Latvijas Republikas 9.Saeimas

ziemas sesijas trešā sēde

2010.gada 21.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Man būtu lūgums nozvanīt vēl... Mums pilnīgi acīm redzami nav kvoruma... Pēc minūtes vajadzētu sākt...

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 21.janvāra kārtējo sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Muižnieces, Kraukļa, Ārberga, Kučinska un Spurdziņa priekšlikumu iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem” šo deputātu iesniegto likumprojektu „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (No zāles: „Ir iebildumi!”) Deputāti iebilst.

Līdz ar to mums šis jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamiem darba kārtības grozījumiem, iekļaujot sadaļā „Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem” deputātu Muižnieces, Kraukļa, Ārberga, Kučinska un Spurdziņa iesniegto likumprojektu „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 38, atturas - 3. Darba kārtība nav grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Ieroču aprites likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Šī pati komisija ir iesniegusi arī lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Latvijas Republikas Zemessardzes likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šā gada 21.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Imanta Kalniņa saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz arī iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”” un izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Līdz ar to, godātie kolēģi, tagad turpināsim izskatīt šodienai apstiprināto darba kārtību, un pirmais punkts apstiprinātajā darba kārtībā ir patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana, tas ir lēmuma projekts „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros”. Un iesniedzēji šim patstāvīgajam priekšlikumam bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Turklāt Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu, kuri, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 135.panta pirmo daļu, lūdz no Saeimas sēdes darba kārtības izslēgt šo lēmuma projektu, jo 135.panta pirmā daļa saka, ka šī lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā. Un pamatojums šobrīd ir tāds, ka mēs tikko kā, iepriekšējā ārkārtas sēdē, esam pieņēmuši analoģisku lēmumu. Līdz ar to jautājums: vai deputātiem ir iebildumi, ka šis lēmuma projekts tiek izslēgts no sēdes darba kārtības? Deputāti neiebilst. Tātad sēdes darba kārtība ir grozīta un šis lēmuma projekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Savukārt es atgādinu, ka Saeimas Prezidijs ir sasaucis šodien 15 minūtes pēc šodienas kārtējās sēdes pirmā jautājuma izskatīšanas Saeimas otru, ārkārtas, sēdi, kuras darba kārtībā ir finanšu ministra ziņojuma izskatīšana. Šī ārkārtas sēde ir sasaukta pēc Ministru prezidenta iniciatīvas. Tā kā mēs pirmo darba kārtības punktu esam izslēguši no darba kārtības, tad līdz ar to faktiski ir uzskatāms, ka šis darba kārtības punkts ir izskatīts. Līdz ar to mums ir šobrīd jāizsludina pārtraukums kārtējā sēdē un acīmredzot pēc 15 minūtēm, tātad bez divdesmit minūtēm divpadsmitos, mēs sākam Saeimas ārkārtas sēdi, kurā mēs izskatīsim finanšu ministra ziņojumu.

Tagad pārtraukums.

Es domāju, ka reģistrācija nav nepieciešama šobrīd. Pārtraukums - 15 minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpinām Saeimas 2010.gada 21.janvāra sēdi.

Turpinām ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz ļoti nopietnu likumprojektu. Tas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, kuru ir sagatavojusi un iesniegusi jums izvērtēšanai Juridiskā komisija. Vēlos uzsvērt, ka šajā likumprojektā ir rezultējies darbs pat vairāku gadu garumā un šo darbu ir veikusi Juridiskās komisijas izveidotā apakškomisija, kura strādā pie jauna likuma par tiesu iekārtu.

Un jāteic, ka šis nav pirmais, bet kārtējais solis, kad, gatavojot jaunu likumu, mēs nonākam pie jautājumiem, par kuriem domstarpību vairs nav un kuru risinājumus var integrēt jau spēkā esošajā likumā, negaidot, kad būs iespējams gana sarežģītu likumu pieņemt pilnībā jaunu. Un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, kura „sāls” pēc būtības ir ieviest Tieslietu padomi, tātad to institūtu, par kuru mēs esam ilgstoši debatējuši, bet kura ieviešana mums līdz šim nav sekmējusies.

Likumprojekts paredz to, ka Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas iesaistās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē.

Tā kā šis jautājums ir gana izdebatēts (ceru, ka tam uzmanību ir pievērsuši ne tikai tie deputāti, kas strādā Juridiskajā komisijā), Juridiskā komisija jūs lūdz šo likumprojektu šodien nodot Juridiskajai komisijai (esmu pārliecināta, ka tā tas notiks), turklāt lūdz noteikt, ka tas tiek nodots tikai un vienīgi Juridiskajai komisijai, lai tas šodien nonāktu līdz komisijai un mēs spētu bez atkārtotas izskatīšanas komisijā to skatīt šodien arī pirmajā lasījumā.

Ļoti aicinu jūs atbalstīt mūsu rūpīgo darbu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” tiek nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātei Intai Feldmanei. Viņa ir pieteikusies runāt „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija patiešām ir gandarīta par Satversmes tiesas lēmumu, kas mūsu valsts pilsoņiem dod cerību, ka vēl dzīvojam tiesiskā valstī.

Šo likumprojektu izstrādāja Sociālo un darba lietu komisija, lai izpildītu Satversmes tiesas lēmumu un steidzami labotu Dombrovska kunga valdības pieņemto prettiesisko lēmumu par pensiju samazināšanu, ar kuru valdība tādējādi atņēma pensionāriem pensijas daļu, viņu darba mūžā nopelnīto īpašumu.

Īpašu neizpratni rada tas, ka šāds valdības lēmums tika pieņemts apzināti, lai gan Labklājības ministrija likumprojekta anotācijā norādīja, ka var būt problēmas, un arī Saeimas Juridiskais birojs vairākkārt norādīja, ka likumprojekts ir pretrunā ar Satversmi. Tas liecina, ka valdošās koalīcijas politiķi gan valdībā, gan parlamentā apzināti neievēroja Satversmē garantētās tiesības. Pensijas tika samazinātas otrā dienā pēc pašvaldību vēlēšanām. Ne vārda nebilda par to priekšvēlēšanu kampaņas laikā, tāpēc tā likuma izmaiņas, kurš šodien mums ir jālabo, vajadzēja veikt lielā steigā un - galvenais! - neatlika laika meklēt alternatīvus variantus. Tas liecina par valdības neprofesionalitāti budžeta plānošanā. Domāju, tā bija īsta gļēvulība - riskēt ar gandrīz 500 tūkstošu cilvēku sirdsmieru un labklājību, jo, kā mēs zinām, daudzās ģimenēs pensija vai pabalsts šodien ir vienīgais iztikas avots.

Kad komisija steidza labot pieļauto kļūdu, īpaši dīvaini bija dzirdēt Dombrovska kungu nosaucam šo iniciatīvu par populismu, lai gan likumprojekta anotācijā bija rakstīts, ka tad, ja pieņems šo likumu, tie pensiju saņēmēji, kuri strādā, vairs nebūs izvēles priekšā - vai strādāt un saņemt daļu no pensijas vai pārtraukt darbu un saņemt pilnu pensiju. Šodien paliek jautājums: kurš uzņemsies atbildību par tiem 40 tūkstošiem strādājošo pensionāru, kuri bija spiesti pamest darbu, jo strādāt, saņemot 30 procentus no pensijas, - tas nav īsti adekvāti? Vai valdība šodien var garantēt šiem pensionāriem atgriešanos atpakaļ darbā?

Pensionāri šodien ir kļuvuši par politiskās spēles ķīlniekiem. Skanēja nekorekti paziņojumi par pensiju samazināšanu, jo citādi valsts bankrotēšot, sabrukšot, iestāšoties finansiāls krahs. Šodien mēs redzam, ka manipulēšana turpinās: ieturēto pensiju atmaksa ir atkal apdraudēta, ja nesaņemsim kārtējo aizdevumu, lai gan komisijas 7.janvāra sēdē finanšu ministrs un Valsts kases pārstāvji apgalvoja, ka nauda ir. Paliek jautājums - kurš melo?

Uzskatu, ka valdības lēmums veikt pensiju samazināšanu ir nodarījis kaitējumu ne tikai atsevišķiem cilvēkiem, bet arī valstij un sabiedrībai kopumā. Sabiedrības uzticību valsts varai šāds lēmums ir tikai samazinājis vēl vairāk. Tāpēc es šodien aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai. Un aicinu valdības vadītāju Dombrovska kungu valdības vārdā atvainoties pensionāriem par prettiesiskā lēmuma pieņemšanu, kā to šodien izdarīja Āboltiņas kundze.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Ainaram Baštikam. Viņš runāšot „par”.

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” paredz īstenot to, ko Satversmes tiesa nolēma. Taču, man liekas, šodienas diskusijas jau parāda to, cik patiess ir senais teiciens, ka, ja no vēstures nemācās, tad tā mēdz atkārtoties, bet jau kā farss vai kā daudz lielāka nelaime. Un īstenībā jau arī šie trīs likumprojekti liecina par to. Jau 2002.gadā politiķiem bija mācība: kad samazināja strādājošo pensionāru pensijas, tad pēc gadiem dabūja tās atmaksāt. Un tā problēma jau ir tā, ka daudz piesauktais Nodomu protokols ar Starptautisko Valūtas fondu... tas sākotnējais iepriekšējās valdības Nodomu protokols 2008.gada 18.decembrī... tā 24.punkts tieši paredzēja, ka pensijas un pabalstus neaiztiks. Un šīs pensiju samazināšanas rezultātu mēs redzam. Faktiski ir otrreiz uzkāpts uz tā paša grābekļa. Turklāt šis likumprojekts paredz izlabot šo netaisnību attiecībā uz pensionāriem, bet pabalsti, kas skar ģimenes ar bērniem, paliek iepriekšējā līmenī. Un līdz ar to mēs jau redzam, ka pagājušajā gadā strauji samazinājās dzimstība, un sakarā ar to problēmas nākotnē būs tieši ar pensiju samazināšanos... ar vecu cilvēku skaita paaugstināšanos, jo par apmēram diviem tūkstošiem bērnu mazāk dzimst.

Turklāt mēs redzam arī to, ka šīs pensiju izmaiņas nedeva gaidītos rezultātus: to 38 miljonu vietā, kurus cerēja iegūt ar šiem samazinājumiem, ieguva tikai 12 miljonus. Un vienīgais ieguvums bija uz to ģimenes valsts pabalstu rēķina, kuri tika samazināti daudzbērnu ģimenēm; uz to rēķina gan ieguva 3,3 miljonus budžetā. Tieši uz daudzbērnu ģimeņu rēķina!

Tieši tāpēc ir aicinājums turpmāk ekonomiskas un budžeta problēmas nerisināt uz visneaizsargātāko, tas ir, pensionāru un ģimeņu ar bērniem, rēķina.

Varētu teikt, ka šis likumprojekts ir kā tāds kļūdu labojums pēc kontroldarba, kurā skolotājs jeb Satversmes tiesa ielika divnieku.

Tāpēc es aicinu balsot „par” šo likumprojektu un arī atbalstīt tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies Baštika kungam.

Jāpiezīmē gan, ka līdz balsošanai par likumprojektu mēs vēl neesam tikuši.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Čepānes, Latkovska, Krūmiņa un Zaķa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei. Viņa acīmredzot runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Partijas „Pilsoniskā Savienība” un partijas „Jaunais laiks” priekšlikums ir izdarīt Saeimas kārtības rullī grozījumus, kas paredzētu, ka ģenerālprokurors ir apstiprināms, balsojot atklāti.

Lai jūs mūs nevainotu populismā, gribu jums raksturot kārtību ģenerālprokurora iecelšanai vai apstiprināšanai amatā, kāda ir Eiropā un pasaulē. Pastāv dažādi modeļi, no procesuālā skatpunkta raugoties. Tāpēc nevar teikt, ka atklāta balsošana par ģenerālprokurora iecelšanu vai apstiprināšanu būtu uzskatāma (kā sabiedrību baida atsevišķi mediji) par demokrātijas principu sašaurināšanu, aziātisku izpratni par demokrātiju vai par mūsu iešanu uz autoritārismu.

Kādi ir šie modeļi?

Lielākoties ģenerālprokuroru ieceļ attiecīgās valsts valdība vai prezidents: Igaunijā - valdība; Vācijā, saņemot Bundestāga piekrišanu, - prezidents; Somijā - prezidents; Zviedrijā - valdība; Armēnijā - prezidents pēc premjerministra priekšlikuma; Šveicē federālo prokuroru ieceļ valdība; Čehijā - valdība pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

Monarhijās, kā jau jūs noteikti nojaušat, ieceļ monarhs. Tā tas ir, piemēram, Dānijā, kur ģenerālprokurors ietilpst Tieslietu ministrijas sastāvā un viņu sauc par karalisko advokātu. Arī Spānijā ieceļ karalis.

Ir vesela rinda valstu, kur prokuratūru vada tieslietu ministrs, apvienojot šos abus amatus. Tā tas ir, piemēram, Francijā.

Kārtība, kas ir līdzīga tai, kāda ir Latvijā, proti, ka parlaments balsojot apstiprina izvirzīto kandidātu vai ka to dara prezidents pēc parlamenta akcepta, ir tikai nedaudzās valstīs, piemēram, Lietuvā, Ungārijā, Slovēnijā un Slovākijā. Lietuvā un Slovākijā balso atklāti. (Atsevišķos gadījumos, ja parlaments nobalso, ka balsošana veicama aizklāti, tad, protams, var balsot aizklāti.) Ungārijā un Slovēnijā ir otrādi: balso aizklāti.

Tātad balsošanas procedūra parlamentos ir dažāda, tā var būt gan atklāta, gan aizklāta. Gan vienai, gan otrai procedūrai ir savi plusi un mīnusi.

Visupirms jāteic, ka aizklāto balsošanu, kāda tā ir mūsu parlamentā - bez vēlēšanu zīmēm, proti, ar elektronisko balsošanas sistēmu jeb iekārtu -, mēs par aizklātu varam dēvēt visai nosacīti. Jo, godātie kolēģi, pa labi, pa kreisi, no augšas, no apakšas, atkarībā no tā, kur mēs atrodamies, viss ir skaidri redzams. Jo te nav tādas vietas, kur šī balsošanas pozīcija nebūtu redzama. Jūs esat varbūt bijuši citos parlamentos, arī Eiropas Parlamentā...

„Pilsoniskā Savienība” un „Jaunais laiks” uzskata, ka šai procedūrai jābūt atklātai un to nevajadzētu saistīt ar prokuratūras atriebību.

Es redzu, ka ir pieteicies runāt tagad Rasnača kungs. Viņš tāpat kā pagājušajā reizē... Novembrī, kad mēs runājām par to, ka par tiesnešiem iespējama atklāta balsošana, viņš saskatīja tajā interešu konfliktu: ja nu deputāts tagad iesaistītos kādā tiesas procesā, tad otra puse varētu viņam pārmest, ka viņš, redziet, savulaik ir balsojis par šo tiesnesi un ka tāpēc šis tiesnesis tagad pieņems attiecībā uz viņu pozitīvu lēmumu; var būt arī otrādi. Taču šajā gadījumā tā nevajadzētu - domāt par ģenerālprokurora atriebību vai par to, ka nu visi šie deputāti tagad ir sagatavojušies kaut kādiem ļoti smagiem tiesas procesiem.

Es domāju, ka neargumentētā viena tiesneša neievēlēšana augstākā amatā liecina, ka pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums Saeimas Kārtības rullī vispār nav adekvāts un klibo. Jo... Es jums uzdošu jautājumu: kāpēc, piemēram, valsts kontrolieris tiek ievēlēts ar vēlēšanu zīmēm? Man nav atbildes. Kāpēc, piemēram, tad, ja tiesnesis ir nolēmis aiziet no sava amata, viņam ir jānāk uz Saeimas Juridisko komisiju un mums par to jābalso šeit - Saeimā? Un kas notiktu tad, ja Saeima nobalsotu pret viņa aiziešanu? Tas ir ļoti formāls balsojums.

Es gribu jums, kolēģi, teikt, ka vajadzētu balsot atklāti, jo sabiedrība tad varētu redzēt, kāda ir tās vēlēto deputātu nostāja. Un tas turklāt novērstu liekulību, ka dažkārt politiķi mēdz sabiedrībai teikt vienu, bet faktiski balsojot pieņem citu lēmumu. Un arī sirdsapziņu varētu nomierināt ar to, ka deputāts sabiedrības priekšā ir rīkojies atklāti un godīgi.

Es uzsveru, ka minētie grozījumi nav saistībā ar kāda iespējamā ģenerālprokurora apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Aicinu tos kolēģus, kuriem ir pieņemama mūsu pozīcija, atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies Čepānes kundzei par lielisko ekskursiju pa pasaules valstīm un informāciju par ģenerālprokurora apstiprināšanas kārtību. Taču vēlos atgādināt, ka daudzās valstīs ģenerālprokurors ir vienlaikus arī tieslietu ministrs (No zāles dep. I.Čepāne: „Es jau teicu!”), daudzās valstīs ģenerālprokurors ir izpildvaras pārstāvis (No zāles dep. I.Čepāne: „Es to teicu!”) un tur, kur viņš ir piederīgs pie izpildvaras, tas pārsvarā notiek atklāti. Līdzko saskaramies ar tiesu varu, runa ir par aizklāto balsojumu.

Ja runājam par iespēju balsot, es pilnībā piekrītu Čepānes kundzei, ka pogas spiešana aizklātā balsošanā nenodrošina demokrātiskumu. Taču es aicinu izlasīt Saeimas kārtības rullī noteiktās deputāta tiesības, kuras deputāti izmantoja, balsojot par Nilu Muižnieku savulaik. Mēs, „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, pieprasījām balsošanu ar zīmēm, un vairākums to atbalstīja, un toreiz Nilu Muižnieku neapstiprināja amatā.

Ja runājam par ģenerālprokurora izvirzīšanu, tad aicinu vienkārši padomāt nedaudz plašāk. Padomājiet... Iedomājieties, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs izvirza citu kandidātu un žurnālisti nevar atrast šim kandidātam „skeletu skapī”. Jūs iedomājaties, ka tad šis balsojums būs demokrātisks? Tad jūs prasīsiet grozīt šo likumu pretējā virzienā, lai noteikti būtu aizklāts balsojums. Nevajag vienam cilvēkam piemērot konkrētu likumu! Mēs tā daudzreiz esam iebraukuši grāvī. Tā ka, ja mēs nonāksim līdz balsojumam par ģenerālprokuroru, es būšu viens no pirmajiem, kas pieprasīs balsošanu ar zīmēm. Tur es jūs pilnībā atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Seiles, Čepānes, Latkovska, Krūmiņa un Zaķa iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 59, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Eduarda Pupova atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas deputāti savā sēdē izskatīja lēmuma projektu „Par Eduarda Pupova atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Ir plānots, ka šis lēmums stātos spēkā, sākot jau ar šā gada 22.janvāri.

Komisija uzklausīja Pupova kungu, kā arī viņa novēlējumus likumdevējiem, uzklausīja arī Augstākās tiesas pārstāvi un atbalstīja šo lēmuma projektu.

Aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Eduarda Pupova atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

V.Muižniece. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lēmuma projekts „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Robertam Lazdānam”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar lēmuma projektu „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Robertam Lazdānam”.

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra ierosinājumu, kā arī izvērtēja atsauksmes, kādas par Lazdāna kungu ir sniegusi Kurzemes apgabaltiesa un Latvijas Republikas Augstākā tiesa, kā arī Tiesu administrācija, un bija vienprātīga savā spriedumā, ka tiesnesis, kurš pavisam nesen ir beidzis tiesneša darbu (pavisam nesen mēs lēmām par Lazdāna atbrīvošanu no amata), ir pelnījis kļūt par trešo Goda tiesnesi Latvijā. Šis ir trešais gadījums, kad mēs tādu lēmumu pieņemam.

Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Robertam Lazdānam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz šīs pašas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un mēs esam saņēmuši arī analoģiskus lūgumus, kopā trīs, no Sociālo un darba lietu komisijas.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Komisija lūdz šo likumprojektu iekļaut kā nākamo darba kārtības punktu pēc likumprojekta „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz līdzīgi rīkoties ar tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, tātad izskatīt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā un iekļaut pēc likumprojekta „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz tāpat rīkoties ar tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, tātad izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā un iekļaut darba kārtībā pēc likumprojekta „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus likumprojekta otrajam, galīgajam, lasījumam.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 2. - deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas priekšlikumā - 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās noteikšanu. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju, izskatot šo jautājumu trīs komisijas sēdēs (vienā no tām - 7.janvārī, piedaloties abu minēto jomu ministriem - labklājības ministram Uldim Auguļa kungam un finanšu ministram Einaram Repšes kungam, kā arī trīs komisijas sēdēs piedaloties Valsts kases, Latvijas Bankas, Latvijas Pensionāru federācijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem), ir izstrādājusi šo likumprojektu, kas nosaka, kādā veidā pensionāriem, kuri saņem valsts noteikto vecuma pensiju, pensionāriem, kuri saņem izdienas pensiju pēc diviem nolikumiem un kuriem izdienas pensija tiek maksāta no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, kā arī strādājošiem pensionāriem ir atmaksājama, attiecīgi izpildot Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra spriedumu, tā pensijas daļa, kura ieturēta laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.janvārim.

Godātie kolēģi! Iepazīstoties ar likumprojektu, jūs redzat, ka tajā ir atrunāta šīs pensijas daļas atmaksāšana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana par pagājušo gadu un par šā gada pirmo mēnesi, tas ir, janvāri, kā arī ir paredzēta norma, kā atmaksāt atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem likumiem (te ir runa par Civillikumu) to personu pensijas, kuras nav sagaidījušas šā likumprojekta apstiprināšanas dienu (tātad ir runa par tiem pensionāriem, kuri jau ir viņsaulē).

Kā jau teicu, mēs, izstrādājot šo likumprojektu, sadarbojāmies ar Finanšu ministriju. Jūs redzat likumprojektā normas, kā tiks aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis pensijām, kuras pārsniedz 165 latus mēnesī. Likumprojektā skaidri un gaiši ir norādīts (un to apstiprina Finanšu ministrija), kāda ir šī kārtība, lai pensionāri nezaudētu to, kas viņiem pienākas. Proti, aprēķinās par katru mēnesi pagājušajā gadā ienākuma nodokli 23 procentu apmērā un par janvāri - 26 procentu apmērām, tā, kā tas noteikts mūsu, Latvijas, likumos.

Komisija ir pieprasījusi un saņēmusi finanšu ministra atzinumu par šo likumprojektu. Viņš norāda, ka Finanšu ministrija atbilstoši savai kompetencei ir izskatījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sagatavoto un iesniegto likumprojektu „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” un tam pievienoto anotāciju un neiebilst pret likumprojektu un anotāciju.

Sociālo un darba lietu komisija aicina kolēģus piešķirt likumprojektam steidzamību un pēc tam balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli komisija aicināja arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu!... Es atvainojos! Es atvainojos... Es atsaucu zvanu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles: „Mēs jau nobalsojām!”)

Mēs atzinām likumprojektu par steidzamu.

Tagad ir debates par likumprojektu pirmajā lasījumā.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās dāmas un kungi! No sabiedrības nāk daudz aicinājumu, kas adresēti valdībai un Saeimai, - atvainoties apzagto pensionāru priekšā. Apspriežamais likumprojekts „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” arī ir šāda atvainošanās no Saeimas puses.

Lai nenāktos otrreiz atvainoties - un nu jau par šo likumu - pensionāru priekšā, būtu lietderīgi izanalizēt Satversmes tiesas spriedumu, kuram mēs varam pateikties par šā likumprojekta rašanos. Tiesa ir izdarījusi spriedumu, pamatojoties uz diviem argumentiem.

Pirmkārt. Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, nav ar pietiekamu rūpību izvērtējis to alternatīvas un nav paredzējis saudzējošāku risinājumu. Apstrīdētās normas līdz ar to neatbilst Satversmes 109.pantam. Kā pierādījumu Satversmes tiesa ir izmantojusi atsauces uz Saeimas debatēm. Kā ir teikts Satversmes tiesas spriedumā, debatēs tika norādīts uz ministriju izdevumu samazināšanu, sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes palielināšanu vai tāda minimālās pensijas apmēra noteikšanu, kas nebūtu samazināms.

Otrkārt. Tā kā pensiju samazinājumam nav paredzēta diferencēta pieeja, nav noteikta nedz atlīdzība par pensiju ieturējumu, nedz arī atbilstošs pārejas periods, apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1.pantam.

Tā ir kopumā visa tiesas argumentācija.

No iepriekšminētā var spriest, ka tiesa savā spriedumā ir atsaukusies tikai uz sešām normām, kuras, ja tās tiktu ietvertas likumā jeb arī pieņemtas likuma veidā, varētu kļūt par pamatojumu attaisnojošam spriedumam. Šīs normas nebija radušās tiesnešu prātos, bet gan deputātu prātos, kuri pretojās likuma pieņemšanai. Lūk, šīs normas ar norādi uz to autoriem.

Kā pirmo minēsim ministriju izdevumu samazināšanu. Šo priekšlikumu PCTVL frakcija iesniedza iekļaušanai Ministru kabineta iekārtas likumā, turklāt iesniedza tajā pašā jūnija paketē, kurā bija likums par pensiju ieturējumiem. Vēl vairāk! No Saeimas tribīnes mēs paziņojām, ka ministriju skaita divkārša samazināšana kopā ar izmaksām arī ir alternatīva ieturējumiem no pensijām.

Tādu nepopulāru pasākumu kā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu obligātās likmes palielināšana piedāvāja partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija decembrī budžeta paketē, bet, par laimi, to atsauca.

Nesamazināt minimālo pensiju apmēru piedāvāja „Saskaņas Centra” frakcija septembrī un PCTVL frakcija decembrī. Vēl vairāk! Mūsu priekšlikuma apspriešanas laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Juridiskā biroja vadītājs tieši teica, ka grozījuma noraidīšana viennozīmīgi norāda uz procesa zaudēšanu Satversmes tiesā. Saudzīgāku risinājumu attiecībā uz strādājošo pensionāru pensiju ieturējumiem piedāvāja jūnijā gan „Pilsoniskā Savienība” - 50 procenti 70 procentu vietā -, gan arī PCTVL - 30 procenti. Uzskatīt pensiju ieturējumus par piespiedu aizņēmumu un vēlāk kompensēt tos piedāvāja jūnijā kā ideju bez turpmākas detalizēšanas tā pati „Pilsoniskā Savienība”. PCTVL iesniedza analoģisku priekšlikumu, kurā, starp citu, ierosināja atgūto pensiju izmaksāt arī mirušo pensionāru radiniekiem; tas ir redzams arī apspriežamajā likumprojektā. Visbeidzot - paredzēt pirms likuma spēkā stāšanās pārejas laikposmu ierosināja vienīgi PCTVL.

Ko mēs redzam šīs analīzes rezultātā?

Pirmām kārtām jāteic, ka Satversmes tiesas argumentācija pamatojas vienīgi uz atsevišķu frakciju iesniegtiem likumdošanas priekšlikumiem, kurus bija noraidījis deputātu vairākums. Viens šāds priekšlikums pieder „Saskaņas Centram”, trīs priekšlikumus iesniedza „Pilsoniskā Savienība” un piecus - PCTVL. Starpība starp mums un „Pilsonisko Savienību” ir tikai tajā, ka mēs balsojām „pret” attiecībā uz likumprojektu kopumā, bet „Pilsoniskā Savienība”, izņemot deputāti Čepāni, balsoja „par”. Mēs apzināti iesniedzām savus priekšlikumus, paredzēdami tiesas reakciju, kaut arī stipri riskējām gadījumā, ja Saeima tos atbalstītu un nepietiktu argumentu atzīt likumu par antikonstitucionālu. Bet mēs droši paļāvāmies uz rusofobisko attieksmi pret PCTVL priekšlikumiem un nebijām kļūdījušies.

Tagad par paša likumprojekta trūkumiem, par kuriem, ja mēs tos nelabosim, nāksies jau otro reizi atvainoties pensionāru priekšā. Pilnā mērogā eksperiments, atmaksājot ieturēto pensiju invalīdiem, jau tika rīkots novembrī, un laikraksta „Vesti Segodņa” 13.janvāra numurā tiek aprakstīts gadījums, kad šādi aplaimots pensionārs vienreizējas ienākumu palielināšanas rezultātā zaudēja maznodrošinātā statusu. Šādi draudi aprīlī piemeklēs daudz lielāku skaitu pensionāru, kuri arī varētu zaudēt trūcīgā statusu un pašvaldības sociālā nodrošinājuma pabalsta daļu. Trūcīgās personas statusa noteikšana visā valstī ir vienāda - tās ir personas, kam triju mēnešu laikā ienākumi nepārsniedz 90 latus mēnesī. Pieņemsim, ka pensionāram ir noteikta pensija, kas ir 80 latu. Viņam aprīlī atdos septiņu mēnešu laikā ieturētos 56 latus, un tad viņa vidējais ienākums triju mēnešu laikā sastādīs 240 latus - atjaunotās pensijas latus - un vēl 56 latus. Ja sadala uz trīs, tad ir apmēram 99 lati mēnesī. Un, kaut gan pensija viņam tā arī paliks 80 latu apmērā, trūcīgā statusu un ar to saistītos atvieglojumus viņš zaudēs. Nav grūti aprēķināt, ka trūcīgā statusu zaudēs visi pensionāri, kuriem pensija ir robežās no 73 līdz 90 latiem. Maznodrošinātā statusa noteikšanas kritēriji dažādās pašvaldībās ir dažādi. Piemēram, Rīgā par maznodrošināto uzskata personu ar ienākumiem, kas ir 225 lati. Un šo statusu zaudēs visi pensionāri, kuru pensija ir diapazonā no 182 līdz 225 latiem. Saskaņā ar pensiju apmēra datiem, kas ir izvietoti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā, pirmajā diapazonā nonāk 23 tūkstoši, bet otrajā - vēl 72 tūkstoši cilvēku. Tātad, ja mēs pieņemsim šo likumprojektu tādu, kāds tas ir piedāvāts, tad atvainoties nāksies vēl gandrīz 100 tūkstošu cilvēku priekšā jeb ceturtās daļas visu pensionāru priekšā. Tas ir, neskaitot tos, kuri saņem no pašvaldībām sociālā nodrošinājuma pabalstus. Pabalstu apmēra samazināšana skars visus pensionārus, kuri tos saņem.

Labklājības ministrs Uldis Augulis arī uzskata, ka, novērtējot cilvēku materiālos resursus, šīs pensionāriem ieturētās pensijas, šo atmaksājamo naudas summu, nevar uzskatīt par ienākumu vienā mēnesī. Viņš pašvaldībām nosūtīja vēstuli un skaidroja, ka šādā gadījumā ir jāņem vērā pilnās pensijas apmērs, kāds tas bija pirms samazināšanas iepriekšējos trīs mēnešos. Diemžēl ministra vēstule pašvaldībām nav saistoša. Piemēram, apspriežamajā likumprojektā, kā pareizi teica Barčas kundze, ir detalizēta instrukcija, kā no atmaksājamās pensijas summas aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Diemžēl par maznodrošinātā statusa noteikšanu neviena vārda tur nav.

Tas ir likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nevis Repšes kunga vēstule Valsts ieņēmumu dienestam par likuma piemērošanu!

Tādēļ likumprojekta otrajam lasījumam nepieciešams iesniegt grozījumu, ka vienreizējās pensiju ieturējumu izmaksas aprīlī netiks ņemtas vērā, piešķirot attiecīgo statusu un aprēķinot sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šis grozījums ir sagatavots, mēs esam gatavi to iesniegt desmit minūšu laikā, un es aicinu komisiju šo priekšlikumu izskatīt un vai nu atbalstīt, vai izstrādāt savu priekšlikumu, lai šo bīstamību novērstu.

Paldies par uzmanību, un aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam debatēs vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi!

Es domāju, šeit, zālē, nav neviena deputāta, kas šo likumprojektu neatbalstīs pirmajā lasījumā un arī galīgajā lasījumā. Taču lieta ir tāda, ka tomēr gribas sakarā ar šā likumprojekta būtību pateikt dažus vārdus, mūsu domas - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” viedokli.

Bija vajadzīgs garš ceļš un Satversmes tiesas spriedums, kas droši vien valstij neizmaksāja lēti, lai Dombrovska kunga vadītā valdība saprastu, ka lēmums par pensiju samazināšanu neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Nelīdzēja ne Šķēles kunga rūgtā pieredze 2002.gadā, ne opozīcijas, ne sociālo partneru, pat ne dažu kompetentu pozīcijas deputātu skaļie brīdinājumi, ka pensiju samazināšana ir prettiesiska, antikonstitucionāla un ka agrāk vai vēlāk šāds likums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā un atzīts par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža.

Nu valdībai tas ir skaidrs. Un Saeimai ir tas gods valdības kļūdas izlabot. Nu, kaut vai šodien. Vai izlabosim un aizmirsīsim? Acīmredzot šai valdībai joprojām aktuāls ir jautājums, ko nozīmē jēdziens „politiskā atbildība”. Šķiet, tas ir kļuvis par bezgalīgi staipāmu jēdzienu. Tik staipāmu, ka Dombrovska kungs pamanās savas jau gadu ilgušās valdības atbildību izstiept gan pār Godmaņa, gan Kalvīša kunga valdības galvām. Diemžēl šī politiskā atbildība nestiepjas līdz Repšes kunga valdībai.

Nu kļūstiet reiz pieauguši! Ir pienācis laiks pašiem uzņemties atbildību par izdarīto un neizdarīto. Beidziet vainu meklēt visur kur citur, tikai ne sevī! Jums pašiem labi zināms, ka Godmaņa valdības parakstītā vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem neparedzēja pensiju samazināšanu. Vairāki deputāti par to šeit jau runāja vairākkārt. Es domāju, ka ir vērts to atgādināt, tas pats Nodomu protokola 24.punkts par to arī runā. Tātad tā ir tikai un vienīgi Dombrovska valdības iniciatīva un līdz ar to arī atbildība. Arī Satversmes tiesa savā spriedumā norādījusi, ka starptautiskās saistības pašas par sevi nevar kalpot par argumentu pamattiesību ierobežošanai un ka izvēle attiecībā uz veidu, kādā veikt budžeta izdevumu samazināšanu, bija atstāta Latvijas ziņā, tātad nacionālās valdības un parlamenta ziņā. Šai valdībai ir jāuzņemas atbildība par savu inertumu un slinkumu, jo pirms budžeta grozījumu pieņemšanas jūnijā tā nemeklēja citas, alternatīvas, iespējas budžeta izdevumu samazināšanai.

Šodien dzirdējām, ka vienīgā iespēja - vienīgā iespēja! - bijusi naudas atņemšana pensionāriem. Turklāt dzirdējām arī viedokļus, ka tas tika izdarīts pat apzināti. Nu neticami!

Ja valsts prasa atbildību no šofera, kurš sēdies pie stūres dzērumā, vai no politiķu sakūdīta jaunieša, kas dusmu uzplūdā iemetis akmeni parlamenta logā, tad valsts vadītājiem ir jābūt paškritiskiem un jāuzņemas atbildība par pašu nodarīto kaitējumu lielai sabiedrības grupai - ne tikai pensionāriem, bet arī viņu bērniem un mazbērniem, no kuriem daudzi šobrīd ir bez darba un kuru vienīgais iztikas avots ir jau tā nelielās vecāku vai arī vecvecāku pensijas. Valdībai ir jāuzņemas atbildība arī par to pensionāru ciešanām, kuri, saņemot samazinātās pensijas, nevarēja vairs atļauties nopirkt zāles vai maizes kukulīti mēneša beigās.

Valdībai ir jāuzņemas atbildība arī par tiem vairākiem simtiem, varbūt pat tūkstošiem, Latvijas nepilsoņu, kuri, redzot kolīzijas ar pensiju izmaksām, šā pusgada laikā izvēlējušies pat Krievijas pilsonību un Krievijas pensijas.

LPP/LC frakcijas deputātus uztrauc, ka šī tiesiskā tiesiskuma neievērošana turpinās un būs jauni Satversmes tiesas lēmumi, jo pēdējā laikā valdība ir pieļāvusi rupjas kļūdas, uzskatīdama, ka galvenais ir saņemt „injekciju” no Starptautiskā Valūtas fonda, nevis attīstīt ekonomiku un ievērot valsts pamatlikumu.

Tāpēc frakcijas vārdā saku, ka mēs, LPP/LC frakcijas deputāti, noteikti atbalstām šo likumprojektu un lūdzam visus deputātus to pieņemt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Barčas kundze!

 

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Komisijas vārdā tomēr vēlos piebilst. Vēlos piebilst par kolēģa Buzajeva kunga izteiktajiem viedokļiem.

Pirmkārt. Uzmanīgi noklausījos Buzajeva kungu, un, tā kā zinu, kāda ir bijusi Sociālo un darba lietu komisijas sadarbība līdz šim, kad esam uzklausījuši ļoti nopietnus Buzajeva kunga priekšlikumus un tos pat atbalstījuši, šodien Buzajeva kungs mani pilnīgi izbrīna. Proti, šodien Buzajeva kungs aicina atstāt trūkumā pensionārus, kuru pensijas ir zemas vai pat ļoti zemas, jo viņš saka, ka nevar šodien lemt par pensiju atmaksāšanu desmit vai septiņdesmit procentu apmērā šiem pensionāriem, jo, lūk, viņiem tādā gadījumā neiznāks tajā mēnesī vai nākamajā mēnesī saņemt sociālos pabalstus pašvaldībās. Es domāju, ka tas nu tā kā būtu pavisam nepareizi.

Otrkārt. Buzajeva kungs runā par cilvēkiem, kuri saņem sociālā nodrošinājuma pabalstu. Saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām” sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem tās personas, kurām nav tiesību saņemt valsts vecuma pensiju, kad tām pienāk pilnais pensijas vecums - tas ir, 62 gadu vecums kā vīriešiem, tā sievietēm -, jo tām nav pierādāmi algotā darbā nostrādāti 10 gadi, un tās šo sociālā nodrošinājuma pabalstu var saņemt piecus gadus vēlāk, tas ir, 67 gadu vecumā. Iepriekšējais likums par pensiju samazināšanu šo cilvēku grupu nav skāris.

Otra grupa, kas ir saistīta ar valsts pensijām un kas saņem sociālā nodrošinājuma pabalstu, ir 3.grupas invalīdi. Saeima jau pagājušajā gadā šīs normas laboja, un visi invalīdi jau novembrī saņēma summu, kas ieturēta no 1.jūlija līdz 31.oktobrim. Un turpmāk, sākot ar novembri, invalīdi saņem pilnu pensiju.

Es ļoti aicinu, runājot par likumprojektu, precīzi to teikt, lai mēs nekādā gadījumā nemulsinātu un nepareizas lietas nesastāstītu cilvēkiem, kuri klausās Saeimas sēdi. Viņi patiešām pēc tādas runas varētu būt ļoti satraukti un sākt meklēt, kāpēc kuram kaut ko atņēma vai neatņēma, vai atdos atpakaļ.

Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

A.Barča. Godātā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pagājušajā starpbrīdī nolēma aicināt parlamentu pieņemt likumprojektu „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” un pārējos divus arī otrajā, galīgajā, lasījumā, lai tikpat strauji kā 2009.gada jūnijā, kad Saeima izdarīja grozījumus likumā, nosakot ierobežojumus, mēs ļoti strauji varētu pieņemt arī likumu par to, ka cilvēkiem ir atdodama šī ieturētā naudas summa. Vēl jo vairāk tāpēc - paskaidroju Sociālo un darba lietu komisijas vārdā -, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir jāveic ļoti nopietns darbs, lai aprīlī visiem varētu atdot atpakaļ ieturēto pensijas summu.

Tādēļ es tiešām, kolēģi, lūdzu izlemt jautājumu un balsot „par” likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātam Buzajevam ir priekšlikums par procedūru? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Beidz tu vienreiz!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Pirmkārt, man ir iebildums pret to, ka mēs nekavējoties balsotu par pieņemšanu otrajā lasījumā. Sakarā ar to, ko es teicu.

Un, otrkārt, ir priekšlikums - noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15 minūtes, un veikt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā, ja tas ir iespējams, šīs sēdes beigās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai citu ierosinājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav? Tātad ir izskanējuši divi priekšlikumi. Viens ir pieņemt likumprojektu šodien otrajā lasījumā tūlīt. Tātad, ja kādam no deputātiem ir iebildumi, tas nav mums izpildāms. Otrs ir Buzajeva kunga priekšlikums - noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15 minūtes, un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt šīs sēdes beigās. Vai ir citi priekšlikumi par termiņu?

A.Barča. Nu ko darīt? Kolēģis Buzajevs ir izteicis savu priekšlikumu (diemžēl atbilstošu Saeimas kārtības rullim). Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 14.45 un likumprojekta izskatīšana - Saeimas šodienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti tātad atbalsta šo priekšlikumu. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 14.45 un likumprojekta izskatīšana - Saeimas šodienas sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Jums priekšā celts grozījums likumā „Par valsts pensijām”. Mums nepieciešams labot likumā tikai vienu normu - tas ir pārejas noteikumu 57.punkts. Vairs neatkārtošu visu iepriekš sacīto. Jūsu priekšā ir arī korekta - manuprāt, korekta - un iespējami smalki uzrakstīta anotācija. Arī par šo likumprojektu esam komisijā saņēmuši no finanšu ministra Einara Repšes kunga pozitīvu atzinumu.

Komisijas vārdā lūdzu piešķirt arī šim likumprojektam steidzamību un balsot šodien par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Barča. Lūdzu kolēģus pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Sen bija laiks!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku, kad likumprojekts varētu tikt izskatīts otrajā lasījumā.

A.Barča. Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” paredz, ka saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu ir labojama tikai viena norma, tas ir, paredz izslēgt pārejas noteikumu 57.punktu, komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izstrādājusi un jums priekšā cēlusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””. Šā likumprojekta normas ir izstrādātas, lai varētu izpildīt Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra spriedumu, tāpēc komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu jūs, kolēģi, balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

A.Barča. Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija šodien, sanākusi uz savu sēdi, nolēma aicināt jūs balsot par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” pieņemšanu šodien arī otrajā lasījumā, jo grozījumi šajā likumā ir izdarāmi tikai tādēļ, lai mēs varētu izpildīt Satversmes tiesas spriedumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, ko iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Paldies.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Hanka.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamo Prezidij! Kolēģi!

Jūsu priekšā jābūt ir dokumentam ar numuru 5385. Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”.

Atbildīgā komisija likumprojekta trešajam lasījumam ir saņēmusi 21 priekšlikumu un pieņēmusi par katru no tiem lēmumu.

1. - tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 3.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Šadurskis, diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 4. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums... Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Ir runa par 6.priekšlikumu.

P.Hanka. Vai es kādu priekšlikumu palaidu garām?

Sēdes vadītāja. Nē. Nākamais ir 7.priekšlikums. Vispirms bija 6., nākamais ir 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir 21 priekšlikums, un mēs esam tikuši līdz 7.priekšlikumam.

P.Hanka. Tā... tā...

7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 10. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 11. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. Un 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

 

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija piedāvā jums izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokuments Nr.5392). Likumprojektam uz trešo, galīgo, lasījumu ir saņemts viens priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikuma atslēgvārdi - „vadītājs” un „darbinieks”. Es aicinu izslēgt likumprojekta 3.pantu un atgriezties pie spēkā esošās redakcijas. Proti, pamatojos uz pārliecību par to, ka par izvairīšanos pildīt normatīvajos aktos noteiktos izglītības iestādes vadītāja pienākumus vajadzētu sodīt izglītības iestādes vadītāju, kā tas līdz šim ir bijis. Savukārt tad, ja mēs atbalstīsim otrajā lasījumā pieņemto redakciju, kurā ir runa par izglītības iestādes darbinieka sodīšanu, pastāv risks, ka izglītības iestādes vadītājs nepamatoti mēģinās izvairīties no atbildības.

Turklāt svarīgi būtu atzīmēt, ka Juridiskās komisijas sēdes laikā divu ministriju pārstāvji, attiecīgas amatpersonas, manuprāt, ļoti neveiksmīgi skaidroja savu nostāju un sava priekšlikuma būtību.

Līdz ar to es lūdzu balsot par pirmo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī ideja - sodīt skolotājus ar naudas sodu par izglītojamā drošības noteikumu pārkāpšanu izglītības iestādēs - nav pelnījusi atbalstu. Gluži pretēji! Atbalstu pelna ideja šo jauno normu no likumprojekta izsvītrot.

Pirmkārt. Dažādu pasākumu, it īpaši ekskursiju, rīkošana bērniem - tā ir sarežģīta lieta, kas nekad netiek papildus apmaksāta un, kad viens skolotājs vada dažus desmitus skolēnu, arī visai neparedzama. Skolotājs jau tā atrodas ārkārtīgas spriedzes stāvoklī un nes par visu notikušo disciplināro atbildību. Padarīt viņu vēl arī par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pārkāpēju - tas nozīmē krasi pazemināt viņa jau tā zemo autoritāti.

Otrkārt. Tas ir principiāli jauns naudas soda veids, bez kura sabiedrība lieliski bija iztikusi ilgu laiku. Es nezinu, vai pirmskara Latvijas skolotājus aplika ar naudas sodiem, bet pēdējo 70 gadu laikā šādu naudas sodu nebija. Šī ir pavisam nesaprotama lieta, kādēļ ceļā uz demokrātiski attīstītu valsti pēkšņi kļuva nepieciešams tos ieviest.

Treškārt. Šo naudas sodu noteikšanai tiek izvēlēts visnepiemērotākais laiks. Valsts jau tā krasi pazeminājusi skolotāju algas, un nu valsts vēl bezkaunīgi uzstāda skolotājiem papildu soda sankcijas.

Ceturtkārt. Šo priekšlikumu iesniedza Labklājības ministrija, kurai saskaņā ar ministrijas nolikumu, kā arī ar pašu šīs ministrijas nosaukumu ir pavisam citas funkcijas, nevis skolotāju aplikšana ar naudas sodiem.

Vienīgais pozitīvais moments ir tas fakts, ka ministrijas sākotnējais priekšlikums bija vēl sliktāks un reducējās uz to, ka skolotājus ir nepieciešams aplikt ar naudas sodiem par jebko. Pašreizējā redakcijā naudas soda piemērošanas joma tomēr ir ierobežota.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu, ka no likumprojekta nepieciešams izsvītrot jauno naudas soda veidu, bet, ja tas šeit tomēr paliks, tad būs jābalso pret likumprojektu kopumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tāds liktenis!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es nerunāšu komisijas vārdā, bet minēšu to, ko minēju komisijā kā deputāts.

Diemžēl priekšlikuma iesniedzēji... varbūt viņiem nav bijusi saskarsme ar to, kas reāli notiek skolās. Šobrīd situācija ir tāda, ka jau gandrīz gadu ekskursijas skolēniem vai nu nenotiek, vai notiek maz šādu ekskursiju. Ļoti apgrūtināta ir skolēnu nogādāšana, piemēram, uz vietām, kur ir peldbaseini, ļoti apgrūtināta ir skolēnu nogādāšana uz ledus hallēm, kur viņi mācās slidot, jo tie normatīvi, kuri bija līdz šim, visos gadījumos paredzēja sodīt direktoru, respektīvi, iestādes vadītāju, un līdz ar to lielākā daļa šo direktoru maksimāli centās ierobežot tos riskus, kādi varēja būt saistībā ar kāda darbinieka neizdarību.

Ir noteikti normatīvi, cik lielam skaitam bērnu jābūt līdzi vienam pieaugušajam. Bieži vien vecāki vai vecvecāki pavada bērnus kopā ar pedagogiem. Atklāti teikšu, ka esmu saņēmis pārmetumus: „Kāpēc jūs Saeimā pieņemat tādus likumus, kas neļauj mums braukt ekskursijās?” Es sākumā brīnījos, kā var tā būt. Beigās tomēr konstatēja šo kļūdu, kas bija iepriekš pieļauta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Jāteic, ka mēs šo kļūdu bijām pieļāvuši. Un labi, ka to cenšas labot. Vai ar šiem grozījumiem tā tiks labota vai ne? Es ļoti ceru, ka tiks. Bet jebkurā gadījumā deputāta Agešina priekšlikums var novest pie tā, ka turpināsies tas, kas jau gandrīz gadu turpinās, - ka bērni ekskursijās praktiski nebrauc vai brauc ļoti, ļoti maz.

Tā ka es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Valērija Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 55, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 22. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Dagnija Staķe.

D.Staķe (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Skatām trešajā lasījumā likumprojektu „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā”.

Trešajam lasījumam saņemts viens priekšlikums - tieslietu ministra Mareka Segliņa priekšlikums, kurā tiek precīzi pateikts, uz kādām kapitālsabiedrībām un komercsabiedrībām šis likumprojekts attiecas. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Ļoti lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par vienīgo priekšlikumu, kas iesniegts šā likumprojekta trešajam lasījumam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5288 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

 

J.Sokolovskis. 11.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Maksātnespējas likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem Nr.5277 un Nr.5378.

Būtībā šis ir ilgi gaidīts likumprojekts, kas tiešām būtiski samazinās administrēšanas izmaksas un vienkāršos maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, padarīs to daudz ātrāku un efektīvāku. Skaidrs, ka te vēl būs diezgan liels darbs darāms, un mēs gaidīsim priekšlikumus. Tas ir vēl jāapspriež valdībā, jo tas ir saistīts ar to, ka valdībai ir uzlikts šāds pienākums.

Arī valdībā šos priekšlikumus skatīja, tāpēc aicinu likumprojektu „Maksātnespējas likums” atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie deputāti! Godātie kolēģi! Minētais likumprojekts patiesībā ir esošā likuma jaunā redakcija, bet ļoti paplašināta.

Manuprāt, šis likumprojekts padara maksātnespējas procesu ilgāku un sarežģītāku, jo ir plānotas divas procedūras vienas procedūras vietā, proti, bankrota procedūra un saistību dzēšanas procedūra. Patiesībā tas tikai ievilcina visu šo procesu - maksātnespējas procesu -, ieliek to atvilktnē un padara to par bezperspektīvu.

Otra lieta, kas, manuprāt, ļoti svarīga. Pēc bankrota procedūras, tātad visas mantas pārdošanas, tiesa, pamatojoties uz administratora atzinumu, vēl tikai lems, vai parādnieku pielaist pie parāda pielāgošanas jeb norakstīšanas procesa, kas ir augsne pārkāpumiem un korupcijai. Par to patiesībā ir jālemj pirms šā procesa uzsākšanas, jo citādi parādnieks pārdos savu īpašumu izsolē un tikai pēc tam uzzinās, vai viņam tos atlikušos parādus dzēš vai nedzēš.

Un vēl viens apstāklis, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs, ir šī administratora figūra. Mēs visi rūpējamies par kredītņēmējiem, kas saņēmuši kredītus mājokļu iegūšanai. Taču ļoti daudzas personas Latvijā ieguvušas kredītus, lai iegādātos lielus zemes gabalus, kuru kopējā summa, cena tirgū, varētu būt lielāka par dažiem miljoniem. Un tagad šīs personas nevar atmaksāt, atdot savus kredītus, un līdz ar to tām ir liela interese iegūt iespēju, izmantojot tieši šo konkrēto likumu, tomēr iziet šo saistību dzēšanas procedūru un līdz ar to samazināt savus izdevumus. Un mūsu valstī tomēr nepastāv tāda sistēma, kas garantētu, simtprocentīgi nodrošinātu nekustamā īpašuma uzskaiti. Persona, kura vēlas vienkārši paslēpt savus īpašumus, var tos pārrakstīt saviem radiniekiem un, lai paslēptu savus ienākumu avotus, var atrast tādu darbu, kurā šai personai maksās nelielu algu, un līdz ar to šīs personas manta būs daudz zemāka, nekā patiesībā tas piederētos.

Un te būtu viss atkarīgs tieši no administratora personīgā viedokļa.

Man liekas, ka šajos apstākļos mēs nevaram atļauties palaist tāda veida procedūru dzīvē, jo tas tikai padarīs par iespējamu vienkārši uzkraut visu šo nesamaksāto kredītu slogu uz bankām, nevis uz tiem kredītņēmējiem, kuri aizņēmušies lielas summas no bankām, lai iesaistītos tirgus operācijās ar nekustamo īpašumu.

Tātad šis likums, kaut arī tas domāts, lai nodrošinātu mazāko kredītņēmēju likteni un atslābinātu tiem kredītu slogu, patiesībā tiks izmantots galvenokārt tieši spekulatīvo darījumu veicēju turpmākam liktenim.

Manuprāt, tas nav taisnīgi, un tātad šis likumprojekts ir grozāms un maināms, lai tas tiktu patiešām izskatīts no jauna Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.A.Krauklis. Komisijas vārdā varu teikt, ka, protams, komisijā bija debates par šo likumprojektu. Mēs atzīstam, ka tas nav pilnīgs, tas ir uzlabojams, bet tieši tādēļ aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Maksātnespējas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā valdības izstrādātos un atbildīgās komisijas atbalstītos grozījumus Gada pārskatu likumā, kuri reglamentē vienu līdz šim nereglamentētu jomu saistībā ar gada pārskatu iesniegšanu. Respektīvi, ir runa par tām kapitālsabiedrībām, kuras piedalās privāti publiskās partnerības projektos.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo likumprojekts ir ļoti nepieciešams.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz šā gada 29.janvārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Skaidrīte Pilāte.

S.Pilāte (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, reģistrācijas numurs 1581/Lp9.

Likumprojektam priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu jūs atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Pilāte. Atbildīgā komisija kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu piedāvā 26.janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Golubovs.

 

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5386 - likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”. Komisija izskatīja trīs priekšlikumus.

1. - deputāta Šadurska priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Golubovs. 2. - deputāta Šadurska priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Golubovs. Un arī 3. - deputāta Šadurska priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Golubovs. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Golubovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.janvāris.

Paldies.

Pirms sākam izskatīt nākamo likumprojektu, ir pienācis laiks pārtraukumam... Tur ir piecpadsmit priekšlikumi... Labi! Ja deputāti ir gatavi līdz pārtraukumam izskatīt vēl vienu likumprojektu, tad... Nākamais darba kārtības jautājums tātad ir likumprojekts... Pazuda...

A.Golubovs. Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Sēdes vadītāja. Jā, bet man tas pazuda no darba kārtības... Man nav tabulā...

Nākamais darba kārtības jautājums „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Golubovs.

 

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5387. Ir piecpadsmit priekšlikumi.

1. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Golubovs. 2. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Golubovs. 3. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Golubovs. 4. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Golubovs. 5. - deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Golubovs. 6. - deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 6. un 7.priekšlikumu.

A.Golubovs. 8. - deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 9.priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Golubovs. 10. - deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Golubovs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Golubovs. 12. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Golubovs. 13. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Golubovs. 14. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Golubovs. Un 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Golubovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Golubovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.janvāris.

Tagad gan ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu zvanu un lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Sakarā ar to, ka daudzi deputāti ir iesnieguši priekšlikumu, Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks tūlīt, pēc divām minūtēm, Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks... ir zālē, Gundars Daudze... ir, Oskars Kastēns... ir, Andrejs Klementjevs, Janīna Kursīte-Pakule... ir, Sarmīte Ķikuste... arī ir, Visvaldis Lācis... visu laiku bija, Leopolds Ozoliņš un Artis Pabriks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi.

Turpinām ar likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatām grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Šie grozījumi ir ļoti, ļoti vajadzīgi, steidzīgi vajadzīgi sakarā ar mūsu jaunajiem novadiem, jo šis pats likums paredz, ka pazūd tāds jēdziens kā „pilsēta ar lauku teritoriju” un tā vietā ir jābūt... vai nu jāpievieno šī teritorija pilsētai, vai jāizveido pagasts, lai varētu tur veidot teritoriālo pārvaldi.

Šajā sakarā pašvaldībām šis likumprojekts ir ārkārtīgi būtisks, tas ir jau sen gaidīts. Tāpēc komisija lūdz likumprojektu pasludināt par steidzamu.

Lūdzu jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Kučinskis. Tagad aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris... 22.janvāris, piedošanu. Un likumprojekta izskatīšana - 28.janvārī.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.janvāris. Likumprojekta otrais, galīgais, lasījums - 28.janvārī. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatām dokumentu Nr.1606/Lp9. Likumprojektu ir sagatavojusi Iekšlietu ministrija un akceptējusi valdība. Likumprojekta būtība ir padarīt bargākus sodus par braukšanu... par autotransporta vadīšanu, pareizāk sakot, par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

Jāteic, ka bija visai interesanta diskusija Juridiskajā komisijā. Bija gan Satiksmes biroja pārstāvji, gan arī policijas pārstāvji, un debatēs izskanēja viedoklis, ka, pašreizējā ekonomiskajā situācijā paaugstinot naudas sodu, mēs varētu problēmas neatrisināt, bet radīt jaunas, respektīvi, paaugstināt korupcijas risku tieši ceļu policistu vidē. Taču komisija konceptuāli šā likumprojekta virzīšanu atbalsta.

Jāsaka, ka bija arī debates par daudziem citiem jautājumiem, par statistikas rādītājiem, par to, vai nevajadzētu ieviest jaunu administratīvo sodu - piespiedu darbu.

Katrā ziņā uz otro lasījumu varētu būt arī papildinājumi šim likumprojektam.

Komisijas vārdā aicinu to pieņemt konceptuāli, un tad risināsim detalizēti.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es turpināšu to diskusiju, kas bija komisijas sēdē, un runāšu pēc iespējas īsāk.

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus iesniedza Iekšlietu ministrija, paredz divas reizes (atsevišķos gadījumos - līdz 1000 latiem) palielināt naudas sodus transportlīdzekļu vadītājiem par braukšanu alkohola reibumā. Es komisijas sēdē enerģiski iebildu pret šo likumprojektu, kaut gan likumprojekta leģitīmais mērķis - cīņa ar tādu sabiedrībai bīstamu parādību kā dzeršana pie stūres - neizraisa manī nekādas šaubas. Visefektīvākais līdzeklis, kā cīnīties ar šo parādību, būtu nāves soda ieviešana. Tomēr izraisa šaubas šāda radikāla līdzekļa piemērošanas samērīgums, tāpat arī tās divkāršās naudas soda palielināšanas samērīgums, ko piedāvā policija. Būtu jāatzīmē, ka jau ir naudas sodu pastiprināšanas pieredze 2005.gadā un 2007.gadā.

2005.gadā naudas sods praktiski netika palielināts. Vienīgā atšķirība bija tā, ka naudas soda diapazona vietā ieviesa naudas soda visaugstāko līmeni. Piemēram, agrāk vadītāju, kura asinīs tika noteiktas vairāk nekā 1,5 promiles alkohola, sodīja ar naudas sodu no 400 līdz 500 latiem, taču ar 2005.gada grozījumiem tika ieviesta stingra naudas soda likme - 500 latu apmērā. Toties kopā ar naudas sodu tika ieviesta arī sodīšana arestējot, un, pateicoties tieši tai, pārkāpumu skaits krasi pazeminājās. 2007.gadā naudas sodu likmes tika paaugstinātas divkārt (tiesa gan, ne visiem, bet divriteņu un mopēdu vadītājiem), bet tas neatstāja nekādu iespaidu uz pārkāpumu skaitu.

Vērtējot sodīšanas pastiprināšanas samērīgumu, nevar neņemt vērā to faktu, ka pēdējā laikā mēneša vidējā alga valstī būtiski pazeminājusies no 526 latiem 2008.gada decembrī līdz 433 latiem 2009.gada septembrī. Tie ir pēdējie dati, kas ir publicēti.

Tādā veidā, bez jebkādas iejaukšanās no Saeimas puses, reālais naudas soda smagums jau tā palielinājies par 20 procentiem.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. Tas kļūtu par signālu visām ministrijām, lai iesniegtu šāda satura priekšlikumus, ņemot vērā reālo ekonomisko situāciju valstī.

Ja tomēr šis likumprojekts tiks atbalstīts (tas ir visticamāk), tad es aicinu valdošās koalīcijas deputātus virzīties pa Rīgas Domes deputātu izvēlēto ceļu. Viņi sākumā plašsaziņas līdzekļos bija solījuši maksu par braukšanu sabiedriskajā transportā paaugstināt par 50 procentiem, bet vēlāk aprobežojās tikai ar 25 procentiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā mums patiešām bija karstas debates. Rasnača kungs jau raksturoja šo situāciju, tāpat arī Buzajeva kungs izanalizēja patiešām visu šo statistiku par pēdējiem trijiem gadiem.

Un es gribu teikt, ka, ja jūs šo grozījumu salīdzinātu ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa attiecīgajām normām, kādas pašlaik ir spēkā, tad redzētu, ka Ministru kabineta iesniegtais šo normu grozījums (es domāju, ka tas nāk no Satiksmes ministrijas sistēmā esošajām institūcijām) visus sodus pareizina ar divi. Un es to nevaru saprast. Iespējams, ka visus šos gadus patiešām šie sodi salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm un salīdzinājumā ar Skandināviju ir bijuši par zemu. Īpaši tāpēc, ka viņi apgalvo, ka iekasējamības līmenis salīdzinājumā ar citām valstīm esot ļoti augsts.

Taču, kaut gan es komisijā atturējos, tomēr šodien balsošu „par”. Bet es visus jūs aicinu, jo mēs visi esam, vismaz liela daļa no mums, transportlīdzekļu vadītāji, atcerēties vienu lietu, ka bargie sodi, kā dažkārt mēdz sabiedrībā teikt... Mans kolēģis Eniņa kungs, piemēram, pareizi apgalvo, ka dzērājšoferis ir pielīdzināms slepkavam, kas braukā pa ceļu un jebkurā brīdī var nogalināt cilvēkus. Tāpat arī tie, kas transportlīdzekli vada, būdami narkotiku ietekmē. Tā tas arī ir. Bet mums tomēr vajadzētu padomāt, ja mēs runājam atkal par šiem sodiem, vai tie... vai šis lēciens ir samērīgs, jo par simts procentiem palielināt - tā jau nav nekāda lielā māksla, to mēs visi mākam - ar divi pareizināt. Un nedomājiet, ka es aizstāvu dzērājšoferus! Es neaizstāvu dzērājšoferus. Bet padomāsim visi kopīgi, lai patiešām atkal kāds nevērstos Satversmes tiesā, teikdams, ka šis sods ir nesamērīgs salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Rasnačs vēlas ko piebilst?

Dz.Rasnačs. Nekas nav piebilstams. Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Šā gada 11.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5400.

Godājamie kolēģi! Iemesls, kādēļ mums ir jāgroza likums „Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”, ir tas, ka mēs nesen esam veikuši administratīvi teritoriālo reformu. Varu jūs uzreiz nomierināt, ka neviena mitrāja nosaukums netiks mainīts, neviens mitrājs netiks ne likvidēts, ne paplašināts; tie paliks tādi paši, kādi ir bijuši. Atšķirība vienīgi tā, ka atrodas citā novadā... Un jāsakārto šo novadu uzskaitījums, jo šis dokuments ir starptautiskas nozīmes dokuments, tas ir nepieciešams Latvijas valstij gan no vides aizsardzības viedokļa, gan arī strādājot ar Eiropas fondiem un tos administrējot tādējādi, lai putniem būtu iespējami labāka dzīve šajos mitrājos.

Aicinu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Ārlietu komisijā tas ir noticis vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Maksājumu pakalpojumu likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5399.

Atbildīgā komisija saņēma 261 priekšlikumu. Cerams, ka mēs šodien veikli tiksim galā ar tiem jautājumiem.

1. - finanšu ministra Einara Repšes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 3.priekšlikums, kurā daļēji iekļauts 4. - finanšu ministra priekšlikums -, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 5. - finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 6. - Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 7. - finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 8. - Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 9. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 11. - finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 12. - Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 13. - finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 14. -atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 15. - finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 17. - finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 19.priekšlikumā iekļauts 23. - finanšu ministra priekšlikums. Un tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 20. - finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 22. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 24. - finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā. kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 26. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. Un tajā ir iekļauts daļēji atbalstītais 27. - finanšu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 28. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 29. - komisijas priekšlikumā - iekļauts 30. - finanšu ministra priekšlikums. Tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 31.priekšlikumā iekļauts arī 32. - finanšu ministra daļēji atbalstītais priekšlikums, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 31.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 33. - finanšu ministra priekšlikums. Iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 35.priekšlikumā daļēji atbalstīts 37. - finanšu ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 36. ir iekļauts 39. - finanšu ministra priekšlikums, un 36.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 38. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 40. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 41. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 42. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 43. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 44. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 45. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 46. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 47. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 48. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 49. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 50. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 51. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 52.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 53. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 55. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 56. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 57. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 58. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 59. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 60. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 61. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 62. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 63. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 64. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 65. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 66. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 67. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 68. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 69. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 70. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 71. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 72. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 73. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 74. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 75. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 76. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 77. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 78. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 79. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 80. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 81. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 82.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 83. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 84. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 85. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 86. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 87. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 88. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 89. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 90. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 91. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 92. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 93. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 94. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 95. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 96. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 97. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 98. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 99. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 100. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 101. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 102. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 103. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 104. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 105. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 106. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 107. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 108. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 109. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 110. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 111. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 112. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 113. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 114. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 115. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 116. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 117. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 118. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 119. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 120. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 121. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 122. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 123. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 124. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 125. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 126. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 127. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 128. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 129. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 130. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 131. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 132. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 133. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 134. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 135. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 136. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 137. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 138. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 139. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 140. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 141. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 142. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 143. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 144. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 145. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 146. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 147. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 148. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 149. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 150. - komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 151. - finanšu ministra priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 152. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 153. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 154. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 155. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 156. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 157.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 158. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 159. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 160. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 161. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 162. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 163. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 164. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 165. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 166. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 167. - finanšu ministra priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 168. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 169. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 170. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 171. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 172. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 173. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 174. - finanšu ministra priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 175. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 176. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 177. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 178. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 179. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 180. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 181. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 182. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 183. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 184. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 185. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 186. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 187. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 188. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 189. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 190. - arī daļēji atbalstīts. Abi iekļauti 191. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 192. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 193. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 194. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 195. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 196. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 197. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 198. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 199. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 200. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 201. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 202. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 203. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 204. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 205. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 206. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 207. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 208. - finanšu ministra priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 209. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 210. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 211. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 212. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 213. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 214. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 215. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 216. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 217. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 218. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 219. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 220. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 221. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 222. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 223. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 224. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 225. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 226. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 227. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 228. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 229. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 230. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 231. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 232. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 233. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 234. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 235. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 236. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 237. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 238. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 239. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 240. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 241. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 242. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 243. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 244. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 245.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 246. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 247.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš. 248. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 249. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 250. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 251. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 252. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 253. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 254. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 255. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 256. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 257. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 258. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. 259. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 260. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. Un 261. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Krūmiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Paldies, deputāti, par darbu!

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Maksājumu pakalpojumu likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Krūmiņš. 2010.gada 5.februāris.

Sēdes vadītājs. 5.februāris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu numur 5364 - likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Grozījumus izstrādājusi Finanšu ministrija, un šie grozījumi nepieciešami, lai ieviestu šajā likumā Eiropas Savienības direktīvas.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā un to atbalstīja. Aicinu arī jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Ārbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2010.gada 4.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pirmajā lasījumā izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Padomes 2008.gada 8.decembra direktīvu 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību. Likumprojekts definē kritisko infrastruktūru, nosaka tās klasifikāciju, kā arī paredz, ka Ministru kabinets apstiprina kritisko infrastruktūru kopumu.

Komisija izskatīja savā sēdē šo likumprojektu un to atbalstīja. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Ieroču aprites likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš. (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts paredz, ka lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur administratīvā akta darbību vai tā izpildi. Likumprojekts paredz, ka tiek ieviestas beztermiņa speciālās atļaujas (licences). Ar likumprojektu tiek izdarīti grozījumi, lai nodrošinātu Ieroču aprites likuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas par pakalpojumiem iekšējā tirgū prasībām. Likumprojekts paredz, ka lēmumu par speciālās atļaujas (licences) apturēšanu vai anulēšanu valsts pārvaldes iestāde pieņem pamatojoties uz dažādiem pamatiem.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ieroču aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Latvijas Republikas Zemessardzes likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts izstrādāts sakarā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, kurā paredzēts pilnveidot Zemessardzi, lai nodrošinātu kolektīvās un teritoriālās aizsardzības uzdevumus, kā arī zemessargu dalību sabiedrības drošības pasākumos. Valdības Rīcības plāna 5.4.2.punkts paredzēja izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā jaunu Latvijas Republikas Zemessardzes likuma projektu līdz 2009.gada 1.jūlijam.

Likumprojekts ir saņemts. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šo likumprojektu, iepazinās ar to sīki un atbalstīja konceptuāli pirmajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Latvijas Republikas Zemessardzes likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Imanta Kalniņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu dot atļauju 9.Saeimas deputāta Imanta Kalniņa saukšanai pie administratīvās atbildības. Iepazinusies ar lietas materiāliem, kā arī uzklausījusi Imanta Kalniņa paskaidrojumus, komisija nolēma atbalstīt deputāta Imanta Kalniņa saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Imanta Kalniņa saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 6, atturas - 16. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 9.Saeimas deputāta Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās atbildības. Iepazinusies ar lietas materiāliem, kā arī uzklausījusi Staņislava Šķestera paskaidrojumus, komisija nolēma atbalstīt deputāta Staņislava Šķestera saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 13, atturas - 20. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” tika izskatīti atbildīgajā komisijā. To būtība ir tāda, ka šajos grozījumos tiek apstiprinātas valsts SIA „Vides investīciju fonds” funkcijas šo līdzekļu apsaimniekošanai, kuri ir iegūti, nu, teiksim tā, tirgojot emisiju kvotas. Komisija, izsvērusi, teiksim, šo situāciju, ka būtu pēc iespējas ātrāk jātiek galā ar šīs apsaimniekošanas sistēmas izveidi un stabilizāciju, lūdz arī piešķirt steidzamību šo grozījumu tālākajai virzībai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”” pirmajā... es atvainojos, par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas dalību Kioto Protokola elastīgajos mehānismos””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Līdaka. Lūdzu apstiprināt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas dalību Kioto Protokola elastīgajos mehānismos”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā, galīgā, lasījuma datumu.

I.Līdaka. Tātad iesniegšanas termiņš - 26.janvāris un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 28.februārī.

Sēdes vadītājs. 28.februārī? 26.janvāris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

I.Līdaka. Janvārī, janvārī!

Sēdes vadītājs. Un galīgais lasījums?

I.Līdaka. 28.janvārī.

Sēdes vadītājs. 28.janvāris. Tātad 26.janvāris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 28.janvārī - otrais lasījums. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar Saeimas sēdē izskatāmajiem dokumentiem Nr.5389 un Nr.5389A. Tātad tie, kā jau Juridiskās komisijas vadītāja teica, ir akceptēti Juridiskajā komisijā un apakškomisijā, kas strādā ar jauno Tiesu iekārtas likumu. Ilgu debašu rezultātā ir sagatavoti likuma grozījumi. Un šis tiesību akta projekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” paredz ieviest Tieslietu padomes institūtu, papildinot likumu ar jaunu 13.1 nodaļu un veicot arī veselu virkni grozījumu ar to saistītajos pantos, tāpēc šā likumprojekta grozījumu skaits ir tik apjomīgs.

Diskusija par Tieslietu padomes izveidošanu, tās lomu un funkcijām... šī diskusija dienas kārtībā ir bijusi jau aptuveni 10 gadus, un šajā laikā Tiesu iekārtas likumprojekts un koncepcija par Tieslietu padomes funkcijām ir piedzīvojuši vairākas konceptuālas izmaiņas. Un arī šobrīd piedāvātais variants atšķiras gan no sākotnējā projekta, kas tika izstrādāts, gan arī no tā, kurš nonāca Saeimā un ar kuru sāka strādāt Juridiskas komisijas apakškomisija. Tātad šis piedāvātais variants ir ilgu diskusiju rezultāts un ir vērtējams kā tiesu varas, izpildvaras un likumdevējvaras kompromiss. Un es arī gribu atzīmēt, ka šie izstrādātie grozījumi tomēr ir vērtējami kā nozīmīgs tiesību politikas solis un ir uzskatāmi tikai par nākamo soli, lai tālāk var pilnveidot tiesu varas neatkarības institucionālos pamatus. Šis darbs tika aizsākts, izveidojot Tiesu administrāciju, ko mēs izdarījām iepriekšējā parlamenta darbības laikā.

Likuma mērķis ir arvien vairāk iesaistīt pašus tiesnešus tiesu sistēmai svarīgu jautājumu apspriešanā un izlemšanā, tāpēc Tieslietu padomes viedoklis būs ļoti svarīgs un nozīmīgs pieturas punkts, sagatavojot un pieņemot lēmumus, kas skar tiesu sistēmu.

Likumprojekta sagatavošanas gaitā tika rūpīgi vērtēta arī Tieslietu padomes izveidošana un tai piešķiramās kompetences atbilstība gan Latvijas tiesību garam, gan Latvijas Republikas Satversmei. Un rezultātā... Kā jau es teicu, kompromisu rezultātā Tieslietu padomei pārsvarā ir piešķirtas konsultatīvas un padomdevēja funkcijas, taču, manuprāt, ir svarīgi atzīmēt to, ka bez Tieslietu padomes viedokļa uzklausīšanas un vērā ņemšanas turpmāk daudzus jautājumus tiesu sistēmā nedz likumdevējs, nedz tieslietu ministrs izlemt nevarēs. Un, protams, arī pašiem tiesnešiem droši vien ir nozīmīgi saprast to, ka arī jautājumā par tiesu sistēmas budžetu būs obligāti nepieciešams šis Tieslietu padomes viedoklis.

Un vēl, piesakot šo likumprojektu, es tomēr gribu pateikt, ka šobrīd paredzētais sastāvs un funkcijas ļauj Tieslietu padomei izveidoties par pašu nozīmīgāko tieslietu politikas attīstības veicinātāju un noteicēju, bet to, vai šī institūcija spēs strādāt sekmīgi, vai tās lēmumi būs autoritatīvi un vai tiem būs kāda nozīme, to nenodrošinās ne politiķi, ne Saeima ar likuma grozījumiem. Tas, vai šī institūcija spēs iekarot savu vietu tieslietu sistēmā, ir atkarīgs no pašiem tiesnešiem, no šīs padomes sastāva.

Un, kā jau es teicu, tas ir rūpīgs darbs, tāpēc gan Tiesu iekārtas likuma apakškomisija, gan Juridiskā komisija turpinās strādāt ar šiem likuma grozījumiem, bet šobrīd es lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais un pēdējais darba kārtības punkts - likumprojekts „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija likumprojekta „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” otrajam lasījumam ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Komisijas sēdē priekšlikums ir izdiskutēts. Priekšlikuma iesniedzējs - frakcija „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Diemžēl komisijas sēdē tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es principiāli runāju par šo priekšlikumu, kad mēs skatījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā, taču protokolējuma dēļ es gribu šo priekšlikumu nolasīt: „Papildināt likumu ar 8.pantu šādā redakcijā: „Saskaņā ar šā likuma nosacījumiem izmaksātā atmaksājamās pensijas daļa netiek ņemta vērā, pašvaldībai lemjot par trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusa piešķiršanu, saglabāšanu vai atņemšanu, sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu un to apmēru.”” Diemžēl pensionāriem, kas varētu būt laimīgi aprīļa mēnesī, kad saskaņā ar šo likumu tiks atgrieztas visas ieturētās summas... dažiem no viņiem - un pēc mūsu aplēsēm, tādi ir 10 000 cilvēku - būs nopietnas problēmas, jo, ņemot vērā to, ka viņu ienākumi palielināsies vienā mēnesī, viņi varētu zaudēt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu, kā arī dažas summas no pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem.

Šī problēma būs aktuāla aprīļa, maija un jūnija mēnesī, jo šo statusu piešķiršanai tiek ņemti vērā ienākumi triju mēnešu laikā.

Taču diemžēl šodien acīmredzot šis priekšlikums tiks noraidīts, tomēr vēl ir laiks šādu kļūdu izlabot, tāpēc mēs cīnīsimies tālāk un uzrakstīsim gan jautājumu labklājības ministram, gan varbūt pat privātu vēstuli, jo pats ministrs saprot, ka problēma eksistē. Viņš pats jau nosūtīja visām pašvaldībām vēstules ar lūgumu izdarīt to, ko mēs pieprasījām atspoguļot likumā.

Diemžēl šis ministra lūgums nevar aizvietot likumu, jo ir Ministru kabineta noteikumi par trūcīgās personas statusa piešķiršanu, kurus pašvaldības vispār nevar mainīt, bet ir desmit pašvaldībām saistoši noteikumi, kuri varētu kaut ko mainīt, lai katrai pašvaldībai atsevišķi novērstu kļūdu. Būtu lietderīgi, protams, to izdarīt ar vienu balsojumu.

Es aicinu šo PCTVL frakcijas priekšlikumu atbalstīt un, protams, neatkarīgi no šā balsojuma atbalstīt arī pašu likumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Runājot par šo konkrēto priekšlikumu, man jārunā par divām lietām.

Pirmā ir par „baļķu nesējiem”. Šodien mums te ir pieteikušies tādi, kas ir „nesuši baļķi”, proti, PCTVL un LPP/LC. Dīvaini! Tajos pieteikumos Satversmes tiesai, ko iesniedza „Sabiedrība Citai politikai” un „Saskaņas Centrs” nebija viņu parakstu. (No zāles dep. V.Buzajevs: „Piedāvājuma nebija!”) Viņi, izrādās, ir tie lielākie darītāji!

Ja mēs runājam tagad par Buzajeva kunga priekšlikumu, tad Buzajeva kunga priekšlikums ievieš lielāku haosu, nekā jūs spējat iedomāties. Proti, visi tie cilvēki, kuri līdz šim saņēma pabalstu kā trūcīgie, saņēma arī zināmu valsts atbalstu kā trūcīgie. Buzajeva kunga priekšlikums faktiski ir tāds, ka viņiem tas viss, ko viņi saņēma pēdējo septiņu mēnešu laikā kā pabalstus (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tas būs par traku!”), būs jāatmaksā, jo tikai tāda ir šā priekšlikuma loģika.

Paldies.

Aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča. Komisijas vārdā man vairs nav nekā, ko piebilst par 1.priekšlikumu. Es aicinu kolēģus to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - un tas ir arī vienīgais - frakcijas PCTVL priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 50, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet man vēl piebilst, pirms aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Es runāšu par jautājumu, kas saistīts ar izdienas pensijām, jo laikā no pirmā lasījuma līdz šim mēs jau esam saņēmuši vairākus jautājumus un tādēļ esam uzrunājuši pagājušajā ceturtdienā visas ministrijas un atbildīgās iestādes, kuras piešķir izdienas pensiju un to maksā no saviem budžeta līdzekļiem. Šā likuma, Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likuma, 2.pantā ir skaidri un gaiši norādīts, kas tie ir par izdienas pensionāriem, kuriem tiek atmaksāts saistībā ar šo likumu. Tātad tie ir pensionāri, kuriem izdienas pensijas piešķir atbilstoši attiecīgajiem nolikumiem un kuriem vēl šodien izdienas pensijas maksā no sociālās apdrošināšanas budžeta.

Līdz ar to es aicinu kolēģus balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Es informēju, ka šodien bija paredzēta arī atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bija paredzēts sniegt atbildes uz trijiem deputātu jautājumiem, no kuriem viens bija adresēts satiksmes ministram Kasparam Gerhardam, otrs - labklājības ministram Uldim Augulim, bet trešais - Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Uz visiem jautājumiem ir saņemtas rakstiskas atbildes. Jautājumu iesniedzēji ir informējuši, ka rakstiskās atbildes viņus apmierina, līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 nenotiks.

Taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus jautājumus, no kuriem vienu ir iesnieguši deputāti - Urbanovičs, Agešins, Holostovs, Cilevičs, Golubovs, Mirskis, Tutins, Fjodorovs, Zemļinskis un Pimenovs. Un šis jautājums ir adresēts labklājības ministram Uldim Augulim. Jautājums ir šāds - „Par datu atbilstību pensiju ieturējumu atmaksāšanai”. Šis jautājums tiek nodots labklājības ministram Uldim Augulim.

Savukārt otru jautājumu ir iesnieguši deputāti Pliners, Buhvalovs, Buzajevs, Sokolovskis un Mitrofanovs. Šis jautājums adresēts ārlietu ministram Mārim Riekstiņam. Jautājums ir šāds - „Par iespējamo vilcināšanos, parakstot ANO konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām” fakultatīvo protokolu”. Šis jautājums tiks nodots ārlietu ministram Mārim Riekstiņam.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Briedis... ir, Andrejs Klementjevs, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks un Ērika Zommere... ir.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2010.gada 21.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas ziemas sesijas 3.sēde

2010.gada 21.janvārī

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 1657/Lp9)
(Dok. Nr. 5389, 5389A)
Priekšlikums - dep. V.Muižniece (par)
Par likumprojektu „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” (Nr. 1658/Lp9)
(Dok. Nr. 5394, 5394A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 1659/Lp9)
(Dok. Nr. 5395, 5395A)
Priekšlikums - dep. I.Feldmane (par)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” (Nr. 1660/Lp9)
(Dok. Nr. 5396, 5396A)
Priekšlikums - dep. A.Baštiks (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 1661/Lp9)
(Dok. Nr. 5397, 5397A)
Priekšlikumi - dep. I.Čepāne (par)
- dep. Dz.Rasnačs (pret)
Lēmuma projekts „Par Eduarda Pupova atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata” (Nr. 873/Lm9)
(Dok. Nr. 5390)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Lēmuma projekts „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Robertam Lazdānam” (Nr. 874/Lm9)
(Dok. Nr. 5391)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1655/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5370)
Ziņo - dep. A.Barča
Likumprojekts „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” (Nr. 1658/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5394, 5394A)
Ziņo - dep. A.Barča
Debates - dep. V.Buzajevs
- dep. J.Dukšinskis
Par procedūru - dep. V.Buzajevs
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 1659/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5395, 5395A)
Ziņo - dep. A.Barča
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 1659/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5395, 5395A)
Ziņo - dep. A.Barča
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” (Nr. 1660/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5396, 5396A)
Ziņo - dep. A.Barča
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” (Nr. 1660/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5396, 5396A)
Ziņo - dep. A.Barča
Likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 1498/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5383)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 1386/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5385)
Ziņo - dep. P.Hanka
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1404/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5392)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Debates - dep. V.Agešins
- dep. V.Buzajevs
- dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā” (Nr. 1193/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5398)
Ziņo - dep. D.Staķe
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 1631/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5288, 5377)
Ziņo - dep. J.Sokolovskis
Likumprojekts „Maksātnespējas likums” (Nr. 1621/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5277, 5378)
Ziņo - dep. V.A.Krauklis
Debates - dep. I.Pimenovs
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 1630/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5287, 5380)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” (Nr. 1581/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5384)
Ziņo - dep. S.Pilāte
Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” (Nr. 1449/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5386)
Ziņo - dep. A.Golubovs
Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 1448/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5387)
Ziņo - dep. A.Golubovs
Paziņojums - dep. A.Bērziņš (ZZS)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1643/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5351, 5388)
Ziņo - dep. M.Kučinskis
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1606/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5229, 5393)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Debates - dep. V.Buzajevs
- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”” (Nr. 1627/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5283, 5400)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Maksājumu pakalpojumu likums” (Nr. 1424/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5399)
Ziņo - dep. A.Krūmiņš
Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 1651/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5364, 5409)
Ziņo - dep. M.Ārbergs
Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1642/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5350, 5412)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr. 1653/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5368, 5413)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Latvijas Republikas Zemessardzes likums” (Nr. 1652/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5367, 5414)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Imanta Kalniņa saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 875/Lm9)
(Dok. Nr. 5415)
Ziņo - dep. V.Orlovs
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 876/Lm9)
(Dok. Nr. 5416)
Ziņo - dep. V.Orlovs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”” (Nr. 1644/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5356, 5424)
Ziņo - dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 1657/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5389, 5389A)
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums” (Nr. 1658/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 5394B)
Ziņo - dep. A.Barča
Debates - dep. V.Buzajevs
- dep. A.Štokenbergs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu J.Urbanoviča, V.Agešina, A.Holostova, B.Cileviča, A.Golubova, S.Mirska, J.Tutina, S.Fjodorovas, M.Zemļinska, I.Pimenova jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par datu atbilstību pensiju ieturējumu atmaksāšanai” (Nr.  186/J9)
Informācija par deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, V.Buzajeva, J.Sokolovska, M.Mitrofanova jautājumu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par iespējamo vilcināšanos, parakstot ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu” (Nr.  187/J9)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs

Balsojumi

Datums: 21.01.2010 11:19:06 bal001
Par - 20, pret - 38, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros" (1664/Lp9), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 21.01.2010 13:50:52 bal002
Par - 28, pret - 59, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1661/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 21.01.2010 13:52:24 bal003
Slēgtais balsojums
Par - 81, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Eduarda Pupova atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata (873/Lm9)

Datums: 21.01.2010 13:53:44 bal004
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Robertam Lazdānam (874/Lm9)

Datums: 21.01.2010 13:57:09 bal005
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1655/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.01.2010 14:01:35 bal006
Par - 85, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums (1658/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 14:21:48 bal007
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums (1658/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 14:26:11 bal008
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1659/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 14:26:44 bal009
Par - 90, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1659/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 14:27:50 bal010
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1659/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.01.2010 14:29:16 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (1660/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 14:29:53 bal012
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (1660/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 14:31:02 bal013
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (1660/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.01.2010 14:32:13 bal014
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (1498/Lp9), 3.lasījums

Datums: 21.01.2010 14:36:52 bal015
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (1386/Lp9), 3.lasījums

Datums: 21.01.2010 14:44:34 bal016
Par - 23, pret - 55, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1404/Lp9), 3.lasījums

Datums: 21.01.2010 14:45:02 bal017
Par - 63, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1404/Lp9), 3.lasījums

Datums: 21.01.2010 14:46:18 bal018
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā (1193/Lp9), 3.lasījums

Datums: 21.01.2010 14:47:14 bal019
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1631/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 14:53:19 bal020
Par - 63, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Maksātnespējas likums (1621/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 14:54:32 bal021
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (1630/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 14:55:49 bal022
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā (1581/Lp9), 2.lasījums

Datums: 21.01.2010 14:57:30 bal023
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā (1449/Lp9), 2.lasījums

Datums: 21.01.2010 15:00:19 bal024
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1448/Lp9), 2.lasījums

Datums: 21.01.2010 15:33:13 bal025
Par - 74, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1643/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 15:33:42 bal026
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1643/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 15:42:51 bal027
Par - 68, pret - 1, atturas - 8. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1606/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 15:44:46 bal028
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” (1627/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 16:02:40 bal029
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Maksājumu pakalpojumu likums (1424/Lp9), 2.lasījums

Datums: 21.01.2010 16:03:48 bal030
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1651/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 16:05:16 bal031
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1642/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 16:06:50 bal032
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (1653/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 16:08:24 bal033
Par - 85, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Latvijas Republikas Zemessardzes likums (1652/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 16:09:42 bal034
Par - 43, pret - 6, atturas - 16. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Imanta Kalniņa saukšanai pie administratīvās atbildības (875/Lm9)

Datums: 21.01.2010 16:10:42 bal035
Par - 37, pret - 13, atturas - 20. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Staņislava Šķestera saukšanai pie administratīvās atbildības (876/Lm9)

Datums: 21.01.2010 16:12:23 bal036
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” (1644/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 16:12:51 bal037
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” (1644/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 16:17:34 bal038
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1657/Lp9), 1.lasījums

Datums: 21.01.2010 16:23:48 bal039
Par - 15, pret - 50, atturas - 20. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums (1658/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.01.2010 16:25:32 bal040
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums (1658/Lp9), 2.lasījums, steidzams




Frakciju viedokļi
2010.gada 21.janvārī

Vadītājs. Labdien, godātie radioklausītāji! Ir klāt „Frakciju viedokļu” laiks, un Saeimas deputāti tūlīt jūs informēs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Kā pirmajam šodien vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam.

Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija ļoti sarežģīta un ilga Saeimas sēde. Tā dalījās uz trim daļām.

Pirmās divas daļas bija veltītas mūsu attiecībām ar starptautiskajiem kreditoriem. Diemžēl Saeima ir atbalstījusi vissliktāko variantu - dot valdībai pilnīgu rīcības brīvību sarunām ar šiem kreditoriem. Praktiski Saeima strādāja kā kserokss, jo, ko Repše uzrakstīja kā savu uzdevumu, to viņš atpakaļ arī saņēma, un šobrīd iznāk tā, ka Saeimas deputāti ir ķīlnieki saistībā ar visām šīm problēmām. Un kādas būs konkrēto sarunu sekas? Teiksim, pensijas vecuma palielināšana vai nodokļu paaugstināšana... Tie paši ministri no Saeimas tribīnes mums teiks: „Jūs paši balsojāt par visu to! Neko nevar darīt, jo sarunas jau ir pabeigtas un naudas ir saņemtas, un tā tālāk.”

Diemžēl arī opozīcija atbalstīja šo valdības priekšlikumu - gan „Saskaņas Centrs” (uz pusēm), gan arī LPP/LC. Attiecīgi bija slēptas sarunas starp valdību un opozīciju, un rezultātu jūs redzējāt. Uz šo izteikumu par slēptajām sarunām atsaucas deputāts Kastēns! Un redzēsiet vēl tālāk.

Otrais ļoti svarīgais jautājums bija Satversmes tiesas sprieduma izpildīšana attiecībā uz ieturējumiem no pensijām. Saeima divos lasījumos uzreiz pieņēma likumprojektu paketi, kas nodrošina, ka no februāra sākuma ieturējumu vairs nebūs un aprīlī kopā ar pensiju izmaksās visus iepriekšējos ieturējumus. Diemžēl likumprojektā ir būtiskas kļūdas: nav ņemta vērā situācija, ka pensionāriem ienākums vienā mēnesī paaugstināsies un sakarā ar to viņi var zaudēt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu. PCTVL frakcijas priekšlikums, kas tika iesniegts, lai novērstu šo problēmu, diemžēl tika noraidīts. Bet mēs cīnīsimies tālāk; diskusija vēl nav slēgta, jo visas šīs problēmas parādīsies tikai aprīlī, maijā un jūnijā - trīs mēnešu laikā. Mēs esam gatavi meklēt atbalstu valdībā, Labklājības ministrijā, jo diemžēl neatradām atbalstu Saeimā.

Un kā pēdējais jāmin sarežģīts likumprojekts, kas paredz naudas sodu divkāršu palielināšanu sliktiem cilvēkiem - šoferiem, kuri aizturēti reibuma stāvoklī. Bet, cienījamās dāmas un godātie kungi, šie sodi palielināti divas reizes, kad algas valstī pēdējo gadu laikā pazeminājušās par 20 procentiem un šis process vēl nav beidzies! Frakcija neatbalstīja šo likumprojektu, bet diemžēl Saeimas vairākums to atbalstīja.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Buzajeva kungam.

Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien pats iepriecinošākais notikums noteikti ir lielā vienprātībā pieņemtie likuma grozījumi, tātad likums, kas ļauj atdot atpakaļ ieturētās pensijas. No februāra vecuma pensionāri saņems simts procentu pensiju neatkarīgi no tā, vai viņi strādā vai nestrādā; aprīlī viņiem tiks atmaksāti ieturējumi - desmit procenti vienā gadījumā un septiņdesmit procenti otrā gadījumā. Protams, tas ir noticis tāpēc, ka Satversmes tiesa ir pateikusi Saeimai priekšā to, ko daļa deputātu saprata jau arī toreiz, - ka gluži tādā veidā visu to darīt nevar pat tad, ja tā budžeta kurpe ir stipri caura, un pat tad, ja ļoti spiež. Tā ka tā summa ir jādod atpakaļ. Labi, ka tas izdevās vienkārši.

Pēc garākām debatēm tika dots pilnvarojums valdībai turpināt aizdevumu saņemšanu no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un citiem aizdevējiem. Tas notika pašā vienkāršākajā formā - formā, par kādu varēja vienoties Saeima, par kādu varēja vienoties valdība un koalīcija. Šobrīd jau grūti moralizēt - pareizi vai nepareizi. Šeit tiek turpināts tas, kas tika sākts pagājušajā gadā un jau aizpagājušā gada beigās. Diemžēl šobrīd situācija ir tāda, ka mēs citādā veidā finansēt savu budžeta deficītu un risināt citas budžeta problēmas nevaram, kā jau visi saprot. Tautsaimniecības attīstībai šis aizņēmums nav paredzēts, jo aizdevēji to tā nav ļāvuši. Līdz ar to šobrīd būtiskākie jautājumi ir par to, lai savlaicīgi iesaistītu sociālos partnerus, darba devējus un darba ņēmējus, diskusijās par 2011.gada budžetu vai vismaz par būtiskām izmaiņām šajā gadā. Jāatceras, ka nodokļu likmes celšana ne vienmēr veicina uzņēmējdarbību, un, lai gan tas ir saprotami no budžeta ieņēmumu daļas lāpīšanas viedokļa, ne vienmēr tas ir racionāli. Par to ir pietiekami daudz diskutēts, bet jāpiekrīt arī tam, ka valdības un varbūt arī Saeimas pārstāvji tajā nav pietiekami ieklausījušies. Arī mēs šeit gribam dot savu ieguldījumu, lai nebūtu tā, ka nākamajai Saeimai vai nākamajām valdībām nākamā budžeta konsolidācija, kas, jāsaka, turpmākajos divos gados ir paredzama praktiski tikpat liela kā divos aizvadītajos gados, nebūtu jāveic tikai uz izdevumu samazināšanas rēķina, bet būtu arī kaut kāds ieņēmumu pieaugums, kuru radītu nevis nodokļu likmju celšana (tas bieži vien ir iluzori), bet gan uzņēmējdarbības kaut kāda, kaut vai pieticīga, atdzīvināšana, atdzīvošanās.

Mūsu apvienības priekšsēdētājs ir atjaunojis sociāli ekonomiskās darba grupas darbību mūsu partijā. Es domāju, ka mēs tuvākajā laikā dosim savu ieguldījumu arī šajās idejās, jo, lai nodokļu politika būtu pietiekami līdzsvarota, ar mazāku spiedienu uz nodokļiem, kuri ir uz darbu, bet ar lielāku spiedienu uz nekustamo īpašumu, jāmeklē arī citi veidi, kādos varētu šo ekonomiskā strupceļa situāciju, kāda pašlaik mums ir un ir ļoti problemātiska, tomēr pārvarēt un pamazām virzīties uz kaut ko gaišāku.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Grīnblata kungam.

Turpinājumā apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā runās tās priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima atbalstīja valdības sagatavoto lēmuma projektu par pilnvarojumu Ministru kabinetam vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem. Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti balsojumā nepiedalījās. Valdības sagatavotais un ar „Saskaņas Centra” palīdzību pilnveidotais pilnvarojuma variants paredz, ka Saeima, lai valsts turpinātu saņemt starptautiskā aizņēmuma programmas līdzekļus (mērķis -mazināt finansiālās un ekonomiskas krīzes radītās sekas), uzdod Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus no starptautiskajiem aizdevējiem.

Aizņemoties valdībai jāievēro nosacījumi, ka starptautiskā aizņēmuma programmas kopējā summa nedrīkst pārsniegt septiņarpus miljardus eiro un aizņēmums izmantojams valsts budžeta deficīta finansēšanai, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai, valsts parāda refinansēšanai un valsts budžeta aizdevumiem.

Vēlos atgādināt, ka jau 2008.gada beigās Saeimā pārstāvētie politiskie spēki noslēdza tā saukto Adventes vienošanos, kas paredzēja, ka starptautisku finanšu institūciju aizdevumu izmantošanai ir jāizstrādā skaidri un objektīvi noteikumi, kā arī nepieciešamie likumdošanas akti. Taču visu šo laiku valdības ir to apzināti vilcinājušas un jautājumus, kas skar katram Latvijas iedzīvotājam svarīgo vienošanos par aizņēmumu, apspriedušas tikai valdību un koalīcijas partiju līmenī, turklāt piešķīrušas šiem jautājumiem slepenības statusu. Valdības drīzāk ir meklējušas attaisnojumu savām darbībām, rīkodamās bez Saeimas uzdevuma un atbalsta un pat apliecinādamas Eiropas Komisijai, ka ir iegūti visi aizdevuma saņemšanai nepieciešamie saskaņojumi un pilnvarojumi un līgums nepārkāpj nevienu nacionālo tiesību normu.

Vēl pagājušā gada vasarā tika parakstītas papildu vienošanās ar aizdevējiem - un atkal tikai Ministru kabineta līmenī. Tikai 2009.gadā, apspriežot Saeimas ziņojumu par aizdevēju piešķirtā finansējuma saņemtās daļas izlietojumu un atlikušās daļas izmantošanas nosacījumiem, tapa skaidrs, ka publiskotie vienošanās teksti neatbilst faktiskajam vienošanās saturam. Tātad Ministru kabinets uzdrošinājās ne tikai pārņemt Saeimas kompetenci un bez attiecīga uzdevuma un konkrēta Saeimas mandāta lemt par valstij un sabiedrībai tik svarīgu jautājumu, bet pat maldināt deputātus un nenodot viņu rīcībā visus dokumentus, kuros ietverti visi aizdevumu nosacījumi un politiskie apsolījumi. Tagad Satversmes tiesa ir devusi minētā jautājuma vērtējumu, jo neviens deputāts nevar balsot par lietām, kuras nezina, mētāties ar vēlētāju uzticību. Un Latvijas vārdā lemt par vairāku miljardu lielu aizņēmumu ir tiesīga tikai un vienīgi Saeima, kas nevis ar aizvērtām acīm varētu piešķirt Ministru kabinetam neierobežotas pilnvaras, bet gan dotu izpildvarai konkrētus uzdevumus un pieprasītu konkrētu rīcību, lai Latvijā tiktu stabilizēta ekonomiskā situācija.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” pārstāvim Valērijam Agešinam.

„Frakciju viedokļus” turpina Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāteic, ka šodienas sēde bija veltīta daudziem ļoti svarīgiem jautājumiem un, mūsuprāt, ir arī daudzi politiski panākumi.

Daudz laika tika veltīts debatēm par dažādiem dokumentiem - par pilnvarojumu Ministru kabinetam aizņemties finanšu līdzekļus. Jāsaka, ka Tautas partijas frakcija ļoti pozitīvi vērtē to faktu, ka beidzot parlamentā bija pilnvērtīgas debates par parlamenta lomu (un es gribu izteikt atzinību visiem, kas saprata, ka līdz šim parlamenta loma nav pienācīgi novērtēta un nav pienācīgi izprasta, un ka izpratne šobrīd ir pilnveidojusies), tāpat arī to, ka notika arī gana plašas debates par finanšu ministra ziņojumu.

Tāpat kā politisku panākumu vēlos atzīmēt to, ka premjera partijas vadītāja beidzot ir atzinusi iepriekš pieļautās kļūdas un ir publiski atvainojusies Latvijas tautai. Tas ļauj cerēt uz apdomīgāku, izsvērtāku politiku nākotnē; uz to savus sadarbības partnerus mēs esam mudinājuši nemitīgi.

Tautas partija piedāvāja atšķirīgu risinājumu, un, lai gan mūsu piedāvātais likumprojekts deva iespēju ļoti pilnīgi regulēt tās pilnvaras, kas tiktu dotas Ministru kabinetam, mūsu risinājums diemžēl netika pieņemts. Taču visumā pieņemtie lēmumi ir solis pareizā virzienā, nodrošinot Satversmes tiesas sprieduma izpildi un iepriekš negodīgā veidā samazināto pensiju atmaksāšanu tuvākajā laikā? Un tāpēc es vēlos īpaši uzteikt, ka Tautas partijas frakcijas deputātes Aijas Barčas vadībā izstrādātie trīs likumprojekti, kas šodien tika pieņemti jau galīgajā lasījumā, pilnībā atrisina jautājumu par to, ka Satversmes tiesa uzdeva gan pilnībā izmaksāt pensijas, gan arī atmaksāt ieturējumus. Šodien pieņemtie likumi šo jautājumu pilnīgi tiesiski noregulē. Ceru, ka šī bija pēdējā reize, kad ap šo pensiju jautājumu notika tik milzīgas politiskas spekulācijas un vairs nebūs iespējams cilvēkus maldināt un stāstīt brīnumu lietas par to, kādi apdraudējumi sagaidāmi. Tagad šis jautājums ir pilnīgi sakārtots.

Vēlos vērtēt pozitīvi arī to, ka ir uzsākta produktīva diskusija par parlamenta lomas palielināšanu arī tādā ziņā, ka būs skaidrs, kā pieņemt lēmumus, kas ietekmē valsts ilgtermiņa finansiālās saistības un tautsaimniecības attīstību.

Tautas partija ir saņēmusi Ministru prezidenta apliecinājumu par gatavību kopīgi izstrādāt likumu, kas nodrošinātu pastāvīgu parlamenta kontroli pār valsts ilgtermiņa kredītsaistībām. Tautas partija uzskata, ka šobrīd svarīgi ir nevis ļoti lielā apmierinātībā... lielā apmierinājumā runāt par iespēju valsts izdevumus finansēt uz kredīta rēķina, bet gan... Tautas partija aicina lietišķi vērtēt visas iespējas tautsaimniecības atjaunošanai, un jau nākamajā nedēļā Tautas partijas frakcijas deputāti iesniegs Saeimā jaunu likumprojektu par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu ar tūrismu saistītiem pakalpojumiem, tādējādi veicinot šīs eksporta jomas nozīmes pieaugumu Latvijas ekonomikā. Un tāpat mēs rosināsim pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu arī medikamentiem, tādējādi veicinot sabiedrības veselību.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Muižnieces kundzei.

Tagad runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā droši vien svarīgākais bija Saeimas dotais mandāts valdībai, lai valdība varētu turpināt naudas aizņemšanos no starptautiskajiem aizdevējiem.

Es pa šo laiku esmu paskatījies jau starptautisko lielo ziņu aģentūru, tādu kā BBC, CNN un citu, mājaslapas un arī Financial Times; tur šis fakts jau ir atzīmēts diezgan pozitīvi. Un man ir liels prieks par to, ka - varbūt lielā mērā pateicoties arī mūsu frakcijai - ir novērstas diezgan nepatīkamās sekas, kādas Latvijai būtu iestājušās, ja Saeima būtu sākusi pīties balsojumos un sākusi balsot pret šo lēmumu, jo mums bija iesniegti visdažādākie varianti - uzlabot, neuzlabot - no vienas partijas, otras partijas, un tā tālāk. Katrā ziņā šis ir nopietns, ārkārtīgi nopietns lēmums, kas skars Latvijas attīstību ilgu laiku. Man ir žēl, ka šodienas daudzie dokumenti, kas mums Saeimā bija par šo tēmu, parādīja koalīcijas iekšējās pretrunas un nesaskaņas. To visu varēja laicīgi novērst, izrunājoties koalīcijā, bet nu... viss ir labs, kas ir labi beidzies! Un, par laimi, tātad balsojums ir pozitīvs.

Šodien Saeimā tika skatīti arī vairāki likumprojekti, kas ir saistīti ar pensijām. Ir likumprojekts, kas paredz ieturēto pensiju daļu atmaksāšanu. Likumprojekts paredz, ka no pagājušā gada līdz šā gada 31.janvārim ieturēto pensijas daļu izmaksās šā gada aprīlī kopā ar aprīļa pensiju, un tādā veidā Saeima izpilda Satversmes tiesas spriedumu. Minētajā likumprojektā tātad ir runa par kārtību, kādā ir atlīdzināmas pensiju ieturētās daļas.

Es gribu atgādināt, ka mūsu frakcija, LPP/LC, pagājušajā gadā balsoja pret šiem nelikumīgajiem samazinājumiem. Šobrīd mēs no sirds priecājamies kopā ar pensionāriem par gūto uzvaru Satversmes tiesā.

Mēs jau savulaik brīdinājām koalīciju, ka valdības lēmums par pensiju samazināšanu neatbilst Satversmei. Mēs atgādinājām, ka jau 2002.gadā Satversmes tiesa nosprieda, ka Andra Šķēles valdības lēmums liegt strādājošiem pensionāriem saņemt pilnu pensiju bija pretrunā ar pamatlikumu. Taču mūsu argumenti tika ignorēti un bija vajadzīgs diezgan garš ceļš, lai Dombrovska kunga vadītā valdība saprastu, ka lēmums par pensiju samazināšanu neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Dažkārt vaino arī... atskan kritika, ka šie samazinājumi bijuši nepieciešami tāpēc, ka pirmo aizņemšanos izdarīja Ivara Godmaņa vadītā valdība. Bet, ja mēs paskatīsimies Godmaņa parakstīto vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, tad redzēsim, ka tur nav neviena vārda par pensiju samazināšanu. Tā ir šīs valdības iniciatīva un līdz ar to arī šīs valdības atbildība.

Un arī Satversmes tiesa savā spriedumā norādīja, ka starptautiskās saistības pašas par sevi nevar kalpot par argumentu pamattiesību ierobežošanai un ka izvēle attiecībā uz veidu, kādā veikt budžeta izdevumu samazināšanu, bija atstāta Latvijas ziņā.

Es gribu vēl arī piebilst ļoti īsu repliku par Buzajeva kunga meliem, ko viņš tikko mums te stāstīja, - ka esot bijušas kaut kādas slēptas sarunas starp valdību un opozīciju. Nekādas slēptas sarunas par atbalstu šai koalīcijai mums nav bijušas. Lēmums atbalstīt šo likumprojektu par sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem tika pieņemts asās diskusijās šorīt agri no rīta frakcijas sēdē.

Tāpat Buzajeva kungs te izteica žēlabas par to, ka ir šobrīd noteikts stingrāks sods dzērājšoferiem. Mēs, LPP/LC frakcija, balsojām par šiem stingrākajiem sodiem, jo uzskatām, ka tiem šoferiem, kas ir pie stūres sēdušies spēcīgā „žvingulī”, autovadītāja tiesību atņemšana uz četriem gadiem - tas ir pietiekami adekvāts sods. Mēs ļoti ceram, ka šie jaunie stingrie sodi palīdzēs samazināt traģēdiju skaitu uz Latvijas ceļiem.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Kastēna kungam.

Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas vārdā šodien runās deputāts Kārlis Šadurskis. Lūdzu!

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mums ir laba diena Saeimā, un visi galvenie notikumi šeit saistījās ar Satversmes tiesas spriedumu pensiju sakarā. Dienu mēs sākām ar karstām debatēm par Saeimas pilnvarojumu valdībai aizņemties finanšu līdzekļus. Patiesību sakot, laikam pirms šīsdienas sēdes neviens tā īsti nevarēja paredzēt rezultātu. Rezultāts ir pozitīvs; pret šo lēmumu bija tikai Tautas partijas frakcija un PCTVL frakcija. Un te nu man jāteic, ka tautas mutvārdu daiļrade rodas momentā. Proti, jau dzirdēju versiju par nākotnes apvienību, kas saukšoties „Oranžās bites”. Nu paskatīsimies, vai tas tā arī notiks.

Bet, nopietni runājot, šā lēmuma sakarā es varu tikai apbrīnot Ministru prezidenta pacietību, skaidrojot deputātiem acīmredzamas lietas, proti, kā Saeimai būtu saprātīgi rīkoties šobrīd, kā būtu vislabāk valsts tālākai attīstībai.

Un atcerēsimies vakardienas publiskās debates televīzijā! Man jāteic, ka tajā balsojumā 99 no katriem 100 skatītājiem saprata šīs lietas, bet diemžēl visi Saeimas deputāti to tā arī nespēja.

To, kā nākotnē mēs strādāsim valdošajā koalīcijā, ir ļoti grūti paredzēt, jo neizskatās, ka Tautas partija ir sapratusi, ka valdību šūpot ir neproduktīvi un ka tas viņiem pašiem neatnes nekādas publikas simpātijas, bet, tieši otrādi, tikai pasliktina Latvijas finanšu situāciju starptautiskajos tirgos un Latvijas kredītreitingus. Es ļoti ceru, ka šis mēģinājums sašūpot valdību bija pēdējais un tālāk mēs varēsim konstruktīvi strādāt.

Šodienas lēmums par pilnvarojumu valdībai ļāva mums vienā dienā pabeigt pensiju likumdošanas sakārtošanu; tas ļaus pensionāriem saņemt atkal pilnā apmērā pensijas un saņemt ieturētās pensijas atmaksu. Tā ka to mēs esam, paldies Dievam, vienā dienā izdarījuši! Tikai ar vieglu ironiju gribētos atzīmēt tās kaismīgās runas, kas šodien šajā sakarā skanēja no Saeimas tribīnes. Jo, ja uzdodam sev tādu ļoti vienkāršu jautājumu - vai visu to Saeima būtu izdarījusi, ja nebūtu bijis šā Satversmes tiesas sprieduma? -, tad... Nu, atbildēt es ļauju katram no jums... jums, radioklausītāji, pašiem.

Šodien bija vēl viens notikums, taču tas nebija tik jauks. Saeima neatbalstīja „Pilsoniskās Savienības” un „Jaunā laika” kopīgi iesniegto priekšlikumu, ka ģenerālprokurora ievēlēšana veicama, atklāti balsojot. Balsu mums pietrūka. Argumenti šeit ir dažādi. Ir ļoti dažāda dažādu valstu pieredze, bet es vados no ļoti vienkārša apsvēruma - ja jau Latvijas pilsoņi ir ievēlējuši deputātus, tad viņiem ir jāzina, kā šie deputāti rīkojas, pieņemot atbildīgus lēmumus. Mūsu frakcija un arī „Jaunā laika” frakcija uzskatīja, ka šim balsojumam būtu jābūt atklātam.

Ar to par galvenajiem notikumiem būšu izstāstījis.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Šadurska kungam.

Nākamajai vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšsēdētāja vietniecei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gan jau esat šodien sekojuši līdzi sēdes norisei. Tā bija, jāsaka, diezgan dramatiska un būtībā arī diezgan smaga sēde. Smaga arī mums pašiem - gan psiholoģiski, gan arī fiziski, jāsaka pat tā.

No rīta koalīcijas partijas vēl diskutēja par to - dot vai nedot šodien konceptuālu atbalstu valdībai turpināt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, ļaut vai neļaut turpināt saņemt un izmantot starptautisko aizdevumu. Un Tautas partijai bija atšķirīgs viedoklis - tika iesniegts likumprojekts, ka vēl vajag to pilnvarojumu pilnveidot, vēl vajag atlikt, vēl vajag debatēt, vēl vajag pagaidīt.

Tomēr pārējā koalīcija nolēma, ka nav ko gaidīt; ka Tautas partijas iesniegtais dokuments, tāda satura, kāds tas ir iesniegts, var apturēt šo Latvijas valstij tik būtisko starptautisko sarunu procesu, kurā ir panāktas daudz labākas vienošanās, daudz elastīgākas nostādnes nekā Tautas partijas piedāvātajā likumprojektā. Turklāt, ja nebūtu dots šis akcepts valdībai strādāt tālāk ar starptautiskajiem aizdevējiem, tad tiktu arī liegta iespēja nekavējoties pildīt Satversmes tiesas lēmumu. Šajā balsojumā, tas ir, balsojumā par to, lai dotu valdībai šādu pilnvarojumu, balsis sadalījās šādi: 54 - par, 22 - pret (pārsvarā tās bija droši vien Tautas partijas balsis), un atturējās - 3. Jāteic, ka šajā balsojumā koalīciju atbalstīja arī LPP/LC un ka arī „Saskaņas Centrs” netraucēja šo lēmumu pieņemt. Un tāpēc pensionāriem es varu vēlreiz atkārtot tik sen gaidīto ziņu, ka Satversmes tiesas lēmumu varēsim pildīt nekavējoties, nevis līdz 2015.gadam, kā bija ļāvusi Satversmes tiesa. Un šajā sakarā Saeima šodienas sēdē pieņēma trīs Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotus likumprojektus - „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums”, „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” un „Grozījumi likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””. Gribu jums pateikt, ka tas nozīmē, ka no 1.aprīļa varēs atmaksāt ieturēto pensijas daļu. Tie būs 73,7 miljoni latu, kas tam tiks tērēti. Turklāt būs iespējams atcelt pensijām 10 procentu un 70 procentu ierobežojumu; būs iespējams to atcelt jau no 1.februāra. Šim nolūkam tiks tērēti 110,9 miljoni latu. Bez tam tiks arī attiecīgi izskaitļots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lai šie cilvēki no tā neciestu, jo, saņemot šīs summas, ienākuma nodoklis mainās, bet, kā mēs zinām, 165
lati - tas ir pensionāru ienākuma neapliekamais minimums. Turklāt ar šiem likumiem tiek regulēts, ka to ieturēto daļu manto radinieki, ja paša pensionāra jau vairs nav šajā saulē.

Un es gribu atkārtot partijas „Jaunais laiks” vadītājas teikto, ka „Jaunais laiks”, būdams valdības vadītājs, atvainojas visiem pensionāriem, ka viņš bija spiests samazināt pensijas brīdī, kad valsts bija ļoti tuvu bankrotam.

Budžeta grozījumus vasarā parakstīja gan koalīcijas partneri, to skaitā Tautas partija, gan arī sociālie partneri, to skaitā Latvijas Pensionāru federācija, jo toreiz, 2009.gada jūnijā, politiķi nebija spējīgi vienoties, lai atrastu citu variantu.

Vecie cilvēki, kuru priekšā es noliecu galvu, bija tie, kuri vasarā izglāba valsti no bankrota, un mēs ieguvām laiku un uzticību no starptautiskajiem aizdevējiem, ka spējam veidot valsts saimniecisko dzīvi atbilstoši tam, ko spējam paši nopelnīt.

Un, ja jums ir kādas neskaidrības sakarā ar šiem pieņemtajiem likumiem, kas dod jums tiesības atgūt šo ieturēto pensijas daļu un saņemt pilnu pensiju, tad, lūdzu, protams, visus savus jautājumus varat adresēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļām, kā arī mums, ja kaut kur kaut kas vēl ir neizdarīts.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Bendrātes kundzei.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Baiba Rivža.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Jautājumā par pilnvarojumu Ministru kabinetam mēs, „zaļie” un „zemnieki”, atbalstījām premjeru Valdi Dombrovski. Atbalstījām tāpēc, ka mēs esam balsojuši par šo valdību un redzam, ka Dombrovska vadībā valdība cenšas tās problēmas risināt, un redzam, ka tas risks, ja mēs neatbalstītu, ir ļoti liels, daudz lielāks, nekā mēs varbūt šajā brīdī pilnībā apzināmies. Jo, uzklausot arī premjera kungu, mēs redzējām arī izskaidrojumu tam, ka mums šie līdzekļi ir vajadzīgi šobrīd papildus. Proti, mums ir tomēr 7,5 procenti budžeta deficīts. Un, dodami atbalstu savam premjerministram, esam panākuši arī vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, ka mēs varēsim pensijas atmaksāt. To atmaksāšanai vajadzīgi 180 miljoni. Mēs varēsim atmaksāt no budžeta deficīta, jo pieļaujamais šim gadam ir 8,5 procenti, tātad mēs iekļaujamies tajā bez papildu korekcijām. Turklāt savā runā premjers norādīja... izteica cerību, ka šajā gadā mēs varētu iztikt bez budžeta grozījumiem, tātad bez atkal jauniem papildu samazinājumiem, kā tas bija pagājušogad vasarā.

Man ir tiešām patiess prieks, ka mums šodien izdevās pieņemt steidzamības kārtā, divos lasījumos, trīs likumus, to skaitā jaunu likumu „Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likums”. Tas mums dod likumisku pamatu, lai tiešām varētu pensijas sākt februārī maksāt pilnā apmērā un aprīlī atmaksāt arī to daļu, kas ir ieturēta. Es gribu uzsvērt, ka tas attiecas gan uz strādājošiem pensionāriem, gan, protams, uz tiem, kam tas samazinājums bija 10 procenti, gan arī uz tiem, kam ir izdienas pensijas. Par tām izdienas pensijām cilvēki īpaši bija uztraukušies - tā īsti nesaprata, vai izdienas pensijas arī ir tur iekšā. Jā, tur tiešām tās ir.

Tā ka personīgi man ir ļoti laba sajūta, lai gan šodien diena bija grūta, it sevišķi pirmā puse, psiholoģiski smagas bija diskusijas. Bet nu mēs varam skatīties pensionāriem acīs: mēs vismaz esam izdarījuši, kā saka, tik daudz, ka tas jautājums ir sakārtots.

Jaukas brīvdienas, un strādāsim tālāk!

Paldies.

Vadītājs. Paldies Rivžas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to radio tiešraide „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”