1993.gada 16.marta sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, ieņemsim vietas! Es mazliet aizkavējos ar plenārsēdes atklāšanu, jo neredzu pagaidām zālē Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdi un priekšsēdes vietnieku. Lūdzu sekretariātu zvanīt, citādi mums nāksies atlikt budžeta izskatīšanu uz darba kārtības beigām. Es neredzu arī citus Budžeta komisijas locekļus. Arī Kides kunga šeit nav. Es ļoti atvainojos, Kides kungs!

Mums atliek tikai pagaidīt. Ja ir kāds ziņotājs šajā jautājumā, varbūt var pieteikties, varbūt es kļūdos, gaidīdams Zeiles kundzi.

Siliņa kungs, varbūt jūs varat? Nu tad vienkārši pagaidīsim. Tā, Zeiles kundze ierodas. Kā es saprotu, viņu ir aizkavējis Teikmaņa kungs. Vēl ir Budžeta komisijai vajadzīgas divas minūtes. Varbūt kādam no deputātiem ir kāds paziņojums, ierosinājums. Nav nekā.

Zeiles kundze, divas minūtes ir pagājušas... Zeiles kundze, varbūt mums kāds pārtraukums ir jāizdara? Man kā plenārsēdes vadītājam īsti nav skaidra radusies situācija. Lūdzu.

V.Zeile: Es lūdzu kolēģus vēl divas minūtes uzkavēties, kamēr no kompjūtera nāk informācija, ar kuru es sākšu jautājuma izskatīšanu. Drukājas ārā, vēl divas lapas ir palikušas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no kolēģiem deputātiem var ierosināt pa to laiku varbūt nobalsot par kādu īsu lēmumu vai likumu? Teikmaņa kungs tuvojas mikrofonam. Lūdzu.

A.Teikmanis: Mēs varētu nobalsot par Lauksaimniecības komisijas lēmumu par kārtību Latvijas tirgos.

Priekšsēdētājs: Ko saka Lauksaimniecības komisija? Tikai Lauksaimniecības komisija var to ierosināt vai neierosināt, Teikmaņa kungs. Ļoti atvainojos, bet šis priekšlikums diemžēl nav realizējams bez lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas atzinuma.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienītie kolēģi, es gribu vispirms jūs ievadīt tajos dokumentos, par kuriem mēs spriedām 10.martā un par kuriem mēs turpināsim spriest šodien. Es ļoti lūdzu jūs atrast dokumentu Nr.167. Tas ir mūsu valsts budžeta projekts 1993.gadam. Tāpat es vēlētos, lai jūs atrastu dokumentu Nr.271 un Nr.276, par kuru mēs spriedām pagājušajā reizē. Šodien jums papildus tika izsniegti trīs dokumentu komplekti: 307., 312. un 314. Tā ir papildu informācija, kas šodien ir vajadzīga, lai turpinātu 1993.gada valsts budžeta projekta izskatīšanu.

Es ļoti aicinu paņemt dokumentu Nr.314. Gribētu atgādināt, ka 10.martā ar jūsu atbalstu tika akceptēts papildu finansējums par 475,8 miljoniem rubļu. Tajā skaitā lielākās izmaksas bija: Valsts arhīva ģenerāldirekcijai - 201 miljons rubļu, Pilsonības un imigrācijas departamenta vietējām iestādēm - 71,9 miljoni rubļu, Labklājības ministrijai medikamentiem - 70 miljoni rubļu, Latvijas Republikas Augstākās padomes, prezidenta un 5.Saeimas darba uzsākšanai - 53 miljoni rubļu, Augstākajai tiesai, Prokuratūrai, Saimnieciskajai tiesai tiek paredzēti attiecīgie līdzekļi. Rīgas Zooloģiskajam dārzam mēs ļoti vēlīgi nobalsojām papildu finansējumu 30 miljonus, tāpat mēs arī atbalstījām, ka no valsts budžeta palīdzēsim Straupes pamatskolai ar 9 miljoniem rubļu sakarā ar šīs skolas nodegšanu.

Tātad kopā mēs nobalsojām par 475,8 miljoniem rubļu papildu izmaksām. Ir prognozēts, ka no šiem 475,8 miljoniem rubļu 200 miljonus rubļu papildus dos ieņēmumi no nodevām un dažādiem nenodokļu maksājumiem, galvenokārt par vīzu izsniegšanu. Tas arī 10.martā tika nobalsots. Bet, kad savilkām visus galus kopā, tad, kā jūs redzat, papildus tika nobalsots par 275,8 miljoniem rubļu, kuriem ir jāmeklē šodien mums visiem kopā papildu finansējums.

314.dokumentam, kas jums šodien ir izsniegts, ir 9.pielikums - valsts ienākumi un izdevumi sociālajai apdrošināšanai. Es lūdzu jūs pievērst uzmanību diviem posteņiem 3.sadaļā: izdevumi kadru pārkvalifikācijai - 468,5 miljoni rubļu, izdevumi pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai - 134,8 miljoni rubļu. Kopā ir 603,3 miljoni rubļu. Par šīm summām vakar Apvienotā budžeta komisija kopā ar Sociālās nodrošināšanas pastāvīgo deputātu komisiju un Labklājības ministrijas Darba departamenta pārstāvjiem ļoti ilgi un detalizēti sprieda un diskutēja, kā reāli šīs summas 1993.gadā tiks izmantotas.

Tālāk. Dokumentā Nr.312 mēs esam devuši vienu uzziņu, ko iesniedza vakar Darba departaments, tas ir šis ar roku rakstītais dokuments, kurā jūs redzat, kā 1992.gadā noritēja bezdarbnieku pārkvalifikācija. Šeit mēs redzam, ka ar visiem izdevumiem kopā 1992.gadā šim nolūkam izmantoti 10 miljoni rubļu. Tāpēc mēs domājam, ka ir reāli iespējams 1993.gadam no šiem 603,3 miljoniem rubļu 227,6 miljonus rubļu, kas ir, uzsveru, valsts budžeta dotācijas daļa, novirzīt iepriekš minēto un 10.martā Augstākajā padomē nobalsoto izdevumu segšanai.

Maz ticams, ka pat tad, ja būs ļoti ievērojams bezdarba pieaugums 1993.gadā un iespējas faktiskos bezdarbniekus pārkvalificēt republikai nepieciešamās profesijās, visa šim nolūkam prognozētā summa - 603,3 miljoni rubļu - reāli tiks izmantota. Mēs ņemam vērā, ka pašreiz reāli mācās un pārkvalificējas septiņas grupas (pa 25 cilvēkiem katrā grupā). Tātad atlikusī šiem mērķiem paredzētā līdzekļu daļa - 375,7 miljoni rubļu -, šķiet, būs pilnīgi pietiekama šim nolūkam. Šo starpību Augstākās padomes Apvienotā budžeta komisija kopā ar Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisiju piedāvā novirzīt iepriekš minētās 227,6 miljonu rubļu vajadzības segšanai, par ko mēs nobalsojām plenārsēdē 10.martā.

Pēc komisijas domām un prognozēm, šeit vēl ir rezerves, par kurām tālākajā budžeta apspriešanas gaitā varēsim diskutēt. Bet šajā sakarībā es vēl gribētu pievērsties vienai problēmai. Ir jāapzinās reālā ekonomiskā situācija. Bezdarbs galvenokārt skars (tagad tas jau slēptā formā pastāv) lielos rūpniecības uzņēmumus, kuru attīstība Latvijā lielā mērā bija nevis ekonomiski, bet politiski motivēta. Tāpēc domāt par to, ka visi rūpniecībā, celtniecībā un citās nozarēs valsts uzņēmumos strādājošie varēs atrast darbu pārkvalificējoties (jautājums - uz kādām profesijām), domāju, ir ideālistiski. Ja gribam būt reālisti, tad valstiskā līmenī ir jāsāk risināt jautājumu par šā izbrīvētā bezdarbnieku kontingenta repatriāciju uz savām etniskajām dzimtenēm.

Tā kā līdz šim starpvalstu sarunās ar Krieviju un, vēl jo vairāk, ar Ukrainu un Baltkrieviju šis jautājums maz tiek cilāts, ar to sāk praktiski nodarboties privātstruktūras. Varbūt sāksim sarunas ar šīm sabiedriskajām organizācijām, ar fondu "Rosijaņin" Krievijā un privātstruktūrām Latvijā, sagaidot arī no valsts struktūrām palīdzību šā procesa civilizētā un organizētā vadīšanā, nevis pārkvalificēsim cilvēkus nezin uz ko. Vai viņi arī pēc pārkvalificēšanās spēs atrast darbu Latvijas tautsaimniecībā, kura, bez šaubām, paātrināti veicot privatizāciju, cerams, strauji virzīsies uz tirgus ekonomiku?

Dokumentā Nr.314 ir priekšlikumi par papildu izdevumiem un iespējamajiem to finansēšanas avotiem. Ir papildu izdevumi 63,5 miljoni rubļu, kurus tiek piedāvāts segt uz pieprasīto tirgus pētījumu daļējas finansēšanas rēķina tieši tādas pašas summas apjomā.

Deputātiem ir izdalīts materiāls Nr.312, kur pēdējās divās lappusēs ir Izglītības ministrijas Zinātnes departamenta apkopotie priekšlikumi, kādām vajadzībām ir paredzēti šie līdzekļi. Bez šaubām, ideja tirgus ekonomikas apstākļos palīdzēt zinātniekiem, it sevišķi eksakto zinātņu pārstāvjiem, atrast savu vietu, kur būtu noiets viņu produkcijai, intelektuālajai produkcijai, ir ļoti apsveicama un atbalstāma. Tā ir palīdzība zinātniekiem rast savu vietu jaunajos tirgus ekonomikas apstākļos. Šī summa ir iecerēta kā palīdzība zinātniekiem, lai viņi varētu adaptēties tirgus apstākļos un rast iespēju savas izstrādnes piedāvāt ražotājiem.

Noklausoties vakar komisijas sēdē Izglītības ministrijas Zinātnes departamenta pārstāvjus, jāpasaka viņiem liels paldies par to, ka viņi pēdējā pusgada laikā ļoti cenšas apzināt šīs problēmas valsts institūcijas līmenī. Sarunās piedalījās arī ministra vietnieks Tomsona kungs. Idejas realizācijas mehānisms vēl nav noslīpēts un izdomāts līdz galam.

Šīs summas ir paredzētas faktiski kā valsts budžeta dotācijas, bet par dotācijām mēs tās negribētu saukt. Dotācijas ir līdzekļi, kuru atgriešana valsts budžetā nav obligāta. Tie pēc būtības būs bezprocentu kredīti mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar zinātniskām izstrādnēm un piedāvā tās ražotājiem. Bet šeit nav tā kā vairumā gadījumu mūsu tāda veida finansēšanas praksē. Ja garantijas nāk no valsts budžeta, tātad tiesiski ir izstrādāta procesa beigu fāze. Kas būs šo zinātņu izstrādņu pircējs, lietotājs? Tam jābūt ražošanas uzņēmumam, kas šīs zinātniskās izstrādnes ieviesīs praksē, ražošanā. Kur ir šis ražotājs? Pagaidām tas vairumā gadījumu nav zināms. Kā šis ražotājs piedalās ar saviem līdzekļiem zinātniskajās izstrādnēs? Pagaidām nekādi. Līdz ar to nav nekādas garantijas, ka šīs zinātniskās izstrādnes, kurām valsts budžeta projektā ir atvēlēti 63,5 miljoni rubļu, atradīs savu pircēju, savu ražotāju, savu pielietotāju.

Pagaidām ar līgumsaistībām no ražotāju puses, ko es īpaši gribētu uzsvērt, nav nostiprināta neviena no šīm tēmām. Tāpēc pastāv liels risks, ka šie 63,5 miljoni rubļu gada beigās vai nākamā gada sākumā netiks valsts budžetā atgriezti.

Šajā krīzes situācijā komisijai likās iespējami piedāvāt Augstākajai padomei to risinājumu, par kuru es jūs informēju. Budžeta izpildes gaitā, kad šai idejai būs sagatavots tiesiskais un ekonomiskais nodrošinājums, pie šā jautājuma varam atgriezties un to pozitīvi risināt.

Tālāk šajā pašā dokumentā vēl ir piedāvāti papildu izdevumi 34 miljonu rubļu apjomā. Jūs redzat, kādām izmaksām - 45.viduskolas internāta finansēšanai, Kultūras ministrijai, Operas un baleta teātra būvdarbu turpināšanai, Valsts zemes dienestam, 34 miljonus rubļu mēs piedāvājam segt, samazinot valsts pārvaldes institūciju pasūtītos pētījumus.

Tagad par šiem pētījumiem, praktiski par visu mūsu ministriju pieprasījumiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Tas viss ir atspoguļots. Lūdzu, paskatieties dokumentā Nr.312! Tur, kā jūs redzat, ir piedāvāti šo ministriju pasūtīto pētījumu tēmu un vadītāju detalizēts saraksts 1993.gadam. To varat ļoti rūpīgi izpētīt. Pētījumi paredzēti 91,6 miljonu rubļu apjomā. Ar tēmām visi var iepazīties.

Paraugam un atgādinājumam, komisija šā tēmu saraksta beigās pievienojusi Ekonomisko reformu ministrijas nolikumu par tās funkcijām un pienākumiem. Šīs ministrijas vietā, pēc mūsu domām, varētu būt jebkura ministrija, kas parāda, ka liela daļa no šīm tēmām būtu jārisina pašiem ministriju darbiniekiem. Tas ietilpst viņu tiešajos darba pienākumos, par to viņi saņem algu.

No šīs summas - 91,6 miljoniem rubļu - nekādi nevar attiecināt uz zinātni 9,3 miljonus. Paskatieties, lūdzu, 2.lappusītē! Šeit ir informācija, kas ir "izvilkta ārā" no visu ministriju zinātniskajām tēmām, kas, kā pareizi to arī klasificē Izglītības ministrijas Zinātnes departaments, nav nekas cits, kā esošās skaitļošanas tehnikas informatīvais nodrošinājums.

Šajā krīzes situācijā, kā jūs atceraties, mēs lūdzām, lai arī ministrijas iesniedz savus 1992.gada ārpusbudžeta ienākumus un 1993.gadam paredzētos ārpusbudžeta ienākumus. Tie nekur nav ņemti vērā, izstrādājot 1993.gada budžetu. Tomēr šīs summas nav nemaz tik mazas. Kopā pa visām ministrijām un resoriem pagājušajā gadā bija tuvu 2 miljardiem rubļu. Prognozē, ka apmēram 2,2 miljardi rubļu šo ārpusbudžeta līdzekļu tiks iegūti arī šogad. Tāpēc mēs domājam...

Un vēl vienu lietu gribu atcerēties. Mums nav bijis šajos divos gados tik bagāts budžets, lai mēs kādai no ministrijām dotu līdzekļus datortehnikas, kompjūteru un tā tālāk iegādei. Tie visi ir iegādāti no ārpusbudžeta līdzekļiem. Tas tikai atvieglina un nodrošina labāku darbu. Bet šajā situācijā es domāju, ka arī 1993.gadā šo skaitļošanas tehnikas informatīvo nodrošinājumu ministrijas varētu pilnīgi segt uz ārpusbudžeta līdzekļu rēķina. Tāpēc šajā situācijā mēs domājam, ka no 91 miljona varētu arī, tēmas kritiski izvērtējot, 34 miljonus samazināt un piedāvāt tās papildu izmaksas, par kurām šeit ir runa.

Tālāk pēc būtības svarīgākie jautājumi, kas attiecas uz šo 9.pielikumu. Es lūdzu to skatīt kontekstā ar 314.dokumenta pirmo daļu. Man būtu viss. Es vēlētos tieši pie šīs problēmas pagaidām apstāties. Ja ir kādi jautājumi vai diskusijas, tās vajadzētu atklāt. Un tikai pēc tam virzīties tālāk. Neaizmirstiet, ka iepriekšējā plenārsēdē mēs par daudziem jautājumiem jau nobalsojām! Mums palikuši tikai šie pielikuma balsojumi, to skaitā arī šis devītais.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeiles kundze, mēs visi atcerēsimies, arī tie godājamie kolēģi, kas pierakstījās sekretariātā. Lai kā tas būtu, bet tas ir otrais lasījums. Tātad otrajā lasījumā mēs izsakāmies par atsevišķiem punktiem. Šinī gadījumā apspriešanas objekts ir 9.pielikums un visas tā daļas.

Dokuments Nr.314 vizuāli izskatās šādi. Visi to ir saņēmuši. Tātad mūsu apspriešanai ir 9.pielikums. Es domāju, jārunā par visiem punktiem uzreiz, gan par ieņēmumu daļu, gan par izdevumu daļu, gan finansējumu daļu un izdevumu daļu.

Lūdzu, par 9.pielikumu, godājamie deputāti! Vai ir kādas iebildes? Dokuments Nr.314. Varbūt ieturēsim pauzi, deputāti vēl meklē. Tā, Šļakotas kungs, lūdzu!

K.Šļakota: Man būtu jautājums sakarā ar 3.sadaļu - izdevumi nodarbinātībai. Zeiles kundze jau to problēmu zina. Bet tie ir izdevumi pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai. Es saprotu, no vienas puses, ir normāli, ja visu šo izdevumu turētājs ir Labklājības ministrija. Bet, no otras puses, tas atņem jebkuras iniciatīvas iespējas vai jebkuru vēlēšanos ko darīt. Mēs bijām uzņēmušies projektu par lauku bezdarbnieku apmācību darbiem mežā un viņu nodrošinājumu turpmāk ar darbu. Šim nolūkam prasījām 15 miljonus rubļu. Mums ir viss mehānisms, lai šo projektu realizētu, lai šos tūkstošus cilvēku apmācītu. Bet tagad es neredzu, kā to var realizēt. Es domāju, ka visvienkāršāk būs ar rītdienu atteikties no šīs apmācības, lai gan apmēram 120 cilvēku jau ir apmācīti.

V.Zeile: Jā, paldies, cienīto ministr! Vakar mēs tieši par šo situāciju, kurā iniciatīvu parādījusi Meža ministrija, diskutējām un vienojāmies ar Darba departamentu un Bērziņa kungu konkrēti, ka varētu būt šāds mehānisms. Jūs tātad jau esat šo darbu izdarījuši vai to darāt, jūs esat ieguldījuši arī prāvus līdzekļus. Tāpēc mēs lūdzam, lai abas valdības ministrijas rēķinu par šo pārkvalifikāciju, ko jūs esat izdarījuši vai izdarīsiet, iesniegtu Labklājības ministrijas Darba departamentam, ar kura akceptu šīs summas varētu tikt samaksātas.

Mēs pieļaujam arī tādu domu, ka varētu būt citi precedenti jūsu iniciatīvai, tomēr uzskatām, ka saskaldīt līdzekļus pa ministrijām nebūtu lietderīgi. Visai šai summai jāpaliek Labklājības ministrijas Darba departamenta uzraudzībā, kura nes pilnu atbildību par šo līdzekļu mērķtiecīgu izlietošanu. Bērziņa kungs, jūs apmierina mūsu vienošanās? Es redzu, ka jūs gribējāt nākt tribīnē. Tā mēs vakar vienojāmies pulksten sešos vakarā.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, Zeiles kundze, es biju aizskrējis pie tiem kolēģiem, kas intensīvi pierakstās sekretariātā. Man nav gluži skaidrs, kāds ir jūsu pierakstīšanās mērķis. Ir otrais lasījums. Un mēs to apspriežam otrā lasījuma stadijā. Protams, deputāti var iet tādā kārtībā, kā viņi ir pierakstījušies. Tādā gadījumā man šeit uzreiz būtu jāgriežas pie Eglāja kunga un jāprasa, kādi viņam ir iebildumi un ierosinājumi. Jāgatavojas Buķeles kundzei par 9.pielikumu. Es atvainojos, Salīša kungs, mums ir otrais lasījums. Un katram ir sava procedūra. Nejauksim, lūdzu!

V.Zeile: Par ko ir runa, kolēģi?

Priekšsēdētājs: Nekas, Zeiles kundze, Salīša kungs nav izpratis, kurā lasījumā viņš pašlaik piedalās.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es par šo 314.dokumentu. Šeit ir tāds finansēšanas avots, un tur ir samazināts zinātnei. Vai tas samazinājums ir saskaņā ar noslēgtajiem darbiem?

V.Zeile: Cienītais Eglāja kungs, es tikko minūtes 10 referēju par šo problēmu. Jūs laikam nebijāt. Es atkārtoju, par ko ir runa. Paskatieties, lūdzu, savus dokumentus rūpīgi. Tur mēs atšifrējām visas tēmas 1993.gadam un to sadalījumu, kā arī to, kāpēc mēs uzskatām, ka šajā situācijā varētu būt tāds netradicionāls risinājums.

Priekšsēdētājs: Man ir jāatvainojas kolēģiem, kas nāk pie mikrofona. Bet jau daudzi kolēģi ir pierakstījušies, lai izteiktos par 9.pielikumu. Tāpēc man ir jādod tomēr vārds tiem, kas ir pierakstījušies.

Lūdzu, Buķeles kundze, un gatavojas Kides kungs.

S.Albertiņa: Kolēģi, es atvainojos, man ir tikai replika, ja drīkst.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Es gribēju pateikt, kolēģe Zeile, ka mēs ne par ko neesam vienojušies un ka Labklājības ministrijai ar Meža ministriju nav iespējams vienoties. Tas ir viss. Meža ministrijai atliek šajā situācijā gluži vienkārši atteikties no šo strādnieku nodarbināšanas mežā.

V.Zeile: Paldies, kolēģe! Tādā gadījumā tas ir jaunums. Es lūdzu Labklājības ministriju komentēt šo situāciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu pašlaik Buķeles kundzi. Nākamais ir pierakstījies Kides kungs. Freimaņa kungu es varu tikai pēc Lemberga kunga pierakstīt.

E.Buķele: Zeiles kundze! Man maza neizpratne. Mēs pagājušajā reizē, balsojot par priekšlikumiem, tikām līdz septītajam priekšlikumam, kur bija paredzēta budžeta līdzekļu apjoma palielināšana Kultūras ministrijai uz Labklājības ministrijas izdevumu bāzes. Šoreiz 314.dokumentā šie objekti ir iekšā kā papildu izdevumi. Es tiešām gribētu precizēt, uz kādu līdzekļu bāzes tas notiek. Vai tas patiesi ir uz sociālā nodokļa ieņēmumu bāzes vai kā citādi?

V.Zeile: Es tūlīt atradīšu. Kolēģe, atgādinu situāciju 10.martā. Mēs, balsojot par papildu izmaksām, nobalsojām par papildu finansēm 475,8 miljonus rubļu. Es tos visus detalizēti uzskaitīju. Šo līdzekļu Kultūras ministrijai te nebija. Tātad vēlreiz. Te ir Valsts arhīva ģenerāldirekcija, Pilsonības un imigrācijas departaments, Labklājības ministrijai medikamentiem, Zooloģiskais dārzs, Straupes pamatskola un tā tālāk, - 475 miljoni.

Papildus mēs nobalsojām ieņēmumu daļā ieņēmumus no nenodokļu maksājumiem par vīzām - 200 miljonus un 275,8 miljonus mēs jau tad bijām pārbalsojuši. Un tagad šiem nobalsotajiem papildu finansējumiem mēs kopā meklējām avotus. Tie ir atrasti, samazinot izdevumus nodarbinātībai un kadru pārkvalifikācijai - 227,6 miljoni. Tas, ka mēs šodien papildus meklējam finansēšanas avotus, ir atšifrēts šajā 314.dokumentā. Kas attiecas uz kultūru, tieši Kultūras ministrijai šeit ir šī Operas un baleta teātra būve un tā tālāk. Bet tad mums tam visam ir jāmeklē papildu līdzekļi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs! Gatavojas Krastiņa kungs.

E.Kide: Cienījamā Zeiles kundze, Izglītības ministrija, Finansu ministrija un es kā Budžeta komisijas pārstāvis izskatījām kopīgi Izglītības ministrijas budžeta pieprasījumus un maksimāli visus noraidījām. Vienīgi viņi lūdza visām izglītības sistēmas skolām 12 miljonus vētras postījumu segšanai un remontiem. Tas bija priekšlikumos ierakstīts, bet šajos papildu līdzekļos 314.dokumentā nav. Vai tiešām mums nav iespējams tos 12 miljonus visai skolu sistēmai atrast?

V.Zeile: Kolēģi Kide, jūs saprotiet, ka es nenoslēdzu 9.pielikumu ar striktu samazinājuma robežu minētajiem diviem pantiem. Bet iet vēl vairāk par šo summu - 275 miljoni - mēs neuzdrīkstējāmies. Ja jūs izvirzāt tādu priekšlikumu, tad paskatieties, lūdzu, savus apsvērumus rūpīgi, no kādiem avotiem jūs piedāvājat to segt.

E.Kide: Mums jau bija kopā ar Finansu ministriju viens priekšlikums, bet tas nav ņemts vērā, līdzekļi ir izlietoti citām vajadzībām, proti, Labklājības ministrijai bezdarbnieku pārkvalificēšanai.

V.Zeile: Es ļoti atvainojos, jūs arī laikam kolēģi, esat tikko ienācis. Mēs tikko par to izrunājām. Ja jums ir papildu priekšlikums, ka vēl par šiem 12 miljoniem jāsamazina Labklājības ministrijas divu izdevumu posteņi... Mēs par to diskutējam, tāpēc tiek atklāta diskusija par šo jautājumu.

E.Kide: Mums vēl ir par Kultūras ministriju. Kultūras un izglītības mācību iestāžu remontam arī nav neviens rublis iedalīts. Mēs precizējam, ka vajadzētu vismaz 23 miljonus.

V.Zeile: Kolēģi Kide, vēlreiz jūs aicinu izvērtēt avotus!

E.Kide: Man bija priekšlikumi par avotiem, bet šie avoti tika izmantoti citām vajadzībām.

V.Zeile: Kādām vajadzībām?

E.Kide: Tām vajadzībām, kas ir 314.dokumentā. Tur ir Lībiešu krasts, arī 47.vidusskolai, bet ne šīm vajadzībām.

V.Zeile: Piedodiet, lūdzu, tām segšanas avoti nav Labklājības ministrijas Darba departamenta līdzekļi.

E.Kide: Tie ir no zinātnes, bet Lībiešu krastam ir, cik es saprotu, no 227 miljoniem.

V.Zeile: Nav no 227 miljoniem.

E.Kide: Tad jūs, Zeiles kundze, uzskatāt, ka mēs varētu vēl meklēt tos līdzekļus Izglītības ministrijai?

V.Zeile: Jā, tieši tāpēc mēs atklājam diskusiju.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs, un gatavojas Lemberga kungs.

I.Krastiņš: Man vispirms jāizsaka vissirsnīgākā pateicība Budžeta komisijai, ka tā turpina tradīciju un visus svarīgos dokumentus iesniedz pēdējā mirklī, proti, šorīt no rīta. Šai sakarā man ir...

V.Zeile: Es esmu spiesta jūs pārtraukt, kolēģi, tā nebija mūsu vēlēšanās, tā bija visu kopējā vēlēšanās. Mums būtu labāk pārcelt šā jautājuma izskatīšanu uz nākamnedēļu vai vislabāk - pēc divām nedēļām. Nepārmetiet Budžeta komisijai, jo tā strādā ekstremālos apstākļos! Mēs ar to nevis uzbāžamies jums, bet pildām mūsu visu kopējo vēlmi - ātrāk apstrādāt budžetu.

I.Krastiņš: Lai nu tur būtu kā būdams, bet man ir zināmi iebildumi pret jūsu piedāvāto koncepciju cīņai ar bezdarbu, kas diemžēl pirmajā lasījumā nebija, tādēļ tagad es esmu spiests par to runāt. Un tas ir jauninājums, kas nācis laika posmā starp pirmo un otro lasījumu. Formāli ir divas iespējas. Viena iespēja ir, tā sakot, pasīva reaģēšana uz bezdarbu, pieaugot bezdarbnieku skaitam, maksāt likumā noteikto bezdarbnieka pabalstu. Jo lielāks bezdarbnieku skaits, jo lielāka pabalstu summa. Vienkārši mehāniski vajag palielināt šo summu, kas paredzēta tā dēvētajai cīņai ar bezdarbu.

Otrs, manuprāt, daudz svarīgāks veids ir bezdarbnieku pārkvalificēšana. Ja būtu jāizšķiras, ja būtu jākož vienā no pirkstiem, jo abus nevar saglabāt, tādā gadījumā man būtu tomēr priekšlikums apsvērt iespēju, vai mēs nevaram samazināt laiku, kurā maksā bezdarbnieka pabalstu, ar attiecīgiem labojumiem likumā, vai samazināt pabalsta apmērus. Bet, šādi samazinot līdzekļu daudzumu, kas ir paredzēts pārkvalifikācijai, mēs nekad bezdarba problēmu neatrisināsim, jo šie cilvēki vienkārši sēdēs mājās. Nav noslēpums, ka ir profesionāli Polijas braucēji, kas saņem bezdarbnieka pabalstu. Viņiem nebūs ne mazākās motivācijas meklēt darbu vai mēģināt apgūt kādu citu jaunu profesiju. Man šī koncepcija nešķiet pareiza.

V.Zeile: Kolēģi, jūs arī nepateicāt konstruktīvi, ko jūs piedāvājat. Varbūt pabeidziet savu jautājumu! Ko tad jūs piedāvājat šajā situācijā, jo es jums saku, ka pārkvalificēšanai un sabiedriskajiem darbiem ir atstāti 375,7 miljoni. Šodien klāt ir 1.aprīlis, un šeit ir fakts, ka mācās septiņas grupas pa 25 cilvēkiem.

Es pieļauju domu, ka pavasarī un vasaras vidū var sākties straujāks bezdarba pieaugums, bet Darba departamentam nav detalizēta pamatojuma, ka tik un tik katru mēnesi būs tādas un tādas pārkvalifikācijas grupas, kas prasīs tik un tik līdzekļu. Mēs atstājam 375,7 miljonus rubļu, domādami, ka tas reāli būs pietiekami, ņemot vērā, ka 1992.gadā, kad arī jau bija bezdarba sākums Latvijā, šim nolūkam Darba departaments izmantoja tikai 10 miljonus rubļu. Es pieļauju domu, ka desmitkārtīgi pieaugs bezdarbs, un tad arī būs 100 miljoni rubļu. Tā ka mēs nevaram perfekti pateikt, cik līdzekļu tiks izlietoti.

Tātad otrs jautājums. Ja, piemēram, jums ir priekšlikumi par bezdarbnieku pabalsta maksāšanu, tad, laipni lūdzam, kā komisijas loceklim un Augstākās padomes deputātam jums jau sen vajadzēja nākt ar priekšlikumiem izmainīt likumu par nodarbinātību.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es atvainojos, Krastiņa kungs, mēs esam iegājuši tādā apritē, ka, tādos tempos strādājot, mēs, protams, pamatīgi izpētīsim šo jautājumu, bet būtu ļoti liels lūgums godājamajiem kolēģiem, kas debatē un ierosina, ierosināt, ko svītrot, ko papildināt, par ko balsot, jo darba rezultātu mēs nosakām ar balsojumu, nevis ar to, cik pārliecinoši saka viens deputāts un cik vēl pārliecinošāk atbild Zeiles kundze. Te mums ir jālemj jautājums. Tāpēc es ļoti lūdzu vienkārši konstruktīvi risināt to jautājumu.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es vēlētos aicināt deputātus nevis vispārējo vēlmju vai apgalvojumu līmenī, bet ar konkrētiem skaitļiem un pamatojumiem, jo tas ir otrais balsojums, mums no idejām ir jāpāriet pie skaitļiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Zeiles kundze, es ļoti atvainojos jums, bet es uzskatu, ka ir nekorekti prasīt no manis šodien konkrētus skaitļus un apgalvojumus, jo šo dokumentu Nr.314 es esmu saņēmis, piedodiet, pirms četrām stundām. Kādus konkrētus skaitļus jūs gribat? Jūs man arī nedevāt iespēju iet ar saviem priekšlikumiem uz Budžeta komisiju. Nebija tādas iespējas.

V.Zeile: Es ļoti atvainojos. Budžeta komisija strādā blakus Sociālās nodrošināšanas komisijai, tā atrodas burtiski divas durvis tālāk. Vakar mēs sēdējām no četriem līdz pusdeviņiem, jums arī durvis nebija slēgtas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Pirmais. Man ir piezīme par procedūru, bet es neceru, ka tā tiks mainīta. Mēs tik tiešām šos dokumentus saņēmām pirms pāris stundām, nevis trīs dienas iepriekš, kā tam jābūt. Līdz ar to tiek pārkāpta attiecīgā procedūra. Būtu vēlams Budžeta komisijai tomēr censties to ievērot.

V.Zeile: Atbildu uzreiz Lembergam.

A.Lembergs: Man nevajag atbildes.

V.Zeile: Laipni, lūdzu, nobalsojiet, ka skatīsim budžetu nākamajā nedēļā! Budžeta komisija vismaz atvilks elpu un būs jums ļoti pateicīga.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, vai jūsu repliku es varu iztulkot kā oficiālu ierosinājumu?

V.Zeile: Jā. Varat.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to mēs lemsim vēlāk. Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Es piekrītu Zeiles kundzes priekšlikumam. Par 9.pielikumu man ir neskaidrība 4.sadaļā - citi izdevumi. Tur ir 4.1. - protezēšana. Man būtu priekšlikums ierakstīt, kam domāta tā protezēšana, vai pensionāriem, bērniem, deputātiem, valdībai un tā tālāk. (Zālē smiekli.) Atbildi man nevajag, es saprotu, ka tur vajag vienkārši precizējumu.

Par 4.2. Man jautājums, kāpēc nav paredzēta palīdzība maznodrošinātajiem iedzīvotājiem? Tur nav minēta summa. Vai tā vispār nav plānota vai ir plānota no citiem avotiem?

V.Zeile: Atbildu. Iepriekšējā variantā bija 970 miljoni. Tā kā tā ir valsts budžeta vistiešākā palīdzība maznodrošinātajiem, tā no šā pielikuma, kur ir sociālās nodrošināšanas līdzekļu izlietošana, ir pārcelta uz valsts budžeta tiešo daļu Labklājības ministrijas ietvaros.

A.Lembergs: Es nesaprotu. Cik es atceros, tad mums bija tāds balsojums, ka ir apvienoti budžeti. Vai es nepareizi atceros?

V.Zeile: Jā, budžeti ir apvienoti, tomēr Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija un arī mēs paši uzskatām, ka ir vajadzīgs atsevišķs pielikums, kurā mēs redzam šo 37 plus viena nodokļa precīzu ienākšanu, kas ir budžeta ieņēmumu daļā. Tieši šim nolūkam, pēc likuma par sociālo nodokli. Tāpēc mēs attīrījām nost un to pārcēlām uz valsts budžetu.

A.Lembergs: Skaidrs. Tad es saprotu, ka, balsojot otrajā lasījumā, mēs tajos dokumentos varēsim redzēt šo summu. Bet es tādu dokumentu vēl neesmu redzējis vienkārši.

V.Zeile: Jā.

A.Lembergs: Otrajam lasījumam vajag būt, jo tad izšķir 970 miljoni.

V.Zeile: Neizšķir. Tie ir.

A.Lembergs: Bet es gribu redzēt dokumentāri.

V.Zeile: Pienāciet pie manis!

A.Lembergs: Nē, visiem deputātiem, jo miljardu nevar pazaudēt. Nē, var pazaudēt, bet nebūtu vēlams.

V.Zeile: Nebūtu vēlams un tas nav pazaudēts signāleksemplārā, tas ir jau ielikts tādā kārtībā, kādā es jums teicu.

A.Lembergs: Balsojumā būs?

V.Zeile: Skatoties, kad mēs balsosim.

A.Lembergs: Skaidrs. Pēdējais ir Latvijas Republikas valdības lēmums pagājušajā gadā, ar kuru ir paredzēts, ka zināmas slimnieku kategorijas medikamentus valsts medicīnas aptiekās var saņemt par velti uz receptēm. Šādi izdevumi nav paredzēti šajā sociālajā budžetā. Vai tas ir pārpratums vai arī kaut kur citur paredzēts finansējums, man nav skaidrs. Runa ir par cukurslimniekiem un tamlīdzīgiem slimniekiem, kuriem bez medikamentiem ir ļoti grūti. Viņiem vienkārši nav tam naudas.

V.Zeile: Šīs izmaksas ir paredzētas izdevumos veselības aizsardzībai daļā gan no valsts budžeta, gan no pašvaldību budžeta atbilstoši instruktīvajām vēstulēm, kurām slimnieku kategorijām pienākas šie simtprocentīgie atvieglojumi medikamentu iegādē. Ir tādas slimības. Dažu slimību gadījumos ir uz pusi atvieglota medikamentu iegāde. Tie nav šajā budžetā, tie ir valsts budžeta izdevumu pielikumos konkrēti, kur jūs runājat par...

A.Lembergs: Kur to var redzēt?

V.Zeile: Atšķiriet, lūdzu, 167.dokumentu, atrodiet Labklājības ministriju!

A.Lembergs: Un tur ir tieši teikts - medikamentiem?

V.Zeile: Jā.

A.Lembergs: Parādiet, kur tas ir!

V.Zeile: Man jāmeklē vai jūs meklēsit?

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, jūs tik un tā neticēsit, ja jums Zeiles kundze pa gabalu parādīs to lapu. Es viņas vietā tieši tā būtu izdarījis. Un ar to būtu beigta diskusija.

A.Lembergs: Bet jūs apgalvojat, ka ir...

V.Zeile: Mēs vēl papildus... Pagājušajā reizē jūs bijāt ļoti uztraukts un nepamanījāt, ka mēs papildus vēl Labklājības ministrijai nobalsojām 70 miljonus: izmaksas medikamentiem.

A.Lembergs: Tur bija runa par citiem medikamentiem, es izlasīju stenogrammu.

V.Zeile: Es lūdzu atbildēt finansu ministru. Vai labklājības ministrs šeit ir vai nav? Lūdzu, Eniņa kungs!

Priekšsēdētājs: Kurš atbildēs - Eniņa kungs vai Siliņa kungs? Siliņa kungs, lūdzu!

E.Siliņš, finansu ministrs: Nosakot izdevumus medikamentiem, tie tiek plānoti kopējā medikamentu summā neatkarīgi, no kāda budžeta tie tiek finansēti, no valsts budžeta - par valsts struktūrām un no vietējiem budžetiem - par vietējām struktūrām. Ņemot vērā to, ka šajos izdevumos nebija paredzēti 70 miljoni, bija 123 miljoni vakcīnu iegādei, kas arī par velti jāiegādājas, tad pagājušajā balsojumā tika nolemts, ka 70 miljonus valsts budžets atradīs papildus. Un 53 miljoni uz Labklājības ministrijas nesadalītās summas rēķina tiek paredzēti šiem pasākumiem.

A.Lembergs: Kādiem?

E.Siliņš: Tas ir, vakcīnām bērniem. Tas nebija ietverts normās. Tas tika paredzēts papildus. Līdz ar to, Labklājības ministrijai sadalot tālāk šos izdevumus attiecīgajām medicīnas iestādēm, tiek papildināts 8.pants, tātad medikamentu iegāde. Tur tiek paredzētas visas summas, kas atbilst šiem lēmumiem, par ko jūs runājat. Ja gribat sīkāk to redzēt, deputātu kungiem ir izdalītas biezas mapes ar budžetu, tur šie aprēķini pilnīgi redzami.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eniņa kungs!

T.Eniņš, labklājības ministrs: Īpašu piebilžu nekādu nav. Tas, ko teica ministrs Siliņš, viss atbilst patiesībai, kā mēs to esam sadalījuši.

A.Lembergs: Skaidrs. Es gribu izdarīt te uzziņu. Medicīnas iestādēs, kas ir pakļautas Ventspils pilsētas pašvaldībai, šādi izdevumi nav paredzēti. Līdz ar to slimnieki nevar saņemt šos medikamentus par velti. Pēc manām domām, ir absurda situācija, ka šie līdzekļi it kā tiek novadīti, bet faktiski netiek novadīti. Šie līdzekļi it kā nāk no valsts budžeta. Aptiekas, kuras saņem šos līdzekļus, ir valsts aptiekas. Līdz ar to šie līdzekļi būtu jānovada līdz šīm tirdzniecības organizācijām tieši caur sociālo budžetu, nevis tā, kā tas tagad ir iestrādāts. Tāpēc es piedāvāju Budžeta komisijai, Finansu ministrijai, Labklājības ministrijai tieši šādu mehānismu, lai katra aptieka precīzi zinātu, kāda summa ir iedalīta šiem mērķiem, lai viņi varētu izpildīt Ministru padomes attiecīgo lēmumu.

V.Zeile: Paldies, bet jūs kā ekonomists saprotat, ka tādā gadījumā katrai aptiekai kopā ar pašvaldībām ir jāzina precīzi kontingents, kas ir tiesīgs saņemt šos atvieglojumus.

A.Lembergs: Kontingentu ir noteikusi valdība ar savu lēmumu, nevis pašvaldības.

 

No zāles: Es atvainojos, mans pienākums ir palīdzēt Zeiles kundzei ar precīzu dokumentāciju, kas ir izsniegta visām komisijām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, mikrofonā!

 

No zāles: Tas ir tieši šo medikamentu iegādei, ko Lemberga kungs pārmet, ka nav nekas paredzēts.

A.Lembergs: Medikamenti, kas ir paredzēti uz vienu slimnieku, uz vienu gultas dienu, nevis tie medikamenti, par kuriem ir runa. Jo ar to summu, kas ir paredzēta šajos aprēķinos, nepietiek, lai nosegtu vienu gultas dienu. Līdz ar to tie nav paredzēti. Lai nostādītu pašvaldības grūtā situācijā, jūs tos esat iestrādājuši šajā izdevumu daļā. Lai nebūtu domstarpību, es uzsveru savu priekšlikumu - visu šo summu paredzēt tieši caur Labklājības ministriju, caur valsts aptiekām, kuras ir visās pilsētās un rajonos. Tieši izdalīt summu, lai nebūtu domstarpību. Lai šī summa nesajuktu kopā ar medicīnas izdevumiem, ar izdevumiem par medikamentiem uz vienu gultas dienu.

V.Zeile: Paldies, kolēģi Lemberg! Tātad jūsu priekšlikums ir ļoti skaidri formulēts. Mēs to izņemsim no stenogrammas un apspriedīsim, ko deputāti izteiks kā priekšlikumus šā dokumenta sakarā.

Priekšsēdētājs: Viens procedūras jautājums. Godājamie kolēģi, jūs jau sāciet runāt. Lūdzu, stādieties priekšā ar savu pilnu vārdu, uzvārdu un titulu, lai stenogrammā to iegrāmatotu mūžībai. Tā ka, Lemberga kungs, lūdzu! Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Lemberga kungs, es domāju, ka jūsu dokumentam absolūti nav pamata. Jums to apgalvoja šeit divi ministri - viens, kas pārzina labklājību vai veselību, un otrs, kas šos izdevumus ir plānojis, kas ir skaitījis saimnieciskā uzņēmuma visus finansu plānus un arī sabalansējis kopumā aptieku sistēmas finansu plānus. Ir plānojuši pareizi šos izdevumus. Varbūt jūs tos neizprotat vienkārši tīri no tāda viedokļa, kā tas notiek. Tādā gadījumā jums jānoskaidro izziņas veidā attiecīgi pie finansu ministra vai pie labklājības ministra. Tā ka šeit nekādu domstarpību nav. Un arī tās nosauktās summas ir pareizas, tas iet uz medicīniskajām iestādēm, jo tur arī daļa (lielākā daļa) ir būtībā bezmaksas medikamenti, kas tiek izsniegti. Bet tas ir slimniekiem. Sagatavojot aptieku finansu plānu kopumā, arī šie izdevumi ir paredzēti. Un šeit nekādas rūpes nevar būt pašvaldībai par šo izdevumu segšanu.

A.Lembergs: Siliņa kungs, man žēl, ka jūs kā finansu ministrs... Es jums varu sniegt uzziņu par pastāvošo kārtību. Tātad atnāk slimnieks pie ārsta un viņam tiek izrakstīta recepte, ar kuru viņš ierodas valsts aptiekā, lai saņemtu bezmaksas zāles, bet šai aptiekai nav naudas šīm bezmaksas zālēm. Jā, jā, jā. Es jums dodu uzziņu. Par velti pagaidām.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, Lemberga kungs uzziņu iedeva. Lūdzu, Freimaņa kungs! Pēc tam - Gulbja kungs. Tad - Šļakotas kungs.

J.Freimanis: Man ir divi kopā saistīti jautājumi sakarā ar dokumentu Nr.314.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze...

V.Zeile: Viens nāk klāt, otrs, es nevaru, taču rausta...

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, tas nav "viens". Tas ir Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kinnas kungs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Tā, Zeiles kundze, vai es drīkstu?

V.Zeile: Lūdzu.

J.Freimanis: Viens atkal. Es gribēju uzdot divus kopā saistītus jautājumus un vienu konkrētu priekšlikumu, jo Zeiles kundze pati teica: ja kaut kur mēs mainām, tad jādabū lieka nauda. Zeiles kundze, sakiet, lūdzu, uz kāda pamata un kādu apsvērumu vadīti jūs esat pilnībā principā izmainījuši zinātnes finansējumam paredzēto naudu? Respektīvi, pilnībā noīsinājuši šos 63 miljonus un krietni apstrādājuši, tā sakot.

Un otrs jautājums. Uz kāda pamata jūs izdarījāt šo ranžēšanu par valsts pārvaldes institūtu pasūtītajiem pētījumiem, kur bija sākumā šie 67 un tagad palika mazāk par 34? Kādi bija šie apsvērumi? Kādēļ jūs to darījāt? Es saprotu, ka jums vajadzēja dabūt naudiņu ļoti cēliem mērķiem tanī papildu dokumentā, ko visi var atbalstīt. Bet kam jūs prasījāt, iekams saīsinājāt kaut ko? Tas ir jautājums.

V.Zeile: Pašreiz zinātnes finansēšana notiek no valsts budžeta. Izglītības ministrijā ir radīta pārvaldes institūcija - Zinātnes departaments. Un caur Zinātnes departamentu arvien vairāk praktiski notiks šī zinātnes finansēšana. Ne tikai teorētiski, bet arī praktiski. Zinātnes departaments pēdējā pusgada laikā veica ļoti nopietnu šīs problēmas apzināšanas darbu. Pirmais un galvenais, kam viņi pašreiz pievērš uzmanību, ir nozaru ministriju zinātniskie pētījumi un tirgus ekonomikas apstākļos tirgus pieprasījumam paredzētie zinātnes pētījumi. Pašreiz galvenā funkcija akadēmiskās zinātnes racionālajā sadalē ir Zinātnes padomei. Un Zinātnes padomes naudai neviens pirkstu nav piedūris, zinot, ka zinātne mums patiešām ir smagā stāvoklī.

Bet par iepriekšējiem diviem zinātnes finansēšanas veidiem, par tirgus ekonomikas zinātni mēs vakar spriedām Budžeta komisijā kopā ar Zinātnes departamenta pārstāvjiem. Tiesa, vēlu jau, ap pulksten pieciem vai sešiem. Un noskaidrojās tas, ko es pirmīt teicu. Ideja kā tāda ir apsveicama un atbalstāma. Šeit ir pieprasījumi pavairoti, kādas juridiskās personas un kādām vajadzībām pieprasa. Tā kā ir paredzēts, ka tas būtībā ir bezprocentu kredīts, kuru pēc tam attiecīgās komercstruktūras atgriezīs budžetā atpakaļ, tad mums visiem kļuva skaidrs, ka nav nostrādāts šis pēdējais posms ne tiesiski, ne arī ekonomiski, kas garantētu šīs naudas atgriešanu budžetā. Būtībā situācija ir tāda, ka pat Zinātnes departamenta speciālisti negarantē, ka šie 63 miljoni, ja tie šodien tiktu nofinansēti, gada beigās vai nākamā gadā tiktu atgriezti.

J.Freimanis: Zeiles kundze, es ļoti atvainojos, jūs nupat pieļāvāt vienu patvaļību. No kurienes jūs to ņēmāt, ka tie ir bezprocentu kredīti? Un ka šeit ir jābūt tā: ja es tev dodu miljonu, tad es to miljonu dabūju atpakaļ. To mēs nezinām, vai rīt mēs dabūsim 1 miljonu vai 10 miljonus atpakaļ. Kur ir ņemta šī koncepcija? Kas jums to ir devis?

V.Zeile: Šo koncepciju mums pasniedza un noformēja vakar Izglītības ministrija.

J.Freimanis: Tad mēs pajautāsim Izglītības ministrijai. Tādā gadījumā man ir konkrēts priekšlikums. Ja reiz mēs tā apejamies šinī gadījumā ar naudas summām, respektīvi, griežam 2 miljonus tur, kur mums iepatīkas, tad man ir konkrēts pārbalsojams priekšlikums. Tādā gadījumā, ja ir vajadzīga šī nauda, kas ir ņemta no tirgus pieprasījuma pētījumu daļējas finansēšanas, ņemsim to visu kopumā un totāli no valsts pārvaldes institūciju pasūtītajiem pētījumiem.

Es pamatoju. Iepazīstoties ar šiem valsts pārvaldes institūciju pasūtītajiem pētījumiem, 90 procentos gadījumu tie ir tā sauktie pētījumi, kas ar zinātni nav nekādā sakarā un kas šīm institūcijām būtu jādara, saņemot algu. Tieši tādēļ tā ir kamuflāža.

Un tas, ka jūs esat paņēmuši no zinātnes naudas šos 63 miljonus, ir patvaļība. Es pateikšu, kādēļ tā ir. Tur jau ir tā lieta, ka zinātnieki gada sākumā un vēl pirms tam tika orientēti uz to, ka budžets samazināsies un ka praktiski orientētie pētījumi būs jāatvirza, lūk, šādā veidā tā sauktajiem tirgus pieprasītājiem. Jūs labāk par mani zināt, ka pieprasījumi pēc šiem tirgus pieprasītajiem pētījumiem bija par 200 miljoniem. Un tie 63 miljoni palika kā konkursa finansējums labākajiem no labākajiem, līdz ar to reāli nosvītrojot no zinātnes pētījumiem šos 63 miljonus. Jūs esat vienkārši samazinājuši zinātnes budžetu. Un tieši tādēļ, lūdzu, samaziniet arī izdevumus pārvaldes institūcijām. Es lūdzu šo jautājumu likt uz balsošanu. Ja jums pietrūkst šiem mērķiem, lūdzu, ņemiet no šīs pozīcijas, bet neaizskariet to tirgus pieprasīto finansēšanu, kas ir šeit ielikta! Tā ir patvaļa.

V.Zeile: Paldies, kolēģi Freimani! Varbūt tādā gadījumā, ja jūs pārstāvat arī Zinātnes padomes viedokli, ļausim, Siliņa kungs, lai Freimaņa kungs informē, kāda tad tomēr ir šī ideja par šiem 63 miljoniem! Vai tas ir valsts budžeta finansējums vai arī tomēr tas ir paredzēts tā, kā es to traktēju? Kā mēs vakar Budžeta komisijā to sapratām, pretim bez šiem 63 miljoniem, kas ir valsts budžeta finansējuma daļa, tomēr katrs zinātniskās pētniecības kolektīvs atrod sev partneri, kuram viņš dos savu intelektuālo produkciju.

J.Freimanis: Es domāju, ka šis jautājums vakar ir bijis jums galēja noguruma apstākļos. Es domāju, ka Siliņa kungs jums to visu paskaidros.

V.Zeile: Jā, tas būtu ļoti vēlams, tāpēc arī ir atklāta šī diskusija.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, ar sēdes vadītāja tiesībām es tomēr ierosinātu godājamos deputātus diskusiju neatklāt un nodarboties ar likuma pieņemšanu otrajā lasījumā, tas ir, izskatīt 9.pielikumu pa apakšpunktiem un punktiem, ierosinot balsot pret, par vai atturoties. Šādas diskusijas mums var turpināties apmēram divus mēnešus, tieši līdz Saeimas vēlēšanām, nobeidzot ar tādu pašu rezultātu, ar kādu mēs esam sākuši. Tā ka es, lūdzu, ierosinu uzsākt tomēr otrā lasījuma stadiju bez vispārējām diskusijām, kurām nav, man liekas, vietas otrā lasījuma stadijā.

Tāpēc es ierosinu atgriezties pie 9.pielikuma galvenajiem mezgla punktiem, tas ir, papildu deficīta sabalansēšana, izdevumi un finansēšanas avoti. Nobalsot par 226 miljoniem, tas ir skaidrs. Un katrs, kas runā, lai saka, par kādu summu viņš ierosina balsot par vai pret. Un tad mēs tikai tiksim uz priekšu, Zeiles kundze.

Es ceru, ka deputāti mani atbalstīs šinī gadījumā. Jā, un ar Siliņa kungu mēs runāsim tad, kad nonāksim pie šā punkta par finansēšanas avotiem. Tad arī Siliņa kungs izteiks savu viedokli varbūt, ja? Norunāts.

Tātad, lūdzu, ja es pareizi saprotu, mums nav jābalso un nav jāspriež par 227,6 miljoniem, jo tas pēc būtības tika izspriests pagājušo reizi, iesākot lasījumu. Mēs varam sākt ar otro sadaļu - ar papildu izdevumiem. Godājamie deputāti var par otrās sadaļas deviņiem apakšpunktiem izteikties "par" un "pret". Par šiem 63,5 miljoniem Latvijas rubļu. Pēc tam - pa punktiem.

Kinnas kungs gribēja par procedūru izteikties. Viņš ir pierakstījies speciāli. Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Zeiles kundze, mēs pagājušā reizē, kad tika pārtraukta sēde, skatījām dokumentu Nr.279.

V.Zeile: Atkārtojiet, lūdzu!

J.Kinna: Mēs pagājušā reizē skatījām dokumentu Nr.279. Tikām līdz 8.punktam un pārtraucām darbu. Mani ļoti interesē, vai tad, kad mēs beigsim apspriest šo 9.pielikumu, mēs atgriezīsimies pie šā dokumenta?

V.Zeile: Es uzskatu, ka mēs par šo dokumentu bijām pavirši nobalsojuši. Rezultātā jau tad mums parādījās šie papildu līdzekļi, kam nebija seguma. Un šeit mēs meklējam tiem seguma avotus. Šeit tātad ir punkti, kam vēl ir papildu izmaksas, un visiem kopīgi mums šīm papildu izmaksām ir jāmeklē šodien seguma avoti.

J.Kinna: Zeiles kundze, ja mēs pie šā dokumenta neatgriežamies, tad es uzaicināšu Lauksaimniecības komisiju atstāt zāli, jo tad mums nav ko šeit sēdēt.

V.Zeile: Kolēģi, jūs vispirms pasakiet, par kuru konkrēto pozīciju jums šajā 200... Kurā dokumentā par to ir runa? Jo vakar, kas attiecas...

J.Kinna: Par visiem mūsu komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem.

V.Zeile: Iedodiet to drusciņ man!

 

No zāles: Par procedūru, Krastiņa kungs!

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Krastiņa kungs, es nevaru piekrist jūsu piedāvātajai koncepcijai. Ja mēs balsojam par dokumenta Nr.314 pirmo sadaļu, es jums piekrītu, ka ir nobalsots palielināt izdevumus par 227,6 miljoniem. Bet nav balsots par to, ka tiek samazināti izdevumi kadru pārkvalifikācijai par 227 miljoniem. Par to nav balsots plenārsēdē. Tāpēc es lūdzu balsot par šo ciparu, proti, ka tiek samazināti izdevumi nodarbinātībai par šo summu. Un aicinu balsot "pret".

V.Zeile: Krastiņa kungs, pilnīgi pareizi. Tas arī tiek piedāvāts. Tas ir dokuments, par kuru balsot. Par 9.pielikumu iepriekšējā reizē netika balsots. Šodien mēs to apspriežam, izdiskutējam un beigās balsosim. Pilnīgi pareizi jūs teicāt.

Priekšsēdētājs: Jā, bet tikai balsosim visu laiku, Zeiles kundze. Godājamie kolēģi, pašlaik manā priekšā ir to deputātu saraksts, kuri vēlas izteikties par šo 9.pielikumu. Ļoti daudzi deputāti, vairāk par desmit. Vieni ir pierakstījušies sarakstā, otri stāv un pacietīgi gaida, kad Šļakotas kungs... Varbūt tad atrisināsim jautājumu, kā godājamie deputāti vēlas redzēt pieņemšanas procedūru? Vai ir kādam ļoti gaišas idejas?

Mēs pagaidīsim, kamēr Zeiles kundze izrunājas ar Kinnas kungu.

V.Zeile: Es Kinnas kungam skaidroju, ka mani visvairāk uztrauc Valsts zemes dienesta jautājumu finansēšana. Grūbes kungs, jūs esat labs draugs Kinnas kungam. Pasakiet, lūdzu, ka jūsu finansēšanas jautājums tika atrisināts un ka šeit tas ir iestrādāts, jo Kinnas kungs visvairāk uztraucas par Valsts zemes dienesta finansējumu.

J.Kinna: Zeiles kundze, mūs uztrauc ne tikai Valsts zemes dienesta finansējums. Mēs izvirzījām...

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, jūs pēc balss nepazīst...

J.Kinna: ...un mēs gribētu, lai mums beidzot būtu kaut kāda elementāra kārtība, kā Latvijā tiek apspriests budžets. Jūs apkopojāt tos vienā dokumentā, tagad jūs šos priekšlikumus metat prom un sakāt, ka tagad strādāsit pēc cita dokumenta. Nu, kāda tad ir tā kārtība beidzot?

V.Zeile: Kolēģi, tas, kas šeit ir ietverts priekšlikumos, lielā mērā attiecas uz izpildinstitūcijām. Un jūsu priekšlikumi tiks atdoti valdībai, kas tos skatīsies. Uz finansēm šeit attiecas tieši tie jautājumi, par kuriem mēs galvenokārt diskutējām. Kas attiecas uz kredīta dzēšanu, visas tās summas ir paredzētas budžetā, ir iestrādātas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es domāju, ka mēs tiešām sāksim pēc būtības. Tātad pirmais apspriežamais un arī nobalsojamais 9.pielikuma jeb 314. dokumenta punkts ir izdevumi nodarbinātībai, izdevumi kadru pārkvalificēšanai mīnus 227,6 miljoni Latvijas rubļu. Tātad šī ir apspriežamā problēma un par to mums ir jābalso. Tādu prasību arī izvirzīja godājamais kolēģis Ivars Krastiņš.

Lūdzu, Lemberga kungs, par procedūru!

A.Lembergs: Es, Krastiņa kungs, gribētu atkļauties atgādināt, ka Zeiles kundze pilnīgi pamatoti ierosināja balsojumu, lai atliktu šī jautājuma izskatīšanu kā laikus nesagatavotu, jo deputāti nebija spējīgi iepazīties ar pirms stundas izsniegtajiem materiāliem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Par procedūru. Man ir priekšlikums vispirms nobalsot par 227 miljoniem, tas ir, vai mēs tos no Labklājības ministrijas, no pārkvalificēšanas noņemam nost. Ja mēs to noņemam nost, tad, es domāju, neradīsies jautājumi par to sadali. Tur neviens pretī nebūs.

V.Zeile: Kides kungs, es jūs tūlīt papildinu. Tā sadale par 227 miljoniem ir jau nobalsota 10.martā.

E.Kide: Krastiņa kungs, kā es saprotu, pareizi iebilda, ka par 227 nav nobalsots, jo toreiz mēs nemaz neķērāmies klāt pie Labklājības ministrijas iedaļas. Tātad par to summu nevarēja būt nobalsots, jo segumi no Labklājības ministrijas bija paredzēti gan Operai, gan Izglītības ministrijai, gan citur. Tur mēs toreiz neķērāmies klāt, pie tā mēs apstājāmies.

Tātad man būtu priekšlikums vispirms nobalsot, vai mēs noņemam tos 227 miljonus. Otrais - par otro daļu. Vai mēs noņemam 34 miljonus no zinātnes, kas arī ir avoti tiem nākamajiem papildu izdevumiem.

Manuprāt, par procedūru ir trešais - ka mums ir palikuši vēl neizskatīti un šeit neietverti Kinnas kunga atzīmētie - Meža ministrija un arī Lauksaimniecības ministrija, kas vispār toreiz palika nenobalsoti, šeit nav ietverti un tiem nav atrasti avoti. Tad es saprotu, ka trešais balsojums ir summa, kurai avotu vēl nemaz nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums ir... Freimaņa kungs arī par iespējamo procedūru? Lūdzu.

J.Freimanis: Jā, es arī par procedūru. Es domāju, ka mēs sāksim no lappuses. Tad, kad nonāksim attiecīgi pie patrekninātiem cipariem, tad šeit ir viens variants, mēs dosim otru variantu, un tad mēs spiedīsim pogas.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamā Zeiles kundze, cienījamie deputāti! Es domāju, ka mums ir jānoskaidro, kur mēs atrodamies. Vienkārši elementāri noskaidrosim, kur mēs atrodamies. Mēs skatījām dokumentu Nr.279. Tas ir tāds dokuments. Mēs aizgājām līdz tai vietai, līdz 7.punktam, par ko netika, starp citu, nobalsots. Kides kungs, par 7.punktu nav nobalsots. Tātad par 6. tika un par 7. netika nobalsots. Kides kungs, netika par jūsu jautājumu nobalsots. Paņemiet stenogrammu un paskatieties! Faktiski tas nozīmē, ka tālāk mums vajadzētu turpināt no 7.punkta uz priekšu un, attiecīgi izsakot "par" un "pret", akceptēt vai neakceptēt. Bet problēma, kas ir radusies dokumentā Nr.314, tajā dokumentā, kur ir 9.pielikums (Zeiles kundze, jūs mani labojiet, ja es kļūdos), ir radusies tādēļ, ka, pieņemot visus šos te vai noraidot punktus līdz 7.punktam...

V.Zeile: Tika nobalsots par 475,8 miljoniem...

I.Godmanis: Jā, faktiski tika nobalsots par 475, bet domāja par 275, un segums pretī ir tikai 200. Tātad kaut kur ir jāatrod vēl 275 miljoni. Lūk, kā to naudu atrast, liek priekšā Budžeta komisija ar šo atsevišķo dokumentu. Tāpēc mēs te pinamies. Saprotiet, tur ir tā ideja!

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Albertiņas kundze, par procedūru!

S.Albertiņa: Jā, godātie kolēģi, mēs esam nonākuši, man šķiet, strupceļā. Visa nelaime sākas tajā apstāklī, ka mēs, lūk, no šā 279. dokumenta līdz 6.punktam esam aizgājuši. Diemžēl. Tas, par ko tika nobalsots 6.punktā, tagad nekādos papildinājumos nav redzams. Turpretī ir redzams daudz kas cits, ko deputāti nav vispār vēl acīs redzējuši. Starp citu, šinī 6.pantā, es atvainojos, ir iekšā arī Meža ministrijas 15 miljoni.

Es tāpēc pastāvu uz to, lai tas, par ko 6.pantā ir nobalsots, tomēr tiktu ielikts, jo tas ir pagājušajā reizē pieņemts. Ja mēs tagad sāksim šādā veidā te staigāt uz priekšu un atpakaļ, galu galā nekas prātīgs neiznāks. Man ļoti žēl, ka man tas bija jāsaka, jo es pati esmu no Budžeta komisijas, bet es tagad redzu, ka mūsu apspriešana aiziet kaut kādā pavisam nevēlamā virzienā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze, jūsu komentāru! Gribam vai negribam, bet mums būs jābalso arī par Lemberga kunga priekšlikumu.

V.Zeile: Kolēģi, jautājuma būtība ir tāda. Arvien vairāk rodas papildu vajadzību, kuras mēs gribam finansēt no šā gada budžeta. Bet papildu ieņēmumi nav atrasti kopš pirmā balsojuma, izņemot šos 200 miljonus no nodokļu un nodevu maksājumiem par vīzām. Viss pārējais, par ko šeit mēs runājam, nav nekas cits, kā esošā budžeta izdevumu daļas pārdale starp vienu un otru resoru. Un šī pārdale var turpināties bezgalīgi, jo katrs, kā saka, resors un tā kurators no Augstākās padomes attiecīgās komisijas vai deputāts var šos pārdales izdevumus neatbalstīt. Tā ka mēs esam apkopojuši to, kas mums bija šajā brīdī Budžeta komisijā. Papildus nāk arvien vairāk pieprasījumu, mēs šādus papildu pieprasījumus varam savākt un nekur tālāk par šaha spēli netiksim, domājot par to, kam noņemt, kam iedot. Tāpēc es ierosinu vismaz izdiskutēt 9.pielikumu. Ja šeit rodas kādi papildu izdevumi, kam mēs gribam atrast finansēšanas avotus, tie mums visiem ir redzami.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Gorbunova kungs, par procedūru!

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi, mums jau pagājušo reizi bija izvirzījusies šī pati problēma, kā es saprotu, par procedūru. Ir deputātu iesniegtie priekšlikumi likumprojektam par valsts budžetu 1993.gadam un dokuments Nr.279. Mēs to sākām izskatīt un nepabeidzām. Es negribu nevienu deputātu izcelt vai kaut kā citādi godināt, bet katrā ziņā attieksmei pret visiem ir jābūt vienādai. Ja mēs izskatījām no sākuma, tad ir jāpabeidz līdz beigām.

Un tālāk. Zeiles kundze, viss ko jūs sakāt, ir balta patiesība. Bet jūs esat šajā šaha spēlē pati iesaistījusies, es domāju, ar savu komisiju. Un tagad deputātiem būtu vienkārši jāizlemj, kā tālāk darīt. Manuprāt, ir jārīkojas tā: ja mēs par kaut ko nobalsojam, tad valdība tālāk lemj, ko darīt ar tās iesniegto budžetu, un nevis komisija. Jo tagad es jūtu, ka visu laiku nemitīgi ir daudz papīru, es visu laiku tos parakstu un atkal klausos, kas notiek plenārsēdē. Man liekas, ka tagad pamazām jūs pārņemat savās rokās budžeta lietu, bet budžeta lieta tomēr ir valdības lieta. Tas ir jāiesniedz. Pēc tam, ja deputāti ir nobalsojuši, valdībai attiecīgi jākoriģē vai arī jāpasaka, ka tā to nevar izdarīt. Citādi mēs netiksim galā.

V.Zeile: Paldies, priekšsēdētāj, jūs ļoti atvieglojāt mūsu likteni un darbu. Es ļoti labprāt visus daudzos pieprasījumus, kas ir Budžeta komisijā saņemti ar pavadvēstuli, deleģēšu valdībai. Atcelsim budžeta izskatīšanu!

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, es domāju, ka Lemberga kungs nepaģērēs savu balsojumu līdz pārtraukumam, līdz kuram ir maz laika atlicis. Mēs šo to tomēr septiņās minūtēs varētu izdarīt.

Ozola kungs, kāds jums būtu ierosinājums?

I.Ozols: Šie 279.dokumentā izskatāmie jautājumi attiecas uz 4.pielikumu. Tie ir 4.pielikumā izskatāmie jautājumi. Tajā pašā laikā 9.pielikums ir svarīgs, lai būtu mūsu principiālā attieksme pret tiem apdrošināšanas jeb šinī gadījumā 9.pielikumā atspoguļotās budžeta sadaļas atskaitījumiem 279 miljonu apmērā. Tikai pēc tam, ja mums šinī jautājumā principiāla skaidrība būs balsojumā, tad ir mērķtiecīgi turpināt un skatīt pārējos pielikumus - 1., 2., 3. Es lieku priekšā 279.dokumenta jautājumus izdiskutēt tad, kad mēs nonāksim pie 4.pielikuma, nevis atrauti diskutēt par 4.pielikuma atsevišķām pozīcijām un pēc tam atgriezties pie 9.pielikuma. Man ir tāds priekšlikums. Loģika diktē, ka tikai tad mēs varam nonākt pie konsensa.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos Kides kungam, es viņam tūlīt došu vārdu... Mēs šo jautājumu varam atrisināt tā, kā mēs parasti esam to darījuši, proti, balsojot. Viens variants ir par procedūru. Turpināt 9.pielikuma izskatīšanu pa punktiem, kā tas pienākas otrajā lasījumā, sākumā spriežot par finansēšanas avotiem un tad jau par tā izlietojuma līdzekļiem. Otrs variants - turpināt 279.dokumenta apspriešanu tādā kārtībā un veidā, kā to darīja pagājušajā plenārsēdē, kad tika pārtraukta budžeta apspriešana. Tā ka šie ir divi varianti, kā mums vispār turpināt darbu un nonākt pie secinājuma pēc pusotras stundas apspriešanas.

Godājamie kolēģi, varbūt nobalsosim. Pirmais variants bija par to, lai mēs tagad skatītu un apspriestu 314.dokumentu, un otrs balsojums - par to, lai mēs turpinātu iepriekšējā kārtībā apspriest 279.dokumentu. Ir skaidrs priekšlikums? Balsosim par to, ka mēs tagad izskatīsim pa punktiem 314.dokumentu jeb 9.pielikumu. Rezultāts: par - 35, pret - 17, atturas - 13.

Nākamais procedūras balsojums ir par to, ka mēs tagad skatām iepriekšējā kārtībā 279.dokumentu. Ir balsojums... Viena balss papildus "pret", dzēšot vienu "par". Rezultāts: 57 - par, 6 - pret, 7 - atturas. Tātad plenārsēde ir nolēmusi, ka mēs tomēr turpināsim skatīt 279.dokumentu.

Lemberga kungs ļoti intensīvi pieprasa balsot par viņa ierosinājumu - atlikt budžeta izskatīšanu. Arī Zeiles kundze ir izteikusi tādu domu - atlikt budžeta izskatīšanu uz nedēļu, lai varētu sagatavoties papildus. Man ir jāliek tas balsošanai, kaut gan citi deputāti enerģiski māj ar rokām, ka to nevajag darīt.

Balsosim par Lemberga kunga priekšlikumu - atlikt budžeta izskatīšanu uz vienu nedēļu, lai sagatavotu materiālus. Rezultāts: par - 24, pret - 34, atturas - 13. Nāksies vien pastrādāt, kolēģi!

Tagad pusstunda pārtraukuma.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Tā sagadījies, ka ir tieši viena minūte pāri pieciem. Būtu atkal jāsāk strādāt. Vēl pusotra stunda un... Tātad, godājamie kolēģi, es atgādinu, ka iepriekšējās pusotras stundas darba laikā mēs ļoti veiksmīgi nospriedām, ka ir jāatgriežas pie dokumenta Nr.279. un jāiet tālāk, sākot no 6.labojuma un balsojot pēc kārtas, kā tas bija iepriekšējā plenārsēdē. Sākot no 7., man Seiles kundze rāda. Es tieši to arī gribēju zināt, jo pagājušajā plenārsēdē es piedalījos tikai epizodiski un mana atmiņa nav tik svaiga.

Starpbrīdis pagājis, Zeiles kundze ir pilna enerģijas. Un var būt, ka mēs šodien pieņemam vēl vienu vēsturisku lēmumu, tas ir, par valsts budžetu arī.

V.Zeile: Tātad, cienītie kolēģi, ir piedāvājums atgriezties pie 10.marta plenārsēdes, kad mēs visu dienu strīdējāmies par 279.dokumentu, kurā uz to brīdi bija apkopoti visi deputātu priekšlikumi, kuri reducējās galvenokārt uz papildu līdzekļu saņemšanu no valsts budžeta un kuru mēs akceptējām līdz 7.punktam. Akcepts mums deva papildu izdevumus 475 miljonus rubļu, no kuriem 200 mēs sedzam ar papildu ieņēmumiem. Starpība tātad palika nenosegta. Varam turpināt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad šajā gadījumā 7.punkts, ko iesniedza deputāts Kide, - Kultūras ministrija, Finansu ministrija, Kinostudija un tā tālāk.

Lūdzu, Kides kungs, jūsu pamatojums par 7.punktu.

E.Kide: Es atkārtoju, ka ir domstarpību protokols, kur Finansu ministrija kopā ar Kultūras ministriju un mani kā Budžeta komisijas pārstāvi izskatīja visus pieprasījumus. Tie bija ļoti lieli. Visus noraidīja, tomēr palika pieprasījums, kuru nevarēja noraidīt. Tas ir Kultūras ministrijai 7.punktā - 23 miljoni mācību iestāžu remontiem un Operas teātra celtniecībai - 20 miljoni rubļu. Tātad par šo 7.punktu. Ja mēs tomēr varētu Kultūras ministrijai dabūt 33 miljonus... Uz kā rēķina? Joprojām uzturu to pašu priekšlikumu, ka no Labklājības ministrijas pārkvalificēšanas fondiem, kuri ir pāri par 400 miljonu apjomā.

V.Zeile: Seši simti.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze atbildēs, vai sākumā Preinberga kungs?

V.Zeile: Es vēlētos, lai mēs visi domātu vienā virzienā un pieaugošā secībā par to, kas mums jau ir. Ja mēs apskatām 279.dokumentu, tad uz šo brīdi mums nav seguma 227,6 miljoniem rubļu, par kuru papildu finansēšanu mēs esam draudzīgi nobalsojuši 10.martā. Tātad audzēsim šo summu klāt pie tā, ko saka Kides kungs, un visi kopīgi domāsim, no kādiem papildu budžeta avotiem mēs to segsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamā Zeiles kundze! Vai mēs, ejot šo ceļu un piekrītot šīs deputātu grupas ierosinājumam, nepārkāpjam pašus pamatus - neaiztikt, lūk, šīs summas, kas ir paredzētas Labklājības ministrijai, kas ir paredzētas sociālajai nodrošināšanai. Par to bija runa tad, kad mēs apvienojām šos abus budžetus. Es neredzu, kāds sakars ir Valmieras teātra kapitālajai celtniecībai, Operas teātra kapitālajai celtniecībai ar pensiju izmaksām un ar veselības aizsardzību.

V.Zeile: Kolēģi Preinberg, pensiju izmaksa ir svēta lieta, un tā netiek aizskarta. Jūs paskatieties, lūdzu! Mēs runājam praktiski par šā 9.pielikuma trešo daļu - nodarbinātībai. Pensijas un pabalsti ir pirmajā un otrajā daļā. Un tos neviens neaiztiek.

G.Preinbergs: Bet tas taču nāk no šā sociālā budžeta! Nosacīti mēs varam nosaukt.

V.Zeile: Piedodiet, jūs apskatieties, kāds ir rezultāts. Sociālā budžeta deficīts ir mīnus 8,25 miljardi rubļu. Un tas tiek segts no valsts budžeta. Līdz ar to mēs praktiski par šīm summām, ko paņemam no izdevumiem kadru pārkvalificēšanai un sabiedrisko darbu organizēšanai, pēc būtības samazinām valsts budžeta palīdzību šā deficīta segšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Kolēģi, pirms mēs izšķiramies par šādu balsošanu, es gribētu atgādināt pagājušā gada decembra mēnesi, kad nebija naudas, lai izmaksātu pensijas, jo pagājušajā gadā 17 procenti no sociālā nodokļa ieņēmumiem aizgāja tādām vajadzībām, kuras varētu atbilstoši likumam nesegt no sociālā budžeta. Šogad šim ciparam ir tendence paaugstināties līdz 25 procentiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, Kides kungs vēl vēlas ko teikt.

E.Kide: Es tomēr uzstātu uz to, kā Zeiles kundze teica, ka šo krājkasīti ar mīnusu krāt un tad balsot par deficīta segšanas avotiem, no kuriem viens būtu arī Labklājības ministrijas pārkvalificēšanas konts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Bērziņš, labklājības ministra vietnieks: Cienījamie deputāti! Cienījamo sapulces vadītāj! Valdības iesniegtajā koncepcijā un šajā budžeta sadalē ir paredzēts, ka katrs septītais bezdarbnieks no 100 tiks apmācīts, pārkvalificēts. Pašlaik jau pēc balsojuma, kas notika pagājušo trešdien, iznāk, ka mums būs jāapmāca tikai katrs trešais, trīsarpus cilvēku no katra simta. Pašlaik, ja mēs izskatīsim 279.dokumentu, tad iznāks, es parēķināju, ka no 100 būs jāapmāca tikai 1,2 bezdarbnieki. Es atvainojos, cienījamie deputāti, ja ir tik liela nepieciešamība ņemt līdzekļus tieši no nodarbinātībai paredzētajiem līdzekļiem, tad man būtu lūgums, kompromisa lūgums, darīt to no pasīvās daļas, tas ir, no tās daļas, ko mēs izmaksājam pabalstos, bet nekādā gadījumā ne no tās aktīvās daļas, tas ir, no tās daļas, ko mēs izlietojam pagaidu sabiedriskajiem darbiem, un no tās daļas, ko mēs izlietojam bezdarbnieku pārkvalificēšanai. Jo tas ir vienīgais ceļš, kā šos cilvēkus atkal atgriezt darba tirgū.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze, jūsu komentāru! Un tad balsosim.

V.Zeile: Es piedāvāju kompromisa variantu. Mēs visu jaucam kopā un netiekam ne ar ko uz priekšu. Ja mēs esam vienojušies, ka izskatīsim līdz galam 279.dokumentu, no 7.punkta sākot, tad tur nekas cits nav kā papildu izdevumi. Un ar savu balsojumu "par" vai "pret" jūs varat apliecināt, vai piekrītat vai nepiekrītat šiem izdevumiem. Pēc tam, kad būs šī papildu finansējuma summa savākta, mēs varam atgriezties otro reizi pie tā, ko teica Kides kungs, un meklēt seguma avotus, neizslēdzot arī, ka tas var būt ne tikai 9.pielikums, bet arī, kā Ozola kungs teica, 4.pielikums. Bet jūs gribējāt tādā veidā to sākt, tad nu...

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide.

E.Kide: Zeiles kundze, es nezinu, vai kāds no Kultūras ministrijas ir klāt, bet šeit es nemaz neizvirzu jautājumu par 85 miljoniem Valmieras teātra kapitālajai celtniecībai. Es saprotu, ka šis objekts ir iekonservēts. Tad vismaz paliktu tie 33 miljoni remonta vajadzībām un 10 miljoni Operas celtniecībai, kas ir kapeikas patiesībā.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, vienkārši šeit nav neviena, kas jums piekrīt vai nepiekrīt.

V.Zeile: Cienītais Kides kungs, lūdzu, nepārlieciniet mani, it kā es nebūtu kultūras un izglītības aizstāve. Es varbūt esmu tikpat liela un pat lielāka nekā jūs. Bet man liktenis ir lēmis vadīt Budžeta komisiju, kurā viss ir skaidrs - vienā pusē plus - ieņēmumi, otrā pusē mīnus - izdevumi.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mēs varam virzīties tālāk tādā veidā, kā ierosināja Zeiles kundze. Tātad nobalsot par 7.papildinājumu. Bet es tomēr aicinātu jūs balsot par šiem atsevišķajiem punktiem. Jo tomēr ir liela starpība, vai... Te ir dažādi, gan kinohronikai, gan Operas teātrim, gan Valmieras teātrim. Katrs parādīs savu atbalstu kultūrai, tikai ļoti diferencēti un pa punktiem. Zeiles kundze, es saprotu, ka mēs balsosim par atsevišķiem punktiem. Lūdzu. Par atsevišķām summām mēs balsosim. Par atsevišķām summām. Tātad pirmā balsojuma summa Valmieras teātra kapitālajai celtniecībai ir 85 miljoni rubļu. Ja mēs skatāmies to pašu 9.pielikumu, tur tā nav.

Lūdzu, godājamie kolēģi, vai par Valmieras teātri kāds vēlas izteikties? Dineviča kungs, kas ir ievēlēts no Valmieras, pašlaik nav klāt. Edmunda Krastiņa arī nav.

Tā, Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Es jau kā Valmieras kaimiņš zinu, ka teātra korpuss ir pabeigts, turpinās iekšējā apdare. Man šķiet, ka vismaz kādi 100 vai vairāk miljonu tur ir vajadzīgi. Šogad Valmierā ir Starptautiskās trīszvaigžņu spēles. Šķiet, ka būtu labi, ja varētu pastrādāt. Ja nevar, tad jāiekonservē un jādod kāda daļa naudas vismaz iekonservēšanai. To varētu noskaidrot un dot tai iekonservēšanai.

Priekšsēdētājs: Tātad balsojums - 85 miljoni Latvijas rubļu Valmieras teātra kapitālajai celtniecībai. Rezultāts: par - 35, pret - 3, atturas - 9. Paldies. Šī summa ir akceptēta.

Nākamais - Operas teātra kapitālajai celtniecībai tikai 10 miljoni rubļu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par - 43, pret - 1, atturas - 1. Esam akceptējuši.

Nākamais - kultūras iestāžu kapitālā remonta izdevumiem, kā arī Kultūras ministrijas pakļautībā esošo izglītības iestāžu kapitālā remonta vajadzībām - 23 miljoni Latvijas rubļu. Vai kāds no deputātiem vēlas par šo pozīciju izteikties? Neviens.

Balsosim par akceptu šai pozīcijai. Rezultāts: 30 - par, 5 - pret, 7 - atturas. Arī tas ir akceptēts.

Nākamais. Zeiles kundze varbūt paskaidros, tātad...

V.Zeile: Nākamais ir par 5 miljoniem rubļu, tā ir Kultūras ministrijas iekšējā pārdale. Un tas jau ir izdarīts.

Priekšsēdētājs: Tad par to mums nav jābalso?

V.Zeile: Nē.

Priekšsēdētājs: Mēs ar savu balsojumu esam akceptējuši šīs summas 7.pielikuma daļā. Vai jūs, Zeiles kundze, uzreiz ierosināt balsot par šiem finansējuma avotiem vai pēc tam, kad mēs izskatīsim visu sarakstu?

V.Zeile: Es domāju, mums ir jāizskata viss, jo tādā gadījumā atkal celsies Kinnas kungs augšā un būs ļoti aizvainots, ka par viņa komisijas priekšlikumiem nav nobalsots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Turpināsim! 8.labojums. Arī godājamais deputāts Kide un pārējie, lūdzu!

E.Kide: Es negribu atkārtoties. Uz visu izglītības sistēmu un visām skolām, gan vētras postījumiem, gan kapitālajam remontam, tiek prasīti 12 miljoni. Iedota ir nulle. Es lūdzu deputātus vienkārši nobalsot par šo, liekas, sīko summu izglītības sistēmai, bet tā ir pirmā nepieciešamība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Kides kungs, jūs nepareizi sakāt. Tā nav, ka 16.pantā remontiem skolām nebūtu iedots. Ir tādi līdzekļi paredzēti. Cits jautājums, kam tos novirza. Šie 12 miljoni, ko jūs liekat priekšā, ir iedalīti papildus tiem, kas ir jau paredzēti Izglītības ministrijai.

E.Kide: Ieskaitot vētras postījumus, ja? Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad neuztur Kides kungs šo balsojumu?

E.Kide: Es uzturu šo balsojumu, jo bija 40 miljoni, ja es nemaldos, pieprasīti, bet par 12 miljoniem mēs vienojāmies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Tā kā tas atkal ir Labklājības ministrijas adresē, man ir jautājums: kā tad ir ar vētras postījumiem vispār? Manuprāt, tie taču gāja no valdības rezerves. Tātad, piemēram, vētras postījumu manā apgabalā ir vai cik. Kā mēs tagad te daļu iebalsosim no Labklājības ministrijas? Kur tad paliks pārējiem?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs, kā būs ar vētras postījumiem?

E.Kide: Es gribētu piekrist Buķeles kundzei, ka tos deviņus miljonus varētu arī no valdības rezerves, ja tikai mēs, kā saka, liecinām, ka no valdības rezerves šīs skolas saņemtu, jo tām jumtu nav. Tad šeit nevajadzētu balsot, tad mēs pārdalītu no valdības rezervēm.

Priekšsēdētājs: Jā, bet, Kides kungs, šoreiz jums ir jāsaka, vai jūs pastāvat uz balsojumu vai ne? Un, ja pastāvat, tad par kādu summu? Tur ir divas summas.

E.Kide: Es pastāvu uz 12 miljoniem, ja no valdības rezerves var dot, tad uz trim miljoniem.

Priekšsēdētājs: Kā redzat, Kides kungs, valdības rezerve jums neatbild pašreiz.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Balsosim par šiem 12 miljoniem Latvijas rubļu Izglītības ministrijas objektu kapitālajam remontam sakarā ar vētras postījumiem. Rezultāts: par - 27, pret - 6, atturas - 13. Ar balsu vairākumu ir akceptēti šie 12 miljoni.

Nākamais - 9 miljoni ugunsgrēkā nopostītās Straupes skolas celtniecībai. Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es vēlētos deputātus informēt, ka par Straupes skolas celtniecības līdzekļiem mēs jau esam nobalsojuši, tie ietilpst tajos 475 miljonos.

Priekšsēdētājs: Man tikai būtu lūgums kādam no Budžeta komisijas, vai arī to mūsu finansu ministrs varētu darīt, ja viņam ir kalkulators, šīs summas, kas ir akceptētas, skaitīt tagad kopā visas, jo tās tomēr atšķiras no šā 9.pielikuma. Lai mēs varētu pēc tam zināt, par kādu summu ir runa.

9.punkts - Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija. Tas ir teorētisks pants, kas neprasa konkrētu naudu uz šo brīdi tādā tekstā, kā tas ir. Zeiles kundze, ja man nav taisnība, jūs mani labojiet! Ir vai nav balsojams 9.papildinājums?

V.Zeile: Es vēlētos, lai komisija vispār komentē, kas šeit ir domāts?

Priekšsēdētājs: Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija, lūdzu!

V.Zeile: Kas komisiju neapmierina tajā jautājuma risināšanā, kādu pašreiz piedāvā valdības iesniegtais projekts?

Priekšsēdētājs: No komisijas neviens neatsaucas. Tad mēs gluži vienkārši turpinām.

10. - Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija. Ir Kinnas kunga brīdis, jo 10.punkts, kā jūs redzat, sastāv no septiņiem apakšpunktiem.

Lūdzu, Kinnas kungs! Tikai īsi un konkrēti!

J.Kinna: Pirmkārt, par mūsu pirmo priekšlikumu. Mēs konceptuāli nobalsojām Augstākajā padomē par to, ka budžeta deficīta segšanai ir jāizmanto daļa no privatizācijas fondiem. Jautājums: tātad pirmā lasījuma konceptuālais balsojums Augstākajā padomē netiek ņemts vērā? Ir tā vai nav tā?

V.Zeile: Jā, netiek ņemts vērā, jo šo pašreiz esošo valsts budžeta deficītu mēs sedzam uz cita deficīta segšanas avota, tas ir, uz Latvijas Bankas kredīta rēķina.

J.Kinna: Labi, bet es pieņemu to. Tikai tad es vispār neredzu jēgas balsot kaut ko konceptuāli pirmajos lasījumos.

V.Zeile: Es gribētu mazu pretjautājumu. Tādā gadījumā Budžeta komisijai nav informācijas par to, cik liels ir valsts privatizācijas fonds un cik liels ir pašvaldību privatizācijas fonds?

J.Kinna: Zeiles kundze, man liekas, nevienam Latvijas valstī šādas informācijas nav, bet atstāsim to...

V.Zeile: Bet tādā gadījumā, kolēģi, kā mēs varam balsot, ka privatizācijas fonda līdzekļi būs budžeta deficīta segšanas avots, ja mēs nevaram noteikt pat to, cik liels ir šis privatizācijas fonds! Bēniķa kungs man tagad saka, ka valsts privatizācijas fonda atlikums ir 46 miljoni. Tikai es nezinu, kas ir izlietots un kur ir izlietots.

J.Kinna: Siliņa kungs atbild, ka nekas nav izlietots, to lemj parlaments... Bet tad mēs kaut kad gada beigās, kad šī nauda būs galīgi noinflējusies, to izlietosim.

V.Zeile: Kinnas kungs, man nav iebildumu. 46 miljoni rubļu ir parlamenta rīcībā - valsts privatizācijas fonds.

J.Kinna: Paldies. Tātad uzskatām, ka tā ir ieņēmumu daļa?

V.Zeile: Es neuzskatu, ka tā ir ieņēmumu daļa. Par to ir jābalso. Es jūs informēju, cik liels ir valsts privatizācijas fonds.

J.Kinna: Mēs vienreiz par to jau balsojām.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, lai mums būtu tāda racionālāka visa tālākā apspriešana, lai neietu viss atkal iepriekšējās sēdes gultnē, varbūt jūs pasakiet, ko jūs aizstāvat un kādu balsojumu pieprasāt. Tad mēs varam turpināt.

J.Kinna: Nē, es vienkārši atgādinu, ka bija šāds pirmais konceptuālais balsojums, kuru neizpilda.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze un pēc tam - Grūbes kungs.

V.Zeile: Piedāvāju jums kompromisa variantu - šos 46 miljonus rubļu atstāt precīzam balsojumam un uzskatīt, ka tas ir mūsu izmaksu segšanai papildu avots - 46 miljoni.

J.Kinna: Es piedāvāju ieskaitīt pusi vismaz. Varbūt pietiktu.

Priekšsēdētājs: Ņemiet jau visu, Kinnas kungs! Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es nevaru piekrist, ka mēs par daļu priekšlikumu balsojam tagad, par daļu - pēc tam. Mans priekšlikums ir sakarā ar to, ka mēs sabalsojam 95 miljonus. Tātad 85 Valmieras teātrim, 10 miljoni Operai un tā tālāk. Tātad es uzskatu, ka par 46 miljoniem... Vai valdība piekrīt vai nepiekrīt, to lai tā izsaka debatēs, bet par 46 miljoniem jābalso tūlīt, neatejot no kases!

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Es varu kā valdības priekšsēdētājs pateikt, ka es nepiekrītu tādai pieejai. Tad mēs sāksim analizēt, cik kurš ir devis privatizācijas fondā, kāda ministrija cik un ko ir devusi. Un tad izrādīsies pavisam nepatīkami tiem, kas te jautā.

Otrs. Privatizācijas fondam ir nepieciešams likumdošanas akts, jo tagad, ja nebūs šā likumdošanas akta gan par pašvaldību privatizācijas fondiem, gan par valsts privatizācijas fondu, viņi visi gāzīs iekšā budžetā. Nekas labs no tā neiznāks. Ierosinu noraidīt, tas nav budžeta jautājums. Tie ir līdzekļi, kas ir ārkārtēji lietojami.

Priekšsēdētājs: Tātad Grūbes kungs ierosināja iekļaut šos ieņēmumus budžeta ieņēmumu daļā, Godmaņa kungs kā valdības vadītājs ierosināja neiekļaut un noraidīt šādu priekšlikumu. Deputātiem nekas cits neatliek kā balsot. Šļakotas kungs, lūdzu!

K.Šļakota: Es tikai par procedūru gribēju pateikt. Mums nav tiesību balsot, jo tas tiešām ir likumdošanas jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Man tādā gadījumā nav skaidrs, kā paliek ar iepriekšējo balsojumu? Man šķiet, ka mēs balsojām par tādu principiālu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Raimond Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Es gribu atgādināt, ka arī likums par budžetu ir likums. Šinī gadījumā varbūt ir jāieraksta, ka - uzdot sagatavot Tieslietu ministrijai atbilstošus grozījumus spēkā esošajos likumdošanas aktos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Neiebilstot pret privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanu vieniem vai otriem mērķiem, es gribu pateikt to, ka šie līdzekļi nav budžeta ienākumu avots. Kad parlaments lems jautājumu par šā fonda izlietošanu, varēs lemt, kādiem mērķiem izlietot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es vēlreiz uzsveru, ka pirmajā lasījumā par to bija balsots, tātad tas jautājums jau principā bija jāgatavo. Ja šobrīd mēs nevaram nobalsot par summu, tas ir cits jautājums, bet par principu mums ir jānobalso, lai tas parādītos šajā budžeta likumā kā iestrāde.

Priekšsēdētājs: Mums ir par 1993.gada budžetu otrais lasījums. Otrais lasījums, Grūbes kungs. Iestrādes ir pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Zeiles kundze, jūsu komentāru! Un tad mums ir jābalso. Deputāts Grūbe pastāv uz balsojumu par privatizācijas fonda iekļaušanu budžeta ieņēmumu daļā. Es pareizi sapratu, Grūbes kungs, jūsu ideju? Par privatizācijas fonda līdzekļu iekļaušanu budžeta ieņēmumu daļā.

Lūdzu, Zeiles kundze, jūsu komentāru!

V.Zeile: Mans komentārs ir īss. Deputāti visu var.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Jūs dzirdējāt "par" un "pret". Tagad balsosim par Grūbes kunga ierosinājumu. Kinnas kungs lūdz ieskaitīt viņa balsi "par", jo viņš nevar nokļūt pie savas balsošanas vietas. Rezultāts: par - 26, pret - 18, atturas - 16. Nav pieņemts šis Grūbes kunga ierosinājums, valsts privatizācijas fonds palicis vesels.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Otrais mūsu ierosinājums arī attiecas uz budžeta ieņēmumu daļu. Šinī gadījumā jau tas ir ierosinājums likuma tekstā ar vārdiņu nevis vairs "lūgt", bet "uzdot Ministru padomei". Un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, visi var iepazīties ar 10.punkta 2.apakšpunkta labojumu. Vai vēl kāds no kolēģiem vēlas izteikties par vai pret šādu labojumu? Neviens nevēlas.

Zeiles kundze, lūdzu!

V.Zeile: Es piedāvāju izvērst jautājumu, vai tas ir jāraksta likumā par valsts budžetu 1993.gadam vai lēmumā par 1993.gada valsts budžeta likuma spēkā stāšanās kārtību?

J.Kinna: Es piekrītu, ka tas varētu būt arī lēmumā.

Priekšsēdētājs: Tātad Kinnas kungs pieņem, ka tas varētu būt arī lēmumā par spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu ņemt to vērā balsojot.

Balsosim par Kinnas kunga priekšlikumu, kas izteikts 10.2.punktā. Rezultāts: par - 40, pret - 3, atturas - 9. Pieņemts šis labojums tajā redakcijā, kādu saskaņoja Kinnas kungs un Zeiles kundze. Lūdzu.

J.Kinna: Nākamais labojums attiecas vienkārši uz posteņa nosaukumu budžeta projektā. Šeit ir neprecīzi norakstīts no mūsu iesniegtā lēmuma projekta. Ir pazudis viens papildteikums, kura pilns teksts ir tāds: "Grozīt likumprojekta "Par valsts budžetu 1993.gadam" 4.pielikuma izdevumu daļas 7.nodaļas 4.punkta posteņa nosaukumu "Kredītu dzēšanai un procentu samaksai privatizētajiem lauksaimniecības objektiem un ilgtermiņa kredīta dzēšanai 50 procentu apmērā zemnieku saimniecībām", izsakot to šādā redakcijā: "Kredītu dzēšanai vai pārņemšanai no privatizētajiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kā arī ilgtermiņa kredītu procenta likmju subsidēšanai zemnieku saimniecībām.""

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Raimond Krūmiņ!

R.Krūmiņš: Es tikai par procedūru. Es gribēju vērst uzmanību, ka visu šo tekstu precīzi var izlasīt 4.punkta pēdējās trīs rindiņās. Tur arī tas pats atkārtojas, tikai tur nav ielikts pēdiņās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Es domāju, ka šeit mēs paplašinām jau agrāk pieņemtos likumus par šādu līdzekļu paredzēšanu tiem pasākumiem, kā nolasīja Kinnas kungs. Tātad mums ir runa par iepriekš pieņemto likumu redakcijas precizēšanu.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, vai jums būtu kāds komentārs?

V.Zeile: Es vēlētos vispirms izdarīt šīs izmaiņas attiecīgajā pielikumā, par ko ir runa, un tad sekas būs tās, ka mums šis finansējums būs jāsedz no valsts budžeta.

J.Kinna: Mums nav tāda likuma, kurā būtu uzskaitīti visi budžeta izdevumu daļas posteņi.

V.Zeile: Pareizi, bet šeit es turpinu domu, ko pateica cienītais ministrs Siliņa kungs.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs ierosina balsot par viņa priekšlikumu, kas izteikts 10.3.punktā un kura formulējumu var izlasīt 10.4.punktā. Krūmiņa kungam vēl papildinājums?

R.Krūmiņš: Te Siliņa kungam nevar piekrist, jo tajā dokumentā, uz kuru viņš atsaucas (tas ir Augstākās padomes lēmums par šo kredītu dzēšanu), 6.punktā ir noteikts, ka gadījumos, kad šos kredītus nevar dzēst līdzekļu trūkuma dēļ, tos pārņem Lauksaimniecības ministrija principā kā valsts parādu.

Bet šinī gadījumā šis priekšlikums sasaucas ar to, ko šodien Zeiles kundzei iesniedza lauksaimniecības ministrs. Es lūgtu Zeiles kundzi šo dokumentu paņemt, varbūt mums ir iespējams iestrādāt šo tekstu pašā dokumentā, jo šinī gadījumā iespējams, ka tas pat ir jāpavairo deputātiem. Mums bija tāda vienošanās, ka pēcpusdienā būs pavairots, bet diemžēl tas nav izdarīts.

V.Zeile: Tas nav izdarīts tādēļ, ka visus deputātu iesniegtos priekšlikumus Budžeta komisija savāca, lai attiecīgi varētu izskatīt. Jūs arī iesniedzāt tikai no rīta. Galvenais jautājums, par ko šeit varētu būt runa, lai deputāti apzinātos savu atbildību. Tas ir vecais standarta jautājums, cik tas viss 1993.gadam papildus maksā.

Priekšsēdētājs: Ir ierosināts balsojums. Jūs dzirdējāt argumentus no Finansu ministrijas un mūsu Budžeta komisijas priekšsēdētājas. Balsosim par Kinnas kunga ierosinājumu, par 10.3.punktu. Rezultāts: par - 34, pret - 4, atturas - 13. Šis labojums ir akceptēts.

J.Kinna: Nākamais arī attiecas uz budžeta izdevumu daļu, bet ieņēmumu virzienā. Mūsu komisijas priekšlikums bija samazināt lauksaimniecības departamentu finansēšanu par 25 miljoniem rubļu. Tā kā Ēlerta kungs bija iesniedzis kaut kādu līdzīgu priekšlikumu, tad es saprotu, ka šeit viens balsojums ir noticis. Es vienkārši gribētu dzirdēt precīzu atbildi.

V.Zeile: Lauksaimniecības ministrijas lauksaimniecības departamentu štati ir samazināti par 210 cilvēkiem un tam līdzi ir samazināts finansējums par 10 miljoniem.

J.Kinna: Tad mums uzreiz ir nākamais jautājums: kur šī nauda ir palikusi?

V.Zeile: Šī nauda ir iestrādāta, lai segtu papildu pieprasījumu, ko iesniedza Valsts zemes dienests.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs paskaidros. Lūdzu.

E.Siliņš: Maza precizēšana, jo izmaiņas bija attiecībā uz Lauksaimniecības ministriju: 10,1 miljons iestrādāts tieši tiem izdevumiem, par ko mēs tikko runājām, tas ir, zemnieku saimniecību kredītu segšanai un procentu samaksai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gribēju precizēt, ka tas nav Valsts zemes dienests, bet es lūgtu nobalsot par to daļu, ka jāparādās 10 miljoniem šajā daļā. Mēs nevienā dokumentā to neesam redzējuši, es varu ticēt Siliņa kungam. Bet tas nav pagaidām plenārsēdes balsojums. Tāpēc es lūgtu, lai šis balsojums būtu ļoti precīzs. Tātad šie 10 miljoni ir zemnieku saimniecību kreditēšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Raimond Krūmiņ!

R.Krūmiņš: Tieši stenogrammai es gribētu precīzi nosaukt to pozīciju, tas ir, 167.dokumentā. Pirmajam lasījumam budžeta projekts bija izsniegts pilnā apmērā un tajā 16.lappusē 4.punkta pēdējā rindiņā, kur ir 20 miljoni šobrīd, tur būtu jābūt 30 miljoniem vai 30,1 miljonam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamais sēdes vadītāj, es gribētu lūgt, lai tiktu nobalsots par manu priekšlikumu, ka finansējums zemnieku saimniecībām tiek atvērts no valsts budžeta tikai pēc tam, kad praktiski ir atšifrētas konkrēti rajonu pašvaldību zonas, kurām tiek iedalītas konkrētas summas, jo pašreizējā mirklī tā pēc budžeta atšifrējuma ir tikai abstrakta summa, absolūti nenorādot, kam šī summa tiek atvēlēta. Iepriekšējo gadu pieredze spīdoši pierāda, ka tie jaunsaimnieki un zemnieki, kuru dēļ mēs esam balsojuši, nesaņem šos līdzekļus tieši tā iemesla dēļ, ka šo finansējumu atver tikai pēc tam, kad ir šāds saraksts saņemts un akceptēts parlamentā.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze rezumēs, tad izteiksies Grūbes kungs, pēc tam - Ģēģera kungs.

V.Zeile: Tātad signāleksemplārā, kas ir gatavs un ko vairos un izdalīs deputātiem, jau būs skaitliskās izmaiņas. Krūmiņa kungs redzēja, ka ir jau 30,1 miljons rubļu iestrādāts. Budžeta komisijā šis jautājums vakar tika diskutēts. No iepriekšējiem gadiem atkārtoti nāk lūgums šīs Lauksaimniecības ministrijai paredzētās summas detalizēt republikas teritoriālajā griezumā vismaz rajonu līmenī.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu! Pēc tam - Ģēģera kungs.

G.Grūbe: Es lūdzu, lai būtu balsojums. Es piekrītu kā Finansu ministrijai, tā arī Zeiles kundzei, ka tas būs tur iestrādāts, bet es vēlos, lai būtu plenārsēdes balsojums. Un par Ozola kunga priekšlikumu es varētu lūgt, lai viņš vispārējā kārtībā to rakstiskā formā iesniedz Budžeta komisijai, lai pēc tam var apspriest deputāti un nākamajā balsojumā par viņa priekšlikumu balsot, nevis balsot šodien vienkārši tāpēc, ka viņš ir lielāks priekšnieks.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, es esmu vēl lielāks priekšnieks un to nelikšu uz balsošanu.

Lūdzu, Ģēģera kungs!

D.Ģēģers, lauksaimniecības ministrs: Tā kā cienījamie deputāti ir nobalsojuši par 10 miljonu samazinājumu departamentiem, es negribētu iebilst, bet es gribētu lūgt, lai nebūtu voluntāri noteikts cilvēku skaita samazinājums, jo ir izstrādāti skaidri pienākumi (arī jauni pienākumi) un štatu saraksts, kur 610 cilvēku vietā, kas bija pagājušajā gadā, mums ir minimums - 330. Es negribētu runāt par cilvēkiem, bet lai šis cilvēku skaita skaitlis no budžeta tiktu izslēgts. Lai paliek šī summa samazināta par 10 miljoniem. Tas būtu viens jautājums.

Otrs jautājums attiecībā uz kredītiem, par ko šeit runāja Ozola kungs. Te nav runas par kredīta līdzekļu piešķiršanu zemniekiem, bet ir runa par to, lai neapturētu privatizācijas procesu, privatizējot kolhozu, bijušo kolhozu vai tagadējo paju sabiedrību objektus, kur ir kredītparāds, kas saskaņā ar privatizācijas likumu jāpārņem valstij vai jādzēš. Šajā gadījumā, ja nav līdzekļu budžetā, lai neapturētu privatizāciju, vienalga tas ir valsts parāds jebkurā gadījumā saskaņā ar iepriekšējo likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es tikai vēlētos cienītā ministra Ģēģera kunga izteikto komentēt šādi. Ko nozīmē "voluntāra pieeja"? Šis priekšlikums nāca no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas, to mums izteica Budžeta komisijā Breša kungs, un šo priekšlikumu apsprieda arī Budžeta komisijā.

Priekšsēdētājs: Tur Apinīša kungs ļoti protestē. Lūdzu, Raimond Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Es tikai gribu precizēt, ka arī mūsu komisijas dokumentā, ko iesniedzām Budžeta komisijai, nebija norādīts cilvēku skaits. Mums bija rakstīts precīzi - atbilstoši samazinot cilvēku skaitu. Bet cik ir "atbilstoši", neviena skaitļa mums šinī ziņā nebija. Un tas varētu palikt tiešām jautājums, kas izlemjams ministrijā.

Priekšsēdētājs: Tātad Grūbes kungs ierosināja vēlreiz nobalsot par šo konkrēto summu, lai nevienam nebūtu nekādu šaubu. Ja nemaldos, tas ir 10,1 miljons. Bet neietverot, kā arī šeit komisija paskaidroja, konkrētu štata vienību skaitu, ja es pareizi esmu sapratis visu.

Lūdzu, Zeiles kundze, vēl!

V.Zeile: Tādā gadījumā es piedāvāju atgriezties pie Lauksaimniecības komisijas piedāvātā varianta un nobalsot par 25 miljonu rubļu samazināšanu, ja to nesaista ar strādājošo skaitu. Jo no 25 mēs samazinājām uz 10, tikai izejot no tā, ka tam pretim stāv šie 200 pāri cilvēku, un visi zināja, ja viņi tiek atbrīvoti, tad saskaņā ar darba likumdošanu viņiem apmēram piecus mēnešus ir jāmaksā pabalsti. Tāpēc šī summa tika precizēta līdz 10 miljoniem. Ja Lauksaimniecības ministrija pieprasa un Lauksaimniecības komisija nesaista to ar darbinieku skaita samazināšanu, tad būsim konsekventi līdz galam un paturēsim jūsu pašu komisijas piedāvātos 25 miljonus.

Priekšsēdētājs: Šoreiz mēs klausīsimies Kinnas kungu.

J.Kinna: Zeiles kundze, mēs nebūsim agresīvāki par Budžeta komisiju un nepieprasīsim sava priekšlikuma balsošanu, jo par 10 miljoniem ir jau nobalsots.

Priekšsēdētājs: Bet Grūbes kungs lūdza šo 10,1 miljonu pārbalsot, lai viņš pats to redzētu savām acīm. Nesaistot ar strādājošo štata vienību skaitu. Zeiles kundze, vai jums ir kaut kas pretī, ja mēs nobalsojam?

V.Zeile: Nē, nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Tātad balsojam par Grūbes kunga priekšlikumu. Par 10,1 miljona samazinājumu, nesaistot ar štata vienību skaitu lauksaimniecības departamentos. Vienu mirklīti, Grūbes kungs nāk, viņš domā citādi tomēr.

G.Grūbe: Papildinot, ka tas ir tajā ailē, kur ir zemnieku saimniecību kreditēšanai, kredītu procentu dzēšanai. Tātad tajā ailē.

Priekšsēdētājs: Tur komisija piekrīt. Pat ar niansēm būs grūti deputātiem spriest. Tātad 10,1 nesaistot ar štata vienībām, un tanī ailē, par kuru domāja Grūbes kungs.

Balsosim par Grūbes kunga priekšlikumu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par - 40, pret - 1, atturas - 7. Šis labojums ir akceptēts.

Lūdzu, Kinnas kungs, turpiniet!

J.Kinna: Nākamais mūsu priekšlikums attiecas uz budžeta ieņēmumu daļu. Mēs vairākkārt savā komisijā esam izteikuši neapmierinātību ar Muitas tarifu padomes darbu. Šobrīd mūsu pacietības mērs ir pilns sakarā ar to, ka Muitas tarifu padome absolūti atsakās uzlikt ievedmuitu labībai, labības izstrādājumiem, alus ražošanas iesalam un tā tālāk. Mēs ierosinām lēmumā par budžeta likuma spēkā stāšanos atzīt par neapmierinošu Muitas tarifu padomes darbu un uzdot Ministru padomei viena mēneša laikā grozīt muitas tarifu noteikšanas kārtību. Šobrīd situācija ar graudu produkciju republikā ir tuvu kritiskai. Pavasarī mēs varēsim pateikt zemniekiem, ka nevajag sēt vispār, jo praktiski vietējie graudi republikas tirgū netiek laisti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gribētu paskaidrot, ka ne tikai jautājums par graudiem ir šobrīd tādā līmenī. Netiek šie jautājumi operatīvi izskatīti. Bet es uzskatu, ka arī citas pārtikas preces, kuras saražo mūsu zemnieki, praktiski tiek noliktas malā, ļoti veikli izmantojot dažādā līmeņa valūtas kursus ar pārējām bijušajām savienības valstīm. Praktiski mūsu zemnieks ir atstāts neaizsargātā stāvoklī. Tāpēc es lūgtu mūsu komisijas priekšlikumu ļoti atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Budžeta komisija visam jūsu izteiktajam piekrīt. Un tas ir rakstīts arī šajā dokumentā. Tātad mēs domājam, ka tas ir jautājums, kuru var deleģēt valdībai. Ja šodien Kinnas kungs uzskata, ka tas ir izvirzāms Augstākās padomes līmenī, tad piedāvājam to ierakstīt lēmumā par 1993.gada valsts budžeta likuma spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, vai jums nekas nebūtu pretī, ja mēs par to nobalsotu? Ja mēs balsojam, tad balsosim arī par šo! Lemberga kungs par šo pašu? Lūdzu.

A.Lembergs: Kolēģi, es ļoti cienu Kinnas kungu, Grūbes kungu un pārējos kungus un dāmas. Bet viņi pateica trīs teikumus, un rezultātā iznāk, ka mums tiek piedāvāts balsot par to, ka tiek atzīts par neapmierinošu veselas padomes darbs, ko apstiprinājusi valdība. Es domāju, ka, pasakot trīs teikumus, likt plenārsēdei balsot... Un varbūt arī nobalsos atzīt par neapmierinošu. Tas, man liekas, nav nopietni. Vajag sagatavot tādā gadījumā uzziņu, vajag būt ziņojumam, vajag būt līdzziņojumam, vajag būt lēmuma projektam un jābūt muitas padomes priekšsēdētājam te, lai viņš varētu izteikt savu viedokli aizstāvot vai neaizstāvot un tā tālāk. Šāda emocionāla lēmuma pieņemšana - "atzīt par neapmierinošu", tas, es domāju, neatbilst demokrātiskas valsts principiem. Tāpēc man ir priekšlikums šo jautājumu nelikt uz balsošanu kā nesagatavotu. Bet valdības vadītājs te ir un valdība to var izskatīt.

Ja attiecīgajai Augstākās padomes pastāvīgajai komisijai ir konkrēti materiāli ar iebildumiem, ne viens šai komisijai nav liedzis atbilstoši spēkā esošajiem likumiem griezties valdībā ar lūgumu dot attiecīgu slēdzienu par šiem priekšlikumiem, piezīmēm, aizrādījumiem un pretenzijām. Tā ka es iesaku tomēr nebalsot par tādu emocionālu triju teikumu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs! Pēc tam - Raimonds Krūmiņa kungs.

G.Grūbe: Es nezinu, kuros gadījumos par komisiju priekšlikumiem var balsot un kuros gadījumos ir jāiesniedz veselas trīs vai piecas mapes ar dokumentiem. Es vienkārši šādu atšķirību neredzu. Ja Lemberga kungs vēlētos iepazīties ar mūsu komisijas darbu, varētu redzēt protokolos, ka mēs šos jautājumus esam izskatījuši ne tikai mūsu komisijā, bet tie ir arī izskatīti lauku frakcijā. Es saprotu, ka Lemberga kungam ir šāds priekšlikums. Vienkārši ir jābalso. Mūsu priekšlikums ir atbalstīt, Lemberga kunga - neatbalstīt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kungi, šis priekšlikums ar Nr.5 ir iekļauts 279.dokumentā kā balsojams priekšlikums pie lēmuma projekta par spēkā stāšanās kārtību. Tā kā komisija to uztur, nav nekāda pamata nebalsot, it sevišķi, ja to atbalsta arī Apvienotā budžeta komisija. Tā ka par to balsos.

A.Lembergs: Par motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lemberga kungs, par motīviem!

A.Lembergs: Grūbes kungs, es neprasīju ne trīs, ne piecas mapes. Tas ir viens. Otrkārt, tas, ka jūs kaut ko zināt, vēl nenozīmē, ka visi pārējie deputāti zina. Es vienkārši ieteicu šo jautājumu tādā veidā, kā bezmaz nāves spriedumu veselai padomei nepieņemt uz triju teikumu rēķina, kuri te tika skandēti, bet attiecīgi sagatavot jautājumu. Ja jau vajag, tad Augstākā padome var iekļaut to darba kārtībā, kā paredz procedūra.

Priekšsēdētājs: Un tagad mums ir jābalso. Balsosim par priekšlikumu Nr.5, kuru atbalstīja arī Grūbes kungs un par kuru ir arī Kinnas kungs. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par - 32, pret - 8, atturas - 16. Ar balsu vairākumu ir pieņemts šis 5.labojums pie lēmuma projekta.

J.Kinna: Paldies. Un es ceru, ka Muitas tarifu padome...

Priekšsēdētājs: Pašlaik runā Kinnas kungs.

J.Kinna: Un es ceru, ka Muitas tarifu padomes darbs tiks reorganizēts. Līdz ar to parādīsies ieņēmumi budžeta izdevumu daļā. Un tagad es ļoti lūgtu atbalstīt mūsu 6.priekšlikumu, lai līdzekļi, kas budžetā paredzēti ilgtermiņa kredītu saistību dzēšanai tiem uzņēmumiem, kas privatizējas, tiktu palielināti summāri līdz 100 miljoniem rubļu. Tātad ir nepieciešams papildus 50. Es tagad nezinu precīzi, cik liela ir šī papildu summa. Raimond, cik ir?

Priekšsēdētājs: Lūdzu summas, kungi!

J.Kinna: ...lai summāri šis izdevumu postenis būtu 100 miljoni rubļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es domāju, ka tās jau ir dzēstas. Jo muitas nodoklis mums jau ir ierakstīts... Jau tā mēs sākumā rakstījām iekšā kaut kur ar kātu, ja nemaldos, 8 miljardi. Pēc tam mēs aizgājām uz 5 miljardiem un 800. Ir realitāte, ko muita var iekasēt. Un tikai tāpēc vien, ka Kinnas kungs grib tur pielikt 55 miljardus klāt, miljonus, sanāk, ka muita uzreiz sāks strādāt desmitreiz labāk. Tās ir viņa emocijas. Un es ierosinu neatbalstīt. Ir realitātes, ko muita var iekasēt un ko nevar. Budžeta izpildes kārtībā var skatīties, bet apriori tagad pacelt muitas nodokli, ko tāpat jau nācās valdībā pārskatīt, jo mēs redzējām, ka nevaram to izdarīt tik vienkārši...

Tur ir vēl viena sīka nianse. Cienījamie lauksaimnieki var spēlēt protekcionisma politiku, bet nelaime ir tā: ja lielākas ir ievedmuitas, tad naudas masa, kas ienāk muitas nodoklī, samazinās. Elementāra matemātika. Tāpēc tādā veidā definēt jautājumu nevar. Tas nav profesionāli.

Priekšsēdētājs: Raimond Krūmiņa kungs, lūdzu!

R.Krūmiņš: Es gribētu ilustrēt šo palielinājumu muitas ieņēmumu daļā ar šādu vienkāršu piemēru. Šobrīd mums ir informācija, pēc muitas statistikas datiem, ka decembrī ir tikuši ievesti Latvijā graudi vai labības produkti par kaut kādām 37 kapeikām kilogramā. Tas ir situācijā, kad pie mums tie maksāja 20 rubļus. Tie ir no Kazahijas. Grūti pateikt, cik tas atbilst īstenībai, bet fakts ir tāds, ka praktiski par ļoti zemām cenām tiek ievesti labības produkti no Austrumiem. Ja, teiksim, šiem 100, faktiski 1000 tonnu, kaut vienam simtam tūkstošu tonnu, ko ieved Latvijā, uzliek 10 dolārus uz tonnu, tad mēs iegūstam rezultātā apaļu miljonu dolāru, izsakot Latvijas rubļos - 150 miljonus. Tāpēc mēs šobrīd varam droši paredzēt šos ieņēmumus no muitas tieši no graudu aplikšanas ar muitas nodokli neatkarīgi no tā, kas ir paredzēts jau esošajos valdības plānos muitas nodokļa ieņēmumu sakarā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Es gribētu, cienījamie deputāti, pirms jūs balsojat, vienu uzziņu. Budžeta projektā muitas ienākumi paredzēti 5 miljardi 383 miljoni. Mēs esam saņēmuši bankas datus pēc stāvokļa uz 1.martu. Un šie ienākumi ir 305 miljoni jeb 5,7 procenti. Tas ir zemāk par viena mēneša normu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es tikai gribētu komentēt. Problēma jau ir tur, ka ievedmuita ir uz tiem produktiem, uz kuriem tai nevajag būt, bet nav uz tiem produktiem, kur vajag būt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Atcerieties kolēģi, pirmajā lasījumā es jūs aģitēju par to, ka ienākumu daļa ir nereāla. Un tad ministrs Siliņš teica, ka es runājot blēņas. Viņš tikko nosauca precīzi ciparu, ka ienākumu daļa šajā budžetā izrēķināta nepareizi. Tā ka pirmajā lasījumā mēs esam kļūdījušies.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, vai jūs ko teiksit, pirms mēs balsojam?

V.Zeile: Es vēlētos no savas puses piebilst tikai to un pastiprināt to, ko teica finansu ministrs Siliņa kungs, ka ieņēmumi no muitas ir viens no tiem nodokļiem vai budžeta ieņēmumiem, kurā mēs atpaliekam no projektā prognozētā. Bet, ja šeit sēž Muitas departaments, kurš ļoti cer, ka pastiprinās savu darbu un iekasēs šos paredzētos nodokļus, tad pārējo, lūdzu, izlemiet balsojot!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Paldies kolēģe, es vēlētos par 7.jautājumu.

Priekšsēdētājs: Par 7. ir drusku par agru. Bet tagad balsosim par 6.labojumu, par kuru tikko bija diskusija. Rezultāts: par - 31, pret - 7, atturas - 15. Pieņemts 6.labojums.

Lūdzu, Albertiņas kundze, tagad 7.!

S.Albertiņa: Tātad, kolēģi, es runāšu par 7.jautājumu, par 7.punktu, tas ir, par to nozari, kurā, patiesību sakot, ir nepārtraukti ārkārtīgi izteikts budžeta līdzekļu deficīts. Neskatoties uz to, ka, piemēram, pirmajos divos mēnešos 13,6 procentu vietā ienākumi no meža ir izpildīti par 19,4 procentiem, tik un tā mēs tomēr nevaram, neesam spējīgi apmierināt tās vajadzības, kas ir Meža ministrijai. Mežsaimniecības un lauksaimniecības komisija liek priekšā, kā jūs visi redzat, apmierināt viņu nepieciešamību. Kāda ir šī nepieciešamība? Jā, es tūlīt pateikšu.

Pirmām kārtām pilnīgi nepieciešams nodrošināt ar ugunsdzēsības tehniku un iekārtām. Kopumā pavisam mežsaimniecībai vajadzētu 34,49 miljonus, tas ir, mežsaimniecības, meža ugunsdzēsības tehnikas, meža brāķeru dienesta nodrošināšanai, kas mums ir papildu darbs, jo meža brāķeri nesaņem samaksu vispār nemaz. Un meža fondu uzskaites un informātikas tīkla izveidošanai, kam mēs gaidām finansējumu jau trīs gadus, bet tā arī, protams, neesam sagaidījuši. Tātad, lūdzu, mūsu lūgums ir atbilstoši komisijas ierosinājumam - 34,49 miljoni. Paldies.

V.Zeile: Varbūt noapaļosim - 34?

S.Albertiņa: Labi.

Priekšsēdētājs: Varbūt 34,5, Albertiņas kundze?

S.Albertiņa: Labāk jau 35. Bez šaubām.

Priekšsēdētājs: Uz 24 tad sarunājam beigās, kolēģi. Tā. Vai kāds izteiksies? Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es tikai vēlētos deputātus informēt, ka mēs jau esam papildus akceptējuši izdevumus pāri par 400 miljoniem. Lūdzu, visi domājiet par šo izdevumu finansēšanas avotiem!

Priekšsēdētājs: Bet tagad mums ir balsojums par 7.punktu - tātad 34 miljoni Latvijas rubļu. Ugunsdzēsības iekārtām un brāķeru darbam. Par šo pašu jums ir, Teikmaņa kungs? Lūdzu.

A.Teikmanis: Man par procedūru. Es gribētu izteikt ļoti lielu izbrīnu par sēdes vadītāja stilu, liekot uz balsošanu tos jautājumus, kurus tiešām nav iespējams likt uz balsošanu. Viņš pirms pusstundas atcerējās, ka ir liels priekšnieks. Tagad viņš ir aizmirsis, ka ir ne tikai liels priekšnieks, bet ka viņam ir arī pienākums vadīt sēdi. Ja ir jautājums, ko nevar likt uz balsošanu, bet kas ir rakstiski iesniegts... Pēc kādiem cipariem? Es neredzu vispār iespēju, ko šeit liek uz balsošanu? Tas ir tas pats, kas ir par Muitas departamentu. Tādā gadījumā es tūlīt ierosināšu, lai nobalso par to, ka Zuzītei tiek piešķirta mūža pensija. Rīgas Zooloģiskā dārza zilonītim. Un, lūdzu, likt uz balsošanu!

Priekšsēdētājs: Jā, Teikmaņa kungs, ja jūs iesniegsit rakstiski, ja jums šo labojumu pavairos, izdalīs deputātiem, tad to liks uz balsojumu. Pirms jūs uzstājaties ar savām kvēlajām runām, lūdzu, izlasiet mūsu reglamentu! Un biežāk, lūdzu, nāciet uz plenārsēdēm! Tāds novēlējums.

Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Replika. Kolēģi, es gribu teikt, ka dokuments, kas attiecas uz Meža ministrijas vajadzībām, ir sagatavots. Tas ir iesniegts gan Finansu ministrijai, gan arī Budžeta komisijai. Budžeta komisijai tas nav pilnīgi nekāds jaunums. Ja ir nepieciešams to pavairot un ja arī Teikmaņa kungs to vēlas redzēt, tad, protams, to var izdarīt. Vēl jo vairāk tādēļ, ka arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai arīdzan šis dokuments nav nekas jauns.

Priekšsēdētājs: Balsosim par 7.labojumu 279.dokumentā! Rezultāts: 14 - par, 9 - pret, 20 - atturas. 7.labojums nav pieņemts.

Tā kā mēs esam izskatījuši visus rakstiski iesniegtos labojumus, kurus mēs nolēmām ar procedūras balsojumu tieši tādā veidā skatīt, lūdzu Zeiles kundzes komentāru. Mums vēlāk varbūt pavēstīs Siliņa kungs, cik tas viss maksā, un tad mēs strādāsim tālāk.

Lūdzu, Lemberga kungs, par procedūru!

A.Lembergs: Pagājušajā plenārsēdē trešdienā es Zeiles kundzei lūdzu, ka Ventspils pilsētas padome ir iesniegusi attiecīgu dokumentu ar priekšlikumiem balsošanai par izmaiņām budžetā. Lai arī viņa teica, ka tūlīt viņai jāskrien uz Jēkaba ielu, kur šis dokuments tiek pavairots, un es teicu, ka nevajag to darīt, ka labāk to izdarīt starpbrīdī, diemžēl šis solījums nav izpildīts. Tāpēc Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes priekšlikumi, kurus ir parakstījis arī deputāts Lembergs, deputātiem nav izdalīti. Šajā sakarā man ir jautājums, ko mēs tālāk darīsim, kā mēs tālāk dzīvosim? Nē, nē, tas ir cits dokuments. Tur bija priekšlikumi par attiecīgajiem finansējumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze, jūsu komentāru!

V.Zeile: Mans komentārs ir tāds, ka Augstākā padome tad, kad mēs izskatām projektu par valsts budžetu 1993.gadam, nav vairs tā vieta, kur likt uz balsošanu katra rajona vai pilsētas budžetu. Līdz ar to arī visas attiecības starp valsts budžetu un Ventspils pilsētas budžetu ir iestrādātas attiecīgajos dokumentos un pielikumos un tajā pašā trešdienā par tiem jau ir nobalsots.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, jūs saņēmāt atbildi.

A.Lembergs: Nē, es neesmu apmierināts ar atbildi. Tātad, Zeiles kundze, kā jūs labi zināt vai varbūt nezināt, piedāvājot šo budžeta projektu, Latvijas Republikas valdība un Budžeta komisija piedāvā pārkāpt budžeta tiesību 31.pantu un 5.pantu, kā arī 48.pantu likumā par pilsētas pašvaldību, 52.pantu likumā par pašvaldībām un vēl vienu pantu no pilsētas pašvaldības. Mēs iesniedzām Augstākajā padomē dokumentu, lai šādu likumpārkāpumu nebūtu. Kā var pieņemt vienu likumu, pārkāpjot divus citus likumus?

V.Zeile: Komentārs ir sekojošs. Ir izstrādāts Augstākās padomes lēmuma projekts par 1993.gada budžeta spēkā stāšanās kārtību un arī pats likums. Jūs un arī visi citi deputāti šajā jautājumā varēsit izteikties, balsojot par attiecīgajiem vēl nenobalsotajiem likuma pantiem.

A.Lembergs: Pat saglabājot likumības. Jūs tur neesat paredzējuši ne 31.pantu mainīt, ne 5.pantu mainīt likumā par budžeta tiesībām. Neesat paredzējuši mainīt 48.pantu un 52.pantu par pilsētas pašvaldību, kā arī vēl vienu pantu, kura numuru es neatceros. Par ko tad mēs balsosim?

V.Zeile: Ja jūs paskatīsities šodien izsniegtajos dokumentos, tur no tiem daudzajiem pantiem, ko jūs uzskaitījāt, viens otrs atkritīs.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es domāju, ka šī diskusija starp Lemberga kungu un Zeiles kundzi ir ļoti interesanta, bet nav produktīva, jo mums nav izdalīti šie materiāli, par kuriem ir runa.

Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Kas attiecas uz likuma pantu, es domāju, ka šeit ir pamatjautājums par likuma "Par budžeta tiesībām" 31.pantu. Šī norma ir iestrādāta likumprojektā, par ko teica Zeiles kundze.

Priekšsēdētājs: Kramiņa kungs, lūdzu!

A.Kramiņš: Zeiles kundze, cik es saprotu, tad 279.dokumentā ir apkopoti visi komisiju priekšlikumi budžeta likumprojektam. Arī Centrālā vēlēšanu komisija iesniedza savus priekšlikumus. Sakiet, kāpēc tie neparādās?

V.Zeile: Jūsu iesniegtais priekšlikums bija vēlāk, kad šis dokuments tika jau nodrukāts un pavairots. Bet jūsu priekšlikums par Centrālajai vēlēšanu komisijai paredzēto līdzekļu izdalīšanu atsevišķā pozīcijā Augstākās padomes budžetā ir ievērots. Jūsu priekšlikums būtībā bija par juridisku un finansiālu patstāvību Centrālajai vēlēšanu komisijai.

A.Kramiņš: Tur vēl bija daži.

V.Zeile: Mēs vienojāmies, ka budžeta izpildes kārtībā, ja jums sāks pietrūkt līdzekļu, mēs varam skatīt, jo šodien prognozēt, cik atlikušajā laikā jums papildus vajadzēs līdzekļu, ne jums, ne man precīzi nav iespējams noteikt.

A.Kramiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais ir Grūbes kungs, lūdzu! Bet varbūt tādā plāksnē, ka apspriests ir 279.dokuments. Un par tālāko virzību varbūt un par papildinājumiem. Lūdzu.

G.Grūbe: Es gribēju pateikt, kāda varētu būt šī procedūra, vai arī, pareizāk sakot, priekšlikums Budžeta komisijai un arī valdībai par to, ko uzsvēra šeit Lemberga kungs. Es uzskatu, ka patiešām viņam ir ļoti būtiski iebildumi un pareizi iebildumi, ka nevar pārkāpt likumu. Es domāju, ka Augstākajai padomei tas ir, pirmkārt, ka tā nedrīkst pārkāpt likumu. Tāpēc mans priekšlikums būtu praktiski nākamajā nedēļā balsot otram lasījumam par priekšlikumu, kas būtu izdalīts arī deputātiem, ka apturēt uz 1993.gadu šo likuma pantu darbību. Tātad, ka ar likumu praktiski būtu apturēta cita likuma darbība uz 1993.gadu. Es nezinu, kā juristi uzskata, cik tas būtu korekti, bet tāds ir mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēlreiz Lemberga kungs, lūdzu!

A.Lembergs: Man skumji konstatēt, bet ministrs... viņš gan iesniedza demisiju... vienkārši melo. Siliņa kungs, es jums iedošu likumu, 31.pants runā par stabiliem normatīviem. Stabiliem normatīviem. 5.pants ir par budžeta tiesībām, un tajā ir runa par to: ja izmaina apstiprinātu budžetu, atskaitījuma nodokļus, ja ir zaudējumi, tad tie ir jākompensē. Tas ir uzrakstīts melns uz balta.

Tālāk. Par pašvaldību 48.pantā ir rakstīts, ka budžetu pašvaldības izstrādā patstāvīgi. Savukārt šo budžeta izdevumu daļu izstrādājis esat jūs ar saviem cilvēkiem, nevis padome. 51.pants nosaka, ka rezerves fonds var būt 2 procenti no kopējās izdevumu daļas. Jūs mums esat ierēķinājis 0,5 procentus. Bet mēs ierēķinājām 2 procentus. Tās ir mūsu tiesības pēc likuma. Un 52.pants nosaka, ka padome patstāvīgi nosaka budžeta līdzekļu izlietošanas kārtību.

Pieci panti, kuri ir pārkāpti, sastādot šo budžetu! Un jūs apgalvojat deputātiem, ka nekas nav noticis. Man ir jautājums, vai tad tik tiešām jāpārkāpj ir simts panti, lai kaut kas notiktu, kam pievērstu uzmanību, ka tiek pārkāpti Latvijas Republikas likumi? Atliek nožēlot, ka nav izpildīta 4.maija Deklarācija par konstitucionālo tiesu, jo principā nav, kam sūdzēties. Vai tad tik tiešām mums jāpiesaka pilsētā bada streiks, sākot ar mani, lai sāktu rēķināties...

V.Zeile: Klusāk, Lemberga kungs...

A.Lembergs: ...lai sāktu rēķināties ar Latvijas Republikas likumiem! Vai tad tā var darīt! Es neuztraucos, es vienkārši konstatēju faktu.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, es jums atgādināšu, ka mēs pašlaik te spriežam par 279.dokumentu. Ir pilnīgi acīm redzams, ka šodien mēs nepabeigsim šā likumprojekta izskatīšanu līdz galam. Tā ka deputātiem būs visas iespējas iepazīties ar jūsu rakstiskajiem priekšlikumiem un tad spriest. Pagaidām iznāk diskusija starp jums, Zeiles kundzi un Siliņa kungu. Daudzi varbūt drudžaini meklē, kas tas varētu būt un ko tas nozīmē, un īstas sajēgas nav. Tik un tā taču jums, Lemberga kungs, ir skaidrs, ka mēs par to tagad nebalsosim ne tā, ne šitā. Tā ka varbūt šo diskusiju atstāsim uz rītu. Spīdēs saule, un visiem būs mazliet priecīgāks prāts.

Varbūt tagad par 279.dokumenta galarezultātu, jo mēs esam iebalsojuši izdevumu daļā konkrētas summas. Varbūt varētu pašlaik nosaukt finansēšanas avotus un tad arī lemt tālāk.

Lūdzu, Zeiles kundze! Kāds ir 279.dokumenta galarezultāts?

V.Zeile: Plus 427,5 miljoni rubļu.

Priekšsēdētājs: Četri simti divdesmit septiņi, komats, pieci miljoni Latvijas rubļu izdevumos. Paldies.

Kādi ir priekšlikumi par šo izdevumu finansēšanas avotiem? Teikmaņa kungam ir priekšlikums. Lūdzu.

A.Teikmanis: Es lūgtu tomēr precizēt šodien iesniegto Budžeta komisijas variantu. Tajā es tomēr neatradu pagājušās plenārsēdes balsojumu par Zooloģisko dārzu.

V.Zeile: Ir 30 miljoni klāt.

A.Teikmanis: Paldies.

V.Zeile: Tas ir tajos plus 275, par ko mēs nobalsojām.

Priekšsēdētājs: Ar Zuzīti viss kārtībā, paldies. Lūdzu, Zeiles kundze, par finansējuma avotiem.

V.Zeile: Par finansējuma avotiem neko vairāk šobrīd es jums izdomāt nevaru. Es piedāvāju spriest par 9.pielikuma trešo daļu - izdevumi nodarbinātībai. Konkrēti mūsu priekšlikumi bija par 3.3. un 3.4.punktu. Pats kolēģis Bērziņš piedāvāja vēl iekļaut 3.2.punktu.

Nākamais jums izdalītajā 314.dokumentā par tirgus pieprasīto pētījumu daļējas finansēšanas līdzekļiem. Mums bija paredzēti 63,5 miljoni rubļu, bet šeit deputāti izteica savu priekšlikumu. Protams, mēs piedāvājam arī kā finansēšanas avotu, zināmā mērā racionalizējot izdevumus, valsts pārvaldes institūciju pasūtītos pētījumus. Ja mums ieņēmumu daļā nekas klāt nenāk, par ko mēs šeit ļoti maz diskutējām, tātad šobrīd, stāvot jūsu priekšā tribīnē, mums ir apzināti šie avoti.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeiles kundze! Es ar lielu apmierinājumu skatos, ka pulkstenis ir krietni pāri sešiem, un rīt Birkava kungs varēs ļoti sekmīgi turpināt šo darbu. Bet es vēlētos precizēt, jo 314.dokuments paredz veselu virkni citu izdevumu, par kuriem netika balsots, izskatot 279.dokumentu. Un par kādu summu tas vēl palielina izdevumu daļu? Vai nebūtu vienkāršāk tad runāt un balsot vai nebalsot par visiem izdevumiem un tad skatīties no kopējās nobalsotās summas?

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Varētu būt šāds mehānisms. Izspriest tagad katru papildu izdevumu punktu un savu attieksmi pret to izteikt balsojot. Līdz ar to, pēc tam skatoties kopsummu, dot iespēju valdībai un Budžeta komisijai izskatīt šo papildu iebalsoto izdevumu segšanas avotus un piedāvāt tos rītdien.

Priekšsēdētājs: Tātad Zeiles kundze ierosina izskatīt šos papildu izdevumus 314.dokumentā pa punktiem gluži tāpat, kā mēs skatījāmies tikko 279.dokumentu pa punktiem. Un deputāti var izteikt "par" vai "pret" attiecībā uz katru no šiem finansējumiem. Tātad pirmais ir Lībiešu krasts, zvejnieku sabiedrība "Kalā", 3 miljoni Latvijas rubļu.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamie deputāti, lībieši ir ļoti jāatbalsta. Tie ciemi, kur viņi pašreiz dzīvo, ir nonākuši galējā trūkumā. Bet es nevaru piekrist, ka vienai sabiedrībai, kas ir Lībiešu krasta sastāvā... Lībiešu krasta administrācijai ir ļoti daudzi finansiālie pārkāpumi, revīzijas akti ir iesniegti Budžeta komisijai, atkal tiek novirzīti visi līdzekļi. Šeit ir liela pretruna starp pagastiem. Un es runāju Kolkas un Rojas pagastu vārdā, mēs vairākas reizes esam griezušies pie Birkava kunga un arī Budžeta komisijā. Ir lūgums šos 3 miljonus lībiešu sociālo programmu realizēšanai iedalīt Talsu rajonam kā mērķdotāciju lībiešiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geiges kungs!

I.Geige: Es arī par to pašu gribēju teikt. Ja jau Budžeta komisija ir atradusi iespēju iedot zvejnieku savienībai "Kalā" 3 miljonus, viņi par to pateiks paldies. Bet tas nekādā gadījumā nevar iet caur Lībiešu krasta finansējumu. Es saprotu, ka Lībiešu krasta finansējumā nekas nav paredzēts. Skaidrs, šorīt izdalīja tādu dokumentu, ka tur esot graujoši materiāli par Lībiešu krasta līdzekļu finansiālo izlietojumu pagājušajā gadā. Bet Lībiešu krasta direktors tanī laikā bija slims. Viņš to nav parakstījis un viņš noprotestēja to. Tur ļoti daudz kas neatbilst patiesībai. Es domāju, ka vispār diezgan nekorekti bija šorīt tādu dokumentu iesniegt. Pupčenoka kungs apsolīja, ka pēc divām nedēļām viņš man iedos materiālus, jo it kā kaut kāda jauna pārbaude notiekot.

Es tikai gribu pateikt šodien tā: ja Budžeta komisija nav iedalījusi neko, varbūt tad var Budžeta komisijas priekšsēdētāja atbildēt vai premjers, kad viņi taisās Ministru padomē no jauna pieņemt lēmumu, ar kuru likvidētu īpaši aizsargājamo teritoriju - Lībiešu krastu. Es lūgtu, lai man kāds šodien uz to atbildētu.

Priekšsēdētājs: Varbūt izteiksies par šo jautājumu vairāki - Salīša kungs, pēc tam Ābiķa kungs un Zeiles kundze varbūt dos rezumējumu? Vai arī valdība?

B.Salītis: Es jau biju pieteicies rakstiski debatēs, tā ka mēs apspriedām 314.dokumentu. Bet, protams, Krastiņa kungs dažiem deputātiem deva vārdu vairākas reizes, bet es vārdu nesaņēmu, tāpēc vismaz šoreiz ir izdevība izteikties. Un tieši par Lībiešu krastu es arī gribēju runāt.

Tātad mēs esam par to, lai Lībiešu krastam iedalītu līdzekļus, bet ne jau uzņēmējsabiedrībām kā tādām. Tāpēc šeit noteikti vajadzētu koriģēt un paredzēt, lai tas tieši tiktu iedalīts pagastiem, teiksim, ne tikai Rojai un Kolkai, bet arī Ventspilij, ja tas ir vajadzīgs, taču ne uzņēmējsabiedrībai.

I.Geige: Es varētu piebilst?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Geiges kungs!

I.Geige: Katrā gadījumā šos 3 miljonus, ja tos paredz zvejniekiem, ja tos paredz Lībiešu krastam, nevar dot nevienai pašvaldībai nekādā gadījumā. Tas nav normāli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Mani īsti nepārliecināja tie argumenti, ka ir finansu pārkāpumi un ka tāpēc nevar dot naudu. Ja ir finansu pārkāpumi, tad par tiem ir jāsoda. Bet lībieši jau no tā nekā neiegūs. Mums ir jārunā pirmām kārtām par to problēmu, ka lībiešu tauta faktiski ir nonākusi uz izzušanas robežas un ka Lībiešu krasts ir aizsargājama teritorija, kam ir sava administrācija. Tātad mums ir jāpiešķir nauda Lībiešu krastam. Tā ir, pirmkārt, morāli ētiska problēma, nevis, ja kāds ir kaut ko ne tā izlietojis, tad par to ir jāsoda. Bet ne jau jāsoda ir lībiešu tauta. Ja Augstākā padome kaut ko aplam izdara, tad ir jārunā par Augstākās padomes izdarītajām aplamībām, bet tāpēc jau mums nebūtu jāsoda latviešu tauta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs, pēc tam - atkal Seiles kundze.

P.Laķis: Es ļoti atvainojos. Ja mēs esam valsts, tad ir jābūt tādai kārtībai, ka iedalītā nauda ir valsts kasē tik ilgi, kamēr mēs atrodam institūcijas, kur var realizēt šo naudu tiem mērķiem, kam tā ir paredzēta. Ja šodien Siliņa kungs var garantēt, ka šie 3 miljoni ir paredzēti lībiešu kopienas attīstībai, tad šī nauda šobrīd var palikt valsts kasē līdz tam brīdim, kad mēs to varam īstenot tur, kur tai jābūt. Bet šobrīd atdot to naudu pašvaldībai, es ļoti atvainojos, tā ir pilnīga bezjēdzība. Ja tas nav valsts kasē, tad mums nav, par ko runāt, ja mums ir valsts kasē (un budžeta izpildes gaitā tas mums ir paredzēts), tad tai naudai jāpaliek tik ilgi, cik tas ir pieņemami.

Un otra lieta. Ja mēs šeit runājam par kaut kādu mistisku finansu kontroli, tad iebildumus pret to organizāciju mēs varam izskatīt tikai tad, kad šī finansu kontrole iesniedz dokumentus slēdziena formā Augstākajā padomē. Visas šīs atrunas nav vērā ņemamas līdz tam brīdim, kamēr mums nav skaidrs un gaišs rezumējums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es katru dienu atgriežos šajā teritorijā, kuru sauc par Lībiešu krastu, un varu apgalvot, ka Lībiešu krasta administrācijai nav sadarbības ar vietējiem pagastiem. Vietējie pagasti ir tie, kas dabū domāt, vai bērnus aizvest uz skolu vai ne. Kad mēs ar Birkava kungu dabūjām mikroautobusu tieši šādam nolūkam, tad tas tika pa aplinkus ceļiem piešķirts Lībiešu krasta administrācijai. Viņi braukā lepni, bet bērni joprojām skrien 20 kilometrus uz skolu ar kājām. Tikai tāpēc, ka šīs pašvaldības ir tās, kas rūpējas par vietējiem lībiešiem, kas uz vietas dzīvo. Tās ir vairākkārt griezušās Augstākajā padomē. Es lūdzu šo naudu lībiešiem atstāt, bet ieskaitīt to pagaidām rajona budžetā ar norādi - lībiešu sociālajām programmām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, vai kāds var paskaidrot, kādēļ...

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, jūs otro reizi izraisāt masu nekārtības zālē.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Vai kāds var artikulētā valodā paskaidrot, kāds sakars ir Lībiešu krasta humānajām prasībām, kurām mēs visi piekrītam, ar zvejnieku sabiedrību "Kalā", kas igauniski nozīmē "zivs"? Kāds šeit ir sakars? Es domāju, mēs uztraucamies tieši par to, kāpēc, mūsu Lībiešu krastu pabalstot, jārunā par zvejnieku sabiedrību "Kalā"?

Priekšsēdētājs: To zina Lemberga kungs, lūdzu!

A.Lembergs: Kā jūs zināt, es esmu no ventiņiem un es brīnos, ka Seiles kundze ir aizmirsusi, ka lībieši dzīvo arī Ventspils rajonā. Jūs pati dzīvojat Talsu rajonā, lībieši dzīvo ne Talsu, ne Ventspils, bet viņi dzīvo tanī krastā abos rajonos.

Cienījamie kolēģi! Valdība ir izveidojusi speciālu administrāciju Lībiešu krastam ar konkrētu funkciju. Ja administrācijai ir slikts priekšnieks, tad nav jālikvidē ne lībieši, ne Lībiešu krasts, ne viņu finansējums, bet jāmaina priekšnieks. Tāpēc nedrīkst ciest lībieši, kuru tur palicis ļoti maz. Tas, pirmkārt.

Otrkārt. Es saprotu, ka lielākā daļa no Latvijas deputātiem šo krastu nav apmeklējuši. Tur ne 3, ne 5 miljoni vajadzīgi, tur vajadzīgi miljardi. Un tas, ka mēs te tagad knauzerēsimies, dot vai nedot šo naudu, tas no latviešu kā pamatnācijas puses nav korekti pret mazo pamatnāciju - lībiešiem.

Tāpēc mans ierosinājums ir šāds. Par šo aktu. Šo aktu nav parakstījusi attiecīgā administrācija. Kamēr viņi nav parakstījuši un izteikuši savu viedokli, vai viņi piekrīt vai nepiekrīt, tikmēr tādu aktu nekur tālāk laist nevar. Man ir priekšlikums - iedalīt Lībiešu krastam tā, kā to ir lūdzis Lībiešu krasts un deputāts Geige kā lībietis, nevis 3, bet 5 miljonus. Ja jāmaina priekšnieki, tad jāmaina. Bet ne lībieši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs! Tad - Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Man neatbildēja uz jautājumu.

Priekšsēdētājs: Jums ir pilnīga taisnība. Lūdzu, Freimaņa kungs! Mums nav represīvu līdzekļu, lai kādu piespiestu atbildēt. Lūdzu, Zeiles kundze varbūt zina!

V.Zeile: Es vēlētos uzklausīt, ko vēl teiks kungi, kas stāv pie pirmā mikrofona, un tad beidzot būs iespēja pateikt, kā un kāpēc tieši tā rīkojās Budžeta komisija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es esmu viens no tiem ļoti retajiem deputātiem, kas, nebūdams nekādā saistībā ar šo novadu, esmu bijis tur savās zemes komisijas darīšanās. Un tomēr šeit speciālā administrācija, par kuru runāja Lemberga kungs, absolūti nebauda šā novada iedzīvotāju uzticību. Tāpēc, ka šī speciālā administrācija ir ar vienreizēju aktu izveidota, ka tā nav nekādā veidā vēlēta, tad šobrīd, Zeiles kundze, es atsakos atbalstīt jebkādā veidā. Būdams tur, par šo speciālo administrāciju es dabūju noklausīties tik daudz rūgtu pārmetumu mums, kas piešķīrām šos līdzekļus, ka līdz tiem lībiešiem, kas tur dzīvo, nekas nav nokļuvis.

Priekšsēdētājs: Geiges kungs, lūdzu!

I.Geige: Es ļoti lūgtu pašreiz izbeigt šo strīdu. Un to, kāda ir administrācija, kādi ir atsevišķi cilvēki un kādi deputāti iestājas viens par otru, es zinu vislabāk no jums. Bet mēs nesāksim šeit mazgāt to melno veļu. Ja ir iespējams, kā mēs runājām Budžeta komisijā un lūdzām iedalīt tos līdzekļus Lībiešu krastam, svītrojiet to "Kalā", bet iedodiet! Lībiešu krasts tos pratīs izmantot, jo ir dažādi kultūras jautājumi. Tur mums mācās studenti, kam bija apsolīts maksāt stipendijas. Arī avīzes izdošana... Būtībā iznāca pēdējais numurs tagad. Kāpēc liegt visu to? Nesāksim ķidāt tagad, kāds ir direktors, bet, ja ir iespējams, tad 5 miljonus uz tiem 2, kas bija paredzēti, un tad būtu tādi līdzekļi kā pagājušā gadā - 7,2 miljoni apmēram.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Man atšķirībā no Lemberga kunga teiktā, ka ne visu mēs zinām, ir bijusi tā laime šajā novadā dzīvot vairāk nekā 10 gadus vasaras periodos. Un es ļoti cienu tur esošos cilvēkus un viņu dabu. Un varu teikt vienu, ka pagājušajā gadā es biju iniciators līdzekļu papildu iedalījumam Lībiešu krastam zvejas laivu rūpala atjaunošanai. Tas ir tas, ko praktiski lūdz šie zvejnieki. Viņi pagājušajā gadā nesaņēma šīs zvejas laivas. Viņiem vajag, lai viņi varētu tās izgatavot un iet jūrā krasta zvejā. Šodien pagājušajā gadā iedalītie līdzekļi nav sevi attaisnojuši, zvejas laivu ražošana, kas bija tradicionāla šo zvejnieku ciemu teritorijās, nav atjaunota. Šodien šim zvejas uzņēmumam ir vajadzīgas laivas. Zeiles kundze nepateica, ka tas faktiski ir to iegādei. Es pareizi sapratu, Zeiles kundze?

V.Zeile: Zvejas rīku iegādei, tajā skaitā arī laivu iegādei.

I.Ozols: Arī laivas. Un mums patiešām ir jānodrošina, lai nauda nonāktu tieši šiem mērķiem. Likumā par budžeta tiesībām ir noteikts, ka pašvaldībām novadītās mērķsubsīdijas, ja tās netiek izmantotas konkrētam mērķuzdevumam, tiek atmaksātas valsts budžetā. Pagājušajā gadā Lībiešu krastam paredzētā nauda, kas netika izlietota šim mērķim, neatgriezās budžetā, tā ir izmantota, algas fondā izmaksāta, ir iepirkti pamatlīdzekļi. Bet tajā pašā laikā zvejas laivu nav.

Es piedāvāju konkrēti novadīt pašvaldībām, lai mēs varētu kontrolēt caur pašvaldību finansu institūcijām šo laivu izgatavošanu un to, lai zvejnieki saņemtu šīs laivas.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Manā izpratnē, gan deputāts Ozols, gan vēl viens otrs, kas te runā, absolūti neizprot lietas būtību, ko jau paskaidroja Geige. Lībiešu krasts ir teritorija, kas ir domāta lībiešu nācijas prioritāšu atjaunotnei. Budžetā ir ierakstīts, ka mēs dodam naudu zvejnieku kooperatīvam, bet nedodam naudu lībiešiem. Lībieši kā nācija ir izveidojuši savu administrāciju, kuru pārvalda pamata lībiešu nācijas pārstāvji. Un šī naudiņa ir jātērē lībiešu izglītošanai, bērnu vasaras nometnēm, ražošanas uzsākšanai šajā rajonā un tā tālāk. Nevar dot naudu zvejniekiem, zvejnieku kooperatīvam.

Cita lieta, ka varbūt ir vajadzīga stingrāka kontrole no parlamenta Nacionālo attiecību jautājumu komisijas puses, kā Lībiešu krasta administrācija izlieto šo naudiņu, vai tiešām tas ir domāts lībiešu nācijas reanimēšanai, tradicionālo rūpalu attīstīšanai, nometņu rīkošanai, grāmatu izdošanai un tā tālāk? Es uzskatu, ka tā pozīcija, kas tagad ir budžetā, ir galīgi aplama. Mēs atdodam naudu zvejnieku kooperatīvam, bet nedodam naudu Lībiešu krastam.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, pārtraukums līdz rītdienai pulksten 10.00.

V.Zeile: Es vēlētos mazu komentāru. Par ko mēs šeit strīdamies? Pabeigsim šo jautājumu! Uzklausiet, es lūdzu, divas minūtes! Tradicionāli šie līdzekļi tika iedalīti šādā secībā. Tieslietu ministrija, Nacionālo lietu departaments dod Lībiešu krastam, un tas izmanto. Tas, ka šie līdzekļi nebija 1992.gadā izmantoti tiem mērķiem, kuriem pats Lībiešu krasts paredzēja, rāda šis revīzijas akts. Bet Tieslietu ministrijai ir iedalīti 2 miljoni tieši šīm lībiešu lietām, kolēģi Ābiķi, par kurām jūs runājāt. Tā kā nāca gada laikā regulāri sūdzības par šo līdzekļu izmantošanu, par ko runāja Anna Seile, tad no Mazirbes, manuprāt, atbrauca "Kalā" zvejnieki, kas ir visi uz vietas dzīvojošie zvejnieki, un ļoti lūdza, lai viņi varētu iesākt šo savu rūpalu un zvejniecību ap piekrasti, palīdzēt un iedalīt šos līdzekļus. Ja jūs tas neapmierina, tad, lūdzu, pārbalsojiet! Viss ir iespējams un izdarāms, tikai nekrītiet tādā histērijā!

Priekšsēdētājs: Paldies. Starpbrīdis līdz rītdienai pulksten 10.00, kad turpināsim par izdevumu daļu 314.dokumentu.

 

(Sēdes beigas)

Sestdien, 24.februārī