1993.gada 25.maija sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu reģistrēties informācijai! Rezultātu! Reģistrējušies 109 deputāti.

Par plenārsēžu darba kārtību 25.maijam. Vispirms svītrojumi, papildinājumi, pēc tam - grozījumi izskatīšanas laika ziņā.

Lūdzu, deputāt Dobeli!

J.Dobelis: Kā absolūti neatbilstošu mūsu darbam es ierosinu svītrot 14.punktu.

Priekšsēdētājs: Par to būs atsevišķs balsojums, jo šo lēmuma projektu ir iesniedzis 21 deputāts.

Buķeles kundze, lūdzu!

E.Buķele: Es izdarīju aptauju Bauskas rajona iedzīvotāju vidū un uz šā sprieduma un ierosinājumu pamata izsaku šodien priekšlikumu plenārsēdei - svītrot no darba kārtības tās 14.punktu.

Priekšsēdētājs: Jūs visu rajonu iedzīvotāju vārdā runājat?

E.Buķele: Nē! Es, protams, neesmu aptaujājusi visus rajona iedzīvotājus, bet esmu noskaidrojusi iedzīvotāju viedokli, kurš dominē, un tādēļ ierosinu svītrot šo jautājumu no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Paldies, mēs sapratām.

E.Buķele: Es atvainojos, kolēģi! Es neapvainoju ne jūs, ne jūsu ģimeni. Mana ģimene, starp citu, arī ir vēlētāji…

Priekšsēdētājs: Diemžēl es nesapratu jūsu dialogu un tāpēc atstāju to jūsu ziņā.

Lūdzu.

A.Endziņš: Man ir priekšlikums par darba kārtības papildināšanu. Vai drīkst?

Priekšsēdētājs: Labi nav, bet var.

A.Endziņš: Man ir lūgums papildināt šodienas darba kārtību un izskatīt pirmos divus lēmuma projektus: vienu par Latvijas Republikas dažu rajonu zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku iecelšanu un otru - par dažu Latvijas Republikas tiesu tiesnešu ievēlēšanu. Turklāt lūdzu šos dokumentus izskatīt pirmos.

Priekšsēdētājs: Vai šie lēmuma projekti ir izsniegti?

A.Endziņš: Ir sagatavoti izsniegšanai.

Priekšsēdētājs: Taču kā tos var skatīt pirmos, ja tie tikai vēl ir sagatavoti?

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Ja godātais priekšsēdētājs atļautu, es gribētu piedāvāt papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Plotnieks: Papildinājums ir sakarā ar to, ka Latvijas Pensionāru federācija atkārtoti vēršas pie mūsu sirdsapziņas, lai parlaments kaut vai pēdējā dienā tomēr atrisina vismaz daļēji jautājumu par pensionāriem. Lai viņiem nebūtu trīs mēneši jāgaida, kas tālāk būs un kā viņi izdzīvos. Lūdzu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par valsts pensijām" spēkā stāšanās kārtību"". Jo šis jautājums lielā steigā, 50 cilvēkiem klātesot, tika gluži vienkārši no darba kārtības savā laikā izsvītrots, un es domāju… Jā, gluži pareizi - 50 cilvēki izlēma jautājumu, kas Latvijā skar simttūkstošus. Tā ka, es domāju, mums šodien tomēr ir jāmēģina pie šā jautājuma atgriezties un, pirms mēs atstājam šo zāli, vismaz vienā jautājumā kaut elementāri ir jāmēģina to nokārtot. Es lūdzu iekļaut darba kārtībā to kā papildu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Arī man ir analoģisks priekšlikums, tikai es gribētu to formulēt citādi: "Lūdzu iekļaut 25.maija plenārsēdes darba kārtībā atkārtoti jautājumu par MP ierosinātajiem budžeta labojumiem par pensijām kā 2.punktu." To ierosina LTF deputātu grupa.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, lūdzu!

J.Škapars: Man ir lūgums iekļaut šīsdienas darba kārtībā pulksten 14.50 jautājumu par Mola atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona pagaidu valdes locekļa pienākumiem. Tas ir ļoti īss jautājums, un tas notiek uz viņa paša lūguma pamata, jo viņš pievēršas uzņēmējdarbībai.

Priekšsēdētājs: Pulksten 14.00?

J.Škapars: 14.50 - īsi pirms balsošanas.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, jūs kļūdāties…

J.Škapars: O, jā… atvainojos, tas ir pulksten 13.00.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šteina kungs!

V.Šteins: Man būtu lūgums iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijas "Par 5.Saeimas kandidātu sarakstu iesniegšanu" 4.punkta trešās daļas atzīšanu par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža" sakarā ar to, ka šī trešā daļa neatbilst likumam par 5.Saeimas vēlēšanām un deputātu kandidāti var… viņiem neaizliedz parakstīt jebkuru vēlēšanu sarakstu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Man ir priekšlikums ietvert šodienas darba kārtībā lēmuma projektu "Par krāsaino metāllūžņu sagādes, iepirkšanas, tirdzniecības un tranzīta pilnīgu aizliegumu". Dokuments ir nodots sekretariātam pavairošanai.

Priekšsēdētājs: Sekretariātu lūdzu iesniegt man šo dokumentu.

Godātie kolēģi, vai jūs dzirdat, ko runā jūsu kolēģi pie mikrofoniem, vai nedzirdat? Varbūt jūs nemaz negribat klausīties?

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Manuprāt, pārpratuma dēļ šodienas darba kārtībā nav ietverts jautājums, par kuru mēs jau nobalsojām, proti, tas ir apgrozījuma nodoklis trešajā lasījumā (625.dokuments). Šis jautājums būtu jāizskata pirms pusdienām kā trešais punkts, jo tas ir saistīts ar komunālajiem maksājumiem, jau sākot ar 1.jūniju.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, esiet tik laipns… Dobeļa kungs jums droši vien atļaus ar Pededzes jaunkundzi aprunāties… Tas pārpratuma dēļ neesot ietverts. Lūdzu.

D.Vanags: Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas vārdā lūdzu iekļaut plenārsēdes darba kārtībā jautājumu par Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieku totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas uzraudzībai. Šo jautājumu varētu izskatīt pulksten 15.00.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā man būtu lūgums darba kārtības 21. un 22.jautājumu par Notariāta likumu un lēmumu par tā spēkā stāšanos apspriest kā 8.punktu - pēc visiem trešajā lasījumā izskatāmajiem jautājumiem, jo par šiem abiem dokumentiem - 628. un 649.dokumentu - nav neviena papildinājuma, tāpēc mēs varētu tos izskatīt pulksten 13.30 līdz galam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ščipcovs!

O.Ščipcovs: */Sakarā ar to informāciju, kas izskanēja radio par to, ka Pļavnieka kungs vadās nevis pēc Latvijas Republikas likumiem, bet pēc paša tiesiskās apziņas, lūdzu iekļaut darba kārtībā jautājumu "Par Pilsonības un imigrācijas lietu departamenta direktora Pļavnieka kunga Latvijas Republikas likumu ignorēšanu". Paldies./

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos -
Jāņa Britāna tulkojums.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es lūgtu ietvert darba kārtībā trešajam lasījumam likumu "Par privatizācijas sertifikātiem", jo praktiski, nepieņemot šo likumu, laukos to nevar iedarbināt, it sevišķi tad, ja nav noteikta šī kārtība par Sakaru banku vai arī par visām tām kredītiestādēm, kuras attiecas uz šo jautājumu risināšanu. Es saprotu, ka dokuments trešajam lasījumam šeit nav iesniegts, bet ir 467.dokuments, kas ir otrā lasījuma dokuments, taču to var izskatīt, ja šeit ir nepieciešami redakcionāli labojumi. Tos varētu pieņemt, bet nekādā gadījumā nevarētu būt tā, ka tas jautājums uz trim mēnešiem vispār paliek neatrisināts. Es nesaprotu, kāpēc tomēr Ekonomikas komisija neizskata šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl Freimaņa kungs, lūdzu! Godātie kolēģi, visi, kuri runāja pie mikrofona un kuri nav iesnieguši rakstiski šos savus priekšlikumus! Es diemžēl tos nevarēšu nosaukt…

Lūdzu.

J.Freimanis: Man ir procedūras jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Freimanis: Vai mēs vienlaikus nevarētu tūlīt nolemt arī par to, ka mēs šoreiz ar vienu dienu neiztiksim, jo patiešām ir ārkārtīgi daudz svarīgu jautājumu, kuri pilnīgi visi ir jāizskata. Vai mēs šodien nevaram nolemt tā, ka mēs strādātu vēl vienu dienu, jo ir izlaistas baumas, ka mēs šodien strādājam pēdējo reizi.

Priekšsēdētājs: Jā, kolēģi, mums pēc tam būs jālemj… Kolēģi, tikai mazu uzmanību vēl! Augstākās padomes Prezidijs ar balsu vairākumu (diviem balsojot "pret") ieteica plenārsēdei šādu lēmumu - strādāt šodien plenārsēdē, kurā izskatīt ieplānotos jautājumus, un pēc tam strādāt komisijās, bet pēc tam Augstākās padomes Prezidijs un plenārsēde sanāk pēc vajadzības. Tomēr es ieteiktu par to diskutēt pēc tam, kad būsim apsprieduši plenārsēžu darba kārtību. Es vienkārši jums to tagad pasaku informācijai.

Dobeļa kungs un Buķeles kundze, vai jums nav iebildumu, ja jūsu priekšlikumi tiek apvienoti - svītrot lēmuma projektu (14.punktu) par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim un to neiekļaut darba kārtībā. Lūdzu.

J.Dobelis: Jā, pilnīgi pareizi! Tas ir viens un tas pats. Mums abiem ir pilnīgi vienāds priekšlikums. Tikai tad es vēl gribu izteikties par motīviem.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lai mums būtu pilnīga skaidrība par balsošanu. Ja es nepareizi izvirzu šo jautājumu, tad, lūdzu, izsakiet savu viedokli, taču, kā es saprotu, mums ir iesniegts 21 deputāta parakstīts lēmuma projekts, un mums ir jābalso par šā lēmuma projekta iekļaušana darba kārtībā. Tie priekšlikumi, kuri šeit izskanēja, tie ir balsošanas motīvi. Tātad šeit izskanēja arī doma par to, kā jūs jau minējāt savos argumentos, ka to nevajadzētu iekļaut darba kārtībā. Jo svītrot vien mēs nevaram, kaut gan mēs tā to pasakām, jo tas vēl nav iekļauts darba kārtībā. Mēs vēl neesam balsojuši par šā jautājuma iekļaušanu. Pēc procedūras tas ir nonācis šeit. Ja procedūra nav bijusi pareiza, tad, Dobeļa kungs, lūdzu, to pasakiet!

J.Dobelis: Prezidijs ir nobalsojis par iekļaušanu darba kārtībā, tātad tagad var būt runa par to, ka mēs vienkārši to izstrīpojam ārā, nevis balsosim par to, ka mēs to iekļaujam darba kārtībā un pēc tam strīposim.

Priekšsēdētājs: Nē, Dobeļa kungs, tas nav iekļauts! Augstākās padomes Prezidijs jums tikai piedāvā šo darba kārtību. Mums līdz šim bija tāda prakse, ka tad, ja ir motīvi "pret", mēs tik un tā balsojam par Augstākās padomes Prezidija priekšlikumu, kurš balstās uz šo deputātu iesniegumu. Tātad mēs balsosim par priekšlikumu par iekļaušanu darba kārtībā, jo jūs motīvos arī izteicāties pret iekļaušanu. Un tad kolēģi izvērtēs, vai viņi balsos "par" vai "pret".

Tātad uz balsošanu tiek likts Augstākās padomes Prezidija priekšlikums, kas balstās uz deputātu iesniegto lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim". Tā iekļaušana darba kārtībā.

J.Dobelis: Labi, cienītais Gorbunova kungs! Taču tad ir vajadzīga skaidrība. Tātad mēs tagad balsosim tikai par šo vienu punktu - tā iekļaušanu. Un tādā gadījumā man ir ierosinājums balsot pret tā iekļaušanu. Ja vēl vajag izteikties par motīviem, tad es lūgtu arī tam laiku.

Priekšsēdētājs: Jā, es saprotu, ka mums ir motīvu izteikšanas laiks. Es esmu jau formulējis mūsu balsojumu, un tas ir parasts atsevišķs balsojums. Lūdzu, tad izsakieties par motīviem!

J.Dobelis: Tātad par motīviem. Jūs jau redzējāt, cik ļoti daudz darba mums vēl ir atlicis, un diez vai mēs varēsim iztikt ar šo vienīgo plenārsēdi. Tāpēc ir absolūti neloģiski tādā brīdī vēl spriest par premjera atbilstību vai neatbilstību viņa ieņemamajam amatam. Ja šai valdībai kāda priekšā ir jāatskaitās, tad tā būs jaunā Saeima. Mums nekādā gadījumā nav loģiski patlaban nodarboties ar valdības darba izskatīšanu. Es domāju, ka lielākā daļa deputātu nemaz tam nav gatava. Un tāpēc es uzskatu šādu lēmuma projektu par apzinātu vēlēšanos vienkārši radīt šodien tādu stāvokli Augstākās padomes darbā, ka mēs vispār nestrādāsim, jo visu dienu nodarbosimies ar šo vienu jautājumu. Un tieši tāpēc es ierosinu to vispār neiekļaut darba kārtībā un balsot pret tā iekļaušanu.

Priekšsēdētājs: Blumberga kungs, vai jūs runāsit par motīviem tieši sakarā ar šo jautājumu? Lūdzu.

O.Blumbergs: Es esmu viens no tiem deputātiem, kurš savā laikā pēc premjera paziņojuma, ka viņam nekas nav bijis zināms sakarā ar Brocēnu 400 miljonu dolāru lielo kredītu, parakstīja šo dokumentu ar prasību izteikt valdībai neuzticību. Kā vēlāk noskaidrojās, premjers tomēr ir zinājis, un tas zināmā mērā atvieglo stāvokli. Es uzskatu, ka nepatiesība, kuru viņš mums šeit pauda, varēja būt kaut kāda aizsardzības mehānisma izpausme parlamenta priekšā. Es tomēr saskatu, ka nezināšana, absolūta nezināšana, būtu bijusi vispār traģiska Latvijai, un tāpēc šo savu parakstu es šobrīd atsaucu, jo izrādās, ka stāvoklis nav bijis tik briesmīgs, kā man šķita sākumā.

Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs, lūdzu, apsēdieties! Buķeles kundze!

E.Buķele: Cienījamie kolēģi! Bauskas rajona iedzīvotāji, kuru domas es uzklausīju, protams, arī…

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze, uzgaidiet, lūdzu, jo kolēģiem ir daudz jautājumu un daudz apspriešanas…

E.Buķele: Tie cilvēki arī, protams, netic valdībai un pārmet ārkārtīgi daudz nesaimnieciskuma, varbūt arī tīšas un netīšas izsaimniekošanas, un tas nav nekāds kompliments Godmaņa vadītajai valdībai. Tomēr cilvēkiem ir ļoti veselīga domāšana, viņi uzskata, ka tad, ja reiz Godmaņa valdība ir pieciesta trīs gadus, tad viņi ir gatavi paciest vēl kādu mēnesi vai drusku vairāk, jo uzskata, ka pašreiz valdības demisija var radīt vēl lielākas jukas, nekā tās ir pašreiz. Turklāt ne tikai saimnieciskās, bet tā var radīt arī politiskās jukas, un tādēļ es ierosinu tomēr šo jautājumu darba kārtībā neiekļaut. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Stepičevs!

M.Stepičevs: Es domāju, ka mēs patlaban izskatām jautājumu par iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā, nevis par demisiju. Un šajā sakarā man liekas, ka Godmaņa kungam būtu jāļauj uznākt tribīnē un pateikt vienreiz taisnību, nevis tikai puspatiesību, jo citādi mūsu valdība ieies vēsturē kā viena liela blefotāju valdība. Tāpēc es uzskatu, ka šis jautājums ir jāiekļauj, bet par atcelšanu mēs spriedīsim pēc tam.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, lūdzu!

E.Cilinskis: Protams, mēs varētu savā plenārsēdē atcelt valdību, atlaist bankas prezidentu un atlaist muitas prezidentu, pēc tam izklīst paši un uz diviem mēnešiem uzdot valsti pārvaldīt, teiksim, Centrālajai vēlēšanu komisijai. Parlaments var visu un varētu nobalsot arī par to. Tagad es, protams, redzu, ka arī tie deputāti, kuri ir parakstījuši šo aicinājumu par demisiju, īstenībā ir pajokojuši vai arī vēlējušies redzēt savu uzvārdu nodrukātu avīzē. Tas viss pieder pie lietas.

Bet attiecībā uz valdību es gribētu atgādināt to, ka "Satversmes" frakcija jau pirms laba laika ierosināja šīs valdības demisiju. Šābrīža situācija ir pierādījusi, ka "Satversmes" frakcijai tobrīd bijusi taisnība. Un, ja mēs toreiz būtu nobalsojuši tā, kā to aicināja "Satversmes" frakcija, iespējams, ka mums būtu pavisam citāda situācija, un tad mēs šobrīd nerunātu par šādām lietām. Taču tanī pašā laikā vilciens tagad ir aizgājis, un, protams, mēģinājums risināt šo jautājumu šobrīd, nevar dot ne kādus rezultātus, ne arī kādu uzlabojumu, bet gan radīt haosu šajā situācijā. Es domāju, ka vēlētāji izvērtēs, kāda ir viņu attieksme pret šo valdību.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Tagad es došu vārdu Kiršteina kungam, bet pēc tam būs balsojums - pārtraukt izteikšanos par balsošanas motīviem.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Godājamie kolēģi! Mēs vakardien arī frakcijā "Satversme" diskutējām par šo jautājumu, un mūsu domas dalījās, tāpēc pēc tam bija viens balsojums. Pirms es pasaku šā balsojuma rezultātus, es gribētu informēt, ka mēs papētījām valdības darbību un pacēlām augšā dažus vecus lēmumus, teiksim, tikai pēdējo divu gadu laikā. Arī es pilnīgi piekrītu Blumberga kungam, ka nav vērts uztraukties par šiem 400 miljoniem, jo tas Latvijai ir tīrais nieks, ņemot vērā to, ka šīs naudas nav. Ja tā būtu saņemta, tad mums patiesi vajadzētu uztraukties, ka tā ir kādam iedota, taču tās vienkārši nav.

Tomēr es gribētu minēt vienu piemēru. Es nejauši atradu lēmumu (tas ir stājies spēkā 1992.gada 1.septembrī) par pagaidu kārtību tirdzniecībā ar krāsainajiem metāliem. To bija pieņēmusi Latvijas Republikas Rūpniecības un enerģētikas ministrija kopā ar toreizējo Ārējās tirdzniecības ministriju. Šis lēmums noteica, ka metālus Latvijā turpmāk iepirks tikai "Latvijas krāsmetāli". Tātad, godājamie deputāti, 1.septembrī ir stājies spēkā šis lēmums, bet pēc diviem mēnešiem, 22.oktobrī, es paņēmu rokā reklāmas avīzi "CM" un konstatēju, ka 50 firmas Latvijā iepērk krāsainos metālus. Tas ir divus mēnešus pēc šā lēmuma, ka var pirkt tikai "Latvijas krāsmetāli". Tātad šis klasiskais piemērs rāda, ka visus šos trīs gadus Latvijas valdībai ir bijis tikai viens princips - visi visās vietās (es domāju privātās struktūras), viss pie vienas vietas… Tas ir vienīgais princips, kas ir bijis Latvijas valdībai šos trīs gadus. Šajā laikā ir nozagts… Jā, es tūlīt beigšu!... Tātad 94 tonnas krāsaino metālu. Tikai viena gada laikā Latvijā ir nolaupīts viss - sākot ar Straupes baznīcas svečturiem, ar kultūras pieminekļiem un beidzot ar dzelzceļiem. Vidēji vienā rajonā, teiksim, tiek nozagti transformatori par 2 miljoniem… Tātad ar šo skaisto valdības lēmumu, ka metālus iepērk tikai "Latvijas krāsmetāli"…

Ko es gribētu ar to teikt? Vai mēs tādā gadījumā gribētu balsot šodien un vispār tērēt laiku sakarā ar šīs valdības nomaiņu? Tas radītu tikai iespēju, teiksim, "Parex" firmai pacelt vēl par kādiem 10 punktiem dolāra kursu, reaģējot uz baumām par Latvijas Bankas prezidenta noņemšanu, un pēc tam, kad šis kurss kritīs, attiecīgi nopelnīt kaut kādu naudu. Es domāju, ka tas ir pilnīgi bezcerīgi, jo šeit mums vajadzētu visu izskatīt kopumā. Ja atkāpjas premjers, tad faktiski vajadzētu atkāpties visai valdībai, taču, ņemot vērā to, ka strādāt ir atlicis varbūt nepilnus divus mēnešus, protams, nav jēgas vairs ar to nodarboties. Un "Satversmes" frakcijas balsojuma viedoklis bija tāds, ka šo jautājumu šodien nevajag izskatīt faktiski tā nožēlojamības dēļ, jo jaunu valdību mēs pašreiz tik un tā sastādīt nevarēsim. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsot par priekšlikumu - pārtraukt izteikties par motīviem! Rezultātu! Viena balss papildus "par". 83 - par, 11 - pret, 24 - atturas. Līdz ar to mēs pārtraucam izteikties par balsošanas motīviem.

Lūdzu, balsosim par lēmuma projekta "Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim" iekļaušanu darba kārtībā. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. 24 - par, 64 - pret, 35 - atturas. Jautājums netiek iekļauts darba kārtībā. Es ļoti atvainojos, jo, kā es saprotu, jūs vēl gribējāt kaut ko papildināt, bet varbūt tomēr atļaujiet izskatīt visu to, kas šeit jau ir piedāvāts. Vai jūsu sakāmais ir saistībā ar piedāvājumiem?

Nākamais ir Endziņa kunga priekšlikums. Viņš lūdz tagad, no rīta, izskatīt lēmuma projektu "Par dažu Latvijas Republikas rajonu zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku iecelšanu". Viņi ir trīs - Freimanis, Stankovičs un Ūdris. Un arī par dažu Latvijas Republikas tiesu tiesnešu ievēlēšanu. Tie ir Eihe un Zīle. Un to izskatīt kā pirmo jautājumu.

Lūdzu, balsosim par to, ja neviens negrib izteikties par motīviem. Lūdzu rezultātu. 86 - par. Paldies. Ir iekļauts.

Deputāt Plotniek un deputāt Freimani, vai jūs apvienosit savus priekšlikumus?

No zāles: Jā, protams!

Priekšsēdētājs: Tad lietas būtība ir šāda - vēlreiz atkārtoti izskatīt Ministru padomes iesniegto lēmuma projektu par pensijām. Vai par motīviem kāds vēlas runāt? Nē. Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. 72 - par, pret - 4, 20 - atturas. Iekļauts darba kārtībā.

Škapara kungs ierosināja pulksten 12.50 atbrīvot Kurzemes rajona pagaidu valdes locekli. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 62 - par, 3 - pret, 10 - atturas. Iekļauts darba kārtībā.

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā lēmuma projektu ir iesniedzis arī deputāts Valdis Šteins - "Par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijas "Par 5.Saeimas kandidātu sarakstu iesniegšanu" 4.punkta trešās daļas atzīšanu par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža". Šeit ir pievienots lēmuma projekts, kas sastāv no diviem punktiem.

Par motīviem? Lūdzu.

V.Šteins: Es vienkārši naivi biju iedomājies, ka likums ir augstāks par instrukciju. Diemžēl Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijai ir iznākusi pretruna ar likumu. Mēs iesniedzām tiesā šo jautājumu, taču Centra rajona tiesa noraidīja šo mūsu prasību, ka instrukcija tomēr ir augstāka par likumu. Un pārsūdzēt Augstākajā tiesā mums nav iespējams.

Un vēl ir viens zīmīgs rādītājs - Centrālajā vēlēšanu komisijā ir pats Augstākās tiesas priekšsēdētājs, un kā gan lai tiesa tiesājas ar savu Augstākās tiesas priekšsēdētāju… Tas arī ir kaut kas fantastisks. Es lūdzu sakarā ar to, ka šī instrukcija ir pretrunā ar likumu, šo punkta sadaļu atcelt un nobalsot par to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kramiņa kungs!

A.Kramiņš: Es uzskatītu, ka šis priekšlikums no Šteina kunga puses būtu ļoti loģisks tādā gadījumā, ja mums dokumentu pieņemšana vēl nebūtu sākusies. Taču, tā kā visi kandidātu saraksti jau ir iesniegti un visi kandidātu saraksti ir pieņemti, pamatojoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijām, es uzskatu, ka šinī brīdī šis priekšlikums vienkārši ir neloģisks. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinskis!

E.Cilinskis: Šteina kungs varbūt mazliet neprecīzi izteicās, ka šī instrukcija pārkāpj likumu. Pārkāpuma tur nav, bet tā rada papildu ierobežojumus, kādi nav paredzēti likumā. Manuprāt, ar instrukciju tomēr nevar tikt radīti papildu ierobežojumi, kuru nav likumā. Un te nav runa par to, kā mēs šeit izturamies pret Šteina kunga sarakstu vai pret šo viņa gadījumu. Es uzskatu, ka šinī gadījumā, ja mēs gribam celt tiesisku valsti, Šteina kungam ir taisnība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Šteina kunga priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā - "Par 5.Saeimas kandidātu sarakstu iesniegšanas instrukcijas 4.punkta trešās daļas atzīšanu par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža". Lūdzu rezultātu. Par - 46, pret - 22, atturas - 38. Nav iekļauts darba kārtībā.

Tālāk ir Blumberga kunga priekšlikums - lēmuma projekts "Par aizliegumu veikt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar krāsaino metāllūžņu savākšanu, iepirkšanu, pārstrādi, realizēšanu un tranzītu". Vai par motīviem kāds vēlas runāt? Nevēlas. Paldies. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par - 78, pret - 4, atturas - 12. Iekļauts darba kārtībā.

Pārpratuma dēļ 605.dokuments par apgrozījuma nodokli nav iekļauts darba kārtībā. Atļaujiet pievienot to kopējam balsojumam par plenārsēdes darba kārtību. Vai deputātiem nav iebildumu, lūdzu? Nav.

Vanaga kungs, vai jūs jau rakstiski iesniedzāt?

No zāles: Jā, es iesniedzu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieka iecelšanu totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas uzraudzībai". Skatīsim to šodien pulksten 15.00. Vai par motīviem kāds vēlas izteikties? Paldies. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 57 - par, 8 - pret, 19 - atturas. Iekļauts darba kārtībā.

Muciņa kunga ierosinājums - darba kārtības 21. un 22.punktu izskatīt pēc 8.punkta. Nav iebildumu? Nav. Paldies. Tad nebalsosim. Akceptēts.

Ščipcova kungs izteica priekšlikumu - izskatīt jautājumu par Latvijas Republikas likumu ignorēšanu Pilsonības un imigrācijas departamentā.

Lūdzu, balsosim. Lūdzu, izsakieties par motīviem!

J.Dobelis: Tā kā šis priekšlikums ir absolūti neskaidrs un nesaprotams, es aicinu balsot pret tā iekļaušanu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ščipcovs, lūdzu!

O.Ščipcovs: */Pagājušajā nedēļā raidījumā "Doma laukums" izskanēja Latvijas Republikas Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes priekšnieka Aivara Dātava informācija, ka Pļavnieka kungs esot paziņojis, ka viņu neinteresējot Latvijas Republikas likumi, ka viņš vadoties tikai pēc savām tiesiskajām atziņām. Sakarā ar to es ierosinu izskatīt šo jautājumu un atbrīvot Pļavnieka kungu no ieņemamā amata, jo citādi mūsu republikā nekādas tiesiskas valsts nebūs. Notiek kliedzoša likumu pārkāpšana, tas ir izaicinājums parlamentam./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Ščipcova ierosinājumu. Viena papildus balss "pret". Lūdzu rezultātu. Par - 39, pret - 43, atturas - 11. Nav iekļauts darba kārtībā.

Grūbes kunga ierosinājums - izskatīt trešajā lasījumā likumprojektu "Par sertifikātiem". Vai par motīviem kāds vēlas izteikties?

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Sakarā ar to, ka otrā lasījuma gaitā šis likumprojekts no tehniskā un no juridiskā jautājuma tika pārvērsts par politisku problēmu un tā pieņemšana varētu radīt nopietnas sekas, es domāju, ka vajadzētu atstāt šā likumprojekta tālāko likteni Saeimas ziņā. Arī vēlētāji, ievēlot Saeimu, būs noteikuši tā likteni. Es esmu pret tā izskatīšanu tagad.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es domāju, ka arī šo politisko jautājumu var apspriest trešajā lasījumā un izšķirties par to, vai par to balsot trešajā lasījumā vai nebalsot. Tomēr šeit ir ļoti būtiski jautājumi, kas attiecas uz sertifikātu realizāciju lauku apvidos, tai skaitā arī uz lauku saimniecībām, kuras ir mācību saimniecības. To vesela rinda patlaban ir vienkārši "pakārta" gaisā, ja tā drīkst izteikties, tāpēc šis jautājums noteikti ir jāizskata. Es saprotu, ka Ēlerta kungam nepatīk redakcija, kuru piedāvā Cilinska kungs, bet apspriešanas gaitā arī šis jautājums būtu jāizskata. Un tāpēc es neredzu pamata, ka šo jautājumu nevarētu izskatīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi, parlamentārais darbs vienmēr ir politisks darbs neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai negribam. Un, ja parlaments, pieliekot punktu savai darbībai, nezin kāpēc izvairās izskatīt tos jautājumus, kas skar cilvēku kā tādu… Mēs risinām vissarežģītākās un visnozīmīgākās, no mūsu viedokļa, problēmas, kuras no ikdienas ir ļoti tālas. Mēs veidojam inspekcijas, mēs uzraugām un sodām, un vēl, un vēl, un vēl, bet tajā pašā laikā, lai gan likums par sertifikātiem ir pieņemts, tas netiek realizēts. Tātad mums praktiski šajā pēdējā darba dienā ir divas izvēles iespējas: vai nu šeit, parlamentā, izlemt, kas ir vainīgs (to mēs laikam neesam spējīgi izdarīt), vai arī to vismaz nedaudz pilnveidot tādējādi, lai būtu skaidrs, ko šis likums prasa, un lai līdz Saeimai tas tiktu realizēts. Un tad šis vidusmēra cilvēks nepaliktu gaidot vēl trīs, četrus vai piecus mēnešus. Es uzskatu, ka tas nav vis politisks, bet gan sirdsapziņas jautājums. Šis dokuments šodien ir jāizskata un jāpieņem. Es kategoriski iestājos par to, ka par to ir jānobalso. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Špoģa kungs! Un pēc tam balsosim par priekšlikumu par motīvu izteikšanas pārtraukšanu. Lūdzu.

K.Špoģis: Man ir kompromisa priekšlikums, tāpēc ka visa likumprojekta pieņemšanu es uzskatu par neiespējamu. Tas tiešām prasīs kolosāli daudz laika un ārkārtīgi garas diskusijas. Taču ar lauksaimniecību saistītie papildinājumi ir jāpieņem, un to var reāli izdarīt, izņemot ārā tikai divus pantus. Tātad izņemt ārā vienu lappusīti, tad nobalsot un pieņemt.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs, varbūt ņemiet vārdu un ātri pasakiet, par ko mēs tagad te balsosim. Mēs balsosim par šā likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā, tā izskatīšanas iekļaušanu darba kārtībā. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. 56 - par, 13 - pret, 20 - atturas. Ir iekļauts darba kārtībā.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamais Gorbunova kungs, man būtu priekšlikums šo pensiju jautājumu skatīt kā otro punktu sakarā ar to, ka pirmais mums ir budžeta jautājums un otrais arī. Šie dokumenti jau ir izdalīti, un tie jau visiem ir uz rokas.

Priekšsēdētājs: Vai ir iebildes?

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vēl izteiksies Kehra kungs, tad apstiprināsim ar kopēju balsojumu visus pārējos plenārsēdē iekļautos un arī Prezidija rekomendētos jautājumus.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātie kolēģi, sakarā ar to, ka būtībā šī varētu būt mūsu pēdējā darba sēde, Ekonomikas komisija ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu "Par komisijas izveidošanu 400 miljonu ASV dolāru vekseļdarījuma izvērtēšanai". Šo tekstu mēs komisijā esam gatavojuši un tas pašlaik ir iesniegts sekretariātā. Mēs domājām, ka tā varētu tikt izveidota pēc nedēļas, bet, ņemot vērā šo situāciju, mēs lūdzam iekļaut to patlaban darba kārtībā. Ļoti loģiska vieta tam varētu būt pēc 11.lēmuma - "Par valdības uzdevumiem valsts īpašuma sagatavošanā nodošanai 5.Saeimai".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds vēlas izteikties par motīviem? Tagad ir runa tikai par iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu, balsosim par lēmuma projekta "Par komisijas izveidošanu 400 miljonu ASV dolāru vekseļdarījuma izvērtēšanai" iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 77 - par, 1 - pret, atturas - 12. Iekļauts darba kārtībā.

Līdz ar to visi jautājumi un iesniegumi ir izskatīti. Lūdzu, balsosim par plenārsēžu darba kārtību! Es atvainojos, kādi vēl ir jautājumi par plenārsēžu darbu? Kolēģi, jā, to jūs debatēsit, Kiršteina kungs! Es jau jums atbildu. Mēs to iekļāvām darba kārtībā. Un tad, kad to izskatīs, tad jūs par šo jautājumu arī acīmredzot debatēsit.

Lūdzu, balsosim par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto plenārsēžu darba kārtību. Atsevišķie balsojumi jau ir izdarīti. Tagad izsakieties par pārējiem jautājumiem, kuri nebija atsevišķi balsojami. Lūdzu rezultātu. 82 - par, 3 - pret, 3 - atturas. Plenārsēžu darba kārtība ir apstiprināta.

Tagad mēs norunājām izdebatēt jautājumu par mūsu turpmāko darbu plenārsēdēs. Lūdzu.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Te izskanēja priekšlikums strādāt divas dienas, lai pabeigtu darbu. Mans priekšlikums ir šāds: pabeigt darbu, un, ja būs izskatīta šī darba kārtība, tad tā būtu arī pēdējā regulārā plenārsēde. Taču, ja būs nepieciešams, tad Augstākās padomes Prezidijs varētu sasaukt vēl kādu. Tātad šodienas darba kārtību varētu izskatīt, un līdz ar to regulārās otrdienu plenārsēdes varētu beigt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Priekšlikuma būtība ir tāda, ka plenārsēžu darba ilgumu varētu saistīt ar šīs darba kārtības izskatīšanu. Vai tāds bija jūsu priekšlikums? Paldies.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Tādā gadījumā es aicinātu mums visiem lemt un atbalstīt to, ka mēs visi līdz pēdējā jautājuma izskatīšanai esam šeit, zālē, lai varētu par vajadzīgo nobalsot. Pretējā gadījumā mūsu lēmumi, par kuriem mēs spriedīsim, paliks nenobalsoti. Un tad tomēr būs vajadzīga vēl viena plenārsēde, kurā mēs tikai balsosim par tiem jautājumiem, kurus būsim izskatījuši dienas otrajā pusē.

Priekšsēdētājs: Kā man jūsu priekšlikumu likt uz balsošanu? Laķa kungs ierosina aizslēgt durvis. Ja jūs papildināt savu ierosinājumu ar Laķa kunga priekšlikumu

Lūdzu, Einār Cilinski!

E.Cilinskis: Es domāju, ka mums šobrīd, kamēr vēl šeit ir pietiekami daudz cilvēku, jānosaka vēl viens balsošanas laiks, kurā mēs varētu nobalsot par tiem projektiem, kuri šodien tiks izdiskutēti, jo varbūt vakarā deputāti būs jau nepietiekamā skaitā. Un tāpēc man tomēr būtu ierosinājums jau tagad noteikt, ka šis balsošanas laiks būs vai nu rīt, vai kādā citā dienā. Pieņemsim, ka rīt tas sākas pulksten 10.00, un tad tiek nobalsots par šiem beidzamajiem projektiem. Es domāju, ka tādā veidā mēs varētu labāk pabeigt savu darbu.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, vai tas ir jūsu papildinājums Birkava kunga priekšlikumam? Vai jūs piekrītat, ka tas notiek rīt pulksten 10.00? Vai arī jūs vēl svārstāties? Vēl pasvārstieties un tad nāciet vēlreiz pie mikrofona!

Lūdzu, Ščipcova kungs!

O.Ščipcovs: */Es gribētu, lai mēs fiksētu šo priekšsēdētāja priekšlikumu. Mēs turpināsim darbu komisijās, nepieciešamības gadījumā Augstākās padomes Prezidijs mūs sasauks. Man būtu vēl šāds priekšlikums: ja šodien mēs nepaspējam izskatīt visu darba kārtību, tad rītdien strādāt tik ilgi, kamēr to izdarīsim. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Man ir priekšlikums pēdējo plenārsēdi rīkot nākamajā otrdienā, 1.jūnijā, un tad mēs varētu ļoti mierīgi un solīdi nobalsot par visiem tiem lēmumiem un likumiem, kuri tiks līdz tam laikam izdebatēti. Tad mums būtu arī laiks normāli vienam no otra atvadīties.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, uzklausiet, lūdzu, jo būs jābalso. Faktiski paliek spēkā divi konceptuāli balsojumi: tas ir Birkava kunga ierosinājums un arī Līgotņa kunga ierosinājums, tā kā Cilinska kunga ierosinājums faktiski papildina Birkava kunga priekšlikumu, jo viņš teica: "līdz iekļauto jautājumu pilnīgai izskatīšanai". Tas jau paredz, ka tad, ja šodien izskatīšanu nepabeidz vai nav iespējams veikt kādu balsojumu pulksten 18.30, dabiski, mums ir jāsanāk pulksten 10.00 vai nu rīt, tas ir, trešdien. Nepareizi būtu noteikt tikai rītdienu, jo varbūt arī ceturtdien vajadzēs no rīta vēl sanākt.

Taču patlaban ir divi konceptuāli balsojumi: viens - plenārsēde strādā līdz pilnīgai visu to jautājumu izskatīšanai, kuri jau ir iekļauti darba kārtībā. Un otrs ir Līgotņa kunga priekšlikums: plenārsēde oficiāli sanāk vēlreiz, kā jūs teicāt, 1.jūnijā. Ščipcova kunga ierosinājums jeb komentārs, manuprāt, ir nevietā, jo mēs taču visu laiku skaidri saprotam, ka tas nav balsojams. Tas ir loģiski, ka komisijas un arī Augstākās padomes Prezidijs turpinās savu darbu, bet nepieciešamības gadījumā Augstākā padome sanāks uz plenārsēdi. Tas nav balsojams jautājums.

Vai par motīviem vēl kāds vēlas izteikties? Lūdzu. Pirmais būs Birkava kunga ierosinājums, bet pēc tam tiks balsots par Līgotņa kunga ierosinājumu.

B.Salītis: Ja mēs pieņemsim pirmo - Birkava kunga - priekšlikumu, ka strādājam un turpinām, un, ja šodien nepabeidzam… Tad var iznākt tā, ka rīt mēs sanākam, bet ierodas tikai varbūt 30 vai 40 deputātu, un tad nevienu lēmumu pieņemt mēs nevarēsim. Ja nebūs noteikta konkrēta diena, kad mums ir jāpieņem izskatītie lēmumi, tad mūsu darbam nebūs nekādas nozīmes. Tāpēc es uzskatu, ka neatkarīgi no tā, vai tas būs šonedēļ vai tas būs 1.jūnijā, tomēr ir jānosaka diena, kad mēs nobalsosim par izskatītajiem lēmumu un likumu projektiem. Tāpēc es piekrītu, ka pareizāk būtu noteikt šo 1.jūniju. Ja ne gluži pirmo, tad kādu citu dienu šajā nedēļā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl kāds vēlas runāt par motīviem? Lūdzu, Bela kungs!

A.Bels: Es gribētu zināt, vai šajā zālē ir vēl kāds deputāts, kurš trīs gadu laikā nav nokavējis nevienu plenārsēdi? Ja tāds ir vēl kāds bez manis, lai pieceļas, lūdzu! Silāra kungs, bet jūs esat bijis ārzemēs. Jā, bet es runāju tieši par plenārsēdēm šeit. Paldies. Es redzu tikai vienu, ka šeit ir kolēģi, kuru sejas es esmu reti redzējis, bet kuri tik ļoti grib strādāt tieši nobeigumā. Domāju, ka vajadzētu tomēr vienreiz pielikt punktu. Un, ja šādi mēs vilksim, tad nebeigsim arī vēl pēc vēlēšanām šīs plenārsēdes. Trīs gadu laikā jūs tomēr varējāt strādāt, kungi un dāmas! Es domāju, ka vajag beigt ar šodienu un nevajag vilkt garumā to lietu. Vienmēr paliks kādas astītes. Lai tad arī paliek! Tas liecinās par mūsu darba stilu. Beigsim šodien pulksten 18.30, savāksim savas mantiņas, un tad lai galdnieki lauž ārā šos vecos solus un griež zāli otrādi! (Aplausi.)

Priekšsēdētājs: Paldies. Būs divi balsojumi: pirmais bija Birkava kunga ierosinājums - plenārsēdē izskatīt visus jautājumus, kuri ir iekļauti darba kārtībā, līdz pilnīgai un galīgai uzvarai. Lūdzu rezultātu. 54 - par, 14 - pret, 42 - atturas. Paldies.

Otrs ir Līgotņa kunga priekšlikums. Balsosim par to. Lūdzu rezultātu. Par - 78, 9 - pret, 25 - atturas. Nākamā plenārsēde būs 1.jūnijā.

Kolēģi, es sapratu un arī jums tas būtu jāsaprot. Līgotņa kunga priekšlikums ir šāds: pat ja šodien visus jautājumus izskata, arī tad 1.datumā tik un tā visi 100 deputāti ir šajā zālē.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Man ir priekšlikums nobalsot par to, lai mēs vairs nepapildinātu darba kārtību ar jauniem punktiem. Paliek tikai tie jautājumi, kurus šodien esam apstiprinājuši un iekļāvuši darba kārtībā. Vairāk neviens punkts klāt nenāk.

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu priekšlikuma balsojuma būtība ir šāda: balsot par priekšlikumu, ka plenārsēdē vairs nevar izskatīt jautājumus par kāda dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. Taču, ko darīt, ja nu parādās tāds jautājums, kas ir jāiekļauj darba kārtībā?

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es atbalstītu Laķa kunga priekšlikumu ar vienu iebildi - ja mūsu izskatāmo darba kārtības balsojumu rezultātā rodas nepieciešamība izskatīt jautājumus, kuri ir saistīti ar likumu "Par izmaiņām valsts budžetā". Tādā gadījumā šo normu nevajadzētu attiecināt uz likumu par budžetu un citiem finansiālajiem jautājumiem. Es saprotu, ka Laķa kungs atbalsta tādu priekšlikumu, un te ir tikai šāda iebilde. Paldies.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, es ļoti atvainojos! Es pateikšu pāris vārdu, un jūs varēsit komentēt.

Godātie kolēģi, lai arī cik jauks būtu Laķa kunga priekšlikums, manuprāt, tas būs pretrunā ar Augstākās padomes būtību, jo, ja ir nepieciešams iekļaut kādu jautājumu darba kārtībā, tad Prezidijs saaicina Augstāko padomi un mēs iekļaujam to darba kārtībā. Jo, kā lai mēs tagad pieņemam tādu lēmumu, ka mēs vairs neko neiekļausim? Tas nozīmē, ka mēs tad vairs nestrādāsim. Man liekas, tas nebūtu pareizi.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, lai arī cik pievilcīgs izskatītos Laķa kunga priekšlikums, tas, protams, nav pieņemams. Jo šajā gadījumā Augstākā padome pieņems lēmumu, kas to kā tādu, lai gan šobrīd vēl esošu, tomēr likvidē. Un tad mums nāksies pēc tam balsot par to, ka šis balsojums ir jāatceļ. Ja, piemēram, rīt sāksies "grēku plūdi", tad mēs nevarēsim šo jautājumu izskatīt. Padomāsim, jo tas ir pilnīgi neloģisks risinājums. Mēs nevaram paši sev aizliegt darboties, kamēr šī Augstākā padome fiziski un kaut kādā veidā arī organizatoriski kā struktūra vēl eksistē. Tāpēc es lūgtu šo priekšlikumu tomēr noraidīt, it īpaši vēl tāpēc, ka tad, ja mēs to papildinām ar Ozola kunga priekšlikumu, man jums ir jāsaka tā: tad kāpēc, ja mēs izskatīsim budžetu, mēs nevarētu izskatīt arī citus jautājumus, ja tie skar Latvijas valsts eksistenci? Vai tas mums nav jāizskata? Tūlīt sākas agresija. Es lūdzu, izdarot šādu balsojumu, apsvērt, ko mēs tā rezultātā radīsim? Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Laķa kunga ierosinājumu. Rezultātu! Par - 11, pret - 43, atturas - 34. Paldies. Nav akceptēts. Nu gan ir visi jautājumi izskatīti. Sāksim darbu!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Pirmais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par dažu Latvijas Republikas rajonu Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku iecelšanu".

Kaksīša kungs, lūdzu tribīnē! Un arī godātās zemesgrāmatu nodaļu priekšnieces es aicinu uz priekšu - tuvāk tribīnei! Nē, nē mēs nobalsosim vispirms par zemesgrāmatu nodaļām.

J.Kaksītis, tieslietu ministra vietas izpildītājs: Cienījamie deputāti! Dažos rajonos vēl līdz šim nav ievēlēti zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki, tādēļ es lūdzu jūs nobalsot par Ainas Freimanes iecelšanu par Jūrmalas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci.

Priekšsēdētājs: Ainu Freimani lūdzu tribīnē! Vai deputātiem būs viņai jautājumi?

Endziņa kungs, kas jums ir sakāms komisijas vārdā? Lūdzu.

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija izskatīja visas trīs kandidatūras - Freimani, Tamkoviču un Ūdri un vienbalsīgi rekomendē plenārsēdei apstiprināt.

Priekšsēdētājs: Paldies Freimanes kundzei! Varam balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu par Ainas Freimanes iecelšanu par Jūrmalas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci. Lūdzu rezultātu. Par - 79, pret - 1, atturas - 8.

Lūdzu tribīnē Ausmu Tamkoviču. Vai deputātiem ir kādi jautājumi Ausmai Tamkovičai? Nav jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 81 - par, 1 - pret, atturas - 1. Paldies.

Lūdzu Anitu Ūdri tribīnē! Ir priekšlikums viņu iecelt par Jēkabpils rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci. Vai ir jautājumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1.

Tagad balsosim par lēmumu - 639.dokumentu - kopumā! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam jaunās zemesgrāmatu nodaļu priekšnieces!

Nākamais jautājums ir par tiesnešiem - par Laimu Eihi un Janu Zīli.

Lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis: Tātad Jūrmalas pilsētā un Daugavpils rajona tautas tiesā ir tiesnešu vakances, tādēļ lūdzu jūs nobalsot par Laimas Eihes ievēlēšanu par Jūrmalas pilsētas tiesnesi un Janas Zīles ievēlēšanu par Daugavpils rajona tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Tātad pirmā ir Eihes kundze. Vai deputātiem ir jautājumi?

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija izskatīja savā sēdē abas kandidatūras - gan Laimu Eihi, gan Janu Zīli - un vienbalsīgi rekomendē viņas ievēlēt tiesneses amatā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem jautājumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Laimas Eihes kandidatūru. Lūdzu rezultātu. Par - 90, pret - nav, atturas - 1.

Nākamā ir Janas Zīles kandidatūra Daugavpils rajona tautas tiesas tiesneses amatam. Vai deputātiem viņai ir jautājumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 2.

Lūdzu, balsosim par lēmumu (638.dokumentu) kopumā. Lūdzu rezultātu. Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Apsveicam jaunās tiesneses sakarā ar ievēlēšanu!

Godātie kolēģi! Nākamais jautājums ir pensiju jautājums. Kurš ir referents? Man ir zināmas grūtības, jo ir vienīgi Latvijas Pensionāru federācijas iesniegums un Plotnieka kunga un Freimaņa kunga ierosinājumi. Kurš ziņos? Bites kundze būs nedaudz vēlāk. Tādā gadījumā uz brīdi atliksim un skatīsim nākamo jautājumu.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā "Par valsts budžetu 1993.gadam"" otrajā lasījumā. Kas, lūdzu, ziņos? Vai arī par šo jautājumu nav ziņotāja?

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es domāju, ka te nekādam speciālam dokumentam nav jābūt. Mums ir jāņem tas dokuments, par kuru pagājušajā reizē deputāti varbūt ātrumā nobalsoja diezgan nepieņemamā veidā. Un tas ziņotājs, kas jau ziņoja pagājušajā reizē un atbildēja par šo jautājumu, varētu runāt arī šoreiz, jo šeit nekāda jauna dokumenta nav.

Priekšsēdētājs: Kurš tas bija, Freimaņa kungs?

J.Freimanis: Es atvainojos, es biju slims tajā dienā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Ja reiz šodien vēl eksistē plenārsēde, tad šodien eksistē arī parlamenta komisijas. Šo dokumentu iesniedza Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija, un man nav skaidrs, kāpēc, ja ir iesniegusi komisija, būtu jāziņo ministra vietniecei. Tas vispār ir absurds! Es domāju, ka ir jābūt komisijas pārstāvim, bet ministra vietniece var izteikt savu viedokli, ja parlaments to prasīs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kāds komisijas loceklis, kurš būtu gatavs ziņot par 599.dokumentu?

Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Tie ir gluži tie paši dokumenti, kurus mēs izskatījām pagājušajā otrdienā, un komisijai šeit nekas vairs nav papildus piebilstams.

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze, bet kādam taču ir jāziņo! Kādam taču ir jāstāv tribīnē! Mēs tā līdz šim neesam balsojuši! Nāciet, lūdzu, tribīnē ar 599.dokumentu! Ja nav ko ziņot, tad vienkārši nobalsosim, un cauri. Ir Zeiles kundze! Dobeļa kungs neizprotami stāv un es nevaru saprast, vai viņš grib vārdu vai ne.

J.Dobelis: Cienījamais Birkava kungs, es tieši to pašu gribēju piedāvāt. Ja nav nekādu papildinājumu vai labojumu, tad vienkārši balsosim par konkrēto dokumentu, un viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie kolēģi! Vai jums visiem ir 599.dokuments? Buķeles kundze ir tribīnē. Šo dokumentu mēs esam jau izdebatējuši, ir bijuši arī jautājumi un debates.

Vai kāds vēlas uzdot jautājumus? Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Es gribētu precizēt. Tur, kur ir minētas dotācijas pašvaldībām… Vai tas ir dokuments arī par pensijām un darba algām?

E.Buķele: Tas ir dokuments par pensijām un darba algām.

A.Lembergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tas ir 599.dokuments. Vai kāds vēlas jautāt? Mucenieka kungs, lūdzu!

V.Mucenieks: Es saprotu, ka vēlēšanas ir ļoti tuvu un ir vajadzīgs kaut kas skaists. Tomēr, ja tas maksā lielu naudu, tad vispirmām kārtām ir jātiek skaidrībā, no kurienes šo naudu ņemt. Un, ja mēs to gribam izdarīt uz inflācijas rēķina, kad pēc tam Saeima tikko būs stājusies pie savu pienākumu pildīšanas, tad tas ir vienkārši negodīgi. Ja mēs esam noveduši savu ekonomiku līdz tādam stāvoklim, kāds tas ir, tad tas ir jāatzīst, un arī Augstākajai padomei kaut kāda atbildība ir jāuzņemas. Mēs te lamājam tikai valdību, bet arī mūsu absurdo likumu dēļ mēs esam tiktāl nonākuši. Un tāpēc pēdējā dienā netaisīsim šeit teātri. Paldies.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, lūdzu!

V.Zeile: Man ir jautājums kolēģei Buķelei: par ko tad mēs tagad sākam debatēt? 599.dokuments no Latvijas Bankas paredz papildu naudas emisiju 4,2 miljardu rubļu apmērā, lai minimāli diferencētu pensijas. Vai jūsu komisijas viedoklī ir kaut kas mainījies kopš iepriekšējās reizes attiecībā uz citiem iespējamajiem variantiem finansējumu avotu meklēšanā?

E.Buķele: Cienījamā Zeiles kundze! Komisijas viedoklis nav mainījies absolūti nemaz, bet mēs atceramies (un es ceru, ka arī kolēģi atceras) jūsu ziņojumu pagājušajā otrdienā, kur jūs nosaucāt arī budžeta neievākumu - 4, … un vēl cik tur miljardu rubļu apmērā. Komisija uzskatīja, ka vispirms būtu jāpanāk, lūk, šis moments, jāsakārto budžets, un tad arī nebūtu vajadzības papildus emitēt naudu.

V.Zeile: Man ir lūgums sēdes vadītājam dot vārdu Finansu ministrijas pārstāvjiem šajā sakarā un tomēr nopietnāk meklēt šos finansējuma avotus. Tas, ka šie līdzekļi nav ievākti, nebūt nenozīmē, ka jūnijā vai jūlijā tie tiks ievākti, un nav nekādas garantijas, ka šīs pensiju izmaksas var sasaistīt tikai ar nenomaksāto nodokļu papildu ievākšanu. Tas ir ļoti liels risks. Tāpēc es ļoti gribētu sākt diskusiju par šiem finansējuma avotiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja jautājumu vairāk nav, tad tādā gadījumā es saprotu, ka Bēniķa kungs būtu gatavs runāt tribīnē. Lūdzu. Līdz ar to jautājumu uzdošanas stadija ir beigusies. Sākas debates.

U.Bēniķis, finansu ministra vietnieks: Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Būtībā es atļaušos turpināt to tematu, ko izklāstīju iepriekšējā plenārsēdē, kad bija šā jautājuma izskatīšana, kuru deputātu kungi noraidīja. Šā gada 4.maijā valdība pieņēma 227.lēmumu par pensionāru iztikas minimuma paaugstināšanu un piemaksu noteikšanu pie nestrādājošo pensionāru pensijām. Atšķirībā no valdības lēmuma par minimālās algas paaugstināšanu, kas praktiski papildu līdzekļus budžeta izdevumu daļā neprasa, šis lēmums līdz gada beigām papildus faktiski prasa 4,3 miljardus rubļu. Un šajā sakarībā, tā kā šeit ir nepieciešami papildu līdzekļi, valdības lēmuma pēdējā punktā bija paredzēts, ka saskaņā ar šo 227.lēmumu pensijas var sākt izmaksāt tad, kad to ir akceptējis parlaments.

Tādējādi pagājušajā plenārsēdē, kurā man bija gods piedalīties, valdība iesniedza Latvijas Republikas likumu "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā "Par valsts budžetu 1993.gadam"". Šis jautājums bija darba kārtībā. Un, tā kā šodien šeit atrodas arī preses pārstāvji, es atļaušos tomēr apgalvot, ka darba kārtībā nav bijis jautājuma par valdības lēmuma "Par minimālās algas paaugstināšanu" atcelšanu un arī jautājuma par minimālo pensiju paaugstināšanu. Tāda jautājuma reāli darba kārtībā nebija. Kas ir noticis šīs nedēļas laikā?

Centrālais jautājums tiešām ir tas, no kādiem līdzekļiem izmaksāt pensijas. Valdība savā priekšlikumā izteica ierosinājumu paaugstināt budžeta deficītu par 4,3 miljardiem rubļu, paredzot kā šā budžeta segšanas avotu Latvijas Bankas kredītu. Latvijas Banka šinī sakarībā izteica kategorisku protestu, un mēs faktiski nonācām strupceļā.

Šajā sakarībā mēs šīsnedēļas laikā esam konsultējušies ar Latvijas Banku, un lielākais, uz ko šobrīd Latvijas Banka ir gatava, ir pagarināt īslaicīgi kredīta limitu, kas mums bija noteikts uz 1.jūliju 4,1 miljarda rubļu apmērā. Tātad pagarināt šo limitu uz diviem mēnešiem. Taču tas nav atrisinājums, tas ir tikai laika novilcinājums, kas nedod papildu līdzekļus.

Šinī sakarībā man ir jāatvainojas, jo jautājums šobrīd nav atkārtoti detalizēti izskatīts valdības sēdē, un es nezinu, kā vārdā esmu tiesīgs uzstāties. Faktiski ir atkārtoti sagatavots likumprojekts par izmaiņām likumā "Par apgrozījuma nodokli". Šis likumprojekts ir sagatavots, un, ja deputātu kungi to akceptēs un Prezidijs dos tādu uzdevumu, tad to momentā varēs pavairot un iesniegt izskatīšanai. Šā likumprojekta jēga ir paaugstināt apgrozījuma nodokli pārtikas produktu grupai - tiem, kam bija 6 procenti, - uz 9 procentiem, bet pārējiem, kam bija 12 procenti, - uz 18 procentiem. Ienākumi no apgrozījuma nodokļa paaugstināšanas vidēji mēnesī dotu no 500 līdz 600 miljoniem Latvijas rubļu. Faktiski tā ir tā summa, kas ir nepieciešama pensionāru minimālās pensijas paaugstināšanai un cilvēku cienīgas dzīves nodrošināšanai tieši šiem pensionāriem.

Mēs skaidri apzināmies to, ka pensionāru, šīs te mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, kuras skaitā ir vairāk nekā 600 tūkstoši pensionāru, aizsardzība ar šādu paņēmienu reāli notiek uz pārējo iedzīvotāju rēķina. Taču tanī pašā laikā mēs neredzam citu avotu. Ja mēs liekam izdevumos iekšā šo pensiju paaugstināšanu - iedzīvotāju sociālo aizsardzību -, tad mums ir jābūt segumam, un tas ir vai nu budžeta deficīts, vai ienākuma daļas paaugstināšana.

Vēl tikai viena piezīme par šo dokumentu, kura izplatīšanai akceptu mēs šobrīd vēl neesam saņēmuši un attiecībā uz kuru jūs neesat pilnvarojuši mūs to darīt. Šeit būtībā, runājot par nodokļu stāšanos spēkā, pamatlikumā ir noteikts, ka te ir trīs mēnešu termiņš, ja nav noteikts citādi. Citāds risinājums ir absolūti nepieciešams, ja šo labojumu, jūs, deputātu kungi, pieņemtu. Tas ir nepieciešams lielai republikas sabiedrības daļai, un tam būtu jāstājas spēkā ar šā gada 1.jūliju, jo tad, saliekot kopā reālo nodokļu iekasēšanas iespēju un to priekšlikumu, kuru izpildīt ir gatava Latvijas Banka, tas ir, par 4,1 miljarda limita pagarināšanu vai "iesaldēšanu" līdz septembra beigām, tas būtu tas laiks, kad reāli nauda sāktu nākt atpakaļ, un mēs varētu no budžeta ienākumiem maksāt šīs normālās pensijas. Tās gan ir stipri pieticīgas, tomēr salīdzinoši normālas, un tajā pašā laikā pakāpeniski bankai varētu atdot naudu.

Šī konceptuālā nostādne ir atkārtoti izskatīta kopā ar Valūtas fondu, un faktiski tāda bankas pozīcijas korekcija ir saistīta ar tām garantijām, ko Latvijas Republikai grib dot Starptautiskais valūtas fonds, it īpaši šajā ne sevišķi stabilajā ekonomiskajā situācijā, lai tiešām maznodrošinātos pensionārus aizsargātu un viņi varētu izdzīvot.

Īsos vārdos man tas ir viss, bet, risinot jautājumu par budžeta izdevumu daļas palielināšanu, absolūti ir nepieciešams tomēr izskatīt jautājumu par apgrozījuma nodokļa paaugstināšanu vai ļoti administratīvi nodiktēt Latvijas Bankai budžeta deficīta palielināšanu un attiecīgi budžeta kredīta apjoma palielināšanu. Citu alternatīvu mēs neredzam. Neredz valdība, neredz Finansu ministrija un neredz Starptautiskais valūtas fonds.

Priekšsēdētājs: Paldies.

U.Bēniķis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs ir pierakstījušies: Plotnieka kungs, Freimaņa kungs, Ēlerta kungs un Ozola kungs. Pirmais pēc Bēniķa kunga runās Plotnieka kungs. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Varbūt abstrahēsimies šodien no priekšvēlēšanu daždažādiem apsvērumiem un nostādnēm un pamēģināsim pavērtēt paši sevi kā cilvēku kopumu, kas vairākus gadus ir sēdējis šajā zālē. Tātad kādas ir mūsu galvenās kļūdas?

Pirmā mūsu galvenā, es teiktu, zināmā mērā pat nepiedodamā kļūda ir tā, ka likumprojekti tika izskatīti, pamatā nekad nesaņemot to vai citu faktiskā materiāla analīzi. Mums nekad nav bijis aprēķinu, kas ļautu izvērtēt, kas notiks tā vai cita likuma realizācijas rezultātā. Tā tapa arī šis likums par pensijām. Aprēķinu nebija, un pašā sākumā to ar vieglu roku pieņēma. Tajā pašā laikā top lēmumi, kas faktiski labi domātus likumus gluži vienkārši pārsvītro. Un šis lēmums, kas šobrīd vēl joprojām reglamentē likuma par pensijām realizāciju, ir īstens komunisma ideju triumfs neatkarīgi no tā, gribam mēs to vai negribam. Ar šo lēmumu mēs Latvijas pensionāriem esam nodrošinājuši "gaišo komunisma ideālu" triumfu.

Būsim reālisti un atzīsim to, jo neviena valsts līdz šim nav gājusi tādu ceļu, ka visiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir strādājuši vai nav strādājuši, darījuši to labi vai slikti, daudz vai maz, visiem ir novilkta svītra un pienākas vienāda pensija. Un laukos tieši šajā daļā attieksme pret likuma realizāciju ir ārkārtīgi negatīva. Cilvēki uzskata, ka viņus gluži vienkārši ir izsvītrojuši, apkaunojuši, ka viņu darbs nav bijis vērtīgs. Un parastais jautājums, ko jūs visi esat saņēmuši, ir tāds: kāpēc es saņemu tikpat daudz, cik tas kaimiņš, kas savā mūžā nav strādājis ne dienu un visu mūžu ir nopļēgurojis? Šo jautājumu nezin cik reižu katrs no jums ir dzirdējis. Pajautājiet sev un godīgi mēģiniet atcerēties! Tas ir pamatjautājums - 600 000 cilvēku jautājums. Uz to tomēr šodien ir jādod atbilde. Un, ja mums bija tik daudz prāta šādu lēmumu taisīt, tad šodien ir jābūt tikpat daudz prātam, lai tomēr savā pēdējā darba dienā izdarītu attiecīgas korekcijas.

Otrs moments. Kā to izdarīt un kur ņemt naudu? Es piekrītu! Taču sakiet man tā - vai mēs, apstiprinot valsts budžetu, esam tikpat piekasīgi izsekojuši katram izdevumu postenītim attiecībā uz katru ministriju, kā mēs to darām šodien? Un vai tomēr nav tā, ka mūsu budžets pamatā ir tikai ierēdņu algu budžets? Tas ir otrs jautājums. Par to arī vajag padomāt. Protams, šodien var pateikt: uztaisīsim, sak', kaut ko, lai pēc tam citi izstrebj šo putru! Mēs netaisām neko, mēs sākam mēģināt šo putru strēbt, jo šie 600 000 cilvēku, kuru lielākā daļa ir godīgi strādājuši, viņi ir tiesīgi gaidīt, lai viņiem šodien tomēr kaut ko samaksā, lai viņiem nav jāiet uz ielas stūra nabagot. Un, ja mēs neko neizdarīsim, tad tas, vienkārši sakot, ir liels kauns un negods.

Tagad par līdzekļiem. Vēl varbūt daži vārdi, pirms mēs pārejam no otrā jautājuma pie trešā. Sakiet tā: vai mēs komisiju līmenī esam nopietni pavērtējuši, kā tie vai citi mūsu likumi tiek realizēti? Un tā ir otra mūsu fatālā kļūda. Mēs sacepam likumus un pēc tam tos pametam, tāpat kā dažkārt ielasmeitas kaut kur pamet savus bērnus. Piemēram, ir likums par sociālo nodokli - 37 procenti. Kā šo naudu līdz pat šai dienai apsaimnieko? Un vai tās organizatoriskās formas, kurās šī naudiņa tiek apsaimniekota, vai tās ir vislabākās un mērķtiecīgākās? Man šķiet, tas bija, runājot par budžeta projektu, kad mēs ar lielām grūtībām skaidrojām, kādā veidā mūsu Labklājības ministrija (ministra vietniece Bite toreiz stāvēja mūsu priekšā) šo valūtas iemaksu daļu ir nodevusi bankā, kur tā ir, kā tā tiek konvertēta un tā tālāk. Vai jūs daudzi tikāt pie skaidrības šajā jautājumā?

Un tagad padomāsim vēl tālāk. Vai, veidojot tomēr nopietnu fondu, nevis šos līdzekļus "salejot" kopā vienā mucā, no kuras var pasmelt, kā nu kuram patīk… Ja izveido nopietnu fondu, varbūt pat īpašu banku, vai tādā gadījumā šī naudiņa pati nesāktu pelnīt? Neviens šos jautājumus nav nopietni uzdevis, un man jāteic, ka ministrija par tiem vienkārši nav interesējusies. Un tāpēc mēs šodien visi brēcam: nav, nav, nav! Apmēram tāpat kā no ligzdas izsviesti putni, kas gaida, ka viņiem kaut ko grūdīs mutē. Tātad šī ir otra problēma. Tā ir arī mūsu vaina, un tā ir arī komisijas vaina, jo rēķinieties ar to, ka 37 procenti Latvijas apmērā - tā tomēr ir visai apjomīga summa. Tas nav komunistiskais nolīdzinājums. Un, ja diemžēl mēs tālāk neesam tikuši, tad tā ir mūsu organizatoriskā nevarība.

Tagad mēs nonākam pie nākamā jautājuma. Ja šo līdzekļu tik tiešām nav, vai parlaments var pieņemt lēmumu? Tas nepieņems lēmumu, kā tas ir, bet pieņems, ka pensionāram ir tiesības uz kaut ko. Tāpat kā šobrīd vēl parlamentāriešiem… Tātad rodas jautājums: vai šādu lēmumu var pieņemt un kādus šinī gadījumā finansējuma avotus var meklēt? Jā, viens no finansējuma avotiem varētu būt tie vai citi grozījumi nodokļu likumos. Acīm redzami zināmā daļā varētu iet arī šo ceļu. Es nedomāju, ka vajadzētu simtprocentīgi piekrist Finansu ministrijas piedāvātajam variantam - skrūvēt šo nodokļu planku uz augšu, uz augšu, uz augšu, bet vienā zināmā daļā to darīt var. It īpaši attiecībā uz visu to, kas skar dažādas greznuma preces un priekšmetus. To darīt var, taču nevis uz pirmās nepieciešamības precēm.

Otrais moments. Padomāsim tā: mēs šobrīd taču visi to apzināmies, ka mēs apēdam kredītus, arī G-24 kredītu apēdam. Neapēdam, jūs teiksit? Apēdam! Tad sakiet, kāpēc visi citi var ēst, izņemot pensionāru? Tad būsim godīgi! Ja mēs varam ar vieglu roku šo naudu šķiest pa labi un pa kreisi, tad arī tam, kuram nav vairs citas izejas, tomēr sava daļa ir jāsaņem. Es nedomāju, ka ir jāiet pa šo kredītapēšanas ceļu, jo tas ir viegls un bīstams ceļš. Taču, ja šodien mēs nevaram rast citu izeju, tad uz dažiem mēnešiem vajag piemērot šo vispārējo nekorekto, es pat teiktu, stulbo formulu arī attiecībā uz tiem, kuri nevar vairs paši neko atrisināt. Un laikam tomēr parlaments var to darīt, un tas būtu taisnīgi darīts. Jo galu galā par mūsu kļūdām nav jāsamaksā tiem, kuriem ir atlikuši vairs tikai daži gadi. Pārāk daudz būtu prasīts no viņiem. Viņi nesagaidīs jaunu gaišās nākotnes piedāvājumu.

Tāpēc es ierosinātu šobrīd, ņemot vērā katastrofālu situāciju, kāda ir it īpaši pensionāriem laukos, pieņemt šo lēmumu. Dosim cilvēkiem iespēju izdzīvot vismaz līdz jauna parlamenta sanākšanai, un pēc tam Saeima risinās tālāk. Runa ir par pāris mēnešiem. Taču šobrīd vismaz vajag sākt kaut ko darīt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ir ienācis priekšlikums saīsināt uzstāšanās laiku debatēs līdz piecām minūtēm. Mēs varētu par to nobalsot, jo debates turpināsim arī pēc pārtraukuma. Debatētāju skaits, starp citu, strauji pieaug. Tātad debatēs ir pierakstījušies: Freimaņa kungs, Ēlerta kungs, Ozola kungs, Cilinska kungs, Jurševica kungs un Godmaņa kungs.

Tātad es lieku uz balsošanu ierosinājumu - saīsināt uzstāšanās laiku debatēs līdz piecām minūtēm. Lūdzu balsošanas režīmu. Freimaņa kungs, jūs balsojāt "par"? Paldies. Lūdzu rezultātu. Par - 61, pret - 1, atturas - 7. Tātad pēc pārtraukuma pirmais debatēs runās Freimaņa kungs.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Nākamais debatēs runās Freimaņa kungs. Lūdzu.

J.Freimanis: Godājamais priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Šī ir tā reize, tā retā reize, kad man ir jāpiekrīt manam godājamajam kolēģim Plotnieka kungam: vismaz uz dažām minūtēm aizmirsīsim to, kas notiks 5.jūnijā! Kaut gan tas nav viegli. Un es gribētu teikt, ka šajā sakarībā Augstākā padome un Ministru padome tiešām ir ārkārtīgi grūta uzdevuma priekšā, jo, lai skatām šo jautājumu, kā vien gribam, - labi ir tā vai slikti ir tā un slikti ir šitā… No vienas puses raugoties, tiešām ir skaidrs, ka līdzekļu mums ir maz. Taču, no otras puses, ir sabiedriskā doma, kas spiež uz mums burtiski katru dienu. Neliekuļosim un atzīsim to! Mēs pašlaik satiekamies ar daudziem cilvēkiem, un visiem cilvēkiem ir pilnīgi viena prasība, viens vēlējums uz lūpām. Kā šinī gadījumā rīkoties? Un es visnoteiktākajā mērā gribu noraidīt kaut kādus populistiskus risinājumus, no kuriem nekas netiek un kuri ir tikai tukši vārdi.

Tātad ko darīt šajā gadījumā? Es domāju, ka jebkurā gadījumā šo dokumentu - šo pensiju jautājumu - mēs varam sākt risināt tad, ja mums ir kaut neliela pārliecība par to, ka mums sāk nokārtoties valsts ekonomika. Šinīs dienās es dabūju zināt datus, kurus arī jūs zināt, ka rūpnieciskā ražošana pēdējā mēnesī ir pieaugusi par 8 procentiem. To bija grūti prognozēt. Vēl pēc manis un pēc citiem kolēģiem runās premjers. Varbūt viņš šo faktu paskaidros tuvāk. Taču man liekas, ka tad, ja tas ir tā, tad mums šodien parādās kaut kāda vāra cerība, ka mūsu budžeta lietas tomēr ies uz labo pusi un varbūt paliks kaut kāds "sausais" atlikums pāri. Par šo pensiju dokumentu mēs varam lemt tikai tad, ja mēs šodien atrodamies tā sauktajā zaļajā joslā - tātad, ja pēdējā mēnesī valsts budžeta ienākumi pārsniedz izdevumus. Ja tas tā ir, tad tas ir vienīgais attaisnojums, ka mēs par šo jautājumu varam sākt runāt. Un pēc pēdējiem datiem, kuri ir manā rīcībā, mēs varam to darīt.

Tomēr tajā pašā laikā mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem un mēs nedrīkstam cilvēkiem solīt vairāk, nekā mēs viņiem varam dot. Jo, protams, nav pieļaujams, ka mēs šeit uzņemamies kaut kādas saistības, kuras pēc tam risinās un par tām atbildēs Saeima. Un tādēļ es visnotaļ atbalstu domu, ka mums šis jautājums ir jāsāk risināt, jo mēs esam cilvēkiem parādā, un ka tajā pašā laikā ir jāatrod kaut kāds vidusceļš, tāpēc es ierosinu pieņemt šo grūto lēmumu vai likumu.

Un tagad attiecībā uz to, ka mums būtu jāatbalsta šajā gadījumā Ministru padomes ļoti riskantais priekšlikums, bet ar noteiktu klauzulu. Arī deputātiem vajadzētu izteikties par šo ierunu, ko es piedāvāju. Manuprāt, šī ieruna būtu kompromiss, kas ļautu normāli risināt šo jautājumu. Es atļaušos jums nolasīt šo kompromisa priekšlikumu un iesniegt to sekretariātā - tātad šo pieņemto dokumentu, kurš dotu tiesības. To varētu nobeigt ar frāzi: "Šā likuma realizācijas gaita ir atkarīga no ikmēneša Latvijas Republikas budžeta ienākumu un izdevumu attiecības un to līdz turpmākajam lēmumam nosaka Latvijas Republikas Ministru padome (vai Latvijas Republikas Ministru kabinets)." Tātad tas nozīmē, ka tad, ja mēs atrodamies budžeta "zaļajā" joslā, mēs šo jautājumu varam risināt. Ministru padome ir tiesīga to risināt. Turpretī, ja mēs atrodamies "sarkanajā" joslā, pensiju izmaksa paliek tāda pati. Varbūt šis priekšlikums ir atrisinājums? Apdomāsim to un pieņemsim kaut kādu lēmumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais debatēs runās Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Mani ļoti uztrauc, ka valdība ļoti bieži nāk klajā ar nesegtiem solījumiem. Un tas galu galā ir galvenais iemesls, kāpēc es parakstīju šo 21 deputāta aicinājumu - par neuzticības izteikšanu Godmaņa kungam. Taču nu tas viss ir pagājis un aizmirsts.

Valdība pagājušajā rudenī pieņēma lēmumu - paaugstināt pensijas. Līdzekļu tam nebija, rezultāts - laukos bēdīgi slavenie apkures taloni. Protams, pilsētā šiem taloniem zināma pozitīva loma ir bijusi. Valdība, protams, nākot pretim lauksaimniekiem, noteica labas lauksaimniecības produktu iepirkumu cenas. Arī tās būtībā nebija iespējams realizēt, un tā rezultātā lauksaimnieki faktiski saņēma daudz mazāk, nekā viņiem bija solīts, jo uzņēmumi paliek parādā.

Nesen bija lēmums - paaugstināt algas. Rezultāts - faktiski algas netika paaugstinātas. Drīzāk - tās vēl vairāk tika nivelētas. Valdība mums arī budžeta projektā solīja paaugstināt ieņēmumus no akcīzes nodokļa. Tas nav piepildījies. Tagad atkal ir kārtējais solījums - paaugstināsim pensijas, nodrukāsim naudu, bet pēc mums kaut vai "grēku plūdi". Šoreiz nebūs vis "grēku plūdi", bet būs naudas plūdi. Un tā rezultātā inflācija, kura jau būtībā atkal klauvē pie mūsu durvīm.

Valdības pārstāvis saka: "Jā, paaugstināsim apgrozījuma nodokli, un viss būs kārtībā." Jautājums: kad paaugstināsim? Šāds projekts, cik es zinu, nav iesniegts pat komisijām izskatīšanai. Atcerēsimies arī to, ka apgrozījuma nodoklis ir vienīgais nodoklis, ko maksā pensionārs. Tātad mēs ar vienu roku dosim, bet ar otru ņemsim un viņam būs jāsamaksā gan apgrozījuma nodokļa paaugstinājums, gan arī inflācijas paaugstinājums, kas neizbēgami radīsies pēc šā mūsu lēmuma. Ja mēs pat būtu pieņēmuši likumu par grozījumiem apgrozījuma nodoklī, tad tas varētu reāli stāties spēkā tikai oktobrī. Protams, ja mēs tādu būtu pieņēmuši. Jā, tad mēs ar oktobri patiešām varbūt varētu paaugstināt pensijas. Taču, tā kā mēs to neesam izdarījuši, tad netaisīsim šādus eksperimentus ar Latvijas ekonomiku un atstāsim šo jautājumu - gan par apgrozījuma nodokli, gan par pensijām - Saeimai. Es aicinu noraidīt šādu nesaprātīgu likumprojektu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Mēs visu laiku runājam par pensiju paaugstinājumu, par izmaiņām likumā "Par valsts pensijām". Taču ir viena lieta, par kuru mēs nerunājam, - par pensionāru faktiskā labklājības garanta vai dzīves līmeņa saglabāšanu un paaugstināšanu. Mēs absolūti neanalizējam, kā piedāvātie valsts budžeta grozījumi iespaidos praktisko labklājības līmeni pensionāriem. Mēs to nevērtējam no potenciālās inflācijas līmeņa kāpuma, ko varētu radīt šis 4,3 miljardu rubļu emisijas kredīts. Mēs nevērtējam, par cik sadārdzināsies tam pašam invalīdam pirmās nepieciešamības preču patēriņa groziņš. Šādus jautājumus mēs Budžeta komisijā esam uzdevuši vairākkārt Bites kundzei. Atbildi mēs neesam saņēmuši. Katrā ziņā, pilnīgi atbalstot iesniegto 610.dokumentu "Par grozījumiem un papildinājumiem Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likumu "Par valsts pensijām" stāšanās kārtību"", tanī pašā laikā es kategoriski noraidu šā dokumenta pieņemšanu, ja iepriekš netiek atrisinātas valsts budžeta problēmas, nodrošinot, pirmkārt, inflācijas līmeņa stabilitātes saglabāšanu tādu, kāda tā bija pirms šā nelielā lēciena uz augšu. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, vajag nodrošināt pensionāriem un arī visai Latvijas tautai iztikas groziņa izmaksas saglabāšanu tajā līmenī, kāds tas ir pašreiz, jo tikai tādā gadījumā pensionārs reāli kaut ko iegūs. Pretējā gadījumā ir grūti prognozēt, vai viņš nezaudēs. Un tāpēc man ir priekšlikums. Ņemot vērā to, ka Bēniķa kunga izteiktais piedāvājums par 50 procentu apgrozījuma nodokļa paaugstinājumu praktiski nav izvērtēts no sadārdzinājuma pozīcijām attiecībā uz pašiem pensionāriem un arī uz pārējiem Latvijas iedzīvotājiem un absolūti nav izvērtēts, kas notiktu, ja mēs arī pieņemtu lēmumu par apgrozījuma nodokļa paaugstināšanu, kas faktiski tikai segtu sociālās apdrošināšanas izmaksu sadārdzinājumu, bet absolūti nenodrošinātu šā kredīta atmaksu… Šis 50 procentu apgrozījuma nodokļa paaugstinājums pilnīgi nenodrošinātu izsniegtā bankas kredīta apmaksu, kas nodrošina kredīta 2.līgumu, kurš ir noslēgts starp Latvijas Finansu ministriju un Latvijas Banku.

Starp citu, jums ir izdalīts 634.dokuments, kur ir izlasāms izraksts no šā kredīta līguma. Tur ir norādīti praktiskie kredīta apmaksas termiņi, kuros atbilstoši mūsu likuma "Par valsts budžetu" 12.pantam ir noteikts kredīta līmenis gada beigās. Tam faktiski pašreizējā mirklī reālā teorētiski ekonomiskā seguma nav. Ja mēs vēl pieņemam lēmumu par papildu kredītu nosacījumiem, tad pirmām kārtām tas ir jāakceptē Latvijas Bankai, ka banka to atbalsta.

Mēs esam lūguši valdībai, lai valdība iesniedz Apvienotajā budžeta komisijā šādu kredīta atmaksas programmu, taču mēs to neesam saņēmuši. Tas viss rada acīmredzami nepārliecinošu ainu no valsts budžeta pozīcijām, ka mēs reāli varētu, pieņemot 610.dokumentu, kuru es atbalstītu tīri no pensionāru pozīcijām, faktiski nodrošināt tā pamatsūtību - nodrošināt pensionāru labklājības līmeņa paaugstinājumu. Es ļoti baidos, ka tas varētu izsaukt gluži pretēju reakciju. Un tāpēc man ir priekšlikums iepriekš izvērtēt budžeta iespējas un tikai tad, ja mēs budžetā varam atrast adekvātus risinājumus, kuri praktiski nodrošina labklājības līmeņa paaugstināšanu pensionāriem, ievērojami nepazeminot to pārējai iedzīvotāju daļai, tikai tādā gadījumā varētu akceptēt 690.dokumentu "Par pensiju likuma izmaiņām". Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais runās Cilinska kungs.

E.Cilinskis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Plotnieka kungs, protams, ļoti pareizi šeit runāja par pensiju likumu kā komunisma ideju realizāciju. Tāpat pareizi ir tas, ka pašreiz pieņemtais it kā darba algas paaugstinājums ir virzība uz šo pašu komunisma ideju realizāciju budžeta darbinieku algu sfērā, kur galarezultātā mēs varētu nonākt pie vienotas budžeta darbinieku algas. Solis uz to jau ir sperts. Tomēr jābrīnās tieši par to, ka šī nivelēšana pensijas sfērā, kura darbojas jau sen, mūs un arī valdību ir sākusi uztraukt tieši šobrīd. Pirms tam par to varbūt klusām kaut kur burkšķēja, bet neviens īpaši neuztraucās. Un tieši mūsu priekšpēdējā darba dienā mēs gribam šo jautājumu atrisināt. Tas, protams, ir slavējami, un es varu piekrist arī Freimaņa kungam, ka tas nekādi nevarētu būt saistīts ar vēlēšanu kampaņu.

Ko mēs varētu darīt šobrīd? Pirms mēs balsojam par šo dokumentu, konceptuāli ir jānobalso, no kurienes ņemt naudu. Šajā ziņā ir izskanējuši trīs priekšlikumi:

1) palielināt apgrozījuma nodokli,

2) palielināt budžeta deficītu,

3) samazināt budžeta izdevumus.

Tātad nobalsosim par šiem trim priekšlikumiem, un, ja kāds no tiem gūs balsu vairākumu, mēs varētu balsot arī priekšlikumu par šo izdevumu daļu. Turpretī, ja neviens no tiem negūs vairākumu, tad, protams, par izdevumu daļu nevar balsot. Ja mēs esam nobalsojuši, teiksim, par šiem jautājumiem, tad jau tālāk otrajā lasījumā tas ir jāizskata pilnīgi konkrēti, jo mēs palielinām apgrozījuma nodokli. Un tad lai katrs arī godīgi parāda, vai viņš ir par nodokļa palielināšanu vai viņš ir pret to, un attiecīgi no tā izriet turpmākais.

Tātad kas notiks, ja mēs palielināsim apgrozījuma nodokli vai arī ja mēs, teiksim, palielināsim budžeta deficītu? Abos gadījumos šis kaitējums vistiešākajā veidā skars tieši vismazāk aizsargātos cilvēkus - pensionārus. To jau Ēlerta kungs šeit norādīja. Es viņam šinī gadījumā pilnīgi piekrītu. Un tas faktiski lielā mērā vai pat pilnīgi "noēdīs"' šo darba algu palielinājumu. Es domāju, ka mums šeit ir jābūt pilnīgi godīgiem un mēs nevaram aiziet, bārstīdami tukšus solījumus, kurus tad jau vajadzēs pildīt citiem.

Es, protams, saprotu, ka Tautas fronte un valdība ir visu ko sasolījusi pirms vēlēšanām, un tas, protams, ir loģiski. Katrs kaut ko sola, bet katram ir arī jāatbild pašam par saviem solījumiem, jo citi par to nevar atbildēt. Un tāpēc es domāju, ka tad, ja reiz Tautas fronte ir apsolījusi šīs piemaksas, Tautas fronte arī varētu nodrukāt talonus par šo apsolīto daļu un savas uzvaras gadījumā varētu šos talonus pēc tam apmaksāt. Tādā gadījumā visi pensionāri balsotu, protams, par Tautas fronti, un tā būtu Tautas frontes pilnīga uzvara. Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais runās Jurševica kungs.

E.Jurševics: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es būšu spiests atkārtot to, ko teicu pagājušajā nedēļā. Būtībā situācija ir tāda pati kā pagājušā gada decembrī, kad novembrī valdība bija pieņēmusi pensiju paaugstināšanu par 1500 rubļiem un izmaksāja novembrī 4500 rubļu skaidrā naudā uz rokas. Taču pēc tam naudas vairs nebija. Un tad Augstākā padome mēģināja visu šo putru izstrēbt un sprieda, kur šo naudu ņemt un kā tālāk rīkoties.

Tālāk. Decembrī, kā jūs zināt, tika pieņemts lēmums, ka tālāk darbosies šie nelaimīgie taloni. Taču es šeit gribu pateikt attiecībā uz taloniem, ka taloni darbosies visu gadu, kā tas tika plānots. Tātad būtībā pensija kopā ar taloniem sastādīs 4500 rubļus.

Šeit minēja to, ka lauku cilvēkiem tas nebija nekāds atspaids. Tad jāsaka, ka šos talonus jau sāk atmaksāt. Tātad pensija tik un tā bija 4500 rubļu. Līdz ar to pašreiz par pensiju pielikumu mēs nevaram runāt. Mēs varam runāt tikai par to, vai mēs samazinām pensiju par 1500 vai par 1000 rubļiem. Tāda ir realitāte. Protams, valdība mūs ir nostādījusi ļoti grūtā situācijā, bet es domāju, ka šo valdību mēs paši esam ievēlējuši un mums tomēr ir jāuzņemas šī atbildība, un tur nekā nevar darīt, jo cilvēki ir ar šo piemaksu rēķinājušies. Tā sākumā bija solīta vēl augstāka - 800 rubļu, pēc tam - 700 rubļu. Pašreiz tur nāk tikai maksimāli 500 rubļu klāt, bet tas nav pielikums. Saprotiet, tā būtībā ir pensiju samazināšana, jo no 1.jūnija šo talonu vairs nebūs.

Konkrēti par iesniegtajiem lēmumiem. Es aicinātu atbalstīt to lēmuma projektu, ko ieteica Cilinska kungs. Mums jādomā par to, kā mēs segsim šo deficītu - no kādiem līdzekļiem. Būtu ļoti labi, ja mēs šo jautājumu varētu atrisināt un neatlikt to līdz Saeimai, tātad neuzlikt šo smago slogu Saeimai. Tas būtu ideālākais variants.

Bet nu konkrēti par lēmumiem. Tātad es aicinātu sākumā pieņemt šos budžeta grozījumus. Un, otrkārt, runājot konkrēti par šiem lēmumiem, kas saistīti ar likumu "Par valsts pensijām", ar lēmumu "Par grozījumiem lēmumā "Par likuma "Par valsts pensijām" spēkā stāšanās kārtību"", es aicinātu par pamatu ņemt 610.dokumentu, ko esmu iesniedzis. Tas praktiski atbilst arī 570.dokumentam - Ministru padomes iesniegtajam lēmumam ar mūsu komisijas labojumiem. Tur atšķiras 9.3.punkts. Paskaidrošu tuvāk.

Tātad par 9.3.punktu. Vispār šis lēmums paredz ierobežojumus. Ja mēs neatstājam nekādus ierobežojumus, tad šīs pensijas aug vēl vairāk un budžeta deficīts palielināsies vēl vairāk. Tādējādi šie lēmumi attiecas tikai uz ierobežojumiem. 9.3.punktā es piedāvāju nenoteikt "griestus" atsevišķām pensionāru kategorijām. Tātad tie ir: nestrādājošie I grupas invalīdi, nestrādājošie pensionāri, kuru apgādībā ir nepilngadīgi ģimenes locekļi, un nepamatoti represētie. Tas viss ir arī pamatdokumentā. Jā, un arī nestrādājošie pensionāri, kas sasnieguši 80 gadu vecumu.

Es domāju, ka no kopējā budžeta, ko mēs te paredzam, tas maksās 35 miljonus mēnesī un īpaši neko nemainīs, taču uzlabos stāvokli tiem, kuriem pašreiz ir visgrūtāk, piemēram, I grupas invalīdiem. Dažkārt viņi medikamentiem izdod gandrīz vai visu pensiju, jo nedarbojas Ministru padomes lēmums "Par bezmaksas medikamentiem". Par medikamentiem ir jāmaksā ļoti dārgi. Tāpēc, noņemot šos griestus, mēs viņiem varētu ievērojami atvieglot stāvokli. Tā praktiski ir tā kategorija, kurai pašreiz ir vissmagāk. Tāpat klājas nestrādājošiem pensionāriem, kuru apgādībā ir nepilngadīgi ģimenes locekļi. Es uzskatu, ka te ir analoģiska situācija, jo, ja mēs pieņemam tā, kā ir teikts pamatdokumentā, tad viņi praktiski neko neiegūst. Reāli viņiem iznāk pensijas palielinājums aptuveni par 12 procentiem kopā ar tām summām, ko viņi saņem pabalsta veidā par nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem. Viņi praktiski nekā nesaņems. Vēl ir nestrādājošie pensionāri, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu. Šī kategorija ir ļoti maza, tur ir ļoti maz cilvēku, tāpēc varētu noņemt viņiem "griestus", lai viņi varētu saņemt papildu piemaksas. Es uzskatu, ka arī šo soli mēs varētu spert. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, debatēs vēl ir pierakstījušies: Godmaņa kungs, Zaščerinska kungs, Biezā kungs, taču ir ienācis rakstisks priekšlikums no Dobeļa kunga, kurš ierosina pēc Godmaņa uzstāšanās debates pārtraukt.

Lieku šo jautājumu uz balsošanu. Tātad kurš ir par to, lai pēc Godmaņa kunga uzstāšanās debates tiktu pārtrauktas? Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 23, atturas - 10. Tātad tagad vārds tiek dots Godmaņa kungam un ar to tad arī debates tiek pārtrauktas.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atļaujiet man minēt nedaudz skaitļu. Es pilnīgi piekrītu tam, ka šis skaitļu pamatojums nav pietiekami izsmeļošs, un tomēr…

Tātad izsekojiet, lūdzu, loģikai! Apkures sezona beidzās 1.maijā. Arī taloni, protams, beidzas līdz ar 1.maiju, nevis ar 1.jūniju, kā te kļūdījās Jurševica kungs.

Tātad kas notiek, ja mēs 1.maijā atgriezāmies pie 3000 rubļu algas? Tur ir noticis zināms nivelējums, un es piekrītu Ēlerta kungam, jo starpība starp pirmo un pēdējo kategoriju ir 4,5 reizes, taču uz ienākuma nodokļa ietaupījuma pamata katrs iegūst vismaz 300 rubļu. Kopsummā tas faktiski nozīmē, ka budžetā acīmredzot uz ienākuma nodokļa rēķina 3 miljardi neienāks. 300 rubļus iegūst katrs. Faktiski šie 300 rubļi, ja mēs parēķinām apgrozījuma nodokļa izmaiņas, pilnībā kompensē to pieaugumu, kas ir radies tīri no apgrozījuma nodokļa pieauguma.

Nākamais. Ja mēs ejam uz 3000 rubļu pensiju un tagad skatāmies, tad redzam, ka apgrozījuma nodoklis, ja tas izmainās par 9 procentiem pārtikai un 18 procentiem nepārtikai… Igaunijā ir 18 procenti uz visām precēm, bet Lietuvā ir no 0 līdz 25 procentiem šis apgrozījuma nodoklis. Tā ka mēs, protams, esam daudz zemākā situācijā, un tas tad sastāda 90 rubļus pensionāram. Taču, ja mēs skatāmies priekšlikumus par pensiju diferenciāciju, tad es vēlreiz gribu teikt, ka es nerunāju par paaugstināšanu. Tur ir 500 rubļi mīnus 90, un tas ir ne vairāk un ne mazāk kā vismaz 410 rubļu.

Es gribētu, lai mēs šeit saprastu vienu lietu. Valdība nekādā gadījumā nav rīkojusies tā, kā Ēlerta kungs saka, - ka mēs esam pilnīgi bezatbildīgi iesnieguši jums savus priekšlikumus. Es minēšu jums pāris piemēru. Vispirms attiecībā uz apkures taloniem. Mēs šos apkures talonus jau apmaksājam. Ir izdalīti taloni par 4 miljardiem, bet saņemti atpakaļ apmaksai par 2,3 miljardiem. Par 1,7 miljardiem atmaksa jau ir veikta, ņemot vērā arī parādu valsts rezervei. Apmaksu veic speciāla komisija Bēniķa kunga vadībā. Ieviešot šos apkures talonus, mēs esam ietaupījuši budžetā vismaz 2 miljardus rubļu. Pretējā gadījumā mums būtu jāmaksā bankas kredīta procents par to, ko mums nesamaksā par apkuri.

Attiecībā uz iepirkuma cenām. Neaizmirsīsim vienu lietu, ka pagājušajā gadā iepirkuma cenas noteica sausuma periods, un es domāju, ka tad, ja mums turpināsies šāds te laiks, tad sausums atstās iespaidu arī tagad uz iepirkuma cenām laukos.

Tātad es vēlreiz gribu teikt, ka valdība, protams, uzskata, ka nevar ņemt tikai tīru bankas kredītu. Tāpēc es domāju, ka šeit ir tīri politiski jāizvērtē viens jautājums - kādā veidā pensijas tiks sadalītas? Tas, kurš nav strādājis, tas saņems 2,5 tūkstošus, tas, kurš ir nostrādājis nepilnu stāžu, tas saņems 3 tūkstošus, un tas, kurš ir nostrādājis visu stāžu, tas saņems 3,5 tūkstošus.

Labi, pamodelēsim situāciju! Sanāk jaunā Saeima, sanāk jaunais parlaments, sanāk izveidotā jaunā valdība. Visiem pensijas ir vienādas, un ir skaidrs, ka pieprasījums no Valūtas fonda… Esmu pilnīgi pārliecināts, ka attiecībā uz apgrozījuma nodokli prasības tiks nodiktētas. Kas tagad notiks? Bāze visiem ir vienāda - 3 tūkstoši. Ja, pastāvot šai bāzei, paceļ apgrozījuma nodokli, tad tīri sociāli situācija ir daudz sliktāka nekā tad, ja pirms tam pensijas ir bijušas diferencētas. Runa ir par psiholoģisko momentu, jo ekonomikā psiholoģija diemžēl spēlē ļoti lielu lomu. Šinī ziņā tās nav precīzās zinātnes, un tāpēc ir problēmas, vai tad tie pensionāri, kas ir nostrādājuši… Un vai būs apmierināti arī tie, kas nav nostrādājuši? Te ir tīri relatīvas attiecības starp vieniem un otriem.

Tāpēc, ja mēs modelējam situāciju un pieņemam divus modeļus, tad pirmais modelis ir šāds: mēs nākam klajā ar tādu priekšlikumu - mēs tagad diferencējam pensijas un ierosinām priekšlikumu mainīt apgrozījuma nodokli. Ja mēs to nepieņemam, tad tas ir jāpieņem Saeimai. Tas ir jāpieņem jau kā obligāts noteikums, jo tad vajadzēs uzreiz palielināt budžeta deficītu. Pretējā gadījumā, ja mēs rīkojamies tā, ka abus šos procesus atstājam Saeimai, tad ir jārēķinās ar to, ka būs pietiekami daudz politisku faktoru, un šim jautājumam Saeima, labākajā gadījumā, piekļūs rudenī. Es uzsveru - tas tā būs tikai labākajā gadījumā, un, manuprāt, te būs problēma.

Es personīgi domāju tā: ja mēs patlaban apgrozījuma nodokli arī nevaram pieņemt, tad katrā ziņā domāju, ka tas nav spiediens uz nākamo parlamentu, bet tas tikai uzliek šim nākamajam parlamentam par pienākumu šo jautājumu risināt. Ja mēs atstāsim tādu situāciju, kāda ir tagad, tad, tīri abstrahējoties no visām lietām, protams, šīs problēmas jaunajam parlamentam būs daudz lielākas, jo kurā brīdī gan tas to visu darīs?

Tagad mēs bijām saistīti ar vienu lietu: apkures sezona beidzās, un mēs mainījām algu, bet, mainot algu, uzreiz ir jāaiztiek arī pensijas. Mēs piedāvājām ļoti skopu variantu - principā mēs nepiedāvājām klasisko pensiju likumu, bet pensiju likums faktiski ir saspiestā veidā. Un, ja šinī gadījumā mēs bankai patlaban esam parādā tikai 1,2 miljardus, nevis 2 miljardus, tad tas nozīmē, ka tad, ja mēs ejam uz tādu situāciju, ka Saeima tomēr septembrī pieņems, lūk, šo apgrozījuma nodokli, ja to Saeimai spiedīs pieņemt, tad tādā gadījumā, manuprāt, šo naudu kompensēt varēs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, līdz ar to debates ir beigušās, taču, pirms mēs spriežam par kaut ko tālāk, mums ir jāpievēršas 599.lēmuma projektam, par kuru jau ir balsots. Tātad, lai mēs to varētu tālāk apspriest, mums ir jāatceļ iepriekšējais balsojums. Tādējādi pirmais balsojums mums būs par iepriekšējā balsojuma, ar kuru šo lēmuma projektu plenārsēde noraidīja, atcelšanu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Tie, kuri balso "par", tie balso par iepriekšējā lēmuma atcelšanu. Vai visiem ir skaidrs, lai nesajauktu? Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Tātad 68 - par, 14 - pret, atturas - 13. Līdz ar to iepriekšējais plenārsēdes balsojums par šā lēmuma noraidīšanu ir atcelts.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Tātad saskaņā ar to, ko teica premjera kungs, un saskaņā ar maniem iepriekšējiem ierosinājumiem es lūdzu konceptuāli nobalsot par jautājumu par apgrozījuma nodokļa palielināšanu pirms lēmuma balsojuma par pensiju paaugstināšanu. Acīmredzot šie pārējie varianti par budžeta deficīta palielināšanu vai izdevumu daļas samazināšanu nav spēkā un nevar tikt balsoti. Tādējādi tā ir vienīgā iespēja, par ko mēs šobrīd varam balsot, un, ja mēs konceptuāli nobalsosim par apgrozījuma nodokļa palielināšanu, tad mēs varam balsot. Taču, ja ne, tad tādā gadījumā - ne.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es uzskatu, ka šāda balsojuma secība nekādā ziņā nav pamatota. Es ļoti atvainojos, godātie kolēģi! Tātad mēs divus jautājumus - par saprātīgu vai izšķērdīgu saimniekošanu un par pensionāru dzīves līmeni - sasaistām kā vienīgi iespējamos, jo neviens mums nav iesniedzis aprēķinus, kādā variācijā mēs tomēr varētu, izejot no situācijas, daļēji palielinot valsts parādu un daļēji paaugstinot apgrozījuma nodokli… Kur ir šī robeža, kurai pastāvot risinājums ir saprātīgs? Kārtējo reizi mūsu priekšā atkal nav nevienas izdrukas no skaitļojamās mašīnas. Ja būtu šāda izdruka, tad to varētu nopietni apsvērt. Tagad mums atkal ir mehānisks apsvērums - pieņemsim vienu un tad pieņemsim arī otru… Es domāju, ka ir jāizlemj jautājums par pensijām un pēc tam savā laikā un vietā ir jābalso arī par otru. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Pilnīgi atbalstot Cilinska kunga priekšlikumu, es gribētu ierosināt, pirms mēs balsojam par šo priekšlikumu, lūgt premjeram sniegt informāciju par to, vai viņš un valdība atbalsta apgrozījuma nodokļa palielināšanu par 50 procentiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs, nāciet pie mikrofona!

I.Godmanis: Es gribu atbildēt uz Lagzdiņa kunga variantu. Es uzskatu, ka budžetā nedrīkst palikt tik liels deficīts. Es tik tiešām uzskatu, ka tad, ja mēs saistām kopā šos divus jautājumus… Ņemot vērā to, kurā datumā iedarbojas apgrozījuma nodokļa paaugstinājums, neapšaubāmi šis nodoklis ir jāmaina. Kāpēc es to gribu tagad teikt? Tāpēc, ka visās partijās, kas ir izplatījušas savas politiskās programmas, ir skaidri rakstīts, ka nodokļus vajag vai nu samazināt, vai paturēt esošajā līmenī. Es nevaru iedomāties, kā jaunā Saeima, sanākot kopā, spēs pieņemt pretēju lēmumu. Tas ir pirmais punkts.

Otrais punkts. Pastāv vēl viena rezerve, cienījamie deputāti! Arī šo rezervi viennozīmīgi var saistīt ar pensiju diferencēšanu. Tā ir ievedmuita par benzīnu. Ievedmuita par benzīnu, ko mēs neesam realizējuši. Jā, valdība to var izdarīt, nosakot ievedmuitu par benzīnu no 5 līdz 8 rubļiem par litru. Un tādā gadījumā mēs varētu savākt nepieciešamos līdzekļus, kas mums dotu pietiekami daudz naudas budžetam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamais sēdes vadītāj! Es lūgtu nobalsot par Cilinska kunga priekšlikumu un arī par Godmaņa kunga priekšlikumu. Un, ja mēs šajos jautājumos pieņemam pozitīvu lēmumu, tikai tad praktiski var pāriet pie balsojuma par to, ko ir iesniegusi Sociālās apdrošināšanas un veselības aizsardzības jautājumu komisija par pensiju pārskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Pirms balsot par Cilinska kunga priekšlikumu, man tomēr gribētos zināt, kāpēc vēl arvien pilnā apjomā netiek iekasēts muitas akcīzes nodoklis un apgrozījuma nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem, cukuru, kas tagad masveidā tiek pārdots, olām, graudiem… Cik liela šī summa ienākumos varētu būt? Un vai mēs nevaram tādā gadījumā uzdot valdībai nodrošināt šo nodokļu iekasēšanu, lietojot visas jau noteiktās sankcijas un papildinot tās ar iespējamu mantas konfiskāciju ļaunprātīgiem nemaksātājiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es ļoti vēlētos saņemt kvalificētu atbildi arī uz savu priekšlikumu. Tātad varbūt premjers varētu mums paskaidrot, vai šis kompromisa priekšlikums par nosacīto iedarbināšanu ir pieņemams? Es neesmu saņēmis kvalificētu atbildi uz šo savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Tā kā mēs visi šodien ar balsojumu valdībai izteicām uzticību, es šeit gribētu atgādināt vienu neprecizitāti. Valdības pārstāvis, šeit ziņojot, aizmirsa pateikt, ka ar 1.jūniju nekādā gadījumā nodokli palielināt nevar, jo nodokļu "jumta" likumā ir skaidri un gaiši noteikts, ka palielinājums stājas spēkā tikai trīs mēnešus pēc nodokļu palielināšanas. Tas ir viens. Es domāju, ka varbūt atšķirībā no tiem cilvēkiem, kuri vairāk uzstājas ārpus parlamenta, mums šodien nav problēmu ar nodokļu palielināšanu, bet šodien ir problēma ar nodokļu iekasēšanu. Un šeit tie cilvēki, kuri šodien nodarbojas ar mūsu ekonomiskās politikas izstrādāšanu, apzināti vai kā citādi sistemātiski trīs gadu laikā nav iesnieguši divus svarīgus likumprojektus - likumprojektu par tirdzniecību un likumprojektu par reklāmu, kas novērstu tieši to, ka šobrīd notiek nodokļu nemaksāšana. Tas nav aicinājums uz mantas konfiskāciju vai nāves sodiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Cienītie kolēģi, dabīgi, es nekādā gadījumā nevaru piekrist šādai vienkāršai pensiju palielināšanai uz budžeta deficīta rēķina. Visi aprēķini, kas tika sniegti mutiskā veidā, neiztur nekādu kritiku šinī gadījumā. Tātad ir jāatrod kaut kāds cits finansēšanas avots. Cilinska kunga piedāvājums par apgrozījuma nodokļa izskatīšanu un nobalsošanu ir kaut kādā mērā tikai šā finansēšanas avota meklējums, bet, kamēr nav sakārtota nodokļu sistēma, kamēr nodokļu sistēma nedarbojas, kamēr pilnībā netiek savākti visi jau tagad uzliktie nodokļi, kamēr nav iespējams regulēt šo sistēmu, tikmēr nav iespējams neko ne paaugstināt, ne arī pazemināt. No tā nav nekādas jēgas. Es uzskatu, ka šāda veida finansēšanas avots arī nav pieņemams. Tātad šie jautājumi ir balsojami tikai "pret".

Priekšsēdētājs: Cupruna kungs.

I.Cupruns: Godātie kolēģi, es jums gribu atgādināt vienu vecu lietu. Pagājušajā gadā mēs masveidā visus maksājumus - soda naudas un visu pārējo - reducējām uz minimālo algu, procentuāli no minimālās algas. Sakiet, kāda jēga šodien palielināt minimālo algu un palielināt pensiju, bet tajā pašā laikā nemotivēti palielināt maksājumus? Kolēģi, inflācija ir apturēta, tas mums jau ir iestāstīts. Tad, lūdzu, šodien pieņemsim vēl vienu lēmumu - visi maksājumi, kas tika rēķināti no minimālās algas, paturami tajā līmenī, kādi tie bija pagājušajā nedēļā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es gribu atbildēt uz Freimaņa kunga jautājumu. Protams, mēs nevaram vadīties pēc tādas sistēmas, ka vienā mēnesī maksā 3500 rubļu, bet otrā mēnesī nemaksā. Tas ir pilnīgi sociāli nepieņemami. Tā kā jebkurā gadījumā mēs tagad budžetā esam, teiksim, "zaļajā" sektorā, kas, protams, ir saistīts ar to, ka mums ir zināmi ierobežojumi arī izdevumu daļā… taču mēs neesam budžeta deficītā, esam pat norēķinājušies ar banku, un no 2 miljardu parāda esam nonākuši līdz 1,2 miljardu rubļu parādam.

Es vēlreiz gribu teikt, ka šeit mums ir tīri politiski jāizdomā, kā rīkoties. Es neesmu par to, lai mēs palielinātu budžeta deficītu, bet ir jāizdomā, kā mums izkļūt no šīs vienādošanas shēmas. Galvenais jau ir nevis paaugstināt pensiju, bet pensijas padarīt dažādas, jo, kurš strādājis vairāk, tam arī jāsaņem vairāk. Viss. Es neredzu to politisko momentu, kā to izdarīs jaunā Saeima, jo redziet, tur būs ļoti daudz citu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, lūdzu!

O.Kehris: Es atbalstu Cilinska kunga priekšlikumu, un šo priekšlikumu es saprotu tādējādi, ka pozitīva balsojuma rezultātā mums ir jāiekļauj darba kārtībā likumprojekts par apgrozījuma nodokli, kuru, kā es sapratu no Bēniķa kunga, ir iespējams izdarīt tūlīt. Un tikai pēc tam, kad mēs to apspriedīsim un pieņemsim, ir iespējams pieņemt to dokumentu, kuru mēs pašlaik apspriežam. Es šajā ziņā ļoti gribētu pateikties Mucenieka kungam par viņa teikto attiecībā uz deputātu atbildību, ka mēs nevaram pieņemt vienus lēmumus, bet otrus atstāt citiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu reglamentu, iesniedzot projektu, kura realizācijai ir vajadzīgi papildu materiālie un citi izdevumi, ir jābūt finansiāli ekonomiskajam pamatojumam. Un Cilinska kunga priekšlikums ir par šo finansiāli ekonomisko pamatojumu. Tātad es lieku uz balsošanu Cilinska kunga ierosinājumu. Mums vajag konceptuāli nobalsot par jautājumu par apgrozījuma nodokļa palielināšanu. Te netiek nosaukti nekādi skaitļi, jo tas vienkārši būs konceptuāls balsojums, vai mēs šajā nolūkā palielināsim apgrozījuma nodokli vai ne.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu! Par - 24, pret - 48, atturas - 23. Tātad jautājums ir konceptuāli izšķirts un apgrozījuma nodoklis šajā sakarībā netiek palielināts. Tātad arī Bēniķa kunga rakstiskais priekšlikums, ko viņš man rādīja, šobrīd nav apspriežams.

Lūdzu jūsu priekšlikumus par tālāko jautājuma virzību. Tātad šis jautājums tiek svītrots no darba kārtības. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par budžetu - par grozījumiem budžetā otrajā lasījumā. Lūdzu.

A.Plotnieks: Par procedūru. Godājamais priekšsēdētāj! Kā var svītrot jautājumu no darba kārtības bez balsošanas! Mēs balsojām šinī gadījumā par priekšlikumu par to, ka ir jālemj jautājums par apgrozījuma nodokli. Bet kur paliek pensijas? Mēs par pensijām taču neko nenobalsojām! Es ļoti atvainojos, parlaments ir pieņēmis tik bezgala daudz bezjēdzīgu lēmumu, nekad nenoskaidrojot, ar ko tos finansēs, tad arī attiecībā uz pensionāriem būsim tikpat korekti kā attiecībā uz visiem citiem.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Skaidrības labad nobalsosim par to, ka pēc šā balsojuma sakarā ar tā rezultātiem jautājums tiek svītrots no darba kārtības.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 38, pret - 48, atturas - 11. Tātad jautājums no darba kārtības netiek svītrots. Un tad ir tikai viena iespēja.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Man ir priekšlikums: lai tas paliek darba kārtībā, bet sāksim skatīt citus jautājumus, kuri ir darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lieku uz balsošanu Krūmiņa kunga priekšlikumu, jo, kamēr nav iesniegti citi varianti, mēs to skatīt nevaram. Tātad šis jautājums paliek darba kārtībā, bet mēs pārejam pie nākamā jautājuma.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Es atvainojos, Zaščerinska kungs, par vēlu… Lūdzu rezultātu. Par - 49, pret - 28, atturas - 15. Tātad jautājums paliek darba kārtībā, bet mēs pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Es tomēr nedzirdēju atbildi uz manu jautājumu - kāpēc un kas traucēja iekasēt tos nodokļus, kas jau pašlaik ir pieņemti? Kāda tā summa varētu būt, un ko parlaments šajā sakarībā valdībai varētu līdzēt?

Priekšsēdētājs: Paldies, Zaščerinska kungs, bet es jums jau atbildu - mēs esam pabeiguši šā jautājuma izskatīšanu, un jūs to varēsit…

J.Zaščerinskis: Es ierosinu līdzekļu avotus pensiju palielināšanai atrast tieši efektīvā esošo nodokļu iekasēšanā.

Priekšsēdētājs: Zaščerinska kungs, mēs jau esam pārtraukuši šā jautājuma izskatīšanu. Un tad, kad mēs turpināsim, šis priekšlikums tikmēr jau var tikt ietverts arī lēmuma projektā. Paldies.

Godātie kolēģi, pirms mēs pārejam pie jautājuma par budžetu, lai mūsu darba kārtība nebūtu tik ļoti saraustīta, nobalsosim par tiem jautājumiem, kuri ir iekļauti šodien ar mūsu balsojumu uz pulksten 12.50.

Tātad vispirms par Česlava Mola atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona pagaidu valdes locekļa pienākumiem.

Vai kādam ir jautājumi šajā sakarā? Zaļetajeva kungam? Škapara kungs, nāciet, lūdzu, tribīnē, jo Zaļetajeva kungs vēlas jautāt. Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums. Deputātiem ir izdalītas Mola kunga paziņojuma kopijas. Viņš lūdz atbrīvot viņu no pagaidu valdes locekļa pienākumiem sakarā ar to, ka, strādājot komercuzņēmumā, viņš ir spiests prasīt materiālu palīdzību no valdes. Tā tas šeit ir formulēts. Vai tas nozīmē, ka tad, ja viņam nebūtu jālūdz materiālā palīdzība no pagaidu valdes, viņš mierīgi varētu nodarboties ar uzņēmējdarbību un vienlaikus būt arī Kurzemes rajona pagaidu valdes loceklis? Vai es šo situāciju esmu pareizi sapratis, vai arī te ir kaut kas ne tā?/

J.Škapars: Nē, nē, nepareizi! Formulēts ir šādi: "Sakarā ar to, ka uzņēmējdarbībā esmu spiests izmantot pašvaldību materiālo palīdzību un tā kā tas neatbilst Augstākās padomes 1993.gada 9.februārī pieņemtajam lēmumam, lūdzu līdz šādas palīdzības izbeigšanai atstādināt mani no pašvaldības locekļa pienākumiem." Viņš ir sācis nodarboties ar uzņēmējdarbību, un sakarā ar to atbilstoši mūsu likumam viņam ir jāaiziet no pašvaldības valdes locekļa darba.

S.Zaļetajevs: */Nē, redziet, šeit tomēr ir kaut kāda cita nianse: vai viņš vienkārši nodarbojas ar uzņēmējdarbību un tādēļ iet prom no valdes locekļa posteņa, vai arī to dara tādēļ, ka, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, viņam jāizmanto valdes materiālā palīdzība. Es saprotu no paziņojuma, ka šeit raksturīga ir otrā situācija, tas ir, ar uzņēmējdarbību viņš acīmredzot arī agrāk ir nodarbojies, un tikai tad, kad viņam ir radusies nepieciešamība izmantot materiālo palīdzību no valdes puses, viņš grib noņemt no sevis valdes locekļa pienākumus./

J.Škapars: Nekas tamlīdzīgs! Ir izdarīti labojumi pašvaldību likumos, un tie pašvaldības locekļi, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību, nevar atrasties un vienlaikus pildīt arī šos pašvaldības valdes locekļa pienākumus. Tā ka materiālās palīdzības sniegšana vien šeit jautājumu neizšķir. Jautājumu izšķir viņa uzņēmējdarbība, kas nav savienojama kopā. (Deputāti Škapars un Zaļetajevs runā vienlaikus.)

Priekšsēdētājs: Es lūgtu sekretariātu zvanīt un zālē ievērot klusumu!

Lūdzu, Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: */Es tomēr par balsošanas motīviem gribu izteikties. Protams, neatbrīvot cilvēku no šiem pienākumiem vienkārši nav iespējams. Cita risinājuma nav. Tomēr man gribētos pievērst uzmanību tam, ka viena lieta ir tas, kas likumos rakstīts, - un es neapstrīdu to, ka likumā ir rakstīts, ka pagaidu valdes loceklis nedrīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību, - bet pavisam cita ir tas, kas notiek patiesībā. Tās, par nožēlu, ir pavisam dažādas lietas. Un tiešām ir taču atšķirība, kas likumā rakstīts un kas neapšaubāmi izriet no pagaidu valdes locekļa paziņojumā rakstītā. Tur pavisam viennozīmīgi rakstīts, ka viņš lūdz atbrīvot no pagaidu valdes locekļa pienākumiem sakarā ar to, ka ir radusies nepieciešamība no valdes saņemt materiālo palīdzību. Nevis sakarā ar to, ka viņš nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Kā redzat, tā ir ļoti liela starpība. Tāpēc es gribētu, lai no šī redzesviedokļa tiktu nopietni pārbaudīta visu pārējo valžu darbība, jo no šī gadījuma rodas pamatotas šaubas, vai tiek ievērots likums, ka to locekļi nedrīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību./

J.Škapars: Es piekristu tam, ka varētu pārbaudīt arī pārējās pašvaldības…

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, pēc balsošanas motīviem vairs nav jāizsakās. Vai vēl kāds vēlas runāt par balsošanas motīviem? Nē.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Česlava Mola atbrīvošanu no pagaidu valdes locekļa pienākumiem Kurzemes rajonā. Lūdzu balsot! Rezultātu! 80 - par, 4 - pret, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību ratifikāciju".

Budovska kungs, lūdzu!

M.Budovskis: Cienītie kolēģi, jūsu uzmanībai tiek piedāvāts 646.dokuments. Principā tas ir jautājums, ko mēs esam vairākkārt izskatījuši Ārlietu komisijā. Tā ir vienošanās starp Latvijas un Polijas valdībām, kura praktiski savu funkcionēšanu jau ir uzsākusi. Es domāju, ka šī ratifikācija ir noteikta prasība, tāpēc gribētu lūgt jūs par to balsot. Ja ir kādi precizējoši jautājumi, tad uz tiem varētu atbildēt Janīša kungs no attiecīgās ministrijas.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Vai kāds vēlas runāt debatēs? Un izteikties par balsošanas motīviem? Nē. Paldies.

Balsošanas režīmu! Balsosim par 646.dokumentu. Lūdzu rezultātu. Par - 81, pret - 1, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Saimnieciskās tiesas tiesneša V.Žagara atbrīvošanu no amata". Vai ir jautājumi? Vai kāds vēlas runāt debatēs? Un izteikties par motīviem? Nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 631.dokumentu. Lūdzu rezultātu. Par - 78, pret - nav, atturas - 6. Paldies.

Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs astoņas minūtes agrāk pārejam pie apspriesto, bet nenobalsoto likumprojektu un lēmumprojektu balsošanas?

Pirmais balsojums - likumprojekts "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! 86 - par, 4 - pret, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļā" trešajā lasījumā. Tas ir 590.dokuments. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! 78 - par, 2 - pret, 7 - atturas. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas Valsts finansu inspekciju"" (583.dokuments). Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 81, pret - 4, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Ceturtais ir lēmuma projekts "Par transportlīdzekļu īpašnieku nodevu" (603.dokuments).

Lūdzu, Muciņa kungs, par balsošanas motīviem!

L.Muciņš: Par balsošanas motīviem. Atgādinādams manis teikto runu, kad tika apspriests šis lēmuma projekts, es aicinu kolēģus, kuri to ir dzirdējuši, un arī tos, kuri to nav dzirdējuši, balsot pret šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Mēs tad, kad pagājušajā otrdienā izskatījām praktiski šo lēmumu, bet to īsti nepabeidzām un nebija arī īstas skaidrības, vai šis lēmums ir taisnīgs un godīgs, jo praktiski mēs ļoti labi arī zinām, cik tad zālē bija deputātu. Šodien sevišķi ir uztraukušies pensionāri, kuri mašīnas nevar izmantot tikai tāpēc, ka to ekspluatācija ir ļoti dārga, tāpēc, pieņemot šo lēmumu šādā veidā, tas galīgi nav godīgs. Kādreiz jau bija runa par transportlīdzekļu un par ceļa nodokli, kuru patērētājs maksāja atbilstoši patērētajai degvielai, un tad tas bija daudzmaz pieņemams, bet šodien tādu nevar pieņemt. Un tāpēc arī es aicinu balsot "pret".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Man jāsaka paldies kolēģiem, kuri atnāca pie mikrofona. Arī es gribētu lūgt deputātus neuzņemties šo grēku uz savas sirdsapziņas un izlasīt šo lēmuma projektu. Pretējā gadījumā mēs izdarīsim muļķības, ko pēdējā parlamenta darba dienā nevajadzētu darīt. Nobalsosim šo lēmumprojektu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Es vēl gribu precizēt, ka tas acīmredzot nav vis 603.dokuments, bet gan 627.dokuments…

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi!

R.Krūmiņš: …kas būtiski atšķiras no tā dokumenta. Un tāpēc mēs saskaņā ar procedūru nemaz nevaram balsot, jo te mums tiek piedāvāts pilnīgi cits dokuments.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, vai jūs arī par šo? Lūdzu.

V.Zeile: Es gribētu deputātiem atsaukt atmiņā mūsu batālijas šeit, kad apspriedām 1993.gada valsts budžetu, kad tieši šis jautājums arī radās. Mums likumā par valsts budžetu ir ieraksts, kurā tātad pašvaldībām ir atļauts risināt šādu jautājumu. Un patlaban Rīgas pašvaldība nāk ar šādu iniciatīvu, tikai papildinot šo jautājumu arī attiecībā uz citām lielām republikāniskās pakļautības pilsētām. Mūsu akcepts šādas idejas risinājumam tika dots, jau nobalsojot par šo 1993.gada valsts budžetu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: 627.dokuments ir radies pēc 603.dokumenta apspriešanas šeit, plenārsēdē. Visi šeit veiktie grozījumi ir nobalsoti plenārsēdē. Ja cilvēki nepiedalās plenārsēdē, viņi, bez šaubām, nezina, kas šeit notiek. Tātad 627.dokuments ir sastādīts atbilstoši īpašiem balsojumiem plenārsēdē, un tāpēc teikt, ka to nevar pieņemt, manuprāt, nav pamatojuma.

Vēl attiecībā uz balsošanas motīviem. Bez šaubām, mēs varam pieņemt lēmumu un neatbalstīt to, bet tādā gadījumā tikai rēķināsimies, ka ne Rīgas ielas, ne arī citu pilsētu ielas un rajonu ceļi netiks savesti kaut vai minimālā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Arī es lūdzu kolēģus neatbalstīt šo lēmuma projektu, jo īpaši tāpēc, ka šeit ir tāda norma - "kravas automobiļiem - ne vairāk kā 5000 Latvijas Republikas rubļu". Jūs saprotiet, ka šinī brīdī, kad tiek likvidētas paju sabiedrības, nav pat kas ņem šos automobiļus. Un, ja mēs uzliksim vēl šādu maksu, tad es nezinu, ko ar šiem automobiļiem darīs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Es lūgtu kolēģus vispirms ņemt vērā, ka tās ir pašvaldību tiesības - noteikt šādu nodevu. Tad pašvaldības - pilsētu pašvaldības un rajonu pašvaldības - izjutīs šo atbildību un sāks domāt par savu kritisko situāciju, kādā atrodas pilsētas vai rajonu ceļi un cik būtiski ir nepieciešams šos ceļus salabot.

Otrkārt, es lūgšu kolēģus arī atcerēties, ka patiešām plenārsēde nobalsoja par visiem atvieglojumiem, kādi tika izvirzīti apspriešanas gaitā. Tos varētu piemērot gan attiecībā uz tiesībaizsardzības iestādēm, gan uz medicīnu, gan uz politiski represētajiem. Visi šie atvieglojumi, kādi būtu paredzēti, nosakot šādu nodevu, tika iekļauti Ekonomikas komisijas sagatavotajā lēmuma projektā. Kā jūs atceraties, arī es atsaucu iepriekšējo Augstākās padomes lēmuma projektu, jo bija radusies šī alternatīva. Es noņēma savu iesniegto lēmuma projektu, kas attiecas tikai uz Rīgas pilsētu. Šajā gadījumā jebkurai pašvaldībai - rajona vai lielo pilsētu pašvaldībai - ir tiesības noteikt šādas nodevas. Tāpēc es lūgtu kolēģus tomēr novērtēt šo ārkārtīgi kritisko situāciju, kādā atrodas Latvijas pilsētu ielas un arī rajonu ceļi. Un, neraugoties uz visu to, ka šis ir ļoti grūts lēmums, es tomēr aicinātu kolēģus pieņemt šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Cienījamie Augstākās padomes deputāti! Es atļaušos atgādināt, ka parlamenta vairākums pirms diviem mēnešiem pieņēma nelikumīgu likumu par Latvijas Republikas budžetu, jo tur tika pārkāpti trīs Latvijas Republikā spēkā esošie likumi. Faktiski to vajadzētu nosaukt par nacionalizācijas likumu, jo Ventspils pilsētas pašvaldībai tika nacionalizēti 515 miljoni rubļu. Un mēs šajā sakarā iesniegsim tiesā prasību pret Augstāko padomi. (Zālē ovācijas.)

Tātad mēs aprēķinājām, ka tad, ja ievieš šīs nodevas, kur figurē tikai vārds "atļaut", mēs saņemam, tā teikt, atpakaļ "politiskas" tiesības uzlikt papildu nodokli, lai kompensētu šo nacionalizāciju tikai 9 procentu apmērā. Un es domāju, ka Augstākās padomes deputātiem, kuru lielākā daļa brauc mašīnās, derētu kādu brīdi izkāpt no tām un paieties pa Latvijas Republikas ceļiem un ielām, lai redzētu, ka tās faktiski jau ir izgājušas no ierindas. Un drīz mēs varēsim Eiropā lielīties ar Krievijas klases ielām un ceļiem. Tuvu tam mēs jau esam.

Man pie šā lēmuma pēc būtības būtu tikai divas piezīmes. Pirmkārt, 1.punktā nevis "atļaut", bet "uzlikt" tādu nodevu, jo politiskā atbildība par šādu ievirzi ir jāuzņemas Augstākajai padomei un tās deputātiem.

Un, otrkārt, te nav noteikts tas, vai fiziskās, kā arī juridiskās personas maksā pēc dzīvesvietas vai reģistrācijas vietas, vai kaut kā citādi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Godātie kolēģi! Vēlreiz centīšos jums atgādināt pavisam nesenus notikumus. Atcerieties, Latvijā tika ieviesta tā sauktā suņu nodeva, arī Rīgā. Par šo naudu taisījās būvēt pastaigu laukumus, mežos ierīkot celiņus, iekārtot suņu frizētavas un vēl nez ko. Jūs zināt, vēl šobaltdien tā nodeva tiek iekasēta. Taču sakiet, lūdzu, kur ir garantija, ka šādas nodevas, ko tagad ievieš pilsētu valdes, tiks izmantotas ceļiem? Ja mani galu galā šeit kāds grib pārliecināt, tad lai parāda man tās suņu frizētavas, pastaigu laukumus un visu pārējo, kas tika solīts par šo naudu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kurdjumova kungs! Un tad būs balsojums par motivācijas pārtraukšanu, ko iesniedza Dobeļa kungs.

L.Kurdjumovs: */Cienījamie deputātu kungi! Es ar lielu labpatiku šodien izskatītu tādu likumprojektu, kurā visām pašvaldībām, tajā skaitā arī Rīgas pilsētas domei un valdei, kā arī Augstākajai padomei un tā tālāk, tiktu uzlikts par pienākumu pārdot dārgās prestižās automašīnas un iegūto naudu ieguldīt ceļu un ielu remontdarbos. Domāju, ka pietiktu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu, ka mēs pārtraucam motivācijas izteikšanu. Lūdzu rezultātu. 80 - par, 8 - pret, 11 - atturas. Tātad mums atliek balsot.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 627.dokumentu. Lūdzu rezultātu. Par - 42, pret - 33, atturas - 24. Lēmums nav pieņemts.

Pēdējais šodien no apspriestajiem, bet nenobalsotajiem dokumentiem ir likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Dzīvokļu kodeksā". Lūdzu balsošanas režīmu, ja neviens nevēlas izteikties. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par - 87, pret - 2, atturas - 8. Likums ir pieņemts. Paldies.

Tagad varam pāriet pie likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā "Par valsts budžetu 1993.gadam"". Tas ir otrais lasījums. Kurš ir ziņotājs šajā jautājumā?

Bēniķa kungs, lūdzu tribīnē!

U.Bēniķis: Godājamie deputātu kungi, godājamais priekšsēdētāj! Likumprojekts par grozījumiem budžetā, kas ir saistīts ar siltumenerģijas tarifu starpības kompensāciju pašvaldībām, pirmajā lasījumā ir pieņemts. Un faktiski šodien mums, izskatot to arī Budžeta komisijā, ir tikai viens priekšlikums un papildinājums, kas skan šādi: "Rajonu un pilsētu pašvaldībām likumā "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā "Par valsts budžetu 1993.gadam"" 2.pielikumā paredzētās mērķsubsīdijas summas cenu un tarifu starpības kompensācijai siltumapgādes uzņēmumiem pirmām kārtām novirzīt parādu segšanai no valsts uzņēmuma materiālās rezerves." Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nosauciet dokumenta numura, jo arī man nav īstas skaidrības.

U.Bēniķis: Tas ir 571.dokuments.

Priekšsēdētājs: Dokumentam ir 571.numurs, un tas sākas ar vārdiem: "Latvijas Republikas Ministru padome…" Vai deputātiem nav nekādu jautājumu? Tad mums ir jābalso pa pantiem. Vai kādam ir iebildumi par pantiem? Ja nav, tad tādā gadījumā es lieku 571.dokumentu - likumu par valsts budžeta grozījumiem - uz balsošanu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Cienījamie deputāti, lielas daļas deputātu nebija, kad šis jautājums tika apspriests pirmajā lasījumā. Es gribētu pateikt, pēc manām domām, par šā dokumenta nepareizo ekonomisko filozofiju.

Tātad Latvijas Republikas valdība noteica maksimālo maksājumu par apkuri, par vienu kvadrātmetru dzīvojamās platības iekasējot 20 rubļu un 40 rubļu par virsnormatīvo platību. Tātad siltumuzņēmumiem radās faktiskās izmaksas, kurās aptuveni 85 procentus sastāda kurināmais. Un šī kompensācija tiek maksāta kā starpība starp izmaksām, kuras ir lielākas nekā valdības noteiktais maksājums un iedzīvotāju maksājums. Tātad arī ienākumi no šiem maksājumiem. Tā rezultātā veidojas šāda ekonomiskā filozofija: jo lielāka pašizmaksa, jo lielāka kompensācija, jo zemāka pašizmaksa, jo mazāka kompensācija. Faktiski tā nav kompensācija uzņēmumiem, bet tā nosacīti ir kompensācija iedzīvotājiem. Līdz ar to tiek stimulēta tāda filozofija - jo dārgāku kurināmo, kas ir galvenais pašizmaksas elements, iegādājas attiecīgais uzņēmums, jo parlaments izmaksā lielāku prēmiju. Man interesē, cik daudz deputāti atbalstīs šo filozofiju, jo tā pat netika pieņemta Latvijas PSR Augstākajā padomē. Man pat grūti komentēt, kurā brīdī šāda ekonomiskā domāšana, filozofija ir sākusi atgriezties. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Kā jūs zināt, kurināmo iegādājas ne tikai daudzdzīvokļu māju iemītnieki, kuriem faktiski šā kurināmā kompensācija šobrīd tiktu piešķirta ar šo balsojumu, bet arī privāto māju iedzīvotāji. Mēs Ventspils pilsētā arī privāto māju īpašniekiem izmaksājām kompensācijas sakarā ar kurināmā sadārdzināšanos. Jo mēs uzskatām, ka nevar šķirot iedzīvotājus pēc tā, vai viņš dzīvo valsts vai pašvaldības mājā, vai privātajā. Šis balsojums šai Latvijas Republikas iedzīvotāju kategorijai nekādu kompensāciju neparedz. Tāpēc es vēlreiz aicinu parlamentu šādu nepareizu ekonomisko filozofiju divos šajos uzskaitītajos punktos noraidīt, vienlaikus paredzot to, ka pašvaldības gan saņems šo kompensāciju, bet saņems to, izejot no tādas ekonomiskās loģikas, ka tā vēlāk tiks novirzīta ne tikai daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, bet arī privātmāju īpašniekiem un iedzīvotājiem tajās. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies.

U.Bēniķis: Vai drīkstu atbildēt?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

U.Bēniķis: Uz Lemberga kunga piezīmi par neracionālo siltumenerģijas pārtēriņu vai neekonomiskumu es atbildētu tā. Republikas pašvaldības ir iesniegušas pieprasījumu par kompensācijas segšanu 780,4 miljonu rubļu apmērā. Pēc tā izvērtēšanas tieši no šādas racionālas izmantošanas pakāpes ir palikuši šie 516 miljoni rubļu, kas ir lasāmi šodien budžeta labojumu otrajā projektā. Tas ir viens.

Otrs. Tomēr spriežot tīri ekonomiski, te pieejā ir ļoti dažādas atšķirības, piemēram, starp tādu ļoti labi strādājošu pašvaldību kā Ventspils, kur ir augsta siltumapgādes uzņēmumu efektivitāte, jo tur ir nomainītas maģistrālās caurules, kam ir mazāka pretestība un ir mazāki siltuma zudumi un tā tālāk. Turpretī citās republikas vietās šis stāvoklis ir ļoti nopietns, pat katastrofāls, un tas prasa milzīgas papildu investīcijas. Un ne jau šie pašvaldības uzņēmumi ir vainīgi pie tā, ka tiem siltumenerģijas pašizmaksa ir dārgāka.

Šinī sakarībā es vēlreiz atkārtošu to pašu, ko sacīju pagājušajā reizē, - šis lēmums ir vērsts uz to, lai tiešām pašvaldībām, kuru lielākā daļa ir līdz ausīm parādos, iedotu pretī to, ko parlaments ir akceptējis un nolēmis ne jau pagājušajā plenārsēdē. Tas ir akceptēts krietni agrāk atbilstoši šiem aprēķiniem, kas balstās uz noteikto siltumenerģijas izmaksu un faktisko šo izmaksu starpības segšanu. Un vēlreiz atgādinu, ka atšķirībā no pensiju jautājuma šeit ir reāls budžeta palielinājuma daļas segšanas avots caur šiem bankas maksājumiem par valūtas drukāšanu. Tā ka vēlreiz lūdzu atbalstīt iesniegto likumprojektu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, mums atliek vienīgi nobalsot par budžetu ar visiem pielikumiem otrajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 10. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Augstākās padomes finansēšanu sakarā ar tās darbības izbeigšanu".

Lūdzu, Ozola kungs, tribīnē!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, 648.dokuments jums ir iesniegts Augstākās padomes Apvienotās budžeta komisijas piedāvātajā redakcijā. Tas ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes finansēšanu sakarā ar tās darbības izbeigšanu". Es domāju, ka šis dokuments komentārus neprasa un arī es papildus neko nevaru teikt kā vien to, kas šeit jau ir ierakstīts. Es tikai varu atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, tātad tas ir 648.dokuments?

I.Ozols: Jā, 648.dokuments.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi? Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Godājamais Ozola kungs, man, bez šaubām, ir jautājumi.

I.Ozols: Lūdzu.

J.Freimanis: Tātad te ir teikts: "Uzdot Ministru padomei papildus izdalīt Augstākajai padomei…" Es saprotu, ka mēs esam emocionāla Augstākā padome, bet naudu vajag visiem. Tātad, vai ir noskaidrots, kur radīsies šie 42 miljoni Latvijas valsts rubļu? Un vispār kādi aprēķini šeit ir apakšā? Mēs te saņemam kaut kādu papīrīti, bet nesaprotam, kas tas ir.

I.Ozols: Cienījamais Freimaņa kungs, es atbildēšu uz šo jautājumu. Lietu pārvaldei, mūsu ekonomiskajam dienestam, tika uzdots iesniegt ekonomiski pamatotu nepieciešamo līdzekļu izdevumu tāmi, papildu līdzekļu izdalījumu, lai saskaņā ar darba likumdošanas kodeksu, ar Latvijas Augstākās padomes lēmumu par Latvijas Republikas tautas deputātu darbības materiālo nodrošinājumu, kā arī ar likumu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes darba organizāciju līdz 5.Saeimas sanākšanai" noteiktajā kārtībā varētu pārtraukt Latvijas Republikas Augstākās padomes darbību. Bez ekonomiskā pamatojuma tika pieprasīta arī Latvijas Republikas Augstākās padomes Lietu pārvaldes izziņa par kopējiem budžeta asignējumiem, kuri nav apgūti 1993.gadā, arī pieprasījums no mūsu Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes par likvidācijas juridiskajiem aspektiem. Atbilstoši šiem trijiem dokumentiem tika fiksēta šī nepieciešamā summa - 42 miljoni 500 000 Latvijas valsts rubļu, kuri jūnijā ir vajadzīgi papildus, lai varētu pārtraukt Latvijas Augstākās padomes darbību iepriekš minēto likumu noteiktajā kārtībā.

J.Freimanis: Godājamais Ozola kungs, jūs neatbildējāt uz jautājumu: vai uz pensionāru lēmuma fona valdībai ir kur ņemt šos 42 miljonus? Neizlocieties un atbildiet! To, ka Lietu pārvalde var izdomāt visu ko, to mēs labi saprotam.

I.Ozols: Uz šo jautājumu jums var atbildēt Finansu ministrija, kura pie šā jautājuma izvērtēšanas arī piedalījās Apvienotās budžeta komisijas sēdē. Un šie 42 miljoni no budžeta asignējumos paredzētajiem 144 miljoniem, kas ir praktiski ne mazāk kā 30 procenti, nav uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Nē. Vai kāds vēlas izteikties par motivāciju? Nē.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 648.dokumentu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 78, pret - 4, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par valsts uzņēmumu"" trešajā lasījumā.

Lūdzu, Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Godājamie kolēģi! Trešajā lasījumā ir viens labojums - papildinājums, proti, attiecībā uz termiņu, cik ilgā laikā pamatlīdzekļi, kuri ir realizēti un par kuriem ir ienākusi nauda… cik ilgu laiku šī nauda ir uzņēmuma rīcībā un kad tā pāriet (tātad pēc sešiem mēnešiem, ja tā nav izmantota) valsts budžetā.

Priekšsēdētājs: Blumberga kungs, vai tas ir 616.dokuments?

O.Blumbergs: Jā, tas ir 616.dokuments.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man ir iebildums pret niecīgu grozījumu, ko Arhitektūras un celtniecības komisija ir izdarījusi 11.panta jaunajā - trešajā daļā. Papildus ir parādījies "kustamo pamatlīdzekļu". Nav loģiski, ka ienākumi no kustamajiem pamatlīdzekļiem, no to pārdošanas, tiks izlietoti, dabiski, pamatlīdzekļu iegādei, to atjaunošanai, piemēram, celtniecības objektu pabeigšanai. Pamatlīdzekļu pārdošana, tāpat kā jebkuru citu pamatlīdzekļu pārdošana, var tikt novirzīta šādiem nolūkiem. Un nav nekāda pamata šeit pielikt vārdu "kustamo".

O.Blumbergs: Man jums, Ēlerta kungs, ir jāsaka atklāti, ka tas ir redakcijas variants, kurš acīmredzot ir parādījies sakarā ar likumdošanas cilvēku labojumiem. Viņi saprata, ka tas ir papildinājums - loģisks turpinājums šim pantam. Tik tiešām sākotnējā redakcijā šā vārda "kustamo" nebija. Tā ka, ja jūs gadījumā iestājaties pret to, tad mums nekādu iebildumu nebūs pret šā vārda svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Tātad vārds "kustamo" tiek svītrots. Vai nevienam nav iebildumu?

Lūdzu, Bula kungs!

A.Buls: Man bija sakāms tas pats, kas Ēlerta kungam, ka trešajā lasījumā parādījies vārds "kustamo". Tātad otrajā lasījumā tā nebija, jo tas būtiski maina jēgu.

Bez tam es gribētu vēl piebilst, ka atsauce uz 11.pantu neatbilst 1990.gada 12.decembra likumam, jo tur 11.pants ir par direktora tiesībām. Tāpēc preambulā bija jāparāda nevis 1990.gada 12.decembra likuma, bet 1992.gada 9.jūlija likuma redakcija. Un tad viss būtu korekti.

O.Blumbergs: Šajā gadījumā mēs ļoti rūpīgi konsultējāmies ar attiecīgo Augstākās padomes komisiju, kas nodarbojas ar visiem šiem kodifikācijas jautājumiem. Tā kategoriski noraidīja šādu labojumu, jo šī redakcija tagad ir pieņemta šādā veidā un arī likums ir publicēts tādā veidā, ka šis 11.pants tagad ir nomainījis iepriekšējo 11.pantu.

A.Buls: Atļaujiet, priekšsēdētāj…

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Buls: Ja pašreizējā likumā viss 11.pants būtu koriģēts, tad tā varētu būt, bet, kā jūs redzat, no 11.panta ir koriģēta tikai otrā un trešā rindkopa, turpretī pirmā rindkopa nav koriģēta. Tāpēc radīsies nesaprašana, jo pirmā rindkopa paliek attiecīgā vecā likuma redakcijā, bet otrā un trešā rindkopa ir likuma jaunajā redakcijā. Tomēr tas radīs neizpratni.

O.Blumbergs: Šeit jau ir pateikts: "mainot pārējo daļu numerāciju". Tātad šī numerācija arī tiks mainīta.

Priekšsēdētājs: Bet te tomēr būtu jābūt pilnīgai skaidrībai, lai nerastos pārpratumi.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamie kolēģi, šo problēmu var ļoti vienkārši atrisināt: te iekavās ir dots "Ziņotāja" numurs, tāpēc ir jāizsvītro 1991.gada "Ziņotāja" 1.numurs, bet paliek 1992.gada 29.-31.numurs, kur šī jaunā redakcija jau ir dota. Tādējādi nekādu problēmu nebūs. Taču man ir vēl kāda cita problēma - attiecībā uz lēmumu.

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, Ēlerta kungs, lēmumu mēs apspriedīsim pēc tam! Tātad šajā redakcijā divās vai trijās vietās tiek svītrots vārds "kustamos". Nē, tikai vienā vietā.

I.Ēlerts: Vārds "kustamos" jāsvītro tikai pēdējā rindkopā - 1.rindā. Un nekur citur.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Tātad pēdējā rindkopā "Ienākumi no pamatlīdzekļu pārdošanas", ja? Tur nav vairs vārda "kustamos" un tiek svītrots "1991.gada 1.numurs". Ja deputātiem pret šādiem labojumiem nav iebildumu, tad balsosim par likumu trešajā lasījumā kopumā (616.dokuments). Sekretariātu lūdzu zvanīt!

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 75, pret - 3, atturas - 1.

Un tagad par lēmumu. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Tātad lēmumā tiek noteikts, ka likums stājas spēkā ar šodienu. Šeit jaunās - otrās - daļas redakcijā papildus ir paredzēta norma, kas jāievēro jebkuram valsts uzņēmumam - transporta līdzekļu pārdošana ir saskaņojama ar nozares ministriju. Dabiski, ka valsts uzņēmumi šo jauno normu nezinās. Tātad nav iespējama likuma stāšanās spēkā no šodienas. Pārējās normas būtībā attiecas uz ministriju, un tās varētu stāties spēkā ar šodienu, jo to var vienkārši paziņot. Es aicinātu šādu lēmumu nepieņemt, un tas tādā gadījumā stājas spēkā normālajā kārtībā - piektajā dienā pēc publicēšanas "AP un MP Ziņotājā". Tas būtu pilnīgi normāli.

Priekšsēdētājs: Vai Blumberga kungs neiebilst?

O.Blumbergs: Nē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā likums stāsies spēkā vispārējā kārtībā. Vēl līdz pārtraukumam mēs varam izskatīt likumprojektu "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām".

Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Laikā starp otro un trešo lasījumu no deputātiem nav saņemti nekādi iesniegumi. 624.dokuments deputātiem jau šorīt ir izdalīts. Ja ir kādi jautājumi, es varētu uz tiem atbildēt. Ja ne, tad varam balsot.

Priekšsēdētājs: Ja nav nekādu piebilžu, varam balsot par šo dokumentu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 624.dokumentu. Lūdzu rezultātu. Par - 62, pret - 2, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Lūdzu, nākamais ir Līgotņa kungs! Viņš ziņos par Kriminālprocesa kodeksu un Labošanas darbu kodeksu.

A.Līgotnis: Arī par šo likumu, kuram ir 619.numurs, pēc otrā lasījuma nekādi papildinājumi nav ienākuši. Šeit ir izdarīti tikai tie labojumi, par kuriem mēs nobalsojām otrajā lasījumā. Es domāju, ka mēs līdz ar to šā likuma kā tāda izskatīšanu faktiski esam beiguši. Tikai pēc tam jāapspriež lēmums par tā stāšanos spēkā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja deputātiem nav iebildumu, tad varam balsot par 619.likumu. Lūdzu sekretariātu zvanīt, jo iepriekšējā reizē zālē bija tikai 62 deputāti.

A.Līgotnis: Es vispār lūgtu sēdes vadītāju šo balsojumu atlikt uz nākamo otrdienu, uz pēdējiem balsojumiem, jo patlaban nevajadzētu riskēt.

Priekšsēdētājs: Balsosim, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Labi, balsosim!

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 77, pret - 6, atturas - 7.

Tagad par lēmuma projektu, lūdzu!

A.Līgotnis: Lēmuma projekts ir 640.dokuments. Es lūgtu jūs visus sameklēt šo dokumentu, jo šeit būs jāizdara divi balsojumi, tā kā šā likuma spēkā stāšanās ir saistīta ar divu soda veidu atcelšanu. Tad mums būs jāizlemj, ko darīt ar tām personām, kas pašreiz izcieš šos soda veidus.

Un pirmais no tiem ir labošanas darbi. Mūsu projektā ir paredzēts, ka tām personām, kas patlaban izcieš šos labošanas darbus, šie darbi tiek aizstāti ar naudassodu. Mēs te esam paredzējuši divus variantus, pēc kādiem šīm personām varētu aprēķināt naudassodu.

Viens ir "maigākais" variants, kas par katru neizciesto mēnesi paredz 20 rubļu. Otrs ir stingrāks, kas paredz 150 rubļu par katru neizciesto labošanas darbu mēnesi. Es personīgi sliecos uz stingrāku variantu - uz 150 rubļiem. Faktiski es arī iesaku un aicinu jūs balsot par šo variantu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Vai jums jautājumu nav? Debatēs neviens nevēlas uzstāties. Tātad mēs varam balsot par abiem variantiem.

Pirmais balsojums būs par to, ka mēs šo sodu aizstājam ar 20 rubļiem. Otrais būs bargākais - ka aizstājam ar 150 rubļiem.

Pirmais balsojums būs par 20 rubļiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Viena balss papildus "pret". Vēl otra balss "pret". Lūdzu rezultātu! 15 - par, 27 - pret, 26 - atturas.

Nākamais balsojums būs par 150 rubļiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Viena balss papildus "par". Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 68, plus viena balss "pret". Pret - 1, atturas - 5.

Nākamais balsojums būs par 60 un 450 rubļiem. Tātad vispirms nobalsosim par variantu par 60 rubļiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. 13 - par, 20 - pret, 28 - atturas.

Un tagad balsosim par priekšlikumu par 450 rubļiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. 61 - par, 3 - pret, atturas - 4. Tātad pieņemts.

Varam balsot par lēmuma projektu kopumā? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 640.dokumentu kopumā. Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Ceru, ka visi ir nobalsojuši. 73 - par, pret - nav, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Pēc pārtraukuma iecelsim totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas uzraudzības prokuroru. Tādēļ lūdzu visus deputātus atgriezties zālē!

 

(Pārtraukums)

Sestdien, 24.februārī