Latvijas Republikas 5.Saeimas plenārsēde

1993.gada 28.oktobrī.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Saeimas 28.oktobra sēdi pasludinu par atklātu. Sāksim apspriest Prezidija izsludināto Saeimas sēdes darba kārtību! Ir saņemts 10 deputātu iesniegums no Zemnieku savienības frakcijas: “Lūdzam iekļaut 28.oktobra plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Par cukura ievedmuitas tarifu”.” Likumprojektam ir pievienots arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas lūgums un komentārs. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par cukura ievedmuitas tarifu” iekļaušanu šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par - 75, pret - nav, 2 - atturas. Likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā.

Turpinot apspriest Saeimas Prezidija izsludināto plenārsēdes darba kārtību, mums jāizskata frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu iesniegums. Deputāti lūdz Saeimu grozīt 1993.gada 28.oktobra sēdes darba kārtību un likumprojektus “Par grozījumiem 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam””, “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, “Par izmaiņām Latvijas muitas kodeksā”, “Par izmaiņām Latvijas kriminālprocesa kodeksā” un “Par cukura ievedmuitas tarifu” izskatīt pirms darba kārtības II sadaļas pirmā punkta, t.i., pirms likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un kultūras autonomiju””. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 71, pret - 1, atturas - 9. Priekšlikums ir akceptēts. Vai vēl kāds deputāts vēlas ieteikt grozījumus un papildinājumus Saeimas Prezidija izsludinātajā šodienas darba kārtībā? Lūdzu - deputāts Endziņš no frakcijas “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir lūgums. Darba kārtības III sadaļā otrajā un trešajā punktā ir iekļauti divi likumprojekti par pagaidu ierobežojumiem ieņemt amatus. Tie ir izdalīti kā divi atsevišķi likumprojekti, bet tie ir jāskata kopā kā divi alternatīvi projekti. Lūdzu ņemt to vērā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Ņemsim vērā. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Sāksim izskatīt darba kārtībā akceptētos jautājumus! Pirmais - par iesniegtajiem likumprojektiem. Prezidija ziņojumi. Likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” ir iesniegusi Saeimas Cilvēktiesību komisija. Vai kāds deputāts vēlas runāt par šo likumprojektu? Lūdzu - deputāts Siliņš no frakcijas “Latvijas ceļš”.

A.Siliņš (LC).

Godāto priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Lūdzu šo likumprojektu nodot izskatīšanai arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu - deputāts Seiksts no frakcijas “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi! Jautājums ir ļoti vienkāršs. Man nav iebildumu pret Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju, taču lieta ir ļoti vienkārša, un es neredzu vajadzību to vēl papildus izskatīt. Runa ir tikai par to, ka 15.novembrī beidzas termiņš pieteikties uz īpašumiem, bet likuma iepriekšējā redakcijā nav minēta tā reliģisko organizāciju kategorija, kuras bija reģistrētas nevis Iekšlietu ministrijā, bet Sabiedrisko lietu ministrijā. Ir tikai šis jautājums, un, tā kā otrs jautājums ir par termiņu, mēs lūdzam Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisiju... Būs cits likums, Siliņa kungs, un jūs varēsit interesēties, bet, ja jūs iekļaujat un pieprasāt šo teikumu pielabot, tad ir lūgums to izdarīt šonedēļ, jo termiņš beidzas. Runa ir tikai par to.

Priekšsēdētājs. Kā es sapratu deputāta Seiksta priekšlikums ir - noraidīt likumprojekta nodošanu izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Tā kā ir iesniegti vairāki priekšlikumi, t.i., divi priekšlikumi, Siliņa kungs iesniedz lūgumu - papildināt ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Seiksta kungs izteica savus argumentus “pret”, tāpēc mums jābalso par deputāta Siliņa ierosinājumu - papildināt šo komisiju sarakstu ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. 53 - par, 9 - pret - 18 - atturas. Lēmums ir pieņemts. Saeima nolemj likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” nodot izskatīšanai Cilvēktiesību komisijai, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo šo likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem 1992.gada 19.maija likumā “Par bankām””. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu, ieteikt kādu papildinājumu vai grozījumu Saeimas Prezidija slēdzienā? Runātāju nav. Saeima nolemj iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem 1992.gada 19.maija likumā “Par bankām”” nodot izskatīšanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo šo likumprojektu izskatīšanai plenārsēdē.

Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu””, kuru ir iesnieguši Latvijas zemnieku savienības deputāti. Lūdzu - deputāte Birzniece no frakcijas “Latvijas ceļš”.

I.Birzniece (LC).

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Endziņa kungs ir ar mieru, ka Cilvēktiesību komisija apkopo saņemtos priekšlikumus, jo mēs esam jau sākuši darbu pie cita likumprojekta “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu””, un es domāju, ka būtu loģiskāk, ja mēs apskatīsim visus priekšlikumus vienlaicīgi.

Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāti, vai jums ir vēl kādi priekšlikumi vai grozījumi? Vai kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Iebildumu arī nav. Saeima pieņem lēmumu - nodot likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu”” izskatīšanai Cilvēktiesību komisijai un Juridiskajai komisijai un nosaka, ka Cilvēktiesību komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Par procedūru? Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti jāatvainojas Juridiskās komisijas vārdā, ka es pašā sākumā, kad izskatījām jautājumu par darba kārtību, jūs nebrīdināju, ka attiecībā uz likumprojekta par valsts kontroli otro punktu mēs esam saņēmuši vēl papildu iesniegumus un ir sagatavots jauns teksts tabulas veidā, tā ka man ir lūgums - papildināt uzrādīto dokumentu sarakstiņu ar dokumenta numuru 325. Tas jau ir izdalīts.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pieņemam zināšanai. Šis dokuments ir izdalīts, un Endziņa kunga teikto pieņemam zināšanai. Sāksim izskatīt iesniegtos likumprojektus tādā secībā, kāda mums ir. Saeimas Prezidijs ir saņēmis frakcijas “Latvijas ceļš” 10 deputātu iesniegumu, kuri lūdz, lai likumprojektu “Par grozījumiem 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam”” Saeima izskatītu steidzamības kārtībā. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - izskatīt labojumus 1993.gada budžetā steidzamības kārtā. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 73, pret - 8, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Sāksim izskatīt likumprojektu “Par grozījumiem 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam””. Lūdzu tribīnē referentu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītāju deputātu Piebalgu.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Šodien mums darba kārtībā ir ļoti smags jautājums - tie ir grozījumi budžetā. Faktiski pirmo reizi jaunā sasaukuma Saeima saskārās ar budžetu. Turklāt budžeta grozījumi ir tik lieli un visaptveroši, ka faktiski šis projekts ir iepriekšējā likuma jauna redakcija. Tāpēc es šeit, Saeimas plenārsēdē, atļaušos nedaudz pieskarties budžeta procedūrai un budžeta mērķiem.

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 66.pantam Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu iesniedz Ministru kabinets. Budžets pēc savas būtības ir valsts saimniecības plāns, kurā, balstoties uz pastāvošajiem pamatiem - un tie ir likumi par nodokļiem, par valsts iestādēm un tā tālāk - , tiek paredzēti valsts ienākumi un izdevumi par noteiktu saimniecisko periodu. Parasti, un tas, protams, ir jāfiksē likumā, šis periods ir viens gads. Līdz ar to Saeima veic vienu no svarīgākajām valsts funkcijām vai, pareizāk sakot, piedalās kopā ar Ministru kabinetu administratīvi saimniecisko funkciju veikšanā. Saeimas apstiprinātais budžets ir likumīgais pamats visas valsts saimnieciskajai darbībai - visas valsts iestādes ir saistītas ar budžetu un tās drīkst izlietot budžetā paredzētās summas tikai budžetā paredzētajiem mērķiem. Arī Saeima pati ir saistīta ar budžetu. Pieņemot kādu likumu vai lēmumu, kas saistīts ar izmaksām no valsts kases, Saeimai jārēķinās ar valsts budžetu. Satversmes 66.pants precīzi nosaka: “Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.”

Kā jūs atceraties, pagājušajā plenārsēdē Kides kungs uzstājās par jautājumu, kas attiecās uz civilierēdņu likumu un ar to saistītiem jautājumiem. Viņš pilnīgi pareizi izvirzīja domu, ka mēs nevaram pieņemt šo likumu, pirms nav pilnīgi skaidras izmaksas un avoti, no kuriem segs šīs izmaksas. Tādējādi Satversme iezīmē galvenās lietas budžetā.

Tajā pašā laikā šobrīd spēkā ir vēl viens likums. Tas ir Latvijas Republikas likums “Par budžeta tiesībām”, un, kā jūs zināt, iepriekšējais budžets ir apstiprināts 23.martā, pamatojoties uz šo likumu. Līdz ar to tika izmantots pants no šā likuma par Latvijas Republikas budžeta tiesībām. Un tas ir šāds: ja budžets līdz plānojamā gada sākumam nav apstiprināts, tad līdz ar to finansēšanai tiek izdalīti līdzekļi iepriekšējā gada budžeta 1/12 daļas apmērā. Tas lielā mērā parāda to, ka rudens sesija vismaz nākamajā gadā būtu jāvelta tieši nākamā gada budžeta apspriešanai.

Ir skaidrs, ka tāda situācija, ka budžets tiek apstiprināts jau saimnieciskā gada laikā, ir ārkārtēja, un tas negatīvi ietekmē visas valsts attīstību. Diemžēl jāteic, ka šogad mums ir mazas cerības rudens sesijā apstiprināt budžetu 1994.gadam. Tajā pašā laikā šis likums pasaka arī to, ka Latvijas Republikas valsts budžeta izpildes procesā ir vērojamas izmaiņas šā budžeta ieņēmumos un izdevumos. Tās var izdarīt Latvijas Republikas Ministru padome, kā to paredz likumdošanas institūcija.

Šodien mēs skatām grozījumus 1993.gada budžetā. Jāteic, ka, no vienas puses, tas liekas paradoksāli, jo līdz gada beigām ir atlikuši tikai divi mēneši, un visa uzmanība būtu jākoncentrē uz nākamā gada budžetu. Tomēr es vēlreiz gribu teikt, ka šie grozījumi nav atliekami.

Kādi ir iemesli šā projekta izskatīšanai? Pirmais un pats galvenais ir tas, ka, sastādot 1993.gada budžetu, netika ņemti vērā vairāki izdevumu posteņi, kuri šodien ir ārkārtīgi nepieciešami un vitāli svarīgi. Pirmais no tiem ir nauda pensijām. Apstiprinot 1993.gada budžetu, tika pieņemts viens ne visai pareizs lēmums, un visus izdevumus samazināja par 3 procentiem. Līdz ar to arī tos izdevumus, kuri bija paredzēti pensijām. Tādējādi radās problēma izmaksāt pensijas pat pašreizējā līmenī. Šim nolūkam šajā budžeta grozījumu projektā ir paredzēti 10 miljoni latu. 9 miljoni latu ir paredzēti pensiju diferencēšanai. Līdz ar to 19 miljoni latu ir paredzēti pensijām. Ir skaidrs, ka šī iedzīvotāju kategorija šodien Latvijā ir vismazāk nodrošināta. Ja mēs nepieņemam šos grozījumus līdz 1.novembrim, tad ir skaidrs, ka nekādas pensiju izmaksas no 1.novembra nevar notikt.

Otrs virziens ir pabalsti maznodrošinātajiem. Tie ir 4 miljoni latu, kas parādās šajā budžetā saistībā ar to, ka ne visiem ir iespējas nodrošināt maksu par komunālajiem maksājumiem. Šie pabalsti tieši maznodrošinātajiem ir ļoti vajadzīgi.

Trīs miljoni latu šajā budžeta projektā ir paredzēti budžeta iestāžu strādājošo algas palielināšanai. Tā nav liela summa, un, protams, gribētos to redzēt daudz daudz lielāku. Taču situācija ir tāda: tuvojas 1.novembris, un algas ir jāpaceļ. Neapšaubāmi šie 3 miljoni ir tikai pirmais pakāpiens ceļā uz budžeta iestādēs strādājošo darbinieku algu palielināšanu.

Budžeta projekts paredz arī palielināt par 1,6 miljoniem latu kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem. Arī šī ir nepietiekama summa, taču šobrīd diemžēl nav iespējams vairāk līdzekļu izdalīt, un ir skaidrs, ka šis izdevumu postenis nākamā gada budžeta projektā būs daudz daudz lielāks.

Piektā ļoti svarīgā pozīcija ir mērķsubsīdijas rajonu un republikas pilsētu budžetiem cenu un tarifu starpības kompensēšanai siltumapgādes uzņēmumiem. Šeit ir paredzēti 5,85 miljoni latu, un faktiski tā ir norēķināšanās iespēja par to starpību, kas radās, nosakot Latvijā vienoto tarifu. Ir skaidrs, ka dažādās pašvaldībās siltuma izmaksas ir dažādas un šī starpība ir jākompensē. Tas faktiski jau, varētu teikt, notiek gandrīz par vēlu, bet, tā kā 1993.gada budžetā, kas tika pieņemts, tas netika iestrādāts pietiekamā līmenī, tad šobrīd šīs izmaksas ir jāatdod, jo, tiklīdz mēs aizkavējamies ar šīm izmaksām, visas tās problēmas, kuras saistītas ar siltuma palaišanu un ar visām citām ar siltumu saistītām problēmām, vēl vairāk sarežģās.

Ir arī viena jauna stratēģiska pozīcija - tā ir Satiksmes ministrijas pozīcija, kas saistīta ar ziemas dienesta darbu jaunās tehnoloģijas ievešanu. Jūs jau zināt, kādas ārkārtējas problēmas bija pagājušajā ziemā ar transportu. Šoreiz budžeta projekts 1,23 miljonus latu paredz šiem mērķiem. Tas nozīmē, ka tiks izmantotas arī jaunas tehnoloģijas, un mums ir cerības, ka ziemā ceļi būs atbilstošā kārtībā.

Taču ir vēl viena ļoti smaga pozīcija - tie 4 miljoni latu Iekšlietu ministrijai. Tas ir saistīts ar faktu, ka budžeta izpildes gaitā radās problēmas ar Iekšlietu ministrijas nodrošinājumu. Jūs zināt, ka šodien ļoti daudzas ieslodzījuma iestādes ir ar milzīgiem parādiem siltuma apgādes uzņēmumiem, pārtikas ražošanas uzņēmumiem un elektroenerģijas piegādātājiem. Un tas viss nozīmē, ka tad, ja mēs šo naudu nedodam, ieslodzījuma vietas ir vienkārši likvidējamas.

Tātad šie izdevumu posteņi, kurus es nosaucu, ir galvenie. Protams, ir vēl sīkāki posteņi, bet šie ir būtiskākie un svarīgākie.

Otrs iemesls, kāpēc ir jāgroza 1993.gada budžets, ir saistīts ar to, ka ir notikušas būtiskas izmaiņas ieņēmumu bāzē. Tātad ir mainījušies ieņēmumi. Pirmā izmaiņa ir tīri automātiska, kas seko pavisam nesen pieņemtajiem grozījumiem likumos. Līdz ar jauno apgrozījuma likmju ieviešanu apgrozījuma nodoklis dos par 5,6 miljoniem latu vairāk, akcīzes likme no 1.novembra līdz 31.decembrim papildus ienesīs 4,4 miljonus latu.

Tajā pašā laikā ir pieļautas arī kļūdas prognozē. Lielā mērā tas ir saistīts ar šo pārejas gadu, kad gribējās paredzēt ieņēmumus no tādām pozīcijām, kuras nemaz nav apstiprinātas. Un tā ir būtiska mācība, skatot nākamā gada budžetu. Ir jārēķinās tikai ar tiem reālajiem ieņēmumiem, kurus dod attiecīgie nodokļi un visi pārējie likumos noteiktie maksājumi. Nevar balstīties uz kaut kādu cerību, ka nākotnē tiks mainīts, piemēram, muitas tarifs un ka tas pēc tam dos ienākumus. Un rezultātā mēs esam mīnusos - akcīzes nodoklis - mīnus 30 miljoni latu, muita - mīnus 7,7 miljoni latu un sociālais nodoklis - mīnus 18,5 miljoni latu.

Taču ir arī neliela iepriecinoša tendence. Peļņas nodoklis dos vairāk nekā 46 miljonus latu, nodevas un nenodokļu maksājumi - 3,4 miljonus latu. Diemžēl šie plusi neatsver mīnusus. Protams, prognozēšana, cik lieli būs valsts ieņēmumi, ir viena no svarīgākajām problēmām, jo kļūda, nosakot ieņēmumus, par 100 vai par 50, vai pat par 20 procentiem nedrīkst būt, jo ir skaidrs, ka ar to cieši saistās izdevumi. Un šajā prognozēšanā mēs faktiski šobrīd ļoti rupji kļūdāmies.

Nākamā pozīcija, kas atkal rada būtiskas izmaiņas ieņēmumos, ir saistīta ar mūsu lauksaimniecības problēmām. Bija paredzēti ieņēmumi no lauksaimniecības dažādiem maksājumiem, tas ir, no pārtikas produktu rezerves realizācijas, no graudu rezerves realizācijas, no valsts iekšējā aizņēmuma (savā laikā naudu aizņēmās no kuģniecības) un no citām ražojošām sfērām. Līdzekļi tiek atdoti valsts budžetā, un notiek daļēja norēķināšanās par parādiem, daļēji tie tiek izmantoti citiem mērķiem. Un šī summa ir 17 miljoni latu. Diemžēl citu iespēju nav. Tā ir ļoti skumja alternatīva, bet ir skaidrs, ka, neizdarot pat to, mēs nekādā ziņā nebūtu spējuši samazināt parādu kopsummu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Un, lai arī cik skumji tas būtu, ir jāteic, ka šī nauda nav velti izdota. Tā daļēji atgriezīsies nākamā gada budžetā, daļēji, protams, tā tiks izmantota lauksaimniecībā, kur ārkārtīgi grūta situācija. Mums ir jārēķinās ar to, ka šis postenis mums neko papildus nedod.

Bez tam ieņēmumu bāzē ir arī izmaiņas kredītu apmaksā. Tās nav tik lielas. Teiksim, Pasaules bankas kredītu summa ir jāsamazina, bet Eiropas ekonomikas un attīstības bankā jāpalielina. Taču tās ir nelielas summas, kas principā neko nemaina.

Nākamais būtiskais iemesls, kāpēc mums ir jāgroza šis valsts budžeta likums, saistīts ar to, ka 23.martā, apstiprinot budžetu, iestādes tika finansētas pēc vienas 12 daļas no iepriekšējā gada izdevumiem. Finansu ministrijai bija tiesības finansēt iestādes arī turpmāk atbilstoši saviem ieņēmumiem, tātad atbilstoši tam, kādi ir valsts ieņēmumi. Līdz ar to reāli neviena iestāde attiecīgajā mēnesī nesaņēma simtprocentīgu finansējumu, un tādējādi izveidojās mīnusi, kas pašlaik vienkārši sasummējas. Paskatoties budžeta pielikumus, protams, tas viss liekas ārprāts, jo tur ir vieni mīnusi. Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka šie mīnusi sakrājas gada beigās. Šī nauda faktiski ir taupīta visa gada laikā, un tas nav tā, ka tas viss sakrājas gada galā. Un līdz ar to mums, protams, ir jāatzīst tas bēdīgais fakts, ka vidējie izdevumi tiek samazināti par 10 procentiem - tie ir 8,3 miljoni latu. Taču es vēlreiz atkārtoju, ka tas nenotiks pēdējos divos mēnešos, tas ir sadalīts visa gada garumā.

Nākamais iemesls budžeta grozījumiem ir izmaiņas valsts un pārvaldes institūcijās - ir izveidotas jaunas institūcijas, piemēram, Valsts prezidenta institūcija, arī Saeima un Centrālā zemes komisija. Tajā pašā laikā ir notikusi būtiska reforma tieši valsts pārvaldes iestādēs. Vairs neeksistē Izglītības ministrija un Kultūras ministrija, to vietā ir Izglītības, zinātnes un kultūras ministrija. Neeksistē Jūras lietu ministrija, bet ir Satiksmes ministrija. Nav Meža ministrijas, tā ir Zemkopības ministrijas sastāvā. Šīs izmaiņas, protams, nav tik būtiskas tīri summāri, jo ir skaidrs, kā tās naudas plūst. Taču Saeima ir tā, kas apstiprina budžetu. Un ir skaidrs, ka tikai Saeima, godīgi sakot, var dot tiesības izmantot šo naudu nākamajam pamatojumam, kā, piemēram, Izglītības, zinātnes un kultūras ministrijai izmantot to naudu, kas bija paredzēta Izglītības ministrijai. Jāteic, ka šīs izmaiņas, protams, radīja cerības, ka tas atnesīs samazinājumu, tomēr praktiski tāda nav, jo, reformējot ministrijas, viena daļa ierēdņu bija jāatlaiž un iestājās tā pozīcija, ka bija jāizmaksā trīs mēnešu kompensācija. Līdz ar to eventuālais ietaupījums tika izlietots, izmaksājot šīs kompensācijas. Tādā gadījumā, varētu teikt, vismaz valsts pārvaldes reformā tas praktiski neko nemaina. Un, tā kā ir jaunas institūcijas, kopā vēl nāk klāt 0,8 miljoni latu.

Ir, protams, dažādi šķietami sīkumi, kuri ir pietiekami būtiski. Piemēram, Ogres Meža tehnikums tagad ir pārgājis no Izglītības ministrijas pakļautības Zemkopības ministrijas pakļautībā, un līdz ar to ir formāli jāizdara šī naudas operācija - no vienas ministrijas jāpārskaita otrai. Šādas lietas ir jāizdara vēl vairākās iestādēs, kur, kā jūs zināt, ir apstiprināts budžets. Ir ļoti svarīgi, kā sauc katru rindiņu, jo ministrijai ir iespējas kustēties vai pārbīdīt naudu katra šā paragrāfa ietvaros, tātad - šīs vienas rindiņas ietvaros, bet diemžēl tai nav nekādu tiesību bez Saeimas budžeta grozījumiem izdarīt pāreju no vienas rindiņas uz otru.

No vienas puses, tas it kā ir ļoti negatīvi, jo ir skaidrs, ka ministrijas ietvaros bieži vien ir labāk redzams, ka tajā paragrāfā mums varbūt nauda nebūtu vajadzīga un šajā mēs varētu izmantot lietderīgi. Bet tas ir jautājums par plānošanu, un ir skaidrs, ka laika gaitā budžets kļūs vēl sazarotāks un, protams, ministriju operatīvās reaģēšanas spējas vēl vairāk samazināsies. Ir skaidrs, ka, jo precīzāk ir apstiprināts budžets, jo mazākas ir manipulācijas iespējas. Bet gada laikā diemžēl izrādījās, ka mēs pietiekami neprotam plānot izdevumus un ka ir vajadzīgs atsevišķu ministriju ietvaros pārnest no viena paragrāfa uz otru. Protams, ir arī sarežģītas pozīcijas, kuras vienlaikus attiecas gan uz izdevumu, gan ieņēmumu daļu. Tas ir jautājums par Operas rekonstrukciju. Budžeta ieņēmumu daļā ir paredzēti 360 tūkstoši latu, kuri būtu jānovirza Operai, un izdevumu daļā šis jautājums ir saistīts ar namīpašumu pārdošanu. Protams, jautājums ir par to, kādā veidā šis process tiks veikts. Kā jau premjerministrs iepriekšējā reizē teica, tas tiks veikts likumā noteiktajā kārtībā. Nekādu nelikumību šajā ziņā nebūs. Kāpēc varētu būt tik maza summa? Ir paredzēts, ka pirmajai iemaksai nav jābūt uzreiz 100 procentu, tā varētu būt, teiksim, 30 procentu apmērā. Tādā gadījumā visa pamatnauda ienāk nākamā gada budžetā. Bet, kā jūs redzat, šīs visu piecu grupu izmaiņas, kuras es minēju, ir ārkārtīgi būtiskas un ārkārtīgi steidzamas, jo 1.novembris ir tā līnija, kuru mēs vairs nedrīkstam pārkāpt.

Kāds būs rezultāts, kuru mēs varam sagaidīt šā gada beigās? Jāteic, ka šīs izmaiņas kopumā - ieņēmumu samazinājumi un izdevumu palielinājumi - var radīt budžeta papildu deficītu - mīnus 17,4 miljonus latu. Līdz ar to kopējais deficīts sasniegs 30,3 miljonus latu jeb faktiski 7 procentus no budžeta. Nevarētu teikt, ka tas ir pats augstākais budžeta deficīts, kādu ir iespējams sasniegt, bet tas ir ļoti augsts. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka pats budžeta deficīts nav tas pats briesmīgākais, svarīgi ir tā finansēšanas avoti. No kā veidojas budžeta deficīta segšana? Šobrīd tas ir valsts iekšējais aizņēmums - 16,2 miljoni latu. Tas ir ļoti liels iekšējais aizņēmums. Un ir skaidrs, ka šie 16,2 miljoni latu tādā gadījumā tiek pārnesti uz nākamo gadu. Bet šo gadu mēs beidzam, protams, bez šā zaudējuma.

Otrs moments, varētu teikt, ir visbīstamākais - tas ir 12,6 miljoni latu lielais Latvijas Bankas kredīts. Tas ir pieļaujamais līmenis, un tāds ir faktiski arī Valūtas fonda ieteiktais, un nekas briesmīgs nenotiks.

Un vēl viens aspekts. Labākais no visiem šiem deficīta segšanas avotiem ir G-24 kredīts - 1,2 miljoni latu. Tas ir ilgtermiņa kredīts ar samērā zemiem procentiem.

Pavisam nelielu daļu budžeta deficīta segšanā dod Zemkopības ministrijas atmaksa - tikai 0,2 miljoni latu. Kopējais secinājums ir, ka ar šo budžeta projektu, lai arī tas ne tuvu nav ideāls, mēs varam nonākt pie tā, ka budžeta deficīts paliks pieļaujamā līmenī.

Kāda apspriešana notika komisijā? Komisija diemžēl varēja strādāt ļoti ierobežotu laiku: no vienas puses, mēs bijām ierobežoti ar to brīdi, kad saņēmām šo likumprojektu, un, no otras puses, ir 1.novembris. Turklāt komisija prasīs būtiski papildināt šo pirmo, valdības iesniegto projektu, paredzot visas galvenās izdevumu sastāvdaļas un palielinot, parādot visas ieņēmumu daļas. Tāpēc laiks bija ārkārtīgi ierobežots. Uzmanību komisija pievērsa tieši ieņēmumu daļai. Jāteic, ka ieņēmumu daļas prognoze ir ārkārtīgi sarežģīta. No vienas puses, pēdējo mēnešu tendence - konkrēti, septembrī un oktobrī vērojamā tendence - ir ļoti pozitīva, bet vai tā ir ilglaicīga tendence, - to mēs nevaram pateikt. Vismaz es neuzņemos to apgalvot. Man nav drosmes teikt, ka šī tendence ir pieaugoša. To var parādīt tikai ilgāks laika posms. Tā kā ar 1.novembri būs spēkā jaunās nodokļu likmes, ir iespējama būtiska pārmaiņa. Ir pilnīgi skaidrs, ka ar ieņēmumu daļu ir jāstrādā daudz uzmanīgāk un daudz nopietnāk, nekā tika strādāts līdz šim, izskatot budžeta projektus. Izdevumu daļu, protams, ir daudz grūtāk izvērtēt, jo, ja nav papildu ieņēmumu, ir ļoti grūti pateikt, no kurienes segt izdevumus. Komisija izskatīja vairākus jautājumus. Ir iesniegts deputātu priekšlikums, kas ir saistīts ar parādu atmaksāšanu Privatizācijas fondā - 50 miljonus latu no 18.pozīcijas šobrīd neatdot un sadalīt šo naudu Zemes komisijas budžeta papildināšanai un mazajām lauku skolām. Bet tajā pašā laikā ir vesela virkne pozīciju (tās pamatā ir, protams, sociālā budžeta pozīcijas), kurās šī nauda nevar apmierināt pieprasījumu. Kā tas būs tālāk - tas ir sarežģīts jautājums, bet katrā ziņā pēdējo mēnešu tendence ir progresīva. Ja mēs spēsim labi un precīzi prognozēt nākamā gada ieņēmumus, tad sociālo problēmu risināšanas smagums katrā ziņā samazināsies. Tādēļ ierosinu šodien šo likumprojektu apstiprināt pārejai uz skatīšanu pa pantiem un tālāk skatīt šo projektu šodien pēc stundu ilga pārtraukuma, kura laikā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatītu vēl tos priekšlikumus, kurus izteiks plenārsēžu zālē. Vēlreiz gribu teikt, ka, paredzot izdevumus, ir jāparedz arī ieņēmumi. Cita ceļa mums nav. Ir skaidrs, ka vienīgi tā var veidot budžetu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Es atvainojos, godātais Piebalga kungs, varbūt vienosimies arī par procedūru? Procedūra varētu būt tāda, ka mēs vispirms izskatītu un akceptētu ieņēmumus, pēc tam akceptētu deficītu, un pēc tam izskatītu izdevumus. Pēdējos pantos faktiski kopumā akceptēti gan ieņēmumi, gan izdevumi, gan deficīts.

A. Piebalgs. Jā, es piekrītu šādam izskatīšanas veidam, bet tas viss, protams, notiks otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Jā. Tagad būs vispārējas debates, lai mums būtu zināma sistēma. Protams, deputāti ir suverēni savās domās, uzskatos un arī procedūrā. Taču tas būtu lietderīgāk, jo tad visiem klātesošajiem būtu labāk uztvert.

A.Piebalgs. Paldies.

Priekšsēdētājs. Atklājam vispārējas debates par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam”. Pirms mēs to darām, varu informēt, ka ir saņemts 10 deputātu iesniegums no frakcijas “Latvijas ceļš”, kurā viņi uzaicina Saeimu saīsināt runāšanas laiku debatēs - līdz 10 minūtēm katram debatētājam. Tas ir iesniegts, un, ja kāds vēlas runāt par šo iesniegumu, - lūdzu! Tādu deputātu nav. Tad mums šis priekšlikums ir jāakceptē balsojot. Lūdzu, balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu - saīsināt runāšanas laiku līdz 10 minūtēm. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - 3, atturas - 8. Līdz ar to lūdzu godātos kolēģus ievērot reglamentu debatēs un runāt līdz 10 minūtēm. Desmitajā minūtē jūs dzirdēsit signālu.

Uzsākam vispārējas debates par likumprojektu “Par grozījumiem 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam””. Vārds deputātam Imantam Kalniņam - LNNK.

I.Kalniņš (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi, dāmas un kungi! Es runāšu par vienu tēmu, proti, par budžeta deficītu. Gribu mazliet pieskarties šā likumprojekta ģenēzei.

Pirmo reizi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iepazinās ar grozījumu projektu, apskatot Finansu ministrijas iesniegto 28.septembra dokumentu. Kā zināms, šogad budžeta deficīts 25.maijā tika fiksēts 12 miljonu latu apjomā. 28.septembra dokuments paredz deficīta palielinājumu par 2 miljoniem. Nākamais dokuments Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija Ministru kabineta iesniegtais 7.oktobra dokuments, kurš paredz budžeta deficītu jau 22 miljonus latu, kā seguma avotu izmantojot jau minēto G-24 kredītu un valsts iekšējo aizņēmumu 8,4 miljonu latu apmērā. Nākamais dokuments ir 25.oktobra dokuments. Tas ir tas dokuments, kas pašlaik ir mūsu rīcībā. Šeit deficīta palielinājums jau ir sasniedzis 17 miljonus latu un kopējais budžeta deficīts ir 30 miljoni latu. Salīdzinot ar iepriekšējo - 7.oktobra dokumentu, par pusi ir palielināts valsts iekšējais aizņēmums budžeta deficīta segšanai un ir nācis klāt Latvijas Bankas kredīts.

Uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību? Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka nepilna mēneša laikā ir notikusi zināmā mērā fantastiska metamorfoze deficīta summas palielinājuma virzienā. Ņemot vērā to apstākli, ka Finansu ministrija kadru ziņā nav mainījusies, tas nozīmē, ka visi parametri, kas attiecas uz valsts budžetu, Finansu ministrijai bija zināmi kopš 25.maija. Es nevaru pievienoties un akceptēt šo koncepciju, jo es vienkārši nesaprotu, kas tie ir par faktoriem, kuri nepilna mēneša laikā spieda izdarīt tik milzīgu budžeta deficīta palielinājumu.

Priekšsēdētājs. Vārds debatēs deputātei Annai Seilei - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Protams, izdarīt grozījumus Latvijas valsts budžetā ir pilnīgi nepieciešami, jo ir notikušas tik lielas pārmaiņas - ir bijušas jaunas vēlēšanas un izveidota jauna valsts pārvaldes struktūra. Tomēr es gribu teikt, ka sastādītajā budžeta projektā nav izmantotas visas iespējas, lai uzlabotu mūsu tautai dzīvi. Un tādēļ, runājot vispārējās debatēs, es vispirms gribu pateikt, ka, manuprāt, kļūda, valsts budžetu sastādot, ir tā, ka tomēr ir stipri palielinājusies izdevumu daļa dažādām valsts un pārvaldes iestādēm. Piemēram, ir paredzēts par 828 tūkstošiem latu palielināt izdevumus Latvijas Republikas ministriju un valsts institūciju struktūru reorganizācijas labā. Ja šo skaitli mēs izdalām ar 5 latiem, par kuriem varētu palielināt pensionāru pensijas, tad 165 tūkstošiem pensionāru šīs pensijas varētu palielināt par 5 latiem. Taču tās nav visas iespējas, kas budžetā, manuprāt, būtu izmantojamas, un tādēļ es uzskatu, ka šodien bija pārsteidzīgs lēmums budžetu izskatīt ļoti steidzīgi - divos lasījumos, neapspriežot pamatīgi visās frakcijās šo budžeta projektu, jo mēs šo konkrēto budžeta projektu saņēmām tikai vakar. Lai nebūtu atkārtoti jārunā debatēs, es gribu nedaudz pieskarties arī diviem man pēc profesijas tuviem jautājumiem. Runa būs par naudas iedalījumu Valsts zemes dienestam un Centrālajai zemes komisijai. Es ļoti pateicos dažiem Zemnieku frakcijas pārstāvjiem, kuri ir atbalstījuši Centrālās zemes komisijas pieprasījumu pēc budžeta līdzekļiem 16 tūkstošu latu apmērā, jo šajā paredzētajā budžetā mums Zemes komisijas darbībai ir iekļauti tikai 7 tūkstoši latu. Es šeit gribu atzīmēt, ka algas ir paredzētas tādas pašas kā Saeimas darbiniekiem, izņemot to, ka gandrīz katram Centrālās zemes komisijas konsultantam ir vēl jāveic papildu pienākumi. Un šie it kā vienkāršie papildu pienākumi ir bilancspējīgs grāmatvedis, kurš jāapvieno reizē vai nu ar konsultanta vai ar lietveža amatu un plus vēl kasiera vai mašīnrakstītājas pienākumi. Ja mums neiedala 16 tūkstošus, Zemes komisijas darbība kļūst problemātiska.

Otrs, manuprāt, ļoti svarīgs jautājums ir Valsts zemes dienesta finansēšana. Vienā ailītē Valsts zemes dienestam ir paredzēts - palielināt izdevumus par 30 tūkstošiem latu, bet otrā ailītē ir paredzēts samazināt par 30 tūkstošiem latu. Saprotiet, ka šajā laikā, kad rit zemes reforma, būtībā visa reforma ir atkarīga no zemes iemērīšanas gaitas. Es gribu paskaidrot deputātiem, kas varbūt nav tik dziļi iegājuši šajās zemes lietās, ka tieši Valsts zemes dienests ir saņēmis savā pārvaldīšanā vairākas iepriekšējās Ministru padomes struktūras - visas tās, kas saistītas ar mērniecību un kartogrāfiju. Tagad tās visas ir Zemes dienesta pakļautībā un nav lietderīgi samazināt praktiskajai zemes iemērīšanai paredzēto naudu. 30 tūkstoši latu, par kuriem palielina praktiskajai zemes ierīkošanai budžetu, ir vienkārši smieklīgi. Es lūdzu deputātus iedziļināties visās šajās konkrētajās pozīcijās un izteikt savus viedokļus otrajā lasījumā par katru konkrēto pantu. Es ceru, ka mēs spēsim objektīvi nobalsot un ietekmēt Latvijas tautsaimniecību mums visiem labvēlīgā gultnē.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pirms runā Māris Grīnblats no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, varu informēt, ka Prezidijā ir iesniegts priekšlikums, kurā deputāti no “Latvijas ceļa” piedāvā Saeimai slēgt runātāju sarakstu. Atļaujiet nolasīt šo sarakstu: Māris Grīnblats, Jevgēnijs Zaščerinskis, Tupešu Jānis, Aivars Kreituss, Egils Levits, Māris Gailis, Jānis Platais un Edvīns Kide. Sekretariātā ir izveidojusies runātāju rinda, kuri vēl piesakās. Es domāju, ka ir jānosauc visi, jo mēs nevaram par vienu balsot, bet par otru nebalsot. Tālāk - Pauls Putniņš, Aristids Lambergs, Jānis Ritenis, Jānis Vaivads, Juris Sinka. Ja jūs gribat kaut ko atsaukt, godātie kolēģi, tad dariet to no tribīnes! (No zāles kāds kaut ko saka.) Nekādi atsaukumi neseko. Es vēlreiz nolasīšu debatētāju sarakstu, kurš ir jāslēdz ar balsošanu. Tātad - Grīnblats, Zaščerinskis, Tupešu Jānis, Kreituss, Levits, Gailis, Kide, Putniņš, Lambergs, Ritenis, Vaivads, Sinka. Jānis Platais - budžeta valsts ministrs - lūdz nobeigumā vārdu. Vai visu to deputātu uzvārdi ir nosaukti, kuri ir pieteikušies debatēs? Lūdzu, balsosim par runātāju saraksta slēgšanu! Rezultātu! 60 - par, 12 - pret, 11 - atturas. Paldies. Deputāt Piebalg, vai jūs par procedūru? Lūdzu!

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es gribētu lūgt priekšlikumus uz otro lasījumu tomēr iesniegt pirmā lasījuma laikā debates būs ļoti garas un pamatīgas, tāpēc šajā laikā priekšlikumus vajag sagatavot rakstveidā un iesniegt, lai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šajā stundas pārtraukumā varētu tos izskatīt un mēģināt “savilkt galus kopā”. Tas nav tik vienkārši, jo šīs summas parādās daudzās vietās. Mainīt vienā vietā nozīmē mainīt vismaz četrās piecās vietās. Tāpēc man ir šāds lūgums.

Priekšsēdētājs. Paldies. Es saprotu, ka maiņas notiks vēl vairākās vietās, jo katrs deputāts, piedāvājot izmaiņas izdevumos, piedāvās arī izmaiņas ieņēmumos vai savukārt citu izdevumu samazināšanu.

Vārds deputātam Mārim Grīnblatam no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, pēc tam runās deputāts Zaščerinskis.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Mana ļoti īsā runa jeb uzruna neattieksies uz budžeta koncepciju kopumā, jo šajā ziņā es neesmu speciālists. Gribu tikai uzdot divus jautājumus budžeta projekta autoriem un valdības pārstāvjiem. (Varbūt šie jautājumi labāk iederētos pie otrā lasījuma, bet man (un varbūt arī pārējiem deputātiem) vienkārši gribas zināt atbildi, lai to ņemtu vērā jau tagad.) Pirmais jautājums attiecas uz 1,2 miljonu latu lielā G-24 kredīta izmantošanu budžeta deficīta segšanai. Vai, pirmām kārtām, šāds kredīta daļas izlietojums saskan ar to vienošanos, kura pastāv ar G-24 kredīta devējiem? Otrām kārtām, vai tas saskan ar pašu Ministru kabineta un Finansu ministrijas nostāju attiecībā uz G-24 kredīta izlietojumu, kura vairākkārt ir pausta presē? Es saprotu, ka šo kredītu izlieto galvenokārt importa tehnoloģijas iegādei, nevis budžeta deficīta segšanai, tātad šeit ir gan juridiskā puse, gan arī tautsaimnieciskās lietderības puse. Tas ir viens jautājums, uz kuru es ceru dzirdēt atbildi.

Kas attiecas uz 360 000 latu izlietojumu Nacionālās operas rekonstrukcijas darbu turpināšanai, mana interese attiecas nevis uz šīs summas izlietojumu (jo tās izlietojums Operas vajadzībām ir pats par sevi saprotams), bet uz ieņēmumu daļu. Tātad saskaņā ar Ministru kabineta 5.oktobra lēmumu tiks pārdoti trīs nami. Vai tiešām trīs lieli, pamatīgi, Rīgas centrā esoši nami kopsummā maksās 360 000 latu? Apmēram 600 000 dolāru jeb 200 000 dolāru par vienu milzīgu namu? Vai tā tiešām ir visa summa, kuru valdība cer ieņemt no šo namu pārdošanas? Vai arī šeit ir kaut kāda cita, daudz lielāka summa? Un, ja tā, tad kur tā tiks izlietota? Rodas zināms izbrīns, ka par trīs namiem varētu iegūt šādu ārkārtīgi niecīgu summu.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jevgēnijam Zaščerinskim no frakcijas “Saskaņa Latvijai”, pēc tam - Tupešu Jānis.

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Grozījumu izskatīšana un pieņemšana šodienas plenārsēdē, bez šaubām, ir nepieciešama. Piebalga kungs jau šajā sakarībā diezgan labi argumentēja, un man būs grūti ko piebilst. Gribu tikai papildināt, ka daļa labojumu šodienas projektā attiecas uz tām kļūdām, kuras mēs pieļāvām šā gada sākumā... ne mēs, bet Augstākā padome, pieņemdama budžetu marta mēnesī. Budžetā bija pieņemta pārāk optimistiska ieņēmumu daļa. Tas bija skaidrs daudziem deputātiem jau toreiz, un tas skaidri parādās arī tagad labojumos. Nepamatoti optimistisks budžets bija nepieciešams tā laika valdībai, manuprāt, politisku apsvērumu dēļ: bija gaidāmas Saeimas vēlēšanas. diemžēl valsts ekonomikai, cilvēku dzīves līmenim, it īpaši pensionāriem, tas nenāca par labu. Tāpēc būtu ārkārtīgi svarīgi, lai budžets vai tā labojumi šodien tiktu pieņemti bez redzamiem defektiem. Jāstrādā, ja tā varētu izteikties, ekonomikai, nevis kādas partijas vai frakcijas politiskajām interesēm. Diemžēl pastāv daži momenti, kuri liek domāt, ka arī šoreiz bez kļūdām neiztiksim.

Pirms nedēļas valdība apgalvoja, ka apgrozījuma nodoklis jāpaaugstina, lai segtu budžeta deficītu un lai palielinātu budžeta ieņēmumus, jo pretējā gadījumā nebūšot iespējams palielināt pensijas. Ieskatīsimies budžeta ieņēmumos! Kas ieņēmumu daļā ir paredzēts attiecībā uz apgrozījuma nodokli? Uz 1.oktobri ieņēmumi no apgrozījuma nodokļa bija 50,2 miljoni latu (tātad 9 mēnešos). Vidēji mēnesī ieņēmumi bija 5,6 miljoni, tajā skaitā septembrī - 8,4 miljoni, augustā - 7 miljoni. Budžeta ieņēmumu daļā tagad ir paredzēts labojums, ka oktobrī, novembrī un decembrī vidējie mēneša ieņēmumi būs 5,4 miljoni - tātad par 200 000 mazāk, nekā vidēji ieņemts mēnesī, faktiski - 9 mēnešos. Rodas jautājums: kāpēc bija pusotras reizes jāpalielina apgrozījuma nodoklis, ja tā rezultātā vidēji mēnesī iegūstam mazākus ieņēmumus? Kāpēc tāda nevajadzīga rezerves taisīšana? Tas, bez šaubām, nekādi nevar uzlabot ekonomisko situāciju, nevar uzlabot pensionāru un pārējo cilvēku dzīves līmeni. Ja runājam par strādājošo dzīves līmeni, viņu alga bieži vien nav lielāka par pensionāra pensiju, un bieži vien algu viņi vispār nesaņem divus, trīs un vairākus mēnešus no vietas.

Budžeta komisijā Kaminska kungs pamatoja to, sacīdams, ka varbūt mēs neieņemsim plānoto daudzumu par akcīzes nodokli. Nosaukšu jums dažus skaitļus par akcīzes nodokli. Uz 1.oktobri kopējie ieņēmumi no akcīzes nodokļa bija 8,5 miljoni. Vidēji mēnesī tas ir gandrīz 1 miljons ieņēmumos. Budžeta labojumu projektā ir paredzēts, ka trijos mēnešos tiks ieņemti 7 miljoni, to skaitā 4 miljoni - sakarā ar nodokļa palielinājumu. Viss ir loģiski. Bez palielinājuma tik un tā paliek viens miljons ieņēmumu.

Cienījamie kolēģi! Mēs pašlaik pieņemam likumu, radām papildu izdevumus, bet faktiski, ja nerēķina nodokļa palielinājumu, neparedzam, ka šo pasākumu rezultātā ieņēmumi budžetā tomēr palielināsies. Vēlreiz uzsveru: praktiski kā bija 1 miljons no akcīzes nodokļa palielinājuma, tā arī paredzams turpmākajos mēnešos ieņemt 1 miljonu no akcīzes nodokļa.

Protams, tādas rezerves tautsaimniecībai labus rezultātus nedos. Gribu tikai jautāt: kāpēc valdība un valdošā frakcija cenšas parādīt budžeta situāciju daudz sliktāku, nekā tā ir patiesībā? Tajā pašā laikā mēs nespējam atrisināt ļoti daudzus svarīgus jautājumus un piešķirt tos nelielos nodokļu palielinājumus, teiksim, budžeta asignējumus piešķirt. Kaut vai tas pats jautājums, par kuru šeit runāja Seiles kundze, - jautājums par Valsts zemes dienestu. Pašlaik notiek privatizācija. Laukos likvidē paju sabiedrības. Zeme būtu steidzīgi jāmēra, steidzīgi būtu jāatrod īpašnieks, saimnieks tai zemītei, lai to varētu apstrādāt. Diemžēl Valsts zemes dienestam nepietiek līdzekļu mērnieku darba apmaksai, nepietiek līdzekļu šo pasākumu materiāltehniskajai nodrošināšanai. Praktiski privatizācijas process uz secīgu noslēgumu nevirzās. Zemes iemērīšana un Zemes reģistra grāmatu aizpildīšana un noformēšana ir tik lēna un tiek veikta tik nevarīgi, ka acīmredzot bez līdzekļu papildu asignēšanas nekā nebūs.

Negribas ticēt, ka arī šoreiz valdībai būtu padomā radīt tādu situāciju, varētu teikt - lūk, redziet, cik tagad ir slikti! Pēc pāris mēnešiem ienākumi budžetā parādās, budžets pildās - redziet, kādi mēs malači, ko mēs jau esam panākuši! Gribas cerēt, ka tas tā nav. Gribas cerēt, ka tas nav saistīts ar pašvaldību vēlēšanām.

Cienījamie kolēģi! Papētīsim uzmanīgi, strādāsim pie budžeta labojumiem, vadoties no ekonomiskajiem apsvērumiem, jo tie mūsu valstij pašlaik visvairāk ir vajadzīgi. Paldies par uzmanību.

J.Ā.Tupesis (LZS).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Visumā atbalstot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 1993.gada budžeta projektu, tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz dažām prioritātēm.

Budžeta izdevumi samazināti vidēji, kā es tur parēķināju, no 10 līdz 14 procentiem, izņemot asignējumus valsts varas, es uzsveru - valsts varas un pārvaldes - iestāžu finansēšanai. Tur ir apmēram 8 miljoni, kuri nav samazināti, turpretī izglītības, kultūras un zinātnes laukā tajā pašā laikā tie ir samazināti par 3,5 procentiem. Zinot, ka pašreizējais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdis ir iepriekšējais izglītības ministrs, es domāju, ka visi šie izdevumi bija rūpīgi apsvērti, bet tomēr es vērsīšu jūsu uzmanību uz to, lai tas varbūt atspoguļotu mūsu nākamā gada budžeta plānošanu. Es lasu no manis paša Zemnieku savienības platformas, kur 2 lappusē ir teikts: “Tāpat no Latvijas Zemnieku savienības daudziem neatliekamiem un veicināmiem uzdevumiem kā pirmais tomēr ir veicināt izglītību un kultūru.” Un es pie tā paša gribu atgādināt arī manu koalīcijas partneru - “Latvijas ceļa” - platformā ieliktos 25 procentus. Tā ir viena ceturtā daļa no visa budžeta, kura būtu veltīta izglītībai, kultūrai un zinātnei. Nobeidzot es tomēr gribētu lūgt, lai mēs apskatītu tās summas, kuras ir izdotas aizsardzībai. Iekšlietu ministrijai un visām citām apsardzībām tās, protams, ir ļoti vajadzīgas, taču salīdzināsim tās ar summām, kuras mēs izdodam izglītībai, kultūrai un zinātnei, jo, ja mēs nerūpēsimies cītīgāk par šīm trim lietām un it sevišķi skolām, tad es vēlreiz atgādinu, ka mums nākotnē nebūs ko aizsargāt vai arī par ko plānot.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Aivaram Kreitusam no Demokrātiskās partijas. Lūdzu!

A.Kreituss (DP).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu vērst uzmanību uz budžeta vairākiem izdevumu punktiem. Kāpēc? Es, protams, saprotu visas grūtības, sastādot šādu budžetu, kā arī šobrīd sastādot labojumus un visu izvērtējot. It īpaši pēc šīm pārmaiņām, kas notikušas rudenī. Pats darbodamies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, es esmu šos skaitļus no visām pusēm izskatījis. Taču es gribētu lieku reizi vērst jūsu uzmanību tieši uz to pašu, ko saka arī pašreiz valdības vadītāji: ekonomiskā situācija ir ļoti ļoti nopietna, tā būtībā ir krīzes situācija. Situācija laukos un arī pensionāriem un invalīdiem tā ir katastrofāla, bet tajā pašā laikā šeit, budžetā, mēs paredzam diezgan daudz visādu izdevumu. Es tūdaļ daļu no tiem parādīšu, kurus, kā es uzskatu, krīzes situācijā varētu mierīgi atlikt uz vēlāku laiku vai atgriezties pie tiem, teiksim, no jauna.

Pirmais. Mums uzreiz ir jāapzinās, ka šādā veidā pieejot budžeta labojumiem, mēs nekādi neuzlabojam pensionāru stāvokli. Šeit runās Riteņa kungs, un tad būs interesanti dzirdēt, ko viņš varēs konkrētu pateikt ar skaitļiem vai kāds stāvokļa uzlabojums (salīdzinājumā ar pagājušo gadu) ir gaidāms, ņemot vērā inflācijas pieaugumu un citus dārdzības palielinājumus, kā viņš to darīs konkrēti ar skaitļiem, nevis vispārīgi sakot, ka kaut kas būs labāks. Tātad 15 latu un ne vairāk, un arī ne visiem.

Tas pats attiecas uz bērniem. Situācija daudzbērnu ģimenēs ir katastrofāla. Es gribētu vērst uzmanību tikai uz vienu skaitli. Ir četri tūkstoši ģimeņu, kurās ir četri bērni un vairāk. Tikai četri tūkstoši - tas nav sevišķi daudz. Šo ģimeņu stāvokļa manāmai uzlabošanai ir nepieciešami 200 tūkstoši latu. 200 tūkstoši latu, skatoties no šā budžeta izdevumu daļas kopumā, ir nieka vērtība. 200 tūkstoši latu! Es lūdzu vēlreiz atcerēties šo skaitli. Tas nav nekas īpašs, ja mēs redzēsim, ka nauda tiek mētāta pa labi un pa kreisi.

Pirmais, kam es gribētu pievērsties. Šeit no budžeta ir diezgan grūti izprast, uz kādu laika posmu ir attiecinātas algas pašreiz jaunizveidotajās jeb pārveidotajās ministrijās. Šeit nav konkrēti pateikts, ka tas attiecas uz trim mēnešiem, lai mēs konkrēti varētu redzēt, uz kādu laiku un kāda alga tiek konkrēti piedāvāta darbiniekiem tur vai citur. Protams, to var vienmēr argumentēt, ka pašreiz, lai ministrijā strādātu speciālisti (salīdzinājumā ar privātfirmu), viņam ir jānodrošina puslīdz normāla alga. Taču es šeit gribētu iebilst to, ko es jau iebildu pašā sākumā, - ka nevajadzēja tik drastiski kaut ko reorganizēt, šiem cilvēkiem kādu laiku nenodrošinot darbu un ļaujot viņiem aizplūst uz citām struktūrām. Taču, arī šādi pieejot, es redzu, piemēram, Īpašo uzdevumu ministriju - 5 tūkstoši latu, kurus es varētu attiecināt uz pēdējiem trim mēnešiem. Tur vidējā alga ir 70 latu mēnesī. Vairāk nekā 70 latu mēnesī 24 cilvēkiem šajā ministrijā, par kuru mēs nezinām, kas tur konkrēti tiek darīts, izņemot, teiksim, varbūt preses un televīzijas kontroli.

Tālāk - Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija. Es atkal šos skaitļus, kas budžetā atspoguļo algu, gribētu attiecināt uz trijiem mēnešiem, jo es nedomāju, ka šie štatu saraksti ir piepildīti, sākot no septembra vai vēl ātrāk. Es domāju, ka tie vēl tagad tiek pildīti, uz līdz ar to iznāk, ka šie cilvēki saņem arī 50 līdz 60 latu mēnesī. Tie ir inspektori, tie ir uzraugi un tā tālāk - pāri par 200 cilvēkiem. Tajā pašā laikā universitātē profesora alga ir 45 lati, un šī alga tiek par 10 procentiem samazināta.

Nākamais jautājums, kuram es gribu pieskarties, ir jautājums par milzīgo visādu izdevumu palielinājumu. Manuprāt, šos izdevumus krīzes situācijā varētu atlikt. Sāksim kaut vai ar visādām papildu iemaksām gan Apvienotajām Nācijām - 43 tūkstoši latu, gan UNESCO organizācijai - tuvu pie 9 tūkstošiem latu, gan kaut kādai Starptautiskajai darba asociācijai. Es nezinu, kādu labumu mēs no tā visa gūstam. Mēs šo jautājumu nevarējām noskaidrot arī tad, kad Budžeta komisijā par to runājām. Man liekas, ka krīzes situācijā mums nav vajadzīgs sastāvēt visādās - desmitiem! - starptautiskajās organizācijās un par to vēl maksāt. Mēs turklāt zinām, ka Krievija Apvienotajām Nācijām nemaksā gadiem ilgi un ka Krievijas parādi ir milzīgi. Kāpēc Latvijai ir jāmaksā Apvienotajām Nācijām 43 tūkstoši latu uz līdzenas vietas?

Nākamais. Par 44 tūkstošiem latu ir palielināti Ārlietu ministrijas izdevumi vienā pozīcijā, otrā pozīcijā tie palielināti par 47 tūkstošiem - pasu drukāšanai. Faktiski to vajadzētu apmaksāt tiem, kas tās pases saņem, lai brauktu uz ārzemēm. Tātad - atkal pāri par 90 tūkstošiem latu pēdējos divos mēnešos. Nedomāju, ka krīzes situācijā katrā valstī vajag nodibināt ārlietu ministrijas un tās apgādāt ar darbiniekiem, un visādā veidā labi un plaši uzturēt. Uzskatu, ka šajā situācijā mēs varētu zināmā mērā savilkt jostu un būt pieticīgāki.

Tālāk ir pat tāda pozīcija - 50 tūkstoši latu ir paredzēti Valmierā notikušo Trīszvaigžņu spēļu finansēšanai. Nesaprotu, kāds krīzes situācijā ir sakars valsts budžetam ar Valmieras sporta spēlēm? Ja šeit ir kādi parādi, vajag pārdomāt, kā tos var likvidēt un kas par to būs atbildīgs. Šajā gadījumā tas ir aizdevums no Privatizācijas fonda. Par to jautājumu atkal var diskutēt. Privatizācijas fondā šāds “caurums” var mierīgi palikt līdz Jaunajam gadam, nevis no valsts budžeta ar mierīgu sirdi atvēlēt sporta pasākumu rīkošanai 50 tūkstošus latu! Tā ir milzīga summa, tā ir ceturtā daļa no tās summas, kāda ir vajadzīga kritiskajā situācijā esošo daudzbērnu ģimeņu finansēšanai līdz Jaunajam gadam.

Domāju, ka es esmu pietiekami parādījis pozīcijas. Man nav laika izskatīt visas pārējās, es esmu parādījis, ka mēs ar vieglu sirdi šajā labojumu projektā mētājam naudu pa labi un pa kreisi, tur, kur varētu nemētāt. Protams, uzskatu, ka ir jāiet uz priekšu, ir jāiet uz nākamo lasījumu, bet mums ir ļoti nopietni jāpārspriež šīs pozīcijas. Ir jāpārspriež arī algas, kādas tiek piedāvātas speciālistiem - un bieži vien tādās pozīcijās, kuras, manuprāt, nav vajadzīgas. Tas ir mans subjektīvais viedoklis, ka Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijā nevajag desmitiem inspektoru, kas staigā apkārt un kaut ko uzrauga, ja lauku skolām jumti brūk iekšā. Ļausim tām lauku skolām strādāt pašām, ļausim tām izglītot bērnus, bet nealgosim valstij kritiskā situācijā desmitiem un desmitiem uzraugu un neradīsim viņiem mākslīgas pozīcijas! Es domāju, ka šie uzraugi un inspektori ar mierīgu sirdi varētu pamēģināt sevi apliecināt kā skolotāji. Un, ja viņi šo darbu nevar darīt, tad pašreiz arī citās vietās var atrast darbu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds tieslietu ministram Egilam Levitam, pēc tam - reformu ministram Mārim Gailim.

E.Levits (Latvijas Republikas tieslietu ministrs).

Godātie kolēģi! Gribu teikt dažus vārdus par budžeta un politikas kopsakarību, jo mēs varam šeit runāt, cik daudz un ko gribam, bet mūsu politika atspoguļojas budžetā.

Situācija pašlaik ir tāda, ka mēs šo budžetu esam pārņēmuši no iepriekšējās Augstākās padomes un no iepriekšējās valdības, tas ir budžets, kas domāts visam 1993.gadam, un mēs faktiski mēģinām nedaudz koriģēt šo budžetu beidzamajos trijos mēnešos, bet mēs nevaram izdarīt tajā radikālas pārmaiņas, kādas faktiski būtu vajadzīgas. Daudzi jūsu priekšlikumi tiešām ir pareizi un apsvēršanas vērti, bet mēs nevaram, izejot no visas budžeta koncepcijas, tagad beidzamajos trijos mēnešos tos īstenot. Uzskatu, ka mūsu īstās diskusijas par budžetu - un tātad arī par valsts politiku - būs novembrī un decembrī, kad runāsim par jauno budžetu, jo tad mums būs arī jānosaka tās prioritātes, kuras mēs faktiski gribam. Taču mēs savā ziņā esam šīs prioritātes 1994.gadam jau iezīmējuši. Uzskatu, ka šīs prioritātes ir šādas. Varam redzēt, ka ir samazinājies darbinieku skaits valsts iestādēs. Apskatieties ailītēs, kur ir runa par štata vienībām! Ir ministrijas, kurās tiešām pamatīgi samazinājušies štati, piemēram, Tieslietu ministrijā - par 30 procentiem, Labklājības ministrijā - par 20 procentiem. Bet darba apjoms ir palielinājies. Tas nozīmē, ka ar pavisam nedaudziem līdzekļiem un īsā laikposmā ir krietni efektivizējusies ministriju ierēdņu darbība. Tas ir viens aspekts.

Otra lieta ir tā, ka mūsu koncepcija - un tas mums visiem ir jāapzinās - paredz samazināt ierēdņu skaitu un palielināt ierēdņu atalgojumu, lai tādā veidā vēl vairāk celtu viņu darba efektivitāti. Un, ja runājam par ierēdņu algām, ir paredzēts tās beidzamajos divos mēnešos kopumā paaugstināt. Tas, protams, attiecas arī uz tiesnešiem, un šis darbalauks man personīgi ir vistuvākais. Arī tiesnešu algas būs jāpalielina. Domāju, ka ar to mums visiem ir jārēķinās, jo mēs nevaram mūsu valsti būvēt situācijā, kad sabrūk tiesu sistēma. Ceru, ka jūs mums piekrītat.

Uzskatu, ka mums visiem ir jādomā, kādā veidā taupīt un vēlreiz taupīt, kādā veidā likvidēt nevajadzīgās iestādes, bet radīt tādas, kas ir nepieciešamas. Piemēram, redzam jau konkrētas iezīmes: ir paredzēta Civildienesta pārvalde jaunajā sistēmā, jau ir zināma “sēklas nauda” ielikta. Tas, manuprāt, atkal norāda uz šo prioritāti, kādu valdība liek valsts reformu konceptā. Bet es nedomāju, ka būtu pareizi taupīt tur, kur tas ir pilnīgi nevajadzīgi. Iepriekšējais runātājs faktiski teica, ka mums ir jāizstājas no Apvienotajām Nācijām. Nu, varbūt tad loģiski būtu, ka mums jāiestājas NVS. Es uzskatu, ka šeit taupība ir tieši nevietā - nesamaksāt biedrunaudas starptautiskajās organizācijas un izolēties no pasaules. Mums tomēr ir jāapzinās, dārgie kolēģi, ka mēs esam lielā mērā atkarīgi no starptautiskajiem kredītiem, un, ja šo kredītu mums nebūtu un ja mēs izolētos un izstātos no starptautiskajām organizācijām, tad arī šo budžetu mēs vispār nevarētu sabalansēt. Tas mums ir jāapzinās! Arī šie 43 tūkstoši, kas mums jāmaksā Apvienotajām Nācijām. Domāju, ka tas būtu pilnīgi pretlatviski - izstāties no Apvienotajām Nācijām un tad, kā to dara Gruzija un Azerbaidžāna, ņemt un atgriezties NVS. Tie ir nenopietni priekšlikumi!

Uzskatu, ka šeit bija ļoti daudzi nopietni priekšlikumi, kurus mēģināsim ievērot, likvidējot dažādas iestādes, ja būs runa par 1994.gada budžetu. Es domāju, ka šis budžeta labojums ir savā ziņā norāde uz tām prioritātēm, uz kurām mēs liekam uzsvaru un par kurām mēs runāsim novembrī un decembrī.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Kidem! Es atvainojos, ļoti atvainojos... Esmu kļūdījies. Ir pieteikts reformu ministrs Māris Gailis. Lūdzu, jums vārds! Pēc tam - deputāts Kide.

M.Gailis (Latvijas Republikas reformu ministrs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Valsts budžetam ir jāatspoguļo valdības iecerētās prioritātes. Kas attiecas uz valsts pārvaldes reformu, šīs izmaiņas budžetā, protams, īsti neatspoguļojas, tomēr valsts pārvaldes reformas darbs ir jau iesākts. Esam, kā jūs zināt, reorganizējuši ministrijas, esam samazinājuši strādājošo skaitu ministrijās un valsts pārvaldes iestādēs par vairāk nekā 10 procentiem (no 3000 līdz 2700 cilvēkiem), un ir samazināti arī valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumi. Tomēr īstā reforma, protams, vēl ir priekšā un īsti atspoguļosies 1994.gada budžetā. Protams, tā būs jāveic pakāpeniski, jo nav iespējams to izdarīt vienā brīdī.

Arī ierēdņu reforma, protams, prasīs naudu, un jau pēc divām nedēļām valdība jums šīs aplēses iesniegs, lai tās varētu skatīt kopā ar likumprojekta “Par valsts civildienestu” otro lasījumu. Protams, tiks paaugstinātas algas. Algu paaugstinājums pieder pie šīs reformas, jo vienīgi tā mēs varam nodrošināt konkurenci darbaspēka tirgū, lai dabūtu godīgus un kvalificētus cilvēkus valsts pārvaldē. Algas ir jāsakārto. Mēs uzskatām, ka nav pareizi, ka Saeimas Kancelejas un Prezidenta Kancelejas darbiniekiem maksā pēc īpašas sistēmas. Tad, kad ieviesīs civildienesta likumu, viņiem un visiem pārējiem valsts pārvaldē strādājošajiem tiks maksāts pēc vienotas sistēmas.

Protams, lai sabalansētu budžetu, ir vēl jāatrod un var atrast ļoti daudz dažādu avotu, un viens no tiem ir - likvidēt tās iestādes un tos izdevumus, kuri šobrīd vairs nav vajadzīgi un kuri neatbilst šīs valdības prioritātei, bet to tiešām nevar izdarīt vienā brīdī, un tas tiek gatavots uz nākamo budžetu. Ir nodibināta un strādā valdības Taupības komisija, kura visus šos izdevumu posteņus izvērtē. Protams, arī iestāžu likvidācija prasa naudu. Pat ja mēs pieņemtu lēmumu likvidēt kādu iestādi, būtu, kā jūs zināt, darbiniekiem jāizmaksā alga triju mēnešalgu apmērā, un, protams, arī to mēs nevaram paspēt momentāni izdarīt, tas tiek plānots uz nākamo gadu.

Es nesaku, ka būtu jālikvidē, piemēram, Salaspils atomreaktors, bet, kā jūs zināt, arī Salaspils atomreaktors prasa izdevumus no budžeta (acīmredzot no kāda zinātnei paredzēta izdevumu posteņa), taču, pirms tādu lēmumu pieņemt, viss būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, jo atomreaktora konservācija varbūt izmaksātu tik dārgi, ka mēs to nevarētu tuvākajos gados atļauties un mums vajadzētu turpināt maksāt un uzturēt šo reaktoru pat tad, ja tas Latvijas zinātnei nebūtu vajadzīgs.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Edvīnam Kidem! Pēc tam runās deputāts Pauls Putniņš no Zemnieku savienības.

E.Kide (SL).

Cienītais priekšsēdētāj! Cienītie deputāti! Mēs skatām likumprojektu par grozījumiem 1993.gada budžetā. Protams, inflācijas apstākļos no budžeta grozījumiem neizbēgt, tomēr es gribu uzsvērt, ka pēdējā laikā inflācija Latvijā ir stipri samazinājusies un mēs esam pat pārgājuši uz deflāciju, pateicoties labai, atzītai monetārajai politikai. Bet budžeta grozījumi par to it kā neliecina. Izmaiņas budžetā ir grandiozas.

Levita kungs teica, ka budžetu mēs saņemam mantojumā no iepriekšējās valdības. Es tam piekrītu, bet izpildīt budžetu vajadzēs šai valdībai, un, ja runājam par budžeta izpildi, par to ir daudz kas sakāms, jo daudz kas ir ne visai apmierinošs. Kā var neizpildīt budžetu, jo budžets ir likums?! Tas ir jāpilda.

Par budžeta ieņēmumu daļu. Akcīzes nodokli vien valdība atļaujas neiekasēt par 25 miljoniem, muitu - par 7,7 miljoniem, sociālo nodokli (šķiet, ka to vispār neiekasē) - par 18 miljoniem. Visi šie mīnusi kopā rada mīnusu budžeta ienākumu daļā. Tā ir budžeta likuma neizpilde no izpildvaras puses, no valdības puses.

Budžeta ienākumu daļā ir vesela virkne pozīciju, ko sauc par ieņēmumiem, bet patiesībā šie posteņi ir mīnusos. Tā ir vesela virkne ieņēmumu, kurus no lauksaimniecības vajadzēja gūt dažādiem uzņēmumiem, kuri saņēma kredītus, aizdevumus ar valsts garantijām, bet šie uzņēmumi pa šo laiku ir privatizējušies un ieņēmumus nevar atdot. Piebalga kungs teica, ka nākotnē tie tiks atdoti. Piebalga kungs! Es domāju, ka jūs labi saprotat, ka tie mīnusi, kas šodien šeit ir ierakstīti ar mīnusiem, - tie izkūpēs kā dūmi pa skursteni, un ir iluzori tos plānot kā pieņēmumus nākamajā budžetā.

Par izdevumiem. Jūs paskatieties, - iepriekšējais budžets bija samērā īss, bet šie grozījumi ir trīs reizes garāki par pieņemto budžetu! Es to nenosauktu par budžetu, es to nosauktu par pašreizējo izdevumu pierakstu, sarakstu, kuru sarakstījusi Finansu ministrija ārpus budžeta. Ja tā var pildīt budžetu, tad budžets likuma veidā nav vajadzīgs, tad dosim Finansu ministrijai tiesības pierakstīt, kādi izdevumi ir vajadzīgi, un atkarībā no tā, cik budžetā ienāk, tos finansēt! Pasaulē budžetu pilda kā likumu, un arī mums tas būtu jāpilda, kā ikviens likums.

Godātie deputāti! Paskatieties, kādu valdība mums ir iedevusi šo budžeta grozījumu projektu. Ir tikai nosaukta izdevumu daļa vai ieņēmumu daļa, nekāda paskaidrojuma nav. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ļoti ilgi pētīja un pēc tam prasīja Finansu ministrijai, kas ar to rindiņu ir jāsaprot.

Imants Kalniņš pareizi teica - budžeta deficīts “spēlēja” pa nedēļām: te, teiksim, 55 miljoni (tie, protams, ir rubļos izteikti), te 10 miljoni (latos) - uz vienu pusi, te - 10 miljoni uz otru pusi! Vai tas ir nopietns budžets? Vai to nopietni var saukt par budžetu?

Daži vārdi par budžeta izdevumu daļu. Vakar izskatījām izdevumu daļu. Kas attiecas uz atsevišķām lielām izdevumu pozīcijām, Finansu ministrija pat nevar paskaidrot, kam tās ir domātas. Finansu ministrija nevar paskaidrot! Kaut kādai skolai paredzēts piešķirt 30 tūkstošus latu. Ilgi pa telefonu centāmies noskaidrot, kam tie 30 tūkstoši latu ir vajadzīgi, bet viņi to adresātu neatrada. Taču, kā Zaščerinska kungs teica, Valsts zemes dienestam, kurš visai Latvijai iemēra zemi, mēs varam piešķirt tikai 30 tūkstošus. Jūs salīdziniet - nezināms objekts un visas Latvijas Zemes dienests! Es vēlreiz gribu jautāt - vai tas ir nopietni?!

Levita kungs teica, ka nedrīkst no Apvienoto Nāciju Organizācijas izstāties. Nē, iepriekšējais runātājs tā nedomāja. Bet nav pieļaujams tas, ka kādas astoņas organizācijas gada beigās pieprasa statūtu iemaksas, it kā mēs nezinātu to, sastādot budžetu, bet Finansu ministrija mierīgi ieraksta, ka tie ir pašreizējie izdevumi. Tā, lūk, veidojas tie grandiozie deficīti ārpus visa.

Tas pats, kā jau Kreitusa kungs teica, attiecas uz Ārlietu ministriju. Vai Ārlietu ministrija kaut vai aptuveni nezina savus izdevumus? Nē! Pēdējos mēnešos - 44 tūkstoši latu papildus! Papildus! Attiecībā uz budžeta izdevumu daļu gribu teikt, ka mums vajadzētu iedot Zemes dienestam naudu, lai Latvijas zemnieki pavasarī varētu saspraust kupicas un zināt, kur ir zemes robežas.

Vēl par izdevumiem. Šajā sakarībā jau viens runātājs uzsvēra un arī Levita kungs atzīmēja, ka it kā tiekot samazināti izdevumi valsts pārvaldes aparātiem. Bet palasiet! Tajā punktā, kur visām budžeta iestādēm noņem 10 procentus, ir maza, maza piezīmīte (kā Tupeša kungs teica): “Izņemot valsts varas un pārvaldes iestādes.” Tas ir, - mūs izņemot. Bet pārējiem paredzēts noņemt - gan skolām, gan slimnīcām. Visiem paredzēts noņemt.

Es domāju, ka šeit ir ieplānots arī tas lielais algas pielikums un privilēģiju pieaugums, kas minēts civildienesta likumā, par ko Gaiļa kungs iepriekšējā reizē runāja, un tāpēc ir skaidrs, ka nav paredzēts apgrozījuma nodokļa pieaugums; nav paredzēts ieņēmums no apgrozījuma nodokļa pieauguma, kaut gan apgrozījuma nodoklis ir pieaudzis. Es domāju, ka tiek krāta rezerve, kā Zaščerinska kungs teica, algu pieaugumam nākamajā gadā. Un tieši tā to vajadzētu arī nosaukt.

Un pēdējais. Šie grozījumi, kas ir jāpieņem, liecina par milzīgu paviršību; tie liecina, ka budžetu uzskata nevis par likumu, bet, kā jau es teicu, tikai par pierakstu blociņā.

Cienītie kolēģi! Mēs zinām, ka Igaunijā ir pieņemts sabalansēts budžets; Lietuvā, mēs zinām, budžets ir pieņemts tikai ar 1 procenta deficītu. Viņiem budžets ir pieņemts, bet mēs par savu budžetu neesam runājuši. Mēs esam neoficiāli saņēmuši likumprojektu par valsts finansu saimniecības pārvaldīšanu, kas noteiks, kā pieņems budžetu. Bet šis likumprojekts nevienā lasījumā nav izskatīts, nevienā komisijā nav bijis. Mēs neesam saņēmuši nākamā gada budžeta koncepciju, un mēs nezinām, kā mainīsies likums par budžeta tiesībām. Mums nav neviena tiesiska dokumenta. Mums atkal draud tas pats, par ko Imants Kalniņš teica, - ka tas būs paviršs uzmetums valsts līdzekļu izdošanai un iekasēšanai, nevis likumīgs budžets, kādu to redzam civilizētajās Eiropas valstīs. Uzskatu, ka valdībai vajadzēja ļoti nopietni padomāt par nākamā budžeta likumdošanas dokumentācijas tiesisko nodrošinājumu un vajadzēja ļoti steidzīgi ķerties pie nākamā budžeta izstrādāšanas. Mēs esam nostādīti fakta priekšā, un mums, protams, šis budžets ir jāpieņem, jo šajā budžeta grozījumu projektā ir arī daudzi tādi punkti, kuri ir patiešām nepieciešami.

Priekšsēdētājs. Paldies. Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu. Tagad mums būtu jāpasludina pārtraukums, bet atļaujiet izskatīt šo iesniegumu tagad, jo tas attiecas tieši uz pārtraukumu. Iesniegums ir šāds:

“Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz izsludināt pārtraukumu uz vienu stundu pēc debatēm un balsojuma par pāreju lasījumam pa pantiem un nepasludināt regulāro pārtraukumu...” - es lasu, kā šeit ir rakstīts, - “regulāro pārtraukumu 10.30”.

Godātie deputāti! Varu sniegt jums vēl vienu informāciju. Ja situācija izveidosies tāda, kādu to prognozē 10 deputāti, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai būs jāizskata tikai trīs priekšlikumi, jo šīs daudzās kritiskās piezīmes, kuras tiek izteiktas, nav iesniegtas nekādā veidā - nav iesniegtas grozījumu veidā, labojumu veidā, pagaidām ir iesniegti tikai labojumi par Centrālo zemes komisiju un par izdevumu palielināšanu Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas izglītības iestādēm, par valsts investīcijām, kā arī par to, ka jāsamazina 18.pantā paredzētie izdevumi Trīszvaigžņu sporta spēļu atmaksai un jāpalielina izdevumi Valsts zemes dienesta uzturēšanai. Tas ir viss. Šī informācija attiecas tikai uz tiem iesniegumiem, kuri ir saņemti Prezidijā.

Bet tagad ir jābalso par priekšlikumu, kuru es jums jau vienreiz nolasīju, - “Izsludināt pārtraukumu uz vienu stundu pēc debatēm par pāreju lasījumam pa pantiem un nepasludināt regulāro pārtraukumu 10.30”. Reģistrācija būs, bet tagad balsosim par šo priekšlikumu - nepasludināt pārtraukumu līdz pirmā lasījuma beigām, jo mums vēl ir runātāji - Putniņš, Lambergs, Ritenis, Vaivads, Sinka, Platais. Lūdzu rezultātu. Par - 59, pret - 14, atturas - 16. Priekšlikums ir akceptēts ar balsu vairākumu. Informācija deputātiem: reģistrācija būs pirms pārtraukuma.

Turpinām debates. Vārds deputātam Paulam Putniņam no Latvijas Zemnieku savienības, pēc tam - deputātam Aristidam Lambergam.

P.Putniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! šai valdībai liktenis ir lēmis, jau pirmajā reizē pieskaroties budžetam, samazināt asignējumus kultūrai un izglītībai. Šis solis ir apstākļu spiests, nepopulārs, grūts, un es negribu filozofēt, vai cita valdība, ja tāda būtu šīs valdības vietā, būtu gājusi šo ceļu vai citu.

Cienījamie kolēģi! Gribu jūs šobrīd aicināt - it īpaši kolēģus no opozīcijas, - tad, kad nonāksim pie balsojuma, par kuru priekšsēdētājs informēja vakar koalīcijas sēdē, radīsim iespēju par lieko līdzekļu daļu pabalstīt lauku mazās skolas, kurām ir īpaša situācija: vai nu tām ir iegāzušies jumti, vai šoziem draud grūtības ar siltumapgādi. Bez skaļiem vārdiem jums gribu teikt tā: ja šoziem tiks slēgta kaut viena vienīga skola, arī tā vismazākā, tas iezīmētu jau valsts katastrofu, varbūt pat nācijas traģēdiju, tas būtu nelaimes sākums, tāpēc turēsimies savos balsojumos - jeb šajā konkrētajā balsojumā - pie tā paša mazumiņa, un (acīmredzot tad, kad strādāsim pie nākamā gada budžeta) varbūt izdosies no tā mazumiņa kaut ko sakārtot to vēlmju līmenī, kādas valdībai šodien kritisku piezīmju veidā izsaka tie kolēģi, kas domā par mūsu valsts un par mūsu tautas nākotni.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Aristidam Lambergam, pēc tam labklājības ministram Jānim Ritenim.

A.J.Lambergs (LNNK).

Vispirms gribu izteikt vēlreiz savu attieksmi pret to, ka valdība iesniedza budžetu tikai vakar. Mēs to saņēmām vakar, un nav taču iespējams 12 stundu laikā izskatīt šo budžetu. Vajadzētu mēģināt turpmāk iesniegt budžeta projektus laicīgāk.

Bet tagad, mīļie deputāti un godātā valdība, gribu vērst jūsu uzmanību uz šādu faktu.

Saskaņā ar budžeta grozījumu otrā pielikuma 29.punktu Drošības dienestam tiek noņemti 45 630 lati. Tas nozīmē, ka Drošības dienesta darbība faktiski tiek ierobežota, varbūt pat izbeigta. Tas rāda šīs valdības attieksmi pret dienestu, kas apsargā Saeimu, valdību, ārzemju diplomātus - un tā tālāk. Drošības dienests ir iesniedzis pieprasījumu pēc 321 000 latiem ceturtajam ceturksnim, bet būtībā tam ir vajadzīgi 361 822 lati, un līdz ar to jau rodas 40 000 latu deficīts mūsu pašu Drošības dienestam. Tikai Drošības dienesta darbinieku algām vien ir vajadzīgi 249 000 latu, parādiem par siltumu, degvielu, munīciju, sakariem - 14 000 latu, siltiem formas tērpiem ziemai āra posteņiem pie vēstniecībām - 40 620 latu. Būtu vajadzīgs līdzekļu palielinājums, bet 45 630 latu noņemšana rada Drošības dienesta darbības ierobežojumu. Vai nepirkt formas puišiem, kuri stāvēs ārā un apsargās, vai “nogriezt” siltumu? Nav korekts apgalvojums, ka Iekšlietu ministrijas budžetā plānotais palielinājums - 4 201 425 lati - ir paredzēts cietumu uzturēšanai. Tas tā nav: 1 817 180 latu ir domāti darba algām. Jāņem vērā arī tas, ka iepriekšējā iekšlietu ministra Čevera vadībā līdz 1993.gada jūlijam pacentās “iztīrīt” visu Iekšlietu ministrijas gada budžetu. Ierosinu no 26. pozīcijas, kuras apjoms ir 4 201 425 latu, noņemt 45 630 latus un nesamazināt Drošības dienesta pieprasīto budžeta summu, lai Drošības dienests varētu kalpot Latvijai un tās interesēm arī nākotnē.

Priekšsēdētājs. Vārds Jānim Ritenim - labklājības ministram, pēc tam - izglītības, kultūras un zinātnes ministram Jānim Vaivadam!

J.Ritenis (labklājības ministrs).

Godājamie kolēģi! šo debašu gaitā kolēģe Seile teica, ka budžets nav izsmēlis visas iespējas, lai uzlabotu mūsu tautas dzīvi. Tas ir gluži pareizi, un es kā labklājības ministrs varu tikai atkal un atkal atkārtot, ka šis budžets joprojām neatrisina visas tās materiālās problēmas, kuru risinājumam būtu jānodrošina trūkumcietēju, invalīdu, represēto, slimo un bezdarbnieku sadzīves problēmas. Tomēr, kā jau no šīs tribīnes ir vairākkārt teikts, šis budžets ir pirmais solis - un racionāls solis - pareizā virzienā.

No šīs tribīnes teiktajām runām nedrīkstētu ļaut aizkavēt paaugstināto pensiju izmaksu, par kurām mēs lēmām pagājušajā Saeimas sēdē. Saeimā pastāvošajām kontraversijām, manuprāt, nedrīkstētu ļaut aizkavēt arī to darbu, kuru Labklājības ministrija uzsākusi, lai mūsu valstī fundamentāli pārkārtotu sociālās palīdzības sistēmu, to piemērojot Rietumu pasaulē pastāvošajām sistēmām un kārtībai. Atbildot deputātam Kreitusam, man jāsaka, ka valdības iespējas palīdzēt dažādajām trūkumcietēju grupām ir atspoguļotas budžeta projektā sniegtajos skaitļos. Gribu vēl piebilst, ka Labklājības ministrijā jau tiek veikts arī darbs, lai palīdzētu daudzbērnu ģimenēm, kuru skaits ir 4000 (mēs šeit runājām, protams, par ģimenēm, kurās ir vismaz četri pieci bērni). Šīs ģimenes pieminēja arī deputāts Kreituss. Labklājības ministrijā uzskata, ka vienīgā iespēja, kā palīdzēt šīm daudzajām ģimenēm, ir - nodrošināt tām jau šoziem sistemātisku un mērķtiecīgu Pasaules brīvo latviešu apvienības pabalstu. Šis jautājums šā mēneša beigās tiks kārtots Amerikas Savienotajās Valstīs. Katrā ziņā mans priekšlikums ir - bez kavēšanās rūpēties par to, lai šo budžetu varētu pieņemt un lai mēs varētu ķerties pie budžetā paredzēto paaugstināto pensiju un citu izmaksu izdarīšanas.

Priekšsēdētājs. Vārds izglītības, kultūras un zinātnes ministram Jānim Vaivadam.

J.Vaivads (izglītības, kultūras un zinātnes ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Uzsākot darbu pie šo budžeta grozījumu sagatavošanas, mēs faktiski sākām no ļoti smagām pozīcijām. Jā, te tika pieminēts šis milzīgais deficīts, kura rezultātā Finansu ministrijai nekas cits neatlika, kā ierosināt valdībā uzreiz izskatīt programmu par visu izdevumu samazināšanu par 10 procentiem. Sākt šādā pozīcijā, es domāju, nav ērti nevienam ministram un nevienai amatpersonai. Varētu teikt, ka zināmā mērā kaut ko ir izdevies atkarot un 10 procentu vietā izglītības, kultūras un zinātnes vajadzībām samazinājums ir tikai 3,5 procenti. Taču šeit es gribu vērst uzmanību uz to, ka tas absolūti vēl neatbilst tām prioritātēm, kādas mēs izvirzām, un visa koalīcija un acīmredzot tagad jau arī valdība sevi saista ar nopietnu pārorientēšanos tieši šajā budžeta izdevumu jomā.

Kā jau dzirdējām ne no viena runātāja vien, budžets ir valdības prioritāte. Es palieku tādā izpratnē, ka valdība arī turpmāk šo definēto prioritāti piepildīs jau reālā veidā. Tas varbūt nav sevišķi patīkamais fons, bet es arī to apzinos un kā valdības loceklis nevaru situāciju valstī vērtēt citādi kā vien kopumā. Un, no šādas situācijas izejot, es domāju, ka ir divi pozitīvi momenti, kas ir ietverti budžeta grozījumos.

Viens būtisks moments ir tas, ka ir atrasti līdzekļi, lai mēs varētu palielināt budžeta iestādēs strādājošo algas. Acīmredzot nākamo otrdien valdība pieņems lēmumu par algu palielināšanu budžeta iestādēs strādājošajiem un skolotājiem to skaitā, sākot ar 1.novembri. Tātad tā ir pozitīvā iezīme šajā budžeta grozījumu projektā.

Otrs ir tas, ka mēs beidzot esam sākuši risināt tādas problēmas, par kurām es runāju iepriekšējā plenārsēdē, tas ir, mūsu lauku skolu problēmas, lai gan pirmais solis šajā virzienā ir visai pieticīgs. Bet es tomēr uzskatu, ka šie ir tie momenti, kas mums liek arī kopumā vērtēt šīs pieejas maiņu, runājot par budžeta līdzekļiem. Es tomēr gribētu teikt, ka šie divi mēneši mums zināmā mērā varbūt būs reizē gan inerciāls moments, gan arī mēģinājums kaut ko mainīt. Taču mums tiešām nopietnāk ir jādomā par to, kā mēs sastādīsim un kā mēs strādāsim pie budžeta nākamajam gadam. Es gribu teikt, ka mums būs nopietni un arī kritiski jāizvērtē šis darbs pašā Ministru kabinetā, jo tā pieeja, kāda ir bijusi līdz šim, tas ir, ka katru pozīciju attiecībā uz skaitļiem, nevis uz prioritātēm izsver Finansu ministrijā, bet pēc tam pārējās ministrijas ir spiestas spēkoties ar Finansu ministriju, lai pierādītu, ka tur izdevumi ir pareizi un ka tie ir vajadzīgi. Es domāju, ka šī pieeja tieši budžeta sastādīšanā mums būs principiāli jāpārvērtē. Mums tiešām ir jāsāk ar to, ko mēs ierakstījām savā programmā. Mēs nosakām savas prioritātes, un uz tām balstās visas ministrijas, arī Finansu ministrija. Es domāju, ka tas viss mums ir rūpīgi jāizanalizē un arī tādā gultnē jāievirza jaunā budžeta apspriešana. Es aicinu pieņemt šos budžeta grozījumus ar tādu nolūku, lai mēs atkal neiestrēgtu sīkos ķīviņos un nemēģinātu pārvilkt to deķi no vienas puses uz otru un pierādīt, cik pensionārus mēs, piemēram, varētu uzturēt no Zemes dienestam atvēlētajiem līdzekļiem vai otrādi. Es domāju, ka šo divu mēnešu jautājums mums, protams, būs jānokārto principiāli, ņemot vērā prioritātes nākamajam budžeta gadam. Tas būtu mans lūgums, lai mēs varētu realizēt to programmu, kas jau ir atkarīga no šā budžeta pieņemšanas, arī izglītības darbinieku samaksas jautājumus, lai arī šīs pašas lauku skolu problēmas varētu sākt jau risināt.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Jā, šīs varētu nosaukt par nenormāli steidzīgām debatēm, jo ir nenormāli maz laika dots budžeta debatēm vispār. Piebalga kungs un citi aizrāda, ka šis ir nenormāli īss laiks, kurā jāpieņem budžeta grozījumi. Vispārēji izsakoties, tas laiks nebūtu tik nenormāli īss, ja valdības vadošā frakcija nebūtu tik ļoti norūpējusies par savām simts dienām un sava simts dienu plāna izpildi. Tad varbūt tā būtu atradusi laiku, lai sagatavotu labāk sabalansētus budžeta grozījumus šim Augstajam namam, un mums būtu vairāk laika šo budžetu izdebatēt. Te var pieskarties tikai pāris punktiem.

Tagad laikam tas būtu neparasti - opozīcijas vārdā uzsist uz pleca valdībai, ka acīmredzot vienā sektorā, tajā, kas attiecas uz Satiksmes ministriju, šķietami vismaz pēc skaitļiem saskan G-24 kredīta summa 1 miljons 230 tūkstošu latu, kurus izlietos ziemas dienestu darbu tehnoloģijai. Es pieņemtu, ka ceļiem tā ir ļoti būtiska. Tātad šajā gadījumā to varētu uzskatīt par ārzemju kredīta pareizu izmantošanu.

Tad ir vēl bankas kredīts. Es pašlaik runāju par deficīta finansēšanu aptuveni 13 miljonu latu apmērā. Tas būs “ciets rieksts”, un mums tiešām būtu jādzird, kādā veidā šo deficītu valdība nākamajā gadā varēs likvidēt, lai nerastos inflācijas situācija. Tas pats ir attiecībā uz iekšējo aizņēmumu.

Tagad daži vārdi par izdevumiem, jo tie piesaistīja uzmanību. Atsevišķi ņemot, daži no tiem nemaz nav tik lieli, bet visi kopā tie summējas. To jau pieminēja iepriekšējie runātāji, bet mani interesē viens punkts. Es jau reiz to teicu. Un lai Inkēna kungs nedomā, ka es speciāli esmu pret viņu personīgi ievadījis kaut kādu vendetu. Es kaut kā skaužu to summu, kaut gan tā ir nepilni 23 tūkstoši latu. Vai tomēr īpašu uzdevumu ministra aparātam tas mums tagad ir vajadzīgs? Vai mums ir vajadzīgas divas summas valdības aparāta autobāzei? Es nebūt neizsmeju valdību. Es tiešām neizsmeju to, ka arī valdībai un citiem valsts aparātiem ir nepieciešams kaut kāds prestižs, kaut kāda glance, lietojot ļoti latvisku vārdu, bet vai ir nepieciešami šie ārkārtīgi dārgie limuzīni, ar kuriem mūsu valsts vadība un citi ierēdņi braukā apkārt? Tie noteikti dārgi maksā. Ja šajos divos mēnešos mums ir “jāizspiež” budžeta grozījumi, vai tas ir absolūti nepieciešams izdevums? Vai šī autobāze nav drakoniski samazināma? Kā Levita kungs minēja, būtu absurds samazināt vai nemaksāt šos dažādos starptautiskos maksājumus, un katrai ministrijai ir šie starptautiskie maksājumi - vienalga, vai tā būtu ANO vai kas cits. Arī šajos pāris mēnešos, šajos krīzes mēnešos mēs varētu pieciest. Šajā laikā skolotāju algas, kā es redzu, nav palielinātas, varbūt ir pat samazinātas, taču tas ir mūsu bērnu izglītības lauks, kuram nu gan mums nevajadzētu samazināt vai nepalielināt izdevumus. Tas pats, piemēram, attiecas uz bērnu - invalīdu internātskolām. Tur arī ir mīnuss. Tādas ir vairākas citas lietas, par kurām mēs nevaram tagad šausmīgā laika trūkuma dēļ parunāt. Kā jau iepriekšējie runātāji minēja, mums šis projekts tika iesniegts pēdējā minūtē, un tagad ir pēdējās divas trīs dienas līdz novembrim. Nu ir krīze, bet es domāju, ka tās 100 dienas būtu mierīgi varējušas ciest zaudējumu uz šā budžeta labākās izstrādāšanas rēķina.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kiršteins, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 67.pantu, ir sagatavojis iesniegumu. 67.pants paredz: “Ārpus kārtas pielaižams runātājs: 1) par Saeimas Kārtības ruļļa neievērošanu vai pārkāpšanu; 2) par kārtību, kādā apspriežamā lieta tālāk virzāma.” Tikai balstoties uz šiem diviem formulējumiem, godātais deputāt, es jums dodu vārdu ārpus kārtas.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es aicinātu pašreiz nedebatēt par starptautiskajiem maksājumiem, jo tie maksājumi, kas šeit ir ielikti, ir ielikti, izejot no tā, ka te nav nekas lieks. Es vienkārši pateikšu ļoti īsi. Apvienoto Nāciju Organizācijas maksājums ir noteikts komisijā, kas nosaka šo lietu, un pie šiem maksājumiem strādā Latvijas misija ANO, tā ka mēs te varam filozofēt un teikt, ka nav jāmaksā, un aicināt, bet tas ir noteikts, un ir valstis, kas maksā, un ir valstis, kas nemaksā. Ja mēs gribam, lai ANO rezolūcija par karaspēka izvešanu tiktu īstenota, tad es domāju, ka šos maksājumus vajadzētu maksāt. Mēs šīs lietas izskatīsim komisijā, kad mēs pāriesim pie konkrētiem pantiem, jo šodien mēs šo budžetu nepabeigsim izskatīt. Tad mēs varētu debatēt sīkāk, bet tagad šādi paziņojumi, ka ir kaut kādi lieki maksājumi, ir pilnīgi nevietā, jo, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības apspriedei Saeima maksā 3200 latu, un vajag atcerēties, ka Eiropas Drošības un sadarbības apspriede pašreiz galvenokārt runā par karaspēka izvākšanu no Baltijas valstīm. Tāpēc man būtu priekšlikums - pašreiz ar to arī beigt. Es vēlreiz lūdzu nerunāt vispārīgi, bet, ja ir priekšlikumi par to, kādu maksājumu mēs varam atļauties nemaksāt, iesniedziet tos Ārlietu komisijai, tad mēs, nākamreiz pārejot pie pantiem, varētu sīki izanalizēt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Es aicinu jūs, deputāt Kirštein, vēlreiz iepazīties ar 67.panta saturu, kad nākamreiz rakstīsit iesniegumu. Tālāk runās Jānis Platais - budžeta valsts ministrs.

J.Platais (budžeta valsts ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Deputāti šodien debatēs izteica ļoti daudz dažādu jautājumu, uz kuriem es uzskatu par nepieciešamu īsi atbildēt, lai izgaisinātu šaubas par to, ka tiešām šie budžeta grozījumi ir vajadzīgi, ka tie ir nopietni sagatavoti un ka tieši tādā veidā tie ir arī iesniegti. Šo budžetu grozījumu bāze ir pamats, pie kura strādāja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija visu šo laiku. Tie tika izdalīti deputātiem jau pirms divām nedēļām. Sakarā ar to mēs gaidījām visas šīs divas nedēļas deputātus, kas nāktu pie mums ar jautājumiem vai priekšlikumiem, tāpēc diemžēl šīs bargās runas par to, ka bija maz laika, lai izskatītu jautājumu šodien, skanēja no tiem deputātiem, ar kuriem Finansu ministrijas cilvēki nav runājuši un uzdevuši jautājumu par to, kādā veidā izskatīt vienu vai otru lietu.

Viens no nopietnākajiem jautājumiem, kas šeit izvirzījās, bija par budžeta ieņēmumu daļu. Saistībā ar budžeta ieņēmumiem es varu paskaidrot to, ka mēs ļoti rūpīgi izskatījām visus jautājumus, kas saistīti ar budžeta ieņēmumiem, un katru ieņēmumu pozīciju. Vēl vakar Budžeta komisijā notika diskusija par to, kādā apmērā mums jānosaka nevis ieņēmumu plāns, bet izvērtējums, cik lielus budžeta ieņēmumus mēs pagaidām varam gūt no viena vai otra nodokļa. Un nekādā gadījumā šos rādītājus, kas ir ietverti budžeta ieņēmumu daļā, mēs nevaram uztvert kā obligātu plānu, bet gan kā vērtējumu, kurš ir jānodrošina un pie kura ir jāstrādā visa gada laikā, jo tas veidojas no konkrēti formulētajiem nodokļiem, no nodokļu likmēm, no tiesībām Valsts ieņēmumu dienestam šos nodokļus iekasēt. Sakarā ar to attiecībā uz apgrozījuma nodokli mēs šajos budžeta grozījumos paredzam, ka vidējais apgrozījuma nodokļa maksājums katru mēnesi līdz gada beigām var sastādīt 5,1 miljonu latu. Protams, oktobrī mēs sagaidām daudz lielāku ieņēmumu nekā 5,1 miljons latu sakarā ar to, ka visas avīzes ir raibas ar sludinājumiem: pārdodam, pārdodam,pārdodam par ļoti labām cenām līdz 1.novembrim, jo 1.novembrī, lūk, stājas spēkā jaunās apgrozījuma likmes, un no 1.novembra var sagaidīt, ka apgrozījums samazināsies. Mēs ļoti rūpīgi izskatījām šos aprēķinus, šie aprēķini tiešām ir ārkārtīgi rūpīgi apsvērti.

Par akcīzes nodokli. Akcīzē mēs paredzam, ka mums līdz gada beigām, tas ir, 4.ceturksnī, kopējie ieņēmumi būs 7 miljoni latu. Krištopana kungs teica: ja runa ir par Valsts ieņēmumu dienestu kopā - tātad Finansu inspekciju un muitu, tad tās pieliks visus spēkus, lai tiešām šo rādītāju izpildītu, lai arī cik grūti tas būtu. Tas ir divas reizes vairāk, nekā mēs iekasējām caurmērā otrajā un trešajā ceturksnī.

Attiecībā uz budžeta deficītu. Nepārtraukti tiek uzdots jautājums: kāds ir budžeta deficīta apmērs, cik liels tas ir? Visiem Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja iepazīties ar Finansu ministrijas aprēķiniem, kuri tika publicēti “Valdības Vēstnesī” augusta sākumā. Tur tabulā uzskatāmi ir redzams, uz kādu faktoru rēķina mums veidojas kopējais budžeta deficīts. Šis budžeta deficīts veidojas, izejot no tām pozīcijām, kuras mums nepildās akurāti apstiprinātajā valsts budžetā par kopējo summu 33,6 miljoni latu. Mēs sagaidām, ka nedabūsim ieņēmumu pilnu summu, kāda būtu nepieciešama, apmēram par 12 miljoniem latu. Mēs jau gaidījām, ka nesaņemsim budžetā ieņēmumus no kredītu atmaksām par 18 miljoniem latu. Mēs cerējām, ka varētu panākt zināmu budžeta ekonomiju, ietaupot izdevumus, kas bija paredzēti budžetā gan nodarbinātībai, gan arī Pasaules bankas kredītu procentu maksājumiem, kuriem nebija termiņa, kā izrādījās pēc budžeta apstiprināšanas 1993.gadā. Savukārt nenosegtie izdevumi izveidoja 21,3 miljonus latu papildu izdevumus budžetā. Tās ir nepietiekami finansētās pensijas, kuras mēs šodien apspriežam un kuras mums ir jāapstiprina, lai mums pietiktu šo trūcīgo 15 latu, ko mēnesī izmaksāt katram pensionāram, nemaz nerunājot par to, cik daudz līdzekļu mums būtu vajadzīgs vēl papildus pensiju grozījumiem, kuri tika pieņemti pagājušajā nedēļā.

Mums arī apkures tarifu starpībai bija jāparedz papildu izdevumi. Arī tie tiek iestrādāti budžetā. Iekšlietu ministrijai papildus, kā mēs rēķinājām, jūlija beigās un augusta sākumā būs nepieciešami 4,4 miljoni latu, un visas šīs summas tika paredzētas precīzi.

Tālāk. Finansu ministrija strādājot šo deficītu samazināja uz tā rēķina, ka tika samazināti papildu budžeta izdevumi, ko jūs redzat jums izdalītajā budžeta dokumentā. Turklāt mums ir uzlabojusies nodokļu iekasēšana, salīdzinot ar to, kāda tā bija vasaras sākumā.

Nedaudz par budžeta izdevumiem. Ja mēs ļoti rūpīgi analizējam un izskatām visas budžeta rindas, tad mēs varam redzēt, ka valsts pārvaldē un valsts varā galvenie izdevumi, galvenie papildu izdevumi veidojas tieši sakarā ar to, ka aizejošā Augstākā padome pieļāva, pēc Finansu ministrijas viedokļa, tomēr ļoti greznas atlaišanas pabalstu izmaksas daudziem no tiem cilvēkiem, kuri vēlāk atkal bija nepieciešami darbam Saeimā, un sakarā ar to šīs izmaksas ir visai augstas. Un tieši gan Saeimas, gan Valsts prezidenta izdevumi veido lielāko daļu no izdevumu palielinājuma šajā pozīcijā. Mēs ar Seiles kundzi esam gatavi apspriest tās iespējas, kā šos izdevumus tiešām reāli varētu samazināt, lai ietaupītu līdzekļus citiem mērķiem.

Izdevumi, kas ir saistīti ar Valsts zemes dienestu. Te bija ļoti smagas diskusijas. Mēs skatījāmies visus jautājumus un rūpīgi analizējām, kā mainīsies Valsts zemes dienesta finansēšana, ja mēs pieņemsim budžeta grozījumus tieši tādā veidā, kā tie bija paredzēti. Mēs nonācām pie secinājuma, ka Valsts zemes dienests saņems katru mēnesi līdz šiem grozījumiem 80 tūkstošus latu - tieši tāpat kā tas saņēma vasaras mēnešos, kad bija vissmagākais darbs un kad reāli arī visvairāk varēja izdarīt zemes ierīcībā. Protams, Finansu ministrija gāja pretī, un mēs iestrādājām vēl papildu līdzekļus Valsts zemes dienestam 30 tūkstošus latu iekārtu iegādei. Pēc šīs sēdes mēs varam skatīt šos jautājumus vēl papildus.

Par starptautiskajām organizācijām Kiršteina kungs jau paskaidroja. Tātad jautājums ir tikai par to, vai Latvija normāli pildīs savas starptautiskās saistības, kuras mēs esam uzņēmušies lielāko daļu jau ar bijušās Augstākās padomes piekrišanu, ka Latvija kļūst par Apvienoto Nāciju locekli. Tā iestājās arī dažādās citās starptautiskajās organizācijās, kuru konvencijām arī Latvija jau ir pievienojusies un grib tiešām šinī procesā piedalīties arī tālāk.

Par to, ka Finansu ministrija nezina, kādi rādītāji ietverti budžetā. Tiešām budžets ir ārkārtīgi liels dokuments, un acīmredzot var būt situācija, ka es vai Kaminska kungs personiski detalizēti nezina viena vai otra izdevumu posteņa sadalījumu. Šādā gadījumā mums tomēr vajadzētu būt tiesībām piezvanīt saviem kolēģiem un precizēt šos dokumentus.

Attiecībā uz skolu, kuru minēja Kides kungs savas uzstāšanās laikā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā mēs pēc pieprasījuma esam iesnieguši nepieciešamos dokumentus, kas ir saistīti ar šīs jaunizveidotās skolas finansēšanu. Sakarā ar to es aicinu Saeimas deputātus šodien balsot par šo likumprojektu, lai varētu izdarīt paredzētos grozījumus budžetā 1993.gadam.

Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāts Lambergs ir iesniedzis lūgumu dot viņam vārdu kā 330.iesnieguma autoram. Kārtības ruļļa 57.pants to paredz, bet es tikai brīdinu, Lamberga kungs, ka mēs tagad neapspriežam iesniegumu. Un arī neapspriedīsim. Lūdzu, jums vārds!

A.J.Lambergs (LNNK).

Es lūgtu atzīmēt. Jums ir izsniegts mūsu deputātu iesniegums par Drošības dienesta budžeta papildinājumu, taču tur diemžēl ir ieviesušās divas kļūdas, kuras es gribētu izlabot. Tas ir viss. Pirmā kļūda ir: likumprojektā “Par grozījumiem 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam””, tur ir teikts “2.pielikumā”, bet ir jābūt “3.pielikumā”. Lūdzu, izlabojiet! Tātad nevis 2., bet 3.pielikuma 29.punktā Drošības dienestam svītrot samazinājuma summu, un summai trūkst nulles galā. Te iznāk 45 lati 63 santīmi, bet ir jābūt 45 tūkstoši 630 lati. Tā ka vajag pielikt nulles galā. Mēs atvainojamies par šīm kļūdām. Lūdzu tās izlabot un piedot mūsu paviršību! Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu visus ieņemt savu vietu un sagatavoties balsojumam par likumprojekta lasīšanu pa pantiem. Ja referents vēlas galavārdu, viņš, protams, var nākt tribīnē, bet es saprotu, ka referents nepiesakās. Runājiet, lūdzu, ātrāk! Vārds galavārdam referentam - komisijas vadītājam deputātam Piebalgam.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es mēģināšu pamatot vēlreiz galvenās iebildes. Pirmais - ātrums. Kāpēc tik ātri ir jāizsakās? Tam ir divi būtiski faktori: pirmais ir tas, ka šis likumprojekts ir jāīsteno šajā gadā, bet atlikuši ir divi mēneši, un mums ir jākoncentrē visa uzmanība uz nākamā gada budžeta projektu.

Un otrais iemesls ir tas, ka pensijas, darba algas, sociālie pabalsti un siltuma izmaksas ir jāmaksā, sākot ar 1.novembri. Tādējādi tas ir pamatojums, kāpēc mēs skatām to tik ļoti ātri.

Par formu. Jā, forma ir ļoti slikta. Tā ir nepārskatāma un grūti saprotama, un balsot būs vēl grūtāk. Taču jāteic, ka 1993.gada budžets diemžēl tika apstiprināts tieši pēc šīs formas, un mums nav iespēju iedot normālu formu, kura būs nākamā gada budžeta projektā. Tur tā būs ļoti klasiska, tāda, kādā tika pieņemts budžeta kopprojekts, teiksim 30.gados. Tur faktiski viss ir skaidrs, jo nāk pa pozīcijām viens pēc otra un ir pietiekami paskaidrojumi, lai visi redz, cik ir štata vietu, kādas tās ir, kāds ir atalgojums, cik ir paredzēts mēbelēm, cik avīzēm utt. - precīzs atšifrējums kā paskaidrojums.

Trešais. Šodienas budžeta procedūru nosaka likums “Par budžeta tiesībām”. Arī tas nav pilnvērtīgs. Šobrīd Ministru kabinetā tiek skatīts jauns likums - “Par finansu vadību”. Ja tas būs kvalitatīvs un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīs, ka tas virzāms tālāk uz plenārsēdi, tad mēs izskatīsim budžetu 1994.gadam tikai pēc šā projekta pieņemšanas.

Ceturtais. Par to, ka ir samazinātas algas. Tā nav taisnība. Ir jāatšķir starpība starp algu un algu fondu. Algas ir tās, ko fiziski cilvēks saņem atbilstoši tam, kā viņš ir noformēts darbā. Tad pati alga netiek skarta. Algas fonda samazinājumam var būt stipri daudz iemeslu. Pirmais ir izmaiņas strādājošo skaitā, un otrais ir saistīts ar to, ka ļoti bieži budžeta iestādēs ir tā sauktais nekomplekts. Es gribētu pateikt vienu piemēru. Teiksim, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā mēs jau visu gadu strādājam, tas ir, kamēr vispār Saeima strādā, tikai ar vienu konsultantu, bet visu laiku viena konsultanta vieta ir vakanta. Tomēr mēs nepretendējam, ka šo naudu mums vajadzētu sadalīt un pārdalīt. Līdzīga situācija ir arī citās budžeta iestādēs. Skaidrs, ka Finansu ministrijā pēc atskaitēm par izpildi, var redzēt, ka šo budžeta iestāžu samaksas fondu var samazināt.

Un pēdējais - par mīnusiem. Jā, mīnusi ir traģiski! Taču tie nav divu mēnešu mīnusi. Tie ir mīnusi, kas radušies laika gaitā. Kā es jau teicu, iestādes trīs mēnešus tika finansētas pēc 1/12 no iepriekšējā gada budžeta. Pēc tam likums pieļāva, ka Finansu ministrija finansē izdevumus atbilstoši ieņēmumiem. Es kā bijušais izglītības ministrs varu pateikt, ka nevienu mēnesi man neiedeva kredītus 100 procentu apjomā. Šie mīnusi parādījās jau agrāk, taču izrādījās, ka mēs varam ar tiem izkulties un strādāt arī šajā 80 procentu režīmā. Protams, tas ir briesmīgi un jaunā budžeta procedūrā to nevarētu iekļaut. Tomēr tas nav tā, ka šie mīnusi uzgāžas pēdējā brīdī. Un tāpēc man būtu lūgums tomēr atbalstīt pāreju uz likumprojekta skatīšanu pa pantiem. Pēc tam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīts priekšlikumus, un mēs varētu pēc pārtraukuma izskatīt jau šo projektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tagad gan lūdzu sagatavoties balsošanai. Vai frakciju vadītāji ir gatavi? Nav iebildumu? Lūdzu, balsosim par pāreju uz likumprojekta “Par grozījumiem 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam”” lasīšanu pa pantiem! Balsosim! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. Par - 76, pret - 2, atturas - 10. Paldies. Ir akceptēta pāreja likumprojekta lasīšanai pa pantiem.

Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti ierosina pēc vienas stundas pārtraukuma turpināt sēdi līdz pulksten 15.00 un nepasludināt pusdienas pārtraukumu. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo jautājumu? Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - pēc stundas pārtraukuma turpināt sēdi līdz pulksten 15.00, nepasludinot pusdienas pārtraukumu. Tagad būs stundu ilgs pārtraukums. Lūdzu rezultātu. Par - 76, pret - nav, atturas - 12. Šis priekšlikums ir akceptēts. Tagad lūdzu komisijas vadītāju Piebalga kungu sniegt informāciju par komisijas darbu pārtraukumā.

A.Piebalgs. Man ir lūgums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem pulcēties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās. Diemžēl ar ēšanu būs tā sliktāk... Paņemiet līdzi visus tos priekšlikumus, kas ir iesniegti sakarā ar šo projektu.

Priekšsēdētājs. Reģistrāciju, lūdzu! Reģistrācija! Sekretāra biedru deputātu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku par deputātiem, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš, Juris Janeks, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Aida Prēdele, Jānis Vaivads, Joahims Zīgerists, Alfreds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Deputāts Žīgurs ir zālē.

Z.Tomiņš. Atzīmēts.

Priekšsēdētājs. Paldies. Sēdi uzsāksim pulksten 12.25 minūtēs!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpināsim sēdi! Izskatām likumprojektu “Par grozījumiem 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam””. Taču, pirms sākam izskatīt šo jautājumu, Saeimas sekretārs deputāts Daudišs lūdz vārdu īsam paziņojumam.

I.Daudišs (LC).

Godātie kolēģi! Man ir neliels paziņojums: šodien ir Itas Kozakevičas nāves diena, un tos, kuri vēlētos aizbraukt uz Itas kapu nolikt ziedus un atcerēties viņu, gaidīs mikroautobuss “Latvija” pulksten 15.30 lejā pie Saeimas nama.

Priekšsēdētājs. Vārds Finansu un budžeta (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam deputātam Piebalgam.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es ierosinātu skatīt pa pantiem tā, kā mēs jau pašā sākumā vienojāmies - tātad sākt ar ieņēmumu daļu, tad pāriet uz deficīta problēmu un tad izskatīt izdevumu daļu, jo pamatā visi priekšlikumi, izņemot vienu, ir saistīti ar izdevumu daļu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi par procedūru? Nav. Lūdzu, turpiniet!

A.Piebalgs. Tātad preambulā nekādu grozījumu nav un mēs varam pāriet pie 1.panta 1.apakšpunkta, jo kopējā summa, protams, ir atkarīga no tā, kā veidojas atsevišķu apakšpunktu summa.

Tātad 1.apakšpunkts ir šāds: palielināt apgrozījuma nodokļa plānu par 5,96 miljoniem latu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Otrais: samazināt akcīzes nodokļa plānu par 2,596 tūkstošiem latu... Es atvainojos, par 25 miljoniem 960 tūkstošiem latu, to skaitā palielinot plānu par 4 miljoniem 40 tūkstošiem latu sakarā ar jaunā akcīzes nodokļa likuma apstiprināšanu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Man ir lūgums un maza piezīme - lūdzu arī deputātiem orientēties uz dokumentā ierakstītajiem miljoniem, nevis skatīt tā, kā dažreiz mēs esam to pašu skaitli ar tūkstošiem izteikuši... Tāpēc sauksim absolūtajā skaitlī...

A.Piebalgs. Trešais: palielināt peļņas nodokļa plānu par 46 miljoniem 397 tūkstošiem 720 latiem.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Ceturtais: palielināt dabas resursu nodokļu plānu par 50 tūkstošiem latu.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebilžu.

A.Piebalgs.Piektais: palielināt nodevu un dažādu nenodokļu ieņēmumu plānu par 3 miljoniem 397 tūkstošiem 70 latiem.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Sestais: samazināt plānu ieņēmumiem no muitas par 7 miljoniem 764 tūkstošiem 330 latiem.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Tālāk: palielināt valsts nodevu plānu par 550 tūkstošiem latu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem, lūdzu, ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Astotais: samazināt sociālā nodokļa plānu par 18 miljoniem 554 tūkstošiem 800 latiem.

Priekšsēdētājs. Vai jums, godātie deputāti, ir kādas iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Devītais: samazināt Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas maksājumu plānu no pārtikas produktu rezervju realizācijas valdības palīdzības fonda aizdevumiem un procentu nomaksai par 6 miljoniem 111 tūkstošiem 20 latiem.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Desmitais: samazināt Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas maksājumu plānu no graudu rezervju realizācijas aizdevumu un bankas procentu nomaksai par 1 miljonu 952 tūkstošiem 980 latiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, kādi ir deputātu ierosinājumi? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. 11.apakšpunkts: samazināt Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas maksājumu plānu pārtikas kviešu iepirkšanai piešķirtā Amerikas Savienoto Valstu kredīta procentu nomaksai par 148 tūkstošiem 745 latiem.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. 12.apakšpunkts: samazināt Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas maksājumu plānu par valsts iekšējo aizņēmumu par 9 miljoniem 207 tūkstošiem 875 latiem.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. 13.apakšpunkts: samazināt iemaksu plānu Pasaules bankas kredīta procentu nomaksai par 1 miljonu 365 tūkstošiem 460 latiem.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. 14.apakšpunkts: noteikt iemaksu plānu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta procentu nomaksai par... Es atvainojos, te ir kļūda! Tātad palielināt iemaksu plānu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta procentu nomaksai par 71 tūkstoti latu.

Priekšsēdētājs. Vēlreiz nolasiet!

A.Piebalgs. Es atvainojos, nolasīšu precīzi: noteikt iemaksu plānu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta procentu nomaksai 71 tūkstoša latu apmērā... Te ir vienkārši gramatiski neveiksmīga konstrukcija, bet doma ir tāda, ka līdz šim nav bijuši šie izdevumi, tāpēc ir vārds “noteikt”.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. 15.apakšpunkts: noteikt ieņēmumu plānu no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas 360 tūkstošu latu apmērā. Šajā apakšpunktā bija Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Paskaidrojot par to sīkāk, komisija vienojās, ka deputātiem, konkrēti arī Demokrātiskajai partijai, tiks iesniegti visi materiāli, kas saistīti ar valsts nekustamā īpašuma pārdošanas kārtību un paredzamajiem ieņēmumiem ne tikai konkrētajā periodā, bet vispār.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes? Nav. Paldies! Akceptēts.

A.Piebalgs. Līdz ar to var pāriet pie paša šā panta augšdaļas, un tas nozīmētu grozīt 1993.gada valsts budžeta ieņēmumu kopējo samazinājuma summu par 14 miljoniem 279 tūkstošiem 420 latiem. (Piebalgs neskaidri nosauc summu!)

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes? Lūdzu, balsosim par pirmās sadaļas 1.pantu - grozīt 1993.gada valsts budžeta ieņēmumus par kopējo samazinājumu 14 miljonu 279 tūkstošu 420 latu apmērā saskaņā ar pielikumu. Un tālāk seko tie, kurus mēs izskatījām. Balsošanas režīmu! Viena balss papildus “par” - tā ir Piebalga kunga balss. Rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 13. 1.sadaļas 1.pants ir akceptēts.

A.Piebalgs. Tā kā mēs jau vienojāmies par apspriešanas kārtību, būtu jāpāriet pie likumprojekta 4.punkta, tas ir, palielināt valsts budžeta līdzekļu deficītu.

Priekšsēdētājs. Skatieties 4.lapaspusē, lūdzu!

A.Piebalgs.4.lapaspusē tas ir 4.punkts.

Priekšsēdētājs. Vai tas nebūtu pants?

A.Piebalgs. Jā, jā, pants! Es atvainojos!

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, vēlreiz nolasiet 4.pantu, un tad balsosim.

A.Piebalgs. “Palielināt valsts budžeta līdzekļu deficītu par 17 miljoniem 428 tūkstošiem 809 latiem, paredzot šādus deficīta segšanas avotus: G-24 kredīts - 1 miljons 230 tūkstoši latu, valsts iekšējais aizņēmums - 16 miljoni 198 tūkstoši 809 lati.”

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par 4.panta redakciju, kuru mēs tikko dzirdējām. Viena balss papildus “par”. Deputāta Piebalga balss vēl papildus. Lūdzu rezultātu. 60 - par, 2 - pret, 19 - atturas. Paldies. 4.pants ir akceptēts.

A.Piebalgs. Tagad mēs pārejam pie 2.panta, tas ir, runāsim par izdevumu daļu. Šeit ir virkne priekšlikumu, un tāpēc es lūgtu vispirms skatīt priekšlikumus, jo tie, protams, ietekmē visu kopējo. Līdz ar to man tagad būtu lūgums izskatīt priekšlikumus, jo tie pamatā ir saistīti ar 4.pielikumu, un tad atgriezties pie 2.panta apakšpunktiem.

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipni, deputāti! Atšķiriet 4.pielikumu!

A.Piebalgs. Es atvainojos, uzreiz nevajag atšķirt pielikumu, jo tas saistās gan ar šo izdevumu daļu, gan ar 4.pielikumu. Tur būs jāstrādā kopīgi. Es pateikšu par katru priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Tātad pirmais priekšlikums ir likumprojektā “Par grozījumiem 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam”” svītrot izdevumu daļā 18.pantu, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju. Šis apakšpunkts skan: “Palielināt Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas izdevumus par 50 tūkstošiem latu Valmieras Trīszvaigžņu sporta spēļu izdevumu segšanai.” Kaut gan jāsaka godīgi, ka šeit ir pilnīgi citāda motivācija. Faktiski šī nauda bija it kā paredzēta atdošanai Privatizācijas fondam. Šis formulējums, kas ir izvēlēts, nav pats veiksmīgākais. Tātad ir priekšlikums šo svītrot.

Priekšsēdētājs. Varbūt jūs pateiksit komisijas priekšlikumu?

A.Piebalgs. Komisijas priekšlikums ir svītrot.

Priekšsēdētājs. Un kur jūs šo naudu...

A.Piebalgs. Jā, es to pateikšu pēc tam... Tagad vienkārši skatīsim pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir jautājumi? Man, piemēram, kā deputātam ir jautājums: kur jūs to naudu pēc tam liksit?

A.Piebalgs. Šī nauda - 50 tūkstoši - tiek paredzēta diviem izdevumu posteņiem: pirmais - palielināt Centrālās zemes komisijas budžetu līdz 16 tūkstošiem latu un otrs - palielināt Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas izdevumus izglītības iestāžu valsts investīcijām par 55 tūkstošiem 875 latiem, novirzot šo naudu lauku un vispār skolu kārtējo vajadzību finansēšanai. Es domāju, ka kapitālās celtniecības vajadzībām skolām ir salīdzinoši nelielas summas, tās vajadzīgas, lai nokārtotu elementāras lietas - salabotu jumtus, nokārtotu apkuri un tamlīdzīgas lietas.

Priekšsēdētājs. Paldies. Kolēģi, es atgādinu komisijas vadītāja Piebalga ierosinājumu - svītrot izdevumu daļā 18.pantu. Mans jautājums bija saistīts ar nākamajiem balsojumiem. Tas, protams, attiecas arī uz svītrošanu. Vai varam balsot par svītrošanu? Lūdzu, balsosim! Viena balss papildus “par” - tas ir deputāts Piebalgs. Lūdzu rezultātu. 74 - par, pret - nav, 10 - atturas. Paldies. Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums - likumprojekta izdevumu daļā 16.pantu izteikt šādā redakcijā: “Palielināt Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas izdevumus izglītības iestāžu valsts investīcijām par 55 tūkstošiem 875 latiem.” Komisijas priekšlikums ir atbalstīt šo deputātu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai ir kādi jautājumi? Nav. Tad, lūdzu, balsosim! Vai vajag vēlreiz nolasīt? Nevajag. Lūdzu, balsosim! Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 81, pret - nav, atturas - 6. Šis pants komisijas piedāvātajā redakcijā, kā arī attiecīgā nosauktā summa ir akceptēta.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums: 4.pielikumā 8.lappusē 29.punktu izteikt šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Vai visi deputāti ir orientējušies? Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. Tātad izteikt šo pantu šādā redakcijā: “Centrālā zemes komisijā...” Šiem skaitļiem ir jābūt tur, kur pretī ir 16 tūkstoši - budžeta iestāžu darba samaksas fonds - 6 tūkstoši, štata vienību skaits - 12 - 12.

Priekšsēdētājs. Komisija?

A.Piebalgs. Komisijas lēmums ir - atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputāti vēlas izteikties par šo priekšlikumu? Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu! Papildus vēl ir viens “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 75, pret - 4, atturas - 7. Esam akceptējuši komisijas piedāvāto redakciju un pantā par Centrālo zemes komisiju minētās summas.

A.Piebalgs. Nākamais ir deputāta Vaivada un deputāta Jonīša priekšlikums par grozījumiem 4.pielikumā, 5.lappusē. Lūdzu!

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Tur, kur ir vārdi “tajā skaitā”, vajag jaunu institūciju - Sporta pārvaldi...

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos. Nosauciet konkrētāk! Jūs tikai lappusi minējāt.

A.Piebalgs. Tur, kur Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija...

Priekšsēdētājs. Tā ir ceturtā rindkopa no augšas?

A.Piebalgs. Jā, tā ir ceturtā rindkopa no augšas. Un tur, kur ir vārdi “tajā skaitā”, ir minēta Valsts kultūras pārvalde. Aiz vārdiem “Valsts kultūras pārvalde” seko papildinājums.

Priekšsēdētājs. Vienu sekundīti! Vai visi deputāti ir saskatījuši to vietu, par kuru mēs tagad gribam runāt? Ir, jā? Lūdzu!

A.Piebalgs. Tā kā kopējās summas nemainās, šeit ir paredzēts nodalīt Sporta pārvaldi atsevišķi, jo tā ir juridiskā persona. Faktiski Sporta pārvalde tikai tagad sāk darboties. Sporta pārvaldei kopējā palielinājuma summa ir 10 tūkstoši 212 lati. Galējā summa - 10 tūkstoši 212 lati, no tiem budžeta iestāžu darba samaksas fonds - 3 tūkstoši 931 lats, štata vienību skaits - 19. (Tas ir 327.dokuments. Deputātiem tas ir izsniegts.)

Priekšsēdētājs. Godājamais Piebalga kungs! Lūdzu, nolasiet šo sadaļu, par kuru jūs tagad runājat! Nolasiet to precīzi, bez kaut kādiem komentāriem, lai mēs zinātu, par ko balsojam.

A.Piebalgs. Tātad balsojums būs par papildinājumu 4.pielikumā, tas ir 5.lappusē (tur, kur beidzas viss, kas attiecas uz Valsts kultūras pārvaldi) - ielikt iekšā Sporta pārvaldi. Redakcija ir šāda: “Sporta pārvalde - 10 tūkstoši 212 lati, budžeta iestāžu darba samaksas fonds - 3 tūkstoši 931 lats, štata vienību skaits - 19.”

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputātiem ir jautājumi vai priekšlikumi? Nav.

A.Piebalgs. Komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par komisijas ieteikto šās sadaļas redakciju! Vēl viens “par” ir papildus. Lūdzu rezultātu. Par - 78, pret - 2, atturas - 4. Šis papildinājums ir akceptēts.

A.Piebalgs. Tālāk. 4.pielikuma 10.lappusē, 5.daļā.

Priekšsēdētājs. Vienu mirklīti! 10.lappuse. Vai visi deputāti ir pārorientējušies? Vēl ne? Lūdzu, atkārtojiet vēlreiz!

A.Piebalgs. 4.pielikumā, 10.lappusē, 5.daļā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk!

A.Piebalgs. Tur vajadzētu mainīt nosaukumu “Sporta departaments” ar nosaukumu “Sporta pārvalde” un nosaukumu “Augstākās sporta meistarības skola” ar nosaukumu “Latvijas nacionālā sporta skola”. Komisijas ir piekritušas šādam labojumam.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Ja šeit ir nosaukumu maiņa un ja ministrija pati to ir izdarījusi, vai ir vajadzīgs balsot? Mēs nebalsojam par nosaukumiem.

Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Līdzīgs priekšlikums ir 4.pielikuma 12.lappusē, kur ir daļa - “Fiziskā kultūra”.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Vēlreiz izsaku savu argumentu, ka nebalsojam mēs par nosaukumiem, mēs balsojam par piešķirtajām summām. Tas ir ministrijas pašas ziņā - mainīt nosaukumu, kurš bijis neprecīzs. Par to mums nav jābalso.

A.Piebalgs. Jā, ja nav iebildumu.

Priekšsēdētājs. Protams!

A.Piebalgs. Jā, tātad šeit ir jānomaina vārdi “Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija” ar vārdiem “Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde”.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Paldies. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir Demokrātiskās partijas priekšlikums. Par Trīszvaigžņu sporta spēlēm mēs jau nobalsojām.

Nākamais priekšlikums bija neprecīzi formulēts. Tas ir tāds: “Samazināt Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas darbinieku skaitu un izdevumus izglītības sadaļā.” Nevajadzīgs ir šāda veida kontrolieru aparāts. Komisijā mēs vienojāmies, ka šis jautājums, protams, ir jāskata, bet, tā kā ir atlikuši divi mēneši, tad šo priekšlikumu nebūtu lietderīgi iekļaut.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, vai šis priekšlikums deputātiem ir iesniegts?

A.Piebalgs. Nē, nav! Tas ir izsniegts tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Nebija prasīts to pavairot. Turklāt Demokrātiskās partijas frakcijas vadītājs piekrita, ka šajā gadījumā par šo priekšlikumu varētu arī nebalsot.

Priekšsēdētājs. Vai šāds komentārs atbilst lietas būtībai? Kreitusa kungs māj ar galvu, un es to uztveru kā jūsu piekrišanu. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums arī ir ne visai precīzi formulēts. Arī tas ir Demokrātiskās partijas frakcijas deputātes Gravas kundzes priekšlikums: “Lūdzu atšifrēt, cik naudas sadaļā “Valsts arhīvu ģenerāldirekcija” ir arhīviem, cik tieši ir ģenerāldirekcijai un cik ir tās struktūrām.” Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā protokolā uzlika par pienākumu Finansu ministrijai informēt Gravas kundzi tieši par šo sadali, un valdība apņēmās to izdarīt. Tā kā tas ir valdības kompetencē, tā, protams, var nodalīt naudu no ģenerāldirekcijas un piešķirt to tiešajiem izpildītājiem arhīvos. Ir priekšlikums šo ierosinājumu nebalsot.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes? Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Tālāk ir deputātu Zaščerinska, Breša, Staša, Kides, Folkmanes un Jurkāna priekšlikumi par likumprojekta 19.pantu.

Priekšsēdētājs. Pagaidiet, tātad ir runa par izdevumiem?

A.Piebalgs. Jā, par izdevumiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Tiek ierosināts 19.pantu formulēt šādā redakcijā: “Palielināt Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta izdevumus zemes reformas realizācijai par 90 tūkstošiem latu (projektā ir 30 tūkstoši latu)”. Komisijas lēmums bija neatbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, esiet tik laipns un dodiet vietu tribīnē! Uzsākam debates par šo pantu. Lūdzu, vārds deputātam Zaščerinskim!

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Komentējot Zemes dienesta darbu, Platā kungs teica, ka Zemes dienestam paliek tikpat liela summa, kāda tā bija vasaras mēnešos, un ka tā ir pietiekama. Gribētu uzsvērt, ka Zemes dienests nav paveicis ne trešo daļu no tā darba un tā darba apjoma, kas šajā periodā tam bija jāpaveic. Un, ja arī turpmākajos mēnešos mēs paveiksim tikai tikpat daudz, tad zemes reforma laukos, zemes privatizācijas jautājumi laukos tiks vēl vairāk aizkavēti.

Faktiski situācija ir tāda, ka ir vairāki mērnieki vairākiem pagastiem, un pieprasījumi netiek apmierināti. Cilvēki vienkārši netiek galā, nerunājot nemaz par kamerāliem darbiem, kuru dēļ kavējas arī zemes reģistra grāmatu vešana un kārtošana. Ņemot vērā to, ka Zemes dienestam jau tiek samazināti līdzekļi par 300 tūkstošiem (tātad šis priekšlikums ir tikai trešā daļa no tās summas, kas tiek pārskaitīta no Zemes dienesta Lauksaimniecības ministrijai), ir lūgums, ja mēs gribam, lai zemes reforma un zemes īpašumu nokārtošana virzītos normāli, atbalstīt šo priekšlikumu un nobalsot par to, ka Zemes dienestam ir piešķirami līdzekļi 90 tūkstošu latu apmērā. Tā ir tikai trešā daļa no tās, ko Zemes dienests pierāda ar saviem aprēķiniem.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Annai Seilei - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Es atbalstu priekšlikumu, kuru izteica frakcija “Saskaņa Latvijai”, bet iesaku Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai skatīt šo jautājumu kopā ar Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas iesniegto priekšlikumu, kurš paredz nesamazināt Zemes dienestam iepriekšējā budžetā bez šīm izmaiņām piešķirto summu, kas ir 1 miljona 137 tūkstošu 770 latu apmērā.

Par to ir runa 7.punkta “Tautsaimniecības finansēšana” 5.apakšpunktā. Es uzskatu, ka šie jautājumi ir jābalso un jākomentē. Lūdzu Piebalga kungu tā arī darīt, izskatot šos jautājumus, jo tie ir savstarpēji saistīti. Tātad frakcija “Saskaņa Latvijai” ir mazliet piekāpusies, prasīdama šos 90 tūkstošus latu, bet Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas ierosinājums ir atstāt negrozītu zemes reformai budžetā iedalīto summu, nenoņemt šai summai neko nost, jo zemes reforma kavējas tieši mērniecības darbu dēļ.

Vēl es gribu informēt, ka vadošo darbinieku algas Zemes dienestā tiešām ir ļoti mazas, un tas šo summu galīgi nav ietekmējis. Šī summa galvenokārt tiek virzīta mērniecības darbiem, bet vadošo darbinieku algas vidēji ir apmēram 50 lati.

Priekšsēdētājs. Par procedūru? Lūdzu, nāciet, Budovska kungs, bet citreiz piesakieties debatēs, jo es varu pārprast jūsu žestus no zāles, un tad mums iznāks nepatikšanas. Deputāts Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Es patiešām gribētu jūs visus lūgt palielināt šo summu vai atstāt to, kas bija piešķirta iepriekš. Jo mērniecības darbi patiešām ir izdarīti, bet kadastrālie darbi faktiski ir stipri atpalikuši, un šobrīd ir tā, ka par kadastrālo darbu izpildīšanu praktiski vairs nevar samaksāt. Tas nozīmē, ka ir simtiem un simtiem projektu, saskaņā ar kuriem zemniekiem praktiski vajadzētu saņemt zemi, bet viņi to nevarēs saņemt, jo vienkārši netiek noformēta dokumentācija. Tas nozīmē, ka zemes reforma mums tiek aizkavēta vai pat apturēta. Es domāju, ka tas nav pieļaujami, ja mēs gribam virzīties uz priekšu. Tāpēc arī es gribētu lūgt atbalstīt šo priekšlikumu par līdzekļu palielināšanu.

Priekšsēdētājs. Vārds Jānim Platajam - budžeta valsts ministram.

J.Platais (budžeta valsts ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es tomēr gribētu izkliedēt šaubas par šo punktu. Nav nekādas runas par to, ka Zemes dienestam līdzekļi pašreiz tiktu samazināti. Gluži otrādi - valdība piedāvā palielināt līdzekļus Zemes dienestam, salīdzinot ar to finansējumu, ko katru gadu un šogad vasarā Zemes dienests saņēma savai darbībai. Tas ir aptuveni 80 000 latu. Valdība piedāvā pēdējos divos mēnešos paredzēt papildus 30 tūkstošus latu iekārtu iegādei. Turklāt valdība, izskatot šo jautājumu, ir nolēmusi, ka iespēju robežās tiks izskatīti Zemes dienesta priekšlikumi par papildu inventāra iegādi, kas ir nepieciešams visiem šiem darbiem. Sakarā ar to es aicinu visus deputātus balsot pret šo priekšlikumu, ko izvirza frakcija “Saskaņa Latvijai”, jo faktiski Zemes dienestam ir paredzēts palielināt izdevumus par 30 tūkstošiem latu.

Nākamais. Ja šāds balsojums tiešām notiek un priekšlikums tiek pieņemts, tad mums būs jābalso par to, kurā citā pozīcijā mēs samazināsim izdevumus vai palielināsim ieņēmumus.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas uzstāties? Nevēlas. Piebalga kungs, mums vajadzētu ļoti precīzi fiksēt. Godātie kolēģi, es esmu spiests izteikt jums piezīmi, Zaščerinska kungs! Vai tiešām jūs nevarējāt iesniegt rakstveidā, lai varētu pavairot?

A.Piebalgs. Ir iesniegts, bet nebija prasīts pavairot - tur tā lieta.

Priekšsēdētājs. Kur ir? Deputātiem nav izsniegts. Vai deputātiem ir pavairots? Katrā ziņā es varu konstatēt, ka man būtu grūti vadīt sēdi, ja komisijas vadītājiem šie materiāli ir, bet man nav. Un arī atsevišķiem deputātiem ir.

A.Piebalgs. Es saprotu, bet, tā kā tas man tika iedots kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam, es neuzskatīju. Nebija prasīts pavairot, un es to arī nepavairoju, bet es varu nolasīt vēlreiz.

Priekšsēdētājs. Mums tagad ir trīs priekšlikumi: Seiles kundzes priekšlikums ir atstāt negrozītu, tas ir, neko nesamazināt. Bet jūs precīzi nosauciet lappusi, attiecīgo punktu, paragrāfu un summu.

A.Piebalgs. Jā, es tiešām atvainojos, ka nav visai precīzi, jo redzat, tas ir ģenerāldirektora iesniegums, nevis deputātu iesniegums. Taču, tā kā tas ir saistīts ar komisijas lēmumu, tad vispirms būtu jābalso, protams, plašākais pēc satura, ko mēs neizskatījām komisijā, bet tas automātiski ir noraidāms, jo mēs noraidām mazāku summu. Tātad pirmais attiecas uz Valsts zemes dienestu un iznāk divi balsojumi. Pirmais priekšlikums, kas ir arī plašākais, paredz visu atstāt negrozītu. Tātad tas ir 7.izdevumu daļas... priekšlikums. Es nevaru pateikt, jo tas ir slikti formulēts.

Priekšsēdētājs. Kurā lapaspusē? Laikam vienkāršāk būtu darīt šādi: vajadzētu paņemt 323.dokumentu, apgriezt to uz otru pusi, kur ir otrais pielikums. Jā, es atradu! 15.lapaspusē tas ir 4.pielikumā. Jā, vajag atrast 15.lapaspusi. 5.punktā ir runa par Valsts zemes dienestu. Tātad priekšlikuma būtība un arī saturs ir šāds: visi mīnusi pazūd, un attiecīgi šīs summas, kādas ir sākumā, tādas ir arī galā. Vai visiem ir saprotams?

Piebalga kungs, atļaujiet precizēt! Kā es saprotu, tādā veidā būs nevis divi balsojumi, bet trīs balsojumi par Zemes dienestu. Viens ir Seiles kundzes ierosinātais, otrs - Zaščerinska kunga ierosinātas un trešais - komisijas.

A.Piebalgs. Ne gluži! Komisijas variants ir atstāt negrozītu. Tad, ja noraida abus priekšlikumus, paliek tāds, kāds ir budžeta projektā. Faktiski ir balsojami divi priekšlikumi. Pirmais - Seiles kundzes priekšlikums - ir plašāks nekā otrais priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Es saprotu. Tā tas var būt. Jā! Ja noraida. Jūs varat runāt par 5.punktu 7.sadaļā.

A.Seile (LNNK).

Mans priekšlikums neatšķiras no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikuma. Es to tikai izteicu un vēlreiz lūdzu atsaukties uz 323.dokumentu. Šo priekšlikumu ir sagatavojusi komisija, es to tikai šeit izteicu no tribīnes.

Priekšsēdētājs. Varam balsot. Vai visiem ir atvērta 15.lapaspuse? Šajā lapaspusē ir 5.punkts - Valsts zemes dienests, kur minēts skaitlis, 1 miljons 137 tūkstoši 770 lati. Priekšlikums, kas izteikts 323.dokumentā, ir atstāt to negrozītu. Vai ir kādi jautājumi? Vai jūs vēlaties komentēt, Piebalga kungs?

A.Piebalgs. Jā, es gribētu komentēt, tā kā tas saistās ar likumprojekta 28.pantu, jo tas ir izdevumu daļā. Tas ir saistīts ar to, ka šī nauda, protams, netiek atdota Zemkopības ministrijai. Tas diemžēl ir “sasiets” kopā. Jā, balsot mēs varam. Protams, ir jābalso par konkrēto priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Gundars Bērziņš grib runāt. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Ļoti īsi, jo negribu runāt detaļās. Šī summa nav nekāda samazināšana. Trīs mēnešus Zemes dienests tika finansēts no Zemkopības ministrijas naudas. Ja šobrīd šo summu atstāj, tad Zemes dienestam faktiski budžets tiek palielināts par 302 tūkstošiem, jo trīs mēnešus budžets, kas tika apstiprināts martā, šo naudu saņēma. Nu šo naudu vienkārši atdod, un katru mēnesi to, kas bija paredzēts budžetā, viņi saņēma un saņems arī turpmāk.

Priekšsēdētājs. Vārds zemkopības ministram Kinnas kungam. Lūdzu!

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Cienījamā Seiles kundze! Nevajag spēlēt teātri un izlikties par Zemes dienesta aizstāvi. Šī summa, par kuru pašreiz jūs ierosināt balsot vai, pareizāk sakot, nebalsot, ir izmaksāta no Zemkopības ministrijas budžeta, lai Zemes dienests savā laikā varētu uzsākt strādāt. Un pašreiz jūs vienkārši aiz lielas mīlestības pret Zemes dienestu izvirzāt absolūti abstrakcionistiskus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Mana mīlestība ir vienāda gan pret Grūbes kungu, gan pret Kinnas kungu. (Zālē smiekli.) Un es gribu pateikt, ka šo summu tomēr, manuprāt, vajag atstāt Valsts zemes dienestam, jo arī Lauksaimniecības jeb Zemkopības ministrijai tagad ir jārūpējas par to, lai zeme tiktu iemērīta. Tādēļ es aicinu deputātus balsot par nesamazināšanu - par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputātes Annas Seiles priekšlikumu - Valsts zemes dienestam piešķirt 1 miljonu 137 tūkstošus 779 latus. Viena balss papildus “pret”. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 42, atturas - 10. Šis priekšlikums nav akceptēts.

Nākamo, lūdzu, nolasiet Zaščerinska kunga priekšlikumu!

A.Piebalgs. Tātad viņš ierosina likumprojekta 19.punktu formulēt šādā redakcijā: “Palielināt Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta izdevumus zemes reformas realizācijai par 90 tūkstošiem latu.”

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par Zaščerinska kunga priekšlikumu! Viena balss papildus “pret”. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 32, pret - 46, atturas - 10. Šis priekšlikums nav akceptēts.

Godātais Piebalga kungs, es tomēr ar jums neesmu vienisprātis: ja mēs esam sākuši balsot par citiem priekšlikumiem kādā pantā, tad mums ir jānobalso arī par komisijas priekšlikumu.

A.Piebalgs. Es atvainojos, komisijas priekšlikums ir tāds, kāds ir ierakstīts likumprojektā. Bet priekšlikumi bija grozīt likumprojektu. Ja priekšlikumi nav pieņemti, tad viss paliek tā, kā ir likumprojektā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Es jums nepiekrītu un lieku uz balsošanu. Līdz šim mūsu prakse ir bijusi tāda: nebalso tikai tad, kad nav citu priekšlikumu. Tad sēdes vadītājs uzprasa, vai nav iebildumu, un pasaka akceptu. Balsosim par komisijas redakciju! Lūdzu rezultātu. Par - 56, viena balss papildus “par”, pret - 21, atturas - 7. Akceptēta komisijas piedāvātā redakcija un minētā summa.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir tas, ko Lamberga kungs te mēģināja no tribīnes labot, - par tiem pielikumiem. Tātad runa ir par 3.pielikumu - 29.punktu, tomēr daudz precīzāk tas ir atšifrēts 4.pielikumā.

Priekšsēdētājs. 4.pielikums.

A.Piebalgs. Jā, 9.lappusē - “Drošības dienests”. 3.pozīcija. Un tas automātiski tiek pārnests arī uz 3.pielikumu. Tāpēc tas šeit ir uzskatāmāk.

Priekšsēdētājs. Vēlreiz atkārtojiet, lai deputāti pārbauda.

A.Piebalgs. Tātad tas ir 4.pielikuma 9.lappuses 3.apakšpunkts.

Priekšsēdētājs. 4.sadaļa - “Izdevumi aizsardzības un drošības iestāžu uzturēšanai”. Vai visi deputāti šo vietu ir atraduši? Nav vēl. Pagaidīsim! 9.lapaspuses 4.sadaļas 3.punkts. Lūdzu - deputāts Piebalgs!

A.Piebalgs. Tātad es mēģināšu precīzāk formulēt šo priekšlikumu par likumprojektu “Par grozījumiem 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam””. Priekšlikums būtu mainīt 4.pielikuma 4.sadaļas 3.punkta redakciju. Tātad tur, kur Drošības dienestam ir 45 630 latu samazinājums, nekas neparādītos. Attiecīgi netiktu samazināts arī budžeta iestāžu darba samaksas fonds un štata vienību skaits. Līdz ar to pieaug kopējās summas tā, kā tās ir bijušas sākumā apstiprinātas. Tāda ir priekšlikuma būtība. Kā finansējuma avots ir paredzēta tā otrā daļa - samazināt izdevumus Iekšlietu ministrijai par attiecīgu summu. Tātad tas ir tā paša pielikuma 8.lappusē 3.sadaļas 1.punkts. Es vēlreiz atvainojos, ka formulēju ne visai veiksmīgi, bet saprast var.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt debatēs? Deputāts Aristids Lambergs - LNNK. Jums vārds!

A.J.Lambergs (LNNK).

Man ir jāatzīstas, ka formulējums ir neskaidrs un līdz ar to arī iesniegums par 321 tūkstoti latu. Jūsu komisija teica, ka samazinās par 45 tūkstošiem. Vai tā ir vai nav? Tātad es vēl arvien uzstādu prasību - atlikt atpakaļ šos 45 tūkstošus latu.

(Zālē starpsauciens: “Precīzi, precīzi!”)

Priekšsēdētājs. Tātad LNNK priekšlikums ir par 9.lapaspuses 4.sadaļas 3.punktu - Drošības dienestam atstāt 1 miljonu 283 tūkstošus 605 latus. Par šo labojumu debatēs grib runāt vēl deputāts Ivars Silārs. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Šoreiz es gribu runāt nevis kā “Latvijas ceļa” pārstāvis, bet kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Šeit tātad grib noņemt naudu Iekšlietu ministrijai, pieliekot to Drošības dienestam. Mēs, veidojot budžetu, veidojām arī valsts tiesību aizsardzības institūciju politiku, un šeit atspoguļojas valsts politika cīņā pret noziedzību. Man priekšā ir virkne dokumentu. Viens no tiem ir dokuments, ko Drošības dienests iesniedzis Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Piebalga kungam. Tajā ir norādīts, ka darba algas fonda pieaugumu izraisīja arī straujā štatu komplektācija sakarā ar Romas Katoļu baznīcas pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti Latvijā. Tālāk man ir dokuments, ko parakstījis Drošības dienesta priekšnieks pulkvedis Vectirāns. Drošības dienests līdz šim visus uzliktos pienākumus ir izpildījis. Šajā sakarā es gribu kaut ko atgādināt kolēģiem. Esmu pārliecināts, ka visi desmit kolēģi, kuri ir parakstījuši šo labojumu, pārzina Drošības dienesta nolikumu. Es domāju tos kolēģus, kuri ir parakstījuši priekšlikumu, ka Iekšlietu ministrijai nauda ir jāatņem un tā jāpieliek Drošības dienestam. Taču katrā ziņā es gribu atgādināt spēkā esošo pašreizējo nolikumu, kas reglamentē Drošības dienesta darbu. Neviena likuma, kā jūs zināt, nav. Šajā nolikumā ir reglamentēti Drošības dienesta darbības galvenie uzdevumi. Es vēlreiz atgādinu, ka man ir dokuments, kurā rakstīts, ka Drošības dienests līdz šim visus uzliktos pienākumus ir izpildījis. Šeit ir ierakstīts galvenais uzdevums, pirmais uzdevums - pretizlūkošana valsts varas institūciju aizsargāšanai no ārvalstu speciālo dienestu un organizāciju prettiesiskiem apdraudējumiem. Tālāk 6.punkts: “Drošības dienests darbojas kā galvenais Latvijas Republikas Augstākās padomes (Saeimas) padomnieks pretizlūkošanas lietās.” Taču es gribu teikt, ka nevienā no septiņiem šeit minētajiem galvenajiem uzdevumiem... Par galvenajiem uzdevumiem nav minēts.Šeit ir minēta iebraucošo amatpersonu vai pāvesta drošības garantēšana. Taču es gribu teikt, ka šajā nolikumā ir 41.pants, kurš reglamentē Drošības dienestu struktūras. Šis nolikums, es gribu jums atgādināt, kolēģi, ir spēkā kopš 1992.gada 4.jūnija. Man jums ir jāpasaka, ka no astoņām struktūrvienībām vēl līdz šim brīdim nav izveidotas četras, to starpā Pretizlūkošanas pārvalde. Nav Reģionālās struktūrvienību pārvaldes, nav Zinātniskās pētniecības un Sakaru pārvaldes, nav Ārējās novērošanas pārvaldes.

Es gribu atgādināt to, ko, protams, mēs visi zinām, - ne viss ir kārtībā arī Iekšlietu ministrijā. Taču es gribu teikt, ka Iekšlietu ministrijā vēl tomēr nav likvidēta Policijas pārvalde, un, kamēr šī Policijas pārvalde ir spēkā, tā mums ir jāstiprina. Es kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs nevaru piekrist tam, ka atņem naudu Iekšlietu ministrijai.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrejam Krastiņam - LNNK. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK).

Godātie kolēģi! Ja nebūtu bijusi mana godājamā kolēģa Ivara Silāra uzstāšanās, es varbūt nemaz neņemtu vārdu. Taču Ivars Silārs jums teica nepatiesību, pieklājīgi sakot. Un tāpēc es gribētu kaut ko atzīmēt.Tātad kolēģis Lambergs un pārējie deputāti savā priekšlikumā izteicās nevis par budžeta palielinājumu Drošības dienestam, bet lūdza saglabāt jau noteikto budžetu, neatņemot tam 45 tūkstošus latu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, priekšlikums ir nevis samazināt Iekšlietu ministrijas budžetu, bet to nepalielināt par tik lielu summu, kā tas ir ierakstīts projektā. Tas būtu patiesāk teikts.

Otrs punkts - par likumiem, kas kaut ko nosaka vai nenosaka. Vai kāds no kolēģiem atceras, ka vai nu bijusī Augstākā padome vai tagad Saeima būtu pieņēmusi likumu “Par Iekšlietu ministriju”? Tāda likuma nav. Ir likums par policiju, kas nosaka tikai vienas Iekšlietu ministrijas struktūrvienības darbu. Šajā likumā, kur ir palielinājums, nekas nav teikts par Policijas departamentu, ko Silāra kungs pieminēja. Arī tā nebija tiesa.

Tagad par pienākumiem, kurus pilda vai nepilda Drošības dienests. Es ieteiktu Silāra kungam uzmanīgāk izlasīt šo nolikumu, kur ir noteikts, kādas funkcijas pilda Drošības dienests, apsargājot citu valstu oficiālās delegācijas, ārvalstu vēstniecības, valsts varas un citus sevišķi svarīgus objektus, un runāt nevis par štatu palielināšanu saskaņā ar šo objektu apsardzību un delegācijām, bet gan par štatu nokomplektēšanu pilnībā tur, kur štati vēl nav nokomplektēti. Un tie nav nokomplektēti tāpēc, ka dienestam regulāri tika samazināts budžets un nav bijusi iespēja to palielināt.

Attiecībā uz pārvalžu nosaukumiem. Silāra kungs atzīmēja, ka tas ir nolikums, ka likuma vēl nav un tamlīdzīgi. Silāra kungam kā šīs komisijas priekšsēdētājam ir ļoti labi zināms, ka šīs funkcijas pilda nevis šīs pārvaldes, bet gan attiecīgās nodaļas, kas tur atrodas, sava budžeta un štatu iespējās. Tāpēc es domāju, ka šeit nevajag pretnostatīt divus dienestus - Drošības dienestu un Iekšlietu ministriju, runājot par to, kurš nepilda savus pienākumus un kurš pilda savus pienākumus, jo mēs spriežam par budžetu, kas ir jāpiešķir, lai visas valsts varas un pārvaldes institūcijas varētu pildīt tām uzticētos pienākumus. Tā kā nevar labot budžeta labojumus, ja nevar atrast finansējumu, gluži pamatoti tika noraidīts lielākais finansējums šajos budžeta labojumos, kāds vispār ir paredzēts, - šie vairāk nekā 4 miljoni latu, kas ir paredzēti Iekšlietu ministrijai. Un šeit tika norādīts, kā Piebalga kungs minēja, ka šie liekie 4 miljoni ir vajadzīgi, lai nevajadzētu slēgt cietumus. Taču šeit ir runa nevis par cietumiem, bet gan par darba algas fondu budžeta iestādēs vairāk nekā 1 miljona latu apmērā. Tā ka ir runa tikai par to, un neviens neapstrīd, ka Policijas pārvaldei ir jāmaksā, ko savā uzstāšanās reizē, nevis iesniegumā, Lamberga kungs ļoti maigi atgādināja. Kāpēc Iekšlietu ministrijā ir radusies šāda situācija? Šāda situācija ir radusies tādēļ, ka augsti godājamais Čevera kungs, bijušais šīs ministrijas vadītājs, līdz 1993.gada jūlijam - Birkava kungs man neļaus samelot - voluntāri, patvaļīgi iztērēja visa gada darba algas fondu. Visa gada! Ar savu pavēli. Līdz ar to jaunais iekšlietu ministrs, uzsākot darbu, protams, palika bez darba algas fonda. Čevera kungs tagad vada citu fondu. Nezinu, kur tie budžeta līdzekļi aizgāja, bet tagad Čevera kungam ir nauda, lai subsidētu Iekšlietu ministriju. Es uzskatu, ka līdzekļi nav jāpārdala, bet, kā ir prasīts LNNK frakcijas 10 deputātu iesniegumā, ir vajadzīgs jau esošais šā budžeta gada pēdējam ceturksnim paredzētais finansējums, kurš aptver plānotos remontdarbus, plānotos formas tērpus, algas fondu un visu pārējo. Nevis pretnostatīt vienam otru, bet tiešām rūpēties, lai valsts varētu eksistēt un visas valsts institūcijas - strādāt. Tāpēc es, godājamie kolēģi, domāju, ka būtu jāuztur fonds un ka nevajag neko mainīt un nevajag 4.sadaļas 3.punkta 4.pielikumā svītrot šo summu, šos 45 630 latus; šī nauda būtu jāatstāj budžetā Latvijas Republikas Drošības dienestam, tādējādi nodrošinot šā dienesta darbu, kā tas ir paredzēts nolikumā un Augstākās padomes lēmumos, uz kuru pamata nodibināja šo dienestu.

Priekšsēdētājs. Vārds iekšlietu ministram Kristovska kungam!

Ģ.V.Kristovskis (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es, protams, neesmu nācis tribīnē, lai noskaidrotu vēstures faktus par to, kurš dienests izveidojās pirmais un kuram šodien ir lielāka nozīme Latvijas iekšlietu un drošības jautājumos.

Gribu tikai teikt, ka šie četri miljoni Iekšlietu ministrijai ir tiešām ārkārtīgi vajadzīgi. Daļēji jau Krastiņa kungs par to runāja un pareizi raksturoja situāciju, ka Iekšlietu ministrija tiešām ir bez algas budžeta, bez algas fonda, jo tas jau ir iztērēts. Gribu piebilst, ka šobrīd ir tāda situācija, ka mums trūkst finansējuma degvielai, tātad strauji samazinās kārtības sargāšanas pasākumu veikšanas materiāltehniskā bāze. Daudzi zina, kāds ir stāvoklis iekšlietu daļās, bet tie, kas nezina, varētu tās apmeklēt. Nav formas tērpu, ir apturēta formas tērpu šūšana. Mēs nevaram pāriet uz civilizētu iekšlietu sistēmu, uz policiju, lai tā darītu godu mūsu valstij. Un mēs nevaram galu galā uzturēt arī tos cilvēkus, kuri šodien atrodas cietumos. Iekšlietu ministrijai jau no 1992.gada ir uzkrājušies saimniecisko darījumu apmaksas parādi, un Finansu ministrija ir ieinteresēta sakārtot šīs lietas, lai mēs kā valsts institūcija nomaksātu šos parādus un lai mēs negrautu valsts ekonomisko sistēmu, jo Iekšlietu ministrija arī ir viena no šīs sistēmas sastāvdaļām - un ar visu atbildību šajā jomā. Tāpēc es lūdzu nerisināt šo jautājumu politiski, bet apstiprināt summu, kura ir no valsts līdzekļiem atvēlēta un kuru Finansu ministrija ir mums garantējusi, jo vismaz 2 miljonu apmērā šī summa tik un tā nesedz tos izdevumus, kādi mums nepieciešami, lai mēs varētu normāli un civilizēti strādāt. Tāds ir mans lūgums. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Likumprojekta iesniedzējam galavārds. Lūdzu - deputāts Aristids Lambergs, likumprojekta autors!

A.J.Lambergs (LNNK).

Mīļie kolēģi! Es tiešām biju cerējis, ka šie 45 630 latu netiks politizēti, bet tas tomēr ir noticis. Jums taču ir jāsaprot, ka šeit tiek plānota Drošības dienesta demontāža, atņemot tam līdzekļus. Drošības dienests valdošajai koalīcijai nav patīkams. Valdošā koalīcija grib visu “pabāzt” zem Iekšlietu ministrijas. Absolūti visu.

Cik man zināms, Drošības dienests tika formēts bez Valsts drošības dienesta līdzdalības. Iekšlietu ministrija vēl arvien - arī pēc šīs valdības stāšanās amatā - tiek uzskatīta par Latvijas tautas un Latvijas Republikas interesēm ne sevišķi draudzīgu iestādi, jo ministrija komplektējās galvenokārt no sveštautiešiem un ministrijas galvenajās struktūrās strādāja liels skaits bijušo Valsts drošības dienesta darbinieku. Un vēl arvien viņi strādā Iekšlietu ministrijas struktūrās.

Tādēļ es jums lūdzu (negribēju tik tālu nonākt!) - neļaujiet demontēt, likvidēt Drošības dienestu! Ja Drošības dienestu likvidēs, līdz ar to soli pa solītim viss, kas vien varēja būt kāds pretspiediens šai pašreizējai varai, tiks likvidēts un viss būs vienā ķešā! Tāpēc lūdzu nenoņemt Drošības dienestam budžetā paredzētos 45 630 latus!

Priekšsēdētājs. Kāds ir komisijas viedoklis?

A.Piebalgs. Komisijas priekšlikums bija - neatbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par LNNK frakcijas priekšlikumu - Drošības dienesta izdevumiem atstāt 1 miljonu 283 tūkstošus 605 latus! Viens “pret” ir papildus. Lūdzu rezultātu. Par - 27, pret - 42, atturas - 16. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas ierosināto budžeta labojumu - mīnus 45 630 lati - un par visu trešo punktu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteiktajā redakcijā! Balsošanas režīmu! Viens “par” papildus. Lūdzu rezultātu. Par - 54, pret - 18, atturas - 10. Ir akceptētas gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātās summas, gan 3.punkta redakcija (“Drošības dienests”).

Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Līdz ar to faktiski visi priekšlikumi ir izskatīti, jo Centrālā zemes komisija jau ir nodalīta šajā projektā kā patstāvīga vienība, tātad vairs nav Tieslietu ministrijas sastāvā, tāpēc varam atgriezties pie likumprojekta otrā panta, tas ir, - pie izdevumiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Tā kā mēs nobalsojām par palielinājuma summu Centrālajai zemes komisijai, otrā panta pirmais apakšpunkts būs šādā redakcijā: “Sakarā ar Latvijas Republikas ministriju un valsts institūciju struktūru reorganizāciju palielināt budžeta izdevumus par 837 322 latiem.”

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par šo budžeta izdevumu summu! Viens “par” ir papildus. Lūdzu rezultātu. Par - 69, pret - nav, atturas - 7. Akceptēts.

A.Piebalgs. Arī 2.punkts ir saistīts ar šo grozījumu, par kuru mēs nobalsojām attiecībā uz Centrālo zemes komisiju. Tā nauda it kā “atdalās”, tātad 2.punktam tagad vajadzētu skanēt šādā redakcijā: samazināt par... vidēji līdz 10 procentiem budžeta izdevumus, izņemot asignējumus valsts varas un pārvaldes iestāžu, zinātnes iestāžu, kā arī atsevišķu ministriju un valsts institūciju speciālu pasākumu finansēšanai, kopsummā par 8 320 897 latiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu akceptēt šo summu balsojot. Viens “par” ir papildus. Lūdzu rezultātu. Par - 68, pret - nav, atturas - 9. Paldies. Akceptēts.

A.Piebalgs. Par 3.apakšpunktu nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir iebildes? Nav. Akceptēts. Tālāk!

A.Piebalgs. Par 4.apakšpunktu nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Deputātiem? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Par 5.apakšpunktu nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Jums, deputāti? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Par 6.apakšpunktu nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. Par 7.apakšpunktu nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. Par 8.apakšpunktu nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. Par 9.apakšpunktu nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. Par 10.apakšpunktu nekādu rakstisku priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Panteļējeva kungam? Nav. Es atvainojos! Tas ir akceptēts.

A.Piebalgs. Par 11.apakšpunktu nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. Par 12.apakšpunktu nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. Par 13.apakšpunktu nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. Par 14.apakšpunktu nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. Par 15.apakšpunktu nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. 16.apakšpunkta redakciju mēs jau nobalsojām.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. 17.apakšpunktā nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. 18.apakšpunkts jau ir nobalsots kā izslēgts.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. 19.apakšpunkts ir jau nobalsots.

Priekšsēdētājs. Jā. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. 20.apakšpunktā nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. 21.apakšpunktā nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. 22.apakšpunktā nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. 23.apakšpunkts. Tur ir Kantinieku pagasts... grūti saprast... Bet nekādu citu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. 24.apakšpunktā nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. 25.apakšpunktā nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. 26.apakšpunktā nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. 27.apakšpunktā nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. 28.apakšpunktā nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. 29.apakšpunktā priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. Līdz ar to mēs varam akceptēt 2.panta preambulu, kura skanētu šādi: “Grozīt 1993.gada valsts budžeta izdevumus par kopējo palielinājuma summu 3 149 389 latiem saskaņā ar pielikumu.”

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsot par šo summu, kas norādīta 2.pantā! Balsošanas režīmu! Viens “par” papildus. Lūdzu rezultātu. Par - 64, pret - nav, atturas - 8. 2.pants ir akceptēts. Tālāk!

A.Piebalgs. 3.pantā nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Jums, godātie deputāti! Nav priekšlikumu. Akceptēts.

A.Piebalgs. Par 4.pantu ir jau nobalsots.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. 5.pantā nekādu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Tagad mums šeit ir citi skaitļi.

A.Piebalgs. Jā, bet kopējos skaitļus mēs nobalsojām izdevumu daļā, un, tā kā mēs nobalsojām grozījumus pielikumos, tad automātiski visi tie grozījumi attiecas arī uz pielikumiem.

Priekšsēdētājs. Pilnīgi pareizi. Vai jums, deputāti, ir kādi jautājumi? Nav. 5.pants ir akceptēts.

A.Piebalgs. Tālāk ir redakcionāla rakstura kļūda, jo sestais otrais un trešais ir pārejas noteikumi. Pēc būtības tie ir pārejas noteikumi. Tas, kas ir sestais, ir pirmais pārejas noteikums.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo labojumu? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Līdz ar to pirmais pārejas noteikums ir: “Latvijas Republikas Ministru kabinetam apstiprināt valsts iekšējā aizņēmuma realizācijas noteikumus, lai ar valsts iekšējo aizņēmumu segtu valsts budžeta deficītu, nepārsniedzot 16 miljonu 198 809 latu robežu.”

Priekšsēdētājs. Vai pret šo redakciju deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Otrais - izdarīt grozījumus Latvijas likumu 9 pielikumos. Sakarā ar šo likumu pielikumiem nekādu priekšlikumu nebija, jo grozījumi, kurus mēs iebalsojām, automātiski tiek ietverti iekšā un kopējās summas mainās.

Priekšsēdētājs. Šis pants izriet no iepriekšējiem balsojumiem, tāpēc tiek akceptēts.

A.Piebalgs. 3.pārejas noteikums. Šeit ir labojums, ka likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas brīdi, nevis ar tā pieņemšanas brīdi. Tā ir kļūda šajā projektā.

Priekšsēdētājs. Stājas spēkā ar izsludināšanas brīdi vai dienu?

A.Piebalgs. Ar izsludināšanas dienu laikam. Tas ir juristiem labāk zināms.

Priekšsēdētājs. Ar izsludināšanas dienu, jo brīdi acīmredzot ir ļoti grūti fiksēt. Tātad - stājas spēkā ar izsludināšanas dienu. Ir iebildes? Nav.

A.Piebalgs. Un tālāk, ka tas likums ir Saeimā pieņemts... Tas, protams, nav vajadzīgs pie likuma.

Priekšsēdētājs. Tas būs norādīts attiecīgā vēstulē valsts iestādēm.

A.Piebalgs. Protams, tā atkal ir kļūda.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Līdz ar to mēs varam balsot par likumprojekta “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam”” galīgo akceptu.

Priekšsēdētājs. Frakciju vadītāji, vai mēs varam balsot? Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam”” pieņemšanu kopumā! Viens “par” papildus. Lūdzu rezultātu. Par - 68, pret - 4, atturas - 17. Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam” ir akceptēti.

Nākamais jautājums, kuru izskatīsim, ir likumprojekts “Par Valsts ieņēmumu dienestu” trešajā lasījumā, bet ir saņemts 10 deputātu iesniegums: “Lūdzam izdarīt izmaiņas dienas kārtībā un likumprojektu “Par cukura ievedmuitas tarifu” izskatīt pirms likumprojekta “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.” Pieprasījumu ir parakstījuši 10 deputāti no Zemnieku savienības frakcijas, to skaitā Gundars Bērziņš. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 73, pret - nav, atturas - 6. Deputātu priekšlikums ir akceptēts. Izskatām likumprojektu “Par cukura ievedmuitas tarifu”. Lūdzu referentu nākt tribīnē! Pirms referents sāks runāt, paziņoju, ka ir saņemts 10 deputātu parakstīts iesniegums - izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu. Arī par šo jautājumu ir jābalso. Varam balsot? Lūdzu! Viens “par” papildus. Lūdzu rezultātu! Papildus bija viena balss “par”. Par - 68, pret - nav, atturas - 9. Priekšlikums par steidzamību ir pieņemts. Lūdzu - deputāts Gundars Bērziņš no Latvijas zemnieku savienības.

G.Bērziņš (LZS).

Šo cukura ievedmuitas tarifu iesniedza Zemnieku savienība, pamatojoties uz savu programmu, kurā viens no galveniem nosacījumiem lauksaimnieciskās produkcijas realizācijas nodrošināšanai ir iekšējā tirgus aizsardzība. Šis likumprojekts ir izskatīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kuru es pārstāvu un kuras vārdā es runāju. Komisija atbalstīja šo projektu. Arī Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi un atbalstīja šo likumprojektu. Cukura ievedmuitas ekonomisko pamatojumu mēs pavairojām uz 10 lapām, kuras ir izsniegtas visām frakcijām, tātad visi, kuri vēlējās ar šo ekonomisko daļu iepazīties, ir ar to iepazinušies. Es tikai nedaudz pieskaršos dažiem jautājumiem.

Kāpēc šodien šis jautājums tiek skatīts - un turklāt kā steidzams? Tātad 0,12 lati - tie ir 0,20 Amerikas dolāri, pašreizējie muitas tarifi. Vienkārši šajā gadījumā šis tarifs ir jāpārvērš latos un jānostiprina, ir jādod garantija par cukura tarifu šai sezonai, jo tagad, kā jūs zināt, valdība ir noslēgusi līgumu ar angļu firmu “E.D.& F.Man”, kura šobrīd iepērk visu cukurbiešu cukuru, samaksā zemniekiem, garantē stabilu cukura cenu (vairumcena kopā ar nodokļiem nepārsniedz 340 latus par tonnu), garantē nepārtrauktas piegādes cukura tirgum. Bet viens no šā līguma nosacījumiem ir saistīts ar to, ka šim muitas tarifam ir jābūt Saeimā apstiprinātam. Mēs labi atceramies, kā mums vēl nesen gāja ar degvielas tarifu. Tātad, izstrādājot cukura ievedmuitas tarifa ekonomisko pamatojumu, ir ļoti sīki izvērtēti visi faktori: ir izvērtētas pasaules tirgus cukura cenas, dempinga iespējas, cukurbiešu un cukurniedru cenas starpība, cukura patēriņš vietējā tirgū un vietējā cukura ražošana. Šīs diagrammas ir izsniegtas visām frakcijām. Ļoti rūpīgi - es uzsveru! - tika izvērtēta pasaules valstu pieredze cukura tirgus aizsardzībā. Faktiski mēs izmantojam daudzu attīstīto valstu pieredzi sava cukurbiešu tirgus aizsardzībai, jo, piemēram, Eiropas kopienas valstīs kopumā muitas tarifs ir 80 procenti, kas ir nedaudz augstāks par mūsu ieteikto. Lietuva tikko pieņēma muitas tarifu, kas ir 70 procenti no ievedamā cukura vērtības, bet ne mazāks par 200 Amerikas dolāriem par tonnu, tātad principā šis ir pilnīgi līdzīgs risinājums. Somijas muitas tarifs ir daudz augstāks, - pašreiz tas ir gandrīz 130 procenti. Viņiem gan ir mazliet savādāks šā tarifa noteikšanas mehānisms.

Mūsuprāt, šis cukurbiešu cukura ievedmuitas tarifs dotu garantiju un radītu stabilitāti vietējā tirgū, pavērtu iespēju samaksāt ražotājiem, un tas ir būtiski svarīgi, jo nerastos šie parādi, kuri īsā laikā sasniegtu 6,3 miljonus latu. Šis ievedmuitas tarifs radītu stabilitāti cukura tirgū un ļautu iegūt cukura fonda stabilizācijai noteiktus līdzekļus, kuri sasniegtu vairākus miljonus Amerikas dolāru. Ar tiem mēs dotētu konditorejas izstrādājumu eksportu, lai padarītu šo preci eksportspējīgu pasaules tirgū.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies. Priekšlikums - pāriet uz lasīšanu pa pantiem. Mums citas procedūras nav, godātie deputāti, tāpēc, lūdzu, balsosim par pāriešanu uz likumprojekta “Par cukura ievedmuitas tarifu” lasīšanu pa pantiem! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 69, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

G.Bērziņš. Priekšlikums būtu - pāriet uzreiz pie izskatīšanas.

Priekšsēdētājs. Neviens neiebilst, ja turpinām šā likumprojekta lasīšanu pa pantiem? Lūdzu, turpiniet!

G.Bērziņš. Tātad iesniegtais 283.dokuments tagad ir 322.dokuments, kurā ir precizēts šā likuma spēkā stāšanās laiks. Tātad - 322.dokuments, kura pirmais pants skan tā: “Latvijas Republikas Saeima nolemj noteikt ievedmuitas tarifu no jebkuras valsts...” Es visu nelasīšu. Seko preču kods, preces nosaukums... utt. Ievedmuitas tarifs cukurbiešu cukuram - 0,12 lati, cukurniedru cukuram - 0,12 lati, pārējiem cukura veidiem - 0,12 lati. Un otrais likuma pants stājas spēkā - te ir tehniska rakstura kļūda - nevis no publicēšanas dienas, bet no izsludināšanas dienas un ir spēkā līdz 1994.gada 30.septembrim.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds deputāts vēlas runāt par šiem nolasītajiem grozījumiem? Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par likuma pieņemšanu kopumā! Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - nav, atturas - 8. Likums “Par cukura ievedmuitas tarifu” ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts, kuru izskatīsim, ir likumprojekts “Par Valsts ieņēmumu dienestu” trešajā lasījumā. Referents ir deputāts Piebalgs - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! 310.dokumentā, kas jums izdalīts, ir apkopoti visi priekšlikumi trešajam lasījumam. Atbilstoši trešā lasījuma būtībai tiek piedāvāti izskatīšanai tikai tie panti, attiecībā uz kuriem ir iesniegti grozījumi, tāpēc es nemēģināšu komentēt, bet varam skatīt uzreiz priekšlikumus pēc būtības un tādā veidā nolemt, kuru balsot vai nebalsot.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Pirmais grozījums ir piedāvāts 1.nodaļas virsrakstā. Ir ierosināts izteikt to šādā redakcijā: “Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi, uzbūve un darbības principi”.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Es atvainojos, informatīva rakstura... Muižnieka kungs, panāciet, lūdzu šurp!

Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk. Ir ieteikums 1.panta otrajā rindā vārdus “republikas robežas” aizstāt ar vārdiem “muitas robežas”.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Tālāk. Pirmais grozījums 2.pantā ir - pirmajā rindkopā vārdu “kuru” aizstāt ar vārdiem “un tā”, tātad šī teikuma daļa skanētu šādi: “...Valsts ieņēmumu dienesta vai dienestam pakļauto iestāžu darbu, un tā galvenie uzdevumi ir...” Tas ir redakcionāla rakstura labojums.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs.Ir ieteikts 1.apakšpunktā vārdus “republikas robežas” aizstāt ar vārdiem “muitas robežas”.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Akceptēts. Tālāk!

A.Piebalgs. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegums, un šis priekšlikums ir būtisks - izteikt 2.panta 3.apakšpunktu jaunā redakcijā: “Kontrolēt fizisko personu ienākumu likumību.” Iepriekšējā redakcija bija: “kontrolēt valsts ierēdņu ienākumu... likumību”. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, - nevis motivējot ar to, ka šis uzdevums nebūtu vispār jāveic, bet ka šajā gadījumā tas nebūtu jāveic Valsts ieņēmumu dienestam, kura galvenā funkcija būtu savākt visas valsts nodevas un nodokļus. Bet par šo priekšlikumu, protams, ir jābalso.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Anna Seile - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir ļoti racionāls un ka tieši sakarā ar nodokļu iekasēšanu ir iespējams kontrolēt arī fizisko personu ienākumus un to likumību, un tāpēc atbalstu deputāta Jāņa Lagzdiņa izteikto priekšlikumu un uzskatu, ka tas ir iestrādājams šajā likumprojektā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim! Viens “pret” papildus. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - 2.panta 3.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: “kontrolēt fizisko personu ienākumu likumību”. Lūdzu rezultātu. Par - 25, pret - 36, atturas - 14... Es atvainojos, jūs bijāt “pret”, tātad par - 25, pret - 37, atturas - 14. Priekšlikums nav akceptēts. Lūdzu akceptēt komisijas piedāvāto redakciju 2.panta 3.apakšpunktam: “kontrolēt valsts ierēdņu ienākumu avotu likumību”. Viens “par” papildus. Lūdzu rezultātu. Par - 53, pret - 9, atturas - 16. Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums, kuru arī ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un kurš arī ir ļoti būtisks, ir - papildināt šos galvenos uzdevumus ar apakšpunktu šādā redakcijā: “Veikt kontroli un uzraudzību pār to, kā valsts ierēdņi un citi valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie ievēro likumos noteiktos ienākumus gūšanas, uzņēmējdarbības un tiesisko attiecību ierobežojumus, kas vērsti uz interešu sadursmes novēršanu.” Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo priekšlikumu un uzskata, ka tā ir ļoti svarīga funkcija, jo tā papildina trešo funkciju jeb trešo galveno uzdevumu, bet vai tas būtu pareizi - uzlikt šo funkciju tieši Valsts ieņēmumu dienestam, kuram šobrīd uzmanība būtu jākoncentrē uz saviem pieciem galvenajiem uzdevumiem?

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs deputāts Lagzdiņš - lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Jau iepriekšējā Augstākā padome pieņēma vairākus likumus, kuros ir noteikti konkrēti ierobežojumi amatpersonām un citām personām, kuras strādā valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs. Tajā pašā laikā mūsu likumdošanā joprojām nav noteikts mehānisms, nav noteikts, tieši kurai valsts institūcijai ir jāuzrauga un jākontrolē, kā attiecīgie darbinieki pilda šīs normas. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskatīja, ka Valsts ieņēmumu dienestam būtu lietderīgi ne tikai pārbaudīt, kā valsts ierēdņi un pašvaldību ierēdņi ievēro šo nodokļu disciplīnu, ne tikai kontrolēt viņu ienākumu likumību, bet arī papildus pārbaudīt citas deklarācijas, kuras būtu jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Un proti, tās būtu deklarācijas, kurās valsts ierēdņiem un pašvaldību ierēdņiem būtu jāsniedz ziņas par savu uzņēmējdarbību un par to, kā viņi ievēro darba tiesiskos ierobežojumus un citus ierobežojumus, kurus nosaka spēkā esošie likumdošanas akti. Turklāt mūsu komisija uzskata, ka tikai ar to, ka palielināsim algas valsts ierēdņiem un pašvaldību ierēdņiem, mēs nenodrošināsim to, ka valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs strādājošie pildīs likumus, pildīs savus dienesta pienākumus, vārdu sakot, strādās pietiekami labi. Šajā sakarā lūdzu jūs atbalstīt šo mūsu komisijas ierosināto grozījumu un balsot par to.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pirms dodu deputātam Karnupam vārdu, gribu aicināt deputātus ievērot zināmu kārtību. Tajā pusē, kura no manis atrodas pa labi, deputāti ļoti bieži pieceļas kājās vai staigā, toties kreisajā pusē - sēž un uzmanīgi klausās. Tas tā var būt, bet stāvēt kājās tajā ejā, manuprāt, var tikai tad, ja mēs netraucējam citiem deputātiem, bet bieži notiek tā, ka jūs tur vidū apspriežaties, bet citi deputāti nedzird vai neredz tribīnē stāvošo runātāju, tāpēc norunāsim tā, ka izlocīsim kājas vai stāvēsim tikai ejās gar sienām, nevis pa vidu.

Lūdzu, vārds deputātam Karnupam.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Iesaku jums tiešām atbalstīt šo punktu. Kā jau Lagzdiņa kungs teica, mēs esam vairākas reizes komisijā šo lietu apsprieduši. Nepārprotami skaidrs pamats un pamatpierādījums tam, ka cilvēks ir iepinies korupcijā, protams, ir viņa ienākumi,un tieši Valsts ieņēmumu dienests būs tas, kas pārbaudīs cilvēku - fizisko personu ienākumus. Šā dienesta darbinieki būs pirmie, kas varēs ziņot tiesību aizsardzības institūcijām par šķietamiem likumpārkāpumiem, un tādā veidā viņi būs galvenie, kas varēs šo lietu apkarot.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Tad, lūdzu, balsosim. Jūs vēl gribējāt ko teikt? Lūdzu - deputāts Piebalgs!

A.Piebalgs. Nē, es negribu izteikties, es tikai papildus balsoju “par”.

Priekšsēdētājs. Par ko jūs gribat papildus balsot? Kā, lūdzu?

A.Piebalgs. Papildināt 2.pantu ar apakšpunktu šādā redakcijā: “Veikt kontroli un uzraudzību...”

Priekšsēdētājs. “Veikt kontroli un uzraudzību pār to, kā valsts ierēdņi un citi valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie ievēro likumos noteiktos ienākumu gūšanas, uzņēmējdarbības un tiesisko attiecību ierobežojumus, kas vērsti uz interešu sadursmju novēršanu.” Balsosim par šo priekšlikumu!

Viens “par” papildus. Lūdzu rezultātu. Par - 65, pret - nav, atturas - 8.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums - 2.pantu papildināt ar apakšpunktu šādā redakcijā: “...veikt citas likumā noteiktās funkcijas”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai šeit būtībā nav nekādu iebildumu, bet, tā kā ir uzskaitīti galvenie uzdevumi un ir pats par sevi saprotams, ka citi likumi tāpat ir jāpilda, tad komisija uzskata, ka šis papildinājums ir lieks.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. 3.pants. Ir ierosinājums 3.panta pirmo daļu pēc vārda “vada” papildināt ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta”. Tātad šis teikums skanētu šādi: “Valsts ieņēmumu dienestu vada Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks.”

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Otrs priekšlikums ir - 2.daļā vārdus “šādas iestādes” aizvietot ar vārdiem “šādi departamenti”. Tātad teksts skanētu: “Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā ir šādi departamenti.”

Priekšsēdētājs. Paldies. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Ir deputāta Kristovska priekšlikums. Viņš grib papildināt 2.daļu ar apakšpunktu un tur, kur ir uzskaitīti departamenti, kā ceturto minēt “ierēdņu ieņēmumu un interešu konfliktu nodaļu”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka tas nav vajadzīgs un ka šādu struktūrvienību var izveidot Finansu izmeklēšanas departamenta sastāvā, un ka tas nekādā ziņā nav aizliegts. Tātad mūsu priekšlikums ir - neatbalstīt šo deputāta Kristovska priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Kristovska kungs uztur spēkā prasību par balsojuma nepieciešamību? (No zāles deputāts Ģ.Kristovskis: “Neuzturu!”) Neuztur.

A.Piebalgs. Tālāk. Izmaiņas 4.pantā. Ir ierosināts 4.panta 1.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks “ir pilnībā atbildīgs par Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu izpildi.”

Priekšsēdētājs. Es nesaprotu jūs, Endziņa kungs...

(Starpsauciens no zāles: “Arī nevar saprast!”)

A.Piebalgs. Nē, ir pilnīgi cits formulējums. Tātad iepriekšējais formulējums bija šāds: “Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks vada Valsts ieņēmumu dienestu un dienestam pakļautās iestādes.” Ir ieteikts nomainīt šā panta redakciju pret šādu: “Valsts ieņēmumu dienests ir pilnībā atbildīgs par Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu izpildi.” Šo priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs.

(Starpsauciens no zāles: “Kāp tribīnē un runā!”)

Priekšsēdētājs. Endziņa kungs, es jūs vēl joprojām nesaprotu, ko jūs gribat. (Deputāts Endziņš kaut ko skaidro no zāles.) Ja jūs gribat vārdu, tad, lūdzu, nāciet tribīnē!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es saprotu, ka ir atbildība, bet teikt, ka ir pilnīga vai nepilnīga atbildība - tas absolūti neko nemaina. Es saprastu, ja būtu sacīts, ka ir atbildīgs par visu, bet teikt, ka ir “pilnībā atbildīgs”... Vai tad var būt arī nepilnīga atbildība? Ir materiālā atbildība (tas ir, darba tiesiskajās attiecībās), bet te ir runa pavisam par kaut ko citu. Man liekas, ka šajā gadījumā vārds “pilnībā” no juridiskā viedokļa ir lieks.

Priekšsēdētājs. Jūsu priekšlikums ir svītrot vārdu “pilnībā” un atstāt tikai vārdu “atbildīgs”?

A.Piebalgs. Es pilnībā atbalstu Endziņa kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Paliek “atbildība” bez “pilnības”.

A.Piebalgs. Tātad paliek vārds “atbildīgs”. Tālāk ir priekšlikums 2.apakšpunktā vārdu “apstiprināt” aizvietot ar vārdu “iecelt”.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes?

A.Piebalgs. 8.apakšpunktā vārdu “aptur” aizvietot ar vārdiem “ierosina apturēt”. Šis ir būtisks nevis redakcionāls labojums, jo par pašvaldību institūciju nelikumīgo lēmumu apturēšanu likumdošanas aktos ir speciāli noteikts, kas to var un kādā kārtībā to var darīt, tāpēc šoreiz ir maigāks formulējums - ierosina tikai apturēt. Šis formulējums atkal ir Saeimas juridiskā dienesta ierosināts.

Priekšsēdētājs. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Jau šobrīd spēkā esošajos pašvaldību likumos valdībai un Prokuratūrai ir dotas tiesības atcelt tos pašvaldību lēmumus, kuri ir nelikumīgi. Es atvainojos, ir tiesības ierosināt tiesā atcelt tos pašvaldību lēmumus, kuri ir nelikumīgi. Taču šāds risinājums, mūsuprāt, ir nepietiekams. Kā to liecina pašvaldību darbība un Prokuratūras un valdības darbība iepriekšējā periodā, šīs tiesības parasti netiek izmantotas, tādēļ vajadzētu dot tiesības speciālajām institūcijām, un tāda institūcija konkrētajā gadījumā ir Valsts ieņēmumu dienests, pašām ierosināt, lai atceltu tos pašvaldību lēmumus, kuri attiecīgās kompetences ietvaros ir pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina, ka Valsts ieņēmumu dienestam vajadzētu dot tiesības ne tik vien ierosināt atcelt šos nelikumīgos lēmumus, bet atļaut arī piemērot stingrāku prasību, proti, pašam to atcelt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tagad par balsošanas procedūru. Mums iznāk tā, ka ir jābalso labojums komisijas iesniegtajā variantā, atstājot to iepriekšējā redakcijā.

A.Piebalgs. Jā, pareizi!

Priekšsēdētājs. Lai būtu pilnīga skaidrība, ja komisijas vadītājs piekrīt, balsosim.

A.Piebalgs. Nē, es domāju tā: tā kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs uzskata, ka ir jāatstāj “stiprākā” redakcija, - kas dod šīm institūcijām tiesības apturēt pašvaldību nelikumīgos lēmumus, tad, protams, es atsaucu iebildumu par “ierosina apturēt”, kas ir daudz maigāks formulējums, un es domāju, ka tādā gadījumā mums nav jābalso.

Priekšsēdētājs. Ja komisija atsauc savu priekšlikumu, paliek jau otrajā lasījumā akceptētās tiesības apturēt lēmumus, un tad nav jābalso. Paldies. Akceptēts.

A.Piebalgs. 4.pants tiek papildināts ar jaunu 2.apakšpunktu. Tātad, attiecīgi pārkārtojot pārējo apakšpunktu numerāciju, izteikt to šādā redakcijā: “Nosaka Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka vietnieku, Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā ietilpstošo iestāžu direktoru, rajonu un republikas pilsētu nodaļu priekšnieku kompetenci un atbildību.”

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums ir par 8.panta 11.apakšpunktu - tiek ierosināts to izteikt šādā redakcijā: “Pēc Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu un valsts izmeklēšanas un izziņas iestāžu pieprasījuma veikt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) saimnieciski finansiālās darbības revīziju.” Tātad šeit tiek lietots aptverošāks vārds attiecībā uz tām institūcijām, kuras iepriekš tika uzskaitītas.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Priekšlikums par 9.pantu: izteikt 1.daļu šādā redakcijā: “Nodokļu kontroles iestādes ir Nodokļu kontroles departaments un tam pakļautās rajonu (republikas pilsētu) nodokļu inspekcijas, kas darbojas Valsts ieņēmumu dienesta rajona (republikas pilsētu) nodaļās.”

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākamās izmaiņas ir 11.pantā - 11.panta 2.apakšpunktā vārdus “tarifa piemērošana” aizvietot ar vārdiem “tarifus”. Līdz ar to apakšpunktā šī daļa skanētu tīri cilvēciski - “piemērot muitas tarifus”.

Priekšsēdētājs. Paldies. Nav iebildumu? Akceptēts.

A.Piebalgs. 11.panta 2.apakšpunktā pirms vārda “robežas” papildināt tekstu ar vārdu “muitas”, tātad “muitas robežas”.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. Par 11.pantu ir šāds priekšlikums: izslēgt tā 3.apakšpunktu, attiecīgi pārkārtojot pārējo apakšpunktu numerāciju. Šis apakšpunkts neko neizteica, jo muitu uzliek nevis tāpēc, lai veicinātu pašas preces un pasažieru ātrāku pārvietošanu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Paldies. Akceptēts.

A.Piebalgs. 12.panta izmaiņas: vispirms paša panta nosaukumu izteikt šādā redakcijā: “Muitas departamenta iestādes un ierēdņi”.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Izteikt 12.panta 1.daļu šādā redakcijā: “Muitas iestādes ir Muitas departaments un tam pakļautās rajonu (republikas pilsētu) muitas vietējās iestādes, muitas kontrolpunkti, muitas robežcaurlaides punkti un citas struktūrvienības, kas darbojas Valsts ieņēmumu dienesta rajonu (republikas pilsētu) nodaļās.”

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Izteikt 2.daļu šādā redakcijā: “Muitas iestāžu ierēdņi ir departamenta direktors, direktora vietnieks, struktūrvienību vadītāji, rajonu (republikas pilsētu) muitas vietējo iestāžu priekšnieki, muitas eksperti, muitas inspektori, muitas uzraugi.”

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Akceptēts.

A.Piebalgs. Grozījumi ir 14.pantā, un tie ir būtiski grozījumi. Tātad 1.apakšpunktā vārdus “operatīvo darbību” papildināt ar vārdiem “izņemot speciālās operatīvās darbības”. Tas ir tas priekšlikums, kas šeit jau izskanēja, ka nevajadzētu dot pārmērīgi lielas tiesības, teiksim, nesankcionēti ieiet dzīvokļos un tā tālāk. Šīs speciālās operatīvās darbības tiek atšifrētas operatīvās darbības likumā, tāpēc tās visas šeit nav uzskaitītas, jo tas nav šā likuma uzdevums. Tātad šīs funkcijas tomēr Valsts ieņēmumu dienestam netiek dotas.

Priekšsēdētājs. Lūdzu! Kādas iebildes ir deputātiem? Priekšlikumi? Akceptēts.

A.Piebalgs. Šā paša panta 2.apakšpunktā vārdus “operatīvo darbību” papildināt ar vārdiem “izņemot speciālās operatīvās darbības” un aiz vārda “veikt” papildināt tekstu ar vārdiem “likumdošanas aktos noteikto”.

Priekšsēdētājs. Lūdzu! Vai ir iebildes? Akceptēts.

A.Piebalgs. Tālāk ir grozījumi 15.pantā. Ir ierosināts 1.daļā vārdu “operatīvie” aizvietot ar vārdu “izziņas”.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. Grozījumi ir arī 16.pantā. Tā kā projekta izskatīšanas gaitā divi panti tika izslēgti, tad ir jāmaina numerācija. Tur, kur bija 12.panta 1.daļa, tagad ir jābūt 10.panta 1.daļai, bet tur, kur bija 15.panta, šobrīd ir jābūt 13.panta 2.daļai.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. Grozījumi ir 18.pantā. Ir priekšlikums izteikt panta otro daļu šādā redakcijā: “Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka vietnieku, Nodokļu kontroles departamenta direktoru, Muitas departamenta direktoru, Finansu izmeklēšanas departamenta direktoru ieceļ finansu ministrs pēc Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka ieteikuma.”

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Akceptēts.

A.Piebalgs. Tālāk - 20.pants. Pēc Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikuma otrā un trešā daļa jāizsaka šādā redakcijā: “Tiem pensijas piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka likums “Par valsts pensijām”, kā arī tiem ir citas likumdošanas aktos paredzētās garantijas.”

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. Tālāk ir grozījumi 26.pantā. Ir ierosināts papildināt pantu ar jaunu otro daļu, attiecīgi pārkārto pārējo daļu numerāciju, un izteikt to šādā redakcijā: “Valsts ieņēmumu dienesta rajona (republikas pilsētas) nodaļa ir juridiskā persona, un tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un nodaļas nosaukumu.”

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. Tad vēl ir ierosinājums izdarīt grozījumus Pārejas noteikumos un izteikt otro daļu šādā redakcijā: “Līdz 1994.gada 1.aprīlim pilnīgi pabeigt Valsts ieņēmumu dienesta izveidošanu.” Nepaskaidrojot, kā to veikt, jo to zinās pati valdība.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. Izteikt 3.daļu šādā redakcijā: “Ar šā likuma spēkā stāšanos likums “Par Latvijas valsts Finansu inspekciju tiek atzīts par spēku zaudējušu.”

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

A.Piebalgs. Un vēl viena visaptveroša izmaiņa. Deputāts Kristovskis ierosina likumprojekta visās vietās vārdus “finansu izmeklēšanas” nomainīt ar vārdiem “finansu izziņas”. Šim priekšlikumam var piekrist, priekšlikumu atbalsta arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un es saprotu, ka arī valodnieki to atbalsta, jo tagad teksts skan labāk un pareizāk, turklāt precīzāk atspoguļo šo finansu izmeklēšanas darbību, jo tā pēc būtības ir finansu izziņas izdarīšana.

Priekšsēdētājs. Deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Tā ir nevis valodniecības problēma, bet gan tiesiska problēma. Ja mēs rakstām, ka šī svarīgā institūcija ir izmeklēšanas iestāde, tad tādā gadījumā tai ir jādod arī visas tās tiesības, ko mūsu kriminālprocesuālā likumdošana dod attiecīgajām izmeklēšanas institūcijām, bet, ja mēs paskatāmies konkrētās funkcijas, kuras mūsu likumprojekta autori ir ielikuši 4.nodaļā, tad redzam, ka neviena izmeklēšanas iestāžu funkcija netiek dota Finansu izmeklēšanas departamentam. Tieši otrādi! 16.panta otrajā daļā ir precīzi ierakstīts, ka Finansu izmeklēšanas departamentam ir kriminālprocesa likumā noteiktās izziņas iestādes pilnvaras. Tādā gadījumā rodas jautājums: kādēļ šāds skaļš nosaukums - Finansu izmeklēšanas departaments?

Es ļoti lūdzu atbalstīt deputāta Kristovska priekšlikumu - mainīt šos terminus.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad deputāts Piebalgs jeb komisijas vadītājs un deputāts Jānis Lagzdiņš ierosina atbalstīt deputāta Kristovska priekšlikumu - vārdus “Finansu izmeklēšanas” nomainīt ar vārdiem “finansu izziņas”. Vai deputātiem ir iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Līdz ar to mēs varam balsot par šo projektu kopumā trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsot par likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” kopumā! Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Par izmaiņām Latvijas Muitas kodeksā”. Lūdzu, Piebalga kungs, turpiniet!

A.Piebalgs. Uz trešo lasījumu par šo likumprojektu tika iesniegti trīs priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir visnotaļ atbalstāms, tajā ieteikts precizēt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: “Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā”. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

A.Piebalgs. Nākamie divi ir finansu ministra Oša priekšlikumi, kurus bija sagatavojis Finansu ministrijas Muitas departamenta vadītājs Kodoliņa kungs. Šeit ir daudz juridisku problēmu. Tās, kā jūs redzat, ir par panta otro un trešo daļu. Diemžēl rezultātā ir izveidojusies šāda situācija: ir publicēts Latvijas Republikas Muitas kodekss, kura pantu struktūra atšķiras no oriģināla pantu struktūras. Tas nozīmē, ka tas, kas bija ierakstīts tad, kad balsoja likuma otro daļu, šajā izdevumā ir ierakstīts kā trešā daļa, un tāpēc man tomēr būtu priekšlikums šos deputāta Oša priekšlikumus neatbalstīt, jo likuma oriģinālā šie labojumi būtu jāizdara 80.panta otrajā daļā, bet, skatoties pēc šīs grāmatiņas, iznāk, ka tas jādara 80.panta trešajā daļā. Tāpēc ir radusies šī problēma. Tā ka šie divi nākamie priekšlikumi 80.panta trešajā daļā un 10.panta piektajā daļā nebūtu atbalstāmi. Ir jāatstāj tā, kā likumprojektā bija līdz šim.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kādam ir iebildumi? Tad ir akceptēts.

A.Piebalgs. Līdz ar to par šo likumprojektu varētu balsot kopumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumu “Par izmaiņām Latvijas Republikas Muitas kodeksā” kopumā. Viens papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Paldies. Likums “Par izmaiņām Latvijas Republikas Muitas kodeksā” ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par izmaiņām Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Lūdzu - deputāts Piebalgs!

A.Piebalgs. Pēc otrā lasījuma neviens priekšlikums par šo likumprojektu netika saņemts. Taču mēs tagad atkal esam nelielā juridiskā pretrunā, jo nupat likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” mēs nobalsojām, ka tas ir Finansu izziņas departaments. Līdz ar to šis likums skanētu šādi: “Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus: “Papildināt 116.pantu ar šāda satura 4.apakšpunktu: “Valsts ieņēmumu dienesta Finansu izziņas departaments””.

Priekšsēdētājs. Tas saskan ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem. Vai ir iebildes? Nav. (Starpsauciens no zāles: “Nekādas!”) Un citu priekšlikumu arī nav? Tad ir jābalso par likuma pieņemšanu kopumā. Zvanu! Balsosim par likuma “Par papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu kopumā! Lūdzu rezultātu. Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Likums “Par papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” ir pieņemts. (No zāles deputāts Žīgurs: “Uguntiņa neiedegās!”)

Žīgura kungs, vai es nevarētu lūgt jūs tribīnē, jo es tiešām nesapratu jūsu žestus! Lūdzu, pārbaudiet deputāta Žīgura balsojumu! Deputāt Žīgur, jūs neesat reģistrēts, ka būtu balsojis. Paldies, likums ir pieņemts.

Tālāk izskatīsim likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un kultūras autonomiju””. Pirmais lasījums.

I.Birzniece (LC).

Es Cilvēktiesību komisijas vārdā gribētu lūgt, lai mēs to atliktu uz nākamo nedēļu, jo, pirms mēs turpinām, mums ir precizējamas dažas lietas.

Priekšsēdētājs. Komisija lūdz atlikt šā likumprojekta izskatīšanu uz nedēļu. Vai ir nepieciešams balsojums? Nav. Paldies.

Tālāk ir likumprojekts par valsts kontroli. Es atvainojos, nolasīšu precīzi - likumprojekts “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu”. Otrais lasījums.

Lūdzu tribīnē referentu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Tātad ir jāizskata otrajā lasījumā likumprojekts “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu”. Juridiskā komisija, strādājot pie otrā lasījuma, izskatīja gan frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, kas bija šā projekta iesniedzēja, papildu priekšlikumus pēc pirmā lasījuma, gan samērā daudzos Ministru kabineta priekšlikumus. Kad komisija pēc pagājušās plenārsēdes izskatīja galīgo variantu uz otro lasījumu, tika saņemti vēl vairāku deputātu atsevišķi priekšlikumi, kuri iespēju robežās arī ir ņemti vērā. Tātad 325.dokumentā, kas deputātiem ir redzams grafika veidā, ir gan 1923.gada redakcija, gan tā redakcija, kuru piedāvā Juridiskā komisija. Ir redzami arī atsevišķi priekšlikumi, kurus Juridiskā komisija neņēma vērā. Tie ir ailē, kas atrodas labajā pusē.

Turklāt tekstā ir izdarīti arī redakcionāli labojumi, kurus ir ieteicis Juridiskais birojs un arī valodas speciālisti. Vienkārši ir literāri mainīta valoda salīdzinājumā ar to, kāda tā bija 1923.gada likuma variantā.

Pirmām kārtām ir svītrota likuma preambula, bet attiecībā uz 1.pantu ir izdarīti tikai nenozīmīgi redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs. Vai par 1.pantu deputātiem ir kādas iebildes sakarā ar šiem labojumiem? Nav. 1.pants ir akceptēts.

M.Grīnblats. 2.pants. Tātad šeit, kā jau mēs to esam akceptējuši pirmajā lasījumā, tika svītrota piezīme, ka Valsts kontroles uzlikts uzrēķins par nelietderīgu rīcību nav piedzenams, ja Ministru kabinets ceļ iebildumus. Kopumā tekstā ir tikai redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādas iebildes pret šiem labojumiem 2.pantā? Nav. Paldies. Akceptēts.

M.Grīnblats. 3.pantā Juridiskā komisija piedāvā (salīdzinot ar iepriekšējo variantu) saīsināt tekstu un izteikt to šādā redakcijā: “Valsts iestāžu norēķini, kā arī citas Valsts kontroles pieprasītās ziņas un dokumenti iesniedzami Valsts kontrolē tās noteiktajā kārtībā un termiņā.”

Arī frakcija “Tēvzemei un brīvībai” izteica priekšlikumu sakarā ar to, ka vairāki pašreizējās Valsts kontroles darbinieki ierosināja papildinājumu. Es nolasīšu šo papildinājumu: “Par Valsts kontroles pieprasīto ziņu un dokumentu iesniegšanas kārtības un termiņa neievērošanu ir jāatbild Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajā kārtībā.” Juridiskā komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo tam nav izšķirošas nozīmes, vai šāda piebilde ir pašā Valsts kontroles likuma tekstā, vai attiecīgās normas ir paredzētas tieši Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Priekšsēdētājs.Vai jūs pārstāvat komisiju? Vai frakcija “Tēvzemei un brīvībai” uzstāj uz balsojumu...

M.Grīnblats. Nē... mēs...

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildes? Pants akceptēts Juridiskās komisijas redakcijā.

M.Grīnblats. Tālāk par 4.pantu. 4.panta pirmā rindkopa faktiski ir nedaudz redakcionāli grozīts 1923.gada likuma variants, kurā pēc dažiem vēlākiem priekšlikumiem parādās ne tikai valsts un pašvaldību iestādes, valsts ieņēmumi, uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, bet arī fiziskās personas, kuru rīcībā ir valsts manta vai kuras finansē no valsts līdzekļiem.

Papildus šeit tātad ir nākusi klāt visa otrā un trešā rindkopa, kas ir pievienota pēc valdības priekšlikuma. Bez tam bija arī analoģiski priekšlikumi par 3.pantu - papildus ierosinājumu bija iesniegusi arī frakcija “Tēvzemei un brīvībai”. Tātad vēl ir priekšlikums papildināt ar ceturto rindkopu par Valsts kontroles likumīgo prasību neizpildi, kā arī par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu tai ir jāatbild Latvijas Kriminālkodeksā paredzētajā kārtībā. Juridiskā komisija šo 4.rindkopu kā papildinājumu noraidīja, jo tad ir vajadzīgi papildinājumi arī pašā Kriminālkodeksā, turpretī papildinājumi 4.pantā neko būtisku neietekmētu. Tādējādi, salīdzinot ar pirmo lasījumu, papildus ir nākusi klāt tikai otrā un trešā rindkopa.

Priekšsēdētājs. Vai frakcija neuztur spēkā prasību par balsojumu? Paldies. Vai jums, deputāti, ir iebildes? Nav. Pants Juridiskās komisijas redakcijā ir akceptēts.

M.Grīnblats. Par 5., 6. un arī 7.pantu var teikt, ka šeit nekādu būtisku grozījumu nav. Ja neskaita dažus redakcionālus labojumus, cits nekas nav izdarīts.

Priekšsēdētājs. Par 5.pantu? Nav. Akceptēts. 6.pantu? Akceptēts. 7.pantu? Akceptēts.

M.Grīnblats. 8.pantā ir svītrota piezīme, kurā ir pieminēts 1919.gadā izdotais Revīzijas reglaments. Tam šobrīd nav aktuālas nozīmes. Tātad 8.pants skan šādi: “Valsts kontroles darbības kārtību nosaka Saeimas pieņemtais Revīzijas reglaments.”

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. 8.pants ir akceptēts.

M.Grīnblats. Tālāk par 9.pantu. Šeit, salīdzinot ar pirmo lasījumu, ir notikušas šādas izmaiņas. Pēc Ministru kabineta priekšlikuma Juridiskā komisija akceptēja šādu pirmo rindkopu: “Valsts kontrolieri ieceļ Saeima uz četriem gadiem”, motivējot ar to, ka, ņemot vērā Saeimas darbības laiku, kas ir trīs gadi, šādā kārtā valsts kontrolieris būtu vairāk neatkarīgs no Saeimas. Savukārt frakcija “Tēvzemei un brīvībai” pastāv uz to, lai otrajā lasījumā nobalsotu pirmās rindkopas variantu: “Valsts kontrolieri ieceļ Saeima uz trim gadiem.” Es īsumā komentēšu mūsu motivāciju. Motivācija, paturot trīs gadus četru gadu vietā, būtu tāda, ka Valsts kontroles galvenā funkcija ir tieši valsts mantas un valsts līdzekļu izlietošana. Tātad tā ir likumīguma, lietderīguma un pareizības kontrole. Daudzējādā ziņā būtu loģiski, lai šo funkciju veiktu efektīvi, lai Valsts kontroli vadītu nevis pie varas esošās koalīcijas izvirzīts pārstāvis, bet opozīcijas pārstāvis. Tādējādi, ja jaunās Saeimas vēlēšanās mainās vara, tad kontrolieris, kurš darbotos vēl arī ceturto gadu - jau nākamās Saeimas pilnvaru laikā, varētu atkal būt tās pašas partijas vai partijas grupas, vai politisko apvienību grupas pārstāvis, kura atrodas pie varas. Līdz ar to Valsts kontrole nevarētu pietiekami efektīvi veikt šo funkciju.

Turklāt ir papildu priekšlikums, kas ir ņemts no Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikuma. Tajā ir ieteikums par pirmo un otro rindkopu šajā pantā. Tātad otrā rindkopa ir šāda: “Stājoties amatā, valsts kontrolieris Saeimā dod zvērestu - zvēr būt uzticīgs Latvijas Republikai, ievērot tās likumus un godīgi pildīt savus pienākumus.” Savukārt priekšlikums, kas izdalīts labajā malā, - ka Ministru kabineta valsts kontroliera amats nav savienojams ar Saeimas deputāta amatu - faktiski jau ir iekļauts Juridiskās komisijas piedāvātajā tekstā un ne ar ko neatšķiras no 1923.gada varianta. Tātad tas atsevišķi nebūtu jābalso. Šeit ir divi varianti - par četriem un par trim gadiem, kā arī papildinājums par zvērestu, kas nebija pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai par zvērestu komisija akceptēja?

M.Grīnblats. Komisija to ir akceptējusi.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt par šiem papildinājumiem? Frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” vārdā, kā es sapratu, uzstājās Grīnblata kungs. Viņš par vienu daļu runāja komisijas vārdā, bet par otru - frakcijas vārdā. Acīmredzot arī tā ir iespējams, tikai tad ir uzmanīgi jāklausās. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu - deputāts Indulis Bērziņš no frakcijas “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Tā kā atbilstoši Satversmei Valsts kontrole ir neatkarīga institūcija, tad, ja Grīnblata kungs šeit runāja par pozīciju un opozīciju, varu sacīt, ka arī pozīcijas - frakcijas “Latvijas ceļš” - programmā ir viennozīmīgi ierakstīts, ka šī institūcija nevar būt politizēta. Un arī likumā ir paredzēts, ka tad, ja cilvēks ir kādas partijas biedrs, viņam automātiski ir jāatsakās no darbības šajā partijā. Mēs iestājamies par četriem gadiem, lai vismaz šī institūcija darbotos nepārtraukti un tās vadītājs netiktu raustīts pēc katrām šīm trīs gadu vēlēšanām. Un tāpēc es aicinu balsot par četriem gadiem.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanīt. Mēs balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumu - aizstāt vārdus “uz četriem gadiem” ar vārdiem “uz trijiem gadiem”. Tātad mēs balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu - aizstāt četrus gadus, laiku, uz kuru Saeima ieceļ kontrolieri, ar trijiem gadiem. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Viena bass papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 23, pret - 47, atturas - 16. Paliek panta iepriekšējā redakcija. Vai deputāti uzstāj balsot par Kristīgo demokrātu savienības ierosinājumu - stājoties amatā, valsts kontrolieris Saeimā dod zvērestu. Tas ir akceptēts komisijā. Vai ir nepieciešamība balsot? Vai kāds vēlas runāt? Nav. Akceptēts.

M.Grīnblats. 10.pants...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, Grīnblata kungs! Ministru kabinets uzstāj, lai mēs balsotu trešās daļas redakciju: “Valsts kontroliera amats nav savienojams ar Saeimas deputāta amatu.”

M.Grīnblats. Juridiskā komisija to atbalsta. Tā ka šeit nekādu pretrunu nav.

Priekšsēdētājs. Ja jūs to atbalstāt, tad kāpēc nenorādījāt, kur to vajag ierakstīt?

M.Grīnblats. Šis variants ir ierakstīts gan Juridiskās komisijas, gan valdības... Tā ka šeit vairāk ir tehnisks pārmetums nekā...

(Marjaša kaut ko saka no zāles.)

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, Marjašas kundze, lūdzu nāciet tribīnē!

M.Grīnblats. Jā, šeit tiešām ir maza niansīte, tāpēc es vēlreiz ļoti uzmanīgi nolasīšu. Tātad valdības priekšlikums ir šāds: “Valsts kontroliera amats nav savienojams ar Saeimas deputāta amatu.” Savukārt pēc Juridiskās komisijas varianta ir tā: “Valsts kontroliera amats nav savienojams ar deputāta amatu.” Tātad šis aizliegums ir plašāks. Tā ka tomēr ir mazliet atšķirība.

Priekšsēdētājs. Godātā un cienījamā valdība! Vai jūs piekrītat Juridiskās komisijas formulējumam? Valdībai skaļi jāsaka - jā!

(No zāles deputāts Birkavs: “Piekrītam!”)

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

M.Grīnblats. Tātad par 10.pantu ir Juridiskās komisijas, valdības un arī Valsts kontroles likumprojekta iesniedzēja variants, kurā noteikts, ka valsts kontrolieri apstiprina Saeima. Šeit nekādu pretrunu nav, ir tikai redakcionāls labojums - svītrota agrākā 10.panta piezīme.

Priekšsēdētājs. Vai jums, godātie deputāti, ir iebildes? Akceptēts.

M.Grīnblats. Tālāk. 11.pantā arī nekādu būtisku grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

M.Grīnblats. 12.pantā tātad pirmām kārtām, salīdzinot ar agrāko - 1923.gada likumu, teksts ir mazliet izvērsts, kas precīzāk reglamentē aizliegumu Valsts kontroles ierēdņiem ieņemt citus amatus un nodarboties ar citām darbībām. Tātad Ministru kabineta iesniegtajā variantā (tas ir labajā pusē) ir tāda redakcija, ka šā panta pašās beigās ir noteikts, ka valsts kontrolieriem un ierēdņiem ir jāaptur sava darbība politiskajās partijās un organizācijās. Savukārt Juridiskā komisija ir pieņēmusi mazliet atšķirīgu variantu, nosakot, ka viņiem ir arī jāizbeidz sava darbība politisko partiju un organizāciju vēlētās institūcijās. Motivācija ir tāda, ka cilvēks tādā vai citādā veidā var būt politiskas partijas vai politiskas organizācijas biedrs un ka šī darbības apturēšana - tas ir tāds samērā slidens un grūti fiksējams moments (vai, teiksim, viņš maksā šajā partijā biedru naudu vai piedalās partijas sapulcēs vai ne), taču ir pilnībā jāpiekrīt tam, ka Valsts kontroles darbinieks nevarētu būt politiskas partijas priekšsēdētājs vai valdes vai domes, vai centrālkomitejas loceklis, vai revīzijas komisijas loceklis - un tamlīdzīgi. Protams, var pilnīgi precīzi kontrolēt, vai šī persona tāda ir vai nav. Tā ka Juridiskās komisijas ieteiktais variants ir tikai nedaudz šaurāks aizliegums, bet, mūsuprāt, precīzāks.

Priekšsēdētājs. Vai Ministru kabinets uztur savu balsojumu? (No zāles deputāts V.Birkavs: “Nē!”) Neuztur. Paldies.

M.Grīnblats. Tālāk 13.pantā nekādu grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. 14.pants.

M.Grīnblats. 14.pantā ir svītrots... Nē, 14.pantā tā piezīme ir tikai pārveidota par panta otro rindkopu. Tātad arī šeit ir tikai redakcionālas izmaiņas. Būtībā nekas nav mainījies.

Priekšsēdētājs. Akceptēts.

M.Grīnblats. 15.pantā saskaņā ar valdības priekšlikumu, kuru atbalsta arī Juridiskā komisija, pie agrākajām trim valsts kontrolieru funkcijām ir nākusi klāt ceturtā funkcija: “Savas kompetences ietvaros uzliek administratīvos sodus.” Savukārt, pēc Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāta Lakševica priekšlikuma, 4.pants būtu nobeidzams šādi: “...savas kompetences ietvaros uzliek administratīvos sodus un uztur prasības tiesā.”

Priekšsēdētājs. Jūs, deputāt Lakševic, uzturat spēkā prasību, ka ir jābalso? Jā. Jūs vēlaties runāt? Lūdzu - vārds deputātam Lakševicam!

U.Lakševics (KDS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man šķiet, ka šī mazā piezīme 4.punktā - “uztur prasības tiesā” - samazinātu to neizskatīto lietu daudzumu, kāds tas pašreiz ir, tā ka mēs domājam, ka vajadzētu tomēr nobalsot par šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Endziņš - lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija neatbalstīja šo cienījamā Lakševica kunga priekšlikumu, vadoties no tāda apsvēruma, ka valsts kontrolieris ir viens un visu pildīt nevar. Varbūt būs atsevišķi gadījumi, kad viņš pats uzturēs prasību tiesā, bet lielākoties to darīs departamentu direktori vai arī citas pilnvarotas personas - juristi, nevis personīgi valsts kontrolieris. Tāpēc mēs uzskatījām, ka šajā gadījumā ierakstīt šādu papildu funkciju būtu lieki.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par deputāta Lakševica priekšlikumu! Viens “par” papildus. Lūdzu rezultātu. Par - 25, pret - 25, atturas - 30. Priekšlikums nav akceptēts.

Vai ir vēl kādas piezīmes par 15.pantu kopumā? Nav. Lūdzu, balsosim par 15.pantu! Ja ir bijusi kādam deputātam piezīme, mēs balsojam arī par komisijas redakciju. Viens “par” papildus. Lūdzu rezultātu. Par - 63, pret - nav, atturas - 11. Pants ir akceptēts.

Es lūdzu frakcijas biedrus palīdzēt noskaidrot situāciju, kāda ir radusies. Kā, lūdzu? Ko rāda jūsu tablo? Deputāts Žīgurs nebalsoja. Tātad kaut kas ir... Es vēlreiz lūdzu palīdzēt noskaidrot, kas ir noticis ar balsošanas mehānismu.

Lūdzu, tālāk!

M.Grīnblats. Tātad projekta 16.pantā ir tikai atsevišķi redakcionāli labojumi. Tas pats attiecas arī uz projekta 17., 18. un 19.pantu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

M.Grīnblats. Par 20.pantu nav...

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Akceptēts.

M.Grīnblats. Attiecībā uz 20.pantu ir divi varianti. Juridiskās komisijas iesniegtais variants skan šādi: “Personas, kuru intereses vai tiesības aizskar Revīzijas departamenta kolēģijas lēmums, mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas var iesniegt sūdzību Valsts kontroles padomei ar tā departamenta starpniecību, kura kolēģija pieņēmusi šo lēmumu.” Savukārt frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums bija - saīsināt šo laiku uz 10 dienām.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumu - aizstāt vārdus “mēneša laikā” ar vārdiem “10 dienu laikā”! Viens “par” papildus. Lūdzu rezultātu. Par - 31, pret - 23, atturas - 17. Šis priekšlikums nav akceptēts. Balsosim par 20.pantu Juridiskās komisijas iesniegtajā redakcijā! Godātie kolēģi! Lūdzu, ieslēdziet balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 76, pret - 1, atturas - 6. Akceptēts 20.pants.

M.Grīnblats. Tālāk - 21.pants. Šeit ir svītrota agrākā piezīme un ir izdarīti redakcionāla rakstura labojumi. Šeit nekādu pretrunu nebija starp projekta iesniedzējiem, valdību un Juridisko komisiju.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Paldies. Akceptēts.

M.Grīnblats. Kā jau pirmajā lasījumā mēs nobalsojām, no 22. līdz 27.pantam visi panti ir svītroti. Tas paliek bez kādām izmaiņām.

28.pants. Šeit nav nekādu izmaiņu.

Priekšsēdētājs. Jums, deputāti? Nav. Akceptēts.

M.Grīnblats. 29.pantā Juridiskā komisija iesaka papildus otrajā rindkopā noteikt, ka valsts revidentu kvalifikācijai jāatbilst prasībām, kādas noteiktas likumā par zvērinātiem revidentiem.

Vēl nebija Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāta Lakševica priekšlikums - otrajā rindkopā papildus vēl ietvert šādu normu: “Revidenti tiek iecelti no zvērināto revidentu vidus”. Juridiskā komisija šo papildinājumu noraidīja, jo tas faktiski nedod neko jaunu pie tā papildinājuma, kuru Juridiskā komisija ir devusi otrajai rindkopai.

Priekšsēdētājs. Vai deputāts Lakševics piekrīt tādam komentāram? (No zāles deputāts U.Lakševics: “Jā!”) Paldies. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Akceptēts.

M.Grīnblats. Ne 30., ne 31., ne 32.pantā faktiski nekas nav mainīts, savukārt 33.pantā ir atsevišķi redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Par 30.pantu nav iebildumu? Akceptēts. Par 31.pantu? Akceptēts. Par 32.pantu? Akceptēts. Par 33.pantu?

M.Grīnblats. Ir tikai redakcionāli labojumi, bet nekādu būtisku grozījumu nav.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Akceptēts.

M.Grīnblats. Nekādu būtisku izmaiņu nav arī 34., 35. un 36.pantā, kuri nosaka Kancelejas darbību.

Priekšsēdētājs. 34.pants? Akceptēts. 35.pants? Akceptēts. 36.pants. Akceptēts.

M.Grīnblats. Tālāk. Pēc Ministru kabineta priekšlikuma, kuru atbalstīja arī Juridiskā komisija, ir ievietota papildu nodaļa, daži papildu panti: 4.nodaļa - “Valsts kontroles finansēšana” un divi jauni panti - 37.pants un 38.pants. Savukārt deputāta Lakševica piezīmei, kura ir šeit malā pierakstīta, faktiski būtu jābūt divus kvadrātus zemāk, un tā attiecas nevis uz 4.nodaļas nosaukuma maiņu, bet gan uz 5.nodaļas nosaukuma maiņu. Tātad lai deputāti to ņem vērā!

Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Es nesapratu jūsu komentāru par deputāta Lakševica priekšlikumu.

M.Grīnblats. Deputāta Lakševica piezīme ir attiecināma uz 5.nodaļas virsraksta maiņu, nevis uz 4.nodaļas virsraksta maiņu. Šeit ir vienkārši tehniska rakstura kļūda. Nepareizā ailē ir ievietots šis papildus...

Priekšsēdētājs. Vai par 4.nodaļu deputātiem ir iebildes? 37.pants - akceptēts. 38.pants - akceptēts.

5.nodaļa.

M.Grīnblats. Tātad 5.nodaļa arī ir papildu nodaļa - trīs panti, kas ievietoti pēc Ministru kabineta priekšlikuma, kuram piekrīt arī Juridiskā komisija. Nodaļas nosaukums - “Valsts kontroles darbinieku atbildība”. Savukārt Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāta Lakševica priekšlikums ir 5.nodaļu nosaukt “Valsts kontroles darbinieku atbildība un drošība”. Lūdzu, paskatieties nākamajā lappusē, lai šī motivācija būtu skaidra! Pie 40.panta ir papildinājums, ka Valsts kontroles darbiniekiem ir obligāta valsts apdrošināšana un ka valsts kontroles darbiniekiem ir tiesības pastāvīgi nēsāt un glabāt šaujamieroci pašaizsardzības nolūkā. Juridiskā komisija šo papildinājumu 40.pantā noraidīja. Līdz ar to Juridiskā komisija noraidīja arī virsraksta maiņu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Deputāt Lakševic, vai jūs vēlētos runāt par šo komentāru? Piekrītat, jā? Paldies. 39., 40. un 41.pants ir akceptēts.

M.Grīnblats. Un visbeidzot likums ir papildināts ar pārejas noteikumiem. 1.noteikums: “Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Republikas 1991.gada 17.decembra likumu “Par Latvijas Republikas Valsts kontroli” un Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 9.marta lēmumu “Par Latvijas Republikas Valsts kontroli””. 2.punkts: “Galvenajam valsts kontrolierim un valsts kontrolieriem sagatavot nodošanai jaunizveidotajām Valsts kontroles institūcijām pārbaužu materiālus un lietas.” Un 3.punkts: “Jaunieceltajam valsts kontrolierim divu mēnešu laikā izdarīt Valsts kontroles reorganizāciju, izveidojot likumā noteiktās Valsts kontroles institūcijas un sastādot štatu sarakstu, kā arī veikt darbinieku atestāciju atbilstoši likuma “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu” prasībām. Likums stājas spēkā ar ceturto dienu pēc tā izsludināšanas.”

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tad mēs varam balsot par likuma pieņemšanu visumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu” un pieņemšanu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu iesniegumu: “Lūdzam iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā jautājumu par izmaiņām Baltijas asamblejas sastāvā.” Latvijas Zemnieku savienības frakcija ierosina Paula Putniņa vietā apstiprināt Tupešu Jāni.

Lūdzu balsot par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā un to tūlīt izskatīt, jo es saprotu, ka šis jautājums ir saistīts ar izbraukšanu uz Tallinu šodien. Lūdzu balsot! Rezultātu! 75 - par, 2 - pret, 5 - atturas. Ir iekļauts darba kārtībā.

Vai kāds vēlas runāt? Pauls Putniņš - deputāts no Latvijas Zemnieku savienības. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS).

Šīs izmaiņas ierosinātājs esmu es pats. Un tas ir tāpēc, ka Tupešu Jānis šajā gadījumā ir daudz piemērotāks un tur daudz labāk varēs veikt... Tā ka lūdzu atbalstīt frakcijas un arī manis ierosināto priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par izmaiņām Baltijas asamblejas sastāvā - Latvijas Zemnieku savienības frakcijas ierosinātā Paula Putniņa vietā apstiprināt Tupešu Jāni. Lūdzu rezultātu. Par - 73, pret - 3, atturas - 9. Izmaiņas ir akceptētas. Delegācijas sastāvā deputāts Tupešu Jānis ir apstiprināts.

Godātie deputāti! Prezidijā šoreiz nav saņemts ierosinājums par sēdes turpinājumu, tāpēc lūdzu zvanu! Reģistrēsimies! Lūdzu sekretāra biedru Tomiņu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Vai ir kādi paziņojumi?

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Gundars Bērziņš...

Priekšsēdētājs. Uzmanību - Gundars Bērziņš ir!

Z.Tomiņš. Gundars Bērziņš ir. Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš, Juris Janeks, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Joahims Zīgerists. Paldies.

Priekšsēdētājs. Nākamā sēde būs 4.novembrī pulksten 9.00.

 

 

Stenogrammu parakstīja: Redaktores: J.Kravale

L.Bumbura

M.Freija

Mašīnrakstītāja-operatore: I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule

S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1993.gada 28.oktobra sēde

 

 

Par darba kārtību - dep. A.Endziņš - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par

īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””

Priekšlikumi - dep. A.Siliņš - 2.lpp.

- dep. A.Seiksts - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Par grozījumiem 1992.gada

19.maija likumā “Par bankām”” - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas

Republikas likumā “Par politiski represētās personas

statusa noteikšanu””

Priekšlikumi - dep. I.Birzniece - 3.lpp.

 

Par darba kārtību - dep. A.Endziņš - 4.lpp.

 

Likumprojekts “Par grozījumiem 1993.gada

23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam””

(1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 4.lpp.

Debates - dep. I.Kalniņš - 14.lpp.

- dep. A.Seile - 15.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Piebalgs - 17.lpp.

Debates - dep. M.Grīnblats - 17.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 18.lpp.

- dep. J.Tupesis - 21.lpp.

- dep. A.Kreituss - 22.lpp.

- dep. E.Levits (tieslietu ministrs) - 25.lpp.

- dep. M.Gailis (valsts reformu

                    ministrs) - 27.lpp.

- dep. E.Kide - 28.lpp.

- dep. P.Putniņš - 32.lpp.

- dep. A.Lambergs - 32.lpp.

- dep. J.Ritenis (labklājības

                    ministrs) - 34.lpp.

- dep. J.Vaivads (izglītības,

kultūras un zinātnes ministrs) - 34.lpp.

- dep. J.Sinka - 36.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 38.lpp.

- J.Platais (budžeta valsts ministrs) - 39.lpp.

- dep. A.Lambergs - 42.lpp.

- dep. A.Piebalgs 43.lpp.

Reģistrācija - 45.lpp.

Paziņojums - dep. I.Daudišs (Saeimas sekretārs) - 46.lpp.

 

Likumprojekts “Par grozījumiem 1993.gada 23.marta

likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam”” (2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 46.lpp.

Debates - dep. J.Zaščerinskis - 58.lpp.

- dep. A.Seile - 59.lpp.

- dep. M.Budovskis - 60.lpp.

- J.Platais (budžeta valsts

              ministrs) - 60.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Seile - 63.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 63.lpp.

- dep. J.Kinna - 63.lpp.

- dep. A.Seile - 64.lpp.

- dep. A.Lambergs - 66.lpp.

Debates - dep. I.Silārs - 66.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 68.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis

(iekšlietu ministrs) - 70.lpp.

- dep. A.Lambergs - 71.lpp.

 

Likumprojekts “Par cukura ievedmuitas

tarifu”. Steidzams

Ziņo - dep. G.Bērziņš - 79.lpp.

 

Likumprojekts “Par valsts ieņēmumu dienestu”

(3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 82.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Seile - 83.lpp.

Debates - dep. J.Lagzdiņš - 84.lpp.

Priekšlikumi - dep. V.P.Karnups - 85.lpp.

- dep. A.Endziņš - 88.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 89.lpp.

- 95.lpp.

 

Likumprojekts “Par izmaiņām Latvijas Muitas

kodeksā” (3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 96.lpp.

 

Likumprojekts “Par izmaiņām Latvijas Kriminālprocesa

kodeksā” (3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 97.lpp.

Par darba kārtību - dep. I.Birzniece - 97.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1923.gada 2.augusta likuma

“Par valsts kontroli” atjaunošanu” (2.lasījums)

Steidzams

Ziņo - dep. M.Grīnblats - 98.lpp.

Debates - dep. I.Bērziņš - 102.lpp.

Priekšlikumi - dep. U.Lakševics - 105.lpp.

- dep. A.Endziņš - 106.lpp.

 

Par izmaiņām Baltijas Asamblejas sastāvā”

Ziņo - dep. P.Putniņš - 110.lpp.

 

Reģistrācija - 111.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta