1993.gada 31.marta sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

A.Gorbunovs: Labrīt, godātie kolēģi! Šodien no rīta man bija garāka saruna ar mūsu premjeru Ivaru Godmaņa kungu. Un Ivars Godmanis izteica lūgumu: sakarā ar to, ka dažādiem politiskajiem spēkiem šodien Latvijā ir dažāds viedoklis par to, ko šodien valdība dara, kā tā dara un cik efektīvi rīkojas šajos ļoti sarežģītajos un smagajos jautājumos, kas saistīti ar darba algu, ar pabalstiem, ar pensijām, ar visa šā kompleksa samērošanu ar cenām, Godmaņa kungs lūdza jūs iekļaut darba kārtībā šodien pulksten 12.00 īsu viņa informāciju, kurā viņš varētu izklāstīt šos jautājumus. Mēs to varētu formulēt tā: "Par valdības pasākumiem darba algu, pabalstu, pensiju un cenu samērošanā" - pusstundas informācija pulksten 12.00, jo pēcpusdienā ir valdības sēde.

Šeit laikam arī ir pavairotas un iesniegtas Augstākajai padomei brīvo arodbiedrību piketa prasības. Es ierosinātu par šīm prasībām lemt un tās izskatīt pēc tam, kad mēs būsim noklausījušies premjera informāciju, un šorīt citus jautājumus pagaidām varbūt neizskatīt, bet pieņemt lēmumu, ka iekļaut valdības vadītāja informāciju pulksten 12.00.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, vakar mēs esam krietni pastrādājuši un darba kārtību īstenojuši. Mēs droši varam par to nobalsot.

Kas par šo priekšlikumu, lai iekļautu šodien pulksten 12.00 premjera informāciju, lūdzu balsot! Vai visi nobalsojuši? Rezultāts: par − 79, pret − 3, atturas − 5. Iekļauts.

Un tagad pirmais darba kārtības jautājums - par dažu Latvijas Republikas rajonu tautas tiesu tiesnešu ievēlēšanu. Guļāna kungs, lūdzu tribīnē! Godājamie kolēģi, mums šodien ir deviņi tiesneši jāievēlē.

Lūdzu, Guļāna kungs!

A.Guļāns, tieslietu ministra pirmais vietnieks: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šodien uz plenārsēdi ir uzaicināti Latvijas tiesnešu kandidāti, kuri ir nokārtojuši kvalifikācijas eksāmenu un kurus Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un tieslietu ministrs rekomendē ievēlēšanai tiesneša amatā.

Balvu rajonā ir vakanta tiesneša vieta. Ievēlēšanai šajā štata vietā tiek rekomendēta Marija Andersone.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Mariju Andersoni tribīnē! Godātie deputāti, lūdzu, uzdodiet jautājumus! Guļāna kungs, jums vajadzēs pa reizei atstāt tribīni un nākt atkal atpakaļ.

Preinberga kungam ir jautājums. Lūdzu.

G.Preinbergs: Cienījamā Andersones kundze, es saprotu, ko nozīmē zemnieku saimniecība "Riekstiņi", bet es nesaprotu, ko nozīmē zemnieku saimniecības "Riekstiņi" juriste. Esiet tik laipna un paskaidrojiet!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, runāsim mikrofonā!

G.Preinbergs: Būtu jāatkārto?

M.Andersone, Balvu rajona tiesas tiesneša amata kandidāte: Nē, nav jāatkārto.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka pretendente dzirdēja.

G.Preinbergs: Paldies.

M.Andersone: Es šo amatu izpildīju zemnieku saimniecībā "Riekstiņi".

Priekšsēdētājs: Līgotņa kungs, palīdziet godājamajai pretendentei tikt galā ar mikrofoniem.

M.Andersone: Es šo amatu izpildīju, jo zemnieku saimniecībai "Riekstiņi" bija nepieciešams...

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, atbilde ir domāta visiem. (Zālē liels troksnis.)

Godātie kolēģi, jūs dzirdējāt atbildi? Vai nepieciešams atkārtot? Paldies. Vai ir vēl jautājumi? Jautājumu nav.

Balsosim par Marijas Andersones ievēlēšanu tautas tiesneša amatā Balvu rajonā. Rezultāts: par − 83, pret − 1, atturas − 6. Paldies. Nākamā kandidatūra.

A.Guļāns: Nākamā kandidatūra ir Madonas rajonā. Par Madonas rajona tautas tiesneša vietnieci tiek rekomendēta Zita Dombrovska.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Dombrovsku tribīnē! Godātie deputāti, lūdzu jautājumus. Vai būs kāds jautājums? Godātie kolēģi tikai apskatās un jautāt nejautā. Paldies.

Balsosim par Zitas Dombrovskas kandidatūru. Rezultāts: par − 78, pret − nav, atturas − 2. Paldies.

Nākamā kandidatūra − Sandra Grebe.

A.Guļāns: Jā, Sandra Grebe!

Priekšsēdētājs: Guļāna kungam nav nekādas informācijas?

A.Guļāns: Vienīgi varu piebilst, ka viņa tiek rekomendēta ievēlēšanai Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Sandru Grebi tribīnē! Deputāti, lūdzu, jautājiet! Paldies, kolēģi! Jautājumu nav.

Balsosim par Sandras Grebes kandidatūru. Rezultāts: par − 65, pret − 3, atturas − 7. Paldies.

Nākamā kandidatūra − Antra Grosbaha. Talsu rajons.

A.Guļāns: Antra Grosbaha tiek rekomendēta ievēlēšanai Talsu rajonā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grosbahas kundze! Lūdzu, kolēģi, jautājumi? Jautājumu nav. Paldies.

Balsosim par Antru Grosbahu. Rezultāts: par − 68, pret − nav, atturas − 10. Paldies.

Dace Pance - Jelgavas rajona tiesas tiesneša amatā. Lūdzu jautāt vai sagatavoties jautājumam! Preinberga kungs, Jelgavas rajons, vai jūs nepajautāsit kaut ko? Šoreiz ne. Nevienam jautājumu nav. Paldies Dacei Pancei.

Balsosim. Rezultāts: par − 71, pret − nav, atturas − 6.

Guntars Stūris − Dobeles rajona tiesas tiesneša amatā. Lūdzu, kolēģi, jautājiet! Paldies. Jautājumu nav.

Balsosim par Guntaru Stūri Dobeles rajona tiesas tiesneša amatā. Rezultāts: par − 75, pret − nav, atturas − 8.

Nākamā kandidatūra − Čarlijs Šmits Rīgas rajona Siguldas tiesas tiesneša amatā. Lūdzu Šmita kungu tribīnē. Silāra kungs gatavojas jautājumam.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Šmita kungs, man jums ir jautājums par vairākām pozīcijām jūsu iepriekšējā darbā.

Pirmais. Kādēļ tad, kad jums tuvojās studiju nobeigums, jūs no Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona prokuratūras, kur bijāt stažieris un prokurora palīgs, pārgājāt strādāt uz kooperatīvu "Kalns" par sagādes daļas vadītāju?

Otrais jautājums. Kādēļ no prokuratūras, kur nostrādājāt tik īsu posmu, jūs pārgājāt strādāt uz Inčukalna gāzes krātuvi par juriskonsultu un no turienes tālāk uz firmu "Rjalla"?

Un pēdējais jautājums. Kādēļ jūs no firmas "Rjalla" gribat pāriet tagad strādāt par tautas tiesnesi?

Č.Šmits, Siguldas tiesas tiesneša amata kandidāts: Uz pirmo jautājumu es varu atbildēt tādējādi, ka...

Priekšsēdētājs: Mikrofonā, lūdzu!

Č.Šmits: Uz pirmo jautājumu es varu atbildēt tādējādi, ka tajā laikā, kad strādāju Proletāriešu rajona prokuratūrā, biju stažieris. Un tad man bija ģimene, un finansu...

I.Silārs: Prokurora vietnieks te nav pareizi ierakstīts? Prokurora palīgs.

Č.Šmits: Bija ļoti minimāla alga, man bija ģimene, un es pārgāju uz kooperatīvu "Kalns".

Uz otro jautājumu. Tas saistīts tāpat ar finansiāliem un ekonomiskiem apsvērumiem. Lai labāk varētu nopelnīt, uzturēt savu ģimeni, pārgāju no pilsētas prokuratūras uz firmu "Rjalla". Gāzes krātuve bija tikai tāds starpposms.

I.Silārs: Man pats pēdējais jautājums. Visur jūs esat vadījies no materiālās ieinteresētības, tādēļ man ir jautājums, kādēļ jūs tagad piekrītat pāriet beidzot strādāt par tautas tiesnesi?

Č.Šmits: Pirmkārt, tas atrodas tuvu mājām. Otrkārt, es vienmēr esmu gribējis strādāt tiesību aizsardzības orgānos. Gribu strādāt juridiskajā darbā. Firmā "Rjalla" man nav nekādu iespēju nopelnīt.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Grūtupa kungs, lūdzu!

A.Grūtups: Es gribētu teikt, ka Čarlijs Šmits faktiski ir izaudzis Siguldas tiesas tiešā uzraudzībā un klātbūtnē, ir praksē gājis un stažējies tur. Tiesneši un prokuratūras darbinieki viņu lieliski zina, viņi paši ir piedāvājuši viņam šo amatu, no kura viņš nav atteicies. Tā ka es lūgtu tomēr atbalstīt šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Jautājumu nav. Balsosim par Čarliju Šmitu. Rezultāts: par − 61, pret − 6, atturas − 13. Paldies.

Nākamā kandidatūra − Mārīte Vesele. Lūdzu tribīnē! Vēlam Saldus rajona tiesneses amatā. Vai deputātiem ir jautājumi?

Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Cienījamā Veseles kundze, jūsu darba biogrāfijā iznāk tā, ka jūs esat mainījusi darbavietas ik pēc gada un dažkārt viena gada laikā divas darbavietas. Jūs esat strādājusi arī Ļeņingradā. Kādā sakarībā jūs nonācāt Ļeņingradas apgabalā?

M.Vesele, Saldus rajona tiesas tiesneša amata kandidāte: Tas bija jaunībā. Tur dzīvoja mana māte, viņa tur bija aizbraukusi dzīvot, un es pārcēlos pie viņas. Pēc tam es atgriezos šeit atpakaļ tūlīt pēc kara.

G.Preinbergs: Un otrs jautājums. Pašreiz tiesnešu sabiedrībā ir tāda prakse, ka pēc ievēlēšanas īsā laikā tiek atkal nomainīta kārtējā darbavieta. Vai jums arī plānota tāda pāriešana tālāk?

M.Vesele: Es domāju, ka ne. Jūs redzat, ka pēdējā darbavietā es strādāju jau piecus gadus. Jaunībā tā bija, es mācījos neklātienē, varbūt ar to ir saistīts tas, ka es vairākas reizes esmu mainījusi darbu.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Nav. Balsosim par Mārīti Veseli. Rezultāts: par − 78, pret − 2, atturas − 4.

Šodien pēdējā kandidatūra tiesneša amatam − Ausma Zihmane − Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses amatā. Lūdzu, kolēģi! Krastiņa kungs vēlas jautāt? Mazlietiņ uzgaidiet, lai pretendente ieņem vietu tribīnē.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Zihmanes kundze, es atvainojos par savu ziņkāri, bet mani ļoti interesē jūsu darbības laiks 1977. un 1978.gadā. Redziet, jums tur ir tāda īpatnēja nodarbošanās − Latvijas Valsts universitātes komjaunatnes komitejas statiste. Līdz šim es biju dzirdējis, ka teātrī ir statisti, bet es gribētu uzzināt, ko dara komjaunatnes komitejā statistes, ja drīkst?

A.Zihmane, Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata kandidāte: Praktiski tas ir sekretāres darbs: komjauniešu pieņemšana, noņemšana no uzskaites. Tā tas amats toreiz saucās. Kāpēc tas tā saucās, uz to jautājumu es nevaru atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamā Zihmanes kundze, jūs esat dzimusi Omskas apgabala Znamenskas rajonā. Vai jūs esat no Krievijas latviešiem vai esat tur nonākusi sakarā ar 1949.gada notikumiem?

A.Zihmane: No 1949.gada.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Jautājumu nav. Paldies.

Balsosim par Ausmu Zihmani. Rezultāts: par − 92, pret − 1, atturas − 1.

Tagad lēmums − 345.dokuments. Balsosim par lēmuma projektu kopumā. Rezultāts: par − 90, pret − 1, atturas − 1. Lēmums pieņemts. Apsveicu jaunievēlētos tiesnešus. Guļāna kungu lūdzu gatavoties zvēresta nodošanai kopā ar tiesnešiem, protams.

Nākamais darba kārtības jautājums − Latvijas Bankas padomes locekļu ievēlēšana. Ziņotāju lūdzu tribīnē.

Repšes kungs, lūdzu!

E.Repše, Latvijas Bankas prezidents: Labrīt, godātie kolēģi! Bankas padomē šobrīd ir divas vakantas vietas. Un man ir tas gods šodien jums piedāvāt uz divām vakancēm arī divus kandidātus. Īsi raksturojot abus kandidātus, varu teikt, ka viens ir finansists un otrs − ekonomists. Proti, viens no kandidātiem ir beidzis Latvijas Universitātes Finansu un tirdzniecības fakultātes finansu un kredītu nodaļu. Otrs no piedāvātajiem kandidātiem ir beidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes rūpniecības plānošanas nodaļu. Abiem ir plaša praktiskā pieredze gan tautsaimniecības procesu vadīšanā, gan arī ar bankām saistīto jautājumu risināšanā.

Vispirms ļaujiet stādīt priekšā Vitu Pilsumu − kandidāti Latvijas Bankas padomes locekles amatam. Beigusi Latvijas Universitātes Finansu un tirdzniecības fakultātes finansu un kredītu nodaļu, stažējusies ASV komercbankās, Anglijas Centrālajā bankā un arī apmācību kursā Pasaules bankā. Ir ar plašu pieredzi banku un finansu problēmu risināšanā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Pilsumas kundzi tribīnē! Godātie kolēģi, lūdzu jautājumus Pilsumas kundzei. Vai kāds vēlas uzdot jautājumus?

Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Cienījamā Pilsumas kundze! Es saprotu, ka jums būs grūti atbildēt uz manu jautājumu, un tomēr. Sakiet, lūdzu, vai bankas darbībai ir kāds sakars ar šīsdienas piketu pie Augstākās padomes? Vai varētu būt kāds sakars ar piketu pie padomes?

V.Pilsuma, Latvijas Bankas padomes locekļa amata kandidāte: Jautājums ir grūts un sarežģīts. Pašreiz es strādāju Latvijas Bankā kā centrālajā bankā. Piketētāji uz ielas prasa savas darba algas no savu uzņēmumu vadītājiem, no saviem uzņēmumiem. Šo jautājumu es arī pati uzdevu sev vairākkārtīgi.

Mani visu laiku neatstāj doma par to, ka mēs pārāk maz domājam par mūsu rūpniecību, varbūt lauksaimniecībai mēs vairāk pievēršam uzmanību. Bet tieši rūpniecība… Ko tad dara šie rūpniecības vadītāji, kas nespēj izmaksāt algu? Kas ir noticis, kāpēc ir izveidojusies šāda situācija?

Latvijas Banka saistīta ar banku kreditēšanu. Kā jūs zināt, Latvijas Banka kreditē komercbankas. Tātad mēs jau tagad izsniedzam kredītus par zemākām procentu likmēm nekā sākotnēji, kad bija lielāka inflācija. Es domāju, Latvijas Banka, kā mēs zinām pēc mūsu pienākuma, atbild par inflācijas jautājumu. Tātad mēs esam saistīti ar visu ekonomisko situāciju.

Es nezinu, varbūt es neesmu atbildējusi precīzi uz jūsu jautājumu, bet es domāju, ka tas ir ļoti smags jautājums. Te mēs varētu diskutēt, bet Latvijas Banka jau ir saistīta ar visu Latvijas ekonomiku.

Priekšsēdētājs: Pirmais bija, man liekas, Caunes kungs. Felsa kungs, lūdzu! Pēc tam - Caunes kungs.

A.Felss: Cienītā kundze, sakiet, lūdzu, kā jūs vērtējat pašreizējo situāciju, kad tiek ieviests lats? Vai jūs uzskatāt, ka ir pareizs šis kurss − 1 pret 200? Vai jums ir cits viedoklis? Kā jūs kā ekonomiste skatāties uz to?

V.Pilsuma: Mani tiešie pienākumi pašreizējā situācijā ir − atbildēt Latvijas Bankā par tās ārējiem sakariem. Es personīgi neesmu bijusi iesaistīta Naudas reformas komisijas darbā un arī šā projekta izstrādāšanā, bet es uzskatu, ka mūsu speciālistu lēmums šinī gadījumā bija pareizs, un es viņiem pievienojos.

Priekšsēdētājs: Caunes kungs jautā.

I.Caune: No uzziņas redzams, ka jūs esat darbojusies ar lauksaimniecības kreditēšanas jautājumiem. Tātad jums lauksaimniecība nav sveša lieta. Un jūs tikko atzināt, ka lauksaimniecībai vispār tiek veltīta ļoti liela uzmanība. Vai to var saprast tā, ka no septembra nav samaksāts par graudiem un ka jūs savā darbībā centīsities šo termiņu vēl pagarināt? Tā tas saprotams?

V.Pilsuma: Man ir jautājums − kurš nav samaksājis un kam.

I.Caune: Iepircējs nav samaksājis. Un bankai ar to ir jānodarbojas.

V.Pilsuma: Bet es pārstāvu Latvijas Banku, es nepārstāvu iepircējus.

I.Caune: Es domāju, tas jums labāk zināms, kas nav samaksājis un kādēļ nav samaksājis.

V.Pilsuma: Lai to noteiktu, es domāju, tur būtu jāveic, varētu teikt, izmeklēšana. Skaidrs, ka situācija nav normāla. Kā jūs teicāt un kā mēs dzirdam arī ļoti daudz pa televizoru, zemnieks nesaņem samaksu ne par pienu, ne par savu nodoto labību. Bet šeit ir jautājums: kur tad šī produkcija ir palikusi un kur šī nauda ir uzkrājusies? Kur tā ir palikusi? Tā bankai nav atmaksāta, jo banku nodaļām, kas ir samaksājušas un izdevušas kredītus, ir problēmas. Tās nevar saņemt atpakaļ šos kredītus. Tā ir bankas problēma. Un to, ka mēs būtu iesaistīti šinī procesā, ka mēs būtu vainīgi, ka mēs neesam samaksājuši ražotājiem, es domāju, mēs tādu pārmetumu nevarētu uzņemties, jo mēs jau šo produkciju paši personīgi nesaņēmām un neesam to arī realizējuši. Tā ka šis ir jautājums pētīšanai, lai konstatētu, kur tad šī nauda ir uzkrājusies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Nav. Tātad varam balsot par 354.lēmumu. Kehra kungs, komisijas vārdā − lūdzu!

O.Kehris: Godātie kolēģi! Ekonomikas komisija savā sēdē izskatīja Pilsumas kundzes kandidatūru Latvijas Bankas padomes locekļa amatam, ko rekomendēja Latvijas Bankas prezidents, atbalstot šo kandidatūru kā ļoti profesionālu speciālisti, kura ir Latvijas Universitātē apguvusi tieši finansu un kredīta specialitāti, pēc tam ir sekojuši mērķtiecīgi turpinājumi sevi sagatavot banku un kredīta jautājumos. Tādējādi mēs aicinām balsot par šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Vitas Pilsumas kandidatūru, respektīvi, par 354.dokumentu. Rezultāts: par − 75, pret − 1, atturas − 6. Lēmums pieņemts. Apsveicu jauno bankas padomes locekli!

Lūdzu, Repšes kungs! Nākamā kandidatūra.

E.Repše: Lieku priekšā par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprināt Gunti Ulmani. Izglītība − Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes rūpniecības plānošanas nodaļa. Iepriekšējais kandidāts bija ar izteikti plašu pieredzi tieši finansu jautājumos, bet Ulmaņa kungs ir ar plašāku pieredzi citos tautsaimniecības jautājumos. Un jebkurā gadījumā viņš ir ekonomists. Nododu to jūsu izlemšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Ulmaņa kungu tribīnē! Lūdzu, godātie kolēģi! Jautājumi Ulmaņa kungam. Protams, situāciju kā vienmēr glābj Preinberga kungs.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Ja to var saukt par glābšanu. Cienījamais Ulmaņa kungs! Jūsu kolēģe teica, ka ievērojami samazinājusies kredītu likme zemniekiem, ka zemnieku labā ir daudz kas darīts. Sakiet, lūdzu, kāda šī kredītu likme būs tagad zemniekiem un vai šī likme apmierinās zemniekus? Mani interesētu jūsu domas ne tikai kā nākamā bankas darbinieka domas, bet arī kā zemsaviešu pārstāvja domas.

G.Ulmanis, Latvijas Bankas padomes locekļa amata kandidāts: Man, protams, gribētos atbildēt, ka šī likme būs stipri zemāka. Bet tajā pašā laikā kā tautsaimnieks es nevaru arī neņemt vērā to, ka pēc šiem kredītiem šodien alkst gan Latvijas kultūra, gan izglītība, gan medicīna, gan arī citas nozares. Un atbildēt šodien apstiprinoši, ka zemnieks saņems kredītu ar daudz labākiem noteikumiem nekā citi, es šodien neņemos.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Vai ir vēl jautājumi? Tas ir Plotnieka kungs? Man gaisma spīd acīs, es neredzu.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātais Ulmaņa kungs! Ja mēs runājam par kredītiem, vai jūs uzskatāt, ka Latvijas Bankas kredītu politika ir atbalstāma un realizējama arī turpmāk, vai jūs dodaties uz šo padomi ar nodomu kaut ko ietekmēt un grozīt?

G.Ulmanis: Es šodien redzu mūsu tautsaimniecībā ļoti daudzas problēmas, kuras man uz šo brīdi varbūt ir tuvākas nekā bankas problēmas. Un es dodos uz banku, lai kopējā skatījumā šīs problēmas saistītu ar šīsdienas bankas politiku un pamēģinātu izdarīt tā, lai saimnieciskās stimulēšanas mehānisms strādātu efektīvāk.

A.Plotnieks: Bet, Ulmaņa kungs, es tomēr gribētu atbildi uz jautājumu. Jūsu domas par kredītu politiku, varbūt vēl precīzāk − par kredītu likmēm?

G.Ulmanis: Kredītu likmes katrā ziņā ir atkarīgas arī no citiem ekonomiskajiem momentiem. Un es domāju, ka kredītu likmes ar laiku samazināsies. Ir jāsamazinās.

A.Plotnieks: Jūs esat gatavs ietekmēt šo procesu kādā virzienā?

G.Ulmanis: Mēģināšu.

A.Plotnieks: Un otrs jautājums. Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas Bankas attiecībām ar privātajām bankām, kuru šodien Latvijā ir jau samērā daudz. Vai šis process rit normāli? Vai jūs uzskatāt, ka vajag ieviest kaut ko un pilnveidot?

G.Ulmanis: Domāju, ka rit normāli.

A.Plotnieks: Paldies.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs.

A.Felss: Cienījamais pretendent! Mani arī ļoti interesētu jūsu viedoklis par šo lata kursu attiecībā pret Latvijas rubli. Kāds ir jūsu viedoklis šajā sakarā?

G.Ulmanis: Šeit tīri intuitīvs personīgais viedoklis: es domāju, ka lata kurss ir paaugstināts, un domāju, ka dzīve rādīs, ka tas kļūs, manuprāt, tomēr drusciņ zemāks. Tās ir manas personīgās domas.

A.Felss: Es domāju par šo proporcionālo attiecību 1:200.

G.Ulmanis: Es domāju arī par šo proporcionālo attiecību. Es domāju, ka tā ir paaugstināta.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs.

P.Laķis: Cienījamais pretendent! Tā varbūt nav tieši jūsu kompetences sfēra, bet mūsu komisija ar to ir sadūrusies. Sakiet, lūdzu, vai, jūsuprāt, būs iespējams tuvāko divu gadu laikā ieviest kreditēšanas sistēmu mūsu augstskolās? Es domāju, ne tikai 5.kursu, kā tas ir pašlaik, bet visu augstāko izglītību balstīt tikai uz banku kredītu palīdzību?

G.Ulmanis: Cienījamais Laķa kungs, tas ir ļoti profesionāls jautājums. Es uz šo brīdi neesmu gatavs atbildēt.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Nav. Paldies Ulmaņa kungam. Balsosim par dokumentu, par Augstākās padomes lēmumu, kuram tieši numura nav, bet ir skaidrs, par kuru... Kehra kungs, lūdzu, komisijas vārdā!

O.Kehris: Kolēģi, komisija lūdz, lai mēs arī izteiktu šo savu viedokli, ka Ekonomikas komisija ir izskatījusi šo Latvijas Bankas prezidenta priekšlikumu apstiprināt par Latvijas Bankas padomes locekli Gunti Ulmaņa kungu. Manuprāt, viņa plašās zināšanas, pirmkārt, ekonomista izglītība un plašās zināšanas gan rūpniecībā, gan lauksaimniecībā, gan pakalpojumu sfērā, par ko liecina viņa pieredze, padomē ļoti lieti noderētu, lai strukturalizētu iespējamos kredītus un šo kredītu politiku Latvijā. Tādējādi mēs aicinām balsot "par" un apstiprināt Gunti Ulmani par Latvijas Bankas padomes locekli.

Priekšsēdētājs: Balsosim par lēmumu par Gunta Ulmaņa iecelšanu par bankas padomes locekli. Rezultāts: 81 − par, 1 − pret, atturas − 2. Lēmums pieņemts. Apsveicam Ulmaņa kungu ar jauno amatu!

Nākamais darba kārtības jautājums ir I.Ozola sagatavotais lēmums par deputātu ienākumu deklarāciju publicēšanu.

Lūdzu Ozola kungu tribīnē.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Lūdzu paņemt 368. un 370.dokumentu. Es neatkārtošos, jo vakar es jau formulēju, kas ir pamatā šā dokumenta sagatavošanai. Tikai papildināšu vēl, ka varbūt, pieņemot šo lēmuma projektu, mēs faktiski iedrošināsim sevi pieņemt arī lēmuma projektu par Saeimas deputātu kandidātu ienākumu un izdevumu deklarāciju publicēšanu, jo šie jautājumi tomēr ir savstarpēji saistīti tiesiski demokrātiskā sabiedrībā.

Vairāk es neatļaušos aizkavēt jūsu laiku, tikai vēl piebilde, ka 370.dokumentā piedāvāto papildinājumu lūdzu iekļaut aiz vārda "ienākumu deklarācijas", tātad publicēt ne tikai ienākumu deklarācijas, bet arī to Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu sarakstu, kuri līdz 1993.gada 5.aprīlim nebūs iesnieguši mūsu Augstākajai padomei savas ienākumu deklarācijas.

Priekšsēdētājs: Jautā Cupruna kungs.

I.Cupruns: Ozola kungs! Jūs savā īsajā uzrunā minējāt ienākumu un izdevumu deklarāciju. Kas tā ir − "izdevumu deklarācija"? Tas ir kas jauns?

I.Ozols: Es atzīmēju to kā prognostisku novēlējumu, lai pirms Saeimas vēlēšanām tiktu noņemta šī spriedze, kura pašlaik sabiedrībā briest. Bet šinī lēmumā tas nav iekļauts. Un tas neattiecas. Es tikai teicu, ka tas varbūt iedrošinās mūs izskatīt jautājumu par Saeimas deputātu kandidātu ienākumu un izdevumu deklarācijām, lai nebūtu sabiedrībā aizdomas, kas pašlaik migrē, ka no dažādiem, es teiktu, ne sevišķi legālos finansēšanas avotos iegūtiem līdzekļiem tiks finansētas Saeimas vēlēšanas.

I.Cupruns: Ozola kungs, es jautāju konkrēti, kas ir izdevumu deklarācija. Es no jūsu uzrunas sapratu, ka jūs runājat par konkrētu projektu. Tādēļ man ir konkrēts jautājums. Kas ir izdevumu deklarācija?

I.Ozols: Es atvainojos, Cupruna kungs, par konkrētu projektu es nerunāju, ja tāds nav iesniegts. Es ar šo izdevumu deklarāciju praktiski gribēju ierosināt padomāt par to, ka mums vajadzētu oficiāli atspoguļot tos izdevumu līdzekļu ienākumu avotus, no kuriem tiks finansēti gan priekšvēlēšanu kampaņas pasākumi, gan arī iemaksāta tā sauktā drošības nauda.

Priekšsēdētājs: Salīša kungs.

B.Salītis: Man visai dīvaini liekas, ka mēs Augstākajā padomē skatām šādu lēmuma projektu. Taču nepastāv nekāds aizliegums publicēt mūsu ienākumu deklarāciju. Šo dokumentu, ko mēs pieņēmām ne pārāk sen par deputātu ienākumu deklarāciju, apstiprināja Augstākās padomes Prezidijs. Tas nav nekāds slepens dokuments. Es domāju, ka Mandātu un deputātu ētikas komisija jau to varēja publicēt. Vai ir vajadzīgs speciāls lēmums, tērējot tam laiku? Es domāju, ka to vajag darīt.

I.Ozols: Atļaujiet atbildēt, lūdzu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Ozols: Līdz šim nav publicēts. Sabiedrībā, pateicoties masu informācijas līdzekļos paustiem atšķirīgiem viedokļiem, tomēr figurē ļoti ievērojamas, it kā šķietamas ieņēmumu summas dažādiem deputātiem. Tajā pašā laikā sabiedrība attiecina šo maksimālo summu gandrīz uz mums visiem simtprocentīgi. Un tieši šā iemesla dēļ, lai tiktu nodrošināta demokrātiskas sabiedrības norma − atklātība, es arī ierosinu uzdot par pienākumu publicēt, nevis atstāt to personīgai, teiksim, Ētikas komisijas priekšsēdētāja vai kādas ieinteresētas institūcijas izvēlei.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, es atvainojos, man liekas, Eglāja kungs bija pirmais. Tad Freimaņa kungs.

V.Eglājs: Man ir jautājums. Šeit ir − uzdot publicēt ienākumu deklarācijas. Ienākumu deklarācijas bija uz vairākām lapām. Vai ir domāts publicēt deklarācijas tādas, kādas tās ir, vai publicēt kaut kādus kopsavilkumus, kaut kādus datus? Ko tas nozīmē šeit?

I.Ozols: Es šīs deklarācijas rūpīgi izpētīju. Tās var tabulāri atspoguļot, lai ir viegli pārskatāms lasītājam un neaizņem daudz vietas šinī MP un AP pielikumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamais Ozola kungs! Jūs tomēr varbūt varētu pastāstīt, kādi jūsu izpratnē ir tie kritēriji, pēc kuriem mums šādi jautājumi ir jāskata. Ja jūs man sakāt, ka sabiedrībā pastāv kaut kāda spriedze, tad ziniet, sabiedrībā spriedze pastāv attiecībā uz visu. Jebkurš var patenkot, un mēs te pasēdēsim, tā sakot, un pieņemsim fundamentālus lēmumus. Kādi jums ir kritēriji? Jūs pats pašlaik tenkojat!

I.Ozols: Paldies, Freimaņa kungs, par jūsu vērtējumu! Ja jūs uzskatāt objektīvu patiesību par tenkošanu, tā ir jūsu personīgā attieksme pret šo informāciju. Es gan nedomāju, ka mūsu pieņemtais lēmums par ienākumu deklarāciju aizpildīšanu ir tenku izejas avots. Es uzskatu, ka tā ir objektīva informācija. Lai tiešām izvairītos, kā jūs, Freimaņa kungs, teicāt, no tenkošanas sabiedrībā, lai būtu galīga skaidrība, tad pēc šīs publicēšanas nevienam deputātam nebūs jātaisnojas tieši vai netieši savu vēlētāju priekšā, nebūs jāklausās pārmetumi, atbildi varēs saņemt katrs Latvijas iedzīvotājs publikācijā laikraksta "Diena" AP un MP pielikumā. Protams, ja jūs, cienījamie kolēģi, atbalstīsit šā lēmuma publikāciju.

Priekšsēdētājs: Vēl gan neviena sabiedrība no tenkām nekad nav atbrīvojusies.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Ozola kungs, es domāju, ka pēdējā izteikumā jūs pieņemat vēlamo par esošo. Tur nekas nesanāks.

Bet jautājums man ir par ko citu. Savā laikā Budovska kungs vēlējās, lai mēs iesniedzam ziņas arī par radiem. Man ir jautājums no šā viedokļa. Vai bez mūsu radu piekrišanas tagad visas ziņas par radiem, tajā skaitā par maniem radiem (es vēl ļoti labi atceros, cik man kā lauksaimniecības nespeciālistam bija grūti no savas māsas noskaidrot, cik viņa izslauc gadā no govs, lai Budovska kungs to varētu dabūt zināt), tagad tiks drukātas "Dienas" pielikumā? Vai varbūt, ja jūs tā vēlaties, nevajadzētu tomēr aprobežoties ar pašiem deputātiem? Tā ir pirmā jautājuma puse.

Un otrā. Ja ir radi, kas vada kādu uzņēmumu, vai ir jaunsaimnieki vai kas, kur jums ir garantija, kas dos garantiju, ka šo cilvēku sniegtās ziņas netiks tālāk izmantotas, teiksim, no kaut kādu noziedzīgu elementu puses? Kas viņus pasargās? Pirmkārt, neviens neprasīs piekrišanu un nodrukās, ja tur ir jaunsaimniecība ar 20 govīm, pieciem traktoriem un nezin kas vēl. Un nākamajā dienā nozags četrus traktorus.

I.Ozols: Cienījamais Krastiņa kungs! Savā jautājumā Eglāja kungs jau daļēji atbildēja uz jūsu jautājumu. Man šķiet, ka tas bija Eglāja kungs, kas motivēja, ka deklarācijas ir atklātas. Es atvainojos, tas bija Salīša kungs. Tās ir pilnīgi atklātas, šīs deklarācijas. Tātad pieejamas katram interesentam. Tajā pašā laikā šis radinieku loks ir noslēgts loks, nevis visaptverošs. Un šo jautājumu varat kā papildinājumu vai ierosinājumu iekļaut šinī lēmuma projektā, par ko mēs balsojot arī lemsim, vai atbalstīt jūsu priekšlikumu vai neatbalstīt.

I.Krastiņš: Es atvainojos, vēl precizējošs jautājums. Ozola kungs, jūs uzskatāt, ka deputātu ienākumu deklarācijas ir pieejamas katram interesentam, kā jūs teicāt? Tātad jebkurš no ielas var ienākt un paprasīt Budovska kungam konkrēta deputāta ienākumu deklarāciju un Budovska kungs to dos?

I.Ozols: Es ļoti atvainojos, es tikai citēju Salīša kunga teikto. Es tā sapratu, es atvainojos. Un katrā gadījumā jūs varat, kā jau es teicu atkārtoti, izdarīt labojumu. Mēs šinī jautājumā balsojot lemsim.

Priekšsēdētājs: Es precizēšu, Krastiņa kungs! Likumā ir teikts, ka deklarācijas ir publiski pieejamas. Vārda "publiski" izskaidrojums nav dots.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Man tomēr nav skaidra motivācija. Ja jūs runājat par noteiktu sabiedriskās domas ievirzi, tad es jums varu pateikt priekšā. Ja runājam par tenkošanu, tad vairāk tenko par to, ka valdība un parlaments ir korumpēti. Tādā gadījumā mums vajadzētu pieņemt lēmuma projektu, kur parakstās visi, sākot ar Ivaru Godmani un beidzot ar Anatoliju Gorbunovu, ka viņi nav korumpēti. Jo tīri socioloģiski ir elementāri pierādīts, ka baumas par korupciju ir lielākas nekā baumas par mūsu ienākumiem. Jo ienākumi tomēr ir algas, un tur nu nekādu īpašu baumu nav. Tas būtu pirmais jautājums.

Es jums varu nosaukt vēl trīs, četrus parametrus, kurus tādā gadījumā mums vajadzētu aizpildīt un par to parakstīties. Ja tiešām šī sabiedriskās domas ietekme ir vienīgais cēlonis, tad es vairs neko nesaprotu. Ja nē, tad, lūdzu, paskaidrojiet, kādi vēl ir cēloņi? Man vēl būs otrs jautājums pēc tam.

I.Ozols: Es domāju, ka uz jūsu jautājumu, Laķa kungs, mēs atbildēsim ar savu balsojumu. Un jūs saņemsit atbildi ar balsojumu "par", kas pieņems šo lēmuma projektu, vai ar balsojumu "pret", ar ko tiks noraidīts šis lēmuma projekts. Tā būs arī atbilde uz jūsu pirmo jautājumu.

P.Laķis: Otrs jautājums ir tāds: vai jūsu rīcībā ir ziņas, ka Finansu inspekcija ir pārbaudījusi mūsu deklarāciju aizpildīšanas adekvātumu, vai ne?

I.Ozols: Manā rīcībā nav. Un arī šādā aspektā es šo jautājumu nelūdzu izskatīt, bet tikai godīgi, kā mēs esam ar savu parakstu apliecinājuši, mūsu parakstītās ieņēmumu deklarācijas publicēt. Jo mēs ar saviem parakstiem esam apliecinājuši. Un es nepieļauju domu, ka starp deputātiem varētu būt kāds, kura ienākumu deklarāciju vajadzētu pārbaudīt Finansu inspekcijai.

P.Laķis: Paldies. Man viss skaidrs.

Priekšsēdētājs: Liepiņa kungs, tad − Cupruna kungs.

K.Liepiņš: Augsti godātais Ozola kungs! Vai jums nav tāda informācija, kuram no žurnālistiem, no citiem informācijas līdzekļu darbiniekiem ir radušās problēmas saņemt pie Budovska kunga šo informāciju par mūsu deklarācijām? Ja šādu problēmu nav bijis, vai ir jēga mums ņemt vērā "kaukāziešu pieredzi", tas ir, pēc pirmās kāzu nakts izkārt pa logu palagu, lai konstatētu, vai tā jaunava bijusi nevainīga vai vainīga?

I.Ozols: Cienījamais Liepiņa kungs, jūsu salīdzinājums katrā gadījumā ir asprātīgs. Tajā pašā laikā es gribētu atzīmēt vienu. Kaut arī manā rīcībā nav informācijas, ka kādam no žurnālistiem būtu laupīta iespēja iepazīties ar mūsu ienākumu deklarācijām, tajā pašā laikā, kā jūs redzat, vēl joprojām ienākumu deklarācijas nav publicētas publiskai izvērtēšanai.

Jūs droši vien arī esat iepazinies ar tikko notikušo divu dienu semināru. Amerikas Savienotajās Valstīs par ieņēmumiem atklātību prasa ne tikai no Kongresa delegātiem viņu darbības laikā, bet arī pirmstermiņa periodā. Es nesaskatu absolūti neko tādu, teiksim, pretdabīgu, kā dēļ mums būtu jābaidās publicēt savas ienākumu deklarācijas. Kāpēc? Es neredzu iemeslu. Un tāpēc es arī šādu lēmuma projektu sagatavoju un nododu jūsu izvērtēšanai. Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Cupruna kungs.

I.Cupruns: Ozola kungs es piedāvāju nedaudz mainīt redakciju. Tad, es domāju, atkritīs daudzi jautājumi. Vajag publicēt ziņas par deputātu ienākumiem no deputātu deklarācijām. Un tad nebūtu jāpublicē ne radi, itin nekas. Publicēsim tikai deputātu ienākumus no deklarācijas. Šeit ir teikts nepārprotami, ka ir jāpublicē deklarācija tādā izskatā, kāda tā ir. Ierakstiet, ka publicēt tikai ienākumus, deputātu uzrādītos ienākumus no deputātu deklarācijām, un viss būs kārtībā.

I.Ozols: Cienījamais Cupruna kungs! Jums ir pilnīgas tiesības, un mēs būtu ļoti pateicīgi, ja jūs rakstiski iesniegtu šo priekšlikumu. Mēs balsojot praktiski izvērtēsim.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze.

I.Čepāne: Ozola kungs. Man ir līdzīgs jautājums kā Cupruna kungam. Vai jūs piekristu, ka tik tiešām tiktu publicēti konkrēti deputātu ienākumi no deklarācijas? Pretējā gadījumā, vai jūs esat aprēķinājis, cik bieza būs tā avīze vai grāmata, kur tas viss, cik nu kuram daudz to māsu un brāļu, tiks publicēts? Man nav nekas pretī, ja par mani publicētu, tas vispār būtu ļoti interesanti.

Un otrs jautājums. Ja arī tas tiks publicēts šajā paplašinātā apjomā, vai jūs domājat, ka šī tenkošana sabiedrībā samazināsies?

I.Ozols: Es gribu atbildēt. Drīkst?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, lūdzu!

I.Ozols: Uz pirmo jūsu jautājama daļu es jau atbildēju, ka tabulāri šo mūsu ienākumu deklarāciju publikācija aizņemtu ne sevišķi lielu un biezu sējumu, kā varbūt izrietēja no Čepānes kundzes jautājuma. Jo tas viss pakļaujas ļoti klasiskai dokumentu formu tipizācijas shēmai. Tabulāri tas aizņemtu ļoti minimālu vietu. Tajā pašā laikā, ja būtu šāda publikācija pieejama sabiedrībai, jūs atvainojiet, varētu tenkot par konkrētu faktu, demokrātiski apgaismotu un atspoguļotu laikraksta "Diena" pielikumā. Bet katrā gadījumā par to katrs deklarācijas autors ar savu parakstu faktiski ir parakstījies. Tā jau ir viņa problēma.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs.

I.Silārs: Es domāju, ka jūs varētu varbūt piekrist mainīt vārdus "ienākumu deklarācijas" ar "deklarētiem ienākumiem".

I.Ozols: Arī šinī situācijā es gribētu piedāvāt jums rakstiski iesniegt šo priekšlikumu, jo šie visi ir balsojami jautājumi. Ir tomēr atšķirība starp ienākumu deklarāciju un deklarētiem ienākumiem. Nav noslēpums, ka mūs nereti sabiedrībā vaino, ka mēs izmantojot savu dienesta stāvokli un radot saviem ģimenes locekļiem dažādus priekšnosacījumus, labvēlības statusu. Šinī situācijā tas ir, es teiktu, pat konceptuāla rakstura jautājums, ko mēs tikai balsojot varam izšķirt.

I.Silārs: Piedodiet, Ozola kungs! Vai jūs nepiekrītat, ka ienākumu deklarācija ir tikai veidlapa?

I.Ozols: Ienākumu deklarācija satur informāciju. Es piekristu, ja jūs piedāvātu šādu papildinājumu, ka publicēt informāciju, kura ir atspoguļota ienākumu deklarācijā.

I.Silārs: Nākamais jautājums par jūsu otro dokumentu, par 370. Vai jūs nepaskaidrotu, kādēļ jūs šeit esat izvēlējies 5.aprīli, ja Augstākās padomes Prezidija lēmumā ir noteikts, ka ir jāiesniedz līdz 20.februārim?

I.Ozols: Atbildēšu uz jūsu jautājumu. Jāņem vērā tas, ka ir nepieciešams laiks tīri tehniski, ja mēs pieņemam 368.dokumentu, lai sagatavotu iesniegšanai publikācijai. Tas nav izdarāms šodien, rīt, parīt. Es konsultējos, ka ir pēdējais iesniegšanas termiņš pagarināts. Ne jau visi deputāti tīšām neiesniedza, bet varbūt arī savas aizņemtības dēļ. Formāli jums ir pilnīga taisnība. Ja jūs pastāvēsit un ierosināsit uz šo jūsu minēto termiņu, dabīgi, ka arī tie jautājumi jāizšķir deputātiem. Es vienkārši no tāda viedokļa, lai deputāti, ja ir vēl tādi, kas nav iesnieguši, varētu paspēt šonedēļ to izdarīt. Tikai tāpēc es to liku priekšā. Tā ir mana atbilde uz jūsu jautājumu.

I.Silārs: Tātad jūs uzskatījāt, ka tam nekādas nozīmes nav, ko Prezidijs ir nolēmis?

I.Ozols: Es atvainojos, es tā neuzskatīju, es piedāvāju balsojumam šo jautājumu.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Geiges kungs.

I.Geige: Man gan nav rakstiska priekšlikuma, bet man ir priekšlikums izdot atsevišķu brošūru ar pilnīgi visu, kas ir rakstīts šajās deklarācijās, uzliekot samaksu, labu samaksu, lai varētu pēc tam pieņemt arī tādu lēmumu, ka līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā. Un pārtraukt pašreiz to lietu.

I.Ozols: Es gribētu atbildēt uz Geiges kunga jautājumu. Ļoti grūti būs no šīs 200 rindiņu vai 170 rindiņu tabulas izveidot brošūru, Geiges kungs. Tā ka mums ir maz cerību to kā brošūru noformēt. Un es nedomāju, ka tāpēc būtu speciāli jāizdod līdzekļi un vēl jārada papildu ieņēmumi valsts budžetā. Piedodiet, mēs jau finansējam AP un MP pielikumu. Varētu taču šo numuru, tikai šo vienu pielikumu varbūt izņēmuma kārtā pasludināt kā maksas pielikumu. Ja jūs savu priekšlikumu uzturat, tad par to jābalso.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, man vēl ir pēdējais jautājums. Es redzu, ka vairāk jautātāju nav.

Vai jums ir informācija, ka kāds no deputātiem ir sūtījis uz laikrakstiem savu deklarāciju, lai to publicētu, un pieprasījis par to honorāru?

I.Ozols: Nē. Tādas informācijas man nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs pieteicies Gulbja kungs.

J.Gulbis: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es jau vakar, kad mēs runājām par to, vai iekļaut Ozola kunga iesniegto lēmuma projektu, teicu, ka būtu ļoti vērtīgi bijis, ja deputātu kungi būtu piedalījušies seminārā cīņai pret organizēto noziedzību un korupciju šajā pašā zālē. Un visi tie jautājumi, kurus pašreiz uzdeva, šeit tika, varētu teikt, ļoti labi izanalizēti šajā seminārā. Kāpēc ir vajadzīgas šādas ziņas par deputātu ienākumiem publicēt, kā to dara civilizētā sabiedrībā? Es domāju, mums to nebūtu nemaz bijis vajadzīgs apspriest. Bet pašā pamatā tas ir viens no Amerikas Savienoto Valstu likumiem. Likums "Par valsts ierēdņiem un valsts darbinieku ētiku". Šā likuma 1.punkts skan šādi: "Valsts darbā var strādāt tikai tie cilvēki, kas savas personīgās intereses stāda zemāk par valsts un sabiedrības interesēm." Šis punkts izrādās ļoti vienkāršs, bet reizē izrādās, ka tas demokrātiskā sabiedrībā ir pats galvenais.

Pierādot jebkurā situācijā, ka valsts darbinieks ir stādījis savas personīgās intereses augstāk par sabiedrības vai valsts interesēm, viņam ar to pašu brīdi ir jāaiziet no šā amata. Tur nedraud ne cietumsods, ne arī kaut kādi disciplināri vai administratīvi sodi, nekas. Bet vienkārši viņam ir jāaiziet.

Pierādīt to, kā viņš ir rīkojies vienā vai otrā situācijā, tas ir jautājums praktiski pamatā presei un vēlētājiem. Vēlētāji un prese faktiski arī skatās, vai šis cilvēks savas intereses stāda augstāk vai ne. Ja viņš tādā veidā grib to darīt, tad viņa vieta ir, kā amerikāņu kungi šeit teica, biznesā. Tur viņš var nodarboties. Bet tad nevajag nākt ne par deputātu, ne arī valsts ierēdņa darbā.

Šajā sakarībā ir arī šīs deklarācijas. Viņi prasa, un to arī Amerikas Savienotajās Valstīs dara, precīzi uzrādīt, kur atrodas deputātu līdzekļi, kur tie ir ieguldīti, kādās firmās, kādās vietās un kādus ienākumus viņi saņem. Tas ir vajadzīgs vēlētājiem, ir vajadzīgs presei, lai varētu kontrolēt, vai kādā gadījumā deputāts nebalso vai arī neizmanto savu dienesta stāvokli par labu šai firmai, kurā ir viņa līdzekļi, vai arī vispār neizmanto savu stāvokli. Un tad viss kļūs skaidrs. Te nevar būt anonīmi, kur ir tie līdzekļi. Viss ir precīzi parādīts.

Šeit deputāti izteica tādu satraukumu. Es sapratu. Kā tad varēs zināt, kurā vietā? Nu, tas ir tas pats jautājums. Ja cilvēks, kas iet uz deputāta darbu un baidās par to, tad viņš arī nevar iet par deputātu, nekā tur nevar darīt. Šeit ir jāsaprot, ka tomēr mūsu darbs ir tāds, ka vēlētājiem ir tiesības novērot mūs, kontrolēt mūsu darbību šajā jautājumā, un tāpēc mums ir jādod iespēja viņiem arī redzēt, kur atrodas mūsu līdzekļi, no kurienes mēs saņemam. Es domāju, ka te nekā sevišķa nav. Absolūti nekā sevišķa nav. Tā civilizētā valstī tiek darīts ar visiem deputātiem, ne vien deputātiem, bet deputātu kandidātiem, kas vēlas savas kandidatūras izvirzīt vēlēšanās, lai ievēlētu augstākajā varas orgānā. Un tāpat arī pašvaldībās.

Tāpēc, protams, ja mēs to negribam darīt, tad arī nevajag iet uz šo darbu. Tas ir tīri loģiski saprotams. Kā to izdarīt? Protams, par šo lēmumu mēs te varam spriest. Apspriest tos priekšlikumus, kas te izskanēja. Bet domāju, ka principā mums tas ir jāatbalsta, mums ir jāsāk tas darbs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs vēl debatēs. Lūdzu.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es visnotaļ atbalstu Ozola kunga priekšlikumu jebkurā no variācijām, jo es to uzskatu par taisnīgu un pareizu. Es domāju, ka lietu nevajadzētu sarežģīt, kaut gan man labāk patiktu, ka mēs šeit būtu ierakstījuši arī ministru kabineta locekļus vai ministrus un ministru vietniekus, jo tur ir visinteresantākās kombinācijas un visinteresantākās investīcijas. Ja mēs esam gatavi par to nobalsot, cienījamie kolēģi, tas būtu brīnišķīgi. Es būtu "par". Ja jūs neesat gatavi par to nobalsot, tad nedarīsim to, lai nesarežģītu un lai pieņemtu vismaz šo dokumentu.

Bet es tomēr uzskatu, ja mēs esam likumdevēja vara, tad pret izpildvaru arī vajadzētu būt šādām prasībām. Pretējā gadījumā ministrs var virzīt visādas privatizācijas tā, kā viņam vajag. Mēs redzam, ka tas tā jau tagad notiek. Ir dokumentāri pierādījumi tam. Es nezinu, kur te var nošķirt privātās intereses no valsts interesēm.

Ja deputātu kungi ir gatavi nobalsot par šādu papildinājumu, es gribētu lūgt par to balsot, ja ne, tad ne, bet tad vajadzētu sagatavot vēl nelielu likumprojektu, kas risinātu arī šo jautājumu, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi.

Priekšsēdētājs: Vēl debatēs pierakstījies Zaļetajeva kungs un Silāra kungs.

Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šim jautājumam, neskatoties uz tā zināmu populistisku nokrāsu, tomēr ir svarīga nozīme demokrātijas nostiprināšanā valstī un tādas atmosfēras radīšanā, ko sauc par atklātuma atmosfēru, kura nodrošina nepieciešamo deputātu darbības kontroli no savu vēlētāju puses. Šim jautājumam ir īpaši liela nozīme tāpēc, ka ar vakardienas lēmumu darba kārtībā netika iekļauts jautājums par valsts uzņēmumu darbiniekiem nesamaksātajām algām. Pēc mūsu vakardienas lēmuma atteikties no jebkuras rīcības, kas dotu vēlētājiem iespēju piekļūt informācijai par to, cik pelna tautas ievēlētie pārstāvji, kas dzīvo, tā teikt, uz vēlētāju rēķina, es vēlos, lai šo faktu apzinātos ikviens, lai visiem kļūtu skaidrs, ka mēs saņemam naudu uz to cilvēku rēķina, kuri strādā, nesaņemot normālu darba algu. Šis jautājums ir ar kolosālu morālo spēku. Nav pieļaujami mums izvairīties no atbildes ar ieganstu, ka lēmuma projekts, kas piedāvāts, ir tālu no pilnības, ir slikts, tehniski grūti izpildāms. Es piekrītu tam, ka lēmuma projektam ir zināmi trūkumi. Bet ir pilnīgi amorāli, aizsedzoties ar projekta trūkumiem, izgāzt šī priekšmeta apspriešanu.

Un vēl vienu momentu es gribētu uzsvērt. Es, protams, nezinu, kādi preses pārstāvji un kādā veidā ir centušies piekļūt informācijai par deputātu deklarācijām, bet vienīgais, ko es varu pateikt jūsu zināšanai, ir tas, ko Mandātu un deputātu ētikas komisija, konkrēti Budovska kungs, teica, atbildot uz jautājumu, kā viņš saprot terminu - informācijas publiska pieejamība. Starp citu, šis termins ir paņemts no Latvijas laika likumdošanas, pirmskara likumdošanas. Tad šis termins bija pietiekami skaidrs. Budovska kungs teica: "Jā, jums ir tiesības šo informāciju saņemt. Jūs varat saņemt katra deputāta deklarāciju. Bet es jums uzdošu pretjautājumu: kādam nolūkam jums tā ir vajadzīga?" No mana redzespunkta tāda Budovska kunga pozīcija ir absolūti nepieņemama. Jo žurnālistam vai kādam citam, es tā uzskatu, kas pieprasa informāciju, pirmām kārtām tas, protams, būs žurnālists, Mandātu komisijas priekšsēdētājam nav jāskaidro, kāpēc viņam ir šī interese, ja reiz ir pasludināts, ka šī informācija ir publiski pieejama. Tātad šeit ir problēma, un es jūs lūdzu šo jautājumu atrisināt pozitīvi. Iespējams, ka ir jēga to atlikt, teiksim, līdz nākamajai otrdienai, lai lēmums iznāktu izsvērtāks un pārdomātāks, lai to varētu normāli īstenot arī tehniskā plānā. Bet izvairīties no šī jautājuma izlemšanas būtu absolūti amorāli. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, saku uzreiz, ka pilnībā atbalstu šā lēmuma koncepciju. Ja reiz tiek pieņemta jebkāda deklarācija, tad tai ir jābūt brīvi pieejamai visiem. Tikai šeit, protams, ne jau deklarācija ir jāpublicē, bet gan deklarētie ienākumi.

Nākamais. Bojāra kunga priekšlikums par Ministru padomi. Es iebildīšu ne tādēļ, ka to izvirzījis Bojāra kungs, bet gluži vienkārši tādēļ es pret to iebilstu, ka šīs deklarācijas ir radītas sakarā ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu, kas attiecas tikai uz Augstākās padomes deputātiem. Un par Ministru padomi mums tad būtu jāpieņem jau cits lēmums, ka vispār viņiem ir jādeklarē. Kamēr nav šādas deklarācijas izveidotas par Ministru padomi, mēs nevaram arī šajā lēmumā ielikt iekšā par Ministru padomi un par valdību.

Domāju, ka šeit nav pieņemams otrs dokuments, manuprāt, jo nav nekāda pamata šim 5.aprīlim. Ja reiz ir noteikts Prezidija lēmumā, uz kura pamata šās deklarācijas tika izveidotas un aizpildītas, datums 20.februāris, tad, ja mēs gribam kādu datumu noteikt, tad tam ir jābūt 20.februārim vai arī nekādam.

Pašreiz, es domāju, mums ir vienkārši jāpieņem 368.dokuments, jo šeit pašreiz nav svarīgi tie datumi, vai atkal mums tad ir jāpaplašina pavisam cita koncepcija un vēl jāieliek iekšā, ka jāvadās no tā, kas bija noteikts, ka ir tiesības anulēt mandātus, ja nav laikā iesniegts vai ir nepareizi aizpildīts. Es domāju, ka uz to mēs neviens pašreiz neesam gatavi, tādēļ pilnīgi pietiks, ka būs iespēja publicēt deklarētos ienākumus. Aicinu atbalstīt 368.dokumentu, nomainot "ienākumu deklarāciju" ar vārdiem "deklarētie ienākumi".

Priekšsēdētājs: Vēl Apsīša kungs debatēs.

R.Apsītis: Godātais priekšsēdētāj, pārējie kolēģi deputāti, klātesošie! Es, būdams Mandātu un deputātu ētikas komisijas loceklis, priekšsēdētāja vietnieks, principā arī atbalstu 368.dokumentu un tajā izteikto ideju, ka deputātu deklarētie ienākumi ir jāpublicē. Būtībā šis lēmums faktiski tikai precizētu Augstākās padomes pieņemto aktu par to, ka informācijai par šiem deklarētajiem ienākumiem ir jābūt publiski pieejamai. Būtībā šis princips jau darbojas, tas nebūt netiek pārkāpts, lai arī kāds varbūt iebilst pret to. Šeit tādas domas izskanēja. Es domāju, ka tas ir tikai viena vai otra mūsu komisijas locekļa vai pat priekšnieka personiskais viedoklis, taču kopumā Mandātu un deputātu ētikas komisija dzīvē jau īsteno šo principu.

Ir jau griezušies vairāki žurnālisti komisijā ar lūgumu darīt pieejamas ziņas par deklarētajiem ienākumiem. Jāsaka, ka šīs ziņas un viss, kas tajā deklarācijā ir fiksēts, tik tiešām žurnālistiem ir pieejams.

Vienlaikus es arī gribētu teikt, ka man ir grūti piekrist tam, ko deputāts Ozols raksta lēmuma projektā, no kura izriet, ka šīs deputātu ienākuma deklarācijas pilnībā būtu jāpublicē. Ja mēs to darītu, tad ikviens tūdaļ varētu pārliecināties par daudzu mūsu kolēģu, varētu teikt, slinkumu, nevīžību, neakurātību, jo deklarāciju veidlapas ir aizpildītas bieži vien ļoti nepilnīgi.

Starp citu, mūsu grāmatvedība nāca pretī visām pastāvīgajām komisijām un pat bija sarēķinājusi: lūk, jūsu ienākumi, visi jūsu komisijas locekļi, pašu priekšnieku ieskaitot, lūk, tāda ir jūsu darba alga, jūsu tīrie ienākumi par pusgadu, par sešiem mēnešiem. Bet viens otrs, tā sakot, pat neieskatījās šajos aprēķinos un vienkārši ar roku tūdaļ ļoti ātri ierakstīja: "saskaņā ar grāmatvedības datiem" vai "saskaņā ar algu", vai "algu sarakstu". Tajā pašā laikā daudzi citi atkal uzrādījuši precīzas summas. Pašlaik šie dokumenti atrodas tieši šādā stāvoklī.

Var jau būt, ka taisnība ir arī tiem mūsu kolēģiem, kas saka, ka vēlētājus neinteresē, cik to rublīšu ir saņemts līdz pēdējam, bet pats princips, ka ir saņemta darba alga Augstākajā padomē un vēl darba alga, teiksim, Universitātē vai kādā citā atļautā darbā, vai pildot pienākumus amatu savienošanas kārtībā. Bet pašlaik, kā jau teicu, šīs ienākumu deklarācijas ir ļoti neviendabīgas. Katrs ir aizpildījis pēc savas saprašanas un bieži vien pa roku galam. Šādā stāvoklī atrodas šie dokumenti.

Kas attiecas uz 370.dokumentu, varētu jau varbūt arī pie labas gribas publicēt to deputātu uzvārdus, kuri nav iesnieguši. Viņu nav daudz, nedaudz vairāk par 10 deputātiem, vēl nesen bija 14. Vai tas ir vajadzīgs, tas mums kopīgi ir jāizlemj.

Priekšsēdētājs: Ozola kungam galavārds.

I.Ozols: Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi, klātesošie! Tika izteikts ļoti konceptuāls priekšlikums, ko tikai balsojot mēs varam izlemt, tas ir, "ienākumu deklarācijas" nomainīt ar terminu "deklarētie ienākumi". Tas ir konceptuāls jautājums.

Kā jau minēju, tomēr teorētiski pastāv iespēja deputātam, tāpat kā arī valdības locekļiem, ar savu ieņemamo amatu acīmredzot lemt un veicināt savu ģimenes locekļu darbībai labvēlīgu apstākļu radīšanu. Mēs publicējam šo informāciju sabiedrībai, kura vērtē mūs kā deputātus, kas ar savu parakstu apliecina šajā deklarācijā minētās informācijas objektivitāti. Un tajā pašā laikā arī mūs redz sabiedrībā, redz, kā mēs uzvedamies, kā mūsu ģimenes locekļi uzvedas, kādas ir attieksmes starp mūsu ģimenes locekļu darbību un mūsu rīcību, tāpēc tas ir ļoti nopietns un konceptuāls jautājums.

Pieņemot otru priekšlikumu − "deklarētie ienākumi" −, mēs praktiski sabiedrībai neuzrādām mūsu ģimenes locekļu konkrēto ieņemamo amatu, viņu darbību uzņēmējdarbības sfērā. Par nožēlošanu, es domāju, to slēpt nebūtu vēlams no mūsu vēlētājiem. Tāpēc es kā šā dokumenta autors noraidu jautājumu par formulējumu "deklarētie ienākumi" šajā lēmuma projektā. Bet, kā jau es teicu, tas acīmredzot ir mūsu balsojuma jautājums.

Attiecībā uz 370.dokumentu, līdz 20.februārim iesniegto, es zinu no Budovska kunga teiktā, ka ļoti daudzi deputāti iesniedza 22. un 23. Cits iesniedza arī marta pirmajos datumos. Bija objektīvi un subjektīvi iemesli. Varu jums teikt, ka es pats 10 dienu laikā no mūsu grāmatvedības, kur es lūdzu man izsniegt izziņu par vidējo izpeļņu par iepriekšējo pusgadu, jo esmu Augstākajā padomē amatu apvienošanas kārtībā, to nesaņēmu. Man ir izziņa no manas pamatdarba vietas, ka es sabiedriskā kārta izpildu centra direktora pienākumus. Man ir oficiāla izziņa no manas ministrijas. Tajā pašā laikā es pagaidām neesmu varējis pievienot šo dokumentu par savu vidējo izpeļņu. Budovska kungs apliecināja, ka viņš ir pieprasījis šo izziņu un pievienos klāt manai ienākumu deklarācijai. Es kā deputāts, kurš zina, ka informācija tiks publicēta ar manu parakstu, ja tiks pieņemts šis lēmums, pārbaudīšu savu ienākumu deklarāciju, lai tur būtu objektīvi atspoguļota visa informācija. Un es domāju, ka tas neliedz jebkuram no mums, kas ar savu parakstu ir par šo ienākumu deklarācijas objektivitāti parakstījies, veikt tieši to pašu un nodrošināt, lai prese publicētu objektīvu informāciju par katra ieņēmumiem. Tad arī būs izslēgti tie momenti, ko minēja Apsīša kungs, ka varētu šajā deklarācijā neobjektīvā informācijā kaut ko atspoguļot sabiedrības zināšanai. Tā ka es šeit neredzu absolūti neko pretdabīgu.

Es piekristu, ka 370.dokumentā vārdus − "kuri līdz 1993.gada 5.aprīlim nav iesnieguši" − vienkārši svītrotu un atstātu to deputātu sarakstu, kuri nav iesnieguši Latvijas Republikas Augstākajā padomē savas ienākumu deklarācijas, neuzrādot datumu. Zinot to, ka deputāti pašreizējā mirklī jau šo lēmumu pieņem un zinās, ka tāds ir mūsu lēmums, es esmu pārliecināts, ka visi iesniegs tuvākajās dienās savas ienākumu deklarācijas. Tas man būtu viss, paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad vispirms balsosim par − "ienākumu deklarācijas" vai "deklarētie ienākumi".

Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Es gribēju nedaudz par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

K.Šļakota: Aizpildot šīs deklarācijas, netika prasīta vienāda metodika. Vieni ir uzrādījuši to, ko ir saņēmuši tieši "uz rokas", citi uzrādījuši to, kas viņiem ir aprēķināts. Tā tomēr ir būtiska starpība. Tā ka tas būtu jāparedz. Vai nu šīs deklarācijas pašreiz jāapstiprina ar izziņām no tām darbavietām, kur strādā, vai kaut kas cits.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es atvainojos, Šļakotas kungs. Ir ļoti precīzi formulēts šis jautājums. Ienākums kā tāds ir viennozīmīgi traktējams jautājums. Var būt tikai individuāla neizpratne vai nekompetence, bet jautājums ir absolūti viennozīmīgs finansu dokumentos. Es atvainojos, es nedaudz gribētu pakavēties pie Bojāra kunga priekšlikuma, kur es...

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, mēs nekavēsimies pie priekšlikumiem. Mums ir iesniegti dokumenti, par kuriem mēs balsosim. Tātad mēs izdarīsim divus balsojumus. Kurš no balsojumiem saņems balsu vairākumu, tas paliks dokumentā.

Pirmais balsojums, ka paliek Ozola kunga iesniegtais − "ienākumu deklarācijas". Otrais balsojums būs − "deklarētie ienākumi".

Balsosim par 368.dokumentā esošo formulējumu − "ienākumu deklarācijas". Rezultāts: viena balss papildus "par". Tātad: 18 − par, 15 − pret, 29 − atturas.

"Deklarētie ienākumi" − otrs balsojums. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: par − 46, pret − 7, atturas − 12. Tātad 368.dokumentā vārdi "ienākumu deklarācijas" tiek nomainīti ar vārdiem "deklarētie ienākumi".

Nākamais balsojums par 370.dokumentu, ka aiz vārdiem "ienākumu deklarācijas" tiek papildināts teksts ar vārdiem: "kā arī to Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts, kuri nav iesnieguši savas ienākumu deklarācijas". Izsvītrojot datumu, kā ierosināja Ozola kungs.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Tā kā jāpublicē līdz 10.aprīlim, tad nav nekādas nozīmes tur ielikt datumu vai vispār publicēt, kas nav iesnieguši. Ja būs publicēts, tad varēs publicēt tikai tos, kas ir deklarējuši. Kas nebūs deklarējuši, to taču nebūs.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, es domāju tā − būs deputātu saraksts. Tur būs deklarēts. Un deputāti nav deklarējuši. Viss.

I.Silārs: Tieši tā.

Priekšsēdētājs: Vai Ozola kungs uzskata, ka par šo priekšlikumu tomēr jābalso?

I.Ozols: Jā. Un tā iemesla dēļ, lai nerastos pārpratumi, ka šo sarakstu secībā nenopublicē, bet nopublicē tos, kuri ir iesnieguši deklarācijas. Un tie, kuri nav iesnieguši, vienkārši pazūd. Un grūti ir tad izsekot.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Silāra kunga... Es atvainojos, vēl Ščipcova kungs skrien.

O.Ščipcovs: Es atvainojos. */Taču tikai ar tādu nosacījumu, lai būtu nosaukti to deputātu uzvārdi, kuri deklarācijas nav iesnieguši./

I.Ozols: Tas jau ir tas pats.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim par Ozola kunga dokumentu Nr.370. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par − 42, pret − 4, atturas − 11. Tātad arī šis papildinājums ir pieņemts. Sekretariātu lūdzu zvanīt.

Vai Ozola kungam būs citas domas par balsošanu par dokumentu kopumā?

I.Ozols: Man ir priekšlikums reģistrēties pirms balsošanas.

Priekšsēdētājs: Reģistrācija ir izdarīta. Reģistrējies ir 71. Balsojis par − 41, pret − 4, atturējušies − 11.

I.Ozols: Es lūgtu nobalsot par šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Sekretariātu lūdzu zvanīt. Es jūs brīdinu, Ozola kungs, ka jūs ļoti riskējat.

Balsosim par dokumentu Nr.368 ar izdarītajām izmaiņām. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par − 59, pret − 3, atturas − 7. Vienas balss pietrūkst. Plus Ozola kunga balss. Es atvainojos. Tātad pieņemts.

I.Ozols: Paldies, cienījamie kolēģi, un veiksmi!

Priekšsēdētājs: Nākamais balsojums − Laķa kunga ierosinātais balsojums, ka lēmuma projektu "Par Salaspils memoriālo ansambli" mēs izskatām nākamajā otrdienā bez laika norādes, jo ziņotāja šajā jautājumā šobrīd nav klāt. Komisijas priekšsēdētājs ierosināja jautājumu pārcelt.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Es atvainojos, tas ir divu iemeslu dēļ. Tātad šo lēmumu iesniedz komisija, taču, pirmkārt, ieinteresētākā puse ir pilsētas galva, Teikmaņa kungs, kas pašlaik atrodas ārpus mūsu valsts robežām. Jautājums būtu tomēr jāizskata, kad viņš ir klāt, tas ir pirmkārt. Viņš atgriezīsies nākamo pirmdien.

Otrkārt, es domāju, ka tas nav gluži vienkārši balsojuma jautājums vien, jo te ir jautājums par budžetu 2.punktā. Un tādēļ es nedomāju, ka tas risināsies tik elementāri vienkārši ar nobalsošanu "par" vai "pret". Tādēļ ir lūgums nākamo otrdien to iekļaut darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Komisija noņem šodien izskatīšanu, bet vēlas, lai tas tiktu iekļauts otrdienas darba kārtībā. Tādēļ es ierosinu balsot. Lūdzu balsošanas režīmu par to, ka šo jautājumu skatām otrdien bez laika norādes. Rezultāts: par − 51, pret − 2, atturas − 3. Lēmums pieņemts. Skatām otrdien.

Līdz pārtraukumam trīs minūtes, tādēļ pasludinu pārtraukumu. Pulksten 12.00 premjera informācija.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Ieņemiet vietas! Krastiņa kungs mums pagriezis muguru, bet tas tikai uz brīdi. Saskaņā ar mūsu šārīta balsojumu 20 minūtes Godmaņa kungam informācijai par valdības pasākumiem algu, pabalstu un pensiju samērošanā ar cenām. Pēc manām ziņām, vajadzētu būt arī translācijai pa radio, bet precīza apstiprinājuma pagaidām par to nav.

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es, protams, saprotu, ka situācija paliek arvien nokaitētāka un nokaitētāka un ka atsevišķu partiju līderi izmanto ēteru, lai demagoģiski uzstātos par to, ka valdība neko nedara un netaisās darīt minimālo algu, kā arī pensiju jautājumā. Taču es gribu teikt, ka neatkarīgi ne no kādām priekšvēlēšanu kampaņām, plānojot budžetu, es jums vienreiz jau šeit runāju par šo jautājumu, kāda būs valdības politika, sākot ar 1.maiju, attiecībā uz minimālajām algām, pensijām un pabalstiem. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Es pieskaršos jautājumam par apkures taloniem, sevišķi par malkas apkures taloniem.

Trešais jautājums atsevišķi − rūpniecības uzņēmumu stāvoklis, situācija uzņēmumā "Larelini" un Līvānos. Kaut gan es domāju, ka situācija visā rūpniecībā ir samērā kritiska.

Kā jūs zināt, patlaban situācija Latvijā ir tāda, ka budžeta iestādēs strādājošie saņem minimālo algu 1500 rubļu, 400 rubļu piemaksu par maizi, 1100 rubļu piemaksu par pārtikas produktiem un 1500 rubļu piemaksu par apkuri. Runa ir tikai par budžeta iestādēs strādājošajiem. Tiem, kas strādā citās iestādēs, obligāts ir tikai 1500 rubļu maksājums. Ja valdība nosaka minimālo algu, tad viņi var maksāt, var atļauties maksāt tikai 1500 rubļus, ja finansiālās iespējas neļauj izmaksāt lielākas algas.

Šeit es pagājušo reizi operēju ar vidējās algas normatīviem. Reāli šī vidējā alga sastāda kaut kur 7000, taču man jāsaka, ka pa visu Latviju budžeta iestādēs ir no pieciem līdz sešiem tūkstošiem. Ir atsevišķas transporta iestādes, kur algas ir daudz lielākas, līdz pat 10 000. Taču man jāsaka, ka šeit aprēķinātā alga ir uzdota. Tas nozīmē, ka formāli uzņēmumā šāda alga ir jāsaņem, taču uzņēmums var palikt arī parādā strādniekiem. Tas var palikt parādā ne tikai strādniekiem, tas var palikt parādā arī sociālajam budžetam, līdz ar to palikt parādā arī pensionāriem. Tam, kā patlaban rūpniecības uzņēmumi risina jautājumus, kas traucē rūpniecības uzņēmumos, teiksim, risināt savus ražošanas jautājumus, ir vairāki varianti.

Pirmais variants ir tas, ka strādniekiem ir jāizmaksā vismaz piecu mēnešu pabalsts, lai atbrīvotu no darba. Viņi nav spējīgi to izmaksāt. Tas ir viens.

Otrs. Tomēr lielākā daļa strādnieku ir ar mieru palikt pat ar šo minimālo algu, lai būtu uzņēmuma strādnieki un piedalītos uzņēmuma privatizācijā atšķirībā no tiem, kas jau ir bezdarbnieki.

Es sākšu ar pirmo jautājumu, ar minimālajām algām.

Valdība vairākās sēdēs ir apspriedusi šo jautājumu. Ir speciāli valdības lēmumi, kā arī uzdevumi (protokola ieraksti) gan Labklājības ministrijai, gan Finansu ministrijai realizēt situāciju, ka mums no 1.maija minimālā alga sastādīs 3000 rubļu. Pēc idejas, ka 3000 ir minimālā alga, paliek vēl piemaksa, atskaitot piemaksu par apkuri 1500. Tātad minimālā alga plus piemaksa par šīm divām pozīcijām sastāda kopā 4500 rubļu. Finansu ministrija patlaban beigusi aprēķinus, cik tas apmēram varētu izmaksāt, izejot no tāda principa, ka mēs ejam pa kategorijām no zemāk apmaksātām kategorijām uz augstāk apmaksātām kategorijām, un, sākot no 3000, no 25. līdz 1.kategorijai piemaksa samazinās no 3000 latu līdz nullei, šīs piemaksas 1.kategorijai vairs nav. Es domāju, šos 400 un 1100 rubļus. Tā ir viena shēma, pēc kuras faktiski lēzenā veidā praktiski 1.kategorijas vislabāk apmaksātie cilvēki šīs piemaksas nesaņem. Respektīvi, mēs ejam prom no šīs piemaksu shēmas daļēji. Tas ir viens mehānisms. Patlaban tiek aprēķināts, cik tas maksā, bet katrā ziņā lēmums par minimālās algas izmaiņām ir pieņemts.

Otrs mehānisms sakarā ar šo lēmumu varētu būt tāds, ka mēs vispār likvidējam visas piemaksas. Pie tā arī strādā Finansu ministrija. Mēs saglabājam minimālo algu 3000 un tālāk plešam starpību starp kategorijām, lai nebūtu tik saspiesta shēma. Līdz ar to mēs vienkārši ar šo mehānismu palielinām starpību starp kategorijām, ņemot vērā to, ka ienākuma nodoklis tomēr strādā. Līdz ar to faktiski arī augstāk apmaksātajām kategorijām ar ienākuma nodokli apliktā daļa būs lielāka.

Otrs variants, pēc pašreizējiem aprēķiniem, varētu izskatīties lētāks, taču te ir jārēķinās, ka tādā gadījumā mēs ejam uz minimālo algu 3000. Minimālā alga patlaban kopā ar visām piemaksām budžeta iestādēs sastāda 4500. Tas nozīmē, ka mēs apzināti ejam uz 1500 rubļu samazinājumu. Domāju, ka šis variants diez vai būs pieņemams un ka drīzāk mēs realizēsim pirmo shēmu 1.maijā, apkures sezonai beidzoties. Lūk, tāds ir mūsu plāns minimālajām algām.

Kāpēc tieši šādu plānu mēs esam izvēlējušies? Pie šāda plāna strādā. Man šeit ir paredzēts darba algu izmaiņu sadalījums pa kvalifikācijas kategorijām, ja paredz minimālo algu 2500. Gribu teikt, ka minimālā alga 2500 tomēr neatbildīs tam līmenim, par ko mēs domājam, jo situācija ir tāda: ja mēs ņemam pārtikas grozu vien, tad pārtikas grozs patlaban sastāda apmēram 3000 (ir dažādi dati no 3000 rubļiem līdz 3800 rubļiem, kā kura organizācija vērtē). Statistikas komiteja min zemāku ciparu, Labklājības ministrija − augstāku ciparu, tur ir dažādas aprēķinu shēmas. Kāpēc mēs šādu shēmu esam izvēlējušies? Viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka mums ir jāpārtrauc arī tā situācija, ka pensiju vietā izmaksā pabalstus. Līdz šim mēs pieturējāmies pie situācijas, ka pensijas nevar būt zemākas par 3000 rubļiem. Ir kategorijas, kas saņem mazāk par 3000 rubļiem. Tie ir cilvēki, kam faktiski nav pilna darba stāža. Faktiski viņus pat var nosaukt par dīkdieņiem. Tiem ir pensija no 2300 līdz 2400 rubļiem. Ņemot vērā piemaksas, politiski represētajiem minimālā pensija uz doto brīdi sastāda... Viņiem piemaksa ir 300 vai 200 rubļu apmērā. Protams, tā nav liela, tomēr lielāka nekā kopējā.

Tas, ka patlaban situācija izvērtās tā, ka mēs maksājam nevis pensijas, bet faktiski maksājam pabalstus, protams, ir saistīta ar mūsu finansiālo stāvokli dotajā brīdī. Taču, mainot šo algas shēmu, kādu mēs liksim priekšā un kādu valdība realizēs, automātiski indeksējas arī pensijas. Tāpēc, ņemot vērā to, ka 37 procentus sastāda sociālais nodoklis, respektīvi, plešot tālāko shēmu barjerā, praktiski arī diferencēsies pensijas. Tas ir tīri politiski nepieciešams solis, jo, gan apbraukājot lielāko tiesu Latvijas lauku rajonu, gan tiekoties pilsētās, galvenais jautājums, kas rodas pensionāriem, ir tas, ka visas šīs pensijas ir vienādas. Mēs no šīs sistēmas ar 1.maiju aiziesim prom.

Protams, mēs pieļaujam arī situāciju, ka tas var sastādīt lielāku budžeta deficītu. Tad mēs griezīsimies Augstākajā padomē ar grozījumiem budžeta deficītā. Tomēr es rēķinu, ka šī kombinācija, ka mēs samazināsim šīs piemaksas, faktiski palielinot tajā pašā laikā minimālo algu, zināmā mērā situāciju izlīdzinās.

Kas ir nepatīkams šajā lēmumā? Nepatīkams šajā lēmumā ir tas: ja mēs nosakām minimālo algu 3000 rubļu, tā ir obligāta visiem valsts uzņēmumiem valstī. Ja jau uzņēmumi ir spējīgi izmaksāt 1500 rubļus un ne vairāk, tad to uzņēmumu skaits, kam būs jāizmaksā 3000, būs vēl mazāks. Un mēs atklāti redzēsim, kā slēptais bezdarbs pārvēršas viennozīmīgi atklātā bezdarbā. Protams, šeit ir izeja, ko piekopj lielākā tiesa valsts uzņēmumu vadītāju, nodarbinot cilvēkus pusi dienas, nodarbinot cilvēkus ceturtdaļu dienas, atlaižot atvaļinājumā uz zināmu laiku, jo, kā es vēlreiz saku, faktiskais likumdošanas moments, kas traucē viņiem cilvēkus atlaist un realizēt tiešām situāciju ar to darbaspēka skaitu, kas viņiem ir nepieciešams, ir tas, ka viņiem piecus mēnešus ir jāmaksā nepieciešamie līdzekļi, lai varētu cilvēku atbrīvot no darba. Mēs neesam iedarbinājuši klasisko bankrota likumu, taču mēs esam apkopojuši to uzņēmumu skaitu, kuriem atliek gan gatavās produkcijas daudzums, gan arī pasīva daudzums. Es domāju, šeit faktiski naudas līdzekļu daudzums jau ir stipri zemāks par viņu parādiem. Sākumā pavisam kritiskā situācijā tādu uzņēmumu, kas pakļaujas sanācijai, ir 15 lieli uzņēmumi, bet šis skaits pamazām aug. Es apmēram beidzamos datus varu pateikt, ka tie ir 150 uzņēmumi. Un neko tur nevarēs darīt. Būs jāiet šis nepatīkamais ceļš. Apkures sezona ir beigusies, mēs esam principā līdz 1.maijam materiālajā ziņā siltumu nodrošinājuši, būs jārealizē, lūk, šis rūgtais princips par uzņēmumu likvidāciju un bankrota mehānismu.

Kas attiecas uz vēl vienu ļoti... Tātad − pirmais moments, minimālā alga, minimālās algas shēma. Otrais moments − automātiski indeksējam pensijas. Tur mēs, protams, strādāsim pie atsevišķiem indeksācijas koeficientiem.

Un trešais moments. Acīmredzot kā Naudas reformas komisijas loceklis es izvirzīšu jautājumu par vienu lietu. Tas ir saistīts ar iedzīvotāju noguldījumiem. Redziet, no vienas puses mēs esam it kā realizējuši ļoti maigu naudas reformu, visus Krievijas rubļus apmainot pret Latvijas rubļiem un visus Latvijas rubļus apmainot pēc vienota kursa pret latiem. Taču patiesībā šī reforma ir ļoti nesaudzīga. Tas ir jāatzīst. Jo reāli inflācija sāka savu gaitu pēc 1990.gada 31.decembra, kad pirmo reizi tika paceltas pārtikas cenas. Pēc tam faktiski tās arī tika atbrīvotas. Iedzīvotāju noguldījumi faktiski indeksēti netika un inflācija praktiski tos arī iznīcināja. Tāpēc valdībā tika apspriests un protokoliski arī tas ir fiksēts − uzdot izstrādāt mehānismu. Vai ir iespējams Naudas reformas komisijā, kur es izvirzīju šo jautājumu kā komisijas priekšsēdētājs, izmantojot arī krājbankas iespējas, kaut gan tās ir ļoti stipri ierobežotas, panākt to, lai vienu tūkstoti rubļu pensionāriem (es uzsveru − pensionāriem), kam ir bijuši noguldījumi līdz 1990.gada 31.decembrim, indeksētu ar citu koeficientu. Šeit ir lielas problēmas, ja mēs indeksējam 1000 rubļus ar koeficientu 20. Ir divas iespējas: indeksēt ar koeficientu 10 vai koeficientu 20. Kas tā ir par naudu? Uzreiz varu pateikt, kas tā ir par naudu. Tā ir nauda, ko faktiski vecie cilvēki pensionāri ir krājuši ārkārtējiem gadījumiem.

Protams, no ekonomiskā viedokļa tas šķiet varbūt arī ne sevišķi korekts risinājums, bet no sociālā viedokļa, es domāju, šis risinājums ir jārisina. Un par to, lai mēs varētu šo vienoto summu... Mums ir arī atsevišķi ārkārtēji pabalsti budžetā paredzēti pensionāriem, taču tie ir nepietiekami, tie ir apmēram 4000. Šiem ārkārtējiem pabalstiem acīmredzot ir nepieciešami no 10 līdz 20 tūkstošiem. Ko tas nozīmē? Reāli tas nozīmē piecus miljardus, ja 10 000, un 10 miljardus, ja 20 000. Ja mēs skatāmies krājbankas iespējas, tad krājbankai kopējā naudas summa vispār ir tikai apmēram 5,8 miljardi. Tā ka krājbankai, protams, šo jautājumu risināt būs ļoti grūti. Tajā pašā laikā es domāju, ka pensionāriem tieši šī indeksācija bija nepieciešama. Un es domāju, ka šī reforma, lūk, bija pārāk cieta attiecībā pret pensionāriem. Tas ir trešais jautājums.

Ceturtais jautājums ir par apkures taloniem. Mēs esam ar apkures taloniem principā atrisinājuši apkuri netraucēti 300 000 pensionāru. No apmēram 600 000 pensionāru, kas mums ir, 300 000 dzīvo ar malkas apkuri un 300 000 dzīvo bez malkas apkures. Tātad tie, kas dzīvo bez malkas apkures, faktiski lielas problēmas nesaskata šo apkures talonu ieviešanā. Lielas problēmas ir situācijā, kas ir saistīta ar malkas apkuri.

Ir prioritāra komisija, ko vada finansu ministra vietnieks, ir speciāla komisija par šiem apkures taloniem. Kā prioritāro mēs esam uzsākuši tieši malkas apkures talonu atprečošanu. Man patlaban nav precīzu datu, tie tagad tiek apkopoti Finansu ministrijā, taču pirmās izmaksas ir uzsāktas. Mēs esam šo izmaksu procesu sākuši. Vienu brīdi tas kavējās, nebija apstiprināts, parakstīts budžets. Līdz ar to faktiski bija arī grūti realizēt šo mehānismu. Meža ministrija izdevusi speciālu apkārtrakstu visiem MRS, nevis MRS, bet mežniecībām, virsmežniecībām, savukārt Rūpniecības un enerģētikas ministrija devusi uzdevumu mežrūpniecības saimniecībām obligātā kārtā šos talonus pieņemt, likvidējot to praksi, ka, norēķinoties ar taloniem, piemēro lielāku apmaksu par apkures materiāliem, nekā norēķinoties ar naudu. Jebkurā gadījumā ir dots norādījums, ka tie mežrūpniecības vadītāji, kas atteiksies talonus pieņemt, tiks nekavējoties no darba atbrīvoti. Tāds jautājums ir absolūti skaidrs.

Kas attiecas uz atsevišķiem jautājumiem, sevišķi runājot par pabalstu izmaksu mātēm... Kāpēc valdība pieņēma lēmumu pāradresēt šo pabalstu izmaksu no darba uzņēmumiem attiecīgi uz valsts krājkasēm un valsts sistēmu? Problēma ir tajā apstāklī, ka daļa no šiem 37 procentiem necentralizē, bet pa uzņēmumu kontiem pa tiešo pārskaita pabalstu veidā.

Sakarā ar to, ka daļa uzņēmumu nemaksāja algas vai maksāja algas samazinātā veidā, dabīgi, ka pabalstus viņi nemaksāja nemaz. Līdz ar to faktiski iznāca, ka šīs mātes trīs, četrus mēnešus (pat ir bijusi tāda situācija) šos pabalstus nav saņēmušas. Lai šīs mātes šos pabalstus saņemtu, tad automātiski no marta mēneša mātes, kas audzina bērnus, šos pabalstus saņem attiecīgi krājkasēs. Tagad šinī pārejas periodā, protams, ir grūtības šo mehānismu pārslēgt, bet tas ir vienīgais pareizais mehānisms, lai valsts līdzekļi nonāktu pabalstu veidā tieši līdz tiem, kas to pieprasa.

Tagad par kritiskām situācijām atsevišķās Latvijas vietās. Lielākoties tas ir saistīts ar tādām vietām, kur ir viens uzņēmums un apkārt ciemats. Es varētu minēt tādas vietas kā Kuprava, es varētu minēt tādas vietas kā Līvāni. Tur, kur ir vairākas rūpnīcas. Es varētu minēt tādas vietas kā Seda. Kāda šeit ir situācija? Šeit situācija ir izvērtusies tā, ka ir parādījies absolūts bezdarbs. Faktiski šie seši mēneši, kas ir paredzēti bezdarba pabalsta izmaksai, jau beidzas vai ir jau beigušies. Tāpēc mēs valdībā esam pieņēmuši lēmumu uzdot Labklājības ministrijai apkopot visu ministriju pieprasījumus un faktiski informāciju par šiem uzņēmumiem, kas atrodas tādā stāvoklī, kas ir faktiski saistīti viennozīmīgi ar ciemata infrastruktūru, kur mēs bezdarbnieku pabalstus pagarināsim no sešiem mēnešiem uz vienu gadu. Protams, tas nav risinājums kopumā. Pa to laiku attiecīgajām institūcijām, to skaitā Rūpniecības un Enerģētikas ministrijai, izmantojot arī iespējamās iespējas pieaicināt investorus, jācenšas šos uzņēmumus atdzīvināt. Tas nav tik vienkārši. Kaut vai, piemēram, "Larelini". Šeit iedarbojas situācija ar to, ka faktiski pašizmaksa ir ārkārtīgi augsta. Jānosaka ir vairāk nekā 100 procentu muita uz ievestajiem linu, džutas un citiem izstrādājumiem. Man ir speciāla informācija par "Lareliniem". Patlaban tiek meklētas iespējas, kā šo algu samaksāt, taču ir pilnīgi skaidrs, ka šo algu no valsts budžeta nemaksās. Un nav vērts izdarīt spiedienu uz valdību jebkurā citā veidā, jo valdība nemaksās algas uzņēmumiem, kuri nav spējīgi veikt savu darbību. Protams, tiek minēti pamatā argumenti par bankas darbību, tiek minēti argumenti, ka nav koordinācijas starp nozarēm, jo, starp citu, daļa lauksaimnieku "nosēdināja" "Larelinus" faktiski uz nulli ar to, ka iepirka Indijā džutas maisus, nerēķinoties ar to, ka tādu pašu produkciju organizē Latvijā. Tas nozīmē, ka nav nekādas intereses par to, kā attīstās viena vai otra mūsu nozare.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, cik minūtes jums vēl vajadzētu?

I.Godmanis: Es praktiski beidzu. Vienīgais, ko es gribu pateikt. Cienījamie deputāti, paceļot minimālo algu, slēptais bezdarbs pāriet atklātā bezdarbā. Budžetā ir paredzēts 12 procentu bezdarba līmenis. Iespējams, ka šis bezdarba līmenis pārsniegs šos procentus, vajadzēs budžetu koriģēt. Tas ir punkts viens.

Punkts divi, lai vēlreiz atsvaidzinātu jums atmiņā. Mēs ejam prom no piemaksu sistēmas un pārejam faktiski tikai uz tīrām algām, paplašinot arī koeficientus, samazinot daļu no šīm piemaksām attiecībā uz augsti apmaksātiem ierēdņiem.

Punkts trīs. Automātiski indeksējas pensijas līdz ar to, jo diferencētām algām atbilst diferencētas pensijas.

Punkts četri. Meklējam iespējas, kā indeksēt 1000 rubļu noguldījumus pensionāriem līdz 1990.gada 31.decembrim.

Punkts pieci. Tajās vietās, kur situācija ir draudoša, mēs pagarinām bezdarbnieku pabalstu uz sešiem mēnešiem. Tas ir viss no manas informācijas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, man ir diezgan garš jautātāju saraksts, tādēļ vispirms es gribētu vienoties par laiku. Mēs jautājam, teiksim, līdz pulksten vieniem. Beidzam jautājumus. Nav iebildumu? Vai nepieciešams balsot? Nē. Tātad vispirms jautā Buķeles kundze, pēc tam − Lagzdiņa kungs.

E.Buķele: Cienījamo premjer!

I.Godmanis: Jā, klausos!

E.Buķele: Sakarā ar valsts uzņēmumu lēno privatizāciju visi lielie rūpniecības uzņēmumi joprojām pieder valstij. Bez šaubām, valdībai nav jāiejaucas tieši ražošanas vadīšanā. Taču, vai jūs uzskatāt par pareizu situāciju, ka valdība pieļauj tādu stāvokli, ka ir ārkārtīgi lieli saražoto preču uzkrājumi rūpnīcās un tanī pašā laikā rūpniecības vadība neko nedara, lai preces realizētu. Rodas tāda situācija, ka ir neizmaksātas algas, par kurām, protams, valdībai tieši nebūtu jārūpējas un nebūt nebūtu jāizmaksā tās no budžeta, bet gan jāpiespiež rūpnīcu vadība šī preces realizēt. Kāds ir jūsu viedoklis?

I.Godmanis: Mans viedoklis ir, ka ir jāpiespiež tās realizēt. Un to principā var izdarīt attiecīgās nozares ministrs, kas ir slēdzis līgumu ar šo direktoru. Es būtu priecīgs, ja jūs varētu šeit izsaukt nozaru ministrus, lai viņi atbildētu uz šiem jautājumiem. Es atbildēju, protams, par šo jautājumu − realizēt piespiedu kārtā produkciju attiecībā uz "Lareliniem". Tas arī tiks realizēts.

Mēs šodien apspriedām arī G-24 kredītu piešķiršanas iespēju lauksaimniecībā, jo jautājums ir jārisina. Tur arī ir problēma, piemēram, ka uzkrājumi ir lieli, bet, realizējot tos zem pašizmaksas, ja nav apgrozības kapitāla... Jautājums ir par to, kā norēķināties ar banku kredītiem, ja nav kapitāla apgrozījuma, ja viņi realizē produkciju zem pašizmaksas. Viņi automātiski nevar norēķināties ar banku.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs jautā. Pēc tam − Felsa kungs.

J.Lagzdiņš: Man ir tāds jautājums. Pēdējā laikā daudzi valsts uzņēmumi iegādājas par lielām cenām dažādas luksusa preces un dažādas vērtības, to skaitā ārzemju automašīnas. Arī par valūtu. Tajā pašā laikā ļoti daudzi uzņēmumi nespēj izmaksāt algas, kā arī nespēj samaksāt zemniekiem parādus par nodoto produkciju. Man ir jautājums, vai valdība ir pārbaudījusi, cik lietderīgi un likumīgi šie parādnieki ir izmantojuši savus finansu līdzekļus, kas ir valsts īpašums?

I.Godmanis: Tā kā attiecīgās ministrijas ir tās, kas ir atbildīgas par valsts īpašumu, jo ministri slēdz konkrēti līgumus ar valsts uzņēmumu vadītājiem, tad attiecīgo ministru un ministriju kompetencē ir pārbaudīt arī šo jautājumu. Protams, tas ir absolūti nenormāli, ka ir šāda situācija. Mēs līdz šim šādu pārbaudi veikuši neesam.

Priekšsēdētājs: Jautā Felsa kungs. Pēc tam − Kiršteina kungs.

I.Godmanis: Protams, par katru no tiem pēc nolikuma atbild ministrs personīgi. Pēc ministrijas nolikuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Premjera kungs, jūs runājāt par to, ka ir problēmas ar budžeta jautājumiem un arī ar maksājumiem rūpniecības uzņēmumos strādājošajiem. Šajā sakarā man tāds jautājums: vai jūs neuzskatāt, ka viens otrs no valdības pieņemtajiem lēmumiem ne sevišķi stimulē uzņēmuma darbību, ne sevišķi stimulē privatizācijas procesu? Konkrēti runāju par lēmumu, kas attiecas uz šo pamatlīdzekļu pārcenošanu. Vai jūs neuzskatāt, ka tas būtu atceļams, vai arī šīs normas piemērojamas tikai atsevišķos gadījumos, neattiecinot uz visu situāciju kopumā?

I.Godmanis: Valdībā principā tiek izskatīts jautājums par to, ka tiem uzņēmumiem, kas ir pakļauti privatizācijai, nevajadzētu piemērot šo pārcenošanas koeficientu. Respektīvi, tiem uzņēmumiem, kas iet uz privatizāciju, šo pārcenošanas koeficientu nav. Taču, ja mēs automātiski šādus koeficientus piemērojam, nepiemērojam faktiski, tad automātiski jums budžetā būs lielāks deficīts pie izpildes. Taču patlaban tiek sagatavots šis jautājums.

Ekonomisko reformu ministrija uzstāja, ka tie uzņēmumi, kas tiks privatizēti (konkrēti ir sastādīts 271.projekts), sevišķi pie nomas ar izpirkšanu varianta, lai nesadārdzinātu to summu, kas ir nepieciešama, lai izpirktu šos uzņēmumus, nevajag šo pārcenošanu. Kaut gan, no otras puses, tīri finansiāli un fiskāli mēs esam paredzējuši šo pārcenošanu budžetā. Tā ka, ja mēs automātiski atkāpjamies no sava lēmuma, tad mums ir jāizdara budžeta grozījumi. Šeit ir divas fiskālas intereses un interese tieši privatizāciju stimulēt.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs vēlas precizēt?

I.Godmanis: Jautājums vēl nav līdz galam atrisināts.

A.Felss: Es gribēju vēl precizēt. Viena persona ministra vietnieka līmenī apgalvo, ka 80 procenti uzņēmumu, piemērojot šo lēmumu, praktiski aiziet "zem ūdens". Tātad nenotiks ražošana − tie būs nerentabli. Radīsies problēmas gan ar strādājošajiem, gan ar uzņēmējdarbību kā tādu. Vai šī situācija ir analizēta pret to, ko jūs sakāt?

I.Godmanis: Tā tiek analizēta. Sevišķi, ja runa ir par celtniecības un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumiem, kas faktiski ir vissmagākajā stāvoklī sakarā ar to, ka pārcenošana ar koeficientu 10 ir līdz 1990.gadam. Tas ir viens.

Otrs. Es praktiski aizstāvu viedokli valdībā par to, ka tomēr nepiemērot šo koeficientu privatizējamiem uzņēmumiem, tādā veidā stimulējot to privatizācijas procesu, kas noris, kaut arī tā ir noma ar izpirkšanu. Nepiemērojot šo koeficientu 10, valsts uzņēmumiem situācija var palikt tāda, kāda tā ir. Lai stimulētu uz privatizāciju.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu, atcerēsimies, ka jautājums ir par algu, pabalstu un pensiju samērošanu ar cenām.

Kiršteina kungs jautā. Pēc tam − Edmunds Krastiņš.

A.Kiršteins: Jā. Var samērot to, kas ir, bet, ja algas nav, tad to nevar arī samērot. Man ir pavisam vienkāršs jautājums. Kāpēc nav elementāras kārtības valdībā, ja mēnešiem ministrijas, nozaru ministrijas nevar atrisināt vienkāršu lietu, vai nomainīt šo direktoru, kas trīs mēnešus nevar izmaksāt algas, vai ļaut darboties likumam par bankrotu. Godmaņa kungs, vesela rinda uzņēmumu, jūs ļoti labi to zināt, kas strādāja Savienībai, nav vajadzīgi Latvijai. Nevajag šos cilvēkus mānīt! Viņiem ir jābrauc mājās, tiem strādājošajiem. Viņi veltīgi tur sēž to pusgadu un gaida tās algas. Nekas ar viņiem nebūs. Un nekas nenotiek mēnešiem. Kā jūs to izskaidrojat?

I.Godmanis: Pirmkārt, es to izskaidroju tā, ka ziemas laiks nav pats labākais laiks, lai veiktu bankrotu. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Mums sociālais budžets... Rēķināsim, ka visi šie cilvēki kļūs par bezdarbniekiem. Tātad faktiski nebūs arī ne tās minimālās algas, viss aizies sociālajam budžetam. Sociālais budžets var izturēt 12 procentus bezdarba. Ja šis bezdarbs ir daudz lielāks (un mēs to palaižam faktiski un nekontrolējam), tādā gadījumā stādieties priekšā situāciju! Neviens mājās nebrauks, lai kā arī jūs to gribētu, Kiršteina kungs, jo visur citur, izrādās, ir daudz grūtāk, tajā skaitā arī pensionāriem, piemēram, Lietuvā un Igaunijā. Arī Krievijā. Tā ka jautājums ir par to, ka likums par bankrotu faktiski kā tāds nav derīgs, ja tas strādā vismaz pusotru gadu. Vienkārši neder šis likums. Tas ir jāpārtaisa. Tāpēc, es domāju, lielākoties jautājums risinās par uzņēmumu sanāciju vai likvidāciju. Tiesa, te ir jautājums par to, kas pārņems viņu parādus, jo tur iznāk, ka faktiski kreditors un debitors ir viens un tas pats − valsts.

Atsevišķi lēmumi par likvidāciju jau ir pieņemti. Vismaz kādi divi, trīs uzņēmumi ir jau nolikvidēti.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs.

E.Krastiņš: Sakiet, lūdzu, kāds ir iemesls tam, ka jūs tagad runājat par noguldījumu indeksāciju, neskatoties uz to, ka gada laikā valdība nav spējusi atrisināt ne tikai indeksāciju, bet pat esošo noguldījumu problēmu. Tagad pēkšņi jūs runājat par desmitkārtīgu vai simtkārtīgu indeksāciju, kaut gan es, būdams Naudas reformas komisijas sastāvā kādu laiku, neatceros, ka jūs toreiz būtu skāris šīs problēmas, kaut gan sēdes nav protokolētas, neskatoties, ka likums pieprasa protokolēšanu. Kāpēc šodien pēkšņi?

I.Godmanis: Ļoti elementāri, Krastiņa kungs! Es brīnos, ka jūs, ekonomists būdams, to nesaprotat.

E.Krastiņš: Es to saprotu kā politiķis labi.

I.Godmanis: Tad tas ir ļoti labi, ka jūs kā politiķis to saprotat, jo inflācija sāka strādāt no 1991.gada. Faktiski, ja salīdzina igauņu reformu ar mūsu naudas reformu, tad, no vienas puses, igauņu reforma ir konfiscējoša. Bija. Bet, no otras puses, mūsu naudas reforma ir konfiscējoša pret tiem, kam noguldījumi bija līdz inflācijas spirāles sākumam, tas ir, līdz 1991.gadam. Neindeksējot šos noguldījumus, praktiski mēs tos ar inflāciju noēdām. Krājbankas stāvokli, Krastiņa kungs, un to, ka četri miljardi atrodas Krievijā, jūs zināt lieliskāk nekā es. Tāpēc nekādus variantus... Viens no variantiem, ka indeksācijas vietā vienkārši izmantotu depozītu likmes. Elementāra lieta. Paceļ noguldījumu depozītu likmi, līdz ar to indeksācija tiek aizstāta. Tā ir normāla prakse. Bet krājbanka to nevar izdarīt tāpēc, lai nebankrotētu, jo viņiem lielākoties tā nauda neatrodas šeit uz vietas. Tas ir starpvalstu sarunu jautājums. Un, kā tas risinās, es domāju, jūs kā politiķis to labi saprotat.

E.Krastiņš: Labi, Godmaņa kungs, tādā gadījumā precizējošs jautājums.

I.Godmanis: Kāpēc tagad? Es atbildēšu vēlreiz. Kāpēc tieši tagad? Tāpēc, ka tagad faktiski jautājums izvirzās divos aspektos. To pabalstu, kas budžetā ir domāti pensionāriem ārkārtējos gadījumos, es uzsveru − ārkārtējos gadījumos, ir stipri maz. Tie iznāk kaut kur reāli līdz 4000. Tos vajag lielākus. Vismaz, lai maksimālā robeža ir 20 000, minimālā − 10 000. Es ceru, ka man jums, Krastiņa kungs, nav jāpaskaidro, ko es domāju ar ārkārtējiem gadījumiem.

E.Krastiņš: Labi, es precizējoši šo jautājumu neuzdodu. Bet tad vienu pavisam īsu jautājumu. Mēs te praktiski katru nedēļu redzam, ka mainās tiesnešu sastāvs, aizvien jaunāki un jaunāki cilvēki ienāk, kam tur normāli acīmredzot tomēr nebūtu jābūt. Tur būtu jābūt pieredzējušiem cilvēkiem. Uzklausot Ekonomisko reformu ministrijas pārskatu par savu darbu, mēs konstatējām, ka no Ekonomisko reformu ministrijas katru nedēļu aiziet kvalificētākie cilvēki. Par kādiem augsti atalgotiem ierēdņiem jūs šeit runājāt, kam nevajadzētu palielināt šo samaksu? Ko jūs ar to domājāt? Kas ir šie augsti atalgotie ierēdņi?

I.Godmanis: Valūtas fonda pārstāvji vispirms mums uzdeva tādu jautājumu: kāpēc tie, kas ir pirmajā kategorijā, piemēram, es, saņemu piemaksu par apkuri vai piemaksu par maizi − 400 rubļu. Viņi uzskata to par galīgi ačgārnu padarīšanu. Viņi uzskata, ka šī piemaksa ir jāsaņem tikai zemāk atalgotiem cilvēkiem. Līdz kaut kādam zināmam līmenim. Un šis zināmais līmenis ir noteikts. Tas ir noteikts ar iztikas minimuma grozu. Tā ka tas viss, kas ir, visi tie, kas ir virs šā groza, acīmredzot ir tie cilvēki, kuri tomēr ir spējīgi nosegt ar saviem ienākumiem izdevumus, nemaz jau nerunājot par to, ka mūsu valsts ierēdņi saņem maz. Tas ir skaidrs.

Es jau jums te teicu no tribīnes, ka budžetā ir plānots no 5000 līdz apmēram 10 000 mēnesī. Bet es ļoti atvainojos, mums ir budžeta iespējas. Vispār budžeta iestādēs strādā 100 000. 8,5 miljardi tur ir attiecīgais darba algu fonds. Tie ir 10 procenti no budžeta. Mēs šo jautājumu jau izskatījām, apspriežot budžetu, vai samazināt tos vai nesamazināt, jūs jau zināt, kad tas lēmums tika pieņemts.

Kas attiecas uz Ekonomisko reformu ministriju, šeit ir īpaši izņēmumi. Krastiņa kungs, konsultējieties ar Kreitusa kungu! Viņš jums izstāstīs, kā ir izmainīta apmaksas sistēma Ekonomisko reformu ministrijā. Uz augstāko pusi izmainīta.

Priekšsēdētājs: Jautā Ozola kungs. Pēc tam − Kurdjumova kungs.

I.Ozols: Godājamo premjer, jūs atzīmējāt, ka būs jāpalielina budžeta deficīti.

I.Godmanis: Mēs rēķinām patlaban, Ozola kungs! Mēs rēķinām patlaban, bet mēs rēķinām ar tādu variantu, ka samazināsies piemaksas, tajā pašā laikā diferencējot algas. Iespējams, ka tur būs budžeta deficīts.

I.Ozols: Es saprotu. Acīmredzot mēs tuvākajā laikā gaidām informāciju...

I.Godmanis: Jā, uz labo pusi budžetā. Jūs pareizi sapratāt, jā.

I.Ozols: Un otrs jautājums. Jūs teicāt, ka Augstākajai padomei būtu ministri šeit jāuzklausa. Vai jums ir kādas problēmas ar ministru paklausību valdības līmenī?

I.Godmanis: Nē, man nav problēmu. Tādu problēmu man nav. Vienkārši ir ministri, kas ir kompetentāki. Ja man jāatbild par "Lareliniem" vai, piemēram, par Līvānu rūpnīcām, es domāju, ka daudz kompetentāk par mani šeit atbildēs Millera kungs. Es, protams, varu nostāstīt, man te visi materiāli ir par Līvānu situāciju, bet es nedomāju, ka es ļoti kompetenti to izdarīšu. Es tā vienkārši domāju. Es tieši tā domāju arī par pensijām, ka Labklājības ministrija, teiksim, daudz kompetentāk par mani jums izstāstīs, kāpēc, lūk, šie pabalsti mātēm tiek pārslēgti no darbavietām attiecīgi uz krājkasēm. Es domāju, ka šī norma ir ļoti normāla. Es atbildēju par kopējiem četriem punktiem, ko mēs darīsim.

Priekšsēdētājs: Kurdjumova kungs. Pēc tam − Preinberga kungs.

L.Kurdjumovs: */Cienījamais premjera kungs! Vai jūs neuzskatāt, ka tas, ko jūs teicāt par minimālās darba algas paaugstināšanu, pensiju palielināšanu, būtu iespējams tad, ja tiktu reanimēti uzņēmumi, kuri varētu realizēt savu produkciju Austrumos? Buķeles kundzei bija taisnība, kad viņa teica, ka noliktavas ir pārpildītas. Un tādā nolūkā jāmaina spēles noteikumi - mīkstā valūta, muitas deklarācijas, ievešana, izvešana, muitas nodevas un tā tālāk. Ka bez tā visa mums nebūs budžeta ieņēmumu daļas./

I.Godmanis: Es piekrītu jūsu jautājumam. Es tiešām domāju, ka Austrumos realizācija ir ļoti būtiska. Es jums nosaukšu mūsu tirdzniecības bilanci. Lai cik lielu izbrīnu tas radītu, reāli mūsu tirdzniecības bilance ir pozitīva ar 7,3 miljardiem. Pie tam tā ir pozitīva ar 11 miljardiem uz rietumu valstīm un austrumu valstīm... Lielākais deficīts mums ir Igaunija ar elektroenerģijas piegādi.

Es nedomāju, ka tikai Austrumu tirgus ir vienīgais tirgus, taču, kas attiecas uz muitas tarifu politiku, tā ir ļoti maiga. Beidzamā brīdī mēs pieņemsim tagad lēmumus. Tas ir saskaņots ar Valūtas fondu. Mēs mīkstināsim ievedmuitas. Kā zināt, uz komplektējošām un izejvielām ievedmuita praktiski ir minimāla vai vispār nepastāv uz atsevišķām lietām, tikai uz galaprodukciju. Izvedmuitas mums nav, tā ka mēs neliekam absolūti nekādus šķēršļus produkcijas realizācijai.

Vienīgā nelaime, Kurdjumova kungs, ir tā, ka cienījamā Krievijas Republika, neskatoties uz to, ka ar Latviju parakstītais līgums par lielākas labvēlības statusa noteikšanu tirdzniecībā Latvijai un Krievijai vienai pret otru, no Krievijas puses rupji tika pārkāpts un netiek izpildīts. Viņi uz savu produkciju turpina likt 30 procentu eksporta muitu. Un visi mūsu centieni caur Ārējās tirdzniecības ministriju reanimēt šo līgumu... Lūk, tas līgums ir jāreanimē! Un šeit man ir lielāki pārmetumi otrai pusei, kas slēdz ar mums līgumus un tos neizpilda.

L.Kurdjumovs: */Cienījamais premjera kungs! Ja mūsu valstīm, Austrumiem un Latvijas Republikai, valūtu attiecība ir 1:5, tad nav grūti izskaitļot pozitīvu bilanci starp izvedumu un ievedumu. Es gribētu saņemt konkrētu atbildi: vai jūs neuzskatāt, ka tieši mūsu mīksto valūtu attiecības pirmām kārtām nedod iespēju realizēt produkciju, kas reizē ar to palielinātu budžeta ieņēmumu daļu?

I.Godmanis: Es tomēr esmu kategoriski pret to, lai kaut kādā veidā mākslīgi mainītu Latvijas rubļa kursu pret Krievijas rubli, ja Krievijas Centrālā banka jau ir noteikusi attiecīgi Latvijas rubli pret Krievijas rubli kā 1 pret 4,5. Tas nozīmē, ka Krievijas puse atzīst šo kursa attiecību. Starp citu, situācija, kad Krievijas rublis turpina krist, pamazām un lēni ļauj mūsu rūpniecības uzņēmumiem šo produkciju realizēt, jo Krievijas valūta turpina pasliktināties.

L.Kurdjumovs: */Un pēdējais jautājums. Savu atbilžu laikā jūs vairākas reizes minējāt situāciju pārcenošanā. Neskatoties uz to, ka mums darba kārtībā bija jautājums, kurā Finansu ministrija atskaitījās no plenārsēdes tribīnes, taču līdz šodienai, vismaz es - varbūt es esmu vienīgais deputāts, pārējiem ir - neesmu saņēmis nevienu dokumentu par Finansu ministrijas un jūsu pozīciju šajā jautājumā. Jāaprobežojas tikai ar avīžu ziņām un to, kas izskan no tribīnes. Vai nebūtu laiks dot republikai šādu informāciju? Pārcenošana notiek no 1.aprīļa, no 1.aprīļa arī vajadzētu izsniegt bilanci./

I.Godmanis: Es atbildu jums. Man ir oficiāls dokuments no Finansu ministrijas, kas ir izsūtīts, cik man zināms, Augstākajai padomei un attiecīgajām komisijām.

L.Kurdjumovs: Bet mums nav!

I.Godmanis: Tad vienkārši griezieties savā komisijā un saņemiet šo dokumentu! Es šo dokumentu esmu gan lasījis, gan redzējis. Vēl tur ir Andrējevas kundzes paraksts. Tur ir kārtīgs skaidrojums par to, kā ir ar pārcenošanu. Tas ir oficiāls dokuments, tas nav vienkārši avīžu raksts.

Priekšsēdētājs: Jautā Preinberga kungs, pēc tam − Cilinska kungs.

G.Preinbergs: Cienījamo premjerministr! Jūs savā runā minējāt talonus. Es gribētu nedaudz pieskarties šim jautājumam. Laukos, kā jūs jau zināt, ir izputējusi ne viena vien saimniecība, ne viens vien uzņēmums, kam bija savi nami, savas katlumājas. Protams, līdz ar viņu izputēšanu pārtrauca darboties katlumājas, un jau vairākus mēnešus cilvēki dzīvo neapkurinātās telpās. Iedzīvotājiem vienīgais siltuma avots ir elektroenerģija.

Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija uzaicināja Sproģa kungu atbildēt uz jautājumu. Centāmies noregulēt šo jautājumu tādā veidā, lai izņēmuma kārtā būtu iespējams par šo izmantoto elektroenerģiju samaksāt ar šiem taloniem. Šis jautājums ir apstājies. Sproģa kungs paskaidroja, ka "Latvenergo" izvirza pretprasību, jo tie esot tehniski pārkāpumi. Es varu piekrist, ka tie ir tehniski pārkāpumi, bet šiem cilvēkiem tas ir vienīgais siltuma avots. Tas vai nu ir, vai nav, bet tiks pārkāpts.

Sakiet, lūdzu, kur jūs redzat šajā gadījumā risinājumu?

I.Godmanis: Es redzu risinājumu, ja mums atļauj finansu līdzekļi. Es tomēr te gribu pateikt divas lietas. Tomēr ir arī absolūta tendence tāda: jebkurā veidā piedzīt talonu vietā naudu. Preinberga kungs, Latvijā patlaban uz 1.martu par siltumu samaksāti vidēji 59 procenti no visas vajadzīgās naudas. Ja arī vasarā, mainoties šai minimālajai algai, netiks nomaksāti šie pārējie 40 procenti, tad es esmu absolūtā skaidrībā, ka nākamziem iepirkt energoresursus varēs ne vairāk un ne mazāk kā 59 procentu apmērā no vajadzīgā. Saprotiet, ko tas nozīmē! Tāpēc, ja valdībā būtu iespēja kaut kādā veidā risināt jautājumu par tādu budžeta iestādēs strādājošo cilvēku uzskaiti, kāda ir pensionāriem, acis nemirkšķinot, mēs risinātu šo jautājumu apkurei tāpat ar taloniem, jo talons nepieļauj faktiski neapmaksāt naudu par apkuri. No vienas puses, pensionāri ir apzinīgākā iedzīvotāju daļa. Viņi maksās, protams, ar citu koeficientu. Tomēr pat tad, ja viņi samaksātu tikai 75 procentus no tā, kas ir vajadzīgs, 25 procentu pietrūks. Talonu gadījumā apmaksa ir simtprocentīga, jo tas ir faktiski kā maksājuma dokuments. Tiek apmaksāts maksājuma dokuments plus talons tieši no sociālā budžeta.

Protams, jautājums ir par tiem, kas izstrādā malku paši un kas pierādīs, ka viņi malku izstrādājuši paši, vai arī uzrādīs attiecīgo dokumentu, ka viņi šo malku ir iegādājušies. Iespējams, ka mēs varam atsevišķos gadījumos izskatīt jautājumu pie finansiālās situācijas iespējām daļu šo malkas talonu arī atprečot. Es šeit domāju − naudas veidā. Es nevaru tagad solīt un arī negribētu, lai tas izskanētu kā valdības solījums. Bet te ir īpaši gadījumi, kad ir sagādāta malka uz šo gadu, jau sagādāta. Un uz nākamo gadu faktiski arī sagādāta malka, un šie taloni paliek pāri. Taču gadījumā, ja pensionāri dzīvo, kā tas parasti var būt, mazā dzīvoklī un ja praktiski viņu talonu kopsumma pārsniedz apmaksas... Tāda situācija var būt, kad, saliekot kopā visus talonus, var iznākt šī summa lielāka nekā tik, cik ir jāmaksā par apkuri. To attiecīgi kompensēt naudā mēs nespēsim. Drīzāk te būs runa par to, ka, sākoties jaunajai apkures sezonai, šie taloni vēl arvien būs derīgi. Tas nozīmē, ja viņš arī neiztērēs visus talonus tagad, tad nākamajā apkures sezonā varēs iztērēt to daļu, kas palika pāri.

G.Preinbergs: Godmaņa kungs, mēs viens otru neesam sapratuši. Jautājums ir par to elektroenerģiju...

I.Godmanis: Jā, es sapratu. Ārkārtējos gadījumos mēs apspriedām, ka valdībā mēs kompensēsim to situāciju.

G.Preinbergs: Paldies. Un vēl viens maziņš jautājums. Vai jums ir aplēses, par cik palielināsies darba algu fonds, un vai, lūk, šī 37 procentu likme, kas paredzēta sociālajam budžetam, nodrošinās paaugstināto pensiju izmaksas?

I.Godmanis: Galvenais jautājums šeit ir − pensijas diferencēt. Tas ir gan ekonomisks, gan arī politisks. Pamatā tas ir politisks jautājums, jo līdz šim brīdim bija pensiju pabalsts.

Es vēlreiz gribu teikt, ka automātiski pensijas indeksēsies pēc tāda paša principa kā algas, bet diferenciācija būs. Pie tā strādā Labklājības ministrija kopā ar Finansu ministriju. Tur rēķina šos ciparus. Es biju gatavs nākamnedēļ par šo jautājumu jums konkrēti ziņot. Patlaban es tikai šorīt no rīta uzzināju, ka man ir jāuzstājas.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Vispirms jau plenārsēdē neizsauca Godmaņa kungu. Mēs sapratām, ka Godmaņa kungs pats vēlas uzstāties. Bet tas nu tā.

Jautājami man ir tādi. Jūs šeit nācāt ar veselu virkni visnotaļ populāru priekšlikumu un vēl vesela virkne visnotaļ populāru priekšlikumu izskanēja dažas dienas iepriekš jūsu televīzijas runā. Šinī sakarā man ir jautājumi.

Pirmkārt, kāpēc tieši šobrīd jūs nākat ar šiem priekšlikumiem? Otrkārt, vai šie priekšlikumi ir saskaņoti ar Latvijas Banku vai arī Latvijas Banka pēc tam tiks vainota tādēļ, ka tas viss nav izpildīts? Un visbeidzot. Cik tas viss maksā, vai mūsu grūti un sūri pieņemtais budžets neaizies pa gaisu no visa tā, un vai mēs neatstāsim jauno valdību pie sasistas siles?

I.Godmanis: Atbildu. Kāpēc šī runa ir tieši tagad? Tāpēc, ka apkures sezona beidzas 1.maijā, un tieši pēc apkures sezonas izbeigšanās un apkures piemaksu likvidēšanas šī apkures piemaksa tiek iekļauta algā. Tā ka termiņš, kāpēc mēs par to runājam tagad, ir saistīts ar apkures sezonas izbeigšanos un nevis ar vēlēšanu kampaņas sākumu. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Kas attiecas uz maniem solījumiem televīzijā, šeit par Latvijas Banku vispār nav runas. Šeit ir runa par Latvijas valdības naudu, ko Latvijas valdībai ir aizdevušas ārzemju finansu organizācijas. Vēl šorīt no rīta tika spriests par to, kā pārstrādes uzņēmumiem kompensēt, faktiski nevis kompensēt, bet aizdot naudu par to importa sastāvdaļu, kas ir viņu produkcijā, jo ārzemju nauda tiek aizdota tikai uz importējamo produkciju un maksājumu bilances segšanai par šo importēto daļu, kas sastāda līdz 70 procentiem produkcijas pārstrādes uzņēmumā pret attiecīgā biznesa plānu. Par to šodien Finansu ministrija un arī īpašā komisija par G-24 kredītiem vienojās kopā ar Lauksaimniecības ministriju.

Kas attiecas uz kredītu zemniekiem degvielas iegūšanai, arī tur Latvijas Bankai nav nekādas daļas. Latvijas Banka šeit ir tikai izpildorgāns, kas vienkārši palīdz šo valdības aizdevumu realizēt. Tā ka šie mani paziņojumi ar Latvijas Banku nav jāsaskaņo.

Kas attiecas uz to, ka valdība iet uz šo algu sistēmas izmaiņu, kas automātiski ierosina pensiju diferenciāciju, tas ir saistīts ar mūsu rēķiniem, samazinot attiecīgo piemaksu uz apkuri. Mēs arī, protams, minimizēsim tās iespējas, cik liela summa budžetā varētu parādīties deficītā. Praktiski, ja mēs ņemam pieredzi, tad tajās valstīs, kas iet cauri mūsu reformai... Viens no Valūtas fonda nosacījumiem ir, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt piecus procentus. Jūs varētu elementāri aprēķināt, ka pieci procenti budžeta deficīta ir ne vairāk kā 15 miljardi no 88...

Priekšsēdētājs: Jautā Krūmiņa kungs. Pēc tam − Ščipcova kungs.

Ģ.Krūmiņš: Godmaņa kungs, mans jautājums būs īss un kodolīgs. Lai tas būtu labāk saprotams, man ir neliela ievaddaļa. Neskatoties uz objektīvajiem iemesliem, kādēļ mūsu rūpniecībā ir panīkums, ir arī tīri subjektīvi iemesli. Viens no tiem ir tas, ka daudzu rūpniecības uzņēmumu vadībā ir tādi vadītāji, kas puča laikā atbalstīja Interfronti. Ir tādi uzņēmumu vadītāji, kas nespēja parādīt saimniecisko aktivitāti šodienas saimniekošanas apstākļos. Un ir arī tādi vadītāji, kas, neskatoties uz to, ka uzņēmums strādā ar zaudējumiem, gūst lielus personīgos ienākumus caur dažādiem nelikumīgiem veidojumiem pie valsts uzņēmumiem, kuri vēl līdz šai dienai nav likvidēti. Es šeit neminēšu konkrētus uzņēmumus un konkrētus uzvārdus, jo tas nepiederas pie jautājuma būtības.

Tajā pašā laikā Rūpniecības ministrija dara ārkārtīgi maz, lai veicinātu šo uzņēmumu privatizāciju vai vismaz pārveidošanu par valsts akciju sabiedrībām. Gluži pretēji. Tāda monopoluzņēmuma kā "Latvijas nafta" privatizācija, var teikt, ir ne tikai apstājusies, bet sākusi ritēt pretējā virzienā. Mans jautājums ir tāds: kā jūs vērtējat Rūpniecības un enerģētikas ministrijas darbu − kā labu, apmierinošu vai sliktu?

I.Godmanis: Pirmkārt, man nav skaidrs, cienījamais Krūmiņa kungs, kas tas ir par izteicienu, ka "Latvijas naftas" privatizācija rit pretējā virzienā. Uzņēmuma "Latvijas nafta" privatizācijas ārkārtējā situācija ir tāda, ka tā ir nodota Ekonomisko reformu ministrijas pilnīgā pārziņā un Ekonomisko reformu ministrija straujos tempos šo procesu veic. Iepazīstieties, lūdzu, ar materiāliem! Nekas nav apstādināts, vienkārši ir atņemta iespēja šo uzņēmumu privatizēt Rūpniecības un enerģētikas ministrijai, tas ir nodots Ekonomisko reformu ministrijas rokās. Tas ir punkts viens.

Jautājumā par tempiem, lūdzu, griezieties pie Kreitusa kunga! Viņš jums izstāstīs. Tur ir visaugstākais privatizācijas temps, kāds tādam lielam uzņēmumam vispār var būt dotajā brīdī, ieskaitot konkursus un kopējās anketas un visu tālāko, kas tur notiek.

Kas attiecas uz šiem direktoriem... Es gribu teikt, ka vispār valstī ir 1264 valsts uzņēmumi. Patlaban uz doto brīdi ir iesniegts 271 privatizācijas projekts. Rūpniecības ministrijā ir iesniegts 161. Es domāju, ka šeit diez vai... Protams, ja ir kādi absolūti personāli pierādījumi pret viena vai otra vadītāja darbību, tad šis vadītājs ir jāmaina. Taču es domāju, ka tā nav izeja. Galvenā izeja ir tā, ka ir jāveido no šiem uzņēmumiem, kā mums valdības lēmumā ir teikts, akciju sabiedrības. Līdz ar to automātiski vairs ne ministrs konkrēti atbild par šo direktoru, par to atbild attiecīgā akciju sabiedrības padome vai valde un tā tālāk.

Kā es vērtēju ministrijas darbu? Es domāju, ka dotajā brīdī, protams, šis ir viskritiskākais sektors Latvijā, jo kritums šeit ir sasniedzis, es vēlreiz gribu teikt, 40 procentus. Februārī pat reālajās cenās mēs nonācām zemākā līmenī nekā janvārī. Reālajās cenās, es uzsveru, nevis salīdzināmajās cenās. No otras puses, es gribu teikt, ka Rūpniecības ministrija tomēr arī daļēji pareizi rīkojas, nejaucoties vairs iekšā tik daudz, lūk, šo uzņēmumu saimnieciskajā darbībā, kas rada, protams, ļoti stipru kritiku no attiecīgo uzņēmumu vadītāju puses. Tas ir pēc vecā stila, ka ministrijai ir nevis valsts funkcijas, bet tai ir saimnieciskās funkcijas. Es domāju, ka vispār mūsu kopējā darbība dotajā brīdī ir ļoti smaga. Tāda ir mana atbilde jums.

Ģ.Krūmiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Ščipcova kungs, un šķiet, ka mūsu laiks jautājumiem ir iztecējis.

Lūdzu, Ščipcova kungs!

O.Ščipcovs: */Cienījamais premjerministra kungs! Ja jau nu reiz šodien mēs runājam par tik vāji aizsargātu sabiedrības slāni kā pensionāri, es jums gribētu uzdot divus jautājumus. Ne sakarā ar apkures sezonu, kurai daudz dažādu problēmu. Tagad daļa pirmspensijas vecuma cilvēku, kuriem līdz pensijai palicis mazāk nekā gads, zaudē darbu un nonāk ļoti smagā situācijā. Vai valdība nevarētu izskatīt jautājumu par to, lai šādas kategorijas cilvēkus jau ieskaitītu pensionāru kategorijā? Un otrais jautājums. Vai es varu atbildēt saviem vēlētājiem, cilvēkiem, kas pie manis griežas, ka līdz 1994.gadam netiks paaugstināts pensionēšanās vecums?/

I.Godmanis: Uz pirmo jautājumu es nevaru atbildēt, ka mēs varam kaut kā voluntāri rīkoties, jo mums ir attiecīgā darba likumdošana. Tas ir viens. Ir darba likumdošana, kas nosaka, kā cilvēks tiek atbrīvots no darba. Šis process notiek faktiski lielākoties tieši sieviešu vidū. Es esmu arī saņēmis daudzus jautājumus par atbrīvošanu no darba pirmspensijas periodā.

Tas, ka būs Latvijā bezdarbs, ir fakts, un tas būs vienmēr. Turpmāk vienmēr. Jautājums − cik liels tas būs. Es domāju, ka šeit mēs nekādus voluntārus lēmumus pieņemt nevaram. Kas attiecas uz 1994.gadu un pensijas vecumu, es, protams, domāju, ka, ņemot vērā pensionāru federācijas (es neatceros, kā precīzi saucas) rezolūciju, ko arī mēs esam saņēmuši, ja mēs risinām jautājumus attiecīgi par pensijas vecuma palielināšanu, tad mums tas ir jārisina ļoti garā laika periodā. Tas varētu būt 15, 10 gados, ejot, tā teikt, ar ļoti maziem soļiem uz priekšu.

Vai tas ir principā jādara vai nav jādara? Es jums pateikšu, ka tas ir principā jādara elementāra iemesla dēļ. Mums ir Latvijā gandrīz vai 700 000 pensionāru un strādājošo ir viens miljons 400 000. Tas nozīmē, ka mums faktiski uz katriem diviem strādājošajiem ir viens pensionārs. Ja šī proporcija vēl vairāk izmainīsies uz pensionēto cilvēku pusi, jūs saprotat, faktiski mēs nonāksim situācijā, ka gandrīz viens uzturēs vienu vai viens uzturēs divus. To praktiski neviena valsts nevar izturēt. Tā ka par to ģenerālo tendenci es varu teikt tā. Bet tas nav lēmums, ko var pieņemt vienā momentā ar kaut kādiem konkrētiem gadu skaitļiem.

Priekšsēdētājs: Pulkstenis ir viens. Un jautājumus, kā vienojāmies, mēs beidzam. Paldies Godmaņa kungam.

Par tālāko procedūru vārdu lūdz Gorbunova kungs.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es saprotu tāpat kā jūs, ka mums ir dažādi viedokļi par to, kāda ir situācija ar algām, ar to izmaksu, ar pabalstiem, ar pensijām. Viena daļa kolēģu, kā es saprotu, negrib šos jautājumus iztirzāt šeit, parlamentā, un viņi ir ļoti klusi. Toties viņi ir ļoti skaļi priekšvēlēšanu sapulcēs, un tas ir ļoti saprotams.

Otra daļa kolēģu, es saprotu, ir ļoti ieinteresēti būt skaļi parlamentā. Un katrs no mums, protams, izmanto šo tribīni, kā var un kā spēj. Bet skaidrs ir viens, ka mūsu valdībai līdz vēlēšanām situācija ir jākontrolē, un man liekas, ka tā kontrolē un arī kontrolēs šo situāciju. Bet es katrā ziņā nevaru pieņemt tos apvainojumus, kas izskan radio un kas ir adresēti Augstākajai padomei kopumā ar dažādiem argumentiem, ka Augstākā padome vispār negribot vairs neko darīt, negrib strādāt un tā tālāk.

Es domāju, visiem mums ir skaidrs, ka tas portfelis, konkrēti − likumprojekti, kas saistīti ar reformām, kuri mums ir Augstākajā padomē, ka to ir tik daudz, ka Augstākajai padomei vēl divus gadus vajadzētu strādāt. Protams, ka tas tā nebūs. Bet tas liecina par to, ka komisijas turpina domāt par reformu turpinājumu.

Man ir konkrēts priekšlikums par šīsdienas situāciju. Šeit ir uzrakstīts dokuments. Arī jums tas ir iesniegts. Un vēlreiz uzrakstīju Birkava kungam, ka Siliņa kungs, Brīvo arodbiedrību priekšsēdētājs, uzskata, ka Godmaņa kunga informācija par stāvokli ar algu izmaksām nav pilnīga un ka viņš lūdz 10 minūtes vārdu, lai izteiktu savu viedokli.

Kolēģi, es aicinātu jūs nobalsot un dot vārdu 10 minūtes Siliņa kungam. Kāpēc? Ja to nedarīsim, tad es baidos, ka atkal atskanēs dažu kolēģu runas radio, kur būs teikts apmēram tā, ka deputāti, no rīta ļoti labi paēduši, steidzās uz pusdienām un ka viņiem nebija laika uzklausīt tādus un tādus izsalkušos, un tā tālāk. Es saprotu, ka tie argumenti ir tādā veidā vērsti varbūt kopumā pret Augstāko padomi, bet konkrētajā situācijā es aicinu uzklausīt Siliņa kungu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie kolēģi! Siliņa kungam 10 minūšu ziņojums, kas par to? Lūdzu balsot! Rezultāts: par − 86, pret − 2, atturas − 1.

Lūdzu Siliņa kungu tribīnē 10 minūšu ziņojumam.

A.Siliņš, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es centīšos ar priekšvēlēšanu runām nenodarboties. Gribu nosaukt jums tikai dažus skaitļus un pēc tam tos komentēt. Pēc tām ziņām, kas ir mūsu rīcībā, šodien 58 valsts uzņēmumos 25 000 cilvēku nav izmaksātas algas par summu vairāk nekā 800 miljoni rubļu. Tie ir uzņēmumi, kuros algu aizkavējums ilgst divus un vairāk mēnešus. Šajos pašos uzņēmumos 1000 mātes nav saņēmušas pabalstus bērniem un 700 bezdarbnieki šajos uzņēmumos divus mēnešus un ilgāk nav saņēmuši bezdarbnieka pabalstu. Par bezdarba situāciju šeit jau runāja premjers. Ja mums šodien rūpniecībā ir 44 procentu bezdarba, pareizāk sakot, 44 procentu rūpnieciskās ražošanas kritums, tad varam uzskatīt, ka attiecīgi tikpat daudz ir arī bezdarbnieku, jo mēs droši vien esam diezgan pārliecināti par to, ka darba ražīgums ir apmēram tajā pašā līmenī, kādā ir bijis agrāk. Pat varbūt ir krities, nevis pieaudzis.

Otrkārt. Praktiski šāds stāvoklis rūpniecībā velk līdzi visas pārējās nozares, jo maksātspējīgais pieprasījums pēc citas produkcijas, tajā skaitā lauksaimniecības, ir katastrofāli krities. Šodien atsevišķos uzņēmumos strādniekam ir izveidojusies absolūti beztiesiska situācija. Viņu nevar pat atlaist no darba, jo uzņēmuma rīcībā nav līdzekļu, lai viņus atlaistu no darba.

Es gribētu teikt, ka tajos gadījumos, kad arodbiedrību funkcionāri ir pamatīgi uzspieduši tam vai citam uzņēmumam, vienmēr uzņēmums ir atradis līdzekļus, lai izmaksas no uzņēmuma izdarītu strādniekiem un parādus ar strādniekiem nokārtotu. Spilgts piemērs tam ir vieglā rūpniecība, kur, kā jūs visi zināt, ir viena no vissmagākajām situācijām. Šodien tur, atskaitot divus uzņēmumus − "Larelini" un "Latinpakt", − algas ir izmaksātas.

Ņemot vērā to, ka vistuvākajā laikā situācija vēl vairāk var padziļināties uz slikto pusi, praktiski šodien arodbiedrību līderi ir ķērušies pie pēdējā iespējamā līdzekļa, lai mēģinātu kaut vai pievērst sabiedrības uzmanību un kaut ko vērst par labu, tas ir, pie bada streika. Šodien jau trešo dienu turpina badoties divi arodbiedrību darbinieki. Viņiem pievienojusies strādniece, divu bērnu māte no uzņēmuma "Latvijas lini", kas bada streiku ir pieteikusi Rīgā.

Domāju, ka situācija vistuvākajā laikā var sarežģīties vēl vairāk. Ja šodien mēs dzirdam tādus izteikumus, ka, lūk, arodbiedrības nav ne uz ko spējīgas, līderi ne uz ko nav spējīgi, es gribētu diezgan kategoriski apgalvot, ka mēs varam un spējam šobrīd pacelt tautu. Un tikai mūsu pilsoniskā apziņa līdz šodienai ir spiedusi mūs visiem spēkiem atturēt cilvēkus no radikāliem soļiem, lai tik tiešām ļautu normāli darboties Latvijas valdībai un mēģināt panākt stāvokļa uzlabošanos. Diemžēl šodien mēs esam spiesti konstatēt, ka Latvijas Republikā ir labi likumdošanas akti, un par to jums visiem liels paldies, bet šodien Latvijas Republikā absolūti nedarbojas šo likumu izpildīšana.

Un es gribētu vienkārši lūgt, lai parlaments tik tiešām nopietni iejauktos tajā situācijā, kura šodien ir, lai mēs pavisam drīz, es domāju, nākamnedēļ, nenonāktu pie tādas situācijas, ka vairs iejaukties nebūs spējīgs neviens. Jo šodien, pirmkārt, Latvijas Republikā nav iespējams realizēt tiesības uz darbu, kaut gan tas ir ierakstīts vairākos ļoti nozīmīgos Latvijas Republikas dokumentos.

Otrkārt, Latvijas Republikā vairākos likumos ir ierakstīts, ka minimālajai algai ir jāatbilst iztikas minimumam. Šodien premjers šeit no šīs tribīnes runāja par to, ka tiek paredzēts, ka minimālā alga tiks noteikta zemāka par to naudas summu, kas ir nepieciešama cilvēkam, lai viņš varētu fiziski izdzīvot un paēst. Par šodienas situāciju vispār nerunāsim.

Trešais. Mēs gribam panākt darba cilvēka tiesības saņemt savu nopelnīto darba algu likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā laikā. Un neko vairāk. Šodien pat nav runas par to, cik daudz. Mēs gribam, lai tas notiktu laikā. Lai nebūtu cilvēks novests absolūti tādā situācijā, ka viņam nav izejas.

Un pats galvenais, par ko es gribēju runāt. Tā kā šāda situācija galvenokārt ir izveidojusies valsts uzņēmumos, es gribētu, lai beidzot valsts uzņēmumiem parādītos reāls saimnieks. Šodien šāda saimnieka nav. Tas tiek izmantots visādos veidos, lai iespējami ātri nonāktu pie tā sauktās lētās privatizācijas.

Es domāju, ka nav nekāda pamata runāt šodien par to, ka strādnieki masveidā gribētu kļūt par akcionāriem šajos uzņēmumos. Viņi vienkārši pat nesaprot to, kas tas tāds ir. Un es domāju, ka liela daļa nevēlēsies šādos bankrotējošos uzņēmumos būt. Es domāju, ka beidzot ir jānonāk pie reālas situācijas. Nedrīkst būt tāds stāvoklis, ka mēs gan runājam par slēpto bezdarbu, bet faktiski dodam Starptautiskajam valūtas fondam ziņas par to, ka, lūk, Latvijā ir tikai 3 procenti bezdarbnieku. Ja tas tā tik tiešām būtu, tad es domāju, mēs visi varētu šeit kopā aplaudēt valdības politikai, ka viņa ir tādu stāvokli Latvijas Republikā panākusi.

Šajā sakarībā gribētu citēt jums divus teikumus no nolikuma "Par Rūpniecības un enerģētikas ministriju", kur melns uz balta stāv rakstīts, ka šīs ministrijas uzdevums ir īstenot valsts kontroli pār Latvijas Republikas likumu un Latvijas Republikas valdības lēmumu ievērošanu. Un otrs citāts − rūpniecības un enerģētikas ministrs ir personiski atbildīgs par stāvokli rūpniecībā. Vakardien man bija personīgi saruna ar Millera kungu. Ja viņš var pateikt, ka viņš neko nezina un neko negrib zināt, un "ja tur kāds badojas, lai badojas, paliks gudrāks", mēs uzskatām, vismaz arodbiedrību aprindās, ka tāds cilvēks nedrīkst nevienu minūti vadīt noteikto ministriju. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Siliņa kungs arī laiku ietaupīja nedaudz.

Godātie kolēģi, mums vēl ir izplatīts dokuments, kurā ir piketa prasības. Tātad ir priekšlikums nodot šo dokumentu valdībai. Ņemot vērā, ka te ir arī par likumdošanu un likumdošanas normu pārkāpumiem, nodot to arī attiecīgajām komisijām. Citu priekšlikumu nav. Tā kā tas nav plenārsēdē balsojamais dokuments, tad es to uz balsošanu nelieku. Paldies.

Līdz pārtraukumam ir palikušas 16 minūtes. Mēs varam turpināt mūsu darbu, apspriežot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli". Ziņotājs šajā jautājumā ir... Ja ziņotāja nav, tādā gadījumā es... Ir? Es atvainojos, ieraudzīju.

Lūdzu tribīnē Bļinova kungu.

V.Bļinovs, Ekonomisko reformu ministrijas Nodokļu politikas daļas vadītāja vietnieks: Cienījamie deputāti! Lai iesniegtu izskatīšanai izmaiņas akcīzes nodoklī, es gribēju minēt divus momentus. Pirmais moments − tika izskatīti jautājumi par Latvijas Republikas budžetu 1993.gadam. Tātad šā akcīzes nodokļa labojumi ir principā iestrādāti jaunajā budžetā. Tas ir viens moments.

Otrs moments. Ja jūs pievēršat uzmanību šīm izmaiņām, tad valdība iesaka atcelt atbrīvojumus eksportējamai produkcijai. Konkrētajā momentā ir runa par spirtu, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kurus eksportē uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzību, Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku.

Kur šeit slēpjas jautājuma būtība? Principā, ja mēs apskatāmies nodokļu būtību, dotajā momentā akcīzes nodoklī šī norma nebūtu pielietojama. Kāpēc? Tāpēc, ka visi netiešie nodokļi tiek pielietoti konkrētajā valstī. Tātad principā visa eksportējamā produkcija, kas iziet ārā no Latvijas Republikas, ir jāatbrīvo no netiešajiem nodokļiem Latvijas Republikā. Runa ir par apgrozījuma nodokli un akcīzes nodokli. Bet produkcija tiek aplikta ar nodokļiem tajā valstī, kur tā prece tiek realizēta. Ja mēs pievēršam uzmanību šo preču sarakstam, tad šīs preces ir īpašas preces. Tas jāņem vērā, kad pieņemsim lēmumu.

Otrs moments. Jāņem vērā reālā situācija, kas izveidojusies gan ar budžetu, gan ar to, kādā veidā mēs varam ievākt šos budžeta līdzekļus. Diemžēl mūsu robežas un arī muitas dienesti, to darbības līmenis objektīvu un subjektīvu faktoru rezultātā nav pietiekams, lai mēs varētu kontrolēt, vai spirts, alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi tiešām tiek izvesti no Latvijas Republikas teritorijas. Diemžēl reālā situācija, ko mēs konstatējām, liecina, ka formāli tiek noformēti dokumenti, ka alkoholiskie dzērieni tiek eksportēti, bet faktiski tie tiek realizēti Latvijas Republikas teritorijā. Tātad no šīm precēm tiek noņemts akcīzes nodoklis. Līdz ar to prece parādās attiecīgajā realizācijas vietā − tirgos un tā tālāk. Alkohola cena ir apmēram 140 vai 150 rubļi.

Šis valdības priekšlikums ir ārkārtējs priekšlikums, kas ir saistīts ar kritisko situāciju budžetā. Un valdība uzskata, ka tā izskatīšanu atlikt nevar. Valdība uzskata, ka tas var darboties īsu periodu, kamēr tiks sakārtoti citi jautājumi. Tāpēc valdība ierosina šo likumprojektu pieņemt. Varbūt būs jautājumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir jautājumi? Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Sakiet, lūdzu, Bļinova kungs, kā jūs prognozējat, kā šāds lēmums ietekmēs mūsu produkcijas eksporta potenciālu un līdz ar to − nodarbinātību attiecīgajās ražotnēs?

V.Bļinovs: Vēlreiz. Protams, šīs normas pieņemšana principā padarīs neiespējamu šīs produkcijas eksportu. Tas ir viennozīmīgi. Bet es jau akcentēju uzmanību. Valdība iesaka ar šo normu risināt citu momentu, proti, principā pārtraukt tā alkohola realizāciju Latvijas Republikā, kuram nav uzlikts akcīzes nodoklis.

Otrs moments, ja runājam par jūsu jautājuma būtību.

E.Krastiņš: Jūs jau atbildējāt. Paldies. Jūs jau atbildējāt uz manu jautājumu, ka pārtrauks. Otrs jautājums, Bļinova kungs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu, nerunājiet vienā laikā, ļausim Bļinova kungam pabeigt!

E.Krastiņš: Bet man ir pilnīgi skaidrs no atbildes.

V.Bļinovs: Nē, nē, es atbildēšu uz otru jautājuma pusi. Jūs teicāt, vai tiks nodrošināts darbs. Es gribu minēt skaitļus, ka principā, ja mēs apskatāmies oficiālo informāciju, ko ir devusi Lauksaimniecības ministrija (es nezinu, vai jums tā ir izdalīta), tad redzam, ka alkoholisko dzērienu tirgus ietilpība ir 4,7 miljoni dekalitru. Mēs varam saražot. Pašražotais alkohols ir apmēram 2,86 miljoni dekalitru. Protams, jautājums ir par struktūru. Tā ir atbilde uz jūsu jautājuma otro pusi, vai strādājošajiem būs iespēja strādāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs, otrs jautājums.

E.Krastiņš: Otrs jautājums. Tādā gadījumā varbūt jūs varētu paskaidrot deputātiem, kāda īsti ir atšķirība starp NVS valstīm un Baltijas valstīm mūsu kaimiņos un, teiksim, ja šis eksports tiks veikts uz kādām citām valstīm. Kur te ir tā starpība? Kāpēc vienā gadījumā var atbrīvot no šā akcīzes nodokļa un otrā nevar? Kāpēc vienā gadījumā varēs uz robežas kontrolēt un otrā nevarēs?

V.Bļinovs: Protams, šeit problēma ir. Es jums piekrītu. Bet runa ir par to, ka principā uz Rietumiem, jūsu terminoloģiju lietojot, mūsu alkoholiskie izstrādājumi... Jūs saprotat, kādas ir to realizācijas iespējas. Tur var būt tikai daži elementi. Pieņemsim, balzams.

Priekšsēdētājs: Bukas kungs, lūdzu!

S.Buka: */Vai jums neliekas, Bļinova kungs, ka mēs kārtējo reizi nevis cenšamies sakārtot muitu un ieviest kārtību citās struktūrās, kurām jāievāc atbilstošie nodokļi, bet mēģinām dot triecienu tirgotājiem, tām firmām, kas nodarbojas ar preču realizāciju, tāpat ražotājiem? Vai tiešām tāda ir Ekonomisko reformu ministrijas metode - ar neekonomiskām metodēm regulēt brīvā tirgus struktūru attiecības?/

V.Bļinovs: Cienījamais Bukas kungs! Es gribu precizēt. Es uzstājos ne kā Ekonomisko reformu ministrijas pārstāvis, ne arī finansu, bet valdības uzdevumā. Ekonomikas komisijā un Ministru padomē mēs savu attieksmi par šiem aspektiem izteicām. Tā ir viena jautājuma puse.

Otra jautājuma puse. Protams, es atzīmēju, es pilnīgi piekrītu jums, ka šī valdības rīcība ir saistīta ar krīzes situāciju mūsu finansu sistēmā. Šeit ļoti lielas akcīzes nodokļa summas aiziet garām budžetam. Es pilnīgi piekrītu jūsu nostādnei sakarā ar to, ka jūs arī pieņēmāt budžetu 1993.gadam un risinājāt ļoti būtiskas problēmas ar pašvaldībām.

S.Buka: */Paldies. Bet es vienkārši gribētu uzdot vēl vienu jautājumu. Jūs atceraties 1992.gadu, akcīzes nodokli tieši spirtotajiem dzērieniem, kuru ieviesām tāpat budžeta situācijas krīzes apstākļos, bet atcēlām, kā es atceros, kad budžets vairs nebija krīzes situācijā, burtiski pēc mēneša. Vai tagad nenotiks tāpat? Ja tā, tad tā ir tikai darbošanās šķietamība.

V.Bļinovs: */Tas ir saistīts ar…/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, latviski atbildiet!

V.Bļinovs: Es atvainojos. Otrais jautājums bija saistīts ar pirmo jautājumu. Es uz to mēģināju atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Bļinova kungs, atgriezīsimies pāris atbildes atpakaļ. Jūs teicāt, ka šā akcīzes nodokļa ieviešana praktiski apturēs vesela preču klāsta eksportu. Tie bija jūsu vārdi. Sakiet, lūdzu, ko iegūs valsts budžets no tā, ka pārtrauks ražot vienu preču kategoriju, jo iekštirgū noieta nav? Jūs saprotat, nedabūs valsts ne akcīzes nodokli, ne peļņas nodokli, ne ienākuma nodokli no ražotāja, itin neko. Praktiski būs robs. Tad man tagad ir jautājums. Mēģiniet atbildēt uz šo jautājumu!

Un vēl viens jautājums. Vai jums nešķiet: ja arī jāregulē kaut kādi budžeta ieņēmumi no šīm precēm ar šo preču palīdzību, tad vai nebija vienkāršāk šo lietu kārtot caur muitas nodevām? Ātrāk, mobilāk to lietu varētu kārtot. Ja kāds sastrēgums, ātri pieņem lēmumu muitas padome, tarifu padome un cauri. Likumu grozīt tik viegli nav. Lūdzu, mēģiniet man atbildēt uz šiem diviem jautājumiem!

V.Bļinovs: Cienījamie deputāti! Vēlreiz. Ko varēja pateikt, to es pateicu. Šis jautājums tika skatīts arī Ekonomikas komisijā. Man grūti tagad runāt, jo man ir savs viedoklis par šīm problēmām. Bet es vēlreiz akcentēju jūsu vērību uz to, ka es aizstāvu valdības pieņemto lēmumu. Un valdība pašreiz grūtajā finansiālajā stāvoklī orientējas uz to, ka mēs nevaram ievākt nodokli, nolikt šķērsli šai produkcijas grupai, kas formāli tiek it kā eksportēta, bet faktiski tiek realizēta šeit.

Tagad es izteikšu Ekonomisko reformu ministrijas viedokli, ja tā drīkst, jo Krastiņa kungs droši vien uzdos to jautājumu. Personīgi es piekrītu tādai jautājuma nostādnei, ka šo jautājumu var risināt principā ar muitu. Tas ir viens no risinājumiem. Bet valdībā tas pilnīgu atbalstu neguva.

Priekšsēdētājs: Cupruna kungs grib precizēt.

I.Cupruns: Jā, es gribu precizēt. Tiešām tas jautājums ir jāregulē ar muitu, jo tad netiek atbrīvota šī prece no akcīzes nodokļa. To var iekasēt, jo tad vispār nav atbrīvojuma no akcīzes nodokļa, ja neeksportē un ja nav atbrīvojuma uz robežas, jo to regulē ar muitas nodevu.

V.Bļinovs: Mēs apspriežam tikai to punktu, kas saistīts ar eksportu. Esošajā likumā ir ierakstīts, ka preces, kuras eksportē, tiek atbrīvotas no akcīzes nodokļa. Valdība ierosina šeit svītrot "dažas preces".

Priekšsēdētājs: Paldies Bļinova kungam. Vai kāds vēlas runāt arī debatēs? Debatēs neviens nevēlas runāt. Tādēļ par balsošanas motīviem.

Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Es tikai gribēju izteikt Ekonomikas komisijas viedokli. Mēs šo likumprojektu skatījām jau labu laiku atpakaļ un visu minēto vai noklausīto jautājumu rezultātā nolēmām šo valdības iniciatīvu neatbalstīt, jo, mūsuprāt, ir ekonomiski nepārdomāti mēģināt šādā veidā risināt tās lietas, kas būtu jānokārto administratīvā un organizatoriskā ceļā, pilnveidojot mūsu robežaizsardzību un mūsu muitas sistēmu. Šie iecerētie grozījumi akcīzes nodokļa likumā, mūsuprāt, nedos vajadzīgo efektu, bet radīs veselu virkni negatīvu seku, ko jūs jau šeit dzirdējāt.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem neviens vairs nevēlas izteikties. Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Rezultātu: par − 8, pret − 20, atturas − 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Pārtraukums līdz pulksten trijiem. Trijos likumprojekts par obligāto dienestu.

 

(Pārtraukums)

Sestdien, 24.februārī