Latvijas Republikas
9.Saeimas
pavasara sesijas trešā
(svinīgā) sēde
2009.gada 4.maijā
Sēdi
vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars
Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātais
Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Viesi!
Sākam Saeimas 2009.gada
4.maija svinīgo sēdi, veltītu Latvijas Republikas Satversmes sapulces
sasaukšanas 89.gadadienai un Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas
deklarācijas pasludināšanas 19.gadadienai.
Godātie klātesošie! Sēdes
sākumā es lūdzu ar klusuma brīdi godināt divu Afganistānā bojāgājušo Latvijas
karavīru piemiņu.
(Klusuma brīdis.)
Paldies.
V.Muižniece
(priekšsēdētāja biedre).
Vārds uzrunai Latvijas
Republikas Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem.
G.Daudze (9.Saeimas
priekšsēdētājs).
Godātais Valsts prezidenta
kungs!
Godātais Ministru
prezidenta kungs!
Cienījamie kolēģi, Saeimas
deputāti!
Ministri!
Ekselences!
Cienītās dāmas un godātie
kungi!
Kā katru gadu – 4.maijā
mēs pulcējamies, lai atzīmētu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas
pasludināšanas dienu un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas
gadadienu. Pulcējamies, lai šajā svētku dienā novērtētu padarīto un paraudzītos
nākotnē. Katram no mums ir jāspēj atbildēt uz jautājumu – kāda ir mūsu Latvija,
kādu gribam to redzēt un kādu esam gatavi to izveidot.
Pirms deviņpadsmit gadiem
mūsu tauta cīnījās par savas valsts neatkarību, par Latvijas brīvības atgūšanu,
par to, lai mēs paši varētu veidot Latvijas nākotni. Toreiz mums visiem bija
viens, visus vienojošs mērķis – brīva Latvijas valsts. Šobrīd jau varam
atskatīties uz deviņpadsmit atjaunotajā Latvijā nodzīvotiem gadiem un iegūto
pieredzi – pieredzi savas valsts un demokrātiskas sabiedrības veidošanā,
pieredzi valsts attīstības virziena izraudzīšanā. 4.maija Latviju esam
veidojuši mēs paši. Valsts ir tapusi no
jauna – mācoties, cenšoties sasniegt vislabāko rezultātu, gūstot pieredzi
valsts veidošanas procesa laikā.
Sabiedriskie un politiskie
notikumi šajos gados ir pierādījuši – mūsu cilvēki ir gatavi iesaistīties
valsts veidošanas procesā. Un, gluži kā Rīga nekad nebūs gatava, arī mūsu
valsts attīstībai ir jābūt nepārtrauktai. Šodienas sarežģītie sociāli
ekonomiskie apstākļi liek mums arī svētku dienā runāt par tiem notikumiem un
pieņemtajiem lēmumiem, kas beidzamajā laikā veidojuši mūsu dzīves politisko un
ekonomisko fonu. Vēl nesen, lepojoties ar mūsu valsts straujo attīstību, mēs
nevarējām iedomāties, ka Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas un pasaules valstis,
nonāks ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Ka nāksies pieņemt smagus un ļoti
nepopulārus lēmumus, kas skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Ka mūsu valsts
finanšu sistēma būs jābalsta ar lielu starptautisku aizņēmumu.
Tomēr šo situāciju varētu
dēvēt arī par mācību stundu. Mācību stundu mums visiem – Saeimai, valdībai,
sabiedrībai – visai valstij. Tas ir kā atskaites punkts, kurā mums ir iespēja
pārskatīt savu vērtību sistēmu, pārdomāt, kas bijis pareizi, kas nepareizi, kā
veidojušās attiecības starp valsts varu un sabiedrību, kāda bijusi varas un
sabiedrības sadarbība un mijiedarbība. Tomēr šis ir arī atspēriena punkts, jo
valsts ir pateikusi, ka vēlas un ir gatava mainīties. Viens piemērs – mēs esam
sapratuši, ka jāmaina valsts pārvaldes sistēma. Es uzskatu, ka pārmaiņas valsts
pārvaldē jābalsta nevis uz mehānisku valsts pārvaldes aparāta vai valsts
funkciju samazināšanu, bet gan uz pamatprincipu, ka valsts pārvaldei ir jābūt
racionālai.
Vēsture ir pierādījusi, ka
veiksmīga attīstība iespējama tikai tad, ja tā balstīta uz sadarbību, atbildību
un uzticību. Tas attiecas arī uz valsts attīstību. Valstij jārada sistēma, kurā
sabiedrībai dzīvot, strādāt, pelnīt. Jārada apstākļi, lai iedzīvotāji būtu
ieinteresēti tajā dzīvot, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti šeit strādāt un
attīstīt biznesu, lai neveidotos sociālās grupas, kuras nejūtas sadzirdētas.
Ļoti svarīga ir valsts
varas un pilsoņu savstarpējā attieksme. No vienas puses, ilgāku laiku ir
notikusi varas attālināšanās no sabiedrības, kas izpaudās lēmumu pieņemšanā,
pietiekami neizskaidrojot, nekomentējot un nepārliecinot Latvijas iedzīvotājus
par pieņemto lēmumu pareizību. No otras puses, ir arī Latvijas sabiedrības
līdzatbildība pret valsti, ko apliecina godprātīga nodokļu nomaksa, rūpes par
vidi un attieksme pret līdzcilvēkiem. Ir jābūt vēlmei iesaistīties –
sabiedriskajos, ekonomiskajos, politiskajos procesos. Sākot no ieskrūvētas
ekonomiskās spuldzītes un nokrāsota mājas žoga un beidzot ar aktīvu dalību
nevalstiskā organizācijā vai politiskā partijā. Valsts un sabiedrība nedrīkst
būt priekšnieka un padotā attiecībās, valstij un tās iedzīvotājiem jābūt
sadarbības partneriem. Partneriem, kuri ir ieinteresēti viens otrā, kuri ir
ieinteresēti viens otra panākumos.
Tādēļ šobrīd galvenais
uzdevums ir atjaunot ticību valstij. Panākt, lai cilvēki būtu patiesi
ieinteresēti savas valsts attīstībā: vēlētos strādāt un dzīvot Latvijā. Ja mums
izdosies to panākt, tad arī iedzīvotāji labprāt pildīs savas saistības pret
valsti. Protams, būtiskas pārmaiņas valsts un sabiedrības attiecībās nav
iespējamas bez politiskajām pārmaiņām. Un man ir gandarījums, ka šajā
saspringtajā situācijā mums ir izdevies panākt daudzus un svarīgus kompromisus
starp Saeimā pārstāvētajām partijām – tas attiecas gan uz valdības veidošanas
procesu, gan Satversmes grozījumiem, kas ļauj vēlētājiem rosināt Saeimas
ārkārtas vēlēšanas, gan citiem ne mazāk svarīgiem jautājumiem. Politiski
ekonomiskā situācija ir likusi partijām meklēt iespējas vienoties nevis uz
populistisku paziņojumu, bet gan uz konstruktīvas sadarbības bāzes. Un tas
liecina, ka politiskās partijas spēj mobilizēties un sadarboties, lai kopīgi
meklētu izeju no krīzes.
Cienījamie kolēģi!
Jau drīz mums būs jāveic
nopietni un sāpīgi budžeta grozījumi, ko paredz valdības vienošanās ar
starptautiskā aizdevuma devējiem. Tas būs vēl viens eksāmens valdībai un
parlamentam – vai mēs būsim spējīgi vienoties par valsts budžeta grozījumiem,
apzinoties, ka lēmumi būs grūti, finanšu samazinājums nopietns un tas ietekmēs
visus Latvijas iedzīvotājus. Ir jāsaprot, ka mēs nevaram atļauties pieņemt
šodien šķietami izdevīgākus lēmumus, kas varbūt uz mēnesi vai diviem attālinās
sociālu neapmierinātību, taču jau pavisam drīz radīs valstij daudz nopietnākas
problēmas. Es ceru, ka visi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki spēs vienoties
un rīkosies valstiski atbildīgi. Cilvēki nereti vaicā – kāpēc Latvijas
ekonomika nonākusi tādās grūtībās? Kāpēc Latvijai jāvēršas starptautiskajās
finanšu institūcijās? Kāpēc globālā ekonomiskā krīze Latviju ir skārusi tik
smagi? Uz šiem jautājumiem nav iespējama viennozīmīga atbilde, jo pašreizējo
situāciju radījuši vairāki būtiski un savstarpēji saistīti faktori.
Pēc iestāšanās Eiropas
Savienībā bija sasniegts tas mērķis, uz kuru tika virzīta visa valsts attīstība
pēdējos desmit gadus. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij salīdzinoši
īsā laikā bija izdevies sasniegt ievērojamu progresu. Progresu, uz ko citas
valstis iet gadiem un gadu desmitiem. Tomēr tagad mēs esam spiesti secināt –
pēc šī mērķa sasniegšanas gan valsts vara, gan sabiedrība ieslīga zināmā
pašapmierinātībā. Šķita, ka sasniegtais pats par sevi ir valsts un tās
iedzīvotāju labklājības garants. Straujā ekonomiskā augšupeja deva mums
pārliecību, ka īsā laikā arī mēs celsim savu dzīves līmeni līdz Rietumeiropas valstu
labklājībai. Šodien mums jāatzīst, ka bija nepieciešama stingrāka valsts
budžeta disciplīna. Budžeta izdevumi nedrīkstēja pārsniegt ieņēmumus, bet –
tieši otrādi – bija jāveido uzkrājumi. Tomēr diemžēl politiķi nespēja
pietiekami skaidri un nepārprotami paskaidrot, argumentēt, pārliecināt par
šādas rīcības nepieciešamību sabiedrību, arodbiedrības un nevalstiskās
organizācijas. Šodien mums jāatzīst, ka bija nepieciešama ne tikai valsts
attīstības vīzija, bet arī skaidri definēti stratēģiskie virzieni un taktiskie
uzdevumi.
Tādēļ šobrīd ir jāmeklē risinājums
jautājumam – ko darīt tālāk. Jādefinē stratēģiskie mērķi, jāiesaista to
izstrādē dažādu nozaru eksperti, Latvijas inteliģence un citi, kas gatavi
līdzdarboties, lai valstij būtu gan skaidri mērķi, gan stratēģija, gan taktika.
Un, manuprāt, valsts prioritātēm ir jābūt šādām:
– eksportspējīgas
produkcijas ražošana un valsts eksportspējas veicināšana,
– inovācijas un uz
zināšanām balstīta sabiedrība,
– eiro ieviešana iespējami
īsākā laika posmā
– un, protams, valsts
enerģētiskā drošība.
Dāmas un kungi!
Šogad aprit pieci gadi,
kopš Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas alianses
dalībvalsts. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ļāvusi mums īsā laikā
realizēt daudzus projektus valsts attīstībai. Ar Eiropas Savienības fondu
palīdzību veiktas vērienīgas investīcijas valsts un pašvaldību infrastruktūrā,
izglītībā, uzņēmējdarbībā un citās jomās. Dalība Eiropas Savienībā mums ļāvusi
ne tikai piesaistīt apjomīgu finansējumu, bet arī rēķināties ar divdesmit sešu
partnervalstu politisku atbalstu. Eiropas Savienība turpina būt mūsu
stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības garants.
Savukārt – mūsu dalība
NATO ir devusi valstij līdz šim nebijušas drošības garantijas. Ar līdzdalību
šajā kolektīvās drošības sistēmā, piedalīšanos alianses starptautiskajās
misijās un sadarbību starptautiskās drošības uzturēšanā Latvija šo piecu gadu
laikā pierādījusi sevi kā uzticamu un prognozējamu partneri. Šajās svētku
dienās saņēmām traģisku vēsti par divu Latvijas karavīru bojāeju operācijas
laikā Afganistānā. Sērojot par Latvijas karavīru zaudēšanu, mums katram ir
jāsaprot, ka šīs ir saistības, kuras Latvija kā alianses dalībvalsts ir
uzņēmusies, un mums tās ir jāievēro, jo mūsu sabiedrotie ar mums rēķinās, mūs
novērtē un mums uzticas. Stiprinot NATO, mēs stiprinām arī savu drošību.
Atzīmējot dibināšanas 60.gadadienu, NATO ir sevi apliecinājusi kā spēcīgākā
militārā alianse pasaulē. Un Latvija ir šīs alianses pilntiesīga dalībvalsts.
Godātie kolēģi! Dāmas un
kungi!
Nenoliedzami, katram
Latvijas iedzīvotājam vissvarīgākie ir pašu mājās notiekošie procesi. Vēlme
līdzdarboties un sekmēt Latvijas attīstību ir radījusi pozitīvu tendenci
Latvijas sabiedrībā – cilvēki arvien aktīvāk iesaistās politiskajos procesos.
Tomēr ir būtiska atšķirība starp dalību pasākumā, mītiņā, demonstrācijā vai
diskusijā ar kādu amatpersonu un pastāvīgu iesaistīšanos valsts politikā un tās
veidošanā. Tāpēc es gribētu aicināt Latvijas iedzīvotājus vēl aktīvāk
piedalīties sabiedriski politiskajās aktivitātēs, iesaistoties jau esošajās
politiskajās un nevalstiskajās organizācijās vai dibinot jaunas. Pats galvenais
– ir nepieciešami skaidri mērķi. Un programma, kā šos mērķus sasniegt. Jo runa
ir nevis par politisko organizāciju kvantitāti, bet gan par kvalitatīvu
politiku. Es esmu pārliecināts, ka cilvēks, kuru interesē valsts nākotne,
nedrīkst būt vienaldzīgs. Tikpat skaidrs ir arī tas, ka nedrīkst būt
pretnostatījums starp parlamentu un sabiedrību, jo Saeimu ir ievēlējusi
sabiedrība. Vēlēšanas ir un paliek tieša vēlētāju, tātad sabiedrības gribas
izpausme. Tātad jebkurš parlamentā ievēlēts politiķis neatkarīgi no partijiskās
piederības pārstāv noteiktu sabiedrības daļu. Līdz ar to katra Latvijas
iedzīvotāja interesēs ir iesaistīties politiskajos procesos.
Jau pēc mēneša Latvijā
gaidāmas vēlēšanas – jauno novadu un pilsētu pašvaldību, kā arī Eiropas
Parlamenta vēlēšanas. Lai cilvēki varētu izdarīt pamatotu izvēli, kam
uzticēties savā novadā, kam uzticēt mūsu valsts interešu aizstāvību Eiropā, ir
svarīgi izvērtēt, ko piedāvā Latvijas politiskie spēki. 6.jūnija vēlēšanas
uzskatāmi parādīs vēlētāju pašreizējo noskaņojumu un uzticību vienam vai otram
politiskajam spēkam un to paustajiem uzskatiem. Tāpēc es aicinu visus Latvijas
pilsoņus būt aktīviem un izdarīt savu izvēli balsojot. Sabiedrības aktivitāte
skaidri pierādīs, cik mēs esam ieinteresēti pārmaiņās un kam mēs vēlamies
uzticēt šo pārmaiņu realizāciju.
Cienītās dāmas! Godātie
kungi!
Šodien Latvijas Republika
svin Neatkarības deklarācijas pasludināšanas deviņpadsmito gadadienu.
Deviņpadsmit atjaunotās Latvijas gados esam pieredzējuši daudz. Ir bijis liels
optimisms un gaidas jau drīz sasniegt Rietumeiropas valstu attīstības un
pārticības līmeni. Ir bijušas cerības. Ir bijuši nozīmīgi panākumi. Neliegsimies
– bijušas arī vilšanās. Tomēr šie deviņpadsmit gadi pierādījuši mūsu valsts
dzīvotspēju. Esmu pārliecināts, ka, par spīti grūtībām, neviens nešaubās –
1990.gada 4.maijā izdarītā izvēle bija vienīgā pareizā. Tāpēc es vēlos
pateikties visiem, kas piedalījās Latvijas neatkarības atjaunošanā. Visiem, kas
pirms divdesmit gadiem veidoja Baltijas ceļu. Visiem, kas balsoja par Latvijas
Republikas Neatkarības deklarāciju. Visiem, kas aizstāvēja mūsu brīvības ilgas
toreizējā PSRS tautas deputātu kongresā. Visiem, kas nosargāja tikko atgūto
neatkarību uz barikādēm 1991.gadā. Paldies visiem, kuri toreiz ticēja un arī
tagad tic stiprai Latvijas valstij.
Dievs, svētī Latviju!
(Tiek atskaņota valsts himna.)
Sēdes vadītājs. Godātais
Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi!
Līdz ar to pasludinu
šodienas svinīgo sēdi par slēgtu.
Aicinu visus klātesošos uz
šampanieti Sarkanajā zālē un pēc tam uz kopīgu fotografēšanos Saeimas pagalmā.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas
pavasara sesijas 3.(svinīgā) sēde
2009.gada
4.maijā