1993.gada 9.marta sēdes stenogramma

Rīta sēde 

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies informācijai! Rezultātu! Ir 102 deputāti.

Izskatīsim plenārsēžu darba kārtību 9. un 10.martam. Vispirms par svītrojumiem, pēc tam ? par atsevišķiem balsojumiem, papildinājumiem un grozījumiem laika ziņā.

Svītrojumi. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es lūgtu svītrot no 10.marta darba kārtības 2.punktu par budžetu. Pamatojums: nav izpildīta prasība, kas Prezidijam bija apsolīta, ka vakardien komisijas saņems materiālus par budžetu, taču materiāli joprojām nav saņemti. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas nav atrisināts neviens jautājums, kas saistīts ar lauksaimniecības problēmām.

Treškārt. Nav iesniegts arī projekts, kādā veidā tiks sadalīti Eiropas Kopienas kredīti. Un tāpēc es lūgtu 2.punktu svītrot no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Tas būs atsevišķs balsojums. Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Par svītrojumiem. Tātad kā piektais darba kārtības jautājums tiek piedāvāts likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām"". Es varu plenārsēdi informēt, ka mūsu komisija, kurai tomēr tas būtu tā vai citādi jāakceptē, šo priekšlikumu noraidīja. Katrā ziņā mūsu komisijas vārdā es ierosinātu to svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt izdarīsim mazu precizējumu. Jums tas būtu jāizskata. Tātad arī tas ir atsevišķs balsojums.

Lūdzu, Aizezera kungs!

J.Aizezers: Kolēģi, attiecībā uz rītdienas darba kārtībā iekļauto jautājumu par budžetu. Man kā pašvaldības vadītājam ir jāteic tā: jautājums par budžetu agri vai vēlu ir jāizskata, jo mēs esam nonākuši... Es varbūt tomēr paskaidrošu...

Priekšsēdētājs: Godātais Aizezera kungs, varbūt precizēsim! Mums ir tāda kārtība: ja tas ir atsevišķs balsojums, mēs to apspriedīsim atsevišķi kā ierosinājumu, un tad arī jums tiks dota iespēja izteikties par motīviem vai pasacīt repliku. Tie visi ir procedūras jautājumi.

Vai neviens vairs nevēlas izteikties par svītrojumiem un atsevišķiem balsojumiem? Lūdzu, balsosim par darba kārtību 9. un 10.martam, izņemot atsevišķus balsojumus ? par 9.marta darba kārtības 5.punktu un 10.martā ? 2.punktu. Lūdzu rezultātu. Paldies. 81 ? par, 2 ? pret, 2 ? atturas. Darba kārtība ir apstiprināta.

Pirmais bija Grūbes kunga ierosinājums ? svītrot 10.marta darba kārtības 2.punktu ? Latvijas Republikas 1993.gada valsts budžeta projektu otrajā lasījumā. Lai jums būtu skaidrība, tiks balsots par komisijas ierosinājumu iekļaut to darba kārtībā (kā mēs vienmēr esam darījuši), un katrs deputāts izteiks savu attieksmi, balsojot par iekļaušanu vai neiekļaušanu.

Tagad par balsošanas motīviem. Lūdzu, Aizezera kungs!

J.Aizezers: Par balsošanas motīviem. Kolēģi, tā kā šis jautājums ir ievilcies, mums tomēr ir jāizšķiras: vai nu jāizskata budžeta projekts, vai šinī sakarā ir jāpieņem attiecīgs lēmums. Es pateikšu, kādā sakarā. Finansu inspekcija, sadalot nodokļu atskaitījumus, joprojām rīkojas pēc iepriekšējā, 1992.gada, likumiem. Piemēram, mums pēc šiem likumiem 80 procenti no veselas virknes nodokļu bija jāieskaita republikas budžetā, bet mēs savukārt saņēmām lielu dotāciju. Šogad saskaņā ar budžeta projektu mums praktiski dotāciju nav, bet ir paredzēts nodokļus simtprocentīgi atstāt rajona budžetā. Taču Finansu inspekcija šos abus mēnešus joprojām pēc iepriekšējā gada likuma 80 procentus nodokļu skaita republikas budžetā. Tātad tas, kas pēc projekta ir paredzēts mums un ir pieņemts pirmajā lasījumā, janvārī un februārī joprojām tiek skaitīts republikai, nevis atstāts mums. Tātad mums dotāciju nav. Ja vēl martā mēs saglabāsim tādu pašu praksi, tad mums ir katastrofāla situācija ar sociālās sfēras iestāžu uzturēšanu. Tāpēc es uzskatu, ka rīt jautājums ir jāizskata. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godātie kolēģi! Es gribētu aģitēt, ka mums rīt ar budžeta pieņemšanu noteikti ir jānodarbojas, jo es gribētu kolēģiem atgādināt, ka šobrīd izglītības, zinātnes, kultūras, medicīnas un citas iestādes to finansējuma ziņā atrodas uz kritiskas robežas, tāpēc mēs nedrīkstam kavēties. Ja gadījumā radīsies problēmas attiecībā uz pašvaldību un uz godājamajiem lauksaimniekiem, tad tas mums rīt pie reizes ir jāatrisina. Tādēļ, kolēģi, nesvītrosim nekādā ziņā šo punktu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Godātie kolēģi, es jūs ļoti lūdzu nesvītrot no rītdienas darba kārtības budžeta jautājumu apspriešanu. Budžets ir sagatavots otrajam lasījumam. Lūdzu, strādāsim rītdien pie otrā lasījuma, izdarīsim visus vajadzīgos labojumus, bet neatliksim šo darbu atkal uz nenoteiktu laiku. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka nav izpildīts Prezidija lēmums, komisijas nevarēja izskatīt budžeta projektu otrajam lasījumam, nevarēja iesniegt uz rītdienu, kā arī nevar vēl šodien iesniegt savus priekšlikumus par šīm izmaiņām. Rītdien šī procedūra tiks izvirzīta tādā veidā, ka jūs neko neesat iesnieguši rakstiski un ka mēs nevaram neko izskatīt, un ar to pašu principā deputāti tiks nolikti fakta priekšā. Tad vajadzēs pieņemt to pašu budžetu, kurš bija pirmajā lasījumā un kurš neapmierināja deputātus. Man nav priekšlikuma par to, ka vajadzētu kaut ko bremzēt, bet beidzot vajadzētu arī budžeta jautājumos ievērot procedūru. Un tāpēc es lūdzu neiekļaut to darba kārtībā, kamēr mēs visi neesam redzējuši šos dokumentus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kolēģi, balsosim par Latvijas Republikas 1993.gada valsts budžeta iekļaušanu otrajā lasījumā 10.marta darba kārtībā. Jūs jau dzirdējāt argumentus, tāpēc, lūdzu, izsakiet savu viedokli! Rezultātu! Par ? 68, pret ? 10, atturas ? 22. Ir iekļauts darba kārtībā.

Atsevišķu balsojumu mums nebija, tāpēc, lūdzu, tagad par papildinājumiem.

Es atvainojos, Plotnieka kungs izteica savu viedokli likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām"" pirmajā lasījumā iekļaušanu darba kārtībā. Kā steidzamu. Priekšlikums ar 20 deputātu parakstiem ir iesniegts, tāpēc juridiskais pamats iekļaušanai ir, bet to jūs izšķirsiet balsojot.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Paldies Likumdošanas jautājumu komisijai, kura ir izskatījusi šo jautājumu. Es aicinu Tautas frontes frakcijas vārdā, "Satversmes" frakcijas vārdā, kā arī Lauku frakcijas vārdā, kuras ir izskatījušas un vienprātīgi atbalsta šos grozījumus, to iekļaut, jo, kā saka, labāk vēlu nekā par vēlu. Šī mums ir vienīgā iespēja reglamentēt likumā to normu, ko esam gribējuši ielikt, bet esam palaiduši garām. Un tā nepieļauj kļūt par Saeimas deputātu bijušajiem čekistiem un citu specdienestu aģentiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Tātad par Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikumu vai nostājas pamatojumu. Es, protams, saprotu, ka Likumdošanas jautājumu komisija pie tik varena frakciju spēka samēra paliks vārga un nevarīga, ka tai būs jācieš klusu. Un tomēr, pirms mēs šo jautājumu izlemjam, es gribētu jūs informēt par tiem momentiem, kurus komisija vienbalsīgi atzina par ļoti būtiskiem.

Pirmkārt, šā piedāvātā grozījuma formula pēc būtības neko negroza, un, ja uzmanīgi analizē tekstu no formāli dogmatiskā viedokļa, tad, izņemot zināmas neskaidrības, nekas jauns nerodas.

Otrkārt, komisija vienprātīgi akceptēja Eglāja kunga priekšlikumu, ka nevar pēc argumenta ? "vēlu" vai "nevēlu" radīt precedentu tam, ka spēles norises laikā tiek grozīti noteikumi, tas ir, ja reiz vēlēšanu kampaņa ir sākusies, tad acīmredzot izdarīt grozījumus mūsu pašu akceptētajā likumā, balstoties uz to, ka mēs kā likumdevēji toreiz esam bijuši nevarīgi, izlemjot tās vai citas formulas likteni, nav korekti. Radot šādu precedentu, mēs faktiski iesim pa unikālo Lietuvas ceļu, kur Vēlēšanu likumā nepārtraukti tiek izdarīti grozījumi un kur atkarībā no spēku samēra parlamentā tiek mēģināts tā vai citādi ietekmēt pašu vēlēšanu norisi. Tāda precedenta tā sauktajā civilizētajā pasaulē, kurā mēs vēlamies iekļauties, nav. Tas ir tikai postkomunistisko valstu precedents. No šā viedokļa komisija ? es uzsveru vēlreiz! ? vienprātīgi nolēma iestāties par to, ka šādu priekšlikumu virzīt tālāk nevar. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dobeli!

J.Dobelis: Es jau nemaz nekomentēšu, ka mums Likumdošanas jautājumu komisija vispār ir ļoti interesanta komisija. Turklāt vēlēšanu kampaņa nav sākusies ? tur jau ir tā lieta. Ir ļoti maz laika palicis līdz šīs vēlēšanu kampaņas sākumam. Un tieši tāpēc patlaban ir jāizdara pats pēdējais, ko vēl var izdarīt. Bez tam šeit jau ir tikai jautājums par iekļaušanu darba kārtībā, jo tie argumenti, kurus mēs patlaban dzirdējām, ļoti mierīgi varētu izskanēt arī tad, kad mēs apspriedīsim konkrēto tekstu, nevis tagad, kad mēs vienkārši runājam par to, ka šis jautājums ir jāizskata.

Un pēdējais. Man tomēr ļoti interesanta liekas kāda doma. Pieņemsim, ja mēs arī būtu kaut kur neprecīzi noformulējuši kādu likuma pantu un šodien būtu konstatējuši, ka mēs ļoti mierīgā garā atļaujam Valsts drošības komitejas darbiniekiem startēt vēlēšanās un šodien teiktu, ka, lūk, jau ir par vēlu... Dosim nu šodien viņiem to atļauju... Tā ir ārkārtīgi interesanta filozofija, lai neteiktu vairāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, es gribu precizēt. Šī manis ierosinātā norma tikai precizē, tā neko negroza. Tā precizē šo likumu, lai tas nebūtu pārprotams. Turklāt kandidātu sarakstu iesniegšana sāksies 17.martā. Tā ka vēl nav sākusies, un tādēļ līdz 17.martam mums šis precizējums ir jāizdara.

Vēlēšanas ? tā nav spēle, cienījamie kolēģi! Nevajag jaukt to ar kāršu spēli. Vēlēšanas ? tas ir pasākums, kurā tiek lemts valsts turpmākais liktenis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kungi, nevajag runāt līdzībās. Kā es saprotu, pagaidām ir tikai viens cilvēks, par kuru ir runa, ? un tas ir Bojāra kungs. Nekādi čekisti, kā es saprotu, masveidā pieteikušies nav, lai pretendētu uz iekļaušanu vēlēšanu sarakstā. Tad vajag runāt skaidri.

Un, lai viss būtu savās vietās un lai visi būtu līdzīgi, es tūlīt ierosināšu Vēlēšanu komisijai attaisīt maisus vaļā. Lai būtu vienlīdzība, komisija lai attaisa maisus vaļā. Un tad mēs paskatīsimies, kurš te ir kas. Jo es jau pirms trim gadiem pateicu, kas es esmu un ko esmu darījis. Es ierosinu attaisīt arī maisus ar manām lietām, ko es esmu vadījis čekā. Un tad viss būs uz vienlīdzības pamata. Tā ka es pilnīgi oficiāli paziņoju: ja par šo nobalsos, tad es ierosināšu attaisīt maisus, un Vēlēšanu komisijai ir tādas tiesības. Un viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es domāju, ka ir loģiski, ja cita komisija ? un šobrīd tā ir Silāra kunga personā pārstāvēta ? iesniedz labojumus, ko Likumdošanas jautājumu komisija iepriekš ir piedāvājusi. Es domāju, ka viņi apzināti vai neapzināti šādas spraugas arī radīja, tāpēc domāju, ka būtu ļoti loģiski šobrīd izskatīt labojumus arī šajā likumā. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo projektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Arī es ieteiktu atbalstīt, jo tiku iesniedzis savu priekšlikumu par šo labojumu. Es domāju, ka tad, ja jūs iedziļināsities manā labojumā, tas pieliks punktu, ja tā var teikt, iespējai vēl ar kaut ko manipulēt vai izdarīt vēl kaut kādus labojumus. Tāpēc lūdzu iedziļināties 267.dokumentā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, tos, kuri šaubās, es aicinātu nespiest nevienu pogu. Lai izsakās balsojot tikai tie, kuri ir par vai pret.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām"" pirmajā lasījumā iekļaušanu 9.marta darba kārtībā kā 5.punktu! Kā steidzamu. Lūdzu, balsojiet un izsakiet savu attieksmi! Rezultātu! Papildus viena balss "pret". 80 ? par, 11 ? pret, 13 ? atturas. Ir iekļauts darba kārtībā.

Tagad par papildinājumiem. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, mums ir tāda prakse, ka mēs iekļaujam darba kārtībā dažkārt arī jautājumus nākamajām nedēļām. Šajā sakarībā man ir priekšlikums iekļaut Augstākās padomes 17.marta darba kārtībā Augstākās padomes deputātu komisijas atzinuma noklausīšanos par valdības darbību korupcijas apkarošanā. Lūdzu šo jautājumu izskatīt 17.martā pulksten 12.00.

Priekšsēdētājs: Kurš vēl vēlas izteikties par šo jautājumu? Lūdzu, Ščipcovs. Tad jau dzirdēsim.

O.Ščipcovs: */Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka mūsu parlaments praktiski jau iegājis finiša taisnē, es ierosinu ? iespējams, kā iepriekšējais orators teica, jau nākamajā nedēļā ? darba kārtībā iekļaut šādu jautājumu: "Par to, kā deputāti, kas tika ievēlēti pēc sabiedriski politiskās organizācijas ? Latvijas Tautas fronte ? saraksta, ir izpildījuši savu priekšvēlēšanu platformu un LTF 2.kongresa programmas pamatpunktus".

Jautājuma būtība ir tā, ka deputātiem, kas tika ievēlēti pēc LTF saraksta, kurš tika apstiprināts LTF domes sēdē, visā Augstākās padomes darbības laikā bija balsu kontrolpakete, tādēļ viņi tā vai citādi varēja izpildīt visus savus solījumus, ko pirms vēlēšanām bija devuši. Morāli tikumiskā aspektā šāda jautājuma izskatīšana zināmā mērā būtu deputātu ētiska attīrīšanās savu vēlētāju priekšā. No otras puses, tas būtu brīdinājuma signāls tiem, kas tagad sāk pa kreisi un pa labi bārstīt solījumus savās priekšvēlēšanu platformās. Man liekas, ka būtu lietderīgi šādu jautājumu iekļaut darba kārtībā.

Nākamais priekšlikums. Iepriekšējā sēdē, kas notika otrdien, vairāki deputāti runāja par to, ka Augstākās padomes pamatdokumenti un likumi netiek pildīti, tas pats notika, kad apspriedām jautājumu par Boļševicas kundzi. Es ierosinu iekļaut darba kārtībā jautājumu par to dokumentu pamatnostādņu īstenošanu, kurus Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma 1990.gada 4.maijā. Šos dokumentus ar entuziasmu pieņēma starptautiskā sabiedrība, ar šiem dokumentiem Latvija ir nogājusi visu ceļu, kurš šodien, var tā teikt, ir novedis līdz Saeimas vēlēšanām. Tāpēc ir mērķtiecīgi apspriest, kā tiek īstenoti kaut vai šīs ievērojamās dienas dokumenti. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Kādi vēl ir papildinājumi darba kārtībai? Lūdzu, Bojāra kungs, par papildinājumiem darba kārtībai!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, nav labi nepildīt savus solījumus. Es tūlīt iesniegšu rakstisku priekšlikumu: "Lūdzu iekļaut nākamās nedēļas darba kārtībā Augstākās padomes lēmuma projektu par tiesību piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai pārbaudīt 5.Saeimas deputātu kandidātus pēc Augstākās padomes rīcībā esošajiem VDK arhīviem. Juris Bojārs."

Priekšsēdētājs: Vēl par papildinājumiem. Deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Es lūdzu deputātus iekļaut nākamās nedēļas darba kārtībā jautājumu par likumprojektu par valsts ierēdņiem./

Priekšsēdētājs: Vairāk papildinājumu nav. Izskatīsim priekšlikumus tādā secībā, kādā tie tika iesniegti.

Deputāts Lagzdiņš ir iesniedzis priekšlikumu 17.martā iekļaut Augstākās padomes darba kārtībā Augstākās padomes deputātu komisijas atzinuma noklausīšanos par valdības darbu korupcijas apkarošanā. Viņš ierosina šo jautājumu izskatīt 17.martā pulksten 12.00.

Vai neviens nevēlas izteikt savu viedokli? Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 89 ? par, pret ? nav, 2 ? atturas. Ir iekļauts.

Deputāta Ščipcova priekšlikums ? noklausīties deputātu, kuri ievēlēti pēc Tautas frontes saraksta, atskaiti par 2.Tautas frontes kongresa lēmumu izpildi un turpmāko platformu.

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Vispirms tas, ka par to finiša taisni būtu tā kā pāragri teikts. Es domāju, ka viens otrs vēl pa ceļam uz to finišu nokritīs.

Otrkārt, par to, ko izdarījusi LTF un kā priekšā tai būtu jāatskaitās. Šāda prasība ir tāpēc, ka joprojām, daudziem varbūt par lielu nepatiku, Latvijas Tautas fronte vēl eksistē. Gan jau Latvijas Tautas fronte pati tiks galā ar šiem jautājumiem, kas uz to attiecas. Es uzskatu, ka citiem nav nekādu tiesību jaukties Latvijas Tautas frontes iekšējās lietās. Tāpēc, manuprāt, šāds punkts nav jāpieņem.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ščipcovs, lūdzu!

O.Ščipcovs: */Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka runa ir par tiem deputātiem, kuru kandidatūras tika apstiprinātas LTF domes sēdē un kuri balotējās sabiedriski politiskās organizācijas LTF sarakstā. Bez tam šeit izskanēja vairākas man domātas replikas. Man ir jāpasaka, ka es neesmu balsojis pretī nevienam nosacījumam, kas pieņemti šajā zālē. Es domāju, ka etniskā plānā mums nākamajiem Saeimas deputātiem ir jāparāda, ka mēs neesam bijuši tā stulbā Augstākā padome, kas prot tikai lamāties, bet ka ir bijuši tādi objektīvie apstākļi, kuri mums nav devuši iespēju daudz ko izdarīt vai arī ir devuši iespēju izdarīt. Lai līdz vēlēšanām mēs aizietu ar zināmu atskaiti saviem vēlētājiem, kas mums ir devuši šos mandātus./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Ščipcova ierosinājumu. Rezultātu! Par ? 22, pret ? 44, atturas ? 13. Ierosinājums nav pieņemts.

Deputātam Ščipcovam ir vēl otrs ierosinājums ? par Latvijas Republikas Augstākajā padomē 4.maijā pieņemto dokumentu izpildi.

Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Cienījamie kolēģi, cienījamie masu informācijas līdzekļu pārstāvji! Kā iepriekšējās reizēs, tā arī tagad es gribu teikt, ka mēs neesam meļi. Mēs esam pieņēmuši dokumentus, kurus īstenot ir mūsu pienākums. Runa ir par to, ka nu mums īsā laikā jāpaspēj izdarīt to, ko neesam izdarījuši līdz šim. Es neesmu balsojis ne pret vienu dokumentu, tādēļ man ir tiesības šādi uzstāties, kā es šodien šeit esmu naivi atļāvies.

Līdzās tam es gribu uzsvērt, ka personīgi es neesmu ievēlēts ne pēc viena saraksta, šajā nozīmē esmu absolūti autonoms. Ieslēdzos priekšvēlēšanu cīņā un uzvarēju četrus sāncenšus, kas kandidēja pēc sarakstiem. Es nebiju sarakstos. Tāpēc man ir interesanti, kā mēs šodien atskaitīsimies šajos jautājumos, atskaitīsimies par dokumentiem, kurus mēs ar pilnu atbildības sajūtu, himnai skanot, pieņēmām 1990.gada 4.maijā. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Ščipcova ierosinājumu. Rezultātu! 21 ? par, 45 ? pret, 14 ? atturas. Nav iekļauts.

Nākamais ir deputāta Bojāra ierosinājums: "Lūdzu iekļaut nākamās nedēļas darba kārtībā Augstākās padomes lēmuma projektu par tiesību došanu Centrālajai vēlēšanu komisijai pārbaudīt 5.Saeimas deputātu kandidātus pēc Augstākās padomes rīcībā esošajiem VDK arhīviem."

Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, kad Bojāra kungam kādreiz prasīja: "Ko tad tu vēl te Augstākajā padomē darīsi, jo kandidēt tev būs grūti," viņš teica: "Man tur vēl viens darbiņš ir jāizdara!" Tas, ko šobrīd Bojāra kungs izvirzīja, tas bija tas darbiņš, kas mums ir jāizdara. Viņam pašam kaut kas draud, un viņš tagad mums grib pabāzt to falsificēto materiālu, kas atrodas tajos maisos. Turklāt Bojāra kungs zina, ko viņš šodien dara. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs! (Zālē liels troksnis.)

I.Silārs: Cienījamie kolēģi...

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, es ļoti atvainojos! Mums jāpārtrauc sēde uz 30 sekundēm. Lūdzu, turpiniet!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Nav šaubu, ka tie maisi būs jāatver. Tie būs jāatver pēc vēlēšanām Saeimai. Saeimai būs jānodibina komisija, kurā ietilps Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, Saeimas apstiprinātais ģenerālprokurors, Saeimas apstiprinātais tieslietu ministrs, kā arī Saeimā pārstāvēto frakciju vadītāji. Šis manis ierosinātais grozījums Vēlēšanu likumā uzliek atbildību sarakstu iesniedzējiem, un pēc Saeimas tad būs jāskatās ? jāatver maisi, jāpieprasa attiecīgie dokumenti no Krievijas Drošības ministrijas un jāizvērtē kandidātu atbilstība likumam, kuru mēs pieņemam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lazdas kungs!

P.Lazda: Es informēšu Augstāko padomi par to, ka Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija ir pieņēmusi lēmumu iesniegt lēmuma projektu Augstākajā padomē par tiesību došanu Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas izveidotajai darba grupai inventarizēt šos dokumentus, kas ir paņemti no mūsu Valsts drošības komitejas un atrodas apsardzībā šeit, Augstākajā padomē. Tā ka ir arī tāds variants. Taču acīmredzot tas būs jāapspriež pie balsošanas motīviem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Cienījamā Silāra kunga priekšlikums būs kulaku vicināšana pēc kaujas. Un tad var iznākt tā, ka mums būs galīgi satraukta 5.Saeima, ja tur kaut kas interesants iznāks no tiem maisiem ārā. Tāpēc labāk nedarīt to, ko nevajag darīt.

Man ir priekšlikums. Es kā vienmēr esmu ar mieru piekāpties, kā jūs jau zināt. Mēs jau tūlīt varam izdarīt tāpat kā Krastiņa kungs un arī vienlaikus pieprasīt precīzākas ziņas no Krievijas. Ja viņš tādas ziņas dabūja, tad es domāju, ka visa Augstākā padome, ja tā griezīsies pie Krievijas ar tādu sirsnīgu lūgumu, tad varbūt, kā Silāra kungs saka, arī mēs precīzākas ziņas dabūsim, taču es katrā ziņā domāju, ka labāk kļūdu nepieļaut iepriekš un nemaz šos cilvēkus neievēlēt nekā pēc tam mest ārā no Saeimas tos, kuri tur jau būs ievēlēti visai pasaulei par apsmieklu.

Priekšsēdētājs: Mucenieks, pēc tam ? Endele.

V.Mucenieks: Freimaņa kungs izteicās, ka šajos maisos nekā nopietna nav, ka tur ir viltojumi. Tad es nesaprotu, kāpēc mēs te ar tiem auklējamies un tik ilgi apsargājam tos? Taču savukārt, ja tur tomēr varbūt ir kaut kas nopietns, tad tas, dabiski, būtu jādara zināms un par to jātiek skaidrībā tieši pirms vēlēšanām. Tātad es esmu par to, ka šos maisus vajag atvērt. Es varētu pat piedāvāt tādu variantu: tāpat kā Ziemsvētku vecītis nāk ar dāvanu maisu pie eglītes, arī mēs tāpat varētu atnest šos maisus šeit, taisīt vaļā un skatīties, kas tur ir! Paldies. (Zālē troksnis un smiekli.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Es šoreiz atbalstu Bojāra kungu par šo maisu atvēršanu. Mēs esam ilgi nocīnījušies ap šiem maisiem, bet rezultātu mums nav nekādu. Es piekrītu tai idejai, ka, vismaz aizejot projām, mēs būsim izdarījuši vienu labu darbu, jo pēc tam to darīt būs daudz sarežģītāk un daudz grūtāk. Un es, lai nebūtu nekādu īpašu strīdu, būtu ar mieru uzticēt šo darbu veikt Vēlēšanu komisijai. Un, ja nu kāds no šiem vīriem Vēlēšanu komisijā pats ir sašmucējies, nu tad mums viņš būs vienkārši jānomaina. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dobeli!

J.Dobelis: Vispirms es gribu pateikt to, ka pēdējos trijos mēnešos Tautas fronte aktīvi ir sākusi priekšvēlēšanu darbu. Praktiski katrā auditorijā vismaz viens jautā par šiem nelaimīgajiem maisiem. Vienkārši ir ļoti neērti visu laiku teikt, ka tie kaut kad ir jāatliek.

Otrkārt. Pieņemsim, ka tur būs viltotas lietas. Pieņemsim visu! Lai tad tās ir galu galā! Es domāju tā: ja cilvēki kādam no mums tic, tad viņi arī ticēs. Un ar visādiem safabricētiem materiāliem nemaz nav tik vienkārši kāda cilvēka padarīto darbu nonicināt. Lai gan mēģinājumi, protams, būs.

Un treškārt. Redziet, Saeimā būs vairākas frakcijas, un lai tad tās izvirza savus pārstāvjus šādu maisu satura kontrolēšanai. Taču es jums varu nosaukt jau trīs sarakstus, kuru pārstāvji oficiāli presē ir pateikuši, ka viņi cīnīsies par to, lai viņi būtu vienīgie saimnieki Saeimā. Tātad viņiem būs 51.balss. Un es varu iedomāties, kas tā būs par komisiju, ja to sastādīs tādi cilvēki, kuri vienīgie būs tikuši Saeimā pie teikšanas. Tāpēc arī es būtu par to, lai šos maisus mēs varētu atvērt.

Priekšsēdētājs: Seleckis, lūdzu!

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi! Es varētu pilnībā atbalstīt nupat teikto un piebilst, ka patiešām cilvēkos ir ļoti liela interese par to, kāpēc beidzot šie maisi netiek taisīti vaļā. Un, ja reiz tāda interese ir, tad acīmredzot tai ir pamats. Tad vajadzētu šo interesi apmierināt. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt. Lai noskaidrotu, cik to saturs ir patiess vai nepatiess, arī manā skatījumā, ir iespējams veikt zināmu izmeklēšanu, jo vairāk tad, ja tiek pilnvarota kāda komisija, kas to varētu veikt. Piemēram, Vēlēšanu komisija, kas ir papildināta, kā jau te tika minēts, ar prokuratūras un varbūt arī atsevišķu frakciju pārstāvjiem.

Vēl es gribētu teikt, ka mūsu rīcībā ir ne tikai šie maisi, bet arī vēl citi materiāli, kas ļautu tuvoties patiesībai. Piemēram, ir žurnāli, kuros ir uzskaitītas visas kartītes. Tur ir minēti konkrētu cilvēku uzvārdi, kas attiecīgo aģentu ir savervējuši. Līdz ar to šo komisiju varētu pilnvarot nopratināt attiecīgos VDK bijušos darbiniekus. Varbūt tādā veidā tad varētu tuvoties arī patiesībai. Un ja vēl no Krievijas dabūtu zināmus materiālus ? tad, lūdzu! Tā šo ļoti interesanto materiālu varētu šķetināt... Es nemaz neiebilstu pret to. Es atbalstu šo variantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par deputāta Bojāra iesniegumu: "Lūdzu iekļaut nākamās nedēļas darba kārtībā Augstākās padomes lēmuma projektu par tiesību došanu Centrālajai vēlēšanu komisijai pārbaudīt 5.Saeimas deputātu kandidātus pēc Augstākās padomes rīcībā esošajiem VDK arhīviem.'' Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par ? 89, pret ? 3, atturas ? 8. Deputāta Bojāra priekšlikums ir pieņemts.

Deputāta Zaļetajeva priekšlikums ir šāds: izskatīt nākamajā nedēļā likumprojektu par valsts ierēdņiem. Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Likumprojekts par valsts ierēdņiem pirmajā lasījumā tika izskatīts pagājušā gada 2.decembrī. Pagājuši jau trīs mēneši, kopš dokuments sākts gatavot. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šajā likumprojektā ir ieviestas tādas normas, kas lielā mērā ietekmē vēlēšanu kampaņas gaitu, tas liek šo likumprojektu izskatīt ļoti steidzami, jau tagad. Līdzās tam arī nepieciešamība asi cīnīties pret korupciju prasa, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts vistuvākajā laikā. Tāpēc es uzskatu, ka tas jāapspriež vienlaikus ar Lagzdiņa komisijas atskaiti, kas tika izveidota cīņai pret korupciju. Šis likumprojekts tagad ir ļoti vajadzīgs, savlaicīgs, ārkārtīgi nepieciešams./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Induli Bērziņ!

I.Bērziņš: Es aicinu visus balsot pret Zaļetajeva kunga priekšlikumu, kaut arī atbalstu šā likuma nepieciešamību. Cik man zināms, Likumdošanas jautājumu komisija nopietni strādā. Tad, kad tai tiks iesniegti to ierēdņu saraksti, kurus mēs paši plenārsēdē pieprasījām, šis likums tiks pieņemts. Taču mēs šobrīd nevaram vienkārši aizskriet pa priekšu un pieņemt tad, kad mums to gribas. Mums pašiem ir jāievēro noteikta kārtība. Tikai par to ir runa. Es esmu par šā likumprojekta pieņemšanu tad, kad Likumdošanas jautājumu komisija to būs sagatavojusi, nevis tad, kad Zaļetajeva kungam pēkšņi to sagribas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Cienījamie kolēģi! Šajā likumprojektā ir iebalsotas tādas normas, kuras praktiski ir grūti realizēt, jo nav ielikti kritēriji ierēdņiem. Te ir pielikti vienkārši saraksti, tāpēc, lai izietu no šā strupceļa, ka vispār šis likums netiktu izskatīts, mums tas ir jādod otrajā lasījumā un jāiekļauj darba kārtībā, jo citādi mēs nekad šo likumu nepieņemsim. Es aicinu balsot par tā iekļaušanu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Zaļetajevs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Es replikas kārtībā gribu piebilst, ka man tas ne tikai tagad iešāvās prātā. Man jau trīs mēnešus gribas šo likumprojektu apspriest./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Zaļetajeva ierosinājumu. Rezultātu! Par ? 50, pret ? 17, atturas ? 21. Ir iekļauts nākamās nedēļas darba kārtībā. Paldies. Visi jautājumi, kurus jūs izvirzījāt par darba kārtību, ir izskatīti.

Sāksim izskatīt plenārsēdes jautājumus, kuri ir apstiprināti 9.martam. Lūdzu.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Šīsdienas darba kārtības pirmais jautājums ir lēmuma projekts "Par Saimnieciskās tiesas tiesneša J.Pētersona atbrīvošanu no amata", un kopā ar to ir arī otrs lēmuma projekts "Par A.Kļavas apstiprināšanu par Saimnieciskās tiesas tiesnesi".

Lūdzu, Narkēviča kungs!

G.Narkēvičs, Latvijas Saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs: Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Saimniecisko tiesu" 6.pantu lūdzu Augstāko padomi par Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesnesi apstiprināt Aleksandru Kļavu, kura patlaban atrodas jūsu priekšā. Ja ir jautājumi man vai viņai ? lūdzu!

Priekšsēdētājs: Mums gan pēc darba kārtības pirmais jautājums bija par Pētersona kunga atbrīvošanu no amata. Lūdzu, vai ir kādi jautājumi Narkēviča kungam? Nav. Vai ir kādi jautājumi Kļavas kundzei? Nav jautājumu. Paldies. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Apsīša kungs vēlas. Lūdzu.

R.Apsītis: Likumdošanas jautājumu komisija vienprātīgi rekomendē Kļavu apstiprināšanai par Saimnieciskās tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk izteikties neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Kļavas kundzi kā Saimnieciskās tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu. Par ? 91, pret ? nav, atturas ? 1. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Kļavas kundzi kā Saimnieciskās tiesas tiesnesi!

Mūsu darba kārtības 1.jautājums ir "Par Saimnieciskās tiesas tiesneša J.Pētersona atbrīvošanu no amata". Es nezinu, vai te ir vajadzīgs ziņojums. Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu par Pētersona kunga atbrīvošanu no Saimnieciskās tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu. 77 ? par, 4 ? pret, atturas ? 3. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Trešais darba kārtības jautājums ? likumprojekts "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" otrajā lasījumā.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Jūsu priekšā ir 235.dokuments. Tas jau bija izsniegts pirms pusotrām nedēļām, un tāpēc es lūgtu sākt izskatīt likumprojektu pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, par 1.pantu! Vai godājamajiem deputātiem ir kas bilstams? Nav. Paldies.

2.pants. Vai deputātiem ir kas iebilstams? Nav. Paldies.

3.pants. Ir Līgotņa kunga iesniegtais 270.dokuments. Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Mans labojums ir nodrukāts uz atsevišķas lapas ? tas ir 270.dokuments. Es sniegšu arī pamatojumu, kāpēc izvirzu tādu priekšlikumu. Faktiski tas paredz Zemesgrāmatu reģistra darbiniekiem nevis tiesneša statusu (kā likuma autori to ir iecerējuši), bet valsts ierēdņa statusu. Kāpēc tā?

Tiesneši mūsu valstī spriež tiesu. Tādējādi tie nostāda demokrātiskā līdzsvarā abas pārējās varas ? likumdevēju varu un izpildvaru. Un tieši šīs īpatnējās funkcijas dēļ viņiem ir piešķirts šis specifiskais tiesneša statuss. Tiesneša statuss nozīmē, ka tiesnesis valstī ir vienīgā amatpersona, kuru ieceļ amatā uz mūžu, ieceļ Saeima, un tiesnesis ir neatceļams. Tiesnesim saskaņā ar šo statusu ir administratīvi tiesiskā un kriminālistiskā imunitāte. Viņiem ir paaugstināta speciālā alga, atvaļinājumi un tiesības uz speciālu tiesneša pensiju, kā arī dienesta dzīvoklis. Turklāt šā statusa pretendenti, stājoties savā amatā, zvēr valsts prezidentam: "Apņemos spriest tiesu saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem."

Zemesgrāmatu reģistra ierēdņi nekad tiesu nav sprieduši ? ne Ulmaņa laikos, ne spriedīs arī nākotnē Latvijas Republikā, tāpēc piešķirt viņiem tiesneša statusu nav nekāda pamata. Drīzāk tas ir uzskatāms par tīri parlamentāru bezkaunību. Jūs atceraties, kā Sinaja kalnā vecajam Mozum Dievs teica: tev nebūs iekārot, kas tavam tuvākam pieder. Ja toreiz Mozus vietā būtu bijuši šā likuma autori, tad Dievs viņiem būtu teicis: tev nebūs iekārot tiesneša statusu. Katram ir jādod tas, kas viņam pienākas. Tiesnešiem ? tiesneša statuss, Zemesgrāmatu reģistra ierēdņiem ? valsts ierēdņa statuss. Tāda ir mana godprātīgā pārliecība šajā jautājumā, un par to es aicinu jūs nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu, ka var piesaukt ne tikai Mozu un vēl kaut ko. Es veselu nedēļu biju Zviedrijā, un tur nebūt neviens neuzskata, ka kāds būtu iekārojis cita vietu. Tiesisko reģistru arī Zviedrijā vada tiesneši. Es personīgi tikos ar šiem tiesnešiem un runāju. Tā ka mums šeit nekas īpaši jauns nav izdomāts, jo pasaulē atsevišķās valstīs ir šāda situācija.

Es gribētu pamatot, kāpēc mums ir nepieciešama tieši šāda situācija, kad īpašuma jautājumi nav sakārtoti. Šeit nevar vienkārši sarindot dažāda kalibra valsts ierēdņus, kuriem ir dažāda pakļautība, dažādi priekšnieki un tā tālāk. Viņiem, it sevišķi situācijā, kad jālemj būtiski jautājumi par īpašuma atdošanu likumīgajam mantiniekam un par īpašuma reģistrāciju, ļoti būtiski ir vajadzīga augsta kvalifikācija un arī nodrošināšana. Un tāpēc es uzskatu, ka Līgotņa kunga priekšlikums šajā gadījumā ir vērsts pret īpašuma sakārtošanu valstī. Ja mēs patiešām pēc pieciem, desmit vai 20 gadiem nolemsim, ka tas nav nepieciešams, tad Saeima varēs šo jautājumu pārskatīt, bet šobrīd es uzskatu, ka tas ir ļoti būtiski un ļoti nepieciešami, lai šeit strādātu juristi speciālisti, lai viņiem būtu ne mazākas tiesiskās garantijas kā jebkuram tiesnesim mūsu valstī. Un tāpēc sakarā ar to es lūgtu pie šāda balsojuma vēlreiz neatgriezties, jo tāds bija jau pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamā plenārsēde! Es atgādinu, ka Līgotņa kunga ierosinātais balsojums pirmajā lasījumā ir konceptuāli nobalsots, jau apspriežot likumu "Par tiesu varu". Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Es vēlreiz jums visiem atgādinu, ka nav nekā svarīgāka par zemes dalīšanu un par īpašuma atdošanu. Un, tā kā mēs paši esam pieņēmuši, ka īpašuma tiesības un mantojuma jautājumu, sākot ar šā gada 1.janvāri, apstiprina tiesa, mums noteikti ir vajadzīgs šis tiesneša statuss Zemesgrāmatu nodaļas priekšniekam.

Bez tam es gribu teikt, ka tas nav pareizi, ka Latvijas laikā nebija šā tiesneša statusa. Likumā par zemesgrāmatām ir izlasāms, ka Zemesgrāmatu nodaļu priekšniekam bija šāds tiesneša statuss.

Atbildot uz Līgotņa kunga daudzajām Bībeles līdzībām, "zaļo" deputātu vārdā es saku: tev nebūs Dieva vārdu velti valkāt!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Cienītie deputāti, man ļoti žēl, ka nav klāt Muciņa kunga, taču es, būdama juriste, jūtu pienākumu doties pie mikrofona un pateikt vispirms to, ka tiešām konceptuāli tas ir izstrīdēts un izspriests jau pirmajā lasījumā. Tas būtu viens formāls apsvērums.

Otrs ir pēc būtības. Es, Līgotņa kungs, gribu pateikt, ka nevajag kaut ko jaukt ? atrasties tiesu sistēmā nebūt nenozīmē būt par tiesnesi. Latvija pieder pie tām zemēm, kur zeme ir galvenā valsts bagātība un pamats, tāpēc pacelt šo zemesgrāmatu kārtošanas līmeni tieši līdz tiesu sistēmai ir visnotaļ pareizi gan no lietderības, gan arī no likumības viedokļa, tomēr mēs varam par to daudz runāt. Arī es gribu pievienoties Annas Seiles viedoklim un lūgt nemainīt mūsu konceptuālo balsojumu, bet palikt pie tā paša, pie kura mēs esam apstājušies jau pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Nupat trīs visnotaļ godājami cilvēki jums apgalvoja, ka šis jautājums ir izlemts pirmajā lasījumā. Godātie kolēģi! Es gribēju panākt, lai tas tiktu izlemts pirmajā lasījumā, tāpēc iesniedzu rakstisku priekšlikumu par konceptuālu balsojumu. Taču toreiz, kā jūs atceraties, plenārsēdi vadīja tieši tas pats priekšsēdētājs, kas šodien. Toreiz šis jautājums tika izvirzīts tādējādi: vai šis jautājums ir konceptuāls vai nav? Un toreiz es zaudēju. Tad tika nobalsots, ka tas nav konceptuāls un ka to lems šodien. Un, kaut arī cilvēki jums pārliecinoši stāstīja, ka tas jau ir atrisināts iepriekšējā reizē, es diemžēl varu teikt, ka tas neatbilst patiesībai un ka šoreiz mums pie tā ir jāatgriežas, lai godprātīgi šo jautājumu izrisinātu līdz galam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Es, protams, neatceros to plenārsēdi, kā tur īsti bija, jo šādu jautājumu ir daudz, bet es domāju, ka Līgotņa kungs mums, protams, saka taisnību. Un arī visi deputāti māj ar galvu. Jo tāda mums prakse ir. Taču, ja mēs neesam to toreiz atzinuši par konceptuālu, tad nav pamata to darīt arī otrajā lasījumā. Visi "par" un "pret" ir noklausīti. Attiecībā uz Līgotņa kunga priekšlikumu visi pārējie, kas uzstājās, ir "pret". Tomēr mums ir jābalso par šo Līgotņa kunga priekšlikumu, tātad 3.panta redakcija, kas ir minēta 270.dokumentā.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tad es lūgtu reizē balsot arī par komisijas iesniegto variantu, tātad balsot par abiem variantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šinī gadījumā tā arī var. Tādā gadījumā ir divi alternatīvi balsojumi. Pirmais balsojums par 3.panta redakciju komisijas variantā. Otrs balsojums ? par Līgotņa kunga iesniegto variantu. Arī Grūbes kungs ierosināja tā balsot.

Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums ? par komisijas variantu, kas ir lasāms 235.dokumentā. Viena balss papildus "par". Tā ir Grūbes kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par ? 55, pret ? 6, atturas ? 13. Paldies.

Balsošanas režīmu! Balsosim par Līgotņa kunga iesniegto 3.panta variantu. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. 15 ? par, 23 ? pret, 33 ? atturas. Tātad balsu vairākumu ir ieguvis komisijas 3.panta variants. Es ceru, ka šis jautājums ir izlemts. Paldies. Vai par 3.pantu vēl kāds gribētu izteikties? Nav.

Lūdzu, 4.pants. Vai godājamajiem deputātiem ir kas bilstams? Nav. Paldies.

5.pants. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamais Grūbes kungs! Lai es atbalstītu šo pantu, man vajadzētu skaidrību, kā tiks regulēta to zemes gabalu reģistrēšana pilsētās, uz kuriem saskaņā ar Zemes reformu nav pieteicies bijušais īpašnieks un viņš ir jāgaida 10 gadu. Un tikai tad acīmredzot pilsētai var dot īpašuma tiesības, lai tā lemtu, vai šo zemes gabalu kādam pārdot. 5.panta pēdējā daļa tātad nosaka, ka šādu zemi būtībā nevar lietot un nevar nomāt, jo nevar nostiprināt šīs tiesības. Līdz ar to zūd daudzas likuma garantijas. Tātad šīs tiesības var būt tikai pēc zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas. Lūdzu, atbildiet uz šo jautājumu!

G.Grūbe: Jā, es tūlīt lūgšu Višņakovas kundzi jums atbildēt.

G.Višņakova, Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes galvenā speciāliste: Šis jautājums patiešām projektā nav risināts, un Ēlerta kungs acīmredzot pamatoti sāka ar šādu jautājumu. Acīmredzot to vajadzēja pārdomāt uz trešo lasījumu. Taču viens no risinājuma variantiem varētu būt tāds, ka šī zeme, kā tas ir noteikts likumā "Par pilsētu zemes reformu", paliek pilsētas pārziņā, un tad pilsētu kā valdītāju varētu ierakstīt zemesgrāmatās. Taču tikai ierakstīt zemesgrāmatās, bet bez īpašuma tiesību nostiprināšanas. To darba grupā un komisijā vajadzētu apspriest līdz trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Tātad, cienījamie kolēģi, tik svarīgas lietas, es domāju, mēs nedrīkstētu atstāt kā redakcionālas izmaiņas. Šeit šī problēma pastāv, un pati akūtākā tā ir manis minētajā gadījumā, kur 10 gadu tiek gaidīts. Atcerēsimies, ka saskaņā ar pilsētu zemes reformas likumu Rīgas pilsētā zemes reforma sākas tikai no 1996.gada. Līdz tam laikam acīmredzot nebūs iespējama ne likumīga zemes lietošana, ne zemes noma. Nomniekiem nebūs to garantiju, kuras dod Civillikums saskaņā ar šo tiesību nostiprinājumu. Es aicinātu šo 5.pantu un, ja ir vajadzīgs, vēl kādu pantu pagaidām atstāt otrajā lasījumā. Tos vajadzētu sagatavot atsevišķi un īsi izskatīt šo ļoti būtisko problēmu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Grūbes kungam ir kas bilstams?

G.Grūbe: Es varētu piekrist Ēlerta kungam. Taču tajā pašā laikā es varu teikt, ka pēdējā pusotrā nedēļā es nekādus priekšlikumus tieši par šo konkrēto redakciju neesmu saņēmis. Bez tam Ēlerta kunga piedāvāto redakciju, ka šo zemi varētu vienkārši reģistrēt uz valsts vai uz pašvaldības vārda, lai gan šī zeme nav to īpašums, mēs šobrīd nevaram atļauties. Tā ka patiešām ir lūgums visiem interesentiem dot variantus, kādā veidā šo jautājumu atrisināt.

I.Ēlerts: Paldies, Grūbes kungs! Tieši tāpēc, ka mans variants nebūt nav ideāls, es arī neuzstāju par tā balsošanu. Es patiešām lūdzu šo lietu neizlemt līdz galam, bet atstāt to otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Lai izšķirtu šo jautājumu, mums ir jābalso par 5.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Ja tas gadījumā netiks akceptēts, tad tas paliks šinī stadijā un tiks vēl papildus skatīts. Ja to akceptēsim, tad papildinājumi un labojumi tiks iesniegti uz trešo lasījumu, kā to ierosināja Višņakovas kundze.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta 5.panta akceptēšanu otrajā lasījumā! Viena balss papildus "par", tā ir Grūbes kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par ? 48, pret ? 5, atturas ? 8. Pants ir akceptēts otrā lasījuma stadijā. Lūdzu visus papildinājumus vai labojumus iesniegt uz trešo lasījumu.

Lūdzu, 6.pants! Nav iebildumu. 7.pants. Arī nav.

8.pants. Nav. Ir? Lūdzu, Simsona kungs, par 8.pantu!

P.Simsons: Man ir jautājums Grūbes kungam: vai jūs nevarētu priekš vēstures skaidri un saprotami argumentēt, kāpēc 8.panta 7.sadaļas 7.punkts attiecībā uz kolhoznieka sētu kā likumīgu īpašuma iegūšanas veidu ir palicis šādā redakcijā, neskatoties uz iebildumiem pagājušajā lasījumā?

G.Grūbe: Paskaidroju: 8.panta pirmajā daļā ir minēts, ka šā dokumenta nostiprinājuma tiesības ir tikai tad, ja tiek ievēroti 9.?13.panta noteikumi. 9.pantā ir ierakstīta tā procedūra, kas ir noteikta kolhoznieku sētām ... Tātad ne jau tikai šis septītais ieraksts uzreiz dod tiesības reģistrēt, bet vispirms ir jāizskata arī 9.pants. Tātad tas ir jāizskata šo abu pantu kontekstā.

P.Simsons: Vai esmu pareizi sapratis, ka jūs konsekventi turaties pie principa, ka kolhoznieka sētas iegūšanai īpašumā, neskatoties uz to, ka šie cilvēki nav likumiskie mantinieki un nav pat radinieki, ir likumīgs pamats, ja būs noformēti visi vajadzīgie dokumenti?

G.Grūbe: Paskaidroju: mēs ļoti ilgi esam par šo jautājumu strīdējušies. Šo jautājumu Civillikums risina tik daudz, ka Civillikumā ir pateikts... Es atvainojos, esmu nepareizi pateicis! Tātad Civillikums nosaka arī to, ka jautājums par kolhoznieku sētām būtu risināms tikai pēc 1.septembra ? tas ir teikts 9.punkta otrajā daļā. Tātad šeit es neko citu, ko ir paredzējis Civillikums, nevaru pateikt. Tātad Civillikuma ieviešanas daļa šādu procedūru arī noteica. Un mēs neko citu nevarējām teikt, jo šis likums nerisina kolhoznieku sētu jautājumu tādā veidā, bet risina procesuāli. Tātad šie ieraksti ir jāņem vērā, bet jāņem vērā arī 9.pants un Civillikums. Ja pēc 1.septembra termiņa neviens nav pieteicies un tiesa nav lēmusi, tad jautājums ir jāizskata. Tāds ir mūsu darba grupā apspriestais variants.

P.Simsons: Tad es atļaušos pateikt, ka šo lasījumu starplaikā man ir kļuvuši zināmi divi konkrēti gadījumi, ka likumīgie mantinieki nevar atgūt savu īpašumu, un arī tiesa viņiem ir noraidījusi tikai tāpēc, ka kolhoznieku sētas pēdējais loceklis, kurš nav ne īpašnieks, ne likumiskais mantinieks, ar šo sētu ir izrīkojies pēc sava prāta, neņemot vērā likumisko mantinieku esamību, tādējādi nedodams viņiem iespēju tikt pie šā īpašuma klāt. Tagad mēs acīmredzot iedibinām to pašu kārtību.

G.Grūbe: Simsona kungs, es varu atbildēt tikai to, ka šis likums nerisina nekādu citu jautājumu kā vien procedūru attiecībā uz likumiem, kuri šobrīd Augstākajā padomē vispār ir pieņemti.

P.Simsons: Tādā gadījumā es atļaujos vēlreiz piedāvāt svītrot ārā 7.punktu. Taču, ja tas netiek svītrots, tad, protams, es balsošu "pret" 8.pantu kā tādu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Jau gatavojot šo likumprojektu un arī pirmā lasījuma laikā es ļoti cīnījos pret šiem kolhoznieku sētas noteikumiem, ? kā tiek atjaunotas un legāli nostiprinātas īpašuma tiesības attiecībā uz kolhoznieka sētu. Šajā ziņā ļoti grūtā cīņā tika pieņemts mans labojums. Un es uzskatu, ka tas ir vienīgais glābiņš.

Ieskatieties uzmanīgi! Es gribu īpaši paskaidrot Simsona kungam, ka 8.panta 7.apakšpunktā tik tiešām tiek atzīts, ka ir jārealizē šīs uzskaites kartītes, kas apliecina kolhoznieka sētas īpašumu, bet ar noteikumu, ka tikai 9.panta noteiktajā kārtībā var apstiprināt šīs īpašuma tiesības. Un tiek dots piecu mēnešu laiks. Piecu mēnešu laiks tāpēc, ka līdz 1993.gada 1.septembrim, kā to ir noteicis Civillikums attiecībā uz spēkā stāšanās kārtību, vairs ir palikuši tikai pieci mēneši. Un tikai pēc šā Civillikuma spēkā stāšanās īpašuma tiesības var atjaunot. Tātad šis termiņš ir 1.septembris. Manā skatījumā, šis 9.pants pieļauj vēlreiz pieteikties visiem likumīgajiem īpašniekiem un tiesas ceļā izšķirt šo jautājumu, kur vinnēs vai nu tiešais īpašnieks, vai kolhoznieka sētas loceklis. Ja ir nepieciešams vēl kāds labojums, tad tas ir nepieciešams kaut kur citur. Likums vispār jau atzīst kolhoznieka sētas īpašumu. Patlaban šīs lietas, es gribu teikt, manu nepārtraukto pūliņu rezultātā, manuprāt, ir sakārtotas. Paldies komisijai!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Simsona kungs ierosināja no 8.panta svītrot 7.apakšpunktu. Šāds prasījums ir pilnīgi legāls, un mēs varam balsot par Simsona kunga ierosinājumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Simsona kunga ierosinājumu ? svītrot 7.apakšpunktu. Lūdzu rezultātu. Par ? 14, pret ? 10, atturas ? 22. Simsona kunga piedāvātais svītrojums netiek pieņemts. Paldies.

Par 9.pantu, lūdzu! Nav iebildumu. 10.pants. Arī nav. 11.pants. Paldies, nav iebildumu. 12.pants. Arī nav. 13.pants. Nav iebildumu.

14.pants. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es lūdzu sēdes vadību likt uz balsošanu manu priekšlikumu, kurš komisijas sēdē netika pieņemts. Šis priekšlikums paredz, ka zemesgrāmatās attiecībā uz īpaši aizsargājamo objektu teritorijām ir jāieraksta arī visi noteikumi par šo teritoriju režīma ievērošanu. Šī konceptuālā lieta jau ir nobalsota likumā "Par aizsargājamiem dabas objektiem", un, manuprāt, tā ir nepieciešama. Bez tam te ir tikai divi varianti. Piemēram, Slīteres rezervātā ir atsevišķi ciemi. Ja šo zemi neietver rezervāta teritorijā, tad attiecībā uz šiem ciemiem netiek noteikti nekādi īpaši nosacījumi. Ja šī zeme principā paliek rezervāta teritorijā un šo zemi atdod īpašumā tiem cilvēkiem, kuri tur dzīvo, tad viņiem tomēr ir jāpilda atsevišķi noteikumi, jo šī zeme atrodas rezervāta teritorijā. Es lūdzu balsot par manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godātie kolēģi, es jūs ļoti lūdzu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu, jo pretējā gadījumā var rasties tāda situācija, ka Vides aizsardzības komisijai būs jāizskata šis jautājums. Un mēs vispār nevaram šīs rezervātu zemes dot pat lietošanā un īpašumā. Es domāju, ka ar šādu ierakstu zemesgrāmatā, arī mainoties īpašniekam, mēs varētu nodrošināt šo teritoriju saglabāšanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ulmes kungs!

A.Ulme: Arī es ieteiktu to atbalstīt ļoti vienkārša iemesla dēļ. Jūs nedomājiet, ka "zaļie" negrib atdot īpašumā, bet tajā pašā laikā šiem nosacījumiem noteikti ir jābūt. Piemēram, Tērvetes parkā ir Melnā grava. Ja to atdod īpašniekam un viņš tur uzceļ hoteli, tad viņš faktiski savu ienākumu dēļ ir iznīcinājis mūsu Tērvetes parku, tāpēc noteikti šo atrunu vajag ierakstīt. Es brīnos, ka viņi to nav jau izdarījuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Arī es atbalstu Seiles kundzes ierosinājumu, bet tikai no cita viedokļa. Jo arī tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šajās teritorijās, ir jābūt absolūti skaidram, kas viņiem ir atļauts un kas nav atļauts. Nevar būt tāda divdomīga situācija, ka es it kā ar vienu roku varu darīt to, bet ar otru roku atkal darīt to. Tātad ir jābūt pilnīgai skaidrībai. Mēs varbūt varam strīdēties par to, cik smagus mēs šos noteikumus uzliekam, tomēr ir skaidrs, ka tādiem ir jābūt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Grūbes kungs vēl komentēs. Lūdzu.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, šeit un komisijā strīds bija vienīgi par to, vai visi šādi aizliegumi ir obligāti jāieraksta zemesgrāmatā un vai kādām attiecīgajām institūcijām būtu jānāk pašām un jāprasa šādus aizliegumus reģistrēt. Tātad šeit bija konceptuāls strīds. Runa ir tikai par to. Un mēs nekādā ziņā neuzstājamies pret Vides aizsardzības komitejas prasībām vai Apkārtējās vides aizsardzības komisijas darbiniekiem kā tādiem. Taču, ja jautājums ir tāds, tad nākamā instance būs elektrotīkli, kas prasīs obligātus ierakstus par kabeļu aizsardzību... Lūk, šeit ir tas jautājums. Ja mēs varētu apstāties tikai pie vides, tad mums nebūtu nekādu būtisku iebildumu, bet, ja nāks vēl pārējās institūcijas ar prasību, lai arī tām obligāti šādā veidā ieraksta... Un ne jau zemesgrāmatās tas būtu jāieraksta, bet lai viņi paši interesējas par šo jautājumu. Jo citādi, es domāju, zemesgrāmatu vadītājiem principā nebūs iespējams strādāt. Šeit ir runa tikai par to, kā šo jautājumu nostādīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Es gribētu piekrist Grūbes kungam, jo tā ir pilnīga aksioma, ka tad, ja šī zeme ir rezervātā, tur īpašniekam neatkarīgi no tā, kas viņš ir, visi noteikumi, kas attiecas uz vides aizsardzību, ir jāievēro. Tieši tāpat tas ir, piemēram, arī attiecībā uz namīpašumiem, kuri ir kultūras pieminekļi. Arī rīkojoties ar tiem, ir jāievēro visi noteikumi, kas saistīti ar kultūras pieminekļu aizsardzību, un to īpašnieks te nedrīkst par savu naudu darīt, kas viņam ienāk prātā. Taču zemesgrāmatā būtu pieļaujams ierakstīt tikai mantiska rakstura apgrūtinājumu, nevis ko citu. Nevis to, ka viņiem ir jāpilda citi Latvijas Republikas likumi. Tas nav rakstāms zemesgrāmatā, bet tam tomēr ir jābūt. Taču ne jau zemesgrāmatā tam ir jābūt. Tad tas patiešām nedarbosies. Tad to zemesgrāmatu vienkārši nevarēs kārtot, ja tur būs jāsaraksta visi likumi. Ne jau tikai par vides aizsardzību, bet arī par kultūras pieminekļu aizsardzību, bet vēl par pārējo, ko es tagad nemaz nevaru iedomāties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Emša kungs!

I.Emsis: Kolēģi, es gribētu, lai jūs saprastu, ka šis ieraksts tiešām ir būtisks. Pirmkārt, tas skar šo iedzīvotāju mantiskās intereses, taču tas nav pats galvenais. Pats galvenais, kolēģi, ir tas apstāklis, ka šobrīd vides aizsardzības institūcijām ir jāizšķiras par variantu ? atdot bijušajiem zemes īpašniekiem zemi atpakaļ ar ierobežojumiem vai vispār neatdot. Mums ar likumu ir piešķirtas abas iespējas, bet mēs gribētu strādāt par labu bijušajiem zemes īpašniekiem, bet to var izdarīt tikai tad, ja mēs nobalsojam par šo ierakstu. Jo tad mums ir zināma drošība, ka, notiekot šīm īpašuma maiņām vai tamlīdzīgi, šis ieraksts garantēs īpašumu aprobežojumus. Un tāpēc, ja mēs gribam panākt pretim bijušajiem īpašniekiem, lai viņi dabūtu šo zemi atpakaļ, šis ieraksts ir vajadzīgs. Pretējā gadījumā vides aizsardzības institūcijas, kam ir tādas tiesības, izšķirsies viņiem par sliktu, lai, tā teikt, izvairītos no šā varbūtējā konflikta. Šis ir kompromisa meklējums. Lūdzu, atbalstiet šo ierakstu!

Priekšsēdētājs: Vēlreiz Grūbes kungs. Lūdzu.

G.Grūbe: Es pirms balsošanas gribu pateikt komisijas viedokli. Komisija neizšķīrās par to, par ko lūdza balsot plenārsēdē. Taču es pirms tam vēl lūgtu Višņakovas kundzi izteikties tieši no juridiskā viedokļa par šo problēmu, kas te patiešām, kā es saprotu, ir ne tikai tīri tehniska, bet arī juridiska.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Višņakovas kundze!

G.Višņakova: Tas, ko projektā piedāvā reģistrēt kā aizliegumu, faktiski ir lietošanas tiesību aprobežojumi. Civillikumā ir vesela liela sadaļa, kas nosaka visādus aprobežojumus. Tie ir gan attiecībā uz zvejniecību, gan uz mežiem, gan uz medībām un tā tālāk. Arī šeit tie ir tiesību aprobežojumi. Un kā tādi tie nebūtu jāreģistrē zemesgrāmatās, jo Zemesgrāmatu likums nosaka, ka tās lietu tiesības, kas pastāv uz likuma pamata, zemesgrāmatās var nereģistrēt. Civillikumā par valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstu ir speciāls pants. Mums tagad tāds arī ir par īpaši aizsargājamām dabas ainavām.

Lai rastu kādu kompromisa variantu, es varētu piekrist, ka uz trešo lasījumu tiek apsvērts jautājums, vai pēc Vides aizsardzības komitejas lūguma nevarētu nostiprināt atzīmes veidā to, ka, lūk, uz šīm zemes platībām attiecas likums par īpaši aizsargājamām zemēm. Es gan pašlaik neatceros šā likuma precīzu nosaukumu... Taču tas varētu notikt tikai uz Vides aizsardzības komitejas lūguma pamata. Līdz ar to tas būtu arī zināms garants, ka tad, ja šīs zemes tiek atsavinātas, to jaunie ieguvēji jau visu zina un nevar tikt maldināti, tas ir, viņiem ir zināms, ka ir kaut kādi papildu ierobežojumi attiecībā uz šīm zemes platībām. Un tāpēc šodien varbūt nevajadzētu galīgi izlemt, bet vēl uz trešo lasījumu vajadzētu apsvērt šo tiesību nostiprināšanas mehānismu.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Godātie kolēģi! Daļēji piekrītot Višņakovas kundzei, tomēr atcerēsimies, ka mēs jau esam pieņēmuši likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām". Un, ja es nemaldos, tad tur 33.pantā melns uz balta ir ierakstīta šāda norma. Ja mēs šeit ierakstīsim iekšā kaut ko citu, tad, es domāju, ka šis kompleksais likums sargātu tos nedaudzos procentus šo teritoriju, ko šodien īpašnieki grib visādi pārdot un izandelēt uz visām pusēm. Ir bijuši pat tādi gadījumi, ka, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā, nelikumīgi nocērtot tur kokus, lai inspektori nevarētu redzēt, īpašnieks naivā cerībā pārsedz celmus ar sūnām. Jūs saprotiet, kāds šodien cilvēkiem ir šis ekoloģiskās apziņas līmenis! Un, ja mēs gribam Latvijā tomēr saglabāt šīs teritorijas, tad tādā gadījumā tomēr nobalsosim par šo mūsu komisijas priekšlikumu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Es tomēr jūs ļoti lūdzu ņemt vērā Seiles kundzes ierosinājumu, jo tas ir ļoti nozīmīgs arī no tā viedokļa, ka attiecībā uz šādām teritorijām ir iespējami nodokļu atvieglojumi, bet, ja tas nebūs šādā veidā noformulēts, tad to var arī neņemt vērā un nekādus nodokļu atvieglojumus nesaņemt. Tāpēc viņas piedāvātais priekšlikums ir īpaši svarīgs arī no šā viedokļa. Varbūt padomāsim par to?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biķa kungs!

V.Biķis: Godājamie kolēģi, es ļoti uzmanīgi klausījos visus argumentus un tomēr nācu pie secinājuma, ka šāds ieraksts nekam nevar traucēt. Arī es uzskatu, ka šādam ierakstam ir jābūt, jo salīdzināt aizsargājamos objektus vai vides aizsardzību ar elektrokabeļiem vai kaut ko tādu tomēr nebūtu korekti. Tāpēc nevajadzētu šādus salīdzinājumus minēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Arī es aicinātu balsot par Seiles kundzes priekšlikumu, jo tas arī aizsargātu šāda zemes gabala pircēja tiesības, jo viņš iegūtu informāciju par to, ka šis zemes gabals ir nopietni apgrūtināts. Tātad tas ietekmēs, protams, arī zemes cenu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Seiles kundzes ierosinājumu par 14.panta redakciju. Lūdzu rezultātu. Par ? 51, pret ? 6, atturas ? 7. Seiles kundzes ierosinājums ir pieņemts.

Lūdzu, 15.pants! Nav. Paldies. 16.pants. Nav. Paldies. 17.pants. Arī nav. 18.pants. Nav iebildumu. 19.pants. Nav iebildumu. 20.pants. Nav.

21.pants. Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Nerīkosimies taču diezgan anekdotiski, jo, līdz lata ieviešanai saglabājot šo formulu, mēs līdz ar to pārsvītrojam piecu latu naudaszīmju ieviešanu. Te tomēr formula ir jārediģē un jāraksta ir latos.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka uz trešo lasījumu Grūbes kungs kopā ar Višņakovas kundzi noteikti izdomās, kā to labāk izdarīt. Laikam ir jāraksta, ka jāmaksā pieci lati, un cauri.

Lūdzu, 21.pants! Nav.

22.pants. Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Godātie kolēģi, esmu iesniedzis 12.labojumu. Es vēlos pievērst jūsu uzmanību šim labojumam. Šeit gan ir lasāma piezīme, ka esmu iesniedzis to pārāk vēlu. Jā, es to vēlu izdarīju, tas bija 3.martā, bet es gribētu piefiksēt, lai trešajā lasījumā šis mans priekšlikums netiktu uzskatīts par konceptuālu un tādēļ netiktu ņemts vērā.

Šā labojuma būtība ir šāda: reģistrējot zemes īpašumus, kuri tiek atjaunoti, šim atjaunotajam zemes īpašniekam būtu jāuzņemas saistība noslēgt nomas līgumu ar tādas būves īpašnieku, kas uz viņa zemes ir radusies bez viņa līdzdalības...

Šis labojums ir tapis, balstoties uz manu praktisko pieredzi un vērojot procesus pilsētās, kad tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem. Nereti šīs svešās apbūves īpašnieks ir ar mieru noslēgt šo nomas līgumu, taču praksē parādās situācijas, ka atjaunotais zemes īpašnieks nevēlas šo nomas līgumu slēgt, un tad rodas, kā saka, īssavienojums. Lai izslēgtu šādas nesaskaņas cilvēku starpā, es vēlētos, lai šī piezīme trešajā lasījumā tiktu izvērtēta un lai jūs neuzskatītu, ka tā ir konceptuāla un ka tādēļ to nevar pieņemt. Es vienīgi gribu vērst jūsu uzmanību uz to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es varētu pateikt tikai ļoti īsu komentāru. Es patiešām lūgtu visus cienījamos kolēģus no visām komisijām pievērst uzmanību šai ļoti būtiskajai normai, jo tas ir piespiedu nomas jautājums, bez tam nevienā citā Latvijas Republikas likumā šobrīd šis jautājums nav atrisināts. Tā ka šeit mēs principā uzņemamies pēc Alkšņa kunga priekšlikuma šāda būtiska likuma jautājuma risinājumu šajā procesuālajā likumā. Tas ir ļoti būtisks jautājums, un es nebūt neuzskatu, ka tas ir tik vienkārši balsojams vai nu šodien, vai arī uz trešo lasījumu. Tā ir būtiska norma.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums patlaban ir tāda situācija, ka ir atlikusi viena minūte līdz pārtraukumam. Ēlerta kungs gan saka, ka mēs vēl paspēsim. Lūdzu.

I.Ēlerts: Es aicinu atbalstīt Alkšņa kunga priekšlikumu un informēju, ka likumā "Par valsts un pašvaldības uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu" šīs piespiedu nomas tiesības ir. Mēs nedrīkstam radīt kaut kādus konfliktus un nodzīt no zemes būvju īpašniekus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tātad Alkšņa kungs ierosināja akceptēt šo priekšlikumu kā labojumu, kas ir jāizskata trešā lasījuma laikā, lai visi varētu iepazīties, arī Grūbes kungs. Es domāju, ka plenārsēde ar savu lēmumu akceptēs to kā labojumu, kas ir izskatāms procesā līdz trešā lasījuma stadijai un arī trešajā lasījumā, nevis tagad vienas minūtes laikā lemt "par" vai "pret"... Nav iebildumu? Paldies.

Ja mēs to esam akceptējuši, tad mums ir jānobalso par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par ? 67, pret ? 3, atturas ? 2. Un tagad var debatēt, jo ir sācies pārtraukums.

G.Grūbe: Es atvainojos, uz trešo lasījumu man būtu lūgums iesniegt priekšlikumus līdz nākamajai otrdienai.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Mums ir jāatsāk darbs plenārsēdē. Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Valsts kontroli" (239.dokuments).

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Kā jūs atceraties, iepriekšējā plenārsēdē mums pietrūka laika, lai pagūtu līdz galam izskatīt lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Valsts kontroli". Es saņēmu arī no deputātiem iesniegtos labojumus un papildinājumus, kuri ir apkopoti 258.dokumentā. Domāju, ka jums balsojot ir jāizšķiras par šiem labojumiem.

Skatīsim rindas kārtībā. Pirmais ir deputāta Kides izstrādātais priekšlikums. Tas faktiski ir jauns lēmuma projekts ar pilnu tekstu un ar astoņiem punktiem, ko nebija iespējams iestrādāt jau debatēs apskatītajā lēmuma projektā. Tādējādi jums ir jāizlemj, vai mēs to izskatīsim kā alternatīvu lēmuma projektu. Manuprāt, jums izdalītajā lēmuma projektā to ir grūti iestrādāt. Šeit ir kaut vai, piemēram, tādas normas, ka varētu uzdot saukt pie atbildības tos kontrolierus, kuri ir pārkāpuši likumu, taču tas ir jākonstatē ne jau Augstākajai padomei. Bez tam šis priekšlikums paredz izstrādāt nolikumu un instrukcijas. Pašā likuma tekstā, tātad esošajā likumā "Par Latvijas Republikas Valsts kontroli" tas ir uzdots, un mēs konstatējām, kas nav izpildīts. Bez tam 4.punktā tiek rekomendēts iestrādāt, ka tam visam ir jābūt saskaņā ar likumu, ka tas ir jāreglamentē un jāiestrādā likumā. Te ir teikts: "nodrošināt pārvaldes materiālu pamatotību un veikt materiālo un profesionālo vērtību un revīzijas aparāta pārbaudes kontroli". Es domāju, ka to pašreiz nav iespējams šā lēmuma projekta tekstā iestrādāt. Ja Kides kungs pastāv uz to, ka šo jautājumu vajadzētu izskatīt, tad, manuprāt, par to ir jābalso kā par atsevišķu alternatīvu dokumentu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad šādā gadījumā ir jābalso par Kides kunga projekta iekļaušanu darba kārtībā. Tas varētu būt alternatīvs projekts, ja komisija to atzīst.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Mans priekšlikums būtu cita rakstura: šajā gadījumā par pamatu varētu uzskatīt 239.dokumentu, bet par Kides kunga projektu varētu balsot atsevišķi. Es tā iesaku virzīt izskatīšanu. Piemēram, Kides kunga projektā ir ļoti būtisks 3.punkts, lai tomēr sakārtotu arī šos dienesta nolikumus un citus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es ļoti atbalstītu Grūbes kunga priekšlikumu, jo arī man ir labojumi. Tie patiešām būtu uzskatāmi par labojumiem. Es uzskatu, ka likuma autori varbūt varētu atrast par iespējamu vienu vai otru punktu, kādu ideju arī iestrādāt. Tāpēc arī man ir priekšlikums rīkoties tādā pašā veidā un neuzskatīt to par alternatīvu likumprojektu, jo tā nebija nemaz domāts. Tas neparādās arī dokumentā, jo tam nav ne virsraksta, nekā tamlīdzīga. Tie ir tikai labojumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jūs, Kides kungs, ierosināt balsot par punktiem jūsu iesniegtajā dokumentā, par to iekļaušanu šajā lēmuma projektā. Paldies.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, mēs esam tomēr devuši Valsts kontrolei likumdošanas iniciatīvas tiesības, un šeit mums ir izdalīts 259.dokuments, kas ir pieņemts normālā kārtībā šeit, Augstākajā padomē. Tas, man liekas, ir diezgan kritisks un ass, turklāt radikālāks par Silāra kunga piedāvāto 239.dokumentu. Turklāt 239.dokumentā ir prettiesisks priekšlikums, jo 3.punkts uzdod Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijam veikt uzraudzību pār Valsts kontroles darbu. Tas ir pretrunā ar likumu "Par Latvijas Republikas Valsts kontroli", un, lūk, tāpēc man būtu priekšlikums nobalsot par to, lai darba kārtībā ietvertu arī 259.dokumentu. Tad alternatīvi varētu nobalsot vai nu par to, vai pret to, ja Kides kungs ir izdarījis savu izvēli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gribu teikt, ka pēc mūsu balsojuma, kāds tas bija iepriekšējās plenārsēdes beigās, kad mēs pārtraucām iesniegtā lēmuma projekta izskatīšanu, tika pieņemts, ka visi labojumi tiek iesniegti man. Arī Kalniņa kungs man piektdien zvanīja, un es teicu, lai viņš man iesniedz līdz pulksten 14.00. Kalniņa kungs teica: labi, labi, taču es nevienu dokumenta labojumu neesmu saņēmis. Ja jūs gribat, kolēģi, spriest par alternatīvu lēmuma projektu, tad izlasiet kaut vai šā lēmuma projekta 1.punktu, ar kuru ir paredzēts, ka Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj uzdot galvenajam kontrolierim Kalniņam uzlabot Valsts kontroles darbu atbilstoši Augstākās padomes 1993.gada 3.marta plenārsēdē izteiktajiem deputātu ieteikumiem. Ja jūs, Bojāra kungs, uzskatāt, ka tas ir asāks nekā manā projektā, kur ir paredzēts, ka tas notiek saskaņā ar likumiem, tad man atliek kolēģiem izteikt savu viedokli: vai mēs turpmāk vadīsimies pēc likumiem, vai pēc pretrunīgiem, pilnīgi cits citu izslēdzošiem deputātu ieteikumiem, kas izteikti konkrētajā plenārsēdē?

Attiecībā uz Grūbes kunga sacīto, ka ir pilnīgi pieņemams Kides kunga lēmuma 3.punkts. Es par to gribu teikt, ka tas pašreiz jau ir spēkā esošā likuma 7.pantā, un tādēļ vairs nav jāpieņem īpašs lēmuma punkts par to, kas jau ir ietverts likumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, es patiešām redzu, ka 259.dokumentu ir sastādījis augsti profesionāls jurists, it sevišķi runājot par 1.punktu. Kā es lasīju stenogrammā, toreiz Bojāra kungs teica, ka tā vajag turpināt un to pašu akceptēt. Es domāju, ka tas arī šajā brīdī nav apspriežams kā alternatīvs projekts, jo tas nav iesniegts pareizā kārtībā. Manuprāt, par pamatdokumentu ir jāņem 239.dokuments, un, ja kādi punkti ir izmantojami, tad pie tiem var atgriezties un balsot par tiem atsevišķi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Kas šeit ir iesniegts pareizā kārtībā un kas nav, to mēs nevaram noteikt, jo mums nav precīza Augstākās padomes reglamenta. Tas būtu pirmām kārtām mums vajadzīgs. Man tas ir uzrakstīts, bet deputāti nav gatavi nobalsot par vienu reglamenta variantu, jo laikam ir labāk strādāt nekārtības apstākļos. Grūbes kungs, vislielākā nekārtība mums ir lauksaimniecībā. Koncentrējieties, lūdzu, uz to, jo tur ir galīgs "bardaks" un sagrāve. Tā ka tur mēs varam izvērtēt jūsu darbu...

Atvainojiet, cienījamie kolēģi, taču es vienmēr esmu bijis par kompromisu. Es pilnīgi esmu par to, ka mēs 1.punktu varam iebalsot no Silāra kunga varianta un tad pāriet pie šiem izvērstajiem punktiem, kas ir ietverti Valsts kontroles variantā, bet par Silāra kunga ieteikto 3.punktu varētu nebalsot, jo tas ir prettiesisks ? pretējs likumam "Par Valsts kontroli". Tātad mēs, šādā veidā rīkojoties, varētu ļoti demokrātiski izveidot kaut ko sakarīgu. Par 1.punktu, kas uzrakstīts Silāra kunga variantā, es būtu ar mieru balsot, ja vārda "pārkārtot" vietā būtu vārds "uzlabot". Jo mēs pārkārtojamies jau gadus piecus pēc Gorbačova ēras sākuma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, mums ir jāizlemj par alternatīvā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā, kā to savā iepriekšējā uzstāšanās reizē lūdza Bojāra kungs. Un mēs to arī darīsim.

Lūdzu, Kides kungs! Mēs tagad spriežam par šo alternatīvo variantu!

E.Kide: Es tieši par alternatīvo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Kide: Ja mēs izlemsim, ka šo alternatīvo Kalniņa kunga projektu varam izskatīt, tad, es saprotu, tas ir it kā neoficiāli iesniegts nevis Silāra kungam, bet Daudiša kungam. Jā, mēs to varam izskatīt, taču tad ir cits jautājums ? tad mums tas ir jāizskata kā alternatīvais variants. Tādā gadījumā man būtu tāds pats priekšlikums, kādu izteica Grūbes kungs. Ja par pamatu pieņemtu 239.dokumentu, tas ir, Silāra kunga projektu, tad no mana priekšlikuma varbūt varētu paņemt vienu vai otru punktu. Un arī no Kalniņa kunga priekšlikumiem, ja Kalniņa kungs tam piekristu. Tur viņam ir tāds pēdējais punkts, kas, manuprāt, ir būtisks, bet kas nav ietverts ne vienā, ne otrā minētajā variantā, tāpēc derētu to izskatīt. Runa ir par kontrolieru algām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Man ir lūgums balsot tādā secībā, kā ir iesniegts. Es domāju, ka to vispār nevajadzētu likt uz balsošanu, kurš būs pamatdokuments, jo tas jau ir izdebatēts un ir atlikusi tikai tā izskatīšana. Mēs to turpinām izskatīt ar plenārsēdes lēmumu.

Nākamais, ko es lūgtu likt uz balsošanu, ir tas, vai mēs vispār izskatīsim Kides kunga lēmuma projektu. Es uzsveru, ka tā teksts ir sastādīts kā lēmuma projekts, ka Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj to un to, un tālāk ir paredzēti arī Gorbunova kunga un Daudiša kunga paraksti. Tā ka tas viss no pirmā līdz pēdējam vārdam ir sastādīts kā lēmuma projekts. Un tad mēs izskatīsim, vai 259.dokuments tiek iekļauts plenārsēdes darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies, tātad Silāra kungs mums piedāvā divus balsojumus.

J.Bojārs: Vai jautājumu var uzdot, lūdzu?

Priekšsēdētājs: Mēs gan jautājumus parasti neuzdodam, taču, lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Citādi es nezināšu, kā balsot. Mums tomēr ir 258.dokuments, kurā ir tēze, ko parakstījis arī Silāra kungs. Es gribu zināt, vai viņš uztur spēkā savu tēzi.

258.dokumenta kreisajā stabiņā ir deputāta Freimaņa papildinājumi par lēmuma 1.punktu. Un tālāk ir arī par vispārpieņemtām ētikas normām. Vai Silāra kungs to uztur spēkā un kur mēs to visu iespraudīsim?

I.Silārs: Es nezinu, kur jūs gribat ko spraust, kolēģi Bojār!

J.Bojārs: Šeit ir jūsu paraksts.

I.Silārs: Mēs pašreiz izskatām iesniegtos labojumus un papildinājumus rindas kārtībā, bet līdz tam mēs vēl nonāksim.

J.Bojārs: Vai jūs uzturat spēkā šo 258.dokumenta tēzi, kas tur ir parakstīta?

I.Silārs: Neuzskatu par nepieciešamu jums pašreiz atbildēt.

J.Bojārs: Nu kā tad tā, jūs taču...

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, varbūt beigsim šo neauglīgo diskusiju un balsosim. Tātad saskaņā ar Silāra kunga kā šā dokumenta iesniedzēja ierosinājumu mums būs divi balsojumi. Pirmais balsojums būs par to, vai Kides kunga iesniegtais dokuments ir uzskatāms par labojumiem jau iepriekš iesniegtajam lēmuma projektam. Un otrs balsojums būs par 258.dokumenta iekļaušanu vai neiekļaušanu šodienas darba kārtībā. Un pēc tam atkarībā no šā balsojuma strādāsim tālāk.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, vai Kides kunga iesniegtais dokuments būtu uzskatāms par labojumu jau esošajā lēmuma projektā!

I.Silārs: Es atturos.

Priekšsēdētājs: Viena balss papildus "atturas". Lūdzu rezultātu. Par ? 31, pret ? 9, atturas ? 20. Tātad ar balsu vairākumu ir nolemts, ka Kides kunga iesniegtais dokuments ir uzskatāms par labojumiem jau esošajam dokumentam.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es gribēju balsot "pret", bet netīšām nobalsoju "par". Es ļoti atvainojos, novērsiet šo manu kļūdu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā mums "pret" ir 10, atturas ? 20, par ? 30. Tātad saskaņā ar Ābiķa kunga iesniegto labojumu par balsojumu lēmums nav pieņemts. Lūdzu balsu skaitīšanas komisiju, ja es kļūdos, mani labot.

J.Bojārs: Atvainojiet!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Krastiņa kungs, jūs esat nedaudz kļūdījies matemātikā, jo "pret" ir tikai 9. Un "par" ir 31, ja vienu noņemam. Un 20 ir atturējušies, kas vispār nezina, ko īsti darīt.

Priekšsēdētājs: Jā, gluži pareizi, bet mēs skaitām, ka 21 ir "atturējies", 10 ir "pret" un 30 - "par".

J.Bojārs: Bet tie, kuri atturējušies, viņi nav "pret".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Krastiņa kungs, es domāju, ka deputāti līdz šim pretenzijas ir varējuši iesniegt tikai līdz tam brīdim, kamēr vēl nav redzams rezultāts.

Priekšsēdētājs: Nav mums tāda prakse bijusi, Caunes kungs! Mums pretenzijas parasti tiek iesniegtas pēc balsošanas rezultātu uzzināšanas.

Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Es arī kļūdījos. Es gribēju balsot "par", bet nejauši piespiedu pogu "atturos"./

Priekšsēdētājs: Tad tik un tā ir 30 pret ? vienāds skaitlis. Lēmums nav pieņemts, Bukas kungs! Varbūt vēl kāds kolēģis pieteiksies, kas ir nobalsojis ne tā, kā viņš ir gribējis. Ļoti daudz roku ceļas.

Lūdzu, Kurdjumova kungs! Jā, lūdzu izdruku!

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu pārbaudīt izdruku, jo arī es kļūdījos un nospiedu "atturos", kaut gan esmu "par"./

Priekšsēdētājs: Tātad Silāra kungs ierosina pārbalsot šo balsojumu, jo ir tik ļoti maza starpība starp "par", "pret" un "atturas". Turklāt vesela virkne deputātu pašlaik atzīstas, ka ir kļūdījušies. Kā saka, pavasaris, nogurums un tā tālāk. Vai kāds ir pret šādu priekšlikumu? Nav. Tātad pārbalsosim, un pēc tam būs interesanti salīdzināt divas izdrukas.

Lūdzu, sagatavosimies balsošanai! Atgādinu balsošanas jautājumu: vai Kides kunga iesniegtais dokuments ir uzskatāms par labojumu Silāra kunga un Kinnas kunga iesniegtajam 239.dokumentam? Vai tas ir uzskatāms par labojumu? Pagaidīsim, kamēr Punovska kungs un Eglāja kungs ieņems savu vietu, lai mums būtu pilnvērtīgāks balsojums.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Viena balss papildus "pret". Tā ir Silāra kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par ? 41, pret ? 18, atturas ? 14. Plenārsēde ir nolēmusi, ka Kides kunga iesniegtais dokuments ir uzskatāms par labojumiem 239.dokumentam. Paldies.

Un nākamais balsojums būs par 259.dokumenta iekļaušanu šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par ? 32, pret ? 23, atturas ? 19. 259.dokuments netiek iekļauts šīsdienas darba kārtībā un netiek izskatīts.

Tagad mēs varam sākt izskatīt 239.dokumentu atbilstoši iesniegtajiem labojumiem un papildinājumiem. Tātad 1.punkts. Lūdzu, vai ir kas sakāms par 1.punkta redakciju ? papildināšanu, svītrošanu, grozījumiem vai citiem labojumiem? Nav. Tādā gadījumā...

I.Silārs: Ir, ir! Ir, kolēģi, par 1.punktu. Labojumu ir iesniedzis deputāts Bojārs ? svītrot vārdu "pārkārtot" un aizvietot to ar vārdu "uzlabot". Gribu teikt, kolēģi, ka uzlabot mēs varam tikai, pārkārtojot atbilstoši likumiem, tā, kā ir paredzēts šajā lēmuma projektā. Jebkurā gadījumā ir jāpārkārto, jo citādi nav iespējama uzlabošana. Tātad es aicinu jūs atstāt spēkā šo redakciju tādu, kāda tā ir. Tas būtu balsojums par šo 1.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es ierosinātu balsot par to, ka šis 239.dokumenta 1.punkts ir svītrojams, jo, ja mēs to skatām kontekstā ar otru dokumentu, par kuru mēs tikko nobalsojām, tad tajā vismaz ir konkrēts jautājuma risinājums. Šeit mums ir punkts, kas vislabāko tradīciju garā atkal aicina kaut ko pārkārtot. Sak, "proces pošol"! Diez vai mums vajadzētu skatīties pēc šā... Es atvainojos, es tikai vienu terminu lietoju krievu valodā, citējot Gorbačova kungu. Es neņemos to tulkot. Tāpēc, Budovska kungs, tas nav mēģinājums ignorēt valsts valodu. Tātad es ierosinu šo neko neizsakošo 1.punktu svītrot, jo mums otrajā dokumentā ir daudz loģiskāka un lietišķāka attiecīgā punkta redakcija. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Aizezera kungs!

J.Aizezers: Kolēģi deputāti! Mums tika iesniegts prokurora atzinums par to, ka atsevišķu kontrolieru darbība ir bijusi prettiesiska, tātad tika pārkāpts likums, un līdz ar to arī pārkāpts kontroliera zvērests. Tāpēc es pilnīgi atbalstu Plotnieka kunga teikto, jo 1.punkts ir jāuzraksta ļoti konkrēti, piemēram, šādā redakcijā: "Uzdot galvenajam kontrolierim nedēļas laikā iesniegt Augstākajai padomei to valsts kontrolieru sarakstu, kuri saskaņā ar ģenerālprokurora slēdzienu ir pārkāpuši Latvijas Republikas likumus un valsts kontroliera zvērestu." Un tad mums kā institūcijai ir jāizskata to valsts kontrolieru, kuri ir pārkāpuši likumu un kontroliera zvērestu, atbrīvošana no amata. Tātad, ja ir pārkāpts likums, tad arī mums ir jāpieņem attiecīgs lēmums, bet to, ka likums ir pārkāpts, jau fiksē šis prokurora slēdziens.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es gribētu lūgt 3.labojumu par 258.dokumentu atsaukt par labu Silāra kunga dokumenta izmainītajai redakcijai. Un tas nāk pie šā 1.punkta klāt. Es gribētu atbalstīt Silāra kunga izmainīto redakciju, kur ir runāts par vispārpieņemtajām ētikas normām. Tas attiecas uz 1.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es negribētu te apspriest atsevišķu kungu jautājumus par iešanu vai neiešanu latviskā nozīmē un vēl kaut kur. Es ierosinātu vienkārši balsot, lai mēs pārtrauktu par šo punktu debates un balsotu par Bojāra kunga labojumu pieņemšanu vai nepieņemšanu šajā punktā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es kategoriski protestēju pret Aizezera kunga priekšlikumu, jo to, vai Latvijā kāds ir vainīgs vai nav, ir tiesīga konstatēt tikai tiesa. Vienīgi tiesa! Prokuratūra var izteikt savas domas un priekšlikumus, bet to, vai Kalniņa kungs un kāds viņa ierēdnis ir vainīgs, to ir tiesīga pateikt tikai tiesa. Un neviens cits! Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Domāju, ka pēc pastāvošās darba likumdošanas katram institūcijas vadītājam, ja viņš grib uzlikt administratīvu sodu, nemaz nevajag griezties prokuratūrā un pēc tam tiesā. Es domāju, ka kopā ar prokuratūru var noskaidrot, vai atbilstoši kādam pantam likums ir pārkāpts vai ne, kā arī to, vai šo administratīvo sodu institūcijas vadītājs arī bez Augstākās padomes ir tiesisks izlemt šo jautājumu. Tad pie šā saraksta mums, Augstākajai padomei, otrreiz nevajadzētu atgriezties, bet varētu uzticēt to veikt institūcijas vadītājam un prokuratūrai kopā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Aizezera kungs vēlreiz grib ko teikt.

J.Aizezers: Cienījamais Bojāra kungs! Es gan nezinu, kad tiesa izskata jautājumu par to, vai ir pārkāpts likums. Likumu šeit ir pārkāpušas konkrētas amatpersonas, un to ir fiksējis ģenerālprokurors. Kādām vēl tiesām būtu jāizskata tāda veida darbības?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pirmkārt, mēs balsojot nolēmām, kādus labojumus mēs izskatām. Un, lai arī kā tas būtu, bet Aizezera kunga labojums tomēr nav saskaņā ar mūsu pagājušās plenārsēdes nolēmumu, ka uz šo plenārsēdi tiks iesniegti un izdalīti rakstiski visi labojumi, lai par tiem varētu balsot.

Tādējādi mums būs divi balsojumi. Tātad Bojāra kunga priekšlikums par vārda "pārkārtot" nomaiņu ar vārdu "uzlabot". Ir arī Plotnieka kunga priekšlikums ? 1.punktu svītrot vispār, un tas ir visradikālākais priekšlikums, tāpēc jābalso pirmais balsojums, kā mēs tikko nolēmām, kas ir minēts 258.dokumentā. Tātad šinī gadījumā mēs varam balsot atbilstoši radikalitātes pakāpei: pirmo ? Plotnieka kunga priekšlikumu, pēc tam ? Kides kunga priekšlikumu, jo tur mainās redakcija. Un tad, ja mēs neiegūsim pozitīvu rezultātu, mēs balsosim par Bojāra kunga priekšlikumu, kas ir vismazāk radikāls, bet tikai maina viena vārda nozīmi.

Vai ir kādi iebildumi par šādu balsojumu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu.

I.Silārs: Atļaujiet izteikties...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gribu izteikties par kolēģa Plotnieka priekšlikumu ? 1.punktu svītrot vispār. Ja mēs uzskatām, ka Valsts kontroles nav, tad, cienījamie deputāti, ir jāpārkārto tās darbība atbilstoši likumiem, un kāda gan ir jēga mums kā likumdevējiem šeit vispār strādāt? Aicinu saglabāt jums izdalīto redakciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Plotnieka kungs vēlreiz vēlas izteikties. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es visnotaļ cienu un atbalstu Silāra kunga pozīciju, un šajā sakarībā man nav ar viņu nekādu domstarpību. Taču man ir principiāla, šinī gadījumā ? atšķirīga pieeja. Ja parlamentam katru reizi būs jāpieņem īpaši lēmumi, ar kuriem jāuzdod ģenerālprokuroram vai Ministru padomei pildīt likumus, tad mēs vienkārši nonāksim absurdā situācijā, jo tas ir pats par sevi saprotams. Tāpēc, ja mēs gribam pieņemt īpašu lēmumu, tad mēs varam uzdot tikai kaut ko ļoti konkrētu. Un šajā sakarībā Kides kunga piedāvātajā projektā ir šādi konkrēti priekšlikumi. Cita lieta, vai mums viens vai otrs priekšlikums šķiet pieņemams, taču par to mēs varētu balsot, bet mēs nevaram katru lēmumu iesākt ar to, ka tai vai citai valsts institūcijai ir jāpilda likumi. Tas ir pats par sevi saprotams. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Jā, cienījamais Plotnieka kungs! Katrai institūcijai būtu jāsaprot, ka tai ir jāievēro likums, bet es domāju, ka izskatīšanas gaitā mēs pārliecinājāmies, ka tas nebūt nav tā. Un tāpēc es aicinu visus citus priekšlikumus par šo punktu noraidīt, bet atbalstīt Silāra kunga piedāvāto redakciju.

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs vēl grib runāt. Lūdzu.

J.Gulbis: Mūsu komisija jautājumā par korupciju un organizēto noziedzību visu laiku mocījās un nevarēja tikt skaidrībā, kā ieviest kārtību šajā jautājumā. Manuprāt, šeit ir atrasts lielisks variants, un arī es iesaku to atbalstīt, varbūt vēl tikai pievienojot klāt, ka pārkārtojot atbilstoši visiem likumiem visu valsts institūciju darbību. Tad viss būs kārtībā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi, man ir priekšlikums, kā panākt kompromisa variantu ? Silāra kunga formulējumu vajag pabeigt ar komatu un turpināt: "saukt pie administratīvās atbildības tos valsts kontrolierus...", vārdu sakot, pievienot Kides priekšlikumu. Tā mēs būtu uzsvēruši, ka ir jāpilda likumi, un arī prasām, lai tomēr tie, kuri ir bijuši vainīgi šā likuma pārkāpšanā, tiktu saukti pie atbildības.

I.Silārs: Es lūgtu vispirms saglabāt šā ierosinātā projekta 1.punktu. Un pēc tam mēs jau varētu runāt par kolēģa Kides labojuma 1.punktu, vai ar to papildināt vai nepapildināt šo atstāto 1.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es atbalstītu Zaščerinska kunga priekšlikumu par šo kompromisu. Domāju, ka viena daļa nav pretrunā ar otru daļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šinī gadījumā varbūt mani kolēģi juristi, kas nav iesaistījušies šajā strīdā, varētu paskaidrot, kā īsti ir ar administratīvo atbildību, jo administratīvā atbildība te nu nekādi nesanāk. To tikai policijas priekšnieks var uzlikt. Tā ka tomēr laikam vajadzētu nomainīt ar disciplināro atbildību. Tas būtu pareizāk.

Tātad pirmais būtu balsojams radikālākais priekšlikums ? svītrot vispār 1.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par ? 20, pret ? 36, atturas ? 13. Šis priekšlikums netiek pieņemts.

Tā kā šis punkts netika svītrots un Kides kungs piekrita kompromisam, tad mums ir jābalso par Bojāra kunga priekšlikumu ? vārdu "pārkārtot" nomainīt ar vārdu "uzlabot".

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Bojāra kunga priekšlikumu. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par ? 18, pret ? 33, atturas ? 16. Šis labojums nav pieņemts.

Mums vēl ir Freimaņa kunga papildinājumi, par kuriem būtu jābalso. Tātad viņš ierosina papildināt 1.punktu ar "ne tikai likumā, bet arī ar vispārpieņemtajām ētikas normām".

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo Freimaņa kunga papildinājumu. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par ? 34, pret ? 9, atturas - 17. Šis labojums ir pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi, tā kā mēs esam nobalsojuši par šo labojumu vēl klāt un tā kā Kides kungs piekrita, ka 1.punktu Silāra kunga redakcijā papildina ar viņa iesniegto labojumu ? "saukt pie disciplinārās atbildības tos valsts kontrolierus, kuri pārkāpuši Latvijas Republikā spēkā esošos likumus" un "valsts kontroliera amatam nepieciešamās morāli ētiskās normas"... Kā es sapratu, tāds ir šis papildinājums. Varbūt mēs varētu balsot par 1.punktu šādā redakcijā?

Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Ja kolēģi nobalsos "par", es tomēr aicinātu to ielikt kā atsevišķu punktu tūdaļ pēc 1.punkta.

Priekšsēdētājs: Tātad Silāra kungs ierosina to iekļaut likumā kā atsevišķu punktu. Arī Kides kungs māj ar roku, kas liecina, ka viņš piekrīt.

Godājamie kolēģi, tā kā mēs par 1.punktu esam nobalsojuši un faktiski tajā izdarījuši grozījumus un labojumus saskaņā ar Freimaņa kunga iesniegtajiem labojumiem, tad mums ir jābalso arī par Kides kunga papildinājumu kā par atsevišķu 2.punktu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo papildinājumu. Lūdzu rezultātu. Par ? 45, pret ? 10, atturas ? 8. Pieņemts. Tādējādi mums ir jau 1.punkts un 2.punkts, bet tagadējais 2.punkts pēc kārtas ir jau trešais. Lūdzu izdarīt labojumus savā lēmuma projekta eksemplārā.

Paldies. Tagad mēs varam pāriet pie bijušā otrā un tagadējā trešā punkta. Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Šeit galvenajam valsts kontrolierim kopā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes Likumdošanas jautājumu komisiju ir uzdots pilnveidot likumu, un tur, starp citu, ir paredzēts... Es citēju: "Cita starpā, paredzot tajā nosacījumu, ka Valsts kontrolei jābūt depolitizētai." Man ir tāds jautājums: vai tad tiešām ir kādas aizdomas, ka Likumdošanas jautājumu komisija varētu izstrādāt kādu jaunu veidu, kā ieviest partijas organizāciju šajā struktūrā? Vai no šā viedokļa tā ir uzrakstīts vai arī jūs saprotat politizāciju citā nozīmē? Es gribu saņemt paskaidrojumu un tad vispār piedāvāt šo punktu svītrot.

I.Silārs: Es atbildu. Daudzos likumos par valsts institūcijām, kuras ir pakļautas Augstākajai padomei vai ir Augstākās padomes izveidotas, šī norma ir ielikta. Šajā likumā, kuru mēs esam pieņēmuši 1991.gada decembrī, šī norma nav ielikta, līdz ar to ir atskanējusi kritika par Valsts kontroles darbību, it kā tā pildot atsevišķu partiju pasūtījumus. Šajā projektā es kolēģiem lieku izvēlēties, vai šāda norma ir jāiestrādā likumā vai nav, ka Valsts kontrolei ir jābūt depolitizētai.

M.Stepičevs: Atļaujiet man jums iebilst, Silāra kungs!

I.Silārs: Lūdzu, es jums to atļauju!

M.Stepičevs: Šādā gadījumā, lai cīnītos pret izvarošanu, ir divi paņēmieni ? vai nu sodīt vainīgos, vai pataisīt par nespējīgiem visus vīriešus... Un šajā gadījumā jūs tagad to piedāvājat mūsu apspriežamajā lēmuma projektā. Tā ir ļoti nepareiza pieeja. Jūs neizprotat, ko nozīmē depolitizācija. Depolitizācijas nozīme ir pavisam cita. Un šajā gadījumā jūs būtībā visiem valsts struktūrās strādājošajiem cilvēkiem atņemat konstitucionālās tiesības atrasties jebkādā partijā vai kustībā. Tad jau būtībā mēs nonākam pie tās pašas struktūras, kāda līdz šim bija 50 gadus, kad bija valdošā komunistiskā partija, bet citās partijās neviens cilvēks nevarēja būt. Būtu pareizi šo normu izsvītrot un paredzēt, ka valsts organizācijās vispār nevar būt partiju struktūras. Tādā veidā vēl varētu risināt šo jautājumu, bet atsevišķi katru ķert pie rokas un prašņāt, kurā partijā viņš ir... Tā mēs nonāksim pie vecās sistēmas. Es piedāvāju to svītrot un padomāt par to, ka būtu jāizstrādā likums par valsts iestāžu depolitizāciju, ar kuru nevienai partijas organizācijai nebūtu atļauts strādāt vai sadarboties ar valsts organizācijām. Tā to varētu risināt.

I.Silārs: Kolēģi Stepičev, es, protams, neesmu izvarošanas speciālists un tādēļ es šeit nespēju saskatīt nekādas līdzības, bet tas droši vien ir mans trūkums un mana vaina... Un tomēr man ir jautājums: ko jūs tieši ierosināt svītrot? Visu punktu vai tikai vārdus "cita starpā", paredzot tajā nosacījumu, ka Valsts kontrolei jābūt depolitizētai?

M.Stepičevs: Es piedāvāju pielikt punktu un šo jautājumu izstrādāt atsevišķi, bet ne jau šajā lēmumā.

I.Silārs: Bet tieši kur pielikt punktu?

M.Stepičevs: Tādam ir jābūt likumam par valsts organizāciju.

I.Silārs: Bet es jautāju... Jūs ierosināt pielikt punktu, un es tad jautāju: kur to punktu pielikt?

M.Stepičevs: Pirms vārdiem "cita starpā".

I.Silārs: Paldies, sapratu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, es domāju, ka 2.punktā ir neliela neprecizitāte. Tātad šeit ir uzdots valsts kontrolieriem un Likumdošanas jautājumu komisijai pilnveidot likumu. Manuprāt, šī formula ir nepareiza. Es piedāvātu to tomēr izlabot tādā veidā, ka "uzdot galvenajam valsts kontrolierim kopā ar Likumdošanas jautājumu komisiju līdz 1.aprīlim iesniegt Augstākajai padomei likuma "Par Latvijas Republikas Valsts kontroli" labojumus un tā tālāk, nevis tikai uzdot viņiem pilnveidot likumu, jo likumu pilnveidot var tikai Augstākā padome. Tātad līdz 1.aprīlim šos labojumus vajag iesniegt Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Piekrītu.

Priekšsēdētājs: Tā kā Silāra kungs piekrīt, tad te nav pat jābalso.

Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Visnotaļ izsakot atzinību un solidarizējoties ar Grūbes kunga juridiski pamatoto pozīciju, es tomēr gribētu mums visiem atgādināt šā 2.punkta kopējo risinājumu, kāds tas mums izskatās. Tātad, ja reiz mēs šodien runājam līdzībās, tad mēs atgādinām cilvēku, kurš ir izgājis no mājas un aizmirsis, uz kurieni viņš iet. Mēs esam formulējuši pirmos divus punktus un esam par tiem nobalsojuši šajā lēmumā, tāpēc šobrīd loģiski varētu būt runa tikai par tiem jautājumiem, par kuriem mēs esam diskutējuši, tas ir, ciktāl likums izsmeļoši reglamentē kontrolieru darbību, viņu funkcijas, tiesiskās formas un tā tālāk. Tādā gadījumā šeit nekādā ziņā nevar runāt par politizāciju vai depolitizāciju. Tas neizriet no iepriekšējā. Ja mēs vēlamies, tad to varētu risināt īpaši.

Otrais. Protams, ka to, manā izpratnē, nevar darīt arī valsts kontrolieri, nemaz nerunājot par šo juridisko strīdu, vai valsts kontrolieris var vai nevar izdot likumus. Tas ir jādara šeit, parlamentā, un šajā sakarībā laikam tomēr vienai, divām vai trim komisijām ir jāsagatavo attiecīgie priekšlikumi. Tāpēc es tomēr ierosinātu noraidīt 239.dokumenta 2.punktu, jo tas dublē 2.punktu 258.dokumentā, kas tika ņemts par pamatdokumentu, tas ir, Kides kunga piedāvātā projekta 2.punktu varētu parediģēt un ietvert lēmumā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es gribētu piekrist Stepičeva kunga priekšlikumam, ka šo teikumu par depolitizāciju tiešām varētu svītrot un atstāt likumā par valsts dienestu. Taču attiecībā uz pirmo daļu, par kuru Grūbes kunga teica, ka par to ir jāiesniedz labojumi... Arī manis piedāvātais labojums paredz termiņu, bet tikai nevis 1.aprīli (jo tas man šķiet mazs termiņš, lai trijos lasījumos to izskatītu), bet 15.aprīli.

Un ir vēl viena lieta, par šo punktu runājot. Šis punkts, manuprāt, ietver mūsu toreiz izdiskutētās problēmas, proti, noteikt stingras robežas Valsts kontroles darbības sfērai un kompetencei, jo mēs Valsts kontrolei pārmetām, ka šī sfēra un šīs kompetences robežas ir ļoti izplūdušas un ka tā vairs nevar koncentrēties savā darbībā.

Un otrs. Bija pārmetumi, ka Valsts kontrole nekoncentrējas uz valsts īpašuma saglabāšanu un racionālu izmantošanu, un, kā tas bija Ulmaņa laika likumā, arī šeit tas ir ietverts. Taču vajadzētu akcentēt kontroles darbību uz pašreiz notiekošajiem privatizācijas procesiem, kas ir viens no centrālajiem jautājumiem. Tāpēc es domāju, ka šeit jau ir ietverti mūsu izdiskutētie jautājumi, un, ja tie deputātiem ir pieņemami, tad mēs varētu balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Edmund Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es gribētu iebilst tiem kolēģiem, kuri pieprasa šā depolitizācijas kritērija svītrošanu no attiecīgā punkta, lai tas tiek pieņemts vienā vai otrā redakcijā. Diemžēl šeit jau vairs nav runa tikai par kaut kādām tenkām vai aizdomām (par ko te runāja), ka valsts kontrole ir politizēta. Jebkurš var paņemt pāris mēnešu vecus Latvijas preses izdevumus un palasīt, kāda veida raksti tur tiek publicēti ar valsts kontroliera parakstiem. Un es nešaubos, ka tie ir politiska satura raksti, un diez vai kādam no oponentiem būs viegli pierādīt, ka tie nav politiski raksti. Tāpēc mans uzskats ir tāds, ka konceptuāli Valsts kontrolei ir jābūt depolitizētai, un es te neredzu nekādus aizskārumus pilsoņu konstitucionālajām tiesībām, jo šeit ir runa par valsts institūcijas depolitizāciju, nevis par kāda cilvēka depolitizāciju, nosakot attiecīgus kritērijus, kādi jāpilda, atrodoties dienestā šajā Valsts kontrolē. Pie tam to nevar atrunāt kādā hipotētiskā likumā par valsts dienestu, jo mums ir vesela virkne valsts institūciju, kurās šis darbs uzliek noteiktas prasības. Tāpēc es tomēr atbalstītu šā depolitizācijas principa saglabāšanu mūsu lēmuma tekstā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Aizezera kungs!

J.Aizezers: Kolēģi deputāti! Praktiski mēs jau arī veidojām Valsts kontroli, galvenokārt vadoties pēc nepieciešamības un mērķa sakārtot valsts un pašvaldību darbību attiecībā uz valsts un pašvaldību īpašumiem. Un tāpēc es šoreiz aicinu visus atbalstīt Kides kunga 2.punktā izteikto redakciju, jo praktiski šis punkts ataino visu to sūtību, kādu mēs vēlējāmies dot šai tautas kontroles darbībai. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es piekrītu, ka mēs izskatām Kides kunga 2.punktu manis piedāvātā 2.punkta vietā. Mēs varētu ņemt par pamatu Kides kunga variantu un izteikties par konkrētiem labojumiem tajā.

Priekšsēdētājs: Paldies, laikam visi jau ir izteikušies. Ja Silāra kungs piekrīt šim 2.punktam, tad praktiski vienīgais strīdīgais jautājums bija par depolitizāciju, par ko deputāti runāja gan "par", gan "pret".

I.Silārs: Es pastāvu uz to, lai paliek tā, kā Kides kungs ir formulējis.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs pastāvat uz šo Kides kunga doto redakciju?

I.Silārs: Jā, kopā ar to visu, arī ar depolitizāciju.

Priekšsēdētājs: Tātad Kides kunga redakcija plus depolitizācija.

I.Silārs: Tā jau ir tur iekšā.

Priekšsēdētājs: Jā, pilna... 2.pants ir ar abām daļām. Mums, godājamie kolēģi, ir jābalso! Lūdzu balsošanas režīmu. Tagad balsosim par 3.punkta redakciju Kides kunga variantā, kas izlasāma 258.dokumentā. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par ? 47, pret ? 6, atturas ? 10. Tātad mēs 239.dokumentā esam iebalsojuši jaunu 3.punktu, kas ir Kides kunga redakcija no 258.dokumenta.

Vai par šo ir vēl kādi labojumi vai papildinājumi? Nav. Paldies.

Tad nākamais mums ir 239.dokumenta bijušais trešais, bet tagad 4.punkts. Kādi ir ierosinājumi?

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tomēr pirms šā 3.punkta balsošanas lūgtu atbalstīt Kides kunga ieteikto 3.punktu, jo šeit patiešām ir nepieciešams sakārtot nolikuma un dienesta instrukcijas jautājumus. Es saprotu, ka Kalniņa kungs vēl ilgi taisās domāt par šiem jautājumiem, un es piekrītu Silāra kungam, ka to paredz likums, bet, ja tas nav izpildīts, tad gan es aicinātu aizvietot termiņu ? noteikt to nevis līdz 4.maijam, bet līdz 15.aprīlim, ja strādā kopā. Tātad vajadzētu pārskatīt termiņu, bet atbalstīt Kides kunga piedāvāto 3.punkta redakciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Kādēļ es šo punktu tā formulēju? Tādēļ, ka Kalniņa kungs, uzstājoties iepriekš, formulēja domu, ka vispirms ir jāiegūst prakse, bet pēc tam jāsastāda instrukcijas un nolikums. Lūk, šāda darbība bez instrukcijām un nolikumiem arī noved pie plašas pienākumu interpretācijas, kas ne vienmēr ir veiksmīga.

Un otrs. Kaut arī likums paredz, ka ir jāsastāda nolikums un ka iestāde vai institūcija nedrīkst uzsākt darbu, ja nav šā nolikuma, taču šeit vismaz ir noteikts konkrēts datums, un tas ir jāizpilda.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir pilnīgi jauns punkts, kurš sekotu pēc 3.punkta.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Pēc būtības man, protams, nav nekas iebilstams pret šo koncepciju, bet es, kad jums ierosināju 1.punktu, jau atsaucos uz to, ka šajā sakarībā mums ir nepieciešams arī tas 1.punkts, ar kuru mēs jau esam uzdevuši pārkārtot Valsts kontroles darbu atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem likumiem, tas ir, arī atbilstoši likuma "Par Valsts kontroli" 7.pantam, kur tas ir jau noteikts. Taču man nav nekādu iebildumu, jo, kā saka, dubults neplīst, un mēs tiešām varam ielikt arī to konkrēto datumu, līdz kuram tas ir jāizdara, bet tad ir jāprecizē šis teksts atbilstoši likuma 7.pantam, kurā ir runa par dienesta nolikumiem, pamatinstrukcijām un iekšējās darba kārtības nolikumiem, uzskaitot to visu, ko prasa likums. Es neiebilstu. Tikai es gan gribētu, lai mēs izmantotu to punktu un ieliktu to pirms Valsts kontroles aparāta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es piekrītu Silāra kungam ? tātad nerakstīsim otro teikumu šajā punktā, bet labosim par šiem nolikumiem un arī dienesta instrukcijām tieši tā, kā ir minēts likumā. Tomēr es būtiski gribētu lūgt, lai šeit paliek 15.aprīļa termiņš, jo vairāk par mēnesi šis jautājums nevar gaidīt. Es uzskatu, ka 4.maija termiņš ir par garu. Un tad tas būtu saskaņots arī ar to, ka tad kopā ar prokuratūru jau būtu izskatīti priekšlikumi par likumu labojumiem un būtu arī saskaņotas šīs nolikuma un dienesta instrukcijas.

I.Silārs: Arī piekrītu. Lūdzu par to balsot.

Priekšsēdētājs: Tātad Silāra kungs piekrīt šai termiņa maiņai, un mums ir divi varianti, par ko balsot. Tātad viens ir saīsinātais, ka liekam punktu pirms Valsts kontroles aparāta, bet otrs ir pilnais teksts atbilstošs 258.dokumenta 3.punktam.

I.Silārs: Man gribas jautāt kolēģim Kidem, vai viņš piekristu, ka mēs tur pieliktu punktu? Ka viņš piekrīt arī termiņa maiņai, arī tam, ka mēs liekam punktu, bet tālāko tekstu svītrojam.

E.Kide: Pilnīgi piekrītu.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Silāra kungs ir pieņēmis, arī Kides kungs piekrīt, un līdz ar to mums nav jābalso. Tātad mēs esam vienojušies par jaunu 4.punktu. Es atvainojos, tagad mums bijušais 3.punkts ir kļuvis jau par 5.punktu. Tas ir šis Prezidija piedāvātais punkts. Un pēdējais ir 6.punkts.

Un tagad izsakieties par 5.punktu jeb bijušo 3.punktu. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es patiešām lūgtu atbalstīt šo 5.punktu tieši šādā redakcijā, jo tā prakse, ka par šo valsts institūciju atbild Likumdošanas jautājumu komisija, diemžēl ir novedusi pie tā, ka tā praktiski šo darbību nekontrolē un nekoordinē. Tāpēc es lūgtu atbalstīt tādā redakcijā, kādu piedāvā Silāra kungs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Kādēļ piedāvāju 7.punktu, kura redakcija ir citāda, proti, ka Likumdošanas jautājumu komisijai uzdot kontroli? Tāpēc, ka iepriekšējā plenārsēdē izskanēja tāda doma, ka Prezidijs, kurā ir tikai komisiju priekšsēdētāji, ne vienmēr var tik nopietni iedziļināties tieši likumdošanas aktos un spēj kompetenti sekot līdzi šim sarežģītajam darbam. Taču, ja deputāti izspriež, ka vajag uzticēt Prezidijam, tad es neuzstāju par Likumdošanas jautājumu komisiju, bet izsaku to tikai kā alternatīvu domu.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet vai jūs, Kides kungs, pastāvat uz balsojumu par jūsu variantu?

E.Kide: Jā, lūdzu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Tātad mums ir divi alternatīvi varianti. Viens, ko tagad jaunajā 5.punktā piedāvā Silāra kungs un Kinnas kungs - tātad uzticēt Augstākās padomes Prezidijam šo kontroli un uzraudzību. Un ir arī Kides kunga variants, kas uztic to darīt Likumdošanas jautājumu komisijai. Mums par to ir jābalso. Vispirms mēs balsosim par to, ko ziņotāji ir iesnieguši pamatdokumentā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5.punktu tādā redakcijā, ka kontrole un uzraudzība tiek uzticēta Prezidijam. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par ? 52, pret ? 9, atturas ? 6. Paldies.

Un otrs balsojums būs par Kides kunga ierosinājumu, kur atbildīgā ir Likumdošanas jautājumu komisija, kura veic uzraudzību un kontroli. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par ? 20, pret ? 21, atturas ? 24. Līdz ar to 5.punkts ir tādā redakcijā, kāda lasāma 239.pamatdokumentā. Paldies. Vēl mums ir atlicis 6.punkts.

I.Silārs: Jā, kolēģi, mums tomēr vēl ir jāskatās arī 258.dokumentā, kur ir redzams kolēģa Aizezera priekšlikums, kas gan ir pretrunā ar viņa paša tikko iesniegto dokumentu, kuru mēs noraidījām, jo tas nebija iesniegts parastajā pieņemtajā procesuālajā kārtībā. Tātad deputāts Aizezers lūdz papildināt lēmumu ar punktu šādā redakcijā, ka vajag izveidot Augstākās padomes komisiju Valsts kontroles darbības tiesiskai izvērtēšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Aizezera kungs!

J.Aizezers: Katrā ziņā es būtu uzskatījis par vispareizāko pieņemt 1.punktu tādā redakcijā, kuru es iesniedzu, bet, tā kā tika pieņemti iepriekšējie punkti, tad es šo savu priekšlikumu atsaucu.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tad mums atliek balsot par 6.punktu, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Vai ir kādi iebildumi par likuma spēkā stāšanos? Nav. Vai ir vēl kādi papildinājumi par šo lēmuma projektu?

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: 258.dokuments ir mans labojums 4.punktam, ka Valsts kontrolei vajag rekomendēt izstrādāt sava darba mērķsistēmu, bet kontrolējamo objektu izvēlē mazāk vadīties pēc dažādu institūciju un fizisko personu ieteikumiem. Kādēļ es to tā formulēju? Jo mēs plenārsēdē konstatējām, ka lielākā daļa objektu tika pārbaudīta nevis pēc noteiktas sistēmas, ko nosaka likuma sfēra vai kompetence, bet gan pēc dažādu institūciju ierosinājuma. Es nenoliedzu, ka arī šāda var būt pārbaude, tomēr vajadzētu būt kaut kādai bāzes sistēmai, pēc kuras vadās un savus mērķus sasniedz šī institūcija. Tāpēc es ierosinātu deputātiem izskatīt šo jautājumu, vai tas ir lietderīgs vai nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tikai vārda "rekomendēt" vietā ir jālieto vārds "ieteikt".

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es domāju, kolēģi Kide, mēs jau esam vienojušies un pieņēmuši, ka būs jāizstrādā un jāprecizē likums, un tam likumā ir jābūt skaidri reglamentētam.

Otrs. Mēs esam pieņēmuši arī to, ka ir jāizstrādā nolikumi, noteikumi un instrukcijas, kurās tam visam atkal ir jābūt reglamentētam. Taču šis ieteikums neuzliek nekādu pienākumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Kide: Silāra kungs argumentēja pilnībā. Es piekrītu, ka nolikumi un instrukcijas to izsaka, un tad tas arī to noteiks.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es lūgtu sekretariātu zvanīt, jo pulkstenis ir 13.00, tātad pienācis mūsu balsošanas laiks. Mūsu darba kārtībā es neredzu nevienu balsojamu jautājumu, jo mēs par visu esam veiksmīgi nobalsojuši iepriekš.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Par labojumu 5.punktā. Plenārsēdē izskanēja doma, ka prokuratūrai un citām tiesiskajām institūcijām materiāli ne vienmēr tiek iesniegti pamatoti, tie ne vienmēr ir profesionāli sagatavoti, bez tam netiek izmantoti nozares revīziju materiāli. Es jau plenārsēdē teicu, ka mēs algojam grandiozu nozaru revīzijas štatu, bet nu mēs redzam, ka tas netiek izmantots. Tāpēc, manuprāt, būtu lietderīgi izmantot šos materiālus un iesniegt profesionāli sagatavotus dokumentus augstākajām institūcijām.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs, Kides kungs, ierosināt lēmumu papildināt ar šo 5.punktu?

E.Kide: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gribu teikt, ka tā atkal ir vienkārši ieteicoša norma, nevis lēmuma norma. Tātad Augstākā padome nolemj, ka ir jāpanāk, lai nodrošinātu tiesiskajām institūcijām iesniegto Valsts kontroles pārbaudes materiālu pamatotību un celtu to profesionālo vērtību. Sakiet, kā var celt materiālu profesionālo vērtību? Tas man nav saprotams. Tālāk ? "Valsts kontrolei turpmāk savā darbībā vairāk jābalstās uz revīzijas aparāta pārbaudes materiāliem". Es domāju, ka tas ir izteikts ļoti neskaidri, tāpēc, manuprāt, to nevajadzētu mūsu lēmumā iekļaut.

E.Kide: Silāra kungs, es piekrītu par redakciju. Patiešām tur var padomāt par labāku izteiksmi. Taču, kā jūs atceraties, Kalniņa kungs pieprasīja papildu revīzijas aparātu, kas mūsu budžetam atkal izmaksātu zināmu summu. Ja iepriekšējais revīzijas aparāts nav izmantots, tad, es domāju, būtu lietderīgi nevis veidot jaunu aparātu, bet izmantot to pašu agrāko.

I.Silārs: Es sapratu, kolēģi, jūs, bet es ceru, jūs man piekritīsit, ka to vajadzētu iestrādāt likumā "Par Valsts kontroli". Ja mēs tā atstāsim arī turpmāk, ka likums visu nereglamentē, tad mums būs jāpieņem rekomendējoši lēmumi, kas vien liecina par mūsu likumdevēja darba nepilnībām.

E.Kide: Es uzskatīju, ka tas zināmā mērā ir noraidījums, lai veidotu jaunu Valsts kontroles revīzijas aparātu, bet, ja deputāti domā citādi, tad to var arī noņemt.

I.Silārs: Es domāju, ka likumā tas ir...

Priekšsēdētājs: Paldies. Vienošanās ir panākta. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Valsts kontroli" un tajā izdarītajiem labojumiem un papildinājumiem. Lūdzu rezultātu. Par ? 69, pret ? 5, atturas ? 6. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums, jo mums šoreiz balsojamo jautājumu nav, ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām"" pirmajā lasījumā. Tas ir iebalsots kā steidzams. Paņemiet 245.dokumentu! Un atkal tribīnē Silāra kungs.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Ar mūsu plenārsēdes balsojumu kā steidzams mūsu izskatāmo dokumentu paketē ir iekļauts projekts "Par grozījumiem likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām"".

Kādēļ ir tapis šis projekts? Šis projekts tapa pēc pagājušās trešdienas plenārsēdes, kurā kaismīgi uzstājās deputāts Bojārs ar motivāciju, kādēļ Valsts kontroles darbs ir vērtējams atzinīgi, jo likumā neesot iestrādāta aizliedzoša norma, bet tikai pieļaujoša norma. Tas man lika sameklēt mūsu pašu reiz pieņemto likumu par 5.Saeimas vēlēšanām un pārskatīt, kā tur ir reglamentēta norma attiecībā uz bijušajiem čekas un citu izlūkdienestu darbiniekiem.

Un tiešām es saku paldies Bojāra kungam, jo konstatēju, ka mēs esam pieņēmuši tādu normu, ar kuru gan esam paredzējuši, ka bijušajiem čekistiem ir aizliegts kļūt par Saeimas deputātiem tādā gadījumā, ja tiks pieņemts atsevišķs likums, ar kuru šī norma tiks iestrādāta kā aizliedzoša. Toreiz bija doma, ka mēs Augstākajā padomē vēl pieņemsim likumu, kas noteiks, kādas ir tiesības bijušajiem citas valsts slepeno dienestu aģentiem ieņemt amatus mūsu valstī. Taču laiks ir gājis, bet tāds likums nav pieņemts. Tādēļ joprojām spēkā ir likuma "Par 5.Saeimas vēlēšanām" 21.pants, kurā ir tikai teikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir jāapliecina, ka viņš nav bijis vai šobrīd nav PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieks un tā tālāk. Taču šā paša panta otrā daļa nosaka, ka par kandidātu var pieteikt Latvijas pilsoni, ja viņam ir tiesības darboties valsts dienestā vai nav ierobežotas tiesības ieņemt noteiktus valsts amatus likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā. Mums tāda likuma, kas ierobežotu, nav, tādēļ arī jums pašreiz ir jālemj par 245.dokumentā iestrādāto normu, ka par kandidātiem nevar pieteikt tos Latvijas pilsoņus, kuri ir uzskaitīti šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā, kā arī tos, kuru tiesības darboties valsts dienestā vai tiesības ieņemt noteiktus valsts amatus ir ierobežotas citos likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā. Uzreiz aicinu jūs šajā redakcijā nomainīt vārdu "nevar" ar "nedrīkst", jo, kā saka, dubults neplīst un drošs paliek drošs. Nepārprotami ieliekam vārdu "nedrīkst".

Attiecībā uz deputāta Gulbja iesniegto priekšlikumu. Citu starpā deputāts Gulbis ir vienīgais, kas ir iesniedzis priekšlikumu. Citi priekšlikumi par šo likumprojektu nav saņemti. Tad man ir jāsaka, ka deputāts Gulbis atsaucas uz Latvijas Republikas Satversmi. Jāteic, ka ir pašsaprotams, ka tie cilvēki, kuri izstrādāja Satversmi, nevarēja paredzēt, ka būs tādi Latvijas pilsoņi, kuri iestāsies Latvijai naidīgās organizācijās, lai Latvijas valsti likvidētu, ka būs vēl tādi pilsoņi, kuri centīsies viņus aizstāvēt un panākt to, lai viņi iekļūtu arī Latvijas likumdevējā. Tomēr šie cilvēki ir bijuši pietiekami gudri, lai ieliktu Satversmes 8. un 9.pantā normu, kam vienā gadījumā ir tiesības vēlēt, bet kurus otrā gadījumā var ievēlēt. Te ir minēts "pilntiesīgus" Latvijas pilsoņus. Un, kā zināms, ? es ceru, ka deputāti trīs gadu laikā to ir uzzinājuši, - valsts pamatlikums reglamentē vispārīgās normas, taču tos, kuri tiek ierobežoti tiesībās, reglamentē ar citiem īpašiem likumiem, kā tas bija arī laikā, kad tika pieņemta Satversme, kad Vēlēšanu likumā bija arī noteikts, kam ir kādi ierobežojumi. Tikai pilsonība vien ir par maz. Te ir arī tādas normas, kas reglamentē, kuram pilsonim ir kādas tiesības. Un tādēļ arī es ierosinu iestrādāt šajā Vēlēšanu likumā tieši šo normu, kas nosaka, ka šādu tiesību nav tiem, kuri jau ir uzskaitīti šā 21.panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā. Lūdzu atbalstīt šo labojumu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Silāra kungs, es esmu vēl saņēmis Bojāra kunga priekšlikumu, ka likuma "Par 5.Saeimas vēlēšanām" 21.panta tekstu vajag papildināt ar kādu tēzi ? pēc vārda "turētājs" vajag papildināt ar šādiem vārdiem "PSKP vēstures vai marksisma ļeņinisma filozofijas pasniedzējs". (Zālē smiekli.) Es jums nododu šo, jo mums ir pirmais lasījums, un tad vajag izskatīt pēc būtības. Paldies.

I.Silārs: Paldies. Protams, līdz otrajam lasījumam var iesniegt arī citus priekšlikumus. Es esmu saņēmis jau priekšlikumu no deputāta Cilinska. Tos, ja tie tiks pieņemti, jūs redzēsit otrajā lasījumā, bet, ja tie tiks noraidīti, arī tad tie tiks pavairoti jums lemšanai otrā lasījuma gaitā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet tagad būs jautājumi. Pirmais ir pierakstījies Eglāja kungs, bet Bojāra kungs šoreiz ir tikai otrais. Lūdzu.

V.Eglājs: Cienījamais Silāra kungs, vai jums šis labojums ir redakcionālas dabas? Vai tas maina panta būtību?

I.Silārs: Vai manis iesniegtais?

V.Eglājs: Jā.

I.Silārs: Manis iesniegtais labojums tikai precizē pantu, padara to nepārprotamu.

V.Eglājs: Vai šis labojums izmaina čekistu iespējas iekļūt Saeimā?

I.Silārs: Jā, izmaina viņu iespējas iekļūt Saeimā, jo viņiem vairs nebūs šādu iespēju. Vismaz likumīgā ceļā ne.

V.Eglājs: Un vai uz čekistiem neattiecas konstitucionālais likums "Par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem"?

I.Silārs: Uz deputātu kandidātiem neattiecas.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod Bojāra kungs. Lūdzu.

J.Bojārs: Vai jūs esat iedevis savu likumprojektu Juridiskajai pārvaldei ekspertīzei? Es šeit redzu veselu rindu ļoti būtisku juridisku kļūdu.

I.Silārs: Neesmu iedevis.

J.Bojārs: Ļoti slikti! Pirmkārt, tāpēc ka mēs kopā ar jums esam bijuši...

I.Silārs: Pašreiz es atbildēju jums. Jūs varat pieņemt manu atbildi vai nepieņemt. Lūdzu, debatēs jūs varēsit izteikties.

J.Bojārs: Jautājums: vai jūs zināt, ka šis jūsu likumprojekts ir pretrunā ar mūsu likuma "Par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem" 12.pantu, ar Cilvēktiesību ? pilsoņu un politisko tiesību ? pakta 26.pantu? Tas ir pirmais jautājums.

I.Silārs: Es zinu, ka tas nav pretrunā.

J.Bojārs: Vai jūs esat šos dokumentus lasījis?

I.Silārs: Es jums atbildēju. Jūs varat pieņemt manu atbildi vai nepieņemt. Lūdzu, kāds ir jūsu nākamais jautājums?

J.Bojārs: Es pieņemu, ka jūs nezināt dokumentus, par kuriem ir runa. Mēs kopā ar jums taču bijām cilvēktiesību seminārā...

I.Silārs: Tieši tādēļ es zinu.

J.Bojārs: Otrs jautājums. Šeit jums ir tāda formula ? "valsts dienestā". Vai ar to jūs domājat šo valsts dienesta likumu, kas šodien "iet cauri"?

I.Silārs: Kādā valsts dienestā?

J.Bojārs: Nē, jums te ir teikts "tiesības darboties valsts dienestā". Kādu valsts dienestu jūs domājat?

I.Silārs: Tā ir jūsu paša klātbūtnē pieņemtā un spēkā esošā norma. Tā jau ir spēkā. Es to negrozu.

J.Bojārs: Pagaidiet! Mums ir divi likumi, bet par valsts dienestu mums likuma nav. Mums nav pat likumprojekta par valsts dienestu.

I.Silārs: Tas neizslēdz iespēju, ka jūs, Bojāra kungs, vēl līdz 17.martam varat tādu izstrādāt.

J.Bojārs: Tas neizslēdz iespēju, ka līdz 17.martam būs zemestrīce. Nevar taču pieņemt likumu...

I.Silārs: Tas jau ir pieņemts. Es to negrozu. Ja jūs gribat...

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi!

I.Silārs: Bojāra kungs, es jums atbildu: ja jūs gribat ko grozīt līdz otrajam lasījumam, jums ir tiesības iesniegt priekšlikumus tāpat kā jebkuram deputātam.

J.Bojārs: Tāda likuma "Par valsts dienestu" nav, Silāra kungs! Ko jūs te esat...

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Bojāra kungs, jūs to visu varat izteikt debatēs, kur esat jau pierakstījies pirmais. Pašlaik notiek jautājumu uzdošana. Lūdzu, uzdodiet jautājumus, bet Silāra kungs atbildēs uz tiem!

J.Bojārs: Jā. Vai Silāra kungs uzskata par iespējamu pieņemt tagad tādu likuma normu, kas orientējas uz likumu, kurš vēl nav pieņemts? Kā to var juridiski vispār darīt?

I.Silārs: Kam jūs to jautājāt?

J.Bojārs: Jums, jums, kam tad citam?

I.Silārs: Jūs teicāt ? vai Silāra kungs uzskata... Es domāju, ka jūs griezāties pie kāda cita...

J.Bojārs: Vai jums ir divas personas? Viens Silārs, kas ir tribīnē, un otrs...

I.Silārs: Es domāju, ka mani jūs uzrunātu ar "jūs".

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Man jāvērš jūsu uzmanība...

I.Silārs: Tādēļ atkārtojiet jautājumu, jo es sapratu, ka tas tika vērsts kādam citam.

J.Bojārs: Tātad vēlreiz: vai jūs, Silāra kungs, uzskatāt par iespējamu pieņemt likumu (šeit jums ir likuma projekts), kas atsaucas uz likumu, kurš vispār dabā vēl neeksistē? Uz likumu par valsts dienestu. Atvainojiet, kā to var darīt tiesiskā valstī?

I.Silārs: Es neko šeit negrozu. Es atkārtoju to normu, kāda ir jau spēkā. Ja jūs uzskatāt, ka šī norma arī ir jāgroza, lūdzu, būdams kompetents cilvēks, iesniedziet parastajā kārtībā uz otro lasījumu savu labojumu.

J.Bojārs: Šāda norma, atvainojiet, nepastāv!

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, es ļoti atvainojos, bet tas ir likuma "Par 5.Saeimas vēlēšanām" 21.panta teksts.

Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Protams, Silāra kungs un Bojāra kungs zina, ka var ierobežot konstitucionālās tiesības. Vienīgā nianse, ka konstitucionālās tiesības var ierobežot ne citādi, kā vien ar tiesas lēmumu. Vai šinī gadījumā nevajadzētu vēl kaut ko iestrādāt? Jo te iznāk diezgan vienkārši ? parakstīja vai neparakstīja. Un it kā nav nekāda mehānisma, kas garantētu šo momentu. Vai tomēr uz otro lasījumu nevajadzētu iestrādāt šajā mehānismā, ka kaut kādā stadijā ir tiesas lēmums, kas atzīst šo faktu ? ir vai nav? Jo citādi būs grūti apiet šo formulējumu, jo mēs nevaram ierobežot konstitucionālās tiesības tīri birokrātiskā veidā. Cilvēks parakstīja vai neparakstīja, ierēdnis gribēja vai negribēja to fiksēt. Te vajadzēja iestrādāt šo tiesas momentu vai arī fiksēt to faktu, ka tas ir bijis caur tiesu vai kā citādi, jo pretējā gadījumā te būs problēma, kā Bojāra kungs jau teica. Tikai ar tiesas lēmumu var ierobežot šīs tiesības.

I.Silārs: Atkārtoju: lūdzu, iesniedziet līdz otrajam lasījumam savu priekšlikumu!

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi Silāra kungam? Jautājumu nav. Paldies, Silāra kungs, par atbildēm uz jautājumiem!

Godājamie kolēģi! Mums būtu jāsāk debates, kurās ir pierakstījušies Bojāra kungs un Gulbja kungs. Līdz pārtraukumam vairs nav pilnas 10 minūtes. Arī debatētāji lūdz ātrāk beigt, lai varētu pamatīgāk sagatavoties debatēm. Tātad atsāksim plenārsēdi pulksten 15.00 ar debatēm par šo likumprojektu. Pirmais debatēs Bojāra kungs.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem