Latvijas Republikas 9.Saeimas

ārkārtas sesijas sēde

2008.gada 6.augustā

pulksten 12.00

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas ārkārtas sesijas sēdi.

Sēdes darba kārtībā ir viens jautājums – lēmuma projekts „Par apakškomisijas izveidi Satversmes grozījumu izstrādei”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 117.pantu šis lēmuma projekts ir uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, un tāpēc es īsumā vēlreiz izstāstīšu procedūru, jo patstāvīgie priekšlikumi Saeimas darba kārtībā tiek iekļauti samērā reti.

Tātad mums ir jālemj pirmām kārtām par to, vai mēs šo patstāvīgo priekšlikumu skatīsim šodienas sēdē. Ja kaut vienam deputātam ir iebildumi, tad tādā gadījumā mēs, vienam deputātam uzstājoties „par”, vienam – „pret”, ar balsojumu lemsim par to, vai mēs šo patstāvīgo priekšlikumu iekļaujam nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā.

Ja tiek noraidīts priekšlikums šo jautājumu iekļaut nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā, tad tādā gadījumā mums ir tiesības lemt par to, vai mēs šo patstāvīgo priekšlikumu nododam vienai vai vairākām komisijām. Ja tiek noraidīts arī šis priekšlikums, tad tādā gadījumā patstāvīgais priekšlikums ir uzskatāms par noraidītu.

Un tātad, kā es jau teicu, šodienas darba kārtībā ir patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts „Par apakškomisijas izveidi Satversmes grozījumu izstrādei”, ko vienlaikus ar prasību sasaukt šo ārkārtas sesiju ir iesnieguši 34 Saeimas deputāti – Sandra Kalniete, Nils Ušakovs, Jānis Urbanovičs, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Gunārs Laicāns un citi.

Tātad man ir jautājums: vai kādam ir iebildumi pret to, ka šis lēmuma projekts, šis patstāvīgais priekšlikums, tiek izskatīts šodienas sēdē? (No zāles: „Ir iebildumi!”) Tātad deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē.

Jautājums: vai mēs šo patstāvīgo priekšlikumu skatīsim nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā?

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”. Runas laiks ir 5 minūtes.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es esmu pret šāda jautājuma izskatīšanu. Un kāpēc?

Pirmām kārtām tagad neko nedrīkst nepārdomāti sasteigt. Ir nepieciešama ļoti nopietna notikušā analīze. Jācenšas izprast arī referendumā zaudējušo cilvēku rūgtumu, jo tas, ko šodien izdarīja „Jaunais laiks”, neierazdamies pat uz Valsts prezidenta sasaukto ārkārtas sēdi, liecina par daudz ko. Tikai nezin kāpēc pēc tam ir atsauces uz Valsts prezidentu. Tad viņš atkal, izrādās, ir vajadzīgs.

Pie šīs smagās sakāves – 600 000 pret 900 000 –, kāda tad īsteni ir tautas griba – tautas vairākuma vai tautas mazākuma? Vai tiešām mums nav nopietni jāizvērtē viss šis pusotrs miljons, nevis tikai viena daļa no šā pusotra miljona?

Jā, 600 000 pilsoņu viedoklis ir svarīgs. Tas, neapšaubāmi, ir jāizanalizē un jāizprot, ko šie cilvēki ir domājuši un kāpēc viņi ir gājuši uz šiem iecirkņiem. Bez tam ir jāizprot arī šie nemitīgie centieni visiem spēkiem graut Latvijas stabilitāti, kā nu kurš prot. Un kāpēc gan neieklausīties mūsu brāļu tautas Lietuvas premjera Ķirķila pieņēmumā un teiktajā, kas ir izplatīts internetā? Vai tiešam tas nav svarīgi? Un ja nu premjera Ķirķila teiktajā ir zināma daļa patiesības? Kurš to izskatīs?

Es gribētu atgādināt vēl arī to, ka mūs gaida pārāk daudz nopietnu pārbaudījumu šajā rudenī. Tūlīt pat mēs spriedīsim par budžetu, tūlīt mēs spriedīsim par to, kas tālāk notiks ar pensiju sistēmu, ar novadu reformu un tā tālāk. Domājot par visu to, ir nepieciešams nākt uz darbu un strādāt. Saeimas deputātiem nav atvaļinājuma, kā daudzi to bieži stāsta. Saeimas deputātiem ir jānāk uz darbu katru dienu. Arī to vajadzētu izprast.

Turklāt es nevaru neanalizēt dažu esošo Saeimas deputātu īpatnējos izteicienus, ka šī 9.Saeima tūlīt ir jāatlaiž. Šie deputāti šeit, Saeimā, saņem algu, pie tam ar visām piemaksām krietni lielāku nekā vidēji valstī, bet viņi nestrādā. Kāpēc viņi nestrādā – tas ir interesants jautājums. Taču tanī pašā laikā viņi mandātus nenoliek. Vai tas nav īpaši pētāms jautājums? Kāpēc jūs nenoliekat savus mandātus un traucējat citiem strādāt? Lai jūsu vietā nāk citi no jūsu partijām, viņi varbūt būs gudrāki un kaut ko darīs šeit.

Visa tā rezultātā, cienītie kolēģi no pozīcijas un no opozīcijas, izanalizēsim visu! Netrakosim! Mums nav nekur jāskrien, nekādi termiņi te nav jānoliek! Tas ir pilnīgi lieki. Saeima ir galvenā valsts iestāde Latvijā, un, ja mums šeit vairāk vai mazāk valdīs miers… Nu to saticību – to mēs piedomāsim klāt. Ja tas šeit būs, tad arī tauta nomierināsies. Mēģināsim saliedēt tautu, nevis pretstatīt 600 tūkstošus pret 900 tūkstošiem!

Tāpēc es aicinu noraidīt šādus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Sandrai Kalnietei. Viņa acīmredzot runās „par”.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs mani uzklausīsiet, jo es tiešām runāšu „par”. Par to, lai mūsu iesniegtais lēmuma projekts tiktu nodots izskatīšanai nākamajā, kārtējā, Saeimas sēdē.

Es esmu dziļi pārliecināta, ka, lai arī cik atšķirīgi mēs, pozīcija un opozīcija, interpretētu šos tautas nobalsošanas rezultātus, šos 608 tūkstošus vēlētāju, kuri ir pateikuši savu „par” šiem grozījumiem, nevar ignorēt, jo tas ir ļoti nopietns skaitlis.

Sabiedrība nefunkcionē pēc matemātikas principa, un tieši tāpēc, lai Saeima parādītu savu labo gribu, ka mēs esam gatavi raiti un ritmiski strādāt, mēs, 34 deputāti, esam nākuši klajā ar šo lēmuma projektu. Šajā lēmuma projektā faktiski ir aplūkots tikai pats grozījumu izstrādāšanas process. Mēs uzskatām, ka ir vairāki svarīgi jautājumi, par kuriem Saeimai kopīgi ir jāpieņem konkrēts lēmums. Ir jāizveido komisija (lēmuma projektā mēs gan esam ierakstījuši „apakškomisija”, bet debašu laikā to visu vēl var precizēt), kura izstrādātu Satversmes grozījumus. Tajā būtu jāiekļauj divi deputāti no katras frakcijas, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti. Turklāt būtu jāpieņem lēmums, kas uzdotu šai komisijai darba procesā pieaicināt arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas pārstāvjus un vēl citus valsts tiesību lietpratējus.

Un visbeidzot Saeimai būtu jāvienojas par skaidru darba grafiku, kas uzdotu darbu pie Satversmes grozījumu projekta pabeigt līdz 1.oktobrim ar mērķi pieņemt šos grozījumus galīgajā lasījumā Saeimas 2008.gada rudens sesijā.

Protams, šo priekšlikumu var noraidīt, bet tad es aicinu pozīcijas deputātus, kuru rokās ir visas kārtis, iesniegt citu priekšlikumu un parādīt, ka mēs esam sadzirdējuši to, ko cilvēki mums ir teikuši, un ka mēs esam gatavi bez tradicionālās vilcināšanās beidzot strādāt.

Es gribu teikt arī to, ka varas partijas šoreiz nevar pilnībā ignorēt opozīcijas deputātu viedokli, jo Satversmes grozījumus var pieņemt tikai ar divām trešdaļām deputātu balsu. Tātad mums ir jāatrod šis tilts, kas ļautu mums strādāt kopīgi. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Pareizi!”)

Es arī uzskatu, ka mēs nedrīkstam vilcināties ar Valsts prezidenta dotā uzdevuma izpildi, jo neaizmirsīsim, ka Valsts prezidenta rokās vēl arvien ir visspēcīgākais raita darba, mūsu raita darba, veicināšanas instruments – Saeimas atlaišana. Es gribētu cerēt, ka tad, ja mēs līdz… Jā, ierosināšana, pilnīgi pareizi!… Bet tie 608 tūkstoši, kuri nobalsoja „par”, es nešaubos, atnāks arī tad un šo Valsts prezidenta ierosinājumu atbalstīs. Tāpēc es jūs aicinu ļoti nopietni izturēties pret šo priekšlikumu un tā izskatīšanu nākamajā, kārtējā, sēdē atbalstīt.

Protams, to var arī noraidīt, un es par to nemaz nebūšu pārsteigta, jo šodien, kad desmit deputāti iesniedza priekšlikumu par debatēm un lūdza šīs debates pēc Valsts prezidenta uzrunas tomēr sarīkot, Saeimas priekšsēdētājs atļāvās šo priekšlikumu pat nelikt uz nobalsošanu. (No zāles: „Likums aizliedz!”) Kārtības rullis neatļauj Prezidijam pieņemt lēmumus, kurus noprotestē deputāti. Tos var apstiprināt tādā gadījumā, ja Saeimas sēdē par tiem balso.

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, es lūdzu jūs oficiāli pieņemt manu protestu pret to, ka jūs liedzat opozīcijai debates par visai valstij tik svarīgu jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Sandrai Kalnietei.

Ņemot vērā tikko kā izskanējušos nepatiesos apvainojumus, es informēju par to, ka šis jautājums tika saskaņots ar Saeimas juristiem, un vēlreiz atkārtoju, ka Saeimas kārtības ruļļa 23.pants paredz, ka Saeimas Prezidijs saziņā ar Frakciju padomi kārto ar Saeimas kārtības rulli un Saeimas lēmumiem nenoskaidrotus jautājumus. Līdz ar to Frakciju padomes un Saeimas Prezidija šodienas balsojums ir uzskatāms par reglamentējošu aktu, un līdz ar to debates nebija šodien iespējamas, jo tas būtu pretēji šim balsojumam. Šis jautājums ir saskaņots ar Saeimas Juridisko biroju.

Paldies deputātei Sandrai Kalnietei.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 42, atturas - 5. Patstāvīgais priekšlikums nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Cienījamie kolēģi! Es informēju, ka esmu saņēmis divus iesniegumus, kuros, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 144.pantu, tiek lūgts atļaut ziņot par balsošanas motīviem.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai. Runas laiks – piecas minūtes.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl šodiena ir pierādījusi, ka koalīcija bailēs no argumentiem ir spējīga pārkāpt pat likumu. Neievērojot Saeimas kārtības rulli, ar Frakciju padomes nevienprātīgu lēmumu nebija iespējamas debates pēc Valsts prezidenta uzrunas. Un „Jaunais laiks” nepiedalījās ārkārtas sesijas rīta sēdē, tā norādot uz demokrātijas pārkāpumiem mūsu parlamentā un uz to, ka patiesībā koalīcija joprojām ignorē Latvijas tautu.

Referendumā par grozījumiem Satversmē savas balsis atdevuši daudz vairāk Latvijas pilsoņu, nekā par valdošo koalīciju nobalsoja iepriekšējās vēlēšanās. Tas skaidri apliecina tautas neuzticēšanos pašreizējai politikai un tautas vēlmi pēc pārmaiņām valstī. Milzīgais referendumā nobalsojušo Latvijas pilsoņu skaits ir parādījis, ka pašreizējā valdošā koalīcija ir bankrotējusi.

Patiesi demokrātiskā valstī koalīcija respektētu tautas viedokli un ar godu atkāptos, demisionējot no savām pozīcijām gan parlamentā, gan valdībā. Diemžēl valdošā koalīcija ilgstoši ir demonstrējusi cinisku attieksmi pret jebkuru viedokli, kas norāda uz tās nespēju vadīt valsti.

Koalīcija joprojām spītīgi turas pie saviem krēsliem, ar katru nākamo dienu tādējādi degradējot valsts varas institūciju un ar neieklausīšanos tautā palielinot jau tā milzīgo plaisu starp varu un tautu.

Pirmais solis situācijas uzlabošanas virzienā varēja būt šīs ārkārtas sesijas sasaukšana, ko iniciēja Valsts prezidents. Bet tas, ka tajā ārkārtas sesijas sēdē tika liegta iespēja debatēt, pierāda, ka tas bija tikai ļoti fiktīvs solis.

Partija „Jaunais laiks” uzskata, ka ar šo vienu soli ir par maz, lai situācija valstī uzlabotos būtiski. Ir nepieciešama politiķu vienošanās par daudziem citiem valstij un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Joprojām pastāv bažas, ka atsevišķus koalīcijas politiķus uztrauc tas, ka KNAB turpina veiksmīgi darboties un izskatās, ka grūti sameklēt tā vadītāja postenim tādu personu, ko pieņemtu sabiedrība un kas būtu tanī pašā laikā gatava sagraut līdzšinējās biroja aktivitātes.

Spriežot pēc Tautas partijas biedra Gundara Bērziņa izteikumiem masu saziņas līdzekļos, ģenerālprokurors Jānis Maizītis joprojām ir kā dadzis acī atsevišķiem politiskiem spēkiem, un tas liecina par drīzu vēlmi reformēt prokuratūru. Joprojām valdības gaiteņos klīst drošības likumu grozījumi, un tas rada bažas par to pieņemšanas necaurspīdīgumu. Augstas amatpersonas, kurām uzrādītas apsūdzības smagos noziegumos, joprojām ieņem savus amatus, tā graujot ierēdņa statusa nozīmi. Parlamentā nav pieņemti būtiski grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri ļautu atbrīvot no kriminālatbildības personas, kas sniegušas liecību, lai atklātu organizētus grupējumus, shēmas un organizatorus. Krimināllikuma grozījumi, kas liegtu apžēlošanu bērnu slepkavām, ielikti politiķu atvilktnēs un nav guvuši tālāku virzību.

Tāpat, neskatoties uz mutiskiem solījumiem, netiek risināti daudzi sociāli jautājumi, tostarp vecāku pabalsta izmaksu turpināšana līdz bērna trīs gadu vecumam.

Likumdošanā nav precīzi noteikta atbildība par partiju finansēšanas pārkāpumiem. Nav noregulēti daudzi jautājumi, kas skar priekšvēlēšanu aģitāciju. Atsevišķas personas joprojām tiesājas par KNAB uzliktajiem sodiem par priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem, un valsts kasē tādējādi netiek atmaksāti vairāki miljoni latu.

Tik dramatiskā situācijā nav iespējams uzticības krīzi atrisināt tikai ar šiem Satversmes grozījumiem, kurus jūs negribat skatīt un negribat pieļaut to, ka to varētu darīt kopīgi.

Diemžēl Valsts prezidents arī ir izvairījies no pozīcijas un opozīcijas politiķu dialoga. Savukārt partija „Jaunais laiks”, uzsverot šādas rīcības nepieciešamību un valstisko nozīmību, uzskata, ka šāds dialogs ir jāuzsāk un ir jāpanāk vienošanās arī valstij būtiskos jautājumos.

Tāpēc mēs aicinām koalīcijas politiķus atrisināt arī citus būtiskus jautājumus, ne tikai Satversmes grozījumus. Nemāniet sevi, ka Satversmes grozījumi atrisinās visas problēmas mūsu valstī! Nevilcinieties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja izvēli un amatā apstipriniet tikai tādu kandidātu, kas ieguvis vismaz divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalstu, tādā veidā radot pārliecību, ka nākamais KNAB vadītājs nebūs politiski ietekmējams un baudīs lielu parlamenta atbalstu!

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījumi ir jāpieņem līdz šā gada 31.decembrim – ar regulējumiem, ko piedāvā KNAB. Šā likuma redakciju pieņemt arī ar divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalstu, tādā veidā garantējot šā likuma kvalitāti!

Pieprasīsim atbildīgajiem ministriem atstādināt no amata tās atbildīgās personas, kam tiesībsargājošās iestādes uzrādījušas apsūdzību! Paliekot amatā, tādi cilvēki grauj uzticību valsts pārvaldei un ierēdniecībai kopumā.

Iesniegt parlamentā valdības rīcības plānu ekonomiskās situācijas uzlabošanai! Jūs noraidījāt iespēju iesniegt šādu plānu, bet jūs neatbildējāt tiem tūkstošiem cilvēku, kas rudenī saņems savus rēķinus par dzīvokļiem. Kur lai viņi iet dzīvot – vai zem pasaulē dārgākā tilta?

Un līdz gada beigām pieņemt Kriminālprocesa likuma grozījumus, kas ļautu no kriminālatbildības atbrīvot personas, kas ar savām liecībām būtiski palīdzējušas organizētu grupējumu atklāšanā!

Mēs aicinām šos grozījumus, ko jūs šodien tik vieglprātīgi noraidāt, pieņemt līdz 18.novembrim. Un tā būtu simboliska dāvana, parlamenta un varas simboliska dāvana, savai tautai mūsu valsts deviņdesmitajā dzimšanas dienā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei – arī par balsošanas motīviem.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ļoti daudzi deputāti balsoja „pret” šo piedāvājumu, un es vēlos paskaidrot, kāda ir šī pozīcija, kādēļ „pret”.

Iepriekšējie runātāji centās samest visu vienā katlā, cerot, ka no tā nesaindēsies un paliks dzīvi, taču tā rīkoties tomēr ir ļoti nepareizi. Es vēlos jūs informēt, kāpēc mēs neesam atbalstījuši šo priekšlikumu un kāpēc šis priekšlikums arī nav nekādā ziņā atbalstāms. Un ir patiešām liels pārsteigums, ka bija deputāti, kas to atbalstīja. Proti, šis priekšlikums ir stingri novēlots un nekonkrēts, turklāt nekorekti juridiski sastādīts. Jo Saeima neveido kādas nenosakāmas apakškomisijas, Saeima veido speciālas komisijas, ja tas nepieciešams. Taču arī šoreiz tas nav nepieciešams, jo Saeimas Juridiskā komisija jau ir izveidojusi apakškomisiju darbam ar Satversmes grozījumu izstrādi, turklāt par šīs apakškomisijas izveidošanu ir vienbalsīgi nobalsojuši visi komisijas locekļi; par šīs apakškomisijas izveidošanu ir nobalsojuši arī šī konkrētā iesnieguma parakstītāji – Jānis Reirs un Solvita Āboltiņa, kā arī Aigars Štokenbergs. Un gribu jūs informēt, ka nav pieļaujama Saeimā tāda situācija, ka cilvēks, kas ir jau nobalsojis par kādas apakškomisijas izveidošanu, kurai tika dots šāds uzdevums, par to neinformē Saeimu, cenšas turēt galvu augsti paceltu un vienlaikus iebāzt to zemē. Jums visiem ir zināms, visas frakcijas ir informētas, ka apakškomisija ir izveidota, ir nosprausts jau konkrēts uzdevums, un tas tiks vēl precīzāk formulēts nākamajā nedēļā. Visiem komisijas pārstāvjiem ir dots uzdevums konsultēties ar frakcijām, kādā apjomā tās ir gatavas strādāt, pie cik liela apjoma grozījumiem, jo iesniegumi un priekšlikumi ir atšķirīgi.

Un līdz ar to jautājums pēc būtības nav šobrīd vairs skatāms, jo darbs pie Valsts prezidenta iniciatīvas – un ne tikai pie šīs, bet arī pie citām – ir jau uzsākts. Turklāt norādes uz kādu citu nekorektu rīcību ir pilnīgi noraidāmas, jo Juridiskā komisija jautājumu par apakškomisijas izveidi ir apspriedusi jau pavasara sesijā, vēl pirms referenduma, un ir vienojusies, ka, referenduma rezultātu uzzinot, būs skaidrs, cik plašs ir mandāts, ar kādu strādā apakškomisija.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Vai kādam ir priekšlikums nodot šo lēmuma projektu kādai no komisijām? (No zāles dep. J.Dobelis: „Nav!”) Priekšlikuma nodot komisijām nav. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to šīs ārkārtas sesijas sēdes darba kārtība ir izsmelta. Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts, Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Ilma Čepāne, Ina Druviete, Jānis Eglītis, Dzintars Jaundžeikars, Sandra Kalniete, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Aigars Kalvītis, Inguna Rībena, Andis Kāposts, Anna Seile, Ērika Zommere un Viktors Ščerbatihs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to šo Saeimas sēdi un ārkārtas sesiju pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas ārkārtas sesijas sēde pulksten 12.00

2008.gada 6.augustā

Par lēmuma projektu „Par apakškomisijas izveidi Satversmes grozījumu izstrādei”. (Nr.488/Lm9) (Dok. Nr.2782)
Priekšlikumi - dep. J.Dobelis (pret)
- dep. S.Kalniete (par)
Par balsošanas motīviem
- dep. S.Āboliņa
- dep. V.Muižniece
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs

Balsojumi

Lēmuma projekts "Par apakškomisijas izveidi Satversmes grozījumu izstrādei"
Datums: 06.08.2008. 12:17:30 bal001
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.2782 izskatīšanu nākošajā sēdē

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”