1993.gada 17.marta sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas, sāksim darbu! Pie mikrofona Freimaņa kungs. Lūdzu.

J.Freimanis: Godājamais Birkava kungs, es ierosinu šodien iesākt budžeta apspriešanu, papildus apspriežot jautājumu, cik tiesīgi un cik pārdomāti bija mūsu vakarvakara balsojumi, kuri notika pilnīgi nekonstruktīvā garā. Ja šodien Budžeta komisija vai finansu ministrs mums paziņo, ka ir atraduši pusmiljardu papildu ieguldījumu, tādā gadījumā mēs varam turpināt. Ja šis pusmiljards nav atrasts, tad mums jākvalificē vakarvakara balsojumi kā bezatbildīgi. Tādēļ mēs šodien nevaram darīt neko citu, kā nodarboties atkal tikai ar pārdalīšanu. Es ierosinu kvalificēt vakardienas pēcpusdienas balsojumus kā spēkā neesošus.

Priekšsēdētājs: Tāda procedūra, Freimaņa kungs, nav paredzēta, bet es ceru, ka Zeiles kundze savu viedokli šajā jautājumā izteiks.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es saprotu, ka budžeta apspriešana šodien vēl turpināsies. Mēs praktiski neesam izskatījuši darba kārtību, kas bija jau vakardien ieplānota, jautājumi ir ļoti sarežģīti, kas ir vēl tālākā darbībā.

Es lūgtu tāpēc plenārsēdei vienu balsojumu. Darba kārtībā ir 27.punkts. Tas ir par Zemesgrāmatu likuma atjaunošanu. Tas ir pietiekami strīdīgs jautājums, tāpēc es saprotu, ka arī deputātiem iepriekš ir vajadzīgs materiāls. Mēs pašreiz šo materiālu gatavojam, tāpēc man būtu lūgums par šo Zemesgrāmatu likuma atjaunošanu šodien balsot, ka to izskatīsim nākamnedēļ pulksten 10.00. Tas ir trešais lasījums. Tur ir pietiekami būtiski jautājumi un ir arī ļoti strīdīgi juridiski, tāpēc es domāju, ka deputāti piektdien varētu jau iepazīties ar to materiālu, kas tiks piedāvāts, pirmdien izteikties arī frakcijās, un otrdien 10.00 mēs varētu sākt skatīt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kramiņa kungs!

A.Kramiņš: Es par darba kārtību. Kā mēs vakar vienojāmies, es lūgtu iekļaut šodien darba kārtībā un apspriest Latvijas Republikas likumprojektu "Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām"" otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi, par procedūru. Protams, budžeta izskatīšanas jautājums praktiski ir pats galvenais un pats sarežģītākais jebkurā parlamentā, vēl jo vairāk mūsu parlamentā. Bet es katrā ziņā nepiekrītu Freimaņa kunga izteiktajiem raksturojumiem par balsojumiem. Ja mēs raksturosim vakardienas balsojumus ar tādiem epitetiem un tikai tāpēc tos atcelsim, tad tas būs ļoti nepareizi.

Protams, es nevaru teikt, ka visu, par ko mēs esam balsojuši, varēs realizēt, bet katrā ziņā būtu jābūt konsekventiem, ko es jau vakar teicu. Proti, ja viena deputāta priekšlikumi ir izskatīti, tad jāizskata visi priekšlikumi un jārezumē, kas mums tur ir, un tad tiešām var konceptuāli par kaut ko balsot pēc tam, uzklausot finansu ministru vai uzklausot valdību par to situāciju, ko mēs viņiem piedāvājam, kā arī viņu piedāvājumus, kā šo situāciju tālāk realizēt. Pirms tas nav izdarīts, manuprāt, ļoti problemātiski ir balsot par Freimaņa kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vispirms izšķirsim ar balsojumu divus priekšlikumus. Pirmais - Grūbes kunga priekšlikums, un otrs - Kramiņa kunga priekšlikums. Vispirms balsosim par Grūbes kunga priekšlikumu - izskatīt Zemesgrāmatu likumu trešajā lasījumā nākamajā nedēļā otrdien pulksten 10.00. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par - 57, pret - nav, 9 - atturas. Tātad pieņemts.

Otrs balsojums ir par Kramiņa kunga ierosinājumu - tūdaļ izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu par papildinājumiem Vēlēšanu likumā, tas ir, par balsošanu pa pastu. Tātad pirms budžeta tūdaļ izskatīt šo jautājumu. Rezultāts: 53 - par, 10 - pret, atturas - 6. Tātad mēs varam tūdaļ sākt šā jautājuma izskatīšanu un tad ķerties pie budžeta. Es lūdzu pēc tam Zeiles kundzi sagatavoties par procedūru, kādā kārtībā mēs skatīsim budžetu.

Lūdzu, Kramiņa kungs, tribīnē!

A.Kramiņš: Godātais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Kopš vakardienas pirmā lasījuma mēs neesam saņēmuši nekādus papildinājumus šim likumprojektam, tā ka likumprojekts ir palicis tāds pats, kāds bija pirmajā lasījumā. Lūdzu par to nobalsot!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie kolēģi, vai ir kādi papildu priekšlikumi? Tātad ir tikai viens priekšlikums - balsot. Lūdzu sekretariātu zvanīt! Lūdzu visus deputātus ieņemt vietas! Balsosim. Katra balss ir nozīmīga. Balsosim par likumprojektu otrajā un beidzamajā lasījumā. Krūmiņa kunga un Blumberga kunga balsis būs papildus. Rezultāts: par - 72, pret - 10, atturas - 4. Likums pieņemts.

Tātad ķeramies pie 1993.gada budžeta. Saskaņā ar vakardienas balsojumu mums jāpabeidz skatīt 314.dokuments. Esam apstājušies pie balsojuma par Lībiešu krastu. Ziņotāju lūdzu tribīnē un motivētājus lūdzu pie mikrofoniem.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Birkava kungs, es ļoti gribētu, lai vismaz šis priekšlikums iegūtu kaut kādu reakciju, jo presei ir jāzina, ka mēs vakar šos balsojumus izdarījām nenormālos apstākļos ar pavisam nepietiekamu balsu skaitu, kad nevarēja būt nekādas runas par kaut kādu loģisku pieeju. Kides kungs vakar iedabūja 95 miljonus un pēc tam deklarēja, ka viņu neinteresējot, kur Godmanis to naudu ņems. Tas mums visiem ir jāzina!

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu, palieciet pie mikrofona, jo es gribētu zināt jūsu atbildi uz jautājumu, par ko jūs ierosināt balsot?

J.Freimanis: Es ierosinu, lai Budžeta komisija paziņo šinī gadījumā, vai tā ir atradusi pusmiljardu rubļu. Ja nē, tad mums pašiem jāizdara attiecīgi slēdzieni no vakardienas balsojumiem.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka Kides kungs Budžeta komisijas vārdā atbildēs Freimaņa kungam. Ja?

E.Kide: Nē, savā vārdā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es saprotu, ka ne katru dienu arī profesori un arī akadēmiķi ir formā, tāpēc es vienkārši Freimaņa kungam piedotu tos izteicienus arī manā adresē, ka es neesot bijis vakardien pie pilna prāta. Bet tajā pašā laikā es saprotu, ka tas ir ļoti būtiski, ka izskatīja tieši Lauksaimniecības komisijas priekšlikumus un uz tiem atsaucās, ka tie ir nenormāli. Tāpēc es lūgtu patiešām balsot par šo Freimaņa kunga piedāvājumu. Es katrā ziņā gribētu apskatīties tad arī izdruku, kādā stāvoklī tad mēs atrodamies.

Priekšsēdētājs: Kides kungs.

E.Kide: Es domāju, ka mums ir jābūt ļoti konsekventiem balsošanā. Vakar mums tikai balsošana pēc šā dokumenta turpinājās un balsojumi jau ar lieliem deficītiem krājās no iepriekšējās reizes. Mums bija jānobalso par dokumentu līdz galam un tad jāspēlē tā šaha spēle, kam ņemt nost un kam likt klāt, kā teica Zeiles kundze.

Kas attiecas uz Freimaņa kunga teikto, ka es esmu teicis, ka nav daļas, kur Godmaņa kungs ņems šo naudu, es domāju, ka Godmaņa kungs ir iesniedzis valdības projektu, un mūsu pienākums ir izskatīt, kam ņemt nost, kam pielikt klāt un kā sabalansēt. Tā būtu pareizi, Freimaņa kungs!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es neredzu cita ceļa, kā skatīt konsekventi 314.dokumentu, balsojot pa atsevišķām pozīcijām "Papildu izdevumi".

Tātad vispirms - Lībiešu krasts. Vakar tas jautājums ir izdebatēts, tādēļ lūdzu balsošanas...

Ābiķa kungs, lūdzu, par balsošanas motīviem!

Dz.Ābiķis: Vakar par šo jautājumu gari un plaši debatēja, bet es domāju, ka te bija sakurinātas kaislības, tāpēc daudzi deputāti nespēja orientēties. Turklāt šodien lielākā daļa deputātu ir tādi, kas vakar nepiedalījās šinī diskusijā. Respektīvi, situācija ir tāda, ka projektā ir paredzēts iedot šo naudiņu - 3 miljonus - faktiski vienam zvejnieku kooperatīvam, tātad ražotājam.

Bet es gribētu atgādināt to, kā šis Lībiešu krasts tapa. Tātad ne tikai Talsu rajona pašvaldība, kuras pagastus pārstāv Seiles kundze, bet sanāca kopā Ventspils rajona un Talsu rajona pašvaldība un Lībiešu kultūras savienība un kopīgi izstrādāja nolikumu, pēc kura tad arī tika iecelta Lībiešu krasta administrācija, kas atbild par lībiešiem kopumā šajā teritorijā un nodarbojas ar līdzekļu sadali gan kultūras vajadzībām, grāmatu izdošanai, gan ražošanas vajadzībām, gan transporta vajadzībām, jo šodien no Mazirbes uz Ventspili vispār nav sabiedriskā transporta. Tātad loģiskāk būtu, ja mēs necenstos šeit izlemt, kādai apakšstruktūrai šo naudu dot, vai dot zvejniekiem vai kādām citām konkrētām vajadzībām, bet dot šai Lībiešu krasta administrācijai, kas pārstāv visa Lībiešu krasta visu lībiešu intereses. Lai nebūtu tā, kā teica Seiles kundze, kas faktiski pārstāv Talsu rajona atsevišķu pagastu vēlētājus un par tiem rūpējas. Bet Lībiešu krasts ir arī Ventspils rajonā.

Tāpēc es ierosinu šo naudiņu, kas bija sākotnēji iecerēta 5 miljoni, nodot Lībiešu krasta administrācijai, kas kompleksi risina šos jautājumus, bet šeit neizšķirties par kādu apakšstruktūru, par zvejniekiem, medniekiem vai kādiem citiem.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, lūdzu!

A.Teikmanis: Par procedūru. Es lūgtu likt uz balsošanu, ka pārtraukt izteikšanos par motīviem, lai mēs atkal nesāktu šorīt pārmalt to, ko mēs vakar malām visu pēcpusdienu. Pārtraukt izteikties par motīviem attiecībā uz Lībiešu krastu un balsot par vakar izteiktajiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Teikmaņa kunga priekšlikumu - pārtraukt motivāciju par Lībiešu krastu.

I.Geige: Par ko tad mēs balsosim? Par kādu summu?

Priekšsēdētājs: Geiges kungs, pēc tam es jums došu vārdu, jo tas būs tikai balsojuma precizēšanai. Lūdzu, balsosim par motivācijas pārtraukšanu jautājumā par Lībiešu krasta finansēšanu. Rezultāts: par - 41, pret - 14, atturas - 15. Tātad mēs vairāk nemotivējam, bet precizēsim. Ir divi priekšlikumi: balsot, ka nauda tiek piešķirta Lībiešu krastam, otrs - ka tieši zvejnieku sabiedrībai "Kalā".

Lūdzu, Geiges kungs!

I.Geige: Man nav skaidrs, vai mēs balsojam par tiem 3 miljoniem vai par to, ko toreiz atņēma, proti, par 5 miljoniem?

Priekšsēdētājs: Mēs balsojam par 3 miljoniem, kā ir šeit rakstīts, ka tie tiek piešķirti papildus zvejnieku sabiedrībai "Kalā".

I.Geige: Ļoti žēl, bet tas ir daudz par maz.

Priekšsēdētājs: Mēs balsosim par to, kas ir rakstīts tieši dokumentā. Rezultāts: viena balss papildus "par". Tātad 40 balsis - par, 6 - pret, 18 - atturas. Pieņemts.

Nākamais balsojums - par Siguldas skolu. Investīciju pirkšana. 17 miljoni.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Atļaujiet, lūdzu, komentēt šo papildu finansējuma pantu!

A.Lembergs: Es par procedūru...

Priekšsēdētājs: Noklausīsimies Zeiles kundzi, tad es jums došu vārdu par procedūru.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Nauda tiek piešķirta Siguldas skolai, jo ir iespējams nopirkt gatavu ēku par 17 miljoniem, lai, veicot minimālus labiekārtošanas darbus, uz šā gada mācību beigām skola stātos ekspluatācijā un atrisinātu ļoti lielā mērā audzēkņu apmācību Siguldā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lemberga kungs, par procedūru!

A.Lembergs: Man palika neskaidrs, par ko tad mēs nobalsojām. Tad kolhozam iedeva to naudu vai Lībiešu krastam?

Priekšsēdētājs: Mēs nobalsojām precīzi par to, kas ir rakstīts 314.dokumentā.

A.Lembergs: Tātad nauda tika iedota kolhozam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Man ir jautājums Zeiles kundzei. Kas ir šī ēka, ko ir paredzēts pirkt? Kas līdz tam tur atradās?

V.Zeile: Līdz tam atradās Siguldas rajona Lauktehnika. Tātad ēku ir iespējams nopirkt un atdot skolai.

E.Krastiņš: Es deputātus gribu informēt, ka tas ir tāds skaists darījums, ko ir veikusi Siguldas bankas nodaļa, dzēšot Lauktehnikai izsniegto kredītu par 17 miljoniem. Šī ēka ir nodota tālāk pašvaldībai. Līdz ar to šis Lauktehnikai izsniegtais kredīts tādā veidā tiek dzēsts. Šeit paredzēts dzēst no valsts budžeta. Es nesaku, ka tas ir labi vai slikti, deputāti lai paši izšķiras.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs.

G.Preinbergs: Ja mani atmiņa neviļ, ne cik sen atpakaļ Siguldā uzbūvēja jaunu vidusskolu. Vai te nav kāda pretruna vai nesaprašanās?

Priekšsēdētājs: Vai Laķa kungs vēlas paskaidrot? Nē. Vai kāds var paskaidrot atbildi uz Preinberga kunga jautājumu? Preinberga kungs, nav neviena, kas jums atbildētu.

V.Zeile: Preinberga kungs, Budžeta komisijā bija ieradušies Siguldas pilsētas valdes un skolu valdes pārstāvji un par šo jautājumu informēja. Ir no viņiem mums vēstule. Tad tā ir speciāli jāpaceļ. Bet jautājums nebija tā izvirzīts, ka ar jaunas skolas uzcelšanu tas būtu noņemts. Viņi ļoti lūdza šo iespēju - tik lēti (pilnīgi pareizi, par 17 miljoniem šodien neviens skolu neuzcels) tikt pie skolas.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs par šo pašu? Un tad balsosim. Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Jā, es varu tikai atbalstīt šo lietu, jo mēs saņēmām visu dokumentāciju ar pašreizējo un perspektīvo skolēnu skaita aprēķinu, un šī prasība ir pamatota. Ņemot vērā mūsu traģisko situāciju vispār ar skolu celtniecību, ja mēs vienā vietā varam kaut nedaudz situāciju uzlabot un nodrošināt to gadiem uz priekšu, tad, es domāju, šeit nav problēmu, ka šī nauda ir jāiedod.

Priekšsēdētājs: Par to pašu? Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Ja mums būtu jāiedala līdzekļi jaunas skolas uzcelšanai, mēs tādus līdzekļus tuvākajā laikā neatrastu. Tādēļ es uzskatu, ka šis pirkums būtu ļoti izdevīgs, lai šo skolas jautājumu tur, kur ir tik liels kontingents, atrisinātu. Es aicinu balsot "par".

Priekšsēdētājs: Balsosim par 17 miljonu piešķiršanu Siguldas skolas pirkšanai. Rezultāts: par - 42, pret - 6, atturas - 20. Pieņemts.

Lūdzu, Lemberga kungs! Es sapratu, ka palika zināma neskaidrība ar Lībiešu krastu. Jūs gribat atgriezties pie tā? Es ierosinātu rīkoties tā. Mēs esam izšķīrušies par to, ka principā lībiešiem piešķiram 3 miljonus, bet mēs nenobalsojām. Tā ir mana vaina.

Kam mēs tieši piešķiram? Tādēļ mans ierosinājums ir nobalsot ar diviem balsojumiem. Vienu, ka mēs piešķiram šos līdzekļus Lībiešu krastam, otru - ka piešķiram zvejnieku sabiedrībai "Kalā". Kurš balsojums saņem vairākumu, tas arī ir spēkā. Korekti? Bija zināma nesaprašanās acīmredzot, jo vairāki deputāti lēca pie mikrofoniem un jautāja, par ko mēs īsti esam nobalsojuši. Bet bija arī ierosinājums piešķirt Lībiešu krastam. Mēs varēsim to izšķirt tikai ar balsojumu. Tātad divi balsojumi.

Siliņa kungs, par balsošanas motīviem mēs neizsakāmies. Bija nobalsots. Mēs tikai nobalsosim.

V.Zeile: Par ko mēs balsosim?

Priekšsēdētājs: Mēs balsosim, lai izšķirtos, kam mēs esam piešķīruši 3 miljonus. Mēs neesam precīzi izlēmuši, kam piešķirt. Vismaz deputātiem ir neizpratne. Tādēļ divi balsojumi. Pirmais, ka šie līdzekļi tiek piešķirti Lībiešu krastam. Otrais, ka tie tiek piešķirti zvejnieku sabiedrībai "Kalā". Kurš balsojums iegūst vairāk balsu, tai organizācijai arī ir piešķirts.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es gribu pateikt, ka šis balsojums ir viens, vai to ieskaita Lībiešu krasta administrācijai vai šai sabiedrībai "Kalā". Tur nav divu balsojumu. Bet alternatīvs priekšlikums bija sakarā ar daudzajiem finansu pārkāpumiem, kas ir konstatēti Lībiešu krastā. Visi konstatējumi ir izdalīti Budžeta komisijas locekļiem. Ierosināts ir šos līdzekļus novirzīt Ventspils un Talsu rajonam uz pusēm. Šāda vienošanās ir panākta gandrīz ar visiem, bet ar mērķa atzīmi, ka šo zvejnieku atbalstīšanai. Es to saku tāpēc, ka pagājušajā gadā mēs iedalījām līdzekļus baznīcas restaurācijai, bet šie vecie cilvēki, draudzes priekšnieki, nevarēja dabūt no Lībiešu krasta šos līdzekļus.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, ar balsojumu ir pārtraukta motivācija. Tādēļ izšķirsimies balsojot. Tāds priekšlikums bija, un mēs to varam izdarīt.

A.Seile: Bet nav priekšlikuma iedalīt rajoniem.

Priekšsēdētājs: Es arī nelieku uz balsošanu priekšlikumu iedalīt rajoniem.

A.Lembergs: Uzziņu drīkst?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzziņa.

A.Lembergs: Kolēģi, notika kuriozs balsojums. Lībiešu krasts ir viena juridiska persona, kuru izveidojusi valdība, un zvejnieku sabiedrība "Kalā" ir otra juridiska persona. Tas ir bijušais kolhozs "Banga". Un mēs nobalsojām it kā abiem 3 miljonus. Tā nevar būt. Vai nu vieniem, vai otriem. Ja var abiem, tad abiem, protams, pa 3 miljoniem. Būs kuriozs.

Priekšsēdētājs: Šeit ir neskaidri ierakstīts dokumentā, bet lūdzu kolēģus izšķirties balsojot, lai mēs pārāk nekavētos.

Grūbes kungs, pēc tam - Geiges kungs.

G.Grūbe: Cienījamais sēdes vadītāj, šeit ir trīs balsojumi, nevis divi. Lībiešu krasts ir administrācija, kura ir iecelta... Tas ir pirmais. Otrs - šai sabiedrībai "Kalā". Un trešais variants ir - pašvaldībām mērķprogrammai lībiešu vajadzībām. Trīs balsojumi. Tie ir jāizšķir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geiges kungs! Bet tikai formulējiet, par ko mums ir jābalso, jo dokumentā ir neskaidri ierakstīts.

I.Geige: Es lūgtu visus kolēģus balsot, lai šo summu nodotu Lībiešu krastam. Ja ir iespējams papildus vēl zvejnieku sabiedrībai "Kalā", tad - lūdzu. Bet nevarētu būt nekādas runas, ka šo summu novirzītu pašvaldībām, jo tad Lībiešu krasts savām vajadzībām nedabūs neko. Es lūdzu visus balsot.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, izšķirsimies balsojot! Grūbes kungs, mēs balsojam. Viens balsojums - Lībiešu krasts, viens balsojums - "Kalā", es atvainojos, es nesapratu jūsu trešo balsojumu.

G.Grūbe: Trešais balsojums ir pašvaldībām ar mērķa novirzījumu lībiešu vajadzībām tādā veidā, kā iepriekš Seiles kundze minēja, proti, risinot problēmas, kas saistītas ar lībiešiem. To precizēs, kurus rajonus, bet principā mums jāvienojas par to, kāda ir nostāja zālē.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, tas ir neskaidrs balsojums, es diemžēl nevarēšu to likt, jo pašvaldībām vispār tas nebūs pieņemams.

G.Grūbe: Tas ir Talsu un Ventspils rajons.

Priekšsēdētājs: Labi. Tātad precizēts - Talsu un Ventspils rajonu pašvaldībām.

Liepiņa kungs.

K.Liepiņš: Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību komisijas vārdā es aicinātu balsot par šo līdzekļu piešķiršanu Lībiešu krastam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienītie kolēģi, lūdzu, nomierinieties! Tikai tad es jums sākšu skaidrot lietas būtību. Jūs esat vienkārši ļoti uzbudināti un histēriski raustāties dēļ kaut kādiem 3 miljoniem, absolūti nezinot lietas būtību.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, es jums izsaku aizrādījumu!

V.Zeile: Pieņemu. Tātad klausieties uzmanīgi! Dokuments, kas man ir priekšā, saucas "Lībiešu krasta zvejnieku sabiedrība "Kalā"". Tātad tā ir Lībiešu krasta zvejnieku sabiedrība.

Otrkārt, Lemberga kungs, te ir tieši otrādi, tā ir nevis "Banga", bet šeit Mazirbes, Ģipkas un visas šīs lībiešu piekrastes zvejnieki izmisīgi cīnās, lai atgūtu patstāvību no bijušā zvejnieku kolhoza "Banga", kas viņiem neko nav iedevis par pajām sakarā ar zvejnieku sabiedrības "Banga" reorganizāciju. Un tāpēc šie līdzekļi ir domāti, pēc šīs vēstules, tieši zvejniecības rīku iegādei, lai varētu realizēties princips, par kuru mēs tik ļoti cīnāmies. Iedosim makšķeri! Izmakšķerēt zivis pratīs zvejnieki paši. Tātad attiecībā uz "Bangu" jūsu komentārs galīgi nav vietā.

Un pēdējais. Es piedāvāju kompromisa variantu. 2 miljoni jau jums ir Lībiešu krastam budžeta projektā, un neviens tos neaiztiek, šie līdzekļi - 3 - tiek doti klāt. Jūsu tiesības ir saistīt šo līdzekļu izlietojumu, tāpat kā Latgales programmai, bet tā, lai tagad tas būtu redzams. Jo Latgales programmā ir pa punktiem atšifrēts, kur šie līdzekļi aiziet, bet Lībiešu krastam pat šos 2 miljonus šodien neviens nevar atšifrēt. Atšifrēsim 2 miljonus, atšifrēsim. Ja jums ir cits piedāvājums 3 miljoniem, būs maza Lībiešu programma ar konkrētu un šeit akceptētu līdzekļu sadalījumu noteiktiem mērķiem. Ja jums tas ir pieņemami, tad dosim vienu vai divas stundas, proti, laiku Lībiešu krasta līdzekļu sadalījuma iesniegšanai.

Priekšsēdētājs: Geiges kungs. Un tad balsosim.

I.Geige: Es varu paskaidrot, ka pieprasīts līdzekļu bija daudz vairāk, lai, kā lībieši uzskata, varētu to krastu atdzīvināt. Bet palika pagājušā gada līmenī, tas bija - 7 miljoni. Un par 7 miljoniem ir iesniegts Finansu ministrijai izlietojums. Par 2 miljoniem... Es vispār nestādos priekšā, ko tur var sadalīt. Ja nevar iedot vismaz 5 Lībiešu krastam un tad vēl tos 3 "Kalā", ja reiz... Es neesmu pret to, lai atbalstītu tos zvejniekus, kas apvienojās un kas apsolījās ar savu produkciju apgādāt vietējos iedzīvotājus, tās vecās tantiņas... Es neesmu pret to, bet vai tad nav iespējams no budžeta atrast 6 miljonus un iedot 3 miljonus "Kalā" un 3 miljonus plus vēl Lībiešu krastam?

Priekšsēdētājs: Tātad trīs balsojumi. Pirmais. Par tiem līdzekļiem, par tiem 3 miljoniem, par kuriem mēs jau nobalsojām, ka tie tiek piešķirti lībiešu attīstībai, mēs izlemjam, kam piešķirt. Pirmais balsojums, ka tie tiek piešķirti Lībiešu krastam. Otrais balsojums - zvejnieku sabiedrībai "Kalā", trešais - Talsu un Ventspils pašvaldībām ar mērķi novirzīt lībiešu vajadzībām.

Tātad - Lībiešu krasts. Rezultāts: par - 55, pret - 9, atturas - 9.

Otrs balsojums - zvejnieku sabiedrībai "Kalā". Rezultāts: par - 24, 12 - pret, 34 - atturas.

Trešais balsojums - Talsu un Ventspils pašvaldībām ar mērķi novirzīt lībiešu vajadzībām. Rezultāts: par - 29, pret - 12, atturas - 35. Tātad pārliecinoši Lībiešu krastam.

Nākamais balsojums - Dobeles kultūras nama konservācija.

Černaja kungs, lūdzu! Motivācija.

R.Černajs: Cienījamie deputāti! Dobeles kultūras nams ir praktiski mūsu iepriekšējais mantojums. Tā ir viena no šāda veida lielākajām celtnēm Latvijā. Kādreiz bija paredzēts to būvēt par valsts līdzekļiem, un tādā veidā arī tā tika iesākta. Pēdējos gados to būvēja kopīgi gan par republikas budžeta līdzekļiem, gan par rajona līdzekļiem. Pašlaik celtne ir tādā stāvoklī, ka būtu šie darbi jāiekonservē, jo pilnā apjomā tos pabeigt nevar. Tāpēc ir nepieciešami zināmi līdzekļi. Šī summa - 10 miljoni -, kas tur ir iekšā, praktiski ir pati minimālākā, kas ir iespējama, lai šo celtni saglābtu, jo Dobeles rajonā ir pieredze ar Auces bērnudārzu, kur vairs nespēj budžets asignēt līdzekļus. Droši vien tā ir arī citur. Ja vispār vairs līdzekļu nav, tad celtne aug uz leju, nevis stāv tādā līmenī, kādā tā ir.

Priekšsēdētājs: Izšķirsimies balsojot! Balsosim par 10 miljonu piešķiršanu Dobeles kultūras nama konservācijai. Rezultāts: 30 - par, 11 - pret, 22 - atturas. Dobeles nama konservācijai līdzekļi netiek piešķirti.

Kuldīgas slimnīcas konservācija. Ja neviens nevēlas izteikties, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 10 miljonu rubļu piešķiršanu Kuldīgas slimnīcas konservācijai. Rezultāts: par - 42, pret - 6, atturas - 14. Līdzekļi piešķirti.

Metropolijas kūrijas rekonstrukcijas darbu pabeigšanai Aglonas bazilikā - 13 miljoni. Saistībā ar Romas pāvesta Jāņa Pāvila II ierašanos. Lūdzu balsošanas režīmu.

Lūdzu, atsauciet! Lemberga kungs vēlas ko teikt.

A.Lembergs: Kolēģi, es domāju, nav korekti, ka mēs iedalām naudu it kā tāpēc, ka brauc Romas pāvests. Man ir priekšlikums balsot par šīs naudas iedalīšanu, bet svītrot vārdu "saistībā" un tālāko teksta daļu. Mēs iedalām konkrētam mērķim, nesaistot ar to vai citu viesu ierašanos. Tas vienkārši nedara godu valstij, ka mēs darām kaut ko tāpēc, ka ierodas viesi. Mēs darām tāpēc, ka tas ir vajadzīgs Latvijas Republikai.

Priekšsēdētājs: Priekšlikums pieņemams. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par - 53, pret - 3, atturas - 10. Pieņemts.

Preiļu vidusskolas sporta piebūve - 6,5 miljoni. Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es vēlētos dzirdēt sīkākus paskaidrojumus par šīs summas iedalīšanas nepieciešamības pamatojumu.

V.Zeile: Preiļu vidusskolai ir sporta piebūve, kuru sāka būvēt apmēram pirms trim gadiem. Tad mums no budžeta tika iedalīti daudz mazāki līdzekļi, apmēram 400 000 un tā joprojām. Bet tie bija gadi, kad šo būvi neuzņēma savā titulsarakstā Daugavpils celtniecības trests, jo viņiem tajā laikā bija daudz izdevīgākas būves. Tikai pēdējā laikā Daugavpils celtniecības trests ir ar mieru šo sporta būvi pabeigt. Ir uzcelts viss karkass un tā joprojām, bet diemžēl šā darba pabeigšanai šodien vajag jau 6,5 miljonus. Ir uzbūvēts viss karkass. Nav tikai iekšējo darbu.

E.Krastiņš: Jā, es saprotu to visu, ļoti jauki, bet tā nav vienīgā skola, kurai ir sporta piebūve. Un tad es saprotu laikam, ka es kā deputāts esmu te nokavējis kaut ko iesniegt vai kaut kur veikt lobisma darbības, jo arī manā vēlēšanu apgabalā ir skola, kurai ir nepabeigta sporta piebūve un kur cilvēki mokās un meklē līdzekļus, lai to izdarītu. Kādi šeit ir bijuši tie izvēles kritēriji? Vai es esmu nokavējis kaut ko? Vai kaut kā te tas nav bijis iesniegts vai kas te noticies?

V.Zeile: Izvēles kritēriji bija tādi, ka šī sporta būve ir sastinguma stāvoklī no 1991.gada.

E.Krastiņš: Jā, bet Vaidavā ir tāda pati situācija. Skola ir pabeigta tikai pagājušajā gadā. Arī stāv sporta piebūve sastinguma stāvoklī. Kādi tad bija šie kritēriji?

V.Zeile: Kolēģi Krastiņ, es neko vairāk jums nevaru piedāvāt. Ja jums liekas, ka es esmu no Preiļu 160.vēlēšanu apgabala un ka tāpēc tai skolai ir vajadzīga nauda, tad tas tā nav.

E.Krastiņš: Es uzskatu, ka arī Vaidavas skolai ir vajadzīga nauda, lai pabeigtu sporta piebūvi.

V.Zeile: Ļoti jauki. Tātad jūs varat savu attieksmi pret šo summu izteikt balsojot. Es neko nedemokrātisku jums nelieku, bet jūs saprotat, ka arī man nav pamata atteikt šīm vajadzībām. Vismaz tik daudz, lai nav par lāstu manam vēlēšanu apgabalam tas, ka es esmu šeit deputāte.

Priekšsēdētājs: Caunes kungs.

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Es sāku just, ka šeit tiek šķirota mūsu republika "baltajos" un "melnajos". Piemēram, Alūksnē vidusskolai arī sporta piebūvi būvē jau apmēram 15 gadus. Zeltiņos skola ir uzbūvēta, jumts netika uzlikts un nav uzlikts, jo nav līdzekļu. Tad, kad rajona vadība un es personīgi kā deputāts griezos Budžeta komisijā, Budžeta komisija laipni pieņēma, atzina, ka vajag, bet līdzekļi netika iedalīti. Tagad ir atsevišķi labvēlīgi objekti, kuriem it kā ir jāiedala. Es aicinu balsot pret visām šīm privilēģijām.

Priekšsēdētājs: Geiges kungs.

I.Geige: Man jautājums Zeiles kundzei. Vai tas ir jūsu vēlēšanu apgabals - Preiļi?

V.Zeile: Preiļu 160.vēlēšanu apgabals ir mans apgabals.

I.Geige: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Liepiņa kungs!

K.Liepiņš: Tieši par šo pašu tēmu - Ogres pamatskola. Nav pabeigta fizkultūras zāle, nav pabeigta aktu zāle un nav pabeigts arī skolas ēdināšanas mezgls. Tātad, ko Ogrei darīt?

V.Zeile: Prasīt naudu, lai to pabeigtu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, balsosim par līdzekļu piešķiršanu Preiļu vidusskolas sporta piebūvei - 6,5 miljoni! Rezultāts: par - 30, pret - 13, atturas - 23. Nav pieņemts.

Nacionālajām kultūras biedrībām - 1 miljons. No zāles skan jautājums, kuras tās ir. Uzskaitījumu! Ja Zeiles kundze varētu paskaidrot...

V.Zeile: Šīs ir visas nacionālās biedrības, kas reģistrētas Latvijā. Kopsavilkuma sadalījumu par šīm biedrībām ir iedevusi Nacionālo kultūras biedrību asociācija. Sīkāks sadalījums ir pie Marjašas kundzes, kura var tūlīt pateikt, cik simti tūkstoši rubļu ir iedalīti katrai biedrībai. Nevienai biedrībai nav nodarīts pāri.

Priekšsēdētājs: Blumberga kungs.

O.Blumbergs: Mēs pašreiz izskatām budžetu tādā dīvainā kārtībā. Ko nozīmē - kultūras biedrībām? Vai nav skaidrs, ka jāpasaka, kurām konkrētām biedrībām kādus naudas līdzekļus? Tāpat kā jautājumā par Lībiešu krastu. Ja ir paredzēta programma un ir objekti, kuru celtniecība ir iecerēta, tad jāpasaka, kam tieši, kādiem mērķiem. Un tad būs saprotams un tad arī nebūs iespējams pārkāpt to, kas budžetā paredzēts, kā tas notika pagājušajā gadā attiecībā uz lībiešiem. Tātad mums ir jāzina, kuras ir šīs biedrības un cik katrai paredzēts.

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze - uzziņa.

R.Marjaša: Ja es tagad taisītu jums uzziņu, man būtu jānosauc viens interesants cipars. Republikā, kuru mēģina pasaules mērogā nosaukt par valsti, kurā tiek diskriminētas nacionālās minoritātes, proti, Latvijā, šobrīd ir 45 likumīgā kārtā reģistrētas nacionālās kultūras biedrības. Saskaņā ar mūsu likumdošanu bija pieprasīti 4,4 miljoni. Ir iedots viens. Bet šis niecīgais viens miljons ir simtkārt vērtīgāks politiskajā ziņā. Un tādēļ es jūs ļoti lūgtu neiestigt diskusijās, bet nobalsot par šā viena miljona piešķiršanu.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Ja mēs vakar lauksaimniekiem iedevām turpat 300 miljonus, es ierosinu "neknauzerēties" un šeit šo miljonu bez apdomāšanās iedot, gan šo pozīciju, gan nākamo pozīciju.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, paldies, bet miljonus bez apdomāšanās Latvijā dot nevar. Balsosim par miljonu nacionālajām kultūras biedrībām. Rezultāts: 52 - par, 9 - pret - 13 - atturas. Pieņemts.

Nākamais - Latgales programma - viens miljons. Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es šeit drusciņ nesaprotu, kāpēc nav Latgales programmai šis viens miljons, lai Latgales programmas pārstāvji sadalītu paši, bet kāpēc šeit ir ierakstīts, ka Centra izdevniecībai. Man ir aizdomas, ka tiek speciāli domāts par vēlēšanām šeit. Tāpēc es piedāvāju divus balsojumus: vienu tā, kā ierakstīts 8.punktā, otru - Latgales programmai. Bez tās piebildes. Lai programmas vadītāji izšķir, kur šo naudu izlietot, nevis Augstākā padome uzsver, ka tieši izdevniecībai jāiedod šī nauda.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es vēlētos sniegt mazu komentāru. Patiešām, es izsaku līdzjūtību, ka mums visiem ir tik paniskas bailes no priekšvēlēšanām un ka jebkura naudas izlietošana izdevniecībai būs saistībā tikai ar vēlēšanu kampaņu. Mīļais Grūbes kungs, mums Budžeta komisijā ir uz divām lapām to latgaļu valodā publicējamo darbu saraksts, ko vēlas izdot šī izdevniecība un kādēļ lūdz palīdzību. Tur patiešām nav neviena deputāta, nav nekādas programmas, ir tikai latgaļu valodā izdodamie darbi.

Priekšsēdētājs: Vai Grūbes kungs uzstāj, ka jābalso? Viņš jau ir pie mikrofona. Lūdzu.

G.Grūbe: Jā, es uzstāju par balsošanu. Tāpat kā par Lībiešu krastu, par kuru mēs balsojām, ka viņi paši izlems, kur šo naudu izlietot. Tāpat arī šajā gadījumā. Es nebūt neapšaubu, ka jāizdod šīs grāmatas. Bet es esmu pret to, ka Augstākās padome uzskata, ka būtu jāieraksta, ka Centra izdevniecībai vai kādiem materiāliem līdzekļiem, vai citām darbībām. Es uzskatu, ka jābūt vienkārši ierakstam - Latgales programmai. Lai programmas vadītāji izšķir, kur šo naudu izlietot, nevis mēs šeit ierakstīsim, ka tieši izdevniecībai.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs.

E.Siliņš, finansu ministrs: Es domāju, ka šeit ir mazs pārpratums. Tiešām, šī summa - viens miljons - tiek iedalīta Latgales programmai. Izvērtējot kopējo summu, kāda Latgales programmai ir paredzēta budžetā, tā jau ir nobalsota, pārrunāta. Ir lūgums vienam mērķim - tieši šiem izdevniecības jautājumiem paredzēt vienu miljonu papildus. Līdz ar to mēs ar šo mērķi arī piekritām Budžeta komisijā kopīgi, ka šo miljonu vajadzētu šim mērķim iedot. Un tāpēc tam ir mērķa raksturs. Kaut gan summa aiziet kopumā Latgales programmai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Un vēl es gribēju paskaidrot Grūbes kungam, ka atšķirībā no Lībiešu krasta, kas ir kā juridiska persona, kam ir konts un saimnieciskā rīcībspēja, Latgales programmai kā tādai nav juridiskās personas statusa, nav izpilddirektora un nav sava konta. Tas ir tikai nosacīts nosaukums - Latgales programma. Tajā visi līdzekļi ļoti konkrēti sadalās kaut kādiem mērķiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Seile: Cienījamie deputāti! Es ļoti lūdzu akceptēt šos izdevumus. Tie ir vajadzīgi Latgales kultūras attīstībai, Latgales grāmatniecības attīstībai. Lūdzu nobalsot!

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, paldies. Tātad viens balsojums, kā rakstīts dokumentā. Laķa kungs vēl.

P.Laķis: Es arī gribētu atbalstīt. Tikai viens lūgums. Zeiles kundze, situācija ir tāda. Mums ir bēdīga pieredze ar izdevniecību dotēšanu. Es domāju šinī gadījumā Broces izdevumu. Ar ko tas ir beidzies, mēs redzam. Tādēļ šeit būtu lūgums, lai tomēr īstenotos reāla kontrole, vai šī izdevniecība tiešām izdod šīs grāmatas. Mani satrauc viena lieta. Ja jūs sakāt, ka Latgales programmai nav sava izpilddirektora, acīmredzot te ir jābūt kādai vismaz atbildīgai personai, kas to kontrolē. Jo mums ir bēdīga pieredze. Saprotiet!

V.Zeile: Paldies, Laķa kungs! Ja jūs visi labi atceraties, šeit sēž arī Andris Puzo, turklāt Latgales programmas koordinators no Augstākās padomes puses ir deputāts Seiksts.

Priekšsēdētājs: Tas tiek fiksēts stenogrammā, un deputāts Seiksts uzņemas kontroles funkcijas. Viņa paša gan nav klāt. Lūdzu balsot! Rezultāts: 69 - par, 1 - pret, atturas - 3. Līdzekļi iedalīti.

Nacionālās sporta federācijas. Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Ja mani atmiņa neviļ, tad nacionālajai Olimpiskajai komitejai bija jau naudas līdzekļi piešķirti droši vien. Es skatos, ka Ozola kungs ceļas augšā. Mēs visi zinām viņu kā lielu sporta patriotu. Man būtu lūgums, lai viņš paskaidro, kādas ir šīs sporta federācijas, cik mums ir šo sporta federāciju un kādām vajadzībām. Mums jau ir gan nacionālās sporta bāzes, nacionālie zvēru dārzi, nacionālās sporta federācijas, komitejas un tā tālāk. Tādēļ es lūgtu paskaidrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Pavisam ir 74 sporta federācijas, no kurām 37 ir starptautiski atzītas. Starptautiskajai olimpiskajai kustībai un Latvijas Olimpiskajai komitejai ar nacionālajām sporta federācijām nav nekā kopēja. Visi nacionālās Olimpiskās komitejas fonda līdzekļi ir olimpiskās kustības finansēšanai, bet ne nacionālo sporta federāciju finansēšanai. Jautājums, kas šeit ir ierosināts, ir jautājums par to, lai praktiski nodrošinātu šo sporta federāciju pastāvēšanu. Tieši starptautiski atzītās nacionālās sporta federācijas ir izliktas pašlaik ārā no savām īres mītnēm, jo privātīpašnieks Karlsona kungs ir pieprasījis un saņēmis atpakaļ savā pārvaldījumā īpašumu. Tas ir pirmkārt. Tātad parādās jauni nomas līgumi.

Otrkārt, tās vairs nevar nokārtot savas biedru maksas, izņemot dažas elitārās federācijas, kuras pašreizējā mirklī nav šajā sarakstā iekšā, kas sevi apliecina starptautiskās sporta aktivitātēs. Mēs finansējam sabiedriskās organizācijas, kurām ir jāstiprina sava līdzdalība starptautiskajās kustībās. Tas ir otrs.

Un trešais. Mēs esam parakstījuši sadarbību ar Eiropas Padomi, kur ir arī sadarbības programma par Eiropas Padomes sporta mērķprogrammas realizāciju Latvijas teritorijā. Ja mēs sevi neapstiprinām starptautiskajās sporta federācijās ar savu līdzdalību, tādā gadījumā mēs arī zaudējam iespējas saņemt potenciālo finansiālo palīdzību no Eiropas Padomes tieši Latvijas tautas sporta finansēšanai.

Es gribētu atzīmēt vēl tādu momentu, ka valdības informācija, ka 0,2 procenti no kopējā budžeta asignējumiem ir iedalīti sportam, objektīvi neatbilst patiesībai. Objektīvi ir 0,121, tātad knapi desmitā daļa procenta no kopējā budžeta ir Latvijas tautas sporta finansēšanai. Un šie divi miljoni papildus, jūs piedodiet, pat nenoved līdz 0,13 procentiem no kopējiem budžeta asignējumiem tautas sportam.

Šodien jaunatne un bērni praktiski ir palikuši bez sporta bāzēm. Palikušas tikai 10 nacionālās sporta bāzes, pārējās tiek slēgtas ciet, mēs nevaram atrast līdzekļus, lai varētu nodrošināt šo sporta bāzu tālāku finansēšanu. Daudzas komercializējas. Kur jaunatnei iet un kur palikties, kā aizpildīt savu brīvo laiku, vairs iespēju nav. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo lūgumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Paldies, Ozola kungs, es jums pilnīgi piekrītu. Sakiet, lūdzu, kas ir tie "mēs", kuri pieprasīja, un tie "mēs", kas dalīs šo naudu?

I.Ozols: Es atvainojos. Ir starptautiski atzīto sporta federāciju saraksts. Un pastāv speciāla sabiedriskā institūcija - Latvijas Sporta federāciju padome, kura ir demokrātiski ievēlēta. Šī Sporta federāciju padome šos līdzekļus arī demokrātiski sadala atbilstoši pieprasījumam.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs.

G.Grūbe: Es šeit mēģināju tos divus miljonus padalīt ar 37, pēc tam ar 69, man te tās summas likās ļoti interesantas. Es saprotu, ka vienkārši šīm federācijām tiek iedota kāda kabatas nauda. Bet, tā kā mums ir arī zināms, kas to dalīs, tad būtu vienkārši lūgums iekavās ielikt, ka atbildīgais dalītājs ir deputāts Ozols.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs.

E.Krastiņš: Es gribētu tikai atgādināt, ka sports bija viena no pirmajām jomām, kurā Latvija vispār izgāja pasaulē kā neatkarīga valsts. Šobrīd saimnieciskās krīzes apstākļos sponsorētāju paliek aizvien mazāk un mazāk. Sportam, īpaši jaunatnes jomā, ir arī ārkārtīgi liela izglītojoša nozīme. Un valsts budžets mums neparedz gandrīz neko. Es saprotu, ka dažiem šeit nepatīk, ka mēs lietojam vārdu - nacionālais. Mēs tagad esam nacionāla valsts, mums vairs nav jālieto - republikāniskais. Bet mums vajadzētu šo savu nacionālo sportu attīstīt, cik mūsu līdzekļi atļauj. Tāpēc es aicinu šos nieka divus miljonus, kas sportam ir tiešām tikai simboliska summa, tomēr iedalīt budžetā papildus.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis: Es arī atbalstu, jo tiešām jaunatne pašreiz klīst pa ielām tāpēc, ka nav ar ko nodarboties. Es gribētu lūgt Ozolu, lai viņš atbild uz vienu jautājumu. Cik ir algotu darbinieku šajā Sporta federāciju sabiedriskajā padomē, cik ir šo funkcionāru, kam algu vajadzēs maksāt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Šī padome ir sabiedriska institūcija, kurā nav neviena algota darbinieka. Padomē ir demokrātiski ievēlēti pārstāvji no visām sporta federācijām, kurās nav algotu darbinieku.

Priekšsēdētājs: Balsosim par diviem miljoniem nacionālajām sporta federācijām! Rezultāts: par - 64, pret - 3, atturas - 8. Grūbes kunga piezīme ir fiksēta stenogrammā.

Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Cienījamie kolēģi! Vakar un šodien... Šodien drusku atturīgāk, bet vakar tika nobalsots par visiem priekšlikumiem, kuri tika paredzēti no valsts budžeta. Es domāju, ka Siliņa kungam pašreiz ir lielas problēmas, kā sameklēt 45 miljonus rubļu. Netika nobalsots vakar tikai par vienu priekšlikumu, par 279.dokumenta otrās sadaļas 7.punktu, tas ir, par papildu līdzekļu iedalīšanu Meža ministrijai.

Mana šodienas uzstāšanās nav korekta, bet vienkārši mani spiež to darīt izmisums. Es saprotu, ka naudas budžetā vairāk no tā neradīsies, ja mēs šo budžetu pieņemsim. Bet man ir jāsameklē. Es jūs lūdzu palīdzēt ar pieciem miljoniem rubļu, lai mēs varētu nopirkt četras ugunsdzēsēju mašīnas, ar ko nosegt bijušās Krievijas armijas teritorijas Ādažos, Saldū, Ventspilī, Daugavpilī, Liepājā un citur. Tās ir tikai četras ugunsdzēsēju mašīnas un trīs tonnas benzīna, ar ko varētu pietikt vienam mēnesim. Es lūdzu jūs atcerēties pagājušā gada ugunsgrēkus, kuri notika teritorijās, ko Meža ministrija toreiz nekontrolēja.

Priekšsēdētājs: Paldies, Šļakotas kungs! Zeiles kundze, vai mēs par to varam tagad balsot? Man diemžēl nav te tik daudz to dokumentu. Es nevaru atrast visus uzreiz.

V.Zeile: Jā, mēs varam pieņemt to kā Šļakotas kunga priekšlikumu un nobalsot. Ja par to būs pozitīvi nobalsots, tas ieies kopējā papildu finansējuma summā. Pēc tam mēs izdarīsim kopsavilkumu un tad visi kopīgi domāsim, no kādiem līdzekļu pārdales avotiem šīs nobalsotās vajadzības segsim.

Priekšsēdētājs: Vai visi saprata Šļakotas kunga priekšlikuma jēgu un būtību? Varēsim balsot? Lūdzu, Seiles kundze, par balsošanas motīviem.

A.Seile: Izskatot šo jautājumu Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā, mēs šim Šļakotas kunga pieprasījumam piešķīrām prioritāti. Bet vakar, kad lauksaimnieki tik daudz kopumā dabūja, tad cieta Meža ministrija. Es lūdzu šo kļūdu labot, jo citādi tik tiešām mums atkal nodegs meži nākamajā gadā.

Priekšsēdētājs: Nedraudiet, Seiles kundze! Bet balsosim. Preinberga kungs, es domāju, balsosim!

G.Preinbergs: Man ir tikai viens jautājums. Es esmu ar mieru balsot par to. Es saprotu, ka tas ir ļoti vajadzīgs, bet es tomēr gribētu zināt to summu, par kādu mēs balsosim.

Priekšsēdētājs: Par pieciem miljoniem. Lūdzu balsošanas režīmu. Pieci miljoni Meža ministrijai. Rezultāts! Par - 74, pret - nav, 5 - atturas. Pieņemts.

Nākamais balsojums. Zeiles kundze, precizējiet, vai par finansēšanas avotiem mīnus 63,5 mums jābalso?

V.Zeile: Nē, šoreiz mēs par tiem nebalsosim. Mēs pēc tam skatīsimies detalizēti, uz kā pamata to segt. Tagad par to nav jābalso.

Priekšsēdētājs: Tad Sporta departaments. 47.vidusskolas internāta finansēšanai - 4,5 miljoni. Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Es esmu nedaudz nesaprašanā. Mēs vakar balsojām par 279.dokumenta 7.sadaļu. Tur bija runa gan par Operu, gan par izglītību un tā tālāk. Šeit tas pats atkārtojas. Vai tie ir tie paši skaitļi? Vai tas ir vēl papildus tam, par ko mēs vakar jau nobalsojām?

V.Zeile: Šie skaitļi, par ko mēs šodien balsojam, ir papildus tam, par ko mēs balsojām, izņemot Kultūras ministriju, kas prasa 25,5 miljonus rubļus. Bet vakar mēs jau par Kides kunga priekšlikumu nobalsojām un atvēlējām šim mērķim 10 miljonus. Tā ka šeit būtībā šodienas dokumentā attiecībā uz Operas un baleta teātra būvdarbu turpināšanu būtu 25,5 mīnus 10.

Priekšsēdētājs: Bet 47.vidusskolai - 4,5?

V.Zeile: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es saprotu, ka šādi jautājumi par šo 47.vidusskolas finansēšanu atkal ir nekorekti. Bet es tomēr gribētu zināt, kas ir šā iesnieguma autors? Kas to atbalsta Budžeta komisijā? Man gribētos tomēr autorus visiem jautājumiem šeit zināt. Ja sporta lietas atbalsta Ozola kungs, tad es saprotu, ka viņam visur ir šeit iekšā. Ja tās ir lauku skolas, tad Kide te vienkārši mēģina "nosvilpt". Tā ka te ir dažādas kategorijas. Tāpēc es vienkārši lūdzu šo paskaidrojumu.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs paskaidros?

V.Zeile: Es vispirms varbūt vēlos no Budžeta komisijas viedokļa paskaidrot. Grūbes kungs, ieklausieties, es jums runāju! Šīs skolas dramatiskā situācija parādījās jau pagājušā gada vidū un sevišķi beigās. Atkārtoti jautājums tika risināts gan ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētu, gan arī šajā situācijā, paliekot bez naudas, jo Zemgales priekšpilsēta naudu neiedeva. Pēc būtības šī internātskola... Tāpēc es lūdzu, lai Ozola kungs sīkāk paskaidro. Tie ir nevis Rīgas bērni, bet visas Latvijas bērni, kas ir šajā internātā. Un tādā sakarībā viņi ir palikuši bez līdzekļiem. Tāpēc arī Budžeta komisijā šis iesniegums ir saņemts un tika izskatīts. Bet es lūdzu, lai Ozols komentē sīkāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs! Es jūs lūgšu atbildēt uz jautājumu, kur šī skola atrodas?

I.Ozols: Zemgales priekšpilsētas teritorijā pie Rīgas pilsētas 47.vidusskolas 1983./84.gadā ir uzcelts internāts ar 50 vietām, kur pašreizējā mirklī dzīvo un mācās lauku bērni. Tikai un vienīgi lauku bērni. Līdz 1991.gada janvārim un februārim šo internātu finansēja Zemgales priekšpilsētas Tautas deputātu padomes budžets. Saasinoties Zemgales priekšpilsētas budžeta deficīta situācijai, vairs nebija iespējams apmaksāt apkures rēķinus un pašvaldību izdevumus, tādēļ jau 1991.gadā tika samazināta finansēšana, jo Zemgales priekšpilsētas Tautas deputātu padome viennozīmīgi atzīmēja, ka tā ir republikas problēma, un par to informēja Izglītības ministriju.

Izglītības ministrija, knapinoties no atsevišķām iestādēm, aizdeva, kreditēja un palīdzēja bērniem izdzīvot 1991.gadā, tas ir, 1992.gadā, bet 1993.gada pirmajā mēnesī situācija bija katastrofāla. Šiem bērniem vairs nebija ēdināšanas iespēju, pagājušajā gadā vairs netika pirkts inventārs.

Jautājums ir, vai slēgt šo internātu un visiem bērniem atgriezties atpakaļ savās mītnes vietās laukos? Tur ir 37 bērni praktiski. Vai viņiem ļaut turpināt iesākto mācību procesu 47.vidusskolā?

Šīs mācību iestādes statuss praktiski ir līdzīgs Murjāņu internātskolas statusam. Te ir aicināti talantīgi jaunieši, un viņi šajā skolā mācās. Tāpēc bija tāds priekšlikums no Izglītības ministrijas, kuru Budžeta komisijā es nenoliedzu, bet arī atbalstīju, lai šie talantīgie bērni praktiski varētu beigt mācību procesu. Tālāk tad arī risinātu jautājumu, vai šim pansionātam, internātam pastāvēt vai nepastāvēt, vai arī tā funkcionēšanu nākotnes formā pārtraukt? Bet pašreizējā mirklī (mēs uzskatām, un tas ir arī Sporta departamenta un Izglītības ministrijas viedoklis) pārtraukt mācības nebūtu mērķtiecīgi.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es lūgšu tomēr ievērot reglamentu un izteikties vienas minūtes laikā! Pārāk gari teksti tiek šeit stāstīti.

Un otrs - tīri metodiski. Es saskaitīju, ka 1.iedaļā papildu izdevumi ir 47 miljoni. Pirms pāriet pie 2.iedaļas, kur ir papildu izdevumi, kas saistās ar Sporta departamentu, Kultūras ministriju un tā tālāk, vispirms vajag nobalsot, kā nosegt 47 miljonus. Iepriekšējā projektā 63,5 miljoni tiek ņemti no tirgus pieprasīto pētījumu daļējās finansēšanas, iekļaujot to kā finansēšanas avotu. Kamēr par to nav nobalsots, tālāk nevar skatīt, citādi mēs te piebalsosim vēl 500 miljardus klāt. Tad, kad vajadzēs to naudu ņemt nost, tad neviena vairs nebūs zālē. Tā ka man ir ciešs priekšlikums Zeiles kundzei - precīzi novadīt šo procedūru līdz papildu izdevumu otrajai stadijai. Kur mēs ņemsim šos 47 miljonus, kas mums paliek pāri?

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lai izteiktos par motivāciju. Paredzētais laiks ir trīs minūtes. Centieties, lūdzu, ievērot to!

G.Grūbe: Es 30 sekundēs. Es tikai gribu lūgt visus deputātus, kas šeit ir zālē (it sevišķi no lauku rajoniem), par skolām visus pieteikumus iesniegt tālāk Ozola kungam. Es saprotu, ka viņš spēj atrisināt sporta jautājumus un ka arī visas lauku skolas, kuras šobrīd nav pabeigtas, kuras ir bez jumtiem un bez apkures, viņš atrisinās.

Es nebūt neaicinu šeit varbūt šo posteni izslēgt, bet man liekas, ka ir ļoti interesantas šīs dažādās pieejas.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis: Vai es drīkstētu vienu retorisku jautājumu Godmaņa kungam uzdot saistībā varbūt ar viņa uzstāšanos? Pastāv tāda informācijas aģentūra kā LETA, kas pauž mūsu viedokli pasaulei. Tai nav iedota no budžeta ne kapeika un arī privatizēties tai neļauj. Tajā pašā laikā man ir jautājums gan finansu ministram, gan valdības galvam. No kādiem līdzekļiem tiek finansēts šis jaunais "Valdības Vēstnesis"? No kādiem līdzekļiem šī avīze tiek finansēta? Jo mums jau ir "Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", kas publicē dokumentus. Es palasīju šo avīzi - tā ir ministru tribīne. Vai mums šāds laikraksts šobrīd ir vajadzīgs par budžeta līdzekļiem?

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, tas nav šajā brīdī par 47.vidusskolu. Zeiles kundze, es domāju, mums ir jāizlemj jautājums par 47.vidusskolu, Operu, Valsts zemes dienestu, un tad mēs varam runāt par finansēšanas avotiem.

Tātad, godātie kolēģi, balsosim par 47.vidusskolu - 4,5 miljoni internāta finansēšanai. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 44 - par, 7 - pret, atturas - 12.

Mēs vēl nobalsosim par Kultūras ministriju un Valsts zemes dienestu un tad pāriesim pie avotiem.

Operas un baleta teātris - 25,5 miljoni mīnus 10 miljoni, par kuriem jau ir nobalsots. Tātad papildus - 15,5. Rezultāts; par - 51, pret - 4, atturas - 5.

Un visbeidzot Valsts zemes dienests. Grūbes kungs.

G.Grūbe: Tomēr es lūgtu Finansu ministriju paskaidrot to jautājumu. No visām sarunām es sapratu, ka nekādā gadījumā tā summa, kas bija iedalīta, tātad 16 miljoni, kopā 20 miljoni un 230 miljoni, kas bija kopā Valsts zemes dienestam pirmajā lasījumā, netiek papildināta. Es domāju, ka nav korekti šeit rakstīt, ka Valsts zemes dienestam četri miljoni tiek iedoti papildus. Es saprotu, ka tas būtu ļoti labi, ka iedotu, bet šeit es saprotu, ka diskusija arī Budžeta komisijā bija par to, ka nepiekrīt Aizsardzības ministrijai un Lauksaimniecības ministrijai par atsevišķām pozīcijām nodot šos līdzekļus. Un tāpēc šeit ir šī kolīzija. Bet es nezinu, kāpēc šeit ir radies ieraksts, ka četri miljoni papildus? Ja tas ir tā, ka papildus, es, protams, aicināšu balsot "par", bet es domāju, ka šeit ir drusciņ nepareiza šī informācija tādā veidā, kā tā ir uzrakstīta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Tātad pēc mūsu balsojuma tika sadalītas un pārdalītas summas starp Aizsardzības ministriju, Lauksaimniecības ministriju un Valsts zemes dienestu. Nebija panākta vienošanās starp Valsts zemes dienestu un Aizsardzības ministriju. Šajā sakarībā radās arī šī summa - četri miljoni. Es domāju, ka nebūtu nepieciešams šodien risināt šo jautājumu par četriem miljoniem Valsts zemes dienestam, jo mums ir jau nobalsots ieraksts par Valsts zemes dienesta pilnīgas finansēšanas sakārtošanu, tajā skaitā arī par vietējo nodevu sakārtošanu, ko lems budžeta izpildes kārtībā. Tur summas jau ir daudz lielākas. Un šodien pastāvēt par kaut kādiem gabaliem un stiķēt kopā šo Valsts zemes dienestu, man liekas, nav lietderīgi. Šis jautājums būs jārisina kompleksi pēc tam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamais Siliņa kungs! Es jau visam tam varētu piekrist, arī valdības lēmumam par Aizsardzības un Lauksaimniecības ministriju, kā teikts, ka - sadalīt ar ministriju piekrišanu. Ministrijas nav piekritušas, bet jūs tajā pašā laikā nepiedāvājat šeit šodien nobalsot par sadali starp šīm ministrijām, jo Jundža kungs uzskata, ka vispār 16 miljoni nav viņam izņemami. Un šeit ir tas strīds. Mēs vienkārši ierakstām, vai mums papildus vai vispār neko, jo šis jautājums problēmu neatrisina. Tāpēc es tomēr lūgtu izdalīt šo materiālu, kādā veidā ir domāts šos 16 miljonus Valsts zemes dienestam iedot, kurām ministrijām, kādi ir šie finansēšanas avoti, un par to nobalsot.

E.Siliņš: Papildinu. Balsojot par 1., 2., 3. un 4.pielikumu, mēs nobalsosim konkrēti par katru ministriju un par konkrētām summām.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai mums ir jābalso par četriem miljoniem vai nav? Es saprotu, ka nav. Tādā gadījumā nebalsosim. Zeiles kundze tātad tagad par finansēšanas avotu.

Černaja kungs, vienu momentu! Lūdzu, Černaja kungs!

R.Černajs: Cienījamie deputāti! Es tomēr lūgšu atgriezties pie 3.punkta par Dobeles kultūras namu. Tā nu diemžēl ir iznācis, ka no Dobeles deputātiem es esmu palicis viens pats, un tāpēc es tomēr lūgšu jūsu atbalstu. Praktiski, sazinoties ar celtniecības organizācijas pārstāvjiem, šo summu varētu samazināt līdz 6,5 miljoniem un tādā veidā vismaz panākt to, ka savu darbu veic torņa celtnis, citādi tas vispār ir jādemontē. Tā ka lūdzu pārbalsot šo 3.punktu, paredzot 10 miljonu vietā 6,5. Ļoti lūdzu deputātu atbalstu!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Vai ir iebildumi pret to, ka mēs pārbalsojam punktu, samazinot summu līdz 6,5 miljoniem? Es redzu, ka deputātiem ir iebildumi. Tādā gadījumā vienīgais, ko es varu likt priekšā, ir - atcelt iepriekšējo balsojumu. Ja tas netiek atcelts, tad mēs nepārbalsojam. Ja tas tiek atcelts, tad mēs pārbalsojam uz 6,5.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es lūgtu atbalstīt Černaja kunga priekšlikumu par Dobeles kultūras namu, jo, cik zināms, patiešām tam nav jumta un tur ir katastrofāla situācija.

Priekšsēdētājs: Tātad saskaņā ar procedūru mēs vienīgi varam, ja deputātiem ir iebildumi, nevis pārbalsot, bet atcelt iepriekšējo balsojumu.

Balsosim par iepriekšējā balsojuma atcelšanu, proti, par to, ka līdzekļi Dobeles kultūras nama konservācijai netiek piešķirti. Ir izmainījusies summa. Rezultāts: par - 36, pret - 8, atturas - 12. Iepriekšējais balsojums ir atcelts.

Balsosim par 6,5 miljonu piešķiršanu konservācijai. Rezultāts: par - 32, pret - 8, atturas - 13.

Finansēšanas avoti. Lūdzu, Zeiles kundze, atgriežamies pie tā.

V.Zeile: Es ļoti vēlētos pateikt jums kopsummu, ko mēs esam šajās divās dienās piebalsojuši papildu finansēšanai. Tie ir 436 miljoni. Un tāpēc es tagad ļoti nopietni lūdzu deputātus rīkot starpbrīdi, jo tūlīt būs pusdivpadsmit. Vajag domāt un, turpinot mūsu darbu, izteikt konstruktīvus priekšlikumus, kādi būtu šie papildu finansējumu segšanas avoti. Tikpat konstruktīvi, kā mēs balsojām par papildu līdzekļu iedalīšanu.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, kad jūs ierosināt atjaunot budžeta skatīšanu? Tūdaļ pēc pārtraukuma?

V.Zeile: Jā, pēc pārtraukuma. Mums būs savs viedoklis un jūs nāksit ar saviem viedokļiem.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tādā gadījumā tas ir nopietns jautājums. Mēs varētu iet pārtraukumā nedaudz agrāk un pulksten 12.00 turpināt.

Bet pirms pārtraukuma vārds Freimaņa kungam par organizatoriskiem jautājumiem.

J.Freimanis: Ļoti godājamie kolēģi, Vācijas un Latvijas parlamentāriešu draudzības grupas sanāksme šodien pulksten 14.00 blakuszālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu sekretariātu zvanīt. Ir jau 12.02, un laiks turpināt darbu.

Godātie kolēģi, es atvainojos Budžeta komisijai, jo nepamanīju, ka saskaņā ar plenārsēdes balsojumu pulksten 12 šodien mums bija paredzēta Augstākās padomes deputātu komisijas atzinuma noklausīšanās par valdības darbību korupcijas apkarošanā. Lagzdiņa kungs ir gatavs ziņot, neraugoties uz veselības stāvokli. Tādēļ viņam ir priekšlikums par procedūru. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, par procedūru. Jums tagad tika izdalīts mūsu darba pārskats. Es ierosinu noklausīties nevis šo atzinuma lasījumu, bet gan referenta komentāru par šo atzinumu, kā arī informāciju par atsevišķiem izplatītiem korupcijas veidiem Latvijā, un neuzsākt debates par šo atzinumu, bet uzdot referentam jautājumus.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, praktiski šī kārtība tieši arī būtu atbilstoša mūsu procedūrai, jo korupcijas apkarošanas komisija sniegs informāciju, bet ar debatēm mēs apspriežam lēmumu. Tātad, lūdzu, vēl ir kāds, kas grib izteikties par procedūru?

Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Jā, es par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Teikmanis: Mums jau no vakardienas ir jautājums par Rīgas, un ne tikai par Rīgas, bet par Latvijas tirgiem. Es domāju, ja tagad mēs neapspriežam budžetu, mēs varam skatīt tieši šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, mums ir plenārsēdes balsojums! 17.03. pulksten 12.00.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Piekrītot tam, ka mums ir balsojums, tomēr man gribas teikt, ka 19 lappuses es nevaru izlasīt vienas minūtes laikā, lai uzdotu jautājumus. Tas ir nereāli! Ko es varu jautāt par 19 lappusēm! Tad ir jāpārtrauc šī sēde, lai mēs varētu visu to izlasīt un uzdot jautājumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lagzdiņa kungs, ko jūs uz šo jautājumu atbildēsit?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, šodien šis jautājums mums šā vai tā ir jāizskata. Ja mēs līdz pulksten trijiem varam pabeigt budžeta jautājumu apspriešanu, tad mēs varam pārcelt šā jautājuma izskatīšanu uz pulksten trijiem.

Priekšsēdētājs: Tātad mums ir praktiski jāizšķiras, kādu jautājumu mēs tagad skatīsim. Deputāti ir saņēmuši ziņojumu uz 19 lappusēm un, protams, nav paguvuši iepazīties. Silāra kungs nekādu konkrētu priekšlikumu neizteica. Viņš tikai izteica savu izbrīnu par to, ka viņš nespēs iepazīties.

Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es aicinu turpināt budžetu. Mums nav svarīgāka jautājuma par budžetu. Viss pārējais var pagaidīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es arī aicinu turpināt budžeta apspriešanu un nekādus citus jautājumus pa starpu neiekļaut.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu tradīciju un reglamentu, mēs varam ar vienkāršu pārbalsojumu izšķirt procedūras jautājumu. Bet Lagzdiņa kungs ļoti pārmetoši uz mani skatās, viņa veselības stāvoklis... Viņš gribēja tikt no šā jautājuma vaļā.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie deputāti, šeit nekādi subjektīvi momenti nav ņemami vērā. Es ierosinātu šo jautājumu par komisijas atzinumu noklausīties pulksten 15.00.

Priekšsēdētājs: Ja Lagzdiņa kungs to ierosina, es domāju, mēs vienkārši varam par to nobalsot.

Lūdzu, Grūbes kungs vēl!

G.Grūbe: Tātad mans priekšlikums balsojumam būtu šāds: ja budžeta apspriešana tiek pabeigta līdz 13.30, tad, bez šaubām, noklausīties šo jautājumu 15.00, bet, ja budžets līdz šim laikam netiek izskatīts, tad praktiski tas varētu būt pēc budžeta apspriešanas. Tātad principā pēc budžeta apspriešanas. Ja tas nenotiek līdz pulksten 13.30, tad tas laiks tiek pārcelts tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl Teikmaņa kungs.

A.Teikmanis: Ja mēs esam gatavi un Budžeta komisija ir gatava turpināt skatīt budžetu, tad es noņemu savu priekšlikumu. Skatīsim budžetu!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ja nav iebildumu, tad liekam uz balsošanu vienu jautājumu! Lagzdiņa kunga komisijas ziņojumu mēs skatām tūdaļ, tikko esam beiguši budžeta skatīšanu šodien, bet ne agrāk kā pulksten 15. Lūdzu balsot! Rezultāts: 52 - par, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Turpinām budžeta apspriešanu. Zeiles kundze, lūdzu, tribīnē!

V.Zeile: Cienītie kolēģi, pirmajai darba daļai es piedāvāju šādu kārtību. Tātad atgriežamies pie dokumenta Nr.314, kurā ir 9.pielikums, kas nav izdiskutēts līdz galam attiecībā uz izdevumiem nodarbinātībai, kur varētu būt iespējama zināma resursu pārdale.

Otrkārt, ņemsim, lūdzu, vērā arī dienas pirmajā pusē iebalsotos papildu līdzekļus, kuriem ir jāatrod finansēšanas avoti. Ļoti lūdzu deputātus tikpat aktīvi, kā mēs piedalījāmies papildu finansējumu nobalsošanā, nākt ar konstruktīviem priekšlikumiem par šo izdevumu finansēšanas avotiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie kolēģi, mēs sākam ar 314.dokumenta 3.punktu - izdevumi nodarbinātībai. Kādi ir priekšlikumi? Ja priekšlikumu nav, tad mums atliek tikai nobalsot, Zeiles kundze.

V.Zeile: Ja mēs šādā veidā iesim, tad mēs līdz ar to ar šo nobalsošanu atcelsim iepriekšējos balsojumus, kur bija nobalsots par papildu līdzekļu iedalīšanu.

Priekšsēdētājs: Deputātiem priekšlikumu nav. Lūdzu, Siliņa kungs!

V.Zeile: Tas ir tradicionālais variants: kad vajag prasīt naudu, tad visiem ir priekšlikumi, kad vajag meklēt resursus un sadales avotus, tad priekšlikumu deputātiem nav. Tā tas turpinās vismaz pēdējā gada laikā.

E.Siliņš: Cienījamie deputāti, kad mēs balsojām par Meža ministrijas izdevumiem, kas ir saistīti ar nodarbinātību, mēs pieņēmām lēmumu paredzēt šiem pasākumiem 15 miljonus Latvijas rubļu. Un tad bija arī vienlaikus, šo jautājumu skatot, sasaiste ar jau reāliem izdevumiem, kādi ir paredzēti šajā 9.pielikumā, par ko jau mēs runājām, un 3.sadaļā par izdevumiem nodarbinātībai. Tur ir paredzēti izdevumi pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai. Tā kā šodien ir nobalsoti jau 15 miljoni, tad būtu priekšlikums par šiem 15 miljoniem samazināt pielikumā uzrādīto summu 3., 4.punktā. Tur ir summa 134 miljoni 830 tūkstoši rubļu. Tas ir pirmais jautājums.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs, tātad 134 miljonu 830 tūkstošu rubļu vietā...

E.Siliņš: To samazināt par 15 miljoniem, paredzot šos izdevumus Meža ministrijas vajadzībām. Man nebūtu arī iebildumu šo summu atstāt pilnā apmērā, bet tādā gadījumā sakarā ar to, ka Meža ministrijai ir izstrādāta programma šiem 15 miljoniem, te vajadzētu ar atsevišķu ierakstu ierakstīt: "tajā skaitā Meža ministrijai 15 miljoni". Tādā gadījumā nevajadzētu mainīt kopējo summu. Tas ir pirmais.

Priekšsēdētājs: "Tajā skaitā..." Tas tiek pievienots pie 3.4.punkta. Ja?

E.Siliņš: Jā. Ar šādu ierakstu mēs it kā pasakām, ka pārējai summai jeb atlikušajai summai nav nekādu programmu, nav sadaļu. Tas paliek uz nodarbinātības dienesta sirdsapziņas, ka pie šādas programmas ir jāstrādā un jāiesniedz pēc tam valdībai skatīšanai. Viena programma ir, tātad šai programmai tad arī vajadzētu šeit rast risinājumu un arī to šeit parādīt.

Un otrs jautājums pie reizes, ja es drīkstētu...

Priekšsēdētājs: Vienu momentiņu, Siliņa kungs, varbūt mēs varētu pabeigt, ja tas nav kopā tik cieši saistīts ar šo priekšlikumu?

Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Es gribēju pilnībā atbalstīt Siliņa kunga pēdējo priekšlikumu. Mūsu nolūks jau nav panākt kaut kādu speciālu finansējumu vai tikai kontrolēt ministriju. Mēs tikai gribam realizēt šo nodarbinātības paplašināšanas ideju, dodot reālas darba vietas un reālu iespēju cilvēkiem nopelnīt, lai nebūtu jāmaksā tie pabalsti, lai viņi šo pabalstu vietā labāk nopelna sev algu. Tāpēc es pilnībā atbalstītu Siliņa kunga ierakstu, ka - "tajā skaitā".

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es vienkārši gribu izteikt neizpratni par to situāciju, kādā veidā mēs tagad mēģinām virzīties uz priekšu. Es sapratu, ka principā Budžeta komisija aizgāja ātrāk pārtraukumā, lai apspriestu kopā ar valdību, kādus priekšlikumus, papildinājumus varētu piedāvāt pēc noteikto balsojumu pieņemšanas šeit.

Bet es tagad redzu, ka mēs vienkārši skatām tos pašus vecos dokumentus ar motivāciju, ka neviens nav uzrakstījis kaut ko citu, un mēģinām tajos pašos skaitļos ieiet. Mēs nevaram vairs tajos ieiet, jāgatavo cits materiāls! Tāpat kā par jebkuru likumu. Ja mēs kādu burtu vai teikumu gribam izmainīt, tad tas ir jāuzraksta uz papīra. Un šeit par miljoniem runāt vienkārši no galvas... Es tam nevaru piekrist. Tad ir jābūt tomēr variantiem, kādā veidā atrisināt šo balsošanu, kas iepriekš tika izdarīta. Un ar iepriekšējiem dokumentiem to nevar atrisināt. Es domāju, ka tas ir katram šeit zālē saprotams.

V.Zeile: Cienītais Grūbes kungs! Tādēļ arī mēs aicinām jūs visus izteikt priekšlikumus par papildu finansējumu segšanas avotiem. Mēs atklājam diskusiju jūsu domām. Kad viss būs uzklausīts, tad mēs varam nākt un kaut ko izlemt. Bet pagaidām mums ir tikai šie divi risinājumi (kuri nav tie labākie un nav tie optimālākie) uz līdzekļu koncentrācijas un samazināšanas rēķina Nodarbinātības departamentam paredzētajām vajadzībām, tirgus zinātnei un lietišķo nozaru zinātnei. Tas dokuments jums priekšā ir piedāvāts, bet vēl jau par šiem piedāvātajiem variantiem nav diskutēts un nav balsots, nav arī piedāvāti varianti par risinājuma ceļiem! Ko tad jūs domājat!? Aizies uz 20 minūtēm Budžeta komisija un atradīs jums oriģinālus budžeta deficīta segšanas avotus?

G.Grūbe: Es varētu...

I.Godmanis: Es atvainojos, vai te ir kaut kāda rindas kārtība vai Grūbes kungs runās viens pats?

G.Grūbe: Nē, es gribu pabeigt savu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es nebūt neiebilstu pret to, ka vajadzētu runāt, kādā veidā to izdarīt, es vienkārši baidos, ka mēs mēģināsim šodien par šādiem skaitļiem nobalsot. Es esmu kategoriski pret to. Ja jūs tādā veidā izskaidrojat, ka mēs par principiem balsosim, lūdzu, man nav pretrunu!

V.Zeile: Kolēģi, par kādiem principiem! Budžets nav tikai principi, budžeta iemiesojums ir konkrētos skaitļos. Kad mēs balsojām par izdevumu daļu, mēs nebalsojām par principiem, bet par konkrētiem papildu finansējumiem.

G.Grūbe: Jā, jā.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, pēc tam - Godmaņa kungs.

J.Freimanis: Birkava kungs, es līdzīgi Grūbes kungam rezervēju sev tiesības piecas reizes skaļi runāt.

Priekšsēdētājs: Tikai trīs minūšu ietvaros.

J.Freimanis: Protams. Zeiles kundze, kā lūdzu saprast jūsu pēdējo repliku? Tātad mums ir 9.pielikums - valsts ienākumi un izdevumi sociālajai apdrošināšanai. Vai tās ir tās pašas summas, kuras mums jau ir ieliktas pirmā lasījuma budžetā, vai tās ir vēl kaut kādas jaunas summas, tie 8 miljardi, kas te parādās? Es nesaprotu, ko jūs iesakāt mums darīt? Jūs iesakāt no šiem izdevumiem kaut ko ekonomēt, lai kompensētu to, ko mēs vakar pārsteidzīgā kārtā iebalsojām, vai kā citādi? Kāds sakars ir visam iepriekšējam ar šo 9.pielikumu tādā gadījumā?

V.Zeile: Kolēģi, man jūs atkal jāieved tajā notikumu secībā, kādā mēs bijām. Viens no papildu finansējumu segšanas avotiem ir 9.pielikuma trešā daļa - ienākumi un izdevumi sociālajai apdrošināšanai, izdevumi nodarbinātībai. Konkrēti 3.3. un 3.4. punkts. Vakar mēs izdiskutējām, ka tur varētu būt rezerve. Bet vai jūs vienosities par to, ka šī rezerve ir tāda, kādu mēs piedāvājām vakardien, - mīnus 227,6 miljoni, kas ir šeit pirmajā rindiņā un par kuriem jau ir nobalsots līdz vakardienai un šodienai? Tas ir viens variants. Ja mēs uzskatām, ka tur ir par daudz un ka mēs vēl kaut ko varam ņemt, tad mums segsies kaut kas ar šeit papildus nobalsotajiem. Ja pieņemsim, ka tur - nē, ka viss tad ir mīnus 277, ja mēs tomēr uz to pastāvam, tas tātad to ķēdes reakciju pagriež pat vairākas nedēļas atpakaļ, un tad mums vispār sākas budžeta izskatīšana no jauna. Bet tas, ko mēs šodien papildus ierosinājām, ir ļoti nepopulārs, ļoti sāpīgs izdevumu segšanas iespējamais avots. Diskutēsim par to un arī par summām zinātnei, tirgus ekonomikai un vietējo valsts pārvaldes institūciju pasūtītajiem pētījumiem!

J.Freimanis: Zeiles kundze, tātad jūs mums konstruktīvi iesakāt apcirpt 3.3. un 3.4., jo tur ir 600 miljoni. Tā ir jāsaprot, mēs ar to varam nodarboties, ja? Vakar mēs ar kaut ko citu nodarbojāmies, šodien mēs ar mīnusiem nodarbojamies. Tā?

V.Zeile: Jā, bet kontekstā ar tiem pašiem plusiem.

J.Freimanis: Tieši tā, mums ir jādabū, tā sakot, pusmiljards.

V.Zeile: Bet tikai, lūdzu, ņemiet vērā, neatvēzēsimies par daudz plaši, jo arī šajos izdevumos nodarbinātībai (gan 3.3., gan 3.4.) ir kaut kāda maksimāli pieļaujamā robeža, ko drīkst samazināt.

J.Freimanis: Pareizi, mēs vakar jau atvēzējāmies, atvēzēsimies arī šodien.

V.Zeile: Šeit, es vēl gribu pateikt, sēž Nodarbinātības departamenta cilvēki. Es vēlētos, lai viņi izsaka savu viedokli arī par 3.2. punktu. Vai to arī mēs varam aizskart vai tas paliek nemainīgs?

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs. Tad Teikmaņa kungs - par procedūru.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šeit, tā teikt, grib spēlēt spēles Grūbes kungs un viņam līdzīgie. Ja nu viņš tik ļoti aktīvi te uzstājas par visādiem piebalsojumiem, tad lai tikpat aktīvi uzstājas arī par to, ka mēs savā laikā nobalsojām par deficītu apmēru. Vajag atcerēties, par ko kādreiz balsojām. Deficītu apmērs bija nobalsots. Vajag atcerēties. Tas bija 2,36 miljardi apmēram. Tagad mēs esam kārtīgi te piebalsojuši klāt par 400 miljoniem, un tagad mēs vairs ne par ko neinteresējamies un prasām, lai pārējo risina Budžeta komisija viena pati. Nē, dārgie draugi, jūs te piebalsojāt klāt, esiet tik laipni, nāciet ar priekšlikumiem, kā balsot nost! Un te ir ļoti konkrēta lieta.

Pirmā lieta ir tā, ko teica patlaban Zeiles kundze, ka 3.3., 3.4., 3.2. punktus aiztikt nedrīkst nekādā gadījumā, tie ir pabalsti. Un tad ir tipiski sociālajā budžetā iebraukts.

Un vēl, Freimaņa kungs, nepatīkama lieta. Tajā pielikumā 1.tabula (314.dokumentā), tur ir 63 miljoni jānoņem nost tirgus pieprasīto pētījumu daļējai finansēšanai, jānoņem nost 34 miljoni valsts pārvaldes institūciju pasūtītajiem pētījumiem. Tas ir Budžeta komisijas priekšlikums. Un par to ir jābalso, te nav ko diskutēt.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs - par procedūru.

A.Teikmanis: Jā, man par procedūru. Es lūgtu ieskatīties dokumentā. Mums ir skaidri formulēts Budžeta komisijas priekšlikums. Nesāksim tagad meklēt jaunus priekšlikumus, ja to nav. Ir priekšlikums balsot.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs pazuda. Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Ir pavisam konkrēts priekšlikums. Sāksim ar 314.lappusi, ar šiem tā sauktajiem zinātnes izdevumiem. Es ierosinu tajā pozīcijā, kur ir rakstīts "Finansēšanas avoti", paņemt naudu no tirgus pieprasīto pētījumu finansēšanas. Es ierosinu pilnībā izslēgt rindiņu par tirgus pieprasīto pētījumu daļēju finansēšanu un to kompensēt ar valsts pārvaldes institūciju pasūtītajiem pētījumiem, kas ir ministriju iekšējā lieta. Tātad ir vajadzīgs mīnus 73.

Augsti cienītā Zeiles kundze, es ar jums runāju! Tātad ir nepieciešams deficīts 73,5 miljoni, Godmaņa kungs, kurš ļoti ciena zinātni! Tātad šos 73,5 miljonus, kurus mēs esam vēl šorīt iebalsojuši, vajag segt uz valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu rēķina. Šodien tur ir 91 miljons. Lai viņi paciešas. Ja reiz mums ar zinātnes izdevumiem ir, tā sakot, jāsedz Metropolijas kūrija un slimnīca, labi, mēs piekrītam, bet tādā gadījumā šie mīnus 73,5 iet no valsts pārvaldes institūciju pasūtītajiem pētījumiem. Tāds ir mans priekšlikums. Tirgus pieprasītie pētījumi ir pielietojamā zinātne, tai ir jāpaliek neskartai. Tāds ir konkrētais priekšlikums, ja mēs runājam par naudu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lai būtu skaidrs, mēs izdiskutēsim finansēšanas avotus, ko mēs sākām, pēc tam - valsts pārvaldes un pārējos priekšlikumus, kā tie ir fiksēti dokumentā. Un balsosim.

Šajā rindkopā par tirgus pieprasīto pētījumu daļējo finansēšanu vārdu lūdz Izglītības ministrijas Zinātnes departamenta direktora vietas izpildītājs Baloža kungs. Par motīviem. Varbūt uzklausīsim arī viņu?

A.Balodis, Izglītības ministrijas Zinātnes departamenta direktora vietas izpildītājs: Es gribētu atgādināt šo tirgus pieprasīto pētījumu iedaļas izcelšanās vēsturi. Tie ir Zinātnes padomes līdzekļi, kas bija tās rīcībā. Tos sadalīja zinātniskās iestādes zinātnisko tēmu finansēšanai 1992.gadā caur grantu finansēšanas sistēmu. Jaunajā budžetā mēs šo iedaļu sadalījām divās daļās, izveidojot atsevišķu iedaļu - "Tirgus pieprasītie pētījumi", lai orientētu zinātniekus uz praktisku jautājumu risināšanu, apsolot viņiem valsts atbalstu. Tagad, izslēdzot šo iedaļu no valsts budžeta, mēs praktiski esam apmānījuši zinātniekus, kas pārorientējas no fundamentālajiem pētījumiem uz praktisku jautājumu risināšanu. Viņu atbalstam vairs nepaliek rēķins, jo reālie cilvēki, kas to visu veic, ir tie paši zinātnieki, izmainās vienīgi finansēšanas mehānisms.

Kāpēc mēs to gribējām izdalīt atsevišķā nodaļā? Tāpēc, lai šo naudu, ko mēs novirzām galvenokārt privātstruktūrām, dabūtu atpakaļ valsts budžetā. Mēs faktiski to gatavojamies izdalīt kā kredītu ar nosacījumu, ka četru gadu laikā dabūjam to atpakaļ. Tas ir viens.

Otrs. Mēs esam paredzējuši sniegt finansējumu tikai tādā gadījumā, ja 50 procentus no izdevumiem sedz privātais kapitāls, tas ir, nevalstiskā daļa. Ja šādu atbalstu mēs nesniedzam zinātniekiem, tad mēs nevaram sagaidīt, ka viņi pievērsīsies praktisku jautājumu risināšanai.

Priekšsēdētājs: Vai Knēta kungs arī par šo jautājumu ir pieteicies? Par šo pašu jautājumu? Lūdzu.

I.Knēts, Zinātnes padomes priekšsēdētājs: Cienītie deputātu kungi! Es saprotu, ka valsts budžets nav uzpūšams balons un ka ne no kurienes nauda nerodas. Bet zinātnei un Latvijas intelektuālajam potenciālam nogriezt to pēdējo skābekli nebūtu tas prātīgākais darbs, ko varētu izdarīt. Šajā situācijā to budžeta daļu, ko mēs esam atdalījuši no fundamentālās zinātnes nost, lai vairāk orientētu uz praktiskajiem pētījumiem, tagad nogriezt pilnīgi nost nozīmētu, ka mēs paliksim pie tukšas siles. Jau tagad no Latvijas zinātnieku pulka uz privatizētajiem sektoriem, kas nav galīgi saistīti ar zinātni, aiziet strādāt ļoti daudzi cilvēki.

Pirms neilga laika šeit bija Apvienoto Nāciju Organizācijas ekspertu komisija, kas novērtēja, kāds ir Latvijas zinātnes potenciāls, tās iespējas, laboratoriju iespējas, institūtu iespējas, kādas mums ir. Un jāsaka, ka viņu vērtējums bija ļoti augsts. Viņi teica, ka Latvijas zinātnieki ar saviem rezultātiem, pareizi pārdodot patentus, varētu pelnīt naudu, kas ir tuvu tam naudas apjomam, ko mūsu budžets spēj vispār sniegt. Vienkārši tas viss ir pareizi jāorientē. Un es tiešām lūdzu neņemt naudu no šīs iedaļas, no tirgus orientētā finansējuma, jo tas ir faktiski tas pats finansējums, kas tiek iedalīts zinātnei kopumā.

Priekšsēdētājs: Strīķa kungs.

V.Strīķis: Ziniet tā, mēs pagājušajā gadā ar lielām mokām skatījām zinātni un knapinājām, cik vien varējām. Un pagājušajā gadā mums palika 1,7 procenti no kopējā budžeta zinātnei. Tad šogad projektā bija mums 0,7. Un tagad mēs vēl ejam uz 0,6. Faktiski mēs zāģējam nākotnes zaru, uz kura sēžam. Tāpēc man ir priekšlikums, ka zinātne nebūtu tā vieta, kur mēs varētu samazināt. Varētu būt vienīgi runa, ja kādam nepatīk tas nosaukums - tirgum orientēta zinātne, tad vajag salikt kopā valsts pārvaldes zinātni ar tirgus zinātni. Un tad lai valdības institūcijas izlemj un tautas kontrole lai kontrolē, kā efektīvāk šo zinātni izlietot. Bet kopumā zinātnei mēs nedrīkstam samazināt.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, pēc tam - Grūbes kungs.

V.Zeile: Es vēlētos kolēģiem pateikt tikai to, ka šeit saruna ievirzās pavisam citādā mehānismā. Kad mēs pirmdienas vakarā skatījām šo jautājumu Budžeta komisijā, tad mums sniedza informāciju, ka tas tomēr ir kopdarbībā ar privātajām struktūrām zinātnisko izstrādņu sagatavošanai, lai tās ieviestu ražošanā. Šeit parādās neskaidrības. Vai tiešām tas ir simtprocentīgs valsts budžeta finansējums? Tad ne par kādu atgriešanu nav jādomā. Tad mēs saprotam, ka tas ir finansējums, un viss. Vai arī jūs paši, cienījamā Zinātnes padome un Izglītības ministrijas Zinātnes departaments, vēl līdz galam neesat skaidrībā par mehānismu, vai atgriezīs pēc gada vai pēc četriem gadiem. Tas ir pavisam cits jautājums. Vai šeit ir simtprocentīgs budžeta finansējums, vai te nāks klāt komercstruktūru kapitālieguldījumi un ražotāju ieguldījumi, kuri izmantos šīs zinātniskās izstrādnes? Šis jautājums rodas šeit pavisam no jauna. Un tas bija viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc mēs šajā situācijā uzskatījām, ka ir iespējams tāds risinājums, - ka nav līdz galam skaidrs šo līdzekļu izlietošanas mehānisms.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, tad - Čepānes kundze.

G.Grūbe: Cienījamā Zeiles kundze, es varu teikt tikai to, ka, šādā veidā apspriežot, mēs tomēr nonāksim strupceļā. Un es šeit gribu teikt kā Freimaņa kungam, tā arī Godmaņa kungam, ka ir nobalsotas vēl citas lietas papildus arī. Par ko tika balsots vakardien, balsos vēl šodien? Un jautājums jau ir jāsakārto tādā veidā, lai mēs precīzi redzētu abas puses - ieņēmumu un izdevumu daļu vai, pareizāk sakot, samazinājumu daļu, un to, kurai pusei palielinās. Tāpat kā šajā dokumentā, ko piedāvāja Budžeta komisija, būtu precīzi jāparāda un jābalso vienkārši tādā veidā. Ja tur samazina, tad tie punkti tiek izpildīti, ja tur nesamazina, tad tie punkti pagaidām netiek izpildīti.

Par iepriekšējo balsojumu. Fakts, ka mums šobrīd šāda dokumenta nav, tāpēc cienījamie zinātnes pārstāvji ļoti viegli tagad panāks balsojumu, ka tur patiešām netiek samazināts. Tātad šī daļa, sākot ar Lībiešu krastu, "pakārsies gaisā". Tādu rezultātu mēs šodien panāksim.

Šeit ir vajadzīgs ļoti precīzs dokuments, un tad var veikt precīzu balsošanas procedūru. Ja šāda dokumenta nav, tad mēs tikai papļāpājam un atkal izklīstam.

V.Zeile: Cienītais kolēģi Grūbe, mums nebūs nekāda cita dokumenta, kā vien dokuments Nr.314, kas jums visu laiku ir. Un es piedāvāju skatīt secīgi. Pirmkārt, vai mēs gribam atgriezties un pārbalsot uz negatīvo, uz samazinājuma pusi tos 227,6 miljonus, ko mēs jau iebalsojām līdz vakardienai? Pirmā rindiņa, lūdzu, skatieties! Šeit mēs piedāvājam, ka to varētu segt, samazinot izdevumus nodarbinātībai un kadru pārkvalifikācijai - mīnus 227,06. Ir alternatīva? Ir. Nobalsosim, tas jautājums atkrīt. Ja? Bet vajag balsot, vajag izšķirties.

Tālāk. Šeit ir visi papildu izdevumi. Ir trīs pozīcijas, kā to risināt. Tāpēc par šo 9.pielikumu, kas jums ir, mēs nebalsojām uzreiz, bet atstājām kā bufera variantu, kurā varbūt vēl ir kādas iespējas samazināt. Ja nav, tad mums vispirms ir jānobalso par 9.pielikumu, lai mēs neraustītos. Un tad nezināmo skaits, protams, samazināsies, bet mēs ieejam arvien šaurākā tunelī.

G.Grūbe: Es, cienījamā Zeiles kundze, varu jums piekrist, bet jautājums ir, ka pašreiz nobalsotais ir vairāk nekā 400 miljonu, bet šajā dokumentā, ko jūs piedāvājat atrisināt, ir drusciņ vairāk par 300 miljoniem. Un šeit ir tās mūsu domstarpības.

V.Zeile: Mīļie kolēģi, jums nemitīgi balsošanas gaitā tika teikts, ka jau ir nobalsots par papildu finansējumu 300, ka nobalsots par papildu finansējumu 400, un mēs joprojām turpinājām balsot.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, pēc tam... Godmaņa kungs bija rindā, bet es neredzu, viņš ir aizgājis.

I.Čepāne: Godātie kolēģi un īpaši Budžeta komisija! Es griežos pie jums ar lūgumu. Atcerieties, mēs balsojām par šo budžeta koncepciju. Mēs nobalsojām, ka zinātnei līdzekļus nenoņemsim un nepāriesim uz maksas pakalpojumiem. Tas vairākkārt tika skatīts. Īpaši neinformētas personas zinātni apvainoja par pseidozinātni un tā tālāk. Mēs esam vienu reizi par to balsojuši.

Otrs. Zeiles kundze, mēs pašlaik dalām nenošautu zosi. Vai tad mums vispirms nevajadzēja nolemt, vai mēs samazināsim, un pēc tam kaut ko piešķirt? Mēs esam izdarījuši otrādi. Mēs vispirms esam piešķīruši, dažkārt vadoties no emocijām, un tagad mēs ņemsim, piemēram, nabaga zinātnei nost! Es jums piekrītu, ka mehānisma nav. Šeit mēs pat varējām pārliecināties, kā dažkārt tika izlietoti līdzekļi, sagatavojot likumprojektus. Es esmu vairākkārt jautājusi, cik reāli izmaksāja Ministru padomei vai Ekonomisko reformu ministrijai savā laikā nodokļu likumprojektu sagatavošana. Tur varbūt nebija absolūtas kārtības. Bet es tagad neredzu, kā atrisināt situāciju, taču zinātnei noņemt es uzskatu par nepieņemamu. Pilnīgi piekrītu Knēta kungam un pārējiem, kas par to runāja.

V.Zeile: Kolēģe, jums nav mani jāpārliecina, es pati nāku no augstskolas un biju tieši vai netieši saistīta ar zinātni. Cepuri nost zinātnes priekšā!

Visiem deputātiem ir izdalītas vismaz pārvaldes institūciju zinātniskās shēmas. Un mēs jau vakar par to izdiskutējām. Daudzi deputāti piekrita, ka tādā gadījumā šeit ir viena lieta. Nav skaidri novilkta robeža. Ir ministrijas ar bagātīgu personāla skaitu, kur ierēdņiem ir savas funkcijas. Un šīs funkcijas tiem ir jāpilda atbilstoši nolikumam. Kā paraugs ir pievienots Ekonomisko reformu ministrijas nolikums. Paskatieties, kas tur ir rakstīts. Divas trešdaļas no tā, kas ir jādara Ekonomisko reformu ministrijas darbiniekiem, tiek pārnestas līgumdarbu veidā uz attiecīgajiem zinātniskās pētniecības institūtiem. Tas arī bija viens no momentiem, kāpēc uzskatīja, ka šajā krīzes situācijā varētu racionalizēt šo tēmu un ka lielāku darba ieguldījumu varētu dot pašu ministriju darbinieki.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs. Pēc tam - Ābiķa kungs.

A.Lembergs: Cienījamie deputāti! Padomāsim, kam ir izdevīgi, ka Augstākā padome samazina finansējumu Latvijas zinātnei, un kas no tā būs ieguvēji! Latvijā ieguvēju nebūs. Daļa šo zinātnieku aizbrauks uz tām valstīm, kuras ir spējīgas maksāt lielas algas. Tātad tās būs ieguvējas, šīs bagātās valstis, jo tām nevajadzēs finansēt šo zinātnieku sagatavošanu. Savukārt tās tēmas, kas mums būs jāizstrādā, mēs būsim spiesti pasūtīt šajās bagātajās valstīs un finansēt no tiem kredītiem, ko viņi augstsirdīgi mums iedos. Tā ka Latvija te nekādā veidā nav ieguvēja. Tāpēc es piedāvāju zinātnei naudu nenoņemt.

Kas attiecas uz tematiku, tad nevajag jaukt tematiku ar finansējumu. Tematiku var mainīt, ja tā neatbilst tam vai citam mūsu viedoklim vai Zinātnes padomes viedoklim. Es domāju, ka Knēta kungs un viņa vadītās padomes locekļi ir pietiekami izglītoti cilvēki un zinātnes jautājumā droši vien ir izglītotāki nekā parlaments. Viņi izlems, kur šo naudu efektīvi izmantot Latvijas zinātnes vārdā. Tāpēc aicinu neatbalstīt Budžeta komisijas priekšlikumu, ar kuru faktiski tiktu atbalstīta Latvijas intelektuālā potenciāla emigrācija uz ārzemēm.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs. Tad - Freimaņa kungs.

Dz.Ābiķis: Redziet, te runāja par problēmu, ka zinātni varētu apmaksāt privātstruktūras. Šodien mūsu sabiedrība diemžēl nav tam gatava. Un šajās privātstruktūrās varbūt nav pietiekami daudz saprātīgu cilvēku, lai tā šo jautājumu risinātu. Tas, ko teica Lemberga kungs, jau šobrīd notiek. Mūsu smadzenes, mūsu gaišākie prāti aizbrauc uz ārzemēm. Paskatieties, kas tagad notiek Albānijā! Albānijas dzīve faktiski ir nonākusi kolapsa situācijā, jo izglītotākie cilvēki ir atraduši darbu attīstītākās valstīs. Pašreiz Albānija ir burtiski katastrofas priekšā. Vakar tiešām man bija liels izbrīns, ka mēs ar vieglu roku atdevām naudu tām nozarēm, kas pašas ražo, bet šobrīd, ja atņemtu naudu zinātnei, kultūrai, tam būtu bumeranga efekts. Mēs tā dabūsim pa pieri, ka nevarēsim 50 vai 100 gados nostāties uz kājām!

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs! Freimaņa kungs dod vārdu Biķa kungam. Lūdzu.

V.Biķis: Man ļoti bail, ka mani neviens nedzirdēs, jo zālē visi tāpat runā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu, uzklausīsim Biķa kungu!

V.Biķis: Pavisam īsi. Es uzskatu, ka tanī daļā, kur ir rakstīts - "Tirgus pasūtīto pētījumu daļas finansēšana", mēs neko nost ņemt nevaram. Tur es pilnīgi piekrītu iepriekšējam runātājam. Tanī pašā laikā ir izdalīts dokuments Nr.312. Es to lasīju vakar un arī vakarā. Tas ir ļoti interesants. Es šeit redzu pat tēmas, kuras ar tādu pašu nosaukumu ir vairākas reizes jau finansētas septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados no valsts budžeta. Es jums nosaukšu tikai vienu tādu lietu. Šeit ir paredzēta lauku ceļu projektēšana un būvniecības noteikumu izstrāde. Vai mums tiešām trūkst šeit projektu? Mums budžetā nav naudas ceļiem vispār, ko mēs projektēsim? Ja mums jāpasūta, lai zinātnieki izstrādā ārējās tirdzniecības politiku, tad tomēr mans priekšlikums, ko pagājušajā nedēļā nepieņēma, acīmredzot bija pamatots, proti, samazināt ministrijā strādājošo skaitu divas reizes. Ja nav vēl politikas, kāpēc mēs uzturam ministriju? Protams, arī šeit ir... Es negribētu, lai mani pārprastu tajā jomā, kas attiecas uz grāmatām, kas attiecas uz Izglītības ministriju. Bet pārējās divas trešdaļas šeit ir jāizmet ārā. Bet pirmo - par 63 miljoniem, ko mēs runājām, es aicinātu tomēr nesamazināt!

Priekšsēdētājs: Škapara kungs. Tad - Teikmaņa kungs.

J.Škapars: Cienījamie deputāti! Zinātne ir katras valsts stratēģija. Es domāju, ka šajos jautājumos mēs ar tik vieglu roku rīkoties nedrīkstam. Praktiski šī summa nozīmē, ka mēs ar vieglu roku noņemam nost zinātnei 10 procentus asignējumu. Tie bija ļoti mazi arī līdz šim, jo šobrīd zinātne dzīvoja uz robežas. Tas arguments, par ko mēs runājām, ka dažas zinātnes tēmas ir varbūt arī nepraktiskas un nevajadzīgas un tamlīdzīgi, nav arguments. Patiesību sakot, šis jautājums ir pakļauts kontrolei, un mums vajadzētu katrā ziņā orientēties nevis uz kopīgo asignējumu samazināšanu, bet uz to, lai šīs tēmas un problēmas būtu mūsu valstij ļoti vajadzīgas. Un tāpēc es ierosinu katrā ziņā nesamazināt šo pantu.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, par procedūru atkal.

A.Teikmanis: Es negribu turpināt vingrināties daiļrunībā, bet es vērtēju savu laiku. Un es ceru, ka neesmu vienīgais. Ierosinu pārtraukt debates un balsot!

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs. Tad - Krastiņš.

I.Godmanis: Principā es atbalstu Freimaņa kunga priekšlikumus. 63 miljoni paliek, tos neaiztiekam, bet 34 miljoni tiek iedalīti valsts pārvaldes institūciju pasūtījumiem un pētījumiem. Tur 34 miljoni iet nost. 63,5 mēs neaiztiekam.

Un tagad rēķināsim, cik iznāk starpība. Cik ir starpība, Siliņa kungs? 47 miljonus mēs tur piebalsojām. Stop, stop! Tas ir bez šiem 427. Vajag precīzi zināt, jo mums nebūs laika runāt desmitreiz!

E.Siliņš: 209 miljoni.

I.Godmanis: Vārdu sakot, faktiskā situācija ir tāda, ka mums ir jāpieņem divas lietas. Valsts pārvaldes institūciju pasūtījumu pētījumiem ir samazināti 24 miljoni. No 91 miljona, ko jūs redzat 312.dokumentā, tur ir 91 miljons 655 tūkstoši. Tur 34 miljoni nāk nost. Un tad jautājums par nodarbinātību, par šiem 227. Par šīm divām lietām ir jānobalso. Un mēs tiekam uz priekšu. Mēs uz priekšu netiekam, mēs šeit nodarbojamies ar priekšvēlēšanu kampaņu. Skaidri un gaiši.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, pēc tam - balsošana.

E.Krastiņš: Redziet, kolēģi, ja te būtu tiešām runa par zinātni... Bet es paskatos 312.dokumentu, tur ir vesela virkne pozīciju, kas uz zinātni ir attiecināmas stipri nosacīti. Kaut vai Ārējās tirdzniecības ministrija, 8.punkts! Apmācīt ministrijas darbiniekus. Vai arī 3.punkts. Tas varētu būt strīdīgāks. Zinātniski. Izstrādāt likumprojektu par tautsaimniecības mobilizācijas gatavību - 600 000. Ārlietu ministrija - 9.punkts - finansu grāmatvedības darba automatizācija. Izpildītājs nav noteikts. Tie taču nav zinātniskie pētījumi! Ko mēs te diskutējam? Vajag runāt par to, kas ir kas. Un nevajag, protams, samazināt zinātnei, cik tas ir iespējams, bet nevajag zem zinātnes izkārtnes šeit "bīdīt" visādu darbu izpildi ministrijām vai kam citam.

Priekšsēdētājs: Tātad, godātie kolēģi, balsosim par tirgus pieprasīto pētījumu daļēju finansēšanu, izslēgt kā finansēšanas avotu.

Vēl par balsošanas motīviem Freimaņa kungs, tad - Grūbes kungs!

J.Freimanis: Nē, es gribēju tikai atbalstīt, lai mēs šo rindiņu - šos 63,5 miljonus - anulētu un lai finansējumu mēs meklētu citur. Tagad mēs domājam par to, cik lielā mērā sašaurināt šos tā sauktos valsts pārvaldes institūciju pasūtītos kredītus. Es pilnīgi piekrītu Godmaņa kungam. Tātad šo pozīciju - šos 63,5 - anulēt. Budžeta komisijas priekšlikumu anulēt!

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs.

G.Grūbe: Es nevaru piekrist šodien samazināt par 63,5 miljoniem, jo šeit nav dokumentu. Tātad par 34 miljoniem mums jau ir dokuments. Es domāju, ka šeit varētu būt vēl plašāka lieta.

V.Zeile: Pie tā paša dokumenta pēdējās lappuses ir detalizēts visas šo 64 miljonu tēmas atšifrējums. Izpildītājiem un darbu vadītājiem summa un tēma.

G.Grūbe: Bet šeit tātad ir jautājums kopā par zinātnes finansēšanu. Mēs visus dokumentus neesam redzējuši. Es gribētu tomēr atbalstīt to Budžeta komisijas piedāvājumu, kas šeit teikts, - samazināt, bet šodien nenosaucot skaitli, jo šeit ir arī jāsamazina. Tās tēmas patiešām ir absurdas. Arī šajā daļā, cienījamie kolēģi. Es domāju, ka Budžeta komisija no gaisa negrāba šos skaitļus. Vienīgi varētu būt diskusija par to, cik lielu summu. Bet es tāpēc pieprasu vispirms balsot vispār par samazināšanu un tad izteikties par summu. Bet pirmais balsojums būtu vispār par samazinājumu šajā daļā.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, mums ir dokuments, kurā skaidri un gaiši ir ierakstīti cipari, par kuriem deputāti var izteikt savu priekšlikumu.

G.Grūbe: Tāpēc es izsaku priekšlikumu - dalīt šo jautājumu divās daļās. Un lūdzu par to balsot. Man ir šādas tiesības, lūk, dalīt šo priekšlikumu divās daļās. Tātad pirmais - balsot par principu. Un otrais - balsot par summu.

Priekšsēdētājs: Mēs nebalsojam par principiem. Mēs balsojam par pantiem.

Balsosim par to, kā šeit ir formulēts. "Tirgus pieprasīto pētījumu daļēja finansēšana" - izslēgt kā finansēšanas avotu. Tie, kas balso "par", atņem tirgus pieprasītajiem pētījumiem finansējumu. Tātad tie, kas balso "par", balso par to, ka tirgus pieprasīto pētījumu daļēja finansēšana tiek izslēgta kā finansēšanas avots. Tā te ir rakstīts. Jā, godātie kolēģi, precizēsim, lai nebūtu pārpratumu! Tātad tie, kas balso "par", atstāj finansēšanu tirgus pieprasītajiem pētījumiem.

Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Es saprotu, ka otrajā lasījumā mēs balsojam par rakstiskiem priekšlikumiem, kas ir izdalīti. Un izdalīts ir šāds priekšlikums: tā summa, kas ir ar mīnusa zīmi, tiek noņemta.

Priekšsēdētājs: Tie, kas balso "par", noņem šo summu, kas balso "pret", atstāj šo summu. Visiem ir skaidrs? Caunes kungs, lūdzu!

I.Caune: Tie, kas jau nospieda, tas...

Priekšsēdētājs: Jā, es atsaukšu, Caunes kungs! Atsaukt iepriekšējo balsošanas režīmu! No jauna balsošanas režīms. Lūdzu balsot! Viena balss papildus "par". Viena "pret", viena - "par". Divas "pret". Rezultāts: par - 41, pret - 13, atturas - 13. Tātad tirgus pieprasīto pētījumu daļēja finansēšana ir izslēgta kā finansēšanas avots.

Nākamais balsojums. Zinātnei netiek atņemts. Ir izslēgts kā finansēšanas avots.

Lūdzu, Zeiles kundze, tālāk!

V.Zeile: Nākamais ir tātad par valsts pārvaldes institūciju pasūtītajiem pētījumiem. Samazināt par 34 miljoniem.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem. Čepānes kundze.

I.Čepāne: Pirms es balsoju, Zeiles kundze, es gribētu zināt par to pašu, par ko šeit tikko tika minēts. Dinēviča kunga nav... Man daudzas tēmas nav skaidras, bet pavisam nav skaidrs 17., kur ir rakstīts - "Valsts ministrs. Informācijas un sakaru tehnikas ekspluatācija, uzturēšana kārtībā un attīstība". Vai tad tā ir zinātne? Tāpat "Nepieciešamo programmu, produktu u.c. intelektuālās produkcijas izstrāde un uzturēšana". Es nevaru īsti saprast, vai tā ir zinātne vai vienkārši līdzekļu iedalīšana šīs zinātnes nosaukumam?

V.Zeile: Cienītā kolēģe, es jums pilnīgi to pašu jautājumu uzdodu. Mēs tādus pašus jautājumus nemitīgi uzdevām komisijā. Bet es jau tās tēmas nedalīju! Tas ir tātad uz budžeta projekta un iedalīto līdzekļu rēķina. Ministru padome sadalīja ministrijām. Un ministrijas iekļāva šādas tēmas. Tas jau arī ir šīs diskusijas avots, ka šeit ir ļoti daudz tēmu, kuras būtu jāskata vispār kā skaitļošanas tehnikas tehniskais nodrošinājums un būtu jāfinansē no saimnieciskajiem izdevumiem. Tur ar zinātni maz sakara. Bet acīmredzot sakarā ar to, ka saimniecisko izmaksu pozīcija ļoti strikti tiek kontrolēta, tad līdzekļi tiek "pārspēlēti" uz šo, jo līdz šim mēs tik detalizēti uz budžeta projekta izskatīšanas laiku no ministrijām vispār nebijām tēmas saņēmuši. Tas ir pirmais gads, kad mēs, izskatot projektu, lūdzām, lai iesniedz arī šos tēmu sadalījumus. Un šeit visa tā bilde atklājās.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Birkava kungs, es jūs ļoti lūdzu pateikt, par ko mēs galu galā esam nobalsojuši! Tātad mēs esam nobalsojuši, ka 63,5 miljonus no zinātnes budžeta mēs izslēdzam. Tā mēs esam nobalsojuši?

Priekšsēdētājs: Mēs esam nobalsojuši "par". Tieši tā, kā tur ir rakstīts. Manuprāt, tur ir rakstīts ļoti pretrunīgi. Un es patiešām... Ir zināmas problēmas. Es domāju, ka deputāti nav īsti sapratuši.

J.Freimanis: Tātad mēs nogriezām vai nenogriezām zinātnei?

Priekšsēdētājs: Es lūgšu acīmredzot paskaidrot Zeiles kundzi, jo šeit ir uzrakstīts - "Tirgus pieprasīto pētījumu daļā"...

J.Freimanis: Ko mēs esam izdarījuši?

Priekšsēdētājs: Tirgus pieprasīto pētījumu daļā ir finansēšana. Izslēgt kā finansēšanas avotu. Kam izslēgt? Un tur ir mīnus 63,5. Manuprāt, deputāti nav īsti sapratuši, par ko viņi nobalsoja.

V.Zeile: Es neko vairāk paskaidrot, kā jūs nolasījāt, nevaru, jo tas ir skaidri rakstīts. Jūs to arī trīsreiz formulējāt un vēl mācījāt deputātus, kā balsot.

Priekšsēdētājs: Apsīša kungs, tad - Strīķa kungs.

R.Apsītis: Es par sevi personiski varu teikt, ka es nesapratu, kāds galu galā būs šis rezultāts. Un tātad iznāk tā, ka es no zinātnes esmu izslēdzis šos 63 miljonus!

Priekšsēdētājs: Manuprāt, deputātiem radās neizpratne. Zeiles kundze, vajadzētu formulēt saprotami.

V.Zeile: Cienītie kolēģi, neko saprotamāk mēs nevaram formulēt. Mēs rakstām - "Tirgus pieprasīto pētījumu daļas finansēšana", izslēgt kā finansēšanas avotu. Un, ja par izslēgšanu kā finansēšanas avotu nobalsojis 41 deputāts, tad es nekādu citu traktējumu tam nevaru atrast un jums palīdzēt izskaidrot.

Priekšsēdētājs: Jūs izslēdzāt to kā finansēšanas avotu papildu izdevumiem?

V.Zeile: Jā, papildu izdevumiem.

Priekšsēdētājs: Tas nozīmē, ka līdz ar to papildu izdevumi netiek finansēti no tirgus pieprasīto pētījumu daļas.

V.Zeile: Nu ko jūs "tamborējat", cienītais Birkava kungs!

Priekšsēdētājs: Es "netamborēju", es lasu tā, kā ir uzrakstīts jūsu dokumentā. Tas ir pilnīgi nesaprotams.

V.Zeile: Tā tas arī ir rakstīts. Tur, kur izdevumu daļā budžetā paredzēts finansējums tirgus pieprasīto pētījumu zinātnei, tas tagad tiek izslēgts. Tā vairs tur nav. Ko es citu varu paskaidrot! Ne gramatiski, ne literāri! Viss ir skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

V.Zeile: Mēs varam atgriezties un pārbalsot.

E.Siliņš: Cienījamie deputāti, es domāju, mums visiem ir skaidrs, ka mēs piegājām pie pilnīgi jaunas sadaļas par budžetu - kā samazināt budžeta deficītu. Mēs sākam par to runāt. Mēs runājam par vienu pozīciju, pārlecam strauji uz citu, bet pašreiz esam nonākuši pie pozīcijas, kā samazināt budžeta deficītu uz šo 63 miljonu rubļu rēķina. Un par to balsoja. Un tas ir dokumentā ierakstīts, ka samazināt, lūk, šos izdevumus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Diemžēl deputātiem, manuprāt, kā Apsīša kungs apliecināja, palika neskaidrs.

Lūdzu, Strīķa kungs!

V.Strīķis: Es pilnīgi sapratu tā, kā šinī 314.dokumentā ir. Nobalsoja par to, ka šī ailīte tiek izslēgta no finansēšanas avotiem, proti, no deficīta samazināšanas avotiem, bet nevis no budžeta. Budžetā tie 63 zinātnei paliek. Tā mums premjers paskaidroja. Un jūs vienojāties šeit pie mikrofona. Mēs tā arī nobalsojām, ka šo daļu zinātnei nesamazina.

V.Zeile: Kam tad samazina? Mēs taču meklējam nobalsoto finansējumu segšanas papildu avotus!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ir pilnīgi skaidrs, ka deputāti nav sapratuši šo formulējumu. Tas ir pilnīgi skaidrs.

V.Zeile: Tad es izsaku līdzjūtību deputātiem, bet nekāda cita formulējuma nav un pašreizējo mainīt mēs šobrīd nevaram. Es nezinu, kā jūs, Birkava kungs, noformulēsit? Tad dodiet alternatīvu formulējumu! Mums ir formulēts, ka - samazināt to kā finansēšanas avotu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie Finansu ministrijas darbinieki, es gribētu teikt, ka mēs sākam dot ļoti miglainus formulējumus pēdējā laikā. Izlasiet šā dokumenta nosaukumu! Birkava kungs šoreiz vadīja precīzi, jo šeit nav saprotams pēc dokumenta nosaukuma. Lūdzu - "Par papildu izdevumiem un iespējamiem to finansēšanas avotiem". Ja ir šāds dokumenta nosaukums, tad būtība šeit īsti saprotama nav.

Es jums gribētu pateikt vienu. Par papildu izdevumiem varbūt mēs precīzi esam noformulējuši, bet, ja es runātu par segšanas avotiem, es tad domātu, ka šie segšanas avoti ir ārpus šā budžeta. Ja segšanas avoti ir uz budžeta rēķina, samazinot atsevišķas pozīcijas, tad tas ir precīzi jānoformulē tekstā. Diemžēl tekstā tas varbūt ir "izštukojams", runājot finansu darbinieku žargonā, bet daļai deputātu tomēr saprotams nebija.

V.Zeile: Labprāt, Škapara kungs, no jums saņemsim šo formulējumu jūsu redakcijā.

E.Krastiņš: Par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es aicinu pārtraukt šīs neauglīgās debates un, ja kāds ierosina, tad atcelt iepriekšējo balsojumu un pārbalsot. Nav ko aizvērt acis, mums būs jāatrod nauda, lai samazinātu šo budžeta deficītu!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es pieņemu Krastiņa kunga ierosinājumu, jo Škapara kungs absolūti precīzi norādīja. Dokumenta virsrakstā ir par papildu izdevumiem un iespējamiem to finansēšanas avotiem. Ja mēs izslēdzam tirgus pieprasījumu finansēšanu kā finansu avotu papildu izdevumiem, tad, balsojot "par", mēs vienkārši atstājam šos līdzekļus zinātnei. Tas ir skaidrs, bet tas ir neskaidri formulēts.

Lūdzu, Grūbes kungs, un pēc tam rīkosim pārbalsošanu.

G.Grūbe: Cienījamais Birkava kungs, es protestēju pret šādu nostāju un aicinu neatbalstīt pārbalsošanu, jo visi redzēja, kas ar mīnusa zīmi šeit ir. Es domāju, ka tajā daļā, kas ir tālāk, kur ir izdevumi nodarbinātībai un kur ir samazināti ar mīnusa zīmi, tur visi saprot. Arī šeit saprata to mīnusa zīmi, kādā veidā ir šie deficīta segšanas avoti. Mēs apspriežam šobrīd deficīta segšanas avotus.

Es protestēju, ka šādā veidā tiek izmantots nepilnīgs dokuments. Bez šaubām, tas ir uzrakstīts nepilnīgi, tas būtu jāatbalsta, bet būtību nevajadzētu arī vadītājam sagrozīt. Tāpēc es aicinu balsojumu neatcelt.

Priekšsēdētājs: To jūs varēsit izdarīt balsojot. Lūdzu, Ēlerta kungs! Es atvainojos, Lemberga kungs! Pēc tam - Ēlerta kungs.

A.Lembergs: Kolēģi, mēs esam nobalsojuši, ka tematiski zinātnei neiedalīsim naudu tirgus pieprasīto pētījumu finansēšanai, bet zinātnei šī nauda paliks. Mēs balsojām pret tematiku, nevis pret nozari. Tas, ka te ir mīnusa zīme, attiecas uz tematiku. Izlasiet uzmanīgi, kolēģi! Birkava kungam pilnīgi ir taisnība.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, pēc tam - Biķa kungs.

I.Ēlerts: Cienījamie kolēģi, ir taču pavisam vienkārši. Ir izdalīts dokuments un tajā ir Budžeta komisijas priekšlikums. Mēs balsojām "par" vai "pret" šo priekšlikumu. Ja arī tas ir neprecīzs, tad jēga ir pilnīgi skaidra. Un tā ir jāformulē. Balsojam "par" vai "pret" Budžeta komisijas priekšlikumu. Un viss būs ļoti vienkārši.

V.Biķis: Man tikai viens priekšlikums: likt uz balsošanu iepriekšējā balsojuma anulēšanu. Tas būs daudz ātrāk nekā strīdēties.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad Biķa kunga priekšlikums ir anulēt iepriekšējo balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par anulēšanu - 27, pret - 19, atturas - 10. Iepriekšējais balsojums paliek spēkā.

Atgriežamies pie valsts pārvaldes institūciju pasūtītajiem pētījumiem. Argumentu nav. Varam balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par finansēšanas avotiem. Izdevumi zinātnei. Valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu samazinājums 34 miljoni. Lūdzu balsot! Rezultāts: 49 - par, 7 - pret, atturas - 7. Pieņemts.

Nākamais - izdevumi nodarbinātībai. Tika izteikts jau viens priekšlikums, ka 3.4. rinda skan - "izdevumi pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai, to skaitā Meža ministrijas vajadzībām".

V.Zeile: Programmas realizācijai.

Priekšsēdētājs: Programmas realizācijai. Bet kopējais samazinājums - 15 miljoni.

V.Zeile: Nē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, formulējiet precīzāk!

V.Zeile: Jūs visu formulējāt ļoti pareizi, tikai, lai būtu ietverta tā izdevumu daļa, ko jau šodien teica Šļakotas kungs, tad šeit, to skaitā, lūk, ir - "Meža ministrijas programmas realizācijai" 134 miljonu 830 000 ietvaros. To skaitā 15 miljoni Meža ministrijas programmas realizācijas finansēšanai.

Priekšsēdētājs: Vai visiem ir skaidrs, par ko tiks balsots? Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts! Par - 46, pret - 4, atturas - 4. Pieņemts.

Nākamais ir Siliņa kunga priekšlikums.

E.Siliņš: Tātad ir otrs priekšlikums. Sakarā ar to, ka mēs esam iebalsojuši papildu izdevumus, ir priekšlikumus daļu šo papildu izdevumu - summā 226 miljoni 700 000 - attiecināt uz izdevumiem vai, pareizāk sakot, samazināt izdevumus nodarbinātībai 3.3.punktā, kur ir izdevumi kadru pārkvalifikācijai. Ja mums ir šis materiāls, mēs redzam, ka tur paredzēti projektā 468 miljoni 510 000. Lūk, šo summu samazināt par 226 miljoniem 700 000. Šādu jautājumu izskatīja Budžeta komisija, ņemot vērā to, ka nevarēja pierādīt šīs summas pamatotību un ka pagājušajā gadā šim pasākumam ir izlietoti tikai 10 miljoni. Bet varbūt tas bija reāli - samazināt šo summu par 226 miljoniem 700 000? Tādā gadījumā šajā 9.pielikuma 3.3.punktā summa paliks attiecīgi 227,6.

Priekšsēdētājs: Izdevumi nodarbinātībai 3.3., izdevumi kadru pārkvalifikācijai tiek samazināti par 226,7 miljoniem. Visiem skaidrs? Zeiles kundze vēl grib papildināt.

V.Zeile: Es vēlētos precizēt mazliet cienīto finansu ministru Siliņa kungu. Šajā 314.dokumentā mēs pašreiz meklējam avotu 227,6 miljoniem rubļu. Tas jums ir pirmais izdevumu punktiņš. 3.3.pantā mēs mīnusojam nost 227,6. Ja kādam ir skaitļotājs, lūdzu, pasakiet, kāds ir rezultāts!

Priekšsēdētājs: Tātad samazinājums par 227,6. Lūdzu balsošanas režīmu.

V.Zeile: Pagaidiet, tūlīt kāds pateiks precīzu summu.

Priekšsēdētājs: Samazinājuma summa mums ir skaidra.

V.Zeile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par - 50, pret - 3, atturas - 8. Pieņemts. Ir vēl kādi priekšlikumi?

V.Zeile: Paldies, cienītie kolēģi! Tagad mūsu nenosegtā summa ir 111 miljoni. Budžeta komisijai pagaidām nekādu jaunu priekšlikumu nav. Mēs labprāt uzklausītu jūsu viedokļus. Mēs vienkārši pieprasām pārtraukumu un ejam apspriesties. Bet, pirms mēs aizejam, mēs varam nobalsot par 9.pielikumu kopumā.

Priekšsēdētājs: Tātad balsojums par 9.pielikumu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 52 - par, 7 - pret, atturas - 6. Pieņemts.

Zeiles kundze, līdz kādam laikam jūs ņemat pārtraukumu?

V.Zeile: Līdz pulksten trijiem. Varbūt tad puspiecos.

Priekšsēdētājs: Tātad budžeta apspriešanu turpināsim 16.30, nē, 17.00, es atvainojos.

Un tagad skatīsim darba kārtības nākamo jautājumu.

V.Zeile: Korupcija.

Priekšsēdētājs: Nē, mēs nobalsojām, ka korupciju ne agrāk par trijiem. Tagad skatīsim jautājumu par tirgiem.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es atvainojos, bet, apspriežot darba kārtību, tika pārcelts jautājums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem tūlīt aiz Ārlietu komisijas iesniegtajiem projektiem, protams, palaižot priekšā budžeta jautājumu, kas bija kā otrais darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Man gan... aiz kura ārlietu? Aiz septiņpadsmitā?

I.Ēlerts: 17. bija pārcelts, ja nemaldos, aiz 7., kuram pievienoja 31. un 32.

Priekšsēdētājs: Tas bija plenārsēdes balsojums?

I.Ēlerts: Tas tika pieņemts nobalsojot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, vai mēs ķeramies pie Ēlerta kunga ierosinājuma vai pie tirgus? Balsojuma nav bijis. Ēlerta kungs, jūs uzstājat? Godātie kolēģi, varbūt vienkārši izšķirsimies... Lūdzu, Ēlerta kungs! Mums ir palikušas 16 minūtes. Vai mēs varam pagūt tirgus jautājumu izskatīt?

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Felsa kungs vienkārši neatbrīvos tribīni...

Priekšsēdētājs: Es saprotu jūs... Ja Ēlerta kungs neceļ iebildumus, tad ķersimies pie tirgiem. Godājamie kolēģi, man ir precizējums. Ēlerta kunga ierosinājums ir pieņemts un ir pieņemts bez balsojuma. Tādēļ es diemžēl nebiju to šeit redzējis. Ēlerta kungam ir tiesības būt šajā tribīnē. Felsa kungs, es ļoti atvainojos... Neraugoties uz to, ka Kinnas kungs...

A.Felss: Pēc Kinnas replikas man vienkārši vairs...

Priekšsēdētājs: Felsa kungs, centīsimies strādāt operatīvi.. Lūdzu, Ēlerta kungs! Es ļoti atvainojos Felsa kungam.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Es ļoti atvainojos Felsa kungam par pārpratumu. Runa ir par dokumentu Nr.240, kurā ir sagatavots likumprojekts "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem" otrajā lasījumā un iesniegtie priekšlikumi. Priekšlikumus ir iesniedzis tikai deputāts Valdis Biķis un daudzas ministrijas.

Šajā projektā kursīvā ir tas teksts, kas ir mainījies pēc pirmā lasījuma. Pasvītrots ir tas, kas ir likumprojektā pēc pieņemtajiem priekšlikumiem.

Vēl priekšlikumus iesniedza Rīgas dome, tos bija parakstījis Teikmaņa kungs, taču šie priekšlikumi bija par otro projektu, kuru pirmajā lasījumā ne apsprieda, ne arī apstiprināja.

Es esmu pateicīgs Biķa kungam par priekšlikumu ievērot to, ka uzņēmums pēc nacionalizācijas varēja iet caur daudzām rokām. Tas ir ievērots visā likumā, lai atrisinātu... Pēc Arhitektūras un celtniecības ministrijas priekšlikuma ir precizēts uzņēmuma vadītāja un īpašnieka jēdziens, kas pirmajā lasījumā bija stipri vien sajaukts. Šos labojumus es vairs nepieminēšu, tie iet cauri visam tekstam.

Tālāk varētu skatīt pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Varbūt tātad mēs nobalsojam par ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem?

I.Ēlerts: Jā, ja kāds neatbalsta.

Priekšsēdētājs: Ja kāds no deputātiem neprasa atbalstīt, mēs balsojam tikai par tiem priekšlikumiem, kurus ir iesniedzis Biķa kungs, vai ja arī tie ir noraidīti...

I.Ēlerts: Jā, ir daži noraidīti arī.

Priekšsēdētājs: Tātad likumā lietotie termini. Lūdzu, godātie deputāti!

I.Ēlerts: Tātad šeit jauns ir uzņēmuma pašreizējā īpašnieka jēdziens. Saskaņā ar likumu par gada pārskatiem te ir definēti apgrozāmie līdzekļi un pamatlīdzekļi. Tātad saskaņā ar šo likumu darba un produktīvie dzīvnieki ir pieskaitīti apgrozāmiem līdzekļiem, kaut gan agrāk bija prakse, ka tos pieskaitīja pamatlīdzekļiem. Es vienkārši vēršu deputātu uzmanību uz šādu apstākli.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot par šo pantu? Kāds pieprasa? Nē.

1.pants.

I.Ēlerts: Nav grozījumu un nav arī priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: 2.pants. Par 1.pantu, Grūtupa kungs? Lūdzu.

A.Grūtups: Vai Ēlerta kungam nebūtu iebildumu, ja tomēr paplašinātu šo uzskaitījumu arī ar kuģiem?

I.Ēlerts: To varētu arī uz trešo lasījumu. Es jūs lūdzu iesniegt priekšlikumu, un tad...

Priekšsēdētājs: Paldies. 2.pants.

I.Ēlerts: 2.pantā nav grozījumu, bet ir noraidīti priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Vai ir kāds no noraidītajiem priekšlikumiem, par ko būtu jābalso? Nav.

3.pants.

I.Ēlerts: Nav ne grozījumu, ne priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: 4.pants.

I.Ēlerts: 4.panta trešajā daļā ir sašaurināts tas pieļāvums, ko darīt, ja ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu pēc termiņa, tas ir, pēc 1992.gada 20.jūlija, un ir pateikts: ja tomēr tiek iesniegts šāds pieteikums, tad šādu uzņēmumu vairs nevar iekļaut nekādos privatizējamo uzņēmumu sarakstos. Ir padarīta stingrāka šī norma. Pārējā tekstā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Nākamais - 5.pants.

I.Ēlerts: Trešajā daļā ir precizējumi, priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: 6.pants.

I.Ēlerts: Pirmajā daļā ir precizēts, kas ir "kara laiks", un ir precizēts otrās daļas 2.punkts. Ir noraidīti priekšlikumi šeit.

Priekšsēdētājs: 7.pants. Vai par noraidītajiem priekšlikumiem nevienam nebija nekas balsojams? Labi. Tad - 7.pants.

I.Ēlerts: 7.pantā ir tikai precizējumi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. 8.pants.

I.Ēlerts: Nav grozījumu, nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: 9.pants.

I.Ēlerts: Arī nav priekšlikumu un nav grozījumu.

Priekšsēdētājs: 10.pants.

I.Ēlerts: 10.pantā, pēc Biķa kunga priekšlikuma, ir, ja atdodamā uzņēmuma vērtība ir samazinājusies, tad šo samazinājumu var segt ar citu uzņēmuma valdītāja mantu. Citu priekšlikumu šeit nav.

Priekšsēdētājs: 11.pants.

I.Ēlerts: 11.pants ir vienkārši atdalīts no bijušā 10.panta kā atsevišķs pants. Šeit ir tikai precizējumi.

Priekšsēdētājs: 12.pants.

I.Ēlerts: Ir noraidīti priekšlikumi, bet teksts nav mainīts.

Priekšsēdētājs: 13.pants.

I.Ēlerts: Šeit ir, pēc Biķa kunga priekšlikuma, samazināti uzņēmuma atdošanas termiņi. Citu grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: 14.pants.

I.Ēlerts: Ir precizēta redakcija, pēc Juridiskās pārvaldes priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: 15.pants.

I.Ēlerts: Ir tikai precizējumi.

Priekšsēdētājs: 16.pants.

I.Ēlerts: Nav grozīts teksts, bet ir noraidīti priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Ir kāds, par ko būtu jābalso? Neviens neuzstāj? 17.pants.

18.pants.

I.Ēlerts: Ir samazināti termiņi.

Priekšsēdētājs: 19.pants.

I.Ēlerts: Ir precizēta redakcija, pēc Juridiskās pārvaldes priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: 20.pants.

I.Ēlerts: Nav ne priekšlikumu, ne arī grozījumu.

Priekšsēdētājs: 21.pants. Piedodiet, Grūtupa kungs, lūdzu! Pie 21.panta? Labi.

I.Ēlerts: Pie 21.panta ir nopietnāki grozījumi. Te ir jauna otrā daļa pēc Meža ministrijas priekšlikuma, ko ir parakstījis Šļakotas kungs. Viņu priekšlikums bija tāds: ja īpašums pēckara laikā ir gājis bojā, tad - nekompensēt. Tā to nevarēja uztvert. Ja reiz valsts ir nacionalizējusi, tā ir uzņēmusies atbildību par šo īpašumu. Ja reiz valsts ir nacionalizējusi, tad šis īpašums ir jākompensē, ja, protams, tas nav gājis bojā kara laikā, par ko Latvijas valsts nevar atbildēt. Taču ir pietiekami daudzi gadījumi, kad pēc formāla nacionalizācijas akta tomēr bijušajam īpašniekam ir ļauts tālāk saimniekot un darboties šajā īpašumā. Šādā gadījumā varētu to apstrīdēt, tādēļ ir ielikta jauna otrā daļa, kuru jūs redzat kursīvā. Šeit ir zināmi strīdīgi momenti. Varētu parādīties tāds šķērslis, ka uzņēmuma bijušais īpašnieks ir emigrējis un ka līdz ar to viņam ir bijuši objektīvi šķēršļi. Es lūgtu deputātus izvērtēt un iesniegt varbūt priekšlikumus uz trešo lasījumu par šo lietu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūtupa kungs!

A.Grūtups: Man faktiski bija tā pati piezīme! 21.panta otrās daļas 2.apakšpunkts... Tas tiešām nav pārdomāts, jo es personīgi nezinu tādus gadījumus, kad būtu atstāts īpašums un nebūtu likti šķēršļi apsaimniekošanai... Vai nu to svītrot ārā vispār, vai arī mainīt redakciju atbilstoši jau pieņemtajiem konversijas likumiem un denacionalizācijas likumiem.

Priekšsēdētājs: Tikai tad trešajam lasījumam rakstiskus priekšlikumus, lūdzu!

22.pants.

I.Ēlerts: 22.pantā ir samazināts termiņš trešajā daļā un grozīta piektā daļa. Tātad, pēc Juridiskās pārvaldes priekšlikuma, ir atdalīts... Teiksim, kāda ir reakcija uz bijušā īpašnieka pieteikumu un uz mantinieka pieteikumu? Juridiskā pārvalde uzstāj, ka mantinieka pieteikuma gadījumā nevarētu būt runa par termiņa pagarinājumu. Un šeit ir varianti.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Es atvainojos par savu vājo reakciju. Tomēr 21.pantā ir vairākkārt jauns labojums kursīvā ierakstīts: "Ekonomisko reformu ministrija... kā piešķirt sertifikātus". Kā jūs saprotat? Kas tas ir? Ministra pavēle? Kolēģijas lēmums?

I.Ēlerts: Jā, bet tā ir vienīgā institūcija, kas to varētu šajā gadījumā izdarīt. Tātad es lūgšu Ekonomisko reformu ministriju sagatavot uz trešo lasījumu, ja te ir vajadzīgi precizējumi. Ja ne, tad paliks tādā veidā.

J.Kinna: Nē, to vajag precizēt, jo citādi, es domāju, tas būs nākamajā valdībā visienesīgākais amats.

I.Ēlerts: Es nedomāju, ka sertifikātu piešķiršana ir tik ienesīgs amats. Bet es pilnīgi piekrītu, ka šeit ir vajadzīgi iespējami precizējumi.

Priekšsēdētājs: Mums tātad ir jāizšķiras 22.pantā par variantiem?

I.Ēlerts: Jā. Un te ir tāda problēma, ka līdz 1996.gada beigām ir noteikts sertifikātu izsniegšanas termiņš vispār. Ja pieteikums būs iesniegts pēc 30.jūnija, praktiski nav iespējams vairs izlemt un piešķirt šos sertifikātus. Ja mēs atstājam pirmo variantu, ka pieteikumu izskata tiesa, tad tā var nolemt kompensēt naudā. Es ceru, ka Latvijas valstī tajā brīdī nauda būs.

Bet ir otrs variants. Ja viņš ir nokavējis tik daudz (faktiski bija jāpiesakās līdz 1992.gada 20.jūlijam), ja viņš ir nokavējis vēl četrus gadus, tad būtu laikam loģiski šo kompensāciju vispār nepiešķirt. Es lūdzu deputātus izšķirt, lai nepaliktu šie divi varianti.

Priekšsēdētājs: Tātad balsojam par to, vai kompensāciju piešķirt vai nepiešķirt.

I.Ēlerts: Jā, pēc 1996.gada 30.jūnija.

Priekšsēdētājs: Tātad balsojums par to, ka kompensāciju piešķir. Ja tas netiek pieņemts, tad kompensāciju nepiešķir. Par abiem balsosim, un kurš iegūs balsu vairākumu.

Pirmais - kompensāciju piešķir. Otrais - kompensāciju nepiešķir. Kurš variants saņem balsu vairākumu, tas paliek dokumentā. 22.panta 5.punkts.

Balsosim par variantu, kas ir dokumentā, - kompensāciju piešķir. Ēlerta kungs " balso "pret? Labi. Viena balss papildus "pret", viena - "par". Rezultāts: par kompensācijas piešķiršanu - 21, pret - 10, atturas - 14.

Otrs variants - kompensāciju nepiešķir. Arī viena balss papildus "par", viena - "pret". Rezultāts: par to, ka kompensāciju nepiešķir, - 21, pret - 10, atturas - 13.

Godātie kolēģi, tādējādi 21 balss ir "par", 10 balsis ir "pret". Par kompensācijas piešķiršanu 14 balsis atturas un par kompensācijas nepiešķiršanu 13 balsis atturas.

I.Ēlerts: Es ierosinātu atstāt uz trešo lasījumu izšķiršanai.

Priekšsēdētājs: Pieņemt autora labojumu? Vai deputāti iebilst? Šeit tomēr šim balsojumam ir zināmas nejaušības raksturs. Paldies.

I.Ēlerts: 23.pantā ir mainīta pirmā daļa, saskaņojot to ar likumu par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju. Iepriekšējā lasījumā tur bija pretrunas. Un ir precizēta otrā daļa.

Priekšsēdētājs: Vai ir iebildumi? Deputātiem nav. Grūtupa kungs. Lūdzu.

A.Grūtups: Ēlerta kungs, man ir lūgums 23.panta otro daļu sākt ar vārdiem "prasības par" nevis "sūdzības par", jo tālāk ir runa par nodošanu tiesai. Kad tiesā sāk izskatīt jautājumus, tur ir divas dažādas kārtības: sūdzības izskatīšana un prasības izskatīšana. Ar sūdzības izskatīšanu tiesā maz ko var izdarīt. Visu zemes strīdu izskatīšana tagad arī ir prasības kārtībā. Tā ka varbūt varētu šo vārdu nomainīt, lai tiesnešiem būtu skaidrība.

I.Ēlerts: Grūtupa kungs, varbūt var lietot abus vārdus? Nē.

A.Grūtups: Pietiek pirmajā daļā likt vārdu "sūdzības"... Sūdzības administratīvā kārtībā viņi var skatīt un sūdzēties, bet tiesā ir "prasības kārtībā".

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Man ir jautājums par likumu kopumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Mēs esam par pantiem beiguši, mēs tūdaļ balsosim par likumu kopumā, tādēļ, lūdzu, jautājiet!

J.Kinna: Ēlerta kungs un Grūtupa kungs! Es arī gribētu, lai jūs varbūt paklausītos manu jautājumu. Šis likums tādā gadījumā, kā es saprotu, skars ļoti daudzus laukos izplatītus objektus - dzirnavas, ūdensdzirnavas it sevišķi. Šeit ir tāda situācija, ka ļoti bieži šīs dzirnavas ir it kā nacionalizētas, pēc tam ēkas atdotas īpašniekiem. Ļoti bieži šie īpašnieki pēc tam ir ēkas pārdevuši tālāk. Kā strādās jūsu likums, ko jūs liekat priekšā šādās situācijās?

I.Ēlerts: Tātad, pirmkārt, acīmredzot te būs jāatdala namīpašums no uzņēmuma. Tas ir viens. Šis likums neattiecas uz namīpašumu.

J.Kinna: Bieži vien tas ir viens un tas pats.

I.Ēlerts: Ja ir viens un tas pats, nu tad... Ja īpašuma atjaunošana nav notikusi saskaņā ar likumu par namīpašumu denacionalizāciju, tad jārīkojas pēc šā likuma. Ja īpašnieks ir pats atsavinājis, tādā gadījumā viņš nevar vairs nekā prasīt.

J.Kinna: Bet viņš pamatosies uz to, ka viņš ir atsavinājis ēku, nevis uzņēmumu.

I.Ēlerts: Ir pilnīgi vienalga. Ja ēka un uzņēmums nav dalāmi, tad viņš to ir izdarījis.

J.Kinna: Grūtupa kungs, vai jūs tāpat domājat?

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mums vajadzētu nobalsot līdz pārtraukumam, tāpēc, lūdzu, īsi.

A.Grūtups: To varētu atstāt uz trešo lasījumu un tad precizēt. Bet principā, ja nav nacionalizēts, kā bieži vien šīs dzirnavas, nav nacionalizēts kā uzņēmums, tas ir atgriežams kā namīpašums. Daudzi jau arī tiek atgriezti. Ja ir precīzi sarakstā kā uzņēmums, tad jārīkojas ir pēc šīs shēmas. Ja ir pārdots, tad neko nevar darīt. Kas var nebūt pārdots dzirnavās? Kāds spararats... Nu, es nezinu. Tad viņš to spararatu var prasīt atpakaļ... Ja tas ir saglabājies...

Priekšsēdētājs: Paldies, godātie kolēģi! Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā. Viena balss papildus "par". Rezultāts: likumprojekts ar 47 balsīm pieņemts otrajā lasījumā. Pret - nav, atturas - 2. Trešajam lasījumam priekšlikumi jāiesniedz līdz kuram datumam?

I.Ēlerts: Līdz ceturtdienai ieskaitot. Trešais lasījums varētu būt pēc divām nedēļām.

Priekšsēdētājs: Tas ir, līdz nākamās nedēļas ceturtdienai?

I.Ēlerts: Nē, līdz šīs nedēļas ceturtdienai.

Priekšsēdētājs: Tas ir, līdz rītdienai?

I.Ēlerts: Jā, jo strīdīgu vietu bija ļoti maz.

Priekšsēdētājs: Lūdzu priekšlikumus līdz rītdienai ieskaitot. Pārtraukums līdz pulksten 15.

 

(Pārtraukums)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde