1993.gada 26.janvāra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Pulkstenis ir trīs. Ja es pareizi atceros, Salīša kungam bija kārta runāt, pēc tam - Ziediņa kungam. Bet tas būs iespējams tikai tad, ja vispirms Krūmiņa kungs nāks tribīnē, citādi nebūs nekādas jēgas. Lūdzu.

B.Salītis: Man ir iebildumi pret 20.panta 6.punktu. Es uzskatu, ka šādu grozījumu mēs izdarīt nevaram, un tagad paskaidrošu, kāpēc. Likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" 15.pantā ir runa par uzņēmuma privatizācijas vai pārveidošanas sapulci. 7.punkts nosaka - izskata iespēju pēc saskaņošanas ar pašvaldību pārdot vai nodot bez atlīdzības sabiedrības īpašumā esošās sociālās un ražošanas infrastruktūras objektus. Tas ir, bērnu pirmsskolas iestādes, klubus, skolas, ēdnīcas, vietējos ceļus, ūdensvadus, kanalizācijas tīklus, siltummezglus un tā tālāk. Ja šie objekti tiek nodoti bez atlīdzības, to vērtība jāatrēķina no kopējā kapitāla un attiecīgi jāsamazina aprēķinātās un apstiprinātās kapitāla daļas. Tātad to drīkst darīt tikai uzņēmuma privatizācijas vai pārveidošanas sapulce, pirmā sapulce, kura apstiprina kapitālu un kapitāla daļas. Tagad iznāk, ka to darīt var arī kāda no paju sabiedrībām. Bet šie sociālie objekti varbūt ir palikuši vienīgie, un, ja tos nodod pašvaldībām, tad tie cilvēki, kuri ir paju vai daļu turētāji, paliks ar trīs pirkstu kombināciju. Praktiski cita kapitāla var arī nebūt. Es uzskatu, ka šo grozījumu nedrīkst pieņemt, tāpēc ierosinu to svītrot.

R.Krūmiņš: Atbildot uz šo jautājumu, es varu teikt, ka tajā dokumentā, Salīša kungs, kuru jūs citējāt, nekas nav teikts par to, ka objektu nedrīkst nodot arī vēlāk. Tur ir teikts, ka to var nodot ar sapulces lēmumu. Tātad var šobrīd nodot un varēs arī turpmāk nodot. Taču normas būtība nav pirmajā teikumā, kur teikts, ka var nodot. Būtiski ir tas, ka pašvaldībām ir uzliktas zināmas saistības šīs nodošanas sakarā. Ja līdz šim nekur nebija noteikts, ka pašvaldībām būtu jebkādas saistības šajā sakarā, tad šobrīd mēs esam pateikuši, ka pašvaldībām jāuzņemas rūpes par šo objektu apsaimniekošanu, varbūt jāizveido kāda sabiedrība, kas varētu veikt šo apsaimniekošanu, ja nav iespējams citādi. Te mēs nesakām, ka jāpieņem savā īpašumā vai bilancē, kā to mēdz teikt, un tādā veidā jānodrošina šā uzņēmuma kā pašvaldības uzņēmuma darbība. Runa ir par to, ka pašvaldībai jāizveido attiecīga sabiedrība vai arī kā citādi jānodrošina uzņēmuma apsaimniekošana. Jābūt tādam stāvoklim, lai tās personas, tie cilvēki, kuri izmanto noteiktu objektu pakalpojumus, varētu uz tiem normālā kārtībā pretendēt arī turpmāk un attiecīgajā pagastā nerastos sarežģītas situācijas.

Z.Ziediņš: Krūmiņa kungs, jūs neatbildējāt uz iepriekšējo jautājumu, ko Salīša kungs uzdeva ļoti precīzi. Tātad - ja tagad likvidētajās sabiedrībās palikuši tikai šie nevienam nevajadzīgie objekti - visas attīrīšanas iekārtas, ūdenstorņi, ceļi, pazemes komunikācijas un velns zina kas, no kā visi kratās vaļā... Tad tiešām tie nabaga cilvēciņi, kas kā dumiķi tās pajas nav pārdevuši jau pirms gada, kad tika publicēti visi tie ķengu raksti par uzpircējiem, bet sēdējuši, noticot šiem ķengu rakstiem, tagad tiešām dabūs trīs pirkstu kombināciju viennozīmīgā izpildījumā. Tāpēc varbūt pirmkārt vajadzētu izteikt komplimentu "Dienai" un visām pārējām avīzēm, kuras pirms gada iestājās pret paju pirkšanu. Tagad tie cilvēki neko nedabūs, tas ir skaidrs.

Bet varbūt varētu šo jautājumu atrisināt tādējādi, ka, nododot pašvaldībām, šo daļu sedz no budžeta. Es nezinu, varbūt Zeiles kundze varētu par to iestāties. Pretējā gadījumā cilvēki, kuri, noticējuši preses ažiotāžai, nav pārdevuši pajas, tagad paliks absolūti tukšā. Varbūt tomēr, nododot šos objektus pašvaldībai, varētu attiecīgo summu segt no budžeta. Man būtu priekšlikums griezties Budžeta komisijā, jo cilvēki ir apmānīti totāli.

R.Krūmiņš: Jā, zināmas problēmas rodas, jo savā laikā, kad varēja nodot šos objektus, tas netika izdarīts. Šobrīd tas ir jāizdara uz to cilvēku rēķina, kuri vēl ir palikuši paju sabiedrībā un nav saņēmuši neko citu. Tas, protams, nenozīmē, ka situācija ir tik traģiska, kā Ziediņa kungs to ieskicē, pat tad, ja pašreizējās cenās un vērtību mērogos varbūt šim īpašumam it kā nebūtu nekādas reālas vērtības. Bet tagad iedomājieties šādu situāciju! Tos dzīvokļus vai tās katlumājas, kuras tagad bezatlīdzības kārtībā tiks nodotas pašvaldībai un kuras pašvaldība pieņems pēc diviem trim gadiem, šī pašvaldība varēs saskaņā ar mūsu vai Saeimas pieņemto likumu par dzīvokļu privatizāciju pārdot. Agrāk vai vēlāk - cilvēkiem būs jāizpērk dzīvokļi. Ir pilnīgi skaidrs, ka tik un tā tie dzīvokļi mūžīgi nebūs valsts vai pašvaldību īpašumā. Tie agrāk vai vēlāk nonāks privātpersonu rokās. Tikai šobrīd cilvēkiem ir iespēja dabūt dzīvokli par velti, praktiski par velti, par savām pajām. Un pēc tam sertifikātus, ko viņi saņems, varbūt varētu vēlāk ieguldīt citur, nevis atdot pašvaldībai par velti.

Z.Ziediņš: Cienījamais Krūmiņa kungs...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Ziediņa kungs, izslēdziet, lūdzu, otro mikrofonu! Ziediņa kungs, ir zināma kārtība, kāda jāievēro deputātiem, apspriežot likumprojektu. Un tieši pašlaik pienākusi Breša kunga kārta. Pēc tam runās Seiles kundze, tad - Grūbes kungs, pēc tam - Zaščerinska kungs. Tad atkal Ziediņa kungs varēs runāt.

Lūdzu, Breša kungs!

V.Bresis: Cienījamie kolēģi! Es vērstu jūsu uzmanību uz 20.panta 7.punktu. Man it kā nebūtu lielu iebildumu pēc būtības, bet pēc formas, manā uztverē, tas nav korekts. Un mēs nedrīkstam pieņemt šādu likuma grozījumu, jo ministriju un vēl jo vairāk departamentu funkcijas nosaka Ministru padome. Tagad iznāk tā, ka mēs Ministru padomei pār galvu, ja tā varētu teikt, sāksim diktēt, ko darīt Lauksaimniecības ministrijai vai attiecīgajiem departamentiem. Manā uztverē, tas nav pieņemams. Un, ja mēs rakstīsim šādus likumus, pēc neilga laika acīmredzot tos nāksies labot, gluži vienkārši un tikai tāpēc, ka nebūs vairs Lauksaimniecības ministrijas, bet būs Lauksaimniecības un mežu ministrija vai varbūt nebūs Lauksaimniecības departamenta, bet būs kaut kādi citi departamenti. Turklāt pats galvenais, es domāju, ir tas, ka nevienam departamentam nebūt nav liegts izskatīt šos jautājumus vai ierosināt jautājuma izskatīšanu gan tiesā, gan prokuratūrā. Kāpēc gan mums vajag rakstīt tādu likumu, kas būtībā neko jaunu nedod, bet tikai gluži vienkārši iejaucas Ministru padomes kompetencēs? Tāpēc es ieteiktu šo 7.punktu vispār svītrot un lūgtu nobalsot par to.

R.Krūmiņš: Redziet, situācija ir tāda. Lai gan reāli šie likumi eksistē, piemēram, likums "Par Ministru padomi" un likumi, saskaņā ar kuriem var griezties tiesā, un dažādi citi likumi, Augstākā padome, manuprāt, tomēr ir tiesīga šādus jautājumus lemt un uzdot attiecīgajām institūcijām attiecīgus uzdevumus. Un tas nebūs ne likuma "Par Ministru padomi", ne arī kāda cita likuma pārkāpums. Taču ne jau tas šeit ir galvenais. Galvenais acīmredzot ir tas, vai vispār kādai institūcijai no malas ir tiesības iejaukties kreditoru un debitoru attiecībās, vai arī tādu tiesību nav nevienai. Turklāt, ņemot vērā to, ka šīs sabiedrības nav veidojušās gluži dabiskā ceļā, bet to veidošanā bijis zināms administrēšanas elements, ja tā varētu teikt, šeit tomēr ir nepieciešama reglamentācija un ir nepieciešama gan valsts interešu, gan arī šo sabiedrību darbinieku interešu aizstāvība. Tāpēc šādi priekšlikumi ir iestrādāti dokumentā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Seiles kundze! Pēc tam - Grūbes kungs.

A.Seile: Man gan jārunā par 6.punktu. Par to, par kuru runāja jau Salīša kungs.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, mēs varam runāt par visiem punktiem.

A.Seile: Nu labi, par sesto. Kamēr mēs gatavojām šos grozījumus, es pagājušajā piektdienā biju Mērsragā, kur bijušais zvejnieku kolhozs "1.maijs" pārveidojies par paju sabiedrību un ļoti vēlas nodot pagastam tautas namu jeb kultūras namu. Pagasts neņem šo objektu, kaut gan iedzīvotāji vēlas, lai tas paliktu pagastam, un aicina savu pašvaldību objektu pārņemt. Pašvaldībai tas nav saistoši, jo tā ir atrāvusies no visām savām funkcijām, tā ir aizmirsusi, ka pati to tautu pārstāv. Es ierosinu svītrot vārdus "atbilstoši samazinot pamatkapitālu un kapitāla daļu lielumu", jo ir vēl viena iespēja. Var taču šo tautas namu nodot par bilances vērtību, tas būtu tikai 350 000 rubļu, pagasts to pat varētu samaksāt. Ir jānosaka zināmas garantijas, lai objektu, kurš ir nepieciešams visai vietējai publikai, pārņemtu pagasts. Ja mēs izslēdzam vārdus par paju samazināšanu, tad tehniski esam atrisinājuši šo jautājumu un attiecīgo objektu varēs nodot par bilances vērtību pagastam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es atzīmēju jūsu ierosinājumus, Seiles kundze.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es vispirms runāšu par 6.punktu, par kuru runāja Salīša kungs un arī citi kolēģi debatēja. Es atkal lūgtu izlasīt tekstu precīzi. Šeit ir jautājums par likvidējamām sabiedrībām. Un šeit nav rakstīts, ka nodod vai jānodod, ir rakstīts, ka var nodot. Tā ir brīva griba. Viņi paši, tie, par kuriem kolēģis Ziediņš teica... Tie, kas palikuši ar savām pajām, attiecībā uz šiem objektiem paši izlems, vai viņi šādā veidā nodos vai nenodos. Nav taču ar likumu noteikts, ka viņiem obligāti jānodod.

Bet ļoti būtisks ir jautājums par otro daļu. Šeit gan likumdevējs nosaka precīzu procedūru pašvaldībai, kurai ir zināmi pienākumi pret attiecīgo objektu. Un es šeit domāju, ka tieši pašvaldību pārstāvji varētu, turklāt ļoti pamatoti, uztraukties par šādu procedūru. Es nevaru atbalstīt nevienu no šiem priekšlikumiem - ne svītrojumus, ne grozījumus. Jo patiešām šī problēma pastāv. Tāpēc mēs piedāvājam tieši šādu risinājumu.

Un kas attiecas uz 7.punktu, Breša kunga nostāja ir ļoti interesanta. Ne Ministru padome, ne Lauksaimniecības ministrija, ne Lauksaimniecības departaments neparko šobrīd negrib uzņemties atbildību. Un šeit ir precīzi pateikts, ka tad, ja runa ir par valsts uzņēmuma vai sabiedrības darbiniekiem (jo mēs uzskatām, ka arī sabiedrības darbinieki daudzos gadījumos ir neaizsargāti), konstatējot pārkāpumus, Lauksaimniecības departaments vai ministrija nedrīkst noiet vienkārši malā. Šīm institūcijām jāveic divi attiecīgi darījumi - vai nu jānodod lieta izskatīšanai prokuratūrā, vai arī jāceļ prasība tiesā. Un šeit vienīgais būtiskais ierosinājums ir tas, kuru piedāvā Zaščerinska kungs un kurš ietverts jums izdalītajā 102.dokumentā. Ja sabiedrība izdara būtiskus likumpārkāpumus, runa nav tikai par sabiedrības likvidāciju, kas jau paredzēta likumdošanas aktos. Zaščerinska kungs piedāvā arī apsvērt jautājumu par maksātnespēju vai bankrotu. Tātad es domāju, ka šeit ir korekta formula. Nekādā gadījumā ne Lauksaimniecības ministrijai, ne Lauksaimniecības departamentam šajā gadījumā un šajā situācijā nav tiesību izvairīties no atbildības, ja šīs institūcijas ir konstatējušas pārkāpumus un tām šai sakarā arī attiecīgi jāreaģē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi, es tomēr aicinātu atbalstīt 6.punktu. Un tikai tāpēc, ka faktiski nav alternatīva varianta. Ja saimniecība ir sadalījusies, vismaz 50 procenti tai jau ir atsavināti, faktiski tas nozīmē, ka katlumāja paliek bez saimnieka, gribam mēs to vai negribam. Kas cits var būt tādā gadījumā saimnieks, ja ne pagasts? Mēs savā laikā pieļāvām kļūdu, kad neizdalījām valsts kapitāla daļu, par kuru tagad mierīgi, bez problēmām varētu objektu atdot pagastam. Tiesa, pašlaik tie paju biedri, kuri vēl ir palikuši un nav atdalījušies, zināmā mērā cietīs. Bet to drusku notušēs tas, ka mēs apgrozības līdzekļus līdz 1.janvārim pārcenosim, tādējādi paja it kā palielināsies un cilvēkam varbūt nebūs tik sāpīgi. Fakts paliek fakts, bet citas izejas nav. Tāpēc es ierosinu 6.punktu atbalstīt.

Un kas attiecas uz 7.punktu, aicinu atbalstīt to variantu, ka nevis pieņem lēmumu par saimniecības likvidāciju, bet pieņem lēmumu par saimniecības maksātnespēju. Tas ir kaut kas cits. Un es domāju, ka jūs saprotat atšķirību. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, godājamie kolēģi! Tā kā vairs neviens nevēlas izteikties par šo 20.pantu un tā punktiem, mums jānobalso par tiem ierosinājumiem, kas ir izteikti un ietverti 102.dokumentā, ja tikai komisija Krūmiņa kunga personā nepiekrīt tos akceptēt bez balsojuma.

R.Krūmiņš: Komisija piekrīt akceptēt. Un mazliet vēl paskaidrošu. 20.panta ceturtajā daļā 4.rindiņā līdz ar šā priekšlikuma akceptēšanu būtu jāsvītro vārds "kopsapulce". Vienkārši lēmums par sabiedrības likvidāciju, tā spēkā stāšanās laiks, un tālāk kā tekstā. Bez vārda "kopsapulce".

Priekšsēdētājs: Laikam arī te nav problēmu. Lauksaimnieki māj ar galvām. Te problēmu nav. Tātad, godājamie kolēģi, par 20.panta 4.punktu, kā es saprotu, mums vispār nav jābalso? Nav.

5.punktā arī nav balsojumu problēmu. 6.punktā ir Seiles kundzes radikāls ierosinājums - svītrot vārdus "atbilstoši samazinot pamatkapitālu un kapitāla daļu lielumu". Tāds bija Seiles kundzes ierosinājums.

Salīša kungs, vēl par šo? Lūdzu.

B.Salītis: Mans ierosinājums bija svītrot 6.punktu.

Priekšsēdētājs: Jā, man te ir pierakstīts viss pēc kārtas. Tātad, protams, Salīša kungam ir taisnība, viņam ir visradikālākais priekšlikums. Nākamais radikālisma ziņā ir Seiles kundzes priekšlikums.

Sāksim balsot! Krūmiņa kungs, motīvi jau tika izteikti, jūs pats teicāt, ka nevajag balsot. Ka nevajag svītrot. Es nezinu, lūdzu!

R.Krūmiņš: Es tikai gribu mazliet paskaidrot Seiles kundzei. Ja mēs izsvītrojam šos vārdus, var izrādīties, ka kapitāls viņiem paliek. Pieņemsim, ka paju sabiedrībai ir palikusi tikai katlumāja un klubs, un, ja šo katlumāju un klubu nodos pašvaldībai, pajas paliks, bet paju sabiedrības īpašuma vairs nebūs. Tātad nekādas jēgas no šīs nesamazināšanas nebūs šajā gadījumā. Un cilvēkiem, kuri pieņem lēmumu par atdošanu, ir jārēķinās ar to, ka viņiem šis kapitāls tiks samazināts. Viņi var lemt arī par nesamazināšanu. Likums jau neuzspiež atdot ar varu.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze vēl argumentēs savu priekšlikumu.

A.Seile: Jā, es tikai gribu pateikt, ka tādā gadījumā, ja mēs šādu ierakstu atstājam un neizsvītrojam to frāzi, kuru es lūdzu izsvītrot, mēs izslēdzam iespēju nodot par bilances vērtību. Tādā gadījumā jau nevar tās pajas samazināt.

R.Krūmiņš: Nē, es varu paskaidrot, ka viss īpašums šobrīd ir uzskaitīts bilances vērtībā, tāpēc arī jebkādas darbības ar šo īpašumu notiek pēc tā bilances vērtības, izņemot gadījumu, kad šis īpašums tiek pārdots izsolē.

A.Seile: Pagasta pašvaldībai vajag dot tiesības iegādāties par bilances vērtību, nevis objektu izsolīt.

R.Krūmiņš: Jā, bet šajā konkrētajā gadījumā, es domāju, ir tikai jautājums par to, vai šī pašvaldība gribēs ņemt vai negribēs ņemt. Mēs neparedzam tai ar varu uzspiest objektu.

A.Seile: Bet kādēļ obligāti samazināt bilances vērtību no pajām? Ja jau nauda ienāk, pajas nav jāsamazina.

R.Krūmiņš: Bet nauda taču neienāk. Nododot no bilances uz bilanci, nauda neienāk. Es saprotu, ka tādā veidā, ka par bilances vērtību jūs domājat nopirkt...

A.Seile: Mērsragā pagastam piedāvā pirkt par bilances vērtību.

R.Krūmiņš: Tas ir cits jautājums. Ja pagasts pērk, tad tā ir pirkšana, nevis nodošana no bilances uz bilanci. Tādā gadījumā, protams, šie nosacījumi par pamatkapitāla samazināšanu nav spēkā. Pamatkapitāls tiek uzturēts ar to naudu, kas tiek samaksāta par objekta nodošanu.

Priekšsēdētājs: Zaščerinska kungs, lūdzu!

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi! Ja mums paliks ieraksts "nodošana no bilances uz bilanci", tas nozīmē, ka pagastam noteikti būs tā summa jāatmaksā paju sabiedrībai. Ja mēs ierakstām, ka uz kopējā kapitāla samazināšanas rēķina, tas nozīmē, ka praktiski pagasts dabū infrastruktūras objektus par velti. Bez šaubām, paju sabiedrībai būtu izdevīgāk, ja tai varētu kāds samaksāt, bet diez vai pagasts, ja tas negrib par velti ņemt, ņems tad, kad vēl būs kaut kas jāmaksā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es domāju, ierakstīt, ka nodod par bilances vērtību, nozīmē nepazīt reālo situāciju. Esmu simtiem reižu saskāries ar šīm nodošanas lietām. Pašvaldības par velti negrib un nevar paņemt šīs vērtības, it īpaši apkurināšanas objektus, jo tām gluži vienkārši nav līdzekļu, par ko savest kārtībā šos objektus, kuri lielākoties ir ļoti sliktā stāvoklī. Tāpēc, es domāju, būtu lietderīgi atstāt 6.punktu tādā redakcijā, kādā tas ir. Tā ir vienīgā izeja. Vēlreiz atkārtoju, ka pagasts nepirks ne par kādu bilances vērtību. Šobrīd jautājums ne par vienu objektu tādā veidā neizvirzās.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, jūs par to pašu bilances vērtību? Lūdzu.

G.Grūbe: Es vienkārši lūgtu ķerties pie balsošanas, tajā pašā laikā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu tādā redakcijā, kādā tas ir uzrakstīts, jo mēs patiešām esam jau mēnešiem ilgi dancojuši šai problēmai riņķī.

Priekšsēdētājs: Paldies. Turklāt neviens nav ierosinājis papildināt šo 6.punktu par bilances vērtību un tā tālāk. Seiles kundze elementāri prasīs svītrot. Seiles kundze savu ierosinājumu atsauc. Brīnišķīgi, bet mums ir otrs balsojums - pirmais pēc kārtas - svītrot vispār to 6.punktu, lai nav nekādu domstarpību.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 6.punkta svītrošanu. Lūdzu rezultātu. Par - 16, pret - 20, atturas - 27. Tātad 6.punkts paliek. Labojumi ir jau saskaņoti, to Zaščerinska kungs teica. Tāpēc par tiem mums nav jābalso. Paldies. Tātad 6.punkts laikam ir nokārtots.

7.punkts. Radikālākais priekšlikums ir Breša kunga priekšlikums - svītrot 7.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā 7.punkta svītrošanu. Lūdzu rezultātu. Par - 13, pret - 23, atturas - 21. Šis priekšlikums nav pieņemts. 7.punkts netiek svītrots. Pārējie labojumi, ko iesniedza Zaščerinska kungs, kā jau es minēju, ir saskaņoti ar komisiju un iekļauti šajā 7.punktā. Paldies!

Un tagad mēs varam nobalsot par 20.panta un visu šo punktu - 4., 5., 6. un 7.punkta - akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par - 52, pret - 4, atturas - 7. 20.pants un šie punkti ir akceptēti.

Otrā sadaļa - grozījumi likumā "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā".

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es vispār akceptēju grozījumus, kas izdarīti pēc pirmā lasījuma. Tie sasaucas ar grozījumiem 18.panta 9.sadaļā, kurā ir noteikts, kas jāsaprot ar amatpersonām. Gribētos vienkāršot pēdējās rindkopas, respektīvi, pēdējā teikuma redakciju. Šeit, pirmkārt, jau lieks ir iekavās vārds "persona", jo 18.panta devītajā daļā tagad ir skaidri redzams, kas ir saprotams ar amatpersonām, ka visu šo institūciju darbinieki ir amatpersonas. Tad vairs nav jādubulto skaidrojums par amatpersonu un personu, lai nebūtu sajukums. Tas būtu svītrojams. Pirms vārda "amatpersonām" noteikti ir rakstāms vārds "vainīgā". Līdz ar to svītrojams viss teksts aiz vārda "amatpersonas" līdz vārdam "ir". Un vajadzētu skanēt: "Protestā izteikto pamatoto prasību neizpildīšanas gadījumā vainīgā amatpersona ir administratīvi atbildīga." Tas aptver visu. Pašreizējā redakcijā atstāt nevar, vainu jebkurā gadījumā pierāda tiesa, bet prokurors nevar veikt tiesas funkcijas. Tāpēc šeit nepieciešams, lai būtu rakstīts: "vainīgā amatpersona", kas ir administratīvi atbildīga. Šeit ir paredzēts, ka uzliek atbildību tikai par to, ka tā ietilpst institūcijā, ne atkarībā no tā, vai ir balsojusi "par" vai"pret". Tāda redakcija nebūtu pieņemama. Šeit ir obligāti vajadzīgs vainas nosacījums, to jebkurā gadījumā lems tiesa. Līdz ar to tas, kas ir tur pa vidu, nav vajadzīgs. Es ceru, ka jūs piekrītat bez balsošanas.

R.Krūmiņš: Es principā piekrītu šādam variantam, tikai mani mazliet uzmanīgu dara tas, ka šis ir cits likums. Man gribētos dzirdēt kāda jurista apstiprinājumu tam, ko teica Silāra kungs.

I.Silārs: Es pārtraukumā biju iegājis un konsultējos Juridiskajā pārvaldē, un viņi arī uzskatīja, ka šī redakcija (es negribu teikt, mana, to es radīju pēc tam), viņi tikai teica, ka šī redakcija, protams, ir jāgroza.

R.Krūmiņš: Jā, paldies.

I.Silārs: Tāpēc es piekrītu šeit bez balsošanas...

Priekšsēdētājs: Tātad ir saskaņots, ja? Tikai, lūdzu, nodot šo redakciju Krūmiņa kungam.

I.Silārs: Jā, jā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tādējādi mēs esam izdiskutējuši visu šo likumprojektu, kurš ir otrajā lasījumā kā steidzams. Tas nozīmē, ka likumprojekts tiek pieņemts galīgajā variantā otrajā lasījumā. Pirms tam - Grūbes kungs.

G.Grūbe: Es lūgtu par šo likumprojektu nobalsot nākamajā otrdienā pulksten 13.00.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, tas būs spēkā tikai tad, ja to pateiks Krūmiņa kungs.

G.Grūbe: Es sapratu.

R.Krūmiņš: Varētu būt variants, ka mēs rīt balsojam, bet principā mums balsošanas laiks ir otrdienās, tad acīmredzot arī uz to laiku ir jāpārliek.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad pēc ziņotāja lūguma par šo likumprojektu tiks balsots nākamo otrdien pulksten 13.00. Paldies. Tātad šo jautājumu esam izskatījuši. Paldies, Krūmiņa kungs!

Lēmuma projektu vēl vajag izdebatēt. Lūdzu, varbūt uzreiz kādi jautājumi Krūmiņa kungam par lēmuma projektu?

R.Krūmiņš: Es tikai gribu pateikt, ka 5.punktā ir jāprecizē, ka uzdot nevis Ministru padomei, bet gan Lauksaimniecības ministrijai. Šā paša punkta 1.apakšpunktā mēs, pārtraukumā apspriedušies ar kolēģiem, mazliet uzlabojām redakciju. Teksts tagad skan tā: "Apstiprināt metodiskos ieteikumus par kārtību, kādā veicama sabiedrību likvidācija", jo ir jau ziņas no rajoniem, ka tur, kur šis dokuments saņemts, pēc šīs redakcijas iznākot, ka visas sabiedrības tikšot likvidētas un ministrijai tikai jāapstiprina ieteikumi par šīs likvidēšanas kārtību. Tāpēc šeit ir tāds redakcionāls labojums. Nekādu citu piebilžu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi Krūmiņa kungam? Nav. Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Nav tādu deputātu. Tādā gadījumā šis lēmums tiek balsots kopā ar likumprojektu nākamo otrdien pulksten 13.00. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums vēl pēc mūsu vecā saraksta ir likumprojekts "Par papildinājumu Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" pirmajā lasījumā. Tas ir 6.dokuments. Iesniedz Ekonomikas komisija.

Ziņo Ostaškova kungs. Lūdzu.

J.Ostaškovs, Galvenās finansu inspekcijas priekšnieka vietnieks: Godājamie deputāti! Likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" 15.pants pašreizējā redakcijā nenodrošina šā panta piemērošanas nepārprotamu un viennozīmīgu traktējumu. Un tāpēc šodien ne tikai rodas strīdi ar nodokļu maksātājiem, bet - pats galvenais - tiek traucēta regulāra ienākumu saņemšana valsts budžetā un pašvaldību budžetos. Pašreizējā prakse ir šāda: lai nodrošinātu valsts budžeta un pašvaldību budžetu operatīvo izdevumu segšanu, uzņēmējam tiek noteikti avansa maksājumi, jo, kā zināms, lielākajai daļai nodokļi tiek aprēķināti tikai par ilgākiem periodiem: par gadu vai - atsevišķiem nodokļiem - par ceturkšņiem. Par maksājuma termiņa kavējumu tiek iekasēta soda nauda. Ja maksājumi ir nenozīmīgi, termiņmaksas netiek noteiktas. Parasti tiek maksāts pēc faktiskā. Finansu disciplīnas jomā būtībā vienāda nozīme ir gan pašam nodokļa maksājumam, gan arī termiņmaksai. Vienāda nozīme ir arī pēc statusa. Aprēķinot, piemēram, pēc faktiskās peļņas, pārrēķinu rezultāti netiek ņemti vērā, ja avansa maksājumi ir bijuši mazāki, nekā jāmaksā faktiski, vai arī otrādi, tad soda nauda netiek pārrēķināta. Tātad soda nauda, es vēlreiz uzsveru, netiek pārrēķināta, ja arī faktiski būtu bijis jāmaksā vairāk. Arī termiņmaksas netiek pārrēķinātas.

Bet pašreiz sakarā ar lielo inflāciju dažkārt ir ļoti grūti noteikt termiņmaksas. Un budžets saņem vai nu vairāk, teiksim, nodokļu veidā, maksājumu veidā, vai arī mazāk, nekā pienāktos. Pa lielākajai daļai pēc pārrēķinu izdarīšanas uzņēmumiem parasti ir jāmaksā vairāk. Bet ir arī pretējas tendences. Iebildumi bija tad, kad faktiski bija jāmaksā mazāk, kad šie budžeta maksājumi, kā arī soda naudas jāatdod maksātājam no budžeta.

Mēs uzskatām, ka problēma varbūt ir citur, ka to nevajadzētu saistīt ar soda naudas aprēķināšanu, jo šī tendence, ka jāmaksā vairāk vai mazāk un ir tehniskas grūtības pārrēķinu izdarīšanā, nesaistās ar 15.panta darbību, tā saistās vairāk ar to, kā varētu precīzāk noteikt šīs termiņmaksas, lai tās pēc iespējas precīzāk atbilstu uzņēmumu faktiskajām maksāšanas iespējām un lai būtu iespējams maksāt budžetā tieši tiem maksātājiem, kam ir no kā maksāt. Lai neiznāk tā, ka tiek aprēķināti maksājumi, bet maksātājam nav ko maksāt.

Ir arī otra lieta, ko paredz mūsu instrukcijas un citi normatīvie dokumenti: lai aprēķinātu šos maksājumus, pats maksātājs deklarē un iesniedz pamatojumus. Un bieži rodas situācija, ka pats maksātājs nemaz necenšas izanalizēt stāvokli, kaut arī iznāk, ka viņš nespēj samaksāt termiņmaksu, jo tā it kā ir noteikta neprecīzi. Tātad pamatā ir princips, ka finansu disciplīnas jomā uzņēmējs pats atbild par to, ko viņš ir uzrādījis un deklarējis. Nokavējumu soda nauda ir tā ekonomiskā svira, kura ne tikai pastiprina atbildību par finansu disciplīnas ievērošanu, lai tiktu nodrošināti šie regulārie maksājumi budžetā, bet arī lai tiktu nodrošināta atbildība par savu deklarēto datu pareizību.

Vadoties pēc šiem apsvērumiem, tiek piedāvāti grozījumi minētā likuma 15.pantā. To būtība ir šāda: pirmkārt, tiek precizēts tas nodokļa vai nodevas maksājuma jēdziens, par kuru tiek aprēķināta nokavējuma soda nauda. Šajā jēdzienā tiek ietverti arī noteiktā kārtībā aprēķinātie avansa maksājumi. Tātad avansa maksājumi pēc savas būtības tiek pielīdzināti šim jēdzienam - nodokļu maksājumi.

Un otrs. Tiek noteikts, ka nokavējuma soda nauda tiek iekasēta neatkarīgi no nodokļa pārrēķina rezultāta. Ne klāt tiek rēķināts, ne arī atdots. Tātad piemaksāts tiek nodoklis. Arī no budžeta uzņēmējam tiek atmaksāts tikai tas nodoklis, kas pēc pārrēķina pienākas.

Un vēl viena piezīmīte. Trešajā rindkopā vārda "nokavējamā" vietā jāraksta "nokavējuma". Tādi ir priekšlikumi no inspekcijas, tie ir izskatīti Ekonomikas komisijā. Lūdzu deputātus iesniegto labojumu likuma pirmajā lasījumā atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi jautājumi ir? Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Vai cienījamais referents nepiekristu tādam risinājumam, ka soda naudas aprēķinā ievērotu proporcionalitāti? Ja ir bijis pārrēķins un maksājuma summa avansa maksājumā faktiski ir bijusi jāmaksā mazāka, proporcionāli varētu samazināt soda naudu. Vai tas būtu iespējams?

J.Ostaškovs: Praktiski, bez šaubām, tas būtu iespējams, bet, ja mēs skatāmies no otras puses, ja faktiskais maksājums ir lielāks, varbūt būtu jārīkojas analoģiski un arī jāpārrēķina soda nauda? Bet es gan neuzskatu, ka tad, kad maksājums bijis lielāks, tā varētu būt paša uzņēmēja vaina. Bieži vien sakarā ar šiem inflācijas straujajiem lēcieniem nevar iepriekš paredzēt, cik galu galā būs jāmaksā. Tāpēc nevajadzētu uzņēmumu par to sodīt.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Vairāk jautājumu nav. Paldies. Lūdzu, vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Tādu deputātu nav. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 61 - par, 3 - pret, 9 - atturas. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem".

Lūdzu, Blumberga kungs! Un miniet varbūt uzreiz, kurš no dokumentiem ņemams par pamatu, lai mēs spriestu tālāk.

O.Blumbergs: Godājamie deputāti! Jūsu izskatīšanai ir nodots 69.dokuments. Tas ir dokuments, kur principā esam mēģinājuši atrast kopsaucēju starp vairākām ieinteresētajām pusēm, iepazīstoties ar to iepriekšējās izskatīšanas gaitā. Turklāt bez numura jums ir iesniegts, lai jūs varētu iepazīties, arī lēmuma projekts "Par Brīvības pieminekli, Brāļu kapiem un Salaspils memoriālu". Šo projektu sagatavojis deputāts Teikmaņa kungs. Komisija, izskatot šo Teikmaņa kunga iesniegto un acīmredzot Rīgas pilsētas akceptēto projektu, atrada par neiespējamu šādu tekstu ieteikt pieņemšanai Augstākajā padomē vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, 1.punktā ir iekļauts Salaspils memoriāls papildus diviem jau esošajiem pieminekļiem. Komisija uzskatīja, ka Salaspils memoriāls ir atsevišķs objekts, kas nav izvirzīts iekļaušanai pasaules nozīmes UNESCO pieminekļu sarakstā, bet tas bija galvenais iemesls, kādēļ mēs gatavojām šā dokumenta pirmo redakciju, jo tad, ja netiek izpildīts šis priekšnoteikums, ja netiek garantēta šā pieminekļa ansambļa saglabāšana, nevar būt runas par jautājuma tālāku risinājumu UNESCO.

Ja Rīgas pilsētai ir problēmas ar Salaspils memoriālu, tā uzturēšanu, tad, pēc komisijas domām, šo jautājumu varētu izskatīt atsevišķi un šajā jautājumā pieņemt atsevišķu lēmumu.

Tālāk. Šajā pilsētas iesniegtajā projektā ir tāda frāze: "Uzdot Latvijas Republikas Kultūras ministrijai noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu aizsardzības zonas." Arī šis teksts netika iekļauts, jo šādas zonas jau ir noteiktas ar likumu.

Un tālāk: "Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei kopā ar Brāļu kapu komiteju..." Tas ir 3.punkta 4.apakšpunkts, piedodiet, 4.punkts. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām "Latvijas Republikas Augstākā padome nav tiesīga uzdot Brāļu kapu komitejai kā sabiedriskai organizācijai šādu uzdevumu veikšanu. Bet, ņemot vērā, ka šī organizācija ir ļoti aktīvi darbojusies un turpina darboties Brāļu kapu ansambļa saglabāšanā uz sabiedriskiem pamatiem, un gribēdami uzsvērt un palielināt šīs organizācijas nozīmi arī nākotnē, mēs tekstā, kā jau jūs varat redzēt, vairākās vietās esam iekļāvuši šīs organizācijas līdzdalību Brāļu kapu uzturēšanas darbos. Piemēram, 3.punkts tieši paredz Brāļu kapu ansambļa sakārtošanu atbilstoši to izveides sākotnējai idejai un noslēdzas ar to, ka šo darbu veikšana saskaņojama ar Brāļu kapu komitejas priekšlikumiem.

Uzskatām par iespējamu ar tiem priekšlikumiem, kuri ienākuši vēlāk, papildināt lēmuma projektu, piemēram, 3.punktā frāzi, kur ir teikts: "iedalīto budžeta līdzekļu izlietošanu". Es jau lūdzu komisiju pierakstīt klāt: "ņemot vērā Brāļu kapu komitejas ieteikumus". Tātad ievērot tās domas arī līdzekļu sadalīšanas gaitā.

Mans aicinājums jums ir izteikties par šo dokumentu - tādu, kāds tas ir, jo praktiski ir ņemti vērā visi iespējamie labojumi, arī atsevišķu deputātu labojumi, piemēram, deputāta Tomašūna priekšlikumi, deputāta Preinberga priekšlikums, pie kuriem es šeit sīkāk nepakavēšos. Es aicinu arī šo dokumentu pieņemt ar attiecīgiem, ja tas būs vajadzīgs, labojumiem, kurus mēs varētu izskatīt uzreiz.

Priekšsēdētājs: Paldies, Blumberga kungs! Mums, godātie deputāti, ir jāvienojas par procedūru. Šis lēmums, vismaz lēmums ar šādu nosaukumu, tika izskatīts pagājušajā nedēļā plenārsēdē, tika uzdoti jautājumi, notika debates, un tā izskatīšana tika atlikta. Tagad tas tiek izskatīts jau pēc debatēm. Debatēs nebija runājuši vienīgi divi cilvēki, kas bija pieteikušies, kad debates tika pārtrauktas. Tātad mums ir jāatzīst, ka mēs atkal uzsākam jautājumus un debates kā par jaunu dokumentu. Bet, lai tas tā notiktu, mums ir jābalso, jo iepriekšējais balsojums, procedūras balsojums, pirms divām nedēļām bija mazliet ar citu noskaņojumu.

Tātad, godājamie kolēģi, lūdzu, bez uztraukumiem! Ļoti daudzi grib uzdot jautājumus un debatēt, tāpēc, lūdzu, balsojiet, ka mēs atjaunojam jautājumu uzdošanu un debates par šo lēmuma projektu. Tas ir arī Silāra kunga priekšlikums, kā es saprotu. Tātad - atsākt jautājumu uzdošanu un debates. Lūdzu rezultātu. Par - 47, pret - 16, atturas - 12. Atsākam visu lēmuma projekta izskatīšanas procedūru no paša sākuma. Lūdzu godājamos deputātus pierakstīties sekretariātā jautājumu uzdošanai un debatēm, bet Silāra kungs jau tāpat ir pirmais. Lūdzu - jautājumu uzdošana.

I.Silārs: Man ir jautājums par 1.punkta pēdējo daļu, kur ir runāts par īpašas kārtības teritoriju un minēta Brāļu kapu apbūves teritorija ar priekšlaukumiem. Man ir jautājums: kā būs ar apbedījumu teritoriju?

O.Blumbergs: Tā ir apbūves teritorijas sastāvdaļa.

I.Silārs: Skaidrs. Paldies. Sapratu. Kapu lauks kā apbūves teritorija - nu, varbūt. 3.3.punkts: "Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei izdarīt nepieciešamos pārapbedījumus." Vai tiešām to mēs varam uzdot Ministru padomei - izdarīt pārapbedījumus?

O.Blumbergs: Es domāju, ka Ministru padome pati izlems, kam uzticēt šo darbu, ja tas būs veicams. Mēs to nezinām, tāpēc mēs nevaram ierakstīt, kam konkrēti Ministru padome to grib uzdot.

I.Silārs: Bet mēs šeit uzdodam, ierakstām, ka mēs uzdodam izdarīt arī nepieciešamos pārapbedījumus. Un viņi vairs nav tiesīgi neko lemt.

O.Blumbergs: Jā, te ir skaidri un gaiši pateikts, ka šajā jautājumā ir jāievēro princips - nepieciešamos pārapbedījumus. Tas ir jāizskata vispirms. Mēs neesam vēl veikuši reālu uzskaiti, bet Brāļu kapu komiteja, starp citu, pie šā darba strādā. Tikai tad, kad tas būs izdarīts, ir iespējams vispār kaut ko iesākt. Pretējā gadījumā mēs rakāsimies, nezinot, ko mēs rokam. Tātad vispirms ir jāpabeidz šis darbs, un tikai tad Ministru padome varēs izlemt, kam to uzticēt.

Starp citu, tas droši vien būs jāveic tai organizācijai, kuru mēs esam šeit uzticējuši Ministru padomei izveidot. Tā tas būtu jāsaprot.

I.Silārs: Es gan varu saprast tikai to, kas šeit ir uzrakstīts, neko citu. Šeit nepārprotami teikts: "Uzdot Ministru padomei izdarīt arī nepieciešamos pārapbedījumus saskaņā ar Brāļu kapu komitejas priekšlikumiem."

O.Blumbergs: Kā jūs ierosināt izteikt šo punktu? Organizēt Ministru padomei?

I.Silārs: Tikai ne tā, ka mēs varam uzdot Ministru padomei izdarīt nepieciešamos pārapbedījumus, ko tai kāds iesaka.

O.Blumbergs: Silāra kungs, kā jūs ierosināt to labot? Mēs varam ilgi debatēt, bet jūs pasakiet konkrētu variantu, un tad būs skaidrs.

I.Silārs: Es ierosinu, ka to nevar uzdot Ministru padomei izdarīt. Svītrot to, ka Ministru padomei uzdot izdarīt pārapbedījumus.

Mans nākamais jautājums ir par to, vai tiešām dokumentāri pierādīts, ka Brāļu kapu komitejai vēsturiski ir piederējušas Allažu šūnakmens atradnes?

O.Blumbergs: Jā, tā tas tik tiešām ir. Nevis tikai vēsturiski, bet tas ir arī neapstrīdams juridisks fakts. Šī komiteja tika izveidota, to izveidoja valdība, un komitejai tik tiešām tika nodoti šie šūnakmeņi, tāpat arī Gaujas ielas darbnīcu ansamblis.

I.Silārs: Bet īpašumā? Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Blumberga kungs, vai jūs varētu sniegt dažus komentārus? Pirmkārt, turpinot Silāra kunga iepriekšējo jautājumu. Jūs teicāt: vēsturiski ir fiksēts, ka Brāļu kapu komitejas īpašums ir Allažu šūnakmens atradnes un Gaujas ielas darbnīcas. Kā Ministru padomes valsts uzņēmums drīkst tās atņemt likumīgajam īpašniekam?

O.Blumbergs: Teikmaņa kungs, pašreizējā Brāļu kapu komiteja nav tā pati organizācija, kuru savā laikā izveidoja Latvijas valsts valdība. Tā ir organizācija, kura izveidojusies kā sabiedriska organizācija un nekādi nav saistāma tiešā veidā ar to, kas tika radīta tad. Mums nav nekāda pamata tās identificēt.

A.Teikmanis: Tad par kuru Brāļu kapu komiteju ir runa šajā lēmumā?

O.Blumbergs: Šajā lēmumā ir runa par abām Brāļu kapu komitejām: par to, kura strādā kā sabiedriska organizācija - tajā daļā, kas attiecas uz sadarbību ar šo organizāciju. Runājot par īpašumiem, tiek ierosināts nodot tos Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa pārvaldei, kurai būtu jāveic šīs oficiālās funkcijas, kuras līdz Latvijas Republikas pastāvēšanas laikam veica Brāļu kapu komiteja.

A.Teikmanis: Es nesaprotu... No jūsu divām pieminētajām komitejām eksistē tikai viena.

O.Blumbergs: Tieši tā.

A.Teikmanis: Man ir jautājums. Kurā vietā likumā par masu pasākumiem, demonstrācijām, mītiņiem ir paredzēts, ka mītiņa rīkošana jāsaskaņo ar valsts uzņēmumu?

O.Blumbergs: Jebkurā gadījumā mītiņa rīkošana teritorijās, kuras pieder valsts uzņēmumiem vai nodotas to pārvaldīšanā, neapstrīdami ir jāsaskaņo. Par to, es domāju, te vispār nevar būt nekādu šaubu, jo nevar rīkot, piemēram, slimnīcas teritorijā mītiņu, nesaskaņojot ar slimnīcas vadību. Teikmaņa kungs, nekādu šaubu nevar būt, ka katrs valsts uzņēmums pārvalda savu teritoriju un ir atbildīgs par kārtību šajā teritorijā. Un bez saskaņošanas tas, gluži loģiski, nav izdarāms.

A.Teikmanis: Tātad es saprotu, ja ielas pārvalda valsts uzņēmums, tad ielas mītiņš jāsaskaņo ar šo valsts uzņēmumu. Likumdošana to neparedz.

O.Blumbergs: Tieši tā jau arī paredzēts, ka saskaņo ar pilsētas...

A.Teikmanis: Likumdošana paredz, ka ar pašvaldību, nevis ar valsts uzņēmumu.

O.Blumbergs: Ja pašvaldībai šīs ielas nodotas pārvaldījumā, tad tā arī attiecīgi sniedz šo piekrišanu. Tas ir loģiski pats par sevi. Tieši šā iemesla dēļ.

A.Teikmanis: Man ir jautājums: kurai Rīgas pilsētas pašvaldībai ir domāts uzdot izstrādāt un apstiprināt teritoriju nolikumu? Rīgā tādas ir septiņas, ja ne astoņas. Kurai tieši, jo šeit tā nav minēta? Un vai tas nav pretrunā ar pieminekļu likumdošanas aktiem, kuros ir paredzēts, ka nolikumu apstiprina Augstākā padome?

O.Blumbergs: Te ir teikts - Rīgas pilsētas pašvaldībai.

A.Teikmanis: Jā, bet Rīgas pilsētas pašvaldības ir Rīgas dome, Rīgas pilsētas valde un sešas rajonu valdes. Kurai no tām?

O.Blumbergs: Tās ir Rīgas pilsētas rajonu pašvaldības. Tās nav Rīgas pilsētas pašvaldības.

A.Teikmanis: Likumā "Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību" ir teikts, ka tās visas ir Rīgas pašvaldības institūcijas...

O.Blumbergs: Sastāvdaļas...

A.Teikmanis: Nē, institūcijas, Blumberga kungs. Es šo likumu zinu diezgan precīzi.

O.Blumbergs: Nu, tagad, es domāju, nebūtu vērts tālāk diskutēt par šo jautājumu, tagad jūs to izmantojat vienkārši kā vārdu spēli...

A.Teikmanis: Principā tas nebūtu tik svarīgi, bet pieminekļu likumdošanas akti paredz, ka nolikumu apstiprina Augstākā padome, nevis pašvaldība.

O.Blumbergs: Ja būs šāds lēmums, tad laikam šī funkcija tiks nodota Rīgas pilsētas pašvaldībai. Par to mums raižu nav. Pagaidām tas tā ir, bet šāda lēmuma pieņemšana konsekventi nozīmē, ka Rīgas pilsētas pašvaldība būs tiesīga to darīt. Tas būs tās pienākums.

A.Teikmanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Cienījamais Blumberga kungs, man radās jautājums un šaubas par to, vai es pareizi sapratu, sakarā ar deputāta Silāra jautājumu. Es saprotu tā: 3.punkts saka, ka uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei, pirmkārt, izveidot valsts uzņēmumu un tā tālāk; 1.1.punkts - īpašas kārtības teritorijas uzturēšanai un tā tālāk. Bet vai no tā neizriet arī 3.3.punkts, ka šie uzņēmumi, kas tiks nodibināti, arī atbildēs par to un darīs visu to?

O.Blumbergs: Bez šaubām.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Man ir pavisam īss ierosinošs jautājums. Varbūt te varētu izlabot redakciju. Lai Silāra kungs neuztrauktos, ka Godmanim būs jāņem rokā lāpsta, tad 3.punktā varētu uzrakstīt šādi: sakārtot Rīgas un tā tālāk..., nodrošinot arī nepieciešamo pārapbedīšanu saskaņā ar Brāļu kapu komitejas lēmumu. Nevis pārapbedot, bet nodrošinot pārapbedīšanu.

O.Blumbergs: Paldies, tas bija daudz konstruktīvāk nekā Silāra kunga izteiktais jautājums.

Dz.Ābiķis: Un otrs priekšlikums. Vai nebūtu pareizi, ja 4.punkta 2.apakšpunktā svītrotu vārdus "citas darbības", jo šajā kontekstā liekas, ka arī piketēšana un ielu tirdzniecība ir pretrunā ar morāli ētiskajām normām. Ja mēs izsvītrojam vārdu "citas", tad šī divdomība pazūd. Tātad: "kā arī darbības, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtajām morāli ētiskajām normām". Jo piketēšana jau nav pretrunā ar morāli ētiskajām normām. Šeit varbūt tā ir, bet lai nebūtu nekādu divdomību.

O.Blumbergs: Šeit nav teikts "kā arī citas". Šeit ir teikts "citas darbības".

Dz.Ābiķis: Te ir teikts - "kā arī citas darbības".

O.Blumbergs: Citas darbības, kuras varētu būt pretrunā un kuras mēs negribam nosaukt, jo ļoti daudzas var būt tādas, kuras šajā dokumentā nav korekti ierakstīt.

Dz.Ābiķis: Varbūt vārdiņu "citas" tomēr var izsvītrot. Tas būtu labāk.

O.Blumbergs: Tādā gadījumā, Ābiķa kungs, būs problēma, jo arī iepriekš uzskaitītās darbības ir tādas, kuras ir pretrunā ar morāli ētiskajām normām. Mēs daudz domājām par šo redakciju.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi Blumberga kungam? Kā mēs sapratām, tad pēc Ābiķa kunga ierosinājuma ir atrisināts jautājums par tiem darbiem, kas ir jāveic vai nav jāveic Ministru padomei. Nav iebildumu? Paldies, Blumberga kungs, jūs esat atbildējis uz visiem izteiktajiem jautājumiem. Tagad, godājamie deputāti, izsakiet savas domas debatēs.

Pirmais debatē Teikmaņa kungs, un gatavojas Tomašūna kungs.

A.Teikmanis: Tātad, kolēģi, vispirms patiešām par to, kuru no dokumentiem ņemt par pamatu vai ko mēs īsti gribam panākt ar šā lēmuma pieņemšanu. Mēs gribētu panākt zināmu kārtību un atbildību un noteikt atbildīgās institūcijas, no kā varētu prasīt atbildību par šiem latviešu tautai unikālajiem pieminekļiem.

Diemžēl es varētu teikt, ka Blumberga kunga komisijas lēmums radīs vairāk neskaidrību un jautājumu, nekā dos atbilžu. Blumberga kungs mani pierunāja, teiksim, mainīt savu attieksmi pret mūsu iesniegto lēmuma projektu, kur bija klāt arī Salaspils. Labi, lemsim par Salaspili atsevišķi, jo Salaspils jautājums nekust ne no vietas. Šodien nav nekāda pamata par to atbildēt Rīgas pilsētai, bet valdība nevēlas uzņemties nekādu atbildību par to.

Es ierosinātu ņemt par pamatu Brāļu kapu komitejas iesniegto variantu, kurš ir daudz īsāks, bet toties daudz skaidrāks. Tie jautājumi, ko es uzdevu Blumberga kungam, rāda, ka tur ir pretrunas. Blumberga kungs ir iedomājies, ka turpmāk Brīvības piemineklim riņķī būs žogs, kā tas ir, teiksim, VEF, un žoga iekšpusē visu noteiks iekšējās kārtības noteikumi, kā tas ir paredzēts likumdošanas aktos. Brīvības piemineklis ir bijis atklāta publiska vieta un tāds arī paliks. Tāpēc nekāds valsts uzņēmums nekādus iekšējās kārtības noteikumus neregulēs un nav tiesīgs regulēt. Likumā par mītiņiem, demonstrācijām un visiem pārējiem sabiedriskajiem pasākumiem nekādi izņēmumi nav paredzēti. Ja mēs šo lēmumu pieņemsim, tas būs pretrunā ar likumu un nebūs spēkā. Jo likumdošanas akti par mītiņiem un demonstrācijām mums ir sīki noregulēti, ir noteikts, kurš un kādas atļaujas dod sakarā ar šiem masu pasākumiem.

Arī tīri vēsturiski es gribētu apšaubīt tēzi, ka pie Brīvības pieminekļa nedrīkst rīkot nekādus masu pasākumus. Tieši pie Brīvības pieminekļa faktiski sākās Trešā atmoda. Tagad mēs šādus pasākumus ierobežosim ar kaut kādiem valsts uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumiem. Neko tamlīdzīgu pieļaut nedrīkstētu. Ja lēmums ir šādā formulējumā, tas ir pretrunā ar likumu. Tātad šādā formulējumā to pieņemt nevar. Brāļu kapu komitejas variants varbūt tiešām ir īsāks, tas neiedziļinās tajos sīkumos, kas ir ubagošana, kas ir ielu tirdzniecība un tā tālāk. Šeit tiešām ir precīzi ierakstīts: gan ubagošana, gan ielu tirdzniecība ir pretrunā ar visām pieņemtajām morāles normām. Tā no šā teksta ļoti precīzi izriet.

Protams, varētu rīkoties tā, kā tas ir paredzēts likumā par pieminekļiem, konkrēti, šā likuma 16.pantā, un izstrādāt šos īpašās kārtības noteikumus, ko apstiprina Augstākā padome. Tātad nevienam nedeleģē - ne pašvaldībai, ne Kultūras ministrijai. Tādā gadījumā arī šeit ir pretruna ar pieminekļu likumdošanas aktiem. Komitejas piedāvātais variants šīs te pretrunas neparedz, bet tikai nosaka atbildīgās institūcijas, kurām šie nolikumi jāizstrādā. Šajos nolikumos tad arī ir jāparedz šīs te nianses. Vienkāršāk, protams, ir ierakstīt trīs punktus par to, ka nevajadzētu. Pārējos tehniskos sīkumus lai izstrādā Rīgas pašvaldība un pati arī apstiprina. Nu, nevar šādā veidā pieiet, tā, es gribētu teikt, ir bezatbildīga pieeja. Vajag vai nu nozīmēt to atbildīgo, kas izstrādās, un pēc tam ar Augstākās padomes lēmumu precīzi reglamentēt visas šīs lietas, vai arī vispār nepieņemt.

Vienīgais, par ko tiešām varētu izraisīties diskusijas, ir jautājums par to pašu Brāļu kapu komitejas īpašumu, cik tas ir vēsturisks, cik tas ir juridisks. Jā, tas tiešām piederēja, bet šodien Brāļu kapu komiteja ir sabiedriska organizācija, un likums par īpašumtiesību atjaunošanu sabiedriskajām organizācijām nav pieņemts. Diemžēl Brāļu kapu komitejas variantā nevar piekrist tieši tur dotajam formulējumam, jo ar šo Augstākās padomes lēmumu mēs nevaram atjaunot īpašumtiesības sabiedriskajai organizācijai - Brāļu kapu komitejai, kamēr viss pārējais teksts katrā ziņā ir daudz korektāks, daudz vairāk pieņemams un izraisīs mazāk neskaidrību un mazāk jautājumu. Tāpēc es lūgtu kolēģus par pamatu pieņemt tieši to tekstu, ko ir izstrādājusi Brāļu kapu komiteja.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, varbūt akcentējiet dokumenta numuru, jo ne uz viena no dokumentiem nav rakstīts, kuru tad būtu izstrādājusi Brāļu kapu komiteja.

A.Teikmanis: Numur 70.

Priekšsēdētājs: Tātad Teikmaņa kungs vērsa jūsu uzmanību uz to, ka viņš atbalsta 70.dokumentu.

Lūdzu, Tomašūna kungs! Ja nepieteiksies neviens no deputātiem, tad nākamais būs Upmaļa kungs - Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs.

A.Tomašūns: Cienījamie kolēģi! Protams, tās ir tradicionālās pretrunas, par kurām mēs esam jau ne vienu reizi vien šajā zālē un ne tikai šajā zālē dzirdējuši jau tajā laikā, kad neprasīja, kādu organizāciju tu pārstāvi vai nepārstāvi, bet kad bija jāstrādā. Tad, šajā atmodas laikā, bija cilvēki, kuri bez saskaņošanas gāja un atjaunoja pieminekļus, kopa tos un neprasīja nevienam, kas man par to būs. Tad, protams, arī neprasīja šiem cilvēkiem, vai viņiem ir vajadzīgi kādi likumi vai nav vajadzīgi, pilnīgi pietika ar to, ka viņi atsaucās savai sirdsbalsij un savu attieksmi pret savu valsti parādīja strādājot. Šodien, protams, tā vairs palikt nevar, un tāpēc šodien darba kārtībā ir šis jautājums, kurš, varētu likties, nav pats svarīgākais Latvijas valstij, tomēr morālā ziņā, ētiskā ziņā un arī attieksmes ziņā tam ir ļoti liela nozīme.

Es gribētu vairāk pievērsties jautājumam par Brāļu kapu komiteju. It īpaši tāpēc, ka vairāki no man šeit zināmiem deputātiem šajā Brāļu kapu komitejā ir darbojušies kopš tās atjaunošanas brīža, ir piedalījušies arī tās statūtu atjaunošanā un, protams, ļoti labi pārzina situāciju gan likumdošanas ziņā, gan arī zina, kā tas reāli ir dzīvē gan ar šiem Brāļu kapiem, gan ar Brīvības pieminekli, gan arī daudziem citiem brīvības pieminekļiem, kuri Latvijā ir atrodami vai ikkatrā pagastā.

Ierosinātu šodien balsot par Brāļu kapu komitejas iesniegto projektu. Bet es tikai gribētu izteikt vēl šādu domu: varbūt mēs varētu vienoties par to, ka gadījumā, ja tas negūst klātesošo deputātu vairākuma atbalstu, tad, protams, vajadzētu atbalstīt komisijas izstrādāto projektu. Bet tajā būtu nepieciešams vismaz viens labojums vai papildinājums, kurš palīdzētu Brāļu kapu komitejai jau šodien labāk izprast savu lomu un veikt visus darbus, kas saistīti ar Brāļu kapiem un ar Brīvības pieminekli, ar to nākotni un kopšanu un tā tālāk.

Tāpēc es atbalstu Teikmaņa kunga teikto, ka vajadzētu nobalsot par Brāļu kapu komitejas iesniegto projektu, tas ir, 70.dokumentu. Ja vairākums to neatbalsta, tad mēs varētu balsot par komisijas iesniegto projektu. Un lai godaprāts nosaka mūsu attieksmi pret šo projektu.

Priekšsēdētājs: Man tikai būtu lūgums mūsu Juridiskajai pārvaldei vai Likumdošanas jautājumu komisijai dot atzinumu, vai Brāļu kapu komitejai ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Man ir ārkārtīgi lielas aizdomas, ka tādu tiesību tai nav.

Lūdzu, Tomašūna kungs!

A.Tomašūns: Es ļoti atvainojos, ja ir nepieciešama likumdošanas iniciatīva, tad uzskatiet, ka tā ir manējā.

Priekšsēdētājs: Jā, bet tādā gadījumā jums, Tomašūna kungs, bija jāiesniedz projekts komisijai iepriekšējai izskatīšanai.

Lūdzu, Upmaļa kungs!

E.Upmalis, Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs: Godājamais priekšsēdētāja kungs, godājamais augstais nams! Pateicos par doto iespēju izteikt Brāļu kapu komitejas viedokli apspriežamajā jautājumā un pateicos arī Blumberga kunga vadītajai komisijai, ka jūsu izdalītajā materiālā ar 70.numuru ir iekļauts arī Brāļu kapu komitejas un deputāta Tomašūna iesniegtais lēmuma projekts.

Īsumā gribētu aplūkot galvenos, būtiskākos šā lēmuma punktus. Būtībā ir pilnīgi pareizi un absolūti nepieciešami šajā brīdī šādu lēmumu pieņemt, ja mēs gribam ievērojamākos un izcilākos mūsu vēstures pieminekļus saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm. Līdz ar to Brāļu kapu komitejas pamatnostādnes neatšķiras no komisijas izvirzītā projekta. Galvenās atšķirības, kuras es gribētu uzsvērt, balstās uz Latvijas Republikas vēsturisko pieredzi Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanā un izveidošanā, kā arī uz citu pasaules valstu praksi analoģisku jautājumu risināšanā.

Mums ir jāatceras, ka 1920.gadā, kad Brāļu kapu komiteja tika izveidota kā valstiska institūcija, kurā tika iesaistītas visaugstākās valsts amatpersonas, tā ķērās ne tikai pie Rīgas Brāļu kapu izveides un aprūpes, bet arī pie visu Latvijas karavīru atdusas vietu aprūpes. Taču šī tīri valstiskā struktūra nespēja to nodrošināt bez vispārēja sabiedriskā atbalsta. Tādēļ jau pēc diviem gadiem - 1922.gadā - šī struktūra tika pārveidota par atklātu sabiedrisku struktūru, kurā varēja iestāties ikviens Latvijas pilsonis. Lūk, šī atklātā sabiedriskā struktūra, kura atbilstoši statūtiem bija saistīta ar valsts institūcijām un atradās aizsardzības ministra kontrolē, arī veica galveno darbu karavīru kapu aprūpē visā Latvijā. Tās lielākais darbs bija Brāļu kapu ansambļa būvniecība un izveide.

Tad, kad 1989.gadā tika pieņemts lēmums par Brāļu kapu komitejas atjaunošanu, mēs to darījām tieši šādu apsvērumu dēļ. Ilgus gadus daudzas Latvijas karavīru kapu vietas tika atstātas novārtā, un bija nepieciešama struktūra, kas apvienotu visus sabiedrības un speciālistu pūliņus, lai šo darbu veiktu un virzītu uz priekšu.

Brāļu kapu komiteja šobrīd darbojas uz 1922.gada statūtu bāzes, līdz ar to atzīstot valsts struktūru, proti, aizsardzības ministra lomu tās pārraudzībā un ar šiem statūtiem aizsardzības ministram piešķirot veselu virkni pilnvaru līdz pat komitejas slēgšanai. Un šeit es gribētu izteikt šaubas par to, vai komisijas formulējums, ka ir pretlikumīgi uzdot šādai atklātai sabiedriskai struktūrai kādu valstisku funkciju - šajā gadījumā kapu aprūpes funkciju - ir īsti korekts. Mēs saprotam, ka valsts institūcijas nevar iejaukties sabiedrisko organizāciju darbā, bet diezin vai to var uzskatīt par iejaukšanos, ja pati šī institūcija pēc sava ierosinājuma ir ar mieru šos pienākumus uzņemties. Es gribētu minēt arī analoģiskas organizācijas Vācijā un Lielbritānijā, kur valsts oficiāli deleģē šīm organizācijām savas tiesības karavīru kapu aprūpē un arī savu līdzekļu sadali šo kapu aprūpei un labiekārtošanai. Aicinu deputātus rūpīgi iepazīties ar piedāvāto variantu un varbūt tomēr to atbalstīt.

Par atsevišķām detaļām, kas mūsu piedāvātajā variantā atšķiras no komisijas varianta, es gribētu teikt, ka to mērķis ir panākt tikai lēmuma kompaktumu, lai neizvērstu Augstākās padomes līmenī jautājumus, kas attiecas uz nolikumu, vai tos jautājumus, ko pieminekļu aizsardzības likumdošanas akti paredz attiecīgajām valsts struktūrām, proti, pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Piekrītu, ka būtu nepieciešams mūsu lēmuma projektā iekļaut papildinājumu, ko deputāts Preinbergs formulējis rakstveidā iesniegtajā ierosinājumā, par pārapbedīšanu. Bet katrā gadījumā tādā formā, kā Blumberga kungs to tagad paskaidroja.

Un visbeidzot. Šajā situācijā mēs uzskatām par nepieciešamu pasūtītāja funkcijas šķirt no izpildītāja funkcijām. Tas ir pamatoti gan no pieminekļu aizsardzības viedokļa, gan no līdzekļu sadales un uzraudzības viedokļa, tas ir tas reālais pamats, kura dēļ Brāļu kapu komiteja ierosina šādu sadalījumu. Brāļu kapu komiteja nekad nav atteikusies no atbildības par Rīgas Brāļu kapu stāvokli, par karavīru kapu stāvokli visā Latvijā un arī turpmāk darīs visu, lai Brāļu kapi tiktu Latvijā uzturēti pienācīgā līmenī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs! Ja deputāti vēl grib pieteikties debatēs, tad lūdzu to darīt.

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi! Es negribētu runāt par Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa nozīmi. To mēs faktiski esam jau izrunājuši pagājušajā reizē. Tagad paliek tikai tā formālā puse, par kuru šo lēmumu sakarā vajadzētu runāt.

Manuprāt, Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijas izveidotais lēmums ir ļoti daudzšķautņains un pilnīgi izsmeļošs. Tajā ir izsvērti visi jautājumi, kādi būtu vajadzīgi šim lēmumam. Ja nu vienīgi kāds iebildums - varbūt priekšlikuma veidā - varētu būt par 4.1.punktu, kur ir runa par organizētu masu pasākumu. Tur man ir jāpiekrīt Teikmaņa kungam, ka tiešām Trešā atmoda ir sākusies pie Brīvības pieminekļa. Varbūt varētu atteikties no vārdiem "Brīvības piemineklis" šajā punktā. Brāļu kapi ir cita lieta, cita kategorija, tiem ir cita nozīme tautā.

Tad vēl - par Brāļu kapu komiteju kā sabiedrisku organizāciju. Tik tiešām, tai uzdot ir ārkārtīgi grūti. Man liekas, būtu ļoti pareizi, ka valsts deleģētu, kā teica iepriekšējais runātājs, visus šos uzdevumus. Un tad būtu likumsakarīgi.

Un vēl ko es gribētu teikt Brāļu kapu komitejas lēmuma sakarā. Tas attiecas uz tādu jēdzienu kā, piemēram, sākotnējā ideja. Sākotnējā ideja faktiski mums nemaz vairs nav pieejama, jo tās autori ir miruši. Viņu ideja diezin vai bija apbedīt svešus, Brāļu kapiem nepiederošus cilvēkus šajos kapos. Līdz ar to rodas jautājums, kāda tad bija šī sākotnējā ideja. Ja mēs par to runājam, tad nevaram izmest ārā šo jēdzienu. Ja mēs neierakstām to, kas te ir pausts 3.punkta 3.apakšpunktā, šis lēmums katrā ziņā daudz ko zaudēs.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, debašu laikā mūsu saraksts ir papildinājies. Tagad kārta ir Matvejeva kungam. Līdz pārtraukumam ir tieši desmit minūtes. Pēc tam runās Jundža kungs.

K.Matvejevs: */Cienījamie deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj! Šodien man nākas runāt tikai par vienu šī lēmuma īstenošanas pusi, iespējams, par visnepatīkamāko pusi. Runa ir tieši par šo līķu izrakšanu, ja gribat, var teikt arī tā - par to personu ekshumāciju, kas tagad ir reāli apglabātas Brāļu kapos un pēc viena varianta projekta noteikti ir pārapbedījamas, bet otrajā variantā šis jautājums kaunīgi apiets, notušēts, var teikt arī tā.

Redziet, varbūt ir vērts atgādināt, kā veidojās Brāļu kapu ansamblis, kaut gan vairākums no zālē klātesošajiem to ļoti labi zina. Es zinu, ka klātesošie ir lietas kursā, ka apbedīšana šajā teritorijā sākās ilgi pirms memoriāla izveidošanas - pasaules kara laikā. Pilsoņu kara laikā te tika apbedītas arī tādas personas, kuras, ja būtu palikušas dzīvas, vēlāk tiktu sauktas par ienaidniekiem, būsim reālisti. Brāļu kapu teritorijā līdz memoriāla uzcelšanai tika apglabāti arī tie kritušie, kas cīnījās ar fon der Golca kolonnām, kas 1919.gadā nāca uz Rīgu, kopā ar kurām karoja arī vairāki latviešu bataljoni. Tas ir fakts. Cik es atceros - Kārlis Zāle to zināja, taču uzskatīja par iespējamu uzcelt savu apbrīnojamo ansambli tieši šajā vietā. Un tagad, lai tiešām reāli izraktu no zemes tieši tos, kuru ideoloģiskie uzskati neapmierina kādus no zālē klātesošajiem, šajos kapos būtu jāveic ļoti plaši arheoloģiskie pētījumi. Vai tas ir pieļaujams, cik tas būs ētiski - katram pašam tas jāizlemj. Šajā sakarā gribu tikai piebilst, ka Eiropā ir zināmi piemēri, kad šāda tipa ansambļi ar tādu personu apbedījumiem, kurām dzīvē bijusi diametrāli pretēja politiska orientācija, - šādi ansambļi tagad tiek uzskatīti kā sava veida nacionālās saskaņas simboli. Un es neredzu iemeslus, kāpēc arī Latvijā nevarētu iet pa šo ceļu. Un būs ļoti žēl, ja tiks izvēlēts pavisam cits attīstības ceļš.

Ja runa ir par tīri estētisko pusi, tad jautājumu var atrisināt vienkārši. Pieminekļus, kuri ir pretrunā ar Kārļa Zāles māksliniecisko ieceri, ir izaicinoši, var aizvākt, tāpat kapu kopiņu veidojumus, var tos nomainīt ar neuzkrītošām horizontālām plāksnītēm, uz kurām iegravēt tikai vārdu un uzvārdu, vairāk neko. Man liekas, ka tas būtu viskorektākais un humānākais ceļš. Ļoti žēl, ka tieši pretējās pozīcijas dēļ, kas izpaužas šajos projektos, man personīgi nāksies balsot pret, kaut gan viss pārējais šajā lēmuma projektā mani apmierina. Apmierina viss, izņemot šo punktu, par kuru pašlaik runāju. Piekrītu, ka ļoti slikti ir apglabāt cilvēku viņam ne sevišķi piemērotā vietā, bet no tīri ētiskām pozīcijām daudz sliktāk ir traucēt mirušajiem mūžīgo mieru. Paldies. Tas man ir viss./

Priekšsēdētājs: Jundža kungs ir ar mieru piecas minūtes pirms pārtraukuma runāt? Lūdzu. Un pirms pārtraukuma vēl Ābiķa kungs sniegs sevišķi svarīgu paziņojumu.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti, es gribētu izteikt atzinību tiem cilvēkiem, un īpaši Blumberga kunga vadītajai komisijai, kas strādā pie šā, manuprāt, ļoti aktuālā jautājuma. Es domāju, ka abi projekti ir labi un lielu pretrunu varbūt tajos nav, bet es ierosinātu par pamatu tomēr pieņemt Brāļu kapu komitejas variantu, izdarot dažus grozījumus un ņemot vērā tās bažas, kuras izskanēja arī šeit, no tribīnes. Pirmām kārtām bažas ir par to, lai Brāļu kapi nenokļūtu kaut kādas vienas organizācijas īpašumā. Tāpēc 3.punktā rakstīt: "Nodot Rīgas Brāļu kapu komitejas pārziņā." Īpašuma attiecības netiks mainītas.

Lai novērstu bažas par to, ka Brāļu kapi tiek nodoti sabiedriskas organizācijas pārziņā, es domāju, ka mums nav jāizgudro velosipēds. Ja jūs, cienījamie kolēģi, būtu paskatījušies 1922.gadā apstiprinātos statūtus, kurus es jau minēju, tad jūs redzētu, cik brīnišķīgu sviru bija atraduši tā laika mūsu kolēģi. Protams, sabiedriskā organizācija, kā šeit ļoti pareizi runāja vēstures zinātājs, apvieno entuziastus, cilvēkus, kuri grib strādāt. Un tajā pašā laikā šo sabiedrisko organizāciju ietekmē ļoti spēcīga valsts kontroles svira - pat tiktāl, ka Ministru kabineta nozīmētai ministrijai ir tiesības atlaist atsevišķus Brāļu kapu komitejas locekļus vai vispār atlaist šo komiteju. Kāpēc mēs to nevarētu izdarīt tagad? Es piedāvātu papildināt lēmuma projektu ar sekojošu punktu: "Ministru padomei apstiprināt Brāļu kapu komitejas statūtus, ņemot par pamatu 1922.gadā apstiprinātos statūtus."

Un visbeidzot - es gribētu piedāvāt precizēt lēmuma projekta 7.punktu, paredzot, ka Rīgas Brāļu kapu komitejai nolikums jāiesniedz apstiprināšanai Ministru padomē līdz konkrētam datumam. Arī - lai pastiprinātu šo valstisko kontroli.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums būs pēc Ābiķa kunga paziņojuma. Pēc pārtraukuma debates turpināsies.

Dz.Ābiķis: Faktiski tas nav paziņojums, bet deputāta pieprasījums. Es gribētu lūgt, lai sekretariāts noskaidro, kāpēc Augstākās padomes ēkā pēkšņi tiek pārkāpts likums. Respektīvi, ir izdalīts dokuments man ne visai saprotamā valodā. Par šādu likuma pārkāpumu ir paredzēts sods. Ja lietvedība nav valsts valodā, par to paredzēts sods līdz 10 000 rubļu. Tā ka es ļoti lūgtu pēc pārtraukuma sekretariāta vadību ziņot, kurš ir vainīgais, ka ir izcūkots papīrs un, kā teikt, ir iznerroti deputāti. Un pats galvenais - Augstākajā padomē ir pārkāpts likums!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es domāju, ka Ābiķa kungs kā galvenais valodas inspektors uzņemsies šo godpilno pienākumu izdarīt dienesta izmeklēšanu un pēc pārtraukuma mums ziņos. Paldies.

Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, turpināsim darbu plenārsēdē! Vārds deputātam Ābiķim. Nav Ābiķa kunga? Viņš pašlaik izdara dienesta izmeklēšanu.

Tad nākamais bija Freimaņa kungs. Lūdzu.

J.Freimanis: Godājamais Krastiņa kungs, dāmas un kungi! Domāju, ka mūsu stīvēšanās ap Brāļu kapiem ir ieilgusi un laikam viens vai otrs variants mums būs jāpieņem, bet jebkurā gadījumā, lai kuru variantu mēs pieņemtu, abos variantos vienai lietai ir jābūt identiskai. Proti, ir jābūt piebildei par to, ka, kapus uzturot, ir jāizdara nepieciešamie pārapbedījumi. Tātad šim tekstam ir jābūt balts uz melna arī Brāļu kapu komitejas tekstā, ja plenārsēde to pieņems. Un es pilnīgi noraidu Matvejeva kunga frāzes par fon der Golcu un tā tālāk. Matvejeva kungs ļoti labi zina, par ko ir runa. Runa ir par padomju armijā Staļina pusē dienējušajiem kareivjiem, kurus speciāli kapu apgānīšanas nolūkā apbedīja tur, kur viņus apbedīja. Mēs zinām, ka Pirmie Meža kapi apgānīti ar latviešu tautas nodevēju Vili Lāci un komunistu galeriju Čakstes pieminekļa priekšā. Par to mēs nezin kāpēc nerunājam. Un šīs pārapbedīšanas nebūt nav cilvēku kaulu apgānīšana. Nē. Aiz Raiņa pieminekļa ir Slavas aleja, un viņus var ļoti kulturāli un ar visu goda parādīšanu, ar sarkanajiem karogiem apbedīt tur. Bet Brāļu kapiem ir jābūt tīriem. Tāpēc es iesniedzu savu rakstveida pielikumu un papildinājumu tam gadījumam, ja plenārsēde izšķiras par īsāko variantu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, visiem jums dokumenti ir priekšā, ir paredzēts arī galavārds. Lūdzu, Blumberga kungs, izmantojiet savas tiesības! Pēc tam lemsim tālāk.

O.Blumbergs: Godājamie kolēģi, es negribu aizkavēt ilgāk jūsu uzmanību. Jau pietiekami ilgi šis dokuments ir staigājis no komisijas uz komisiju, no sēdes uz sēdi, un acīmredzami pilsētas tēviem ir tāda pieeja, ka, lūk, šis jautājums ir pārāk sarežģīts, lai ar to praktiski nodarbotos. Vienīgi tā varētu vērtēt šodienas situāciju.

Tālāk - pēc lietas būtības. Negribu šeit strīdēties par to, vai Brāļu kapu komitejai kā sabiedriskai organizācijai ir tiesības iesniegt šo dokumentu šeit izskatīšanai. Tas, liekas, katram tāpat ir skaidrs. Gribu tikai pateikt, ka Brāļu kapu komiteja, ja arī tiktu pieņemts tās priekšlikums, sastaptos ar nepārvaramām grūtībām. Pirmkārt, lai uzturētu Brāļu kapus, ir nepieciešami lieli budžeta līdzekļi, un sabiedriskai organizācijai būs ļoti grūti atrast juridisku pamatojumu šādu līdzekļu izmantošanai, kā arī tam, ka šādu līdzekļu kontroli veiktu kontrolējošās institūcijas, ja būs radusies nepieciešamība pārbaudīt, kā tad šie līdzekļi tiek izmantoti. Es šeit neredzu šo likumīgo mehānismu, kā var sabiedriskai organizācijai, no vienas puses, atdot budžeta līdzekļus, ļaujot rīkoties ar tiem; no otras puses, uz kāda likumīga pamata mēs varam pēc tam šīs organizācijas līdzekļu izmantošanu kontrolēt? Šā vienkāršā iemesla dēļ uzskatu, ka risinājums, kuru piedāvā Brāļu kapu komiteja un tik dedzīgi aizstāv pilsēta, nevienā aspektā neatbilst Latvijas likumdošanai.

Aicinu balsot un balsojot saprast to, ka nevajag meklēt vēl jaunus liekus risinājumus, jo komisijas izstrādātajā dokumentā rakstveidā ir aptverts viss, kas nepieciešams, lai šo darbu varētu sekmīgi pildīt, lai beidzot šis ansamblis - Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa ansamblis - tiktu nodots tā atbildīgajam saimniekam.

Priekšsēdētājs: Godājamais kolēģi, pirms mēs tālāk spriežam par nepieciešamajiem papildinājumiem vai svītrojumiem likumprojektos, ir jāizlemj, uz kuru no likumprojektiem mēs balstāmies, jo, protams, Brāļu kapu komitejai likumā nav dotas tiesības nākt ar likumdošanas iniciatīvu un iesniegt šādu likumprojektu, bet mūsu kolēģis deputāts Tomašūns pieteicās, ka viņš ir šā likumprojekta iniciators. Domāju, ka mums taisnības labad ir jānobalso, kuru no likumprojektiem mēs izskatām, papildinām vai labojam.

Man te ir iesniegti arī divi rakstveida priekšlikumi. Iepriekšējā plenārsēdē pirms divām nedēļām 20 deputāti ir iesnieguši priekšlikumu par viena punkta balsošanu ar personālo balsošanu. Tā ka Endeles kungam, ja viņš ir, vai kādam citam no balsu skaitīšanas komisijas ir tam jāgatavojas.

Es lūgšu sekretariātu zvanīt, lai tie deputāti, kas dažādu iemeslu dēļ ir aizkavējušies šajā namā, atnāktu uz plenārsēžu zāli. Paldies, tad laikam neviena arī vairāk nebūs. Ulmes kungs ir ieradies, un vairāk neviena arī nav.

Tātad balsosim par 69.dokumentu - komisijas iesniegto projektu. Otrs balsojums būs par deputāta Tomašūna iesniegto un Brāļu kapu komitejas izstrādāto projektu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 69.dokumentu - komisijas iesniegto lēmuma projektu kā mūsu tālākā darba pamatu. Lūdzu rezultātu: 55 - par, 1 - pret, 10 - atturas. Paldies. Lūdzu dzēst.

Balsošanas režīmu! Balsojam par kolēģa Tomašūna iesniegto lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu. 15 - par, 13 - pret, 33 - atturas. Tātad turpmākajā darba gaitā mēs ar iespējamiem labojumiem un svītrojumiem pieņemam komisijas iesniegto lēmuma projektu.

Blumberga kungs, lūdzu!

O.Blumbergs: Man ir priekšlikums - balsošanu par dokumentu atlikt uz nākamo otrdienu.

Priekšsēdētājs: Bet Freimaņa kunga iesniegtais papildinājums tātad attiecas tikai uz to gadījumu, ja būtu par pamatu ņemts deputāta Tomašūna iesniegtais dokuments. Tomašūna kunga priekšlikums ir 3.punktu papildināt ar šādu tekstu: "Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei konsultēties ar Brāļu kapu komiteju." Blumberga kungs pieņem šādu papildinājumu? Pieņem. Tātad mums nav jābalso.

Paliek pēdējais balsojums. 20 deputāti ir iesnieguši šādu lūgumu: "Lūdzam nobalsot ar personālo balsojumu priekšlikumu par 3.2.punkta izslēgšanu no lēmuma projekta "Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem"." Lūdzu balsu skaitīšanas komisiju sagatavoties, lai varētu nolasīt izdruku.

Balsošanas režīmu! Balsojam par ierosinājumu - 69.dokumentā izslēgt 3.2.punktu. Lūdzu rezultātu. Par - 23, pret - 18, atturas - 11. Nav pieņemts šis ierosinājums - izslēgt 3.2.punktu.

Mums ir jāievēro procedūra un jānolasa izdruka, un godājamiem deputātiem, ja balsojums izdrukā tehnisku iemeslu dēļ neatbilst viņu paustajai gribai, ir par to skaļi jāziņo, lai varētu izdarīt korekcijas. Lūdzu, kas mums būtu no balsu skaitīšanas komisijas? Tomašūna kungs uzņemsies šo pienākumu.

Lūdzu, Tomašūna kungs!

A.Tomašūns: Cienījamie kolēģi, šī burvīgā mašīna ir izdrukājusi visus balsojumus, fiksējusi balsojušos un nebalsojušos, sadalīdama viņus šādā veidā. Vispirms ir visi tie, kas balsojuši par, pēc tam tie, kas balsojuši pret, tad tie, kas atturējušies, un tie, kas nav balsojuši. Vai es drīkstu tādā gadījumā lasīt tā, kā šeit ir?

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Domāju, ka tas ir pieņemami un ļoti ērti.

A.Tomašūns: Tātad "par" balsojuši: Agafonovs, Bartaševičs, Bekasovs, Beluha, Feršalovs, Ivanovs Ivans, Ivanovs Mihails, Kostins Vladimirs, Kurdjumovs Leonīds, Liepiņš Kārlis, Matvejevs Konstantīns, Mihailovs Nikolajs, Mihailovs Vladimirs, Morozļi Grigorijs, Panteļejevs Andrejs, Radionovs Galaktions, Rešetņikovs Andrejs, Romašovs Genādijs, Safonovs Anatolijs, Stepičevs Mihails, Ščipcovs Oļegs, Teteris Ludvigs, Ždanoka Tatjana.

Balsojuši "pret"...

Priekšsēdētājs: Pagaidiet mazliet, Tomašūna kungs, ir laikam pretenzijas! Lūdzu, Liepiņa kungs un Panteļejeva kungs, labojiet skaļi savu balsojumu! Tātad, lūdzu, atzīmējiet Panteļejeva kungu pie tiem, kas atturas, un Liepiņa kungs ir balsojis "pret". Lūdzu, atzīmējiet viņus pie tiem, kas ir balsojuši "pret"! Varam turpināt.

A.Tomašūns: Balsoja "pret": Alksnis Leonīds, Batarevskis Oļegs, Bels Alberts, Blumbergs Ojārs, Caune Ivars, Cilinskis Einārs, Cīrulis Mārcis, Čepāne Ilma, Černajs Raits, Freimanis Jānis, Krūmiņš Ģirts, Līgotnis Andris, Salītis Broņislavs, Seile Anna, Strazdiņš Indulis, Tomašūns Andris, Ulme Arvīds, Vanags Dainis.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi labojumi?

A.Tomašūns: Labojumi iepriekš tika izteikti. Tātad šeit nāk klāt arī Liepiņa kungs.

Atturējās: Berklavs Eduards, Bresis Vilnis Edvīns, Čepānis Alfrēds, Kalniņš Imants, Kostanda Odisejs, Laķis Pēteris, Movels Igors, Seiksts Antons, Silārs Ivars, Skosta Ludis, Ziediņš Ziedonis. Un nāk klāt arī Panteļejevs.

Priekšsēdētājs: Vairs nekādu labojumu nav?

A.Tomašūns: Un tad vēl ir saraksts par tiem, kas nav balsojuši, kas it kā ir klāt un ir reģistrējušies.

Tātad nav balsojuši: Apsītis Romāns, Biķis Valdis, Bojārs Juris, Briedis Ivars, Buls Antons, Cupruns Ivans, Einiņš Vladimirs, Endele Jānis, Felss Andris, Gabrānovs Pēteris, Klindžāns Gunārs, Lucāns Jānis, Mačtams Alfrēds, Mednis Sarmis, Preinbergs Gunārs, Špoģis Kazimirs, Teikmanis Andris, Zaščerinskis Jevgēņijs, Zeltkalne Brigita.

Priekšsēdētājs: Lucāna kungs, ja nav pagriezta atslēga, tad mašīna tur nav vainīga. Tātad ar plenārsēdes lēmumu šis punkts no lēmuma projekta nav svītrots. Nekādi citi labojumi un papildinājumi šeit nebija iesniegti. Blumberga kungs kā ziņotājs ierosināja galīgo balsojumu par šo dokumentu izdarīt nākamajā otrdienā pulksten 13.00. Šis būs pēc kārtas otrais nobalsojamais dokuments.

Tagad varam turpināt plenārsēdes darbu un izskatīt nākamos jautājumus.

Nākamais darba kārtības jautājums, par kuru mums būs jālemj atsevišķi, ir lēmuma projekts "Par Civilās aizsardzības centra izpilddirektora iecelšanu". Ir izveidojusies tāda situācija, ka Ministru padomes pārstāvji šeit bija visu dienu, bet tieši godājamais Dineviča kungs vairs nevarēja piedalīties plenārsēdē sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu ārpus plenārsēžu zāles, tāpēc ir ierosinājums šo lēmuma projektu rīt izskatīt kā pirmo, jo rītdienas pirmais darba kārtības jautājums ir svītrots. Tā vietā mēs varētu izskatīt jautājumu par Civilās aizsardzības centra izpilddirektoru. Vai ir kādi iebildumi godājamiem kolēģiem? Tātad pārcelt uz rītdienu kā pirmo pie personāliju balsojumiem. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu" otrajā lasījumā. Lūdzu ziņotāju. Ziņotāja nav. Paldies. Iesim tālāk! Šis likumprojekts pēc mūsu vienošanās pāriet uz pašām beigām.

Nākamais - par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu. Vai ir ziņotājs? Ir. Lūdzu. Otrais lasījums.

I.Miļūna, Jūras lietu ministrijas Juridiskās daļas vadītāja: Godājamie deputāti! Ziemassvētku noskaņojumā bez iebildumiem tika pieņemts likumprojekts "Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu" pirmajā lasījumā. Nebija nekādu piezīmju un iebildumu. Tas ir 415.dokuments.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, kā mēs redzam pēc dokumenta, Jaungada noskaņojuma iespaidā neviens rakstveida priekšlikums vai labojums nav iesniegts. Šajā sakarībā, godājamie kolēģi, varbūt būtu pārāk formāli aicināt jūs apspriest likumprojektu un nosaukt visus pantus pēc kārtas no 1. līdz 32. Man būtu jautājums: kuram no godājamiem deputātiem ir kādas piezīmes un labojumi attiecībā uz kādu no šā likumprojekta pantiem?

I.Miļūna: Varbūt es precizēšu. Jaunajā redakcijā tas ir 79.dokuments, ja jūs esat pazaudējuši.

Priekšsēdētājs: Jā, 79.dokuments. Tāds arī ir izdalīts visiem. Černaja kungam ir? Nav. Paldies, godājamie kolēģi, es domāju, ka mēs varam sākt svarīgāko procedūru - balsošanu par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā!

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 58, pret - nav. Un neviens arī neatturas. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Batarevska kungs mums laikam ziņos par to, kad varētu izdarīt trešo lasījumu.

O.Batarevskis: Cienījamie kolēģi, es lūgtu jūs iekļaut likumprojekta trešo lasījumu nākamnedēļ otrdien vai arī rīt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, formāli tā varētu būt, jo otrā lasījuma gaitā neviens labojums un papildinājums nav iesniegts. Tātad komisija ierosina iekļaut to balsojamo likumprojektu sarakstā nākamo otrdien pulksten vienos, bet, lai mēs izpildītu visas formalitātes, nobalsosim par to, lai nebūtu nekādas runāšanas pēc tam.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka mēs šo likumprojektu iekļaujam nobalsojamo skaitā nākamnedēļ otrdien vienos. Lūdzu rezultātu. 50 - par, 1 - pret, 1 - atturas. Tātad ir iekļauts nākamajā otrdienā nobalsojamo likumprojektu skaitā. Tad deputāti, protams, varēs izteikties par motīviem un arī izteikt dažādas replikas.

Paldies. Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Man jāatvainojas deputātiem, ka nebiju klāt, kad darba kārtībā bija jautājums par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu. Es nebiju informēts, ka Bruņenieka kungs šodien netiek izvirzīts, viņš visu laiku bija šeit. Es lūdzu atļauju ķerties pie šā darba kārtības jautājuma.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai mēs atkāpsimies no saviem principiem un pārcelsim šo likumprojektu no pašām darba kārtības beigām uz... Nav iebildumu nevienam? Paldies.

Lūdzu, Ēlerta kungs! Deputāti ir gatavi strādāt.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Kopš tā brīža, kad tika pārtraukts šā likuma iesāktais otrais lasījums, notika apspriede kopā ar lauksaimniecības un zemes speciālistiem, kā arī ar Seiles kundzi. Šajā apspriedē tika izteikti daudzi vērtīgi un vērā ņemami ierosinājumi, turklāt deputāts Guntis Grūbe un Seiles kundze vēl iesniedza savus priekšlikumus.

Tātad sagatavotais likuma teksts ir 60.dokuments, bet šīs papildu izskatīšanas gaitā radušies papildinājumi un labojumi ietverti 78.dokumentā, kurā ir arī priekšlikumi, kā jau parasti tie tiek noformēti. Man ir lūgums nepievērst uzmanību priekšlikumiem, kas ir 59.dokumentā vai senākā - 36.dokumentā, lai nebūtu pārpratumu. Un ir vēl 77.dokuments - Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas ierosinājums apturēt likumprojekta apspriešanu, par ko droši vien mums būs jālemj. Man ir jāatvainojas, ka 60.dokuments nav uz īsti laba papīra, bet es saprotu, ka tas ir atgādinājums par blokādes laika avīzēm. Man, protams, ir jāatvainojas, burti varēja būt lielāki, tā ir mana vaina.

Tātad, kā jau informēju, 60.dokumentā un 68.dokumentā tas, kas ir jauns, dots kursīvā, bet tas, kas ir jauns pēc deputātu ierosinājuma, ir pasvītrots.

Tagad ir priekšlikums par tālākās izskatīšanas procedūru. Tā kā zemes pieminējums šajā likumā par nomu un nomu ar izpirkumu ir izsaucis diezgan vētrainu dažu deputātu reakciju, man būtu priekšlikums, ka par šo atsevišķo jautājumu es sniegtu īsu informāciju, izskaidrojot darba grupas un komisijas nostādni. Deputāti varēs uzdot par to jautājumus un izteikties debatēs, kā tas ir pirmajā lasījumā, jo tomēr ir jāatzīst, ka šī lieta šajā likumā bija jauna, lai gan ļoti loģiska. Darba grupā un komisijās nekādu iebildumu nebija, bet ir ļoti saprotams, ka pēc tam, ja, protams, deputāti neierosinās vēl kādus balsojumus, būtu jānobalso par 9.panta pirmo un otro daļu, kur izteikta visa šā likuma sāls. Nu, nevis šā likuma sāls, protams, bet visa šīs zemes nomas un zemes pirkšanas problēmas sāls. Vai sēdes vadītājam ir pieņemama šāda procedūra?

Priekšsēdētājs: Par to lems godājamie deputātu kungi un dāmas, bet sākumā mums, protams, ir jāizlemj visradikālākais priekšlikums. Tātad 77.dokuments, kas man ir pat divos eksemplāros. Tas ir Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas iesniegums, taču to vajadzētu motivēt, ja kāds to varētu darīt.

I.Ēlerts: Krastiņa kungs, es domāju, ka par šo iesniegumu varētu balsot arī pēc debatēm. Tas būtu loģiski, tad būs izteikti viedokļi, jo balsot bez debatēm, domāju, nebūs īsti pamatoti.

Priekšsēdētājs: Tomēr tas ir jautājums par apturēšanu, un, ja mēs balsosim pēc debatēm, tad, atklāti sakot, šīm debatēm nav sevišķas jēgas. Varbūt Seiles kundze paskaidros Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas viedokli, un tad deputāti izlems, kā mēs lemsim šo jautājumu.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Tā kā lauksaimniekiem pašreiz notiek frakcijas sēde un viņi mani tādu vientulīgu ir atstājuši zālē, es gribu paskaidrot, ka pagājušajā reizē, kad mēs izskatījām otro lasījumu, pēkšņi tika iestrādātas visas normas par zemes nomu, nesagaidot īpašuma tiesību atrisināšanu, bet mēs uzskatām, ka noma ir īpašuma tiesībām pakārtots jautājums un tikai īpašniekam būs tiesības slēgt nomas līgumu. Nenoskaidrojot visas saistības ar Civillikumu, kādas ir šai nomai ar izpirkumu, mēs pēkšņi iestrādājam šeit zemes jautājumus. Pagājušajā plenārsēdē mēs lūdzām balsot par to, lai tiktu izlemti visi jautājumi par zemi, kuru pirmajā lasījumā nebija un kuri otrajā lasījumā pēkšņi parādījās, vai arī tiktu apturēta likumprojekta izskatīšana. Plenārsēde nobalsoja par likumprojekta apturēšanu vispār. Ja šajā otrajā lasījumā mēs varam vēlreiz izsvītrot visu, kas attiecas uz zemi, tad Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija noņem jautājumu par likuma apturēšanu vispār. Tad to varētu skatīt otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, tādā gadījumā mani interesē jūsu komisijas viedoklis, jo iesniegumā, kas manā mapītē ir trijos eksemplāros, ir viennozīmīgi lūgts apturēt apspriešanu.

A.Seile: Jā, un paskaidrots, kāpēc.

Priekšsēdētājs: Bet vai jūs uzturat šo Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas lūgumu apturēt apspriešanu?

A.Seile: Nu, ja atbilde ir tik juridiski precīzi jāpasaka, tad uzturu šo prasību apturēt izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Cienījamie kolēģi! Tā kā es jūtos daļēji līdzvainīgs šajā konflikta situācijā sakarā ar saviem rakstveida papildinājumiem Ēlerta kunga likumprojektā par pašvaldības un valsts uzņēmumu nomu, ierosinot iekļaut arī šos zemes jautājumus, es jums gribu paskaidrot, kādēļ to darīju.

Es to darīju tādēļ, ka saskaņā ar mūsu pašu pieņemtajiem likumiem, saskaņā ar mūsu likumu, kas darbojas un saucas "Par pilsētas zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", zemes īpašuma tiesības atjauno ne tikai fiziskās personas, bet arī juridiskās personas, to vidū arī pašvaldības un valsts savu valsts pārvalžu un valsts varas institūciju personā. Tātad reformas gaitā, un tagad šis process notiek, savus bijušos zemes īpašumus atgūst arī valsts un pilsētu pašvaldības. Man likās, ka nebūtu pareizi, ja mēs runātu par valsts un pašvaldību īpašuma nomu un par nomu ar izpirkumu, ja nerunātu arī par šo zemes lietu. Ja mēs gribētu palikt pie šā viedokļa, ka zeme paliek vēl mistiskajā valsts īpašumā, tad, es saprotu, ja valsts vai pašvaldība iznomātu savu īpašumu, tā negūtu par zemi nekādu ienākumu. Es domāju, ka tas nav mūsu interesēs. Mūsu interesēs ir iegūt, kā saka, arī par zemi zināmu ienākumu. Tādēļ ir šis mans papildinājums.

Vēl es gribu atzīmēt to, ka man nav izprotama manu cienījamo kolēģu lauksaimnieku pozīcija. Mēs pagājušajā nedēļā runājām par Zemesgrāmatu likuma darbības atjaunošanu. Kolēģi pamatoja, un mūsu lēmuma projektā par Zemesgrāmatu likuma darbības atjaunošanu ir punkts, kurā mēs sevišķi uzsvērām, ka nekustamais īpašums ir vienots, kā tas noteikts Civillikuma 968.pantā, un pamats visam nekustamajam īpašumam tomēr ir zeme. Ēkas un būves varēs reģistrēt tikai tad, ja būs reģistrēta zeme un par citam piederošo ēku svešinieks būs noslēdzis ar zemes īpašnieku nomas līgumu. Par to jau mēs vienojāmies, runājot par šo Zemesgrāmatu likumu. Un vēl es gribu piebilst: ja būs tāda situācija, ka pašvaldības vai valsts īpašums šajos 50 gados būs radies uz sveša īpašnieka zemes, kurš atgūst savu īpašumu, ievērojot mūsu agrāk pieņemtos likumus, tad Ēlerta kungs savā likumprojektā ir iestrādājis ļoti korektas normas, kur tiek ievēroti šie mūsu agrāk pieņemtie normatīvie akti un kur ievērotas arī Civillikuma normas. Tāpēc es gribu uzaicināt jūs balsot par šo vienoto īpašumu, kuru valsts un pašvaldība tagad privatizē jeb iznomā, un es negribētu piekrist lauksaimnieku viedoklim. Protams, to izšķirs jūsu balsojums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Biķa kungs!

V.Biķis: Par balsošanas motīviem. Es vispirms gribētu informēt plenārsēdi. Protams, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai ir savs viedoklis, bet šorīt notika Lauku frakcijas sēde, kurā Ēlerta kungs informēja par grozījumiem, kas ir iestrādāti uz otro lasījumu. Un Lauku frakcijas sēdē nevienam, kas tajā piedalījās, nebija principiālu iebildumu, arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas bijušajam priekšsēdētājam Grūbes kungam ne. Tas formāli. Es tikai gribēju jūs informēt, kāda ir situācija Lauku frakcijā, izskatot šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, nu mums ir jābalso par šo ierosinājumu.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Informācijai cienījamiem deputātiem: katrā gadījumā otrais lasījums vairs nav jāaptur, jo par katru pantu es varu informēt, kura daļa vai kuri vārdi tiek svītroti, ja debašu un apspriešanas rezultātā tiek nobalsots, ka zeme vispār nav jāņem vērā vai ka nav jāņem vērā atsevišķi aspekti. Iepriekšējā otrajā lasījumā, kā jūs paši saprotat, es nebiju gatavs tam, tā ka es jums tādu informāciju nevaru sniegt. Jebkurā gadījumā otrais lasījums var tikt turpināts ar vai bez zemes jautājuma, kā jūs to nolemsit. Šā likumprojekta izskatīšana nav jāaptur. Paldies.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze vēl vēlas runāt. Lūdzu.

I.Čepāne: Godājamais Ēlerta kungs! Es tagad īsti nesaprotu. Šeit ir 78.dokuments, to taču ir iesnieguši lauksaimnieki?

I.Ēlerts: 78.dokumentu esmu sagatavojis es, tas ir apspriests Ekonomikas komisijā un Rūpniecības komisijā.

I.Čepāne: Un lauksaimnieki arī tam nepiekrīt?

I.Ēlerts: Jautājiet, lūdzu, lauksaimniekiem!

I.Čepāne: Ja reiz šāds dokuments ir parādījies, es domāju, ka vispirms būtu jāpajautā, vai viņi tam piekrīt, jo šeit viņu izvirzītās prasības tiek daļēji ievērotas.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, kā mēs redzam, lauksaimnieki ir ļoti dažādi. Un to mēs sen zinām. Seiles kundzei ir viens viedoklis, citiem ir cits.

A.Seile: Es kā komisijas priekšsēdētāja vietniece...

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, pirmais mikrofons!

A.Seile: ...vairs neuzturu Lauksaimniecības komisijas iesniegto priekšlikumu, ja viņi nevar būt tik solīdi un atnākt šeit, lai informētu par savas frakcijas lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājums izsmelts. Sākam darbu.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es atvainojos. Vai Krastiņa kungs tomēr nepieņemtu priekšlikumu par īsu referātu pirms jautājumiem un debatēm šajā jautājumā un nesāktu vis ar 1.pantu, bet ar 9.panta pirmo un otro daļu, kuras ir ļoti būtiskas šajā jautājumā? Tas tāpēc, lai mēs neiestrēgtu pie nebūtiskākām lietām un izlemtu vispirms būtiskākās.

Priekšsēdētājs: Ja plenārsēdei nav pretenziju, tad, protams, arī man nekādu pretenziju nevarētu būt. Vai kāds no deputātiem iebilst pret šādu netradicionālu izskatīšanas kārtību? Neviens neiebilst.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Īsa informācija par šo jautājumu. Pirmkārt, šis likums nekādā ziņā nenosaka kārtību, kādā notiks zemes noma. 1.panta trešajā daļā skaidri ir pateikts, ka zemes gabala nomas līgums noslēdzams, pildāms un izbeidzams Civillikumā un citos Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. Taču ir gluži loģiski, ka, iznomājot uzņēmumu, ir jārisina arī jautājums par tās zemes nomu, kas atrodas zem uzņēmuma. Ir norma, kas nosaka - ja tiek noslēgts nomas līgums par uzņēmumu, ir jānoslēdz arī līgums par tā zemes gabala nomu, uz kura šis uzņēmums atrodas. Tā ir 10.panta ceturtā daļa. Acīmredzot vajadzētu arī ietvert tādas normas, kas veicinātu zemes un ēku nokļūšanu vienā īpašumā, un tādus ierobežojumus, kas kavētu pretēju procesu.

Piemēram, 78.dokumentā 9.panta sestajā daļā, lūdzu, skatieties, ir norma par to, ka zemi nedrīkst pirkt pirms visa uzņēmuma izpirkšanas, jo pretējā gadījumā uzņēmuma nomnieks var nopirkt zemes gabalu, bet neizpirkt uzņēmumu un tādējādi radīt šķēršļus uzņēmuma izmantošanai. Tas radīs liekas problēmas. Turklāt 6.pantā ir noteiktas priekšrocības nomas tiesību iegūšanai, un visaugstākā prioritāte - slēgt nomas līgumu ar priekšrocības tiesībām - ir zemes gabala īpašniekam tajā gadījumā, ja zemes gabala platība ir lielāka nekā puse no uzņēmuma aizņemtās zemes platības. Otrā prioritāte ir uzņēmuma bijušajam īpašniekam, ja viņam jāizpērk tā daļa, kas viņam netiek atdota kā bijušajam īpašniekam, bet ko ir likusi klāt valsts vai pašvaldība. Trešā prioritāte ir uzņēmuma nomniekam un ceturtā - tiem zemes gabalu īpašniekiem, kuriem ir mazāki zemes gabali, tādā secībā, kādu nosaka attiecīgo zemes gabalu platības.

Turklāt, kā jūs redzat 9.panta pirmajā daļā, likumā ir pietiekami skaidri noteikts, ka uzņēmuma aizņemtā zemes gabala izpirkšana ir iespējama vienīgi tad, ja nomniekam ir tiesības iegādāties šo zemes gabalu īpašumā saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Tātad to var darīt tikai tad, ja nomnieks ir fiziskā persona, turklāt Latvijas Republikas pilsonis, un ja konkrēto zemes gabalu saskaņā ar mūsu pieņemtajiem likumiem vispār var nopirkt. Ierobežojumi šā paša panta pirmajā daļā jau ir pateikti. Atcerēsimies arī to, ka šeit nav runa par bijušajiem kolhoziem un tagadējām paju sabiedrībām. Šeit ir runa par pašreizējiem valsts vai pašvaldību uzņēmumiem, par valsts vai pašvaldības zemes pārdošanu uzņēmuma nomniekam, ja viņš ir fiziskā persona un Latvijas Republikas pilsonis. Tas, protams, attiecas uz tiem gadījumiem, kad šī zeme arī pieder valstij vai pašvaldībai.

Ir gluži loģiski, ka uzņēmuma nomniekam, kas izpērk uzņēmumu, ir tiesības nopirkt arī šo zemi, un ir pilnīgi loģiski, ka viņš šo zemi arī nopērk. Bet ir viena cita problēma, kuru arī ir mēģināts risināt, bet kuras risinājums varbūt ir apstrīdams. Ar šo problēmu mūsu zemes reformas gaitā nākas ļoti bieži saskarties, it īpaši pilsētās. Zeme ir privātīpašumā, bet tā nepieder nomniekam. Tātad bijušais īpašnieks, protams, var saņemt nomas maksu, bet saskaņā ar Civillikumu viņam ir ļoti lielas tiesības arī noteikt, kas uz šīs zemes tiks darīts. Iedomāsimies tādu situāciju: piemēram, VEF ir paplašinājies un savā teritorijā iekļāvis apmēram piecas bijušās ielas. Dabiski, ka gandrīz katrs zemes gabals agrāk ir bijis privātīpašuma objekts. Tātad šo bijušo zemes gabalu īpašnieki varēs noteikt, kas uz attiecīgā zemes gabala darāms - vai tur ceļamas ēkas vai stādāmas puķes. Tādējādi mūsu saimniecībā varētu rasties lielas problēmas. Tādēļ ir likts priekšā nodibināt zemes būvlietojuma tiesības kā servitūtu par labu uzņēmuma nomniekam un nākamajam īpašniekam un kā apgrūtinājumu zemes gabala īpašniekam. Šis servitūts būtu par maksu un ļautu uzņēmuma īpašniekam, arī nākamajam īpašniekam nomniekam, kurš jau ir noslēdzis līgumu par zemes nomu ar izpirkumu, celt būves, nojaukt būves un citādi
saimniekot uz tā zemes gabala, kas pieder citai personai, bez šīs personas atļaujas. Es nesaskatu citu iespēju, kā varētu atrisināt šo pretrunu starp zemes īpašnieku un uzņēmuma īpašnieku. Es domāju, ka tas ir jāizlemj jums, cienījamie deputāti. Šī problēma noteikti parādīsies ne tikai sakarā ar uzņēmuma nomas likumu, bet arī citos privatizācijas, it īpaši uzņēmumu privatizācijas, jautājumos, tā ka, lūdzu, izsakieties, izlemsim, ko un kā šeit atrisināt.

Man jāatzīst, ka darba grupa bija pietiekami, varētu teikt - nepiedodami, nevērīga pret zemi. Pirmajā lasījumā šī lieta vispār netika ņemta vērā, kā tas pie mums diemžēl ir pierasts. Es jau arī esmu tāds pats pieradējs, bet paldies deputātam Freimanim, kurš atgādināja mums šo problēmu un palīdzēja to risināt. Tas būtu viss. Es būtu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem un uzklausīt jūsu domas šajā sakarā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lai vienkāršotu situāciju, varbūt mēs varētu apvienot jautājumu uzdošanu ar sava viedokļa īsu izteikšanu, kā tas parasti notiek otrajā lasījumā, jo pēc Ēlerta kunga plašā ziņojuma, man liekas, varbūt vajadzētu izteikt savas domas un noskaidrot tikai dažas neskaidrības.

Lūdzu, kurš no deputātiem vēlas izteikties par šo ļoti būtisko jautājumu vai uzdot Ēlerta kungam kādu jautājumu? Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Man ir jautājums, kurš sākas ar piemēru. Kurzemes jūrmalā ir divi valsts uzņēmumi, nu, faktiski viens valsts uzņēmums ar filiālēm. Tā ir Rojas konservu fabrika, kurai ir filiāles attiecīgos ciemos - Mērsragā un citur. Šie konservu kombināti aizņem samērā lielas platības. Tur ir noliktavas, iežogotas platības un tā tālāk. Nomu ar izpirkšanas tiesībām uz šiem uzņēmumiem jau ir noslēgusi firma "Rando", kuras prezidents ir Gorjunčika kungs. Šī firma galvenokārt nodarbojas ar degvielas tirdzniecību, tā ir ļoti bagāta firma. No 1.februāra tiek uzteiktas lietojuma tiesības bērnudārzam, firma pārņem šīs telpas savā īpašumā, jo nomas noteikumi to atļauj. Vai mēs atļausim šai firmai pilnīgi brīvi rīkoties arī ar tām lielajām zemes platībām, kas pašreiz ir it kā valsts uzņēmuma - konservu fabrikas - lietojumā, un dosim tai arī būvlietojuma tiesības? Kā tas jau ir manāms, šī teritorija tiks apbūvēta ar dažādiem hoteļiem, kurus jau ir ieplānojis šis "Rando".

I.Ēlerts: Cienījamā Seiles kundze, es saprotu, ka firma "Rando" nav Latvijas Republikas pilsonis, un ir pilnīgi vienalga, kas ir šīs firmas dalībnieki. Tāpēc, ja mēs nemainīsim savus likumus, firma "Rando" zemi nevarēs saņemt īpašumā, tas ir skaidrs.

A.Seile: Būvlietojuma tiesības tā arī nedabūs?

I.Ēlerts: Būvlietojuma tiesības tā dabūs, un, pēc mana uzskata, tai ir jādabū, jo jāļauj tam, kas uzņēmumu iegūst savā īpašumā, uz iegūtās zemes brīvi saimniekot. Tas būs par maksu, un, protams, te ir problēmas. Tā ka, lūdzu, izsakieties! Es uzskatu, ka firmai ir jādod būvlietojuma tiesības, lai tā ceļ viesnīcas, lai uz Latviju brauc cilvēki un lai Latvija ir bagāta, nevis jāsaglabā visa zeme neskarta un jādzīvo ... es nezinu, alās vai? Mums ir drusku par maz alu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Cienījamie kolēģi, es mazliet gribu precizēt vienu Ēlerta kunga izteikumu un atbildēt Annai Seilei. Mans precizējums ir šāds: jebkurā gadījumā katra pašvaldība pati nosaka, ko kurā vietā drīkst būvēt, vai, pareizāk sakot, tā apstiprina savas pilsētas vai apdzīvotās vietas apbūves noteikumus. Un šie apbūves noteikumi, kas ir apstiprināti pašvaldībā, nosaka, ko katrā konkrētā vietā drīkst būvēt - ražošanas ēku vai dzīvojamo māju divos stāvos vai desmit stāvos. Tie ir stingri noteikumi. Zemes īpašnieks nedrīkst savā zemes īpašumā būvēt, ko iedomājas, vai darīt kādu citu darbību, kas viņam ienāk prātā. Tā ir aksioma. Tā tas ir Civillikumā, un tā ir, kā saka, pilsētbūvnieciskā disciplīna, un faktiski šīs apbūves tiesības jeb būvtiesības, par ko runā Ēlerta kungs, ir, lūk, šie apbūves noteikumi. Protams, cits jautājums ir tad, kad valsts vai pašvaldība, iznomājot šo zemi, pieļauj to, ka zemes īpašnieks nepilda šos apbūves noteikumus. Var iznomāt kopā ar šīm tiesībām jeb bez šīm tiesībām, tad var izmantot tikai tās ēkas, kas jau tur ir uzbūvētas.

I.Ēlerts: Jā, paldies Alkšņa kungam par kvalificētu skaidrojumu. Es vēl piemetināšu, ka Jūras lietu ministrija ir iesniegusi priekšlikumu, kas tiks iestrādāts 9.panta pirmās daļas tekstā uz trešo lasījumu. Tas noteic, ka īpašumtiesību iegūšana ir iespējama vienīgi ar pašvaldības atļauju. Vismaz man tas liekas pilnīgi loģiski. Tādējādi var atrisināt arī Seiles kundzes pacelto problēmu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai vēl kāds vēlas izteikties par 9.panta būtību vai saturu? Neviens. Tādā gadījumā pēc Ēlerta kunga ierosinājuma mums ir jābalso.

I.Ēlerts: Es ierosinātu atsevišķi nobalsot par 9.panta pirmo un par otro daļu, kur ir runa attiecīgi par zemes īpašumtiesību iegūšanu un šīm būvlietojuma tiesībām. Ņemot vērā balsojuma rezultātus, tad varētu skatīt pārējo likuma tekstu. Nu, protams, būtu loģiski 9.pantu izskatīt līdz galam.

Priekšsēdētājs: Jā. Un varbūt izmēģināsim tādu procedūru, ka balsošana notiks tad, ja kāds no deputātiem to pieprasīs, nevis balsosim visu pēc kārtas.

Man būtu lūgums sekretariātam - varbūt varētu zvanīt. Tomēr man kaut kā sirdsapziņa ir nemierīga, jo daudzu no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas deputātiem nav zālē. Varbūt Lauku frakcija pašlaik apspriežas. Man tā īsti nebija skaidrs - vai tā bija komisija vai frakcija, kurai ir apspriede. Arī Seiles kundze aizgāja. Varbūt vienu minūti pagaidīsim un tad sāksim balsot. Tā kā neviens nenāk, godājamie kolēģi, jābalso vien būs.

Tātad 9.panta 1.punkta pirmā daļa. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 9.panta pirmās daļas akceptēšanu tādā redakcijā, kāda ir mums iesniegtajā likumprojektā. Viena balss papildus "par", tā ir Ēlerta kunga balss. Lūdzu rezultātu. 35 - par, 2 - pret, 9 - atturas. Tātad akceptēta pirmā daļa. Lūdzu dzēst.

Balsošanas režīmu! Balsojam par šā paša panta otro daļu. Viena balss papildus "par", tā ir Ēlerta kunga balss. Lūdzu rezultātu. 30 - par, 2 - pret, 11 - atturas. Akceptēta arī otrā daļa.

Vai, Ēlerta kungs, jūs uzskatāt, ka atsevišķi būtu jābalso par vēl kādu no daļām?

I.Ēlerts: Es domāju, ka attiecībā uz pārējo tekstu es īsi informēšu par grozījumu būtību. Mēs varētu balsot par 9.panta pārējām daļām kopumā un pēc tam iet parastajā kārtībā, sākot ar terminiem.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Vai kāds no godājamiem kolēģiem ierosina balsot atsevišķi vēl par kādu no 9.panta daļām? Tas ir, no trešās līdz astotajai daļai ieskaitot.

Cilinska kungs, lūdzu!

E.Cilinskis: Es neierosinu balsošanu, bet man ir jautājums par piekto daļu. Varbūt varētu vēl īsumā paskaidrot, kāpēc tas ir tā?

I.Ēlerts: Cienījamais Cilinska kungs, tas ir par to, ka valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemes gabalu var izpirkt tikai par privatizācijas sertifikātiem? To nosaka lēmuma par privatizācijas sertifikātu likuma spēkā stāšanās kārtību pēdējais punkts. Es neatceros no galvas, kurš apakšpunkts. Es varu atrast un jums to parādīt, ja jūs vēlaties.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no deputātiem vēl vēlas dzirdēt Ēlerta kunga paskaidrojumu par kādu no punktiem? Nevēlas. Tad varbūt mēs arī varam balsot par 9.panta akceptēšanu kopumā šādā redakcijā otrajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 9.pantu kopumā. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. 35 - par, 1 - pret, 5 - atturas. Tātad 9.pants kopumā ir akceptēts otrā lasījuma stadijā tādā redakcijā, kādā jūs to izlasījāt.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Vai drīkst vēl jautāt par šo 9.pantu?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

I.Čepāne: Lai tomēr būtu saprotams. Par 5.punktu. Tur ir teikts, ka valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu var izpirkt tikai par privatizācijas sertifikātiem. Kā jūs, Ēlerta kungs, zināt, laukos saskaņā ar zemes privatizācijas likumiem vispār nav pašvaldības īpašumā esošās zemes. Tātad lauciniekiem šīs tiesības tiks ierobežotas, cik es saprotu, vai tad varēs pirkt tikai pilsētā?

I.Ēlerts: Paldies, Čepānes kundze, es paskatījos lēmumu par privatizācijas sertifikātu likuma spēkā stāšanās kārtību, un tur patiešām ir teikts - pašvaldības rīcībā esošos... Atvainojos par savu kļūdu. Tas tiks labots.

Priekšsēdētājs: Paldies Čepānes kundzei. Ēlerta kungam tātad ir būtiska kļūda izlabota. Bet 9.panta balsojums, protams, ir spēkā un to neviens neapstrīd.

Un tagad atgriežamies pašā sākumā. Līdz plenārsēdes beigām - 27 minūtes. Likumā lietotie termini.

I.Ēlerts: Tātad mēs atgriežamies pie 60.dokumenta. Likumā lietotie termini ir papildināti ar terminiem, kas skar zemes lietošanu, zemes gabalu definīciju, zemes gabalu nomu. Ir tādi bieži lietojami termini kā inflācija un izpirkuma brīdis, lai nebūtu katru reizi jāpaskaidro, ko tas nozīmē un kā tas ir saprasts likumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Tātad mani interesē uzņēmums. Uzņēmums šā likuma izpratnē ir valsts vai pašvaldības uzņēmums vai tā daļa. Vai tā daļa arī ir uzņēmums? Tā ir?

I.Ēlerts: Jā.

I.Cupruns: Taču tālāk 2.pantā es lasu - nomas līguma priekšmets ir uzņēmums vai tā daļa. Sakiet, lūdzu, kas te ir? Vai tas ir tas pats uzņēmums, vai tā ir atkal cita "vai tā daļa"?

I.Ēlerts: Cienījamais Cupruna kungs! Tātad likumā ar vārdu "uzņēmums" viscaur ir jāsaprot arī tā daļa, bet 2.pantā, kur runa tieši par nomas priekšmetu, tas gluži vienkārši ir īpaši uzsvērts. Ja jūs iebilstat pret šādu īpašu uzsvērumu...

I.Cupruns: Nē, redziet, ja mēs sākumā definējām, ka "vai tā daļa ir uzņēmums", tad vairāk nevajag rādīt "to daļu", jo tad ir grūti izprast.

I.Ēlerts: Es varētu piekrist jūsu nostādnei.

Priekšsēdētājs: Tātad Ēlerta kungs ņems vērā.

Vai vēl pret likumā lietotajiem terminiem ir kādi iebildumi? Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Jā, ja drīkst. Es atvainojos, Ēlerta kungs, uzņēmuma daļa, ko mēs saucam tomēr par uzņēmumu... Pieņemsim, ka kāds valsts uzņēmums iznomā daļu sava pamatkapitāla, teiksim, šķūni. Un kāds uzņēmējs nomā šo šķūni. Šā likuma izpratnē tas šķūnis ir uzņēmums. Un uzņēmējsabiedrība, kas to šķūni nomā, arī ir uzņēmums. Sakiet, lūdzu, kas reģistrēsies Uzņēmumu reģistrā? Šķūnis vai uzņēmējsabiedrība?

I.Ēlerts: Par to ir runa 19.pantā. Uzņēmumu reģistrā tiks reģistrēts nomas līgums.

I.Cupruns: Tātad pastāvēs divi uzņēmumi?

I.Ēlerts: Jā.

I.Cupruns: Bet vai tas ir loģiski?

I.Ēlerts: Pirmkārt, ja tiek nomāts tikai šķūnis, tad pārējais valsts uzņēmums paliek, un tas paliek reģistrēts Uzņēmumu reģistrā kā valsts uzņēmums. Dabiski, ka nomājošais uzņēmums arī ir reģistrēts un nomas līgums Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēts pie šā valsts uzņēmuma kā informācija, ka daļa no šā uzņēmuma ir nomā un ka ir jāiekasē attiecīgie nodokļi.

I.Cupruns: Daļa uzņēmuma ir nomā, un tā daļa uzņēmuma ir uzņēmums. Nu...

I.Ēlerts: Cits uzņēmums nomā kāda uzņēmuma daļu, un tā ir pilnīgi normāla saimnieciska attīstība, es neredzu šeit problēmas, Cupruna kungs. Ja jums ir kādi priekšlikumi, es būtu ļoti pateicīgs, ja jūs tos iesniegtu rakstveidā.

Priekšsēdētājs: Tātad tiek gaidīti priekšlikumi uz trešo lasījumu rakstveidā.

Lūdzu vēl par likumā lietotajiem terminiem. Vai ir kādi iebildumi, labojumi un papildinājumi? No vietas pie mums nerunā, Batarevska kungs! Tātad nav citu labojumu un papildinājumu? Tad mēs varam pāriet pie 1.panta.

I.Ēlerts: 1.pantā ir grozījumi, kas saistīti ar zemi, un 1.pants ir papildināts ar piekto daļu par to, ka atsevišķas iekārtas un cita kustamā manta, ja tiek nomāta, tad tiek nomāta Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tātad uz atsevišķu kustamo mantu šis likums neattiecas.

Priekšsēdētājs: Vai godājamiem deputātiem par 1.pantu ir kas sakāms? Ja nav, tad mēs varam pāriet pie 2.panta.

I.Ēlerts: 2.pantā ir papildinājumi par zemi un ir precizēta ceturtā daļa par dzīvojamo māju, citiem sociāliem, kultūras un sporta objektiem. Proti, tie ir jānomā vai citādi jāprivatizē atsevišķi, ja to pieprasa vai nu iznomātājs, vai nomnieks. Tas ir pēc deputāta Kides priekšlikuma, kurš ir ļoti loģisks un ļoti pieņemams.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi iebildumi? Nav. 3.pants.

I.Ēlerts: 3.pants ir papildināts ar trešo daļu pēc Čepānes kundzes ierosinājuma. Tas šeit ir galvenais papildinājums.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi iebildumi vai labojumi? Nav.

4.pants.

I.Ēlerts: 4.panta trešajā daļā ir atrasts kompromiss starp diviem variantiem. Tur tika prasīts, lai 20 vai 10 procenti no iznomājamā uzņēmuma vērtības būtu nomnieka īpašums, ar ko nomnieks varētu garantēt savas saistības. Turklāt pagaidām netika panākta vienošanās par 1.panta tekstu attiecībā uz to, kas var būt nomnieks, ja nomnieks būtībā ir fiziskā persona. Rūpniecības komisija piedāvā, ka jebkura fiziskā persona, kuras rīcībā ir pietiekami līdzekļi, lai nodrošinātu savas saistības, un kurai ir pietiekami liela apņēmība nomāt šo uzņēmumu, var būt nomnieks. Ekonomikas komisija uzskata, ka nomāt varētu tikai tāda fiziskā persona, kurai jau ir uzņēmums, kurš reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. Šis jautājums ir saistīts ar nodokļu nomaksu un reģistrāciju. Ja fiziskā persona nekur nav reģistrēta, Finansu inspekcijai būtu grūti noskaidrot, ka tā šādu uzņēmumu nomā un ka tai ir jāmaksā attiecīgie nodokļi. Tādēļ šī problēma ir atrisināta 19.panta otrajā daļā tādējādi, ka, kā es jau paskaidroju Cupruna kungam, nomas līgums tiek reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumu reģistrs ir tā institūcija, no kuras Finansu inspekcija saņem informāciju par nodokļu maksātājiem. Tātad nomnieks ir zināms un nodokļus no viņa var iekasēt.

Turklāt, ja tiek pieņemts Ekonomikas komisijas variants, rodas zināmi šķēršļi zemes gabalu īpašnieku priekšrocības tiesību realizēšanā, jo saskaņā ar Civillikumu zemes īpašniekam šādas priekšrocības tiesības ir jādod. Tātad zemes īpašniekam, ja viņš nav uzņēmējs, pēkšņi ir nepieciešams nodibināt fiktīvu uzņēmumu, lai nomātu. Domāju, ka šīs prasības ir formālas un nomas līguma reģistrācija Uzņēmumu reģistrā šīs problēmas atrisina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Es atvainojos. Jāsaprot tā, ka šajā gadījumā 4.pants attiecas uz nomnieku, kas slēdz līgumu gan ar izpirkšanas tiesībām, gan bez tām - kā vienkāršu nomu. Tādā gadījumā, Ēlerta kungs, pirmām kārtām ir jāsaka tā, ja šeit ir tāda atlaide, tad 10 procentiem no iznomājamā uzņēmuma nosacītās cenas ir jābūt iznomātāja rīcībā, iznomātājam ...

I.Ēlerts: Nomnieka rīcībā.

I.Cupruns: Nu jā, nomnieka rīcībā ... Pirmām kārtām tas ir slieksnis, kuram, vienalga, netiks pāri darba kolektīvs, kura locekļi šobrīd ir pusbezdarbnieki. Bet tas nu tā, tā ir tāda vispārēja rakstura piezīme.

Otra lieta. Ja jau tiek slēgts līgums par izpirkšanu, tad kādēļ tiek ielikts šāds nosacījums, ka galvojuma termiņš nedrīkst būt īsāks par nomas līguma termiņu? Manuprāt, būtu daudz loģiskāk, ka galvojuma termiņš nav īsāks par brīdi, līdz kuram izpērkot tiek nomaksāti 10 vai 20 procenti. Jo, saprotiet, ja nomniekam ir 20 procenti, tad viņam nav vajadzīgs nekāds garantētājs, bet, ja nomniekam nav nekā, tad viņam visu nomas laiku ir vajadzīgs galvotājs. Tad acīmredzot, sasniedzot šo 20 vai 10 procentu robežu, galvojuma laikam ir jāizbeidzas.

I.Ēlerts: Jā, Cupruna kungs, man ir pilnīgi jāpiekrīt jūsu ierosinājumam. Tas tiks iestrādāts uz trešo lasījumu. Attiecībā uz stingro prasību par šiem 10 procentiem ir ienākuši daudzi priekšlikumi gan no uzņēmumiem, gan arī no ministrijām. Par tiem mēs lemsim trešajā lasījumā.

I.Cupruns: Jā, acīmredzot tā tas ir. Tieši tam netiks pāri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Šeit trešajā daļā un arī 6.pantā ir paredzētas zināmas nomas priekšrocības uzņēmumu darbiniekiem. Šajā sakarā man ir jautājums: ko jūs ar šo terminu saprotat? Ja uz šo nomu piesakās uzņēmuma direktors vai direktors ar savu vietnieku, vai tas būs darbiniekiem?

I.Ēlerts: Jā, tas ir jāatzīst, ka arī viņi ir darbinieki. Jūs varat iesniegt priekšlikumu, kas to ierobežo, bet patlaban ir šāda redakcija. Otrajā daļā tas ir pateikts.

Priekšsēdētājs: Vairs deputāti par 4.pantu nevēlas runāt. Kā es saprotu, mums ir jāizvēlas viens no diviem 4.panta pirmās daļas variantiem, turklāt tādā secībā, kādā tas šeit ir rakstīts. Pirmais būs Ekonomikas komisijas variants, otrais - Rūpniecības komisijas variants. Vai visi deputāti ir sagatavojušies balsošanai? Jā, tā izskatās. Plenārsēžu zāle, no šejienes skatoties, atgādina tādu tautas lasītavu, kad tālā ciemā atvesti jauni laikraksti vai grāmatas. Paldies, tas nozīmē, ka visi ir gatavi balsošanai.

Lūdzu balsošanas režīmu, un kā pirmo balsojam Ekonomikas komisijas variantu. Ja es pareizi saprotu, Ēlerta kungs atturas. Pret? Paldies. Lūdzu rezultātu. 14 - par, 6 - pret un 13 - atturas. Paldies. Lūdzu dzēst.

Balsošanas režīmu, un balsosim par Rūpniecības komisijas variantu. Lūdzu rezultātu. Par - 26, pret - nav, atturas - 8. Tātad mēs ar balsojumu esam noteikuši, ka 4.panta pirmā daļa ir akceptēta Rūpniecības komisijas variantā. Paldies.

Vai vēl par 4.pantu ir kādi iebildumi? Nav. Ēlerta kungs apsolījās izdarīt visus nepieciešamos labojumus un iestrādes uz trešo lasījumu. Varam iet tālāk.

5.pants.

I.Ēlerts: 5.pantā jauna ir trešā un ceturtā daļa par zemes gabalu izpirkšanu un par iznomātā uzņēmuma atdošanu, ja beidzas nomas līgums vai netiek izpirkts uzņēmums. Pārējais ir precizēts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai 5.pantā ir kādi labojumi? Cupruna kungs, lūdzu!

I.Cupruns: Ēlerta kungs! Es tomēr būšu neatlaidīgs attiecībā uz 5.panta 2.apakšpunktu. Nomnieks iegūst īpašuma tiesības uz iznomāto uzņēmumu. Šeit atkal tas pats šķūnis jaucas iekšā. Vai šeit nebūtu pareizāk rakstīt: "Nomnieks iegūst īpašuma tiesības uz iznomāto mantu"?

I.Ēlerts: Par to var domāt.

I.Cupruns: Ne vienmēr tiek iznomāts viss uzņēmums. Tiek iznomāta neliela daļa uzņēmuma, bet mēs uzskatām to par uzņēmumu - un sveiki.

I.Ēlerts: Cupruna kungs, komisija un darba grupa to izskatīs, bet izlemsim trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Tas ir ļoti ērti, jo pašreiz mēs šo likumprojektu varam izskatīt tādā variantā: ir Ēlerta kungs, Cupruna kungs un es viņiem par šķīrējtiesnesi, ja nebūtu jābalso. Paldies. Par 5.pantu vairāk nekā nav.

6.pants.

I.Ēlerts: Par galveno grozījumu 6.pantā es jūs jau informēju. Tās ir šīs priekšrocības tiesības, kas būtiski atšķiras no pirmā lasījuma teksta. Pārējais ir precizējumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 6.pantu, godājamie deputāti, lūdzu! Čepānes kundze! Un tikai pēc tam - Cupruna kungs.

I.Čepāne: Ēlerta kungs, mēs komisijā spriedām par 6.panta pirmo daļu un es neatceros, ka mēs būtu vienojušies par to, ka bijušajam īpašniekam ir šīs prioritārās tiesības. Viņam zemes gabala platība ir lielāka par pusi no visa uzņēmuma aizņemtās teritorijas. Ja mēs šādā redakcijā rakstām, tad iznāk grozīt, sevišķi to, kas attiecas uz lauku apvidiem, tātad 10.pantu, jo tur nav runas ne par kādu uzņēmuma lielumu. Tur ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka bijušajam īpašniekam ir prioritāras tiesības pirkt tās celtnes, kas atrodas uz šā zemes gabala.

I.Ēlerts: Čepānes kundze, jums ir pilnīga taisnība. Toreiz mēs norunājām, ka bijušajam zemes īpašniekam ir prioritāras tiesības, bet tad nu iznāk tā, kā tajā pašā VEF, piemēram, Skangaļa ielā, kas tagad ir VEF teritorijas, ja nemaldos, lielākā daļa, neliela zemes gabala īpašniekam ir prioritāte salīdzinājumā ar visa VEF nomnieku, kas var būt viss VEF kolektīvs. Jūs saprotat, kāda pretruna rodas? Ir atstāts tā: ja zemes gabala lielums ir ievērojams, viņam tiek dotas šīs augstākās tiesības. Nevar dot jebkura maza puķudārziņa bijušajam īpašniekam (es atvainojos, protams, tas ir salīdzinājums) visaugstākās priekšrocības tiesības nomāt veselu uzņēmumu, atbīdot nopietnus nomniekus.

I.Čepāne Tad man rodas jautājums. Ko nozīmē "ievērojams zemes gabals"? Vai nebūs tā, kā kādreiz likumdošanas aktos bija noteikts, ka uzņēmumu varēja slēgt, ja tiek nodarīts būtisks kaitējums dabai?

I.Ēlerts: Čepānes kundze, šeit ir precīzi noteikta norma.

I.Čepāne: Jūs teicāt - ievērojams.

I.Ēlerts: Es domāju, ka šeit mums ir saruna, bet eksistē likuma teksts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Ēlerta kungs, tātad pašreizējam nomniekam nav priekšrocības tiesību noslēgt jaunu nomas līgumu vai līgumu par nomu ar izpirkumu, ja ražošanas apjoma samazinājums iznomātajā uzņēmumā salīdzināmās cenās vairāk nekā par 15 procentiem pārsniedz Latvijas Republikas Valsts statistikas komitejas aprēķināto vidējo ražošanas apjoma izmaiņu Latvijā. Es nezinu, manuprāt, tas ir diezgan jokains jēdziens "vidējā ražošanas apjoma izmaiņa". Tā ir gluži kā vidējā temperatūra slimnīcā, jo, saprotiet, kas par lietu: var gadīties situācija, ka kopējais ražošanas apjoms ir audzis, ņemot vērā atsevišķas nozares, tāpēc 15 procenti ir ārkārtīgi maza diferencīte. Un ļoti daudzi zaudē tiesības. Šeit ir stingri jāpiedomā. Varbūt es kļūdos.

I.Ēlerts: Es jums zināmā mērā, Cupruna kungs, piekrītu. Pirmajā lasījumā bija nevis 15 procenti, bet "ievērojami pārsniedz". Tātad bija norma, kas ļauj katrā gadījumā izlemt. Taču Juridiskā pārvalde pret šādu traktējumu iebilda un prasīja, vai nu izslēgt, vai konkrētu normu.

I.Cupruns: Domāju, ka klātesošo deputātu izpratnē 15 procenti nav ievērojami. Ievērojami būtu 30 procenti.

I.Ēlerts: Cupruna kungs, ja jūs iesniegsit priekšlikumus trešajam lasījumam, mums būs varianti par ko balsot.

I.Cupruns: Ēlerta kungs, mēs jau vienojāmies.

Priekšsēdētājs: Vēl Cilinska kungs. Lūdzu.

E.Cilinskis: Man ir jautājums. Šeit ir 4.7.apakšpunkts - "vairāk nekā pusi no iznomātā uzņēmuma nodot apakšnomā". Kas ir domāts ar "pusi no iznomātā"? Pēc vērtības, pēc teritorijas?

I.Ēlerts: Pēc vērtības, protams.

E.Cilinskis: Tad varbūt to vajadzētu atzīmēt.

I.Ēlerts: Jā, paldies.

Priekšsēdētājs: Vēl par 6.pantu? Nav.

7.pants. Līdz plenārsēdes beigām astoņas minūtes.

I.Ēlerts: 7.pantā ir normas, kas saistītas ar zemes gabalu cenu noteikšanu. Pārējie ir precizējumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai godājamiem deputātiem ir kādas piezīmes par 7.pantu? Nav. Paldies.

8.pants.

I.Ēlerts: 8.pantā ir atrasts kompromiss par apgrozījuma līdzekļiem. Tā ir astotā un devītā daļa. Tātad šeit ir veseli pieci varianti, kā var ar šiem līdzekļiem rīkoties. Tā ka te ir dotas visas iespējas. Pārējie ir precizējumi.

Priekšsēdētājs: Vai godājamiem deputātiem par 8.pantu ir kas sakāms? Nav.

Tālāk - 10.pants.

I.Ēlerts: Tātad 10.pantā ir būtiski papildinājumi par zemi, par ko es jau informēju savā ievadreferātā, un par kārtību, kādā šie jautājumi ir atrisināti. Viena no būtiskākajām ir trešā daļa, kas nosaka, ka nomai bez izpirkuma līguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem. Taču nomai ar izpirkuma līgumu termiņš var būt ilgāks par pieciem gadiem. Jo Civillikuma spēkā stāšanās likums paredz, ka tad, ja nav īpaši likumā noteikts, var būt tikai pieci gadi. Tātad, ja īpašā likumā ir atļauts ilgāk, tad var būt ilgāks termiņš.

Priekšsēdētājs: Vai godājamiem deputātiem ir kādas piezīmes? Nav.

11.pants.

I.Ēlerts: 11.pantā ir tikai precizējumi attiecībā uz to, kam maksā nomas maksu par zemi.

Priekšsēdētājs: Iebildumu, kā redzu, nav. 12.pants.

I.Ēlerts: 12.pants ir papildināts saskaņā ar iespējamo īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi un uzņēmumu. Ir arī noteikts, ka jāgroza nomas līgums, ja tiek pieņemti jauni Latvijas Republikas normatīvie akti. Nomas līgums ir ar šiem aktiem jāsaskaņo.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? 13.pants.

I.Ēlerts: 13.pantā ir jauna septītā daļa - nodokļu maksāšanas kārtība. Citi ir tikai sīki precizējumi.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? 14.pants.

I.Ēlerts: 14.pantā nav grozījumu.

Priekšsēdētājs: 15.pants.

I.Ēlerts: 15.pantā ir sīki precizējumi.

Priekšsēdētājs: Arī nav iebildumu? 16.pants.

I.Ēlerts: Tāpat ir tikai redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un 17.pants?

I.Ēlerts: 17.pantā ir precizējums otrajā daļā par izpirkuma maksājuma atmaksāšanu, ja izpirkums nenotiek. Pārējie būtībā ir redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs: 18.pants.

I.Ēlerts: 18.pantā ir precizējumi, kas dod iespēju vienoties par līguma atjaunošanu un par to, kā piešķirt kapitāla daļas tiem darbiniekiem, kuri neietilpst uzņēmumu nomājošā uzņēmējsabiedrībā, ja tāda tiek veidota no darbiniekiem. Tas ir otrajā daļā.

Priekšsēdētājs: Paldies. 19.pants.

I.Ēlerts: 19.pantā es jau minēju šo otro daļu par nomas līgumu reģistrāciju.

Priekšsēdētājs: Un 20. - pēdējais pants.

I.Ēlerts: Ir precizējumi.

Priekšsēdētājs: Vai godājamiem deputātiem vairs nav nekādu iebildumu par pantiem? Balsošanas režīmu! Balsojam par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā kopumā. Balsošanas laikā lūdzu nerunāt. Viena balss papildus "par". Tā ir Ēlerta kunga balss. Un vēl divas balsis tūlīt būs. Lūdzu rezultātu. 47 - par, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Ēlerta kungs, par termiņiem!

I.Ēlerts: Paldies, cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka likumu ļoti gaida, man pat uz ielas nāk klāt cilvēki, ir ļoti liels lūgumus - līdz otrdienai pulksten 11.00, līdz nākamajai otrdienai pulksten 11.00 iesniegt savus rakstveida priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi Mums līdz plenārsēdes beigām palikušas trīs minūtes un pāris sekunžu, bet mums vēl šīsdienas darba kārtībā ir viens jautājums -likumprojekts "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1992.gada 9.jūlija likumā "Par zemes reformu lauku apvidos"" pirmajā lasījumā. Te ir teikts, ka likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedz gan deputāts Felss, gan Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija. Komisijas vadības nav. Kas ir, tas ir. Pirmo divu personu vismaz nav.

Tādā gadījumā, kolēģi, nekas cits neatliek, kā izsludināt pārtraukumu līdz rītdienai pulksten 10 no rīta. Paldies, līdz rītam!

 

(Sēdes beigas)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde