākuši apspriest Ministru prezidenta iesniegumu kopā ar 10 deputātu iesniegumu.

            M.Grīnblats (TB).

            Godātie Saeimas deputāti! Mēs tātad esam pārgājuši pie Ministru prezidenta iesnieguma izskatīšanas, un jau dienas sākumā abas konfliktējošās puses - gan valdība, gan opozīcija - izteicās, ka abi šie jautājumi būtu izskatāmi kopā. Tādēļ man būtībā nav daudz ko piebilst. Ir tie paši argumenti, kurus es jau dienas sākumā izteicu, un ir 10 deputātu iesniegtais lēmuma projekts, praktiski - pārejas formula, kura preambulas daļā atsaucas tieši uz Ministru prezidenta iesniegumu (dokumentu nr. 191) un uz to faktu, ka tiešām tika pieļauta tehniska rakstura kļūda Saeimas lēmumā par ievedmuitas tarifu pasludināšanu par spēkā neesošiem. Rezumējošajā daļā ir tikai divas tēzes. Pirmā tēze - izlabot šo nelaimīgo 31. augustu par 24. augustu, un otrā tēze - visu līdz šim iekasēto summu atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam nr. 14-r ieskaitīt valsts budžetā un  izlietot sociālajām vajadzībām. Mēs to jau dienas sākumā piedāvājām kā kompromisa variantu. Būtībā šis lēmums jeb šī pārejas formula bija paredzēta gan attiecībā uz mūsu pieprasījumu, kuru tagad nepieņēma, gan  arī uz Ministru kabineta iesniegumu. Tā kā ar 10 deputātu parakstiem šī pārejas formula ir jau iesniegta un ir jau Prezidija rīcībā, es aicinu pavairot šo pārejas formulu, lai visi deputāti varētu par to spriest un lai tas būtu viens no variantiem līdzās tam, ko jau minēja Ministru kabineta vadītājs, par kuru deputāti balsotu sakarā ar šo iesniegumu. Nekā īpaši piebilstama man vairs nav. Tādēļ es uzaicinu Prezidiju dot tehniskajiem darbiniekiem rīkojumu šo dokumentu pavairot un izdalīt visiem deputātiem.

            Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu - deputāts Kide.

            E.Kide (SL).

            Mēs gribam atbalstīt Grīnblata kunga priekšlikumu, jo faktiski šī pārejas formula sakrīt ar to frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegto pārejas formulu, kuru Saeima toreiz noraidīja. Un tās būtība ir tāda, ka tiek prasīts paaugstināto muitas tarifu likmi apturēt, bet iekasēto naudu neatskaitīt atpakaļ, bet paturēt budžetā un novirzīt sociālajiem mērķiem. Tā kā šis “Tēvzemes un brīvības” priekšlikums sakrīt ar mūsu toreizējo priekšlikumu, mēs to atbalstām - un arī to punktu par tehniska rakstura kļūdu datumā. Un pie vienas reizes es gribētu noprotestēt Ministru prezidenta ziņojumā ierakstīto pirmo rindkopu, kurā teikts, ka Saeimas 1993. gada 23. septembra plenārsēdē pēc frakciju “Saskaņa  Latvijai - atdzimšana tautsaimniecībai” un “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājuma tika balsots par Ministru kabineta 1993. gada 31. augusta rīkojuma nr. 14-r atzīšanu par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Es domāju, ka Birkava kungs atzīs, ka šī ir ļoti rupja kļūda, jo šis nav mūsu priekšlikums. Šis ir tikai frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums, jo mums bija pretējs priekšlikums - lai stātos spēkā no pieņemšanas brīža un lai naudu neatskaitītu atpakaļ. Tāpēc mēs tagad protestējām pret šādu  paziņojumu, jo, vienu kļūdu - datumu - labojot, mēs ielaižam grandiozu kļūdu jaunajā paziņojumā. Pie reizes es gribu teikt, ka presē, tas ir, valdības oficiālajos paziņojumos presē, visu laiku izskan apgalvojums, ka autori šim frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumam esam mēs.

            Priekšsēdētājs. Jūs runāsit par procedūru? Ja par procedūru - lūdzu! Bet, ja negribat runāt par procedūru, vārds deputātam Bukovskim, jo Bukovska kungs šodien nav runājis.

           
            I.Bukovskis (SL).

            Redzat, pēc būtības tā arī notika... Tagad izrādās, ka mums ir labi lēmumi, kuri jāatstāj spēkā, un slikti lēmumi, kuri mums jāatceļ un jāmaina. Tikko es no šīs tribīnes dzirdēju, ka Ministru prezidents pateica, ka, sākot ar šodienu, jau tiek iekasēta ievedmuita no fiziskajām personām. Tātad, ja mēs atdevām šo jautājumu pēc būtības regulēt Ministru kabinetam, tad tas arī ir... Te Ministru prezidents uzdod jautājumu, lūdz  Saeimas Prezidijam, lai Saeima no jauna izskatītu jautājumu par to, ka lēmums reāli ir atcelts. Lēmums ir atcelts, un Saeimas priekšsēdētājs to ir parakstījis. Un parakstījis ir mūsu Ministru prezidents, kam uzvārds ir Birkavs, nevis Jeļcins. Tā ka, redzat, te ir lieta pēc būtības, un tā ir jāizlemj. Kāda valsts te ir? Vai te ir PSRS? Es nezinu vairs, kas te notiek?! Tāpēc, ka tas viss tiek uzņemts pilnīgi normāli. Ja sliktus pieņem - tad tā... Tad vairs nav ne Satversmes, ne Kārtības ruļļa, ir tikai revolucionārā pašpārliecība: šie ir labi, tos mēs sodīsim, šitie ir slikti - tos mēs nesodīsim. Nu tā vairs nevar! Ja ir jurisprudence, ja ir likums, tad ir. Ja nav, tad nav.

            Priekšsēdētājs. Indulis Bērziņš - lūdzu! Pēc tam - deputāte Grava.

            I.Bērziņš (LC).

            Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es atbildēšu uz Bukovska kunga jautājumu. Šeit nav PSRS, šeit ir Latvijas Republikas Saeima. Jo viņš šādu jautājumu uzdeva.

            Tagad par lietas būtību. Cienījamā opozīcija! Nepārtraukti preses konferencēs, sevišķi no “Saskaņas” puses, izskanējusi doma, lai mēs ieklausītos, ka pozīcijas nelaime ir tā, ka pozīcija mēģina “dzīt savu politiku cauri”, nekonsultējoties ar opozīciju tik daudz, cik būtu nepieciešams. Tāpēc jau tā ir mūsu politika, ka mēs to gribam realizēt. Bet, no otras puses, paanalizēsim šodienas notikumu! Ministru prezidents parādīja, manuprāt, zināmu vājību, piekrītot, lai šis 10 cilvēku iesniegums tiktu izskatīts tikai tā vienkārši - kā dokuments, nevis kā pieprasījums. Viņš piekrita, ka to varētu izskatīt kopā, lai risinātu jautājumu pēc būtības komisijās, un šajā ziņā es viņam piekritu. Pēc Ministru prezidenta paziņojuma cienījamā opozīcija nāk atkal šeit un mēģina par visu vari šodien “izdzīt cauri” (es lietošu šo nelatvisko formulējumu) šo lēmumu, kuru mēs vienreiz jau noraidījām. Mans aicinājums tātad ir šāds: pārtraukt debates, jo šobrīd debates ir par būtību, nevis par procedūru, bet jārunā ir par procedūru. Jo Ministru prezidents ir iesniedzis dokumentu, par kura iekļaušanu darba kārtībā mēs nobalsojām, un viņš lūdz šo dokumentu nosūtīt uz komisijām. Un, ja viņš piekrīt, ka komisijās tiek izskatīts kopā ar šo dokumentu arī šis 10 cilvēku iesniegtais dokuments, tad kopumā to var uztvert kā soli pretī opozīcijai un vērtēt pozitīvi. Tādēļ es lūdzu opozīciju neturpināt diskusijas. Šodien mēs tik un tā vairs neko nenobalsosim. Mēs jau nobalsojām. Visi piekritām balsojumam un rezultātam. Pāriesim ātrāk pie likumprojektiem! Silāra kungs visu laiku sēž ar dokumentu mapi rokā un gaida, kad beidzot izskatīs likumprojektus pirmajā un otrajā lasījumā. Pāriesim pie tiem! Un tad, kad komisijas beidzot izdomās un vienosies par to, kādu lēmumu vajag pieņemt (jo šodien frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinātais variants jeb pārejas formula tika noraidīta pēc būtības), - droši vien nākamreiz vai aiznākamreiz, vai vēl vēlāk - kad beidzot komisijas būs gatavas, tad, kā es saprotu, Ministru kabinets būs gatavs to darīt - varbūt jau nākamajā sēdē apspriest šo  jautājumu un pieņemt attiecīgu lēmumu. Es lūdzu pārtraukt debates un nodot šo materiālu komisijām, kā to lūdza Ministru prezidents.

            Priekšsēdētājs. Lai slēgtu debates, debatētāju sarakstu, ir vajadzīgs desmit deputātu parakstīts iesniegums.

            Deputāte Grava jau ir pieteikusi vārdu. Lūdzu!

            I.Grava (DCP).

            Demokrātiskā centra partija, kas nāk no tā sauktās opozīcijas, cenšas kaut ko “izdabūt” cauri. Es gribu atkārtot vēlreiz to, ko jau teica. Vispirms Ministru prezidenta iesniegtajā tekstā vajag izlabot kā tehnisku kļūdu to, kas ir  pateikts par frakciju “Saskaņa Latvijai”. Atzīsim, ka tā ir Ministru prezidenta tehniska kļūda. Tāpat to, ka tehniska kļūda bija arī datums, kas tanī norādīts. Un neapvainosim nevienu. Ne tikai mēs varam kļūdīties, bet arī... Es gribu teikt kolēģi, nevis opozīcija... Man vairāk tas vārds patīk šajā zālē.

            Gribu atkārtot citu savu priekšlikumu - nobalsot šodien par šo pārejas formulu, kādu ierosināja frakcija “Tēvzemei un brīvībai” un kādu jau bija ierosinājusi “Saskaņa Latvijai”. Un tad varētu beigt strīdu par šo jautājumu. Un arī jautājumu par to 20 preču grupu, uz ko attiecas ievedmuitas atcēlumi, kā šeit ir rakstīts iesniegumā, nevajadzētu nodot vis komisijai, bet iesniegt plenārsēdē kā steidzamu un arī balsot kā steidzamu, lai tie darbotos. Nav ko vilkt garumā! Mums nav nekādu iebildumu, kolēģi, bet opozīcija ir pret to, kā tie darbojas. Un tāpēc nodošana komisijai ir lieka laika paildzināšana. Kam tas ir vajadzīgs? Par to neviens nestrīdas, un tāpēc arī komisijām tur nav nekādi slēdzieni jāpieņem. Vismaz kolēģiem, kuri sēž šeit, nav pretrunu attiecībā uz to. Ja kolēģiem, kuri sēž no manis šobrīd pa labi, ir kādas pārdomas par pareizību, tad prasiet komisijām. Mums par to nav šaubu, ka tie ir balsojami šeit kā steidzami, un lai tie darbojas!

            Priekšsēdētājs. Deputāts Ernests Jurkāns. Lūdzu!

            E.Jurkāns (SL).

            Dārgie kolēģi, godājamais priekšsēdētāj! Ir pieņemts visiem zināmais Saeimas lēmums par Ministru kabineta rīkojuma atcelšanu. Es tagad nesaprotu, vai Ministru kabinets to pildīs vai nepildīs. Mēs tagad atliekam vēl uz nedēļu vai divām, lai to caurskatītu, labotu vai nelabotu. Bet ir taču pieņemts Saeimas lēmums par muitas tarifu atcelšanu!

            Tagad mēs dzirdam no Birkava kunga vēl kaut kādus rīkojumus, kas attiecas uz privātpersonu benzīna ievešanu. Mēs arī to tātad nezinām. Varbūt tas tagad ir pretrunā ar Satversmi? Pats Birkava kungs savā sākuma runā arī pateica, ka spēkā esošie dokumenti ir pretrunā ar Satversmi. Taču mums galvenais ir Satversme. Tāpēc domāju, ka mums vienīgais variants tagad ir nobalsot par Grīnblata kunga piedāvāto frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” pārejas formulu. Un viss. (Starpsauciens no zāles. M.Budovskis: “Pārejas formula nav bijusi!”) Un ar to šī lieta būs izbeigta. Tas ir par risinājuma gaitu. Tad mēs varam runāt, bet Saeimas lēmums jau ir pieņemts, un tas ir jāpilda.

            Priekšsēdētājs. Desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu - slēgt runātāju sarakstu. Tā kā runātāji vairs nav pieteikušies, līdz ar to debates tiek pārtrauktas. Vai kāds no referentiem vēl vēlas ko teikt?

            Mums būs divi balsojumi. Kā es saprotu, priekšlikumi būtu jābalso to iesniegšanas kārtībā, ja deputāti vienam no balsojumiem neizvirza prioritāti. Proti, deputāti Birkavs, Gūtmanis, Inkēns, Krištopans un Levits  ierosina nosūtīt komisijām. Es atvainojos, ka visus nenosaucu, jo bija vēl arī Grīnblats, Milbergs, Sinka, Dāliņš un pārējie. No frakcijām “Tēvzemei un brīvībai” un LNNK. Viņi ierosina Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājam gādāt par minētās tehniskās kļūdas izlabošanu un noteikt, ka Ministru kabineta 1993. gada 24. augusta rīkojuma nr. 14-r “Par naftas produktu ievedmuitas tarifu likmēm” noteiktajā kārtībā līdz šim iegūtie ieņēmumi ir ieskaitāmi valsts budžetā un izlietojami sociālajām vajadzībām.

            (Starpsauciens no zāles: “Tie jau ir ieplānoti valsts budžetā!”)

            Birkava kungs, izsaucieni un starpsaucieni no zāles ir atļauti! (Zālē smiekli.)

            Par procedūru - Andrejs Krastiņš. Lūdzu!

            A.Krastiņš (LNNK).

            Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Es runāšu tieši par procedūru, tas ir, par ierosinājumu balsot par formulu, kuru ir iesnieguši deputāti Birkavs, Gūtmanis, Inkēns, Krištopans, Levits. Šīs pārejas formulas rezumējošajā daļā nav neviens vārds pateikts par to, ka viņi lūgtu kaut kādus ierosinājumus nosūtīt komisijai. Gluži otrādi - viņi pretēji Latvijas Republikas Satversmei un Saeimas kārtības rullim lūdz Saeimas Prezidiju, atrodoties Saeimas ēkā, no jauna (kaut gan Prezidijs iepriekš neko nav skatījis) dot attiecīgu izskaidrojumu par to, ka šis lēmums ir atcelts. Tas nav Saeimas Prezidija kompetencē. Es lūdzu pievērst uzmanību šim 1. punktam. Esmu spiests to darīt un savukārt lūgt Saeimas Prezidiju. Gramatiski, man liekas, iznāk tikai tā.

            Arī 2. punkts, kurā ir pretruna starp lēmumu un Ministru kabineta rīcību, lūdzu atzīt, ka pēc būtības un formas nav atcelts. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” pieņemtā pārejas formula nekādus Ministru kabineta lēmumus neatcēla, bet pasludināja par spēkā neesošiem no pieņemšanas brīža. Tā ka tāds nolēmums nav bijis.

            Un pēdējais. Domāju, ka mēs nevaram balsot par pārejas formulu šādā redakcijā, jo diemžēl Birkava kungs ir bijis spiests šādu formulu iesniegt, un, ja tas ir panākts ar spaidu līdzekļiem, tad, es domāju, to nekādā ziņā nav iespējams Saeimā balsot. Ja viņš ir bijis spiests... Varbūt  mēs varam lūgt paskaidrot, kas viņu ir spiedis mums sniegt šādu formulējumu. Tāpēc uzskatu, ka formulējums, kuru ir iesnieguši šie pieci godājamie kolēģi deputāti, neatbilst tam formulējumam, kas izskanēja lūgumā - balsot. Bez tam es uzskatu, ka ir vajadzīgs precedents šim formulējumam, jo šajā formulējumā nekas nav teikts par nodošanu komisijām.

            Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Bukovskis.

            I.Bukovskis (SL).

            Es sapratu tā, ka pārejas formula ir iesniegta tikai viena. (Starpsauciens no zāles: “Viņi nav sagatavojuši!”) Tas, ko mēs te redzam, ir iesniegums, bet tā nav pārejas formula. Tātad nav par ko balsot. Ir tikai viena formula, kura jāliek uz balsošanu. Šī frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” pārejas formula ir vienīgā. Vairāk nav.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, protams, mēs vēl varam ilgi diskutēt par šo jautājumu, bet man, vismaz iepriekšējās reizēs klausoties radio pārraides, patika Berķa kunga sēdes vadīšanas nianses. Es te visai nopietni saku. Lūdzu, bez kaut kādiem jūsu komentāriem... (Smiekli zālē.) Jo viņš vienmēr teica: “Visi jautājumi tomēr ir jāizšķir ar balsojumu zālē.” Un kāpēc gan arī mēs lai šo jautājumu neizšķirtu ar balsojumu? Turklāt es negribu Krastiņa kungam oponēt, jo mēs abi esam Prezidija locekļi un mēs Prezidijā nepieņēmām lēmumu tā apsvēruma dēļ, ka Prezidijam nebija tiesību dot šo skaidrojumu. Prezidijs šo jautājumu nosūtīja tālāk Saeimas izskatīšanai. Un šeit ir rakstīts: “Lūdzam izskatīt Saeimas Prezidijā un ietvert Saeimas plenārsēdes darba kārtībā!” Tas ir ietverts darba kārtībā nosūtīšanai komisijām. Birkava kungs to šeit arī atkārtoja. Ja šeit ir kādas nianses par to, ir vai nav pārejas formula, tad par to mēs varam diskutēt. Pārejas formulas ir precīzi fiksētas tikai attiecībā uz likumiem.

            130. pants: “Ikvienam deputātam ir tiesības pēc likumprojekta caurlūkošanas vai atbildes uz pieprasījumu iesniegt formulu pārejai uz nākamo darba kārtības punktu.” Tas nav nedz pieprasījums, nedz likumprojekts. Kolēģi, vai mēs turpināsim šo diskusiju? Varbūt tiešām ievērosim Berķa kunga jau agrāk ierosināto priekšlikumu, ka vienmēr labāk ir visu izšķirt ar balsojumu? Varētu būt runa vienīgi par to, kuru prioritāri balsot. Šeit laika ziņā pirmais it kā būtu iesniedzis Ministru prezidents, bet, ja deputāti grib lemt citādi un ierosina prioritāri vispirms balsot frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto pārejas formulu, tad  lūdzu! Redzat, Birkava kungs, gods kam gods, bet frakcija “Tēvzemei un brīvībai” nostrādāja perfekti. Viņi ir pārstrādājuši savu pārejas formulu, un tagad šeit ir lasāms 191. dokuments. Bet kā tagad mums ir ar Kārtības rulli? Vai mums vispirms jānobalso par izdalīšanu? Tātad, lai nebūtu nekādu kļūmju, mums būtu jānobalso par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto pārejas formulu, lai gan tā ir precīzi tāda pati, kāda tā bija iesniegta no rīta, tikai tās konstatējošajā daļā ir mainīts dokumenta numurs. Tas ir aizvietots ar 191. dokumentu.

            Par procedūru? Lūdzu!

            I.Bērziņš (LC).

            Cienījamais sēdes vadītāj, man jums ir jautājums: uz kādiem pantiem jūs balstāties, kad izdarāt šādus secinājumus? Varbūt jums ir taisnība, taču es personīgi to nesaprotu, jo mums bija viens pieprasījums, tas tika noraidīts, un pret to neviens neiebilda. Tagad ir nākamais, kas tika iekļauts darba kārtībā. Ir jautājums: vai tas ir dokuments, par kura kvalitāti varēs spriest pēc tam, kad komisijas to izskatīs, jo Birkava kungs to lūdza nosūtīt komisijām? Un, ja parādās kaut kāds pilnīgi jauns dokuments, tad droši vien Kārtības rullis nosaka, kādā veidā to var iekļaut darba kārtībā. Turklāt tam nav nekāda sakara, formāla sakara ar iepriekš apskatītajiem. Var būt, ka tas ir par to pašu pēc būtības, bet formāla  sakara... Es nezinu, pēc kādiem...

            Priekšsēdētājs. Es paskaidrošu, godātie kolēģi, kā es personiski to saprotu. Ļoti vienkārši. Mēs jau no paša sākuma, es domāju, gandrīz visi kopā tuvinājāmies domai, lai šos abus dokumentus apspriestu kopā, bet tā kā mēs redzējām, ka katrs šajā kopējā apspriešanā tomēr ir izvirzījis savus mērķus, tad, to visu redzot, mēs nonācām pie tāda secinājuma, ka ir strikti jāapspriež, kā tie ir iesniegti. Taču pati lietas būtība jau nezin cik reižu no šīs tribīnes ir skanējusi, un tā ir viena un tā pati. Runa ir par vienu un to pašu jautājumu. Un to mēs visi ļoti labi saprotam. Kamēr mēs šeit debatējām, frakcija “Tēvzemei un brīvībai” iesniedza savu priekšlikumu. Sakiet, kāpēc tā nevar iesniegt savu priekšlikumu? Frakcija iesniedz to par apspriežamo jautājumu. Līdz ar to vienīgais jautājums tagad ir šāds: vai frakcija “Tēvzemei un brīvībai” pieprasa to arī pavairot? Ja frakcija nepieprasa to pavairot, tad man rodas problēmas, vai es varu to likt uz balsošanu. Tas nu gan tad ir tiesa.

            (M.Grīnblats kaut ko saka no vietas.)

            Priekšsēdētājs. Deputāt Grīnblat, no vietas tikai izsaucieni un starpsaucieni ir atļauti, bet viss pārējais ir sakāms no tribīnes. Es jau iepriekš gribu teikt, ka ir jābūt deputātu parakstiem, nevis tikai lūgumiem un izsaucieniem...     

            M.Grīnblats (TB).

            Tātad pieprasījums tiešām netika pieņemts. Pēc divkārtējas balsošanas tas šeit tika noraidīts, taču mūsu pārejas formula bija  sastādīta tā, ka tā bija atsauce gan uz mūsu pieprasījumu, gan uz  Ministru prezidenta iesniegumu, un pašlaik mēs vēlreiz iesniedzam ar desmit parakstiem šo pārejas formulu: Saeima, iepazinusies ar Saeimas 1993. gada 30. septembrī plenārsēdē izskatāmo  dokumentu nr. 191 (tātad ar Birkava kunga iesniegumu), izdara tādus un tādus secinājumus, nolēma izdarīt to un to... Tātad šī pārejas formula attiecas tieši uz Ministru prezidenta iesniegumu, nevis uz to, ko iepriekš noraidīja. Tādēļ deputātiem ir jāiepazīstas ar šo tekstu, lai balsotu gan par Birkava kunga iesniegumu, gan par šo pārejas formulu. Mums būtu lūgums tekstu pavairot un izdalīt visiem deputātiem.

            Priekšsēdētājs. Par procedūru - deputāts Indulis Bērziņš.

            I.Bērziņš (LC).

            Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Kā Gravas kundzei patika... Tātad 97. pants nosaka, ka patstāvīgie priekšlikumi iesniedzami vismaz ar desmit deputātu parakstiem un apspriežami vienā lasījumā. Ja frakcija “Tēvzemei un brīvībai” grib iesniegt šādu dokumentu, tad tas varētu tikt kvalificēts kā patstāvīgs priekšlikums, jo tam tiešām nav nekāda sakara ar iepriekšējo dokumentu, jo par iepriekšējo dokumentu ir balsojums. Es vēlreiz saku: ja Birkava kungs būtu bijis, teiksim, cietsirdīgāks pret opozīciju un nebūtu piekritis, ka šis dokuments tiek izskatīts kopā ar viņējo, tad nebūtu sākušās diskusijas, bet viņš piekrita šo dokumentu kopīgai izskatīšanai, nosūtot komisijām. Ja šis ir cits dokuments, tad tas ir patstāvīgs priekšlikums, un arī tas ir jānosūta komisijām, nevis uzreiz jābalso. Uzreiz ir jābalso tikai tad, ja ir šis pieprasījums, ja nobalso par tā steidzamību un tad tiek balsots pēc būtības. Tas jau tika izdarīts, par to tika nobalsots, un pēc būtības dokuments tika noraidīts.

            Priekšsēdētājs. Deputāts Sinka - par procedūru, lūdzu!

            J.Sinka (TB).

            Priekšsēdētāja kungs! Es nesaprotu, kāpēc mēs nevarētu tagad balsot par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto pārejas formulu, neskatoties uz Induļa Bērziņa kunga acīm redzamo nepatiku. Viņam bija acīm redzama nepatika arī pret Ministru prezidenta izteikumiem. Viņam bija neizpratne attiecībā uz Prezidija priekšsēdētāja interpretācijām un izteikumiem. Mums te ļoti neapmierināts ir Panteļējeva kunga vietnieks. Bet, ja nu mēs to esam konstatējuši, es domāju, ka tagad būtu jāķeras pie balsošanas par mūsu pārejas formulu.

            Priekšsēdētājs. Vai ir paraksti par priekšlikuma izdalīšanu? Godātais kolēģi Tabūn, jūs arī runāsit par procedūru? Es gribētu jums darīt zināmus savus turpmākos lēmumus jeb ieteikumus Saeimai. Es ļoti gribētu, lai viens izteiktos par “Tēvzemes un brīvības” priekšlikumu izdalīšanu un viens izteiktos pret izdalīšanu. Pieņemsim lēmumu. Ja mēs izdalām, tad izdalām, jums ir abi šie priekšlikumi. Nobalsosim, un viss būs skaidrs, jo citādi... Kā būs ar šīm finesēm? Jo pret katru šo priekšlikumu pretējā puse vienmēr var izvirzīt kādas pretenzijas. Bet vispirms bija pieteicies Tabūna kungs, un tad runāsit jūs, jā? Kaut gan jums ir jādod priekšroka. Es atvainojos!

           
            P.Tabūns (LNNK).

            Jā, šo pārejas formulu es lūdzu izdalīt visiem deputātiem un balsot par to, jo man liekas, ka viss ir skaidrāks par skaidru. Un tas, ka Indulis Bērziņa kungs labprāt turpinātu šo riņķa danci vēl daudzu mēnešu garumā, arī ir skaidrs, bet es ceru, ka mēs nekļūsim par apsmieklu tautas priekšā, jo šo sēdi translē, tauta dzird un klausās, kas šeit notiek. Viss šeit ir skaidrāks par skaidru - Saeima ir pieņēmusi savu lēmumu par Ministru kabineta rīkojuma atcelšanu, un šobrīd jautājums ir tikai par to, kas ietverts šajā pārejas formulā. Un nav ko turpināt šo riņķa danci! Pateiksim savu “jā” vai “nē”, un tad redzēsim.

            Priekšsēdētājs. “Par” vai “pret” kāds grib runāt? Lūdzu!

            I.Bērziņš (LC).

            Cienījamie kolēģi! Cienīsim tomēr Kārtības rulli... (Skaņa izzūd, neko nevar dzirdēt.) ... Es uzdodu jautājumus, jā, es uzdodu, lai šeit būtu kārtība. Un, ja runa ir par kārtību, esmu ar mieru diskutēt ilgi. Tabūna kungs, ne jau mēs uzsākām šo riņķa danci, par kuru jūs teicāt, bet to uzsāka tieši opozīcija. Jūs tam piekritīsiet. Mēs neiebildām, jo tāpēc ir Saeima, lai visus jautājumus izskatītu. Šobrīd Kārtības ruļļa 130. pants (Kārtības rullis ir atjaunots) viennozīmīgi nosaka, ka ikvienam deputātam ir tiesības pēc likumprojekta caurlūkošanas vai, otrkārt, atbildes uz  pieprasījumu - divi gadījumi ir  paredzēti - iesniegt formulu pārejai uz nākamo darba kārtības punktu. Ikvienam deputātam tātad ir šādas tiesības divos gadījumos. Atbildes uz pieprasījumu nebija, jo pieprasījums tika noraidīts pēc būtības. Es lūdzu opozīciju - iesim uz priekšu, izskatīsim likumprojektus, ļausim komisijām... Tas ir vienīgais likumīgais ceļš. Nepārkāpsim Kārtības rulli, par kuru paši esam balsojuši! Iesim uz priekšu. Ja Ministru prezidents piekrīt, izskatīsim arī šo priekšlikumu komisijās un balsosim nākamreiz. Mums ir Kārtības rullis. Lūdzu, paskatieties, cienījamie kolēģi, Kārtības ruļļa 130. pantā!

            Priekšsēdētājs. Paldies! Tagad būs balsojums par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinātā priekšlikuma izdalīšanu. Balsosim! Kolēģi, pirms signāla nespiediet pogas! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 60, pret - 2, 22 - atturas. Lūdzu priekšlikumu izdalīt!

            Es jums varu sniegt mazu informāciju par mūsu pārpratumiem ar tehniskajām lietām, tas ir, ar mūsu balsošanas aparātiem. Lai nerastos pārpratumi, atgādināt, ka turēt nospiestu pogu uz balsošanas pults pirms balsošanas vai reģistrācijas režīma ieslēgšanas nozīmē to, ka jūsu balss netiks reģistrēta. Pogas drīkst spiest tikai tad, kad ir ieslēgts reģistrācijas un balsošanas režīms, tas ir, pēc skaņas signāla vai tad, kad uz tablo parādās attiecīgie transparenti vai uzraksti. Par to mēs jau runājām un to darīt trenējāmies pirmajā dienā, ienākot Augstajā namā, bet acīmredzot dažreiz vai nu kāda mape tiek uzlikta uz... Un tās vietas deputātiem tiešām ir ļoti neērtas, tur visas elementārās, darbam nepieciešamās mantas uzglabāt tiešām ir ļoti grūti, bet, lūdzu, nelieciet uz balsošanas pults ne mapes, ne arī uztraukumā roku! Varbūt nākamajā Saeimā būs kaut cik ērtākas darbavietas.

            Par procedūru? Kamēr tekstu izdala, uzskatīsim, ka runa ir par  procedūru.

            I.Bukovskis (SL).

            Es piedāvāju Saeimai neekonomēt šajā ziņā. Tā tomēr ir nopietna  lieta, jo mēs te pieņemam likumus un viena vai divas balsis ir ļoti svarīgas. Ierosinu izskatīt  šo jautājumu Saimnieciskajai komisijai un nomainīt to visu sistēmu pret normālu, modernu. Lai firma, kas mainīs, dod garantijas. Varbūt tas ir dārgi, bet man liekas, ka tas ir daudz lētāk nekā tas, kas te notiek.

            (Starpsauciens no zāles. I.Silārs: “Lētāk būs deputātus nomainīt...”)

            Priekšsēdētājs. To lemsim tad, kad izskatīsim budžeta labojumus, nodokļus, izdevumus un visu pārējo. Kad izspriedīsim, kā samazināt izdevumus, tad lemsim par šo jautājumu.

            Vai visi deputāti ir saņēmuši? Vēl ne.

            Balsošanas kārtība būs šāda. Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums acīmredzot ir pirmais, tāpēc par to balsos vispirms, un kā otrs tiks balsots “Tēvzemes un brīvības” priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums tātad ir - nodot šos dokumentus izskatīšanai komisijām, turklāt visus dokumentus, arī frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegtos, un Prezidijs tikai varētu piebilst, ka vienai komisijai vajadzētu visu apkopot. Tā varētu būt Juridiskā komisija. Lūdzu - Ministru prezidents Birkava kungs. Es saprotu, ka jūs vienmēr piesakāties kā Ministru prezidents, jo, ja vēlaties runāt kā deputāts, tad jūs ārpuskārtas nevarat, bet, ja kā Ministru prezidents, tad vienmēr varat izteikties ārpus kārtas.

            V.Birkavs (Ministru prezidents).

            Godātie kolēģi, ja mēs neizšķirsimies nodot jautājumu komisijai un atrisināt jautājumu pēc būtības, mēs iestigsim.. Pirmkārt, mēs pārkāpsim Kārtības rulli (uz to jau Bērziņa kungs norādīja), jo Kārtības ruļļa 130. pants tiks skaidri un nepārprotami pārkāpts. Bet ir vēl otra nelaime - “Tēvzemes un brīvības” formula pēc būtības neatrisina jautājumu. Mans ierosinājums bija - atrisināt jautājumu pēc būtības: nevis sakarā ar naftas produktiem, bet gan ar visu kompleksu, ar muitas tarifiem. Tādēļ es lūdzu jūs atbilstoši Kārtības rullim manu iesniegumu nodot kopā ar (jā, tā es arī piekritu) frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegumu un izlemt pēc būtības, sagatavojot likumprojektu par Augstākās padomes attiecīgo lēmumu atcelšanu, kuri ir spēkā, vienlaikus nosakot ar likumu tās ievedmuitas, kuras ir grozījis Ministru kabinets. Bet šajā gadījumā ir tikai  viena ievedmuita no vairāk nekā divdesmit. Šī nav vienīgā, jo ir vēl daudzi izstrādājumi, kas atbrīvoti no ievedmuitām. Es lūdzu izturēties ārkārtīgi nopietni pret šo dokumentu un atrisināt šo jautājumu nevis tikai attiecībā uz naftas produktiem, bet kompleksi, kopumā un pēc būtības. Šī diemžēl tomēr ir tikai viena akcenta uzlikšana, akcenta uzlikšana tikai vienam lēmumam un neatrisinās jautājumu pēc būtības.

            Priekšsēdētājs. Deputāts Bukovskis - lūdzu!

            I.Bukovskis (SL).

            Es pilnīgi piekrītu Ministru prezidentam, taču saprotu, ka valdībai jādarbojas tādā veidā, ka lēmums ir pasludināts no pieņemšanas brīža. Tālāk valdībai jāiesniedz priekšlikumi, kā sakārtot turpmāko likumdošanu saskaņā ar Saeimas lēmumu. Un to var izdarīt jebkurā darba kārtībā un nepavisam nav obligāti jānodod komisijai. Valdībai ir ar problēmu jāstrādā. Lai valdība iesniedz to dokumentu, un mēs apmainīsim tos, kas neatbilst. Nav nekādu problēmu. Šobrīd ir runa pēc būtības. Valdība mēģina apstrīdēt, ka lēmums nav pieņemts. Lēmums ir pieņemts. Un mums šodien jāpasaka, ka tas ir pieņemts, un, ja valdībai vajag skaidrojumus un ja tai ir priekšlikumi, lai valdība tos iesniedz. Tā ka pārejas formula praktiski ir tikai viena - frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegtā.

            Priekšsēdētājs. Deputāte Seile - lūdzu!

            A.Seile (LNNK).

            Saeimas Kārtības rullis nevienā punktā neparedz, ka varētu nodot komisijām izskatīt jau pieņemtu Saeimas lēmumu. Tādēļ es ierosinu - atkārtoti ierosinu - nobalsot vispirms par šo pārejas formulu. Ja balsojuma nepietiks, tad nekas cits neatliks, kā balsot par Ministru prezidenta piedāvāto variantu - nodot komisijām, kaut arī šāda procedūra, manuprāt, nav pieņemama, jo mēs jau esam pagājušajā plenārsēdē pieņēmuši Saeimas lēmumu par “Tēvzemes” ierosinājumu. Kādēļ tas vēl jāapspriež komisijās?

            Priekšsēdētājs. Paldies, Seiles kundze! Es jūsu priekšlikumu nevaru likt uz balsošanu, jo to vajadzēja savlaicīgi iesniegt rakstveidā. Tā kā tas netika iesniegts un tā kā es jau esmu paziņojis balsošanas kārtību, man jūsu priekšlikums ir jānoraida.

            Runātāju vairs nav. Lūdzu, balsosim! Balsošanas režīmu. Balsosim par Ministru prezidenta priekšlikumu - nosūtīt Ministru prezidenta iesniegumu komisijām izskatīšanai, klāt pievienojot visus dokumentus, kurus par šo jautājumu ir iesniegusi frakcija “Tēvzemei un brīvībai”. Godātie kolēģi, lai nebūtu pārpratumu, - vai uz visiem galdiem deg lampiņas? Deputāts Leiškalns pieprasa, lai vēlreiz formulēju, par ko tiek balsots. Es vēlreiz atkārtoju: balsojums būs par ierosinājumu - nodot komisijām Ministru prezidenta iesniegumu kopā ar frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegtajiem materiāliem (es nenosaukšu tagad tos visus, jo mēs jau visu laiku esam debatējuši par tiem, par to nodošanu izskatīšanai komisijām). Un atbildīgā, tas ir, Juridiskā komisija apkopos visus iesniegumus, visas piezīmes un papildinājumus, kuri nāk no citām komisijām un nodos Saeimai.

            Leiškalna kungs, es nesapratu jūs... Viss kārtībā? Un Piebalga  kungs? Viss kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par - 43, pret - 39, 6 - atturas. Nav pieņemts.

            Lūdzu, balsosim! Levita kungs, atļaujiet pabeigt balsošanu! Levita  kungs, lūdzu, par procedūru.

            (Starpsauciens no zāles: “Balsošanas laikā nedrīkst!”)

            E.Levits (LC).

            Es gribu norādīt, ka balsošana ir iespējama saskaņā ar 130. pantu tikai pēc likumprojekta caurlūkošanas, kas nav notikusi, vai arī pēc atbildes sniegšanas uz pieprasījumu, kas arī nav notikusi. Un līdz ar to šo pārejas formulu nav iespējams balsot. (Starpsauciens no zāles. M.Gailis: “Pilnīgi pareizi!”) (Zālē smiekli.)

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, es saprotu, ka katram ir sava taisnība, bet pilnīga taisnība, kā apgalvoja Gaiļa kungs, diez vai vispār var būt. Bet tagad varbūt...

            (Kāds kaut ko skaidro no vietas.)

            Lūdzu, nomierinieties un koncentrējieties balsošanai! Balsosim frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto priekšlikumu, kurš skan šādi. Es to nolasīšu, lai jūs vēlreiz dzirdētu: “Uzticēt Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam gādību par minētās tehniskās kļūdas izlabošanu un noteikt, ka Ministru kabineta 1993. gada 24. augusta rīkojumā nr. 14-r “Par naftas produktu ievedmuitu tarifu likmēm” noteiktajā kārtībā līdz šim iegūtie ieņēmumi ieskaitāmi valsts budžetā un izlietojami sociālajām vajadzībām.”

            (Saucieni no vietām.)

            Godātie kolēģi, pirms katra balsojuma, kā es saprotu, deputāti var izteikt savus balsošanas motīvus. Var! Lūdzu, Bērziņa kungs!

            I.Bērziņš (LC).

            Man vēlreiz ir jautājums sēdes vadītājam: ko mēs balsojam? Jo sēdes vadītājs, es atvainojos, “dzen cauri”, lai tiktu balsots kaut kas, nenosaucot to vārdā. Tātad šeit ir skaidri rakstīts, ja jūs pareizi noformulējāt tekstu - frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” nosaukumā ir skaidri uzrakstīts - “pārejas formula”. Un mūsu iebildums bija šāds: ja formulē tā, kā jūs formulējāt, tad tas ir cits dokuments. Tas nav tas, kurš mums ir izdalīts. Taču pretējā gadījumā mēs balsojam šo dokumentu, kas mums ir izdalīts, un tad tas ir klajā pretrunā ar 130. pantu, turklāt neviens cits Kārtības ruļļa pants nerunā pretējo.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, jūs varat man pārmest varbūt šīs neprecizitātes, bet, manuprāt, visiem jau sen ir skaidrs, ka šo jautājumu var izlemt tikai ar balsojumu. Un nekādas tehniskas lietas šeit nevar sasaistīt: jūs vienkārši man varat izteikt protestu, lai es darītu vēl citas pieņemamas lietas, kas tādās reizēs ir attiecināmas uz sēdes vadītāju. Taču es visu noformulēju vienkārši: ir divi priekšlikumi, un abi šie priekšlikumi ir balsojami. Un, ja nav balsu vairākuma, tad, lai kā man arī gribētos (es pats arī balsoju iepriekšējā  reizē “par”), bet šo “par” nepietrūka, un tur var darīt ko grib, kolēģi! Var būt, ka tagad pietrūks šo “par”?

            (Zālē smiekli.)

            “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 125. pantu prasām izdarīt nobalsošanu, izsaucot deputātus vārdā!” Lūdzu! Pēc tam, kad mēs būsim visi nobalsojuši un saņēmuši izdruku, Tomiņa kungs nosauks, bet pašu procedūru jūs jau zināt. Tātad, lūdzu, balsosim frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu. Es vēlreiz nolasīšu, lai nebūtu nekādu pretrunu:

            “1) Uzticēt Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam gādību par minētās tehniskās kļūdas izlabošanu.

            2) Noteikt, ka Ministru kabineta 1993. gada 24. augusta rīkojumā         nr. 14-r “Par naftas produktu ievedmuitas tarifu likmēm” noteiktajā kārtībā līdz šim iegūtie ieņēmumi ieskaitāmi valsts budžetā un izlietojami sociālajām vajadzībām.” Balsošanas režīmu! (Zālē deputāti sarunājas.) Vai kādam no deputātiem ir problēmas ar balsošanas aparāta darbību? Lūdzu rezultātu. Par - 45, pret - 36, atturas - 7. Paldies.

            Un tagad, lūdzu, nolasīsim izdruku. Lūdzu uzmanību!

            Z.Tomiņš (LZS).

            Balsojuma rezultāti:

Andris Ameriks                       - par,

Dzintars Ābiķis                       - pret,

Martijans Bekasovs                 - par,

Eduards Berklavs                    - par,

Aivars Berķis                          - pret,

Gundars Bērziņš                     - pret,

Indulis Bērziņš                        - pret,

Valdis Birkavs            - pret,

Vilnis Edvīns Bresis                - par,

Olafs Brūvers              - pret,

Māris Budovskis                     - par,

Igors Bukovskis                      - par,

Alfreds Čepānis                      - par,

Imants Daudišs                       - pret,

Ilmārs Dāliņš                           - par,

Olga Dreģe                              - par,

Pēteris Elferts              - pret,

Gaļina Fjodorova                    - par,

Irēna Folkmane                       - par,

Māris Gailis                             - pret,

Anatolijs Gorbunovs   - pret,

Ilga Grava                               - par,

Māris Graudiņš                       - pret,

Oskars Grīgs                           - atturas,

Māris Grīnblats                       - par,

Andris Gūtmanis                     - pret,

Edvīns Inkēns             - pret,

Juris Janeks                             - par,

Andris Grots                           - par,

Raimonds Jonītis                     - pret,

Ernests Jurkāns                       - par,

Jānis Jurkāns                           - par,

Imants Kalniņš                        - par,

Lainis Kamaldiņš                    - pret,

Viesturs Pauls Karnups           - par,

Ēriks Kaža                               - par,

Edvīns Kide                            - par,

Aleksandrs Kiršteins   - par,

Mārtiņš Ādams Kalniņš          - atturas,

Jānis Kokins                            - atturas,

Odisejs Kostanda                    - par,

Nikolajs Krasohins                  - par,

Andrejs Krastiņš                     - par,

Aivars Kreituss                       - par,

Ģirts Valdis Kristovskis          - pret,

Vilis Krištopans                      - pret,

Ludmila Kuprijanova  - par,

Jānis Lagzdiņš             - pret,

Uldis Lakševics                       - par,

Aristids Lambergs                   - par,

Larisa Laviņa                          - par,

Kārlis Leiškalns                       - atturas,

Egils Levits                             - pret,

Andris Līgotnis                       - pret,

Jānis Lucāns                            - par,

Ruta Marjaša                           - pret,

Gunārs Meierovics                  - pret,

Roberts Milbergs                     - par,

Voldemārs Novakšānovs        - atturas,

Oļģerts Pavlovskis                  - pret,

Valdis Pavlovskis                    - pret,

Aleksandrs Pētersons  - par,

Andris Piebalgs                       - pret,

Aija Poča                                 - pret,

Aida Prēdele                           - par,

Velta Puriņa                            - par,

Pauls Putniņš                           - pret,

Gunārs Resnais                       - atturas,

Jānis Ritenis                            - pret,

Andris Rozentāls                    - pret,

Andris Saulītis            - par,

Antons Seiksts                        - pret,

Anna Seile                               - par,

Ivars Silārs                              - pret,

Andrejs Siliņš              - pret,

Juris Sinka                               - par,

Dainis Stalts                            - par,

Anita Stankeviča                     - pret,

Jānis Straume              - par,

Filips Stroganovs                    - par,

Pēteris Tabūns             - par,

Zigurds Tomiņš                       - atturas,

Jānis Ārvaldis Tupesis - pret,

Jānis Vaivads                          - pret,

Mārtiņš Virsis              - pret,

Jevgēnijs Zaščerinskis - par,

Alfrēds Žīgurs             - par,

Paldies.

            Priekšsēdētājs. Līdz ar to nekādu labojumu nav. Lēmums ir pieņemts.

            Mums pulksten 13.30 ir pusdienas pārtraukums. Godātie kolēģi, atcerieties, ka vēl būs reģistrācija un paziņojumi. Lūdzu - Gundars Bērziņš.

            G.Bērziņš (LZS).

            Par procedūru! Šobrīd, kā es saprotu, lai arī kā šis balsojums tika formulēts, mēs principā tomēr nobalsojām par šā frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iepriekšējā paziņojuma iedarbināšanu un arī principā par naudas atdošanu, jo tad, ja mēs to skaidrojam kā Satversmes 81. panta pārkāpumu, Saeimas lēmums nedrīkst traktēt Satversmi. Un šim lēmumam ir jātiek pieņemtam ar 2/3 balsu. Pat tad, ja mēs šeit ierakstām, ka uz to brīdi ir bijuši šie muitas tarifi, arī tad ieņemtā nauda ir izmantojama citur, un tas tomēr ir pretrunā ar Satversmi. Jo valdībai nebija tiesību šos tarifus pieņemt un uzlikt. Tātad principā caur tiesu šīm struktūrām būs iespējama visu šo naudu atgūt atpakaļ.

            Priekšsēdētājs. Vai ir kādi paziņojumi? Lūdzu, Silāra kungs!

            I.Silārs (LC).

            Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus lūdzu pulcēties komisijas darba telpās pulksten 14.10. (Starpsauciens no zāles. I.Bukovskis: “Kad    paēst? “) 10 minūtes jums ir laiks paēst.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu reģistrāciju! Nespiediet pogu pirms signāla! Reģistrācija! Lūdzu izdruku.

            (Zālē liels troksnis.)  

            Lūdzu nolasīt... Tie kolēģi, kuri grib atstāt zāli - lūdzu, atstājiet to! Bet tie, kuri grib pārbaudīt savu reģistrāciju, -lūdzu uzturieties vēl brītiņu šeit!

            Z.Tomiņš (LZS).

            Nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs,

Romāns Apsītis,

Inese Birzniece,

Aivars Endziņš,

Ojārs Kehris,

Janīna Kušnere,

Kārlis Leiškalns...

            Priekšsēdētājs. Leiškalna kungs ir.

            Z.Tomiņš.

Uldis Osis,

Andrejs Panteļējevs,

Anta Rugāte,

Leonards Stašs,

Joahims Zīgerists.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Sākas pusdienas pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

            Anatolijs Gorbunovs.

            Priekšsēdētājs. Turpināsim sēdi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu - lūgumu iekļaut Saeimas 30. septembra plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām”” un likumprojektu “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensiju aprēķināšanas kārtību” un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību” atsevišķu punktu atcelšanu”. Tā kā šis likumprojekts nebija iesniegts Saeimas Prezidijam, bet tagad ir adresēts Saeimas Prezidijam, Saeimas Prezidijs ir pieņēmis slēdzienu par to, kurām komisijām vajadzētu nodot šos likumprojektus, bet vispirms ir lūgums iekļaut tos darba kārtībā. Tad mēs varētu pavairot Saeimas Prezidija slēdzienu un jūs izdarītu savus secinājumus, ko mums ar šiem diviem likumprojektiem darīt tālāk.

            Par iekļaušanu darba kārtībā. Vai kāds vēlas vārdu? Lūdzu - deputāts Ritenis.

            J.Ritenis (LZS).

            Godājamie kolēģi! Pavisam īsi. Šeit, saprotams, ir runa par Labklājības ministrijā sagatavotajiem likumprojektiem par pensiju izmaksu likmju paaugstinājumiem. Šie likumprojekti ir saskaņoti ar mūsu ministrijas pakļautībā esošās Pensiju pārkārtojumu lietu komisijas ieteikumiem. Tie, protams, ir izskatīti valdībā, un tagad, kā jau priekšsēdētāja kungs teica, tie būtu jāvirza tālāk uz Saeimas komisijām, jo pretējā gadījumā mēs jaunās pensiju izmaksu likmes ar 1. novembri, kā tas ir solīts, iedzīvināt nevarēsim.

            Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Ja ne, tad, lūdzu, balsosim! Ja jums nav iebildumu, varbūt varētu izdarīt vienu balsojumu par iekļaušanu darba kārtībā un par Saeimas Prezidija slēdziena izdalīšanu deputātiem. Un tad, kā jau es jums teicu, lemsim, kurām komisijām nodot šo likumprojektu. Nav iebildumu? Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 72, 2 - pret, 3 - atturas. Darba kārtībā ir iekļauts. Lūdzu izdalīt deputātiem Saeimas Prezidija slēdzienu!

            Nākamais jautājums - likumprojekts “Par operatīvās meklēšanas darbību”. Referents Silāra kungs - lūdzu!

            I.Silārs (LC).

            Cienījamie Prezidija locekļi, cienījamie kolēģi! Es ceru, ka, izskatot šo likumprojektu, mēs visi vadīsimies pēc deputātes Gravas ierosinājuma un visi būsim kā kolēģi. Beidzot, kad aizvadīta puse dienas, mēs varam ķerties pie sava tiešā pienākuma pildīšanas - pie likumdošanas darba. Likumprojekts “Par operatīvās meklēšanas darbību” tika iesniegts Prezidijam un kopā ar mūsu lēmumu tika nodots komisijām jau pirms vairāk nekā mēneša. Mēs esam saņēmuši atsauksmes no Juridiskās komisijas, Nacionālās drošības komisijas, no Cilvēktiesību komisijas, kā arī no Kriminālprocesa projekta izstrādes grupas. Izņemot Cilvēktiesību komisiju, visas pārējās komisijas un darba grupas ir devušas pozitīvu atsauksmi un lūdz likumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā un virzīt tālāk uz otro lasījumu. Arī Cilvēktiesību komisijas iebildumi tika ņemti vērā, un, ja jūs esat salīdzinājuši, tad redzat, ka tagad šis likumprojekts ir pārstrādāts.

            Bet vispirms es gribu pakavēties pie tā, kādēļ šāds likums Latvijas valstī ir nepieciešams. Šeit man jums ir jāatgādina līdzšinējā prakse, ka Padomju Savienībā ar tās 15 republikām darbojās milicija un Valsts drošības komiteja un ka šo institūciju rīcību nenoteica likums, bet rīcību  reglamentējoši iekšējie dokumenti. Un par šādu dokumentu eksistenci neviens arī nevarēja uzzināt, lasot spēkā esošos likumus. Vienīgais dokuments (faktiski to par dokumentu saukt var visai nosacīti), kurā var rast atsauci uz šiem reglamentējošajiem dokumentiem, bija Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksa komentāri. Komentārā par Kriminālprocesa kodeksa 117. pantu, kas saucas “Izziņas iestāžu pienākumi”, mēs varam  lasīt, ka operatīvie kriminālās meklēšanas pasākumi ir ar kompetento resoru pavēlēm, nolikumiem un instrukcijām reglamentēts neprocesuālo darbību komplekss. Tālāk varam lasīt: “Operatīvo kriminālās meklēšanas  pasākumu lietošana ir ekskluzīva Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijas un Valsts drošības komitejas iestāžu kompetence.”

            Valstī, kurā valda likums, šāda kārtība nav pieņemama. Tādēļ arī tika izstrādāts operatīvās meklēšanas likuma projekts, kurš nav pretrunā ar Satversmi, nav pretrunā arī ar pašreiz spēkā esošo konstitucionālo likumu un tā normām. Pats pirmais šā likuma pants skaidri pasaka, ka  operatīvā darbība ir sevišķa, uz konspiratīvajiem pamatiem veidota valsts aizsardzības, drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas iestāžu un citu ar likumu noteiktu valsts institūciju, speciāli pilnvarotu struktūrvienību un to amatpersonu atklāta un slepena tiesiska darbība. Likums reglamentē, kad un kā rīkoties. Likums ir rakstīts visiem operatīvās darbības subjektiem; tas ir “jumta” likums, kas ir izmantojams gan kriminālpolicijai, gan aizsardzības spēkiem, gan valsts ieņēmumu  dienestam, gan arī tiem operatīvās darbības subjektiem, kuru vēl nav  - piemēram, Satversmes aizsardzības birojam, par kura veidošanu mēs vēl tikai domājam. Šis likums ir konstruēts tā, lai to nevajadzētu mainīt tad, ja  kāds operatīvās darbības subjekts aizietu prom vai nāktu klāt.

            Šajā likumā ir arī noteikts, kādā veidā tas stājas spēkā. Likums paredz, ka Ministru kabineta pienākums ir divu mēnešu laikā izstrādāt attiecīgās normas, kas ir nepieciešamas konkrētiem operatīvās meklēšanas subjektiem.

            Tālāk. Attiecībā uz tiem iebildumiem, kādi bija Cilvēktiesību komisijai pret pirmo variantu, mūsu komisija un visas pārējās komisijas vienprātīgi uzskata, ka šis iebildums, ka vispirms ir jāizstrādā nacionālās drošības koncepcija, saskaņā ar kuru jāizveido Valsts drošības dienesta struktūra, nav arguments, lai noraidītu šāda likuma koncepciju, jo tas nav veidots Valsts drošības dienestam. Šis likums nerunā par kādu atsevišķu dienestu, un šis likums nevar būt arī kriminālmeklēšanas likums, jo kriminālmeklēšana ir saistīta ar tādu noziegumu, kas tiek gatavots vai jau ir izdarīts. Taču militārā izlūkošana, kas ir nepieciešama jebkurai neatkarīgai valstij, nesaistās ar kādu gatavotu noziegumu. Tai ir jāizzina tas, kas notiek ārpus valsts robežām, lai varētu izstrādāt nacionālās drošības stratēģiju un taktiku, lai zinātu, kā atsevišķām nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām plānot savu darbu.

            Tādam nolūkam arī ir nepieciešams šis likums. Tāpat mēs zinām, ka mūsu valstī ir vismaz 8 nereģistrētas, pret mūsu valsts neatkarību noskaņotas un funkcionējošas pagrīdes organizācijas. To rīcībā, to statūtos ir antikonstitucionālas normas, taču šīs organizācijas turpina darboties, un man kā Saeimas deputātam tas ir pilnīgi nepieļaujami. Mums ir nepieciešams šis likums arī tādēļ, lai varētu pārtraukt šo organizāciju pagrīdes darbību.

            Cilvēktiesību komisija lūdz izmantot Eiropas, Amerikas un Skandināvijas valstu, kā arī Igaunijas un Lietuvas pieredzi. Šajā sakarībā gribu norādīt, ka arī Skandināvija, Igaunija un Lietuva atrodas Eiropā. Mēs esam iepazinušies ar daudzu valstu likumdošanas normām, likumprojektu esam tulkojuši angļu valodā un ar to iepazīstinājuši Amerikas Savienoto Valstu ekspertus, kas ir izteikuši atzinību par mūsu paveikto darbu. Tāpat gribu teikt, ka Igaunijā top līdzīgs likums, kuru viņi nosaukuši par “Izsekošanas likumu”. Mūsuprāt, šis nosaukums tīri politiskā ziņā nebūtu pieņemams, tādēļ mūsu piedāvātais nosaukums ir tāds, kādu jūs varat lasīt.

            Tālāk. Gribu uzsvērt to, ko rietumvalstis, šo valstu eksperti ir atzinuši jau pirms vairākiem gadu desmitiem. Šeit es gribu, pamatojoties uz Cilvēktiesību komisijas ierosinājumu, citēt Robertu Evansu, junioru. Lūk, ko viņš 1973. gadā ir ziņojis Kanādas Ekonomikas padomei. Viņš saka, ka neviena Rietumu sabiedrība nevar atļauties nozieguma uzvaru. Ekonomikas valodā izsakoties, tas maskātu pārāk dārgi, un filozofiskā ziņā tas būtu nepanesami.

            Mēs zinām, kāds ir stāvoklis ar noziedzību mūsu valstī, un diemžēl jāsaka, ka pašreiz tā ir noziedzības uzvara pār likumu. Kanādas franču kriminologs Bekī savā grāmatā “Kompjūternoziegumi” (Computercrime) raksta, ka, lai panāktu likumu pildīšanu, ikvienā sabiedrībā galvenā loma ir atvēlēta izmeklēšanas institūcijai. Bez adekvāta izmeklēšanas aparāta nav apsūdzības, nav tiesas, nav ieslodzījuma. Policijas izmeklēšanas aparāts spēlē izšķirošo lomu. Var sacīt, ka bez šāda aparāta likumi kļūst bezjēdzīgi. Lai šis aparāts varētu strādāt, ir nepieciešams  tāds likums, kādu mēs jums piedāvājam šodien akceptēt pirmajā lasījumā, tas ir, balsot par pāriešanu uz izskatīšanu pa pantiem, ko es lūgtu izdarīt pēc divām nedēļām. Dodam jums visiem divas nedēļas laika, lai jūs varētu iesniegt priekšlikumus, kā uzlabot šo likumu, šā likuma atsevišķus pantus. Šos  priekšlikumus mēs tad izskatītu savā komisijā. Tos ierosinājumus, kuri bija iesniegti uz pirmo lasījumu, mēs centāmies jau pēc iespējas ņemt vērā, atstājot daļu no tiem otrajam un trešajam lasījumam. Tas man ir viss. Es ļoti ceru, ka jūs saprotat un atbalstāt šā likuma nepieciešamību, lai mēs varētu virzīties pretī tiesiskai valstij.

            Priekšsēdētājs. Paldies! Atklājam debates. Pirmajam vārds deputātam Mārim Grīnblatam.

            M.Grīnblats (TB).

            Godātie deputāti! Salīdzinot operatīvās darbības likuma pirmo variantu, kas tika nodots komisijām, ar pašreizējo variantu jāatzīst, ka šeit ir izdarīti zināmi grozījumi, kas padara vienu vai otru lietu skaidrāku. Taču arī šajā variantā ir vesela virkne jēdzienu, kas ir samērā būtiski, bet kuru saistība ar citiem vai kuru praktiskā funkcionēšana tomēr paliek  samērā neskaidra. Tā, piemēram, šā likuma 1., 7., 25. pantā un vairākos citos pantos ir pieminēts valsts noslēpums. Pašlaik mums šāda likuma nav. Turklāt vairāki panti skar  tādas būtiskas darbības no operatīvās darbības subjekta pues, kuras tomēr izraisa krasus iebildumus un rada visai daudz jautājumu. Tā, piemēram,         10. pantā, kurš attiecas uz operatīvo apskati, ir minēti veseli trīs gadījumi, kādos operatīvās darbības subjekti izdara dažādu uznēmumu, iestāžu, organizāciju, telpu, dzīvokļu, kā arī dzīvojamo māju apskati. Pirmajā gadījumā šīs darbības tiek veiktas ar īpašnieka vai īpašuma valdītāja piekrišanu. Ja attiecībā uz kādu uzņēmumu vai privātmāju tas ir pilnīgi skaidrs, tad kā tas, piemēram, izpaudīsies attiecībā uz valsts īpašumā esošu daudzdzīvokļu namu? Vai tas ir jāsaprot tā, ka kāda namu pārvalde vai tamlīdzīga iestāde, kas šajās attiecībās pārstāv valsti, dos atļauju šīm operatīvās darbības subjekta  amatpersonām (turklāt viņām neizpaužot savu dienesta piederību) iekļūt jebkurā dzīvoklī - arī manā vai kādā no jūsu dzīvokļiem vai, teiksim, namā, kurā dienesta dzīvokļos atrodas Saeimas deputāti  un citas augsti stāvošas atbildīgas personas? Viņi nav šo dzīvokļu īpašnieki, bet šā nama īpašnieks var dot tiesības iekļūt šo augsti stāvošo amatpersonu dzīvokļos. Kā tas konkrēti izpaudīsies mūsu praktiskajā situācijā? Protams, pagaidām tas varbūt nav aktuāli, bet kādā brīdī tas var būt aktuāli.

            Tālāk. Šā paša 10. panta 3. apakšpunktā ir paredzēts gadījums, kad īpašās situācijās var veikt šādu telpu apskati bez to īpašnieka vai valdītāja piekrišanas un bez tiesneša lēmuma, ziņojot par to 24 stundu laikā tiesnesim.

            18. panta 4. apakšpunktā uzskaitīti arī visi tie gadījumi, kuros operatīvās darbības subjekta amatpersonas var rīkoties neatkarīgi no iepriekš saņemtas atļaujas - tikai ar attiecīgās iestādes, operatīvās darbības iestādes, vadītāja lēmumu un ziņojot tiesnesim pēc tam, tātad var veikt operatīvo apskati, veikt pasta un telegrāfa kontroli, telefona sarunu noklausīšanos, kā arī informācijas iegūšanu no dažādiem tehniskajiem informācijas kanāliem un tehniskajiem nesējiem. Minēti ir vairāki šie īpašie gadījumi, īpašās bīstamības situācijas, kurās to var darīt, un viena no šīm situācijām, kas minēta 18. panta                   4. apakšpunktā, ir valsts interešu apdraudējums. Tas, protams, var būt jebkurā normālā un nostabilizētā valstī. Ar valsts interesēm jebkura politiskā frakcija vai partija saprot apmēram vienu un to pašu. Mūsu apstākļos valsts interešu apdraudējums nepavisam netiks vienādi interpretēts. Piemēram, gadījumā, ja kādai no frakcijām, teiksim, “Līdztiesībai”, “Tēvzemei un brīvībai” vai “Latvijas ceļam” piederētu kontrole pār visām valsts iestādēm, arī pār operatīvās darbības subjektiem, katra frakcija interešu apdraudējumu interpretētu savādāk. Tātad pašreizējos apstākļos viennozīmīgi izskaidrot valsts interešu apdraudējumu diez vai būs iespējams, bet tieši šis ir tas gadījums, kad operatīvās darbības subjekti var rīkoties, pēc tam vienkārši paziņojot tiesnesim, turklāt no paša likuma nav īsti skaidrs, tieši kādam tiesnesim  jāpaziņo un kas to reglamentē.

            Tālāk šajā likumā parādās arī tāda ļoti svarīga darbinieku kategorija kā slepenie palīgi (14., 25., 26. pants). Arī šeit būtu vēlama lielāka skaidrība par šiem cilvēkiem un viņu darbību.

            Zināmus jautājumus vai pat iebildumus izraisa arī 23. panta                   1. apakšpunkta “f” daļa, kas paredz operatīvās darbības subjektiem nevis  vienkārši izmantojot jau esošās iestādes, organizācijas un uzņēmumus uz  savstarpējās vienošanās pamata, bet dibināt savu uzdevumu veikšanai seguzņēmumus, segorganizācijas un segiestādes. Kaut arī Silāra kungs sacīja, ka no Rietumu speciālistiem ir labas atsauksmes par šo likumu kopumā, man tomēr būtu jautājums - vai Eiropas padomes, Eiropas kopienas eksperti ir devuši kādu atsauksmi tieši par šo 23. panta  1. apakšpunkta “f” daļu. Jo, ja šeit pie mums bieži vien ierodas speciālisti pilsonības un minoritāšu jautājumos, tad arī attiecībā uz šo jautājumu man tomēr gribētos zināt, kāda ir Rietumu demokrātisko valstu attieksme pret šādām tiesībām dibināt segorganizācijas un tamlīdzīgas organizācijas. Protams, šeit var būt arī citi jautājumi. Kaut gan likumā vairākos punktos ir runāts par operatīvās darbības subjektu atbildību    (5. pantā, arī 24. panta 1. apakšpunktā), taču, zinot, ka pie mums līdz tiesiskas valsts izveidošanai vēl tālu, vai ar šādām aptuveni ieskicētām atbildības normām būs pietiekami? Tātad - kādi grozījumi paralēli šim operatīvās darbības  likumam būtu jāizdara citos likumos, kas paredz sankcijas par šo tiesību vai šo pilnvaru pārsniegšanu?

            Tālāk. Kāda varētu būt dažādu privātu, fizisku personu vai privātstruktūru atbildība neatkarīgi no tā, kā šīs privātās struktūras ir noformējušās - kā kādas sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai kā kādi īpaši puslegalizēti kantori. Faktiski tās tā vai citādi veic šādas operatīvās darbības, kaut arī acīmredzot tās no šā likuma viedokļa nevarētu veikt. Tātad - varbūt tas, kas nav konkrēti šajā likumā vajadzīgs, katrā ziņā būtu vajadzīgs citos likumos, kuri paredz atbildību par patvaļīgu rīcību, izmantojot tādas vai citādas operatīvās darbības metodes. Jo šādas privātas vai pusprivātas struktūras var būt par pietiekamu aizsegu ārvalstu slepeno vai tamlīdzīgu dienestu darbībai. 

            Tālāk - secinājums. Apskatot likumu kopumā, jāatzīst, ka šāds likums tiešām ir vajadzīgs, tomēr mans viedoklis ir tāds, ka ļoti nepieciešams ir arī vispārējs likums par valsts drošību, jo šā konkrētā likumprojekta 1. un 2. pantā, kuros ir runa par operatīvās darbības mērķiem un uzdevumiem, ir minēti arī ārkārtīgi būtiski mērķi. Tātad - 1. pants. Operatīvā darbība - tā ir darbība, kuras mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību, teritoriālo neaizskaramību, ekonomisko, zinātnisko un valsts aizsardzības potenciālu, valsts noslēpumu pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Tātad tie ir ļoti nopietni jēdzieni un acīmredzot būtu nepieciešams šāds likums par valsts drošību, kurā tiktu sistemātiskā veidā izklāstīti operatīvās darbības subjekti. Šā likumprojekta 20. pantā ir runa par subjektiem kā tādiem, taču tie faktiski nav uzskaitīti. Vajadzētu būt šo operatīvās darbības subjektu funkciju sadalījumam vai ietekmes sfēru sadalījumam, lai to starpā nerastos kaut kādi pārpratumi. Vajadzētu precizēt šo subjektu pakļautību, kā arī to attiecības ar Saeimas komisijām. Tas likumā ir daļēji ieskicēts, tomēr pilnīga skaidrība par to nerodas. Tā, piemēram, 27. panta 2. apakšpunktā ir minēta Saeimas Nacionālās drošības zvērināto komisija, kura acīmredzot nav pašreizējā Nacionālās drošības komisija, tātad nav skaidrības par šīs komisijas izveidošanu, funkcijām un tā tālāk. Ja būtu šāds vispārējs likums par valsts drošību, tad tur šīs komisijas izveidošana un darbība būtu katrā ziņā reglamentējama, jo, kā es saprotu, šai komisijai būs visai lielas pilnvaras un visai lielas iespējas.

            Tālāk parādās arī Nacionālās drošības padome. Šajā likumā pieminēta tās vispārējā vadība attiecībā uz operatīvās darbības subjektiem. Tātad atkal parādās šāda likuma nepieciešamība. Nepieciešams šāds likums par valsts drošību, kurā šī Nacionālās drošības padome būtu  skaidri un precīzi definēta.

            Tālāk. Kā jau minēju, operatīvās darbības subjektiem tātad ir uzdevums ievākt dažādu informāciju, kas skar apdraudējumus, arī par valsts aizsardzību, drošību, valsts noslēpumu un tā tālāk. Jājautā - kur, kādā veidā šī informācija tālāk paliks? Vai šo informāciju saņems Valsts prezidents vai Saeimas priekšsēdētājs? Kādos gadījumos? Vai vienmēr? Arī tas šajā likumā nav redzams. Manuprāt, tas ir vēl viens arguments par labu tam, lai būtu šāds likums par valsts drošību kā “jumta” likums vairākiem speciāliem likumiem.

            Tālāk. Acīmredzot būtu vajadzīgs arī likums par valsts noslēpumu, jo pretējā gadījumā šī situācija ir samērā nereglamentēta attiecībā uz dažādu valsts iestāžu varbūtēju darbību, kuras vienā vai otrā gadījumā tādus vai citādus savus rīkojumus patur slepenībā.

            Tātad mans personiskais viedoklis šajā jautājumā ir tāds, ka, nenoliedzot operatīvās darbības likuma nepieciešamību, tomēr vajag  apturēt likumprojekta pirmo lasījumu līdz tam laikam, kamēr būs iesniegts (vismaz konceptuāli) arī likumprojekts par valsts drošību un likumprojekts par valsts noslēpumu, lai visi šie jautājumi tiktu izskatīti reizē un saskaņoti un lai nevajadzētu kaut ko mainīt vai grozīt pēc tam, jo tās ir samērā nopietnas lietas. Tāds ir mans priekšlikums, kuru es daru zināmu deputātiem.

            Priekšsēdētājs. Paldies! Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Nav.

            Lūdzu - deputāts Odisejs Kostanda.

            O.Kostanda (LNNK).

            Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Gribu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja ziņojumā izteikto aicinājumu - likumprojektu pieņemt šodien pirmajā lasījumā, balsot par šī operatīvās darbības likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo es, godīgi sakot, sapratu, ka arī Grīnblata kungs būtībā izteica vērtējumu, ka tāds likums ir vajadzīgs, ka tādam likumam ir jābūt, ja veido tiesisku valsti. Tātad jābūt reglamentētām visām tām funkcijām, ko veic attiecīgas iestādes, kuru kompetencē ir operatīvās darbības veikšana. Es nesaskatīju nekādas pretrunas Silāra kunga ziņojumā. Tās iebildes, kas bija Grīnblata kungam, attiecās uz viena vai otra panta formulējumu. Viņam varbūt bija jautājumi, kā izprast to vai citu formulējumu, un varbūt tāpēc arī radās daži nedaudz pārprasti spriedumi par to, kas varētu slēpties aiz viena vai otra formulējuma. Piemēram, viņš izteica neizpratni par it kā jaunas Nacionālās drošības komisijas veidošanu. Tas tā nebūt nav, tā ir tā pati komisija, un šobrīd jautājums ir tikai par to, lai komisija būtu zvērināta,  tātad - lai komisijai būtu nolikums un lai komisijas locekļi būtu nodevuši zvērestu. Komisijas sēdē jau ir apskatīts projekts, un nākamajā Nacionālās drošības komisijas sēdē (šo komisiju mēs paši Saeimā izveidojām) tiks apstiprināts gan likums, gan zvērests. Tā ka nevajag gluži pārprast. Domāju, ka šie daži jautājumi, kas kādam var rasties par to vai citu pantu, un pārprasta attieksme, kāda varbūt ir pret vienu vai otru formulējumu, varētu tapt noskaidrota jau otrajā lasījumā. Ja mēs, kā jau Grīnblata kungs sacīja, saprotam un piekrītam, ka likums ir vajadzīgs, tad aicinu nobalsot. Un tad, kad mēs otrajā lasījumā skatīsim pa pantiem, tad visu noskaidrosim, uzdosim jautājumus, saņemsim atbildes (kuras mūs apmierinās vai neapmierinās), iesniegsim savus labojumus, ja atbildes mūs neapmierinās, un balsosim. Bet šobrīd es neredzu būtiskus šķēršļus, lai mēs likumprojektu nepieņemtu. Aicinu to pieņemt vēl jo vairāk tādēļ, ka tomēr redzam, ka šis likumprojekts ir, varētu teikt, tāds “jumta” likumprojekts, jo tajā ir reglamentētas visas operatīvās darbības, ko var izpildīt un kas ir jāizpilda visām institūcijām, kuras ir tiesīgas veikt operatīvo darbību. Kā jau Silāra kungs minēja, tas attiecas gan uz kriminālmeklēšanu, gan uz militāru vai politisku izlūkošanu. Pieņemot šīs normas, mēs ejam tiesiskas valsts veidošanas ceļu. Silāra kungs minēja piemērus par to, ka attiecīgas PSRS vai LPSR iestādes ir rīkojušās tikai uz instrukciju vai nolikumu pamata. Aizsardzības un iekšlietu komisija un Nacionālās drošības komisija, iepazinusies ar situāciju, kāda šobrīd ir Latvijas valstī, konstatēja, ka diemžēl arī mūsu topošie dienesti pagaidām  darbojas tikai uz nolikumu vai atsevišķu instrukciju pamata. Mēs patlaban ejam tādu ceļu, lai šajos jautājumos sasniegtu tiešām Eiropas valstu cienīgu attieksmi un lai reglamentētu visas šīs darbības ar likumu.

            Arī attiecībā uz kontroli, protams, varēs vēl strīdēties otrajā lasījumā, varbūt varēs vēl kādus papildinājumus iesniegt. Ir paredzēta gan parlamentāra (tātad sabiedrības) kontrole no šīs Nacionālās drošības zvērināto komisijas puses, gan stingra kontrole pār veicamajām darbībām, teiksim, ekstremālās situācijās, no attiecīgā dienesta priekšnieka puses (kad darbiniekam ir jāsaskaņo šīs rīcības plāns), gan kontrole no prokurora vai tiesneša puses. Tāpēc es aicinu balsot par šo likumprojektu un pieņemt to pirmajā lasījumā.

            Priekšsēdētājs. Paldies! Vēl debatēs ir pieteicies Igors Bukovskis. Lūdzu!

            I.Bukovskis (SL).

            Esmu tajā pašā komisijā. Mēs tur apspriedāmies, un es gribu vērst jūsu uzmanību tikai uz vienu aspektu, kuru noteikti vajadzētu iekļaut šajā likumā. Es jau komisijā teicu, ka runāšu par šo jautājumu plenārsēdē.

            Lieta ir tāda, ka operatīvās darbības metodes nevar vērst pret deputātiem, nevar vērst pret Saeimas ieceltām amatpersonām, lai Saeima nepārvērstos par kaut kādu viena virsnieka aģentūru. Lai Saeimā būtu pārstāvēta tauta, lai būtu tautas, nevis kaut kāda virsnieka pārstāvji. Uzskatu, ka likumā noteikti vajadzīgi kaut kādi ierobežojumi, kas attiecas uz deputātiem un uz Saeimas ieceltām amatpersonām. Tāpēc, ka šobrīd, veicot operatīvo darbību, izsekot un noklausīties var pat prezidentu, nerunājot jau nemaz par Saeimas deputātiem. Šis jautājums noteikti ir jāiekļauj likumā. Tas noteikti ir jāregulē. Šodien mēs neviens nezinām, kas notiek, un mēs neviens neesam  no tā pasargāti.

            Priekšsēdētājs. Paldies! Vai ir vēl deputāti, kas pieteikušies debatēs? Silāra kungs, jums vārds kā referentam!

            I.Silārs (LC).

            Cienījamie kolēģi! Izsaku patiesu atzinību Grīnblata kungam. Redzu, ka viens kolēģis ir godprātīgi izlasījis likumprojektu un izvērtējis to. Gribu teikt, ka daudz kas no Grīnblata kunga sacītā būs jāņem vērā, strādājot pie šā likumprojekta, ja, kā es ceru, jūs dosiet akceptu pārejai pie tā turpmākās uzlabošanas otrajā un trešajā lasījumā. Taču gribu teikt vienu: šo likumu ar nolūku esam veidojuši tādu, kurā nebūtu jau strikti nodalītas atsevišķu operatīvās darbības subjektu darbības sfēras. Tas ir “jumta” likums - sauciet to par katķismu vai sauciet to par mazo vai lielo vienreizvienu. Tas ir tāds, kuram vajadzētu būt nemainīgam. Darbības sfēru sadalījums, subjektu pienākumi un atbildība būs reglamentēta atsevišķos likumos - likumā par Valsts ieņēmumu dienestu, likumā par policiju, likumā par Zemessardzi, likumā par aizsardzības spēkiem, likumā par Satversmes aizsardzības biroju. Tajos jau ir skaidri noteikti pienākumi un atbildība katram. Protams, ļoti nepieciešams ir likums par valsts noslēpumu. Mūsu komisija arī šo likumu projekta veidā ir izskatījusi un uzskata, ka ir jābūt vienotam likumam par valsts un dienesta noslēpumu. Savus atzinumus esam iesnieguši Ministru kabinetam. Kā esmu pārbaudījis, tad Ministru kabinets savā darba plānā ir paredzējis to sagatavot līdz                     26. novembrim. Tā ka arī tas viss būs, taču šeit jau mums ir šie operatīvās meklēšanas subjekti, kuri gaida un prasa šīs likuma normas, un šā likuma trūkums neatļauj šiem operatīvās meklēšanas subjektiem strādāt tā, kā nākas. Jūs pieminējāt kontroles mehānismu no  Saeimas puses. Mēs tikai pielikām vienu vārdu klāt Nacionālās drošības komisijas nosaukumā. Tā ir tā pati komisija, tikai mēs uzskatām, ka šai komisijai jābūt zvērinātai, tādēļ pielikām vienu vārdu klāt - “Nacionālās drošības zvērināto komisija”. Mēs uzskatām, ka, ņemot vērā tiesības, kādas esam atvēlējuši šīs komisijas locekļiem, viņiem visiem ir jābūt zvērinātiem. Bet komisijas sastāvs nemainās. Tā ir tā pati komisija. Nav domāts radīt jaunu komisiju. Kā jau Kostandas kungs paskaidroja, tiek strādāts pie nolikuma par šīs komisijas locekļu  zvērināšanu.

            Tālāk. Ja mēs runājam par deputātiem... Nu, vajadzētu gan mums, deputātiem, būt pirmajiem, kuri darītu visu iespējamo, lai vienādi aizsargāts būtu katrs šīs valsts pilsonis - neatkarīgi no tā, vai tas ir deputāts vai cilvēks, kurš šo deputātu ir vēlējis. Bet nedomāju, ka tas būtu konceptuāls jautājums, bez kura izspriešanas šodien mēs nevarētu tālāk virzīt šā likuma uzlabošanu nākamajos lasījumos.

            Tādēļ aicinu plenārsēdes priekšsēdētāju lūgt deputātus balsot par likumprojektu, par pāriešanu uz likumprojekta lasīšanu pa pantiem.

            Priekšsēdētājs. Paldies! Debates ir pabeigtas. Un tagad, kolēģi, lūdzu, uzmanību! Paņemiet, lūdzu, Kārtības rulli un paskatieties 121. pantu! Prezidijs ir sapratis deputāta Grīnblata ierosinājumu tā, ka mums būtu viņa priekšlikums jābalso vispirms, jo šajā pantā ir rakstīts: “Tāpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu” - un tamlīdzīgi, jo faktiski pēc katra pirmā lasījuma mums var būt trīs varianti.

            Pirmais variants tātad ir šis: pirms izšķiršanas pēc būtības atlikt un nodot atpakaļ komisijai kopā ar argumentiem, kādus katrs deputāts uzskata par vajadzīgu izteikt. Tas būtu pirmais balsojums. Pēc tam - otrais balsojums. Pāriet pie lasīšanas pa pantiem, tas ir, pāriet uz otro lasījumu. Tātad, ja likumprojekts ir akceptēts, notiek otrais lasījums. Ja tiek noraidīts, tad tiek noraidīts.

            Vai pret šādu Prezidija traktējumu jums nav iebildumu? Lagzdiņa kungam nav?

            Grīnblata kungs, katrs iesniegums ir iesniedzams rakstveidā! Silāra kungs jūs ļoti uzteica, bet rakstveida iesnieguma jums nav. Tā nu ir, ka  es jūsu priekšlikumu nevaru likt uz balsošanu. Vai deputāti piekrīt gaidīt šo  priekšlikumu rakstveidā? Vai tomēr vienotu pieeju? Vienots protokols un vienota kārtība. Grīnblata kungs negrib izteikt nekādu komentāru, tāpēc es esmu neziņā. Un līdz ar to es esmu pietiekami daudz uzmanības veltījis šai problēmai, tāpēc lieku uz balsošanu jautājumu par šā likumprojekta lasīšanu pa pantiem. Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Par operatīvās meklēšanas darbību”! Lūdzu rezultātu. Par - 71, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

            Lūdzu Silāra kungs! Par tālāko.

            I.Silārs (LC).

            Paldies kolēģi! Tā ir atsaucība! Un lūdzu visus nākt klajā ar priekšlikumiem, kā mēs šo likumu varētu izveidot pēc iespējas labāku, jo es saprotu, ka nevar uzrakstīt nevienu likumu tik labi, lai nevarētu vēl labāk. Lūdzu ierosinājumus divu nedēļu laikā iesniegt Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

            Priekšsēdētājs. Paldies par informāciju!

            Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par arhīviem””. Lūdzu referentu! Deputāts Lagzdiņš - komisijas vadītājs. Lūdzu!

           
            J.Lagzdiņš (LC).

            Godāto priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par arhīviem”” pirmā lasījuma nav saņemts neviens rakstveida priekšlikums vai mutvārdu labojums. Valsts pārvaldes un pašvaldības  komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus no Arhīvu ģenerāldirekcijas, kurus mēs esam izskatījuši un daļēji iekļāvuši likumprojektā. Tā kā no personām un institūcijām vairs nekādi priekšlikumi nav pieņemti, ierosinu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arhīviem”” pieņemt otrajā lasījumā, vienlaikus nosakot, ka trešajam lasījumam jānotiek 14. oktobrī.

            Priekšsēdētājs. Paldies! Vai jums, godātie kolēģi, ir kādi citi priekšlikumi? Jo otrais lasījums paredz atklātas debates par katru pantu vai atsevišķa panta daļu. Man formāli vajadzētu “iet” pa visiem pantiem un aicināt jūs izteikt savu viedokli. (Starpsauciens no zāles: “Nav vērts tērēt laiku!”). Bet, ja tiešām jums nav citu priekšlikumu, tad diez vai ir vērts tērēt laiku. Vai ir šādi iebildumi pret deputāta Lagzdiņa priekšlikumu? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par arhīviem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā. Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Jums papildu informācijas nebūs? Jūs jau to sniedzāt.

            Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Valodu likumā”. Otrais lasījums. Lūdzu referentu! Komisijas vadītājs Lagzdiņa kungs - lūdzu!

            J.Lagzdiņš (LC).

            Godāto priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Pēc likumprojekta “Grozījumi Valodu likumā” pirmā lasījuma ir saņemti divi rakstveida priekšlikumi. Pirmais ir no Latvijas Republikas Valsts valodas centra. Šī institūcija nebauda likumdošanas iniciatīvas tiesības, tādēļ šis rakstveida priekšlikums nav  jums izdalīts. Turklāt šorīt komisija saņēma veselu virkni priekšlikumu no LNNK frakcijas. Tā kā šos priekšlikumus un labojumus saņēmām tikai šorīt, komisijai nebija iespējams tos izvērtēt un sagatavot savu atzinumu izskatīšanai plenārsēdē, bet, ņemot vērā Kārtības ruļļa dotās iespējas - proti, ka arī pēc otrā lasījuma var iesniegt rakstveida priekšlikumus, - es, kolēģi, lūdzu šos svarīgos priekšlikumus izskatīt pēc tam, kad būsim pieņēmuši šo likumprojektu otrajā lasījumā, un tad balsot arī par tiem. Pēc tam, kad būs saņemts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas oficiāls atzinums.

            Priekšsēdētājs. Paldies.

            J.Lagzdiņš (LC).

            Tā kā no citiem deputātiem un citām institūcijām nekādi rakstveida priekšlikumi nav saņemti un būtiski grozījumi likumprojekta tekstā nav izdarīti, komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 89. un 91. pantu, ierosina pieņemt likumprojektu “Grozījumi Valodu likumā” šodien otrajā lasījumā, vienlaikus nosakot, ka trešais lasījums notiks 14. oktobrī.  

            Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, vai jums, lūdzu, ir kādi citi priekšlikumi? Vai ir iebildumi pret priekšlikumu, kuru tikko izteica komisijas vadītājs deputāts Lagzdiņš? Nav. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valodu likumā” akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 67, 1 - pret, 2 - atturas.  Akceptēts otrajā lasījumā. Informāciju par trešo lasījumu Lagzdiņa kungs jums jau sniedza.

            Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusu””. Kā steidzamu izskatīsim to otrajā lasījumā.

            J.Lagzdiņš (LC).

            Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusu”” pēc pirmā lasījuma ir saņemts viens vienīgs rakstveida priekšlikums, kuru ir izteicis mūsu kolēģis Jurkāns. Priekšlikuma būtība ir šāda: papildināt likumprojekta 17. un 18. pantu ar vārdiem “kuros ir ņemti vērā attiecīgās administratīvās teritorijas pastāvīgo iedzīvotāju noteiktā kārtībā saņemtie aptaujas vai citāda veida apsekošanas rezultāti”. Šā priekšlikuma būtība, kolēģi, ir tāda: deputāts Jurkāns iesaka, ka gadījumos, kad ir ierosinājums grozīt kādas administratīvas teritorijas vai apdzīvotas vietas nosaukumu, tad, ja pašvaldība to vēlas, šis jautājums būtu jāizskata arī attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem, proti, rīkojot referendumu vai aptaujas. Komisija uzskatīja šo priekšlikumu par vērtīgu, un mēs ierosinām dot tiesības pašvaldībām rīkot aptaujas ne vien tad, kad rodas jautājums par kādas apdzīvotas vietas vai administratīvas teritorijas nosaukuma grozīšanu, bet arī visos pārējos gadījumos - proti, kad jānosaka administratīvie centri, jāgroza robežas, jālikvidē administratīvās teritorijas un citos gadījumos. Ņemot to vērā, piecu pantu redakcijas ir papildinātas ar jaunu - piekto daļu, kura skan šādi (minēšu tikai vienu redakcionālu piemēru): “Pašvaldības var rīkot aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par nepieciešamību izveidot vai likvidēt republikas pilsētu vai rajonu administratīvās teritorijas, grozīt to robežas vai noteikt rajonu administratīvos centrus.” Analogas normas ir ietvertas 6., 12., 17. un 18. pantā. Tā kā vairs nekādu priekšlikumu nav, komisijas vārdā es ierosinu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusu”” šodien pieņemt otrajā lasījumā, nosakot trešo lasījumu 14. oktobrī.

            Priekšsēdētājs. Es atvainojos, dokumentā ir atzīmēts, ka tas ir steidzams.

            J.Lagzdiņš (LC).

            Es atvainojos! Tik daudz šo likumu... Tātad aicinu šodien pieņemt šo likumprojektu otrajā - un pēdējā - lasījumā.

            Priekšsēdētājs. Kārtības ruļļa valodā runājot - visumā.

            J.Lagzdiņš. Tieši tā!

            Priekšsēdētājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi vai iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusu”” un par šo grozījumu pieņemšanu visumā. Lūdzu rezultātu. 68 - par, pret - nav, 5 - atturas. Pieņemts.

            Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumos “Par rajona pašvaldību”, “Par pilsētas pašvaldību”, “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību” un “Par pagasta pašvaldību”” (otrais lasījums ). Referents, lūdzu! Ziņos komisijas vadītājs Lagzdiņa kungs.

            J.Lagzdiņš (LC).

            Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Arī par šo likumprojektu pēc otrā lasījuma nav saņemts neviens rakstveida priekšlikums. Komisija no savas puses likumprojekta redakcijā ir izdarījusi vairākus grozījumus. Pats būtiskākais grozījums ir saistīts ar pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu “Par civilstāvokļa aktiem”. Proti, ņemot vērā to, ka saskaņā ar šo likumprojektu turpmāk attiecīgās civilstāvokļa aktu darbības un reģistrācijas varēs veikt tikai atbilstoši kompetentas  institūcijas, un to, ka līdz šim šādas tiesības bija pašvaldībām, proti, pilsētu un rajonu pašvaldībām, kā arī ņemot vērā Juridiskā biroja, Juridiskās pārvaldes, Juridiskās komisijas ierosinājumu, mēs, komisija, no likumprojekta “Par pilsētas pašvaldību” un “Par pagasta pašvaldību” izsvītrojām attiecīgās normas. Un, tā kā vairāk nekādi citi ierosinājumi un priekšlikumi nav izteikti, es ierosinu arī šo likumprojektu šodien pieņemt otrajā lasījumā, nosakot tā lasīšanu pa pantiem 14. oktobrī.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir kādi citi priekšlikumi vai iebildumi?  Nav. Lūdzu, balsosim par otrā lasījuma akceptu. Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts.

            Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Otrais lasījums. Lūdzu referentu - komisijas vadītāju Lagzdiņa kungu -  tribīnē!

            J.Lagzdiņš (LC).

            Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Šeit ir mazliet sarežģītāka situācija attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Par šo projektu komisija pēc pirmā lasījuma ir saņēmusi četrus rakstveida priekšlikumus.

            Pirmkārt, ir saņemts priekšlikums no frakcijas “Saskaņa Latvijai”, ko parakstījuši pieci deputāti. Viņi iesaka likumprojekta 3. panta pirmo daļu papildināt ar vārdiem “...veicināt valsts ekonomisko attīstību”. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, ņemot vērā Latvijas Bankas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, ka nebūtu nepieciešams šobrīd izdarīt šajā pantā grozījumus, jo tas pēc būtības neko nemaina. Tā ir tikai deklaratīva frāze, kurai nav nekāda normatīva rakstura.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, vai atklāsim debates par šo pantu? Vajag, jā? (Starpsauciens no zāles: “Vajadzētu!”) Lūdzu, Lagzdiņa kungs, atbrīvojiet tribīnē vietu runātājiem. Lūdzu, deputāt Lucān! Sāksim debates par 3. panta redakciju.

            J.Lucāns (SL).

            Es gribētu teikt, ka šī frāze attiecībā uz bankas atbildību par tās ekonomisko stāvokli nav tikai tukša frāze. Būtība šeit ir daudz daudz dziļāka. Un es esmu pārliecināts, ka vai nu mazliet ātrāk vai mazliet vēlāk, tik un tā šajā mājā deputāti nonāks pie secinājuma, ka šai frāzei likumā ir jābūt.  Jo nevar būt tāds stāvoklis, ka viena ārkārtīgi svarīga valsts ekonomiskās sistēmas sastāvdaļa nav atbildīga par šīs sistēmas darbību kopumā. Mēs esam šajā zālē jau pietiekami daudz par šiem jautājumiem runājuši, par to, kādas sekas ir tad, ja mēs elastīgi nereaģējam uz dzīves norisēm. Un šīs sekas arī šodien nepavisam nav mazinājušās attiecībā uz bankas darbības, teiksim, dzelžaino kursu. Tāpēc man ļoti gribētos aicināt deputātus neuzskatīt šo frāzi tikai par formālu pielikumu, bet uzskatīt to par būtisku. Es gan nezinu, kā saskaņā ar Kārtības rulli šajā gadījumā vajadzētu rīkoties, bet, ja tāda iespēja būtu, tad man tomēr gribētos, lai par šo jautājumu varētu arī balsot. Tas nav tikai formāls pielikums.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt par 3. panta redakciju? Deputāts Sinka - “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

            J.Sinka (TB).

            Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos, ka neesmu iesniedzis lūgumu piedalīties šajās debatēs, bet man būs pavisam īsa atbilde Lucāna kungam.

            Jā, tā nemaz nav nevainīga piebilde. Tajā slēpjas zināma norāde uz atgriešanos pie centralizētas plānošanas valstī. Un no tā mums ir ārkārtīgi jāuzmanās.

            Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Jā, deputāt Lucān, jūs varat otrreiz ņemt vārdu!

            J.Lucāns (SL).

            Domāju, ka centrālā valsts banka pati par sevi jau ir valsts finansu sistēmas centrs. Un es nezinu nevienu tādu valsti, kur nebūtu šāda finansu sistēmas centra. Līdz ar to Sinkas kunga iebilde man liekas varbūt nedaudz nekompetenta.

            Priekšsēdētājs. Ja citu priekšlikumu nav un neviens nav pieteicies debatēs, tad līdz ar to debates par 3. pantu mēs esam pabeiguši. Balsosim par frakcijas “Saskaņa Latvijai” piecu deputātu ierosinājumu - 3. panta pirmo daļu papildināt ar vārdiem “... veicināt valsts ekonomisko attīstību”. Lūdzu rezultātu. Par - 25, pret - 26, atturas - 23. Šā panta redakcija frakcijas “Saskaņa Latvijai” ieteikumā netiek pieņemta.

            J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par šā likumprojekta 22. panta pirmo daļu. Komisija uzskata, ka tā būtu jāizsaka šādā redakcijā: “Latvijas Bankas prezidentu pēc Valsts prezidenta priekšlikuma ieceļ amatā Saeima.”

            Kādēļ mēs ierosinām pieņemt tieši šādā redakcijā? Tādēļ, ka, mūsuprāt, ja bankas prezidenta kandidatūru izvirzītu tikai valsts augstākā amatpersona, tad tiktu garantēta maksimāla valsts bankas un tās vadītāja neatkarība. Šajā gadījumā, ja jūs, kolēģi, šādu priekšlikumu pieņemsit, tad būtu jāgroza un jāpapildina Kārtības rullis, kurš, kā jūs zināt, tiek skatīts un sagatavots otrajam lasījumam.

            Savukārt deputāts Straume ir iesniedzis priekšlikumu, kurš pilnībā atbilst šobrīd spēkā esošā Kārtības ruļļa redakcijai. Proti, likuma “Par Latvijas Banku” 22. panta pirmo daļu viņš iesaka izteikt šādi: “Latvijas Bankas prezidentu ievēlē Saeima, Latvijas Bankas prezidenta kandidatūras izvirzīšana notiek Saeimas kārtības ruļļa 27. pantā paredzētajā kārtībā, proti, kandidatūru izvirza pieci deputāti, iesniedzot rakstveida iesniegumu.”

            Savukārt Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina 22. panta pirmo daļu izteikt šādi: “Latvijas Bankas prezidentu pēc Saeimas priekšsēdētāja priekšlikuma ieceļ Saeima.” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata (un tas ir arī Juridiskās komisijas viedoklis), ka Saeimas augstākajai amatpersonai nevarētu dot citas tiesības un uzlikt citus pienākumus, kā vien tos, ko paredz Kārtības ruļļa 23. punkts. Paldies par uzmanību, tāds bija  mans komentārs.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Es aicinātu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātus tiešām nelikt šo priekšlikumu uz balsošanu, jo, manuprāt, tie argumenti, kurus izteica Lagzdiņa kungs, ir ļoti noteikti un ļoti skaidri.

            Lūdzu, Piebalga kungs!

            A.Piebalgs (LC).

            Cienījamais priekšsēdētāja kungs, es diemžēl kā deputāts nevaru atcelt komisijas lēmumu, tāpēc mums šis priekšlikums ir jāliek uz balsošanu, lai gan saku, ka tagad pēc Lagzdiņa kunga priekšlikuma es  balsošu pret to, ka Saeimas priekšsēdētājs iesaka Latvijas Bankas prezidentu. Taču es nevaru atcelt to lēmumu, ko ir pieņēmusi komisija.

            Priekšsēdētājs. Vai neviens no komisijas deputātiem neuzstāj? Es saprotu, ka ir jāliek gan uz balsošanu, bet te ir tāda interesanta situācija: paši ierosinātāji balsos “pret”, bet tomēr viņi liek uz balsošanu šo priekšlikumu.

            Ja neviens neuzstāj, ka balsojums nepieciešams un nav arī vairs debašu par šo izteikto redakciju, es atļaušos neturpināt šo priekšlikumu tālāko apspriešanu. Tālāk deputāta Straumes priekšlikums. Vai deputāts Straume pieprasa balsošanu?

            Vai vēl kāds vēlas runāt par deputāta Straumes redakciju - izteikt        22. panta pirmo daļu šādi: “Latvijas Bankas prezidentu ievēlē Saeima, Latvijas Bankas prezidenta kandidatūras izvirzīšana notiek Saeimas kārtības ruļļa        27. panta paredzētajā kārtībā.” Vai neviens nevēlas runāt? Tad, lūdzu, balsosim par deputāta Straumes ieteikto 22. panta pirmās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu. Par - 17, pret - 32, atturas - 24. Deputāta Straumes ieteiktā redakcija nav pieņemta.

            Tālāk mums būtu jālūdz deputāti, lai viņi izsaka savu viedokli par komisijas ieteikumu. Lūdzu!

            J.Lagzdiņš. Jā. Lūdzu!

            Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas vārdu? Lūdzu, vēlreiz nolasiet priekšlikumu!

            J.Lagzdiņš. Komisija ierosina 22. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: “Latvijas Bankas prezidentu pēc Valsts prezidenta priekšlikuma ieceļ amatā Saeima.” Godātie kolēģi, es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka tad, ja mēs atbalstīsim šādu likuma par Latvijas Banku 22. panta pirmās daļas redakciju, mēs radīsim precedentu, un Saeimā jau iesniegtajos likumprojektos par Valsts kontroli un par Prokuratūru arī ir ierosinājums, lai šo institūciju augstāko amatpersonu kandidatūras Saeimai ieteiktu Valsts prezidents. Tātad šis jautājums šodien ir skatāms mazliet plašāk, un šis būs būtisks balsojums. Loģiska būs arī tāda prasība, ka šo manis nosaukto institūciju vadītāju kandidatūras izvirzītu Valsts prezidents. Tā ir tikai papildu informācija, lai jūs zinātu, kāda ir situācija, jo mēs nevarēsim pieļaut šādu dažādību. Tieši otrādi, kolēģi - es gribētu, lai šeit būtu pietiekama skaidrība un lai visi būtu pietiekami informēti.

            Priekšsēdētājs. Paldies, Silāra kungs, par informāciju! (Zālē smiekli.) Es ļoti atvainojos Silāra kungam, un Lagzdiņa kungam... Paldies Lagzdiņa kungam par informāciju! Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo labojumu? Nav. Lūdzu, balsosim par šo ieteikumu! Rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 13. Pieņemts!  Tālāk, lūdzu!

            J.Lagzdiņš. Pēdējais priekšlikums ir par 43. pantu. Kolēģe Poča ierosina  43. panta pirmajā daļā vārdus “Latvijas Republikas Augstākā padome” nomainīt ar vārdu “Saeima”. Šis priekšlikums ir pieņemts.

            Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Paldies.

            J.Lagzdiņš. Ierosinu šo likumprojektu pieņemt šodien otrajā lasījumā, nosakot trešo lasījumu 14. oktobrī.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vārdu lūdz deputāts Andris Grots. Lūdzu!

            A.Grots (KDS).

            Cienījamais Prezidij, kolēģi! Latvijas Kristīgo demokrātu frakcija uzskata, ka Latvijas Banka patiesi ir viena no tām institūcijām, kas ir darījusi ļoti labu darbu un kas ir devusi lielu ieguldījumu mūsu ekonomikas stabilizēšanā. Pēc konsultācijām, kas mums bija ar dažiem augstiem Bankas cilvēkiem, varu pievienoties viņu uzskatiem, ka Bankas likums pašreiz darbojas tīri labi un ka nekādas būtiskas pārmaiņas nav vajadzīgas. Laikam gan man tas bija jāpasaka jau agrāk, bet katrā ziņā tas ir mūsu viedoklis, un mēs lūdzam to ņemt vērā.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojektu  “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” otrajā lasījumā, par akceptu otrajam lasījumam. Lūdzu rezultātu. Par - 64, pret - 4, atturas - 10. Akceptēts otrajā lasījumā.

            Vai papildu informācijas nebūs, Lagzdiņa kungs?

            Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu atcelšanu”.

            J.Lagzdiņš (LC).

            Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Arī par šo likumprojektu nekādi rakstveida priekšlikumi vai ierosinājumi pēc pirmā lasījuma nav  saņemti. Tādēļ  es ierosinu šodien pieņemt šo likumprojektu piedāvātajā redakcijā otrajā lasījumā, nosakot tā izskatīšanu trešajā lasījumā 14. oktobrī.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai kādam ir iebildumi? Citi priekšlikumi?  Nav. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 74, pret - nav, 3 - atturas. Pieņemts.

            Nākamais jautājums, kurš mums būtu jāizskata, ir jums piedāvātais Saeimas Prezidija slēdziens par likumprojektu “Par valsts pensiju aprēķināšanas kārtību un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību” atsevišķu punktu atcelšanu”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts pensiju aprēķināšanas kārtību un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību” atsevišķu punktu atcelšanu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Lūdzu!    

            L.Kuprijanova (SL).

            Cienītie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu iekļaut vēl vienu komisiju, kurai arī būtu obligāti jāizskata šā likumprojekta visa pakete, un tā ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija.

            Īsi motivēšu savu teikto. Es nelasīšu un necitēšu, lai nekavētu jūsu laiku, bet būtība šeit ir tāda, ka te ir noteikts, ka šis likums stāsies spēkā nākamajā mēnesī, pēc tam, kad tiks pieņemts jaunais apgrozījuma nodoklis. Domāju, ka tas nav visai korekts formulējums, jo es tagad minēšu tikai dažas nupat pieteiktās atsauksmes, ka Latvijas Banka strādā ļoti pareizi, galīgi autonomi un ir vienīgā, kas paceļ tautsaimniecību. Es domāju, ka tādā gadījumā arī pensionāri var būt pilnīgi neatkarīgi no visa pārējā. Un, tā kā nodokļu jautājums ir ļoti nopietns, tad Sociālo un darba lietu komisija, protams, dos sociālo slēdzienu, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija dos, teiksim, tīri finansiālo skatījumu. Un tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai būtu jādod varbūt bāzes slēdziens, teiksim, par visu ekonomiku, varbūt par sekām, jo arī šeit ir nodoms iestrādāt formulu, kuru varbūt arī nedrīkstēs pieņemt, tas ir, pensiju vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem. Tas, protams, ir saistīts ar visu tautsaimniecību un nav tikai atsevišķs sociālais jautājums. Tādēļ es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un obligāti šā likumprojekta izskatīšanā iesaistīt arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisiju.

            Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, ko jūs savā priekšlikumā uzskatāt par “obligātu”? Vai tikai papildināt ar Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisiju vai izvirzīt to par atbildīgo?

            L.Kuprijanova. Papildināt.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāte Laviņa!

            L.Laviņa (“Līdztiesība”).

            Cienījamie kolēģi! Mēs esam ārpus paredzētās darba kārtības saņēmuši  jaunu likumprojektu, kuru, tā autori, kā redzams, ir iecerējuši  kā steidzamu. Un tieši tāpēc es gribu vaicāt autoriem un mums visiem: kāda un kam pirmām kārtām ir nepieciešamība izdarīt šos grozījumus jau esošajā Latvijas Republikas likumā un kā labā kalpos šis likums? Jo, vairākkārt tiekoties ar Pensionāru federācijas pārstāvjiem un nemitīgi uzklausot pensionārus, kā arī labi zinot sabiedrisko domu šinī jautājumā, es gribu teikt, ka ar šādu likumprojektu mums nevajadzētu pārsteigties. Jau pašas pirmās rindas jaunajā piedāvātajā likumprojektā liecina par to, ka sabiedriskā rezonanse būs ļoti asa, piemēram, attiecībā uz vīriešiem un sievietēm, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu. Šodienas apstākļos sievietei nostrādāt līdz 65 gadiem un izaudzināt bērnus... Pie tam arī daudzbērnu ģimenēs ļoti daudz runā, ka tām valsts absolūti vairs nesniedz nekādu atbalstu, bet mēs tajā pašā likumā rakstām, ka sievietēm, kurām ir 5 un vairāk bērni, kā arī mātēm, kuru bērni ir invalīdi kopš bērnības, ir tiesības uz vecuma pensiju, sasniedzot 60 gadu vecumu, ja viņu darba stāžs nav mazāks par 25 gadiem un ja viņas bērnus ir izaudzinājušas līdz 8 gadu vecumam. Tas viss, manuprāt, neiet īsti kopā. Tam visam šinī likumā ir prettautisks raksturs, es tā gribētu teikt. Un tieši tāpēc atbildēsim katrs sev un mūsu pensionāriem, kuri gaida no mums šo  atbildi: “Kālab mēs šodien steidzamies labu likumu nomainīt ar šādu - neizstrādātu un pret pensionāriem vērstu - likumu?”

            Tātad mēs esam pret šo sasteigtību. Vispirms vajadzētu salīdzināt iepriekšējo likumu ar priekšlikumiem.    

            Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāts Piebalgs - “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

            A.Piebalgs (LC).

            Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šajā gadījumā man liekas, ka šis likumprojekts ir obligāti jānodod komisijām, jo deputāti strādā ar likumprojektiem. Turklāt darbs ar likumprojektiem komisijās vēl nebūt nenozīmē, ka šie likumprojekti  tiek pieņemti tieši tādā redakcijā. Bet, ja šos likumprojektus komisijas vispār neizskata, tad mēs varam pateikt, ka pensionāru labā mēs nedarām pilnīgi neko, un tādā gadījumā to, ko minēja Laviņas kundze, viņa varēs pasacīt arī strādājot komisijās un piedaloties plenārsēdē. Tā ka es ierosinu noteikti nodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijās.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāts Tabūns - LNNK!

            P.Tabūns (LNNK).

            Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums, kurš pēdējos mēnešus virmo gaisā, sabiedrībā ir ļoti nopietns, un tāpēc es lūdzu nodot šo likumprojektu visām komisijām, jo tas ir nopietns jautājums, kas būtu jāapsver visiem. Jo šeit patiešām jau pirmie ieraksti ir par 65 gadiem, pēkšņi tiek mainīts vecums, kad var iet pensijā. Es sīkāk nepakavēšos pie šiem jautājumiem, jo tie ir ļoti, ļoti nopietni. Šie vecākā gadu gājuma cilvēki ir novesti īpaši grūtā stāvoklī, lai gan ir smagi strādājuši visu mūžu. Daudzi nemaz nesasniegs šo     65 gadu robežu, tātad jau tiks aizraidīti tur... Tādā situācijā tik viegli patiešām nedrīkst pieiet šo jautājumu risināšanai, un es lūdzu vēlreiz šo jautājumu nodot un apspriest visās komisijās.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu deputāt Putniņ!

            P.Putniņš (LZS).

            Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Arī es ierosinu nodot komisijām šo jautājumu un to vēlreiz pārskatīt tāpēc, ka šajā dokumentā nerodu to risinājumu, ko mēs iesniedzām ministrijā attiecībā uz baletdejotājiem, uz cirka māksliniekiem, kuri dara īpaši smagu darbu. Šis jautājums šeit nemaz nav atspoguļots. Es nezinu, vai tas tur ir, bet šeit,  labojumos, tā nav, un tas attiecas uz liela, neparasti smaga, grūta darba darītājiem, kuri ir sevi ziedojuši. Un, ja tas vispār ir apiets, tad ir slikti. Mums par šo jautājumu vēl ir jādomā. 

            Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, Ministru prezident Birkava kungs!

            V.Birkavs (Ministru prezidents).

            Godātie kolēģi! Pārmetumi, kas adresēti pensiju likumam, ir absolūts pierādījums, ka tas pēc iespējas ātrāk ir jānodod komisijām, jo diemžēl godātie kolēģi nav likumprojektu līdz galam izlasījuši, nav salīdzinājuši, bet tas ir nekavējoties jādara. 65 gadu pensijas vecums, Tabūna kungs, tiks ieviests divdesmit gadu laikā, nevis nekavējoties.

            Bez tam attiecībā uz šā likumprojekta sasaisti ar nodokļu paketi es godātajiem kolēģiem atgādināšu Satversmes 67. pantu, kurā ir rakstīts: “Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.” Tāpēc es lūdzu godāto Saeimu balsot par pensiju likumprojekta nodošanu komisijām.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāte Kuprijanova!

            L.Kuprijanova (SL).

            Cienītā Saeima! Tā ir pilnīga taisnība, ka šo dokumentu vajadzētu skatīt visām komisijām, jo projekts, no vienas puses, ir ļoti nopietns, bet no otras puses, ir ļoti steidzams. Tādēļ es piedāvāju kompromisu - tomēr atstāt to izskatīšanai trim komisijām, bet visus pārējos deputātus, kuri ir ieinteresēti un ir gatavi runāt, es mīļi lūdzu uz Sociālo un darba lietu komisijas sēdēm. To var izrisināt arī tādā ceļā, jo visiem ir dotas tiesības tur runāt. Mēs otrdien jau pirmajā sēdē atkal to skatīsim. Visi, kuri grib piedalīties, - lūdzu, nāciet! Es tikai ļoti baidos, ka komisijas var pavilcināt šo darbu, jo, saprotiet mani pareizi,  visi, kuriem ir konkrēti priekšlikumi, kā deputāti var tos iesniegt vai arī nākt uz Sociālo un darba lietu komisijas sēdi un tajā piedalīties, jo šis ir ļoti nopietns jautājums, bet to visu formālo pievilkt man arī dikti negribētos. Tādēļ es tomēr piedāvāju šo savu  priekšlikumu - papildināt sarakstu ar Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisiju, arī šīs trīs komisijas atstāt, bet pārējos mīļi  lūdzu uz Sociālo un darba lietu komisiju.

            Priekšsēdētājs. Paldies jums! Vai vēl kāds vēlas runāt?

            Godātie deputāti, vai jūs neiebildīsiet, ja mēs pirmo tomēr balsosim deputāta Tabūna priekšlikumu, jo tādās reizēs, kad deputāti grib palielināt komisiju skaitu, kuras vēlas izskatīt kādu likumprojektu, Prezidijs neuzstāj, ka būtu jābalso tikai Prezidija noteiktās komisijas. Vai jūs neiebilstat, ka mēs pirmo balsosim deputāta Tabūna priekšlikumu - nodot šo likumprojektu visām komisijām, bet saņemtos priekšlikumus apkopotu Sociālo un darba lietu komisija? Vai ir iebildes?

            (Starpsauciens no zāles: “Nav iebilžu!”)

            Lūdzu, deputāt Rozentāl!

            J.Rozentāls (LZS).

            Es nedaudz runāšu par procedūru. Protams, var nodot visām komisijām un tas ir jādara,  bet tikai vajag noteikt termiņu, kad ir jāiesniedz priekšlikumi, un, ja komisija nebūs iesniegusi, tad tai nav ko piebilst un nav te ko lauzt šķēpus.

            Priekšsēdētājs. Tabūna kungs, vai jūs neprecizētu savu priekšlikumu par termiņu? (Tabūns no zāles atbild.) Bet, godātais kolēģi, man nav tiesību pašam jūsu priekšlikumu...

            Lūdzu, Marjašas kundze!

            R.Marjaša (LC).

            Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu Juridiskajai komisijai nevirzīt, jo tas aizkavēs šo likumu. Juridiskajai komisijai, kā jūs šodien redzat, ir nosūtīti izskatīšanai ļoti daudzi likumprojekti, un mums tādi ir arī vēl krājumā, tā ka mūsu dēļ vienkārši var aizkavēties likuma pieņemšana. Es nezinu, vai arī uz Silāra kunga komisiju - Iekšlietu un aizsardzības komisiju - šis dokuments būtu virzāms. Es par to šaubos.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu - deputāts Tabūns.

            P.Tabūns (LNNK).

            Es ierosinu priekšlikumus iesniegt vienas nedēļas laikā. Visām komisijām ir iespējams šo jautājumu izskatīt. Lūk, tāds būtu termiņš.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par deputāta Tabūna priekšlikumu - nodot izskatīt visām komisijām vienas nedēļas laikā un iesniegt savus priekšlikumus tālākai apkopošanai Sociālo un darba lietu komisijai.

            Uzmanību, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 26, pret - 31, 22 - atturas. Es ļoti atvainojos, bet deputāti atkal ceļas kājās un protestē... Lai mums ietu ātrāk tā lieta uz priekšu, vai jūs gribat pārbalsot šo balsojumu? Nē? (Starpsauciens no zāles: “Nē!”) Paldies. Pieņemts. 26 - par, 31 - pret, 22... Es domāju, ka balsojums ir pieņemts, bet priekšlikums ir noraidīts. (Starpsauciens no zāles: “Izdruku!”)

            Nākamais priekšlikums bija - nodot likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, kura apkopos priekšlikumus. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 77, 6 - pret, 1 - atturas. Šis priekšlikums ir pieņemts.

            Nākamais ir Saeimas Prezidija slēdziens par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

            Vai ir kādi citi priekšlikumi vai iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret - 7, atturas - 2. Šis priekšlikums ir akceptēts.

            Godātie deputāti! Pēc grafika laiks gan ir sēdi beigt, bet ir vēl viens jautājums izskatāms, un es jūs aicinu to izdarīt, jo man liekas, ka tas nebūtu īpaši diskutējams.

            Frakcija “Latvijas ceļš” lūdz Saeimai apstiprināt Gunāra Meierovica iekļaušanu Sociālo un darba lietu komisijā. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, komisijas vadītāja deputāte Kuprijanova!  

            L.Kuprijanova (SL).

            Cienījamie kolēģi, es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo man ir jāpateicas Meierovica kungam, ka viņš piekrita nākt uz manu komisiju. Par nožēlu, šajā komisijā ne visai raiti piesakās strādāt, un arī funkcijas Meierovica kungam ir ļoti skaidras, strādājot Ārlietu ministrijā. Mums, es domāju, tuvākajā  laikā sāksies starpvalstu līgumi par pensionēšanu, un tas lielā mērā būs saistīts arī ar Rietumiem, kā arī ar NVS valstīm. Te būs runa arī par tiem pašiem nesaņemtajiem alimentiem utt. Un kā Ārlietu  ministrijas darbinieks viņš varētu ļoti daudz līdzēt tieši šajā jomā. Es ļoti  lūdzu jūs nobalsot par viņa iekļaušanu Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā.

            Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nav. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - par Gunāra Meierovica iekļaušanu Sociālo un darba lietu komisijā. Lūdzu rezultātu. 81 - par, pret - nav, 5 - atturas. Lēmums ir pieņemts.

            Lūdzu, vai ir kādi paziņojumi? Un tad būs reģistrācija.

            Lūdzu - deputāts Sinka.

            J.Sinka (TB).

            Priekšsēža kungs, tas būs tikai tāds starppaziņojums mūsu Latvijas un Vācijas parlamentāriešu grupai par to, ka ir uzņemti kontakti ar fon Štetenu Bonnā. Līdz 18. datumam man bija cerība ar viņu tikties, taču pagaidām tālāk nekas nekustas. Es gribēju teikt tikai to, ka nedomājiet, ka nekas no mūsu puses netiek kustināts, bet tā tas pašlaik ir, un mēs gaidām mūsu vācu draugu iniciatīvu.

            Otra lieta, kas nav klasificējama kā paziņojums. Tas ir vienkārši lūgums: vai mēs nevarētu saglabāt to spontāno jautājumu un atbilžu sēriju, kas bija iespējama pirmajās divās sēdēs, bet tagad tā ir kaut kur nogrimusi?

            Priekšsēdētājs. Vārds paziņojumam Andrejam Krastiņam. Pēc tam runās Budovska kungs. Runājiet, lūdzu īsi! Pēc tam būs reģistrācija.

            A.Krastiņš (LNNK).

            Godājamie kolēģi, mans paziņojums ir mazliet līdzīgs Sinkas kunga paziņojumam. Es informēju godājamo plenārsēdi, ka ir pienācis paziņojums no Itālijas parlamenta, kurš, neskatoties uz to, ka pārdzīvo grūtas dienas, ir nodibinājis Itālijas un Latvijas parlamentāriešu grupu un gaida no mums adekvātu reakciju. Tā kā Itālija ir siltāka zeme nekā Vācija, tad, godātie kolēģi, lūdzu, nedēļas laikā pierakstieties Ārlietu birojā tie, kuri izsaka vēlēšanos darboties Latvijas un Itālijas grupā.

            Priekšsēdētājs. Budovska kungs!

            M.Budovskis (LNNK).

            Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Es gribētu paziņot, ka Baltijas asamblejas deputātu darba sēde notiks pirmdien pulksten 17.00 Sarkanajā zālē.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Reģistrācija. Lūdzu rezultātu un izdruku. Godātie kolēģi, es jums paziņoju, ka nākamā plenārsēde mums būs 7. oktobrī, bet tagad lūdzu uzklausīt izdruku, kura tūlīt būs. Kā es saprotu, mēs jau acīmredzot esam pieraduši, ka plenārsēdes ir pulksten 10.00, bet pulksten 17.00 šodien kā vienmēr būs preses konference, kurā piedalīsies frakciju vadītāji vai to pārstāvji. Lūdzu uzmanību!

            Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).   

            Tā būs izdruka, kurā ir redzams, kas nav reģistrējušies. Tie ir Georgs Andrejevs, Romāns Apsītis, Imants Daudišs...

            Priekšsēdētājs. Daudiša kungs ir zālē.

            Z.Tomiņš. Tālāk: Aivars Endziņš, Ojārs Kehris, Janīna Kušnere, Egils Levits, Andris Līgotnis, Gunārs Meierovics, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Pauls Putniņš...

            Priekšsēdētājs. Pauls Putniņš ir zālē.

            Z.Tomiņš. Gunārs Resnais... (Starpsauciens no zāles. G.Resnais: “Mainīju brilles un pogas vietā nospiedu skrūvi...”) 

            Priekšsēdētājs. Tātad G.Resnais ir zālē.

            Z.Tomiņš. Andris Rozentāls.

            Priekšsēdētājs. Andris Rozentāls arī ir zālē.

            Z.Tomiņš. Anta Rugāte, Leonards Stašs, Zigurds Tomiņš.

            Priekšsēdētājs. Zigurds Tomiņš ir zālē.

            Z.Tomiņš. Atrodas zālē. Paldies. Jānis Ārvaldis Tupesis ir. Tad vēl Joahims Zīgerists.

            Priekšsēdētājs Paldies.

            A.Berķis. Cienījamie deputāti, kuri savstarpēji vēlas sarunāties. Laviņas kundze ir iesniegusi valdībai jautājumus, ir saņēmusi arī rakstveida atbildi, bet viņa vēlas saņemt no valdības vēl arī atbildes mutvārdu variantu. Vai Gaiļa kungs ir gatavs atbildēt? Ir sākusies valdības atbildes stunda, un deputāte Laviņa jums ir iesniegusi jautājumu, uz kuru ir atbildēts rakstveidā, bet viņa vēlas dzirdēt arī mutvārdu atbildi. Birkava kungs pats arī ir zālē. To jūs tagad savstarpēji noskaidrojiet. Lūdzu, Laviņas kundze, vai jūs nevarētu nākt tribīnē un atkārtot šo jautājumu? Laviņas kundze, nāciet tribīnē, lai visi dzird!

Stenogrammu parakstīja:

Redaktores:                 L.Bumbura, J.Kravale, L.Kainaize

Mašīnrakstītāja-operatore:       I.Kuzņecova

Korektores:                             S.Stikute, D.Kraule

SATURA RĀDĪTĀJS

1997.gada 30.septembrī

Par darba kārtību                     - 1.lpp.

            - dep. R.Marjaša          - 1.lpp.

Par likumprojektu “Par amatu ierobežojumiem

personām, kuras aktīvi sadarbojušās ar

okupācijas režīmu”                  - 2.lpp.

Par likumprojektu “Par valsts un pašvaldību

ierēdņiem”                   - 2.lpp.

Par likumprojektu “Par tautas nobalsošanu un

likumu ierosināšanu”               - 2.lpp.

Par likumprojektu “Par kārtību, kādā atjaunojama

Latvijas Republikas pirmsokupācijas perioda

(1918.—1940.g.) likumu piemērošana”          - 3.lpp.

Par likumprojektu “Par papildinājumiem un

grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par

privatizācijas sertifikātiem””   - 3.lpp.

            - dep. J.Rozentāls        - 4.lpp.

            - dep. M.Grīnblats       - 4.lpp.

Par likumprojektu “Par Saeimas deputātu

palīgu darbības tiesisko nodrošinājumu”        - 6.lpp.

Par likumprojektu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku

statusu, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā līdz

Latvijas Republikas 1992.gada 9.jūnija likuma “Par

ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un

uzturēšanos Latvijas Republikā” spēkā stāšanās

brīdim”                        - 6.lpp.

            - dep. I.Bērziņš           - 7.lpp.

            - dep. M.Budovskis    - 8.lpp.

            - dep. M.Grīnblats       - 9.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas Darba likumu kodeksā”         - 10.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas Republikas likumā “Par dzīvojamo telpu īri””          - 11.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas Republikas likumā “Par nodarbinātību””      - 11.lpp.

Par likumprojektu “Par pilsonību”      - 11.lpp.

            - dep. M.Grīnblats       - 12.lpp.

            - dep. N.Krasohins      - 12.lpp.

Par atvaļinājumu piešķiršanu deputātiem

O.Kostandam un A.Gūtmanim           - 13.lpp.

Par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam

un finansu ministram               - 13.lpp.

            - dep. Z.Tomiņš           - 14.lpp.

Ministru prezidents V.Birkavs            - 16.lpp.

            - dep. M.Grīnblats       - 17.lpp.

            - dep. V.Birkavs          - 19.lpp.

            - dep. M.Grīnblats       - 20.lpp.

            - dep. I.Grava  - 21.lpp.

            - dep. A.Lambergs      - 22.lpp.

Par pārejas formulu                 - 23.lpp.

            - dep. G.Bērziņš          - 23.lpp.

Par procedūru  - dep. M.Grīnblats       - 25.lpp.

            - dep. J.Sinka  - 25.lpp.

            - dep. F.Stroganovs     - 26.lpp.

            - dep. I.Bērziņš           - 26.lpp.

            - dep. M.Grīnblats       - 27.lpp.

Par balsojumu  - dep. Z.Tomiņš           - 28.lpp.

Par procedūru  - dep. M.Budovskis    - 32.lpp.

Paziņojumi      - dep. A.Krastiņš         - 33.lpp.

Reģistrācijas rezultāti  - dep. Z.Tomiņš           - 34.lpp.

Par procedūru  - dep. I.Bērziņš           - 35.lpp.

            - dep. M.Budovskis    - 36.lpp.

            - dep. G.Bērziņš          - 38.lpp.

            - dep. I.Bērziņš           - 39.lpp.

            - dep. V.Birkavs          - 40.lpp.

            - dep. J.Sinka  - 40.lpp.

            - dep. V.Birkavs          - 41.lpp.

Par Ministru prezidenta iesniegumu    - 41.lpp.

            - dep. M.Grīnblats       - 42.lpp.

            - dep. E.Kide  - 43.lpp.

            - dep. I.Bukovskis       - 44.lpp.

            - dep. I.Bērziņš           - 44.lpp.

            - dep. I.Grava  - 45.lpp.

            - dep. E.Jurkāns          - 46.lpp.

Par procedūru  - dep. A.Krastiņš         - 47.lpp.

Par Ministru prezidenta iesniegumu un

pārejas formulu

            - dep. I.Bukovskis       - 48.lpp.

Par procedūru  - dep. I.Bērziņš           - 50.lpp.

Par pārejas formulu     - dep. M.Grīnblats       - 51.lpp.

Par procedūru  - dep. I.Bērziņš           - 51.lpp.

            - dep. J.Sinka  - 52.lpp.

Par pārejas formulu     - dep. P.Tabūns           - 53.lpp.

            - dep. I.Bērziņš           - 53.lpp.

Par procedūru  - dep. I.Bukovskis       - 54.lpp.

Par Ministru prezidenta iesniegumu un

pārejas formulu — Ministru prezidents

            V.Birkavs        - 55.lpp.

            - dep. I.Bukovskis       - 56.lpp.

            - dep. A.Seile  - 56.lpp.

Par procedūru  - dep. E.Levits - 57.lpp.

Par balsošanas motīviem         - dep. I.Bērziņš           - 58.lpp.

Balsošanas rezultāti     - dep. Z.Tomiņš           - 59.lpp.

Par procedūru  - dep. G.Bērziņš          - 62.lpp.

Paziņojumi      - dep. I.Silārs   - 63.lpp.

Reģistrācijas rezultāti  - dep. Z.Tomiņš           - 63.lpp.

Deputātu iesniegums “Par grozījumiem un

papildinājumiem Latvijas Republikas likumā

“Par valsts pensijām””             - 64.lpp.

            - dep. J.Ritenis            - 65.lpp.

Par likumprojektu “Operatīvās darbības

likums” (1.lasījums)                 - 65.lpp.

Ziņo     - dep. I.Silārs   - 65.lpp.

            - dep. M.Grīnblats       - 68.lpp.

            - dep. O.Kostanda      - 73.lpp.

            - dep. I.Bukovskis       - 74.lpp.

            - dep. I.Silārs   - 75.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

arhīviem”” (2.lasījums)                        - 77.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 78.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Valodu likumā”

(2.lasījums)                  - 79.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 79.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas

Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un

apdzīvoto vietu statusu”” (2.lasījums)            - 79.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 79.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumos “Par rajona

pašvaldību”, “Par pilsētas pašvaldību”, “Par

galvaspilsētas Rīgas pašvaldību” un “Par pagasta

pašvaldību”” (2.lasījums)                    - 81.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 81.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

Latvijas Banku””                    - 82.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 82.lpp.

            - dep. J.Lucāns            - 82.lpp.

            - dep. J.Sinka  - 83.lpp.

            - dep. J.Lucāns            - 83.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 84.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 85.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 86.lpp.

            - dep. A.Grots - 87.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas

Augstākās padomes un Latvijas Republikas

Augstākās padomes Prezidija lēmumu atcelšanu”

(2.lasījums)                  - 87.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 87.lpp.

Par likumprojektu “Par valsts pensiju aprēķināšanas

kārtību” un “Par Latvijas Republikas Augstākās

padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma

“Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību”

atsevišķu punktu atcelšanu”    - 88.lpp.

            - dep. L.Kuprijanova   - 88.lpp.

            - dep. L.Laviņa           - 89.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 90.lpp.

            - dep. P.Tabūns           90.lpp.

            - dep. P.Putniņš           - 91.lpp.

Ministru prezidents V.Birkavs            - 91.lpp.

            - dep. L.Kuprijanova   - 92.lpp.

Par procedūru  - dep. J.Rozentāls        - 93.lpp.

            - dep. R.Marjaša          - 93.lpp.

            - dep. P.Tabūns           - 93.lpp.

Par deputāta G.Meierovica iekļaušanu

Sociālo un darba lietu komisijā           - 94.lpp.

            - dep. L.Kuprijanova   - 95.lpp.

Paziņojumi      - dep. J.Sinka  - 95.lpp.

            - dep. A.Krastiņš         - 96.lpp.

            - dep. M.Budovskis    - 96.lpp.

Reģistrācijas rezultāti  - dep. Z.Tomiņš           - 96.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta