1993.gada 12.janvāra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Pulkstenis ir trīs. Un 10.darba kārtības jautājums ir valsts kontrolieru zvērests. Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par Latvijas Republikas Valsts kontroli" 3.pantu galvenā valsts kontroliera un valsts kontrolieru zvērestu pieņem Latvijas Republikas Augstākās padomes plenārsēdē Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs. Lūdzu.

A.Gorbunovs: Godātie deputāti! Pirmo nodot zvērestu Augstākajai padomei uzaicinu galveno valsts kontrolieri Austri Kalniņu. Lūdzu.

A.Kalniņš, galvenais valsts kontrolieris: Es, Austris Kalniņš, stājoties galvenā valsts kontroliera amatā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai un stingri ievērot tās likumus. Savus pienākumus pildīšu godīgi, pēc labākās sirdsapziņas.

Valsts kontroliera zvērestu nodod Alfrēds Ābele.

A.Ābele, valsts kontrolieris: Es, Alfrēds Ābele, stājoties valsts kontroliera amatā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, stingri ievērot tās likumus. Savus pienākumus pildīšu godīgi, pēc labākās sirdsapziņas.

A.Kalniņš: Kontrolieris Bruno Bārs.

B.Bārs, valsts kontrolieris: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontroliere Ausma Dimante.

A.Dimante, valsts kontroliere: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontrolieris Uldis Greiškalns.

U.Greiškalns, valsts kontrolieris: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontrolieris Imants Gulbis.

I.Gulbis, valsts kontrolieris: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontrolieris Imants Klēģers.

I.Klēģers, valsts kontrolieris: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontrolieris Jēkabs Krenbergs.

J.Krenbergs, valsts kontrolieris: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontroliere Māra Lēruma.

M.Lēruma, valsts kontroliere: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontroliere Dzintra Levrence.

Dz.Levrence, valsts kontroliere: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontrolieris Leonards Pauniņš.

L.Pauniņš, valsts kontrolieris: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontrolieris Guntis Poišs.

G.Poišs, valsts kontrolieris: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontrolieris Verners Roberts.

V.Roberts, valsts kontrolieris: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontrolieris Dainis Rolle-Manguls.

D.Rolle-Manguls, valsts kontrolieris: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontrolieris Edvīns Skrastiņš.

E.Skrastiņš, valsts kontrolieris: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontroliere Anita Smiltniece.

A.Smiltniece, valsts kontroliere: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontrolieris Jānis Supe.

J.Supe, valsts kontrolieris: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontrolieris Jānis Šulcs.

J.Šulcs, valsts kontrolieris: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Valsts kontrolieris Jānis Vilciņš.

J.Vilciņš, valsts kontrolieris: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Kontrolieris Jānis Tiļļuks.

J.Tiļļuks, valsts kontrolieris: (Lasa zvērestu.)

A.Kalniņš: Imants Ziemelis.

I.Ziemelis, valsts kontrolieris: (Lasa zvērestu.)

A.Gorbunovs: Latvijas Republikas valsts kontrolieri! Šajā atbildīgajā un svinīgajā brīdī, kad Augstākā padome ir pieņēmusi jūsu zvērestu, es jūs sirsnīgi apsveicu! Lai jums pietiek drosmes, izturības un arī veselības pildīt šos atbildīgos amata pienākumus! Esiet uzticīgi savam zvērestam! Noslēgsim zvēresta pieņemšanas ceremoniju ar Latvijas valsts himnu. (Skan himna.)

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Turpinās darbs plenārsēdē. No šīsdienas darba kārtības jautājumiem palicis neizskatīts 12. - "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un dažos citos likumdošanas aktos". Cik man ir zināms, ziņotājs šajā lietā ir Endziņa kungs. Lūdzu. Šis ir otrais lasījums. Godājamos komisiju pārstāvjus un vadītājus lūdzu apdomāt, kādus jautājumus mēs varētu izskatīt no rītdienas darba kārtības.

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums uzreiz 25.dokumentu, kas ir ļoti īss.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, jūs izmantojat situāciju! To mēs izlemsim varbūt uzreiz, kad pabeigsim šo 12.darba kārtības jautājumu. Tātad 30.dokuments, ja es nemaldos, Endziņa kungs, ja?

A.Endziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Otrais lasījums. Apspriežam pa pantiem.

A.Endziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Atļaujiet jūs informēt, ka laika posmā no pirmā līdz otrajam lasījumam mēs esam saņēmuši vairākus priekšlikumus, to skaitā veselu virkni priekšlikumu no Tieslietu ministrijas, kuri ir iestrādāti šajā tekstā, kas ir jums izsniegts. Konkrēti, sākot jau ar 166.9.pantu, šeit ir izdarīti precizējumi pirmajā daļā, proti, papildināts iepriekšējais teksts ar šādu papildinājumu: "par šādu preču izgatavošanu vai realizāciju, vai maksas pakalpojumu sniegšanu, kas neatbilst normatīvi tehniskajiem dokumentiem". Šāds papildinājums ir. Un izvirzīt ar kvalitātes prasībām. Citu papildinājumu šajā 166.9.pantā nav.

Priekšsēdētājs: Tā, paldies. Tātad mums ir otrais lasījums, tik un tā jāizskata visi panti, lai arī kāda būtu šī situācija. Turklāt šis nav garš dokuments.

Pirmais - par 12.b nodaļu. Laikam par atsevišķiem 166.9. papildinājumiem deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Man ne tik daudz par šo pantu kā vispār. Gandrīz pirms gada, cienījamais referent, mēs sākām izmisīgu cīņu par konkrētu skaitļu izņemšanu un to aizstāšanu ar jēdzienu "minimālā mēnešalga". Bija toreiz tādi solījumi no Likumdošanas jautājumu komisijas, ka tad, kad taps nākamie likumi vai labojumi, tie tiks pārskatīti un piedāvāti tādā redakcijā, lai pēc zināma laiciņa nebūtu atkal jāmaina. Kāda ir situācija, jo šeit parādās konkrēti skaitļi?

A.Endziņš: Varu jūs informēt, ka darba grupa strādā pie jauna Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Šajā sakarībā nākamo piektdien notiks vēl speciālistu tikšanās. Pašreiz sākt atkal no tā, ka pārskatīt visas šīs normas... Un tāpēc mēs vēl arvien, kad izdarām pašreiz labojumus, pieturamies pie tā paša vecā principa.

J.Endele: Viens konkrēts jautājums. Tur ir tāda norma - "parasti izvirzāmām prasībām". Vai "parasti" ir juridisks termins? Kā tas ir saprotams?

A.Endziņš: Jā, tas ir prakses jautājums. Mēs arī par šo problēmu diskutējām. Prakse nosaka, kā ir parasti. Ja nav nevienas konkrētas tehniskās dokumentācijas, kas šīs prasības nosaka, tad ir šīs "parasti izvirzāmās prasības", ko nosaka prakse. Tā ir tiesu prakse. Tiesu prakse ir apkopošana. Tāpēc arī tāds formulējums bieži vien ir sastopams.

J.Endele: Precīzākas terminoloģijas nav?

A.Endziņš: Diemžēl nav.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cik es saprotu, par 166.9. mēs esam izrunājuši. 166.10.

A.Endziņš: Es gribu informēt, ka 166.10. ir jauns pants no Tieslietu ministrijas priekšlikuma. Tas ir izteikts šādi: "Kaitīgu vielu pieļaujamā daudzuma pārsniegšana pārtikas precēs". Un tas arī ir saistīts ar mūsu pieņemto likumu par patērētāju tiesību aizsardzību.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādas domas? Nē. Paldies. 166.11.

A.Endziņš: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem arī nav. 166.12.

A.Endziņš: Izmaiņu nav, izņemot to, ka šeit ir mainījusies numerācija.

Priekšsēdētājs: Jā. 166.13.

A.Endziņš: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Vai ir deputātiem? Arī nav. 166.14.

A.Endziņš: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav. 166.15.

A.Endziņš: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav. 166.16.

A.Endziņš: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 166.17.

A.Endziņš: Tas atkal ir jauns pants, kas izriet no Tieslietu ministrijas priekšlikuma. Preču pakalpojumu zīmes izmantošanas noteikumu pārkāpšana.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem arī nav nekādu ideju. 2.pants.

A.Endziņš: 2.pantā ir papildināti 45.1., 46.1. Ir ielikts iekšā arī 156.1.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem par šiem pantiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies.

Nākamais ir 175.2.

A.Endziņš: Šeit tas ir palicis, viss pārējais ir saglabājies.

Priekšsēdētājs: Šinī gadījumā, kolēģi, par pārējiem pantiem šajā sadaļā? Nav. Tādā gadījumā mēs varbūt pēc iepriekšējās prakses varam skatīt pa lappusēm, lai nebūtu formāli. Par 5.lappusi?

A.Endziņš: 45.1., 46.1., viss ir palicis tādā pašā veidā. Jauns ir 156.1. pants. Kases aparāta tīša bojāšana. Tas arī ir Tieslietu ministrijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu? Lūdzu, 3.pants. 156.

A.Endziņš: Šeit ir izsvītrots no iepriekšējās redakcijas 191.pants. Paliek 156., 171., 194. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Par 5.lappusi, godājamie deputāti, nav nekādu iebildumu?

Par izmaiņām Kriminālkodeksā laikam tad ir jārunā. 147.pants. Par 2.sadaļu uzreiz, Endziņa kungs, jo deputātiem nav nekādu...

A.Endziņš: Šeit izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Un pēdējais - 147.2.pants.

A.Endziņš: 147.2.pants. Es atvainojos, 147.pantā Kriminālkodeksā ir redakcionāls labojums: "Par apzinātu tādu preču izgatavošanu vai realizāciju". Bija tikai "...preču realizāciju, kā rezultātā radīti reāli draudi patērētāja dzīvībai, vai..." Tālāk kā tekstā. Un nevis "patērētāja veselībai". Citu izmaiņu šajā pantā nebija.

147.2.pantā trešajā rindā aiz vārdiem "kā rezultātā" ir papildināts teksts: "...radīti reāli draudi patērētāja dzīvībai vai..." Tālāk kā tekstā. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 3.pants.

A.Endziņš: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: 3.sadaļa.

A.Endziņš: 3.sadaļā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un 4.sadaļa.

A.Endziņš: 4.sadaļā ir priekšlikums izslēgt 77.panta otro rindkopu. Un tālāk izslēgt arī 98.panta otro rindkopu, nevis dot jaunu redakciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamajiem deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Tādā gadījumā balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: 52 - par, 1 - pret, neviens neatturas. Tādējādi esam šo likumprojektu akceptējuši otrajā lasījumā.

I.Silārs: Par procedūru man priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Pēc mūsu prakses, ja, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, neviens no plenārsēdē ieteiktajiem labojumiem netiek akceptēts, likumu var pieņemt šajā lasījumā. Es ierosinu par to nākamo otrdien pulksten 11.00 nobalsot galīgajā variantā.

Priekšsēdētājs: Vai Endziņa kungam kā ziņotājam ir kādi iebildumi? Nav iebildumu. Pēc deputāta Silāra ierosinājuma, kā arī tāpēc, ka Likumdošanas jautājumu komisija ir akceptējusi, šā likuma galīgo balsošanu plānojam nākamo otrdien pulksten 13.00.

Tādējādi, ja skatāmies darba kārtību, 12.janvāris godājamajiem deputātiem jau ir beidzies pirms termiņa. Tagad ir jautājums par tiem jautājumiem, ko mēs varam izskatīt no rītdienas darba kārtības un kas nav saistīti ar personu uzaicināšanu un tamlīdzīgi.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums izskatīt 17. Tas ir likumprojekts par papildinājumiem nolikumā "Par Latvijas Republikas valsts ģerboni".

Priekšsēdētājs: Tūlīt būs pārējie ierosinājumi. Vaivada kungs, jūs par to pašu, ja? Paldies.

Cilinska kungs, kādi jums ir ierosinājumi, ko mēs varam skatīt?

E.Cilinskis: Pēc tam, kad tiks izskatīts šis jautājums, ko ierosināja Endziņa kungs, Vides aizsardzības komisija būtu gatava ziņot par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Tas ir 25.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cilinska kungs teica, ka pēc tam var skatīt par īpaši aizsargājamām teritorijām. Tas ir 25.

Lūdzu, vēl kādi ierosinājumi? Lūdzu, Ēlerta kungs! Mikrofons pazudis.

I.Ēlerts: Es lūdzu atcerēties šā rīta norunu, ka pirms citiem pirmajiem lasījumiem tiek skatīts jautājums par zemesgrāmatām. Un es atgādinu, ka ir arī jautājums par valsts tehnisko uzraudzību, kurš ir pirms aizsargājamām teritorijām. Es aicinātu ievērot kārtību. Ja mēs kādu izskatām ātrāk, tad ievērot tomēr to kārtību, kāda ir Prezidija, vārdu sakot, Augstākās padomes apstiprinātajā darba kārtībā, protams, ar šīsdienas grozījumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ēlerta kungs, bet te bija jautājums par attiecīgo komisiju un atbildīgo deputātu gatavību ziņot. Varbūt ir gatavojušies rītdienai un vienkārši nav. Dabīgi, ka mēs pēc tam ievērosim to secību, kāda ir noteikta ar mūsu plenārsēdes balsojumu.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es gribu paskaidrot, ka joprojām kancelejā nav sagatavots pats Zemesgrāmatu likums, kuru mēs gribam atjaunot. Tādēļ tehnisku iemeslu dēļ mēs šodien nevaram tikt pie apspriešanas.

Priekšsēdētājs: Ja es nemaldos, mēs no rīta nobalsojām, ka par Zemesgrāmatu likuma daļu tiks balsots uzreiz pēc likumprojekta "Par piena pārstrādes valsts uzņēmumu privatizāciju", kas laikam ir saistīts ar ziņotājiem un klātesošajām personām. Tādējādi tiks saistīti kopā laikā 21. un 26., ja es nemaldos.

Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Man būtu lūgums iekļaut šodien darba kārtībā likumprojektu par telpu īri otrajā lasījumā. Ir ziņotāja, ir Dzīvokļu komisija, un jautājums ir sagatavots. Priekšlikumi ir, ja iekļaus darba kārtībā, jūs tūdaļ saņemsit.

Priekšsēdētājs: Jā, Likumdošanas jautājumu komisija ir atbildīgā. Tā ka mums šinī gadījumā ir vajadzīgs Endziņa kunga viedoklis, Zeltkalnes kundze.

A.Endziņš: Es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs piekrīt. Es tūlīt konsultēšos ar godājamo Pededzes jaunkundzi no kancelejas, kāda ir tehniskā gatavība izskatīt tos dokumentus, tas ir, vai iespējamie materiāli ir izdalīti. Tātad visu var, izņemot zemesgrāmatas. Paldies.

Tātad būsim konsekventi un izskatīsim jautājumus tādā kārtībā, kādā mēs no rīta nolēmām plenārsēdē. Pirmais ir likumprojekts "Par papildinājumu nolikumā "Par Latvijas Republikas valsts ģerboni"". Tas ir 17. Vai visiem ir šie materiāli?

Endziņa kungs, kā es saprotu, ir ziņotājs. Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Šis mazais projekts, kurš ir izklāstīts 25.dokumentā, ir papildinājums nolikumam "Par Latvijas Republikas valsts ģerboni", kas apstiprināts ar 1990.gada 15.februāra likumu. Un šā labojuma būtība ir tāda, lai mēs radītu tiesisku pamatu mūsu republikas augstskolām pasūtīt augstskolu diplomus un lai uz tiem varētu būt Latvijas valsts ģerbonis. Tātad šeit ir šāda prasība. Šo projektu sagatavoja un iesniedza Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija. Likumdošanas jautājumu komisija ir atbildīgā komisija un akceptēja, kā arī lūdz to atbalstīt. Un tas ir jādara diezgan steidzīgi. Jo pavasaris tuvojas, vesela virkne jauno speciālistu gatavojas beigt Latvijas augstskolas.

Priekšsēdētājs: Pirmais lasījums. Tātad jautājums ziņotājam. Kādi ir jautājumi Endziņa kungam? Jautājumu nav. Paldies, Endziņa kungs! Vai kāds no deputātiem vēlas piedalīties debatēs par šo jautājumu? Nevēlas. Replikas par motīviem? Arī nav.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par - 50, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Nākamais ir likumprojekts "Par dzīvojamo telpu īri" otrajā lasījumā. Likumdošanas jautājumu komisija. Kurš ir ziņotājs šajā jautājumā?

Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Godātie kolēģi! Šodien mēs skatām otrajā lasījumā likumprojektu par dzīvojamo telpu īri. Minētais dokuments trīsreiz ir skatīts atbildīgajā Likumdošanas jautājumu komisijā. Protams, visi deputātu priekšlikumi, kurus jūs tikko saņēmāt, arī ir izskatīti Dzīvokļu jautājumu komisijā. Daži priekšlikumi nav pieņemti, daži ir pieņemti daļēji, jo viena daļa deputātu aizstāv tikai īrnieku intereses, nerēķinoties ar īpašniekiem, savukārt otra daļa aizstāv īpašnieku intereses, nerēķinoties ar īrniekiem.

Otrajam lasījumam mēs, varētu teikt, piedāvājam kompromisa variantu. No jauna ir papildināta 12.nodaļa. Tur ir ņemti vērā vairāki priekšlikumi. Tas būtu par pušu atbildību, gan par īrnieku, gan izīrētāju, jo šāda norma likumprojektā bija iestrādāta nepilnīgi.

Man būtu priekšlikums skatīt likumprojektu pa pantiem. Gribētu lūgt, lai šo darbu dara Indulis Krauze - Dzīvokļu komisijas loceklis, kas ir strādājis tieši konkrēti pie izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai nav iebildumu godājamajiem deputātiem? Nav. Tādā gadījumā lūdzu Krauzes kungu tribīnē.

B.Zeltkalne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Sāksim pa pantiem! Lūdzu, 1.pants. Likuma uzdevums.

I.Krauze, Dzīvokļu komisijas loceklis: 1.pants ir palicis tādā pašā redakcijā, kā bija pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem par 1.pantu ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. 2.pants.

I.Krauze: 2.panta otrajā rindkopā ir nelielas izmaiņas. Varbūt pievērsiet vērību, ka šajā redakcijā ir noteikts, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres līgums. Šis viens vārds ir nācis klāt - "īrniekam". Tas ir sakarā ar deputāta Ēlerta kunga un Čepānes kundzes priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kādi iebildumi pret šādu 2.panta redakciju šobrīd? Nav. Paldies. 3.pants.

I.Krauze: 3.pants pēc būtības nav mainīts, bet ir mainīta šā panta redakcija.

Priekšsēdētājs: Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret 3.pantu šādā redakcijā šobrīd otrajā lasījumā? Nav. 4.pants.

I.Krauze: 4.pantā ir nelieli labojumi. Konkrēti ir nācis klāt arī apakšīrnieks šajā pantā kā subjekts. Tātad ir noteikts, kas var būt subjekts kā apakšīrnieks.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, jūsu attieksme pret 4.panta redakciju šobrīd?

No zāles: Ļoti laba.

Priekšsēdētājs: Nav. Paldies. 2.nodaļa. 5.pants.

I.Krauze: 5.pantā ir tikai redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, par 5.pantu? Nav iebildumu. Paldies. 6.pants.

I.Krauze: Tāpat arī 6.pantā pēc būtības nav labojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, par 6.pantu? Nav iebildumu. 7.pants.

I.Krauze: 7.pantā ir acīmredzot viens principiāls jautājums, kuru es lūgtu deputātiem izlemt. Tātad 7.panta trešā rindkopa. Šeit ir vairāki viedokļi, vai šī rindkopa ir vajadzīga. Pirmajā lasījumā rindkopa bija iekšā likumprojektā, bet bija deputātu priekšlikumi to izslēgt, taču Dzīvokļu komisija atbalsta to, ka šī rindkopa tomēr paliek pantā. Faktiski Likumdošanas jautājumu komisija arī to atbalstīja.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu izteikt savas domas par 7.panta trešo daļu! Vai kāds no deputātiem ierosina izslēgt šo daļu? Nav neviena. Tādā gadījumā mēs varam turpināt. Šī daļa paliek tāda, kāda tā ir.

Lūdzu, Silāra kungs, jums ir kādi iebildumi?

I.Silārs: Nē, nē, es gribētu atgriezties...

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, tad ir jāizlemj plenārsēdē, vai mēs atgriežamies, jo citādi šī procedūra ir ļoti nenopietna. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Nevar izsekot tādēļ, ka tikai tikko sniedza paskaidrojumus, kur ir izdarīti labojumi. Man ir jāatrod iepriekšējais un jāsaskaņo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie kura panta jūs...

I.Silārs: Sakarā ar dzīvokļu telpas īri un telpas īres līguma subjektu.

Priekšsēdētājs: Kurš pants, sakiet uzreiz!

I.Silārs: Otrais un ceturtais. Es pilnīgi piekrītu, ka parādās pie īres līguma subjekta arī apakšīrnieks, bet tad, manuprāt, šim apakšīrniekam ir jābūt arī 2.pantā, kur ir atrunāts, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres līgums. Tad arī tur ir jābūt īrniekam un apakšīrniekam. Ja ir divi...

I.Krauze: Varētu arī piekrist Silāra kungam.

I.Silārs: Ja ir divi subjekti, tad iznāk tā, ka vienīgais ir tikai īrniekam, bet apakšīrniekam tas nav.

Priekšsēdētājs: Tātad ir saņemta piekrišana, Silāra kungs.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tad tīri tehniski izdarīs attiecīgās izmaiņas. Varbūt par 7.pantu mēs esam izsprieduši. 8.pants.

I.Krauze: 8.pants ir saglabāts.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Nav iebildumu. Paldies. 3.nodaļa. 9.pants.

I.Krauze: 9.panta pirmajā rindkopā teksts ir papildināts ar frāzi "šā likuma izpratnē".

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem par 9.pantu ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. 10.pants.

I.Krauze: 10.pants nav grozīts.

Priekšsēdētājs: Kāda godājamajiem deputātiem ir attieksme pret 10.pantu? Nav iebildumu. Paldies. 4.nodaļa. 11.pants.

I.Krauze: 11.pants ir viens no svarīgākajiem šā likumprojekta pantiem un tā redakcija ir diezgan ievērojami mainīta, meklējot kompromisa variantus starp īrnieka un izīrētāja tiesībām un pienākumiem. Komisija piedāvā 11.pantu šādā redakcijā. Acīmredzot par 11.pantu vajadzētu varbūt atsevišķi balsot.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu, uzmanīgi iepazīstieties ar 11.pantu! Jūsu uzmanība tiek pievērsta tam, ka tas ir viens no galvenajiem pantiem un ka panāktā redakcija esot kompromisa variants. Tātad šā likumprojekta izstrādāšanas komisija piedāvā nobalsot par 11.pantu kā par ļoti svarīgu, akceptējot to otrā lasījuma stadijā. Vai godājamajiem deputātiem ir kādas piebildes, labojumi, ierosinājumi?

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es biju iesniedzis priekšlikumu pirmajā daļā, ka īres maksā jāievēro inflācija. Protams, komisija diemžēl nezina, kāda ir inflācijas definīcija. Es uz trešo lasījumu šai daļai došu priekšlikumu par inflācijas definīciju, kā to nosaka statistikas komiteja. Protams, patlaban es to nevaru dot un tam nav jēgas. Es domāju, ka to uz trešo lasījumu varēs izdarīt. Tā ir mana vienīgā piezīme, ņemot vērā, ka komisija ir noraidījusi manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad uz trešo lasījumu, lūdzu, Ēlerta kungs, mēģināsim labot!

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Krauzes kungs, sakiet, lūdzu, par trešo rindkopu, kas ir tie citi pakalpojumi? Es saprotu - apkure, ūdens apgāde, gāze, elektroenerģija un citi pakalpojumi. Vai tur būtu, piemēram, ūdens attīrīšana vai kas? Vai jūs varat kādu piemēru nosaukt? Pretējā gadījumā vienam liksies, ka citi pakalpojumi ir mājas mazgāšana ar šampūnu regulāri, kā tas notiek civilizētās valstīs.

I.Krauze: Es vienu jums varu nosaukt. Tā ir kanalizācija. Bet vairāk es tiešām pats arī nezinu.

Priekšsēdētājs: Rietumos tiem tiek pieskaitītas arī apsardzes un drošības sistēmas mājā.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Krauzes kungs, kā šis kompromisa pants atrisina priekšā stāvošo māju privatizāciju, kur faktiskās privātīpašnieka izmaksas par mājas uzturēšanu ir lielākas nekā valdības noteiktie griesti, jo šīs šķēres šodien neviens nemaksā valsts dzīvokļos? Budžets kaut kā to sedz, bet kā tad privātīpašnieks? Viņam tā māja kļūst nerentabla un viņam no tās jāatsakās.

I.Krauze: Jautājums bija. Es atbildēšu. Šeit mēs paredzam tātad valdības noteiktos īres maksas griestus, bet mēs uzskatām, ka valdībai būtu attiecīgi katrā konkrētajā situācijā jānosaka atbilstoši šīs īres maksas griesti, lai neciestu ne īrnieki, ne īpašnieki. Tādā veidā.

E.Kide: Es saprotu. Bet, ja komunālie pakalpojumi (arī apkure, kas tur ieiet, un īres maksa) sastāda augstāku faktisko izmaksu, nekā valdība noteikusi (un tas tā faktiski šodien ir), kā tad privātīpašniekiem turpmāk rīkoties? Izlikt īrniekus no mājas viņi arī nevar. Vai privātīpašniekam vajadzētu pārtraukt apkuri vai meklēt papildu ienākumus kaut kur, lai varētu šo māju uzturēt?

I.Krauze: Vispirms man jāsaka, ka šeit īres maksa ir nodalīta no komunālajiem pakalpojumiem, tātad arī no apkures. Tas ir pirmais.

Un otrais. Mēs likumā konsekventi paredzam, ka īres maksa tiek noteikta, īpašniekam un īrniekam vienojoties. Tātad mēs paredzam šeit vienošanos. Vienīgi paliek šie valdības noteiktie griesti.

E.Kide: Jā, bet valdības noteiktie griesti ir 40 un 80 rubļi par kvadrātmetru, kas neko nesedz. Tas ir, par apkuri, par trešo daļu es runāju, par trešo daļu.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, jums taču paskaidroja, ka apkure ir atsevišķi.

E.Kide: Jā, šajā pantā ir iekšā arī apkure kā trešā daļa.

I.Krauze: Es domāju, ka šeit viss ir pateikts, gan pirmajā daļā, gan trešajā daļā. Ja uzmanīgi palasāt, tad šeit ir pateikts, ka pirmajā daļā ir īre, tātad valdības noteiktie griesti, trešajā daļā - komunālie pakalpojumi - valdības noteiktie tarifi.

E.Kide: Jūs man neatbildējāt, kā nosegt faktiskos izdevumus, kuri visur pašlaik ir virs valdības noteiktajiem tarifiem. Es nerunāju par valsts mājām, tur valsts no budžeta nosegs kaut kā.

I.Krauze: Likums tiek pieņemts ne šodienai, bet ilgākam laika periodam. Nākamgad valdība jau noteiks pavisam citus...

E.Kide. Tas arī mani uztrauc, ka ilgākam laika periodam. Privātīpašniekiem jāizīrē dzīvokļi šodien, jo rīt jau jāsāk to pildīt.

I.Krauze: Protams.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Par 11.pantu vēl lūdzu konkrētus priekšlikumus balsojumam par atsevišķām daļām! Nav. Tātad ierosinājums bija balsot par 11.pantu, akceptējot šo redakciju otrajā lasījumā.

Balsosim par 11.panta akceptēšanu otrā lasījuma stadijā. Paceltas rokas skaita tikai tad, ja ir tehniska kļūme vai ja deputāts atrodas tribīnē. Lūdzu rezultātu. Izdarīsim izņēmumu Zeltkalnes kundzei - vienu "par" papildus. 31 - par, 5 - pret un 10 - atturas. Līdz ar to 11.pants ir šādā redakcijā akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, 12.pants!

I.Krauze: 12.panta redakcija nav grozīta.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem nav iebildumu? Paldies. 5.nodaļa, 13.pants.

I.Krauze: 13.pantā mēs esam ņēmuši vērā deputāta Ēlerta priekšlikumu, un tiek izslēgta šā panta otrā rindkopa, kuras teksts bija šāds: "Par īres līguma grozīšanu izīrētājs brīdina īrnieku 3 mēnešus iepriekš." Mēs piekritām deputāta iebildumiem un šo rindkopu izslēdzām ārā. Citu labojumu šajā pantā nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem nav iebildumu? 14.pants.

I.Krauze: 14.pantā doma ir saglabāta, bet ir mainīta šā panta redakcija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Protams, redakcija ir uzlabota, taču ir palikusi problēma, ka netiek laikus paziņots īrniekam.

Šeit, protams, ir jāvaino nevis privātie izīrētāji, bet pašvaldības, ka netiek paziņots savlaicīgi par īres maksas izmaiņām un it īpaši par komunālo maksājumu izmaiņām, kurus saskaņā ar 11.panta normām var iekasēt izīrētājs, izpildot starpnieka lomu.

Tieši tādēļ, lai piespiestu pašvaldības pārkārtot būtiski visu šo saimniecību, izbeigt šīs liekās rindas, es ierosināju papildinājumu pie 13.panta otrās daļas. Es to uzturētu pie 14.panta šoreiz, izņemot pēdējo teikumu, kurš ir atrisināts 13.pantā. Un arī 14.panta otrās daļas priekšlikumu. Tātad izīrētājam un komunālo pakalpojumu sniedzējam nav tiesību prasīt no īrnieka paaugstinātu maksu, nevis "paaugstināt maksu", kā te ir nodrukāts.

Izslēdzot šo piebildi, nav ievēroti šā likuma 13.panta noteikumi. Tas būs tādā gadījumā, ja šie noteikumi būs blakus vienā pantā. Šeit atsauce nav vajadzīga.

Ir ļoti svarīgi, lai savlaicīgi tiktu paziņoti šie maksājumi, lai cilvēkiem nebūtu jāmaksā parādi, kas krietni pārsniedz viņu mēnešalgu, un tas arī, pirmkārt, mobilizēs pašvaldību strādāt citādi.

Otrkārt, arī šo komunālo pakalpojumu sniedzēju organizāciju ienākumi tiks kārtoti daudz ātrāk un katrā ziņā savlaicīgāk. Un nebūs šo milzīgo parādu, kas faktiski var novest parādos visu Latvijas valsti. Es aicinātu nobalsot par to. Nu, protams, to iestrādās komisija pēc saviem ieskatiem.

Priekšsēdētājs: Vēl par šo jautājumu, lūdzu! Nav citu. Vai visiem godājamajiem deputātiem ir skaidrs, par ko aicināja nobalsot Ēlerta kungs? Visiem ir skaidrs. Viens otrs groza galvu, bet neviens skaļi nesaka.

Tādā gadījumā, lūdzu, balsosim par Ēlerta kunga priekšlikumu par 14.panta papildināšanu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par - 39, pret - 1, atturas - 3. Tātad ir pieņemts Ēlerta kunga ieteiktais papildinājums 14.pantam. Komisiju lūdzu to iestrādāt tekstā!

Lūdzu, 15.pants!

I.Krauze: 15.panta būtība nav mainīta, bet šeit ir apvienoti veseli trīs pirmā lasījuma panti. Komisija uzskatīja par iespējamu tam piekrist. Ja nav citu iebildumu, tad tā varētu palikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, vai ir kādas pretenzijas par tagadējo 15.pantu otrā lasījuma stadijā? Nav nekādu iebildumu. Paldies.

6.nodaļa, 16.pants. Nav iebildumu. 17.pants.

I.Krauze: 17.pantā nav nekādu izmaiņu. 16.pantā vēl, ja es drīkstu?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

I.Krauze: Es gribēju vērst deputātu uzmanību uz to, ka 16.pantā ir diezgan būtisks labojums par dzīvojamo telpu apmaiņas kārtību. Ir izņemtas dažas īrnieku tiesības mainīt dzīvojamās mājas dzīvokli vai mājas daļu... Tas ir izņemts ārā. Komisija... Tas bija, ja nemaldos, deputātes Čepānes kundzes priekšlikums. Komisija uzskatīja par iespējamu tam piekrist.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Lūdzu, 7.nodaļa! 18.pants. Apakšīre. Lūdzu, par 18.pantu!

I.Krauze: 18.pantā ir redakcionāli labojumi. Bet būtība ir atstāta.

Priekšsēdētājs: Godājamajiem deputātiem par 18.pantu nav iebildumu? Paldies. 19.pants.

I.Krauze: 19.pants ir analoģisks ar pirmo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kādi labojumi? Nav. Paldies. 20.pants.

I.Krauze: 20.pants ir papildināts ar vienu vārdu, būtību nemainot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem nav iebildumu? 21.pants.

I.Krauze: 21., 22., un 23.pantā ir saglabāta tā pati būtība, kas bija pirmajā lasījumā esošajos trijos pantos. Ir nedaudz mainīts šo pantu izkārtojums, struktūra, arī redakcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem par 21., 22. un 23.pantu ir kādi labojumi? Nav. Paldies. 8.nodaļa. 24.pants.

I.Krauze: Dienesta dzīvojamo telpu īre. Šeit ir redakcionāli grozīta trešā rindkopa. Arī neizmainot jēgu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi iebildumi deputātiem par 24.pantu? Nav. Paldies. 25.pants.

I.Krauze: 25.pantā ir tikai redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem nav iebildumu?

I.Krauze: Es atvainojos, nedaudz palaidu garām. 25.panta pēdējā rindkopā tomēr ir diezgan būtisks labojums. Mēs aizstājam izlikšanu administratīvā kārtā ar šādu ierakstu: "Pēc dienesta dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās persona tiek izlikta tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas." Lūgtu deputātus pievērst uzmanību šim ierakstam. Likumdošanas komisija arī to atbalstīja.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. 26.pants.

I.Krauze: 26.pants nav grozīts.

Priekšsēdētājs: Deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. 27.pants.

I.Krauze: 27.pantā ir tikai redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav iebildumu? 9.nodaļa. 28.pants.

I.Krauze: 28. un 29.pants ir pilnīgi tāds pats, kā bija.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem nav nekādu ierosinājumu? Nav. 30.pants.

I.Krauze: 30.pantā ļoti būtisks ir pirmās daļas 2.punkts. Acīmredzot par šo punktu es arī aicinātu deputātus nobalsot atsevišķi, ja, protams, nebūs kādu iebildumu un vēl citu priekšlikumu. Šeit arī tomēr komisijas ir mēģinājušas atrast kompromisa variantu starp izīrētāju un īrnieku tiesībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ždanokas kundze!

T.Ždanoka: Es tomēr domāju, ka šinī 2.pantā ir jāprecizē iemesls, kāpēc nav maksāts par komunālajiem pakalpojumiem, teiksim, šajos apstākļos, kad viss tiek nepārtraukti pārrēķināts. Teiksim, man personīgi mūsu mājā jau divus mēnešus vienkārši nenes tās grāmatiņas. Uzrakstīts paziņojums, lai nenāk pakaļ. Cik ilgi gaidīt cilvēkiem? Vienkārši nav iespējams samaksāt.

Man ir priekšlikums. Es nezinu, varbūt ierakstīt tādu vārdu, ka "ļaunprātīgi" nemaksā. Ko tas nozīmē? Tātad, ja tiesa lems, tad tiesa arī izvērtēs, kāpēc netiek maksāts, bet, ja mēs šeit nerakstām nekādu vārdu, tad iznāk, ka netiek ņemti vērā nekādi pamatojumi, varbūt arī attaisnojoši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jūsu komentāru!

I.Krauze: Ja drīkst, es atbildēšu Ždanokas kundzei. Mēs šādu priekšlikumu apsvērām vairākkārt, ne vienu vien reizi. Gan Dzīvokļu komisijā, gan arī Likumdošanas jautājumu komisijā. Bet mēs šāda termina ieviešanu likumā noraidījām. Jo praktiski nav iespējams definēt, ko nozīmē termins "ļaunprātīgi". Tātad tiesai arī nebūs iespējams noteikt. Acīmredzot būs nepieciešams Augstākās tiesas plēnuma skaidrojums vai kaut kas tamlīdzīgs. Bez tam jāņem vērā arī izīrētāja intereses.

T.Ždanoka: Saprotiet... Man tad ir jautājums. Teiksim, es nemaksāju divus mēnešus, es esmu gatava maksāt, bet nevaru samaksāt. Paies vēl viens mēnesis, tad mani uzaicinās uz tiesu un teiks: "Jūs neesat maksājusi, un viss!" Un tad es nevaru vairs, jo likumā tā ir rakstīts. Nav apmaksāts un nav apmaksāts. Un tad vairs nevar ne taisnoties, ne ko.

Priekšsēdētājs: Ždanokas kundze, vienīgais lūgums būtu iesniegt jūsu priekšlikumu rakstiski.

T.Ždanoka: Tikai viens vārds.

Priekšsēdētājs: Tik un tā mēs otrajā lasījumā arī vienu vārdu nevaram. Tātad lai trešajā lasījumā varētu arī balsot. Mēs citādi nevaram balsot diemžēl.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Ja Ždanokas kundze būtu uzmanīgi klausījusies, tad, es domāju, viņai būtu skaidrs, ka mans priekšlikums šo problēmu atrisina. Tas tika pieņemts.

Priekšsēdētājs: Vēl, lūdzu, par 30.pantu nav citu iebildumu? Ja godājamajiem kolēģiem ir kādi ierosinājumi, atgādinu, ka tie ir jāiesniedz rakstiski, lai par tiem varētu balsot likuma izskatīšanas gaitā.

Lūdzu, 31.pants!

I.Krauze: Bija priekšlikums par šo pantu varbūt nobalsot atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Par 30.pantu. Tātad komisija ierosina nobalsot par 30.pantu, akceptējot šo redakciju otrajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Viena balss papildus "par". Tā ir Zeltkalnes kundzes balss. Rezultāts: par - 24, pret - 6, atturas - 17. Ar vienas balss pārsvaru šis pants akceptēts šādā redakcijā otrajā lasījumā. Paldies.

31.pants.

I.Krauze: 31.pantā ir tikai redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai godājamajiem deputātiem par 31.pantu nav iebildumu? 32.pants.

I.Krauze: Par 32.un 33.pantu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir kādi iebildumi? Nav.

10.nodaļa. 34.pants.

I.Krauze: Šajā pantā ir tikai redakcionāli labojumi. Būtība ir saglabāta.

Priekšsēdētājs: Godājamajiem deputātiem nav iebildumu? 35.pants.

I.Krauze: 35.pants bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. 36.pants.

I.Krauze: Tāpat arī 36. un 37.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem par 36. un 37.pantu nav iebildumu? 11.nodaļa. 38.pants.

I.Krauze: 38.pantā 8.punkts ir nedaudz precizēts un precizēta ir arī šā punkta redakcija. Citu labojumu šajā pantā nav.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem par 38.pantu ir iebildumi? Nav iebildumu. 39.pants.

I.Krauze: 39.pants bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu? 40.pants.

I.Krauze: 40.pants par dzīvojamo telpu drosēšanu šeit ir izteikts nedaudz citādākā redakcijā, nekā tas tika nupat pieņemts kā labojums Latvijas Dzīvokļu kodeksā. Sakarā ar to, ka mēs ar šā likuma pieņemšanu atzīstam Latvijas Dzīvokļu kodeksu par spēku zaudējušu vismaz tajā daļā, komisija ieteica šādu redakciju. Faktiski tā sakrīt ar to redakciju, kas bija pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu. 12. un pēdējā nodaļa. 41.pants.

I.Krauze: Jāteic, ka 12.nodaļa ir tieši tā nodaļa, kas tika diezgan ievērojami pārstrādāta un papildināta arī pēc Bojāra kunga priekšlikumiem Likumdošanas komisijā. Šeit ir nākuši klāt pat veseli panti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs arī pa pantiem virzīsimies. 41.pants.

I.Krauze: 41.pants ir bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Godājamajiem deputātiem nav iebildumu? 42.pants.

I.Krauze: 42.pantā ir nākušas klāt jaunas rindkopas: trešā un ceturtā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs! Par 42.pantu.

E.Kide: Man ir priekšlikums - no 42.panta ceturtās rindkopas nostrīpot vārdus "vai noteiktajos normatīvajos termiņos" un atstāt - "ja izīrētājs ar īrnieku savstarpēji saskaņotajos termiņos neizpilda pienākumus attiecībā uz dzīvojamās telpas remontu". Jo normatīvie termiņi dzīvojamās telpas remontam ir ļoti normāli un īsi, bet pašreizējā finansiālā situācija ne vienmēr mājas īpašniekam ļauj izremontēt. Ja izremontēs pats īpašnieks normatīvajos termiņos un ar importa apdares materiāliem, tad mājas īpašniekam būs grūti nomaksāt šādu remontu. Tāpēc es lieku priekšā atstāt tikai vienošanās termiņus starp īrnieku un izīrētāju.

I.Krauze: Es sapratu jūsu domu. Ja deputātiem nav citu priekšlikumu, tad, es domāju, mēs varētu...

E.Kide: Tas ir, pagaidām nosvītrot.

Priekšsēdētājs: Tātad nav komisijai iebildumu?

I.Krauze: Komisijai iebildumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu atzīmēt savstarpēji šo labojumu! Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Krastiņa kungs, es ļoti atvainojos. Vai es drīkstētu pie 41.panta pacelties?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pacelties vienmēr var.

J.Freimanis: Šis līgums vispār ir diezgan sociālistisks. Bet, sakiet, ko nozīmē šīs divas rindiņas: "Dzīvojamās mājas un dzīvokļa īpašnieks vai valdītājs bez pašvaldības piekrišanas nedrīkst izmantot dzīvojamās telpas citādi kā tikai apdzīvošanai." Tātad man ir māja, es esmu šīs mājas īpašnieks, un šajā mājā ir kaut kāda telpa. Es atvainojos, kāpēc man jāiet pie Teikmaņa kunga un jāsāk viņam vispār skaidrot, ko es kādā istabā daru? Lūdzu, kas te ir par ideju?

I.Krauze: Ideja ir tāda, ja es drīkstu jums paskaidrot, lai saglabātu dzīvokļu fondu, lai dzīvokļu fondu neizmantotu neapdzīvojamām telpām, kantoriem, darbnīcām un tamlīdzīgi. Tāda šeit ir doma.

J.Freimanis: Piedodiet, tā ir mana māja. Un es tur varu likt, kādu kantori gribu. Te ir runa, ja tas ir tās dzīvojamās mājas īpašnieks.

I.Krauze: Jūs prasāt man. Tas ir komisijas viedoklis.

J.Freimanis: Lai man atbild šī sociālistiskā komisija! Es nesaprotu, kāpēc man ar kādu jāsaskaņo savs īpašums? Es tur nedrīkstu vienīgi narkotikas taisīt. Es saprotu. Lūdzu, atbildiet kāds!

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti! Zeltkalnes kundze laikam ir gatava atbildēt no komisijas? Lūdzu.

B.Zeltkalne: Freimaņa kungs, varbūt vajadzētu... Varbūt jūs gribat iesniegt rakstisku priekšlikumu uz trešo lasījumu? Bet mēs nevaram pieļaut to, ka visu mūsu dzīvojamo fondu pārvērš nedzīvojamā fondā, kas jau pašreiz notiek.

J.Freimanis: Mīļā Zeltkalnes kundze, ko es gribu savā īpašumā darīt, tā ir mana suverēna lieta. Klausieties, nu! Tas ir sociālisms, piedodiet!

B.Zeltkalne: Jūsu priekšlikums būtu tātad svītrot "bez pašvaldības piekrišanas", ja?

J.Freimanis: Tas viss pants nekur neder.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, Freimaņa kungs ierosina svītrot 41.pantu.

J.Freimanis: Es ierosinu svītrot šo 41.pantu.

Priekšsēdētājs: Noklausīsimies pārējos deputātus! Lūdzu, Čepānes kundze! Pēc tam - Preinberga kungs.

I.Čepāne: Man ir jautājums, vai tas attiecas arī uz laukiem? Tātad man laukos ir dzīvojamā māja. Un es tur tikai drīkstu, man tur īrnieku nav.

I.Krauze: Šis likums attiecas uz visiem dzīvokļiem kopumā.

I.Čepāne: Tagad Rīgā, piemēram, tiek atjaunotas ļoti daudzas īpašuma tiesības šajās vecajās mājās, taču tur ir izvietoti dažādi kantori. Zeltkalnes kundze saka, ka tas nebūtu pareizi. Kas tad tagad būs, kad īres likums stāsies spēkā? Tad tos kantorus visus metīs ārā no turienes un gaidīs kādus īrniekus, kas var maksāt Ministru padomes noteiktajā kārtībā, un tā tālāk, kā jums te likumā ir teikts?

I.Krauze: Šeit ir teikts, ka "ar pašvaldības piekrišanu".

I.Čepāne: Es arī prasu un piekrītu Freimaņa kungam, ka šāda norma ārkārtīgi ierobežo īpašuma tiesības un ka tā būtu jāsvītro.

I.Krauze: Es sapratu jūsu domu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Es pilnīgi piekrītu Freimaņa kungam, jo ir taču jāpadomā. Pašreiz taču veidojas privāti ārsti, mākslinieki, daiļamatnieki un tā tālāk. Es atbalstu šā 41.panta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es varbūt arī atkārtošos. Pilsētās šodien varbūt vēl kādu loģiku var saskatīt, kaut gan te arī ir īpašuma tiesību pārkāpšana, turpretī laukos, kur bieži vien bijušie īpašnieki saņem māju, kas tagad ir kādas fermas tuvumā un pilna ar cilvēkiem, īpašnieks vispār godīgi pats netiek šajā īpašumā iekšā. Līdz karam, teiksim, tanī mājā ir dzīvojusi viena ģimene, tagad tur dzīvo astoņas ģimenes. Tas vispār ir absurds. Es arī esmu par to, ka 41.pants būtu jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es gribētu vienkārši vērst deputātu uzmanību uz to. Mēs Likumdošanas jautājumu komisijā kopā ar Dzīvokļu komisiju ļoti nopietni diskutējām par šo pantu un par tā saturu.

Bet es gribētu informēt par to, ka Latvijas Republikas likumdošana, it sevišķi dzīvokļu likumdošana, pēc Pirmā pasaules kara pat paredzēja to, ka varēja pielikt īrniekus, ja bija lieka dzīvojamā platība. Tas viss saistījās ar to, kāds stāvoklis vispār bija dzīvokļu nodrošinātībā. Un šī norma ir būtībā vērsta uz to, lai, teiksim... Tagad ir tāda situācija, ka Rīgas centrā lielās daudzstāvu īres mājas tiek atdotas īpašniekiem, bet tur dzīvo īrnieki. Ja tagad, teiksim, katrs īpašnieks gribēs pats brīvi, nesaskaņojot šo jautājumu ar pašvaldību, ēku pārveidot, tad mēs radīsim vēl lielāku sasprindzinājumu. Tieši tāpēc arī šāda norma ir ielikta tieši ar tādu atrunu, ka vajag ar pašvaldību saskaņot. Pēc tam, lūdzu, darbojieties! Skaidrs, ka šeit zināmā mērā varbūt iznāk pretruna ar individuālo māju, viendzīvokļa māju, ka tur varētu būt kādi ierobežojumi, bet tas ir vairāk vērsts uz to, lai neizjauktu to balansu, kas pašreiz pastāv.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Šoreiz es gribu atbalstīt Endziņa kungu un pateikt, ka mēs Likumdošanas jautājumu komisijā ļoti detalizēti šo jautājumu izpētījām. Lieta tā, ka patlaban dzīvojamais fonds ir deficīts. Pirmais.

Otrais - tas ir ļoti apdraudēts, jo dzīvokļus privātajās mājās masveidā pārtaisa par ofisiem. Jūs kā dzīvokļa īrnieks nevienu Rietumu firmu nepārmaksāsit, jo tur cenas iet dolāros un ir milzīgi lielas par kvadrātmetru.

Mēs izskatījām pat tādu gadījumu, ka Rīgā (nevis nomalē, bet gandrīz pilsētas centrā) vienu no dzīvojamajām mājām viens čigāns bija burtiski pārtaisījis par cūku fermu. Dzīvojamajā mājā. Tātad šī norma ir visnotaļ domāta dzīvojamā fonda aizsardzībai. Un es lūdzu cienījamo Freimaņa kungu neaizstāvēt "cūku fermas ideju".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs! Pēc tam - Freimaņa kungs.

E.Kide: Cienījamajam Endziņa kungam ir ļoti liela taisnība tāpat kā Bojāra kungam. Patiesībā var notikt masveidīga dzīvokļu pārveidošana, jo katrs dzīvoklis īpašniekam nes lielu nerentabilitāti jeb milzu zaudējumus sakarā ar dārgo apkuri.

Bet varbūt komisija varētu apskatīt šādu kompromisa priekšlikumu un to iestrādāt: ja īpašniekam savā mājā būtu nepieciešams savai firmai iekārtot ofisu vai kādu veikaliņu, tad viņam atļaut, bet neļaut izīrēt citām firmām. Ja pašam īpašniekam savam ofisam jāīrē svešā mājā, tas arī nav loģiski, tās ir sociālisma paliekas. Mans priekšlikums būtu par šādu kompromisu padomāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs! Tad Plotnieka kungs, Cupruna kungs un tālāk pārējie kungi.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es gribu pastiprināt savu iebildumu vēl ar to, ka, protams, šinī gadījumā īpašniekam ir savi noteikti ierobežojumi, kuriem viņam ir jāpakļaujas. Šie ierobežojumi ir noteikti ar speciāliem likumiem, ar speciāliem noteikumiem, kurus regulē vides aizsardzība, kurus regulē Kriminālkodekss, un tā tālāk. Tie ir visiem zināmi ierobežojumi. Bet tie nav īpašuma tiesību ierobežojumi. Lai cik liela cienība man būtu pret Bojāra kunga argumentiem, šinī gadījumā nejauksim divas lietas, proti, viena lieta ir īpašuma tiesības un īpašnieka tiesības lietot savu īpašumu, kā viņam patīk, otra lieta - citu likumu pārkāpšana. Tās ir divas lietas, kas viena otru nesedz. Un tieši tādēļ 41.pants ir relikts pants.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, pēc tam - Cupruna kungs.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es domāju, ka, šā panta redakciju nedaudz pārveidojot (es šajā ziņā esmu solidārs ar Kides kungu), mēs varam panākt zināmu kompromisu, kas visus apmierinātu. Jāizšķir, manuprāt, divi gadījumi. Pirmais, kad īpašnieks izīrē dzīvojamo telpu citām vajadzībām, tas ir, pārvērš to par šo nedzīvojamo, neapdzīvojamo fondu. Otrs gadījums, kad īpašnieks izmanto savā īpašumā esošo namu gan dzīvošanai, gan strādāšanai. Tad šeit ir jāatrunā, ka šī norma neattiecas uz īpašnieku, kas vēlas tās vai citas telpas izmantot savām vajadzībām. Tad mēs saglabātu dzīvojamo fondu un reizē neierobežotu īpašnieka tiesības rīkoties ar telpām savās interesēs.

Priekšsēdētājs: Cupruna kungs, pēc tam - Čepānes kundze.

I.Cupruns: Acīmredzot šeit var meklēt un atrast kompromisu, taču viens ir skaidrs, ka šajā pantā nevar paredzēt individuālās dzīvojamās mājas, jo, manuprāt, nevienam nav darīšanas, vai manā pagrabā ir galdniecība vai otrā stāvā zem stikliem es audzēju arbūzus. Tā ir tīri mana darīšana. Un pašvaldībai tur nav ko darīt. Pašvaldība var pirkt arbūzus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godātā komisija un godātie kolēģi! Šeit jūs esat ņēmuši vērā tikai vienu momentu, nosakot šādu nomu, proti, ka cilvēkiem trūkst kur dzīvot. Bet paskatīsimies, kāda ir Rīga un šīs īpašumā atdotās mājas! Varbūt par šo pantu nevajadzētu šodien balsot. Bet man liekas, ka atsevišķiem cilvēkiem ir vienīgā iespēja šo māju vēl paglābt no sagrūšanas, ja tajā ir iekšā, kā mēs sakām, kaut kāds ofiss. Jo no īrniekiem viņš nekādu peļņu nevar gūt. Un vismaz Centra rajonā tās mājas kaut kā ir jāsaglabā. Es domāju, ka šo pantu vajadzētu atlikt. Varbūt būtu jānorāda procentuāli no mājas, cik nedrīkst aizņemt, vai jārod kāda cita izeja, bet es domāju, ka šeit šis variants un arī otrs variants - varbūt pilnīgi svītrot - pelna ievērību un ka pie šā panta vajadzētu pastrādāt. Man ir tāds priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Vārds Ābiķa kungam. Atgādinu, ka līdz pārtraukumam ir septiņas minūtes.

Dz.Ābiķis: Varbūt referents man var atbildēt uz konkrētu jautājumu? Varbūt es to kaut kur citur esmu palaidis garām? Tagad, piemēram, laukos daudzas mājas, kas kādreiz faktiski piederēja vienai ģimenei, ir pārbūvētas un tajās dzīvo pat sešas un septiņas ģimenes un tā tālāk. Bijušais īpašnieks grib galu galā tagad savā mājā, kur dzīvojusi kādreiz ir tikai viņa ģimene, šodien dzīvot un saimniekot. Tur ir dzīvojusi viņa dzimta. Varbūt tā būtu pareizi, jo juridiski varbūt tā nebūtu viena ģimene, bet dzimta. Šoreiz tas nu atkal ir galīgi nerisināms jautājums, jo laukos tā situācija drīzāk, manuprāt, šodien ir pat pretēja. Šim bijušajam īpašniekam vispār ir milzīgas grūtības tikt atpakaļ kaut kādā veidā savā mājā.

I.Krauze: Ābiķa kungs, vai mēs nevaram sarunāt, ka es jums pēc plenārsēdes atbildēšu...

Dz.Ābiķis: Nu, es nezinu... Te jau mums ir jābalso...

Priekšsēdētājs: Jā, godājamie kolēģi, mums tomēr būs laikam jābalso. Bet tagad ir Gulbja kungam kārta. Vai Preinberga kungam?

Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Es tikai gribēju teikt, ka mēs, no tā viena grāvīša tikuši ārā, metamies tajā otrajā grāvītī, bet negribam domāt par tiem cilvēkiem, kas īrē un kam šodien nav kur dzīvot. Un arī par tiem pašiem laukiem... Tas viss jau skaisti skan, ja mēs tās piecas vai sešas ģimenes varētu šodien izmest ārā. Lai pašvaldība domā, kā šeit saka! Bet ko tad tā izdomās, tas vairs tālāk nevienam neinteresē.

Es gribētu tikai atgādināt to, ko šeit jau iepriekšējie teica, ka kungiem, kad viņi apspriež šādus likumprojektus, ja viņi grib izteikties un iet pie mikrofona, vajag arī citu valstu praksi apspriest un zināt. Un dzīvojamās platības izmantošana visās pasaules valstīs ir ļoti stingri noteikta. Nevaram tā te atļauties: kā es gribu - tā daru. Cik es zinu, arī dzīvojamās mājas celtniecības prasības ir pilnīgi citādas nekā pārējām telpām, ko mēs būvējam. Arī pilsētā. Un, ja ēka ir būvēta kā dzīvojamā īres māja, tad ir arī pilnīgi cita attieksme pret to. Es domāju, ka šeit mēs šo likuma pantu tā vienkārši izmest ārā nevaram. Tas Rīgas centrā beigsies ļoti bēdīgi. Un par to mums ir jādomā. Tātad vai nu piestrādāt pie šā likumprojekta, pie šā panta, vai kā citādi, bet to vienkārši izsvītrot... Tam es nekad nepiekritīšu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs! Pēc tam - Simsona kungs.

G.Preinbergs: Man būtu tāds kompromisa variants. Sakiet, lūdzu, kolēģi, kā būtu, ja mēs izsvītrotu no šā panta pirmās rindas vārdus "īpašnieks vai", atstājot tikai "dzīvojamās mājas un dzīvokļa valdītājs".

I.Krauze: Es nevarētu jums piekrist. Es drīzāk varētu piekrist citiem kompromisa variantiem, ka mēs turpinātu strādāt pie šā panta redakcijas un trešajā lasījumā īpaši noziņotu par šo pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs! Pēc tam - Škapara kungs.

P.Simsons: Man ir jautājums. Šeit tika runāts par citu valstu praksi. Vai kādā valstī ir reglamentēta situācija, ka mājas īpašnieks ar īres maksām no īrniekiem nevar uzturēt šo māju un ka viņam ir jādotē no savas kabatas vai jāizput, turklāt viņš nedrīkst nevienu telpu izīrēt maksātspējīgai firmai, lai iegūtu papildu ienākumu, vai izmantot sava personīgā advokāta kantora vai mākslinieka darbnīcas, vai kādas citas darba telpas ierīkošanai. Un, ja tā ir, tad kas tā ir par valsti?

Priekšsēdētājs: Tas laikam bija retorisks jautājums, Simsona kungs? Škapara kungs, lūdzu!

J.Škapars: Diemžēl Simsona kungs sniedza tādu uzskaitījumu, ka tiešām gandrīz vai varētu piekrist visam tam, ko viņš piedāvā. Bet es esmu sadūries un dzīvoju tādā mājā, kur patiesībā mājas normālo dzīvi izjauca tieši tas, ka šis viens dzīvoklis aizņemts pavisam ar kaut ko citu, nevis ar dzīvokļu īrniekiem. Tāpēc šis pants ir sarežģītāks. Es tomēr lūgtu likt uz balsošanu, lai pantu pārceltu uz trešo lasījumu un trešajā lasījumā no jauna izskatītu.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, jums vēl ir iespēja pateikt pāris vārdus, jo tūlīt būs pārtraukums.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, tādā gadījumā šis 41.pants mums vispār ir jāatstāj uz nākamo reizi, jo es varu piekrist Škapara kungam vienīgi tanī gadījumā, ja tā ir daudzdzīvokļu māja un ja šīs daudzdzīvokļu mājas vienā no konkrētiem dzīvokļiem kāds mēģina iekārtot virpošanas darbnīcu, ar to var sagādāt neciešamus apstākļus pārējiem īrniekiem, kaut arī mājas īpašnieks ar to varētu būt mierā. Ja ir runa par individuālajām mājām, kuras lieto viens īpašnieks, vai arī laukos vai pilsētās, tādā gadījumā tas nekur neder, tad mums ir šis 41.pants jāparedz tieši tikai daudzdzīvokļu mājām un jāparedz tieši režīmam šajā mājās, bet nekādā ziņā ne viendzīvokļa mājām un lauku mājām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs, bet mēs tūlīt iesim pārtraukumā.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, precizējot savu piedāvājumu, es varētu formulēt apmēram šādu normu, ka šis pants neierobežo īpašnieka tiesības pēc sava ieskata izmantot viņa aizņemtā dzīvokļa vai viendzīvokļa dzīvojamās mājas telpas. Un tad viss ir skaidrs.

Priekšsēdētājs: Jā, Plotnieka kungs, tikai tad ir jāiesniedz rakstiski.

Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Man būtu priekšlikums izbeigt debates par šo 41.pantu. Dzīvokļu komisija izskatīs visus priekšlikumus. Varbūt varam vienoties, ka mēs piedāvāsim uz trešo lasījumu pat vairākus variantus balsošanai. Ja tas ir pieņemami, tad varbūt mēs varētu vienoties par šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to tad mums ir jāvienojas balsojot, lai tie kolēģi, kas piedalīsies trešajā lasījumā, atkal nesāktu te debatēt. Bet Freimaņa kungs ierosināja šo pantu svītrot. (No zāles deputāts Freimanis kaut ko skaidro.)

Tātad Freimaņa kungs ierosina nobalsot par 41.panta svītrošanu. Lūdzu, balsosim par Freimaņa kunga ierosinājumu un pēc tam iesim starpbrīdī! Viena balss papildus "pret", tā ir Zeltkalnes kundzes balss. Lūdzu rezultātu. Par - 28, pret - 15, atturas - 18. Tādējādi Freimaņa kunga ierosinājums par svītrošanu nav guvis vairākumu un šā panta redakcija paliek uz trešo lasījumu, kā mēs šeit runājām.

Bet, godājamie kolēģi, tā kā bija iebildumi par šā panta redakciju, mums ir atsevišķi jābalso par šā panta redakcijas akceptēšanu otrajā lasījumā. Ja tas nebūs akceptēts otrajā lasījumā, tad tiks skatīts atsevišķi trešajā lasījumā.

Lūdzu, balsosim par šā panta akceptēšanu otrajā lasījumā tādā redakcijā, kāda tā ir. Viena balss papildus "par", tā ir Zeltkalnes kundzes balss. Rezultāts: par - 28, pret - 22, atturas - 12. Tādējādi šis pants nav akceptēts otrajā lasījumā šādā redakcijā. Lūdzu komisiju sagatavot šo pantu uz trešo lasījumu, bet godājamos deputātus iesniegt savus rakstiskos priekšlikumus.

Pārtraukums līdz pulksten 17 un 2 minūtēm.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mēs varētu atsākt darbu plenārsēdē. Tātad esam nobalsojuši par 41.pantu. Par 42.pantu bija priekšlikums ceturtajā daļā svītrot vārdus - "vai noteiktajos normatīvajos termiņos". Man diemžēl jāatzīstas, ka es aizmirsu, kurš no deputātiem izvirzīja šo priekšlikumu. Vai tas nebija Kides kungs? Kides kungs izvirzīja šo priekšlikumu. Pašlaik viņa paša nav zālē. Bet viņš ierosināja svītrot. Par to mums ir jābalso. Komisija pieņēma šādu? Paldies. Tad nav mums jābalso.

43.pants.

I.Krauze: 43.pants ir iekļauts projektā vispār no jauna pēc vairāku deputātu ierosinājuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, vai ir iebildumi par 43.pantu? Nav. 44.pants.

I.Krauze: 44. un 45.pants ir atstāti bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem par 44. un 45.pantu ir kas sakāms? Nav. Paldies.

13.nodaļa. 46. un vienīgais pants.

I.Krauze: 46.pantā ir atkal izlikšana administratīvā kārtā aizstāta ar terminu "tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas".

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir kādi iebildumi? Nav.

Līdz ar to mēs esam pabeiguši izskatīt šo likumprojektu pa pantiem. Mums atliek tikai nobalsot par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā, izņemot 41.pantu, par kuru bija atsevišķs balsojums.

Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptu otrajā lasījumā, izņemot 41.pantu. Viena balss papildus "par". Tā ir Zeltkalnes kundzes balss. Rezultāts: 19 - par, 3 - pret, atturas - 8. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā, izņemot 41.pantu. Paldies.

Zeltkalnes kundze vēl grib ko teikt. Lūdzu.

B.Zeltkalne: Man būtu lūgums deputātiem - vienas nedēļas laikā iesniegt savus rakstiskos priekšlikumus uz trešo lasījumu. Mēs strādājam pie lēmuma projekta. Būtu lūgums to izdarīt nedēļas laikā, bet ne vēlāk. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies arī Zeltkalnes kundzei. Nākamais, ko ierosināja skatīt, ir likumprojekts (arī dokumenti ir izdalīti) "Par valsts tehnisko uzraudzību".

Ēlerta kungs, jūs esat gatavs? Paldies. Pirmais lasījums. Lūdzu pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm.

I.Ēlerts: Cienījamie kolēģi, cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie viesi! Es atvainojos, man vienkārši jāsameklē dokuments, lai pateiktu numuru.

Priekšsēdētājs: 8.dokuments.

I.Ēlerts: Paldies. Tātad runa ir par bīstamajām iekārtām, tas ir, tādām iekārtām, kuras ekspluatācijas procesā var apdraudēt tos, kas ar tām strādā, apkārtējo vidi, cilvēku mantu un tamlīdzīgi, par valsts iestāžu, kas šādas iekārtas uzrauga, pienākumiem, par to, kuras institūcijas šīs iekārtas uzrauga, kā arī par šo iekārtu īpašnieku un visu to personu, kas ir saistītas ar šo iekārtu projektēšanu, izgatavošanu, remontu, modernizāciju un ekspertīzi, pienākumiem. Acīmredzot jāmin bīstamo iekārtu piemēri. Tie ir tvaika katli, jebkura zem spiediena strādājoša iekārta, kura ir pietiekami liela, lai sprādziena gadījumā varētu radīt nopietnas sekas. Tātad tās ir visas ķīmiskās iekārtas, visas elektriskās. Ne gluži visas elektriskās iekārtas, bet liela daļa no elektriskajām iekārtām. It īpaši tās, kas ir zem augstsprieguma. Tās ir arī transporta iekārtas.

Tātad šis likums reglamentē attiecības bīstamo iekārtu jomā, nosaka, kuras institūcijas uzrauga šīs iestādes. Tādas institūcijas ir divas. Attiecībā uz elektriskajām iekārtām tās ir valsts uzņēmuma "Latvenergo" filiāles "Energokontrole", "Energoinspekcija", attiecībā uz pārējām iekārtām tā ir Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde.

Likums reglamentē jaunas attiecības šo iestāžu finansēšanā. Ir noteikts, ka šīs iestādes finansē no valsts budžeta, bet papildus nāk maksa par bīstamo iekārtu reģistrāciju un ikgadējās nodevas par bīstamajām iekārtām. Tātad pamatā ir likts princips, ka bīstamo iekārtu īpašnieki ir galvenie šo inspekciju finansētāji, kuras uzrauga bīstamo iekārtu atbilstību normatīviem, uzrauga to, lai šīs iekārtas savu bīstamību nerealizētu nelaimēs un avārijās.

Kāpēc tāds jauninājums, es domāju, tas ir saprotams. Tādēļ, ka mūsu budžets ir noslogots. Bez tam tā ir arī Latvijas pirmskara laika prakse, kas tiek atjaunota.

Ir divas problēmas šajā laukā, kas nav risinātas šajā likumprojektā. Pirmā ir - kā kompensēt apdzīvotas vietas iedzīvotājiem to, ka viņu apdzīvotajā vietā ir bīstama iekārta. Pirmo reizi šāda problēma radās Ventspilī, kur ir milzīgas amonjaka tvertnes, kuras gan ir pietiekami drošas, taču nekad nav garantēts, ka tur nevarētu notikt kāda avārija, vēl jo vairāk - diversija, un tādā gadījumā sekas var būt visai bēdīgas pilsētas iedzīvotājiem. Tātad kādā veidā šādu iekārtu īpašnieks kompensētu šo paaugstināto risku apdzīvotās vietas iedzīvotājiem. Katrā ziņā tas nav tehniskās uzraudzības jautājums. Bet tāda problēma pastāv.

Otrs, kas šajā likumprojektā nav risināts, bet ir atstāts Ministru padomes ziņā, ir šo institūciju pakļautība. Galvenās tehniskās uzraudzības pārvalde būtībā patlaban pakļauta tieši Ministru padomei. Likums "Par Ministru padomi" faktiski arī tagad neparedz tādu pakļautību, tomēr šāda pakļautība veidojas kaut vai Valsts zemes dienesta gadījumā. Katrā gadījumā varētu šī pārvalde būt pakļauta Tieslietu ministrijai, varētu būt pakļauta pat Labklājības ministrijai, bet varētu būt pakļauta tieši, un tādēļ likums to atstāj Ministru padomes ziņā.

Vēl sarežģītāka šī problēma ir attiecībā uz Energoinspekciju, kura būtībā ir pakļauta it kā valsts uzņēmumam. Tas ir veidojies tādēļ, lai šī inspekcija nebūtu jāfinansē no budžeta, bet gan no valsts uzņēmuma "Latvenergo" ienākumiem. Runājot ar šīs inspekcijas pārstāvjiem, viņi apgalvo, ka šāda finansēšana neietekmē viņu darbu. Un nevar apvainot šo inspekciju, ka tā būtu ieinteresēta šajos ienākumos, jo tie nav tieši inspekcijas, tie ir "Latvenergo" ienākumi. Katrā ziņā, lai novērstu ieinteresētību, šajā likumprojektā jāparedz noteikti ierobežojumi darbinieku materiālajai ieinteresētībai uzņēmumos, kurus viņi kontrolē, un attiecībā uz tiem bīstamo iekārtu īpašniekiem, kuri ir pakļauti viņu kontrolei.

Pārējais teksts, es domāju, ir diezgan saprotams, tādēļ es nekavēšu jūsu uzmanību. Es esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem un uzklausīt jūsu viedokli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi! Jautājumi ziņotājam. Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Ēlerta kungs, vai 13.pantā un arī iepriekš šie uzņēmumi ir pielīdzināmi... Mums civiltiesībās ir tāds termins kā "paaugstinātas bīstamības avoti". Atkarībā no tā tad arī būtu jārisina šie atbildības jautājumi.

I.Ēlerts: Jā, es piekrītu, ka tie ir paaugstinātas bīstamības avoti.

I.Čepāne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Man liekas, ka 2.panta 1.punktā un 3.punktā šis likums zināmā mērā grib iemūžināt varbūt vēsturiski izveidojušās attiecības un tradīcijas. Pirmkārt, man liekas, ka tas punkts ir pārāk konkrēts tādā nozīmē, ka te ir pat valsts uzņēmuma nosaukums, kurš ir mantots no krievvalodiskā saīsinājuma un kuru vēl Ābiķa kungs nav latviskojis, nav panācis tā latviskošanu. Es domāju, ka tāds nosaukums vispār nevarētu ilgi pastāvēt. Bet ne jau tas ir galvenais. Vai šeit tas princips tomēr nebūtu mazliet aplams, ja inspekcija, šī valsts tehniskās uzraudzības iestāde pār vienu no nozarēm ir subordinēta šim uzņēmumam, kas piegādā šo enerģiju? Pēc tā var spriest, ka Energoinspekcija ir pakļauta tam "Latvenergo". Bet faktiski Energoinspekcijai būtu jābūt neatkarīgai. Tai būtu jākontrolē un jāsauc pie atbildības tas pats "Latvenergo". Vai šeit nav tāda pretruna?

I.Ēlerts: Pretruna daļēji ir. Es jums piekrītu, ka tiek atstāta esošā institūciju sistēma. Mēs neredzējām pietiekamu iemeslu, lai šo sistēmu mainītu, jo tā strādā. Un jebkura reorganizācija, apvienojot visu to Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldē, diez vai nestu labumu. Tas ir tāpat, kā vēl līdz šim tiek apstrīdēta Rūpniecības un enerģētikas ministrijas veidošana.

Jā, šī pakļautība uzņēmumam "Latvenergo", manuprāt, nav pats labākais. Taču es jau savā runā pirms tam teicu, ka nav konstatēts, ka šāda ieinteresētība traucētu. "Latvenergo", varētu teikt, tieši neekspluatē, tieši nav atbildīga par bīstamām iekārtām. Šīs bīstamās iekārtas ekspluatē citas juridiskās personas. Tātad kontrole paliek. Nevarētu teikt, ka šeit netiks kontrolēti un ka šeit būtu ieinteresētība nekontrolēt. Bet es piekrītu, ka šī pakļautība nav tas pats labākais. Katrā ziņā Ministru padome te nav izteikusi kādu vēlēšanos. Es saku, šāda pakļautība tiek atstāta Ministru padomes ziņā. Un to paredz 2.panta sestā daļa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi vēl jautājumi būtu ziņotājam? Jautājumu nav. Ir jautājums.

Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Vai nevajadzētu kaut kur likumā atspoguļoties arī sadarbībai ar Vides aizsardzības komiteju? Vai tas nav nepieciešams?

I.Ēlerts: Es domāju, ka tas nav nepieciešams. Vides aizsardzības inspekcijai ir pietiekami lielas tiesības uzņēmuma apturēšanā. Tas ir likumā "Par uzņēmuma darbības apturēšanu". Tādas tiesiskas attiecības pastāv. Es domāju, ka sadarbību reglamentēt likumā vispār nevajadzētu. Sadarbība var būt organizāciju līmenī, organizāciju vadītāju līmenī. Es neredzu īpašu vajadzību.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Jautājumu nav. Paldies, Ēlerta kungs! Vai ir deputāti, kas vēlētos izteikties debatēs par šo likumprojektu? Nav. Paldies.

Balsosim par likumprojekta "Par valsts tehnisko uzraudzību" akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par - 42, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Saskaņā ar mūsu kārtību, Ēlerta kungs, kad jūs vēlaties, lai būtu uz otro lasījumu iesniegti?

I.Ēlerts: Cienījamie kolēģi, lūdzu jūsu priekšlikumus līdz nākamai trešdienai ieskaitot.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vēl pieteicās uz ārpuskārtas izskatīšanu Apkārtējās vides aizsardzības komisija. Tātad 25.darba kārtības jautājums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godātais Krastiņa kungs, godātie kolēģi! Vides aizsardzības komisija ir iesniegusi jūsu izskatīšanai Latvijas Republikas likumprojektu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām". Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šeit visur šim vārdu salikumam "aizsargājamās dabas teritorijas" priekšā jāliek "īpaši aizsargājamās", jo saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu mūsu valstī tādu vispār neaizsargājamu teritoriju nav. Un šeit ir runa tātad par īpašām dabas teritorijām, kuras sargā īpaši likumi.

Vispirms es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka Latvijas valstī īpaši aizsargājamo dabas objektu tiesiskajai aizsardzībai ir ļoti sena vēsture. Neskatoties uz kariem un tautsaimniecības vētraino attīstību, mēs šodien esam spējuši saglabāt teritorijas ar estētisku, kultūrvēsturisku un zinātnisku vērtību. Jāievēro, ka Eiropas Kopiena, lai saglabātu Eiropā ekoloģisko līdzsvaru, rekomendē 10 procentos no valsts teritorijas regulēt saimniecisko ražošanu. Latvijā šādu teritoriju pašlaik ir apmēram 5 procenti. Pašreizējo šo zemju tiesisko režīmu nosaka Latvijas PSR Ministru padomes 1987.gada 10.aprīļa likums "Par valsts īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un arī lēmums un attiecīgais nolikums, kas tuvāk regulē šo teritoriju tiesisko statusu. Sakarā ar zemes reformu gan laukos, gan pilsētās ir nepieciešams jauns likums, kas noteiktu šo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tiesisko statusu dabas resursu privatizācijas apstākļos.

Tālāk mazlietiņ par pašu likumprojektu. Pavisam īsumā. Aizsargājamo dabas teritoriju organizatoriski tiesiskās formas, tas ir, kategorijas, ir norādītas 2.nodaļā. Iespējams, ka varbūt daži no jums ir izlasījuši daļēji kritisku vēstuli piektdienas "Dienas" numurā, kur bija runa par dendrāriju un dendroloģisko stādījumu aizsardzību. Šeit esam runājuši arī ar autoriem. Un centīsimies viedokļus saskaņot. Es domāju, ka tas ir cits tiesiskās regulēšanas objekts, jo šie dendrāriji un visi pārējie ir vairāk mākslīgi radīti objekti nekā likumprojektā minētās kategorijas, sākot ar rezervātiem un beidzot ar aizsargājamu ainavu apgabaliem.

2.nodaļa ir veltīta teritoriju izveidošanas kārtībai, sākot ar ierosināšanu (10.pants) un beidzot ar apstiprināšanas kārtību (12.pants). Uzskatu, ka diskutējamas ir divas lietas. Neskatoties uz to, ka mēs šodien esam tik šaurā un tik mazā sastāvā, lai gan tas ir jau parasts, es gribu pievērst varbūt līdz otrajam lasījumam jūsu uzmanību 26.pantam, kur ir runa par atlīdzību sakarā ar aizsargājamās dabas teritorijas izveidošanu. It sevišķi gribu pievērst uzmanību otrajam teikumam, kur ir teikts: ja īpašnieks lietotājs sakarā ar aizsargājamās dabas teritorijas izdalīšanu vairs nevēlas paturēt zemes gabalu, tad viņam ir tiesības saņemt atlīdzību vai zemi citā vietā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Es domāju, ka šī norma ir debatējama tieši arī sakarā ar zemes reformu, jo tur tāda lieta nav paredzēta.

Bez tam vēl debatējama ir 7.nodaļa, kur ir runa par zemes īpašuma formām aizsargājamās dabas teritorijās. Tur ir runa par nodošanu lietošanā, nodošanu īpašumā, pārdošanu. 33.pants ir par aizsargājamo dabas teritoriju zemju atsavināšanu jeb atņemšanu. Tur trūkst viens vārds. Iekavās aiz "atsavināšanas" būtu jāliek noteikti (atņemšana), jo tas nav viens un tas pats. Tātad īpašniekam var atsavināt, ja viņš nepilda likumā noteiktos noteikumus, ko nosaka aizsargājamo teritoriju tiesiskais režīms, un atņemšana, ja šīs teritorijas lietotājs nepilda attiecīgos pienākumus. Paldies. Man ir viss par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumi? Ēlerta kungam ir jautājums. Un gatavojas Geiges kungs.

I.Ēlerts: Cienījamā Čepānes kundze, man ir divi nelieli jautājumi par 10.panta pēdējo daļu. Vai jūs uzskatāt, ka būtu pareizi, ja, pēkšņi atskārstot, ka kāda teritorija ir īpaši jāaizsargā, šis likums dotu tiesības uzreiz apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem saimniecisko darbību šajā teritorijā, ja mums tāda atskārsme ir radusies? Es tomēr uzskatu, ka šis aizsargātības līmenis, ja arī nav pietiekams, tomēr ir. Šādi ļoti smagi pasākumi (es labāku vārdu patlaban nevaru atrast) diez vai ir pieņemami. Kā jūs uzskatāt, vai tas ir pamatoti?

I.Čepāne: Es jums piekrītu, tas ir diskutējams jautājums. Jūsu priekšlikumus mēs gaidīsim līdz nākamajam lasījumam, jo tas arī dažkārt var būt subjektīvs vērtējums.

I.Ēlerts: Tad man vēl pavisam īss jautājumiņš ir par 17.panta ceturto daļu. Dabas aizsardzības plāna izpilde ir obligāta. Vai no šāda ieraksta mums kļūs vieglāk vai nekļūs? Jūsu domas?

I.Čepāne: Nē, tas ir apmēram tā, ka "dubults neplīst". Jo visi vides aizsardzības normatīvie akti, to skaitā arī šie plāni, ir jāievēro obligāti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geiges kungs!

I.Geige: Sakiet, lūdzu, vai šis likums skar arī īpaši aizsargājamo teritoriju - Lībiešu krastu? Pie kādas kategorijas tā...

I.Čepāne: Ja Lībiešu krasts ietilpst kādā no uzskaitītajām teritorijām, sākot ar rezervātu un beidzot ar aizsargājamo ainavu apgabaliem, tad - jā, ja neietilpst, tad - nē. Man liekas, cita likuma mērķis ir regulēt šo kultūrvēsturisko vērtību. Es nevaru jums pateikt, tur speciālistiem jājautā, vai kādas teritorijas dublējas ar to. Ja dublējas, tad - jā. Varbūt Seiles kundze to labāk zina.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi Čepānes kundzei? Ir jautājums. Seiles kundze vēlas jautāt. Lūdzu.

A.Seile: Cienījamā Čepānes kundze! Vai šim likumam būs arī pielikumi un vai tie būs ar objekta nosaukumiem, konkrētiem sarakstiem, vai šie pielikumi būs kaut kā citādāk, varbūt tie nebūs likuma pielikumi, bet būs kaut kā citādi apstiprināti?

I.Čepāne: Pašlaik ir tādi saraksti apstiprināti, runājot par zemes reformu. Es domāju, ka mēs arī šos sarakstus attiecībā uz zemes privatizāciju varētu pievienot šim likumprojektam. Kā pielikums šim likumprojektam arī noteikti būs lēmums par stāšanos spēkā, lai neatstātu ārpusē visus šos dendroloģiskos parkus un stādījumus.

A.Seile: Jā, bet šos sarakstus, kas pagaidām figurē zemes reformas gaitā, ir apstiprinājis Augstākās padomes Prezidijs. Vai tomēr nevajadzētu šo sarakstu kaut kā spēcīgāk apstiprināt?

I.Čepāne: Nē, es domāju, ka šeit pilnīgi pietiek tā, kā ir izdarīts likumā "Par zemes reformu lauku apvidos", ka to dara Augstākās padomes Prezidijs. Tie ir ļoti specifiski jautājumi, un sākt iztirzāt katru konkrētu objektu varbūt no katra deputāta subjektīvajām interesēm, neņemot vērā speciālistu ieteikumus, es domāju, būtu laika kavēšana Augstākajā padomē. It sevišķi, ja šo teritoriju ir mazāk par 1 procentu.

A.Seile: Jā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Salīša kungs vēlējās jautāt, lūdzu!

B.Salītis: Man attiecībā uz 24.pantu. Tur bija teikts, ka valsts kontroli īsteno Dabas aizsardzības inspekcija. Bet kā tas sasaistās ar likumu par valsts kontroli, ko mēs pieņēmām? Vai viņiem šeit tādu funkciju nav?

I.Čepāne: Vispār šis ir, man liekas, tāds trūkums, jo, piemēram, problēmas var rast arī Gaujas Nacionālajā parkā, jo arī šiem inspektoriem ir tiesības kontrolēt. Par to vēl jāpadomā. Ja būtu jūsu priekšlikumi, mēs varētu uzticēt valsts kontrolei daļēji šeit...

B.Salītis: Varbūt varētu būt arī paralēli, lai strādātu gan inspekcija, gan arī valsts kontrole.

I.Čepāne: Es domāju, ka varētu, bet šaubos, vai valsts kontrole uzņemsies šādas funkcijas, it sevišķi tādēļ, ka šeit ir jābūt speciālistiem.

B.Salītis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kāds, kas vēlas jautāt? Nē. Paldies Čepānes kundzei par atbildēm. Vai ir kādi deputāti, kas izteikuši vēlēšanos debatēt par šo jautājumu? Tādu deputātu pašlaik nav. Paldies.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par - 41, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Čepānes kundze, par termiņiem, kad iesniedzami labojumi, papildinājumi.

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi, es domāju, ka būtu pilnīgi pietiekami, ja divu nedēļu laikā jūs iesniegtu mums dažādus priekšlikumus šim likumprojektam.

Priekšsēdētājs: Saskaņā ar darba kārtību mums būtu jāstrādā vēl viena stunda. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par kādu citu likuma vai lēmuma projektu, ko mēs varētu šodien izskatīt uz rītdienas rēķina? Priekšlikumu nav. Simsona kungs, jūsu jautājumam, man liekas, nav ziņotāja.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Ir ierosinājums šodien sēdi beigt, bet, mājup ejot, iegriezties un paņemt savās mapītēs likumu par šaujamieročiem, kurš rītdien ir darba kārtībā tūliņ pēc ministra jautājuma izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Citu ierosinājumu nav. Es domāju, balsot nevajag. Tādējādi šodien plenārsēde slēgta. Rīt pulksten 10.00 atsāksies darbs plenārsēdē. Paldies un uz redzēšanos!

 

(Sēdes beigas)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde