Latvijas Republikas 5.Saeimas plenārsēde

1993.gada 9.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Cienījamie deputāti! 9.decembra plenārsēdi pasludinu par atklātu. Lūdzu ieņemt vietas. Par plenārsēdes darba kārtību. Ir divi ierosinājumi papildināt darba kārtību.

Pirmais - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz Saeimu 9.decembra sēdes darba kārtībā izdarīt šādus grozījumus: iekļaut Saeimas 1993.gada 9.decembra plenārsēdes darba kārtības 5.sadaļas 9.punktā šādus Latvijas Republikas likumprojektus: “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, “Grozījumi un papildinājumi 1992.gada 17.marta likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām””, “Grozījumi un papildinājumi 1992.gada 9.decembra likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem””, “Grozījumi un papildinājumi 1992.gada 10.jūnija likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību””. Vai kāds vēlas runāt par šo ierosinājumu? Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. 64 - par, 2 - pret, 9 - atturas. Priekšlikums pieņemts.

Otrs priekšlikums - Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šā gada 9.decembra plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam”” un izskatīt to steidzamības kārtā, jo šis likumprojekts ir saistīts ar darba algu un pensiju izmaksu. Ministru kabinets likumprojektu iesniedza tikai 1993.gada 2.decembrī. Tiek lūgts izskatīt to kā pirmo no likumprojektiem. Vai kāds vēlas runāt? Vai jūs, Piebalga kungs, domājāt kā pirmo no likumprojektiem vai kā 5.sadaļas pirmo jautājumu? Paldies. Vai neviens nevēlas runāt? Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. 64 - par, 1 - pret, 9 - atturas. Priekšlikums pieņemts.

Vēl Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Latvijas Republikas 5.Saeimas frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz Saeimu 1993.gada 9.decembra sēdes darba kārtībā izdarīt šādus grozījumus: izskatīt 7.sadaļā iekļauto likumprojektu “Par Valsts īpašuma fondu” kā 5.sadaļas 10.punktu, kā pēdējo 5.sadaļā. Vai kāds vēlas runāt? Nē. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. 62 - par, 1 - pret, 14 - atturas. Priekšlikums ir pieņemts.

Vēl Prezidijs jūs informēs par Frakciju padomes 7.decembra sēdi. Frakciju padomes locekļi apsprieda jautājumu par darba ilgumu 9. un 16.decembra plenārsēdē. Tika nolemts ierosināt Saeimai nobalsot par to, ka 9.decembrī deputāti strādās plenārsēdē no pulksten 9.00 rītā līdz 22.00 vakarā, ja visi darba kārtībā iekļautie jautājumi netiks izskatīti agrāk. Frakciju padomes sēdē tika nolemts lūgt frakciju locekļus stingri ievērot disciplīnu, lai sēde nebūtu jāpārtrauc kvoruma trūkuma dēļ. Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli par Frakciju padomes ierosinājumu? Tad, lūdzu, balsosim, ka šodien mūsu darbalaiks būs līdz pulksten 22.00, ja agrāk netiks izskatīti visi darba kārtībā iekļautie jautājumi. Lūdzu rezultātu. 61- par, 7 - pret, 15 - atturas. Paldies, priekšlikums ir pieņemts.

Mums pārtraukumi būs tādā pašā secībā, kādā tie līdz šim ir bijuši. Vakara stundās Prezidijs jau iepriekš deputātus informēs par saviem nodomiem organizēt pārtraukumus, lai būtu pilnīga skaidrība, kurā brīdī būs pārtraukums, un lai nebūtu tā, kā bija iepriekšējās reizēs, kad strādāja bez pārtraukumiem un kad deputāti bija neziņā, līdz ar to radās šie kvoruma jautājumi, kaut gan visi deputāti pēc zvana ierodas zālē. Vai vairāk iesniegumu Sekretariātā nav? Paldies.

Sāksim izskatīt darba kārtību. Prezidija ziņojumi par ienākušajiem likumprojektiem. Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 27.novembra likumā “Par diplomātisko pasi””. To iesniedzis Ministru kabinets. Vai ir kādas piebildes par Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Tad Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Juridiskajai komisijai un Ārlietu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija apkopo un iesniedz šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu piesēdētāju vēlēšanām”. Iesniedzis Ministru kabinets. Vai ir kādas iebildes? Nav. Tad Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija apkopo priekšlikumus un sagatavo likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Nākamais ir likumprojekts “Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 30.marta lēmumā “Par peļņas nodokļa, īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām, fondiem un uzņēmumiem 1992. un 1993.gadā””. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu - deputāts Piebalgs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Es gribētu lūgt mainīt apkopojošo komisiju. Apkopotāja komisija varētu būt Vides un sabiedrisko lietu komisija. Tātad mēs nodotu izskatīšanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteiktu, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija apkopo priekšlikumus.

Kāda ir motivācijas jēga? Tie, protams, ir nodokļu atvieglojumi un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija katrā ziņā sekos līdzi, lai nodokļu atvieglojumi formāli, tā, kā pēc likuma tas ir paredzēts, tiktu ievēroti. Taču tajā pašā laikā atvieglojumu mehānisms ir tāds, ka šis nodokļa atbrīvojums vai atvieglojums ir tikai tiem fondiem un organizācijām, kurus apstiprina Saeima, tas ir, kad tiek noteikts to sabiedriskais nozīmīgums. Un, ņemot vērā to, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nevarētu būt šī noteicēja komisija, kas izvirza priekšlikumus par šo sabiedrisko nozīmīgumu, un tāpēc ir tapis mūsu priekšlikums, ka noteicēja komisija šeit būtu Vides un sabiedrisko lietu komisija.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Tad, lūdzu, balsosim par deputāta Piebalga ierosinājumu - noteikt, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija apkopo un iesniedz Saeimā šo likumprojektu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. 59 - par, 2 - pret, 9 - atturas. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija apkopo priekšlikumus un iesniedz šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Nākamais ir likumprojekts “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzību”. Iesniedzis Ministru kabinets. Vai kāds vēlas runāt? Iebilžu nav. Līdz ar to Saeima šo likumprojektu nodod Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopo priekšlikumus un iesniedz šo likumprojektu izskatīšanai plenārsēdē.

Nākamais likumprojekts - “Par likuma “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzību” spēkā stāšanās kārtību”. Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais likumprojekts - “Par papildinājumiem 1991.gada 3.decembra likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu””. Iesniedzis Ministru kabinets. Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais likumprojekts - “Par grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā””. Iesniedzis Ministru kabinets. Vai kāds vēlas runāt? Nav iebildumu. Tad Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais likumprojekts - “Par Rīgas pilsētas un Rīgas rajona administratīvo robežu grozīšanu”. Šajā sakarā es gribētu jums nolasīt Saeimas atzinumu, jo tas ir atšķirīgs un tāds pirmo reizi ir mūsu praksē. Lūdzu uzmanību! “Par likumprojektu “Par Rīgas pilsētas un Rīgas rajona administratīvo robežu grozīšanu”. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā “Par Rīgas pilsētas un Rīgas rajona administratīvo robežu grozīšanu” nav dots precīzs grozāmo robežu apraksts, Saeimas Prezidijs ierosina Saeimai pieņemt lēmumu par minētā likumprojekta nodošanu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai”. Jūs, godātie deputāti, ar šo motivāciju varat iepazīties, izskatot pielikumā šos materiālus. Prezidijs uzskatīja, ka mums nākotnē ar šiem jautājumiem būs vēl jānodarbojas, tāpēc ir jāiedibina pareiza prakse, ka robežu grozīšanas jautājumos ir jāiesniedz precīzs apraksts ar ļoti precīziem dokumentiem pielikumā, tas varētu būt ar visām šo robežu līniju koordinātēm un pagrieziena punktu koordinātēm jeb leņķu koordinātēm. Taču precīzam aprakstam ir jābūt likumā, un tāpēc Prezidijs ir iesniedzis tādu atzinumu. Ja neviens nevēlas runāt un pret to neiebilst un ja arī Ministru kabinets neiebilst, tad es aicinātu balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 71, pret - 1, atturas - 5. Līdz ar to šis minētais likumprojekts tiek nodots atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai.

Likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par policiju””. Iesniedzis Ministru kabinets. Vai kāds vēlas runāt? Tad, lūdzu, balsosim par Prezidija piedāvāto slēdzienu! Lūdzu rezultātu. 67 - par, 6 - pret, 6 - atturas. Saeima pieņem lēmumu nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, kā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Par atvaļinājumu piešķiršanu.Lūdzu- sekretāra biedrs Tomiņš!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa iesniegumu: “Saeimas Prezidijam. Lūdzu piešķirt man atvaļinājumu, lai varētu aizbraukt uz ASV no 18.decembra līdz 19.janvārim. Plānoju tikties ar vēlētājiem vairākos latviešu centros ASV un nokārtot īpašuma un ienākuma nodokļa saistības, kā arī pārbaudīt veselības stāvokli un, galvenais, uzturēt ģimenes saites.”

Saeimas Prezidijs nolēma ieteikt Saeimai piešķirt deputātam Mārtiņam Ādamam Kalniņam atvaļinājumu no 18.decembra līdz 19.janvārim.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par Prezidija priekšlikuma akceptu! Lūdzu rezultātu. 71- par, 3 - pret, 3 - atturas. Atvaļinājums tiek piešķirts.

Tālāk, lūdzu!

Z.Tomiņš. Šodien tika saņemts arī Saeimas deputāta Olafa Brūvera iesniegums: “Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam. Lūdzu piešķirt man atvaļinājumu no šā gada 19.decembra līdz 1994.gada 3.janvārim, lai apmeklētu savus piederīgos Vācijā. Olafs Brūvers.”

Saeimas Prezidijs iesaka Saeimai piešķirt deputātam Olafam Brūveram atvaļinājumu no šā gada 19.decembra līdz 1994.gada 3.janvārim.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. 75 - par, 1 - pret, 3 - atturas. Atvaļinājums ir akceptēts.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Par deputātu pieprasījumiem”. LNNK frakcijas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam V.Birkavam par Labklājības ministrijas rīkojumu nr.61, ar kuru paredzēts likvidēt Paula Stradiņa Valsts klīniskās slimnīcas pulmonoloģijas nodaļu.

Godātie deputāti! Neviens deputāts neiesniedza priekšlikumu, ka vispirms ir jānoklausās atbilde uz jautājumu, un tāpēc netika grozīta darba kārtība. Es, protams, biju nedaudz izbrīnījies, ka neviens to nedarīja, bet tagad mēs esam tādā situācijā, ka mums ir jāizskata šis jautājums kā deputātu frakcijas pieprasījums. Ja LNNK frakcija neiebilst, ka darba kārtībā jautājumus samainītu vietām - vispirms tiktu dota atbilde uz jautājumu, kuru frakcija iesniedza Ministru prezidentam Birkava kungam un labklājības ministram Riteņa kungam attiecībā uz Labklājības ministrijas rīkojumu nr.61... Jūs neiebilstat, ka vispirms tiek sniegta atbilde un ka pēc tam jūs lemjat par pieprasījuma uzturēšanu vai neuzturēšanu... Tas ir tikai mans komentārs, bet jums pašiem ir jāizlemj, kā jūs vēlaties savas lietas kārtot.

A.Lambergs (LNNK).

Lūdzam apmainīt vietām.

Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to izskatām atbildi uz jautājumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam un labklājības ministram Jānim Ritenim par Labklājības ministrijas rīkojumu nr.61, kas paredz likvidēt Paula Stradiņa Valsts klīniskās slimnīcas pulmonoloģijas nodaļu.

Veselības aizsardzības valsts ministrs Zemvalds - lūdzu!

N.Zemvalds (Latvijas Republikas veselības aizsardzības valsts ministrs).

Cienījamie deputāti! Kāpēc tika pieņemts lēmums par 14.nodaļas likvidēšanu? Jautājums par plaušu slimību ārstēšanas reorganizāciju radās apmēram pirms gada, kad republikas galvenais ftiziatrs - toreiz tas bija dakteris Saulīte - uzrakstīja koncepciju par plaušu slimību ārstēšanu. Tā bija tieši tāda pati kā republikas galvenā pulmonologa - daktera Baltiņa - koncepcija par plaušu slimību ārstēšanu, par to, ka vajag izveidot plaušu un tuberkulozes slimību ārstēšanas centru Sauriešu slimnīcā. No 1978.gada slimnieki ar hroniskām plaušu slimībām jau ārstējas Sauriešu slimnīcā, turklāt šajā slimnīcā ir visas iespējas plaušu slimnieku izmeklēšanai un ārstēšanai. Šajā slimnīcā veic arī plaušu ķirurģiskās operācijas - ne tikai tuberkulozes slimnieku operācijas, bet arī ļoti daudzas onkoloģiskas operācijas plaušu vēža slimniekiem.

Otrs motīvs, kāpēc radās šis jautājums par Republikāniskās klīniskās slimnīcas 14.nodaļu, ir tas, ka šobrīd kritiskā stāvoklī ir hematoloģiskie slimnieki. Hematoloģiskie slimnieki ir izvietoti Rīgas pilsētas 6.slimnīcā. Hematoloģija ir kombinēta ārstēšana: ir nepieciešama ne tikai medikamentozā ārstēšana, bet arī ķirurģiskā ārstēšana, taču to 6.slimnīcā nevar nodrošināt, un ir nepieciešama arī staru terapija, un arī to 6.slimnīcā nevar nodrošināt.

Ņemot vērā to, ka hematoloģiskie slimnieki tiek izsūtīti pa visām Rīgas slimnīcām - gan tādi, kuriem vajadzīgas niecīgas ķirurģiskās operācijas, limfmezglu biopsija, gan tādi, kam nepieciešamas lielākas operācijas (piemēram, liesas operācijas), protams, radās doma, ka hematoloģisko nodaļu vajadzētu ievietot tādā slimnīcā, kur vismaz ir intensīvās terapijas nodaļa (šobrīd 6.slimnīcā tādas nav), kurā šiem slimniekiem varētu sniegt attiecīgu palīdzību.

Kāpēc izvēle tomēr krita uz Stradiņa slimnīcas 14.nodaļu? Pirmām kārtām tāpēc, ka Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā ir divas pulmonoloģiskās nodaļas (viena gan tiek saukta par alergoloģijas nodaļu, bet arī tajā pārsvarā ārstējas slimnieki ar hroniskām plaušu saslimšanām), un otrām kārtām tāpēc, ka Stradiņa slimnīca ir tā slimnīca, kurā būtu iespējams izvietot šo hematoloģisko nodaļu.

Šajā sakarā tika pieņemts šis lēmums attiecībā uz slimnīcas 14.nodaļu - nevis par šīs nodaļas likvidēšanu, bet par tās pārcelšanu uz Sauriešu slimnīcu. Šobrīd šajā nodaļā ir 48 “pulmonoloģiskas” gultas. Kāpēc šīs gultas pildās? Arī šajā ziņā ir divi aspekti, kuri būtu jāņem vērā. Pagājušajā gadā visā republikā pašvaldības noteica pacientu nodevu, tas ir, vienas dienas samaksu, ko attiecīgajā stacionārā maksā pats pacients. Šī pacientu nodeva neeksistē tajās ārstniecības iestādēs, kas atrodas Labklājības ministrijas pakļautībā.

Šis jautājums tiek risināts no šā gada janvāra. Jau šā gada janvārī radās šis jautājums par Stradiņa slimnīcas reorganizāciju, tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Stradiņa slimnīcas ārsti un departamenta pārstāvji. Jau tajā laikā radās šis jautājums par hematoloģijas nodaļas izvietošanu 14.nodaļas telpās. Toreiz tas netika izdarīts, un tagad pie šā jautājuma mēs atgriezāmies atkārtoti.

Ņemot vērā to, ka Stradiņa slimnīcā sākās neapmierinātība ar Labklājības ministrijas pieņemto lēmumu nr.61 un sākās badastreiki, mēs izmainījām šā lēmuma vienu punktu, un tagad jaunā redakcijā šis lēmums skan tā, ka Stradiņa slimnīcas 14.nodaļai kopīgi ar Sauriešu slimnīcu ir jāizlemj jautājums par pulmonoloģisko slimnieku hospitalizāciju. Tātad šī nodaļa likvidēta netiek, bet varbūt tiks pārskatīts šīs nodaļas profils, tas ir, to slimnieku profils, kuri ārstējas Stradiņa slimnīcā.

Bet ir vēl viens aspekts - vai slimnieki zaudēs, ja šo nodaļu likvidēs? Stradiņa slimnīcai diagnostiskās iespējas nemazināsies, ja šo nodaļu pārcels, un nav izslēgta varbūtība, ka šie slimnieki varēs tikt hospitalizēti Stradiņa slimnīcā un tikpat veiksmīgi izmeklēti arī citā nodaļā, jo diagnostiskā kapacitāte jau līdz ar to nemazināsies. Tas ir īsumā viss, ko gribēju par šo jautājumu teikt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pēc mutvārdu vai rakstveida atbildes uz saņemto jautājumu ir pieļaujamas debates, ja to prasa 10 deputāti un ja Saeima tam piekrīt. Ne pārejas formulas, ne balsošana attiecībā uz jautājumu nav pieļaujama.

Vai Sekretariātā nav iesniegti nekādi priekšlikumi par šā jautājuma tālāku izskatīšanu? Šis jautājums ir izskatīts, tas ir - atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Nākamais darba kārtības jautājums ir valsts kontroliera Raita Černaja zvēresta nodošana. Lūdzu Latvijas valsts kontrolieri saskaņā ar likumu nodot Saeimai zvērestu!

R.Černajs (valsts kontrolieris).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti, Latvijas tauta! Es, Raits Černajs, stājoties pie valsts kontroliera pienākumu pildīšanas, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, ievērot tās likumus, godīgi pildīt savus pienākumus.

Priekšsēdētājs. Lūdzu jūs parakstīties. Paldies. Valsts kontroliera Raita Černaja zvērests ir pieņemts, un šā zvēresta parakstītais teksts tiks nodots Valsts arhīvā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir jautājums “Par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Par procedūru vārds deputātam Mārim Grīnblatam - lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Sakarā ar tiesnešu apstiprināšanu amatā es gribu pievērst jūsu uzmanību šādam jautājumam. Dokumentā, kuru ir iesniedzis tieslietu ministrs Levita kungs, pēc visu apstiprināmo tiesnešu uzskaitījuma ir šāds teikums: “Lūdzam apstiprināt amatā šos tiesnešus bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.” Tālāk, lūdzu, pievērsiet uzmanību Augstākās padomes pieņemtajam lēmumam par Latvijas Republikas likuma “Par tiesu varu” spēkā stāšanās kārtību. Šā likuma 60.pants skan šādi: rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanas un apstiprināšanas kārtība. Šā panta 1.punkts nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra ieteikuma ieceļ amatā Saeima uz diviem gadiem, un 2.punkta ir rakstīts, ka pēc divu gadu darba rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi apstiprina amatā Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, un 3.punktā ir teikts, ka tad, ja šajā laikā tiesneša darbība ir neapmierinoša, tieslietu ministrs pēc attiecīgās tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma šādu tiesnesi neizvirza apstiprināšanai. Tātad sākotnēji ir paredzēta šī apstiprināšana tikai uz diviem gadiem un to norāda Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par tiesu varu” spēkā stāšanās kārtību” 2.punkts, kurā ir noteikts, ka Latvijas Republikas likuma “Par tiesu varu” 60.panta pirmā, otrā un trešā daļa un 61.un 62.pants stājas spēkā pēc 5.Saeimas sanākšanas. Tātad - tajā skaitā arī 60.panta pirmā, otrā un trešā daļa, tādēļ acīmredzot ir nepieciešams lēmuma projektā “Par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu” precizēt, ka tiesnešus apstiprina uz diviem gadiem, jo, sākot no šā datuma pirms diviem gadiem, Saeima nekādi nav varējusi apstiprināt nevienu no šiem tiesnešiem. Periods ir divi gadi uz priekšu, un tādējādi šajā dokumentā, kuru šodien izskatām, paliek zināma neskaidrība. Šī neskaidrība būtu novēršama. Mūsu frakcija tātad piedāvā, ka saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par tiesu varu” 60.panta pirmo un otro daļu un saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par tiesu varu” spēkā stāšanās kārtību” 2.punktu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima var apstiprināt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma ne ātrāk kā divus gadus no brīža, kad Saeima pēc tieslietu ministra ieteikuma iecēlusi amatā rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tātad saskaņā ar likumu Saeima vispirms nosaka rajona (pilsētas) tiesnesim divus gadus ilgu pārbaudes laiku. Pamatojoties uz minēto, ierosinām grozīt tekstu un lemt par rajonu un pilsētu tiesas tiesnešu iecelšanu amatā uz diviem gadiem, balsojot par katru kandidātu atsevišķi, kā arī izsniegt deputātiem šā Augstākās padomes lēmuma un likuma attiecīgo lappušu kopijas, kur būtu redzams 2.punkts un 60.pants, lai pārliecinātos, ka tas tiešām tā ir. Tātad nodot to Prezidija rīcībā.

Priekšsēdētājs. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs deputāts Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pirms mēs stājamies pie lēmuma projekta apspriešanas, es gribētu tomēr atspēkot deputāta Grīnblata teikto. Deputāts Grīnblats jums skaidroja, ka likums “Par tiesu varu” nosaka, ka, lūk, ieceļ amatā uz diviem gadiem. Jā, uz diviem gadiem! Jaunie tiesneši - tie, kuri vēl nāks, šādu kārtību izies. Vispirms divi gadi būs pārbaudes laiks, un pēc tam Saeima, ja šis pārbaudes laiks būs sekmīgi izturēts, viņus apstiprinās amatā bez termiņa ierobežojuma. Šie tiesneši, kuri šodien tiek likti priekšā jums kā rajonu un pilsētu tiesu tiesneši, jau visi ir strādājuši, un viņiem ir šis iepriekšējais termiņš. Kā jūs zināt, sākumā likums paredzēja piecus gadus. Šeit lielākā daļa ir tiesneši, kuriem beidzas piecu gadu termiņš. Pēc tam tika labots likums “Par tiesu varu”, ka tiesnešu pilnvaru termiņš ir 10 gadu. Mums ir viena daļa tiesnešu, kuriem vai nu rit šis termiņš, vai vēl nav beidzies 5 gadu termiņš. Pamatā tas tagad beidzas, bet vēl ir tiesneši, kuriem ir šis 10 gadu termiņš un kuri tātad tikai pēc šā termiņa beigšanās stāsies Saeimas priekšā, lai tā apstiprinātu viņu beztermiņa darbību. Un šeit jau ir šī kārtība, ka tagad likums “Par tiesu varu” sāk realizēties, un arī Saeima sāk īstenot savas funkcijas, apstiprinot tiesnešus amatā bez termiņa ierobežojuma.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, mēs turpinām diskusiju par procedūru. Un es redzu, ka arī deputāts Sinka vēlas runāt. Par procedūru vārds deputātam Sinkam - frakcija “Tēvzemei un brīvībai”.

J.Sinka (TB).

Es iesaku šo apstiprināšanu atlikt vismaz līdz nākamajam lasījumam. Atgādinu vēlreiz, ka šī Saeima savu darbību sāka šā gada jūlija sākumā, bet pirms tam tās darbība bija pārtraukta, un līdz ar to diezgan daudz deputātu, mūsu tieslietu ministru ieskaitot, tikai tagad ir sākuši darbību un katrā ziņā nepazīst tos tiesnešus, kuru darbību mums tagad ieteic apstiprināt uz mūžīgiem laikiem. Es ieteicu atlikt šo jautājumu vismaz uz nākamo sēdi.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par procedūru?

Godātie deputāti! Es šoreiz runāšu kā sēdes vadītājs, jo mums šeit zināma izšķiršanās ir vajadzīga. Arī es atbalstītu šā jautājuma atlikšanu uz nākamo sēdi. Bez tam es lūdzu Juridisko komisiju to precīzi formulēt, jo, manuprāt, šeit diemžēl ir zināma pretruna, bet Endziņa kunga paskaidrojumi likumā nav fiksēti.

Atgādināšu to, ko teica Grīnblata kungs, proti, ka likumā par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu ir teikts: “Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra ieteikuma ieceļ amatā Saeima uz diviem gadiem.” Šeit nav runas par kaut kādiem pārbaudes laikiem, par kuriem jūs teicāt, ka tas tiks attiecināts uz pavisam jauniem tiesnešiem.

No otras puses, Satversmes 84.pants paredz: “Tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami.” Tātad šeit, manā uztverē, ir zināma pretruna. Taču, ka deputāti iesniedz savus priekšlikumus, tad, man liekas, vislabākais būtu, ja mēs tomēr uz nedēļu atliktu šā jautājuma izskatīšanu, bet Juridiskā komisija dotu precīzu juridisko skaidrojumu, par kuru deputāti tad varētu balsot. Taču galavārds, protams, ir Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Endziņa kungam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es ierosinātu visiem rūpīgi iepazīties ar likumu “Par tiesu varu” un ar lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz apstākli, ka Latvijā trūkst 20 rajonu un pilsētu tiesu tiesnešu, trūkst 38 administratīvo tiesnešu, lai gan attiecīgās štata vienības ir piešķiramas. Ir jāveic tiesu reforma un jāizveido apgabaltiesa, kur ir vajadzīgi 54 tiesneši. Atkārtoju, ka šo 62 tiesnešu darba termiņš, kurā viņi ir tiesīgi izskatīt lietas, beidzas šā gada 31.decembrī. Turklāt šobrīd ir vēl 14 tiesneši, kuriem beidzas šis termiņš, bet kuri vai nu nav nokārtojuši valsts valodas prasmes eksāmenu vai nav Latvijas Republikas pilsoņi. Tātad tiesnešu trūkums liecina tikai par to, ka tie tiesneši, kas pašreiz jau strādā, veic divu vai pat triju tiesnešu funkcijas. Līdz ar to rodas ļoti daudz pretenziju pret tiesu varu. Un likumā “Par tiesu varu” nav nekā tamlīdzīga, par ko šeit runāja Grīnblata kungs un par ko izteica šaubas cienījamais Gorbunova kungs. Tur nekā tamlīdzīga nav. Šie tiesneši visi ir strādājuši, visi viņi tika uzaicināti uz Juridiskās komisijas sēdi, un visiem komisijas locekļiem bija iespēja uzdot viņiem jautājumus. Es saprotu drīzāk tagad tā, ka frakcijai “Tēvzemei un brīvībai”, kuras pārstāvis Grīnblata kungs piedalījās komisijas sēdē un kurš intervijā izteicās, ka, lūk, esot ļoti uzmanīgi jāpieiet šīm tiesnešu kandidatūrām, jo var būt, ka viņi ir tiesājuši, skatījuši arī politiskas lietas... Taču Grīnblata kungs tiesneša amata kandidātiem nevienu jautājumu Juridiskās komisijas sēdē neuzdeva. Kāpēc viņš to tad nedarīja? Kāpēc arī Juridiskās komisijas sēdē Grīnblata kungs neizvirzīja šādu viedokli, ka, lūk, varbūt tiešām ir par to jāpadomā un jāskatās, vai tas atbilst likumam “Par tiesu varu” vai neatbilst?

Es domāju, ka tā ir destruktīva darbība. Un galu galā, - ja tagad ir problēmas, kā mums tiesnešus vispār pierunāt, lai viņi nāktu strādāt, ko tad mēs gribam? Visu tiesu sistēmu sagraut ar šādu Saeimas attieksmi? Un, cienījamais Sinkas kungs, es domāju, ka jums acīmredzot ir jāpadzīvo kāds laiks Latvijā un ir jābūt, kā saka, kontaktā ar šejienes tiesu sistēmu un arī ar tiesnešiem, lai zinātu, kādos apstākļos viņi strādā. Ja jūs būtu piedalījies Juridiskās komisijas sēdē, tad zinātu, ka Juridiskā komisija ir nolēmusi janvārī rīkot speciālu Juridiskās komisijas sēdi, uzaicinot tajā piedalīties Tieslietu ministrijas vadību, Prokuratūras vadību, Iekšlietu ministrijas vadību, Advokatūras vadību un arī žurnālistus, lai saasinātu sabiedrības uzmanību attiecībā uz to, kādos apstākļos tiesnešiem ir jāstrādā. Mēs nekad nevarēsim atrisināt jautājumu par tiesiskas valsts veidošanu, ja visu laiku skatīsimies uz tiesnešiem kā uz potenciāliem noziedzniekiem. Aicinu cienījamo Saeimu izskatīt šo jautājumu šodien.

Priekšsēdētājs. Diemžēl mana lūguma juridisko pusi jūs nekomentējāt. Jūs runājāt tikai par politisko pusi, un juridiskā puse bija tāda, ka jūsu paša sacītais bija pretrunā ar likumu “Par tiesu varu”. Šajā likumā nekas nav teikts par to, ka šie divi gadi būtu attiecināmi uz jauniem tiesnešiem. Tādēļ jau bija mans lūgums - komentēt.

Par procedūru vēlas runāt deputāts Silārs, - lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Runāšu par to, kā mums turpmāk rīkoties sakarā ar priekšsēdētāja norādījumu uz likumā “Par tiesu varu” esošo pretrunu ar Satversmi. Cienījamais priekšsēdētāj, pamatā visam ir Satversme. Piedāvātais lēmuma projekts saskan ar Satversmi. Tas, ko iesaka Grīnblata kungs, ir pretrunā ar Satversmi. Mēs šodien nevaram runāt par tiesnešu apstiprināšanu uz diviem gadiem, jo tas, lūk, ir pretrunā ar Satversmi. Un pašreiz mēs neapspriežam likumu “Par tiesu varu”, bet mums tiek piedāvāts apstiprināt tiesnešu turpmāko darbības laiku saskaņā ar Satversmi, ar valsts pamatlikumu, un tādēļ es arī aicinu izskatīt piedāvāto dokumentu, kas ir pilnīgā saskaņā ar Satversmi.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Godātie deputāti! Es savu priekšlikumu atsaukšu tikai tad, ja Juridiskās komisijas vadītājs atsauks savus apgalvojumus par to, ka likuma “Par tiesu varu” 60.panta pirmā daļa attiecas tikai uz jauniem tiesnešiem.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Es šo savu apgalvojumu tomēr atsaukt nevaru, jo, kā jau Silāra kungs norādīja, likumā ir pretruna ar Satversmi, - un ne tikai šī viena norma ir pretrunā ar Satversmi. Likums “Par tiesu varu” būs jāmaina atbilstoši Satversmei.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to saskaņā ar Kārtības rulli vispirms tiks balsots par priekšlikumu - atlikt jautājuma izskatīšanu. Ierosinu atlikt to līdz nākamajai plenārsēdei un lūgt Juridisko komisiju sniegt rakstveida paskaidrojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Papildus ir viena balss “pret”. Balsosim par jautājuma atlikšanu līdz nākamajai plenārsēdei! Lūdzu rezultātu. Par - 36, pret - 25, atturas - 21. Turpinām jautājumu izskatīt, jo priekšlikums ir noraidīts.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pirms mēs sākam izskatīt jautājumu pēc būtības, aicinu atrisināt procedūras jautājumu. Kārtības ruļļa 32.pantā ir runāts par tiesnešu apstiprināšanu, savukārt 33.pants atsaucas uz 32.pantu: “Iepriekšējā pantā minētās personas nāk aizklātā nobalsošanā - atkarībā no Saeimas lēmuma (54.pants) vai nu visas uz reizi, vai katra atsevišķi.” Es ierosinu balsot par visām kandidatūrām uzreiz.

Priekšsēdētājs. Vai nav citu priekšlikumu? Deputāts Sinka - lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēdētāja kungs! Ja jau Endziņa kungs lietoja demagoģiju un zināmā mērā apvainoja mūs, deputātus no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, un turklāt teica, ka deputātiem labi jāiepazīstoties ar visiem tiesnešiem, un, tā ka mums nemaz pat laiks nav dots iepazīšanai, tad tas nu būtu absolūti minimāli - par katru atsevišķi balsot! Tā ir vienkārši tāda mūsu, Saeimas deputātu, izvērtēšanas spējas noliegšana, un es to uzņemu tā, ka arī mūsu klātbūtne šā jautājuma izskatīšanā ir izsmieta.

Priekšsēdētājs. Tātad ir divi priekšlikumi. Endziņa kungs ierosināja balsot par visiem kandidātiem kopā, bet deputāts Sinka ierosina balsot par katru atsevišķi. Uzmanību, godātie kolēģi! Tātad būs divi balsojumi. Balsosim priekšlikumu iesniegšanas kārtībā. Lēmuma spēku gūs tas priekšlikums, par kuru nobalsos puse klātesošo plus viens.

Pirmais priekšlikums - balsot par visiem kandidātiem uzreiz. Lūdzu rezultātu. Par - 23, pret - 32, atturas - 25. Lēmums nav pieņemts.

Un ir otrs priekšlikums - balsot par katru atsevišķi. Balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 41. Vai jūs arī esat “par”? Par - 42, pret - 8, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts. Par katra tiesneša iecelšanu balsosim atsevišķi.

Par procedūru vēlas runāt pie frakcijām nepiederošais deputāts Saulītis, - lūdzu!

A.Saulītis (neatkarīgais deputāts).

Attiecībā uz procedūru man ir priekšlikums. Vai nevarētu, iepazīstinot mūs ar katru kandidatūru, iedot vismaz pamatziņas par šo cilvēku?... Ir, jā? Es atvainojos!

Priekšsēdētājs. Pamatziņas ir iesniegtajos dokumentos. Deputāts Saulītis savu priekšlikumu noņem. Vai vēl ir kādas iebildes? Nav? Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, es gribētu vēlreiz par procedūru...

Priekšsēdētājs. Jā, lūdzu!

A.Endziņš. Kārtības rullī ir paredzēta aizklāta nobalsošana. Mēs varam organizēt aizklāto nobalsošanu, balsojot ar biļeteniem, un varam aizklāti balsot arī ar aparatūru - ar skaitīšanas mašīnu.

Priekšsēdētājs. Kāds ir jūsu priekšlikums?

A.Endziņš. Man būtu priekšlikums izmantot skaitļošanas tehniku, lai nekavētu laiku, gatavojot biļetenus un organizējot visu šo procedūru. To nosaka Kārtības ruļļa 33.pants: ...nāk aizklātā nobalsošanā - atkarībā no Saeimas lēmuma - ...(tas ir, kā Saeima nolemj)... vai nu visas uzreiz, vai katra atsevišķi”.

Priekšsēdētājs. Es lūgtu jūs sniegt īsu informāciju par tehniskajām iespējām sarīkot aizklāto balsošanu. Esiet tik laipns un nāciet tribīnē! Vienu sekundīti! Es jau esmu devis vārdu, bet pēc tam došu jums. Lūdzu!

V.Savickis (Saeimas balsošanas iekārtu speciālists).

Cienījamie deputāti! Šāds gadījums - aizklāta balsošana ar elektroniku - laikam būs pirmo reizi mūsu praksē, taču, apsveriet visas tehniskās iespējas, to principā var izdarīt, neierakstot balsojumus datu bāzē.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kādam ir iebildes pret aizklāto balsošanu, izmantojot mūsu balsošanas ierīces un līdz ar to neierakstot šo balsojumu datu bāzē? Nav iebilžu. Ja tādas iespējas tehniski ir, tad, lūdzu, organizējiet. Vai jums laiks būs vajadzīgs? Nav.

A.Endziņš (LC).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums visiem tika izdalīts 476.dokuments, kur norādītas visas kandidatūras, kā arī ir sniegtas izziņas un raksturojumi, kurus ir parakstījis tieslietu ministrs. Šodien jums visiem tika izdalīts 476.a dokuments, kur ir norādīti tiesnešu kandidāti un tas, kādos rajonos vai kādās pilsētās viņi tiek proponēti.

Kāpēc ir tapis 476.a dokuments? Dokuments ir sagatavots tāpēc, ka 476.dokumentā jums bija norādīts arī tiesneša kandidāts Valērijs Maļcevs Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amatam. Maļceva kungs uz Juridiskās komisijas sēdi neieradās, un līdz ar to Juridiskā komisija viņu nerekomendēja. Tāpēc ir sagatavots šis lēmuma projekts, kurā ir uzskaitītas visas tās tiesnešu kandidatūras, kuras Juridiskā komisija, es uzsveru - vienprātīgi atbalstīja un izvirzīja cienījamajai Saeimai apstiprināšanai.

Priekšsēdētājs. Sākam!

A.Endziņš. Nosaukšu alfabēta kārtībā. Sandra Amola, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses kandidāte.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, lūdzu zvanu! Balsosim Juridiskās komisijas ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! 67 - par, 2 - pret, 11 -atturas. Sandra Amola ir apstiprināta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Dainu Andersoni.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 64 - par, 1 - pret, 12 - atturas. Daina Andersone ir apstiprināta par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

Es ļoti atvainojos, Endziņa kungs, vai jūs nedeleģētu mani nolasīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo tie šeit lēmuma projektā ir. Jūs varbūt varētu balsot savā vietā, jo būs sarežģīti, balsojot par visu sarakstu, skraidīt.

A.Endziņš. Es, atklāti sakot, balsošu par visiem šiem tiesnešu kandidātiem.

Priekšsēdētājs. Jūs...

A.Endziņš. Atļaujiet varbūt man balsot šeit, paceļot roku.

Priekšsēdētājs. Tad jūs pārkāpjat mūsu Saeimas pieņemto lēmumu. Tad vai nu turpiniet no vietas nākt uz tribīni balsošanas starplaikā, vai deleģējiet sēdes vadītāju. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Par Ludzas rajona tiesas tiesnesi tiek ierosināts apstiprināt Juri Andersonu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Es vēlreiz jums aizrādu... Lūdzu rezultātu. Par - 59, pret - 6. atturas - 6. Juris Andersons apstiprināts par Ludzas rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Bauskas rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Ivetu Andžāni.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. 57 - par, 2 - pret, 6 - atturas. Iveta Andžāne apstiprināta par Bauskas rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi tiek ierosināts apstiprināt Vairu Avotiņu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 65 - par, 4 - pret, 9 - atturas. Vaira Avotiņa apstiprināta par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Limbažu rajona tiesas tiesnesi tiek ierosināts apstiprināt Mārtiņu Ābeli.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 59 - par, 2 - pret, 7 - atturas. Mārtiņš Ābele apstiprināts par Limbažu rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Valmieras rajona tiesas tiesnesi tiek ierosināts apstiprināt Jāni Bakmani.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 52 - par, 7 - pret, 10 - atturas. Jānis Bakmanis apstiprināts par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Tukuma rajona tiesas tiesnesi tiek ierosināts apstiprināt Brigitu Baltraiti.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 62 - par, 2 - pret, 9 - atturas. Brigita Baltraite apstiprināta par Tukuma rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi tiek ierosināts apstiprināt Virģīniju Baltiņu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 10. Virģīnija Baltiņa apstiprināta par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi tiek ierosināts apstiprināt Astrīdu Bērziņu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 62 - par, 3 - pret, 11 - atturas. Astrīda Bērziņa apstiprināta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi tiek ierosināts apstiprināt Annu Biksinieci.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 7. Anna Biksiniece apstiprināta par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Cēsu rajona tiesas tiesnesi tiek ierosināts apstiprināt Daci Blūmu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! Par - 60, pret - 7, atturas - 11. Dace Blūma apstiprināta par Cēsu rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Skaidrīti Buividi.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 64 - par, 2 - pret, 8 - atturas. Skaidrīte Buivide apstiprināta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Maiju Caru.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 62 - par, pret - nav, 12 - atturas. Maija Cara apstiprināta par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Aleksandru Čumakovu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 49 - par, 17 - pret, 12 - atturas. Aleksandra Čumakova apstiprināta par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Talsu rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Zigrīdu Deisoni.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 57 - par, 11 - pret, 13 - atturas. Zigrīda Deisone apstiprināta par Talsu rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Pēteri Dzalbi.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 61 - par, 2 - pret, 12 - atturas. Pēteris Dzalbe apstiprināts par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt arī Ināru Dzeni.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 9. Ināra Dzene apstiprināta par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Velgu Gailīti.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu! 62 - par, 3 - pret, 10 - atturas. Velga Gailīte apstiprināta par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Ināru Gardu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 55 - par, 5 - pret, 12 - atturas. Ināra Garda apstiprināta par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Borisu Geimani.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 47 - par, 14 - pret, 10 - atturas. Boriss Geimanis apstiprināts par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Mārīti Girni.

Priekšsēdētājs Balsosim! Rezultātu! 52 - par, 9 - pret, 10 - atturas. Mārīte Girna ir apstiprināta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Dobeles rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Ēriku Gulbi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 63 - par, 5 - pret, 7 - atturas. Ēriks Gulbis apstiprināts par Dobeles rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Guntu Gulbinsku.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 63 - par, 3 - pret, 9 - atturas. Gunta Gulbinska apstiprināta par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Daugavpils rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Jedesiju Isajevu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 41 - par, 21 - pret, 16 - atturas. Vienu sekundīti... Jedesijs Isajevs apstiprināts par Daugavpils rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas rajona Siguldas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Sarmīti Inbergu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 7, atturas - 11. Sarmīte Inberga apstiprināta par Rīgas rajona Siguldas pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Talsu rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Elitu Kalniņu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 7. Elita Kalniņa apstiprināta par Talsu rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Tukuma rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Adriju Kasakovsku.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 50 - par, 8 - pret, 11 - atturas. Adrija Kasakovska apstiprināta par Tukuma rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Māru Katlapu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 64 - par, 2 - pret, 11 - atturas. Māra Katlapa apstiprināta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Antoņinu Kaupužu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 47 - par, 14 - pret, 10 - atturas. Antoņina Kaupuža apstiprināta par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Cēsu rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Juri Kāvi.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 49 - par, 10 - pret, 13 - atturas. Juris Kāvis apstiprināts par Cēsu rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Valmieras rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Induli Konošonoku.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 52 - par, 7 - pret, 15 - atturas. Indulis Konošonoks apstiprināts par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Dzintru Kraukli.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 57 - par, 1 - pret, 12 - atturas. Dzintra Kraukle apstiprināta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Mariku Krotkovu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 56 - par, 10 - pret, 9 - atturas. Marika Krotkova apstiprināta par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

Es ļoti atvainojos, Endziņa kungs! Sakarā ar to, ka Prezidijam šajā pārtraukumā ir jāveic daži organizatoriskas dabas darbi, es lūgtu Saeimas piekrišanu doties pārtraukumā 5 minūtes agrāk. Vai nav iebildumu? Pirms tam būs reģistrācija. Reģistrācijas laikā vārds Ivaram Silāram īsam paziņojumam, bet pēc pārtraukuma turpināsim skatīt iesākto jautājumu, tātad Endziņa kungs turpinās mums stādīt priekšā tiesnešus. Reģistrāciju! Reģistrēsimies! Sekretāra biedru Tomiņa kungu lūdzu nolasīt izdruku. Un tagad vārds Ivaram Silāram - frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam.

I.Silārs (LC).

Es lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus ieplānot savu darbu tā, lai jūs varētu pusdienas laikā palikt šeit uz 10 minūtēm.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu noklausīties izdruku! Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Eduards Berklavs,

Ilmārs Dāliņš,

Edvīns Inkēns,

Ēriks Kaža,

Ojārs Kehris...

Priekšsēdētājs. Godātais Kehra kungs, jūs vienmēr pievēršat sev uzmanību ar nereģistrēšanos! Lūdzu, tālāk!

Z.Tomiņš. Atzīmēts.

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Egils Levits...

Priekšsēdētājs. Levits ir zālē.

Z.Tomiņš. Atzīmēts.

Ruta Marjaša,

Aida Prēdele,

Gunārs Resnais,

Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Paldies. Sākas pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpināsim sēdi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas un atlieciet sarunas un pārrunas līdz nākamajam pārtraukumam! Mēs turpināsim apstiprināt tiesu tiesnešus. Vārds Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Endziņam. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Par Madonas rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Zentu Krūmiņu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Pēc signāla balsojiet, godātie kolēģi! Lūdzu rezultātu. Par - 47, pret - 3, atturas - 10. Zenta Krūmiņa apstiprināta par Madonas rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Uldi Ķini.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 40 - par, 3 - pret, 10 - atturas. Uldis Ķinis apstiprināts par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Jāni Laukrozi.

Priekšsēdētājs. Notiek balsošana! Lūdzu rezultātu. 37 - par, 3 - pret, 11 - atturas. Jānis Laukroze apstiprināts par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Vai jūs par procedūru, Sinkas kungs? Lūdzu! Deputāts Sinka - par procedūru.

J.Sinka (TB).

Laipni lūdzu izskatīt mazlietiņ lēnāk, lai, pirms mēs balsojam, mums dotu vismaz 35 sekundes biogrāfijas izlasīšanai, ja reiz nedod vairāk laika...

Priekšsēdētājs. Jūsu aizrādījums un priekšlikums ir pieņemts, lūdzu!

A.Endziņš. Par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Daili Lazdiņu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim! Rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 10. Dailis Lazdiņš apstiprināts par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Bauskas rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Aiju Leitāni.

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu. 42 - par, 6 - pret, 10 - atturas. Aija Leitāne apstiprināta par Bauskas rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Vinetu Mahti.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 49 - par, 4 - pret, 9 - atturas. Vineta Mahte apstiprināta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Hipolitu Miku.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. 25 - par, 22 - pret, 12 - atturas. Hipolits Miks nav apstiprināts par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Limbažu rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Aiju Miķelsoni.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. 39 - par, 17 - pret, 9 - atturas. Aija Miķelsone apstiprināta par Limbažu rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Helēnu Muižnieci.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! Par - 50, pret - 7, atturas - 10. Helēna Muižniece apstiprināta par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Ogres rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Jevpraksiju Mūrnieci.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. 38 - par, 12 - pret, 11 - atturas. Jevpraksija Mūrniece apstiprināta par Ogres rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Cēsu rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Agitu Papuli.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 60 - par, 4 - pret, 6 - atturas. Agita Papule apstiprināta par Cēsu rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Irēnu Poļikarpovu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 8, atturas - 11. Irēna Poļikarpova apstiprināta par Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Ināru Rozīti.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 52 - par, 2 - pret, 7 - atturas. Ināra Rozīte apstiprināta par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Ainu Saulīti.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 7. Aina Saulīte apstiprināta par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Veltu Silamiķeli.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 56 - par, 5 - pret, 6 - atturas. Velta Silamiķele apstiprināta par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Bauskas rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Ilzi Skultāni.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 48 - par, 2 - pret, 8 - atturas. Ilze Skultāne apstiprināta par Bauskas rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Valentīnu Solovjovu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! Par - 42, pret - 14, atturas - 15. Valentīna Solovjova apstiprināta par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Ziedoni Strazdu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 6. Ziedonis Strazds apstiprināts par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Preiļu rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Jāni Svikliņu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 31 - par, 25 - pret, 14 - atturas. Jānis Svikliņš nav apstiprināts par Preiļu rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Ināru Šteinerti.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 52 - par, 5 - pret, 10 - atturas. Ināra Šteinerte apstiprināta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas rajona Siguldas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Valdemāru Šubrovski.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 48 - par, 10 - pret, 9 - atturas. Valdemārs Šubrovskis apstiprināts par Rīgas rajona Siguldas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Beatrisi Tāleri.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 27 - par, 26 - pret, 14 - atturas. Beatrise Tālere nav apstiprināta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Kārli Valdemieru.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 55, pret - 10, atturas - 7. Kārlis Valdemiers apstiprināts par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Balvu rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Eduardu Veisu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! Par - 34, pret - 25, atturas - 14. Eduards Veiss nav ievēlēts par Balvu rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Žaneti Vēveri.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! 65 - par, 2 - pret, 5 - atturas. Žanete Vēvere apstiprināta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Aivu Zariņu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 58, pret - 4, atturas - 9. Aiva Zariņa apstiprināta par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Ogres rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Voldemāru Zariņu.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Rezultātu! Par - 62, pret - 3, atturas - 7. Voldemārs Zariņš apstiprināts par Ogres rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi ierosināts apstiprināt Ilgu Zalužinsku.

Priekšsēdētājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 55 - par, 1 - pret, 13 - atturas. Ilga Zalužinska apstiprināta par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Līdz ar to visas kandidatūras cienījamai Saeimai stādītas priekšā un ir pieņemts lēmums.

Priekšsēdētājs. Paldies. Izskatīsim nākamo jautājumu - lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Labuckas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”.

Ziņos Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Latvijas Republikas Tieslietu ministrija ir saņēmusi iesniegumu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Ināras Labuckas par pirmstermiņa atbrīvošanu no amata pēc pašas vēlēšanās.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par šo ierosinājumu! Lūdzu rezultātu. Par - 68, pret - 1, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts. Tiesnese Labucka ir pirms termiņa atbrīvota no amata.

Darba kārtības nākamā sadaļa - “Par deputātu pieprasījumiem un jautājumiem”.

Pirmais šīs sadaļas punkts ir “Atbilde uz Saeimas 1993.gada 2.decembra plenārsēdē pieņemto pieprasījumu tieslietu ministram E.Levitam par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra darbinieku atjaunošanu darbā”.

Tieslietu ministrs Egils Levits - lūdzu!

E.Levits (tieslietu ministrs).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Atbildot uz Demokrātiskās partijas un frakcijas “Līdztiesība” deputātu kopējo pieprasījumu par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra darbinieku Ilzes Pogeles, Ineses Bergas, Ināras Kozlovas, Jura Volkova un Mārītes Štrausas atjaunošanu darbā (pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesas 1993.gada 18.oktobra sprieduma), sniedzu paskaidrojumu.

Ar Latvijas Republikas tieslietu ministra pavēlēm Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā darbā par galvenajām speciālistēm tika pieņemtas Ilze Pogele - 1990.gada 18.decembrī, Inese Berga - 1991.gada 11.februārī, Ināra Kozlova - 1992.gada 21.janvārī, Mārīte Štrausa - 1990.gada 22.decembrī. Juris Volkovs ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 1.marta lēmumu nr.107 tika iecelts par Latvijas Republikas tieslietu ministra vietnieku un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru. Pamatojoties uz šo lēmumu, 1993.gada 4.martā tika izdota pavēle nr.50-k par Jura Volkova iecelšanu par Latvijas Republikas tieslietu ministra vietnieku un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru, atbrīvojot viņu no Rīgas valsts notariāta kantora vecākā valsts notāra amata pienākumiem. 1993.gada 3.augustā Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ministriju likvidāciju un bijušo valsts institūciju un to funkciju pārņemšanu. Likvidējamo ministriju saraksta 2.8.punktā bija minēta arī Tieslietu ministrija. Saskaņā ar iepriekš minēto Ministru kabineta lēmumu likvidētās Tieslietu ministrijas vietā bija jārada jauna Tieslietu ministrija ar citām struktūrvienībām. Šo apstākli pēc būtības atzina arī tiesa, izskatot prasību par iepriekš minēto darbinieku atjaunošanu darbā, un vērtēja to nevis kā likvidāciju, bet kā reorganizāciju.

Sakarā ar to, ka ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 1.jūnija Notariāta likuma spēkā stāšanos 1993.gada 1.septembrī likvidēja valsts notāru amatus (valsts notāri līdz tam izpildīja uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību reģistrācijas funkcijas), tika izveidots Uzņēmumu reģistrs ar 9 reģionālām nodaļām, nosakot attiecīgos amatus un štata vienību skaitu.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu par ministriju likvidāciju un īstenojot Tieslietu ministrijas reformu, tika apstiprināts jauns ministrijas štatu saraksts atbilstoši jaunajām struktūrvienībām - tās pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju uzdevumu īstenošanai. Visiem iepriekšējās Tieslietu ministrijas darbiniekiem, arī prasītājiem, darbu uzteica, jo viņu iepriekšējās štata vienības tika likvidētas. Saskaņā ar jauno štatu sarakstu Uzņēmumu reģistru vada direktors - galvenais notārs, kuru darbā pieņem un no darba atlaiž tieslietu ministrs. Vienlaicīgi ar šo uzteikumu prasītājas Pogele, Berga, Kozlova un Štrausa tika iepazīstinātas ar jaunizveidotā Uzņēmumu reģistra štatu sarakstu un viņām piedāvāja darbu jaunajās štata vienībās. Iepriekš minētās prasītājas šo piedāvājumu pieņēma, un viņas visas ar 1993.gada 13.septembri strādā Uzņēmumu reģistrā kā notāres referentes ar algu 65 lati mēnesī, izņemot Mārīti Štrausu, kura strādā turpat par speciālisti ar algu 50 lati mēnesī. Jurim Volkovam darbs jaunizveidotajā Uzņēmumu reģistrā piedāvāts netika, jo viņa darbības laikā uzņēmumu reģistrēšanā bija pieļauts ļoti daudz kļūdu un paviršību, par ko liecina daudzās sūdzības. To apliecina arī Latvijas Republikas Valsts kontroles veiktās pārbaudes materiāli. Tās Kancelejā atrodas Uzņēmumu reģistra 79 lietas, kuras apstiprina Uzņēmumu reģistra amatpersonu vājo orientāciju uzņēmējdarbības likumos vai arī apzinātu nevēlēšanos kaut kādu iemeslu dēļ tos ievērot. Jāņem vērā arī tas, ka mēs cenšamies panākt mūsu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, un, ja mēs runājam par notāriem, kuriem ir nepieciešama juridiskā izglītība, man jāsaka, ka Tieslietu ministrija neuzskata par pareizu - atzīt “poļitruka” - politdarbinieka izglītību par piemērotu juridisku izglītību, tāpat arī fizkultūras skolotāja izglītību - par piemērotu juridisku izglītību.

1993.gada 3.novembrī tika izdota pavēle nr.404-k, ar kuru Juri Volkovu atjaunoja darbā un viņam uzdeva par pienākumu izskaidrot pārkāpumus, kuri konstatēti Valsts kontroles šā gada 29.oktobrī iesniegtajā materiālā (nr.671), un sagatavot atbildes projektu Latvijas Republikas Valsts kontrolei attiecībā uz tās materiāliem par Uzņēmumu reģistra darbībā pieļautajām nelikumībām.

Iepriekš minētā darba veikšanai Juris Volkovs tiek nodrošināts ar telpām un viņam maksā algu.

Kasācijas kārtībā lieta vēl nav izskatīta Volkova un viņa advokāta neierašanās dēļ.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai Sekretariātā ir iesniegumi? Nav. Tad ir vēl viens rakstveida iesniegums: “Ievērojot Latvijas Republikas Saeimas kārtības ruļļa 130.pantu, Latvijas Zemnieku savienības deputāti ierosina Saeimu izbeigt šā pieprasījuma caurlūkošanu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta skatīšanas”. Viens vai izteikties “par”, viens - “pret”. Un tad balsosim par šo ierosinājumu.

Jūs par procedūru? Lūdzu, nāciet tribīnē! Taču, jūs saprotat, ir jāiesniedz rakstveidā. Viens tātad tagad runās... Varbūt tomēr pasakiet, vai jūs runāsit par procedūru vai izteiksities “par” vai “pret”?

 

A.Kreituss.

Es gribētu izteikties pret šo apspriežamo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, lūdzu! Deputāts Kreituss, Demokrātiskā partija.

A.Kreituss (DP).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Prasītājus šī atbilde neapmierina, jo mēs uzskatām, ka Saeimas deputāti tiek maldināti. Mūsu rīcībā ir divas pavēles, kurās nav izpildītas ne tikai tiesas sprieduma prasības, bet arī ģenerālprokurora protests. Šis ir piemērs, kad, gatavojoties tiesiskai valstij, ejot uz to, pati augstākā vadība var atļauties nepildīt tiesas spriedumu un ģenerālprokurora prasību.

Es gribētu pieminēt Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētāja Birkava vārdus, kurš vienmēr ir uzsvēris, ka tiesiskā valstī spriedums ir svēts. Runa ir par sprieduma izpildi, un sprieduma izpilde nav īstenota.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nē. Tad, lūdzu, balsosim par ierosinājumu izbeigt šā pieprasījuma caurlūkošanu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta izskatīšanas.

Deputāt Gūtmani, pirms es nolasu rezultātu, kādas ir jūsu problēmas? Diemžēl nedzirdu neko...

(Kaut ko saka no vietas.)

Tas būtu viens, ka nedeg lampiņa. Tad būtu viena papildu balss - “par” deputāts Gūtmanis.

Lūdzu rezultātu. 51 - par, 19 - pret, 16 - atturas. Priekšlikums ir akceptēts. Pārbaudiet, lūdzu, deputāta Gūtmaņa balsojumu. Viņš balsoja “par”.

Es atvainojos - ir jālabo rezultāts, jo deputāta Gūtmaņa balsojums jau ir reģistrēts. Līdz ar to 50 - par, 19 - pret, 16 - atturas. Tādējādi lēmums netiek mainīts un ir pieņemts.

Nākamais jautājums - “Atbilde uz Saeimas 1993.gada 2.decembra plenārsēdē pieņemto pieprasījumu Ministru prezidentam Birkavam, zemkopības ministram Kinnam un privatizācijas valsts ministram Skultem par pārstrādes uzņēmuma “Jelgavas dzirnavnieks” privatizāciju”.

Zemkopības ministrs Jānis Kinna. Lūdzu!

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Ministru prezidenta uzdevumā es atbildēšu uz šo pieprasījumu.

Jautājums būtībā nav atraujams no situācijas, ka šis uzņēmums vairs neatrodas valsts uzņēmuma statusā, bet gan atrodas pašvaldības uzņēmuma statusā, tātad šobrīd ir Jelgavas pilsētas pašvaldības uzņēmums. Es īsos vārdos gribētu jūs informēt par šo jautājumu. Jums ir izdalīts 503.dokuments, un es gribētu atvainoties par vienu neprecizitāti, kas šajā dokumentā ir ieviesusies mūsu vainas dēļ.

Jā, tiešām pirms 1992.gada 16.oktobra Jelgavas rajona pašvaldība ir griezusies ar lūgumu nodot kombinātu “Jelgavas dzirnavnieks” pašvaldībai. Diemžēl šis lūgums ir atstāts bez ievērības un nav pat saņemta atbilde. Pēc tam šajā 503.dokumentā tīri kalendāri ir redzama grafiskā notikumu gaita, kādā veidā ir notikusi uzņēmuma nodošana Jelgavas pilsētas pašvaldībai, un 14.aprīlī sakarā ar šo notikumu pierakstītais teikums, ka rajona pašvaldības iesniegums par minēto problēmu nav saņemts, neatbilst patiesībai.

Kāda šobrīd ir situācija? Situācija ir tāda, ka, pārbaudot nodošanas procesa dokumentāro gaitu, nodošanas process ir uzskatāms par likumīgu, jo valdībai saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem bija tiesības nodot uzņēmumus pilsētas pašvaldības rīcībā. Un nodots ir ne tikai “Jelgavas dzirnavnieks”, bet ir nodoti arī vairāki citi uzņēmumi. Pamatā gan šie visi uzņēmumi ir sociālās sfēras uzņēmumi un izglītības iestādes.

Tātad ir nenoliedzams fakts, ka šis uzņēmums ir Jelgavas pilsētas bilancē un kā tāds mums tas šobrīd ir jāpieņem.

Tālāk dokumentā ir parādīts, ka Jelgavas pilsētas valde ir nolēmusi šo uzņēmumu privatizēt un privatizācijas komisija ir sākusi strādāt pie privatizācijas projekta izskatīšanas. Kā informē Jelgavas privatizācijas komisija, privatizācijas projekts šobrīd ir saņemts tikai viens. Šeit zālē atrodas Jelgavas pilsētas valdes komercdirektors jeb izpilddirektors, kurš ir arī privatizācijas komisijas priekšsēdētājs. Zālē atrodas arī rajona valdes priekšsēdētājs. Un, ja jums būs vēlēšanās, viņi varēs izteikties par šo problēmu.

Zemkopības ministrijas speciālisti un arī privatizācijas valsts ministrs pēc iedziļināšanās šajā problēmā uzskata, ka kompromisa iespējas, meklējot starp šiem diviem pretendentiem - starp “Akotu” un uzņēmējsabiedrību uz “Jelgavas dzirnavnieka” bāzes -, nav izsmeltas un ka tās turpinās meklēt.

Turklāt valdībai paliek iespēja šo procesu joprojām kontrolēt, jo saskaņā ar likumdošanas aktiem pilsētas valdē apstiprinātie privatizācijas projekti ir jāapstiprina arī Ekonomikas ministrijā. Līdz ar to, ja valdība uzskatīs, ka apstiprinātais privatizācijas projekts neatbilst valsts interesēm, tai paliek savas iespējas darboties.

Protams, arī šobrīd, ja Saeima to vēlas, tā var izdot īpašu likumu, ar kuru no Jelgavas pilsētas pašvaldības tiek atsavināts īpašums par labu valstij. Es personiski uzskatu, ka šobrīd šāds īpašs likums nav nepieciešams, jo, kā jau es to vienreiz teicu, kompromisa iespējas starp diviem šiem pretendentiem tiek meklētas. Pēc būtības, ja viens pretendents ir zemniecības jeb graudu ražotāju pārstāvis, bet otrs pretendents ir uzņēmuma administrācijas, tātad darba kolektīva, pārstāvis, tad šādā gadījumā noteikti ir jāatrod kompromisa iespējas. Un es nešaubos, ka Jelgavas pilsētā un Jelgavas rajonā, iekļaujot vēl arī Tukuma rajona zemniekus, kuri arī ir šā kombināta apkalpes zonā, kompromiss tiks atrasts.

Priekšsēdētājs. Vai Sekretariātā deputāti debatēm ir pieteikušies? Nav. Taču ir saņemts iesniegums: “Ievērojot Latvijas Republikas Saeimas kārtības ruļļa 130.pantu, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti ierosina Saeimai pāriet uz nākamo darba kārtības punktu skatīšanu.”

Godātie kolēģi, atsaucu savu tikko izvirzīto priekšlikumu un aicinu deputātus savlaicīgi pieteikties debatēs, kā to prasa Kārtības rullis, jo es nevaru paredzēt jūsu pārvietošanās iemeslus zālē, jo tie dažreiz ir visai atšķirīgi. Es vairākumam varu atšifrēt, ko jūs domājat un kurp jūs dodaties, bet lielai daļai - ne, tāpēc lūdzu savlaicīgi iesniegt savus priekšlikumus par piedalīšanos debatēs.

Es atgādināšu Kārtības rulli. Kad tiek dota atbilde uz jautājumu, ir vajadzīgs iesniegums ar 10 deputātu parakstiem, lai mēs sāktu debates, turpretim, ja mēs noklausāmies atbildi uz pieprasījumu, šie paraksti nav vajadzīgi. Tad katrs deputāts var iesniegt savu pieteikumu debatēs un debates tiek atklātas.

Tāpēc uzskatīsim, ka šeit vairāk ir Sekretariāta un sēdes vadītāja nevis frakcijas neizdarība.

Lūdzu, kas ir pieteicies debatēs? Pēteris Tabūns - LNNK. Lūdzu, jums vārds!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Pieteikumi arī nebija ienākuši, tāpēc domāju, ka tas ir tīri loģiski, ka arī es nebiju pieteicies, jo cerēju un domāju - un tā domāja daudzi deputāti -, ka atbilde uz šo pieprasījumu būs izsmeļoša, pamatīga un mums nebūs vajadzības debatēt. Taču, ņemot vērā to, ka personīgi mani šāda Kinnas kunga atbilde neapmierina, es pēdējā brīdī iesniedzu savu pieteikumu debatēm. Un, lūk, kāpēc mani neapmierina Kinnas kunga un Ministru kabineta atbilde kopumā.

Mēs iepriekšējā reizē daudzi deputāti ļoti nopietni debatējām par šo pieprasījumu, un gan Zemnieku savienības deputāti, gan frakcijas “Saskaņa Latvijai”, gan arī vēl daudzi citi izteicās par to, ka pieprasījums ir pamatots un ka, vērtējot šo pārstrādes uzņēmumu privatizācijas gaitu, zemnieku intereses netiek ņemtas vērā gan konkrēti šajā gadījumā, gan republikā vispār. Tāpēc es cerēju, ka Ministru kabinets, Kinnas kungs un Skultes kungs arī nopietni pastrādās, iedziļināsies šajā konkrētajā gadījumā par “Jelgavas dzirnavnieku” un jau nekavējoties risinās šo jautājumu. Es labprāt būtu dzirdējis arī par to - domāju, ka Kinnas kungam un pārējiem vajadzēja to zināt -, kas vakar notika Jelgavā, kur bija paredzēta komisijas sēde. Tātad ir iespējams, ka tur jau ir kaut kas izlemts šiem zemniekiem par sliktu.

Lūk, es tad gribēju dzirdēt atbildē, kas tiek darīts, lai ievērotu šo 133 zemnieku intereses Jelgavas rajonā. Un ne tikai viņu vien. Es runāju ar ieinteresētajām personām, ar šo zemnieku pārstāvjiem, un viņi teica, ka, protams, labprāt pieņems un aicinās arī Tukuma rajona un Bauskas rajona zemniekus, kuri tad piedalītos šajā privatizācijas procesā un “Jelgavas dzirnavnieka” apsaimniekošanā kopumā. Taču es diemžēl no Kinnas kunga to nedzirdēju. Vienīgi - “mēs redzēsim, mēs paskatīsimies, kas tur notiks”. Kāpēc gaidīt?

Jau šī informācija vien liecina, ka iepriekšējā valdība (arī Lauksaimniecības ministrija) neko nedarīja, lai process nenotiktu šādā veidā un lai tiktu ievērotas zemnieku intereses. Šajā gadījumā tika ievērotas tikai pašvaldības intereses, lai tās kasē ienāktu pēc iespējas vairāk līdzekļu. Es saprotu pašvaldības intereses, taču vispirms vajadzēja skatīties uz zemnieku interesēm.

Vēl vairāk. Ne Kinnas kungs, ne Birkava kungs, ne Skultes kungs pieprasījumu nav lasījuši nopietni, un, manuprāt, viņi nenopietni izturas pret šo pieprasījumu. Tur ir prasīts daudz kas vairāk. Mēs lūdzām paskaidrojumus, kāpēc nerisinās “Jelgavas dzirnavnieka” “...realizācija, ievērojot ražotāju - zemnieku (tātad arī patērētāju) - intereses un kas tiek darīts kopumā valstī, lai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu privatizācijas gaitā tiktu ievērotas pirmām kārtām ražotāju - zemnieku - intereses”. Tātad, zinot, ka pret lauku ļaudīm nav jūtama valdības pozitīva attieksme, mēs gribējām, lai atbildē uz pieprasījumu tiktu parādīts process, rīcība, kas tiek darīts, lai šie pārstrādes uzņēmumi, un ne tikai graudu pārstrādes. bet arī piensaimniecības un vēl daudzi citi uzņēmumi, kurus es neuzskaitīšu, ieinteresētu zemniekus, lai tos privatizētu, ievērojot zemnieku intereses. Diemžēl atbilde uz šo paplašināto jautājumu vispār netika sniegta. Tāpēc es personiski esmu absolūti neapmierināts ar šādu atbildi un rosinu patiešām šeit, Saeimā, izlemt jautājumu par šā uzņēmuma atsavināšanu no pašvaldības. Un arī tas, ka šī atbilde ir nepilnīga, neapšaubāmi ir skaidrs. Es ceru, ka par to izteiksies arī pārējie deputāti, kuri iepriekšējā reizē ļoti nopietni debatēja par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Vārds Jānim Lucānam - frakcija “Saskaņa Latvijai”. Lūdzu!

J.Lucāns (SL).

Cienījamais priekšsēdētāj, deputātu kungi! Mēs esam liecinieki tam, kādu politiku attiecībā uz lauksaimniecību grib realizēt valdošā frakcija. Ja kāds ir uzmanīgi izlasījis šos dokumentus, kas saistīti ar “Jelgavas dzirnavnieku”, tas būs pamanījis vairākkārt uzsvērto izdevīguma momentu gan no pilsētas pašvaldības puses, gan no citiem attiecībā uz šā uzņēmuma privatizēšanu.

Tātad rodas jautājums: kādā veidā un uz kā rēķina šajā situācijā, kad visumā lauksaimniecībā valda pilnīga depresija, uzņēmums var būt izdevīgs? Šis izdevīgums var būt vienīgi uz zemnieka rēķina. Un ne uz viena cita rēķina nav iespējams šis izdevīgums.

Šeit darbojas divi faktori. Jebkurš šāds uzņēmums vismaz savā teritorijā, tuvākajā apkārtnē, ir monopolists. Tas ir viens. Un otrs. Tā izdevīgums ir uz zemnieka rēķina. Ja šis uzņēmums ir un arī tuvākajā laikā paliks monopolists, tādā gadījumā uzdosim jautājumu: kāda būtu valstiski pareiza pieeja, ja valsts interesēs būtu zemnieka dzīves uzlabošana? Šeit varētu būt runa tikai par vienu pieeju - šādiem uzņēmumiem ir jābūt zemnieku kooperatīva īpašumiem. Taču es patlaban nerunāju atsevišķi tikai par “Jelgavas dzirnavnieku”, bet runāju par principu vispār attiecībā uz to, kādai jābūt pieejai šiem uzņēmumiem, tos privatizējot.

Jebkurā gadījumā, ja to privatizēs šāda atsevišķa persona, tad būs vēl grūtāk ietekmēt stāvokli, nekā tas bija valsts uzņēmuma statusā. Un vienīgais ceļš, kas nāktu par labu zemniekam, varētu būt bezpeļņas uzņēmums - kooperatīvs, kas kalpotu lielākai zemnieku savienībai, kas, teiksim, varētu apkalpot visus šos apkārtnes zemniekus.

Un, ja šodien es šeit dzirdu Kinnas kunga vēso analīzi, ka dokumentā viss ir izdarīts pareizi, tad gribu teikt vienu - šī formālā atrunāšanās pašreiz no šīs tribīnes liecina par to, ka valdošajai frakcijai nav vajadzīga lauksaimniecība Latvijā.

Es gribu tikai uzdot vēl otru jautājumu: kas Latvijā valdošajai frakcijai ir vajadzīgs?

Priekšsēdētājs. Vārds Voldemāram Novakšānovam - Latvijas Zemnieku savienība. Vairāk pieteikumu man nav iesniegts.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, deputāti, klātesošie! Šis jautājums skar ne tikai Jelgavu, šis jautājums attiecas vispār uz pārstrādes uzņēmumu privatizācijas gaitu Latvijā. Var jau arī būt tāds ceļš, kādu gāja ministrija - šis uzņēmums varētu būt arī pašvaldībai, lai pašvaldība uz vietas labāk redz. Tomēr mums ir principiāli jānosaka par lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem. Šeit tas ir diskutējams jautājums, taču es uzskatu, ka 70 procentiem to vērtības ir jāpieder ražotājiem, tas ir, - zemniekiem, 10 procentiem ir jāpieder strādniekiem, kuri strādā šajā uzņēmumā, un arī valstij ir 10 procenti. Un tad kādā izsolē varētu palaist vēl 10 procentus, lai redzētu, kurus tas interesēs un kuri nu vairāk maksās. Tātad varētu noteikt ar atklātību - ar izsoli.

Atgriežoties pie Jelgavas, gribu teikt, ka šeit jābūt ne tikai “Akotam”, bet arī Tukuma zemniekiem, ir jābūt arī Bauskas zemniekiem. Mums jau ir varbūt kļūdaina, bet tomēr pieredze, kā var sadalīt piena kombinātu piena sabiedrībās, kaut arī dažās vietās ir daudz kļūdu. Taču nevajag apzināti zemnieku apiet vai nobīdīt malā un atstāt gan bez vārda teikšanas, gan arī bez ietekmes, kā te tikko teica, atstājot tikai monopolu.

Es gribētu vērst vēl uzmanību uz to, ka arī citās vietās ir tāpat, un mēģina varbūt pat iespaidot, lai būtu miers un klusums. Nav jau dzīve tāda! Dzīvē tomēr varētu ar laiku, bet varētu arī tagad, tikai cenšoties iet pretī darba cilvēkam - zemniekam, šo lietu izkārtot. Un šoreiz mans lūgums būtu, lai jau tas uzņēmums, kā ir pavēlēts, paliek pašvaldībām, bet tomēr privatizācijas rezultātā 70 procentiem ir jāpieder ražojošajai sfērai, tas ir, zemniekiem.

Priekšsēdētājs. Vārds Gundaram Bērziņam - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Principā piekrītu tai nostādnei, kāda ir pieprasījumā. Pievienotajos materiālos ir avīžu izraksti. Jūs varat redzēt, kur mēs esam bijuši. Tikko Saeima sāka strādāt, gandrīz pirmajā nedēļā jau bijām Jelgavā. Esam iepazinušies ar šo lietu, un principā mūsu nostādne ir līdzīga. Protams, ražotājiem ir jāpiedalās privatizācijā, un viņiem ir jābūt arī šādai kontrolpaketei. Bet Saeimas darbs tomēr vairāk ir saistīts ar likumdošanu, lai pilnveidotu un atvieglotu šo procesu, nevis izskatītu šādus pieprasījumus. Principā, kā jau Kinnas kungs teica un arī es domāju, praktiski nav izsmeltas šīs iespējas rajonā rast šādu kompromisu, un es negribētu, ka mēs neuzticētos šīm vietējām pašvaldībām. Šis darbs tur rit, un es varu noteikti sacīt, ka arī mēs palīdzēsim, jo “Akotā” ir arī liela daļa mūsu cilvēku, zemnieku, un arī mūsu partijas cilvēki ir tajā pārstāvēti. Protams, mēs palīdzēsim aizstāvēt viņu intereses un visu ražotāju intereses. Turklāt katrs jautājums ir jārisina savā vietā, jo arī šī sadale starp ražotājiem - arī tā nav tik viegla, tā ir diezgan komplicēta, jo “Akots” pārstāv 30 procentus Jelgavas rajona, un tur ir vēl Tukuma rajons un Bauskas rajons. Tā lieta nav tik vienkārši risināma un šeit, tribīnē, izrunājama. Mēs noteikti brauksim uz turieni (un, es domāju, arī opozīcijas - LNNK frakcijas deputāti brauks), mēs vērosim, iesaistīsim darbā speciālistus, palīdzēsim izstrādāt šo projektu, lai tas atbilstu gan ražotāju, gan vietējās pašvaldības interesēm.

Bija pārmetums, ka netiekot informēts Lucāna kungs, ka viņš nezinot, ka privatizācija notiek. Mūsu ministrijas kļūda, iespējams, ir tā, ka mēs ļoti regulāri aicinām tikai rajonu presi, centrālo presi. Pēdējā preses konference bija par privatizāciju: tika iedota milzīga pakete par visiem uzņēmumiem, kurus privatizē, un par stadijām, kurās šie uzņēmumi atrodas, bija arī to privatizējamo paju sabiedrību objektu saraksts, kuri netiek pārdoti. Protams, mums uz šīm preses konferencēm būs jāaicina pārstāvji arī no Saeimas deputātu frakcijām vai vismaz jāpaziņo tām. Šie jautājumi tiešām tiek izstāstīti plašai sabiedrībai, un es ceru, ka arī diezgan plaši tiek atspoguļoti rajonu preses izdevumos un centrālajā presē.

Tāpēc es ieteiktu šo jautājumu pārejas formulai. Vajag sekot visam notiekošajam un arī tiešām iesaistīties šajā darbā, lai mēs kopīgi palīdzētu atrisināt šo problēmu, ievērojot ražotāju intereses.

Priekšsēdētājs. Vārds valsts ministram Druvim Skultem - lūdzu!

D.Skulte (privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā).

Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Runājot par pieprasījumu, kurš skar tik sarežģītu procesu kā privatizācija, vispirms es gribu teikt, ka valdība ir darījusi daudz, lai labotu šos procesus, kuri norisinās sabiedrībā un par kuriem arī tā pelnītā un nepelnītā kritika tiek saņemta. Daudz ir darīts, lai šī situācija tiktu labota, un tieši tādēļ šodienas plenārsēdes darba kārtībā ir iekļauta šī likumprojektu pakete, kas paredz normalizēt un sistematizēt privatizācijas procesu, un tas var izdoties tikai tad, ja strādāsim kopīgi.

Par konkrēto situāciju, kādā atrodas uzņēmums “Jelgavas dzirnavnieks”. Galvenais kritērijs, no kā es vados šādā situācijā, ir likumība. Un, ja mūs neapmierina tās sekas, kādas rodas, realizējot likumus, tad vispirms mums ir jāmaina šie likumi, nevis jādiskutē par lietderību - vai bija labāk darīt tā vai citādi. Es tomēr gribētu uzticēties Jelgavas pašvaldībai un domāju, ka Jelgavas rajona un Jelgavas pilsētas pašvaldības kopīgi spēs rast šo risinājumu. Kā jau minēja debatēs iepriekšējie runātāji, šāds kompromiss ir iespējams. Tātad nākamajā sēdē, kura notiks 15.decembrī, šīm konfliktējošajām pusēm būs iespējams diskutēt un rast risinājumu. Arī Privatizācijas komisijai ir visas tiesības pamainīt šo projektu un atrast optimālu risinājumu. Bet katrā ziņā nedrīkst būt šāda pieeja: “Ja man netika, tad lai arī otram netiek!” Tāda nostādne nevienā privatizācijas procesā, nevienā privatizācijas projektā augļus nenesīs. Kompromiss vispirms ir jāpanāk turpat uz vietas, konkrēti strādājot pie konkrēta objekta - vai tas būtu “Jelgavas dzirnavnieks” vai kāds cits konflikta objekts, - nevis meklējot palīdzību pie kādas trešās puses un atbalstu Saeimā, valdībā vai kādā konkrētā partijā. Tas, es domāju, augļus tomēr nenesīs.

Aicinu jūs visus kopā ļoti nopietni palīdzēt risināt jautājumu par šo likumdošanas paketi, kas paredz privatizācijas kārtības grozīšanu un šā procesa sistematizēšanas uzlabošanu. Tad šādu konfliktu, es domāju, būs pēc iespējas mazāk.

Priekšsēdētājs. Zemkopības ministrs Jānis Kinna - lūdzu!

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Galavārdā gribu pateikt paldies Lucāna kungam par komplimentu, jo vēss faktu izklāstījums un analīze tomēr ir, manuprāt, labāks nekā emocijas. Ļoti atvainojos Tabūna kungam par to, ka es domāju, ka viņš, kā žurnālists, būs labāk informēts par to, kas notiek valstī kopumā. Valstī kopumā privatizācijas procesā notiek - it sevišķi attiecībā uz lauksaimniecību un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozari - ārkārtīgi lieli un nozīmīgi notikumi. Piena pārstrādes uzņēmumos sāk sasaukt akciju sabiedrību dibināšanas sanāksmes. Piemēram, 17.decembrī tāda sanāksme būs Valmierā, kur tiks nodibināta viena no lielākajām akciju sabiedrībām, kurā tiks ievērotas ražotāju intereses un kurā vairāk nekā 70 procenti akciju piederēs piena ražotājiem. Jā, es pilnīgi piekrītu, ka piena ražotāji jebkurā gadījumā katrā konkrētajā teritorijā atrodas monopolsituācijā, bet to nevar teikt ne par gaļas, ne par graudu pārstrādes uzņēmumiem. Augstākā padome ir pieņēmusi likumus par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju un par maizes cepšanas uzņēmumu privatizāciju. Ja šajos likumos ir jāizdara kādi grozījumi, tas ir jādara Saeimai. Šobrīd Zemkopības ministrijā tiek diskutēts par to, vai ir nepieciešams mainīt attiecīgos likumdošanas aktus. Graudu pārstrādes uzņēmumu privatizācijai nav speciāla likuma. Vēl turpinās diskusija par to, vai šāds likums ir vajadzīgs. Pašreiz notiek visu valsts graudu pārstrādes uzņēmumu pārveidošana valsts akciju sabiedrībās, lai pēc tam saskaņā ar valdībā vai parlamentā apstiprinātām kvotām notiktu šo akciju izpārdošana.

Priekšsēdētājs. Vai ir vēl kādi deputāti pieteikušies runāt? Nav. Rakstveidā ir iesniegts tikai viens ierosinājums - pāriet pie nākamā darba kārtības punkta izskatīšanas. Lūdzu, balsosim par šo ierosinājumu! Lūdzu rezultātu. Par - 58, pret - 6, atturas - 13. Lēmums ir pieņemts. Pārejam uz nākamo darba kārtības punktu.

Izskatot darba kārtību, LNNK frakcija piekrita vispirms klausīties atbildi uz savu jautājumu par Labklājības ministrijas rīkojumu nr.61, kas paredz likvidēt Stradiņa Valsts klīniskās slimnīcas pulmonoloģijas nodaļu. Tātad atbilde uz jautājumu tika uzklausīta šeit, Saeimā, un LNNK frakcija noņem savu pieprasījumu, kurš šodienas plenārsēdes darba kārtībā ir trešais ceturtajā sadaļā izskatāmais jautājums.

Noslēdzot šo darba kārtības nodaļu par jautājumiem un pieprasījumiem, ir iesniegts Prezidijam šāds jautājums: “Latvijas Republikas Ministru prezidentam Birkavam. LNNK frakcijas deputātu jautājums. Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par budžeta tiesībām” (27.06.90.g.) 2.un 3.panta noteikumiem lūdzam sniegt atbildi, kāpēc 1994.gada valsts budžeta projekts nav iesniegts izskatīšanai 5.Saeimā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā?”

Ministr Osi, jūs sniegsit oficiālu atbildi? Lūdzu!

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Budžeta izstrādāšanā pastāv sava tehnoloģija. Tas ir ļoti darbietilpīgs process, kas ilgst diezgan lielu laika periodu. Parasti tas ilgst vismaz 6 mēnešus. Kā mēs visi labi zinām, valdība pie amata pildīšanas stājās šā gada augusta sākumā. Tūlīt tika uzsākta valdības reorganizācija, vairāku veco struktūru likvidēšana, esošo struktūru pārveidošana, jaunu veidošana, darbinieku pārvietošana no vienām valdības institūcijām uz citām. Šis process prasīja apmēram trīs mēnešus, un arī vēl šobrīd nav galīgi pabeigts. Kā mēs zinām, patlaban likumprojekti par Valsts īpašuma fondu, privatizācijas aģentūru vēl ir tikai pirmajā lasījumā. Kā mēs labi atceramies, tikai 28.oktobrī apstiprinājām grozījumus 1993.gada budžetā, kas bija saistīti ar budžeta izdevumu daļu. Ar to mēs faktiski apstiprinājām jauno budžeta bāzi, tas ir, izdevumu daļas struktūru, izdevumu daļas sadalījumu. Apstiprinājām to tādu, kāda tā apmēram būs arī turpmāk - 1994.gadā. Tādēļ tikai pēc šiem reorganizācijas pasākumiem un pēc budžeta grozījumu apstiprināšanas valdībai un Finansu ministrijai bija iespējams normāli sākt strādāt pie budžeta projekta 1994.gadam. Valdība un Finansu ministrija ar šo uzdevumu tika galā apmēram viena mēneša laikā. Tas bija ļoti intensīvs un saspringts darbs, kas prasīja budžeta datu, projektējamo skaitļu vairākkārtēju saskaņošanu starp ministrijām, pašvaldībām un citām budžeta institūcijām. Pagājušajā nedēļā es biju Stokholmā Zviedrijas Finansu ministrijā un tur redzēju, ka Zviedrijas kolēģi jau pašlaik strādā pie budžeta sastādīšanas. Kā zināms, Zviedrijā budžeta gads sākas gada vidū - 1.jūlijā, tātad šis darbs tiek uzsākts jau pusgadu iepriekš.

Kas attiecas uz termiņiem, ir paredzēta Ministru kabineta sēde sestdien. Tātad parīt Ministru kabinets sanāks uz sēdi, kurā ir paredzēts galīgā variantā apstiprināt budžetu 1994.gadam, lai iesniegtu to Saeimai. Tas acīmredzot tiks izdarīts nākamās nedēļas sākumā. Tādēļ mēs ceram uz deputātu izpratni attiecībā uz sarežģīto situāciju, kādā valdība nonāca šajā gadā, stājoties pie amatu pildīšanas un izstrādājot budžeta projektu 1994.gadam.

Priekšsēdētājs. Par procedūru? Lūdzu - Ministru prezidents Valdis Birkavs!

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātie kolēģi! Mēs uzskatījām budžeta jautājumu par tik svarīgu, ka es lūdzu Oša kungu sniegt atbildi attiecībā uz budžeta sagatavošanas gaitu. Bet, tā kā saskaņā ar Kārtības rulli jautājums ir jāiesniedz pirms 48 stundām, tātad atbilde ir jāsniedz pēc 48 stundām. Mēs atbildi gribam iesniegt pēc 48 stundām budžeta veidā, tādēļ, lūdzu diskusijas šodien neuzsākt, bet uzskatīt, ka sākas šis Kārtības rullī paredzētais 48 stundu tecējums.

Priekšsēdētājs. Desmit deputāti pieprasa atklāt debates par saņemto atbildi. Lūdzu - par procedūru. Kaut gan es vaicāju ministram, vai tā būs oficiāla atbilde. Viņš apstiprināja to. Labi. Lūdzu - vārds deputātam Budovskim par procedūru!

M.Budovskis (LNNK).

Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Gribētu tomēr pilnīgāk izteikt šā jautājuma motivāciju. Es ļoti pateicos par atbildi, kas daļēji tika jau sniegta. Arī pateicos par to, ka tuvākajā laikā, kā Ministru prezidents teica, mēs saņemsim atbildi lietišķākā formā - tādā kā budžets. Bet jautājuma būtība ir cita. Redziet, mēs it kā strādājam joprojām pēc likuma “Par budžeta tiesībām”, bet es jums gribu atgādināt, ka budžeta tiesību likuma 2.pantā ir teikts, ka budžetu apstiprina vienam gadam - laika posmam no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Es saprotu visas grūtības, ar kādām saduras valdība, kura vēl pavisam neilgi strādā. Šo budžetu patiešām ir grūti sagatavot. Līdz ar to man ir arī zināma izpratne par likuma “Par budžeta tiesībām” 3.pantā teikto, ka budžeta koncepciju iesniedz četrus mēnešus pirms tā izskatīšanas un budžeta projektu - ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nākamā finansu perioda sākuma. Tātad faktiski šobrīd visa darbība ir cerību pilna, bet nekādā veidā nav reglamentēta ar likumu. Vēl vairāk - iepriekšējā jeb pašreizējā likuma “Par budžeta tiesībām” 3.pantā faktiski noteikts, ka Latvijas Republikas Ministru padome iesniedz Augstākajai padomei izskatīšanai valsts budžetu. Vispār situācija ir ļoti interesanta. Ne Ministru padomes, ne arī Augstākās padomes vairs nav. Es īsti nevaru saprast, kādas institūcijas tad kaut ko darīs? Varbūt Budžeta un finansu komisija ir aizmirsusi, ka ir jāizdara labojumi likumā, ka ir notikušas pārmaiņas? Tā jau ir cita lieta, un par to Piebalga kungs interesēsies. Bet vēl vairāk - Satversmes 66.pants nosaka, ka Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu. Tātad tas, ko mēs tagad saucam par budžeta gadu, faktiski Satversmē vispār nav minēts. Ir saimnieciskais gads. Līdz ar to mums ir pilnīgi grozījumi jāizdara.

Nākamais. Es saprotu, ka pasaulē ir dažādi piemēri attiecībā uz to, kad kurā valstī sākas saimnieciskais gads. Ja nemaldos, Amerikas Savienotajās Valstīs tas sākas 1.aprīlī, Igaunijā - 15.februārī...

(Ministru prezidents V.Birkavs no zāles kaut ko iebilst.)

Tātad, lai mēs varētu noteiktus termiņus ievērot, mums acīmredzot ir jābūt skaidrībā par to, kad tad šis saimnieciskais gads sākas. Ne valdības pieteikumā, ne arī Budžeta un finansu komisijas pieteikumā neesmu redzējis, kad Latvijā sākas saimnieciskais gads. Pirms kara tas esot sācies ar 1.aprīli, bet varbūt tagad to atliks uz 1.maiju vai 1.septembri. Man ir grūti to pateikt. Varbūt būtu kādi ierosinājumi?

Kāpēc ir šis jautājums? Un arī - kāpēc ir šī jautājuma motivācija šobrīd? Cienītie kolēģi! Es uzskatu, ka Ministru prezidenta teiktais, ka atbilde tiks sniegta budžeta projekta veidā, mūs absolūti nevar apmierināt. Galvenokārt ir lūgums - noteikt, kad sākas saimnieciskais gads? Un tādā gadījumā noteiksim arī termiņus, kuros mēs pirms tam varam izskatīt šo projektu, kuros varam diskutēt. Es domāju, ka tā ir pilnīga patvaļa, kādā veidā mēs rīkojamies ar budžeta sagatavošanu, un uzskatu, ka tūlīt nākamajā momentā mēs visi būsim ķīlnieki. Tātad budžets nav pieņemts. Ar ko mēs tagad maksāsim algas, teiksim, sākot no janvāra? Mēs faktiski esam pārvērtušies par ķīlniekiem nākamajam labojumam. Uz kāda rēķina būs nākamais labojums? Budžeta labojums būs uz iepriekšējā, tātad - uz šā gada budžeta rēķina. Cik es saprotu, mūsu budžets ir nokrities līdz nullei. No kurienes tad mēs ņemsim? Es neesmu pēdējā laikā dzirdējis nevienu budžeta izpildes paziņojumu. Kādā veidā tad mēs pildām to budžetu? Cik tad mums tā nauda ir palikusi pāri?

Es uzskatu, ka mēs pašlaik esam pilnīgas patvaļas priekšā. Lūdzu šajā sakarībā - tātad arī pie atbildes Ministru prezidentam - ievērot arī to, ko es izteicu šobrīd motivācijas ietvaros.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Gribu jums - un it sevišķi Budovska kungam - atgādināt, ka jāievēro Kārtības rullis. Tātad vispirms pieci deputāti iesniedz jautājumu, un viens iesniedzējs var dabūt vārdu jautājuma motivācijai, pēc tam - vai nu 48 stundu laikā, vai tūlīt - sniedzam atbildi, un pēc atbildes sniegšanas (ar 10 deputātu parakstiem) var atklāt debates. Budovska kungs to neievēroja, tāpēc tagad lūdzu balsot par LNNK frakcijas priekšlikumu: “Pieprasām atklāt debates par saņemto atbildi.” Bet ar atbildi šeit bija tā, ka ministra kungs teica, ka viņš sniegs atbildi, bet Ministru prezidenta kungs sacīja, ka atbilde būs pēc 48 stundām. Līdz ar to man ir jārēķinās ar pēdējo paziņojumu, tas ir, ar Ministru prezidenta paziņojumu. Atbilde tomēr nav saņemta, un līdz ar to šo jautājumu no balsošanas es noņemu.

Pāriesim pie nākamā jautājuma izskatīšanas! Likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam.””

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs deputāts Piebalgs - lūdzu! Ņemsim vērā, Piebalga kungs, mūsu atlikušo laiku. Ja ne, tad pārtrauksim šo jautājumu un turpināsim pēc pārtraukuma.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Pirms referēju par šo jautājumu, es lūgtu nobalsot par tā steidzamību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par izskatīšanas steidzamību, kuru ierosināja komisijas vadītājs. Lūdzu rezultātu. Par - 74, pret - nav, atturas - 7. Paldies.

Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. Cienījamie deputātu kungi un deputātu kundzes! Visus šos budžeta grozījumus varētu sadalīt trijās grupās.

Pirmā grupa ir pamatgrupa, jo tad, kad mēs iepriekšējā reizē apstiprinājām budžeta grozījumus 1993.gadam, trijās pozīcijās mēs iezīmējām rezervi. Tās pozīcijas bija šādas: darba algas palielināšana, pensiju izmaksa un pabalstu nodrošināšana mazturīgajiem. Šīs pozīcijas netika precīzi atšifrētas, jo laiks, kurā tas notika, bija ļoti ierobežots un nebija precīzi sadalīta nauda pa resoriem, taču tas netraucēja izdarīt maksājumus jau no 1.novembra. Tomēr tas viss tika darīts uz decembra summu rēķina, un šodien šā projekta pamatsastāvdaļa ir šo summu sadale pa resoriem. Tātad mēs bijām ielikuši rezervi 2,98 miljoni darba algu izmaksai, to palielināšanai. Pēc precīziem aprēķiniem, šim mērķim divos mēnešos vajadzīgi 3,13 miljoni latu. Tātad 150 tūkstoši latu bija jāatrod. Lai to izdarītu, valdība ir samazinājusi Finansu ministrijai izdevumus zelta, platīna un sudraba iepirkšanai par 190 tūkstošiem latu, tādējādi sedzot šo starpību.

Pensiju izmaksai ir vajadzīgi 8,9 miljoni latu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī papildus apstiprināja 8,9 miljonus latu pensiju izmaksai.

Pabalstu nodrošināšanai mazturīgajiem bija paredzēti 4 miljoni latu, un 4 miljoni latu ir sadalīti, izmantojot gan Labklājības ministrijas sistēmu, gan arī vietējās pašvaldības.

Budžeta projektā ir parādījusies jauna pozīcija, kas ir cieši saistīta ar to, par ko es runāju jau iepriekš. Tie ir Labklājības ministrijas izdevumi kompensāciju izmaksāšanai un sanatoriju uzturzīmju apmaksāšanai invalīdiem. Šī pozīcija kopā prasa 38 tūkstošus latu, un arī to sedz no zelta, platīna un sudraba iepirkšanai paredzētajiem izdevumiem. Tādējādi šādā kombinācijā kopējā summa iznāk nulle. Tātad visa rezerve, kas bija ielikta, plus vēl 190 tūkstoši latu, kas ir samazināti zelta, platīna un sudraba iepirkšanai, tiek izlietoti tiem mērķiem, ko Saeima jau nolēma iepriekšējās debatēs un pieņemot agrākos grozījumus.

Tātad tas ir ļoti svarīgi, un es gribētu uzsvērt, ka šo jautājumu ir nepieciešams izskatīt tieši šodien, jo tas ir saistīts ar algu un pensiju izmaksu laiku. Ir skaidrs: ja mēs pieņemam šo projektu šodien, tad izmaksas var notikt līdz Ziemsvētkiem, bet, ja mēs to izskatām nākamnedēļ, tad izmaksa var būt tikai pēc Ziemsvētkiem. Tātad principā šis bloks ir pilnīgi precīzi saskaņots.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izdarīja dažus grozījumus arī pašā projektā, un beigās Finansu ministrija tiem piekrita.

Otrs bloks ir Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas lūgums. Kā jūs jau zināt, budžets tika balsots pa paragrāfiem, un bieži vien veidojās situācija, ka vienā paragrāfā nauda ir palikusi pāri, bet citos paragrāfos tās trūkst. Ņemot vērā to, ka iepriekšējais budžets bija ļoti saspringts un tajā tiešām nebija iespējas tik precīzi prognozēt, jo principā tas nav labs precedents, taču tajā pašā laikā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka ir jāapmierina Labklājības ministrijas lūgums, tātad būtu vajadzība pārdalīt to naudu, kas paliek pāri dažos paragrāfos, par labu citiem paragrāfiem. Pilnīgi identiska attieksme ir Kultūras ministrijai, kaut gan es vēlreiz atkārtoju, ka tas nozīmē tikai to, ka izdevumi nav precīzi plānoti, tomēr šajā konkrētajā gadījumā tā, protams, ir izeja no situācijas.

Un trešā grozījumu grupa ir saistīta ar Ārlietu ministrijas izdevumiem. Ārlietu ministrijas izdevumus ir paredzēts palielināt par 170 tūkstošiem latu, izmantojot tos ieņēmumus, kuri ir iegūti vai kurus saņēma sakarā ar vīzu maksas iekasēšanu. Šeit loģiski var rasties jautājums: “Kāpēc par šiem grozījumiem mēs uzzinām tikai šodien?” Jāteic, ka aprēķinus sarežģī tas, ka vīzu maksu ir ļoti grūti prognozēt, tā neienāk nepārtrauktā straumē, jo tas nav nodoklis. Un ir skaidrs, ka reālā izpilde, kas būs vairāk par 1 miljonu dolāru (kas arī bija ieplānots budžeta ieņēmumos), parādās tieši šobrīd. Tomēr tā ir vienreizēja iespēja, tā nav sistēma, ka šādi ieņēmumi varētu būt pastāvīgi. Un tādējādi valdība un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piekrita, ka šī ir vienreizēja tāda iespēja atbalstīt Ārlietu ministrijas vajadzības, jo Ārlietu ministrija pēdējā laikā ir atvērusi gan konsulātus, gan vēstniecības tieši bijušajās NVS valstīs, un ir skaidrs, ka to aprīkojums ne vienmēr ir pietiekams. Turklāt tas ir saistīts ne tikai ar Latvijas prestižu, bet arī ar to cilvēku drošību, kuri tur strādā. Ārlietu ministrijai ir pilnīgi precīzs pamatojums katram latam, kur šī nauda tiks izlietota, un tas, protams, nosvēra svaru kausu par labu šim priekšlikumam. Tātad tika nolemts palielināt ieņēmumus par 170 tūkstošiem latu uz vīzu maksas rēķina un attiecīgi palielināt izdevumus par 170 tūkstošiem latu Ārlietu ministrijai.

Protams, šī ir visdiskutablākā pozīcija, bet man būtu lūgums deputātiem atbalstīt šo jautājumu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pāriet uz tā lasīšanu pa pantiem tūlīt pēc tam, kad būs apstiprināts pirmais lasījums.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kādi paziņojumi ir iesniegti? Mēs tūdaļ dosimies pārtraukumā. Vai frakciju un komisiju vadītājiem ir kādi paziņojumi? Tad lūdzu zvanu. Reģistrēsimies! Sekretāra biedru Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku. Debates atklāsim pēc pusdienu pārtraukuma. Pirmais runās deputāts Kide. Tas notiks pulksten 13.30. Tagad lūdzu noklausīties izdruku!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Eduards Berklavs,

Ilmārs Dāliņš,

Edvīns Inkēns,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Uldis Lakševics...

Priekšsēdētājs. Uldis Lakševics ir zālē.

Z.Tomiņš.

...Ruta Marjaša,

Aida Prēdele,

Gunārs Resnais,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpinām apspriest grozījumus likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam”. Atklājam vispārīgās debates. Vārds deputātam Edvīnam Kidem - frakcija “Saskaņa Latvijai”.

E.Kide (SL).

Cienītais priekšsēdētāj, cienītie deputāti! Pirms pusdienām jūs noklausījāties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Piebalga kunga ziņojumu, kurā viņš plaši un pamatīgi argumentēja nepieciešamību izdarīt grozījumus 1993.gada budžetā. Pats gan gribu teikt, ka mums laikam ir ļoti grūti atradināties no sliktā precedenta, ka budžetu var nepildīt stingri kā likumu, tāpēc nākas pierast pie tā pastāvīgām izmaiņām. Un tomēr šajā reizē izmaiņas, manuprāt, bija diezgan pamatotas un nepieciešamas, lai pēdējās budžeta izpildes nedēļās varētu sakārtot budžeta saimniecību.

Gribu atzīmēt arī to, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ļoti rūpīgi divās sēdēs izskatīja visus piedāvātos pantu grozījumus un priekšlikumus. Personiski man ir jāatzīst, ka tā izdarīja, manuprāt, daudz lietderīgu grozījumu šajā likumprojektā un šis likumprojekts, kā Piebalga kungs jau atzīmēja, ir pieņemams un apstiprināms.

Gribu apstāties tikai pie atsevišķiem pantiem - arī pie 1.panta, kas paredz grozījumus valsts budžeta ieņēmumos par kopējo palielinājumu summu - 170 tūkstošiem latu. Man šķiet, ka tieši šis precedents - pēdējās nedēļās mainīt budžeta ieņēmumu daļu - būtu visnepieņemamākais, un tomēr mēs to izpratām. Es gribu apstiprināt, ka tie ir pašas Ārlietu ministrijas ieņēmumi, turklāt ministrija argumentēja, manuprāt, racionālus izdevumus no šiem pašu par vīzām uzkrātajiem ieņēmumiem, tā ka šim precedentam šoreiz kā izņēmumam būtu jāpiekrīt.

Runājot par 4.pantu, kas paredz Latvijas Republikas Labklājības ministrijas izdevumus kompensāciju izmaksāšanai un sanatoriju uzturzīmju apmaksāšanai invalīdiem un citām iedzīvotāju kategorijām, kā arī invalīdu transportlīdzekļu iegādei un uzturēšanai palielināt par 38 201 latu, domāju, ka tas šoreiz ir nozīmīgs labojums, jo tas uzlabos šo cilvēku stāvokli. Es aicinu deputātus balsot par šiem grozījumiem un arī kopumā par likumprojekta steidzamu pieņemšanu.

Priekšsēdētājs. Vairāk runātāju nav pieteicies. Lūdzu zvanu. Vai es varētu deputātus lūgt ieņemt savas vietas? Lūdzu, balsosim par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam”, par likumprojekta akceptu pirmajā lasījumā un par pāreju uz tā lasīšanu pa pantiem. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 52, pret - nav, atturas - 6. Akceptēts pirmajā lasījumā.

Tagad pāriesim uz lasīšanu pa pantiem. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Lūdzu, komisijas priekšsēdētāj deputāt Piebalg!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Šā budžeta grozījumu likuma apspriešanas laikā tajā tiešām tika izdarītas būtiskas izmaiņas, un faktiski tas variants, kas jums šobrīd ir, tas ir komisijas variants. Tādējādi faktiski deputātu priekšlikumi, kas radās komisijā apspriešanas gaitā, tur jau ir iekļauti. Un tā kā atsevišķi priekšlikumi arī plenārsēdes laikā netika saņemti, tad es ierosinu pāriet tūlīt uz skatīšanu pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Mēs jau esam pārgājuši...

A.Piebalgs. Jā, es saprotu! Tātad mēs varētu sākt ar 1.pantu - grozīt valsts 1993.gada budžeta ieņēmumus par kopējo palielinājuma summu - 170 tūkstošiem latu - saskaņā ar pielikumiem, tajā skaitā, palielināt nodevu un dažādu nenodokļu ieņēmumu plānu par 170 tūkstošiem latu.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, mums nav reglamentēta balsošana, bet, ja izskatot budžeta grozījumus, tiešām nav nekādu rakstveida priekšlikumu vai iebildumu un ja neviens nevēlas runāt debatēs, tad jau nevajadzētu balsot par katru pantu. Es saprotu, ka šeit ir parādīti ieņēmumi un izdevumi, un, ja nav priekšlikumu tos grozīt, tad mēs varētu arī nebalsot. Vai ir iebildes? Protams, ja kāds vēlas runāt, tad, lūdzu, nāciet un runājiet debatēs. Lūdzu, deputāte Grava - Demokrātiskā partija.

I.Grava (DP).

Man ir viens jautājums. Skatot cauri šo naudas summu Valsts reformu ministrijā, ir parādījusies tāda iedaļa - Ierēdņu akadēmija. Kad ir dibināta šī akadēmija un cik štata vienībām ir paredzēts šis algu fonds? Es gan nezinu, ka mums pašlaik Latvijā tāda akadēmija eksistētu.

Priekšsēdētājs. Valsts ministrs Platā kungs - lūdzu!

J.Platais (valsts ministrs).

Šī ierēdņu akadēmija ir izveidota ar Ministru kabineta lēmumu Kabineta sēdē, kas notika šonedēļ otrdien. Jā, tur ir paredzētas 16 štata vienības.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Tātad konkrētu priekšlikumu par grozījumiem pantos nav un līdz ar to ir ierosinājums balsot par likumprojekta akceptu otrajā lasījumā un pieņemšanu visumā. Vai ir iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. 54 - par, 1 - pret, 6 - atturas. Grozījumi Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam” ir pieņemti.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apgrozījuma nodokli””. Ziņos deputāts Piebalgs - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par apgrozījuma nodokli”. Jautājums par nodokļu atvieglojumiem faktiski ir viens no smagākajiem, jo, no vienas puses, vienmēr var atrast attaisnojumu kaut kādiem atvieglojumiem. Par nelaimi šie atvieglojumi pēc tam ne vienmēr ir pietiekami labi kontrolējami, un bieži vien ir daudz efektīvāk ar dotācijām vai mērķsubsīdijām attiecīgi kompensēt kādā sfērā trūkumus, kas veidojas, ievācot nodokļus. Šī pieeja varētu būt tīri fiskāla pieeja, un tā, protams, varētu būt visefektīvākā, taču tai ir viens liels trūkums - šeit parādās izteikta nobīde laika ziņā. Tātad vispirms naudai ir jāienāk budžetā, bet pēc tam budžeta izpildes gaitā kaut kas tiek dotēts vai veidotas mērķsubsīdijas.

Visumā jāteic, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav īpaša nodokļu atvieglojumu aizstāvētāja, bet šoreiz situācija ir īpaša, jo runa ir par ļoti specifisku pozīciju - tātad tiek piedāvāts atbrīvot no apgrozījuma nodokļa mācību un zinātniskās literatūras oriģināldarbu pirmizdevumus latviešu valodā, tulkojumu pirmizdevumus latviešu valodā un bērniem domātos izdevumus pēc Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas apstiprinātiem aprakstiem. Šī pēdējā piebilde ir ļoti būtiska, jo tādā veidā mēs cenšamies kontrolēt situāciju, lai pie šiem atvieglojumiem netiek pieskaitīts tas, kam tur nebūtu jābūt. Pamatojums tam nav tik daudz finansiāls, cik morāls, jo ir skaidrs, ka caur latviešu valodu mēs attīstāmies kā nācija. Tāpat ir skaidrs, ka mūsu grāmatniecība nav tikai tirgus prece, ka tā ir tautas izglītotāja un tās valodas attīstītāja. Un, lai gan šie finansiālie atvieglojumi nekādas lielas pārmaiņas grāmattirgū neradīs un grāmatu cenas tāpēc krasi nevarēs samazināties, tomēr jāteic, ka šis atvieglojums iestājas uzreiz, un līdz ar to grāmatu izdevēji ir ieinteresēti vairāk darboties šajā sfērā. Protams, arī cenas uz šī rēķina varētu nedaudz kristies. Taču svarīgākais ir tas, ka mēs paveram ceļu grāmatu izdošanai Latvijā, turklāt tieši tajā sfērā, kura visvairāk ir saistīta ar valodu. Tātad tā ir mācību un zinātniskā literatūra, kā arī oriģināldarbu tulkojumi.

Šeit bija arī kāda pozīcija, par kuru faktiski diskutēja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Bija viedoklis, ka tulkojumi nebūtu atbrīvojami no apgrozījuma nodokļa, lai gan ir skaidrs, ka, tulkojot darbus, bagātinās valoda. Turklāt šiem tulkojumiem nākot no visdažādākajām sfērām, parādās jauni vārdi, parādās jaunas valodas konstrukcijas un veidojas arī terminoloģija. Tāpēc mēs tomēr ar balsu vairākumu atstājām arī šo sfēru.

Varētu jautāt: cik tad procentu no grāmatniecības produkcijas Latvijā tādā veidā tiktu atbrīvots? Maksimāli tas būtu 30 procentu, tomēr es vēlreiz atkārtoju, ka šo procesu kontrolē Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija. Tādējādi es lūgtu šo priekšlikumu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Runājot par otro lasījumu, ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar to, ka no apgrozījuma nodokļa vajadzētu atbrīvot arī elektroenerģiju, kas ražota hidroelektrostacijās ar uzstādīto jaudu ne lielāku par 100 kW stundā. Taču, tā kā mēs šodien izskatām šo projektu tikai pirmajā lasījumā, tad es negribētu patlaban saasināt šo diskusiju, jo ir skaidrs, ka pēc pirmā lasījuma, kad mēs vispār esam ķērušies klāt šiem atvieglojumiem, noteikti būs vēl vesela virkne deputātu priekšlikumu, kuri tik un tā būs jāanalizē, jo, kā jau mēs bieži redzam, ar grozījumiem ir tāda problēma, ka ir domāts grozīt vienu, bet pēc tam otrajā lasījumā parādās ļoti daudz priekšlikumu, un mēs pilnīgi un galīgi sagrozām likumu. Šis priekšlikums tiks izskatīts komisijā, gatavojot projektu uz otro lasījumu. Tātad mēs par to balsosim tad, kad skatīsim šo projektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Edvīnam Kidem - frakcija “Saskaņa Latvijai”.

E.Kide (SL).

Cienīto priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Piebalga kungs argumentēti izklāstīja likumprojekta konceptuālo būtību. Asās krustugunīs šis jautājums tika apspriests Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, cīnoties pret precedentu par nodokļu atbrīvojumiem vispār kā tādiem, kam zināms pamatojums, protams, ir. Un tomēr šodien, kad grāmatu izdevniecībām Latvijā ir arvien grūtākas dienas un vispār pastāv problēma, kā tās izdzīvos (it īpaši saistībā ar zinātnisko un oriģināldarbu izdošanu), es domāju, ka šis likumprojekts ir nozīmīgs, lai grāmatu izdošana Latvijā varētu pastāvēt. Manuprāt, ja mēs pieņemsim un apstiprināsim šo likumprojektu, tad ir kaut kādas cerības arī uz kapitāla piesaisti grāmatu izdošanai.

Mani uztrauc tas, ka Latvijas grāmatniecība tiek piesārņota ar tādiem darbiem, kuri gan saucas par grāmatām - jūs tos redzat uz ielām -, bet kuri nedara godu mūsu kultūrai. Turklāt mums ir pārāk maz oriģināldarbu, mācību un zinātniskās literatūras, kuru ne visai plaši pērk un līdz ar to šo grāmatu izdošana finansiāli nevar pastāvēt. Tā kā es Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā aizstāvēju šo likumprojektu, tad arī tagad lūdzu deputātus izņēmuma kārtā izprast esošo situāciju un atbalstīt šo likumprojektu, tas ir, Latvijas kultūru un latviešu valodas kultūru.

Priekšsēdētājs. Deputāts Graudiņš - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Ir skaidrs, ka šis atvieglojums būtu jāatbalsta, jo tas, kā jau tika minēts, padarīs vieglāku arī studentu dzīvi, kuriem šobrīd ir trūcīgs pabalsts. Taču pašlaik es gribētu īsumā komentēt teikto par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu un pievienot otrajā lasījumā papildinājumu, lai atvieglotu mazo HES darbību saistībā ar to ražoto elektroenerģiju, jo mūsu valstī visās ekonomiskajās koncepcijās šobrīd daudz tiek runāts par mūsu ekonomisko suverenitāti un par vajadzību radīt uzlabojumus mūsu ārējās tirdzniecības bilancē. Un tad, lūk, šim papildinājumam varbūt ir īpašs raksturs, jo tas atšķiras no visiem citiem, vismaz manis iedomātajiem, atvieglojumiem, proti, šis ir vienīgais atvieglojums, kas nesīs ienākumus valsts kasē, jo šādām mazām HES bez atvieglojuma šobrīd rentabilitāte ir problemātiska. Bez tam ārzemju investori, konkrēti - Norvēģijā, šobrīd ir gatavi tās finansēt - pat līdz 70 procentiem, ieguldot paprāvus līdzekļus šādu HES atjaunošanā. Taču bez šā atvieglojuma biznesa plānā nav iespējams paredzēt peļņu, jo šobrīd mēs izmantojam ļoti lētus enerģētikas resursus no Igaunijas, bet tas nākotnē, pēc visu speciālistu prognozēm, tā neturpināsies. Un, tā kā šobrīd mēs nevaram rēķināties ar šiem nākotnes tarifiem, mums ir jārēķinās ar esošo situāciju, kas rāda, ka ir vajadzīgs zināms pabalsts, vēl jo vairāk šādu HES tapšanas procesā. Turklāt valsts kasē ienāks līdzekļi no būvdarbiem un no citām ar to saistītajām aktivitātēm. Pēc Latvenergo speciālistu aplēses, šādas mazās HES nākotnē varētu apmierināt 4 procentus no Latvijas enerģētikas vajadzībām. Tas nebūt nav mazumiņš, ja mēs rēķinām to, ka šodien mēs tērējam 40 procentus no visiem mūsu izdevumiem tikai enerģētikas iepirkumiem. Īsi sakot, tas ir vairāku miljonu dolāru ietaupījums katru gadu. Katrs vietējais enerģijas avots nozīmē ārzemju enerģijas iegādei iztērētās valūtas samazinājumu.

Tātad, atjaunojot pagātnes decentralizēto mazo HES sistēmu, mēs vienlaikus veicinām Latvijas enerģētikas neatkarību un uzlabojam mūsu ārējās tirdzniecības bilanci.

Šodien tiek strādāts konkrēti pie trim šādiem projektiem. Latgalē - pie Cirīšu un Aiviekstes projekta, Kurzemē - pie projekta netālu no Aizputes. Un es vēlreiz atkārtoju, ka otrajā lasījumā apsvērsim šo jautājumu, jo šis ir atvieglojums, kurš radīs ienākumus valsts kasē, kas citādi tajā neieplūstu, un veicinās mūsu enerģētikas neatkarību. Tātad es ierosinātu jau šobrīd to nopietni apsvērt.

Priekšsēdētājs. Deputāts Uldis Osis - lūdzu! Pēc tam - Jānis Vaivads.

U.Osis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Principā atbalstu apgrozījuma nodokļa izmaiņas attiecībā uz mācību un zinātnisko literatūru. Mēs Budžeta komisijā turpināsim darbu pie šā likumprojekta sagatavošanas otrajam lasījumam. Acīmredzot būs jauni priekšlikumi - arī bez Graudiņa kunga nupat minētajiem attiecībā uz hidroelektrostacijām. Mums būtu lūgums - iesniegt šos priekšlikumus kopā ar pamatojumiem, argumentiem, iespējamiem aprēķiniem. Es negribētu šajā stadijā, kad notiek pirmais lasījums, ielaisties debatēs par tādu jautājumu kā mazās hidroelektrostacijas. Šā jautājuma būtībā neiedziļināšos, bet gribu tikai teikt, ka, protams, mēs varētu izskatīt šādu priekšlikumu - atbrīvot no nodokļiem šīs mazās hidroelektrostacijas. Tajā pašā laikā tas būtu pamatojums detalizētākā, izvērstā veidā. Man, piemēram, liekas, ka efektīvāks Latvijas enerģētikas patstāvības nodrošināšanas ceļš varētu būt, piemēram, vēja ģeneratoru ieviešana. Varbūt daudz efektīvāka būtu tieši vēja ģeneratoru atbrīvošana no šiem nodokļiem? Citiem deputātiem varētu būt citi priekšlikumi.

Tātad, ja parādās šādas alternatīvas, tas nozīmē, ka mums ir vajadzīgi aprēķini un salīdzinājumi, lai nolemtu, attiecībā uz ko tad šādi nodokļa atvieglojumi tiešām būtu pieļaujami. Pretējā gadījumā mēs nonāksim tādā situācijā, ka būs desmitiem šādu atvieglojumu un nodokļu regulēšanas un administrēšanas sistēma kļūs vienkārši nevadāma. Konsultējoties, piemēram, ar Vācijas Finansu ministrijas pārstāvjiem par šāda veida nodokļu atvieglojumiem, bija jākonstatē, ka praktiski visās Rietumeiropas valstīs pastāv šādi nodokļu atvieglojumi. Piemēram, Vācijā ir kādas septiņas vai astoņas pozīcijas. Starp citu, tur ir arī nodokļu atvieglojumi attiecībā uz mācību un zinātnisko literatūru un vēl daži citi, kas saistīti tieši ar sociālo un kultūras sfēru.

Mans priekšlikums ir - iesniedzot un izskatot citus priekšlikumus par nodokļu apgrozījumiem un nodokļu atvieglojumiem, tomēr vadīties pēc kāda noteikta kritērija. Manuprāt, galvenais šāds kritērijs ir tāds, ka mēs varētu runāt par nodokļu atvieglojumiem attiecībā uz sociālajām, kultūras un citām vērtībām, kurām nav un nevar būt komerciāla rakstura. Tur tiešām ir vajadzīga finansiāla palīdzība un atbalsts, lūk, šādu nodokļa atvieglojumu veidā. Un, ja mēs vadāmies pēc šāda kritērija, tad, gatavojot grozījumus otrajam lasījumam, būtu vērts vēlreiz padiskutēt par pašreiz spēkā esošajiem nodokļu atvieglojumiem, piemēram, attiecībā uz sabiedrisko ēdināšanu. Jāizlemj, kurš būtu tas objekts jeb, pareizāk sakot, pakalpojumu veids, kurš noteikti būtu vai nebūtu atbrīvojams no apgrozījuma nodokļa. Tas pats ir sakāms par teātri un kino. Piemēram, ja mēs runājam par kino, tad jāizlemj, vai kovboju un erotiskās filmas arī būtu atbrīvojamas no nodokļiem vai ne. Tas attiecas arī uz veselu virkni citu spēkā esošu nodokļu atvieglojumiem.

Aicinu deputātus - sevišķi tos, kas strādā Budžeta un finansu komisijā un kas gatavos citus priekšlikumus, - ļoti rūpīgi izsvērt mūsu politiku attiecībā uz šāda veida atvieglojumiem.

Priekšsēdētājs. Jānis Vaivads - lūdzu!

J.Vaivads (LC).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Patlaban mēs esam pieķērušies ļoti nopietnai lietai. Ir taisnība, ka nodokļu atvieglojumu jautājumu izskatīšana varbūt uzreiz izraisīs lavīnveida procesu, tādēļ tad mums ir jābūt pietiekami nopietni sagatavotiem. Mēs praktiski savu nodokļu politiku vēl tikai veidojam. Ņemot vērā arī visus pamatotos pārmetumus par nodokļu neiekasēšanu, par šīs sistēmas nesakārtotību, par to, ka mūsu budžetam tik milzīgi daudz līdzekļu aiziet garām, ir skaidrs, ka galvenā un pareizā pozīcija, kuru ieņem Finansu ministrija un arī Budžeta un finansu komisijā tā tiek veidota, ir - stabila, nemainīga nodokļu politika. Skaidri noteikt - tā būtu visa šī pamatnostāja. Es ļoti labi saprotu, ka tā ir tāda mūra mūrēšana, kuram cauri nevarētu izspraukties neviens, kuram nebūtu vēlēšanās maksāt nodokļus. Acīmredzot tādā veidā mums pie šīs nodokļu veidošanas politikas būtu jāķeras. Visā pasaulē viens no ietekmīgākajiem veidiem, kā regulēt procesus, ir tieši nodokļu politika, un arī mēs nekur nedēsimies, mums būs pamazām jāizskata atsevišķas šo nodokļu atvieglojumu pozīcijas, jo tas ir ļoti efektīvs līdzeklis, kā ietekmēt procesu virzību.

Protams, mums visiem uzreiz rodas bažas, ka, tiklīdz šajā “mūrī” parādīsies kāda sprauga, tajā uzreiz metīsies iekšā vieglas peļņas tīkotāji. Tās ir pamatotas bažas, tādēļ jebkurā gadījumā paralēli šādu nodokļu atvieglojumu realizācijai ir jābūt arī kontroles mehānismam. Bet uz ko es gribu aicināt? Tātad, runājot par šo pirmo priekšlikumu, tas ir, attiecībā uz mācību literatūru, uz bērnu literatūru, uz zinātnisko literatūru, mūsu domas lielā mērā saskan, ka tas ir ļoti pamatots nodokļu atvieglojums, kurš ir vērsts gan uz latviskās vides sakārtošanu, gan uz izglītības attīstīšanu, un tas būs atspaids arī zinātnei - varbūt nepietiekams, bet tomēr. Risinot šo jautājumu mēs paralēli it kā mēģinām darīt tā: ja ķeramies klāt vienam nodoklim, tad uzreiz ķeramies klāt arī visiem priekšlikumiem, kas varētu būt ar šo nodokli saistīti. Es domāju, ka tā nebūs pareiza pieeja. Katrā atsevišķā pozīcijā tas ir ļoti nopietni diskutējams, analizējams un izvērtējams jautājums. Salikt visus priekšlikumus kopā tikai tādēļ, ka tie attiecas uz šo vienu likumu, - es domāju, ka tā nebūtu tā pareizākā nostādne jeb pareizākais ceļš, kā šo problēmu risināt. Tādēļ iesaku aprobežoties ar šā nodokļu atvieglojuma (proti, tieši grāmatu izdošanai) izanalizēšanu, akceptēšanu un pieņemšanu. Un tad, ja parādīsies nākamais šāds ierosinājums, to vajadzētu pilnīgi atsevišķi skatīt un izanalizēt, jo katrs šāds atvieglojums ir faktiski liels politisks jautājums.

Mans priekšlikums tātad ir - pieņemt šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apgrozījuma nodokli”” pirmajā lasījumā un to sagatavot uz otro lasījumu, tieši skarot šo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai debatēs vēl ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu. Laipni lūdzu deputātus ieņemt savas vietas. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apgrozījuma nodokli”” akceptu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz tā lasīšanu pa pantiem. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk šo likumu skatīsim pa pantiem.

Tagad pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs deputāts Piebalgs - lūdzu!

 

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Šodien savā argumentētajā runā Budovska kungs faktiski jau saasināja jautājumus, kuri ir saistīti tieši ar šā likumprojekta izskatīšanu. Jā, protams, tas, ka budžeta šobrīd nav parlamentā un ka mēs to nediskutējam, ir kritiski. Jā, protams, mēs varam runāt par saimnieciskā gada dažādu sākšanu, bet ne jau tur ir visa sāls. Skaidrs, ka ir jābūt pilnīgi noteiktiem spēles noteikumiem. Savā laikā - 1990.gada 27.jūnijā Augstākā padome pieņēma likumu “Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām”. Diemžēl, pieņemot šo likumu, tā nevarēja paredzēt visu tālāko valsts attīstību, nevarēja paredzēt arī to, kad notiks vēlēšanas, kādā veidā tiks sastādīts budžets un kādus dokumentus vajadzēs iesūtīt. Turklāt jāteic, ka pati shēma nemaz tik slikta nebija, un tā šobrīd ir jāmaina.

Finansu ministrija ir izveidojusi un valdība ir akceptējusi jaunu likumprojektu “Par budžetu un finansu vadību”, kas būtībā stipri groza šobrīd spēkā esošo likumu “Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām”. Līdzīgs likums ir pieņemts arī Igaunijas Republikā, un tas darbojas jau no šā gada 1.janvāra.

Kādi ir šā likumprojekta galvenie trūkumi? Pats galvenais trūkums ir tāds, ka tas ir ļoti smagnējs. Protams, tam ir zināms attaisnojums, jo nevar runāt ļoti vienkāršā un brīvā valodā par tādām lietām, kas ir saistītas ar budžetu. Taču tajā pašā laikā, veidojot to tīri juridiski, tajā ir pieļautas dažādas kļūdas, jo vienas un tās pašas normas brīžiem parādās dažādās vietās un it kā pastiprina viena otru. Tās beigās gan izveido pilnīgi loģisku sistēmu, taču, skatot atsevišķus pantus, var rasties zināma neizpratne. Tomēr es uzreiz gribētu teikt, ka, neraugoties uz lielajām diskusijām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, tika ieteikts šo likumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā.

Mēs jau praktiski sākām darbu pie otrā lasījuma, izskatot dažādas redakcijas, un arī nākamajā nedēļā ar to strādāsim, līdz ar to šis likumprojekts tiks pieņemts ātrāk nekā 1994.gada budžets. Un līdz ar to veidojas pilnīgi loģiska sistēma.

Es gribētu arī nomierināt tos deputātus, kuri uztraucas, ka tad, ja budžets nav iesniegts līdz 1.janvārim, notiek kaut kāda katastrofa.

Gribu atgādināt, ka principā finansējumi turpinās 1/12 un 1/6 apmērā no iepriekšējā gada budžeta finansējuma. Problēmas rodas tajās sfērās, kur izdevumi it kā būtu no jauna jāparāda, taču tās nav vitāli svarīgas pozīcijas, un tādējādi tas, ka mēs nākamajā plenārsēdē nepieņemam budžetu, nenozīmē nekādu traģēdiju, lai gan faktiski ir nepatīkami, ka janvārī ir jāstrādā ar 1/12, tomēr tā nav traģēdija valstij.

Tajā pašā laikā, apmēram zinot, cik tālu Ministru kabinets ir ticis ar savu budžeta projektu, varu teikt, ka janvārī tas tomēr tiks akceptēts tādā vai citādā formā, un līdz ar to februārī mums faktiski būs budžets. Būs 1994.gada budžets.

Tagad par paša likuma būtību. Valstij un arī pašvaldībām saskaņā ar Satversmi un Saeimas pieņemtajiem likumiem ir jārealizē noteiktas funkcijas. Lai realizētu šīs funkcijas, ir vajadzīga nauda, un līdz ar to ir vajadzīgs arī budžets. Runa ir par ieņēmumiem un izdevumiem. Protams, tie ir cieši saistīti ne tikai savā starpā, bet arī ar kopējo situāciju valstī.

Jūs droši vien atceraties diskusiju par nodokļiem, un faktiski nevar pateikt, kuram ir pilnīga taisnība, - vai tiem, kuri saka, ka nodokļiem ir jābūt lieliem, vai tiem, kuri saka, ka nodokļiem ir jābūt maziem. Tomēr kaut kur eksistē stabils līdzsvars, kuru nedrīkst izjaukt, bet to, kur tieši tas ir, to precīzi neviens nekad nevar pateikt, tātad bez budžeta valsts nekad nevar iztikt.

Šajā likumā tiek uzsvērts tas, ka valsts budžets sastāv no diviem budžetiem - pamatbudžeta un speciālā budžeta. Ja kāds ir interesējies par budžetiem 20.un 30.gados, tad vienmēr būs ievērots, ka tur ir divas biezas grāmatas, ko apstiprināja Saeima vai vēlākā periodā Valsts prezidents. Vienā no tām ir pamatbudžets. Tas ir saistīts ar pamatieņēmumiem un atbilstošiem izdevumiem, kur ieņēmums nav tieši saistīts ar konkrēto izdevumu. Piemērs. Šodien, teiksim, mēs it kā mēģinājām Ārlietu ministrijas izdevumus saistīt ar ieņēmumiem no vīzām. Principā tas nav pareizi, bet arī tā var darīt. Taču tajā pašā laikā pamatbudžetā sanāk kopā visi pamatieņēmumi un visi pamatizdevumi.

Jūs droši vien zināt, ka šobrīd Saeima faktiski nekontrolē kopējo budžetu, un tas ir saistīts ar ārpusbudžeta iespējām. Es varu nosaukt daudzus piemērus. Viens no tādiem būtu telpu īre. Budžeta iestādes īrē telpas. Nekā slikta tur nav, ja vajadzīgās telpas ir. Tās saņem naudu un apmierina kaut kādas vajadzības. Tas ir pilnīgi normāli, taču tam būtu jāatspoguļojas budžetā - nevis šajā pamatbudžetā, bet gan speciālajā budžetā.

Un arī speciālais budžets pēc savas būtības ir daudzas mazas tāmes, kuru izdevumi ir sasaistīti ar ieņēmumiem. Tātad speciālais budžets nav kaut kas tāds, ko valdība varētu paslēpt. Taisni otrādi - šajā gadījumā tiek izcelti visi ieņēmumi, kas ir valstī. Protams, laika gaitā var jau arī virzīties uz tādu situāciju, ka visi ieņēmumi sanāk pamatbudžetā un mums nemaz nav speciālā budžeta. Tomēr tā nav šā brīža realitāte, jo speciālo ārpusbudžeta kontu, kādi tie ir šodien, ir pārāk daudz, un šā procesa sakārtošanai vajadzīgs laiks.

Tomēr gribu pateikt pašu galveno - gan pamatbudžetu, gan speciālo budžetu apstiprina Saeima, un visus valsts budžeta līdzekļus var izlietot vienīgi saskaņā ar likumu. Lai arī ne vienmēr pietiekami skaidri, tomēr Saeimas prerogatīva likumā ir skaidri pateikta. Tā apstiprina visus budžetus, tā nosaka robežas, cik var aizņemties valdībai, un tai ir arī iespējas detalizēti pateikt, kādas ir aizņemšanās pozīcijas.

Tajā pašā laikā varbūt viens no lielākajiem diskusiju objektiem ir finansu ministra loma. Šobrīd lielā mērā par visu procesu, kas saistīts ar budžetu, ir atbildīga valdība kopumā. Šeit daudz vairāk tiek uzsvērta finansu ministra loma un atbildība, bet vienlaikus finansu ministram tiek dotas arī ļoti lielas pilnvaras. Es nosaukšu tikai dažas no tām:

1) finansu ministrs nodrošina valsts budžeta izstrādāšanu un valsts budžeta izpildi;

2) viņš izdara tiešos aizņēmumus;

3) viņš sniedz garantijas un galvojumus Latvijas Republikas vārdā;

4) viņš nosaka kārtību, kādā pašvaldības izdara aizņēmumus. Finansu ministrs var samazināt iedalāmos līdzekļus, ja apstākļi to prasa, viņš var izdot rīkojumus speciālo budžeta kontu atvēršanai, var noteikt rezerves fonda izlietošanas kārtību.

Tiesa, atšķirībā no šābrīža, ka Ministru kabineta rezerves fondu mēs praktiski neapstiprinām, šajā gadījumā ik pēc trim mēnešiem Saeimā ir jāiesniedz pārskats, kā šie līdzekļi ir izlietoti. Turklāt visa šī finansu ministra vara ir tajās robežās, kādas viņam deleģē Saeima, apstiprinot konkrēto budžeta projektu.

Taču es vēlreiz uzsveru, ka finansu ministrs pēc šā likuma pieņemšanas kļūst par vienu no svarīgākajiem cilvēkiem valstī un Ministru kabinetā. Protams, attiecīgos uzsvarus var sadalīt arī citādi.

Kas ir pozitīvs šajā pieejā? Pozitīvs ir tas, ka vienmēr var pilnīgi precīzi pateikt, kurš ir atbildīgs par finansiālo stāvokli valstī, un tāpēc es domāju, ka šāda pieeja varētu būt pieņemama, lai gan otrajā lasījumā dažādas funkcijas, protams, var pārdalīt un varbūt vēl vairāk izcelt, teiksim, Ministru kabineta kolektīvo atbildību par atsevišķām lietām vai arī akcentēt atsevišķu ministru atbildību.

Likumprojekta trūkums tomēr ir saistīts ar to, ka tas nepietiekami atspoguļo attiecības ar pašvaldībām. Diemžēl tā nav šā likuma vaina, jo ir skaidrs, ka pats būtiskākais, kas Saeimai šobrīd jāatrisina attiecībā uz pašvaldībām, ir funkciju sadale, jo budžets, protams, var dot tikai naudu attiecīgo uzdevumu risināšanai, kuri ir noteikti ar likumu, tātad ir jānošķir valsts funkcijas un pašvaldības funkcijas. Un līdz ar to tādā veidā varētu strādāt. Taču likums attiecībā uz to nedod atbildi. Tas nedod atbildi arī attiecībā uz dotāciju mehānismu, bet tas diemžēl arī ir saistīts ar funkcijām, ar to, cik stipri centralizēta vai decentralizēta ir pašvaldību sistēma. Un tādējādi pēc likuma pieņemšanas šā vai tā būs vai nu jāizstrādā likums par vietējo pašvaldību budžetiem vai šīs nodaļas jāiestrādā attiecīgos likumos, kuri saistīti ar vietējām pašvaldībām.

Tiesa, ir atsevišķas vietas, kurās ir runāts par vietējo pašvaldību budžetu. Piemēram, vietējām pašvaldībām ir tiesības patstāvīgi veidot un apstiprināt savus budžetus, bet finansu ministrs, protams, nosaka budžeta klasifikācijas prasības. Finansu ministrs dod vietējām pašvaldībām noteikumus par budžetu pārskatiem, un arī tas ir ļoti būtiski.

Kā jūs zināt, ļoti liela krīzes situācija ir, piemēram, Preiļu rajonā, bet neilgi pirms tam izrādījās, ka eksistē pat tāds mistisks konts, kuru nezina pat vietējās pašvaldības deputāti. Un tas, protams, pierāda to absurdu, ka tad, ja nav precīza pārskatu mehānisma, nekad nevar pateikt, kurš tad īsti ir vainīgs, ka tā vai cita pozīcija uz vietas netiek finansēta. Vai tā ir pagasta pašvaldības vaina, vai tā ir rajona, vai tā ir valsts vaina? Ir skaidrs, ka šādam skaidram pārskatu mehānismam ir jābūt.

Tālāk. Šis likums dod atbildi arī uz Budovska kunga uzdoto jautājumu - kad sākas budžeta gads? Tajā tomēr teikts, ka 1.janvāris ir tas datums, kad būtu jāsākas budžeta un reizē arī saimnieciskajam gadam. Protams, tas var būt arī 1.aprīlis. Par to Saeima var nobalsot dažādi. 1.janvāris ir vienkārši daudz labāks kaut vai no tāda viedokļa, ka mums jau tradicionāli tā tas ir iegājies. Vismaz pēdējā laikā.

Arī lielākā daļa citu valstu veido savus budžetus tieši no 1.janvāra. Līdz ar to ir vieglāk veidot šos salīdzināšanas mehānismus. Katrā ziņā priekšrocības ir lielākas nekā tad, ja mēs pieņemtu kādu citu datumu, kaut gan principā nekas neliedz to darīt. Jāsaka, ka Zviedrijā budžeta gads gan sākas ar 1.jūliju, bet Zviedrija ļoti vēlas, lai budžeta gads sāktos ar 1.janvāri.

Tagad daži vārdi par budžeta izstrādāšanas procesu. Kā tas ir ieskicēts šajā likumā? Tātad visa sākums ir tas, ka finansu ministrs izdod budžeta pieprasījumu sastādīšanas instrukciju. Šajā likumā ir ļoti detalizēti aprakstīts, kas šajā instrukcijā ietilpst. Šī instrukcija nav tikai viens teikums, tā ir vesela dokumentu pakete, kas ir saistīta gan ar finansiālo stāvokli valstī, gan ar konkrētām prasībām, saskaņā ar kurām jāstāda pieprasījums.

Otrs posms budžeta tapšanas procesā ir tāds, ka ir resoru sagatavots budžeta pieprasījums ar skaidrojumiem. Tas, kas līdz šim ļoti pietrūka. Un mēs varam teikt, ka Gravas kundzes jautājums par Ierēdņu akadēmiju bija ļoti būtisks, jo tiešām ir vajadzīgs pilnīgs paskaidrojums par katru pozīciju.

Tālāk - trešais etaps. Finansu ministrs nosaka finansu stratēģiju ieņēmumu līmeni, deficīta līmeni, norāda un novērtē budžeta pieprasījumus. Tādā veidā tiek beidzot gatavs valsts budžeta likuma projekts. Protams, ļoti diskutabls ir jautājums tieši par atbildību. Vai tas viss būtu jādara finansu ministram? Bet, no otras puses, finansu ministrs ir tieši tas, kas atbild par finansiālo un ekonomisko stabilitāti valstī, un tikai viņš var piedāvāt šo mehānismu. Ir skaidrs, ka tad, ja valdību un pārējos tas neapmierina, finansu ministrs demisionē un tiek meklēts jauns finansu ministrs.

Ceturtais posms. Finansu ministrs iesniedz budžeta likuma projektu Ministru kabinetam, un Ministru kabinets atrisina vēl neatrisināto (protams, ja tas ir iespējams), akceptē šo likumprojektu un uzdod finansu ministram iesniegt to Saeimai. Šis process ir jāizdara līdz 1.oktobrim. Tātad faktiski visa budžeta sastādīšanas procedūra ilgst apmēram pusgadu. Tātad, ja mēs šo darbu sākam jau ar 1.jūliju, 1.oktobrī projektam ir jābūt Saeimā. Protams, šo atbildību var pastiprināt, jo pašlaik tā, protams, ir tikai vēlamības formā. Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, varēs, protams, pastiprināt šo atbildību, nosakot, ka tad, ja, teiksim, 1.oktobrī budžeta projekts nav iesniegts Saeimā, valdībai ir jādemisionē. Tādas prasības šobrīd nav. Es zinu, ka igauņiem kaut kas līdzīgs ir, kaut gan tas nav atrisinājis viņu iekšējās problēmas, bet visā visumā nosacījumus par budžeta projekta iesniegšanas termiņiem var padarīt stingrākus, ja Saeima to uzskatīs par vajadzīgu. Saeima pārbauda un apstiprina valsts budžetu, un var arī kaut ko tajā mainīt, un decembra pēdējās plenārsēdēs būs galīgais balsojums.

Protams, šeit varētu iestrādāt normu, ka vispirms Saeima pieņems savu lēmumu par budžetu principā. Jo ir dažas būtiskas pozīcijas, kuras izšķir gandrīz visu. Tas ir ieņēmumu līmenis, deficīta līmenis un kopējais izdevumu līmenis. To varbūt varētu izdarīt pirmajā etapā un pēc tam strādāt detalizēti, skatot katru izdevumu posteni atsevišķi. Šobrīd tas likumā nav noteikts, bet šādu priekšlikumu principā var realizēt, jo tad būs skaidras tās stratēģiskās pozīcijas, par kurām Saeimai ir jāvienojas, un tad varbūt tālākais darbs būs vieglāks. Bet var arī darīt tā, kā tas ir šobrīd ieteikts.

Bez tam ļoti būtiski ir tas, ka šis projekts paredz daudz lielāku kontroli līdzekļu izlietojumam. Visi budžeta izdevumi iet caur Valsts kasi, un Valsts kases norēķini ir ārkārtīgi precīzi un precīzi pārbaudāmi, tādēļ nevarētu izveidoties tāda situācija, ar kādu mēs saskārāmies šogad, kad Iekšlietu ministrija piepeši pārtērēja atsevišķā pozīcijā izdevumus gandrīz par 3-4 miljoniem latu, tajā pašā laikā paliekot daudzās citās pozīcijās parādā. Tas tā notika tikai tāpēc, ka nebija pietiekami stipra kontroles mehānisma. Tātad Valsts kase seko līdzi gan ieņēmumiem, gan izdevumiem un arī saņem vietējo pašvaldību pārskatus. Valsts kasei ir dotas arī tiesības piedzīt kavējumu naudu 0,1 procenta apmērā, ja nav laikā ieskaitīti ieņēmumi. Var apturēt asignējumus vai pielietot citas sankcijas, ja ir notikuši nopietni pārkāpumi. Tas ir pietiekami svarīgi, lai valsts nauda netiktu tērēta nekontrolēti.

Ir paredzētas arī funkcijas Valsts kontrolei. Saeimai iesniedz gan pārskatu par budžeta izlietojumu iepriekšējā gadā, gan Valsts kontroles atzinumu. Šajā projektā tiek norādīti arī termiņi. Arī par tiem, protams, var diskutēt, jo finansu gada pārskats un Valsts kontroles atzinums tiek iesniegts Saeimai līdz 31.augustam. Būtiski ir arī tas, ka ir norādīts, kādā veidā varētu notikt aizņēmumu process. Saskaņā ar šo likumu valdība var ņemt aizņēmumus, - bet valsts budžeta likumā atļautajos apmēros. Ir arī ļoti būtiski, ka šobrīd šajā projektā ir paredzēts, ka to var izdarīt gan mūsu valstī, gan ārzemēs. Atkal varētu būt salīdzinājums ar Zviedriju. Tur valdībai ilgstoši nebija atļauts ņemt aizdevumus ārzemēs, bet tagad šis process ir atļauts. Kā lems Saeima, to mēs redzēsim projekta otrajā lasījumā.

Arī par garantijām šeit ir vairāk rakstīts nekā līdzšinējā likumā, un tomēr - es vēlreiz pasvītroju! - tikai finansu ministrs var sniegt garantijas un izdarīt labojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem, - ar noteikumu, ka ir nepieciešams Saeimas pilnvarojums. Kas šajā ziņā ir labs? Tas, ka finansu ministrs ir vienīgais no ministriem, kas var parakstīt šādu dokumentu. Tad neveidosies tāda absurda situācija, par kādu runāja Kinnas kungs, ka Lauksaimniecības ministrija ir piekritusi parakstīt kaut kādus nolīgumus un otra puse uzskata to gandrīz par apstiprinājumu. Budžeta un finansu vadības likums paredz arī atbildību par budžeta izpildīšanu vai par neizpildīšanu un prasa atbildību arī no finansu ministra. Tāpēc Budžeta un finansu komisijas vārdā es lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Patiešām visās frakcijās ir ļoti nopietni jāstrādā ar šo likumu, jo diemžēl līdz šim, neraugoties uz individuālām sarunām, nekādi rakstveida priekšlikumi no deputātiem nav saņemti, lai gan šis likumprojekts pietiekami ilgi bijis Saeimā.

Priekšsēdētājs. Vārds Jānim Platajam - budžeta valsts ministram! Pēc tam - Dzintars Ābiķis.

J.Platais (budžeta valsts ministrs Finansu ministrijā).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mums veidojas diezgan sarežģīta situācija apstākļos, kad iedzīvotāju priekšā nonāk valsts budžets. Tas ir liels un sarežģīts dokuments ar ārkārtīgi garām skaitļu rindām, par kurām vienkāršs cilvēks, saņemot rokas, saka: “Bet es šeit neko nesaprotu!” Un viņam ir taisnība. Šis budžeta dokuments pagaidām tiek veidots kā tīri tehnisks, juridisks dokuments, kas dod tiesības valdībai izlietot līdzekļus noteiktiem mērķiem. Un, lai valdība šos līdzekļus noteiktiem mērķiem varētu izlietot, Saeima dod valdībai noteiktu pilnvarojumu, apstiprinādama budžetu. Šajā budžeta tapšanas procesā mums nepieciešams izdarīt daudz precizējumu, jādod daudz skaidrojumu, lai tiešām visi cilvēki jau budžeta izstrādes procesā varētu noskaidrot, kādā veidā budžetā ir atspoguļoti tieši tie jautājumi, kas katru cilvēku visvairāk interesē, lai budžetā būtu precīzi formulēti tie valdības mērķi, kurus valdība sev izvirza, lai darbotos tālāk, jo budžeta jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi. Ne velti likums “Par kabineta iekārtu” nosaka, ka tad, ja Saeima neakceptē budžetu, tas vienlaikus ir novērtējams arī kā neuzticības izteikšana valdībai. Finansu ministrija šādos apstākļos uzskatīja par nepieciešamu ievērojami reformēt budžeta jautājumus, lai šis budžeta izstrādes process kļūtu skaidrāks un lai šajā budžeta izstrādes procesā tiešām būtu skaidri izprotamas dažādu iestāžu funkcijas un pienākumi, tas, ciktāl sniedzas finansu ministra pilnvaras, kuras ir jārisina budžeta ietvaros, un kādi jautājumi būtu jārisina citām institūcijām un citām struktūrām.

Vecajā, padomju laikā, budžeta izstrādes un pieņemšanas process tika ārkārtīgi vienkāršots - pat tiktāl, ka Augstākajā padomē vajadzēja pieņemt pavisam nenozīmīgu dokumentu, kurš bija pakārtots tikai valsts ekonomiskās un sociālās attīstības piecgadu plānam un pēc tam - gada plānam. Pēc tam šim dokumentam sekoja budžets, kurā bija ierakstīts, cik tad līdzekļu valdība gatavojas tērēt valsts pārvaldei, sociālajiem un kultūras pasākumiem, tautsaimniecības attīstībai un dažiem citiem izdevumiem. Un šeit nebija precīzi noteikts, kas šos līdzekļus tērēs, kas darbosies ar šīm naudas summām, kas saņems vajadzīgās pilnvaras.

Liels solis uz priekšu bija tas, ka 1990.gada jūnijā Augstākā padome pieņēma likumu “Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām”. Šis likums pacēla budžetu tādā stāvoklī, ka budžeta dokuments, kuru apstiprina Augstākā padome - Latvijas parlaments, uzņemas normālu juridisku slodzi. Šajā likumā ir ierakstīts, cik katram ministram tiek atvēlēts naudas konkrētu funkciju veikšanai vai konkrētu mērķu sasniegšanai.

Mēs pašlaik savā attīstībā neesam apstājušies un esam jau pārauguši šā likuma ietvarus, kurš tika pieņemts 1990.gada jūnijā, tāpēc mums vajadzētu virzīties tālāk uz priekšu. Finansu ministrija šajā procesā vadījās pēc Starptautiskā valūtas fonda ekspertu ieteikumiem. Viņi pagājušā gada aprīlī šeit bija un teica, ka Latvijā ir ievērojami jāpastiprina budžeta likums.

Budžeta likums Latvijā nav diezgan moderns un pietiekams, lai risinātu visus budžeta procesa jautājumus tieši tādā veidā, lai tas atbilstu Latvijas interesēm. Un tā mēs, izstrādājot šo jauno likumprojektu, balstījāmies uz Latvijas Republikas 1924.gada likumu “Par budžetu”, uz 1936.gada likumu “Par budžetu” un tiešām izmantojām abus šos likumus, jo 1924.gada likumā bija samērā precīzi atspoguļota parlamentārā procedūra, kura gan 1936.gadā tika likvidēta, bet tomēr daudzi budžeta sastādīšanas un izteikti tehniskie jautājumi tur bija nostiprināti.

60., 70.un 80.gados dažādās pasaules valstīs notika liela mēroga budžeta reformas. Šīs budžeta reformas bija saistītas ar to, ka kompjūtersistēmas un kompjūtertehnika radīja jaunas iespējas budžeta sastādīšanas un tā izpildes pilnveidošanā, un bez šīs pieredzes mēs nevaram iztikt. Arī šī pieredze mums ir jāņem vērā. Un tā, gatavojot šo jauno likumprojektu, mēs lielā mērā vadījāmies pēc tās likumdošanas prakses, kura pašlaik ir izveidota Amerikas Savienotajās Valstīs un Vācijas Federatīvajā Republikā. Mēs iepazināmies arī ar likumiem, kuri nosaka budžeta tiesības Igaunijā, Polijā un Portugālē. Varētu pat likties, - kādēļ Portugālē? Tas ir ļoti interesants jautājums, jo pēc 1974.gada tā saucamās neļķu revolūcijas šī pašlaik jau Eiropas kopienas valsts arī bija nostādīta mums līdzīgā situācijā un tai vajadzēja izstrādāt jaunas budžeta tiesības un parlamentārās procedūras, jo pirms tam tādas nebija eksistējušas. Mums bija iespēja iesaistīt šajā darba grupā, kas gatavoja likumprojektu par budžetu un finansu vadību, ekspertus no Starptautiskā valūtas fonda, Amerikas Savienoto Valstu Finansu ministrijas, kā arī no Vācijas Finansu ministrijas. Un šie eksperti apgalvoja, ja mēs iesim tālāk uz priekšu ar šādu likumprojektu un balstīsim uz tā nākamo budžeta reformu, mums Latvijā izdosies patiešām izveidot modernu, mūsdienīgu un spēcīgu budžeta sistēmu.

Budžetā centrālais jautājums ir tāds, ka valdība formulē mērķus, kādiem tā pieprasa naudu nākamajam finansu gadam. Un šiem mērķiem budžetā ir jābūt pietiekami precīzi formulētiem, tādā veidā, lai katram būtu saprotams, kāds tad būs rezultāts, ja naudu izlietos šim vai kādam citam mērķim. Tādēļ uzreiz pēc tam, kad Saeima ir šādu budžetu akceptējusi, rodas ļoti svarīgs jautājums par to, ka ir nepieciešama kontrole, vai tiešām līdzekļi tiek izlietoti tam mērķim, kuram līdzekļi ir pieprasīti, un vai tiek sasniegti tie rezultāti, kuri ir definēti ar budžeta likumu. Šis jautājums faktiski ir budžeta darbības stūrakmens. Un tas ir pats svarīgākais, ka nodokļi Latvijā vai jebkurā citā valstī tiek ņemti tādā veidā un tādiem mērķiem, ka ar budžeta starpniecību tiek organizēta noteiktu valsts mērķu sasniegšana.

Budžeta reformas ietvaros mēs paredzam, ka šis būs pirmais un pats svarīgākais likums, kuru mums vajadzētu Saeimā pieņemt un jau 1994.gada laikā pamatā ieviest Latvijas Republikā. Protams, tālāk sekos likums par vietējo pašvaldību budžetiem. Mums Saeimā noteikti vajadzēs izdarīt grozījumus un precizējumus arī Saeimas kārtības rullī, lai mums, pamatojoties uz šiem principiem, būtu ārkārtīgi precīzi izstrādāts Saeimas process un lai katram būtu zināms, kurā brīdī ir jānāk klajā ar saviem priekšlikumiem, lai mēs zinātu, kādā veidā budžetā tiks atrisināti Latvijas valstij politiski vissvarīgākie jautājumi.

Nedaudz tālākā perspektīvā mums ir jādomā par to, lai Latvijā tiktu pieņemts Valsts budžeta kodekss, kurā ļoti precīzi būtu definētas valsts iestāžu, ministriju un Finansu ministrijas funkcijas, pienākumi un atbildība tajā procesā, kurā mēs izstrādājam un izpildām budžetu.

Lai sakārtotu valsts un pašvaldību attiecības, mums pirmām kārtām Latvijā ir vajadzīgs likums, kurš sadalītu funkcijas un atbildību starp valsti un pašvaldībām. Lai šīs funkcijas varētu precīzi sadalīt, pirmkārt, ir labi jāzina, kā pašvaldības sauks un cik lielas šīs pašvaldības būs, tas, vai mēs Latvijā arī turpmāk paliksim pie rajoniem un vai rajonu līmenī mums pašvaldības paliks. Mums jāzina, vai Latvijā rajona vietā būs apriņķis, kādas būs šā apriņķa funkcijas, kādas funkcijas tiks nodotas pagastiem un kādas funkcijas pagasti reāli, balstoties uz tiem ieņēmumiem, kurus tie var ievākt savā teritorijā, varēs realizēt. Tas pats attiecas arī uz pilsētām.

Mums noteikti Ministru kabineta reglamentā vajadzēs izdarīt grozījumus, lai noteiktu, kādā veidā risināsies budžeta process Ministru kabinetā. Šogad laikam ir liela problēma,kādēļ mums Ministru kabinetā kavējas budžeta izskatīšana, un tas tiešām ir ļoti svarīgs jautājums. Ļoti labs bija jautājums, ko sakarā ar budžeta aizkavēšanos uzdeva Budovska kungs un citi deputāti. Acīmredzot tas ir saistīts ar to, ka vēl ne visās vietās mums ir precīzi zināms, kurā brīdī un kādi pienākumi katram ir jāveic. Bieži vien mēs atkal iegrimstam diskusijās par vienu, otru vai trešu jautājumu, kuram vēl nav pietiekami likumīga pamata, un mēs nezinām, kādā veidā šo jautājumu var atrisināt vislabāk un ar kādu likumu grozījumiem mums ir jāvirzās uz priekšu.

Arī Finansu ministrijai ar saviem normatīvajiem aktiem ir jāiet uz priekšu tādā ziņā, ka ir jānostiprina budžeta procesa normatīvā bāze. Finansu ministrijai ir jāgatavo komentāri par budžeta un finansu vadības likumu, kā arī par vietējo pašvaldību budžeta likumu, jāgatavo valsts un pašvaldību ieņēmumu un izdevumu klasifikācija, katru gadu jāgatavo instrukcijas par budžeta pieprasījumiem un specifiskas grāmatvedības instrukcijas budžeta izpildes nodrošināšanai.

Piebalga kungs jau diezgan precīzi izstāstīja jautājumus, kas ir saistīti ar budžeta sastādīšanas procesu, tomēr es gribētu apstāties pie dažām lietām, kurām ir ļoti svarīga nozīme budžeta izpildes procesā, un varbūt tiešām izskaidrot šo jautājumu, lai turpmāk mums būtu mazāk domstarpību.

Valsts budžeta izpilde sākas ar to brīdi, kad Saeima ir akceptējusi ikgadējo likumu par valsts budžetu. Šā likuma centrālā daļa ir budžeta apropriācija. Tas latviešu valodā ir jauns vārds, kuru mums vajadzētu ieviest, un droši vien tie cilvēki, kuri stāv latviešu valodas aizsardzības pozīcijās, var ļoti uztraukties par šo vārdu “apropriācija”. Mēs konsultējāmies ar valodniekiem un ar tulkiem, līdz beidzot Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija pateica: šis vārds nav angļu vārds, tam vārdam ir latīņu cilme, tas ir pilnīgi legāls un ir pieļaujams, ka latviešu valodā mēs ieviešam tādu terminu, kurš tiešām atbilst starptautiskajam lietojumam, bet kuram mēs latviešu valodā citu - precīzāku - aizvietotāju nevaram atrast. Budžeta apropriācija atspoguļo to, ka konkrētam mērķim noteiktā laika periodā tiek paredzēts ļoti konkrēts līdzekļu daudzums, kuru valdība ir pilnvarota izlietot, lai sasniegtu šo mērķi. Ja mēs katru reizi lietosim šo ļoti garo formulējumu, tādā gadījumā mums budžeta veidošanas process tiks apgrūtināts.

Saskaņā ar šīm Saeimas akceptētajām apropriācijām finansu ministrs asignē līdzekļus ministrijām un resoriem. Ministrijas un resori atbilstoši Finansu ministrijas asignējumiem tālāk asignē līdzekļus budžeta izpildītājiem. Budžeta izpildītāji dod rīkojumu Valsts kasei izdarīt maksājumus.

Valsts kase pārbauda maksājumu rīkojumu atbilstību asignējumiem un, ja tāda atbilstība pastāv, tad šādus maksājumus izpilda. Valsts kase tālāk izdod pārskatu par valsts budžeta izpildi, lai šis valsts budžeta izpildes process būtu pilnīgi skaidrs.

Valsts kontrole izskata gada valsts budžeta izpildes pārskatu un sniedz īpašu līdzziņojumu Saeimā un šādā veidā nodrošina parlamentāro kontroli pār valdības darbību budžeta līdzekļu izlietošanā. Un tad Saeima atkal apstiprina pārskatu par gada valsts budžeta izpildi un dod akceptu, ka šie līdzekļi ir izlietoti pareizi.

Daudz jautājumu, izskatot pašu likumprojektu, var saistīties ar tā nosaukumu. Jau Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā mēs saņēmām aizrādījumu par to, ka vārdiem “finansu vadība” nav dots noteikts ierobežojums. Mēs esam vienojušies par to, ka likuma tekstā pēc nosaukuma nāks preambula, kurā tiks paskaidrots, ka ar finansu vadību mēs saprotam visus administratīvos pasākumus, visas administratīvās normas, kas nepieciešamas budžeta izstrādāšanas un izpildes procesa nodrošināšanai tieši attiecībā uz jebkādiem valsts vai pašvaldību līdzekļiem.

Likumprojektā mēs esam centušies dot arī precizējumu vai skaidrojumu Satversmes 66.panta otrajai daļai, kura nosaka, ka nekad nevar pieņemt tādu likumu, kas būtu saistīts ar budžeta papildu izdevumiem, ja citā vietā nav noteikti izdevumu samazinājumi vai paredzēti papildu ieņēmumi šā finansiālā deficīta segšanai.

Piebalga kungs ļoti precīzi izskaidroja jautājumus, kas ir saistīti ar speciālā budžeta parādīšanos mūsu budžeta terminoloģijā. Es tiešām vēlreiz gribētu uzsvērt, ka mēs gribam atgriezties pie tās normatīvās prakses, kura tika izstrādāta un radīta pirmajā neatkarīgajā Latvijas Republikā un tiešām nošķirt īpašos budžeta fondus, kuros nonāk īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi.

Mums nekādā ziņā nav nodoma vai vēlēšanās izvairīties no parlamentārās kontroles jautājumos, kuri ir saistīti ar budžeta līdzekļu izlietojumu. Gluži otrādi - mēs gribētu no deputātiem saņemt priekšlikumus par to, kādā veidā šīs normas varētu pilnveidot un uzlabot, lai budžeta process kļūtu skaidrāks un labāk izprotams.

Raksturojot šo likumprojektu kopumā, ir jāatzīst, ka tas ir visai garš - 49 panti, pusotras lappuses ar definīcijām un paskaidrojumiem, ieviešot vispār jaunus terminus vai jaunus terminus šā likuma nozīmē. Tas, ņemot vērā citus Latvijas likumus, ir samērā liels un sarežģīts likums. Protams, ja mēs salīdzinām to ar līdzīgiem likumiem ārzemēs, tad šis likums, lai gan tas ietver sevī visus galvenos pamatprincipus budžeta procesa regulēšanā, tomēr ir pietiekami konspektīvs un īss. Salīdzinājumam varu teikt, ka Vācijas budžeta likumā ir 70 panti, turklāt šie panti ir daudz plašāk izvērsti un nodrošina daudz vairāk skaidrojumu, bet liela daļa no šiem skaidrojumiem ir arī saistīti ar Vācijas valsts federatīvo uzbūvi, un arī tas šajā nozīmē rada daudzus sarežģītus paskaidrojumus.

Mēs neuzskatām, ka tas ir pēdējais budžetu reglamentējošais dokuments. Droši vien arī šis likums tā tālākajā attīstības procesā būs jāmaina, ņemot vērā precizējumus, kuri mums būtu jāizdara tieši budžeta tapšanas procesā un budžetu apstiprinot Saeimā, kā arī pēc tam, budžetu izpildot tādā veidā, lai par tiem līdzekļiem, kurus Latvijā maksā nodokļu maksātāji, tiktu panākts maksimālais efekts, lai pasākumi tiktu realizēti efektīvi, produktīvi un visas Latvijas tautas interesēs.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti, Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu no 10 deputātiem. Sakarā ar to, ka ir izskatāmi ļoti daudzi jautājumi un laika ir maz (tikai līdz pulksten 10.00 vakarā), viņi ierosina, lai debatēs katrs runātu 10 minūtes. Par šo priekšlikumu būs jābalso. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Lūdzu - deputāts Sinka!

J.Sinka (TB).

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kaut kur Kārtības rullī ir ierakstīts, ka viena stunda... Es uzskatu, ka noteikt 10 minūtes - tas ir ārkārtīgi neiecietīgi pret runātājiem. Esmu pārliecināts, ka daži deputāti runās tikai divas minūtes. Domāju, ka zināmā mērā tā ir runas brīvības ierobežošana. Man nepatīk, ka viena daļa kolēģu grib reglamentēt citus, tādēļ es noteikti esmu pret to!

Priekšsēdētājs. Lūdzu - deputāts Panteļējevs!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Es tomēr lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu. Varbūt daži deputāti grib reglamentēt citus, bet daži deputāti savukārt grib necienīt citus un runāt un izmantot radio ēteru stundām. Es uzskatu, ka 10 minūtēs var pateikt pamatideju: protams, ir nedaudz jāpapūlas, lai savas domas precīzi formulētu. Varbūt būtu labi, ja pirms kāpšanas tribīnē mēs padomātu, kā savas domas formulēt, nevis uznāktu tribīnē un pēc tam stundu filozofētu. Tāpēc es aicinu tomēr nobalsot par šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par ierosinājumu - debatēs runāt 10 minūtes. Lūdzu rezultātu. Par - 52, pret - 8, atturas - 12. Ierosinājums ir akceptēts. Debatētāji, lūdzu, sekojiet savas runas ilgumam, vērojiet tablo!

Vārds Dzintaram Ābiķim - lūdzu!

 

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Platā kungs jau plaši izklāstīja likuma nostādnes... (Starpsauciens no zāles: “Skaļāk! Skaļāk!”) Es, starp citu, parasti ļoti skaļi runāju. Laikam mikrofoni diezgan klusi strādā.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, izturieties nedaudz klusāk, un tad būs skaļāk...

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Es būšu no tiem, kas runās divas minūtes, jo, pirmkārt, es neesmu finansu speciālists, un, otrkārt, cienījamais Piebalga kungs diezgan daudz no tā, ko es gribēju teikt, jau pateica. Manuprāt, likumprojektā ir pat ar nespeciālista aci redzami diezgan daudzi būtiski trūkumi. Pats galvenais trūkums, manuprāt, ir tas, ka likumā ir ietverta diskutējama nostādne, - budžets tiek skatīts galvenokārt tikai kā finansu jeb, pareizāk sakot, Finansu ministrijas operāciju objekts, bet ne kā valsts vai, pareizāk sakot, konkrētas valdības programmas struktūrpolitikas līdzeklis. Tas, manuprāt, ir pats būtiskākais trūkums šajā likumprojektā. Šajā aspektā, piemēram, 1.pants un 2.pants ir nepilnīgi, 15. un 16.pants - tāpat. Šajos pantos finansu ministrs faktiski uzņemas Ministru kabineta funkcijas. Likumprojekta 18.pantā ir rakstīts, ka finansu ministrs novērtē pieprasījumu izmantošanas efektivitāti. Finansu ministram nebūtu jāvērtē, kura zinātnes nozare vai mācību iestāde efektīvi strādā, vai, pareizāk sakot, strādās. Tā ir galvenokārt pašu speciālistu prerogatīva, un tur iejaukties drīkst tikai Ministru kabinets - tātad valdība vai politiķi - tātad Saeima. Manuprāt, tas ir ļoti būtiski, jo līdzšinējā prakse (starp citu, pat pie pašreizējās likumdošanas) pierāda pretējo.

Es negribu ilgi kavēties pie atsevišķiem trūkumiem pantos, jo tos mēs skatīsim otrajā lasījumā. Piemēram, 14.pants... Ja iepriekšējā gada beigās tiek mainīti darba samaksas noteikumi vai, teiksim, tiek palielināts studentu stipendiju apjoms, tad 1/12 no iepriekšējā gada apropriācijas nesedz kārtējā mēneša izdevumus. Šādas situācijas diemžēl praksē veidojas, un tādas vajadzētu paredzēt. Tāpat diez vai šobrīd, pie pašreizējā cenu tarifa un darba samaksas noteikumu izmaiņām, ir reāli sagatavot budžeta pieprasījumu veseliem diviem gadiem.

Nobeidzot savu īso uzrunu, es vēlreiz gribu atgādināt, ka Finansu ministrija nedrīkstētu būt tā institūcija, kas nosaka prioritātes, it īpaši - prioritātes nozares ietvaros. Šie jautājumi ir jāizšķir - vēlreiz atkārtoju! - valdībai vai politiķiem, Saeimai. Tāpēc es lūdzu - strādājot tālāk pie šā likumprojekta, ievērojiet šos manus iebildumus!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Karnupam - lūdzu! Pēc tam - Edvīns Kide.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Ābiķa kungs pieskārās šā likumprojekta tieši vissliktākajam jeb visgrūtākajam momentam. Lasot cauri šo likumprojektu, ir tāda nojauta, ka šis ir Finansu ministrijas nolikums par valsts budžeta sagatavošanu. Mēs zinām, ka valdībai vispār ir ārkārtīgi grūti sagatavot jēdzīgus likumprojektus. Nu viņi ir vienkārši nomainījuši tam virsrakstu un iesnieguši to nevis kā nolikumu, bet kā likumprojektu. Tajā viss budžeta process tiek skatīts tikai no viena redzesloka - no Finansu ministrijas viedokļa. It kā budžets būtu Finansu ministrijas personīgs īpašums. Maksimāli mēģina “apiet” Saeimu. Ne tikai Saeimu, bet arī Ministru kabinetu. Pēc šā likumprojekta iznāk, ka finansu ministrs ir atbildīgs par visu, bet Ministru kabinets neatbild ne par ko. Vajag atcerēties, ka tas ir Ministru kabinets, kas iesniedz budžetu, un ka Ministru kabinets kolektīvi ir atbildīgs gan par budžetu sastādīšanu, gan par budžetu izpildi. Ir tādas aizdomas, ka varbūt gatavojas kaut kāds process: ja Saeima nepieņems valdības izstrādāto budžetu, tad atkāpsies nevis Ministru kabinets, bet tikai finansu ministrs, jo viņš ir atbildīgs. Un tad pārējie Ministru kabineta locekļi varēs turpināt sēdēt savos mīkstajos krēslos.

Es negribētu iziet cauri visām šā likumprojekta detaļām, es vienkārši gribu pievērst jūsu uzmanību dažām interesantām, ja tā var teikt, lietām. Likumprojekta 10.panta otrā daļa: finansu ministrs iesniedz slepenajiem izdevumiem paredzēto budžetu īpaši izveidotā, speciālā Saeimas komisijā. Šeit ir ietverta doma, ka mēs veidosim vēl vienu Nacionālās drošības komisiju, kas izskatīs īpašus budžeta izdevumus, kuri saistīti ar nacionālās drošības jautājumiem. Es domāju, ka tas ir galīgi lieki. Mums nav vajadzīga vēl viena slepena komisija, kas izskatīs slepenus budžetus. Un kāpēc mums vispār vajag šādā veidā rīkoties?

Ir vesela sadaļa par pašvaldību budžetiem, un šeit var redzēt, ka tā nav saskaņota ar Valsts reformu ministriju, kur ir izstrādāta vesela virkne pašvaldību likumprojektu, ieskaitot likumprojektus par pašvaldību budžetiem un to, kā tie tiek sastādīti un kas ir atbildīgais. Vienkārši nav līdz galam izdomāts jautājums par valsts budžeta sadali.

Mēs esam vairākas reizes dzirdējuši, ka Godmaņa rīcība, saplūdinot kopā sociālo budžetu un pamatbudžetu, ir panākusi to, ka līdzekļi, kam vajadzētu būt saistītiem ar sociālo budžetu, tiek izmantoti citām vajadzībām, un valdība vienmēr var teikt, ka nav naudas, lai izpildītu savus pienākumus sociālajā sfērā. Mūsu priekšlikums būtu padomāt, vai valsts budžetu nevarētu sadalīt nevis divās, bet pat trijās daļās. Visā visumā šis projekts ir ļoti paviršs, un tas acīmredzot nav domāts kā jumta likums, bet ir domāts tieši kā nolikums Finansu ministrijai. Manuprāt, būtu labāk, ja šo projektu varētu nodot atpakaļ autoriem, lai viņi to pārstrādā, pirms mēs to skatāmies atkal šeit, Saeimā.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Edvīnam Kidem - frakcija “Saskaņa Latvijai”. Pēc tam - Jānis Lucāns.

E.Kide (SL).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es savu īso uzstāšanos sākšu ar zināmu paradoksu. Cienījamais finansu ministrs Oša kungs mums tikko paziņoja, ka nākamajā nedēļā viņi nodos budžetu mums izskatīšanai, bet šodien mēs ķeramies pie likuma, kurš nosaka, kā sastādīt budžetu šim gadam. Proti, šā likumprojekta 49.pantā ir rakstīts: “Šis likums attiecas uz budžeta noteikumiem 1994. finansu gadam”, t.i., šim gadam un turpmākajiem finansu gadiem. Es piekrītu attiecībā uz tālākajiem gadiem, bet, ja tas attiecas uz 1994.gadu, tad mēs visu esam nostādījuši ar kājām gaisā. Mēs vispirms sastādām budžetu un tad pieņemam likumu, kas attiecas uz šā budžeta sastādīšanu. Bet tas nu tā.

Šis likumprojekts ir ļoti vajadzīgs, un tas bija jāpieņem jau ilgi pirms budžeta sastādīšanas, lai gan saprotu, ka valdībai ir sarežģīta situācija ar laiku.

Šis likums Latvijas Republikai noteiks visu finansu asinsriti arī nākamajos gados, tāpēc es domāju, ka pieejai vajadzēja būt stipri nopietnākai, taču tagad šim supersarežģītajam likumprojektam, par kuru ļoti ilgi un pamatīgi stāstīja Platā kungs, lai deputāti pēc dzirdes uztvertu tos principus, pēc kuriem tas ir sastādīts, paskaidrojumi nav iedoti līdzi pat pavadvēstulē. Nav Ministru kabineta pavadvēstules, nav finansu ministra komentāra, nav Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdziena, kuru varētu izlasīt, nav neatkarīgo ekspertu slēdziena, tā ka, es domāju, lielākajai daļai deputātu tik sarežģītu likumprojektu šādā veidā nopietni izskatīt un atbildīgi pieņemt ir ļoti apgrūtinoši, manuprāt - pat bīstami.

Un tagad par dažām iezīmēm šajā likumprojektā. Es negribētu pilnībā piekrist Karnupa kungam, ka šis nav “cepures” likums. Es gribētu teikt tieši otrādi - šis pamatā ir virsrakstu likums, “cepures” likums, jo šeit ir nosaukts ducis likumprojektu, uz kuriem bāzējas šā budžeta sastādīšana un kontrole. Tātad tas ir “cepures” likums. Tajā ir minēts daudz likumu, bet nav noprotams, kas tie par likumiem, jo tie daudzās vietās nav pat nosaukti. Piemēram, runājot par pašvaldībām, vispār nekādas skaidrības nav. Te ir tikai pateikts, ka attiecībā uz pašvaldībām nosaka pilnīgi citi likumi. Nav runāts arī par dotāciju sadali starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu un vēl par citiem jautājumiem, kuriem es vēlāk pieskaršos. Tādēļ es gribētu teikt, ka šo likumprojektu drīkstēja pieņemt tikai paketē ar tiem likumiem, kuri šeit ir nosaukti kā bāzes likumi. Tikai tad deputātiem būtu iespēja iegūt pilnu priekšstatu, kāda tad būs mūsu budžeta finansu vadība. Es vēlreiz uzsveru, ka pamatā ir noteikti tikai virsraksti.

Bez tam ir vēl viena ārkārtīgi interesanta sasteigtības pazīme. Likumprojekts paredz, ka šis likums darbosies paralēli ar veco likumu - ar budžetu tiesību likumu, jo puse no budžeta tiesību likuma ir nomainīta un, cik nu pagūts, ir iestrādāta šeit, bet otra puse ir atstāta un pēc tās ir jāvadās. Es saprotu tā: ja izstrādās vēl kādu jaunu likumu, tad vēl kādu pantu no vecā nomainīs un nākamajā nedēļā vēl kādu nomainīs, un tā tālāk. Domāju, ka tāda likumdošanas prakse ir pilnīgi nepieļaujama.

Un tagad par dažām ļoti raksturīgām iezīmēm šajā likumprojektā. Galvenā doma, kas šim likumprojektam vijas cauri (manā skatījumā un manā formulējumā) ir centralizēta finansu ministra vara. Es uzsveru - centralizēta finansu ministra vara! Runājot par budžetu, mums Satversmes 81.pantā ir noteikts, ka pat Ministru kabinets sesiju starplaikos nedrīkst iejaukties budžetā, turpretī mūsu likumprojektā daudzus jautājumus atsevišķos pantos risina pats finansu ministrs, pat bez Ministru kabineta ziņas, nemaz nerunājot par Saeimu.

Es patlaban negribu pieskarties tiem pantiem, kurus mēs jau pārrunājām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, bet gan runāt par tiem, kuriem mēs vēl tur neesam pieskārušies. Piemēram, uzklausiet uzmanīgi, ko saka 18.pants. “Finansu ministrs, ņemot vērā makroekonomisko attīstību, nosaka finansu stratēģiju.” Nekonsultējoties ar Ministru kabinetu, ar Saeimu. Finansu ministrs nosaka arī ieņēmumu un finansējumu līmeni, kuru var plānot nākamajā finansu gadā.

Mēs ilgstoši esam runājuši par tādu jaunu principu, ka Saeima pa blokiem varētu noteikt, cik procentus piešķirt izglītībai, cik - aizsardzībai un cik - tautsaimniecībai. Šeit, projektā, to nosaka ministrs, nevis Ministru kabinets. Var jau teikt, ka valdība visu izskatīs un iedos Saeimai, taču jūs no prakses zināt - ja budžeta likumprojekts ir gatavs, tad tajā daudz vairs izmaiņu attiecībā uz procentiem nevar būt. Tas ir viens piemērs.

Tālāk. Apropriāciju pārdalījumu pa resoriem gada laikā, ja budžetā grozījumu nav, var noteikt finansu ministrs bez Ministru kabineta un bez Saeimas līdzdalības. Arī tās, es domāju, ir ļoti lielas pilnvaras.

Taču uzklausiet vēl tālāk. 32.pantā ir paredzēts, ka finansu ministrs bez ierobežojumiem var investēt, tas ir, ieguldīt depozītos jebkurus budžeta līdzekļus un iegūt procentus. Un tad vēl ir paredzēts, ka šie procenti no depozītiem nav nekur jāizskata, tie ir bez apropriācijas un paliek Finansu ministrijas rīcībā. Es domāju, ka, pastāvot mūsu trūcīgajam budžetam, tās ir ļoti lielas pilnvaras. Es negribu tālāk par šo pantu vairs runāt, bet it visur tiek uzsvērta finansu ministra centralizētā vara.

Par otru jautājumu - par pašvaldībām. Cienītie deputāti, šajā likumā, kurā noteikts, ka tas vada visu valsts budžetu, kas sastāv no pašvaldību un no valsts budžetiem, faktiski par pašvaldībām ir doti tikai virsraksti. Es nosaukšu piemēru. 13.pantā ir pateikts, ka no valsts un pašvaldību budžetiem finansēto uzdevumu sadalījumu starp valdību un pašvaldībām nosaka atsevišķi likumi, taču to šeit nav. Tāpat arī budžeta izlīdzināšanu ar dotācijām nosaka atsevišķi likumi, un atkal šo likumu nav. Nav paketes, par kuru es teicu jau pašā sākumā.

Es tūdaļ beigšu...

Priekšsēdētājs. Godātais Kides kungs, situāciju sarežģī tas, ka sākas pārtraukums.

E.Kide. Tad ko man darīt tālāk?

Priekšsēdētājs. Būtu labi, ka mēs tagad pusstundu dotos pārtraukumā, bet pēc tam lemtu, ko darīt tālāk. Man kā sēdes vadītājam vajadzēja jūs brīdināt, bet es diemžēl to nedarīju... Tiešām tagad sākas pārtraukums, un pēc pārtraukuma lemsim.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpināsim sēdi! Kides kungs lūdz vēl 3 minūtes laika. Vai nav iebildumu? Viņš vēlētos pabeigt savu uzrunu, un, kā jūs redzējāt, viņš tiešām iesāka jaunu tēmu par pašvaldībām. Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide (SL).

Cienītie deputāti! Patiešām es pabeidzu ar pašu svarīgāko un diskutablāko mūsu budžetā, tas ir, ar pašvaldību budžeta tiesībām. Mani personiski uztrauc tas, ka šis likums faktiski pilnīgi neatrisina attiecības starp pašvaldību un valsts budžetu.

Minēšu piemēru. Uzšķiriet 13.pantu. Kas tur ir pateikts? “No valsts un pašvaldību budžetiem finansēto uzdevumu sadalījumu starp valdību un pašvaldībām nosaka atsevišķi likumi.” Taču to nav. Arī dotācijas un izlīdzināšanas noteikumus nosaka atsevišķi likumi. To nav.

Cienītie deputāti! Uzšķiriet 39.panta trešo daļu! Izlasiet to nenoteiktību! “Pašvaldību budžeta tiesības, ietvarus un apjomus nosaka atsevišķi likumi un Ministru kabineta noteikumi.”

Un pats pēdējais par pašvaldību likumiem - par nenoteiktību. 45.pantā ir rakstīts: “Vietējo pašvaldību budžeti pakļaujas Latvijas Republikas 1990.gada likuma “Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām” 3.nodaļā paredzētajiem noteikumiem un citiem likumiem, ja šajā likumā nav paredzēts citādi”. Tas nosaka pašvaldību budžetu pakļaušanos. Tātad citi likumi, citi noteikumi. Un ja nu šinī likumā nav paredzēts? Turklāt budžeta tiesību likums, kā jūs saprotat, beigs eksistēt. Tātad ir pilna nenoteiktība. Par to viss.

Un vēl viens akcents šajā likumprojektā - par speciālajiem budžetiem. Jūs no Platā kunga un no Piebalga kunga teiktā sapratāt, ka ļoti lieli līdzekļi jaunajā budžeta sistēmā aizplūdīs caur speciālajiem budžetiem. Taču speciālā budžeta noteikumi šajā likumprojektā ir pilnīgi neizvērsti, tie ir ietverti divos nenoteiktos pantos - 8.pantā un 9.pantā. Un, ja jūs lasāt no juridiskās puses 8.pantu, tad, lai arī kā es centos saprast, bet no juridiskās puses tur var saprast visu, ko grib. Es atļaušos šo pantu izlasīt: “8.pants. Speciālie konti. Atbilstoši likumam... (nav zināms, kādam likumam)... un finansu ministra rīkojumam var izveidot speciālus budžeta kontus, kuri satur ieņēmumus noteiktiem mērķiem.” Nav zināms - kādiem. Turpat līdzās ir 9.pants - līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Vēlreiz tiek uzsvērta nenoteiktība.

Nobeigumā teikšu tā: mums budžets 1994.gadam valdības rokās jau ir pieņemts. Šis ir svarīgs likumprojekts. Tas ir eiropeiskas ievirzes likumprojekts, un mums to vajadzētu izstrādāt līdz galam - lēni, mierīgi un kārtīgi, lai pēc tam nebūtu tamlīdzīgu disonanšu, kādas mums ir bijušas līdz šim Augstākajā padomē un arī šeit, Saeimā.

Es lūdzu deputātus izšķirties par to, vai mēs varam nodot šo likumprojektu lasīšanai pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Vārds Jānim Lucānam - frakcija “Saskaņa Latvijai”. Pēc tam - Anna Seile.

J.Lucāns (SL).

Godātie deputāti! Piebalga kungs teica, ka šis likums padarīs skaidrus spēles noteikumus. Es mēģināšu, kā es to saprotu no vairākkārtējas likuma izlasīšanas, izdarīt secinājumus par šiem skaidrajiem spēles noteikumiem.

Par to te jau daudz tika runāts. Man nav skaidrs, kāds samērs saskaņā ar šo likumu ir starp atbildību, kura ir valdībai kopumā un finansu ministram atsevišķi, jo pēc būtības finansu ministrs faktiski pilnībā kontrolē valsts finanses. Un, ja mēs no šāda viedokļa skatāmies, rodas jautājums: kādā veidā finansu ministrs nosaka valsts ekonomisko stratēģiju un kādā veidā, teiksim, šo ekonomisko stratēģiju var ietekmēt pārējie ministri? Varbūt ir paredzēts, ka pārējie ministri nemaz neietekmēs šo ekonomisko stratēģiju? Es varētu šo pamatnostādni pieņemt ar vienu nosacījumu - ka šis finansu ministrs faktiski ir valsts Ministru prezidents. Tad šīs lietas it kā nostātos savās vietās un tad šādā interpretācijā šo likumu varētu uzskatīt par pieņemamu. Tomēr, kā es saprotu, tā nav paredzēts. Finansu ministrs ir tikai viens no daudzajiem ministriem. Tā ir pirmā lieta, par kuru jau daudz tika runāts, tāpēc es vairāk to neiztirzāšu.

Otrs jautājums, kas rodas, lasot šo projektu: kādas ir Saeimas iespējas kontrolēt budžeta izpildi un līdzekļu izlietošanu? Patiesībā vienīgais ekonomiskais rīks Saeimas rokās ir budžets, kontrole pār budžetu. Nevienā valstī pasaulē parlaments no savām tiesībām uz budžeta kontroli neatsakās.

Kādas ir iespējas kontrolēt budžetu? Redzat, ja mēs no šāda viedokļa paskatāmies uz šo likumu, tad konstatējam, ka vairākos pantos ir iestrādātas tēzes, ar kuru palīdzību var mierīgi un glīti ar lielām summām izvairīties no šīs kontroles. Šī tēze parasti tiek formulēta tādā veidā, ka, teiksim, ja gadījumā budžeta līdzekļu ir iedalīts pārāk daudz, tad ministrs var noņemt šos līdzekļus. Un tālāk vairs nav pateikts, kas notiek ar šiem līdzekļiem. Tātad finansu ministrs var noņemt un tālāk novirzīt tur, kur tas ir vajadzīgs. Taču var būt, ka arī ne tur, kur ir vajadzīgs, bet varbūt tur, kur nav vajadzīgs. Lūk, šajā gadījumā jau zūd kontrole un zūd, lūk, šī atbildība par to, kas notiek tālāk.

Nākamais. Runa ir par tā saucamajiem slepenajiem izdevumiem. Es saprotu, ka valstij ir sava drošības sistēma, kurai vajadzīgi kaut kādi noteikti izdevumi, un ka šo informāciju nevar pārlieku plaši apspriest un popularizēt, bet tanī pašā laikā es saprotu arī to, ka mēs ilgus gadus esam dzīvojuši valstī, kurā vispār nebija kontroles pār šiem līdzekļiem, kas aiziet šādiem mērķiem. Un pie kā tas noved - arī to mēs ļoti labi zinām. Un bailes no šā recidīva liek mums būt piesardzīgiem attiecībā uz šo nostādni, jo, lūk, speciālā komisija, kas it kā kontrolēs šos izdevumus, būs valdošās frakcijas iecelta. Tātad vispārējā Saeimas pieeja tiem nebūs atļauta. Es domāju, ka vienam skaitlim par šo jautājumu Saeimā tomēr ir jābūt zināmam, tas ir, kopējam skaitlim, cik līdzekļu tiek izlietots šādai vajadzībai. Tas Saeimai ir jāzina tā vienkāršā apsvēruma dēļ, lai redzētu, kādas tendences valstī valda šinī jautājumā - vai šīs vajadzības speciālajiem mērķiem ir strauji progresējušas vai tās ir normāli progresējošas, vai tās, teiksim, stāv uz vietas.

Nākamais. Likums paredz lielas iespējas manipulēt ar pašvaldību budžetiem, un es domāju, ka šāds stāvoklis nav pieņemams. Un arī no šā viedokļa likuma vērtība ir apšaubāma.

Un vēl viens jautājums, par kuru būtu lietderīgi padomāt. Tātad budžets ir jāiesniedz 1.oktobrī, taču Satversme nosaka, ka 1.oktobrī notiek Saeimas vēlēšanas. Ne gluži 1.oktobrī, bet oktobra sākumā notiek Saeimas vēlēšanas. Tas nozīmē, ka jaunā valdība strādās ar budžetu, kuru steigā un vairs bez īpašas atbildības izjūtas būs sastādījusi iepriekšējā valdība un ko tikpat lielā steigā un bez īpašas atbildības izjūtas varbūt būs apstiprinājusi iepriekšējā Saeima. Man liekas, ka šis stāvoklis pats par sevi ir diezgan apšaubāms. Pēc manām domām, būtu loģiski šo budžeta apstiprināšanas termiņu pārcelt uz citu laiku, lai jaunā valdība var sākt strādāt vai, pareizāk sakot, iesākt savu darbību, pabeidzot pildīt veco budžetu un tūdaļ ķeroties pie jaunā budžeta sastādīšanas atbilstoši savām iecerēm.

Un pēdējais - finansu gada pārskats. Finansu gada pārskatā ir prasīts ļoti daudz, bet, ja tā loģiski paanalizējam, tad, pēc manām domām, diezgan daudz kā pietrūkst. Pietrūkst, piemēram, tādas pozīcijas, kas norāda, kur paliek un kā tiek izlietoti tie līdzekļi, kurus iegūst, pārdodot valsts kapitālu, par ko valdība savu nostādni jau tika deklarējusi. Es domāju, ka atsevišķos gadījumos tie var būt diezgan nopietni skaitļi, par kuriem mēs šeit it kā neko īpaši neuzzinām. Interesanti ir arī tas, ka pārskatu par iepriekšējo gadu mēs saņemsim tikai nākamā gada septembrī.

Un vēl dažas neskaidrības. Teiksim, ja budžeta sastādīšanai valdība prasa pusgadu laika, tad atskaites sastādīšanai vajag gandrīz vai 2/3 gada. Man nav skaidrs - kāpēc tas tā. Kur šeit slēpjas loģika? Kāpēc ir šādi termiņi? Tas liekas vairāk nekā neizprotami.

Visbeidzot man gribas minēt Platā kunga teicienu, kurā viņš apgalvoja, ka šis budžeta likums radīs spēcīgu budžeta sistēmu. Es atļaušos izteikt šaubas par šo tēzi, jo man liekas, ka spēcīgu budžeta sistēmu var radīt spēcīga valsts ekonomiskā sistēma, nevis budžeta likums. Un man būtu aicinājums deputātiem: iekams jūs nospiežat pogu, padomājiet, vai šis budžeta likums patiešām deklarēs skaidrus spēles noteikumus. Man nav šīs pārliecības.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Annai Seilei - LNNK. Pēc tam - Andrejs Siliņš.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti un priekšsēdētāj! Ir ļoti neērti stāvēt tribīnē, pagriežot muguru sēdes vadītājam... Un, ja nu kāds no budžeta var atlicināt kādu kripatiņu līdzekļu, tad varētu šo tribīni pagriezt tā, lai ērti varētu redzēt visus - gan sēdes vadību, gan deputātus.

Priekšsēdētājs. Paldies, Seiles kundze!

A.Seile. Un nu par šo iesniegto projektu. Tātad likuma nosaukums ir “Par budžetu un finansu vadību”. Mans ierosinājums ir atstāt tikai - likums “Par finansu vadību”. Mums jau ir Latvijas Republikas likums “Par budžeta tiesībām”.

Konkrēti iebildumi. 2.panta 2.apakšpunkts. Es gan negribētu runāt par pantiem un tos sīki komentēt, bet šajā gadījumā tas ir būtiski un konceptuāli, un es runāšu par pantiem, jo tā vienkārši ir ērtāk komentēt. Tātad finansu ministram tiek dotas tiesības izdarīt tiešos aizņēmumus, sniegt garantijas un galvojumus Latvijas Republikas vārdā. Es iesaku šos vārdus svītrot, jo valdība ir valdība, un vienai personai šādus pienākumus uzticēt būtu riskanti, lai arī cik labs mums būtu finansu ministrs.

Tālāk. Par valsts budžeta sastāvdaļām. Tātad ir paredzētas divas sastāvdaļas - pamatbudžets un speciālais budžets. Kas ir šis speciālais budžets? Izrādās, ka tādi speciālie budžeti var būt vairāki. Es saprotu, ka iepriekšējās Augstākās padomes darbības laikā bija viens speciālais budžets - un tas bija sociālais budžets, budžets sociālajiem izdevumiem. Ja tas ir tā, tad es lūdzu šeit iestrādāt atšifrējumu, kas ir speciālie budžeti. Tātad vajadzētu tādu papildinājumu. Tad varbūt es varētu labvēlīgāk skatīties uz šo iesniegto likumu.

Jā, visi iebildumi pret to, kad finansu gads sākas un kad tas beidzas, jau ir izskanējuši. Un tomēr. Ja Saeima nav apstiprinājusi ikgadējo valsts budžeta likumu pirms finansu gada sākuma - kas tad ir? Kā vainas dēļ? Jā, finansu gads sāksies 1.janvārī, un mēs to varbūt nebūsim apstiprinājuši, jo tas taču mums nav iesniegts. Nav arī precīzi pateikts, kas ir tad, ja 1.oktobrī, kas jau ir pagājis, netika iesniegts šis budžeta projekts. Tādēļ es ierosinu vai nu šos noteikumus attiecināt tikai uz 1995.gadu, nevis uz šo gadu, vai arī noteikt atbildīgo, kurš ir vainīgs, ja Saeimai budžeta likumprojekts netiek iesniegts, jo mēs taču neko nevaram apstiprināt, ja mums nav iesniegts. Ja Saeimai būtu tiesības budžetu sastādīt - tad būtu cits jautājums. Domāju, ka deputāti to būtu sastādījuši, bet viņiem taču nav jāstrādā valdības vietā.

Tālāk - 13.pants. Es nosaucu šos pantus tikai tādēļ, lai būtu vieglāk saprast, par ko es runāju. 13.pantā ir teikts, ka nodokļu sadalījumu starp pašvaldībām un valdību nosaka atsevišķi likumi. Jā, ir tādi atsevišķi likumi! Piemēram, ieņēmumi par mežmateriālu realizāciju. 30 procenti no tiem ir paredzēti pašvaldībai. Protams, mums bija arī strīds par to, kas ir pašvaldība - vai tas ir šis rajons vai tā ir mazā pašvaldība - pagasts vai pilsēta. Jā, ir tādi likumi, bet ir arī tādi nodokļi, kuros nav noteikts šis atšifrējums. Tātad ir jāparedz arī kārtība, ka tiks pārskatīts viss šis sadalījums un kurā likumā tas notiks - vai tas būs vēl kāds pilnīgi atsevišķs likums vai tas būs jumta likums par nodokļiem. Skaidrība no šā iesniegtā teksta nerodas.

Tie tad arī būtībā ir galvenie iebildumi par šo likumprojektu, un es domāju, ka tas ir negatavs un nav atbalstāms pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrejam Siliņam - lūdzu! Pēc tam - Gundars Bērziņš.

A.Siliņš (LC).

Godāto priekšsēdētāj! Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Arī es nācu runāt par šo jautājumu tā iemesla dēļ, ka skaidri saprotu: mēs šodien runājam par vienu no visbūtiskākajiem, īstenībā - pašu fundamentālāko likumu. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pilnīgi skaidrs - neviens cits likums nedarbosies, lai cik skaidri un jauki, un sabalansēti mēs to šeit pieņemtu, ja tam nebūs finansiālā nodrošinājuma un ja finansiālais nodrošinājums neies kopsolī ar pārējo likumdošanu.

Sevišķi tas attiecas uz to sfēru, kuru es pārstāvu šeit, Saeimā, - uz izglītību, kultūru un zinātni, kuras ir atkarīgas no valsts budžeta finansējuma. Citām sfērām varbūt ir vairāki citi finansējumu avoti.

Tagad par to, kas būtu jāievēro šajā likumā. Šajā likumā būtu jāievēro juridiskais līdzsvars. Varbūt es neprecīzi izsakos no juristu viedokļa, bet to es saprotu tā, ka jābūt sabalansētiem pienākumiem un tiesībām. Ja šīs sabalansētības nav, likums vai nu nestrādā, vai strādā ļoti slikti.

Kur, manuprāt, šīs sabalansētības trūkst? Šeit jau daudzi runātāji to atzīmēja. Sabalansētības trūkst tajā ziņā, ka šajā likumprojektā tiesības ir paredzētas, ieskicētas, ļoti lielas. Es būtu priecīgs, ja vienlaikus ar tiesībām Finansu ministrijai tiktu uzticēti arī visi pienākumi. Nu, teiksim, pienākums atbildēt par to, ka Latvijā tiek likvidēta zinātne. Bet līdz šim neviens nav prasījis, lai Finansu ministrija atbildētu par to, ka Latvijā tiek likvidēta tā vai cita zinātnes nozare, bet prasa atbildību no Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas, prasa atbildību no Latvijas zinātnes padomes, prasa atbildību no mūsu komisijas - nevis no Finansu ministrijas! Bet, ja Finansu ministrija, vadoties tikai pēc saviem kritērijiem, vienpersoniski nosaka, cik līdzekļu dot vai nedot zinātnei, tad es gribētu, lai tā paņem sev arī šo pienākumu. Tādā gadījumā mums būtu ļoti viegla dzīve!

Tās bija tādas kritiskas piezīmes, kas saskan ar pārējo kolēģu izteikto kritiku, bet tagad es gribētu tomēr pievērsties arī pozitīvajām pusēm šajā likumprojektā.

Kā pozitīvu es saredzēju to apstākli, ka tik tiešām Finansu ministrija mums var dot ļoti daudz un vērtīgu materiālu. Varbūt pat tādus materiālus, kādus mēs pašreiz nesaņemam. Tas šeit, šajā likumprojektā, jau ir iekšā.

Viens moments, kurš jau ir likumprojektā iekšā un kurš man ļoti patīk, ir tas, ka, apspriežot nākamā gada budžetu, tiek doti trīs skaitļi: iepriekšējais gads, kārtējais gads un nākamais gads. Un es, izmantojot šo tribīni, gribu jūs aicināt - jau šogad, iesniedzot budžeta projektu nākamajam gadam, neaizmirst, ka pagājušais gads bija budžeta gads un ka arī tam bija savs budžets, un pielikt tos skaitļus klāt. Domāju, ka tas Finansu ministrijai nebūs pārāk grūti. Un domāju, ka to varat sākt jau ieviest, un tad būtu šis salīdzinājums, būtu redzama šī dinamika, jo deputātiem varbūt ir ļoti svarīgi zināt, kā kura nozare attīstās: vai attiecīgā nozare iet uz leju un iznīkst vai tai ir tomēr tieksme izdzīvot. Tas viss tad būtu labāk redzams. Jo, salīdzinot tikai divus gadus, emociju ir vairāk nekā vajag.

Varbūt ir svarīgi (mēs šo nozīmi līdz šim galīgi neesam jutuši) salīdzināt mūsu valsts budžetu ar nacionālo ienākumu, nacionālo kopproduktu: kāds tas ir. kāds tas izskatās pa gadiem, kādu vietu nacionālajā kopproduktā ieņem, teiksim, viena vai otra sfēra? Tā to visā pasaulē dara. Neviena valsts šo otru parametru nekad neaizmirst. Domāju, ka arī Finansu ministrijai šādi dati ir. Es uzskatu, ka tas tikai palīdzēs gūt izpratni un rast savstarpēju sapratni, ja tiks doti arī šādi dati.

Tālāk - par to, ko es gribētu panākt. Es gribētu panākt, ka tas, kas šeit ir ierakstīts, šī klasifikācija, ko dod Finansu ministrija, īstenībā būtu jau prioritāte. Jo, tikko izdara klasifikāciju, zināmā mērā nosaka, par kādām nozarēm mēs vispār interesējamies. Līdz ar to šeit prasa zināmu saskaņošanu, neseko tradīcijām, jo, cik es esmu redzējis budžetu, runa visu laiku tradicionāli ir par vienām un tām pašām sadaļām. Te nav kaut kādas iespējas redzamas, ka šī klasifikācija varētu būt koriģēta; nu, droši vien to varētu arī ņemt pretī.

Par pieeju. Šeit ir paredzēts, ka Finansu ministrija izstrādā noteikumus, pēc kādiem ir jāiesniedz projekti. Es domāju, tie noteikumi arī ir tradicionāli, tas arī ir saprotami. Tie droši vien ir ļoti izdevīgi un labi, lai Finansu ministrija varētu salīdzināt dažādus pieteikumus, bet šajos pieteikumos ir, es gribētu teikt, nepilnība. Kādreiz varbūt pietika ar to, ka uzrādīja šādu sarakstu. Tieši tādus mērāmus parametrus. Es domāju, ka tagad ir pienācis laiks mazliet vairāk interesēties par darba veidiem vai par darba daudzumu, ko sola izdarīt, nebalstoties uz štatu sarakstu. Piemēram, izdot kādu grāmatu. Daļēji jau tas tā ir, bet šeit izskan doma, ka tajos pieteikumos vēl joprojām jāuzrāda standartparametri. Zinātne līdz ar to ļoti cietusi, jo zinātne gribēja būt progresīva (un, es ceru, bija arī un ir), un mēs pārgājām pirmie uz grādu sistēmu, bet līdz ar to zaudējām šo skaisto parametru - štatu sarakstu, jo grāmatās neviens štatu sarakstu neprasa, bet prasa izdarīt darbu par noteiktu lielumu. Un, tikko šis parametrs ir pazudis, tā uzreiz ir viegli pateikt, ka naudas jūs saņemsiet daudz mazāk. Tādēļ es gribētu aicināt iekļaut pieteikumos arī šos parametrus.

Es tomēr uzskatu, ka nebūtu gudri, ja mēs šeit ietu ar šo negatīvo nostāju un teiktu, ka šis nekur neder. Uzskatu, ka ir pēdējais laiks ļoti aktīvi ķerties tam klāt. Esmu pārliecināts, ka šos parametrus te der iekļaut un ka visu vajag sakārtot tā, lai tik tiešām mums šī kopējā dzīve turpmāk ritētu daudz labāk. Es vēlreiz gribu atzīmēt, ka, lai dzīve ritētu uz priekšu, finanses ir visa pamatā. Un, ja tās tiks pareizi novirzītas tur, kur ir īstās prioritātes, un ja Finansu ministrija to darīs saskaņoti ar Saeimas prioritātēm un vēlmēm, tad tā lieta ies uz priekšu un būs efektīga. Tādēļ es visus aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un ļoti aktīvi iesaistīties likumprojekta izskatīšanā pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Vārds Gundaram Bērziņam - lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Iesniegtais likums “Par budžetu un finansu vadību”, man šķiet, ir viens no pašreiz iecerētās reformas soļiem un, varētu teikt, arī stūrakmeņiem. Piekrītu arī tam, kas šeit izskanēja. Protams, ir ļoti nopietni jāturpina darbs pie šā likumprojekta, bet principā tas ir mērķēts uz finansu sistēmas sakārtotību. Te ir sacīts, ka tas ir orientēts uz Eiropu, bet var teikt, ka tas ir orientēts uz Latvijas brīvvalsts laikiem, jo arī tad bija šāda sakārtotība.

Šeit izskan ļoti daudz pretenziju, ka it kā esot milzīga varas koncentrācija budžeta valsts ministra rokās, un savā ziņā šīs pretenzijas varbūt ir pamatotas. Bet, no otras puses, - atskatīsimies uz neseno pagātni! Mūsu atmiņā vēl tie 400 miljoni.Vēl jau nav zināms, vai vēl kaut kas neiznāks gaismā pēc kāda īsa laika un mums budžetā nebūs jāliek iekšā maksājumi par kaut kādām valsts garantijām un kaut ko citu, kas varbūt nav pat Finansu ministrijai zināms. Jo šis nepatīkamais incidents ar šiem 400 miljoniem parādīja, ka kārtības šobrīd valstī šinī jomā nav. Tas ir arī mūsu pienākums - aizsargāt nodokļu maksātāju, jo tā ir nodokļu maksātāja nauda, kuru ir domāts tērēt valsts vajadzībām.

Tātad viens no būtiskākajiem punktiem, kas šeit ir iekļauts un kas varbūt izraisa pretrunas, ir šie speciālie budžeti. Protams, es piekrītu gan Kides kungam, gan dažiem citiem runātājiem. It sevišķi tie, kas strādāja Budžeta un finansu komisijā, zina, ka šis jautājums izraisīja plašu apspriešanu. Protams, likumā, manuprāt, pašreiz mehānisms nav precīzi noregulēts. Šeit vēl ir turpināms darbs, bet principā tas ir ļoti būtisks solis uz visu valsts iestādēs esošo finansu resursu kustības kontroli, tas ir, visi tie līdzekļi, kas tagad skaitās ārpus budžeta, tiks šajos speciālajos budžetos atspoguļoti un izmantoti, protams, pēc vajadzības, bet valstij, tāpat kā Latvijas laikā, būs biezs valsts budžets un biezs speciālais budžets, un būs zināms, cik kura valsts iestāde ir saņēmusi šajā speciālajā budžetā un kā šī nauda ir iztērēta - vai tā ir iztērēta valsts labā vai iztērēta kādu citu interešu realizācijai. Tas, protams, ir ļoti liels un būtisks solis, kas ir paredzēts šajā likumā, un no šā viedokļa tas, manuprāt, ir ļoti apsveicams.

Jautājums, kurš mani ļoti uztrauc un kurš pašreiz, manuprāt, nav pilnīgi šajā likumā atspoguļots, ir kompetences sadalījums. Nav noteikta budžeta valsts ministra kompetence. Ministru kabineta kompetence, Saeimas kompetence. Manuprāt, šajā ziņā vēl ir jāturpina darbs pie šā likumprojekta.

Manuprāt, šajā likumā ir pretruna ar Satversmes 81.pantu, jo te ir runa par valsts kredītzīmju vai dažādu citu iekšējo un ārējo aizņēmumu vai nu realizāciju, vai garantiju. Kas šobrīd noteiks, cik aizņemties, kā aizņemties, ar kādiem procentiem un kādiem mērķiem? Iekšējie aizņēmumi varētu būt atspoguļoti budžetā (un šā iekšējā budžeta aizņēmuma ietvaros, manuprāt, varētu būt diezgan liela rīcības brīvība budžeta valsts ministram), turpretim attiecībā uz ārējām garantijām (kuras noteikti tiks ierobežotas un kuras jau ir ierobežotas Pasaules bankas memorandā, kur ir noteikta summa, kādu valsts var garantēt) šī prioritāte - noteikt, kādus kredītus valsts garantē un kādus ne - manuprāt, tomēr būtu atstājama Saeimas kompetencē. Tā ka šajā likumā šis jautājums vēl ir risināms. Protams, likumam pilnā mērā jāatbilst Satversmei.

Vēl viena lieta, par ko noteikti vajadzētu runāt, ir šis jaunvārds “apropriācija” - līdzekļu sadalīšana noteiktiem mērķiem. Šeit arī, protams, ir saistība ar Satversmes 66.pantu. Tātad, uzrādot izdevumus, ir jāuzrāda ieņēmumi. Bet arī šis jautājums, protams, ir vēl precīzāk atspoguļojams budžetā.

Es uzskatu, ka šis likumprojekts ir būtisks solis gan finansu sistēmas reformā, gan valsts reformā, un iesaku to atbalstīt pirmajā lasījumā. Protams, šis darbs būs nopietni jāturpina likumprojekta otrajā lasījumā, jo Budžeta un finansu komisija jau ir sākusi strādāt pa pantiem. Ir gaidāms ļoti nopietns darbs. Tātad - aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vārds Tupešu Jānim. Lūdzu! Pēc tam - deputāts Sinka.

J.Tupesis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Runāšu par prioritātēm un budžeta pieņemšanas procesu, bet runāšu ar precīzām valsts valodas galotnēm. Lai divi (vismaz divi!) mani draugi deputāti neapvainojas, bet - ja vismaz viens klausītājs par jūsu valodu smejas, viņš smejas arī par mani, tā saucamo ārzemju deputātu. Kādam tas bija jāsaka, un es, kā skolotājs, uzņēmos šo lāstu.

Budžeta veidošanas procesam ir jābūt politiskam un profesionālam procesam. Es, būdams politiskas koalīcijas loceklis, jūtos nespējīgs iespaidot budžeta prioritāšu izveidošanu - vismaz tajās jomās, kurās esmu kompetents spriest un izteikties. Kad sagatavotais budžeta projekts nonāk, pareizāk sakot, nonāca, pie manis, tad tiek apspriests par to, kur atņemt un kur pielikt. Bet varbūt būtu jāmaina budžeta kopējā summa ieņēmumos, vērtspapīru emisijā, lai gan es principā esmu pret dažiem šiem ieņēmumu gūšanas procesiem. Es neredzu, ka likums pietiekami ātri budžeta veidošanās procesā dotu mums šīs iespējas.

No savas pieredzes zinu divus budžeta veidošanas pamatprocesus. Tādu, ko nosaka tautas izdzīvošana, budžeta prioritātes, un tādu, kas veidots pēc iepriekš izveidota plāna. Plāns var būt no 1945.gada, var būt piecgadu plāns, un plāns var arī būt iepriekšējā gada plāns. Bet, manuprāt, ir jāvadās pēc prioritātēm. Budžeta veidošanas pašreizējā procesā un šajā likumprojektā saredzu centralizētu, plānveidīgu Finansu ministrijas piedāvājumu - no augšas uz leju. Aicinu mainīt šo virzienu, - arī likumprojektā! Jāsāk ar mums, deputātiem, tad - ar komisijām, ministrijām un tikai pašās beigās - pašās beigās! - Finansu ministrija un Ministru kabinets lai piedāvā mums mūsu visu izveidoto valsts budžetu! Pašreiz tas process ir pavisam otrāds.

Aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet izdarīt grozījumus, lai mēs visi tiešām justos atbildīgi par budžeta izveidošanu. Es pašreiz nejūtu absolūti nekādu atbildību par šo budžetu, kaut gan man tādu vajadzētu just.

Ir jājūtas atbildīgam par budžeta izveidošanu, prioritāšu noteikšanu un pieņemšanu. Turpretim pašreiz es šo procesu izjūtu tā, ka tas budžets vai tas naudas katls tur ir, un tad nu mēs ņemsim to, kas tur ir iekšā, un kaut kā no viena atņemsim un otram atkal iedosim. Bet mēs taču visi saredzam un apzināmies tādas prioritātes kā tautas izdzīvošana vai valsts drošība, vai bērnu izdzīvošana! Ja tā nauda ir vajadzīga, mums tā nauda ir jādabū, un mēs to arī dabūsim. Nevis - vienam atņemt un tad otram iedot!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam - lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es nedomāju pārāk daudz paņemt no šā Augstā nama ļoti dārgā laika, bet bez visas filozofēšanas es konstatēju, ka Bērziņa kungam bija sākotnēji dotas tikai divas minūtes. Bet tas vēlāk kaut kā tika mehāniski vai elektroniski izlabots. Bet tā ar to filozofēšanu kādreiz ir.

Vispirms par valodu. Mans uzskats tomēr ir, ka šis likumprojekts vēl būtu jāpārraksta, pirms mēs to kārtīgi vēlreiz apskatām pirmajā lasījumā. Tādi aizgūti vārdi kā “apropriācija”, “asignācija” un “apelācija” man tomēr ir nepieņemami, kaut gan Platā kunga argumentam attiecībā uz vārdu “budžets” es varētu pagaidām piekrist. Bet arī šajā ziņā varbūt mūsu valodniekiem būtu laiks sākt padomāt. “Apropriācija” ir minēta 36.pantā, vēlāk - “asignācija” 47.pantā. Pēc tam vajadzētu ierakstīt 48.pantu, kurš parādās kā 47.pants. Divreiz ir 47.pants! Es runāšu tikai par šo 48.pantu “Budžeta un finansu vadības likuma noteikumu pārkāpumu izskatīšanas kārtība”, lai gan mēs tagad pa pantiem vēl neskatām. Šeit ir daudz nesakritību. Es domāju, ka šis pants tomēr būtu labāk jāizstrādā. Tas ir tikai tāds piemērs, kāpēc, manuprāt, šis likumprojekts nav īsti labi sagatavots pirmajam lasījumam. Te, starp citu, ir teikts, ka Ministru kabinets vai finansu ministrs var izveidot komisiju šajā likumā minēto pārkāpumu izskatīšanai, par to paziņojot Valsts kontrolei. Var - nevar, vajag - nevajag. Kas tā par komisiju? Un kāpēc? Un tā tālāk... Šeit tas nav paskaidrots. Un tad - “pamatojoties uz šīs komisijas lēmumu”... Atkal rodas jautājums - kas tā par komisiju? Te ir teikts, ka finansu ministrs “savas kompetences ietvaros veic atbilstošus pasākumus pārkāpumu seku novēršanai”. Kādus pasākumus? Kādu seku novēršanai? Arī tas ir neskaidrs.

Tālāk. Te ir rakstīts, ka jebkura persona (varbūt būtu jāpiemin, vai tā ir juridiskā vai fiziskā), kam piemērojamas sankcijas, saskaņā ar šo likumu var iesniegt apelāciju jeb sūdzību (īsti precīzi vajadzētu teikt - “pārsūdzību”) finansu ministram. Kāpēc te ne ar vienu vārdu nav pieminēta Saeima, nav pieminēta Valsts kontrole? Un tālāk ir teikts: ja šī persona nav apmierināta ar finansu ministra lēmumu sakarā ar apelāciju (citiem vārdiem - pārsūdzību), šī persona var iesniegt apelāciju tiesā vai rīkoties saskaņā ar citām likumā paredzētajām procedūrām. Arī tas viss attiecībā uz šīm procedūrām ir ļoti neskaidrs, bet visvairāk mani neapmierina nākamais - 3.punkts. Tajā ir sacīts, ka finansu ministrs “var attaisnot šā likuma noteikumu pārkāpumus tikai tādā gadījumā, ja tie izdarīti sabiedrības interesēs ar nolūku izvairīties no kaitējuma vai labot kādu kaitējumu”. Tātad acīmredzot pārkāpumus var izdarīt sabiedrības interesēs! Es tiešām nezinu - kādus pārkāpumus? To vajadzētu kaut kā izskaidrot. Un - pārkāpumi, kas izdarīti, lai izvairītos no kaitējuma. Kāda kaitējuma? Kam? Un vēl tur ir rakstīts: ja šie pārkāpumi nav saistīti ar smagu seku iestāšanos, kā arī ja par to nekavējoties ir sagatavots rakstveida paziņojums, kurš ir savlaicīgi jāiesniedz finansu ministram un Valsts kontrolei. Manuprāt, te ir lielas neskaidrības. Ja finansu ministrs ir pārkāpis finansu vadības noteikumus (es pieņemu, ka tas ir tiešām ļoti smags pārkāpums!), tad kas tā par personu, kas konstatē šo pārkāpumu? Kādā līmenī, kurā vietā? Vai pašā ministrijā vai kabinetā, vai ārpus tā? Ziņo par to rakstveidā... Te kāds cilvēks reiz uztraucās par vārdu “stučīšana”. Bet ko šajā gadījumā viņi te ziņo un kas tā par personu? Ziņo, aprakstot konkrētus faktus, kas raksturo šo pārkāpumu, tieši Valsts kontrolei, Ministru kabinetam un Saeimai... Es domāju, ka te ir jābūt precizētam kaut kādam aparātam, kaut kādam mehānismam. Jo kas tā par personu, kas pēkšņi nav apmierināta ar finansu ministru? Tas ir smags apvainojums. Tātad šeit ir neskaidrība. Neskaidrs ir viss šis 48.pants, kas te ir apzīmēts kā 47.pants. Protams, mēs vēl nelasām pa pantiem, - to es tāpat, Seiles kundze, piemetinu. Bet tas ir iemesls, kāpēc es domāju, ka to visu vēlreiz vajadzētu pārdomāt un šīs detaļas ierakstīt.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Manipulācijas ar deputāta Bērziņa laiku notika manā vadībā. Es vienkārši aizmirsu ieslēgt tablo, tāpēc es atvainojos deputātam Bērziņam un deputātam Sinkam. Vai Sekretariātā vēl ir pieteikušies deputāti, kas vēlas runāt debatēs? Nav. Vārdu lūdz finansu ministrs Uldis Osis. Lūdzu!

U.Osis (finansu ministrs).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Par budžetu un finansu vadību” lielā mērā ir eksperimentāls likumprojekts. Līdz šim - iepriekšējā, padomju, sistēmā - nekas tamlīdzīgs nepastāvēja. Un, kā jau Platā kungs pieminēja savā runā, PSKP Centrālajā komitejā un Ministru padomē bija vienkārši noteikta administratīvā kārtība, un šī kārtība bija vienota visā PSRS teritorijā un katrā republikā atsevišķi. Republikas budžets bija neatraujama šīs administratīvās sistēmas sastāvdaļa, un praktiski nekādas patstāvības nebija. Un mēs šo sistēmu bijām līdz šim pārmantojuši. Mēs tagad ar šo likumprojektu gribam iedibināt pilnīgi jaunu kārtību, lai budžeta izstrādāšana un izpilde notiktu uz likuma pamata, un nevis administratīvā veidā - kā līdz šim. Problēmas, diskusijas un pat cīņas, kas iepriekšējos gados notika sakarā ar budžetu izstrādāšanu un pieņemšanu, lielā mērā izskaidrojamas ar to, ka trūkst šīs budžeta sakārtotības - un, galvenais, sakārtotības uz likuma pamata. Šajā budžeta projektā, šajā likumprojektā, es vēlētos pasvītrot tieši šo faktoru kā konceptuālu faktoru. Galvenais šā projekta mērķis ir ieviest sakārtotību budžeta izstrādāšanā, pieņemšanā un tā izpildes kontrolē - gan no Saeimas, gan no Ministru kabineta puses, gan arī no Valsts kontroles puses un, pats galvenais, no visas sabiedrības puses.

Protams, likumprojektam ir virkne dažādu trūkumu tādēļ, ka tas ir pirmais šādā jomā, un mēs ar nolūku izstrādājam vienkāršotu likumprojektu, lai pēc tam to papildinātu un attīstītu, piemērojot mūsu vajadzībām. Jo, kā Platā kungs informēja, par pamatu tika ņemts Latvijas brīvvalsts likums, tika ņemti arī piemēri no Amerikas Savienoto Valstu, Vācijas un citu zemju prakses. Mums tagad ir jāskatās, lai šis likumprojekts atbilstu mūsu valsts reālajai situācijai. Un ar šo apstākli varbūt ir izskaidrojama arī virkne kritisko piezīmju, kas līdz šim tika saņemtas.

Vēl viena lieta, kas, manuprāt, konceptuālā ziņā ir ļoti svarīga. Būtībā šis ir viens no pirmajiem soļiem (ja neņemam vērā, piemēram, nodokļu likumdošanu, kas zināmā mērā ir atsevišķa sfēra), ar kuru mēs uzsākam budžeta sistēmas sakārtošanu. Tālākajā darbā ir paredzēti ļoti daudzi būtiski, svarīgi pasākumi, kā, piemēram, budžeta funkciju klasifikācija, kodifikācija, datu bāzes veidošana un informatīvās bāzes veidošana ar mērķi, lai mēs varētu salīdzināt dažādas funkcijas, noteikt dažādu funkciju efektivitāti, un tādējādi atvieglotu budžeta pārskatāmību, salīdzinot dažādu valsts funkciju izpildi gan no prioritāšu viedokļa, gan no to efektivitātes viedokļa. Tas, manuprāt, būtu pat daudz lielāks ieguvums nekā šis atsevišķais budžeta izstrādāšanas likumprojekts, kas mums ir iesniegts izskatīšanai.

Vēl viens konceptuālā ziņā ļoti būtisks akcents, kas ir likts šajā likumprojektā un ir attiecināms uz Finansu ministrijas un finansu ministra personīgo atbildību, ir budžeta saistība ar valsts makroekonomisko situāciju un makroekonomisko attīstību. Kā mēs zinām, līdz šim, izstrādājot budžetu un to apstiprinot, praktiski šī saikne gandrīz nepastāvēja. Šeit tā jau ir definēta likumdošanas normas veidā. Protams, tas prasa tālāku detalizāciju. Ko tas nozīmē? Kādā veidā noteikt, lūk, šo atbildību, kā konkrēti panākt, lai budžets būtu saistīts ar makroekonomisko situāciju valstī?

Un vēl. Par finansu ministra atbildību jau bija izteiktas daudzas kritiskas piezīmes. Daļa šo kritisko piezīmju ir pārpratuma rezultāts. Piemēram, mana cienījamā frakcijas kolēģa Ābiķa kunga piezīme par to, ka finansu ministrs gatavojoties noteikt stratēģiju. Tik tiešām šajā likumprojektā nav iekšā nekā tamlīdzīga, kas paredzētu šādas funkcijas finansu ministram. Bet runāšu par jautājuma būtību kopumā. Iespējams, ka šis ir viens no pirmajiem mēģinājumiem precizēt, likt lielāku uzsvaru uz valdības amatpersonu - uz ministru personīgo atbildību par to, kas notiek katrā viņiem uzticētajā jomā. Līdz šim praksē vēl turpina pastāvēt iepriekšējā sistēma: tiek pieņemti dažādi likumi, kuros nav līdz galam redzams šis likumu realizēšanas mehānisms un nav arī redzams, kas atbildēs par to, kā šis likums praktiskajā dzīvē darbojas. Es uzskatu, ka šis ir viens no pirmajiem likumprojektiem, kurā, lūk, šis aspekts ir daudz skaidrāk akcentēts. Iespējams, ka mēs varētu diskutēt par to, kā šeit jau teica viena runātāja, ka šīm tiesībām ir jābūt pastiprinātām ar atbildību. Par to varētu diskutēt.

Nobeigumā es tomēr gribu aicināt cienījamos kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Grūti būtu piekrist Seiles kundzes nostājai. Viņa kritizēja atsevišķus pantus un formulējumus šajā likumprojektā (lai gan tas nav galvenais pirmā lasījuma uzdevums), praktiski neskatīdama šā likumprojekta koncepciju un vienlaikus noraidīdama šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Ja mēs to nepieņemsim pirmajā lasījumā, tas nozīmē, ka mēs nevarēsim turpināt ne vien tālāko darbu pie nākamajām reformām budžeta sakārtošanas jomā, par kurām es runāju iepriekš, bet praktiski nebūs arī iespējams novest līdz galam šo pašu likumprojektu, jo kā to var izdarīt, ka likumprojekta autori nav saņēmuši konkrētas kritiskas piezīmes, ierosinājumus, variantus, redakcionālus labojumus? Lai darbu varētu turpināt, likumprojekts ir jāpieņem pirmajā lasījumā. Tad mēs varēsim turpināt darbu jau konkrēti pa pantiem, pie formulējumiem.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Piebalgam - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājam!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es domāju, šī apspriešana parādīja to, ka šis likums tiešām ir tehniskā ziņā sarežģīts. Man bija iespēja iepazīties ar tiem konkrētajiem priekšlikumiem, kurus ir sagatavojusi LNNK frakcija. Tie tiešām ir konkrēti priekšlikumi, un tie ir iestrādājami likumprojektā. Tas pierāda, ka, tikko mēs iedziļinātos šajā projektā, tajā varētu pietiekami precīzi iestrādāt būtiskus grozījumus, tāpēc es lūdzu deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā. Otrais lasījums būs ļoti grūts, bet pats likums, ņemot vērā tā būtību, ir tiešām nepieciešams Latvijai. Budžeta likums mums ir vajadzīgs, un tas ir tiešām tuvs tiem Rietumu likumiem, kuri attiecas uz budžetu. Un, kas attiecas uz šā likumprojekta sarežģītību, - diemžēl tam tādam arī ir jābūt!

Priekšsēdētājs. Līdz ar to debates ir beigušās. Laipni aicinu deputātus ieņemt savas vietas! Balsosim par likumprojekta “Par budžetu un finansu vadību” akceptu pirmajā lasījumā un par pāreju uz tā lasīšanu pa pantiem! Lūdzu rezultātu. Lūdzu pārbaudīt deputāta Gūtmaņa balsojumu! Deputāts Gūtmanis nebalsoja. Deputāts Gūtmanis ir “par”. Tātad par - 46. Es atvainojos! Pārbaudiet manu balsojumu! Ir “par”? Par - 46, pret - 9, atturas - 30. Akceptēts pirmajā lasījumā. Tālāk notiks lasīšana pa pantiem.

Sākam izskatīt nākamo jautājumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās””. Lūdzu, deputāts Piebalgs - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šoreiz mana uzstāšanās par nākamajiem četriem likumdošanas aktiem nebūs gara. Kā jūs atceraties, diezgan lielas diskusijas šeit izvērtās tad, kad Saeimas priekšsēdētāja 1.novembrī sagatavotajā slēdzienā par nodošanu komisijām bija likums “Par grozījumiem dažos likumdošanas aktos”. Un pilnīgi pamatoti daudzi deputāti iebilda. Un tiešām izrādījās, ka šajā likumā ir pieci labojumi. Četri no tiem tiešām ir tīri formāli, kas diemžēl bija saistīti ar slikto praksi, kāda bija Augstākās padomes laikā, kad, pieņemot kādu likumu, lēmumā par tā stāšanos spēkā rakstīja šādi: “Ministru padomei sagatavot izmaiņas likumdošanas aktos, kas izriet no šā likuma”. Rezultātā rodas pretrunas, kas turpinās vēl šodien. Un tādēļ četri no šiem likumdošanas aktiem tiešām ir ļoti formāli. Tur tikai mainās tas, ka 1993.gada 18.maijā tika pieņemts jauns likums “Par akciju sabiedrībām” un ka faktiski tiek nomainīts vecais likuma nosaukums un pieņemtā redakcija saistībā ar jauno likumu.

Vienīgā atšķirība ir jautājumā par Uzņēmumu reģistru. Te bija principiāli cita pieeja. Un līdz šim brīdim Tieslietu ministrijā, ar kuru mums vēl nav izdevies pārrunāt šo jautājumu, tas nav iekļauts darba kārtībā, un acīmredzot tas tiks iekļauts tikai pēc Jaunā gada. Tāpēc, runājot par konkrēto likumprojektu - “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”, tiek piedāvāts mainīt atsauces uz jauno likumu. Tātad agrāk likumā bija teikts, ka atsauce ir uz 1990.gada 5.decembra likumu “Par akciju sabiedrībām”, turpretī tagad tīri formāli tiek norādīts, ka atsauce ir uz 1993.gada 18.maija likumu “Par akciju sabiedrībām”. Tie tad arī ir visi grozījumi, un tāpēc es lūgtu arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai Ministru kabinetam nav iebilžu, ja tālāk mēs izskatītu Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem dažos likumdošanas aktos” saistībā ar četriem atsevišķiem likumprojektiem, kā šeit par to informēja komisijas vadītājs?

(No zāles - deputāts V.Birkavs: “Nav iebildumu.”)

Paldies, Ministru prezidenta kungs, jums par šo atbalstu!

Atklāsim debates! Vai kāds vēlas runāt? Tad arī jums laikam galavārda nebūs.

A.Piebalgs. Es šoreiz neprasu galavārdu.

Priekšsēdētājs. Tad lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”” akceptu pirmajā lasījumā un par pāreju uz tā lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - nav, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Es gribētu lūgt šo likumprojektu izskatīt arī otrajā lasījumā un noteikt, ka tā trešais lasījums ir nevis pēc divām nedēļām, bet gan janvāra pirmajā plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Vai pret šo priekšlikumu nav iebilžu? Lūdzu, vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Es atvainojos, godātie kolēģi! Lūdzu visu dzēsiet, jo Seiles kundze vēlas runāt par šo likumprojektu. Lūdzu, deputāte Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Es tomēr iesaku deputātiem nesteigties. Es, piemēram, gribu iesniegt uz otro lasījumu priekšlikumu, bet man šī iespēja tiks liegta, ja mēs tūliņ par to nobalsosim otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - deputāts Piebalgs.

 

A.Piebalgs (LC).

Es tomēr gribētu lūgt apstiprināt otrajā lasījumā, jo būs vēl trešais lasījums. Šie likumprojekti mūsu komisijā ir stāvējuši vismaz divus mēnešus.

(No zāles - deputāte A.Seile: “Lai nestāv.”)

Un līdz ar to nav nekādu problēmu iesniegt priekšlikumus. Pie tam tas ir formāls. Turklāt ir vēl viens arguments, kas runā par labu tam, ka šo jautājumu vajadzētu pēc Jaunā gada pabeigt, jo ir absurds, ka 1993.gada 18.maijā ir pieņemts likums “Par akciju sabiedrībām”, bet tajā pašā laikā šajā likumā eksistē atsauce uz 1990.gada 5.decembra likumu “Par akciju sabiedrību”, kurš dabā vairs neeksistē. Es vienkārši gribētu paātrināt šo procesu, bet steidzamība netika ierosināta tāpēc, lai tiešām vēlreiz tiktu saasināta uzmanība un būtu iespēja vēl veselu nedēļu iesniegt savus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par akceptu otrajā lasījumā. Rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais. Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par biržām”” tiek piedāvāts mainīt tikai vienu pantu, un tam ir pilnīgi identisks cēlonis. Tātad, 1.panta pašā sākumā vecajā redakcijā ir rakstīts: “Birža ir akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas 1990.gada 5.decembra likumu “Par akciju sabiedrībām””. Te tiek piedāvāts tāds grozījums, ka birža ir akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas1993.gada 18.maija likumu “Par akciju sabiedrībām”. Tāpēc es lūgtu akceptēt šos grozījumus pirmajā lasījumā un piedāvāju tos uzreiz izskatīt arī otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Nē. Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par biržām”” akceptu pirmajā lasījumā un par pāreju uz tā lasīšanu pa pantiem. Deputāts Piebalgs - “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 65, pret - nav, atturas - 4. Akceptēts. Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. Es lūgtu izskatīt šo likumu arī otrajā lasījumā, jo, kā jau es teicu, mainās tikai viens tā pants, un šis grozījums tiešām ir formāls.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu? Lūdzu, balsosim par akceptu otrajā lasījumā. Deputāts Piebalgs - “par”. Rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 4. Akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, par nākamo likumprojektu!

A.Piebalgs. Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu””. Pilnīgi identiska iemesla dēļ tiek piedāvāts mainīt šā likuma 23.pantu, kurā ir rakstīts par apdrošināšanas darbības izbeigšanu. Tātad esošā redakcija nosaka, ka apdrošināšanas akciju sabiedrība savu darbību izbeidz kārtībā, kāda ir noteikta Latvijas Republikas 1990.gada 12.decembra likumā “Par akciju sabiedrībām”. Jaunā redakcija ir šāda: “Apdrošināšanas akciju sabiedrība darbību izbeidz kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikas 1993.gada 18.maija likumā “Par akciju sabiedrībām””.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Balsosim par šā likumprojekta akceptu pirmajā lasījumā un par pāreju uz tā lasīšanu pa pantiem. Deputāts Piebalgs - “par”. Rezultātu! 70 - par, pret - nav, atturas - 1. Akceptēts pirmajā lasījumā.

A.Piebalgs. Es lūgtu šo likumprojektu tūlīt izskatīt arī otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Tad, lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptu otrajā lasījumā. Deputāts Piebalgs “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 67, pret - 1, atturas - 4. Akceptēts otrajā lasījumā. Par nākamo likumprojektu.

A.Piebalgs. Nākamais likumprojekts ir “Grozījumi likumā “Par Latvijas investīciju banku””. Tiek piedāvāts izdarīt grozījumus tā 33.pantā. Tagad ir teikts, ka bankas darbības izbeigšanas kārtību un procedūru, kā arī kārtību, kādā izdarāma galīgā norēķināšanās ar kreditoriem, nosaka Latvijas Republikas 1993.gada 18.maija likums “Par akciju sabiedrībām”. Tātad cēlonis atkal ir tas pats, ka Augstākā padome pieņēma likumus, nemainot citus likumus. Diemžēl tāda iemesla dēļ mums ir jāizskata šādi grozījumi. Es lūgtu šo likumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Nav. Lūdzu, balsosim par akceptu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Deputāts Piebalgs - “par”. Lūdzu rezultātu. 71 - par, pret - nav, 2 - atturas. Akceptēts pirmajā lasījumā.

A.Piebalgs. Es lūgtu šo likumprojektu apstiprināt arī otrajā lasījumā un noteikt tāpat kā par pārējiem, ka trešais lasījums būs pēc Jaunā gada.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu, balsosim! Deputāts Piebalgs - “par”. Lūdzu rezultātu. 69 - par, pret - nav, 2 - atturas. Akceptēts.

Sāksim izskatīt nākamo likumprojektu - “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”. Otrais lasījums. Ārlietu komisija, vai kāds no jums tomēr nevarētu uzņemties referenta lomu? Godātie kolēģi, varbūt šo jautājumu pēc tam, kad būsim izskatījuši nākamo jautājumu. Tikmēr jūs varēsit noskaidrot gan attiecīgos dokumentus, gan referentu...

Nākamais likumprojekts ir...

I.Grava (DP).

Es ļoti atvainojos Saeimai par šo negadījumu, jo Kiršteina kungs neuzskatīja par vajadzīgu mani brīdināt, ka viņa nebūs klāt. Uz otro lasījumu iesniegtie labojumi ir apkopoti tabulā, kas jums visiem ir izdalīta, un tur ir norādīts, kuri panti ir laboti un kādu piedāvā Ārlietu komisija, saskaņojot to ar Endziņa kunga vadīto komisiju. Jāteic, ka starp šīm divām komisijām nekādu domstarpību un citu priekšlikumu vairs nav, ja neskaita pēdējo pantu, par kuru Lagzdiņa kungs pats izteiks savus priekšlikumus. (Kaut ko runā zālē.)

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Tātad šeit jums tiešām ir izdalīta otrajam lasījumam sagatavotā redakcija, un mans priekšlikums būtu visus pantus, kuros ir labojumi, nemaz nelasīt, jo katram deputātam tie ir. Varbūt mēs sāksim tādā veidā, ka skatīsim pašu likuma mērķi, un tad 1., 2. un tālākos pantus. Es lēni tos saukšu, un, ja jums būs kādas iebildes, tad jūs tās izteiksit, bet deputāte Grava attiecīgi komentēs komisijas viedokli. Taču bez vajadzības mēs šeit neko nedarīsim, tātad nerunāsim par to, kas šeit nav rakstīts. Pārejam uz ievadu - par likuma mērķiem. Vai par komisijas sagatavoto redakciju kādam deputātam ir iebildes? Nav. Akceptēts.

Vai par 1.panta sagatavoto redakciju ir priekšlikumi? Tas ir sadaļā “Vispārējie noteikumi”. Nav. Pieņemts.

Par 2.panta redakciju? Nav iebilžu. Pieņemts.

Otrā sadaļa - “Starptautisko līgumu noslēgšana”. 3.pants. Iebildumu nav. Akceptēts. 4.pants. Arī akceptēts. Par 5.panta redakciju? Akceptēta. Par 6.panta redakciju? Akceptēta. Par 7.pantu? Nav iebilžu. Akceptēts. 8.pants. Mēs runājam tikai par komisijas redakciju. Nav iebilžu. Akceptēts. Vai par 9.pantu komisijas redakcijā ir iebildumi? Akceptēts. 10.pants. 11.pants. Nav iebildumu. Akceptēts.

3.sadaļa - “Starptautisko līgumu izpilde un denonsēšana”. 12.pants. Nav iebilžu. 13.pants. Nav iebildumu. 14.pants. Arī nav iebildumu.

Ceturtā sadaļa - “Starptautisko līgumu uzskaite un publicēšana”. Nav iebildumu. Akceptēts. 16.pants. Arī nav iebildumu. Akceptēts.

Līdz ar to jums galavārds - lūdzu!

I.Grava. Es varu tikai pateikt paldies par operatīvo darbu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu. Deputāte Grava, kamēr deputāti ieņem savas vietas, jums vajadzētu noteikt laiku trešajam lasījumam. Protams, pēc tam, kad mēs būsim beiguši balsošanu.

I.Grava. Sakarā ar to, ka nav ne papildinājumu, ne ierosinājumu, es varētu ierosināt šodien izdarīt arī trešo lasījumu, taču tas nav iespējams. Tāpēc lūdzu šo likumprojektu pēc iespējas ātrāk iekļaut darba kārtībā.

(No zāles - deputāts I.Silārs: “Kārtības rullis to neatļauj.”)

Nē, nē, es saprotu, Silāra kungs, ka jūs tūlīt nāksit un protestēsit! Tāpēc es saku - pēc iespējas ātrāk, jo mēs esam visu apkopojuši un veikuši savu darbu.

Priekšsēdētājs. Godātā deputāte, atļaujiet mums vispirms nobalsot otrajā balsojumā un tad jūs nāciet tribīnē un precīzi pasakiet, kad būs trešais balsojums. Tomēr tagad atļaujiet mums nobalsot. Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” akceptu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! 75 - par, 1 - pret, 1 - atturas. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, pasakiet trešā lasījuma datumu.

I.Grava. Es atkārtoju vēlreiz - pēc iespējas ātrāk. Tātad tas būs pēc 10 dienām, kā tas ir paredzēts saskaņā ar Kārtības rulli.

Priekšsēdētājs. Par procedūru vārds deputātam Silāram.

I.Silārs (LC).

Cienījamā Gravas kundze! Likums paredz, ka lēmums par trešā lasījuma laiku ir jāpieņem plenārsēdē tūdaļ pēc otrā lasījuma. Konkrētais datums nedrīkst būt agrāk par 10 dienām, bet lēmums ir jāpieņem tūdaļ pēc otrā lasījuma. To paredz likums.

I.Grava. Paldies, Silāra kungs! Bez jūsu precizitātes mēs būtu pagalam. Tāpēc es precizēšu vēlreiz - tā kā 10 dienas 1993.gadā vairs neiznāk, tad, Silāra kungs, es lūgtu to izdarīt 1994.gada pirmajā sēdē, kad mēs visi šeit sanāksim.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, es ļoti atvainojos, taču tas nav Silāra kunga lūgums, bet gan likuma prasība. Vai ir iebildes pret šo datumu? Nav. Tas ir akceptēts.

Mums ir atlikušas dažas minūtes līdz pārtraukumam. Mēs varētu ziņot Kiršteina kungam, (Smiekli zālē, aplausi.) ka esam šo likumprojektu jau akceptējuši otrajā lasījumā. Vai ir kādi paziņojumi pirms pārtraukuma? Nav.

Tā kā tagad pulksten 17.00 ir preses konference, tad es ceru, ka mēs varam pāris minūtes agrāk pabeigt sēdi un doties pārtraukumā, lai pēc tam sāktu darbu pulksten 17.30 ar nākamā jautājuma izskatīšanu.

(Pārtraukums)

SATURA RĀDĪTĀJS

1993.gada 9.decembra sēde

Par darba kārtību - 1.lpp.

 

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas Republikas 1991.gada 27.novembra likumā “Par

diplomātisko pasi”” - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas rajonu

(pilsētu) un apgabaltiesu piesēdētāju vēlēšanām” - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par papildinājumiem Latvijas

Republikas Augstākās padomes 1993.gada 30.marta

lēmumā “Par peļņas nodokļa, īpašuma nodokļa un

iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem

sabiedriskajām organizācijām, fondiem un uzņēmumiem

1992. un 1993.gadā”” - 3.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Piebalgs - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Valsts apdrošināšanas

uzraudzību” - 4.lpp.

 

Par likumprojektu “Par likuma “Par Valsts apdrošināšanas

uzraudzību” spēkā stāšanās kārtību” - 4.lpp.

 

Par likumprojektu “Par papildinājumiem 1991.gada

3.decembra likumā “Par uzņēmumu un uzņēmēj-

sabiedrību maksātnespēju un bankrotu”” - 4.lpp.

 

Par likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par

valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu

risināšanā”” - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Rīgas pilsētas un Rīgas rajona

administratīvo robežu grozīšanu” - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par

policiju”” - 5.lpp.

 

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam M.Ā.Kalniņam

Ziņo - dep. Z.Tomiņš (sekretāra biedrs) - 6.lpp.

 

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam

O.Brūveram

Ziņo - dep. Z.Tomiņš (sekretāra biedrs) - 6.lpp.

 

LNNK frakcijas deputātu pieprasījums Ministru

prezidentam V.Birkavam par Labklājības ministrijas

rīkojumu Nr.61, ar kuru paredzēts likvidēt P.Stradiņa

Valsts klīniskās slimnīcas pulmonoloģijas nodaļu

Ministru kabineta atbilde uz pieprasījumu

Ziņo - N.Zemvalds (veselības aizsardzības

                    valsts ministrs) - 7.lpp.

 

Valsts kontroliera R.Černaja zvēresta nodošana

- R.Černajs - 10.lpp.

Lēmuma projekts “Par rajonu (pilsētu) tiesu

tiesnešu apstiprināšanu”

Par procedūru - dep. M.Grīnblats - 10.lpp.

- dep. A.Endziņš - 11.lpp.

- dep. J.Sinka - 12.lpp.

- dep. A.Endziņš - 13.lpp.

- dep. I.Silārs - 15.lpp.

- dep. A.Endziņš - 15.lpp.

- dep. J.Sinka - 16.lpp.

- dep. A.Saulītis - 17.lpp.

- dep. A.Endziņš - 17.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu

apstiprināšanu” (S.Amola, D.Andersone, J.Andersons,

I.Andžāne, V.Avotiņa, M.Ābele, J.Bakmanis, B.Baltraite,

V.Baltiņa, A.Bērziņa, A.Biksiniece, D.Blūma, S.Buivide,

M.Cara, A.Čumakova, Z.Deisone, P.Dzalbe, I.Dzene,

V.Gailīte, I.Garda, B.Geimanis, M.Girne, Ē.Gulbe,

G.Gulbinska, J.Isajevs, S.Inberga, E.Kalniņa,

A.Kasakovska, M.Katlapa, A.Kaupuža, J.Kāvis,

I.Konošonoks, Dz.Kraukle, M.Krotkova)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 18.lpp.

Paziņojums - dep. I.Silārs - 26.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - dep. Z.Tomiņš - 27.lpp.

 

Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanas

turpinājums (Z.Krūmiņa, U.Ķinis, J.Laukroze)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 28.lpp.

Par procedūru - dep. J.Sinka - 29.lpp.

 

Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanas

turpinājums (D.Lazdiņš, A.Leitāne, V.Mahte, H.Miks,

A.Miķelsone, H.Muižniece, J.Mūrniece, A.Papule,

I.Poļikarpova, I.Rozīte, A.Saulīte, V.Silamiķele,

I.Skultāne, V.Solovjova, Z.Strazds, J.Svikliņš, I.Šteinerte,

V.Šubrovskis, B.Tālere, K.Valdemiers, E.Veiss, Ž.Vēvere,

A.Zariņa, V.Zariņš, I.Zalužinska)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 29.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas tiesneses I.Labuckas

pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”

Ziņo - dep. A.Endziņš - 34.lpp.

Par deputātu pieprasījumiem un jautājumiem

Atbilde uz Saeimas 1993.gada 2.decembra plenārsēdē

pieņemto pieprasījumu tieslietu ministram E.Levitam

par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra darbinieku

atjaunošanu darbā

Ziņo - dep. E.Levits (tieslietu ministrs) - 35.lpp.

Par procedūru - dep. A.Kreituss - 38.lpp.

Debates - dep. A.Kreituss - 38.lp.

 

 

Atbilde uz Saeimas 1993.gada 2.decembra plenārsēdē

pieņemto pieprasījumu Ministru prezidentam V.Birkavam,

zemkopības ministram J.Kinnam un privatizācijas

valsts ministram D.Skultem par pārstrādes uzņēmuma

“Jelgavas dzirnavnieks” privatizāciju

Ziņo - J.Kinna (zemkopības ministrs) - 39.lpp.

Debates - dep. P.Tabūns - 41.lpp.

- dep. J.Lucāns - 43.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 44.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 45.lpp.

- D.Skulte (privatizācijas valsts

                 ministrs) - 46.lpp.

- J.Kinna (zemkopības ministrs) - 47.lpp.

 

Atbilde uz jautājumu Ministru prezidentam V.Birkavam

un labklājības ministram J.Ritenim par Labklājības

ministrijas rīkojumu Nr.61, kas paredz likvidēt P.Stradiņa

valsts klīniskās slimnīcas pulmonoloģijas nodaļu - 48.lpp.

 

Jautājums par 1994.gada valsts budžeta projekta

neiesniegšanu Saeimai izskatīšanai - 48.lpp.

Atbild - U.Osis (finansu ministrs) - 49.lpp.

Par procedūru - dep. V.Birkavs (Ministru

                         prezidents) - 50.lpp.

- dep. M.Budovskis - 50.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas

1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu

1993.gadam”” (1.lasījums) (Steidzami)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 52.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Ziņo - Z.Tomiņš - 56.lpp.

Debates - dep. E.Kide - 57.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas

1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu

1993.gadam”” (2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 58.lpp.

Jautājums - dep. I.Grava - 59.lpp.

- dep. J.Platais - 59.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apgrozījuma

nodokli”” (1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 59.lpp.

Debates - dep. E.Kide - 61.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 62.lpp.

- dep. U.Osis - 63.lpp.

- dep. J.Vaivads - 65.lpp.

 

Likumprojekts “Par budžetu un finansu vadību”

(1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 66.lpp.

- J.Platais (budžeta valsts

                ministrs) - 74.lpp.

Ierosinājumi - dep. J.Sinka - 81.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 81.lpp.

Debates - dep. Dz.Ābiķis - 82.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 83.lpp.

- dep. E.Kide - 84.lpp.

- dep. J.Lucāns - 89.lpp.

- dep. A.Seile - 92.lpp.

- dep. A.Siliņš - 94.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 97.lpp.

- dep. J.Tupesis - 99.lpp.

- dep. J.Sinka - 100.lpp.

- dep. U.Osis (finansu ministrs) - 102.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 105.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās””

(1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 105.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās””

(2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 107.lpp.

- dep. A.Seile - 107.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par biržām””

(1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 108.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par biržām””

(2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 109.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu””

(1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 109.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu””

(2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 109.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas

Investīciju banku”” (1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 110.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas

Investīciju banku”” (2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 110.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas

starptautiskajiem līgumiem” (2.lasījums)

Ziņo - dep. I.Grava - 110.lpp.

Par procedūru - dep. I.Silārs - 112.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas 1937.gada

Civillikuma tiesiskās nepārtrauktības atzīšanu un

tā konsekventas piemērošanas nodrošināšanu”
(1.lasījums) (nav pieņemts)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 114.lpp.

Debates - dep. J.Straume - 116.lpp.

- dep. A.Endziņš - 118.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi un papildinājumi 1992.gada

16.jūnija likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma

objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību”” (1.lasījums)

Ziņo - dep. Ē.Kaža - 119.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Lambergs - 120.lpp.

Debates - dep. A.Lambergs - 121.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 123.lpp.

- D.Skulte (privatizācijas valsts

                 ministrs) - 123.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi un papildinājumi 1992.gada

17.marta likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma

privatizācijas komisijām”” (1.lasījums)

Ziņo - dep. Ē.Kaža - 124.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi un papildinājumi 1992.gada

10.jūnija likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību

īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas

kārtību”” (1.lasījums)

Ziņo - dep. Ē.Kaža - 125.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi un papildinājumi 1992.gada

9.decembra likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma

privatizācijas fondiem”” (1.lasījums)

Ziņo - dep. Ē.Kaža - 126.lpp.

Likumprojekts “Par valsts īpašuma fondu”

(1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 126.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 129.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 130.lpp.

 

Saeimas Izmeklēšanas komisijas iesniegtais

Saeimas lēmuma projekts

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 130.lpp.

Debates - dep. R.Milbergs - 132.lpp.

- dep. I.Bukovskis - 133.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 135.lpp.

Par procedūru - dep. I.Bukovskis - 137.lpp.

 

Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem

Augstākās padomes 1993.gada 1.jūnija lēmumā “Par

Latvijas Republikas Notariāta likuma spēkā stāšanās

laiku un kārtību”” (1.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 138.lpp.

 

Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem

Augstākās padomes 1993.gada 1.jūnija lēmumā “Par

Latvijas Republikas Notariāta likuma spēkā stāšanās

laiku un kārtību”” (2.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 139.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 140.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 141.lpp.

Reģistrācija - 141.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Rozentāls - 142.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 142.lpp.

 

Likumprojekts “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”

(1.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 144.lpp.

 

Likumprojekts “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”

(2.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 145.lpp.

Debates - dep. Z.Tomiņš - 146.lpp.

- dep. A.Endziņš - 146.lpp.

 

Likumprojekts “Par grozījumiem likumdošanas

aktos par kārtību, kādā amatpersonas tiek

ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas amatā, un

par Augstākās padomes izveidoto komisiju

turpmāko darbību” (1.lasījuma atsaukšana)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 147.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””

(1.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 149.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””

(2.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 150.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilo

aizsardzību” un likumā “Par izņēmuma stāvokli””

(1.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 151.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilo

aizsardzību” un likumā “Par izņēmuma stāvokli””

(2.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 151.lpp.

 

Likumprojekts “Par dažu Latvijas Republikas Augstākās

padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes

Prezidija lēmumu atcelšanu” (1.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 152.lpp.

 

Likumprojekts “Par dažu Latvijas Republikas Augstākās

padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes

Prezidija lēmumu atcelšanu” (2.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 152.lpp.

 

Likumprojekts “Par zemesgrāmatu juridiskās

pēctecības nodrošināšanu” (1.lasījums)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 153.lpp.

Debates - dep. M.Grīnblats - 153.lpp.

- dep. A.Endziņš - 155.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 156.lpp.

- dep. J.Sinka - 157.lpp.

- dep. I.Grava - 158.lpp.

Par sesijas darba kārtību

- dep. A.Kiršteins - 160.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 160.lpp.

 

Likumprojekts “Par grozījumiem 1990.gada

26.septembra likumā “Par uzņēmējdarbību””

(1.lasījums)

Ziņo - dep. M.Graudiņš - 161.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 162.lpp.

 

Likumprojekts “Par zemes privatizāciju lauku

apvidos” (3.lasījums)

Ziņo - dep. A.Seile - 162.lpp.

Debates - dep. M.Grīnblats - 164.lpp.

- dep. A.Berķis - 167.lpp.

- dep. J.Janeks - 170.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 172.lpp.

- dep. A.Siliņš - 174.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 177.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Z.Tomiņš - 178.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 180.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 181.lpp.

- dep. A.Endziņš - 181.lpp.

- 182.lpp.

Jautājums - dep. A.Berķis - 185.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 186.lpp.

Izskatīšanas pārtraukšana - 187.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - dep. Z.Tomiņš - 187.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta