Latvijas Republikas 5.Saeimas plenārsēde

1993.gada 2.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas!

Vispirms par Prezidija izsludināto 2.decembra sēdes darba kārtību. Prezidija ziņojumi ir papildināti ar iesniegumiem, kurus Prezidijs ir saņēmis un izskatījis. Pēc jautājuma par atvaļinājuma piešķiršanu izskatīsim pieprasījumus.

Pirmais būs Pieprasījumu komisijas ziņojums par pieprasījumu tieslietu ministram Levita kungam. Izskatīsim arī jaunu pieprasījumu, ko LNNK deputāti iesnieguši Ministru prezidentam Birkava kungam, zemkopības ministram Kinnam un privatizācijas valsts ministram Skultem.

Pēc amatpersonu ievēlēšanas, ja neviens no deputātiem neiebildīs, izskatīsim grozījumus komisijas sastāvā. Ir iesniegts LNNK priekšlikums.

Pēc tam būs divi balsojami jautājumi par darba kārtību, proti, LNNK deputāti ir iesnieguši priekšlikumu - izskatīt likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē” kā darba kārtības 1.punktu, bet frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti ierosina izskatīt likumprojektus “Par grozījumiem un papildinājumiem 1991.gada 23.decembra likumā “Par nodarbinātību”” un projektu “Latvijas Republikas Operatīvās darbības likums”. Abus šos likumprojektus varētu izskatīt pirms trešās daļas 1.punkta - likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem dažos Latvijas Republikas likumdošanas aktos”.

Vai citu priekšlikumu par Prezidija izsludināto darba kārtību nav? Lūdzu, balsosim par LNNK ierosinājumu - iekļaut darba kārtībā grozījumus komisiju sastāvā! Projekts un priekšlikuma pamatojums jums ir izsniegts. Priekšlikuma būtība: atskaitīt Imantu Kalniņu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un iekļaut viņu Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā. Tālāk seko pamatojums par deputātu Zīgeristu un paskaidrojums par deputātiem Kalniņu un Žīguru. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā! Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 62, pret - 4, atturas - 6. LNNK priekšlikums par grozījumiem komisiju sastāvā ir iekļauts darba kārtībā. To apspriedīsim pēc tam, kad būs izskatīts lēmuma projekts par amatpersonu ievēlēšanu.

Nākamais jautājums, par kuru deputātiem būtu jābalso, ir LNNK priekšlikums: “Lūdzam izskatīt likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē” pirmajā lasījumā kā 1.darba kārtības punktu.” Vai kāds vēlas runāt? Vai jūs domājat to darīt pirms Prezidija ziņojumiem vai pēc Prezidija ziņojumiem. Atvainojiet, mans precizējums: saskaņojot ar LNNK frakciju, to darīsim pēc Prezidija ziņojumiem, tātad pirms amatpersonu ievēlēšanas. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 59, pret - 9, atturas - 6. Šis priekšlikums ir akceptēts - likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā un tas tiks izskatīts pirms amatpersonu ievēlēšanas.

Nākamais balsojamais jautājums ir frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu ierosinājums par grozījumiem likumā “Par nodarbinātību” un Latvijas Republikas Operatīvās darbības likuma projekts. Viņi lūdz šos dokumentus izskatīt pirms trešās daļas 1.punkta - likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem dažos Latvijas Republikas likumdošanas aktos”. Vai kāds vēlas runāt? Nē. Tad, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. 65 - par, 2 - pret, 9 - atturas. Arī akceptēts.

Par pārējiem iesniegumiem Prezidijam. Deputāts Juris Janeks no frakcijas “Saskaņa Latvijai” lūdz atļauju sniegt steidzamu ziņojumu. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 68.pantu sēdes vadītājam būs jāizlemj, kurā laikā deputātam dot šo iespēju.

Tālāk ir vēl divi iesniegumi: agrākais LNNK iesniegums un pēc tam arī frakcijas “Latvijas ceļš” ierosinājums par mūsu plenārsēžu turpmāko darba organizāciju. Es domāju, ka par to, kādās dienās un cik reižu nedēļā strādāt... Vai jūs to neatļautu sēdes vadītājam virzīt izskatīšanai tad, kad mēs tuvosimies sēdes nobeigumam. Nav iebildumu? Paldies.

Vai pirms Prezidija ziņojumiem būtu izvērtējami vēl kādi neizskatīti deputātu iesniegumi?

Par ienākušajiem likumprojektiem. Likumprojekts “Par pastu”. To iesniegusi valdība. Vai deputātiem ir kādas iebildes vai papildinājumi? Nav. Tad Saeima nolemj iesniegto likumprojektu nodot izskatīšanai Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija apkopo priekšlikumus un sagatavo šo likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

Nākamais ienākušais likumprojekts ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību””. Vai deputātiem ir kādas iebildes par sagatavoto slēdzienu? Nav. Tad Saeima nolemj nodot to Budžetu un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts “Par izlūkošanu”. To iesniegusi Nacionālās drošības komisija. Lūdzu, Ivars Silārs no frakcijas “Latvijas ceļš”.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu mirkli uzmanības! Aizsardzības un iekšlietu komisija ļoti lūdz jūsu atbalstu, lai apkopojošā komisija tomēr būtu Aizsardzības un iekšlietu komisija, jo šis likumprojekts attiecas uz visām tām valsts struktūrām, kuras ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārraudzībā. Un, lai šo likumu izstrādātu tā, lai tas būtu tiešām pieņemams visām šīm struktūrām un lai tās varētu strādāt, tad, apsveicot un visnotaļ atbalstot Nacionālās drošības komisijas iniciatīvu un tās izstrādāto projektu, es par apkopojošo komisiju tomēr lūdzu atzīt mūsu komisiju.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kamaldiņš no frakcijas “Latvijas ceļš”.

L.Kamaldiņš (LC).

Es tomēr gribētu lūgt deputātus atstāt par šo apkopojošo komisiju Nacionālās drošības komisiju, lai gan es saprotu arī Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Tai ir ļoti daudz projektu, kuri ir jāapkopo, tā ka šai komisijai ir daudz darba, un, kā mēs redzam, likums par operatīvās meklēšanas darbību, piemēram, šodien ir tikai otrajā lasījumā, taču ir pagājuši jau četri mēneši kopš tā iesniegšanas.

Attiecībā uz likumu “Par izlūkošanu”, ko mēs esam izstrādājuši. Mēs to uzņēmāmies tikai tāpēc, ka šī sistēma pašlaik ir ļoti nesakārtota un ka te ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk ieviest skaidrību. Es domāju, ka Nacionālās drošības komisija ir spējīga šo projektu izstrādāt un ka arī Nacionālās drošības komisijas uzdevums ir veikt parlamentāro pārraudzību pār šīm institūcijām, uz kurām attiecas konkrētais likumprojekts. Tā kā es gribētu tomēr lūgt atstāt šo projektu Nacionālās drošības komisijai. Es varu apsolīt, ka vismaz es aiziešu pie jebkura deputāta, uz jebkuru komisiju un uz jebkuru frakciju, ja kāds gribēs apspriest šo likumprojektu. Visi iesniegumi, kas nāks no deputātiem, komisijām vai frakcijām, tiks apkopoti un ņemti vērā. Mēs, protams, arī painteresēsimies, kāds ir pašu šo institūciju viedoklis jautājumos, kurus skar šis likumprojekts, un arī ņemsim vērā to, cik lielā mērā tas atbildīs valsts interesēm.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tagad par procedūru. Sakarā ar šo likumprojektu viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Deputātiem tas ir jāizšķir balsošanā. Pirmais uz balsošanu tiek likts grozījums. Tas gan ir konceptuāls, bet mums citas procedūras nav, - vispirms mēs balsojam grozījumus un pēc tam Prezidija ieteikto.

Pirmo balsosim deputāta Silāra ieteikto grozījumu slēdzienā - noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 40, pret - 14, atturas - 25. 39... Priekšlikums ir pieņemts.

Vai ir vēl kādi labojumi? Nav. Ja tagad ir šis slēdziens par grozījumiem, tad nobalsosim par to kopumā. Tātad nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Nacionālā drošības... Es atvainojos - un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu. 46 - par, 6 - pret, 24 - atturas. Nodošana komisijām ir akceptēta.

Tālāk. Par Prezidijā ienākušajiem likumprojektiem ziņojumu mums vairs nav.

Vārds sekretāra biedram Tomiņam par atvaļinājumu piešķiršanu.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Prezidijs savā sēdē izskatīja deputāta Tupešu Jāņa iesniegumu par atvaļinājumu. Pamatojums jums ir izsniegts: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 11. un 12.pantu Prezidijs nolēma ieteikt Saeimai piešķirt deputātam Jānim Tupesim atvaļinājumu no 17.decembra līdz 10.janvārim.”

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. 74 - par, 1 - pret, 4 - atturas. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk pieprasījumi. Lūdzu, Gundars Bērziņš - Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs.

G.Bērziņš (LZS).

Saeimas Pieprasījumu komisija, izskatījusi iesniegto pieprasījumu, nolēma, ka šis pieprasījums ir uzskatāms par pieprasījumu un Saeimas vārdā ir iesniedzams tieslietu ministram. Nolasīšu:

“Saeimas pieprasījums tieslietu ministram Egilam Levita kungam. Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti ir saņēmuši informāciju, ka ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesas 1993.gada 18.oktobra spriedumu apmierināta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra darbinieku Ilzes Fogeles, Ineses Bergas, Ināras Kozlovas, Jura Volkova un Mārītes Štrausas prasība pret Latvijas Republikas Tieslietu ministriju par atjaunošanu darbā, kuri tika nelikumīgi atlaisti no darba sakarā ar it kā notikušo Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas likvidāciju. Spriedums, kas pasludināts Latvijas Republikas vārdā daļā par prasītāju atjaunošanu darbā, bija izpildāms nekavējoši, kā to nosaka Latvijas Civilprocesa kodeksa 211.panta 4.punkts. Pieprasām Latvijas Republikas tieslietu ministram Egilam Levita kungam paskaidrojumu, kāpēc Tieslietu ministrija neizpilda Augstākās tiesas spriedumu.”

Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to Saeima šo pieprasījumu nodod tieslietu ministram Levita kungam un saskaņā ar Kārtības ruļļa 10.pantu lūdz sniegt atbildi ne vēlāk kā septiņu dienu laikā. Sekretariāt, lūdzu nododiet to Levita kungam! Tā kā Levita kungs šeit neatrodas, lūdzu nodot Birkava kungam!

Nākamais pieprasījums. Vārds Saeimas sekretāra biedram Tomiņam.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Birkavam, zemkopības ministram Jānim Kinnam, privatizācijas valsts ministram Druvim Skultem. Pieprasījums datēts ar 1993.gada 30.novembri. “Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas deputāti ir saņēmuši vēstuli no Jelgavas rajona graudkopības agrokooperatīvās biedrības “Akots” un Jelgavas rajona Zemnieku apvienības, kurā Saeimas deputātus informē par neizprotamo attieksmi pret vairāk nekā 130 graudaugu ražotāju vēlmi pārņemt pārstrādes uzņēmumu “Jelgavas dzirnavnieks” savā pārziņā, to privatizējot. Mīklainā veidā šis uzņēmums ir nodots Jelgavas pilsētas pašvaldībai, kā rezultātā tiek ignorēta graudaugu ražotāju pamatotā ieinteresētība un lūgumi, tiek aizkavēts loģisks risinājums ražotājs - pārstrāde bez starpniekiem. Ar graudaugu ražotājiem tikušies vairāki LZS deputāti, palīdzība meklēta pie zemkopības ministra Kinnas kunga, bet pozitīvs risinājums nav sekojis. Kārtējā izšķirošā privatizācijas komisijas sēde paredzēta 8.decembrī. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 107.pantu steidzami pieprasām Ministru prezidenta Valda Birkava, zemkopības ministra Jāņa Kinnas un privatizācijas valsts ministra Druvja Skultes paskaidrojumu, kāpēc nerisinās “Jelgavas dzirnavnieka” privatizācija, ievērojot ražotāju, zemnieku, tātad arī patērētāju intereses, un kas tiek darīts kopumā valstī, lai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu privatizācijas gaitā tiktu ievērotas vispirms ražotāju, tas ir, zemnieku, intereses?” Pielikumā - raksts no “Lauku Avīzes” un vēstule, kas bijusi adresēta lauksaimniecības ministram un Lauksaimniecības komisijas vadītājam šā gada sākumā. Pieprasījumu ir parakstījuši pieci Saeimas deputāti: Pēteris Tabūns, Aristids Lambergs, Eduards Berklavs, Dainis Stalts, Janīna Kušnere, Imants Kalniņš, Velta Puriņa, Alfreds Žīgurs, Māris Budovskis un Viesturs Pauls Karnups.

Priekšsēdētājs.Paldies. Lūdzu, godātie deputāti, runājiet - viens “par”, viens “pret”, un tad balsosim par pieprasījuma izskatīšanas steidzamību! Neviens nevēlas runāt? Gundars Bērziņš - lūdzu.

G.Bērziņš (LZS).

Es ieteiktu balsot pret steidzamību. Pirmām kārtām tāpēc, ka, nepārtraukti iesniedzot steidzamus pieprasījumus, mēs pārkāpjam Kārtības rulli, jo Kārtības rullī ir rakstīts, ka ir iepazīstināmi deputāti. Un skaidrojumā par šo punktu tiek prasīts pirms steidzama pieprasījuma iesnieguma iepazīstināt Frakciju padomi, kas faktiski regulāri sanāk. Šobrīd ar šo pieprasījumu, manuprāt, saistās ļoti daudz problēmu. Es varētu par to gandrīz uzreiz sākt runāt, jo pirmām kārtām tas uzņēmums pašreiz ir pašvaldības uzņēmums. Te ir ļoti daudz problēmu, un ir ļoti grūti runāt, ja šo papīru noliek uz galda stundu pirms plenārsēdes. Tāpēc sakarā ar to, ka netiek ievērots Kārtības rullis, lūdzu noraidīt izskatīšanas steidzamību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāts Grīnblats no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Arī es šo pieprasījumu ieraudzīju tikai pirms neilga laika, tomēr, izlasot virsrakstu, kurā paskaidrota problēmas būtība, ir redzams, ka šeit ir rakstīts par to, ka kārtējā, tātad izšķirošā Privatizācijas komisijas sēde paredzēta 8.decembrī. Šodien ir 2.decembris. Ja mēs darba kārtību negrozīsim (pagaidām darba kārtība nav grozīta), nākamā Saeimas plenārsēde ir paredzēta 9.decembrī, un jebkuras mūsu diskusijas 9.decembrī par šo jautājumu es vienkārši nosauktu kā “ļoti vērtīgas” (pēdiņās!), par ko smietos gan šā pieprasījuma iniciatori, gan arī paši šie Jelgavas zemnieki. Tātad ir jēievēro zināma loģika, ja reiz ir nolemts, šī sēde būs 8.decembrī. Ja mēs spriedīsim, tad jāapspriež šodien, ja ne, tad tā vienkārši būs karikatūra. Atvainojiet mani par šādu konstatējumu!

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 46, pret - 23, atturas - 15. Pieprasījums ir pieņemts kā steidzams.

Kārtības ruļļa 108.pants nosaka, ka gadījumā, ja Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, tai tūlīt jāstājas pie tā apspriešanas pēc būtības un pie nobalsošanas par tā pieņemšanu. Tātad ir jāatklāj debates un jābalso par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu referentu - deputātu Tabūnu - nākt tribīnē.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka šī problēma skar ne tikai konkrēto šo Jelgavas rajona graudkopības agrokooperatīvo biedrību “Akots” un Jelgavas rajona Zemnieku apvienību, bet visus Latvijas Republikas zemniekus, lauksaimniekus un kopumā arī pārstrādātājus, jo šī problēma ir visai samilzusi. Jūs ļoti labi zināt, kas notiek ar pārstrādes uzņēmumiem. Zināt arī par vēlmēm tos privatizēt. Sevišķi gari es negribu runāt, jo šim pieprasījumam, cienījamie deputāti, ir pievienoti dokumenti, kuri liecina par to, kādā veidā izpaužas vēlme privatizēt šo uzņēmumu. Dīvainā kārtā patiešām šis uzņēmums nonācis pilsētas pašvaldības rīcībā un to grib privatizēt (kā šeit rakstīts) daži ieinteresēti cilvēki, bet loģiski ir, ka to varētu privatizēt šie graudu ražotāji, zemnieki. Tas būtu lielā mērā loģiski, ka viņu rokās nonāktu šis uzņēmums, un graudaugu ražotāju ieinteresētība tad būtu krietni lielāka un no tā iegūtu visi Latvijas iedzīvotāji. Turklāt mēs ļoti labi zinām šo problēmu, kas ir saistīta ar graudu realizāciju: zemnieki nesaņem naudu par nodotajiem graudiem vai vispār nav kur nodot graudus, graudi tiek ievesti no ārzemēm, - un tā tālāk un tā joprojām. Problēma ir visai plaša un nozīmīga, tāpēc mēs patiešām gribētu dzirdēt no Birkava kunga, Kinnas kunga un Skultes kunga plašāku skaidrojumu par to, kā ir iecerēts uzņēmumu privatizāciju veikt, lai tās rezultātā iegūtu ražotājs, lai iegūtu zemnieks, lai iegūtu lauksaimnieks. Lūk, to es gribēju pateikt, lai vērstu jūsu uzmanību uz šīs problēmas nozīmīgumu visas valsts mērogā. Tas ir visu lauku cilvēku un visu patērētāju interesēs.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Oskaram Grīgam no frakcijas Zemnieku savienība, pēc tam - Voldemāram Novakšānovam.

O.Grīgs (LZS).

Labrīt, Prezidij un cienījamie deputāti! Jā, šis jautājums man un vēl dažiem mūsu - Zemnieku savienības - frakcijas deputātiem ir diezgan labi zināms, jo mēs bijām Jelgavā, lai šo konfliktu vai nu atrisinātu, vai apturētu to, kas tur grasījās notikt. Un to mēs arī panācām. Paldies mūsu deputātiem, ka līdz šodienai vēl tas objekts nav privatizēts. Kad mēs, saņēmuši pirmo signālu, aizbraucām uz Jelgavu, mūs pirmām kārtām pārsteidza - kas un kad ir nodevis “Jelgavas dzirnavnieku” pilsētas pašvaldībai? Tas pats par sevi ir absurds! Un vēl līdz šai dienai mēs nevaram saņemt atbildi. Bet saskaņā ar informāciju, kuru ir ievācis Šķēles kungs (droši vien ar Ģēģera kunga atbalstu), rajons esot pieprasījis “Jelgavas dzirnavnieku” savā rīcībā, savā īpašumā. Trīs reizes rajonam atteica. Tas būtu bijis loģiski, jo rajonu veido arī rajona zemnieki, racotāji. Graudu ražotāju apvienība “Akots” un zemnieki nav vienīgie graudu ražotāji rajonā, vēl ir Lielplatones graudu ražotāju sabiedrība, ir vēl kādas četras graudu ražotāju apvienības. Šeit ir minēts tikai “Akots” un zemnieku saimniecības. Panācām ar “Jelgavas dzirnavnieka” vadību un tā direktoru Vilcāna kungu vienošanos jeb kompromisu, ka “Jelgavas dzirnavnieka” kolektīvs un šis “Akots” sēdīsies pie sarunu galda ar pārējiem graudu ražotājiem. Tomēr nevar atstāt uzņēmuma kolektīvu galīgi bez teikšanas šajā privatizācijas momentā, jo arī kolektīvs tomēr kādu daļiņu ieguldīs. Ar Vilcāna kungu mums bija saruna, un gandrīz vai piekrita, ka graudu pārstrādes kombinātam “Jelgavas dzirnavnieks” varbūt varētu palikt kādi 15-20 procenti un ka ražotājiem varētu būt apmēram 65 procenti. Tikai tādā gadījumā, ja “Dzirnavnieku”, teiksim, atcīnīs atpakaļ rajons. Bet mēs, Zemnieku savienības frakcijas pārstāvji, iestājamies nevis par samaksu par šo Jelgavas labības kombinātu, bet par graudu atdošanu ražotājiem bez maksas. Te ir pats galvenais jautājums. Pilnīgi bez maksas ir jāatdod graudi ražotājiem! Un šajā sakarā es gribētu dzirdēt atbildi no Kinnas kunga vai no iesaistītajām pusēm, - kas un kad ir devis šo “zaļo gaismu” pilsētas pašvaldībai atdot šo kombinātu?

Un vēl. Es ar interesi jautāju Jelgavas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājam: Ja, teiksim, šie privatizācijas līdzekļi nonāktu pilsētas rīcībā, kur jūs tos izlietotu? Un viņa atbilde bija šāda: tie tiktu izlietoti pilsētas labiekārtošanai. Tātad laukiem, ražotājiem, netiks nekas. Un tādēļ mēs ar visiem līdzekļiem centāmies novilcināt šo laiku, bet nu šis datums - 8.decembris - drīz būs pienācis. Un es vēl neko traģisku šeit nesaskatu, kaut arī mūsu plenārsēde būs 9.decembrī. Šeit mēs varam kopā ar Ministru prezidentu vai ar lauksaimniecības ministru šos jautājumu pārskatīt un nepieļaut šo privatizācijas momentu. Taču es vēlreiz uzsveru domu, ka mēs, Zemnieku frakcijas pārstāvji, iestājamies par to, ka vajadzētu pilnīgi bez maksas atdot graudus pārstrādātājiem, neignorējot arī kolektīvā strādājošo nelielās intereses. Un, kā jau es minēju, procentuāli varētu būt apmēram 15-20 procentu pārstrādātājiem, bet 65 un vairāk paliktu ražotājam.

Priekšsēdētājs. Voldemārs Novakšānovs - Zemnieku savienība. Pēc tam - Juris Janeks.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti un klātesošie! Mums, lauksaimniekiem, ir diezgan grūti noskatīties, kā sistemātiski ar dažnedažādiem paņēmieniem mūsu “tautas draugi” grib iegūt savā personīgajā īpašumā lauksaimniecības uzņēmumus vai arī mums izdevīgas ražotnes, kā arī zemi, sacīdami, sak, jums, zemniekiem, nav naudas, par ko nopirkt, jūs tur neprotat ražot, bet mēs ienesīsim republikā ļoti daudz naudas, lai gan patiesībā zemnieku bērni paliks algādži, viņi paliks bez savas dabīgās vides. Un tāpēc ir jāsaka, ka mēs, Latvijas zemnieki, nemaz neesam tik nabagi. Mums ir tikai jāpaceļ augšā vēsture, piemēram, 1940.gads, kad Latvijā zemnieku “Kopdarbībai” atņēma miljoniem latu un atdeva citām personām, kuras funkcionē vēl šodien, bet mums turpina vēl teikt, ka, lūk, viņi ir tie īstie... Es gribu teikt, ka zemnieku kooperācijai agrāk piederēja 7 miljoni latu, arī krājaizdevumos bija miljoniem naudas. Un tas viss piederēja zemniekiem, tas bija pamatkapitāls. Es esmu ar mieru teikt, ka mēs varam izslēgt piecu gadu karalaiku, bet arī šajos gados pieaugums bija par 5 procentiem. Un tad es teikšu, ka zemniekam nav jālūdz nauda - zemniekam tā nauda jau ir. Un tāpēc, izejot no iepriekšsacītā, es gribu teikt, ka Jelgavā zemniekiem ir jāatdod 70 procenti no šīs vērtības... bet kādai graudkopju kooperācijai vai, teiksim, “Dzirnavnieka” kolektīva biedriem ir jāatstāj 10 procenti, 10 procenti jāpatur valstij, bet 10 procentus tad, lūk, gan zemnieki, gan kolektīvs var kopā laist uz izsoli, lai tur ietilptu vai nu fiziskās, vai arī juridiskās personas, bet pēc tam būtu konkurss, lai viņi nediktētu tos gājienus. Un tāpēc mans priekšlikums ir apturēt 8.decembrī šo gājienu, bet prioritāti dot zemnieku un graudkopju kooperācijai.

Priekšsēdētājs. Juris Janeks no frakcijas “Saskaņa Latvijai”. Pēc tam - Andris Rozentāls.

J.Janeks (SL).

Cienījamie deputāti! Neskatoties uz iepriekšējās iekārtas daudzajām nepilnībām, mums tomēr daudzos pagastos un arī rajonos bija izveidots labs agroserviss un bija laba pārstrāde. Pēc mūsu uzskatiem tomēr laba, lai gan varbūt ar augstvērtīgām ārzemju iekārtām mēs nevaram sacensties. Un tomēr. Kad pie mums uz Liepāju atbrauca gan dāņi, gan arī vācieši, viņi sacīja: “Tas ir tas, ko mēs vēlētos redzēt pie sevis. Lai arī mums būtu tāds agroserviss.” Pateicoties šādai pašapzinātai ātrai izputināšanai, mēs pagastos esam šo agroservisu jau sagrāvuši, bet tur, kur bija stingrāki pagasta veči vai vairāk domājoši un saprātīgāki cilvēki, tur tas ir saglabāts. Taču lielākajā daļā tas ir sagrauts. Un tagad atkal mēģina pārņemt šos pārstrādes uzņēmumus bez zemnieku līdzdalības. Skatoties šo Jelgavas piemēru, ir skaidri redzams, ka zemnieks atkal tiek atstumts no šā galdiņa nost.

Mēs visi brīnāmies, kāpēc nevirzās uz priekšu privatizācija. Privatizācija nevirzās tāpēc uz priekšu, ka pie privatizācijas īstos cilvēkus negrib pielaist, tos, kuriem tur vajadzētu būt, bet vēlas to nodot struktūrām, kuras varētu... Arī manī izbrīnu rada Zemkopības ministrijas nostāja un Bērziņa kunga uzstāšanās, kas gandrīz aizstāv šādu lietu. Tātad tiek veicināts tas, lai zemnieki netiktu tur klāt. Es varu pateikt, ka arī Liepājas rajonā notiek tas pats. Arī liepājnieki jau trīs reizes ir snieguši pieprasījumu Zemkopības ministrijai, taču tā lieta uz priekšu neiet, absolūti neiet. Vēl trakāk: Zemkopības ministrija ir izdevusi pavēli labības pārstrādei nodibināt valsts akciju sabiedrības. Tātad, piedodiet, mēs atkal tāpat muļļājamies uz priekšu, līdz pienāks nākamā raža, un būs tas pats haoss, kāds bija šogad. Jūs domājat, ka būs kas cits? Būs tas pats!

Mēs savā Tautsaimniecības komisijā esam runājuši par šīm lietām, un ir ļoti svarīgi, lai zemniekiem atļautu lietot sertifikātus šādu pārstrādes uzņēmumu privatizācijas procesā. Tas ir pirmkārt. Jo ņemsim vērā tādu faktoru, ka pašreiz sertifikāti ir lietojami zemes un dzīvokļu izpirkšanai. Taču zemniekam sava māja jau ir, tātad viņam tur sertifikāts nav nepieciešams.

Otrkārt. Varbūt šoreiz arī vēl nav vajadzības tik steidzīgi iegādāties savā īpašumā zemi, bet vajadzētu steidzīgāk iesaistīties šādās kooperatīvās sabiedrībās, kas palīdzētu viņu darbībā.

Bez tam mani ļoti pārsteidza Zemkopības ministrijas attieksme pret šo pārstrādes uzņēmumu privatizāciju. Ja tas notiek šādā veidā, tad es pat teiktu, ka Zemkopības ministrija pašreiz ir bremzējošs faktors, un ja mēs šoreiz pozitīvi neizlemsim par Jelgavu... Es pilnīgi piekrītu Novakšānovam, ka vajadzētu apturēt šo privatizācijas procesu, jo to taču mēģina darīt arī citās vietās.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrim Rozentālam! Pēc tam uzstāsies deputāts Jānis Lucāns.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti un klātesošie! Jautājums, kuru pašlaik izskatām, ir viens no nopietnākajiem. Tas ir saimnieciskas dabas jautājums, un šāda jautājuma izskatīšana ir būtiski svarīga, tāpēc ka ne jau dažādi juridiski jautājumi saglabās Latviju un Latvijas zemniecību kā ražojošu spēku, bet patiesi, praktiski atrisināti saimnieciski jautājumi, un viens no šādiem jautājumiem ir pārstrādes uzņēmumu privatizācija. Kolēģi, kuri runāja iepriekš, jau ir ļoti daudz pateikuši un atvieglojuši manu uzstāšanos, tāpēc tā būs ļoti īsa. Gribu pateikt dažas pamattēzes, par kurām iestājās Zemnieku federācija jau pirms dažiem gadiem. Proti, Latvijas lauku infrastruktūra un ražošana principā ir sagrauta. Vai šī valsts, kura pārņem funkcijas no iepriekšējās sistēmas, atzīst vai neatzīst zināmu pēctecību? Es uzskatu, ka, pārņemot uzņēmumus valsts pārvaldījumā un tālāk ar tiem rīkojoties, valsts, protams, atzīst zināmu pēctecību, rīkojoties ar šiem īpašumiem. Bet, vienlaikus neatzīstot, ka arī laukos nodarītais postījums ir jākompensē, valsts izvairās no atbildības par rīcības sekām. Zemnieku federācija iestājas par to, ka pat pārstrādes uzņēmumi ir jānodod zemnieku biedrību rokās kā mantiskā kompensācija par sagrauto infrastruktūru, tas ir, par šķūņiem, kūtīm, klētīm un par visu pārējo. Mums saka: jūs neko par velti nedrīkstat saņemt! Tas vairs neatbilst tirgus ekonomikai. Cienītie, neviens zemnieks neko nelūdz kā dāvanu, bet lūdz kompensēt to zaudējumu, kuru ir nodarījis iepriekšējais režīms. Lielākais absurds ir piena pārstrādes kombinātu pārdošana atpakaļ tiem pašiem zemniekiem, kuriem iznīcināja visas mazās pienotavas un uz to bāzes izveidoja lielos piena kombinātus. Un tos tagad pārdod atpakaļ! Līdzīgā veidā tas notika arī ar labības pārstrādi. Katram zemniekam bija klētis, bija šķūņi, kuros labību kūla, žāvēja, rīkojās ar graudiem. Tagad tie visi ir iznīcināti. Bet nu labības kombinātus grib izpārdot citiem (vēl jo sliktāk!) vai pārdot atpakaļ tam pašam zemniekam, viņam neko nekompensējot par sagrauto ražošanas struktūru. Tāda ir pati lietas būtība. Un šajā sakarā, manuprāt, ikvienam Saeimas deputātam ir ļoti liels pienākums pret saviem vēlētājiem - izlabot to likumdošanas nepilnību, kas mums ir pārņemta no Augstākās padomes, ka ir visdažādākie likumi par esošo pārstrādes uzņēmumu privatizāciju: viens - par pienu, otrs - par gaļu, trešais - par maizi. Jo jau pati nostādne, ka katram pārstrādes uzņēmumam vajag savu likumu, ir absurda. Tas, ka nav sakārtota likumdošana (un varbūt apzināti tā ir nesakārtota), dod iespēju šo privatizāciju dažādi traktēt, un praktiski nekas nenotiek. Latvijā iznīkst lauksaimniecības pēdējie iedīgļi, kas šajos trīs gados it kā atdzima jaunā formā. Nerunājot jau nemaz par to, ka ir sagrautas ražošanas struktūras pagastos, arī zemnieku saimniecību attīstība ir šobrīd apturēta, privatizācija notiek, un man ir lielas aizdomas, ka “šis ūdens līst uz citu dzirnavām”, nevis uz mūsu - latviešu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jānim Lucānam no frakcijas “Saskaņa Latvijai”.

J.Lucāns (SL).

Cienījamie kolēģi deputāti! Mani pārsteidz daži apstākļi, kuru sakritība ir vairāk nekā interesanta. No vienas puses, valdība vienmēr sūdzas par privatizācijas lēno gaitu. Tas ir viens apstāklis. Savukārt mēs zinām, cik smagā stāvoklī ir nonākusi Latvijas lauksaimniecība tieši tāpēc, ka, lūk, pārstrādes uzņēmumi ir “atrauti” no zemnieka. Mēs zinām, ka pašreiz, neskatoties uz to, ka graudu cenas šogad ir uz pusi zemākas nekā pagājušajā gadā, maizes cenas nav pazeminājušās. Un mēs varam tūlīt uzdot jautājumu: kam par labu aiziet šī peļņa, kurai vajadzēja atgriezties tādā vai citādā veidā pie zemnieka? Lūk, ņemot vērā visu šo apstākļu kopumu, ir vairāk nekā neizprotams tas stāvoklis, ka zemniekiem negrib atdot šo “Jelgavas dzirnavnieku”, kurā zemnieki beidzot varētu realizēt šo savu ilgo sapņoto sapni - nonākt līdz galapunktam un saņemt to peļņu, kas viņiem pienākas. Lai beidzot varētu attīstīt ražošanu, un, teiksim, kaut kādā veidā sākt pakāpties uz augšu.

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, deputāt Lucān! Vajadzīgs vienu minūti ilgs pārtraukums, lai zālē - it sevišķi “zemnieku flangā” būtu kārtība! Lūdzu, turpiniet!

J.Lucāns. Gribu vērst jūsu uzmanību it īpaši uz to, ka “Jelgavas dzirnavniekā” tiešām ir sakoncentrēts viss, kas ir vajadzīgs, lai zemnieks nonāktu līdz galaproduktam, un tur patiešām varētu nopietni realizēt šo shēmu, kura būtu, teiksim, nākotnē par pamatu. Un es vienkārši nesaprotu, kādi ir tie apstākļi, kuru dēļ šis uzņēmums ir nodots pilsētas pašvaldībai. Manuprāt, šeit parādās (un es baidos, ka tas tā ir!) valdības attieksme pret lauksaimniecību vispār. Un tas nozīmē, ka lauksaimniecība Latvijai nav vajadzīga, - citādāk izskaidrot šo stāvokli nevar. Un, ja šādu lēmumu pieņems un akceptēs un tiešām šis “Jelgavas dzirnavnieks” nonāks pilsētas pašvaldības rokās, šādu faktu varēs uztvert tikai kā apstiprinājumu šai ļoti nepatīkamajai tēzei.

Priekšsēdētājs. Vārds Annai Seilei - LNNK. Lūdzu! Pēc tam - Gundars Bērziņš.

A.Seile (LNNK).

Labrīt, cienījamie deputāti, Prezidija locekļi un klātesošie! LNNK frakcija nemaz nebūtu griezusies ar steidzamu pieprasījumu, ja jautājums tiktu risināts. 3.augustā daži deputāti no Zemnieku savienības frakcijas bija Jelgavā, un jau toreiz ar visu zemnieku sabiedrību tika runāts par šā “Jelgavas dzirnavnieka” privatizācijas problēmām. Cik ilgs laiks no tā brīža ir pagājis līdz šodienai? Taču šis jautājums nav atrisināts. Par 3 miljoniem latu šo uzņēmumu 8.decembrī taisās privatizēt. Visa līdzšinējā privatizācijas kārtība ir tāda, ka lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju faktiski veic Lauksaimniecības ministrija. Taču šoreiz nav veikti nekādi pasākumi. Mēs uzskatām, ka uz šo pieprasījumu ir jāatbild steidzami, un arī Gundaram Bērziņam, kurš 3.augustā viesojās Jelgavā, bija pietiekami daudz laika tieši šajā jautājumā sagatavoties, bet nevis šodien jārunā, ka jautājums vēl ilgi jāapdomā. Tad jau būs par vēlu.

Priekšsēdētājs. Vārds Gundaram Bērziņam - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Gundars Bērziņš - Zemnieku savienības, kā arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs un Zemkopības ministrijas darba grupas par graudu uzņēmumu privatizāciju vadītājs. Ir tāda koncepcijas izstrādāšanas grupa. Tā ka lielu daļu pārmetumu, ja jūs tos saskatāt, varat tieši adresēt arī man. Tomēr principā es vispirms precīzi izstāstīšu situāciju.

Pirmā un galvenā problēma. Šobrīd uzņēmums ir nevis valsts uzņēmums, bet pašvaldības uzņēmums. Šobrīd arī mums, Zemkopības ministrijai, ir grūti atrast argumentus un paskaidrot, kāpēc to nodeva. Rajons prasīja - tam nenodeva, bet pilsētai nodeva. Tas jau ir noticis fakts, un tur šobrīd varbūt ir jāmeklē risinājumi, bet principā tas ir konceptuāls jautājums.

Protams, es saprotu pārmetumus, ka Zemkopības ministrija slikti strādā, lai gan es tā negribētu teikt. Protams, daudz kas nav padarīts, taču, cik mēs spējam, tik darām to, kas ir mūsu spēkos. Taču koncepcija ir tāda, ka tieši šajos uzņēmumos, kas tiek nodoti pašvaldībām, šie procesi rit absolūti nekontrolējami, jo šajos procesos katrā vietā pašvaldības absolūti brīvi, pēc savas izpratnes, pieiet šai privatizācijai. Tāpēc šī problēma ir daudz plašāka un daudz smagāka, nekā šeit tika izskatīta.

Otrs. Manuprāt, šis izklāsts ir absolūti neprecīzs. Tas ir izraksts no avīzītes - palasījām, uzrakstījām un iesniedzām pieprasījumu. Šī Saeima mūsu, manuprāt, ieies vēsturē... Es nezinu, varbūt būs vēl arī kāda spēcīgāka Saeima pieprasījumu ziņā. Un mēs tiešām varonīgi cīnāmies pieprasījumu frontē. Visa 1926.gada laikā Saeima spēja iesniegt un izskatīt divus pieprasījumus, bet mēs cīnāmies varonīgi, jo katru nedēļu mums ir viens vai divi... Tātad mēs tiešām vareni strādājam, jo, skatot pieprasījumus, protams, šie jautājumi tiek labprātāk risināti tā vietā, lai šajā brīdī skatītu likumprojektus, lai skatītu koncepcijas, lai risinātu lietas pēc būtības...

Trešais. Mēs tiešām esam izlasījuši avīzīti un ielikuši... Mēs patiesi esam bijuši tur vairākas reizes. Tur radās tāda problēma, ka mēs, Zemkopības ministrija, juridiski tieši nevarējām iejaukties, jo tas nav mūsu uzņēmums, bet ir pašvaldības uzņēmums. Tomēr mēs ļoti stingri ar visām pusēm risinājām sarunas un principā nonācām pie tāda viedokļa, ka tiek apmierinātas arī zemnieku intereses, ka šinī privatizācijā 60 procenti akciju tiek sadalīts starp zemniekiem. Taču neaizmirsīsim, ka šeit ir Jelgavas “Akots”, kurš uzskata, ka viņš ir vienīgais zemnieku pārstāvis. Bez tam Jelgavas kombināts apkalpo arī Tukuma un Jelgavas rajonu, un viņi uzskata, ka viņi ir vienīgie, ka viņi būs tie īpašnieki, kas noteiks.

Tajā koncepcijā, kas bija saskaņota ar šo uzņēmuma direktoru, tika panākts kompromiss, ka 30 procenti būs Tukuma rajonam un 30 - Jelgavas rajonam. Un arī Jelgavas zemniekus nepārstāv tikai “Akots”. Tur ir Lielplatone un vēl citas kooperatīvās sabiedrības, kurām arī ir jādod, jo šobrīd šajā risinājumā citi taisni tiek atstumti, jo ir tikai viena kaut kāda kooperatīvā sabiedrība, kurai mēs atdodam, bet citiem nedodam. Tāpēc es uzskatu, ka šis risinājums, manuprāt, ir diezgan nekorekts. Tas ir no avīzes izgriezts un pārrakstīts. Mēs tiešām vairākkārt tur esam bijuši un šo problēmu nopietni pētījuši. Arī mūs ļoti satrauc šī situācija.

Ceturtais. Vēl par šo privatizācijas koncepciju. Mēs šobrīd izstrādājam likumu, bet rodas jautājums: kāpēc mēs nevirzām likumu strauji uz priekšu? Mans uzskats ir tāds: protams, prioritāri šajos pārstrādes uzņēmumos ir jāņem vērā ražotāju - zemnieku - intereses, bet problēma ir tāda, ka šie kombināti ir celti sociālisma laikā un ka tiem ir ļoti dažāda struktūra. Vienā struktūrā - Gulbene - ir tikai glabātavas, tikai klētis, un tur neražo absolūti itin neko, turpretī citos kombinātos ražo kombinēto lopbarību, vēl kur citur ir kviešu un rudzu dzirnavas. Līdz ar to ražotājs šajā brīdī - es te ar ražotāju saprotu graudu ražotāju - ir arī lopkopības produkcijas patērētājs. Ir lielie kompleksi un maizes cepējs, kuram miltus maļ. Tāpēc katrā ziņā šiem uzņēmumiem ir ārkārtīgi rūpīgi jāapsver šī daļa. Atstājot kontrolpaketi ražotāju rokās, ir precīzi jānosaka, kas šajā brīdī tur ietilpst, - cik ir graudu ražotāju un cik ir lopkopības produkcijas ražotāju, jo, ja mēs tagad ieliksim to pašu zemnieku, kas specializējies graudkopībā, bet kam ir liels cūku komplekss... Viņu mēs neieliksim un viņa intereses neaizstāvēsim. Tāpēc mūsu koncepcija ir tāda, ka, izskatot individuāli šos uzņēmumus, var precīzi ievērot visu ražotāju grupu intereses, bet prioritāte, protams, ir ražotājiem. Tāpēc es tiešām lūgtu arī citus deputātus: ja vajag, tad varbūt rītdien brauksim un skatīsim uz vietas, strādāsim, izskatīsim projektu... Ja tas neatbilst, tad strādāsim, bet beigsim reiz pārrakstīt avīzes un, kā saka, taisīt lielu darba redzamību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”.

J.Sinka (TB).

Prezidij, kolēģi! Gundara Bērziņa kungs savā otrajā runā lāpījās... Piedodiet manu ne visai skaidro runāšanu, bet vai tāda pati lāpīšanās nenotiek arī valsts vai valdības mēģinājumos kaut vai netieši tādā veidā samazināt budžeta deficītu? Gundars Bērziņa kungs teica, ka mēs varonīgi cīnāmies. Vai patlaban šāda varonīga cīņa nebūtu jāliek pie malas un jāļauj šajā gadījumā Jelgavas apriņķa zemniekiem, labības audzētājiem, pašiem malt savus graudus?

Priekšsēdētājs. Vai Sekretariātā deputāti vēl ir pieteikušies? Vārds zemkopības ministram Kinnam.

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Cienījamie deputāti! Es jums ļoti pateicos par rūpēm, lai lauksaimniecības uzņēmumu privatizācija būtu vērsta uz to, ka zemnieki šajos pārstrādes uzņēmumos iegūtu kontroles iespējas. Attiecībā uz konkrēto pieprasījumu par “Jelgavas dzirnavnieku” varu sacīt, ka acīmredzot jau esat izpētījuši un zināt, ka šis ir vienīgais labības kombināts, kas ar iepriekšējās valdības lēmumu ir nodots pašvaldībai un diezgan dīvaini ir tas, ka nodeva nevis rajona pašvaldībai, bet gan pilsētas pašvaldībai. Un nenoliedzami nodeva ar mērķi, lai to privatizētu nevis lauksaimniecības produkcijas ražotāji, bet privatizētu citi. Es gribu pateikt, ka Zemkopības ministrija ir par šo situāciju lietas kursā un ka mums ir bijušas vairākas sarunas ar rajona Lauksaimniecības departamentu, ar rajona izpildkomitejas un rajona valdes priekšsēdētāju, un mēs esam panākuši vienošanos, ka, ja pilsētas privatizācijas komisija pieņems lēmumu, kas būs pretrunā ar lauksaimnieku interesēm, un neatradīs kompromisu starp zemnieku nodibināto kooperatīvo sabiedrību “Akots” un kombināta darbinieku izveidoto uzņēmējsabiedrību, tad Jelgavas rajona valde griezīsies Ministru kabinetā ar lūgumu, lai Godmaņa valdības izdotais rīkojums par kombināta nodošanu Jelgavas pilsētas pašvaldībai tiktu atcelts. Šobrīd es te nesaskatu nekādu traģēdiju, jo Privatizācijas komisijā jau vienreiz šie abi projekti ir skatīti un tie abi ir atteikti kā nesagatavoti, bet 8.decembrī notiks kārtējā skatīšana, kurā piedalīties ir uzaicināti abi pretendenti, un arī šajā gadījumā tiks meklētas kompromisa iespējas starp abām uzņēmējsabiedrībām.

Mēs, protams, varam Saeimā pieņemt kaut kādus lēmumus, taču es gribētu teikt, ka tas diez vai ir Saeimas kompetences jautājums, un, manuprāt, Saeimai pie šī jautājuma būtu jāķeras tikai tad, ja pilsētas privatizācijas komisija tiešām pieņemtu lēmumus, kas būtu pretrunā ar Jelgavas zemnieku interesēm, bet valdība uz šo faktu nekādā veidā nereaģētu.

Attiecībā uz Janeka kunga izteiktajiem pārmetumiem Zemkopības ministrijai par to, ka mēs bremzējam vai, pareizāk sakot, es esmu izdevis pavēli par visu valsts labības pārstrādes kombinātu pārveidošanu par valsts akciju sabiedrībām, gribu pateikt tikai vienu - lai varētu notikt privatizācija, ir vajadzīga šo kombinātu novērtēšana, ir vajadzīga to vērtības apzināšana, un arī privatizēt tos varēs, pārdodot šīs akciju paketes vai nu tādās proporcijās, kādas minēja Novakšānova kungs, vai citās, varbūt pat simtprocentīgi pārdodot tos racotājiem, taču tas jau ir cits jautājums. Tas ir jautājums, attiecībā uz kuru Zemkopības ministrijā nav pieņemts lēmums, kura, protams, šādu lēmumu nav tiesīga pieņemt. Es domāju, ka tas varētu būt vai nu valdības lēmums vai speciāls likums par labības kombinātu privatizāciju, vai ļoti īss Saeimas likums par kapitāla daļu sadalījumu. Taču pārveidošana par valsts akciju sabiedrībām ir vajadzīga vienkārši tāpēc, ka tas ir starpposms, lai vispār novērtētu kapitālu, lai apzinātu akcijas vērtību un lai mēs varētu šo jautājumu risināt civilizēti. Tas ir mehānisms, ar kuru veikt privatizāciju.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Atgādinu, godātie deputāti, par procedūru. Tātad pirmais balsojums mums bija par steidzamību. Šis priekšlikums guva atbalstu, un līdz ar to notika debates. Debates ir beigušās, un tagad mēs balsosim par pieprasījuma pieņemšanu. Vispirms paskatīsimies balsojuma rezultātu, un pozitīva balsojuma gadījumā septiņu dienu laikā būs jāsniedz atbilde.

Frakciju vadītāji, vai varam balsot? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par ierosinājumu - pieņemt šo pieprasījumu. Lūdzu rezultātu. Par - 53, pret - 5, atturas - 28. Pieprasījums ir pieņemts, un mēs to nododam Ministru prezidentam Birkavam, zemkopības ministram Kinnam un privatizācijas valsts ministram Skultem.

Vēl pie Prezidija ziņojumiem mums būtu jādara zināms pieprasījums Ministru prezidentam un labklājības ministram: “Lūdzu sniegt atbildi sakarā ar Labklājības ministrijas 61.rīkojumu, kas paredz likvidēt P.Stradiņa Valsts klīniskās slimnīcas pulmonoloģijas nodaļu.” Ir pieci paraksti. Vai kāds vēlas runāt par šo iesniegumu? Lūdzu - deputāts Budovskis.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Godīgi sakot, mēs bijām spiesti šorīt uzrakstīt to kā jautājumu, neskatoties uz to, ka bijām to iesnieguši kā pieprasījumu. Pieprasījuma iesniegšanai pietrūka piecas stundas līdz sēdes sākumam, lai pirms sēdes ar to iepazītos Frakciju padome it kā formālu apstākļu dēļ... Tātad pietrūka vairākas likumā noteiktās pazīmes, kādā veidā pieprasījums ir jāiesniedz. Bet, cienītie kolēģi, vai patiešām mēs varējām salāgot visas šīs formālās (kaut likumīgās) prasības ar to, ka slimnīcā ir sācies badastreiks? Tādēļ mēs šo pieprasījumu transformējām par jautājumu.

Jāpiebilst, ka šo jautājumu jau pirms trim nedēļām mūsu frakcijas deputāte Velta Puriņa uzdeva labklājības ministram Riteņa kungam. Trīs nedēļas ir pagājušas, bet faktiski nekādas izmaiņas nav notikušas, un mēs esam fakta priekšā, ka Ministru kabineta rīkojums nr.61 stājas spēkā. Notiek medicīnas iestāžu reorganizācija, Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas pulmonoloģijas nodaļa, tas ir, 14.nodaļa, tiek likvidēta, slimniekus ir paredzēts tālāk ārstēt Sauriešos. Tas viss rada veselu virkni problēmu.

Es jūs gribētu informēt tikai par vienu problēmu. Stradiņa klīniskās slimnīcas profils galvenokārt bija to slimnieku ārstēšana, kuriem ir komplikācijas sakarā ar hronisku pneimoniju, un astmas slimnieku ārstēšana, turpretim Sauriešos ir cits profils, tā ir problēmas viena puse. Bet otra puse ir šāda. Kā jūs zināt, tuberkuloze nav tikai infekcijas slimība, tuberkuloze ir arī sociāla slimība, un šajā sakarā es jums gribētu minēt dažus statistikas datus attiecībā uz Sauriešu slimnīcu. Vienai trešdaļai to slimnieku, kas tur ārstējas, ir vēl papildu diagnoze - hronisks alkoholisms. Vienkārši sakot, tie ir alkoholiķi. Pieci procenti no tur esošajiem slimniekiem faktiski ir cilvēki, kas ir atbrīvoti no cietumiem. Turklāt 5-6 procenti ar tuberkulozi slimojošo, Sauriešos ārstējošos slimnieku ir bez noteiktas nodarbošanās, bez noteiktas dzīvesvietas. Citiem vārdiem runājot, viņi ir klaidoņi. Tajā pašā laikā 62 procentiem šī slimība ir akūtā bacilārā stadijā, tātad faktiski viņi ir akūti baciļu izplatītāji. Nu, cienītie kolēģi, pārlikt uz Sauriešu slimnīcu to cilvēku kontingentu, kuri pašlaik ārstējas Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas 14.nodaļā un kuru organisms ir stipri sensibilizēts, jūtīgs pret saslimšanu ar tuberkulozi, - nu es domāju, ka tas ir diskusijas vērts jautājums! Katrā ziņā mēs šobrīd varētu uzklausīt mūsu ministra atbildi un Ministru prezidenta atbildi. Man liekas, ka problēmas būtība tomēr ir dziļāka. Ārstu kolektīvs ir uzsācis badastreiku, arī slimnieki dara to pašu. Cienītie kolēģi, mēs esam akūtas problēmas priekšā, un tāpēc es gribu teikt, ka mums vajadzētu šo problēmu skatīt šodien ne tikai kā jautājumu, bet ka varbūt patiešām mēs varētu apspriest to arī kā pieprasījumu.

Priekšsēdētājs. Saskaņā ar Kārtības rulli, iesniedzot jautājumu, pirmais runātājs var izteikt motīvus attiecībā uz jautājuma būtību. Rakstveida vai mutvārdu atbilde ir jādod ne vēlāk par 48 stundām pēc tā saņemšanas. Riteņa kungs, vai jūs tagad kā ministrs sniegsit oficiālu atbildi?

J.Ritenis (Latvijas Republikas labklājības ministrs).

Jā, es runāšu par procedūru.

Priekšsēdētājs. Jūs par procedūru. Lūdzu, bet tad tikai par procedūru.

J.Ritenis (LZS).

Jā, mums ir iesniegts pieprasījums. Tagad deputāts Budovskis man mēģināja teikt, ka šis pieprasījums tiek transformēts par jautājumu, bet, pirms viņš pabeidza savu uzstāšanos, viņš pats nebija īsti skaidrībā, vai mums šis iesniegums jāizskata kā pieprasījums vai kā jautājums, un tāpēc šo procedūras kārtību vajadzētu noskaidrot.

Tomēr vispirms es gribu teikt, ka, saprotams, šo streiku, ko daži te tik ļoti mēģina dramatizēt, ir izraisījusi Veselības departamenta uzsāktā Latvijas veselības iestāžu pārkārtošana. Šim jautājumam ļoti ilgi neviens neuzdrošinājās ķerties klāt, jo šai darbībai nepiekrīt daļa medicīnas personāla. Un, kad nu pēdīgi mūsu Veselības departaments saņēmās un ķērās šai lietai klāt, tad sākās P.Stradiņa Valsts klīniskās slimnīcas 14.nodaļas darbinieku streiks. Taču jāteic, ka streiks sākās nevis pacientu interesēs, bet gan vienkārši lai radītu politisku spiedienu un panāktu to, ka mūsu medicīniskās aprūpes iestādes netiek pārkārtotas saskaņā ar Veselības departamenta plānu. Šo domu it kā atbalsta arī šis iesniegums vai pieprasījums, kurš ir visai nepilnīgs. Nepilnīgs tāpēc, ka tas ir rakstīts, kā jau mans kolēģis Bērziņš to minēja, tādā pašā stilā, kā pārējie Nacionālās neatkarības kustības steidzīgie pieprasījumi. Tas ir rakstīts pēc šārīta avīzes izlasīšanas, rakstīts tādā steigā, ka šā pieprasījuma rakstītājiem neuzkrita pat tas, ka viņi ir sajaukuši Labklājības ministriju ar Labklājības un veselības departamentu. Viņi pat nezina, kuras iestādes tiek pieminētas šajā pieprasījumā un kurām uz to būtu jāatbild. Šim pieprasījumam nav pievienoti arī tajā minētie it kā pretrunīgie dokumenti. Ja tiek norādīts uz kādiem pretrunīgiem dokumentiem, tad tos, saprotams, vajadzēja pievienot šim pieprasījumam.

Tālāk. Ja šo iesniegumu uzskatītu kā pieprasījumu, turklāt par steidzīgu pieprasījumu, kā tas šajā dokumentā ir ierakstīts, tad, protams, būtu jāievēro arī Kārtības ruļļa 107.pants. Un 107.pants saka, ka steidzīgi pieprasījumi, lai tos steidzīgi varētu apspriest, vispirms ir jāizdala frakciju pārstāvjiem, taču ar šo pieprasījumu tas tā nav noticis, un tas nozīmē, ka šo iesniegumu kā steidzīgu pieprasījumu mēs izskatīt nevaram. To nevarētu darīt arī tāpēc, ka mūsu veselības valsts ministrs pašreiz atrodas komandējumā ārzemēs, un, saprotams, viņš ir tas, kuram šis jautājums ir jākārto un kurš šajā jautājumā var dot visas vajadzīgās atbildes. Ja šis jautājums tagad tiek pārvērsts tikai par vienkāršu izziņu, tad arī atbildi saskaņā ar Kārtības rulli vajadzētu saņemt divu dienu laikā, bet, tā kā divu dienu laikā šo atbildi jau minēto iemeslu dēļ nav iespējams sniegt, es varu solīt tikai to, ka, tiklīdz Zemvalda kungs būs atgriezies no ārzemēm, mēs varēsim par šīm detaļām runāt nākamajā Saeimas sēdē - pēc nedēļas. Un tad arī jūs saņemsit visas vajadzīgās atbildes.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Es lūdzu arī Ministru prezidenta kungu būt uzmanīgam. Es noraidu visas pretenzijas, kuras izteica labklājības ministrs par procedūru. Prezidijam tika iesniegts jautājums, un Prezidijs nolasīja šo jautājumu, kādi dokumenti jums personīgi ir un kādi tie ir iesniegti, bet netiek izskatīti šeit, Saeimā, un tāpēc jūsu komentāri par šiem dokumentiem bija lieki. Tā ka divu dienu laikā, tas ir, 48 stundu laikā, Ministru prezidentam un, kā šeit ir rakstīts, labklājības ministram ir jāsniedz atbilde uz šo jautājumu, bet nekādas debates par šo jautājumu nav pieļaujamas.

Nākamais jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē”. Lūdzu referentu tribīnē!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums visiem ir 429.dokuments.

(No zāles: “Skaļāk, skaļāk!”)

Tā tehnika acīmredzot īsti nestrādā, jo mana balss ir diezgan skaļa. Mums visiem ir izdalīts 429.dokuments, kurā ierosināts izdarīt grozījumu Latvijas Republikas Satversmē - konkrēti Satversmes 8.pantā.

Jau tad, kad šis likumprojekts tika nodots komisijām izskatīšanai, tika minēta arī motivācija, kāpēc šis labojums ir ierosināts. Šis labojums ir ierosināts tādēļ, lai mēs varētu izskatīt un pieņemt likumu par tautas nobalsošanu, jo Satversme paredz to, ka tiesības vēlēt un tikt ievēlētam ir no 21 gada vecuma, lai gan 5.Saeimas vēlēšanās tiesības vēlēt bija no 18 gadiem. Saskaņā ar Satversmi tautas nobalsošanā tiek ņemts vērā to vēlētāju skaits, kāds ir piedalījies pēdējās Saeimas vēlēšanās. Tā ka grozījums jāizdara, lai nerastos pretruna starp 18 un 21 gadu vecumu... Jo, ja mēs atstāsim šo pantu tādā redakcijā, kādā tas pašreiz ir, proti, no 21 gada, tad mēs nevaram konstatēt, cik liels skaits vēlētāju no 21 gada vecuma ir piedalījies pēdējās Saeimas vēlēšanās. Tāpēc ir ierosināts šis labojums.

Es gribu jums norādīt arī to, ka, izskatījusi šo likumprojektu, Juridiskā komisija vienbalsīgi konceptuāli akceptēja šo grozījumu un aicina cienījamo Saeimu to darīt, taču tajā pašā laikā mēs gribam vērst jūsu uzmanību uz to, ka, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, proti, lasījumam pa pantiem, mēs tekstā izdarīsim vēl arī redakcionāla rakstura labojumu. Pašreizējais teksts, kāds jums tika izdalīts, ir analoģisks Satversmē ierakstītajam, proti, ka vēlēšanu tiesības ir abu dzimumu pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāki par 18 gadiem. Tātad šeit būtībā 21 gads ir nomaināms ar 18 gadiem.

Mēs domājam, ka uz otro lasījumu šo tekstu varētu pārveidot un runāt par pilntiesīgu Latvijas pilsoni, neizceļot abus dzimumus, jo acīmredzot norāde par abu dzimumu pilsoņiem tika piemērota 1922.gadam. Kā zināms, tas bija sasniegums, jo tajā laikā ne visās valstīs arī sievietēm bija vēlēšanu tiesības, turpretī šodien tas ir vispāratzīts fakts, un acīmredzot izdalīt abu dzimumu pārstāvjus nebūtu vajadzības. Tātad es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet Juridiskā komisija ir ar mieru to sagatavot lasīšanai pa pantiem vistuvākajā laikā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Vai Juridiskā komisija varētu deputātiem sniegt komentāru par Satversmes 76.pantu? Satversmi Saeima var grozīt sēdē, kurā piedalās vismaz 2/3 Saeimas locekļu, bet grozījumus var pieņemt trijos lasījumos ar ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu balsu. Tāpēc es personīgi kā sēdes vadītājs šo pantu viennozīmīgi attiecinu uz visiem trijiem lasījumiem.

Vai ir kādas iebildes vai cits komentārs? Uzskatīsim to par procedūras jautājumu. Drusciņ laika mums vēl ir, lai gan tūlīt būs pārtraukums. Ja neviens neiebilst, tad pirms balsošanas nodosim šo likumprojektu - Satversmes labojumu tālākai skatīšanai pa pantiem. Es lūdzu reģistrāciju. Zvanu! Reģistrācija! Tā sakrīt arī ar mūsu iekšējo procedūru, tāpēc es lūgšu sekretāra biedru Tomiņa kungu nolasīt izdruku. Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Georgs Andrejevs, Gundars Bērziņš, Gundars Bērziņš tātad ir. Ilmārs Dāliņš, Edvīns Inkēns, Inkēns ir. Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Aristids Lambergs ir. Egils Levits, Gunārs Meierovics, Oļegs Pavlovskis, Anita Stankēviča arī ir. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, mēs balsosim par grozījumiem Satversmē. Šī reģistrācija liecina par jūsu lielo neuzmanību. Reģistrējušies ir 87 deputāti, bet tagad ir 3 vēl klāt. Tātad tie ir deputāts Inkēns, deputāts Lambergs, deputāts Gundars Bērziņš un deputāta Stankēviča. Četri. 87 plus četri - cik tad ir? Notiek skaitļošana, lūdzu mazliet pacietības. Divas trešdaļas no 91 ir 61 balss.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu lasīšanai pa pantiem. Kā, lūdzu? Kāda jums ir informācija? Runājiet skaļāk! Nāciet tribīnē!

No zāles. Es atvainojos, cienījamie deputāti, bet kādā veidā balsos tie, kuri nav reģistrējušies?

Priekšsēdētājs. Viņi tagad netiks fiksēti.

No zāles. Reģistrācija notika, bet balsošana ir pēc reģistrācijas.

Priekšsēdētājs. Šo deputātu rezultāts neparādīsies. Tātad, godātie kolēģi, es ceru, ka tie deputāti, kuri neuzmanīgi reģistrējās, tagad atvainosies. Ja jūs negribējāt piedalīties balsošanā, tad jums tas bija jāpasaka. Mēs te nekādas pretenzijas jums neizvirzām, taču mums ir jābūt pilnīgai skaidrībai. Lūdzu vēlreiz reģistrāciju. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. Lūdzu izdruku. Deputāti, kuri atrodas zālē, bet kuri šobrīd nereģistrējās, lūdzu, kad nosauks jūsu uzvārdu - diemžēl mums nav citas procedūras, kā tikt skaidrībā, - pasakiet, ka jūs nepiedalāties balsošanā, un to, ka jums nav atšķirīgs viedoklis par izdrukas rezultātiem.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Georgs Andrejevs, Ilmārs Dāliņš, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Egils Levits, Gunārs Meierovics, Oļģerts Pavlovskis.

Tātad reģistrējušies ir 91 deputāts.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu lasīšanai pa pantiem! Nepieciešama 61 balss. Lūdzu rezultātu. Par - 79, pret - 3, atturas - 8. Šis ierosinājums ir pieņemts, un tālāk likumprojekts tiks lasīts pa pantiem.

Pusstundu pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Izskatīsim nākamo jautājumu par valsts kontroliera iecelšanu.

Kārtības ruļļa 27.pants nosaka, ka kandidātu valsts kontroliera amatam deputāti iesniedz Prezidijam rakstveidā un ar savu parakstu. Kandidātu iesniedzēju paraksts nozīmē arī to, ka izvirzītais kandidāts savu kandidatūru ir pieņēmis. Par visiem izvirzītajiem kandidātiem balso aizklātā balsošanā.

Jums ir iesniegti materiāli par šādiem kandidātiem:

Austris Kalniņš. Viņa kandidatūru iesnieguši 10 deputāti no dažādām frakcijām.

Raitis Černajs - iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”.

Viesturs Pauls Karnups - iesniegusi LNNK.

Andris Ārgalis - iesnieguši frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputāti un deputāti Kārlis Leiškalns, Vilnis Grasis, Gundars Bērziņš un deputāts Tomiņš no Latvijas zemnieku savienības.

Vai vēl kādas kandidatūras Sekretariātā nav iesniegtas? Nav. Par Balsu skaitīšanas komisiju un balsu skaitītājiem. Vai varam šo principu izmantot, kas mūsu praksē jau ir bijis, tas ir, pa vienam no katras frakcijas? Varbūt ir iebildumi vai arī citi priekšlikumi? Lūdzu! Nav. Tad draudzīgā secībā aicinu frakciju pārstāvjus tribīnē, lai ieteiktu savas kandidatūras.

Deputāte Grava - Demokrātiskā partija.

I.Grava (DP).

Mēs kā vienmēr izvirzām Kārli Leiškalnu.

Priekšsēdētājs. Indulis Bērziņš no frakcijas “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC).

Frakcija “Latvijas ceļš” iesaka Māri Graudiņu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Stroganovs no frakcijas “Līdztiesība”.

F.Stroganovs (“Līdztiesība”).

Frakcija “Līdztiesība” rekomendē Aleksandra Bartaševiča kandidatūru.

Priekšsēdētājs. Aristids Lambergs - LNNK.

A.Lambergs (LNNK).

LNNK izvirza Alfrēdu Žīguru.

Priekšsēdētājs. Deputāts Brūvers - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

O.Brūvers (KDS).

Austris Kalniņš.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, te vienkārši ir pārpratums.

O.Brūvers. Es dzirdēju, ka Žīgura kungs ir jūsu kandidāts. Man šķiet... Uldis Lakševics - Kristīgo demokrātu savienība.

Priekšsēdētājs. Paldies. Zemnieku savienība - lūdzu!

No zāles. Zemnieku savienības frakcija izvirza Mārtiņu Kalniņu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Janeks no frakcijas “Saskaņa Latvijai”.

J.Janeks (SL).

Irēna Folkmane.

Priekšsēdētājs. Irēna Folkmane. Frakcija “Tēvzemei un brīvībai” - lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Frakcija “Tēvzemei un brīvībai”. Balsu skaitīšanas komisijā iesaka Aleksandru Pētersonu.

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Pētersons. Tātad Balsu skaitīšanas komisijā ir ieteikti... Atļaujiet, godātie deputāti, minēt tikai uzvārdus! Balsu skaitītāji būs Leiškalns, Graudiņš, Bartaševičs, Žīgurs, Lakševics, Folkmane, Kalniņš, Pētersons. Vai ir kādas iebildes? Lūdzu, balsosim par balsu skaitītājiem! Lūdzu rezultātu. 64 - par, 3 - pret, atturas - nav. Balsu skaitītāji ir apstiprināti.

Tagad sāksies 5 minūšu ilgs pārtraukums, bet Daudiša kunga vadībā sanāks balsu skaitītāji un pēc tam mūs informēs par visām procedūras lietām. Balsu skaitītāji pulcēsies Prezidija zālē. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Netērēsim laiku, ņemdami starpbrīžus, lai mums atkal nebūtu jāstrādā līdz pulksten diviem naktī! Vārds deputātam Graudiņam!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisija ir mani ievēlējusi par tās priekšsēdētāju. Tagad paskaidrošu jums kārtību, kādā notiks šīs vēlēšanas. Balsošanu varēsim sākt pēc 10 minūtēm. Balsošanas zīmē nr.1 jūs atradīsit piecu kandidātu vārdus valsts kontroliera ievēlēšanai. Komisija ir nolēmusi, ka tie būs uzrakstīti alfabēta secībā: Andris Ārgalis, Raitis Černajs, Vilnis Grasis, Austris Kalniņš un Viesturs Pauls Karnups. Norādījums: lūdzu, rūpīgi iegaumējiet, - svītrojiet tos kandidātus, pret kuriem jūs balsojat! Kandidātu, par kuru jūs balsojat, atstājiet nenosvītrotu! Zīme, kurā būs atstāti nenosvītroti vairāki kandidāti, tiks uzskatīta par nederīgu. Tā ka lūdzu īpaši iegaumēt šo norādījumu un atstājiet nenosvītrotu vienu kandidātu.

Kandidāts, kurš iegūs balsu vairākumu, tiks ievēlēts par valsts kontrolieri. Pretējā gadījumā, tas ir, ja neviens kandidāts neiegūs balsu vairākumu, būs jānobalso otrā kārtā. Vēlreiz atkārtoju, - balsošanu varēsim sākt pēc 10 minūtēm.

Priekšsēdētājs. Par procedūru? Deputāts Lambergs - lūdzu!

A.J.Lambergs (LNNK).

Vai būs kandidātu priekšā stādīšana?

Priekšsēdētājs. Kārtības rullī tā nav paredzēta. Vai par procedūru vēl ir kādas iebildes vai komentāri? Nav. Lūdzu, godātie deputāti, pievērsiet vērību zvaniem! Balsošanas sākumu norādīs zvans un pirms balsu skaitīšanas beigām un rezultātu nolasīšanas arī būs zvans.

Jums vēl bija kas sakāms? Lūdzu - deputāts Graudiņš!

M.Graudiņš. Jautājums ir par procedūru. Ja pirmajā raundā kandidāts neiegūs balsu vairākumu, vai pēdējais kandidāts atkritīs?

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, mums ir Kārtības rullis, tāpēc necentieties tagad komentēt situāciju, kura var veidoties! Jūs pilnīgi pareizi teicāt, ka derīgs būs tas biļetens, kurā būs atstāts viens kandidāts, pārējiem (“pret”) ir jābūt nosvītrotiem. Balsu skaitītāji saskaitīs balsis, un tad, kad paziņosim rezultātu, tad arī saskaņā ar Kārtības rulli rīkosimies. Protams, ja būs nepieciešams, turpināsim balsošanu.

Bet tagad - pārtraukums, lai veiktu balsošanu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpināsim sēdi! Atgādinu, ka mums notika balsošana par valsts kontroliera iecelšanu. Lūdzu uzmanību! Vārds deputātam Graudiņam.

M.Graudiņš (LC).

Balsu skaitīšanas komisija izgatavoja 100 vēlēšanu zīmes. Izdalītas ir 86 vēlēšanu zīmes, 14 zīmes ir dzēstas. Atverot vēlēšanu kasti un saskaitot balsis, komisija konstatēja, ka ir nodots šāds balsu skaits:

Raitam Černajam - 33,

Viesturam Paulam Karnupam - 8,

Andrim Ārgalim - 8,

Vilnim Grasim - 10,

Austrim Kalniņam - 21,

6 balsis ir atzītas par nederīgām.

Tātad konstatējām, ka neviens kandidāts nav ievēlēts. Ja nav iebildumu, varam sākt otro balsošanas kārtu pēc trijām minūtēm. Vēlēšanu zīmes būs identiskas pirmās kārtas vēlēšanu zīmēm - arī tajās būs piecu kandidātu vārdi, un vajadzēs svītrot tos kandidātus, pret kuriem jūs balsojat, bet tas kandidāts, par kuru jūs balsojat, jāatstāj nenosvītrots. Vēlreiz atgādinu, ka zīme, kurā būs atstāts vairāk par vienu kandidātu, tiks uzskatīta par nederīgu. Arī tās zīmes, kurās visi vārdi būs izsvītroti, uzskatīs par nederīgām.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi jautājumi par procedūru? Sākam balsošanas otro kārtu! Pārtraukums balsošanai.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Lūdzu ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt jautājumu par valsts kontroliera iecelšanu. Lūdzu balsošanas rezultātus!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Otrajā balsošanas kārtā tika izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes, izdalītas - 88 zīmes, bet dzēstas 12 vēlēšanu zīmes. Atverot vēlēšanu kasti un saskaitot balsis, konstatējām, ka ir nodots šāds balsu skaits:

Raitam Černajam - 34,

Austrim Kalniņam - 21,

Vilnim Grasim - 11,

Andrim Ārgalim - 10,

Viesturam Paulam Karnupam - 8.

Konstatējām, ka neviens kandidāts nav atzīts par ievēlētu. Tiek gatavotas balsošanas zīmes balsošanai trešajai kārtai, kurā būs jābalso par četriem kandidātiem - Raiti Černaju, Austri Kalniņu, Vilni Grasi un Andri Ārgali. Balsošanas noteikumi būs tādi paši kā iepriekšējās kārtās. Balsu skaitīšanas komisija ierosina, ka, ja nav iebildumu, mēs varam pēc 8 minūtēm (pēc zvana) sākt nākamo balsošanas raundu - līdz ar pusdienu pārtraukumu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Lūdzu, kādi būs jūsu komentāri par komisijas ierosinājumu? Pulksten pusvienos būs pusdienas pārtraukums. Vai lai mēs šo kārtu pabeidzam līdz pusdienu pārtraukumam vai turpinām? Vai komisijai nebūtu iebildumu, ja mēs tagad nobalsotu un pēc pusdienas pārtraukuma komisija darītu zināmus rezultātus? Jo tas jau nav pārtraukums balsošanā. Šajā ziņā nekādu Kārtības ruļļa pārkāpumu nav. Vai jūs piekrītat tam?

Lūdzu - deputāts Graudiņš!

M.Graudiņš (LC).

Es atvainojos kolēģiem! Precizējums attiecībā uz balsošanas rezultātiem: balsojuši pret visiem kandidātiem ir četri.

Priekšsēdētājs. Vai jūs nebūtu tik laipns un neatbildētu uz manu jautājumu - vai jums nebūs iebildumu, ja deputāti tagad nobalsos? Pagaidīsim pāris minūšu, līdz atskanēs zvans balsojuma sākumam, pēc tam deputāti balsos un būs pusdienas pārtraukums, komisija pusdienas pārtraukumā strādās un rezultātus paziņos pulksten 13.30.

M.Graudiņš. Man, kā komisijas priekšsēdētājam, nav iebildumu, esmu pārliecināts, ka komisija mani vienprātīgi atbalstīs.

Priekšsēdētājs. Paldies. Gaidām jūsu aicinājuma zvanu sākt balsojumu. Un tad - pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpinām izskatīt darba kārtības jautājumu - par valsts kontroliera iecelšanu. Lūdzu, Graudiņa kungs, nolasiet balsu skaitīšanas rezultātus!

M.Graudiņš (LC).

Balsu skaitīšanas komisija ziņo, ka ir izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes, izdalītas 87 vēlēšanu zīmes, 13 vēlēšanu zīmes - dzēstas. Atverot vēlēšanu kasti un saskaitot balsis, komisija konstatēja, ka ir nodots šāds balsu skaits:

Raitam Černajam - 36,

Austrim Kalniņam - 21,

Vilnim Grasim - 11,

Andrim Ārgalim - 12,

pret visiem kandidātiem balsojuši - 7.

Līdz ar to Balsu skaitīšanas komisija konstatē, ka neviens nav ieguvis nepieciešamo balsu skaitu. No balsošanas ceturtās kārtas “izkrīt” kandidāts Vilnis Grasis. Pēc piecām minūtēm varam sākt balsošanas ceturto kārtu, un tagad vēlēšanu zīmēs parādīsies triju kandidātu vārdi - Raits Černajs, Austris Kalniņš un Andris Ārgalis. Balsošanas kārtība būs tāda pati kā iepriekšējās kārtās.

Priekšsēdētājs. Vai par procedūru kāds deputāts vēlas runāt? Pēc piecām minūtēm būs pārtraukums, lai veiktu balsošanu.

M.Graudiņš. Paldies. Cienījamie kolēģi, varam sākt balsošanas ceturto kārtu jau tagad. Lūdzu!

Priekšsēdētājs. Pārtraukums balsošanai.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpināsim sēdi! Turpināsim izskatīt darba kārtības jautājumu par valsts kontroliera iecelšanu. Vārds deputātam Graudiņam!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisija ziņo, ka ir izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes, izdalītas - 80, dzēstas - 20 vēlēšanu zīmes. Atverot vēlēšanu kasti un saskaitot balsis, konstatējām, ka balsošanas ceturtajā kārtā ir nodots šāds balsu skaits:

Raitam Černajam - 38,

Austrim Kalniņam - 23,

Andrim Ārgalim - 12,

pret visiem kandidātiem balsojuši - 8.

Tātad konstatējam, ka neviens kandidāts nav ieguvis nepieciešamo balsu vairākumu. Balsošanas piektajā kārtā “izkrīt” kandidāts Ārgalis. Vēlēšanu zīmes būs identiskas tām, kādas bija iepriekšējās kārtās, bet tajās būs ierakstīti tikai divi kandidāti - Raits Černajs un Austris Kalniņš.

Balsošanu varam sākt jau tagad.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums balsošanai.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Deputāti! Turpināsim izskatīt jautājumu par valsts kontroliera iecelšanu. Vārds deputātam Graudiņam! Balsu skaitīšanas rezultāti. Lūdzu uzmanību!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisija ir izgatavojusi 100 vēlēšanu zīmes, izdotas - 84, dzēstas - 16. Atverot vēlēšanu kasti un saskaitot balsis, komisija konstatēja, ka ir nodots šāds balsu skaits:

pret visiem balsojuši - 11,

Austrim Kalniņam - 29 balsis,

Raitam Černajam - 44 balsis.

Līdz ar to Balsu skaitīšanas komisija konstatē, ka ar balsojušo deputātu balsu vairākumu Saeima ir ievēlējusi Raitu Černaju par valsts kontrolieri. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsu skaitītāji ir lūguši akceptēt Balsu skaitīšanas protokolus, Kārtības rullī gan tas nav prasīts. Bet, ņemot vērā mūsu līdzšinējo praksi (un ja nevienam nav iebildumu), lūdzu, balsosim, lai akceptētu balsu skaitīšanas komisijas protokolus! Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 65, pret - 3, atturas - 11. Balsu skaitīšanas protokols ir akceptēts. Līdz ar to šis darba kārtības jautājums ir izskatīts. Pārejam pie nākamā.

Priekšlikumu par grozījumiem komisiju sastāvā ir iesniegusi LNNK. Lūdzu referentu tribīnē.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! LNNK frakcija lūdz jūs piekrist tam, ka Imants Kalniņš turpmāk strādās Sociālo un darba lietu komisijā. Sākotnēji LNNK darbam šajā komisijā izvirzīja Joahimu Zīgeristu, kaut gan viņš nebija LNNK frakcijas biedrs, bet bija LNNK saraksta deputāts. Mēs patiešām likām lielas cerības, ka Zīgerista kungs šajā komisijā varēs realizēt savas aktivitātes, ka tās nesaistīsies tikai ar kādiem individuāliem pasākumiem, bet īstenosies likumdošanas ceļā. Diemžēl šādu darbību mēs nesagaidījām.

Vēl vairāk. Zīgerista kungs ir iesniedzis Sociālo un darba lietu komisijai iesniegumu, kurā viņš atsakās no darba šajā komisijā. Līdz ar to faktiski vakance, kuru iepriekš pieteica LNNK, ir atbrīvojusies, un mēs frakcijas sēdē šajā postenī esam izvirzījuši Imantu Kalniņu. Ja jums nebūtu iebildumu, lūdzu to akceptēt jo sevišķi tāpēc, ka šāds grozījums nekādā veidā neskar to frakciju proporcionalitātes principu, pēc kāda mēs Saeimas komisijās ievēlējām deputātus.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Procedūra būs šāda: pirmais balsojums būs par deputāta Joahima Zīgerista atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas. Pēc tam atsauksim Imantu Kalniņu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un trešais balsojums - ievēlēsim Imantu Kalniņu Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā. Vai par procedūru ir iebildumi? Zvanu! Pirmais balsojums - atcelt Joahimu Zīgeristu no darbības Sociālo un darba lietu komisijā. Lūdzu rezultātu. Par - 53, pret - un atturas - 15. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais balsojums - atsaukt deputātu Imantu Kalniņu no darba Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 8, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.

Un pēdējais balsojums - ievēlēt deputātu Imantu Kalniņu Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 58 - par, 3 - pret, 13 - atturas. Lēmums ir pieņemts.

Tagad izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem 1991.gada 23.decembra likumā “Par nodarbinātību””. Otrais lasījums. Deputāts Elferts - komisijas sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Lūdzu, izņemiet 425.dokumentu - likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem 1991.gada 23.decembra likumā “Par nodarbinātību””. Kā jau teicu, par pirmo lasījumu bija debates, bet šis likums ir spēkā jau divus gadus, un tagad ir nepieciešams precizēt atsevišķus jautājumus, piemēram, par stipendiju un bezdarbnieku pabalstu saņemšanu, kā arī licencēšanu Darbā iekārtošanas birojos.

Jums dokumenta pirmajā daļā ir likumprojekts, kā tas izskatītos pēc grozījumiem, bet es lūgtu jūs uzšķirt 7.lappusīti, kur ir tabulas. Vai mēs varam sākt lasīt pa pantiem?

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

P.Elferts. Komisijā labojumi un papildu priekšlikumi par 1.pantu nav ienākuši.

Priekšsēdētājs. Varbūt vispirms precizēsim, lai turpmāk būtu skaidrība. Tātad 3.ailē ir komisijas piedāvātais teksts otrajam lasījumam.

P.Elferts. Jā.

Priekšsēdētājs. Vai pret komisijas piedāvāto 1.pantu deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. Nākamie grozījumi ir 3.pantā.

Priekšsēdētājs. Vai par 2.pantu priekšlikumi nav iesniegti?

P.Elferts. Nav.

Priekšsēdētājs. Paldies.

P.Elferts. 3.pants. Vienīgais grozījums ir tas, kas ir pasvītrots 4.ailē, vārds “pašvaldība”, kas ir izņemts ārā. Tātad Valsts nodarbinātības dienests tiek finansēts no valsts budžeta.

Priekšsēdētājs. Vai attiecībā uz Ministru kabineta norādītajiem priekšlikumiem neviens neiebilst? Nav iebildumu. Tādā gadījumā ir akceptēts komisijas piedāvātais variants.

P.Elferts. Tā. Par 4.pantu ir saņemti labojumi no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, un daži ir pieņemti, jo tie precizēja pašvaldību pienākumus nodarbinātības jomā. Bet jāpiebilst, ka daži priekšlikumi tika noraidīti, piemēram, priekšlikums attiecībā uz trūcīgajiem bezdarbniekiem, jo nav kritērija, pēc kura varētu noteikt, kurš bezdarbnieks ir trūcīgs un kurš - ne. Bet principā priekšlikumi ir ņemti vērā.

Priekšsēdētājs. Vai kādam deputātam ir iebildes? Nav. Tādā gadījumā 4.pants paliek komisijas piedāvātajā redakcijā.

Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. Tā. Par 5.pantu grozījumi un priekšlikumi nav bijuši.

Priekšsēdētājs.Vai deputātiem ir kādas iebildes? 6.pants.

P.Elferts. Tā, 5.punkts. Es precizēšu. Ir mainīts 2.nodaļas nosaukums. Bija - “Sociālās garantijas un kompensācijas bezdarbniekiem”, tagad ir “Sociālās garantijas bezdarbniekiem”. Arī attiecībā uz šo priekšlikumu nav bijuši nekādi citi ierosinājumi.

Priekšsēdētājs. Vai par virsrakstu jums ir kas sakāms? Mēs vēl neapspriežam 6.pantu... Vai attiecībā uz virsrakstu ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk!

P.Elferts. Par 6.pantu bija saņemts priekšlikums no frakcijas “Līdztiesība”. Komisija to noraidīja, jo tajā bija ierakstīts - “pastāvīgi pierakstīto personu”, bet tagad likumdošanas kārtībā atšķirības starp pagaidu pierakstu un pastāvīgo pierakstu nav. Līdz ar to vārds “pastāvīgais” neko neizsaka. Likumā tas būtu...

Priekšsēdētājs. Atklāsim debates par 6.pantu! Lūdzu - vārds deputātam Karnupam!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija ir iesniegusi uz 3.lasījumu dažus labojumus. Tas ir 465.dokuments, un jums visiem tas ir izsniegts. Runāšu par priekšlikumiem sakarā ar 6.pantu. Tajā ir minēts - “Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā reģistrēts iedzīvotājs”. Vajadzētu precizēt šo jēdzienu, jo saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu visas personas, kuras uzturas Latvijā ilgāk par trim mēnešiem, tiek reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā. Es neuzskatu, ka likums par nodarbinātību bija mērķēts uz to, lai piešķirtu bezdarbnieka statusu visiem tūristiem, tādēļ mēs iesakām precizēt un rakstīt - “Latvijas Republikas pilsonis vai ārvalstnieks (bezvalstnieks), kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju... (tas būtu saskaņā ar imigrācijas likumu)... vai kuram pasē ir Iedzīvotāju reģistra atzīme ar personas kodu”. Un papildināt tekstu ar jaunu teikumu: “Ārvalstniekus vai bezvalstniekus, kuriem ir izsniegtas termiņa vai pagaidu uzturēšanās atļaujas, kā arī personas, kurām pasē nav Iedzīvotāju reģistra atzīmes, nevar atzīt par bezdarbniekiem.”

Termiņuzturēšanās atļauja saskaņā ar migrācijas likumu principā ir izsniegta tiem cilvēkiem, kuri ir iebraukuši Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, kā arī tiem, kuriem pirms šā datuma nebija pastāvīga pieraksta Latvijā. Attiecībā uz pagaidu uzturēšanās atļauju vajag nevis precizēt, bet izskaidrot, kas ir šī pagaidu uzturēšanās atļauja. Šo atļaujas sistēmu mēs ieviesām šā gada sākumā pēc vienošanās ar Krievijas Federāciju, un tās ir uzturēšanās atļaujas, kas ir izdotas aktīvās armijas locekļiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem. Tā ka šo divu kategoriju personas, protams, mēs nevaram atzīt par bezdarbniekiem un nevaram tām izmaksāt no valsts kases bezdarbnieka pabalstu.

Tātad es stingri ieteiktu... Labojumus mēs esam jau iedevuši, un es ceru, ka 3.lasījumā komisija ņems vērā šo izmaiņu 6.pantā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vai debatēs vēl kāds grib runāt par 6.pantu? Runātāju nav. Līdz 3.lasījumam 6.pants paliek komisijas izstrādātajā redakcijā. Un komisijas izskatīs LNNK frakcijas iesniegto 6.panta labojumu.

Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. Par 7.pantu nebija priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Arī deputātiem nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. Par 8.pantu bija priekšlikums no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Sociālo un darba lietu komisija visu to noraidīja, jo viņu priekšlikums tiek atrunāts... Tas faktiski ir iekļauts jau Ministru kabineta iesniegtajā projektā.

Priekšsēdētājs. Debates par 8.pantu. Vārds deputātam Karnupam - lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Šajā sakarībā gribu vēlreiz pievērst jūsu uzmanību 465.dokumentam. Šeit ir mūsu otrais priekšlikums, bet tas arī attiecas tikai uz 3.lasījumu. Tas ir saistīts ar 8.panta ceturtās daļas 2.apakšpunktu, kur ir teikts, ka var atlaist no darba par iekšējās darba kārtības vai darba līguma noteikumu pārkāpumiem. Mēs domājam, ka tas ir par daudz patvaļ..., pārāk lielu vaļu ļauj darba devējam. Teiksim es, kā darba devējs, varu iekšējā kārtībā pasludināt, ka visiem darbiniekiem jāstāv uz galvas pie durvīm, pirms es atnāku! Tādu iekšējo darba kārtību es varu noteikt, un, ja kāds to nedarītu, es varētu viņu atlaist no darba. Un tādēļ tai personai netiktu piešķirts bezdarbnieka statuss.

Mēs to formulējām, es domāju, daudz precīzāk. Lai viss notiktu tikai saskaņā ar likumiem, mēs piedāvājam šādu redakciju - “atlaist no darba par likumu vai darba līgumu noteikumu pārkāpumiem”. Ja darba līgumā ir ierakstīts, ka vajag stāvēt uz galvas no rīta, tad tā ir paša cilvēka vaina, ka viņš parakstījis tādu līgumu.

Ceru, ka gan deputāti, gan komisija atbalstīs šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Komisija to izskatīs 3.lasījumam. Tagad par nākamo - par 9.pantu. Es atvainojos! Par 8.pantu vēl vēlas runāt deputāts Endziņš no frakcijas “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie deputāti! Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis priekšlikums, ko iesniedza LNNK frakcija, ir diezgan nekorekts tieši no juridiskā viedokļa un ka tas formulējums, kādu iesniedza komisija un valdība, ir atbilstošs. Ko tad mēs saprotam ar likumu? Tieši otrādi, - tāds teksts radītu patvaļu! Tādā gadījumā cilvēku acīmredzot varētu atbrīvot no darba arī par Kārtības ruļļa pārkāpšanu vai par kāda cita likuma pārkāpšanu. Bet darba tiesiskās attiecības regulē darba likumdošana: ir noteikta darba disciplīna, ir paredzēti arī attiecīgi sodi un gadījumi, kādos darbinieku var atbrīvot. Tas formulējums, kurš jums ir priekšā, ir ļoti korekts un pareizs, bet, tieši otrādi, šis ir tāds abstrakts - atlaist no darba par likumu pārkāpumiem!... Es atvainojos! Ja autovadītājs nepildīs savus darba pienākumus (un tā nav nekāda stāvēšana uz galvas kaut kur pie darbavietas vārtiem, kā jūs, Karnupa kungs, teicāt!) un pārkāps satiksmes noteikumus, vai ja jūs, ejot uz darbu, pāriesiet ielu pie luksofora sarkanās gaismas, - tas taču arī būs “likumu pārkāpums”. Līdz ar to saskaņā ar jūsu traktējumu tas var būt par pamatu, un te tieši ir tā patvaļa, tāpēc es gribu vērst uz to tās komisijas uzmanību, kuras strādās pie šā projekta.

Priekšsēdētājs. 9.pants.

P.Elferts. Par 9.pantu arī bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - aizstāt vārdus “Ministru kabineta” ar “rajona vai pilsētas nodarbinātības dienestam Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā”. Tas ir saistīts ar to, kas varētu iesniegt vai regulēt bezdarbnieku pabalstu piešķiršanu laika periodā līdz 12 mēnešiem. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, savu rīcību saskaņojot ar Darba departamentu un arī ar Ministru kabineta pārstāvjiem. Arī viņi akceptēja domu, ka to nosaka Ministru kabinets, un atzina, ka viņiem būtu maksimāli sarežģīti, lai varētu šo laiku pagarināt.

Priekšsēdētājs. Sāksim debates par 9.pantu. Deputāts Lagzdiņš no frakcijas “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Ja mēs pieņemsim šādu Ministru kabineta piedāvāto redakciju, tas nozīmēs vienu no diviem variantiem: vai nu Ministru kabinets dienām ilgi skatīs to, vai atsevišķi bezdarbnieki ir tiesīgi saņemt pagarinājumu līdz 12 mēnešiem - un tas Ministru kabinetam nav izdarāms, tas nav fiziski iespējams - , vai arī Ministru kabinets pieņems lēmumu, ka, teiksim, visi Preiļu rajona bezdarbnieki automātiski ir tiesīgi saņemt šo pagarinājumu līdz 12 mēnešiem. Un tas atkal nebūs taisnīgi, tāpēc mūsu komisija ierosināja optimālu risinājumu, proti, jautājumu par to, vai attiecīgie bezdarbnieki ir tiesīgi saņemt pagarinājumu līdz 12 mēnešiem, izlemj attiecīgā rajona vai pilsētas nodarbinātības valsts dienests Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā, tātad to nosaka uz vietas, zinot katra attiecīgā bezdarbnieka konkrēto situāciju un stāvokli, un to izlemj nodarbinātības dienests, nevis Ministru kabinets, tātad nevis politiska institūcija, jo to nav iespējams izdarīt.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas izteikties? Ja jūs gribat runāt, tad Ministru kabinetam jūs esat jāpiesaka... Jūs gribat runāt? Ministru kabineta vārdā - lūdzu!

A.Bērziņš (darba valsts ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Principiālu atšķirību nav ne Lagzdiņa kunga iesniegtajā 9.panta redakcijā, ne mūsu iesniegtajā redakcijā. Atšķirība ir tā, ka Ministru kabinets nekad nav domājis nodarboties ar pabalstu piešķiršanu konkrētiem bezdarbniekiem, bez tam nodarbinātības dienestu rīcībā ir reģistri, kuros var redzēt, cik cilvēku ir ilgtermiņa bezdarbnieki, un pēc šiem reģistru datiem ir pilnīgi skaidrs, ka ir jārisina jautājumi attiecībā uz bezdarbnieku pabalstu pagarināšanas laiku. Ministru kabinets ir domājis vienīgi fiksēt kaut kādus noteiktus apjomus vai kvotas šīm rajonu pašvaldībām, bet neapšaubāmi šīs kvotas realizēs nodarbinātības dienests. Tajā pašā laikā nevar piekrist arī tēzei, ka tas notiks Labklājības ministrijas izstrādātajā kārtībā. Dažādos reģionos situācijas var būt tik ļoti dažādas, tāpēc izstrādāt kaut kādu unificētu kārtību nav iespējams. Es piedāvāju nobalsot par Ministru kabineta iesniegto variantu, bet, gatavojot trešo lasījumu, mēs šo redakciju varētu precizēt.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Lagzdiņš no frakcijas “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Tas ir ļoti simboliski. Šāda veida strīdus mēs diezgan bieži risinām šajā Augstajā namā. Godātais Bērziņa kungs saka, ka Ministru kabinets domā... Mums, juristiem, nav svarīgi, ko domā likumprojektu iesniedzēji, mums ir svarīgi, kas ir rakstīts likumprojekta tekstā. Tāpēc es ierosinu nebalsot par 9.pantu otrajā lasījumā, bet balsot par to trešajā lasījumā varētu tad, kad būs iesniegta konkrēta attiecīgās ministrijas izstrādāta redakcija.

Priekšsēdētājs. Un atkal es ne visai gribētu piekrist - vai nu tas mums paliek tādā redakcijā, kā komisija ir piedāvājusi, un trešajā lasījumā izskata un balso konkrētu priekšlikumu, vai arī, Lagzdiņa kungs, ja ir iesniegts jūsu priekšlikums, tad tas ir pirmais balsojums, jo, kā es saprotu, momentā komentēt jūsu teikto man kā sēdes vadītājam tomēr nav tādu tiesību - neizskatīt šo pantu otrajā lasījumā, bet tūdaļ trešajā. Ja tas ir labots, tad tas ir jāizskata otrajā lasījumā, bez tam mūsu Kārtības rullis pieļauj plašas iespējas labot arī trešajā lasījumā, protams, visu iesniedzot noteiktajos termiņos.

Tagad mēs balsosim. Jums ir zināmi šie priekšlikumi. Vispirms balsosim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu 9.pantam - vārdus “Ministru kabinets” aizstāt ar vārdiem “rajonu vai pilsētu nodarbinātības dienestam Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā”. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 35, pret - 5, atturas - 19. Līdz ar to ir pieņemta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcija 9.panta labojumam.

Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. Par 9.1 pantu papildu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. Par 10.pantu arī citu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Tad 9.1 un 10.pants ir akceptēts komisijas redakcijā. Tālāk!

P.Elferts. 11.pantā nav grozījumu.

Priekšsēdētājs. Ja nav grozījumu, tad mēs nemaz neizskatām.

P.Elferts. 12.pantā nav citu priekšlikumu. Bija tikai tie, ko tika iesniedzis Ministru kabinets.

Priekšsēdētājs. 12.pants ir komisijas iesniegtajā un akceptētajā variantā. Nav iebilžu? 12.pants ir akceptēts.

P.Elferts. Par 13.pantu arī nav citu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai pret komisijas iesniegto redakciju ir kādas iebildes? Nav. 13.pants ir akceptēts.

P.Elferts. 14.pantā ir iestrādāts Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. 14.pants ir akceptēts.

P.Elferts. 17.pantā ir iestrādāts Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? 17.pants ir akceptēts.

P.Elferts. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Mēs varam balsot par likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā kopā ar šeit izskatītajiem un akceptētajiem labojumiem. Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem 1991.gada 23.decembra likumā “Par nodarbinātību”” akceptēšanu otrajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 59, pret - nav, atturas - 9. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā. Lūdzu!

P.Elferts. Mēs vēlamies iesniegt šo likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā pēc divām nedēļām.

Priekšsēdētājs. Vai pret komisijas piedāvāto likumprojekta izskatīšanas dienu ir iebildes? Nav. Komisijas priekšlikums ir akceptēts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Latvijas Republikas Operatīvās darbības likums”. Otrais lasījums. Referentu lūdzu nākt tribīnē. Deputāts Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, paņemiet 448.dokumentu! Vispirms es gribu izteikt lielu atzinību visiem kolēģiem, jo bija ļoti patīkami ar jums strādāt pēc pirmā lasījuma. Paldies par tiem iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri tika saņemti pēc pirmā lasījuma. Šeit paldies jāsaka Grīnblata kungam, Cilvēktiesību komisijai, Nacionālās drošības komisijai.

Gribu pie reizes arī atbildēt uz to, ko no rīta sacīja deputāts Kamaldiņš, - ka Aizsardzības un iekšlietu komisijā šis likumprojekts esot ilgi gulējis. Cienījamie kolēģi! Mūsu apskatītais darba apjoms, visas tās institūcijas, uz kurām attiecas šis likumprojekts, uzliek mums visiem par pienākumu pievērst maksimālu uzmanību tam, kā šis likums darbosies. Lai šis likums netaptu tikai kabineta sienās, lai šis likums spētu darboties un lai tajā nebūtu nekādu pretrunu ar citiem mūsu valsts likumiem - un galvenokārt jau ar mūsu valsts Satversmi un Konstitucionālo likumu par cilvēka un pilsoņu tiesībām. Tādēļ pēc pirmā lasījuma mēs izveidojām ekspertu komisiju, kurā bija pārstāvēta Advokatūra, un Advokatūru pārstāvēja cienījamais Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Linards Muciņš, kuru arī tagad Ministru kabinets ir pilnvarojis kā savu pārstāvi paust Ministru kabineta viedokli, ja tas būs nepieciešams; šajā komisijā ietilpa Latvijas Republikas ģenerālprokurors, ietilpa Drošības dienesta izmeklētājs Imants Pličs un operatīvais darbinieks Muižnieks. Tā rezultātā tika panākts pilnīgs konsensuss starp visām ministrijām un starp visiem dienestiem. Un tā rezultātā ir iestrādātas visas tās normas, kuras jūs piedāvājāt un kuras atzinām par nepieciešamām ietvert šajā likumā.

Tagad - konkrēti par likumprojektu. Pirmo piedāvājumu saņēmām par 2.pantu. Cilvēktiesību komisija bija iesniegusi priekšlikumu - izslēgt 2.panta “A” daļā vārdus, - “kas saistīti ar noziedzības sfēru un tās infrastruktūru, kā arī ar valsts aizsardzības, drošības un ekonomiskās suverenitātes apdraudējumiem”. Šajā sakarā man ir jāatkārto tas, ko es sacīju, aizstāvot šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Šis ir veidots kā universāls likums, nereglamentējot atsevišķu operatīvās darbības subjektu darbu. Likums ir veidots tā, lai tas būtu pieņemams visiem, un tādu konsensusu mēs arī panācām. Tātad - tas ir pieņemams gan Iekšlietu ministrijai, gan Prokuratūrai, gan arī tām struktūrām, kuras nodarbosies ar izlūkošanu (kādu mēs esam iecerējuši veidot, piemēram, Satversmes aizsardzības biroju). Ja Saeima uzskatīs par nepieciešamu izveidot vēl kādus subjektus, tiem visiem būs jāpakļaujas šim likumam, tas ir šajā likumā ietvertajām normām. Tādēļ nevar tik ļoti sašaurināt...

Uz šo pašu pantu attiecas arī Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Mēs uzskatījām, ka šīs komisijas piedāvātais uzskaitījums ir nepieciešams tādēļ, ka 2.pants ir salikts precīzi un izsvērti, lai katram būtu skaidrs, kas ir domāts un kādi uzdevumi būtu jāveic. Un tiem, kuri pašreiz sekos līdzi tikai pa pantiem vai varbūt ir jau agrāk to izlasījuši un aizmirsuši, kas bija iepriekšējos pantos, gribu teikt, ka tas tomēr ir skatāms kopumā, jo viss ir fiksēts tālākajos pantos: kam ir tiesības nodarboties ar konkrētiem uzdevumiem, kā šīs tiesības ir iegūstamas un kad ir nepieciešams Prokuratūras akcepts, kad - tiesneša akcepts. Tālāk projektā visi šie uzdevumi, kas ir nepieciešami, ir fiksēti.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt debatēs par 2.pantu? Vai ir iebildumi vai citi priekšlikumi attiecībā uz 2.panta redakciju, kuru piedāvā komisija otrajam lasījumam? Iebildumu nav, tātad 2.panta redakcija ir akceptēta.

I.Silārs. Paldies. Par 3. un 4.pantu priekšlikumu nav. Ir priekšlikumi par 5.pantu. Pie reizes gribu norādīt, ka 4.pantā ir drukas kļūda: 5.lappusē ir sajaukta daļu numerācija. Aiz piektās ir jābūt sestajai daļai, nevis atkārtoti - otrajai daļai.

Tātad 5.pantā - par personas tiesību un brīvības aizsardzību - visi priekšlikumi ir ņemti vērā un iestrādāti.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes vai papildinājumi? Nav. Tātad 5.pants ir akceptēts otrajam lasījumam komisijas iesniegtajā redakcijā.

I.Silārs. Paldies. Tālāk - par 7.pantu. Arī 7.pantā bija Cilvēktiesību komisijas priekšlikums, kuru ņēma vērā kā ekspertu grupa, tā arī komisija, un tas ir iestrādāts jau 8.panta redakcijā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Par 7.pantu nekādu iebilžu nav? Akceptēts.

I.Silārs. Vienīgi 7.panta septītajā daļā trešās rindiņas galā ir viens vārds izlaists: “operatīvās darbības subjektu vai penitenciāro iestāžu telpās...”. Jāpapildina tīri redakcionālā ziņā ar vienu vārdiņu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. Tālāk. Par 8.pantu arī bija Cilvēktiesību komisijas priekšlikums, kas tika ņemts vērā un ir iestrādāts labojumos.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Astotais pants akceptēts.

I.Silārs. Tālāk - par 9.pantu. Nacionālās drošības komisijas priekšlikums ir tāds, ka vajag atļaut slepeni novērot personas, attiecībā uz kurām ir uzsākti operatīvās meklēšanas darbības pasākumi. Šo priekšlikumu mēs nevaram izmantot, jo operatīvo novērošanu kā pasākumu var izdarīt jau pirms operatīvās meklēšanas darbības pasākumiem.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Komisijas izstrādātais variants ir akceptēts.

I.Silārs. Otrs Nacionālās drošības komisijas priekšlikums ir iestrādāts 9.panta otrās daļas redakcijā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Par 10.pantu bija deputāta Grīnblata priekšlikums, kuru komisija uzskatīja par nepieciešamu ņemt vērā un iestrādāja 11.panta otrās daļas redakcijā. Ir ņemts vērā arī otrs priekšlikums, konkrēti, - par tiesnešiem. Jāteic, ka tā bija būtiska un pareiza norāde mums, ka pašreiz šādu tiesnešu nav, tādēļ mēs iestrādājām tādu normu tur un arī pārējas noteikumos, ka, kamēr šādu speciālu tiesnešu nav, tikmēr ir nepieciešams prokurors, ģenerālprokurora iecelts prokurors, tie pildīs šos pienākumus.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt par 10.pantu? Vai par komisijas ieteikto redakciju ir kādas iebildes? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. Tālāk - par 12.pantu. Vecajā, pirmā lasījuma variantā tas bija 12.pants, bet pašreiz tas ir 16.pants. Tātad - par detektivēšanu. Jānorāda, ka detektivēšanu praksē var pielietot - un tā arī tiek un tiks pielietota - kā sākumpasākumu, tātad nevaram sašaurināt detektivēšanu, saistot to tikai ar personām, par kurām ir uzsākti operatīvās meklēšanas darbības pasākumi. Tomēr, izsvēruši visus “par” un “pret”, mēs uzskatījām par nepieciešamu šo pantu izvērst, lai nebūtu nekādu pārpratumu un lai viss būtu skaidrs. Tādēļ tas tagad ir izveidots trīs daļās.

Priekšsēdētājs. Vai pret grozījumiem 12.pantā ir iebildes? Nav. Tātad šie grozījumi ir akceptēti komisijas izstrādātajā redakcijā.

I.Silārs. Tālāk - par operatīvo eksperimentu. Tas šajā, uz otro lasījumu sagatavotajā, likumprojektā ir 15.pantā. Cilvēktiesību komisijas priekšlikums ir ņemts vērā un ir iestrādāts 15.panta trešajā daļā.

Priekšsēdētājs. Vai pret grozījumiem 13.pantā ir iebildes? Nav. Šie grozījumi ir akceptēti komisijas ieteiktajā redakcijā.

I.Silārs. Paldies. Tālāk - par pirmā lasījuma variantā esošo... bijušo 14.pantu. Cilvēktiesību komisija piedāvāja izslēgt vārdus “savstarpējo uzticību” un papildināt pirmo daļu pēc vārda “palīgs” ar vārdu “pilngadīgs”. Runājot par pirmo piedāvājumu, jāteic, ka to eksperti un komisija uzskatīja par noraidāmu, jo slepenā sadarbība var balstīties tikai uz savstarpēju uzticību un brīvprātības principu. Tā ka tas likumā noteikti ir jāfiksē. Taču attiecībā uz to, ka vajadzētu minēt pilngadību, eksperti uzskata, ka rīcībspēja jau sevī ietver pilngadību.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes pret 14.panta grozījumiem?

I.Silārs. Un vēl ir jāpiebilst arī par deputāta Grīnblata piedāvājumu, kas tika pilnīgi ņemts vērā. Līdz ar to ir izstrādāti divi īpaši panti, kuros ir atrunāta slepeno palīgu tiesiskā aizsardzība un slepeno palīgu sociālās garantijas.

Priekšsēdētājs. Vai pret grozījumiem 14.pantā ir kādas iebildes? Godātie kolēģi, es citādi nevaru noformulēt, kā tikai saucot tos par grozījumiem 14.pantā, jo tad mums šeit veidotos jauna numerācija un par to būtu grūti balsot. Es ceru, ka jūs sekojāt līdzi, un, ja jums ir kādas iebildes pret atsevišķiem grozījumiem pantā vai tā daļā, tad, lūdzu, debatēsim, bet es arī turpmāk atļaušos formulēt tos kā grozījumus 14.pantā un arī citos pantos. Vai pret 14.panta grozījumiem ir iebildumi? Nav.

I.Silārs. Paldies. 15.pantā bija Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi, kurus mēs ņēmām vērā un vēl pat precizējām, jo piedāvājumā bija runāts par ierobežotu laiku, un šeit tas ir arī konkrēti norādīts. To mēs iestrādājām 7.panta sestajā daļā, kurā ir noteikts, ka šā panta ceturtajā daļā uzskaitītos operatīvos pasākumus var veikt bez tiesneša akcepta, par to 24 stundu laikā paziņojot prokuroram, bet 72 stundu laikā ir jāsaņem tiesneša akcepts. Pretējā gadījumā operatīvā pasākuma izpilde ir jāpārtrauc. Tā ka to mēs uzskatījām par nepieciešamu ņemt vērā un sakām paldies par šo piedāvājumu.

Priekšsēdētājs. Vai pret 15.panta grozījumiem ir iebildes? Nav. Grozījumi ir akceptēti komisijas redakcijā.

I.Silārs. 14.pantā par slepeno sadarbību Nacionālās drošības komisija aicināja mūs izslēgt trešo daļu, un, pārkārtojot pantu numerāciju, par slepeno sadarbību tagad ir runa 30.pantā. Tātad šādas daļas tur vairs nav, tā ir izslēgta. Ierosinājums ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs. Vai pret 14.pantu ir iebildes? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. Atbilstoši priekšlikumiem 16.pantā minētā operatīvā pārbaude tagad otrajā lasījumā ir 21.pants, tie bija Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi. Bez tam uz otro lasījumu šeit ir mainīta terminoloģija, un tātad ir akceptēts lēmums un, teiksim, ierosināšana. Eksperti uzskata, ka tas pilnīgāk izsaka būtību nekā “jāreģistrē”. Un tādēļ ir 21.panta otrās daļas redakcija, saskaņā ar kuru operatīvo pārbaudi izdara ar operatīvās darbības iestādes vadītāja akceptu lēmumu. Jānorāda, ka šis pants runā par fakta, nevis personas pārbaudi.

Priekšsēdētājs. Vai pret 16.panta redakcijas izmaiņām ir iebildes? Nav. Akceptēts komisijas piedāvātais redakcijas variants.

I.Silārs. 18.pants. Tas tagad jaunajā otrajā lasījuma variantā ir 19.pants - “Pamatojums operatīvās darbības pasākumu uzsākšanai un beigšanai”. Jaunajā redakcijā tas ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs. Vai pret 18.panta redakciju ir iebildes? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. Tāpat ir ņemti vērā arī visi pārējie priekšlikumi, kurus Nacionālās drošības komisija ir piedāvājusi. Jāteic, ka deputāta Grīnblata šajā gadījumā piedāvāto “lai svītrotu valsts interešu apdraudējumu” mēs nomainījām ar “lai novērstu valsts svarīgu interešu draudus”. Jāteic, ka tā ir tiesneša vērtējuma lieta un šāda norāde tomēr šajā likumā ir nepieciešama.

Priekšsēdētājs. Vai pret 18.panta grozījumiem nav iebildes? Akceptēts.

I.Silārs. Par 19.pantu, kas tagad ir 24.pants, Cilvēktiesību komisijas piedāvājums tika ņemts vērā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes?

I.Silārs. Par 19.pantu ir arī Nacionālās drošības komisijas piedāvājums, bet eksperti to uzskatīja par nepieciešamu noraidīt, jo tāds jēdziens “operatīvās meklēšanas darbības pasākumi” šajā likumprojektā netiek lietots, bet tiek izmantots jēdziens “operatīvas darbības pasākumi”.

Priekšsēdētājs. Vai pret 19.pantu ir iebildes? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. Par 20.pantu, kas pašreiz ir 25.pants, - Operatīvās darbības subjekti - Nacionālās drošības komisija piedāvāja izslēgt tā otro daļu, taču eksperti un komisija uzskatīja, ka šī daļa nav izslēdzama sakarā ar to, ka subjekti darbojas patstāvīgi, nebūdami viens otram pakļauti, un sadarbojoties tiek nodrošināta pilnīgāka uzdevuma izpilde.

Priekšsēdētājs. Vai pret 20.pantu ir kādas iebildes? Nav. Akceptēti grozījumi redakcijas variantā.

I.Silārs. 21.pantā Nacionālās drošības komisija piedāvāja izslēgt panta otro daļu, un jaunajā - 26.pantā šis priekšlikums ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. Arī par 22.pantu - Operatīvās darbības subjektu pienākumi - bija Nacionālās drošības komisijas priekšlikums, kas pašreiz ir ņemts vērā un iestrādāts 2.pantā, kurā ir runa par operatīvās darbības uzdevumiem. Bija arī deputāta Grīnblata piedāvājums par 22.panta “c” apakšpunktu un lūgums to precizēt. Tas ir izdarīts divos pantos, kur ir runa par operatīvās darbības subjektu pienākumiem un par iegūtās informācijas tiesisko nozīmi un izmantošanu.

Priekšsēdētājs. Vai pret grozījumiem 22.pantā ir iebildes? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. Arī par 23.pantu bija deputāta Grīnblata piedāvājums - tā pirmajā daļā svītrot “f” apakšpunktu, taču eksperti un komisija uzskatīja, ka “f” apakšpunkts ir saglabājams kā viens no priekšnoteikumiem operatīvās darbības subjekta darbības organizēšanai.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. 23.pants ir akceptēts.

I.Silārs. Runājot par 24.pantu, jāteic, ka mēs saņēmām Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu un ka tas ir iestrādāts jaunā 29.panta trešajā daļā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. Par 25.pantu bija Cilvēktiesību komisijas priekšlikums, ko eksperti un komisija nevarēja akceptēt, jo šeit bija piedāvājums vārdu “valsts” aizstāt ar “dienestu”. Un pamatojums, kāpēc tas netika pieņemts, ir tāds, ka slepenās sadarbības fakts ir tik nozīmīgs un svarīgs operatīvajā darbībā, ka tas tomēr prasa valsts aizsardzību.

Priekšsēdētājs. Vai pret grozījumiem 25.pantā ir iebildes? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. Par 26.pantu, kas jaunajā redakcijā ir 32.pants. Arī šeit bija Cilvēktiesību komisijas priekšlikums - izslēgt pirmajā daļā vārdu “visas”. Tas ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Iebilžu nav. Pants ir akceptēts.

I.Silārs. Par 27.pantu mēs saņēmām deputāta Grīnblata priekšlikumu, kuru uzskatījām par pamatotu, un tas pilnībā tika ņemts vērā. Līdz ar to vairs neparādās šāda Nacionālās drošības zvērināto komisija.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. Runājot par 28.pantu, jāteic, ka laikā kopš šā likumprojekta pirmā lasījuma mūsu likumos ir notikušas izmaiņas, tādēļ piedāvājums precīzi noteikt Nacionālās drošības padomi šobrīd vairs nav vajadzīgs, jo ir jau pieņemts atsevišķs likums par Nacionālās drošības padomi.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav iebilžu. Pants ir akceptēts.

I.Silārs. Cilvēktiesību komisijas priekšlikums par 28.pantu ir ņemts vērā 34.pantā.

Priekšsēdētājs. Vai tas ir viss par 28.pantu?

I.Silārs. Jā. Vēl par 28.pantu ir arī deputāta Lagzdiņa priekšlikums - izslēgt tā trešo daļu, taču eksperti un komisija uzskatīja, ka to tomēr nevarētu darīt, jo pantā ir iestrādāta parlamentāro un valsts pārvaldes institūciju kontroles sistēma, un tas ir izdarīts 34.pantā. Es tikai gribu teikt, ka, runājot par šīm divām Saeimas komisijām, katra darbojas savas kompetences ietvaros. Viena - kā likumdevēja, otra - kā izmeklēšanas vai kontroles institūcija, bet katra veic darbības tikai savas kompetences ietvaros, nejaucoties otras kompetencē.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. Par 29.pantu, kas tagad ir 35.pants. Attiecībā uz Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu jāteic, ka kontroles mehānisms tomēr ir vajadzīgs. Tā ka šis piedāvājums ir ņemts vērā, strādājot pie 35.panta, un tas ir iestrādāts šā panta otrajā daļā. Un tālāk otrajā daļā tas viss ir atrunāts.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai pret grozījumiem 29.pantā ir kādas iebildes? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. Tālāk par citiem pantiem priekšlikumu nav, taču mēs esam uzskatījuši par nepieciešamu izstrādāt šim likumam pārejas noteikumus. Tieši uz to mūs pamudināja pamatotie aizrādījumi un atkal paldies jāsaka deputātam Grīnblatam, jo bija viņa norādes par to, kā mums vēl pašreiz trūkst. Tādēļ ir radīti šie pārejas noteikumi par spēkā stāšanās kārtību. Pie reizes gribu jums, kolēģi, teikt, ka šajā likumā mēs esam iestrādājuši arī to normu, kuras nebija pirmajā lasījumā, - ka ar detektīvdarbību varēs nodarboties tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Šajā sakarībā, protams, nākamais mūsu komisijas darbalauks būs detektīvdarbības un apsardzes likuma izstrādāšana, bet uz trešo lasījumu mēs sagatavosim vēl vienu pārejas noteikumu normu, ka ir jāpārskata tās licences, kuras līdz šim ir izdevis Ministru kabinets un kuras ir pretrunā ar šo likumu, tātad ja kāda licence uz detektīvdarbību ir izdota nepilsoņiem.

Tekstā bija arī daži redakcionāli labojumi, taču es domāju, ka pie tiem nav vērts pakavēties, jo tos mēs savedīsim kārtībā uz trešo lasījumu, ja jūs, kā es ceru, akceptēsit šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Zvans ir izskanējis. Vai frakciju vadītājiem nav iebildumu, ja mēs sāktu balsošanu? Pēc tam būs reģistrācija. Lūdzu, balsosim par “Latvijas Republikas Operatīvās darbības likuma” akceptu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 71, pret - 1, atturas - 9. Likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā.

I.Silārs. Paldies, kolēģi! Ar jums tiešām ir ļoti patīkami strādāt.

Kārtības ruļļa 91.panta noteikumi paredz, ka laiku starp otro un trešo lasījumu Saeima nosaka tūdaļ pēc otrā lasījuma. Tādēļ mans lūgums ir šāds: noteikt trešo lasījumu 16.decembrī. Un vēl otrs lūgums: ja deputātiem ir kādi papildinājumi vai labojumi, lūdzu iesniegt tos komisijā līdz nākamās nedēļas otrdienai. Ņemot vērā to, ka likums paredz jums tiesības iesniegt priekšlikumus vēl līdz nākamās sestdienas rītam pulksten 9.00, es tomēr lūdzu jūs iesniegt tos līdz otrdienai, lai mēs varētu izskatīt, jo nākamnedēļ piektdien vēlākais līdz pulksten 16.30 mums likumprojekts ir jāiesniedz Kancelejā, lai Prezidijs varētu iekļaut to darba kārtībā un lai 16.decembrī mēs varētu šo likumprojektu izskatīt trešajā lasījumā. Paldies jums!

Priekšsēdētājs. Paldies arī jums, Silāra kungs! Jūs ļoti pārskatāmi uzrakstījāt visus labojumus un tikpat pārskatāmi mums visu izstāstījāt. Paldies jums!

Lūdzu reģistrēsimies un tad izskatīsim iesniegumus. Reģistrācija! Sekretāra biedru deputātu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku. Varu jūs informēt, ka ir pieteikušies trīs deputāti paziņojuma sniegšanai. Ir arī frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu ierosinājums - pagarināt sēdi līdz pulksten 19.00. Bez tam ir vēl arī priekšlikumi par grozījumiem darba kārtībā.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Georgs Andrejevs, Aivars Berķis, Gundars Bērziņš ir. Ilmārs Dāliņš, Andris Grots, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Vilis Krištopans, Egils Levits, Gunārs Meierovics, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Jānis Straume, Mārtiņš Virsis.

Priekšsēdētājs. Jānis Straume ir zālē.

Z.Tomiņš. Atzīmēts.

Joahims Zīgerists. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tagad izskatīsim frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu lūgumu - pagarināt sēdi līdz pulksten 19.00. Ja mēs pagarinām sēdi, tad mums tagad ir pusstundu ilgs pārtraukums. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - pagarināt sēdi līdz pulksten 19.00. Lūdzu rezultātu. Par - 47, pret - 11, atturas - 21. 32. Priekšlikums ir akceptēts.

Godātie kolēģi, atļaujiet tagad pasludināt pusstundu ilgu pārtraukumu, bet pēc tam lemsim par šiem iesniegumiem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Mēs kavējamies. Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: “Sakarā ar to, ka izvirzās pieteikšanās termiņi uz reliģisko organizāciju īpašumiem, lūdzam izskatīt jautājumu “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” pēc likumprojekta “Latvijas Republikas Operatīvās darbības likums”.”

Vai vēlas kāds runāt? Balsosim! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 38, pret - 4, atturas - 5. Bet kvoruma nav. Sēdi pārtraukt uz neilgu laiku! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrēsimies! Reģistrācija kvorumam. Lūdzu rezultātu! 64. Paldies. Ir kvorums. Lūdzu, balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu - turpināt sēdi un izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 1, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts. Tātad tagad izskatīsim grozījumus likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”. Lūdzu referentu - deputātu Seikstu - nākt tribīnē!

A.Seiksts (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” ir radies tā apstākļa dēļ, ka, kā jau es savulaik teicu, 1938.gadā, kad izveidoja Sabiedrisko lietu ministriju, visām reliģisko organizāciju biedrībām un brālībām - es atkārtoju: reliģisko organizāciju biedrībām un brālībām - bija jāpārreģistrējas Sabiedrisko lietu ministrijā. Tad, kad 1992.gadā pieņēmām likumu “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”, mēs neparedzējām šo apstākli, un tur ir fiksēta tikai Iekšlietu ministrija. Līdz ar to visas reliģisko organizāciju biedrības un brālības, kas ir reģistrētas Sabiedrisko lietu ministrijā, “izkrīt”, ja tā var teikt, no procesa un šie īpašumi nevar tikt atdoti reliģiskajām organizācijām. Tas ir pirmais apstāklis.

Otrais apstāklis ir tāds: ja mēs atdodam šai juridiskajai personai šos īpašumus (un es domāju, ka citu risinājumu diez vai varētu iedomāties), tad acīmredzot atdodam visu. Bet tā kā šī kategorija “izkrīt” no procesa, ir jāskata arī termiņš. Es savulaik lūdzu, un arī Cilvēktiesību komisija, kas iesniedza šo dokumentu, ierakstīja kā steidzamu. Un lieta ir tāda, ka likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” ir fiksēts termiņš - 1993.gada 19.novembris. Šis termiņš ir pagājis. Es šeit netērēšu daudz laika, bet ir ļoti daudz piemēru, ka pašreizējie īpašumu valdītāji ļoti priecājas, ka šis termiņš nupat būs beidzies un ka viņi varēs daudz ko neatdot atpakaļ. Mēs nedomājam, ka būs tāda, es atvainojos, nevēlēšanās daudzās vietās. Es nesaku, ka būs šāda nevēlēšanās pildīt šo likumu. Man ar gandarījumu jākonstatē, ka komisijas, kuras līdztekus Cilvēktiesību komisijai izskatīja šo jautājumu, - gan Tautsaimniecības un reģionālās politikas komisija Novakšānova kunga vadībā, gan Izglītības, zinātnes un kultūras komisija Siliņa kunga vadībā - koncepciju atbalstīja, neizvirzot pretenzijas. Bija tikai jautājumi, uz kuriem mēs ar Timpas kungu centāmies izsmeļoši atbildēt. Un šie jautājumi bija šādi.

Pirmais jautājums, kas izvirzījās, apspriežot likumprojektu visās trijās komisijās, ir jautājums par termiņu. Kā tas ir saskaņots un ko tas nozīmē - 1994.gada 31.marts? Šādu termiņu mums ieteica Tautsaimniecības komisija. Esmu runājis - gan varbūt ne oficiālā nozīmē - ar Ministru kabineta ieinteresētajām personām, kurām ar īpašuma jautājumu jānodarbojas. Pastāv doma, ka vajadzētu attiecībā uz visām īpašuma formām noteikt vienotu termiņu. Par to, kā būs ar citām īpašuma formām, es neesmu pilnvarots šeit runāt, bet attiecībā uz šo ir lūgums, ka šāds termiņš varētu būt, un tas arī neizraisīja pretenzijas.

Otrs jautājums, kas izvirzījās Tautsaimniecības komisijā, Izglītības komisijā un Cilvēktiesību komisijā, ir tāds: vai līdz ar to, ka tekstā figurē biedrības un brālības, netiks radīts precedents, ka visas biedrības un brālības, kādas vien pastāv, pēkšņi sāks pretendēt uz bijušajiem īpašumiem? Komentēju, godātie kolēģi, šo jautājumu šādi.

Ir pilnīgi izslēgta citu biedrību un brālību pretendēšana uz saviem bijušajiem īpašumiem triju apstākļu dēļ.

Pirmais arguments. Likums “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” fiksē (un arī citos likumos ir fiksēts), ka Juridiskajām personām īpašuma tiesības atjaunojamas katrā atsevišķā gadījumā ar speciālu likumu. Šobrīd tā ir vienīgā juridiskā persona.

Otrs arguments, kurš izslēgs šajā sakarā jebkādas bažas, ir tāds, ka tiek atjaunots nevis biedrību un brālību īpašums, bet reliģisko organizāciju jeb centru īpašums. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka nevarēs nākt kāda biedrība un teikt: jā, mēs it kā bijām reliģiska organizācija, - lūdzu, dodiet! Ir divi dokumenti: arhīva izziņa un statūti. Toreizējie statūti, kuri parāda skaidri un nepārprotami, ka tā ir noteiktas draudzes dibināta biedrība un darbojas noteiktā draudzē vai pie noteikta reliģiskā centra. Bez šīs arhīva izziņas, bez šo statūtu autentiskuma Reliģisko lietu departaments nekādu izziņu nevar dot, tāpēc ir izslēgta iespēja, ka kāda biedrība, kas nav reliģiskās organizācijas dibināta un pārvaldīta, varētu pretendēt uz šo īpašumu.

Un pēdējais arguments (par to es daļēji jau runāju). Mēs atjaunojam īpašuma tiesības nevis biedrībām, bet reliģiskajiem centriem. Ko tas nozīmē praksē? Praksē tas nozīmē, ka, piemēram, vecticībnieku Grebenščikova draudzei ir piederējusi patversme. Mēs prasām arhīva izziņu, prasām statūtus, kur ir rakstīts, ka šo patversmi dibina draudze, ka tā apkalpo draudzi. Ja tas statūtos nav paredzēts, tad, piedodiet, nekāda īpašuma atjaunošana nenotiks!

Un pēdējais jautājums, kas radās, kad likumprojektu apsprieda komisijās. Proti, komisijām izvirzījās jautājums par īpašuma objektu uzskaiti. Jāsaka paldies Novakšānova kunga un Siliņa kunga vadītajām komisijām, kuras ļoti labi saprata stāvokli, kādā mēs atrodamies. Timpas kungs, jau ilgus gadus arhīvā strādājot, ir apsekojis Rīgā esošos objektus. Kāds kolēģis teica: “Lūdzu, iesniedziet mums pilnīgu sarakstu par Latvijas valsti kopumā!” Nepārspīlējot varu teikt, ka tam būtu vajadzīgi apmēram 10-15 gadi. Jo es jau tāpat varu pateikt arī tām draudzēm, tiem centriem, kas pieprasa savus īpašumus. Nav juristu, viņu pieprasījumi tiek apkalpoti ne jau pirmām kārtām. Ir gadījumi, kad divus gadus nevar sagaidīt izziņu. Un, ja mēs šādu ceļu iesim un gribēsim šo sarakstu dabūt, mēs to, protams, nekad nedabūsim.

Mums jeb, pareizāk sakot, Timpas kunga departamenta vecajam sastāvam, izdevās apsekot Rīgu. Nav šaubu, ka šie objekti ir reliģisko organizāciju īpašumi. Attiecībā uz to, kāds būs šis stāvoklis Latvijas valstī kopumā, ir skaidrs tikai viens, ka, pastāvot šiem stingrajiem noteikumiem, tas var “iet cauri”, pretējā gadījumā tas nevar tikt atjaunots. Un, protams, līdz 1994.gada 31.martam.

Godātie kolēģi! Nobeidzot savu uzstāšanos, gribu uzsvērt četrus aspektus.

Pirmais, ja tā varētu teikt, ir morāli ētiskais aspekts. Kas tika atņemts? Jeb - kas “stāv zem šā likuma apakšā”? Patversmes, nabagmājas. Un, godīgi sakot, būtu grūti izskaidrot, kāpēc mēs šos objektus neatdodam. Attiecībā uz šo aspektu gribu teikt arī to, ka reliģiskās organizācijas nereklamē savu palīdzības darbu, tās klusi to dara, bet mēs jau arī ikdienā neredzam, cik liels darbs ir izdarīts, un absolūtā vairākumā gadījumu runa ir par to, lai tagad šo objektu darbību atjaunotu tajā pašā statusā. Valsts diemcēl ne katrreiz tiek galā ar to cilvēku aprūpi, kuri šodien ir pavisam trūcīgi.

Otrais - juridiskais aspekts. Mūsu rīcībā ir dokuments ar Viļa Lāča parakstu, kurā skaidri un gaiši ir teikts: ņemt stingrā kontrolē visu, kas atrodas baznīcu īpašumā, ņemt kontrolē, lai valsts to varētu pārvaldīt. Būtībā tā ir apslēptā formā atņemšana. Būtu grūti izskaidrot, kāpēc Latvijas Republika nevēlētos atdot šos objektus, kurus savulaik - 1940.gadā - atņēma valsts.

Nākamais ir ekonomiskais aspekts. Rīgā ir 23 objekti, tas nav daudz. Es domāju, ka tas nevarētu, es vismaz tā ceru, izraisīt kādas nopietnas pretrunas.

Un pats pēdējais. Es ļoti negribētu pārakcentēt, bet tam zināmā mērā būtu arī politisks aspekts. Pārsvarā tās ir vecticībnieku biedrības, tās ir arī ebreju biedrības, un kādam varētu ienākt prātā, ka mēs vadāmies arī pēc nacionālajiem principiem, kas mūsu godājamajai Saeimai, domājams, nebūtu pieņemams.

Godātie kolēģi, es ļoti ceru, ka pēc šiem argumentiem jūs neiebildīsit pret to, ka šis likumprojekts tiek pieņemts. Es vienīgi nezinu, godātais priekšsēdētāja kungs, kā tagad ir ar steidzamību un kad tas ir jābalso. Man ir grūti pateikt, bet mēs to tiešām lūdzam izskatīt kā steidzamu.

Priekšsēdētājs. Es cerēju, ka jūs saskaņā ar savu iesniegumu mums ļausit to darīt uzreiz, bet jūs teicāt uzrunu, un tāpēc mūsu balsojums aizkavējās, bet tagad mums tiešām būtu jāsāk ar to, ka komisija lūdz minēto likumprojektu iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā pirmajam lasījumam kā steidzamu. Lūdzu zvanu. Balsosim par Cilvēktiesību komisijas ierosinājumu- grozījumus likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” izskatīt kā steidzamus. Lūdzu rezultātu. Par - 55, pret - 5, atturas - 12. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

Atklāsim debates par pirmo lasījumu. Vai Sekretariātā deputāti ir pieteikušies runāt? Seiles kundze - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti, es ļoti gaidīju, ka kāds iepazīstinās mūs ar Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas viedokli. Tā kā tas nenotika, tad es runāšu savā un Centrālās zemes komisijas vārdā.

Centrālā zemes komisija izskatīja šos ierosinājumus. Jā, protams, reliģiskajām organizācijām tāpat kā visām citām organizācijām, kuras ir pastāvējušas līdz 1940.gadam, īpašums ir jāatdod, un jo ātrāk, jo labāk Taču sagatavotajā likumprojektā ir dažas nepilnības, un tāpēc manī tas radīja bažas, nobalsojot par to kā par steidzamu.

Runāšu konkrēti. Centrālajai zemes komisijai bija iebildumi pret to, ka 6.panta 2.rindkopā ir šāds teksts: “Tādas pašas tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus ir bijušo reliģisko organizāciju tiesību pārmantotājiem, tas ir, reliģiskajām organizācijām, kuras savu darbību pēc 1940.gada bija pārtraukušas, bet pašreiz ir atjaunojušas juridiskās personas statusu. Ja draudze vai cita reliģiskā organizācija nepastāv, īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā.” Ja Centrālajā zemes komisijā nebūtu nonākuši strīdi tieši šo īpašumu sakarā, respektīvi, vairākos gadījumos runa ir par Grebenščikova nabagmājas īpašumiem, tad es varbūt tam piekristu. Visām pārējām organizācijām, kuras atgūst savus īpašumus un kuras ir pārtraukušas savu darbību pēc 1940.gada, sava pārmantojamība ir jāpierāda tiesā. Manuprāt, tas ir pietiekami korekts ceļš, bet šādas likuma iestrādes, kā tas ir pašreizējā likumā, var iztulkot arī citādāk, un Reliģisko lietu departaments vai kāda cita iestāde ar savu ieinteresēto lēmumu var vienkārši pārņemt īpašumu, kas varbūt tiešām nav tiesiski pierādīts, ka pieder tām.

Es ļoti atbalstu labojumus pēdējā - 3.punktā, ka ir jālabo šis pieteikšanās datums. Reliģiskās organizācijas vēl nav apzinājušas visus savus īpašumus, bet diemžēl lauku rajonos zemes reforma ir aizgājusi jau uz priekšu, un cilvēki varbūt jau ir pieteikušies uz viņu bijušajiem īpašumiem. Tātad ir pieteikušies jau citi zemes lietotāji - fiziskās personas. Un kas notiks pēc šāda likuma pieņemšanas? Mēs varam šo termiņu pagarināt, bet tam ir jānotiek saistībā ar visu pārējo zemes reformu. Ja kāda fiziskā persona jau ir saņēmusi īpašumā šo zemi, tad tai ir tiesības šo zemi arī paturēt īpašumā, jo mēs nekad neesam varējuši pēc saviem likumiem apmierināt fiziskās personas - bijušos īpašniekus, bet tagad mēs gribam apmierināt draudzes un pilnīgi visus īpašumus tām bez tiesas un bez izspriešanas nodot atpakaļ. Tas nav īsti saskaņā ar zemes pašreizējiem spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Seiksts - lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātā Seiles kundze! Jūs tiešām savā darbā esat ne vienu reizi vien mums palīdzējusi, un es ar vislielāko, tiešām neviltotu, cieņu izturos pret Zemes komisijas pretimnākšanu daudzos jautājumos.

Godātā Seiles kundze! Mēs taisni to arī gribam, ko jūs tagad pateicāt, un tur melns uz balta ir rakstīts, ka tām draudzēm, kas pārtraukušas savu darbību, sava pārmantojamība ir jāpierāda tiesā. Jums ir absolūta taisnība, un tas tur ir arī ierakstīts.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim ierosinājumu - pāriet uz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” lasīšanu pa pantiem. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 62, pret - 1, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts un tālāk šis likumprojekts tiks izskatīts pa pantiem.

Par otro lasījumu? Lūdzu - deputāts Seiksts par procedūru!

A.Seiksts (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Ja jums nebūtu iebildumu, mēs būtu gatavi pēc nedēļas to iesniegt otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Bet jums neviens to neliedz. Godātais kolēģi, jums, komisijai, galvenais ir iesniegt Prezidijā un - jo ātrāk, jo labāk, un tad rindas secībā jūsu projekta izskatīšana tiks iekļauta darba kārtībā.

Vai citu grozījumu mūsu darbībā nebija? Tagad būtu jāizskata likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem dažos Latvijas Republikas likumdošanas aktos”. Cilvēktiesību komisija - lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Jums vajag sameklēt 368.dokumentu. Šis likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem dažos Latvijas Republikas likumdošanas aktos” skar politiski represētos un vairākus likumus sakarā ar namīpašumu atdošanu to likumīgajiem īpašniekiem un namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā. Šo priekšlikumu mums ir iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības frakcija, un to atbalsta Politiski represēto biedrība.

Pamatojums: bieži vien ir tāda situācija, ka politiski represētajiem pašiem nav kur dzīvot, un nebūtu morāli un pareizi prasīt, lai viņi gaida šo 7 gadu termiņu, kas pašlaik ir noteikts šajos likumos, jo bieži vien šie politiski represētie ir tieši tajā vecumā, kad 7 gadi ir diezgan ilgs laiks viņu dzīvē. Tā ir šo ieteikto grozījumu pamatdoma.

Es zinu, ka deputāts Resnais ir gatavs arī sīkāk komentēt. Mēs šo likumprojektu izskatījām Cilvēktiesību komisijā un ierosinām to pieņemt pirmajā lasījumā. Es gribētu sagaidīt komentāru arī no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas, no Juridiskās komisijas, kā arī no citām ieinteresētajām komisijām vai deputātiem, ja te vajag kaut ko grozīt vai papildināt. Ja jūs atbalstāt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tad mēs to varam virzīt uz otro lasījumu.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Lūdzu zvanu. Balsosim par pāreju uz likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem dažos Latvijas Republikas likumdošanas aktos” lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu. Par - 60, pret - 1, atturas - 7. Akceptēts pirmajā lasījumā. Tālāk šis likumprojekts tiks lasīts pa pantiem.

Nākamais ir likumprojekts “Par kārtību, kādā atjaunojama Latvijas Republikas pirmsokupācijas perioda (1918.-1940.g.) likumu piemērošana”. Pirmais lasījums. Deputāts Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums visiem ir izsniegts 370.dokuments. Tas ir pamats, pats likumprojekts, ko sagatavojusi un iesniegusi frakcija “Tēvzemei un brīvībai”. Tātad 370.dokumentā ir izklāstīts Juridiskās komisijas atzinums par šo likumprojektu. Atļaujiet atgādināt, ja jūs nevarat atrast šo dokumentu, kādas motivācijas dēļ Juridiskā komisija ir noraidījusi šā likumprojekta akceptu pirmajā lasījumā.

Acīmredzot, pirms mēs varētu vispār lemt par kāda likuma atjaunošanu, kurš darbojies laikposmā no 1918. līdz 1940.gadam, tas vispirms būtu jāpavairo un jāizdala deputātiem, lai deputāti varētu ar to iepazīties. Tas būtu viens. Acīmredzot šādā vispārēja saraksta veidā bez konkrēto likumu uzskaitījuma pieņemt lēmumu par to atjaunošanu nebūtu korekti, jo arī tās institūcijas un amatpersonas, kurām pēc tam šis likums būtu jāpiemēro, nevarēs saprast, par kuru likumu tad galu galā ir runa, vai tie visi ir atjaunoti un kādā apjomā, vai tas noticis ar visiem arhaismiem, kādi tie ir šajos likumos vai arī to nav.

Ja mēs to pieņemam konceptuāli, tad tas nozīmē, ka mēs daļēji atjaunosim arī cariskās Krievijas likumdošanas aktus, kuri bija spēkā Latvijas Republikas teritorijā, jo Latvijas Republikā nebūt spēkā nebija tikai Latvijas Republikas izstrādātie likumi, bet bija arī daļa likumu, kuri darbojās Krievijas impērijā un kuru darbība, ja tā netika grozīta vai tika grozīta daļēji, pilnībā saglabājās, protams, tādā gadījumā, ja Latvijas Republikas laikposmā netika pieņemti jauni likumi.

Ja mēs ar šādu vispārēju likumu atjaunotu Latvijas laika likumdošanas aktus bez individualizācijas, bez šo likumprojektu konkretizācijas, tad mēs vienlaikus atjaunotu, teiksim, arī soda likumu, kurš tika pieņemts 1933.gadā, un tas nozīmē, ka mums praksē uzreiz rastos problēmas attiecībā uz tām personām, kuras pašreiz atrodas tiesas procesā vai izmeklēšanā, jo tad ir pavisam cita struktūra, cits noziegumu sastāvs un tā tālāk. Tātad rastos jautājums: ko darīt ar šīm personām?

Arī starptautiskā prakse neapšaubāmi ir gājusi uz priekšu un ir izstrādātas un pieņemtas daudzas starptautiskas konvencijas, kurām arī mēs esam pievienojušies, un līdz ar to vai nu likumdošanas akti, vai arī atsevišķas to normas ir pretrunā ar šiem starptautiskajiem dokumentiem, tātad bez šīs konkretizācijas, bez individualizācijas mēs būtībā atkal nonāktu strupceļā.

Cienījamā Saeima pati zina, ka mēs jau esam gājuši šādu ceļu un esam daļu Latvijas Republikas likumdošanas aktu atjaunojuši, bet atjaunojuši, individuāli pieejot katram šim likumdošanas aktam, vispirms rūpīgi iepazīstoties, izdarot tajā nepieciešamos grozījumus un atjaunojot to ar speciālu likumdošanas aktu, kā arī nosakot, kādā kārtībā šis vecais likums jaunajos apstākļos konkrēti darbosies. Kaut vai, teiksim, atcerieties 1937.gada Civillikuma atjaunošanu. To mēs atjaunojām pa daļām, ar speciālu likumu nosakot, kādā veidā šīs normas tagad darbosies, jo mēs nevaram neņemt vērā arī visus tos darījumus, kādi ir notikuši šajos 50 gados un pārskatīšana būtībā nozīmētu radīt jaunu haosu utt. Tātad ir ne tikai tas, ka mēs, lūk, esam atjaunojuši ar grozījumiem arī likumu par Valsts kontroli, ka esam atjaunojuši arī Latvijas Republikas laika likumu par čekiem un vekseļiem, kā arī citus atsevišķus aktus. Acīmredzot, individuāli analizējot uz izskatot to bagāto likumdošanas aktu klāstu, kāds bija Latvijas Republikas laikā, un apsverot rūpīgi to piemērotību šodienas apstākļiem, mēs turpmāk tā arī rīkosimies, bet šāds universāls likums, kas vienkārši pasludina, ka, lūk, rītdien ir spēkā visi Latvijas Republikas likumdošanas akti, konceptuāli nav pieņemams. Un tāpēc es aicinātu arī cienījamo Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu par šā likumprojekta neatbalstīšanu, par tā noraidīšanu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vārds debatēs Mārim Grīnblatam no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”. Pēc tam runās Roberts Milbergs.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Mūsu frakcijas mērķis, iesniedzot šo projektu, kā jau šeit ir norādīts, balstās uz to, ka Latvijas Republikas Satversme jau ir formāli atjaunota, ir tālāk nodrošināt arī Latvijas Republikas tiesisko pēctecību un atjaunot Latvijā tradicionālo likumu sistēmu, īpaši liekot uzsvaru uz to, lai demontētu padomju likumdošanas sistēmu.

Šajā likumā pirmām kārtām ir paredzēta atšķirīga piemērošanas kārtība attiecībā uz likumiem, kuri tika pieņemti laikā līdz 1934.gada 15.maijam, turpretim attiecībā uz likumiem, kuri bija pieņemti, sākot no 1934.gada 15.maija līdz okupācijas brīdim - 1940.gada 17.jūnijam, galvenokārt jāvadās pēc principa, vai šie likumi pēc būtības nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Īpašu pieeju šā likuma 3.pants paredz arī attiecībā uz pavalstniecības jautājumu, kurš šeit faktiski jau tiek risināts, un mūsu frakcija arī attiecīgi tam “piegāja”. Protams, atjaunojot speciālu likumu - 1919.gada likumu par pavalstniecību, nevis izejot no tādas pozīcijas, ka Latvijā vispār nav pilsonības likuma un ka tādēļ būtu nepieciešams pilnīgi jauns. Protams, situācija ne visos gadījumos ir vienkārša, jo nepastāv daudzas valstiskas institūcijas, kuras ir nepieciešamas, lai šie likumi darbotos pilnā apjomā. Tādēļ 4.pantā ir piebilde par to, ka likums stājas spēkā tādā pakāpē un tādā mērā, kādā tiek atjaunotas attiecīgās institūcijas, kuru pienākums ir nodrošināt šo likumu pildīšanu. Vēl jo vairāk, - ir vesela virkne specifisku jautājumu, kas ir saistīti ar tādām lietām kā nodokļi, nodevas, budžeta veidošana, fondu finansēšanas tehnoloģija un dažādi citi grāmatvedības jautājumi. Protams, arī šajā ziņā ir vajadzīga atšķirīga pieeja nekā tajos gadījumos, kuri attiecas uz valstisku institūciju atjaunošanu vai uz likumdošanas kārtību kopumā.

Šeit netiek aicināts ar vienu aktu pasludināt visu likumu atjaunošanu. Tas tā nav. Jo visos pantos ir tikai forma - “atjaunojami”, tātad tas ir process, kas var norisināties noteiktā laika periodā, nevis acumirklīgi. Šā likumprojekta 11.pantā ir minēts laika periods līdz 1994.gada 1.jūnijam attiecībā uz likumiem, kas minēti šā projekta 1.pantā. Šāds termiņš - 1994.gada 1.jūnijs - tika minēts šā likumprojekta sagatavošanas pašā sākumā, bet, tā kā šis likumprojekts ir samērā vēlu nonācis līdz plenārsēdei, tad, protams, šis termiņš - 1994.gada 1.jūnijs - var tikt aizstāts arī ar, teiksim, dažus mēnešus vai pusgadu vēlāku laiku. Tas nebūtu tas būtiskākais.

Kas attiecas uz Juridiskās komisijas iebildumiem, kuri šeit ir minēti, gribu pievērst jūsu uzmanību tikai dažiem. Proti, savā atzinumā par 1.pantu Juridiskā komisija min, ka jautājums par kāda likuma piemērošanu nebūtu izlemjams, kamēr Saeimai šis likums nav bijis pieejams, un ka arī sabiedrība un amatpersonas nevar pildīt un piemērot likumus, kuri nav bijuši publicēti vispārējai zināšanai. Šādam iebildumam mēs visā pilnībā pievienojamies, tikai norādām uz to, ka arī likumprojekta 10.pantā ir minēts tas, ka pirmsokupācijas perioda likumdošanas aktu apkopošanu un publicēšanu nodrošina Ministru kabinets. Tā ka, protams, nevar būt runa par kaut kādu likumdošanas aktu atjaunošanu un piemērošanu, pirms neesam ar tiem iepazinušies, jo vārds “piemērošana” nozīmē to, ka tiek īpaši lemts par tā vai cita likuma spēkā stāšanās kārtību.

Attiecībā uz 4.pantu Juridiskajai komisijai ir iebildumi, kas skan šādi: “Atjaunojot pirmsokupācijas laika likumu piemērošanu, vienlaikus ir jāizbeidz pašreiz spēkā esošo likumu piemērošana. To ir iespējams izdarīt ar pārejas noteikumiem, taču piedāvātais likumprojekts tādus neparedz. Tāpēc katra likuma atjaunošanu ir iespējams izdarīt ar speciālu likumu, iestrādājot pārejas noteikumus.”

Arī šajā ziņā mēs varam visā pilnībā pievienoties Juridiskās komisijas atzinumam, ka tiešām katrs likums ir jāatjauno īpašā veidā, turklāt jāparedz arī kaut kāds pārejas periods, kura laikā tiktu atjaunotas tās institūcijas, kas ir nepieciešamas Latvijas Republikas funkcionēšanai, un tiktu reorganizētas vai likvidētas pašreizējās institūcijas. Minēšu tikai dažas frāzes, lai pārliecinātu jūs par to, ka mūsu likumprojekts tieši tādu kārtību arī paredz. Likumprojekta 1.pantā, kur ir runa par likumu atjaunošanas vispārējo kārtību, pašās beigās ir minēts, ka šo likumu piemērošana ir atjaunojama ar speciāliem likumiem vai lēmumiem, kuros tiek saskaņota šo un citu pirmsokupācijas laika likumu piemērošana. Tātad - nepavisam nav domāts atjaunot tos visus uzreiz un bez lasīšanas. Un 2.pantā ir runa par likumiem, kas pieņemti pēc 1934.gada, tātad par likumiem, kuri pieņemti laikā pēc Satversmes darbības apturēšanas 1934.gadā un 1940.gadā un kuri būtībā nav pretrunā. Tātad - katra likuma atjaunošanai piemēro speciālu likumu, nevis atjauno šos likumus kopumā.

Par 3.pantu. Pavalstniecības likuma atjaunošanu nosakām ar likumdošanas aktu.

4.pants. Likumdošanas normas, kas paredz valsts pašvaldības vai citas speciālas institūcijas, kuras pašlaik nav atjaunotas. Arī šo likumu atjaunošana tiek izlemta ar speciāliem lēmumiem.

Tālāk - 5.pants. Par īpašiem gadījumiem, kas attiecas uz nodokļiem, finansu, grāmatvedības, tehnoloģiskiem un tamlīdzīgiem jautājumiem, kuri šobrīd tiek risināti atšķirīgi no 20. un 30.gadu situācijas. Arī šos likumus var atjaunot tikai ar speciāliem likumiem vai lēmumiem. Es vienkārši gribu norādīt uz to, ka Juridiskā komisija šeit kritizē arī tādas nepilnības, kādu mūsu likumprojektā nemaz nav. Tādas tur nav pamanāmas!

Tālāk - kas attiecas uz Juridiskās komisijas atzinumu par 6.pantu, ka likumprojektā, kuru ir iesnieguši mūsu deputāti, esot iekšējas pretrunas. Tātad 1.pants paredz vispārīgi atjaunot likumus, kuri bija pieņemti līdz 1934.gada 15.maijam un netika atcelti līdz 1949.gadam, taču likumprojekta 3., 5., 6. un 9.pants savukārt paredz šajā periodā pieņemto likumu atjaunošanu sevišķā kārtībā. Jā, tā tas ir. Kā es jau minēju, ir paredzēta šī vispārīgā kārtība, tātad ir tendence uz Latvijas Republikas likumu atjaunošanu, taču šeit ir specifiska situācija, tādēļ attiecībā uz likumiem, kas bija pieņemti līdz 1934.gada 15.maijam vai pēc tam, gan attiecībā uz likumiem, kuru īstenošanai nepieciešamās institūcijas pastāv, gan uz tādiem, kuru īstenošanai nepieciešamās institūcijas nepastāv, gan uz valsts uzbūvi, gan arī attiecībā uz specifiskiem procesiem, bez šaubām, ir noteikti speciāli ierobežojumi, un tas tā jebkurā likumā var būt. Es domāju, juristiem īpaši nevajadzētu brīnīties par to, ka te ir minēta tāda vispārēja norma, kura pēc tam tiek atrunāta, to ierobežojot atsevišķos pantos.

Attiecībā uz 7.pantu Juridiskā komisija iesaka, ka būtu lietderīgi, ja jebkuru pirmsokupācijas laika likuma darbību atjaunotu ar sevišķu likumu, izstrādājot arī pārejas noteikumus un, ja vajadzīgs, izdarot nepieciešamos grozījumus. Arī tam mēs visā visumā varam piekrist, jo likumprojekts nekādā gadījumā ar šo pantu nav pretrunā. Un arī citi iebildumi, ja tādi būs, protams, novēršami laikā līdz otrajam lasījumam. Jo es neredzu, ka likumprojekta iesniedzējiem un Juridiskajai komisijai attiecībā uz daudziem būtiskiem pantiem būtu īpaši atšķirīgs viedoklis. Kaut vai strīdā, ka mēs atšķirīgi interpretējam viena vai otra likuma atjaunošanu kā tādu. Tātad atjaunot tālāk no šīs sākotnējās redakcijas vai tuvāk tai - tas ir cits jautājums. Te nav runa par principu kopumā!

Kas attiecas uz iebildēm par cariskās Krievijas laika likumiem, kuri tādā vai citādā veidā vēl darbojās Latvijas Republikas laikā un netika visā pilnībā aizstāti ar jauniem likumiem, jāteic, ka tomēr ir neliela atšķirība starp pašreizējo likumdošanas situāciju un 1918.gadu, kad Latvija veidojās kā jauna valsts un loģiski pārņēma arī to likumdošanas bāzi, kura pastāvēja pirms tam, un šī likumdošanas bāze netika pilnībā nomainīta Latvijas brīvvalsts gados. Turpretim tagadējie likumi, kas ir pieņemti pēdējo 50 gadu laikā, tomēr ir pieņemti okupācijas periodā, un ir iespējams atjaunot iepriekšējā perioda - Latvijas neatkarības laika - likumus. Tātad šī situācija tomēr nav gluži līdzīga. Turklāt arī pēc Latvijas Republikas neatkarības nodibināšanas 1918.gada 18.novembrī Latvijā zināmu laiku pastāvēja boļševistiskās diktatūras jeb padomju Latvijas periods 1919.gadā, kura laikā arī tika izdoti likumdošanas akti. Jāpiebilst, ka Latvijas Republika ne 20. gados, ne 30. gados šos likumdošanas aktus neizmantoja, bet atcēla visā pilnībā, tātad balstījās uz iepriekšējā perioda likumiem, kuri tika pakāpeniski aizstāti ar jauniem. Šāda prakse, pilnīga likuma “nociršana”, drīzāk ir raksturīga boļševistiskajai okupācijai 1940.gadā, turpretim mēs aicinām vairāk balstīties uz tiesiskās pēctecības principu. To, protams, kā jau arī Endziņa kungs minēja, šeit, Saeimā, mēģina darīt, bet mēs uzskatām, ka tas būtu jādara konsekventāk, pilnīgāk un atbilstošāk. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Robertam Milbergam! Pēc tam runās deputāts Jānis Straume.

R.Milbergs (TB).

Cienījamie deputāti! Neviens saprātīgs politiķis nenoliegs, ka okupācijas seku likvidēšanas stūrakmens ir padomju likumdošanas sistēmas demontāža. Ne tikai atsevišķu likumu atcelšana vai labošana, bet visa tā komunistiskās ideoloģijas monstra - sociālistiskās likumdošanas sistēmas aizvadīšana uz tās pelnīto vietu vēstures mēslainē.

Padomju tiesību sistēma liekulīgi deklarēja personas tiesības, bet speciāli neradīja mehānismu šo tiesību aizsardzībai. Pakļāva cilvēku valsts varas un administrācijas patvaļai, ignorēja pilsoņu un juridisko personu tiesības uz īpašumu. Sekmēja nevis vērtību radīšanu, bet gan mantiskā stāvokļa izlīdzināšanu, lai visi būtu vienādā mērā nabadzīgi.

Ko darām mēs? Turpinām labot padomju perioda likumdošanas aktus, uz to bāzes “cepot” arī pavisam jaunus likumus. Bet atsevišķu likumu labošana vai jaunu likumu radīšana taču nedod iespēju likvidēt padomju likumdošanas sistēmu kopumā. Likumdošana ir vienota sistēma, nevis atsevišķu normatīvo aktu kopojums. Šajā padomju tiesību sistēmā gan mūsu Satversme, gan mūsu civillikumi nav nekas vairāk kā svešķermenis. Šo likumu vieta ir pavisam citā tiesību sistēmā - 1918.gadā proklamētās valsts tiesību sistēmā. Vai tiešām mēs varam utopiski cerēt, ka staļiniski brežņeviskie likumi evolucionārā ceļā pārtaps par Latvijas likumiem? Vai Latvijas PSR Kriminālkodekss vai kāds cits kopojums, ja tam no virsraksta izņem 4 burtus, kļūst par Latvijas kodeksu, tā kā to iedomājās Augstākās padomes deputāti? Vilks nezaudē plēsoņas statusu, ja to nosauc par meca suni.

Kāda ir izdeja? Vienīgā juridiski korektā izeja ir atjaunot mūsu pašu likumdošanas sistēmas respektēšanu, tad nebūs nepieciešami pārsteidzīgi eksperimenti, tiks ievērots likumu vienotības princips, nebūs jāvadās no īslaicīgu politisko ambīciju viedokļa, respektīvi, no tā, kurš politiskais virziens gūs uzvaru likumu sacerēšanā, būs iespēja radīt mehānismu un Satversmei atbilstošu valsts struktūru. Būs iespēja no labākiem juristiem izveidot tiesu varas augstākās struktūras, nevis tikai nosaukt padomju Augstāko tiesu par Senātu vai Tiesu palātu.

Iespējams arī it kā cits ceļš, piemēram, aizbraukt pieredzes iegūšanai uz Zviedriju un ievest Latvijā kādu Zviedrijas likumu vai aizbraukt uz Amerikas Savienotajām Valstīm un pielikt tam līdzās Amerikas Savienoto Valstu likumu. Arī no Singapūras var atvest Singapūras likumu. Vai tā mēs veidosim vispārāko likumdošanu? Nē! Mēs dabūsim uz padomju juridiskās sistēmas bāzes radītu eklektisku jucekli, kas nebūs piemērots nevienai valstij, arī Latvijai - ne. Vācijai ir piemērots Vācijas likums, Amerikas Savienotajām Valstīm - Amerikas Savienoto Valstu likums, Singapūrai - Singapūras likums. Latvijai ir piemēroti Latvijas likumi, nevis Latvijas PSR vai pat Malaizijas likumi. Tādēļ eklektiskais ceļš mums nav pieņemams. Latvijas likumi atbilst ne tikai mūsu valsts pamatprincipiem, bet arī gadsimtos veidotajai tautas tiesiskajai apziņai, labā un ļaunā izpratnei un cilvēka mentalitātei.

Ja cilvēks purvā apmaldījies, tad vispareizākā rīcība ir aiziet uz izejas punktu, no kurienes šī maldīšanās ir sākusies. Pašreiz Latvijā spēkā esošos likumdošanas aktus var salīdzināt ar purvu, un vismodernākie fordi vai “BMW” nebūs īstie līdzekļi izkļūšanai no purva. Vienīgais līdzeklis ir turpināt ceļu no tās vietas, kur tika pārtraukts praktiskais darbs. Arī Latvijas likumdošanai nākotnē ir jāparedz attīstība, taču izejas punkts šai attīstībai nevar būt Latvijas PSR likumi, jo izejas punktam ir jābūt mūsu pašu valsts likumiem. Un tāpēc es aicinu balsot par mūsu piedāvāto likumprojektu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Jānis Straume no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

J.Straume (TB).

Godātie kolēģi! Ievērojamākais Latvijas valsts tiesību speciālists profesors Kārlis Dišlers atzina, ka valstī ir trīs pamatelementi: tauta, respektīvi, tās pilsoņu kopums, valsts pilsoņu kopums, teritorija un valsts varas organizācija un likumdošana. Būtībā mūsu attieksme pret šiem pamatelementiem parāda mūsu attieksmi pret savu valsti, to, vai mēs atjaunojam neatkarību savai 1918.gada 18.novembrī proklamētajai valstij vai arī pieļaujam, ka kolonistu lobiji un neokomunistiskā perioda nomenklatūra uz Latvijas PSR likumu bāzes turpina attīstīt Latvijas PSR jeb tā saukto Otro republiku. Un 1918.gada 18.novembris un 1922.gada Satversme šiem spēkiem ir vajadzīga tikai tādēļ, lai ar Krievijas piekrišanu panāktu un nostiprinātu samērā vieglu pastāvošās varas starptautisku atzīšanu, lai pārliecinātu patriotiski noskaņotos pilsoņus, ka, lūk, šī valsts ir “tā brīvā Latvija” un ka pašreizējā administrācija ir “tās likumīgā valdība”.

Protams, ir jau patīkami izmantot iespēju atdabūt brīvvalsts zeltu, izpārdot mūsu valsts pirmskara perioda nekustamos īpašumus un citas tautas bagātības. Bet kādēļ gan jāievēro mūsu valsts īstie likumi? Vai nepietiek jau ar Satversmi, vai dzīvi jau nav sarežģījis Civillikums? Mūsu ierēdņi un juristi taču ir pieraduši pie padomju tiesībām, un kādēļ tad vēl vajag sarežģīt dzīvi? Tas nekas, ka Satversme nav atbilstoša šai padomju tiesību sistēmai. Mēs grozīsim Satversmi, un viss būs kārtībā. Civillikums ir saskaņots ar Latvijas Republikas Tiesu iekārtas likumu, nevis ar padomju tiesu sistēmu. Tas arī nekas - grozīsim Civillikumu! Un tā mēs turpinām ceļu uz šo Otro republiku. Ja vienu valsts elementu - teritoriju - mums ir deformējusi agresoru valsts Krievija, tad pārējos - pilsoņu kopumu un likumdošanu - ar valsts varas organizāciju mēs deformējam paši.

Šodien mēs attīstām tālāk padomju tiesības, bet savus brīvvalsts likumus atstājam kā tiesību vēstures pieminekļus. Ja mēs patiesi vēlamies atjaunot savu valsti, tad būtu pēdējais laiks padomāt. Ja jau tiesiskā spēkā bija mūsu Satversme un de jure pastāvēja 1918.gada 18.novembrī proklamētā valsts, tad juridiski nekad nav bijuši atcelti tie likumi, kuri bija spēkā okupācijas brīdī. Ja atzīstam 1922.gada Satversmi, kā tad mēs varam ignorēt tā paša 1922.gada Konstitucionālo likumu par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu? Kādēļ mēs domājam par jaunu likumu? Ja mēs atzīstam Civillikumu, kādēļ tad ignorējam Latvijas krimināltiesiskās domas ievērojamo sasniegumu - 1933.gada likumus? Kas tos ir atcēlis? Kādēļ joprojām auklējamies, tālāk attīstot padomju juristu izdoto novitāti - Administratīvo pārkāpumu kodeksu? Vai mums jau nav negatīvas pieredzes, ka viena atkāpšanās no mūsu valsts likumiem, kā tas bija ar likumu par Saeimas vēlēšanām, neizbēgami rada juridiskas pretrunas un nesaskaņas ar Satversmi?

Ko vispār nozīmē Latvijas brīvvalsts likumu atjaunošana? Vai nebūtu pienācis laiks juridiski korektai neatcelto likumu piemērošanas atjaunošanai? Piedāvātais likumprojekts dod iespēju atrisināt tās pretrunas, ar kurām mums objektīvi jārēķinās, domājot par savas valsts likumiem. Šajā projektā likumus paredzams izvērtēt gan no to nozīmības viedokļa, respektīvi, no tā, kādas tiesiskās attiecības tie regulē, kā arī no tā, kad ir pieņemti šie likumi, respektīvi, par to atbildību gan Satversmei, gan arī tam, ka 1934.gada apvērsums atšķirībā no 1940.gada okupācijas bija valsts iekšējā lieta, tāpēc gan valstij, gan tās likumiem arī pēc 1934.gada bija juridiskā legalitāte. Protams, piedāvātajā projektā ir iespējamas arī atsevišķas pretrunas, ir nepieciešami precizējumi, bet to visu var labot otrajā lasījumā. Mēs nedrīkstam aizbildināties ar likumu nezināšanu. Tas parlamenta juristiem godu nedara. Savas valsts likumdošana ir jāzina, un tas nav neiespējami. Likumi ir pieejami, tie ir kodificēti, un nekādas grūtības nesagādā arī to pārpublicēšana un apkopošana. Tādēļ arī likumprojekts paredz pārejas periodu, kuru diemžēl nav pamanījusi Juridiskā komisija. Es aicinu atbalstīt valsts tiesiskās pēctecības principu un balsot pirmajā lasījumā par likumprojektu “Par kārtību, kādā atjaunojama Latvijas Republikas pirmsokupācijas perioda 1918.-1940.g. likumu piemērošana”.

Priekšsēdētājs.Vai Sekretariātā ir vēl pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu. Es deputātus lūdzu ieņemt savas vietas. Balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta “Par kārtību, kādā atjaunojama Latvijas Republikas pirmsokupācijas perioda (1918.-1940.g.) likumu piemērošana” akceptu pirmajā lasījumā un pāreju uz tā tālāku lasīšanu pa pantiem! Lūdzu rezultātu. Par - 20, pret - 34, atturas - 18. Likums nav pieņemts, un likums nav akceptēts pirmajā lasījumā.

Nākamais ir likumprojekts “Par 1991.gada 13.janvāra parakstītā un 1991.gada 14.janvārī Latvijas Republikas Augstākās padomes ratificētā “Līguma par starpvalstu attiecību pamatiem starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku” ratifikācijas atcelšanu”. Ziņo Ārlietu komisija, referents - deputāts Ameriks.

A.Ameriks (SL).

Cienījamie deputāti! Ārlietu komisija savā 13.oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Par 1991.gada 13.janvārī parakstītā un 1991.gada 14.janvārī Latvijas Republikas Augstākās padomes ratificētā “Līguma par starpvalstu attiecību pamatiem starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku” ratifikācijas atcelšanu”, ko bija iesniegusi frakcija “Tēvzemei un brīvībai”. Atļaujiet man informēt par to, kāds bija Ārlietu komisijas viedoklis šajā jautājumā.

Pirmkārt, ņemot vērā, ka Krievijas puse šo līgumu nav ratificējusi, tas nekad nav bijis spēkā. Otrkārt, tā kā vairs nepastāv ne Krievijas Federatīvā Padomju Sociālistiskā Republika, ne tās Augstākā padome, šādā veidā Krievijas puse līgumu arī nākotnē nevarēs ratificēt. Un, treškārt, starptautiskajā praksē nelieto neesošu līgumu denonsēšanu. Turklāt pašreizējā situācijā nav vēlams šim līgumam pievērst uzmanību tāpēc, ka Saeima jau izskata jaunu Pilsonības likumu, kā arī notiek sarunas ar Krieviju par karaspēka izvešanu.

Bacas par to, ka Krievijas Federācija ir Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas mantiniece un tāpēc ratificēs līgumu, nav pamatotas, jo var pārmantot vai nu līgumu, kas jau ir spēkā, vai līguma projektu, bet tad tajā ir jāizdara labojums sakarā ar Krievijā notikušajām konstitucionālās iekārtas izmaiņām 20. un 21.panta paredzētajā kārtībā. Līgums nestājas spēkā tūlīt pēc ratifikācijas, bet tikai pēc ratifikācijas rakstu apmaiņas, un tas ir divpusējs process.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, Ārlietu komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu rekomendēt Saeimai noraidīt šo likumprojektu, jo šobrīd faktiski nav nekādas nepieciešamības vēlreiz izskatīt jautājumu par likumu, kas vispār nav bijis spēkā.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Mārim Grīnblatam no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Labdien, godātie deputāti! Kāda tad ir mūsu argumentācija pēc iepazīšanās gan ar 1991.gada janvārī slēgto līgumu, gan ar Ārlietu komisijas atzinumu par šā līguma nozīmi šobrīd? Jā, pats par sevi saprotams, ka šie līgumi savā laikā tika slēgti ar Baltijas valstīm un Krievija ar šo līgumu sāka darboties no Krievijas puses arī ar Igauniju un Lietuvu. Krievija nav ratificējusi līgumu ar Latviju, tā tas tiešām ir. Līdz ar to, protams, nevar prasīt līguma denonsēšanu, ja tas nekad nav bijis spēkā. Taču arī mūsu iesniegtajā projektā nebija runas par šā līguma denonsēšanu, bet gan bija runa par ratifikācijas atcelšanu no Latvijas puses.

Kāda ir mūsu argumentācija? Ļoti īsi. Pirmām kārtām es pievērsīšos tam, ko mēs esam teikuši jau daudzkārt, nevis tikai šobrīd. Tam, ka šis 1991.gada janvārī noslēgtais līgums ietver Latvijai ļoti daudzas nelabvēlīgas saistības. Minēšu tikai pāris no tām. Piemēram, 3.pantā abas puses uzņemas savstarpējas saistības garantēt personām, kuras šā līguma parakstīšanas brīdī dzīvo Latvijas teritorijā un Krievijas PFSR teritorijā un tagad ir PSRS pilsoņi, tiesības saglabāt vai iegūt Latvijas Republikas vai Krievijas pilsonību atbilstoši viņu brīvai gribai. Bez tam līgumslēdzējas puses garantē saviem pilsoņiem neatkarīgi no viņu nacionalitātes vai citām atšķirībām vienādas tiesības un brīvības. Konkrētie pilsonības jautājumi, kas interesē abas puses, tiks saskaņoti īpašā divu pušu nolīgumā, balstoties uz starptautisko tiesisko normu pamatiem.

Arī 4.pants mazliet pastiprina to pašu, kas jau ir teikts 3.pantā, to, ka katra no augstajām līgumslēdzējām pusēm atzīst, ka tās teritorijā dzīvojošie otras līgumslēdzējas puses pilsoņi, kā arī personas bez pilsonības neatkarīgi no viņu nacionālās piederības, bauda tiesības (tajā skaitā 3.apakšpunktā minētās) izvēlēties pilsonību saskaņā ar mītnes zemes likumdošanas aktiem un līgumu, kas noslēgts starp Latvijas Republikas un Krievijas PFSR pilsonības jautājumos. Lai aizsargātu otras puses teritorijā dzīvojošo savu pilsoņu tiesības, puses noslēdz atsevišķu divpusēju nolīgumu.

Un visbeidzot 18.pants, kurā ir runa par līguma izpildes kārtību. Tātad te ir pieminēta šā līguma izpildes uzraudzība, lai nodrošinātu to, ka augstās līgumslēdzējas puses ievēro līgumā ietvertās saistības un pirmām kārtām līguma 3., 4. un 5.pantu, tātad arī divus no tiem, kurus es jau pieminēju. Tiek izveidota līguma izpildes kontroles komisija.

Jā, situācija ir tāda, ka Krievija šo līgumu par laimi nav ratificējusi, un, kā es jau pieminēju, mēs neprasām šā līguma denonsēšanu, jo tas tiešām nav iespējams, bet gan līguma ratifikācijas atcelšanu no Latvijas puses. 1991.gada janvārī bija visai īpatnēja situācija. Mēs - gan tie, kas bija deputāti Augstākajā padomē, gan tie, kas vienkārši vēroja situāciju no citām institūcijām, gan arī privātpersonas - atceramies, kā tas viss šeit bija, - Latvijai bija izveidota viena delegācija sarunām ar Krieviju, bet tajā laikā, kad 13.janvārī Tallinā tika parakstīts līgums, uz šīm pēdējām sarunām aizbrauca pavisam citi cilvēki, kuri nebija delegācijas sastāvā. 14.janvārī šeit bija sēde, kurā gandrīz bez jebkādām debatēm notika šā ļoti svarīgā līguma ratifikācija no Latvijas puses, tā ka būtībā var teikt, ka šā līguma ratifikācija šeit, Augstākajā padomē, notika īpašos apstākļos, kas nebija normāli apstākļi tik svarīga jautājuma izskatīšanai. Tas neapšaubāmi bija spiediens gan no Krievijas, gan no Padomju Savienības puses, un tas atstāja savu noteiktu iespaidu. Turpretim vēlāk - sākot ar 1991.gada augustu, kad Latvijas neatkarības atjaunošana tika starptautiski atzīta, situācija stipri vien mainījās.

Kādēļ tad Krievija nepanāca šā līguma ratifikāciju? Dabiski, ka Krievijā auga spēki, kas pārsvarā grupējās ap tā sauktajiem demokrātiskajiem spēkiem, konkrēti ap Jeļcinu, un kas gribēja šo līgumu ratificēt, taču savukārt reakcionāri, konservatīvie spēki, kas lietoja šo ļoti populāro un nenoteikto izteicienu, uzskatīja šo līgumu ar Latviju par pārāk “maigu”, pārāk liberālu un Krievijas interesēm neatbilstošu.

Tādējādi šobrīd Krievija šim līgumam nav pievērsusi uzmanību, taču 12.decembra vēlēšanās Krievijā varbūt pārsvaru iegūs tieši tie spēki, kuri savā laikā šo līgumu uzskatīja par ļoti normālu un Krievijas interesēm ļoti izdevīgu. Mūsuprāt, tieši šā līguma 3. un 4.pants uzliek Latvijai ļoti plašas saistības Pilsonības likuma pieņemšanā, kas ir raksturojams kā nulles variants, un tas mums galīgi nav pieņemams, ko mēs arī lielākais vairākums atzīstam. Līgumā, starp citu, nekur nav teikts, ka no Krievijas puses šis līgums ir jāratificē tieši Krievijas Augstākajai padomei, nevis, teiksim, Krievijas Valsts domei vai Federālajai sapulcei, vai kādai citai iestādei. Es katrā ziņā šādu punktu tur neredzu, un, ja kāds manas bažas izkliedēs, es būšu ļoti priecīgs par to.

Mūsu frakcija ir informējusi par šo situāciju un par mūsu nostāju, kādēļ tā ir tieši tāda, gan Valsts prezidentu, gan Ministru kabineta vadību, gan ārlietu ministru, gan Ārlietu komisiju, gan arī vairākas citas augsti stāvošas personas un institūcijas.

Šeit tiek uzdots arī kāds pietiekami būtisks jautājums: vai šāds akts, ka Latvijas Saeima pēkšņi atceļ šā līguma ratifikāciju, īpaši nepievērsīs negatīvā nozīmē Krievijas un starptautiskās sabiedrības uzmanību? Jautājums, protams, ir vietā. Es domāju, ka mēs to varam argumentēt vismaz trīs veidos, kādēļ mēs to varētu darīt. Pirmām kārtām Latvijai pēc 1991.gada augusta un pēc Padomju Savienības sabrukuma ir cits tiesiskais statuss nekā tobrīd, kad šis līgums tika noslēgts. Tā tas tiešām ir. Bez tam Krievija, lai arī kā šajā laikā būtu mainījusies Krievijas augstākā vadība vai Krievijas augstāko varas institūciju nosaukumi, pagaidām nav izrādījusi nekādu interesi par šā līguma ratifikāciju. Tātad nevis Latvija ir kaut kādā veidā aizvainojoši izturējusies pret šo divu pušu vienošanos 1991.gada janvārī, bet drīzāk jau Krievija pati. Un trešām kārtām šobrīd, kā jau tika minēts, notiek citas sarunas par cita līguma slēgšanu, tāpēc jo vairāk šis vecais līgums Latvijai nekādā veidā nav nedz izdevīgs, nedz arī saistošs. Tādēļ arī mēs ierosinām atcelt ratifikāciju.

Priekšsēdētājs. Vai Sekretariātā runātāji ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta “Par 1991.gada 13.janvārī parakstītā un 1991.gada 14.janvārī Latvijas Republikas Augstākās padomes ratificētā “Līguma par starpvalstu attiecību pamatiem starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku” ratifikācijas atcelšanu” akceptu pirmajā lasījumā un tālāku lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu. Par - 22, pret - 33, atturas - 21. Berķa kungs - lūdzu!

A.Berķis. Es laboju savu nobalsojumu - “par” uz “pret”.

Priekšsēdētājs. Berķa kungam protokolā lūdzu no “par” izlabot uz “pret”. Līdz ar to par - 21, pret - 34, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav akceptēts.

Nākamais likumprojekts - “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” pirmajā lasījumā. Ziņos Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs deputāts Siliņš.

A.Siliņš (LC).

Cienījamie Prezidija locekļi, godājamie kolēģi! Attiecībā uz šo likumprojektu mūsu komisijai ir lūgums to izskatīt kā steidzamu, jo tas ir nepieciešams, lai zināmās sfēras varētu atjaunot darbību.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli par šo priekšlikumu? Nav. Lūdzu, balsosim ierosinājumu - izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu. Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - 1, atturas - 4. Steidzamība ir pieņemta.

A.Siliņš. Paldies. Likuma grozījumu būtība ir tāda, ka spēkā esošā likuma 16.pantā ir paredzēts, ka nolikumu par kultūras pieminekļu rezervātiem apstiprina Augstākā padome, respektīvi, te tagad vajadzētu rakstīt “Saeima”, bet pēc Satversmes Saeimai šādas funkcijas nav. Tādēļ ir nepieciešams izdarīt grozījumu un šo funkciju nodot Latvijas Republikas Ministru kabinetam. Tā ir būtība.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai debatēs kāds ir pieteicies? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par pāriešanu uz likumprojekta “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu. Par - 68, pret - 1, atturas - nav. Akceptēts pirmajā lasījumā.

A.Siliņš. Man būtu lūgums uzreiz izdarīt arī otro lasījumu, jo šis ir tikai viens pants, par ko es jau teicu, un pieņemt likumprojektu kopumā. Mēs esam saņēmuši Juridiskā biroja atzinumu, kurā ir rakstīts, ka Juridiskais birojs, izskatījis likumprojektu, atzīst, ka projekts ir pienācīgi sagatavots, bet attiecībā uz formulējumiem ir daži redakcionāli labojumi, kuriem komisija piekrīt. Es domāju, - ja mēs pieņemtu šo likumprojektu kopumā, šos labojumus varētu ievērot arī pēc tam.

Priekšsēdētājs. Diemžēl es biju neuzmanīgs. Ko jūs piedāvājāt darīt pēc tam?

A.Siliņš. Ņemt vērā redakcionālos labojumus, kurus ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tikai redakcionālos! Tā nav būtība.

Priekšsēdētājs.Vai deputātiem ir iebildes? Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptu otrajā lasījumā un visumā. Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - 1, atturas... Tātad 73 - par, 1 - pret, 2 - atturas. Likums ir pieņemts un akceptēts kopumā.

A.Siliņš. Paldies.

Priekšsēdētājs. Nākamais likumprojekts - “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 3.marta lēmumā “Par koku ciršanas pārtraukšanu bijušo īpašnieku (uz 1940.gada 20.jūniju) un viņu mantinieku pieprasītajās zemēs”. Ziņos Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Novakšānovs.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, deputāti, klātesošie! No Prezidija mūsu komisija saņēma likumprojektu, ko bija sagatavojuši deputāti Grīnblats, Straume, Pētersons, Sinka, Milbergs. Tas ir likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 3.marta lēmumā “Par koku ciršanas pārtraukšanu bijušo īpašnieku (uz 1940.gada 20.jūniju) un viņu mantinieku pieprasītās zemēs””. Komisija ir pieņēmusi lēmumu šo projektu plenārsēdē izskatīt pirmajā lasījumā. Mēs reizē arī lūdzam izslēgt no šā likumprojekta 1. un 2.punktu un papildināt likumprojektu ar 4.punktu šādā redakcijā: “Īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības saņemt šā lēmuma pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību, kas radušies pēc šā lēmuma pieņemšanas. Īpašnieki vai viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas, ja viņi tiesas ceļā prasa šā lēmuma pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību. Atbildīga ir amatpersona, kura devusi atļauju koku ciršanai un zemes dzīļu izmantošanai pēc šā lēmuma stāšanās spēkā, kā arī fiziskās un juridiskās personas, kas to ir izdarījušas patvaļīgi.” Sakarā ar to, ka pašreiz ir ļoti skaists meža izstrādāšanas laiks, es lūdzu šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti! Tagad pulkstenis ir 17.00, un tāpēc sāksies pusstundu ilgs pārtraukums, bet pēc pusstundas balsosim par šā likumprojekta steidzamību un turpināsim tā izskatīšanu.

Es atvainojos, godātie kolēģi, - deputātam Sinkam ir paziņojums. Es diemžēl skatīdamies papīros, iepriekšējā starpbrīdī esmu palaidis garām šo īso paziņojumu, kurš ir jāzina, deputātiem dodoties pārtraukumā.

J.Sinka (TB).

Paldies. Diemžēl mūsu ārkārtīgi “augstās” disciplīnas dēļ es redzu lielus iztrūkumus tajā grupā, kuru es pārstāvu, proti, Latvijas - Vācijas parlamentārajā atbalsta grupā, bet, kas nu te esam - tās atliekas (piedodiet par tādu epitetu), es uzaicinātu pārtraukuma laikā tepat Prezidija zālē uz pavisam īsu sapulci. Lūdzu!

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpināsim darbu! Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! 47. Paziņoju pārtraukumu uz 5 minūtēm. Ja jums ir priekšlikumi par procedūru, nāciet, lūdzu, tribīnē!

Godātie deputāti! Daru jums zināmu, ka tāpēc, ka mums nav kvoruma, šodien jau divreiz pārtraucām sēdi. Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu! Piedalās 65 deputāti.

Turpināsim izskatīt likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 3.marta lēmumā “Par koku ciršanas pārtraukšanu bijušo īpašnieku (uz 1940.gada 20.jūniju) un viņu mantinieku pieprasītajās zemēs””. Ir ierosināts balsot par tā izskatīšanas steidzamību.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti un klātesošie! Es atvainojos! Lēmuma 2.punktā vārdus “Meža ministrija” vajadzētu aizstāt ar vārdiem - “Zemkopības un Finansu ministrijām”. Un, veicot pirmo lasījumu, mums ir priekšlikums 2.punktā likt šādu tekstu...

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos! Mums vispirms būtu jāizdara balsojums par steidzamību, pēc tam būtu balsojums par likumprojekta akceptu pirmajā lasījumā, un tikai tad varētu runāt par atsevišķiem likumprojekta punktiem.

V.Novakšānovs. Cienījamie deputāti! Lieta ir tāda, ka pašreiz Latvijas mežos norisinās ļoti intensīvi darbi. Šādā situācijā tiek dažviet pārkāptas zemes īpašnieku un mežu īpašnieku īpašumtiesības. Tāpēc lūdzu jūs nobalsot par šī likumprojekta izskatīšanas steidzamību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu. Balsosim par priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu! Lūdzu rezultātu. Par - 50, pret - 5, atturas - 7.

Atklāsim debates! Vārds deputātam Mārim Grīnblatam. Deputāta Grīnblata pagaidām nav zālē. Vai vēl kāds ir pieteicies debatēs? Nav. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 3.marta lēmumā “Par koku ciršanas pārtraukšanu bijušo īpašnieku (uz 1940.gada 20.jūniju) un viņu mantinieku pieprasītajās zemēs” akceptu pirmajā lasījumā un par pāreju uz tā lasīšanu pa pantiem! Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā. Lūdzu - vārds Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājam deputātam Novakšānovam!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti un klātesošie! Tātad attiecībā uz Latvijas Republikas likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 3.marta lēmumā “Par koku ciršanas pārtraukšanu bijušo īpašnieku (uz 1940.gada 20.jūniju) un viņu mantinieku pieprasītajās zemēs”” Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai vēl ir priekšlikums - lēmuma 2.punktā vārdus “Meža ministrija” aizstāt ar vārdiem “Zemkopības un finansu ministrijām” un 2.punktu rakstīt šādā redakcijā: “Īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības saņemt šā lēmuma pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību, kas radušies pēc šā lēmuma pieņemšanas. Īpašnieki vai viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas, ja viņi tiesas ceļā prasa šā lēmuma pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību. Atbildīga ir amatpersona, kura devusi atļauju koku ciršanai un zemes dzīļu izmantošanai pēc šā lēmuma stāšanās spēkā, kā arī fiziskās un juridiskās personas, kas to ir darījušas patvaļīgi.”

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Deputāts Tomiņš - lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Novakšānova kungs! Deputāt Novakšānov! Es gribētu precizēt par šo spēkā stāšanos. Vai runa ir par likumu vai par lēmumu? Jautājums adresēts speciāli Novakšānova kungam. Atkārtoju vēlreiz: vai runa ir par lēmuma stāšanos spēkā vai par likuma stāšanos spēkā? Tas ir jāprecizē!

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Seiles kundze!

A.Seile (LNNK).

Es uzskatu, ka, ja deputātu vairākums ir atbalstījis šo lēmumu kā steidzamu, tad arī jāsāk izskatīt to pa pantiem. Un jāsāk nevis tā, kā Novakšānova kungs to darīja, sākdams ar 4.pantu, bet ar 1.pantu, un par to ir vai nu jāatklāj debates (ja tādas būs), vai arī tas jāpieņem bez debatēm.

Priekšsēdētājs. Deputātes Seiles ierosinājums ir pilnīgi vietā. Jūs turpināsit?

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija noraidīja deputātu frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto virsrakstu, kur viņi “Koku ciršanu” vēl papildināja ar vārdiem - “un zemes dzīļu izmantošanu”. Tāpat mēs arī noraidījām lēmuma 1.punktā - koku ciršana un zemes dzīļu saimnieciskā izmantošana, grants, dolomīta, ģipšakmens un citu izrakteņu ieguve.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt par komisijas priekšsēdētāja teikto? Lūdzu - deputāte Seile!

A.Seile. Tātad pirmais ierosinājums ir - Augstākās padomes laikā izdoto lēmumu, kurš paredz pārtraukt koku ciršanu bijušo īpašnieku un viņu mantinieku zemēs, papildināt attiecībā uz izrakteņiem, tātad - neko nerakt un neizmantot izrakteņus bijušo īpašnieku zemēs. Šajā sakarā man ir radusies viena neskaidrība - ar kuru datumu? Vai ar šodienu, kad mēs pieņemsim šo lēmumu, vai ar to datumu, kad stājās spēkā iepriekšējais - Augstākās padomes - lēmums, tas ir, ar 1993.gada...? Precīzi uzreiz es to nevaru pateikt, es nebiju gatavojusies debatēm. Novakšānova kungs, vai jūs nevarētu man palīdzēt to komentēt? Es neatrodu šo datumu. Nu, katrā ziņā tas ir vismaz gadu vecs lēmums. Tātad - vai ar toreizējo datumu vai ar šodienu?

Priekšsēdētājs. Tas ir 1993.gada 3.marts.

A.Seile Tātad - 1993.gada 3.marta lēmums. Vai ar to datumu pārtraukt šo derīgo izrakteņu ieguvi? Un šajā ziņā mums ir jāizšķiras būtībā konceptuāli. Ja mēs virsrakstā atstāsim arī “zemes dzīles”, tad par visām zemes dzīlēm, kuras ir izraktas bijušo īpašnieku zemēs kopš šā gada 3.marta, būs jākompensē šiem īpašniekiem neatkarīgi no tā, vai īpašniekam šīs zemes ir jau piešķirtas vai nav piešķirtas īpašumā. Es domāju, ka frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājums ir ļoti vietā, - varam balsot, kaut arī neesam saņēmuši nekādu slēdzienu - ne no Vides un reģionālās attīstības ministrijas, ne no valdības, ne no Juridiskās komisijas. Balsosim!

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Godātie deputāti, vai mēs tomēr neesam šeit tās lietas ne visai korekti izskatījuši? Māris Grīnblats bija pieteicies debatēs, bet viņa nebija zālē un es tādā inercē... Neviens negribēja runāt, un es, pakļaudamies šai kopējai inercei, liku balsot par šā jautājuma jeb šā likumprojekta akceptu lasīšanai pa pantiem. Un tā nu mēs esam nobalsojuši. Bet faktiski lietas būtība ir tāda, ka šeit ir divi likumprojekti. Būtībā vajadzēja izšķirties, kuru likumprojektu mēs tālāk lasīsim pa pantiem. Ja Grīnblata kungs būtu zālē bijis, viņš acīmredzot būtu par to arī runājis un būtu aizstāvējis frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” izstrādāto likumprojektu, un tad mums būtu bijis jāizšķiras. Bet katrā ziņā lielākā vaina tomēr ir sēdes vadītājam. Es citādi nevaru šo jautājumu tālāk virzīt kā tikai lūgt jūs atsaukt balsojumu par akceptu pirmajā lasījumā, jo sēdes vadītājs, tas ir, es procedūrā esmu pieļāvis kļūdu. Lūdzu iepazīstieties, - šeit faktiski ir divi likumprojekti: viens ir “Tēvzemei un brīvībai” un otrs ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas. Ja es to neesmu pareizi konstatējis, tad, lūdzu izsakiet savu viedokli, bet es tomēr aicinu atsaukt pirmā lasījuma akceptu. Tātad esam nobalsojuši par tā steidzamu izskatīšanu, un pēc tam tomēr vajadzētu izskatīt pēc būtības, kuru no šiem likumprojektiem akceptēt pirmajā lasījumā. Tāpēc, lūdzu, atvainojiet mani, un balsosim par manu ierosinājumu - atsaukt jeb atcelt balsojumu par likumprojekta “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 3.marta lēmumā “Par koku ciršanas pārtraukšanu bijušo īpašnieku (uz 1940.gada 20.jūniju) un viņu mantinieku pieprasītajās zemēs”” akceptu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot par akcepta atcelšanu! Lūdzu rezultātu. Par - 55, pret - nav, atturas - 7. Paldies. Diemžēl tas mums bija jāizdara.

Un tagad jūsu rīcībā ir abi šie likumprojekti. Lūdzu, iepazīstieties ar tiem, un, ja kāds deputāts vēlas runāt debatēs, - lūdzu, nāciet un runājiet!

Deputāts Endziņš - lūdzu! Pēc tam runās deputāts Milbergs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pirms mēs izšķiramies, es gribu aicināt Novakšānova kungu neuzsākt, lai mēs tūlīt pēc akcepta pārietu uz lasīšanu pa pantiem, jo tas, ko piedāvā jūsu vadītā komisija, ir jāpapildina arī tīri no juridiskās tehnikas viedokļa. Jāpapildina ir arī pats nosaukums. Un to laikam uzreiz izdarīt nevar, tāpēc es iesaku ņemt par pamatu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas izstrādāto variantu, bet lasīšanu pa pantiem veikt nākamajā plenārsēdē, lai likumprojektu varētu korekti noformēt.

Priekšsēdētājs. Deputāts Milbergs - lūdzu!

R.Milbergs (TB).

Cienījamie deputāti! Jautājums šeit nav tikai par kokiem. Jautājums ir par tiesiskumu un par attieksmi pret īpašumtiesībām. Tāpat kā 1993.gada pavasarī, kad tapa papildināmais lēmums, bija skaidrs, ka meži būs jāatdod to īpašniekiem, bet formāli ne īpašniekiem, ne viņu mantiniekiem vēl nebija atjaunotas īpašumtiesības (lielākoties tās nav atjaunotas vēl arī šodien). To izmantoja dažāda ranga ierēdņi un saimniecību vadītāji un ļaunprātīgi izveda svešu īpašumu, kurš joprojām atradās padomju iestāžu valdījumā. Tādēļ arī iepriekšminētais lēmums jāuzskata par loģisku un saprotamu. Bet vai šis lēmums aizsargā visu īpašumu, kas saistīts ar zemi? Civillikuma 1042.pants nosaka, ka zemes īpašniekam pieder ne vien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas. Es domāju, mēs visi esam pārliecināti, ka pienāks laiks un likumīgie īpašnieki atgūs arī to zemi, kur tagad ierīkoti karjeri, notiek grunts vai kūdras rakšana. Bet neciešama ir situācija, ka pa to laiku, kamēr likumdevējs apspriež jautājumu par šo zemju atdošanu, un kamēr norisinās visai garā īpašumtiesību kārtošanas procedūra, kāds cits, vienalga, vai tā ir fiziskā vai juridiskā persona, ved prom citam pienākošos mantu - dolomītu, smilti, granti! Vai šādā situācijā varam apgalvot, ka pie mums valda tiesiskums vai ka īpašumtiesības ir svētas? Protams, kāds iebildīs, ka pašreizējie zemes likumdošanas akti dod iespēju juridiskajām personām izmantot tiesības zemi nomāt uz pieciem gadiem un ka karjeru un citu objektu izmantošana šajā periodā nav nekas prettiesisks. Domāju, ka loģiski jāsaprot atšķirība starp vienkāršu zemes izmantošanu un situāciju, kad zemes lietotājs ar kravas automašīnu vai vagoniem ved projām citas personas mantu. Mantu, kas tik tiešām pieder citai personai, jo zemes nacionalizācijas akti, kā zināms, ir atcelti. Kāds arī iebildīs, ka tagad būs pārtraukta visa smilts, grants vai dolomīta ieguve. Nē, izeja no strupceļa ir ļoti vienkārša - neļaut birokrātijai visādiem līdzekļiem bremzēt īpašumtiesību atjaunošanu. Būs īpašnieks - būs civilizētā pasaulē pierastas vienošanās, partneru izvēle un līgumi. Ja īpašnieks netiks ierobežots, tad tieši viņš būs ieinteresēts saprātīgai darbībai, lietišķiem kontaktiem ar ieguves un pārstrādes uzņēmumiem. Piedāvātā likuma norma nebūt neizslēdz iespēju arī ar speciāliem likumdošanas aktiem regulēt izrakteņu ieguves procesu, bet, kamēr tā nav, nevar atļaut vest prom cita īpašumu.

Mums ir Civillikums, no kura tieši cenšas aizslēpties aiz augstajām valsts nodevām par tiesas procesu uzsākšanu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ gaužām lēni attīstās tiesu prakse Civillikuma piemērošanā. Normālos apstākļos šīs nodevas nenoliedzami ir loģisks un vajadzīgs tiesvedības elements, bet normālos apstākļos arī īpašnieku ienākumi ir pietiekami, lai tās bez grūtībām nomaksātu. Latvijā patlaban legālie īpašnieki pieder pie represēto, diskriminēto un gadu desmitiem ignorēto pilsoņu grupas, tādēļ iespēja saņemt ar atvieglotiem noteikumiem tiesisko aizsardzību ir taisnīga un nepieciešama, un tāpēc es aicinu cienījamos deputātus balsot par mūsu piedāvātā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile - lūdzu! Pēc tam - deputāts Sinka.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Pagājušajā ceturtdienā mēs atdevām zemes dzīles visiem bijušajiem īpašniekiem, un tās viņiem tiek piešķirtas kā lietošanā, tā arī īpašumā. To Civillikums nosaka, - un tur nekādu ierobežojumu pagaidām nav. Kamēr Vides un reģionālās attīstības ministrija neizstrādās kādu speciālu likumu, Civillikums nosaka, ka visa zeme un viss, kas ir zem tās, un viss, kas ir virs tās, pieder īpašniekam. No šā viedokļa es uzskatu, ka papildināt koku ciršanas likumu ar jaunām normām, kuras attiecas uz derīgajiem izrakteņiem, būtu apmēram tas pats, kā šodien nolemt šo pašu likumu par koku ciršanu papildināt ar jaunu tekstu, nu, piemēram, par sanitārajiem noteikumiem Saeimas plenārsēžu zālē. Es pati gatavoju šo lēmumu par koku ciršanas aizliegumu bijušo īpašnieku labā, lai viņus pasargātu, un tāpēc zinu, ka šajā likumā... bet jums šis likums šodien nav izdalīts, varbūt jūs esat iepazinušies ar to mājās, un tas būtu ļoti jauki. Ja jūs tajā ieskatītos, tad redzētu, ka šā likuma punktos ir lietoti ļoti specifiski, mežizstrādei raksturīgi termini. Tur ir teikts, kādos gadījumos ciršanu var atļaut (piemēram, ja kaitēkļi moca mežu nost), un ir vēl citi noteikumi, bet par derīgajiem izrakteņiem tur nav neviena vārda. Un tāpēc es pilnīgi piekrītu, ka ir vajadzīgs šis 4.punkts, kura tekstu starp citu, ir sagatavojis pašreizējais Meža dienests. Tas tiešām ir vajadzīgs, tāpēc ka mēs gan esam noteikuši aizsardzību bijušo īpašnieku mežiem un esam arī noteikuši ļoti konkrētu datumu, kad ir jāpārtrauc visa koku ciršana, bet neesam noteikuši atbildību. Un ir bijušas vairākas tiesas prāvas, kurās bijušais īpašnieks ir zaudējis, jo nevar saprast, vai vainīgais ir meža institūcijas ierēdnis, vai vainīgais ir Zemes komisijas darbinieks, vai vainīga ir pagasta padome, kura pieņēmusi lēmumu atbalstīt meža izciršanu bijušo īpašnieku zemēs. Īsi sakot, vainīgā nav. Un tāpēc Novakšānova kungam daļēji ir taisnība, ka jautājums ir ļoti steidzams, it sevišķi šā 4.punkta dēļ. Bet frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumā ir vēl viens punkts, uz kuru nav atsaukusies Tautsaimniecības komisija. Nu, tas ir tīri “tehnisks” labojums, tā sauktais, 3.punkts, kur jānomaina vārdi “Meža ministrija” ar vārdiem “Zemkopības un Finansu ministrijas”.

Varbūt būtu pareizi šodien konceptuāli izšķirties par vienu no šiem likumprojektiem, un tas ir deputātu ziņā. Balsosim!

Priekšsēdētājs. Deputāts Sinka - lūdzu!

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi! Es nebiju speciāli gatavojies runāt par šo jautājumu, bet, ja nu Novakšānova kungs zināmā mērā ir grozījis mūsu izstrādātā likumprojekta būtību un ir “izslēdzis” zemes dzīles, tad es šajā sakarībā tikai gribētu minēt vienu piemēru no mana tēva dzimtā pagasta - Rankas pagasta Gaujas malā. Runāšu nevis par sava tēva zemi, bet par kaimiņa. Par kaimiņa zemi, kas ir tajā Gaujmalas apgabalā. Kā jau jūs zināt, Vidzemes Centrālajā augstienē vai Ziemeļaustrumu nostūrī nav daudz labas aramzemes un zemniekam ir vienmēr bijis ļoti daudz pūļu jāpieliek, lai varētu izaugt labība, tāpēc par katru esošo pēdu labas aramzemes viņi ir vienmēr drebējuši tajā apgabalā. Un te nu ir kādas mājas saimniece, kura mantojusi to no sava tēva, ļoti drošsirdīga sieviete, kura - pagaidām viena pati, ar minimālu atbalstu - ir uzņēmusies apstrādāt šo zemi un to dara. Bet nu mēs nonākam pie absurda, ka tas auglīgākais saimniecības gabals (jo tās saimniecības ir viena pie otras un to platība ir viņpus Gaujai, tā ka tās ir tādas strēmeles, - protams, ne tik šauras kā krievu sādžas) un tā labākā zemes daļa, kas domāta vasaras kviešiem, un katrā ziņā rudziem, ir atstāta bijušā kolhoza, bijušā sovhoza ziņā un varā (tā vismaz tas bija apmēram pirms gada). Man jāatzīstas, es nezinu, bet es domāju, ka šī ir laba ilustrācija: visus tos garos gadus vairākas paaudzes ir apstrādājušas zemi un audzējušas labību, bet tagad bijušajam sovhoza direktoram, kurš ir arī vietējās komisijas priekšsēdis, ir ienācis prātā, ka tur varētu būt grants un ka tur tagad varētu iekārtot grantsbedri, jo vienā citā vietā kaut kur tālāk, apmēram kilometru no turienes, ir tādas grantsbedres. Līdz ar to ir sabojāta laba aramzeme, un arī apkārtne ir cietusi no pašreizējām grantsbedrēm. Es nelietoju vārdu “karjeri”, jo tos es gribētu “taisīt” šeit, Saeimā, bet man neizdodas. Un redzat, viņai tad nu ir ierādīts, kā tāda kompensācija, zemes gabals, kas atrodas apmēram pusotru kilometru prom no viņas mājas, citā zemes gabalā, kurš nemaz viņai nepieder. Tātad pilnīgi patvaļīga rīcība! Un nav arī nemaz īsti izpētīts, vai šinī aramzemes apgabalā vai zem tā vispār būs daudz tās grants. Bet katrā ziņā tā ir zemes dzīle un vēl papildu bagātības - būvmateriāli, kas, manuprāt, pieder tai dzimtai, tai saimniecei. Un nebūtu tā jāizrīkojas! Es uzskatu, ka šajā likumā ne tikai būtu jārūpējas par kokiem, bet arī par zemes dzīlēm, kuras pieder saimniekam, kas ir atgriezies apstrādāt savu zemi.

Priekšsēdētājs. Vai vēl ir kāds pieteicies runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Būs divi balsojumi: pirmais balsojums - par Latvijas Republikas likuma papildinājumiem un labojumiem, kurus ir iesniegusi frakcija “Tēvzemei un brīvībai”, un otrs - par likumprojektu, kuru ir sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Balsošanas secība acīmredzot būs likumprojektu iesniegšanas secībā. Jo tie nav labojumi attiecībā uz frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto likumprojektu, kaut gan balstās uz tās saturu, bet tas ir atsevišķs likumprojekts. Frakciju vadītāji, vai varam balsot? Un lai procedūra būtu skaidra (jo faktiski es pašā sākumā pieļāvu šo kļūdu, ka mēs balsojām tikai par vienu projektu): tātad mēs balsosim tādā secībā, un tas projekts, kurš gūs nepieciešamās balsis, būs akceptēts lasīšanai pa pantiem. Vai par procedūru ir iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosināto likumprojektu “Par grozījumiem 1993.gada 3.marta lēmumā “Par koku ciršanas pārtraukšanu bijušo īpašnieku (uz 1940.gada 20.jūniju) un viņu mantinieku pieprasītajās zemēs””. Lūdzu rezultātu. Par - 23, pret - 27, atturas - 18. Nav akceptēts.

Tagad, lūdzu, balsosim par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas ierosināto likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 3.marta lēmumā “Par koku ciršanas pārtraukšanu bijušo īpašnieku (uz 1940.gada 20.jūniju) un viņu mantinieku pieprasītajās zemēs””! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 60, pret - 7, atturas - 3. Šis likumprojekts ir akceptēts lasīšanai pa pantiem. Ceru, ka deputāts Novakšānovs visus šos priekšlikumus, kurus šeit debatēs izteica attiecībā uz to, ka tiks pievienots viens pants un tiks papildināts un citas lietas, par kurām tika runāts, ņems vērā, sagatavojot likumprojektu lasīšanai pa pantiem.

Deputāts Novakšānovs - lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija tātad ierosināja lēmuma 2.punktā vārdus “Meža ministrija” aizstāt ar vārdiem “Zemkopības un Finansu ministrijas” ar lēmuma 4.punktu papildināt šādi: “Īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības saņemt šā lēmuma pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību, kas radušies pēc šā lēmuma pieņemšanas. Īpašnieki vai viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas, ja viņi tiesas ceļā prasa šā lēmuma pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību. Atbildīga ir amatpersona, kura devusi atļauju koku ciršanai un zemes dzīļu izmantošanai pēc šā lēmuma stāšanās spēkā, kā arī fiziskās un juridiskās personas, kas to darījušas patvaļīgi.” Šādus grozījumus ir ieteikusi Tautsaimniecības komisija.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti! Novakšānova kungs, kā es sapratu, tagad uzstāj, ka vajag otro lasījumu izskatīt tūlīt.

(Novakšānovs no vietas kaut ko skaidro.) Nē, godātie kolēģi, es jūs vedināju uz domu, ka visu to, ko jūs... Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas lēmumā nav šis 3.punkts, kurš bija frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ieteiktajā projektā, par to, ka vajag aizstāt vārdus “Meža ministrija”. Viss pārējais gan tajā ir.

Godātie kolēģi, tātad nākamo ceturtdien izskatīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā!

V.Novakšānovs. Paldies.

Priekšsēdētājs. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Atļaujiet man īsumā iepazīstināt jūs ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

Pagājušā gada 15.decembrī Augstākā padome pieņēma likumu “Par tiesu varu”. Šā likuma 119. un 120.pants nosaka, kāds ir tiesneša atalgojums un kādas piemaksas saņem tiesneši pie savas pamatalgas. Kā jūs zināt, kolēģi, pēdējā gada laikā mūsu valstī ir bijusi inflācija, un tās rezultātā mums ir nepieciešams šodien izdarīt grozījumus šajos pantos, jo, kā to nosaka likuma 119.pants, tiesnešu algas tiek noteiktas, par pamatu ņemot minimālo mēneša izpeļņu, kā arī koeficientus, kurus līdz šim noteica Augstākās padomes Prezidijs.

Kā jūs zināt, Augstākās padomes Prezidijs šādas funkcijas vairs neveic, bet Saeimas Prezidijs nodarbojas ar Saeimas iekšējās kārtības jautājumiem, tā ka vairs nav institūcijas, kura varētu pārskatīt tiesnešu algu apmērus. Tādēļ sadarbībā ar Tieslietu ministriju Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi vairākus grozījumus likuma “Par tiesu varu” pantos. Mūsu komisija un Tieslietu ministrija aicina par pamatu tiesnešu atalgojumam ņemt pirmās kategorijas valsts ierēdņu pamatalgu kā bāzes lielumu līdz tam laikam, kamēr spēkā stāsies likums “Par civildienestu” un tiks noteiktas ierēdņu algas. Saskaņā ar pārejas noteikumiem mēs ierosinām par bāzi tiesnešu pamatalgai ņemt ministriju valsts sekretāru amata algu. Tādējādi mēs piedāvājam likuma “Par tiesu varu” 119.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: “Augstākās tiesas priekšsēdētāja, viņa pirmā vietnieka, vietnieku un Augstākās tiesas tiesnešu amata alga tiek pielīdzināta pirmās kategorijas valsts ierēdņa amata algai”. Tātad par pamatu tiek ņemta šī bāze, bet tālākās likuma “Par tiesu varu” 119.panta daļas nosaka, kādas algas būtu apgabaltiesas tiesnešiem, rajonu un republikas pilsētu tiesu tiesnešiem. Likumprojektam ir pievienots pielikums, kurā ir rādītājs, cik lielas šobrīd ir tiesnešu algas un kādas tās būtu, ja jūs akceptētu mūsu komisijas izstrādāto likumprojektu.

Bez tam piedāvātā likuma otrā daļa nosaka, kādas algas būtu Saimnieciskās tiesas tiesnešiem. Savukārt likumprojekta pēdējā - trešā - daļa atceļ spēkā esošos Augstākās padomes Prezidija normatīvos aktus, kas šobrīd reglamentē tiesnešu algas.

Tagad, kolēģi, pāris vārdos par tiem iemesliem, kādēļ Tieslietu ministrija, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Aizsardzības un iekšlietu komisija, kā arī Juridiskā komisija pilnībā akceptē piedāvāto likumprojektu. Iemesls ir pavisam vienkāršs un prozaisks: tās tiesnešu algas, kādas nosaka patlaban spēkā esošā likumdošana, absolūti neatbilst tiesneša darba nozīmīgumam un viņa vietai mūsu valstī.

Godātie kolēģi, pēc pāris nedēļām Saeima izskatīs un apstiprinās vairāk nekā 50 tiesnešus amatos. Ja mēs, kolēģi, neizdarīsim šos grozījumus un labojumus, tad, manuprāt, ļoti daudzi tiesneši, kuriem šā gada nogalē beidzas viņu darba termiņš, vairs nekandidēs uz tiesnešu amatiem. Un jau šobrīd daudzās tiesās ir brīvas tiesnešu vietas. Spējīgākie juristi gluži vienkārši neies strādāt par tiesnešiem, jo atalgojums ir smieklīgi zems. Es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu un šodien pāriet uz tā lasīšanu pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Atklāsim debates! Vārds deputātam Ivaram Silāram - “Latvijas ceļš” Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Es uzreiz vēršu jūsu uzmanību uz jautājuma tiešām lielo nopietnību. Lagzdiņa kungs pareizi norādīja, ka visā drīzumā beidzas ievēlēšanas laiks, termiņš, uz kuru ir ievēlēti apmēram 60 tiesneši. Tiesnešu deficīts jau ir tāds, ka vairs nav ar ko nodrošināt rajonu tiesas. Mums ir jāveido apgabaltiesas, kurām būs vajadzīgi apmēram 54 tiesneši, taču apgabaltiesā nevar ielikt tiesnesi no skolas sola. Mums, veidojot šīs apgabaltiesas, ir jāņem tiesneši no rajonu tiesām, kur jau tā trūkst cilvēku. Gribu teikt, ka tiesneši ir pieredzējuši juristi, kuriem ir dzīves un darba prakse. Šodien tiesnesim ir, kur aiziet. Mums, kā otrajā Juristu biedrības sēdē teica Saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs Narkēviča kungs, jebkurā ārkārtas situācijā ir jāgādā par to, lai tiktu cepta maize, lai strādātu policijas un justīcijas iestādes. Pašreiz justīcijas iestādes, maigi izsakoties, ir krīzes priekšā, un tieši tāpēc mums ir jādara tas, kas ir iespējams, - mums ir jāpalielina viņu algas. Tomēr es šeit gribu norādīt cienījamajam kolēģim Lagzdiņa kungam, ka Augstākās padomes Prezidijs savā lēmumā noteica ne tikai tiesnešu algas. Šis lēmums bija arī par budžeta iestāžu darbiniekiem un par tiesu iestāžu darbiniekiem. Mēs nevaram pacelt tikai tiesnešu algas vien, mums ir jādomā arī par šiem darbiniekiem - par tiesas sekretāriem utt. Un tāpat ir ar Prokuratūru. Arī Prokuratūras darbiniekiem noteica algas ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu. Tātad arī Prokuratūru mēs nedrīkstam aizmirst, taču tas, protams, ir otrā lasījuma jautājums. To var risināt arī otrajā lasījumā, bet konceptuāli mums tas ir jādara - mums ir jāpalielina tiesnešu algas tā, kā ir paredzēts.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds deputātam Aivaram Endziņam - “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Arī es aicinātu Juridiskās komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu, jo situācija pašreiz tik tiešām ir dramatiska. Šeit jau daļēji par to runāja kolēģis Silārs, bet es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pašreiz ir vakanti 20 rajonu un pilsētu tiesnešu amati. Vakanti! Un trīs Augstākās tiesas tiesnešu amati. Mums nekad nav bijusi tāda situācija, ka Augstākajā tiesā būtu bijis visaugstākās kvalifikācijas juristu trūkums. Diemžēl tagad mēs ar to sastopamies. Viņu trūkst, un acīmredzot arī tāpēc ir tāda situācija, ka bieži vien gan civillietas, gan krimināllietas nevar tikt savlaicīgi izskatītas, jo nav, kas skata. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Likums “Par tiesu varu”, kurš ir stājies spēkā, paredz, ka mums ir vajadzīgas arī 38 administratīvo tiesnešu amatam atbilstošas personas un, kā jau Silāra kungs minēja, apgabaltiesām ir vajadzīgas 54 personas. Kā redzat, mēs šobrīd nevaram nokomplektēt cilvēkus jau pašreiz esošajās tiesās. Un te viena no problēmām ir darba samaksa. Tāpēc es aicinātu atbalstīt šo projektu, un tajā pašā laikā, kā to pieminēja jau Silāra kungs, acīmredzot uz trešo lasījumu pārejas noteikumos vajadzētu ietvert normas par šā Augstākās padomes Prezidija lēmuma atcelšanu, jo ar šo lēmumu tika noteiktas amatalgas ne tikai tiesnešiem, bet arī tiesas sēžu sekretāriem, kancelejas darbiniekiem un tā tālāk. Pašreiz situācija izrādās tāda, ka ir, lūk, šis Augstākās padomes Prezidija lēmums, un Ministru kabinets šobrīd nevar noteikt algas ne tiesu darbiniekiem, ne tiesnešiem, ne arī Prokuratūras darbiniekiem. Acīmredzot tas tomēr būtu jāiestrādā pārejas noteikumos, lai arī šīs nepilnības varētu novērst un līdz likuma par civildienestu spēkā stāšanās brīdim valdība varētu rīkoties un ar savu lēmumu noteikt algas šīm pārējām kategorijām.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Mārim Budovskim - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es visam varētu piekrist, jo es saprotu to smago situāciju, kāda ir mūsu tiesās ar tiesnešiem, un tomēr man šeit rodas viens jautājums. Mēs te izdarām grozījumus likumā “Par tiesu varu”, faktiski pat pārejas noteikumos, taču te nav absolūti nekur paredzēts, kad šie grozījumi stājas spēkā, jo man liekas, ka šāda nepieciešamība ir.

Šobrīd mēs dzīvojam budžeta labojumos attiecībā uz 1993.gadu, bet es vēl nezinu, kad tiks pieņemts 1994.gada budžets, bet faktiski tātad algu palielinājumam vajadzētu būt. Taču, ja mēs skatāmies Satversmes 66.pantu... Es jums nolasīšu, kas tur ir teikts: “Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš ir saistīts ar budžeta neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.” Es domāju, ka šobrīd patiešām tie ir neparedzēti līdzekļi, kuru aktuālā nepieciešamība ir saistīta ar šodienu. Taču tad šiem neparedzētajiem līdzekļiem ir jāieplāno arī noteikts segums. Un, treškārt, tas prasa arī noteiktu datumu, kad tad stāsies spēkā šis dokuments. Es domāju, ka, kamēr tas nav izdarīts, mums ir grūti par to tālāk runāt.

Priekšsēdētājs. Vai ir vēl runātāji pieteikušies? Nav. Lūdzu - deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Deputāts Silārs izteica iebildumus, ka nav normas, kas reglamentētu to, kā būs ar tiesu resoru darbinieku algām. Piedāvātā likumprojekta 122.pants skaidri un gaiši nosaka, ka tiesu resoru ierēdņiem un darbiniekiem algu nosaka saskaņā ar likumu par valsts civildienestu un Ministru kabineta noteikumiem. Tātad laika periodā, kamēr nebūs spēkā stājies likums par civildienestu, Ministru kabinets noteiks algas gan tiesas sēžu sekretāriem, gan tiesu izpildītājiem un pārējiem tehniskajiem darbiniekiem. To mūsu komisija ir paredzējusi.

Bez tam vēlreiz jāatgādina, ka ar šā likumprojekta trešo daļu tiek atcelti visi četri Augstākās padomes Prezidija lēmumi, kas reglamentēja tiesnešu algas, tā ka Endziņa kunga iebildums nav īsti pamatots. Savukārt kolēģa Budovska priekšlikums ir vērā ņemams, un neapšaubāmi, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, ir jānorāda, ka likums stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.

Bez tam, kolēģi, es gribētu jūs informēt, ka šo likumprojektu ir izskatījusi arī Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kurai nebija iebildumu pret šā likumprojekta pieņemšanu. Tāds īsumā ir mans komentārs. Es aicinātu šodien likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā un tūlīt pāriet uz tā lasīšanu pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” akceptu pirmajā lasījumā un pāreju uz tā lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - 2, atturas - 4. Akceptēts pirmajā lasījumā. Lūdzu, deputāts Lagzdiņš, izklāstiet savu priekšlikumu!

J.Lagzdiņš. Es aicinātu pāriet uz likumprojekta lasīšanu pa pantiem un pieņemt to šodien otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildes? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Pēc pirmā lasījuma un arī laika periodā līdz pirmajam lasījumam komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par kāda konkrēta panta redakciju.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 69, pret - nav, atturas - 6. Ir pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu - deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti, ierosinu Saeimai pieņemt lēmumu un trešo lasījumu noteikt 16.decembrī.

Priekšsēdētājs. Paldies. Mēs pieņemam zināšanai šo informāciju, un, ja neviens neiebilst, tas līdz ar to kļūst par Saeimas lēmumu.

Godātie deputāti! Tagad mums vajadzētu izskatīt dažādus iesniegumus, jo iesnieguma attiecībā uz to, lai pēc pulksten 19.00 sēdes laiku pagarinātu, nav, bet ir citas neatliekamas lietas, kuras vajadzētu izlemt. Es nolasīšu šos iesniegumus varbūt tādā secībā, kādā tie ir iesniegti. Pirmais iesniegums: “Lūdzam iekļaut šīsdienas darba kārtībā likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam”” nosūtīšanai komisijām.” Tātad līdz gada beigām vēl būs grozījumi budžetā. Tas ir viens.

Deputāts Uldis Lakševics un vēl citi deputāti ierosina tagad, tūlīt izskatīt trīs likumprojektus par pievienošanos konvencijām. Un, ja mēs paskatāmies mūsu darba kārtību, tad redzam, ka mums 5.sadaļā, kur atspoguļota likumprojektu izskatīšana, ir trīs likumprojekti par konvencijām vai attiecīgiem līgumiem, kuri ir likumu veidā ratificējami Saeimā.

Bez tam Prezidijam vārdu paziņojumam lūdz deputāti Juris Janeks un Roberts Milbergs. Tas ir laiks līdz pulksten 19.00, tāpēc es jums to visu nosaucu. Ja citu priekšlikumu nav, tad vēl būtu organizatoriski jautājumi. Ir saņemts LNNK iesniegums, “Latvijas ceļa” iesniegums un Frakciju padomes un Prezidija ierosinājumi par Saeimas turpmākajām plenārsēdēm. Tas būtu tas laiks, kuru mēs varētu izmantot līdz pulksten 19.00. Vai nebūs iebildumu, ja mēs tādā secībā, kādā es nosaucu šos iesniegumus, tos arī izskatām? Lūdzu - deputāts Piebalgs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Šodien valdība ir iesūtījusi likumprojektu par grozījumiem 1993.gada budžetā. Tas ir saistīts ar to, ka tad, kad mēs skatījām grozījumus, mēs pāris pozīcijas neatstājām, mēs uzrakstījām rezervē - neatšifrējot. Tātad reāli paaugstinātās darba algas cilvēki saņem no 1.novembra, taču tas tiek darīts uz to līdzekļu rēķina, kas ir iedalīti līdz gada beigām. Un tāpēc mums parlamentā ir jāapstiprina šis rezerves sadalījums pa dažādiem resoriem, lai līdz gada beigām būtu šī nauda. Tāpēc es šoreiz lūgtu nosūtīt šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā apkopo visus priekšlikumus, kas attiecas uz šo projektu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Ir divi balsojumi: pirmais, ja nav citu priekšlikumu, ir par iekļaušanu darba kārtībā, un otrs - par nosūtīšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Nav iebildumu?

Pirmais balsojums - par iekļaušanu darba kārtībā. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - ... atturas - 1. Iekļauts darba kārtībā.

Tagad, lūdzu, balsosim priekšlikumu - nodot likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai izskatīšanai un noteikt, ka tā apkopo visus priekšlikumus un sagatavo šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai izskatīšanai un iesniegšanai Saeimā.

Tagad, lūdzu, skatīsim 5.sadaļas 8., 9. un 10.punktu. Pirmais likumprojekts - “Par pievienošanos 1956.gada 19.maija Konvencijai par kravu starptautisko pārvadājumu ar autotransportu līgumu (CMR) un minētās konvencijas 1978.gada 5.jūlija protokolam”. Vai kāds vēlas komentēt šo un arī nākamos likumprojektus? Ierosinājums ir šāds: visu izšķir balsojums, jo mēs šajos vienošanās dokumentos un konvencijās neko nelabojam. Tāpēc, lai ievērotu procedūru, es vispirms ierosināšu balsot par steidzamību, tad par akceptu pirmajā lasījumā un tad par akceptu otrajā lasījumā. Nav iebildumu? Arī runāt neviens nevēlas? Paldies.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par pievienošanos 1956.gada 19.maija Konvencijai par kravu starptautisko pārvadājumu ar autotransportu līgumu (CMR) un minētās konvencijas 1978.gada 5.jūlija protokolam” izskatīšanu kā steidzamu. Lūdzu rezultātu. Par - 71, pret - 1, atturas - 5. Steidzamība ir akceptēta.

Tālāk izskatīsim to pirmajā lasījumā. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptu pirmajā lasījumā un tālāku lasīšanu pa pantiem! Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - nav, atturas - 5. Akceptēts pirmajā lasījumā.

Mēs nākamo balsojumu izdarīsim par otro lasījumu. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu balsot par šā likumprojekta akceptu otrajā lasījumā un visumā! Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - 1, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par pievienošanos 1973.gada 1.marta Konvencijai par pasažieru un bagāžas starptautisko pārvadājumu ar autotransportu līgumu (CVR) un minētās konvencijas 1978.gada 5.jūlija protokolam”. Balsosim par steidzamību! Lūdzu rezultātu. Par - 71, pret - nav, atturas - 5. Steidzamība ir akceptēta.

Vai pirms balsojuma par akceptu pirmajā lasījumā kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptu pirmajā lasījumā un tālāku nodošanu lasīšanai pa pantiem! Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - nav, atturas - 5. Akceptēts pirmajā lasījumā.

Vai pirms balsošanas otrajā lasījumā kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par likumprojekta akceptu otrajā lasījumā un pieņemšanu kopumā. Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - nav, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par pievienošanos 1970.gada 1.jūlija Eiropas valstu līgumam attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos pārvadājumos ar autotransportu (AETR)”. Balsosim par steidzamību! Lūdzu rezultātu. Par - 71, pret - 1, atturas - 2. Steidzamība ir akceptēta.

Vai pirms balsošanas par akceptu pirmajā lasījumā kāds vēlas runāt? Lūdzu balsot par šā likumprojekta akceptu pirmajā lasījumā un nodošanu lasīšanai pa pantiem! Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - 1, atturas - 1. Akceptēts pirmajā lasījumā. Vai pirms balsošanas otrajā lasījumā kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par akceptu otrajā lasījumā un likuma pieņemšanu kopumā! Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - 1, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Līdz ar to visi trīs likumprojekti, par kuriem iestājās deputāts Lakševics un pārējie deputāti, ir pieņemti.

Vārds deputātam Jurim Janekam - “Saskaņa Latvijai”: “Lūdzu atļaut sniegt steidzamu ziņojumu saskaņā ar Kārtības ruļļa 68.pantu”.

J.Janeks (SL).

Pirmkārt, paldies priekšsēdētājam, ka viņš deva man vārdu. Jūs visi esat ārkārtīgi noguruši, tāpēc mēģināšu ar šo liepājnieku atklāto vēstuli deputātiem iedot varbūt mazu dopingu.

Liepājas rajona zemnieku atklātā vēstule 5.Saeimas deputātiem: “Mūsu rajona zemniecība pārdzīvo grūtu laiku. Parāds zemniekiem par pārdoto produkciju un normāla kredīta trūkums novedis pie tā, ka ziemāji apsēti tikai 1/3 no pagājušā gada platībām, aparta puse aramzemes, lopkopības produkcijas apjomi kļūst mazāki, samazinās lopu skaits. Šāda situācija rada zemniekos bezcerību, mūsuprāt, apdraudot Latvijas Republikas ekonomisko attīstību un stipras un patstāvīgas valsts izveidošanu.” Es saprotu, ka lauksaimniecība ir ļoti nepatīkama nozare, bet jūs varbūt varētu veltīt tai uzmanību 5 minūtes.

“Mūsu rajona ļaudis ar lielu patriotismu un Latvijas valstiskuma pašapziņu piedalījās 5.Saeimas deputātu vēlēšanās. Mūs ne tik daudz interesēja frakciju bloki un to programmas, bet interesēja to cilvēku ievēlēšana, kuriem mēs ticējām. Mēs ticējām viņu godaprātam, profesionālismam un gribai kalpot Latvijai, uz viņiem mēs balstījām visas mūsu cerības. Pagājuši vairāk kā četri mēneši 5.Saeimas darbā. Ar izbrīnu konstatējām, ka šis laiks nav ienesis kardinālas izmaiņas Latvijas likumdošanā, nav devis jūtamus rezultātus ekonomiskās un finansiālās krīzes apturēšanai. Nav izstrādāts neviens likums, kas būtu vērsts uz tautsaimniecības attīstību un tās perspektīvām. Nav panākta Latvijas kā tiesiskas valsts nostiprināšana. Jūsu lielākais laiks paiet iepriekšējās likumdošanas labojumos un savstarpējos frakciju strīdos par to, kurš ir labāks un vislabākais latvietis.

Ar saviem nodokļu maksājumiem mēs esam jums radījuši ideālus apstākļus darbam. Jūsu darba alga 4-5 reizes pārsniedz vidējās algas Latvijā un 15 reizes - pensionēto cilvēku pabalstus. Jūsu dzīves un darba apstākļi ir pietiekami labi, lai mēs varētu no jums prasīt tādu likumu izstrādāšanu, kādi nodrošinātu mūsu dzīves apstākļu uzlabošanos, stabilitāti un dotu pārliecību par Latvijas drošību un tās uzplaukumu.

Sākot savu darbību Saeimā, jūs visi akcentējāt, ka atbalstāt Satversmi. Mēs kā vēlētāji esam tiesiski prasīt, lai jūs to pildītu Latvijas un tautas interesēs. Cienījamie deputāti, jums vienmēr vajag atcerēties, ka jums ir ne tikai pienākums, bet arī atbildība tautas priekšā par to periodu, kad jūs strādājāt Saeimā. Mēs paliekam cerībās, ka jūs mūs sapratīsit un darīsit visu, lai mēs varētu justies droši un pārliecināti par savu nākotni.”

Vēstules teksts pieņemts zemnieku un citu ražotāju pārstāvju sapulcē šā gada 12.novembrī Grobiņā.

Es nekādas piebildes šeit negribētu izteikt un arī nedrīkstu izteikt. Manuprāt, loģiski domājoši deputāti to visu sapratīs, bet, ja nesapratīs, tad tā ir viņu problēma.

Priekšsēdētājs. Vārds paziņojumam deputātam Robertam Milbergam.

R.Milbergs (TB).

Cienījamie deputāti! Sakarā ar to, ka pirmdien Jūrmalā atsākas Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunas, gribu jums sniegt šādu paziņojumu.

“Latvijas Republikas Saeimas deputātu prasība Latvijas delegācijai starpvalstu sarunām ar Krieviju. Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunās, kas notika Jūrmalā no šā gada 15. līdz 17.novembrim, Krievijas delegācija izteica jaunu priekšlikumu par Krievijas armijas izvešanu līdz 1994.gada 31.augustam ar nosacījumu, ka Latvijas Republikas teritorijā uz sešiem gadiem tiek saglabāta Krievijas Federācijas karabāze - Skrundas agrā brīdinājuma radarstacija, kas kā stratēģiski svarīgs militārs objekts nenoliedzami ir potenciāls mērķis masīvam kodoltriecienam militāra konflikta gadījumā starp Krieviju un jebkuru valsti, kuras rīcībā ir kodolieroči.

Ievērojot Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunu līdzšinējo pieredzi un Krievijas puses nenoliedzamo prasmi vienmēr panākt sev izdevīgu sarunu gaitu un sev vēlamu rezultātu, Krievijas atteikšanos jau otro gadu pildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 48.sesijā šā gada novembrī pieņemto rezolūciju “Par ārvalstu militāro spēku pilnīgu izvešanu no Baltijas valstu teritorijas”, ar kuru tika apstiprināta 47.sesijā 1992.gada 2.novembrī pieņemtā rezolūcija 47.21., un Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes 1992.gada Helsinku deklarāciju “Par ātru, organizētu un pilnīgu karaspēka izvešanu bez jebkādiem nosacījumiem”, kā arī Krievijas Federācijas jaunās militārās doktrīnas nostādnes, kas nosaka tās robežaizsardzību jau visās pierobežas valstīs, kuras tā ciniski dēvē par tuvo aizrobežu, tādējādi klaji norādot, ka uzskata tās par savu ietekmes sfēru, šā objekta nenoliedzami negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi un tuvumā dzīvojošo cilvēku veselības stāvokli, kuru objektīvi apliecina Latvijas zinātnieku elektrobiologu un mediķu pētījumi un novērojumi šā objekta apkārtnē, mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, atbalstot Nacionālā bloka un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosmi, kategoriski pieprasām Latvijas delegācijai starpvalstu sarunām ar Krieviju šajā jautājumā nekādā gadījumā neatteikties no līdzšinējām Latvijas Republikas prasībām un noraidīt šo Krievijas Federācijas priekšlikumu kā absolūti nepieņemamu, jo tas ir pilnīgā pretrunā ar Latvijas Republikas un tās pilsoņu interesēm, kā arī ar to Latvijā dzīvojošo personu interesēm, par kurām liekulīgu aizgādniecību, cenšoties graut Latvijas starptautisko prestižu, izrāda zināmas Krievijas politiskās aprindas.”

Šo prasību parakstījuši 25 deputāti, un to vēl var parakstīt katrs, kas vēlas. Es lūdzu šo dokumentu pavairot deputātiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu. Balsosim par deputāta Milberga priekšlikumu - nolasīto dokumentu izdalīt deputātiem. Saskaņā ar Kārtības rulli katrs deputāts var pieprasīt viņa ierosināto paziņojumu vai dokumentu izdalīt deputātiem. Lūdzu rezultātu. Par - 59, pret - 5, atturas - 11. Lūdzu izdalīt deputātiem šo dokumentu.

Godātie deputāti, mums jāatgriežas pie LNNK frakcijas iesnieguma, kurā saskaņā ar Kārtības ruļļa 38.pantu ierosināts nobalsot par rudens sesijas slēgšanu 17.decembrī, nepieciešamības gadījumā noturot plenārsēdes trešdienās, ceturtdienās un piektdienās.

Frakciju padomes locekļi piekrita Saeimas Prezidija sēdē izteiktajam priekšlikumam un ierosina Saeimai slēgt tās rudens sesiju 1993.gada 19.decembrī un atsākt darbu ziemas sesijā 1994.gada 6.janvārī.

Bez tam ir arī deputātu Brūvera, Prēdeles, Saulīša, Sinkas, Pētersona, Straumes, Lakševica, Tupešu Jāņa, Gundara Bērziņa un Mārtiņa Kalniņa iesniegums: “Aicinām likt uz balsošanu priekšlikumu par 5.Saeimas ziemas sesijas atsākšanu 13.janvārī.”

Godātie deputāti! Saskaņā ar Kārtības rulli Saeimas kārtējās sesijas sasauc Prezidijs, bet par sesijas slēgšanu lemj Saeima. Taču, tā kā šeit bija frakciju un konkrētu deputātu ierosinājumi, tad Prezidijs aicina Saeimu izskatīt šos priekšlikumus, jo tie arī ir adresēti Saeimai.

Balsošanas secība būs šāda. Tālākie termiņi ir balsojami pirmie, tāpēc pirmais būtu balsojams deputāta Brūvera un pārējo kolēģu ierosinājums. Kā es sapratu, viņi neiebilst pret rudens sesijas slēgšanu 19.decembrī, jo attiecībā uz slēgšanu viņiem ierosinājumu nav, tā ka tas varētu būt Frakciju padomes ierosinājums, bet viņi ierosina atsākt jeb uzsākt ziemas sesiju 13.janvārī. Vai kāds vēlas runāt?

Lūdzu zvanu! Balsosim Frakciju padomes ierosinājumu - rudens sesiju slēgt 19.decembrī un deputātu ierosinājumu atsākt ziemas sesiju 13.janvārī. Es atvainojos, ja es tiešām esmu sajaucis. Būs divi balsojumi: slēgt rudens sesiju 19.decembrī un atsākt ziemas sesiju... Te tiešām ir kļūda, jums, godātie kolēģi... 1994.gada 13.janvārī. Vai LNNK uztur spēkā savu priekšlikumu par 17.decembri? Nu tad visi priekšlikumi ir jābalso atsevišķi, un šīs manas pūles kaut ko apvienot ir nekam nederīgas.

Par sesijas slēgšanu būs divi balsojumi - 19. vai 17.decembrī. Vispirms balsosim priekšlikumu par 19.decembri. Lūdzu rezultātu. Par - 14, pret - 37, atturas - 27.

Tagad, lūdzu, balsosim priekšlikumu par rudens sesijas slēgšanu 17.decembrī. Lūdzu rezultātu. Par - 68, pret - 4, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Tagad balsosim priekšlikumu par ziemas sesijas uzsākšanu 13.janvārī. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 66, pret - 6, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts.

Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz Saeimu atbalstīt viņu priekšlikumu - decembrī plenārsēdēs strādāt divas dienas nedēļā - ceturtdien un piektdien.

Vārds deputātam Panteļējevam.

A.Panteļējevs (LC).

Gribu precizēt, ka tas būs, sākot ar nākamo nedēļu. Faktiski ir runa par divām piektdienām - nākamo piektdienu un aiznākamo piektdienu.

Priekšsēdētājs. Diemžēl Frakciju padomē nebija vienota viedokļa, un būtu labi, ka Saeima izšķirtos par šo jautājumu.

Deputāte Anna Seile - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Es uzskatu, ka piektdienās sesija nevar strādāt tāpēc, ka esam visas piektdienas jau apsolījuši. Man, piemēram, ir pieņemšana Zemes komisijā, cilvēki ir pierakstījušies lielā, garā rindā. Un ne tikai man, arī pārējiem deputātiem ir sarunātas tikšanās. Vai tad mēs šeit, Rīgā, vien sēdēsim? Vai tad mums uz laukiem nemaz vairs nav jābrauc?

Priekšsēdētājs. Deputāts Kreituss - lūdzu!

A.Kreituss (DP).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ir priekšlikums - strādāt trešdienās un ceturtdienās. Varam arī mazliet ilgāk strādāt, tā kā tagad, trešdienās un ceturtdienās, jo piektdienas tiešām ir saplānotas visam mēnesim, deputāti brauc tikties ar vēlētājiem uz dažādām pilsētām - un turklāt diezgan tālu no Rīgas, un šāda pēkšņa un negaidīta piektdienas iekļaušana darba kārtībā šo situāciju stipri vien izjauktu. Un mums tiešām ir jābrauc uz republikas pilsētām. Es atkal redzu, ka Riteņa kungs nemaz neklausās, viņam vajadzētu braukt un runāt ar zemniekiem un pensionāriem un vērot, kāda ir patiesā situācija laukos. Situācija ir traģiska, un tāpēc es ierosinu, ka mēs varētu strādāt ceturtdien un trešdien.

Priekšsēdētājs. Deputāts Budovskis - lūdzu! Pēc tam uzstāsies deputāts Ameriks un tad - deputāts Berķis.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Esmu runājis ar vairākiem deputātiem, un viens no pieņemamākajiem variantiem ir tāds, ka mēs turpmāk strādātu otrdienās un ceturtdienās.

Argumenti par labu šādam variantam. Prezidija sēdes notiek pirmdienās, līdz otrdienai faktiski darba kārtība ir noteikta, un mēs varam sagatavoties. Otrdienās mēs izskatītu noteiktus jautājumus, un būtu viena diena starpā, lai mēs varētu izdarīt labojumus, iesniegt priekšlikumus - un tā tālāk, un ceturtdienās mēs to visu varētu realizēt. Tātad - otrdienās un ceturtdienās. Visiem tiem deputātiem, kuriem piektdienās ir paredzētas tikšanās ar vēlētājiem un tā tālāk, darbs nekādi netiktu traucēts. Faktiski arī līdz šim mēs esam otrdienās visu laiku strādājuši šeit uz vietas. Tātad priekšlikums - plenārsēdes noturēt otrdienās un ceturtdienās.

Priekšsēdētājs. Deputāts Berķis - lūdzu! Deputāts Ameriks atteicās no vārda.

A.Berķis (LZS).

Mēs šodien saņēmām pārskatu par likumprojektiem, kādi mums ir. Prezidijam un mums, komisijām, ir nodoti 70 likumprojekti. “Šaurā vieta” ir komisijas. Mēs varam braukt un tikties ar vēlētājiem sestdienās un svētdienās, bet mēs iestrēgsim, ja nepavirzīsim komisijas darbu uz priekšu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Indulis Bērziņš - lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ja mēs tā turpināsim un iekļausim vēl kādus piecus variantus, mēs nenobalsosim ne par vienu un paliksim tikai pie ceturtdienas. Mums, “Latvijas ceļam”, jau nekas nebūtu pretī, ja mēs varētu rīkot plenārsēdes katru ceturtdienu, bet tas tiešām nav normāli - strādāt līdz pulksten vieniem nakī (kā iepriekšējā reizē). Mūsu priekšlikums ir - strādāt ceturtdienās, jo tas vairāk atbilstu Kārtības rullim. Visnotaļ interesantais Budovska kunga priekšlikums nav pieņemams kaut vai tādēļ, ka Kārtības rullī ir paredzēta savādāka dokumentu cirkulācijas kārtība. Tad nevarēs vienkārši Prezidijs iesniegt un uzreiz izskatīt... Turklāt mēs visi diezgan nopietni strādājam frakcijās, un kad tad būs iespējams frakciju darbs? Tā ka otrdiena šajā gadījumā noteikti neder. Es vēlreiz ierosinu variantu - strādāt ceturtdienās, cik vien ilgi tas būs iespējams. Piemēram, šodien mums sēde ilgs līdz pulksten septiņiem, citreiz varbūt varēsim strādāt ilgāk, un, ja būs nepieciešams, ja nebūs izskatīta visa darba kārtība, strādāsim piektdienās tik ilgi, cik būs vajadzīgs. Runa ir, cienījamie kolēģi, tikai par divām nedēļām, par divām piektdienām, un tas arī ir viss. Kad sāksies jaunā sesija, mēs atkal strādāsim ceturtdienās, kā tas ir paredzēts.

Priekšsēdētājs. Deputāte Rugāte - lūdzu! Pēc tam - deputāts Milbergs.

A.Rugāte (KDS).

Ne tāpēc, cienījamie kolēģi, lai vairotu liekus priekšlikumus... Bet varbūt patiešām mēs varētu padomāt par darbu plenārsēdē trešdienu pēcpusdienās - pēc darba komisijās, sākot no pulksten 15.00. Un pēc tam - ceturtdien. Tad šis laika posms būtu kompakts un īpaši arī netiktu pārkāpts Kārtības ruļļa princips. Protams, ir frakciju sēdes, bet varbūt to šajās divās nedēļās varētu regulēt arī kā citādi, jo otrdienu pēcpusdienas mums visiem ir samērā brīvas. Tāds ir priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Deputāts Milbergs - lūdzu! Pēc tam tomēr lūdz vārdu deputāts Ameriks.

R.Milbergs (TB).

Cienījamie deputāti! Frakcija “Tēvzemei un brīvībai” ierosina balsot par to, ka nav nepieciešams mainīt Saeimas darba ritmu, jo mēs neredzam argumentus, kāpēc tas būtu vajadzīgs. Tādā veidā divās dienās var izskatīt ne tikai 70, bet arī 140 likumprojektus. Mums ir ļoti laba prakse - strādāt, kamēr tiek izskatīti visi darba kārtībā paredzētie jautājumi, un, ja būs kāds ārkārtējs gadījums, Saeimai ir tiesības sasaukt ārkārtējas sēdes.

Priekšsēdētājs. Deputāts Ameriks - lūdzu!

A.Ameriks (SL).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu tomēr vēlreiz ieklausīties tajā priekšlikumā, kuru izteica deputāts Budovskis. Es tam pilnīgi pievienojos, jo - jūs pavērojiet šodienas darba kārtību, cik daudz punktu mēs izņēmām! Piekrītu tam, ko teica deputāts Bērziņa kungs par šo jautājumu, bet saprotiet arī pareizi, - ja mēs otrdien izskatīsim pusi no mūsu darba kārtības, tad otru pusi mēs ceturtdien izskatīsim. Un nejauksim šobrīd Kārtības rulli ar jauniem iesniegtiem likumprojektiem, jo faktiski mēs radīsim iespēju divas dienas normāli strādāt. Tātad otrdien, pieņemsim, mēs izskatām šo pusi, to, ko mēs šodien izskatījām, un ceturtdien mēs izskatīsim otru pusi. Bet tie jaunie likumprojekti - tie paliks uz nākamo nedēļu. Mēs vienkārši normāli organizēsim savu darbu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie kolēģi! Būtu laikam pareizi, ja mēs balsotu par priekšlikumiem to iesniegšanas secībā. Par ceturtdienu nav runa, mēs tad turpināsim strādāt, bet vispirms balsosim par piektdienu, pēc tam - par trešdienu un pēc tam - par otrdienu. Ja lēmums netiks pieņemts, paliks ceturtdiena.

Deputāts Kreituss - par procedūru. Lūdzu!

(Deputāts kaut ko skaidro no vietas.)

Trešdienu “noņem”, tātad vispirms būs balsojums par piektdienu, pēc tam - par otrdienu. Par procedūru, lūdzu, vārds Kehra kungam. Vai jūs kā ministrs vai kā deputāts runāsit? Pasakiet, lūdzu, pats!

O.Kehris (LC; Latvijas Republikas ekonomikas ministrs).

Godātie kolēģi! Vispieņemamākais man šķiet Milberga kunga priekšlikums. Manuprāt, mums nevajadzētu kaut kādi steigties. Mēs esam tikai trīs mēnešus nostrādājuši un nevajadzētu sākt kaut ko ļoti radikāli mainīt. Izskanēja priekšlikums par otrdienu. Es saprotu, ka deputātiem būtu tas varbūt daudz ērtāk, bet atcerēsimies, ka otrdienās ir valdības sēdes un ka būtu ļoti sarežģīti mainīt arī šo grafiku, un ka pašlaik ir tikai nedaudz iegājies šis dokumentu izskatīšanas grafiks, - arī valdībā. Tāpēc, manuprāt, nebūtu nepieciešams īpaši kaut ko mainīt. Lai šis grafiks paliek tāds, ka mēs strādājam ceturtdienās un, ja būs ārkārtēja nepieciešamība, varēsim lemt atsevišķi, vai tā būs piektdiena vai arī mēs upurēsim jebkuru citu dienu. Bet mums nevajadzētu uzskatīt, ka šī ārkārtējā situācija ir tagad, kad tās tik tiešām nav. Tāpēc es uzskatu, ka mums pilnīgi pieņemami būtu saglabāt esošo kārtību, strādāt kārtīgi ceturtdienās un, ja mums tas nebūs iespējams, tad tiešām lemt par šo vienu konkrēto sēdi. Atsevišķā kārtībā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Pirmais ir jābalso papildinājums. Pirmais balsojums - par piektdienu, otrais - par otrdienu, un tad redzēsim. Lūdzu, balsosim par ierosinājumu - plenārsēdes rīkot ceturtdienās un piektdienās! Lūdzu rezultātu. Par - 24, pret- 32, atturas - 26. Lēmums nav pieņemts.

Tagad balsosim par priekšlikumu - plenārsēdes rīkot ceturtdienās (tā, kā tas ir) un vēl otrdienās. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 30, pret - 27, atturas - 21. Lēmums nav pieņemts. Tātad plenārsēžu diena (tas ir, ceturtdiena) netiek mainīta un papildu sēdes pagaidām netiek paredzētas. Nekādu iesniegumu nav. Paliek spēkā lēmums, ka mēs sēdi šodien beidzam pulksten 19.00, un 19.00 jau ir, tāpēc lūdzu zvanu reģistrācijai. Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru deputātu Tomiņu nolasīt izdruku! Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Georgs Andrejevs, Valdis Birkavs, Ilmārs Dāliņš, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Vilis Krištopans, Egils Levits, Gunārs Meierovics, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Anta Rugāte...

Priekšsēdētājs. Deputāte Anta Rugāte ir zālē!

Z.Tomiņš. ... Mārtiņš Virsis...

Priekšsēdētājs. Deputāts Mārtiņš Virsis ir zālē!

Z.Tomiņš. ... Jevgēnijs Zaščerinskis, Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Paldies, Tomiņa kungs! Nākamā sēde mums būs 9.decembrī.

 

Stenogrammu parakstīja Redaktores: J.Kravale

L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: I.Kuzņecova

B.Strazdiņa

Korektores: D.Kraule

J.Kurzemniece

S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1993.gada 2.decembra sēde

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

 

Par likumprojektu “Par pastu” - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par

uzņēmējdarbību”” - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par izlūkošanu”

Par procedūru - dep. I.Silārs - 3.lpp.

- dep. L.Kamaldiņš - 4.lpp.

 

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam

J.Tupesim

Ziņo - dep. Z.Tomiņš - 5.lpp.

Par pieprasījumiem

Nolasa - dep. G.Bērziņš (Pieprasījumu

komisijas priekšsēdētājs) - 5.lpp.

(par atlaišanu no darba Tieslietu

ministrijā)

Nolasa - dep. Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra

biedrs) - 6.lpp.

(par “Jelgavas dzirnavnieku)

Par procedūru - dep. G.Bērziņš - 7.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 8.lpp.

Debates - dep. P.Tabūns - 8.lpp.

- dep. O.Grīgs 9.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 11.lpp.

- dep. J.Janeks - 12.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 13.lpp.

- dep. J.Lucāns - 15.lpp.

- dep. A.Seile - 16.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 16.lpp.

- dep. J.Sinka - 19.lpp.

- J.Kinna (zemkopības ministrs) - 19.lpp.

Pieprasījums Ministru prezidentam un labklājības

ministram (par Stradiņa valsts klīniskās slimnīcas

pulmonoloģijas nodaļu)

Paskaidrojums - dep. M.Budovskis - 21.lpp.

Par procedūru - dep. J.Ritenis - 23.lpp.

 

Likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas

Republikas Satversmē” (1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 24.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - dep. Z.Tomiņš - 26.lpp.

 

Par valsts kontroliera iecelšanu

Balsu skaitīšanas komisijas vēlēšanas - 28.lpp.

Paskaidrojums - dep. M.Graudiņš - 31.lpp.

Par procedūru - dep. A.Lambergs - 31.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 32.lpp.

Balsošanas rezultāti

Ziņo - dep. M.Graudiņš - 32.lpp.

Atkārtotas balsošanas rezultāti

Ziņo - dep. M.Graudiņš - 33.lpp.

- 35.lpp.

- 36.lpp.

- 37.lpp.

R.Černaja iecelana par valsts kontrolieri - 37.lpp.

 

Par izmaiņām komisiju sastāvā

Ziņo - dep. M.Budovskis - 37.lpp.

(dep. J.Zīgerista atsaukšana no

Sociālo un darba lietu komisijas;

dep. I.Kalniņa atsaukšana no

Budžeta un finansu (nodokļu)

komisijas un ievēlēšana Sociālo un

darba lietu komisijā)

Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem

1991.gada 23.decembra likumā “Par nodarbinātību””

(2.lasījums)

Ziņo - dep. P.Elferts - 39.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 41.lpp.

- 43.lpp.

- dep. A.Endziņš - 43.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 44.lpp.

- A.Bērziņš (darba valsts

                   ministrs) - 45.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 46.lpp.

 

Likumprojekts “Latvijas Republikas

Operatīvās darbības likums” (2.lasījums)

Ziņo - dep. I.Silārs - 48.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Ziņo - dep. Z.Tomiņš - 59.lpp.

Priekšlikums par sēdes pagarināšanu - 60.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašumu

atdošanu reliģiskajām organizācijām”” (1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Seiksts - 60.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 65.lpp.

 

Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem

dacos Latvijas Republikas likumdoanas aktos”

(1.lasījums)

Ziņo - dep. I.Birzniece - 67.lpp.

 

Likumprojekts “Par kārtību, kāda atjaunojama

Latvijas Republikas pirmsokupācijas perioda

(1918.-1940.g.) likumu piemērošana”

(1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 68.lpp.

 

Debates - dep. M.Grīnblats - 70.lpp.

- dep. R.Milbergs - 74.lpp.

- dep. J.Straume - 76.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1991.gada 13.janvārī parakstītā

un 1991.gada 14.janvārī Latvijas Republikas Augstākās

padomes ratificētā “Līguma par starpvalstu attiecību

pamatiem starp Latvijas Republiku un Krievijas

Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku”

ratifikācijas atcelšanu” (1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Ameriks - 78.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Grīnblats - 79.lpp.

 

Likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas

likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””

(1.lasījums)

Ziņo - dep. A.Siliņš - 83.lpp.

 

Likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas

likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””

(2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Siliņš - 83.lpp.

 

Likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas

Augstākās padomes 1993.gada 3.marta lēmumā

“Par koku ciršanas pārtraukšanu bijušo īpašnieku

(uz 1940.gada 20.jūniju) un viņu mantinieku

pieprasītajās zemēs”” (1.lasījums)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 84.lpp.

Paziņojums - dep. J.Sinka - 85.lpp.

 

Likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas

Augstākās padomes 1993.gada 3.marta lēmumā

“Par koku ciršanas pārtraukšanu bijušo īpašnieku

(uz 1940.gada 20.jūniju) un viņu mantinieku

pieprasītajās zemēs”” (2.lasījums)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 87.lpp.

Jautājums - dep. Z.Tomiņš - 88.lpp.

Ierosinājums - dep. A.Seile - 88.lpp.

 

Par likumprojekta “Par grozījumiem Latvijas

Republikas Augstākās padomes 1993.gada

3.marta lēmumā “Par koku ciršanas pārtraukšanu

bijušo īpašnieku (uz 1940.gada 20.jūniju) un viņu

mantinieku pieprasītajās zemēs”” atcelšanu

pirmajā lasījumā - 89.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 90.lpp.

- dep. R.Milbergs - 90.lpp.

- dep. A.Seile - 92.lpp.

- dep. J.Sinka - 93.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas

Augstākās padomes lēmumā “Par koku ciršanas

pārtraukšanu bijušo īpašnieku (uz 1940.gada

20.jūniju) un viņu mantinieku pieprasītajās

zemēs”” (1.lasījums)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 95.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu

varu”” (1.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 96.lpp.

Debates - dep. I.Silārs - 98.lpp.

- dep. A.Endziņš - 99.lpp.

- dep. M.Budovskis - 100.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 100.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu

varu”” (2.lasījums)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 101.lpp.

 

Par likumprojektu “Par grozījumiem 1993.gada

23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam””

Ziņo - dep. A.Piebalgs - 103.lpp.

 

Likumprojekts “Par pievienošanos 1956.gada

19.maija Konvencijai par kravu starptautisko

pārvadājumu ar autotransportu līgumu (CMR)

un minētās konvencijas 1978.gada 5.jūlija

protokolam” (1.lasījums) (Steidzams) - 103.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par pievienošanos 1956.gada

19.maija Konvencijai par kravu starptautisko

pārvadājumu ar autotransportu līgumu (CMR)

un minētās konvencijas 1978.gada 5.jūlija

protokolam” (2.lasījums) - 104.lpp.

 

Likumprojekts “Par pievienošanos 1973.gada

1.marta Konvencijai par pasažieru un bagāžas

starptautisko pārvadājumu ar autotransportu

līgumu (CVR) un minētās konvencijas

1978.gada 5.jūlija protokolam” (1.lasījums)

(Steidzams) - 104.lpp.

 

Likumprojekts “Par pievienošanos 1973.gada

1.marta Konvencijai par pasažieru un bagāžas

starptautisko pārvadājumu ar autotransportu

līgumu (CVR) un minētās konvencijas

1978.gada 5.jūlija protokolam” (2.lasījums) - 104.lpp.

 

Likumprojekts “Par pievienošanos 1970.gada

1.jūlija Eiropas valstu līgumam attiecībā

uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos

pārvadājumos ar autotransportu (AETR)”

(1.lasījums) (Steidzams) - 105.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par pievienošanos 1970.gada

1.jūlija Eiropas valstu līgumam attiecībā

uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos

pārvadājumos ar autotransportu (AETR)”

(2.lasījums) - 105.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Janeks - 105.lpp.

- dep. R.Milbergs - 106.lpp.

Priekšlikumi:

Par rudens sesijas slēgšanu - 108.lpp.

Par plenārsēdēm decembrī

- dep. A.Panteļējevs - 109.lpp.

- dep. A.Seile - 110.lpp.

- dep. A.Kreituss - 110.lpp.

- dep. M.Budovskis - 110.lpp.

- dep. A.Berķis - 111.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 111.lpp.

- dep. A.Rugāte - 112.lpp.

- dep. R.Milbergs - 112.lpp.

- dep. A.Ameriks - 113.lpp.

- dep. O.Kehris (ekonomikas

          ministrs) - 113.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - dep. Z.Tomiņš - 114.lpp.

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem