1993.gada 9.februāra sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, reģistrēsimies informācijai! Lūdzu rezultātu. Paldies. Ieradušies 96 deputāti.

Par plenārsēžu darba kārtību 9. un 10.februārim. Vispirms par svītrojumiem dokumenta iesniedzēja, komisijas vai atsevišķu deputātu vārdā. Pēc tam - iebildes un līdz ar to atsevišķi balsojumi. Tad - papildinājumi un priekšlikumi par izmaiņām jautājumu izskatīšanas secībā, tas ir, par laiku. Lūdzu, izskatīsim tādā kārtībā!

Vai svītrojumi ir? Nav. Un iebildumi par piedāvātajiem lēmumu projektiem un likumprojektiem, par kuriem vajadzētu atsevišķi balsot? Arī nav. Papildinājumi? Arī nav. Par laiku, kurā tiek piedāvāts izskatāmais jautājums? Arī nav.

Balsosim par darba kārtību kopumā. Vai nu Prezidijs ir sācis ļoti konstruktīvi un pareizi strādāt, vai deputātiem vairāk nav laika. Lūdzu rezultātu. 85 - par, 4 - pret, atturas - 4. Darba kārtība ir apstiprināta.

Sāksim izskatīt jautājumus. Lūdzu, Krastiņa kungs!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, pirmais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu" trešajā lasījumā.

Lūdzu, Ēlerta kungs! Tātad tas ir trešais lasījums, un mēs apspriedīsim tikai tos pantus, kuros ir izdarīti redakcionāli labojumi, ja tādi vispār ir.

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Runa ir par 140.dokumentu, un tur ir lasāms trešā lasījuma teksts - ir gan likuma, gan arī lēmuma projekts, taču priekšlikumi 37.lappusē neattiecas uz lietu - tā nejaušības dēļ ir piekopēta klāt. Bez tam jāatzīmē, ka 5.lappusē ir kļūda 6.panta daļu numerācijā; otrā, protams, ir ar 6.numuru.

Papildinājumi un grozījumi pēc otrā lasījuma ir nodrukāti kursīvā, bet tie papildinājumi un grozījumi, kuri izdarīti saskaņā ar rakstiskajiem priekšlikumiem, ir pasvītroti. Tā jums ir vieglāk orientēties visai biezajā likuma tekstā.

Pēc otrā lasījuma vienīgi deputāts Cilinskis iesniedza priekšlikumu 5.pantam, kuru darba grupa pieņēma, taču Ekonomikas komisijas sēdē šīs panta daļas redakcija būtiski mainījās, un šim priekšlikumam vairs nebija vietas šajā pantā, bet par to es runāšu, apspriežot konkrēto pantu.

Ir ļoti daudz priekšlikumu, kurus iesniegušas ministrijas, uzņēmumi un asociācijas, un daudzi no tiem ir pieņemti, bet daudzi arī nav pieņemti. Jāteic, ka daži no šiem priekšlikumiem ļoti labi raksturo pašus iesniedzējus un viņu intereses. Ievērojot Juridiskās pārvaldes piezīmi, ka likumprojektā gan uz pirmo, gan arī uz otro lasījumu bija visai gari panti, bet daži otrā lasījuma gaitā kļuva vēl garāki un būtībā vairs neatbilda to virsrakstiem, šie panti tika sadalīti sīkāk un daži pārvietoti tā, lai to kārtība būtu iespējami loģiskāka.

Praktiski ir tikai viens pants, par kuru nav priekšlikumu vai grozījumu, un tas ir 25.pants. Līdz ar to jāsaka, ka mums iznāks praktiski izskatīt visu likumprojektu pa pantiem. Es saku vēlreiz - ir tikai viens pants, kurā nav grozījumu. Es esmu gatavs skatīt pa pantiem un informēt, kas ir izdarīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, sakarā ar to, ka uz trešo lasījumu ir daudz grozījumu, tad, dabīgi, ir jāvērtē, vai tas viss atbilst trešā lasījuma stadijai, vai tas vairāk neizskatās pēc pagarināta otrā lasījuma.

I.Ēlerts: Es gribētu informēt, ka būtībā viss, kas ir nācis klāt, ir precizējumi. Piemēram, visam likumam cauri vijas precizējums par priekšrocību tiesībām un to realizācijas kārtību, noslēdzot nomas un nomas ar izpirkumu līgumu. Tāds precizējums bija vajadzīgs saskaņā ar 2.pantu, jo šīs priekšrocības bija iestrādātas, taču nebija mehānisma. Pārējie būtībā ir precizējumi, skaidrojumi, lai likumprojekts būtu praktiski lietojams tiem, kuri slēdz nomas līgumus, it sevišķi līgumus par nomu ar izpirkumu. Lai būtu pietiekamas atsauces uz citiem likumiem, bet lai nebūtu liekas meklēšanas likumos, kuri nav minēti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kolēģi, sāksim darbu pie trešā lasījuma. Tātad par redakcionālajiem labojumiem. Pirmais, ko mēs apspriedīsim, ir likumā lietotie termini.

I.Ēlerts: Likumā lietotajos terminos saskaņā ar priekšlikumiem ir precizēti termini "rentabilitāte" un "uzņēmums", kā arī dots skaidrojums terminam "vienošanās cena", kas likumā bija lietots, bet nebija skaidrots terminos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par terminiem kādam kolēģim ir iebildumi? Nav. Paldies.

1.pants.

I.Ēlerts: 1.pantā grozījumu nav, bet ir noraidīti Enerģētikas ministrijas priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no deputātiem vēlas kaut ko teikt par 1.pantu? Nav. Paldies.

2.pants.

I.Ēlerts: 2.panta otrajā daļā ir papildinājums, ka šis likums neregulē uzņēmuma atsevišķu telpu nomu ar termiņu mazāku par gadu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kas bilstams? Nav.

3.pants. Lūdzu.

I.Ēlerts: 3.pantā ir precizēta redakcija, bet priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav. 4.pants.

I.Ēlerts: Tam ir precizēta redakcija, bet ir arī noraidītie priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

5.pants.

I.Ēlerts: 5.pantā, kā jūs atceraties, otrajā lasījumā bija paredzēts, ka nomniekam ir vajadzīgi 20 procenti no nomājamā uzņēmuma vērtības, lai viņš drīkstētu slēgt nomas līgumu, tātad lai viņam būtu nodrošinājums, ar ko segt iespējamos zaudējumus. Bija paredzēts, ka tad, ja to dara uzņēmuma kolektīvs, saskaņā ar Eināra Cilinska priekšlikumu šādā uzņēmējsabiedrībā ir iesaistīta vismaz ceturtā daļa no kolektīva, un tad šis lielums ir 10 procenti. Ekonomikas komisijas sēdē, to apspriežot, bija skaidra nostāja, un es tam pilnīgi piekrītu, ka noma ar izpirkumu, ja to dara uzņēmuma kolektīvs, būtībā ir kolhozs, tas pats vecais mīļais kolhozs. Lai to novērstu un lai darbinieki būtu spiesti meklēt un piesaistīt arī citus uzņēmējus, tika atrasts kompromiss - mēs nolēmām, ka visiem vienādi jāprasa 15 procenti. Tas ir šis būtiskais grozījums.

Un otrs būtiskais grozījums attiecas uz ceturtās daļas otro teikumu. Tas ir Cupruna kunga ieteikums, ko viņš ierosināja otrajā lasījumā. Tur ir teikts, ka galvojums izbeidzas, tiklīdz ir uzkrāta izpirkuma maksa, kas kopā ar nomnieka mantu veido šos 15 procentus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Biķa kungam ir kas sakāms par 5.pantu? Lūdzu.

V.Biķis: Man tomēr būtu priekšlikums noraidīto 15 procentu vietā nobalsot par pieciem. Paskaidrošu - kāpēc. Tas vajadzīgs tāpēc, ka pamatfondi tūdaļ tiks pārcenoti ar koeficientu "10". Tas nozīmē, ka nomnieka garantijai būs jābūt pusotrreiz lielākai par tagadējiem pamatfondiem. Man ir ļoti bail, ka šis skaitlis "15" sagraus visu mūsu labo domu. Tādēļ man būtu priekšlikums tomēr par šiem variantiem nobalsot.

I.Ēlerts: Cienījamie kolēģi, man sava kolēģa Biķa kunga priekšlikums ir jākomentē vienīgi tā, ka arī pēc pārcenošanas pamatfondu vērtība, manuprāt, būs mazāka par tirgus vērtību. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, šie 5 procenti veicinās kolhozu veidošanos. Man ir ļoti bail, ka tas, ja lielie uzņēmumi pilnīgi nonāks darbinieku rokās, viņi saimniekos neracionāli, tāpēc tik un tā bankrotēs un tiks privatizēti, bet jau pavisam citādā kārtā un pēc cita likuma. Tad tas notiks saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu maksātnespēju un bankrotu".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Godātie kolēģi, tieši 15 procenti no pamatlīdzekļu vērtības spiedīs veidot kolhozus, kur būs jāpieaicina arvien vairāk naudas turētāju - jo mazāka summa uzreiz ir jāiemaksā, jo mazāks personu skaits šo summu var sagrabināt. Šeit darbojas tieši pretēji argumenti.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, jūs dzirdējāt argumentus "par" un "pret". Tātad mums ir divi varianti - 15 procenti ir komisijas ieteiktais variants un 5 procenti, ko piedāvāja balsot mūsu kolēģi Biķa kungs un Cupruna kungs. Tātad pirmo balsosim komisijas variantu par 15 procentiem un otro - kolēģu ierosināto 5 procentu variantu.

Lūdzu uzmanību, godājamie kolēģi! Es ceru, ka visi dzirdēja, par ko būs balsošana. Tātad pirmais balsojums būs par komisijas variantu - 15 procenti. Lūdzu balsošanas režīmu. Viena balss papildus "par". Tā ir Ēlerta kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par - 32, pret - 18, atturas - 24. Paldies.

Otrs balsojums būs par 5 procentiem - tas ir Biķa kunga un Cupruna kunga ieteikums. Lūdzu rezultātu. 54 - par, 1 - pret, 12 - atturas. Es atvainojos, par iepriekšējo balsojumu "par" bija 33 balsis, jo Ēlerta kungs arī balsoja "par", taču tik un tā ar balsu vairākumu 5.pantā ir nobalsots, ka būs 5 procenti. Paldies.

Lūdzu, Čepānes kundze, vai jūs par 5.pantu? Nē. Vēl par 5.pantu, lūdzu, godājamie kolēģi! Nav.

6.pants.

I.Ēlerts: 6.pants būtībā ir daļa no vecā 9.panta, precīzāk sakot, tā pirmā daļa. Un ir arī jauna ceturtā daļa par nomnieka priekšrocības tiesībām. Ja viņam vispār ir tiesības pirkt zemes gabalu, tad viņam ir priekšrocības tiesības pirkt šo zemes gabalu, un tas atbilst mūsu pieņemtā likuma par 1937.gada Civillikuma mantojuma un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās kārtību 14.pantam. Ir šī pēdējā sestā daļa, un ir papildu informācija, kādā kārtībā lietošanā jāpieprasa zeme, ja šī zeme ir valsts vai pašvaldību zeme.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godājamais Ēlerta kungs, ja tagad salīdzina likumprojekta otro lasījumu ar pašreizējo - trešo lasījumu, tad redzam, ka šeit jau diezgan lielā mērā iepriekšējie panti atšķiras gan nosaukumos, gan arī dažkārt pat pēc satura. Man ir jautājums. Tieši 6.pants tagad ir par nomnieka izraudzīšanu, turpretī iepriekšējā lasījumā tas bija par zemes gabala izpirkšanas tiesībām. Kā es saprotu, šis 6.pants ir sadalīts vairākās daļās. Piemēram, pirmajā lasījumā nebija normas, ka bijušajam īpašniekam ir prioritāras tiesības, turpretī otrajā lasījumā jūs ielikāt normu, ka viņam ir prioritāras tiesības iegūt zemi īpašumā, ja viņam šī zeme pieder un ja viņa īpašumā bijusi lielākā daļa no uzņēmuma teritorijas. Tagad jums te ir kaut kas cits iekšā. Kā jūs varētu izskaidrot šādu nekonsekvenci?

I.Ēlerts: Cienījamā Čepānes kundze, es jau sākumā informēju. Pēc Juridiskās pārvaldes ieteikuma šie panti, kuri bija iznākuši pārāk gari, tika sadalīti un daži arī pārvietoti. Es jūs jau informēju, runādams par 6.pantu. Es teicu, ka šā panta pirmā daļa ir paņemta no vecā 9.panta. Es varu pateikt arī dokumenta numuru otrajā lasījumā - tas bija papildus izdalītais 78.dokuments.

I.Čepāne: Jā, bet kur tādā gadījumā ir parādītas šīs prioritārās tiesības? Kurā pantā?

I.Ēlerts: Prioritārās tiesības ir sakarā ar nomas līguma noslēgšanu, un tas ir 9.pants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par 6.pantu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamais Ēlerta kungs! Es par 4.punktu domāju tā: Pašvaldību likumā ir pants par pašvaldību pirmpirkuma tiesībām, un diezin vai vajadzētu ieviest vēl otro pakāpi, ka bez šīm pirmtiesībām nomniekam ir vēl kaut kādas īpašas tiesības. Te ir runa tikai par nomnieku. Tāpēc es domāju, ka tomēr vajadzētu atstāt spēkā to likumu, kurš jau ir pieņemts, un nesarežģīt šo likumu. Nav jau daudz tādu gadījumu, kad pašvaldības to vispār var atļauties. Es domāju, vismaz tuvākajos piecos gados nebūs daudz tādu gadījumu. Tieši otrādi! Taču, ja pašvaldībām rodas tāda vajadzība, tad es domāju, ka tā ir īpaša vajadzība un ka arī tas likumā ir jāformulē. Diez vai to vairs vajadzētu atcelt. Būtībā ar šo normu mēs atceļam agrāko.

I.Ēlerts: Cienījamais Škapara kungs! Pirmkārt, lūdzu, lasiet uzmanīgi un precīzi! Ceturtajā daļā ir teikts: "nomniekam, kurš nomā uzņēmumu ar izpirkumu". Tātad viņš pērk uzņēmumu, pamazām maksājot par to. Tātad Civillikums nosaka, ka ēku īpašniekam ir priekšrocības tiesības pirkt zemi, uz kuras ir uzbūvētas šīs ēkas. Vai nu mēs rīkojamies pretēji Civillikumam, Škapara kungs, vai dodam pašvaldībām šajā vienīgajā gadījumā šoreiz pilnīgi nevajadzīgas kaut kādas priekšrocības. Visos pārējos gadījumos pašvaldībai šādas priekšrocības paliek. Neviens tās neapstrīd.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, vai jūs par šo pantu? Lūdzu.

G.Grūbe: Es tomēr lūgtu balsot par šo 4. un 6.punktu, kas, manuprāt, ir nākuši no jauna klāt. Bez tam es lūgtu tomēr balsot atsevišķi, vai šādas normas šeit būtu nepieciešamas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nobalsosim! Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Es gribētu palūgt, ja tas ir iespējams, Ēlerta kungam pirms balsojuma man paskaidrot, jo es te īsti neesmu sapratusi. Ja nomas līgums ir noslēgts jau pirms šā likuma stāšanās spēkā un ja šis pretendents uz nomas uzņēmumu toreiz nezināja, ka viņam tagad būs tiesības dabūt arī zemi... Vai šis likums attiecas uz visiem līgumiem, kuri ir noslēgti par nomu ar izpirkšanu pirms šā likuma?

I.Ēlerts: Jā, attiecas! 28.pantā ir skaidri pateikts, ka iznomātāja pārstāvim ir jādod paziņojums oficiālā laikrakstā, lai zemes gabalu īpašnieki varētu pieteikties uz šo uzņēmumu nomu un viņiem saskaņā ar šo likumu būtu priekšrocības tiesības. Tas trešajā lasījumā ir papildināts 28.panta pirmajā un otrajā daļā.

A.Seile: Tādā gadījumā es aicinu vai nu atlikt šā 6.panta izskatīšanu, vai arī balsot to pa punktiem, jo tajā ir parādījušās jaunas redakcijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums jau bija ierosinājums par šīm jaunajām redakcijām nobalsot. Pārējie punkti netika apstrīdēti - vienīgi ir apstrīdēts 4. un 6.apakšpunkts. Tātad ir jābalso par šo divu apakšpunktu akceptēšanu trešā lasījuma stadijā.

Balsošanas režīmu, lūdzu! Balsosim par 4.apakšpunkta akceptēšanu. Viena balss papildus "par". Tā ir Ēlerta kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par - 43, pret - 4, atturas - 13. 4.apakšpunkts ir akceptēts.

Balsošanas režīmu! Balsosim par 6.apakšpunktu. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. 41 - par, 1 - pret, 16 - atturas. Arī 6.apakšpunkts ir akceptēts.

Kaut arī nebija strīdu par pārējiem, Ēlerta kungs, lai varbūt būtu pilnīga skaidrība, nobalsosim arī par visu 6.pantu, tā kā tomēr bija dažādas diskusijas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 6.panta akceptēšanu trešā lasījuma stadijā. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 38, pret - 6, atturas - 11. 6.pants kopumā ir akceptēts. Paldies.

7.pants.

I.Ēlerts: Par 7.pantu priekšlikumu nav, taču pants ir papildināts ar otro daļu, kas nosaka, ka šīs būvlietojuma tiesības, maksu un kārtību nosaka Ministru padome.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vēl par 7.pantu? Nav iebildumu.

8.pants.

I.Ēlerts: 8.pantā ir izdarīti tikai redakcionāli precizējumi, taču ir arī noraidītie priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi par 8.panta redakciju? Nav.

9.pants.

I.Ēlerts: 9.pantā ir precizēts, ka zemes gabalu bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem ir šīs priekšrocības tiesības, ja viņi likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši pieprasījumu. Bez tam no 1.daļas 3.punkta ir svītroti papildu noteikumi, ka nomniekam ir šīs priekšrocības tiesības attiecībā pret pārējo zemes gabalu īpašniekiem tikai tad, ja viņa noslēgtais nomas līgums atbilst šim likumam. Turklāt viņam ir jābūt sakrātai mantai jau pusei no uzņēmuma mantas vērtības.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs tuvojas mikrofonam.

I.Ēlerts: Un ir arī tāda norma, ka priekšrocības tiesību realizēšanai ir jāpiesakās mēneša laikā. Tā ir trešā daļa.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Ēlerta kungs, kā šeit tiks atrisinātas tās kolīzijas, kas tūlīt pat radīsies pilsētās? Jo pilsētās praktiski 10 gadus bijušais īpašnieks var pieteikt savas īpašuma tiesības.

I.Ēlerts: Tātad īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi realizē un regulē likums "Par zemes reformu pilsētās", nevis šis likums.

G.Grūbe: Tātad 10 gadus bijušais īpašnieks pilsētās var pieteikt savas īpašuma tiesības.

I.Ēlerts: Jā! Ja ir zemes gabals saskaņā ar šā likuma 6.pantu, par kuru mēs jau nobalsojām, tad nomnieks šo zemes gabalu īpašumā nevar iegūt, lai arī kāds tas būtu.

G.Grūbe: Tātad 10 gadus nevarēs iegūt.

I.Ēlerts: Diemžēl.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai tiek piedāvāti vēl kādi balsojumi par 9.pantu? Nav. Paldies.

10.pants.

I.Ēlerts: 10.pantā grozījumu nav, taču ir noraidīts Rūpniecības un enerģētikas ministrijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem kolēģiem kas sakāms? Nav.

11.pants.

I.Ēlerts: 11.pantā ir papildinājumi otrajā un trešajā daļā par vienošanās kārtību attiecībā uz zemes gabala cenu un nomas maksas noteikšanu. Priekšlikumu par šo pantu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem arī nav.

12.pants.

I.Ēlerts: Pēc Arhitektūras un celtniecības ministrijas priekšlikuma ir papildināta septītā daļa par nomas maksas noteikšanu. Un vēl ir papildu astotā un devītā daļa par iespēju kombinēt nomas maksas aprēķinu metodes. 10.daļa, kas ir būtiska, reglamentē, ka nomas maksā ir jāierēķina arī tie nodokļi, kurus maksā iznomātājs, ja tas ir noteikts saskaņā ar likumu vai līgumu. Tāds, piemēram, ir zemes nodoklis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem nav aktivitātes.

13.pants.

I.Ēlerts: 13.pants pēc Rūpniecības un enerģētikas ministrijas priekšlikuma ir sadalīts: pirmā daļa reglamentē, kas ir jāpublicē laikrakstā, bet otra - ko jebkurš interesents uzzina pie iznomātāja pārstāvja vai pašā uzņēmumā. Tas paredzēts, lai taupītu izdevumus sludinājumiem.

Bez tam ir jauna otrā daļa par pieteikšanos mēneša laikā, lai realizētu priekšrocības tiesības. Ir arī precizēts punkts par to, kas ir jāpublicē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi iebildumi? Nav.

14.pants.

I.Ēlerts: 14.pantā ir izdarīti precizējumi, taču ir arī noraidīti vairāki priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Deputāti nepieprasa balsojumu. Tādā gadījumā, lūdzu, par 15.pantu.

I.Ēlerts: 15.pantā pēc Rūpniecības un enerģētikas ministrijas priekšlikuma otrajā daļā ir nomainīti procenti, kādi tie bija agrāk, - ka tie nav mazāki par vidējiem ilgtermiņa kredītu procentiem. Tagad šeit ir rakstīts "nav lielāki", un tas ir pamatoti. Bez tam ir pateikts, kur šī maksa un procenti ir jāieskaita, turpretī otrā lasījuma tekstā tā nebija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem nav iebildumu.

16.pants.

I.Ēlerts: 16.pantā ir jauna precizējoša pirmā un otrā daļa, kas nosaka, kā izskatīt tādu līgumu, kurā ir paredzētas kādas priekšrocības tiesības kaut ko pirkt, un kā nosaka nomas maksu uzņēmumi, kuri nomā ar izpirkumu, kad uzņēmuma cena veidojas izsoles vai konkursa kārtībā. Bez tam ir pateikts, ka tad, ja zemes gabals un uzņēmums pieder vienam īpašniekam, tas ir, vai nu valstij, vai pašvaldībai, ir slēdzams viens kopējs līgums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja iebildumu nav, tad, lūdzu, par 17.pantu.

I.Ēlerts: 17.pantā ir precizēts pirmās daļas 3., 4., 5. un 6.punkts, bet 16.punkts ir jauns. Šī trešā daļa ir sakārtota pēc Satiksmes ministrijas priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

18.pants.

I.Ēlerts: 18.pantā ir jauna otrā daļa par nomas maksas pakāpenisku samazinājumu sakarā ar izpirkuma maksas samaksāšanu. Tā ir taisnīga norma un ieinteresē nomnieku izpirkt vai vismaz kārtīgi maksāt izpirkuma maksu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir iebildumi? Nav.

19.pants.

I.Ēlerts: 19.pantā būtiska ir pirmā daļa, par kuru ir Satiksmes ministrijas ieteikums, ka bijušais īpašnieks nevar prasīt ne uzņēmuma, ne zemes nomas līguma izbeigšanu, ja viņš nav pieteicies līdz likumā noteiktajiem termiņiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav iebildumu.

20.pants.

I.Ēlerts: 20.pantā ir precizējumi, līdzīgi kā tas bija 15.pantā. Ir arī noraidītie priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu.

21.pants.

I.Ēlerts: 21.pantā ir jauns otrais teikums. Tas ir sakarā ar otrā lasījuma laikā Cupruna kunga izteikto priekšlikumu. Citu priekšlikumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ēlerts: 22.pantā ir precizējums, ka kontrolē nevis valsts vai pašvaldības uzņēmumu darbu, bet gan nomnieku darbību šajā iznomātajā uzņēmumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. 23.pants.

I.Ēlerts: 23.pantā grozījumu nav. Te ir noraidīts Rūpniecības un enerģētikas ministrijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. 24. pants.

I.Ēlerts: Šajā pantā ir jauna otrā daļa, kas paskaidro, kā ir slēdzami līgumi par zemes gabala iegūšanu īpašumā tajos gadījumos, kad nomniekam ir tiesības šo zemes gabalu pirkt. Priekšlikumu par šo pantu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es gribu pateikt, ka neesmu tik augsti intelektuāli attīstīta, lai paspētu vienā mirklī izlasīt, kas tur ir rakstīts un bez konsultēšanās ar Zemes komisiju par šo jauno redakciju nobalsot. Tādēļ man nekas cits neatliks, kā noprotestēt visu šo likumprojektu un lūgt deputātiem par to nebalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, par 25.pantu!

I.Ēlerts: 25.pants ir tikai redakcionāli precizēts. Priekšlikumu par to nav.

Priekšsēdētājs: Paldies, Seiles kundze! Jūsu protests attiecas uz galīgo balsojumu, tā ka šajā ziņā tas laikam ir jāapspriež.

26.pants.

I.Ēlerts: 26.pantā ir precizējumi un ir pagarināts uz diviem mēnešiem laiks, kad beidzas nomnieka darbība, ja iznomātājs viņam uzsaka līgumu. Otrajā lasījumā bija minēts viens mēnesis, taču mēs saņēmām ministrijas priekšlikumu šo termiņu pagarināt.

Priekšsēdētājs: Paldies. 27.pants.

I.Ēlerts: 27.pantā ir mainīta inflācijas ievērošanas metodika, atlīdzinot maksājumus. Tā ir izvēlēta atbilstoši vidējās darba algas izmaiņām. Tas ir izdarīts saskaņā ar Arhitektūras un celtniecības ministrijas ierosinājumu. Ir arī pateikts, no kādiem līdzekļiem tas notiek.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem nav iebildumu.

28.pants.

I.Ēlerts: 28.pants ir papildināts ar pirmās, otrās un trešās daļas sākumu, kurā ir realizēta priekšrocības tiesību ievērošana zemes gabala īpašniekiem, ja no jauna ir jāpārslēdz nomas līgums. Tātad ir obligāti jāievēro šis paziņojums, lai zemes gabala īpašnieki varētu realizēt savas priekšrocības tiesības.

Priekšsēdētājs: Paldies. 29.pants.

I.Ēlerts: 29.pantā ir precizēta inflācijas ievērošana, līdzīgi kā tas bija 27.pantā, jo šeit, loģiski, ir runa tieši par algu. Ceturtajā daļā ir noteikta šo īpašuma tiesību nodošanas kārtība, ja nomnieks bijis darba kolektīvs. Tādi nomas līgumi bija ļoti plaši izplatīti. Tātad ir noteikts, kā šo īpašumu izmanto, un viss šis pants faktiski ir veltīts šai problēmai, kā būtu jāatrisina šā kolektīva īpašuma problēma.

Priekšsēdētājs: Paldies. 30.pants.

I.Ēlerts: Otrajā daļā ir palielināts termiņš no 10 dienām uz 30 dienām. Bez tam ir jauna trešā daļa, ka nomas līgums un līgums par nomu ar izpirkumu stājas spēkā pēc tā reģistrēšanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem nav pretenziju. Tad vēl 31. un pēdējais pants.

I.Ēlerts: 31.pantā ir mazs papildinājums par strīdiem - par priekšrocības tiesībām noslēgt nomas līgumus un līgumus par nomu ar izpirkumu, jo tā ir būtiska daļa šajā likumā. Tādi strīdi var būt un acīmredzot arī būs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādējādi mēs esam izskatījuši šo likumprojektu 3.lasījumā.

Lūdzu, izsakieties, godājamie deputāti! Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Ēlerta kungs, pirms balsošanas man ir jautājums, jo tik ātrā tempā es pat nevarēju saprast, kas tur brīžiem notiek, proti, es gribu jautāt par 13. un 9.pantu. Tātad tagad, ņemot vērā šos abus pantus, piemēram, 9.panta pirmo daļu un 13.panta otro daļu, iznāk tā, ka tad, ja bijušais īpašnieks patlaban dzīvo ārzemēs un viņam šis zemes gabals ir bijis īpašumā, viņam mēneša laikā ir jāpiesakās par nomnieku, pretējā gadījumā viņš zaudē uzņēmuma nomas tiesības. Vai tā ir?

I.Ēlerts: Jā, tā ir.

I.Čepāne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl kāds no deputātiem vēlas izteikties vai kaut ko precizēt kopumā? Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Ja visi šie labojumi, kuri doti kursīvā, ir radušies uz trešo lasījumu, tad man gribētos dzirdēt Ēlerta kunga paskaidrojumu pirms balsošanas, vai komisija tos ir apstiprinājusi un kādi ir bijuši balsojumi. Vai tie ir komisijas ierosinājumi vai pagājušajā plenārsēdē ierosinātie priekšlikumi? Jo izanalizēt tos tik tiešām nevarēja paspēt, tā kā likumprojektu saņēmām tikai šorīt. Tāpēc es aicinu balsot "pret", jo katrs mēs uzņemamies atbildību, ja neesam iepazinušies ar šo likumprojektu pilnībā. Turklāt te ar nomas starpniecību tiek regulēti zemes īpašuma jautājumi.

I.Ēlerts: Jā, protams, man ir jāatvainojas deputātiem, ka likums bija pieejams tikai vakar īsi pirms pulksten 15.00. Tur ir arī mana vaina, jo es pēc Ekonomikas komisijas sēdes, kura notika ceturtdien, varēju savilkt kopā Juridiskās pārvaldes, Ekonomikas komisijas un redaktoru piezīmes un iesniegt šo projektu pavairošanai piektdien pulksten 12.00. Es to atzīstu. Es saprotu, ka šis likumprojekts ir liels, bet mēs centāmies to noformēt tā, lai jūs varētu atšķirt jauno tekstu un to izvērtēt. Es lūdzu deputātus to izvērtēt. Protams, temps, kādā mēs izskatījām šo likumu, bija nedaudz ātrs. Es tam piekrītu, bet ko lai dara? Katram ir jāizvērtē šis likums, jo to ļoti gaida. Es varu pateikt vienīgi to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lazdas kungs!

P.Lazda: Par balsošanas motīviem. Man šķiet, ka es nevarēšu balsot par šo likumprojektu viena apsvēruma dēļ - šeit nav noteiktas priekšrocības Latvijas Republikas pilsoņiem.

I.Ēlerts: Latvijas Republikas pilsoņiem šajā likumā ir viena priekšrocība. Tā gan nav pateikta šajā likumā, taču viņiem ir tiesības pirkt zemi, uz kuras atrodas uzņēmums. Tā ir vienīgā priekšrocība. Viņi, protams, ir minēti citos likumos, un tas ir likums par cilvēku un pilsoņu tiesībām, uz ko būtībā atsaucas šis likums. Tas viss ir paredzēts, bet tikai ar citiem likumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Es nezinu, varbūt jūs patiešām uzņematies atbildību par šo likumprojektu, kuru jūs tikai šorīt esat saņēmuši, taču personīgi es nevaru uzņemties atbildību par to, ko es, patiesību sakot, neesmu nemaz lasījusi. Es esmu jau dzirdējusi no iepriekšējiem lasījumiem, ka tajā ir ļoti daudzas arī strīdīgas lietas, un es jūs ļoti aicinu šodien par šo likumprojektu nebalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Ja jūs paskatītos šā likumprojekta pielikumu, tad redzētu, ka pēc otrā lasījuma deputātu priekšlikumi praktiski nav iesniegti. Pamatjautājumi par zemes lietām tika saskaņoti gan ar Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju, gan ar Lauku frakciju. Es saprotu, ka dažiem deputātiem ir vispār negatīva nostāja pret jebkādu zemes jautājumu skaršanu citos likumos, tomēr tajā pašā laikā viņi nevarēja uzrādīt nekādas nesaskaņas šajos jautājumos. Šis nomas likums ir ārkārtīgi svarīgs, lai varētu sākties pietiekami plaša privatizācija, lai pavērtos pietiekami plašs ceļš šim procesam. Turklāt mūsu ekonomikas stabilizācija bez tā nav iespējama. Tāpēc es tomēr aicinu balsot par šo likumprojektu un apdomāt, kādas sekas varētu būt šā likumprojekta nepieņemšanai. Šodien neviens konkrēts arguments netika minēts, kādi šeit ir trūkumi, un es domāju, ka šādi trūkumi diez vai ir. Arī Ēlerta kungs to pierādīja, ka šeit nav nesaskaņu ar zemes reformas likumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es patiešām šobrīd neredzu būtiskas pretrunas, kādēļ mēs nevarētu balsot un šo likumu pieņemt, taču tajā pašā laikā, kad es redzu, ka atsevišķas lietas nav analizētas un kādas tam varētu būt sekas... Jo patiešām arī es personīgi šo likumprojektu saņēmu tikai šorīt, un par atsevišķām tēzēm mēs varētu ticēt Ēlerta kungam, ka šeit patiešām viss ir kārtībā. Tomēr tajā pašā laikā es varētu ticēt arī kolēģei Seilei, ka šeit atsevišķas lietas nav analizētas. Tāpēc domāju, ka nekas traģisks nenotiktu, ja mēs tomēr uz nedēļu atliktu šo galīgo balsošanu, lai to varētu vēl izanalizēt arī atsevišķās komisijās un lai būtu pilnīgi droša pārliecība. Lai mums nebūtu pārsteidzīgu balsojumu par to, ko neesam izanalizējuši kopīgi. Un tāpēc man tomēr arī kā autoram būtu lūgums šodien atlikt šo balsojumu, lai nākamreiz visiem būtu pārliecība, ka šeit viss ir kārtībā.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, tagad ir jāizsakās vēl arī kolēģiem.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi, es tieši gribēju teikt to pašu, ko sacīja kolēģis Grūbe, lai atgādinātu mūsu slikto pieredzi ar kolhozu privatizācijas likumu, ka mēs tikai pēc laika varam konstatēt nepilnības un nekārtību. Un, lai mums būtu mierīga sirdsapziņa, tad tiešām pēc nedēļas mēs varētu balsot par šo likumprojektu katrs pēc savas izpratnes. Nedēļa mums būs pietiekami ilgs laiks, lai katrs varētu šo likumu izpētīt, un tad vairs nebūs nekādu šaubu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es turpretī aicinātu balsot par šo dokumentu, jo es pilnīgi pievienojos Edmundam Krastiņa kungam, kurš teica, ka šis likums pašreizējā momentā ir vienīgais, kas varētu stimulēt privatizācijas procesu un investīciju ieguldījumus. Es ļoti labi saprotu lauku deputātu bailes, jo laukos ar zemes īpašuma nodošanas un nokārtošanas jautājumiem mums ir liela putra, bet tas vēl nebūt nenozīmē, ka šai putrai ir jābūt visur. Šis likums ir samērā atturīgs un samērā labi izsvērts, tāpēc domāju, ka mēs noteikti par to varam balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Godātie kolēģi! Es gribētu uzsvērt vienu lietu. Šis likums nav vajadzīgs tādēļ, lai mēs varētu uzsākt privatizāciju. Privatizācija nav mūsu mērķis, mūsu mērķis ir sakārtot ražošanu. Ja pieņemsim šo likumu vai nu šodien, vai pēc nedēļas, mēs varbūt varēsim sakārtot uzņēmumus, šos lielos monstrus, un tos pārtaisīt. Un tad beidzot nodokļu veidā nāks nauda budžetā. Ilgi šo likumu atlikt nedrīkst. Es varētu piekrist tam, ka mēs balsotu pēc nedēļas, bet ilgāk noteikti vairs atlikt nevar. Vēlreiz uzsveru, ka šā likumprojekta mērķis nav privatizācija. Mērķis tomēr ir tāds, lai uzņēmums darbotos un nauda ieplūstu budžetā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Cienījamie kolēģi, pāršķirstot šo likumu, es redzu ļoti daudzas normas, kas ierobežo bijušos īpašniekus gan termiņa ziņā, gan vispār tiesību ziņā. Tāpēc, neiepazinies ar šo likumu pēc izdarītajiem grozījumiem uz trešo lasījumu, es neuzņemos atbildību par to balsot. Es aicinu atlikt balsošanu, lai mēs varētu iepazīties ar šīm normām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man ir grūti teikt, kurš bija pirmais. Man liekas, tas bija Šļakotas kungs. Lūdzu.

K.Šļakota: Cienījamie kolēģi, galvenā problēma mums šeit, Augstākajā padomē un Ministru padomē, nav vis kaut kāda noteikta likuma trūkums, bet gan nesaskaņotība starp dažādiem likumiem. Un arī šeit, pašreiz pārskatot šo likumu, uzreiz rodas nepieciešamība pēc veselas rindas blakuslēmumu. Un tad ir vienkārši jāapzinās, vai tos pašreiz varēs sagatavot un izstrādāt vai arī nevarēs. Es arī no savas puses, no mežu lietu aizsardzības puses, lūgtu vienu nedēļu pagaidīt, bet nākamnedēļ nobalsot par šo likumu. Pašreiz to nemaz nevar tik vienkārši aptvert, jo ir notikušas daudzas izmaiņas, un tik vienkārši iztēloties, kā tas būs kopsakarībā ar citiem likumiem, nemaz tik ātri nevar.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi, man liekas, ka pārpratuma dēļ likumā visu laiku figurē viens lieks vārds, un arī nosaukumā tas nez kāpēc ir iezadzies: "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu..." Taču pašvaldības uzņēmums ir attiecīgās padomes īpašums, un nav loģiski, ka valsts, šajā gadījumā - parlaments, lemj par to, kā īpašniekam jāiznomā šis uzņēmums. Tāpēc es uzskatu, ka jautājums par balsošanu ir jāatliek un no šā likuma visur ir jāizsvītro viens vārds - "pašvaldības", jo katra pašvaldība pati lems par to, kā tā iznomās savu īpašumu kā īpašniece. Tātad valsts tomēr nevar īpašnieka vietā lemt par to, kā viņš iznomās savu īpašumu.

I.Ēlerts: Lemberga kungs, jūsu ierosinājums ir balsojams tūlīt, bet es tikai atgādināšu, ka mēs visu pašvaldību darbību regulējam ar Latvijas Republikas likumiem. Gluži loģiski un gluži pamatoti. Taču, tā kā Lemberga kungam ir priekšlikums par svītrošanu, tad par to ir jābalso. Es aicinu balsot "pret".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Mans priekšlikums ir tāds, ka, pirmkārt, vajag atbalstīt to, ka balsojums ir atliekams uz zināmu laiku, un es ļoti lūgtu sēdes vadītāju, dzirdot ļoti daudzos iebildumus, nodot šo likumprojektu Juridiskajai pārvaldei ekspertīzei un saskaņošanai, lai tas nebūtu pretrunā ar citiem likumdošanas aktiem. Deputātiem vajag ļaut iepazīties ar Juridiskās pārvaldes slēdzienu un pēc tam par šo jautājumu balsot.

I.Ēlerts: Cienījamais Kinnas kungs, likums kā vienmēr pirms trešā lasījuma ir skatīts Juridiskajā pārvaldē. Jūs savus likumus varbūt nenododat Juridiskajai pārvaldei, turpretī es savus vienmēr nododu.

J.Kinna: Vai jums ir Juridiskās pārvaldes atzinums?

I.Ēlerts: Nē, rakstiska nav, jo nav bijušas pretenzijas. Protams, ir bijušas sīkas kļūdas, turklāt daudzas sīkas kļūdas.

Priekšsēdētājs: Par to Ēlerta kungs jau ziņoja pirms lasījuma uzsākšanas, ka šis likums tika izskatīts Juridiskajā pārvaldē.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tūlīt mēģināšu apšaubīt Ēlerta kunga paskaidrojumu, ka ar Juridisko pārvaldi viss ir saskaņots, un arī paskaidrot Freimaņa kunga pausto domu, ka lauksaimniekiem ar likumiem viss ir nekārtībā.

Tātad, Ēlerta kungs, lūdzu, paņemiet 19.pantu un paskatieties! 19.panta pirmajā daļā otrais teikums ir pasvītrots: "Uzņēmuma vai zemes gabala, uz kura atrodas uzņēmums, bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki nav tiesīgi prasīt nomas līguma vai līguma par nomu ar izpirkumu izbeigšanu." Tas ir pretrunā ar Civillikuma, ja nemaldos, 2171.pantu, kurā teikts, ka bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks var nomas līgumu atcelt vai prasīt šo atcelšanu. Tas ir pilnīgā pretrunā ar Civillikumu. Un tāpēc es tomēr lūgtu izdarīt šādu ekspertīzi. Es patiesi nezinu, kā šādi jauninājumi varēja nokļūt šajā likumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Šis likums ir ārkārtīgi nepieciešams, lai mēs varētu virzīties tālāk, jo pretējā gadījumā mēs tiešām stāvēsim uz vietas. Ja mēs šo likumu ar visādām ekspertīzēm vai tamlīdzīgi "nogremdēsim" uz daudzām nedēļām, tad, manuprāt, mēs zaudēsim vēl vairāk. Tāpēc man ir priekšlikums. Es tiešām piekristu tam, ka galīgo apspriešanu varētu atlikt uz nākamo nedēļu un nākamnedēļ pieņemt šo likumprojektu. Ilgāk atlikt mēs nedrīkstam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs laikam domājat nobalsošanu, jo apspriešana ir notikusi.

J.Škapars: Es domāju, ka šeit tomēr palika dažas strīdīgas pozīcijas. Tāpēc laikam vajadzētu noteikt konkrētu laiku, tādu, kāds ir nepieciešams trešajam lasījumam, un tad tās pozīcijas, kuras palika strīdīgas, tomēr vēlreiz apspriest un nobalsot. Droši vien tā vajadzētu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču tad nozīmētu atgriezt otrajā lasījumā.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Par procedūru. Tiešām ir jāvienojas. Mēs varam pārtraukt trešo lasījumu, un tāda prakse ir bijusi; mēs varam atgriezt otrajā lasījumā un balsot arī šodien. Un, ja nesavāc vajadzīgo balsu skaitu, tad jau... Tā ka mums sākumā ir jāvienojas par procedūru, ko mēs darīsim.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, vēlreiz, lūdzu!

J.Škapars: Es tomēr gribu izteikties par Krastiņa kunga tulkojumu. Manuprāt, viņa tulkojums ir neprecīzs. Es domāju, ka mēs varētu turpināt trešo lasījumu nākamajā nedēļā. Pastāv taču arī tāda iespēja? Un tad pieņemt nākamajā nedēļā.

I.Ēlerts: Uzklausot cienījamo deputātu domas, man ir cits priekšlikums. Tātad mēs esam apsprieduši likumu pa pantiem, vēl ir jānobalso Lemberga kunga priekšlikums, bet pēc tam ir jāapspriež lēmuma projekts, bet galīgo balsošanu mēs varētu izdarīt nākamajā otrdienā pulksten 13.00 balsošanas laikā. Līdz tam laikam varētu pārbaudīt pantus un vairākas normas, kuras pieminēja Grūbes kungs. Un tās varbūt tiešām ir jāpārbauda. Es neatbalstu steigu šajos jautājumos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šis Ēlerta kunga aicinājums praktiski mums visu jau ir noteicis, jo tieši ziņotājs ir tas, kurš nosaka balsošanas laiku. Taču bija arī Škapara kunga priekšlikums, ka vajag pārtraukt trešo lasījumu un turpināt to pēc nedēļas. Tā ka te ir alternatīva. Par Škapara kunga priekšlikumu mums ir jābalso, turpretī Ēlerta kunga priekšlikums nav balsojams, jo viņš nosaka balsošanas laiku.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es tomēr gribētu paturēt spēkā savu prasību par rakstisku Juridiskās pārvaldes slēdzienu.

I.Ēlerts: Es domāju, ka tas ir iespējams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Arī par to mēs nobalsosim, lai nebūtu nekādu pretrunu.

Tātad mums būs divi balsojumi, pirms mēs galīgi izlemjam par šo likumprojektu. Pirmais, protams, būs Lemberga kunga ierosinājums, par kuru lūdza balsot arī Ēlerta kungs. Tātad priekšlikums bija visur svītrot vārdu "pašvaldības", lai pašvaldības pašas nosaka.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Lemberga kunga ierosinājumu - svītrot vārdu "pašvaldības" no šā likumprojekta. Viena balss papildus "pret", un tā ir Ēlerta kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par - 17, pret - 46, atturas - 27. Šis Lemberga kunga ierosinājums nav guvis balsu vairākumu.

Otrais balsojums būs par Škapara kunga ierosinājumu - pārtraukt trešo lasījumu un turpināt to pēc nedēļas nākamajā plenārsēdē. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Papildus viena balss "pret". Lūdzu rezultātu. Par - 42, pret - 23, atturas - 24. Šis Škapara kunga ierosinājums nav guvis balsu vairākumu.

Tātad mums atliek vēl Ēlerta kunga nebalsojamais priekšlikums par balsošanas atlikšanu uz nākamo otrdienu, taču mēs nobalsosim par Kinnas kunga priekšlikumu par to, ka atliekam likumprojekta balsošanu uz nākamo otrdienu, kad būs balsošanas laiks un kad deputāti varēs izteikties par motīviem un pasacīt replikas. Tad mums būtu arī rakstisks Juridiskās pārvaldes atzinums par šā likumprojekta saskaņotību ar pārējiem likumdošanas aktiem, kuri mums jau ir pieņemti.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka ir nepieciešams Juridiskās pārvaldes rakstisks atzinums par šo likumprojektu. Lūdzu rezultātu. Par - 65, pret - 2, atturas - 24. Tātad šāds lēmums ir pieņemts un Juridiskajai pārvaldei ir viena nedēļa laika ko strādāt.

Godājamie kolēģi, varbūt mēs varētu apspriest arī lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību, jo, ja mēs balsosim nākamnedēļ, tad, dabīgi, mums būtu arī lēmums jānobalso ar pozitīvu rezultātu.

Tā ka, lūdzu, Ēlerta kungs, - tātad ziņojums, jautājumi, debates un tā tālāk.

I.Ēlerts: Šis lēmums bija pievienots jau pirmajā un otrajā lasījumā. No jauna šeit ir nācis klāt 8.punkts par kārtību, kā ir jāreģistrē šie nomas līgumi un kad uz tiem attiecas 30.panta trešā daļa, kurā ir teikts, ka nomas līgumi ir spēkā tikai pēc reģistrēšanas, tas ir, sākot ar šā gada 1.novembri. Un tikai! Tātad līdz tam tie ir jāreģistrē. Pārējie ir precizējumi un termiņu pagarinājumi sakarā ar to, ka mums ir ievilkusies šī apspriešana.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi, lūdzu, ir jautājumi Ēlerta kungam? Jautājumu nav. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties debatēs? Neviens nevēlas. Tātad šā lēmuma balsošana notiks nākamo otrdien pēc likuma nobalsošanas, protams, tad, ja būs pozitīvs balsojums.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies Ēlerta kungam un godājamajiem deputātiem par aktivitāti!

Otrais ir likumprojekts "Par papildinājumiem 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"". Trešais lasījums. Ziņos Ekonomikas komisija.

Kodoliņa kungs, lūdzu!

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Šis ir 138.dokuments. Pēc otrā lasījuma Ekonomikas komisija nav saņēmusi nevienu rakstisku ierosinājumu par grozījumiem vai labojumiem šajā likumprojektā, tāpēc šis ziņojums ir ļoti īss. Tātad likumprojekts ir sagatavots, bet deputātiem ir jāizšķiras par tā pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie deputāti, vai jums ir kas sakāms par šo likumprojektu? Nav. Lūdzu sekretariātu zvanīt, lai Grūbes kungs paspēj ienākt atpakaļ, jo viņš tikko izgāja ārā...

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumu. Lūdzu rezultātu. 64 - par, pret - 5, atturas - 14. Likums ir pieņemts.

Vēl mums ir jāizskata lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību. Vai šeit ir kādas problēmas, godājamie kolēģi? Laikam nav nekādu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu rezultātu. Par - 65, pret - 2, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par dzīvojamo telpu īri" trešajā lasījumā. Šoreiz Apsīša kungs uzņemas atbildību ziņot.

Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Godātais priekšsēdētāj, pārējie deputāti un klātesošie! Jūsu apspriešanai šodien tiek piedāvāts likumprojekts "Par dzīvojamo telpu īri" trešajā lasījumā. Tas ir 93.dokuments. Ir arī lēmuma projekts "Par likuma "Par dzīvojamo telpu īri" spēkā stāšanās kārtību" (97.dokuments). Bez tam ir vēl 108.dokuments, te ir papildu priekšlikums, kuru kopā ar lēmumu ir izteicis deputāts Jānis Gulbis. Tātad apspriedīsim šos trīs dokumentus.

Pārstāvot Likumdošanas jautājumu komisiju, vispirms es gribu norādīt, ka šodien mēs esam diezgan grūtā situācijā, jo deputāta Zeltkalne, kura vada Dzīvokļu komisiju, ir diezgan smagi saslimusi. Mēs jau pagājušajā nedēļā runājām par to, kā rīkoties šajā situācijā. Izrādās, ka viņas ierašanās darbā ir paredzama ne agrāk kā pēc mēneša. Tas ir ilgs laiks, un tāpēc mēs nedrīkstam tik ilgi vilcināties un šo likumprojektu neapspriest. Līdz ar to atbildība par šā projekta apspriešanu trešajā lasījumā tik tiešām ir jāuzņemas Likumdošanas jautājumu komisijai, kura, varētu teikt, ir tāda kā šefs deputātes Zeltkalnes vadītajai Dzīvokļu komisijai. Atšķirībā no daudzām citām komisijām tā nav pastāvīgā komisija.

Es gribētu teikt dažus ievadvārdus un tad tomēr aicināt tribīnē arī Dzīvokļu komisijas locekli un vienu no šā likumprojekta autoriem juristu Induli Krauzi. Mēs centīsimies šo likumprojektu un šo lēmuma projektu kopīgi aizstāvēt.

Es gribētu teikt tā, ka otrais lasījums šim likumprojektam tika izdarīts jau janvārī, tātad apmēram pirms mēneša. Šajā laikā ir saņemti vairāku deputātu priekšlikumi ar ieteikumiem grozīt vai papildināt šo likumprojektu un arī lēmuma projektu. Pēc tam divas reizes šis likumprojekts, arī lēmuma projekts ir apspriests Likumdošanas jautājumu komisijā, ir saņemts arī Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes atzinums par šo lēmuma projektu. Pie tā darba gaitā mēs pakavēsimies tuvāk.

Tagad lūdzu tribīnē arī likumprojekta autoru Induli Krauzi. Sāksim likumprojekta apspriešanu. Trešais lasījums, tātad skatīsim pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet izskatīsim tikai tos pantus, kuros ir izdarīti redakcionālas dabas grozījumi. Tā nosaka mūsu nolikums.

R.Apsītis: Likumprojekta 1.pants - "Likuma uzdevums". Tajā galvenokārt redakcionālā ziņā saskaņā ar deputāta Ēlerta priekšlikumu ir grozīta pirmā daļa. Vienlaikus man jāatzīmē, ka ir uzlabota redakcija arī dažiem citiem pantiem, kas noticis saskaņā ar 5., 27., 43. un 45. deputātu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav.

2.pants.

R.Apsītis: Par 2.pantu nekādi priekšlikumi nav izteikti. Nākamais pants, par kuru ir izteikti priekšlikumi, ir 5.pants.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem līdz 5.pantam ir kādi iebildumi?

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: 4.panta otrajā rindkopā ir jāizsvītro vārdi "Latvijas Republikas pilsonis", jo, ja ir minēta jebkura fiziskā persona, kas dzīvo Latvijas Republikā... - tā ir liekvārdība, jo dzīvokļa īre nav saistīta ar pilsonību. To vajag svītrot. Tātad: "Par īrnieku vai apakšīrnieku var būt jebkura fiziskā persona, kas dzīvo Latvijas Republikā pastāvīgi vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju."

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai būs kāds komentārs? Jo tiešām ir ļoti neskaidrs, kādā veidā, piemēram, diplomātiskā korpusa darbinieki varēs īrēt dzīvokļus Rīgā.

R.Apsītis: Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka tik tiešām varbūt varētu iztikt bez tā. Es tikai gribētu paskaidrot, ka šāda konstrukcija 4.panta otrajai daļai ir radusies tāpēc, ka sākumā te bija zināmas neskaidrības attiecībā uz iedzīvotāju kategorijām. Kā autors domā?

I.Krauze, darba grupas pārstāvis: Patiesību sakot, tam varētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Tātad problēmu nav, jo autori piekrīt, ka tā tiešām ir liekvārdība. Vai, lūdzu, līdz 5.pantam nav nekādu iebildumu?

Par 5.pantu! Godājamie kolēģi, varbūt es varētu lūgt jūs ievērot klusumu zālē, citādi būs tāpat kā ar iepriekšējo likumprojektu - kad apspriešana bija pabeigta, kolēģi sāka izteikt domas, ka nekas nav saprasts, ka nekas nav zināts un ka vispār nedrīkst balsot. Lūdzu maksimāli ievērot klusumu, lai varētu noklausīties Apsīša kunga komentāru! Taču tie godājamie kolēģi, kuri nodarbojas ar citām, ne mazāk svarīgām lietām, varbūt varētu to darīt ārpus plenārsēžu zāles...

R.Apsītis: 5.pants. Par šo pantu dažus papildinājumus, redakcionālus labojumus ir izteicis deputāts Valdis Birkavs. Diemžēl šie priekšlikumi ir saņemti tik vēlu, ka mēs nespējām tos iestrādāt attiecīgajā sarakstā, bet es tomēr lūgšu kolēģus mani uzklausīt.

Tātad runa ir par 5.panta otro daļu: "Valstij un pašvaldībām piederošās mājas dzīvojamās telpas īres līgumu attiecīgi ... (vārdiņš "attiecīgi") uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdz vadītājs. Dzīvojamās telpas īres līgums jānoslēdz mēneša laikā pēc šāda... (svītroti vārdi "pašvaldības institūcijas") lēmuma pieņemšanas." Tas ir viss. Tātad nācis klāt vārdiņš "attiecīgi", bet svītroti divi vārdi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

Par 6.pantu.

R.Apsītis: 6.pantā nav nekādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es biju iesniedzis priekšlikumu par 6.panta trešo un ceturto daļu, bet katrā ziņā es uzstāšos par šo 3. un 4.punktu. Tas ir saistībā ar kapitālremontu. Tad, ja ir nepieciešams personiskajai lietošanai, tad to regulē šā likuma, ja nemaldos, 9. un 10.daļa vai arī 8. un 9.daļa. Es varbūt kļūdos, taču ir speciālas daļas, kas reglamentē šo kārtību. Es negribētu, ka tas tiek atstāts šajā stingrajā likumā, kas ir pamatoti stingrs pret īrnieku, taču tad rodas iespēja īpašnieka patvaļai, jo uz šā punkta pamata jebkuru īrnieku jebkurā laikā var izlikt no telpām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Tomašūna kungs!

A.Tomašūns: Es tomēr gribētu lūgt, lai nobalso par vienu vārdu, kuru esmu ierosinājis, jo prakse liecina, ka šobrīd strīdus gadījumā uzņemas spriest taisnību vienam vai otram par labu, taču būtībā dažādas citas iestādes, organizācijas vai deputāti neizlemj nekādus strīdus, bet tikai tiesa. Cilvēki neiet uz tiesu. Tāpēc gribētu uzsvērt šo vārdu "tikai", ka ne tikai šajā 6.pantā, bet arī visur citur tālākajā tekstā. Un es tomēr lūgtu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad godājamajiem kolēģiem ir skaidrs. Ēlerta kungs ierosināja svītrot no 6.panta 3. un 4.apakšpunktu, Tomašūna kungs ierosināja to saskaņot ar saviem iesniegtajiem papildinājumiem un papildināt 6.panta pēdējo daļu - pirms vārda "tiesa" ielikt vārdu "tikai".

A.Tomašūns: Ja drīkst, vēl maza piebilde...

Priekšsēdētājs: Jā, Marjašas kundze izteiks savus apsvērumus, un tad būs komentāri...

R.Marjaša: Jā, man ir apsvērums attiecībā uz Ēlerta kunga priekšlikumu - svītrot trešo un ceturto daļu, jo tā it kā pielaižot patvaļas iespēju. Taču, ja palasa, tad redzam, ka 9.nodaļā ir stingri noteikta izlikšanas kārtība un ka izlikšana paredzēta tikai tiesas ceļā. Ja mēs tagad pieņemam, ka tiesas darbosies nelikumīgi, tad mums vispār ir jāiet mājās. Taču te tas jau ir skaidri norādīts. Nekādas patvaļas nevar būt. Un tiesa katru reizi, izskatot šīs prasības, pārbaudīs prasību pamatotību. Tāpēc es uzskatu, ka tas ir elementāri, ka likumā paredzētajā kārtībā ir tiesības pārtraukt īres līgumu. Kā tad viņam var atņemt kaut kādas tiesības? Es nevaru to saprast.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Nav nekādas vajadzības šeit kaut ko svītrot, jo, pirmkārt, te jau nav runas par īres līguma laušanu, bet te ir rakstīts, ka izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma atjaunošanu. Tātad, es saprotu, tas notiek tad, kad šis termiņš ir notecējis. Es saprotu arī Ēlerta kunga interesi, lai tie cilvēki, kuri ir atgriezušies, piemēram, no Sibīrijas, joprojām nevarētu ieiet atpakaļ savās mājās. Un visas tās rūpes... Taču es domāju, ka mēs nekādā gadījumā nevaram šeit izsvītrot šo 3. un 4.punktu. Tas vispār ir galīgi neloģiski. Tā nav nekur pasaulē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs! Tad atkal runās Ēlerta kungs un būs ziņotāja komentārs.

J.Freimanis: Attiecībā uz 6.panta 3. un 4.punktu. Es pilnīgi pievienojos un domāju, ka mēs nekādā ziņā nedrīkstam šos punktus svītrot, jo beigu beigās, ja man pieder māja, tad tomēr es ar savu īpašumu daru, kas man patīk. Es vienīgi nepārkāpšu Kriminālkodeksu un ētikas normas. Tādēļ šo 3. un 4.punktu svītrot ir neloģiski. To nevar darīt.

I.Ēlerts: Uzklausījis Marjašas kundzes uzstāšanos, es tieši tādēļ aicinu to svītrot, jo šī kārtība tālāk likumā ir regulēta daudz precīzāk. Un es lūgtu balsot atsevišķi par 3. un 4.punktu, jo šeit varētu būt atšķirīgi rezultāti. Es atgādināšu tikai to, ka patlaban bijušie īpašnieki izliek no telpām kultūras iestādes, grāmatnīcas un tamlīdzīgi, tieši nevis pārtraucot kādu nomas līgumu, bet gan to vairs neatjaunojot.

Priekšsēdētājs: Vēl uzstāsies Lemberga kungs. Lūdzu.

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi deputāti! Izlasiet ļoti uzmanīgi 6.panta otro rindkopu! Iedomājieties, ka jums pieder māja un jūs izīrējat cilvēkam, pieņemsim, uz trim gadiem brīvo istabu, jo zināt, ka pēc trim gadiem jūsu meita beigs Rīgā augstskolu un atgriezīsies mājās Ventspilī. Un pēkšņi tam, kuram tika izīrēts uz trim gadiem, saskaņā ar šo likumu ir tiesības atjaunot līgumu uz trim gadiem. Tātad jūsu meita vai dēls atgriežas Ventspilī, bet viņš saka: "Nē, es atjaunoju vēl uz trim gadiem!" Un pēc šā likuma jūsu dēls vai meita paliek uz ielas. Tātad es ar savu īpašumu nevaru rīkoties kā normāls izīrētājs, un tāpēc es piedāvāju otro rindkopu svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Lembergs: Ja tas ir mans īpašums, es ar to rīkojos, kā uzskatu par vajadzīgu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par šo pantu ir vēl viens priekšlikums. Ēlerta kungs vēlreiz grib uzstāties.

I.Ēlerts: Es ļoti atvainojos, ka jau trešo reizi uzstājos. Lemberga kunga apskatītais gadījums attiecas uz 3.daļas 2.punktu. Ja īres līgumā ir ietverta saistība atbrīvot dzīvojamo telpu pēc nolīgtā termiņa izbeigšanās, tad tas ir pilnīgi skaidrs un neviens, manuprāt, nevar iebilst pret šādu punktu.

A.Lembergs: Es, piemēram, esmu apsolījis savam mīļotajam cilvēkam šīs telpas, tad kāpēc man obligāti ir jāatdod tam, kuram es tās biju izīrējis uz trim gadiem? Kāpēc es nevaru rīkoties ar savu mantu, kā uzskatu par vajadzīgu? Tādā gadījumā manas īpašuma tiesības vairs nav manas īpašuma tiesības, bet valsts īpašuma tiesības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Cienītie kolēģi, mēs neprotam lasīt likumus! Palasīsim tālāk: "Izīrētājam ir tiesības atteikt līguma atjaunošanu." Viņam ir tiesības atjaunot, bet viņš, izīrētājs, var arī atteikt, un šeit ir paredzēts tieši tas, ko teica Lemberga kungs. Viņš var atteikties atjaunot līgumu, ja dzīvojamā telpa ir nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskajai lietošanai. Vajag tikai iemācīties lasīt likumu!

Ēlerta kungs, jūs piedāvājāt svītrot no 6.panta tā punktus tāpēc, ka 9.nodaļā likumdevējs atgriežas pie šīs pašas domas. Taču likumā pēc konstrukcijas 6.pantā ir uzskaitītas vispārējās principiālās normas, bet pēc tam likumā tiek iztirzāts sīkāk, kā šīs normas tiek lietotas. Lasiet taču likumu kopumā! Savu likumu, kuru jūs piedāvājat, jūs taču lasāt kopumā un apvainojaties, ja kāds grib izraut kādu tā daļu no konteksta. Turpretī šajā likumā jūs lasāt tikai atsevišķus pantus. Lūdzu, izlasiet visu likumu!

Priekšsēdētājs: Vēl Lemberga kungs grib ko teikt.

A.Lembergs: Es gribētu atbildēt deputātei Marjašai. Jā, par ģimenes locekļiem te ir teikts. Pieņemsim, ka es izīrēju savā mājā istabu vienam solīdam kungam uz pieciem gadiem, bet viņš šajā laikā sāk dzert. Nē, nē, viņš man vienkārši vairs nepatīk, un es gribu to īrēt citam kungam. Viņam ir skandaloza dāma, un es negribu viņai savā mājā izīrēt telpas. Es gribu īrēt citai dāmai. Saprotiet, tagad man šis likums ierobežo tiesības. Saprotiet, man nepatīk viņa, bet man patīk cita.

Priekšsēdētājs: Varbūt jūs ar Marjašas kundzi paši noskaidrosit par dāmām, kuras patīk un kuras nepatīk. Lūdzu komentāru par visiem šiem ierosinājumiem. Un pēc tam mēģināsim par kaut ko balsot.

R.Apsītis: Tātad par Ēlerta kunga priekšlikumu. Es vēlreiz gribu atgādināt, ka deputātu priekšlikumu analīzē jau tas ir, taču es gribu uzsvērt, ka šis 6.pants un 9.nodaļa runā pilnīgi par dažādām tiesiskajām attiecībām. Tātad 6.pants runā par tām attiecībām, kuras veidojas tad, kad ir beidzies līguma termiņš, turpretī 9.nodaļa reglamentē tās attiecības, kuras veidojas, līgumu izbeidzot, kad šis termiņš vēl nav notecējis. Tāpēc es domāju, ka 6.panta punktus nevar izslēgt tikai uz tā pamata vien, ka to jau regulē 9.nodaļa.

Tālāk par Tomašūna kunga priekšlikumu. Šeit mūsu pozīcija nav tik viennozīmīga, un, ja deputāti to uzskata par nepieciešamu, tad šādu labojumu varētu arī izdarīt.

Tālāk par Lemberga kunga priekšlikumu. Tas mums nav pieņemams, jo faktiski ir pretrunā ar šā likumprojekta koncepciju. Bez tam, lai pilnībā novērstu Lemberga kunga šaubas, es gribu vērst uzmanību uz to, ka 6.panta trešajā daļā jau ir 2.punkts, kas ietver šādu saistību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir vēl kādi komentāri? Nav komentāru. Tātad mums ir jābalso. Vai visi kolēģi ir gatavi balsošanai? Ir gatavi.

Pirmais balsojums. Lemberga kungs ir ierosinājis svītrot otro daļu jeb otro rindkopu, kā viņš to nosauca. Komentārus jūs dzirdējāt, kāpēc to nevar darīt. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Lemberga kunga ierosinājumu attiecībā uz šo svītrojumu. Lūdzu rezultātu. Par - 8, pret - 27, atturas - 25. Lemberga kunga ierosinājums nav guvis balsu vairākumu.

Nākamais ierosinājums bija svītrot trešajā daļā 3. un arī 4.apakšpunktu. Lūdzu, sākumā balsosim par 3.apakšpunkta svītrošanu. Balsošanas režīmu! Rezultātu! Par - 25, pret - 21, atturas - 14. Šis ierosinājums nav guvis balsu vairākumu. Paldies.

Balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu par 4.apakšpunkta svītrošanu. Lūdzu rezultātu. Par - 28, pret - 23, atturas - 10. Arī šis ierosinājums nav guvis balsu vairākumu. Paldies.

Un pēdējais balsojums ir sakarā ar Tomašūna kunga ierosinājumu - pēdējā daļā pirms vārdiņa "tiesa" papildināt ar vārdu "tikai".

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo Tomašūna kunga ieteikto papildinājumu. Rezultātu! Par - 41, pret - 8, atturas - 12. Šis Tomašūna kunga ierosinājums ir guvis balsu vairākumu, un tātad likums tiek papildināts ar šo vārdu. Paldies. Vai sakarā ar 6.pantu ir vēl kādas problēmas? Problēmu nav?

Lūdzu, 7.pants! Apsīša kungs, vai jums būs kāds komentārs par 7.pantu.

R.Apsītis: Par 7.pantu deputāti nav izteikuši nekādus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem pašlaik radusies kāda ideja? Nav. Paldies.

8.pants.

R.Apsītis: Arī nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem arī nav.

9.pants.

R.Apsītis: 9.pantā ir neliels papildinājums. Otrās rindas beigās pirms vārda "radinieki" ir iestarpināti vārdi "laulātie un" (radinieki).

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Tādā gadījumā, lūdzu, par 10.pantu!

R.Apsītis: 10.pantā nav papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir? Freimaņa kungs steidzas. Nē, nesteidzas. Paldies.

Tādā gadījumā 11.pants.

R.Apsītis: 11.pantā otrā lasījuma gaitā tika izteikts neliels papildinājums, proti, trešajā daļā mums šis papildinājums ir ietverts otrajā rindiņā, un tas ir vārds "kanalizācija".

Priekšsēdētājs: Paldies. Par šo problēmu Freimaņa kungs tomēr bija pirmais.

J.Freimanis: Apsīša kungs, es tomēr gribēju atgriezties atpakaļ pie vienas neskaidrības, kas mums radās jau iepriekšējā lasījumā, runājot par šo 11.pantu. Beigu beigās mums tādēļ šeit ir palikusi pretruna. Ieskatieties pirmajā rindkopā: "Dzīvokļa īres maksu nosaka, pusēm vienojoties, taču tā nedrīkst pārsniegt..." Tagad 14.pantā ir pateikts, ka līdz ar to izīrētājam ir tiesības paaugstināt īri bez īrnieka piekrišanas. Tātad, no vienas puses, ja mēs atstājam, ka tas notiek uz vienošanās principa, tad mēs runājam pretī šim 14.pantam, bet pagājušajā lasījumā, kad Zeltkalnes kundze atradās tur, kur jūs bijāt, tika postulēts tā: "Ziniet, mēs ejam uz labprātīgu vienošanos", taču, ja puses nevar vienoties, ja viena puse otru "pasūta" tālāk... Kas tad notiek tādā gadījumā? Vai tas tiek regulēts vai netiek regulēts? Taču es neredzu, ka šis jautājums te būtu noskaidrots. Tas bija jau pagājušajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Apsīša kungs, kas notiek, ja viena puse otru "pasūta"?

J.Freimanis: Tīri juridiski...

R.Apsītis: Redziet, mēs tomēr gribam ticēt abām pusēm - līdzējiem, kā tagad saka Civillikums. Un, ja galu galā īrniekam ir liela interese īrēt dzīvojamo telpu, tad viņš tomēr vienosies ar izīrētāju. To pašu zināmā mērā var teikt par izīrētāju. Bez šaubām, šie griesti noteikti nedrīkst pārsniegt valdības noteikto maksimālo īres maksu. Tā ir zināma atskaņa no pagājušajiem laikiem, taču šis likums par dzīvojamo telpu īri - es te gribētu izteikt savu personisko viedokli - ir zināmā mērā pārejas laika likums, jo šie griesti tomēr ir noteikti īrnieka interesēs. Tas ir saglabājies no iepriekšējiem likumiem.

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos, Apsīša kungs, jūs taču saprotat, ka dzīvokļu jautājumos nedrīkst būt runa par "varbūt". Viņiem tomēr vajadzētu vienoties. Tas nav jurista formulējums, Apsīša kungs! Es gribu, lai šeit būtu ierakstīts pilnīgi konkrēti, pretējā gadījumā šī pirmā rindkopa ir jāslēdz ārā. Nevar balstīties uz "labo gribu". Apsīša kungs, mēģiniet tomēr kaut ko formulēt!

R.Apsītis: Ziniet ko: ja izraisās strīds, tad jau tiesa to arīdzan var izlemt. Paredzēt šeit kaut kādu formulējumu... Man ir grūti jūs saprast, Freimaņa kungs. Varbūt jums ir kāds konkrēts priekšlikums? Šeit ir divas komisijas lauzījušas galvu, taču nav neko labāku izdomājušas.

J.Freimanis: Man ir konkrēts priekšlikums: ir strikti jāpasaka, ka privātmājas īpašniekam, respektīvi, izīrētājam, tomēr ir prerogatīva noteikt, cik kuram ir jāmaksā. Tas ir elementāri, jo tas ir īpašumtiesību postulāts. Tātad, ja mēs to nevaram, tad mums pirmā rindkopa ir jāsvītro ārā. Un es arī to ierosinu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Godājamie deputāti, šeit ir ļoti kuriozs teikums, un nekas nav jāsvītro: vai nu ir jārunā tikai par valsts un pašvaldību īpašumā esošajiem dzīvokļiem, kur var noteikt maksu, kura nedrīkst pārsniegt valdības noteikto maksimālo īres maksu, vai arī pēc vārda "vienojoties" ir jāliek punkts. Es jums citēšu tautsaimnieku Frīdmani. Es citēšu pēc atmiņas, tāpēc tas varbūt būs neprecīzi, par ko es atvainojos, taču eksistē tāds teiciens: "Lai cik arī tas būtu jocīgi, pasaulē joprojām ir dažas valstis, kur valdības domā, ka tās var noteikt īres maksu dzīvokļos, un parasti šīs valstis grimst arvien straujākā nabadzībā."

Tātad jautājums ir par privātēku, kurā varētu būt helikoptera laukums, divi peldbaseini, tenisa korti, kas ir jāuztur šā dzīvokļa īpašniekiem. Piedodiet man, dārgie likumprojekta autori, kāda šajā gadījumā var būt valdības noteiktā maksimālā īres maksa? Te var būt runa tikai par valsts un pašvaldību īpašumā esošajām mājām un par tām ēkām, kas ir domātas cilvēkiem ar maziem ienākumiem, tāpēc te ir jārīkojas ļoti vienkārši: vai nu mēs pēc vārda "vienojoties" svītrojam šo daļu, vai arī pierakstām klāt "valsts un pašvaldību īpašumā esošajās dzīvojamās ēkās". Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Es gribētu atbalstīt iepriekšējo runātāju priekšlikumu un piedāvāt balsošanu par 11.panta pirmo rindkopu: "Dzīvokļu īres maksu nosaka, pusēm vienojoties", un punkts. Tātad valsts tagad ir atkratījusies no sava dzīvojamā fonda, bet tas, kas tai palicis, tur valsts, tai skaitā parlaments, var lemt, vai no budžeta dotēt simtprocentīgi visu īres maksu vai dot par velti. Ja valsts ir tik bagāta, lūdzu! Pašvaldība lems par savu dzīvojamo fondu, bet privātais par savu dzīvojamo fondu nevarēs to darīt. Tātad es piedāvāju balsot "pusēm vienojoties", un punkts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Simsona kungs, lūdzu!

P.Simsons: Es gribu pievērst uzmanību tieši pašai pirmajai rindai, taču no cita aspekta, jo es redzu pretrunu, ka, pusēm vienojoties, šī īres maksa nedrīkst pārsniegt valsts noteikto maksimālo īres maksu. Tas nozīmē, ka es, īrnieks, gan varētu atļauties maksāt izīrētājam, kuram tā māja ir bēdīgā stāvoklī, tiešām vairāk, nekā valsts ir noteikusi, taču es arī ar viņu nevaru vienoties par augstāku maksu, nekā valsts noteikusi. Šeit pēc būtības šajā pirmajā rindā ir pretruna.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, līdz pārtraukumam mēs varam nobalsot divus priekšlikumus par 11.panta pirmo daļu. Tātad visradikālākais, kā to Freimaņa kungs ierosina, ir vispār svītrot šo daļu. Otrs priekšlikums ir mazāk radikāls - svītrot palīgteikumu, liekot punktu aiz vārda "vienojoties".

Lūdzu balsošanas režīmu. Jā, var izteikt komentāru, ja kāds vēlas. Lūdzu.

E.Kide: Šajā sakarībā par 11.panta pirmo daļu es deputātiem gribētu atgādināt, ka mēs šo jautājumu apspriedām jau otrajā lasījumā, un es tieši uz šo punktu vērsu īpašu uzmanību. Turklāt tika nobalsots, un deputāti šā panta redakciju tomēr atbalstīja. Tā ka šis acīmredzot tomēr ir ļoti konceptuāls jautājums, tāpēc es lūgtu to rūpīgi apsvērt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Marjašas kundze, lūdzu!

R.Marjaša: Arī es, cienījamie kolēģi, gribētu atgādināt, ka mēs visu laiku taču runājam par īres līgumu un ka šis līgums paredz abpusēju vienošanos. Šis 11.pants, kurā ir paredzēta īres maksas paaugstināšana, ir atsevišķs gadījums, kad pārskata līguma noteikumus. Taču, ja pēc šīs pārskatīšanas otra puse nepiekrīt, tad rodas strīds, kuru izšķir tiesa un pārbauda, vai šis cenu paaugstinājums ir pamatots vai ne. Tomēr šeit vienošanās ir paredzēta jau pašā tanī apstāklī, ka runa ir par īres līgumu. Par līgumu, kurā abas puses izsaka savu gribu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, es domāju, ka Kides kungs un Lemberga kungs pēc pārtraukumā izdzertās kafijas tases pateiks labākus priekšlikumus, tāpēc tagad dosimies pārtraukumā un apspriedīsim visas šīs problēmas, lai pēc pārtraukuma varētu nobalsot.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Atsāksim darbu plenārsēdē! Turpinām apspriest 11.pantu. Atgādinu, ka pulksten 13.00 mums ir balsošanas laiks. Apsīša kungu lūgsim tribīnē, bet Lemberga kungs jau ir pie mikrofona.

A.Lembergs: Kolēģi, mēs runājām par to, ka aiz "vienojoties" ir jāliek punkts. Es gribētu deputātiem minēt piemēru, jo viņi varbūt nav lietas kursā, kāda tad šobrīd ir šī valdības noteiktā kārtība un kāds ir maksimālais īres apjoms. Tāpēc es runāšu nevis teorētiski, bet praktiski. Šobrīd valdība ir noteikusi, ka maksimālais maksājums, ja atmiņa mani neviļ, par vienu kvadrātmetru dzīvojamās platības ir 2 rubļi. Ventspils pilsētas pašvaldības dzīvojamā fonda viena kvadrātmetra uzturēšanas faktiskās izmaksas ir 12 rubļu. Arī privātajiem. Tas nozīmē, ka par katru izīrēto kvadrātmetru dzīvojamās platības mani ekonomiski soda ar 20 rubļu lielu naudas sodu. Tātad katram, kurš aizņem 25 kvadrātmetrus dzīvojamās platības, es viņam dodu prēmiju 500 rubļu apmērā. Tāpēc ka viņš dzīvo manā mājā.

Tātad kas man būtu jādara? Man viņš maksimāli ātri jāizdzīvo no šīs mājas ārā. Tāpēc arī es tik ļoti uztraucos un vēlreiz ierosinu likt punktu aiz vārda "vienojoties".

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Ilustrējot Lemberga kunga teikto, arī es gribu atbalstīt viņa priekšlikumu - likt punktu aiz vārda "vienojoties". Vakar mēs Apvienotajā budžeta komisijā izskatījām pašvaldību budžetu. Pašvaldību budžeta parāds ir 7-8 miljardi, taču mēs nekādi nezinām, kā to nosegt, bet tas būs jānosedz. Tas veidojas no nemaksām par apkuri, par dzīvokļiem, par energoresursiem. Tas viss turpināsies vēl uz priekšu, ja 12 rubļu vietā tiks maksāti tikai 2 rubļi. Jāsamaksā ir tik, cik tas maksā. Jūs paskatieties avīzēs - visi dzīvojamie nami, kuri nonāk īpašumā, tūdaļ tiek "zem cenas" pārdoti, gan citiem nolūkiem, nevis dzīvošanai, jo tos ekspluatē īpašnieks, kurš ir saņēmis to, ko nespēj uzturēt. Tāpēc arī es ierosinu šeit likt punktu un katram maksāt to, kas jāmaksā. Tad sāksies dzīvokļu tirgus un Rīgas centrā uz citu iedzīvotāju rēķina tante nedzīvos trijās vai četrās istabās, jo valsts viņai samaksā starpību, bet viņa samaksā tikai normatīvu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Es pilnīgi piekrītu tam viedoklim, kuru pirms pārtraukuma izteica deputāts Kiršteins. Tiešām, par dzīvokli jāmaksā tik, cik tas ir vērts. Bet kam jāmaksā? Ja mēs maksājumiem, kurus noteicis monopolists - pašvaldība, noņemsim jebkādus ierobežojumus, tad - atvainojiet! - drīz par vienu kvadrātmetru maksāsim nevis 12 rubļus, kā teica Lemberga kungs, bet 20, 40 un 100 rubļus. Kad būs izdarīta dzīvokļu privatizācija, tad arī jautājuma par īres griestiem vairs nebūs. Tad paši īpašnieki, kas dzīvos sev piederošos dzīvokļos, maksās tik, cik viņiem būs vajadzīgs. Taču tagad, kad cilvēkam vēl nav dota iespēja kļūt par sava dzīvokļa īpašnieku, par kuru viņš, paldies Dievam, ar savu darbu jau daudzkārt ir samaksājis, dot iespēju valsts vai pašvaldības ierēdnim noteikt maksu pēc saviem ieskatiem - tā ir ļoti nepareiza rīcība. Vispirms jānotiek privatizācijai, un tad tiešām varēs domāt par to, ka īres griesti atceļami, un tad tiešām pie mums būs dzīvokļu tirgus. Tagad, kamēr pie mums dzīvokļi pieder monopolistam, nekāda dzīvokļu tirgus mums, par nožēlu, vēl nav, šīs problēmas izlemšanā vadīties pēc brīvā tirgus kategorijām mēs vēl nekādi nevaram./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godātie kolēģi, es domāju, ka dzīve visu noliks savā vietā neatkarīgi no tā, vai mēs noteiksim šādu normu vai nenoteiksim. Atcerieties, ka arī tā sauktajos stagnācijas laikos bija speciālas Ministru padomes regulētas dzīvokļu īres maksas, taču neviens to neievēroja. Visi maksāja tik, cik tas bija atkarīgs no piedāvājuma un pieprasījuma. Es domāju, ka arī šeit dzīve visu noliks savā vietā. Taču jūs esat aizmirsuši Kiršteina kunga pašā sākumā minēto priekšlikumu. Es domāju, ka attiecībā uz atsevišķu kategoriju dzīvokļu īres maksām tas tomēr būtu jāatstāj spēkā, jo Kiršteina kungs teica, ka šeit vajadzētu papildināt ar valsts un pašvaldību dzīvokļiem. Un, lai gan acīmredzot Lemberga kungs man oponēs, taču es varu iedomāties, ka atsevišķas pašvaldības, neskatoties uz dzīvokļu trūkumu, tomēr varbūt var prasīt nesamērīgi augstas šīs īres maksas. Taču cilvēkiem kaut kur jādzīvo vien būs, tā ka varbūt pagaidām varētu atstāt šādu normu. Tātad varētu papildināt ar Kiršteina kunga izteiktajiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Lemberga kungs, vēlreiz!

A.Lembergs: Es atvainojos, šis jautājums ir ļoti principiāls attiecībā uz to, ko te minēja, - ka pašvaldības noteiks milzīgi augstas īres maksas. Šobrīd pašvaldībai nav jāievēro valdības lēmums par maksimālo līmeni, jo likums nenosaka to, ko valdība pašvaldībām var uzdot, turpretī mēs to neievērojam. Mums ir nevis 2 rubļi - jā, jā! -, bet 5 rubļi, taču arī nevis 12. Diemžēl!

Tātad kāpēc mums nav šo 12 rubļu? Es jums atbildēšu ļoti vienkārši. Tāpēc, ka mēs baidāmies, ka mūsu īrnieki nesamaksās šos 12 rubļus. Tas ir viens moments.

Otrs ir politiskais moments. Tādu pašvaldību, kā te teica, kura prasīs 40 rubļus par kvadrātmetru, šobrīd vienkārši vēlēšanās izsvilps. Tātad tas ir politiskais atsvars.

Un trešais ir finansiālais atsvars. Tātad pašvaldības dzīvojamā fonda pārstāve, Dzīvokļu komunālās saimniecības apvienība, vismaz Ventspilī, ir reģistrēta kā pašvaldības uzņēmums. Un atbilstoši likumam par pašvaldības uzņēmumu saistībām atbild pašvaldība, jo valsts vairs neatbild par pašvaldības uzņēmumu saistībām. Līdz ar to valsts būs tā, kura uzliks maksimumu, kas nenodrošina izdevumu segšanu, bet tā neatbildēs par ekonomiskajām sekām.

Tagad skatāmies tālāk. Rīt skatīs budžetu. Finansu ministrija, aprēķinot Ventspils pilsētas budžetu un jebkuras citas pilsētas budžetu, nav paredzējusi izdevumus, lūk, šīs starpības segšanai starp to īres maksu, ko tā noteikusi, un faktiskajām izmaksām. Jautājums ir tāds: kur dabūt šo naudu, ja īrnieks, pēc valdības domām, nedrīkst to maksāt? No kurienes? Republikas budžets taču nedos. Valdība neparedz, no kurienes to ņemt. Vai palielināt maksu bērnudārzos? No kurienes? Tāpēc es vēlreiz piedāvāju balsot, ka te ir jāliek punkts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Neiebilstot pret Lemberga kunga teikto pēc būtības, es gribētu precizēt. Visos pašvaldību likumos ir norma, kura nosaka, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes lēmumus ievēro visas pašvaldības un ka šīs pašvaldības ir atbildīgas par šo likumu, arī Ministru padomes lēmumu izpildi. Tātad Ministru padomes lēmumi pašvaldībām ir obligāti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, mums balsošanai ir ieteikti vairāki varianti, bet pirms tam lūdzu Apsīša kunga komentāru.

R.Apsītis: Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums vajadzētu atrast saprātīgu kompromisu, tāpēc ceļā uz šo saprātīgo kompromisu es ļoti īsi gribētu doties nelielā vēsturiskā ekskursijā kopā ar jums. Proti, paraudzīties, kā tad Latvijas Republikā 20. un 30.gados tika izlemts tieši šis jautājums. Kā zināms, tolaik, sevišķi 20.gados un arī 30.gadu pirmajā pusē, galvenais likums, kas reglamentēja šos jautājumus, bija Latvijas likums "Par telpu īri", kas tika pieņemts 1924.gadā. Tā 37.pantā likumdevējs tomēr bija noteicis zināmus "griestus" īres maksai. Es gribētu citēt šo 37.pantu, vismaz tā daļu: "Īres maksa par izīrējamām telpām ar vai bez piederumiem un ērtībām, neierēķinot centrālās apkurināšanas izdevumus, nosakāma pēc tās īres maksas, kāda pastāvēja 1914.gadā līdz 1.augustam. Tā nedrīkst pārsniegt katru minētajā laikā maksāto zelta rubli. Pirmkārt, 80 santīmus par telpām, kuras uzskaitītas šā likuma 1.panta "a" un "b" punktā." Te šajos punktos ir skatīts jautājums par dzīvokļiem. "Un, otrkārt, 16 santīmus par telpām, kuras uzskaitītas šā likuma 1.panta "c" punktā." Runa ir par nedzīvojamām telpām. Tātad kaut kādas normas tomēr bija noteiktas.

Tālāk. 1937.gadā tika pieņemts Civillikums, kas stājās spēkā 1938.gada 1.janvārī, un šā likuma 2112.panta piezīmē ir teikts tā: "Sevišķi noteikumi par izīrējamām telpām atrodami likumā "Par telpu īri"." Jo šis Civillikums principā reglamentē tikai nomas un īres līguma galvenos jautājumus, pirmām kārtām definējot, kas tas ir par līgumu. Un, lūk, paskaidro, ka ir sevišķs likums "Par telpu īri".

Un tūdaļ, varētu pat teikt, jau nākamajā 1939.gadā pēc tam, kad Civillikums bija stājies spēkā, tika pieņemts papildinājums 1924.gada likumam "Par telpu īri". Bez tam tur ir norādīts, ka īres maksa par izīrējamām telpām ar vai bez piederumiem strīdus gadījumā nosakāma pēc tās īres maksas, kāda pastāvēja 1937.gada 1.decembrī. Tātad mēs redzam, ka 20. un 30.gados, kaut arī īrniekam ar izīrētāju, bez šaubām, bija lielas iespējas vienoties par īres maksu, tomēr likums kaut kā centās reglamentēt īres maksas apmērus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums balsošanai ir piedāvāti trīs varianti, un, ja mēs sākam ar visradikālāko un beidzam ar vismazāk radikālo, tad priekšlikumu sakārtojums būtu šāds: pirmais ir par 11.panta pirmās daļas svītrošanu. Otrais variants ir par 11.panta pirmās daļas palīgteikuma svītrošanu, tātad sākot ar vārdiem "taču tā" un beidzot ar vārdu "maksu". Un trešais variants būs jābalso tad, ja neviens no šiem priekšlikumiem nebūs guvis balsu vairākumu. Mēs tādējādi varam balsot par trim variantiem, papildināt šo pirmo daļu ar vārdiem "īres maksu valsts un pašvaldību dzīvokļiem". Citu priekšlikumu laikam nav. Tātad mums ir jābalso šie trīs varianti, sākot no radikālākā un beidzot ar mazāk radikālo. Un tas no variantiem, kurš gūs balsu vairākumu, tad arī būs noteicošā šā 11.panta pirmās daļas redakcija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu balsošanas kārtību un formulējumu? Nav iebildumu. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums būs par 11.panta pirmās daļas svītrošanu. Lūdzu rezultātu. Par - 24, pret - 31, atturas - 15. Paldies.

Balsošanas režīmu! Balsosim par 11.panta pirmās daļas palīgteikuma svītrošanu. Kā es saprotu, Čepānes kundze labo savu balsojumu un saka, ka viņa balso "par". Paldies. Tātad viena balss papildus "par", bet viena ir mīnusā "pret". Lūdzu rezultātu. Par - 32, pret - 27, atturas - 14. Paldies.

Un tagad balsosim par trešo variantu: papildināt panta pirmo daļu ar vārdiem "valsts un pašvaldību dzīvokļos". Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par - 34, pret - 21, atturas - 15.

Godājamie kolēģi, kaut gan balsu vairākumu ir guvis trešais variants, tomēr neviens no šiem variantiem nav ar pozitīvu rezultātu. Visur "pret" un "atturas" ir vairāk par "par". Tā ka mums... Tūlīt godājamie deputāti varēs izteikties par šiem balsošanas rezultātiem. Pirmais bija Freimaņa kungs. Lūdzu.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, vērojot to, kāda ir dinamika, varbūt mēs varētu vienoties par kompromisa variantu, proti, varbūt apvienot otro un trešo variantu. Tātad "valsts un pašvaldību dzīvokļu īres maksu nosaka, pusēm vienojoties". Un tagad varētu likt punktu tāpēc, ka otrais variants gan ierosināja likt punktu, bet nebija šāda pielikuma. Un trešais bija ar visu palīgteikumu. Tātad tagad būtu šāds kompromisa variants: "Valsts un pašvaldību dzīvokļu īres maksu nosaka, pusēm vienojoties."

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Man ir priekšlikums pēc tam balsot kopumā par šo pantu un to visu noraidīt. Kāpēc? Es paskaidrošu. Ja šis nobalsotais 11.panta pirmais teikums paliek šādā formulējumā, tad tas momentāni Latvijā pašreiz sagrauj un aptur jebkuru dzīvokļu celtniecību. Jūs taču saprotat, ka tad ir nerentabli būvēt dzīvojamās mājas.

Vēl viena piebilde. Ja Apsīša kungs atsaucas uz 20. un 30.gadiem, tad es gribētu atgādināt, ka tajā laikā bija tieši divreiz vairāk dzīvojamās platības, rēķinot uz vienu cilvēku, nekā tas ir pašreiz. Līdz ar to, ja likumā paliek šādā veidā, tad apstāsies jebkura būvniecība un notiks tas, ko jūs neparedzat, godājamie deputāti! Neviens neko neizīrēs, bet pārdos dzīvokļus saskaņā ar Civillikumu. Nekāda izīrēšana vispār nenotiks. Ja paliek spēkā 11.pants, tad nevar pārbūvēt jaunu normālu dzīvojamo māju ar kārtīgu kāpņu telpu, kurā smaržo pēc ozona, dārgie deputāti! Tāpēc es šajā gadījumā aicinu noraidīt to kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Gulbja kungs!

 

No zāles: Es gribētu aizrādīt Kiršteina kungam...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, tagad Gulbja kungs runās. Un tikai tad jūs varēsit izteikt komentāru.

J.Gulbis: Šis eksperiments, kuru mēs te pašreiz gribējām realizēt, jau tika izdarīts Ungārijā, un cieta klaju neveiksmi tāpēc, ka atlaida brīvās cenas un katrs varēja darīt, ko grib. Es domāju, ka vajadzētu kaut ko mācīties arī no citām valstīm. Manuprāt, arī mūsu balsojums parādīja, ka šeit, zālē, vairākums tomēr saprot, ka pret šiem jautājumiem jāizturas saprātīgi. Nekas... Paldies. Es gan nejaucos, kad jūs runājāt... Tātad mēs ar trijiem balsojumiem jau parādījām, ka neviens no šiem variantiem neder. Un tāpēc paliek redakcijas variants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi, es vēlreiz gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ko teicu iepriekš. Šeit pirmajā rindā tādā redakcijā ir pretruna, absolūti nepārvarama pretruna, ka īrnieks un izīrētājs, kuri ir ar mieru vienoties un spēj vienoties par maksu, šo maksu nedrīkst noteikt augstāku, nekā valdība ir noteikusi. Ja es esmu turīgs īrnieks un man ir labs izīrētājs, kuram tas varbūt ir vienīgais ienākuma avots šīs mājas uzturēšanai, un ja es gribētu viņam maksāt nevis tos divus rubļus un pat ne 12 rubļus, ko Lemberga kungs teica, bet gan 15 rubļus, tad šā panta pirmā rinda mums aizliedz vienoties. Tāpēc šādā variantā tas pants nav derīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds no deputātiem grib izteikties? Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Es domāju, ka liela taisnība ir deputātam Kiršteinam un ka viņa izteiktās domas varbūt tomēr vajadzētu ņemt vērā. Es saskatu iespējas, ka likumdošanā tās var iestrādāt. Tās varētu attiecināt uz namiem, kuri tiek uzbūvēti pēc šā likuma pieņemšanas. Tātad es pilnīgi pieļauju tādu iespēju, ka var sākt būvēt arī dārgus namus, kuri ir dārgi arī ekspluatācijā. Tur dzīvos elitāra sabiedrība, kura spēj arī daudz vairāk maksāt nekā, teiksim, šo valsts noteikto minimumu. Un tāpēc man būtu konkrēts ierosinājums varbūt pat ar vienu teikumu pateikt, ka šie "griesti" neattiecas uz dzīvojamajiem namiem, kuri tiek uzbūvēti pēc šā likuma stāšanās spēkā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu komentāru!

I.Krauze: Kiršteina kungs un Kides kungs acīmredzot nav izlasījuši visu šo pantu kopumā. Šajā pantā tāda rindkopa jau ir. Uz jaunuzceltām un kapitāli izremontētām mājām šie valdības griesti neattiecas. Tā ir šā panta otrā daļa.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču mums ir atlicis vienīgais balsojums, un tas ir balsojums par šo 11.pantu šādā redakcijā kopumā. Te ir bijušas daudzas pretrunas, un tāpēc par to ir jābalso.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es ļoti atvainojos, taču es gribētu runāt par ceturtās daļas redakciju. Te ir paredzēta, kā pēc likuma teksta var saprast, triju pušu - īrnieka, izīrētāja un komunālo pakalpojumu sniedzēja - vienošanās. Praktiski tāda nenotiek, jo tā ir pārāk sarežģīta. Tādēļ es biju iesniedzis priekšlikumu izslēgt no šīm trim pusēm īrnieku, jo par šiem pakalpojumiem varētu vienoties izīrētājs un komunālo pakalpojumu sniedzējs. Taču es nebiju sapratis likumprojekta autoru domu, ka savstarpējā vienošanās attiecas uz īrnieku un izīrētāju. Es pilnīgi piekrītu viņu nostādnei, taču no teksta tas neizriet. Tādēļ es aicinātu ceturtās daļas pirmajā rindiņā svītrot par komunālajiem pakalpojumiem, par šo pakalpojumu sniedzējiem, jo šī redakcija nav loģiska. Faktiski tad, ja īrnieks un izīrētājs savstarpēji vienojas, tad, protams, vārda "šiem" vietā ir jāraksta "komunālajiem", un tas ir tīri redakcionāls balsojums.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Krauze: Es domāju, ka Ēlerta kunga priekšlikumu mēs varam pieņemt, pat nebalsojot.

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu priekšlikums ir pieņemts, Ēlerta kungs! Tā ka mums atliek tikai balsojums par 11.panta akceptēšanu vai neakceptēšanu kopumā.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Tik vienkārši rīkoties nevar. Es tā īsti nesapratu, kāpēc būtu jāizsvītro šis teksts: "izīrētājs vienojas par komunālajiem pakalpojumiem". Es vienkārši paskaidrošu savu domu. Es nesapratu, bet Ēlerta kungs varbūt var paskaidrot. Te jau nav runas par centralizētiem pakalpojumiem, te ir runa par to, ka šajā privātmājā tam īrniekam... Tur, piemēram, var būt individuāls siltuma mezgls, tur var būt automātiskā veļasmašīna un tā tālāk. Te izīrētājam tieši ir jāvienojas par komunālajiem pakalpojumiem. Kāpēc jūs ierosināt to izsvītrot? To tieši nevar izsvītrot.

I.Ēlerts: Kiršteina kungs, es tieši uzsvēru, ka tad, ja īrnieks un izīrētājs savstarpēji vienojas... Un tad var izslēgt šo komunālo pakalpojumu sniedzēju, jo viņam ir pilnīgi vienalga, kurš viņam maksās - īrnieks vai izīrētājs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi, es gribu vērst jūsu uzmanību uz 11.panta trešo rindkopu. Tur atkal ir tas palīgteikums "valdības noteiktajā kārtībā". Arī attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem. Šajā gadījumā parunāsim, piemēram, par apkuri. Atkal konkrēts piemērs. Tātad Ventspilī ir līgums starp siltuma apgādes uzņēmumu, pašvaldības uzņēmumu, no vienas puses, un fizisko personu, teiksim, pensionāru, no otras puses, par to, ka viens pārdod, bet otrs pērk siltumu. Te valdība pēkšņi ievieš kaut kādus norēķinu čekus, kas nav maksāšanas līdzeklis, tādējādi pārkāpjot likumu par bankām un tā tālāk. Un pēkšņi uzņēmumam vai šajā gadījumā - mājas īpašniekam ir jāpieņem kaut kādi čeki, kurus valdība negarantē apmaksāt. Tāpēc, lai izvairītos no šādām voluntārām darbībām no valdības puses attiecībā uz īpašnieku un pakalpojumu sniedzēju, ierosinu svītrot šo "valdības noteiktajā kārtībā".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl par šo iespējamo svītrojumu kāds vēlas izteikties? Nē. Tādā gadījumā mums ir jābalso par Lemberga kunga priekšlikumus. Un Lemberga kunga priekšlikums bija svītrot trešajā daļā pēdējos trīs vārdus - "valdības noteiktajā kārtībā".

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo Lemberga kunga ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par - 23, pret - 23, atturas - 28. Šis ierosinājums nav pieņemts. Paldies.

Lūdzu, kādi vēl būtu atsevišķi balsojumi par šo pantu? Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Man atkal nav skaidrs par procedūru. Te teica tā, ka vajag izlasīt kopumā, un ir atsauce uz 37.pantu. Tātad kas notiks, ja mēs tagad pieņemsim šo 11.pantu, bet 37.pantu noraidīsim? Piedodiet, šī atsaukšanās uz 37.pantu atkal ir absolūtas blēņas. Šajā mājā, kur ir nepieciešams kapitālais remonts, var īrēt, piemēram, citas valsts pilsonis, kura uzturēšanās termiņš tiešām var beigties. Tas var notikt arī sakarā ar šo kapitālo remontu, un, ja māja gāžas kopā, tad viņš ir jāizliek, un nevienam no viņiem nav jāierāda jauns dzīvoklis. Jebkurš, kuram ir pietiekami daudz naudas, var tādā gadījumā iet dzīvot uz viesnīcu. Es vienkārši gribēju pateikt par procedūru, kā mēs tālāk strādāsim... Tagad mēs balsosim, bet 37.pants ir jānoraida. Un tā taču atkal ir aplamība.

Priekšsēdētājs: Panteļejeva kungs, lūdzu!

A.Panteļejevs: Man liekas, ka mums atkal sāk jukt... Manuprāt, mums pašlaik ir trešais lasījums... varbūt es kļūdos?

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir trešais lasījums, un trešajā lasījumā svītrojumi ir iespējami.

A.Panteļejevs: Taču mēs visu laiku strīdamies par konceptuāliem jautājumiem, par kuriem jau ir nobalsots otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Panteļejeva kungs, vēl sliktāk būs tad, ja mēs nobalsosim un tikai pēc tam sāksim strīdēties, kad būs sākušās pretenzijas un procesi.

Tagad, lūdzu, par 11.pantu, bet pie 37.panta mēs nonāksim tad, kad būs 37.panta apspriešana. Tad to varēs vai nu akceptēt, vai noraidīt, bet pašlaik mums ir jāapspriež 11.pants. Neviens no balsojumiem par izmaiņām šajā redakcijā nav bijis rezultatīvs, tātad tas ir tādā pašā formā, kādā ir bijis no paša sākuma, tas ir, komisijas piedāvātajā variantā, un mums vienīgi atliek akceptēt vai neakceptēt šo 11.pantu kopumā. Jā, tādā redakcijā, kādā tas ir. Taču to mēs varam izdarīt tikai balsojot.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 11.panta akceptēšanu. Lūdzu rezultātu. Par - 52, pret - 13, atturas - 21. 11.pants ir akceptēts trešajā lasījuma stadijā tādā redakcijā, kādā to mums ir piedāvājusi komisija. Paldies.

12.pants. Pēc balsošanas Simsona kungs izteiksies par motīviem, kāpēc viņš ir balsojis tā, nevis citādi.

P.Simsons: Es vēlreiz atkārtošu savu argumentu. Ar to, ka mēs tagad nobalsojām un iedibinājām šo pretrunu, ka nevar vienoties par augstāku maksu, nekā ir noteikusi valdība, mēs turpinām to pašu nelikumību, kāda ir pašreiz, kad līgumā raksta vienu, bet patiesībā maksā citu. Un tāpēc es balsoju pret šādu nelikumību.

Priekšsēdētājs: Gluži pareizi, Simsona kungs! Turklāt valsts nesaņem nodokļus, kas attiecas uz šo nelikumīgo daļu. Tā nu tas ir iegājies. Paldies.

12.pants. Lūdzu.

R.Apsītis: 12.pantā nav nekādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem būtu kādas iebildes? Nav.

13.pants.

R.Apsītis: 13.pantā ir daži redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir kas bilstams par 13.pantu? Gulbja kungs, lūdzu!

J.Gulbis: Es biju to iesniedzis uz otro lasījumu, taču tas netika ņemts vērā. Šoreiz es gribētu teikt: vai jūs nebūtu ar mieru, jo tas ir ļoti būtiski, tomēr te ielikt vienu vārdiņu, ka ir jābrīdina rakstiski. Jo šie mutiskie brīdinājumi nekur netiek fiksēti, tāpēc tos ir grūti pēc tam tiesā pierādīt. Vai jums ir kaut kādi iebildumi pret to?

R.Apsītis: Taču 13.pantā nav nekas teikts par brīdināšanu...

Priekšsēdētājs: Tas ir 14.pants. Mēs vēl neesam tik tālu tikuši. Mēs ņemsim to vērā, runājot par 14.pantu. Paldies.

Vai par 13.pantu kolēģiem nav nekas sakāms? Nav.

14.pants. Mēs visi jau dzirdējām Gulbja kunga ierosinājumu.

R.Apsītis: Īss komentārs. Šeit ir vēl arī daži citi redakcionālas dabas labojumi, kuri šajā redakcijā ir iestrādāti pēc otrā lasījuma.

Attiecībā uz deputāta Gulbja priekšlikumu varu teikt, ka tas ir pieņemams.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija pieņem Gulbja kunga ierosinājumu, ka izīrētājam ir rakstiski jābrīdina īrnieks. Paldies.

Vēl par 14.pantu Lemberga kungs. Lūdzu.

A.Lembergs: Kolēģi, 14.pantā melns uz balta ir rakstīts, ka sakarā ar to, ka īpašnieks ir bijis tik neprātīgs un radījis labākus dzīves apstākļus, viņam izīrējamā platība ir kļuvusi nerentabla. Viņš ir darījis labu, bet pašam ir iznācis slikti. Tātad man ir priekšlikums arī pēc vārda "nerentabla" pielikt punktu, lai atkal valdība nemaisās tur iekšā. Ierosinu balsojumu - aiz vārda "nerentabla" likt punktu. Tas ir pirmajā rindkopā.

Priekšsēdētājs: Vai būs komentāri? Kiršteina kungs vēl izteiksies. Lūdzu.

A.Kiršteins: Es vienkārši papildināšu. Es, pirmkārt, atbalstu šo priekšlikumu. Un, otrkārt, es kā arhitekts jums pateikšu ļoti vienkārši. Ja mēs atstāsim tādā redakcijā, kā ir tagad, tad sakarā ar šiem īres līgumiem būs tieši tas, ko teica Krastiņa kungs, - būs vesela rinda atsevišķu līgumu, par atsevišķa kambarīša īrēšanu, par katru sīkumu. Un, ticiet man, ka tā faktiskā cena var būt desmit reizes lielāka, nekā mēs būsim ierakstījuši šajā likumā, taču tad notiks tas, ka nekādi nodokļi netiks saņemti. Jo tādā gadījumā tas, kas būs ārpus, teiksim, tās vienas telpas, tas tiks iekļauts kaut kādos atsevišķos līgumos, un ir simtiem veidu, kā to apiet. Tāpēc es uzskatu, ka ir jāpiekrīt Lemberga kunga ierosinājumam.

Priekšsēdētājs: Vai Apsīša kungam būs kāds komentārs?

R.Apsītis: Komentāru nav. Es domāju, ka tas būtībā ir jautājums, pie kura mēs šeit jau ilgāku laiku kavējāmies, apspriežot 11.panta problēmas. Tā ka, es domāju, atliek tikai balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad tiek piedāvāts balsojums - svītrot 14.panta pirmās daļas beigas, sākot no vārdiem "taču viņam" un beidzot ar vārdiem "maksimālie apmēri".

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo Lemberga kunga un Kiršteina kunga ieteikto svītrojumu. Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 25, atturas - 8. Šis priekšlikums ir pieņemts, un tiek svītrotas pirmās daļas beigas. Paldies. Process ir sācies.

Lūdzu, nākamais, 15.pants!

R.Apsītis: Par 15.pantu mums nav nekādu priekšlikumu vai labojumu.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir kādi ierosinājumi? Nav. Paldies.

16.pants.

R.Apsītis: Nav labojumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem par šo apmainīšanu nav nekā ko teikt? Nav. Tad 17.pants.

R.Apsītis: Nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es esmu iesniedzis par šo pantu rakstveida priekšlikumu. Tātad te ir paredzēts, ka tad, ja īrnieks nepiekrīt... Piedošanu, ja izīrētājs nepiekrīt un ja nevar panākt vienošanos par apmaiņu, lieta ir izskatāma tiesā. Te nav dotas iespējas tiem, kuri vēlas mainīt. To var apstrīdēt tikai tiesā, bet nevis citādi. Tieši tādēļ es iesniedzu savu priekšlikumu, un tas ir lasāms priekšlikumu tabulas otrajā lapā pašā apakšā ar pasvītrotu šo būtisko izmaiņu. Lūdzu par to balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Šeit ir atkal stingri jānodala, Ēlerta kungs, valsts un pašvaldību mājas no privātmājām. Un, ja tā ir privātmāja un ja šai mājai ir kaut kāda tirgus vērtība, tad nekāda tiesa nevar izlemt, kam un ko tur iemainīt. Jūs saprotat, par ko es runāju? Par to pašu, lai kāpņu telpas smaržotu pēc ozona. Tas viss var būt tikai valsts un pašvaldību ēkās, bet nekādā gadījumā tas nevar būt privātās mājās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jūsu priekšlikums, Kiršteina kungs, ir papildināt to ar "valsts un pašvaldības"? Ja? Paldies. Mums ir arī Lagzdiņa kunga ieteiktais balsojums, un tas arī praktiski ir viss. Bez tam bija Kiršteina kunga ieteikums. Vai es pareizi sapratu? Jā, es atvainojos - tas nebija vis Lagzdiņa, bet gan Ēlerta kungs. Es ļoti atvainojos.

Tātad vai būs kādi komentāri?

I.Krauze: Šo punktu man gribētos tomēr nedaudz pakomentēt. Komisija tomēr nevarēja atbalstīt Ēlerta kunga ierosinājumu un faktiski mūsu viedoklis ir jau izteikts deputātu priekšlikumu analīzē. Mēs uzskatām, ka izīrētājam nevar uzspiest noslēgt īres līgumu ar viņam nevēlamu personu. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc mēs noraidījām šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, par priekšlikumiem balsosim to ienākšanas kārtībā. Pirmais ir Ēlerta kunga priekšlikums. Vai visi ir sapratuši šā priekšlikuma būtību? Tas ir lasāms papildinājumu 2.lapas beigās. Ēlerta kungs uzskata, ka tādu lietu var darīt, bet par to mums ir jābalso.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo Ēlerta kunga ieteikto papildinājumu. Lūdzu rezultātu. Par - 35, pret - 14, atturas - 24. Šis papildinājums nav guvis balsu vairākumu. Paldies.

Nākamais ir Kiršteina kunga... Tad nav? Paldies, līdz ar to nekādu priekšlikumu vairs nav.

Nākamais ir 18.pants.

R.Apsītis: Par 18.pantu pēc otrā lasījuma nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir kas sakāms? Nav.

19.pants.

R.Apsītis: 19.pantā ir divi redakcionālas dabas labojumi.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem par 19.pantu ir kas sakāms?

Lemberga kungs, lūdzu!

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi, man nav īsti saprotams, kāpēc, ja Jānis, Pēteris un Miķelis ir vienojušies par apakšīres līgumu, šis līgums vēl būtu jāreģistrē pašvaldības institūcijā? Kādēļ vēl būtu jāiet uz pilsētas valdi pie kaut kādiem birokrātiem, lai viņi reģistrē notariātā? Kas mēs tādi priekš viņiem esam? Un, ja mēs nereģistrēsim, tad kādas sekas tam būs? Man vienkārši nebūs tāda darbinieka. Nu, un tālāk? Līgums nav noticis, un tāpēc es piedāvāju likt punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Apsīša kungs, kāds ir jūsu komentārs?

R.Apsītis: Es varu izteikt tikai savu personisko viedokli. Lemberga kunga priekšlikums ir visai radikāls. Tas būtu pirmkārt. Otrkārt, tas acīmredzot ir vērsts uz to, lai mazinātu mūsu birokrātiju. Un no tā viedokļa tas it kā būtu apsveicams. Taču šajā ziņā Dzīvokļu komisijai ir arī vairāki citi pretargumenti. Es domāju, ka Indulis Krauze par to varētu īsumā pateikt, kāpēc šāda norma ir ierakstīta.

I.Krauze: Es domāju, ka galvenais, kāpēc šāda norma vajadzīga, ir tas, ka apakšīrniekam būtu jāpierakstās attiecīgajā pašvaldībā, jo pierakstīšanās tagad ir atdota pašvaldības kompetencē.

Priekšsēdētājs: Un ir atcelta... Tagad ir tikai reģistrācija, bet pierakstīšanās vairs nav.

I.Krauze: Es atvainojos - tātad reģistrācija. Un pašvaldībai tāpēc būtu jāzina arī šie līgumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Bez reģistrācijas, kā es saprotu, tādējādi šeit tiek fiksēts arī potenciālais nodokļu maksātājs. Ja pašvaldību un valsts kasi tas neinteresē, tad mēs varam visu to svītrot.

Priekšsēdētājs: Par šāda līguma reģistrāciju var ņemt apaļu naudas summu.

Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Es domāju tieši no šā pēdējā viedokļa, ko Endziņa kungs jau teica. Tas ir zināms ienākums attiecīgajam izīrētājam, un tas būtu kaut kur jāfiksē. Tas nav mazsvarīgs moments.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādējādi visi ir noklausījušies Lemberga kunga priekšlikumu, arī izteikumus "par" un "pret" šo priekšlikumu, bet mums tomēr nav jābalso par šo ierosinājumu - tātad svītrojums 19.panta pirmās daļas beigās.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Lemberga kunga priekšlikumu, to, ka nav jāreģistrē pašvaldībā. Lūdzu rezultātu. Par - 50, pret - 11, atturas - 16. Paldies, šis Lemberga kunga priekšlikums ir pieņemts, un turpmāk apakšīres līgums nebūs jāreģistrē pašvaldībā.

Lūdzu, izsakieties vēl par 19.pantu! Nav.

20.pants.

R.Apsītis: 20.pants pēc otrā lasījuma nav labots.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir kas sakāms par 20.pantu? Nav. Paldies.

21.pants.

R.Apsītis: 21.pantā ir izdarīts sīks redakcionālas dabas labojums - līgumslēdzējas puses nosauktas par "līdzējiem".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem par 21.pantu ir kas sakāms? Nav.

22.pants.

R.Apsītis: Par 22.pantu nav nekādu priekšlikumu un labojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem arī nav.

23.pants.

R.Apsītis: 23.panta pirmajā daļā ir divi redakcionāli labojumi, bet otrajā daļā ir viens papildinājums aiz vārda "maksas". Papildinājums ir tāds: "un maksas par komunālajiem pakalpojumiem". Tātad "apakšīres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem". Tas ir pateikts klāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, godājamie deputāti, par šo pantu! Gulbja kungs, lūdzu!

J.Gulbis: Es negribēju runāt par šo pantu, taču, lai gan zinu, ka trešajā lasījumā mēs jautājumus vairs neuzdodam, es tomēr gribēju uzprasīt kādu momentu, kas attiecas uz šo apakšīri. Varbūt autori izņēmuma kārtā varētu pateikt, kas notiks ar apakšīrnieku, ja īrnieks mirst? Šeit nekur nevar atrast atbildi uz to.

Priekšsēdētājs: Tas ir globāls filozofisks jautājums. Lūdzu.

R.Apsītis: Tas atkarīgs no tā, vai īrniekam ir ģimenes locekļi vai nav. Ja īrniekam bija ģimenes locekļi, tad apakšīres līgums saglabājas, taču, ja viņam ģimenes locekļu nav, tad apakšīres līgums beidzas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze, vienu tradicionālu kāzusu no prakses!

R.Marjaša: Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka 19.panta otrajā rindkopā ir rakstīts: "Ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas, vienlaikus izbeidzas arī dzīvojamās telpas apakšīres līgums." Tātad tā ir atbilde uz jūsu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi par šo problēmu? Nav. Paldies.

24.pants.

R.Apsītis: 24.pantā ir izlabotas dažas gramatiskas kļūdas. Nekas vairāk.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem kolēģiem par 24.pantu ir kas sakāms? Nav. Paldies.

Lūdzu, 25.pants!

R.Apsītis: 25.pantā ir daži terminoloģiska rakstura pārveidojumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav nekādu iebildumu.

26.pants.

R.Apsītis: 26.panta pirmās daļas beigās ir redakcionālas dabas labojums. Tur aiz vārda "normām" ir komats: "kā arī citus viesnīcas lietošanas". Agrāk te bija rakstīts "ekspluatācijas noteikumus".

Otrajā daļā aiz vārda "uz" ir iesprausts vārdiņš "visu", tātad "vai uz visu mācību laiku". Tas ir papildinājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi, jūs un mūs tagad grib mazliet piemānīt, nosaucot kopmītnes par dienesta viesnīcām. Jo tāda jēdziena "dienesta viesnīca" nav. Ir vai nu viesnīca, vai kopmītne, bet te ir dienesta viesnīca. Tāds jēdziens ir jāformulē, kas tas tāds ir. Taču tas nekur neparādās. Tātad es piedāvāju šo 26.pantu svītrot kā "šķiru".

Priekšsēdētājs: Paldies. Visi būtību saprata. Tātad balsosim par Lemberga kunga revolucionāro priekšlikumu! Nē, Tomašūna kungs, lūdzu, par motīviem!

A.Tomašūns: Es turpretī aicinu nelikvidēt šo "šķiru", jo budžeta iestādēm, kuras šobrīd aicina ļoti daudz dažādu speciālistu uz īsu laiku, šīs dienesta viesnīcas ir ļoti nepieciešamas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, izsakiet vēl "par" un "pret". Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Pirms izšķiramies par šādu jautājumu, es tomēr gribētu, lai izteiktos kāds speciālists šinī jautājumā. Kas tas galu galā vispār ir un kā tas respondējas ar mūsu iepriekšējo likumdošanu? Un vai tāds jēdziens vispār ir kaut kur sastopams? Varbūt mēs te realizējam kaut kādu jaunievedumu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Es esmu par to, lai šo pantu svītrotu, jo tas ļauj nostādīt cilvēku tādā situācijā, ka viņš no kopējo dzīvokļu rindas ir ārā. Viņu jebkurā laikā var no šā dzīvokļa izmest, tiklīdz viņš aiziet projām no šīs darbavietas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Marjašas kundze vēl vēlas izteikties.

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi, šis jautājums atradās ārkārtīgi lielas diskusijas centrā. Un šā likuma izstrādāšanas procesā, kur arī es piedalījos, sākumā bija runa par to, lai likvidētu šīs dienesta viesnīcas kā "šķiru".

Kādi argumenti pārvarēja šo manu vēlēšanos svītrot? Vai mēs to gribam vai negribam, taču šodien šīs kopmītnes joprojām pastāv. Ja mēs tās nepārdēvēsim par dienesta viesnīcām, tad mums tās būs jāpārvērš par dzīvojamajiem namiem un būs jāslēdz īres līgumi. Un tas būs vēl ļaunāk. Man jums pašlaik nav jāskaidro, kas dzīvo šajās viesnīcās un kāds stāvoklis tur ir. Tāpēc komisija vienojās par mazākā ļaunuma akceptu un mēs pieņēmām šo dienesta viesnīcu statusu, lai būtu iespēja ņemt maksu par viesnīcu noteiktām cilvēku kategorijām, kas ir saistītas ar darba līgumu. Tikai ar darba līgumu un tikai uz laiku kā viesnīcā. Jo pretējā gadījumā, kā es jums jau teicu, mums šīs mājas ir jāieskaita dzīvojamajā fondā. Un tad no šīs situācijas mēs ārā neizkļūsim. Kaut gan principā es uzskatu, ka tā ir pārejas norma. Bez šaubām, visdrīzākajā laikā mums šīs normas būs jālikvidē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Šajā gadījumā es gribētu aizstāvēt darba grupas viedokli, tas ir, atstāt šo pantu par telpu īri dienesta viesnīcā, un norādīt tiem kolēģiem, kuri nav sapratuši, kas ir dienesta viesnīca, lai viņi paskatās sagatavoto lēmuma projektu "Par likuma "Par dzīvojamo telpu īri" spēkā stāšanās kārtību", kura 3.punktā ir noteikts, ka pašreizējo dzīvojamo māju īpašniekiem vai valdītājiem, kuru īpašumā vai valdījumā ir dienesta dzīvojamās telpas, šīs telpas, praktiski kopmītnes, ir jānoformē kā dienesta dzīvojamās telpas. Bez tam šīm dienesta dzīvojamajām telpām tomēr ir jābūt un šo telpu statusam ir jābūt noteiktam ar likumu. Es uzskatu, ka tas ir nepieciešams, jo vairāk vai mazāk kvalificēti viesstrādnieki atsevišķos uzņēmumos tomēr būs vajadzīgi. Tamdēļ šim formulējumam ir jāpaliek.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Pirms cienījamie kolēģi izšķiras par "šķiras" likvidēšanu, atcerieties vai nu paši savu jaunību, kad jūs mācījāties augstākajās mācību iestādēs vai vidējās speciālajās mācību iestādēs un dzīvojāt šajās kopmītnēs, vai arī jūsu bērnus, kuri tagad mācās vai mācīsies. Arī tās, lūk, būs šīs dienesta viesnīcas. Es varu pateikt arī to, ka Latvijas Universitātē daļa no šo kopmītņu telpām tiek izmantota, lai uzņemtu ārzemju speciālistus un viņus tur izvietotu, jo tad iznāk lētākas visas izmaksas, kādas šajā gadījumā ir. Tāpēc arī es aicinu balsot "pret" Lemberga kunga priekšlikumu svītrot šo pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds vēlas izteikties? Neviens. Situācija ir skaidra.

Balsošanas režīmu! Balsosim par Lemberga kunga priekšlikumu - likvidēt dienesta viesnīcas kā "šķiru". Lūdzu rezultātu, Par - 18, pret - 35, atturas - 23. Šis priekšlikums nav guvis balsu vairākumu. 26.pants paliek.

Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Vēlreiz par 26.pantu, taču šoreiz man ir cita rakstura priekšlikums. Es uzskatu, ka uzņēmumiem pašiem ir tiesības noteikt, vai tiem ir nepieciešamas dienesta viesnīcas vai nav nepieciešamas. Un to, kādi cilvēki dzīvo šajās dienesta viesnīcās, būtībā regulē Pilsonības un imigrācijas lietu departaments. Līdz ar to šīs dienesta viesnīcas vairs nevar būt patvērums personām, kurām nav pastāvīgas dzīvesvietas, kā to mēs šobrīd izprotam. Mēs šo likumu tomēr rakstām, domājot par nākotni. Un šā iemesla dēļ, es domāju, pirmajā teikumā būtu jāsvītro vārdi "ar attiecīgās pašvaldības institūcijas atļauju", tātad atstājot uzņēmumiem tiesības pašiem izveidot šīs dienesta viesnīcas, bet, protams, saskaņojot ar pašvaldības institūciju dienesta viesnīcu vietu skaitu un tā tālāk, un tā joprojām, kā ir minēts tekstā.

Turpretī īres līgumu par dienesta viesnīcas izmantošanu (tātad šā panta trešo daļu) es ierosinu svītrot, jo šajā gadījumā viesstrādnieku iebraukšanu un uzturēšanās ilgumu ir noteicis Pilsonības un imigrācijas lietu departaments. Un tamdēļ būtībā šis īres līgums vairs nav jāpagarina, saskaņojot ar pašvaldības institūciju, jo pašvaldībai vairs nav nozīmes iejaukties šajā imigrācijas procesā. Es piedāvāju svītrot no šā panta pirmās daļas vārdus "ar attiecīgās pašvaldības institūcijas atļauju" un tā trešo daļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai visiem ir skaidrs? Jā, žēl, ka arī es nevaru komentēt, taču nesen, viesodamies Lielbritānijā, es sastapos ar situāciju, kāda rodas, ja šādus hoteļus izveido bez pašvaldības atļaujas un ja viesstrādnieki dzīvo blakus jūsu mājai. Tā pašlaik ir viena no galvenajām problēmām Eiropā. Lūdzu komentāru!

R.Apsītis: Sakarā ar Punovska kunga teikto. Tas bija agrāk, kad šajās kopmītnēs dzīvoja pārsvarā imigranti. Pašreiz šī situācija ir nedaudz mainījusies un šajās dienesta viesnīcās pārsvarā dzīvos mūsu valsts iedzīvotāji. Tā ka vienīgā, kas šeit varētu šo kontroli veikt, faktiski ir pašvaldība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Kolēģi, šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai tālāk attīstītu kopmītņu izveidošanu un šo procesu padarītu absolūti nekontrolējamu. Lai attiecīgā pašvaldība nevarētu kontrolēt migrantu pieplūdumu, darbaspēka kustību darba tirgū, darba vietu problēmas un tā tālāk. Tāpēc es aicinu to noraidīt, jo tādā gadījumā par šo teritoriju vispār vairs neviens neatbild. Un no šā viedokļa tas absolūti neder. Tur saaužas gan politika, gan sociālās problēmas un tā tālāk. Ja reiz neizdevās likvidēt šīs dienesta viesnīcas, tad vismaz atļaujiet, lai kāds tām uzmanīgi seko, kas tur notiek.

Priekšsēdētājs: Paldies. Būtība visiem ir skaidra. Punovska kungs ierosināja svītrot no pirmās daļas šo saskaņošanu ar pašvaldībām un trešo daļu. Balsosim par Punovska kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 30, pret - 26, atturas - 20. Šis priekšlikums nav guvis balsu vairākumu.

27.pants. Ir atlikušas trīs minūtes līdz balsošanas laikam.

R.Apsītis: 27.pants. Ir priekšlikums šā panta pirmo daļu teikuma sākumā papildināt ar šādiem vārdiem: "Valstij un pašvaldībām piederošajās mājās", un tālāk kā tekstā: "Dienesta dzīvokļa statusu apstiprina..."

Priekšsēdētājs: Vai kādam no godājamajiem deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Un tālāk man jāteic, ka otrais un trešais teikums šajā pantā ir izteikts citā redakcijā pēc Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikuma. Dzīvokļu komisija to ir akceptējusi, un tagad tas ir uzrakstīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. 9.nodaļa 28.pants.

R.Apsītis: Par 28.pantu nav izteikti priekšlikumi, līdz ar to nav arī nekādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Cienījamie deputāti! 28.pantā ir palaista garām ļoti būtiska lieta, kura ir iestrādāta faktiski visās Eiropas valstu likumdošanās. Runa ir par to, ka, piemēram, Bulduros vai kaut kur citur, kad ir peldsezona, īrējot māju vai dzīvokli, parasti šī īres maksa ir vairākas reizes augstāka nekā gada vidējā maksa. Un tas notiek visur. Tad iedomājieties, ka šai mājai tādā gadījumā vidēji ar šo vasaras sezonu būtu jāsedz visi izdevumi visu gadu. Ja tā ir tukša, ja sertifikācijas rezultātā kāda māja atbrīvojas, tad saskaņā ar šo likumu neviens gudrs cilvēks neslēgs līgumu uz diviem vai trim mēnešiem. Viņš noslēgs par ļoti zemu mēneša vidējo maksu uz visu gadu, bet pēc mēneša, kad peldsezona vai slēpošanas sezona Gaiziņā būs beigusies, "pacels cepuri". Mēnesi iepriekš brīdinās un pazudīs, respektīvi, ja viņš būs noslēdzis šo līgumu par minimālo maksu, kas nesegs izdevumus, turklāt jūs nevarat dabūt šādai mājai īrniekus rudenī vai ziemā. Un tāpēc šāds 28.pants var būt tikai tad, ja tiek ielikti vārdi vai nu "abpusēji vienojoties izīrētājam ar īrnieku" - tas ir pirmais variants, vai arī otrs variants - "ja īres termiņš nepārsniedz divus mēnešus". Tad vēl par to visu varētu runāt.

Treškārt. Protams, es neierosinu to likt uz balsošanu, taču varētu būt vēl tāds variants, ka samaksā uz priekšu īres līgumā noteikto maksu. Taču tas ir nereāli. Tātad tam ir jānotiek, abpusēji vienojoties, jo nevar lauzt līgumu, ja tas ir noslēgts uz gadu arī uz neizdevīgiem noteikumiem. Tad šajā gadījumā zaudēs izīrētājs, jo visi īrnieki viņam pazudīs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi, lūdzu, vēl ir komentāri? Un tad būs balsošanas laiks. Vai ir kāds komentārs par Kiršteina kunga ierosinājumu?

I.Krauze: Komisija nevar atbalstīt Kiršteina kunga ierosinājumu. Acīmredzot, lai maksimāli saskaņotu izīrētāja un īrnieka intereses, īrniekam ir jādod šādas tiesības izbeigt īres līgumu. Un faktiski šāda norma ir visu civilizēto valstu attiecīgajos likumos. Var būt runa par to, lai mēnesi vai divus mēnešus iepriekš brīdinātu, bet šādam principam acīmredzot ir jābūt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par Kiršteina kunga priekšlikumu. Tādā gadījumā, ja vēl ir diskusijas, mēs pārtrauksim šīs diskusijas un sāksim balsošanas laiku, bet pēc balsošanas laika... Kiršteina kungs, viena minūte jau ir pāri pulksten 13.00. Daudzi deputāti ir ieradušies zālē tikai šajā brīdī, tāpēc nekavēsim viņus.

Lūdzu, sāksim balsošanu! Šodien mums nobalsošanai tiek piedāvāts viens jautājums - lēmuma projekts "Par informācijas sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar organizēto noziedzību". Lagzdiņa kungs vēl paskaidros. Mums ir iespēja izteikties par motīviem un pasacīt replikas.

J.Lagzdiņš: Man nekas vairs nebūtu komentējams par šo lēmuma projektu. Viss tika izteikts ziņojumā. Ir tikai viens precizējums. Tā kā ir aizkavējusies šā lēmuma projekta pieņemšana, es ierosinu 1.punkta otrajā rindiņā vārdu "15.februāris" vietā likt vārdus "līdz 20.februārim". Tas man būtu viss. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai kāds vēlas izteikties par motīviem? Nē. Paldies. Vai kāds grib pateikt kādu repliku? Arī ne. Paldies.

Balsošanas režīmu! Balsosim par 142.dokumentu ar tām izmaiņām datumos, par kurām mums ziņoja Lagzdiņa kungs. Lūdzu rezultātu. Par - 94, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to balsošanas laiks ir beidzies.

Turpināsim apspriest likumu par īri. Līdz pārtraukumam ir atlikušas 27 minūtes. Tātad mēs pārtraucām apspriešanu tajā brīdī, kad tika izteikts komentārs par to, ka Kiršteina kunga piedāvājums komisijai nav pieņemams, un Kiršteina kungs gatavojās sniegt papildu argumentus.

Lūdzu, par 28.pantu!

A.Kiršteins: Es vienkārši papildināšu. Teiksim, Portugālē vai Spānijā, ja īrē šīs telpas, īres līgumā uzreiz tiek ierakstītas saistības, kas notiek, ja jūs šo līgumu laužat. Tāpēc es ierosināju iekļaut šos vārdus "abpusēji vienojoties". To jau iepriekš var paredzēt līgumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Kiršteina kungs ierosināja papildināt šo 28.pantu. Tātad "pusēm jeb līdzējiem (kā tas tagad ir saskaņā ar Civillikumu) savstarpēji vienojoties". Tad visiem būtība ir skaidra.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Kiršteina kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 37, pret - 18, atturas - 18. Kiršteina kunga priekšlikums ir pieņemts ar vienas balss vairākumu. Paldies.

29.pants.

R.Apsītis: 29.panta otrajā teikumā ir trīs papildu vārdi: "ja īrnieks pēc izīrētāja prasības", un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi iebildumi pret 29.pantu? Nav. Paldies.

30.pants.

R.Apsītis: 30.pantā ir daži papildinājumi 2.punktā. Tur trešajā rindiņā no apakšas aiz vārdiem "saskaņā ar " ir ierakstīts "Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un...". Turklāt mēs vēl arī tagad gribam precizēt un vārda "likumdošanas" vietā rakstīt " "normatīvajiem aktiem". Tātad - "saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem". Un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Protams, pret normatīvajiem aktiem man nav iebildumu, taču iebildumi ir pret pirmās daļas 4.punktu. Vārdu sakot, ka īpašnieks var izlikt īrnieku, neierādot citu dzīvojamo platību, jo ir nepieciešams kapitālremonts. 31.pants paredz līdzīgu kārtību, bet tad tiek ierādīta arī cita dzīvojamā telpa, ja ir vajadzīgs kapitālremonts. Tātad šāda iespēja tomēr ir, tāpēc es aicinu 4.punktu svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, sniedziet komentāru!

I.Krauze: Komisija nevar atbalstīt šo Ēlerta kunga priekšlikumu. Es varbūt mēģināšu īsumā paskaidrot. Šis 30. un 31.pants faktiski runā par divām atšķirīgām lietām. 30.pantā ir paredzēts izbeigt īres līgumu, izliekot īrnieku un neierādot viņam citu platību, turpretī 31.pants uzskaita gadījumus, kad izbeidz līgumu, īrnieku izliek, taču viņam ierāda citu ne mazāk labiekārtotu platību.

Kamdēļ ir vajadzīgas abas šīs normas? Acīmredzot tāpēc, ka nami ir ļoti dažādi. Teiksim, nelielās privātīpašumā esošās mājas, kur ir pāris dzīvokļu, pāris īrnieku, tur īpašniekam neapšaubāmi būtu jādod šādas tiesības, ja viņam mājā vajag izdarīt kapitālo remontu, lai atbrīvotos no šiem īrniekiem. Šāda norma faktiski ir civilizēta norma, un tā eksistē arī citu valstu īres likumos. Toties 31.panta norma būtu vairāk attiecināma uz lieliem īres namiem. Tad īrniekam tiek paredzēta iespēja, ka viņam ierāda vietā citu īrējamu platību. Šāda ir tā atšķirība, un tāpēc mūsu viedoklis ir tāds, ka abos pantos vajadzētu saglabāt šīs normas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Man ir priekšlikums par šā panta 2.punktu, kur ir runa par īrnieka rakstisku brīdināšanu, un 6.punktu, ka īrnieks rakstiski ir jābrīdina sešus mēnešus iepriekš par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Gulbja kungs, ja es nemaldos, par rakstisko brīdināšanu komisija jau piekrita. Manuprāt, piekrišana par rakstisku brīdinājumu jau bija. Paldies.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Tātad aiz šā 2.punkta 6.apakšpunkta nākamā rindkopa ir šāda: "Šā panta 1. un 3.punktā paredzētajos gadījumos dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzams bez īrnieku iepriekšējas brīdināšanas." Tas ir pareizi. Taču es ierosinu balsot par 6.apakšpunktu, kurā ir teikts: "ja īrnieks izīrēto dzīvojamo telpu nodod apakšīrniekam bez izīrētāja piekrišanas". Tātad, ja tas ir ierakstīts līgumā, tad viņu var izlikt no telpām bez brīdināšanas. Nav nekādas vajadzības šeit vēlreiz ielikt to, ka pusgadu iepriekš ir jābrīdina. Līdz ar to 6.punktu var svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kāds ir komisijas viedoklis?

I.Krauze: Acīmredzot šo Kiršteina kunga priekšlikumu varētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija pieņem šo Kiršteina kunga priekšlikumu bez balsojuma, protams, ja citiem deputātiem nav atšķirīgas domas.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Man ir priekšlikums, kas tika izteikts jau otrā lasījuma laikā: šī panta pirmās daļas 2.apakšpunktā pēc vārdiem "vairāk nekā trīs mēnešus" ierakstīt "ļaunprātīgi nemaksā", kas dod iespēju tajos gadījumos, kad lieta tiks izskatīta tiesā, izvērtēt ne tikai pašu īres nemaksāšanas faktu par trim mēnešiem, bet arī cēloņus, kāpēc nav varēts samaksāt. Tajos apstākļos, kādi pašlaik ir pie mums, ņemot vērā tos daudzos pārrēķinus, kuri bieži vien kavējas un tādēļ nākas maksāt par vairākiem mēnešiem reizē, ņemot vērā talonu izmantošanas praksi, kas tiek doti pensionāriem, un arī tās mežonīgās rindas, kurās pēc tiem jāstāv, un tā tālāk, var būt arī tāda situācija, kad nepieciešams būs ņemt vērā ne tikai pašu nenomaksāšanas faktu triju mēnešu laikā, bet arī cēloņus, kāpēc maksājumi nav izdarīti laikus. Tas pavisam nenozīmē, ka tiesas automātiski atliks lēmumu par līguma laušanu, bet vismaz dos iespēju nedaudz dziļāk izpētīt lietas būtību. Tikai šie vārdi tiesām dos iespēju iedziļināties lietas būtībā, neko vairāk./

Priekšsēdētājs: Es gribētu komisijas locekļiem kaut ko atgādināt: man ir aizdomas, ka balsojums par ļaunprātību vai neļaunprātību bija jau otrā lasījuma stadijā, kur tas tika noraidīts. Nav bijis? Tādā gadījumā mēs, protams, par to kā redakcionālu labojumu varam balsot.

I.Krauze: Vai mēs varētu izteikt arī savu viedokli?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

I.Krauze: Šis jautājums par termina "ļaunprātīgs" iekļaušanu šajā 2.punktā tika izskatīts vairākkārt. Šādus priekšlikumus ir iesnieguši arī citi deputāti, bet tos ir noraidījusi gan Dzīvokļu komisija, gan Likumdošanas jautājumu komisija.

Es pavisam īsi pateikšu, kādēļ tie ir noraidīti. Pirmkārt, termins "ļaunprātīgs" ir krimināltiesisks jēdziens, tāpēc diez vai būtu vēlams to iekļaut šajā civiltiesiskajā likumā.

Otrkārt, terminam "ļaunprātīgi" būtu nepieciešams dot papildu skaidrojumu, lai tiesa to varētu piemērot.

Treškārt, šāds priekšlikums, manuprāt, tika noraidīts galvenokārt tāpēc, ka faktiski ir pretrunā ar mūsu likumprojekta pamatkoncepciju - maksimāli meklēt kompromisu starp izīrētāja un īrnieka interesēm.

Ceturtkārt, arī tādēļ, lai nedaudz mīkstinātu šo situāciju. Šajā punktā pēc otrā lasījuma ir iekļauts arī Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikums - viena papildu frāze. Un tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies, godājamie kolēģi! Tātad tika ierosināts šo Kiršteina kunga priekšlikumu pieņemt.

Par Ēlerta kunga ierosinājumu - 4.apakšpunkta svītrošanu - jūs komentāru jau dzirdējāt. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ēlerta kunga priekšlikumu - svītrot 4.apakšpunktu. Lūdzu rezultātu. Par - 34, pret - 13, atturas - 25. Šis ierosinājums nav guvis balsu vairākumu. Paldies. Vai par 30.pantu vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Paldies.

31.pants.

R.Apsītis: 31.panta pirmās daļas trešajā rindiņā no augšas ir svītrojums - aiz vārda "telpu" ir svītroti vārdi "un noslēdz viņi jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu". Tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi iebildumi? Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Es nesaprotu, kāpēc netika nobalsots par rakstiski noformēto priekšlikumu attiecībā uz vārdu/ "ļaunprātīgi".

Priekšsēdētājs: Jums, Zaļetajeva kungs, to jau paskaidroja komentārā.

S.Zaļetajevs: Tomēr balsošanai ir jābūt. Komentārs neko nenoskaidro.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, sagādāsim prieku Zaļetajeva kungam un nobalsosim par viņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Zaļetajeva kunga priekšlikumu par 30.pantu. Lūdzu rezultātu. Par - 36, pret - 30, atturas - 14. Šis priekšlikums nav guvis balsu vairākumu.

Un tagad atgriezīsimies pie 31.panta. Vai kādam ir ierosinājumi par 31.pantu? Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: 31.panta 3.punkts ir aizkavējies apmēram par pusotru gadu, jo, kā jūs zināt, Rīga pašreiz ir pilna ar tukšiem dzīvokļiem, kurus piedāvā īrēt. Un tāpēc šeit iznāk komiski - ja īrnieks ir izliekams no denacionalizēta nama un ja šis īrnieks ir, teiksim, Emirātu princis, ka tad viņam būtu jāierāda labiekārtotas telpas... Ja jūs paskatāties jebkurā sludinājumā, tad redzat, ka jums pašreiz piedāvā īrēt simtiem dzīvokļu. Tas viss vienkārši ir nokavēts. Tāpēc šeit varētu runāt tikai par attiecīgo Latvijas Republikas pilsoni vai, teiksim, iedzīvotāju, kuram tiešām ir spiedīgi apstākļi. Tāpēc izkļūt no šīs situācijas acīmredzot varētu tādējādi, ka aiz "trīs" ieliktu: "saskaņā ar tiesas spriedumu, ja īrnieks ir izliekams no denacionalizēta...", vai kaut kā citādi, jo mums taču nav šīs īres valdes. Tad tas ir atsevišķs gadījums, bet viens gadījums no otra atšķiras kā diena no nakts. Es nedomāju, ka mums multimiljonāram vajadzētu meklēt labiekārtotas telpas. Te ir runa tikai par šiem neapgādātajiem cilvēkiem. Acīmredzot, ja nav citas iespējas, tad to pašreiz varētu izlemt tikai tiesa vai arī kaut kas cits.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi būs komentāri, godājamie komisijas locekļi! Marjašas kundze, lūdzu!

R.Marjaša: Cienītie kolēģi, es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šinī 3.apakšpunktā ir atsauce uz pirmajiem septiņiem gadiem pēc īpašumtiesību atjaunošanas. Tas ir saskaņots ar mūsu likumu par namīpašumu denacionalizāciju. Šeit ir runa tikai par šiem septiņiem gadiem. Tikai šo septiņu gadu laikā mums ir cilvēkiem jāgarantē, ka mēs varam viņus izlikt ārā tikai tad, ja mēs kaut ko dodam pretī. Pēc septiņiem gadiem tas vairs neattiecas. Varbūt tur, ārzemēs, emīri ir, bet cik tad pie mums viņu ir... Mums ir vienkārši cilvēki, Latvijas iedzīvotāji, kuriem septiņi gadi ir jānodrošina dzīve.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, lūdzu, kādas ir jūsu domas šajā jautājumā?

A.Endziņš: Es gribētu pilnībā atbalstīt Marjašas kundzes teikto. Es brīnos, no kurienes Kiršteina kungam šeit rādās tik daudz šo miljardieru. Te runa tik tiešām ir par denacionalizētajiem namiem. Un, ja mēs šo momentu svītrosim ārā, tad mēs uzreiz radām pretrunu ar to likumu, kuru paši esam jau pieņēmuši. Tāpēc šeit runāt par kaut kādu novecošanos, es atvainojos, Kiršteina kungs...

A.Kiršteins: Arī es atvainojos Endziņa kungam, taču Latvija ir otrajā vietā aiz Šveices mersedesu un BMW īpašnieku skaita ziņā, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu... Līdz ar to man nav skaidrs, kāpēc mersedesa īpašniekam vajadzētu ierādīt jaunu labiekārtotu dzīvojamo platību?

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs, lūdzu!

J.Gulbis: Man Kiršteina kungam gan jāsaka, ka Rīgas centrā, kur galvenokārt atrodas šie nami, dzīvo diezgan maz mersedesa īpašnieku. Tur 67 procenti ir tādu pašu latviešu kā visi tie īpašnieki. Ir arī otrādi. Vairāk ir latviešu, kas tur dzīvo iekšā, nekā tie, kuri ir šie īpašnieki.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, visu izšķirsim balsojot! Turklāt ir sācies pārtraukums. Lūdzu, izsakiet vēl komentārus!

I.Krauze: Es nevaru piekrist Kiršteina kungam, ka šī norma ir nokavēta, jo tā jau bija ietverta likumā par namīpašumu denacionalizāciju, bet šajā gadījumā mēs šo normu vienkārši saglabājam. Manuprāt, ja tagad tiek ierosināts svītrot šādu punktu no likuma, tad līdz ar to tūdaļ vajadzētu iesniegt arī attiecīgu likumprojektu par grozījumiem likumā par namīpašumu denacionalizāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Visiem būtība ir skaidra. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Kiršteina kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 15, pret - 35, atturas - 21. Paldies. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad atšķirībā no Silāra kunga 15 deputāti zināja, par ko balso. Paldies.

Nākamais ir 32.pants.

R.Apsītis: 32.pantā nekādu labojumu vai papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kas sakāms? Arī nav.

33.pants.

R.Apsītis: Šajā pantā ir viens sīks redakcionālas dabas labojums - "izīrētājs".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai nekādu citu priekšlikumu nav?

10.nodaļa, 34.pants.

R.Apsītis: 34.pantā ir divi labojumi. Pirmajā rindā vārdiņš "veida" ir nācis no jauna klāt.

Tālāk. Ceturtajā rindā no augšas ir papildinājums "izīrētājs vai attiecīgā pašvaldība", un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kādi priekšlikumi? Nav.

35.pants.

R.Apsītis: Es atvainojos, jo neievēroju, ka ir vēl viens labojums. Mēs šajā 34.pantā esam svītrojuši trešo rindkopu, kura bija otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Apsīša kungs! Deputāti to nemaz nepamanīja. Vai ir kādi priekšlikumi par 34.pantu? Nav. Paldies.

35.pants.

R.Apsītis: 35.pantā ir daži papildinājumi. Trešajā daļā aiz vārda "pārcēlusies" ir teksts - "uz citu dzīvojamo telpu". Un tālāk kā tekstā. Tas ir jaunums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav nekādu iebildumu.

36.pants.

R.Apsītis: 36.pantā ir viens redakcionālas dabas papildinājums - "līdzējpuses" vārda "puses" vietā. Un tālāk ceturtajā rindā no augšas ir ierakstīts nevis vienkārši "pēc remonta", bet gan "pēc kapitālremonta".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kāds priekšlikums? Priekšlikumu par 36.pantu nav. Paldies.

37.pants.

R.Apsītis: Te ir viens neliels papildinājums, un tas ir tas pats vārdiņš "kapitālremonta".

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Te ir tas, ko mēs pieņēmām 11.pantā. Es jau teicu, ka 11.pantā ir atsauce uz šo 37.pantu. Es atkārtošu: mums 11.panta otrajā rindkopā bija: "Mājās, kuras uzbūvētas vai kurās veikts kapitālremonts, pēc šā likuma stāšanās spēkā dzīvokļa īres maksu nosaka, īrniekam un izīrētājam vienojoties, izņemot šā likuma 37.pantā paredzētos gadījumus, kad bijušais īrnieks atgriežas izremontētajā mājā." Tātad māja tiks izremontēta, viņš atgriezīsies atpakaļ un dzīvos, maksājot iepriekšējo īres maksu. Es tā saprotu, jo 11.pantā ir teikts: "izņemot 37.pantā paredzētos gadījumus". Kā jūs sasaistīsit kopā 11.pantu ar 37.pantu?

I.Krauze: Ja tas ir jautājums, tad es atbildu. 11.pantā palika frāze: "īres maksu nosaka, pusēm vienojoties", un arī šajā gadījumā īres maksa, īrniekam atgriežoties, tiks noteikta, pusēm vienojoties. Taču, atbildot uz jūsu priekšlikumu, es vēl gribu teikt, ka šis 37.pants ir jāskata kontekstā arī ar 30.panta 4.punktu, par kuru mēs nobalsojām, ka tas likumā paliek. Līdz ar to būtu nepieciešams atstāt arī šo 37.pantu.

A.Kiršteins: Es saprotu, taču mēs 11.pantā neizsvītrojām, ka "izņemot 37.pantā paredzētos gadījumus". Tie palika.

I.Krauze: Es domāju pirmo rindkopu.

A.Kiršteins: Taču, ja paliek vārds "izņemot", tad atkal nebūs "pusēm vienojoties".

I.Krauze: Tik un tā paliek! Šeit nebūs šo valdības noteikto "griestu", bet vārdi "pusēm vienojoties" paliek.

(Deputāts Kiršteins no zāles kaut ko iebilst.)

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, kāds tādā gadījumā bija jūsu priekšlikums par šo 37.pantu?

A.Kiršteins: Tātad te ir jau minētā neskaidrība. Tagad atkal mans priekšlikums ir šāds: "tikai valsts un pašvaldību ēkās".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai visiem priekšlikums ir skaidrs? Tātad 37.pantā vajag precizēt, ka šā panta noteikumi attiecas uz valsts un pašvaldību dzīvojamajām mājām. Visiem šis priekšlikums ir skaidrs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Kiršteina kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 34, pret - 22, atturas - 16. Šis priekšlikums nav pieņemts. Paldies.

11.nodaļa, 38.pants.

R.Apsītis: 38.pantā ir daži labojumi un papildinājumi. Pirmajā daļā: "Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi ir pagaidu prombūtnē, viņiem ir tiesības uz dzīvojamās telpas saglabāšanu sešus mēnešus." Redakcionālā uzbūve prasa, lai būtu šāds labojums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par 38.pantu ir vēl priekšlikumi? Nav. Paldies.

39.pants.

R.Apsītis: Jā, starp citu, 38.pantā vēl dažos citos punktos bija atsevišķi redakcionālas dabas papildinājumi.

Priekšsēdētājs: Ja deputāti nereaģē, tātad viņi visam piekrīt. 39.pants.

R.Apsītis: 39.pantā ir līdzīga situācija: otrajā rindiņā ir viens redakcionāls labojums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Komentāru nav.

Tātad 40.pants.

R.Apsītis: 40.panta pirmajā rindā saskaņā ar komisijas ieteikumu mēs svītrojām vārdus "apdzīvoto vietu" un "uz citu dzīvesvietu". Bez tam otrajā rindā aiz vārda "citos" mēs gribam likt klāt vārdu "pamatotos gadījumos". Un vēl arī daži citi mazāk nozīmīgi papildinājumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai nevienam nav nekādu komentāru? Zaļetajeva kungs steidzas pie mikrofona. Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Es gribētu zināt, ko nozīmē vārdi "pamatotos gadījumos"? Kas to izlems, uz kāda pamata? Kādi gadījumi tiks uzskatīti par pamatotiem, bet kādi par nepamatotiem? Es tomēr ierosinu šo vārdu "pamatoti" izsvītrot./

R.Apsītis: Atbildot uz Zaļetajeva kunga jautājumu, es mēģināšu paskaidrot, ka mēs negribam šeit dot pilnīgu uzskaitījumu, kādos gadījumos persona var nodrosēt dzīvojamo telpu, taču šajā uzskaitījumā, piemēram, nav gadījuma, kad cilvēks ir notiesāts ar brīvības atņemšanu. Faktiski šis varētu būt arī tas "cits pamatotais" gadījums. Es to minu kā piemēru. Var būt arī citi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Visiem ir skaidrs, Zaļetajeva kunga šaubas izkliedēsim balsojot. Lūdzu, balsosim par Zaļetajeva kunga priekšlikumu. Rezultātu! Par - 22, pret - 15, atturas - 15. Šis priekšlikums nav pieņemts. Paldies.

41.pants.

R.Apsītis: 41.panta otrā daļa, salīdzinot ar otro lasījumu, ir fiksēta jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs! Taču pirms Freimaņa kunga runas, godājamie kolēģi, varbūt mēs varam vienoties - līdz pārtraukumam ir atlikusi viena minūte -, ka mēs pabeigsim šā likumprojekta izskatīšanu... Nepabeigsim? Skaidrs.

Freimaņa kungs, jūs pēdējais runājat pirms pārtraukuma. Un tad iesim pusdienās.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, te ir iznācis mazs pārpratums. Es absolūti nepiekrītu šim 41.pantam, tāpēc es šajā sakarībā godājamajai Zeltkalnes kundzei iesniedzu rakstisku labojumu. Iedevu viņai personīgi rokā. Taču redzu, ka tas šeit absolūti nav ievērots. Varbūt es varētu pēc pārtraukuma paskaidrot, jo man šis 41.pants ir absolūti nepieņemams? Kur šis labojums ir palicis?

Priekšsēdētājs: Zeltkalnes kundze ir nevesela, Freimaņa kungs, tā ka ...

Paldies, godājamie kolēģi, ir sācies stihisks pārtraukums. Tā ka man tikai atliek to pasludināt līdz pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)

Sestdien, 24.februārī