1993.gada 31.marta sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Turpināsim darbu! Pirmais darba kārtības jautājums pēc pusdienām saskaņā ar mūsu balsojumu ir likums "Par obligāto valsts dienestu".

Silāra kungu lūdzu tribīnē, neraugoties uz lielo kustību zālē.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs pievērst uzmanību 241.dokumentam, kas jau trešo nedēļu no vietas ir darba kārtībā. Tagad beidzot esam pie tā tikuši. Tātad likums "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu".

Līdz šim, arī vēl šobrīd, ir spēkā tas likums par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu, kas pieņemts 1991.gada 10.septembrī. Jūs paši saprotat, ka šis likums ir morāli novecojis, jo tas tika pieņemts tad, kad vēl nebija ne Aizsardzības ministrijas, ne Nacionālo bruņoto spēku, ne Zemessardzes. Toreiz nebija arī atjaunots Latvijas Republikas pilsoņu kopums. Vecajā likumā ir rakstīts, ka tā mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus valsts aizsardzības uzdevumu izpildē. Kā jūs saprotat, ir pienācis pēdējais laiks mainīt šo likumu atbilstoši pašreiz spēkā esošajiem likumiem. Es redzu, ka kolēģi man rāda dokumentu. Tas ir 241.dokuments.

Mums sākumā bija doma grozīt tikai attiecīgo pantu redakciju, taču gandrīz katrā pantā bija nepieciešams izdarīt lielākus vai mazākus grozījumus. Tādēļ mēs uzskatījām, ka tāds darbs būtu bezjēdzīgs, jo tad vajadzētu blakus publicēt arī veco likumu, lai varētu saprast, kas tiek grozīts. Ir daudz vieglāk pieņemt jaunu likumu, kas atbilstu jaunajai situācijai valstī, nekā grozīt veco likumu, jo vecā likuma koncepcija ir pilnīgi nepieņemama, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī.

Domāju, ka līdz ar to es būtu atbildējis uz Demokrātiskā centra deputātu grupas priekšlikuma 2.punktu. Šodien, kad mēs izskatīsim pirmajā lasījumā 241.dokumentu, es uzreiz gribu izvirzīt jautājumu, kas būtu izšķirams pirmajā lasījumā, proti, tas būtu balsojams pirmajā lasījumā. Kolēģi, lūdzu, paskatieties 19., 20. un 22.pantu! Saskaņā ar patlaban spēkā esošajām likuma normām personām, kurām ir pabeigta augstākā izglītība, kā rakstīts 24.pantā, aktīvā valsts dienesta ilgums ir seši mēneši. 20.pants paredz, ka no aktīvā valsts dienesta atbrīvo, uzreiz ieskaitot rezervē, iesaucamos, kuri beiguši aspirantūru. Es jums, kolēģi, lūgtu šodien balsojot izšķirties par to, ka mums vajadzētu no aktīvā valsts dienesta atbrīvot, ieskaitot rezervē, ne tikai tos, kuri ir beiguši aspirantūru, bet arī tos, kuriem ir pabeigta augstākā izglītība. Jo nav pieļaujams tas, ka Latvijas pilsonis, kas ir beidzis augstskolu, pēc tam tiek iesaukts uz sešiem mēnešiem aktīvajā valsts dienestā. Viņam jau pēdējā studiju gadā ir noteiktas darba attiecības ar savu nākamo darbavietu. Nepilsonis varēs tūdaļ uzsākt darbu, bet pilsonim, pirms viņš varēs likt lietā savas zināšanas, sešus mēnešus būs jāiet maršēt kazarmās.

Mums ir sava Aizsardzības ministrijas akadēmija, kurā tiek sagatavoti aizsardzības spēkiem nepieciešamie speciālisti. Nākotnē mums ir jāpāriet uz profesionālu armiju, līdz ar to jau var piesaistīt armijai šos studentus, kuri būs nākamie speciālisti. Ar viņu piekrišanu uz brīva līguma pamata viņi saistīs savu dzīvi ar armiju.

Tas būtu viens, par ko es lūgtu balsot. Un, ja jūs to akceptēsit, tad būs jāizsvītro arī no 19.panta 2.punkts par mācību iestāžu aspirantiem, jo aspirants jau ir tas, kas beidzis augstāko mācību iestādi. Tātad šeit būtu tikai viena norma - no aktīvā valsts dienesta atbrīvo, uzreiz ieskaitot rezervē, iesaucamos, kuriem ir pabeigta augstākā izglītība.

Taču es gribu pievērst jūsu uzmanību otrai normai, kuru piedāvā Demokrātiskā centra deputāti, kuru skaitā es sev par pārsteigumu redzu arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretāra uzvārdu. Kolēģi, iedziļinieties šīs normas saturā! Kas tad šeit tiek piedāvāts? Zināma politiķu grupa šobrīd grib izmantot valsts drošības koncepcijā tik svarīgo likumu par obligāto valsts dienestu pavisam pretēji valsts interesēm. Ja jūs pretrunā ar Konstitucionālā likuma normu un pretrunā ar šā likuma 1.pantu, kā arī pretrunā ar daudziem nākamajiem pantiem, kuriem es tūdaļ pieskaršos, gribat ielikt normu, ka Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir jāpilda Latvijas Republikas obligātais aktīvais darba dienests, tad, piedodiet, man ir jākonstatē, ka šie politiķi nespēj prognozēt pašu piedāvātās normas sekas. Tas nozīmē, ka šodienas apstākļos viņi uz diviem gadiem garantē nepilsoņiem nodrošinātu darbu, turklāt tas ir jāgarantē valstij. Pilsoņiem būs militārais dienests, bet pēc pusotra gada, kad viņi meklēs vietu, kur strādāt, viņi šo vietu nevarēs atrast, jo tur jau būs priekšā nepilsoņi, kuriem valsts ar šo normu būs uzlikusi par pienākumu strādāt, tā ka valstij būs jāatrod viņiem darbavietas.

Paskatieties, kas tālāk teikts šajā likumā! 7.pants - dienestniekus un rezervistus var norīkot valstiski svarīgu uzdevumu pildīšanai. Nepilsoņu (es to uzsveru) iesaukšana aktīvajā dienestā notiek saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanas plānu. Tas ir 9.pantā. Atkal mums ir jāparedz nepilsoņi.

22.pants mums skaidri pasaka, ka darba dienests ir paredzēts tikai kā alternatīvais dienests, kuru pilda personas, kuru konfesionālā piederība vai pacifistiskā pārliecība neļauj pildīt militāro dienestu, turklāt šie apstākļi pierādāmi tiesas ceļā kā juridisks fakts. Tikai šīs personas tiek norīkotas darba dienestā, jo patlaban mēs nevaram radīt un mums nav vajadzības radīt jaunu darba dienestu. Tas bija toreiz - 1991.gada augustā un septembrī, kad liela daļa Latvijas pilsoņu dienēja PSRS bruņotajos spēkos, kad mums vajadzēja viņus dabūt no turienes ārā. Mēs izveidojām šo darba dienestu tāpēc, lai valsts garantētu viņiem iespēju atgriezties un nodrošinātu viņus pret PSRS sankcijām. Tagad tā ir paredzēta kā alternatīva, un mēs nekādā ziņā nevaram darīt to, ko mums piedāvā Demokrātiskā centra partija. Tā būtu nodevība pret Latvijas pilsoņiem.

Diemžēl man nākas ar lielu izbrīnu konstatēt arī tās pārmaiņas, kādas notiek ar deputātiem pirms Saeimas vēlēšanām. Man jābrīnās, uzzinot, ka manas komisijas - Aizsardzības un iekšlietu komisijas - priekšsēdētājs ir izvirzīts par deputātu Zemnieku savienības listē. Ļoti jauki, man nav iebildumu. Bet pēc tam es redzu viņa parakstītu dokumentu uz oficiālas veidlapas, kas datēta ar 25.martu. Šajā dokumentā, kas iesniegts Augstākās padomes vadībai, ir ierakstīts, ka likumprojektu "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu" jāatstāj izlemt Saeimai. Tātad mēs atstājam spēkā pašreizējo normu, ka nevis Latvijas pilsoņiem, bet visiem, kas šeit dzīvo, ir jāiesaistās Latvijas Republikas valsts aizsardzības uzdevumu izpildē.

Ko nozīmē atstāt spēkā tādu normu šodien, kad mēs veidojam savus Nacionālos bruņotos spēkus? Mani interesē, kāda būs valsts drošības koncepcija Zemnieku savienības un Demokrātiskā centra partijas programmā? Vai atkal ir tas pats vecais variants - klausieties manos vārdos, neskatieties uz maniem darbiem…? Kolēģi, par to es lūdzu jūs izšķirties, balsojot par šo likumu. Kādu jūs gribat redzēt Latvijas valsts drošības garantiju? Vai jūs tiešām domājat, ka visi iedzīvotāji, kas patlaban šeit mīt, jums garantēs Latvijas valsts drošību? Es gribu teikt, ka labākajā gadījumā tāds pieņēmums ir naivs.

Kolēģi, esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Jautā Ēlerta kungs. Citu jautātāju pagaidām sarakstā nav. Preinberga kungs pēc tam.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamais Silāra kungs! Man jūsu izstrādātais un aizstāvētais likumprojekts izraisa vairākus jautājumus. Vispirms man ir jānoskaidro, vai likums par alternatīvo dienestu joprojām būtu spēkā? Man kaut kā liekas, ka tas vairs nav spēkā.

I.Silārs: Taisnība.

I.Ēlerts: Kādēļ tad jūs pieminat normas no alternatīvā dienesta likuma, ka aktīvajā darba dienestā var norīkot cilvēkus ar pacifistisku pārliecību un tamlīdzīgi? Arī iepriekšējā likumā, manuprāt, nekā tamlīdzīga nav.

I.Silārs: Jūs mani esat pārpratis, jo es neatsaucos uz likumu par alternatīvo dienestu.

I.Ēlerts: Bet jūs minējāt šā likuma normu.

I.Silārs: Es jums saku, ka šeit mēs šo normu ieliekam kā alternatīvu normu šajā - jums piedāvātajā likumprojektā.

I.Ēlerts: Vai jūs tomēr neuzskatāt, ka tā ir zināma labdarība, lai paglābtu vidusskolu beigušos no bezdarba? Es šeit domāju to normu, ka Latvijas Republikas pilsoņiem ir obligāti jādienē šis pusotrs gads, bet nepilsoņiem tas nav jādara, viņi var meklēt savu vietu dzīvē, ko izdarīt tagad nebūt nav viegli. Šajā ziņā es jums piekrītu, vai te tomēr nav radītas zināmas priekšrocības nepilsoņiem?

I.Silārs: Vienmēr atsevišķos gadījumos vienam vai otram cilvēkam viņa uzņēmība sagādās priekšrocības. Bet mums nav jāskatās uz atsevišķu cilvēku priekšrocībām, mums ir jādomā par valsts drošības interesēm.

I.Ēlerts: Cienījamais Silāra kungs, pēc jūsu ievada man tomēr liekas, ka varētu izvirzīties aktuāls jautājums par to, vai vispār mums ir vajadzīgs šis aktīvais valsts darba dienests. Kā jūs to komentētu?

I.Silārs: Es varu atbildēt tikai to pašu, ko es jau sacīju, minot normu, kas ietverta 22.pantā, - ka tā ir alternatīva norma un ka ir jāpilda valsts dienests visiem pilsoņiem, kuri ir attiecīgajā vecumā, ja viņi ir fiziski un garīgi spējīgi kalpot valstij. Tie, kuri tiešām uzskata, ka nav spējīgi vai kuru pārliecība aizliedz viņiem ņemt rokā ieroci, lūdzu, pildiet dienestu tur, kur noteiks valdība! Jūs redzat, ka šeit ir ietverta arī tāda norma, ka var iesaistīt citu valstiski svarīgu uzdevumu veikšanā. Tātad tādai normai, mūsuprāt, ir jābūt.

I.Ēlerts: Silāra kungs, es atvainojos, varbūt es precizēšu savu jautājumu. Vai šis aktīvais valsts darba dienests ir vajadzīgs valstij? Tādā griezumā aplūkojiet šo jautājumu, lūdzu!

I.Silārs: Jā. Uzskatām, ka ir vajadzīgs.

I.Ēlerts: Un pēdējais jautājums. Kādēļ no jaunā likuma 6.nodaļas normām ir pazudusi tāda Aizsardzības ministrijai neērta norma, kas regulēja apmaksu no valsts līdzekļiem (dabiski, no tiem valsts budžeta līdzekļiem, kuri ir Aizsardzības ministrijas rīcībā) par to laiku, ko rezervisti pavada apmācībās? Kādēļ šī norma ir pazudusi?

I.Silārs: Jā, šī norma… Par to mēs varam… Esmu ar mieru, ja jūs uzturat spēkā priekšlikumu, ka tai vajadzētu būt. Man nav iebildumu, varam par to balsot.

I.Ēlerts: Ļoti patīkami. Paldies.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, pēc tam - Stepičeva kungs.

G.Preinbergs: Silāra kungs, es neesmu pārliecināts. Varbūt es jūs esmu pārpratis. Vai jūs teicāt, ka no dienesta atbrīvojami cilvēki, kas beiguši augstskolu? Vai es pareizi sapratu?

I.Silārs: Es lūdzu par to balsot. Balsot par to, ka viņus uzreiz ieskaita rezervē.

G.Preinbergs: Skaidrs. Paldies. Tātad tomēr es jūs pareizi sapratu. 19.panta 1.punkts. Tātad iesaukumu aktīvajā valsts dienestā atliekam. Mācību iestāžu dienas nodaļu audzēkņi - viņi dienēt neiet. Viņi pabeidz tehnikumu, aiziet studēt, izstudē, saņem diplomu, kļūst par cilvēkiem ar augstskolas izglītību. Nu viņi ir atbrīvoti. Vai tas saistīsies kopā?

I.Silārs: Jā, protams, saistīsies kopā. Iesaukums tiek atlikts uz mācību laiku, jo mēs nekad nezinām, vai students nonāks līdz diplomam. Ja viņš nonāk līdz diplomam, viņu ieskaita rezervē. Kā rezervistu viņu var iesaukt uz apmācībām gada laikā.

G.Preinbergs: Paldies. Otrs jautājums ir ļoti īss. Šobrīd sabiedrībā diezgan daudz tiek runāts par dienesta laiku mūsu armijā, mūsu apbruņojuma pakāpi un vajadzību pēc šīs sagatavotības. Vai ir jēga militārajā dienestā turēt puišus 18 mēnešus? Vai mēs nevarētu iziet uz 12 mēnešiem, bet attiecīgajam alternatīvajam darba dienestam 24 mēnešu vietā paredzēt, teiksim, 18 mēnešus? Kāds ir jūsu viedoklis?

I.Silārs: Es jums paskaidrošu, Preinberga kungs. Protams, es domāju, ka tas ir ne pārāk tālas nākotnes jautājums, bet problēma pašreiz ir tāda, ka ir spēkā likums, saskaņā ar kuru tiek iesaukti visi iedzīvotāji. It īpaši tas attiecas uz Iekšlietu ministrijas konvoja pulku. Veidojot Zemessardzi, robežsardzi, muitu, mums diemžēl pietrūkst cilvēku, ko iesaukt. Mums vajag viņus piesaistīt un pārveidot par profesionāļiem. Ja mēs gribam izveidot profesionālu armiju, tad mums vajag sagatavot instruktorus, un tur nepietiek ar 12 mēnešiem. Pašreizējā pārejas posmā mums tas ir jāieliek, bet tad, kad mums būs gana cilvēku, mēs varēsim atteikties no tā.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Stepičeva kungs.

M.Stepičevs: Silāra kungs, man būtu lūgums - uzstājoties no tribīnes, "neputrot" piederību pie partijām, jo es gribu paziņot, ka nepiederu ne pie vienas no partijām. Bet es esmu deputāts un savas domas varu izteikt jebkurā dokumentā, kuru šeit publicē. Es taču nejautāju, pie kādas partijas jūs piederat.

Tātad jūs jaucat divas lietas, kā tas izskanēja jūsu paziņojumā. Pēc jūsu domām, pilsonis ir vienīgais cilvēks, kas ir uzticīgs Latvijas valstij, un pārējie ir tik neuzticami, ka viņiem pat lāpstu nevar uzticēt. Es ļoti apšaubu šo apgalvojumu, jo daudzi Latvijas pilsoņi, arī Rubiks, diez vai ir tik uzticami Latvijai, kā jūs šeit apgalvojat. Tā ka pilsonība nav uzticības rādītājs. Uzticības rādītājs ir personiskā lojalitāte. Es nedomāju, ka Latvijas pilsoņiem ir obligāti jādienē un jāapkalpo tie cilvēki, kuri nav Latvijas pilsoņi, jo šodien Latvijā nepilsoņu ir ļoti daudz. Un, ja 25 procenti vai 30 procenti iedzīvotāju nepiedalīsies nekādā aizsardzības darbā, tad es uzskatu, ka tā ir "blefošana". Tas nenozīmē, ka viņiem jau šodien rokās ir jādod ieroči, bet viņi katrā ziņā ir jāpiesaista un jāļauj viņiem pierādīt savu lojalitāti, ja viņi to vēlas.

Bet, no otras puses, ja mums viņi nav vajadzīgi, mēs varam viņus neiesaukt. Šis likums nav domāts vienam gadam vai tikai līdz Saeimas ievēlēšanai. Ļaujiet man izklāstīt! Mēs taču neesam teātrī, Silāra kungs, mēs taču šeit strādājam. Es uzskatu, ka šis likums ir paredzēts vairākiem gadiem uz priekšu, un mēs nezinām, kāda situācija izveidosies pēc diviem, trim gadiem. Manuprāt, likumā jābūt pantam, kas paredz tādu iespēju. Un, vai nepilsoņus iesauks vai neiesauks un uz kādiem darbiem - to parādīs apstākļi. Patlaban mēs nevaram Latvijas pilsoņus pilnībā iesaukt, jo mums nav nodrošinātas vietas karavīriem. To mēs ļoti labi zinām. Bet uz to mums ir jāiet, jo aizsardzībai būs jāveltī spēki. Es vēlreiz atkārtoju, ka šis apgalvojums ir ļoti nepamatots, diez vai šis emocionālais apgalvojums par partijām attiecas uz lietu.

Priekšsēdētājs: Stepičeva kungs, es tā arī nesagaidīju jūsu jautājumu. Manuprāt, jūs pārgājāt uz debatēm.

M.Stepičevs: Mans jautājums ir pārliecinošs. Es nesaprotu, kādēļ Latvijas nepilsoņiem būtu jādod priekšrocība salīdzinājumā ar Latvijas pilsoņiem, kuriem jādienē? Man nav skaidrs šis jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Pirmkārt, es gribētu sēdes vadītājam lūgt atdalīt jautājumus no debatēm.

Otrkārt, Stepičeva kungs varētu pārbaudīt stenogrammu, un tad viņš pārliecinātos, ka tas, ko es teicu, attiecas arī uz Stepičeva kungu, jo arī Stepičeva kungs ir parakstījis šo dokumentu. Un es neteicu ne vārda par viņa piederību kādai partijai.

Treškārt, attiecībā uz to, ko var uzticēt un ko nevar uzticēt. Es vēlreiz atgādinu jūsu izvērtēšanai piedāvātā likuma 7.pantu, kurā ir noteikts, ka dienestniekus un rezervistus, tātad arī darba dienestā iesauktos, var norīkot valstiski svarīgu uzdevumu pildīšanā. Un, ja mēs iesaucam visus nepilsoņus vecumā no 19 līdz 25 gadiem, tad mēs nevaram nodalīt, kurš ir pilsonis un kurš - nepilsonis. Bet valstiski svarīgu uzdevumu pildīšana mums jāuztic tikai pilsoņiem.

Priekšsēdētājs: Jautā Ābiķa kungs. Pēc tam - Zaļetajeva kungs.

Dz.Ābiķis: Es jums piekrītu, ka visās valstīs ieročus dod rokās tikai pilsoņiem un dzimteni aizstāv tikai pilsoņi. Tas ir normāli. Tomēr ir taisnība arī tiem, kas secina, ka diemžēl netieši mēs tomēr nepilsoņiem šīs priekšrocības radām. Šajā sakarībā man ir tāds jautājums. Vai ir pareizi, ka Policijas akadēmijā un Aizsardzības akadēmijā uzņem studentus - nepilsoņus? Jo šajā gadījumā mēs viņus gatavojam valsts dienestam, nezinot, vai viņi vispār būs tiesīgi šo valsts dienestu pildīt. Vai tā nav līdzekļu izšķiešana? Vai tomēr, ņemot vērā to, ka mēs ar šo likumu diemžēl netieši radām nepilsoņiem priekšrocības, nevajadzētu arī šajās militārajās mācību iestādēs radīt kādas priekšrocības pilsoņiem? Tad vismaz būtu garantija, ka viņi varēs droši ņemt ieročus rokās un stāties dienestā. Bet, gatavojot šos nepilsoņus, diemžēl nekādas garantijas nav. Var izrādīties, ka tā ir veltīga valsts līdzekļu izšķiešana.

I.Silārs: Man ir lūgums runāt par tām normām, kuras ir šajā likumā, nevis par politisku likumu.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, jūs atbildi uz savu jautājumu nesaņemsit. Jautā Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: */Vai jūs nevarētu nosaukt statistikas datus par to, cik pašlaik nepilsoņu ir obligātajā valsts dienestā?/

I.Silārs: Nezinu.

S.Zaļetajevs: */Tādu datu nav? Ļoti žēl. Paldies./

I.Silārs Nē.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairs nav. Debatēs runās Ēlerta kungs. Lazdas kungs vēl vēlas jautāt. Es atvainojos.

Lūdzu, Lazdas kungs!

P.Lazda: Godātais Silāra kungs! Sakiet, lūdzu, vai attiecībā uz 22.panta trešo daļu to problēmu, par kuru nupat tika runāts, nevarētu atrisināt šādā veidā: "Personas, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi un kuru konstitucionālā piederība un pacifistiskā pārliecība neļauj tām pildīt militāro dienestu, tiek norīkotas darba dienestā Ministru padomes noteiktajā kārtībā." Tātad iespraudums - "kas nav Latvijas Republikas pilsoņi".

I.Silārs: Es varu atkārtot tikai to pašu, ko jau teicu. Man šķiet, es pietiekami gari izklāstīju koncepciju. Nav svarīgi, kurā pantā jūs to gribat likt. Tā ir koncepcija, kuru es noraidu, arī darba grupa to noraida un komisija noraida. Es katram gadījumam gribu atgādināt to normu, kas ir ietverta Latvijas Republikas Konstitucionālā likuma 11.pantā - pilsonim ir jāpilda obligātais valsts dienests.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs Ēlerta kungs. Lūdzu.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Jaunais likums "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu" nosaka, ka obligātais valsts dienests ir jāpilda tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Tas acīmredzot saskan ar konstitucionālo likumu "Par cilvēka un pilsoņa tiesībām", un tā neapšaubāmi ir pareiza konceptuāla ievirze. Taču man liekas, ka mēs jaucam divas lietas. Viena lieta ir obligātais militārais valsts dienests, uz kuru šī norma jāattiecina simtprocentīgi, jo nav nekāda pamata cilvēkam, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, uzticēt ieroci. Tā ir pilnīgi pareiza koncepcija. Bet man liekas, ka ir pilnīgi nepareizi attiecināt šo pašu normu uz obligāto aktīvo darba dienestu. Tam cilvēkam, kas tur dienē, ieroci neredzēt. Un arī tas, ka viņu var norīkot citu valstiski svarīgu uzdevumu pildīšanai, man nav skaidrs. Par kādiem uzdevumiem šeit ir runa? Vai par cietumu apsardzību? To taču acīmredzot darīs militārais dienests. Jo, kā es zinu, cietumu sargā ar ieroci. Citādi tas nemaz nevar būt. Tātad to visu ir iespējams nodalīt.

Protams, man ir jāpieņem Silāra kunga iebilde uz Demokrātiskā centra deputātu grupas otro priekšlikumu. Droši vien, ātri pārlasot likumu, tas var šķist pilnīgi līdzīgs vecajam likumam, pants ar pantu gandrīz sakrīt, tomēr precizējumi ir katrā pantā. Un tas ir normāli, likums ir spēkā vairāk nekā gadu, un tas ir jāpapildina. Mēs vienkārši kļūstam gudrāki un saprotošāki. Tādēļ es noņemu Demokrātiskā centra grupas otro priekšlikumu, bet tā vietā aicinu nobalsot par citu konceptuālu priekšlikumu - alternatīvu pirmajam priekšlikumam. Tātad otrais priekšlikums ir šāds - izslēgt aktīvo valsts darba dienestu. Ja jau Latvijai šāds dienests nav vajadzīgs - un es jūtu, ka tik tiešām nav vajadzīgs, - kādēļ tad mēs māžojamies? Ja mēs izslēgtu, tad vismaz tas būtu godīgi un skaidri.

Nu, un, protams, paldies Silāra kungam tāpēc, ka viņš piekrīt tam, ka var atjaunot normas, kas noteic, kā tiks apmaksātas rezervistu apmācības un arī šo valstiski svarīgo uzdevumu veikšana. Es uzskatu, ka nebija solīdi tik svarīgas normas izslēgt. Tas tāds neliels pārmetums Silāra kungam.

Galu galā es laikam tomēr atbalstītu Simsona kunga ieteikumu atstāt šo likumu Saeimas izlemšanai un šodien to pirmajā lasījumā nepieņemt.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungu lūdzu tribīnē.

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Redziet, šis jautājums ir ļoti nopietns, jo mēs esam unikālā situācijā. Nav pasaulē daudz tādu valstu, kur iesaukuma vecumā būtu gandrīz vienādā skaitā pilsoņi un nepilsoņi. Acīmredzot te ir jāmeklē no vispārpieņemtās prakses atšķirīgi risinājumi.

Protams, simtprocentīga taisnība ir Silāra kungam. Obligāto valsts dienestu ar ieročiem rokās var pildīt tikai pilsoņi. Nekur citur pasaulē nav tā, ka nepilsoņiem būtu ar ieročiem rokā obligāti jāpiedalās valsts aizstāvēšanā. Tajā pašā laikā Demokrātiskā centra deputātu uztraukums par to, ka mēs radām nepilsoņiem ievērojamas priekšrocības, kaut vai izglītības iegūšanā, ir visai pamatots. Es arī savā laikā stājos augstskolā pēc dienesta, tiesa gan - citas valsts armijā, padomju armijā. Un, ticiet, man nebija viegli nokārtot iestājeksāmenus, jo divu gadu laikā ir mainījušās programmas, mainījušās iestājeksāmenu prasības un daudz kas cits, tāpēc jaunietis, kurš ir pabeidzis dienestu, nav vienādā situācija ar tiem, kuri tikko nāk no skolas sliekšņa. Atcerēsimies, ka padomju laikā tiem, kas bija dienējuši armijā, tika piešķirtas zināmas priekšrocības, stājoties augstākajās mācību iestādēs. Protams, tas no šodienas viedokļa it kā nav visai loģiski, vajadzētu taču ņemt tos gudrākos un tā tālāk. Bet šajā sakarībā es tomēr visus deputātus aicinātu nopietni padomāt par šo problēmu, jo mēs tiešām nepilsoņiem radām diezgan lielas, ievērojamas priekšrocības.

Un arī tas jautājums, kuru es uzdevu par Policijas akadēmiju un Nacionālās aizsardzības akadēmiju (Silāra kungs gan izvairījās uz to atbildēt), manuprāt, bija vietā. Es iepazinos ar uzņemšanas noteikumiem šajās augstskolās. Pilsoņiem nav nekādu priekšrocību iestājeksāmenos!

Šajā sakarībā rodas jautājums. Mēs tātad neradām pilsoņiem nekādas priekšrocības iestājeksāmenos, mēs gatavojam šos cilvēkus valsts dienestam, bet varbūt iznāk, ka mēs to darām pilnīgi veltīgi, jo viņi varbūt nemaz nevarēs pretendēt uz pilsonību. Pilsonības likums vēl nav pieņemts, un Dievs vien zina, kādā veidā tas tiks pieņemts. Tā ir ļoti nopietna problēma. Pirms balsojuma par šo likumprojektu pirmajā lasījumā deputātiem vajadzētu ļoti nopietni par šo problēmu padomāt. Varbūt tiešām vajadzētu pirms šā likuma izskatīšanas izdarīt kaut kādus secinājumus par to, vai patlaban Latvijā reāli ir iespējams darba dienests, lai gan es neloloju īpašas cerības, ka valdības izdarītās ekspertīzes būs pamatotas. Vai mums ir tādi darbi, lai mēs varētu nodarbināt ievērojamu skaitu cilvēku bezdarba apstākļos? Es zinu, ka trūkst cilvēku tramvaju un trolejbusu parkā, es zinu, ka trūkst vēl šur tur, piemēram, slimnīcās trūkst sanitāru. Var būt, ka ir atsevišķas profesijas, kurās ar darba vietām varētu nodrošināt darba dienestu, bet vai šo darba vietu būs pietiekami daudz? Mēs taču paši saprotam, ka tad, ja darba dienests būs tikai uz papīra un ja būs obligāta prasība nodrošināt šos jauniešus ar darbu, šis dienests būs mazefektīvs un valsts no tā cietīs tikai zaudējumus. Tā ka, manuprāt, varētu jau nobalsot pirmajā lasījumā, bet, ja mēs izšķiramies par viedokli, ka nepilsoņiem jāpilda šis darba dienests, varbūt pat arī pilsoņiem, ja vispār būs šis obligātais darba dienests, tad vispirms ir vajadzīgs valdības pamatojums tam, ka šajos apstākļos šis dienests vispār ir reāls. Ja valstij būs vēl papildu līdzekļi tur jātērē, tad kāda velna pēc mums tā ir jāmāžojas? Es aicinu deputātus par šīm problēmām padomāt.

Priekšsēdētājs: Debatēs Līgotņa kungs.

A.Līgotnis: Arī manai sirdij šis likums ir stipri tuvu, man jāsaka godīgi. Līdz zināmai šā likuma attīstības stadijai tieši es ar to nodarbojos, tāpēc man nebūt nav vienalga, ko ar šo likumu var izdarīt priekšā stāvošajos balsojumos. Redziet, lieta ir tāda - mums ir jādzīvo reālā dzīvē, nevis jālidinās pa mākoņiem. Un mums ir jāiziet no tās situācijas, no tā ekonomiskā stāvokļa, kādā mūsu valsts šobrīd atrodas, nevis no tā, kādā tā varbūt atradīsies pēc 10 gadiem. Mēs zinām, ka mums ir budžets ar milzīgu deficītu. Aizsardzības ministrija nespēj plenārsēdē deputātus pārliecināt, ka aizsardzības budžetam ir jābūt lielākam. Patlaban tas tik tikko sasniedz trīs procentus no visa kopējā valsts budžeta. No šiem skaitļiem tad mums arī galu galā ir jāiziet.

Protams, es redzu, ka ļoti daudziem patīk manis ļoti cienītā kolēģa Ēlerta idejas, ka visas garantijas šiem cilvēkiem, kuri tiek iesaukti uz apmācībām, būtu jāapmaksā no valsts budžeta. Šīs normas pēc kolēģa Ēlerta priekšlikuma arī tika ietvertas iepriekšējā likuma variantā, kas patlaban ir spēkā. Pie kā tas ir novedis? Nevajag aizvērt acis uz reālo dzīvi, bet jāsaprot, ka tieši tāpēc arī uz valsts dienesta pārvaldēm netiek izsaukts un ņemts uzskaitē neviens no privātajās struktūrās strādājošajiem cilvēkiem, neviens biznesmenis netiek uzaicināts! Gluži vienkārši - valsts dienesta pārvaldes no mūsu aizsardzības budžeta nevar apmaksāt viņiem šo dienas vidējo izpeļņu. Kurš gan var, teiksim, Karginam, samaksāt 10 tūkstošus par dienu? Neviens, protams. Tāpēc arī privātajā biznesā strādājošie netiek iesaukti un šīs pseidodemokrātiskās normas dēļ nekāda rezervistu apmācība mūsu republikā netiek veikta. Tikai tāpēc, ka mēs no sava budžeta nespējam to apmaksāt. Nu, protams, var jau domāt un runāt no šīs tribīnes privātuzņēmēju interesēs, bet galu galā kādam ir jāatceras arī tas, ka bez biznesa interesēm pastāv arī Latvijas Republikas valstiskās intereses. Un pirmām kārtām mums būtu jādomā par savas valsts aizsardzību, nevis par to, vai šie pāris tūkstoši tiks samaksāti no valsts budžeta vai no privātuzņēmēja kabatas.

Un vēl viens jautājums. Es sapratu, ja tas šajā mirklī tiktu likts uz balsošanu, tad tas noteikti tiktu izsvītrots no šā likuma. Runa ir par darba dienestu. Tas nav lietderības jautājums. Tas ir politisks jautājums un jautājums par demokrātiju kā tādu. Mēs šajā likumprojektā esam paredzējuši darba dienestu kā alternatīvu militārajam dienestam. Tas būs tikai simbolisks, ļoti mazskaitlīgs dienests.Patlaban no tiem jauniešiem, kuri dienē darba dienestā, tikai trīs cilvēki pa visu valsti ir nosūtīti darba dienestā tādēļ, ka viņiem bija reliģiskā pārliecība vai ka viņi bija pacifisti. Būtu vajadzīgs nopietns lēmums par likuma spēkā stāšanos un tajā būtu jānosaka, ka ar likuma spēkā stāšanās brīdi no darba dienesta tiek atvaļināti rezervē visi tur dienošie, izņemot tos, kuri tur dienē saskaņā ar šā likuma pantiem, tātad pacifisti un atsevišķu konfesiju ticīgie, ja nemaldos, tie ir tikai piektās dienas adventisti. Trīs cilvēki pa visu republiku. Visās demokrātiskās valstīs tā tas notiek, visur ir alternatīvie dienesti, tātad arī mums vajadzētu saglabāt darba dienestu. Tādēļ šis jautājums tiks likts uz balsošanu, es lūdzu jūs balsot "pret" un iestāties par tādu likumu, kāds šeit ir nodrukāts un jums priekšā likts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šis ir tas gadījums, kad šie jaunieši demokrātijas vārdā cietīs, jo viņi vienīgie paliks dienēt. Stepičeva kungs debatēs? Lūdzu.

M.Stepičevs: Cienījamie kolēģi, es runāšu ļoti īsi, dažos vārdos. Mana uzstāšanās būtībā būs tikai tāda pagarināta replika. Ko nozīmē šis arguments par bezvalstniekiem vai nepilsoņiem? Šis arguments ir absolūti nepieņemams. Ja mēs tādu pieņemam šeit, parlamentā, tad mums rīt ir jāiet prom! Tad tas nav demokrātisks parlaments. Jebkurš iedzīvotājs, kas dzīvo šajā valstī, kurš strādā un maksā nodokļus, ir pilntiesīgs šīs kopības loceklis, kaut arī nav pilsonis. Viņam nav dotas dažas tādas priekšrocības kā pilsonim. Tas mums jāsaprot. Bet mēs taču nevaram visur svītrot viņu ārā! Tā būs pavisam nedemokrātiska pieeja. Tāds arguments neder, tas ir galīgi nepieņemams.

Es saprotu, ka varbūt mums šis alternatīvais dienests vai darba dienests nemaz nebūtu vajadzīgs, tomēr formāli tam jābūt. Mēs varam ierobežot tajā iesaucamo cilvēku skaitu, bet šī institūcija kā tāda ir jāparedz. Uz to es pastāvu. Tika argumentēts, ka, lūk, pēc tam mums vajadzēs to nodrošināt ar darbu. Tā nav valsts, ja tā nespēj nodrošināt savus iedzīvotājus ar darbu. Tas ir valdības uzdevums. Neskatoties uz to, vai viņš ir pilsonis vai nav pilsonis, bet ar darbu cilvēks ir jānodrošina, jo viņš maksā nodokļus tāpat kā pilsonis un viņam arī jāsaņem kaut kāda atdeve no valsts. Tā ka es domāju - šī norma, kas paredz, ka darba dienestā tiks iesaukti arī nepilsoņi, tomēr ir jāatstāj. Šī priekšrocība ir jāizslēdz. Varbūt praksē tas laikam tik drīz netiks īstenots, jo arī daudzi pilsoņi netiks iesaukti, mēs jau nevaram iesaukt visus šobrīd. Mēs nevaram nodrošināt, lai armijā tiktu iesaukti seši tūkstoši cilvēku, nevaram visus iesaukt, bet vismaz likumā ir jāparedz šāda norma. Tādēļ es lūdzu likumā saglabāt tādu normu, kura paredz darba dienestu visiem iedzīvotājiem, arī pilsoņiem.

Priekšsēdētājs: Es lūgtu Silāra kungu teikt galavārdu, un pēc tam balsosim.

I.Silārs: Paldies, kolēģi, par ieinteresētību! Taču gribas teikt, ka šajās problēmās tomēr vajadzēja iedziļināties jau agrāk, vismaz to trīs nedēļu laikā, kad projekts bija iekļauts darba kārtībā. Par svītrošanu, darba dienesta kā tāda izslēgšanu un par to, ka ir vajadzīgs valdības aprēķins un vai vispār ir vajadzīgs darba dienests un cik tas ir vajadzīgs… Nu, cienījamie kolēģi! Es atkārtošu visu trešo reizi, tā kā šeit jau runāja kolēģis Līgotnis, tā būs pat ceturtā reize. Tā ir norma, un tā ir ietverta visu valstu attiecīgajos likumos - cilvēks pierāda, ka viņš tiešām ir pacifists, un tad viņam nav jāņem rokās ierocis. Tādu cilvēku patiešām ir ļoti, ļoti maz. Bet kā alternatīva, kā cilvēka tiesību realizācijas iespēja tāda norma ir nepieciešama arī mūsu valsts likumā. Nu nedrīkstam mēs svītrot šo normu! Es lūdzu vienkārši saprast, kādēļ tā ir iekļauta. Tādēļ es jau pašā sākumā minēju šo alternatīvu. Tagad nemaz vairs nav runa par agrāko likumu, alternatīvā dienesta likumu.

Atkal par pilsoņiem un nepilsoņiem. Kolēģi, Vācijā ir ļoti daudz latviešu, kuri nav pieņēmuši Vācijas pilsonību, parunājieties ar viņiem! Viņi nepieņēma Vācijas pilsonību ne jau tādēļ, ka viņi to nevarētu iegūt, bet tādēļ, lai viņiem nebūtu jādienē un lai viņi varētu studēt. Ja viņi pieņemtu pilsonību, viņiem būtu jāiet dienēt. Tādēļ arī es jums piedāvāju šo normu, lai nebūtu tādas diskriminācijas šajā ziņā, kāda ir, piemēram, Vācijā. Mums vajadzētu veicināt to, lai arī mūsu pašu dēls tomēr studētu. Tāpēc jādod pilsoņiem priekšrocības izglītības iegūšanā. Lai viņi mācās, bet, kad būs ieguvuši diplomu un saņēmuši augstāko izglītību, iesaistīsim viņus rezervē. Nespiedīsim viņus obligāti tos sešus mēnešus dienēt! Par to es lūdzu jūs balsot.

Nu labi, Ābiķa kungs ir ļoti labi informēts par Policijas akadēmiju. Tad, Ābiķa kungs, es tomēr gribētu, lai jūs runātu arī par medaļas otru pusi. Būsim godīgi, skatīsimies patiesībai acīs! Kādas privilēģijas mēs tur varam radīt Latvijas pilsoņiem, ja tur nav konkursa? Vai mēs uzņemsim vienu stulbeni, piedodiet, tikai tādēļ, ka viņš ir latvietis? Mums taču ir vajadzīgs cilvēks, kas var gan mani, gan jūs, Ābiķa kungs, un jūsu ģimeni aizstāvēt! Ja mēs runājam par valsts dienestu, tad uz viņiem tas neattiecas. Likums "Par obligāto valsts dienestu" attiecas tikai uz konvoja pulku, kuram nav nekāda sakara ar akadēmiju. Tādēļ es atkal saku: kolēģi, nejauciet vienā katlā dažādas lietas, lai neiznāktu tā, ka garšvielu ir vairāk nekā biezputras. Tādēļ es tagad lūgtu balsojot vispirms izšķirties par to, vai mēs esam gatavi uzreiz ieskaitīt rezervē tās personas, kurām ir pabeigta augstākā izglītība, un nelikt tām dienēt sešus mēnešus.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir skaidra šā konceptuālā balsojuma jēga? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par to, ka cilvēkiem ar pabeigtu augstāko izglītību nav jādienē, bet viņi pēc augstskolas beigšanas tiek ieskaitīti rezervē. Vai jums nedarbojas atslēdziņas, vai ir citi iemesli? Balsošanas režīms ir ieslēgts. Lūdzu visus balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 50, pret - 6, atturas - 9. Tātad augstskolu beigušie tiek ieskaitīti aktīvajā rezervē. Tāds ir viens konceptuālais balsojums. Nākamais.

I.Silārs: Lūdzu izsvītrot 19.panta 2.apakšpunktu. Tātad 20.panta pirmajā daļā vārds "aspirantūra" jāaizvieto ar tekstu - "kuri pabeiguši augstāko izglītību".

Priekšsēdētājs: Demokrātiskā centra grupa rakstveidā iesniegusi konceptuālus balsojumus, kurus tā uztur spēkā.

Pirmais balsojums: Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji - vīrieši, vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, pilda obligāto aktīvo darba dienestu.

Otrs balsojums: izslēgt no likumprojekta "aktīvo valsts darba dienestu". Vai šādā kārtībā likt uz balsošanu arī? Ēlerta kungs māj ar galvu.

Tagad par balsošanas motīviem. Vispirms Ābiķa kungs, pēc tam - Līgotņa kungs.

Dz.Ābiķis: Es nezinu, kad beidzot Augstākā padome sāks turēties pie tās terminoloģijas, kas ir vispārpieņemta visā pasaulē. Nekur neeksistē tāds termins kā "pastāvīgais iedzīvotājs". Ir pilsonis, ir ārvalstnieks un ir bezvalstnieks. Un es nezinu, vai vispār var par šādu priekšlikumu balsot. Kad mēs beidzot kļūsim par civilizētu valsti un atteiksimies no šī neko neizsakošā termina - "pastāvīgais iedzīvotājs"?

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, tas ir redakcionālas dabas jautājums. Koncepciju tas negroza. Tādēļ balsot mēs varam.

Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Par balsošanas motīviem. Protams, šeit, zālē, neņemot vērā to, kāda ir reālā dzīve, var nobalsot par visu. Var nobalsot arī par to, ka tagad būs rudens, nevis pavasaris. Bet, ja jūs šeit būtu uzaicinājuši tos cilvēkus, kam ir jānodrošina darba dienests, ja šeit aizmugurējās rindās sēdētu kaut vai šo darba dienesta pārvalžu priekšnieki, viņi jums korī noskaitītu tādus vārdus, ka viņi jau pašreiz nespēj cilvēkus nodrošināt ar šo darba dienestu, kur nu vēl tad, kad nāks papildu cilvēki. Mums bezdarba apstākļos nav iespējams to realizēt. Bet, ja Demokrātiskā centra partija to grib darīt, tad es lūdzu, lai tās locekļi iet un strādā par šiem valsts dienesta pārvalžu priekšniekiem.

I.Ēlerts: Paldies par uzaicinājumu, es sapratu, ka ir pieļauta neliela taktiska kļūda. Acīmredzot par šiem diviem konceptuālajiem balsojumiem ir jābalso otrādā kārtībā. Un, ja tiek nobalsots par šī aktīvā darba dienesta izslēgšanu, tad laikam par pirmo priekšlikumu nav jābalso.

Priekšsēdētājs: Tieši to jau es jums, Ēlerta kungs, jautāju.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Man tagad nav viena lieta skaidra. Vai jūs tad lūdzat balsot par šo te darba dienestu vai ne? Un tad es vēl gribētu, lai Silāra kungs pasaka vienu lietu. Šeit ļoti daudz tika runāts par ārzemju pieredzi. Vai ārzemēs arī tādi darba dienesti ir vai nav? Normālās valstīs.

I.Silārs: Es domāju, ka katra valsts ir normāla, mūs ieskaitot. Ir šāds dienests.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es, respektējot Ēlerta kunga ierosinājumu, vispirms lieku uz balsošanu svītrot no likumprojekta aktīvo valsts darba dienestu.

Par balsošanas motīviem - Silāra kungs.

I.Silārs: Es lūdzu kolēģus izprast to, kādēļ normālās valstīs ir šāds darba dienests. Tas ir tieši kā alternatīva, kā cilvēka tiesību garants tiem, kuriem pārliecība neļauj ņemt rokās ieroci, lai viņiem būtu iespēja pildīt savu pilsoņa pienākumu valsts darba dienestā.

Priekšsēdētājs: Līgotņa kungs - par balsošanas motīviem.

A.Līgotnis: Es lūdzu savus kolēģus nedarīt tādu muļķību un nesvītrot, jo tad mums šie cilvēki būs jāliek cietumā. Mums ir paredzēta kriminālatbildība par izvairīšanos no aktīvā obligātā dienesta. Ja tas cilvēks, kurš savas pārliecības un reliģijas dēļ nevar plinti rokā ņemt, atteiksies un nenodos zvērestu, tad viņš mums būs jāliek cietumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsošanas režīmu! Balsosim par Demokrātiskā centra deputātu priekšlikumu - izslēgt no likumprojekta aktīvo valsts darba dienestu. Lūdzu balsot! Viena balss papildus "pret". Vai kolēģiem, kam podziņas nedarbojās, tagad tās darbojas? Paldies. Lūdzu rezultātu. Par - 23, pret - 24, atturas - 17. Paliek likumprojektā.

Tagad balsojam par nākamo Demokrātiskā centra priekšlikumu, ka vīriešiem vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, jāpilda Latvijas Republikas obligātais darba dienests.

Par balsošanas motīviem?

I.Silārs: Es atkal, kolēģi, lūdzu likumu sākt lasīt no pirmā teikuma. Pašreiz jūs uzmanību piesaistāt otrajam teikumam, ka šā likuma mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrībai nepieciešamo uzdevumu izpildē. Ja jūs gribat iesaistīt šo valstij tik vitālo uzdevumu veikšanā nepilsoņus, tad, piedodiet, jums ir jāveido pavisam cits likums un cita valsts.

Priekšsēdētājs: Līgotņa kungs.

A.Līgotnis: Šis Demokrātiskā centra partijas priekšlikums ir pretrunā ar mūsu Konstitucionālo likumu, un tāpēc es uzskatu, ka, pirms tiek likts uz balsošanu šis priekšlikums, ir jāizdara grozījumi šajā pamatlikumā.

Priekšsēdētājs: Ja konceptuāli pieņems, tad nākamajā lasījumā tam jāiet kopā jau ar Konstitucionālā likuma grozījumiem. Tātad lieku uz balsošanu Demokrātiskā centra deputātu grupas priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Silāra kunga balss ir "pret". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 12, pret - 35, atturas - 17. Nav pieņemts.

Varam balsot par likumprojekta koncepciju kopumā, bet pirms tam - Raimonds Krūmiņš.

R.Krūmiņš: Es atvainojos, es varbūt nedzirdēju. Iespējams, ka tāds priekšlikums jau bija. Bet es gribēju attiecībā uz 24.pantu ierosināt samazināt uz pusi tajā paredzēto termiņu. Jo tajā dienestā tik ilgi nav ko darīt. Es domāju, ka jebkurš normāli attīstīts cilvēks vecumā līdz 25 gadiem deviņu mēnešu laikā var apgūt tās nepieciešamās iemaņas darbā ar strēlnieku ieročiem, darbā ar tik nedaudzajiem ieročiem, kādi ir mūsu valsts aizsardzības spēku rīcībā. Un 12 mēnešu laikā viņš var veikt savus pienākumus pret valsti, strādājot darba dienestā.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, vai to uzskatīsim par konceptuālu balsojumu?

I.Silārs: Manuprāt, tam nav sakara ar pašu likuma koncepciju. Par termiņiem jūs varēsit iesniegt. Man jau ir iesniegts otrajam lasījumam ar citu mēnešu skaitu, jūs varēsit iesniegt arī savu.

R.Krūmiņš: Ja būs otrā lasījumā balsojums par šo termiņu, tad es šodien to neuzturu spēkā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Stenogrammā tas ir fiksēts, izskatot otrajā balsojumā, to varēs apspriest.

Cupruna kungs.

I.Cupruns: Silāra kungs, man pirmām kārtām jāatvainojas. Varbūt es esmu nedaudz nokavējis ar savu priekšlikumu, taču es gribētu pievērst gan jūsu, gan deputātu uzmanību tādam momentam. Kā būtu, ja šajā likumā mēs iestrādātu normu, ka obligātajā valsts dienestā esošām personām ir iespēja dienesta laikā stāties augstskolā, kārtot iestājeksāmenus? Daudzās pasaules valstīs tas tā arī ir. Tas nekas, ka cilvēks dienē, viņam tiek atvēlēts laiks, ja viņš grib iestāties kādā augstskolā. Iestājoties augstskolā, viņš tiek atbrīvots no obligātā kara dienesta. Un tādā veidā būtu principā nolīdzināts tas stāvoklis - dienošs un nedienošs. Konkrēti, ASV, cik es zinu, tieši šāda prakse tiek lietota.

I.Silārs: Cupruna kungs! Ja jūs būtu izlasījis 19.panta pirmo daļu, tad ievērotu, ka ikvienam, pat 1.kursa studentam, mēs atliekam dienestu.

I.Cupruns: Silāra kungs, bet saprotiet, runa ir par iestāšanos. Cilvēks dienē, un dienot viņam tiek dota iespēja stāties augstskolā.

I.Silārs: Man nav nekādu… Personīgi es atbalstu, iesniedziet uz otro lasījumu, formulējiet savu redakciju, kurā pantā jūs to gribat iestrādāt, es aizstāvēšu.

I.Cupruns: Tādā gadījumā principā zūd jebkuras pretrunas, un cilvēkam ir nodrošinātas tiesības studēt.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi, viss ir skaidrs. Šī zāle aizstāv izglītotus cilvēkus.

Balsošanas režīmu!

I.Silārs: Piedodiet. Lai mums nebūtu domstarpību, es gribētu lūgt Ēlerta kungu attiecībā uz 46.pantu iesniegt priekšlikumu otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Nu tā, tagad viss ir skaidrs. Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 39, pret - 5, atturas - 14.

Līdz kuram laikam jāiesniedz priekšlikumi otrajam lasījumam?

I.Silārs: Es lūdzu kolēģus iesniegt līdz nākamajai trešdienai ieskaitot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais likumprojekts - par meliorāciju. Lūdzu ziņotāju tribīnē un lūdzu referentu stādīties priekšā auditorijai.

J.Poprockis, Lauksaimniecības ministrijas Meliorācijas pārvaldes priekšnieks: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Pēc likumprojekta "Par meliorāciju" pirmā lasījuma mēs visus deputātu izteiktos priekšlikumus izmantojām. Rakstveidā bija iesniedzis tikai Emša kungs no Vides komitejas. Faktiski visus šos priekšlikumus mēs vairāk vai mazāk izmantojām, precizējot atsevišķus pantus otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Poprocka kungs, mēs iesim pa pantiem, kā mēs to darām otrajā lasījumā. Es saukšu pantus, un jūs īsi informējiet par grozījumiem.

J.Poprockis: Labi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Sakiet, lūdzu, kur tad šie priekšlikumi ir redzami? Jūs teicāt, ka ir atsevišķi priekšlikumi, bet es redzu tikai 290.dokumentu. Es to salīdzināju ar iepriekšējo, es šos priekšlikumus nevaru pat saskatīt, salīdzinot ar 130.dokumentu.

J.Poprockis: Mēs pantus uzrakstījām jaunā redakcijā.

I.Čepāne: Bet kā tad tā! Mums ir tāda prakse, ka ir redzams, kas ir iesniedzis un kādā redakcijā, vai jūs piekrītat, vai jūs iestrādājat vai ne. Vai jums tādas lapas nav? Varbūt es esmu to pazaudējusi?

Priekšsēdētājs: Sakiet, vai Emša kunga priekšlikumi ir viens pret vienu iestrādāti jau likumprojektā?

J.Poprockis: Jā. Vairāk rakstveidā arī nebija.

I.Čepāne: Nebija vairāk neviena?

Priekšsēdētājs: Tātad pārpratums ir noskaidrots, bet principā, protams, ja ir rakstveidā bijuši priekšlikumi, tad tie ir jāredz deputātiem.

Tātad - likumā lietotie termini.

J.Poprockis: Tātad terminus mēs, kā tika ierosināts pirmajā lasījumā, papildinājām un ierakstījām, ka meliorācija veicina zemes, mežu un ūdens resursu līdzsvarotu izmantošanu un saglabāšanu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi jautājumi vai iebildumi par terminiem? Nav.

J.Poprockis: Terminos vairāk precizējumu nav.

Priekšsēdētājs: 1.pants.

J.Poprockis: 1.pantā arī nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Nav. 2.pants.

J.Poprockis: 2.pantā ir neliels precizējums. Tur, kur ir teikts: "valsts meliorācijas sistēmu, būvju un ierīču piederība", ir ietverts papildinājums: "arī koplietošanas meliorācijas būves".

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi? Nav. 3.pants.

J.Poprockis: 3.pantā ir lielāki precizējumi. Pirmkārt, 1.apakšpunktā tiek noteiktas zemes īpašnieka tiesības, viņam ir tiesības veikt meliorāciju savā zemē, bet, veicot šo darbu, jāievēro meliorācijas sistēmu, būvju un ierīču ierīkošanas un uzturēšanas noteikumi un arī vides aizsardzības prasības.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi? Nav. Ja kāds no deputātiem uzskata, ka nepieciešams balsot par kādu no pantiem, tad, lūdzu, sakiet to!

4.pants.

J.Poprockis: Vēl 3.pantā bija 3.punkts. Tātad - izņemot publiskas upes… Aizturēt vietējo ūdeni drīkst, bet attiecībā uz publiskām upēm ir speciāli noteikumi, kuri ir fiksēti vides aizsardzības likumdošanas aktos.

Priekšsēdētājs: 4.pants.

J.Poprockis: 4.pantā ir saskaņošana. Meliorācijas sistēmas pārvalde realizē sadarbībā ar vides aizsardzības institūcijām.

Un 8.apakšpunkts: veicināt, kā jau bija terminos teikts, vides aizsardzības prasību ievērošanu zemes meliorācijā un meliorācijas sistēmu uzturēšanā.

Priekšsēdētājs: 5.pants. 6.pants.

J.Poprockis: 5.pants ir saskaņots ar Valsts zemes dienestu, jo mums pirmajā lasījumā tas nebija paredzēts. Es atvainojos, tas bija 6.pantā.

Priekšsēdētājs: 7.pants.

J.Poprockis: 7.pantā ir mainīts pamatprincips. Tātad zemes meliorāciju plāno zemes īpašnieki vai viņu izveidotas meliorācijas sabiedrības, un viņiem ir tiesības pieaicināt šā darba sagatavošanā un priekšlikumu izstrādāšanā meliorācijas dienesta speciālistus.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. 8.pants.

J.Poprockis: 8.pantā ir paredzēta būvdarbu izpildes noteikumu saskaņošana…

Priekšsēdētājs: Ja panta teksts nav mainīts, tad varbūt nemaz nav nepieciešams komentēt.

J.Poprockis: Jā, papildu saskaņošana ar vides aizsardzības institūcijām. Attiecībā uz īpaši aizsargājamām teritorijām ir papildu teikums, tātad meliorācija īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un piekrastes aizsargjoslās ir jāsaskaņo ar attiecīgās aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju vai vides aizsardzības institūciju.

Priekšsēdētājs: 9.pants.

J.Poprockis: Nav grozījumu.

Priekšsēdētājs: 10.pants.

J.Poprockis: 10.pantā ir daži būtiski precizējumi. 10.pantā pamatā mēs vadāmies pēc Civillikuma, jo pirmajā lasījumā bija nelielas pretrunas starp Civillikumu un zemes lietošanas likumu, tāpēc šeit tiek saglabātas Civillikuma normas un papildus noteikts - pirmajā lasījumā tas nebija -, ka jānosaka ir servitūts vai zeme jāpiešķir lietošanā. Turklāt ir noteikts, kur nav atļauts veikt meliorācijas darbus bez zemes īpašnieka piekrišanas. Tas ir - pagalmos, tur, kur ir būves, kur ir akas, kur ir ierīkotas vietējās ūdenskrātuves.

Priekšsēdētājs: 11.pants.

J.Poprockis: 11.pantā papildus ietverta saskaņošana ar vides aizsardzības institūcijām, ar Vides aizsardzības komiteju.

Priekšsēdētājs: 12.pants.

J.Poprockis: 12.pantā ir izslēgta dublēšanās ar iepriekšējiem pantiem un noteikts, ka meliorācijas sistēmu, būvju un ierīču uzturēšanas un saglabāšanas kontroli veic meliorācijas dienests un pašvaldības.

Priekšsēdētājs: 13.pants.

J.Poprockis: 13.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: 14.pants.

J.Poprockis: 14.pantā papildinātas vides aizsardzības institūcijas.

Priekšsēdētājs: 15.pants.

J.Poprockis: 15.pantā papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: 16.pants.

J.Poprockis: 16.pantā nav. Nākamajos pantos nevienā nav.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai attiecībā uz nākamajiem pantiem kādam ir kādi iebildumi, papildinājumi, jautājumi, precizējumi? Vai par kādu no nākamajiem pantiem ir nepieciešams speciāli balsot? Nav. Tādā gadījumā paldies Poprocka kungam.

Balsosim kopumā par likumprojektu otrajā lasījumā. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 38, pret - nav, atturas - 6. Līdz kuram datumam trešais lasījums?

J.Poprockis (no zāles): Faktiski ar redaktoru ir saskaņots, tā ka nākamnedēļ var.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - par valsts īpašuma privatizāciju gaļas pārstrādes uzņēmumos. Tribīnē Raimonds Krūmiņš. Pirmais lasījums.

R.Krūmiņš: Godājamie kolēģi, es lūdzu visus paņemt 289.dokumentu. Tas jau ir izsniegts, ja es nekļūdos, pirms kādām trim nedēļām. Te nav norādīts, kas iesniedz. Es varu paskaidrot, ka likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedz Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, saskaņojot ar Lauksaimniecības ministriju. Šo dokumentu ir izstrādājis Agrārās ekonomikas institūts.

Es negribu iedziļināties saturā un izklāstīt visu to, kas ir rakstīts likumā. Es tikai gribu vērst uzmanību uz tām nedaudzajām atšķirībām, kuras šeit ir salīdzinājumā ar likumu "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju".

Šeit atšķirībā no likuma "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" ir iets cits ceļš. Mēs paredzam dot tiesības jebkuram Latvijas vai ārvalstu uzņēmējam pēc brīvas izvēles izpirkt vairumu vai lielāko daļu gaļas pārstrādes uzņēmumu, kas ir vismaz 51-60 procentu apmērā. Un pamatojums tam ir šāds: 1992.gadā faktiski vienīgais gaļas pārstrādes uzņēmums, kurā palielinājās pārstrādātās gaļas apjoms, bija Tukuma gaļas kombināts, neraugoties uz daudzajām pretenzijām un iebildumiem no atsevišķu paju sabiedrību, no atsevišķu zemnieku, no lauksaimnieku puses. Neraugoties uz to, šis bija vienīgais gaļas pārstrādes uzņēmums, kas kāpināja savu ražošanas apjomu un spēja labāk strādāt nekā aizvadītajā laika periodā. Un iemesls tam ir ļoti vienkāršs: šo uzņēmumu iznomā privātuzņēmēju grupa, kura ir spējusi šādus rezultātus nodrošināt.

Ņemot vērā to, ka monopolizācijas līmenis gaļas pārstrādē ir daudz zemāks nekā piena pārstrādes uzņēmumos, tātad lauksaimnieku atkarība no šā gaļas pārstrādes uzņēmuma ir daudz mazāka nekā no piena pārstrādes uzņēmuma, kur lauksaimnieks ir spiests nodot produkciju tam, kurš ir tuvāk, tāpēc mēs arī ejam šo samērā brīvas demokrātiskas privatizācijas ceļu, paredzot, ka šeit jebkurš aktīvs, enerģisks cilvēks, kas vēlas privatizēt šīs nozares uzņēmumu un gūt peļņu, tātad veikt tā saukto agrobiznesu, varētu to arī darīt. Ir paredzēts lauksaimniecības produkcijas ražotājam rezervēt samērā nelielu, apmēram trešo daļu no īpašuma.

Tas arī faktiski ir galvenais. Es negribētu kavēties pie dažādām sīkākām niansēm, kuras ir specifiskas tieši šim likumam. Procedūra ir šāda: gaļas pārstrādes uzņēmums vispirms tiek pārveidots par valsts akciju sabiedrību, un pēc tam šīs akcijas tiek pārdotas vai arī šiem dažādajiem uzņēmējiem tiek dota iespēja tās nopirkt saskaņā ar kvotām un atbilstoši nosacījumiem, kādi ir paredzēti likuma 12.pantā. Neapšaubāmi, ka dokumentā vēl ir nepieciešami redakcionāli uzlabojumi, kā arī daži terminoloģiski precizējumi, atsevišķas nianses varbūt pēc būtības ir jāprecizē un jāuzlabo, taču, pēc komisijas domām, šis dokuments bija tādā gatavības pakāpē, lai to varētu skatīt pirmajā lasījumā. Koncepcija ir skaidri redzama, un ar to katrs, izlasot šo dokumentu, var iepazīties.

Priekšsēdētājs: Paldies.

R.Krūmiņš: Es atvainojos, mēs esam saņēmuši Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā atsauksmi no Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas. Atsauksme ir pozitīva, tajā ir izteikti divi konkrēti priekšlikumi, kuri acīmredzot būtu otrajā lasījumā skatāmi. Esam saņēmuši arī pozitīvu atsauksmi no Ekonomikas komisijas. Paldies. Man tas būtu viss.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Felsa kungs, jūs staigājat gar mikrofoniem, vai jūs gribat ko jautāt? Nē. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nē. Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Nē.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. Par - 41, pret - nav, atturas - 10. Līdz kuram laikam jāiesniedz savi priekšlikumi otrajam lasījumam?

R.Krūmiņš: Es lūgtu iesniegt līdz pirmdienai ieskaitot, tas ir, līdz 5.aprīlim, ja tas kolēģiem būtu iespējams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais - par augu šķirņu aizsardzību. Lūdzu tribīnē Ģenētikas un selekcijas biedrības prezidentu, likuma izstrādes darba grupas vadītāju Rašela kungu. Lūdzu.

I.Rašels, Ģenētikas un selekcijas biedrības prezidents: Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Galvenais un būtiskākais priekšlikums, kas tika izteikts pirmā lasījuma gaitā, bija padomāt par iespēju apvienot šo sugu šķirņu aizsardzības likumu ar dzīvnieku aizsardzību un izskatīt tos vienlaikus. Darba grupa, izskatot šo jautājumu, nonāca pie slēdziena, ka šāda apvienošana nebūtu lietderīga dažādu iemeslu dēļ, no kuriem galvenais tas, ka būtībā šo divu likumu apvienošana būtu mehāniska apvienošana, jo, runājot par dzīvniekiem, pirmā plānā ir nevis šķirņu aizsardzība, bet tā sauktā audzēšanas aizsardzība, un līdz ar to darbojas pavisam cits aizsardzības mehānisms. Un lielākā daļa pantu šiem diviem likumiem būtu pilnīgi dažāda. Un arī pasaules prakse rāda, ka līdz šim ir bijusi tikai viens valsts, kur ir šāds kopīgs likums, un tā ir bijusi Čehoslovākija, bet lielākajā daļā valstu ir vai nu likums par augu šķirņu aizsardzību, vai ir likums par augu šķirņu aizsardzību un dzīvnieku audzēšanu, vai tikai viens no šiem diviem likumiem, vai abi divi kopā.

Kas attiecas uz citiem priekšlikumiem, tad tie faktiski nebija būtiski. Likumā ir izdarīti vairāki redakcionāli labojumi, kas precizē terminoloģiju. Likums ir papildināts ar diviem pantiem - ar 36. un 37.pantu -, kuros ir iestrādāts mehānisms, kas ļaus realizēt šā likuma prasības.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tā kā nav bijis neviens rakstveida priekšlikums, es lūdzu uzmanīgi izskatīt likumprojektu tiem, kas to vēl nav izdarījuši, un pateikt, vai ir kādi papildinājumi, priekšlikumi vai nav. Es zālē neredzu nekādu rosību. Es lieku uz balsošanu, ja neviens nevēlas izteikties par balsošanas motīviem. Nav.

Balsošanas režīmu! Balsosim par likumu "Par augu šķirņu aizsardzību" otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts. Vai tas nākamajā nedēļā var tikt iekļauts jau trešajā lasījumā? Protams, kopā ar lēmuma projektu. Paldies.

Un pirms pārtraukuma…

I.Silārs: Tā kā likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā un nekādi labojumi nav bijuši, mēs varam uzskatīt, ka tas ir pieņemts galīgi, atliek vienīgi nākamo otrdien nobalsot. Bet šodien mēs varētu izskatīt lēmuma projektu par likuma spēkā stāšanos.

Priekšsēdētājs: Labi.

I.Silārs: Kaut gan arī par to varam nobalsot nākamo otrdien pulksten 13.00.

Priekšsēdētājs: Jā, bet formāli, Silāra kungs, mums būs jābalso par trešo lasījumu, jo otrajā lasījumā mēs nobalsojām ar nepietiekamu balsu skaitu.

I.Silārs: Tieši tā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai par lēmuma projektu ir kādi priekšlikumi?

I.Silārs: Tur ir jāieraksta datums. Tomēr lēmumu vajadzētu skatīt pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Nu, tādā gadījumā tas būs jādara pēc pārtraukuma.

I.Silārs: Jā, bet šodien.

Priekšsēdētājs: Labi. Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma man ir ļoti svarīgs paziņojums visu komisiju sekretāriem. Ja jūs vēlaties saņemt algu līdz Lieldienām, iesniedziet darba uzskaites lapas grāmatvedībā!

Pārtraukums līdz pulksten pieciem.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Šis pulkstenis rāda pieci. Manējais - bez pusminūtes pieci. Varbūt pusminūti vēl pagaidīsim. Pašlaik zālē ir 26 deputāti.

Atsāksim darbu plenārsēdē! Vadoties pēc dokumentiem, kas man ir atstāti, darba kārtībā vēl laikam ir lēmums par augu šķirņu aizsardzības likuma spēkā stāšanās kārtību.

Vai mums par šo lēmumu kāds ziņos, vai mēs par to varam nobalsot? Pirms sākam balsot, vai kāds vēlas to apspriest? Jā, lūdzu ziņotāju tribīnē. Tātad 1.punkta 1.apakšpunktā nav norādīts datums. Varbūt par to jūs varat informēt? Tad arī spriedīsim tālāk.

 

No zāles: Man būtu priekšlikums ierakstīt - līdz 1993.gada 1.maijam. Tā kā principā visi dokumenti un attiecīgie nolikumi ir sagatavoti, uz vēlāku laiku atlikt nebūtu nepieciešami un nebūtu arī vēlami, jo projektā ir paredzēts, ka līdz 1.jūlijam ir jāpārreģistrē jau iepriekš piereģistrētās šķirnes. Tātad likumam 1.jūlijā jau ir jāfunkcionē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamiem deputātiem ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Par citiem šā lēmuma punktiem.

Arī ir? Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Mums jāizvēlas. Te ir divi varianti. Jāizvēlas viens no tiem vai arī kāds no tiem variantiem, kurus es jums liku priekšā.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Lūdzu, godājamie kolēģi, kādi ir jūsu varianti? Kā godājamais ziņotājs uzskata, vai likumam vajadzētu stāties spēkā ar pieņemšanas dienu vai ar publicēšanas dienu?

 

No zāles: Man liekas, principiālas atšķirības nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Es jau esmu to šeit vairākkārt teicis: likumiem, kuri skar plašu iedzīvotāju slāņu intereses, ir jāstājas spēkā parastajā kārtībā - piecas dienas pēc publicēšanas. Un tikai atsevišķi lēmumi vai likumi, kuri attiecas uz mūsu iekšējo darba organizāciju vai atsevišķām institūcijām, var stāties spēkā ar to pieņemšanas brīdi vai dienu.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs, Krastiņa kungs, uzskatāt, ka to varētu vispār svītrot, jo likums stājas spēkā likumā noteiktajā kārtībā. Paldies. Nav vairs ne jautājumu, ne piebilžu. Paldies. Tātad par šo lēmumu arī balsosim balsošanai noteiktajā laikā.

Godājamie deputāti, vai mans kolēģis, kurš iepriekš vadīja plenārsēdi, ir nolasījis grāmatvedības paziņojumu? Ir, paldies. Tas ir būtiski, tāpēc es domāju…

Godājamie kolēģi, nākamais ir 28. darba kārtības jautājums - likumprojekts par papildinājumiem Latvijas Republikas likumos par akciju sabiedrībām, par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un par paju sabiedrībām pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi, es ceru, ka šā likuma apspriešana būs īsa, atbildīgais ziņotājs no mūsu komisijas ir Špoģa kungs, bet, tā kā viņš diemžēl pašlaik nevarēja būt klāt, es īsi izklāstīšu šā likumprojekta rašanās vēsturi.

Šā likumprojekta ierosinātāja, kā jūs redzat, ir Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, un šo grozījumu nepieciešamību noteica šāds fakts. Saskaņā ar lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas likumu tika izveidotas paju sabiedrības, akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību. To izveidošanas un darbības kārtība ir reglamentēta lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas likumā. Bet tagad, šīm sabiedrībām likvidējoties, rodas zināmas pretrunas starp šo likumu un attiecīgajiem likumiem par dažādiem uzņēmējdarbības veidiem. Tāpēc šajā salīdzinošajā tabulā jūs redzat, ka ir paredzēts visus šos likumus, kuri reglamentē trīs uzņēmējdarbības veidus, papildināt ar normu, ka pārveidoto lauksaimniecības uzņēmumu darbības un likvidācijas īpatnības papildus vēl nosaka arī šis īpašais likums. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi būtu jautājumi ziņotājam? Jautājumu nav. Paldies, Krastiņa kungs! Vai kāds no godājamajiem deputātiem vēlas debatēt? Tādu nav. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 37, pret - nav, atturas - nav. Paldies. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Deputāti, kas sēž pirmajās rindās, vienkārši nepamanīja, ka vairāki kolēģi viņiem ir piebiedrojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par apgrozījuma nodokli"" pirmajā lasījumā. Kurš būs ziņotājs? Lūdzu.

V.Bļinovs, Ekonomisko reformu ministrijas Nodokļu politikas daļas vadītāja vietnieks: Tātad, pirms mēs sākam apspriest 329.dokumentu, es gribētu informēt deputātus par to, kā tas radās. Šeit ir svarīgi divi momenti. Viens moments ir tāds: daļa no šā likumprojekta normām, runa ir par 4., 5. un 6.punktu, ir iestrādāta likumā "Par valsts budžetu 1993.gadam".

Otrs moments. Deputāts Krastiņš bija likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzis savu šā jautājuma traktējumu savā redakcijā. Šie ierosinājumi tika izskatīti Ekonomikas komisijā un būtiski pārstrādāti. Ekonomikas komisija akceptēja jauno likumprojekta redakciju. Tātad, kā es saprotu, deputāts Edmunds Krastiņš atsakās no savām autortiesībām. Es pareizi sapratu? Tāpēc ziņo Ekonomisko reformu ministrija.

Ja mēs runājam par šā likumprojekta būtību, kā es jau minēju, tas sastāv no divām daļām. Projekta pirmā daļa, tas ir, 1., 2., 3. un 7.punkts, daļēji arī 6.punkts, skar vienu būtisku jautājumu. Tas ir jautājums par apgrozījuma nodokļa ņemšanu par importētajām precēm uz robežas. Šāda prakse ir visās pasaules valstīs. Tie deputāti, kas ir bijuši ārzemēs, labi zina, ka principā apgrozījuma nodoklis ir tipisks iekšzemes nodoklis. Ja jūs vedat kādas preces no Rietumiem, jums uz robežas jāmaksā šis nodoklis. Pēc tam republikas teritorijā šīs preces apliek ar Latvijas Republikas nodokļiem, arī ar apgrozījuma nodokli. Būtībā esošā likuma redakcija neaizliedz arī tagad ņemt apgrozījuma nodokli par ievedamajām precēm uz robežas, tomēr, lai to varētu pilnā apjomā darīt, ir nepieciešama vesela virkne precizējumu. Piemēram, nav noteikts importēto preču vērtības jēdziens, jo saskaņā ar esošo likumu ar apgrozījuma nodokli tiek aplikts realizācijas apgrozījums. Importētajām precēm uz robežas, protams, tāda nebūs. Tāpēc 1.panta redakcijā tiek ieviests jēdziens "importēto preču vērtība" un atšifrēts, kas tajā ietilpst.

Diemžēl 2.pantā ir ieviesusies redakcionāla kļūda. 2.punktā pēc vārda "juridiskajām" ir jābūt vārdiem "un fiziskajām personām". Tas pats attiecas arī uz 2.lappusi. Diemžēl drukājot un pavairojot ir pazuduši kādi trīs burti. Es nezinu, kā ir jums, bet manā eksemplārā tā ir noticis.

Tas ir viens no šā likumprojekta uzdevumiem - ieviest kārtību, kas atbilst pasaules standartiem, lai mēs varētu ņemt nodokli uz robežas. Tādā pašā virzienā arī darbojas 7.punkts.

Otrā jautājumu grupa ir tā sauktā papildnodokļa likme, to jūs principā jau iestrādājāt likumā "Par valsts budžetu 1993.gadam", bet, lai šī norma sāktu darboties, mums tā obligāti ir jāiestrādā likumā "Par apgrozījuma nodokli", kā deputāts Krastiņš jau minēja. Kāda šeit ir problēma? Arī deputāta Krastiņa iesniegtajā variantā bija paredzēts Rīgas domei dot tiesības noteikt apgrozījuma nodokļa papildlikmi līdz 2 procentiem.

Ekonomisko reformu ministrija nevarēja piekrist šādam jautājuma traktējumam. Iedziļināsimies apgrozījuma nodokļa būtībā! Kas tad notiks? Tātad Rīgas pilsēta saņems šos 2 procentus. Bet, ja Rīgā ražotā produkcija ar papildnodokli - 2 procentiem - tiks realizēta citās teritorijās, vietējie budžeti to pašu summu, kuru saņems Rīga, zaudēs, jo citos reģionos būs jāmaksā tā sauktais priekšnodoklis un to vajadzēs kompensēt no vietējā budžeta. Tas ir viens moments.

Otrs moments. Ja mēs dodam tādas tiesības tikai Rīgas domei un nedodam pārējām teritorijām, tad iznāk, ka mēs savā likumdošanā iestrādājam nevienlīdzīgas normas. Kāpēc Rīgai ir tādas tiesības, bet citur nav? Daudzi deputāti taču zina, ka arī viņu teritorijā ir konkrēti pasākumi, konkrētas problēmas, kas jārisina, bet finansējuma nav. Tātad mēs, ņemot vērā šos apsvērumus, uzskatām, ka nevajadzētu dot šādas tiesības tikai Rīgas domei. Jādod tādas pašas tiesības visām teritorijām. Protams, šīs tiesības var izmantot un var arī neizmantot. Pašvaldības var pašas lemt.

Otrs jautājumu bloks. Visā pasaulē ir tāda prakse, ka jaunradītās vērtības nodoklis, šajā gadījumā tas ir apgrozījuma nodoklis, ir valsts budžeta ieņēmumu avots. Bet pēc savas būtības līdzīgs nodoklis arī pastāv, tikai tas nav jaunradītās vērtības nodoklis, bet ir tā sauktais pārdošanas nodoklis. Šo pārdošanas nodokli ir tiesīgas noteikt pašvaldības. Piemēram, Sanfrancisko notiek zemestrīce, viņiem rodas kaut kādas konkrētas problēmas. Tad pašvaldība nolemj: lai segtu radušos izdevumus, vajadzētu papildus noteikt pārdošanas nodokli konkrētu procentu apmērā. Par to tiek nobalsots.

Tāpēc mēs, Ekonomisko reformu ministrija, iesakām - un arī Ekonomikas komisija atbalsta tādu traktējumu - apgrozījuma papildlikmi attiecināt nevis uz visu apgrozījumu kā tādu, bet tikai uz apgrozījumu mazumtirdzniecībā, sadzīves pakalpojumos un sabiedriskajā ēdināšanā. Tas ir patēriņš. Tādējādi rodas pārdošanas nodoklis. Un tad pat tajā gadījumā, ja jūs tomēr nolemjat, ka nevajag dot arī pārējām teritorijām tādas pašas tiesības kā Rīgai, citas teritorijas necietīs.

Protams, var jau rasties arī kaut kādas problēmas, bet tās, es domāju, mēs varam atrisināt otrajā lasījumā. Piemēram, zemnieks atbrauc uz Rīgu, nopērk naglas un izmanto šīs naglas, pieņemsim, ražo kastes, lai tās tālāk pārdotu. Šeit, lūk, rodas problēma, bet es domāju, ka mēs to varam atrisināt. Izvirzām jautājumu par to, ka šis apgrozījuma nodoklis ar papildlikmi netiek atdots atpakaļ, jo tiek uzskatīts par galīgo patēriņu.

Vēlreiz, cienījamie deputāti, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka diskusija par šiem jautājumiem jau ir notikusi un principā deputāti ir nobalsojuši, ka nodokļu papildlikme jāievieš. Ja ir vēl kaut kādi priekšlikumi vai varianti, es domāju, ka tos varētu iestrādāt otrajā lasījumā, kā jūs izlemsiet. Tas ir viens moments.

Otrs moments. Es tomēr uzskatu, ka mums obligāti jārisina jautājums par apgrozījuma nodokļa iekasēšanu uz robežas. Jo jūs taču zināt, ka nelegālā tirdzniecība, kā to lai diplomātiski pareizi nosauc, noris pilnā sparā. Tās preces, kuras tiek ievestas Latvijā, ar apgrozījuma nodokli netiek apliktas. Budžets šeit zaudē. Tādēļ es uzskatu, ka ir nepieciešami iestrādāt attiecīgas normas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tagad - jautājumi. Lūdzu, Ēlerta kungs! Gatavojas Cilinska kungs.

I.Ēlerts: Cienījamais Bļinova kungs! Man ir divi jautājumi par šo likumprojektu. Pirmais jautājums: vai es pareizi sapratu, ka uzņēmējs vai uzņēmums, kurš pats importē un pats arī pārdod, maksās apgrozījuma nodokli divās daļās? Vienu uz robežas - par šajā likumā noteikto preču vērtību un otru pēc tam - pārdodot par augstāko cenu, ievērojot šo cenas kāpinājumu. Vai es pareizi sapratu?

V.Bļinovs: Jā, ļoti pareizi. Redziet, pašlaik turpina darboties tā pati vecā sistēma. Iepriekš samaksātais nodoklis tiek atdots atpakaļ. Tātad - ja es savām vajadzībām importēju, es to vedu pāri robežai, samaksāju to priekšnodokli, es atvainojos, nodokli, bet tālāk, kad es ražošu preci, tas jau būs priekšnodoklis, es to saņemšu atpakaļ.

I.Ēlerts: Un otrs jautājums. Vai ir izraudzīts precīzs vārds - "samaksāta"? Tas ir 1.panta pirmās daļas 1.apakšpunktā. Varētu taču būt arī preces, kas iegādātas uz kredīta. Un vai 2.panta pirmajā rindkopā ir pareizi, ka tikai juridiskās personas.

V.Bļinovs: Es uzreiz atbildēšu uz otru jautājumu. Es jau minēju, ka te ir ieviesusies redakcionāla kļūda - pēc vārdiem "apliekamas personas" jābūt vārdiem "juridiskās un fiziskās". Ir izlaists vārds "fiziskās".

I.Ēlerts: Paldies. Un par pirmo jautājumu, par vārdu "samaksāta"?

V.Bļinovs: Jā, varbūt šeit varētu arī precizēt, bet es domāju, ka būtība ir skaidra. Mēs jau paredzējām šo skaidrojumu instrukcijā - tas ir tālāk. Runa ir par samaksas veidu. Kredīts arī ir samaksas veids. Bet mēs to varam precizēt.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs! Gatavojas Edmunds Krastiņa kungs.

E.Cilinskis: Man būs vairāki jautājumi. Vispirms no jūsu teiktā varēja saprast, ka šobrīd it kā tikai Rīgas domei būtu tiesības noteikt šo lietu. Bet sakarā ar budžeta likumu mēs taču nolēmām, ka šāda iespēja ir gan pilsētu, gan arī rajonu pašvaldībām.

V.Bļinovs: Es varu atbildēt. Es jau minēju, ka ir iespējami dažādi varianti. Deputāts Edmunds Krastiņš ierosināja - tikai Rīgas domei. Izskan vēl dažādi citi viedokļi. Es jau teicu, mūsu variantā tiesības noteikt papildlikmi ir paredzētas visiem. Tikai precizēju vēlreiz: šeit tiek novilkta arī robeža. Republikas pilsētās to nosaka pašas pilsētas. Rīgas pilsētas rajoniem nav tādu tiesību, Rīgā nosaka Rīgas dome. Tas pats attiecas arī uz republikas rajoniem, tur nosaka rajons, lai varētu savākt to summu kopā pa rajoniem, bet tālāk sadalīt pa pagastiem.

Tātad vēlreiz - iesniegtajā redakcijā, kas apstiprināta Ekonomikas komisijā, ir dotas tiesības visiem. Te var spriest no politiskā viedokļa, kam dot tiesības, vai apstiprināt. Tas ir deputātu jautājums, tā nav mana kompetence, tas ir politisks jautājums. Tas ir jālemj jums. Te var rakstīt, ka nosaka, bet es uzskatu, ka tas nebūs demokrātiski.

E.Cilinskis: Jā, paldies, bet mēs jau esam tā nobalsojuši. Tātad vairāk variantu nav.

Tagad otrs jautājums. Šeit un budžeta likumā ir teikts it kā par mazumtirdzniecības tīklu. Sakiet, lūdzu, kā jums liekas, vai neradīsies ļoti daudz tieši praktiska rakstura sarežģījumi ar šo tēzi - mazumtirdzniecības tīkli.

V.Bļinovs: Jā, šie jēdzieni tiešām likumdošanas kārtībā nav noteikti, bet domāju, mēs saprotam, kas šeit ir ietverts. Pašreizējā prakse ir tāda, ka šie jautājumi tiek skaidroti instrukcijā.

Cienījamie deputāti! Es gribu vēlreiz atgādināt, ka šīs normas bija likumā, kas darbojās līdz 1.oktobrim. Tā ir tā pati norma, tikai tā bija 2 procenti visiem un 4 procenti Jūrmalai, bet šī norma jau bija.

E.Cilinskis: Un pēdējais jautājums. No likuma neizriet, ka iespējami atvieglojumi no šiem 2 procentiem. Piemēram, Rīgas dome noteica atvieglojumus attiecībā uz maizi un pienu, varētu būt arī citi atvieglojumi. Vai tas, ka šeit tie nav minēti, neizslēdz, ka šādi atvieglojumi varētu būt?

V.Bļinovs: Es atvainojos, es vēl vienu jautājumu neminēju, jo izskanēja tāds viedoklis, ka jānosaka līdz 2 procentiem. Tātad jūs redzat - mūsu variantā, ko Ekonomikas komisija apstiprināja, ir paredzēts, ka nosaka papildlikmi 2 procentu apmērā vai vispār nenosaka. Jo saprotiet, apgrozījuma nodokļa būtība ir šāda: jo vairāk likmju, jo tas ir sarežģītāk, jo vairāk atvieglojumu, jo tas ir vēl sarežģītāk. Tātad mēs iesakām likmi vai nu noteikt, vai nenoteikt. Iepriekšējā redakcijā izskanēja doma, ka varētu noteikt līdz vienam procentam, un tad Teikmaņa kungs jokoja: "Es limonādei ar zaļo šilti noteiktu 2 procentus, ar dzeltenu šilti - vienu procentu, bet vispār bez šiltes - nenoteikšu nemaz." Lai Pupčenoka kungs vai tas, kas viņa vietā strādās, pamēģina tikt galā ar to apgrozījuma nodokli. Šie 2 procenti ir noteikti tāpēc, lai vieglāk varētu to iekasēt.

Protams, ir vēl viens moments, kaut gan deputāti konceptuāli par to nobalsoja. Tas paredz palielināt apgrozījuma nodokļa likmi kā tādu.

E.Cilinskis: Bet jūs neatbildējāt uz vienu jautājumu: vai ir tiesības pašvaldībai atbrīvot…

V.Bļinovs: Šeit nav tādu tiesību.

E.Cilinskis: Paldies.

V.Bļinovs: Šeit ir tiesības noteikt papildlikmi vai nenoteikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Edmunds Krastiņa kungs.

E.Krastiņš: Bļinova kungs, jūs minējāt, ka tas, vārdu sakot, ir jaunradītās vērtības nodoklis. Ir vēl arī pārdošanas nodoklis. Vai jūs varat pateikt, kurās valstīs funkcionē abi divi šie nodokļi reizē?

V.Bļinovs: Man grūti to pateikt.

E.Krastiņš: Es jums varētu pateikt priekšā, ka, manuprāt, nevienā valstī. Jūs minējāt Sanfrancisko (ASV). Tur nav jaunradītās vērtības nodokļa, tur ir tikai pārdošanas nodoklis. Tas pats ir Šveicē. Eiropā visur, kur ir jaunradītās vērtības nodoklis, nav pārdošanas nodokļa. Tātad mēs šeit veidosim unikālu situāciju, mums būs abi divi nodokļi reizē.

Tādā gadījumā man otrs jautājums. Sakiet, vai jūs neuzskatāt, ka šāda veida darbība, kāda te ir paredzēta, faktiski Latvijā ievieš jaunu nodokli, kurš nav izdalīts atsevišķā likumā, bet kurš ir ar dažiem pantiem piekombinēts klāt, kaut gan pēc būtības ir atšķirīga iekasēšanas metodika un arī daudz kas cits atšķirīgs?

V.Bļinovs: Es piekrītu jūsu jautājuma nostādnei no teorijas viedokļa. Bet es varētu jums atbildēt citādi. Kas tad bija mums līdz 1.oktobrim? Es darbojos tajos ietvaros, ko Augstākā padome bija noteikusi. Tas ir viens.

Otrs. Es no teorijas viedokļa skaidroju, kāda ir pārdošanas nodokļa būtība un kāda ir jaunradītās vērtības nodokļa būtība. Pārdošanas nodokli nosaka pašvaldības. Jaunradītās vērtības nodoklis ir valsts budžeta ieņēmumu avots. Es no tāda viedokļa skaidroju. Protams, no likuma viedokļa šeit nav divu dažādu nodokļu. Pašlaik ir apgrozījuma nodoklis, kuram ir pamatlikme un papildlikme, Krastiņa kungs. Tā diemžēl ir.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautātāju nav. Paldies, Bļinova kungs, par atbildēm uz jautājumiem.

V.Bļinovu: Es vēlreiz atgādinu, cienījamie deputāti, ka budžetā šīs normas ir iestrādātas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kurš no deputātiem vēlētos debatēt? Starppozīcijās ir Krastiņa kungs.

E.Krastiņš (no zāles): Es par motīviem.

Priekšsēdētājs: Par motīviem. Debatēs nav neviena? Tad lūdzu izteikties par motīviem. Atgādināšu, ka par motīviem drīkst runāt līdz trim minūtēm.

E.Krastiņš: Ceru, ka es tik daudz nerunāšu. Es jau uzstājos pret 11.panta iekļaušanu budžeta tiesību likumā. Es biju iesniedzis likumdošanas iniciatīvas kārtībā pavisam citu likumprojektu. Faktiski pēc būtības šeit ir paredzēta apgrozījuma nodokļa palielināšana gandrīz par 2 procentiem visā Latvijā. Turklāt nevis tā, kā mums te Bļinova kungs stāstīja, proti, demokrātiskā ceļā, ļaujot to veikt attiecīgajām rajona pašvaldībām. Bet ziniet, mūsu budžeta sistēma ir tik supercentralizēta, ka tā ir tikai un vienīgi liekulība. Nekādas demokrātijas te nav. Mēs vienkārši no sevis noņemam atbildību, uzliekot to attiecīgajām pašvaldībām. Tāpēc es personiski atturēšos no balsošanas par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Tātad, apspriežot budžetu, mēs faktiski esam nobalsojuši - vai tas bija labi, vai tas bija slikti - par šīm tiesībām noteikt papildlikmi. Turklāt mēs izvēlējāmies, manuprāt, absurdāko variantu, proti, nevis atļaut to šīm lielajām pilsētām, kurām budžets ļoti ievērojami nogriezts, bet piešķirt visiem tādas tiesības. Tā bija pirmā lieta, ko mēs izdarījām, manuprāt, nepareizi. Šobrīd Rīgas dome jau ir noteikusi šādu papildlikmi. Ja mēs noraidām šo likumu, tad neviens jau nav atcēlis budžeta likumu. Ja mēs savukārt pieņemam šo likumu, tad budžeta likuma 11.pantā ir jāizdara grozījumi, jo tur bija teikts - līdz 2 procentiem.

Un visbeidzot. Mēs nevaram nekādā gadījumā pieņemt tādā veidā, ka tikai 2 procentus. Un viss. Jo pašvaldībai ir jādod tiesības noteikt arī atvieglojumus. Teiksim, ja Rīgas pilsēta noteikusi šos atvieglojumus attiecībā uz maizi un pienu, varbūt var runāt vēl par kādiem atvieglojumiem. Ar šādu redakciju mēs pārceļam arī uz maizi tos 2 procentus. Vismaz tā es saprotu no Bļinova kunga, bet kas būtu absolūti nepareizi. Es personiski pirmajā lasījumā balsošu "par", bet katrā gadījumā šis variants ir ļoti nopietni jāizstrādā, lai to sakārtotu līdz otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es aicinātu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, kaut arī, protams, līdz otrajam lasījumam droši vien daudzi iesniegs savus priekšlikumus un uzlabojumus. Es ceru, ka arī autori to darīs. Es likumprojektu atbalstu kaut vai tādēļ, ka šeit tiek aiztaisīta ciet viena sprauga, pa kuru vispār apiet apgrozījuma nodokli. Tātad par importētajām precēm, ja tās pārdod pa kluso, tagad vismaz uz robežas tiek ņemts nodoklis par to vērtību, kāda ir par preci maksāta. Vismaz šī sprauga tiek aiztaisīta ciet. Tādēļ es aicinātu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs! Pēc tam - Kodoliņa kungs.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, es arī aicinātu atbalstīt, raugoties no 1993.gada budžeta likuma pozīcijām, bet tajā pašā laikā es aicinātu atbalstīt Cilinska kunga priekšlikumu, jo mums, kā jau es teicu budžeta likuma aizstāvēšanas laikā, tomēr ir jādod pašām pašvaldībām tiesības lemt par tiem minimāliem nodokļu papildu uzlikumiem iedzīvotājiem, ko vietējās pašvaldības budžets var pavilkt, bet nevajadzētu stingri reglamentēt to, kas atsevišķās situācijās varētu pat radīt nevajadzīgus budžeta papildu ieņēmumus uz iedzīvotāju rēķina. Tāpēc es noteikti lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es tikai uzziņai. Bļinova kungs tomēr nepareizi atbildēja uz jautājumu, vai vietējām pašvaldībām ir tiesības noteikt atvieglojumus. "Jumta" likums paredz, ka vietējām pašvaldībām ir šādas tiesības atvieglot un ir pat tiesības atcelt nodokli uz to daļu, kas tiek iekasēta pašvaldības budžetā. Tas ir paredzēts "jumta" likumā, tātad arī attiecībā uz šo papildlikmi, bez šaubām, pašvaldībai ir tiesības rīkoties tā, kā ir darījusi Rīgas dome. Es arī aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kaut gan uzskatu, ka šeit ir vajadzīga vesela virkne precizējumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsošanas režīmu, balsojam par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 16, pret - 8, atturas - 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav akceptēts. Tā ka komisijai laikam ir vēlreiz jāstrādā, lai līdz nākamajam pirmajam lasījumam visi aizrādījumi būtu ievēroti.

Nākamais. Likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par peļņas nodokli"". Šoreiz jau otrais lasījums.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tātad runa būs par 352.dokumentu. Otrajam lasījumam ir sagatavots likumprojekts par grozījumiem peļņas nodokļa 33. un 39.pantā.

33.panta grozījumi pirmajā lasījumā tika izskatīti februārī, un otro lasījumu nācās pārtraukt sakarā ar to, ka tika atklāti jauni fakti labi zināmajā peļņas nodokļa likumā. Attiecībā uz 39.pantu mēs pirmajā lasījumā šo likumprojektu pieņēmām pagājušajā nedēļā.

Ir arī sagatavots Augstākās padomes lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību, kurš, protams, ir ilustratīvs. Šodien mēs to neapspriedīsim, taču tas ir sagatavots, lai deputāti skaidri redzētu, ka Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Kultūras fonda intereses netiek ar šo likumu aizskartas līdz gada beigām. Tātad tiek nodrošināti Latvijas Olimpiskajai komitejai tik svarīgie ienākumi, lai samaksātu par piedalīšanos ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē.

Ir atsevišķi priekšlikumi, gan atsevišķu deputātu, gan komisiju, gan deputātu grupu priekšlikumi. Un ir ilustrācijai dotas tabulas, pašreizējie ziedojumu finansēšanas avoti atkarībā no atvieglojumu koeficienta un peļņas nodokļa likmes. Man gan jāsaka, ka sakarā ar budžeta likuma pieņemšanu attiecības starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu ir grozījušās, bet daļa, ko maksā ziedotājs, ir tāda pati, kāda norādīta tabulā.

Pēdējā lappusē ievietotajā augšējā tabulā ir visi tie gadījumi, kas minēti deputātu priekšlikumos un visi tie procenti. Tātad tabula parāda, cik procentus samaksās ziedotājs un cik procentus samaksās no budžetiem. Kā redzat, tas vairs nav atkarīgs no peļņas nodokļa likmes.

Pati pēdējā tabula ir pēc Finansu inspekcijas ziņām un rāda, kāda ir kopējo ziedojumu summa, uz kuru attiecas šie peļņas nodokļa atvieglojumi 1992.gadā. Kā redzat, summas nav pārāk lielas, nekur tās nepārsniedz vienu procentu no kopējās ar nodokli apliekamās peļņas visā Latvijas valstī.

Es varētu izskaidrot to pieeju vai taktiku, kāda ir pielietota tagad šajos pantos peļņas nodokļa atvieglojumam, kas ir stipri palielināts salīdzinājumā ar tiem izdevumiem, ko uzņēmējs izlieto uzņēmējdarbībai. Šie atvieglojumi ir stipri palielināti jau pašā peļņas nodokļa likuma idejā. Tādēļ ir vienkāršāk un taisnīgāk šos atvieglojumus rēķināt no aprēķinātā peļņas nodokļa, nevis - tā kā visos citos gadījumos - no aprēķinātās peļņas, kas ir aprēķināta saskaņā ar šo likumu. Tas iznāk daudz taisnīgāk, daudz vienkāršāk un daudz saprotamāk. Tas būtu viss. Mums šodien acīmredzot būs jāizšķiras par procentu likmēm. Es aicinātu šoreiz izskatīt nevis pa pantiem, bet pa pantu daļām, jo par katru daļu mums acīmredzot nāksies balsot vairākkārt.

Priekšsēdētājs: Mēs apspriežam pa pantiem, pa pantu daļām. Tagad vairs pierakstīties nevajag.

I.Ēlerts: 33.panta pirmajā daļā Ekonomikas komisija aicina noteikt kopēju 70 procentu atlaidi. Tātad 30 procentus no ziedojuma samaksās ziedotājs, 70 procentus samaksās no budžetiem.

Tas, kas ir kursīvā, atšķiras no tagadējā peļņas nodokļa, un tas, kas ir pasvītrots, ir mainījies kopš pirmā lasījuma. Lielais saraksts ietver gan atsevišķus lēmumus attiecībā uz atsevišķiem fondiem, pasākumiem un programmām, gan to, par ko mēs nobalsojām vakar. Mēs vakar nobalsojām par lielo sarakstu, tas attiecas uz abām atvieglojumu grupām. Tā būtu visa informācija par šo te daļu.

Kā redzat, pirmkārt, ir divi priekšlikumi - papildināt ar atsevišķu daļu par zemnieku saimniecībām - par tiem ziedojumiem, kas ir pārskaitīti zemnieku saimniecībām, nosakot citu atvieglojuma procentu. Ekonomikas komisija uzskata, ka atvieglojumu procents varētu tomēr būt visiem vienāds - 70 procenti. Deputātiem būs jāizlemj, kāds tas būs. Patlaban runa varētu būt vispirms par pirmo un otro priekšlikumu - vai mums ir vajadzīga atsevišķa likme zemnieku saimniecībām?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Vispirms man viens tīri redakcionālas dabas jautājums. Tātad 39.pantā ir rakstīts tā - bet ne vairāk kā par 10 procentiem no kopējās ar nodokli apliekamās peļņas. Bet citur, piemēram, 2.lappusītē, ir šāda redakcija - par 5 procentiem no aprēķinātā peļņas nodokļa. Vai ir domāts viens un tas pats?

I.Ēlerts: Nav domāts viens un tas pats. Rezultāts ir viens un tas pats. Cienījamais Endeles kungs, jūs laikam nebijāt pagājušajā nedēļā, kad izskatīja pirmajā lasījumā likumprojektu par grozījumiem 39.pantā. Tātad tiek atstāts tāpat, kā bija, proti, ka izdevumus sporta vajadzībām pielīdzina izdevumiem uzņēmējdarbības vajadzībām un atskaita tos no peļņas, ko apliek ar nodokli. Tāpat kā, gluži loģiski, izdevumus atskaita no ieņēmumiem un dabū peļņu, tā ka šie izdevumi tiem pielīdzināti, bet tur, kur ir dubultais, kur līdz šim bija koeficients 2, tas tiek pārlikts jau uz aprēķināto peļņas nodokli. Tātad 70 procenti tiek samaksāti no budžetiem, un 30 procentu samaksā paši ziedotāji. Tas pilnīgi viennozīmīgi atbilst tādai attiecībai, kāda bija valsts uzņēmumiem.

J.Endele: Paldies. To es sapratu. Tagad par jūsu piedāvāto jautājumu, tas ir, par šiem diviem balsojumiem. Gluži alternatīvi šie balsojumi nav, jo mans priekšlikums paredz tikai zemnieku saimniecības izdalīt īpaši, ņemot vērā to, ka ar laukiem grūtības tomēr ir un droši vien tuvākajā nākotnē kļūs ļoti nopietnas. Tāpēc aicinu kolēģus tomēr nākt pretī zemnieku saimniecībām. Varbūt var šo procentu nolaist līdz 80, nevis līdz 90, kā ir šobrīd, un izdalīt šo daļu likumā atsevišķi.

I.Ēlerts: Acīmredzot, lai būtu godīgi, tad faktiski ir trīs priekšlikumi par zemnieku saimniecībām. Ekonomikas komisijas priekšlikums paredz 70 procentus, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšlikums - 77 procentus, un Endeles kunga priekšlikums - 90 procentus. Mums vajadzētu izšķirties par procedūru. Vai tie ir trīs priekšlikumi, kas tiek izskatīti atsevišķi? Vai izdalīt zemnieku saimniecības atsevišķi un tad izlemt, par cik procentiem? Vai rīkoties citādi? Var būt, ka deputāti izteiktos par procedūru, jo ir iespējami divu veidu balsojumi. Tātad ir vai nu trīs varianti, vai divi varianti sākumā. Ja tiek nobalsots par to, ka ir īpašs koeficients, tad pēc tam vajadzētu izšķirties, par kādu koeficientu.

Priekšsēdētājs: Varbūt Endeles kungs turpinās, pēc tam - Ulmes kungs.

J.Endele: Piekrītu tai procedūrai, kuru jūs minējāt sākumā. Ir trīs skaitļi, un par zemnieku saimniecībām mēs nobalsojam atsevišķi. Un tad ejam tālāk.

Priekšsēdētājs: Tikai laikam otrādā secībā. Sākumā par zemnieku saimniecību principu un pēc tam…

Lūdzu, Ulmes kungs!

A.Ulme: Es gan gribētu, lai paliek vienāds procents. Jo te ir tā grūti pateikt, kas ir svarīgāk - tā kultūra, labdarība vai zemnieki. Kāpēc vajadzēja šādi diferencēt? Tas nav arī godīgi attieksmē pret daudziem citiem. Un, ja tā par tiem zemniekiem runājam, tad ieejiet veikalā un paskatieties, kādas cenas ir!

Bet kas attiecas uz šiem 70 procentiem, tad redzat, ka Latvijā ir tāds neziedošanas fenomens. Un es domāju, ka tas kādreiz izvērsīsies kaut kādā vispārējā naidā pret tiem, kas pelna naudu. Jo, kad bija koeficients 2,85, tad, kā jūs redzat pēc rezultātiem, no šiem iespējamiem 5-10 procentiem viņš ziedojot neko nezaudē. Viņi tik un tā neziedo šiem labdarības, kultūras vai vides aizsardzības pasākumiem. Bet tagad, cik es saprotu, mēs vēl samazinām, bet viņi arī tad, kad nezaudēja, neziedoja. Tāda ir tā mūsu filantropijas apziņa sabiedrībā. Bet tagad, kad ir 70 procenti… Es nezinu, varbūt kādam zemniekam vai kādai virtuvei pārskaitīs, bet attiecībā uz vides aizsardzību tas ir pilnīgi bezcerīgi, ka kāds pārskaitīs. Kāds bija motivējums vēl samazināt?

I.Ēlerts: Cienījamais Ulmes kungs, to mēs izlēmām pirmajā lasījumā. Ļoti žēl, ka jūs to nezināt. Vai nu jūs neesat piedalījies, vai jūs esat aizmirsis. Tātad mums bija šāds apsvērums: kad koeficients bija 2,85, paskatieties tabulu 7.lappusē, tad izrādījās, ka vienīgais, kas patiesi ziedoja, bija privātuzņēmējs, kas maksā 25 procentu nodokļu likmi. Valsts uzņēmumi arī faktiski rīkojās ar valsts budžetu nevis tā, kā tas būtu normāli un kā deputāti lemj par budžetu, bet gan tā, it kā valsts uzņēmumi lemtu par budžetu un par to, kuram dot un kuram nedot. Bet privātuzņēmēji, kuri maksā 45 procentu nodokli, tas ir, tirgotāji, vēl saņem par to prēmiju, ka viņi ir pārdalījuši valsts budžetu, jo, kā redzat, valsts budžets samaksā 90 procentus un 38 procentus maksā pašvaldības budžets, tā ka ir pāri par 100 procentiem un šos 28 liekos procentus kā prēmiju samaksā ziedotājam un kazino īpašniekam - 85 procentu prēmiju par to, ka viņi rīkojas ar valsts naudu.

Nākamajā tabulā paskatieties, ko nozīmē 70 procenti no peļņas nodokļa. Tātad 30 procentus maksā ziedotājs, 49 procentus - valsts budžets, un 21 procentu - pašvaldību budžets. Tas ir tikpat, cik maksāja privātuzņēmējs. Tagad maksās visi vienādi, un visi maksās vienādus procentus. Bet attiecībā uz vienādo likmi, Ulmes kungs, es jūs no visas sirds atbalstu un aicinu arī pārējos deputātus to atbalstīt!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endeles kungs, vēlreiz!

J.Endele: Neliela replika attiecībā uz Ulmes kunga teikto. Vēl jau bija arī tāds apstāklis, ka šo labvēlīgo situāciju varēja izmantot, tikai iemaksājot zemnieku saimniecībām, Olimpiskajam fondam un Kultūras fondam, jo attiecībā uz pārējiem mēs nepieņēmām nekādus atvieglinājumus. Tātad viņi nevarēja arī šajā labvēlīgajā režīmā izpausties.

I.Ēlerts: Endeles kungs, es atvainojos, žēl, ka nav Bļinova kunga. Varbūt Kodoliņa kungs varētu mūs informēt. Es saprotu, ka vakar pieņemtais lēmums ļauj attiecināt uz visiem 1992.gada ziedojumiem šos atvieglojumus. Ja Kodoliņa kungs nesaka "nē", tad acīmredzot tas tā ir.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs izteiksies. Viņš saka "jā".

I.Ēlerts: Ir tā?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es nekādi neredzu argumentētu pamatojumu tam, lai ziedojumiem izdalītu dažādus mērķus un dažādus kritērijus pēc sava vērtību reitinga. Tāpēc es uzskatu, ka vajadzētu šo skaitli - 70 - attiecināt uz visiem vienādi.

Un otrs. Ja mēs pieņemtu dažādus skaitļus, tas ļoti sarežģītu to likumu kā tādu. Tāpēc es aicinātu balsot par vienādu skaitli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums atliek tikai balsot. Tātad, Ēlerta kungs, varbūt pasakiet vēlreiz deputātiem mūsu balsošanas priekšmetu, ja tā var teikt.

I.Ēlerts: Tātad balsošanas priekšmets būs - atlaide no peļņas nodokļa procentos no ziedojumu summas zemnieku saimniecībām. Komisijas piedāvājums ir 70 procenti, Endeles kungs - 90 procenti, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas piedāvājums ir 77 procenti. Tātad attiecīgi komisijas variantā - 30 procentus maksā ziedotājs, Endeles kunga variantā - 10 procentus maksā ziedotājs, un Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas variantā - 23 procentus maksā ziedotājs. Lūdzu, izšķirties starp šiem skaitļiem!

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim, sākot no 70 procentiem, kas ir komisijas variants, pēc tam - par 77 procentiem un beigās par 90 procentiem, tātad augošā secībā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums par 70 procentiem. Ar vienkāršu balsu vairākumu, protams. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 16, pret - 3, atturas - 13. Paldies. 17 - par. Lūdzu dzēst!

Nākamais balsojums par 77 procentiem. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. 11 - par, 5 - pret, un 17 - atturas. Paldies. 6 - pret, es atvainojos. Paldies.

Nākamais un pēdējais balsojums par 90 procentiem. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. 16 - par, 8 - pret, 8 - atturas. Tātad ar balsu vairākumu esam nolēmuši, ka būs 70 procenti, kā to arī Ēlerta kungs vēlējās.

I.Ēlerts: Jā, paldies. Tātad mēs jaunu daļu īpaši par zemnieku saimniecībām neveidojam un varam pāriet pie balsojumiem, kas attiecas uz 33.panta pirmo daļu. Endeles kunga priekšlikums - aizvietot skaitli 70 ar skaitli 75, attiecinot to pilnīgi uz visiem, kā mēs tikko būtībā nobalsojām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nobalsots? Tādā gadījumā…

I.Ēlerts: Vai būtu vajadzība balsot par daļu kopumā?

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka deputāti nepieprasa. Paldies.

I.Ēlerts: Par 33.panta otro daļu ir ļoti daudz balsojumu. Tātad otrā daļa ir attiecināma uz visiem tiem pasākumiem, fondiem un programmām, kā arī uz likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajām sabiedriskajām organizācijām, kurām ar Augstākās padomes lēmumu nav paredzēti kādi īpaši atvieglojumi un kuras saņem ļoti nelielu simbolisku atvieglojumu - 10 procenti no ziedotās summas tiek atskaitīti no peļņas nodokļa. Pārējos 90 procentus visi uzņēmēji ziedo. Endeles kunga priekšlikums ir palielināt šos 10 procentus uz 20 procentiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un par to mēs varbūt uzreiz varam nobalsot, ja nav papildu argumentācijas. Tātad pirmais ir komisijas variants - 10 procenti, otrais ir Endeles kunga variants - 20 procenti.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par komisijas variantu - par 10 procentiem. Lūdzu rezultātu. 18 - par, 3 - pret, 9 - atturas. Paldies. Lūdzu dzēst!

Un tagad, lūdzu, balsosim par Endeles kunga variantu - 20 procenti. Lūdzu rezultātu. 13 - par, 8 - pret, 9 - atturas. Tātad ar balsu vairākumu esam ieguvuši rezultātu - 10 procenti, kas bija arī komisijas variants. Paldies.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Endeles kungs aicina arī neattiecināt 0,5 procentu augšējo robežu no iespējamās atlaides. Protams, kā jūs redzat pēc faktiskajiem ziedojumiem, šai robežai nav lielas nozīmes, taču tā tomēr ļauj zināmā mērā prognozēt budžetu pilnīgi drošos apjomos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Vai es drīkstu ar mazu aprēķinu ilustrēt, lai visi deputāti saprastu, ko nozīmē šie 5 procenti?

Priekšsēdētājs: Visi nesapratīs, Endeles kungs.

J.Endele: Tie, kas klausīsies, sapratīs. Tātad pieņemsim, ka peļņas nodoklis ir 100 000. Cik drīkst pēc šīs te normas ziedot?

I.Ēlerts: Lai dabūtu šo atvieglojumu - pusi.

J.Endele: Es ļoti atvainojos - 5 procentus.

I.Ēlerts: Ja jūs ziedosiet pusi - tātad 50 000, jums atlaidīs 10 procentus no ziedotās summas.

J.Endele: Es ļoti atvainojos, kur jūs redzat 50 procentus?

I.Ēlerts: Nodokļa atlaide ir 10 procenti no ziedotās summas. Un šī atlaide nedrīkst sastādīt vairāk par 5 procentiem no aprēķinātā peļņas nodokļa. Tātad jūs varat ziedot 50 procentus, un tad jums vēl saglabājas šie 5 procenti kā maksimālā atlaide, jo 10 procenti no 50 procentiem ir 5 procenti.

J.Endele: Nu, tad piekrītiet, ka tas ir smieklīgi maz, lai šādu normu ietvertu.

I.Ēlerts: Patiešām te nebūtu vērts runāt. Es piekristu Šļakotas kunga komentāram.

J.Endele: Un kā tad tomēr paliek - runājam vai nerunājam?

Priekšsēdētājs: Es domāju, balsosim, Endeles kungs, tad būs pilnīga skaidrība. Visi var lasīt jūsu priekšlikumu. Tas ir 9.priekšlikums.

J.Endele: Mans priekšlikums ir izņemt ārā šo smieklīgo procentu. Ja jau cilvēks no savas kabatas grib dot, tad neatņemsim viņam šo iespēju. Ja viņš var samaksāt 45 000, tad 5000 paņemt no valsts kabatas - tas taču ir smieklīgi.

I.Ēlerts: Godīgi sakot, es varētu Endeles kungam piekrist.

Priekšsēdētājs: Ļoti labi, Ēlerta kungs, tādā gadījumā mēs bez balsošanas pieņemam Endeles kunga labojumu par izslēgšanu, tas ir 9.labojums.

I.Ēlerts: Jā, bet man kā Demokrātiskā centra deputātu grupas vadītājam tomēr ir jāuztur un nopietni jāuztur spēkā 10.priekšlikums - nešķirot, vai tiek ziedots politiskai darbībai vai nepolitiskai darbībai. Tas ir pretēji Ekonomikas komisijas pieņemtajam tekstam. Ja mēs pieņemsim šādu tekstu, ka tas netiek attiecināts uz politisko darbību, tad Finansu inspekcijai papildus būs viena nopietna un grūta slodze, jo vajadzēs noteikt, kurš ziedojums tad ir izmantots politiskai darbībai un kurš ziedojums - nepolitiskai darbībai. Es aicinātu šos te nieka 10 procentus, kā jums spīdoši pierādīja Endeles kungs, attiecināt uz visām sabiedriskajām un arī sabiedriski politiskajām organizācijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Edmunds Krastiņa kungs - Zemnieku savienība.

E.Krastiņš: Ēlerta kungs jau labi zina, ka šis ieraksts ir kompromiss starp jūsu priekšlikumu un to priekšlikumu, ko izteic Lauksaimniecības komisija, ka vispār vajag izslēgt no šiem atvieglojumiem likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās sabiedriskās organizācijas. Es tikai deputātiem gribētu teikt, ka arī Amerikas Savienotajās Valstīs, kur pastāv iespēja ar atvieglotiem noteikumiem ziedot dažādām sabiedriskajām organizācijām, šie atvieglojumi neattiecas uz organizācijām, kas atbalsta tās vai citas politiskās personas vai politiskās partijas. Es domāju, ka šis ieraksts ir ļoti korekts. Mūsu Finansu inspekcijai tik un tā šie ziedotāji jākontrolē, vai viņi nepārsniedz tās vai citas normas, kādiem mērķiem ziedots, vai tas ir zemnieku saimniecībai vai kam citam. Es lūdzu deputātus neatbalstīt Demokrātiskā centra partijas grupas priekšlikumu un svītrot šo teikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Endeles kungs, lūdzu!

J.Endele: Cienījamais Ēlerta kungs! Jūs šodien stāvat tribīnē un aizstāvat likumu, nevis aizstāvat kaut kādu partiju. Jūs taču varat sarunāt, lai no jūsu partijas Škapara kungs pienāk pie pirmā mikrofona, tāpat kā es un iestājas par to, citādi nav korekti. Es šādu gājienu lūdzu neatbalstīt.

I.Ēlerts: Cienījamais Endeles kungs! Es skaidri un gaiši informēju par to, kāds ir Ekonomikas komisijas viedoklis. Manuprāt, es godīgi informēju. Es informēju arī par to, kāds ir Demokrātiskā centra deputātu grupas viedoklis, kura, starp citu, bija šā likumprojekta ierosinātāja pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Tā kā šeit runāja par godīgumu un taisnīgumu, tad es gribētu pievērst uzmanību tam, ka nupat mēs pieņēmām 33.panta pirmo daļu, kurā paredzējām atvieglojumus tiem ziedojumiem, dāvinājumiem un pārskaitījumiem, kas domāti zemnieku saimniecību ražošanas attīstībai. Bet vai mums ir izstrādāts mehānisms? Vai Finansu inspekcija būs spējīga kontrolēt, kā zemnieku saimniecības izmanto šos piešķirtos ziedojumus? Finansu inspekcijai būs tikpat grūti kontrolēt šo atvieglojumu realizāciju. Tātad būsim taisnīgi.

I.Ēlerts: Pilnīgi pareizi. Es piekrītu Lagzdiņa kungam, ka zemnieku saimniecība tālāk varēs mierīgi finansēt Zemnieku savienību. Un, protams, ne tikai Zemnieku savienību. Es to minēju tikai kā piemēru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā mums ir politiska diskusija, tad ir jābalso. Mēs presē lasījām, ka pagaidām Demokrātiskā centra partija nav koalīcijā ne ar vienu citu. Pēc balsojuma mēs redzēsim, vai šī situācija atbilst patiesībai. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par Demokrātiskā centra partijas grupas ierosinājumu, kas ir ietverts šajā dokumentā kā 10., - par otrā teikuma izslēgšanu. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 17, pret - 11, atturas - 11. Ieinteresētās personas var saņemt izdruku.

I.Ēlerts: Tomēr ir koalīcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādējādi nav tomēr pieņemts priekšlikums par otrā teikuma izslēgšanu. Paldies.

Lūdzu, Ēlerta kungs, vai mēs varam turpināt?

I.Ēlerts: Tātad ceturtajā daļā, piedošanu, trešajā daļā ir palielināts kopējais iespējamais atvieglojums līdz 20 procentiem. Ja Endeles kungs pastāv uz citādu… Nepastāv, paldies.

Par ceturto daļu priekšlikumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cik es saprotu, 39.pants.

I.Ēlerts: Par 39.pantu priekšlikumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Mums ir jābalso kopumā par šo likumprojektu otrā lasījuma stadijā. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 31, pret - 2, atturas - 9. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Paldies, cienījamie deputāti, par atbalstu. Es lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz pirmdienai ieskaitot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Arī lēmumu mēs skatīsim tad, kad izskatīsim likumprojektu trešajā lasījumā.

Nākamais ir 31.darba kārtības jautājums - par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā - noziegumi pret cilvēci - otrajā lasījumā.

Lūdzu, Lazdas kungs!

P.Lazda: Godātie deputāti! Mūsu priekšā ir likumprojekts otrajā lasījumā. Šis projekts ir slīpēts un gludināts apmēram gadu. Tas ir 369.dokuments. Šis variants ir saskaņots gan ar Juridisko pārvaldi, gan ar Kriminālkodeksa koncepcijas izstrādāšanas grupas vadību - ar Jēkabsones kundzi un Niedres kungu, pēc tam vēlreiz izskatīts Likumdošanas jautājumu komisijas sēdē, gatavojot otrajam lasījumam, un galīgajā variantā tagad tas ir jūsu rīcībā.

Pats būtiskākais, par ko šodien vajadzētu izšķirties, lai nebūtu lieki jākavē jūsu laiks, ir viena konceptuāla problēma. Runa ir par jaunu soda veidu, tas ir, par personas izraidīšanu no valsts. Bet kādas personas? Vai tādas personas, kura nav Latvijas Republikas pilsonis, vai tādas personas, kura ir citas valsts pilsonis? Lūk, jums jāizšķir šī problēma. Es kā autors domāju, ka vajadzētu formulēt, ka tās personas izraidīšana, kura nav Latvijas Republikas pilsonis. Kāpēc? Tāpēc, ka praksē var būt gadījumi, ka bezvalstnieks ir saņēmis kādas valsts piekrišanu, ka viņu uz šo valsti var izraidīt. Bet, tā kā likumā nav paredzēta šāda izraidīšana attiecībā uz bezvalstnieku, tad nebūs iespējams viņu izraidīt no Latvijas.

Un otra problēma. Ja mēs likumprojektā paredzēsim citas valsts pilsoņu izraidīšanu, tad mums ar PSRS pasēm ir vesela rinda cilvēku, kuri būtībā nav nevienas valsts pilsoņi, viņi nav arī Krievzemes pilsoņi, bet viņi nav arī PSRS pilsoņi, jo nav tādas valsts. Līdz ar to rodas problēma, kā viņus izraidīt.

Varbūt attiecībā uz šīm problēmām būs kādi jautājumi?

Priekšsēdētājs: Lazdas kungs, te jautājumu nebūs, jo tas ir otrais lasījums, mēs apspriedīsim pa pantiem. Un es, atklāti sakot, nenorādīšu, par ko ir jābalso, jums pašam ir jāaicina, par ko balsot, un arī jāformulē balsojamie jautājumi.

P.Lazda: Labi. Tad izskatīsim pa pantiem. 1.pantā ir norādīts, ka krimināllikums…

Priekšsēdētājs: Varbūt vajadzētu runāt par problēmām, par kurām ir jābalso, jo, ja nebūs vajadzības, tad mēs nebalsosim.

P.Lazda: Starp citu, es nepateicu, ka neviens labojums, grozījums vai iesniegums kopš pirmā lasījuma no deputātiem nav saņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā mēs ejam tālāk un deputāti izteiks savas domas pa pantiem. Pirmais ir Preinberga kungs. Lūdzu.

G.Preinbergs: Es tomēr gribētu atgādināt, ka pirmajā lasījumā bija iesniegts labojums, runa ir par Preinberga un Vanaga labojumu attiecībā uz "prokuroru". "Prokurors" ir no likuma izņemts ārā un pārcelts lēmumā. Tas ir konceptuāls jautājums, vai šis sevišķu uzdevumu prokurors būs pakļauts Prokuratūrai vai Augstākajai padomei. Mēs nolēmām, ka par to lemsim šajā sēdē.

P.Lazda: Šis labojums tika iesniegts pirms pirmā lasījuma un pirmā lasījuma laikā mēs runājām par to, ka optimāli būtu, ja šo jautājumu tādā veidā nevirzītu, ka Totalitāro noziegumu izmeklēšanas komisijā būtu izmeklētāju grupa, kuras darbību uzraudzītu sevišķu uzdevumu valsts prokurors. Šai koncepcijai nepiekrita grupa, kuru es nosaucu, tai nepiekrita arī Likumdošanas jautājumu komisija. Arī mana pozīcija ir tāda, ka būtu vajadzīga neatkarīgāka izmeklēšana, bet acīmredzot tas ir bezperspektīvi, jo visa šī tiesību aizsardzības sistēma - Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Augstākā tiesa - ir tādās pozīcijās, ka šāda institūcija nevar pastāvēt ārpus sistēmas. Tā ka nevajadzētu acīmredzot šo jautājumu tādā redakcijā iestrādāt, kādā tas ir jūsu priekšlikumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es aicinātu priekšsēdētāju vispirms tiešām izskatīt tekstu un pēc tam runāt par tām problēmām, kas ir palikušas ārpus teksta. Es gribētu izteikt argumentāciju par 3.punkta diviem variantiem, kuri ir vienīgie, ja es pareizi saprotu, balsojami pēc teksta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl varbūt Vanaga kungs izteiksies, un tad mēs tiešām izskatīsim tekstu, sākot ar pantiem un punktiem.

D.Vanags: Es noņemu savu uzrakstīto priekšlikumu, jo uzskatu, ka pašreizējā Augstākā padome šo jautājumu vispār nevar pieņemt, un droši vien pie šā jautājuma atgriezīsies Saeima.

Otrkārt, tas ir jānoņem arī tā iemesla pēc, ka tad ir jāgroza vairāki citi likumdošanas akti, piemēram, par prokurora uzraudzību. Tāpēc vajadzētu atstāt tā, kā ir pašlaik uzrakstīts likumprojekta otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Tātad Vanaga kungs un Preinberga kungs atsauc savus labojumus. Sākam ar šīs sadaļas 1.pantu par Kriminālkodeksa 6.1 pantu. Vai par šo 6.1 pantu kādam no deputātiem ir kas sakāms? Nav. Paldies.

Tad nākamais ir 2.pants par 7.1 panta otrās daļas papildināšanu. Vai deputātiem ir kas sakāms? Nav. Paldies.

Nākamais ir 3.pants par 21.panta pirmās daļas 1.1 apakšpunktu. Deputātiem nav nekā? Ir, par šo tieši? Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Šeit ir tie divi varianti. Es informēšu, kā šeit Lazdas kungs teica. Šeit ir divi varianti. Tātad viens variants - personas, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, izraidīšana no valsts. Vai otrs variants - personas, kas ir ārvalsts pilsonis, izraidīšana no valsts. Likumdošanas komisijā domas dalījās. Šeit jūs redzat abus viedokļus, ko mēs nolēmām izvirzīt apspriešanai plenārsēdē. Es atbalstītu pirmo variantu - personas, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, izraidīšana no valsts. Kādēļ?

Pirmkārt, salīdzinājumā ar pirmo lasījumu mēs ieviesām novitāti, ka to var attiecināt uz jebkuru noziegumu, ne tikai uz genocīda noziegumiem. Tas būtu tāds šodienai atbilstošs papildsods, jo mums ir daudz tādu cilvēku, kuri nav Latvijas Republikas iedzīvotāji.

Otrkārt, ja mēs pieņemtu otro variantu - personas, kas ir ārvalstu pilsonis, izraidīšana no valsts, - tad mums rastos problēma, jo šodien mums ir vēl 14 bijušās PSRS republikas, kuras pēc savas būtības visos dokumentos vēl nav noformējušas savu valsts pilsonību. Mums vajadzētu mudināt Ārlietu ministriju neizsniegt vīzas tiem ārvalstu pilsoņiem, kuri bijušās PSRS pasēs nav attiecīgi reģistrēti kā vienas valsts pilsoņi, ja mēs nezinām, no kurienes viņi šodien brauc. Tas ir tikai pieraksta jautājums, nevis pilsonības jautājums.

Līdz ar to atbilstoši šodienas prasībām būtu pirmais variants - personas, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, izraidīšana no valsts. Kāds ir arguments? Vienīgi iebildumi bija tādi, ka, redziet, kurš tad ņems bezvalstnieku pretī. Bet šis arguments ir bez pamata, jo arī pilsoni ņems pretī tikai tā valsts, kura piekritīs. Jebkurā gadījumā vienmēr ir jābūt pretī ņēmējas valsts piekrišanai. Tādēļ es jūs aicinu… Jo, pieņemsim, ir Azerbaidžāna, mēs nezinām, kāds ir Azerbaidžānas pilsonības likums, bet, teiksim, tur ir 80 procenti pilsoņu un 20 procenti ir bezpilsoņi, pastāvīgie iedzīvotāji. Tagad šis pastāvīgais iedzīvotājs iebrauc pie mums, izdara noziegumu, un mēs viņu vairs nevaram izraidīt no valsts. Tas būtu neloģiski. Tāpēc es aicinu balsot par pirmo variantu - personas, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, izraidīšana no valsts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es arī piekrītu, ka varētu šobrīd būt pirmais variants. Turklāt līdz trešajam lasījumam to varētu redakcionāli noformulēt tādā veidā - ārvalstnieki un bezvalstnieki, nevis personas, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi. Vienkārši - ārvalstnieki un bezvalstnieki. Tad tas arī saskanētu ar likumu par ārvalstnieku un bezvalstnieku iebraukšanu un uzturēšanos un visu procedūru, kas tiek ievērota, ja viņi izdara noziegumu. Tādā gadījumā viņiem anulē uzturēšanās atļauju un attiecīgi izraida.

Priekšsēdētājs: Paldies.

P.Lazda: To var pieņemt.

Priekšsēdētājs: Vanaga kungs, lūdzu!

D.Vanags: Man šķiet, ka, pieņemot pirmo variantu, radīsies nelielas kolīzijas ar likumdošanu, jo likumā par prokurora uzraudzību ir 25.pants, kur teikts, ka ģenerālprokurors ir tiesīgs, ja ir likumīgs pamats, dot sankciju ārvalstnieka piespiedu izraidīšanai no Latvijas Republikas. Ja mēs šodien nobalsojam šādā veidā par pirmo variantu, tas nozīmē, ka līdz trešajam lasījumam jau ir jābūt arī grozījumam likumā par prokurora uzraudzību.

Priekšsēdētājs: Tātad argumenti ir izteikti. Balsojam par pirmo variantu - kas nav Latvijas Republikas pilsonis. Otrs variants - kas ir ārvalstu pilsonis.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par pirmo variantu - kas nav Latvijas Republikas pilsonis. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 20, pret - 7, atturas - 6. Lūdzu dzēst!

Otrais balsojums ir par otro variantu - kas ir ārvalstu pilsonis. Balsojam! Lūdzu rezultātu. Viena balss papildus "pret". Par - 12, pret - 7, atturas - 11. Tātad balsu vairākumu ir guvis pirmais variants. Lūdzu līdz trešajam lasījumam izdarīt nepieciešamos redakcionālos labojumus.

4.pants - par 23.pantu. Nav. 5.pants - par 24.2.pantu. Nav. 6.pants - par 45.1 pantu. Tiešām nav?

7.pants - par 46.pantu. Ir? Freimaņa kungs steidzas pie mikrofona.

J.Freimanis: Kolēģi, mēs te nepamanījām, ka 5.pantā ir tieši tie paši divi varianti.

Priekšsēdētājs: Bet mēs taču jau nobalsojām.

P.Lazda: Jā, Freimaņa kungs, tur ir redakcionāla kļūda, nav iekopēts iekšā šis variants. Paldies.

Priekšsēdētājs: Par 7.pantu nav. 8.pants - par 50.1 pantu. Nav. 9.pants. Nav.

10.pants - par sevišķās daļas papildināšanu ar 1.a nodaļu. 68.1 pants. Nav. 68.2.pants. Nav. 68.3.pants. Nav.

Otrā sadaļa. 1.pants. Nav. 2. un pēdējais pants otrajā sadaļā. Nav.

Tas nozīmē, godājamie kolēģi, ka mēs varam balsot kopumā par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. 30 - par, 5 - pret, un neviens neatturas.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Krastiņa kungs, vai mēs to nevaram iekļaut nebalsojamo likumu skaitā, jo patiesībā te nekādi labojumi nav izdarīti. Varbūt mēs to varam pieņemt galīgi trešajā lasījumā. Tad būtu cauri tā lieta.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, kādas ir jūsu domas, jo jauni papildinājumi un labojumi nav ienākuši? Te bija tikai lūgums noslīpēt redakciju. Nav iebildumu? Tādā gadījumā iekļaujam šo likumprojektu nākamotrdien pulksten vienos balsojamo likumprojektu skaitā.

Godājamie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir 32. Lēmumu mums vajag apspriest? Kolēģi, paldies par atgādinājumu. Mēs pārāk sapriecājāmies.

P.Lazda: Lēmums par spēkā stāšanos ir ļoti īss. Gribu dažus vārdus teikt attiecībā uz to, par ko mēs sākuma variantā esam ļoti gari un plaši diskutējuši. Tas ir, šis sevišķo uzdevumu valsts prokurors bija paredzēts kā īpašu uzdevumu prokurors atsevišķi no sistēmas un bija paredzēta arī izmeklētāju grupa. Lai kompensētu šo problēmu, tiek piedāvāts variants, ka šis ģenerālprokurora vietnieks, kurš uzraudzīja totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanu, uzskatāms par ģenerālprokurora vietnieku esošajā prokuratūras sistēmā, bet ar vienu noteikumu, ka viņu rekomendē Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija. Tāpat rekomendē arī šīs izmeklēšanas daļas, kas būs pie prokuratūras izmeklētāja. Tādi ir šie galvenie labojumi.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Lazdas kungam? Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Vai tomēr nevajadzētu paredzēt arī to, ka šis likums ir jāsaskaņo ar nolikumu par prokurora uzraudzību atbilstoši tai jaunajai normai, kura mums ir paredzēta par izraidīšanu no valsts?

P.Lazda: Šķiet, ka ar nolikumu par prokuratūru nekādu īpašu pretrunu nebūs. Bet mēs papētīsim to jautājumu. Ja būs nepieciešams, tad lēmumā par spēkā stāšanos…

I.Silārs: Es tikai gribētu uz to vērst uzmanību, lai līdz nākamajai otrdienai, kad būs galējā balsojumā, mēs nepieņemtu tādu, kas rada iekšējas pretrunas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Cienījamie kolēģi! Tas jautājums, ko Vanaga kungs un Silāra kungs šeit cilāja, ir administratīvā sankcija, tā nav kriminālā sankcija. Šis ir kriminālsods. Nejauksim dažādas lietas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir jautājumi par šo lēmuma projektu? Nav. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs par šo lēmuma projektu? Neviens nevēlas. Tādā gadījumā nākamajā otrdienā kopā ar likumprojektu balsosim arī par šo lēmuma projektu. Paldies, Lazdas kungs!

P.Lazda: Paldies.

Priekšsēdētājs: Startē Lagzdiņa kungs. 32.darba kārtības jautājums - likums "Par sabiedriskajām organizācijām".

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Pēc otrā lasījuma ir izdarīti trīs labojumi. Tie nav pievienoti likumprojektam, jo tos visus ir iesniegušas sporta organizācijas. Likumprojekta 1.panta pirmajā daļā mēs svītrojam vārdus "18 gadu vecumu sasniegušas", tātad demokratizējam šo likumprojektu. Papildinām 58.pantu ar ceturto daļu, kurā mēs nosakām, ka sporta organizāciju apvienību sastāvā var būt ne tikai sporta organizācijas, bet arī citas juridiskās personas, kuru darbība saistīta ar sportu. Ļoti svarīgs ir 61.pants, kurš nosaka zināmus atvieglojumus sporta sabiedrisko organizāciju uzņēmējdarbībai. Tas ir īsumā mans komentārs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no godājamiem deputātiem vēlas iztirzāt kādu pantu? Nē. Paldies. Tādā gadījumā mēs varam balsot par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Un, ņemot vērā to, ka nav iesniegti nekādi papildinājumi un grozījumi, varam iekļaut to galīgai nobalsošanai otrdien balsošanas laikā. Lagzdiņa kungs tā negrib? Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Tā kā šeit ir mainīta pantu numerācija un ir likumprojektā vairākas atsauces, vairākos pantos diemžēl jāizdara zināmi grozījumi pantu numerācijā. Bez tā nevar to pieņemt.

Priekšsēdētājs: Pēc tam to nevar izdarīt, Lagzdiņa kungs?

J.Lagzdiņš: Ja jūs uzticat Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai izdarīt šos tiesiskos labojumus, tad var arī likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lauku frakcija saka, ka uzticot.

J.Lagzdiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad frakcija "Satversme" arī uztic, nedzirdam vēl vienu otru frakciju, bet tas jau nav būtiski. Paldies. Tādā gadījumā mēs balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā un noliksim balsošanas laiku nākamajā otrdienā pulksten vienos.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 30, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā un galīgi tiks nobalsots otrdien pēc pulksten vieniem.

Godājamie kolēģi, mums vēl ir pieci likumprojekti, četras minūtes darba laika. Ko darīsim? Kolēģi domā, ka tomēr jāiet mājās. Ozola kungs var palikt un turpināt. Paldies. Plenārsēde slēgta.

 

(Sēdes beigas)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde