1993.gada 4.maija sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godājamie deputāti! Šodien būtu pareizi, ja jūs man ļautu, uzsākot šo mūsu plenārsēdi, atcerēties, ka ir 1993.gada 4.maijs un ka 1990.gada 4.maijā Augstākā padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. Protams, šo vēsturisko brīdi un tā nozīmīgumu, kā arī mūsu darbā paveikto pēc tam acīmredzot izvērtēs citi, bet katrā ziņā šodien es domāju, ka mēs varētu ar gandarījumu atcerēties tieši to, ka divas trešdaļas, pat vairāk nekā divas trešdaļas, mūsu kolēģu deputātu nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, tādā veidā paužot tautas gribu. Taču šodien mums būtu jāatceras ne tikai tas.

Pēc tam, realizējot šo deklarāciju, ne tikai Augstākā padome, bet arī izpildvara izjuta milzīgu spiedienu, jo toreiz visa reālā vara bija Maskavas rokās, tāpēc lai atceramies mūsu prokuratūru, tiesu, arī mūsu toreizējo miliciju un veidojošos zemessardzi, mūsu ministrijas un valdību, kura toreiz darbojās šajos milzīga spiediena apstākļos. Arī šeit pat bija cilvēki, kuri bija pret, bija Interfronte; kā vienmēr bija cilvēki, kuri nogaidīja, kuri vispār šim procesam nepiegrieza nekādu vērību. Taču bija cilvēki, kuri visā šajā laikā darbojās un īstenoja šo Augstākās padomes Deklarāciju.

Lai atceramies, ka mūsu Latvijas Republikas Prokuratūra Maskavā toreiz bija pasludināta ārpus likuma, ka toreiz tika draudēts ar arestiem un visu pārējo. Protams, tagad tas viss ir aizmirsies. Mēs tagad aizmirstam un dažreiz arī negribam īpaši uzsvērt, kas šodien ir sasniegts, bet tas viss paliek vēsturei. Mēs uzsākām tālāko reformu ceļu, taču, kā jūs zināt, reformu ceļš ir nepopulārs ceļš, jo ir jāpieņem tādi lēmumi, kuri nav populāri, tomēr ir ļoti svarīgi, lai salauztu veco un veidotu jauno. Reformu laikā ir nepopulāra valdība, nepopulāri valdības lēmumi, bet arī tas viss piederēs vēsturei, un to izvērtēs citi.

Un tagad klāt ir Latvijas Republikas pilsoņu atbildības laiks − vēlēšanas. Es domāju, ka 4.maija Deklarācija (to gan mēs šodien varam apliecināt) bija pagrieziena punkts varbūt tam darbam, kuru mēs iesākām, lai jau pēc viena mēneša šeit notiktu brīvas vēlēšanas un lai tālāk likumdošanu Latvijā veidotu pilsoņu ievēlēti likumdevēji − Saeima. Tātad viss tālākais būs Latvijas Republikas pilsoņu un viņu pārstāvju rokās.

Nobeidzot šo nelielo atgādinājumu mums pašiem par to laiku, es gribēju jums, godātie kolēģi, novēlēt šajā atlikušajā mūsu darbības laikā darbaprieku, protams, arī veselību un veiksmi.

Ar to tad arī atklāju šīsdienas plenārsēdi. Sāksim izskatīt mūsu darba kārtību! (Aplausi.)

Vispirms tradicionāli par svītrojumiem, pēc tam − par papildinājumiem un grozījumiem izskatīšanas laika ziņā.

Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Es ierosinu atlikt darba kārtības 1.punkta izskatīšanu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav sagatavots. Mums būtu jāuzklausa arī par bankas darbību nemaksu jautājumā. Tādēļ lūdzu likt šo jautājumu uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies, tas būs atsevišķs balsojums! Vai svītrojumu vairs nav?

Lūdzu, par papildinājumiem! Arī papildinājumu nav. Kādi ir citi ieteikumi izskatīšanas laika ziņā? Arī nav. Paldies.

Tad sāksim balsot pēc kārtas. Atsevišķs balsojums būs par darba kārtības 1.punktu − par lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas lauksaimniecības ministram Dainim Ģēģeram".

Lūdzu, par motīviem!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, sava ierosinājuma motivāciju es jau pateicu. Un otrs arguments ir tāds, ka šā punkta atrašanās darba kārtībā ir tīri politisks, nevis lietišķs jautājums. Vai tiešām mēs 4.maijā iesāksim un turpināsim savu darbu ar priekšvēlēšanu jautājumu cilāšanu? Tādēļ, lai nepadarītu šo dienu par ļoti nepatīkamu precedentu, es lūdzu balsot "pret".

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Es runāšu par procedūru. Šis lēmums ir iekļauts darba kārtībā ar plenārsēdes balsojumu, tātad ir nepieciešams vispirms atcelt mūsu iepriekšējo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Protams. Vai vairāk neviens nevēlas izteikties? Lūdzu balsot par Freimaņa kunga priekšlikumu! Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka vajag atcelt mūsu iepriekšējo plenārsēdes balsojumu, ar kuru lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas lauksaimniecības ministram Dainim Ģēģeram" tika iekļauts darba kārtībā, jo tas mums ar plenārsēdes balsojumu ir ietverts darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par − 26, pret − 61, atturas − 23. Jautājums paliek darba kārtībā.

Nekādi citi priekšlikumi vairs nav izteikti. Ščipcova kungs, es jūs nesaprotu... Mums ir jānobalso par darba kārtību, jo nekādi citi papildinājumi vai grozījumi nav bijuši. Tomēr ir? Lūdzu, tad nāciet pie mikrofona!

Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Es gribētu papildināt darba kārtību. Ņemot vērā valsts galvas uzstāšanos, ievērojot to, ka šodien ir svinīga diena, es gribētu kā neatliekamu iekļaut darba kārtībā jautājumu par Augstākās padomes pieņemto dokumentu, sākot ar 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarāciju, mezgla punktu neizpildīšanu./ (Zālē liels troksnis.)

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu uzmanību! Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Cienījamais priekšsēdētāj! Demokrātiskā centra deputātu grupa, kā arī Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija iesniedza Prezidijam likumprojektu "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"". Tas attiecas uz to apgrozījuma nodokli, kas stājās spēkā ar 1.maiju attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem. Tas netika iekļauts darba kārtībā. Es lūdzu savas komisijas vārdā tomēr nesvītrot šo jautājumu un iekļaut darba kārtībā. Lūdzu par to nobalsot!

Priekšsēdētājs: Balsošana tātad būs par iekļaušanu, jo tas nav svītrots. Vakar Prezidijs pieņēma lēmumu to nodot izvērtēšanai komisijām, jo tas komisijās vēl nav izskatīts. Taču par jūsu priekšlikumu tiks balsots.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tālāk, lūdzu! Atsevišķi par balsošanas motīviem. Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es runāšu par 2.punktu − par cukura likumu. Es pārskatīju visus savus papīrus, kurus izdalīja, un neatradu Ekonomikas komisijas atzinumu par šo likumu, kas bija jāsagatavo jau pirms divām nedēļām, un tad tika nolemts, ka tam ir jābūt uz pagājušo nedēļu... Varbūt tas ir defekts? Vai arī citiem tā ir? Un tāpēc, ja nav Ekonomikas komisijas atzinuma... Es atvainojos, laikam tas tomēr te ir... Paldies.

Es gribētu dzirdēt no Kehra kunga paskaidrojumu: vai par cukura likumu Ekonomikas komisija ir sagatavojusi savu atzinumu? Un, ja tā nav sagatavojusi, tad es tomēr lūgtu šodien šo likumu neizskatīt, bet darīt to tikai pēc šā atzinuma saņemšanas.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs lūdz Kehra kungu komentēt šo dokumentu.

O.Kehris: Ekonomikas komisija šo jautājumu izskatīja savā iepriekšējā komisijas sēdē ceturtdien, un mēs konstatējām, kas šis likums skar muitas darbības regulēšanu. Pēc būtības tas skar nodokļu sistēmu. Un, lai mēs sagatavotu slēdzienu, mums vēl ir vajadzīgs papildu darbs. Mēs varam dot šādu slēdzienu, jo tam praktiski pēc būtības jau ir sagatavots projekts. Mēs to varam izskatīt nākamās ceturtdienas komisijas sēdē un iesniegt plenārsēdei šo slēdzienu nākamajā nedēļā. Es par to informēju arī Augstākās padomes Prezidiju. Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija teica, ka ir arī plenārsēdes lēmums par tā iekļaušanu mūsu darba kārtībā. Tādējādi šeit ir pretrunā divi Augstākās padomes lēmumi − par iekļaušanu plenārsēdes darba kārtībā un prasība, ka ir nepieciešams mūsu komisijas slēdziens. Tātad es vēlreiz atkārtoju, ka mēs esam gatavi to dot, bet, lai mēs dotu pamatotu slēdzienu, mums ir nepieciešams ilgāks laiks. Tātad mēs varam to iesniegt nākamnedēļ. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es saprotu dažādas komisiju grūtības, taču gribu atgādināt procedūru, ka ar plenārsēdes balsojumu šis jautājums ir iebalsots izskatīšanai tieši šodien, jo iepriekš izskatīšana tieši šādu pašu motīvu dēļ tika pārtraukta, tā ka es tomēr lūgtu šo jautājumu šodien izskatīt, jo praktiski to vairs nevar vilcināt, tā kā ir jāsāk sēja. Arī cukurbiešu sēja ir jāsāk, un zemkopji jau sen gaida, vai mēs pieņemsim vai nepieņemsim šo dokumentu. Jā, es saprotu, ka komisijām ir dažādas grūtības, bet tām tomēr vajadzētu atrisināt šo jautājumu. Tāpēc mans lūgums ir izskatīt šodien šo dokumentu un plenārsēdei pieņemt lēmumu, ko tad tālāk darīt. Visas komisijas šo materiālu ir saņēmušas laikus, tā ka tās varēja iekļauties šo materiālu izskatīšanā gan pirmajā, gan otrajā un trešajā lasījumā. Šobrīd es uzskatu, ka tā vairāk vai mazāk − es nezinu, kā to nosaukt, − ir apzināta bremzēšana šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi! Es tikko saņēmu dokumentu no Valsts kontroles, kas ir atzinums par valsts monopolu cukura ražošanā, tā ietekmi uz zemnieku produkcijas atprečošanu un muitas tarifa uz cukuru pamatotību. Es domāju, ka ar šādu dokumentu būtu jāiepazīstas visiem plenārsēdes dalībniekiem. Tas būtībā ir saistīts arī ar to, ko teica Kehra kungs, − ka tomēr ir nepieciešams iedziļināties šajā problēmā, jo attiecībā uz cenu veidošanos un atprečošanu, kāda tā notiek, mēs ar šo likumu varam radīt neprognozējamas sekas, tāpēc vajadzētu nopietnāk padomāt un izplatīt arī šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, šis likumprojekts izraisīja bažas un pārdomas arī Likumdošanas jautājumu komisijā. Mēs, tāpat kā Ekonomikas komisija, uzskatām, ka nav izvērtētas iespējamās sekas, realizējot tās vai citas normas. Pie tam arī zemnieki, kad es viņiem izklāstu šā likumprojekta jēgu, smaida, jo neviens nesaprot, ko tad viņi īsti iegūst no tā − vai vedīs ārā vai vedīs iekšā... Taču katrā ziņā zemniekam tas nedod neko. Es ierosinātu šodien šo jautājumu no darba kārtības svītrot kā nesagatavotu, jo, apejot veselu virkni komisiju, nedrīkst vienkārši ar bremzēšanu lozungu virzīt uz priekšu nesagatavotu likumprojektu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze, lūdzu!

E.Buķele: Man ir ļoti žēl, cienījamie kolēģi, ka deputāts Plotnieks zemniekiem ir tik nesaprotamā veidā šo likumprojektu izskaidrojis. Taču es gribētu kolēģu uzmanību vērst uz tādu apstākli, ka lauksaimniecības ražošanai diemžēl piemīt sezonas raksturs. Ja mēs tagad šo jautājumu apzināti nobremzēsim, tad es gribu teikt, ka mēs to izdarīsim uz veselu gadu. Vai mēs uzņemsimies tik lielu atbildību? Pirms balsot, es lūdzu par to pārdomāt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es ļoti lūdzu jūsu uzmanību! Atļaujiet man Eglāja kungam uzdot jautājumu. Šis 2.punkts − likumprojekts par cukuru − ir iebalsots darba kartībā ar plenārsēdes lēmumu. Visa šī apspriešana, protams, bija saistīta ar plenārsēdes lūgumu sniegt šo atzinumu, lai gan visi šie jautājumi faktiski attiecas uz likumprojekta izskatīšanu, tie skar jau procedūras kārtību un saturu. Vai Eglāja kungs uzstāj uz to, lai mēs tagad balsojam par svītrošanu? Ja jūs neuzstājat par šā jautājuma svītrošanu, tad es aicinātu kolēģus šo diskusiju turpināt, apspriežot šo likumprojektu konkrēti trešajā lasījumā.

V.Eglājs: Es uzskatu, ka pirms galīgās balsošanas par likumprojektu, tā apspriešanas gaitā ir jābūt atzinumam, jo nevar pieņemt likumprojektu un pēc tam prasīt par to atzinumu. Un tāpēc es nejaucos šinī gadījumā iekšā, taču uzskatu, ka apspriest trešo lasījumu ir neiespējami. Tādējādi mans ierosinājums ir šāds: kā jūs lemsit, tā arī būs. Man nav stenogrammas, un es neesmu iepazinies, kā pagājušajā reizē viss precīzi beidzās. Un tāpēc es baidos kaut ko pateikt aplami.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, man nav tiesību lemt par jūsu priekšlikumiem. Es varu lūgt deputātus balsot, bet nekādā gadījumā es nevaru šeit lemt, ko darīt ar jūsu priekšlikumu. Ja jūs uzskatāt, ka ir jābalso, tad mēs balsosim, bet, ja jūs uzskatāt, ka šis jautājams ir jālemj, jau izskatot pēc tam trešajā lasījumā visus šos argumentus, tad mēs arī izskatīsim šo likumprojektu.

V.Eglājs: Ja tas ir atkarīgs no manis, tad es uzskatu, ka ir jābalso, lai to šodien tomēr neizskatītu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Eglāja kungs ierosina balsot, lai atceltu likumprojektu par cukuru trešajā lasījumā, par tā iekļaušanu darba kārtībā.

Lūdzu, Lucāna kungs!

J.Lucāns: Man pašreiz nav pārliecības, vai maz ir nepieciešams izteikties, jo šim likumam, ja mēs to pieņemsim tādu, tik un tā vairs šogad nebūs nekādas īpašas ietekmes uz ražošanu, jo tie, kuri nopietni gribēja sēt bietes, tās jau ir iesējuši. Un arī tālākā nākotnē šim likumam, protams, nekādas nozīmes nebūs, tāpēc vajadzētu reiz šo jautājumu izskatīt līdz galam un izbeigt šo pastāvīgo kņadu otrdienās ap cukuru. Vēlreiz atkārtoju: tam vairs nekādas nozīmes šogad nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Godātie kolēģi! Kuriem vēl nav skaidrs, vajag darba kārtībā izlasīt, ka tas ir trešais lasījums. Un, ja šeit ir argumenti, ka kāds nevarēja to izskatīt un gūt sev nepieciešamos atzinumus par šo likumu, tad tas visādā ziņā, maigi izsakoties, ir nekorekti. Es ļoti atvainojos, taču neceliet iebildumus tur, kur paši neesat bijuši laikus klāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es patiešām lūgtu kolēģus atbalstīt priekšlikumu, lai šis jautājums tiek izskatīts, jo zālē ir uzaicināts arī Zemnieku federācijas priekšsēdētājs, tā ka izskatīšanas gaitā viņš varēs atbildēt gan Lucāna kungam, gan visiem pārējiem, vai tas ir nepieciešams vai nav nepieciešams. Un tad arī jūs varēsit izvērtēt un balsot, vai to vajag pieņemt vai nevajag, bet es tomēr lūgtu nenovilcināt.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, lūdzu!

O.Kehris: Es varētu tikai atbildēt Felsa kungam, ka mūsu komisija nebija iekļauta to komisiju sastāvā, kurām bija jāizskata šis likumprojekts. Un mēs to līdz šim neesam skatījuši. Mēs to skatījām tikai tad, kad plenārsēde prasīja Ekonomikas komisijas atzinumu par šo likumprojektu. Iepriekšējā ceturtdienā mēs konstatējām to, ka par šo likumprojektu nav informēta un to pēc būtības nav izskatījusi ne Finansu ministrija, ne Ekonomisko reformu ministrija, ne Muitas tarifu padome, lai gan visu šo triju institūciju darbība ir skarta šā likumprojekta tekstā. Tādējādi bez šo ministriju atzinumiem mēs nevaram plenārsēdei dot savu atziņu. Ja plenārsēde uzskata, ka tas nav nepieciešams, un ja tas ir plenārsēdes lēmums... Mēs neesam to darījuši pēc savas iniciatīvas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Gunti Grūbe, lūdzu, tikai repliku!

G.Grūbe: Jā, būs tikai replika. Šis likumprojekts ar Prezidija lēmumu tika nosūtīts arī valdībai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, es ceru, ka mēs varam balsot, jo šis jautājums ir jāizšķir ar balsošanu. Jūs visus argumentus dzirdējāt, bet procedūra man uzliek pienākumu likt uz balsošanu jautājumu par mūsu plenārsēdes lēmuma atcelšanu. Tas bija saistīts ar likumprojekta "Par cukuru" iekļaušanu trešajā lasījumā.

Lūdzu, balsojiet! Rezultātu! 50 − par, 31 − pret, 28 − atturas. Paliek spēkā lēmums par šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā un tā izskatīšanu šodien trešajā lasījumā, jo pret ir 59 balsis. Viss ir kārtībā, kolēģi!

Deputāta Ščipcova ierosinājums − par 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas un citu svarīgu dokumentu normu neizpildi. Ir priekšlikums iekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Kolēģi Ščipcov, jūsu ierosinājums negūst deputātu vairākuma atbalstu un netiek iekļauts darba kārtībā izskatīšanai.

Tālāk ir deputāta Preinberga ierosinājums − iekļaut darba kartībā likumprojektu "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" (par komunālajiem pakalpojumiem).

Kehra kungs, lūdzu!

O.Kehris: Šī likumdošanas iniciatīva, ko ir iesniegusi deputātu grupa: Škapars, Ēlerts, Preinbergs un daži citi, vakar ar Prezidija lēmumu tika nodota izskatīšanai komisijām. Ekonomikas komisija (tāpat kā citiem nodokļu likumprojektiem) tika atzīta par atbildīgo komisiju. Taču mēs neesam to izskatījuši, un šī problēma ir risināma, bet mēs jau dažkārt esam darījuši tā, ka esam labojuši nodokļus pēc atsevišķu deputātu priekšlikumiem, neskatoties uz to, ka tas ietilpst kopējā nodokļu sistēmā. Es uzskatu, ka bez izskatīšanas citās komisijās to nav iespējams apspriest. Protams, tas ir jūsu lēmums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie deputāti! Šis jautājums prasa neatliekamu risinājumu, jo 1.maijā beidzas termiņš attiecībā uz šo nodokli, un iedzīvotājos tas izraisa ļoti nopietnu satraukumu. Tāpēc šeit varbūt nevajadzētu pat pieņemt atsevišķu likumu, bet ar lēmumu varētu šo termiņu vismaz pagarināt, lai šis likums pašreiz nesāk darboties. To var izdarīt nekavējoties, un tas pēc būtības ir vienkāršs risinājums ar lēmuma palīdzību.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, atļaujiet jums pēdējam dot vārdu, jo jūs bijāt ierosinātājs.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Tā kā es esmu viens no dokumenta autoriem, tad es aicinātu nepārsteigties. Es lūgtu atbalstīt Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kehra viedokli. Te ir vismaz četri šā jautājuma risināšanas varianti, tāpēc, pirms to apspriež plenārsēdē, tas ir jāskata komisijās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Es visnotaļ atbalstītu Škapara kunga priekšlikumu, un būtībā, respektējot Ekonomikas komisijas viedokli, tomēr gribu bilst: jautājums faktiski te ir viens − vai nu piekrist pagarināšanai, vai nepiekrist.

Un otrs ir jautājums par datumu. Paldies. Es tomēr aicinātu iekļaut!

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, protams, no ekonomisku un juridisku kategoriju viedokļa mēs varam jautājumu gatavot ļoti ilgi, taču jebkurš cilvēks šo mūsu nevēlēšanos to šodien vai rīt šeit izlemt gluži vienkārši uzskatīs, ka mēs atkal palielinām nodokļu nastu. Vienkārši parēķināsim, cik katram būs jāņem no maka ārā un ko cilvēki teiks šajā sakarībā mūsu grūtajos laikos. Neko nedodot vietā, mēs atkal tikai paņemam. Es ierosinātu grozīt lēmumu un pagarināt šo termiņu, ko mēs varam arī izdarīt burtiski pāris stundu laikā.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet par pāris stundām mēs nebalsojam, jo tas nav priekšlikums. Mēs balsosim par Preinberga kunga priekšlikumu − iekļaut darba kārtībā likumprojektu "Par papildinājumiem likumā "Par apgrozījuma nodokli"". Lūdzu, balsojiet! Rezultātu! 68 − par, 13 − pret, 26 − atturas. Tiek iekļauts darba kārtībā. Visi jautājumi ir izskatīti.

I.Ozols: Škapara kungs arī lēmumu ierosināja iekļaut darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Škapara kunga ierosinājumu, taču man diemžēl šā lēmuma projekta šeit nav. Lūdzu rezultātu. 49 − par, 5 − pret, 30 − atturas. Arī šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā. Tātad visi atsevišķie balsojumi ir nobalsoti.

Tagad, lūdzu, balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību. Lūdzu rezultātu. 95 − par, 3 − pret, atturas − 13. Paldies. Darba kārtība ir apstiprināta.

Sāksim izskatīt iekļautos jautājumus. Lūdzu.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Pirmais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu lauksaimniecības ministram". Ziņotājs ir Kinnas kungs. Lūdzu tribīnē! Izsakieties arī par procedūru, kādā jūs ierosināt šo jautājumu skatīt.

J.Kinna: Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija piedāvā šādu procedūru − 10 minūtes ziņojums (komisija uzticēja ziņot man), jautājumi − 15 minūtes. Tālāk būtu 10 minūtes Ģēģera kungam iespēja izteikties. Un tad jautājumi viņam 15 minūtes. Debates varētu ierobežot līdz vienai stundai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, vai ir citi priekšlikumi par procedūru? Nav. Tādā gadījumā es lieku Kinnas kunga ierosinājumu uz balsošanu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Kinnas kunga ierosināto procedūru. Kinnas kungs, vai stundu debatēm, ja? Paldies. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par šādu procedūru ir 81, pret − 7, atturas − 11. Paldies.

Lūdzu, Kinnas kungs, tribīnē! Ziņojumam − 10 minūtes.

J.Kinna: Cienījamie kolēģi, cienījamie deputāti! Sakarā ar to, ka ministra kungs bija publicējis savu ziņojumu, man bija iespēja šodien laikrakstā "Diena" nopublicēt atbildes ziņojumu, kas pēc būtības ir mans ziņojums šodien jums.

Taču pirmām kārtām es gribētu uzsvērt, ka savā ziņojumā es nekādā ziņā nevēršos un nevērsīšos pret Daini Ģēģeru kā LTF kandidātu 5.Saeimas vēlēšanām un es nekādā gadījumā nevēršos pret LTF kopumā. Es dziļi cienu daudzus cilvēkus, kuri strādā un darbojas LTF rindās un dara valstij un tautai labus un patīkamus darbus. Mans ziņojums būs par tām koncepcijām, kuras Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas deputāti ministrijas darbībā neatbalsta un kuru dēļ deputāti pieņēma lēmumu − apspriest šo darba kārtības jautājumu.

Pirmām kārtām par piecām svarīgākajām problēmām:

1. Par ārējās tirdzniecības firmas "Lata" ekonomisko darbību un ministrijas darbību un sadarbību;

2. Lauksaimniecības ministrijas loma privatizācijas procesos, to nodrošināšanā;

3. Lauksaimniecības ministrijas darbība kredītu nodrošinājuma radīšanā pavasara sējas darbiem;

4. Lauksaimniecības ministrijas darbība graudu politikā, graudu tirgus un graudu rezerves veidošanā;

5. Vissāpīgākais jautājums lauksaimniekiem − nemaksas par nodoto produkciju.

Es gribētu, lai jūs paņemat 519.dokumentu, kam ir izdalīti arī 10 pielikumi, kas tādā vai citādā veidā raksturo tos jautājumus, par kuriem es runāšu. Savā ziņojumā es pieskaršos arī šiem pielikumiem.

Tātad par ārējās tirdzniecības firmu "Lata". Šāda firma tika izveidota jau iepriekšējās valdības laikā, un tā sadarbībā ar Lauksaimniecības ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru departamentu radīja absolūtu monopolu visā ārējā ekonomiskajā darbībā. Jau tūlīt pēc pagājušā gada 4.maija − pēc lauksaimniecības ministra Daiņa Ģēģera apstiprināšanas par Latvijas Republikas lauksaimniecības ministru − mūsu komisijas deputāti aizrādīja par to, ka šādā veidā ir radies absolūts monopols un ka šāda monopola veidošana turpmāk nav pieļaujama. Diemžēl ministrs turpināja būvēt šo monopolu un praktiski nonāca tik tālu, ka arī pats nokļuva šā monopola varā, kā rezultātā notika tāda likteņa ironija, ka Ģēģera kungs nesa premjeram Godmanim atrādīt viltotu pavēli vienā eksemplārā, kura tā arī nekad nestājās spēkā.

Savā ziņojumā, ko es publicēju laikrakstā "Diena", jau tika minēts arī fonds "Agroinvests". Un šis "Agroinvests" tika izveidots no amerikāņu humānās palīdzības graudiem. Jāteic, ka visumā tas sākumā tika iedarbināts samērā labi un pareizi. Un jautājuma izlemšana par to, kam tad piešķirami šie pirmie kredīti, tika deleģēta rajonu lauksaimniecības departamentiem, kuri sadarbībā ar zemnieku pašpārvaldes organizācijām tad arī sadalīja šos kredītus. Diemžēl šādā veidā tika sadalīta tikai pirmā kārta šo kredītu. Pēc tam "Agroinvestā" nokļuvušo kredītu dalīšana notika tikai šīs firmas direktora rīkotāja kabinetā, par ko ārkārtīgi lielas pretenzijas ir no lauksaimnieku puses.

Tālāk par firmu "Agrolīzings". Arī pret šīs firmas darbību varētu būt ārkārtīgi maz kas iebilstams. Un tomēr man gan kā komisijas priekšsēdētājam, gan arī tad, kad es vēl tāds nebiju, nācās saskarties ar vairāku citu firmu sūdzībām par to, ka praktiski neviena cita firma netiek ielaista šajā darbības lauciņā. Un līdz ar to praktiski šī firma ir kļuvusi par monopolistu attiecībā uz visu vai uz ārkārtīgi lielu daļu tehnikas, kas uz līzinga principiem tiek pārdota Latvijai. Taču arī tas viss vēl nebūtu nekas.

Tagad par pēdējo posmu. Šā gada sākumā Lauksaimniecības ministrijā tiek uzsākta aktīva darbība, lai šis monopols daždažādā veidā tiktu transformēts un lai ne visai godīgi iegūtos līdzekļus iesaistītu citās firmās, no kurām šos līdzekļus atgūt būtu neiespējami. 1993.gada 5.martā tiek izveidota "Lata" holdinga sabiedrība ar ļoti iespaidīgu statūtu kapitālu, kādu Latvijā praktiski ir ārkārtīgi maz. Šis kapitāls ir 868 miljoni Latvijas rubļu. Nebūtu jau nekas iebilstams, ka šādas firmas tiek veidotas, un tomēr es atļaujos apgalvot, ka šī nauda ir iegūta ne visai godīgā ceļā. "Lata" savā ārējā ekonomiskajā darbībā visu laiku figurēja ar produkciju, par kuru nebija samaksāts šīs produkcijas īpašniekiem un ražotājiem un nepārtraukti savā darbībā kreditēja šo ārējās ekonomiskās darbības monopolfirmu. Un līdz ar to mūsu uzskats ir tāds, ka praktiski visa šī nauda pieder lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un to nekādā gadījumā nevar transformēt citās firmās, no kurienes to atgūt jau praktiski ir neiespējami.

Par vēl vienu interesantu firmu − "Lata international". Arī šādai firmai pēkšņi tiek uzticēta visa ārējās ekonomiskās humānās palīdzības saņemšana. Turklāt tas notiek ar atpakaļejošu datumu, jo šī saņemšana tiek uzticēta ar 1.janvāri, bet pavēle tiek rakstīta tikai šā gada martā, kad šajā firmā valsts kapitāla daļa ir vairs tikai 40 procenti, jo pārējās kapitāla daļas jau pieder citām firmām, tajā skaitā divām ārzemju firmām, kuras mums nebija iespējams pārbaudīt, vai šīs firmas tiešām ir ārzemju firmas vai tās ārzemēs ir uzradušās tikai pēdējā laikā kā transformēts cits kapitāls.

Lai lieki neaizkavētu jūsu uzmanību, vairāk pie "Latas" transformēšanas un daļējās privatizācijas nepakavēšos. Ceru, ka to izpētīs Valsts kontrole un prokuratūra.

Tā kā esmu nokavējis jau ļoti daudz laika, es vienkārši esmu spiests pāriet pie pielikumiem, kuri ir jūsu rīcībā.

1.pielikums raksturo rajonu banku un rajonu lauksaimniecības departamentu attieksmi pret kredītu sadali. Un jāteic, ka šāda kredītu sadale lauksaimniekiem ir bijusi neizdevīga, jo viņi praktiski piešķirto kredītu šādā veidā izmantot nespēs.

2.pielikums, kurš ir sagatavots pēc Labības biroja informācijas materiāliem, parāda, ka praktiski šobrīd Latvijā ir vairāk graudu nekā rudenī, kad mēs beidzām valsts iepirkumu.

3.pielikums ir divi materiāli par to, kas raksturo, cik tad liela mums ir labības rezerve. Spriežot pēc Lauksaimniecības ministrijas pamatinformācijas, redzams, ka 42 000 tonnu rudzu graudu no humānās palīdzības tiks importētas. Otrā ir Labības biroja informācija, kurā šie skaitļi ir pareizāki, kaut gan, mūsu skatījumā, arī rudzu viena mēneša patēriņš ir pārspīlēts, jo faktiskais viena mēneša patēriņš rudziem janvārī, februārī un martā ir 3,5 tūkstoši tonnu.

Tālāk par dokumentu, kuru ir parakstījis Saldus valsts firmas "Saldus labība" direktors. Tas pierāda, ka šādā veidā graudi tika iesūknēti tirgū, nevis atstāti valsts rezervē un tādējādi tiek noņemta no valsts labības kombinātiem nauda.

Un pēdējais dokuments ir visunikālākais. Tas liecina, ka tajā brīdī, kad Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā tika izskatīta situācija, kāda ir ar graudu ievedumu, visa atbildība tika novelta uz to, ka Latvijā nav ievedmuitas. Un tomēr lauksaimniecības ministra vietnieks raksta lūgumu Muitas tarifu padomei atbrīvot 2000 tonnu rudzu miltu ievedumu no muitas tarifiem, kuri tobrīd jau bija.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kinnas kungs, jums ir laiks beigt. Tātad jautājumiem ir atvēlētas 15 minūtes. Pirmais jautās Kides kungs. Lūdzu.

E.Kide: Cienījamais Kinnas kungs! Protams, viscaur neatzīstot par pareizu rudzu ievedumu republikā, kad rudzus nevar iepirkt no zemniekiem, tāpat arī šo lielo starpnieku sistēmu, kad nevaram dot kredītus tiešā ceļā zemniekiem, bet dodam tos starpniekiem, man tomēr ir tāds jautājums: vai jūs uzskatāt par pareizu to, ka tikai Lauksaimniecības ministrija kā izpildvara ir vainojama pie situācijas, ka ļoti strauji ir krities graudu patēriņš republikā, ka fermas mums ir tukšas, ka lopi tiek izkauti, ka par 50 procentiem ir samazinājies cūku skaits un par 60 procentiem ir samazinājies putnu skaits? Vai tur nav vainojama arī mūsu likumdošana attiecībā uz pārlieku straujo lauksaimniecības transformāciju? Varbūt arī mums, likumdevējam, būtu jāuzņemas atbildība? Kā jūs skatāties arī uz savu atbildību šajā jomā, kad pastāv tāda neregulēta transformācija? Kā jūs skatāties uz ainu, ka šodien cūkgaļas kilograms tirgū maksā 400−500 rubļu, bet cūkkūtis ir tukšas un nepatērē graudus? Tas ir, kā jūs vērtējat Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas darbību un arī savu valdības padomnieka darbību šajā jomā?

J.Kinna: Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas darbību, protams, novērtēs citi, acīmredzot ne tikai jūs vien. Es domāju, ka valdības pagājušajā rudenī noteiktā 20 rubļu graudu cena un tas fakts, ka tā nespēj sekot līdzi gaļas cenai, ka praktiski daudz izdevīgāk bija mēģināt graudus realizēt, nekā tos transformēt uz lopbarības produkciju, arī noveda pie tā, ka cūku skaits republikā samazinājās, jo nebija iespējams par atbilstošām cenām realizēt šo cūkgaļu. Attiecībā uz to, vai reformas likumi ir radījuši šo samazināšanos, es negribētu jums piekrist. Domāju − nē!

E.Kide: Un tomēr, kā jūs izskaidrojat šo 50 procentu cūku skaita samazināšanos? Arī putnkopībā. Un vai nebija iespējams šo cenu diferenciāciju starp augkopības un lopkopības produkciju ar Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas ietekmi arī diferencēt?

J.Kinna: Cenu diferenciācija nav likumdevēja uzdevums, bet gan izpildvaras uzdevums.

Priekšsēdētājs: Jautā Čepānes kundze. Vai kolēģi pie mikrofoniem vēlas izteikt repliku? Man ir diezgan garš jautātāju saraksts. Es piefiksēju arī Godmaņa kungu un Freimaņa kungu.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godātais Kinnas kungs, es ļoti uzmanīgi izlasīju jūsu rakstu "Dienā", jo 10 minūšu uzstāšanās laikā, es domāju, jūs nevarējāt visu izteikt cilvēkiem, kuri varbūt visos sīkumos nav lietas kursā. Man tāpēc ir jautājums: vai tiešām šajos trijos gados Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai nebija zināmas šīs negatīvās parādības, it sevišķi runājot par pēdējām? Turklāt, ņemot vērā Lauku frakcijas un Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas lielās aktivitātes, piemēram, rūpniecības ministra Millera kunga noņemšanā, kā arī ņemot vērā lielās aktivitātes attiecībā uz pretenzijām pret Valsts banku... Ne tikai plenārsēdēs vai kaut kur kuluāros, bet arī ar zemes likumiem saskaroties, es neesmu dzirdējusi, ka kāds no jūsu komisijas locekļiem būtu bijis neapmierināts ar Ģēģera kunga darbu. Un kāpēc tas notiek tieši pašlaik?

J.Kinna: Atbildēšu. Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija ir bijusi viena no aktīvākajām komisijām arī savas ministrijas skatīšanā, kontrolēšanā un noklausīšanā. Un šo darbu ļoti sistemātiski organizēja mani priekšgājēji Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšsēdētāja amatā − Strīķa kungs un Grūbes kungs. Ļoti bieži arī presē tika izskanējusi neapmierinātība, ka Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija jaucas iekšā izpildvaras funkcijās. Mēs savās sēdēs vairākkārt esam noklausījušies Lauksaimniecības ministrijas pārstāvjus, vairākkārt esam ierosinājuši arī plenārsēdē nemaksu izskatīšanas jautājumus. To jums, Čepānes kundze, vajadzētu atcerēties. Tiešām mēs nekad neesam izvirzījuši jautājumu par neuzticības izteikšanu lauksaimniecības ministram.

Kāpēc tieši tagad? Es savā ziņojumā jau centos atbildēt. Viens no pamatjautājumiem ir tas, ka mums ļoti nepatīk šī "Latas" sasteigtā transformācija, jo šeit aiziet milzīgi līdzekļi. Un otrs jautājums tomēr ir tas, ka šajos apstākļos Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai akceptēt graudu ievedumu nozīmē akceptēt šādu graudu politiku. To Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas deputāti nevēlējās.

Priekšsēdētājs: Jautā Ēlerta kungs. Lūdzu.

I.Ēlerts: Cienījamais Kinnas kungs! Man šajā sakarā rodas vairāki jautājumi. Pats galvenais ir tāds: kā jūs vērtējat šo parādu veidošanos, kādi te ir iemesli, protams, bez galvenā iemesla, ka pārstrādes uzņēmumiem ir grūtības realizēt to saražoto produkciju? Kur te ir galvenais iemesls? Jūs savā referātā diemžēl (varbūt laika trūkuma dēļ?) tam netikāt klāt.

J.Kinna: Ēlerta kungs, šeit mums tad ir jāizseko visai šai parādu ķēdei, jo sākumā Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas cīņa bija vērsta pret lielākajiem parādniekiem. Tie bija tirdzniecības uzņēmumi, kas nopirka vai saņēma no pārstrādes uzņēmumiem produkciju un nesamaksāja par šo produkciju. Tad pēc zināmām valdības izveidotās ārkārtējās komisijas aktivitātēm šī problēma pakāpeniski tika atrisināta, un šobrīd tā vairs reāli nepastāv. Pēc tam parādniecība pārvēlās uz pārstrādes uzņēmumiem. Taču šeit šie iemesli ir vairāki un ļoti dažādi.

Pirmām kārtām objektīvi jāsaka, ka viens no iemesliem ir apgrozības līdzekļu trūkums, un tāpēc mēs pozitīvi vērtējam arī šos 10 miljonus, ko pašreiz valdības komisija ir piešķīrusi pārstrādes uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu vai, pareizāk sakot, importēto materiālu kreditēšanai. Ceram, ka visi šie līdzekļi nonāks tiem, kuri līdz šim ir kreditējuši pārstrādes uzņēmumus, tas ir, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Taču tajā pašā laikā mēs tomēr uzskatām, ka ir ārkārtīgi liela loma arī šiem valsts pārstrādes uzņēmumiem, jo, kā jūs esat lasījuši presē un dzirdējuši runās un sarunās, šie valsts pārstrādes uzņēmumi tomēr atļaujas finansēt tādas lietas, kuras tiem nebūtu jāfinansē, tos, kuri tomēr salīdzinājumā ar lauksaimniecības produkcijas ražotājiem dzīvo daudz labāk. Ja man ir pareiza informācija, tad ir arī daži tādi pārstrādes uzņēmumi, kuri ir finansējuši vēlēšanu kampaņu.

I.Ēlerts: Cienījamais Kinnas kungs, mani ļoti interesētu jūsu vērtējums: kāda ir rentabilitāte šiem pārstrādes uzņēmumiem un kāda ir lauksaimniecības produkcijas ražotāju rentabilitāte, teiksim, piena un gaļas ražošanā? Ar divām nozarēm pietiktu.

J.Kinna: Ēlerta kungs, šobrīd, pastāvot šīm cenu svārstībām, izrēķināt reālo rentabilitāti un pateikt to no tribīnes, lai šo skaitli nevarētu apšaubīt, ir neiespējami. Skaidrs ir viens, ka šobrīd piena un gaļas ražotājiem rentabilitāte ir ar mīnusa zīmi. Pārstrādes uzņēmumi savu izstrādājumu cenu uzliek tādu, lai viņiem vismaz būtu rentabilitāte, lai viņi varētu dzīvot.

I.Ēlerts: Es šaubos par tādu faktu. Un tagad vēl divi sīki jautājumi. Pirmais: vai ir kādi normatīvie akti, kas firmai "Lata" nosaka monopolstāvokli lauksaimniecības produkcijas pārdošanā ārvalstīm?

J.Kinna: Ņemot vērā to, ka firmu "Lata" vada bijušā Lauksaimniecības ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru departamenta vadītāji, kuri pārgāja uz šo darbu praktiski ar visām šīm iestrādēm, ar visiem šiem sakariem, tādējādi šis Ārējo ekonomisko sakaru departaments un firma "Lata" ar savu ciešo sadarbību izveido šo monopolu. Normatīvo aktu nav.

I.Ēlerts: Tātad es saprotu, ka tikai zināšanas ir devušas iespēju ieņemt monopolstāvokli. Vai tas tā ir?

J.Kinna: Redziet, tā kā mēs nākam no postsociālisma valstīm, tad visas firmas, kas ierodas Latvijā slēgt kaut kādus kopējos darījumus, pirmām kārtām dodas uz valdības institūcijām, šinī gadījumā − uz Lauksaimniecības ministriju, jo vienmēr tā bija pieņemts. Sociālisma sistēmā vispirms vajag panākt valdības akceptu, valdības garantijas, un tikai tad to var veikt kaut kādas institūcijas.

I.Ēlerts: Un pēdējais jautājums: kad tika pieņemts Eiropas Kopienas lēmums piegādāt graudus kā humāno palīdzību? Es domāju arī mūsu pašu pagājušajā vasarā, jūnijā, pieņemto lēmumu par palīdzības lūgšanu šajā sakarā. Nu tie graudi vēl turpina pienākt. Kad tika pieņemts šis lēmums?

J.Kinna: Diemžēl es neesmu dabūjis Eiropas Kopienas līguma autentisku tekstu, lai varētu jums pateikt precīzu datumu.

I.Ēlerts: Katrā ziņā aptuvenais datums ir pagājušā gada 20.augusts. Jūs piekrītat?

J.Kinna: Jā, bet es zinu arī to, ka...

I.Ēlerts: Paldies.

J.Kinna: ...ka pārējās Baltijas valstīs šīs piegādes tika koriģētas atbilstoši reālajai situācijai.

Priekšsēdētājs: Jautā Kiršteina kungs. Lūdzu.

A.Kiršteins: Sakiet, Kinnas kungs, vai Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija jau sāka kaut kādā mērā izskatīt un kontrolēt šo Lauksaimniecības ministrijas ārējo sakaru darbību? Es jautāju tāpēc, ka mēs jau pirms gada Ārlietu komisijā uzaicinājām Lauksaimniecības ministrijas pārstāvjus. Un jau tad bija tāda pati situācija. Tātad tā bija jau pirms gada, un es to gribu jums atgādināt. Jau 1991.gadā sākās šīs graudu plūsmas, sākās šī humānā palīdzība graudu iegādē. Tur figurēja arī naudas summas − no Amerikas Savienotajām Valstīm vairāki miljoni. Kā es atceros, graudi tika pirkti kaut kur Čehoslovākijā, tur bija arī Skandināvijas valstu palīdzība, veidojās dažādi ārpusbudžeta fondi, un visur bija runa par miljoniem dolāru. Vai jūs komisijā sākāt kontrolēt šos procesus jau no 1991. un 1992.gada?

J.Kinna: Mūsu komisijas rīcībā šobrīd ir divas Finansu inspekcijas atskaites par finansiālās darbības kontroli ārējās tirdzniecības firmā "Lata". Pirmās atskaites būtību īsos vārdos varētu raksturot tā, ka uzskaites dokumentācija ir tādā stāvoklī, ka tur nekas nav saprotams. Tāpēc tika dots laiks, lai tur sakārtotu šos uzskaites dokumentus. Otrajā atskaitē parādās fakts, ka šie uzskaites dokumenti šobrīd ir sakārtoti, ka "Lata" nemaksas valsts budžetā ir nokārtojusi, jo "Lata" vairāk nekā gadu nebija maksājusi šīs maksas budžetā. Komisijai tādu tiesību, lai varētu veikt šādas kontroles, jau nav.

A.Kiršteins: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Silāra kungs.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, man tomēr ir jautājums: kāda ir jūsu komisijas attieksme pret šodien izskatāmo jautājumu?

J.Kinna: Mūsu komisijas attieksme ir tāda: 8 deputāti ir par šāda lēmuma pieņemšanu, 3 − pret un 3 − atturas.

I.Silārs: Tad man ir jājautā: kādēļ mēs neizskatām šodien visu jūsu komisijas priekšlikumu? Kāpēc es redzu, ka Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas pirmais deputāts, kas ir parakstījis izskatāmo dokumentu, ir astoņpadsmitais? Un pirmajā divdesmitniekā tādi ir tikai divi. Jūs esat divdesmitais.

J.Kinna: Es atvainojos, es biju pirmais, kas šo dokumentu parakstīja. Pēc tam, kad iekārtoja šos dokumentus parakstīšanai, visiem gribējās parakstīties pirmajā lapā, un tāpēc viņi uzrakstījās priekšā citiem Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas deputātiem. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Jautā Godmaņa kungs! Un tas laikam būs pēdējais jautājums 14 minūšu ietvaros.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamais Kinnas kungs, man ir apmēram septiņi jautājumi. Es lūgtu atbildēt "jā" vai "nē", ja jūs to varat.

Pirmais jautājums, tā kā jūs nosaucāt šos piecus blokus: vai jūs uzskatāt, ka valdības un īpaši Lauksaimniecības ministrijas darbība 1992. un 1993.gadā, izmantojot ārējās tirdzniecības firmas "Lata" pakalpojumus un pārdodot pārtiku caur trešajām valstīm, caur Eiropas Kopienu uz Krieviju, bija pareizs pasākums vai nepareizs, salīdzinot, teiksim, ar Lietuvas situāciju, kad tika pārdota pārtika uz Krieviju pa tiešo un tika zaudēti 12 miljardi?

J.Kinna: Pareizs pasākums, tikai rodas jautājums, kur paliek peļņa.

I.Godmanis: Nākamais jautājums: vai jūs uzskatāt, ka Lauksaimniecības ministrija ir vienīgā institūcija, kas ir vainīga, ja jūs izvirzāt arī momentu par lauku privatizāciju? Arī jūs pats, būdams lauku privatizācijas likumdošanas paketes ideologs, iestrādājāt tur iekšā normas, neklausot valdības padomnieka Ruča kunga domas, tajā skaitā Lauksaimniecības ministrijas domas, tādējādi pilnīgi atbīdot izpildinstitūciju pārstāvju piedalīšanos privatizācijas procesā un atstājot to tikai pašvaldībām un kolhozu pilnsapulcēm. Tādējādi Lauksaimniecības ministriju jūs nobīdījāt malā, bet tagad prasāt no tās atbildību. Jūs piekrītat tam vai ne?

J.Kinna: Nepiekrītu, Godmaņa kungs! Jau pirmajā variantā Lauksaimniecības departamenta pilnvarotais pārstāvis bija visās privatizācijas komisijās...

I.Godmanis: Ar balsstiesībām?

J.Kinna: Sākumā bez balsstiesībām, bet pēc tam likums momentā tika labots, un viņš tur tika iekļauts ar balsstiesībām.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi...

I.Godmanis: Nākamais jautājums.

Priekšsēdētājs: Jā. Es domāju, ka Godmaņa kungam jāļauj pabeigt savu jautājumu uzdošana.

I.Godmanis: Man vēl palikuši trīs jautājumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Sakiet, lūdzu, vai jūs piekrītat tam, ka banku kredīts, kas ir domāts lauksaimniecībai, zemniekiem netika novadīts lielā mērā tāpēc, ka tieši banka noteica tādus normatīvus savām banku nodaļām, kas pilnībā liedza izmantot lielāku summu par vienu miljonu.

J.Kinna: Nepiekrītu, jo visās tajās sēdēs, kur man bija gods piedalīties, Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji sāka ar kredīta nepieciešamību... agroķīmijai, un tikai trešais jautājums, tā starp citu, bija kreditēšana tieši zemniekiem.

I.Godmanis: Tad man komentārā būs jāuzrāda mūsu komisijas protokoli, kur bankas viceprezidents Rimšēvičs to pasaka skaidri un gaiši.

J.Kinna: Diemžēl es tajā brīdī tur nevarēju piedalīties.

I.Godmanis: Tālāk. Vai jūs piekrītat tam, ka Grūbes kungs un vēl daudzi lauksaimnieki, tajā skaitā arī jūs, esat lietas kursā par lūgumu, ar kuru pie manis personīgi pagājušā gada augustā griezās lauksaimnieki? Jo sakarā ar totālo neražu, sausumu bija sagaidāma raža zem viena miljona tonnu un bija steidzīgi jāveic pasākumi, lai varētu izdarīt divas lietas: pacelt graudiem cenu (lai valsts vispār varētu iegādāties maizes graudus) un ņemt šo aizdevumu arī no Latvijas Bankas. Un tad mani pilnvaroja doties uz Eiropas Kopienu, lai lūgtu palīdzību. Vai jūs piekrītat, ka toreiz lauksaimnieku pozīcija bija šāda?

J.Kinna: Es domāju, ka uz to jums atbildēs Grūbes kungs, runādams debatēs. Tas notika parlamenta atvaļinājuma laikā. Un tomēr es ieteiktu jums iepazīties ar Eiropas Kopienas ekspertu slēdzienu, kuri jau toreiz teica, ka Lauksaimniecības ministrijas, konkrēti šinī gadījumā − valdības, pieprasītais daudzums ir nepamatoti liels. Un es neredzu iemeslu, kāpēc pēc tam, kad noskaidrojās faktiskie ražas apmēri, šo lēmumu nevarēja koriģēt. Taču patiesā būtība jau ir tā, ka mēs speciāli pieplūdinājām Latvijas tirgu, Godmaņa kungs, nenosakot šīs ievedmuitas un pat cenšoties atbrīvot ievestos labības produktus no ievedmuitām Latvijā. Ja mēs nebūtu to izdarījuši, tad mums varbūt šobrīd Eiropas Kopienas palīdzības graudi nebūtu lieki.

I.Godmanis: Tādā gadījumā man ir šāds papildu jautājums: kā jūs vērtējat tādu valdību vai tādu valsti, kas oficiāli griežas Eiropas Kopienā pēc palīdzības ar tiešām lielu pieprasījumu, bet, paejot pusgadam, absolūti kategoriski no tās atsakās? Kādu reputāciju jūs šādai valstij varētu dot?

J.Kinna: Valstij, kura nožņaugs savu lauksaimniecību, būs vēl sliktāka reputācija.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Godmanis: Tādā gadījumā man ir pēdējais jautājums par nemaksām: vai Lauksaimniecības ministrijas darbs pagājušajā gadā, kas izpaudās, pirmkārt, 600 miljonos, kas gāja caur valdību kā sociālā budžeta ņemšana un maksāšana lauksaimniekiem, pēc tam kā iekšējais aizņēmums 14 miljonu dolāru apmērā, pēc tam kā 800 miljoni, ko mēs visi maksājām par nemaksām, un tagad pēdējā visaktīvākā vienīgā ministrijas darbība pie G-24 kredītiem, lai varētu dabūt šos 10 miljonus, neliecina par labu lauksaimniecības ministram, nevis par sliktu viņam?

J.Kinna: Es domāju, ka jautājums par to, vai tas liecina par labu vai par sliktu... Manuprāt, šajā gadījumā ne parlamentam, ne valdībai kopumā citas izejas nebija, jo, ja šie pasākumi nebūtu veikti, tad kopējais parāds šobrīd, Godmaņa kungs (jo neviens 10 miljonu dolāru parāds vēl nav saņemts ražotājam) būtu nevis divi miljardi Latvijas rubļu, bet vismaz 6 vai 7 miljardi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, ir laiks Ģēģera kungam nākt tribīnē 10 minūšu ilgam ziņojumam.

D.Ģēģers, lauksaimniecības ministrs: Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Savas darbības laikā lauksaimniecības ministra amatā esmu vairākkārt sniedzis ziņojumus Augstākajai padomei. Saprotamu iemeslu dēļ šis ziņojums nevar būt par kādu konkrētu lauksaimniecībā nekad netrūkstošu problēmu loku.

Lauksaimniecību kā Latvijas ekonomikas attīstības pamatu esmu uzsvēris vienmēr. Tas noteicis manu izšķiršanos lēmumu pieņemšanas brīžos, kad citi argumenti vai nosacījumi bijuši pretēji vai līdzsvarā ar šo manas pārliecības un darbības vadmotīvu. Tādu brīžu arī šajā zālē ir bijis ne mazums. Katrā ziņā esmu vēlējies, lai labāk spētu ietekmēt kādas konkrētas problēmas atrisināšanu lauksaimniekiem iespējami labvēlīgākā variantā. Un tomēr esmu gandarīts, ka ieceres, kuras Lauksaimniecības ministrija 1990.gadā iestrādāja lauksaimniecības attīstības koncepcijā un agrārās reformas realizācijas programmā, bija skaidri formulētas un kopumā piepildās. Šie ministrijas darbības programmatiskie dokumenti agrārās reformas realizācijas procesā tika pastāvīgi papildināti un koriģēti. Pēdējais ministrijas šādas darbības stratēģiska rakstura precizējošs dokuments ir agrārās reformas gaitas tālākās attīstības pamatvirzieni. Ministrijas darbinieku vadībā tos izstrādāja gan zinātnieki, gan praktiķi, gan arī deva savu ieguldījumu deputāti. Par to paldies! Tie ir šajā grāmatā. Pamatvirzienu būtība sakrīt arī ar Ojāra Kehra kunga publikāciju vakardienas "Lietišķajā Dienā". Kā minētā dokumenta konspektīvs variants ir sagatavota brošūra ar vienkāršu nosaukumu "Lasi un spried, ko un cik sēt, cik slaukt", tā pieejama un izmantojama visplašākajam lauksaimniecības speciālistu un praktiķu lokam, ar tās saturu iepazinušies arī daudzi no jums.

Šeit būtu vietā piebilst, ka daudzi izvēlētās agrārās politikas pretinieki gan ir apšaubījuši šī programmas dokumenta esamību, gan arī ir kritizējuši atsevišķas nostādnes šajā dokumentā. Ierobežotā laika dēļ par šā dokumenta saturu nerunāšu. Par to īsi pateikts jums izplatītajā manas runas rakstiskajā variantā. Tikai nedaudz par dažiem būtiskākajiem agrārās reformas realizācijas aspektiem, kurus uzskatu par nepieciešamu uzsvērt sakarā ar manas darbības izvērtēšanu šodienas plenārsēdē.

Vispirms gribu atzīmēt, ka tā ne vienmēr ir bijusi balstīta uz ekonomiski izsvērtāko variantu. Nereti savu darbību nācās pakļaut avīžu politiskajām interesēm, interesēm, kuras bieži noteicāt un atbalstījāt arī jūs, godātie deputāti. Varu minēt arī daudz un pamatoti kritizēto lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas likumu. Par tā kvalitāti liecina daudzie skaidrojumi un papildinājumi, kādi Augstākajai padomei bija jāpieņem, lai privatizācijas procesu laukos noturētu likumības rāmjos, kaut arī daudzviet, kā tas jums ir zināms, tas jau izrādījās nokavēts. Jums tāpat ir zināmi arī citi ražotāju pieprasītie un ministrijas ierosinātie likumu papildinājumi vai atsevišķi normu skaidrojumi, kuri nerada atbalstu šajā zālē vai tika noraidīti, jau sākot ar komisijām.

Kā jau agrāk esmu izteicies, domāju, ka viens no pirmajiem 5.Saeimas darba kārtības jautājumiem būs tieši privatizācijas atsevišķu pozīciju izvērtēšana, jo arī rajonu prokuratūrās un tiesās valsts pārvaldes institūcijas ir iesniegušas vairāk nekā 80 iesniegumu. Savas kompetences ietvaros ministrija to aizkavēt nespēja. Ja būtu ņemti vērā ministrijas priekšlikumi par privatizēto objektu pārprofilēšanas saskaņošanu ar pašvaldībām, daudz mazāk šobrīd būtu tukšu fermu, izlaupītu darbnīcu un citu ražošanas objektu. Atbilstošas valsts kontroles institūcijas privatizācijas pirmajā etapā vēl nebija radītas, savukārt tiesu un prokuratūras pienākumus šajā jomā Augstākā padome noteica un papildināja vairākkārt, pēdējo reizi − šā gada februārī.

Un vēl pēdējais aspekts, kuru šodien gribu minēt ciešā saistībā ar politiskā farsā pārvērsto graudu problēmu.

Lauksaimniecības ministrija valdības personā jau laikus un vairākkārt griezās pie likumdevējiem ar ierosinājumu Latvijas Bankai uzņemties lauku ražotājiem labvēlīga valsts finansētāja un kreditētāja funkcijas. Līdz pat pēdējam brīdim tas vispār netika ņemts vērā vai arī, piemēram, netika pildīts Augstākajā padomē 1992.gada janvārī pieņemtais lēmums "Par zemnieku saimniecību ilgtermiņa kreditēšanu ar atliktu kredīta atmaksas sākuma termiņu". Ne jau ministrijas un pat ne valdības kompetencē ir Latvijas Bankas prioritāšu noteikšana. Tad, kad valstī tiek pieņemts tik svarīgs dokuments, kāds bija, piemēram, lēmums par nepieciešamību iepirkt pagājušajā gadā ražas graudus, bija jāseko analogam lēmumam par finansiālo resursu nodrošināšanu šim mērķim. Mūsu ekonomiskās prognozes liecināja gan par pārstrādes uzņēmumu gaidāmo inflācijas radīto maksātnespēju, gan par pārtikas cenu celšanos, gan arī par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos. Un, kā vēlāk izrādījās, šīs prognozes, kuras laikā no 1992.gada maija līdz šā gada janvārim Augstākajā padomē tika iesniegtas vairākkārt, pilnībā apstiprinājās. Un tās man ir arī šeit, šajā mapītē. Tie bija galvenie radušos nemaksu cēloņi jau zināmajā ķēdītē: ražotājs − pārstrādātājs − patērētājs.

Padomāsim, kāpēc tie paši cilvēki, kuri pagājušajā vasarā klaigāja par nepieciešamību paaugstināt graudu iepirkuma cenas, šobrīd ne mazāk skaļi klaigā par nemaksām! Uzskatu, ka likumdevējs un Latvijas Banka, no vienas puses, un valdība un lauksaimniecības ražotāji, no otras puses, varēja strādāt daudz saskaņotāk, jo nevienā valstī pārtikai un valsts rezervei vajadzīgos graudus neiepērk par komerckredītiem. Tieši tāpēc šobrīd neesam vēl pilnībā norēķinājušies par tiem, tiesa gan, tikai četriem procentiem pārstrādei nodotajiem graudiem. Un tieši tāpēc procentuāli apmēram tikpat graudu, pārsvarā rudzu, uz nodošanas iespēju vēl gaida zemnieku un statūtsabiedrību klētīs. Aptuveni 20 tūkstoši tonnu, nevis 115 tūkstoši tonnu, kā minēja Kinnas kungs savā rakstā.

Lai šāda situācija neatkārtotos, arī šogad likumdevējam vēl atlikušajā darbības laikā būtu jāpieņem darba grupas sagatavotais likums par labības tirgu, valsts labības rezervi, kā arī likums par cukuru. Citādi ilgi būs jāmeklē vainīgie par norēķiniem.

Ne citādi kā vien par faktu sagrozīšanu politisku motīvu dēļ var kvalificēt Augstākās padomes deputātu grupas apsūdzību pret Lauksaimniecības ministriju. Tāda ir īstenība. Vēlreiz atkārtošu: pēdējo 10 dienu laikā vairākkārt dažos masu informācijas līdzekļos par graudiem manis jau paustās domas.

Pirmkārt, graudi nav iepirkti, tie ir dāvināti, graudus arī apvienība "Lata" nav iepirkusi. Diemžēl atsaukt šo lēmumu neizdevās. 19.janvārī es pats personīgi griezos Eiropas Kopienā, taču tas nebija ministrijas līgums, bet ir starpvaldību līgums.

Otrkārt, saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu valsts rezerves izveidošanai kopš pagājušā gada rudens no Eiropas Kopienas saņemtie bezmaksas rudzi ir ieskaitīti valsts rezervē. To uzreiz nevarējām izdarīt, jo bija jāpanāk vienošanās ar Eiropas Kopienu. Ja reāli nav naudas, par ko veidot savu valsts graudu rezervi, tad atbilstoši mūsu metodikai un arī graudu likuma projektam uz šodienu ir jābūt vismaz 325 tūkstošiem nesamazināma atlikuma, jo tad uz ražas novākšanas sākuma brīdi valsts rezervē labākajā gadījumā būs 80 tūkstoši tonnu.

Treškārt, lai līdz jaunajai ražai iepirktu vēl pie ražotājiem esošos graudu krājumus, ir noslēgti divi līgumi par 32 tūkstošu tonnu rudzu eksportu, lai izbrīvētu līdzekļus graudu iepirkšanai.

Un beidzot. Visi šogad valstī izaudzētie graudi ir vajadzīgi mūsu patēriņa nodrošināšanai. Sakarā ar nepietiekamo valsts kredīta spēju ir jārēķinās ar graudu pakāpenisku iepirkšanu laikā no ražas novākšanas līdz nākamā pavasara sējai atkarībā no graudu izlietojuma pārtikai un lopbarībai. Un šajā ziņā nav saprotami arī ļoti daudzu deputātu jautājumi, kāpēc netiek noslēgti līgumi tūlīt par skaidru, noteiktu apmaksu, ja reiz mums nav līdzekļu budžeta izdevumos...

Par dīzeļdegvielu. Vispirms daži fakti situācijas salīdzināšanai. Kaimiņiem Lietuvā dīzeļdegvielas trūkst, tā maksā 40 Latvijas rubļu, tāpēc zemnieks par degvielas iegādei piešķirto valsts aizdevumu bankā saņem nevis naudu, bet talonu un saņem degvielu valsts degvielas apgādes organizācijās.

Par G-24 kredītiem. Ministrs vienpersoniski nav sagatavojis nevienu projektu. Darba grupa sagatavoja, bet to izlēma valdības attiecīgā kredīta izskatīšanas komisija.

Jau sākotnēji nevienam rajonam netika liegti alternatīvi varianti. Un arī tas ir jautājums, kas dos kredīta garantu. "Latas" pārveidošana ir notikusi saskaņā ar Ministru padomes lēmumu, un arī par to man ir divu neitrālu biroju juridiski slēdzieni. Es saprotu, ka mani varētu atbrīvot no darba par to, ka graudi no valsts ir izvesti, ka iedzīvotājiem ir radīta bada situācija, ka tiek izkauti lopi kā kaimiņvalstīs... Taču ministrijas paveiktais darbs ir pretējs, un es šeit tiešām iebilstu un nevaru piekrist veselai rindai voluntāru Kinnas kunga apgalvojumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Ģēģera kungs precīzi iekļāvās laikā. Jautās Silāra kungs. Lūdzu.

I.Silārs: Cienījamais ministra kungs! Sakiet, kas, jūsuprāt, ir vainojams, ka Latvijas zemniekam šodien nav izprotama Lauksaimniecības ministrijas darbība?

D.Ģēģers: Es nedomāju, ka visiem nav izprotama Lauksaimniecības ministrijas darbība un, pirmkārt, nav izprotama mūsu finansu norēķinu sistēma. Acīmredzot ir arī tas apstāklis, ka tad, ja Latvijas zemnieku sabiedriskās organizācijas arī šajā gadījumā skaidri būtu vēlējušās risināt šos pirmos jautājumus, tos nepolitizējot, un mēs būtu apvienojuši savus spēkus, lai atrisinātu arī šīs kredītu problēmas un norēķinu jautājumus, mēs būtu noteikti panākuši daudz veiksmīgāku risinājumu. Es šajā gadījumā uzskatu atsevišķu aktīvu cilvēku darbību būtībā balstītu uz cilvēku neinformētību, bet tā rezultātā mūsu cilvēks, kurš strādā ar zemi, cieš.

I.Silārs: Es vēlreiz gribu precizēt jūsu tikko pēdējā teikumā izskanējušo vārdu "neinformētība". Kas ir vainīgs, jūsuprāt, pie šīs neinformētības?

D.Ģēģers: Jā, šeit, protams, zināmā mērā ir vainojama arī Lauksaimniecības ministrija, tādēļ mēs esam centušies arī attīstīt konsultāciju dienesta darbību. Diemžēl mēs esam varējuši izdalīt līdzekļus tikai apmēram pusei no tā, kas pašlaik ir nepieciešams pagastos, esam skaidrojuši ar preses palīdzību lietišķos jautājumus. Es ļoti cienu presi un negribētu tai pārmest. Mēs tagad risinām ļoti daudz ko, bet detaļās šos jautājumus parastajā presē mums nav tik vienkārši izklāstīt.

I.Silārs: Tātad es saprotu, ka jums tiek liegtas publicēšanās iespējas presē?

D.Ģēģers: Nē, es to nesaku! Taču katrā ziņā lietišķu, pilnīgu un profesionāli sagatavotu informāciju nav tik vienkārši sniegt.

I.Silārs: Tad es gribētu vēl precizēt to, ko šorīt saviem kolēģiem izdalīja kolēģis Dobelis. Tā ir jūsu uzruna deputātiem, kur 2.lapas beigās, runājot par agrārās politikas līdzekļiem, jūs rakstāt, ka ekonomiskās ietekmes līdzekļus jūs sadalāt divās daļās: pirmā − tie, ko esam izvēlējušies, un otrā − pie kuru sagatavošanas strādājam. Jūs visu esat salicis kopā. Vai jūs nebūtu tik laipns un nepaskaidrotu, kas no šā uzskaitītā ir pieskaitāms pie tā, ko jūs esat jau izvēlējušies, un kas ir pieskaitāms pie tā, pie kuru sagatavošanas vēl tikai strādājat.

D.Ģēģers: Es atvainojos, tad man ir jāpaņem šis eksemplārs... Man tā nav šeit klāt... Es noskaidrošu.

I.Silārs: Es ceru, ka jūs pats to esat sacerējis...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mums ir limitēts jautājumu un atbilžu laiks, bet jautātāju ir daudz. Tādēļ mēģiniet būt koncentrēti.

D.Ģēģers: Tātad jūs minējāt...

I.Silārs: 2.lapas apakšā. Tur man personīgi nav saprotams, ko jūs esat izvēlējies un pie kā strādājat, jo viss ir salikts kopā.

D.Ģēģers: Valdības mērķprogrammas attiecībā uz graudiem, kartupeļiem un cukurbietēm ir izstrādātas, pašlaik tiek izstrādāta linu programma, piena ražošanā un pārstrādē investīciju daļa ir izstrādāta un arī privatizācija ir izstrādāta. Investīcijas ražošanas un pārstrādes tehnoloģijā, modernizācijā ir izstrādātas, valsts programma meliorācijā, augsnes ielabošanā, lauksaimnieku mežu sakopšanā (tā daļa, kas ir par augsnes ielabošanu meliorācijā), tā ir izstrādāta, arī jautājums par valsts pārraudzības sistēmu selekcijā un ciltsdarbā ir izstrādāts, konjunktūras izpēte ārējā tirgū tiek pašlaik veikta. Ir arī atvērti informācijas biroji ārzemēs un, pirmkārt, jau kaimiņvalstīs. Šajās valstīs lauksaimniecības konsultatīvais dienests jau ir izveidots.

I.Silārs: Viss, paldies! Un pēdējais mans jautājums ir par humāno palīdzību, kur tiek uzsvērts, ka tā vienmēr ir dāvana. Sakiet, vai šī dāvana tika prasīta, lūgta vai tas viss daudzums nāca no dāvinātāju puses? Vai tika izdarīta kāda ekspertīze, cik mums ir vajadzīgas šīs dāvanas, un vai šīs ekspertīzes rezultātu dati tika ņemti vērā?

D.Ģēģers: Šī ir pamatīga analīze, un tā arī tika saskaņota ar Eiropas Kopienas ekspertiem. Jā, pēc pirmās analīzes mums ir iedalīta palīdzība. Es varu teikt, ka tā bija daudz mazāka, un visai šai palīdzībai bija jāpienāk pagājušā gada rudenī. Līdz gada beigām mūsu tirgus stipri izmainījās, un pamatā valūtas kursa rezultātā šis sūknis sāka strādāt ļoti efektīvi, it sevišķi no Lietuvas... Lietuvā saņemtie Eiropas palīdzības graudi atnāca uz Latviju. Jau janvārī es sāku risināt sarunas un arī decembrī, kad šeit bija Eiropas Kopienas valstu konference. Viņi paziņoja, ka mums nesūtīs graudus. Janvārī es izvirzīju sarunas un vēl arī rakstiski izsūtīju rakstu par šo jautājumu. Man ir vēl arī protokols par šīm sarunām, taču viņi neuzskatīja par iespējamu kaut ko mainīt.

Taču es vēlreiz uzsveru, ka tagad, vēl runājot par to, vai atteikties, Eiropas Kopienas cilvēki ir ļoti izbrīnīti par to, ja mums nav nesamazināmā valsts rezerves graudu fonda un mums valstij tiek dāvināti... Jā, zemniekam un lauksaimniekam tā bija humānā palīdzība, jo norēķināšanās noteikumus diktēja viņi, bet ieņēmumi palika valstij humāniem un sociāliem mērķiem − bērniem, pensionāriem, piemaksām un citam kam. Tātad mums pēc 1991.gada, jau pēc brīvās Latvijas valdības lēmumiem, ir jābūt 325 tūkstošiem tonnu arī uz ražas novākšanas sākumu kā nesamazināmajam atlikumam, turpretī šogad pēc izlietojuma prognozes, kas ir jums redzama arī izdalītajā materiālā, labākajā gadījumā būs līdz 100 (praktiski ap 80 tūkstošiem tonnu), un tad es domāju, ka šeit nav tādas problēmas, par kuru vajadzētu strīdēties.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Cienījamais Ģēģera kungs, kā jūs skaidrojat to faktu, ka pārstrādes uzņēmumu parādi turpina pieaugt? Tiem ir grūtības ar produkcijas realizāciju, bet cenas, par kurām tiek iepirkta lauksaimniecības produkcija no zemniekiem un no paju sabiedrībām, nesamazinās. Loģiski tām vajadzētu kaut nedaudz samazināties un arī šiem parādiem tādā veidā samazināties. Vai šī politika, ka zemniekam tiek solīta liela maksa, bet viņš faktiski dabū trīs pirkstu kombināciju, vai tā nav arī jūsu un jūsu vadītās ministrijas vaina? Un kāda ir bijusi ministrijas politika, lai šādu stāvokli vismaz censtos grozīt?

D.Ģēģers: Atcerēsimies, ka Latvija bija pirmā, kas pārgāja uz brīvajām cenām. Un es uzskatu, ka tas bija liels risks attiecīgajā situācijā, bet vienlaikus tika iestrādātas arī minimālās cenas. Garantētās cenas. Sakarā ar to, ka garantētu cenu gadījumā valstī nav līdzekļu, ar ko tad izpildīt šo garantu? Šīs cenas līdz ar to ir zaudējušas savu lomu, turklāt ne jau Lauksaimniecības ministrijas iniciatīvas dēļ. Par cenām vienojās paši ražotāji ar pārstrādātājiem. Es piekrītu, ka arī mūsu izstrādātie metodiskie norādījumi un ieteikumi par šo cenu vienošanās mehānismu varbūt pilnīgi netiek ievēroti konkrēti uz vietām un tādēļ arī ir nepieciešams pieņemt likumus. Tagad sākumā, kā mēs runājām, būtu nepieciešams likums par graudu tirgu, par cukurbietēm... Bet vēl tālāk − par zemnieku un lauksaimnieku ieņēmumu aizsardzību, kas tālāk iekļautos likumā par lauksaimniecību. Un arī tāds būs nepieciešams.

Par parādu pieaugšanu es jums vairs nevaru piekrist. Pēdējos piecos mēnešos, precīzāk būtu teikt − četros mēnešos, praktiski parāds nepieaug, un šis parāds svārstās uz robežas. Varbūt pa dienām tas nedaudz pasvārstās, jo ir nepieciešami šie līdzekļi pārstrādes uzņēmumu ražošanas procesa uzturēšanai − tātad resursu, izejvielu un degvielas iepirkšanai. Turklāt par līdzekļu izmantošanu ir izdota lauksaimniecības ministra pavēle pēc ļoti smagām konsultācijām ar juristiem... Pārstrādes uzņēmumu vadītāji pašlaik ir uz mēnešalgas iztikas minimuma līdz norēķināšanās brīdim. Un arī citu līdzekļu izmantošana tiek stingri kontrolēta. Piemēram, Valmieras gaļas kombināts nav tiesīgs bez saskaņošanas ar ministriju nekur citur izmantot līdzekļus, kā vien norēķiniem un darba algām.

I.Ēlerts: Jā, jūs atgādinājāt ļoti interesantu jūsu izdoto 155.pavēli, kurā bez šā iztikas minimuma ir vēl tāds interesants fakts, ka vajag aizliegt jebkurus ārzemju komandējumus gan direktoriem, gan arī šo kombinātu darbiniekiem. Vai šāds jūsu aizliegums, ņemot vērā to, ka Latvijā viņu produkciju nav iespējams realizēt, ir veicinājis parādu augšanu vai nav veicinājis?

D.Ģēģers: Šis aizliegums ir mazliet citāds. Tas ir aizliegums rīkoties bez saskaņošanas ar ministriju. Un, ja, piemēram, Valmieras piena kombinātam ir nepieciešams izbraukt, tas tad saskaņo un brauc, bet nebrauc tā, ka... Jūs jau paši zināt šo nepatīkamo gadījumu ar Valmieras gaļas kombinātu.

I.Ēlerts: Un pats pēdējais jautājums: kā jūs izskaidrojat sava vietnieka Ādamsona kunga parakstu uz "Druvas" vēstules par atbrīvojumu no muitas nodokļa? Protams, nelielam daudzumam − 2 tūkstošiem tonnu. Tas, protams, nav daudz, tomēr.

D.Ģēģers: Šis atbrīvojums un vispār visi atbrīvojumi, kas bija noteikti ar valdības lēmumu un arī pašreiz vēl ir... Vakar es saņēmu svaigu Muitas tarifu padomes lēmumu, ar kuru gan ministram, gan viņa vietniekiem ir tiesības ražošanas līdzekļu ievešanu atbrīvot no muitas. Jā, tās ir izejvielas. Tad šeit es esmu arī juridiski šo jautājumu ļoti uzmanīgi izskatījis. Taču, neskatoties uz to, es 3.martā varbūt nezināju par šo atbrīvojumu, turpretī 3.martā esmu lūdzis un muita ir pieņēmusi izpildei šo prasību − atcelt visus atvieglojumus, kas saistīti ar graudu un citas līdzīgas lauksaimniecības produkcijas ievedmuitu. Tā ka šie atvieglojumi nav spēkā nevienam vietniekam, nevienam ministram.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs.

A.Kiršteins: Ģēģera kungs, mēs zinām, ka starptautiskajā tirdzniecības praksē ir pieņemts, kārtojot jebkuru darījumu, šo darījumu kārtotājiem saņemt procentus. Tie var būt trīs vai pieci procenti, taču parasti sociālistiskajās valstīs šie darījumu slēdzēji ir prasījuši pat septiņus procentus. Un ja, piemēram, Lauksaimniecības ministrija iepērk... Es te pateikšu tikai vienu piemēru, teiksim, traktorus, kurus Norvēģijā divas vai trīs reizes lētāk var nopirkt, vai, piemēram, Baltkrievijā graudus par septiņiem miljoniem dolāru, un jūs tos iepērkat kaut kur, − tad kam paliek šī starpniecības nauda, šie trīs vai pieci procenti?

D.Ģēģers: Manā darbības laikā Lauksaimniecības ministrijai un mūsu valstij nav bijis pietiekami līdzekļu, par ko tādus pirkumus izdarīt. Un, ja arī ir bijuši darījumi ar Norvēģiju, tad to ir darījuši atsevišķi uzņēmēji par saviem līdzekļiem. Jūs zināt arī likumu... Mēs bieži vien saņemam pārmetumus, ka mēs tos varbūt pārāk stingri esam ievērojuši un pārkāpuši un ka uzņēmumu iekšējā saimnieciskajā darbībā valsts pārvaldes institūcijai nav tiesību iejaukties. Un šeit līdz ar to runa par starpnieku tātad pilnīgi izpaliek.

Ir arī jautājumi, kas attiecas uz ministrijas garantijām... Šajā sakarā es varu pateikt, ka ministrija komerclīgumus un arī garantijas neslēdz un nav slēgusi, un neko nedod.

A.Kiršteins: Sakiet, vai ir tāda prakse, ka valsts sāk kārtot, teiksim, kaut kādus tirdzniecības darījumus, bet pēc tam, kad šis līgums ir jākārto, tad aizbrauc tas pats cilvēks, kas strādā šajā valsts sistēmā, bet paralēli ir arī kādas privātas struktūras darbinieks, un, lūk, viņš slēdz jau kā privātais darbinieks šo līgumu?

D.Ģēģers: Lauksaimniecības ministrijā tādas prakses nav. Varu pateikt, ka Jansones kundze nekad nav bijusi ministrijas ārējo sakaru vadītāja. Viņa ir strādājusi šajā dienestā, bet nav bijusi vadītāja. Un tā nebūt nav privāta firma, bet ir valsts statūtsabiedrība.

A.Kiršteins: Es uzdošu vēl vienu jautājumu. Ģēģera kungs, man tomēr nebija īsti skaidrs par tiem pēdējiem 4 miljoniem: vai nevarēja kaut kādā veidā, es gan īsti nezinu šo mehānismu, tomēr samaksāt par tiem graudiem un iedot zemniekiem to naudu, lai viņi izšķiras, vai viņi pērk no privātajām struktūrām to pašu degvielu par 21 rubli, vai viņiem tā tiek uzspiesta, lūk, par šiem 30 rubļiem litrā? Vai tiešām bija atkal administratīvā veidā no augšas jāuzspiež šīs firmas?

D.Ģēģers: Pirmkārt, neviens no šiem kredīta variantiem nav uzspiests. Otrkārt, es vēlreiz uzsveru, ka, strādājot ar banku un konkrēti zinot arī šo situāciju un viņu paziņojumus par kredīta realizācijas problēmām, ko šeit minēja Godmaņa kungs, šie bija tikai alternatīvie varianti par ļoti minimālu apjomu. Ja mums pavasarī praktiski ir vajadzīgi vismaz 44−45 tūkstoši tonnu dīzeļdegvielas un ja tās tiek mazāk izlietots, tad rēķiniet, ka kaut kas paliks neapsēts vai neapstrādāts. Ir apmēram 10 tūkstoši zemnieku saimniecību, kurām ir grūti salasīt šo naudu, lai iepirktu. Tātad tā ir izvēle. Un arī vakar vēlreiz ar lauksaimniecības vadītājiem un pašvaldību vadītājiem Ministru padomē šie jautājumi tika izskatīti. Šeit vēl joprojām ir elastīgs mehānisms no vairumpiegādātāju puses − kurš lētāk piegādā un kuram rajonam tas ir. Tam, kas var lētāk piegādāt un realizēt, ir iespējas slēgt šo līgumu. Tātad šeit ir paātrināts process, kur pašiem nav jāmeklē savs garants, jo firma jau ir garantējusi šo kredītu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kiršteina kungs, es atvainojos, bet diemžēl ir jau sācies pārtraukuma laiks. Ir pagājušas arī 15 minūtes, kas bija domātas jautājumiem, un tāpēc es īpaši atvainojos Plotnieka kungam. Pēc pārtraukuma sāksies debates. Debatēs ir pierakstījušies 10 cilvēki. Pirmais runās Mednis.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 12.00.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, divi Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas deputāti − Kinna un Grūbes kungs - ierosināja debatēs runāt piecas minūtes. Es gribētu, lai mēs nobalsotu par šo priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Kurš ir par to, lai mēs debatēs runājam piecas minūtes? Pierakstījušies patlaban ir 11 cilvēki. Par motīviem, protams, var izteikties, Dobeļa kungs! Jā, par balsošanas motīviem attiecībā uz procedūru. Atsauciet, lūdzu, balsošanas režīmu!

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, mēs galīgi pārvēršam visu šo sēdi par farsu. Ko tas nozīmē − piecas minūtes? Tātad mēs jau esam gatavi pārkāpt visas normas. Vai nepietiek, ka Zemnieku savienība pārkāpj mūsu pašu likumu par piketiem un atļaujas piketēt tepat iekšpusē telpās? Tagad mēs jau aizejam tik tālu, ka saīsinām debašu laiku. Vai jūs te teātra izrādi esat sagudrojuši rīkot vai nopietna jautājuma izskatīšanu?

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Tieši šinī pašā jautājumā, ko jau Dobeļa kungs tikko teica. Man ir priekšlikums sēdes vadībai noorganizēt grupu, kas pārbaudītu, kādā veidā šie cilvēki tika iekšā un kas organizēja šo piketu Augstākās padomes telpās. Mums laikam ir likums, kas nosaka kārtību, kādā veidā tas tiek darīts.

Priekšsēdētājs: Es lūgšu ar to nodarboties sekretariāta vadītājam Līgotņa kungam ar savu komandu.

Lūdzu, Safonova kungs!

A.Safonovs: */Man ir jautājums par procedūru. Pirms dažiem mēnešiem Ministru padome pieņēma lēmumu, ar kuru aizliedza rīkot mītiņus un piketus ne tuvāk par 100 metriem no sabiedriskajām ēkām - Augstākās padomes un Ministru padomes. Šodien visu pārtraukuma laiku notika piketēšana Augstākās padomes ēkā.

Divi jautājumi: vai šis lēmums neattiecas uz piketēšanu nama iekšpusē? Situācija tāda, ka kādam ir jāatbild par šo piketēšanu. Ja ne, tad paskaidrojiet, kam jāiesniedz pieteikumi par piketu sarīkošanu Augstākās padomes ēkas iekšpusē?/

Priekšsēdētājs: Safonova kungs, sekretariātam jau ir uzdots pārbaudīt šo faktu.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, jautājumā par to, cik ilgi jārunā debatēs. Es gribētu konsekventi aizstāvēt viedokli, ka tad, ja mums ir būtisks jautājums un deputātiem tomēr šajā jautājumā ir ko pateikt, piešķirt tikai piecas minūtes... Mēs to it kā darām informācijas brīvības vārdā, tomēr aizbāžam pārējiem muti. Pirmie desmit gan norunās, bet pārējie − cietiet klusu! Es uzskatu, ka tas ir ļoti nekorekti. Ir divi varianti: vai nu visi var izteikties un bez laika ierobežojuma, vai arī uzstāties tikai piecas minūtes, lai varētu pateikt no katra vēlēšanu apgabala to informāciju, kas mums būtu jāņem vērā, izlemjot šo, manuprāt, ļoti būtisko un sasāpējušo jautājumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs.

G.Grūbe: Es gribēju pateikt motivāciju, kāpēc es ierosināju šādu jautājumu. Es patiešām esmu pārliecināts, ka šeit domas var būt ļoti dažādas. Un mēs patiešām esam nobalsojuši par stundu šā jautājuma diskutēšanai. Taču, ja mēs neatsaucam savu iepriekšējo balsojumu, tad būtu ļoti svarīgi visiem, kuri ir pieteikušies debatēs, dot vārdu, lai patiešām būtu šī domu dažādība. Vienlaikus es gribu pateikt, ka deputāti, kuri ir strādājuši jau trīs gadus, manuprāt, varētu koncentrēties un visu pateikt piecās minūtēs. Pateikt visu, ko viņi vēlas. Un tāpēc es arī aicinu noteikt šīs piecas minūtes debatēs katram runātājam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Par procedūras jautājumu. Birkava kungs, kā es sapratu, tad mēs jau pirms nobalsošanas uzzināsim būtību par šo piketiņu. Vai tā?

Priekšsēdētājs: Jā. Paldies.

J.Freimanis: Pirms nobalsošanas tātad mēs uzzināsim, kas to ir savārījis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līgotņa kungs, es ceru, ka jūs varēsit informēt plenārsēdi jau pirms balsošanas, tātad stundas laikā.

Balsošanas režīmu! Tātad balsosim par to, ka debatētāji runā tikai piecas minūtes. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par − 50, pret − 7, atturas − 16. Tātad katram debatētājam tiek atvēlētas piecas minūtes.

Pirmais runās Medņa kungs. Lūdzu.

S.Mednis: Godātais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi, viesi! Neesmu runājis gandrīz divus gadus no šīs tribīnes. Taču šoreiz nu ir pienācis tāds laiks, ka laikam vairs ilgāk nevar arī klusēt.

Pašlaik es nepiedalos nevienā vēlēšanu koalīcijā un nestartēju arī kā kandidāts, tā ka politisku mērķu man nav. Man vienkārši ir neērti to cilvēku priekšā, kuriem kādreiz kā Lejasciema aktīvs tautfrontietis ieteicu kļūt par zemniekiem. Tagad ir pagājuši četri gadi, viņi jau ir sabūvējuši fermas, tur lopiņus − pa 10 un vairāk govīm, bet tagad Rēzeknes piena kombināts speciāli zemniekiem jau nemaksā no oktobra mēneša, nepārskaita naudu. Kam mazāk gotiņu, tiem pārskaitīja līdz janvārim, arī paju sabiedrības vēl var saņemt kaut ko valūtā, bet zemniekiem pilnīgi konsekventi jau septīto mēnesi nemaksā. Man viņi saka, ka tagad vairumā izlieto pienu cūkām un tikai pārpalikumu ved uz pienotavu, jo nav nekāda stimula strādāt. Viena daļa zemnieku saimniecību, kur cilvēki aizgāja no citiem labi apmaksātiem darbiem, tagad ir panikā un nezina, ko tālāk darīt.

Vissmagākais stāvoklis pašlaik ir ar piena ražošanu. Pie manis nāk cilvēki, jo nezina, kur pārdot labas telītes. Negribas kaut. Zemniekam vispār nav iespējams labu telīti nokaut. Taču nav kas ņem, jo pašlaik nav nekādas perspektīvas piena ražošanai. Un, ja ir vajadzība, var samazināt to cenu, bet tikai lai cilvēki var skaidri zināt, kam nodot. Rēzeknes piena kombināta direktors pirms diviem mēnešiem ierakstīja avīzē, ka ārzemēs nav piena un tur ļoti labi pērk mūsu produkciju. Kaut kas te neiet kopā. Kāpēc nevar samaksāt tiem, kuri iepērk? Mēs mēģinājām griezties pie Valmieras. Divus mēnešus mums Valmieras piena kombināts atkal neņem pretī. Tur gan tagad samaksā, bet tālāk nav kur likt. Lai lejot Gaujā! Tā ka jautājums tiešām ir daudz nopietnāks, jo vairs nevar tiem cilvēkiem acīs skatīties.

Un arī mēs te runājam par dažiem procentiem graudu. Man ir kāds zemnieks, kurš pat uz Godmaņa kunga vārda rakstīja sūdzību, ka viņam nav samaksāts par graudiem. Un arī ir bijusi laipna atbilde no ierēdņiem, taču viņam tik un tā nesamaksā par tiem graudiem Par trim tonnām viņam būtu krietna naudiņa. Tā ka arī tas jautājums būtu jārisina. Sevišķi, ja cieš zemnieki, kam nav citu ienākumu. Jo mums, kam bija papildus kādi lopiņi un kas strādā vēl kādu valsts darbu, tiem jau vēl ir kaut kāds ienākums, taču, ja ir jāpaļaujas tikai uz to nabaga naudu, ko saņem par mazu bērnu, un uz piena naudu, kuru nesaņem, tad stāvoklis ir ļoti kritisks.

Par graudaugiem. Tas pats jautājums pašlaik pavasarī attiecas arī uz graudaugiem − par graudaugu audzēšanas vajadzību. Zemnieki sēj, visi cenšas maksāt, sēt. Ir paju sabiedrības, kuras ļoti labā stāvoklī ir iesējušas gan ziemājus, gan vasarājus. Mums Lejasciema pagastā, kur esmu Zemes komisijas priekšsēdētājs, ir divas stipras sabiedrības, un viena ir SIA "Rainis" ar mūsu kolēģi Gabrānovu priekšgalā. Tur ir ļoti labā stāvoklī sējumi. Viņiem arī lopu stāvoklis ir labs, un viņi pienu daudz ražo, taču, ja viņi paļaujas tikai uz šiem diviem vaļiem un viņiem šo produkciju nepirks un naudu nemaksās, tad viņiem tik un tā būs jāizput, neraugoties uz savu labo saimniecisko stāvokli.

Akciju sabiedrība "Lejasciems" tagad 1.ceturksnī no viena veikala un no mazā desu ceha ar diviem strādniekiem ir ieņēmusi vairāk ienākumu nekā no 500 govīm. Tas taču nav loģiski! Pašlaik par graudu un piena ražošanu lauksaimniekiem nav nekādas skaidrības. Tas mūs visvairāk pašlaik uztrauc. Es to saprotu, un par to visi arī šeit runā.

Par aizdevumiem. Ar tiem visu laiku ir tā: pirmkārt, lai mums atmaksā to, ko mums ir parādā. Un tad jau mēs paši zināsim, kā pirkt un kā nepirkt. Ir ļoti daudzi zemnieki, kas ir iegādājušies degvielu, un arī paju sabiedrības ir iegādājušās degvielu, tā ka viņiem tās pietiek.

Par minerālmēsliem. Tagad jau viss tas jautājums tiek izvirzīts par vēlu, jo tas bija daudz agrāk jārisina. Tagad tikai slāpekli varētu kaut kur uzsēt. Tā ka arī tas, liekas, nav īsti pārdomāts šajos aizdevumos.

Žēl, ka mums vēl kavējas zemes privatizācija un ka nav hipotēku bankas, kas strādā, lai zemnieks var ieguldīt savu zemi un par to saņemt aizdevumus. Tā būtu izeja kaut vai tādā veidā.

Taču es uzskatu, ka šis ir politisks jautājums, jo es kādreiz arī Lejasciema novadā dibināju Tautas fronti un pēc Tautas frontes pirmā kongresa piedalījos vēl divos Tautas frontes kongresos − 2. un 4.kongresā. Es jūtu − ja šie jautājumi netiks risināti, līdz ar to zudīs arī uzticība Tautas frontei un arī tās solījumiem.

Ko es iesaku iesācējiem zemniekiem? Es iesaku viņiem pagaidām nedarīt neko, kamēr nav skaidrības un kamēr nezina, kā ar viņiem norēķināties. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vārds Lucāna kungam.

J.Lucāns: Godātie deputātu kungi! Es ar lielām bažām skatos uz šodienas pasākumu, un, redzot tā ievirzi, man arvien vairāk rodas sajūta, ka mūsu spēlētā trīs gadus ilgā politiskā drāma draud pārvērsties par farsu. Es nepavisam šeit neesmu kāpis tribīnē, lai attaisnotu Ģēģera kungu kā ministru, viņa kā ministra rīcību. Es nepiekrītu tādam stāvoklim, ka viņš, būdams ministrs, ļāva vārda tiešā nozīmē bez lielas pretestības turpināties visiem tiem negatīvajiem procesiem, kas lauksaimniecībā visus šos gadus ir risinājušies. Un kā pilsonis es nebiju pietiekami drošs, lai, teiksim, pirms kāda gada vai pat pateiktu, ka tad, ja viņi šādu politiku realizēs... Teiksim, viņš varētu atteikties no ministra posteņa. Protams, to viņš varēja darīt, bet viņš to varēja arī nedarīt, jo viņa pienākums bija pildīt Augstākās padomes lēmumus. Un, ja šobrīd mēs kaut ko te pārmetam, tad mēs viņam pārmetam to, ka viņš ir pildījis šos Augstākās padomes lēmumus.

Redziet, vistraģiskākais, manuprāt, visā šajā situācijā ir tas, ka tie cilvēki, kuri bija aktīvi iniciatori tai politikai, kādu mēs pašlaik realizējam lauksaimniecībā, pašreiz uzstājas kā apsūdzētāji šim pašam ministram, kas pildījis viņu politiku. Es runāju par Kinnas kungu kā agrārās reformas tēvu. Tā sakot, tas ir viņam pierakstīts uz laiku laikiem Latvijas vēsturē, uz priekšdienām. Agrārās reformas tēvs! Tas viss, kas ir noticis pašreiz lauksaimniecībā, ir nepārdomātas agrārās reformas sekas. Un te jau vairs neviens, tā sakot, nevar pierādīt kaut ko gluži pretēju. Sakiet, kas ir radījis šo nenodrošināto zemnieku, ja ne mūsu nepārdomātā agrārā reforma? Kas ir radījis, teiksim, tādu stāvokli, ka zemniekam nav iespējams saņemt kredītus, ja ne mūsu nepārdomātā agrārā reforma? Vēl vairāk: kas ir radījis tādu stāvokli, ka zemnieks ir kļuvis par valsts kreditētāju, nevis valsts, teiksim, kreditē zemnieku? Šāda jautājumu virkne ir pietiekami gara, ja mēs runājam kaut vai, teiksim, par īpašuma dalīšanas ķīviņiem, kas pašreiz notiek, un visām tām daudzajām nelikumībām, ar kurām mēs vairs nekad netiksim galā, ja mēs runājam, piemēram, par ražojošo kapitālu, kas pašreiz Latvijā iet bojā, ja mēs runājam par to, ka ir radušies šie bezdarbnieku ciemati laukos, kur cilvēkiem nav nekādu perspektīvu un nekas nav zināms par nākotni.

Un visbeidzot pats galvenais, manuprāt, ir tas, ka mēs visā savā trīs gadu valdīšanas laikā neesam radījuši kaut cik konsekventu un nopietnu lauksaimniecības politiku. Mēs neesam pateikuši, un vēl šinī brīdī Latvijas zemnieks nezina, uz ko viņam orientēties savā ražošanā. Un tas, pēc manām domām, ir ārkārtīgi būtiski. Var daudz ko, tā sakot, man teikt, ka es esmu neobjektīvs vai kāds citāds, bet šis jautājums ir objektīvs, un jūs to nekādi apstrīdēt nevarat.

Tāpēc es atkārtoju vēlreiz: es neesmu kāpis tribīnē, lai aizstāvētu ministru, bet es gribu pateikt savu viedokli. Ja mēs gribam šeit taisīt tiesu, tad tādā gadījumā šeit ir jābūt visiem vainīgajiem. Un tad tiesāsim, taču netiesāsim pašreiz vienu. Pie tam, ja mēs runājam par finansiālām lietām, tad es gribētu tomēr dzirdēt skaidru juridisku ekspertīzi, kas tad tur īstenībā ir. Jo, teiksim, mūsu slēdzieni daudzos gadījumos diemžēl, kā pieredze to rāda, ir bijuši pavirši, un uz tiem paļauties nevar. Lūk, tā apmēram izskatās šī situācija šodien, no mana viedokļa skatoties. Un tāpēc es balsošanā par neuzticības izteikšanu Ģēģera kungam atturēšos. Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais debatēs Kiršteina kungs, bet pēc tam − Godmaņa kungs. Vēl debatēs runās: Silāra kungs, Kurdjumova kungs, Grūbes kungs, Raimonds Krūmiņa kungs, Strīķa kungs, Šļakotas kungs, Koroševska kungs, Seiles kundze, Plotnieka kungs, Zaščerinska kungs un Zemnieku federācijas pārstāvji, pareizāk sakot, Rozentāla kungs no Zemnieku federācijas. Rīgas rajona zemnieku vārdā debatēs ir pieteicies arī Jānis Dzelzkalējs.

Lūdzu, Kiršteina kungs! Es tikai nosaucu saskaņā ar procedūru visus, kuri ir pierakstījušies debatēs.

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! LPSR − Latvijas padomju starpniecības republika. Dīvaina prakse − SIA saaug ar ministrijām vai to pakļautībā esošajām organizācijām, bet ministriju paspārnē esošās organizācijas tālāk pārdod savu tehniku šīm SIA ar to pašu nosaukumu, un ir pilnīgi vienalga, vai tā ir "Medtehnika" vai tā ir "Lauktehnika", vai tā ir "Latvijas labība" vai kāda cita organizācija. Acīmredzot Godmaņa kunga izpratnē tā ir šī veselīgā privatizācija. Protams, tas viss tiek atdots vai nu gandrīz par velti, vai arī par kaut kādu mistisku bilances vērtību, vai par smieklīgu cenu. Administratīvi komandējošajā sistēmā, protams, ikviens priekšnieks zina labāk, vai zemniekam vajag jumtu virs galvas vai kūtij jumtu vajag, vai viņam būtu jāpērk degviela, minerālmēsli vai traktori. Tātad galvenais − nepieļaut, lai viņš pats ar to nodarbotos. Tāpēc vajag saglabāt veselu rindu priekšnieku, kas šim sēž uz kakla. Un ne jau velti šeit Lucāna kungs vaimanāja, ka šī sistēma sāk pamazām sabrukt. Un tie bija agrāk tiešām lieliski laiki, kad kolhoza priekšsēdētājs vai, vēl labāk, valsts saimniecības direktors zināja, kas ir jāpērk, kurai kūtij jāliek jumts, cikos jāceļas, cikos jāiet gulēt.

Ekonomiskā ekvilibristika parādās faktā, ka faktiski tirgū degviela maksā 20 vai 21 rubli, turpretī šī valsts administratīvā sistēma uzspiež to pirkt par 30 rubļiem. Apbrīnojama gādība! Tajā pašā laikā nav naudas, ar ko zemniekam samaksāt par sen nodotajiem graudiem vai arī šie graudi vispār netiek ņemti no šiem zemniekiem. Jā, bankas nodaļas rajonos nespēj veikt savas funkcijas. Kavējas arī Hipotēku bankas darbība. Faktiski nedarbojas Investīciju banka. Bet piedošanu − kas tad apstiprināja šo pirmo direktoru tai pašai Hipotēku bankai, ja ne tā pati valdība? Kas apstiprināja arī pirmo Valsts bankas direktoru, kurš neko neizdarīja un bija jānomaina, ja ne tā pati valdība? No kurienes visu laiku sarodas šie "lieliskie kandidāti"? Notiek nepārtrauktas kombinācijas ar cukuru, kombinācijas ar minerālmēsliem, kombinācijas ar degvielu, kombinācijas ar graudiem, kombinācijas ar traktoriem.

Mēs jau pirms gada bijām Ārlietu komisijā uzaicinājuši Lauksaimniecības ministrijas pārstāvjus. Arī personīgi Ģēģera kungu. Viņš tajā reizē neieradās, bet atsūtīja Jansones kundzi. Mums nepalika skaidrs, Ģēģera kungs, kāpēc jāpērk Baltkrievijā ražots traktors, ja tādi ir arī Norvēģijā. Tikai tāpēc, ka tur ir lielāka starpniecības nauda. Pārdomāts process − jo bagātāki cilvēki, jo bagātāka valsts.

Jauna valsts − jauna korupcija. Es, protams, negribu teikt, ka Ģēģera kungam būtu jābūt uz apsūdzēto sola kopā ar Godmaņa kungu, tomēr tas ir izsmiekls civilizētai, sociāli atbildīgai tirgus saimniecībai, par ko mēs šeit visi tik ļoti iestājamies.Un nav jau pašreiz runa par šiem 4 miljoniem. Ir runa kopumā par to, kas notiks tālāk ar šiem 45 miljoniem Pasaules bankas kredīta, kas notiks ar vairāk nekā 200 miljoniem dolāru − šo 24 rietumvalstu palīdzības naudu. Tātad, ja mēs šeit šodien nenoņemsim Ģēģera kungu no amata un nenobalsosim par to, tad visa šī nauda tiks sadalīta tieši tādā pašā veidā, kā aģitē valdība: 70 procenti caur dažādiem gudriem priekšniekiem, tālāk caur šīm SIA, caur starpniecības organizācijām un pēc tam nabaga zemnieciņam tiks kaut kas uzdāvināts, bet trīsreiz vai četrreiz dārgāks. Taču visu to šis pats zemnieciņš var nopirkt divreiz, ja ne trīsreiz lētāk tur, kur viņš to grib. Un viņam nav vajadzīgs, Lucāna kungs, vairs šis priekšnieks. Jo ātrāk viņš patrieks šos pēdējos priekšnieciņus no šiem paputējušajiem artelīšiem, jo būs labāk. Tāpēc es nobeigumā gribētu, lai neatkārtotos visas šīs "tēvišķīgās" kombinācijas, kā jau es teicu, ar cukuru un ar minerālmēsliem. Mēs taču nezinām, kas vēl būs tālāk, piemēram, ar datoriem vai ar vēl kaut ko citu. Un visās ministrijās tās lietas notiek. Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputātu grupa izskatīja šo jautājumu un pilnībā atbalsta, ka mums šodien ir jānobalso par to, ka Ģēģera kungam nebūtu vairs vietas šajā ministrijā, lai turpmāk šīs lietas neatkārtotos. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs.

I.Godmanis: Man ir ļoti īsi, konspektīvi izteicieni.

Pirmais: ja Lauksaimniecības ministrija nebūtu atradusi pareizo mehānismu, kā pārdot preci caur trešajām rokām un būtu gājusi pa to ceļu, kuru gāja Lietuva, kuru gāja Igaunija, kas pārdeva savu produkciju Krievijai pa tiešo un tām palika parādi līdz 12 miljardiem, tad patlaban mūsu parāds būtu nevis 2 miljardi, bet gan būtu 12 miljardi. Tas ir punkts viens. Līdz ar to, lai arī kāda būtu "Latas" darbība, es uzskatu, ka Lauksaimniecības ministrijas eksporta politika ir bijusi pilnīgi pareiza.

Otrais: tādu spēli valdība nespēlēs. Ja deputāti un ne tikai deputāti, bet arī lauksaimnieki nāk pie valdības un saka, ka draud neraža, ka draud totāla neraža ar ievākumu zem miljona tonnu graudu, ka tāda situācija draud sausuma dēļ un ka valdībai ir steidzīgi jāmeklē palīdzība, lai nebūtu maizes bada, tad valdība manā personā griežas pie pirmās personas Eiropas Kopienā un prasa palīdzību, lai nediskreditētu visu privatizācijas procesu laukos. Te ir arī deputāti, kuri nevarēs noliegt savus vārdus šinī ziņā, ko viņi man ir teikuši. Un tāpēc mēs tā nedancosim. Mēs esam valdība, un mēs nespēlēsim tādas spēles, ka mēs sākumā prasām aizdevumu − faktiski uzdāvināt šos graudus, kas pēc tam kredītā aiziet atpakaļ zemniekiem, arī humānajai palīdzībai, arī sociālajai sfērai, bet pēc tam ar lepnu roku visu to noslaukām nost. Valdība nekad nespēlēs tādas spēles, lai arī kāds spiediens uz valdību būtu.

Trešais: protams, pārmest Lauksaimniecības ministrijai, ka tā ir vainīga pie tā, ka nelikumīgi norit privatizācija, ir visnelietīgākā lieta, un šeit vaina simtprocentīgi būtu jāuzņemas Augstākās padomes komisijai, kas faktiski stumj visus šos likumus cauri. Turklāt Lauksaimniecības ministriju nelaida pie vārda. Es varu paņemt protokolus, lai pierādītu, ka, teiksim, mans padomnieks Spruča kungs ir simtreiz izteicis dažādus priekšlikumus, tāpat arī ministrs, taču komisija viennozīmīgi ir nobalsojusi pret tiem.

Ceturtais − par kredītiem. Mums ir jāapsēj zeme. Un tas ir pats galvenais jautājums. Un, ja Latvijas Banka tikai pēc tam, kad ministrs asi uzstājas televīzijā un pasaka, ka šie kredīti ir jādod, visžēlīgi vienu miljonu atvēl un pasaka, ka pārkāps jebkurus iepriekšējos noteikumus, visus normatīvus, kas bija uzlikti tās nodaļām, tad tas nozīmē, ka šādi izteicieni ne vienam, ne otram ministram nepatīk. Taču, neskatoties uz to, ka valdības komisija bija pieņēmusi lēmumus laikus, ņemot vērā to, kā ir ienākusi nauda, tikai piektdien nauda ir pārskaitīta Zemes bankā, lai varētu realizēt attiecīgo nomaksu par nemaksām. Kurš šeit ir vainīgs? Vai Lauksaimniecības ministrija?

Par graudu tirgu es jau pateicu − mēs nevaram spēlēt tādu spēli. Mēs esam valdība, kurai uzticas, ko tā saka, nevis katru dienu maina savus lēmumus.

Un pēdējais. Cienījamie deputāti, šī tomēr ir politiska spēle, un es no šā uzskata neatkāpšos. Es simtprocentīgi to apgalvoju. Patlaban līdz valdības darba beigām ir palicis mēnesis, labākajā gadījumā − divi mēneši. Cienījamie deputāti, nejauciet valdības darbu līdz tās pilnvaru beigām! Ņemiet vērā, ka man kā valdības vadītājam organizēt šo darbu šinī pārejas periodā būs visgrūtāk. Jo man tāpat būs grūti saturēt valdību kopā, it īpaši tad, ja pa vienam raus ārā ministrus, sevišķi tad, ja sanāk kopā reizi nedēļā, lai elementāri pieņemtu šeit lēmumus par šādiem paziņojumiem, kurus izteica Kinnas kungs, turklāt faktiski tās ir tikai aizdomas, jo nekādu juridisku pierādījumu nav. Tāpēc es varu pateikt tikai vienu: nejauciet, lūdzu, valdības darbu, jo jūsu darbs šinī brīdī acīmredzot nebūs pietiekami intensīvs. Un kādam būs jāstrādā arī šinī vēlēšanu procesā. Es viennozīmīgi atbalstu Ģēģera kungu, jo zinu, ka vienīgais ministrs un vienīgā ministrija, kas nepārtraukti valdību ir presējusi par lauksaimniecības jautājumiem, ir Lauksaimniecības ministrija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais uzstāsies Silāra kungs. Lūdzu.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, cienījamais Ģēģera kungs, cienījamie klātesošie! Kāpt šajā tribīnē es nolēmu tad, kad izlasīju 1993.gada 29.aprīļa "Dienā" Ģēģera kunga publikāciju ar nosaukumu "Lauksaimniecības ministra Daiņa Ģēģera paziņojums par graudu piegādēm un ražošanu". Mani personīgi šis Ģēģera kunga raksts nekādi nespēja nomierināt. It īpaši, ja es šeit lasu Ģēģera kunga sacīto, ka tieši šajā laikā atskan bezatbildīgu politikāņu aicinājumi. Un nākamajā rindkopā Ģēģera kungs paskaidro, ka, lai novērstu politiskās kaislības, viņš esot bijis spiests, varbūt pat pārsniedzot savas pilnvaras, pieņemt lēmumu − atteikt Eirokopienas humānās palīdzības rudzu kuģa pieņemšanu. Tātad dara to, lai novērstu politiskās kaislības. Un tikai!

Tālāk par to, kas ir sasāpējis zemniekiem, par to, ka viņi nesaņem samaksu par saražoto, ne jau tikai par graudiem, bet arī par gaļu, par pienu. Ģēģera kungs paskaidro, ka tiek uz laiku piesaistīti ražotāju līdzekļi. Cienījamais Ģēģera kungs, šeit ir izlaists viens vārds − "uz nenoteiktu laiku". Zemnieks nezina, uz kādu laiku ir paņemti viņa līdzekļi. Un dažam labam tie ir pēdējie līdzekļi. Tas ir tas jautājums, kuru es jums, Ģēģera kungs, uzdevu: kas ir vainojams pie tā, ka zemnieks nesaprot un nezina, ko dara Lauksaimniecības ministrija? Tas var novest pie jūsu neprognozējamajām sekām. Ja jūsu arī labi iecerētais darbs netiek izskaidrots un ja zemnieks nesaprot Lauksaimniecības ministrijas politiku, tad šeit es, protams, vainoju arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju tikpat lielā mērā, cik šo Lauksaimniecības ministriju. Tomēr vēl es gribu atgādināt, Ģēģera kungs, ka ikvienam ministram ir tiesības piedalīties visās plenārsēdēs un visās Prezidija sēdēs. Un, ja kāds grib šeit apvainot mani kā deputātu, tad es gribu teikt tāpat, kā tas zemnieks, ka es nezinu, ko jūs darāt ministrijā, jo jūs nekad neesat nācis un skaidrojis man jūsu politiku.

Pie reizes jāteic, ka, protams, tas nav akmens tikai jūsu dārziņā vien. Es neesmu līdz šim vēl izlasījis nevienu rakstu, ko valdības galva, Ministru padomes priekšsēdētājs, būtu ierakstījis kādā no redzamākajiem vai populārākajiem Latvijas laikrakstiem, kurā viņš būtu skaidrojis valdības politiku. Es redzu tikai epizodiskas uzstāšanās televīzijā tad, kad žurnālisti "spiež". Un tādā sakarībā, manā izpratnē, ir bezatbildīgi arī tādi vārdi, kurus jūs, Ģēģera kungs, šeit teicāt savā uzstāšanās reizē par skaļām klaigām sakarā ar nemaksām. Es domāju, ka zemnieks saka to, kas viņam sāp. Un, ja to nosauc par skaļām klaigām, tad, piedodiet, Ģēģera kungs, es nezinu, kā to vērtēs zemnieki. Un tādēļ arī es gribu teikt, ka "Latvijas ceļa" valde aicina Augstāko padomi kritiski izvērtēt šo situāciju un pieņemt zemnieku interesēm atbilstošu lēmumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kurdjumova kungs!

L.Kurdjumovs: */Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka šodien mēs šai zālē izskatām jautājumu par tā ministra demisiju, kurš droši vien vairāk nekā jebkurš cits ministrs ir svēti sekojis mūsu cienījamās Augstākās padomes norādījumiem. Un tāpēc atļaujiet atgādināt evaņģēlija teicienu: "Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti!", tāpēc ka visā tajā, kas notiek mūsu dārgajā valstī, kā to es jau neskaitāmas reizes esmu teicis no šīs tribīnes, pirmām kārtām un galvenokārt ir vainīga Augstākā padome. Pacentīšos šai īsajā man atvēlētajā laika sprīdī pamatot šo tēzi.

1991.gada aprīlī jūsu padevīgais kalps pēc neskaitāmiem ierosinājumiem komisijas sēdēs un šeit, šajā zālē, izstrādāja un Augstākā padome pieņēma lēmumu par pastāvīgu operatīvu situācijas analīzi, kāda ir dotajā brīdī un kāda turpmāk būs mūsu lauksaimniecībā. Lēmumā bija ierakstīts, ka valdībai jādod atskaite pēc katrām divām nedēļām otrdienās. Un ne reizi šis lēmuma punkts netika izpildīts! Jājautā - kāpēc? Tāpēc, ka mūsu Augstāko padomi neinteresēja operatīvā analīze, nebija vēlēšanās reaģēt uz dokumentiem, kas attiecas uz valdības darbību lauksaimniecības vadīšanā. Tāpēc, ka vajadzēja pieņemt citus lēmumus, tāpēc, ka vajadzēja izstrādāt dziļās programmas, kuras mēs, esmu par to pārliecināts, esam ne sevišķi spējīgi izdarīt.

Tālāk, cienījamā Augstāka padome! Vairāk nekā pirms mēneša frakcija "Līdztiesība" ierosināja Prezidijā jautājumu par valdības operatīvo informāciju par to, kādā stāvoklī ir republikas lauksaimniecība, gatavojoties pavasara lauku darbiem, par to, kā tiek dzēsti parādi zemniekiem, par lauku apgādi ar energoresursiem un pārējiem resursiem. Vai Prezidijs šo jautājumu iekļāva darba kārtībā? Nē, neiekļāva. Kāpēc neiekļāva? Varēja taču mēneša laikā kaut dažus jautājumus izskatīt, kuri šodien ir visaktuālākie. Nav izskatīti tā paša iemesla dēļ.

Cienījamais Grūbes kungs un premjera kungs! Es gribu atgādināt jums to Lauksaimniecības komisijas sēdi, kurā, pamatojoties uz premjera informāciju, izskanēja zināmas šaubas par tās organizācijas godprātību, kas pazīstama ar nosaukumu "Lata". Es tad lūdzu premjeru sniegt komisijai izsmeļošu informāciju, līdz pamatiem izpētīt radušos situāciju. Bet vai tas tika izdarīts? Nē, cienījamie kolēģi komisijā un Augstākajā padomē, netika izdarīts.

Cienījamie kolēģi! Bet vai mums ir valdības programma, kurā būtu saskaņotas visas republikas nozares, tajā skaitā arī lauksaimniecība? Nav. Runā, ka mēs tādi esot vienīgie pasaulē, izņemot Tambu-Lambu, kur vispār nekādu programmu neesot. Bet kāpēc? Tāpēc, ka šādā gadījumā var kritizēt, neko neierosinot. Vai mūsu pozīcija nav tīrs kriticisms? Ļoti un ļoti tam līdzinās.

Es neatkārtošu, ko šeit runāja Lucāna kungs par agrāro reformu lauksaimnieciskajā kompleksā. Šīs izglītošanas augļi mums ir diezgan labi zināmi. Pieskaršos tikai vienam aspektam. Sakiet man, lūdzu, tie no cienījamajiem deputātiem - bet man zināms, ka viņu ir 70 procenti no mūsu deputātu korpusa -, kas tik ļoti iemīļojuši šo profesiju, ka gatavi tikt no jauna ievēlēti Saeimā, - tad, lūk, sakiet, lūdzu, cienījamie kandidāti, ja šis ministrs būtu zemnieku sarakstā, vai tad arī viņš stāvētu šajā tribīnē un vai viņu tā "mazgātu" zemnieku saraksta locekļi? Nē. Es saskatu to, ka šodien, kad pagājis tik daudz laika kopš tās dienas, kad mēs tiešām būtu varējuši veikt zināmus pasākumus, lai novērstu trūkumus lauksaimniecībā, reizē ar to arī trūkumus ministra darbībā, bet nedarījām neko, es šodien saskatu to, ka jautājums par ministra demisiju izvirzīts tikai tādēļ, ka tuvojas vēlēšanas. Ne ar ko citu, kā tikai ar priekšvēlēšanu cīņu, ar priekšvēlēšanu cīņas interesēm, es to izskaidrot nevaru. Tikai priekšvēlēšanu cīņa, tikai punktu savākšana sev ir iemesls. Pat ja šodien nebūs panākta ministra demisija, tiem, kas šo jautājumu izvirzīja, punkti jau būs savākti. Tiem, kas šo jautājumu iznesuši līdz šai tribīnei, punkti jau būs savākti to zemnieku vidū, kas nav apmierināti ar ministru. Paldies jums./

Priekšsēdētājs: Nākamais runās Grūbes kungs. Lūdzu.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti, cienījamie valdības locekļi! Es atbildēšu uz to jautājumu, ko uzdeva beigās Kurdjumova kungs, bet es atbildēšu tikai savā vārdā, jo citu vārdā neesmu pilnvarots atbildēt. Man jautājums ir viennozīmīgs, jo man nav svarīgi šobrīd, kurā sarakstā startē Ģēģera kungs. Taču varu pateikt, ka es startēju Zemnieku savienības sarakstā, 25.Vidzemes apgabalā un 20.Latgales apgabalā. Tā ka, manuprāt, es nevienam sauli šodien neaizsedzu − ne Ģēģera kungam, ne Godmaņa kungam, ne arī Dobeļa kungam.

J.Dobelis (no zāles): Paldies!

G.Grūbe: Tā ka, es domāju, līdz ar to šis jautājums ir noņemts. Un nu es atbildēšu uz nākamajiem jautājumiem. Arī par to situāciju, kura bija pagājušajā gadā, un par to situāciju, kurā patiešām es uzskatu sevi par vainīgu, jo es droši vien nesapratu vai arī par vēlu izpratu, kur attiecīgie kungi stūrēja. Un šeit es varu skaidri un gaiši pateikt, ka, manuprāt, tā politika, ko pagājušajā gadā veica valdība kopā ar Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju, bija pareiza, jo pretējā gadījumā, ja nebūtu iepirkti šie graudi kaut vai par tik augstu cenu, tad lauksaimnieki vispār neko nebūtu pagājušajā gadā saņēmuši.

Un otrs moments. Ja nebūtu izvirzīts jautājums par to, ka vajag iepirkt graudus no ārpuses, tad, es domāju, situācija pagājušajā ziemā būtu ļoti kritiska. Taču tikai ar vienu "bet", kā Godmaņa kungs saka, − ja nebūtu bijusi atļauja piecūkot, es atvainojos par rupjību, šo iekšējo graudu tirgu. Un šeit atbildība tomēr ir jāuzņemas valdībai. Jo jūs radījāt šo mistisko Muitas komisiju, par kuru jūs nespējāt atbildēt līdz tam brīdim, kamēr mēs te neizvirzījām jautājumu par patiešām varbūt kuriozo situāciju un budžeta apstiprināšanas gaitā neizteicām neuzticību Muitas komisijai. Tātad kur šajā gadījumā ir mana vaina, Godmaņa kungs, par to, ka patiešām šis iekšējais tirgus tika sagrauts? Mana vaina, es to apzinos, ir attiecībā uz nekonsekvenci, ka es neprasīju jums, arī pārējiem valdības locekļiem, lai šis ārprāts ar graudu tirgu tiktu pārtraukts.

Un šeit es gribu pateikt vēl otru lietu. Es domāju, ka šeit nav apzinātas darbības no valdības puses, bet ir apzināta atsevišķu institūciju darbība, kuras strauji paziņoja, ka ir jāsagrauj šis koncerns "Latvijas labība", neradot nevienu citu struktūru vietā. Apmēram tāds pats precedents bija savā laikā arī ar "Latvijas naftu", kādā veidā tā tika iznīcināta. Un mēs redzam, cik pēc tam grūti iet šie konversijas procesi un tā tālāk. Es domāju, ka šeit jāsaliek punkti uz "i", un tad mēs sapratīsim, kur šis jautājums ved.

Tālāk. Es katrā ziņā gribētu tomēr šodien dzirdēt, jo ministra kungs man komisijas sēdē tā arī neatbildēja, kāda tad bija "Latas" peļņa pagājušajā gadā un kādiem mērķiem tā tika izlietota. Vai tādā veidā, ka tā tika sadalīta četrām firmām, kuras nebūt vairs nav valsts firmas, cienītie kungi? Ja jūs to varat apstrīdēt, lūdzu, parādiet kaut vai šos dokumentus. Un jautājums ir arī par to, ar kādu valdības sēdes lēmumu šī firma pārtapa četrās dažādās firmās? Vai pārējie valdības locekļi arī to ir dzirdējuši un redzējuši? Ja uz šiem jautājumiem man varētu dot atbildi, tad es patiešām labākajā gadījumā varētu atturēties balsot par Ģēģera kunga demisiju, bet sakarā ar to, ka es to nekad neuzzināšu, es šodien balsošu "par".

Priekšsēdētājs: Nākamais ir Raimonds Krūmiņš.

R.Krūmiņš: Cienījamās dāmas un kungi! Es vispirms gribētu aizrādīt tiem godājamiem kolēģiem, kuri šeit runāja par tiesāšanu. Mēs šeit nevienu šodien netiesājam. Mēs šeit vienkārši risinām jautājumu par neuzticības izteikšanu vienam no ministriem. Un, lai izteiktu neuzticību, mums nav nepieciešams faktiski šeit pat kaut ko pierādīt. Ja parlaments vairs neuzticas, tad tas izsaka neuzticību, un līdz ar to viss šis jautājums ir atrisināts.

Un tomēr es mēģināšu arī motivēt šo Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas lēmumu par neuzticības izteikšanas ierosināšanu Augstākajā padomē, jo es principā esmu viens no tiem cilvēkiem, kurš visvairāk ir iedziļinājies šajā problēmā, jo ir bijis saistīts ar lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju. Šeit situācija šobrīd ir tāda.

Tanī laikā, kā jūs atceraties, kad šo likumu pieņēma, no Lauksaimniecības ministrijas puses, no ne pārāk radikāli noskaņotu deputātu puses tika pausta tāda nostāja, ka vajadzētu vienkārši pārveidot šos kolhozus par statūtsabiedrībām un legalizēt šo uzņēmējdarbības formu, lai šī lieta turpinātos tādā pašā garā. Un uz to bija virzīta visa šā likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" pieņemšana un tālākās darbības organizēšana. Taču Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija uzskatīja, ka ar šo likumu ir nepieciešams mainīt arī šo uzņēmējdarbības formu un īpašuma attiecības. Un, ja jūs tagad apskatīsities laukos, tad redzēsit, ka tajās paju sabiedrībās, kuras centās kaut cik ievērot šo likumu, kā tas ir, piemēram, paju sabiedrībā "Ozoli" Liezērē, kur strādā mūsu daudz zākātais kolēģis Krūgaļauža kungs... Tad mēs redzam, ka šim Krūgaļauža kungam fermas ir pilnas un tur nekādu problēmu šobrīd nav, bet tās fermas, kuras bija palikušas paju sabiedrībai, tajās tiešām vējš svilpo logu vietās, jo šo logu tur vairs faktiski nav. Tāpat rodas jautājums, vai ir lietderīgi saglabāt fermu ar 200 govīm, kam barība visu laiku tiek pievesta no 20 kilometru attāluma, jo tā varbūt ir atradusies kaut kur meža vidū? Vai tur ir kaut kāda loģika vispār? Un tagad mums te ministrija un ministrs cenšas iestāstīt, ka mums ir jāsaglabā šāda ražošana. Dabiski, zemnieks šādu ražošanu nevar uzturēt, tāpat arī degvielas cena, ko Ģēģera kungs piedāvā par 30 rubļiem litrā, es domāju, nevar ļaut uzturēt šādu te ražošanu.

Un vēl viena lieta − par šo likumības ievērošanu. Šobrīd Lauksaimniecības departaments darbojas tieši kā šā privatizācijas likuma diskreditētājs visplašākajā šā vārda nozīmē. Faktiski tanīs vietās, kur privatizācijas likums ir izdevīgs bijušajiem vai esošajiem kolhozu priekšsēdētājiem, kuri vēl arvien ir šo paju sabiedrību vadītāji vai par tādiem ir bijuši nesen, tur šis likums maksimāli tiek izmantots viņu labā. Un gadījumos, kad ir izdevīgi likumu ievērot, tas tiek ievērots simtprocentīgi un precīzi šo personu labā, bet gadījumos, kad tas nav izdevīgi, tur situācija ir pilnīgi pretēja, un tas zemnieks, kas grib saņemt likumā noteiktajā kārtībā šo īpašumu, uz kuru viņš pretendē, viņš to nevar izdarīt, jo tur, lūk, Lauksaimniecības departaments ir ar rokām un kājām pretī, jo, lūk, uz to pašu objektu varbūt tagad vai nākotnē pretendēs kāds no bijušās šīs saimniecības vadības.

Es varu pamatot šos savus vārdus ar konkrētu piemēru. Es iesniedzu Ģēģera kungam personīgi iesniegumu − kādas pilnsapulces stenogrammu (ne tikai kaut kādu protokolu, bet stenogrammu), kas nopamatoja, ka Aizkraukles rajona Lauksaimniecības departamenta juriste faktiski veic visas šīs nelikumīgās darbības. Tur bija precīzi uzskaitīts viss, kas un kā ir nelikumīgi izdarīts. Un es lūdzu ministram izskatīt jautājumu par šīs personas atbrīvošanu no amata. Taču pirms divām nedēļām šeit pat, Augstākajā padomē, mēs dzirdējām Ģēģera kunga atskaiti šā likuma piemērošanas sakarā, kurā viņš minēja, ka, lūk, šai darbiniecei ir izteikts aizrādījums. Un ar to tad arī izbeidzās visa šī izskatīšana, lai gan patiesībā šādām personām, ja labi pameklētu, būtu iemesls, lai viņas varētu apsūdzēt pēc Kriminālkodeksa atsevišķiem pantiem. Līdzīga situācija, ar kuru man ir bijusi darīšana, ir Valkas rajonā ar cienījamo departamenta juristi Juļavas kundzi, tāpat ar Valmieras rajona departamenta juristu Baloža kungu un Preiļu rajona departamenta direktoru. Līdzīga situācija ir arī citur. Es te minēju tikai tās vietas, kur ir bijusi populārāka šā likuma neievērošana. Tāpēc es viennozīmīgi aicinu izteikt šo neuzticību, ja Ģēģera kungs nevar atteikties no tādiem darbiniekiem, kuri tiešām diskreditē likumu un nekādā veidā necenšas to ievērot. Tātad es domāju, ka mums ir jāatsakās no Ģēģera kunga pakalpojumiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu pulksten 12.45 mums ir jāsāk valsts kontrolieru iecelšana. Kādi jums būtu priekšlikumi? Turpināt debates? Taču pulksten 13.00 mēs nobalsosim par tiem dokumentiem, kuri saskaņā ar plenārsēdes balsojumu ir noteikti.

Nākamais runās Strīķa kungs. Lūdzu.

V.Strīķis: Godātie kolēģi deputāti, godātie lauksaimnieki, klātesošie! Centīšos runāt īsi un argumentēti. Pēc trīs gadu visumā saskaņota darba šodien lauksaimnieki un ne tikai lauksaimnieki ir kritiski noskaņoti. Esmu visus šos gadus bijis šā "katla" vidū un saņēmis gan pelnītus, gan nepelnītus belzienus, bet ne jau par to šodien ir runa. Runa ir par mūsu svētumu − lauksaimniecību, par lauku cilvēkiem, lai gan šodien tas skar konkrētas personas, konkrēti, ministru Daini Ģēģeru. Viss tiek likts uz vienas kārts − mēs sākam izvērtēt visu Lauksaimniecības ministrijas darbību, un tāpēc es tomēr šodien iesaku strikti nodalīt šos jautājumus.

Pirmkārt. Ja reiz "Latas" vai citu institūciju darbībā ir noziedzības elementi, tad to vajag uzticēt kompetentām institūcijām − Valsts kontrolei vai kādām citām institūcijām −, lai tās kvalificēti, dziļi un vispusīgi visu izanalizē. Un tad, protams, var pieņemt visstingrākos tiesiski juridiskos lēmumus.

Otrkārt, pretēji kolēģa Jāņa Lucāna teiktajam, es šodien iesaku nevērtēt agrāro politiku vispār. Ja to vajag, tad arī tas ir jādara kvalificēti, vienalga, vai to dara pati dzīve vai izvērtē vēsture, jo pašreiz te nav katastrofas (salīdzinājumā ar pārējām nozarēm). Kā liecina statistika, lauksaimniecība salīdzinoši izskatās labāk par pārējām nozarēm. Ja mēs lauksaimniecību salīdzinām ar pārējām Baltijas valstīm, tad arī šeit mūsu lauksaimniecība izskatās labāk. Taču ne jau par to šeit ir runa, lai gan sakarā ar šo pozitīvo vērtējumu man jāsaka labi vārdi arī par ministra Ģēģera darbu − par viņa centību, par lielajām darba spējām, par sadarbību ar zinātni, ar speciālistiem un tā tālāk.

Tas, protams, ir galvenais, jo darba kārtības jautājums šodien skar tieši ministra Daiņa Ģēģera personību. Protams, bez šeit pozitīvi minētā (ja gribu būt objektīvs un argumentēts) varu atzīmēt, ka par graudu rezervi nevar teikt neko sliktu. Pagājušajā vasarā acīmredzot bija vajadzīga šī graudu rezerve. Jāsaka, ka tā tik tiešām mums ir vajadzīga, jo mēs nevaram dzīvot vienai dienai − mums ir jādzīvo tā, lai visiem pietiktu maizītes ilgam periodam.

Tomēr es nevaru neizteikt savu neapmierinātību par atklātības trūkumu, par konsekvences trūkumu. Nevar starpvalstu attiecībās izdarīties tā, kā šeit tas tika izdarīts pēdējā laikā − kuģis jau ostā, bet dažādu (varbūt arī politisku) apsvērumu dēļ nevar dot pavēli par rudzu izkraušanas pārtraukšanu. Tas manā apziņā neiet kopā. Jo tad tas bija ļoti savlaicīgi un atklāti jāpasaka. Taču, ja nebija iespējams to koriģēt, tad arī tas bija jāzina visiem mums šeit un arī visai Latvijai.

Noslēgumā, godātie kolēģi deputāti, gribu teikt, ka ar cieņu izvērtēsim mūsu ministra Daiņa Ģēģera darbību. Atzīmēsim pozitīvo, norādīsim uz viņa kļūdām. Es izsaku tādu savu viedokli, ka šodien nav īstais laiks balsot par neuzticības izteikšanu ministram Dainis Ģēģeram. Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais runās Šļakotas kungs.

K.Šļakota: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, viesi! Es domāju, ka šodien šeit tiešām nebija vajadzības pēc 10 minūšu ilgas uzstāšanās, tāpēc ka viedoklis katram ir skaidrs. Man liekas, ka neuzticība tiks izteikta. Un šeit es velku analoģijas ar ekonomisko reformu ministru Kalniņu, kurš arī pārāk klausīja deputātu komisiju un tāpēc šķirās no sava amata.

Es domāju, ka mēs, protams, ar šo lēmumu neko neatrisinām − ne samaksas jautājumus, ne ko citu. Šodien, domāju, mēs daudz racionālāk būtu pavadījuši laiku, ja būtu pārdomājuši jautājumus, kādā veidā palielināt kredītu resursu iespējas rajonu bankas nodaļās, lai tiešām reāli varētu realizēt šos kredītus, lai nebūtu jāmeklē šī starpniekfirma. Vajadzēja pārrunāt, kādā veidā izpildīt Augstākās padomes 1992.gada 14.janvāra lēmumu par atvieglojumiem zemnieku saimniecībām, piešķirot tām kredītus un daļēji tos arī norakstot. Šodien nez kāpēc šis moments absolūti neparādījās apspriešanas gaitā.

Otrs jautājums, kas ir valdības kompetencē, bet ko, es domāju, nebūtu lieki izskatīt šodien, ir par savstarpējiem norēķiniem starp uzņēmumiem, starp budžeta iestādēm un tā tālāk, lai beidzot atrisinātu norēķinu gaitu. Taču arī tas nav iespējams bez bankas. Tā ka šodien, protams, mēs vairs uz šādu apspriešanu nepāriesim un par tādu apspriešanu nerunāsim, tomēr tie, kuri gaidīs, ka nedēļu pēc ministra atcelšanas no amata apmaksas tiks nokārtotas, es domāju, jau pēc nedēļas būs vīlušies. Un tad būs jāmeklē nākamais ministrs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Koroševska kungs! Pēc tam vēl uzstāsies Seiles kundze, bet pulksten 13.00 mums sāksies obligātā balsošana.

P.Koroševskis: Cienījamie deputāti, cienījamais sēdes priekšsēdētāj, cienījamie viesi! Es esmu praktisks cilvēks un man nav skaidru argumentu, lai izlemtu apspriežamo lēmumu. Piedaloties triju gadu laikā gan Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas aktīvajās sēdēs, gan apmeklējot Lauku frakciju, kas tika izveidota, kā arī redzot visu to darbu, ko dara mūsu ministrija un kas notiek gan lauku sēdēs, gan Lauku frakcijas sēdēs, man ir sevišķi grūti to izanalizēt pēc pagājušajā nedēļā notikušās Lauku frakcijas sēdes, kurā piedalījās gan Lauksaimniecības ministrija, gan muitas vadītāji, gan policija, gan Finansu inspekcija un banka. Par Lauksaimniecības ministriju tagad tiek runāts un teikts tas pats, kas arī tur toreiz tika runāts.

Ko teica muitas vadītājs? Muitas vadītājs pateica vienu: mēs neesam spējīgi nostāvēt pretī tam kārdinājumam, ka tad, ja ielaižam vienu kravu, tad var nodrošināt savas ģimenes gada iztiku. Un ar to bija pateikts, ka mēs neesam spējīgi nosargāt šo muitu, tās preces, kas nāk iekšā.

Ko teica policija? Policija pateica: mēs neesam spējīgi izkontrolēt tās nelikumības, kas notiek tirgū. Un tā minēja piemēru, ka divu mēnešu laikā tikai Rīgas Centrāltirgū vien tika konstatēts pāri par 3 tūkstošiem nelikumību un vainīgie tika sodīti.

Ko teica Finansu inspekcija? Finansu inspekcija tajā Lauku frakcijas sēdē pateica: mēs tomēr neesam spējīgi iekasēt visus nodokļus no tiem tirgotājiem, kuri tirgo visos mūsu tirgos.

Un ko pateica banka? Banka pateica: mēs neesam spējīgi, jo esam uz bankrota robežas, − mēs esam praktiski bankrotējuši. Mēs pat neesam spējīgi paņemt kredītus, lai tos varētu izsniegt tieši zemniekam.

Izejot no šā viedokļa, man drusciņ ir nesaprašana un es nesaprotu, kā būtu pareizāk rīkoties. Es saku, ka man nav argumentu, lai, teiksim, izlemtu šo jautājumu tā vai šitā. Acīmredzot šajā juceklī, kad nav sakārtota tirdzniecība, kad nav sakārtotas finanses, kad mūsu aizsargorgāni nespēj mūs aizstāvēt pret likumpārkāpumiem, kad bankas nespēj sakārtot visas finanses, vainot vienu ministriju, man liekas, nebūtu īsti godīgi, ne arī korekti, un ne arī tāpēc varēs atklāti pateikt, kā izsmeļoši atrisināt visus jautājumus, kas saistīti ar lauksaimniecību.

Mēs visi arī labi zinām, ka nekur citur kā tikai lauksaimniecībā, tikai zemniecībā notiek tik plaša privatizācija. Citās nozarēs tomēr šī privatizācija nenotiek. Tur varbūt vairāk notiek tā sauktā privatizācija, nevis īstā privatizācija. Tāpēc šajos apstākļos es nevaru izšķirties un domāju, ka nebūtu korekti lemt vienu jautājumu, neskarot visu problēmu kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pēdējā debatēs runās Seiles kundze. Tad arī stunda, kura bija paredzēta debatēm, būs beigusies, un sāksim obligāto balsošanu.

A.Seile: Cienījamie deputāti! Šodien izskan divi dažādi viedokļi: valdība saka, ka viss ir kārtībā, un tā saka arī pats Ģēģera kungs. Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija varbūt atšķirībā no citām komisijām ir ļoti intensīvi strādājusi kopā ar ministriju un bijusi tiešā sadarbībā ar Ģēģera kungu, bet mēs diemžēl neesam varējuši ietekmēt ministrijas politiku. Nav taisnība, ko Godmaņa kungs saka: Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija tikai pirmo reizi izskata jautājumu par Lauksaimniecības ministrijas darbību. Jau pirms gada, kad komisiju vēl vadīja Grūbes kungs, mēs šo jautājumu skatījām komisijā un runājām arī par Ģēģera kunga atbilstību viņa pašreizējam amatam. Man nav personīgu antipātiju, ir tikai simpātijas pret Ģēģera kungu, taču galvenokārt kā pret sportistu un autobraucēju. Taču es gribu pateikt, ka pašreizējā lauksaimniecības politika tik tiešām ir iestartējusi grāvī. Un šodien balsojot es aicinu izšķirties, vai mēs esam par tiem zemniekiem, kuriem joprojām nav nekādu cerību saņemt samaksu par savu nodoto produkciju, vai mēs atstājam amatā ministru, kurš praktiski nespēj ietekmēt šodienas lauksaimniecības attīstības procesu uz labo pusi. Un tas nav politiski domāts, es tā gribētu teikt.

Un, tā kā uz mums, lauku deputātiem, kuri katru nedēļu atgriežas mājās un saņem šīs iedzīvotāju sūdzības, gulstas vislielākā atbildība, tad es tomēr gribu aicināt izteikt neuzticību ministram. Saņemties un izdarīt to tāpēc, ka mēs šobrīd vērtējam kopumā lauksaimniecības politiku.

Es gribu vēl teikt, ka mēs visi gaidījām no Ģēģera kunga mazliet lielāku ieinteresētību, lai atrisinātos lauksaimniecības tehnikas ražošanas jautājumi Latvijā. Protams, mums ir arī rūpniecības ministrs, kuram mēs mēģinājām izteikt neuzticību, bet kopumā šie abi ministri varēja panākt to, lai Latvijā visvienkāršākā lauku apstrādes tehnika būtu lēta un normāli dabūjama.

Ja mēs šodien nenobalsosim par neuzticības izteikšanu Ģēģera kungam, tad mēs esam kopā ar tiem, kuri saka: okey, viss kārtībā! Lai zemnieks badojas joprojām, lai meklē kaimiņu, kuram pārdot pienu, un nemaksas var palikt. Taču vislielākā neapmierinātība tomēr ir ar šo kredītu piešķiršanu. Latvijas zemnieks ir spējīgs pats izlemt, kur viņš izlietos saņemto kredītu, un nav viņam jādiktē šie noteikumi caur bankrotējošu uzņēmumu − "Agroķīmiju" vai kādu citu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tagad ir pienācis balsošanas laiks, tāpēc vispirms nobalsosim par likumprojektiem, kuri jau ir apspriesti.

Tātad pirmais balsojums būs par likumprojektu "Par telekomunikācijām" trešajā lasījumā. Ja kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem, tad, lūdzu, nāciet bez speciāla uzaicinājuma. Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Par telekomunikācijām" trešajā lasījumā. Lūdzu balsot. Viena balss papildus "par", tā ir Laķa kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par − 99 plus Laķa kunga balss, pret − 1, atturas − 16.

Nākamais balsojums būs par lēmuma projektu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Rezultātu! Par − 100, pret − 1, atturas − 15.

Nākamais ir balsojums par lēmuma projektu par valūtas budžeta pārskata apstiprināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Rezultātu! Par − 82, pret − 4, atturas − 27. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais balsojums − par Ludzas rajona tautas tiesneša Jakimova pirmstermiņa atbrīvošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Rezultātu! Par − 105, pret − 2, atturas − 7. Pieņemts.

Nākamais balsojums − par Valsts rehabilitācijas centra statusa piešķiršanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Rezultātu! Par − 99, pret − 6, atturas − 10.

Nākamais balsojums − par grozījumiem lēmumā par iekšlietu iestāžu disciplināro reglamentu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Rezultātu! Par − 104, pret − 2, atturas − 7. Pieņemts.

Nākamais balsojums − likums "Par darba aizsardzību". Otrais un arī pēdējais lasījums. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par − 103, pret − 2, atturas − 8.

Nākamais balsojums − likums "Par 1939.gada 28.aprīļa likuma "Par Darba inspekciju" spēka atjaunošanu". Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par − 100, pret − nav, atturas − 8. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par dizainparaugu aizsardzību". Lūdzu balsošanas režīmu! Rezultātu! Par − 102, pret − 1, atturas − 7. Likums ir pieņemts.

Un pēdējais likumprojekts − "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par zemes nodokli"". Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par − 100, pret − 4, atturas − 9. Likums ir pieņemts.

Paldies! Godātie kolēģi, tātad mēs varētu nobalsot, ja nav nekādu īpašu priekšlikumu, par Cēsu rajona tautas tiesneša iecelšanu. Ja jautājumu nav, Endziņa kungs ir gatavs ziņot, lai gan, man šķiet, ka ziņojums nav vajadzīgs.

A.Endziņš: Man būtu lūgums izskatīt arī jautājumu par valsts kontrolieru iecelšanu. Nē?

Priekšsēdētājs: Tātad, godātie kolēģi, jautājums par tiesnesi... Zāle piekrīt? Es lieku uz balsošanu priekšlikumu par Butlera kunga iecelšanu par tiesnesi.

A.Endziņš: Tādā gadījumā atļaujiet informēt, ka Likumdošanas jautājumu komisija viņu ir rekomendējusi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsot par priekšlikumu par Butlera kunga iecelšanu. Rezultātu! 104 − par, 2 − pret, 5 − atturas. Lēmums ir pieņemts.

Un tagad atgriezīsimies pie lēmuma par neuzticības izteikšanu. Vispirms tātad deputātu pieprasītā informācija par piketu Augstākās padomes telpās.

Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Es amatu savienošanas kārtībā nupat centos godprātīgi veikt parlamentārā izziņveža funkcijas un šajā īsajā laikā noskaidroju sekojošo.

Abas principiāli konfliktējošās puses šai dienai bija gatavojušās nopietni un bija parūpējušās par to, lai šodien zālē viņiem aiz muguras sēdētu krietns atbalstītāju pulks. Tā, piemēram, ministra kungs Ģēģers ar vakardien datētu vēstuli bija lūdzis mūsu Caurlaižu birojam ielaist Augstākajā padomē šā gada 4.maijā uz plenārsēdi 12 lauksaimniecības sistēmas darbiniekus. Saraksts sākas ar Šķēles kungu un beidzas ar Dzelzkalēju. 12 − tas ir daudz, bet tas nav rekords. Viņa oponents deputāts Kinna ir rīkojies aptuveni līdzīgi, jo pēc viņa iniciatīvas zālē šodien ir ielaistas pat 16 ar lauksaimniecību saistītas dažādas amatpersonas.

Kā mums izdevās noskaidrot, šo piketu organizēja tā grupa, kuras sarakstu ir parakstījis Jānis Kinna. Pēc manas sarunas ar deputātu Kinnu, viņš pats personīgi par to iepriekš neko nav zinājis, ka tas notiks, bet nu tā diemžēl ir gadījies. Mēs tā provizoriski esam identificējuši arī dažus cilvēkus no šā lielā saraksta, kas ir turējuši šos plakātus, bet pirms nopietnākas pārbaudes es konkrētus uzvārdus negribētu minēt. Es domāju, ka tas arī ir viss, ko bija šajā pārbaudījumā nepieciešams noskaidrot.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Es domāju, ka informācija ir pietiekama, tāpēc jautājumus neuzdosim. Varam stāties pie lēmuma par neuzticības izteikšanu balsošanas, bet motivāciju, protams, varēs izteikt visi.

Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Cienījamie kolēģi, tā kā debatēm paredzētais laiks ir beidzies, es tomēr lūgtu, pārkāpjot it kā mūsu reglamentu, dot vārdu vēl diviem zemnieku pārstāvjiem, jo nebūtu godīgi, ka viņi šeit ir atbraukuši, bet viņiem šis vārds netiktu dots.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es lieku Caunes kunga priekšlikumu uz balsošanu. Kurš ir par to, ka diviem zemniekiem, tātad, kā es saprotu, tas ir Rozentāla un Dzelzkalēja kungs, tiek dots vārds.

Par motīviem? Lūdzu.

J.Dobelis: Tā kā mēs te dzirdējām, ka ir it kā ielaistas divas grupas ar diviem dažādiem uzskatiem, tad es piedāvāju debatēs, ja reiz ir divi zemnieki (tagad jau visi laikam būs zemnieki), no katras grupas uzstāties pa vienam pārstāvim. Tādā gadījumā tas būs taisnīgi. Bet ja ne − tad neviens tādā gadījumā. Ir divi varianti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Es gribētu papildināt − es lūgtu, lai šodien debatēs neuzstātos neviens no Saeimas deputātu kandidātiem, kuri nav deputāti. Es, piemēram, nepiedalos šajās Saeimas kandidātu listēs un man nav nekādas vajadzības šeit skatīties piketus lejā, kuros piedalās Zemnieku federācijas pārstāvji, kuri kandidē, piemēram, Zemnieku sarakstā. Es šodien lūgtu nobalsot arī par to, lai tiešām visas kustības būtu vienlīdzīgas šajā priekšvēlēšanu kampaņā.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, jūs mani nostādījāt ļoti grūtā situācijā. Es nezinu, kā jūsu priekšlikumu likt uz balsošanu. Es tagad lieku uz balsošanu Caunes kunga priekšlikumu, ka diviem zemniekiem tiek dots vārds. Un pēc tam balsosim par Dobeļa kunga priekšlikumu, ja viņiem tiks dots vārds.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par − 53, pret − 23, atturas − 32. Caunes kunga priekšlikums nav ieguvis balsu vairākumu. Tātad izteiksimies par balsošanas motīviem sakarā ar neuzticības izteikšanu.

Godmaņa kungs bija pirmais. Lūdzu.

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūgtu, pirms jūs spiežat pogu, ņemt vērā valdības tālāko rīcību un valdības tālāko darbību tagad, šinī posmā. Mums būs lielas problēmas. Tagad sākas priekšvēlēšanu kampaņa. Tā jau ir pilnā sparā. Valdībai tik un tā būs jāstrādā. Man ir liels lūgums nepieņemt šodien lēmumu par neuzticības izteikšanu Ģēģera kungam tāpēc vien, ka mēs praktiski ar jūsu rokām pamazām, pamazām panāksim situāciju, ka valdības darbs būs paralizēts. Es domāju, ka situācijā, kad Augstākā padome nestrādā ar pilnu sparu, nevajadzētu pieņemt šo lēmumu tā iemesla dēļ, ka Lauksaimniecības ministrijas funkcijas vēl arvien turpinās. Man būs ļoti grūti atrast kādu cilvēku, kas izpildīs šo funkciju. Tiešām es lūdzu jūs šo lēmumu nepieņemt.

Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs.

J.Dobelis: Pirmkārt, neviens nopietns latvietis nenoliedz milzīgo lauku nozīmi mūsu tautai un arī to, ka tas ir ļoti nopietni. Un tieši tāpēc jājautā: kurš tad šodien ir tas, kurš izvirza šo ministra demisijas jautājumu? Tie ir politiski visvairāk nestabilie cilvēki. Tie ir tādi, kurus pat viņu partijas nav ielikušas savos vēlēšanu sarakstos. Tie ir vienkārši politiski bankrotējuši cilvēki.

Un ko dos šodienas lēmuma pieņemšana? Ko tā dos konkrēti? Uz to, ko dos šāda lēmuma pieņemšana, neatbildēja absolūti neviens no tiem, kuri te tik vareni uzstājās. Neviens cilvēks! Vienīgie, kuri te šodien ļoti rosīgi darbojās, ir tie paši šā jautājuma izvirzītāji, kuri ir rupji pārkāpuši Augstākās padomes pieņemto lēmumu par piketēšanu un kurus par to vajadzētu saukt pie kriminālatbildības.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs.

A.Bērzs: Ne jau tikai šodien runātais... Taču, ja mēs atcerēsimies, ka mēs kādreiz apspriedām jautājumu par uzticību visai valdībai, un summēsim to, ko šodien dzirdējām, tad es domāju, ka tas viss ir pietiekami, lai te runātu nevis par uzticību vai neuzticību, bet es domāju, ka jāpienāk ir laikam, ka šīs valdības darbību izskatīs prokuratūra.

Priekšsēdētājs: Lūdzu ievērot zālē klusumu!

A.Bērzs: Tā kā es, cienījamie kolēģi, esmu konsekventi uzstājies pret jums un cīnījies par to, lai jūs nepieņemtu nepareizu, nelikumīgu Vēlēšanu likumu, un tā kā es uzskatu, ka Vēlēšanu likums, kāds ir pieņemts un pēc kura notiek šīs nākamās viltus Saeimas vēlēšanas, nav nopietni ņemams, tad viss tas, kas šeit notiek, jau ir vēlēšanu kampaņa. Es vēlēšanās nepiedalos un arī šajā vēlēšanu kampaņā es nepiedalos, tāpēc arī balsošanā par uzticību vai neuzticību es nepiedalos.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs.

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi! Latvijas viena liela daļa no politiskās spices spīdoši parāda Latvijas tautai un pašiem sev, ka politika ir ne tikai netīra, bet arī amorāla. Jo, pēc manām domām, valdībai un tās ministram ir atlicis strādāt vairs tikai divus mēnešus, un tātad var uzskatīt, ka valdība jau ir beigusi darbu, tā ir tikpat kā "guloša". Tāpēc gulošu sist ir amorāli un nepieklājīgi. Tādējādi es aicinu kolēģus padomāt, vai vajag būvēt savu politiku uz cilvēku kauliem? Jo pasaulē ir valstis, kuras uz cilvēku kauliem centās radīt impērijas, un, kas ar šiem politiķiem ir noticis, tas arī ir vispārzināms. Ja jums interesē uzvārdi vai vārdi, es vienu nosaukšu. Viens no tādiem spicākajiem bija Josifs, kurš uz kauliem būvēja valsti. Nebūvējiet, jaunie politiķi Saeimā, savu autoritāti tautas acīs uz citu cilvēku kauliem!

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es palieku pie tā, ko teicu sākumā: es uzskatu, ka mūsu šīsdienas apspriede mums dara kaunu. Es gribu teikt, ka par laukiem mums bija jārunā vairāk, jādara bija vairāk. Taču tas bija jādara ar pieņemamām metodēm. Un, ja šodien mans godājamais kolēģis Raimonds Krūmiņš var visiem publiski pateikt, ka nekas nav jāpierāda, tad ir tikai jāpasaka, jo mums, lūk, var uzticēties vai neuzticēties. Tātad mēs esam tā iestāde, kurai, tā sakot, nav jāpierāda, bet tai kaut kas ir, tā sakot, jāizjūt un tad jābalso. Man šī pieeja ir pilnīgi nepieņemama. Kinnas kungs savā troņa runā uzstājās tik slikti, ka viņš nevarētu, tā sakot, 11.klasē domrakstu uzrakstīt. Man ir ļoti žēl, bet godājamajam Kiršteina kungam, kad viņš runāja, šie mājieni bija arī, tā sakot, ļoti lētā līmenī. Tātad pietiek tikai kaut ko parunāt, kaut ko pažvidzināt apkārt. Kāds tiešām varbūt arī noticēs. Es uzskatu, ka šāda veida apspriede mums nedara godu. Un tieši tāpēc es nekādā ziņā nevaru atbalstīt šo pasākumu.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es patiešām domāju, ka, izskatot šo būtiski svarīgo jautājumu, ministrs Ģēģera kungs nav pelnījis šādas diskusijas, it sevišķi pirms šā jautājuma balsošanas šeit, plenārsēdē. Man ir ļoti žēl, ka Tautas frontes deputātu spice praktiski iziet uz rupjībām vai, pareizāk sakot, uz jēlībām. Man ir ļoti žēl, ka patiešām tik nopietnu jautājumu mēs izskatām tik nenopietni. Jo arī man, es domāju, būs ļoti interesanta šī izdruka, kurš balsoja pret vārda piešķiršanu zemniekiem. Tas nav svarīgi, vai viņi, zemnieki, kandidē vai nekandidē vēlēšanās. Taču es domāju, ka šo deputātu vai šo grupu attieksme jau tomēr ir ļoti skaidra.

Atbildot uz to jautājumu, ko var izdarīt divos mēnešos. Es domāju, ka ir skaidrs, ko varēja izdarīt iepriekšējos divos mēnešos, kad ienāca šie kuģi un kad reorganizējās "Lata". Es domāju, ka ar to ir izteikts viss. Es vēlreiz atvainojos visu deputātu vārdā ministram Ģēģera kungam, ka patiešām šodien zālē ir nekorekta šā jautājuma apspriešana.

Priekšsēdētājs: Zaščerinska kungs.

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi! Situācija lauksaimniecībā, manuprāt, ir tāda, kas prasa daudz plašāku un pamatīgāku jautājuma izskatīšanu. Visa novirzīšana tikai uz Ģēģera kunga demisiju, es uzskatu, ir grēkāža meklēšana. Es, piemēram, gribētu noskaidrot un pajautāt valdībai un Geidāna kungam, kāpēc pēc tam, kad visi muitas nodokļi un tarifi ir pieņemti, tomēr ienāk produkcija. Kas atbildēs par to? Man gribētos paprasīt Finansu inspekcijai un valdībai, kāpēc, teiksim, varam tirgot uz ielām olas par pieciem rubļiem, lai gan ir skaidrs, ka tās ir ienākušas bez muitas. Man gribētos pajautāt bankai: mēs jau nez cik mēnešus zinām, kas būs nepieciešams sējai, arī par G-24 kredītu, tad kāpēc tas kredīts iet tik ilgi, lai to varētu saņemt? Acīmredzot kāds ieinteresētais to izdarīja. Tāpēc es aicinu parlamentu šodien balsot par lietas būtību, nevis, teiksim, par darba šķietamību.

Un kolēģim Strīķa kungam par viņa izvirzīto repliku es gribētu atbildēt, ka tas ir ļoti vājš mierinājums, ka citur ir vēl sliktāk. Tas mūs nevar apmierināt un šo jautājumu novirzīt no izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka pēdējā laikā, tieši pateicoties preses un žurnālistikas darbībai, uz Saeimu tiek sagatavoti kristāltīri cilvēki. Taču, manā skatījumā, kristāltīri cilvēki ir tikai vai nu mazi bērni, vai muļķi. Kāda būs šī Saeima − to spriedīs, protams, latviešu tauta. Es gribu pateikt, ka tautsaimnieki nekad nav kristāltīri. Un, ja arī Lauksaimniecības ministrija ir pieļāvusi kaut kādas kļūdas, tad tagad izgāzt šo rūgtumu, manuprāt, tiešām nav solīdi. Es aicinu visus balsot nevis "par" vai "pret", bet vienkārši atturēties vai arī nebalsot vispār par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze.

A.Seile: Vai mēs izkustināsim lauksaimniecības problēmas no vietas vai ne − tas zināmā mērā būs atkarīgs no mūsu balsojuma. Es domāju, ka, izsakot neuzticību ministram, mēs izsakām neuzticību arī līdzšinējai lauksaimniecības politikai. Un, ja šeit tiek runāts par to, ka mēs sitam "gulošo", tad "gulošais" un sitamais šodien nav Ģēģera kungs. Protams, "gulošais" un sitamais ir Latvijas zemnieks.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs.

A.Felss: Godātie kolēģi, es uzaicinātu pārtraukt šo procedūru un nobalsot par to, lai tiktu pielikts punkts motivācijai. Es domāju, ka visiem savi viedokļi ir skaidri. Netērēsim velti laiku! Pāriesim pie balsošanas!

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungu es vienreiz jau nodzinu no mikrofona. Šoreiz lai viņš izrunājas, un tad balsosim.

Lūdzu, Plotnieka kungs, īsi!

A.Plotnieks: Man jāizsaka nožēla, ka neizdodas uzstāties ne jautājumos, ne arī debatēs. Tātad man šķiet, ka šinī konkrētajā situācijā ir tas gadījums, kad parlaments ir apjēdzis, ka tam tomēr ir jāvērtē valdības lauksaimniecības politika, − tas, ka šī politika ir kraha politika, tas, ka mēs, vieglprātīgi atraisīdami valdībai rokas G-24 kredīta realizācijā, faktiski zemnieku šodien esam nostādījuši dilemmas priekšā, jo viņam ne vien nedod šo kredītu, bet viņam joprojām ir jākreditē pārstrādājošā rūpniecība. Tas ir valdības lauksaimniecības politikas fiasko. Kas par to atbild? Par to atbild valdība kopumā. Taču, lai kā tas arī būtu, šodien ar to ir saistīts Ģēģera kunga vārds. Un, kaut arī man personīgi pret viņu nav nekas iebilstams, es nevaru balsot par šo bankrotējošo lauksaimniecības politiku. Tāpēc šī politika ir jānoraida, un tas diemžēl formāli tiek it kā adresēts Ģēģera kungam. Faktiski parlamentam pēc diviem gadiem ir jāpasaka, ka tas nav spējis radīt lauksaimniecības politiku, ka tas nav spējis pieprasīt no valdības šajā sakarībā konstruktīvu reālu rīcību. Tāda ir mūsu izvēle šodien, tāpēc vismaz vajadzētu pielikt punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, mēs varam balsot par lēmumu "Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas lauksaimniecības ministram".

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Rezultātu! Par − 62, pret − 16, atturas − 42. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)

Sestdien, 24.februārī