Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas divpadsmitā sēde
2013.gada 21.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 21.marta sēdi.

Ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā, bet es piedāvāju par tām lemt pēc darba kārtības pirmā jautājuma izskatīšanas.

Šīsdienas sēdes darba kārtības pirmais jautājums ir Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi! Šodien jūsu vērtējumam tiek nodots kārtējais, nu jau ceturtais, manis vadīto valdību darba pārskats par pagājušo gadu. Līdzīgi iepriekšējiem gadiem, gribētu izmantot šo iespēju, lai apkopotu valdības padarīto, iezīmētu vēl darāmo, kā arī pieskartos galvenajiem izaicinājumiem un iezīmētu valsts attīstības perspektīvu kopumā.

Pārejot pie pārskata par valdības padarīto pagājušajā gadā, gribētu sākt ar situāciju pasaulē. Šobrīd pasaules ekonomika joprojām cīnās ar tikko pārdzīvotās ekonomiskās krīzes sekām, virkne Eiropas valstu slīgst atkārtotā recesijā, izaugsme kavējas, neskatoties uz to, ka lielākās Eiropas ekonomikas, Francija un Vācija, ir spējušas gadu noslēgt pozitīvā teritorijā, kaut arī ar tikai decimāldaļās mērāmu izaugsmi virs nulles. Tomēr virkne citu valstu nav spējušas panākt pozitīvu IKP dinamiku, un šeit nav runa tikai par Dienvideiropas valstīm, jo arī tādas valstis kā Austrija un Nīderlande nespēja panākt noturīgu ekonomikas izaugsmi.

Pasaulē IKP pagājušajā gadā auga par 2,2 procentiem. Šim gadam eksperti prognozē 2,4 procentu globālu IKP pieaugumu, tomēr pastāv virkne faktoru, kas liek bažīties par recesijas izplatīšanos no Dienvideiropas uz pārējām Eiropas Savienības valstīm. Uz šī fona Latvijai iepriekšējais ir bijis straujas izaugsmes gads, kad turpinājās ekonomikas izaugsme ar pieaugumu 5,6 procentu apmērā. Tas lielā mērā ir kļuvis iespējams, pateicoties būtiskām izmaiņām valsts ekonomikas struktūrā un strukturālo reformu rezultātā atgūtajai valsts konkurētspējai.

Pagājušais gads ir bijis intensīva darba gads, un tas ir svarīgs arī no vairākiem citiem aspektiem. Pirmkārt, ekonomiskajā ziņā šis ir bijis otrais izaugsmes gads pēc kārtas, kad Latvijas ekonomika ir bijusi starp straujāk augošajām Eiropas Savienībā.

Otrkārt, ir ielikts pamats mūsu valsts pārejai kvalitatīvi jaunā pakāpē, proti, ir veikta virkne pasākumu, lai Latvija ar nākamā gada 1.janvāri kļūtu par pilnvērtīgu eirozonas valsti.

Treškārt, sociālajā plānā valdība ir aktīvi strādājusi pie jautājumiem, kas saistīti ar demogrāfiskās krīzes risināšanu un sabiedrības saliedētības veicināšanu.

Ceturtkārt, esam ielikuši pamatus sistēmiskai izaugsmei nākotnē, izstrādājot un apstiprinot Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam.

Visbeidzot valdības uzmanības centrā ir bijusi reģionālā attīstība, īpaši gribētu atzīmēt rīcības plānu Latgales attīstībai.

Valdība arī pagājušajā gadā ir turpinājusi veidot politiku aktīvā sasaistē ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Tika turpināts darbs gan krīzes laikā radītās Reformu vadības grupas ietvaros, gan arī dialogā ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvaros.

Sabiedrības atbalsts valdības darbam ir bijis svarīgs krīzes laikā, bet vēl jo svarīgāks tas ir izaugsmes periodā, kad īpašu nozīmi iegūst iekļaujošas, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšana, kas ņem vērā visu sabiedrības slāņu intereses un gādā par to, lai izaugsmi sajustu katrs mūsu valsts iedzīvotājs.

Runājot par valsts ekonomikas attīstību, gribētu uzsvērt, ka valdības politika, kas balstījās uz valsts finanšu sakārtošanu kā priekšnoteikumu ekonomiskajai izaugsmei, ir sevi attaisnojusi.

Ja vēl 2011.gadā virkne ekspertu šaubījās par to, vai Latvija tiešām ir pārvarējusi krīzi, tad 2012.gada IKP izaugsme par 5,6 procentiem ir nostiprinājusi šo pārliecību pat skeptiķu acīs. Viens no būtiskākajiem izaugsmes faktoriem pēdējos divos gados ir bijis eksportējošo nozaru straujā attīstība. Pagājušajā gadā, līdzīgi kā 2010. un 2011.gadā, eksports uzrādīja iespaidīgu izaugsmi un, sasniedzot 15 procentu robežu, ir starp labākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Uz eksportu balstīta izaugsme ir svarīga arī tādēļ, ka tas ir labākais pierādījums valsts konkurētspējai, kas ir viens no galvenajiem starpmērķiem ceļā uz kopējo valsts labklājību.

Par valsts konkurētspējas atjaunošanos liecina arī mūsu valsts veiksmīgā atgriešanās starptautiskajos finanšu tirgos. Latvijas kredītreitinga palielināšana laikā, kad dažas vadošās pasaules ekonomikas izjuta spiedienu pretējā virzienā, apliecina to, ka veiktais darbs publisko finanšu sakārtošanā ir devis rezultātu.

Vēl viens pierādījums atgūtajai finanšu tirgu uzticībai ir sekmīgās valsts vērtspapīru emisijas, no kurām īpaši gribētu atzīmēt pērnā gada decembrī veikto emisiju, kur Valsts kasei izdevās pārdot septiņu gadu obligācijas 1,25 miljardu ASV dolāru apmērā ar vidējo ienesīgumu 2,89 procenti gadā. Tā ir vēsturiski zemākā procentu likme ilgtermiņa obligācijām, kopš Latvija veic aizņēmumus starptautiskajos finanšu tirgos.

Tomēr, kaut arī fiskālās situācijas sakārtošana un veiktās strukturālās reformas ir nodrošinājušas izaugsmi, ekonomikas izaugsmei ir jēga tikai tad, ja tā nes labumu katrai Latvijas ģimenei, katram sabiedrības loceklim, katram Latvijas iedzīvotājam. Šajā kontekstā svarīgākā valdības prioritāte bija jaunu darba vietu radīšana, jo tieši darba vietas ir vispatiesākais apliecinājums ekonomikas dinamismam un izaugsmei. Tieši iedzīvotāju nodarbinātības rādītāji ļauj saskatīt Latvijas ekonomikas izaugsmes ietekmi uz ikvienas mājsaimniecības stabilitātes un nodrošinātības līmeni.

2012.gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, nodarbināto iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 2,7 procentiem. Savukārt reģistrētais bezdarbs 2012.gadā turpināja samazināties un gada beigās bija noslīdējis līdz 10,5 procentiem no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2008.gada beigām.

Tomēr ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā praktiski nav mainījies un joprojām paliek augsts - 44 procenti. Mazinot atstumtību no darba tirgus, īpaši svarīgi ir tie aktīvās darba tirgus politikas pasākumi, kas mērķēti tieši ilgstošo bezdarbnieku atbalstam. Vairāk nekā puse no visiem ilgstošajiem bezdarbniekiem 2012.gadā iesaistīta algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, šīs programmas dalībniekiem motivācijai un prasmju apguvei no 2012.gada papildus tiek piedāvāti īsie apmācību kursi, kā arī uzsākta ilgstošo bezdarbnieku ar atkarību problēmām ārstēšana.

Bezdarba kontekstā Latvijai ir vēl divas svarīgas grupas - tie ir Latgales reģionā dzīvojošie un jaunieši. Risinot reģionālā bezdarba problēmas, 2012.gadā tika izstrādāta normatīvā bāze reģionālās mobilitātes pilotprojekta īstenošanai Latgales reģionā 2013.gadā. Savukārt, mazinot jauniešu bezdarbu, 2012.gadā tika turpināti uz jauniešiem mērķēti pasākumi - atbalsts darba vietu izveidei pie darba devēja un brīvprātīgajam darbam nevalstiskajās organizācijās.

Valdības uzdevums arī turpmāk būs strādāt pie tāda politikas ietvara, kas veicinātu jaunu darba vietu radīšanu, tomēr, lai noturētu Latvijas iedzīvotājus savā zemē un celtu kopējo valsts labklājību, ir jāaug arī algām. Ilgstspējīgu algu pieaugumu ir iespējams nodrošināt, tikai balstoties uz darba ražīguma un saražotās pievienotās vērtības pieauguma rēķina. Šeit jāatzīmē, ka nodarbinātības un atalgojuma rādītāji pagaidām nepieaug proporcionāli valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem. Izmaiņas šajās jomās ir lēnākas un pakāpeniskākas un būs skaidrāk saskatāmas vidēja termiņa perspektīvā.

Pagājušajā gadā valdība ir aktīvi strādājusi pie tā, lai krīzes pārvarēšanas faktu Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas sajustu savos maciņos. Daļa no šiem pasākumiem tika īstenota caur nodokļu mehānismiem, samazinot pievienotās vērtības nodokli no 22 uz 21 procentu un samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25 uz 24 procentiem, kā arī ar 1.jūliju palielinot atvieglojumu par apgādībā esošu personu no 70 uz 80 latiem mēnesī, tādējādi labvēlīgi ietekmējot ģimenes ar bērniem.

Paralēli tiek risināti jautājumi par algu celšanu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Šeit īpaši gribu atzīmēt pedagogu atalgojuma reformas uzsākšanu, kur piešķirts finansējums zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai par 10 procentiem no pagājušā gada 1.septembra. Tiek uzsākta diferencēta pedagogu atalgojuma ieviešana, sasaistot to ar pedagogu profesionālās darbības kvalitāti, nodrošinot piemaksas vidēji 10 procentu apmērā, kā arī ir piešķirts papildu finansējums sakarā ar audzēkņu skaita palielināšanos mācību iestādēs.

Tāpat ir palielināts atalgojums: iekšlietu sistēmā - ugunsdzēsējiem, policistiem un robežsargiem, tieslietu sistēmā - tiesu un prokuratūras darbiniekiem, tiesnešu palīgiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem, kā arī labklājības sistēmā - sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Runājot par sociālo jomu, ir jāatzīmē paveiktais demogrāfijas jautājumu risināšanā. Nenoliedzami, Latvija šobrīd atrodas neapskaužamā demogrāfiskajā situācijā, gan raugoties no dzimstības-mirstības saldo viedokļa, gan saistībā ar emigrācijas tendencēm. Minēto iemeslu dēļ tieši demogrāfisko jautājumu risināšana ir viena no valdības galvenajām prioritātēm, kas ietver kompleksu uzdevumu kopumu galveno demogrāfisko rādītāju un tendenču uzlabošanai.

Starp svarīgākajiem paveiktajiem darbiem demogrāfiskās situācijas stabilizēšanas jomā gribu atzīmēt atbalsta palielināšanu ģimenēm ar bērniem. Ir dubultoti māmiņu algu griesti un valsts veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kas kopj bērnu. Minimālā māmiņu alga ir palielināta līdz 100 latiem. Arī bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā no 1 līdz 1,5 gadiem ir palielināts līdz 100 latiem. Ir piešķirti līdzekļi mērķmaksājumiem līdz 100 latiem tiem vecākiem, kuru bērniem pēc 1,5 gadu vecuma sasniegšanas netiek nodrošināta vieta bērnudārzā. Paredzēti arī papildu līdzekļi skolām mācību grāmatu iegādei, kā arī finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai ne tikai pirmo, bet arī otro klašu skolēniem. Ir pieņemta Mātes un bērna veselības programma un nodrošināts valsts atbalsts mākslīgajai apaugļošanai. Pašvaldībām ir nodrošināta aizņemšanās iespēja bērnudārzu infrastruktūras sakārtošanai, kā arī ir veikti citi pasākumi. Kopumā demogrāfijas veicināšanai šīgada budžetā ir atvēlēti vairāk nekā 50 miljoni latu. Šie pasākumi, kopā ņemot, vairos vecāku materiālās drošības sajūtu un palīdzēs rast alternatīvus risinājumus bērnu pieskatīšanai gadījumos, kad pašvaldības viņus nespēs nodrošināt ar vietu bērnudārzā.

Tomēr, neskatoties uz jau iepriekš minētajiem pasākumiem, vēlos uzsvērt, ka demogrāfijas jautājumi ir risināmi kompleksi. Eiropas valstu pieredze rāda, ka bērnu radīšanas priekšnosacījums ir stabila sociāli ekonomiskā situācija - stabili ienākumi, pastāvīgs darbs, stabilas sociālās garantijas, iespējas sekmīgi savienot darbu un ģimenes dzīvi. Tāpēc ir svarīgi palielināt IKP rādītājus uz vienu iedzīvotāju, kas iespējams, tikai nodrošinot ekonomikas izrāvienu.

„Ekonomikas izrāviens - katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam” - tāds ir Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam vadmotīvs. Nacionālā attīstības plāna izstrāde bija viens no būtiskākajiem valdības uzdevumiem pagājušajā gadā.

Nacionālajā attīstības plānā ir trīs galvenās prioritātes - „Tautas saimniecības izaugsme”, „Cilvēka drošumspēja” un „Izaugsmi atbalstošas teritorijas”, jo šie trīs elementi veido vienotu sistēmu mūsu valsts ilgtspējīgas un efektīvas ekonomiskās izaugsmes sasniegšanai.

Nacionālais attīstības plāns ir bijis plašu diskusiju un apspriešanas objekts gan sabiedrībā, gan politiskajā vidē. Pirms tā apstiprināšanas Saeimā ir ticis veikts aktīvs konsultāciju process gan ar politiskajām partijām, gan ar iedzīvotājiem. Sabiedrības līdzdalības ietvaros ir notikušas trīs sabiedriskās apspriešanas kārtas, kopumā saņemot vairāk nekā 4000 priekšlikumu.

Atšķirībā no iepriekšējā Nacionālā attīstības plāna, šim plānam ir finansiāls segums. Tas ir sasaistīts ar Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, un tā ietvaros paredzamais finansējums investīcijām valsts attīstībai septiņu gadu periodam ir vairāk nekā 8,23 miljardi latu. Protams, šis plāns nenoklāj visas valsts un Eiropas Savienības fondu finansētās aktivitātes, bet šeit es gribētu uzsvērt, ka viens no Nacionālā attīstības plāna mērķiem tieši bija nodalīt valsts ikdienas funkcijas no attīstības funkcijām. Šobrīd viens no galvenajiem izaicinājumiem ir nodrošināt efektīvu šī plāna ieviešanu un sasniegt nospraustos mērķus.

Lai nodrošinātu efektīvu plāna ieviešanu, ir paredzēts, ka reizi divos gados Ministru kabinets iesniegs izskatīšanai Saeimā vienotu, savstarpēji integrētu ziņojumu par Nacionālā attīstības plāna un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam īstenošanu, kas ļaus vērtēt, kā tiek sasniegti šajos dokumentos izvirzītie mērķi.

Šajā sakarā kā vienu no valdības veiktajiem darbiem varu atzīmēt Pārresoru koordinācijas centra izveidi. Pārresoru koordinācijas centram viens no pirmajiem svarīgākajiem uzdevumiem bija tieši Nacionālā attīstības plāna izstrāde, ar kuru tas ir sekmīgi ticis galā. Šobrīd kā vienu no valdības prioritātēm redzu šī centra administratīvās kapacitātes stiprināšanu, kas nepieciešama gan veiksmīgas Nacionālā attīstības plāna ieviešanas nodrošināšanai, gan citu ar starpministriju koordināciju saistītu jautājumu risināšanai.

Nedaudz par Nacionālā attīstības plāna prioritāti „Izaugsmi atbalstošas teritorijas”. Latvijas reģionu ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamas pienācīgas investīcijas, turklāt mēs nevaram runāt par dzīves kvalitāti valstī, neuzlabojot dzīves kvalitāti tās reģionos. Arī iedzīvotāju aizbraukšana bieži vien ir saistīta tieši ar ekonomiskās aktivitātes trūkumu reģionos. 2012.gadā Latvijas reģionos ir veikti ieguldījumi ceļos un citos infrastruktūras projektos, pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanā, kā arī uzņēmējdarbības, tūrisma un kultūras objektu pieejamības uzlabošanā kopumā 37 miljonu latu apmērā. Savukārt lauku teritorijās, iesaistot nevalstiskās organizācijas, atbalstīta vietējo attīstības stratēģiju īstenošana.

Reģionu attīstība arī turpmāk atradīsies valdības prioritāšu vidū. Atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam turpmākie izaicinājumi saistīti ar intensīvāku investīciju piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu reģionos, sniedzot atbalstu uzņēmumu modernizācijai, pilnveidojot uzņēmējdarbībai būtisku infrastruktūru, mazinot administratīvo slogu uzņēmējiem, kā arī veicot informējošus un motivējošus pasākumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai.

Vienlaikus, lai risinātu ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu Latgales reģionā un ieviestu īpašu vidēja termiņa attīstības instrumentu, nodrošinot ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti šim reģionam, tika izstrādāts Rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam. Šī plāna mērķis ir panākt aktīvāku iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, uzlabot reģiona ekonomiskās sistēmas efektivitāti, izglītības sistēmu un infrastruktūru, kā arī radīt labvēlīgākus nosacījumus privāto investīciju piesaistei, tādējādi radot pozitīvu ietekmi uz reģiona ekonomisko izaugsmi un palielinot iedzīvotāju vidējos ienākumus. Ieviešamo pasākumu plāns 2012.-2013.gadam paredz kopējo finansējuma apjomu 83,5 miljonu latu apmērā.

Saistībā ar Latvijas reģionu attīstību un izaugsmi ir svarīgi pieminēt lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanas programmu, kas izstrādāta, lai atbalstītu mazo un vidējo lauku saimniecību, kā arī jauno lauksaimnieku iespējas attīstīt un paplašināt lauksaimniecisko ražošanu un nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību. Programma ir izraisījusi necerēti lielu interesi. Līdz šī gada 31.janvārim ir izsniegti 62 aizdevumi par kopējo summu 2,4 miljoni latu 1860 hektāru lauksaimniecības zemes iegādei, un tas ir tikai sākums.

Viens no būtiskākajiem Nacionālā attīstības plāna finansēšanas avotiem būs Eiropas Savienības fondu līdzekļi.

Te mēs nonākam pie jautājuma par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam sarunu rezultātiem. Latvija sarunās bija izvirzījusi divas galvenās prioritātes: godīgas lauksaimniecības tiešmaksājumu sistēmas nodrošināšanu un pienācīgu kohēzijas politikas finansējumu.

Runājot par lauksaimniecības tēmu, jāatzīmē, ka lauksaimniecības tiešmaksājumiem laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam būs pieejams finansējums 1,7 miljardu eiro apmērā (faktiskajās cenās). Veicot modulāciju no lauku attīstības līdzekļiem, jau ar nākamo gadu Latvijas zemnieku tiešmaksājumi sasniegs 127 eiro par hektāru, bet 2019.gadā - 196 eiro par hektāru, izlīdzinot tiešmaksājumu apjomu ar pārējām Baltijas valstīm. Salīdzinājumam: Eiropas Komisijas sākotnējais piedāvājums bija tikai 141 eiro par hektāru, joprojām atstājot Latviju pēdējā vietā tiešmaksājumu apjoma ziņā. Tiešmaksājumu apjoms Latvijas zemniekiem tuvākajos septiņos gados pieaugs vairāk nekā divkārt. Savukārt lauku attīstības veicināšanai Latvijai būs pieejami 966 miljoni eiro.

Runājot par kohēziju, Eiropas Komisijas sākotnējais piedāvājums bija noteikt kohēzijas finansējuma griestus 2,5 procentu apmērā no dalībvalsts kopējā nacionālā ienākuma. Sarunu gaitā šie griesti tika samazināti līdz 2,35 procentiem no kopējā nacionālā ienākuma, bet Baltijas valstīm un Ungārijai izdevās panākt izņēmumu un kohēzijas finansējuma griestus palielināt līdz 2,59 procentiem no kopējā nacionālā ienākuma. Tādējādi Latvijai pieejamais kohēzijas finansējums laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam būs 4,77 miljardi eiro.

Jāuzsver, ka sarunas bija ļoti smagas, jo pirmo reizi Eiropas Savienības pastāvēšanas vēsturē ir pieņemts budžets ar reālu samazinājumu pret iepriekšējo periodu. Tas tika samazināts arī pret Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu - samazinājuma apjoms bija 8,7 procenti jeb aptuveni 100 miljardi eiro. Neraugoties uz to, Latvijai savu neto bilanci ir izdevies būtiski uzlabot - par 823 miljoniem latu, salīdzinot ar Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu.

Visbeidzot gribu atzīmēt, ka mūsu valsts joprojām ir viena no lielākajām „neto saņēmējām” no Eiropas Savienības budžeta. Latvijas provizoriskās iemaksas Eiropas Savienības budžetā veidos 1,86 miljardus eiro, bet uz katru Eiropas Savienības budžetā iemaksāto eiro Latvija saņems atpakaļ 4 eiro. Rēķinot pieejamo atbalstu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ierindojas 3.vietā starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, saņemot nedaudz virs 3 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam.

Runājot par nacionālo budžetu, pēc starptautiskā aizņēmuma programmas un fiskālās konsolidācijas pabeigšanas 2013.gada budžets bija pirmais, ko veidojām bez ārējās uzraudzības. Esam piešķīruši papildu finansējumu prioritārajiem pasākumiem: ekonomikas izaugsmei, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, kā arī atalgojuma palielināšanai noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām. 2013.gadā valsts pamatbudžetā prioritārajiem pasākumiem un jaunajām politikas iniciatīvām ir piešķirts papildu finansējums vairāk nekā 184 miljonu latu apmērā, tajā skaitā gandrīz 52 miljoni latu - demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un 35 miljoni latu - atalgojuma palielināšanai sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.

Pirmo reizi budžets tika veidots kontekstā ar Likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam, tādējādi pilnvērtīgi ieviešot vidēja termiņa budžeta plānošanu. Vidēja termiņa budžeta ietvarā ir skaidri noteikti budžeta deficīta mērķi turpmākajiem trim gadiem, virzoties uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu. Tomēr ir iespējams, ka 2013.gada budžets būs bijis pēdējais, kuru būsim veidojuši latos.

2012.gadā valdība aktīvi strādāja pie tā, lai ar 2014.gada 1.janvāri Latvija pievienotos Eiropas kopējai valūtai - eiro. Būtiski soļi ceļā uz Latvijas pievienošanos eirozonai ir Saeimas šī gada 31.janvārī apstiprinātais Euro ieviešanas kārtības likums un valdības šomēnes sagatavotais iesniegums Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai par konverģences ziņojuma sagatavošanu un rekomendāciju attiecībā uz Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai.

Manuprāt, viens no svarīgākajiem ieguvumiem no Latvijas pievienošanās eirozonai būs jaunās valūtas stabilitāte un uzticamība. Bieži piesauktās eirozonas problēmas būtība nav eiro kā valūtas problēma, bet gan konkrētu valstu finansiālās un makroekonomiskās problēmas, kas visbiežāk sakņojas nepārdomātā fiskālajā un makroekonomiskajā politikā, kā arī nespējā pieņemt sāpīgus, bet nepieciešamus lēmumus. Latvijas pievienošanās eirozonai likvidēs valūtas devalvācijas risku, veicinot ārvalstu investīciju ieplūdi valstī, nodrošinot straujāku ekonomikas attīstību un radot jaunas darba vietas. Iestāšanās eirozonā sekmēs straujāku eksporta kāpumu un dos papildu iespējas uzņēmējiem.

Būtiskākie finansiālie ieguvumi pēc iestāšanās eirozonā būs ietaupījumi no konvertācijas izmaksu izzušanas, kā arī zemākas aizņemšanās izmaksas gan valstij, gan privātajam sektoram. Dalība eirozonā ļaus mums piedalīties Eiropas Savienības nākotnei būtisku lēmumu pieņemšanā, kā arī nostiprinās mūsu piederību Eiropas Savienības valstu kodolam.

Lai nodrošinātu koordinētu un sekmīgu eiro ieviešanas procesu, kā arī veidotu objektīvu un kvalitatīvu dialogu ar sabiedrību par eiro ieviešanas ieguvumiem un riskiem, šī gada janvārī valdība izveidoja Euro ieviešanas koordinācijas padomi. Jāatzīmē, ka iedzīvotāju atbalsts eiro ieviešanai pakāpeniski pieaug, un, kā liecina jaunākie aptaujas dati, eiro ieviešanu Latvijā atbalsta jau trešdaļa iedzīvotāju, un tendence joprojām ir pozitīva.

Protams, par eiro ieviešanu Latvijā varētu runāt daudz plašāk, tomēr, ņemot vērā, ka pavisam nesen no šīs tribīnes es jau uzstājos ar detalizētu analīzi par šo jautājumu, tagad nesākšu to atkārtot. Latvijas pieredze krīzes pārvarēšanā ir skaidri parādījusi stingras fiskālās disciplīnas lomu valsts attīstībā. Fiskālās disciplīnas nodrošināšana, saglabājot virzību uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto, arī turpmākajos gados būs viena no valdības īstenotās politikas prioritātēm. Šajā sakarā gribu atzīmēt šī gada 31.janvārī Saeimā pieņemto Fiskālās disciplīnas likumu. Tas ir nozīmīgs solis atbildīgas finanšu politikas nostiprināšanā, jo pirmo reizi ar likumu tiek noteikts, ka Latvijā ir jāveido ekonomiskajā ciklā sabalansēts budžets, sekmējot ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazinot ārējo faktoru negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību.

Vēlos uzsvērt, ka Saeimas pieņemtais Fiskālās disciplīnas likums ir saskaņots ar pagājušā gada maijā ratificēto Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, tādējādi Latvijai kļūstot par vienu no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nodrošina nacionālās likumdošanas atbilstību Fiskālās disciplīnas līguma nosacījumiem.

Cienījamie deputāti! Runājot par valdības turpmākā darba aprisēm, gribu atzīmēt, ka ne sekmīga iekļaušanās eirozonā, ne veiksmīga mūsu valsts turpmākā dalība Eiropas Savienībā nav iespējama bez reālas ekonomiskās konverģences, kas pirmām kārtām nozīmē konsekventu pārvaldības reformas turpināšanu, konkurētspējas celšanu un investīciju piesaisti, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanu un sabiedrības saliedētību.

Runājot par turpmāko valsts attīstību, valdība veltīs īpašu uzmanību valsts administratīvās un ekonomiskās pārvaldības turpmākajai uzlabošanai.

Ja runājam par ekonomiskās pārvaldības reformām, tad svarīgākā no pašreiz notiekošajām valdības aktivitātēm ir saistīta ar valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu. Vienlaikus būs nepieciešams pievērst lielāku uzmanību konkurētspējas un inovāciju jautājumiem, tādēļ kā vienu no iespējām redzu esošās Investīciju koordinācijas padomes mandāta paplašināšanu attiecībā uz konkurētspējas un inovāciju jautājumiem.

Runājot par administratīvās pārvaldības uzlabošanu, īpašs uzsvars liekams uz Pārresoru koordinācijas centra mandāta paplašināšanu vispārējas starpministriju koordinācijas virzienā, kā arī šī centra administratīvās kapacitātes nostiprināšanu.

Atgriežoties pie valsts konkurētspējas tēmas, gribu atzīmēt, ka tieši uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un ārvalstu investīciju piesaistei ir būtiska loma valsts konkurētspējas celšanā gan Eiropas Savienībā, gan starptautiskā līmenī. Pētījuma „Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde” ziņojumā tiek secināts, ka, lai celtu valsts konkurētspēju, Latvijai ir nepieciešams pāriet no efektivitātes virzītas uz inovāciju virzītu ekonomiku, kā arī pilnveidot valsts politikas plānošanas institucionālo ietvaru.

Prioritārās, ar valsts konkurētspējas paaugstināšanu saistītās jomas ir ēnu ekonomikas samazināšana, motivācijas radīšana nodokļu nomaksai, izglītības sistēmas kvalitātes paaugstināšana un transporta infrastruktūras uzlabošana. Neatņemama valsts konkurētspējas paaugstināšanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas sastāvdaļa ir ēnu ekonomikas apkarošana, kas joprojām ir viena no galvenajām valdības prioritātēm, jo ēnu ekonomika tieši ietekmē valsts budžeta ieņēmumu apjomu, kā arī rada nevienlīdzīgu konkurenci uzņēmēju starpā.

Īstenojot Pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam, 2012.gadā ir atbalstīti grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kuri ievieš stingrākas metodes un līdzekļus cīņā pret nodokļu nemaksātājiem, kā arī stiprina Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāti gan preventīvo, gan kontroles un uzraudzības pasākumu īstenošanā, sekmējot nodokļu saistību izpildes līmeņa paaugstināšanos un ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos. 2012.gadā tika veikta iedzīvotāju mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšana, kas turpmāk ļaus efektīvāk cīnīties pret izvairīšanos no nodokļiem un pret nelegāliem ienākumiem.

Vienlaikus valsts konkurētspēja nav iedomājama bez skaidras, prognozējamas un atbalstošas uzņēmējdarbības vides, kuras pilnveidošanai valdība velta mērķtiecīgu darbu gan Latvijas, gan Eiropas Savienības izaugsmes stratēģijas īstenošanas kontekstā. Tādēļ Latvijas vidēja termiņa stratēģiskais mērķis ir radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi, kas stimulētu jaunu uzņēmumu attīstību, kā arī ļautu sekmīgi konkurēt ārvalstu investīciju piesaistē.

Esam izvirzījuši ambiciozus mērķus, un turpmākajos gados Latvijai jāspēj iekļūt Pasaules Bankas Doing Business indeksa 20 labāko valstu vidū un būt starp 50 pirmajām valstīm arī Globālās konkurētspējas indeksā.

2012.gadā veikta virkne pasākumu, kas vērsti uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un investīciju piesaisti. Tomēr Pasaules Bankas Doing Business indeksa 2013.gada pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijai vēl joprojām ir daudz darāmā, it īpaši tajās jomās, kur būtiski atpaliekam no citām valstīm, piemēram, tiesu varas un tieslietu sistēmas efektivitātē un būvniecības nozares regulējumā, kurā Latvija diemžēl ierindojas 113.vietā pasaulē.

Problēmas būvniecības procesā šobrīd ir viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē sasniegt turpmākus Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabojumus un arī jaunu investīciju piesaisti. Līdz ar to jauna normatīvā regulējuma pieņemšana Saeimā ir viena no būtiskākajām prioritātēm uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā.

Nevar neatzīmēt arī nesen kārtējo Pasaules konkurētspējas indeksā konstatēto Latvijas 98.vietu ceļu kvalitātes ziņā. Jaunā satiksmes ministra viena no galvenajām prioritātēm būs tieši ceļu sakārtošana, domājot gan par finansējuma apjoma pakāpenisku palielināšanu, gan par ceļu būves sistēmu kopumā, ieviešot stingras tehnoloģiju uzraudzības un standartu ievērošanas prasības. Tāpat jāturpina aizsāktais darbs pie uzņēmējdarbību regulējošo normatīvo aktu un valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu pilnveidošanas. Ir svarīgi atcerēties, ka Latvijas uzņēmēju un valsts konkurētspēja lielā mērā būs atkarīga no tā, cik ātri un kvalitatīvi spēsim veikt nepieciešamās reformas.

Nobeidzot šo ziņojumu par valdības paveikto iepriekšējā gadā, gribētu citēt nesen mūžībā aizgājušā mūsu tautas dižgara Imanta Ziedoņa dzejas rindas:

Drīz upēm skaidru ledu acīs liks,

Kad gulbji aizlaižas,

Tad trešā dienā snigs.

Bet grūtākās mums būs šīs dienas trīs

Bez sniega

Un bez gulbjiem debesīs.

Šo rindu izvēle nav nejauša. Savā daiļradē izcilais dzejnieks pratis fiksēt praktiski jebkuru dvēseles vai lietu stāvokli. Lasot šīs dzejas rindas, saredzu zināmas līdzības ar pašreizējo situāciju mūsu valstī. Šo situāciju varētu nosaukt par starpstāvokli. Mēs esam izdarījuši daudz - četru gadu laikā ekonomikā no dziļas bedres esam nonākuši pie straujāk augošās ekonomikas Eiropas Savienībā, esam atguvuši finanšu tirgu uzticību, pēc biznesa vides kvalitātes esam 25.vietā pasaulē, gatavojamies pievienoties Eiropas Savienības valstu kodolam un iekļauties tās kopējā valūtā.

Tajā pašā laikā ekonomiskā izaugsme visus nesilda vienādi, sociālā atstumtība un cīņa ar trūkumu ir nopietni izaicinājumi valdībai. Infrastruktūras stāvoklis, izglītības reforma, demogrāfiskā situācija un iedzīvotāju aizbraukšana - tie visi ir dienaskārtības jautājumi, kuri vairs nevar gaidīt, un visām šīm problēmām nav vienkāršu risinājumu. Darāmā ir ļoti daudz, teorētiski situācija ir spīdoša, reālā dzīve - grūta. Labklājība nerodas pati no sevis. Lai to sasniegtu, nepieciešama pārdomāta politika un mērķtiecīgs darbs. Novēlu mums visiem kopīgi strādāt šī mērķa sasniegšanai!

Paldies par uzmanību. (Koalīcijas frakciju aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam!

Saskaņā ar Kārtības rulli pēc ziņojuma tiek uzsāktas debates. Atgādinu, ka debašu laiks ir 5 minūtes - pirmo reizi un 2 minūtes - otro reizi.

Pirmā debatēs ir pieteikusies kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Ž.Jaunzeme-Grende (kultūras ministre).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Dāmas un kungi! Pateicos Ministru prezidentam par apjomīgo valdības un ministru darba atskaiti. Tajā pašā laikā mana pārliecība ir tāda: lai sasniegtu būtiskus rezultātus valsts un sabiedrības labklājībā, mums ir jāveido stabila tradīcija, ka ministri atskaitās Saeimai regulāri par padarītiem un nepadarītiem darbiem rezultātu kontekstā, un, ja nepieciešams, plāni drosmīgi jākoriģē.

Padarīt saplānoto ir pamats un norma. Kultūras ministrijas komanda ir izdarījusi visus Valdības deklarācijā minētos darbus, kuri bija saplānoti 2012.gadam, un šobrīd pildām 2013.gada uzdevumus. Bet labi padarīts darbs ir tad, ja izdara vairāk nekā prasa. Un mūsu komanda ir izdarījusi vairāk nekā prasīts tieši kultūrai prioritāros virzienos.

Šogad notiks Dziesmu un deju svētki. 40 000 dalībnieku un rekordliels skaits diasporas kolektīvu - 56 diasporas kolektīvi šogad atbrauks uz Latviju, lai piedalītos Dziesmu svētkos. Un rekordliels skaits, kolēģi, - 100 mazākumtautību kolektīvi gatavojas Dziesmu svētkiem. Visi kopā - plecu pie pleca, vienā valodā Dziesmu svētkos! Esam domājuši arī par to, lai Dziesmu svētkus varētu noskatīties pēc iespējas lielāks skatītāju skaits, tāpēc pilsētvidē būs uzstādīti lielie ekrāni, lai varētu vērot Dziesmu svētkus visi kopā.

Daudzi no jums ir bijuši Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un pagājušajā nedēļā mēs bijām kopā ar „Saskaņas Centra” deputātiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un jūs redzējāt, ka bibliotēka ir finiša taisnē. Mēs šobrīd bibliotēku jau gatavojam Eiropas prezidentūrai, lai 2015.gadā tā būtu Eiropas prezidentūras birojs.

Daudzus gadus esam runājuši par radošo industriju attīstību, nu beidzot process ir sakustējies. Speciāli izveidota platforma radošajām industrijām, speciāls finansējums Valsts kultūrkapitāla fondā, pirmie eksporta soļi arhitektūrā un dizainā, un katru gadu „Radi!” nedēļa, kad veicinām radošās industrijas. Mēs varēsim būt nozīmīgs eksporta procents kopējā eksporta apjomā.

Īpašs gandarījums man ir par sadarbību ar kultūras nevalstiskajām organizācijām un konkrēti ar Kultūras aliansi. Mēs visi kopā veidojam kultūrpolitikas dokumentu „Radošā Latvija”, kurš sastāvēs no 15 kultūras nozaru stratēģijām, kas sekos līdzi Nacionālā attīstības plāna rezultātiem un uzdevumiem. Un dažas nozares šīs stratēģijas raksta pirmo reizi - dizains, rakstniecība un deja.

Izmantošu iespēju pateikties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Mēs esam strādājuši ļoti konstruktīvi, lai atrisinātu ļoti daudzus jautājumus kultūrā. Paldies jums par to! Un paldies Valstiskās audzināšanas apakškomisijai un Sabiedrības saliedētības komisijai par jūsu dotajām idejām. Mēs esam panākuši to, ka ir atvērts un aktivizēts projekts „Latvijas kultūras kanons”, kā arī jauna mērķprogramma Valsts kultūrkapitāla fondā - „Nacionālās identitātes veicināšana”.

Paldies jums! (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Vispirmām kārtām es gribu pateikt lielu paldies - paldies Ministru prezidentam un kolēģiem par kopīgo darbu nu jau gandrīz pusotra gada garumā. Vēlos pateikt paldies arī parlamentam par parlamentāro uzraudzību, jo īpaši Zariņa un Elksniņa kungiem, kuri mani diezgan regulāri apber ar jautājumiem šajā tribīnē ceturtdienās pulksten 17.00.

Tagad pie būtības.

Latvijas ekonomika jau diezgan daudzus gadus ir bijusi fragmentēta, bez pietiekami fokusētām prioritātēm un mērķiem, uz kuru izpildi būtu vērsti visi valdības un visi Saeimas, un visi politiskie spēki. Tas attiecināms gan uz valsts kopējo vīziju, gan uz dažādām pārvaldības daļām. Šo situāciju ekonomikā esam centušies labot, ekonomikas politikā kā galveno pārnozaru dokumentu virzot un piedāvājot nacionālo industriālo politiku, kura šobrīd ir valdības izskatīšanā. Tai jākalpo par galveno ceļa rādītāju Latvijas ekonomikas attīstībai. Pēc būtības jau šobrīd nacionālā industriālā politika ir piepildījusi ar saturu Nacionālā attīstības plāna ekonomikas sadaļu.

Pēdējā laikā publiskajā telpā un medijos dzirdam, ka tiek minēts Singapūras modelis. Pirms neilga laika man bija iespēja tikties ar Singapūras ekonomiskās politikas veidotājiem un īstenotājiem. Izklāstot viņiem mūsu industriālās politikas pieeju un plānu, viņu atzinums bija vienkāršs: pats svarīgākais ir valdības nepolitizēts, fokusēts darbs kopā ar industriju, ar sabiedrību pie ekonomikas priekšrocību izmantošanas. Šajā darbā nav vietas tradicionālām politiskām pretstāvēšanām. Mums ir jāspēj saliedēties kopīgiem mērķiem. Piemēram, nākamajā periodā, dāmas un kungi, Eiropas Savienības fondus vajadzētu investēt, nevis apgūt.

Visas valsts un ekonomikas attīstībā un konkurētspējā viens no svarīgākajiem faktoriem ir valdības kopīgs koordinēts, izlēmīgs darbs pie ilgtermiņa reformu īstenošanas. Bez tām ekonomikas attīstība un attīstības plānā paredzētais ekonomikas izrāviens nebūs iespējams. Es pat teiktu, ka ekonomikas izrāviena īstenošana būs apgrūtināta, ja ekonomiskā politika Latvijā arī turpmāk tiktu pakļauta politiskām svārstībām, tradicionāli koalīcijas, pozīcijas - opozīcijas cīņām.

Balstoties uz šīs valdības piemēra, turpmākajos Saeimas sasaukumos ekonomiskās vīzijas, ekonomisko mērķu īstenošanai būtu nopietni jāapsver iespēja uzaicināt ar ekonomiku saistītajos valdības amatos profesionālus, nevis primāri politiskus ministrus. Es domāju, tas attiektos uz finanšu ministru, ekonomikas ministru, satiksmes ministru, varbūt arī uz izglītības un zinātnes ministru un labklājības ministru.

Iespējams, ka ekonomikas izrāviena īstenošanai Latvijā tuvākajā desmitgadē būtu nepieciešamas tieši tā dēvētās tehnokrātiska tipa valdības, kas mērķtiecīgi un ar ilgtermiņa domāšanu īsteno gan industriālo politiku, gan Nacionālo attīstības plānu kopumā, jo valsti, it īpaši ekonomiku, nevar vadīt, vadoties tikai pēc partiju reitingiem.

Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējai izšķiroši svarīgs ir reformu process izglītības sistēmā - tas ir pamatu pamats ekonomikas attīstībai. Izglītības sistēma sagatavo un ieliek nepieciešamās zināšanas un prasmes gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Un tie ir racionāli, nevis politiski lēmumi. Ekonomikā ikvienai investīcijai pretī ir jautājums par pieejamo darbaspēku, tā kvalitāti un sagatavotību.

Arī enerģētikā jau ir notikušas un vēl notiks būtiskas plānošanas politikas izmaiņas, mainot vēsturisko pieeju no patērētāja enerģētikas uz enerģētiku sabiedrībai un ekonomikai. Ekonomikas ministrijas prioritāte ir radīt tādu sistēmu, kurā enerģētikas politika palīdz sasniegt valsts mērķus, nevis tiek pakārtota atsevišķām interešu grupām. Tuvāko divu nedēļu laikā iesniegsim valdībā mērķtiecīgus priekšlikumus, lai nepieļautu turpmāku subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu, un „svēto govju” nebūs. „Svētā govs” nebūs arī „Latvenergo”.

Šajā jautājumā mana un Ekonomikas ministrijas pozīcija nav vienīgās. Visai valdībai būs jāpieņem kopīgi lēmumi. Nozīmīgs faktors ir tas, cik prasmīgi un efektīvi pārvaldām savus uzņēmumus - valsts un pašvaldību uzņēmumus. Publisko kapitāla daļu pārvaldības reformas redzējums ir skaidrs - panākt, lai publiskā sektora uzņēmumi darbotos tajās jomās, kur tiem jādarbojas, un lai to pārvaldība būtu labāko privātā sektora uzņēmumu līmenī. Tas attiecas arī uz monopoliem.

Paldies par otrajā lasījumā atbalstīto Būvniecības likumu! Tas ir viens no tiem jautājumiem, par kuriem mēs esam gadiem runājuši, bet nu beidzot redzam progresu. Tas ir izšķirošs Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai līdz ar daudziem citiem.

Cienījamās dāmas un kungi! Mērķtiecīgs ilgtermiņā vērsts un profesionāls darbs ir vienīgais ceļš uz ekonomikas izrāvienu, kuru, man gribētos cerēt, mēs visi vēlamies panākt.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Vai drīkstu salikt 7 minūtes kopā?

Sēdes vadītāja Deputāts lūdz atļauju runāt vienu reizi, bet darīt to 7 minūtes. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad - 7 minūtes.

E.Smiltēns. Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos papildināt premjeru viņa ziņojuma tajā sadaļā, kura vairāk attiecas uz Zemkopības ministrijas jautājumiem, un varu teikt, ka mēs esam centušies godam pildīt arī vēlētājiem dotos solījumus, pirmkārt, jau godam aizstāvot mūsu intereses Eiropā un, otrkārt, jau no pirmajām dienām realizējot mūsu mērķi, kas ir ražošanas attīstība laukos un mūsu, Latvijas, resursu efektīva izmantošana, kā arī darba vietas laukos un darbs pie tā, lai izdarītu visu, ka mūsu zeme tomēr neaizplūst ārzemnieku rokās un paliek mūsu pašu, Latvijas, iedzīvotāju rokās. Citiem vārdiem sakot, mēs esam centušies darīt visu, lai cilvēki laukos dzīvotu labāk.

Es ar lepnumu varu teikt, ka, neraugoties uz pārejošām grūtībām vairākās laukiem būtiskās nozarēs, mēs esam izdarījuši daudz, lai Latvijas lauki arī turpmāk dotu būtisku ieguldījumu mūsu valsts tautsaimniecībā. Kopš stāšanās amatā zemkopības ministre Laimdota Straujuma ir aktīvi aizstāvējusi Latvijas pozīciju un Latvijas lauksaimnieku intereses, lai Eiropas Savienības nākamajā ekonomikas plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimnieki saņemtu taisnīgākus tiešmaksājumus un, lai gan rezultāts, kā mēs visi zinām, kādu Latvija tika sasniegusi šajā daudzgadu budžetā, nebija tieši tāds, kādu mēs vēlējāmies, tomēr kopumā situācijā, kad Eiropas Savienības budžets tika mazināts par 17 procentiem, Latvija ir panākusi 50 procentu pieaugumu lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Turklāt Latvijai panākts straujākais tiešmaksājumu pieaugums visā Eiropas Savienībā. Paldies par to ministrei Laimdotai Straujumai, premjeram, kā arī Eiropas Parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei!

Tagad mēs visi zinām arī to, ka pavisam nesen Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja Sandras Kalnietes sagatavoto priekšlikumu - Eiropas Savienības septiņgadu budžetā piešķirt Baltijas valstu zemniekiem par 500 miljoniem jeb pusmiljarda eiro vairāk, nekā to februārī Eiropas Padomē bija nolēmuši Eiropas Savienības valstu valdību vadītāji. Tomēr jāatzīst, ka šis nav galīgais lēmums un drīz sāksies pēdējais sarunu posms starp visām iesaistītajām pusēm, lai panāktu ātrāku tiešmaksājumu izlīdzināšanu Baltijas valstīm, un es ceru, ka tās mūsu lauksaimniekiem būs labvēlīgas.

Ieņēmumus un labklājību laukos var nodrošināt ražošana, katra lauksaimniecībā izmantojamā hektāra maksimāli efektīva un rentabla izmantošana. Tieši pie šī jautājuma mēs šobrīd strādājam. Mūsu mērķis ir ne tikai panākt lauksaimnieciskās ražošanas rentabilitātes celšanu, bet līdz 2020.gadam arī atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā 400 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Kā jūs visi zināt, ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalstu ir sākta Valsts zemes fonda izveide. Tā ietvaros jau ir pieņemts lēmums par trim svarīgākajiem rīcības virzieniem zemes efektīvākai un ilgtspējīgākai izmantošanai: Valsts zemes fonda darbības principu izstrāde, lai lauksaimniekiem nodrošinātu ērtāku un ekonomiski izdevīgāku zemes iegādi un apriti, lauksaimniecības zemes konsolidācijas veicināšana lauku saimniecību līmenī un lauksaimniecības zemes tirgus regulēšana, kā arī zemes apsaimniekošanas ilgtspējīgu pasākumu ieviešana. Lai atbalstītu tieši lauksaimniecisko ražošanu, drīzumā plānots samazināt tiešmaksājumu apjomu lauksaimniekiem, kas zemes platībās virs 50 hektāriem veic tikai appļaušanu. Kolēģi, mums ir jāvirzās uz lielāku ražošanu, jo 2050.gadā pasaulē būs jau 9 miljardi cilvēku, kuri mums būs jāpabaro. Un tas ir izaicinājums arī Latvijai.

Pērn darboties sākusi arī Zemkopības ministrijas izstrādātā zemes kreditēšanas programma, kas lauksaimniekiem dod iespēju ar pazeminātu aizdevuma procentu likmi iegādāties zemi lauksaimnieciskajai ražošanai. Ar gandarījumu varu jums paziņot, ka lauksaimnieki labprāt izmanto šīs programmas piedāvātās iespējas un iegādājas papildu zemi lauksaimnieciskajai ražošanai.

Par citiem paveiktajiem darbiem. Mēs esam panākuši, ka Eiropas Savienība un valdība atbalsta to, ka no 2013.gada valsts budžeta paredzēts piešķirt zemniekiem papildu tiešmaksājumus 42 miljonu latu apmērā. Tas dos iespēju zemniekiem iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus un palielinās viņu konkurētspēju. Arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma ir strādājusi pie tā, lai 2014.gadā no valsts budžeta varētu piešķirt papildu tiešmaksājumus zemniekiem, un, kā zināms, otrdien šis lēmums arī Eiropas lauksaimnieku padomē tika pieņemts. Tātad mēs savu pozīciju esam arī izcīnījuši.

Esam panākuši arī to, ka 2013.gadā Latvijas lauksaimnieki no valsts budžeta saņems 6,9 miljonus, lai veicinātu nelauksaimniecisko nodarbinātību, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību lauku teritorijā.

Lauku attīstības programmas ietvaros tiek īstenoti vairāki pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniecības attīstības veicināšanai tieši Latgalē.

Lai sasniegtu mērķi - attīstīt Latvijā efektīvu apdrošināšanas sistēmu lauksaimniecības nozaru risku apdrošināšanai -, Zemkopības ministrija 2012.gada valsts budžeta grozījumos panāca pusmiljonu latu piešķiršanu sējumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanai.

Mēs visi, protams, arī labi zinām - mums gan tas pamatoti nepatīk un ir nepieņemami! -, ka mūsu zeme nonāk ārzemnieku īpašumā, turklāt lielos apjomos. Attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi sakarā ar šo tendenci samazinās dažādi atbalsta pasākumi lauksaimniekiem. Lai meža zeme pēc iespējas mazāk nonāktu ārvalstnieku rokās, zemkopības ministre Laimdota Straujuma 2012.gada februārī uzdeva akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži” būtiski palielināt zemes iepirkšanu no tiem meža īpašniekiem, kas vēlas mežu pārdot, lai to neizpirktu ārvalstu iedzīvotāji un investori. Tātad akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži” uzdots palielināt meža zemes un mežsaimniecībai piemērotas zemes iepirkšanas apjomu. Panākts, ka daļa privātpersonu mežu pārdod tieši LVM un tādējādi mežs nonāk valsts pārziņā.

VIENOTĪBAI šī jautājuma kontekstā ir izstrādāta virkne priekšlikumu, ko darīt arī pēc 2014.gada 1.maija, kad beidzas šis pārejas periods, kurā ārzemniekiem ir ierobežotas iespējas šo zemi iegādāties. Mēs drīzumā ar šiem priekšlikumiem nāksim pie jums, kolēģi, un liksim tos galdā, lai jūs varētu tos vērtēt.

Būtisks solis ir sperts arī privāto mežu apsaimniekošanas uzlabošanas virzienā, lai sekmētu meža īpašnieku kooperāciju, Saeimai pieņemot Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā. Tie paredz atbalstu meža īpašnieku kooperatīvo sabiedrību veidošanai, ieviešot jaunu kooperatīvās sabiedrības veidu - mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība. Šāda kooperatīvā sabiedrība var arī pretendēt uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu, par ko, kā jūs atceraties, mums bija ļoti lielas debates...

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

E.Smiltēns. Ja drīkst - vienu minūti, ja kolēģi neiebilst. (No zāles dep. I.Zariņš: „Lai runā!”; dep. J.Urbanovičs: „Pēdējais laiks!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu - vēl viena minūte!

E.Smiltēns. No 2012.gada esam pievērsuši īpašu uzmanību arī meliorācijai, meliorācijas sistēmu uzturēšanai, rekonstrukcijai, jo tikai meliorēta zeme būs auglīga un dos iespēju lauksaimniekiem ievākt labas ražas. Tāpēc 2012.gadā valsts budžeta grozījumos meliorācijas sistēmu Latvijā uzturēšanai un rekonstrukcijai papildus ir piešķirti 572 tūkstoši latu. Varu jums droši teikt, ka arī turpmāk meliorācijai tiks pievērsta daudz lielāka uzmanība. Visu šo gadu Zemkopības ministrijā ciešā sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām rit pēdējais, pērn sāktais darbs pie Lauku attīstības programmas un Zivsaimniecības attīstības programmas laika posmam no 2014. līdz 2020.gadam.

Arī piena nozare ir atzīta par prioritāru, tāpēc ministrija ir izstrādājusi piena nozares stratēģiju, lai būtu skaidrs valsts redzējums par piena nozares attīstības virzieniem nākamajā Eiropas Savienības ekonomikas plānošanas periodā.

Arī zivsaimniecības... zvejniecības jomā ir izdarīts daudz, piemēram, Luksemburgā ir panāktas Latvijas zivsaimniecības nozarei un zvejnieku interesēm atbilstošas nozvejas kvotas 2013.gadam.

Visbeidzot es vēlos pateikt... (No zāles dep. I.Zariņš: „Dzejoli! Dzejoli!”)

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, jūsu uzstāšanās laiks vēlreiz ir beidzies!

E.Smiltēns. ...paldies visam Zemkopības ministrijas kolektīvam un arī NVO sektoram par sadarbību, lai mēs to visu īstenotu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamās dāmas, godātie kungi! Diezgan sarežģīti ir īsā laikā izteikt savu viedokli par tik apjomīgu materiālu, kāds ir premjerministra ziņojums. Nacionālā apvienība piedāvāja katram ministram atskaitīties par savu darbu, bet priekšlikums neguva premjerministra un koalīcijas atbalstu, tāpēc es izteikšu dažus jautājumus. Sākšu ar konceptuāliem jautājumiem.

Pirmais. Vai Latvijā likumdošanas vara ir atdalīta no izpildvaras, kā tas ir pieņemts parlamentārā un demokrātiskā valstī? Neliels komentārs. Premjerministrs vada Koalīcijas padomi, kurā aktīvu dalību ņem arī ministri, un tā bieži nosaka uzdevumus izpildvarai, kā arī dod rekomendācijas, kā koalīcijas deputātiem balsot.

Otrais. Ministru kabinets izstrādāja un pieņēma savu rīcības plānu, kas pēc būtības ir valsts vidēja termiņa attīstības plāns. Vai Saeimai nevajadzētu veikt tā analīzi un tikai tad to apstiprināt? Tagad premjerministrs atskaitās par paša Ministru kabineta izstrādātā un apstiprinātā plāna izpildi. Vai šeit nav interešu konflikts? (No zāles dep. I.Zariņš: „Ir!”; dep. J.Urbanovičs: „Pilns!”)

Trešais. Vai Saeimas zemie reitingi nav saistīti ar izpildvaras darba kvalitāti? (No frakcijas VIENOTĪBA: „Nē!”) Parastajam Latvijas iedzīvotājam grūti saprast, par ko tad atbild likumdošanas vara un par ko - izpildvara, jo viņam ir būtiskas ikdienas lietas - minimālā un vidējā alga, neapliekamais minimums, pensijas, nodokļi un tā tālāk.

Daži konkrēti jautājumi par aizsardzības nozares pamatjautājumiem. Premjerministra ziņojumā sadaļā par valsts aizsardzības politiku teikts: „Savukārt, attīstot agrās brīdināšanas, minimālās pašaizsardzības un uzņemošās valsts atbalsta spējas, kā arī preventīvos līdzekļus, tiek attīstītas valsts aizsardzības spējas atbildēt uz tradicionālajiem un citiem drošības izaicinājumiem.” Mans jautājums ir šāds: ko nozīmē „minimālās pašaizsardzības spējas un tradicionālie drošības izaicinājumi”? Komentārs: parasti tās ir spējas militāra uzbrukuma gadījumā aizsargāt savu valsti noteiktu laiku. Zināšanai: Gruzija iztērēja apmēram 10 miljardus dolāru savai aizsardzībai un praktiski piecās dienās 2008.gadā zaudēja militārajā konfliktā ar Krieviju.

Zviedrijas Bruņoto spēku vadītājs izteicās, ka valsts spēja ir veikt pašaizsardzību apmēram nedēļu jeb septiņas dienas. Latvija pirms Otrā pasaules kara vidēji 25 procentus no valsts budžeta tērēja aizsardzībai, kur mazākais procents bija 19, bet lielākais - 40 vai nedaudz vairāk. Taču rezultāts ir zināms. Lūgums paskaidrot, ko tas... kā tas ir domāts premjerministra ziņojumā!

Otrais jautājums: kādēļ mēs ļoti precīzi pildām Eiropas Savienības rekomendācijas, ievērojam Māstrihtas kritērijus - un tā ir pilnībā atbalstāma lieta! -, bet nepildām NATO prasības un Saeimas pieņemtos lēmumus - aizsardzībai iedalīt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta, kā to dara, piemēram, Igaunija. Mums tā situācija ir pretēja - mēs samazinām. Komentārs: 2013.gadā - 0,9 procenti, 2014.gadā, kā to mums iesniedza un mēs apstiprinājām, - 0,8 procenti, 2015.gadā - 0,7 procenti no IKP tiks iedalīti aizsardzībai. Valsts aizsardzības koncepcijā solījām pakāpeniski palielināt šos procentus no IKP.

Tādu jautājumu par aizsardzības nozari ir daudz, bet, domāju, arī citās nozarēs ir ne mazāk. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Igaunim.

G.Igaunis (RP).

(No zāles dep. J.Urbanovičs: „Skaistu dziesmu!”)

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Cienījamie ministri! Deputāti! Dāmas un kungi!

Saeimas un valdības darba rezultātus grūti mērīt viena gada griezumā, tomēr mums, no Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētiem deputātiem, ir patiess prieks par 2012.gadā iesāktiem darbiem Latgales reģiona izaugsmei. Beidzot no daudzu gadu runāšanas un solīšanas esam tikuši arī līdz konkrētam rīcības plānam.

Īsumā vēlos atzīmēt, ka programmas „Latgales iespēja” ietvaros ir piesaistīts papildu finansējums 33,37 miljonu latu apmērā Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām. Finansējuma ietvaros plānots īstenot uzņēmējdarbību veicinošus projektus, un to skaitā es gribu atzīmēt projektu „Daugavpils pilsētas Ziemeļu rūpniecības zonas infrastruktūras attīstība” (projekts paredz sakārtot Daugavpils lielāko rūpniecības zonu, kurā darbojas 12 ražošanas uzņēmumi un kurā ir vairāk nekā 1227 darba vietas), projektu „Transporta infrastruktūras sakārtošana uzņēmējdarbības veicināšanai un tūrisma attīstībai Ludzas pilsētā”, projektu „Krāslavas novada ceļu tīkla rekonstrukcija uzņēmējdarbības veicināšanai” (otrā kārta), projektu „Līvānu satiksmes infrastruktūras tīkla uzlabošana industriālo zonu sasniedzamībai, uzņēmējdarbības veicināšanai” un projektu „Atbrīvošanas alejas posma no Kosmonautu ielas līdz Maskavas ielai rekonstrukcija Rēzeknē”, kas vērsts uz to, lai nodrošinātu Rēzeknes pilsētas industriālo teritoriju pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai.

Tāpat tiek piesaistīts papildu atbalsts Latgales pašvaldībām, nacionālās un reģionālās nozīmes centriem uzņēmējdarbības atbalstam, infrastruktūras sakārtošanai (piemēram, ražošanas teritorijām piegulošo ceļu komunikācijas, kas ir daļa no pilsētas kopējās infrastruktūras).

Aktivitāšu nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšanas līdzsvarotai valsts attīstībai ietvaros Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām piešķirtais virssaistību finansējums ir 15 495 tūkstoši. Tāpat atbalsta novadu pašvaldību kompleksai attīstībai ietvaros Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām papildus piešķirts virssaistību finansējums 17 876 tūkstošu latu apmērā.

Latvijas konsulāts Vitebskā un Baltkrievijas ģenerālkonsulāts Daugavpilī ar 2012.gada 1.februāri, pamatojoties uz abu pušu pašvaldību sastādītajiem pierobežas iedzīvotāju sarakstiem, uzsāka pierobežas satiksmes atļauju izsniegšanu.

Lai nodrošinātu abpusēji saskaņotu aktivitāšu īstenošanu Latvijas un Krievijas valsts robežšķērsošanas vietu labiekārtošanai un darbības efektivitātes uzlabošanai, ir izveidota Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomā robežšķērsošanas vietu darba grupa, kuras pirmā sēde jau notika 2012.gada 18. un 19.oktobrī. Organizēts pirmais Latgales reģionālais investīciju forums, kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku no 14 valstīm. Tāpat 2013.gada valsts budžetā ir apstiprināts finansējums 50 tūkstošu latu apmērā Latgales reģiona investīciju piesaistes atbalsta nodrošinājumam, piesaistot ekspertus; investīciju vides izpētei, Latgali iedvesmojošu stāstu un pieredzes popularizēšanai, rīkojot seminārus un diskusijas par Latgales reģiona rīcības plāna īstenošanas procesu un nepieciešamajām izmaiņām Latgales sociāli ekonomiskās situācijas uzlabošanai.

Tāpat ir apgūti finanšu līdzekļi 6,377 miljonu latu apmērā Latgales vietējo autoceļu un to sliktā grants seguma atjaunošanai 160,84 kilometru kopgarumā.

Lai mazinātu esošos stereotipus par Latgali un popularizētu tās pozitīvo potenciālu, pēc VARAM pasūtījuma ir uzņemta filma par Latgali. Ņemot vērā Latgales reģiona nelabvēlīgo sociāli ekonomisko situāciju - bezdarbs, slikta sasniedzamība, zema pakalpojumu kvalitāte un tā tālāk —, filma ir fokusēta uz veiksmes stāstiem, rīcības cilvēkiem, kas strādā ar izciliem sasniegumiem, kā arī uz Latgales identitāti. Filmas uzdevums nav sniegt informatīvu apskatu par Latgali, bet radīt vēlmi līdzdarboties un uzņemties atbildību par Latgali, iedvesmojot un uzmundrinot vietējos iedzīvotājus.

Tāpat mūsu sāpe ir mazās skolas. Ir uzsākta vadlīnija - mazo skolu saglabāšanas plānošana.

Sēdes vadītāja. Kolēģi no „Saskaņas Centra”! Mēs runājam par Latgali šobrīd! Jūs vienmēr uzstājaties kā milzīgi Latgales aizstāvji. Jums absolūti neinteresē, ko kolēģis no Latgales runā par Latgales problēmām! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tikai mieru!”)

Urbanoviča kungs, uz jums attiecas tieši tas pats!

G.Igaunis. 2012.gada 30.oktobrī Valsts izglītības satura centrs ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociāciju un saskaņojis tās iesniegto mācību priekšmetu - latgaliešu rakstu valodas standartu 4.-9.klasei un 10.-12.klasei.

Tiek īstenots Aglonas bazilikas energoefektivitātes projekts... uzlabota Aglonas bazilikas energoefektivitāte, ir piešķirti līdzekļi 400 tūkstošu 688 latu apmērā Aglonas bazilikas klostera ēkas rekonstrukcijas darbiem.

Kā jau sākumā teicu, esam pateicīgi par šo valdības atbalstu. Mēs vēlamies, lai Latgales reģiona pašvaldībām, uzņēmējiem un vienkāršajiem cilvēkiem būtu līdzvērtīga iespēja dzīvot, augt un attīstīties ne tikai vienā gadā, bet arī uz priekšu, nodrošinot trūkumus kompensējošu sistēmu...

Sēdes vadītāja. Igauņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

G.Igaunis. ...lai rezultātā ne tikai Latgalē, bet arī visā Latvijas teritorijā būtu iespējams nodrošināt godīgas konkurences apstākļus pilnvērtīgai dzīvei. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Godātais Ministru prezident! Godātie ministri un ministres! Cienījamie kolēģi! Nu gan ir grūti uzstāties pēc tādas bravūrīgas uzrunas, kuru Igauņa kungs mums tikko sniedza, bet es tomēr mēģināšu sniegt dažus savus komentārus pēc Dombrovska kunga uzstāšanās mūsu priekšā.

Par Eiropas kontekstu pirmām kārtām. Attaisnojas prognozes par to, ka taupības politika novedīs Eiropas ekonomiku līdz kārtējai stagnācijai, un tas, kā izskatās, izpaužas tādējādi, ka pazeminās ekonomikas attīstības tempi ne tikai dienvidos, bet arī Eiropas Savienības kodola valstīs - tieši tajās valstīs, uz kurām mēs tagad tiecamies ar visiem spēkiem. Tas ir rezultāts tam, ka samazinājušies publiskie izdevumi ekonomikā, samazinājies darba vietu skaits un līdz ar to samazinājies arī pieprasījums tirgū, samazinājusies ekonomikas attīstība. Tas sagaida mūs arī nākotnē, ja mēs neizdarīsim priekš sevis nekādus secinājumus.

Latvija aug ātri tāpēc, ka mēs tagad nākam ārā no dziļas bedres. Neaizmirsīsim, ka pasaules ekonomikas vēsturē Latvijai bija lielākais IKP kritums pēc ASV lielās depresijas 30.gados un Argentīnas krīzes šā gadsimta sākumā. Pēc lielā krituma, kungi, mēdz būt arī ātra celšanās, jo uzņēmēji nesaduras ar stipru konkurenci, kā tas notika attīstītajā tirgū. Padomju Savienībā Baltijas valstīm, Baltkrievijai un Ukrainai vienmēr bija 2-3 procentu pieaugums gadā, bet Turkmēnijai un Tadžikistānai bija 10-15procenti. Latvija ir tā pati Turkmēnija Eiropas Savienībā, un līdz ar to mūsu augstais procentu pieaugums nav nekāds brīnums. Mēs esam Eiropas Savienības ekonomiskā perifērija tempu, pieauguma un apjomu ziņā. Un šeit nav nekāds brīnums.

Par to, ka pie mums ir vērojams makroekonomikas veiksmes stāsts. Šīm veiksmēm ir arī savs izskaidrojums un ir arī augsta cena. Pirmkārt atcerēsimies, ka mums tomēr ir mazs... krietni samazinājies darba vietu skaits salīdzinājumā ar pirmskrīzes gadu. Un, proti, to skaits ir mazāks par 150 tūkstošiem, nekā tas bija 2008.gada jūlijā.

Otrkārt, tas ir ārējās tirdzniecības bilances deficīts. (Par budžeta deficīta samazināšanu, publiskā sektora parāda apkarošanu kā par spilgtāko ekonomikas atveseļošanās pazīmi un priekšnosacījumu ir jārunā atsevišķi. Valstij ir divi parādi: bez publiskā sektora parāda ir vēl privātā sektora parāds.) Un to raksturo ārējās tirdzniecības bilance - starpība starp eksportu un importu, kā mēs to labi zinām. Šis ārējās tirdzniecības deficīts gandrīz nav mainījies pēdējo gadu laikā, tas bijis ap 28 procentiem, un tam ir tendence pieaugt. Šī starpība ir valsts starptautiskās konkurētspējas mērs, tieši šis ir mūsu ekonomikas attīstības mērs, nevis budžeta deficīts un valsts parāds.

Valstis ar pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci ir labāk aizsargātas ekonomiskās krīzes laikā, tās var drošāk paļauties uz savām ekonomiskajām jaudām un nebūt atkarīgas no finanšu tirgiem. Valstis ar ārējās tirdzniecības bilances deficītu ir daudz ievainojamākas ekonomisko satricinājumu periodā, un tas var būt arī mūsu nākotnē.

Vēl viena pazīme mūsu makroekonomiskās veiksmes stāstam ir mūsu emigrācija. Ārpus Latvijas dzīvo ap 300 tūkstošiem cilvēku, kas ir gandrīz 15 procenti no visām valstij piederīgām personām. Ir paziņojumi par to, ka pēdējā gada laikā emigrācija nav samazinājusies, bet palielinājusies - ap 37 tūkstošiem cilvēku pēdējā gadā, 2012.gadā, emigrējuši uz ārvalstīm. Ja tas tā būtu Vācijā vai Indijā, neviens par to vairs nerunātu, bet, manuprāt, pie mums notiekošais patiesībā ir viela pārdomām Nacionālās drošības padomei, nevis tikai Saeimai un valdībai.

Un vēl vienu es gribētu... vēl vienu minūti...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? Vai jūs ņemat šo minūti uz nākamās uzstāšanās rēķina?

I.Pimenovs. Jā, tieši tā! Paldies.

Sēdes vadītāja. Tad, lūdzu, pievienojiet divas minūtes deputātam Pimenovam.

I.Pimenovs. Un vēl par vienu pazīmi. Ir vēl viens emigrācijas process... vēl viens emigrācijas paveids - Latvija Eiropas Savienībā paliek 3.vietā aiz Lietuvas un Ungārijas pēc izdarīto pašnāvību skaita uz simts tūkstošiem iedzīvotāju. Šī brīvprātīgā emigrācija uz aizsauli ir visšausmīgākā no pēdējo gadu valdības politikas... valdību politikas sociālajām sekām. Un es domāju: kamēr mēs nepārvarēsim šo emigrāciju, mēs nekad nevarēsim vienkārši lepni runāt par to, cik veiksmīgi mēs esam savā kustībā un savā attīstībā.

Galvenā problēma Latvijai ir zemā ekonomiskā konkurētspēja. Galvenā šīs problēmas pazīme ir ārējās tirdzniecības bilances deficīts. Ar šo deficītu eirozonā mēs kļūsim vēl stiprāk ievainojami no ekonomiskajiem satricinājumiem. Tas var notikt ar lielu varbūtību. Var gadīties tā, ka tas galvenais pluss, galvenais ieguvums no pievienošanās eirozonai, proti, ātri un lēti kredīti lielā apjomā, var kļūt par Latvijas lielāko problēmu, jo tieši šajā gadījumā publiskā sektora apjoms paaugstināsies vēl vairāk un mēs nebūsim spējīgi pretoties nedz ekonomikas pārkarsēšanai, nedz stagnācijai, bet izvēlēties starp vienu un otru. Gan stagnācija, gan pārkarsēšana nozīmē jaunas ciešanas mūsu tautai, un mēs to nevaram pieļaut. Galvenā problēma ir ne vien konkrētas neizdarības vai konkrētas nepareizas rīcības, galvenā problēma ir neoliberālas ekonomikas pārvaldīšanas filozofija, kuru pauž mūsu valdība, sekojot Eiropas Komisijas galvenajiem norādījumiem un rīkojumiem. Ir citas valstis pasaulē, kuras sasniedz ekonomisko veiksmi ar citiem paņēmieniem...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Pimenovs. ...un Latvijai daudz jādara, jāmaina sava politika, ja mēs vēlamies palikt Eiropas Savienības ekonomiski attīstīto valstu saimē.

Paldies. (No SC frakcijas: „Spēcīgi, Igor! Spēcīgi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamais Prezidij! Dārgie ministri! Kolēģi! Man prieks un arī lepnums par ministru padarīto darbu, un es ļoti ceru, ka koalīcija tikpat labi un konstruktīvi varēs strādāt arī turpmāk. Es uzteicu tos darbus, kas ir radušies dialogā un konstruktīvā sadarbībā, bet sakarā ar to, ka mums ir dots laiks tikai 5 minūtes, es iezīmēšu vairākas tēmas, kas man liekas prioritāras, un es vairāk skatīšos uz iecerēto, nevis tik daudz uz pagātni, jo Ministru prezidents jau ļoti lieliski raksturoja visu.

Pirmām kārtām NVO sektors kā demokrātijas pīlārs un demokrātijas garants, kā alternatīva ekspertīze un sabiedrības interešu aizstāvība, lai politiķi un ierēdņi varētu pieņemt labākus lēmumus, šobrīd ir uz izdzīvošanas robežas. Mēs visur sludinām par pilsoniskās sabiedrības līdzdalības nozīmības faktoru. Mēs kā politiķi un ierēdņi patiesi sagaidām, ka NVO nāks ar savu pienesumu politiku veidošanā, bet mēs diemžēl neesam tikuši tālāk par ieklausīšanos un informatīvo apmaiņu. Mēs varbūt veidojam dialogu, bet mums kā valsts pārvaldei vēl jāpiestrādā, lai tā būtu pilnvērtīga sadarbība. Taču vēl svarīgāk ir tas, lai NVO un valsts pārvalde kļūtu par partnerēm. Tāpēc es aicinu Saeimu un valdību paplašināt sociālo partneru loku un līdztekus darba devējiem un pašvaldībām kā trešo sociālo partneri pieaicināt NVO sektoru, jo tā pienesums ir ļoti būtisks mūsu demokrātiskajai attīstībai.

Kā otro es gribētu minēt to, ka mums ir ļoti svarīgi izveidot darba grupu Saeimas un Ministru kabineta līmenī, lai atbalstītu NVO sektoru, jo diemžēl ļoti daudzas nacionāla līmeņa NVO šobrīd ir uz bankrota robežas. Tāpēc mums patiesi ir jāmeklē veidi, kā mēs varētu tās atbalstīt, jo krīzes dēļ, kā arī tāpēc, ka mēs jau astoņus gadus esam Eiropas Savienībā, teorētiski mums pašiem bija jāveido mehānismi, kā sabiedrība pati varētu finansiāli atbalstīt NVO sektoru, jo diemžēl starptautiskie fondi savu interesi pārceļ uz Āfriku un Āziju, un es tos arī atbalstu tādā ziņā. Tomēr teorētiski mēs, Latvija, nespējam paši parūpēties par savu NVO sektoru, jo mūsu ziedojumu un filantropijas kultūra nav attīstīta. Līdz ar to mums kā valsts pārvaldei vajadzētu domāt, kādā veidā mēs varētu stiprināt NVO sektoru, un tādēļ mums ir jāveido atbilstoša darba grupa.

Vēl es gribētu pateikt arī to, ka būtu ļoti svarīgi, lai NVO sektors tiktu uzskatīts par pilnvērtīgu struktūrfondu partneri un arī iespējamo struktūrfondu programmu īstenotāju, jo tieši NVO sektors ir tas, kas vislabāk apgūst projektus un arī pilnvērtīgi sasniedz mērķus, kā arī ļoti labi atskaitās par saviem projektiem. Līdz ar to turpināsim šīs labās prakses un lūkosim, kā mēs vairāk varētu iesaistīt NVO sektoru struktūrfondu apguvē.

Nākošā tēma, kuru es gribu minēt, ir līdztiesības veicināšana, un šajā ziņā es gribu ļoti atbalstīt Labklājības ministriju par to, ka ir šāda programma, jo šāda sabalansēta Latvijas ilgtermiņa attīstības programma ir ļoti, ļoti nozīmīga gan priekš finansiālās, gan priekš sociālās, gan arī priekš ekonomiskās attīstības.

Trešā tēma, par kuru es gribu runāt, ir demogrāfija. Un šeit es gribu minēt to, ka mēs aizvien strādājam pie tā, lai vecākiem būtu vieglāk savienot bērna audzināšanu ar profesionālo darbību. Tieši tāpēc mums ir svarīgi, ka mēs šī gada laikā nosakām patiesās pašvaldību bērnudārzu izmaksas, lai tiem vecākiem, kuriem nav šī pakalpojuma, mēs varētu līdzvērtīgi šobrīd finansēt ar valsts un pašvaldības atbalstu to summu, kas viņiem pienāktos par bērnudārza līdzfinansējumu privātajos bērnudārzos. Bet no septembra mēs normatīvi regulēsim un ieviesīsim aukļu pakalpojumus, lai vecāki savukārt varētu sabalansēt savu atgriešanos darbā ar bērna audzināšanu. Un es arī gribētu teikt, ka mums vēl ir jāstrādā pie procesiem... Es atvainojos! Man vajadzēs arī otru laiku, ja var.

Sēdes vadītāja. Jā. Vai deputāti neiebilst pret to, ka tiek pievienotas divas minūtes?

D.Kazāka. Paldies.

Šeit arī ļoti svarīgi, lai mēs turpinātu pārskatīt un pārveidot vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu sistēmu tā, lai tā būtu caurskatāmāka, saprotamāka, lai būtu bāze... plus par sociālajām iemaksām... Un tad mums ir ļoti svarīgi arī tomēr domāt par to, ka šobrīd daži vecāki ņem bērna kopšanas pabalstu un neoficiāli strādā.

Tāpēc, lai mēs veicinātu profesionālo kvalifikāciju, lai mēs veicinātu to, lai sievietes un arī... lai mammas un tēvi atgriežas darba tirgū, būtu ļoti svarīgi, ka pabalstu varētu saņemt arī tie vecāki, kuri daļēji samazina savu slodzi jeb strādā ar samazinātu slodzi. Tāpēc ar šo formulu mēs sadarbībā ar Labklājības ministriju un koalīcijas darba grupu turpināsim strādāt, un šis ir nākošais darbs, kas mums jāveic.

Kā nākošo tēmu es gribu minēt nabadzību. Un es ļoti ceru, ka Saeimas un Ministru kabineta līmenī darba grupa drīz pēc Pasaules Bankas pētījuma par mūsu situāciju nāks kopā un domās, kā mēs samazināsim nabadzību Latvijā. Bet viens no uztraucošākajiem faktiem ir tas, ka mums ir milzīga bērnu nabadzība - 46 procenti bērnu ir pakļauti nabadzībai. 35 procenti ir tā sabiedrības daļa, kas ir bērni, kas pakļauti nabadzībai, - tā ir šīs valsts lielākā sabiedrības daļa, kas ir pakļauta nabadzībai. Mums ir aktīvi jādomā, kā rūpēties par saviem bērniem, jo principā ir... Kad mēs nācām koalīcijā un runājām par šīm lietām, un domājām par ilgtermiņa budžetu, Reformu partija iestājās par to, ka mums vajadzētu nodrošināt brīvpusdienas visiem bērniem, jo tikai tad, kad pakalpojumi nonāk nepastarpināti, mēs varam garantēt, ka šī nauda nonāk... šie pakalpojumi nonāk līdz pašam bērnam. Mēs runājam par brīvpusdienām visiem bērniem, mēs runājam par to, ka vajadzētu interešu izglītību nodrošināt. Mums vajag atbalstīt to, ka ikvienam bērnam ir tiesības būt paēdušam, pilnvērtīgi izskolotam un pilnvērtīgi audzinātam līdz pat 18 gadu vecumam.

Un vēl varbūt nedaudz... mirklīti...

Sēdes vadītāja. Kazākas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

D.Kazāka. Jā. Vēl burtiski divi teikumi, ja drīkst. Jā?

Tādēļ ļoti svarīgi, ka mēs aizvien turpinām lobēt un visos starptautiskos forumos izsakām savu interesi par iestāšanos OECD, lai mēs varētu pārņemt starptautisko pieredzi un vislabākajos un efektīvākajos veidos risināt mūsu samilzušās problēmas saistībā ar, piemēram, nabadzību. Ir arī ļoti svarīgi, ka mēs tomēr pievienojamies eirozonai un stiprinām savu ģeopolitisko, ekonomisko un finansiālo stabilitāti.

Liels paldies jums! Un es ceru, ka mēs turpināsim ļoti produktīvi strādāt arī turpmāk.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Deputāti!

Paldies par šo ziņojumu un paldies ministriem par darbu tajos grūtajos apstākļos, ko Ministru prezidents dzejnieka vārdiem raksturoja!

Kā viena no prioritātēm tika minēta šajā ziņojumā arī sabiedrības saliedētība, un, tā kā šeit gan par to daudz netika runāts, es gribu šajā sakarā norādīt uz trim lietām, kuras, manuprāt, tuvākajā laikā būs neizbēgamas un kuras nāksies aktualizēt. Un tās būtu šādas: pirmā ir sabiedrības saliedētības jeb integrācijas politikas vienota vadība valdības līmenī, otrā ir nepilsoņu jautājums, un trešā ir vērtības, kas vieno, lai mums šī saliedētības politika tiktu reducēta nevis uz konfliktu dzēšanu, bet gan uz vienotām vērtībām.

Par to pirmo. Šie visi trīs jautājumi tiek aktualizēti arī Sabiedrības saliedētības komisijā, un mums aizvien vairāk veidojas pārliecība, ka būs nepieciešams izveidot centralizētu (valdības līmenī) integrācijas jeb saliedētības politikas vadību, kā tas kādreiz varbūt ir bijis, jo šobrīd ir daudz aktivitāšu, bet visas šīs aktivitātes ir vairākās ministrijās, vairākās institūcijās. Šiem cilvēkiem ir liela centība koordinēt, viņiem tas pagaidām izdodas, bet agri vai vēlu mēs nonāksim pie nepieciešamības veidot vienotu vadības centru esošo resursu līmenī, turklāt nepalielinot birokrātiju.

Nepilsoņu jautājums. Tas varbūt nav tikai sabiedrības saliedētības jautājums, bet tas varbūt atkal draud pārvērsties par sabiedrības saliedētības jautājumu tādā uguns dzēšanas līmenī līdzīgi tam, kā tas savulaik bija ar valodu referendumu, kad vienā mirklī atjēdzāmies, kas tad ir noticis, kas nav darīts un ko tagad darīsim. Es neaicinu šajā gadījumā forsēt kaut kādā veidā atvieglotu uzņemšanu pilsonībā. Jautājums ir cits, jo nepilsoņi nekur nepaliks! Un jautājums ir tikai par to, kurš viņiem skaidros un ieskaidros, kas ir Latvija.

Un piektais ir vienojošo vērtību jautājums, jo mēs līdz šim vairāk nodarbojāmies ar dažādu konfliktu risināšanu un dzēšanu, bet sabiedrības saliedētības pamatā tomēr ir nacionālās un valstiskās identitātes jautājums, un, balstoties uz šī pamata, mums ir svarīgi atrast šīs vienotās vērtības. Pagaidām tur ir tukšums. Ir viena kopīga vērtība, kas mūs vieno, un tas ir latviešiem zināmais kašķīgums. Mums vajadzētu atrast vēl kaut ko citu.

Šeit arī ekonomikas ministrs runāja par vienojošām vērtībām un vienojošiem mērķiem, un uz to es arī aicinu gan valdību, gan arī deputātus, jo man bieži saka, ka politikā jau tā ir un ka tur neko nevar darīt - bez tā kašķīguma tur neiztikt. Es pateikšu atbildi: varbūt mēs esam šeit nākuši tādēļ, lai pamēģinātu tomēr radīt kaut ko jaunu, jo politikā nav vērts pat sadegt, ja aiz tevis paliek tikai pelēka pelnu čupa. Kur nu vēl ļauties kaut kādai rutīnai, kas tikai ar kašķiem vien ir apveltīta! Tātad es novēlu tomēr pamēģināt atrast kopīgas vērtības. Paldies.

Veiksmi darbā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Nav brīnums, un nevienam nav pārsteigums, ka mēs mākam labi rakstīt gan koncepcijas, gan programmas, gan sastādīt atskaites, gan apgūt Eiropas Savienības struktūrfondus, tomēr galvenā visā tajā jau ir tā jēga un tā būtība - tā pievienotā vērtība, kas pēc tā visa paliek. Un ikviens labs sava aroda pratējs nešaubīgi uzrakstīs... labi sagatavos gan uzņēmuma bilanci gada beigās, gan atskaiti par uzņēmuma darbību. Piemēram, „Liepājas metalurgs”. Es domāju, ka pārdesmit gadu arī viņiem ar atskaitēm viss ir bijis kārtībā, bet tā realitāte diemžēl ir cita, tā ka, es domāju, šī premjera atskaite par valdības paveikto ieguls plauktos tāpat kā visas pārējās.

Bet es parunāšu tikai par divām lietām - par skaitļiem un par skaitļu interpretāciju.

Pirmkārt, premjers teica, ka nu jau trešdaļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta eiro. Paldies valdībai, jo arī mani esat pieskaitījuši vienai trešdaļai. Tas ir jautājums par skaitļu interpretāciju. Vai nu valdība to nezina, vai arī negrib zināt, jo tikai 9 procenti atbalsta eiro ieviešanu no nākošā gada 1.janvāra, bet pārējie 22 procenti saka: jā, bet nevis nākošgad! Vismaz pēc diviem vai trim gadiem!

Otrkārt, Eiropas Savienības budžets, kas visiem mums ir ļoti aktuāls. Mēs varam runāt par faktiskajām cenām, bet ir jāsaprot, ar ko tad mēs tās salīdzinām. Un ir izejas punkts - ir atskaite par iepriekšējo periodu. Mēs taču salīdzinām arī savu dzīvi šodien ar to, kā mēs dzīvojām vakar. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, Latvija ir zaudējusi 500 miljonus eiro no kohēzijas līdzekļiem. Un tas ir fakts! Mūsu lauksaimnieki joprojām ir trešie nabadzīgākie atbalsta saņemšanas apjoma ziņā nākošajam periodam Eiropas Savienībā. Vai tas ir sasniegums? Manuprāt, nē. Protams, var teikt, ka neto atbalsts no Eiropas Savienības Latvijai ir trešais lielākais Savienībā, bet tajā pašā laikā tad jāpasaka, ka tas ir pilnīgi normāli, jo mēs esam trešā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā. Tās ir vienas medaļas divas puses. Ja valdība uzņemas šo atbalsta apjomu kā savu sasniegumu, tad tajā pašā laikā tai ir jāuzņemas šis trešās nabadzīgākās valsts statuss kā sava neizdarība. Tas nav šķirams.

Var jau teikt, ka Eiropas Savienības budžets tika samazināts par cik tur procentiem un tāpēc visiem ir samazinājums. Polijas piemērs šo argumentu apgāž, jo Polija ir dabūjusi trīs miljardus klāt, salīdzinot ar iepriekšējo periodu.

Mēs gribam aicināt valdību un atbildīgos ierēdņus, politiķus, domājot par 2015.gada Eiropas prezidentūru, sākt jau laicīgi domāt par mūsu lauksaimniekiem. Nākošgad būs beigušās Eiroparlamenta vēlēšanas, būs ievēlēti jauni komisāri, un varbūt arī kāds no šinī zālē sēdošajiem būs ticis pie komisāra portfeļa. Un tas laiks, kad Latvija pārņem prezidentūru, ir maksimāli izdevīgākais jaunu iniciatīvu uzsākšanai, politiku reformai. Un mūsu rosinājums, ZZS rosinājums, ir Latvijai mēģināt uzsākt... nākt ar savu priekšlikumu kopējās lauksaimniecības politikas reformai, jo tad mēs varēsim nolikt to rāmi, par ko diskutēt. Eiroparlaments būs nostājies savā vietā, komisāri būs, neviens vairs nedomās par priekšvēlēšanu cīņām. Tas ir laiks, kad Latvija var tiešām ielikt stūrakmeni kopējās lauksaimniecības politikas reformā, un tas, manuprāt un arī pēc visas ZZS domām, ir noteikti jāizmanto.

Noslēgumā, piedodiet, mani arī uzrunāja ekonomikas ministra teiktais par to, ka nevajadzētu pozīcijai ar opozīciju stīvēties un vajadzētu darīt vienotu darbu valsts labā. Pilnīgi piekrītu! Bet nu šinī parlamentā pozīcijai un opozīcijai... pareizāk sakot, opozīcijai tā darba jau nav, jo pozīcija ir divi vienā. Tad, kad jūs paši tiksiet ar savām cīņām galā, tad mēs jūs noteikti atbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere. Vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (11.Saeimas priekšsēdētāja).

Cienījamie kolēģi, es atkal gribu izmantot šo tribīni paziņojumam. Un šodien es vēlos vērst jūsu uzmanību nevis uz Ministru prezidenta atskaiti, bet uz vēsturē kādu droši vien daudz interesantāku faktu - uz skaitli „7883”, jo tieši tik dienu bija Latvijas pirmajai brīvvalstij, kad to 1940.gada 17.jūnijā okupēja padomju karaspēks.

Atjaunotajai Latvijas valstij šodien aprit par vienu dienu vairāk. Tātad šodien mēs dzīvojam savā brīvā un neatkarīgā valstī, tajā, ko mēs dibinājām 1918.gadā, jau 7884 dienas. Tātad cerēsim, ka tā ir tāda ļoti zīmīga vēsturiska robežšķirtne.

Un kāpēc par to ir jārunā? Pirmkārt, lai atgādinātu paši sev un sabiedrībai, ka 1991.gada Latvija nav jauna valsts un ka Latvija tika proklamēta un atzīta par valsti 1918.gadā. Savukārt 1940.gadā mēs savu neatkarību zaudējām, un 1991.gadā mēs atkal to atjaunojām.

Latvijas valsts nepārtrauktības princips ir ārkārtīgi būtiska mūsu valstiskuma sastāvdaļa, un mūsu pašu spēkos ir nodrošināt pareizu un starptautiskajām tiesībām atbilstošu mūsu vēstures skaidrojumu un izpratni gan Latvijā, gan citviet pasaulē.

Un, otrkārt, šī diena mums simboliski atgādina, ka, atšķirībā no ļoti daudzām citām tautām, mums ir sava brīva, neatkarīga, demokrātiska valsts. Šī valsts ir balstīta un veidota, pamatojoties uz vērtībām. Mēs dzīvojam nacionālā, demokrātiskā, tiesiskā un parlamentārā valstī, kur vara pieder tautai. Mēs varam brīvi paust savu viedokli, kopt savu valodu un kultūru. Un no mūsu spējas godprātīgi darīt savu ikdienas darbu ir atkarīga mūsu valsts un mūsu bērnu nākotne.

Godātie kolēģi! Latvijas vēsture rāda, ka mūsu valsts pamatos liktās vērtības un to pastāvēšana nav garantēta neatgriezeniski un mūžīgi, taču vēsture arī rāda, ka tauta spēj pārdzīvot ilgstošas okupācijas gadus, cīnīties par savu valsti un atgūt to. Tādēļ šajā dienā, kad atjaunotā Latvijas valsts ir par vienu dienu vecāka, nekā mūsu brīvā valsts bija starpkaru laikā, es aicinu atcerēties to, ka sava valsts, tās pamatā esošās vērtības ir jākopj un jāveido katru dienu un ka no ikkatra... no ikviena spējas kopt, aizstāvēt un vairot mūsu valsts pamatos liktās vērtības ir atkarīgs tas, vai mēs spēsim savu brīvo, neatkarīgo Latvijas valsti nodot tieši tādu pašu - bet plaukstošu! - tālāk mūsu bērniem un mazbērniem.

Lai Dievs svētī Latviju! Lai mums tas izdodas! Lai mēs to vienmēr atceramies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Sabiedrības saliedētības komisija! Aicinu uz komisijas sēdi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās. Tagad!

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi, kuri piedalās deputātu grupā sadarbībai ar Kirgizstānu! Lūdzu sapulcēties Dzeltenajā zālē! Tūlīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Lolita Čigāne... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... ir, Nikolajs Kabanovs... ir, Sergejs Mirskis... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Dāvis Stalts... nav, Raimonds Vējonis... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Turpinām Saeimas 21.marta sēdi! Pirms pārtraukuma mēs skatījām šīsdienas sēdes darba kārtības 1.jautājumu - Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību un sākām debates par šo jautājumu. Tagad turpināsim debates.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja! Ministri un kolēģi! Es vienkārši gribētu teikt tā, ka esmu ļoti gandarīts, ka ir tik daudz izdarīts.

Sēdes vadītāja. Rībenas kundze, varbūt jūs varētu ieņemt vietu?

V.Liepiņš. Ir pavadīts vēl viens, es domāju, smags un grūtu izvēļu gads, un mēs varam tiešām būt gandarīti par to, kas šīs Saeimas darbības laikā ir paveikts.

Mēs esam dzirdējuši vairākas tādas sīkas kritikas, bet uz to lielo panākumu fona tas izliekas diezgan bērnišķīgi un diezgan nepieņemami. Mums vajadzētu priecāties par to, cik tālu mēs esam tikuši un kāda atjaunošanās ir notikusi Latvijā. Un šāda sīka kritika... to nekā citādi nevar aprakstīt kā tādu sīku kurnēšanu no to cilvēku puses, kuri pamatā kurn un neko labu nesaredz. Tā ka būsim priecīgi par to un novēlēsim mūsu valdībai un šai Saeimai turpināt šo labi iesākto darbu!

Es gribu pieskarties vēl trim jautājumiem samērā īsi.

Viens ir šāds. Es domāju, ka ziņojumā netika pietiekami piemērots un lietots vārds „reforma”, jo ar mūsu partijas ienākšanu Saeimā visa tā gaisotne ir mainījusies virzienā uz to, ka reforma nav vairs kaut kāds... varētu teikt, tāds nepieņemams vārds. Man liekas, tā gaisotne ir tāda, ka mēs saprotam, ka reformas ir vajadzīgas un ka tās ir jāturpina. Te mēs varētu runāt par visiem ministriem... visām ministrijām, visiem ministriem, bet, tā kā es esmu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, es gribētu izteikt atzinību tieši VARAM par mērķtiecīgi uzsākto pašvaldību reformu. Tur, saprotams, būs lielas domstarpības un šķēpu laušana, bet tas darbs ir jāturpina, un mums jāpanāk ir kaut kas, kas ir daudz labāks par to, kas mums ir tagad.

Otra lieta ir tā, kas parādījās mūsu vakardienas sēdē, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, kad mēs uzklausījām Mārtiņu Krieviņu jautājumā par Pārresoru koordinācijas centra darbu. Ļoti skaidri jau agrāk izskanēja, ka, veidojot Nacionālo attīstības plānu, ir bijis ļoti grūti saskaņot dažu ministru plānus un ieceres. Un izskanēja Mārtiņa Krieviņa un arī Inta Dāldera kunga ieteikums par to, ka šis koordinācijas darbs būtu jāturpina varbūt citā veidā... ka tas, saprotams, ir cits mērķis, bet ka pie tā būtu ļoti nopietni jāpiestrādā, lai mēs tiešām varētu virzīties daudz ātrāk uz priekšu ar tām ļoti svarīgajām lietām.

Trešais ir tas, ka vairākās ziņojuma daļās ir minēti paveiktie darbi, bet nav uzrādīti rezultāti. Un es minēšu tikai divus piemērus.

Viens ir par Latvijas...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, lūdzu, ieņemiet vietu zālē!

V.Liepiņš. ...par Latvijas tēlu ārvalstīs. Ir uzrādīti darbi, projekti, tie visi ir uzskaitīti, bet nav zināms, kāds tad tas Latvijas tēls ārvalstīs ir un vai tas ir mainījies, un ko mēs cenšamies sasniegt. Teiksim, tur jābūt ir kaut kādiem pētījumiem, socioloģiskiem pētījumiem, mūsu, teiksim, svarīgākajos tirgos ārzemēs, lai mēs noskaidrotu, kāds tas mūsu tēls tur vispār ir.

Un otrs piemērs ir tieši par Latvijas sabiedrības saliedēšanu, kas arī, kā jau Ilmārs Latkovskis teica, ir viena no prioritātēm, kā tas ir minēts ziņojumā. Un te ir tieši tas pats - te ir uzsākti ļoti daudzi... minēti visādi darbi, bet faktiski es nezinu, vai mēs kāds vispār zinām, kā mēs jūtamies, vai mēs esam vairāk vai mazāk saliedēti, nekā mēs bijām pirms gada, pirms diviem, pirms pieciem gadiem. Es ļoti labi saprotu, ka tas ir ļoti grūti pētāms jautājums, tas maksās naudu. Bet, ja mums nav šādu pētījumu, tad mēs jau varam visas šitās darbības turpināt, projektus turpināt, bet mēs nezinām, kurp mēs ejam. Varbūt mēs stāvam uz vietas un vienkārši tērējam naudu?

Tā ka, es domāju, tādi... Tādi piemēri varbūt te ir tikai divi, tur ir vairākas nodaļas, uz kurām tas pats attiektos, bet... Es domāju, ka tas būtu viens labs ieguldījums, un es ceru, ka nākamajā ziņojumā mēs vairāk par to arī dzirdēsim.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Ministru kabineta pārstāvji! Deputāti un visi, kuri seko līdzi sēdes norisei!

Savā runā es ieskicēšu tos jautājumus, kuri skar izglītības sektoru. Un, kaut gan Ministru prezidents savā runā jau akcentēja virkni jautājumu, kuri skar izglītības jomu, tomēr, izmantojot šo iespēju, gribētos, kā lai saka, pateikt vēl virkni labu vārdu par to, ko mēs esam izdarījuši, un arī nedaudz par iecerētajiem darbiem.

Tātad sākotnēji par vispārējās izglītības jomu. Jāteic, ka no 2014.-2015.gada ir paredzēts īstenot svešvalodu apmācību jau no 1.klases, kas arī visās iestrādēs ir ietverts, un tas mūs sagaida jau tuvākajā nākotnē. Ir veikts rūpīgs darbs pie pamatizglītības standarta, un arī tas turpinās. Izglītības iestādēm būs iespēja īstenot gan pašreiz spēkā esošās programmas, gan arī veikt zināmas izmaiņas - izvēlēties vienu no diviem variantiem, lai izglītības iestāde varētu meklēt savu nišu, kā akcentēt viena vai otra mācību priekšmeta lomu.

Tāpat būtiskas ir arī izmaiņas centralizēto eksāmenu kārtošanā, to pakāpeniskuma nodrošināšanā, kas arī ir izdiskutēts ar izglītības iestāžu pārstāvjiem. Īpaši vēlētos izcelt jautājumus, kas jau ir sakārtoti un tuvākajā laikā tiks izskatīti arī Saeimā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Tie ir jautājumi, kas skar mācību līdzekļu problemātiku. Proti, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar virkni sadarbības partneru ir izstrādājusi priekšlikumus, kur ir noteikts, ko sedz valsts, kas tiek segts no pašvaldības līdzekļiem un kāda ir vecāku artava mācību līdzekļu nodrošināšanā. Tāpat būtiski ir tas, ka mēs esam nodrošinājuši asistentu pakalpojumu izglītības iestādēs, kas stiprina iekļaujošās izglītības jomu. Būtiska ir arī birokrātiskā sloga samazināšana. Proti, tematiskie plāni un audzinātāja dienasgrāmatas, protams, nav obligātas, bet ļoti daudzi tās izmanto. Tātad pedagogiem ir arī iespēja savu darbu brīvāk koordinēt.

Jāuzteic būtu arī digitālo mācību līdzekļu konkurss, kas ir būtiska artava. Tas arī turpināsies, un pagājušajā gadā tam bija atvēlēti 300 tūkstoši latu. Tātad konkursam varēja iesniegt šos pieteikumus un pedagogi varēja izstrādāt jau digitālos mācību līdzekļus. Ļoti nozīmīgi ir tas, ka izglītības iestādes ir sasniegusi datortehnika - 672 vienības. Tas tika īstenots ERAF projekta ietvaros. Tātad šīs ir tās būtiskākās lietas vispārējās izglītības jomā.

Profesionālajā izglītībā būtiski ir tas, ka ir šīs 26 izglītības iestādes, kuras apgūst ERAF līdzekļus 130 miljonu latu apmērā. Ir uzsākts darbs pie jauna Profesionālās izglītības likuma izstrādes, ir iestrādes duālās izglītības jautājumos, tiek vērtēts profesionālās izglītības saturs, un ļoti sekmīgi īstenojas 1-1,5 gadu ilgās programmas, kas ļauj, it īpaši jauniešiem, sekmīgāk apgūt kādu no izvēlētajām profesijām un iekļauties darba tirgū. Un tiek veikti nopietni darbi, lai mēs panāktu proporciju 50 pret 50, ka izglītojamie dodas iegūt izglītību vispārējās izglītības iestādēs un profesionālajās izglītības iestādēs.

Kas attiecas uz augstāko izglītību un zinātni. Jā, virkne darbu vēl ir priekšā, bet ir būtiski, ka ir nopietnas iestrādes attiecībā uz jaunu finansēšanas modeli, ka ir jauni Ministru kabineta noteikumi par studiju virzienu akreditāciju, ka tiek veikts rūpīgs darbs pie augstskolu padomju jautājumu risināšanas. Ļoti būtiski tiek strādāts pie augstākās izglītības eksporta veicināšanas, un jau labu laiku ir spēkā normatīvie akti, kas ļauj pielīdzināt diplomus, kas, piemēram, ir saņemti padomju laikā, kā arī tiek pielīdzināti ārvalstīs iegūtie diplomi.

Zinātnes jomā priekšā stāv zinātnisko institūciju darba izvērtēšana. Vēl priekšā ir darbs pie bāzes finansējuma formulas sakārtošanas. Bet vēl nozīmīgi ir tas, ka ir veikts darbs pie deviņu valsts nozīmes pētniecības centru izveides, kas sekmē šo pētniecības un zinātnes resursu koncentrēšanu. Tāpat arī ļoti būtiski ir tas, ka virssaistībās mēs esam ieguvuši 20 miljonus latu zinātnei.

Ir jāuzteic arī veiktie pilnveidojumi Zinātniskās darbības likumā, kas ir saistīti ar tiesībām uz izgudrojumiem un ar šo pētniecības rezultātu komercializēšanas stimulēšanu... Es atvainojos! Vai drīkstu vēl vienu mirklīti? (No zāles dep. I.Zariņš: „Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu, ka tiek pievienotas divas minūtes? Divas minūtes.

I.Vanaga. Paldies.

Par sportu, jaunatni un valodas jautājumiem. Sportā tiešām ir veikti ļoti būtiski darbi. Tātad sporta politikas pamatnostādnes būs teju dienaskārtībā Ministru kabinetā. Arī infrastruktūras izvērtēšana un jaunā koncepcija. Bet pats būtiskākais ir tas, ka ir sakārtota šī finansēšanas sistēma, šie kritēriji, arī ziedojumu sadales kārtība, kas ir daudz caurspīdīgāka, un to mēs visi kopā esam paveikuši. Un arī sportā ļoti būtiski, ka ir vienādota apbalvošanas sistēma paraolimpiešiem.

Jaunatnes jomā ir sniegts jaunatnes centriem ļoti liels atbalsts speciālistu piesaistē, materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā, kā arī brīvprātīgā darba jautājumu sakārtošanā, un arī finansējums (jāteic gan, Eiropas Sociālā fonda ietvaros) jaunatnes organizācijām ir pieejams. Tātad arī šeit ir ļoti labas iespējas jauniešiem savu darbību pilnveidot.

Un īsi par valodas jautājumiem un diasporu. Ir pilnveidota virkne normatīvo aktu, lai sekmētu... tātad ir šis reemigrācijas plāns. Ir projekti attiecībā uz diasporām; tur paredzēta mācību līdzekļu nodrošināšana, semināri, nometnes, latviešu valodas stiprināšana ārvalstīs, arī tālmācības programmas. Būtiski, ka latviešu valoda tiek nodrošināta ārvalstīs - aptuveni 100 izglītības iestādēs.

Īsumā tātad jāsaka: jā, tas ir tiešām tā, ja ļoti raiti pārskrien paveiktajiem darbiem. Bet, kā jau es minēju, vēl stāv priekšā virkne darbu, it īpaši saistībā ar jautājumiem, kas Izglītības likuma sakarā ir iesniegti Saeimā. Un es gribētu arī pateikt paldies visiem, kas ir iesaistīti izglītības sektorā, visiem sociālajiem partneriem un arī kolēģiem par paveikto. Un avansā jāsaka paldies arī par atbalstu turpmāk iecerētajiem darbiem, kas ir veicami 2013.gadā.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs un ministri! Par augstāko izglītību un zinātni, par katru no šīm jomām ir precīzi pa vienai lappusei Ministru prezidenta ziņojumā. Mazliet detalizētāk par šīm lietām tikko ministrijas parlamentārā sekretāre runāja, bet, manā skatījumā, šodien par šīm lietām ir ļoti daudz kā vēl nepateikta. Un nav pateikts daudz kas tāds, kas ir sasāpējis - sasāpējis gan augstskolu sabiedrībā, gan zinātnieku sabiedrībā, daudz kas tāds, par ko ir diskutējuši deputāti aizvadītā gada laikā, un šie jautājumi ir vairākkārt skatīti arī valdībā.

Vispirms par augstāko izglītību. Pavisam īsi. Tātad ir šī konfliktsituācija, kas attiecībā uz studiju virzienu vērtējumu ir izveidojusies starp nozares ministru un Augstākās izglītības padomi. Lai gan šis jautājums tiešām ir skatīts vairākkārt gan Saeimā, gan valdībā, uz priekšu tā lieta nav virzījusies - Latvijas augstskolas turpina sekmīgi strādāt, turpina piesaistīt arvien vairāk studentu no ārzemēm, un, manuprāt, tas fakts jau pats par sevi liecina par kaut ko.

Šodien es gribētu vairāk runāt par zinātni un par zinātnes pārvaldību no valsts puses. Manā skatījumā, šobrīd šī problēma ar zinātni ir daudz asāka nekā problēma visos pārējos izglītības sektoros.

Zinātnei veltītajā Ministru prezidenta ziņojuma sadaļā ir precīzi astoņas rindkopas šajā vienā lappusītē. Pirmā rindkopa ir par to, ka ir izveidota shēma, kā veikt zinātnisko institūciju starptautisko vērtēšanu. Un ar to viss arī apraujas. Tātad attiecībā uz to, kas tur tālāk tiks darīts un kas tālāk ir iecerēts, pašreiz institūcijas ir neziņā, tās gaida.

Otra rindkopa ir stāsts jau par parlamentārās sekretāres pieminētajiem valsts nozīmes pētījumu centriem. Tātad šādi 9 centri ir izveidoti, 34 zinātniskās institūcijas ir iesaistītas to darbībā. Bet šiem centriem šobrīd ir problēma ar līdzfinansējumu, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, lai varētu sagatavoties nākošajā plānošanas periodā programmas Horizon 2020 līdzekļu apgūšanai. Tā vajadzība ir apmēram 2,5 miljoni latu. Ja tā lieta netiks atrisināta, runāt par ekonomisko izrāvienu nākošajā plānošanas periodā un par starptautisko līdzekļu tālāku piesaistīšanu zinātnei nav pamata.

Trešā un ceturtā rindkopa šajā ziņojumā ir par sadarbību Baltijas valstu ietvaros. Tur ir runa gan par šo kopīgo infrastruktūras projektu, gan par BIRTI projektu, par kuru rīt šeit, Saeimas telpās, notiks starpparlamentārs seminārs. Šis projekts ir pastiprinātā Baltijas Asamblejas uzmanības lokā, un arī Saeimas izveidotā apakškomisija šo projektu visu laiku uzrauga. Tur pēdējo dažu mēnešu laikā ir vērojama zināma virzība. Tātad tas ir tas cerīgais, kur varbūt tiešām, raugoties no organizatoriskā viedokļa, arī ministrija šobrīd ir iesaistījusies, un process, manā skatījumā, rit uz priekšu.

Ja mēs runājam tālāk, tad piektā rindkopa ziņojumā ir par zinātni - par zinātnisko projektu finansēšanu. Un šeit tā aina ir visbēdīgākā. Realitāte ir tāda, ka, piesaistot 700 ārzemju ekspertus, ir izvērtēti pāri par 300... apmēram 350 zinātniskie projekti, no kuriem 70 procentus starptautiskie eksperti atzinuši par atbilstošiem augstākajai kvalitātei. Finansējums no šiem apmēram 220 projektiem šobrīd ir iedalīts 64, bet 156 projekti palikuši bez finansējuma, un tie zinātnieki, kuri bija cerējuši uz praktisku darbu šobrīd, ir, teiksim tā, palikuši bez līdzekļiem šo projektu realizēšanai, un tātad bieži vien arī bez iztikas līdzekļiem, viņi dzīvo no kaut kādām ļoti nelielām summām, no pabalstiem. Un šeit tik tiešām, ja mēs tālāk skatāmies šajā pašā valdības ziņojumā, Ministru prezidenta ziņojumā, pēdējā rindkopā ir runa par Latvijas zinātnieku reemigrācijas plāniem un tā tālāk, bet šis finansējuma neiedalījums, godīgi sakot, ir stimuls zinātnieku tālākai emigrācijai... Es tūlīt beigšu savu runu!... Reālā situācija ir tāda. Valdība šajā nedēļā, skatot jautājumu par papildu finansējuma iedalīšanu zinātnei, kur runa bija apmēram par 6 miljoniem latu... pēc būtības visu to, kas ir rakstīts un ko vajadzētu tālāk darīt, ir ieslēgusi, varētu teikt, tādā režīmā, ka zinātnieki tam vairs netic. Par to, ka viņi netic, liecina uz jūsu visu vārda adresētās vēstules no zinātniskās sabiedrības - gan no Latvijas Zinātnes padomes, gan no Zinātņu akadēmijas, gan no zinātnieku arodorganizācijām, gan no Jauno zinātnieku apvienības. Viņiem tas bija pēdējās cerības sauciens, kas diemžēl nesasniedza dzirdīgas ausis, un tāpēc, manā skatījumā, runāt par ekonomisko izrāvienu nākošajā plānošanas periodā mums nav nekāda pamata.

Paldies. (Dep. J.Kursīte-Pakule un vēl daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Godātie kolēģi, ministri, premjerministr! Es esmu ļoti priecīgs, redzot, ka atkal piedalās premjerministrs Dombrovskis un ekonomikas ministrs Pavļuts, jo es vērsīšos tieši pie jums.

Kādā sakarā? Ziņojumā es praktiski neko neesmu sadzirdējis par mājokļu politiku, bet mājokļu politika, kā jūs visi zināt, pašlaik ir ļoti, ļoti aktuāla, jo tās problēmas, kas saistītas ar mājokļiem, šajā brīdī izraisa visvairāk diskusiju sabiedrībā. To mēs redzam Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdēs, un arī mūsu aktīvā darbība pēdējā laikā to pierāda.

Par aprēķiniem. Tātad, lai savestu kārtībā mūsu daudzdzīvokļu mājas, ir nepieciešams finansējums - aptuveni 3 miljardi latu. Tātad tas ir tikpat daudz, cik liels vispār ir Eiropas finansējums. Mūsu daudzdzīvokļu mājokļu fonds principā katru gadu nonāk visbēdīgākajā stāvoklī, un, ja mēs arī turpmāk atstāsim šo situāciju bez pastiprinātas valdības uzmanības, tad varam nonākt pie ļoti nopietnām sekām.

No vienas puses, ļoti priecē tas, ka Ekonomikas ministrija kļuvusi aktīvāka un ka mēs redzam diezgan labus priekšlikumus, ko varam darīt mājokļu politikā. Pašlaik tiek runāts par tiešmaksājumiem, kā jūs labi zināt. Tiek skatīti arī citi jautājumi, kā mēs varam atvieglot situāciju dzīvokļu īpašniekiem, kuri cieš no esošās situācijas. Bet tas ir par maz!

Galvenais, kā mums pietrūkst, ir tas, ka mums šobrīd... ka mēs neredzam nekādu ilgtermiņa stratēģiju, ko turpmāk darīt ar daudzdzīvokļu mājām. Tās nav! Un tas ir ļoti svarīgs moments.

Šajā sakarā es arī vēršos pie ekonomikas ministra un arī pie premjerministra: nepieciešams pievērst uzmanību šim jautājumam un tuvākajā laikā ķerties tieši pie stratēģijas izstrādes! Mums ir jāsaprot, ko mēs darīsim pēc gada, pēc pieciem un pēc desmit gadiem. Varbūt kādam liekas, ka mājokļu tematika nav tik aktuāla, jo visu laiku mēs runājam pirmām kārtām par tādām globālām lietām, par nacionālām lietām. Bet mājokļi ir lietas, kas skar katru iedzīvotāju, katru cilvēku Latvijā! Nevar tās atstāt novārtā!

Tātad es ceru, ka mūsu sadarbība ar Ekonomikas ministriju turpināsies tādā garā. Es ceru, ka mēs saņemsim vēl vairākus piedāvājumus, kā šo jautājumu var risināt, jo... Nu, tāds kā piemērs: par tiešmaksājumiem tika runāts jau sen, diezgan sen; manā atmiņā - kādus gadus trīs ir runāts par to, bet līdz šim Ekonomikas ministrija neredzēja iespēju, kā var šo problēmu atrisināt. Nu tagad, paldies Dievam, tomēr Ekonomikas ministrija saskatīja, ka tomēr var risināt. Tātad sanāk, ka ir arī citi varianti, kurus pagaidām mēs varbūt neredzam, bet ar jūsu palīdzību mēs tos kopīgiem spēkiem atradīsim.

Es varu pateikt, ka priecē arī tas, ka Mājokļa jautājumu apakškomisija ir viena no tām, kur deputātiem nav īsti nekādu domstarpību, kādas varētu rasties dēļ politiskās piederības. Mēs šeit strādājam visi kopā. Un arī pēdējā laikā es redzu, ka panākumi ir, un tikai novēlu, lai Ekonomikas ministrija un Dombrovska kungs izdarītu arī turpmāk savu darbu un izstrādātu to ilgtermiņa stratēģiju mājokļu politikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Dāmas un kungi!

Es centīšos runāt īsi. Pirmām kārtām piebildīšu klāt tam, ko jau Gunārs Igaunis jums izstāstīja par divām lietām Latgalē, kas beidzot ir atrisinātas. Viena no tām ir Vientuļu robežšķērsošanas punkts, par kuru tika runāts jau daudzus, daudzus, daudzus gadus, bet beidzot tagad 3,8 miljoni eiro ir piešķirti šī robežšķērsošanas punkta sakārtošanai, un par to man ir milzīgs prieks. Prieks, ka arī pagājušo piektdien kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu mēs tur klāt bijām, apskatījām to vietu.

Faktiski es gribu teikt, ka viss pagājušais gads, 2012.gads, bija samērā bagāts ar ministru vizītēm Latgalē, un to es viņiem piekodināju arī vēl pirms Ministru kabineta apstiprināšanas - aicināju viņus braukt uz Latgali pēc iespējas biežāk, jo līdz šim Latgalei... Diemžēl līdz šim bijis tāds priekšstats, ka valdība par Latgali ieinteresējas tikai pirmsvēlēšanu laikā. Man prieks, ka mēs šo tradīciju kopīgi lauzām.

Pēc tik garām debatēm un nopietnām runām man gribētos jums piedāvāt vienu īsu literāru atkāpi. Tā nebūs anekdote (tās daži kolēģi mīl stāstīt), bet tas ir stāsts no Gruzijas; to man izstāstīja vietējie iedzīvotāji.

Skolotāja, mācot bērniem literatūras stundā par Aleksandru Puškinu, izstāstīja, protams, par šo izcilo dzejnieku, izstāstīja arī par traģisko viņa bojāeju, un nākamajā stundā, protams, vienam no skolēniem prasīja izstāstīt, ko viņš atceras no iepriekšējās stundas. Un šis skolēns, stāstot par šo dueli, kas notika starp Puškina kungu un Dantesu, teica apmēram tā... (No zāles dep. J.Kursītes-Pakules starpsauciens.) Es atvainojos, protams, ja es literātiem neizstāstīju īpaši perfekti... Tātad būtība ir tāda: tas skolēns teica, ka pirmais izšāva Puškins, viņš trāpīja Dantesam sirdī. Otrs izšāva Dantess un trāpīja Puškinam rokā. Dantess nenomira, jo viņam nebija sirds. Puškins nomira, jo viņš viss bija kā viena liela sirds.

Un viņi šo stāstu stāsta, salīdzinot ar Osetiju un šiem reģiona kariem, kas viņiem tur notiek. Viņi saka, ka tas nav uzbrukums mūsu nomalei, bet tas ir uzbrukums mūsu sirdij. Un faktiski es aicinu arī ministrus, valdību, atcerēties... un arī politiķus atcerēties šo stāstu, jo Latgale - tā nav nomale. Tā, tāpat kā visi citi reģioni, ir Latvijas sirds. Mums nevajag palīdzību kā plāksteri uz pirksta, uz kura ir uzmetusies tulzna. Mums vajag normālus, adekvātus apstākļus, lai Latgalē dzīvojošie cilvēki... uzņēmēji un pašvaldības var godīgi konkurēt ar tām pašvaldībām un uzņēmējiem, kuri strādā netālu no Rīgas.

Un es atkal gribu atgādināt it kā jau daudz dzirdētu terminu „reģionālā attīstība”, kurā mēs bieži vien ieliekam visu - izglītību, pašvaldības, ekonomiku un tā tālāk, un tā joprojām, bet vakar es pamanīju arī jauno „Latvijas Mobilā Telefona” logo, kas varētu būt labs špikerītis gan valdībai, gan jums, kolēģi, kāda varētu izskatīties Latvijas reģionu karte.

Visbeidzot, ņemot vērā to, ka mans laiks iet uz beigām... Ministru prezidents bieži mīl runāt par to, ka mēs esam pārvarējuši krīzi. Ministru prezidents par to ir sarakstījis arī grāmatu. Arī latgalieši bija sarakstījuši grāmatu par krīzi, bet viņi to nosauca... mēs to nosaucām - „Pasakas par krīzi”. Taču Latgalē krīze īstenībā nav beigusies, jo faktiski tā nekad nebija sākusies. Tā joprojām tur ir! Bet, protams, nejauksim šo vārdu „krīze” ar Latgales cilvēku neizsīkstošo optimismu, un tādēļ es aicinu gan jūs, kolēģi, gan valdību strādāt pie tā, lai mēs mazinātu nevienlīdzību gan reģionu vidū, gan arī atsevišķu cilvēku vidū.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es tomēr aicinu tās draudzīgās sarunas pēdējā rindā... Urbanoviča kungs, tas attiecas arī uz jums! Tas atkal bija stāsts par Latgali, kurš jūs absolūti neinteresēja jau otro reizi šodien šajā zālē... (Zālē smiekli.)

Turpinām debates. Vārds deputātam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi deputāti! Es vispirms gribu pateikt lielu paldies Ministru prezidenta kungam Valdim Dombrovskim, visiem ministriem, ministriju kolektīviem par sekmīgo darbu šī pusotra gada garumā. Es neiedziļināšos detaļās par to, kas ir bijis labs vai slikts, bet es gribētu izvirzīt dažas prioritātes, kas, manuprāt, valdības darbā ir absolūti būtiskas, lai Latvija attīstītos, lai Latvijas sabiedrība kļūtu tuvāka labklājības valsts jēdzienam.

Pirmā prioritāte turpmākajā darbā noteikti ir demogrāfija. Nav cilvēku, nav problēmu - mēdza teikt kādreiz kādi ideologi. Es gribētu teikt - jo vairāk cilvēku, jo vairāk iespēju! Tātad tā ir demogrāfijas programma Nr.1, kas būtu vērsta gan uz atbalstu ģimenēm ar bērniem, gan arī uz ekonomiski ļoti pamatotu reemigrācijas programmu.

Otrā prioritāte, kas izriet no pirmās, ir efektīva izglītības sistēmas reforma. Izglītots jaunietis, izglītots cilvēks ir tas, kas ir pamatā Latvijas nākotnei. Šeit nevar būt atrunas, vai mēs gribam daudz vai gribam maz. Mums jāgrib ļoti daudz, ja mēs gribam būt konkurētspējīgi!

Un trešā prioritāte, protams, ir laba pārvaldība tiem valsts vai pašvaldību uzņēmumiem, kas ir visu iedzīvotāju kopējais īpašums, lai vienreiz pārrautu to apburto loku, ka visas tautas īpašums tiek pārvaldīts tikai politisku grupu interesēs, ka politisko partiju biedru izdevīgums šeit prevalē pār katra Latvijas iedzīvotāja izdevīgumu.

Un es arī domāju, ka bez šīm trim prioritātēm vēlreiz ir jāatgriežas pie bezdarba, jo, protams, pārmetumi, ka šobrīd ir mazāk darba vietu nekā bija pirms krīzes, ir ļoti objektīvi. Mūsu uzņēmēji strādā efektīvāk, produktīvāk. Mūsu strādājošie strādā produktīvāk un rada pievienoto vērtību - tādu pašu kā pirms krīzes! - ar mazāku skaitu cilvēku. Bet šeit ir jāizdomā, kā mēs varam efektīvi ietekmēt jaunu uzņēmumu rašanos. Jo tikai jaunos uzņēmumos radīsies jaunas darba vietas, vecajos - vairs ne.

Es domāju, ka šie uzdevumi ir savstarpēji saistīti, un es novēlu valdībai arī turpmākajā laikā tikpat veiksmīgu darbu kā līdz šim.

Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Cienījamie ministri! Ministru prezidenta kungs! Pie tās medus mucas, kas šodien ir piedāvāta deputātiem... Tas bija tiešām interesanti, it īpaši pēdējā rindkopa tajā, ko teica Ministru prezidents; tur bija runa par to, ka jābūt noteiktai samērotībai starp lielajiem makroekonomiskajiem rādītājiem un parasto cilvēku dzīves līmeni un viņu apmierinātību vai neapmierinātību ar dzīvi mūsu valstī.

Dabīgi, kā jebkurā gadījumā, kad ir piedāvāta medus muca, parādās arī vēlme ieliet dažas karotes darvas. Bet šinī gadījumā es gribētu ieliet iekšā tikai divas. Pirmā skar to, ko tikko teica Zatlera kungs par labo pārvaldību, par labo pārvaldi. Godīgi sakot, šodien, runājot par sasniegumiem, par visu pārējo, nebūtu grēks atcerēties arī neveiksmes un izdarīt secinājumus no tām neveiksmēm, lai nepieļautu tās turpmāk. Nevar runāt par veiksmīgu darbu, teiksim, reorganizējot un restrukturējot airBaltic, jo rezultāts ir tāds, ka ne tikai nav uzlabojušies ekonomiskie rādītāji, bet ir kritusies pasažieru plūsma. Tas ir vienkārši slikts mārketinga paņēmiens, runājot par attiecīgo nozari.

Kādi secinājumi ir izdarīti no Latvijas Krājbankas krīzes - graujošās krīzes, kas skāra ne tikai atsevišķus cilvēkus, bet arī vēsturiski vissenāko Latvijas banku? Kādi secinājumi ir izdarīti no iepirkuma procedūras saistībā ar pasažieru vilcieniem? Jo šeit arī ir tā: liela brēka, maza vilna. Kāds rezultāts ir no tām garajām un plašajām runām par augstākās izglītības reformu? Vai Latvijā tas stimulēja studentu pieplūdi no citām valstīm vai tomēr, ja objektīvi skatāmies, bišķi piebremzēja šo procesu?

Man liekas, sākumā vajadzētu septiņas reizes mērīt un tikai pēc tam griezt - taisīt reformas un tā tālāk. Mēs sākumā atskaņojam kaut ko un tikai pēc tam sākam domāt, kā tās skaņas pārvērst materiālās vērtībās.

Un otra problēma ir vāja koordinācija pašā Ministru kabinetā. To ļoti spilgti parādīja darbs pie Nacionālā attīstības plāna. Par to var runāt daudz un plaši, bet sniegšu tikai vienu piemēru: Ārlietu ministrija bija sagatavojusi ekonomisko redzējumu, prioritātes, perspektīvas, kas Eiropas Komisijai tieši saistītas ar budžetu, ar fondu izmantošanas iespējām, bet tās pozīcijas, kas parādījās Nacionālā attīstības plāna projektā, atšķiras kā diena un nakts. Un es uzdevu jautājumu, vai tā pozīcija ir skaņota tajā pašā Pārresoru koordinācijas centrā. Nebūt ne! Tas process bija jāsāk no gala. Tagad, analizējot arī - tā, kā Liepiņa kungs šodien teica, - vakardien komisijas sēdē Pārresoru koordinācijas centra darbību un skatījumu uz tā nākotni, dabīgi, ka viena no pirmajām, galvenajām problēmām, kas tika konstatēta, ir nepietiekama koordinācija Ministru kabineta iekšienē.

Es runāju par tām lietām ne tādēļ, lai parādītu, ka Ministru kabinets slikti strādā. Es gribu runāt par tām lietām tikai tādēļ, lai, akcentējot uzmanību uz šīm problēmām, mēs varam tās pārvarēt, un tad tas kopīgais darbs būs veiksmīgs, kā to novēlēja Zatlera kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Ministru prezidents vēlas ko piebilst? Saskaņā ar Kārtības rulli balsojums par šo ziņojumu nav nepieciešams. Tātad darba kārtības 1.jautājums ir izskatīts.

Turpināsim Saeimas 21.marta sēdi. Kā es jau minēju, mums ir iesniegti pieci priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāts Andrejs Klementjevs ir informējis par to, ka viņš atsauc savu parakstu zem likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, un lūdz vārdu pamatojumam.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Jā, paldies! Ļoti īsi. Augsti godātie deputāti! Frakcija „Saskaņas Centrs” atsauc savus parakstus un lūdz svītrot no darba kārtības likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” sakarā ar to, ka ražīgajā dialogā starp komisiju, parlamentāro sekretāru un labklājības ministri mēs sapratām, ka varam sagatavot daudz labāku priekšlikumu, kas būs skaidrāks arī attiecībā uz finansējuma avotu. Tātad mēs aicinām atlikt šo jautājumu un atrisināt to pēc Lieldienām. Sakarā ar to, lai nepiesārņotu darba kārtību un lai nebūtu tukšu runu, ja mēs varam dabūt reālu rezultātu, mēs lūdzam šodien atsaukt šo likumprojektu, lai to iesniegtu labākā redakcijā pēc divām nedēļām.

Paldies. (No zāles starpsauciens: „Lietišķs cilvēks!”)

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad paraksts ir atsaukts un saskaņā ar Kārtības rulli šis jautājums tiek no darba kārtības svītrots.

Nākamais ir deputātu Elksniņa, Orlova, Urbanoviča, Zemļinska, Agešina, Cvetkovas, Ribakova, Tutina, Rodionova un Klementjeva pieprasījums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par finansējuma piešķiršanu ārstniecības iestādēm”. Iesniedzēji ir lūguši šo pieprasījumu atzīt par steidzamu. Tas saskaņā ar Kārtības rulli ir bijis iesniegts iepriekšējā dienā līdz pulksten 12.00 un tātad deputātiem ir bijis līdz pulksten 14.00 iepriekš izskatāms. Mums ir jālemj par to, vai šis pieprasījums ir atzīstams par steidzamu un izskatāms tūlīt. Iesniedzēji ir lūguši vārdu pamatojumam, bet es saprotu, ka deputāta Elksniņa nav zālē.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai pieprasījumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par finansējuma piešķiršanu ārstniecības iestādēm” vajadzētu atzīt par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 47, atturas - nav. Tātad pieprasījums par steidzamu nav atzīts un saskaņā ar Kārtības rulli tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Savukārt Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 21.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 2013.gada 14.februārī Saeimā pieņemtā likuma „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.284/Lp11) otrreizējas caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Parādnieks, Laizāne, Poriņa, Dombrava un Bērziņš lūdz izdarīt izmaiņas 21.marta sēdes darba kārtībā un svītrot no tās likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 21.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Ingmāra Čaklā saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Dzintara, Valaiņa, Igauņa, Vējoņa un Seržanta iesniegto likumprojektu „Enerģijas dzērienu aprites likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Reskājs.

V.Reskājs (SC).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Deputāti! Jūsu vērtēšanai tiek nodots likumprojekts „Enerģijas dzērienu aprites likums”, un no sākuma es jums atgādināšu notikumu hronoloģiju.

2012.gada jūnijā, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām un ierosinājumiem, es iesniedzu priekšlikumus likumam „Pārtikas aprites uzraudzības likums”, lai ierobežotu enerģijas dzērienu tirgošanu personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Toreiz šo iniciatīvu atbalstīja... mēs atbalstījām gandrīz simtprocentīgi. Un pēc šī balsojuma, lai sīkāk izpētītu šo jautājumu, tika izveidota darba grupa. Darba grupā piedalījās gan Saeimas deputāti, gan Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvji, gan Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvji. Dažādu apstākļu dēļ darba grupas ziņojums par situāciju enerģijas dzērienu jautājumā tapa tikai šogad un tika nekavējoties izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kur arī tika pieņemts lēmums veidot jaunu likumu - Enerģijas dzērienu aprites likumu -, un šādu likumu es sadarbībā ar Veselības ministriju un Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociāciju esmu arī izstrādājis.

Tālākā notikumu secība varētu būt sekojoša. Ja mēs šodien šo likumprojektu konceptuāli atbalstām, tad tas tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un tai vajadzētu lemt par likumprojekta nosūtīšanu saskaņošanai ar Eiropas Komisiju. Šī saskaņošana ir vajadzīga tāpēc, ka atsevišķi cilvēki pauž brīdinājumus par to, ka šāda veida grozījumi varētu būt pretrunā ar Eiropas Savienības normatīvajiem dokumentiem. Un tikai pēc Eiropas Komisijas atzinuma mēs varētu lemt, kā mums rīkoties tālāk. Diemžēl tāda ir tā kārtība.

Šodien es jums nestāstīšu par enerģijas dzērienu kaitīgumu; par to jūs varat izlasīt anotācijā. Šodien es vēlos pastāstīt un pateikt ko citu.

Strādājot ar šo likumprojektu, es galvenokārt saskāros ar cilvēku pozitīvu attieksmi pret šo ideju. Latvijas iedzīvotāji, to skaitā arī jaunieši, pauda atbalstu idejai ierobežot enerģijas dzērienu pārdošanu personām līdz 18 gadu vecumam, kā arī ieviest reklāmas ierobežojumus. Toties eksistē arī pretēji viedokļi, un galvenokārt tos pauž cilvēki un organizācijas, kuras ir tieši vai netieši saistītas ar enerģijas dzērienu ražošanu un izplatīšanu. Un tie cilvēki un organizācijas mēdz teikt daudz ko. Piemēram, viņi mēdz teikt, ka enerģijas dzērieni nemaz tik kaitīgi neesot un to kaitīgums neesot pierādīts. Toties viņi tajā pašā laikā gatavi ieguldīt lielākus līdzekļus bērnu izglītošanā par enerģijas dzērienu kaitīgumu. Vai tas nav paradokss?

Vēl viens populārs enerģijas dzērienu lobistu viedoklis: nekur pasaulē un Eiropā līdzīgi ierobežojumi neeksistē. Tomēr es gribu pateikt, ka šis viedoklis atbilst patiesībai tikai daļēji, jo atsevišķās valstīs dažāda veida ierobežojumi eksistē.

Un otrkārt. Es uzskatu, ka Latvijas iedzīvotāju pieprasījums ir pietiekošs pamats, lai Eiropas Savienībā Latvija kļūtu par virzītājspēku, kas izkustinās birokrātu pēcpuses, aizstāvot Latvijas un Eiropas Savienības iedzīvotāju intereses.

Vēlos arī atgādināt, ka sabiedrība nepārtraukti attīstās. Un, piemēram, cigaretes un atsevišķas narkotiskās vielas, kuras bija atļautas 20.gadsimta sākumā, šobrīd ir vai nu aizliegtas, vai to pārdošana ir ierobežota.

Enerģijas dzērienu lobisti mēdz teikt: ir daudz nopietnākas problēmas, ar kurām ir jāstrādā, - cigaretes, alkohols un tā tālāk. Viņi mēdz teikt, ka tad jau kopā ar enerģijas dzērieniem vajadzētu aizliegt arī pārējo pārtiku, uz ko es varu atbildēt: „Tā ir demagoģija, mēģinājums novērst uzmanību no tēmas, un nekas cits!” Ir jāsaprot, ka enerģijas dzērienu kompāniju bizness ir ļoti ienesīgs, un šīs nozares pārstāvji var tērēt lielus līdzekļus pozitīva tēla veidošanai un savu ideju lobēšanai. Es neslēpšu, ka man pašam ārkārtīgi simpātiski šķiet tas, ka atsevišķas kompānijas ziedo lielus līdzekļus sporta atbalstam. Toties mēs nevaram pievērt acis, ja runa ir par bērnu veselību... ja mēs runājam par bērnu veselību, ņemot vērā arī to, ka arvien biežāk publiskajā telpā parādās informācija par pētījumiem, kuri raida trauksmes zvanus par mūsu jaunatnes veselības stāvokli. Uz to vērsa uzmanību arī aizsardzības ministrs. Tāpēc es ļoti ceru, ka Latvijā pieņemts lēmums kļūs par katalizatoru visai Eiropai un Eiropas Komisija, lemjot par turpmāko virzību, ņems vērā Latvijas un Eiropas Savienības iedzīvotāju intereses, nevis enerģijas dzērienu lobistu viedokli. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Bet Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Es gribu atgādināt, ka par līdzīgu likumprojektu un par atbildīgās komisijas maiņu mēs jau lēmām pagājušajā sēdē, un arī Juridiskā biroja rekomendācija ir tāda, ka, protams, būtu labi, ja abus likumprojektus izskatītu vienā un tajā pašā komisijā.

Mums ir runātājs gan „par”, gan - „pret”. Bet vispirms mums ir jālemj par komisijas maiņu.

Vai Mūrnieces kundze grib runāt „par” komisijas maiņu? Vai deputātiem ir iebildumi? Jā, drīkst runāt arī „pret” komisijas maiņu.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Godātie deputāti! Šodien gribu darīt jums zināmu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vienbalsīgo viedokli, kurā aicinām šo likumprojektu nodot tikai un vienīgi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Jā, Mūrnieces kundze, jo balsojums arī Juridiskajā komisijā bija, vienam cilvēkam balsojot „pret”, bet lielākajai daļai - „par”!

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Nē, vispirms mēs runājam par komisijas maiņu! Pēc tam mēs lemsim par likumprojekta nodošanu komisijām pēc būtības. Pirmais balsojums būs par atbildīgās komisijas maiņu (No zāles: „Mēs sapratām!”), par to, vai atbildīgā komisija šim likumprojektam būs Juridiskā komisija. Tātad balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu!

I.Mūrniece. Vēlreiz un precīzi, lūdzu, pasakiet, par ko tieši mēs balsosim!

Sēdes vadītāja. Jā, protams, ja kāds vēl nesaprata. Pirmais balsojums saskaņā ar Kārtības rulli ir par to, lai jūsu komisijas izstrādāto likumprojektu saskaņā ar Juridiskās komisijas iesniegumu nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, pamatojoties uz Juridiskās komisijas balsojumu un uz iepriekšējā sēdē pieņemto lēmumu, ka līdzīga satura likumprojekts jau atrodas Juridiskajā komisijā.

Pēc tam būs balsojums par likumprojekta nodošanu komisijām atkarībā no mūsu balsojuma - vai nu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, vai arī Juridiskajai komisijai. Otra no komisijām paliks kā līdzatbildīgā. Tātad šis pirmais balsojums, kuram es lūdzu balsošanas režīmu, ir par atbildīgo komisiju, nevis par likumprojektu!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 49, atturas - 3. Tātad komisija mainīta netiek. Līdz ar to likumprojektam joprojām kā atbildīgā paliks Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Un tagad par pašu likumprojekta nodošanu runāt „par” pieteikusies deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Godātie deputāti! Jūsu uzmanībai šodien - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātais likumprojekts „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām”.

Atjaunot vēsturisko taisnīgumu ir valsts morāls pienākums. Diemžēl 1990.gadā un vēlāk Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs neizveidoja komisiju, kas reabilitētu personas, kuras padomju laikā bez tiesas lēmuma par pretpadomju uzskatiem tika ievietotas psihiatriskajās slimnīcās.

Šis likumprojekts tapa kā alternatīva deputāta Judina iesniegtajam grozījumam jau novecojušajā likumā „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”. Komisija šo grozījumu izskatīja divās sēdēs, uzklausīja Tieslietu ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvjus, prokuratūru, Latvijas Politiski represēto apvienību, kā arī Latvijas Cilvēktiesību centra un Latvijas Psihiatru asociācijas pārstāvju teikto. Viņi visi aicināja un mudināja pēc būtības atbalstīt - idejiski atbalstīt -, bet veidot citu procedūru, lai šo likumprojektu varētu iespējami ātrāk pieņemt un ieviest. To arī darīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Un gribu teikt paldies deputātam Judinam par to, ka viņš vispār pirmais uzsāka runāt par šo ļoti aktuālo tēmu.

Tomēr deputāta Judina kunga iniciatīva paredz pieņemt tukšu likumprojekta pantu - cēlu, tomēr bez seguma - un pēc tam uzdot Ministru kabinetam veidot procedūru. Ja notiek izšķiršanās par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, tad ir iespējams daudz ātrāks variants un atjaunot vēsturisko taisnīgumu ir iespējams daudz ātrāk.

Papildus vēlos teikt, ka ir vēl virkne būtisku uzlabojumu pašā procedūrā.

Pieļāvām, ka Latvijas iedzīvotāji tika par pretpadomju uzskatiem ieslodzīti ne tikai Latvijas PSR, bet arī citu toreizējo padomju republiku psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, un viņus nereabilitēt nebūtu cilvēcīgi.

Būtiski, ka šāds likums ļautu ne tikai pašām personām, kuras padomju laikā cieta par saviem politiskajiem uzskatiem, bet arī viņu tuviniekiem, dzīvesbiedriem, bērniem, mazbērniem, šo personu nāves gadījumā atjaunot viņu godu un cieņu. Ģimenēm un dzimtām tas ir ļoti svarīgi.

Likumprojekts paredz ļaut personām, kas vēlēsies atgūt savu godu un cieņu, vērsties prokuratūras atbilstošajās iestādēs pēc viņu deklarētās dzīvesvietas, un ir noteikti arī termiņi, kādos prokuratūrai ir jāizskata personu iesniegumi.

Likumprojekts paredz arī to, kā prokuratūra varēs sadarboties ar psihiatriem un vēsturniekiem, jo katras personas iesniegums būs jāvērtē individuāli, un būtiski ir ņemt vērā pašas personas vēlmes, proti, to, ko persona vēlas: vai vēlas tikai atjaunot godu un cieņu, vai vēlas arī diagnozes dzēšanu.

Acīmredzot ir gaidāmi iebildumi pret šo likumprojektu, tomēr, klausoties to, kas tiek runāts, rodas iespaids, ka tie ir vairāk politiski un mazāk - juridiski. Šis likumprojekts tā izstrādes gaitā tika saskaņots ar virkni institūciju, to skaitā Saeimas Juridisko biroju. Saeimas Juridiskais birojs neieteica virzīt Judina kunga iesniegto likumprojektu, kas juridiski tika atzīts par nepietiekami korektu.

Aicinu vairāk domāt tiešām par cilvēkiem un mazāk par politiskām domstarpībām!

Un acīmredzot jau nākamo diskusiju gaismā vēlos teikt, ka mēs, parastie mirstīgie, jau labi zinām, ka nemaldīgi ir tikai Dieva likumi, dabas likumi un Čepānes kundzes likumi. Pārējos likumprojektus var un vajag uzlabot. Tāpat ir uzlabojamas juridiskās nianses arī šajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvātajā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!

I.Mūrniece. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. „Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es piekrītu Mūrnieces kundzei, ka ir nepiedodami, ka vairāk nekā 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mēs esam aizmirsuši cilvēkus, kuri savulaik cīnījās pret padomju noziedzīgo režīmu un par to tika ievietoti padomju psihiatriskajās slimnīcās, kur tika spīdzināti un pazemoti. Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ir aprēķinājušas, ka PSRS pastāvēšanas laikā psihiatriskajām represijām politisku iemeslu dēļ ir tikuši pakļauti vairāk nekā 2 miljoni cilvēku. Daļa no viņiem ir Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, un daļa no šiem cilvēkiem nav sagaidījuši reabilitāciju, jo ir miruši. Un daļa no viņiem joprojām ir spiesta dzīvot ar tā saukto šizofrēnijas diagnozi, ko savulaik piešķīra Valsts drošības komiteja, piesaistot vietējos psihiatrus. Tāpēc, lai novērstu šo netaisnību, šā gada janvāra vidū Saeima Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nodeva likumprojektu „Grozījums likumā „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””, kas paredzēja reabilitēt visas personas, kuras bez tiesas lēmuma viņu politisko uzskatu vai rīcības dēļ nepamatoti tika ievietotas piespiedu ārstēšanai psihiatriskajās slimnīcās. Tā kā Mūrnieces kundze un viņas vadītā komisija, iespējams, netika ar šo likumprojektu īsti galā, tad pagājušajā ceturtdienā tas tika nodots Juridiskajai komisijai, taču šodien, kā jūs redzat, tieši par šo pašu jautājumu ir iesniegts jauns, alternatīvs, likumprojekts, kuru lielā steigā iesniedz komisija, un, kā es dzirdēju, - vienbalsīgi. Katrā ziņā, strādājot tik lielā steigā, šim likumprojektam, godātie kolēģi, nav pievienota pat anotācija, un es pilnīgi norobežojos, Mūrnieces kundze, no jebkurām spekulācijām, ka šeit es runāšu tikai no politiskā viedokļa. Es runāšu tikai no juridiskā viedokļa, proti, kādas problēmas varētu rasties, ja šis likumprojekts tiktu nodots vienalga kurai komisijai. Proti, es runāšu par šā likumprojekta saturu. Atšķirībā no Juridiskās komisijas lietvedībā esošā likumprojekta, kas paredz nelikumīgi represēto personu reabilitācijas procedūras jautājumus deleģēt Ministru kabinetam, šajā likumprojektā tiek mēģināts procedūras jautājumus risināt ar likuma palīdzību, bet ļoti neveiksmīgi.

Likumprojekta 2.panta trešā daļa, runājot par subjektiem, uz kuriem likuma regulējums varētu attiekties, ir ļoti neprecīza. No šīs normas izriet, ka ikviens - atkārtoju, ikviens! - bijušais PSRS reģiona iedzīvotājs, kas represēts gan Latvijā, gan arī ārpus Latvijas, tātad visā PSRS reģionā, varēs Latvijā pretendēt uz šajā likumprojektā minētā statusa atjaunošanu. Kaut arī Latvijas pilsoņi politisku iemeslu dēļ tika ievietoti psihiatriskajās slimnīcās arī ārpus Latvijas PSR, tik plašu saistību uzņemšanās, manuprāt, būtu pretrunā ar Latvijas valstiskuma nepārtrauktības doktrīnu.

Likumprojektā, kolēģi, ir ārkārtīgi daudz neprecīzu un nejuridisku terminu. Piemēram, jēdziens „personas statusa atjaunošana” ir diskutabls, jo nav pilnīgi saprotams, vai ar statusa atjaunošanu ir jāsaprot medicīniskās diagnozes administratīvā anulēšana. To īsti nevarētu pieļaut, jo tas nozīmētu juristu iejaukšanos mediķu kompetenču lokā. Vai tiek atjaunots sociālais, ekonomiskais vai ģimeniskais statuss?

Likumprojekta 2.panta ceturtajā daļā ir neskaidri minēta ekspertu komisijas izveidošana. Autori ir iecerējuši, ka ekspertu komisijas izveidošanas kārtību un tās nolikumu apstiprina Latvijas Republikas ģenerālprokurors, taču es domāju, ka ģenerālprokuroram nav raksturīga šāda funkcija, un šaubos, ka viņš, neskatoties uz likuma deleģējumu, varētu izdot uz āru vērstus normatīvos aktus. Manuprāt, ekspertu komisijas izveidošanas process un kārtība būtu jānoteic ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību.

Mūrnieces kundze ne ar vārdu nepieminēja, ka viņai ir adresēta vēstule, kuru arī es vakar saņēmu, proti, ka Ģenerālprokuratūra uzskata, ka šis likumprojekts nav atbalstāms, jo tas ir pretrunā ar varas dalīšanas principu.

Vai es drīkstētu runāt vēl pusotru minūti?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Nav saprotams, ko likumprojekta iesniedzēji domājuši ar likumprojekta 2.panta ceturtajā daļā minēto prokuratūras lēmuma pieņemšanu rakstveidā un ar 2.panta sestajā daļā minēto prokuratūras pārvaldes uzdevumu. Vai šādu terminu lietošana ir paviršība vai izriet no nezināšanas? Godātie kolēģi no otras šīs komisijas, jums ir jāatceras, ka prokuratūra nav un nevar būt valsts pārvaldes institūcija! Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu prokuratūra ir tiesu varas institūcija.

Tālāk. Likumprojekta 2.panta pirmā daļa paredz, ka ar iesniegumu par personas statusa atjaunošanu var vērsties pati nelikumīgi represētā persona vai tās aizgādnis. Tas ir saprotams. Taču te ir teikts, ka tad, ja pati persona ir mirusi, attiecīgu iesniegumu varot iesniegt tās tuvinieks. Nu, es vienkārši... ieraugot šo vārdu „tuvinieks”, es redzu, ka tas likumprojekts ir uzrakstīts tik sadzīviskā valodā... Nav jurisprudencē tāda termina - „tuvinieks”! Mēs šeit varam sadzīviskā valodā runāt, ka viens otram tuvu sēžam vai... Var būt, ka autori ir domājuši šeit mantiniekus vai ģimenes locekļus, man ir ļoti grūti spriest.

Un beidzot. Likumprojekta pārejas noteikums liecina, ka autoriem nav īsti skaidrs, vai ir vai nav jāgroza likums „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”, un tāpēc drošības labad šā jautājuma izlemšanu viņi deleģē valdībai, lai nepieciešamības gadījumā tā varētu gatavot kādu likumprojektu.

Godātie kolēģi! Atklāti runājot, nekas briesmīgs jau nenotiktu, ja arī šāds, absolūti nesagatavots, likumprojekts tiktu nodots kādai no komisijām. Taču, tēlaini runājot, es gribētu teikt, ka tas jau ir piedzimis nedzīvs un ar tādu būtu ļoti grūti strādāt. Un tāpēc es aicinu to noraidīt. Mans pienākums bija jums izteikt tikai juridiskus apsvērumus šī likumprojekta sakarā.

Mūrnieces kundze, jūs publiski visu laiku sludināt, ka Judina kunga izstrādātais likumprojekts esot tukšs (es nezinu, ko jūs ar to saprotat), bet tad man ir jāsaka, ka jūsu komisijas piedāvātajā likumprojektā - droši vien neuzmanības, nekompetences dēļ - ir tik daudz nepiedodamu kļūdu! (No SC frakcijas: „Šausmas!”) Un es tāpēc aicinu tomēr neatbalstīt šo likumprojektu vai atturēties no tā virzīšanas uz Juridisko komisiju vai arī, kā mēs nolēmām, uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Paldies jums par uzmanību. Es katrā ziņā tomēr nevaru atbalstīt šo likumprojektu tīri juridisku apsvērumu dēļ.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ulda Auguļa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 21.martā. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Ābiķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4.aprīlī, un par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Dzintaram Ābiķim šā gada 4.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles: „Interesanti, kur viņš būs?”) Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums piešķirts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” un to izskatām trešajā lasījumā.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 12. - arī parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 13. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 14. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 16. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 17. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Arī 18. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 19. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 20. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 21. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 22. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 23. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Arī 24. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 25. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 26. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 27. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 28. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 30. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā”. Uz trešo lasījumu saņemti 23 priekšlikumi.

K.Olšteins. 1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 8. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 12. - deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 13. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 14. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 17. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 18. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 20. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 23. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Sociālo un darba lietu komisija piedāvā jums trīs priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts komisijas priekšlikumā - 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais priekšlikums.

Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 5.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamie kolēģi, mēs skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””.

Likumprojekta otrajam lasījumam komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Pimenovs. Šā gada 4.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēmusi vienu priekšlikumu, kuru iesniedzis finanšu ministrs Andris Vilks. Šis priekšlikums paredz, ka tiek likvidēta Grāmatvedības padome, un līdz ar to grāmatvedības politikas jautājumos kompetence tiek pilnībā nodota Finanšu ministrijai, kā to arī nosaka atsevišķa norma, kas palikusi likumā. Līdz šim Grāmatvedības padome bija atbildīga par Latvijas grāmatvedības standartu izstrādi, bet pēc tam, kad Eiropas Komisija ieviesa grāmatvedības jomā regulējumu, kuram pakļauta arī grāmatvedība Latvijas Republikā, šai padomei vairs nav tās nozīmes un nepieciešamības, kāda bija pirms tam. Ministrijā arī visas konsultācijas par grāmatvedību notiek ar attiecīgajām asociācijām, kas nodarbojas ar grāmatvedību Latvijā.

Līdz ar to komisija atbalstīja šo likumprojektu, un komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 1.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Pimenovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 4.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai otrajā lasījumā tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”. Atbildīgā komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - VARAM parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums, kurā konkretizēts jēdziens „dabas aizsardzības jomu reglamentējošie normatīvie akti”. To komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2. - Cilinska kunga priekšlikums attiecībā uz likuma 39.pantu, ko arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 26.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā šā gada 26.martu.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.marts. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Sākotnēji grozījumu novada domes deputāta statusa likumā tika virzījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet tas tika noraidīts. Vēlāk līdzīgu likumprojektu tika iesnieguši pieci deputāti. Tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izveidoja darba grupu, kurā piedalījās gan juridiskie eksperti, gan pašvaldības pārstāvošās organizācijas, gan arī Valsts prezidenta pārstāvis. Šī darba grupa izstrādāja alternatīvu likumprojektu, kur 1. un 2. punktā ir novērstas dažas tehniskas neprecizitātes, kas saistītas ar atklāto... slēgto balsojumu izslēgšanu no likuma „Par pašvaldībām”. Savukārt 3. un 4. punkts sakārto jautājumu par deputāta darba nodrošināšanu un deputāta darba tiesiskajām attiecībām ar darba devēju. Šajā gadījumā 12.panta piedāvātā otrā daļa arī skaidri nosaka, ka atlīdzības jautājumus risina Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Līdz ar to šādā redakcijā ir novērsti iespējamie pārpratumi, ka šis likums kādam ļautu, teiksim, pieprasīt sev pastāvīgu darbu. Tātad šinī gadījumā nekā tāda nav. Līdz ar to jautājums ir sakārtots. Savukārt 14.pants paredz noteikt... nu, īstenībā tas regulējums ir tieši tāds pats, kāds tas bija līdz šim. Bet šis pants - 14.pants... Arī nomainīts nosaukums... Šis pants nosaka, kādā veidā ir sakārtojamas deputāta darba tiesiskās attiecības ar darba devēju. Tā būtība nav mainījusies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Cilinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.aprīlis. Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā un pēdējā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 2013.gada 14.februārī Saeimā pieņemtā likuma „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.284/Lp11) otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 2013.gada 14.februārī Saeimā pieņemtā likuma „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.284/Lp11) otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad otrreizējai caurlūkošanai nodotais likums Saeimas sēdē tiks skatīts 11.aprīlī.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Ingmāra Čaklā saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! No sākuma gribu atgādināt visiem, ka tuvojas 1.aprīlis: mums visiem savlaicīgi jāiesniedz kārtējā valsts amatpersonas deklarācija.

Un tagad pāriesim pie izskatāmā jautājuma.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Ingmāra Čaklā saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.³¹ panta. Deputāts Čaklais bez atlīdzības izmantoja savas palīdzes automašīnu Nissan deputāta amata pienākumu pildīšanai, tādā veidā pārkāpjot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 14.panta „Ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi” trešās daļas normas.

Komisija ar balsu vairākumu nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Ingmāra Čaklā saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Ingmāra Čaklā saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet es vēlos jūs informēt, ka pagājušajā nedēļā tikai iesniegti desmit deputātu jautājumi par dažādām tēmām finanšu ministram Andrim Vilkam un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, kā arī Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Arī Ministru prezidentam iesniegtie jautājumi atbildes sniegšanai tika pāradresēti ekonomikas ministram un finanšu ministram. Atbildes uz visiem jautājumiem rakstiski ir sniegtas un saņemtas. Daļa no tām ir ierobežotas pieejamības informācija, un par to iesniedzēji ir informēti.

Ministri ir informējuši, ka darba pienākumu dēļ šodien nevar ierasties neviens no ministriem. Šī ir pēdējā kārtējā Saeimas sēde mūsu ziemas sesijā, un tas nozīmē, ka tātad jautājumi ir uzskatāmi par atbildētiem un jautājumu un atbilžu sēde par šiem jautājumiem nenotiks.

Savukārt tagad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Agešina un Rubika jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektiem un to īstenošanu”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Ir saņemts arī deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Agešina un Rubika jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par akciju sabiedrības „Citadele banka” izsniegto kredītu akciju sabiedrībai „Liepājas metalurgs””. Arī šis jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Ir saņemts arī vēl viens jautājums - deputātu Cvetkovas, Elksniņa, Urbanoviča, Agešina un Rubika jautājums kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei „Par Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2011.gada programmas aktivitātes īstenošanu”. Jautājums tiks nodots kultūras ministrei.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Es atgādinu, ka pulksten 12.30 notiks Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Lolita Čigāne... nav, Vjačeslavs Dombrovskis... kur ir Dombrovska kungs? Nav. Sergejs Mirskis... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Dāvis Stalts... nav, Raimonds Vējonis... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 21.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

Tomēr atgādinu, ka pirmdien, 25.martā, pulksten 10.00 tiek sasaukta Saeimas ārkārtas sēde. Paldies.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 12. sēde
2013. gada 21. martā

Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību (Dok. Nr. 1965)
Debates	-  kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende
	-  ekonomikas ministrs D.Pavļuts
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. K.Krēsliņš
	- dep. G.Igaunis
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. D.Kazāka
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. I.Grigule
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
	- dep. A.Latkovskis
	- dep. A.Sakovskis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. V.Liepiņš
	- dep. I.Vanaga
	- dep. J.Vucāns
	- dep. A.Sakovskis
	- dep. J.Viļums
	- dep. V.Zatlers
	- dep. S.Dolgopolovs
Par darba kārtību
Motivācija	- dep. A.Klementjevs
Par likumprojektu „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” (Nr. 602/Lp11) (Dok. Nr. 2020, 2020A)
Par likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 603/Lp11) (Dok. Nr. 2021, 2021A)
Par likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr. 604/Lp11) (Dok. Nr. 2022, 2022A)
Par likumprojektu „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 605/Lp11) (Dok. Nr. 2023, 2023A)
Par likumprojektu „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr. 606/Lp11) (Dok. Nr. 2024, 2024A)
Par likumprojektu „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” (Nr. 607/Lp11) (Dok. Nr. 2025, 2025A)
Par likumprojektu „Enerģijas dzērienu aprites likums” (Nr. 608/Lp11) (Dok. Nr. 2031, 2031A)
Priekšlikums	- dep. V.Reskājs (par)
Par likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām” (Nr. 609/Lp11) (Dok. Nr. 2034, 2034A)
Priekšlikums par atbildīgas komisijas maiņu	- dep. I.Mūrniece
Priekšlikumi	- dep. I.Mūrniece (par)
	- dep. I.Čepāne (pret)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Uldim Augulim šā gada 21. martā (Dok. Nr. 2040)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Ābiķim šā gada 4. aprīlī (Dok. Nr. 2041)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” (Nr. 234/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2037)
Ziņo	- dep. K.Olšteins
Likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 460/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2039)
Ziņo	- dep. K.Olšteins
Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 512/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2026)
Ziņo	- dep. A.Barča
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 541/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2029)
Ziņo	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” (Nr. 550/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2030)
Ziņo	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr. 523/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2032)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” (Nr. 442/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2033)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (Alternatīva likumprojektam Nr.547/Lp11) (Nr. 610/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2035)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Lēmuma projekts „Par 2013. gada 14. februārī Saeimā pieņemtā likuma „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 284/Lp11) otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu” (Nr. 362/Lm11) (Dok. Nr. 2054)
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 11. Saeimas deputāta Ingmāra Čaklā saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 363/Lm11) (Dok. Nr. 2055, 2055A)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, J.Urbanoviča, V.Agešina un A.Rubika jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektiem un to īstenošanu” (Nr.  49/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, J.Urbanoviča, V.Agešina un A.Rubika jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par a/s „Citadeles banka” izsniegto kredītu a/s „Liepājas metalurgs”” (Nr.  50/J11)
Informācija par deputātu I.Cvetkovas, A.Elksniņa, J.Urbanoviča, V.Agešina un A.Rubika jautājumu kultūras ministrei Žanetai Janzemei-Grendei „Par Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2011. gada programmas aktivitātes īstenošanu” (Nr.  51/J11)
Paziņojums
	- dep. I.Mūrniece
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Informācija par ārkārtas sēdes sasaukšanu šā gada 25. martā

 

Balsojumi

Datums: 21.03.2013 11:38:32 bal001
Par - 36, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par finansējuma piešķiršanu ārstniecības iestādēm (8/P11)

Datums: 21.03.2013 11:50:24 bal002
Par - 29, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu

Datums: 21.03.2013 12:03:42 bal003
Par - 49, pret - 28, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām (609/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 21.03.2013 12:04:27 bal004
Par - 80, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Ābiķim šā gada 4.aprīlī

Datums: 21.03.2013 12:08:03 bal005
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (234/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.03.2013 12:10:48 bal006
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (460/Lp11), 3.lasījums

Datums: 21.03.2013 12:11:53 bal007
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (512/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.03.2013 12:12:52 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (541/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.03.2013 12:14:43 bal009
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (550/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.03.2013 12:16:02 bal010
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vides aizsardzības likumā (523/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.03.2013 12:17:34 bal011
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā (442/Lp11), 2.lasījums

Datums: 21.03.2013 12:20:47 bal012
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (610/Lp11), 1.lasījums

Datums: 21.03.2013 12:21:43 bal013
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par 2013.gada 14.februārī Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 284/Lp11) otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu (362/Lm11)

Datums: 21.03.2013 12:23:26 bal014
Par - 75, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Ingmāra Čaklā saukšanai pie administratīvās atbildības (363/Lm11)

 

Frakciju viedokļi
2013.gada 21.martā

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šī gada ziemas sesijas pēdējā kārtējā sēde, un turpmākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem jums pastāstīs Saeimas frakciju pārstāvji.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Eināram Cilinskim. Lūdzu!

 

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Labdien! Šodien sēdē lielākā daļa laika pagāja debatēs par Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Protams, ir ļoti daudz kas paveikts, un ir arī tā, kā norādīja premjers, – ka īstenībā līdz tam, lai šo paveikto varētu izjust katrs iedzīvotājs, paies vēl zināms laiks. Un, iespējams, tas ir tieši tas grūtākais laiks, kad mēs vēl neredzam šī darba augļus.

Debatēs par šo ziņojumu uzstājās arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, kura uzsvēra, ka faktiski visi uzdevumi, kas ir bijuši 2012.gadā, atbilstoši valdības deklarācijai ir paveikti un šobrīd aktīvi tiek strādāts pie 2013.gada uzdevumiem. Ministre norādīja sasniegto gan attiecībā uz Nacionālās bibliotēkas celtniecību, lai šo būvi pabeigtu laikā, gan arī attiecībā uz Dziesmu svētku sagatavošanu. Ministre uzsvēra arī radošo industriju attīstību, un tas ir jautājums, kas tieši ministres laikā ir guvis tādu īpašu virzību.

Runājot par likumprojektiem, jāpiemin „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, kas ir VARAM izstrādāts likumprojekts un turpmāk tiks skatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Likumprojekta „Enerģijas dzērienu aprites likums” izskatīšana parādīja, ka iespējama laba sadarbība starp visām Saeimas frakcijām, bet, protams, lai sasniegtu galarezultātu, būs vēl liels darbs jāiegulda.

Lielāka diskusija radās par likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām”. Saeima, dažādi balsojot, nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu tālākai skatīšanai, taču šinī gadījumā vairāk ir diskusija nevis par būtību, bet par juridiskām niansēm, kā to izdarīt ātrāk un pareizāk.

Gribu arī pieminēt pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kuri varbūt nav tik ļoti nozīmīgi – nosaka deputāta atlīdzības kārtību. Sākumā likumprojekts izraisīja diezgan lielas diskusijas un atšķirīgus viedokļus, taču, pie tā strādājot darba grupā un iesaistot juristus, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, galu galā ir izdevies nonākt pie varianta, kurš vairs nerada nopietnas domstarpības, un es ceru, ka arī šo likumprojektu izdosies pietiekami ātri sakārtot turpmākajos lasījumos.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Eināram Cilinskim – Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija sagatavojusi grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kam jānovērš pastāvošā sociālā netaisnība. Pašlaik invalīdi, obligātā kārtā 62 gadu vecumā dodoties vecuma pensijā, zaudē ienākumus. Piemēram, ja invaliditātes pensija bijusi 150 latu mēnesī, tad aprēķinātā vecuma pensija būs vien 130 latu mēnesī.

Situācija, ka invaliditātes pensiju saņēmēji, pārejot uz vecuma pensiju, zaudē ienākumus, izveidojusies tāpēc, ka no 2012.gada 1.janvāra atceltas piemaksas par darba stāžu. Iedomāsimies situāciju: cilvēks vēl līdz 2012.gadam saņēma invaliditātes pensiju, kurā bija ietverta arī piemaksa par darba stāža gadiem. Viņš tādu pensiju tika saņēmis jau vairākus gadus, invaliditāte bijusi piešķirta uz visu mūžu. Cilvēks nestrādāja, jo to neļāva veselības stāvoklis. Vienīgais ienākumu avots bija invaliditātes pensija. Un, lūk, šāds cilvēks kļūst 62 gadus vecs, un viņu obligātā kārtā pārceļ uz vecuma pensiju. Bet vecuma pensijā, ja tā aprēķināta pēc 2012.gada 1.janvāra, neiekļauj piemaksu par darba stāža gadiem, tāpēc cilvēka ienākumi samazinās – iepriekš bija 150 latu liela pensija, tagad ir 130 latu. Pensionāriem 20 latu liels samazinājums! Tā ir ļoti liela nauda, par kuru var izdzīvot veselu nedēļu!

Turklāt gribu uzsvērt: ir runa par cilvēkiem, kam nepieciešamas zāles, un tie ir papildu izdevumi cilvēkiem, kuriem veselības stāvokļa dēļ ir ļoti grūti vai pat neiespējami atrast kādu iespēju piepelnīties papildus, ja nauda pavisam aptrūkusies.

2012.gadā no invaliditātes pensijas uz vecuma pensiju pārgāja aptuveni 1900 cilvēku. Vidēji katrs no viņiem bija uzkrājis 22 darba stāža gadus, par kuriem tagad viņi piemaksu nesaņem. Pašlaik Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzskaitē ir 3 tūkstoši invaliditātes pensijas saņēmēju, kuri šogad kļūs 62 gadus veci. Un arī viņiem ienākumi samazināsies. Šī problēma tuvāko gadu laikā skars tūkstošiem cilvēku, kuriem dzīve jau tā nav viegla.

Uzskatu, ka valsts pienākums ir saglabāt šai cilvēku kategorijai piemaksu par darba stāžu, lai, pārejot uz vecuma pensiju, viņiem nesamazinātos daļa ienākumu.

Līdz ar to esam sagatavojuši atbilstošus grozījumus likumam „Par valsts pensijām”, kurus mēs plānojam iesniegt pēc nedēļas.

Paldies par uzmanību!

 

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Raidījumu „Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

 

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau dzirdējāt, šodien vissvarīgākais Saeimas jautājums bija Ministru prezidenta ikgadējā atskaite, un ar šo atskaiti, protams, visi var iepazīties pilnā apjomā Saeimas mājaslapā.

Bija cerība, ka premjers varbūt beidzot arī nolaidīsies līdz vienkāršo cilvēku līmenim, diemžēl mēs atkal sagaidījām sausu atskaiti, kas bija pārpildīta ar sausām frāzēm un terminoloģiju, gluži tāda pati bija arī tās būtība un saturs. Viena atkāpe gan bija – neliela Imanta Ziedoņa četrrinde, bet, nu, pārsvarā – kā vienmēr.

Mēs atkal dzirdējām par izaugsmi, attīstību, veiksmes stāstu salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, bet neko nedzirdējām par to, kad un kā šo veiksmes stāstu beidzot izjutīs arī Latvijas iedzīvotāji. Mēs neko nedzirdējām par plānotu vai paredzētu nodokļu politiku nākamajam gadam, mēs nedzirdējām neko par to, kā valdība domā risināt jautājumu par enerģētikas izmaksām, kas šobrīd cilvēkus vienkārši liec pie zemes, bet visa šī problēma ir uzlikta šobrīd uz pašvaldību pleciem.

Pat runājot par tādu sīkumu kā algas pielikumu policistiem, premjers drusku samānījās, jo policistiem pie algas pielika tos līdzekļus, kas agrāk saucās par pārtikas devu, un atšķirībā no tiem laikiem šo pārtikas devas naudu tagad apliek ar nodokli un policisti reāli saņem mazāk nekā pirms tam.

Otra lieta. Bija arī cerība, ka premjers būs rīkojies drusku operatīvāk un šajā savā atskaitē parunās arī kaut ko par to, kas šobrīd notiek Kiprā. Jo Kipras krīze ir jau faktiski nedēļu. Un tā ir ļoti nozīmīga lieta, domājot par to, ka visu laiku fonā mums skan premjera optimistiskie apgalvojumi, ka krīze Eiropā ir beigusies. Un nu šie notikumi liecina, ka tā gluži vis nav.

Otra lieta, ko gribētos tomēr atsevišķi pieminēt attiecībā uz šodienas sēdi, ir tā, ka visas frakcijas, gan izņemot VIENOTĪBU, spēja vienoties par to, ka ir pienācis laiks apzināties enerģijas dzērienu kaitīgumu, un četras no piecām frakcijām parakstīja likumprojektu par to, ka šo dzērienu aprites kontrole būtu jāuzsāk un to tirdzniecība būtu jāierobežo – nedrīkstētu šos dzērienus tirgot cilvēkiem līdz 21 gada vecumam. Kā ar šo likumprojektu veiksies tālāk, rādīs laiks.

Un trešais, ko es gribētu pieminēt, ir jau vairākkārt skanējušie viedokļi par to, kāpēc ZZS šinī gadījumā atbalsta iekšlietu ministra Kozlovska demisiju. Frakcijā nav pilnīgi viennozīmīga viedokļa par to, kas ir šis 16.marts, vai tie ir brīvības cīnītāji vai nav brīvības cīnītāji, bet šinī gadījumā noteicošā ir Kozlovska kunga attieksme, jo atrasties 20 metrus no tās vietas, kur izvietoti šie milzu skaļruņi un strāvas padeves avots, un klausīties, kā skan sirēnas, – nu, tas nav ne ministra, ne vīrieša cienīgi. Un jādomā tā, ka policista aicinājums tomēr ir pirmām kārtām aizstāvēt vājākos, un šinī gadījumā deviņdesmitgadīgie leģionāri bija izteikti vājākā puse salīdzinājumā ar tiem, kas to traci rīkoja, un ministram un Valsts policijas priekšniekam tomēr vajadzēja ar savu autoritāti šo troksni novērst. Un tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc mēs šo Nacionālās apvienības iniciatīvu atbalstīsim pirmdien.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam.

 

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien, bez šaubām, svarīgākais darba kārtības jautājums, par ko arī bija vislielākās debates Saeimā, bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Un pēc šīs atskaites par paveikto un arī iezīmējot kaut kādas nākotnes ieceres, es kā Zemkopības ministrijas pārstāvis, kā Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, izmantoju arī šo iespēju, lai gan saviem kolēģiem Saeimā, gan sabiedrībai vairāk skaidrotu par to, ko mēs esam paveikuši šī pusotra gada laikā, kopš Zemkopības ministrijas pārziņā esošās nozares ir nonākušas VIENOTĪBAS pārziņā. Un es arī sāku ar raksturojumu par mūsu panākumiem Eiropā. Proti, ļoti svarīgs jautājums ir mūsu lauksaimnieku konkurētspēja, un šeit jāatzīst, ka, protams, ir šis rezultāts: šīs ilgās un smagās sarunas, kurās iesaistījās arī paši lauksaimnieki un aktīvi gan lobēja, gan rīkoja dažādus protesta pasākumus, ir vainagojušās ar panākumiem, protams, ne tādiem, kādus mēs tos iecerējām, bet kopumā, manuprāt, šīs intereses ir pārstāvētas gana labi. Raugi, Eiropas Savienības budžets lauksaimniecībai un lauku attīstībai tika samazināts par 17 procentiem, savukārt Latvija ir panākusi 50 procentu pieaugumu tieši lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Turklāt Latvijai panākts ir straujākais tiešmaksājumu pieaugums visā Eiropas Savienībā. Protams, cīņa vēl nav galā, un, kā mēs redzam, Eiropas Parlamenta deputāti ir atbalstījuši arī mūsu eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes sagatavoto priekšlikumu – septiņgades budžetā piešķirt Baltijas valstu zemniekiem par 500 miljoniem eiro vairāk, nekā to jau šobrīd nolēma Eiropadomē, kur premjerministri vienojās par šo budžetu. Un jāteic, ka šis nav galīgais lēmums un drīz sāksies pēdējais sarunu posms starp visām iesaistītajām pusēm, lai panāktu ātrāku tiešmaksājumu izlīdzināšanu Baltijas valstīm. Es ļoti ceru, ka tas būs mūsu lauksaimniekiem īpaši labvēlīgs. Tas ir mūsu konkurētspējas jautājums.

Tālākajā ieskatā es sniedzu priekšstatu par to, ko mēs esam darījuši tajās tēmās, kuras mēs diezgan skaidri iezīmējām jau arī pirms vēlēšanām, solot konkrētus darbus darīt mūsu Latvijas lauku un lauku attīstības virzienā. Proti, mēs, jau sākot darbu Zemkopības ministrijā, sev skaidri definējām mērķi, ko tagad īstenojam, – attīstīt ražošanu, laukos radīt un attīstīt jaunas darba vietas. Mūsu mērķis ir arī atrisināt jautājumu par šīm zemēm, ko pērk ārzemnieki. Šis jautājums sabiedrībā izraisījis arī ļoti lielu ažiotāžu. Mēs esam diezgan daudz, ļoti daudz darījuši un ieviesuši pasākumus, lai nepieļautu Latvijas zemju izpārdošanu ārzemniekiem.

Runājot par ražošanu un resursiem, jāteic, ka mums ir mērķis reāli līdz 2020.gadam atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā 400 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, jo, kā mēs redzam pēc prognozēm, 2050.gadā pasaulē būs jau vairāk nekā 9 miljardi iedzīvotāju, un līdz ar to viņi visi būs jāpabaro un pieprasījums pēc pārtikas augs. Un, manuprāt, Latvija atrodas izcilā stratēģiskā vietā, lai mēs izmantotu šo potenciālu. Un, kā mēs redzam, daudz – simtiem tūkstošu hektāru! – zemes netiek izmantots pārtikas ražošanai, un pie tā jautājuma risināšanas mēs arī intensīvi strādājam.

Turklāt, kā jūs visi zināt, ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalstu un aktīvu Valsts prezidenta kancelejas iesaisti mēs esam savākuši arī vairāku ministriju pārstāvjus vienkopus, lai strādātu pie Valsts zemes fonda izveides. Tā ietvaros jau ir pieņemts lēmums par trim svarīgākajiem rīcības virzieniem, lai mēs efektīvāk apsaimniekotu mūsu zemi un arī ilgtspējīgāk to izmantotu, un tie ir: Valsts zemes fonda darbības principu izstrāde, lai lauksaimniekiem nodrošinātu ērtāku un ekonomiski izdevīgāku zemes iegādi un apriti, zemes konsolidācijas veicināšana un ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanas pasākumu ieviešana. Tas viss ir darīts tieši tādēļ, lai atbalstītu lauksaimniecisko ražošanu.

Protams, viens būtisks posms tajā, lai veicinātu mūsu vietējo zemnieku konkurētspēju un attīstītu ražošanu, kā arī bremzētu to, ka dažādi ārvalstu investori un ārvalstu juridiskās personas uzpērk zemes Latvijā, ir tas, ka zemes kreditēšanas programma ir iedarbināta jau pagājušajā gadā. Man tiešām liels gandarījums par to, ka tā tiek veiksmīgi īstenota.

Par citiem darbiem. Es varu pieminēt, ka ļoti nopietni mēs esam strādājuši pie tā, lai panāktu papildus valsts tiešos maksājumus 42 miljonu latu apmērā mūsu zemniekiem. Jāpiemin arī sējumu apdrošināšanas sistēma. Mēs jau pagājušajā gadā budžeta grozījumos panācām 500 tūkstošu latu piešķīrumu lauksaimniecības sējumu un dzīvnieku apdrošināšanai.

Protams, šis jautājums par ārzemniekiem... Mums visiem ir skaidri redzams, cik lielu daļu no zemēm šobrīd viņi izpērk, un tas pamatoti mums nepatīk. Un tāpēc jau pašā, pašā sākumposmā mēs faktiski piešķīrām miljonu latu „Latvijas valsts mežiem”, lai radītu konkurenci tirgū, lai tie, kas ir spiesti pārdot savus meža īpašumus, varētu izvēlēties – pārdot tam, kas piedāvā lielāku cenu un kas, kā visbiežāk gadās, ir ārzemnieks, vai pārdot Latvijas valstij, zinot, ka tas mežs paliek valsts rīcībā un rada lielāku pievienoto vērtību tieši mūsu valsts iedzīvotājiem.

Tālāk. Ar lielām grūtībām, bet tomēr mums ir izdevies pagājušā gada laikā radīt sistēmu, kas, manuprāt, jau bija jārada pirms 20 gadiem un ko skandināvi veiksmīgi izmanto, – tā ir meža īpašnieku kooperācijas sistēma. Tur arī paredzēti atbalsta pasākumi, un būs arī 2014.gadā no Eiropas fondu naudām atbalsta naudas, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi. Es ļoti ceru, ka meža īpašnieki Latvijā tiešām sadarbosies savā starpā, lai noturētu savā īpašumā šo „zaļo zeltu” un to izmantotu tieši tam, lai radītu sev pievienoto vērtību, ienākumus un attīstītu šeit uz vietas ekonomiku.

Tāpat būtisku uzmanību esam pievērsuši arī meliorācijai, un papildus ir piešķirti 572 tūkstoši latu. Un varu teikt jums droši, ka arī turpmāk meliorācijai tiks pievērsta ļoti nopietna uzmanība.

Un pēdējais, ko es vēlos teikt, – ka ir skaidrs, ka šobrīd veikalu plauktos ir pārāk daudz ārvalstu ražoto pārtikas produktu. Un, protams, tas ir tāpēc, ka visu nosaka tirgus: tam, kas piedāvā zemāku cenu, tā produkcija arī vairāk tiek pirkta. Lai veicinātu pārtikas nozares izaugsmi, mūsu vietējo ražotāju konkurētspēju un lai ienākumus mēģinātu paturēt tepat Latvijā, ir sākts arī darbs pie „saprātīgā protekcionisma” (pēdiņās) ieviešanas un tiek plānotas arī izmaiņas iepirkuma procedūrās, lai dotu priekšroku kvalitatīvas vietējās produkcijas ražotājiem. Šobrīd ir izstrādātas rekomendācijas publisko iepirkumu veicējiem, lai veicinātu reģionālo produktu plašāku pārstāvību iepirkumos.

Paldies. Veiksmīgu dienu!

 

Vadītāja. Paldies Edvardam Smiltēnam no frakcijas „VIENOTĪBA”.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēgs Reformu partijas frakcijas deputāte Inga Vanaga. Lūdzu!

 

I.Vanaga (RP).

Sveicināti, visi klausītāji! Mana runa arī būs veltīta Saeimas šīsdienas sēdē izskanējušajam Ministru prezidenta ikgadējam ziņojumam par to, kas ir paveikts, un par iecerētajiem darbiem.

Savā ziņojumā es, protams, vairāk pieskaršos izglītības sektora jautājumiem.

Jā, šis Ministru prezidenta ziņojums jau ietver, atspoguļo virkni informācijas, tomēr, jāsaka, jā, arī šī ierobežotā apjoma dēļ nav iespējams tas tīri fiziski – iekļaut vēl virkni gan lielāku, gan mazāku darbu, kas ir veikti izglītības sektorā. Un tāpēc, izmantojot šo iespēju, es gribētu informēt detalizētāk.

Sākšu ar to, kas ir skāris vispārējās izglītības jomu. Šeit arī premjers uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, ka ir iedarbināta, iedzīvināta pedagogu kvalitātes novērtēšanas sistēma un ka tā ir sasaistīta ar atalgojumu: tiek maksāts par iegūtajām pakāpēm. Protams, pagaidām ne par visām, tikai par 4. un 5.pakāpi. Bet, kā mēs zinām, no septembra tiks maksāts arī par 3.pakāpi. Un tas ir ļoti būtiski. Un saistībā ar šiem pedagogu konkurētspējas paaugstināšanas un kvalitātes novērtēšanas sistēmas jautājumiem ir arī iesniegti Saeimā priekšlikumi, grozījumi Izglītības likumā, lai arī normatīvo aktu līmenī šos jautājumus sakārtotu.

Ir ļoti būtiski uzsvērt arī to, ka ir iestrādes, lai svešvalodu apguvi nodrošinātu jau no 1.klases 2014./2015.mācību gadā. Turpinās darbs, bet jau ir arī iestrādes pamatizglītības standartā, lai skolām būtu iespējas akcentēt tās lietas, kuras ir, pēc skolas prāta izvērtējot, būtiskākas. Ir sakārtoti jautājumi par centralizēto eksāmenu kārtošanu, par to, kā šo noslodzi izlīdzināt, lai būtu šis pakāpeniskums ievērots.

Svarīgs ir arī darbs pie jautājuma par asistenta pakalpojumu nodrošināšanu visās izglītības iestādēs... jāsaka gan – izņemot augstākās izglītības iestādes, jo te ir... tas ir saistīts ar iekļaujošās izglītības veicināšanu; tiek nodrošināts šis pakalpojums izglītojamiem ar īpašām vajadzībām, lai viņi varētu sekmīgāk integrēties izglītības iestādēs. Un, lai būtu pieejamāks šis pakalpojums, būtiski ir arī tas, ka 672 skolas ir saņēmušas šo datortehniku, kas bija paredzēta Eiropas fondu ietvaros. Jā, mēs zinām, bija virkne problēmu ar šo datortehnikas saņemšanu, bet viss ir raiti virzījies, un šis jautājums arī ir sekmīgi atrisināts.

Jāuzsver šeit arī tas, ka digitālo mācību līdzekļu konkurss bija un arī turpmāk būs. Tas turpināsies. Pedagogi, nevalstiskās organizācijas to ļoti sekmīgi izmantoja; tur bija atklātā konkursā iespējams pieteikties, un tika vērtēts – un ar pozitīviem rezultātiem.

Saistībā ar vispārējo izglītību gribētos teikt, ka tie darbi, kas vēl darāmi... Protams, vēl virkne darbu ir priekšā, bet īpaši vēlos akcentēt mazo skolu programmas jautājumus, kuri arī šonedēļ tieši Izglītības un zinātnes ministrijā bija dienaskārtībā. Jāpiemin arī veselības mācības jautājumu stiprināšana (īpaši – profesionālās izglītības iestādēs) un arī karjeras izglītības jautājumu stiprināšana, par kuriem es nedaudz vēlāk informēšu.

Profesionālās izglītības jomā būtiski ir tas, ka ir paaugstināti kritēriji, lai iegūtu profesionālās izglītības kompetences centra statusu. Tātad Ministru kabineta noteikumi ir pilnveidoti. Un likumu kontekstā jāsaka, ka mēs Saeimā esam pilnveidojuši Profesionālās izglītības likumu saistībā ar iestāžu nosaukumiem un iestāžu veidiem. No finansiālā aspekta, gribētos tiešām vēlreiz akcentēt šos ERAF līdzekļus, kuri mums ir jāapgūst līdz 2015.gadam, un virkne izglītības iestāžu ļoti sekmīgi apgūst šos 130 miljonus, kas ir uz 26 profesionālās izglītības iestādēm, un tā ir tiešām liela artava, lai sakārtotu šo sektoru un skolas būtu atbilstošas, modernas, darba tirgus prasībām atbilstošākas.

Un, jāsaka, tiek nopietni strādāts arī pie tā, lai mēs veicinātu īpaši jauniešu izvēli par labu profesionālās izglītības iestādēm un virzītos uz proporciju, proti, lai izglītojamie vispārējās izglītības iestādēs un profesionālajās izglītības iestādēs būtu proporcijā 50 pret 50.

Arī profesionālās izglītības kontekstā būtiski ir stiprinājusies sadarbība ar darba devējiem, virzoties uz jautājumiem, kas skar šos duālās izglītības jautājumus, proti, stiprināt to praktisko pusi, lai vairāk ir šo izglītojamo prakses vietās un lai darba devēji ir atvērtāki šo profesionālo prakšu nodrošināšanai.

Nākamie, ko gribētos pieminēt, ir karjeras izglītības jautājumi – tiek izstrādāta jauna koncepcija. Nozīmīgs ir virssaistību pārdalījums – 1,4 miljoni, kas mums ir jāapgūst līdz 2015.gadam, lai stiprinātu, nodrošinātu karjeras izglītības pakalpojumus izglītojamiem, lai nodrošinātu viņiem pārdomātāku tālākā izglītības ceļu izvēli. Un tas arī, protams, ietekmē tālākos mūžizglītības, tālākizglītības soļus.

Par augstāko izglītību. Kā mēs zinām, ir īstenots projekts par studiju virzienu izvērtēšanu, kam pakārtota bija Ministru kabineta noteikumu izstrāde. Mēs pārejam uz jaunu kārtību. Un arī šajā ziņā jau notiek praktiskās iestrādes.

Jāsaka, ka ministrijā ir izstrādāti arī jauni Ministru kabineta noteikumi par studiju programmu licencēšanu. Tiek strādāts arī pie Augstskolu likuma pilnveides saistībā ar valodu lietojumu un augstskolu padomju izveidi. Šodien arī kolēģi savās runās minēja augstākās izglītības sektora stiprināšanu, un šeit es gribu teikt, ka tiek rūpīgi strādāts, lai sekmētu ministrijas pārstāvniecību, augstskolu pārstāvniecību virknē izstāžu, lai veicinātu augstākās izglītības eksportu, lai mēs maksimāli piesaistītu gan studējošos, gan arī ārvalstu lektorus studijām mūsu valstī. Un jāsaka arī, ka ir būtiska sadarbība starp Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju un darba devējiem, lai mēs nodrošinātu to, ka mēs varam izsekot, kā augstskolu beidzēji ir iekļāvušies darba tirgū un vai strādā atbilstoši tai studiju programmai, tai specialitātei, ko viņi ir ieguvuši. Tas arī ir būtisks solis, lai mēs redzētu, kā absolventi integrējas darba tirgū.

Par zinātni. Jā, šodien es un arī kolēģi runāja par zinātnes jomu. Tas ir ļoti, jāsaka, sāpīgs jautājums, bet šeit ir arī ļoti nopietnas iestrādes saistībā ar zinātnisko institūciju izvērtēšanu. Visi līgumi, tehniskie līgumi, ir noslēgti, un sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi šī izvērtēšana tiks nodrošināta.

Jāuzsver ir arī šie virssaistību līdzekļi – 20 miljoni, kas nav mazsvarīgi; tas ir kopā panākts un novirzīts zinātnes sektoram. Un ir arī pēdējo mēnešu ietvaros veiktas nopietnas iestrādes pie tā sauktās BIRTI jeb Baltijas inovatīvās pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras izveides, un tā ir pārrobežu sadarbība, lai stiprinātu tieši Baltijas reģiona nozīmi, lomu, kapacitāti zinātnes jomā.

Kontekstā ar normatīvajiem aktiem gribētos akcentēt, ka ir sakārtoti Zinātniskās darbības likumā jautājumi, kuri attiecas uz tiesībām uz izgudrojumiem (jautājumi par to, kā šīs mantiskās tiesības sadalās, ņemot vērā, par kādiem līdzekļiem izgudrojums veikts), un ir arī sakārtoti jautājumi par to, lai šo pētniecības rezultātu komercializācija būtu sekmēta.

Un tagad vēl īsumā par sportu. Sporta politikas pamatnostādnes ir izstrādātas un tiks izskatītas, arī infrastruktūras izvērtēšana ir veikta un koncepcija izstrādāta. Ļoti nozīmīgi ir tas, ka ir sakārtoti jautājumi par finansējuma sadali, kā arī kapitālsabiedrību ziedojumu... šo finansējumu sadali, lai tie būtu caurspīdīgi, redzami un sadalīti pēc visiem zināmiem un caurskatāmiem kritērijiem.

Jāsaka arī, ka ļoti nozīmīgi, ka ir vienādota naudas balvu piešķiršana par izciliem sasniegumiem sportā. Un šeit ir akcentēti paraolimpieši, lai būtu vienādota arī balvu sistēma un viņi netiktu apdalīti.

Par jaunatni. Jāsaka, ir nozīmīgs tas, ka ir sniegts atbalsts pašvaldībām, lai būtu jaunatnes centru vairāk, lai būtu iesaistīti kompetenti speciālisti un būtu arī materiāltehniskā bāze pilnveidota, brīvprātīgā darba jautājumi aktualizēti un sakārtoti. Un paredzēta ir arī virkne projektu gan pieredzes apmaiņai, gan arī apmācības programmām. Un te visas jauniešu organizācijas aicinām būt aktīvām un iesaistīties piedāvātajos projektos.

Par valodas lietām. Ir sakārtota virkne normatīvo aktu, lai īstenotu reemigrācijas programmu un tātad valodas apgūšanu ārvalstīs... Būtiski ir sakārtoti Ministru kabineta noteikumi, lai tiem, kas atgriežas, it īpaši bērniem, izglītojamiem, būtu individuālie plāni, lai viņi sekmīgāk varētu atkal apgūt... sākt vai turpināt izglītības gaitas tepat Latvijā. Tātad paredzēta būs naudiņa projektiem diasporām – mācību līdzekļiem, semināriem, nometnēm, kā arī valodas apguvei. Tas ir ļoti nozīmīgi, lai mēs stiprinātu saikni ar mūsu tautiešiem ārvalstīs. Un ļoti svarīgi ir uzsvērt, ka ir šādas 100 izglītības iestādes 21 valstī; tās saņem atbalstu no mūsu valsts budžeta līdzekļiem un arī no fondiem, lai viņi varētu šīs kultūras un valodas lietas uzturēt un stiprināt, neesot savā dzimtajā valstī.

Tas īsumā būtu viss. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē ir virkne šādu jautājumu, un par visām iestrādēm un paveikto ir pieejama detalizētāka informācija Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā. Tā ka visi laipni aicināti iepazīties ar to!

Un tiešām paldies izglītības sektorā strādājošajiem un izglītojamiem, un visiem sadarbības partneriem par līdzšinējo darbu, un paldies arī par atbalstu turpmāk īstenojamiem darbiem, kas ir iecerēti!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātei Ingai Vanagai.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties! Un, vēlot jauku dienu, atvados līdz nākamajam raidījumam „Frakciju viedokļi”, kas skanēs jau pavasara sesijā.

Visu labu!