Frakciju viedokļi

2009.gada 21.maijā

 

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles patlaban skan „Frakciju viedokļi”.

Ir noslēgusies Saeimas sēde, un deputāti jums tūlīt pastāstīs par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Staņislavam Šķesteram. Lūdzu!

 

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika izskatīti diezgan nozīmīgi likumprojekti un trešajā lasījumā tika akceptēti grozījumi „Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Un šajā likumā tika akceptēts 6.pants par netaisnīgiem līgumu noteikumiem, kurus zināmā veidā piemēro patērētājiem, kas neizpilda līgumsaistības, tātad neproporcionāli lielus līgumsodus vai citas kompensācijas par līgumu neizpildi. Tātad ar šo likumu reāli tiek veikta patērētāju tiesību aizsardzība, tiek paplašinātas funkcijas un pilnvaras arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Tādā veidā tiek aizsargāti mūsu patērētāji tieši šajos jautājumos. Taču sevišķi ir jāatzīmē 8.1 pants, kurā īpaši akcentēti noteikumi attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa par nekustamo īpašumu ar hipotēku… tātad reāli kredīta devējam nav tiesību kaut ko pieprasīt no patērētāja, kas nav pieļāvis būtiskus pārkāpumus… Un arī citi apakšpunkti nosaka to, ka patērētājs tiek aizsargāts no zināma veida ļaunprātīgas banku ietekmes uz saviem kreditoriem.

Tālāk ir vēl viens jautājums, kas saistīts ar reformu. Un tie ir grozījumi Bāriņtiesu likumā, kuri paredz to, ka līdz vienas vai vairāku bāriņtiesu izveidošanai novadā, bet ne ilgāk kā līdz šā gada 30.septembrim, darbu turpina pagastu un pilsētu bāriņtiesas atbilstoši to kompetencei un darbības teritorijai, kā arī tiek noteiktas sociālās garantijas bāriņtiesas priekšsēdētāja vai vadības atlaišanas gadījumā.

Nozīmīgs jautājums šonedēļ tika skatīts arī Eiropas lietu komisijā, kur tika akceptēts pamatjautājums par lauksaimniecības tālāku attīstību. Eiropas Parlamentā nākamajā periodā būšot jāpieņem nozīmīgi lēmumi tieši par lauku un lauksaimniecības attīstību, tāpēc daudzas Eiropas Savienības valstis tomēr grib ieviest liberālāku lauksaimniecības politiku.

Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr ir iestājusies par vienlīdzīgiem nosacījumiem lauku cilvēkiem, lauksaimniekiem, kā arī par vienādu atbalstu visiem lauksaimniecības spektra ražotājiem, kuri ražo lauksaimniecisko produkciju. Un tādā veidā visam lauku atbalstam, teiksim, gan lauku sektoram, gan citām uzņēmējdarbības formām, gan arī visai lauksaimnieciskajai ražošanai ir jābūt tirgu veicinošai, bet līdz ar to arī dzīvesveidam laukos ir jābūt tādam, kas dotu iespēju cilvēkam dzīvot laukos un attīstīties.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Šķestera kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Jānis Dukšinskis. Lūdzu!

 

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Saeima šodien pirmajā lasījumā skatīja grozījumus likumā „Par budžetu un finanšu vadību”, kas paredz finanšu ministram dot tiesības noteikt Valsts kases konta lietošanas ierobežojumus. Sākotnējo likumprojektu Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija jau pagājušajā Saeimas sēdē neatbalstīja, kā arī neatbalstīja šā likumprojekta nodošanu komisijai. Esam gandarīti, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi alternatīvu likumprojektu, kas vismaz nepieļauj finanšu ministra tiesības uz jebkuru laiku noteikt Valsts kases kontu lietošanas ierobežojumus, bet paredz, ka finanšu ministram 7 darba dienu laikā par to būs jāinformē arī Ministru kabinets, kas pieņems galīgo lēmumu par plānoto Valsts kases konta lietošanas ierobežojumu un iespējamiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos.

Mums liekas dīvaini un nesaprotami, ka laikā, kad valdībai būtu saspringti jāstrādā pie budžeta grozījumu pieņemšanas, lai savlaicīgi saņemtu starptautisko aizdevumu un izvestu valsti no krīzes, Finanšu ministrija acīmredzot vispār netaisās strādāt vai gatavojas kādam ārkārtas stāvoklim un tāpēc grib piešķirt finanšu ministram tiesības lemt Saeimas un Ministru kabineta vietā.

Šodien Saeima nodeva komisijām likumprojektu, kas mums arī liekas pietiekami svarīgs, - „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Mēs, gan Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti, gan es kā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs, atbalstām šos grozījumus, kas paredz palielināt soda apmēru par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vai nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim, par nepilngadīgā iesaistīšanu ubagošanā un par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu.

Normatīvais akts paredz arī atbildību par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.panta otrās daļas pārkāpumu, tas ir, par bērnu iesaistīšanu skaistumkonkursos. Runa ir par atbildību par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.panta trešās un ceturtās daļas pārkāpumu, kā arī par Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu, kuri nosaka kārtību, kādā bērnus var iesaistīt aktivitātēs un pasākumos, kas saistīti ar ārējā izskata demonstrēšanu.

Atbalstāma ir arī soda apmēra palielināšana par bērna atstāšanu bez uzraudzības un par bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu, un es ceru, ka jau nākamnedēļ mūsu apakškomisija un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un citas atbildīgās komisijas atbalstīs šos grozījumus.

Pozitīvi ir tas, ka trešajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas daļēji ierobežos banku patvaļu, mainot līguma noteikumus, par ko sākotnēji iestājās un cīnījās arī LPP/LC frakcija.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti ir sašutuši par valdības nepārdomātiem lēmumiem un paziņojumiem, kas traumēja jaunās ģimenes un, iespējams, kaitēja daudzu topošo māmiņu un viņu gaidāmo bērnu veselībai, taču, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets ir nolēmis pārskatīt iepriekšējo pieņemto lēmumu par vecāku pabalsta samazināšanu no šā gada 1.jūlija, LPP/LC Saeimas frakcijas turpinās atbalstīt Valda Dombrovska valdības konstruktīvos soļus, tajā pašā laikā uzturot spēkā pieprasījumu valdības vadītājam par tiesiskās paļāvības principa ievērošanas nepieciešamību attiecībā uz vecāku pabalstu un ģimenes valsts pabalstu tik ilgi, kamēr Dombrovskis sniegs atbildes uz visiem pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem. Pagaidām mēs uz tiem vēl neesam saņēmuši atbildes.

Tas ir desmitiem tūkstošu jauno un topošo vecāku nopelns, kāpēc valdība nobijās un neatļāvās neievērot tiesiskās paļāvības principu vismaz attiecībā uz tiem vecākiem, kuru bērniņš ir jau ceļā. Tas gan ir tikai pussolis pretī jaunajām ģimenēm, jo valdība šobrīd prāto, kā juridiski korekti samazināt māmiņu algas, lai gan tā vietā būtu jāmeklē citu izdevumu samazināšanas priekšlikumi, piemēram, solidārs samazinājums virs noteiktā limita visiem, kuri saņem naudu no sociālā budžeta, un tādu ir pietiekami daudz.

Notiekošais liek aizdomāties par nepieciešamību valdības sastāvā saglabāt ministru, kas ir tieši atbildīgs par bērnu un ģimenes jautājumiem, jo tad šādi lēmumi netiktu pieļauti.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Dukšinska kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Tālāk vārds partijas „Jaunais laiks” deputātam Arturam Krišjānim Kariņam. Lūdzu!

 

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šādos krīzes apstākļos viens otrs var uzdot attaisnojamu jautājumu, ko tad Saeima un valdība dara, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem, lai viņu situācija nebūtu gluži tik smaga.

Šodien mēs galīgajā lasījumā pieņēmām grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ko „Jaunais laiks” ir no sākuma atbalstījis, un šodien Saeima kopumā tos pieņēma. Šeit ļoti svarīgi ir trīs punkti, kas tika mainīti.

Pirmām kārtām, ja cilvēks godīgi maksā hipotekāro kredītu, banka nevar nākt klajā ar savām prasībām, piemēram, palielināt ķīlas apjomu un tā tālāk. Ja cilvēks godīgi maksā, tad banka nevar skarties klāt godīgajam maksātājam, pasliktinot viņa kredīta nosacījumus.

Otrais punkts ir tāds, ka galvotājs jeb ķīlas devējs ir pasargāts tādā ziņā, ka banka, apejot pašu kredītņēmēju, nevar tūlīt vērsties, kas notiek ļoti bieži, teiksim, pie kredītņēmēja vecākiem vai citiem radiniekiem un piedzīt no viņiem ķīlu, bet tai vispirms ir jāvienojas ar kredītņēmēju. Un tas ir ļoti svarīgi.

Un trešām kārtām. Līdz ar likuma grozījumiem patērētājam par līguma nepildīšanu vairs nevar uzlikt nepamatoti lielu naudas sodu. Agrāk patērētāji varēja vērsties vienīgi tiesā, kas ir diezgan lēns process, turpretī tagad līdz ar likuma grozījumiem patērētāju tiesību aizsardzības biroji, balstoties uz likumu, var tiešā veidā iesaistīties šajā procesā. Tas ir viens uzlabojums.

Otrs. Tika skatīti arī grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību. Mēs esam atraduši veidu, kā tiešā ceļā apkarot birokrātijas patvaļu; proti, pērnā gada beigās, kad iepriekšējā valdība bija pieņēmusi rīkojumu, ka ierēdņi vairs nedrīkst sev izmaksāt papildu algas un prēmijas, rīkojoties tieši pretēji valdības aizliegumiem, ļoti lielā apjomā tas tomēr tika darīts. Šodien pieņemtie grozījumi pirmajā lasījumā dos finanšu ministram tiesības apturēt šādus maksājumus, ja tie jau ir pieņemti, jo tādi nedrīkstētu būt. Varētu teikt, ka Saeima šodien iedod zobus finanšu ministram, lai tas varētu apturēt birokrātu patvaļu.

Paldies par jūsu uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Kariņa kungam no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.

Nākamajam vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātam Gunāram Laicānam. Lūdzu!

 

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Arī partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti šodien atbalstīja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izmaiņas, kas paredz kredītņēmēju aizsardzību. Tāpat partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija atbalstīja grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, kuri finanšu ministram dod tiesības izdot rīkojumus krīzes situācijā.

Taču pats svarīgākais jautājums, par ko es gribētu runāt, ir Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu tuvošanās, kas jūtama arī Saeimā. Saistībā ar šīm vēlēšanām partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijai ir aicinājums vēlētājiem vairāk tikties ar pašvaldību… pašvaldībās ar tiem deputātu kandidātiem, kas ir izvirzījuši savas programmas konkrētajās pašvaldībās.

Šajā sakarā mums ir ļoti svarīgi runāt par tiem likumiem, ko mēs esam aizstāvējuši. Viens no nozīmīgākajiem „Pilsoniskās Savienības” veikumiem ir valsts uzņēmumu padomju likvidēšana vai būtiska to locekļu skaita samazināšana, kā arī valžu locekļu algu būtiska samazināšana. „Pilsoniskā Savienība” konsekventi iestājas pret neprofesionālu, bet politiski angažētu personu iecelšanu šo uzņēmumu padomēs un valdēs. Mēs ceram, ka mūsu veikumu neizmantos citas partijas, lai spodrinātu savas spalvas pirms pašvaldību vēlēšanām. Atsevišķas partijas priekšvēlēšanu aģitācijā runā par šo jautājumu, taču vienlaikus pašas nekautrējas iecelt šajās padomēs neprofesionālas, toties politiski uzticamas personas.

Tāpat mēs vēršam uzmanību uz to, ka likumā par rajonu pašvaldību reorganizāciju bija paredzēts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija līdz 1.jūnijam iesniegs Saeimā likumprojektu par apriņķiem. Šeit būs, es domāju, ļoti pamatīgas diskusijas, jo ir divi ļoti svarīgi jautājumi: viens ir par valsts pārvaldes iestādēm reģionos, un otrs - kādas būs funkcijas apriņķiem, kādi būs resursi un kā šīs funkcijas varēs veikt.

Tāpēc šīs divas, vairāk nekā divas, nedēļas paies Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu zīmē.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Laicāna kungam no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam. Lūdzu!

 

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Aizvadītajā nedēļā mūsu frakcija tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviča kungu un uzklausīja viņa pārdomas par to, kādas sekas Latvijas ekonomikā gaidāmas tuvākajā laikā. Redzams, ka viņam vairākos punktos ir kritiska attieksme pret valdības kavēšanos ar budžeta grozījumiem un to, kā mums varētu sekmēties gada otrajā pusē. Bija zināma domu apmaiņa, kas tomēr, es domāju, būs lietderīga gan mums, gan Latvijas Bankas vadītājam.

Šodien gribu pievērst īpašu uzmanību tam, ka tiek veikti pirmajā lasījumā grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, ko varētu nosaukt par pretizšķērdēšanas likumu. Atcerēsimies pagājušo gadu! Novembra pirmajās dienās premjers Godmanis un finanšu ministrs Slakteris pasludināja kursu uz lielāku taupību, jo jau tobrīd bija skaidrs, ka Latvijai būs jāaizņemas pietiekami lieli līdzekļi un būs problēmas ar bankas „Parex” glābšanu. Nesekoja nekādi konkrēti praktiski soļi, lai šo taupību nodrošinātu, budžeta grozījumi bija tikai vēlāk. Tāpēc, kā to parāda Valsts kontrole, gan ministrijas, gan daudzas valsts iestādes diemžēl veica lielus nelietderīgus tēriņus gan prēmiju, gan piemaksu, gan citā veidā tieši pagājušā gada beigās, un valsts budžeta deficīts, kura stāvoklis bija samērā ciešams līdz oktobrim, ļoti dramatiski pieauga tieši pagājušā gada beigās - tieši tajā laikā, kad formāli tika pasludināts kurss uz taupību, bet netika veikti nekādi soļi, lai šo taupību nodrošinātu. Toties šis likums ļaus finanšu ministram būtiski ietekmēt ministriju un iestāžu vēlmi tērēties, pat ja budžets to pieļauj. Taču to nepieļauj ieņēmumi, kas faktiski krītas.

Pie citām lietām pieminēsim, ka mūsu apvienība vēlreiz atgādināja par to, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātiem obligāti būtu jāuzrāda sava latviešu valodas prasme. Diemžēl daži kandidāti jau ir apliecinājuši, ka viņi valodu neprot un arī nemācīsies. Varam pateikties tikai tiem nedaudzajiem citu partiju deputātiem, kas atbalstīja mūsu priekšlikumu, jo tam būtu nozīme vismaz uz 2014.gada vēlēšanām.

Un jāpiezīmē, ka PCTVL iesniedza grozījumus likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskās operācijās”. Šie grozījumi tieši apdraud Latvijas nacionālo drošību. Jo nevar saistīt Latvijas dalību šādās operācijās tikai ar atrašanos citu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās. Ir taču vairākas NATO valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Mūsu līgumi, kas ir slēgti par iestāšanos NATO, saista mūs ar savstarpēju sadarbību arī ar tām. Un dalība citās starptautiskās operācijās, kas tieši neattiecas uz NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijām, ir pietiekami pamatota ar to, ka starptautiskā drošība tādai mazai valstij kā Latvija nodrošināma, atrodoties starptautisko drošību garantējošās organizācijās. Jo diemžēl problēmas, kā tas pagājušajā gadā gadījās Gruzijai, Krievijas iebrukuma gadījumā ir diezgan lielas. Latviju pasargā tieši tas, ka mēs esam gan NATO dalībvalsts, gan Eiropas Savienības dalībvalsts. Tā ka šāda veida korekcijas šajos likumos noteikti nav pieļaujamas.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Grīnblata kungam - apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Pirmām kārtām par likumprojektiem.

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti, tiekoties vakar ar tieslietu ministru Mareku Segliņu, uzsvēra, ka, izstrādājot likumprojektus, ministrijām daudz nopietnāk jākoordinē sava darbība. Nav reti gadījumi, kad grozījumus vienā likumā iesniedz dažādas ministrijas, turklāt dara to gandrīz vienlaicīgi, savstarpēji nesaskaņojušas. Tiklīdz likumā veikti grozījumi, tas atkal jāver vaļā! Ir bijuši gadījumi, kad vienas nedēļas laikā komisija saņem pat četrus dažādus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projektus. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka šāds darbības modelis nav veiksmīgs, jo nekoordinēta rīcība prasa resursus un naudu, ko varētu izmantot daudz lietderīgāk. Rodas jautājums - vai pie šādas darba kvalitātes Valsts kancelejā patiešām nepieciešams milzīgs Juridiskais departaments, kas faktiski dublē Tieslietu ministrijas funkcijas? Savukārt ministrs Segliņš apliecināja, ka Tieslietu ministrija patlaban izskata iespējas, kā optimizēt likumprojektu sagatavošanu, - noteikt par konkrētu likumprojektu virzību atbildīgas ministrijas vai arī spert radikālāku soli un noteikt, ka likumprojektu apriti nodrošina vienīgi Tieslietu ministrija.

Otrām kārtām par skolotāju algām. Ja piepildīsies dramatiskākās prognozes par finansējuma samazinājumu izglītības nozarē un tiks palielināta pedagogu darba slodze, darbu varot zaudēt līdz 10 tūkstošiem pedagogu - tā trešdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Gruškevics. Sēdes dalībniekiem viņš uzsvēra, ka joprojām nav rasts kompromiss ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību par to, kā īstenot 25 miljonu latu samazinājumu pedagogu algām. Tiek apspriesti divi varianti - lineāra algas samazināšana visiem pedagogiem par 20 procentiem vai pedagogu darba likmes palielināšana no 21 līdz 27 kontaktstundām nedēļā. Pati ministrija tiecas atbalstīt otro variantu, norādīdama, ka lineārās algu samazināšanas gadījumā pastāv draudi, ka izglītības sistēmu pametīs labākie darbinieki. Taču otro variantu asi kritizē arodbiedrība, norādīdama, ka neatbalsta skolotāju darba apstākļu pasliktināšanos komplektā vēl ar darba samaksas samazināšanu.

Kā liecina „Saskaņas Centra” aprēķini, ja pedagogu slodze tiks palielināta līdz 27 kontaktstundām, darbu var zaudēt 11 tūkstoši vispārizglītojošo skolu pedagogu, bet kopā ar profesionālās izglītības, interešu izglītības iestāžu darbiniekiem to skaits var sasniegt 13 tūkstošus cilvēku. Skolotāju darba samaksa samazinātos par 22-25 procentiem, bet nedēļā būtu jāstrādā 51 astronomiskā stunda līdzšinējo 40 stundu vietā.

Iespējams, Gruškevica sniegtā informācija neatbilst patiesībai, nav balstīta uz argumentētiem aprēķiniem, tā vairo sociālo spriedzi sabiedrībā un mācību gada noslēgumā maldina skolotājus.

„Saskaņas Centrs” uzsver, ka, veidojot šā gada budžeta grozījumus, izdosies panākt, ka Izglītības un zinātnes ministrijas līdzekļu samazinājums būs par 10 miljoniem latu mazāks, nekā iepriekš bija plānots. Tas dos iespēju skolotāju darba samaksu saglabāt līdzšinējā apmērā līdz pat 2009.gada 1.septembrim un skolotāji, dodoties atvaļinājumā, saņems to naudu, kas bija iepriekš plānota.

Nobeigumā apvienības „Saskaņas Centrs” deputātu ieteikums valdībai: septiņas reizes nomērīt un vienu reizi nogriezt.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Juris Sokolovskis. Lūdzu!

 

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Paldies.

Cienījamie radioklausītāji! Šodien mūsu frakcija ierosināja izdarīt attiecīgajā likumā grozījumus, lai ierobežotu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību karstajos punktos tikai ar Eiropas Savienības valstu teritoriju. Diemžēl kolēģi neatbalstīja mūsu priekšlikumu.

Mūsu argumentācija bija sekojoša. Pagājušonedēļ Valsts prezidents Zatlera kungs izteicās, ka tagad vislielākais apdraudējums Latvijas neatkarībai ir ekonomiskā krīze. Taču šajos ekonomiskās krīzes apstākļos, kad tiek samazināti pabalsti un kad tiek plānots samazināt tā sauktās māmiņu algas, un kad tiek iesaldēta pensiju indeksācija un samazinātas algas skolotājiem, policistiem, ārstiem, mēs atļaujamies... mūsu valsts atļaujas tādu greznību - sūtīt savu karaspēku uz dažādām valstīm un piedalīties dažādās starptautiskajās operācijās! Tas, protams, izmaksā ļoti dārgi mūsu nodokļu maksātājiem, bet, protams, šo budžeta pozīciju nekāds samazinājums neskars.

Tātad jautājums ir tāds: ko pa šo laiku koalīcijas bruņotie spēki ir sasnieguši Afganistānā? Diemžēl nekādi brīnišķīgie tie rezultāti nav. Mēs redzam, ka situācija ar katru mēnesi pasliktinās un diemžēl ir arī tādas pazīmes, kas liecina, ka būs tāpat, kā bija pirms kādiem 20-30 gadiem ar padomju karaspēku, - ka uzvarētāju šajā karā nebūs. Un diemžēl vienīgais rezultāts ir mūsu karavīru zārki.

Mēs uzskatām, ka, ja jau mums ir tāda ekonomiskā situācija, mēs nevaram atļauties tērēt tik daudz līdzekļu, piedaloties šajās operācijās ar tādiem šaubīgiem rezultātiem.

Trešdien Pieprasījumu komisija izskatīja jautājumu par to, vai valdība nepārkāpj tiesiskās paļāvības principu, ierobežodama tā sauktās māmiņu algas un nedodama indeksāciju pensijām. Šīs diskusijas rezultāts: principā var nonākt pie secinājuma, ka valdība, protams, ļoti grib samazināt šos izdevumus, samazināt šos pabalstus un pensijas, bet ļoti baidās no Satversmes tiesas. Protams, gan mēs, gan varbūt arī citi kolēģi, gan arī vienkārši Latvijas iedzīvotāji tagad gatavojas: ja valdība tomēr pieņems māmiņu algu ierobežojumus, mēs iesniegsim Satversmes tiesā pieteikumu un apstrīdēsim šo lēmumu. Un, kā atzina Čepānes kundze, kura pati ir bijusi Satversmes tiesas tiesnese, ir liela varbūtība, ka tomēr valdība zaudēs šo lietu. Un tātad nākamā gada budžetā tik un tā tai vajadzēs atrast naudu, lai kompensētu šos zaudējumus.

Līdz ar to rodas jautājums. Varbūt tiešām šajos grūtajos apstākļos, piemēram, jaunās ģimenes domā: priekš kam tagad maksāt nodokļus, ja māmiņu algas nesaņems? Tie daudzie cilvēki jautā… Otrā pensiju līmeņa atskaitījumi sociālajā budžetā tika samazināti, tātad nākotnē pensijas nebūs...

Iznāk tāda situācija. Kad bija treknie gadi, valdība teica: „Maksājiet nodokļus, un, ja būs kāda krīze un ja jums būs vajadzīgs atbalsts, kad jūs būsiet veci vai, nedod Dievs, saslimsiet, vai ja jums būs vajadzīgs atbalsts, kad jums piedzims bērns, mēs no valsts budžeta jūs atbalstīsim!”

Diemžēl iznāk tāda kā klasiskā finanšu piramīda, jā. Kad cilvēki iemaksājuši un speciālā budžeta ieņēmumi… Ir vislielākais pierādījums, ka speciālajā budžetā uzkrāts gandrīz viens miljards naudas un tātad principā nauda ir, cilvēki ir iemaksājuši. Bet, kad cilvēki nonāk tādā situācijā, ka viņiem ir vajadzīgs atbalsts no valsts, valsts saka: „Diemžēl mēs neko nevaram jums palīdzēt, mēs labāk sūtīsim savu karaspēku uz Afganistānu un uzturēsim, nekā palīdzēsim jaunām ģimenēm, pensionāriem un citiem cilvēkiem, kuriem vajadzīga palīdzība.”

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Jurim Sokolovskim no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Līdz ar to šodienas pārraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu.

 

Sestdien, 24.februārī