1993.gada 25.maija sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Turpināsim darbu! Vispirms es lūgtu klātesošos reģistrēties, lai zinātu, cik mēs esam balsotspējīgi. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 47. Plus vēl Endziņa kungs. Tātad 49.

Tātad pirmais jautājums par Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieku totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas uzraudzībai. Kas ziņo par šo jautājumu? Vanaga kungs, lūdzu tribīnē! Varbūt Vanaga kungs paskaidros mums arī prokurora viedokli vai mēs varbūt viņam vietnieku iecelsim bez viņa ziņas... Lūdzu.

D.Vanags: Cienījamie deputāti! Augstākajai padomei ir palicis vēl viens nepabeigts darbs, un tas saistās ar 6.aprīlī Augstākajā padomē pieņemto lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" spēkā stāšanās kārtību". Šajā lēmumā 2.punktā ir noteikts, ka Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieku totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas uzraudzībai ieceļ Latvijas Republikas Augstākā padome pēc Augstākās padomes Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas rekomendācijas.

Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija šo jautājumu izskatīja savā sēdē un, balsojot par kandidatūru, par kuru dati jums ir izsniegti, ar 10 balsīm "par" un 1 atturoties, šim amatam rekomendēja Uldi Strēli. Aicinu Strēļa kungu šeit.

Priekšsēdētājs: Vispirms gan jautājumus Vanaga kungam. Mans pirmais jautājums ir ? vai ģenerālprokurors zina par to un kāds ir viņa viedoklis?

D.Vanags: Ģenerālprokurors ir informēts, viņš zina, un visi jautājumi principā ir saskaņoti. Šeit zālē ir arī ģenerālprokurora vietnieks Ziediņa kungs. Kas attiecas uz jautājumiem par prokuratūru, tad jūs viņam varat uzdot jautājumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl jautājumi Vanaga kungam?

Lūdzu Strēļa kungu tribīnē! Lūdzu, godātie kolēģi, kādi būs jautājumi Strēļa kungam? Jautājumu nav. Vai ir kāds pastāvīgās komisijas slēdziens? Nav. Tad es vienīgi no savas puses varu izteikties par balsošanas motīviem. Es Strēļa kungu ļoti labi pazīstu kā kārtīgu prokuratūras darbinieku, kas ir vienmēr bijis taisnības pusē.

Ja vairāk jautājumu nav un neviens nevēlas izteikties par balsošanas motīviem, tad mums atliek vienīgi izdarīt balsošanu, pēc Līgotņa kunga priekšlikuma, 1.jūnijā pulksten 13.00. Līgotņa kungs piekrīt 10.00 no rīta. Paldies. Paldies Strēļa kungam!

Nākamais darba kārtības jautājums ? par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā.

L.Muciņš: Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā lūdzu dot vārdu pārstāvei no ministrijas.

J.Zilotina, Labklājības ministrijas Darba departamenta galvenā speciāliste: Cienījamie deputāti! Pēc otrā lasījuma likumprojekta tekstā ir dažas redakcionālas izmaiņas, kuras ir apspriestas Likumdošanas jautājumu komisijā. Tās attiecas uz 35.panta papildinājuma tekstu. Likumprojekta izmaiņas attiecas uz tā 4.punktu, kur vienkārši ir piedāvāts izņemt no kodeksa tekstu ar atsauci uz jau neesošo 58.pantu. Un tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi, papildinājumi, grozījumi? Nē. Ja tādu nav, tādā gadījumā uzskatīsim likumprojektu par trešajā lasījumā apspriestu un balsosim 1.jūnijā pulksten 10.00. Nav iebildumu? Paldies.

Nākamais jautājums ir ? grozījumi un papildinājumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments Nr.630. Salīdzinājumā ar otro lasījumu šeit ir papildus pielikts klāt 223.pants, 223.panta otrā daļa, 236.pants, kur ir paredzēts pārskatīt sankcijas sakarā ar to, ka iepriekšējās jau praktiski vairs nekā nedeva. Citas izmaiņas nav izdarītas.

Priekšsēdētājs: Citiem ir kādi priekšlikumi? Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Man rodas jautājums. Mēs šodien tikko nobalsojām par grozījumiem Kriminālkodeksā, kur tika noteikti naudas sodi sakarā ar minimālo mēnešalgu. Šeit mēs turpinām to praksi grozīt... Es ceru, protams, ka inflācija būs nobremzēta, bet vai tas tā būs?

A.Endziņš: Tur tā lieta, ka ir jāmaina viss Administratīvo pārkāpumu kodekss. Un pirmām kārtām tas jau saistās ar 26.pantu. Tāpēc mēs vēl arī pagaidām ejam to ceļu, jo ir jāiesniedz. Darba grupa strādā pie jauna Administratīvo pārkāpumu kodeksa vispār, un tad jau pats par sevi tas atkritīs.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Ja citu priekšlikumu nav, balsosim 1.jūnijā pulksten 10.00 ar minūtēm.

Nākamais darba kārtības jautājums ? likums par notariātu.

Lūdzu, Muciņa kungs! 21. un 22.darba kārtības jautājums.

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Otrajā lasījumā jums tiek piedāvāts Latvijas Republikas likumprojekts "Par Latvijas Republikas 1937.gada Notaru likuma spēka atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem tajā". Dokuments Nr.628. Šeit no likumprojekta par Notariāta likuma spēkā stāšanos un grozījumiem tajā ir... Uz šo likumu ir pārvietota preambula un pārējie jautājumi, kuri tika risināti likumā. Spēkā stāšanās kārtību tiek jums piedāvāts atrisināt ar vienkāršu lēmumu, jo šajā likumā vairs nekādas būtiskas juridiskas normas nepalika, tādēļ pēc tam es jums arī piedāvāšu lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai ir par notariāta likumu kādi papildinājumi? Ja nav, tādā gadījumā balsosim par to otrajā un galīgajā lasījumā 1.jūnijā no rīta. Mēs varam balsot otrajā lasījumā kā galīgajā un nav nepieciešams... Kolēģi, es jums varu nocitēt reglamentu: ja nav grozījumu, mēs varam balsot otrajā un galīgajā, nav nepieciešams balsot pa starpu. Paldies, Muciņu kungs!

Tātad vēl lēmums, ja?

L.Muciņš: Tātad no pirmā uz otro lasījumu pārvietojot no likumprojekta par spēkā stāšanos ievadpunktu uz šo pašu likumu, izšķīrāmies likumu, kas tika piedāvāts pirmajā lasījumā, aizvietot ar lēmumu, jo šeit ir tikai regulējošas normas.

Pirmām kārtām par to, kādā veidā valsts notariāta kantori beidz savu darbu 1.septembrī, kādā veidā zvērināti notāri stājas pie savu pienākumu pildīšanas ar 1.septembri, kādā veidā nodod arhīvus, kādā veidā nodod zīmogus, kādā veidā tieslietu ministrs risina tīri organizatoriski gan privatizācijas jautājumus, gan visus pārējos jautājumus šajā jomā, kas ir saistīta ar Valsts notariāta kantora likvidēšanas kārtību. Šeit es domāju, ka tas ir ne tik daudz juridisks, kā ekonomiskās reformas jautājumu lēmums, un visi lēmuma punkti ir analogi likumam par advokatūras likuma spēkā stāšanos. Dokuments Nr.649.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir jautājumi? Kas vēlas runāt debatēs un izteikties par motīviem? Nē. Paldies. Tādā gadījumā par to arī balsosim 1.jūnijā. Deputātiem, kuriem bija neskaidrības sakarā ar otro lasījumu, es citēju reglamentu: "Ja, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, neviens no plenārsēdē ieteiktajiem labojumiem netiek akceptēts, likumu var pieņemt šajā lasījumā."

Tātad nākamais darba kārtības jautājums ? valdības ziņojums un Latvijas Bankas līdzziņojums par valsts iekšējo un ārējo parādu. Ziņotāju lūdzu tribīnē! Ziņotāja nav.

Nākamais ? maksimālais valsts iekšējais un ārējais parāds. Kehra kungs ziņos.

O.Kehris: Godātie kolēģi, 8., 9., 10., 11. un arī no rīta pēc tiem iebalsotais lēmuma projekts par vekseļu lietu principā seko viens otram. Loģiski būtu, ja izskatīšana tiktu sākta ar šo 8.jautājumu esošajā darba kārtībā, proti, ar ziņojumu par iekšējo un ārējo parādu. Man ir grūti ko teikt. Acīmredzot viņi te visu laiku sēdēja un bija gatavi ziņot, tagad Repšes kungam un pārējiem tiek zvanīts. Acīmredzot viņi nespēj novērtēt mūsu darba tempu. Tas nav kā pārmetums, bet tas tā ir...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es domāju, ka nediskutēsim, iesim tālāk. Tikko ziņotāji būs šeit, tā sāksim šā jautājuma izskatīšanu. Nav iebildumu pret to?

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es gribēju papildināt. Arī nākamais jautājums korespondē ar šo iepriekšējo jautājumu, tos vajag paketē skatīt kopā. Tas skar arī jautājumu par iekšējo parādu.

Priekšsēdētājs: Tātad runa ir par 8., 9., 10., 11. un šodien iebalsoto. Paldies. Tātad varam skatīt līgumu starp Krievijas Federāciju un Latvijas Republiku par tiesisko palīdzību.

Lūdzu, Endziņa kungs, tribīnē!

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums visiem ir izsniegts līguma teksts par tiesisko sadarbību, palīdzību, tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās starp Krievijas Federāciju un Latvijas Republiku. Līgums ir parakstīts. Ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu līguma teksts tika nodots pastāvīgajām komisijām izskatīšanai. Likumdošanas jautājumu komisija tika noteikta kā atbildīgā komisija. Līguma dokuments Nr.643.

Līguma teksts ir analoģisks jau agrāk skatītajam līguma tekstam par šādu sadarbību ar Lietuvu, Igauniju. Analoģiski līgumi ir noslēgti arī ar citām republikām, pašreiz tiek gatavota arī līguma noslēgšana ar Baltkrieviju.

Kāpēc ir nepieciešama Augstākās padomes ratifikācija? Ratifikācija ir nepieciešama tāpēc, lai šis līgums varētu stāties spēkā, jo tas var stāties spēkā tikai pēc tam, kad abas puses to ir ratificējušas un apmainījušās ar ratifikācijas dokumentiem. Pie tam tas stājas spēkā 30 dienas pēc tam, kad apmaiņa ir notikusi.

Situācija pašreiz ir tāda, ka daudzos gadījumos tiesas atsaka, arī tiesu izpildītāji atsaka izpildīt mantas piedziņu saistībā ar izpildrakstiem, jo nav, lūk, šā līguma, kas tādu kārtību paredzētu. Valstis par to nav vienojušās.

Līgums un tā ratifikācija ļautu atrisināt daudzas problēmas, kas saistās gan ar alimentu piedziņu, gan ar saimniecisko strīdu izskatīšanu un arī šo zaudējumu piedziņu no vienas vai otras puses, jo ekonomiskās attiecības starp abām valstīm turpinās, pastāv starp dažādām juridiskajām personām, fiziskajām personām. Tas ir saistīts ne tikai ar šo saimniecisko darbību, bet tas ir saistīts arī ar ģimenes attiecībām, tas ir saistīts ar krimināllietām. Tātad šeit ir gan izmeklētāju pieņemto lēmumu izpilde otrā valstī un tā tālāk... Es domāju, ka jūs visi esat iepazinušies un ka man sīkāk par to nebūtu jāstāsta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Nav jautājumu. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Arī nevēlas. Kāds vēl vēlas kaut ko piebilst? Neviens neko nevēlas. Tātad balsosim 1.jūnijā.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Katru lēmumu mēs izskatām pa punktiem, un es gribētu vienkārši precizēt...

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, jums tiešām taisnība. Lūdzu, izsakieties!

I.Silārs: Es gribētu izteikties, un te vajadzētu tīri redakcionāli sakārtot. Par 1.punktu runājot, teksts ir iekavās. Nevis oriģinālpielikums, bet līguma oriģināla teksta pielikums. Līguma oriģināla teksta pielikumā.

Tad 2.punktā. Vienkārši ir jāsāk ar to, ka līgums stājas spēkā 79.pantā noteiktajā kārtībā. Nav taču jāatkārto, ka lēmuma 1.punktā minētais lēmums. Mums taču ir runa tikai par vienu lēmumu, kas ir virsrakstā. Nav taču 1.punktā cita lēmuma, 2.punktā cita. Tātad, respektīvi, 2.punktam ir jāskan: "Līgums stājas spēkā 79.panta noteiktajā kārtībā." Un viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas tiek fiksēts stenogrammā, un es domāju, ka Endziņa kungs to, sagatavojot lēmumu balsošanai, ņems vērā, tātad iesniegs. Ja deputātiem nav citu priekšlikumu, tad balsosim par šo lēmumu 1.jūnijā.

Nākamais ? Āraišu ezerpils.

Lūdzu, Tomašūna kungs!

A.Tomašūns: Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai 618.dokuments par Āraišu ezerpili. Lēmuma projekts ir ļoti īss un ir būtībā izteikts vienā rindkopā, kur tiek lūgta Augstākā padome pieņemt lēmumu par to, ka Āraišu ezerpils un aizsardzības zonas zemes ir neprivatizējams valsts īpašums un nododams Latvijas Republikas Kultūras ministrijas valdījumā.

Es ceru, ka jūs esat uzmanīgi iepazinušies ar klātpievienotajiem dokumentiem, kuros galvenokārt ir bijis mēģinājums uzsvērt, kāda liela kultūras un vēstures nozīme ir šim objektam. Ir paskaidrota arī nedaudz tā izpētes vēsture un pašreizējā darbība. Ir pievienota arī izziņa no pagasta un attiecīga karte. Un ir klāt arī izziņa, kas parāda to, kāpēc varbūt uz šo brīdi tādā stāvoklī, kādā šis objekts ir bijis Cēsu tautas deputātu pārziņā un aprūpē, nav veikušies attiecīgie darbi. Šis pasaules nozīmes Latvijas valsts kultūras, vēstures un arheoloģijas piemineklis atrodas tādā stāvoklī, kādā varbūt daudzi no jums to ir redzējuši. Nepabeigts, varbūt ir plašām tūristu un iedzīvotāju masām vēl īsti labi nepieejams. Es gribētu lūgt jūs atbalstīt šo lēmuma projektu un nobalsot "par". Es, protams, nezinu, vai šodien tas ir iespējams. Ja būtu iespējams pārbaudīt, cik ir klāt, tad būtu arī...

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, jautājumi! Endziņa kungs. Pēc tam ? Muciņa kungs.

A.Endziņš: Cienījamais Tomašūna kungs! Šeit jums ir klāt izziņa no pagasta padomes jeb pagasta valdes, ka draudze ir iesniegusi pieteikumu. Otrā pusē ir izziņa, ka luterāņu baznīcas virsvadība Latvijā neiebilst. Kā mani informēja, tad tieši no luterāņu baznīcas puses ir iebildumi par šīs zemes likteni, tāpēc diez vai tik ātri mēs to varēsim izskatīt.

A.Tomašūns: Atbildu uz jūsu jautājumu. Man personīgi bija saruna ar Vanaga kungu. Un šajā sarunā viņš neiebilda pret šādu lēmumu, jo pagasts ir piekritis šo zemi, kas ir lauksaimnieciski neizmantojama, kompensēt šai draudzei ar labu zemi šajā pašā pagastā. Tāda bija saruna konkrēti gan pagastā, gan arī ar Vanaga kungu. Bez tam ir pienācis viens dokuments, kurā mēģina šo Āraišu ezerpils muzeju un zonu saistīt ar daudziem citiem objektiem. Es varu šeit tos nosaukt. Piemēram, ar dzirnavām, kas atrodas kalnā, ar keramiķu darbnīcām, ar Āraišu vecajiem kapiem, 1905.gada revolucionāru kapiem, Āraišu baznīcu un mācītāja māju, kas šinī gadījumā nebūtu vajadzīgs un nebūtu vēlams, jo pilsdrupas un šis Āraišu ezerpils objekts ir viena lieta, pārējie objekti ir pavisam kaut kas cits. Šeit parādās vēlēšanās, protams, sasaistīt visus šos bagātīgos arheoloģiskos, vēsturiskos un kultūrvēsturiskos pieminekļus kopā ar šo lēmuma projektu, tādā gadījumā pacenšoties varbūt arī nepieņemt šo lēmuma projektu.

A.Endziņš: Bet vēl otra lieta, Tomašūna kungs. Jūs liekat priekšā šo jautājumu risināt vispār ar lēmumu. Mums ir likums pieņemts, ka īpašuma atsavināšana var notikt tikai ar likumu, Augstākās padomes likumu. Šeit tīri no juridiskā viedokļa šādā veidā mēs nevaram atsavināt īpašumu. Jo mums ir arī likums par to, ka mēs atgriežam atpakaļ reliģiskajām organizācijām viņu īpašumus. Tātad šeit ir cita problēma vēl arī papildus klāt bez šīs konkrētās informācijas. Mums ir pretrunīga informācija šinī gadījumā arī par baznīcas attiecībām.

A.Tomašūns: Es varu paskaidrot tikai vienu, ka šobrīd atgriezt nekādu īpašumu šajā pagastā atpakaļ baznīcai nav iespējams. No tā arī izriet šie centieni šobrīd saglabāt šo svarīgo vēsturiski arheoloģisko objektu nevis kā privātīpašumu, bet kā valsts īpašumu.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs.

L.Muciņš: Par vēsturisko un kultūras nozīmi man viss ir skaidrs un visam tam es varētu piekrist. Man nav skaidri juridiskie jautājumi par īpašumtiesībām. Tātad draudze ir iesniegusi pieteikumu par savu zemi līdz 11.jūnijam, tātad līdz termiņam, līdz kuram viņi varēja pieteikties (līdz 20.jūnijam varēja pieteikties). Viņi iesniedza šo pieteikumu par visu šo aizsardzības zonu vai par šo punktēto apbūves regulācijas zonu, vai vēl par kādu lielāku, kurā tikai šī daļa ietilpst?

A.Tomašūns: Es atbildēšu tā, ka es neesmu interesējies par visām citām teritorijām, kuras viņi prasa. Es esmu ievācis informāciju tikai par šo zonu, kas ieiet pieminekļu aizsardzības zonā.

L.Muciņš: Skaidrs. Tad viņi ir pieteikušies uz šo zemi. Zemes ierīcības projektā pagasts piedāvā viņiem citā vietā labāku zemi, lauksaimnieciski apstrādājamu?

A.Tomašūns: Jā.

L.Muciņš: Tātad tas ir skaidrs. Nekādas problēmas nav. Tātad pagasta starpā un viņu starpā ir saskaņa. Tad kādēļ tas netiek risināts pagastā jaunajā pagasta zemes ierīcības plānā, ko apstiprināja sesija, un kādēļ mums šeit ir nepieciešams iejaukties ar savu lēmumu? Otrām kārtām, ja mēs iejaucamies, tad mums ir tikai viena forma par atsavināšanu.

A.Tomašūns: Šinī gadījumā jautājums ir nevis tikai par atsavināšanu īpašumu lietās, bet šeit ir runa par valsts aizsardzību šim objektam, ko pagasts nevar izlemt šinī gadījumā.

L.Muciņš: Bet tā ir pavisam cita lieta.

A.Tomašūns: Bet es arī to piedāvāju šobrīd lēmuma projektā, ka valsts ņem šo vēsturiski svarīgo objektu savā aizsardzībā.

L.Muciņš: Bet jūs šeit risināt jautājumus par neprivatizējamo īpašumu tiesībām, nevis par kultūras iekļaušanu kaut kādā sarakstā vai nesarakstā, par šo objektu robežu noteikšanu vai nenoteikšanu.

A.Tomašūns: Bet, ja šis objekts tiek privatizēts, kāda tur var būt aizsardzība?

L.Muciņš: Ja jau jūs sakāt, ka pagasts ir gatavs dot zemi citā vietā, un viņi ir gatavi ņemt citā vietā, kāpēc tam ir kaut kas vajadzīgs? Tiks izstrādāts jaunais pagasta plāns, un jaunajā pagasta plānā šī zeme vairs netiks iezīmēta kā draudzes zeme, bet draudzei tiks ierādīta lietošanā un pēc tam attiecīgi īpašumā zeme citā vietā.

A.Tomašūns: Bet es jums skaidroju pavisam kaut ko citu, ka šinī gadījumā piemineklis, kurš atrodas Cēsu Tautas deputātu padomes pārziņā, tiek pasludināts par valsts nozīmes pieminekli. Mēs runājam par divām dažām lietām.

L.Muciņš: Es jums varu piekrist un slavēju par to, ka jūs to pasludināt, bet no teksta tas neizriet. Es nevaru piekrist tādam variantam.

Priekšsēdētājs: Vairs jautājumu nav. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Batarevska kungs.

O.Batarevskis: Cienījamie kolēģi! Šo lēmuma projektu izskatīja arī mūsu komisijas sēdē. Un komisija visnotaļ atbalsta šo pasākumu un lūdz arī jūs balsot par šā lēmuma pieņemšanu, jo tas nosaka šā svarīgā kultūras un vēstures objekta aizsardzību un līdz ar to arī nodrošina tā tālāko pastāvēšanu nākamajām paaudzēm. Līdz ar to es gribu uzsvērt arī, ka draudze nekādā gadījumā nebūtu zaudētāja, jo draudzes zemes pretenzijas ir apmierinātas ar labāku un kvalitatīvāku zemi. Šeit ir pilnīgi purvs un šai vietai ir tikai vēsturiska un kultūras nozīme. Tā ka es lūdzu atbalstīt un pieņemt šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Vēl kāds grib runāt debatēs? Laķa kungs.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi, šo lēmuma projektu izvirza mūsu komisija ? Izglītības un kultūras komisija. Un mēs lūdzam to atbalstīt. Tas ir mūsu iesniegtais lēmuma projekts. Es domāju, ka, šo lēmumu pieņemot, mēs vēl izdarīsim vienu ļoti maziņu, bet labu darbu šajā jomā.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs vēl debatēs. Neparasti īsas runas debatēs.

L.Alksnis: Godātie kolēģi, man liekas, ka šis lēmums ir ļoti neprecīzs un netiesisks. Mēs tādus lēmumus nedrīkstam pieņemt. Tas ir tukšs lēmums, ja jūs paskatāties. Tas vismaz būtu jāsasaista ar skici pielikumā, kurā būtu parādīts, teiksim, kāda konkrēta platība, ja mēs šajā lēmumā ierakstām, cik tad ir šī aizsardzības zona, cik ir kvadrātmetru.

Pats par sevi saprotams, es gribu atbalstīt Muciņu un vēl vienu iepriekš runājušo kolēģi, bet no tiesiskā aspekta šis dokuments, manuprāt, ir nelikumīgs, ja mēs liekam šim likumam klāt šo pielikumu, kur rakstām, ka zemes īpašnieks šajā teritorijā ir šī Evaņģēliski luteriskā baznīca. Un vēl mēs rakstām to, ka draudze ir iesniegusi pieteikumu ar lūgumu atjaunot tai īpašuma tiesības jau likumā noteiktajā laikā un nav pārkāpusi likumu. Mēs līdz šim, kā saka, esam gulējuši. Un šeit mēs to tikai tā pasludinām, ka tas nu tā, starp citu, ir bijis. Es domāju, ka šādus lēmumus mēs nedrīkstam pieņemt.

Es piekristu, ja būtu lēmums, ka valsts uzņemas aizsardzību par šo zonu un paredz tajā ieguldīt savus līdzekļus un saglabāt mūsu nākamajām paaudzēm šo pieminekli. Bet mēs taču nedrīkstam apiet šo tiesisko pusi! Mēs nevaram atņemt īpašumu tam, kam tas pieder. Un te Muciņš pateica, ka ir noteikta kārtība mūsu pašu likumā, kādā veidā var atsavināt nekustamos īpašumus, tajā skaitā zemi. Tā ka es domāju, ka tas ir jāpārskata. Es no morālās puses, kā saka, piekrītu šādai iniciatīvai, ka mēs šo pieminekli saglabājam, bet tā tiesiskā puse šeit ir jāsakārto.

Priekšsēdētājs: Tomašūna kungs vēlas galavārdu debatēs. Referents runās debatēs.

A.Tomašūns: Es nezinu, vai tā iegadījies, bet katrā ziņā man ir šeit jāuzstājas. Cienījamie kolēģi, protams, ir ļoti viegli runāt, paskatoties tagad varbūt debašu laikā uz to dokumentu, un uzreiz izteikt dažādus spriedumus. Es gribētu uzstāties šeit arī personīgi kā cilvēks, kas ar šo objektu ir cieši saistīts daudzus gadus. Pirmoreiz es šeit nokļuvu 15 gadu vecumā, kad vēl mācījos skolā. Toreiz šī cienījamās draudzes zeme un viss pārējais bija vieni džungļi, kas bija aizauguši ar kokiem. Šī arheoloģiskā ekspedīcija, kas tur strādāja toreiz, bija tā, kas visu šo zemi sakopa un, nodarbojoties ar arheoloģiskajiem izrakumiem, arī saveda tādā kārtībā, kā jūs varat šodien to redzēt.

Otrs. Šinī gadījumā, ja mēs runājam te par kaut kādiem zaudētājiem, nekādu zaudētāju nav. Jo viss tiek nokārtots tādā veidā, ka šeit valsts iegūst ar to, ka tai parādās tāds unikāls objekts, kādu pasaulē nav daudz. Un šāda veida objekts tas ir vispār vienīgais.

Otrs ir, ka baznīca šeit iegūst tikai zemi, turklāt tai tiek saglabātas visas šīs tiesības pļaut tur zāli un to vākt, jo nevienam citam tā nav vajadzīga, tikai tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo. Tā ka es ļoti gribētu lūgt tomēr šinī gadījumā balsot par šo lēmuma projektu, ņemot vērā to, ka valsts intereses šeit ir tādas, lai šī Latvijas zeme būtu bagāta ne tikai ar daudziem pieminekļiem vai ar drupām, bet būtu bagāta ar vienu unikālu pieminekli, uz kuru brauktu no pasaules cilvēki skatīties un redzētu, ka tik tiešām ir vērts ieguldīt šeit līdzekļus, naudu, lai tās lietas redzētu.

Tā ka es lūgtu balsot un atbalstīt šo lēmuma projektu, kas tomēr, es domāju, ir ļoti korekts. Ja gadījumā, tur kādas problēmas ir, lūdzu, pēc tam kārtosim un risināsim tās.

Priekšsēdētājs: Vai vairs neviens nevēlas? Salīša kungs vēl debatēs.

B.Salītis: Es domāju, ka šim lēmumam vajadzētu būt tomēr citam tekstam. Un tas varētu būt tā: "Noteikt, ka Āraišu ezerpils ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un nododams Latvijas Republikas Kultūras ministrijas valdījumā." Mēs taču lemjam, lai noteiktu šo statusu, ne jau faktiski lemjam jautājumu par zemes atsavināšanu. Tas būtu jālemj, kā jau te izteicās, ar likumu. Ja pagastā nav domstarpību, tad šo jautājumu varētu nokārtot jau īpašnieki. Tā ka, es domāju, ka vajadzētu noteikt tā statusu kā tādu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es ļoti labi zinu šo objektu un saprotu, ka tam ir jāpaliek par kultūras pieminekli. Un arī zemei zem tā ir jāpieder šim kultūras piemineklim. Bet es gribu pateikt, ka mūsu pašreiz esošā likumdošana to nodrošina. Manā izpratnē, te vienkārši vajadzēja griezties Augstākās padomes Zemes komisijā. Mēs savu darbu Augstākās padomes Zemes komisijā absolūti neesam pārtraukuši, strādājam katru pirmdienu. Un piešķirtu zemi šim Āraišu kultūras piemineklim.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs! Cik es saprotu, ne debatēs, bet jau par motīviem.

L.Muciņš: Par motīviem. Es aicinātu atbalstīt Salīša kunga priekšlikumu. Kā es saprotu, šā lēmuma sāls ir tas, ka mums ir nepieciešams šo unikālo vēsturisko un kultūrvēsturisko objektu ? Āraišu ezerpili un tās aizsardzības zonu - iekļaut šajā attiecīgajā sarakstā un nodot Kultūras ministrijas pārziņā. Es piekrītu Salīša kunga redakcijai, aicinu par to balsot un varu pabrīnīties par saviem kolēģiem ? zaļajiem deputātiem. Tad, kad ir jācīnās par "zaļo" ideju, tad, protams, ir jācīnās, bet tajā pašā laikā juridiskie momenti tomēr ir jāņem vērā. Mēs nevaram pēkšņi aizlaist kaut kādus širmjus sev priekšā un absolūti ignorēt likumus un to kārtību, ko paši šeit esam nodibinājuši. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, šeit nevienam nav strīda par lietas būtību. Strīds ir par formu, lai šī ezerpils patiešām būtu nodrošināta nākotnei. Tādēļ mans priekšlikums ir šāds: līdz 1.jūnijam Tomašūna kungam ar Juridisko pārvaldi jāsaved šis teksts atbilstošā kārtībā tā, lai tas nebūtu pretrunā ar mūsu pašu pieņemtajiem likumiem. Nobalsosim par to 1.jūnijā. Jo, ja mēs pieņemsim lēmumu, kas ir pretrunā ar likumu, tad tik un tā šis lēmums nebūs spēkā un nekādas jēgas no tā nebūs. Tomašūna kungam nav iebildumu? Paldies.

Varam pāriet pie nākamā jautājuma. Ir ziņotājs 8.jautājumā. Lūdzu, Kehra kungs, jūsu priekšlikumi?

O.Kehris: Godātie kolēģi, es gribētu atgādināt, ka, apspriežot savā laikā lēmuma projektu "Par maksimālā valsts iekšējā un ārējā parāda apstiprināšanu", mēs saskārāmies ar to, ka valdības pārstāvji nevarēja sniegt izsmeļošu atbildi, kāda ir reālā situācija ar valsts iekšējo parādu tajā gadījumā. Tādējādi pašlaik mēs esam divās komisijas sēdēs (arī Budžeta komisija to ir skatījusi) izskatījuši šos jautājumus, un jūsu rīcībā ir dokuments Nr.1032, kur ir Godmaņa kunga paraksts, un Repšes kunga parakstītais dokuments Nr.1033. Pašlaik Bēniķa kungs no Finansu ministrijas ir gatavs sniegt ziņojumu par valsts iekšējo un ārējo parādu un Latvijas Bankas vārdā galvenā grāmatvede ? Silenieces kundze. Arī Repšes kungs ir zālē un ir gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja būs tāda nepieciešamība.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, tātad secība ir tāda: vispirms valdība un Latvijas Banka ziņo un pēc tam mēs apspriežam lēmuma projektu. Paldies.

Lūdzu, Bēniķa kungs, tribīnē! Cik jums laika būs vajadzīgs?

U.Bēniķis, finansu ministra vietnieks: Paldies. Es mēģināšu būt maksimāli lakonisks, jo šodien vēl ir daudzi darba kārtības punkti. Piecas minūtes.

Priekšsēdētājs: Piecas minūtes. Paldies.

U.Bēniķis: Vispirms, godājamie deputātu kungi, es esmu spiests aizkavēt jūsu uzmanību, jo praktiski republikas presē un arī profesionāļu aprindās līdz šim nav bijusi īsta vienprātība. Runājot par iekšējo parādniecību, tiek jauktas dažādas kategorijas. Tiek jaukts, teiksim, tas, ko valdība ir parādā, un tas, kas ir valdībai parādā. Un šinī sakarībā stāvoklis uz 20.maiju ir tāds: būtībā valdības iekšējo kreditoru parādniecība sadalās sekojoši. Faktiski mēs diezgan efektīvi un sekmīgi esam saimniekojuši. No bankas limita, kas mums bija uz aprīļa mēneša beigām ? 2,9 miljardi rubļu ?, faktiski uz 20.maiju mēs esam bankas kredītu izlietojuši vai samazinājuši līdz vienam miljardam 200 miljoniem rubļu.

Otrā pozīcija, kas ir tiešās valdības saistības, kur valdība ar savu parakstu ir garantējusi un arī daļēji apmaksājusi, ir valsts iekšējais aizņēmums. Uz šo brīdi atlikušais valsts iekšējais aizņēmums, kas bija saistīts ar ārkārtējo situāciju pagājušajā gadā lauksaimniecībā, ir palicis 8 miljoni 200 tūkstoši ASV dolāru jeb miljards 66 miljoni Latvijas rubļu. Uz šo brīdi mēs reāli esam norēķinājušies pusmiljona apmērā, pareizāk sakot, 520 tūkstošu ASV dolāru apmērā par iekšējo parādu ar Ventspils ostu, ar "Ventspils naftu", ar Ventspils pieostas rūpnīcu un ar Rīgas ostu.

Ņemot vērā to, ka ir ļoti nopietni Finansu inspekcijas konstatētie pārkāpumi "Latvijas kuģniecībā" attiecībā pret budžetu par valūtas pārdošanu 1988.?1989. un tālākajos gados, kā arīdzan par peļņas nodokļa nemaksu IV ceturksnī, iekšējā parāda kārtošana ar kuģniecību ir problemātiska un prasa tālāku risinājumu. Bet katrā gadījumā budžeta izpildes gaitā, es domāju, šo jautājumu mēs atrisināsim.

Šajā sakarībā tas, ko pēc konsultācijām ar Starptautisko valūtas fondu varētu uzskatīt par tiešo valdības parādu, pēc stāvokļa uz 20.maiju sastāda 2 miljardus 292 miljonus Latvijas rubļu. Uz šo brīdi stāvoklis nav pasliktinājies, lai gan sakarā ar kārtējām pensiju izmaksām tuvākajās dienās iespējams, ka mums nāksies arī papildus paņemt bankas kredītu.

Nākamā kategorija ir tā, ka pēc starptautiskās klasifikācijas parādniecība ir tikai tad, kad sākas maksājums. Runājot par iekšējo parādu, tās ir saistības, kas saistītas ar krājbankas pārņemšanu. Un šī summa sastāda 3 miljardus 211 miljonus rubļu. Garantētā inflācijas kompensācija ? miljards 460 miljoni rubļu. Bez tam tātad šīs valdības pārņemtās parādu saistības par šo pozīciju sastāda kopā 4 miljardus 671 miljonu Latvijas rubļu, kas šobrīd nav jāmaksā, es pasvītroju. Kā reāls parāds tas parādīsies tikai maksāšanas brīdī. Šinī sakarībā, saliekot kopā šīs te divas lielās grupas, tātad tiešais valdības iekšējais parāds un saistību stāvoklis uz šo brīdi kopsummā sastāda 6 miljardus 963 Latvijas rubļus.

Šajā sakarībā valdība un Finansu ministrija kopā lūdz akceptēt Augstākās padomes lēmuma par maksimālā valsts iekšējā un ārējā parāda apstiprināšanu 1.punktu, nedaudz izmainot redakciju, jo, kā mēs redzējām, šodien tika izdarītas izmaiņas vairāk nekā 500 miljonu rubļu apmērā. Acīmredzot Saeima izdarīs izmaiņas, un iespējams, ka parlaments vēl pagūs izdarīt izmaiņas budžetā.

Pēc vispārējās metodikas, ko rekomendē starptautiskās institūcijas, piemēram, Starptautiskais valūtas fonds, pietiktu, ja mēs aprobežotos ar formulējumu ? "viena divpadsmitā daļa no budžeta". Tātad viena divpadsmitā daļa no budžeta tiek noteikta kā parametrs un mainīgā daļa, tātad faktisko budžeta izdevumu daļa. Tā mainās atkarībā no parlamenta lēmumiem un reālajām budžeta iespējām. Pie šādas redakcijas nenāktos atkal un atkal atgriezties pie šā lēmuma par iekšējā parāda izmaiņu apstiprināšanu. Šajā sakarībā es pasvītroju, ka, runājot par iekšējo parādu, mums ir lūgums aprobežoties ar formulējumu ? "viena divpadsmitā daļa no budžeta".

Tā kā es teicu, ka būšu ļoti lakonisks, es negribu aizkavēt deputātu kungu uzmanību, bet tanī informatīvajā materiālā, kas visiem ir izsniegts, ir redzama arī cita parādniecības daļa. Tā nav valsts iekšējā parādniecība attiecībā pret kaut ko, bet tā ir Latvijas Republikas dažādu struktūru, uzņēmēju parādniecība attiecībā pret budžetu. Tas atspoguļojas otrajā tabulā, kur ir uzskaitīts viss kopējais parāds, kas ir kopā pret budžetu. Uz šo brīdi šis parāds attiecībā pret budžetu ir 5 miljardi 23 miljoni 479 tūkstoši Latvijas rubļu.

Šeit jautājums ir tāds, ka šī parādniecība pret budžetu ir ļoti nopietns jautājums. Mēs to apzināmies, jo šie ir reālie avoti, kas ir paredzēti budžeta ienākumu daļā ne jau pēc stāvokļa uz 20.maiju vai uz 26.maiju, bet visa gada griezumā. Un šie jautājumi par šīs parādniecības iekasēšanu ir atkārtoti izskatīti Ekonomikas komisijā. It sevišķi tie ir atkārtoti izskatīti Budžeta komisijā. Un pret šiem te debitorparādiem attiecībā pret budžetu ir saskaņoti grafiki un pieņemti administratīvi ietekmējoši mēri. Katrā ziņā mūsu pozīcija ir tāda, ka Finansu ministrija turpinās strādāt, lai šo parādniecību attiecībā pret Latvijas Republikas budžetu līdz gada beigām iekasētu pilnā apmērā.

Tātad pāris vārdos par Latvijas Republikas ārējo parādu. Šajā sakarībā ir ļoti plašs materiāls izdalīts par dažādiem veidiem. Es mēģināšu to pateikt ļoti koncentrēti. Strādājot kompleksi, valdība, parlaments un Latvijas Banka kopā ar šo speciālo komisiju jau memoranda izstrādāšanas periodā ir panākusi vienošanos, ka pēc stāvokļa uz jūnija beigām Latvijas Republikas ārējais parāds nedrīkst pārsniegt 320 miljonus ASV dolāru. Tajā skaitā no 320 miljoniem ASV dolāru 20 miljoni kā īstermiņa kredīts un 300 miljoni kā ilgtermiņa kredīts, kas sadalās šādi. Kāds ir reālais stāvoklis šobrīd? No šiem te 300 miljoniem, kas ir potenciālās iespējas, reāli tātad ir 7 miljoni Kanādas dolāru jeb 7 miljoni 850 tūkstoši ASV dolāru kredīts sojas pupu iepirkšanai, 9,95 miljoni ASV dolāru operas attīstībai vai restaurācijai...

Priekšsēdētājs: Bēniķa kungs, jūs esat pārtērējis paša noteikto laika limitu.

U.Bēniķis: Es tad ļoti lakoniski. Informācija ir iesniegta ļoti precīza un sīka. Valdības un Budžeta komisijas lūgums ir izmainīt 2.punktu šādā redakcijā: noteikt maksimālo ārējo parādu 320 miljonu rubļu, tas ir, ASV dolāru apmērā, tajā skaitā īstermiņa ? 20 miljonu ASV dolāru apmērā, un papildināt vēl 3.punktu, kas pilnvaro valdību slēgt kredīta limita ietvaros konkrētus līgumus. Jo citādi šis limita apstiprinājums bez pilnvarām valdībai ir tukšs lēmums. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Nākamais runās bankas pārstāvis, un jautājumus uzdosim pēc tam. Lūdzu bankas pārstāvi tribīnē. Cik minūtes jūsu ziņojumam? 10? Līdz 10 minūtēm.

I.Sileniece, Latvijas Bankas galvenā grāmatvede: Godājamie deputātu kungi! Latvijas Banka jums sniedz tās rīcībā esošo informāciju par Latvijas valsts faktiski iekšējo un ārējo parādu. Latvijas Republikas Finansu ministrijas faktiskais parāds Latvijas Bankai uz 21.maiju bija viens miljards 200 miljonu Latvijas rubļu. Saskaņā ar Latvijas Bankas un Finansu ministrijas nolīgumu kredīts Finansu ministrijai varēja sasniegt maksimālo summu 4 miljardus 100 miljonus rubļu līdz 1993.gada 30.jūnijam un minimālā summa, kas ir līdz 1993.gada 29.decembrim, ir 2 miljardi 300 miljoni Latvijas rubļu.

Otrais. Nenomaksātā Lauksaimniecības ministrijas kredītsumma uz 1993.gada 20.maiju sastāda 2 miljonus 14 000 ASV dolāru. Tanī skaitā soda nauda par katru nokavēto dienu uz 20.maiju ir 521 000 ASV dolāru. Saskaņā ar 1992.gada 17.decembra ārvalstu valūtas maiņas līguma Nr.3 2.5.punktu paredzēts, ja "Lauksaimniecības ministrija līdz 1993.gada 30.jūnijam nav izpildījusi saistības saskaņā ar šo līgumu, parādu sedz republikas Ministru padome saskaņā ar 1992.gada 16.decembra garantijas vēstuli Nr.1-02-98".

Trešais. Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1992.gada 1.oktobra lēmumu Nr.411 valsts iekšējais parāds par iedzīvotāju noguldījumiem uz 1993.gada 1.janvāri ir 4 miljardi 671 miljons Latvijas rubļu. Tanī skaitā inflācijas koeficients ir 1 miljards 460 miljoni Latvijas rubļu.

Ceturtais. Latvijas Bankas bilance uz šā gada 1.maiju atspoguļo Starptautiskā valūtas fonda aizņēmumu. Tas ir 6 miljardi 594 miljoni Latvijas rubļu. Šo aizdevumu atmaksa saskaņā ar vienošanos starp Latvijas Republikas Finansu ministriju un Latvijas Banku jāveic Latvijas Bankai. Eiropas Kopienas kredīts ir 40 miljoni ECU. Latvijas rubļos tas sastāda 6 miljardus 542 miljonus Latvijas rubļu. ECU kurss ir 1 pret 163,54 Latvijas rubļiem.

Un pēdējais, kas ir Latvijas Bankas bilancē, ir korespondentkonta atlikumi, kuri izveidojās, veicot norēķinus līdz 1992.gadam. Uz 1993.gada 20.maiju ir 4 miljardi 67 miljoni Latvijas rubļu. Sākot ar 1992.gadu, līdz nolīguma noslēgšanai prasības pret citām republikām nekonvertējamā valūtā sastāda 11 miljardus 638,4 miljonus rubļu, bet saistības pret citām republikām nekonvertējamā valūtā ir 2 miljardi 699 miljoni Latvijas rubļu. Šeit kurss ir 1 pret 1. Man ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu jautājumus abiem referentiem! Pirmais ir Caunes kungs. Precizējiet, kam jūs uzdosiet! Bēniķa kungs, nāciet arī jūs tuvumā! Caunes kungs jautās Bēniķa kungam. Jūs varat šeit pat blakus apsēsties, tur ir mīksts krēsls, vai draudzīgi stāvēt tribīnē.

Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Man jautājums par 1.pielikuma 4.punktu. Un šeit būtu divi jautājumi. Sakiet, lūdzu, kas tas ir ? 4.2. ? garantēta inflācijas kompensācija? Kur tad tāda ir?

U.Bēniķis: Tas ir saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes 411.lēmumu, kad bija jautājums, kas tad pārņems krājbankas un visas saistības. Faktiski šīs saistības apņēmās garantēt valdība. Es uzsveru, teiksim, ja būs reālie maksājumi, tad reālais parāds parādīsies tikai maksāšanas brīdī.

I.Caune: Nē, reālie noguldījumi ir 3 miljardi 211 miljoni, bet tas miljards...

U.Bēniķis: Tā ir rezervētā summa, kas saistīta ar korekciju uz inflāciju. Šobrīd, kā jūs saprotat, tas nav noticis un mēs atklāti parādām to, kas ir rezervēts.

I.Caune: Tātad tas vēl nekur nav darbībā. Otrais jautājums. Sakiet, lūdzu, kādas ir jūsu domas par tā sauktajiem "Gorbačova 40 procentiem", kurus nolēma pieskaitīt noguldījumiem pēc stāvokļa uz 1991.gada 1.februāri?

U.Bēniķis: Man Silenieces kundze koleģiāli un draudzīgi palīdz un saka, ka tā ir tā summa. Paldies Silenieces kundzei.

I.Caune: Es palūgtu man izdruku.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Nav jautājumu. Ir jautājumi? Zeiles kundze, lūdzu!

V.Zeile: Man ir jautājums Bēniķa kungam. Kā tad tomēr beidzot korekti sakārtosim attiecības starp Latvijas valdību, vai šajā gadījumā starp Finansu ministriju un "Latvijas kuģniecību" par 37 miljonu dolāru valdības parādu šai kuģniecībai sakarā ar gāzes operāciju 1992.gadā? Jautājumu es uzdodu tāpēc, ka pēc tās reglamentācijas, kas jums ir, tas izkrīt ārā, tā nav šeit iekšā.

U.Bēniķis: Es domāju, kā lai maigāk atbild. Finansu ministrijas pozīcija ir ļoti viennozīmīga atšķirībā no Budžeta komisijas pozīcijas. Tā ir bezjēdzība, ja kāds uzņēmums var aiziet sūdzēties par valdības it kā parādu, ja nekāds līgums nav noslēgts. Valdība nav ne kapeiku parādā attiecībā pret kuģniecību. Ja kuģniecība uzraksta sūdzību, tad uzskatīt to par valdības iekšējo parādu, es uzskatu, nav īsti korekti, Zeiles kundze. Mēs varam paņemt valdības lēmumu. Valdības lēmumā nav ne zilbes par to, ka valdība pārņem šo parādu uz sevi. Tā vēsture ir daudz citādāka. Vēsture ir tāda, ka kuģniecība, atrodoties bijušās PSRS sastāvā, par kuģa reisiem bija PSRS palikusi parādā dažāda veida parādus. Tika panākta vienošanās par to, ka daļu no šiem PSRS parādiem, tātad visus parādus attiecībā pret ārzemju firmām, kārtos "Latvijas kuģniecība". Tas ir viens.

Un otrs. Tā kā no Krievijas ne gramu nevarēja izvilkt, kad Krievija būs tik "laipna", es pēdiņās saku, un pusi no šā parāda dzēsīs "Latvijas gāzei". Faktiski saskaņā ar likumu par valsts uzņēmumu valsts uzņēmumu savstarpējie parādi, kādi ir "Latvijas kuģniecībai" un "Latvijas gāzei", nav valdības garantiju jautājums. Šinī gadījumā es kā valdības un Finansu ministrijas pārstāvis izsaku protestu, ka nevar būt protekcionisma attieksme pret vienu valdības uzņēmumu un attiecīgi pretēja attieksme pret otru. Es atvainojos Zeiles kundzei, ka esmu ļoti ass, bet šinī gadījumā mūsu pozīcija ir tāda, ka šo jautājumu nevar uzskatīt par valdības iekšējo parādu.

V.Zeile: Vēlreiz tātad. Ne Budžeta komisija ierosināja šo jautājumu. Pie Budžeta komisijas griezās "Latvijas kuģniecība" un iesniedza veselu dokumentu paketi, to skaitā arī Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 22.februāra lēmumu Nr.89, kur cita starpā bez minētajām savstarpējām operācijām ir 3.punkts. Es to lasu: "Rūpniecības un enerģētikas ministrijai un Finansu ministrijai. Nodrošināt valsts uzņēmuma "Latvijas kuģniecība", valsts firmas "Latvijas gāze" un valsts uzņēmuma "Latvenergo" līguma sastādīšanu, kurā paredzēt savstarpējo norēķinu kārtību un nomaksas termiņu un līdz 1993.gada 15.februārim iesniegt to Latvijas Republikas Ministru padomē apstiprināšanai." Šodien ir, jūs zināt, kurš datums, un nav nekas šajā jomā darīts. Un tāpēc pārmest, kolēga, ka Budžeta komisija kaut ko protekcionē, ir nekorekti. Budžeta komisija ir vienkārši spiesta uzklausīt tās iestādes, kas šeit nāk meklēt palīdzību, ko jūs valdībā nevarat savstarpēji atrisināt.

U.Bēniķis: Es Zeiles kundzei vēlreiz atvainojos. Pirmām kārtām, Rūpniecības ministrija ir pelnījusi rājienu. Otrām kārtām, Finansu ministrija šinī gadījumā manā personā. Bet es vēlreiz uzsveru, ka mēs esam pelnījuši rājienu par nedisciplinētību šā valdības lēmuma izpildē, bet nekādā gadījumā tās nav valdības garantijas. Ja kuģniecība ir sagatavojusi valdības lēmumu, pati kuģniecība, kurā ierakstījusi iekšā punktu, ka uzskatīt šo te parādu par valsts saistībām, tad tā ir kuģniecības iniciatīva. Es ļoti atvainojos, ka es pārāk emocionāli uzstājos. 

(Deputāte Zeile no zāles kaut ko skaidro.)

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, šis jūsu runātais nekādā stenogrammā netiks fiksēts, jo jūs vienkārši staigājat pa zāli un klaigājat.

U.Bēniķis: Bet tur nemaz nav par valdības garantijām... Es ļoti atvainojos, es vēlreiz atvainojos.

Priekšsēdētājs: Bēniķa kungs, es jūs lūdzu, ievērojiet mieru! Laķa kungs, lūdzu!

P.Laķis: Jā, man arī ir viens jautājums. Bēniķa kungs, jūs nupat teicāt, ka Rūpniecības ministrija ir pelnījusi rājienu. Man ir jautājums: kurš šo rājienu izteiks un kā tās sankcijas izpaudīsies? Mēs jau pārāk daudz šeit runājām, ka kāds ir vainīgs, bet galu galā, izejot no šīs zāles sienām, neviens nav vainīgs. Es gribētu, lai jūs paskaidrotu, kas galu galā šoreiz to rājienu izteiks un kādas tam būs sekas.

U.Bēniķis: Laķa kungs, dažādas likumdošanas noteiktās sodāmības pakāpes arī ir parlamenta prerogatīva. Un es pieņemšu jebkuru nosodījumu līdz pat atbrīvošanai, ja jūs tā lemsit.

Priekšsēdētājs: Ir vēl arī bargāki sodi... Lucāna kungs, lūdzu!

J.Lucāns: Sakiet, lūdzu, te ir tāda brīnišķīga tabelīte, kurā ir rakstīts ? Latvijas Republikas valdības garantēto aizņēmumu saņemtās summas. Un te ir rakstīts "Neste" (Somija) ? 13,3 miljoni dolāru. Sakiet, ko nozīmē šis ieraksts? Kas aiz tā slēpjas un kādas šeit ir valdības funkcijas?

U.Bēniķis: Tā ir viena no pirmajām valdības garantijām, viens no pirmajiem līgumiem, kas bija noslēgti ārkārtējas krīzes apstākļos. Faktiski bija jautājums par to, ka tika noslēgts šis līgums, vai viss mums apstāsies vai neapstāsies. Par šo līgumu pēc tam arī parlamentā bija dažādi viedokļi, bet arī negatīva attieksme. Kas slēpjas aiz šī "Nestes" kredīta? Jautājums ir par kredīta atgriešanu. Uz šo brīdi nekādi... Es vēlreiz saku, ka par valdības garantētiem līgumiem reālā parādniecība iestājas tikai tad, ja saimnieciskā struktūra, kas to slēgusi, nespēj atmaksāt.

Dilles kungs, lūdzu, palīdziet man šajā jautājumā!

D.Dille, Finansu ministrijas Ārējo sakaru departamenta direktors: Attiecībā uz jautājumu par kredītu no Somijas firmas "Neste", šis kredīts bija īstermiņa kredīts uz vienu gadu, kuru noslēdza Ārējās tirdzniecības ministrija degvielas iepirkšanai. Šis kredīts šobrīd ir atmaksāts, un nav vairs nekādu problēmu.

J.Lucāns: Kas to atmaksāja?

D.Dille: Atmaksāja valdība.

J.Lucāns: Kādam nolūkam šis kredīts "Nestei" tika dots?

D.Dille: Tas netika dots "Nestei", "Neste" deva mums šo kredītu degvielas iepirkšanai.

J.Lucāns: Jā, es saprotu, bet valdība "Nestei" papildus samaksāja šos 13,3 miljonus dolāru, ja?

D.Dille: Papildus nesamaksāja. Vienkārši samaksāja par šo saņemto degvielu. Šis kredīts jau ir dzēsts un reāli jaunākajās tabulās vairs netiek atjaunots.

J.Lucāns: Nē, es nesaprotu... Ja tie ir mūsu izdevumi, tādā gadījumā kurā vietā ir mūsu ienākumi?

D.Dille: Šie ienākumi varētu būt tikai no pārdotās degvielas. Un šī degviela tika pārdota, ja nemaldos, arī zemniekiem.

J.Lucāns: Vai tad "Neste" tikai par 13 miljoniem dolāru ir degvielu pārdevusi?

D.Dille: Šis kredīts bija tikai degvielas iepirkšanai, nekam citam.

J.Lucāns: Nē, es tomēr vēl joprojām nesaprotu. Ja ir 13,3 miljoni izdevumu, tad kur ir šie ienākumi? Kādā veidā tie nāk?

U.Bēniķis: Es ļoti atvainojos, Lucāna kungs, bet materiālā, kas ir izdalīts, ir arī enerģētikas parādniecība attiecībā pret budžetu. Būtībā daļa no naudas, no produkcijas, kas ir par naftas produktiem, vēl uz šo brīdi nav atgriezta budžetā. Bet tas ir plānots 1993.gada budžeta ienākumu ietvaros.

J.Lucāns: Tādā gadījumā - kurā vietā es redzu to republikas budžetā?

U.Bēniķis: To jūs redzat, Lucāna kungs, tā ir sastāvdaļa no 2.tabulas pirmās rindas.

J.Lucāns: Zem kāda ieraksta tas tur skan? Kas tas ir par ierakstu?

Priekšsēdētājs: Lucāna kungs, nevar taču bezgalīgi stāvēt pie mikrofona un prasīt, lai lasa priekšā dokumentu, kas jums ir izsniegts...

J.Lucāns: Tā nav atbilde uz jautājumu, es atvainojos. Tādā gadījumā es vispār neuzdodu jautājumu, jo tādā gadījumā ir jāsaņem atbilde... Es varbūt esmu nepareizi uzsācis...

Priekšsēdētājs: Precizējiet jautājumu!

U.Bēniķis: Tātad tabula saucas "Valsts institūciju maksājumu saistības pret valsts budžetu pēc stāvokļa uz šā gada 15.maiju tūkstošos Latvijas rubļu". Pirmā rinda ? Ārējās tirdzniecības ministrijas maksājumi energoresursu realizācijas aizdevumu procentu nomaksai. Pirmā ailīte: paredzēts valsts budžetā 1993.gadam 1 miljards 260 miljoni 125 tūkstoši rubļu. Paredzēts apmaksāt pirmajā pusgadā: šī pati summa. Pēc stāvokļa uz 15.maiju apmaksāti 662 miljoni 900 tūkstoši rubļu. Parāds valsts budžetam uz šā gada 15.maiju ? 597 miljoni 225 tūkstoši rubļu.

J.Lucāns: Mēģināsim varbūt, Bēniķa kungs, no citas puses. Es tomēr vēl vienu reizi mēģināšu jautāt. Vai tas nozīmē, ka "Neste" pārdod degvielu lētāk, nekā, teiksim, tā pērk šo degvielu? Vai to tas nozīmē?

U.Bēniķis: Nē, tas nozīmē tikai to, ka Latvijas Republikas ārkārtējās krīzes situācijā "Neste" bija viena no tām firmām, kas atsaucās un kreditēja degvielu. Reāla degviela ienāca Latvijas Republikā, tā tika nodedzināta, nobraukta un tā tālāk, un krīzes asums tika noņemts. Bet lieta ir tāda, ka nu, paldies Dievam, par šiem parādiem mums ir iespēja pakāpeniski norēķināties.

J.Lucāns: Piedodiet, tad es jums personīgi uzstādīšu šo jautājumu...

U.Bēniķis: Jūs atvainojiet, Lucāna kungs, ka es tā precīzi jums neatbildēju.

Priekšsēdētājs: Blumberga kungs, lūdzu!

O.Blumbergs: Es gribētu zināt, vai ministrijai ir kaut kāda apkopota informācija par valsts uzņēmumu ārējiem parādiem? Var saprast, ka tie ir tie paši valsts parādi, kaut gan valsts uzņēmumu statuss to nenosaka.

U.Bēniķis: Es ļoti atvainojos... Blumberga kungs, man ir ļoti jāatvainojas, bet saskaņā ar likumu par valsts uzņēmumu, ko ir pieņēmusi Augstākā padome, ir noteikts, ka valsts par valsts uzņēmumu parādiem neatbild. Būtībā atsevišķas jūsu domas par to, ka valsts uzņēmumu parādi jāuzskata par valsts parādiem, ir pretrunā ar šā likuma normu. Tādā gadījumā, ja jūs uzskatāt, ka tā ir nepieciešams uzskatīt, tad ir jāmaina attiecīgais likums.

O.Blumbergs: Es jautāju, vai jums ir šāda informācija.

U.Bēniķis: Jā, šāda informācija ir par 8 miljardiem rubļu.

O.Blumbergs: Apmēram, ja? Jo var jau uzskatīt, ka tas nav valsts parāds. Mēs jau varētu arī Ministru padomi pārvērst par valsts uzņēmumu un pasludināt, ka tagad Latvijā vairs nekādu parādu nav.

U.Bēniķis: Tas ir likumdevēju rokās. Likumu var mainīt kaut šodien. Bet saskaņā ar esošo likumu ir tā, kā es jau atbildēju.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Nav. Paldies. Bēniķa kungs, es jums lūgtu rakstiski tās izmaiņas lēmuma projektā, 447.dokumentā, par kurām jūs runājāt... Bet tad tūdaļ, jo citādi mēs nevaram turpināt lēmuma apspriešanu.

Vai ir par lēmuma projektu kādi jautājumi pa punktiem? Bēniķa kungs, nāciet, lūdzu, tribīnē! 1.punkts tātad ir ? apstiprināt maksimālo valsts iekšējo parādu vienas divpadsmitās daļas no gada budžeta apmērā? Tā jūs formulējāt, ja?

U.Bēniķis: Jā. Un punkts.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu formulējumu? Ir iebildumi. Zeiles kundze steidzas iebilst.

V.Zeile: Racionālā doma, ko mēs šodien šeit cenšamies apstiprināt, ir noteikt absolūtā summā šo parādu. Un tāpēc tajā dokumentā, kas ir izdalīts (tas ir 447.dokuments), ir ieteikts apstiprināt maksimālo valsts iekšējo parādu 7 miljardu 880 miljonu Latvijas rubļu apmērā. Iekaviņās ir, ka tā ir divpadsmitā daļa no gada budžeta. Tā man ir formulēts pirmais jautājums.

Priekšsēdētājs: Jā, bet Bēniķa kungs ierosināja to svītrot un atstāt kā vienu divpadsmito daļu no budžeta. Tāpēc es arī jautāju, vai nav kas...

V.Zeile: Tas ir kaut kas jauns, tā mēs Budžeta komisijā neesam sprieduši.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mums par to būtu jābalso.

U.Bēniķis: Bet šinī gadījumā es runāju, Zeiles kundze, sev par sliktu. Šis te skaitlis ? 7 miljardi 880 miljoni rubļu ir lielāks par šoreiz parlamentā akceptēto divpadsmito daļu no gada budžeta, jo, iesniedzot šos priekšlikumus par šo te skaitli ? 7 miljardi 880 miljoni ?, bija prognozētas dažāda veida izmaiņas. Ja mēs esam korekti un gribam akceptēt tiešām uz šo brīdi pēc stāvokļa uz šodienu vienu divpadsmito daļu, tad tas ir paskaidrojuma vēstulē, ko mēs esam iesnieguši un kopīgi arī izskatījuši, ka vienpadsmitā daļa sastāda 7 miljardus 400 miljonus rubļu. Un tāpēc man bija lūgums. Tā kā ir ļoti daudz labojumu un papildinājumu, racionālāk būtu aprobežoties ar vienu divpadsmito daļu. Jebkura institūcija, gan Budžeta komisija un visi var mūs izkontrolēt.

V.Zeile: Tādā gadījumā man jums ir jautājums ? no kāda budžeta apjoma jums ir aprēķināta viena divpadsmitā daļa, kas jums dod 7,8 miljardus?

U.Bēniķis: No valsts budžeta izdevumu daļas.

V.Zeile: Valsts budžeta izdevumu daļa bija 88,3 miljardi.

U.Bēniķis: Izdalot ar 12...

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, man tādā gadījumā jautājums ? vai jūs prasīsit balsot par šo summu vai piekritīsit vienai divpadsmitajai daļai, jo man būs jāliek uz balsošanu?

V.Zeile: Mēs nosakām tieši valsts iekšējo un ārējo parādu summā, maksimālo summu. Viena divpadsmitā daļa šeit ir aprēķināta, to ir devusi pati Finansu ministrija, tā ir 7,8 miljardi rubļu.

Priekšsēdētājs: Tad jūs ierosināt svītrot vienu divpadsmito daļu no gada budžeta? Jo tā jau nav atbilstoša, kā Bēniķa kungs paskaidroja. Tādā gadījumā mēs pieņemsim, nosakot 7 miljardus 880 miljonus Latvijas rubļu un iekavās liekot divpadsmito daļu no gada budžeta. Mēs apstiprināsim tātad divus dažādus iekšējos parādus, jo šie cipari nesakrīt, kā paskaidroja Bēniķa kungs. Mums ir jāizvēlas viens no tiem.

U.Bēniķis: Zeiles kundzei ir absolūta taisnība, bet es lūgtu vērst uzmanību uz to, ka šis mūsu dokuments no valdības ir iesniegts 20.februārī, kad nekas vēl līdz galam nebija nolemts, kad balstījās uz to projektu, kas tad bija apspriešanā. Diemžēl tā apstiprināšana ir stipri aizkavējusies, pareizais cipars šobrīd ir 7 miljardi 400 miljoni, ja mēs gribam turēties pie vienas divpadsmitās daļas.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs.

I.Ozols: Mūsu lēmuma projekta par maksimālo valsts iekšējo un ārējo parādu apstiprināšana nav attiecināma tikai uz 1993.gada budžetu, bet tas ir lēmums, kas nosaka iekšējā un ārējā parāda griestus arī nākamajā gadā, aiznākamajā gadā atkarībā no tā, protams, ja netiks šā lēmuma darbība apturēta ar Saeimas lēmumu. Un tāpēc šajā situācijā vadīties no konkrētā skaitļa, kas attiecināms tieši uz šā gada budžetu, nezin vai būtu pareizi, jo nākamgad būs cita skaitliskā vērtība budžeta izdevumu daļai, aiznākamgad vēl cita. Un tajā pašā laikā šī divpadsmitā daļa nodrošinātu vienmēr konstantu attiecību pret kopējiem budžeta asignējumiem. Praktiski arī Starptautiskā valūtas fonda memorandā ir principā noteikta šī robeža ? viena divpadsmitā daļa. Es uzskatu, ka būtu tomēr jāatsakās no absolūtiem skaitļiem un jāpaliek pie vienas divpadsmitās daļas no budžeta gan šogad, gan nākamgad, līdz tam mirklim, kamēr šis lēmums darbosies.

Priekšsēdētājs: Tātad, Ozola kungs, jūsu priekšlikums ir atstāt formulējumu "viena divpadsmitā daļa no gada budžeta"? Paldies.

Zaščerinska kungs, lūdzu!

J.Zaščerinskis: Bēniķa kungs, 10 miljoni ir iztērēti, lai iegādātos sojas pupas...

Priekšsēdētājs: Zaščerinska kungs, mēs esam jau pārgājuši pie lēmuma apspriešanas, jūs esat mazliet novēlojies ar savu jautājumu.

J.Zaščerinskis: Varbūt tomēr var uz to atbildēt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ja jau jūs esat pienācis pie mikrofona!

J.Zaščerinskis: Cik zinu, tad to realizācija ir stipri apgrūtināta un pašlaik tās stāv noliktavā. Kādu perspektīvu jūs redzat šā jautājuma risinājumā?

U.Bēniķis: Es baidos, ka kompetenti neatbildēšu uz šo jautājumu, jo tas ir pirmkārt Lauksaimniecības ministrijas kompetences jautājums. Šobrīd neviens no šīs ministrijas uzaicināts nav. Tādēļ es varu dot tikai neoficiālu informāciju. Mēs esam interesējušies, ka tomēr kontrakti ir noslēgti, ka šī eļļa tiek realizēta un ka nauda tiks atgriezta. Bet tā ir neoficiāla informācija, kompetenti var atbildēt tikai Lauksaimniecības ministrija.

J.Zaščerinskis: Termiņš bija divi gadi, jau iet otrais gads.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Tātad mums ir jāizšķiras balsojot. Ir ierosinājums, ka mēs atstājam 1.punktā, ka maksimālais iekšējais parāds ir viena divpadsmitā daļa no gada budžeta. Vai Zeiles kundze uztur savu prasību par absolūto summu? Nē. Tādā gadījumā varam nebalsot, un 1.punktā paliek "viena divpadsmitā daļa no gada budžeta".

Nākamā punkta redakcija. 2.punkts. Apstiprināt maksimālo valsts ārējo parādu laika periodā līdz 1993.gada 30.jūnijam ar atmaksāšanas termiņu no viena līdz 12 gadiem ? 300 miljoni, bet te ir tieši tāds pats formulējums, kāds bija līdz šim, ar atmaksāšanas termiņu no viena līdz pieciem gadiem ? 60 miljoni. Un nākamais punkts ? ar atmaksāšanas termiņu līdz vienam gadam ? 20 miljoni ASV dolāru.

Vai par šo 2.punktu ir kādam kādi grozījumi vai labojumi? Vai nepieciešams balsot? Neviens neprasa.

Tad nāk pēdējais punkts, kas nāk papildus 447.dokumentam, ? pilnvarot Latvijas Republikas Ministru padomi apstiprinātā maksimālā valsts ārējā parāda robežās slēgt kredītlīgumus ar ārvalstu kreditoriem. Bet tas nav rakstiski deputātiem izplatīts.

Lūdzu, Ozola kungs! Ja kāds protestēs, tad es nevarēšu likt to uz balsošanu.

I.Ozols: Es domāju, ka šo jautājumu nevajadzētu tomēr izskatīt, bet noraidīt tā iemesla dēļ, ka dominējošais ir ne jau tas, ka šī noteiktā ārējā parāda, maksimālā ārējā parāda robežās atļaut kreditēt, bet svarīgāks ir cits parametrs. Tas ir parametrs, kā pēc kredīta līgumiem tiek plānota kredīta atmaksa. Joprojām valdība nav iesniegusi pēc vairākkārtējas Budžeta komisijas un arī Ekonomikas komisijas pieprasījuma kredītmaksas dinamiku pa gadiem, cik mums ir 2000.gadā, 2001.gadā, 2002.gadā un tā tālāk... To visu var pēc kredīta līgumiem ļoti labi loģiski sakārtot un redzēt. Stādieties priekšā, ja mūsu nākamajai Saeimai un tās pēcnācējiem pēkšņi 2001.gadā kredīta saistības uzliks atmaksas nosacījumus, kas dubultīgi pārsniegs Latvijas valsts budžetu! Sakiet, ko tad mēs praktiski programmējam nākotnes formā? Un tāpēc šis lēmuma punkts būtu iepriekš ļoti rūpīgi jāizdiskutē, saņemot visu praktiski jau noslēgto kredīta saistību atmaksas garantus gadu dinamikā. Tas ir jautājums, kas praktiski tika uzdots, cik es zinu, arī Dilles kungam. Viņš gan ir motivējis ar to, ka tas nav iespējams, bet es zinu, ka viens no mūsu nākamajiem lēmuma punktiem, ko ir Ekonomikas komisija sagatavojusi, ir ? izveidot speciālu komisiju. Varbūt mēs varam lūgt, lai šī komisija iepazīstas ar visiem kredītlīgumiem, kredītsaistībām un praktiski palīdz valdībai šo atmaksu nosacījumu grafiku dinamikā sastādīt, lai būtu skaidrs priekšstats, ko tad valdība ir uzņēmusies praktiski savās atmaksas saistībās.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tā kā šis punkts nav izdots rakstiskā veidā, deputātiem ir iebildumi. Es to likt uz balsošanu nevaru. Tādēļ 447.dokumentā 1. un 2.punkts paliek ar attiecīgo grozījumu 1.punktā bez konkrētās summas. Vai ir vēl kādam kas piebilstams par šo 447.dokumentu? Ja nav, tādā gadījumā tas paliek balsošanai 1.jūnijā.

Vēl Bēniķa kungs vēlas papildināt.

U.Bēniķis: Godātie deputātu kungi! Es pilnīgi piekrītu Ozola kungam par to, ka varbūt mēs neesam precīzi atspoguļojuši to maksājumu dinamiku pēc 1998.gada, ka varbūt tehniski mēs varējām prognozēt, taču jēdziens "limits" ir saistīts ne jau tikai ar noslēgtiem līgumiem, bet arī ar tiem, kas vēl tiks noslēgti. Faktiski šinī situācijā mums tomēr ir ļoti nopietns lūgums ? šo 3.punktu pieņemt, jo pretējā gadījumā to, kas ir absolūti nepieciešams Latvijas valstij, tātad G-24 kredītu otro porciju, mēs vienkārši nesaņemsim. Un šie kredīti relatīvi ir uz ļoti atvieglotiem nosacījumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātie kolēģi deputāti! Man ir priekšlikums pārtraukt diskusiju par šo ļoti īso lēmuma projektu, kas tiešām tika iesniegts februārī. Es tiešām nevaru saprast, kāpēc tā gatavotāji un ziņotāja šo tekstu nevarēja iesniegt rakstiski. Ja mēs sākam apspriest šīs tik tiešām, manuprāt, svarīgās lietas, kur varbūt ir ļoti svarīga šī precizitāte, tomēr vajadzētu pārtraukt pašreiz šo diskusiju, visu pārcelt uz 1.jūniju. Tad arī būtu iespējams vēl atklāt diskusiju par 3.punktu. Jo formulēt pašlaik, kad nav izsniegts rakstiski... Es domāju, mēs to nevaram pieņemt, bet es saprotu, ka būtībā arī šis 3.punkts...

Priekšsēdētājs: Kehra kungs...

O.Kehris: ... ir galvenais, kā dēļ šis lēmums arī ir vispār vajadzīgs Budžeta komisijai un valdībai, lai varētu rīkoties tālāk. Tātad mans priekšlikums ? atlikt to uz 1.jūniju.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, man ir jautājums. Vai jūs neiebilstu, ja mēs tagad (pēc astoņām minūtēm ir pārtraukums) pārtraukuma laikā to pavairotu un pulksten piecos pie tā atgrieztos.

O.Kehris: Mans priekšlikums bija to darīt 1.jūnijā.

Priekšsēdētājs: Tātad 1.jūnijā mēs atgriežamies pie šā lēmuma apspriešanas, tikai pie 3.lēmuma projekta punkta apspriešanas, neatsākot debates.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es tomēr gribētu, lai Bēniķa kungs pamato, kāpēc jūs prasāt šo 3.punktu, jo visiem loģiski ir skaidrs, ka maksimālā robeža ir noteikta 300, 600 un 20. Un viss, kas ir zem šīs robežas, ir tiesības papildus slēgt, nepārsniedzot šo maksimālo robežu. Tāpēc arī šis pirmatnējais jūsu pašu iesniegtais projekts ir ļoti loģisks, manuprāt. Un šis papildu punkts parādījās te kaut kur papildus pēkšņi.

U.Bēniķis: Papildu punkta primārais iniciators nav Latvijas Republikas valdība un Finansu ministrija. Diemžēl šā papildu punkta prasības vai nosacījumus, lai varētu noslēgt konkrētus līgumus, prasa kredītdevējs. Es varbūt nespēju konkrēti atbildēt, bet acīmredzot tas ir saistīts ar pēdējā laika notikumiem. Es pilnīgi piekrītu tam, ka varētu varbūt šodien pieņemt šā lēmuma divus punktus un lūgt tiešām deputātus nobalsot, lai pirmdien iekļauj iekšā šā lēmuma papildinājumus. Attiecīgi mēs iesniegtu informāciju, bet tiešām lai šis 3.punkts būtu. To prasa Latvijas intereses pārejas periodā uz Saeimu, lai neapstātos darbs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Redziet, te jau ir tā jautājuma vēsture. Manuprāt, visu sajauca valdība vai Finansu ministrija jau pašos pirmsākumos, grūti ir teikt. Tad bija jau oriģinālā doma noteikt valsts iekšējo maksimālo ārējo parādu, lai tā ietvaros valdība varētu slēgt līgumus. Valdība radīja precedentu, ka vienam no kredītiem speciāli lūdza šo atļauju. Runa ir par G-24. Tā ka pašlaik, es saprotu, nav īstas skaidrības, vai tad, ja mēs apstiprinām maksimālo ārējo parādu, ir vēl vajadzīgs kāds īpašs pilnvarojums? Līdz ar to, ka šādi jautājumi ir radušies un precedents jau ir, ka atsevišķam kredītam G-24 ir bijis šis pilnvarojums, tad acīmredzot tas varētu būt vajadzīgs. Tieši tāpēc es domāju, ka šis precīzais teksts būtu ļoti svarīgs.

Vēl jo vairāk. Varbūt es paskaidrošu kolēģiem, ka tas, ka valsts vai valdība šajā gadījumā ņemtu kredītus, vēl nenozīmē, ka tā tos izlietotu. Tāpēc es arī uzstātu uz 1.jūniju, jo praktiski nākamais lēmums ir, ka mēs esošajā sastāvā un esošajā struktūrā būtībā pārtraucam... Vismaz tāds ir Ekonomikas komisijas priekšlikums attiecībā uz tālāko darbu ar tālāko kredītu izsniegšanu mūsu valstī. Bet praktiski starptautiskie un tie kredīti, ko mums ir piedāvājuši (šeit ir runa par Zviedrijas un dažu citu valstu kredītiem, arī Japānas)... Mums iznāk sliktāk, jo mēs esam paņēmuši būtībā no viena donora kredītu un neņemam no pārējiem. Pasaulē viņi ir vairāk pieraduši, ka šis risks tiktu sadalīts. Bet, visu to ņemot vērā, es palieku pie sava priekšlikuma par 1.jūniju.

U.Bēniķis: Ja es drīkstu, divus teikumus papildu informācijai?

Priekšsēdētājs: Bēniķa kungs, tik un tā nekāds cits lēmums šodien nevar tikt pieņemts, un tūdaļ ir pārtraukums. Tādēļ es gribētu vēlreiz deputātu uzmanību vērst uz to, ka par šā lēmuma 1. un 2.punktu nevienam nekādu pretenziju nav. Neviens nepieprasa balsojumu. Līdz ar to tie ir akceptēti. 1.jūnijā mēs atgriežamies pie šā lēmuma projekta, kas būs sagatavots kopā ar 3.punktu rakstiskā veidā. Apspriedīsim tikai 3.punktu un nobalsosim par lēmumu kopumā. Paldies. Ar to šā jautājuma izskatīšana šodien ir pabeigta. Ja deputātiem nav iebildumu, tad rīkosimies tieši šādi.

Tagad ir pārtraukums. Pēc pārtraukuma skatīsim valdības komisijas ziņojumu par ārvalstu palīdzības realizācijas darbību.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums. Par valdības komisijas ārvalstu palīdzības realizācijai darbību. Kas ir ziņotājs šajā jautājumā? Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Šis Augstākās padomes lēmuma projekts par valdības komisijas ārvalstu sniegtās palīdzības realizācijai darbu, kas ir izklāstīts dokumentā Nr.632, ir radies uz divu Ekonomikas komisijas sēžu bāzes, kurās tika izskatīts šis valdības komisijas ārvalstu sniegtās palīdzības komisijas darbs. Valdība bija iesniegusi gan protokolus, gan vairāk vai mazāk uzskatāmus dokumentus. Proti, šīs sēdes notika 19.maijā un 22.aprīlī. Un jau šā lēmuma projekta konstatējošajā daļā mēs esam ietvēruši tos pašus galvenos secinājumus, kuri izriet no tās pieredzes, no tā veiktā darba, ko ir sniegusi šī komisija.

Proti, tas, ka no Latvijai piešķirtajiem G-24 kredītiem līdz 1993.gada 15.maijam bija izsniegti 37,57 miljoni ASV dolāru, no tiem ar valdības komisijas un valdības akceptu izsniegti 31,9 miljoni ASV dolāru, izmantojot komercbanku garantijas, tikai 5,67 miljoni ASV dolāru. Tādējādi mēs šeit konstatējām, ka šī kredītu izsniegšanas politika iet pilnīgi pretēji tai, kura tika deklarēta no Augstākās padomes tribīnes, un pilnīgi pretēji arī tam, kā izskatījām šo jautājumu 22.aprīlī. Šīs komisijas vadītājs Godmaņa kungs atzina, ka ir jāvirzās tādā veidā, lai nevis pati valdība un nevis valdības komisija, kura izsniedz kredītus, līdz ar to tā pati to arī garantē... Līdz ar to tikpat kā droši šis kredīts var pārvērsties par valsts parādu nākotnē. Daudz labāk ir jāizmanto valsts un citas komercbankas, lai tās uzņemas risku, lai tās izvērtē projektus un tālāk novada šo, nevis pašai valstij uzņemties šo atbildību.

Un otrs. Lielākā daļa kredītu tiek izsniegti valsts uzņēmumiem un nevis privātuzņēmēju tīkla atbalstam. Tātad šī valdības komisija ir praktiski dalījusi šos kredītus no augšas, dalījusi valsts uzņēmumiem, monopoliem, nevis privātstruktūrām. Līdz ar to nepietiekami kredītus saņem mazie uzņēmēji ? zemnieki. Atsevišķi komisijas locekļi arī bija iepazinušies ar to uz vietām, par ko viņi ziņoja komisijas sēdē, ka, teiksim, šīs lauku attīstības aģentūras vai, pareizāk sakot, lauku finansēšanas aģentūras nestrādā, bet tā vietā tiek ātri sadalīti šie kredīti šīm valsts monopolstruktūrām.

Tāpat komisijas sēdē tika minēti fakti, ka komisijas darbu ietekmē politiski motīvi, ar to saprotot to... Lai gan vairākos gadījumos gan par "Lear", gan par "Agroķīmiju" un dažādiem citiem projektiem visi ekspertu slēdzieni ir negatīvi, proti, ka šeit nav iespējams dot naudu, ka nebūs iespējams saņemt atpakaļ šo naudu, pēc tam tiek stādīts jautājums, ka tas ir solīts, tiekoties ar cilvēkiem, ka tas ir nepieciešams tādēļ, lai nebūtu jāstāda jautājums par atkāpšanos. Tādējādi mēs saprotam, ka to ietekmē arī šie politiskie motīvi.

Tādēļ lēmuma projekta konstatējošajā daļā vai lemjošajā daļā mēs esam ietvēruši trīs punktus. Pirmais tātad ? apturēt Latvijas Republikas valdības komisijas ārvalstu sniegtās palīdzības realizācijai darbu jaunu kredītu izsniegšanā. Mēs tieši diskutējām par šo redakciju. Sākotnēji bija doma, ka apturēt vispār šīs komisijas darbu, bet tad tas varbūt izslēgtu arī to, ka tā var pārbaudīt varbūt tos, ko tā jau ir izsniegusi. Tādējādi, klātesot finansu ministra vietas izpildītājam, Latvijas Bankas pārstāvim, kas piedalās komisijā, vienojāmies par šādu redakciju, proti, tātad es atkārtoju, ka ? apturēt šīs komisijas darbu jaunu kredītu izsniegšanā. Jo jebkurš miljons dolāru, mēs uzskatām, tomēr ir ļoti nopietna naudas summa Latvijas apstākļos, kur mēs šeit diskutējam bieži par miljonu Latvijas rubļu. Pašreizējā situācijā uzskatām par absolūti nepieciešamu apturēt šīs komisijas darbu.

2.punkts paredz, ka valdības komisijai sadarbībā ar Valsts kontroli jāpārbauda SIA "Lear" un valsts uzņēmumam "Latvijas agroķīmija" nodoto kredītu izmantošanas atbilstība G-24 kredītu finansēšanas organizācijai ar nosacījumiem. To paredz šis nolikums par šo komisiju, ko apstiprinājusi pati Ministru padome. Pašai tai arī ir principā jāpārbauda, vai šie kredīti tiek izmantoti tādā veidā un tam, kā tas ir paredzēts šajos nosacījumos. Mēs neesam varējuši, protams, to pārbaudīt, bet, ja balstās arī uz presi, tad tas ir apšaubīts. Mēs neesam konstatējuši un neesam varējuši konstatēt, ka tas tā būtu.

Treškārt 3.punkts paredz, ka Finansu ministrijai un Latvijas Bankai jāsagatavo priekšlikumi par ārvalstu kredītu un palīdzības realizāciju un tie jāiesniedz Ministru padomei un Augstākās padomes Ekonomikas komisijai. Ar šo 3.punktu mēs saprotam to, ka principā jau pati valdība, vismaz daudzi tās komisijas locekļi, uzskata, ka ir iespējams reorganizēt šīs komisijas darbu atbilstoši tam, lai tajā dominētu tomēr ekspertu viedokļi, lai maksimāli šī pati valdība vai valdības komisija nedalītu un neuzņemtos risku, bet novadītu to caur bankām, kuras tādā gadījumā pret valdību uzņemas atbildību. Ja šie priekšlikumi tiks sagatavoti, praktiski Ministru padome pati var izveidot citu komisiju pat vēl atlikušajā laikā. Ja tā uzskatīs to par nevajadzīgu tāda vai cita iemesla dēļ, tad tas paliks jau nākamajai Saeimai un valdībai.

Jebkurā gadījumā mēs jau bijām ieplānojuši un komisija bija paredzējusi vēl vienu pārskatu par šīs naudas izlietošanu un izsniegtajiem kredītiem skatīt 16.jūnijā. Neskatoties uz to, ka acīmredzot plenārsēžu darbs tiks pārtraukts, jebkurā gadījumā šī uzraudzība pār to, lai ierēdņi vai ministri neizdalītu šo naudu varbūt bez pietiekamām garantijām, mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīga, līdz to pārņem no jau esošās vadības nākamais Ministru kabinets. Tas būtu par šo lēmuma projektu. Es būtu gatavs atbildēt uz jautājumiem, ja tādi būtu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Silāra kungs pirmais jautā.

I.Silārs: Vispirms man jautājums, vai jūs uzskatāt, ka tiešām nepieciešama visa tā konstatējošā daļa šim lēmumam? Vai nepietiek ar to, ko jūs debatēs paskaidrojāt, kas ir jūsu komisijas protokolā un tā tālāk?

O.Kehris: Es piekristu, ka tā varētu tikt svītrota. Tad, kad gatavojām, mēs tomēr uzskatījām, ka tas ir pietiekami svarīgs lēmums. Mēs negatavojām kādus īpašus dokumentus, lai gan šī valdības komisija ir iesniegusi ļoti daudz dokumentu, kuros grūtāk vai vieglāk ir orientēties. Tādējādi es piekristu tam, ja kolēģi uzskata, ka mēs svītrotu. Bet es domāju, ka bija svarīgi, ka šie fakti tiek izklāstīti un ir pieejami deputātiem, un es pasaku...

I.Silārs: Jā, tas ir saprotams, paldies. Tad par lemjošās daļas tekstu. Man īsti nav saprotams šeit 2.punkts. Nav skaidrs, kas tā ir par valdības komisiju. Šeit 1.punktā runā, ka "apturēt komisijas darbu". Un 2.punkts runā, ka "valdības komisijai pārbaudīt"...

O.Kehris: Redziet, tur tā lieta, ka 1.punktā ir pateikts pārtraukt vai apturēt komisijas darbu jaunu kredītu izsniegšanai. Tas nozīmē, ka jaunus kredītus tā vairs nedrīkst izsniegt. Bet tas nenoņem tās atbildību par jau izsniegtajiem kredītiem. Tā ir izsniegusi kredītus, par kuriem pati tikai garantē, 31,9 miljonus. Un arī šajā lēmumā, Ministru padomes lēmumā, ir paredzēts, ka viņa uzņemas uzraudzību pār to, kā šie kredīti tiek izlietoti. Tādējādi šo uzraudzību mēs neatceltu, bet īpaši par diviem, kuri ir minēti 2.punktā, mēs domājam, ka būtu vērts uzdot, lai šī komisija sadarbībā ar Valsts kontroli pārbaudītu, kā viņas pašas izsniegtie kredīti... Mēs atradām šādu formu par pieņemamu.

I.Silārs: Tātad es sapratu, ka tā ir tā pati komisija, tikai 1.punktā vienā darbības jomā tai tiek ierobežota darbība?

O.Kehris: Tieši tā, tieši tā. Ja juristi uzskatītu par nepieciešamu, varētu nosaukt šo komisiju pilnā vārdā 2.punktā, bet, tā kā virsrakstā ir minēts šīs komisijas pilns nosaukums, lēmuma projekta sagatavotāji uzskatīja, ka ir iespējams nedublēt šīs komisijas pilnu nosaukumu.

I.Silārs: Skaidrs. Es tikai tādā gadījumā 2.punktā liktu priekšā vārdus "valdības komisijai" aizvietot ar "minētajai komisijai". Tad nav nekādu domstarpību. Bet par 3.punktu man ir jautājums. Vai tomēr nevajadzētu norādīt, līdz kuram laikam?

O.Kehris: Jā, mēs apspriedām šo jautājumu un domājām par to, ka jebkurš termiņš, ja tas būtu īsts, ierobežotu. Praktiski, ja Finansu ministrijai un Latvijas Bankai ir šie priekšlikumi, viņi to... Līdz ar to Augstākā padome neuzņemas atbildību, ka tā būtu apturējusi šo darbu ar kredītiem. Ja viņiem ir priekšlikumi (un viņiem tie praktiski ir), viņi praktiski visu var iesniegt kaut vai rīt vai pirmajā datumā. Es redzu, ka te ir arī Finansu ministrijas pārstāvji klāt. Tā ka mēs domājam, ka nenorādot mēs ļaujam viņiem to darīt arī iespējami ātri.

I.Silārs: Jā, bet, ja mēs pieņemam lēmumu, mums tad tomēr tas... Man liekas, tas nosaka, ka var iesniegt arī tad, kad vairs nebūs ne Ministru padomes, ne Augstākās padomes, ne Ekonomikas komisijas.

O.Kehris: Varētu arī noteikt, ka nedēļas laikā, uz tādu laiku vismaz autori ir gatavi. Ja jūs tā uzskatāt, mēs labprāt šeit minētu, ka nedēļas laikā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ja mēs šodien neizskatīsim darba kārtību, tad sanāksim rīt. Tā es saprotu. Tā mēs no rīta vienojāmies?

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Man jums, Kehra kungs, ir divi jautājumi. Pirmais jautājums. Pirms trīs nedēļām Ekonomikas komisijas un Budžeta komisijas kopsēdē es ierosināju izvērtēt jautājumu par komisijas izveidi no politiski neieinteresētajiem parlamenta pārstāvjiem un pieaicinātajiem ekspertiem G-24, tas ir, 400 miljonu ASV dolāru aizdevuma, nianšu izpētei un arī šā kredīta izlietošanas atbilstībai mūsu ratificētajam kontraktam, jo mūsu rīcībā bija nodoti "Lear" un "Agroķīmija" biznesa plāni, arī pārējo uzņēmumu biznesa plāni. Un tas bija mūsu Budžeta komisijas lēmums. Šajā reizē jūs praktiski noraidījāt šo pēdējo punktu. Kas bija par iemeslu tajā reizē, varētu teikt, ka jūs nepieņēmāt mūsu Budžeta komisijas viedokli? Mēs tad nepastāvējām uz to. Un tagad mēs redzam citā redakcijā, tomēr šī ideja tiek realizēta un īstenota jau faktiski citā sastāvā un citā funkcionālā risinājumā.

O.Kehris: Es te nedomāju, Ozola kungs, ka tas, ko jūs izteicāt komisijas sēdē, tika noraidīts. Jūs to izteicāt kā priekšlikumu. Ja mums komisijas sēdē ir kāds projekts, mēs parasti to apspriežam un virzām tālāk. Tāpēc ir iespējams, ka jūsu idejas ir tā vai citādi arī sekmējušas šo visu trīs dokumentu tapšanu.

Bet es tikai domāju, ka mums nevajag visu likt vienā katlā vai vienā maisā. Tādējādi mēs dalām nost trīs dažādas lietas. Šī ir konkrēta valdības komisija, kura izveidota ar konkrētu lēmumu, konkrētu kredītu izskatīšanai. Runa ir par G-24 kredītiem. Un tieši šīs komisijas darbam arī ir paredzēts šis lēmums. Ja būs runa par šo 400 miljonu vekseļiem... Tā ir, protams, saistīta, bet tā ir cita dimensija. No tā mums kā valstij būs jāizdara secinājumi, lai nekad vairs tādas lietas neatkārtotos.

Ja runājam par to, vai šā lēmuma darbības jomā ir nepieciešama kāda deputātu komisija, es drusku tomēr to apšaubu, jo pati valdības komisija... Mēs šeit klausījāmies, toreiz mēs tai devām šīs tiesības, tajā ir arī diezgan daudz ekspertu, kas varētu to pašu darīt, tomēr mums ir šī Valsts kontrole. Ja mēs radīsim vēl vienu, kas pārbaudīs... Es neizslēdzu, ka tas noteikti nevarētu būt, bet es neredzu milzīgu mērķtiecību, jo vairāk tāpēc, ka laika mums ir palicis ļoti maz. Es domāju, ka to var darīt, teiksim, Budžeta komisija vai kāda deputātu grupa. Viņiem ir tiesības to pārbaudīt un ir tiesības veikt uzraudzību. Tas ir tiešām deputātu uzdevums. Bet deputātu uzdevums nav lemt izpildvaras vietā. Tādējādi mēs varam apturēt, redzot, ka iet nepareizi, un ieteikt domāt, kā darīt citādi, nevis pašiem lemt viņu vietā.

I.Ozols: Labi, paldies. Man vairāk jautājumu nav.

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze, lūdzu!

E.Buķele: Kehra kungs, man ir jautājums par lemjošās daļas 1.punktu. Ievaddaļā jūs konstatējāt, ka praktiski G-24 kredīti gandrīz visi ir sadalīti. Šeit 1.punkā tātad ir ? apturēt jaunu kredītu izsniegšanā ieguldīto darbu. Vai tas attiecas arī uz tiem kredītiem, kur ir biznesa plāni, un no Pasaules bankas saņemtajiem kredītiem? Vai tas darbs arī tiks apturēts tagad?

O.Kehris: Šeit ir diezgan precīzi un konkrēti. Ja ir runa par jaunu kredītu, kam ir šīs valdības garantijas, tad ? jā. Ja ir runa par tiem, kas iet caur bankām (diemžēl apstājās tas, kas gāja caur Investīciju banku, tie biznesa plāni, kas bija, pašlaik ir pakārušies tur gaisā), tas ir tomēr cits jautājums. Tie, kas iet caur komercbankām, kur pašas komercbankas uzņemas šo risku, netiek apturēti.

E.Buķele: Piemēram, Pasaules bankas kredīti lauksaimniecības rehabilitācijai?

O.Kehris: Tie nav saistīti šajā gadījumā ar G-24 kredītiem.

E.Buķele: Tātad tā ir cita komisija, kas to likteni lemj. Citi?

O.Kehris: Gandrīz. Par kādu konkrēti ir runa?

E.Buķele: Lauksaimniecības ministrija nupat noraidīja, respektīvi, nevis noraidīja, bet mainīja savu lēmumu attiecībā uz Pasaules bankas kredītu piena kvalitātes laboratorijas iegādei.

O.Kehris: Es ziņoju pašlaik par šo G-24. Varbūt es lūgtu Oša kungu vai kādu, kas var precīzi atbildēt arī uz šo jautājumu. Es principā gribētu atbildēt, ka tas nav saistīts ar šiem. Manuprāt, tie, kurus jūs minējāt, pat nav vēl saņemti, bet es baidos, ka varu arī kļūdīties.

E.Buķele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Debatēs Ozola kungs.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Šis jautājums, kas ir saistīts ar G-24 kredītu sadali un valdības komisijas darbu, ir Apvienotās budžeta komisijas redzeslokā jau vairāk nekā mēnesi. Un mums bija ļoti, es teiktu, tāda perspektīva un daudzsološa sadarbība ar sākuma variantā paredzēto valdības komisijas priekšsēdētāju Oša kungu, kurš mūs divreiz Budžeta komisijā informēja par šā kredīta sadalīšanas pamatprincipiem. Mūs iepriecināja tas, ka šīs komisijas potenciālās darbības iecerēs prevalēja tirgus ekonomikas pamatkritēriji. Tirgus nosaka kredīta sadali. Pēc mūsu pēdējās tikšanās Budžeta komisijā, kur mēs vienojāmies, ka Budžeta komisija saņems nedēļas laikā Oša kunga vadītās komisijas darbu reglamentējošo nolikumu, mēs pēkšņi uzzinājām, ka šīs komisijas vadību ir pārņēmis premjerministrs. No tā mirkļa Apvienotajai budžeta komisijai vairs nav nekādas informācijas par tiem kritērijiem un darbības pamatprincipiem, pēc kuriem vadījās Godmaņa kunga vadītā komisija G-24 kredīta sadales jautājumos. Tajā pašā laikā mēs tikai zinām, ka neviena komercbanka attiecībā uz G-24 kredītiem, kas sadalīti, ievērojot šos sadales kritērijus, nav uzņēmusies garantu par kredītu apmaksu, acīmredzot uzskatot, ka iesniegtie konkrētie biznesa plāni praktiski negarantē šo biznesa programmu realizāciju un arī pozitīvo saldo. Kā jūs zināt, uzņēmumam "Agroķīmija" un "Lear" 5/6 no izsniegtā kredīta garantē valdība ar valsts budžetu, mūsu nodokļu maksātāju veidoto valsts budžetu, un tikai 1/6 daļu praktiski garantē komercbankas ? "Olimpijas" un "Baltijas" komercbanka.

Pārtikas rūpniecības pārstrādes uzņēmumiem iedalīto kredītu 10 miljonu dolāru apmērā, ja mana atmiņa neviļ, arī laikam tikai viena miljona dolāru vai pat pusmiljona dolāru apmērā garantē praktiski Zemes banka. Pārējo valdība atkal ar valsts budžetu garantē. Mums Budžeta komisijā radās speciāla interese par šo jautājumu. Mēs lūdzām Latvijas Banku, kuras rīcībā bija visu šo firmu biznesa programmas, nodot mums biznesa plānus, uz kuru pamata tika piešķirti šie G-24 kredīti. Jāsaka, ka nosaukt tos par biznesa plāniem vai biznesa programmām, pēc kurām faktiski bija izsniegti šie kredīti, būtu grēks. Pat neprofesionālim bija skaidri redzams, ka tie ir zināmā mērā antibiznesa plāni. Un pilnīgi saprotams, kāpēc komercbankas pēc šiem biznesa plāniem nevarēja sniegt nekādus kredīta apmaksas garantus.

Tas izraisīja mūsos dziļas pārdomas, un mēs pieprasījām vēl papildus arī citas biznesa programmas, kādas tika iesniegtas. Tur ir tāda firma kā "Komēta", kas piedāvāja vienlaikus risināt gan energoresursu, gan arī tās problēmas, par kurām "Agroķīmija" uz antibiznesa programmas pamata praktiski bija saņēmusi šo trīs miljonu kredītu. Jāsaka, ka, konsultējoties ar ekspertiem, tieši "Agroķīmija" un "Lear" ir pilnīgi neitrāli. Tām tiktu dota prioritāte, ja tām faktiski būtu šāda dziļi argumentēta, ekonomiski pamatota biznesa programma.

To visu es minu kā argumentu tam, ka es visnotaļ (un arī Budžeta komisija līdz ar to) atbalstu praktiski Ekonomikas komisijas iniciatīvu, ka ir jāizvērtē G-24 kredīta sadales organizācija Godmaņa kunga vadītās komisijas darbības rezultātā.

Vienīgā atšķirība no Ekonomikas komisijas ir vienā jautājumā. Un tas zināmā mērā izriet no jaunā sasaukuma Saeimas darbības uzsākšanas. Mēs uzskatām, ka tā ir mūsu Augstākās padomes atbildība un ka mums ir jānodod lietas 5.sasaukuma Saeimai par mūsu budžeta stāvokli, kredītiem, par valsts pamatfondiem, valsts īpašuma stāvokli. Tā ir Augstākās padomes funkcija. Mēs esam augstākā likumdevēja un lēmēja institūcija, kurai ir par to jāatbild. Valdībai ir jāatskaitās mums, bet ne Saeimai.

Un tāpēc arī Budžeta komisijas priekšlikums, kuru es paudu mūsu kopējā sēdē, bija, ka ir jāveido komisija, protams, iesaistot Valsts kontroles pārstāvjus, attiecīgo banku institūciju ekspertus un speciālistus šo problēmu izvērtēšanai. Šeit es uzsveru ? politiski neitrālus, neieinteresētus Augstākās padomes deputātus. Mēs šo jautājumu izvērtējām Budžeta komisijas sēdē, un mums ir pat konkrēts lēmums par Budžeta komisijas pārstāvniecību, ja šāda parlamentāri vadīta komisija tiktu izveidota. Šie jautājumi, mūsu skatījumā, Budžeta komisijas skatījumā, ir parlamenta jautājumi, mūsu Augstākās padomes jautājumi. Protams, ar attiecīgu ekspertu piesaistīšanu.

Kad es skatos dokumentu Nr.526, ko mēs skatīsim pēc tam, par valdības uzdevumiem valsts īpašuma sagatavošanā nodošanai 5.Saeimai, tad jāsaka, ka zināmā mērā tas sasaucas arī ar šo dokumentu, kur 1.punktā ir teikts: "Uzdot Ministru padomei mēneša laikā iesniegt Augstākajai padomei pilnīgus un precīzus pārskatus par stāvokļa uz šā gada 1.jūniju..." Tātad Augstākajai padomei. Un tālākās funkcijas ir Augstākās padomes funkcijas nodot Saeimai. Visa dokumentācija un faktiski valsts objektīvā stāvokļa inventarizācija. Tāpēc man nav saprotams, kāpēc attiecībā uz vienu jautājumu, kas ir ne mazāk svarīgs kā 626.dokumentā atspoguļotais... Šis jautājums tiek uzdots praktiski valdības komisijai ? kopā ar Valsts kontroli faktiski pārbaudīt pašai savu darbību un to izvērtēt.

Es domāju, ka šinī situācijā mums tomēr būtu jāizvērtē arī Budžeta komisijas viedoklis par parlamentāras komisijas izveidi, pieaicinot neitrālus ekspertus, speciālistus un, protams, attiecīgo valdības institūciju pārstāvjus.

Kā atbildētājs par šo procesu un par pieņemtajiem lēmumiem katrā gadījumā es varu tikai nobeigumā teikt to: cik ļoti daudzsološa un atbilstoša tirgus ekonomikas pamata konceptuālajām nostādnēm bija mūsu sadarbība ar Oša kunga vadīto komisiju, tik tā absolūti bezperspektīva un bez jebkādas tālākas norises noritēja pēc tam, kad šīs komisijas vadību pārņēma premjerministrs. Un jāsaka, ka tas bija arī viens no iemesliem, kāpēc es atļāvos uzlikt savu parakstu neuzticības izteikšanai likumprojektam Godmaņa kungam, jo nav ne argumentācijas, ne finansiāli ekonomiska pamatojuma šo lēmumu realizācijai konkrētajā dzīvē. Un tāpēc man ir priekšlikums atbalstīt iesniegto lēmuma projektu, bet tikai ar vienu piebildi jau Budžeta komisijas vārdā, proti, izveidot parlamentāru komisiju, kurā praktiski tiktu iekļauti gan mūsu Augstākās padomes deputāti, gan mums vajadzīgie eksperti, un šo jautājumu atlikt izlemšanai nākamnedēļ pirmdien, lai kopā ar Budžeta komisiju, ar Ekonomikas komisiju sagatavotu konkrētus priekšlikumus atbilstoši mūsu Budžeta komisijas lēmumam, kuru es jau paudu trīs nedēļas atpakaļ.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs par tālāko procedūru tad, ja? Lūdzu. Vai debatēs? Par lēmuma projektu. Jā, lūdzu! Tā kā debatēs vairāk nav, tad mēs apspriežam lēmuma projektu un sākam ar preambulu. Pirmais priekšlikums bija to svītrot. Silāra kunga priekšlikums.

O.Kehris: Es varbūt gribētu vispirms pateikties tiem, kas ierosināja redakcionālus un citus būtiskus labojumus, pateikties arī par to, ko teica Ozola kungs. Es domāju, ka jautājumu par kādas vēl īpašas komisijas radīšanu, kas to uzraudzītu vai pārraudzītu, mēs varētu skatīt, ja apspriestu jau nākamo jautājumu ? par valdības uzdevumiem valsts īpašuma sagatavošanai Saeimai.

Mēs nupat diskutējām, ka kopējais ārējais parāds varētu būt līdz 300 miljoniem ASV dolāru. Šeit ir runa par 37. Vai ir vajadzība šim vienam radīt kādu īpašu komisiju, kas vēl to pārbaudītu? Es ļoti tomēr to apšaubu. Ja ir vispār nepieciešams, tad šī diskusija par kādu komisiju būtu cita lēmuma projekta, varbūt tieši nākamā lēmuma projekta jautājums. Bet visā pārējā es tik tiešām Ozola kungam pilnīgi piekrītu.

Tādējādi, ja tā var teikt, mūsu redakcijas komisijas priekšlikums būtu piekrist tam, ka tiktu svītrota konstatācijas daļa. Tālāk jau 1.punktu precizēt ar to, ka aiz vārdiem "republikas valdības komisija" liktu iekavās to, kas bija preambulā, proti, ka "izveidota ar Ministru padomes 1993.gada 22.aprīļa lēmumu Nr.197", lai šeit tomēr būtu pilnīga skaidrība.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu?

O.Kehris: Par kādu komisiju ir runa, jo tik tiešām te bija viena komisija sākumā, ko vadīja Oša kungs, pēc tam Godmaņa kungs? Tāpēc lai būtu šeit skaidrība.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot par 1.punktu ar šo papildinājumu? Neviens neprasa. Paldies.

2.punkts.

O.Kehris: 2.punktā praktiski mums nebūtu redakcionālu iebildumu. Es nedomāju, ka tas ir ļoti būtiski. Ja kāds principiāli uzskatītu, ka tas ir jāsvītro, mēs varētu to arī apsvērt. Bet tomēr, kad apspriedām komisijā, mēs uzskatījām, ka komisijai ir jāturpina darbs, bet tikai šī uzraudzība pār izdalītajiem kredītiem. Arī Valsts kontrolei varētu tikt dots šāds...

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi? Neviens neuzstāj. "Minētajai komisijai"?

O.Kehris: Jā, es atvainojos, Silāra kungs, "minētajai komisijai".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds prasa balsošanu par šo punktu? Nē. Paldies. 3.punkts.

O.Kehris: 3.punktā redakcionāli pēc vārdiem "Latvijas Bankai" norādīt termiņu "nedēļas laikā".

Priekšsēdētājs: Nedēļas laikā. Deputātiem ir kādi papildinājumi?

O.Kehris: Acīmredzot šeit varētu lietot tomēr, ka tas stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi.

Priekšsēdētājs: Papildināt ar 4.punktu, ka stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi. Ja deputātiem citu priekšlikumu nav, tad par šo dokumentu Nr.632 šajā redakcijā (es lūgtu Kehra kungu attiecīgi to sagatavot) balsosim 1.jūnijā.

O.Kehris: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums ? "Par valdības uzdevumiem valsts īpašuma sagatavošanā nodošanai 5.Saeimai".

Špoģa kungs, lūdzu!

K.Špoģis: Godātie kolēģi, Ekonomikas komisija un Budžeta komisija kopīgi piedāvā jūsu ieskatam šo īso lēmuma projektu ? 626.dokumentu, kura būtība ir par valsts īpašuma un valsts nacionālās bagātības sagatavošanu nodošanai Saeimai. Vismaz četru veidu informatīvus materiālus vajag, lai varētu šo lietu realizēt. Ir mēģināts to iestrādāt šajā likumprojektā. Tātad 1.punkts ir par iekšējo valsts parādu, par iekšējiem pašvaldību parādiem, tālāk 1.3. ? par valsts parādniekiem, lai būtu pilnīgs pārskats, par pašvaldību parādniekiem, lai būtu pilnīgs pārskats. Un 1.5 ? par ārējo valsts parādu. 1.6. ? par valsts uzņēmumu parādiem un garantijām.

Un 2.punktā tātad, lai būtu arī skaidrība par to, kur atrodas valsts nacionālā bagātība, daļa no nacionālās bagātības, tātad konti ārvalstīs un Latvijas bankās un valsts institūciju konti, valsts uzņēmumu un organizāciju konti. Un tāpat 2.3. ? pilnīgs pārskats par trijos gados notikušajām izmaiņām nacionālo bagātību kopumā, par visu struktūru izvērstā veidā.

Šādas četras informācijas grupas komisija piedāvā, lai valdība sagatavotu. Mēneša laiks sagatavošanai, kurā tas būtu pēc stāvokļa uz 1.jūniju, par ko šeit jau Ozola kungs runāja. To tad iesniegtu Augstākajai padomei, šeit attiecīgie eksperti un attiecīgā komisija, kuru nupat izskatījām, varētu izanalizēt, pārbaudīt precīzi, un Augstākā padome sagatavotu kā pienākas un 6.jūlijā nodotu Saeimai. Ja jūs varētu, cienījamie kolēģi, izteikt savus priekšlikumus un iesniegt arī savus konkrētos priekšlikumus, varētu līdz nākamajai otrdienai šo jautājumu sagatavot.

Priekšsēdētājs: Jautā Ozola kungs.

I.Ozols: Cienījamais Špoģa kungs, vai jūs neuzskatāt, ka šeit prasītos arī 3.punkts, kas noteiktu konkrēto atbildību, kura institūcija, kura Augstākās padomes institūcija būtu atbildīga par šīs informācijas apkopošanu un nodošanu 5.Saeimai?

K.Špoģis: Varētu tāds būt, to sasaistot ar iepriekšējo jautājumu.

I.Ozols: Paldies.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs.

L.Muciņš: Vai tikai Ministru padomei? Vai arī valsts bankai nebūtu jāziņo par disbalansiem un līdz ar to nenoregulētiem tirdznieciskajiem maksājumiem, kas izveidojušies?

K.Špoģis: Godīgi sakot, es gaidīju šo jautājumu. Varbūt jums ir taisnība.

L.Muciņš: Vismaz valsts bankas izdalītajā atskaitē ir redzams, ka tā atzīst 6 miljardu krājumu "naudas vagonu" lietā. Mēs redzam, ka 12 miljardi bija disbalanss rubļos pagājušā gada jūlijā.

K.Špoģis: Es piekrītu, ka tas tā varētu būt. Faktiski vajadzētu būt, ka bankai ir sava sistēma, pārbaudes sistēma visā pasaulē.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Nav. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nav. Tātad, Špoģa kungs, es sapratu tā, ka jūs gaidāt vēl no deputātiem priekšlikumus. Ja būs rakstiski priekšlikumi, tad mēs apspriedīsim šo lēmuma projektu otrdien jau kā lēmuma projektu bez debatēm pa punktiem. Vai arī mēs varam apspriest šobrīd?

Tātad par 1.punktu deputātiem priekšlikumu nav. Un neviens neprasa balsot. Par 2.punktu arī nav. Ir tikai priekšlikums papildināt ar "Latvijas Banku", un tas tiks iesniegts uz otrdienu. Un vēl Ozola kunga priekšlikums.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es gribētu atgādināt, ka mēs pagājušā gada novembrī pieņēmām lēmumu, ka valdībai jāiesniedz kopā ar Latvijas valsts budžeta izpildes pārskatu atskaites informācija par valsts īpašumu stāvokli. Tā kā mēs neesam saņēmusi šo informāciju no valdības, uzskatu, ka arī šis jautājums šeit jāpievieno klāt, lai mēs varētu nodot nākamā sasaukuma Saeimai.

K.Špoģis: Tas ir iekšā. Tas aptver visu, gan lietišķos materiālus, gan finansēšanas kontus ārzemju bankās un visu...

I.Ozols: Paldies, tad es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs.

L.Alksnis: Es atvainojos, Špoģa kungs, vai jūs tomēr nevarētu tuvāk paskaidrot, ko jūs domājat 2.3.punktā, kur ir pieprasīts pārskats par Latvijas Republikas nacionālo bagātību? Kas tā ir par nacionālo bagātību? Vai šeit ir arī zeme vai citi nekustamie īpašumi?

K.Špoģis: Viss. Viss, kas, pēc statistikas metodikas, tiek ieskaitīts nacionālajā bagātībā: nekustamais īpašums un viss, kas tur ir. Visa tā struktūra gan pēc īpašuma veidiem, gan pēc materializētajām uzskaitēm.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, tātad mēs esam apsprieduši šo lēmuma projektu, akceptējuši 1.un 2.punktu, jo neviens neprasa balsot par to. Un nākamajā otrdienā lēmumā parādās 3.punkts "Par Latvijas Banku". Ja būs vēl kāda deputāta iesniegums, tad to arī apspriedīsim. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ? "Par komisijas izveidošanu 400 miljonu ASV dolāru vekseļdarījuma izvērtēšanai". Dokuments šodien iebalsots darba kārtībā, numura nav. Lūdzu, Kehra kungs! Ir, es atvainojos, man ir oriģināls. 630.dokuments.

O.Kehris: Dokuments Nr.650.

Priekšsēdētājs: 650. Es atvainojos, godātie kolēģi! Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātie kolēģi! Šis lēmums, proti, lēmums par komisijas izveidošanu 400 miljonu ASV dolāru vekseļu darījuma izvērtēšanai, ir radies Ekonomikas komisijā, lai gan, ja teiktu pilnīgi atklāti, mēs to gatavojāmies vēl apspriest rītdienas komisijas sēdē. Mēs bijām komisijā izdiskutējuši paši šīs idejas un atbalstījuši, ka ir nepieciešams to darīt, bet, teiksim, pašu tekstu un komisijas sastāvu mēs bijām domājuši apspriest vēl nākamajā komisijas sēdē. Ņemot vērā to situāciju, kāda šeit veidojas, mēs lūdzam to ietvert jau šodienas darba kārtībā.

Tātad, kā redzat, šis nav garš likumprojekts, bet tā doma ir, ka ne jau vairs izmeklēt, jo mēs ceram, ka savu izmeklēšanas darbu pabeigs vismaz divas institūcijas. Viena no tām ir valdības komisija, ko vada Andrējevas kundze. Mani viņa šodien informēja, jo viņai ir uz 130 lappusēm gatavs materiāls, kur ir visi protokoli, kas ir pieejami, visi sūtītie faksi, dokumenti. Tātad šī komisija ir praktiski, kā viņa teica, darbu, kas bija jāpabeidz līdz 27.datumam, beigusi, un šis materiāls būtu. Šī komisija vēl sagatavos savu atzinumu vai slēdzienu.

Un otrs. Ceram, ka prokuratūra... Vismaz arī Ekonomikas komisija ir vērsusies pie prokuratūras, par to ir bijusi informācija arī presē. Prokuratūra dara savu darbu, un, ja ir nepieciešams, tā būs piesaistījusi Interpolu vai citas līdzīgas institūcijas. Tādējādi tā izmeklēšana jau būtu tā puse, kas jau ir darīta.

Bet šīs komisijas, kura ir minēta šajā lēmuma projektā, uzdevums būtu izvērtēt šo darījumu, kas ir ļoti liels darījums Latvijas tautsaimniecībai ? 400 miljoni ASV dolāru. Izvērtēt tātad un sagatavot priekšlikumus Saeimai likumdošanas jomā, likumu īstenošanā dzīvē, valsts ierēdņu uzraudzīšanas politikā, valsts darba organizēšanā, lai šā darba rezultātā mēs sekmētu to, ka atgūtu un celtu uzticību Latvijas Republikai pasaules finansu sabiedrībā.

Es vēl paskaidrotu to, ka, tiekoties ar diplomātiem, ar ārzemju žurnālistiem, diemžēl tā, kā tas ir bijis apgaismots, var rasties iespaids vai arī rodas iespaids, ka var būt, ka, teiksim, visas augstākās amatpersonas valstī tā vai citādi ir bijušas saistītas ar šo lietu. Var rasties iespaids, ka mēs negribam varbūt pietiekami dziļi izmeklēt šo lietu. Lai gan es uzsvērtu, ka ne jau varbūt tik daudz izmeklēšana ir svarīga, kā izdarīt secinājumus sev, lai līdzīga lieta vairs nekad nerastos un nevarētu atkārtoties. Un tas ir saistīts gan ar likumdošanu, gan ar to, ka mums principā nav šīs valsts maksājumu bilances, kāda tā ir citās normālās valstīs. Mēs tikai tagad, teiksim, ar diezgan grūtu darbu komisijā panācām vairāk vai mazāk pieņemamu ziņojumu par valsts iekšējiem un ārējiem parādiem. Mums nav pilnīgas garantijas, ka nav vēl kādas valsts amatpersonas vai valdības locekļa parakstīti kādi dokumenti vai garantijas kaut kur citur ārzemēs.

Tādējādi citās valstīs tā varētu būt, teiksim, būtībā karaliskā komiteja, kas izdarītu šos secinājumus. Šeit acīmredzot tā būtu jāveido tā vai citādi Augstākajai padomei. Un šajā lemjošajā daļā tātad ir fiksēts, ka ? uzdot Augstākās padomes priekšsēdētājam, jo mēs nepaspējām stādīt jums priekšā... Varbūt arī, ka tas būtu labāk, ja to varētu darīt, teiksim, viena persona. Tātad mēs minam, ka ? izveidot komisiju trīs līdz piecu cilvēku sastāvā, iekļaujot tajā kvalificētus juristus, finansistus ar augstu uzticības kvorumu valstī. Tā kā tā tiktu veidota pašlaik, tad mēs uzskatījām, ka labāk būtu un svarīgāk būtu, ja te būtu personas, kuras nav iesaistītas pirmsvēlēšanu politiskajā cīņā. Noteikti viņu starpā nevar būt cilvēki, kas ir valdībā vai tai pakļautajās institūcijās. Mēs domājam, ka ir vēlams, ka varbūt arī pat deputāti. Lai gan principā deputāti, kuri nav iesaistīti politiskajā cīņā, varētu teorētiski arī būt. Mēs domājam, ka būtu ļoti labi, ja šeit būtu kāds no juristiem. Mēs apsvērām profesora Torgāna iespējamo kandidatūru. Varētu būt Rubesa kunga kandidatūra ? no Latvijas Bankas padomes, kuram ir zināma pieredze šāda līmeņa jautājumos. Varētu tikt apsvērtas vēl kādas kandidatūras. Bet pēc šā mūsu projekta Augstākās padomes uzdevumā un ar tās akceptu šādu komisiju izveidotu valsts galva.

Tas man ir viss par šo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus! Ozola kungs.

I.Ozols: Cienījamais Kehra kungs! Vai jūs neuzskatāt, ka lemjošajā daļā pašreizējā mirklī ir faktiski mērķis tikai izveidot Augstākās padomes komisiju trīs līdz piecu cilvēku sastāvā un ka ir noteikti tie kritēriji, pēc kuriem viņi būtu atlasāmi, bet nav formulēta šīs komisijas konkrētā funkcija, uzdevumi un tas, kam viņai jāiesniedz atskaites informācija. Tajā pašā laikā ievadā jums ir teikts: "nolūkā objektīvi izvērtēt vekseļu darījumu". Varbūt lemjošajā daļā arī vajadzētu noformulēt, kas šai komisijai ir jāveic, kādā termiņā tas ir jāveic un kam ir jāiesniedz šī informācija?

O.Kehris: Paldies. Varbūt te tiešām būtu juridiski jāsakārto, lai gan speciālisti konsultējās ar Juridisko pārvaldi šā lēmuma sagatavošanas gaitā. Kam ir jāiesniedz, tas ir minēts tajā sākumdaļā, proti, Saeimai. Mēs domājām, ka mums nevajadzētu varbūt milzīgus rāmjus uzlikt šai komisijai. Ja tā ir pietiekami autoritatīva, es domāju, ka tā principā pati varētu lemt. Bet būtība ir pateikta ? izvērtēt vekseļu darījumu un sagatavot priekšlikumus Saeimai. Mēs domājam, ka šajos vārdos ir pateikta tā būtība. Ja to ir nepieciešams varbūt pārcelt uz lejas daļu...

I.Ozols: Noteikti...

O.Kehris: ...tad mums te nav nekādu iebildumu, tas būtu vienkārši. Juridiskā pārvalde to droši vien varētu sagatavot.

I.Ozols: Attiecībā uz komisijas sastāva noteikšanu mēs Budžeta komisijā, kad šo jautājumu vērtējām, konsultējāmies arī ar Latvijas Bankas prezidentu Repšes kungu par Latvijas Bankas pārstāvniecību, ja šāda komisija tiktu veidota. Latvijas Bankas prezidents Repšes kungs ieteica Klausa kungu kā potenciālu kandidatūru šādas komisijas sastāvā. Tas ir informācijai, jo mēs šo jautājumu Budžeta komisijā jau apspriedām.

O.Kehris: Es domāju, ka to tiešām varētu izlemt tas, kas sastādītu un apstiprinātu šo komisiju. Jautājumā par Klausa kungu es visādā ziņā atbalstītu viņu kā profesionālu un līdzīgu, bet mēs zinām tomēr, ka Klausa kungs saņem algu no ASV Finansu ministrijas, viņš ir citas valsts algots darbinieks un viņš nevarēja būt Latvijas Bankas padomes loceklis šā iemesla dēļ. Viņš dara ļoti daudz un ļoti vajadzīgu darbu, bet principā viņš konsultē no citas valsts mūsu banku, viņam nevar būt... Viņam ir atbildība dot padomus, bet viņam nav tiesību pieņemt lēmumus. Šā iemesla dēļ es varbūt drusku apšaubītu, tikai no šā aspekta. No profesionālā aspekta tas būtu ļoti vēlams.

Priekšsēdētaja: Paldies, Ozola kungs, pie mums no vietas tā nedebatē.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Par preambulu. Man ir jautājums, vai te tomēr nevajadzētu norādīt, kā darījums tas ir. Šeit ir teikts, ka "nolūkā objektīvi izvērtēt vekseļu darījumus". Vai šeit nevajadzētu norādīt, ka "Latvijas Investīciju bankas un valdības" vai kā? Citādi šeit ir jautājums, kā darījumu tad izvērtēt. Ja jau jums ir zināms darījums, tad taču kāds ar to darījumu ir nodarbojies! Kas tad ar to darījumu ir nodarbojies?

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs saka, ka "plaši pazīstamo darījumu".

O.Kehris: Man bija bail. Tikko mēs uzrakstītu kaut ko vienu, vai mēs būtu pateikuši precīzi? Tāpēc mēs to atstājām, bet varētu būt... Bet tādā gadījumā... Redziet, izmeklēšana it kā vēl nav pabeigta. Vai mēs varam teikt? Tas jau nav tikai laikam Investīciju bankas.

I.Silārs: Tad vai tas drīzāk nebūtu jāformulē kā "nolūkā objektīvi izvērtēt darījumu ar 400 miljonu ASV dolāru vekseļiem"? Respektīvi, formulēt tā, lai būtu saprotams, par ko runā.

O.Kehris: Jā, mēs labprāt.

I.Silārs: Tad otrs jautājums. Vai jūs nedomājat pie konstatējošās daļas, ka pareizāk tomēr būtu uzdot Prezidijam nekā Augstākās padomes priekšsēdētājam? Prezidijs strādās nepārtraukti. Vai nu tas būtu...

O.Kehris: Man nav principiālu iebildumu. Vienīgi, zinot šo darba veidu, es domāju, ka ātrāk to nu ir... Norādot mēs jau dodam šeit diezgan lielus un precīzus rāmjus. Šeit tomēr kādam tas ir jārunā un ir jādara ar iespējamiem komisijas locekļiem. Mēs pieņēmām, ka varbūt būtu vienkāršāk un ātrāk, ja to izveidotu pats priekšsēdētājs. Bet man nav principiālu... Es vienkārši kā Prezidija loceklis stādos priekšā, ka tad droši vien atkal sanāks Prezidija sēde, tā kādam to uzdos Prezidijā... Principiāli nav, bet ja...

Priekšsēdētājs: Ja Silāra kungs uzstāj, tad mēs varam likt šo jautājumu uz balsošanu.

I.Silārs: Jā, es vienkārši tā domāju, man ir žēl Gorbunova kunga, viņam tāpat padomi būs vajadzīgi, Prezidija locekļu padomi šajā jautājumā.

O.Kehris: Viņš vienmēr var izmantot padomus, bet viņam ir atbildība par to, ka tas tiek darīts un izdarīts. Ja jūs varat mani pārliecināt... Bet tas nav principiāli.

I.Silārs: Jā un tad es tomēr vēl gribu turpināt Ozola kunga izteikto domu. Vai šeit līdz ar to tomēr netrūkst viena punkta? Viens punkts ir pats par sevi par spēkā stāšanos, bet vai netrūkst viena punkta ? līdz kuram laikam un kam sniegt šo atzinumu? Šeit tiek vienkārši uzdots izveidot komisiju, kura ar kaut ko nodarbosies. Un vairāk nekas.

O.Kehris: Nē, nu tā nav... Ja var, tad es atbildētu. Kam, tas ir noteikts ? Saeimai. Līdz kuram laikam, to varētu minēt. Teiksim, kādu 1.augustu. Kam, tas ir minēts. Es domāju, ka Saeima to varētu paprasīt, un arī komisija būtu ieinteresēta to iesniegt. Ja jums ir priekšlikumi par termiņiem, tad to varētu skatīt, bet kam, tas ir norādīts. Šos priekšlikumus par termiņiem mēs labprāt varētu iekļaut.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs.

L.Alksnis: Mans jautājums ir zināmā kontekstā ar Silāra kunga jautājumu. Vai ar šo priekšlikumu jūs zināmā mērā nenoveļat atbildību no savas komisijas? Klausoties jūs, es te sapratu, ka jums ir zināmas kandidatūras, kuras jūs būtu ar mieru ieteikt. Bet es redzu tomēr tādu zināmu svārstīšanos jūsu nostājā. Tajā pašā laikā jūs gribat to uzlikt par pienākumu mūsu priekšsēdētājam vai labākajā gadījumā saskaņā ar Silāra kunga priekšlikumu Prezidijam. Mans priekšlikums tomēr būtu tāds, ka līdz 1.jūnijam (es uzskatu, neviens labāk nevar pazīt, teiksim, speciālistus šajos ekonomiskajos jautājumos, kā jūs kā šīs komisijas priekšsēdētājs) jūs varētu nākt ar šo trīs līdz piecu cilvēku kandidatūrām. Es arī viņus gribētu kā deputātus redzēt. Lai tad viņi ir tie cilvēki, kas šo uzdevumu veic. Un kāpēc mēs nevarētu 1.jūnijā šo komisiju pēc jūsu komisijas ieteikuma apstiprināt? Kāpēc jūs tomēr aizejat prom no atbildības?

O.Kehris: Paldies jums par jūsu uzticību. Mūsu priekšlikums šeit bija, ka Augstākā padome uztic to izveidot. Diez vai būtu pareizi, ja Augstākā padome to uzticētu izveidot kādai no komisijām. Šeit tomēr prasītos, ka tā ir valsts pirmā amatpersona vai Prezidijs. Redziet, ļoti grūti ir prognozēt, cik ilgi un kā mēs strādāsim, jūs saprotat. Tāpēc mēs jau varētu mēģināt šīs personālijas sastādīt, ja mēs zinātu, ka mums ir laiks. Bet bija iespējams, ka mēs šodien liekam punktu. Tāpēc tā tas ir...

L.Alksnis: Kehra kungs, es sapratu, ka mēs vēl vienu plenārsēdi strādāsim. Mums ir nedēļa laika. Tad šo komisiju izveidotu šī pati Augstākā padome, pēc jūsu ieteikuma. Kas mums to liedz darīt? Neviens mums to neliedz darīt. Es gribētu lūgt priekšsēdētāju par tādu priekšlikumu nobalsot.

O.Kehris: Ja tas ir vairākuma viedoklis, mēs varētu to darīt. Tas būtu, protams, papildu darbs, bet es domāju, ka mēs kandidatūras varētu saskaņot. Vienīgi tad vienmēr ir diskusijas par... Ir iespējams iet šādu ceļu, lai gan mēs domājam, ka... Ja arī, teiksim, valsts galva grieztos pie viena vai otra cilvēka, es domāju, ar ļoti augstu uzticības votumu valstī, es varbūt visus neminēju, viņi noteikti piekristu strādāt šajā komisijā.

Priekšsēdētājs: Komisiju locekļiem būs jānāk uz Augstāko padomi, jāstādās priekšā, un mēs par viņiem balsotu. Viņi vienkārši uz šejieni nenāks. Viņiem nav tādu pienākumu.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Man liekas, ka epizode ar 400 miljoniem dolāru ir tikai viena no epizodēm, kas ir saistīta ar diezgan svarīgām mūsu valsts problēmām, kas nav atrisinātas. Vai tāpēc jums neliekas, ka tikai vienas šīs epizodes minēšana nozīmē pašas komisijas darbības ierobežošanu? Starp citu, man prātā arī šodienas presē minētā epizode ar garantijām par 11,7 miljoniem vācu marku Nacionālās operas remontam. Arī tur vispār ir radušies dažādi sarežģījumi. Varbūt tādēļ šajā vietā līdzās epizodei par 400 miljoniem dolāru pievienot, teiksim, arī vairākas citas epizodes saistībā ar ārvalstu kredītu garantijām, vai kaut ko citu šādā garā, lai neierobežotu komisijas pilnvaras un informāciju, kādu tā varētu pieprasīt un saņemt./

O.Kehris: Jebkurš aizņēmums, jebkura nopietna finansiālā darbība jebkurā gadījumā ir saistīta ar valsts kopējo ekonomisko politiku. Šodienas presi es neesmu iepazinis, jo studēju Augstākās padomes materiālus, bet es nedomāju, ka mums vajadzētu kaut ko paplašināt. Šis ir viens un ļoti konkrēts gadījums. No viena konkrēta precedenta ir nepieciešams izdarīt ļoti konkrētus secinājumus un kaut ko iemācīties. Tāpēc, savelkot visu kopā, manuprāt, no tā mēs tikai zaudētu, nevis iegūtu. Jo jautājums jau ir par to, lai neatkārtotu kļūdas. Muļķi ir ne jau tie, kas nekļūdās, bet tie, kas nemācās no savām kļūdām. Un mums būtu jāizdara secinājumi, lai mēs nekad vairs neko tādu nepieļautu un lai būtu garantijas tam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es nevaru likt uz balsošanu kaut ko šādā garā, kā izteicās Zaļetajeva kungs. Tātad mums ir jāizšķiras. Vai Silāra kungs pieprasa balsojumu? Jā. Varbūt kāds vēlas runāt debatēs, pirms mēs apspriežam? Debatēs neviens pierakstījies nav.

Tātad pirmais. Vai Silāra kungs uzstāj uz balsojumu, ka tas tiek uzdots Augstākās padomes Prezidijam? Tātad divi balsojumi. Pirmais balsojums Prezidijam. Otrais ? priekšsēdētājam. Kurš no balsojumiem saņem vairākumu, tas arī tiek fiksēts.

Lūdzu, Muciņa kungs, par motīviem!

L.Muciņš: Par motīviem. Juridiski precīzi, korekti un saskaņā ar mūsu likumiem būtu uzdot to nokārtot Prezidijam, tādēļ...

O.Kehris: Es domāju, ka te ir citi komisijas locekļi klāt. Ja viņi neiebilst, tad es varētu piekrist, lai mēs šeit lieki nebalsotu. Es domāju...

Priekšsēdētājs: Kehra kungs piekrīt. Paldies.

Otrs. Vai Alkšņa kungs uzstāj uz balsojumu, ka Augstākajai padomei ir jāpieņem speciāls lēmums, tātad šis lēmums ar konkrētiem uzvārdiem? Tātad tas ir alternatīvs variants.

O.Kehris: Es tiešām domāju...

Priekšsēdētājs: Ja tas ir alternatīvs variants, tādā gadījumā to vajadzētu iesniegt faktiski rakstiskā veidā. Tātad mums jābalso par to, kādu dokumentu mēs ņemam par pamatu, vai Alkšņa kunga ierosināto, bet neeksistējošo dokumentu, ka Augstākā padome pieņem lēmumu par visiem komisiju locekļiem, vai arī, tagad pieņemot lēmumu, tas tiek uzdots Augstākās padomes Prezidijam. Mums ir viens projekts. Alkšņa kungs, ja jūs ļoti uzstājat, es, protams, varu tomēr likt balsot, ka Augstākā padome to izlemj, bet tas tā jocīgi būs. Paldies.

Tātad, ja vairs nekādu priekšlikumu nav, tad šis dokuments ar attiecīgajām izmaiņām, kuras ierosināja Silāra kungs un kurām piekrita Kehra kungs par Prezidiju, tiek sagatavots balsošanai uz 1.jūniju.

O.Kehris: Ja tikai drīkstētu par termiņiem. Vai tomēr jūs uzstātu un, ja būtu nepieciešams, tad ? kādu norādīt, jo tas bija vienīgais jautājams, lai mums nebūtu diskusiju 1.jūnijā? Kam, tas ir norādīts, bet - kādā termiņā?

Priekšsēdētājs: 1.augusts? Tāds tika izteikts.

O.Kehris: Vai varētu atstāt bez termiņa? Kā jūs uzskatītu?

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka varētu atstāt, Kehra kungs, bez termiņa, jo Saeima pati pieprasītu tādā gadījumā vajadzīgajā brīdī.

O.Kehris: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs varam balsot par to 1.jūnijā. Nekas neliedz Alkšņa kungam tiesības iesniegt alternatīvu projektu kaut ar visām kandidatūrām.

Nākamais ? par maizīti. Krūmiņa kungs, lūdzu, tribīnē. Maizes ražošanas uzņēmumu privatizācija. Otrais lasījums.

R.Krūmiņš: Godājamie kolēģi, es aicinu visus paņemt dokumentu Nr.641, kurā ir redzams otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts. Laikā starp pirmo un otro lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu ne no deputātiem, ne no kādām citām personām, taču ir izdarīti vairāki redakcionāli grozījumi pēc pašas komisijas iniciatīvas. Taču tie faktiski neko nemaina šajā likumprojektā, izņemot tikai tīri redakcionālas lietas.

Priekšsēdētājs: Paldies, Krūmiņa kungs! Vai nevienam no deputātiem nav nekādu priekšlikumu papildus? Tādā gadījumā balsosim par šo dokumentu otrajā un galīgajā redakcijā lasījumā 1.jūnijā.

R.Krūmiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais ? par statistiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Černaja kungs!

R.Černajs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atkārtoti jūsu izskatīšanai ir likumprojekts "Par statistiku", dokumenta Nr.632. Tas ir 2.lappusē iekšpusē noslēpies. Nevis šis lēmums, bet aiz šā lēmuma turpinās likums par statistiku.

Šis likumprojekts netika pieņemts trešajā lasījumā un tāpēc tas tiek iesniegts atkārtoti. Praktiski nav citu priekšlikumu, kā tikai tie, kas ir dokumentā Nr.407 un ko arī komisija uzskata, ka būtu jāieliek, tas ir, pie 23.panta ? par statistikas darbinieku atbildību. Tātad mainās šī redakcija tā, kā ir priekšlikumu tabulā, ka statistikas darbinieki var tikt saukti pie atbildības Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Tātad tas priekšlikums ir ņemts vērā?

R.Černajs: Tas priekšlikums nebija ņemts vērā tad, kad mēs balsojām. Iespējams, ka tieši tāpēc arī šis likums netika pieņemts. Tagad tas ir. Mēs to iesakām tādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mums ir otrais lasījums. Tātad jāskata pa pantiem. Bet, tā kā šeit nav neviena priekšlikuma, tad es gribētu jautāt, vai kādam ir par kādu no pantiem speciāli papildu priekšlikumi, par kuriem būtu jābalso? Paldies. Ja tādu nav, tādā gadījumā balsosim par likumprojektu kopumā 1.jūnijā.

Tātad 13.darba kārtības jautājums ? apgrozījuma nodoklis.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka no rīta mēs praktiski iebalsojām iztrūkstošo jautājumu, dokumentu Nr.625, proti, par grozījumiem likumā "Par apgrozījuma nodokli" trešajā lasījumā. Manuprāt, būtu loģiski izskatīt vispirms šo jautājumu un tad ķerties pie dokumenta Nr.623.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Kodoliņš: Tātad dokuments Nr.625. Šis ir jautājums par komunālajiem maksājumiem. Šeit tika izdarīts iepriekšējā reizē viens balsojums, tātad tika izsvītrota elektroenerģija. Citi grozījumi likumprojektā nav izdarīti un tas ir saglabājies tā, kā mēs par to nobalsojām otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir vēl kādi priekšlikumi? Vai kāds pieprasa balsojumu tūlīt? Ja ne, tad faktiski mēs par to varam balsot 1.jūnijā.

A.Kodoliņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kodoliņa kungs. Ja iebildumu nav, tad tā arī rīkosimies.

A.Kodoliņš: Tad būtu jāizskata arī lēmums par šā likuma spēkā stāšanos. Šeit ir divi punkti, kas nosaka, ka likums stājas spēkā ar 1.jūniju, un 2.punkts, kas regulē šīs attiecības periodā no 2.maija līdz 1.jūnijam.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi? Kāds vēlas debatēs runāt? Kāds vēlas izteikties par motīviem? Ja iebildumu nav, arī šis dokuments uzskatāms par apspriestu un balsojams 1.jūnijā.

Nākamo, lūdzu!

A.Kodoliņš: Likumprojekts "Par apgrozījuma nodokli". Iesniedza valdība. Tajā ir paredzēts ņemt apgrozījuma nodokli tieši uz robežas. Šajā likumprojektā ir veikti daži precizējumi. Būtiskākais no precizējumiem ir tas, ka ir noteikts šis 15 minimālo algu apjoms, no kura sāk pielietot šo apgrozījuma nodokli tām precēm, kuras ieved fiziskās personas. Iepriekšējā likumprojektā nebija skaitliski šis...

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem pieprasa par kādu no pantiem atsevišķu balsojumu? Nē. Paldies. Tādā gadījumā mēs par to arī balsosim otrajā un galīgajā lasījumā pirmajā datumā.

Kodoliņa kungs, arī šim likumam ir lēmums par spēkā stāšanos. Vai ir jautājumi par lēmumu un par likuma spēkā stāšanos? Neviens nevēlas runāt arī debatēs? Tātad arī par šo dokumentu balsosim 1.jūnijā.

Nākamais ? par grozījumiem valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtībā. Otrais lasījums.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Runa būs par 615.dokumentu, kur šis likums ir sagatavots otrajam lasījumam, un par 642.dokumentu, kurā ir to ministriju priekšlikumi, kas tika iesniegti pēc noteiktā termiņa un kas līdz ar to nav izskatīti komisijā. Pēc mana ieskata, tomēr deputātiem ar tiem ir jāiepazīstas, lai varētu izlemt ? atbalstīt vai neatbalstīt šos priekšlikumus. Tātad es tikai pavisam īsu informāciju. Deputātu priekšlikumi nav iesniegti, termiņā tika iesniegti un pieņemti daži Ekonomisko reformu ministrijas priekšlikumi, par pārējiem priekšlikumiem mēs panācām vienošanos, kādā veidā ar tiem rīkoties. Visā likumā Ministru padomes vietā ir likts vārds "valdība", lai šis likums nebūtu jāgroza uzreiz pēc Saeimas sanākšanas.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, vai šeit ir arī tādi labojumi, kuri ir variantos, par kuriem ir speciāli jābalso?

I.Ēlerts: Nē, variantos nav labojumu. Lai deputātiem būtu vieglāk orientēties, tas, kas likumā ir vispār mainīts vai nācis no jauna, un tas, kas ir radies pēc pirmā lasījuma, ir pasvītrots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā visi priekšlikumi 642.dokumentā ir iesniegti no ministrijām, tad par nevienu no tiem nav speciāli jābalso, jo tās ir organizācijas bez likumdošanas iniciatīvas tiesībām.

I.Ēlerts: Jā, taču es domāju, ka jebkurš no deputātiem var atbalstīt kādu no šiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Jā, bez šaubām. Vai 1.lappusē kādam no deputātiem ir kādi priekšlikumi, papildinājumi, speciāla vēlēšanās, par ko varētu balsot? 2.lappusē?

I.Ēlerts: 2.lappusē 2.2.1pantā ir jauna ceturtā daļa, pēc deputāta Simsona ierosinājuma. Tā ir ļoti pamatota, ka ir jāinformē zemes īpašnieks par viņa pirmpirkuma tiesībām.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi par 3.lappusi? 4.lappuse. 5.lappuse. Tātad mēs varam balsot otrajā lasījumā par likumprojektu kopumā?

I.Ēlerts: Jā, es pilnīgi piekrītu un tādēļ lūgtu iekļaut šīsdienas darba kārtībā un izskatīt arī divus lēmumus par šā likuma spēkā stāšanās kārtību, kas attiecas uz sertifikātu garantiju.

Priekšsēdētājs: Tātad vispirms nobalsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā, jo tam ir vajadzīgs trešais lasījums.

I.Ēlerts: Tā kā nebija nekādu grozījumu otrā lasījuma gaitā, es domāju, ka tas nav obligāti.

Priekšsēdētājs: Nē, Ēlerta kunga, formulējums ir nedaudz citādāks, jo otrajā lasījumā netiek akceptēts neviens no līdz tam iesniegtajiem grozījumiem. Mēs jau esam akceptējuši grozījumus, tādēļ šinī gadījumā trešais lasījums ir vajadzīgs.

I.Ēlerts: Nu labi, es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Tātad, lūdzu, par šo likumprojektu otrajā lasījumā. Balsosim. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 34 ? par, 1 ? pret, atturas ? 5.

Tagad mums ir tā, Ēlerta kungs. Mums ir otrais lasījums, bet mēs lēmumu apspriežam un parasti arī nākamo lēmumu pēc trešā lasījuma. Tātad to mēs varēsim izdarīt tikai 1.jūnijā.

I.Ēlerts: Katrā gadījumā tādā gadījumā es lūgtu cienījamos deputātus iesniegt iespējamos priekšlikumus kā likumam, tā arī abiem lēmumiem.

Priekšsēdētājs: Mēs, protams, varam, ja deputātiem nav iebildumu, apskatīt šos lēmumus, lai varētu pēc tam, akceptējot likumprojektu trešajā lasījumā, uzreiz arī tos akceptēt paketē, bet... Tomašūna kungs groza galvu, tādēļ atstāsim uz 1.jūniju. Paldies.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais ir par kultūras pieminekļu aizsardzību. Lūdzu! Ā... tāpēc Tomašūna kungs grozīja galvu, skaidrs!

A.Tomašūns: Dokuments Nr.622. "Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"". Tātad saņemti redakcionāli labojumi no Muciņa kunga. Es vienkārši varu aicināt laika taupīšanas nolūkos otrajā lasījumā nobalsot par šo lēmuma projektu, tas ir, likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Tātad ? likumprojektu. Vai deputātiem ir kādas izmaiņas šajā dokumentā?

A.Tomašūns: Atgriezīsimies 1.jūnijā pie galīgā balsojuma.

Priekšsēdētājs: Tātad galīgais balsojums 1.jūnijā. Paldies.

Piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem.

R.Marjaša: Dokumenta Nr.637. Tas ir otrais lasījums. Pēc pirmā lasījuma nekādi priekšlikumi nebija iesniegti. Bet komisija piedāvā 10.panta divus variantus. Runa ir par to, kas nosaka termiņu, cik ilgi nepilngadīgajiem ir jāuzturas mācību un pāraudzināšanas iestādē? Viens variants ir, ka šo lēmumu pieņem tiesa. Otrs variants ir, ka šo lēmumu pieņem mācību un pāraudzināšanas iestāde. Apskatieties, 10.pantā ir divi varianti! Vajadzētu šeit varbūt izšķirties par to.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim par variantiem. Vispirms variants, ka to izšķir tiesa.

R.Marjaša: Nē. Pirmais ir ? pāraudzināšanas iestāde.

Priekšsēdētājs: Pāraudzināšanas iestāde. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Likumdošanas komisija ļoti uzmanīgi un rūpīgi apsprieda tieši šā likumprojekta 10.pantu un arī vispār šo jautājumu tādā aspektā, vai tas ir vai nav sods, vai tur ir subjekts vai nav. Vai mēs tikai audzinām vai reizē sodām? Taču, rūpīgi pārspriežot un faktiski visai Likumdošanas jautājumu komisijai vienojoties, mēs nonācām pie secinājuma, ka ir jābūt otrajam variantam. Tādas pašas domas pauda arī republikas ģenerālprokurors. Ir šis laiks jānosaka tiesai.

Mēs nevarējām arī piekrist viedoklim, ka varētu būt bez termiņa. Tātad šis termiņš ? trīs gadu laikā. Bet to pirmo variantu, kādēļ tika motivēts, ka to varētu noteikt pāraudzināšanas iestādes administrācija, mēs centāmies iekļaut šajā faktiski otrā varianta otrajā daļā. Tātad, pēc mācību iestādes priekšlikuma, tiesnesis pēc šīs iestādes atrašanās vietas var pieņemt lēmumu par nepilngadīgā uzturēšanās samazināšanu vai pagarināšanu šajā mācību iestādē šā likuma 7.pantā noteikto termiņu ietvaros. Vienīgā motivācija, ka to termiņu vajadzētu noteikt šai iestādei, bija tāda, ka tad, ja kaut kāds termiņš tuvojas beigām, viņi pārkāpj disciplīnu un tā tālāk. Līdz ar to, lai šo problēmu atrisinātu, mēs devām šādas divas daļas, kas faktiski ir zem vārda "variants". Es domāju, ka vajadzētu kaut kā vienoties. Vai mums vajadzētu iet uz konfrontāciju un balsot? Es domāju, ka vajadzētu atstāt pirmo variantu un otro daļu, jo arī Likumdošanas jautājumu komisija rekomendē caur tiesu un to problēmu atrisināt caur otro daļu. Teiksim, ka tiesnesim pēc iestādes vietas ir tiesības samazināt vai pagarināt šo termiņu šo trīs gadu robežās.

R.Marjaša: Muciņa kungs, jūs sakāt, ka prokuratūra ir izteikusi tādas domas. Šeit piedalās ģenerālprokurora palīdze nepilngadīgo lietās ? Ilze Rode. Es varbūt palūgšu viņu šurp. Viņa nopamatos prokuratūras domas par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Tātad mums ir jābalso par diviem variantiem...

R.Marjaša: Vai varētu Rodi... Lai paskaidro prokuratūras domas šajā jautājumā!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rodes kundze!

I.Rode, ģenerālprokurora palīdze: Man ir jāsaka ģenerālprokurora domas un arī manas personīgās domas, ka tā tomēr ir īpaša mācību un pāraudzināšanas iestāde, kas zināmā mērā ierobežo personas brīvību. Tāpēc mēs esam par to, ka tā ir tiesas prerogatīva ? noteikt atrašanās laiku. Pagarināt vai saīsināt to, tas, protams, pēc administrācijas ieskata.

Priekšsēdētājs: Tātad mums nav praktiski jābalso. Te ir skaidra pozīcija.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es arī to pašu gribēju atbalstīt, bet izejot jau no paša likuma vispārīgās daļas, kur pirmie trīs panti skaidri paskaidro, ka tie ir audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Piespiedu līdzekļi ir tādi līdzekļi, kurus piemēro nepilngadīgajiem, kas ir izdarījuši krimināllikumā paredzētus sabiedriski bīstamus nodarījumus. Un 3.pants ir, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus krimināllietās piemēro tiesa. No tā paša jau izriet arī tas 10.panta otrais variants. Es arī esmu par to.

R.Marjaša: Varbūt nav vajadzīgs balsot?

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā mēs arī nebalsosim.

R.Marjaša: Un es vēl gribu griezt vērību uz to, ka šis likums iet komplektā ar likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Kriminālprocesu kodeksā".

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze, pabeigsim šo. Tātad, ja par dokumentu Nr.637. nekādu iebildumu un papildinājumu nav, galīgais balsojums - 1.jūnijā. Un tad nāk likums, tas ir, papildinājumi Kriminālkodeksā. Vai šeit ir kādi papildinājumi, grozījumi?

R.Marjaša: Nekas nebija saņemts.

Priekšsēdētājs: Arī nav. Ja deputātiem nav, tātad arī par šo balsosim 1.jūnijā.

Godātie kolēģi, mums ir atlikušas piecas minūtes un divi dokumenti, par kuriem šodien ir nobalsots. Par aizliegumu veikt uzņēmējdarbību un par privatizācijas sertifikātiem. Šeit ir divas iespējas: mēs beidzam plenārsēdi 18.30, kā tas plānots; otrs ? skatām šo jautājumu otrdien, 1.jūnijā, pēc tam, kad ir nobalsots par visiem pārējiem. Jo šie ir lēmumi, te pietiek ar vienu balsojumu. Tad mēs otrdien galā tiksim. Nav iebildumu pret šādu risinājumu? Tas nozīmē, ka rīt plenārsēde nenotiks, bet tā notiks 1.jūnijā 10.00 no rīta. Tā ir pēdējā no kārtējām plenārsēdēm.

Tad es vēl gribētu darīt jums zināmu priekšlikumu, ko iesniegusi deputātu grupa: Preinbergs, Seile, Buķele, Cibulis un citi. Viņi ierosina šā gada 1.jūnijā pēdējā kārtējās plenārsēdes dienā ar Augstākās padomes Lietu pārvaldes palīdzību un gādību noorganizēt pulksten 13.30 šīs Augstākās padomes deputātu kopēju fotografēšanos. Tātad šeit ir divi precizējumi. Principā Lietu pārvaldei Daudiša kungs darīja zināmu, tikai laiku precizēsim ? 11.30 pirmajā pārtraukumā. Fotografēties vai ne, tā ir katra brīva griba.

Lūdzu, Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Es gribētu ierosināt, lai šodien neizskatītos dokumentus 1.jūnijā izskatītu kā pirmos uzreiz no rīta.

Priekšsēdētājs: Mums ir jānobalso par sešiem dokumentiem, Blumberga kungs. Un pēc tam tie jāizskata. Es domāju, principiāli tas neizšķirs. Neliksim uz balsošanu. Ja vēlēsities to otrdien, 1.jūnijā, izdarīt, tad arī izdarīsim. Vēl Špoģa kungs vēlas ko teikt? Špoģa kungs!

Špoģa kungs, mums tādā gadījumā ir jābalso par to, lai pagarinātu plenārsēdi. Vai kāds no deputātiem pieprasa šādu balsojumu? Nē. Špoģa kungs, es atvainojos.

Tātad, godātie kolēģi, paldies par darbu! Nākamā sēde un pēdējā sēde ? 1.jūnijā pulksten 10.00.

 

(Sēdes beigas)

Sestdien, 24.februārī