Frakciju viedokļi

2009.gada 30.aprīlī

 

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji!

Tiešraidē no Saeimas nama Sarkanās zāles skan „Frakciju viedokļi”. Un tūlīt Saeimas deputāti jūs informēs, par ko šodien tika lemts un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātam Arturam Krišjānim Kariņam. Lūdzu!

 

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, radioklausītāji! Šodien Saeima pēc garām debatēm tomēr noraidīja Darba likuma grozījumus, kuri, manuprāt un „Jaunā laika” domām, apgrūtinātu uzņēmējdarbības vidi, jo paredzēja prasīt no uzņēmējiem kārtējos papīrus; manuprāt, tas būtu apgrūtinājis godīgos uzņēmējus un faktiski nebūtu veicinājis to, kas valstij visvairāk interesē, tas ir, mazināt nodokļu nemaksāšanu un strādāšanu bez darba nodokļiem.

Debates bija ļoti asas, bet arī norādīja uz nepieciešamību atrast labāku risinājumu. „Jaunais laiks” neatbalsta šādus grozījumus, kas apgrūtina uzņēmējdarbības vidi. „Jaunais laiks” uzsver, ka ir jāatrod līdzsvars starp valsts interesēm, tas ir, iekasēt nodokļus, un uzņēmēju interesēm, lai viņi varētu ar pēc iespējas mazām prasībām, mazām formalitātēm un mazām kontrolēm veikt savu darbību.

Mūsu arguments tika saklausīts, un Saeima kopumā noraidīja šos grozījumus.

Valdība šobrīd strādā pie valsts budžeta grozījumiem, strādā pie tā, lai mēs varētu mūsu valsti izvest no šīs ekonomiskās krīzes. Esmu pārliecināts, ka mēs to varēsim, esmu pārliecināts, ka šodienas grūtie apstākļi mums pāries un, kad krīze būs pagājusi, mūsu valsts aparāts būs mazāks, lētāks un, kā tagad mīl teikt, efektīvāks.

Noslēgumā es visiem gribu novēlēt jaukas gaidāmās brīvdienas un jaukas 4.maija svinības! Paldies.

 

Vadītāja. Paldies „Jaunā laika” frakcijas deputātam Kariņa kungam.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirmām kārtām es vēlos paust savu viedokli un mūsu frakcijas viedokli par grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām”.

Šodien „Saskaņas Centrs” piedāvāja atbrīvot no nodokļiem un nodevām cilvēkus ar īpašām vajadzībām, invalīdus. Mūsu frakcijas deputāts Rubiks savā priekšlikumā raksta: jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (izņemot smagas invaliditātes, I un II grupas invalīdu, pensijas). Bet diemžēl šis mūsu ierosinājums netika atbalstīts un tika Saeimā noraidīts.

Otrām kārtām īsi un kodolīgi izstāstīšu par grozījumiem Autopārvadājumu likumā. Diemžēl Ministru kabinets 24.martā apstiprināja grozījumus Autopārvadājumu likumā, manuprāt, ļoti neveiksmīgi precizējot atsevišķu pasažieru pārvadājumu veidu definīcijas un līdz ar to samazinot iespēju veikt neregulārus pasažieru pārvadājumus starp pilsētām.

8.aprīlī Saeimas vairākums nobalsoja par Autopārvadājumu likuma grozījumu nodošanu komisijām. Bet šodien „Saskaņas Centram” ar „Jaunā laika”, „Pilsoniskās Savienības”, PCTVL un „Sabiedrības citai politikai” deputātu palīdzību izdevās panākt to, lai šie grozījumi, kuri ir vērsti pret „maršrutniekiem”, pret neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem, tiktu noraidīti. Tātad tie uzņēmēji, kuri nodarbojas ar neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem, varēs arī turpmāk to mierīgi darīt.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Tautas partijas frakcijas deputāts Jānis Porietis. Lūdzu!

 

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tautas partijas frakcija šodien atbalstīja gan Ministru kabineta iesniegto likumprojektu tālāku virzību, gan arī balsoja par Saeimas komisiju atbalstītiem likumprojektiem.

Izņēmums bija likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, kuru šeit jau minēja. Par to gan Tautas partijas frakcijā, gan arī šodien Saeimas sēdē izraisījās spraigas diskusijas. Šo grozījumu būtība ir samazināt nelegālo nodarbinātību, tas ir, to, ka darba ņēmēji tiek nodarbināti bez darba līguma. No vienas puses, kā tas arī izskanēja debatēs, protams, darba līguma kopijas atrašanās tuvāk darba ņēmējam var veicināt nelegālās nodarbinātības mazināšanos. Taču, no otras puses, Darba likums jau nosaka, ka darba līguma vienam eksemplāram ir jābūt pie darba ņēmēja. Kopija, kas tiek prasīta šajā grozījumā, ir tikai kopija bez oriģināla juridiskā spēka. Protams, darba līguma esamību var pārbaudīt gan VID datu bāzē, tātad elektroniski, gan problēmu gadījumā pieprasīt darba devējam līguma oriģinālu.

Mūsuprāt, šādi grozījumi nevajadzīgi sarežģī darba devēju ikdienu un faktiski, kā jau minēju, palielina birokrātijas slogu, un tāpēc tāds kā Zālamana spriedums bija – atdot šo likumprojektu atpakaļ Sociālo un darba lietu komisijai.

Tautas partijas frakcija vakar pieņēma lēmumu aicināt sasaukt atklātu valdības ārkārtas sēdi, kura būtu veltīta ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai Latvijā. un Nav šaubu, ka budžeta izdevumu samazināšana un strukturālas reformas ir neizbēgams nosacījums, lai saņemtu starptautisko aizdevumu. Taču izdevumu samazināšana ir tikai viens no valdības uzdevumiem. Tikpat neatliekams uzdevums būtu ekonomiskās aktivitātes atjaunošana, kas nozīmē ievērojami lielāku atbalstu uzņēmējdarbībai, paātrināti ieplūdinot Latvijas ekonomikā Eiropas struktūrfondu līdzekļus, kā arī maksimāli samazinot birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai.

Faktiski gan sabiedrībai, gan uzņēmējam ir nepieciešams dot skaidru signālu, ka valdības rīcība ir ne tikai budžeta samazināšanas virzienā, bet ka ir arī pozitīvs redzējums par to, kā atdzīvināt ekonomisko aktivitāti.

Un, protams, samazinot budžetu, rūpīgi ir jāizvērtē katras reorganizējamās skolas, muzeja, bibliotēkas, slimnīcas vai citas iestādes nozīme Latvijā, lai nebūtu sasteigtu lēmumu ar negatīvu ietekmi uz Latvijas nākotni.

Aicinām koalīciju veidojošos politiskos spēkus panākt vienotu izpratni, ka tikai ar izlēmīgiem pasākumiem ekonomikas stimulēšanā var panākt cerēto efektu – tautsaimniecības augšupeju.

Un, protams, izmantojot izdevību, šajās pavasarīgi siltajās dienās es gribu visus sveikt gan ar Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, gan ar Darba svētkiem, gan arī ar Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu. Sveiciens jums šajos svētkos, un lai labs noskaņojums!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Jānim Porietim.

Frakciju viedokļus turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

 

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā mēs veicām veselu virkni grozījumu, kas vērsti uz vides, teritoriju aizsardzību, struktūru sakārtošanu. Tie ir saistīti ar valsts pārvaldes strukturālo reformu. Tāpēc visu nacionālo parku – Gaujas, Rāznas, Slīteres nacionālā parka un – dabas rezervātu – Teiču, Moricsalas, Krustkalnu dabas rezervāta – administrācijas tiek reorganizētas, šajās teritorijās administrēšana no 2009.gada 1.jūnija notiek ar Vides ministrijas pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes – Dabas aizsardzības pārvaldes – struktūru. Šis centrs varētu atrasties Siguldā. Tāpēc nozīmīgi būtu šo teritoriju administrācijām zināmā veidā pārkārtoties, un reāli tiks ieekonomēti arī līdzekļi, šos administratīvos izdevumus samazinot.

Nozīmīgi ir grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kuri šodien tika skatīti. Tiek mainīti zemes izmantošanas un saglabāšanas noteikumi, kā arī nosacījumi bioloģiskajai lauksaimniecībai un lauksaimniecības kultūru integrētajai audzēšanai. Tas vairāk ir saskaņā ar Eiropas Savienības regulējumu.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) jeb Zaļās partijas un Zemnieku savienības kopējie saraksti pašreiz… kā saka, ir beigušas iesniegt pašvaldību vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus. Mūsu kopējie saraksti 72 pašvaldībās tika iesniegti. Kā jūs zināt, pašvaldību vēlēšanas tagad jau notiks jaunajās administratīvajās teritorijās, tātad 109 novados un 9 republikas pilsētās. Jums, cienījamie radioklausītāji, būs jāizdara izvēle, par kādiem politiskajiem spēkiem balsot.

Tāpat arī Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti jau intensīvi strādā pie vēlēšanu kampaņām, un jums dota iespēja izvēlēties tos cilvēkus, tos aktīvos politiķus, kuri būtu gatavi aizstāvēt Eiropā jūsu intereses, lai mums, arī mūsu zemniekiem, nosacījumi Eiropas Savienībā būtu vienlīdzīgi – kā visā pārējā Eiropas Savienībā.

Es saprotu, ka laukos notiek intensīvi sējas darbi. Un ir pareizs tas mūsu, latviešu, teiciens: „Ko sēsi, to pļausi.” Tāpēc novēlu zemniekiem izturību un līdzekļus un labi veikt šos lauku darbus.

Noslēgumā gribu apsveikt visus mūsu valsts iedzīvotājus sakarā ar mūsu valsts nozīmīgajiem svētkiem, kuri ir maija sākumā, 1.maijā un 4.maijā, – tātad ar Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Šķestera kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Tagad runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Anatolijs Mackevičs. Lūdzu!

 

A.Mackevičs (LPP/LC frakcija).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Šodien esam saņēmuši Ministru prezidenta atbildi uz deputātu jautājumu, vai Ministru kabinets savā darbībā ignorēs tiesiskās paļāvības principu un jau šogad samazinās bezdarbnieku pabalstus, grozīs māmiņu algas un ģimenes valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus. No Valda Dombrovska atbildes noprotams, ka Labklājības ministrija jau gatava izmainīt minēto pabalstu saņemšanas nosacījumus un kārtību, kas samazinās ienākumus ģimenēm ar bērniem un bez darba palikušajiem.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija atkārtoti uzsver, ka kategoriski iebilst pret jebkāda veida valsts atbalsta mazināšanu ģimenēm ar bērniem un vēršanos pret sabiedrības sociāli neaizsargātajiem slāņiem.

Nav izprotama arī valdības attieksme pret pedagogiem. Gan skolotāji, gan bērnu vecāki iespējami ātrāk grib skaidrību skolu reformu jautājumā. No ministrijas puses ir bezatbildīgi katru dienu nosaukt atšķirīgus skaitļus, cik skolu reformēs un cik skolotāju paliks bez darba. Vakar notika Latvijas skolotāju kongresa noslēguma plenārsēde. Latvijas Pirmā partija un „Latvijas Ceļš” atbalsta skolotāju taisnīgās prasības par lauku skolu saglabāšanas nepieciešamību un samērīgu atalgojumu pedagogiem.

Ir atnācis pavasaris, ko izjūtam arī frakcijā. Pie LPP/LC frakcijas loga ligzdo sudrabkaija. Tika izteikti minējumi, ka tā ir pārcēlusi savu ligzdu no Finanšu ministrijas jumta pēc Ministru prezidenta un finanšu ministra pēdējo dienu skaļajiem paziņojumiem par jaunajiem vecākiem paredzētā atbalsta samazināšanu. Pie loga blakus kaijai izvietota web kamera, lai līdz brīdim, kad būs izšķīlušies mazuļi, kaijas gaitām arī citi interesenti varētu sekot mājaslapā, kuras adrese www.lpp/lc.lv.

Novēlu visiem radioklausītājiem un Latvijas iedzīvotājiem priecīgas brīvdienas, labi atpūsties un ģimenes lokā sagaidīt Darba svētkus – 1.maiju – un Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu – 4.maiju.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Mackeviča kungam.

Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vārdā, kā ierasts, runās frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!

 

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja samērā daudzus likumu grozījumus. Vairumu atbalstīja vienu, valdības iesniegto, kas skar autopārvadājumu jautājumus, neatbalstīja. Neatbalstīja arī Sociālo un darba lietu komisijas pēc Valsts Darba inspekcijas ieteikuma tapušo rosinājumu noteikt, ka struktūrvienībās jāatrodas arī darba līgumu kopijām, pret kuru visvairāk iebilda tieši Latvijas Darba devēju konfederācija. Tā ka šis jautājums droši vien būs jārisina turpmāk, skatot jau daudz plašākus grozījumus saistībā ar Darba likumu.

Jāpiebilst, ka šobrīd valdība turpina darbu pie šā gada budžeta grozījumiem, kas neapšaubāmi nozīmē arī visai būtiskas izmaiņas valsts padotības, pakļautības iestāžu uzbūvē, iestāžu likvidēšanu, iestāžu apvienošanu. Taču šīs ir izmaiņas, kas ir vajadzīgas mums pašiem, jo esam apkrāvušies ar ļoti daudzām liekām funkcijām. Šīs izmaiņas vajadzīgas arī tāpēc, lai jūlijā valsts kasē ieplūstu Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizdotā nauda, bez kuras diemžēl pilnā apjomā izmaksāt algas, pensijas un pabalstus vairs nebūs iespējams. Reāli tas varētu nozīmēt to, ka šī izmaksa varētu kavēties; tas varētu liecināt par to, ka Latvija diemžēl pāriet jau tādā ļoti riskantā statusā.

Šajā sakarībā neapšaubāmi, ka, neiebilzdami pret šādu procesu kopumā, mēs uzskatām, ka nebūtu pieļaujama valstij būtisku funkciju likvidēšana šādas īsināšanas rezultātā.

Un īpaši sekosim līdzi tam, lai tas labais darbs, kas iesākts, iepriekšējā tieslietu ministra Gaida Bērziņa vadībā nostiprinot Valsts valodas centra, kura būtiska funkcija – valodas lietošanas kontrole, tomēr nepazustu. Vakar frakcijā uzklausījām gan paša Valsts valodas centra, gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Tieslietu ministrijas pārstāvju viedokli, vai būtu pieļaujama Valsts valodas centra pārvietošana uz Izglītības un zinātnes ministriju, kur tas iekļautos kādā plašākā aģentūrā. Pret to mums ir vairāki būtiski iebildumi. It sevišķi tādi, ka kontrolējošā funkcija tomēr nevar atrasties zem viena jumta ar politikas īstenošanu. Un arī tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrijas funkcija, kas ir saistīta ar izglītības sfēras pārraudzību, tomēr ir šaurāka nekā valodas lietošana dažādās sabiedrisko pakalpojumu jomās – gan transporta, gan tirdzniecības, gan citās, kas skar tieši iedzīvotāju intereses.

Jāteic, ka mūsu viedoklis pilnībā sakrīt ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku viedokli. Mazliet atšķirīgs un neskaidrāks bija Tieslietu ministrijas viedoklis, kurš pieļāva tādas vai citādas izmaiņas, bet par tām mēs diskutēsim, jo tiešām uzskatām, ka šādas izmaiņas nebūtu pieļaujamas.

Nobeigumā vēlos arī mūsu frakcijas deputātu vārdā sveikt visus Latvijas pilsoņus un iedzīvotājus ar Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas gadadienu un 4.maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas gadadienu.

Uz redzēšanos!

 

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Grīnblata kungam.

Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Vladimiram Buzajevam. Lūdzu!

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Valdība ir nolēmusi izpildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā „Andrejeva pret Latviju” veidā, kādu pasaule vēl nav pieredzējusi. Nevis palielināt pensijas nepilsoņiem, bet gan samazināt tās Latvijas pilsoņiem, atņemot viņiem tiesības uz darba stāžu, kas līdz 1991.gadam tika uzkrāts ārpus Latvijas. Šajā sakarā labklājības ministram tika uzdots jautājums, atbildē uz kuru viņš kļūdaini apgalvoja, ka ministrijas sagatavotais likumprojekts skars tikai 317 Latvijas pilsoņus un kopējais viņiem nodarītais zaudējums triju gadu laikā sastādīs tikai 450 tūkstošus latu. Trīs gadus pēc likumprojekta ieviešanas diskriminējamo pilsoņu skaits, pēc mūsu aprēķiniem, sastādīs 12 tūkstošus cilvēku, tas ir, 35 reizes vairāk, nekā to ir sarēķinājusi Labklājības ministrija. Atņemot no pensijas vidēji 38 latus mēnesī, šiem cilvēkiem nodarītais zaudējums sastāda 4,5 miljonus latu, tātad desmit reizes vairāk, nekā to sarēķināja ministrija.

PCTVL pieprasa atsaukt skandalozo likumprojektu, kas ir no Ministru kabineta, un vēlas paust bažas, ka valdības aprēķini, saņemot ārvalstu aizņēmumus un tos sadalot, varētu būt tikpat neprecīzi un kļūdaini.

Sakarā ar augstāk minēto ļoti svarīgs visiem jaunajiem pensionāriem ir jautājums par divpusējiem Latvijas līgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju, kuri, starp citu, paredz arī savstarpēju darba stāža uzskaiti.

Labklājības ministrs mums ir atbildējis, ka ar Krievijas ekspertiem tikšanās notika 1.aprīlī, puses pēc tikšanās negrib viena otru redzēt un turpmāk sazināsies ar vēstulēm. Ar Baltkrieviju pēdējā vēstuļu apmaiņa bija pagājušā gada 22.decembrī, un jau četrus mēnešus no Baltkrievijas nav atbildes.

Ministrs izvairījās no atbildes uz tiešiem mūsu jautājumiem, vai šie līgumi stāsies spēkā līdz gada beigām. Klusums šajā gadījumā ir mūsu bažu apstiprinājums.

Otrs jautājums. Par bezdarbu. Pēc bezdarba līmeņa mēs esam otrajā vietā Eiropas Savienībā, bet valdība nedara neko, lai atrisinātu problēmu. Lai palīdzētu valdībai, šodien ielās notiks bezdarbnieku gājiens, kuru organizē PCTVL kopā ar celtnieku arodbiedrībām. Marša sākums no Nodarbinātības Valsts dienesta ēkas Jēzusbaznīcas ielā 11 šodien pulksten 17.00. Pulksten 17.30 arī pie Ministru kabineta ēkas būs sapulce. Aicinu piedalīties!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Vladimiram Buzajevam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Sandra Kalniete. Lūdzu!

 

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Man šodien pienākas runāt pēdējai un ir tāda sajūta, ka mani kolēģi jau ir pateikuši visu, kas šodien ir noticis Saeimas sēdē.

Tāpēc es gribu runāt par vairākām lietām, kas ir netiešāk saistītas ar Saeimas darbu.

Šobrīd viens no satraucošākajiem faktiem, kas ir nonācis līdz Saeimai, ir izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes 24.aprīlī valdības ārkārtas sēdē izteiktais ierosinājums nodot Misiņa bibliotēku Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, bet Latvijas Akadēmisko bibliotēku – apvienot ar augstskolu bibliotēkām, sadalot šos krājumus atbilstoši augstskolu profilam.

Partija „Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka šāda sasteigta un nepārdomāta bibliotēku pārstrukturēšana tiešām apdraud Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un Misiņa bibliotēkas pastāvēšanu.

Mēs runājam par bibliotēku ar gadsimtiem ilgu vēsturi un tradīcijām, katrā sevi cienošā Eiropas valstī ir Akadēmiskā bibliotēka.

 „Pilsoniskās Savienības” deputātiem nav izprotams iecerētās apvienošanas ieguvums, jo Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nav atbilstošu telpu unikālo bibliotēkas krājumu pienācīgai izvietošanai. Iecere Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu un reto grāmatu un Misiņa bibliotēkas krājumus sadalīt un pārvietot daļu no tiem uz depozitāriju, Nacionālās bibliotēkas depozitāriju Silakrogā, faktiski nozīmētu šīs bibliotēkas likvidāciju.

Es vēršos ar aicinājumu pie visiem radioklausītājiem to nepieļaut un aktīvi paust savus iebildumus pret šādām metodēm Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumu samazināšanā. Ekonomija ir jāatrod citur – samazinot gan nevajadzīgo aģentūru skaitu, gan arī pārspīlēto to ierēdņu daudzumu, kuri nodarbojas ar izglītības sistēmas pārraudzīšanu.

Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Janīna Kursīte ir vairākkārt ierosinājusi iekļaut šo jautājumu arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darba kārtībā, taču pagaidām vēl arvien tas nav izdarīts. Strazdiņa kungs, kurš pārstāv to pašu politisko partiju, ko ministre Koķe, acīmredzot nevēlas sagādāt nepatīkamus brīžus savai kolēģei.

„Pilsoniskās Savienības” deputāti turklāt ierosina šīs komisijas deputātiem apmeklēt Latvijas Akadēmisko bibliotēku, tāpat kā nesen, kad deputāti iepazinās ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību.

Šobrīd rit valdības ārkārtas sēde par budžeta jautājumiem, un es gribu teikt, ka sabiedrībā arvien pieaugošā neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti, kļūst nomācoša. Faktiski kopš 12.decembra, kad tika pieņemti budžeta grozījumi, valsts ik dienu, ik nedēļu, ik mēnesi tērē vairāk, nekā budžets to šobrīd atļauj.

Mēs vēl arvien dzīvojam uz parāda. Šobrīd tāpēc, ka nav izpildītas saistības, kuras mēs uzņēmāmies, noslēdzot vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, valsts ir palaidusi garām 1 miljardu no šā aizdevuma un ir spiesta par trīsreiz augstākiem procentiem pirkt jeb aizņemties dārgāku naudu komercbankās. Drīz tuvojas termiņš otrajam miljardam. Es ļoti aicinu tos ministrus, kas nevar izšķirties, kā un kur optimizēt savus izdevumus, tomēr saņemties un šos nepatīkamos lēmumus pieņemt. Atliekot tie nekļūs vieglāki, vilcinoties mēs tikai arvien pasliktinām savu situāciju.

Es arī gribu nobeigumā apsveikt visus radioklausītājus gan Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas gadadienā, gan arī Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienā. Pēc gada mēs svinēsim 20 gadus, kopš tika pieņemta 4.maija deklarācija. Es ceru, ka šo jubileju mēs sagaidīsim priecīgākā noskaņojumā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātei Sandrai Kalnietei.

Līdz ar to pārraide „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu.

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”