Latvijas Republikas 9.Saeimas

pavasara sesijas desmitā (ārkārtas) sēde

2009.gada 4.jūnijā plkst.14.00

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 4.jūnija otro ārkārtas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, lūdzu, izņemiet un vēl vienu reizi ievietojiet balsošanas iekārtās savas balsošanas kartes, citādi balsošanas iekārta jūs neatpazīs.

Vai to dzirdēja arī Baštika kungs un Bērziņa kungs? Lūdzu, izņemiet no balsošanas iekārtas kartes un ievietojiet vēl vienu reizi, jo tā tika pārinstalēta, un citādi balsošanas iekārta jūs neatpazīs.

Vai deputāts Spurdziņš vēlas kaut ko jau piebilst? Skaidrs... jā...

Tātad sākam izskatīt apstiprināto ārkārtas sēdes darba kārtību. Es atgādinu, ka, spriežot par budžetu pirmajā lasījumā, debates ir par visu likumprojektu paketi kopā, savukārt balsošana - par katru likumprojektu atsevišķi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdi! Godātais premjer! Ministri! Kolēģi deputāti!

Budžeta komisijas vārdā es nododu Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā grozījumus 2009.gada valsts budžetā kopā ar 94 pavadošajiem likumprojektiem.

Komisija budžeta paketi izskatīja šodien savā sēdē un atbalstīja pirmajā lasījumā, kā arī lūdz izskatīt šos likumprojektus kā steidzamus. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nav kur steigties!”)

Es varbūt arī paskaidrošu, ka komisija ar budžetu un ar katru pavadošo dokumentu iepazinās arī otrdien, kad mums bija veltītas šim nolūkam divas sēdes, kurās bija aicināts piedalīties finanšu ministrs, kā arī ministri no trim galvenajām iesaistītajām jomām, respektīvi, Eglīša kungs - veselības ministrs, Koķes kundze - izglītības un zinātnes ministre un Auguļa kungs - labklājības ministrs.

Kopā mēs veltījām tam vairāk nekā četras stundas.

Tātad komisijas vārdā es nododu šo budžeta paketi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jālemj par steidzamības piešķiršanu likumprojektiem, un tad mēs varam sākt pirmā lasījuma debates.

Un tātad pirmais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Militārā dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Nākamais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 6, atturas - 11. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Kā nākamo izskatām likumprojektu „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 5, atturas - 12. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 5, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 5, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 18, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 5, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Ieroču aprites likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Ieroču aprites likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 5, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 5, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Enerģētikas likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Enerģētikas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 5, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 5, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 5, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 5, atturas - 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 5, atturas - 11. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 15, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 15, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 5, atturas - 11. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 14, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 5, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 5, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 6, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 5, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 5, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 5, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Civilprocesa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Informācijas atklātības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Informācijas atklātības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 5, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 12, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Elektronisko sakaru likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Elektronisko sakaru likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Vides aizsardzības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Vides aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Standartizācijas likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Standartizācijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Tiesībsarga likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Tiesībsarga likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Bāriņtiesu likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Bāriņtiesu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 4, atturas - 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Jaunatnes likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Jaunatnes likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, atturas - 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 16, atturas - 9. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 6, atturas - 9. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 4, atturas - 9. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 4, atturas - 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Es atvainojos, lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 4, atturas - 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 4, atturas - 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 9. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 11. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 4, atturas - 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 9. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 12. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 14. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 13. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Par likuma „Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 4, atturas - 14. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 4, atturas - 9. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 14. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 5, atturas - 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 5, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 17, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 4, atturas - 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 16, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 15, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 4, atturas - 15. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Par likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 5, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 6, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam””. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likuma „Par valsts budžetu 2009.gadam””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 8, atturas - 15. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Paldies.

Ar to visiem likumprojektiem ir piešķirta steidzamība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētāja kungs! Godātā Saeima!

Šis valdībai un Saeimai ir zīmīgs atskaites posms - vairāk nekā pusgads, kopš Latviju skārusi ekonomikas un finanšu krīze. Gandrīz trīs mēneši, kopš izveidota valdība, lai nodrošinātu valsts maksātspēju.

Šodien Saeimas vērtējumam ir nodoti 2009.gada valsts budžeta grozījumi, kas paredz vēl nebijušus taupības pasākumus. Nākamais atskaites posms ir budžeta pieņemšana, kas ir pirmais būtiskais solis tautsaimniecības atveseļošanā un darbos apliecinās katra deputāta, katras Saeimā ievēlētās politiskās partijas atbildību.

Cienījamie klātesošie! Vēlos atgādināt manas valdības izveidošanas apstākļus.

Decembrī Valsts kasei radās pirmās nopietnās likviditātes problēmas. Lai stabilizētu situāciju un saņemtu starptautisko aizdevumu, parlaments vienas nakts laikā pieņēma vairākus neatliekamus lēmumus. Tomēr nākamo budžeta grozījumu sagatavošana nevedās, un it kā ar grozījumiem nesaistītu jautājumu dēļ valdība tika gāzta. Šie grozījumi tagad ir sagatavoti un nodoti jūsu vērtēšanai.

Jaunās valdības uzdevumi bija skaidri uzreiz: budžeta izdevumu samazināšana un starptautiskā aizdevuma nodrošināšana; ekonomikas atveseļošana un Eiropas Savienības līdzekļu apguve; sociālā līdzsvara saglabāšana un bezdarba problēmu risināšana; atklāts dialogs ar sociālajiem partneriem un sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem.

Netradicionāli Latvijas politikai papildus valdības deklarācijai tika noslēgta vienošanās par neatliekamiem darbiem valsts maksātspējas nodrošināšanā, kuru ar saviem parakstiem atbalstīja 67 Saeimas deputāti.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Jūsu atbalsts bija, ir un būs izšķirošs, lai valdība spētu izpildīt tai izvirzītos uzdevumus ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Jūsu vērtējumam ir nodoti šā gada valsts budžeta grozījumi. Tie no jums prasīs īpaši rūpīgu un atbildīgu darbu. Šajos krīzes apstākļos jāsabalansē valsts garantētā sociālā aizsardzība un ekonomikas atveseļošana.

Ekonomiskā situācija pēdējā pusgada laikā ir strauji pasliktinājusies. Vēl decembrī ekonomikas krituma prognoze bija 5 procenti, martā - 12 procenti, bet tagad - jau 18 procenti.

Attiecīgi krīt arī budžeta ieņēmumi, neļaujot sasniegt iepriekš plānoto deficīta līmeni. Budžeta grozījumos nodokļu ieņēmumi prognozēti par 583 miljoniem latu mazāki nekā plānots iepriekš.

Valdības apstiprinātais projekts paredz atlīdzības samazinājumu vidēji par 20 procentiem, savukārt pārējie samazināmie izdevumi ir samazināti par 40 procentiem. Zināmi atvieglojumi tika doti izglītības, veselības, tieslietu un iekšlietu jomām.

Esam uzsākuši vērienīgas reformas valsts pārvaldē, izglītībā un veselības jomā, maksimāli aizsargājot iedzīvotājus ar viszemāko ienākumu līmeni.

Vēlos uzsvērt - krīzi nedrīkst pārvarēt uz nabadzīgākās sabiedrības daļas rēķina. Šis ir princips, ko ievērošu, strādājot pie budžeta, vedot sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, un prasīšu no koalīcijas partneriem.

Budžeta grozījumu izskatīšana pirmajā lasījumā ir tikai pirmais pārbaudījums Saeimai. Izšķirošs pārbaudījums būs šā likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā, kad tiks iesniegti papildu priekšlikumi izdevumu samazināšanai, lai samazinātu budžeta deficīta līmeni līdz tam līmenim, par kuru būsim vienojušies ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Cienījamie klātesošie! Pēc apstiprināšanas Saeimā valdība nekavējoties uzsāka dialogu ar Latvijas starptautiskajiem partneriem, lai izskaidrotu krīzes situācijas cēloņus un tās pārvarēšanas iespējas. Vienlaikus mēs sākām aktīvas sarunas ar sociālajiem partneriem Latvijā, lai vienotos par kopīgu risinājumu taupības pasākumiem. Izskaidrošanas darbs par Latvijas ekonomikas krīzes cēloņiem ir bijis tikpat pieprasīts kā vīzija par valsts tālāko attīstību.

Budžeta grozījumu sagatavošana un strukturālo reformu uzsākšana vairākās nozarēs uzreiz ir prasījusi galveno valdības uzmanību. Mūsu darbs ir balstīts uz trim blokiem.

Pirmais: finanšu krīzes pārvarēšana. Otrais: sociālo jautājumu risināšana. Trešais: ekonomiskās aktivitātes atjaunošana un strukturālo reformu konsekventa īstenošana.

Šobrīd ekonomikas stimulēšanā iedarbinām arī iepriekšējās valdības labākās iestrādes, piemēram, Latvijas ekonomikā uzņēmējdarbības atbalstam iepludinot papildu līdzekļus, izmantojot Latvijas Garantiju aģentūras un Valsts kases galvojumus. Ekonomikas ministrija apkopo uzņēmēju atsauksmes par palīdzības programmu pieejamību un efektivitāti un meklē risinājumu, kā panākt lūzumu sasalušajā kredītu tirgū.

Zināmu atbalstu nodrošinās no 1.jūnija iedarbinātā eksporta kredītu garantiju sistēma, kas sniegs garantijas, eksportējot ārpus Eiropas Savienības, kā arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas jau īstenotā uzņēmējdarbības kreditēšanas programma.

Būtiska nozīme ekonomikas atveseļošanā ir Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kuru apgūšana ir vēl jāpaātrina. Kā piemērs paveiktajam šajā laikā jāmin lielāka finansējuma piešķiršana energoefektivitātes celšanas pasākumiem, māju siltināšanas programmai, kā arī papildu līdzekļi bezdarba problēmu risināšanai.

Neraugoties uz veikto izdevumu samazinājumu, budžeta grozījumos Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam piešķirti papildus 66 miljoni latu.

Tāpat dienas kārtībā ir jautājums par pazeminātās PVN likmes piemērošanu grāmatām, laikrakstiem, kurināmajam un tūrismam. Šis būs svarīgs dienas kārtības jautājums sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Parlamenta vērtējumam nodotie budžeta grozījumi ietver būtisku līdzekļu samazinājumu un taupību valsts pārvaldē, kā arī pārmaiņas izglītības un veselības nozarēs. Par to es esmu aicinājis abus ministrus detalizēti informēt Saeimu.

Cienījamie kolēģi! Diemžēl šajā laikā ir arī darbi, kuriem vēl nav pietiekamu rezultātu. Kā pirmais jāmin nepietiekama izdevumu samazināšana vienlaikus ar pārdomātu funkciju auditu, lai valsts pārvaldi padarītu efektīvāku.

Atzīstu, ka šajā laikā pret saviem kolēģiem neesmu bijis pietiekami uzstājīgs un kategorisks. Būsim godīgi! Mums vēl nav izdevies mainīt visu politiķu un ierēdņu attieksmi pret tērēšanu un taupīšanu. Turpmāk būšu daudz neiecietīgāks pret tiem, kuri valsts pārvaldē nemeklē efektīvus risinājumus, sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem. Dažos valsts iestāžu sagatavotajos priekšlikumos, kas skar uzņēmējdarbības vidi, ir jūtama klaja situācijas neizpratne, nekompetence vai birokrātu protests.

Valsts ieņēmumu dienestam un Uzņēmumu reģistram šobrīd ir jāsamazina ne tikai administratīvie izdevumi, bet arī administratīvie šķēršļi un jāsniedz efektīvs atbalsts nodokļu iekasēšanā un ekonomikas stimulēšanā. Daudz nopietnāk jāstrādā ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, kurām šis ir divreiz grūtāks laiks. Iepriekš diskusijās ar valdību panāktās vienošanās šīs ekonomiskās situācijas iespaidā ir jāpārskata un jāspēj to izskaidrot arī iedzīvotājiem.

Valsts budžeta grozījumi ir nodoti jūsu izskatīšanai, bet ar to valdības darbs pie tiem nebeidzas. Pašreizējā situācija prasa daudz ciešāku valdības un parlamenta sadarbību.

Kopā ar Latvijas un ārvalstu ekspertiem strādājam pie vairākiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, tai skaitā pie iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes veicināšanas un mikrouzņēmumu iniciatīvas, kas principiāli mainīs noteikumus mazajiem ģimenes uzņēmumiem.

Valdība strādā pie ēnu ekonomikas ierobežošanas, piemēram, aktivizējot Valsts darba inspekcijas darbu saistībā ar nelegālo nodarbinātību un vienlaicīgu sociālo pabalstu saņemšanu, kā arī pastiprinot kontroli uz austrumu robežas, vēršoties pret masveidīgo akcīzes preču ievešanu valstī.

Jāpaātrina vienīgā mājokļa hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības ieviešana. Uzskatu, ka šis jautājums ir nepamatoti aizkavējies un palielina sociālos riskus.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Lai valdība spētu īstenot strukturālās reformas, būtiski mazināt valsts izdevumus, tuvākajos gados sasniedzot 3 procentu budžeta deficīta līmeni, un atjaunot Latvijas tautsaimniecību, ierosinu slēgt vienošanos starp valsti, pašvaldībām un sociālajiem partneriem. Valsts un sociālo partneru memorandam ir jākļūst par sociālās stabilitātes pamatu. Par šo jautājumu es aicināšu pie viena sarunu galda visas puses, lai vienotos par īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem. Strādājot pie krīzes risinājumiem, mēs nedrīkstam aizmirst arī par tālākiem mērķiem, kas svarīgi valsts attīstībai vidējā un ilgākā laika posmā.

Svarīgs ir jautājums, kā nodrošināt fiskālo disciplīnu pēc krīzes pārvarēšanas. Latvijas demokrātiskajā sistēmā, kuru līdz šim raksturo īslaicīgas un sadrumstalotas koalīcijas, partijas nereti padodas populistiskam spiedienam, piemirstot par valsts makroekonomisko stabilitāti. Pašreizējā krīze uzskatāmi parāda, pie kādām sekām šāds īstermiņa populisms var novest. Šajā sakarā ierosinu uzsākt darbu pie fiskālās disciplīnas likuma, kas ierobežotu maksimālo budžeta deficītu atkarībā no ekonomiskā cikla fāzes. Šādi likumi sekmīgi darbojas vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Igaunijā un Vācijā.

Vēlos arī skaidri paust savu nostāju attiecībā uz publiski kultivētajām baumām saistībā ar lata stabilitāti. Saskaņā ar Satversmi katram ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, tomēr aicinu to darīt atbildīgi - īpaši tos, kas izplata spekulācijas par mūsu nacionālās valūtas stabilitāti. Šādi paziņojumi nodara lielus zaudējumus Latvijas ekonomikai un var negatīvi ietekmēt eiro ieviešanu. Ir viegli izlaist džinu no pudeles, bet daudz grūtāk ir iedabūt to atpakaļ.

Vēlos arī pateikt tiem, kas lata devalvāciju uzskata par panaceju, ka šis risinājums tautsaimniecībai un iedzīvotāju dzīves līmenim ir daudz negatīvāks nekā sagatavotie un vēl gaidāmie budžeta samazinājumi. Samazinot izdevumus, mēs varam to darīt kontrolēti un pasargāt atsevišķas jomas. Savukārt devalvācija skartu pilnīgi visus, un daudzu pasaules valstu bēdīgā pieredze liecina, ka tā bieži kļūst nekontrolējama.

Latvijas valdība kopā ar starptautiskajiem aizdevējiem turpina īstenot ekonomikas stabilizācijas programmu, kas ir balstīta uz lata stabilitāti un pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu. Šī pozīcija nav mainījusies. Ceru, ka mani visi ir pareizi sapratuši.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! 12.martā jau uzsvēru: Latvijai šī ir smaga un nopietna situācija, taču tādas mūsu valstī ir bijušas arī iepriekš. Tās visas esam sekmīgi pārvarējuši. Lai to izdarītu arī šoreiz, mums nepieciešama politiskā stabilitāte, skaidra ekonomiskā politika un spēja konsekventi pildīt pieņemtos lēmumus.

Šodien parlamenta vērtējumam ir iesniegts valsts budžeta grozījumu projekts. Jūsu atbalsts budžeta grozījumiem ir kritiski svarīgs valsts maksātspējai. Aicinu jūs ne tikai rūpīgi iedziļināties pašreizējā situācijā un iesniegtajā likumprojektā, bet arī norobežoties no lētas priekšvēlēšanu retorikas. No jūsu lēmumiem un runām ir atkarīga valsts tālākā attīstība, sabiedrības uzticība parlamentam un sociālā miera saglabāšana mūsu valstī.

Paldies par atbalstu līdz šim! Taču budžeta grozījumu pirmais lasījums ir tikai pirmais solis, nākamie būs grūtāki. Šis gads un krīzes pārvarēšana būs milzīgs pārbaudījums visiem Latvijas iedzīvotājiem. Vēl lielāks tas būs politiķiem.

Novēlu Saeimai veiksmīgu darbu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs finanšu ministram Einaram Repšem.

E.Repše (finanšu ministrs).

Saeimas priekšsēdētāj! Ministru prezident! Godātie deputāti! Dāmas un kungi!

Sagatavotie budžeta grozījumi ir solis pareizā virzienā, bet, kā mēs to labi saprotam, tas ir pirmais solis. Kopumā šajos budžeta grozījumos izdevumi ir samazināti par 340 miljoniem latu, kas ir aptuveni 2,6 procenti no iekšzemes kopprodukta. Šis skaitlis atspoguļo ministriju administratīvo un citu izdevumu samazinājumu gada otrajā pusē par 40 procentiem, un papildus par piektdaļu ir samazināti arī atalgojuma fondi. Taču, strauji mainoties ekonomiskajai situācijai un arī attīstības prognozēm, atsevišķās citās budžeta pozīcijās izdevumi ir pieauguši. Šādi mēs esam spiesti maksāt par pagājušo gadu pārmērībām, kas arī mūs ir ievedušas ļoti nopietnā ekonomiskā un fiskālā slazdā un neļauj šobrīd skatīties uz krīzes pārvarēšanu tik mierīgi un pārliecinoši, kā to dara mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Tajā skaitā procentu maksājumi par valsts parādu ir pieauguši vairāk nekā par 74 miljoniem latu, un tas ir vēl viens ļoti labs signāls, ka mēs nedrīkstam parādu palielināšanas virzienā vairs spert nekādus būtiskus soļus.

Esam arī tagadējos budžeta grozījumos paredzējuši papildus 66 miljonus latu Eiropas Savienības fondu apguvei. Tie ir līdzekļi, kas atvēlēti attīstībai. Esam centušies maksimāli šajos grūtajos laikos pasargāt sociālo sfēru, tātad pirmām kārtām pensionārus un maznodrošinātos, otrām kārtām bezdarbniekus, jo mēs labi apzināmies, ka bezdarbs vēl tuvākajos mēnešos Latvijā pieaugs. Tātad līdzekļi sociālajā budžetā ir pieauguši par 81 miljonu latu, un tas ir arī ietverts šajos budžeta grozījumos un atspoguļo Valda Dombrovska vadītās valdības politiku.

Ekonomikas kritums diemžēl izrādījies daudz straujāks, nekā sākotnēji tika prognozēts, un šobrīd budžetā iestrādātā aktuālā prognoze ir kopprodukta kritums - 18 procentu šajā gadā. Iespējams, straujais kritums norāda uz to, ka Latvijai ir cerības ātri un tikpat strauji arī atgriezties pie pozitīvas tautsaimniecības izaugsmes. Taču šobrīd ir redzams, ka ar šo kritumu valsts budžeta ieņēmumi būs par pusmiljardu latu mazāki, nekā tika prognozēts pat iepriekšējos, ļoti trauksmainajos budžeta grozījumos. Un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada faktu nodokļu ieņēmumi valstī ir vairāk nekā par 1,2 miljardiem latu mazāki nekā pagājušā gadā.

Tas izvirza mums nepieciešamību pēc korekcijas un atbildīgas rīcības fiskālajā jomā. Tādēļ arī šobrīd budžeta grozījumos piedāvātie izdevumu samazinājumi vēl arvien ir nepietiekami, un mēs tuvākajās dienās un nedēļās strādāsim pie papildu samazinājumiem, lai iekļautos situācijai atbilstošā fiskālā rāmī.

Valdība turpinās darbu un savus priekšlikumus iesniegs Saeimai pirms budžeta grozījumiem otrajā lasījumā. Tomēr ir būtiski uzsākt debates par budžeta grozījumiem jau šobrīd, lai kopumā šo likumu varētu apstiprināt līdz jūlija sākumam, kad tam jāstājas spēkā. Budžeta samazinājumiem jābūt vērstiem uz tādām izmaiņām un reformām valsts pārvaldē, kas atspoguļotos arī nākamo gadu budžeta deficīta samazinājumā. Ne tikai šogad, bet arī turpmākajos gados. Izmaiņām jābūt ilgtspējīgām, un tāpēc arī mēs tik daudz runājam par strukturālām reformām, kas dos savu rezultātu šodien, rīt un arī daudzos nākamajos gados.

Godātie deputāti! Prognozes ekonomikā ir tikai prognozes un - īpaši tik strauja ekonomikas krituma laikā - neprecīzas. Mēs nekad nevaram zināt, ar ko tieši beigsim šo gadu: vai varbūt beigsim jau ar pirmajiem ekonomikas atveseļošanās signāliem vai būs tāds vai mazlietiņ lēzenāks kritums atlikušajos šā gada mēnešos. Bet šobrīd esam spiesti - un tā ir pareiza rīcība - rēķināties ar absolūti sliktāko scenāriju.

Mums, tiesa gan, arī šajā gadījumā ir atšķirīgi viedokļi ar atsevišķiem kreditoru ekspertiem par atsevišķu pozīciju novērtējumu. Un es šeit negribētu runāt par kādām domstarpībām, bet gribētu runāt vienkārši par to, ka mēs turpinām kopīgā darbā saskaņot pozīcijas, jo mūsu eksperti, Finanšu ministrijas eksperti, visticamāk, ir rēķinājušies ar reālistisku prognozi, ņemot vērā arī iespējamo ekonomikas atveseļošanos. Savukārt starptautiskos kreditorus pārstāvošie eksperti - un tas ir ļoti labi saprotams - rēķinās arī ar vissliktāko iespējamo scenāriju un visgrūtāko tālākās attīstības scenāriju.

Par dažām pozīcijām, kur mums līdz šim viedokļi atšķiras, mēs esam diskutējuši. Ilustrācijai es varu minēt piemērus. Mēs uzskatām, ka pašvaldību deficīts iekļausies vienā procentā no iekšzemes kopprodukta, citi eksperti uzskata, ka pašvaldību deficīts, kuru mēs nevaram tiešā veidā ietekmēt, bet kuru redzēsim gada noslēgumā, varbūt būs par vienu kopprodukta procentu lielāks.

Tāpat, iespējams, būs lielāki tēriņi sociālajām vajadzībām, lai šajos grūtajos laikos, visgrūtākajos laikos, nodrošinātu arī pienācīgu sociālo stabilitāti un tai nepieciešamos sociālās palīdzības tīklus. Arī šeit, iespējams, pie vissliktākā iespējamā scenārija, mums būs viens procenta punkts papildus.

Tāpat, kā jūs labi zināt, mums ir domstarpības par to, kā pareizi skaitīt līdzekļus, ko mēs valsts budžetā šogad esam ietaupījuši, nepārskaitot atbilstošos ienākumus pensiju otrajā līmenī, samazinot šīs iemaksas no astoņiem līdz diviem procentiem. Arī šeit tas skaitlis ir nedaudz zemāks par 1 kopprodukta procentu, un, protams, ir diskusijas par to, vai to mēs varam leģitīmi ieskaitīt deficīta kalkulācijā vai ne.

Ir arī citas atšķirības, ko mēs... pie kā mēs turpinām strādāt un tuvākajā laikā nāksim ar saskaņotu pozīciju. Tas norāda nevis uz vienu vai otru kļūdu, bet drīzāk uz labi saprotamām atšķirībām metodoloģijā. Un, ja Finanšu ministrija un valdība rēķina atbilstoši savai prognozei, cenšoties iespējami precīzi trāpīt realitātē, tad kreditoru eksperti drīzāk skatās tiešām uz iespējami sarežģītāko scenāriju, un varbūt tas šajā brīdī būtu pareizais skatpunkts arī mums. Jebkurā gadījumā šeit nav nepārvaramu domstarpību. Strādājam pie budžeta grozījumu pilnveidošanas.

Mums ir pilnīgi skaidrs, ka ar šīsdienas deficītu, pat ja tas būtu tikai 9,2 procenti no iekšzemes kopprodukta, mēs tālāk dzīvot nevaram. Pat ja mums kāds piedāvātu neizsmeļamu aizdevumu bez jebkādiem papildu nosacījumiem, arī tad mēs nedrīkstētu šo piedāvājumu pieņemt, jo tādējādi jau tuvākajos gados palielinātu savu valsts parādu vismaz par 1,2 miljardiem latu katru gadu un tas nozīmētu pie mūsu patlabanējās situācijas finanšu tirgos arī katru gadu vismaz 120 miljonu latu klāt pie budžeta deficīta, pie budžeta izdevumiem procentu maksājumos par šo parādu. Tātad šāda valsts ārējā parāda attīstība nav pieņemama atbildīgai fiskālai valdībai un valstij nekādos apstākļos, pat ja mums šo naudu kāds bez jebkādiem nosacījumiem piedāvātu. Jo tad mēs ātri iekļūtu nekontrolējamā valsts parāda attīstības spirālē, eksponenciālā spirālē, no kuras tad nebūtu vieglas izejas.

Piedevām ir pilnīgi skaidrs, ka mums šobrīd vieglu naudu un bez nosacījumiem neviens tā arī nepiedāvās. Tātad mums šobrīd nav izejas, kā atbildēt uz šiem izaicinājumiem tā, lai atrisinātu to nesabalansētību, kas Latvijas ekonomikā ir izveidojusies pēdējo gadu laikā.

Un šīs nesabalansētības, pēc atbildīgi informētu un kompetentu ekspertu domām, ir galvenokārt divas.

Pirmām kārtām mēs iepriekšējos gados esam palielinājuši valsts budžeta tēriņus par aptuveni 30 procentiem katru gadu, un tas ir radījis vienu ļoti nopietnu nesabalansētību Latvijas fiskālajā politikā. Šeit atbildība ir jāuzņemas tām valdībām, kas šādu politiku savā laikā piekopa, atbalstīja un aizstāvēja.

Otra nesabalansētība. Mums atsevišķos tautsaimniecības sektoros ir pārmērīgi paaugstinātas algas, kuras, protams, tālu apsteidz mūsu produktivitātes kāpumu un mūsu konkurētspējai nav labvēlīgas.

Pirmām kārtām jūs, protams, visi zināt, kā bija būvniecības nozarē tā sauktajos būvniecības buma laikos. Bet tai līdzīgi ir sekojušas citas nozares un diemžēl arī publiskais sektors.

Šīs ir tās divas nesabalansētības: pirmām kārtām, es vēlreiz uzsveru, pārmērīgi budžeta izdevumi un otrām kārtām arī konkurētspējai neatbilstošas algas atsevišķos sektoros. Tas ir tas, kas mums Latvijā ir jālabo. Un mēs to labosim. Nevis jāķeras pie kādu ekonomistu, pseidoekonomistu vai monetāru šarlatānu piedāvātām alternatīvām metodēm, kuras nenesīs Latvijai nekādus papildu ieņēmumus un radīs tikai problēmas tur, kur šobrīd problēmu nav un lietas ir stabilas.

Godātie kolēģi! Šobrīd mums ir atbildīgi jāīsteno valsts izdevumu samazināšana. Es aicinu arī parlamenta deputātus to šobrīd atbalstīt lielā vienprātībā, jo šī vairs nav atsevišķas Latvijas valdības lieta, tā šobrīd ir Latvijas valsts lieta, tā ir mūsu kopēja lieta, kā mēs pārvarēsim krīzes dziļāko un drūmāko punktu.

Un citi arī, protams, uz mūsu šodienas sēdi skatīsies un no mūsu šodienas sēdes saņems attiecīgus signālus par to, kādā virzienā Latvijas valsts iet.

Protams, par budžetu mēs diskutēsim un ir iespējams diskutēt. Un, iespējams, tas ir kritizējams, ko tad es arī aicinātu darīt. Atsevišķas nepamatotas pozīcijas budžetā var piedāvāt samazināt. Varbūt arī akcenti starp atsevišķām pozīcijām nav pareizi, tādā gadījumā šos akcentus ir iespējams pārbīdīt, bet kopumā virzienam ir jābūt tikai un vienīgi uz izdevumu samazināšanu. Šeit es lūdzu visa Latvijas parlamenta atbalstu, šajos un arī nākamajos… nākamajā budžeta grozījumu lasījumā.

Runājot par to, cik tad ilga un cik tad dziļa būs ekonomiskā krīze Latvijā un pasaulē, jāsaka, ka šobrīd arvien vairāk ekspertu vidū veidojas vienprātība, ka grūti ir tikai paredzēt pareizo brīdi, kad šī atveseļošanās sāksies. Un te ir runa par šā gada beigām, nākamā gada sākumu, vidu vai beigu daļu. Grūti precīzi pateikt. Es šeit runāju par globālu atveseļošanos, kurai Latvija sekos, protams, kā neiztrūkstoša pasaules ekonomikas un Eiropas Savienības ekonomikas sastāvdaļa.

Eksperti ir vienisprātis par to, ka pašreizējā masīvās fiskālās stimulācijas pakete un pasākumi pasaulē, tai skaitā Savienotajās Valstīs, tai skaitā Eiropas Savienībā, noteikti radīs sprādzienam līdzīgu ekonomikas atveseļošanos jau vistuvākajā laikā, un tad, kad šī atveseļošanās sāksies, tā būs straujāka, nekā mēs īstenībā šobrīd to prognozējam. Tās ir labas ziņas arī Latvijai, jo Latvija, protams, sekos, un, ja mēs ieturēsim atbildīgu fiskālo politiku, tādā gadījumā arī pilnā mērā gūsim labumu no ekonomikas atveseļošanās pasaulē, it īpaši mūsu tuvākajās tirdzniecības partnervalstīs.

Latvijai varbūt nedraudēs tās problēmas, kas varbūt draudēs lielvalstīm, kas saistītas ar pārmērīgu ekonomikas fiskālo stimulēšanu. Mēs būsim tajā labākajā starta pozīcijā ar iespējami samazinātiem valsts budžeta nelietderīgajiem izdevumiem, iespējami labi īstenotām strukturālajām reformām, makroekonomisko stabilitāti un gatavību nekavējoties startēt jaunā ekonomiskas augšupejas fāzē, bet, lai to sasniegtu, mums šobrīd ir jāpārmet tilts pāri visdziļākajai un grūtākajai mūsu ekonomiskās krīzes dienai. Es atļaušos prognozēt, ka tā ir aptuveni ap šo laiku. Un tas tilts mums ir nepieciešams arī kā starptautisko aizdevēju piedāvātie līdzekļi - ne jau bez nosacījumiem, bet ar nosacījumiem - ar nosacījumiem, ka mēs samazināsim savus izdevumus un iekļausimies atbildīgas valdības un atbildīgas valsts fiskālās disciplīnas shēmā. Šai ziņā es patiesi ceru uz visu Latvijā esošo - gan valdības pārstāvju, gan Saeimas deputātu, gan sociālo partneru un iedzīvotāju atbalstu un izpratni. Es domāju, ka tas darbs un ieguldījums nākotnē, ko mēs šobrīd ieliksim, mums ļoti atvieglos tālākos gadus, tālāku reformu īstenošanu un valsts tautsaimniecības atveseļošanu, bet tas grūtais darbs mums jāizdara tieši tagad, un lai mums šodien veicas ar šā darba darīšanu!

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs veselības ministram Ivaram Eglītim.

I.Eglītis (veselības ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Veselības nozare pēdējā laikā, protams, ir locīta visos iespējamos virzienos gan tāpēc, ka ir pietiekami sociāli jutīga un pārmaiņas ļoti jutīgi šajā nozarē tiek uztvertas, gan arī tāpēc, ka, protams, milzums darāmu darbu ir daudzu gadu garumā šajā nozarē sakrājušies.

Šonedēļ valdība apstiprināja Veselības ministrijas izstrādāto pārvaldes reformu medicīnas nozarē. Birokrātiju, kuru arī iepriekš esam samazinājuši, turpmāk veidos tikai četras tiešās pārvaldes iestādes, veselības pārvaldē nebūs vairs nevienas aģentūras, tā sauktās ierēdņu oāzes, kuras pēdējā laikā bija pārāk tālu pašaizfinansējušās no saviem darāmajiem darbiem un kalpošanas sabiedrībai. Es ceru, ka mēs sasniegsim to, ka mūsu pārvalde būs efektīvākā un, iespējams, mazākā pārvalde Eiropā.

Protams, gan izmaksas, gan darbinieku skaits pārvaldes reformas rezultātā mazināsies vairāk nekā par trešo daļu, tomēr diemžēl tiks papildinātas arī bezdarbnieku rindas. Taču pilnīgi bez pārvaldes, lai arī kā dažiem gribētos, valsts iztikt nevar. Jūlijā mēs pieteiksim jauno ārstniecības iestāžu struktūras plānu. Īsā laikā samazināsim daudz par lielu un dārgu esošo slimnīcu un gultu skaitu. Mēs slimnīcu skaitu no 59 esošajām samazināsim līdz 24. Nav gluži svarīgi, vai plus - mīnus viena vai divas slimnīcas.

Teorētiski visas Latvijas slimnīcas var apvienot vienā slimnīcā un saukt to par vienu slimnīcu, bet faktiski mūs interesē būtisks gultu skaita samazinājums. Šā gada sākumā mums gultu skaits bija 17 200, tas ir, gandrīz divreiz lielāks nekā Eiropā. Gultās ļoti bieži nonāca arī tādi slimnieki, kuriem faktiski lielas nepieciešamības pēc tā nebija. Viņi ārstējās divreiz ilgāk, un to visu mēs dāsni apmaksājām no valsts budžeta. Turpmāk slimnīcu attīstību nomainīsim ar ārpusslimnīcu ārstniecības attīstību. Mums ir jāattīsta ģimenes ārstu institūcijas, ambulatorā medicīna, speciālistu kabinetiem jābūt pieejamiem, izmeklējumu dienestiem jābūt pieejamiem, lai nebūtu tā, kā tas ir tagad, ka slimnīcā itin viegli var nonākt un ilgi ārstēties, bet tai pat laikā ārpus slimnīcas medicīna ir grūti pieejama, tur ir rindas, un pacients nereti, lai saņemtu kādu nebūt vienkāršu izmeklējumu, nonāk slimnīcā.

Diemžēl vismazākā vērība mums ir tikusi veltīta agrīnai slimību profilaksei un veselīgam dzīvesveidam, bet tieši tas ir vistaisnākais un lētākais ceļš uz sabiedrības veselību. Šāda ačgārnība mums tagad ir īsā laikā jānovērš.

Rezumējumam. Ar Eiropas Savienībā vismazāko valsts finansējumu veselības aprūpē - no mums par nieka tiesu atpaliek tikai Rumānija un Bulgārija - mēs visus neatkarības gadus esam rīkojušies, no vienas puses, ļoti taupīgi, ja runājam par mediķu algām, bet, no otras puses, izšķērdīgi, ja saskaitām daudzās slimnīcu gultas un tomēr ar milzīgu vērienu pirktās dārgās, bet ne pilnīgi noslogotās iekārtas. Mēs tā arī neesam atbrīvojušies no padomju laika tieksmes pēc slimnīcām un bezatbildības pašiem pret savu veselību.

Tagad ir ārkārtīgi sarežģīti ekonomiskie apstākļi, un mums ir vienlaikus jāpārkārto gan veselības aprūpes struktūra, gan jāmaina domāšana, gan jāsamazina veselības aprūpes budžets - kārtējo reizi! - šoreiz par 39,3 miljoniem latu. Maksimālais iespējamais samazinājums 22,3 miljoni latu no šīs summas ir paredzēts uz birokrātijas un - diemžēl sāpīgi atzīt - arī uz medicīnas darbinieku algu un medicīnas attīstības rēķina. Pacientus tieši šis samazinājums neskars, taču mums ir jārēķinās ar riskiem, kas saistīti ar speciālistu iespējamu aizplūšanu uz privāto sektoru un attiecību saraušanu ar valsti. Mums ir jārēķinās arī ar to, ka tā saucamā pateicību problēma šādos apstākļos principā var tikai saasināties.

Atlikušo 17 miljonu samazinājuma avots nav nekas cits kā medicīniskās palīdzības apjoms. Diemžēl būs garākas rindas uz plānveida palīdzību, atsevišķus pakalpojumus valsts vairs nevarēs nodrošināt. Protams, neatliekamo medicīnisko palīdzību un ģimenes ārstu darbību mēs nodrošināsim pilnā apmērā. Pacientu līdzmaksājumus paaugstināt vairs nav iespējams, pacientu līdzmaksājumi šobrīd Latvijas valstī ir augstākie Eiropā. Citu finanšu avotu mūsu sistēmā principā nav. Un es dažādās publiskās debatēs bieži esmu atgādinājis, ka slimnieku skaits nemazinās, ja tiek samazināts veselības aprūpes budžets.

Tai pat laikā, protams, krīze ir jāizmanto. Krīzi jeb dižķibeli mēs izmantosim kā tramplīnu ļoti strauju, asu un sen nobriedušu reformu veikšanai. Bet krīze nevar kalpot par attaisnojumu slimnieku nevienlīdzībai maksas medicīnas priekšā. Iekams nav radīta sociālās drošības sistēma, lai aizsargātu tos, kuriem līdzekļu trūkums jau tagad liedz saņemt savlaicīgu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, tālāki veselības aprūpes budžeta samazinājumi nav pieļaujami. Uz to es esmu valdību aicinājis vairākkārt, un to es gribu uzsvērt arī šodien.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

 

T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Nododot 2009.gada budžeta grozījumus, par savu uzdevumu uzskatu kodolīgi informēt jūs par būtiskākajām samazinājuma pozīcijām izglītībā, zinātnē un sportā, kā arī par šo samazinājumu pavadošajiem likumprojektu grozījumiem un būtiskākajām strukturālajām reformām nozarē.

Pārmaiņas izglītībā nav tik daudz saistītas ar ekonomisko situāciju valstī. Jau 2007.gada vasarā Pasaules Banka sniedza ziņojumu, kurā norādīja, ka neadekvāti augstie budžeta izdevumi izglītībai ir sekas, ko rada vairāk uz tradīciju balstītā, nevis reālām vajadzībām atbilstīgā skolu tīkla un pedagoģisko likmju aprēķins valstī. Šobrīd izmaiņu būtība izglītībā un zinātnē ir uzlabot kvalitāti, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, protams, ņemot vērā demogrāfijas, ekonomikas situāciju un respektējot sabiedrības viedokļus.

Vispirms vēlos uzsvērt, ka no kopējā samazinājuma 2009.gada budžetā pašreiz, otrajos grozījumos, 47,5 miljoni ir izglītības nozarē, 22,1 miljons - izglītības un zinātnes programmās un 25,4 miljoni mērķdotācijās pašvaldībām, kas ir līdzekļu samazinājums pedagogu algām. Tātad lielu daļu no visa samazinājuma sedz izglītības budžets. Ilgtermiņā, nenoliedzami, tam būs nelabvēlīgas sekas, taču nevaram arī noliegt, ka budžeta samazinājuma nepieciešamībai ir arī savs objektīvs pamats. Visupirms tā ir skolēnu un studentu skaita samazināšanās valstī. Skolēnu skaits vidusskolās un profesionālās izglītības iestādēs turpina samazināties un pēc pieciem gadiem būs par 35 tūkstošiem mazāks nekā šobrīd. Kopumā skolēnu skaits vidējā izglītības pakāpē samazināsies gandrīz divas reizes, salīdzinot ar situāciju pirms pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka arī telpu piepildījums būs divas reizes mazāks, bet diemžēl izmaksas uz katru skolēnu būs divas reizes lielākas.

Tāpat arī valsts aparātā un aģentūrās strādājošo skaits ir būtiski pieaudzis, taču saprašanās starp politikas veidotājiem un tās īstenotājiem nav vairojusies atbilstīgi pieaugumam. Tādēļ ir nobriedusi nepieciešamība veidot mehānismus, kas ļauj izsekot katram izglītībā ieguldītajam latam un no tā iegūtajam rezultātam.

Sabiedrībā vislielāko rezonansi guvusi finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” ieviešana. Tādēļ vēršu jūsu uzmanību uz to, ka budžeta grozījumus pavadošajā likumprojektu paketē ir Vispārējās izglītības likums, kurā noteikta norma, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta finansējumu vienam skolēnam vispārējās izglītības programmu apguvei. Noteicošie principi šajā sadalē ir caurskatāmība un atklātība. Lai novērstu tādu situāciju, ka viens ierēdnis vai pašvaldības darbinieks sadala šos līdzekļus, Izglītības un zinātnes ministrija pārraudzīs, lai šo principu konsekventa ievērošana novadu līmenī nodrošinātu kvalitatīvu skolu darbību kā centrā, tā attālākos novadu nostūros.

Nosakot koeficientus atbilstīgi skolas atrašanās vietai, skolēnu skaita indeksam un programmas īpatnībām, esam centušies stiprināt būtiska principa - vienlīdzības - ievērošanu. Noteiktie koeficienti, protams, esošo finanšu apjomā nodrošina iespēju sākumskolas un pamatskolas saglabāt pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai, atceļot valsts uzstādījumu par maksimālu klašu piepildījumu un mazinot administratīvās izmaksas tādējādi, ka nelielas, bet kvalitatīvi strādājošas skolas tiek pārveidotas par vidusskolu filiālēm. Tajā pašā laikā šie koeficienti palīdzēs izglītību vidējā pakāpē koncentrēt, uzlabojot internātu un dienesta viesnīcu pieejamību un izmantojot pieejamos Eiropas Savienības resursus, kā arī ļaus konsolidēt visu veidu izglītības iestādes pašvaldību līmenī, izvietot zem viena jumta dažādas izglītības iestādes, kas savukārt nodrošinās pietiekamu dažādu programmu piedāvājumu un racionālu skolu uzturēšanas izdevumu izmantošanu.

Noslēdzot šo sadaļu, jāsaka, ka dialogā ar arodbiedrību, uzsverot sociālās spriedzes sekas, esam vienojušies, ka ar 2009.gada 1.septembri pedagogiem, tāpat kā visiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, algas samazinās par 20 procentiem. Šo skolotāju pārkvalifikācijai, kuriem būtiski samazināsies slodze, esam paredzējuši piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu 20 miljonu apjomā, lai sekmētu viņu atpakaļiekļaušanos darba tirgū.

Man jāsaka, ka Izglītības un zinātnes ministrija, būdama atbildīga par mērķdotāciju sadali, ir īpaši neapskaužamā situācijā. No vienas puses, jau šobrīd Latvijas Pašvaldību savienība pieprasa nekavējošu līdzekļu sadalījumu, no otras puses, nav izstrādātas prasības... nav jaunās ATR kontekstā izveidotas pašvaldības, kas atbildīgi iesniegtu ministrijai datus par skolēnu skaitu un skolotāju noslodzi.

Otrais. Pārējo likumu - augstskolu, zinātniskās darbības, profesionālās izglītības, administratīvo pārkāpumu - grozījumi ir jāsaista ar institucionālām izmaiņām Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestādēs.

Izglītības un zinātnes ministrija un tās padotības iestādes valsts pārvaldes strukturālajās reformās, jāsaka, ir līdera pozīcijās, jo no 29 struktūrām esam izveidojuši 9 un strādājošo skaits apmēram no 1200 jau ir samazināts uz 1000.

Tā kā pagājušajā nedēļā mēs jau detalizēti informējām par to ieinteresēto frakciju vadītājus un saņēmām akceptu izmaiņām, tad pievērsīšos tikai sāpīgāk uztvertajām izmaiņām, un tās skar Izglītības inovācijas fondu, Latvijas Zinātnes padomi un Latvijas Akadēmisko bibliotēku.

Mēs aicinām Saeimu uz ekonomikas stabilizācijas plāna darbības laiku pieņemt lēmumu par to, ka Izglītības inovācijas fonda likums zaudējis spēku tādā izpratnē, ka fonds nepastāvēs kā juridiskā persona, bet gan pastāvēs kā līdzekļu kopums. Tas nozīmēs, ka mēs neatkārtosim to situāciju, kāda bija 2000.gadu sākumā, kad no 2002.gada pastāvēja likums, bet fonds tika izveidots tikai 2006.gadā. Labāk godprātīgi darīsim to, ko mums atļauj pieejamais finansējums, nekā izliksimies, ka varam vairāk.

Pašreizējā situācijā fonda sekretariāts izmaksā 47 procentus no pieejamā finansējuma. Likvidējot sekretariātu, palielināsies jau tā nelielais līdzekļu apjoms, kuram var pieteikties inovatīvi strādājoši skolotāji. Ar pilnu atbildību saku, ka izglītības sistēmas atbalstīšana, nododot tā īstenošanu Valsts izglītības attīstības aģentūrai un saglabājot ekspertu padomes, tiks realizēta, kā to nosaka Izglītības likuma 61.pants.

Šāds risinājums ir rasts, lai optimizētu birokrātiskās funkcijas un lai vairotu līdzekļus inovatīvi strādājošiem skolotājiem.

Par Latvijas Zinātnes padomi. Latvijas Zinātnes padomes darbībā tiek nošķirtas konceptuālās, stratēģiskās funkcijas, ko saglabā ekspertu padomes, un administratīvās funkcijas, ko pildīs ierēdniecība studiju un zinātnes administrācijā.

Tādējādi mēs gan ievērosim vairākkārtējo Valsts kontroles aizrādījumu, gan atbrīvosim zinātniekus no viņiem neraksturīgām funkcijām. Lai tuvinātu zinātnes izstrādes tautsaimniecības vajadzībām un attīstībai, Latvijas Zinātnes padomē iekļausies arī tautsaimniecības speciālisti no vairākām nozarēm. Tādējādi ceram beidzot iegūt precīzus datus par valsts resursiem zinātnei visās nozarēs.

Kas attiecas uz Latvijas Akadēmisko bibliotēku, tad vēlos akcentēt, ka nav nedz bijis nodoms apdraudēt, nedz arī būs jebkāds apdraudējums ne krājumiem, ne fondiem, bet tiks meklēti vislabākie ceļi administratīvo jautājumu risināšanā sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm. Šīs izmaiņas nepieciešamas visupirms tādēļ, ka samazinātie finanšu līdzekļi runā par to vislabāk. Augstākajai izglītībai tiek samazināti 9,8 miljoni, zinātnei - 3,2 miljoni.

Līdz ar to es gribu uzsvērt, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir gatava veikt pārmaiņas, taču satraukums ir par to, ka šobrīd nozarē izbrīvētie līdzekļi nepaliek nozares attīstībai, kā tas bija sākotnēji plānots, kā arī par maksimāli nelabvēlīgu nosacījumu sakritību - krīze un vienlaikus dramatisku budžeta grozījumu nepieciešamība, administratīvi teritoriālā reforma un neskaidrības. Līdz ar to labas iniciatīvas tiek ieliktas pastiprinātas slodzes režīmā, tādējādi vairojot pretestību, nevis atbalstu.

Visbeidzot - izglītībā un zinātnē samazinājums ir liels. Jāsaka, ka vēl lielāks samazinājums būtu apdraudējums nozarei, tas sagrautu jebkuras ilūzijas par to, ka izglītība valstī ir prioritāte. Vairākkārt esmu uzsvērusi, ka citas Eiropas valstis izglītības jomu ir pasargājušas vairāk. Neko darīt. Strādāsim tā, lai izglītībā un zinātnē paveiktais pats par sevi apliecinātu šo jomu nozīmību un turpmāk būtu konkrēti argumenti, kas spētu pārliecināt, ka izglītībai noņemtais ir lielāks zaudējums nekā ieguvums.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 15.27, pēc trijām minūtēm ir pārtraukums. Es saprotu, ka droši vien labklājības ministrs trijās minūtēs neiekļausies, tā ka lūdzu zvanu reģistrācijai, un debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Andris Bērziņš (ZZS ), Ausma Ziedone-Kantāne… ir zālē? (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Es esmu! Man aparāts nestrādā!”) Labi, paldies. Oskars Kastēns, Jānis Lagzdiņš, Ingmārs Līdaka, Aleksandrs Mirskis, Guntis Bērziņš, Visvaldis Lācis, Vitālijs Orlovs, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs un Jānis Strazdiņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Varbūt var palūgt vēlreiz zvanu, jo pulkstenis ir četri, bet mums acīm redzami nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi. Es atgādinu, ka mēs debatējam par budžeta grozījumu likumprojektu paketi. Vārds debatēs labklājības ministram Uldim Augulim.

U.Augulis (labklājības ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienītās dāmas! Godātie kungi!

Labklājības ministrija budžeta paketē ir sagatavojusi grozījumus sešos likumos: likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, „Par valsts pensijām”, „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un Valsts sociālo pabalstu likumā.

Labklājības ministrija rosina pārskatīt sociālās jomas izdevumus šajos krīzes apstākļos, vienlaikus ievērojot tiesisko paļāvību. Esam darījuši visu, lai nodrošinātu to, ka samazinājums sociālajā sfērā pēc iespējas mazāk skartu cilvēku, bet esam meklējuši nozarē iespēju ietaupīt, izskatot, izvērtējot administratīvo slogu un izdevumus.

Valsts sniegtais atbalsts sociālajā jomā, jo īpaši vecuma pensijas, ir valsts sociālās politikas jautājums, kam ir ilglaicīgs raksturs un kam nepieciešama stabilitāte. Lai sniegtu lielāku atbalstu bezdarbniekiem, kuriem jau būs beidzies pabalsta saņemšanas termiņš, piedāvājam no šā gada 1.jūlija pagarināt pabalsta izmaksas periodu visiem bezdarbniekiem līdz deviņiem mēnešiem un pagarinātajā periodā piešķirt pabalstu 45 latu apmērā. Ņemot vērā budžeta samazinājumus, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai jau šogad nāksies atteikties no līdz šim valsts apmaksāta pakalpojuma - pensiju piegādes dzīvesvietā. Taču tiem pensiju saņēmējiem, kuri līdz šim izmantoja šo pakalpojumu, ir iespēja atvērt kontu bankā vai „Latvijas Pastā” vai saņemt pensiju ar pilnvarotas personas starpniecību. Tomēr, ja pensionārs vēlēsies saņemt pensiju dzīvesvietā arī turpmāk, tad šogad katru mēnesi no pensijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atrēķinās 1 latu un 22 santīmus, lai samaksātu „Latvijas Pastam” par pensijas piegādi dzīvesvietā.

Ņemot vērā to, ka arī sociālā joma ir jāsakārto un tas jādara atbilstoši mehānismam, kas ilgtermiņā nodrošina to, lai katrs no izsniegtajiem pabalstiem dotu vislielāko pienesumu sociālās labklājības nodrošināšanā, ir nepieciešams noteikts pārejas periods. Pēc 2010.gada 3.maija ir paredzēts ģimenes valsts pabalstu piešķirt par bērnu no viena gada līdz 19 gadu vecumam, vecāku pabalstu izmaksāt vienam no vecākiem - tam, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā; nepiešķirt bezdarbnieka pabalstu vienlaikus ar citiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem; noteikt garāku periodu vidējās apdrošināšanas algas noteikšanai, kuru ņem par pamatu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu aprēķināšanai, kā arī samazināt slimības pabalsta ilgumu līdz 26 nedēļām.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka jebkuras izmaiņas, kas šajā jomā saistītas ar sociālo garantiju mazināšanu, veicamas, ievērojot Satversmē nostiprinātos konstitucionālos principus.

Pirmkārt, sabiedrības ieguvumiem no šīm izmaiņām ir jābūt samērīgiem ar personām noteiktajiem ierobežojumiem, tādējādi ievērojot no Satversmes 1.panta izrietošo samērīguma principu. Turklāt izmaiņas var veikt tikai tad, ja nepastāv citas iespējas iegūt līdzekļus.

Otrkārt, no Satversmes 1.panta izrietošais tiesiskās paļāvības princips prasa, lai, izdarot šādus grozījumus, likumdevējs paredzētu saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu. Šādos gadījumos ir jānosaka saprātīgi termiņi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi!

Saeima šodien uzsāk darbu pie grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”, kas ir nopietns priekšnoteikums ekonomiskās situācijas stabilizēšanai. Tāpēc Tautas partija pauž pilnu atbalstu budžeta grozījumu pieņemšanai Saeimā.

Tomēr, atbalstot budžeta grozījumus, mūs vienlaikus māc bažas, ka pēdējo trīs mēnešu laikā notikušas diskusijas tikai par izdevumu griešanu. Nav šaubu, ka budžeta izdevumu samazināšana un strukturālās reformas ir neizbēgams nosacījums starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Taču izdevumu samazināšana ir tikai viens no svarīgiem valdības uzdevumiem. Tikpat svarīgs un neatliekams uzdevums ir arī ekonomiskās aktivitātes atjaunošana, kas nozīmē ievērojami lielāku atbalstu uzņēmējdarbībai, paātrināti iepludinot Latvijas ekonomikā Eiropas Savienības fonda līdzekļus, kā arī maksimāli samazinot birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbības veikšanai. Tāpēc izsakām nožēlu, ka tikpat aktīvi kā pie budžeta grozījumiem nav strādāts pie pasākumiem, kuru uzdevums būtu atdzīvināt ekonomisko aktivitāti.

Kolēģi, šodienas situācija Latvijā ir ļoti nopietna, tāpēc nevietā būtu savstarpēji ķīviņi un sīkas intrigas. Mēs koleģiāli paļaujamies uz to, ka premjers un finanšu ministrs, strādājot pie budžeta, rīkojās pārdomāti un apdomāti, taču vēlamies redzēt lielāku skaidrību par tautsaimniecības attīstības prognozēm un iespējām atjaunot ekonomisko aktivitāti Latvijā.

Finanšu ministrs aicināja uz strādāšanu. Strādāsim!

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Debatēs nākamais runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie deputāti un valdības locekļi! Kā arī tie daudz lielāku cieņu pelnījušie ļaudis, kuri seko Saeimas sēdes gaitai. Visa šī budžeta pakete, kuru sastādījusi nekompetenta valdība, ir nekam nederīga. Līdzās patiesi nepieciešamajiem budžeta izdevumu samazinājumiem tā satur sevī arī privileģēto valsts ierēdņu centienus grūtajos laikos izdzīvot uz tautas rēķina. Esiet droši, ka tūlīt pēc vēlēšanām, kad tuvākā pusotra gada laikā nevienu vairs neinteresēs vēlētāju viedoklis, nekompetentais Saeimas vairākums tikai vēl vairāk pasliktinās šo dokumentu paketi.

Kādēļ tad pie mums vienmēr tā sanāk? Sestdien es skatījos mūsu krievu televīzijas kanāla TV5 pārraidi „Izvēles laiks”. Tajā pēc kārtas ielūdza divus pārstāvjus no katras vēlēšanās iesaistītās partijas, un pārraides vadītājs uzdeva tiem jautājumus. Iecienītākais pārraides vadītāja jautājums bija tieši attiecināms uz budžeta problēmām. Tas bija šāds: „Kur jūs nopelnījāt savu pirmo rubli?” Pēc šā jautājuma visu kandidātu acu skatiens atplauka. Viņi augstu vērtē un mīl naudu. Tad, lūk, gandrīz katrs, tā teikt, nepareizās partijas pārstāvis atbildēja, ka pirmo naudu nopelnījis tādā un tādā rūpnīcā prakses laikā. Mainījās tikai rūpnīcas. Tika minēti Latvijas industrijas lepnuma un flagmaņu nosaukumi. Kopējs šiem objektiem bija vienīgi tas, ka patlaban tur ne rubli, ne latu vairs nenopelnīsi. Visi šie uzņēmumi bija nežēlīgi iznīcināti pirmās Godmaņa valdības laikā. Turpretī gandrīz katrs pārstāvis no, tā teikt, pareizās partijas, kas atradās vai atrodas valdības sastāvā, atbildēja apmēram tā: „Pirmo reizi tiku nopelnījis, kolhozā tīrumā lasīdams vārpiņas.” Arī prezidents Zatlers, runājot Latvijas forumā par politisko vidi valstī, sacīja, ka viņš ir trīs valdības redzējis, katru ministru aptaustījis un problēma ir nevis valdībā, bet politiskajā vidē. Pēc Zatlera domām, tā neļauj izpausties profesionāļiem. Forumā tika plaši atbalstīts ierosinājums veidot tehnokrātu valdību, kas, pēc vairāku klātesošo domām, ļautu valdībai darboties efektīvāk nekā patlaban. Kolhozu viensētu valdības arī novedušas mūs visus līdz pašreizējam stāvoklim, no kura šīs valdības redz šādu vienīgo izeju - atņemt visu tiem, kuri arī šodien vēl ir spējīgi pelnīt, maksāt nodokļus, uzturēt ģimeni, atņemt arī tiem, kuri šīs sagrautās rūpnīcas padomju laikos būvēja, bet patlaban sirmā vecuma dēļ cer uz normālu pensiju no valsts. Atņemt arī tiem, kuri būvēja pašreiz eksistējošos dzīvojamos namus, dzelzceļus, ostas, tiltus, slimnīcas, skolas, visus šos tā sauktās okupācijas redzamos pieminekļus, pateicoties kuriem mūsdienu Latvija vēl ir spējīga kaut kā nebūt savilkt galus kopā.

Vai jums ir zināms, ka otrās neatkarības laikā Latvijā tika uzcelta tikai viena skola - sadegušās skolas vietā. Lūk, patlaban šo okupantu skolu tīklu, kā Satversmes tiesa to nosauca kādā no saviem spriedumiem, pašreizējā valdība arī grasās likvidēt. Bet kopā ar šo skolu tīklu arī visas Latvijas iespējas atdzimt pēc krīzes.

„Izglītībai un zinātnei finansējums ir jāpalielina diemžēl uz kāda cita rēķina,” teica Valsts prezidents Latvijas forumā. Bet budžeta projektā ir paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžetu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazināt uz 36 procentiem. Kopējais budžeta ienākumu samazinājums ir tikai 24 procenti. Tātad pusotras reizes mazāks. Izglītība ir nozaru čempione budžeta samazinājuma ziņā. Tādas dīvainas rūpes par nākamajām paaudzēm.

Es pat negribu runāt par to, ka atbalsts mājokļiem, tātad denacionalizēto māju īrnieku atbalsts, samazinājās sešas... atkārtošu, sešas reizes. Man šķiet, ka pilnībā pietiek, lai nosūtītu valdību un budžeta paketi to trīs burtu virzienā, kuri ir ļoti populāri krievu valodā.

Dāmas un kungi! Turpmāk es neraksturošu budžeta paketi kopumā. Pakavēšos vienīgi pie likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, kurš nekompetences, cinisma un melu līmenī jaušami pārsniedz pārējās budžeta paketes vidējo līmeni.

Tiesa gan, salīdzinājumā ar likumprojektu, kuru Ministru kabinets bija apstiprinājis 19.maijā, likumprojekts bija nonācis Saeimā stipri saīsinātā veidā, bet par to es teikšu jums nedaudz vēlāk.

Ko tad piedāvā mums Labklājības ministrija un ko apstiprināja Ministru kabinets?

Es ilgi nekavēšos, aplūkodams vārpiņu vācēju sīko blēdīšanos. Piemēram, rūpes par invalīdiem, kuri, neskatoties uz savu kroplumu, ir spiesti strādāt, lai sevi uzturētu. Šodien viņus pirmām kārtām atlaiž no darba. Tiek piedāvāts atņemt viņiem bezdarbnieka pabalstu, it kā viņi, zaudējot darbu, nepaliek bez iztikas līdzekļiem. Tiek piedāvāts atsevišķos gadījumos samazināt arī apgādnieka zaudējuma pensiju. Ministrijas ierēdņi uzskata, ka tas viss ir tikai sīka blēdīšanās, jo viņi pat nevēlējās saskaitīt nedz cietušo skaitu, nedz naudas summu, kas tika izņemta no cietušo kabatām.

Daudz lielākiem ienākumiem budžetā. kas tiks ievākti no pensionāru kabatām, anotācijā ir minēti aprēķini. Atsakoties piegādāt pensionāriem pensiju uz mājām, valdība cer jau šogad atsavināt no pensionāriem kādus 600 000 latu. Tālāk ministrija plāno triju gadu laikā atņemt liliputiem, punduriem, neredzīgajiem un invalīdiem uz mūžu - kopā 912 cilvēkiem - 800 000 latu. To viņi izdarīs, samazinot periodu, kad šie nelaimīgie cilvēki varēs no invaliditātes pensijas aiziet uz vecuma pensiju.

Ministrija piedāvā iebāzt roku kabatā arī tām personām, kurām ir tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos darba apstākļos, atņemdama viņiem tiesības pirms termiņa aiziet pensijā. Kopā triju gadu laikā tiek piedāvāts atņemt 2 200 000 latu 1082 cilvēkiem.

Bet vislielāko summu Ministru kabinets vēlas nopelnīt, atsakoties izmaksāt piemaksu vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1996.gadam. Likumprojektā ir skaidri norādīts, ka, sākot ar 2012.gadu, piemaksu varēs maksāt visiem, kuri to šodien saņem. Tiesa gan, ministrija apgalvo, ka piemaksu neizmaksās tikai tiem, kuri ies pensijā, sākot ar 2012.gadu, bet arī bez tā sanāk, ka bez piemaksas palikušo pensionāru skaits pieaugs par 2500 cilvēkiem gadā, kas 2012.gadā ļaus ietaupīt četrus, 2013.gadā - astoņus miljonus latu, un tā tālāk.

Interesanti, ka par piemaksu valdība atcerējās, 2009.gada 29.janvārī saņemot Eiropas Komisijas formālu paziņojumu pārkāpumu procedūras lietā pret Latviju. Eiropas Komisija pieprasīja pārtraukt to Latvijas pensionāru diskrimināciju, kuri dzīvo aiz robežas un šo piemaksu nesaņem. Nu, lūk! Mūsu kolhozu vārpiņu ministri arī nolēma - likvidēsim piemaksu vispār un līdz ar to novērsīsim arī diskrimināciju. Šis oriģinālais diskriminācijas novēršanas paņēmiens pagaidām bija ienācis prātā vienīgi un tieši Latvijas valdībai, jo, atbildot uz izbrīna pilniem PCTVL deputātu jautājumiem, valdības pārstāvji tā arī nespēja minēt kādu starptautisku precedentu. Labi zināms arī šis spīdošās idejas autors - Šlesers, kurš gan cits. Turklāt Ainārs var droši doties uz patentu biroju, jo viņa autortiesības ir apliecinātas dokumentāri. Runa ir par vēl Godmaņa valdības 24.februāra sēdi. Tur gan, tiesa, tika apspriests cits starptautiskais dokuments. Eiropas Cilvēktiesību tiesa Latvijas zaudētā lietā „Andrejeva pret Latviju” konstatēja, ka nepilsoņiem neizmaksātā pensija par darba stāžu, kas līdz 1991.gadam uzkrāts ārpus Latvijas robežām, ir diskriminācija. Mūsu valdības lēmums bija - likvidēt diskrimināciju, atņemot arī Latvijas pilsoņiem tiesības uz šo stāžu.

Lai saglabātu sevi, Šlesera partijas biedrs Godmanis izsludināja sēdi par slēgtu, bet no protokola atklātās daļas kļūst skaidrs, ka no ministriem bija uzstājušies tikai trīs cilvēki - ārlietu ministrs kā referents, kā arī divi lieli speciālisti pensiju jautājumā - pats Godmanis un Šlesers. Labi pieprazdams zombēšanas metodes, kuras viņš lieliski demonstrē priekšvēlēšanu kampaņā, Šlesers ar to palīdzību pārliecināja ministrus konstanti pieņemt šo kaunpilno lēmumu. Ideja apzagt vēlētājus ir iekļauta arī likumprojektā. Pēc mūsu aprēķiniem, triju gadu laikā cietuši 12 tūkstoši cilvēku par summu 8 miljonu latu apmērā. Tiesa, Labklājības ministrija min daudz mazāku summu. Savos aprēķinos tā pieņem postulātu, ka pensionāri nomirs ne vēlāk kā gadu pēc aiziešanas pensijā. Es saprotu, ka tas ir Labklājības ministrijas lolotais sapnis, bet tomēr ceru, ka valdība pienācīgi nenovērtē tai padotās tautas dzīvotspēju.

Lēmums atņemt pensionāram vēl arī piemaksu tika pieņemts vēlāk - vai nu 24.martā Ministru kabineta sēdē, vai to pieņēma jau pati Labklājības ministrija aprīļa vidū, kad valdībā bija pirmais likumprojekta variants.

PCTVL jau aprīlī nosūtīja likumprojektu arodbiedrībām, un visām Saeimas frakcijām tika nosūtīts arodbiedrību verdikts likt mierā pilsoņus, nepilsoņiem nedaudz piemaksāt, bet piemaksu pensijām izmaksāt bez termiņa. Neskatoties uz to, manis aprakstītais likumprojekts saņēma Dombrovska Ministru kabineta atbalstu divreiz - 19. un 27.maija sēdē. Tiesa, pēdējā mirklī Ministru prezidents bija attapies un sapratis, ka šāda likumprojekta nodošana Saeimai divas dienas pirms vēlēšanām negatīvi ietekmēs viņa partijas - „Jaunā laika” reitingu. Tika pieņemts Zālamana lēmums: pirmkārt, atbalstīt iesniegto likumprojektu, otrkārt, sadalīt likumprojektu divos likumprojektos un pagaidām iesniegt Saeimai tikai vienu, kas attiecas uz pensijas piegādi mājās. Noteicošais vārds šeit tomēr ir „atbalstīt”. Un tas nozīmē, ka burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad vēlētāji nobalsos, otra likumprojekta daļa parādīsies Saeimā, bet valdošā koalīcija panāks tās pieņemšanu.

Tātad, cienījamie vēlētāji, neticiet nomierinošiem paziņojumiem par to, ka pensijas netiks pazeminātas! Šie paziņojumi tiks atsaukti jau 6.jūnijā pēc pulksten 22, kad aizvērs vēlēšanu iecirkņus. Bet jums būtu vērts nekavējoties izdarīt secinājumus par saviem kolhozu vārpiņu ministriem, premjeriem un tos atbalstošajām partijām. Citādi būs par vēlu.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamā debatēs runās deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Godātie valdības locekļi, kurus ir ievēlējis Saeimas vairākums un Latvijas sabiedrība!

Arī „Pilsoniskā Savienība” ir uzņēmusies šo smago nastu - šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā strādāt valdošajā koalīcijā. Un jāsaka, ka tā nav nekāda medus maize, - ne jau tāpēc, ka šo valdību vada „dzelzs vīrs” Valdis Dombrovskis, bet tāpēc, ka šī situācija tik tiešām ir grūti atrisināma, sabiedrībai grūti saprotama, bet glābšanas mehānisms ir jāatrod.

Un tagad gribētos arī teikt to, ka sabiedrība bieži vien pārmet Saeimai: „Kāpēc jūs tik ilgi vilcināties ar likumu pieņemšanu, ar budžeta grozījumu pieņemšanu, ja visiem ir skaidrs, ka izdevumi ir jāsamazina, jo ieņēmumu daļa nepildās?” Bet situācija tik tiešām ir tāda, ka budžetu pavada 94 likumprojekti, kuros visos ir jāizdara izmaiņas. Ja tās netiek izdarītas, tad arī budžetu nevar izgrozīt. Un šie grozījumi vairākumā gadījumu faktiski ir tādi: aģentūru likvidācija, valsts pārvaldes iestāžu apvienošana, lai tiktu ekonomēti nodokļu maksātāju līdzekļi.

„Pilsoniskā Savienība” cenšas iekļauties šajā procesā, un, manuprāt, mūsu lielākie panākumi varbūt ir tie, ka esam panākuši, lai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību likumā tiktu likvidētas padomes, tiktu samazināts valdes locekļu skaits un atalgojums.

Manuprāt, diezgan būtisks ieguldījums ir arī tas, ko panākusi Saeima, padarot Publisko iepirkumu likumu caurspīdīgāku. Un šeit arī ir zināmi nopelni mūsu frakcijai.

Bet gribētos teikt, ka šis laiks katrai ģimenei, katram cilvēkam ir grūts un ļoti sarežģīts, jo varbūt no jauna ir jāatrod niša dzīvē, varbūt ir jāizdomā kāds jauns uzņēmējdarbības veids. Taču jāatceras, ka krīze zināmā mērā ir arī jaunu iespēju meklēšana. Un arī Saeima šodien pieņēma grozījumu Kārtības rullī, ar kuru Saeimas deputātu atalgojums tiek samazināts atkal par 20 procentiem, nu jau otro reizi.

Gribētos atzīmēt arī to, ka sagatavotie likumprojekti tomēr prasa arī dažas izmaiņas, jo pašvaldību īpašā loma pieaugs tikai pēdējā laikā, un tādēļ arī pašvaldību funkciju nodrošināšanai varbūt ir nepieciešami lielāki līdzekļi. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka ar likumu „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” šie līdzekļi, ko pašvaldības ieņem no īpašumu privatizācijas, varbūt būtu tik tiešām nododami pašvaldībām, nevis pa tiešo ieskaitāmi valsts budžetā.

Šajā laikā īpaši svarīgi ir tas, ka uzņēmējdarbības stiprināšanai vajadzētu lielāku banku atbalstu, par ko arī valdība ir sākusi sarunas, un valsts līdzdalība šajās sarunās, protams, ir ārkārtīgi nepieciešama. Un, ja mēs visu laiku runājam par to ekonomikas sildīšanu, uzņēmējdarbības sildīšanu, tad gribētos teikt, ka sen jau būtu jāpāriet pie šīs darbības uzvārīšanas. Jo tāda lēna sildīšana var panākt vēl lielāku atslābumu un nodokļu politika varbūt nepilnveidosies tik strauji, kā mēs visi to gribētu.

Šajā situācijā varbūt vēlreiz rūpīgi jāizvērtē visi tie svarīgo institūtu secinājumi, piemēram, par PVN likmes samazināšanu pārtikas produktiem, un iespējams, ka pēc sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu mēs vēlreiz atgriezīsimies pie PVN likmju mainīšanas vismaz grāmatām, vismaz viesu mājām un alternatīvajām enerģijām, ko mēs varam iegūt šeit pat, Latvijā, īpaši kokmateriālu izmantošanai par kurināmo.

Es gribētu vēl atzīmēt to, ka sabiedrības uzticība „Pilsoniskajai Savienībai” aug ar katru mirkli, un tomēr es lūdzu sabiedrību saprast, ka arī mums ir jāpieņem tādi lēmumi, kas var būt nepopulāri, kas var būt pārāk stingri un kādai konkrētai personai vai ģimenei var likties nepieņemami. Jo, ja visi airē vienā virzienā, tad viens nevar sākt airēt pretējā virzienā, un būs arī tādas lietas, par ko mums būs jānobalso ar sāpošu sirdi. Un visā šajā procesā nevajadzētu aizmirst, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir mūsu kultūras sakņu saglabāšana, mūsu zinātniskā potenciāla attīstības veicināšana un mūsu Dziesmusvētku un citu pasākumu, kas jau guvuši pasaules atzinību, turpmākā saglabāšana, lai arī cik stingri vajadzētu tās jostas savilkt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Saeimas „Saskaņas Centra” frakcija pozitīvi vērtē valdības priekšlikumu finansiālās krīzes apstākļos piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības fonda līdzfinansējumam, kas ļauj ne tikai ieguldīt papildu līdzekļus ražošanas atjaunošanai un jaunu darba vietu radīšanai, bet arī risināt aktuālo bezdarbnieku skaita pieauguma problēmu. Pozitīvi vērtējams arī papildlīdzekļu piešķīrums bezdarbnieku pabalstiem, kas kopā ar valsts finansētajiem pagaidu darbiem varētu mazināt sociālo spriedzi valstī.

Valstī beidzot ir uzsākta reāla valsts pārvaldes aparāta reorganizācija, samazināšana. Daudzas aģentūras tiek vai nu likvidētas, vai apvienotas. Tomēr valdība ir bijusi neizlēmīga ministru skaita samazināšanā vai tādu posteņu apvienošanā, kuru Latvijā joprojām ir par daudz. Mēs ceram, ka pirmie soļi birokrātisko procedūru vienkāršošanā tiks turpināti un dos vēlamo rezultātu.

Taču mēs nevaram atbalstīt valdību tās centienos samazināt sociālās garantijas strādājošajiem, jo īpaši samazināt atlaišanas pabalstus līdz minimumam. Mums nav pieņemama vecuma, invaliditātes pensiju un sociālo pabalstu piegādes nodokļa ieviešana, jo iegūtais finansiālais efekts nav samērojams ar to cilvēku pārdzīvojumiem, kuri tiks nostādīti grūtas izvēles priekšā. Nodokļu paaugstināšana ekonomiskās krīzes apstākļos nav devusi vēlamo efektu, tādēļ, piemēram, akcīzes nodokļa noteikšana mazutam, apkurei tikai saasinās trūcīgo cilvēku problēmas.

Krīzes apstākļos nav attaisnojama varas koncentrācija atsevišķu cilvēku rokās, tādēļ mēs neatbalstām milzīgu pilnvaru piešķiršanu finanšu ministram, kurš saskaņā ar piedāvāto projektu pat valsts budžeta grozījumus varēs veikt bez Saeimas līdzdalības.

Mēs nostājamies pret pašvaldību tiesību ierobežošanu par labu valsts centrālajam aparātam, tādēļ uzskatām, ka sabiedriskā transporta organizācija novados un reģionos ir jāatstāj pašvaldību rokās.

Rūpīgu analīzi prasa piedāvātā vispārējās izglītības sistēmas reorganizācija. Mēs uzskatām, ka atbildību par tās sekām ierobežotā finansējuma situācijā nevar uzvelt vienīgi pašvaldībām. Esam pārliecināti, ka prakse būs ļoti slikta.

Sakarā ar vairākiem valdības priekšlikumiem, kas pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, mēs paturam sev tiesības griezties Satversmes tiesā.

Minēto iemeslu dēļ Saeimas „Saskaņas Centra” frakcija nevar pilnā apjomā atbalstīt valdības piedāvātos likumprojektus grozījumiem valsts 2009.gada budžetā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamā debatēs runās deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātais premjerministr! Mani ļoti godājamie kolēģi un kolēģes! Valdības ministri!

Jā, šodien cilvēki visā Latvijā no mums, no Saeimas deputātiem, gaida atbildīgus lēmumus. Un es esmu pārliecināta, ka arī mēs katrs šodien nācām uz sēdi ar šādu apņemšanos.

Bet, kolēģi, sakiet, kādas mums ir iespējas šo apņemšanos pildīt? Nu, es teikšu atklāti, visai mazas. Un tāpēc es šodien gribu teikt gan labus vārdus, gan arī kritiskus vārdus par budžeta pirmā lasījuma redakciju.

Redziet, es gribu apliecināt cieņu visiem valdības ministriem, it sevišķi tiem, kas šodien mūs uzrunāja, jo es zinu, cik grūti ir šie lēmumi, kas katram savā nozarē bija jāpieņem, un ka valdībai kopumā strādāt patiešām ir ļoti sarežģīti, jo vienlaikus siltināt ekonomiku un veikt efektīvus sociālās drošības pasākumus... nu, mēs varam iedomāties, praktiski tas ir gandrīz neiespējami. Pie tam valdībai ir ļoti maz resursu, lai patiešām radikāli iespaidotu situāciju, atšķirībā no daudzām Vakareiropas valstīm, kuras pavisam saprotamu iemeslu dēļ var aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū. Mums ir ļoti, ļoti smagos apstākļos jāatlicina tie mazie resursi, kuri mums ir un kurus tik tiešām uz šīm divām svarīgajām jomām ir jāspēj novirzīt. Un es ticu, ka valdība to pēc labākās sirdsapziņas arī mēģina mums piedāvāt.

Es domāju, ka mums visiem šodien kremt arī otra lieta - ka visā Eiropas Savienībā, kas mums šobrīd izvirza ļoti stingrus nosacījumus attiecībā uz Māstrihtas kritēriju ievērošanu, arī valda zināms dubultstandarts. Mēs ar kolēģiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tiekoties ar Francijas Senāta, ar Francijas parlamenta delegāciju, viņiem jautājām, kā viņi mainīs savu budžetu šogad, kāda viņiem ir finansiālā situācija. Viņi uz mums skatījās ar neizpratni un paskaidroja, ka viņiem kopprodukts šogad ir 130 miljardi un viņi aizņemsies 120 miljardus, vienkārši aizņemsies starptautiskajā finanšu tirgū, tā ka viņiem nebūs nedz jāmaina budžets, nedz arī tas ar kādu jāsaskaņo, jo viņiem ir šāda iespēja. Mums šādas iespējas nav.

Un tomēr, tomēr... vēl nobeidzot par labajiem vārdiem. Es gribu izteikt atzinību un pateicību mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Guntim Bērziņam, kas ļāva mūsu komisijas deputātiem ļoti nopietni iepazīties ar to budžetu pavadošo likumprojektu paketi, par kuru mēs šodien ļoti ātri nobalsojām, atbalstot steidzamību.

Bet es tomēr negribētu piekrist finanšu ministram, kurš šajā krīzē saredz vienīgi to iespēju, ka mēs varam samazināt nelietderīgos izdevumus.

Kolēģi! Nu, mēs taču skaidri zinām, ka ne jau visi izdevumi, ar kuru samazinājumiem valdība nāk pie mums uz Saeimu, ir nelietderīgi. Es domāju, ka mums visiem ir smaga sirds, atbalstot tieslietu bloku, kur paredzēts samazināt probācijas dienesta funkcijas, kur paredzēts likvidēt tiesu piesēdētāju institūciju, kur paredzēts, teiksim, likvidēt būvinspekciju.

Nu... paskatīsimies arī uz to aplamo galveno, ar ko sākta strukturālā reforma pašā valdībā, - mēs sākam ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidēšanu. Nu kādi tad tur būs finansiālie ieguvumi? Toties zaudējums no tādas politikas… šīs jomas prioritārajam statusam būs daudz nopietnāks.

Es domāju, ka traumatiskas pārmaiņas skars arī akadēmisko bibliotēku, kaut gan ministre mēģināja mūs mierināt, ka funkcijas nezudīs. Es domāju, ka arī sociālajā jomā, piemēram, darba atlaišanas pabalsta samazināšana uz vienu mēnesi arī atstās diezgan dramatiskas sekas. Tie visi ir ļoti smagi lēmumi.

Un tomēr, tomēr, kolēģi, ja mēs gribam runāt pēc būtības, es domāju, ka lielākā problēma, šodien diskutējot par budžetu pirmajā lasījumā, ir tā, ka mēs nevaram apspriest šo projektu pēc būtības. Valdība mums tomēr mēģina pārdot kaķi maisā. Jā, mums stāsta, ka viņš ir pūkains un svītrains un ka ūsas viņam ir skaistas, bet mēs nezinām, cik šim kaķim ir kāju, un faktiski visas pozīcijas, par kurām mēs šobrīd varam diskutēt, ir pagaidu pozīcijas. Tā ir pirmā reize… nu, cik es atceros šīs Saeimas budžeta diskusijas, tā ir pirmā reize, kad mēs pirmajā lasījumā skatām pozīcijas, kuras otrajā lasījumā, iespējams, atšķirsies trīskārt. Mēs nedzirdējām ne Dombrovska kunga runā, ne finanšu ministra runā skaidru piedāvājumu nedz par piedāvātā samazinājuma apjomiem, nedz par saturu. Un tas, kolēģi, mūsu frakciju dara bažīgu. Mēs tomēr gribētu Dombrovska kunga un finanšu ministra, nu, piedāvājumu mums, lai mēs zinām, uz ko mēs šo nākamo divu nedēļu laikā gatavojamies, lai mēs šodien varam tiešām atbildīgi nobalsot.

Un vēl viena ļoti būtiska lieta. Pirmo reizi valdība ir iesniegusi Saeimā budžetu bez saskaņojuma protokola ar pašvaldībām. Dombrovska kungs gan teica, ka tiek gatavots saprašanās memorands, kas, protams, būs ļoti labi, gan ar sociālajiem partneriem, gan ar pašvaldībām, bet, kolēģi, mēs neesam nedz komisijās, nedz šodienas sēdē izdzirdējuši kādu skaidrojumu, kuras tad ir tās pozīcijas, kurās valdība varētu panākt kompromisu ar pašvaldībām un kur šāds kompromiss nebūs iespējams.

Ir trīs ļoti svarīgas lietas pašvaldību jomā. Es domāju, ka pēc 6.jūnija būtībā smaguma centrs atbildības ziņā un grūtības pārvietosies no valdības un Saeimas uz jaunizveidotajiem novadiem, kur ir tik daudz neatbildētu jautājumu, un man… Nu, mums nav pieņemams, ka nav tāda skaidra modeļa, kā valdība tomēr gatavojas kompensēt to neieņemto ienākuma nodokļa iztrūkumu, ar kuru pašvaldības tad paliks aci pret aci ar saviem cilvēkiem.

Un ņemsim vērā tos apstākļus, ka, beidzoties bezdarba pabalstiem, arī pietrūkst šā modeļa, kā trīspusējā veidā skaidri varētu sadarboties, koordinēties savstarpēji valsts ar savu atbalsta instrumentu, pašvaldība un uzņēmējs, lai tie cilvēki, kam šis pabalsts ir beidzies, varētu par nelielu samaksu atrast darbu, kas ļautu viņiem pārlaist šo grūto laiku.

Un tāpēc, kolēģi, tik tiešām mēs vēlreiz gribētu dzirdēt skaidrību šajos, no mūsu puses uzrunātajos jautājumos, lai mēs varam atbildīgi lemt par atbalstu budžetam pirmajā lasījumā.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Nākamais debatēs runās deputāts Artis Pabriks.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātie kolēģi! „Sabiedrība citai politikai” un mēs ar Aigaru Štokenbergu esam nostādīti tādā diezgan kutelīgā situācijā, jo pie mums nāk valdošā koalīcija un Dombrovska kungs, un, protams, mēs esam ieinteresēti, lai šī valdība nekristu un lai šī valdība pēc iespējas ātrāk izdarītu tos darbus, kas ir darāmi. Bet tajā pašā laikā mēs tiekam aicināti par budžetu balsot pirmajā lasījumā, ņemot vērā, ka visiem ir zināms, ka šis budžets tiks mainīts par 3 vai 400 miljoniem latu tuvāko divu nedēļu laikā. (No zāles: „Kas to teica?”)

Vismaz tas ir skaidrs katram no mums, ka mēs nevaram cerēt uz kādu no aizdevumiem ar budžeta deficītu 9,2 procenti, citiem vārdiem sakot, mums aizdevumu no starptautiskajām institūcijām droši vien neredzēt kā beigta ēzeļa ausis. Bet, skatoties uz šo aizdevumu kopumā, man ir jāsaka, ka mēs jau šeit un šodien necīnāmies par budžetu, tāpēc ka mums vajag aizdevumu, bet mēs pirmām kārtām cīnāmies par to, lai Latvija izietu no krīzes. Un mēs tiešām, esot opozīcijā, novēlam, lai šī valdība pēc iespējas ātrāk spētu ar šīm lietām tikt galā.

Bet kas tad šajā sakarā, mūsuprāt, būtu jādara un kuri ir tie jautājumi, uz kuriem mēs neesam dzirdējuši atbildes ne no Dombrovska kunga, ne no finanšu ministra, ne arī no citiem ministriem, kas šeit ir atnākuši, bet īsti jau nepiedāvā, kā viņi paši saka, tās kodolīgās atbildes uz daudziem jautājumiem?

Nu, piemēram, man joprojām īsti nav skaidrs, kādā veidā krīzes apstākļos mēs reformēsim mūsu izglītības sistēmu, padarot to pietiekami konkurētspējīgu. Izglītības un zinātnes ministre nepateica nevienu vārdu par to, kas notiks ar mūsu arodskolām. Mēs visi zinām, ka arodskolu izglītība patiesībā Latvijā ir sagrauta un ka arodizglītībā… ja mēs gribam atrast, piemēram, kādu kārtīgu skroderi, kas varētu uzšūt uzvalku, tad šim skroderim būs nu vismaz 65 gadi, jo jaunāku speciālistu mūsu valstī vienkārši nav.

Ja mēs skatāmies uz augstāko izglītību, nu, arī šeit… es negribētu teikt, pats strādājot šajā sistēmā… es negribētu teikt un apgalvot, ka augstākā izglītība Eiropā vai pat Austrumeiropā ir konkurētspējīga. Lielākajā daļā nozaru diemžēl mēs neesam konkurētspējīgi. Un šeit, protams, augstskolām un universitātēm nevajadzētu slēpties aiz autonomijas maskas. Autonomija nozīmē to, ka valsts neiejaucas programmās, bet autonomija nenozīmē to, ka valdība, maksājot naudu augstskolām, nevar prasīt kvalitāti un konkurētspēju. Diemžēl mums pārāk daudz cilvēku, beidzot vidusskolu, aiziet uz augstskolām, jo nekur citur jau vispār nekāda prestiža vairs nav. Tajā pašā laikā, ejot augstskolās, viņi saņem izglītību, kas nav pietiekami konkurētspējīga, ir pietiekami dārga, un viņus māca pasniedzēji, kas nav saņēmuši jau ilgu laiku pienācīgu atalgojumu.

Manuprāt, diezgan kuriozi izskatās kopumā valdības mēģinājumi līdz šim ekonomiku sildīt. Labs piemērs, kā ekonomikas sildīšana notiek patiesībā, ir izglītības sfēra, kur mēs redzam, kā pēdējā laikā Izglītības un zinātnes ministrija debatēja ar arodbiedrībām par kontaktstundu laika palielināšanu. Tas savā ziņā atgādina ekonomikas dzesēšanu, pārlejot to no vienas glāzes otrā - turpu šurpu, turpu šurpu… Jo runa jau nav par kontaktstundām! Viskuriozākais ir tas, ka šeit daži arī mūsu kolēģi no izglītības sistēmas atļaujas pateikt: „Jā, nu, mēs palielināsim kontaktstundas, bet tad, kad krīze pāries, mēs tās samazināsim!” Tad kāpēc tās vispār tik daudz ir vajadzīgas? Kāpēc ir vispār šāda veida standarts un prasības, kur mēs novērtējam samaksu profesoriem, pasniedzējiem, skolotājiem tikai kontaktstundās? Vai tad darbu var vērtēt tikai tajās trijās stundās, ko tu pavadi lekcijās, nevis, teiksim, tām gatavojoties?

Es domāju, ka šī sistēma ir nobriedusi izmaiņām. Un krīzes apstākļos es tiešām gribētu redzēt un lūgt, lai premjers Dombrovskis griežas pie saviem ministriem un lai viņš pasaka skaidri un gaiši: „Vai nu jūs spēsiet savā sistēmā nodrošināt konkurētspēju vismaz Austrumeiropā, ja ne Eiropā, vai arī es jums nogriezīšu vēl vairāk tos līdzekļus!” Nu nav vajadzīga tā nauda, ja mēs nespējam normāli strādāt!

Tālāk. Es neesmu dzirdējis arī izglītības sfērā par to, kādā veidā notiks šo skolu atdošana pašvaldībām, kā tad pašvaldības maksās tālāk. Vēl sliktāk ir tas, ka mēs runājam par kodolīgām atbildēm, mēs gaidām vēlēšanas, bet es neesmu dzirdējis - un neviens iedzīvotājs Latvijā nav dzirdējis -, kuras skolas slēgs, kad tās slēgs, kurus skolotājus atlaidīs, vai skolotāju atlaišana notiks saskaņā ar Darba līgumu, vai viņi varēs iet tiesā. Kuras slimnīcas slēgs? Kur un kas notiks ar to tehniku, kas ir dārga un nopirkta šajās slimnīcās, kad tās tiks slēgtas? Kādā veidā valsts taupīs?

Es domāju, ka mums ir jādabū skaidras atbildes, pieņemot budžetu pirmajā un otrajā lasījumā, jo mēs nevēlamies balsot „pret”, mēs vēlamies rezultātu - skaidras atbildes par to, kā tiks reformēta veselības sistēma, neatņemot cilvēkam iespēju saņemt pakalpojumus veselības sfērā. Labs piemērs ir kaut vai no manis paša pieredzes. Ja manai sešgadīgajai meitai ir vidusauss iekaisums, ja viņa zvana ārstam vienpadsmitajā mēneša dienā un ja viņai atbildi dod, ka viņa var tikt pie ārsta 26.datumā, tad es uzskatu, ka tā nav veselības sistēma, jo tā nerūpējas par cilvēkiem.

Izglītības sfērā es jau varu paredzēt, ka šīs krīzes apstākļos vēl vairāk notiks lielāka sociālā stratifikācija. Tas nozīmē, ka nabadzīgāki bērni iegūs kopumā sliktāku izglītību nekā bagātāki bērni.

Es arī gribētu dzirdēt ne tikai atbildes, bet es gribētu dzirdēt par strauju risinājumu tādiem jautājumiem kā, piemēram, izbeigt eksperimentus ar PVN un samazināt to gan grāmatām, gan viesnīcām. Es gribētu arī beidzot redzēt atbalstu vietējam kurināmajam attiecībā pret gāzi. Kāpēc tie, kas kurina gāzi, var to darīt lētāk, un tie, kas kurina malku, to dara dārgāk?

Tālāk. Es joprojām neesmu redzējis arī Finanšu ministrijas izstrādāto piedāvājumu par vienotu ierēdņu samaksas sistēmu. Tāda eksistē gandrīz visās Eiropas valstīs. To nav grūti izdarīt. Tas būtu jāizdara pašreiz, pieņemot budžetu. Tas ir jāizdara šai valdībai. Un mēs ļoti ceram, ka viņa to izdarīs.

Kopumā ņemot, es domāju, ka kuriozs ir arī tas, ka mēs joprojām redzam, ka daudzās ministrijās nodarbināts ļoti, ļoti daudz cilvēku, un mēs nezinām, ko viņi tur dara. Es domāju, ka tajā pašā veselības aprūpē ir iespējams ierēdniecības aparātu vēl samazināt. Es domāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijā var noteikti samazināt ierēdņu aparātu vairākas reizes. Vairākas reizes, es uzsveru!

Ja es runāju par sava kolēģa vadīto Aizsardzības ministriju, tad jāteic, ka mēs paskatījāmies nupat datos. Izrādās, ka mēs cīnāmies ne tikai par to, lai mums būtu otrais vai trešais bataljons cīņas spējīgs, bet mums vesels bataljons ir nodarbināts, lai apkoptu Aizsardzības ministrijai piederošos nekustamos īpašumus. Piecsimt cilvēku Aizsardzības ministrijā nodarbojas tikai ar to, ka apkopj nekustamos īpašumus. Var jau būt, ka mums ir tik daudz to īpašumu. Var jau būt, ka tas ir vajadzīgs. Bet man šķiet, ka tas prasa vienu nopietnu izvērtējumu.

Līdz ar to es novēlu tiešām šai valdībai veiksmi, bet es gribētu redzēt drusciņ vitālāku ķeršanos klāt arī tiem cilvēkiem, kas šeit sēž, lai viņi beidzot nāk un parāda, kā mēs šo krīzi pārvarēsim pozitīvi, proti, kā mēs spēsim sakārtot savu valsti, lai tā kļūtu konkurētspējīga. Jo mums ir ne jau jāatskaitās zviedriem, Starptautiskajam Valūtas fondam vai kādam citam, mums jāiegūst tāda valsts, kas spēj kaut ko dot saviem iedzīvotājiem, un tad arī šī ticība atgriezīsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Mana runa nebūs „pret”, bet mana runa nebūs arī „par”. Mana runa būs aicinājums tieslietu ministram un Ministru prezidentam padomāt par tādu jautājumu kā zvērinātās tiesas vai tiesu piesēdētāji, padomāt par to jautājumu - kur Latvijas valsts atradīsies tajā gadījumā, ja mēs pilnībā likvidēsim tiesu piesēdētāju institūtu.

Neliels atskats vēsturē.

1992.gadā vēl Augstākā padome pieņem likumu „Par tiesu varu”, kurā principā atjauno postpadomju tiesu piesēdētāju sistēmu praktiski visās civillietās un krimināllietās.

1996.gadā Latvijas Republikas Saeima likvidē, tas ir, izsvītro no Satversmes pantu, kurā noteikts, ka Latvijā tiesu spriež zvērinātas tiesas. Lai gan zvērinātas tiesas Latvijā tā arī nekad nav bijušas.

1997.gadā notiek tiesu piesēdētāju institūta reforma un pilnībā tiek likvidēts padomju tiesu piesēdētāju institūts. 1997.gadā gan civillietās, gan arī lielākajā daļā krimināllietu šis institūts tiek likvidēts. Tiesu piesēdētāju institūts tiek pielāgots tam līmenim, kāds ir vidēji Eiropā un pārsvarā Ziemeļvalstīs.

Tātad tiesu piesēdētāji kā alternatīva zvērinātai tiesai piedalās tajās krimināllietās, kur sankcija par izdarīto noziegumu ir četri gadi brīvības atņemšana vai vairāk. Šie sabiedrības pārstāvji piedalās tiesas sēdēs daudzās Eiropas valstīs. Un ir trīs modeļi: ir zvērināto tiesas, kas ir ārkārtīgi dārgas un ko Latvija nevar atļauties, ir tiesu piesēdētāji, ko izmanto Ziemeļvalstīs un arī daļā Centrāleiropas valstu, un nav nekā. Šis „nav nekā”… Protams, mēs varam veikt šo eksperimentu, mēs varam meklēt, kā ietaupīt naudu. Es gan piedāvātu citu risinājumu - nevis likvidēt, bet apturēt šo darbību vai katrā konkrētajā gadījumā dot iespēju tiesā iesaistītajām pusēm izvēlēties vai arī pat pašam tiesas priekšsēdētājam izlemt.

Es esmu saticis dažādus tiesnešus un esmu dzirdējis dažādus komentārus par tiesu piesēdētāju darbu, taču pārsvarā tie ir bijuši pozitīvi. Jo tiesneši ir aizņemti un nodarbināti daudzu lietu izskatīšanā, taču tiesu piesēdētājs bieži ir tas sabiedrības pārstāvis, tas cilvēks, kurš tiesnesim norāda uz tām niansēm, kuras ir lietā un kuras tiesnesis vienkārši nespēj pamanīt savā lielajā aizņemtībā un varbūt pat rutīnā.

Esmu dzirdējis arī pretējus viedokļus, tādus kā šo: „Man ir kauns, ka viņš guļ sēdes laikā.” Kuru viedokļu ir vairāk? Es teikšu, ka pirmos esmu dzirdējis daudz, daudz vairāk un otrie ir tikai atsevišķi izņēmumi.

Un neteiksim, ka mēs te visi esam ideāli un kādreiz kāds neaizsnaužas!

Tāpēc es tomēr aicinu uz otro lasījumu gan tieslietu ministru… Es saprotu, ka trīs mēnešu bija par maz, lai atrastu iespējas, kā taupīt līdzekļus, kādā veidā un kur... Bet aicinu tomēr uz otro lasījumu izpētīt šo situāciju, un varbūt mēs varam iztikt bez šā institūta likvidācijas.

Un noslēgumā es jums pastāstīšu vienu vīziju, ko ir redzējis viens labs datoru jeb informācijas tehnoloģiju speciālists Gudrītis. Šī vīzija ir tāda, ka vislabāk jau varētu ietaupīt valsts līdzekļus ar to, ka izstrādātu trīs datorprogrammas: vienu - kriminālprocesam, vienu - civilprocesam un vienu - administratīvajam procesam un administratīvo pārkāpumu lietām. Un, apkalpojot šīs datorprogrammas, vienkārši likvidētu pirmā līmeņa jeb pirmās instances tiesas. Atstātu apelāciju tiesnešiem, kasāciju - tiesnešiem, bet pirmo instanci vienkārši likvidētu. Un tad valsts ietaupītu milzīgus miljonus.

Redziet, taupot naudu, protams, mēs varam aiziet galējībās. Varbūt pēc gadiem piecdesmit šāda versija arī būs realizēta, bet šodien tā nav iespējama, un tā nedara nekur pasaulē.

Tāpēc aicinu pirms otrā lasījuma tomēr padomāt par šīm lietām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Latvija joprojām ir parlamentāra valsts, kurā lēmumus pieņem parlaments. Galvenos lēmumus pieņem parlaments. Ja likumdevējam nav pilnīgas informācijas par valsts budžetu, par to, ko valdība plāno iesniegt budžetam, mēs nevaram vispusīgi izskatīt šo jautājumu un pieņemt pareizu lēmumu.

Man ir konkrēts jautājums Dombrovska kungam un Repšes kungam.

Pirmais jautājums: cik vēl būs jāsamazina valsts izdevumi līdz otrajam lasījumam? Jā.... Izskanēja, ka tas varētu būt pusotrs procents no IKP, tas varētu būt ap 200 miljoniem.

Tātad otrs jautājums: kādi ir avoti, no kurām pozīcijām būs ņemta šī nauda?

Jo jūs nevarat nezināt to, jūs nevarat pateikt: „Mēs vēl apspriedīsim”. Jo atlikušas tikai dažas dienas, un pēc dažām dienām jūs iesniegsiet šos priekšlikumus. Pirms mēs balsojam pirmajā lasījumā, mums ir jāzina, kādi ir plāni, par cik ir jāsamazina un kuras pozīcijas būs samazinātas.

Lūdzu, atbildiet uz šiem jautājumiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LPP/LC frakcija).

Cienījamo Prezidij! Ministru prezidenta kungs! Valdības locekļi! Deputāti!

Vāciešiem ir tāds teiciens: „Die Stunde der Wahrheit ist da.” Tas nozīmē: „Patiesības stunda ir klāt.” Atļaujiet man izteikt savas domas par pirmo lasījumu, kurā normāli būtu apspriest ieņēmumu daļu, prognozes, nodokļus, IKP izmaiņas, varbūt mazāk pieskaroties atsevišķu pozīciju izdevumu mazinājumiem.

Mēs principā vēl arvien esam krīzē, un tāpēc arī šīs valdības krīzes raksturojošs moments ir tas, kas vispār nav bijis Latvijā… kas vispār nav bijis Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas, ka mēs varam sagaidīt otrajā lasījumā fundamentāli lielākas izmaiņas nekā pirmajā. Tas ir krīzi raksturojošs moments. Manai valdībai jautājums decembrī saistījās ar to, ka reizē bija situācija banku sfērā gandrīz neglābjama un jautājums par defolta tuvumu izšķīrās pāris dienās, bet patlaban nav šī situācija tik kritiska, paldies Dievam, vairs banku sistēmā, taču, ja mēs skatāmies kases plānu, tas nav dienu jautājums, bet tas ir tomēr mēnešu jautājums, un ne garāk.

Tāpēc es aicinu deputātus izprast šo situāciju, bet jo vairāk es aicinu izprast šo situāciju ministrus un ministriju ierēdņus, jo, neapšaubāmi, izdarīt izmaiņas, kas varētu būt fundamentālas un saistītas ar programmu slēgšanu, ne tikai kvantitatīvu samazināšanu pa posteņiem, prasīs nenormālu piepūli tieši no ministriju cilvēkiem un, patiesību sakot, mazāku no deputātiem.

Tas otrs jautājums. Man šeit ir, protams, citāti, īpaši no tiem deputātiem, kas tagad ir pozīcijā, bet toreiz bija opozīcijā, bet es tomēr centīšos tos necitēt. Tā situācija… Savā laikā deputāti teica sekojošo, ka valdības vadītājs aicina lēkt no 12, bet nezinot - kur. Vai tiešām valdības vadītājs tā neieredz sabiedrību, ka pieprasa par 15 procentiem samazināt algas?

Nu, nav jau ne tās valdības, ne šīs valdības vadītājs speciāls tautas ienaidnieks, lai to darītu. Ir reālā situācija, kas ir krīze.

Ja mēs runājam par prognozi, tad es gribētu, lai deputāti saprastu… Diemžēl mūsu masu informācijas līdzekļi ļoti minimāli pieliek roku tam, lai pateiktu, ka mēs, pirmkārt, neesam vieni krīzē. It kā jau tas neko nepalīdz, bet tas mums dod vairākus skaidrojumus. Un pirmā tēze, ko es gribu teikt… Mums vienmēr uzdeva jautājumu: kāpēc mēs, lasot avīzes, visaugstāk ceļamies un viszemāk krītam? Kāpēc? Kāpēc mēs esam čempioni kopprodukta pieaugumā labos gados un čempioni negatīvā kritumā sliktos gados? Mans skaidrojums ir, ka mums ir ļoti neliels iekšējais tirgus un ka mēs fantastiski esam atkarīgi no situācijas abās pusēs Latvijai - gan tajos tirgos, kas ir austrumos, gan tajos tirgos, kas ir rietumos, un šī situācija atšķiras no 1998.gada krīzes, kas bija vienpusēja krīze - austrumu krīze. Tāpēc, ka krīze ir abās pusēs, tāpēc mēs arī krītam. Bet tur ir viens pozitīvs moments - tikko konjuktūra uzlabosies ārpusē, mēs ļoti strauji arī pacelsimies.

Patlaban profesionāli ekonomisti uzskata, ka Krievijā pieaugums nākamajā gadā būs pozitīvs - 2 procenti, arī eirozonā pieaugums būs pozitīvs - nepilna procenta apmērā. Un tas ir pie situācijas, ka eirozonā patlaban kopprodukts ir nokritis tuvu pie 4 procentiem, pēc viņu prognozes, 2009.gadā un Krievijā - tuvu pie 3 procentiem. Tas varbūt ir vienīgais tāds ģeogrāfiskais priekšrocības moments, kas mums dod cerības.

Otra lieta, ko ir ļoti svarīgi saprast, bet ko praktiski neviens neskaidro. Īpaši es griežos pie frakcijām, kas sēž pa kreisi. Vairāki speciālisti ir šajā vidē. Es esmu mēģinājis to skaidrot un ir ļoti grūti, jo masu mediji ne sevišķi ir ar mieru to publicēt.

Kur ir atšķirība? Ja jūs esat Krievijas informatīvajā sfērā, ko jūs redzat? Jūs redzat nepārtraukti, kā Krievijas valdība palielina izdevumus, palielina pensijas, palielina pabalstus, subsīdijas un tā tālāk. Tā ir taisnība! Tikai viena lieta netiek pateikta, ka pagājušā gada sākumā Krievijas valūta tika devalvēta vairāk nekā par 30 procentiem, līdz ar to faktiski tas nozīmē, ka jums sākumā ir 100 rubļi, bet vienā dienā paliek 67, un tad jūs visu laiku stāstāt, ka pie 67 jūs liekat klāt kādus 3, 4, 5 un tā tālāk.

Mums ir cita situācija - mums 100 latu vietā nepalika 67, uz ko varbūt viens otrs te nezin kāda iemesla dēļ aicina… Un mēs nodarbojamies ar to, kā mums sabalansēt izdevumus, samazinot šos 100 latus, bet ne līdz 67. Nu, lūk!

Vēl viena lieta, ko ir ļoti svarīgi saprast, ja mēs par to spriežam, un deputātiem ir svarīgi atbildēt arī sabiedrībai, kā tas tā var būt, ka, raugoties pēc visas Rietumu preses, notiek nepārtraukta naudas emitēšana, neviens nekādas algas nesamazina, nedaudz paaugstina nodokļus, kā Īrija PVN paaugstinot... 23 procenti… Vēl ir ar mieru pat Igaunija iet uz PVN paaugstinājumu… Visur citur faktiski par izdevumu samazinājumu runa neiet, ja mēs runājam par lielām valstīm.

Šeit ir arī ļoti svarīgi mums saprast, ka tie ir citi mehānismi, kā viņi risina savus jautājumus. Viņi pārdod savas parādzīmes tirgū, viņi no tirgus saņem šo naudu, un viņi var atļauties to darīt. Mēs to atļauties nevaram. Pēdējais, kas veiksmīgi to izdarīja, bija finanšu ministrs Slakteris, un arī ne pilnā apjomā. Ja nebūtu izdevies savlaicīgi martā to izdarīt, es domāju, ka pašreizējai valdībai būtu pilnīgi cita situācija. Noteikti cita! Mums šīs iespējas nav.

Un tad mēs nonākam pie nākamā punkta. Ja mēs esam šādā stāvoklī, ko nozīmē mūsu sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu… Ja mēs runājam drusku dziļāk, es dzirdēju, ko finanšu ministrs teica par iepriekšējām valdībām… Jā, taisnība viņam ir, bet tikai daļēji! Jo tad, kad Kalvīša valdība ieradās šeit ar budžeta projektu 2008.gadā, palielinājums bija tikai 10 procenti. Spurdziņa kungs te sēž, viņš bija finanšu ministrs… Šeit notika demonstrācijas, arodbiedrības sasauca piketus, un cienījamie deputāti, ieskaitot arī tos, kas toreiz bija opozīcijā un tagad ir pozīcijā vai toreiz bija pozīcijā un tagad - opozīcijā, visi vienotā frontē 10 procentus uztaisīja par 30 procentiem, un tās sekas mēs redzam šodien.

Vēl viens piemērs. Būsim atbildīgi kopumā, nenogāzīsim visu tikai uz daļu politiķiem vai deputātiem! Nu šeit, piemēram, ir viens cits piemērs. Ja mums kaut vienu brīdi liktos… ja mēs vienu brīdi parēķinātu, ka referendums par pensijām būtu bijis sekmīgs, tad šeit es gribētu griezties pie iniciatoriem, jo ir samērā vienkārši sarēķināt, ka pie šādas kritiskas situācijas un pie sekmīga pensiju referenduma mēs būtu defoltā jau gada beigās.

Tāpēc visi šie procesi savā starpā ir saistīti, tie nav pilnīgi nodalāmi. Un tāpēc, patiesību sakot, ja es runātu par ieteikumiem, mans ieteikums būtu sekojošs un, pirmkārt, finanšu ministram un premjeram. Es pilnīgi labi saprotu, kāpēc mēs nevaram no premjera, no finanšu ministra iegūt precīzu informāciju par sarunu gaitu ar Starptautisko Valūtas fondu. Es esmu šīs sarunas veicis, šīm sarunām ir konfidenciāls raksturs. Informācija, kamēr tā netiek akceptēta Starptautiskā Valūtas fonda valdē, nav izpaužama. Un tāpēc es domāju, ka tas ir jāsaprot. Ja mēs to nesaprotam, es varu vismaz no savas puses aicināt jūs to izprast. Diemžēl no turienes ir pārmetumi, un, ja tas rezultāts ir sāpīgs, ja tas ir pēkšņs... bet, lūk, šī ir situācija, ka jums praktiski ir aizdevējs un nevis tirgus.

Otrs. Ir ārkārtīgi svarīgi tomēr saprast vienu lietu. Visās šajās sarunās - es esmu jau to rakstījis - es neesmu bijis sevišķi pārliecināts par precīzu kopprodukta prognozi Latvijas valstij. 2008.gada jūlijā, kad es nācu šeit jau ar priekšlikumiem samazināt budžetu, kā jūs atceraties, bija visdažādākās reakcijas. Šis samazinājums nebija liels - 4,2 procenti -, bet tas balstījās toreiz uz statistikas datiem, ka mēs vēl arvien esam plusā 3,3 procenti pirmajā kvartālā un 1,6 procenti - pusgadā. Tātad 2009.gada sākumā notika korekcija uz pretējo pusi un izrādījās, ka tajā brīdī mēs jau bijām mīnusā.

Labi, kas bijis - bijis! Bet, ja mēs runājam par nākotni, es aicinu valdību, es aicinu Latvijas Banku ļoti rūpīgi tomēr mēģināt izsekot, vai mēs nezīmējam pārāk melnu bildi, kāda tā ir. No vienas puses, ja mēs skatāmies kopprodukta sastāvdaļas, tad, protams, tie 11,2 procenti, kas mums ir apstrādājošā rūpniecība... tā mums ir smagā situācijā - mīnus 20 un vairāk procentu. Taču aprīlī mēs redzam, ka tur ir tikai 16,9 procenti. Tas nozīmē, ka ir kaut kāds neliels uzlabojums.

Otrs. Ja mēs skatāmies finanšu sektoru, kas mums 11 procentus no kopprodukta ienes... Jā, tas iet ar mīnusu, un acīmredzot tur cerība uz pienesumu ir minimāla. Taču, ja mēs skatāmies tranzīta pakalpojumus, transporta pakalpojumus, tad, skatoties fiziskos apjomos, pirmais kvartāls mums ir tikpat labs kā astotais. Tas nozīmē, ka reāli šis pakalpojumu sektors ir nopietns. Tāpēc es ļoti aicinātu tomēr arī sarunās nepārtraukti aktualizēt situāciju ar prognozes aktualizēšanu. Es zinu, ka to nevar izdarīt kā matemātisku vienādojumu, diemžēl ekonomika nav matemātika. Taču es tiešām domāju, ka mēs varam iekrist otrā galējībā - ka mēs uzzīmējam to ainu melnāku, nekā tā ir, tad samazinām budžetu vairāk, nekā tas būtu vajadzīgs, un dabūjam efektu, ka ar budžeta lielāku samazinājumu mēs pasliktinām kopproduktu.

Vēl viens jautājums attiecībā uz nodokļiem. Es aicinu deputātus - vienalga, vai viņi ir opozīcijā vai pozīcijā, - nenākt ar priekšlikumu nodokļu samazināšanai. Tas nav reāli! Pašreizējā situācijā nodokļu samazinājums būs iespējams tikai tad, ja jūs varēsiet „uzzīmēt” kompensējošus nodokļus vai kompensējošus ienākumu palielinājumus, turklāt ne vienreizējus, bet konstantus. PVN likmes samazinājums atsevišķās pozīcijās, protams, būtu ļoti vajadzīgs (piemēram, grāmatām, viesnīcu pakalpojumiem), bet situācija diemžēl ir tāda, ka šādā gadījumā - man ir tādas ļoti nopietnas aizdomas -kreditori pieprasīs kompensējošus nodokļus. Un, ticiet man, kompensējošie nodokļi sociālā ziņā būs daudz smagāki. Kaut vai par elektrību iedzīvotājiem nodoklis, un tā tālāk. Es šīs sarunas uzsāku un zinu, kā tas ir. Un tāpēc es personīgi aicinu nerosināt, un arī es pats nerosināšu priekšlikumus par nodokļu pazemināšanu šajā stadijā.

Vēl es minēšu sekojošu piemēru. Cienījamie kolēģi! Ne velti Igaunija, Igaunijas valdība, arī izskata jautājumu par PVN paaugstinājumu. Ne velti!

Mēs runājam, ka PVN paaugstinājums par 3 procentiem ir izraisījis īpašu pasliktinājumu. Tie, kas seko līdzi mazumtirdzniecības apgrozījumam, precīzi ieraudzīs, ka samazinājums uz 1.aprīli ir 27,4 procenti; tas precīzi „sapasēja” ar PVN pamazinājumu. Un šāds pats pamazinājums ir arī Lietuvā, kur reāla paaugstinājuma nebija.

Ja mēs runājam par otru nodokļu daļu, kas ir akcīze, es ļoti aicinu komisiju, īpaši tos, kas nodarbojas ar veselības aprūpes jomu, neaizrauties ar situāciju, ka, paaugstinot akcīzes nodokli tabakai vai vēl kādām sliktām lietām, mēs varētu cerēt kaut kādus izdevumus noturēt, kuri ir jāmazina. Mums patlaban pie paaugstinātas akcīzes ir apmēram... ap 7 procentiem zem iepriekšējā gada līmeņa... tas ir pie augstākas akcīzes. Un te ir jāatceras viena lieta. Akcīzes preces var nelietot. Atskaitot degvielu, protams. Bet alkoholu un cigaretes var nelietot. Tās nav lietas, kas ir tik svarīgas kā maize, piens, braukšana ar transportu, un tā tālāk.

Ja mēs runājam par to, kas mūs sagaida, tagad es gribētu vērsties pārsvarā pie ministriem, kurus mēs noklausījāmies. Diemžēl tikai trīs. Tā problēma acīmredzot ir sekojoša. Es nezinu, kāpēc ilgus gadus šajā parlamentā prakse ir tāda, ka nopietnas strukturālas reformas un nopietnas izmaiņas netiek diskutētas kā atsevišķi jautājumi parlamentā. Tas man īsti skaidrs nav. Vecos laikos, nu vismaz Augstākās padomes laikos, bija neiespējami, tas bija pilnīgi bezcerīgi - panākt balsojumu, ja nebija šo strukturālo reformu; toreiz tās bija vēl smagākas, tās tika apspriestas visos sīkumos. Katrs deputāts, kas ir saistīts ar saviem vēlētājiem, varētu izteikties, cīnīties, pierādīt, vai nu tā, vai citādi, bet katrā ziņā tajā brīdī, kad mēs ieraugām ciparus, ir pilnīga skaidrība, vai mēs esam „par” vai „pret”.

Un, ja mēs pieskaramies kaut vai tam, ko mēs dzirdējām, ir vesela virkne risku. Es šoreiz vēršos pie izglītības un zinātnes ministres. Iedomājieties situāciju, ka mums ir vēlēšanas pēc divām dienām. Tiek ievēlētas jaunas pašvaldības, tās vairs nav rajonu pašvaldības. Tur vairs nav izglītības pārvaldes rajonos, tā jau ir novadu struktūra. Jūs jums atvēlēto finanšu ietvaros novadāt viņiem naudu uz leju, nosacīti, žargonā runājot, ar saviem koeficientiem. Un jūs neinteresējaties, cik ir skolotāju, un jūs neinteresējaties, cik ir skolu, atstājat to skaitu pašvaldību ziņā. Pastāv ļoti nopietns risks, ka, baidoties uzņemties atbildību, jaunās pašvaldības jūsu naudu paņems un samaksās esošajiem skolotājiem un 1.novembrī vai decembrī atnāks un pateiks, ka naudas vairs nav. Ja jūs būsiet atstājuši šo skaitu tikai viņu rokās, beigu beigās var būt situācija, ka jums gada beigās atnāks un prasīs, kur ir cita nauda. Šāda situācija bija Iekšlietu ministrijā; tur reāli tagad nācās veikt asas izmaiņas, jo diemžēl Iekšlietu ministrijā visa šī situācija ir pieļauta iepriekšējā valsts sekretāra un valsts policijas priekšnieka vadībā. Es nedomāju, ka tas bija speciāli, ļaunprātīgi domāts. Bet reāli tas ir tas, kas jums varētu draudēt, Koķes kundze! Jūs nedrīkstat šinī brīdī atstāt visu pašvaldību ziņā. Jums diemžēl, man šķiet, reģistri, kā man saka, ir zināmi un gatavi… konsolidētie... Tā man stāsta. Nu, ja nav, tad ir slikti. Pusotru gadu par to runājam. Jūs nedrīkstat atstāt skolotāju skaitu tikai pašvaldību ziņā, jo tad jūs riskējat ar to, ka būs situācija, kāda bija Iekšlietu ministrijā.

Kas attiecas uz veselības ministru... Jums samazinājums ir 13 procenti... ieskaitot mūsu noteikto samazinājumu, 13 procenti attiecībā pret 2009.gada pirmo budžetu. Es saku - attiecībā pret 2009.gada pirmo budžetu! Pēc tam samazinājums bija 40... apmēram 4 miljoni decembrī, un tagad tas ir 29 miljoni. Lūk, šeit... Jūs saskaitīsiet, izdalīsiet... 500 apmēram... 70 procenti no 70 miljoniem... kaut kas apmēram tāds jums būs.

Jūs šeit pateicāt ļoti nopietnas trīs lietas, ka slimnīcu skaits varētu būt 24, aptuveni, plus vai mīnus, stacionāri... un ka jūs noteikti nodrošināsiet neatliekamo palīdzību un ģimenes ārstu institūciju. Tie ir trīs absolūtākie vaļi! Es domāju, ka arī jūsu jautājums parlamentā ir diskutējams īpaši, man šķiet, arī pēc jauno pašvaldību vēlēšanām, lai varētu deputāti... Pat ar šiem grozījumiem... Un strukturālās reformas nevar veikt vienā gadā, jums ir dziļa taisnība... Bet man tā šķiet, ka kreditori un Starptautiskais Valūtas fonds jums jau ir pateicis... Viņiem ir viens tāds papīrs - viņu pētījums 2007.gadā, un, ja viņi neieraudzīs, ka jums tāpat kā izglītībā precīzi jūsu plāns iet pa gadiem un pa pozīcijām, jums būs problēmas.

Un tāpēc es personīgi domāju, ka patlaban mēs esam tādā situācijā... zināmā mērā esam neziņā. Bet neko darīt! No vienas puses, valdība ir atbildīga par to, lai visi šie pasākumi, to skaitā arī otrie lasījumi, kas mums tiešām būs, būtu tādi, kas daļēji... daļēji, man tā šķiet, izpildītu kreditoru prasības, bet tajā pašā laikā nenovestu mūs situācijā, ka šie grozījumi var vēl pasliktināt mūsu ekonomisko stāvokli. Tas ir absolūti grūti risināms vienādojums.

Mums nekas cits neatliek, kā cerēt, ka jūs sagatavosiet ministrijās savus priekšlikumus. Tie jums ir jāgatavo milzīgā tempā, lai jūs varētu atrisināt tos jautājumus, bez kuru atrisināšanas... baidos, ka bez to atrisināšanas būs problemātiska ne tikai valdības, bet arī šīs Saeimas pastāvēšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Aigars Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā sēdes vadītāja! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Dāmas un kungi!

2008.gada 6.jūnijā, tātad pirms gada, „Sabiedrība citai politikai” speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja, ka pārvaldes izdevumi ir jāsamazina par 22,7 procentiem. Ir pagājis gads, bet tas joprojām nav izdarīts.

Ir labās lietas. Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums šajā budžeta projektā ir 138 miljoni latu, tiesa gan, ne 340 miljoni, ko minēja finanšu ministrs... Joprojām tie 138 miljoni latu... Tas ir tieši trīs reizes mazāks samazinājums nekā tas, kuru prasīja iepriekšējais premjers, vadot iepriekšējo valdību, un kura dēļ tā valdība krita.

Tāda ir tā realitāte.

Speciālā budžeta palielinājums ir 79 miljoni latu, par ko man tiešām ir prieks, jo tas palīdz bezdarbniekiem. Un tas vienlaikus arī parāda to, ka nekāda apokalipse pagājušajā gadā nebūtu notikusi, ja būtu nobalsots pensiju referendumā. Toreiz, lai pensijas atbilstoši paaugstinātu, bija vajadzīgi 78 miljoni latu, tātad tieši par vienu miljonu latu mazāk, nekā šobrīd tiek maksāts klāt bezdarbniekiem.

Tas nozīmē arī to, ka - vēlreiz uzsveru to principu! - valstij ir jāparūpējas par tiem cilvēkiem, kas nevar par sevi parūpēties. Pensiju referendumā jautājums bija par to, vai beidzot pensionāri, 90 procentu no pensionāriem, saņems pensiju, kas ir vismaz tuva iztikas minimumam. Šobrīd tas tā nav. Paldies šai valdībai, ka ir parūpējusies par bezdarbniekiem.

Patiesais izdevumu samazinājums tomēr ir tikai 58 miljoni latu. Ja mēs paskatāmies tagad visas tās makroekonomiskās prognozes... Es rūpīgi sekoju līdzi tam, ko teica iepriekšējais runātājs... „Sabiedrība citai politikai”, ekonomikas darba grupa domā… nu, vismaz vairākums no mums uzskata, ka patiesais IKP samazinājums gada griezumā būs nevis 18 procenti, bet 16 procenti. Bet tas to bildi ietekmē visai minimāli. Tie ir apmēram 260 miljoni kopproduktā. Ja mēs to ņemam attiecībā pret to, kāds ir budžeta īpatsvars kopproduktā, tad ir runa par apmēram 90 miljoniem un var uzzīmēt kaut kādu gaišāku prognozi. Nu, tas tā.

Deviņdesmit miljoni… Tātad ir kaut kas tāds, ka mēs varētu sapņot, ka varbūt ekonomika būs labāka. Bet kāda ir realitāte? Atšķirība no sapņiem ir tā, ka vakar Latvijas Valsts kase nespēja pārdot parādzīmes par 50 miljoniem latu, šodien no šīs summas pārdeva tikai par 2 miljoniem… par 2 miljoniem 750 tūkstošiem. Un tas ir tas bīstamais signāls… Ja valdība vēl turpinās vilcināties ar budžetu… šo vilcināšanos es varu izskaidrot vienīgi ar vēlēšanu tuvumu, vienīgi ar to, ka valdība negribēja pieņemt nepopulārus lēmumus divas dienas pirms vēlēšanām. Ja tas tā turpināsies, tad… Es lūdzu paturēt prātā… visiem tiem, kas joprojām vilcinās, it īpaši tiem, kas valdībā joprojām vilcinās samazināt izdevumus, es gribu atgādināt, ka arī šie 2,75 miljoni latu Latvijas valstij ir aizdoti uz vienu mēnesi, jo neviens garāka termiņa parādzīmes šobrīd no Latvijas valsts vairs nepērk.

Kas dara uzmanīgu? Budžeta likuma 6.pantā ir minēts, ka valsts parādu turpmāk noteiktu 5,5 miljardu latu apmērā. Jūs saprotat, par kādu skaitli šobrīd ir runa. Tas skaitlis ir lielāks nekā viena gada budžeta izdevumi. Ievērojami lielāks! Un šajā situācijā faktiski tā vienīgā izeja ir tiešām vienoties ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju un citiem starptautiskajiem aizdevējiem. Tās sekas ir pavisam vienkāršas. Deficīts ir viens miljards latu… vairāk nekā viens miljards latu. Tā ir ābeces patiesība, ka, lai šo naudu kādam varētu izmaksāt, tā būs jānodrukā. Tā būs jānodrukā! Nu, tas katram no mums ir skaidrs, ko nozīmē papildus nodrukāta nauda.

Man jāsaka, ka te daži runātāji bija visai neprecīzi izteikušies, ka speciālais budžets pieaugs par 81 miljonu. Nu, nav tā! Skaitļi ir šādi: 79,5…

Bet pats svarīgākais, kas dara bažīgu mani un droši vien arī daudzus citus cilvēkus: kāds ir tas „rāmis”? Kāds ir tas „rāmis”, uz kuru valdība tiecas un par kuru mēs runāsim nākamnedēļ? Kāds ir tas „rāmis”? Cik liels ir iekšzemes kopprodukts? Labi, par deflāciju mēs kaut kādu prognozi esam dabūjuši, bet kāds ir tas „rāmis”? Kādas ir nākamo gadu prognozes? Nu, ja es būtu aizdevējs, es gribētu redzēt vienu biznesa plānu, kā man to naudu atdos trīs gadu periodā. Vismaz trīs gadu periodā! Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija saņēma dokumentu no Finanšu ministrijas, kurā bija rakstīts, ka prognožu nav. Ka to nav! Ikviens komisijā šodien redzēja to dokumentu. Es domāju, ka vēl būtiskāk ir spēt cilvēkiem paskaidrot katru skaitli un katru valdības ministra rīcību; to jau iepriekšējais runātājs pieminēja.

Mēs esam visu laiku dzirdējuši, ka ir kaut kāda neaizskaramā rezerve - 1 miljards latu. Es ticu, ka tā ir neaizskarama, bet, lūdzu, izstāstiet, kāpēc. Kāpēc katra tā budžeta pozīcija ir neaizskarama? Tas, ko mēs esam dzirdējuši līdz šim, apspriežot arī veselības aprūpes budžetu, - ka aizskaramas ir tikai tās lietas, kas attiecas uz veselības aizsardzību, sociālajiem pakalpojumiem, izglītību, policiju un tā tālāk. Kāpēc ne pārējās? Pat tad, ja tas tā ir, lūdzu, paskaidrojiet to sabiedrībai.

Tagad par taisnīgumu. Kāds ir taisnīgums šajos apstākļos? Mēs redzam pievienotajos dokumentos, ka budžeta izdevumi ir 38,9 procenti no iekšzemes kopprodukta, ieņēmumi - 30,7 procenti no iekšzemes kopprodukta. Cik atceros, „rāmis” ar Starptautisko Valūtas fondu paredz 40 procentus.

Paskatīsimies, kā šobrīd ir sadalīts nodokļu slogs starp iedzīvotājiem. Tas, ko mēs zinām, - ka pēc visiem šiem grozījumiem medmāsai turpmāk alga būs 200 latu… vai ne? Veselības ministrs to ir teicis komisijas sēdē. No tiem 200 latiem medmāsai neapliekamais minimums ir 90 lati. Par visu šo summu viņa maksā savas sociālās apdrošināšanas iemaksas - 9 procentus... Viņa samaksā 23 procentus no visām summām, kas ir virs tiem 90 latiem. Un šī nabaga medmāsa vēl samaksā 21 procentu PVN par visu, ko viņa nopērk.

Bet ir mums cita iedzīvotāju kategorija, kura, piemēram, saņem kā viena mēneša procentus par depozītu bankā 200 tūkstošus latu. Ko samaksā šis cilvēks? Šis cilvēks Latvijas valstij nodokļos nesamaksā neko.

Es atgriežos pie tā, ka šajos krīzes apstākļos tas nodokļu slogs, tie 40 procenti... tam ir jābūt vienādam gan nabagajiem, gan bagātajiem. Un tas nozīmē neko citu kā vien progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tikai tādā veidā sabiedrība spēs novērtēt to, ka ir jāsavelk jostas, jo šobrīd to jostu savelk medmāsa, kura vairāk nekā 50 procentus no savas uz papīra uzrakstītās algas samaksā nodokļos šai valstij pie vidējā nodokļu sloga, kas ir nepilni 40 procenti.

Es vēlreiz gribu atgādināt to, ko es esmu teicis jau iepriekšējam valdības vadītājam, un es brīdināju arī šo valdības vadītāju. Tā krāpšanās, ietaupot otrā līmeņa pensijas, ne pie kā laba nav novedusi. Es jums to esmu teicis divas reizes no šīs tribīnes. Nu nevajag krāpties! Tie ir cienījami sarunu partneri, un tieši tāpēc šis samazinājums, kurš tika novirzīts no otrā pensiju līmeņa uz tekošajām izmaksām, protams, netiks uzskaitīts kā valdības sasniegums budžeta deficīta samazināšanā.

Vēl par taisnīgumu. Mēs redzam budžetā galvojumu, ko iebalsoja… tajā skarbajā naktī iebalsoja galvojumu „Liepājas metalurgam” - 112 miljoni latu. Redzat, Liepājā ir ko salīdzināt! Liepājā ir vairāki tekstiluzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums ir tieši tāds pats kā „Liepājas metalurgam”. Liepājā no darba jau ir atlaistas 800 šuvējas, un 90 procenti no šo uzņēmumu produkcijas tiek eksportēti. Tas ir jautājums par taisnīgumu. Kāpēc mums ir viens privileģēts uzņēmums Liepājā? Mums ir desmitiem, simtiem uzņēmumu citur Latvijā, kas nekādus galvojumus saņēmuši nav.

Visbeidzot. Te tika jautāts - šķiet, deputāts Sokolovskis to jautāja -, kādas tad ir prognozes. Līdz šim valdība ir spējusi samazināt 138 miljonus latu pamatbudžetā, taču manas vispieticīgākās prognozes ir, ka valdībai ir jāsamazina vēl 300 miljoni. Vēl 300 miljoni latu ir jāsamazina nākamās nedēļas laikā! Man ir visai lielas šaubas. Ja to šī valdība nespēja izdarīt varbūt dažu ministru drosmes trūkuma dēļ iepriekšējo divarpus mēnešu laikā, tad kā jūs grasāties panākt teju divreiz lielāku samazinājumu - vairāk kā divreiz lielāku samazinājumu! - vienas nedēļas laikā? Tas ir jautājums par izlēmību, tas ir jautājums par to, vai Latvijas valstij turpmāk būs nauda arī pēc vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Aizbalts. Vai deputātam Aizbaltam pietiks ar piecām minūtēm?

Debatēs runās deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Godātais Ministru prezident! Valdības locekļi!

Es gribētu runāt tikai par vienu lietu - valdības attieksmi pret pašvaldībām. Mēs, deputāti, ļoti gaidījām šos budžeta grozījumus Saeimā, bet jāsaka, ka vēl vairāk šos budžeta grozījumus gaida un gaidīja pašvaldības, jo no 1.jūlija jāsāk strādāt jaunajām novadu domēm. Un, kā kolēģe Pētersone teica, pirmo reizi valdība nav iesniegusi vienošanos - domstarpību protokolu ar Latvijas Pašvaldību savienību. Vai tā ir valdības brīva izvēle? Jāsaka, ka ne. Un šobrīd valdība - protams, ar premjeru priekšgalā - ir pārkāpusi divus likumus. Ir pārkāpusi likumu „Par pašvaldībām”, un ir pārkāpusi likumu „Par pašvaldību budžetiem”, kā arī pārkāpusi Ministru kabineta noteikumus, kuri nosaka kārtību, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses.

Kāpēc nav šīs vienošanās? Vai tad pašvaldības ir prasījušas pārāk daudz? Pašvaldības ir prasījušas tikai vienu - vienādu attieksmi pret pašvaldībām un valsts institūcijām. Un kā šī vienādā attieksme izpaužas? Ja mēs paņemam Finanšu ministrijas koriģētās prognozes šim gadam, tad redzam, ka ieņēmumi valsts pamatbudžetā samazinās par 21,8 procentiem, tajā pašā laikā pašvaldību pamatbudžets samazinās par 25,5 procentiem. Ja mēs paskatāmies izdevumu daļu, tad redzam, ka valstij samazinājums ir 11,25 procenti, pašvaldībām - 16,14 procenti. Vai tā ir vienāda attieksme? Domāju, ka ne. Un tā domāju ne tikai es, bet arī ļoti daudzas pašvaldības Latvijā un Latvijas Pašvaldību savienība.

Latvijas Pašvaldību savienība ir iesniegusi arī konkrētus priekšlikumus, kā šo nevienlīdzību varētu kompensēt. Un tas būtu ļoti loģiski - pieņemt lēmumu, ka pašvaldībām jākompensē šie zaudējumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tādā gadījumā pašvaldību budžetos būtu jāieskaita 91,6 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Pašvaldības ir iesniegušas arī vairākus citus priekšlikumus valdībai, ko diemžēl valdība nav ņēmusi vērā un šinī domstarpību protokolā, protams, nav iestrādājusi, jo tas nav parakstīts. Pašvaldības uztrauc arī tas, kā dzīvos un strādās pedagogi Latvijā no šā gada 1.septembra līdz 31.decembrim, jo pašvaldībām nav skaidrības, cik tad līdzekļu pašvaldības saņems mērķdotācijās skolotāju algām. Arī investīcijas šajā budžeta grozījumā samazinātas par 10 miljoniem. Pašvaldības arī īsti nesaprot, kādi ir bijuši kritēriji jeb nosacījumi, uz kādiem tas ir darīts.

Un beigu beigās, ņemot vērā to, ka šobrīd pašvaldību sniegtie pakalpojumi iedzīvotājiem ir visbūtiskākie, it īpaši krīzes apstākļos, un to, ka šī attieksme nav vienlīdzīga pret pašvaldībām, es kā jau bijušais pašvaldības darbinieks gribu teikt, ka es atbalstīju Dombrovska kunga valdību, kad balsojām par valdības apstiprināšanu, bet šodien diemžēl man jāsaka, ka es nevarēšu atbalstīt šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Pirms atstājam zāli, ir dažu deputātu vēlme sniegt paziņojumus.

Pirmais paziņojumu sniegs deputāts Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm - 106.telpā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais paziņojumu sniegs deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas telpām, taču ne uz komisijas sēdi, bet uz sanāksmi, kas ilgs apmēram septiņas minūtes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi, izsludinu pārtraukumu uz 30 minūtēm. Zālē atgriežamies pulksten 18.00.

Papildus vēl vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Man lūgums Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem sanākt komisijas telpās uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 18.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 2009.gada 4.jūnija ārkārtas sēdi.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sasnieguši esam tā saucamo kritisko masu, kad izšķiras jautājums - bankrotēt valstij vai ne, par ko skaidri un gaiši tiek runāts visaugstākajā līmenī. Atrodamies, kā nu kurš to raksturo, - ķibelē, dižķibelē vai krīzē, un tā tālāk. Un tādēļ es domāju, ka šodien uz notikumiem mūsu dzīvē der paskatīties plašāk, dziļāk, analītiskāk un filozofiskāk arī.

Es nācu tribīnē, lai izteiktu gan kritiskas piezīmes par notiekošo, gan iedrošinātu Dombrovska kungu un ministrus, un arī mūs pašus... Nekas! Nekas, gan jau viņam nodos to, ko es runāju...

Nu, lūk! Ja kāds agrāk... ja kāds no agrākajiem vadītājiem, premjeriem, būtu veicis kaut simto daļu no šīs reorganizācijas un pārkārtošanas, kas notiek šodien, tad viņam galva nolidotu dažu dienu laikā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Un Saeimu atlaistu!”) Dažu dienu laikā!

Nu, to darīja Godmaņa kungs diezgan drosmīgi... nu, viņam arī galva nolidoja. Bet tagad ir Dombrovska kungs, un es domāju, ka ar viņu tas nenotiks, jo daudzi... daudzi ir sapratuši, ko ēduši. Sapratuši, ko ēduši!

Lūk, un par to, ko ēduši, par to arī runāsim. Par to arī runāsim...

Te ir šī ierēdniecības armija, kas mani uztrauc bez gala. Es atceros to laiku, kad premjers Gaiļa kungs, ierēdniecības tēvs, pateica šeit, no šīs zāles... tā gan izskatījās citādāk... ka radīs Latvijā ierēdniecību apmēram 10 000 cilvēku sastāvā. Tad mēs, deputāti, saķērām galvu un teicām: ārprāts, ārprāts, kas par milzīgu armiju! Tagad šī armija ir nevis dubultojusies, bet gandrīz desmitkāršojusies. Un tagad ir sākts, tā sakot, mēģinājums tikt galā ar šo privileģēto... toreiz mēs ļoti privileģētu likumu radījām, un tā nu viņi arī dzīvo līdz šai baltai dienai... samazināt šo armiju, bet redzam, ka iet ļoti grūti. Pretestība ir vienkārši (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Neiedomājama!”) fantastiska. Fantastiska! Jebkura ministrija, jebkura institūcija atradīs desmitiem un daudz vairāk iemeslu, lai teiktu, ka bez tās institūcijas, kas ir radīta un pavisam nesen radīta, nu nekādi valsts nevar iztikt. Un tādēļ ir sevišķi grūti veikt šo reorganizāciju.

Aizvadītajā nedēļā mēs, divas komisijas, Saeimā klausījāmies valsts kontrolieri Sudrabas kundzi par veikto kontroli Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt šonedēļ klausījāmies viņu par kontroles rezultātiem Kultūras ministrijā.

Ziniet, viņa runāja pusstundu, sauca nejēdzības, nekārtības citu pēc citas pusstundu un teica: „Es vēl varētu saukt un saukt, un saukt…”

Un šodien… Tas ir par pagājušo gadu… Bet mēs dzirdam atkal un atkal no preses, no masu saziņas līdzekļiem, ka ministrijās rīkojas kā dzīrēs mēra laikā, apmēram tāpat, kā rīkojušies visus pēdējos gadus. Ēd tortes, dzer konjakus un šampaniešus, brauc uz Parīzi un visur citur un tērē naudu uz nebēdu. Miljons! Ak tu Dievs! Paraksts - aiziet miljons šurp un turp, aiztek kā smiltis. Mēs zinām, ka Valsts kontrole veica revīziju Satiksmes ministrijā. Kas par skandālu bija! Valsts kontroliere tika apvainota visos nāves grēkos, bet Satiksmes ministrijā notikumi risinājušies kosmiski. Tur ne tikai miljoni, bet desmitiem miljonu ir ar ministra parakstu doti pa labi un pa kreisi, un nekas! Un nekas, saprotiet! Tā kā tikt galā ar šo hidru ir ārkārtīgi grūti, es neapskaužu valdību, es neapskaužu atsevišķus ministrus.

Veselības ministrs Eglīša kungs ir (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kārtīgs ministrs!”) kārtīgs cilvēks, jā, zinošs speciālists. Cik reižu mēs apakškomisijā esam runājuši ar viņu un viņa ministrijas cilvēkiem un teikuši: paklausieties, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai jeb VOAVA, kurā ir simtiem cilvēku, Ārstu biedrības vadītājs Apiņa kungs ir teicis, ka to skaitu varētu desmitkārt samazināt un neciestu neviens! Bet Eglīša kungs laikam netiek galā… Netiek galā. Bet jātiek galā, saprotiet! Tā ka es aicinu vēl drosmīgāk rīkoties. Un mēs, deputāti, jūs aizstāvēsim, gan premjeru, gan ministrus. Aicinu rīkoties un izmēzt šos staļļus, jo tā turpināties nedrīkst.

Man žēl, ka šajā laikā cilvēki ir nonākuši daudzās grūtībās un psiholoģiskā situācija ir ļoti nelabvēlīga, cilvēki ir stresā. Bet stresu vēl uzdzen dažādos veidos! Viens pazīstams „ierindas biedrs” briesmīgi plātās nez kāpēc ar lata devalvāciju. Vajagot to par katru cenu, un tā tālāk. Par katru cenu vajagot! Cits savukārt saka un izplata visādas runas. Lai gan valdības vīri saka, ka nebūs tā, ka pensijas netiks samazinātas, atrodas pietiekami augsta ranga vīri, kuri saka: „Nē, arī pensijas mēs pārskatīsim, mēs radīsim kaut kādus talonus naudas vietā!” Un tā tālāk, un tā joprojām. Tā ka redziet, kādas lietas notiek valstī! Mums visiem jāmaina attieksme pret notiekošo. Jāmaina attieksme un drosmīgi jārīkojas. Drosmīgi jārīkojas, jo citādāk mēs galā netiksim. Un gan jau pienāks laiks saukt pie atbildības tos varoņus, tos varoņus - tādi varoņi ir! -, kuri palīdzējuši valstij nonākt šādā situācijā. Bet tos mēs vairs nepieminam. Tie tagad klusi un mierīgi dzīvo, un miers! Un ne tikai klusi un mierīgi dzīvo, bet vēl arī plātās - vēl plātās - tagad priekšvēlēšanu kampaņā, ka Rīgu padarīšot par ziedošāko, bagātāko un skaistāko pilsētu, visi būšot nodrošināti ar tuvu vai 1000 latu algām, un tā tālāk un tā joprojām.

Tā ka laikam vajadzētu paskatīties arī uz šiem vīriem, kas noveduši valsti šādā situācijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu šodien izskatāmā likumprojektu pakete, nu pamatā jau grozījumi likumā par valsts budžetu, ir daudz kritizēta no šīs tribīnes. Lielai daļai no šīs kritikas var piekrist, jo, protams, grozījumi, kas mazina budžetu, nebūs jau tie labākie un patīkamākie.

Kā es vērtētu šo budžeta likumprojektu? Kā grūtu, kā vajadzīgu soli pareizajā virzienā, bet saprotot, ka darāmā vēl ir ļoti daudz un jārīkojas ļoti ātri un kvalitatīvi. Un ne tikai, kā kolēģis Pēteris Tabūns minēja, ir jāmaina attieksme un jārīkojas ar lielu drosmi, bet ir jārīkojas arī ar prātu. Un, manuprāt, panākumu atslēga šeit ir nevis mehāniska budžeta nogriešana, bet tieši strukturālas izmaiņas. Un no šīm strukturālajām izmaiņām tikai kā viena no pozitīvajām sekām būs budžeta tēriņu samazināšanās.

Kolēģi, šeit ir izskanējuši daži skaitļu ziņā pareizi vārdi, bet tie ir radījuši pilnīgi aplamu sajūtu. Artis Pabriks minēja vienu pareizu skaitli: 500 darbinieku - vesels bataljons! - Aizsardzības ministrijas nekustamajos īpašumos. Šis skaitlis ir pareizs. Tikai Pabrika kungs neminēja, ka šo īpašumu skaits ir gandrīz 200 un ka šajos 500 ir ieskaitīti arī apkopēji un durvju sargi - tātad kopumā vidēji 2,5 cilvēki uz vienu īpašumu. Bet arī šis skaitlis tiks koriģēts, jo apmēram par 100 šis darbinieku skaits tiks samazināts.

Un, ja runājam par Aizsardzības ministriju, tad jāteic, ka patiesībā no mūsu starptautiskajiem donoriem Aizsardzības ministrija - viena no šīm retajām mūsu ministrijām! - ir izpelnījusies uzslavu, jo tieši šajā institūcijā strukturālas pārmaiņas tiek veiktas. Un, kā jau es minēju, tā ir mūsu panākumu atslēga, pie kā mums ir jāstrādā turpmāk, protams, arī sagatavojot priekšlikumus otrajam lasījumam.

Kolēģi! Mūsu debašu struktūra ir tāda, ka mēs debatējam kopumā par visu likumprojektu paketi. Līdz ar to, protams, katrs no deputātiem cenšas runāt par svarīgāko likumu šajā paketē - budžeta likumu, bet es gribu pakavēties pie viena cita likumprojekta un, proti, norādīt uz vienu būtisku kļūdu. Šīs kļūdas labošana neskars mūsu budžetā ne ieņēmumus, ne izdevumus, bet palīdzēs nodrošināt kvalitāti mūsu zinātniskās darbības procesā. Proti, runa ir par Zinātniskās darbības likumu, jo kļūdas dēļ šajā budžeta paketē ir ielavījies viens grozījums, kas nekādi nav saistīts ar mūsu budžetu un kas nav publiski apspriests. Proti, ir runa par Latvijas Zinātnes padomes ievēlēšanas kārtību un tās skaitlisko sastāvu. Godātie kolēģi, šeit ir ierosināts mainīt Latvijas Zinātnes padomes sastāvu, neraugoties uz to, kādas funkcijas šai padomei ir jāveic. Pārsvarā šīs funkcijas ir zinātniskā darba ekspertīzes funkcijas, taču ierosināts ir šajā padomē ievēlēt vairākumā ministriju pārstāvjus, deleģēt ministriju pārstāvjus, kas nav tieši saistīti ar zinātnisko darbu, nevis zinātniekus.

Es jums minēšu tikai dažas no šīm funkcijām: proti, atzinumu sniegšana par doktorantūras programmu akreditāciju, zinātniskās pētniecības ētikas kritēriju izstrāde, atzinumu sniegšana par zinātnisko lietderību, zinātnisko grādu nomenklatūras ierosināšana; tā ir apstrīdēšanas un apelācijas instance visos ar promociju saistītos jautājumos, un, šķiet, ir neiedomājami, ka šīs funkcijas varētu veikt tās personas, kas nav tieši iesaistītas zinātniskajā darbā.

Tāpēc mūsu frakcijas deputāti iesniegs priekšlikumu Zinātniskās darbības likumā pagaidām negrozīt Latvijas Zinātnes padomes izveides principus. Protams, šeit ir ko uzlabot, bet šie jautājumi ir jāizdiskutē. Un, tā kā tie nav tieši saistīti ar budžetu, bet kādas kļūdas dēļ ielavījušies budžeta paketē, es šeit vēršos pie valdības locekļiem, kas visdetalizētāk apspriedīs šos jautājumus, un aicinu vienkārši šo priekšlikumu, kad tas tiks iesniegts, izskatīt un šo kļūdu izlabot.

Bet, kopumā runājot par budžeta likumprojektu paketi, jāteic, ka, kolēģi, mēs jau lielā mērā esam situācijā, kad mums ir jāstrādā patiesi ļoti ātri, jādomā ļoti ātri. Noklausījies finanšu ministra uzrunu šo debašu sākumā, es saprotu, ka situācija tiek kontrolēta. Un mums priekšā stāv viena kārtīga saspringta darba nedēļa, un es gribu vēlēt sekmes valdībai un ikvienam no jums, kolēģi, šeit - Saeimā.

Paldies. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Kārlim taisnība!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie ministri! Vispirms Šadurska kungam neliela atbilde. Mēs tiešām komisijā jau trīs reizes tikāmies šodien, un to, ko jūs minējāt, mēs paspējām „izravēt”. Un Zinātniskās darbības likumā tiešām šis priekšlikums, šis grozījums galīgā variantā no komisijas puses tiks iesniegts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tā ka darbs notiek pietiekami intensīvi.

Bet šodien es gribu vienkārši minēt, nedaudz aizrādīt arī valdībai par tiem sāpīgajiem momentiem, kas mūs skars tālākajā budžeta izskatīšanas gaitā, un varbūt parunāt par nelieliem priekšlikumiem.

Zināmā mērā varbūt varētu likties, ka tas skar papildu līdzekļu iedalīšanu, nevis pretējo - līdzekļu nogriešanu. Bet tas tā sākotnēji liekas.

Ja runā par kopējo izglītības budžetu 2009.gadam, tas ir 265 miljoni 319 tūkstoši latu, tas ir budžets 2009.gada sākumam. Un, ja mēs skatām to galveno tabulu, kas ir budžeta paketē, tad kā pirmo grozījumu mēs redzam, ka samazinājums ir 44 miljoni 131 tūkstotis; otrais grozījums ir nevis samazinājums, bet pieaugums par 2 miljoniem 434 tūkstošiem. It kā no malas skatoties - ļoti brīnišķīgi. Budžets mums pieaug. Bet vai tā ir reāli?

Es te gribu vēlreiz citēt nedaudz Šadurska kungu. Pirms kāda laika viņš nevis tā ļoti cītīgi par Aizsardzības ministriju runāja un aizstāvēja budžeta lietas, bet tieši kritizēja budžeta grozījumus - pirmos, kas tika veikti 2008.gadā. Sakarā ar to es gribu teikt, ka Šadurska kungs minēja sekojošo. Pareizāk sakot, seko tieši pretējais. Par miljoniem latu tiek samazināts jau tā trūcīgais finansējums augstākajai izglītībai, izglītībai, zinātnei, kaut gan pirms dažiem gadiem ar milzīgām pūlēm bija panākts iepriekšējās stagnācijas lūzums un sākusies attīstība. Šodien šos vārgos attīstības asnus mūsu āzis, kas iecelts par dārznieku, gatavs bez žēlastības nobradāt. Nu, tas tā.

Konkrēti par reformām. Kas mūs uztrauc? Budžeta paketē tomēr ir kopējo mērķdotāciju summas arī izglītībā. Tas saistīts ar šo reformu principu - „Nauda seko skolēnam”. Bet konkrētajā brīdī mēs redzam budžeta paketē tikai vienu summu - kopējo summu mērķdotācijām. Un atsevišķi pa sadaļām? Vai tā ir pirmsskolas izglītībai, piecgadīgo un sešgadīgo sagatavošanai vai pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu algām domātā mērķdotācija? Visbēdīgākais ir tas, ka mēs konkrētajā brīdī neredzam sadalījumu pa reģioniem, pa pašvaldībām. Ko tas nozīmē? Neskatoties uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrija un valdība ir deklarējusi šīs reformas, strukturālās reformas, arī izglītības sfērā, reāli pašvaldības, nezinādamas noteikto mērķdotāciju apjomu, nevarēs ķerties pie kaut kādiem izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas jautājumiem. Jā, ir Latvijā pašvaldības, kas negaida, bet plāno, prognozē un mēģina to darīt, bet politiski uzņemties atbildību pirms vēlēšanām lielākā daļa pašvaldību tomēr nevēlas. Kad mēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uzdevām jautājumu, kad tad būs īsti zināms skolām tas cipars, arī pašvaldībām tas cipars, cik tiks atvēlēts valsts budžeta līdzekļu mērķdotāciju veidā pedagogu algu nodrošinājumam 2009.gadam līdz gada beigām, mēs saņēmām atbildi, ka, iespējams, jūlijā vai vēl kaut kad vēlāk, jo nav zināms skolēnu skaits, kas apmeklēs vai uzsāks mācības nākamajā mācību gadā.

Lieta tāda: ja gribam zināt precīzu ciparu, tad tas nebūs ne jūlijā, ne augustā zināms. Parasti skolas iedod informāciju tikai septembrī, un tas nozīmē, ka pašvaldības, jaunās novadu pašvaldības, saņems šo precīzo ciparu, iespējams, tikai septembrī un tikai septembrī sāks domāt par kaut kādām reformas lietām. Tas ir diezgan nokavēti.

Man ir priekšlikums... Katrai pašvaldībai, katram novadam tomēr ir sava prognoze, katrai izglītības iestādei ir sava prognoze ar plusu vai mīnusu, kaut kas... Tāpēc tomēr steidzīgi Izglītības un zinātnes ministrijai vajag savākt šos datus un uz otro lasījumu tomēr iedot ciparus mērķdotāciju veidā. Skaidrs, ka tie cipari uz gada beigām mainīsies un jebkurā gadījumā būs jāveic nelielas korekcijas budžetā, un tad varētu arī paregulēt.

Pretējā gadījumā mēs nonākam neziņā un diezgan lielā haosā, jo… Atgādināšu šodien to, ko mēs redzam izglītības darbinieku galvenajā avīzē „Izglītība un Kultūra”. Ar LIVA - Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju - mēs sadarbojamies diezgan cieši. LIVA prezidente saka: kamēr Saeimā nav pieņemts galīgais lēmums, skolotājiem būtu vēl jāpacīnās par savām interesēm, lai gan pašreiz izskatās, ka arodbiedrība ar ministri vienosies un turpmākas akcijas nesekos.

Jā, mēs neesam par kaut kādām akcijām, bet mēs redzam, ka arī šajā gadījumā, ja tādā veidā tiks virzīti budžeta grozījumi, tad nekādu papildu informāciju un ziņas ne pašvaldības, ne skolas nesaņems.

Klaja necieņa pret cilvēkiem! Vairāki izglītības pārvalžu vadītāji uzskata, ka valdība, atbalstot šādu lēmumu, klaji izrādījusi necieņu pret cilvēkiem, kas darbam veltījuši ilgus gadus, un kārtējo reizi apliecinājusi, ka likumu var grozīt, kā grib.

No pedagogiem dažreiz izskan arī tāds viedoklis: ja mēs samazinām algas pedagogiem, izglītības darbiniekiem solidāri, tā, kā visās jomās, - par 20 procentiem amatalgas un par 40 procentiem citus izdevumus -, tad varbūt jārīkojas tā, kā to dara citi dienesti. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā darbiniekiem algas samazina, bet arī darba apjoms samazinās. Mums ministrija piedāvā citu variantu. Nesen bija tāds variants, ka likme jāpalielina uz 27 stundām. Tāda likme būtu lielākā Eiropas Savienībā. Kaut arī šobrīd ir panākts kaut kāds kompromiss, galīgais protokols ar partneriem un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību pagaidām vēl nav sasniegts. Tāpēc es domāju, ka pie šiem jautājumiem ir cītīgi jāstrādā un jāmēģina vienoties.

Vēl daži jautājumi, kas ļoti... diezgan sāpīgi var atsaukties arī uz budžeta paketi un diskusijām.

Pieņemsim, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācība un mērķdotācija bērnu sagatavošanai skolai, jo šajā paketē 20 procentu samazinājums attiecas arī uz šo kategoriju, kaut gan visu pārējo pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku un pedagogu algas tagad pēc pirmajiem valdības grozījumiem jau finansē pašvaldības, kas uzņemas visus šos 24 miljonus finansēt no sava budžeta.

Pēc šīs shēmas sanāk, ka pašvaldība - un daļēji tam piekrīt arī Latvijas Pašvaldību savienība - būs spiesta noņemt finansējumu arī tiem pedagogiem pirmsskolas izglītības iestādēs, kuri strādā ar bērniem, ne tikai ar piecgadīgajiem un sešgadīgajiem. Es domāju, ka tas īsti pareizi nav.

Vēl tāds jautājums - par mācību grāmatām. Interesanti, ka mācību grāmatām gada sākumā 2009.gada budžetā bija cipars 1 028 000. Pirmie grozījumi bija šādi: mīnus 257 000. Jautājums: kāpēc otrajos grozījumos jāsamazina par 501 tūkstoti mācību grāmatu apmaksa mērķdotāciju veidā pašvaldības izglītības iestādēm? Tātad kopējais samazinājums ir 758 tūkstoši, atliek tikai 270 tūkstoši mācību grāmatu iegādei. Sanāk knapi viens lats uz vienu skolēnu. Ko par vienu latu var iegādāties? Tas ir zināmā mērā arī klajš Izglītības likuma pārkāpums, jo pašvaldības nevarēs kompensēt pārējo daļu. Un tā ir arī Satversmes neievērošana, jo tomēr mācību grāmatas ir izglītības sastāvdaļa, bet vispārējā izglītība, kā mēs zinām, mūsu valstī tomēr ir bezmaksas. Šajā gadījumā mēs ejam uz maksas pakalpojumu - izglītību.

Un pēdējais. Es gribu minēt vēl vienu jautājumu, kas arī parādīsies Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta sadaļā, kaut arī pagaidām tas tur… šī sadaļa vēl nav fiksēta. Tās ir sociālā atbalsta programmas, un tas ir jautājums par brīvpusdienām 1. un 2.klases skolēniem.

Iepriekš, kad mēs skatījām 2009.gada budžetu un vēlāk tā grozījumus, deputāti, kā jūs atcerieties, iebalsoja un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja brīvpusdienas 1.klasei un arī 2.klasei, tiem bērniem, kas būs 2.klasē no 2009.gada 1.septembra. Situācija bija diezgan sarežģīta. Esošā situācija ir vēl sarežģītāka. Es nesaprotu, kāpēc mēs nevarētu tomēr atstāt šo programmu un realizēt tālāk, neskatoties uz to. Šie izdevumi nav katastrofāli augsti, un atbalsts šīm kategorijām ir nepieciešams.

Gatavojot 2009.gada budžetu un šos budžeta grozījumus, mūsu frakcija, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija, un partija izsūtīja visām pašvaldībām vēstules, un šobrīd visas pašvaldības, lielākā daļa, gandrīz 99 procenti, ir atsūtījušas vēstules, ka tās lūdz tomēr valdību un valsti nodrošināt šo finansējumu arī 2.klasei. Pagaidām nav šāda finansējuma.

Es gribu citēt nelielus izrakstus no šīm vēstulēm. Valkas rajona padome raksta: „Brīvpusdienas ir ļoti nozīmīgs atbalsts vecākiem, it īpaši ģimenēm, kurās ir vairāki bērni vai ja vecāki ir bezdarbnieki. Saņemot valsts apmaksātas pusdienas, bērni jūt, ka valdība par viņiem rūpējas. Tā kā rajons robežojas ar Igaunijas Republikas Valgas apriņķi, tad ir iespēja salīdzināt. Igaunijas skolēni saņem valsts apmaksātas pusdienas no 1. līdz 9.klasei, arī arodskolās. Bieži skan jautājums: kāpēc ne pie mums?

Tālāk. Carnikavas novada dome: „Daudziem skolēniem šīs brīvpusdienas, iespējams, ir vienīgais pilnvērtīgais siltais ēdiens dienā, kas kaut vai daļēji nodrošina bērna attīstībai nepieciešamo vitamīnu un minerālsāļu daudzumu.” Un tā tālāk.

Es domāju, šis jautājums arī otrajā lasījumā tomēr jāizanalizē, un arī mūsu partija… es domāju, ka mēs mēģināsim šādus priekšlikumus virzīt. Mēs ļoti ceram uz valdības atbalstu. Bet, ja ir runa par līdzekļu avotiem jeb finansēšanu, es gribu norādīt, ka valdībai un atbildīgajiem ministriem tomēr jāskatās, kā tiek iekasēti papildu nodokļi. Tas, ka akcīzes nodoklis ir pacelts, ir skaidrs, bet nevar teikt, ka viss ir kārtībā ar nodokļu iekasēšanu, kā mēs dzirdējām Pieprasījumu komisijā. Šobrīd Latvijā, it īpaši austrumu reģionos, ir ļoti lieli kontrabandas apmēri, mūsu valsts zaudē ļoti milzīgus nodokļus gan no tabakas, gan no alkohola. Es domāju, ka šeit jāpieņem diezgan stingri mēri, un tad šie nodokļi būtu iekasējami un būtu lielāki avoti arī sociālā atbalsta programmu realizēšanai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Es nāku šeit runāt ne tādēļ, lai teiktu, ka nevajag sakārtot finanšu jautājumus un Latvijai saņemt tai tik nepieciešamo finansējumu. Es tikai vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, lai, strādājot pie finanšu sakārtošanas un veicot arī strukturālas izmaiņas, mēs nesagrautu mūsu valsts Nacionālo bruņoto spēku pamatlikumus un struktūru, un principus, uz kuriem Nacionālie bruņotie spēki ir veidoti un uz kuriem balstās kārtība tajos. Man jāsaka, par nožēlu, ka šinī brīdī ne aizsardzības ministrs, ne ministrija laikam līdz šim nav spējuši paskaidrot Ministru kabinetā tās lietas, kas ir saistītas ar Nacionālo bruņoto spēku likumdošanas izmaiņām. Nav pieļaujams, ka, sagatavojot grozījumu - likumprojektu par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības sistēmu -, tiktu izveidots likums, kas būtu pretrunā ar Militārā dienesta likumu, kas ir pamatā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem... dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos, un ka šāds likums noteiktu, ka Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos nav vis militārais dienests, bet ir darba attiecības. Un tad mēs nonāktu pie tās situācijas, kāda ir izveidojusies policijā, kur ir arodbiedrība. Tātad tur arī būtu arodbiedrība. Un tad ir jautājums: vai mēs saprotam, ko mēs darām, vai mēs vispār nesaprotam, ko mēs darām Nacionālajos bruņotajos spēkos?

Man ir tāda sajūta, ka tie cilvēki, kuri nav ar militāru izglītību un izpratni par šīm lietām, neuzklausa tos cilvēkus, kuriem šī izglītība ir, un tie pirmām kārtām ir Nacionālo bruņoto spēku vadība un komandieri. Tie ir pirmie eksperti šajos jautājumos, kuri būtu jāuzklausa.

Es vēršu jūsu uzmanību uz šo jautājumu, jo pretējā gadījumā mēs sagrausim pašus pamatus un zaudēsim to struktūru, ko esam izveidojuši neatkarības laikā.

Es vēlu sekmes jums visiem un arī mums pašiem, lai mēs spētu izpildīt to uzdevumu, ko esam sev likuši, - saņemt šo finansējumu. Darīsim to darbu tā, lai mēs nezaudētu pamatu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Pārējie klātesošie! Tiešām jau tāds zināms miegainums iestājies šeit ir, un tas arī ir dabīgi tādās garās debatēs, bet es domāju, ka ir lietas, kas tomēr atklāti mums savā starpā ir jāpārrunā. Skaidrs ir tas, ka budžeta grozījumi ir jāpieņem pirmajā lasījumā, un faktiski mums nekāda lielā izvēle šajā ziņā nav dota, bet tomēr vajadzētu parunāt gan par to, kādā veidā šie grozījumi top un taps, gan arī par to, kam vēl bez šiem budžeta grozījumiem būtu jābūt.

Par laika grafiku. Es domāju, ka Dombrovska un Repšes izvēlētā taktika - budžeta grozījumus diezgan ilgi skatīt valdībā (jau vairāk nekā divus mēnešus šie budžeta grozījumi ir bijuši valdībā) - ir bijusi kļūda. Un tas mums jāatzīst, jo ir skaidrs, ka tad, ja mēs būtu paņēmuši par „rāmi” tos budžeta grozījumus, kuri jau bija izstrādāti Godmaņa un Slaktera vadībā un kuri ir ļoti līdzīgi tiem, kas pašlaik ir nonākuši Saeimā... Es to neteiktu tad, ja šie budžeta grozījumi būtu tādi, kas neprasa lielas korekcijas, bet tagad mēs redzam, ka šie grozījumi vispār ir tādi... nu, tiešām tikai pirmajam lasījumam un ka īstie budžeta grozījumi būs krietni vēlāk. Un par to mēs esam diezgan dārgi samaksājuši.

Ja mēs šos budžeta grozījumus būtu pieņēmuši aprīļa beigās vai vismaz maija sākumā, tad, es domāju, šis miljards, ko mēs tik ļoti gribam saņemt no starptautiskajiem aizdevējiem, jau būtu Latvijas kabatā. Protams, līdz ar to privātās bankas tajā brīdī jau būtu sākušas kreditēt mūsu uzņēmējus. Tas ir ļoti svarīgi. Tad valsts nebūtu pirkusi par tik neadekvāti dārgu cenu savas, tas ir, valsts, parādzīmes - pāri par 9 procentiem, dažos gadījumos pat pāri par 10 procentiem -, jo šī nauda arī tika paņemta no tās naudas, kas citādi būtu varbūt iedota kredītos uzņēmējiem.

Otra lieta. Mēs šeit visu laiku runājam par pašvaldību budžetiem, bet ļoti maz runājam par to, ka, protams, šīs budžeta izmaiņas vistiešākajā veidā attieksies arī uz pašvaldību budžetiem. Un pašvaldību budžeti jau šobrīd ir daudz, daudz vairāk samazināti nekā valsts budžets, tā ka šie jaunie grozījumi, kuri diemžēl mums būs arī jāpieņem, faktiski daļu pašvaldību nostādīs tādā stāvoklī, ka tās vai nu nevarēs veikt daļu funkciju, vai arī tām būs jāiet uz lielāku budžeta deficītu, taču abi gadījumi nav pareizi. Un es vismaz pagaidām neredzu risinājumu no valdības puses. Kādā veidā šīs pašvaldības pēc vēlēšanām spēs pastāvēt un sniegt tos pakalpojumus, kas iedzīvotājiem vistiešākajā veidā ir vajadzīgi?

Un visbeidzot par to, ka jābūt sabalansētām divām lietām. Skaidrs, ka, ja mēs meklējam kādu līdzību attiecībā uz situāciju, kādā atrodamies, tad mēs varētu Latvijas stāvokli salīdzināt ar viduslaikiem. Viduslaikos plosījās mēra epidēmija, ko mēs varētu saukt par pasaules ekonomikas krīzi. Un Latvija ir kā tāds maziņš ciematiņš. Un šajā mazajā ciematiņā ir gan bērni, gan ciemata vadība, gan, protams, amatnieki un zemnieki, kas strādā laukos, un ir arī vecie ļaudis. Un mēs mēģinām šā ciematiņa problēmas risināt viduslaikiem pienācīgā veidā. Mēs, protams, likumsakarīgi samazinām pārtikas devas, tāpēc ka pārtikas nav daudz un ciematiņš nemaz nespēj sevi apgādāt. Taču mēs vēl piedevām nolaižam asinis! Nolaižam asinis gan tiem, kas strādā uz lauka, gan arī tiem, kuri strādā ciema vadībā un kuri varbūt arī būtu pelnījuši, ka to dara… Bet papildus nedodam vitamīnus. Tas ir, es gribu teikt to, ka mums faktiski trūkst otras puses - mums trūkst ekonomikas veicināšanas paketes. Un šeit, Saeimā, īstenībā tām diskusijām būtu jābūt vienlīdz nopietnām par abām lietām.

Par budžeta samazinājumu. Tas ir nepieciešams, par to strīdu nav. Mēs varētu strīdēties par vienu vai otru pozīciju. Bet mums trūkst otras lietas - mums trūkst ekonomikas veicināšanas paketes. Un jāteic, ka tas nav jautājums, ko var risināt varbūt ar ekspertiem tādā kā grāmatvežu līmenī. Tas tiešām jārisina politiskā līmenī. Un acīmredzot mums vajadzētu no šā aizdevuma (to, es domāju, mēs tomēr saņemsim, jo mēs atbildīgi pieiesim budžeta pieņemšanai) daļu novirzīt ekonomikas veicināšanai, nevis tikai apēšanai. Un ir vairāki ceļi, kā to labāk izdarīt, - vai nu izveidot valsts riska kapitāla fondu, kas uz laiku ieietu tajos uzņēmumos, kuri tautsaimniecībai ir būtiski, bet kuri nespēj sagaidīt to ekonomikas vispārējo uzplaukumu, vai arī daļu caur Valsts banku novirzīt kreditēšanai.

Otra lieta, kas pavisam ātri būtu atrisināma (un es nesaprotu, kādēļ šeit pietrūkst politiskās gribas), ir tā, ka no tās Eiropas Savienības fondu līdzekļu sadaļas, kas ir domāta infrastruktūrai, uz tā rēķina, ka šo fondu izmaksas tiek rēķinātas vecajās cenās, varētu atbrīvot, nesamazinot projektu skaitu, vismaz 300 līdz 400 miljonus latu un tos novirzīt pašvaldību investīciju projektiem. Jau šogad! Un tas tiešām dotu gan jaunus nodokļu ieņēmumus, gan darba vietas, gan visu pārējo.

Tāpat es domāju, ka Latvijai ļoti svarīgi ir veidot importa preču aizstāšanas programmu. Mēs sakām - pērciet Latvijas preci! Bet īstenībā, ja mēs gribam nopirkt Latvijā ražotas kurpes vai gludekli, vai divriteni, mums jau nemaz nav tādu iespēju, jo šādu ražotņu nav. Mums ir sabūvētas daudzas betona rūpnīcas, daudzas bruģa rūpnīcas... Šajā brīdī valstij būtu aktīvāk, plānveidīgāk jāiesaistās, lai jauni uzņēmumi tiktu izveidoti visos reģionos un ražotu tās preces, kuras pašlaik importējam.

Tālāk. Privātās partnerības princips. Ļoti labi! Mēs esam šajā ziņā cītīgi pastrādājuši. Saeimā 18.jūnijā, es domāju, mēs pieņemsim likumprojektu „Publiskās un privātās partnerības likums” galīgajā lasījumā. Bet pašreizējā regulācija pašvaldībām nemaz neļauj šādos partnerības projektos piedalīties. Un tas ir uzdevums, kas ir jāizpilda valdībai, - nodrošināt, lai pašvaldības šo instrumentu varētu pilnvērtīgi izmantot.

Mēs saskārāmies savā komisijā ar to, ka, teiksim, biodegvielas piemaisījums, kas no 1.jūlija ir solīts ražotājiem... diemžēl izskatās, ka tādas nemērķtiecīgas darbības dēļ tas nenotiks, un šim vajadzētu būt vienam no uzdevumiem, kas steidzami ir jāatrisina, lai tad vismaz uz rudeni mūsu ražotāji var piejaukt biodegvielu un saņemt to atbalstu, kas viņiem ir nepieciešams.

Citādi var sanākt tā, kā savulaik manā bērnībā, kad es kādu piecu gadu vecumā pirmo reizi satiku dzīvu leģionāru. Viņu sauca Nadziņu Paulis, un es viņam prasīju, kā tad viņam Sibīrijā ir gājis. Un viņš teica: „Nē, nu forši Sibīrijā bija: ēdām zāģa skaidu maizi, uzziedām virsū aitu mēslus, un bija tik garšīgi kā maize ar aknu pastēti.” Un jāteic, ka mēs, bērni, protams, tam akli noticējām un paši paprovējām, kā tad ir, kad uz maizes uzziež aitu mēslus. Jāteic, ka tā garša nebija neko laba.

Un tā var sanākt arī mums, ja mēs iesim tikai šo ceļu... ka mēs mazinām budžetu, bet reizē neveicinām ekonomiku. Tad faktiski beigu beigās mēs visi ēdīsim šitādas aitu mēslu maizītes, un to es nevienam nenovēlu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātais Ministru prezident! Ministri! Kolēģi!

Vispirms gribu pateikt paldies Ministru kabinetam, ka beidzot mēs esam ieguvuši savā rīcībā budžeta projektu un esam sākuši šo diskusiju par to, kas notiek valstī, kas notiek budžetā. Un man patiešām gandarījuma sajūtu radīja finanšu ministra Repšes teiciens, ka neviens monetārs šarlatāns šajā budžetā nav spējis ienest iekšā kādas sliktas lietas. Un zināmu stabilitātes situāciju radīja arī Ministru prezidenta Dombrovska kunga izteikumi, ka šajā budžetā ir vēl nebijuši taupības pasākumi.

Jāsaka godīgi, ka divu dienu laikā, skatoties un meklējot šos nebijušos taupības pasākumus, es tos nesaskatu, neatrodu, bet, iespējams, tā ir vienkārši mana vaina, ka es neprotu šo budžetu lasīt vai man vienkārši ir bijis pārāk maz laika šo budžetu lasīt.

Godājamie kolēģi! Jā, bet varbūt tas ir saistīts arī ar šo ļoti daudznozīmīgo finanšu ministra Repšes kunga izteikumu… Viņš teica, ka šis budžets jau tāds nemaz nevarēs tikt pieņemts gala versijā, jo šim budžetam tas budžeta deficīts ir stipri lielāks, nekā to atļauj vai pieļauj mūsu kreditori.

Protams, man ļoti gribētos zināt, kāds tad ir tas skaitlis, kurš, iespējams, parādīsies periodā starp abiem budžeta lasījumiem, un uz ko šis skaitlis attieksies, uz kādām budžeta pozīcijām, - kādas budžeta pozīcijas tiks samazinātas vai palielinātas.

Godājamie kolēģi! Kāpēc es runāju tādā varbūtības izteiksmē, pieļāvuma formā? Mani drusku satrauc tas, ka tradicionālie lielie budžeta analītiķi, tie, kas parasti vienmēr ļoti skaļi un precīzi ir uzstājušies, krustu šķērsu analizējuši budžetu un ļoti ātri atraduši dažādas jaunas papildu iespējas budžetā, kā iedot kaut kādas papildu ieņēmumu daļas un papildu izdevumu daļas... ka šodien viņi ir kļuvuši tādi diezgan klusi un nerunīgi. Mani tas dara ļoti uzmanīgu, un tāpēc ir tas mans jautājums Ministru prezidentam... finanšu ministram Einaram Repšem par to skaitli, ko es gribētu dzirdēt.

Ja mēs atceramies... protams, jūs atceraties, ka, teiksim, Kariņa kungs tad, kad mēs diskutējām par Godmaņa kunga izstrādāto budžetu, stāstīja, ka pavisam vienkārši esot atrast 160 miljonus latu, no kuriem 100 miljoni latu aiziešot budžeta deficīta dzēšanai, bet vairāk nekā 50 miljoni latu aiziešot algās medicīnas darbiniekiem un policistiem. Jāsaka godīgi, kolēģi, ka es skatījos uzmanīgi šo budžeta projektu patiesā cerībā, ka es tur ieraudzīšu, ka šie skaitļi tur ir parādījušies un ka tagad policisti un medicīnas darbinieki kļūs drusku laimīgāki, bet diemžēl neesmu to saskatījis.

Godājamie kolēģi! Satraukumu manī rada arī tas, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars neuzskata par vajadzīgu nākt uz Saeimu un piedalīties Saeimas sēdē tad, kad mēs spriežam par budžetu, un neuzskata par nepieciešamu stāstīt mums, kā tad viņam ir veicies šajā trīs mēnešus garajā titāniskajā darbā, sagatavojot Latvijas budžeta un ekonomikas „sildīšanu”. Kolēģi, es jums varu citēt, ko teica Artis Kampars 30.oktobra sēdē, kad mēs diskutējām par Ivara Godmaņa valdības iesniegto budžetu. Viņš teica tā (citēju): „Mēs saprotam un zinām, ka šāda koalīcija ar tik lielu inertumu un tik lielu neieinteresētību darboties diez vai šo budžetu salāpīs - tādu, kāds Latvijas valstij ir vajadzīgs. Tieši tāpēc, kolēģi, manuprāt, vienīgā atbildīgā rīcība ir balsot tikai „pret” un pēc valdības krišanas izveidot tādu valdību, kura ir izlēmīga, kura ir efektīva un kura spēj, tai skaitā ar nepopulāriem lēmumiem, beidzot radīt stabilitāti šai valstij. Tas ir vienīgais ceļš. Ja mēs pa to neiesim, kolēģi, tad tuvākā pusgada, maksimums, gada laikā mums draud kaut kas tāds, ko, es ceru, neviens no jums [nav] pat īsti iztēlojies, kas varētu būt.” Citāta beigas.

Kolēģi! Pēc šāda citāta es gribētu teikt, ka faktiski šie Kampara kunga prātojumi ir izrādījušies tādi Delfu orākula cienīgi pareģojumi, jo tie piepildījušies. Un tagad gribētos apskatīt arī tos rezultātus. Kur tad tie rezultāti? (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Būs!”) Kā tas notiek?

Godājamie kolēģi! Mani bažīgu dara arī tas, ka, piemēram, lielākais cīnītājs par zinātnes naudu, proti, Kārlis Šadurskis, pēkšņi radikāli mainījis - radikāli mainījis! - savu viedokli. Godmaņa valdības budžeta apstiprināšanas gaitā viņš zinātnei atņemtos miljonus pārrēķināja asfaltējamos kilometros, kā mēs šeit visi dzirdējām, taču tagad, kad zinātnei atkal tiek atņemti, bet nu jau ar savējo rokām, kārtējie 3,2 miljoni, viņš saka, ka tas ir solis pareizā virzienā.

Godājamie kolēģi! Nu tiešām ir diezgan liela neizpratne! Es jau nemaz negribu komentēt Circenes kundzes izteikumu… Pirms apmēram trim četriem mēnešiem viņa teica, ka 48 miljoni ir jānoņem nost Finanšu ministrijai no budžeta un ka tie 48 miljoni ir jāsadala - jāiedod veselības aprūpes jomai… algu paaugstināšanai dakteriem un policistiem, vismaz inflācijas līmeņa segšanai. Tas ir no viņas uzstāšanās, no viņas runas stenogrammas. Ļoti uzmanīgi mēģināju budžetā atrast, kur ir tie 48 miljoni, ar kuriem tiktu īstenots Circenes kundzes priekšlikums, proti, tiktu pilnveidots tātad budžets un tiktu iedota papildu nauda dakteriem un policistiem. Diemžēl neatradu.

Godājamie kolēģi! Ja runājam nopietni, tad, manuprāt, šobrīd ir tas brīdis, kad mums vajadzētu maksimāli mēģināt izvairīties no jebkura populisma un atklāti un godīgi saukt godīgus skaitļus un atklāti un godīgi par šo budžetu runāt. Tieši tāpēc es domāju, ka Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija, vismaz vairums tajā esošo deputātu, nobalsos par šī budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Taču mēs, protams, gribam dzirdēt vēl vai nu no Ministru prezidenta, vai no finanšu ministra tos skaitļus, par kuriem mums pagaidām nav vēl nekādas informācijas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Neaizkavēšu jūsu uzmanību ilgu laiku. Gribu tikai pateikt sirsnīgu paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijai par manu kopoto rakstu studēšanu. Pareizi ir teikuši klasiķi, ka tā nav nelaime, ja cilvēks nezina, nelaime ir, ja viņš negrib uzzināt. Lasiet, studējiet, un, kas zina, varbūt pienāks laiks, kad arī jūsu teikto citēs un atcerēsies.

Paldies. (Aplausi.) (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Kārli, tu biji lielisks!”)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mēs esam daudz šodien šeit runājuši par budžetu, daudz un detalizēti runājuši, tāpēc mēģināšu noslēgumā skatīt budžetu tā plašāk.

Šābrīža situāciju var skatīt divējādi. Var to skatīt kā traģēdiju, kas piemeklējusi daudzus mūsu valsts iedzīvotājus, jo gandrīz katra ģimene Latvijā ir saskārusies ar darba zaudējumiem vai finansiālām grūtībām. Cilvēkiem jādomā, kā nodrošināt naudas plūsmu uzņēmumā, jārūpējas par ģimenes budžetu. Tomēr šodienas situācijai, es gribētu teikt, ir arī otra puse. Kāds pasaulē ļoti ietekmīgs politiķis ir teicis: „Krīze ir iespēja, ko nevajag izniekot.” To pašu es gribētu teikt šodien par situāciju Latvijā.

Šī mums ir iespēja, ko nedrīkstam izniekot. Mūsu situācijai Latvijā ir divi galvenie cēloņi: pirmais - ekonomiskā politika, kas valdījusi dažus pēdējos gadus. Mums ieplūda daudz naudas, un, kā atceraties, bankas dāsni deva kredītus, būvniecība plauka, jaunas mājas auga kā sēnes pēc lietus. Izveidojās aktīva spekulācija. Algas tika celtas par 20 vai 30 procentiem gadā - tempos, kas daudzkārt pārsniedza produktivitātes pieaugumu -, bet darba devēji sūdzējās, ka grūti atrast darbiniekus, kas vēlas strādāt.

Otrs iemesls mūsu šodienas situācijai ir krīze pasaulē. Pagājušajā un 2007.gadā daudzas pasaules lielās bankas konstatēja, ka iepirkušas finanšu instrumentus, kas balstās uz mazvērtīgiem ASV hipotekārajiem kredītiem. Banku starpā izcēlās neuzticība, apstājās savstarpējā naudas aprite, un pasaules finanšu sistēma vienā brīdī rudenī gandrīz sabruka. Analītiķi lēš, ka finansiālās vērtības, ko ekonomiskās krīzes laikā mājsaimniecības un uzņēmumi pasaulē ir zaudējuši, ir rēķināmas 3 triljonu dolāru vērtībā... 3000 miljonu dolāru vērtībā. Ja neskaita Otro pasaules karu, tad šī ir dziļākā krīze, ko pasaule ir piedzīvojusi kopš pagājušā gadsimteņa 30.gadiem.

Diemžēl Latvijas ekonomikai šo divu cēloņu ietekme ir bijusi dramatiska. Esam spiesti sniegties pēc glābšanas riņķa - 7,5 miljardu eiro aizdevuma no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un citiem. Aizdevums tiek pasniegts kopā ar rūgtām zālēm - stingrām prasībām veikt reālas reformas, kas palīdzētu Latvijai atgūties.

Kādi tad ir budžeta mērķi? Tie, kolēģi, ir trīs!

Pirmkārt, noturēt budžeta deficītu pieņemamās robežās, lai kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizdevumu būtu iespējams vidējā termiņā, tas ir, nākamajos dažos gados, sasniegt ekonomisku stabilitāti un mūsu mērķi - 2012.gadā pievienoties eirozonai.

Otrkārt, mērķis ir nodrošināt, ka laikā, kad daudziem ir grūti, cilvēkiem tomēr ir iespējas saņemt sociālo atbalstu. Tiem, kas zaudējuši darbu, ģimenēm ar bērniem, pensionāriem.

Trešais mērķis ir radīt apstākļus un veikt reformas, lai nākotnē valsts pārvalde spētu darboties efektīvāk un labāk kalpotu ikvienam iedzīvotājam. Lai Latvijas uzņēmēji spētu būt produktīvāki un konkurētspējīgāki, īpaši ārvalstu tirgos. Ja spēsim pārorganizēties un veikt nepieciešamās reformas, ietaupīt līdzekļus, tad būsim gatavi brīdim, kad arī pasaules ekonomika sāks atgūties. Ir analītiķi, kas paredz, ka ASV ekonomika sāks atgūties jau šā gada trešajā ceturksnī. Citi ir piesardzīgāki un min gada beigas vai nākamā gada sākumu. Domājams, Eiropa sekos ASV. Atgūšanās pasaulē nebūs strauja. Tā būs lēna, bankām paliekot drošākām un atsākot kreditēt, uzņēmumiem palielinot ražošanu un cilvēkiem atļaujoties vairāk nopirkt, tādējādi palielinot pieprasījumu.

Tomēr līdz brīdim, kad tas notiks, mums jāveic mājasdarbi: jāatvieglo birokrātiski sarežģītās procedūras uzņēmējiem, jāreformē veselības sistēma, jāuzlabo izglītības kvalitāte, jāmācās efektīvāk izmantot informācijas tehnoloģijas mūsu valsts pārvaldē un jāveic daudz kas cits.

Kolēģi! Kā jau teicu sākumā, šī ir iespēja - iespēja, ko mēs nedrīkstam izniekot. Mūsu bērni un mazbērni mums nepiedos, ja šo vēsturisko brīdi palaidīsim garām. Šis budžets, es atgādinu, būs arī Latvijas signāls ārpasaulei. Ārpasaule mūs pašlaik ļoti vēro. Gan ārvalstu bankas un investori, gan analītiķi, kas raksta avīzēs un internetā. Mūsu ekonomiskā situācija ir dramatiska. Mēs brienam pa purvu. Šā budžeta pieņemšana būs spēcīgs signāls ārpasaulei, ka tomēr spēsim šo purvu pārbrist.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt budžeta grozījumus pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam… Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Paldies, nav.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Es atgādinu, ka mēs par visu budžeta likumprojektu paketi nobalsojām, piešķirot tiem steidzamību, un tagad sākam skatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - rītdien, 5.jūnijā, pulksten 10.00. Un pie tam man būtu arī aicinājums kolēģiem, kam ir priekšlikumi: ir aicinājums cienīt Saeimas darbiniekus un šos priekšlikumus iesniegt elektroniski.

Sēdes vadītājs. Un kad izskatīsim galīgajā lasījumā?

G.Bērziņš. Likumprojekta skatīšana Saeimas sēdē 12.jūnijā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs pulksten 10.00 un izskatīšana Saeimas sēdē 12.jūnijā. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tāds pats un izskatīšanas datums arī - 12.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 5, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš atkal 5.jūnijs pulksten 10.00 un skatīšana Saeimas sēdē 12.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Cienītais priekšsēdi, vai es varētu ierosināt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš skatīšanai otrajā lasījumā visiem likumprojektiem ir viens un tas pats, lai mums to nevajadzētu vairs atkārtot sēdē?

Sēdes vadītājs. Jā, bet es domāju, ka mēs varētu vienoties tā, ka jūs sakāt „tāpat kā iepriekšējam”, jo būtībā pēc Kārtības ruļļa mums katram likumprojektam atsevišķi ir jānosaka gan priekšlikumu iesniegšanas termiņš, gan izskatīšana otrajā lasījumā.

Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu.

G.Bērziņš. Tāds pats kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Tāds pats kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 21, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Ieroču aprites likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt otrā lasījuma datumu un priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu ””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļu likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 4, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 17, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt otrā lasījuma datumu un priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 15, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 17, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Informācijas atklātības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījums Elektronisko sakaru likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Vides aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Standartizācijas likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi Tiesībsarga likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 8, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Jaunatnes likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 8, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 8, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 29, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 8, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 8, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 8, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 6, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 8, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 8, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 8, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 8, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 6, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 7, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Sabiedrības integrācijas fonda likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 8, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pēc pulksteņa mums būtu jātaisa pārtraukums, bet ir desmit deputātu iesniegums ar priekšlikumu turpināt, līdz visa darba kārtība izskatīta. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Turpinām ar 72.punktu. Likumprojekts „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par likuma „Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 17, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 13, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 14, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 18, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kā iepriekšējam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 17, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam””, pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.jūnijs pulksten 10.00, izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas sēdē 12.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz ar to ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Ausma Ziedone-Kantāne, Jānis Dukšinskis, Jānis Klaužs, Ingmārs Līdaka, Leons Līdums, Aleksandrs Mirskis, Guntis Bērziņš, Vitālijs Orlovs, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs, Jānis Strazdiņš, Staņislavs Šķesters un Artis Pabriks.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Liels paldies par ļoti intensīvo darbu šodien.

Saeimas 2009.gada 4.jūnija ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas pavasara sesijas 10.(ārkārtas) sēde

2009.gada 4.jūnijā

Par steidzamību budžeta likumprojektu paketei

(No dok. Nr.4312 līdz dok. Nr.4411)

Ziņo - dep. G.Bērziņš
Debates - Ministru prezidents V.Dombrovskis
- finanšu ministrs E.Repše
- veselības ministrs I.Eglītis
- izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Debašu turpinājums - labklājības ministrs U.Augulis
- dep. O.Spurdziņš
- dep. V.Buzajevs
- dep. A.Seile
- dep. V.Agešins
- dep. K.Pētersone
- dep. A.Pabriks
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. J.Sokolovskis
- dep. I.Godmanis
- dep. A.Štokenbergs
- dep. V.Aizbalts
Paziņojumi
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. G.Blumbergs
- dep. J.Dukšinskis
Debašu turpinājums
- dep. P.Tabūns
- dep. K.Šadurskis
- dep. J.Dukšinskis
- dep. J.Dalbiņš
- dep. V.A.Krauklis
- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
- dep. K.Šadurskis
- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr.1233/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 4312, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr.1234/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.43134434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” (Nr.1235/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4314, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr.1236/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4315, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā” (Nr.1238/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4317, 4434)

Likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likumā” (Nr.1239/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)

(Dok. Nr.4318, 4434)

Likumprojekts „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr.1240/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4319, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr.1241/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)

(Dok. Nr.4320, 4434)

Likumprojekts„Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr.1242/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4321 4434)

Likumprojekts „Grozījums Ieroču aprites likumā” (Nr.1243/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4322, 4434)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” (Nr.1244/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4323, 4434)

Likumprojekts „Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr.1245/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4324, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” (Nr.1246/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4325, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.1247/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4326, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr.1248/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4327, 4434)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” (Nr.1249/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4328, 4434)

Likumprojekts„Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr.1250/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4329, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr.1251/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4330, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr.1252/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4331, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr.1253/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4332, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr.1254/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4333, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.1255/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4334, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr.1256/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4335, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr.1257/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4336, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr.1258/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4337, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr.1259/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4338, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr.1260/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4339, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr.1261/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4340, 4340, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr.1262/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4341, 4434)

Likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.1263/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4343, 4434)

Likumprojekts„Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr.1264/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4344, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr.1265/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4345, 4434)

Likumprojekts „Grozījums Informācijas atklātības likumā” (Nr.1266/Lp9)


(Dok. Nr.4346, 4434)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr.1267/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4347, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr.1268/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4348, 4434)

Likumprojekts „Grozījums Elektronisko sakaru likumā” (Nr.1269/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4349, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr.1270/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4350, 4434)

Likumprojekts „Grozījums Vides aizsardzības likumā” (Nr.1271/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4351, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (Nr.1272/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4352, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Standartizācijas likumā” (Nr.1273/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4353, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr.1274/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4354, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par mērījumu vienotību””

(Nr.1275/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4355, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1276/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4356, 4434)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr.1277/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4357, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr.1278/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4358, 4434)

Likumprojekts „Grozījums Bāriņtiesu likumā” (Nr.1279/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4359, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.1280/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4360, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Jaunatnes likumā” (Nr.1281/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4361, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr.1282/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4362, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr.1283/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4363, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” (Nr.1284/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4364, 4434)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju”” (Nr.1285/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4365, 4434)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu”” (Nr.1286/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4366, 4434)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību”” (Nr.1287/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4367, 4434)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” (Nr.1288/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4368, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”” (Nr.1289/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4369, 4434)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”” (Nr.1290/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4370, 4434)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu”” (Nr.1291/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4371, 4434)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos”” (Nr.1292/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4372, 4434)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”” (Nr.1293/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4373, 4434)

Likumprojekts „Grozījums Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. (Nr.1294/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4374, 4434)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” (Nr.1295/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4375, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr.1296/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4376, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr.1297/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4377, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.1298/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4378, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr.1299/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4379, 4434)

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr.1300/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4380, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr.1301/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4381, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1302/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4382, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.1303/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4383, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.1304/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4384, 4434)

Likumprojekts„Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr.1305/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4385, 4434)

Likumprojekts „Par likuma „Par tiesu piesēdētāju vēlēšanām” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr.1306/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4386, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.1307/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4387, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” (Nr.1308/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4388, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” (Nr.1309/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4389, 4434)

Likumprojekts „Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr.1310/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4390, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba likumā” (Nr.1311/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4391, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” (Nr.1312/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4394, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr.1313/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4395, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr.1314/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4396, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.1315/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4397, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr.1316/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4398, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr.1317/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4399, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”” (Nr.1318/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4400, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr.1319/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4401, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1320/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4402, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr.1321/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4403, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr.1322/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4404, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā” (Nr.1323/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr.4405, 4434)

Likumprojekts „Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā” (Nr.1324/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 4406, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.1325/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 4407, 4434)

Likumprojekts „Par likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr.1326/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 4408, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.1327/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 4409, 4434)

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” (Nr.1328/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 4411, 4434)

Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

Balsojumi

Grozījumi Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:06:36 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4312 steidzamību

Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:07:04 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4313 steidzamību

Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:07:42 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4314 steidzamību

Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:08:14 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4315 steidzamību

Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:08:38 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4317 steidzamību

Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:09:10 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4318 steidzamību

Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:09:32 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4319 steidzamību

Grzījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:10:10 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4320 steidzamību

Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:10:34 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4321 steidzamību

Grozījums Ieroču aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:10:56 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4322 steidzamību

Grozījums likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:11:28 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4323 steidzamību

Grozījums Enerģētikas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:11:54 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4324 steidzamību

Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:12:16 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4325 steidzamību

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:12:38 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4326 steidzamību

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:13:02 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4327 steidzamību

Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:13:28 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4328 steidzamību

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:13:48 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4329 steidzamību

Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām denesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:14:18 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4330 steidzamību

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:14:38 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4331 steidzamību

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:14:58 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4332 steidzamību

Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:15:24 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4333 steidzamību

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:15:48 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4334 steidzamību

Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:16:10 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4335 steidzamību

Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:16:36 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4336 steidzamību

Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:17:00 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4337 steidzamību

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:17:24 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4338 steidzamību

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:17:46 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4339 steidzamību

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:18:08 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4340 steidzamību

Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:18:30 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4341 steidzamību

Grozījums Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:18:48 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4343 steidzamību

Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:19:14 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4344 steidzamību

Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:19:36 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4345 steidzamību

Grozījums Informācijas atklātības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:19:58 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4346 steidzamību

Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:20:20 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4347 steidzamību

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:20:42 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4348 steidzamību

Grozījums Elektronisko sakaru likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:21:04 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4349 steidzamību

Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:21:26 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4350 steidzamību

Grozījums Vides aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:21:48 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4351 steidzamību

Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:22:14 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4352 steidzamību

Grozījumi Standartizācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:22:36 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4353 steidzamību

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:22:58 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4354 steidzamību

Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:23:20 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4355 steidzamību

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:23:42 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4356 steidzamību

Grozījums likumā "Par valsts pensijām" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:24:02 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4357 steidzamību

Grozījumi Tiesībsarga likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:24:22 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4358 steidzamību

Grozījums Bāriņtiesu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:24:42 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4359 steidzamību

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:25:02 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4360 steidzamību

Grozījumi Jaunatnes likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:25:22 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4361 steidzamību

Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:25:44 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4362 steidzamību

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:26:04 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4363 steidzamību

Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:26:26 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4364 steidzamību

Grozījums likumā "Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:26:44 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4365 steidzamību

Grozījums likumā "Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:27:04 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4366 steidzamību

Grozījums likumā "Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:27:28 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4367 steidzamību

Grozījums likumā "Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:27:52 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4368 steidzamību

Grozījumi likumā "Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:28:14 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4369 steidzamību

Grozījums likumā "Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:28:36 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4370 steidzamību

Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:28:56 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4371 steidzamību

Grozījums likumā "Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:29:20 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4372 steidzamību

Grozījums likumā "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:29:40 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4373 steidzamību

Grozījums Sabiedrības integrācijas fonda likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:30:04 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4374 steidzamību

Grozījums likumā "Par zemes komisijām" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:30:24 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4375 steidzamību

Grozījumi Augstskolu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:30:44 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4376 steidzamību

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:31:04 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4377 steidzamību

Grozījumi Izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:31:22 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4378 steidzamību

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:31:42 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4379 steidzamību

Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:32:00 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4380 steidzamību

Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:32:20 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4381 steidzamību

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:32:40 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4382 steidzamību

Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:33:00 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4383 steidzamību

Grozījumi Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:33:20 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4384 steidzamību

Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:33:38 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4385 steidzamību

Par likuma"Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām" atzīšanu par spēku zaudējušu (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:33:58 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4386 steidzamību

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:34:16 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4387 steidzamību

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:34:36 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4388 steidzamību

Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:34:56 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4389 steidzamību

Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:35:16 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4390 steidzamību

Grozījumi Ciltsdarba likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:35:34 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4391 steidzamību

Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:35:54 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4394 steidzamību

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:36:16 bal080
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4395 steidzamību

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:36:34 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4396 steidzamību

Grozījumi Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:36:54 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4397 steidzamību

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:37:18 bal083
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4398 steidzamību

Grozījumi Tūrisma likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:37:38 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4399 steidzamību

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:38:02 bal085
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4400 steidzamību

Grozījumi Būvniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:38:22 bal086
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4401 steidzamību

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:38:40 bal087
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4402 steidzamību

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:39:02 bal088
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4403 steidzamību

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:39:22 bal089
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4404 steidzamību

Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:39:44 bal090
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4405 steidzamību

Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:40:04 bal091
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4406 steidzamību

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:40:24 bal092
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4407 steidzamību

Par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" atzīšanu par spēku zaudējušu (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:40:48 bal093
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4408 steidzamību

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:41:14 bal094
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4409 steidzamību

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 14:41:44 bal095
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4411 steidzamību

Grozījumi Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 18:57:58 bal096
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4312 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 18:59:10 bal097
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4313 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 18:59:52 bal098
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4314 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:01:00 bal099
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4315 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:01:32 bal100
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4317 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:02:02 bal101
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4318 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:02:30 bal102
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4319 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:03:00 bal103
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4320 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:03:28 bal104
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4321 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Ieroču aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:03:54 bal105
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4322 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:04:22 bal106
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4323 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Enerģētikas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:04:50 bal107
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4324 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:05:16 bal108
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4325 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:05:44 bal109
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4326 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:06:12 bal110
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4327 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:06:40 bal111
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4328 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:07:06 bal112
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4329 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:07:34 bal113
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4330 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:08:00 bal114
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4331 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:08:26 bal115
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4332 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:08:52 bal116
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4333 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:09:18 bal117
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4334 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:09:42 bal118
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4335 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:10:12 bal119
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4336 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:10:38 bal120
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4337 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:11:04 bal121
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4338 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:11:28 bal122
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4339 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:11:54 bal123
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4340 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:12:20 bal124
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4341 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:12:46 bal125
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4343 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:13:12 bal126
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4344 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:13:36 bal127
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4345 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Informācijas atklātības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:14:02 bal128
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4346 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:14:26 bal129
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4347 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:14:50 bal130
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4348 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Elektronisko sakaru likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:15:16 bal131
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4349 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:15:40 bal132
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4350 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Vides aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:16:04 bal133
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4351 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:16:30 bal134
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4352 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Standartizācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:16:56 bal135
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4353 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:17:18 bal136
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4354 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:17:42 bal137
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4355 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:18:08 bal138
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4356 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par valsts pensijām" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:18:32 bal139
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4357 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Tiesībsarga likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:18:58 bal140
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4358 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Bāriņtiesu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:19:24 bal141
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4359 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:19:50 bal142
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4360 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Jaunatnes likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:20:14 bal143
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4361 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:20:40 bal144
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4362 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Vasts sociālo pabalstu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:21:04 bal145
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4363 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:21:32 bal146
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4364 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:21:58 bal147
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4365 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:22:24 bal148
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4366 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:22:52 bal149
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4367 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par Hāgas Konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:23:22 bal150
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4368 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:23:52 bal151
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4369 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:24:20 bal152
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4370 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:24:46 bal153
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4371 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par Konvencijas par bērnu tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:25:14 bal154
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4372 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:25:40 bal155
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4373 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Sabiedrības integrācijas fonda likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:26:04 bal156
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4374 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par zemes komisijām" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:26:32 bal157
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4375 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Augstskolu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:26:54 bal158
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4376 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:27:18 bal159
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4377 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:27:42 bal160
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4378 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:28:06 bal161
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4379 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:28:30 bal162
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4380 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:28:56 bal163
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4381 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:29:20 bal164
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4382 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:29:44 bal165
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4383 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:30:08 bal166
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4384 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:30:44 bal167
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4385 pieņemšanu 1.lasījumā

Par likuma "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām" atzīšanu par spēku zaudējušu (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:31:12 bal168
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4386 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:31:36 bal169
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4387 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:32:00 bal170
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4388 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:32:22 bal171
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4389 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Izglītības inovācijas fonda likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:32:48 bal172
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4390 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ciltsdarba likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:33:14 bal173
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4391 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:33:40 bal174
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4394 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:34:04 bal175
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4395 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:34:30 bal176
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4396 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:34:54 bal177
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4397 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:35:18 bal178
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4398 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Tūrisma likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:35:44 bal179
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4399 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:36:10 bal180
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4400 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Būvniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:36:36 bal181
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4401 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:37:00 bal182
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4402 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:37:26 bal183
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4403 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:37:50 bal184
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4404 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:38:16 bal185
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4405 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:38:42 bal186
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4406 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:39:08 bal187
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4407 pieņemšanu 1.lasījumā

Par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" atzīšanu par spēku zaudējušu (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:39:34 bal188
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4408 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:40:00 bal189
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4409 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam" (1.lasījums)
Datums: 04.06.2009. 19:40:30 bal190
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4411 pieņemšanu 1.lasījumā

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”