Latvijas Republikas 9.Saeimas

pavasara sesijas septiņpadsmitā sēde

2008.gada 3.jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 3.jūlija sēdi.

Sākam skatīt pirmo darba kārtības sadaļu - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.”

Pirmais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Līgas Blūmiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais priekšsēdētāj un godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu: „Apstiprināt Līgu Blūmiņu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.”

Lūdzu kolēģus atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Līgas Blūmiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Margaritas Osmanes apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Margaritas Osmanes apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”, kas paredz apstiprināt Margaritu Osmani par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.

Lūdzu kolēģus atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Margaritas Osmanes apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Edvīna Valbaka atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Edvīna Valbaka atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata” sakarā ar to, ka sasniegts likumā noteiktais amata pildīšanas maksimālais vecums.

Lūdzu kolēģus atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Edvīna Valbaka atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Pirms sākam skatīt šodienas sēdes darba kārtības nākamo sadaļu, mums ir jālemj par iespējamiem darba kārtības grozījumiem.

Juridiskā komisija lūdz izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 654/Lp9. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu iekļaut likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Robežsardzes likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad, cienījamie kolēģi, sāksim skatīt šodienas sēdes darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisija par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, kuru atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Saeimai iesniedza Valsts prezidents, diskutēja divas dienas, ļoti nopietni uzklausīdama likumprojekta autorus, tas ir, Pensionāru un senioru partiju, un likumprojekta virzības atbalstītājus - nevalstisko organizāciju „Sabiedrība citai politikai”, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, Latvijas Pensionāru federāciju, sabiedrību „Latvijas Pensionāru apvienība” un arīdzan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

Ļoti nopietnās diskusijās Sociālo un darba lietu komisija atkārtoti noskaidroja, kāda ir Latvijā situācija ar pensiju nodrošinājumu, un izskatīja arīdzan atzinumus. Proti, Sociālo un darba lietu komisija, diskutējot par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, izskatīja Finanšu ministrijas atzinumu, kurš ir negatīvs, un izskatīja arī Labklājības ministrijas atzinumu, kurš arī ir negatīvs. Un izskatīja arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu, kurš arī ir negatīvs.

Godātie kolēģi! Nevienu brīdi nevar noliegt, ka Latvijā valsts pensiju saņēmējiem - gan vecuma pensionāriem, gan cilvēkiem, kuri saņem invaliditātes pensiju, gan arī ģimenēm, kuras saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, šo pensiju apmērs ir nepietiekami augsts un ka ir nepieciešams to palielināt. Taču izskatāmais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” diemžēl runā tikai par vecuma pensionāriem. Nedz invalīdi, nedz bērni, kuri zaudējuši vecākus, šajā likumprojektā nav uzrunāti.

Godātie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka Saeima gan 2007., gan 2008.gadā ir pieņēmusi vairākus būtiskus grozījumus sociālās drošības likumu paketē. Un līdz ar to pašreiz situācija ir tāda, ka mēs skaidri un gaiši varam redzēt, ka ar nākamā gada oktobri Latvijā būs tā solītā vidējā pensija, kas pārsniegs 200 latus, - tāda, kādu solīja arī vairums partiju, kuras piedalījās 9.Saeimas vēlēšanās un pašreiz strādā parlamentā.

Kā tas tiek panākts? Lūk, izdarījām grozījumus likumā „Par valsts pensijām” - tos grozījumus, par kuriem Saeima jau ir nobalsojusi, kuri ir tapuši sadarbībā ar invalīdu organizācijām, ar pensionāru organizācijām un, protams, sadarbībā ar Labklājības ministriju. Tātad šogad ar 1.jūniju piemaksas pie valsts vecuma pensijas saņem visi tie pensionāri, kuri darba stāžu uzkrājuši līdz 1996.gadam (kopumā maksā par vienu darba stāža gadu 40 santīmus). Pavisam nesen Saeimā pieņēmām grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, ar kuriem skaidri un gaiši ir noteikts, ka ar nākamā gada 1.janvāri piemaksa pie pensijas, tas ir, piemaksa par katru darba stāža gadu līdz 1996.gadam (tātad līdz periodam, kad spēkā stājās pašreizējais likums „Par valsts pensijām”), nevarēs būt mazāka par 70 santīmiem, turklāt šī piemaksa var būt, protams, arī lielāka. Un Sociālo un darba lietu komisija ir stingri nolēmusi, ka strādās un vairākkārt uzrunās gan Ministru kabinetu, gan Labklājības ministriju, lai, veidojot 2009.gada budžetu, mēs varētu precīzi ierakstīt, vai arī tas ir Ministru kabineta pienākums - noteikt, kāda īsti būs šī piemaksa, sākot ar 2009.gada 1.janvāri. Taču tā nekādā gadījumā nedrīkstētu būt mazāka par 70 santīmiem par darba stāža gadu. Turklāt ar nākamā gada janvāri šo piemaksu saņems arī invaliditātes pensiju saņēmēji. Tā tas nav bijis līdz šim. Tātad arī invalīdiem šī iespēja tagad būs.

Godātie kolēģi! Izdarot iepriekšējos grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, mēs esam arī noteikuši iespēju priekšlaicīgi pensionēties 3,5 gadu laikā, līdz 2011.gada 31.decembrim, un arī tas ir ļoti būtiski. Esam izdarījuši likumā „Par valsts pensijām” arī grozījumus, ar kuriem esam noteikuši, ka jau ar šā gada 1.jūliju var represētās personas pensionēties piecus gadus ātrāk - gluži tāpat kā personas, kuras ir izaudzinājušas piecus un vairāk bērnus, un personas, kuras ir izaudzinājušas bērnu invalīdu.

Sociālo un darba lietu komisijas divu dienu diskusiju rezultāts ir tas, ka deputāti, uzklausījuši manis iepriekš minētās organizācijas un pārstāvjus, secina: ja pieņemam šodien grozījumus likumā „Par valsts pensijām” (vēlreiz atgādinu, ka tie skar tikai valsts vecuma pensijas saņēmējus, pie tam pensija tiek saskaņā ar sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru noteikta ar koeficientu „3”), tās personas, kuras ir savā pilnajā pensijas vecumā (jau ar 1.jūliju gan sievietēm, gan vīriešiem tas ir 62 gadi), var saņemt pensiju, kas ir vai nu 135 lati, vai 180 lati (atkarībā no tā, kāds ir sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs).

Godātie kolēģi! Lai paaugstinātu sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, tas ir ļoti būtiski, jo no sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra ir atkarīgas pensijas gan valsts vecuma pensijas saņēmējiem, gan invaliditātes pensijas saņēmējiem, gan arī apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem.

Sociālo un darba lietu komisija aicina deputātus, kolēģus, ieklausīties, kādi varētu būt iespējamie riski, ja likums „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” ar tādu tekstu, kāds mums visiem jau pirms laba brīža ir zināms.

Un šie riski ir šādi.

Visupirmām kārtām cilvēkiem vairs nebūs īstas motivācijas maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo viņi redz, ka ar darba stāžu no 10 līdz 20 gadiem var saņemt jau pieklājīgu pensiju. Saskaņā ar šo ierosināto grozījumu, tātad ar valsts garantētu augstu minimālo pensiju atkarībā no apdrošināšanas stāža, strādājot un veicot sociālās iemaksas no vidējās darba algas, šāda apmēra pensiju nopelnīt nevar. Informēju jūs, ka 2008.gada pirmajā ceturksnī jaunpiešķirtās vecuma pensijas vidējais apmērs bija 168 lati un 2 santīmi pie vidējās iemaksu algas, no kuras tika veikta pensijas aprēķināšana un kura ir 327,29 latus liela.

Otrs risks. Strauji samazinātos sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrājums, jo Labklājības ministrija ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisijā aprēķinu, ka tas nākamajā gadā papildus prasītu ne mazāk kā 370 miljonus. Tā rezultātā ilgtermiņā tiktu apdraudēta pensiju sistēmas finansiālā stabilitāte. Ieņēmumi sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā strauji samazinātos, jo pēc taisnības tad vairs nebūs nekādas motivācijas maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas un uzrādīt faktiskos ieņēmumus. Līdz ar to es baidos, ka tiks apdraudēta gan esošo, gan arī topošo pensionāru pensiju izmaksa, kā rezultātā nākotnē varētu nākties paaugstināt pensionēšanās vecumu, kas arī ir viens no sagaidāmajiem riskiem, samazināt pensiju apmērus vai palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, kurš jau tā salīdzinājumā ar mūsu tuvējām kaimiņvalstīm Latvijā ir samērā augsts.

Šobrīd minimālie pensiju apmēri visiem pensionāriem ir noteikti pēc līdzīgiem principiem, bet, tā kā šis grozījums attiecas tikai uz valsts vecuma pensijām, tad invalīdiem un apgādnieku zaudējušiem bērniem minimālās pensijas būs ievērojami zemākas, piemēram, I grupas invalīdam tā būs 96 lati, kas var radīt Satversmes tiesas precedentus attiecībā uz nevienlīdzīgu attieksmi. Turklāt pozitīva lēmuma gadījumā tas varētu radīt vēl arī papildu izdevumus mūsu valstij.

Vēlreiz Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, kolēģi, es jūs informēju, ka vakardien ar balsu vairākumu Sociālo un darba lietu komisija šo likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” neatbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Barčai.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Mums jau, protams, te nevienam nav ilūziju par to, ka šis likumprojekts par grozījumiem pensiju likumā šodien Saeimā tiks pieņemts. Tāpat kā no amata tika atbrīvots Loskutovs, tāpat kā Saeima noraidīja arī likumprojektu par grozījumiem Satversmē, par atbalstu kuram bija parakstījušies vairāk nekā 200 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Skaidrs, ka arī pensiju likuma grozījumus šodien šī Saeima noraidīs. Tāpēc, izmantojot šo iespēju, kas man ir dota, es gribētu nolasīt tikai dažas no tām daudzajām vēstulēm, kuras mēs esam saņēmuši.

„Arī pensionāru liktenis viņiem ir vienaldzīgs. Viņus neinteresē ne valsts, ne tās pilsoņi. Galvenais, ka tik nauda un vara.” Tā raksta Māris Pūpols no Rožupes.

Japiņa kungs no Daugavpils garās vēstulēs runā faktiski par to pašu: „Esam spiesti atgādināt mūsu valdošajām aprindām seno kultūrtautu morāli un tradīcijas, kas noteica, ka valstis, kas neciena un negodina savus vecos cilvēkus, ir neģēļu valstis. Un tas, kas melo, - zog, un kas zog, - slepkavo. Cieniet vecus cilvēkus, jo var gadīties, ka arī jūs kādreiz būsiet veci.”

„Nomirt nevar pirms laika, izdzīvot kļūst sarežģīti.” Tā Lidija Bajāre no Liepājas.

Četras skolotājas no Bauskas nespēj saprast, un arī es domāju, ka jebkuram, kurš ir lasījis pensiju likumu, nav skaidrs, kā katrreiz pēc pārrēķina tās piemaksas, kas viņām pienākas, faktiski paliek mazākas.

Man nav iespējams izpildīt to lūgumu, ko ir paudušas Marta Briede, Zalcmanes kundze, Tamanes kundze un Volkovas kundze, kuras gribētu, lai viņām televīzijas tiešraidē parāda tos cilvēkus, kas ir izdomājuši šo fantastisko formulu, lai parāda šīs formulas autoru, taču es ceru, ka mediji viņu atradīs…

Un visbeidzot… Es pašķiršu tālāk šīs vēstules. Un nu visbeidzot viena vēstule, kuru es gribētu nocitēt pilnībā: „Vēstījums maniem mazmazbērniem.

Padomju valdība man iedeva godam nopelnīto pensiju - 132 rubļus. Biju paēdusi, arī presi un grāmatas varēju atļauties. Neatkarīgajā Latvijā: sākumā - 27 lati, tad - 44 lati 74 santīmi, tad - 51 lats 80 santīmu, 1998.gada novembrī - 53 lati 57 santīmi, 1999.gada novembrī - 54 lati 12 santīmi…” Tad te ir ieraksts: „0,18 lati - Muļķu zemes karalis Krištopans”. „…2000.gada oktobrī - 54 lati 30 santīmi, 2001.gada oktobrī - 55,93, 2002.gada oktobrī - 57,22, 2003.gadā - 59,57, 2004.gadā indeksācija beidzot divas reizes: aprīlī - 61,99 un oktobrī - 68,40, 2005.gada aprīlī - 70 lati 40 santīmi, 2005.gada oktobrī - 76 lati 14 santīmi, 2006.gada februārī - 79 lati 10 santīmi, 2006.gada aprīlī - 85 lati 68 santīmi…” Tāda ir šī uzskaite, kurā droši vien katrs no Latvijas pensionāriem varētu atpazīt sevi. Un tālāk: „Mani mīļie, ja dzīvē sastopaties ar šo dižo valstsvīru pēctečiem, atgādiniet viņiem, ka šādi tika mocīti tūkstošiem vecīšu, kas uzcēluši daudzus HES, tiltus un tā tālāk. Daudzus jau tagad noprivatizētus objektus.

Jūsu 76 gadus vecā vecvecmāmiņa.

2008.gada 4.maijā.”

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! PCTVL partija ir detalizēti izanalizējusi grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, ko ir piedāvājusi tauta, un tā ir izanalizējusi arī šo grozījumu pieņemšanas sekas.

Patlaban Latvijā minimālās pensijas apmērs atkarībā no apdrošināšanas stāža ilguma svārstās no 49,5 līdz 76,5 latiem.

Iepriekšējā nedēļā Strasbūrā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas sēdē aizstāvēju savus klientus - Latvijas nepilsoņus - par viņu darba stāža mākslīgu samazināšanu. Es nosaucu visus šos ciparus, un 16 no 17 tiesnešiem no dažādām valstīm skatījās uz mani kā uz muļķi. Viņi nespēja noticēt man, jo nesaprata, vai tas ir pensijas vienas dienas apmērs vai kas cits.

Šodien mūsu iztikas minimums ir jau apmēram 160 latu, un cilvēkiem, kas saņem minimālo vecuma pensiju, - un tādu ir apmēram 30 procenti no visiem vecuma pensionāriem -, nav iespējas izdzīvot, it īpaši tad, ja viņi ir vientuļi.

Apspriežamie grozījumi paredz palielināt minimālās vecuma pensijas vidējo apmēru līdz 169 latiem.

Aptuvenie aprēķini rāda, ka šajā gadījumā izmaksāto pensiju summa tomēr iekļaujas sociālā budžeta ietvaros. Papildus jāizmaksā 370 miljoni latu, bet esošā gada kopējais pensiju budžets ir aptuveni 985 miljoni latu. Ja neņemtu naudu no sociālā budžeta citām vajadzībām, bet - tieši pretēji! - kamēr pensiju sistēma nav izlīdzināta, papildinātu sociālo budžetu no valsts budžeta līdzekļiem, mēs droši varētu atbalstīt šo likumprojektu un pēc tam domāt, ko darīt tālāk.

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts tomēr attiecas tikai uz vienu gadu - līdz 2009.gada 31.decembrim. Vesela virkne juridiska rakstura nepilnību, kas ir likumprojektā, novedīs pie tā, ka tam būs ierobežots termiņš un ka šis likumprojekts pat tad, ja tas tiks apstiprināts referendumā, drīz vien zaudēs spēku, un tad valdībai saglabāsies iespēja atteikties no pensiju paaugstināšanas un samazināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

Turklāt likumprojektā nav ņemtas vērā to aptuveni 120 000 personu intereses, kuras saņem cita veida pensijas un pabalstus, par ko pareizi runāja cienījamā Barčas kundze.

Mēs to ļoti labi saprotam, tāpēc šā gada 28.februārī PCTVL frakcija iesniedza Saeimā likumprojektu, kurā nav iepriekš minēto nepilnību. Mūsu piedāvātais likumprojekts, saskaitot minimālās pensijas, sasaistīja sociālā pabalsta apmēru ar iztikas minimuma apmēru.

PCTVL frakcijas iesniegto likumprojektu toreiz neatbalstīja ne „Jaunā laika”, ne „Pilsoniskās Savienības”, ne arī Štokenberga grupas deputāti. Diemžēl!

Un arī 19.jūnijā mēs piedāvājām līdzīgu pieeju grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, kurus iesniedza valdošā koalīcija. Diemžēl mūsu priekšlikums arī šoreiz tika noraidīts. Tāpēc mēs šodien neredzam citu iespēju kā vien atbalstīt šo varbūt ne īpaši pilnvērtīgo, bet tautai ļoti vajadzīgo likumprojektu.

Neskatoties uz visām šā likumprojekta nepilnībām, parakstu vākšana un gaidāmais referendums par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” ir efektīvs ierocis, ar kura palīdzību var izdarīt spiedienu uz valdību, kura ciniski izmanto sociālās apdrošināšanas maksājumus, lai „aizlāpītu caurumus” pamatbudžetā, vienlaikus neatsakoties no muļķības piļu būvniecības un Rīgas ierēdņu armijas uzturēšanas. Daļēja piekāpšanās pensionāriem, kas pēdējā laikā ir vērojama no valdības puses, to skaitā arī grozījumi likumā, kas tika apstiprināti 19.jūnijā, un pats fakts, ka pensionāri no nākamā gada saņems 9 latu lielu piemaksu, ir tikai un vienīgi šāda spiediena rezultāts. Tomēr šādas piekāpšanās rezultātus var viegli atcelt, ja tiesības uz cilvēka cienīgu pensiju netiks nostiprinātas likumā tādā veidā, kāds tiek piedāvāts apspriežamajā likumprojektā.

Tādējādi, ņemot vērā visu iepriekš minēto, PCTVL frakcija šodien balsos „par”. Aicinu arī visus citus deputātus atbalstīt šo likumprojektu, bet, ja šodien tas vēl neiznāk, tad aicinu visus vēlētājus piedalīties attiecīgajā referendumā. Mēs ceram, ka Centrālā vēlēšanu komisija izmantos savas divu mēnešu iespējas, lai šā referenduma datumu novirzītu uz rudeni, kad cilvēku būs vairāk. Turklāt es gribētu cilvēkiem vēl atgādināt, ka referenduma slieksnis šajā gadījumā ir diezgan zems - zemāks nekā referendumā par mūsu „tautas kalpu” atlaišanu. Esmu pārliecināts, ka šoreiz uzvara ir iespējama.

Paldies.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Skaidrs, ka mēģinājumi labot pensiju likumu ir vienmēr saskārušies ar pretestību, ar milzīgām grūtībām, ar asām diskusijām parlamentā. Es to varu teikt, tāpēc ka es esmu kaut vai to pašu Štokenberga kunga pieminēto formulu mēģinājis labot kopš 1996., 1997., 1998.gada un arī citos gados vairākkārt, lai drusciņ taisnīgāk, pēc iespējas taisnīgāk, atrisinātu to cilvēku problēmas, kuri pensionējās ar 1996.gadu. Tā formula ir netaisnīga.

Atsaukšanās uz labajiem padomju laikiem ir gan vietā, gan nevietā. Tas jau ir skaisti, taču mēs labi zinām, ka Padomju Savienībā nebija sociālā nodokļa, bet bija iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10 procentu apjomā, un, manuprāt, 2 procenti bija jāmaksā tiem, kam nebija bērnu. Un nekādus sociālos uzkrājumus jaunā valsts nepārņēma. Tātad bija jāmēģina, kā labāk.

Ir izdevies man kopā ar Lagzdiņa kungu, šeit sēdošo, un arī ar Ābiķa kungu (ja nemaldos, arī Seiles kundze atbalstīja), neskatoties uz smagām Makarova kunga iebildēm, ārkārtīgām diskusijām, un neskatoties uz to, ka Valsts prezidents atdeva atpakaļ likumu parlamentam jaunai, otrreizējai, caurskatīšanai, - ir izdevies panākt to, ka pensionāri, kas turpina strādāt, varēja savas pensijas pārrēķināt atbilstoši iemaksām, kas veiktas pēc 1996.gada. Un tas toreiz izmaksāja 12 miljonus latu, tas likumprojekts, ko mēs ar Lagzdiņu un Ābiķi iesniedzām. Un tad bija ārkārtīga diskusija sabiedrībā. Man vien nācās uzrakstīt kādus piecus sešus rakstus. Labklājības ministrija stāstīja par pensiju fonda sabrukšanu, jo toreiz, kā mēs zinām, sociālais budžets aizņēmās naudu no valsts budžeta, nevis otrādi, kā ir šobrīd.

Nu, tas vienmēr ir problemātiski, tas vienmēr ir grūti, un tas vienmēr jāizrēķina līdz pēdējam smalkumam. Ko es redzu šajā gadījumā? Kas nav rēķināts? Es nezinu to iemeslu, kura dēļ nav šajā likumprojektā ietvertas invaliditātes pensijas (tas ir, pensijas tiem cilvēkiem, kas ir invalīdi un saņem šīs pensijas) un nav ietvertas arī tās pensijas, kas tiek maksātas cilvēkiem, kuri zaudējuši apgādnieku (patiesībā - bērniem). Un man tas iemesls interesē: kāpēc? Vai tāpēc, ka pensionāru grupa ir daudzskaitlīga un var noderēt kā „lielgabalu gaļa” nākamajās vēlēšanās tās aizstāvjiem, vai vienkārši paviršības pēc? Šīs divas grupas ir minētajos grozījumos aizmirstas!

Tāpat grozījumos mani neapmierina arī tā situācija, kurā cilvēks, kas nav strādājis… man ir labs draugs, kas padomju laikos (No zāles dep. J.Dobelis: „Okupācijas laikā!”) nav strādājis… nevis padomju laikos… Padomju laikos viņam bija jāstrādā, citādi viņš kļuva par tuņejaģec. Viņš nav strādājis šajos… kopš 1993.gada viņš vispār valsts darbā nav strādājis, taču viņa pensija pēc minētās formulas būs vienāda, teiksim, ar manu pensiju, jo man arī nevarētu būt liels uzkrājums. Jo laikā, kad tika aprēķinātas deputātu pensijas, es saņēmu apmēram no 150 līdz 200 latiem mēnesī. Mūsu atalgojums bija mazs, tāpēc par krievu laikos nostrādātiem kādiem 25 vai 30 gadiem es saņemšu pensiju tieši pēc tās vecās formulas. Tāda lielāka alga deputātiem ir tikai šobrīd.

Tā kā es šādus diskriminējošus (attiecībā pret divām ievērojamām, bet mazskaitlīgām grupām) grozījumus uzskatu par aizvainojošiem un apkaunojošiem, es nevaru balsot par šādu likumprojektu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Pareizi! Pareizi Leiškalns teica!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ingrīdai Circenei. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Dejo ar zvaigznēm!” Dep. J.Dobelis: „Labāk bez zvaigznēm!”)

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Štokenberga kungs ļoti konkrēti izskaidroja un ar daudziem skaitļiem pamatoja gan savas apvienības, gan pensionāru viedokli. Es nevēlos jūsu dārgo laiku kavēt, atkārtojot visus skaitļus un faktus par gadiem - cik liela kuru gadu ir bijusi pensija. Es teiktajam pilnībā piekrītu - arī attiecībā uz tiem 50, 70, 80 latiem… Nu nevar izdzīvot pensionārs ar nepilniem 100 latiem mēnesī! Pamēģiniet katrs, un tad jūs tam piekritīsiet. Atlieciet savu naudiņu nost, atstājiet 80 vai 100 latus maciņā un pamēģiniet, kā tad tas nu īsti ir.

Kādēļ pie varas esošie kungi un kundzes grib par visām varēm pazemot mūsu vecākus un vecvecākus, aizbildinot savu necieņu ar piebildēm - mēs jau varam jums dot sociālos pabalstus pašvaldībās vai mēs varam dot mistiskas atlaides maksājumiem, un tā tālāk. Kādēļ šiem cilvēkiem ir jāiet, jāstāv rindās un nepārtraukti jālūdz, jālūdz, jālūdz kāds nebūt atvieglojums saviem ikdienas maksājumiem, ja viņi visu mūžu ir strādājuši?!

Partija „Jaunais laiks” vienmēr ir iestājusies par pilnīgi skaidru un vienkāršu ziņu: jebkuram cilvēkam, kurš visu mūžu strādājis Latvijas labā, minimālajai algai, ar nodokļiem neapliekamajai algas daļai un minimālajai pensijai ir jābūt vienādai ar iztikas minimumu. Minimumu! Izejot no tā, pensijām, protams, ir jābūt proporcionāli lielākām. Pietiek lāpīt budžetu uz pensionāru izdzīvošanas rēķina! Tad arī mūsu vecāki varēs nopirkt zāles, aiziet uz teātri un apciemot radus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Šodien mēs apspriežam pirmajā lasījumā likumprojektu par pensijām. Vismaz lielākajai daļai tā šķiet. Es gan domāju, ka mēs šodien aplūkojam daudz plašāku jautājumu. Tas ir patiesībā jautājums par mūsu sabiedrības nākotni. Tas ir jautājums par taisnīgu valsti, un tas ir jautājums par taisnīgu sabiedrību, nevis par tādu sabiedrību, kurā mazdēls savu vectēvu ved ragaviņās uz mežu. Kāpēc mūsu kaimiņvalstī Igaunijā valsti var būvēt citādāk? Kāpēc pie mums bagātākais paliek vienmēr tikai bagātāks (tas pats par sevi nav slikti), bet tajā pašā laikā nabagākais paliek ar katru momentu nabagāks? Kāpēc Igaunijā var to citādāk?

Mēs domājam, ka gan tie priekšlikumi, kurus piedāvā pensionāru organizācijas, gan arī tie, kurus piedāvā nevalstiskā organizācija „Sabiedrība citai politikai”, ir tādi, kas agri vai vēlu tiks iekļauti mūsu valsts sociālajā politikā, jo citādi mēs nevaram dzīvot kā Eiropas Savienības dalībvalsts, nevaram uzturēt savu sabiedrību, kurā vidusšķira samazinās un kurā studentiem vairs neatmaksājas studēt Latvijā, viņi brauc uz citām Eiropas valstīm, jo studijas jau tur ir tikpat dārgas kā šeit.

Es domāju, ka tiem politiķiem, kuriem dēļ saviem lēmumiem, kas pieņemti vai nu pensiju sakarā, kā Štokenberga kungs minēja, vai Loskutova sakarā, vai kādā citā sakarā, ir bail iziet pa parādes durvīm uz ielas un bail atrasties sabiedrībā, - es domāju, ka tādiem cilvēkiem ir jāsaprot, ka viņu politiskā karjera ir beigusies. Ja politiķis nevar būt ar savu tautu kopā, tad ir laiks no politikas aiziet!

Es domāju, ka neatkarīgi no tā, kāds būs parlamenta vairākuma šodienas balsojums, mēs būsim panākuši virzību - būsim piespieduši domāt par sociālo politiku valstī ilgtermiņā, tātad domāt arī par pensijām.

Mēs būsim piespieduši domāt vairāk par mūsu tautu un mūsu sabiedrību, un mums būs jāpiespiež domāt vairāk par taisnīgumu mūsu valstī.

Paldies par uzmanību.

(No zāles dep. V.A.Krauklis: „Brīvību Loskutovam!”)

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Mēs esam tautas priekšstāvji, un mums ir jāņem vērā, ka 117 tūkstoši ir ar saviem parakstiem apliecinājuši, ka viņi vēlas izmaiņas pensiju likumā. Tie ir 11,9 procenti mūsu valsts iedzīvotāju! Visu to skaitā, kuri aizgāja uz parakstu vākšanu, bija ne tikai vecākās paaudzes cilvēki, uz kuriem tieši attiecas šie likuma grozījumi, ko tauta ierosinājusi; tie bija arī jaunās paaudzes cilvēki, un tie bija arī potenciālie pensionāri - cilvēki pirmspensijas vecumā.

Vai šīs izmaiņas ir pieņemamas, un vai tās ir Latvijas valsts sociālajam budžetam realizējamas? Vai tik tiešām ir tā, ka šie grozījumi, ja mēs tos šeit, Saeimā, pieņemtu - tādējādi atbalstot tautas viedokli, - vai tik tiešām ir tā, ka tie nodarītu ārkārtīgi lielu ļaunumu, sagrautu Latvijas valsts finansiālo sistēmu? Man liekas, ka tas ir mīts. Es mēģināšu pamatot šo savu viedokli.

Ja mēs runājam par vidējo dzīves līmeni, vidējo „sulīgo” pensiju, tad visupirms es gribu uzsvērt: tam, kam nav šā vidējā līmeņa un kam nav „sulīgas” pensijas, tam neko nedod vidējie skaitļi. Tas ir pilnīgi skaidrs! Tas, kas saņem ļoti nelielu algu un ļoti nelielu pensiju, nevar mēroties ar tiem, kam ir vidējā pensija.

Vai ir iespējams, ka šie cilvēki, kas ir parakstījušies un kas tagad gaida mūsu lēmumu, - ka viņi varētu atrast kādu citu veidu?... Protams, Sociālo un darba lietu komisija ir jau sagatavojusi vairākas izmaiņas pensiju likumā un sola (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nevis sola, bet dos!”)… dod no nākamā gada 70 santīmus… No nākamā gada 1.janvāra būs pieaugums - 70 santīmu… Piemaksa par katru gadu tātad būs 70 santīmu jeb 0,7 latu apmērā. Taču tajos 0,7 latos praktiski neietilpst tā summa, kura jau tiek izmaksāta, tas ir, tie ir 40 santīmi jeb 0,4 lati, kas tiek jau tagad izmaksāti, un tātad tas pieaugums ir ārkārtīgi mazs.

Kuri galvenokārt būs tie cietēji, kuri, ja mēs nenobalsosim atbilstoši tautas ierosinātajam likumam, būs mazo pensiju saņēmēji arī turpmāk? Tie galvenokārt ir tie cilvēki, kuri pameta darbu tad, kad bija aizliegums strādāt un vienlaikus saņemt pensiju. Viņi savu darbu pārtrauca… Viņi bija vai nu pirmspensijas, vai pensijas vecumā un saņēma ārkārtīgi mazu atalgojumu.

Un šajā sakarā jāteic, ka tad netiktu ievērots paaudžu solidaritātes princips… Jo vienmēr ir bijis tā, ka pensionāriem ir jārēķinās ar to, ka jaunākie maksā un piemaksā par to, lai arī vecākā paaudze varētu normāli dzīvot.

Mēs runājam par šā likuma sagraušanu, par to, ka tad netiks palielinātas pensijas invalīdiem. Taču šādu situāciju var novērst ar atsevišķu likumu. Tas var būt arī likums „Grozījums Sociālo pabalstu likumā”, var noteikt īpašas piemaksas invalīdiem. Bet, protams, ka ir arī citi veidi.

Manuprāt, tās summas, kas tiek paredzētas, nekad netiek precīzi atšifrētas - cik daudz ir pensionāru, kuri ir nostrādājuši 41 gadu, un cik daudz ir to pensionāru, kuriem darba stāžs ir bijis tikai 20 gadu garumā.

Un tāpēc es gribētu teikt: atcerēsimies to, ka pēc tautas ierosinātajiem grozījumiem tie cilvēki, kuri ir nostrādājuši tikai 20 gadus, saņems vidēji 135 latus lielu pensiju, bet tie, kuri ir nostrādājuši ilgu darba mūžu - 41 gadu, - tie saņems tikai 202 latus! Šādu cilvēku nav pārāk daudz, un sociālo budžetu sagraut tas nevar.

Bez tam, protams, var atrast arī pavisam citus ceļus, kā papildināt sociālo budžetu. Par to mums ir jādomā - un tas ir deputātu uzdevums -, nevis jānoraida tautas ierosinātie grozījumi.

Partija „Pilsoniskā Savienība” tiešām aicina šoreiz ietaupīt arī referenduma līdzekļus. Ja mēs atbalstīsim šo likumprojektu, tad 1 miljons jau būs ietaupīts.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam - otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es uzskatu - un, manuprāt, arī aprēķini liecina par to -, ka šī sistēma var sagraut sociālo budžetu un var ietekmēt ārkārtīgi negatīvi valsts budžetu, kurš jau tāpat ir jāmaina mīnusa virzienā.

Es domāju, ka to var ietekmēt arī jau pieņemtie grozījumi, kas bija nepieciešami laikā un vietā.

Protams, šis likumprojekts vairs nemotivēs cilvēkus maksāt sociālo nodokli, jo, vai nu maksā, vai nemaksā, galarezultāts būs vienāds.

Un par Loskutova kungu. Pabrika kungs, es tā balsoju tāpēc, ka es biju saņēmis atzinumu, ko ir parakstījis ģenerālprokurors Maizītis, SAB direktors Kažociņš un vēl kāds.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet par tēmu!

K.Leiškalns. Es runāju par tēmu. Ja viņš varēja, tad es arī…

Par iziešanu arī pie tautas. Arī šajā sakarā teikšu dažus vārdus. Es izgāju ārā. Un es negribu no šīs tribīnes teikt, ko es tur esmu dzirdējis par sevi. Tie maigākie vārdi bija: „Resnā cūka, tev jāiet par viesmīli! Tu esi nobarojies!” Un tamlīdzīgas lietas. Un nekādi mani iebildumi vai mēģinājumi uzsākt diskusiju neko nedeva.

Es ne no viena nebaidos, es vienkārši negribu to visu vairs dzirdēt. Es negribu to, ka mēs slīkstam atpakaļ boļševismā. Boļševisms ir ļoti vienkāršs: „Ja tev ir cits viedoklis, tad tu esi resna cūka!” Un, to sakot, pat neskatās uz cukura daudzumu tavās asinīs!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Mārim Grīnblatam.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Godātie klausītāji! Jāteic, es biju ļoti pārsteigts, kad izlasīju šā likumprojekta saturu. Vērojot televīzijas raidījumā „Panorāma” un citās ziņās rādītās garās to cilvēku rindas, kuri stāvēja, lai parakstītos par šo likumprojektu, man tiešām radās interese: kas tad šajā likumprojektā tāds ir rakstīts. Es piezvanīju uz Centrālo vēlēšanu komisiju un lūdzu atsūtīt šo tekstu, kuru laikam neviens no tiem, kas avīzēs un televīzijā komentējuši šo likumu, nekad nebija lasījis vai, ja bija parakstījušies, tad nekad nebija izlasījuši, zem kā viņi ir parakstījušies.

Es tiešām biju šokēts par to, kādā veidā šis likumprojekts ir formulēts. Tajā nav neviena vārda par iztikas minimumu, neviena vārda par to, ka valsts garantēs pensionāriem minimumu tālākā nākotnē. Es uzsveru - neviena vārda!

Tātad šeit ir tikai trīs lietas, kuras būtu vērts komentēt.

„Izteikt pārejas noteikumu 34.punktu šādā redakcijā…” Ko tas nozīmē? Katrā likumā ir pamatteksts un ir pārejas noteikumi. Viss, kas ir rakstīts līdz pārejas noteikumiem, ir spēkā visu laiku. Tas, kas ir pārejas noteikumos (un 34.punkts ir pārejas noteikumos), ir spēkā ierobežotu laiku - vai nu no kāda laika uz priekšu, vai līdz kādam laikam.

Tātad - ko piedāvā likumprojekta iesniedzēji un ko Saeima nemaz nevar grozīt? Viņi raksta šādi: „34.punkts. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks…” - un tālāk seko tātad šie skaitļi. Citiem vārdiem sakot, tiek samērā devīgi piedāvāts minimālās pensijas, vecuma pensijas, lielums uz apmēram vienu gadu un četriem mēnešiem, ja šis likums stātos spēkā tuvāko pāris mēnešu laikā.

Jautājums: kas notiks 2010.gada 1.janvārī? Acīmredzot šī norma vairs spēkā nebūs. Jo, ja tā būtu spēkā visu laiku, tad, pirmkārt, tā būtu likuma pamattekstā. Otrkārt, droši vien mērķtiecīgāk būtu bijis noteikt pārejas noteikumos šādu minimālo pensiju uz 10 gadiem vai vismaz uz 5 gadiem; tas motivētu ilgākā periodā visus valsts iedzīvotājus ar kaut ko rēķināties.

Protams, iespējams, ka likumprojekta autori ir vadījušies no tā, ka arī pašlaik šajā punktā ir minēts „līdz 2009.gada 31.decembrim”, viņi šo tekstu vienkārši ir dublējuši. Kādā veidā tad šis datums, 2009.gada 31.decembris, ir te radies? Tas ir radies, ja nekļūdos, 1999.gada sākumā, kad vesela virkne aprēķināto pensiju bija ārkārtīgi mazas un valdība ierosināja noteikt koeficientus, kuri būtu spēkā 10 gadus. Saeimai vai valdībai tā kā tā būtu tuvākā gada laikā jālemj, ko ar šo normu darīt - pagarināt to, palielināt to vai aizstāt to ar kaut ko citu. Taču tas nav mērķtiecīgi - vienu gadu un dažus mēnešus pirms šā normatīva darbības beigām noteikt, ka šādi koeficienti būs spēkā tikai īsu laiku. Tas nav pārāk sapratīgi.

Es neapskatu tos jautājumus, ko pieminēja citi runātāji - Barčas kundze un pārējie -, ka tas galīgi neskar minimālo pensiju par apgādnieka zaudējumu, kura noteikta likuma pamattekstā, un tas neskar arī invalīdu pensijas, kuru trīs minimālie lielumi arī ir noteikti likuma pamattekstā.

Tālāk. Koeficienti, kādi tiek piedāvāti. Vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemēroti šādi koeficienti: stāžs līdz 20 gadiem (tātad ne mazāks par 10, bet ne ilgāks par 20 gadiem) - 3,0; no 21 gada līdz 30 gadiem - 3,5; no 31 gada līdz 40 gadiem - 4,0; no 41 gada un ilgāks - 4,5. Ja valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 45 lati, tad minimālās pensijas ir robežās no 135 latiem līdz 202,5 latiem; ja tas ir 60 latu, kā tas ir solīts no nākamā gada 1.janvāra, tad minimālās pensijas būs šādas: mazākā - 180 latu, lielākā - 270 latu.

Kā vakar mūs informēja Labklājības ministrija, skaitļi ir tādi: ja šī norma stājas spēkā šogad, tad minimālās pensijas saņems 93 procenti vecuma pensionāru; ja nākamajā gadā - tad minimālās pensijas saņems 98 procenti vecuma pensionāru. Tikai 2 procentiem šo pensionāru būs lielākas pensijas. Manuprāt, tas tomēr nav motivējoši ilgtermiņā un pat ne vidējā termiņā, jo minimālo pensiju jēga ir paaugstināt pensijas tiem pensionāriem, kas ietilpst ļoti mazo pensiju grupā. Šajā gadījumā tiek paredzēts, ka ar nākamā gada 1.janvāri minimālās pensijas saņems gan tie, kuriem šobrīd ir ļoti mazas pensijas (tas droši vien ir labi, ka viņi saņems), gan tie, kuriem ir mazas pensijas, gan tie, kuriem ir vidējas pensijas, gan arī tie, kuriem ir lielas pensijas. Tikai tie, kam ir ļoti lielas - virs 270 latiem un lielākas - pensijas (tās būtu personas, kuras ir uz pensionēšanās brīdi saņēmušas algu, kas bijusi 550 latu, 600 latu mēnesī vai lielāka), saņems mazliet vairāk par minimālo pensiju. Tātad šāda sistēma noteikti nemotivē veikt sociālos maksājumus, maksāt sociālo nodokli.

Zemākā minimāla pensija, kāda tiek piedāvāta, ir 180 latu, tas ir, mazliet lielāka nekā šobrīd esošā vidējā pensija. Šī 180 latu pensija, ja nekļūdos, ir par apmēram 10 latiem augstāka nekā šobrīd Igaunijā esošā vidējā pensija, kas mums bieži vien tiek minēta kā piemērs. Bet, ja Latvija saka, ka mēs ar minimālo pensiju varam „pārsist” igauņu vidējās pensijas apmēru, tad es ļoti šaubos par to. Gluži tāpat kā cilvēks īsu brīdi var skriet ātrāk par automašīnu, bet viņš nevar skriet ātrāk par automašīnu visu laiku. Un tas mums noteikti neizdosies. Līdz ar to es redzu, ka šāda norma varbūt vienu gadu var arī darboties, bet pēc viena gada tā noteikti vairs nedarbosies. Un tad jautājums ir tikai viens: „Kura valsts amatpersona 2010.gada 1.janvāra rītā paskaidros, ka šī norma vairs nav spēkā? Kura tā būs, kas runās televīzijā? Kura to paskaidros?” (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Runa nebūs gara, bet nopietna. Diemžēl kārtējo reizi, mierīgi visu izlasot un mierīgi šodien noklausoties visus „par”, ieskaitot šo grozījumu aizstāvjus, es kārtējo reizi nonācu pie vienas un tās pašas nelabās domas: kāpēc jūs spēlējaties ar cilvēkiem? Kāpēc jūs izmantojat to stāvokli, kāds ir valstī, lai tracinātu cilvēkus, piedāvādami viņiem to, ko jūs paši neesat spējīgi īstenot? Tāda ir tā pamatdoma!

Māris Grīnblats ar skaitļiem jums jau parādīja, cik daudz… piedošanu, par muļķībām tās varbūt nesauksim, lai kādu neaizvainotu… nenopietnu skaitļu un nenopietnu piedāvājumu ir šajos grozījumos. Kārtējo reizi mēs te nodarbojamies it kā ar smagu problēmu aizstāvēšanu, bet faktiski - ar cilvēku maldināšanu. Nevienas nopietnas pārdomas nav par to, kas notiks tālāk. Nē, taču vajag tūlīt pat patracināt cilvēkus, sasolīt viņiem nezin ko, skaidri saprotot, ka pašiem nebūs jāatbild par visa tā īstenošanu, ka tā ir it kā kaut kāda indulgence ceļā uz nākamajām Saeimas vēlēšanām un nekas cits.

Pabrika kungs, jūs par tautu varētu runāt vismazāk… Piedošanu, es tajā dienā pietiekami ilgi tur atrados. Nevajag mētāties ar vārdu „tauta”! Cik reižu tas te būtu jāsaka?! Ja jūs runājat par 500 Latvijas Republikas pilsoņiem, tad tā arī pasakiet. Ja jūs runājat par tik un tik cilvēkiem, kuri ir parakstījuši vai nav parakstījuši kādu projektu, tad tā arī runājiet. Taču nemētājieties ar vārdu „tauta”!

Latvijas Republikā ir 2,3 miljoni iedzīvotāju, un 1,5 miljoniem no viņiem ir vēlēšanu tiesības, un tad, ja vairākums no šiem 1,5 miljoniem kaut ko pateiks, tad jūs varēsiet sacīt, ka tautas vairākums kaut ko ir pateicis. Taču šodien te skan tie paši nelabie, nepatīkamie vārdi un izteicieni: „Tauta, es te nākšu tautas vārdā!” Kas jūs par tautas pārstāvi te esat? Mēs katrs esam Latvijas Republikas pilsonis, kam ir vienas balss tiesības jebkurās vēlēšanās. Un to vajadzētu atcerēties! Tāpēc nemētājieties, lūdzu, ar šādiem neglītiem solījumiem, kurus jūs paši neesat spējīgi izpildīt!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds labklājības ministrei Ivetai Purnei.

I.Purne (labklājības ministre).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamie deputāti! Lai arī cilvēki ar ievērojamu dzīves un darba pieredzi katrā ziņā ir viena no mūsu sabiedrības lielākajām vērtībām - un tā tam ir jābūt -, pensijas vecuma ļaudis šobrīd pārdzīvo ļoti saspringtu laiku, ko radījusi gan augstā inflācija, gan pakalpojumu cenu kāpums. Un šajos apstākļos pensionāru dzīves līmeņa uzlabošana lielā mērā ir atkarīga gan no politiskās izšķiršanās, gan arī no tā, cik pārdomāti mēs realizēsim jau aizsākto sociālā atbalsta politiku.

Jā, šodien ir svarīgi saglabāt sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret veciem cilvēkiem, vienlaikus domājot arī par tiem, kuri pensionēsies tuvākā vai tālākā nākotnē. Un tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut populistisku un tuvredzīgu politiku, kas šķeļ un sanaido mūsu sabiedrības tik dažādās sociālās grupas. Ir jārīkojas gluži pretēji! Mums ir jādara viss iespējamais, lai radītu vienlīdzību un uz mērķtiecīgu izaugsmi orientētu sociālo politiku.

Vēlos uzsvērt, ka Labklājības ministrija atbilstoši valdības deklarācijā nospraustajiem mērķiem un ministrijas darbības stratēģijai, kas ir vērsta uz pakāpenisku pietiekami lielu pensiju nodrošināšanu, jau šogad ir veikusi virkni pasākumu mūsu pensionāru labā. Šeit par to runāja gan Barčas kundze, gan jūs citi, cienījamie deputāti.

Kas tad ir izdarīts? Es vēlreiz un vēlreiz tomēr to atgādināšu.

Pirmām kārtām ir paaugstināta šī pensijas robeža, kas paredz jau šajā gadā straujāk indeksēt pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 latus. Līdz ar to 490 tūkstošiem jeb 87 procentiem no visiem pensionāriem aprīlī pensijas palielinājās vidēji par 12 latiem. Savukārt oktobra indeksācijā ir plānots, ka pensijas pieaugs vēl vidēji par 20 latiem.

No šā gada 1.jūnija ir atcelti apdrošināšanas stāža ierobežojumi piemaksām pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam. Tātad saskaņā ar šiem grozījumiem piemaksa jūnijā tika piešķirta vēl papildu 78 tūkstošiem vecuma pensionāru, un šī piemaksa bija vidēji 14,5 latus liela. Un arī pārējiem gandrīz 400 tūkstošiem iedzīvotāju šī piemaksa palielinājās, pieaugot līdz 40 santīmiem par katru darba stāža gadu, vidēji 7-8 latu apmērā.

Tāpat ir ar politiski represētajām personām, un par to jūs nupat kā lēmāt. Tiem represētajiem, kuriem apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju 5 gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas.

Tāpat vēl uz trim gadiem ir pagarināta iespēja doties pensijā priekšlaikus.

Un nu vēlreiz par to, kādi uzlabojumi tad ir gaidāmi 2009.gadā.

Tātad piemaksa tiks paaugstināta vismaz līdz 70 santīmiem - tātad tiks pieaudzēta par 30 santīmiem - tiem, kuri šodien saņem piemaksu 40 santīmu apmērā. Un šī piemaksa tiks veikta visiem. Visiem pensionāriem neatkarīgi no viņu pensiju apmēra. Tādi ir 472 tūkstoši pensionāru. Un tiem, kuri saņems piemaksu papildus pie šiem 40 santīmiem, šī summa būs vidēji 10 latu apmērā katru mēnesi, sākot no nākamā gada janvāra. Bet tiem pensionāriem, kuriem tā tiks aprēķināta no jauna, kā pirmreizējā, tā būs vidēji 25 latu apmērā katru mēnesi, sākot no nākamā gada janvāra.

Ļoti svarīga ir šīs piemaksas piešķiršana pie invaliditātes pensijas. Tātad mēs esam padomājuši arī par invalīdiem, un, jau sākot no nākamā gada 1.janvāra, šīs piemaksas saņems 62 tūkstoši invalīdu vidēji 12 latu apmērā katru mēnesi.

Turklāt beidzot tiks indeksētas visas pensijas neatkarīgi no to apmēra - tātad arī tās pensijas, kas ir lielākas par 225 latiem. Tas gan ir neliels pensionāru skaits - apmēram 15,5 tūkstoši -, un viņu pensiju vidējais apmērs ir 300 latu un vairāk. Un tomēr arī tas ir ļoti svarīgi.

Tāpat ir plānots palielināt šā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru no 45 uz 60 latiem - vispārējā gadījumā un no 50 uz 75 latiem invalīdiem kopš bērnības. Līdz ar to palielināsies arī visu veidu pensiju minimālais apmērs.

Vēl jāatzīmē, ka, pēc ļoti provizoriskiem aprēķiniem, ja mēs tomēr kaut kādā ziņā pieminam šo iztikas minimumu, tad tomēr ir jāpasaka arī tas, ka puse no pensionāriem jau nākamajā gadā būs šo iztikas minimumu pārsniegusi. Viņu pensijas lielums pārsniegs iztikas minimumu!

Gribu uzsvērt, ka visi šie priekšlikumi bija iekļauti arī pasākumu plānā, paketē, kas bija vērsta uz pensionāru dzīves līmeņa paaugstināšanu un ko es kā jaunā labklājības ministre prezentēju koalīcijā šā gada sākumā. Lielākā daļa no šiem pasākumiem šodien ir jau ieguvuši likuma spēku, un tas ir noticis, ministrijai ļoti veiksmīgi sadarbojoties ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju. (No zāles dep. V.Orlovs: „Tieši pretēji!”)

Es gribu pateikties personīgi šīs komisijas priekšsēdētājai Barčas kundzei, kā arī visiem pārējiem šīs komisijas locekļiem, kuri patiešām ļoti atbildīgi domā par šo sociālās politikas attīstību mūsu valstī.

Tanī pašā laikā es vēl domāju, ka šīs komisijas darbu virza loģiska un sabalansēta attieksme, realitātē balstīta problēmjautājumu izpratne.

Es domāju, ka izdarīts ir ļoti daudz, bet tas, protams, neapstādina mūs pie jau sasniegtā. Mēs turam roku uz pulsa un esam gatavi īstenot visas savas ieceres pilnā apmērā. Mana pārliecība ir viennozīmīga: ja kaut kas nāk grūti, tad tas ir vēl viens iemesls, lai izdarītu kaut ko vēl vairāk.

Un tagad vēlreiz par bīstamību, kas pastāv, atbalstot šos jau minētos grozījumus. Pirmām kārtām es uzskatu, ka šie priekšlikumi veido nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām un tādējādi sašķeļ sabiedrību. Tāpēc es aicinu nešķelt sabiedrību un izbeigt manipulācijas ar pensijas vecuma ļaudīm, kā arī skaidri apzināties savas rīcības gaidāmās sekas! Vēlreiz uzsveru: šie minētie grozījumi prasīs ievērojamus valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumus! Papildus šiem pasākumiem, ko mēs ar esošajiem grozījumiem jau esam realizējuši, tie prasītu vēl vismaz 370 miljonus latu.

Ja valdība pieņems lēmumu - un es ļoti ticu un ceru, ka mēs tādu lēmumu pieņemsim - par sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu nākamajā gadā, tad būtiski paaugstināsies minimālās vecuma pensijas. Taču, ja mēs skatāmies šos grozījumus, tad redzam: jā, minimālās vecuma pensijas paaugstināsies, bet invaliditātes pensijas nepaaugstināsies. Tās paliks uz vietas! Un, kā jau šeit minēja vairāki deputāti, arī apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs paliks uz vietas. Tātad ar šo lēmumu tiek diskriminētas citas sociālā riska grupas, bet tas var radīt Satversmes tiesas precedentus attiecībā uz nevienlīdzīgu attieksmi. Pozitīva tiesas lēmuma gadījumā tas valstij varētu radīt vēl papildu izdevumus.

Strauja un nepārdomāta minimālo pensiju paaugstināšana var ietekmēt arī tās ģimenes, kuras saņem, piemēram, vecāku pabalstu par bērna kopšanu līdz viena gada vecumam, kā arī bezdarbniekus un jaunās māmiņas, jo no sociālā budžeta tiek finansētas visas pensijas un pabalsti, kuru apmērs tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām.

Labklājības ministrija, izvērtējot valsts finansiālās iespējas, ir vienlīdz centusies palīdzēt visām sociālajām grupām, taču atbilstoši „Sabiedrības citai politikai” iniciētajiem grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” tiks būtiski izcelta viena sociālā grupa. Turklāt šie grozījumi sašķels arī pašus pensionārus.

Tā kā šī likumprojekta norma būs spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim, tad nākamajos gados papildus nepieciešamais finansējums samazināsies.

Tik augsti vecuma pensijas minimālie apmēri būs jāgarantē tikai tiem pensionāriem, kuri būs pensionējušies līdz minētajam datumam. Tas vienlaikus atkal var radīt Satversmes tiesas precedentus attiecībā uz nevienlīdzīgu attieksmi pret tiem pensionāriem, kuri pensionēsies pēc 2010.gada 1.janvāra.

Uzsveru vēlreiz: Labklājības ministrijas redzeslokā ir vairākas sociālā riska grupas - gan pensionāri, gan invalīdi, gan bezdarbnieki. Rūpējoties par pensionāriem, mums ir jādomā, lai netiktu diskriminētas pārējās sociālā riska grupas. Ir jādomā arī par to, ka, neapdomīgi iztērējot sociālā budžeta līdzekļus šodienas vajadzībām, nākotnē pie sasistas siles var stāvēt ne tikai esošie un topošie pensionāri, bet arī invalīdi un ģimenes ar maziem bērniem.

Man vakar prātā ienāca tāda interesanta četrrinde:

„Dažs ar visai gudru ziņu

Stāsta brīnumpasaciņu.

Vai viņš pasaciņai tic?

Svarīgi, lai tic tai cits.”

Tā ir bezatbildīga rīcība - spēlēties ar vecu cilvēku jūtām, skaidri zinot, ka atbildība par iespējamām sekām solītājiem nebūs jāuzņemas! Tāpēc es aicinu: cienījamie deputāti, negrausim esošo pensiju sistēmu! Patlaban esošie pensiju sistēmas principi, ka pensijas lielums ir saistīts ar sociālajām iemaksām, zināmā mērā ir sekmējuši šīs sistēmas finansiālo stabilitāti. Tā rezultātā no 2002.gada sociālajā budžetā pakāpeniski ir izveidojies uzkrājums, kas ne tikai garantē pensijas izmaksu šodienas pensionāriem, bet ļauj arī atlicināt naudu esošajiem nodokļu maksātājiem, kuri nākotnē veidos milzīgu pensionāru saimi.

Vieglprātīgi un ekonomiski neizvērtēti priekšlikumi var sagraut ne tikai pašreizējo pensiju sistēmu, bet līdz ar to arī valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu. Vai mēs tiešām vēlamies, lai atkārtojas 1998.gada situācija, kad finansiāli nepamatoti pensiju likuma grozījumi būtiski palielināja budžeta izdevumus? Tā rezultātā vairākus gadus nācās lūgt aizdevumu no Valsts kases pensiju izmaksas nodrošināšanai. Nosakot minimālo vecuma pensiju tādā apmērā un ar tādiem koeficientiem, kā to piedāvā darīt atsevišķi politiķi, iedzīvotājiem vairs nebūs stimula maksāt nodokļus, jo, strādājot un veicot iemaksas no vidējās algas (un to jau jūs arī dzirdējāt), šādu pensiju diemžēl šodien nopelnīt nevar.

Otrkārt. Pensiju izmaksai līdzekļu pietiks, kā jau tas vairākkārt ir minēts, ne vairāk kā 2,5 gadiem. Turklāt visi pensionāri tad būs spiesti vai nu saņemt vienādu šo minimālo pensiju, vai arī varbūt nāksies palielināt pensionēšanās vecumu vai pieļaut kādus citus riskus, kas šeit tika minēti. Uz tādiem riskiem mēs nedrīkstam iet!

Un galu galā es gribu pateikt, ka visi šogad veiktie grozījumi pensiju likumā būtībā lielā mērā jau atrisina pensiju jautājumus, tāpēc šie pašreiz piedāvātie grozījumi vienkārši ir zaudējuši savu aktualitāti.

Sociālā labklājība ir kopīga valsts, pašvaldību, privāto un nevalstisko organizāciju, kā arī ģimeņu - ikviena cilvēka - dalīta atbildība, un, ja šī būs dalītā atbildība, tad būs arī kopīgs ieguvums. Līdz ar to katrs no mums kā apzinīgs nodokļu maksātājs vai ļaunprātīgs to nemaksātājs demonstrē gan savu attieksmi pret šodienas pensionāru, gan arī atbildību par savu nodrošinājumu vecumdienās. Taču vēl joprojām viena ceturtā daļa iedzīvotāju nodokļus maksā tikai no minimālās algas, tādējādi ne dod savu pienesumu sociālajā budžetā, ne arī atbilstoši pelna savu pensiju. Esmu pārliecināta, ka, lai aizsargātu patlaban nodarbināto cilvēku tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanu nākotnē, ir nepieciešams rast risinājumu pēc iespējas efektīvākai esošā sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu uzkrājuma izmantošanai. Un arī šis jautājums ir mūsu ministrijas darba kārtībā.

Cieņas pilna attieksme pret vecāko paaudzi ir uz tradicionālām un kristīgām vērtībām balstītas eiropeiskas sabiedrības pazīme. Jā! Es ar visdziļāko cieņu izturos pret tiem pensionāriem, kuri ir parakstījušies par šiem grozījumiem, un arī saskatu nepieciešamību veikt arvien jaunus pasākumus pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanai nākotnē, bet es aicinu to darīt pašreizējās pensiju sistēmas ietvaros, atbildīgi izvērtējot budžeta iespējas un vienlaikus tālredzīgi domājot arī par nākotnes pensionāriem.

Līdz ar to attiecībā uz šiem minētajiem grozījumiem es aicinu jūs, cienījamie deputāti, pilnībā atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies labklājības ministrei. (Aplausi.)

Debatēs vārds deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi, taču gribu pateikt kaut ko, manuprāt, dziļi būtisku. Nebaidīsim mūsu tautu ar referendumu, ka tas sagraus mūsu sociālo budžetu, bet priecāsimies, ka šāds referendums tomēr būs, jo tas ir sacēlis kājās mūs visus, tos pensionārus, kuri ilgi ir gulējuši un cietuši, bet neko nav darījuši. Nu viņi ir atmodušies un prasa savas tiesības, kas viņiem patiesi arī pienākas. Mēs varam un arī mūsu valdība var daudz ko darīt. Arī mēs, Sociālo un darba lietu komisija, Aijas Barčas vadībā aizgājām pie Valsts prezidenta un viņam visu to pateicām: „Šodien viss ir jūsu rokās, prezident! Un arī valdības rokās. Ja jūs palielināsit finansējumu ne tikai tik, cik prasa, bet gandrīz līdzīgi vai šur tur pat vēl lielākas šīs procentu daļas, nekā mēs šodien tās esam pieticīgi izcīnījuši, un iedosiet vairāk nekā 70 santīmus, tad mēs skaidri pateiksim: ja jūs no nākamā gada maksāsiet vienu latu pie pensijas par katru darba stāža gadu un ka tālāk dosim arī invalīdiņiem un bārenīšiem, kuri saņems ne tikai… jo šodien par viņiem vispār netiek domāts, tad tauta uz referendumu neies. Tad mēs būsim atrisinājuši šīs lietas!”

Tā tas ir, un es vēl gribētu, lai jūs saprastu, ka tad referendumi nenotiks un mums nebūs nekādu baiļu par to, ka mēs kaut ko izjauksim. Un mēs varam to atļauties, jo mūsu pensiju jeb sociālais budžets ir pāri par 800 miljoniem un to var atļauties. Tātad - vai nu mēs to šodien izdarīsim, vai neizdarīsim kopā ar mūsu labklājības ministri, ar mūsu Sociālo un darba lietu komisiju un ar Valsts prezidentu, jo tas ir mūsu rokās. Un es lūgtu to izdarīt, lai mēs parādītu, ka esam tam gatavi, ka sajūtam un saprotam mūsu tautas nabadzīgākās daļas sāpi. Un ne tikai saprotam, bet arī patiesi to realizējam savā darbā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātei Annai Seilei - otro reizi.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es vienmēr brīnos, kā skaidri redzamas patiesības valdošie politiķi reizēm spēj aizmiglot un radīt pavisam citu iespaidu. Un tagad iznāk tā, ka šie nabaga pensionāri, kuri savā darba mūžā ir strādājuši līdz 1996.gada pēdējai dienai un ir sapelnījuši savas sociālās pensijas, būs tie, kas turpmāk sagraus Latvijas valsts pensiju sistēmu. Kaut gan īstenībā ir otrādi! Spēkā esošais likums „Par valsts pensijām” faktiski jau ir kļuvis smieklīgs, jo pārejas noteikumi ir daudz garāki par pašu likuma tekstu. Un šie ārsti, skolotāji, inteliģences pārstāvji jau nu gan ir nevis tie, kas sagraus pensiju sistēmu, bet gan tie, kuri vienīgie ir diskriminēti ar šā likuma normām.

Tāpēc es atkārtoti uzsveru: apdomājiet, godātie deputāti! Ir iespējams atbalstīt šos likuma grozījumus un pēc tam izdarīt vēl arī citus labojumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam - otro reizi.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Man arī tomēr ir jāpasaka daži labi vārdi par Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju un ir jāpasaka labi vārdi arī ministrei Purnei.

Tiešām, ir veiktas indeksācijas! Ir tās notikušas! Tiesa gan, dēļ tā bija vajadzīgs tūkstošiem cilvēku stāvēt sniegā… (No zāles: „Beidz! Beidz!”) Tikai tad jūs sakustējāties.

Te kā liels sasniegums tiek kārtējo reizi tirgoti sapņi, ka nākamgad, redz, būšot vēl 30 santīmi klāt. Purnes kundze, iekāpiet un pabrauciet kādreiz autobusā. Mēģiniet noskaidrot, cik no aizvakardienas maksā autobusa biļete. Pamēģiniet to izdarīt!

Te tiek stāstīts, ka pusei pensionāru pensijas nākamgad pārsniegs iztikas minimumu. Vai tas ir tas milzīgais sasniegums, tas milzu panākums, ko jūs esat sasnieguši?! Puse pensionāru turpmāk dzīvos virs iztikas minimuma. Lieliski!

Jūs nupat paslavējāt arī to valdību, kurā puse Latvijas iedzīvotāju nodokļus maksā no minimālās algas. Tā ir tā jūsu valdības mazspēja, kuru jūs vēlreiz šodien te atgādinājāt.

Es gribu tikai atgādināt, ka šobrīd vidējā pensija valstī ir 129 lati, bet iztikas minimums ir 160 latu. Un 93 procenti Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas ir mazāka nekā iztikas minimums!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atkal klausos un brīnos. Mēs taču runājam par konkrētiem likuma grozījumiem. Šeit tiek stāstītas tiešām pasakainas pasakas, tiek runāts par Loskutovu un par visu pārējo, bet mēs runājam par konkrētiem likuma grozījumiem, kurus, ja tos pieņems referendumā, mainīt šīs Saeimas laikā nevarēs. Un, es domāju, īpaši tādiem cilvēkiem kā Štokenbergs, kurš tomēr ir ekonomists, ir pilnīgi skaidrs, ko tas nozīmē. Bet tas viņu neinteresē! Jo tas nozīmē to, ka, lai varētu šīs normas īstenot… tas nozīmē tomēr sociālā budžeta tālāku graušanu.

Šeit runāja par santīmiem. Šī piemaksa no nākamā gada - tie ir vismaz 28 lati mēnesī. Ja ir 40 gadu darba stāžs - vairāk nekā 300 latu gadā. Tās ir ļoti lielas summas.

Padomāsim par tālāku nākotni! Ja mēs atbalstītu šādus grozījumus, tad nākotnē, tālākā nākotnē, tas nozīmē vai nu atkal samazināt minimālo pensiju, vai būtiski palielināt vecumu, no kura cilvēki ies pensijā, vai arī (vēl viens variants!) devalvēt latu. Tikai tad valsts varēs pildīt šādas ilgtermiņa saistības. Neviens no šiem scenārijiem nav izdevīgs Latvijas iedzīvotāju vairumam.

Protams, ir vienalga tādiem cilvēkiem, kam ir miljoniem eiro un ģimene ārzemēs. Taču Latvijas iedzīvotājiem kopumā šādi likuma grozījumi, kuriem ir ilgtermiņa raksturs, nesīs tikai nelaimi.

Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča. Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Noklausījusies debates, kādas šodien šeit norisinājās, izskatot likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā, es vēlos tikai piebilst, nu jau komisijas vārdā, dažas lietas. Vienīgi tādēļ, lai precizētu.

Ja mēs runājam par minimālo pensiju, mums būtu jāsaprot, kas ir minimālā pensija.

Circenes kundze sacīja: „Ja cilvēks visu mūžu ir nostrādājis valsts labā, tad viņam ar tik niecīgu pensiju ir strauji jāpalīdz!”

Likumā „Par valsts pensijām” skaidri un gaiši ir rakstīts, ka, ja cilvēks nostrādājis algotā darbā 30 gadus un ilgāk un pierāda šo darba stāžu un ja viņš strādājis ar mazu vai ļoti mazu algu, tad, aprēķinot pensiju, vērā ņem valsts vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu algu.

Tātad Circenes kundze, manuprāt, runāja par cilvēkiem, kuru darba stāžs ir 10 līdz 20 gadu. Un tas diez vai ir kāds ļoti liels panākums, ja ņem vērā, ka darba stāžā par iepriekšējo periodu ieskaita arī bērnu audzināšanu līdz 8 gadu vecumam.

Štokenberga kungam es vēlētos teikt: nākamajā reizē informējot Latviju par pensionāru vēstulēm, ļoti derētu šo konkrēto pensionāru pensiju skaitīt tālāk - neapstāties pie 2006.gada, bet runāt arī par 2007. un 2008.gadu, nosaucot konkrētās personas pensiju šodien.

Es gribētu vēl piebilst, ka arī mums uz komisiju raksta vēstules. Pēdējā laikā arī labus vārdus pasaka. Bet, kā vienmēr, sociālajā jomā vienmēr vajag vairāk. Tā tas būs vienmēr. Un vajadzētu vairāk. Arī tā būs vienmēr.

Taču, noklausījusies un atpazinusi dažus uzvārdus, es, ņemot vērā, ka es šajā jomā strādāju jau ļoti, ļoti sen - no tiem tālajiem padomju laikiem -, gribētu gan teikt, ka dažiem bērniem, turpat vai miljonāriem, arī derētu padomāt par saviem vecākiem. (No zāles: „Pareizi!”)

Vēlos komisijas vārdā pateikt deputātiem arī to, ka mēs pagājušajā gadā… tas ir, pagājušajā reizē izdarījām grozījumus likumā „Par valsts pensijām”… un izdarījām likumā arī tādus grozījumus, par kuriem mēs te esam skaidrojušies pagājušajā nedēļā un noteikti vēl turpināsim. Likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” nākamajā gadā ienesīs valsts budžetā diezgan daudz miljonu (es tā ļoti ceru!), jo tur ir runa par cilvēkiem, kuri šodien vēl nemaksā sociālo nodokli no visas algas. Un mani nekādi nevarēja pārliecināt, ka ir runa par sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Jo katrā ministrijā cilvēks, kurš saņem algu, kas pārsniedz 2466 latus mēnesī, ir tikai viens vienīgs - valsts sekretārs. Lūk!

Es aicinu arī „Pilsonisko Savienību”, runājot par valsts pensijām, izteikties precīzi vai painteresēties. Jo nevar invalīdiem veikt piemaksu pie invaliditātes pensijas, izdarot grozījumus Valsts pabalstu likumā. (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņi to nezina!”) Pensijas mēs maksājam no sociālās apdrošināšanas budžeta, bet valsts pabalstus - no valsts pamatbudžeta.

Bet, es domāju, mēs sadarbosimies. Gan jau „Pilsoniskā Savienība” un arī citi jaunveidojumi Saeimā atradīs ceļu uz Sociālo un darba lietu komisiju, un strādāsim un mācīsimies kopā.

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, lai cik man būtu šodien skumji, jāteic, ka komisija vakardien tomēr nolēma, ka konkrētais likumprojekts nav atbalstāms. (No zāles dep. A.Rugāte: „Tas ir taisnīgs lēmums!”) Mēs aicinām arī pārējos kolēģus turpināt darbu pie likuma „Par valsts pensijām”, bet šodien attieksmi pret konkrēto likumprojektu izteikt balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 6, atturas - 46. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks 106.telpā pulksten 10.35. Es atkārtoju - 106.telpā! Mums ir jāvienojas par dažiem jautājumiem.

Savukārt Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.45 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu uz īsu, bet nozīmīgu sēdi komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks komisijas telpās pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Vaira Paegle, Ina Druviete, Jānis Klaužs, Leopolds Ozoliņš un Viktors Ščerbatihs.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Pirms turpinām Saeimas šodienas sēdi, es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris atvaļinājumu šā gada 3.jūlijā deputātēm Vairai Paeglei un Inai Druvietei.

Turpinām izskatīt šodienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” iekļautos jautājumus.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2478B.

Tautsaimniecības komisija ir likumprojekta „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” otrajam lasījumam saņēmusi un izskatījusi septiņus priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 2. - finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 3. - finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 5. - finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. Un 7. - finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Blumbergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt likumprojektu, es gribu paskaidrot, ka likumprojekts ir steidzams. Tā ideja ir šāda: proti, lai izcilībām, kuras centralizēto eksāmenu laikā aizstāv Latvijas godu, būtu tiesības iestāties augstskolā, balstoties uz vidējām atzīmēm atestātā. Šajā sakarā es gribu teikt, ka deputāts Kārlis Šadurskis ir iesniedzis veselu rindu priekšlikumu, no kuriem daudzi, manuprāt, būtu atbalstāmi. Diemžēl sakarā ar to, ka likumprojekts bija steidzams un bija tikai dažas dienas likumprojekta izvērtēšanai, nedz Saeimas Juridiskais birojs, nedz daudzas institūcijas un sabiedriskās organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar augstākās izglītības jomu, vienkārši fiziski nevarēja paspēt iepazīties ar šiem priekšlikumiem un izvērtēt tos. Tāpēc es aicinu kolēģus, likumprojektu skatot, Šadurska kunga priekšlikumus neatbalstīt šā iemesla dēļ, ne jau tāpēc, ka šie priekšlikumi būtu slikti. Un ceru arī, ka Šadurska kungs būs koleģiāls un nebūs šobrīd pārāk uzstājīgs attiecībā uz šīm lietām.

Kolēģi, skatīsim likumprojektu pa pantiem - priekšlikumu iesniegšanas secībā!

1. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies Ābiķa kungam par labajiem vārdiem par maniem priekšlikumiem. Vakar tiešām komisijas sēdē ne pret vienu manu priekšlikumu neviens no komisijas locekļiem nebalsoja „pret”. Es jutos ļoti gandarīts par to. Manus priekšlikumus teica un slavēja, un visus tos noraidīja ar balsojumu: četras balsis - „par”, piecas - „atturas”.

Bet tagad, kolēģi, pastāstīšu par priekšlikumu būtību. Un, ja sēdes vadītājs man atļaus, teikšu dažus vārdus par lielu daļu šo priekšlikumu kopumā. Tie ir saistīti ar finansēm. Šie priekšlikumi, ko esmu iesniedzis, paredz arī pārejas noteikumus. Saprazdams, ka finanšu gada vidū nav iespējams realizēt tās normas, ko es ierosinu un kas, manuprāt, ir ļoti būtiskas, esmu pārejas noteikumos paredzējis, ka tās ieviešamas no 2010. gada un no 2012.gada. Labi saprotu, ka šim likumam, Augstskolu likumam, nemaz tik ilgs mūžs nebūs, jo sagatavošanā Ministru kabinetā ir jaunā likuma, Augstākās izglītības likuma, projekts, kuru, es ļoti ceru, jau līdz 2010.gadam Saeima pieņems, jo tas ir tiešām aktuāls un steidzams. Līdz ar to vairākiem no šiem priekšlikumiem tā jēga būtu valsts likumdevēja gribas demonstrēšana, virzības demonstrēšana un ļaušana augstskolām sagatavoties šo normu ieviešanai no 2010. un no 2012.gada. Es arī ļoti ceru, ka jaunajā Augstākās izglītības likumā šīs normas tiks ietvertas. Tāpēc es domāju, ka šodien šādi pārejas noteikumi būtu ļoti laba zīme, ja mēs šīs normas jau šodien ietvertu vecajā likumā.

Tieši tāds ir arī šis priekšlikums, kuru mēs apspriežam. Proti, šodien mūsu augstskolām attiecībā uz to akadēmiskā personāla komplektēšanu, manuprāt, ir pagājušā vai pat aizpagājušā gadsimta cienīga norma, ka tikai 20 procentiem no augstskolas docētājiem ir jābūt ar doktora zinātnisko grādu. Manuprāt, ar šāda līmeņa akadēmiskā personāla kvalifikāciju Latvija nespēs atrisināt nevienu no augstākās izglītības kvalitātes uzdevumiem, kādus mums izvirza Eiropa un kādus beigu beigās mēs paši gribam sasniegt, lai Latvija Eiropas valstu ekonomisko atskaišu tabulās vairs nebūtu pēdējās rindās.

Tāpēc mans priekšlikums paredz palielināt šo doktora grādu ieguvušo docētāju īpatsvaru par 10 procentiem. Turklāt, saprotot to, ka tas nav paveicams šodien, ir ierosinājums, lai šī norma stātos spēkā tikai no 2010.gada.

Aicinu atbalstīt! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Kārlim Šadurskim.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Neapšaubāmi, es iepazinos ar Šadurska kunga priekšlikumiem jau to iesniegšanas dienas vakarā, mājās izlasīju un tiešām atradu tos par labiem esam. Un, paldies Dievam, beigās es arī kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis izlasīju, ka to spēkā stāšanās ir paredzēta tikai 2010. un 2012.gadā.

Un tomēr es aicināšu deputātus atturēties. Tiešām nevajag noraidīt Kārļa Šadurska priekšlikumu, jo tas, kā pats iesniedzējs teica, - un Kārlim gandrīz vienmēr ir taisnība - jau ir jaunā augstskolu likuma jautājums. Šis jaunais augstskolu likums, protams, būs, un tajā, es domāju, lielākā vai mazākā apjomā šā strādīgā deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumi tiks ņemti vērā, izvērtējot, protams, valsts finansiālās iespējas.

Tā ka es aicinātu balsojumā atturēties, bet paturēt prātā šos visnotaļ labos priekšlikumus. Paldies. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Paldies, Leiškalna kungs!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Ābiķis vēlas ko piebilst?

Dz.Ābiķis. Jā. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtošu to, ko es jau teicu. Mēs principā neesam pret atsevišķu priekšlikumu būtību, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, jau daudzu gadu garumā strādājot, ir bijusi tāda tradīcija, ka mēs tomēr respektējam Juridiskā biroja viedokli, ka mēs tajā cenšamies ieklausīties. Tāpat mēs vienmēr cenšamies ieklausīties ar izglītību saistītu sabiedrisko organizāciju viedoklī. Taču, ņemot vērā faktu, ka šis likumprojekts ir steidzams, mums vienkārši nebija tādas iespējas. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu šos deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumus, kurus mēs noteikti nākotnē vēl vērtēsim, šobrīd neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 17, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir precizēts un pilnveidots pirmajā lasījumā atbalstītais teksts. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 4. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Komisijas referents, manuprāt, ļoti pareizi norādīja uz nepieciešamību turpmāk vēl diskutēt par šiem priekšlikumiem, taču es ļoti baidos, ka Kraukļa kungs varbūt nemaz nezina šā 4.priekšlikuma būtību. Tāpēc, lai mēs turpmāk kvalificēti debatētu par to, es vienkārši uzskatu par savu pienākumu pastāstīt gan par šo un par dažiem citiem turpmākajiem priekšlikumiem šeit, Saeimas sēdē, lai mēs, godātie kolēģi, zinātu, par ko mēs balsojam. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Mēs mākam lasīt!”)

Šis priekšlikums skan: „Valsts dibinātās augstskolās un koledžās studijas finansē no valsts budžeta līdzekļiem.” Skatot šo priekšlikumu kopā ar ierosinājumu likuma pārejas noteikumos, redzams, ka šīs normas pilnīga spēkā stāšanās paredzēta tikai 2012.gadā.

Samazinoties studējošo skaitam, pašreizējā ekonomiskajā situācijā viens no būtiskākajiem valsts ekonomikas stiprināšanas elementiem ir līdzekļu ieguldīšana inovācijās - galvenokārt pētniecībā un augstākajā izglītībā.

Pilnīga studiju nodrošināšana par valsts budžeta līdzekļiem valsts augstskolās, piemēram, tad, ja šī norma stātos spēkā šogad, maksātu apmēram 31,2 miljonus latu. Es neprasu, lai šī norma stātos spēkā jau šogad, bet minu šo ilustrāciju tādēļ, lai jūs saprastu, par kāda līmeņa skaitļiem ir runa.

Finansējot studijas arī visās privātpersonu dibinātajās augstskolās, valstij tas prasītu vēl apmēram 21 miljonu latu. Tie ir lieli skaitļi, bet tie valsts budžetam tuvākajā nākotnē, manuprāt, ir pa spēkam.

Mums ir jāpanāk, lai augstskola nezaudētu nevienu jaunieti, kurš spēj studēt. Mums ir jāpanāk, lai materiālie šķēršļi nevienam nebūtu par iemeslu tam, kāpēc augstākā izglītība netiek iegūta. Turīgi varam kļūt tikai visi kopā. Un tas nav tikai morāls apgalvojums. Nav vērts uzcelt tādu ekonomiku, kur viens izcili izglītots cilvēks strādā, lai ar saviem nodokļiem uzturētu piecus bezdarbniekus. Mums ir jānovērš bezdarba risks, kas varētu būt zemas izglītības dēļ.

Daži skaitļi: Latvijai ir jāpanāk, lai 2010.gadā augstskolās studētu vismaz puse iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 30 gadiem, un vismaz trīs ceturtdaļām šajā vecumā vajadzētu studēt ne vēlāk kā 2014.gadā. Tie nav nesasniedzami skaitļi! Tas būtu apmēram 580 līdz 600 studējošo uz 10 000 iedzīvotājiem.

No juridiskā viedokļa raugoties, ir tā: 1990.gadā, pievienojoties starptautiskajam paktam „Par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām”, mēs atbilstoši tā 14.pantam uzņēmāmies (citēju): „Ar visiem pieņemamajiem līdzekļiem un it īpaši pakāpeniski ieviešot bezmaksas augstāko izglītību, [..] padarīt to visiem pieejamu.” Turklāt, ievērojot pašu šo pamatprincipu un sasniegto cilvēktiesību līmeni, to var vienīgi saglabāt vai attīstīt, nevis pazemināt. Maksas par augstāko izglītību nostiprināšana ir pretrunā ar paktā noteikto principu. Tātad tiekšanās uz valsts finansētu augstāko izglītību ir ne tikai stratēģiski ekonomisks uzdevums, bet arī mūsu juridisks pienākums.

Es aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan arī esošo papildu ierosinājumu pārejas noteikumos.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzu.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Jūs, es ceru, man piedosiet, ka es jau trešo reizi neatkārtošu argumentus, kāpēc atbildīgā komisija nevarēja atbalstīt Kārļa Šadurska priekšlikumus.

Tāpēc es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 15, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Līdzīga iemesla dēļ ir noraidīts arī 5. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 18, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Gluži tāpat arī 6. - deputāta Šadurska priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 18, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 7. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 18, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi ir ar 8. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Arī 9.priekšlikumam ir tāda pati vēsture, un arī tas ir Kārļa Šadurska priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi ir ar 10.priekšlikumu, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Arī ar 11.priekšlikumu, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Arī ar 12.priekšlikumu, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šis, manuprāt, ir pats būtiskākais no priekšlikumiem. Tas paredz, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai kārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai, kas nav mazāks par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums augstākajai izglītībai sasniedz vismaz 2 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Kolēģi! Pats efektīvākais veids, kā cīnīties ar tumsu, ir iedegt gaismu. Eiropa to ir sapratusi, un kopš 2006.gada 10.maija Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi - dalībvalstīm 2010.gadā augstākās izglītības studijām sniegt finansējumu 2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Kā Latvija šobrīd izskatās Eiropas un pasaules valstu kontekstā? Septiņas reizes mazākā Īslande jau 2003.gadā tērēja 1,5 procentus līdzekļu no IKP studijām un 3 procentus - pētniecības darbam. Vislielākais augstākās izglītības valsts budžeta finansējuma īpatsvars Latvijā bija tālajā 1995.gadā, kad tas sasniedza 0,9 procentus.

Jūs redzat, kolēģi, šo līkni! Līdz 2003.gadam Latvijā nemitīgi samazinājās šīs budžeta daļas finansējuma īpatsvars, sasniedzot minimumu 2003.gadā, kad tas bija 0,52 procenti. Pēc tam sākās zināms kāpums. Šobrīd valsts finansējums studijām nav lielāks par 0,75-0,8 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Godātie kolēģi! Šī pozitīvā tendence ir jāsaglabā. Ir grūti iedomāties, ka, tērējot augstākajai izglītībai daudz mazāk līdzekļu nekā mūsu Eiropas partneri, mēs spēsim ar viņiem konkurēt attīstības tempu ziņā. Jau 2003.gadā Lietuvas valsts augstākajā izglītībā ieguldīja aptuveni 1,6 procentus, Grieķija - 1,33 procentus, bet Somija - 2,07 procentus. Tad kļūst redzama vēl kāda interesanta parādība: ne tikai Eiropas valstis, bet, piemēram, arī Čīle investē augstākajā izglītībā 2,2 procentus no IKP, bet savukārt Amerikas Savienotās Valstis no sava ārkārtīgi lielā iekšzemes kopprodukta augstākajai izglītībai investē pat 3,1 procentu.

Godātie kolēģi! Latvija uz šī fona izskatās ļoti pieticīgi, un tā ir ļoti tālu no 2 procentiem, tāpēc šie 0,5 procenti būtu absolūti nepieciešams pieaugums, lai Latvija izpildītu savas starptautiskās saistības.

Godātie kolēģi! Vēl satraucošāki ir skaitļi, ja mēs rēķinām procentus nevis no iekšzemes kopprodukta, bet rēķinām šos procentus no iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju un uz vienu studējošo. Pēc šiem skaitļiem Latvija vēl daudz vairāk atpaliek gan no Lietuvas, gan no Igaunijas, gan no lielākās daļas Eiropas valstu.

Kolēģi, investīcijas izglītībā, darba ražīgumā un inovācijās ir vienīgais veids, kā mēs varam konkurēt ar Eiropu. Ja mēs šajās jomās investējam mazāk nekā mūsu konkurenti, tad mums, kolēģi, nav neviena argumenta, kas ļautu teikt, ka mēs cenšamies viņus panākt, nevis atpaliekam.

Vēl satraucošāks ir tāds fakts, ka šābrīža taupības apstākļos Izglītības un zinātnes ministrija ir rakstījusi vēstuli visām augstskolām ar prasību samazināt budžeta finansējumu par 2,9 procentiem. Kolēģi, ja mēs vēl vairāk samazināsim jau tā pieticīgo finansējumu, tad šī līkne neies uz augšu!

Šobrīd, protams, valsts ir ekonomiski grūtā stāvoklī. Tiek runāts par krīzi un tās pārvarēšanas scenārijiem. Kolēģi, investīcijas augstākajā izglītībā - šis ir mans piedāvātais krīzes pārvarēšanas plāns! Tikai investējot savu pilsoņu izglītībā, mēs spēsim nopietni runāt par darba produktivitātes jautājumiem un radīt nopietnu pievienoto vērtību. Neizglītota sabiedrība - un tas nevienam nav jaunums - neattīstās. Tā nīkuļo! Un, lai man piedod lielo kultūras būvju aizstāvji, es tomēr uzskatu, ka tautas izglītība ir tūkstoškārt svarīgāka par Gaismas pils ēku, tā ir tūkstoškārt svarīgāka par koncertzāles būvniecību, jo kas gan priecāsies par skaistajiem arhitektūras šedevriem un apmeklēs plašās lasītavas, ja zemais izglītības līmenis neradīs sabiedrībā prasību pēc šīm kultūras vērtībām. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Patiesi! Patiesi!”)

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai Ābiķa kungs vēlas ko piebilst?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, Kārļa Šadurska teiktajā ir daudz patiesības (No zāles dep. K.Leiškalns: „Viss ir patiesība!”), bet es vēlreiz gribu jums apliecināt, ka mēs vakar atbildīgajā komisijā, izskatot šo priekšlikumu, jau vienojāmies, ka, strādājot pie jaunā Augstākās izglītības likuma, mēs noteikti kopīgi ar speciālistiem šo piedāvājumu izvērtēsim un noteikti pieņemsim arī saprātīgu lēmumu. Taču, kā es jau atkārtoju, šī procedūra diemžēl bija tāda, ka visiem interesentiem vienkārši nebija iespējas iepazīties ar šiem vērtīgajiem priekšlikumiem. Tā ka es diemžēl aicinu balsojumā atturēties vai to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 14, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgu iemeslu dēļ nav atbalstīts arī 14. - deputāta Šadurska priekšlikums… Es atvainojos, 13. - deputāta Šadurska priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 14, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi ir arī ar 15. - deputāta Šadurska priekšlikumu… Es atvainojos, ar 14. - deputāta Šadurska priekšlikumu. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Tas nav balsojams!”) Jā, kā saka pats deputāts Šadurska kungs, šis priekšlikums, vadoties pēc iepriekšējā balsojuma, acīmredzot vairs nav balsojams, un tāpēc es aicinu arī balsojumā par 15. - deputāta Šadurska priekšlikumu - atturēties vai balsot „pret”, jo jau iepriekš minēto iemeslu dēļ komisija arī šo priekšlikumu nevarēja atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 13, atturas - 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 16. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums - ir loģisks un ir atbalstīts, jo tas izriet no likumprojekta steidzamības.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Tikai viena piebilde pie Leiškalna kunga priekšlikuma.

Es ļoti ceru, ka tie labie vārdi, kas šeit izskanēja manu iepriekšējo priekšlikumu sakarā, tiks nopietni ņemti vērā mūsu turpmākajās debatēs, mūsu darbā pie Augstākās izglītības likuma. Es pilnīgi piekrītu, ka šā likuma steidzamība ir noteikta sakarā ar to, ka norma, kas attiecas uz sportistiem, mums ir tiešām jāpieņem nekavējoties, ja mēs gribam, lai tai būtu arī rezultāts. Loģiski būtu tagad, kad visi mani priekšlikumi ir noraidīti, tā kā aicināt balsot „pret”, bet es uz to neaicinu. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, es pats arī balsošu „par”, un es ļoti ceru, ka mūsu turpmākās debates būs ne tikai pēc formas, bet arī pēc satura un pēc būtības ražīgas. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Godīgi teikts!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jautājums: vai kāds uzstāj, ka vajag veikt balsojumu par 16.priekšlikumu? Tātad 16.priekšlikums ir atbalstīts.

Komisijas vārdā - deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Liels paldies par… (No zāles dep. J.Dobelis: „…vienprātību!”) …un izpratni. Aicinu balsot kopumā par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, visiem, arī tam, kurš atturējās! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „A par ko tad tā?”)

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2673 - „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi kopumā vienpadsmit priekšlikumus, un tie ir izskatīti.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 10. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 11. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. Lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): „Tūlīt arī būs vienprātība!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): „Tur, kur Blumbergs, - vienprātība!”) Likums pieņemts.

G.Blumbergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim likumprojektu Nr.379/Lp9, kurš ir apvienots ar likumprojektu Nr.556/Lp9. Trešajam lasījumam ir iesniegti 29 priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Ligita Silaraupa. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 4.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 5.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 6.priekšlikums, kuru iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 7.priekšlikums, kuru iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 8. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 9. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 10. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 12. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums - nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 31, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 16. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Šmita priekšlikums - atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskā biroja sagatavotajā 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Rasnačs. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 18. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 39, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 19. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Šmita priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Godīgi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Taisnība!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 23. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Ligitas Silaraupas priekšlikums - atbalstīts. (No zāles: „Humāni!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 24. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums - nav atbalstīts. (No zāles: „Aizdomīgi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Rasnačs. 25. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 28. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Juridiskā komisija aicina likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā. Tas ir ļoti būtisks saistībā ar navigācijas sezonu un kārtības noteikšanu uz ūdeņiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sāksim skatīt administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu paketi. Tie ir jautājumi, kas sēdes darba kārtībā ir no 9.punkta līdz 36.punktam (ieskaitot). Komisija, skatot šo paketi, praktiski vienojās, ka šī likumprojektu pakete būtu jāsadala divās daļās (lūdzu šādu pieeju atbalstīt!): likumprojekti, kas skar ne pārāk nozīmīgus tehniskus priekšlikumus, tādus kā, piemēram, nosaukumu maiņu, vārda „rajons” vietā rakstot vārdu „novads”, un likumprojekti, kuri jāizdebatē ilgāk (daži valdības piedāvājumi būtu nopietnāk jāizdiskutē ar ekspertiem).

Darba kārtības 9.punkts ir likumprojekts „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Komisija lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Atbalstām!” Dep. J.Dobelis: „Piekrītam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 17.jūliju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Nākamais šajā paketē ir likumprojekts…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, es ieturēju tik ilgu pauzi, ka jūs jau sākāt runāt.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” steidzamības piešķiršanu likumprojektam.

„Pret” steidzamību ir pieteikusies runāt deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Ministru kabineta rīkojums „Par nepieciešamiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, noslēdzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” paredz grozījumus vairāk nekā 100 likumos. Daļa no tiem jau ir iesniegti Saeimā un tiek izskatīti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā kā vienota pakete, un tagad tiek prasīta to steidzamība.

Un tomēr vajadzētu apsvērt to, kāpēc ir nepieciešama šī steidzamība - vai tā ir nepieciešamība. Varbūt būtu lietderīgi skatīt šo likumprojektu tomēr trijos lasījumos?

Es mēģināšu to pamatot, kāpēc steidzamība nav nepieciešama.

Lielākajai daļai šo likumprojektu spēkā stāšanās laiks ir 2009.gada 1.jūlijs - tātad jau pēc pašvaldību vēlēšanām. Līdz ar to mums ir pietiekami daudz laika, lai likumprojektus varētu rūpīgi izvērtēt un izskatīt visos trijos lasījumos. Līdz šim vēl nav sagatavots un Saeimā iesniegts likums par apriņķu izveidošanu, kā to paredz pirmajā lasījumā jau izskatītais likumprojekts „Par valsts administratīvo iedalījumu”.

Tālāk varētu minēt arī tādu argumentu, ka vēl joprojām nav skaidrs, kādas būs šo apriņķu robežas, kādas būs apriņķu funkcijas un kāda būs to pārvaldīšanas sistēma - vēlēta, nevēlēta administrācija. Tas viss ir jānoskaidro, kamēr šis likumprojekts tiks izskatīts vismaz pirmajā lasījumā.

Turklāt nav lietderīgi Saeimā vairākkārt skatīt vienu un to pašu likumu grozījumus, nepieņemot izskatīšanai priekšlikumus, kas precizē pretrunīgas likumu normas un novērš acīm redzamas nepilnības vai pat atšķirīgas nostādnes dažos pantos, kā tas ir, piemēram, likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, tas ir, šajā likumā, ko mēs nupat izskatām. Šā likuma 17.panta otrajā daļā nav izdarīti precizējumi, kādā kārtībā Centrālā zemes komisija varēs atjaunot īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, ja būs likvidēti rajoni un to institūcijas. Protams, ir ļoti rūpīgi jāizvērtē šīs normas, tāpēc būtu lietderīgi likumā uzreiz iestrādāt visas nepieciešamās normas.

Līdzīgas situācijas ir arī ar zemes reformu saistītajos citos likums, bet ne tikai tajos. Turklāt vairākas pašvaldības ir iesniegušas arī Satversmes tiesā apstrīdējumu, tāpēc būtu lietderīgi sagaidīt vismaz pirmos šīs tiesas lēmumus. Skatot šos likumprojektus trijos lasījumos, būtu iespējams izvērtēt visas šīs nianses un vienlaikus rūpīgi sagatavot arī visu esošo likumu paketi. Tāpēc partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija neatbalsta šā likumprojekta steidzamību. Aicinām to darīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Seilei.

Vai deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

O.Spurdziņš. Jā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, analizējot šos priekšlikumus, vienojās, ka tā atbalstīs tikai tos priekšlikumus, kuri ir saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, jo pēc būtības citi šie jautājumi būtu jāskata citām Saeimas komisijām un patiešām ļoti rūpīgi jāizdebatē. Līdz ar to, ka šobrīd valdības iesniegtajos priekšlikumos ir tādas lietas, kas vairāk ir tehniskas dabas, tāpēc nav tik rūpīgi debatējamas, kā teica Seiles kundze, es tomēr komisijas vārdā rosinu atzīt šā likumprojekta virzību par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 7, atturas - 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Šinī gadījumā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 7.jūliju un izskatīt šā gada 17.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ierosina šā likumprojekta virzību atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 8, atturas - 17. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks skatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Kā likumu paketes sastāvdaļai lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 7.jūlijam un izskatīt Saeimas sēdē šā gada 17.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija lūdz arī šā likumprojekta virzību atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 9, atturas - 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu balsot par likumprojekta virzību pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Komisijas vārdā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas sēdē šā gada 17.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ierosina šā likumprojekta virzību atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 8, atturas - 12. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 7.jūliju un šā gada 17.jūlijā izskatīt Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ierosina šā likumprojekta virzību atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 8, atturas - 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas sēdē šā gada 17.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ierosina atzīt šā likumprojekta virzību par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 7, atturas - 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas sēdē šā gada 17.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija lūdz akceptēt šā likumprojekta virzību pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 17.jūliju.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Jūs neprasījāt steidzamību šim likumprojektam…

O.Spurdziņš. Jā, bet priekšlikumu iesniegšanai…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Jā, deputāti neiebilst. Tātad priekšlikuma iesniegšanas termiņš ir 17.jūlijs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - „Grozījumi likumā „Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā vēl joprojām deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu akceptēt šā likumprojekta virzību pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu par šo termiņu noteikt šā gada 17.jūliju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ierosina atzīt šā likumprojekta virzību par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 6, atturas - 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam noteikt šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas šā gada 17.jūlija sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ierosina šā likumprojekta virzību atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 8, atturas - 11. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas šā gada 17.jūlija sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 12. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas šā gada 17.jūlija sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ierosina atzīt šā likumprojekta virzību par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 8, atturas - 11. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas šā gada 17.jūlija sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Prokuratūras likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija rosina atzīt šā likumprojekta virzību par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Prokuratūras likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 7, atturas - 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu likumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Prokuratūras likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas datumu noteikt šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas sēdē šā gada 17.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību budžetiem””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldību budžetiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt 17.jūliju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt šā gada 17.jūliju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ierosina atzīt šā likumprojekta virzību par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 7, atturas - 14. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas sēdē šā gada 17.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija lūdz akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt šā gada 17.jūliju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija lūdz akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bibliotēku likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam lūdzu noteikt šā gada 17.jūliju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš…

Jā, man acīmredzot bija aizskrējis mazliet uz priekšu kompjūters. Es atvainojos!

Tagad skatīsim likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 17.jūliju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ierosina atzīt šā likumprojekta virzību par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 6, atturas - 13. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 7.jūliju un izskatīt Saeimas šā gada 17.jūlija sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ierosina šā likumprojekta virzību atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Dzelzceļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 4, atturas - 12. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt šā gada 7.jūliju un izskatīt šā gada 17.jūlijā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Augu aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ierosina likumprojekta virzību atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Augu aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 6, atturas - 12. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Lūdzu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augu aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 7.jūliju un likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā veikt šā gada 17.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija lūdz akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam lūdzu noteikt šā gada 17.jūliju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija lūdz akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam lūdzu noteikt šā gada 17.jūliju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam lūdzu noteikt šā gada 17.jūliju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu Saeimu akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam lūdzu noteikt šā gada 17.jūliju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija lūdz likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam lūdzu noteikt šā gada 17.jūliju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies referentam.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā… (Zālē troksnis.) Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Guntis Eniņš.

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Es atvainojos! Tajā monotonajā darbā tā tas gadījās.

Mums tagad ir jāskata dokuments Nr.2660 - likumprojekts „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”. Lai gan likumprojekts ir pabiezs, ir iesniegti tikai divi priekšlikumi. Abi divi - no Sociālo un darba lietu komisijas.

1.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.J.Eniņš. Un 2.priekšlikums… Jāšķir tālāk! Arī tas, kā jau teicu, ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Tas ir tāds redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.J.Eniņš. Lūdzam balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālas kvalifikācijas atzīšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.J.Eniņš. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 8.jūlijam. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): „Mācieties, kā jāstrādā! Paldies!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 725/Lp9). Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 725/Lp9). Likumprojektu iesniegusi valdība, izstrādājusi Tieslietu ministrija. Likumprojekta būtība ir terminoloģiju saskaņot ar Imigrācijas likumu. Turklāt aizpildīts ir arī viens no „baltajiem plankumiem”, kuri ir mūsu likumos, tas ir, tiek noteikta atbildība fiziskajām personām arī teritorijās, kas atrodas ārpus jebkādas valsts jurisdikcijas.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā (reģistrācijas numurs 725/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Šā gada 4.augusts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 657/Lp9). Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu Nr.657/Lp9, ko ir sagatavojusi Iekšlietu ministrija un akceptējusi valdība. Tas ir paredzēts cīņas pastiprināšanai pret prostitūciju, pret sutenerismu un pret seksuālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveidošanu. Advokātu padomei bija zināmi iebildumi pret terminoloģiju, taču par valsts valodas lietojumu atbildīgās institūcijas ir akceptējušas, piekritušas tādam terminam, kāds ir ierakstīts likumā. Taču tas netraucē laikā starp lasījumiem meklēt vēl precīzākus risinājumus.

Aicinām akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 657/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Šā gada 4.augusts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 444/Lp9). Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Likumprojektu ir sagatavojuši frakcijas „Jaunais laiks” pārstāvji. Juridiskajā komisijā tas ir skatīts vairākkārt, tomēr deputātu vairākums komisijā uzskata, ka problēma ir jārisina. Tātad komisija konceptuāli atbalsta šāda likumprojekta virzīšanu. Taču vienlaikus komisijai nācās piekrist tam, ko teica Tieslietu ministrija, - ka vispār nepiemērot pirmstermiņa atbrīvošanu - tas būtu pretrunā ar starptautisko tiesību normām. Komisija piekrīt tam, ka paši iesniedzēji laikā starp lasījumiem samazinās līdz minimumam šo iespēju - pirms termiņa atbrīvot minēto kategoriju noziegumu pastrādātājus jeb izdarītājus.

Līdz ar to komisijas vairākums atbalstīja šo likumprojektu, un aicinām balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 444/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Šā gada 4.augusts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 693/Lp9). Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Arī šo likumprojektu ir sagatavojusi un iesniegusi frakcija „Jaunais laiks”, respektīvi, pieci deputāti, un Juridiskā komisija saņēma arī pozitīvus atzinumus. Šis priekšlikums sasaucas ar visiem zināmo Daugavpils gadījumu. Protams, atbildība ir jāprecizē likumā. Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 693/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Šā gada 4.augusts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Likumprojekts ir akceptēts valdībā. To ir sagatavojusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Likumprojekts skar ļoti daudzus tūkstošus Rīgas iedzīvotāju, jo runa ir par īpašumu, kura dēļ nevar pilnībā pabeigt Juglas pārvada būvi. Ja šis likums tiks pieņemts, tad Juglas pārvada būve, cerams, tiks paveikta laikā.

Komisija aicina balsot „par”, bet vispirms - atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Rasnačs. Aicinām balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu iesakām noteikt 7.jūliju, un par likumprojekta izskatīšanas dienu - 10.jūliju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi, pirms mēs skatām nākamo darba kārtības punktu, es jūs informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu priekšlikumu Saeimas sēdi turpināt bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī priekšlikumu - izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu par datuma maiņu likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē. Runa ir par likumprojekta „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” otrreizēju caurlūkošanu. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sākam skatīt nākamo mūsu apstiprinātās darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Minētā likumprojekta garo nosaukumu tikko jau minēja priekšsēdis. Šā dokumenta numurs ir 2568, un tie ir mūsu mīļās valdības iesniegtie labojumi likumā, kuri krietnajiem latviešiem atvieglos piekļūšanu pie Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības izdalītajiem finanšu instrumentiem.

Tā ka aicinu atbalstīt steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

K.Leiškalns. Paldies. Priekšlikumus no Juridiskā biroja gaidīsim līdz šā gada 7.jūlijam un jūsu priekšā gribam šo likumprojektu celt šā gada 10.jūlijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Skatīsim grozījumus Robežsardzes likumā. Likumprojekts paredz noteikt, ka robežsargiem ir tiesības aizturēt personas un ievietot tās pagaidu turēšanas telpās, kā arī paredz Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kārtību, kādā personas tiek ievietotas un turētas pagaidu aizturēšanas vietā un šādu vietu iekārtošanas un aprīkošanas prasības. Tāpat ir paredzēts precizēt nosacījumus par aizliegumu lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un dienesta suņu izmantošanu, kā arī noteikt minimālās drošības prasības pirms personas ievietošanas pagaidu turēšanas telpās.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Robežsardzes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, kā arī Sporta apakškomisijas vārdā mēs lielā vienprātībā lūdzam jūsu atbalstu, lai piešķirtu šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ir saistīts ar nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu tenisa sporta centram „Pļavnieki”.

Šajā sporta centrā ir vienīgie laukumi Latvijā ar cieto segumu, kāds tiek izmantots augsta līmeņa sacensībās Eiropā, un tādējādi mūsu izlases dalībniekiem ir iespēja tur trenēties pirms vissvarīgākajām starptautiskajām sacensībām.

Latvijas Tenisa savienība ir izrādījusi gatavību izmantot tenisa centru „Pļavnieki” Deivisa kausa, Federācijas kausa un citu lielu starptautisku sacensību organizēšanai.

Kā es dzirdu, no zāles atskan balsis, ka jūs piekrītat šim lēmumam.

Tāpēc aicinu balsot „par” likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad šis likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 7.jūlijam un izskatīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā šā gada 10.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

D.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs. Skatīsim lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.591/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 1.septembrim”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Komisija lūdz atbalstīt šo lēmuma projektu un noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu līdz šā gada 1.septembrim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.591/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 1.septembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.654/Lp9)”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Komisija lūdz likumprojektam ar reģistrācijas numuru 654/Lp9 atcelt steidzamību, jo tajā ir lietas, kuras vēl ir jāsaskaņo, un šis darbs var izrādīties diezgan nekvalitatīvs, ja mēs to darīsim steigā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.654/Lp9)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.654/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 4.augustam”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā, paldies, kolēģi, par iepriekšējo lēmumu! Tagad runa ir par šo pašu likumprojektu, mums ir jānosaka tam priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Mēs iesakām par šo termiņu noteikt šā gada 4.augustu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu jau iepriekš minētā likumprojekta (Nr.654/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 4.augustam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par likuma „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” (Nr.581/Lp9) iekļaušanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimas 2008.gada 17.jūlija sēdē”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmajā daļā noteikto, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz pagarināt šo termiņu, kad izskatīt Saeimas sēdē otrreizējai caurlūkošanai nodoto likumu „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”, jo ir izveidojusies šāda situācija: iepriekšējā reizē mēs nolēmām, ka priekšlikumi ir iesniedzami līdz 4.jūlijam un ka likumu izskatīsim 10.jūlijā. Taču, reāli izvērtējot situāciju, mēs nevaram izpildīt Kārtības ruļļa prasību - ļaut deputātiem iepazīties ar iesniegtajiem grozījumiem piecas darba dienas.

Līdz ar to komisija lūdz pagarināt priekšlikumu izskatīšanas termiņu un noteikt otrreizējo caurlūkošanu Saeimas 17.jūlija sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likuma „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” (Nr.581/Lp9) iekļaušanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimas 2008.gada 17.jūlija sēdē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Ļoti cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Es vēlētos atgādināt, ka šodien pulksten 15.55 mums ir komisijas sēde un tikšanās ar Eiropas Savienības komisāru daudzvalodības jautājumos.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Deputātu grupas Tibetas atbalstam locekļus lūdzu burtiski uz kādām 7 minūtēm sapulcēties tepat Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas! Lūdzu uz sēdi komisijas telpās pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Pievēršu uzmanību: Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 13.10 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Pulksten 13.10!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde notiks pulksten 13.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Vaira Paegle, Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Leopolds Ozoliņš un Viktors Ščerbatihs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to šodienas Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas pavasara sesijas 17.sēde

2008.gada 3.jūlijā

Lēmuma projekts „Par Līgas Blūmiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi” (Nr.466/Lm9)
(Dok. Nr.2664)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Margaritas Osmanes apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi” (Nr.467/Lm9)
(Dok. Nr.2665)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Lēmuma projekts „Par Edvīna Valbaka atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata” (Nr.468/Lm9)
(Dok. Nr.2666)
Ziņo - dep. I.Šlesere
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr.751/Lp9) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr.2690)
Ziņo - dep. A.Barča
Debates - dep. A.Štokenbergs
- dep. V.Buzajevs
- dep. K.Leiškalns
- dep. I.Circene
- dep. A.Pabriks
- dep. A.Seile
- dep. K.Leiškalns
- dep. M.Grīnblats
- dep. J.Dobelis
- labklājības ministre I.Purne
- dep. A.Ziedone-Kantāne
- dep. A.Seile
- dep. A.Štokenbergs
- dep. V.A.Krauklis
Paziņojumi
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. K.Leiškalns
- dep. J.Šmits
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Vairai Paeglei
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inai Druvietei
Likumprojekts „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” (Nr.722/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2478)
Ziņo - dep. G.Blumbergs
Likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā” (Nr.775/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2614)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Debates - dep. K.Šadurskis
- dep. K.Leiškalns
- dep. K.Šadurskis
- dep. K.Šadurskis
- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr.706/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2673)
Ziņo - dep. G.Blumbergs
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.556/Lp9) (Iekļauts likumprojekts (Nr.379/Lp9)) (3.lasījums)
(Dok. Nr.2675)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” (Nr.732/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2514, 2631)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr.733/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2515, 2632)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Priekšlikums - dep. A.Seile („pret” steidzamību)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr.734/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2516, 2633)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr.735/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2517, 2634)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” (Nr.736/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2518, 2635)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr.737/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2519, 2636)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. (Nr.738/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2520, 2637)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.739/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2521, 2638)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” (Nr.740/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2522, 2639)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr.742/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2524, 2640)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (Nr.743/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2525, 2641)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.744/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2526, 2642)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām”” (Nr.745/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2527, 2643)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums Prokuratūras likumā” (Nr.746/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2528, 2644)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību budžetiem”” (Nr.747/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2529, 2645)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” (Nr.755/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2569, 2646)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (Nr.756/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2570, 2647)
Ziņo - dep.O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr.757/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2571, 2648)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā” (Nr.758/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2572, 2649)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.759/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2573, 2650)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” (Nr.760/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2574, 2651)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr.761/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2575, 2652)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums Augu aizsardzības likumā” (Nr.762/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2576, 2653)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” (Nr.763/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2577, 2654)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.764/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2578, 2655)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” (Nr.765/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2579, 2656)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” (Nr.766/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2580, 2657)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.767/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2581, 2658)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr.677/Lp9) (2.lasījums)
(Dok. Nr.2309, 2660)
Ziņo - dep. G.J.Eniņš
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.725/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2481, 2667)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.657/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2172, 2668)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā” (Nr.444/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.1285, 2669)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.693/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2344, 2670)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām” (Nr.750/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2541, 2674)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” (Nr.754/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2681)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Robežsardzes likumā” (Nr.779/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.2682)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” (Nr.776/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.2692)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.591/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 1.septembrim” (Nr.470/Lm9)
(Dok. Nr.2676)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.654/Lp9)(Nr.471/Lm9)
(Dok. Nr.2677)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.654/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 4.augustam” (Nr.472/Lm9)
(Dok. Nr.2678)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par likuma „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”(Nr.581/Lp9) iekļaušanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimas 2008.gada 17.jūlija sēdē” (Nr.473/Lm9)
(Dok. Nr.2694)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Paziņojumi
- dep. K.Pētersone
- dep. S.Bendrāte
- dep. O.Spurdziņš
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
- dep. S.Dolgopolovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Balsojumi

Grozījums likumā "Par valsts pensijām"
Datums: 03.07.2008. 10:32:52 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2690 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:06:50 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2478 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:14:46 bal006
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:19:44 bal007
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:20:16 bal008
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:20:48 bal009
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:21:20 bal010
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:28:42 bal011
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:29:22 bal012
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:30:16 bal013
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījums Augstskolu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 03.07.2008. 11:32:26 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2614 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (3.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:35:06 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2673 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:37:24 bal016
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:38:24 bal017
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:39:58 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2675 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:41:32 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2514 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:46:46 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2515 steidzamību

Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:47:14 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2515 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:48:26 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2516 steidzamību

Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:49:00 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2516 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:49:56 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2517 steidzamību

Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:50:32 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2517 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par zemes komisijām" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:51:26 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2518 steidzamību

Grozījums likumā "Par zemes komisijām" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:51:56 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2518 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:52:50 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2519 steidzamību

Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:53:20 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2519 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:54:14 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2520 steidzamību

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:54:42 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2520 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:55:36 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2521 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:56:52 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2522 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:57:40 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2524 steidzamību

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:58:08 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2524 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:59:06 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2525 steidzamību

Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 11:59:38 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2525 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:00:32 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2526 steidzamību

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:01:00 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2526 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:01:56 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2527 steidzamību

Grozījumi likumā "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:02:26 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2527 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Prokuratūras likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:03:20 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2528 steidzamību

Grozījums Prokuratūras likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:03:50 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2528 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:04:44 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2529 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:05:32 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2569 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilās aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:06:26 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2570 steidzamību

Grozījumi Civilās aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:06:56 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2570 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:07:54 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2571 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Bibliotēku likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:08:38 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2572 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:09:46 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2573 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:10:40 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2574 steidzamību

Grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:11:12 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2574 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:12:02 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2575 steidzamību

Grozījumi Dzelzceļa likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:12:30 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2575 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Augu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:13:26 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2576 steidzamību

Grozījums Augu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:13:56 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2576 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Reģionālās attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:14:50 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2577 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:15:38 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2578 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Vispārējās izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:16:26 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2579 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par autoceļiem" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:17:14 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2580 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:18:04 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2581 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (2.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:20:10 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2660 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (Nr.725/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:21:44 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2481 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (Nr.657/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:23:16 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2172 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Krimināllikumā (Nr.444/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:24:52 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1285 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (Nr.693/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:26:00 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2344 pieņemšanu 1.lasījumā

Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:27:20 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2541 steidzamību

Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:27:52 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2541 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:30:32 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2681 steidzamību

Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:31:04 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2681 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Robežsardzes likumā (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:32:48 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2682 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:34:16 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2692 steidzamību

Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (1.lasījums)
Datums: 03.07.2008. 12:35:34 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2692 pieņemšanu 1.lasījumā

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (Nr.591/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 1.septembrim
Datums: 03.07.2008. 12:36:58 bal074
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2676

Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (Nr.654/Lp9)
Datums: 03.07.2008. 12:38:04 bal075
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2677

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (Nr.654/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 4.augustam
Datums: 03.07.2008. 12:39:08 bal076
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2678

Par likuma "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums" (Nr.581/Lp9) iekļaušanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimas 2008.gada 17.jūlija sēdē
Datums: 03.07.2008. 12:41:08 bal077
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2694

Piektdien, 23.februārī
09:00  Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Konference “Tā ir arī mūsu nauda! Ko darīt, lai Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā būtu pārdomātākas?”