1993.gada 7.aprīļa sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Sākam plenārsēdi! Es ceru, ka mēs šodien ražīgi pastrādāsim un izskatīsim visu darba kārtību, ieskaitot likumu "Par cukuru", lai saldinātu Lieldienu tēju.

Tātad vispirms likumprojekts "Par darba aizsardzību". Lūdzu ziņotāju tribīnē. Endziņa kungs skatās pulkstenī. Lūdzu.

A.Endziņš: Es atvainojos, jābūt ir labklājības ministra vietniekam Bērziņa kungam. Vai tur kaut kas nav ar caurlaidēm? Jāiet paskatīties. Jo pasūtītām vajadzēja būt uz 10.00 šeit.

Priekšsēdētājs: Vai viņam ir arī likumprojekts "Par darba inspekciju"?

A.Endziņš: Jā, abi divi projekti.

Priekšsēdētājs: Un "Par nodarbinātību"?

A.Endziņš: Tas viss iet kompleksā.

Priekšsēdētājs: Man šķiet, ka Bērziņa kungs nāk. Lūdzu tribīnē uzreiz. Tātad likumprojekts "Par darba aizsardzību".

A.Bērziņš, labklājības ministra vietnieks: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Labklājības ministrija ir iesniegusi likumprojektu "Par darba aizsardzību" un otru likumprojektu "Par Latvijas Republikas 1939.gada 28.aprīļa likuma "Par darba inspekciju" spēka atjaunošanu".

Kāpēc šie likumi ir izstrādāti? Šie likumi ir izstrādāti, pamatojoties uz Augstākās padomes lēmumu "Par Darba likumu kodeksa spēkā stāšanos", ar kuru mums tika uzdots šos likumus izstrādāt.

Otrkārt, šie likumi ir izstrādāti, pamatojoties uz starptautisko metodoloģiju, uz starptautiskajām konvencijām, kuras ir ratificējusi mūsu Augstākā padome. Tā ir 150.konvencija par darba tirgus administrēšanu un vesela virkne konvenciju, kas ir saistītas ar dažādu kaitīgu vielu un dažādu materiālu lietošanu tautas saimniecībā.

Treškārt, šis likums ir vajadzīgs tāpēc, ka tirgus ekonomikā praktiski mainās valsts vieta un loma tautas saimniecībā. Darba aizsardzības jautājumus līdz šim galvenokārt realizēja ministrijas, bet, privatizējot ražošanas uzņēmumus un pārejot uz privātattiecībām, šī ministriju loma praktiski pazūd. Tā, piemēra pēc, mēs mēģinājām saskaitīt. Līdz šim pastāv apmēram 400 dažādi normatīvie akti, bijušās PSRS normatīvie akti, kuri uz šo brīdi ir spēkā un kuri ir jārealizē ministrijām. Tā kā ministriju loma būtiski samazināsies, tad šie normatīvie akti vai vismaz šajos aktos ietvertie pamatprincipi ir jāiekļauj atsevišķā likumā. Ir mēģināts to izdarīt šajā likumā "Par darba aizsardzību".

Un pēdējais ir tas, ka kompleksa pieeja darba aizsardzībai un darba aizsardzības vieta un loma, tās normāla organizācija radījusi zināmu ekonomisko efektu. Mēs mēģinājām saskaitīt darba traumu un dažādu citu negadījumu rezultātā radušos zaudējumus Latvijas tautas saimniecībā 1992.gadā. Tie, pēc mūsu aprēķiniem, sastāda apmēram 880 miljonus rubļu.

Tātad ko mēs piedāvājam? Tiek piedāvāti divi likumi, kā jau es teicu, likums "Par darba aizsardzību" un otrs likums − "Par 1939.gada 28.aprīļa likuma "Par darba inspekciju" spēka atjaunošanu", kā arī tiek piedāvāta virkne grozījumu spēkā esošajā likumdošanā, kas ir saistīta ar šo likumu spēkā stāšanos. Tas ir darīts tāpēc, lai likumi savstarpēji būtu saskaņoti.

Kas attiecas uz likumu "Par darba aizsardzību", tajā mēs esam mēģinājuši formulēt gan vispārējas nodaļas, gan likumu darbības jomu, gan valsts politiku un tās izstrādāšanu. Tālāk likumā ir formulētas vispārīgās prasības darba aizsardzībai, tās organizācijai, vispārīgās prasības apmācībai darba aizsardzībā, ir strikti nodalīta valdības un pašvaldību, kā arī uzņēmēju kompetence darba aizsardzībā, ir mēģināts radīt mehānismu valsts kontrolei un uzraudzībai darba aizsardzībā. Ir iekļauti tādi punkti kā nelaimes gadījumu izmeklēšanas pašas principiālākās pozīcijas, ir noteiktas garantijas cilvēkiem, kuri guvuši dažādus kaitējumus darba aizsardzības noteikumu neievērošanas situācijā un noteikta arī attiecīga atbildība par darba aizsardzības normu pārkāpumiem. Šajā likumā ir septiņas nodaļas un 33 panti.

Kas attiecas uz otru likumu "Par darba inspekciju", tad jums sagatavotajā materiālā tiek dots bijušais 1939.gada Latvijas laika likuma teksts, kā arī labojumi un precizējumi, kas ir izdarīti šā likuma atsevišķos pantos. Kāpēc šie labojumi un precizējumi ir izdarīti?

Pirmkārt, tāpēc, ka šajos likumos ir daļēji novecojusi valoda un ir nepieciešami dažādi redakcionāli precizējumi. Otrkārt, tāpēc, ka šajā likumā ļoti precīzi bija norādītas tās iestādes, organizācijas un ministrijas, kuras nes atbildību par šā likuma realizēšanu. Tā kā struktūras ir mainījušās, bija nepieciešamas šādas izmaiņas.

Un pēdējais. Minētie likumprojekti, kā arī labojumi spēkā esošajos likumos, kas nodrošina šo likumu saskaņotību ar citiem spēkā esošajiem likumiem, ir izskatīti praktiski visās Augstākās padomes komisijās, tie ir saskaņoti ar ministrijām un vairākkārt ir saskaņoti ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, kā arī ir izskatīti darba devēju organizācijās. Mūsu lūgums būtu nobalsot par šiem likumiem un labojumiem pirmajā lasījumā un labojumus un precizējumus ieviest pēc tam.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Bērziņa kungs, taupot laiku, mums noziņoja vienlaikus par četriem likumprojektiem, kas iet paketē. Bet, lūdzu, ievērosim mūsu procedūru, jautāsim un debatēsim par katru atsevišķi!

Tātad vispirms jautājumi par likumprojektu "Par darba aizsardzību", par pirmo likumprojektu.

Lūdzu, Krastiņa kungs! Jā, Silāra kungs, jums pēc tam tūdaļ vārds.

E.Krastiņš: Man par 10.pantu jautājums. Tur pirmais teikums sākas šādi − aizliegts pasūtīt, projektēt, izgatavot, iepirkt, pielietot un tā tālāk, kas neatbilst darba aizsardzības noteikumu normu prasībām. Sakiet, kāpēc gan privātam ražotājam kāds varētu aizliegt pasūtīt, projektēt, izgatavot un iepirkt kādas iekārtas, par kurām varbūt, ja tās importē no kādām tālām zemēm, nav īsti zināms, vai tās atbildīs vai neatbildīs? Kādā veidā šis saskaņošanas process notiks? Es sapratu, ka nedrīkst ekspluatēt to, kas neatbilst darba drošībai. Bet varbūt viņš iepirks tādu iekārtu, kas pilnībā neatbilst, un pēc tam to pielāgos šeit uz vietas un sāks ekspluatēt tikai tad, kad visas šīs prasības būs izpildītas?

A.Bērziņš: Jā, varētu piekrist jūsu ieteikumam un jūsu domai par šo jautājumu, bet šis jautājums ir galvenokārt ielikts tāpēc, ka uz šo brīdi ir pietiekami nesakārtota standartu un normu sistēma Latvijas Republikā. Praktiski visā pasaulē šāda prasība ir, un tā ir noregulēta arī starpvalstu līgumos. Arī dažādos citos normatīvajos aktos ir noregulēts jautājums par to, kādiem standartiem un kādām prasībām katras konkrētas iekārtas apjomiem ir jāatbilst, lai savstarpēji varētu šos jautājumus saskaņot. Šādas starptautiskas normas ir Eiropas Kopienai izstrādātas, tās ir speciāli atbilstošas standartiem. Vienkārši mēs šo punktu paņēmām un ielikām no starptautiskās konvencijas par darba aizsardzību. Ja ir nepieciešams šo punktu izlabot vai precizēt, mēs esam ar mieru to izdarīt.

E.Krastiņš: Man vienīgi ir neskaidrība. Tad uzņēmējam būs trīs, četras vai divas reizes jāiet uz šo darba inspekciju lūgt tur saskaņojumus? Es zinu, ka mums tās iestādes nestrādā pagaidām tā, kā Eiropas Kopienā.

A.Bērziņš: Principā spēkā esošajos standartos ir teikts, ka tad, kad iekārtas sāk gatavot, obligāti ir nepieciešamas attiecīgas kontroles institūcijas slēdziens par to, vai šo iekārtu projekti ir atbilstoši standartiem.

E.Krastiņš: Un, ja, teiksim, pirks un importēs no ārzemēm, tad tas būs...

A.Bērziņš: Ja pirks un importēs no ārzemēm, tad attiecīgi ir jāskatās, cik lielā mērā šie ārzemju standarti ir saskaņoti ar mūsu standartiem un vai tas atbilst mūsu valstī noteiktajām prasībām.

E.Krastiņš: Es no jums sapratu, ka būs divreiz jāiet uz šo darba inspekciju.

A.Bērziņš: Jautājums par to, uz kurieni katrā konkrētajā situācijā jāiet, ir cits jautājums. Bet principā ir tā: ja šo iekārtu pērk, tad tikai vienu reizi jāiet, ja šo iekārtu taisās izgatavot šeit, tad attiecīgi ir vajadzīgs šā projekta saskaņojums.

E.Krastiņš: Man šķiet, ka te iznāk vairāk reižu tomēr.

A.Bērziņš: Mēs varētu precizēt šo pantu un iesniegt redakcionālus labojumus.

Priekšsēdētājs: Jautā Silāra kungs. Es atvainojos Silāra kungam, viņš bija pierakstījies. Es domāju, ka Krastiņa kungs par procedūru runās.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Viss kārtībā, paldies. Man radās jautājums, kad es izlasīju 9.pantu. Proti, redziet, šeit tātad otrajā daļā ir ierakstīts − ir atļauts iesaistīt darbiniekus, kuriem ir dokumenti. Man ir jautājums. Vai mums nebūtu tomēr jāvadās pēc kvalifikācijas un nevis pēc dokumentiem? Diemžēl līdzšinējā pieredze ir rādījusi, ka dokumenti var būt daudzi un dažādi, bet kvalifikācijas nav nekādas. Un tādēļ es gribētu precizēt, vai šī norma nebūtu jāpārveido tā, ka nevis ir atļauts, bet nav atļauts iesaistīt darbiniekus, kam nav atbilstošas kvalifikācijas.

A.Bērziņš: Jā, varētu jums piekrist, ja nebūtu situācija, kad mācību iestāde ir izsniegusi kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, jo šai mācību iestādei ir tiesības to darīt. Protams, mēs varētu, sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, izdarīt šajā punktā redakcionālas izmaiņas.

I.Silārs: Kad es izlasīju arī darba devēja pienākumus 22.pantā, es neatradu, ka viņa pienākums ir pārbaudīt šo kvalifikāciju. Ja, darbā pieņemot, vadās tikai no tā, vai ir dokuments vai nav, un netiek pārbaudīta pati kvalifikācija... Tātad es gribu teikt, ka kvalifikācija varēs būt tad, ja ir dokuments un ja ir šī prakse. Ja mēs vadāmies tikai pēc dokumenta, ne pēc kvalifikācijas, tad mēs nesasniegsim to, uz ko mēs gribam iet.

A.Bērziņš: Piekrītu, Silāra kungs, mēs izdarīsim šādu redakcionālu labojumu.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Puzo kungs, lūdzu!

A.Puzo: 19.pantā par darba aizsardzību uzņēmumā ir teikts, ka par to atbild darba devējs. Tas ir ļoti skaisti, un tam es piekrītu. Tajā pašā laikā 22.pantā, kur ir darba devēja pienākumi, ir reglamentēts, kādā veidā tas viņam jādara. Vai nebūtu pareizāk otro atkāpi vispār svītrot, kur ir teikts, kādā veidā nodrošināt ciešu sadarbību un ka jāveido padome? Ja jau uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par šo darba drošību, kāpēc jūs viņu reglamentējat ar visādām padomēm? Var jau būt, ka tā padome atkal būs tā formalitāte, kas ir bijusi līdz šim.

Es domāju, ka uzņēmumam jādod iespējas vadītājam veidot darba drošību tā, kā viņš uzskata par pareizu.

A.Bērziņš: Kas attiecas uz šo jautājumu, es saprotu, ka centrālais jautājums ir par šīm padomēm. Jautājums par šīm padomēm ir principiāls jautājums. Tirgus ekonomikas apstākļos praktiski vienīgais reālais mehānisms, kas nodrošina saiti starp darba devēju un darba ņēmēju, ir viņu savstarpējās diskusijas, kas notiek ar dažādu valdības institūciju starpniecību. Tā sauktā trīspusējā sadarbība. Augstākā padome ir ratificējusi 150.konvenciju šā gada 12.janvārī. Šajā konvencijā šīs normas ir iekšā. Šīs normas kā obligāta prasība ir iekšā arī citās starptautiskajās darba konvencijās, kuras mēs esam ratificējuši. Šo normu attiecībā tieši uz šo daļu mēs esam iesnieguši ekspertīzei starptautiskās darba organizācijas ekspertiem.

Praktiski, ja mēs šai konvencijai esam pievienojušies, tad šis mehānisms mums būtu jāievēro. Es nedomāju, ka visus darba aizsardzības jautājumus varētu atstāt pilnīgi darba devēja ziņā. Viņam par to ir jāmaksā. Bet šai te diskusijai starp darba ņēmējiem un darba devējiem ir jāpastāv. Ja mēs likumā ieliekam šo mehānismu, tad kaut kādā veidā ir jāmēģina definēt, kā šim mehānismam ir jādarbojas.

Ja ir nepieciešamas kādas redakcionāla rakstura izmaiņas, mēs piekristu tām un varētu tās izdarīt, bet šis princips likumā būtu jāpasaka, ka jābūt šim divpusējam mehānismam starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Vajadzības gadījumā, ja rodas konflikts, šajā konfliktā var iesaistīties trešā puse, tas ir, dažādas valdības institūcijas vai darba inspekcija, vienalga, kurš to pārstāvēs. Šai normai būtu jāpaliek.

Priekšsēdētājs: Paldies Bērziņa kungam. Jautājumu vairāk nav. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem?

Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Katrā ziņā es uzskatu, ka ir pēdējais brīdis šo likumu pieņemt un ar steigu, lai mēs varam ātrāk to pieņemt galīgajā lasījumā. Es aicinu visus balsot "par" pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka Likumdošanas komisija... Endziņa kungs nāk. Komisijas slēdzienu, lūdzu!

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija ir ilgstošu laika periodu, pat pārāk ilgu, kopā ar Labklājības ministriju strādājusi pie šiem dokumentiem. Aicinu balsot "par". Un vēl gribu informēt cienījamos deputātus, ka jaunnedēļ tūdaļ pēc svētkiem (diemžēl tehnisku iemeslu dēļ nebija pieslēgti pie bloka klāt) ir vēl divi grozījumi sakarā ar šā likuma pieņemšanu, kurus nepieciešams izdarīt Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā, kā arī Darba likumu kodeksā. Bet tas sekos blokā uzreiz kopā, lai šie likumi varētu strādāt.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Latvijas Republikas likumu "Par darba aizsardzību" pirmajā lasījumā. Rezultāts: par − 59, pret − 1, atturas − 2. Likums pieņemts pirmajā lasījumā.

Vai ir jautājumi par likumu "Par 1939.gada 28.aprīļa likuma "Par darba inspekciju" spēka atjaunošanu"? Jautājumu nav. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Izteikties par motīviem? Nē. Tādā gadījumā balsosim par 372.dokumentu. Likums pirmajā lasījumā. Rezultāts: par − 64, pret − nav, atturas − 2. Pieņemts.

Nākamais. Vai ir jautājumi par papildinājumiem likumā "Par nodarbinātību"? Kāds vēlas uzstāties debatēs, izteikties par motīviem? Nē. Balsosim par papildinājumiem likumā "Par nodarbinātību". Rezultāts: par − 64, pret − nav, atturas − 3.

Likums "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību". Ir jautājumi? Debates? Motivācija? Nav.

Balsosim par 373.dokumentu. Rezultāts: par − 63, pret − nav, atturas − 3.

Bērziņa kungs, līdz kuram datumam iesniegt priekšlikumus par izmaiņām pantos?

A.Bērziņš: Nedēļas laikā. Tūlīt pēc brīvdienām šie labojumi būs gatavi.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, tādā gadījumā vajadzētu pieskaņot pie visa šā kompleksa arī tās izmaiņas, kuras vēl nav iesniegtas, lai neaizkavētos.

A.Bērziņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums − grozījumi un papildinājumi likumā "Par zemes nodokli".

Krūmiņa kungs, lūdzu tribīnē!

R.Krūmiņš: Godājamie kolēģi! Es lūdzu visus paņemt 384.dokumentu, kurā ir šie piedāvātie likuma grozījumi un papildinājumi. Turpat blakus ir arī jaunais 6.pielikums. Šis dokuments izstrādāts tieši Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā, pamatojoties uz Meža ministrijas, faktiski arī uz Lauksaimniecības ministrijas un Ministru padomes iesniegtajiem dokumentiem. Šeit ir iestrādāti atsevišķu organizāciju, atsevišķu personu iesniegumi, kuri skar 7.panta papildinājumus, kas attiecas uz kooperatīvo dzīvokļu, vasarnīcu un garāžu aizņemtās zemes aplikšanu ar nodokli.

Tomēr galvenais šā likuma uzdevums ir risināt jautājumus, kas saistās ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un zemes īpašuma parādīšanos fizisko personu un citu personu īpašumā, sākot ar 1991.gada 1.janvāri. Ja arī šobrīd vēl nav, tad līdz gada beigām mums šie zemes īpašumi būs un radīsies arī jautājums par šīs zemes aplikšanu ar nodokli. Piedāvātajā variantā šī zeme tiek aplikta faktiski pēc tādiem pašiem principiem un ar tādām pašām likmēm, kā tas ir, apliekot lietošanā piešķirto zemi.

Apspriežot vispusīgi šo jautājumu komisijā, mēs nonācām pie secinājuma, ka šobrīd nav tomēr izstrādāta pietiekami pamatota metodika, kā noteikt zemes faktisko vērtību, zemes īpašuma faktisko vērtību, tāpēc šeit nevar pielietot īpašuma nodokli, kā tas būtu normālā situācijā. Tāpēc līdz likuma par īpašuma nodokli papildināšanai vai grozīšanai, kas skartu zemes aplikšanu, vai arī pēc citiem principiem noteikta zemes nodokļa likuma pieņemšanai mēs ierosinām šeit izdarīt tikai šos ne pārāk būtiskos grozījumus esošajā zemes nodokļa likumā, lai šī problēma būtu atrisināta. Tātad problēma par zemes īpašuma aplikšanu ar nodokli. Es negribētu te iedziļināties atsevišķās detaļās, kas ir skartas šajā likumā, es labāk varbūt atbildēšu uz jūsu jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Jautā Apsīša kungs, pēc tam - Čepānes kundze.

R.Apsītis: Man tāds jautājums. Krūmiņa kungs, sakiet, vai kopumā tomēr šis likums nepasliktinās zemnieku, es domāju, galvenokārt jaunsaimnieku, materiālo stāvokli? Viņiem jau tā trūkst naudas līdzekļu. Ja viņam pieder vairāki hektāri meža un jāmaksā būs tāds pats nodoklis kā par aramzemi, vai tas būtu taisnīgi šobrīd? Līdz šim, ja es pareizi saprotu, ja viņam vajag cirst mežu, ja viņam vajadzīgi kokmateriāli, tad viņam jāizņem ciršanas biļete un par attiecīgo daudzumu attiecīgi jāsamaksā. Bet te, vai viņš tos materiālus izlietos vai neizlietos, vienalga, šis nodoklis būs jāmaksā. Kāds bija komisijas viedoklis šajā jautājumā?

R.Krūmiņš: Jā, es jautājumu sapratu. Redziet, es domāju, ka gluži otrādi - situācija uzlabosies. Šobrīd vairs nav tā situācija, ka zemniekiem dod mežu par velti, kā tas bija varbūt pirmajos zemniecības attīstības gados. Šobrīd zemniekam ir jāmaksā tāpat celma nauda kā agrāk. Šobrīd, lai zemnieks varētu iegūt vienu kubikmetru lietkoksnes, viņam ir jāsamaksā uz celma, es pasvītroju, uz celma viņam ir jāsamaksā 400−500 rubļi par kubikmetru. Ja viņam vajag tādu visai pieticīgu daudzumu − 20 kubikmetrus, viņam jau ir uzreiz jāizliek 10 000 rubļu. Tāpēc mēs konstatējām, ka faktiski, ja viņš cirtīs mežu pats savā īpašumā, bijušajā mežā, uz kuru viņam varbūt vēl tagad nav atjaunotas īpašumtiesības, bet tās atjaunos, un tad viņš maksās šo zemes nodokli, kas ir visai neliels pie esošajām likmēm, tātad daži desmiti rubļu, varbūt līdz 100 rubļiem par hektāru, ja tas ir pieaudzis mežs. Šinī gadījumā viņam celma nauda nav jāmaksā. Tāpēc šeit ik gadus, maksājot visai pieticīgu un nelielu summu budžetā, faktiski tiek iemaksāta kopumā apmēram tā pati nauda, taču ikgadējie maksājumi šiem zemniekiem ir nesalīdzināmi mazāki, nekā tie būtu, ja uzreiz būtu jāsamaksā šīs lielās summas par celmu naudām. Tāpēc es uzskatu, ka šinī gadījumā tas zemnieks, kura īpašumā būs mežs, būs ieguvējs.

R.Apsītis: Sakiet, vai komisijā attiecīgi aprēķini tika izdarīti?

R.Krūmiņš: Jā, šeit varbūt Finansu ministrija varētu precīzāk šos skaitļus sniegt. Man to nav tagad šeit klāt, bet varbūt Kodoliņa kungs varēs arī papildināt mazliet, jo tas ir izstrādāts ciešā sadarbībā ar Finansu ministriju. Šeit ir tikai jautājums varbūt par to, kādā veidā šī nauda dažādos budžetos ienāk. Tā kā ir paredzēts zemes nodokli simtprocentīgi iemaksāt pašvaldību budžetā, tad šeit (mazliet par sliktu valsts budžetam) šī nauda nonāk tieši pašvaldības budžetā, kur tā ir visvairāk vajadzīga, jo mēs zinām, ka šobrīd pašvaldību budžeti praktiski ļoti lielā īpatsvarā tiek dotēti.

R.Apsītis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, pēc tam - Gabrānova kungs.

I.Čepāne: Krūmiņa kungs, šodien Latvijā ārkārtīgi reti ir gadījumi, kad ir atjaunotas īpašumtiesības vai arī mežs ir nodots īpašumā. Likums stāsies spēkā parastajā kārtībā, cik es saprotu, un tad būs laikam tāda situācija, ka vienā gadījumā, ja būs atjaunotas īpašumtiesības, piemēros šo likumu, otrā gadījumā tomēr maksās vēl šo celma naudu. Tā būs?

R.Krūmiņš: Jā, celma naudu maksās tajos gadījumos, ja īpašumtiesības vēl nebūs atjaunotas.

I.Čepāne: Ja viņš gribēs cirst, ja?

R.Krūmiņš: Jā.

I.Čepāne: Un tad otrs jautājums. Man ir vairāki cilvēki teikuši, piemēram, Lubānā, ka ar šāda likuma pieņemšanu tiks veicināts tas, lai zemnieki izcirstu mežu, jo viņam ir izdevīgāk mežu nocirst, nevis maksāt šādu nodokli.

R.Krūmiņš: Jā, šobrīd situācija ir tāda, ka faktiski, pēc tiem normatīviem, kādi būtu meža ierīcībā un meža apsaimniekošanā, netiek izcirsts Latvijā tas meža daudzums, kāds būtu jāizcērt ik gadu. Tieši tāpēc ir arī paredzētas ciršanu stimulējošas likmes tanīs mežos, tanīs audzēs, kuras ir gatavas ciršanai, lai nebūtu meža pāraugšanas, lai nebūtu situācijas, kad no meža tiek iegūta nekvalitatīva produkcija, kad tieši koksne ir pāraugusi un varbūt sākusi jau bojāties atsevišķos gadījumos.

I.Čepāne: Tātad trešais jautājums. Bet šī ciršana tomēr būtu tātad arī jāsaskaņo ar virsmežniecību, ar mežniecību?

R.Krūmiņš: Neapšaubāmi. Ciršana nekad nevar notikt, nesaskaņojot ar meža uzraudzības iestādēm, ar virsmežniecībām. Par to nav arī diskusiju. Tas ir savukārt cita likuma jautājums.

I.Čepāne: Jā, jums tā liekas, ka nav diskusiju, bet ļoti daudzi īpašnieki domā, ka viņš savā mežā darīs, ko grib.

R.Krūmiņš: Tās ir viņa ilūzijas tādā gadījumā.

Priekšsēdētājs: Gabrānova kungs, tad - Freimaņa kungs.

P.Gabrānovs: Man tāds jautājums. Man ir piešķirta zeme Gaujas krastā, bet to lieguma zonu pagasts iemērījis, it kā man piederētu mežs. Vai man pa Gaujas krastu, kur es nedrīkstu mežu cirst, ir jāmaksā nodoklis vai nav? Lieguma zona.

R.Krūmiņš: Šinī gadījumā tas ir atkarīgs no tā, vai ir aizliegta ar likumu vai ar valsts institūcijas lēmumu saimnieciskā darbība vispār. Tādā gadījumā nav jāmaksā saskaņā ar likuma 4.panta nosacījumiem, jau ar spēkā esošā likuma 4.panta nosacījumiem. Bet, ja ir šeit ierobežota saimnieciskā darbība, tādā gadījumā pašvaldība var lemt, vai atbrīvot jūs vai atbrīvot daļēji un cik lielā mērā atbrīvot no šā zemes nodokļa maksāšanas.

P.Gabrānovs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, tad - Kides kungs.

J.Freimanis: Es gribēju turpināt to jautājumu, ko uzdeva Apsīša kungs, par to, ka tad, ja jaunais zemnieks vai zemes īpašnieks maksās šo nodokli, viņam nebūs jāmaksā celma nauda, cērtot savā zemes vai meža nogabalā. Kurā likumdošanas aktā tas jau šodien ir fiksēts, jo šeit tā nav? Tas ir tas, ko jūs teicāt? Kur tas ir fiksēts?

R.Krūmiņš: Šeit tas ir, proti...

J.Freimanis: Piedodiet, kur tad? Ka nav jāmaksā celma nauda?

R.Krūmiņš: Tātad 3.punkts šinī dokumentā vai papildinājums pie 5.panta tanī likumā, ko mēs grozām. Tātad vārdi: "Uz šo zemi neattiecas Latvijas Republikas 1991.gada 10.septembra likums par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas."

J.Freimanis: Tas ir tas, ja?

R.Krūmiņš: Jā, tas ir tas.

J.Freimanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, tad - Zeltkalnes kundze.

E.Kide: Man šāds jautājums. Pašreiz tas likumprojekts it kā stimulē mežu izciršanu, ja mežs ir nobriedis līdz stāvoklim, kad to var izcirst kā kailcirti, un atļauju var saņemt. Tad īpašnieks to var novest līdz kategorijai, kur faktiski nodoklis ir nulle. Tajā pašā laikā par kailcirti viņš nesamaksās vairāk kā celma naudu. Kopumā viņš nodokli nebūs maksājis. Arī turpmāk šis likums var stimulēt, lai mežu padarītu arvien kailāku un vairāk to izcirstu, tādējādi izvairoties no nodokļu maksāšanas.

R.Krūmiņš: Redziet, pielikumā ir tāda norma, ka nemaksā trīs gadu laikā, ja ir uzsākta šā meža atjaunošana. Pie 6.pielikuma 1.punkts. Izlasiet uzmanīgi varbūt beigu daļu! Tātad, ja trīs gadu laikā pēc izciršanas netiek uzsākta atjaunošana, tādā gadījumā uz viņu attieksies nodoklis pilnā apmērā.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Zeltkalnes kundze.

B.Zeltkalne: Man nav skaidrs 5.punkta papildinājums 7.pantā − nosaukumi pēc vārdiem "apbūves gabaliem" ar vārdiem "kā arī dzīvokļu un vasarnīcu, un individuālo garāžu kooperatīvajām sabiedrībām". Cik es zinu, vismaz Rīgas rajonā šī zeme, šie 600 kvadrātmetri dārza mājām, vasarnīcām ir nodoti lietošanā, mēs maksājam zemes nodokli, un šī nauda tiek ieskaitīta pagasta budžetā. Es nesaprotu, kas šeit ir jauns.

R.Krūmiņš: Jā, es paskaidrošu. Es jau skāru pirmīt ziņojumā, bet es vēl paskaidrošu precīzāk un sīkāk. Redziet, lieta ir tāda, ka šobrīd saskaņā ar spēkā esošo likumu, ja pilsonim vai arī nepilsonim māja ir īpašumā, ja viņam ir piešķirts apbūves gabals, viņš tur ir uzbūvējis blakus arī garāžu uz tās pašas zemes, viņš maksā par šo te zemi likmi saskaņā ar 7.panta nosacījumiem pa vecam, proti, 7 kapeikas par kvadrātmetru bez palielinājuma koeficienta. Bet savukārt, ja viņš ir garāžu kooperatīvā, šinī gadījumā tā zeme faktiski ir piešķirta garāžu kooperatīvam kā juridiskai personai, tā pēc esošā zemes nodokļa likuma tiek kvalificēta faktiski kā zeme, kas piešķirta uzņēmējdarbības veikšanai. Šinī gadījumā likme ir 2 rubļi par kvadrātmetru.

Šajā sakarā mēs saņēmām ļoti daudz iesniegumu no dažādu gan Rīgas, gan citu pilsētu atsevišķām kooperatīvajām sabiedrībām, no dzīvokļu, vasarnīcu un garāžu kooperatīviem par to, ka arī uz viņiem būtu jāattiecina tā pati likme, kas attiecas tad, ja šī vasarnīca, garāža vai dzīvojamā māja ir viņa personīgajā īpašumā, nevis skaitās kā dzīvokļa kooperatīva vai garāžu kooperatīva īpašumā esoša. Tur ir tā lietas būtība. Lai nebūtu šīs atšķirības, ka vienā gadījumā pamatlikme ir 7 kapeikas, otrā gadījumā ir 2 rubļi.

B.Zeltkalne: Bet tad, manuprāt, to vajadzētu formulēt kaut kā citādi. Tas taču ir galīgi neskaidrs formulējums! Ja ir vienā teikumā pateikts, ka dzīvokļu, vasarnīcu, individuālo garāžu! Tad jūs neesat iepazinies, kāda ir pašreiz situācija šajos kooperatīvos, kas notiek un kādas ir attiecības par zemi, kur šie kooperatīvi ir likvidēti, kur tie nav likvidēti, kur ir zeme nodota lietošanā, kur ir šī uzņēmējdarbība un kur tās nav! Tad ir vajadzīgs, manuprāt, pavisam cits formulējums.

R.Krūmiņš: Jā, es zinu, šī situācija ir ļoti dažāda dažādās vietās, bet es domāju, Zeltkalnes kundze, ka mēs līdz nākamajam lasījumam izskatīsim kopīgi šo dokumentu un kopīgi izstrādāsim precīzi redakciju tā, lai tā atbilstu pašreizējai situācijai.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs vēl jautā.

L.Alksnis: Krūmiņa kungs, jūs 2.punktā esat fiksējis normu, ka zemes nodoklis ir jāmaksā gan zemes lietotājam, gan zemes īpašniekam par tādu zemi, kur ir šis mežs uzaudzis virsū. Vai jūs tomēr nedomājat, ka vajadzētu dalīt? Kur ir zemes īpašums, tur, manuprāt, vajadzētu šo nodokli maksāt, bet tur, kur zeme ir nodota lietošanā, tomēr vēl pagaidām vajadzētu palikt pie vecās kārtības un neprasīt šo zemes nodokli, kas, manuprāt, zināmā mērā veicinātu tomēr to procesu, lai pašvaldības ātrāk veiktu reformu un zemi tiešām nodotu īpašumā. Bet tad jau nav nekādas atšķirības, kā tas ir uzrakstīts 2.punktā! Gan zemes lietotājs, gan zemes īpašnieks maksā šo nodokli par zemi, par apaugušo meža zemi. Vai jūs nedomājat, ka tad tomēr būtu pareizāk no īpašnieka prasīt šo nodokli? Un tad viņš nemaksātu šo celma naudu, bet lietotu tā, lai izmantotu šīs teritorijas tā, kā tas bija līdz šim.

R.Krūmiņš: Nē, šeit nav tā domāts, kā jūs sakāt, Alkšņa kungs. Var būt, kad...

L.Alksnis: Bet tā tur ir uzrakstīts.

R.Krūmiņš: Jūs domājat 2.punktu?

L.Alksnis: 2.punktā. Piešķirt fiziskai vai juridiskai personai lietošanā vai ir šo personu īpašums. Tātad abos gadījumos.

R.Krūmiņš: Bet tālāk jau mums ir atrunāta speciāli meža zemes aplikšana. Ja jūs uzskatāt, ka šeit vajadzētu vēl precizēt, ka tas neattiecas uz meža zemi, tad mēs to varam izdarīt.

L.Alksnis: Es tā domāju.

R.Krūmiņš: Bet turpmāk viss un visa tālākā uzbūve, arī pielikuma uzbūve, liecina par to, ka ar zemes nodokli pēc šiem likumiem tiek aplikta tikai tā meža zeme, kura ir īpašumā. Tur, kur ir vēl arvien valsts meža zeme, kur ir mežs, tur vēl arvien ir maksājama celma nauda. Ja jūs uzskatāt, ka šeit ir jāprecizē, ka var pārprast, mēs to izdarīsim.

L.Alksnis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Debatēs runā Budovska kungs. Lūdzu.

M.Budovskis: Cienītie kolēģi! Runājot par zemes nodokli, es nevaru nerunāt par vienu sāpīgu momentu, kas skar ļoti lielu cilvēku skaitu Latvijā, tas ir, par zemes nodokli sporta bāzēm. Faktiski šis nodoklis pēdējā laikā ir palielinājies apmēram sešas reizes. Sporta bāzes nevar to segt. Faktiski arī tās nemaksā. Bet tas palielina šo sporta bāžu parādu. Lai kaut kādā veidā kompensētu to, lai kaut kādā veidā savu budžetu līdzsvarotu, tiek paceltas lielas cenas par sporta bāžu ekspluatāciju. Un tas vienkāršam cilvēkam nav pa plecam.

Vienkārši situācija ir tāda, ka sporta bāzes netiek izmantotas, cilvēki staigā vai jaunieši staigā pa ielām un dara, kas viņiem patīk. Un nav iespējas patiešām viņiem organizēt kaut kādas jēdzīgas nodarbības.

Es saprotu, ka runāt par visām sporta bāzēm un šodien ietvert likumā, ka atbrīvotu šīs zemes no nodokļa, acīmredzot nav iespējams. Bet tanī pašā laikā par zemi ieņemtās zemes nodokļa summas visas ienāk pašvaldību budžetā. Arī mēs zinām, ka pašvaldībām ir iespējas atbrīvot atsevišķus maksātājus no šā nodokļa maksājumiem, tajā skaitā sporta bāzes. Jā, ir daži rajoni, kuros tas tiek darīts ļoti konsekventi, rūpīgi. Citos rajonos tas tiek ignorēts.

Praktiski es negribētu šodien runāt par visām sporta bāzēm. Es gribētu runāt par tām desmit sporta bāzēm, kuras mēs esam šeit akceptējuši kā nacionālās sporta bāzes. Tās patiešām ir tikai desmit. Summas, kuras ir jāmaksā šīm sporta bāzēm par zemes nodokli, patiešām ir nopietnas. Es varētu tikai nosaukt dažus skaitļus. Visiem pazīstamais "Daugavas" stadions vai, kā tas saucas, "Daugavas sporta kombināts" − 18 000. Tas ir daudz, ja tas ir jākompensē ar tām pašām ieejas biļetēm, ja tas ir jākompensē ar to, kas jāmaksā, lai tur varētu veselības grupās un tā tālāk nodarboties.

Tāpat lietišķo sporta veidu bāzēm − 720 000 jāmaksā. Tehniskās universitātes peldbaseins − 6000 rubļu. Tā es varētu pārskaitīt vēl, bet tās patiešām ir lielas summas.

Šajā sakarā es gribētu lūgt jūsu atbalstu, ka mēs papildinātu šā likuma "Par zemes nodokli" 4.pantu, tas ir, pantu, kurā ir iestrādātas norādes, kas ir atbrīvojams no zemes nodokļa, - papildus ieviestu 4.punktu, kurā būtu viens teikums: "Atbrīvot no šā zemes nodokļa zemi, kuru aizņem nacionālās sporta bāzes."

Es vēlreiz jums atgādinu, ka tādu mums ir tikai desmit. Un par tām, es domāju, mums ir primāri arī jācīnās. Kad mēs tās apstiprinājām, šeit tika uzdoti vairāki jautājumi. Kādas garantijas mēs tālāk dosim, lai šīs nacionālās sporta bāzes varētu izdzīvot? Es domāju, šī patiešām būtu viena no tām garantijām, ko mēs varētu darīt lietas labā. Paldies jums!

Priekšsēdētājs: Budovska kungs, tātad par to mēs varētu konceptuālu balsojumu šodien izdarīt. Un pēc tam likuma formulējumā jau būtu precizējums, kā to tieši formulēt, jo rakstisku priekšlikumu nav.

M.Budovskis: Jā, to es esmu iesniedzis jau atbildīgajai komisijai. Es gribētu lūgt nobalsot par piekrišanu šim.

Priekšsēdētājs: Debatēs Čepānes kundze vēl.

I.Čepāne: Godātais Birkava kungs, godātie kolēģi! Tikko kolēģis Budovskis runāja par sporta bāzēm. Es gribētu runāt par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Jo šajā likumprojektā nav ņemts vērā, ka mums ir pieņemts arī likums "Par īpaši aizsargājamām teritorijām". Un, proti, ja viss ir kārtībā ar 4.pantu, ka nevar aplikt ar nodokli tās teritorijas, kur ir saimnieciskā darbība pilnīgi aizliegta, tad tās teritorijas, kur saimnieciskā darbība ir ierobežota, attiecas it kā uz likuma "Par zemes nodokli" 8.pantu. Un tur tas ir atkarīgs tikai no tā, vai to vietējās pašvaldības vēlas vai ne. Ja vietējās pašvaldības vēlas atbrīvot no šā nodokļa, ja teritorijā ir ierobežota saimnieciskā darbība, tad tās to arī izdara, bet lielākoties šeit rodas vesela rinda konfliktsituāciju, jo pašvaldības nevēlas atbrīvot. Un tāpēc arī kolēģu izvirzītais jautājums par to, ja viņam ir zeme un ja tagad tur ir izveidota lieguma teritorija, bija pilnīgi pamatots, jo šādā gadījumā, ja mēs nenoregulēsim likumā, tas būs atkarīgs tikai no vietējās pašvaldības.

Mēs esam, ja jūs atceraties, Vides komisijā vairākkārt mēģinājuši panākt to, lai šis jautājums tik tiešām tiktu noregulēts. Jo nav jau mūsu mērķis Latviju pataisīt par tādu vietu, kur būtu ārkārtīgi daudz rezervātu, kur pilnīgi būtu aizliegta saimnieciskā darbība, bet ieviest tādu režīmu galvenokārt šajās skaistajās, unikālajās teritorijās, lai cilvēks pats būtu ieinteresēts ievērot. Jo pretējā gadījumā, ja valsts viņam nenāk pretī, nosakot šādus aizliegumus, izrādās, ka mēs it kā, domājot par vides saglabāšanu, esam šim īpašniekam ļoti lieli ienaidnieki. Tāpēc, kā rāda pieredze visā pasaulē, ja cilvēks tik tiešām dzīvo skaistā teritorijā, viņš piekrīt tur dzīvot, ja tā ir unikāla, ekoloģiski nozīmīga teritorija, tad tajā ir zināmi ierobežojumi. Arī valstij ir jānāk pretī. Un es domāju, ka mūsu komisija šeit iesniegs arī priekšlikumus, lai tiešām šis jautājums tiktu noregulēts.

Runājot par Budovska kunga priekšlikumu, es arī aicinātu to atbalstīt, jo tik tiešām tad jau nav nekādas jēgas, ka mēs savā laikā pieņēmām lēmumu par šīm nacionālajām sporta bāzēm, ja mēs tās arī šajā ziņā neatbalstīsim.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs debatēs.

A.Lembergs: Labdien, cienījamie kolēģi, cienījamais priekšsēdētāj! Es gribu vērst atkal deputātu uzmanību uz to, ka visi nodokļi, arī zemes nodoklis, simtprocentīgi ieiet vietējo pašvaldību budžetos. Simtprocentīgi. Tātad jebkuri atvieglinājumi, kas tiek izskatīti Augstākajā padomē, vairāk vai mazāk ietekmē pašvaldību budžeta situāciju. Paanalizēsim, kāda ir valsts politika attiecība uz zemes nodokli! To var raksturot kā pašvaldību aplaupīšanas politiku gaišā dienas laikā. Kāpēc es tā varu apgalvot?

Likums nosaka, ka Finansu ministrijai uz atbilstošo budžeta gadu ir jānosaka šis koeficients, ar kuru tiek pareizināti tie maksājumi par zemi, kas tika noteikti 1990.gada decembrī. Finansu ministrija ir noteikusi uz 1993.gadu šo koeficientu − 6. Bet vienlaikus Statistikas komiteja atbilstoši Augstākās padomes lēmumam ir publicējusi inflācijas koeficientu 1993.gada februārī pret 1990.gada decembri, tas ir tad, kad tika pieņemts šis likums un šie maksājumu lielumi. Tur šis koeficients ir 41. Tātad tā vietā, lai noteiktu koeficientu 41, Finansu ministrija ir noteikusi 6, tādējādi pašvaldības saņem vietējā budžetā par zemes nodokli vairāk nekā sešas reizes mazāk, nekā tas pienāktos.

Kāpēc tas tiek darīts? Tas tiek darīts tāpēc, ka maksājums par zemes nodokli ir maksājums pirms maksājuma par peļņas nodokli. Tas ir pirmais. Tā ir pirmā nelikumība, par kuru es runāju kārtējo reizi no šīs tribīnes.

Otra nelikumība ir paredzēta šajā likumprojektā. Kāpēc īpašniekam tiek noteikta ne vairāk kā vidējā likme? Un kāda vispār ir zemes nodokļa jēga pilsētās? Zemes nodokļa jēga pilsētās ir tāda, lai tiktu efektīvi, ekonomiski efektīvi, pirmām kārtām, izmantota zeme. Ekonomiski efektīvi. Tātad nevis no tāda viedokļa, cik daudz tur var izaudzēt kartupeļu, graudu, cik var uzcelt garāžu kooperatīvu, bet gan cik var no viena kvadrātmetra zemes iegūt peļņu, efektīvi saimniekojot. Tātad šis priekšlikums ir virzīts uz to, lai īpašnieki efektīvi izmantotu zemi.

Ja kolēģi aizbrauks kādu dienu, tad tepat pilsētā Rīgā vai kādā citā pilsētā, piemēram, Ventspilī, viņi pārliecināsies, ka zeme, tajā skaitā tā zeme, kas ir atgriezta īpašumā, ļoti daudzos gadījumos pilsētas teritorijā tiek izmantota ekonomiski neefektīvi. Ko tas nozīmē?

Sliktākais variants ir, ka tā ir pārvērsta par izgāztuvi. Ja jūs gribat pārliecināties, Rīgā, es domāju, to var ļoti efektīvi izdarīt.

Otrs variants, ka uz zemes, uz kuras vajag nodarboties ar uzņēmējdarbību, jo ekonomiski tā izvietota teritorijā, kurā ir visa nepieciešamā ražošanas un sociālā infrastruktūra, tiek audzēti kartupeļi. Tas būtu jādara pavisam citā zemē, mazliet tālāk, piemēram, no centra vai tālāk no ostas, bet šī teritorija būtu jāizmanto uzņēmējdarbībai. Tiek audzēti kartupeļi, kas, protams, ir vajadzīgi. Bet šo zemi vajadzētu izmantot kaut vai privātmāju būvniecībai, jo šī problēma pilsētās ir aktuāla. Un to var izdarīt tikai tad, ja zemes nodoklis, kamēr nav īpašuma nodoklis uz zemi, nosaka efektīvu zemes izmantošanu pilsētā. Un ne tikai pilsētā.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, likt priekšā, ka jāmaksā ne vairāk kā vidējā likme, ņemot vērā to, ka Finansu ministrija jau noteikusi vairāk nekā sešas reizes mazāku šo maksājumu, es domāju, ir virzīts uz to, lai pilsētu zemes un lauku teritorijas būtu piedrazotas, neefektīvi apsaimniekotas un lai mēs tālāk turpinātu grimt nabadzībā. Tāpēc es piedāvāju šādus atvieglojumus neieviest, bet katram īpašniekam, vai tā ir valsts vai pašvaldība, vai tas ir privātais vai tās ir kompānijas, vienalga, lai tās būtu, pirmkārt, ieinteresētas efektīvi, ekonomiski efektīvi izmantot zemi. Un tur, kur jāierīko osta, tur kartupeļus neaudzēsim! Tur, kur jābūvē ir ofisi, tur neaudzēsim kartupeļus! Bet audzēsim kartupeļus tur, kur ierīkot ostu vai kaut ko citu ir ekonomiski neizdevīgi, jo tas maksās pārāk dārgi. Tāpēc man lūgums, lai parlaments domātu ekonomiski efektīvi.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs debatēs.

G.Grūbe: Es negribu debatēt. Es vienkārši repliku gribēju izteikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Grūbe: Tātad es gribētu izteikt repliku Lemberga kunga teiktajam. Pirmkārt, par šo grimšanu nabadzībā es gribētu pateikt, ka koeficienta pacelšana jau nav nekāda problēma. Mēs varam arī simtkārtīgi un tūkstoškārtīgi pacelt. Bet nodoklis vajadzīgs tādā veidā, lai to spētu kāds samaksāt. Es domāju, ka šī samērība tomēr ar zemes nodokli ir bijusi tāda, ka viņi spēj samaksāt. Tas ir viens no vienīgajiem nodokļiem, kuru praktiski spēj samaksāt un arī iekasēt. Tas ir viens jautājums.

Un otrs. Es Lemberga kungam gribētu atgādināt situāciju, kas bija trīs gadus atpakaļ, kad mēs šo likumu pieņēmām. Tad pilsētu pārstāvji solīja, ka "rītdien uz brokastu laiku" viņi iesniegs variantu, kas apmierinātu pilsētu pārstāvjus. Mēs neesam komisijā šādu variantu saņēmuši, izņemot variantu, ka pašvaldības voluntāri var pacelt šo nodokli 100 reižu un vairākkārtīgi. Tas ir viss, ko, Lemberga kungs, jūs saprotat ar ekonomisko izmantošanu. Bet likumprojektu arvien vēl jūs neesat iesniedzis.

Priekšsēdētājs: Tātad debatētāju vairāk nav, bet Alkšņa kungs mēģina... Alkšņa kungs, vai jūs pie mikrofona par balsošanas motīviem?

L.Alksnis: Godātie kolēģi, es arī gribēju vienu repliku izteikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

L.Alksnis: Kontekstā ar Lemberga kunga un arī tikko ar Grūbes kunga teikto es gribu pateikt, ka pilsētniekiem ir skaidrs, kādam būtu jābūt šim pilsētu zemes vērtēšanas mehānismam. Priekšlikumi ir izstrādāti un iesniegti valdībai. Bet diemžēl valdība nav līdz šim varējusi tos izskatīt un apstiprināt. Ir skaidrāks par skaidru, ka zemes vērtība pilsētās ir 100 reižu lielāka nekā lauku apvidos, caurmērā ņemot. Un, protams, ka mums būs šis vērtēšanas mehānisms un ka mēs varēsim kontekstā ar pilsētas apbūves potenciālu noteikt katrai zonai atbilstoši zemes vērtību, ko katrā zonā mēs drīkstam būvēt. Tad mēs arī varēsim šo pareizo nodokli noteikt. Un tad tādam zemes īpašniekam nebūs vairs, kā saka, iespēja audzēt kartupeļus, jo tad viņš nespēs samaksāt šo zemes nodokli. Viņam būs jāizmanto šis zemesgabals individuālai apbūvei, viesnīcas būvniecībai vai citam būvniecības veidam, no kura viņš varēs gūt tādu ieņēmumu, ar kuru viņš varētu samaksāt šo zemes nodokli.

Tātad es gribu pateikt deputātiem: pagaidām šis nodoklis, kas ir pilsētās, protams, nav pareizs. Tas arī rada mums lielus zaudējumus. Bet priekšlikumi valdībai ir iesniegti. To zina arī Grūbes kungs, kā vērtēt šo zemi pilsētās, un es vienkārši ceru, ka šogad mēs to atrisināsim līdz Saeimas vēlēšanām un ka visas pašvaldības saņems šo pilsētu zemes vērtēšanas mehānismu un varēs to pielietot, un līdz ar to varēs noteikt pareizus nodokļus un nomas maksas likmes zemei pilsētās.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad mums ir divi konceptuāli balsojumi. Viens, ko ierosina Budovska kungs, tas ir, atbrīvot nacionālās sporta bāzes no zemes nodokļa, un otrs - paredzēt nodokļa atvieglojumus attiecībā uz īpašumā piešķirto saudzējamo meža zemi. Tātad formulējumus varēs iestrādāt pēc tam, bet konceptuālie balsojumi ir saprotami, manuprāt.

Es tikai gribētu precizēt. Budovska kungs, vai jūs liekat uz balsošanu atbrīvot nacionālās sporta bāzes vai tādu formulējumu, kā Čepānes kundze piedāvā, noteikti paredzēt nodokļa atvieglojumus?

M.Budovskis: Es domāju, ka "paredzēt nodokļa atvieglojumus" atkal būs vairāk uz vietējo pašvaldību sirdsapziņas. Šeit ir tāds diskutabls jautājums, jo daudzos gadījumos jau mēs zinām, ka īpašnieks šīm sporta bāzēm ir vietējā pašvaldība. Bet, tikko ir runa par nacionālajām sporta bāzēm, tā uzreiz viņi saka − nē, piedodiet, tas jau ir valsts. Un attieksme ir citāda. Tāpēc es domāju, ka mans priekšlikums ir tomēr runāt par atbrīvošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad konceptuāls balsojums − atbrīvot nacionālās sporta bāzes no zemes nodokļa. Lūdzu balsot! Rezultāts: par − 54, pret − 7, atturas − 7. Konceptuālais balsojums pieņemts.

Nākamais konceptuālais balsojums − Čepānes kundzes. Lūdzu.

I.Čepāne: Godātie kolēģi, par balsošanas motīviem es gribētu teikt. Šeit Lemberga kungs teica, ka vajag ekonomiski efektīvi izmantot visos gadījumos zemi. Ir tādi gadījumi, Lemberga kungs, ka nevar tiešām, jūsuprāt, ekonomiski efektīvi izmantot. Ko mēs katrs saprotam ar šo ekonomisko efektīvumu? Latvijā ir procentuāli nedaudz tādu teritoriju, kur saimnieciskā darbība nav aizliegta, bet, piemēram, kokus cirst tur nevarēs. Šim īpašniekam zeme ir atdota atpakaļ, bet viņš nekad tur cirst nevarēs pirms, piemēram, Vides komitejas atļaujas. Un tāpēc šeit šis jautājums ir pilnīgi apiets. Un Krūmiņam mēs komisijā iesniegsim priekšlikumu. Ne jau kategoriski atbrīvot... Jo, piemēram, 4.pantam pakļaujas zemes rezervāti, kur ir pilnīgi aizliegta saimnieciskā darbība. Piemēram, ņemsim ornitoloģisko liegumu. Šajā gadījumā varbūt ir tikai neliela teritorija, par kuru nebūtu jāmaksā vai arī mazāk jāmaksā, jo tas cilvēks tur nevar cirst nost. Pretējā gadījumā tam liegumam vairs nebūs nekādas jēgas. Es ceru, ka jūs mani sapratāt un mani atbalstīsit.

Priekšsēdētājs: Tātad balsojam par Čepānes kundzes priekšlikumu − paredzēt nodokļa atvieglojumus attiecībā uz īpašumā piešķirto saudzējamo meža zemi. Precīzu formulējumu iesniegs Vides aizsardzības komisija, bet konceptuāli balsojums ir skaidrs.

Lūdzu balsot! Rezultāts: par − 63, pret − 4, atturas − 7. Pieņemts.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Es pilnīgi piekrītu. Es esmu balsojis par abiem šiem konceptuālajiem jautājumiem, bet man paliek neskaidra tomēr viena lieta. Bez nacionālajām sporta bāzēm mums vēl katrā rajonā ir savas sporta bāzes. Tās ir ievērojami sliktākā stāvoklī nekā tās, par kurām mēs nobalsojām, nodēvējot par nacionālajām sporta bāzēm. Ja mēs tām atstāsim šos likumus, tas nozīmē, ka tās ir nolemtas iznīcībai. Es gribētu zināt šā likumprojekta autoru domas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs! Vispirms Kodoliņa kungs? Lūdzu.

A.Kodoliņš: Es ļoti atvainojos, es gribētu tikai uzziņai, jo tomēr, kad nāk un izsaka priekšlikumus, vispirms vajag apskatīties likumu. Likumā jau ir tomēr noteikts, ka tās sporta bāzes, kas ir vietējām pašvaldībām, tiek atbrīvotas no šā nodokļa. Likumā ir arī vēl normas par to, ka pašvaldības var pieņemt lēmumu par veselu rindu citu atbrīvojumu. Tā ka šeit nevajadzētu pārsteidzīgi tā grozīt no galvas likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Man nav vairs ko papildināt pie tā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lemberga kungs, lūdzu!

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi, es vienkārši gribu atgādināt likumu "Par budžeta tiesībām", kuru mēs te pirms divām nedēļām kapitāli ignorējām ar balsu vairākumu. 5.pants nosaka, ka pēc tam, kad ir apstiprināts Latvijas Republikas valsts un vietējo pašvaldību budžets, ja tiek izdarītas izmaiņas likumdošanā, kas samazina pašvaldību ieņēmumus, tie jākompensē no Latvijas Republikas valsts budžeta.

Tā ka, pieņemot šo atvieglinājumu, attiecīgajām pašvaldībām jākompensē zaudētie līdzekļi. Lūdzu, būsim korekti pret likumu!

Priekšsēdētājs: Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā kopumā. Lūdzu balsot! Rezultāts: par − 48, pret − nav, 7 − atturas.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Man būtu lūgums iesniegt priekšlikumus komisijai līdz 19.aprīlim ieskaitot.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums − par aizliegumu finansēt vēlēšanu kampaņu no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem. Pirmajā lasījumā. Lūdzu ziņotāju tribīnē!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, jums jāpaņem 385.dokuments, kas stipri atšķiras no tā, ko es iesniedzu sākotnēji, tāpēc ka Likumdošanas jautājumu komisijā mēs ļoti nopietni piestrādājām. Tur bija profesors Plotnieks, docents Apsītis un vēl visādi citādi ievērojami juristi. Bet princips ir palicis tas pats. Patiesībā mēs mainījām un piestrādājām tikai pie šā likuma īstenošanas normām jeb pie procesuālajām normām.

Mēs ļoti rūpīgi salīdzinājām šo likumdošanas akta projektu ar esošo vēlēšanu likumdošanu, visu šajā jautājumā saskaņojām... Arī tajā ziņā ar lēmumu par vienlīdzīgām iespējām priekšvēlēšanu aģitācijā televīzijā un radio, jo tas ir pavisam cits jautājums. Šeit valsts sedz daļu no vēlēšanu kampaņas izdevumiem, bet ļoti mazu daļu, protams.

Tātad mēs vienojāmies par to, ka šā likuma noteikumi attieksies vienīgi uz to vēlēšanu kampaņas daļu, kas notikusi laikā no likuma stāšanās likumīgā spēkā līdz vēlēšanu saraksta iesniegšanai.

2.pantā mēs vienojāmies par redakciju, ka svītrot no deputātu sarakstiem kandidātus, kuru vainu ir konstatējusi tikai tiesa. Tātad cits institūts nevar būt, kas konstatē vainu. Bet strīpot tomēr varēs tikai Vēlēšanu komisija. Ņemot vērā, cik ilgā laikā stājas spēkā tiesas spriedumi un to pārsūdzēšanas procesuālās īpatnības, mēs nospriedām, ka šīs kategorijas lietās spriedumam ir jāstājas spēkā nekavējoši, kas absolūti nenoliedz iespēju, ka šādu lēmumu jeb tiesas spriedumu var pārsūdzēt. Ja to pārsūdz un iepriekšējais spriedums tiek atcelts, tad tālāk viss pilnīgi saprotami un loģiski notiek.

Tālāk radās jautājums, kas var būt iniciators šādam ieteikumam. Mēs noskaidrojām, ka acīmredzot tā varētu būt jebkura valsts institūcija, konkrēti, pieņemsim, arī prokuratūra. Jebkura sabiedriskā organizācija var interesēties par otras sabiedriskās organizācijas vēlēšanu kandidātu, deputātu kandidātu sarakstiem, tāpat arī jebkuram pilsonim nevar atņemt tiesības iesniegt sūdzību jeb prasības pieteikumu.

Man jāsaka, ka nāca klāt vēl viena norma, kuru pieprasīja klātesošie Likumdošanas komisijas locekļi, ka ikviena saraksta iesniedzējam 30 dienas pirms vēlēšanām jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai ziņas par visiem sava saraksta vēlēšanu kampaņas finansēšanas avotiem un apmēriem. Jūs saprotiet, vēlēšanas ir vēlēšanas, visi viens otram skatās uz pirkstiem. Nav diemžēl Bērza kunga zālē, viņš tādu mājienu uz Darba partiju teica, ka tagad esot partijas, kuras no Maskavas finansējot. Es pilnīgi pieņemu, ka tādas varbūt ir, bet LDDP tāda diemžēl nav. Par nožēlošanu mums ir milzīgas naudas problēmas.

Nē, nu jūs paši redzat, kas publicējas uz Rietumu naudas rēķina, kuriem ir lielākās publikācijas. Te nav daudz ko zīlēt, kam ir publikācijas un kam nav. Mums publikāciju nav.

Mēs nospriedām, ka šādus datus vajadzētu publicēt oficiālajā laikrakstā ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšanām. Es gribu atgādināt, ka mēs šeit centāmies pieturēties pie tās terminoloģijas, kāda ir mūsu vēlēšanu likumdošanā un kāda ir visos tajos priekšrakstos, kas mums ir vēlēšanu likumdošanas sakarā, vēlēšanu sakarā.

Es varu pateikt, ka nekādi priekšlikumi un iesniegumi Likumdošanas jautājumu komisijā par šo jautājumu nav saņemti. Vienīgā recenzija ir saņemta no ļoti centīgās un visnotaļ atbalstāmās Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas ar Škapara kunga parakstu. Viņi ir nolēmuši komisijas sēdes laikā atbalstīt likumprojektā izteikto ideju, es citēju, − "un pirms iekļaušanas AP darba kārtībā nepieciešams Juridiskās pārvaldes atzinums". Nu, lūk! Bet darba kārtībā viss jau iekļauts un par to ir nobalsots, citādi varianti nav nobalsoti.

Cienījamie kolēģi, tas man tā ļoti īsi aptuveni viss.

Priekšsēdētājs: Jautā Silāra kungs, pēc tam − Kiršteina kungs.

I.Silārs: Visnotaļ piekrītot idejai, ka no valsts budžeta nav jāfinansē neviena partija vai apvienība, vai jebkāda vēlēšanu cīņa, man tomēr par šo pašu tekstu ir jautājums. Kas būtu šā likuma pantos jāsaprot ar vēlēšanu kampaņu? Piemēra pēc, kādēļ ir šāds jautājums. Es vakardienas laikrakstā "Diena" izlasu, ka Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš Augstākās padomes komandējuma laikā runā par to, kas būs opozīcijā un kāda būs nostāja konkrētās vēlēšanu listēs. Vai tas arī ir šeit ietverts? Tāpat, ja Ministru padomes priekšsēdētājs brauc tikties ar iedzīvotājiem valstī, vai tas arī šeit ir ietverts? Vai tā paša Škapara kunga braukšana uz viņa vēlēšanu apgabalu par brīvu? Kā deputātam viņam ir tiesības. Vai tas arī šeit ir ietverts?

Un jautājums ir arī par 1.panta pirmo un otro daļu. Pirmajā daļā ir jebkura finansēšana, bet tūdaļ otrajā daļā ir noteikts, ka tomēr neattiecas uz to, ko finansē no valsts budžeta. Šajā gadījumā šis būtu mans pirmais jautājums.

J.Bojārs: Par pēdējo te vispār nav ko skaidrot. Izņēmums bija jāizdara par televīziju, jo tur ir valsts finansējums, tur ir valsts televīzija. Citādi mēs nevienu izņēmumu neatrodam. Kas attiecas uz Krastiņa kungu, man ir grūti kaut ko pateikt, jo viņš nav atgriezies. Bet jūs esat no vienas organizācijas, varbūt jums ir vieglāk pateikt, ar ko viņš nodarbojas Amerikā...

I.Silārs: Piedodiet, es neesmu no vienas organizācijas...

J.Bojārs: Ja viņš ir braucis tur vēlēšanu kampaņas nolūkā, tad tas, protams, ir interesanti. Ja tur tajā pusē ir noseguši visus viņa rēķinus, tad šis jautājums atkrīt. Manā uztverē, protams, es... Pieņemsim tā teorētiski, ja es esmu Ministru padomes priekšsēdētājs, es jau varu noformēt savu braucienu visādi − apskatīt cūku fermu vai jebkuru citu fermu, tikties ar pašvaldībām, ar iedzīvotājiem. Tā būs tā pati vēlēšanu kampaņa, un to taču tagad dara. Jums taču ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir vēlēšanu kampaņa, ka Godmaņa kungs tā nebraukāja tik aktīvi un nevāca tādu publiku kā tagad... Ja viņš brauc kādā lietišķā pasākumā, tad viņš tikās lietišķi ar attiecīgajiem vadītājiem.

I.Silārs: Tātad, respektīvi, deputāti vairs nedrīkstēs braukt, izmantot savas tiesības? Ja mēs pieņemsim šo likumu, viņiem būs jāpērk biļetes?

J.Bojārs: Ko jūs, ko jūs... Es, piemēram, sēžu savā vecajā "Žigulī" un braucu. Godmaņa kungs arī teica, ka viņam neesot nekas vairāk kā tikai vecs "Žigulis"... Tā ka es neredzu, ka viņam būtu kādas grūtības.

I.Silārs: Piedodiet, es nejautāju, tas bija tikai kā piemērs. Man nav ne veca, ne jauna "Žiguļa"...

J.Bojārs: Nu, neko darīt.

I.Silārs: Tādēļ man ir jautājums. Kas šā likuma ietvaros ir saprotams ar "vēlēšanu kampaņu"?

J.Bojārs: Nu, es nezinu... Vēlēšanu kampaņa... Tas visā pasaulē visiem ir skaidrs. Ir vēlēšanu kampaņa, un kad tā sākas. Mēs arī Augstākajā padomē esam vienojušies, ka vēlēšanu kampaņa jau sākas.

Cienījamais Freimaņa kungs pieskrēja vakar pie mikrofona un teica: pārtrauciet šo vēlēšanu kampaņu un demagoģiju! Redziet, viss ir ļoti pareizi. Es arī atzīstu, ka es piedalos vēlēšanu kampaņā, bet ne tikai šā likuma ietvaros.

I.Silārs: Jautājums par 4.pantu. Šeit ir noteikts, ka jāsniedz ziņas par visiem avotiem un apmēriem 30 dienas pirms vēlēšanām. Bet kā tad par to, kas būs pēdējās 30 dienās un pēdējās septiņās dienās?

J.Bojārs: Nu, bet to taču, dabiski, jūs nevarat sniegt, ko jūs izmantosit! Tāpat es nevaru teikt nekā, ko es nodzeršu pēdējās dienās, ja man dzeršana garšo.

I.Silārs: Bet šeit jūs tieši liekat to pateikt, ar šo likuma pantu jūs liekat to pateikt.

J.Bojārs: Nē, es gribu pateikt, ka tas nav mans spriedums, tas ir komisijas kopējs vienbalsīgs lēmums. Pilnīgi vienbalsīgs lēmums. Tas pat nebija mans priekšlikums. Acīmredzot kaut kādu laika periodu vajadzēs fiksēt, kad tad partijām beigu beigās ir jāatskaitās par to, no kurienes tās ir ņēmušas šo naudu. Jo beigu beigās tad var būt princips... Jūs pasakiet, ka partijām ir jāziņo, bet tās neziņo. Neziņo un viss. Tāpat kā deputāti ļoti ilgstoši neziņoja par saviem ienākumiem, kur viņi ņem naudiņu un cik tās naudiņas ir. Acīmredzot ir vajadzīgs kāds laika periods, līdz kuram ir jāziņo. Priekšlikums komisijā bija tāds − 30 dienas. Tā ka var deputāti likt priekšā jebkuru citu mehānismu, kā jau tas ir pieņemts. Rakstiskā veidā iesniegt. Es gribu teikt, ka itin nekādi priekšlikumi komisijā nebija saņemti. Un tāpēc mēs apspriedām tos priekšlikumus, kurus izteica ļoti kompetentie komisijas locekļi uz vietas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs! Pēc tam - Edmunds Krastiņš.

A.Kiršteins: Godājamais Bojāra kungs, vai jūs izlasījāt virsrakstu savam likumprojektam?

J.Bojārs: Jā. Par valsts un pašvaldību aizliegumu finansēt... Bet, redziet, te beigās ir ļoti skaisti rakstīts... Ja nemaldos, tas bija Eglāja kunga priekšlikums, kas ļoti interesējās par to, no kurienes tomēr tā naudiņa nāk. Es uzskatu, ka viņam tomēr arī ir tādas demokrātiskas tiesības.

A.Kiršteins: Nē, nē, es jums jautāju tikai, vai jūs izlasījāt virsrakstu.

J.Bojārs: Jā, nu mēs varam arī pierakstīt...

A.Kiršteins: Jā, ļoti patīkami, ka jūs esat izlasījis virsrakstu. Tad man ir nākamais jautājums. Kāds sakars, teiksim, ārzemju naudai ar pašvaldību naudu, ko jūs pieminējāt? Un pie viena. Vai jūs uzskatāt, ka var būt arī, piemēram, anonīmi ziedotāji? Man viena sieviete ir iedevusi 100 dolārus, lai es tos aiznesu Neatkarības kustībai, bet viņa negrib ne savu vārdu, ne uzvārdu publicēt.

J.Bojārs: Es domāju, ja partijā jebkura auditorfirma vai kas izdarītu revīziju, tad auditorfirma izdarītu arī zināmus slēdzienus par šiem avotiem. Ja tur būtu 100 dolāru un jūs būtu pierakstījuši pie tās dokumenta klāt... Ienākumu orderim ir jābūt, ka tā ir tantiņa, kas savus vienīgos 100 dolārus ziedojusi. Tad lai auditori izsaka savu slēdzienu. Bet es arī šeit neko briesmīgu neredzu. Mums ir fondi, kur ienāk drausmīgas summas, un šo fondu līdzdalībnieki braukā mersedesos, kurus viņi noteikti nav pirkuši par savu naudu, par personīgo vai pašu nopelnīto naudu, tādēļ sabiedrību šie aspekti zināmā mērā interesē.

A.Kiršteins: Man jāsaka, ka to domu, ko jūs izteicāt, es atbalstu, bet tai nav nekā kopīga ne ar šo likumprojektu, ne ar virsrakstu. Tātad jums trūkst šeit acīmredzot 5.panta. Jums ir jābūt citam virsrakstam, ja jūs man piekrītat...

Mans jautājums ir tāds − cik var ziedot vienam kandidātam? Es sapratu jūsu domu tā, ka vai tur 2000 dolāru uz vienu kandidātu, vai tur 200 tūkstoši vai 500 tūkstoši... Tad jau vajag ar to sākt un ievest šeit kārtību! Ja tas nav ne šajā likumprojektā, ne šajā nosaukumā, ko tad mēs tagad te izskatām?

J.Bojārs: Nē, šajā likumprojektā vēl daudz kas nav izskatīts, cienījamais Kiršteina kungs. Ja jums ir priekšlikumi, tad jūs rakstiskā veidā tos iesniedziet, komisija izskatīs, un pēc tam mēs nobalsosim! Te vēl daudz kas nav iekšā.

A.Kiršteins: Bet šeit pie šā virsraksta to nevar ienest. Tam ir jābūt pilnīgi citam likumam − par vēlēšanu kampaņas finansēšanu.

J.Bojārs: To jūs tā personīgi domājat, ka ir jābūt citam nosaukumam. Šajā gadījumā, kad es iesniedzu šo likumprojektu, mani uztrauca galvenokārt tas, lai vēlēšanu kampaņa netiktu finansēta no valsts līdzekļiem. Tas ir pirmais jautājums. Ja jums ir priekšlikums par vēlēšanu kampaņas finansēšanu, respektīvi, nosaukt likumu tā un kaut kādā veidā to paplašināt šajā virzienā vai noteikt kaut kādas robežas, cik vispār deputāts var izmantot savas vēlēšanu kampaņas laikā, tad jums ir tādas demokrātiskas tiesības kā jebkuram citam deputātam. Tā taču ir.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, pēc tam - Marjašas kundze.

E.Krastiņš: Es vienkārši gribu izteikt savu atzinību par mūsu ievērojamāko juristu sagatavoto ļoti ievērojamo likumprojektu. Ja jūs nevarējāt, Bojāra kungs, īsti atbildēt uz Silāra kunga jautājumu par to, kas ir vēlēšanu kampaņa, tad jūs varbūt varēsit man atbildēt, ko jūs šeit tādā gadījumā saprotat ar finansēšanu. Kāda veida līdzekļi tie ir, kāda veida mērķiem izlietoti? Kas tiek uzskatīts par vēlēšanu kampaņas finansēšanu un kas netiek uzskatīts?

J.Bojārs: Maksāšana.

E.Krastiņš: Kā, lūdzu?

J.Bojārs: Maksāšana.

E.Krastiņš: Redziet, konkrēts piemērs.

J.Bojārs: Jūs esat ekonomists. Ko nozīmē finansēšana ekonomikā? Krastiņa kungs, vai man jums jāskaidro? Tas man nav jāskaidro.

E.Krastiņš: Tad man konkrēts jautājums. Kā tiesa spriedīs? Es lasu avīzē "Diena", ka mūsu ārlietu ministrs Georgs Andrejeva kungs pašlaik atrodas komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur viņš, starp citu, tiekas arī ar Amerikas latviešiem un acīmredzot stāsta par "Latvijas ceļa" priekšvēlēšanu programmu un visām citām lietām. Ja tiesā tiek pierādīts, ka viņš sava komandējuma laikā tā ir rīkojies, viņš tiek svītrots no kandidātu sarakstiem vai netiek, pēc jūsu likuma?

J.Bojārs: Bet jūs mani atvainojiet! Jūs nupat teicāt, ka Andrejevs tiekas ar emigrācijas latviešiem. Kāds tam sakars ar finansēšanu?

E.Krastiņš: Viņš taču atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs!

J.Bojārs: Nu un tad? Viņš atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs acīmredzot kaut kādā diplomātiskā misijā. Kāds tur grēks, ka viņš tiekas ar emigrantiem?

E.Krastiņš: Nē, tāpēc mani interesē, kādos gadījumos šeit ir uzskatāms par finansējumu. Ja jūs teicāt...

J.Bojārs: Es jums pateikšu pilnīgi skaidri.

E.Krastiņš: Bojāra kungs, jūs man varbūt jautājumu atļausit uzdot?

J.Bojārs: Protams.

E.Krastiņš: Jūs minējāt šeit Bērza kungu vai Freimaņa kungu, kurš teica, ka vēlēšanu kampaņa risinās pilnā sparā. Tādā gadījumā man ir priekšlikums, lai mirklī, kad mēs pieņemam šo likumu, šeit jebkāda darbība tiek pārtraukta, jo visiem šiem cilvēkiem (apmēram 75 procenti kandidātu ir deputāti) algu maksā valsts. Šeit pamatā ir viena no tām auditorijām, kur, starp citu, notiek arī šī politiskā cīņa, kas ar masu informācijas līdzekļu palīdzību tiek atspoguļota. Bet, pieņemot jūsu likumu, momentā pārtrauksim šīs Augstākās padomes darbību.

J.Bojārs: Krastiņa kungs, mēs abi divi mākam, un ne tikai mēs abi, bet ne viens vien vēl māk šajā zālē jebkuru jautājumu pārvērst par idiotismu, lai to izgāztu. Es arī to māku. Nē, nu lieciet priekšā! Es arī tik pat labi kritizēju jūsu domas, kad jūs uzstājaties par ekonomiskiem likumprojektiem. Bet es nevaru pretendēt ne uz kādiem labojumiem, kurus es neesmu iesniedzis. Tātad jums bija laiks iesniegt savus labojumus sekretariātā vai mums. Es nevaru apspriest domas, kuras lidinās gaisā. Izlieciet tās uz papīra, un mēs par tām balsosim! Apspriedīsim komisijā un balsosim.

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze, pēc tam - Freimaņa kungs.

R.Marjaša: Cienījamais Bojāra kungs! Es jums teikšu kā autoram, jo te ir rakstīts, ka jūs tomēr iesniedzat to 4.pantu. Kādas būs juridiskās sekas, ja iesniedzēji neizpildīs šā panta prasības un neiesniegs 30 dienas pirms vēlēšanām ziņas par visiem avotiem un apmēriem? Kādas būs juridiskās sekas, ja viņi to neizdarīs?

J.Bojārs: Protams, mēs varam uzrakstīt bezgala garu normu ķēdi tālāk, kādas būs sankcijas, bet tad tas būtu saistīts arī ar kriminālo likumdošanu un, respektīvi, ar Kriminālkodeksa labošanu vai Administratīvo pārkāpumu kodeksa labošanu. Mēs jau tā sākam pārdomāt normas, kādas varētu rakstīt, ja attīstītu šajā virzienā šo likumprojektu tālāk. Bet jūs pats saprotat, ka līdz šīs vēlēšanu kampaņas beigām mēs to likumu neizvilksim un tam nebūs nekādas jēgas.

Tagad vienīgais, ko mēs varam panākt, ir pārtraukt šo braukāšanu milzīgās komandās uz valsts rēķina. Vienīgais, ko mēs varam paspēt panākt.

R.Marjaša: Bojāra kungs, es jums jautāju kā jurists juristam. Jūs piedāvājat normu, kurā ir noteikts, ka zināmā laikā zināmām personām ir jāizpilda zināmas prasības. Es jums jautāju, kādas sekas šā likuma kontekstā iestāsies šīm personām, ja tās šo normu neizpildīs. Pavisam konkrēts jautājums šā likuma kontekstā.

J.Bojārs: Jā, šā likuma kontekstā pagaidām nekādas sankcijas mēs neesam likuši priekšā aiz tā apsvēruma, kuru es jums teicu. Jūs varat likt priekšā kaut kādu mehānismu. Nekādā gadījumā šis likums nesāks darboties līdz kampaņas beigām.

R.Marjaša: Jūs saprotiet, lieta ir tāda... Iepriekšējos pantos runa ir par konkrētu kandidātu svītrošanu, bet šeit šo 4.pantu varētu saprast plaši. Ja likumā nav norādīts, tad viss saraksts ir jāsvītro, ja iesniedzēji nav 30 dienu laikā uzrādījuši visus finansēšanas avotus.

J.Bojārs: Jā, tas vispār būtu labi, ja mēs to tā varētu izdarīt. Mums ir kompānijas, kuru finansēšanas avoti absolūti nav zināmi. Un tās ir ļoti bagātas.

R.Marjaša: Tad tas ir tukšs šāviens.

J.Bojārs: Lieciet priekšā kaut ko!

R.Marjaša: Tagad vēl otrs jautājums. 2.pants. Jūs piedāvājat ar šo likumu ļoti būtisku izņēmumu no vispārējā civilprocesa vai kriminālprocesa, es nezinu, kādā kārtībā, jūsuprāt, tiks izskatītas tās lietas tiesā. Jūs piedāvājat bez tiesībām pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

J.Bojārs: Nē, tā nav, es jau skaidroju.

R.Marjaša: Nē, te ir uzrakstīts, ka šīs kategorijas lietās tiesas spriedums stājas spēkā nekavējoties. To jūs varat nejuristiem skaidrot, ko tas nozīmē, bet es ļoti labi zinu, ko nozīmē, ka spriedums stājas spēkā nekavējoties. Tas nozīmē, ka attiecīgās sekas iestājas neatkarīgi no tā, vai tiesa ir pielaidusi, vai pirmās instances tiesa ir pielaidusi kļūdu vai nav pielaidusi kļūdu. Pēc tam jūs varat sūdzēties līdz Augstākajai tiesai, bet darbs būs padarīts, un iespējamā tiesas kļūda būs radījusi attiecīgas sekas. Tas cilvēks būs izsvītrots no kandidātu saraksta. Šeit man kā juristam ir interesanti. Tad mēs tomēr līdz ar to būtiski izmainām mūsu procesuālās normas tieši uz šo lietu kategoriju. Vai jums nešķiet, ka te vajadzētu tomēr tad apspriest arī principā mūsu Civilprocesa kodeksu un Kriminālprocesa kodeksu arī šajā sakarībā? Vai jūs uzskatāt, ka pietiek ar šādu mazu likumiņu, lai būtiski izmainītu kriminālprocesu un civilprocesu?

J.Bojārs: Mēs visu to ļoti labi apspriedām detalizēti. Tieši tā, kā jūs spriedāt. Mēs visu to ļoti labi apzinājāmies. Bet mēs tikpat labi arī apzinājāmies, ka, ja mēs iesim tagad vienlaikus ar šiem labojumiem, sāksim ļoti plašus labojumus visos saistītajos likumos, tad jūs tikpat labi zināt, ka mēs pabeigsim šo lietu uz nākamajām vēlēšanām vistuvākajā laikā. Un tagad mūsu vienīgais uzdevums būtu, ko mēs varētu panākt, mēģināt nobloķēt valsts līdzekļu izmantošanu personīgās vēlēšanu kampaņās.

R.Marjaša: Bet, Bojāra kungs, vai jums neienāca prātā arī tāda ideja? Tā izrietēja no Kiršteina jautājuma − par nosaukumu. Nosaukums ir - aizliegums finansēt vēlēšanu kampaņu no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem. Varbūt aizliegt valstij un pašvaldībām finansēt? Un tas būtu tad vienkāršāk. Pieņemt lēmumu, ar kuru aizliegt valstij un pašvaldībām finansēt. Un tad ar šo lēmumu... Tas būs saistošs lēmums, un beigas ar visu. Padomājiet par tādu iespēju!

J.Bojārs: Lieciet priekšā! Uzrakstiet, lieciet priekšā formulējumu! Un balsosim − valstij un pašvaldībām. Bet, Marjašas kundze, tas, vienalga, būs no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem. No kurienes? Viņiem taču citas naudas nav. Tātad, vienalga, no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, man ir rakstisks procedūras priekšlikums − uzskatot jautājumu par nesagatavotu, lūdzu balsot par Bojāra projekta izskatīšanas pārtraukšanu. Procedūras jautājumi saskaņā ar mūsu reglamentu ir ārpus kārtas. Tātad lieku uz balsošanu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Kas ir par to, lai pārtrauktu šā projekta izskatīšanu, jo tas nav pietiekami sagatavots? Rezultāts: par − 33, pret − 20, atturas − 11. Likumprojekta apspriešana ir pārtraukta.

Nākamais darba kārtības jautājums − par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Izvairīšanās no nodokļu samaksas.

A.Līgotnis: Kolēģi, manā rīcībā ir tikai piecas minūtes, taču es uzskatu, ka tās ir pilnīgi pietiekami. Pietiekami tādēļ, ka pēc pirmā lasījuma saņemti tikai daži tīri redakcionāli priekšlikumi. Tie bija no mana kolēģa deputāta Jāņa Lagzdiņa, kura lūgums bija palielināt sankcijas, tas ir, soda mērus šajos likumos, kas paredz atbildību par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tas šeit ir iestrādāts. Cits nekas papildus šeit nav nācis. Un es uzskatu, ka es savu misiju līdz ar to esmu beidzis.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Par balsošanas motīviem izteikties? Nē. Tādā gadījumā balsosim par atbildības noteikšanu par nodokļu nemaksāšanu. Likumprojekts otrajā lasījumā. Rezultāts: par − 53, pret − 2, atturas − 5. Pieņemts.

Godātie kolēģi, līdz pārtraukumam ir četras minūtes. Un nākamais darba kārtības jautājums ir par peļņas nodokli. To mēs nepagūsim izskatīt, jo pulksten 12.00 mēs skatām skolēnu atbrīvošanu no maksas par braukšanu. Es gribētu pie reizes... Ābiķa kungs vēlas.

Dz.Ābiķis: Jā, man arī ir grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un neviens priekšlikums nav saņemts. Varbūt mēs varam paspēt izskatīt otrajā lasījumā?

Priekšsēdētājs: Par Valodu likumu ir 26.punkts.

Dz.Ābiķis: Jā. Nav neviena priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs, tribīnē! Kolēģi, lūdzu, paņemiet dokumentu!

Dz.Ābiķis: Dokuments Nr.394. Tā ka praktiski nav neviena priekšlikuma, bija tikai Līgotņa kunga ierosinājums svītrot. Juridiskā pārvalde arī šodien lūdza izņemt no likumprojekta 3. un 4.sadaļu vienkārši tā iemesla dēļ, ka šī sadaļa ir ietverta citā likumprojektā, kurā šie jautājumi tiks atrisināti. Tā ka es aicinātu balsot otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi jautājumi, papildinājumi, grozījumi? Ja ne, balsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā. Rezultāts: 41 − par, pret − 1, atturas − 4. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Divi mazi paziņojumi. Pirmais paziņojums − dokuments, kas izskatāms pulksten 12.00, pagaidām nav izdalīts, tādēļ acīmredzot mēs to vēl nevarēsim skatīt.

Otrs paziņojums Prezidija locekļiem zināšanai − Prezidija sēde būs 19.aprīlī pulksten 12.00. Rīt, Zaļajā ceturtdienā, Prezidija sēde nenotiks.

Blumberga kungs, lūdzu! Vēl divas minūtes.

O.Blumbergs: Godājamie kolēģi, es gribētu ierosināt šīsdienas darba kārtībā iekļauto dokumentu projektu − likumu "Par telekomunikācijām" un "Par transporta pārvadājumiem" − izskatīšanu paredzēt pulksten trijos, jo ir pieaicināti diezgan daudzi speciālisti no ministrijas, gan arī Rietumu eksperti. Būtu ļoti nepatīkami viņus ilgstoši aizkavēt šeit, zālē. Pulksten trijos mēs varētu šos dokumentus sākt izskatīt, jo tie abi ir ar ļoti svarīgu saimniecisku nozīmi, un to iespējami ātrāka pieņemšana būtu būtiski svarīga arī Latvijas valsts budžetam šinī gadā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mēs acīmredzot pagūsim šodien izskatīt visus jautājumus, tādēļ būtu labi, ja mēs nobalsotu par Blumberga kunga priekšlikumu. Tas padarītu mūsu darbu organizētāku.

Lūdzu balsošanas režīmu. Kas par to, ka šos divus likumprojektus mēs izskatām pulksten 15.00? Divi kolēģi pievienojas ar paceltām rokām. Rezultāts: tātad 34 − par, pret − nav, atturas − 4. Pieņemts.

Pārtraukums līdz 12.00.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ieņemiet, lūdzu, vietas! Patlaban tiek izdalīts dokuments Nr.408 par skolēnu bezmaksas braukšanas atļaušanu. Visi būs saņēmuši? Lūdzu, Buķeles kundze, tribīnē! Dokuments nav garš, es ceru, ka visi pagūs iepazīties. Saskaņā ar vakardienas balsojumu mēs apspriežam dokumentu pa pantiem, debates neatklājot. Buķeles kundze īsi informēs. Mazlietiņ pagaidīsim. Kas ir izlasījis, paskatīsies uz Buķeles kundzi, kas nav izlasījis, lasīs dokumentu.

Es saprotu, ka tagad visi ir saņēmuši dokumentus. Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Pie tā, ko es sacīju šā lēmuma sakarā vakardien, es gribētu tikai pavisam sīku piezīmīti vēl izteikt. Pagājušā gada 2.novembrī ir pieņemts valdības lēmums Nr.452, kas nosaka, ka pilsētās un laukos dzīvojošajiem vispārizglītojošo skolu skolēniem transporta izdevumi, kas rodas, mācību gada laikā izmantojot attiecīgu pilsētas sabiedrisko pasažieru transportu, kā arī rajonu un tālsatiksmes autobusus braucienam no dzīvesvietas uz mācību iestādi un atpakaļ, tiek segti no attiecīgā vietējā budžeta līdzekļiem. Pēc Satiksmes ministrijas iesniegtā aprēķina, šī kopējā summa ir bijusi 310 miljoni, kas bija jāsedz no pašvaldību budžeta. Pašvaldības ir samaksājušas par pagājušo gadu 112 miljonus rubļu, tātad pavisam nedaudz vairāk kā trešo daļu. Tas nav daudz. Bet tas ir daudz, ja salīdzina ar to, ka visas pārējās 19 kategorijas, kurām ir tiesības braukt par brīvu sabiedriskajā transportā, nav iemaksājušas Satiksmes ministrijas kontā nevienu rubli. Es ļoti lūdzu ņemt šo apstākli vērā, kad jūs izšķirsities, balsot vai nebalsot par šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, man arī dokumentu! Es savu eksemplāru Buķeles kundzei atdevu. Tātad vai par 1.pantu ir kādi papildinājumi? Par 1.punktu?

Seiksta kungs, lūdzu!

A.Seiksts: Sakiet, Buķeles kundze, vai nebūtu iespējams, vai jūs nevarētu piekrist šo bērnu interesēs datumu no 1.septembra pārcelt kaut kur tagad uz maiju, jo galīgi nav drošības, ka šis paliek un ka tiek atstāts. Bērniem šodien tiešām lauku apvidos ir traģiska situācija. Sākot ar šā gada, ar 1993.gada maiju un tālāk. Es piekrītu jūsu termiņam šeit.

E.Buķele: Tādā gadījumā mums laikam jāieraksta divi datumi: no 19.aprīļa līdz 1.jūlijam un pēc tam no 1.septembra līdz 1994.gada 1.jūnijam.

A.Seiksts: Jā, paldies, tā es biju domājis.

E.Buķele: Varētu varbūt piekrist.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs.

E.Krastiņš: Es tieši gribēju piedāvāt izslēgt šīs iekavas, jo kas ir mācību gada laiks, to noteiks Izglītības ministrija.

E.Buķele: Arī loģiski.

Priekšsēdētājs: Tātad mācību gada laikā. Iekavas no 1.septembra līdz 1.jūlijam tiek svītrotas.

Preinberga kungs.

G.Preinbergs: Es esmu drusku apjucis. Tātad pašreiz tas attiecas tikai uz lauku apvidiem?

E.Buķele: Jā, kolēģi, vakar tādi priekšlikumi bija. Es to centos iestrādāt šinī jaunajā lēmuma projektā.

G.Preinbergs: Godīgi sakot, es pat vakar vakarā esmu saņēmis vēl vienu zvanu, kur jautā māte par to, kā tikt galā, ja skola atrodas samērā tālu no Biķernieku meža un ja divreiz nedēļā uz fizkultūras nodarbībām bērniem ir jābrauc ar šo satiksmes līdzekli uz Biķernieku mežu.

E.Buķele: Kolēģi, ir jau šis pieminētais 452. Ministru padomes lēmums. Te ir par pilsētas sabiedrisko transportu ar mēnešbiļetēm, par braukšanu rajona un tālsatiksmes autobusos un arī pilsētas sabiedriskajā transportā. Tas ir iekšā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs! Es atvainojos, dāmai laikam priekšroka.

Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Cienījamā Buķeles kundze, pie iepriekšējā Preinberga kunga jautājuma. Tātad pilsētu skolēniem ir atvieglojums saņemt mēneša biļetes, maksājot puscenu? Es saprotu, tāds ir tas arguments?

E.Buķele: Jā.

A.Seile: Kādēļ mēs neiekļāvām lēmumā?

E.Buķele: Tādus priekšlikumus vakar kolēģi izteica.

A.Seile: Tas, es domāju, ir pieņemami. Paldies.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es negribētu uzdot jautājumus par šo dokumentu, es gribētu aģitēt to pieņemt, jo šoreiz tas ir minimāli iespējamais, un šodien, es domāju, mēs varam bez kaut kā nobalsot "par".

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, problēma ir tāda, vai mēs spēsim šodien nobalsot. Ja ne, tad nevaram atstāt datumu 19.aprīli, jo sanāksim nākamo reizi tikai 20.aprīlī. Es lūgtu sekretariātu zvanīt un deputātus reģistrēties izziņai, kāds ir stāvoklis. Lauksaimniecības komisiju mēs labprāt varētu redzēt zālē, jo mēs balsojam par lauku bērnu atvieglojumiem.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties. Vai sekretariāts nevarētu parūpēties par Lauksaimniecības komisijas piedalīšanos šā jautājuma izlemšanā? Lūdzu reģistrācijas rezultātu. Paskatīsimies, kādas mums ir iespējas! 71.

Godātie kolēģi, mazliet varbūt pagaidīsim tiešām lauku deputātus! Lūdzu.

E.Krastiņš: Lai nekristu tikai uz lauku deputātiem šī vaina, es domāju, mums vajadzētu uzaicināt arī cienījamos "Kluba 21" vadītājus, kurus es te redzēju, nākot iekšā. Viņi ēkas priekšā patīkami tērzēja. Es domāju, ka mēs viņus arī varētu aicināt ierasties.

Priekšsēdētājs: Izsludināsim vispārēju trauksmi Augstākajā padomē! Lūdzu sekretariātu enerģiski zvanīt. Vajadzētu tā, ka tajos lauku apgabalos, no kuriem ievēlētie deputāti nobalso, atbrīvo, bet tajos lauku apgabalos, no kuriem nenobalso, neatbrīvo.

Lūdzu balsošanas režīmu. Vairāk nevajag reģistrēties, kolēģi! Reģistrējamies ar atslēdziņu. Balsosim par 408.dokumentu. Viena balss papildus "par", pacelta roka. Rezultāts: 80 − par, 1 − pret, atturējušies − nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts − par peļņas nodokli.

Lūdzu Ēlerta kungu tribīnē.

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man jāatzīmē, ka izdalītajā darba kārtībā ir kļūda. Šis likumprojekts tiek izskatīts trešajā lasījumā, dokuments Nr.395.

Par pašu likumprojektu nav iesniegti priekšlikumi un likumā ir izdarīti precizējumi, kas novērš divdomīgu peļņas nodokļa atvieglojumu piemērošanas iespēju. Tātad atkarībā no tā, kurā brīdī tiek skatīts aprēķinātais peļņas nodoklis, jo tas samazinās ar katru atvieglojumu. Tātad tiek pateikts, kad šis peļņas nodoklis ir jāskatās, lai noteiktu maksimāli pieļaujamo atvieglojumu. Citi grozījumi šajā likumprojektā starp otro un trešo lasījumu nav izdarīti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem ir kādi? Lūdzu, Ulmes kungs!

A.Ulme: Iepriekšējā reizē, kad mēs skatījām šo likumprojektu, es jautāju, vai ir tāpat, kā tad, kad bija vecais koeficients 2,85, kad it kā ziedotājs, liela daļa no ziedotājiem faktiski nekā nezaudēja. Vai arī tajā gadījumā faktiski šī ziedošana nenotiek praktiski par vienu procentu tikai? Ievērojot, kādā stāvoklī pašlaik ir sabiedriskās organizācijas un cik milzīga ir īre un maksa par apkuri un tā tālāk, un par telefonu, tad man tika teikts, ka 70 procenti ir labāk. Bet te mēs aprēķinājām, rēķinājām un dalījām, reizinājām un atņēmām, un tomēr es beidzot saprotu, ka šie 70 procenti ir gauži maz, te ir vajadzīgi vismaz 90 procenti, ja mēs reāli gribam, lai kāds šīm labdarības organizācijām kaut ko vispār ziedotu. Mēs vienīgi balsojām pagājušo reizi par to, ka zemniekiem būs tāds pats procents kā visiem pārējiem, ka nebūs augstāks. Bet mēs nebalsojām kopumā par to, ka visiem vienāds. Ne tikai zemniekiem, bet visiem vajadzēja pacelt šo procentu uz 90.

Es lūgtu deputātus nobalsot, jo patiešām sabiedriskās organizācijas faktiski knapi velk savu dzīvību. Un tās ir tās, kas juku laikos var mēģināt kaut ko sakārtot, kaut ko izdarīt. Es aicinātu tiešām par šo 90, jo praktiski patiesi, kā jūs redzat no iepriekšējiem dokumentiem, ka neziedo, vienkārši neziedo. Es nesaprotu, kas ir ar šo baņķieru un šo bagātnieku domāšanu?

I.Ēlerts: Cienījamais Ulmes kungs, otrajā lasījumā tika izdarīts balsojums un tika balsots arī par 90 procentiem. Es atzīmēšu, man ir pierakstīts, ka par 90 procentiem bija 16 balsis, par 70 procentiem bija 17 balsis un par 77 procentiem bija 11 balsis. Tātad mums ir tādā gadījumā jāatceļ otrā lasījuma balsojums un tad var par to balsot. Es tikai domāju, Ulmes kungs, ka, ja ziedotājs maksā 10 procentus no ziedojuma, ir labāk, nekā ja viņš maksā nulli procentu. Bet es domāju, ka tā gluži nav ziedošana. Komentāru man nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ulmes kungs!

A.Ulme: Mēs varētu pacelt stenogrammu. Runa bija par to, ka zemniekiem pacelt augstāku šo procentu, un tie balsošanas rezultāti attiecas tikai uz zemniekiem, bet nebija, ka visiem vajag vienādi. Tā tieši stenogrammā bija. Un tie, kas balsoja arī pret šo lielāko procentu, to darīja tāpēc, ka negribēja, ka zemnieki būtu augstāk par kultūru, vides aizsardzību, medicīnu un tā tālāk. Ka visiem būtu vienādi.

I.Ēlerts: Cienījamais Ulmes kungs, šajā ziņā jums ir taisnība. Bet bija otrajā lasījumā iesniegts trešais priekšlikums, Endeles kunga priekšlikums, − aizvietot skaitli 70 ar skaitli 75. Viņš uz to nepastāvēja. Jūs arī uz to nepastāvat. Tas jau vairs neattiecas uz zemniekiem.

A.Ulme: Jā, tas attiecas tikai uz zemniekiem.

Priekšsēdētājs: Diemžēl Ulmes kungs, es trešajā lasījumā nevaru likt šādā veidā nerakstītus priekšlikums uz balsošanu. Jums vienīgā iespēja ir iesniegt to atsevišķi kā grozījumu, jo mums tad ir jāatceļ iepriekšējais balsojums un jādod jauni formulējumi vai jāatgriež likums otrajā lasījumā. Bet mums ir trešais lasījums.

A.Ulme: Cienījamo sēdes vadītāj, nebija nobalsots kopumā par šo pantu. Bija balsojums par to, vai zemniekiem šo procentu palielinām, bet kopumā nebija par šo pantu balsojums.

Un tāpēc varētu patiešām nobalsot par šiem 90 procentiem, jo ziedojuši patiešām... Nu nenotiek šī ziedošana. Šajos laikos tas būtu vitāli svarīgi. Es nezinu, tad es aicinātu balsot "pret".

Priekšsēdētājs: Tātad jautājums būtu tāds, ka skaitļa 70 vietā būtu 90? Un attiecināms tas ir uz visiem.

Lūdzu, Ēlerta kungs, jūsu apsvērumi!

A.Ulme: Nobalsosim patiešām par to, jo mēs iepriekšējo reizi ar visiem tiem aprēķiniem... Vienkārši bija tāds apjukums.

I.Ēlerts: Es katrā ziņā nevaru un nedrīkstu uzstāties ar Ekonomikas komisijas viedokli šajā gadījumā par Ulmes kunga priekšlikumu. Es domāju, ka viņš varēja to iesniegt laikus. Viņš neiesniedza to laikus. Termiņš bija skaidri pateikts. Es domāju, ka jums tas bija iespējams. Un tādā gadījumā to būtu izskatījusi Ekonomikas komisija. Es esmu pret to, ka man būtu jāsniedz atbilde par būtisku komisijā skatāmu priekšlikumu.

A.Ulme: Nē, tāpēc es neiesniedzu, ka mani dezinformēja, cienījamais referent! Jūs pateicāt tieši... Paņemsim stenogrammu un pacelsim! Es pateicu, vai ir kāda starpība starp to veco koeficientu, kas bija 2,85 un ka tad neziedo, un tagadējo, kad ir 70 procenti. Vai tas ir labāks? Jūs teicāt, ka tas ir labāk, šie 70 procenti, attiecībā pret ziedotājiem. Reizinot, dalot un reizinot beigās tagad, kad šeit rēķinām, izrādās, ka tiešām nav labāks. Šis ir vēl sliktāks. Viņi nemaksāja tad, kad viņi faktiski neko nezaudēja, šie ziedotāji, lielā daļa. Tiem, kam tā nodokļu likme bija. Un tagad, kad ir tikai viena trešdaļa vēl jāpiemaksā, vispār nebūs nekā.

I.Ēlerts: Cienījamais Ulmes kungs! Es uz jūsu jautājumu atbildēju, ka visi ziedotāji tiks nostādīti vienā stāvoklī un aptuveni tādā, kādā līdz šim bija nostādīti privātuzņēmēji, kas maksā peļņas nodokli − 25 procentus. Ja jūs paskatītos stenogrammu, tad tur apmēram tādi vārdi būs teikti. Neesiet, lūdzu, Ulmes kungs, negodīgs! Es pilnīgi saprotu tos, kas neziedo Vides aizsardzības klubam.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze.

A.Seile: Es kā zemnieku pārstāve tik tiešām jums gribu pateikt, ka pagājušajā sēdē balsoja par 90 procentiem zemniekiem, bet par 90 procentiem vispār nebalsoja. Un tādēļ es aicinu sēdes vadību tomēr šo vienu cipariņu visā likumā pamainīt uz 90. Vinnētāji būs kā Vides klubs, tā zemnieki un visi citi pārējie. Pansionāti un viss kas vēl. Lūdzu izlemt šo jautājumu! Kāpēc plenārsēde nevarētu nobalsot par vienu ciparu − 90? Ja vajadzīgs, tad to arī rakstiski iesniegšu.

Priekšsēdētājs: Trešajā lasījumā izskata tikai rakstiskus priekšlikumus, kas ir pavairoti.

Preinberga kungs.

G.Preinbergs: Vispirms es gribētu izteikt neapmierinātību ar godājamā Ēlerta kunga teicieniem: godīgs − negodīgs. Man liekas, ka šobrīd Ulmes kungs godīgi cīnās par savu pārliecību. Ja tur ir kāda kļūme, tas ir cits jautājums. Bet es nedomāju, ka jums ir tiesības viņu nosaukt par negodīgu.

Un pēc būtības. Attiecībā uz mūsu darbu. Man šķiet, ka tas jautājums ir iegājis tādā gultnē, ka viena un otra puse pašreiz par būtiskiem jautājumiem nevar atrast kopīgu valodu. Man būtu priekšlikums kaut vai uz stundu vai pusotru stundu šo jautājumu atlikt un šīs stundas vai pusotras stundas laikā šīs attiecības noskaidrot. Ja vajag, arī var papētīt, lūk, šo stenogrammu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Es domāju, ka nekas te mums nav jāpēta. Un tiešām mums tas darbs ir iegājis tādā gultnē, ka pēc šīm Lieldienu brīvdienām es ierosināšu Augstākās padomes darbu 4.maijā ar svinīgu sēdi pārtraukt, jo pašlaik tādas diskusijas un nodokļu apspriešana kā šodien un vakar... Acīmredzot daudzus no kolēģiem vada jau šī pirmsvēlēšanu gaisotne, nevis vēlēšanās saprātīgi risināt valsts saimnieciskos un finansu jautājumus.

Priekšsēdētājs: Es varētu likt vienīgi uz balsošanu priekšlikumu − atcelt balsojumu par 70 procentiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Kas par to, ka mēs atceļam iepriekšējo balsojumu par 70 procentiem? Viena balss papildus "pret". Rezultāts: par atcelšanu − 34, pret − 7, atturas − 17. Tātad balsojums par 70 procentiem ir atcelts. Tagad tikai man nav skaidrs, vai 90 procenti attiecas uz visu šo pantu. Vai tāds ir priekšlikums?

I.Ēlerts: Es saprotu, ka priekšlikums par 90 procentiem attiecas tikai uz panta pirmo daļu. Par to, ka atbrīvot jebkuru sabiedriskajai organizācijai veltītu ziedojumu no 10 procentiem uz 90 procentiem, es domāju, Ulmes kungs neuzstās.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā ir vajadzīga pilnīgi jauna redakcija pie šā panta, par kuru ir jābalso atsevišķi.

I.Ēlerts: Šeit nav vajadzīga nekāda jauna redakcija. Balsojums ir par vienu ciparu pie 33.panta pirmās daļas 1.rindā. Un tur nekas nav jāmaina.

Priekšsēdētājs: Tātad tas attieksies tikai... Nocitējiet tādā gadījumā visu šo rindkopu!

I.Ēlerts: Tādā gadījumā 33.panta pirmā daļa sāksies tā: "Peļņas nodoklis, kas aprēķināts saskaņā ar šo likumu, samazināms par 90 procentiem no summas, kura ziedota, dāvināta vai pārskaitīta zemnieku saimniecību ražošanas attīstīšanai vai tādiem kultūras, veselības aizsardzības, izglītības, zinātnes, vides aizsardzības, sporta un labdarības pasākumiem, programmām un fondiem, uz kuriem ar Augstākās padomes lēmumu ir attiecināts šis atvieglojums, bet ne vairāk par 15 procentiem no peļņas nodokļa, kas aprēķināts pirms šajā pantā un šā likuma 39.pantā otrajā daļā minēto atvieglojumu piemērošanas."

Priekšsēdētājs: Tātad tikai viens cipars. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šādu šā panta redakciju. Ēlerta kungs atturas. Rezultāts: par − 47, pret − nav, atturas − 12.

Vai ir vēl kādi papildinājumi, ierobežojumi, labojumi, iebildumi? Nav. Ēlerta kungs, acīmredzot mums būs jābalso 20.datumā 13.00?

I.Ēlerts: Jā, es to tieši gribēju likt priekšā un lūgt šodien apspriest lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Ēlerts: Tātad ir saņemts tikai viens priekšlikums no deputāta Edmunda Krastiņa: attiecināt esošo atvieglojumu kārtību bez Olimpiskās komitejas un Kultūras fonda arī uz Latvijas Bērnu fondu. Nebija nekādu iemeslu to nepieņemt. Viss šis lēmums būtībā ir par to, ka tiem ziedotājiem, kuri ziedo Olimpiskajai komitejai, Bērnu fondam un Kultūras fondam, tiek saglabāta līdzšinējā kārtība, bet tiem, kas par ziedošanu vēl saņēma papildu prēmiju, ir nolīdzināta šī attiecība, - viņiem atlaiž 99 procentus no ziedojuma un 1 procentu viņi patiešām ziedo. Tas ir par bankām, tas ir 3.punkts.

Man ir lūgums sakarā ar to, ka mēs balsosim acīmredzot 20.aprīlī par likumu un arī par lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību un ka to nepaspēs publicēt līdz 1.maijam, visus termiņus šajā lēmumā mainīt par vienu mēnesi. Tātad tas stāsies spēkā ar 1.jūniju, un visi ar to saistītie datumi ir jāpārceļ uz šo brīdi.

Priekšsēdētājs: Jautājumi. Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Vai sakarā ar šo 90 procentu iebalsojumu mums lēmuma 2. un 3.punktā nemainās situācija? Tā kā tagad ir lielāki atvieglojumi iespējami, tad...

I.Ēlerts: Vienu momentu! Jā, patiešām... Jā, tātad 25 procenti ir jāsvītro, jo tad iznāk ačgārni. 2.punktā jāsvītro 25 procenti.

E.Krastiņš: Tad viss pārējais būs tomēr izdevīgāks par šiem 90 procentiem?

I.Ēlerts: Jā, 35 procenti ir praktiski, ja nemaldos. Es nosaukšu šo procentu − 97,5 procentu atvieglojums un 3.punktā − 45 procentu. Tur viegli aprēķināt, tur ir − 99 procentu atvieglojums. Paldies jums par iebildumu!

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Ēlerta kungs, sakiet, lūdzu, kā jūs domājat, vai lēmumā mums nevajadzētu šīm trim organizācijām, kurām ir īpaši pasvītroti šie atvieglojumi, − tātad Olimpiskajai komitejai, Latvijas Bērnu fondam un Latvijas Kultūras fondam −, kam es pilnīgi pievienojos, vēl pievienot organizācijas "Glābiet bērnus!" Latvijas nodaļu, jo šī organizācija ir ļoti cieši saistīta ar Latvijas Bērnu fondu? Un šī palīdzība nāk vienreiz uz to, otrreiz − uz to kanālu. Vai jums būtu iebildumi, ja mēs pieliktu šeit Latvijas organizāciju "Glābiet bērnus!" tūlīt pēc Latvijas Bērnu fonda?

I.Ēlerts: Es nekādus iebildumus neredzu. Es tikai baidos, ka tā mēs uzreiz pierakstīsim visas organizācijas. Bet pret konkrēto organizāciju man nav nekādu iebildumu. Ja ir dots tās precīzs nosaukums.

J.Freimanis: Šeit ir tāda situācija, ka šī organizācija ir saistīta pēc saviem mērķiem, pēc savas virzības. Tātad Latvijas nodaļa "Glābiet bērnus!" četrās vietās te būtu jāpiemin.

I.Ēlerts: Nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl jautājumi? Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Tātad mums praktiski vajadzētu nobalsot, ka mēs papildinām šo lēmumu ar organizāciju "Glābiet bērnus!" Lūdzu balsot! Rezultāts: viena balss papildus "par". Par − 49, pret − 1, atturas − 5.

Vai ir vēl kādi papildinājumi pie konkrētā lēmuma projekta? Ja ne, uzskatīsim to par apspriestu un balsosim kopumā tikai ar attiecīgajām izmaiņām. Ēlerta kungs, lūdzu, sagatavojiet 20.aprīlī!

I.Ēlerts: Jā, protams, 20.aprīlī.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par Saimnieciskās tiesas procesu"". Arī Ēlerta kungs? Lūdzu.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Arī par šo likumu no pirmā līdz otrajam lasījumam noteiktajā termiņā nav iesniegti priekšlikumi. Tātad ir izdarīti tikai redakcionāli precizējumi, precizētie vārdi ir pasvītroti, jūs varat salīdzināt ar pirmā lasījuma tekstu un jūs redzēsit, ka nekādu būtisku izmaiņu tur nav.

Ir saņemta no Finansu ministrijas tādā vēlamības izteiksmē, bet bez konkrētiem priekšlikumiem, − ko viņi domā par šo likumprojektu, bet tur nav diemžēl konkrētu priekšlikumu. Un es to saņēmu tikai šodien.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi?

I.Ēlerts: 388. Es atvainojos. Dokuments Nr.388.

Priekšsēdētājs: Vai ir kāds, kas vēlas runāt debatēs? Ja ne, tad man ir, Ēlerta kungs, priekšlikums nebalsot, bet, ņemot vērā, ka nav nekādu izmaiņu, balsot par to 20.aprīlī pulksten 13.00 otrajā lasījumā, kas reizē būtu arī pēdējais lasījums.

I.Ēlerts: Jā, es pilnīgi piekrītu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav pret šo priekšlikumu iebildumu? Tātad mēs varam apspriest arī lēmuma projektu par likuma spēkā stāšanos.

I.Ēlerts: Tātad tajā lēmumā par likuma spēkā stāšanos, kas bija pievienots pirmā lasījuma tekstam, ir izdarīta izmaiņa. 2.punktā ir − nevis uzdot Ministru padomei atcelt šo valsts nodevas likmi, nevis grozīt savus normatīvos aktus (mēs ļoti labi saprotam, ka viņi to termiņā neizdarīs), bet vienkārši atcelt šo likmju 2.punktu, kur ir noteikta pašreizējā 10 procentu likme no prasības lieluma. Tātad lai nebūtu spēkā divi dažādi normatīvie akti. Sakarā ar to, ka balsošana par šo projektu aizkavēsies, man ir lūgums 20.aprīļa vietā visur likt datumu 10.maijs.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu? Nē. Vai ir jautājumi par lēmuma projektu? Vai kāds vēlas... Jā, lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Šeit man ir tiešām tas pats jautājums, ko vakar Edmunds Krastiņš uzdeva man. Vai jūs domājat, vai jūs varat galvot, ka līdz 10.maijam tas tiks publicēts, jo Saimnieciskā tiesa... Tas ir saistīts ar tiesas procesu. Tiešām vajadzētu būt garantijai, ka tas būs publicēts, un vajadzētu būt tomēr arī kādām dienām, lai varētu iepazīties ar to.

I.Ēlerts: Cienījamais Silāra kungs! Saimnieciskā tiesa Latvijā ir tikai viena un vienā vietā. Tātad viņiem var nosūtīt un viņi var iepazīstināt ar pieņemto, ar parakstīto, tā sakot, likumu, ne jau nu gluži oriģinālu, bet tā kopiju. Tas ir pilnīgi iespējams. Šeit tas nebūtu tik bīstami, bet, protams, tas nebūtu solīdi. Taču prakse rāda, ka 20 dienu pēc pieņemšanas ir pilnīgi pietiekami, lai parādītos avīzē. Tas nav garš likums.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs uzņemsies kurjera lomu. Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es tikai gribēju atbalstīt Ēlerta kunga teikto, ka mums trīs gadu laikā līdz šim diemžēl nav izstrādāti noteikumi, kā ir pareizi, kad attiecīgie likumi stājas spēkā. Un šis tomēr ir nevis Zemessardzes likums, kas attiecas uz daudziem pilsoņiem, uz viņu tiesībām, pienākumiem, bet vairāk tikai uz valsts institūciju iekšējo darbību.

I.Ēlerts: Es vēl atvainojos par vienu mazu neprecizitāti. Manas vainas dēļ 2.punktā nav lēmuma numura. Tas ir Nr.77. Lūdzu, izlabojiet!

Priekšsēdētājs: Tātad vairāk jautājumu nav. Dokumentu varam uzskatīt par apspriestu, ja neviens nevēlas uzstāties debatēs. Balsosim 20.aprīlī pulksten 13.00.

I.Ēlerts: Jā, paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums − likumprojekts "Par statistiku".

Černaja kungs, lūdzu tribīnē!

R.Černajs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Izskatīšanai ir likumprojekts "Par statistiku" otrajā lasījumā. Dokuments Nr.407. Pie šā dokumenta klāt ir priekšlikumu tabula pēdējās lappuses otrajā pusē.

Laikā no pirmā lasījuma Ekonomikas komisija ir saņēmusi priekšlikumus, kuri praktiski arī visi ir iekļauti likumprojektā otrajā lasījumā. Tie ir galvenokārt no Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas, kā rezultātā ir paplašināta sadaļa par likumā lietotajiem terminiem, kā arī precizēta virkne likumu normu, kas arī ir atspoguļotas tabulā. Tāpat arī ir iesniegti redakcionāla rakstura priekšlikumi no Juridiskās pārvaldes, kuri arī ir iestrādāti likuma tekstā.

Priekšsēdētājs: Tātad apspriežam likumprojektu pa pantiem. Es saukšu varbūt pa lappusēm. 1.lappusē pie terminiem ir kādi priekšlikumi? 2.lappuse − vispārīgie noteikumi.

3.lappuse − valsts statistikas organizācija. 3., 4.pants. Lūdzu, vai ir kādi papildinājumi? 4.lappuse, 5.pants.

5.lappuse − statistiskās novērošanas veidi un paņēmieni. 6., 7.pants. 6.lappuse − 8., 9.pants. 7.lappuse − 10.pants. 8.lappuse − 11., 12.pants. 9.lappuse − 13., 14., 15.pants. 10.lappuse − 16., 17.pants. 11.lappuse − 18.pants. 12.lappuse − 19., 20.pants. 13.lappuse − 21.pants. 14.lappuse − 22., 23.pants.

Tā kā priekšlikumi ir pieņemti, vai kāds no deputātiem uzstāj, ka kāds no šiem priekšlikumiem būtu speciāli balsojams? Nē. Tādā gadījumā balsosim par likumprojektu. Ja nav nekādu izmaiņu otrajā lasījumā, tādā gadījumā mēs varētu likt to otrdien uz balsošanu otrajā lasījumā galīgi. Nav iebildumu pret šādu kārtību? Paldies.

R.Černajs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums − grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Otrais lasījums. Likumdošanas jautājumu komisija.

Muciņa kungs, lūdzu!

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Pēc pirmā lasījuma likumprojektam "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (projekts otrajam lasījumam, 1.aprīlis, dokuments Nr.393) nav iesniegti nekādi priekšlikumi un papildinājumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pa pantiem! Vai deputātiem ir kādi papildinājumi, priekšlikumi? Nav. Tādā gadījumā, Muciņa kungs, vai jūs atbalstāt, ka balsojam par likumprojektu galīgajā veidā 20.datumā pulksten 13.00?

L.Muciņš: Jā, es lūdzu tā darīt.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu?

Nākamais ir likumprojekts par akciju sabiedrībām, paju sabiedrībām. Ekonomikas komisija. Ēlerta kungs, lūdzu! Nē? Lūdzu, kolēģi, kas ir referents šajā jautājumā? Ja referenta nav, tad ir 29. Par tiesu varu. Tur vēl nav izsniegts dokuments.

Tad 30.darba kārtības jautājums. Naudas soda jautājums... Lūdzu, kolēģi! Farmaceitiskā darbība. Likumprojekts "Par farmaceitisko darbību".

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Likums par farmaceitisko darbību ir dienas nogalē. Mēs esam aicinājuši cilvēkus uz pulksten 15. Tātad, ar vienu vārdu sakot, tas varētu notikt pēc telekomunikācijām.

Priekšsēdētājs: Tad likumprojekts "Par cukuru". Buķeles kundze!

E.Buķele: Par šo likumprojektu bija paredzēts ziņot Grūbes kungam. Es pieļauju, ka viņš pašreiz darbojas komisijā. Varbūt mēs varam viņu paaicināt.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs... Tātad ir likumprojekts, kas tikko ir izdalīts, par radio un televīziju. Beļska kungs?

Es lūgtu sekretariātu organizēt plenārsēdes darbu tālāk.

N.Beļskis: Cienījamie kolēģi, šis ir 409.dokuments. Diemžēl jāsaka, ka to izdalīja tikai pirms dažām minūtēm, taču komisija to iesniedza laikus. Tas ir acīmredzot kādu tehnisku problēmu dēļ.

Šie labojumi nav lieli un gari, būtībā tikai divi labojumi. Ideja par šiem labojumiem nāca no Radio un televīzijas padomes. Mēs tos apspriedām komisijā, atbalstījām, tie tika izdalīti arī citām komisijām. Cik man zināms, tad Kultūras un izglītības komisija atbalsta šos labojumus.

Izdalīts ir arī Likumdošanas komisijai. Apsīša kungs, ja nemaldos, ir atbildīgs par šo jautājumu. Es vēl nezinu, kāds ir viņa viedoklis. Tie saistās ar mūsu radio un televīzijas ētera tīrību, zināmā veidā ar valodas tīrību un šīm problēmām, kas ir saistītas ar to, ka mūsu ēters ir ļoti piesārņots ar raidījumiem dažādās citās valodās, īpaši tas saistīts ar to, ka mēs, izmantojot savus tehniskos raidīšanas līdzekļus, būtībā pieļaujam šādu situāciju. Protams, ar šiem labojumiem necelsies kultūra un raidījumu satura dziļums, vairāk tie ir nepieciešami, lai aizsargātu mūsu ēteru.

Pirmais labojums būtībā saistās ar Valodu likuma daudz stingrāku ievērošanu, varbūt arī ar tādu atgādināšanu tieši radio un televīzijas likumā, kurš tiek bieži pārkāpts, īpaši retranslējot videofilmas. Otrkārt, tas ir saistīts ar Radio un televīzijas padomes tiesībām, sadalot radio un televīzijas frekvences, censties kaut kā ietekmēt to, lai vairāk būtu raidījumu tieši latviešu valodā, lai šo raidījumu skaits tomēr saglabātos divas trešdaļas, jo pašreiz situācija ir tāda, ka gandrīz puse ir citās valodās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus Beļska kungam. Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Man ir divi jautājumi attiecībā uz pašu pēdējo 6.punktiņu un arī uz to iepriekšējo. Kas tā valsts valoda? Vai nebūtu laiks rakstīt − latviešu valoda?

N.Beļskis: Jā, to varētu.

J.Freimanis: Pietiks kautrēties. Un otrs jautājums. Vai jūs varētu izskaidrot saprotamā valodā 6.punkta būtību? Es nesaprotu šo matemātisko attiecību. Valsts, svešvalodās... Kas tur ir gribēts pateikt? Kāda būs proporcija? Es te apjautājos vienam otram, mēs nesaprotam, kas tā par matemātiku? Kas tur ir gribēts pateikt?

N.Beļskis: Tur tas ir loģiski, ka raidījumi citās valodās nevar pārsniegt trešo daļu no kopējā raidījumu skaita.

J.Freimanis: Tad, vārdu sakot, vajadzētu rakstīt tā, ka noteikt, ka raidījumi svešvalodās nevar būt vairāk par trešo daļu pret kopējo laiku. Skaidrs. Bet to tad vajag pateikt skaidri.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs.

A.Endziņš: Cienījamais Beļska kungs, es nesaprotu... Jūs neesat saņēmuši no Likumdošanas komisijas priekšlikumus?

N.Beļskis: Nē, man personīgi nav.

A.Endziņš: Mēs to apspriedām un iesniedzām drukātā veidā, es esmu parakstījis... Tur ir dots citā redakcijā 11.pants.

N.Beļskis: Es domāju, ka uz otro lasījumu mēs varēsim...

A.Endziņš: Jo citādi tas teksts, kas ir šeit... kur ir runa par... Ā, te jau ir citāds teksts, nekā mums bija uz komisiju. Bet katrā gadījumā mēs esam iesnieguši, un es domāju, ka arī viens otrs no jautājumiem...

Priekšsēdētājs: Bet vai Likumdošanas jautājumu komisijas slēdzieni ir tik konceptuāli, ka par tiem ir jābalso?

A.Endziņš: Nē, nē, absolūti nekā nav. Vienkārši ir dota precīzāka redakcija, lai nerodas pretrunas. Mēs esam rakstveidā iesnieguši, tā ka problēmu nekādu nebūs.

Priekšsēdētājs: Tātad jautājumu vairāk nav. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs?

Ābiķa kungs, par balsošanas motīviem?

Dz.Ābiķis: Šis jautājums tika izskatīts arī Izglītības komisijā, un mēs atbalstām. Arī Valsts valodas komisijai nav nekādu iebildumu.

Priekšsēdētājs: Balsosim par dokumentu Nr.409 − likumprojekts pirmajā lasījumā. Rezultāts: 41 − par, 4 − pret, 6 − atturas. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Savus priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt... pēc Lieldienām? Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums − par grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā un Kriminālkodeksā...

Līgotņa kungs, lūdzu tribīnē!

A.Līgotnis: Šis ir dokuments Nr.391. Tas ir uz ļoti daudzām lappusēm, bet būtība tur ir principā vienkārša. Šis likumprojekts ir izstrādāts tajā darba grupā, kas pašreiz strādā pie jaunā kriminālkodeksa varianta. Šā likumprojekta būtība ir šāda: pirmkārt, ar to tiek likvidēts tāds soda veids kā labošanas darbi, jo reālā dzīves situācija ir tāda, ka šādu soda veidu vairs tagad tirgus ekonomikas apstākļos, kad arvien vairāk un vairāk kļūst šo privātuzņēmumu un šādu uzņēmējdarbības veidu, nav iespējams realizēt. Tādēļ šis likumprojekts paredz, ka pašreiz esošie labošanas darbi kriminālkodeksā tiek aizstāti ar naudas sodu.

Protams, mums ir svarīgs mehānisms, kā piespiest maksāt šo naudas sodu. Un tādēļ gadījumos, ja notiesātā persona šo naudas sodu likumā noteiktajā laikā nesamaksās, tad tas tiks aizvietots ar brīvības atņemšanu.

Un vēl trešais, kas šeit ir. Tādēļ arī šis likumprojekts faktiski ir tik ļoti biezs. Tas ir tas, ko no mums parlaments un sabiedrība prasīja jau sen, bet ko mēs agrāk tīri tehniski nevarējām izdarīt. Tas ir tas, ka naudas sodu vairs neizsakām konkrētās naudas summās, bet relatīvās mērvienībās, saistot to ar valdības noteikto minimālo algu.

Tātad, ja jūs pašķirstīsit šo likumu, tad redzēsit, ka naudas soda veids tiek noteikts apmēram tā: naudas sods no piecām līdz 20 minimālajām mēnešalgas likmēm. Katrā pantā šis cipars ir citāds. Es domāju, ka tie ir tie galvenie momenti, kas ir šajā likumā ietverti, un tas arī man ir viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus! Jautājumu nav. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nav. Par balsošanas motīviem? Nav.

Tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu Nr.391 pirmajā lasījumā. Rezultāts: 57 − par, pret − nav, 3 − atturas. Likumprojekts pieņemts. Priekšlikumus un piezīmes, lūdzu, tātad arī pēc Lieldienām? Labi.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es par darba kārtību. Es lūdzu tagad izskatīt 28.darba kārtības jautājumu, kas ir ļoti īss. (Likumprojekts "Par papildinājumiem likumos "Par akciju sabiedrībām", "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību", "Par paju sabiedrībām"" - Red.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu tribīnē!

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi, dokumenta numurs ir 392, un pēc pirmā lasījuma tiek piedāvāts vienīgi (Špoģa kungs piedāvā) papildināt šeit lauksaimniecības uzņēmumus arī ar zvejnieku kolhoziem, bet rakstiski tas nav nodrukāts. Pašlaik likums izskatās tāds, kāds tas bija pirmajā lasījumā. Tas ir bez jebkādām izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, tātad mēs to pieņemam otrajā lasījumā, bet būs vēl izmaiņas uz trešo lasījumu? Tā es saprotu.

E.Krastiņš: Jā, tā mēs to varētu saprast.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir par 392.dokumentu kādi jautājumi? Papildinājumi? Nav.

Balsosim par 392.dokumentu otrajā lasījumā. Rezultāts: par − 52, pret − 1, atturas − 4. Pieņemts otrajā lasījumā.

Tātad nākamais likumprojekts − "Par cukuru".

Lūdzu tribīnē Grūbes kungu!

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Es domāju, ka šis ir viens no likumiem, kas ir ļoti svarīgs Latvijas valstij un Latvijas iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā arī varu teikt, ka tas ir ļoti pretrunīgs varbūt pēc šīs likuma uzbūves, jo praktiski šādi likuma teksti, izņemot to, kas šobrīd jau parādās par transportu, par visām citām saimnieciskajām lietām, ir tomēr jauni, un tāpēc es arī saprotu lielas daļas juristu iebildumus par šāda likuma vajadzību vai nevajadzību.

Ņemot vērā komisiju piezīmes, praktiski šis variants, kas ir 399.dokumentā, ir praktiski uzlabotais variants, ko iesniedza Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija Prezidijam kā likumdošanas iniciatīvu. Šobrīd praktiski viss liekais šajos jautājums ir izņemts ārā un atstāts pats būtiskākais, kas ir vajadzīgs šo jautājumu regulēšanai.

Es gribu pateikt, ka varbūt šeit šobrīd ir nepareiza pieeja vai arī vienkārši mēs nespējam pārorientēties, ka Ministru padome nevar visas saimnieciskās darbības regulēt, it sevišķi tāpēc, ka arī cukura rūpniecība praktiski veidosies uz privātas iniciatīvas pamata. Tāpēc ir nepieciešama likumdošana, kuras ietvaros varētu darboties kā Lauksaimniecības ministrija, tā arī Ministru padome, kā arī tiktu sakārtota cukura tirgus aizsardzība un aizsargāti ražotāji.

Tāpēc mums tomēr ir jāpieiet arī kritiski varbūt vecajām nostādnēm, ka to visu varēja regulēt Ministru padome. Bet šobrīd ir skaidrs, un arī likums par Ministru padomi paredz, ka Ministru padome var darboties tikai pastāvošo likumu ietvaros. Mums gan šobrīd ir prakse, ka tur, kur nav regulēts ar likumdošanu, praktiski Ministru padome visur jaucas iekšā.

Tāpēc es aicinu kolēģus, lai cik pretrunīgs varbūt arī liktos šis likumprojekts, tomēr to izskatīt pēc būtības un arī savas atsauksmes pateikt pēc būtības, nevis vienkārši par nosaukumu, ka šobrīd, ja mēs pieņemam par cukuru, tad vajadzēs par sāli vai vajadzēs par ūdeni, vai kaut ko tamlīdzīgu. Arī šādi likumprojekti... Arī par ūdens izmantošanu, es uzskatu, turpmākajā darbībā vajadzēs. Kas attiecas uz cukuru, tad praktiski visa pārtika mums ir pamatā tomēr veidota uz cukura bāzes. Katrā gadījumā cukurs ir viens no plašāk lietojamiem pārtikas produktiem.

Kas tad šajā likumā ir pateikts? Te praktiski ir pateikts viss no 3. līdz 7.pantam. Tas ir pats būtiskākais šajā likumā.

Praktiski ir noteikts, ka par pamatu tiek pieņemts saimnieciskais līgums, jo mums patiešām vēl arvien nav iedibināta kārtība, ka saimnieciskie līgumi tiktu noslēgti uz abpusēji izdevīgiem pamatiem. Šeit vairāki panti vēl nosaka arī to, kādā veidā tiek noteiktas šīs līgumcenas, kā tas process tiek regulēts. Tālāk tiek noteikts, ka par šīm strīdīgajām lietām, kādā veidā sākumā ir noslēgts līgums, kādā veidā, it sevišķi inflācijas procesā, arī šo jautājumu regulē. Un tas ir pateikts šā likuma 5.pantā.

Ļoti būtisks, es domāju, lauksaimniekiem šobrīd ir 6.pants, kurā skaidri un gaiši pateikts, kādā veidā notiek apmaksa par produkciju. Mēs nekādi citādi šobrīd nevaram iziet no šīs bēdīgi slavenās situācijas, ka banka neko neregulē, Ministru padome nespēj regulēt. Tāpēc arī šī atmaksas kārtība tomēr jānosaka ar likumu.

Mums jāņem vērā tas, ka, pārejot uz privātiniciatīvu, saimnieciskā darbība, arī uzņēmējdarbības paplašināšana vai ierobežošana var notikt tikai uz likuma pamata. Ja jūs uzskatāt, ka kādos pantos varbūt šeit ir nepareizi ierobežota šī saimnieciskā darbība vai arī tā ir par maz vai par daudz regulēta, tas, bez šaubām, ir diskusiju moments, bet katrā gadījumā šādus jautājumus ir vajadzīgs skatīt.

Tālāk būtisks ir, es domāju, arī 7.pants, kurš nosaka, ka cukurbiešu audzētāji un pārstrādātāji var saņemt kredītus par subsidētām kredītlikmēm. Šajā gadā jau mēs, apspriežot budžeta projektu, paredzējām kredītu procentu subsīdijas un paredzējām arī budžeta projektā. Tāpēc 7.panta otrajā daļā ir paredzēts, ka valdība kopā ar Latvijas Banku izskata katru budžeta projektu un paredz, ka banka var prognozēt kopā ar valdību, cik lieli šie kredīti būs nepieciešami, un var arī prognozēt, cik lielas šīs kredītsubsīdijas būs nepieciešamas, lai būtu precīzi pateikts šis mehānisms, kādā veidā tas darbojas.

Būtiska un konceptuāla lieta šajā likumprojektā ir tā, ka šīs kredītsubsīdijas praktiski tiek izveidotas no jēlcukura muitas nodevām. Šīs muitas nodevas ir nevis vienkārši tāpēc, ka tās uzliek vai neuzliek, bet lai šīs muitas nodevas aizietu noteiktiem mērķiem, kas veicinātu cukura ražošanu Latvijas Republikā. Ja ražotāji būs attīstījušies, tad tiks veicināts tas, ka pietiks arī pašražotā cukura Latvijā, un tā cena pamazām kritīsies. Tas nodrošinās darbu Latvijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, tas nodrošinās arī patērētāju intereses.

Es domāju, ka vēl, runājot par šo likumprojektu, būtiski ir arī tas, ka ar 13.pantu ir noteikts, ka Lauksaimniecības ministrijai sadarbībā ar cukurbiešu audzētājiem ir jāizstrādā īpašas mērķprogrammas un ka valdībai tās ir jāapstiprina. Mēs esam to iesākuši, bet tajā pašā laikā nav bijis līdz galam izstrādāts, kādā veidā šīs programmas apstiprina un kādā veidā sāk pildīt, jo Latvijas cukurrūpniecības trīs rūpnīcas praktiski ir uzceltas, ja tā varētu teikt, Ulmaņa laikos, tās šobrīd ir galīgi nolietotas, bet nav nekādas valdības kopējas programmas par to atjaunošanu un cukurrūpniecības nostiprināšanu.

Un visbeidzot, es domāju, ka mums arī 15.pants... Varbūt tas nav arī nekur rakstīts, bet tomēr būtu jāuzdod Latvijas Republikas valdībai atbildība par šā likuma darbību. Mēs nekad neesam nosaukuši institūciju, kas atbild par šā likuma izpildīšanu, bet es domāju, ka saimniecisko likumu izpilde būtu noteikti jānosaka valdībai. Un valdībai būtu jānes atbildība par šo likumu izpildi, nevis vienkārši jāmēģina pārliecināt, ka Lauksaimniecības komisija vai Likumdošanas komisija, vai kāda cita komisija slikti uzraudzījusi šo likumu pildīšanu.

Tas man īsumā būtu viss. Es esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Jautā Eglāja kungs, pēc tam - Silāra kungs.

V.Eglājs: Man jautājums ir šāds. Vai jums liekas, ka Latvija no visām pasaules valstīm vairāk ir piemērota cukura ražošanai nekā, teiksim, vīnu vai rudzu ražošanai? Vai apavu ražošanai? Kāpēc jums liekas, ka būtiskākais ir cukura ražošana?

G.Grūbe: Es nedomāju, ka pirmais vai būtiskākais ir cukura ražošana, taču, kā jau es teicu, cukurs ir viens no galvenajiem pārtikas produktiem. Pasaulē nav tādas situācijas, ka tā cena ir vienkārši bez regulācijas. Es par to varbūt nerunāju ziņojumā, bet visā pasaulē ir šie cukura līgumi, kādā veidā tiek regulētas pasaulē cukura cenas.

Šeit, runājot par to, vai Latvija ir labāka cukura ražošanai vai ne, es varu pateikt, ka esmu personīgi uzturējies piecas dienas Somijā, iepazīstoties ar šo situāciju, un patiešām ziemeļvalstis praktiski sevi nodrošina pārsvarā ar pašražoto cukuru, neizslēdzot iespēju arī ievest jēlcukuru. Pārstrādājot to uz vietas, viņi papildina savu tirgu, bet pamatā izmanto pašražoto produkciju, tādā veidā, kā es jau teicu, nodrošinot saviem iedzīvotājiem vai saviem zemniekiem darbu un iztiku un reizē arī netērējot valūtu cukura produkcijas iepirkšanai ārvalstīs.

Es neuzskatu, ka īpaši šeit būtu jāuzsver cukurs, bet tajā pašā laikā mūsu komisija ir sagatavojusi jautājumus par graudu ražošanu. Un arī šā mehānisma atstrādāšanai nepieciešama saimnieciskās likumdošanas palīdzība. Tādas pašas problēmas, bez šaubām, ir ar liniem, bet par nožēlošanu šī likumdošana šobrīd kavējas.

V.Eglājs: Man ir par 8.pantu konkrēti. Te ir sacīts, ka ir aplikts ar izvedmuitas nodevām. Vai jums tiešām liekas, ka mums ražojumi vienmēr obligāti jāapliek ar izvedmuitu, it īpaši cukurs?

G.Grūbe: Jā, es paskaidroju, ka ne katrā gadījumā jāapliek ar izvedmuitām un ievedmuitām, konkrēti − ar kādu skaitli. Bet šis skaitlis var būt šajā gadījumā nulle. Arī nulle ir skaitlis. Bet tas process ir jāregulē. Katrā gadījumā daudzos jautājumos tomēr pastāv šī vajadzība, lai mēs nenonāktu tādā situācijā, kā pašreiz bija ar graudiem un citiem produktiem Latvijā, kad mūsu zemnieki ir tos saražojuši un mēnešiem ilgi nespēj par tiem saņemt naudu, bet nav īsti nevienas institūcijas, ne arī likuma, kas noteiktu, ka valdībai ir kaut kādi pienākumi, nevis tādā veidā, ka tagad visi taisīs lielu parādi vai demonstrāciju un tad sāks ar to rīkoties. Tāpēc tas ir process. Vai tas ir šajā brīdī jāapliek, vai būs pēc mēneša vai pēc trīs, vai pēc pieciem, tas jau ir cits jautājums, bet katrā gadījumā šāds mehānisms ir jāparedz.

V.Eglājs: Man pēdējais. 14.pantā ir sacīts, ka cukurbiešu audzētāji, pārstrādātāji un patērētāji var apvienoties sabiedriskajās organizācijās saskaņā ar likumu par sabiedriskajām organizācijām. Kā jums liekas, ja šāda panta nebūs, vai viņi nevarētu apvienoties šajās sabiedriskajās organizācijās saskaņā ar likumu?

G.Grūbe: Katrā gadījumā varētu. Bet šeit jau mums ir priekšlikumi, kas šobrīd nav iestrādāti. Ir vēl arī citi priekšlikumi par šīm lietām, lai varētu veidoties bezpeļņas organizācijas uz šāda pamata, un tas būtu regulēts ar likumu, jo jautājums ir tāds, ka mūsu sabiedrībā tomēr diemžēl ir tāda neviennozīmīga attieksme pret organizācijām, kas tagad izveidojas, proti, vai tās ir likumīgas vai nelikumīgas. Un daudzos gadījumos.

Lai šīs domstarpības izslēgtu, tika radīts šis 14.pants, lai gan šeit ir citas idejas vēl arī par šo 14.pantu, lai precīzi tiktu noteikts, ka nevis cepure tiktu radīta ar šo 14.pantu. Bija pārmetumi par "Latvijas cukuru", kas "uzsēdās kā tāda cepure", paņemot kaut kādus noteiktus ieņēmumus, kuri nav regulēti ar likumu. Bet šeit mēģināts sakārtot, lai veidotos tāda struktūra, kas būtu noteikta ar likumu un kas būtu vajadzīga visiem cukurbiešu ražotājiem un arī cukura pārstrādātājiem, bet nebūtu vienas sabiedrības daļas interesēs. Tāpēc ir radīts šis 14.pants, lai šo procesu zināmā veidā regulētu. Tālākajā procesā, kad sabiedrībā normalizēsies, mēs uzskatām, ka šāda regulācija, visi šie procesi nebūs nepieciešami.

Priekšsēdētājs: Jautā Silāra kungs, pēc tam - Čepāņa kungs.

I.Silārs: Man, cienījamais Grūbes kungs, tieši tādā sakarībā, kā jautāja Eglāja kungs par 8.pantu, rodas jautājums par pašu preambulu, kurā teikts, ka likuma mērķis ir noteikt vietējā cukura tirgus mehānismu. Bet man no šīs deklaratīvās frāzes nekas nekļūst skaidrs! Kādu tad mehānismu grib noteikt? Jo − noteikt vienkārši mehānismu. Es tad skatos, kādu mehānismu gribēts noteikt. Un es lasu 8.pantā, ka visiem cukura veidiem ir izvedmuitas nodevas. Nu, mēs atceramies pagātni, kad tika aicināts par katru cukurfabriku vienu tējkarotīti bērt klāt pie tējas vai kafijas. Kādu mehānismu mēs gribam noteikt − pārsātinātu, piesātinātu vai vispār nevarēs izvest pašu ražojumus? Es gribu atrast šeit atbildi. Tādēļ es domāju, ka šis man neko neizsaka. Es nekādi nesaprotu, ko nozīmē "noteikt vietējā cukura tirgus mehānismu".

G.Grūbe: Es paskaidroju, Silāra kungs, ka gan ievedmuita, gan izvedmuita ir tomēr tirgus aizsardzības mehānisma sastāvdaļa, būtiska sastāvdaļa, jo, ja tiek aizlikts varbūt tādā veidā, ka ir augsta ievedmuita un ka tajā pašā laikā šeit nav iespējams vai arī iespējams ļoti viegli izvest cukuru uz ārpusi, tad it kā tirgu mēs būsim aizsargājuši, bet tajā pašā laikā izvedmuita nestrādā...

I.Silārs: Es sapratu. Bet tādēļ man ir lūgums. No pirmās frāzes es jau sapratu, ka ir gribēts pateikt tātad − "cukura tirgus aizsardzība", nevis "mehānisms".

G.Grūbe: Jā, bez šaubām. Tā ka es par...

I.Silārs: Nu tad tā arī būtu precizējuši uzreiz, lai...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, jūs abi runājat ļoti skaļi un reizē, pat es nedzirdu un nesaprotu.

I.Silārs: Paldies Dievam, ka mēs viens otru dzirdam. Nākamais mans jautājums ir par 1.pantu. Ar šo likumu ir noteiktas valsts institūcijas, kā arī uzņēmējtiesības un pienākumi. Man jautājums − kādā jomā? Jo, ja likums par cukuru noteiks visas Latvijas valsts uzņēmējtiesības un pienākumus, tas būs absurds!

G.Grūbe: Tikai šajā jomā, kas saistīta ar cukura ražošanu un pārstrādi.

I.Silārs: Es lasu to, kas ir rakstīts.

G.Grūbe: Es saprotu, vajadzīga šā panta precizēšana.

I.Silārs: Nākamais − par 2.pantu. Kāda ir jēga šim pantam, kāda vispār tam nozīme? Lasiet kaut vai otro daļu! Valsts institūciju uzdevums ir nodrošināt patērētāju interešu aizsardzību Latvijas Republikā noteiktā kārtībā. Ja jau likumos ir noteikta šī kārtība, kādēļ tas ir jāieraksta likumā par cukuru?

G.Grūbe: Es jums varētu piekrist, ka svītrot noteikti vai uz otro vai uz trešo lasījumu, bet šobrīd uz pirmo lasījumu mums bija skaidri un gaiši jāpasaka, ka šis mehānisms arī ir, vienīgi tas būtu jārealizē. Daudzos gadījumos mēs to nerealizējam.

I.Silārs: Es domāju, to vajag saīsināt.

G.Grūbe: Jā.

Priekšsēdētājs: Čepāņa kungs, pēc tam - Cupruna kungs.

A.Čepānis: Grūbes kungs, es biju viens no tiem deputātiem, kuri izteica šaubas par minētā likumprojekta izstrādi, kas izraisīja pamatotu sašutumu zemniekiem tik ļoti vajadzīgās Zemnieku federācijas vadošajās aprindās, kas ir atspoguļots 410.dokumentā. Bet vai jūs tomēr, Grūbes kungs, nepiekristu, ka jautājuma kompleksas izlemšanas labad likumprojektu par cukuru vajadzētu saistīt arī ar jautājumu par raugu un vara caurulēm?

G.Grūbe: Redziet, Čepāņa kungs, es jums varu piekrist tikai tajā gadījumā, ja jūs sakārtotu par raugu un vara caurulēm pats, bet par cukuru neprasītu sakārtot man un Lauksaimniecības komisijai. Jo par cukuru, kā jūs zināt, visu pagājušo pusgadu, praktiski, sākot ar 1992.gada beidzamo pusgadu, ir notikušas Latvijas valstī ļoti lielas un plašas debates. Šobrīd ir praktiski apdraudēta cukurbiešu sēja. Vai vispār sēs šīs cukurbietes vai nesēs?

Es saprotu, ka lielai sabiedrības daļai ir vienalga, vai tās sēs vai nesēs, jo ir dolāri, un mēs par tiem esam gatavi ievest pašu velnu. Bet es saprotu, ka, pārejot uz Latvijas nacionālo valūtu, tomēr mums būs svarīgi arī rēķināties ar savu tirdzniecības bilanci, lai tā būtu pozitīva, lai šis saldo būtu pozitīvs. Tad es domāju, ka mūsu iekšējie cukura ražotāji tomēr prasās būt aizsargāti ar likumu. Tā pieeja, ka to varēja visu darīt ar Ministru padomes lēmumiem, par nožēlošanu ir pagājusi. Ja mēs gribam iesaistīt cukura rūpnīcās ārzemju investīcijas, tad, pārejot jau uz privātu darbību šajos jautājumos, ārzemju investoriem, kas privatizēs šīs rūpnīcas, nebūt nav saistoši Ministru padomes lēmumi, ja šis mehānisms nav noteikts vismaz ar likumu. Tāpēc mēs izsviedām visu iespējamo ārā, ka šeit būtu kaut kāda cita darbība, bet pateicām, ka galvenais − šo mehānismu. Dodam Ministru kabinetam vai Lauksaimniecības ministrijai noteiktas tiesības un tiesības ar likuma palīdzību, lai viņi šos procesus varētu regulēt.

Bet tajā pašā laikā es varu teikt, ka process ir ļoti sāpīgs. Es domāju, ka arī nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai ne tikai ar raugu un trubām būs jānodarbojas, bet arī ar cukuru un zemniekiem.

Priekšsēdētājs: Vēl jautā Cupruns, Freimanis, Lembergs, Blumbergs.

I.Cupruns: Grūbes kungs, jūs sacījāt, ka šā likuma radītais mehānisms lēnā garā organizēs valsts iekšējo cukura tirgu un lēnā garā pazeminās cenas. Sakiet, lūdzu, vai jūs vai kaut viens no jūsu komisijas ir parēķinājis, par cik šis likums "uzraus" cenas uz augšu un vai likuma mehānisms pēc tam varēs tās cenas noregulēt uz leju? Šeit varētu minēt vai nu konkrētus ciparus rubļos, vai procentuāli. Tas ir rēķināts?

G.Grūbe: Jā, es atbildēšu. Tādā situācijā, ja precīzi izmanto arī 8.pantu un neizmanto tikai vienkārši Ministru kabinetu tādā veidā, aizsargājot vienu pusi un nedomājot par otru pusi, es domāju, ka ar 8.pantu par ievedmuitu un izvedmuitu var panākt kompromisu, lai neiznīktu cukurbiešu ražotāji kā tādi Latvijas valstī un lai arī jūs varētu iepirkt šo cukuru par pieņemamām cenām. Šajā situācijā, kad mēs Ministru kabinetam dodam tiesības to darīt un arī uzliekam par pienākumu to darīt, bet ko daudzos gadījumos vismaz šis Ministru kabinets nedara, es domāju, tas ir ļoti būtiski. Un tad arī zemniekiem un tāpat arī jums kā cukura patērētājiem ir tiesības uz likuma pamata prasīt, lai šis līdzsvars būtu. Ja tā nebūs, tad, es domāju, jūs pirksit cukuru par "zaļajiem" vai arī zemnieki cukuru saražos, bet tajā pašā laikā Latvijas valstī nespēs to realizēt. Tā ka šeit ir divas galējības. Bet es domāju, ka šīs galējības ir jāizslēdz.

I.Cupruns: Grūbes kungs, es konkrēti jautāju, kā jūs domājat, ja citu datu jums nav? Kā jūs domājat, cik maksās cukurs Latvijā pēc tam, kad iedarbosies šis mehānisms? Vai konkrēti rubļos vai procentuāli, par cik dārgāks tas būs? Un vai mehānisms spēs noregulēt uz leju šo cenu? Ļoti konkrēti.

G.Grūbe: Runājot ar cukurbiešu audzētājiem, ar kuriem mēs tikāmies vairākas reizes komisijā, jāsaka, ka praktiski viņiem nav vēlēšanās šobrīd, ne lai būtu augstākas cenas, ne arī zemākas. Es uzskatu, ka šobrīd mēs varam nodrošināt šīs cenas tajā līmenī, kāds pašreiz ir. Es varu atbildēt viennozīmīgi: šobrīd cenas var palikt tajā pašā līmenī. Un nekāds sprādziens ne uz vienu pusi, ne uz otru pusi nenotiks. Tāds bija Zemnieku federācijas atzinums.

Mēs tikāmies arī ar cukurbiešu pārstrādātājiem, kuri neprasa, ka šobrīd vajadzētu būtiski pacelt Latvijas tirgū cukura cenas, kā arī neprasa, lai tiktu tās īpaši... No patērētāju puses būtu labāk, ja tās būtu zemākas, bet ražotāji šobrīd zemākas gan nespēj nodrošināt. Bet tam mehānismam beidzot ir jāparādās.

Priekšsēdētājs: Jautā Freimaņa kungs, pēc tam - Lemberga kungs.

J.Freimanis: Grūbes kungs, man būtu ļoti miermīlīgs jautājums. Jūs varat man miermīlīgi atbildēt? Par 6.pantu. Vai jūs neiebilstu, ka 6.panta otrajā daļā mēs iestrādātu arī jēdzienu par kvalitāti?

Es paskaidrošu savu domu. Šogad ļoti bieži bija tādi gadījumi, ka bietes tika nodotas, ražotāji centās vai mēģināja saņemt rafinādi, bet saņēma visparastāko jēlcukuru. Un viņi negribēja ņemt, bet viņiem bija jāņem, jo viņiem nekas cits neatlika. Vai jūs piekristu, ka šeit iestrādātu arī jēdzienu − cenu par kvalitāti un daudzumu?

G.Grūbe: Jā, es pilnīgi piekristu, Freimaņa kungs.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, pēc tam - Blumberga kungs.

A.Lembergs: Cienījamais Grūbes kungs, man arī ir ļoti miermīlīgs jautājums. Izlasot šo likumu, es neatradu, kur ir tās idejas sarakstītas un kā likums aizstāvēs patērētāju intereses, domājot par tiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijas Republikā. Es neatradu. Es atradu ražotājus, pārstrādātājus, bet neatradu cilvēkus, kas to patērēs. Vēl es atradu to, ka būs dārgākas konfektes, ko ieved iekšā, to es atradu. Sakiet, kur te var atrast šo domu?

G.Grūbe: Redziet, Silāra kungs man pārmeta to, ka 2.panta otrajā daļā patērētāju interešu aizsardzība ir noteikta ar likumu. Tātad ir praktiski Tirdzniecības komisijas izstrādāts likums. Ministru kabinetam, arī Monopoldarbības uzraudzības komitejai un vēl citām institūcijām ir noteikts, kādā veidā šis institūcijas rūpējas, lai netiktu veidots monopols, lai netiktu veidotas monopolu cenas. Tātad tas ir likumdošanas aktos.

Iepriekšējā variantā mēs bijām daudzas tēzes no šiem likumiem pārrakstījuši. Mūsu juristu galvenie iebildumi bija tie, ka šeit nevajadzētu visu to mehānismu pārrakstīt, jo šis mehānisms iepriekšējā likumdošanā ir noteikts. Lai jūs man nepārmestu, ka šeit tas nav vēlreiz atkārtots, bija 2.panta otrā daļa, par ko atkal minēja Silāra kungs, ka tas ir slikti, ka tas ir atkārtots. Tātad es vēlreiz paskaidroju, kolēģi, šie jautājumi ir regulēti jau ar iepriekšējiem likumiem.

A.Lembergs: Redziet, es mazliet citādi uztveru. Es redzu patērētāju intereses tajā ziņā, ka patērētājs vēlas patērēt lētu cukuru un saldumus, lai arī tas ir kaitīgi veselībai. Izlasot šo likumu, man rodas iespaids, ka tur vajadzētu likt citu nosaukumu, proti, "Par pasākumiem dārga cukura ražošanai un patērēšanai Latvijā". Tad būtu precīzi atainota tā ekonomiskā doma, kas te ir ielikta. Paldies.

G.Grūbe: Jā, es tikai varētu pateikt, Lemberga kungs, ka tādā gadījumā mūsu ziemeļu kaimiņi patiešām ir paši sev ienaidnieki, jo viņi patiešām savu cukura tirgu ļoti būtiski aizsargā. Es nezinu, ka viņi tur patiešām dzīvotu bez cukura, bet es zinu, ka gan cukura ražotāji, gan arī cukura patērētāji ir apmierināti kā ar cenām, tā arī ar to, ka viņi var strādāt uz savas zemes, ka tā nav jāapmežo, un tajā pašā laikā viņi var arī iedot to produktu, ko Latvijas zeme spēj iedot. Tāpēc es šeit varētu jums piekrist, ka mēs varētu visu vest iekšā, bet, kā jau es teicu sākumā, ir reizes, kad mums tomēr jādomā arī par savu cilvēku nodarbinātību, jādomā arī par savas ārējās tirdzniecības bilanci, no kā ir atkarīgs arī tas, lai mums būtu stabila valūta nākotnē. Tāpēc es jums daļēji varētu piekrist. Bet ir vesela virkne motīvu, kur es nekādi nevaru jums piekrist. Tāpēc es jau arī teicu, ka es varu piekrist, ka šeit atsevišķas tēzes nav pietiekami labi izstrādātas, bet mehānika praktiski ir tāda pati, kādu realizē ziemeļu kaimiņi. Un viņi nebūt nav tā "nospieduši" savus cukura patērētājus, ka tie tikai uz augstiem svētkiem varētu izmantot cukura produkciju.

A.Lembergs: Grūbes kungs, es atceros, ka tad, kad Gorbačovs braukāja... Kad viņš sāka vadīt valsti − PSRS, viņš braukāja pa visām teritorijām. Vislielāko viņa ekonomiskās domas lidojumu raksturo viņa ideja, ka Murmanskā vajag būvēt siltumnīcas, lai ražotu tomātus.

G.Grūbe: Es atvainojos, kolēģi, ja jums patiešām zemnieku jautājums šajā gadījumā ir tomātu līmenī, es varu tikai nožēlot to situāciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Man jāsaka, ka deputāts Grūbe atbildēja uz maniem jautājumiem Cupruna kungam. Es tikai gribēju izteikt savu sašutumu par atklātu kandžas dzīšanas propagandu no deputāta Čepāņa puses. Tas atkal, cik es saprotu, ir vērsts uz vara cauruļu izlaupīšanu un atkal jācieš būs enerģētikai.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Vēl Silāra kungs.

I.Silārs: Es lūdzu atvainot, biju palaidis garām vienu jautājumu par 8.pantu. Es gribētu, lai jūs precizētu, kas ir jāsaprot ar cukuram līdzvērtīgām saldumvielām, uz kurām būs kā ievedmuitas, tā izvedmuitas nodevas?

G.Grūbe: Tie ir dažādi mākslīgas izcelsmes, varētu teikt, saldinātāji. Bet es šeit negribu būt lielāks speciālists, kā ir bijuši autori, kas jums varētu atsevišķu izskaidrojumu dot pie šiem jautājumiem.

I.Silārs: Tādā gadījumā man tikai gribētos jautāt, vai jūs neatzīstat, ka ir tomēr starpība starp cukuru un šīm sintētiskajām saldumvielām, kuras daudziem cilvēkiem ir nepieciešamas tādēļ, ka viņi nedrīkst cukurslimības dēļ lietot cukuru?

G.Grūbe: Jā, es šeit varētu precizēt par tām lietām, kas vajadzīgas speciālos nolūkos. Bet šeit ir jautājums arī tādā veidā, kāpēc šis termins arī šeit parādījās. Ja patiešām būs aplikts ar ievedmuitas vai izvedmuitas noteikumiem dabiskais cukurs, tad var sākties tas periods, kas mums jau parādās daudzās pārtikas nozarēs, ka sāk parādīties pārsvarā sintētika, kura tiek ievesta praktiski no ārpuses. Un tāpēc autori bija tajās pozīcijās. Bet es esmu gatavs apspriest arī jūsu priekšlikumus.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Man arī par 8.panta pirmo teikumu. Kas ir domāts ar izvedmuitas nodevām?

G.Grūbe: Tās ir ievedmuitas un izvedmuitas nodevas.

E.Krastiņš: Kādiem produktiem Latvijā būtu nepieciešamas izvedmuitas nodevas?

G.Grūbe: Ja mēs nosakām ievedmuitu, tad, es jau paskaidroju iepriekš, − lai atsevišķos gadījumos netiktu šī produkcija izvesta uz ārpusi un principā netiktu radīts mākslīgs deficīts Latvijas tirgū. Ja mēs dodam šo mehānismu, ka praktiski šī ražošana ir aizsargāta no citas konkurences, tad arī ražotājiem jārēķinās ar to, ka pamatā šis cukurs būs tomēr jārealizē uz vietas. Bet, kā jau es teicu arī iepriekšējam runātājam, šeit nav runas par to lielumu. Ja arī rodas šīs produkcijas pārprodukcija, tad izvedmuitas nodeva var būt apaļa nulle.

E.Krastiņš: Es tomēr, Grūbes kungs, nevaru saprast, kādā veidā mēs te gatavojamies regulēt izvedmuitu, ja mums drīzāk ir pat otrādi, proti, šis eksports būtu šādā gadījumā jāveicina, lai attīstītu vietējo ražošanu, ja mēs to tiešām gribam attīstīt?

G.Grūbe: Jā, bet te ir tikai jautājums par to, vai mēs spējam nodrošināt Latvijas iekšējo tirgu.

E.Krastiņš: Nolaidīsim ievedmuitas nodevu, un vietējais tirgus būs nodrošināts!

G.Grūbe: Redziet, te ir tā pretruna. Un pēc tam zemnieki daudzos gadījumos prasīs un arī jau šobrīd prasa, lai mēs subsidējam eksporta produkciju. Tā ka šeit ir tā problēma.

E.Krastiņš Es tāpēc aicinātu regulēt ar tikai viena veida muitas nodevu, proti, ievedmuitas nodevu. Šeit varbūt jūs varētu sniegt skaidrojumu tiem kolēģiem, kas ārkārtīgi uztraucas par to, ka mums cukurs būs mazliet dārgāks. Tas notiks tādā gadījumā, ja mēs šobrīd ļausim, ka ir tas lētais cukurs, tad vietējās cukurbietes vairs ražotas netiks, tātad nākamajā gadā mēs iztiksim tikai no ievestā cukura. Cik lielus kredītus mums, teiksim, vajadzēs lūgt Pasaules bankai, lai nosegtu savu ārējo maksājumu bilances deficītu, un cik pēc tam mums visiem būs jāmaksā nodokļos, lai šos kredītus atdotu?

G.Grūbe: Diemžēl bija domāts, ka šeit no Lauksaimniecības ministrijas būs cilvēki, bet viņi bija orientēti, ka pēcpusdienā. Katrā gadījumā, tie ir ne tikai daži miljoni, tie ir jau vairāki miljoni ASV dolāru, kas būs jāmaksā. Tas ir skaidri un gaiši jāapzinās. Mēs to varam. Es domāju, ka pasaules tirgum nav nekādas problēmas jebkuru preci šobrīd ievest šeit un arī izlietot. Bet jautājums, kā jau es teicu, ir par naudas stabilitāti, par šo ārējās tirdzniecības bilanci. Tas ir būtiski. Būtiski ir arī tas, vai mūsu zemniekam būs tikai jādzīvo uz laukiem vai arī viņš varēs strādāt un saņemt zināmu iztiku. Tā ka šeit ir abpusēji tie jautājumi. Bet es esmu gatavs patiešām nākamajā reizē iesniegt šādu skaitļu materiālu.

Priekšsēdētājs: Paldies Grūbes kungam. Debatēs pierakstījusies Buķeles kundze, Eglāja kungs un Felsa kungs. Bet debates rīkosim pēc tam, kad būsim apsprieduši likumus par telekomunikācijām un autotransporta pārvadājumiem, kurus skatīsim pulksten trijos. Tādēļ es lūgtu Grūbes kungu būt arī tajā laikā klāt.

Tagad pārtraukums. Lietojiet cukuru pārtraukumā!

 

(Pārtraukums)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde