1992.gada 16.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir jau divas minūtes pāri desmitiem, cerams, ka pārējie kolēģi ieradīsies. Mums jāsāk darbs šodienas plenārsēdē. Mēs vakar praktiski visu vakardienas darba kārtību esam izskatījuši, visur ir pieņemti lēmumi vai arī paredzēti balsojumi. Sāksim ar šodienas darba kārtības pirmo jautājumu, tātad lēmuma projekts "Par valsts kontrolieru iecelšanu", 383.dokuments. Kad nokļūsim līdz balsošanai, domāju, ka zālē būs arī pietiekams kvorums.

Paldies sekretariātam, ka atgādināja. Tātad vakar sakarā ar to, ka nebija ziņotāja, netika izskatīts 11.darba kārtības jautājums par apgrozījuma nodokli pirmajā lasījumā. Ļoti īss lēmums. Te ir rakstīts, ka atbildīgā komisija ir Ekonomikas komisija. Varbūt varētu savstarpēji vienoties, kurš būtu ziņotājs un kad varētu šo jautājumu izskatīt.

Tātad 383.lēmums "Par valsts kontrolieru iecelšanu". Lūdzu valsts galveno kontrolieri Kalniņa kungu tribīnē, lai stādītu priekšā kandidatūras. Komisiju vadītājiem lūdzu būt gataviem atzinumu sniegšanai par kandidatūrām. Vienlaikus atgādinu, ka plenārsēdes laikā deputātu vietās atrodas tikai deputāti. Tā ka Daugmaļa kungu lūdzu ieņemt vietu tur, kur jāieņem vietas mūsu viesiem. Visus pārējos, kurus es neesmu pamanījis, arī lūdzu.

A.Kalniņš, valsts galvenais kontrolieris: Deputātu kungi, ņemot vērā pagājušo valsts kontroles darbinieku iecelšanu, pavisam pašreizējā brīdī ir iecelti 15 valsts kontrolieri. Šodien es stādu priekšā vēl sešu cilvēku grupu jūsu izlemšanai.

Pirmo es gribētu stādīt priekšā Rolli-Manguļa kungu. Ja atceraties, viņš bija no pagājušās reizes. Tīri tehnisku iemeslu dēļ viņš toreiz nevarēja no Liepājas rajona ierasties. Ir paredzēts, ka viņš strādās Liepājas pilsētā un Liepājas rajonā kopā ar pagājušajā reizē iecelto Jāni Tiļugu. Dzīvo Grobiņā. Kā jūs redzat pēc anketas datiem, pēc izglītības ekonomists, ir strādājis dažādos amatos savā specialitātē, pēdējā darbavieta ir "Liepājas agroķīmija", galvenais ekonomists.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Rolli-Manguļa kungu tribīnē. Vai deputātiem ir kādi jautājumi? Nav jautājumu. Paldies. Vai kāds vēlas izteikties? Cik es saprotu, tad komisijas vārdā?

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Varbūt, lai neatkārtotos, es vienkārši pateikšu, ka Likumdošanas jautājumu komisija, izskatot kandidatūras, visas rekomendē, lai nav par katru...

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt pirms balsošanas formāli reģistrēsimies, godājamie kolēģi. Rezultāts: 67 deputāti ir reģistrējušies.

Pozitīva lēmuma pieņemšanai nepieciešamas 60 balsis. Kalniņa kungs, mums tāda tradīcija, ka ziņotājs izšķiras par to, vai ir iespējams balsot par... Varbūt pagaidīsim! Ilgstoši lūdzu spiest zvana pogu. Pagaidīsim vēl divas minūtes!

E.Krastiņš: Varbūt, kamēr zvana, varētu Kalniņa kungam uzdot vienu jautājumu?

Priekšsēdētājs: Jā, protams.

E.Krastiņš: Es nebiju pagājušajā nedēļā, es sapratu, ka...

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons - deputāts Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: ...zināma diskusija ir bijusi, bet, vēlreiz pārlasot likumu "Par valsts kontroli", es konstatēju, ka visi, arī tie kontrolieri, kas ir apstiprināti Augstākajā padomē, nav saskaņā ar likumu stājušies amatā, jo neviens no viņiem nav zvērējis, nav devis zvērestu. Sakiet, vai jūs kā galvenais valsts kontrolieris uzskatāt, ka ir pareizi, ja valsts kontrole savā darbībā neievēro to likumu, kas reglamentē tās darbību?

A.Kalniņš: Es pagājušajā reizē jau atbildēju, ka ļoti grūti pirmām kārtām ir iespraukties plenārsēžu darba kārtībā jau ar iecelšanu vien un savākt nepieciešamo balsu vairākumu. Procedūras ziņā tas ir ļoti sarežģīti, ņemot vērā, kādi sarežģīti darbi un kā sevi šiem cilvēkiem ir jāparāda darbā turpmāk.

Otrām kārtām zvēresta pieņemšana nebūt nav atkarīga no manis, bet, es uzskatu, no Augstākās padomes Prezidija. Tiklīdz šāda komanda no Prezidija locekļiem tiks saņemta, jebkurā brīdī mēs sapulcēsim cilvēkus zvēresta nodošanai. Bet galvenais laikam ir iecelšana.

E.Krastiņš: Kāpēc tajā brīdī, kad cilvēku ieceļ, viņš uzreiz nevarētu zvērēt? Kāpēc tas nav līdz šim nodrošināts un kāpēc saskaņā ar likumu šie cilvēki nav stājušies amatā?

A.Kalniņš: Tas man nebija ienācis prātā. Ja no deputātiem ir šāds piedāvājums, mēs varam to kaut vai tūlīt izdarīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Godātais Kalniņa kungs, Prezidijs jūsu lūgumu nekādā gadījumā nav atteicis. Prezidijs vakar no pulksten septiņiem līdz vienpadsmitiem sēdēja šeit un nodarbojās ar lauku jautājumiem. Katrā ziņā, ja būs konkrēts priekšlikums, mēs kaut vai paliksim pēc plenārsēdes un šo procedūru ar godu un cieņu veiksim. Lūdzu jūsu priekšlikumus!

A.Kalniņš: Sapratu. Šodien vai rīt būs šāds priekšlikums rakstiskā veidā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad zvans ir skanējis, visi deputāti laikam ir ieradušies, ierodas arī vēl pašlaik.

Lūdzu, Kalniņa kungs, jūsu apsvērumus par iespējām balsot par kandidatūrām! Tas ir jūsu izlemšanai.

A.Kalniņš: Apsvērumi ir šādi. Cilvēki ir ieradušies no tālienes, viens pat ir ieradies vakar un pārnakšņojis šeit. Tik un tā par viņiem ir jābalso. Ja netiks savākts nepieciešamais 60 balsu vairākums, ir lūgums tālāko procedūru vienkāršot un atkārtoti veikt tikai balsošanu, nevis atkal izskatīt Likumdošanas komisijā, jo Likumdošanas komisija kandidatūras jau vienreiz ir izskatījusi. Tāds ir lūgums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas jau ir tālākās procedūras... Tātad Kalniņa kungs iesaka balsot. Paldies.

Tātad pirmā kandidatūra valsts kontroliera amatam ir Dainis Rolle-Mangulis.

Balsosim par šo kandidatūru. Rezultāts: par - 61, pret - 1, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Lūdzu nākamo kandidatūru, Kalniņa kungs!

A.Kalniņš: Nākamais kandidāts ir Valdis Vilciņš. Izglītība - inženieris mehāniķis. Strādājis dažādos zinātniskās pētniecības institūtos ar lietišķu ievirzi un arī pašlaik faktiski strādā iepriekš minētajā institūtā, kurš reorganizācijas gaitā ir pārveidots par dažādām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Faktiski strādā tajā pašā konstruktoru birojā. Rekomendēju par valsts kontrolieri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vilciņa kungs, ieņemiet vietu tribīnē. Godājamie deputāti, vai ir kādi jautājumi šā amata pretendentam? Nav jautājumu. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties? Nē. Komisijas atzinumu mēs dzirdējām.

Balsosim par Vilciņa kunga kandidatūru. Rezultāts: par - 64, pret - nav, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, Kalniņa kungs, nākamo!

A.Kalniņš: Jānis Suppe. Dzīvo Balvu rajonā. Paredzēts kā Balvu rajona reģionālais kontrolieris. Izglītība - ekonomists. Ir strādājis kolhozos, paju sabiedrībās ekonomiska rakstura amatos un, kā redzat, pēdējais amats ir valdes priekšsēdētājs. Tātad ekonomists ar lauksaimniecisku ievirzi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Suppes kungs! Godājamie deputāti, vai ir kādi jautājumi? Jautājumu nav. Paldies. Vai kāds vēlas izteikties? Arī nē. Komisijas atzinumu jūs dzirdējāt.

Balsosim par Suppes kunga kandidatūru. Rezultāts: par 70, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, Kalniņa kungs, nākamo!

A.Kalniņš: Māra Lēruma. Pēc izglītības ķīmiķe, lielāko apzinīgās dzīves daļu nostrādājusi Rīgas Politehniskajā institūtā un šeit arī veidojusi savu profesionālo karjeru. Mēs zinām, kādās grūtībās pašlaik ir nonākusi zinātne atsevišķās nozarēs. Sakarā ar to ir radušies šie jaunie darba piedāvājumi. Cilvēks ir enerģisks, neatlaidīgs. Vērtējot pēc cilvēciskajām īpašībām, iesaku par valsts kontrolieri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lērumas kundze! Vai ir kādi jautājumi godājamajiem deputātiem? Jautājumu nav. Vai kāds vēlas izteikties? Nē. Komisijas atzinums ir dzirdēts.

Balsosim par Lērumas kundzi. Rezultāts: 67 - par, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, Kalniņa kungs, nākamo!

A.Kalniņš: Leonards Pauniņš. Dzīvo Jēkabpilī. Ir domāts kā Jēkabpils rajona reģionālais kontrolieris. Izglītība - inženieris mežkopis. Savā laikā ir beidzis ekonomisko tehnikumu ar specialitāti - grāmatvedis. Lielāko mūža daļu nostrādājis Jēkabpils mežrūpsaimniecības darbā ar ekonomisku ievirzi. Darba algu daļas priekšnieks ir pēdējais amats šajā mežrūpsaimniecībā. Rekomendēju par valsts kontrolieri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Pauniņa kungs! Vai ir kādi jautājumi? Ir.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamais Pauniņa kungs, jūs esat beidzis augstskolu 1960.gadā, bet jūsu iepriekšējo darbu saraksts sākas ar 1972.gadu. Tātad 12 gadi kaut kur pazuduši. Vai jūs varat paskaidrot, kur tie ir bijuši?

L.Pauniņš, valsts kontroliera amata kandidāts: Tur vajag būt drukas kļūdai.

A.Kalniņš: Es gribēju piemetināt, ka visas darba vietas pēc kadru anketas mēs neuzrādījām, bet uzrādījām pēdējos 15-20 gadus, kas liecina par cilvēka profesionālo izaugsmi. Mēs nerakstījām, ka cilvēks sākumā ir strādājis jaunībā par krāvēju vai par laborantu, vai tādus amatus ieņēmis.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Paldies, Pauniņa kungs! Vai kāds vēlas izteikties? Nē. Balsosim par Pauniņa kungu kā valsts kontrolieri. Rezultāts: par - 66, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, Kalniņa kungs, laikam pēdējā kandidatūra!

A.Kalniņš: Jā, pēdējā kandidatūra ir Ausma Dimante. Dzīvo Līvānos. Domāta kā reģionālā kontroliere Preiļu rajonā. Tas arī ir labi, ka viņa dzīvo lielākajā rūpnieciskajā centrā šajā rajonā. Šo kandidāti ir ieteicis arī Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs. Strādājusi, kā jūs redzat, gan rūpniecībā, gan lauksaimniecībā dažādos ekonomistu un grāmatvedības amatos, tā ka šo jomu pārzina diezgan daudz, tā varētu teikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dimantes kundze! Vai ir kādi jautājumi godājamajiem deputātiem? Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Sakiet, cienījamā Dimantes kundze, kā jums izdevās piedzimt Tomskas apgabalā?

A.Dimante, valsts kontroliera amata kandidāte: Es nesapratu.

G.Preinbergs: Kā jums izdevās piedzimt Tomskas apgabalā? Kā jūs tur nokļuvāt?

A.Dimante: Skaidrs. Tajos laikos, tas ir, 1949.gada 25.martā...

G.Preinbergs: Paldies. Man vairāk jautājumu nav.

Priekšsēdētājs: Citu jautājumu nav? Paldies, Dimantes kundze! Balsosim par Dimantes kundzi. Rezultāts: 72 - par, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Šo darba kārtības jautājumu esam izskatījuši. Kalniņa kungu tad lūdzu griezties ar ierosinājumiem par zvēresta nodošanas laiku un kārtību. Pat neskatoties uz Freimaņa kunga žestiem, es zinu, ka šis lēmums ir nākamais mūsu darba kārtībā, jo mēs nobalsojām par tā iekļaušanu šodienas darba kārtībā pēc jautājuma par valsts kontrolieriem.

Es atvainojos, man atgādina, ka vajag nobalsot kopumā par lēmumu. Mēs esam tikai par kandidatūrām. Tiešām, atvainojos, godājamie kolēģi. Lūdzu, balsosim par lēmumu kopumā. Vai visi godājamie deputāti, kas pašlaik intensīvi pārvietojas zālē, ir nobalsojuši par, pret un atturoties. Ozola kungs! Nē? Es arī domāju, ka nē. Rezultāts: par - 72, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - 404.dokuments - lēmums par darba grupas izveidošanu. Ziņotājs ir Endziņa kungs. Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Pēc frakciju priekšlikuma, kas vakar izskanēja, ir sagatavots lēmuma projekts par darba grupas izveidošanu, kur principā ir iekļauti trīs pārstāvji, kas izstrādāja priekšlikumus, tos dokumentus, kas bija vakar, kā arī frakciju pārstāvji. Tas būtu viss.

Priekšsēdētājs: Jautājumi. Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Vakar, kad nosauca kandidatūras, tad, cik es atceros un ja es nemaldos, bija lūgums, lai Celmiņa vietā iekļautu Selecki. Bet pašreiz ir abi.

A.Endziņš: Abus divus bija lūgums iekļaut, jo Celmiņa kungs pašreiz ir projām. Viņam it kā vajagot atgriezties atpakaļ. Tāpēc arī bija tāds lūgums, ka, ja neatgriežas, tad ir Selecka kungs.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi Endziņa kungam? Nav jautājumu. Paldies, Endziņa kungs! Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Par būtību vai par kandidatūrām? Nē.

Tādā gadījumā es atvainojos, ka izmantoju šo mikrofonu. Man citas iespējas nav. Un es savu kandidatūru no šā saraksta atsaucu, jo savus uzskatus esmu paudis tanī lēmuma projektā, kas ir iesniegts komisijai, un mainīt tos netaisos. Tā ka lūdzu svītrot šā lēmuma projekta piekto pēc kārtas - Andreju Krastiņu.

Vai vēl ir kādi ierosinājumi par motīviem, replikas? Nav. Vai mēs balsosim par katru kandidatūru atsevišķi vai par visām kopā? Atsevišķi. Paldies. Tādā gadījumā sākumā balsosim par kandidatūrām vai par skaitu? Tātad pašlaik ir seši darba grupas dalībnieki. Par skaitu ir kādas izmaiņas? Nav.

Tādā gadījumā balsosim tādā kārtībā, kā tas ir noteikts lēmuma projekta 404.dokumentā. Lūdzu sekretariātu zvanīt, jo daudzi deputāti ir steidzami izgājuši no zāles. Lūdzu, kamēr zvana, vārds Edmundam Krastiņam.

E.Krastiņš: Es vienkārši vēlētos deputātiem atgādināt, ka trīs cilvēki šajā darba grupā ir iekļauti kā pārstāvji no frakcijām. Mēs, protams, varam balsot atsevišķi, bet tādā gadījumā, ja kāds no šiem cilvēkiem netiks ievēlēts komisijas sastāvā, tas var radīt negatīvas konsekvences vispār sakarā ar šīs darba grupas izveidošanu.

Priekšsēdētājs: Kides kungs vēl vēlas? Nē. Pagaidīsim varbūt vienu minūti, līdz ierodas kāds deputāts zālē. Ierodas tikai žurnālisti.

Eglāja kungs vēlas ko teikt? Lūdzu, izmantojiet iespēju!

V.Eglājs: Es tomēr uzskatu par neiespējamu šādi balsot par katru atsevišķi, ja ir vienošanās veidot grupu. Bet man ir tomēr tas, ko teica Salīša kungs, ka šeit vakar bija runa, ka Celmiņa vietā būs Seleckis, un tas ir pilnīgi skaidrs. Bet tagad, ja vienai, varētu teikt, grupai, ja Demokrātiskā centra partijai ir divas pārstāvniecības šinī vietā, es baidos, ka tad, ja viņi nenoņems kandidatūru, saraksts vispār nesavāks balsis.

Priekšsēdētājs: Ne Celmiņa kungs, ne Selecka kungs diemžēl nenoņem savu kandidatūru, jo viņš šeit nav klāt.

Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Man būtu tāds jautājums. Sarakstā ir minēts Jānis Celmiņš. Kas tas ir par cilvēku? Vai tas ir mūsu deputāts vai kāds cits?

Priekšsēdētājs: Tas ir minēts projektā. Mums šeit nav atzīmes, kas kurš ir par cilvēku. Jā, te nekas vairāk nav minēts.

I.Caune: Bet es gribētu to cilvēku redzēt, kāds viņš izskatās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Vai Jānis Celmiņš ir zālē? Nav.

Lūdzu, Endziņa kungs varbūt paskaidros?

A.Endziņš: Varbūt tad ir priekšlikums izsvītrot viņu no šā saraksta, jo viņa pašreiz nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas arī atrisinās jautājumu. Lai arī kāds būtu viņa vārds vai tēva dotais vārds, Celmiņa kungu svītrojam ārā. Līdz ar to paliek tieši nepāra skaitlis.

Vairāk laikam neviens neieradīsies. Vismaz pazīmes par to neliecina. Tā ka sāksim balsot. Citas izejas nav, jo par kandidatūrām mēs vienmēr balsojam par katru personāli, ja nav pretēja lēmuma. Vai kāds ierosina balsot kopumā par visu šo darba grupu?

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es saprotu, ka, frakcijas "Satversme" vadībai promesot, šīs frakcijas ierindas biedros radušās kādas citas idejas. Bet es vienkārši vēlētos atgādināt, ka vakar tika panākta vienošanās starp frakciju vadībām par šādas darba grupas izveidošanu. Tāpēc es ierosinu balsot par šo lēmumu kopumā, jo tā ir frakciju vienošanās. Nekāda cita veida mēģinājumi sagrozīt šo sarakstu, manā skatījumā, nav pieļaujami.

Priekšsēdētājs: Mēs balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es tomēr gribētu, lai tā lieta risinās nopietni. Atbildīgajiem frakcijas pārstāvjiem vajag apstiprināt, ka ir panākta vienošanās. Man, teiksim, par mūsu frakciju nav zināms par tādas vienošanās panākšanu.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tādu apstiprinājumu šinī gadījumā mums diezgan grūti ir dabūt, tāpēc ir divi priekšlikumi: deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums, ka balsojam par visu sarakstu kopumā, un mūsu parastā kārtība, ka balso par katru kandidatūru atsevišķi.

Vispirms balsosim par deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu, proti, balsot par visiem kopā. Otrs balsojums būs par to, ka balsosim par katru atsevišķi. Procedūras balsojums ar vienkāršu balsu vairākumu.

Balsosim par deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu. Rezultāts: par - 46, pret - 4, atturas - 15.

Balsosim par to, ka jābalso par katru kandidatūru atsevišķi. Rezultāts: par - 27, pret - 13, atturas - 27. Tātad ar balsu vairākumu esam nolēmuši, ka balsosim par visu sarakstu kopumā.

Vai par tekstu, izņemot kandidatūras, ir kādi jautājumi, priekšlikumi? Nav. Tādā gadījumā, es domāju, mēs varam balsot par visu lēmumu kopumā.

Par procedūru Kalniņa kungs grib. Lūdzu.

I.Kalniņš: Vai tas nenozīmē, ka mēs pret reglamentu strādājam? Vai uz vienošanās pamata var pieņemt Augstākās padomes lēmumu?

Priekšsēdētājs: Mēs nestrādājam pret reglamentu, mēs tikko pieņēmām procedūras lēmumu, kādā veidā balsot par šo konkrēto lēmumu.

Lūdzu, balsosim par šo lēmumu, par 404.dokumentu kopumā, ieskaitot visus darba grupas locekļus. Izņemot, protams, Andreju Krastiņu un Celmiņu, kas ir svītrot. Rezultāts: par - 47, pret - 9, atturas - 14. Lēmums nav pieņemts. Tātad darba grupa šādā sastāvā nav izveidota. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 16., jo par Valsts zemes dienestu mēs izskatījām jau vakar. Es ļoti atvainojos, nākamais ir 14. - par Nacionālo bibliotēku. Pēc vakardienas intensīvā darba laika man ir...

Lūdzu, Tomašūna kungs, vārds jums ziņojumam.

A.Tomašūns: Labdien, cienījamais sēdes vadītāj un deputāti! Es palūgšu deputātus neatstāt šo telpu! Mēs tūlīt varēsim balsot par Nacionālo bibliotēku trešajā lasījumā, jo nav nekādu citu priekšlikumu, izņemot tos, kas jums ir izdalīti attiecībā uz Muciņa kunga izteikumiem. Tie ir rakstītā veidā. Vakar mēs izrunājāmies arī ar Muciņa kungu par šo viņa otro priekšlikumu. Viņš neuzstāj, ka vajadzētu šodien par to balsot. Līdz ar to, tā kā vairāk nekādu priekšlikumu nav, mēs varam balsot trešajā lasījumā par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Kaut gan likums trešajā lasījumā jāizskata pa pantiem, bet mums tikko ziņoja, ka nekādu labojumu nav. Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi, ierosinājumi un labojumi, redakcionālas dabas labojumi šinī likumā? Paldies. Ir?

Felsa kungs, lūdzu!

A.Felss: Man nav par pantiem, bet par procedūru pašreiz, ja drīkst.

Priekšsēdētājs: Pašlaik mēs izskatām pa pantiem likumu "Par Nacionālo bibliotēku". Nav. Lūdzu, Tomašūna kungs, jūsu uzskats par to, kad būtu jāizdara šis galīgais balsojums?

A.Tomašūns: Ja deputātu skaits nav samazinājies, tad mēs varam balsot arī šodien, jo būs pietiekami daudz balsu. Pretinieku, es jūtu, šim likumprojektam šeit nav nekādu.

Priekšsēdētājs: Tātad Tomašūna kungs uzskata, ka var balsot nekavējoties. Pagaidīsim, kamēr zvana zvans. Ja deputāti ieradīsies zālē, balsosim.

Balsosim par Latvijas Republikas likumprojektu "Par Nacionālo bibliotēku". Rezultāts: par - 79, pret - nav, atturas - nav. Tādējādi likums pieņemts.

Tomašūna kungs, vai lēmuma projekta par spēkā stāšanās kārtību nav? Vispārējā kārtībā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 16.septembra lēmuma "Par Latvijas Republikas likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1992.gada 11.jūlija likumā "Par valsts budžetu laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim"" izskatīšanas apturēšanu" grozīšanu"". Dokuments Nr.38/4.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Valdība iesniegusi Augstākās padomes lēmuma projektu. Tas ir formulēts 384.dokumenta 3.lappusē. Konkrēti ir lūgums pagarināt šā likumprojekta izstrādes un iesniegšanas termiņu līdz 1993.gada 1.aprīlim. Apvienotā budžeta komisija izskatīja valdības priekšlikumu un neuzskatīja par iespējamu atbalstīt valdības viedokli, pastāvot, ka 1.marts ir galējais termiņš, kad šim likumprojektam šeit ir jābūt. Es neredzu šeit Salputras kungu, kurš bija atbildīgais pārstāvis no Ārējās tirdzniecības ministrijas. Nav arī valdības pārstāvja, kurš acīmredzot oponētu mūsu komisijas viedoklim. Būtu ļoti pateicīgs, ja dzirdētu Ekonomikas komisijas viedokli par šo jautājumu. Tas ir arī viss, ko es varu praktiski teikt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl jūs, Ozola kungs, varētu atbildēt uz jautājumiem, ja tādi deputātiem būs. Lūdzu, godājamie deputāti! Vai ir jautājumi Ozola kungam? Nav jautājumu. Paldies, Ozola kungs! Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties debatēs par šo lēmuma projektu? Neskatoties uz Ozola kunga vēlēšanos, neviens negrib izteikties.

Lūdzu sekretariātu zvanīt. Ozola kungs, kādi ir jūsu apsvērumi, vai mēs varam balsot? Par motīviem arī var izteikties, protams! Es atvainojos, Ozola kungs, tātad par motīviem varam izteikties līdz trim minūtēm. Replikas - līdz vienai minūtei.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Šeit jau Ozola kungs informēja, ka Budžeta komisija ir rūpīgi noklausījusies Salputras kunga ziņojumu par topošo valsts rezervju likumprojektu. Komisija uzskata, ka šis termiņš - 1.aprīlis - ir pārlieku ilgs, jo Lauksaimniecības komisija jau sen ierosināja šo likumprojektu izstrādāt daudz ātrāk. Šis likumprojekts ir saistīts ar daudzām finansiālām norisēm. Tā kā tur strādā liela darba grupa, mēs uzskatām, ka ir iespējams šo likumprojektu pabeigt līdz 1.martam, ļaujot līdz ar to risināt citus no šā likumprojekta izrietošus likumus un likumdošanas aktus. Es aicinu deputātus balsot par izmaiņām šajā likumprojektā un 1.aprīli nomainīt ar 1.martu.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, jūsu komentārs, kaut gan par motīviem jau nu parasti neizsakās, bet nu...

I.Ozols: Es tieši tāpēc arī nācu tribīnē, lai aicinātu balsot par šo lēmuma projektu ar Budžeta komisijas piedāvātajām izmaiņām, bet Kides kungs jau mūsu komisijas viedokli pauda. Man būtu tikai lūgums, pirms lemt par to, vai šodien balsot vai ne, reģistrēties, lai zinām, cik zālē ir deputātu.

Priekšsēdētājs: Jā, Ozola kungs. Lūdzu godājamos deputātus reģistrēties. Rezultāts: 73 deputāti.

I.Ozols: Es lūdzu balsot par šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad - ar Budžeta komisijas izdarītajām izmaiņām, tā es sapratu.

I.Ozols: Jā, ar izmaiņām, 1.aprīļa vietā liekot 1.martu.

Priekšsēdētājs: Tātad 1.aprīļa vietā 1.marts. Balsosim par šo lēmuma projektu. Rezultāts: par - 66, pret - nav, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi, pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, man sekretariāts ir ziņojis, ka Kodoliņa kungs būtu gatavs ziņot par vakardienas darba kārtības jautājumu par apgrozījuma nodokli. Kādi ir deputātu ieskati, kad mēs to varētu noklausīties un pieņemt attiecīgu dokumentu? Kliedzieni no zāles ir, ka tūlīt.

Lūdzu, Kodoliņa kungs, tribīnē! Izmantosim šādu labvēlību no deputātu puses.

A.Kodoliņš: Paldies, cienījamie deputāti! Tātad Ekonomikas komisija izskatīja Cīruļa kunga un Geiges kunga iesniegto likumprojektu par labojumiem likumā "Par apgrozījuma nodokli". Šāda labojuma nepieciešamību apstiprināja arī vairākas institūcijas, kas nodarbojas ar bērnu aizsardzību. Lietas būtība ir tāda, ka Latvijas valstī pašlaik tomēr netiek ražota vesela rinda zīdaiņiem nepieciešamo produktu. Šie produkti tiek importēti pamatā no rietumu valstīm un ir būtiski dārgi tiem vecākiem, tām mātēm, kurām dažādu iemeslu dēļ nepieciešama šo produktu izmantošana. Tāpēc Ekonomikas komisija, izskatot šo jautājumu un principā neatbalstot īpaši daudzu atvieglojumu iekļaušanu likumā "Par apgrozījuma nodokli", uzskatīja par nepieciešamu tomēr šo atvieglojumu paredzēt un lūdz arī Augstāko padomi akceptēt šo jautājumu.

Vienīgais, ko mēs precizējām, ir šo atvieglojumu nosaukums, ka šeit nav runas vispār par bērnu produktiem, lai nebūtu viltošanas un, teiksim, kefīru nesāktu pārdot vienkārši caur piena virtuvēm, bet ir runa tieši par speciāliem zīdaiņu produktiem. Speciālisti tātad arī noteiktu, tieši kuri produkti ir attiecināmi...

Priekšsēdētājs: Kādi ir jautājumi Kodoliņa kungam? Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Visnotaļ atbalstot godājamā referenta argumentāciju, es tomēr negribētu varbūt piekrist pēdējam jūsu formulas pamatojumam. Tātad ne visi produkti zīdaiņiem, bet speciāli. Ja jau mēs gribam rūpēties par bērniem, vai nebūtu tomēr korekti šo vārdiņu "speciāli" svītrot un atstāt "produkti zīdaiņiem", jo pieaugušais zīdaiņu putru neēdīs?

A.Kodoliņš: Tas jautājums diemžēl... Mēs varam, labu motīvu vadīti, izdarot šādu grozījumu, tomēr panākt, ka cilvēki mēģina iedzīvoties. Var tomēr rasties situācija, ka mēs caur pienu... Par zīdaiņu produktiem nosaucam parasti to kefīru... Nosauksim jaunu kefīru bērniem... Mums ir svarīgi, lai speciālisti atestētu šos produktus, lai viņi pateiktu, ka tie tiešām ir, pirmkārt, ekoloģiski tīri, ka šī firma garantē attiecīgo..., ka tas tiešām ir zīdaiņu produkts. Tāpēc, manuprāt, šis ieraksts ir precīzāks, bet varbūt tomēr speciālisti pateiks to...

A.Plotnieks: Tad es gribētu nedaudz citādi izteikt priekšlikumu. Tas, ko jūs piedāvājat, nedaudz atšķiras no tā, kas te ierakstīts, jo speciālie produkti... Speciālisti varbūt mani apstrīdēs, bet juridiskā domāšana tādu traktējumu izslēdz. Tad, lūdzu, rakstiet: speciālistu atestēti. Man nav iebildumu. Bet speciāls ir speciāls, tas nav vispārīgs produkts, bet kaut kas speciāls. Tā ir terminoloģija, nekur nevar aiziet no tās.

Priekšsēdētājs: Tās bija Plotnieka kunga domas. Tātad, lūdzu, Jurševica kungs!

E.Jurševics: Es lūdzu vārdu replikai.

Priekšsēdētājs: Replikas mums ir pēc debatēm.

E.Jurševics: Atbildei uz Plotnieka kunga...

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Jurševics: Tomēr vajadzētu šo vārdiņu te atstāt, jo, ja mēs atstājam tikai formulējumu "zīdaiņu produkti"... Zīdainis ēd ļoti daudzus tādus produktus, ko varētu lietot arī pieaugušais, tas ir, sulas, dažādus biezeņus. Tādā gadījumā šos produktus, ja tie būs lētāki, vienkārši veikalā nevarēs dabūt. Tie būs zemāki cenās, tos izpirks pieaugušie. Tomēr ir jāatstāj šis vārds "speciālie", ar to principā saprotot galvenokārt tos sausos adaptētos maisījumus, ko lieto tikai zīdaiņi.

Priekšsēdētājs: Tā, noklausījāmies argumentāciju. Vai ir jautājumi Kodoliņa kungam? Nav. Paldies, Kodoliņa kungs!

Vai ir deputāti pieteikušies debatēs par šo likumprojektu? Plotnieka kungs piedalās debatēs. Lūdzu.

A.Plotnieks: Es negribu tērēt mūsu dārgo laiku, tāpēc izteikšu savu viedokli apmēram pusminūtē. Es saprotu šinī gadījumā mūsu speciālistus medicīnas, dietoloģijas jomā, kas izšķir produktus, kurus var lietot tikai un vienīgi zīdaiņi, un produktus, kurus lieto visi. Tas ir pareizi. Bet, ja mēs pēc šīs pašas loģikas formulējam likumu normas, nedomājot par to, ka tas ir priekšraksts, kurš ir jāizsaka augstākā mērā precīzi un kategoriski, tad mēs radām situāciju, ka, realizējot dzīvē šo normu, kārtējo reizi mēs saņemam pilnīgi pretēju rezultātu.

Tātad, no tiesību zinātnes loģikas un filoloģijas vai semantikas viedokļa, ja mēs iedalām visus produktus zīdaiņiem vispārīgos un speciālos, kā mēs novilksim robežu? Ja mēs esam ierakstījuši "speciālie", tad ne jau vispārīgie. No šā viedokļa, jebkurš produkts, kuru var lietot arī kāds cits, vairs nebūs speciālais. Pamēģiniet man šeit atrast tādu tā vai cita produkta kvalitātes raksturojumu, ka, lūk, veca pensionāre bez zobiem to nevarēs ēst, bet varēs ēst tikai zīdainis! Rezultātā mēs, piemērojot šādu paņēmienu, radīsim atvieglojumu, kurš nekad nedarbosies. Varēs pierādīt, ka produkts tomēr nav speciāls. Es piedāvātu šinī gadījumā varbūt formulu "zīdaiņiem paredzētie produkti". Bet katrā ziņā nelietot vārdu "speciālie", jo tad mēs, it kā labu gribēdami, faktiski šā lēmuma darbības sfēru sašaurināsim.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, formulējiet, lūdzu, kādā statusā jūs gribat uzstāties?

J.Freimanis: Nē, Krastiņa kungs, man bija divi priekšlikumi. Pirmkārt, pārtrauksim šīs varonīgās debates pa juridiskajiem džungļiem! Ja mums izdotos pirmo reizi nobalsot, nobalsosim draudzīgi otru reizi un trešo reizi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet vēl mums turpinās debates. Vai ir vēl kāds, kas vēlas debatēt? Nav. Par balsošanas motīviem? Replikas?

Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ, par motīviem!

E.Krastiņš: Par balsošanas motīviem. Es negribētu aizkavēt laiku ar debatēm un oponēt Plotnieka kungam, taču Eiropas valstīs ir apkopota speciāla pieredze par aplikšanu ar nodokļiem apgrozījuma nodokļu jomā. Tur ir izdota speciāla direktīva, kura paredz visu šo kārtību. Tāpēc mums jābūt ļoti uzmanīgiem visos šajos jautājumos un jāvadās no to valstu pieredzes, kas šādus nodokļus pielieto. "Speciālie" šā likuma izpratnē nozīmē tikai to, ka šo produktu saraksts tiks apstiprināts Finansu inspekcijā, nosakot, kas ir speciālie zīdaiņu produkti, lai izslēgtu jebkādas ļaunprātības, izmantojot šos nodokļu atvieglojumus, un neko vairāk.

Protams, es piedāvāju Plotnieka kungam savus priekšlikumus iesniegt rakstveidā, lai tos varētu izskatīt laikā starp pirmo un otro lasījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Es biju tas deputāts, kas Ekonomikas komisijas sēdē piedāvāja šo formulējumu - "speciālie produkti", un es uzskatu, ka mēs spējam tomēr uzticēties Ministru padomei, lai tā pati sastāda to bērniem nepieciešamo produktu sarakstu, par kuriem varētu tikt izmantots atvieglotais muitas režīms. Šeit nav nekādas viltības, jo mēs diezin vai bērnu produktu vietā saņemsim degvīnu vai spirtu, un, ja arī saņemsim, tad mums ir tiesības pie šī jautājuma atgriezties un uzzināt, kas tie ir par bērniem, kuri izmanto šos speciālos produktus. Tāpēc es aicinu jūs balsot par šo formulējumu, kuru piedāvā Ekonomikas komisija./

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikties? Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par - 67, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Kodoliņa kungs, jums saskaņā ar mūsu kārtību jāsaka, līdz kuram laikam jūs pieņemat priekšlikumus otrajam lasījumam.

A.Kodoliņš: Priekšlikumus otrajam lasījumam, manuprāt, deputāti varētu iesniegt šodien un rītdien, lai mēs nākamnedēļ projektu varētu pieņemt galīgajā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Ir ierosinājums deputātiem nobalsot, ka šis likumprojekts jāpieņem kā steidzams. Tādā gadījumā jānobalso divām trešdaļām no balsojošo skaita.

Balsosim, ka šis likumprojekts ir izskatāms kā steidzams. Rezultāts: par - 66, pret - nav, atturas - 1. Neapšaubāms ir balsojuma rezultāts. Praktiski 99,9 procenti ir nobalsojuši par to, ka likumprojekts ir steidzams.

Tātad, lūdzu, godājamie kolēģi! Tas laikam attiecas tikai uz nelielu skaitu deputātu... Ja kādam ir priekšlikumi, tad lūdzu tos pēc iespējas ātri iesniegt Kodoliņa kungam. Paldies, šis darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līguma par savstarpējo atteikšanos no vīzām ratifikāciju". Tas ir 17.darba kārtības jautājums. Kājās stāv Bērziņa kungs. Cik es saprotu, tad viņš arī ziņos. Lūdzu.

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Nākamie divi - 17. un 18. - lēmuma projekti ir saistīti ar mūsu attiecībām ar Ungārijas Republiku. Kā jūs redzat, viens no tiem ir par atteikšanos no vīzu režīma. Šāda prakse ir praktiski visās Eiropas valstīs. Ja mēs tik daudz rakstām un runājam par mūsu politisko iešanu uz Eiropu, ja ģeogrāfiski mēs tiešām tur visu laiku esam bijuši un esam joprojām, tad droši vien šādi soļi būtu vajadzīgi. Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja visus šos jautājumus, arī tos jautājumus, kas, pastāvot šādam vīzu režīmam, ir vairāk vai mazāk nepatīkami, proti, bēgļu problēmas un visas pārējās, kopumā nobalsoja par to, lai šis lēmuma projekts par atteikšanos no vīzām, šis līgums tiktu ratificēts Augstākajā padomē.

Kas attiecas uz līguma par Latvijas Republikas draudzīgu attiecību un sadarbības pamatiem ratifikāciju, tad, kā jūs redzat, tas ir pirmais šāda veida pamatdokuments, kurš vairāk vai mazāk atspoguļo tendences abu valstu attiecībās, pēc tam slēdzot jau konkrētus līgumus starp Latviju un Ungāriju. Valdībai vajadzēs, protams, ņemt vērā šo parlamentā ratificēto (ja tas tiks ratificēts) līgumu un darboties, es domāju, lai šīs mūsu abu valstu labās politiskās attiecības, kādas tās šobrīd, protams, ir, pārvērstos arī labās ekonomiskajās attiecībās.

Es cerēju, ka šeit būs klāt Ārlietu ministrijas pārstāvis, kas vēl speciāli varēs ziņot. Katrā ziņā Ārlietu komisija sasaistījās ar Ārlietu ministriju. Volera kungs vēl joprojām nav, ja? Vairāk neko es arī nevaru teikt. Katrā ziņā viņam tika pateikts un viņi teica, ka ir jau ceļā, bet, tā kā šodien Augstākā padome strādā ļoti ražīgi, tad tas laiks ir par īsu, lai atbildētu uz jūsu jautājumiem. Uz tiem jautājumiem, kas attiecas uz Ārlietu komisiju, es, protams, varu atbildēt.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Bērziņa kungam? Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es, protams, ceru, ka jūs varēsit atbildēt, kā ir izprotams, no Latvijas Republikas viedokļa, termins "derīgas pases" līguma par atteikšanos no vīzām 1.pantā.

I.Bērziņš: Tas izprotams tieši tā, kā ir tekstā. Šajā gadījumā tā ir Latvijas pase, Latvijas pilsoņa pase, ja tās termiņš nav beidzies. Ja tās ir šīs zilās pases, kuras lielākā daļa, es ceru, ir saņēmuši, tad attiecīgi tā tas arī darbojas. Tur nevajag nekādu speciālu pasi un arī speciālu dokumentu. Tikai tādā veidā.

Priekšsēdētājs: Vai kādam no deputātiem ir jautājumi Bērziņa kungam par abiem šiem lēmumiem? Nav. Vai ir nepieciešamība vēl gaidīt kādu no Ārlietu ministrijas? Nevajag. Paldies. Vai Bērziņa kungs uzskata, ka deputāti var balsot par šo lēmumu šodien? Jā. Tad, lūdzu, zvaniet ilgstoši. Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie deputāti! Godājamie deputāti! Lūdzu godājamos deputātus Kodoliņu un Geigi reģistrēties, lai būtu objektīva aina. Arī Bojāra kungs steidzas un Ozola kungs. Reģistrācija. Rezultāts: 79. Bērziņa kungs uzskata, ka mēs varam balsot.

Tātad būs divi balsojumi. Balsosim par līguma "Par savstarpēju atteikšanos no vīzām" ratifikāciju. Rezultāts: 74 - par, pret - nav, 1 - atturas. Lēmums pieņemts. Līgums ratificēts.

Balsosim par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līguma par draudzīgu attiecību un sadarbības pamatiem ratifikāciju. Rezultāts: 70 - par, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līgums ratificēts.

19.darba kārtības jautājums - "Par iedzīvotāju reģistrācijas termiņa pagarināšanu atsevišķos rajonos". Likumdošanas jautājumu komisija.

Cilinska kungs ziņo. Lūdzu.

E.Cilinskis: Cienījamie deputāti! Neskatoties uz to, ka mēs 25.augustā pieņēmām lēmumu, ka iedzīvotāju reģistrācija pilnībā jāpabeidz līdz šā gada beigām (šis lēmums ir pievienots 402.dokumentam), tomēr dažādu iemeslu dēļ to nav izdevies izdarīt. Šinī gadījumā ir diezgan grūti spriest pilnīgi precīzi, cik daudz iedzīvotāju vispār reģistrēti, jo par 100 procentiem ir ņemts skaits no pagājušās tautas skaitīšanas datiem. Iedzīvotāju daudzums ir mainījies. Un tajā tika ieskaitīti arī PSRS karaspēka pārstāvji un viņu ģimenes locekļi, kas netiek reģistrēti. Tādēļ nav domājams, ka iedzīvotāju reģistrācija varētu visos rajonos sasniegt 100 procentus no prognozētā skaita.

Šobrīd mēs varam iedalīt rajonus divās daļās, proti, pirmajā grupā ir tie rajoni, kuros reģistrācija pārsniedz 70 procentus un kur situācija ir tāda, ka praktiski cilvēki var reģistrēties bez īpašām rindām. Ja viņi to nav izdarījuši, tad tas ir atkarīgs galvenokārt no pašiem cilvēkiem. Citos rajonos mēs to nevaram teikt. Šeit rindas šobrīd ir lielas. Faktiski pabeigt reģistrāciju līdz gada beigām pilnībā nav reāli. Tāpēc tiek piedāvāts lēmuma projekts, kas ir saskaņots gan ar departamentu, gan ar attiecīgajām komisijām, kas pagarinātu iedzīvotāju reģistrāciju līdz 1.martam Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Rīgas, Saldus, Dobeles un Ventspils rajonā.

Jums piedāvātajā uzziņā kopējot ir radusies kļūda. Šeit nav otrajā grupā Latgales priekšpilsētas un Ventspils pilsētas un rajona. Šajos abos gadījumos reģistrācija ir mazāka par 50 procentiem.

Tātad, kas notiks pēc 1.janvāra, ja tiks pieņemts šis lēmuma projekts? Principā tajos rajonos, kur reģistrāciju uzskatīja par pabeigtu, protams, reģistrācijas punkti turpinās darboties tāpat kā līdz šim, bet cilvēkiem, veicot operācijas ar pasēm, tiks prasīts šis reģistrācijas zīmogs. Viņi to visu var izdarīt, un nav nekādu problēmu, jo arī rindas tajos rajonos nav pārāk lielas. Pārējos rajonos, kuros mēs ar šo lēmumu reģistrāciju pagarināsim vēl par diviem mēnešiem, situācija paliktu tāda, kāda tā ir līdz šim.

Tāda faktiski ir šā lēmuma būtība. Tas būtu jāpieņem, lai Rīgas pilsētā un citos rajonos, kur šī reģistrācija ir iekavējusies, cilvēki nedrūzmētos tik drausmīgās rindās līdz gada beigām, jo tas faktiski nav lietderīgi.

Priekšsēdētājs: Jautājumi Cilinska kungam. Pirmais ir Eglāja kungs. Pēc tam nāk Endziņa kungs.

V.Eglājs: Šeit ir 3.punkts, no kura izriet, ka pēc 1.janvāra Jelgavas iedzīvotāji Rīgā varēs kārtot darīšanas bez zīmoga, jo šeit ir runa par Latvijas Republiku. Te ir par teritoriju, nevis iedzīvotāji nodalīti. Vai tas ir pareizi?

E.Cilinskis: Principā, es domāju, ka tas tā varētu būt, kā šeit ir minēts. Faktiski reāli tas ir tik tiešām, jo tas ir par šīm teritorijām.

V.Eglājs: Un vēl. Ja, teiksim, Rīgas iedzīvotājs aizbrauks uz Jelgavu, tad, pēc šā formulējuma, ja viņam zīmoga nav, Jelgavā viņš neko darīt nevarēs. Viņu neņems viesnīcā un neko... Jo Latvijas Republikā, izņemot šīs teritorijas, būtu jābūt. Man liekas, ka šis formulējums nav pareizs.

E.Cilinskis: Varētu to uzlabot tādā veidā, ka - "izņemot attiecīgajos rajonos dzīvojošajiem". Tas būtu noņemts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs! Pēc tam - Kides kungs.

A.Endziņš: Es diemžēl nebiju komisijā, kad apsprieda šo lēmuma projektu, bet es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka ir Administratīvo pārkāpumu kodeksa 186.pants, kas paredz administratīvo atbildību par dzīvošanu ar nederīgu pasi. Tagad būs tā, ka republika dalīsies vairākās daļās. Kā jūs iziesit no šīs situācijas? Es domāju, ka vienkāršākais, kā iziet ārā, mums būtu vienots reģistrācijas pabeigšanas termiņš. Priekšlikums - 21.marts. Šis 3.punkts ir jāsvītro ārā, jo tas ir juridisks nonsenss.

E.Cilinskis: To, protams, var piedāvāt. Es domāju, ka nebūtu pareizi svītrot. Attiecībā uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu tajā sākotnējā variantā, kuru es iesniedzu, bija paredzēts noteikt, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.2.punkts darbojas visā republikā tikai, sākot ar 1.martu. Bet tas ir pazudis Likumdošanas komisijā.

A.Endziņš: Bet jūs runājat pavisam par citu normu! Mums ir norma, kas paredz administratīvo atbildību par izvairīšanos no reģistrēšanās. Bet ir citas normas. Par dzīvošanu ar nederīgu pasi. Ar šādu lēmumu jūs faktiski pasludināt, ka, lūk, tātad visos šajos rajonos, kur it kā mēs esam pabeiguši... Tajā pašā laikā Alūksnes rajonā 73 procenti... Kur tātad ir vairāk nekā 25 procenti, tātad ceturtā daļa iedzīvotāju? Acīmredzot tātad ne jau tikai savas negribēšanas dēļ, bet laikam arī tomēr grūti ir bijis realizēt. Pēc šāda lēmuma mēs faktiski viņus varēsim tūlīt saukt pie administratīvās atbildības nevis par nereģistrēšanos, bet par dzīvošanu ar nederīgu pasi.

E.Cilinskis: Šinī gadījumā var, protams, izteikt vēl kaut kādu papildinājumu, bet, ja mēs nesāksim spiest uz šiem cilvēkiem, tādā gadījumā jau šis lēmums vispār nav nepieciešams. Tātad tajos rajonos, kur reģistrs ir sasniedzis tādu līmeni, ka principā katram cilvēkam ir iespēja piereģistrēties, šobrīd viņam tā pase būtu jāprasa. Attiecībā uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu es pieļauju, ka tas nebūtu vēl jāpiemēro. Šinī gadījumā būtu vienkārši jāprasa pase tur, kur viņš kārto šos dokumentus.

A.Endziņš: Es jums atkārtoju vēlreiz: te ir divas dažādas normas. Jūs paredzat runāt tikai par reģistru. Bet ir otrs, kas paredz atbildību par dzīvošanu ar nederīgu pasi. Tātad pasu režīma pārkāpšana pati par sevi. Un tās ir divas dažādas lietas. Šeit tas absolūti nemaz nav atrunāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide! Gatavojas deputāts Ēlerts.

E.Kide: Sakiet, lūdzu, kā jūs skatāties uz šo lēmuma projektu no tā viedokļa, ka reģistrācijai mēs jau termiņus esam pagarinājuši. Mums bija kādreiz jūlijs, septembris. Tagad - decembris. Priekšā ir Ziemassvētki, Jaunais gads. Palikušas vēl tikai divas nedēļas, bet mēs pieņemam lēmumu, ka veselā virknē rajonu līdz 1.janvārim, tas ir, šajās Ziemassvētku nedēļās, ir jānoreģistrējas, lai gan vesela ceturtā daļa vēl nav reģistrēta. Ja gada laikā mēs nevarējām reģistrēt trīs ceturtdaļas, vai tad tagad divās nedēļās spēsim vienu ceturto daļu? Vai jūs nedomājat, ka mums vajadzēs vēl vienu pagarinājumu pieņemt attiecībā uz šiem rajoniem? Un vai šis termiņš ir reāls?

E.Cilinskis: Jā, šajos rajonos principā visiem, kam ir bijusi vēlēšanās reģistrēties, tāda iespēja ir bijusi bez īpašām rindām. Es jau savā runā teicu to, ka, pirmkārt, tos 100 procentus mēs, iespējams, nesasniegsim nekad daudzos rajonos. Kādu procentu mēs sasniegsim, to ir grūti pateikt. Šajos rajonos cilvēkiem ir bijusi iespēja reģistrēties. Un šī iespēja būs arī turpmāk, jo tos punktus neviens ciet netaisa. Vienīgā izmaiņa būtu, ka šinī gadījumā viņiem jau tālākajās operācijās tiks prasīta pase ar zīmogu. Un tā ir vienīgā atšķirība.

E.Kide: Otra jautājuma daļa - par Endziņa kunga jautājumu. Es zinu, ka rajonos ir ļoti daudz cilvēku, kuri pierakstījušies Rīgā un reģistrējas Rīgā, bet dzīvo laukos. Tur ir dažādi dzīvokļu jautājumi. Tas nav tagad apspriežams. Līdz ar to viņi, ja nav reģistrēti, dzīvos savā dzīvesvietā ar nelikumīgu pasi. Vispār republikā mums būs trīs veidu pases - PSRS pase nereģistrēta un ar reģistru, kā arī Latvijas pase. Vai šajā juceklī būs iespējams tiesiskajiem orgāniem kaut ko noskaidrot un pieņemt sankcijas?

E.Cilinskis: Es jau paskaidroju, ka piekrītu labojumam "rajonos dzīvojošajiem". Un dzīvojoši šobrīd skaitās cilvēki pēc viņu pieraksta vietas. Tātad, ja viņš ir Rīgā pierakstīts, tad viņam arī citā rajonā nevar būt...

E.Kide: Tas ir diskutējams.

E.Cilinskis: Tālāk attiecībā uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Es jau teicu, ka biju iesniedzis Likumdošanas komisijai variantu - līdz 1.martam tātad apturēt šo 211.pantu. Ja Likumdošanas komisija būtu, teiksim, piedāvājusi labāku redakciju, tad būtu bijis citādi. Es varbūt tik daudz neorientējos šajā Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tā ka, es domāju, Likumdošanas komisija varētu mierīgi ierosināt, kādi panti būtu vēl līdz 1.martam apturami, ja tas ir nepieciešams.

E.Kide: Sakiet, lūdzu, kā korespondējas 1. un 3.punkts ar lēmuma 1.punktu, kurā uzdots pabeigt visu Latvijas iedzīvotāju reģistrāciju līdz 31.decembrim? Kā tas korespondējas? Jo tur ir paredzēts (ne ar izņēmumu, bet vispār) uzdot pabeigt reģistrāciju līdz 1992.gada 31.decembrim.

E.Cilinskis: Nesapratu jūsu jautājumu.

E.Kide: Ja mēs likumā rakstām "izņēmums", tad lēmumā vajadzētu tālāk runāt.

Priekšsēdētājs: Mums, Kides kungs, ir tikai lēmumi.

E.Kide: Tad par 4.jautājumu. Vai par 4.punktu, lūdzu! Ko nozīmē termins - "iedzīvotāju pirmuzskaites noteikšana"?

E.Cilinskis: Pirmuzskaite nozīmē šo pastāvīgo iedzīvotāju reģistrācijas pabeigšanu. Principā šī reģistrācija turpinās visu laiku, jo cilvēki dzimst, mirst, cilvēkiem mainās uzvārdi, dati. Un Iedzīvotāju reģistrs visu to fiksē. Iedzīvotāju pirmuzskaite nozīmē šo iedzīvotāju pirmo reģistrāciju.

E.Kide: Vai šeit nevajadzētu skaidri: "Iedzīvotāju reģistrācijas pabeigšanai finansēs iedalīt..."

E.Cilinskis: Iedzīvotāju reģistrāciju pabeigt nevarēs nekad iepriekš minēto apsvērumu dēļ.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs! Gatavojas Ābiķa kungs. Pēc tam Ždanokas kundze.

I.Ēlerts: Cienījamais Cilinska kungs, lai noteiktu, vai ir pabeigta pirmuzskaite, jūs esat izvēlējies par slieksni 70 procentu kritēriju. To var redzēt no skaitļiem. Vai šis slieksnis nav par zemu, ņemot vērā lēmuma 3.punktu? Tātad 30 procenti Gulbenes rajonā būs bezpasnieki, attiecībā uz viņiem būs zināmas sankcijas un viņiem būs stipras neērtības. Vai jūs nepiekristu slieksnim - 85 vai 80 procenti?

E.Cilinskis: To jūs varat ierosināt. Šādu slieksni, kāds tas ir šeit, ierosināja Pilsonības un imigrācijas departaments, kam ir dati un informācija par reģistrācijas norisi visos attiecīgajos punktos. Departaments šādu slieksni piedāvāja, un man nav pamata tam nepiekrist. Bet jebkurā gadījumā jūs varat balsot par to, ka 1.punkts būtu papildināms, ja tas ir nepieciešams.

I.Ēlerts: Tad es ierosinu pārkārtot šo lēmumu tā, lai slieksnis būtu 85 procenti.

E.Cilinskis: Es pieļauju to, ka, piemēram, Rīgā 85 procentus nesasniegs varbūt pat nekad, jo tur ir ļoti daudz armijas. Es domāju, ka tas ir pārāk augsts. Bet tas būtu deputātiem katrā ziņā balsojams. Es pastāvētu uz pašreizējo redakciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs! Gatavojas Ždanokas kundze.

Dz.Ābiķis: Man pavisam elementārs jautājums: redziet, tajā uzziņā nav minēta Ventspils pilsēta, ne Ventspils rajons, ne Latgales priekšpilsēta. Tā ka varbūt vajadzētu šos datus arī nosaukt.

E.Cilinskis: Es minēju, ka tas ir kļūdas dēļ. Tika pavairota kļūdaina uzziņa, kas bija sagatavota arī Latgales priekšpilsētā. Gan Ventspils pilsētā, gan rajonā kopumā ir mazāk par 50 procentiem.

Dz.Ābiķis: Jā, es to zinu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ždanokas kundze! Gatavojas Gulbja kungs.

T.Ždanoka: Pirmkārt, man ir jautājums par 1.punktu. Varbūt tomēr ir lietderīgi rakstīt nevis "reģistrācija", bet "pirmuzskaite"? Uzskaite ir pabeidzama. Reģistrācija taču ir nepārtraukts process.

E.Cilinskis: Jā, es piekrītu, ka reģistrācijas pirmuzskaite, bet šeit tas jau bija 25.augusta lēmumā neprecīzi minēts. Tā ka es piekrītu šādam labojumam, jā.

T.Ždanoka: Tagad man ir jautājums par 3.punktu. Vai jūs nevarētu paskaidrot jēdzienu "pastāvīgais iedzīvotājs"? Šeit ir teikts, ka visiem Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem derīgas tikai Latvijas Republikas pases. Mums, cik es zinu, nav nekāda likumdošanas akta, kurā būtu noteikts "pastāvīgā iedzīvotāja" statuss.

E.Cilinskis: Šinī gadījumā - jā. Tātad šinī gadījumā tās būtu saprotamas kā personas, kuras ir pastāvīgi pierakstītas un uz kurām attiecas likums "Par iedzīvotāju reģistru". Tās ir personas, kas šeit ir reģistrētas.

T.Ždanoka: Tātad tie ir cilvēki, kuri ir minēti likumā par reģistru un kuriem nav paredzama reģistrācija. Kas ar viņiem būs? Un ar kādiem dokumentiem Latvijā viņiem ir jādzīvo? Šeit es domāju tos, kas atrodas armijā, un viņu ģimenes locekļus.

E.Cilinskis: Attiecībā uz tiem tiek risināts jautājums par pagaidu uzturēšanās atļaujām un tā tālāk.

T.Ždanoka: Cik es zinu, nav nekā tāda, ne vienošanās starpvalstu sarunās, ne tāda lēmuma. Līdz ar šo punktu šiem cilvēkiem nebūs šeit nekāda statusa. Viņu dokumentiem. Jo viņiem taču ir tās pašas PSRS pases!

Man vēl ir viens jautājums. Vai tas apaļais mazais arī skaitās reģistra zīmogs? Ko jūs šeit domājāt 3.punktā?

E.Cilinskis: Jā, acīmredzot.

T.Ždanoka: Ko tas nozīmē - acīmredzot? Tad ir jāuzraksta. Jo parādījās dažāda veida reģistra zīmogi. Ir tāds zīmogs, ka cilvēks ir reģistrējies, un ir tāds apaļais. Cilvēkiem nav ne jausmas, ko šie zīmogi nozīmē.

E.Cilinskis: Tātad reģistra zīmogs. Te ir teikts, kurš reģistra zīmogs šinī gadījumā. Nav runāts ne par kādiem izņēmumiem.

T.Ždanoka: Man vēl viens jautājums, ja drīkst. Cik es saprotu, jūs varbūt finansiālu apstākļu dēļ gribat pārtraukt šo masveidīgo reģistrāciju tajos rajonos, kur ir vairāk par 70 procentiem. Vai nevarētu arī paredzēt tādu punktu, ka šo rajonu iedzīvotāji, kas nav reģistrējušies līdz Jaungadam, tomēr var reģistrēties pilsētās, piemēram, Rīgā, Ventspilī vai vēl kaut kur?

E.Cilinskis: Reģistrācija visos rajonos, kā jau es teicu savā runā, paliek. Tā paliek. Varbūt tā nebūs vairs katrā pagastā, bet būs vismaz katrā rajona centrā. Tur reģistrācijas iecirkņi paliek. Un reģistrācijas iespēja turpinās, jo šis process ir nepārtraukts un šie dati mainās. Visiem cilvēkiem būs iespēja reģistrēties savā rajonā.

T.Ždanoka: Nu, tad jau jūsu pašreizējais izteiciens ir pretrunā ar pirmo. Tad ir jāraksta nevis "reģistrācija beidzas", bet...

E.Cilinskis: Es piekrītu šim labojumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gulbja kungs! Pēc tam - Zaļetajeva kungs, cik es saprotu.

J.Gulbis: Ņemot vērā to, ka mēs vairākkārt esam mainījuši termiņus, man tomēr ir jautājums. Pēc kā jūs orientējaties, vienus sadalot tādos, kur pagarina termiņu, otrus - nepagarināt? Vai vienīgais kritērijs bija šie procenti, vai arī analizējot tika ņemti vērā objektīvie apstākļi?

E.Cilinskis: Tātad objektīvie apstākļi. Tādā ziņā. Kāpēc tas nav noticis.

J.Gulbis: Jā. Vai tas tika analizēts pa rajoniem un dzīvesvietām vai ne? Vai tikai pēc šiem procentiem?

E.Cilinskis: No šiem procentiem... Protams, tika analizēta arī faktiskā situācija, vai cilvēkiem ir iespējams līdz gada beigām vai tūlīt gada sākumā bez rindas reģistrēties. Ja tas viņiem ir iespējams, tādā gadījumā reģistrācija ir uzskatāma par pabeigtu. Ja gadījumā tas nav iespējams un nav arī bijis iespējams līdzšinējā periodā (protams, šeit apstākļi ir dažādi), tad tas tiek pagarināts. Apstākļi ir arī subjektīvi, jo daļā iecirkņu, daļā pilsētu, piemēram, Ventspilī, vienkārši slikti strādā. Ir objektīvi apstākļi, teiksim, Saldus rajonā. Tas arī varbūt ir subjektīvi, jo faktiski tur sāka krietni vēlāk nekā citur. Rīgas pilsētā tas viss notiek milzīgā iedzīvotāju skaita dēļ un arī nepietiekamā reģistratoru skaita dēļ. Tādi ir faktori.

J.Gulbis: Vēl otrs jautājums. Vai šis likums vai lēmuma projekts attiecas arī uz reģistrāciju ārzemēs vai tās neskar? Kādi tur noteikumi un kā to jautājumu vispār turpinās risināt?

E.Cilinskis: Reģistrācija ārzemēs acīmredzot turpināsies vēl ļoti ilgi. Citur tā nemaz nav iesākusies.

J.Gulbis: Bet uz kāda pamata? Tas šeit nav atspoguļots. Reģistrācija attiecas uz visu, uz Saeimas vēlēšanām. To vajadzēja taču atspoguļot.

Priekšsēdētājs: Es lūdzu pieteikties debatēs deputātus, kuri grib paust savus viedokļus. Te ir tikai jautājumi.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Man ir tāds jautājums. Ja jūsu likumprojekts tiks pieņemts, iepriekšējā lēmuma 1.punkts skanēs šādi:/

"Uzdot Ministru padomei nekavējoties veikt nepieciešamos pasākumus, lai ne vēlāk kā 1992.gada 31.decembrī pabeigtu Latvijas iedzīvotāju reģistrāciju, izņemot Rīgas, Jūrmalas, Liepājas pilsētu, Rīgas, Saldus, Dobeles un Ventspils rajonu, kuros iedzīvotāju reģistrācija pabeidzama ne vēlāk kā 1993.gada 1.martā." Iznāk tā, ka Rīgā, Jūrmalā, Liepājas pilsētā un pārējos rajonos Ministru padomei nav vajadzīgs veikt nepieciešamos pasākumus. Tad iznāk tā.

E.Cilinskis: Nē, iznāk tā, ka Ministru padomei ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai iedzīvotāju reģistrāciju pabeigtu līdz 1.martam.

S.Zaļetajevs: ...izņemot Rīgu un tā tālāk. Tātad Rīgā un citos rajonos nav vajadzīgs veikt šos pasākumus.

E.Cilinskis: Nē, šajos rajonos ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai pabeigtu līdz 1.martam.

S.Zaļetajevs: */Un nākamais jautājums. Vai jūs nevarētu paskaidrot, ar ko ir motivēta nepieciešamība vēl uz diviem mēnešiem sarīkot šo ārkārtīgi lielo jucekli, visu republiku sadalot dažādos rajonos un iedzīvotājiem uz diviem mēnešiem nosakot atšķirīgu tiesisko statusu? Vai nebūtu racionālāk, ja reģistrēšanās termiņu pagarinātu līdz 1.martam visā republikā? Vai tad kaut kas slikts notiktu?/

E.Cilinskis: Tādēļ, lai iedzīvotāji attiecīgajos rajonos, kur ir bijusi pilnīga iespēja visiem reģistrēties, varētu to darīt arī tagad. Mums ir tiesības prasīt no cilvēkiem, lai viņi to būtu izdarījuši. Tas ir viss.

S.Zaļetajevs: */Bet kas notiktu, ja šī prasība viņiem tiktu izvirzīta nevis jau no 31.janvāra, bet tikai no 1.marta? Vai kaut kas ārkārtīgs notiktu, vai ar to republikai tiktu nodarīti kādi zaudējumi?/

E.Cilinskis: To jūs varat vērtēt balsojot.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs, Endziņa kungs un tad pietiek jautāt. Tad ir divi paziņojumi un jāiet starpbrīdī.

Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Cilinska kungs, vai budžeta nodrošinājums pa rajoniem reģistrācijas funkciju veikšanai bija aptuveni līdzīgs vai ļoti atšķirīgs? Vai tas bija proporcionāli kaut kādās robežās vienāds visiem?

E.Cilinskis: Šeit es nevaru teikt, kāda ir bijusi budžeta analīze par pagājušo gadu. Uz šādiem jautājumiem šobrīd es neesmu gatavs atbildēt.

A.Felss: Tātad to, cik kurš rajons bija vairāk vai mazāk nodrošināts ar šo budžetu, jūs nevarat pateikt?

E.Cilinskis: Nē.

A.Felss: Tad nākamais jautājums. Cik tālu ar šo jautājumu bija saistītas pašvaldības un kāda bija to funkcija šo jautājumu risināšanā?

E.Cilinskis: Jebkurā gadījumā no pašvaldībām bija atkarīga telpu piešķiršana. Bija gadījumi, kad arī pašvaldības finansiāli atbalstīja reģistrācijas punktus. Ir atkal bijuši gadījumi, kur šāds atbalsts nav bijis. Bet arī pārskatu par šo jautājumu es šobrīd neesmu gatavs sniegt. Manuprāt, tas īsti neattiecas uz šo būtību.

A.Felss: Tātad principā var apgalvot, ka pašvaldībām bija būtiska loma šā jautājuma pozitīvā vai ne sevišķi pozitīvā risinājumā.

E.Cilinskis: Jā.

A.Felss: Vai jūs neuzskatāt par nepieciešamu izteikt atzinību pēdiņās dažām pašvaldībām, kas šeit ir vismaz divreiz mazāk darījušas nekā citas?

E.Cilinskis: Ja jūs tādu priekšlikumu ierosināt, tad par to varētu balsot.

A.Felss: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man nav jautājumu, bet ir priekšlikums - pārtraukt šā lēmuma projekta izskatīšanu un uzdot Cilinska kunga komisijai un Likumdošanas jautājumu komisijai iesniegt uz nākamo otrdienu precizētu tekstu, jo šādu tik un tā nevaram pieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to mēs laikam balsosim pēc pārtraukuma.

E.Cilinskis: Man, protams, ir ļoti žēl, ka Likumdošanas jautājumu komisija ir akceptēju šādu tekstu.

Priekšsēdētājs: Par to būs debates pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Lūdzu, Felsa kungs, un pēc tam Līgotņa kungs. Pēc tam vēl Ābiķa kungs ziņos. Ļoti daudz paziņojumu.

Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Cienījamie kolēģi! Šodien pulksten 17.00 Lauksaimniecības komisijas telpās notiks Lauku frakcijas sēde, kurā uzstāsies lauksaimniecības ministrs par lauksaimniecības stratēģijas koncepciju 1993.gadam. Visus interesentus, kam ir vēlēšanās piedalīties un uzklausīt, varam aicināt piedalīties.

Priekšsēdētājs: Replika šajā sakarībā. Pulksten piecos ar mūsu balsojumu plenārsēdē tiek skatīts jautājums par piena pārstrādes valsts uzņēmumu privatizāciju. Lūdzu.

A.Felss: Domāju, ka Lauku komisijai pietiks spēka piedalīties abos.

Priekšsēdētājs: Protams. Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Mans paziņojums adresēts tiem, kas mīl vieglo mūziku un ir pieteikušies uz "Mikrofona" koncertiem. Biļetes varat saņemt 216.kabinetā.

Priekšsēdētājs: Biļetes uz "Mikrofona" koncertiem - 216.kabinetā. Tas ir noslēpums, protams.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Mans paziņojums saistās ar divām lietām. Pirmkārt, ceturtdien un piektdien Kongresu namā ir ļoti liels starptautisks pasākums par valodas politiku Baltijā. Tur ierodas daudz politologu un valodnieku no dažādām valstīm un tā tālāk.

Otrs paziņojums attiecas uz tiem, kuri kārtos valodas eksāmenu. Varbūt kāds nav ievērojis, ka lejā pie paziņojuma dēļa ir informācija, ka eksāmens notiks pirmdien pulksten 10.00. Eksāmenu kārtos tie deputāti, kuri nav beiguši mācību iestādi ar mācībām latviešu valodā. Tā ka laipni lūgtu nodemonstrēt savas valodas zināšanas patlaban 10.00. Sīkāku informāciju var saņemt pie komisijas priekšsēdētāja Blūma kunga, kura kabinets ir pretējā mājā pirmajā stāvā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl paziņojums Freimaņa kungam. Lūdzu.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi no "Satversmes"! Es visiem atgādinu, ka tūlīt mums ir ārkārtīgi svarīgs jautājums "Satversmes"' frakcijas sēdē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es ceru pēc pusstundas visus sagaidīt plenārsēžu zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ieņemsim, lūdzu, vietas! Godājamie kolēģi, mums ir jāatsāk darbs plenārsēdē. Bija ierosinājums, neatklājot debates, pārtraukt šā jautājuma izskatīšanu, nododot atpakaļ to dokumentu it kā nesagatavotu. Endziņa kungs to ierosināja. Viņa pašlaik nav uz vietas. Tā ka mums nav īsti saprotams, kādā veidā viņš to gribēja - vai pirms debatēm. Mums ir jāatklāj debates. Debatēs pagaidām ir pierakstījušies divi deputāti. Es zinu, ka Pļavnieka kungs arī pašlaik pierakstās. Tātad šajā sakarībā pirmajam būtu jādebatē deputātam Freimanim, bet viņa nav zālē. Tāpēc vārds deputātam Gulbim. Ja gadījumā deputāts Freimanis ieradīsies, viņam netiks liegta iespēja izteikties par lietas būtību.

Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es vienkārši gribēju izteikt savas domas par to nenopietnību, ar kādu mēs piegājām šim jautājumam pašā sākumā, un arī par tiem cilvēkiem, kas prognozēja šo reģistrācijas gaitu pirmo reizi, paredzot, ja es nemaldos, pabeigt to trijos mēnešos. Pēc tam parlamentam apsolīja - līdz 31.decembrim, bet diemžēl pašreiz es neticu arī tam, ka tas notiks tajā laikā, līdz kuram mēs tagad pagarināsim. Tāpēc diemžēl šo projektu es pašreiz vairs atbalstīt negribu. Tā jau ir zināmā mērā bezatbildība.

Es pateikšu arī savas domas, kāpēc uzdevu jautājumu par to, vai šeit ir vienkārši subjektīvi paņemti formālie cipari vai arī objektīvi izanalizēti apstākļi rajonos uz vietas. Es, piemēram, skaidri zinu, ka manā dzimtajā vietā jau vairs ilgstoši neiet neviens transports, neviens. Veciem cilvēkiem 25 kilometri jāiet kājām, lai viņi tiktu vispār uz pagastu. Tuvākā pagasta vieta ir 25 kilometri. Viņi to nav spējīgi izdarīt, bet vēl neviens pie viņiem nav braucis. Es nerunāšu par to, ka viņi ilgstoši nesaņem iespēju nopirkt sev pārtiku un pārējo. Tādos apstākļos pieņemot šādus lēmumus, iznāk ņirgāšanās par šiem cilvēkiem. Es tāpēc neredzu šeit nopietnu analīzi, neredzu. Ja tāda analīze nav bijusi un ja arī tiem Augstākās padomes deputātiem, kas šos rajonus turēja vai no kuriem viņi ir ievēlēti... Starp citu, tie ir cienījamie rīdzinieku pārstāvji, par kuriem es pašreiz runāju, un man pat neērti nosaukt šos uzvārdus. Es nevaru formāli pievērsties šim jautājumam, tāpēc mēs praktiski atņemam iespēju reģistrēties 25-30 procentiem iedzīvotāju. Diemžēl es šādu lēmuma projektu atbalstīt nevaru. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs, jūsu kārta debatēs! Gatavojas Ždanokas kundze.

J.Freimanis: Godājamo priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Iekams mēs vispār šo jautājumu apskatām, domāju, ka mums pilnībā ir jāsaprot viena lieta, ka reģistrācijas process nav kaut kas tāds, ka, lūk, iet un iet, un tad punkts. Viss ir cauri un kārtībā. Reģistrācijas process praktiski ir bezgalīgs process, jo allaž būs kāds, kas to neizdarīs. Nekad mūžā mēs nevarēsim pateikt, ka reģistrācija ir beigusies. Līdz ar to vajadzētu atteikties uz visiem laikiem no šā mīta, ka reģistrācija ir pabeigta. Runa ir par reģistrācijas pirmuzskaiti, tātad par lielākā vairuma reģistrāciju. Šajā punktā es pilnīgi piekrītu Ždanokas kundzes ierosinājumam, ka 1. un 2.punktā jābūt runai par reģistrācijas pirmuzskaiti un nevis par simtprocentīgu procesu, kas ir mītisks un nav iespējams.

Otrs jautājums. Godājamie kolēģi, es gribētu, lai mēs te nemētātos ar apvainojumiem, kas ir vainīgs un kas ir bezatbildīgs, godājamais Gulbja kungs. Jūs ļoti labi zināt, ka no tās naudas, kas tika iedalīta Iedzīvotāju reģistram, mērķi sasniedza (mani Pļavnieka kungs palabos) trešā daļa vai puse no visas naudas, kas bija paredzēta. Ja cilvēkiem iedod nepilnu naudas summu, tad nevar prasīt šinī gadījumā pilnu darbu. Un te nav runas par kaut kādu citu bezatbildību, bet runa ir par to, kā valdība ir piegājusi šim reģistrācijas procesam, vai valdība ir laikus nokārtojusi, ka godājamās pašvaldības dara, ko tās grib. Lūk, te ir jautājums par to, nevis par mums vai par Pļavnieka resoru.

Manā izpratnē šis dokuments nav nekas cits kā vienkārši fiksēta nepieciešamība sašaurināt saimniecību, lai ar tiem nabadzīgajiem finansu resursiem, par kuriem mēs varēsim nākamajā gadā runāt, vispār varētu šo jautājumu turpināt tajos rajonos, kur tas ir visaktuālāk. Te nebūtu jāskatās uz kaut kādiem politikāniskiem apsvērumiem, kāpēc tas tiek darīts. Tas ir atkal mūsu trūkuma dēļ, ka šur tur reģistrācijas punktu skaits jāsašaurina līdz minimumam tikai tādēļ vien, lai šur tur citur mēs reģistrāciju varētu kaut cik godpilnā veidā turpināt. Godājamie kolēģi, nav cita iemesla, tikai šis vienīgais iemesls! Nemeklēsim šeit citus faktorus, kuru tur vispār nav!

Un trešais jautājums - par tā sauktajām nederīgajām pasēm. Es domāju, ka manam godājamajam kolēģim Endziņa kungam dziļi nav taisnības, kad viņš šeit runā par to, ko mēs darīsim, kad mums būs šīs nederīgās pases. Te atkal ir runa par to, ka mēs vēlamies vainu no veselas galvas novelt uz slimo galvu, jo, es atkārtoju, reģistrācijas process ir bezgalīgs, un jebkurā gadījumā visā valstī būs ne mazāk par 10 vai 100 tūkstošiem paviršu, slinku un dažādu citu cilvēku, kuri nebūs reģistrējušies un kuri būs šie "putni bez spārniem", kam nebūs pareizas un normālas pases. Citiem vārdiem sakot, par šo jautājumu jāatbild nevis Pļavnieka kungam un nevis Cilinska kungam, bet Endziņa kungam, kuram ir jāmaina administratīvais kodekss tādā veidā, lai tur būtu paredzēts reģistrācijas bezgalīguma faktors. Protams, pareizi ir tas, ka ir jābūt kaut kādai administratīvai kārtībai attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri nekad nereģistrēsies, bet nekur projām nebrauks.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Freimaņa kungs, vai godājamie kungi, kas ir pulcējušies labajā pusē no manis, savu sapulci nevarētu noturēt kaut kur citur?

J.Freimanis: Tātad šajā sakarībā jautājums, ko iesākt ar šiem cilvēkiem, kuri vai nu nav gribējuši, vai nav varējuši piereģistrēties, ir likumdošanas jautājums, kas ir jārisina atsevišķi. Jautājums ir tikai par to, vai mums šis punkts ir kaut kādā veidā šeit lēmumā jāatrunā vai nav jāatrunā tūlīt. Bet tas, ka tas, protams, nekavējoties ir jāatrisina, gan ir skaidrs. Bet tas ir jāatrisina nevis tādēļ, ka kāds būtu vainīgs, bet tāpēc, ka reģistrācijas process tāds ir objektīvi un ka mums šī likumdošanas norma par nereģistrēto cilvēku statusu ir jāatrisina tā vai tā. Un tas ir jādara godājamajam Endziņa kungam un nevis godājamajam Pļavnieka kungam.

Līdz ar to es ierosinu šo lēmumu atbalstīt tikai ar šādām izmaiņām. Es ļoti atvainojos Krastiņa kungam, ka viņš laikam kaut kā ne to ir dzirdējis. Tātad 1.punktā 1.apakšpunktā nevis pēc vārda "reģistrācija", bet pēc vārda "iedzīvotāju" tekstā būtu jābūt vārdam "pirmuzskaites". Tāpat vārdiem "pirmuzskaites reģistrācija" vārda "reģistrācija" vietā būtu jābūt arī 2.punktā. Tad, es domāju, ka mēs šo dokumentu varētu mierīgi pieņemt cerībā, protams, ka likumdevēji strādās tālāk un nokārtos to, kas viņiem pašiem bija jānokārto.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ždanokas kundze! Gatavojas Ābiķa kungs.

T.Ždanoka: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu pateikt, ka mēs tomēr šeit visi esam vēlēti ar visu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju balsīm neatkarīgi no frakcijām, no politiskajiem uzskatiem. Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vidū ir daudzas kategorijas. Kamēr mums ir deputāta statuss un kamēr darbojas likums par deputāta statusu, mēs nevienam no viņiem nevaram atteikt pārstāvēt viņu intereses. Kas tie par cilvēkiem?

Kad mēs vasarā apspriedām likumu par iebraukšanu un izbraukšanu no Latvijas, tanī laikā mēs atstājām atklātu jautājumu par tiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi saskaņā ar 15.oktobra lēmumu un kuri nav iebraukuši Latvijā, bet kuriem ir pastāvīgs pieraksts līdz 1991.gada 1.jūlijam, un solījām šiem cilvēkiem speciālo likumu par viņu tiesisko statusu. Nevar būt nemaz runas par tāda likuma eksistēšanu, jo pat projekts nav izstrādāts. Tagad mēs savu neizdarību gribam pārvērst par šo cilvēku vainu. Citādi es nevaru saprast 3.punktu. Tie cilvēki, kuriem nebūs pasē zīmoga, tagad būs cilvēki ārpus likuma. Tā var saprast. Kas tie par cilvēkiem? Lūdzu.

Pirmā kategorija ir noteikta ar likumu par reģistru, precīzāk - ar lēmumu par tā spēkā stāšanās kārtību. Tur ir teikts, ka militārpersonas un to ģimenes locekļi nav pakļauti reģistram. Vairākos gadījumos visiem ģimenes locekļiem ir pastāvīgs pieraksts. Tātad viņi nav pakļauti un viņiem nebūs tāda zīmoga sakarā ar šo lēmumu. Kas ir ar viņiem? Kā viņi tālāk varēs kārtot savas lietas ar šādām pasēm? Nekādas sarunas starp Latviju un Krieviju, kur būtu fiksēts šis jautājums, cik es sapratu, ne tikai nav beigušās, bet pat nav uzsāktas.

Otra kategorija ir cilvēki, kuri nav uzskatāmi par Latvijas Republikas pilsoņiem. Saskaņā ar mūsu likumu par reģistru viņiem visiem ir jāreģistrējas. Tas ir saskaņā ar mūsu viedokli, ar Prezidija viedokli, kur bija paskaidrojums 27.augustā, nevis ar departamenta uzskaiti, jo viņi vairākos gadījumos ir atteikuši dažiem cilvēkiem reģistrāciju. Kas tie par cilvēkiem? Tie ir cilvēki, kuri strādājuši militārajos objektos. Pat tādos kā bērnudārzs vai mūzikas skola pie virsnieku nama, hospitālis vai kas tamlīdzīgs.

Tālāk ir tādi cilvēki, kuri bija izbraukuši no Latvijas. Viņiem saskaņā ar departamenta instrukciju, kura atkal neatbilst nekādam mūsu likumam vai lēmumam, reģistrācijas termiņš vai, pareizāk sakot, dzīves ilgums Latvijā tiek skaitīts no pēdējās iebraukšanas dienas. Man ir vairāki iesniegumi, to skaitā dažādu nacionalitāšu cilvēku iesniegumi. Šie cilvēki bija izbraukuši no Latvijas strādāt kaut kur Āfrikā vai citās ārvalstīs. Bija nosūtītas veselas brigādes, celtnieku brigādes un tā tālāk atbilstoši ministriju lēmumiem. Viņi ir atbraukuši atpakaļ. Tagad tie ierēdņi viņiem taisās iespiest dzīvošanas laiku Latvijā kopš atbraukšanas laika.

Ir pat tādi cilvēki, kuri nemaz nav izbraukuši no Latvijas. Teiksim, gadījums ar manu kolēģi Rīgas pilsētas padomē Nelliju Šķeļonoku. Viņa ir dzimusi tepat Valmierā. Atbraukusi uz Rīgu mācīties, studēt Politehniskajā institūtā. Naturāli viņa dzīvoja kopmītnē. Pēc tam bija norīkota Vagonu rūpnīcā. Tur arī dzīvoja kopmītnē līdz dzīvokļa rindas pienākšanai. Tagad atkal grib ierakstīt reģistrā, ka viņa dzīvo Latvijā tikai no tā laika, kad dabūja dzīvokli, kas notika apmēram pirms 10 gadiem, kaut gan viņa te ir dzimusi un nekur nav aizbraukusi.

Šie cilvēki visi ir apmeklējuši reģistrācijas punktus un aizgājuši bez zīmoga, jo viņi nepiekrīt tiem datiem, kurus ierēdņi grib ielikt viņu dokumentos. Kā viņiem rīkoties? Viņi tagad grib apstrīdēt. Viņa ir uzrakstījusi iesniegumu departamentam. Saskaņā ar kārtību ir jāgaida viens mēnesis, pēc tam drīkst dokumentus virzīt tālāk uz tiesu. Kā rīkoties? Uzskatīt, ka šie cilvēki arī nav reģistrējušies?

Jūs zināt, ka līdz ar mūsu lēmumu par sertifikātiem cilvēkiem ir iemesls uztraukties, ja viņiem ņem nost 20 vai 30 gadus, kas ir nodzīvoti Latvijā. Tā ka mums ir otra kategorija tādu cilvēku, kuri pat ir griezušies jau reģistrā, bet viņiem nav tā zīmoga, jo viņi viena vai otra iemesla pēc nav piekrituši reģistrācijai. Tur taču ar savu parakstu ir jāapliecina, ka cilvēks piekrīt visiem datiem, ko ieraksta reģistrators.

Trešā kategorija ir cilvēki, kuriem trūkst dokumentu. Un tādu visvairāk ir starp tiem, kuri grib pierādīt savu pilsonību. Jūs zināt, kādas ir rindas un cik ilgi jāgaida arhīvā. Arī viņi objektīvu iemeslu dēļ nevarēja. Tās ir lielas grupas. Vēl ir ļoti neliels skaits tādu, kuri bija slimi vai kaut kur citur dzīvoja pie mazbērniem, vai, kā Gulbja kungs teica, nebija iespēju aizbraukt un tā tālāk. Tāpēc es uzskatu šo lēmumu par amorālu. Mēs savu neizdarību gribam tagad pārvērst par mūsu vēlētāju vainu. Es domāju, ka mums vienkārši ir jāpagarina visiem termiņš līdz 1.martam un jāveicina arhīva un reģistrācijas punktu darbība, jāpieņem speciāls lēmums un jāiedala speciāli budžeti līdzekļi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs! Gatavojas Eglāja kungs. Ābiķa kunga nav.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Šis lēmums nekādi nav uzlūkojams kā lēmums, kas būtu kaut kādā veidā diskriminējošs, jo tas ir lēmums, lai daudzmaz ieviestu kārtību, kāda vajadzīga daudz šajās lietās. Problēma ir tāda, kā cilvēkus piespiest... Vienu daļu vajag piespiest reģistrēties, bet vienai daļai jādod normāla iespēja reģistrēties. Reģistrācijas process dažādos rajonos sākās dažādā laikā un notiek stipri neviendabīgi. Šis strīdīgais 3.punkts ir tas, ar kura palīdzību varētu kaut kā piespiest reģistrēties. Tas neattiecas uz tiem rajoniem, kuros reģistrēts pietiekami daudz iedzīvotāju un kur acīmredzot rindas vairs netraucē reģistrēties.

Bet man visu laiku interesē Igaunijas pieredze. Kā viņi to lietu veica? Viņiem milzīgā tempā notika tāpēc, ka viņiem bija naudas maiņa, un naudu mainīja tikai tiem, kuri bija reģistrējušies. Šajā sakarībā mums situācija veidojas nedaudz līdzīga. Mēs pieņēmām likumu par sertifikātiem. Mums arī liekas, ka termiņš ir kaut kāds marts. Man tā liekas, tur tā bija ierakstīts par likuma stāšanos spēkā, kā tos dalīs. Protams, sertifikātus saņems tie, kuri būs attiecīgi reģistrējušies. Tāpēc man šajā lietā vispirms interesē 3.punkts, kā tas ir noformulēts. Tas ir nepareizi noformulēts. Doma ir tāda, ka nevis teritorija ir ierobežota, kurā pase darbojas vai nedarbojas, kur ir derīga vai nederīga, bet pases derīgums ir atkarīgs no tā, kur cilvēks ir pastāvīgi pierakstījies.

Man liekas, ka šeit ir trīs varianti. Viens ir - noformulēt šo 3.punktu tā, lai tas ir sakarīgs. Es uzrakstīju šādi: "Noteikt, ka, sākot ar 1993.gada 1.janvāri, Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem derīgas tikai Latvijas Republikas pases vai pases ar Iedzīvotāju reģistra zīmogu, izņemot iedzīvotājus, kuri pastāvīgi pierakstīti tajos rajonos, kas ir uzskaitīti." Tā ka, ja iedzīvotājs ir Jelgavas iedzīvotājs un brauc uz Rīgu, kur ir 98,7 procenti reģistrēti, bet viņš nav reģistrējies, tad Rīgā viņa pase, ja viņš nav reģistrēts, ir nederīga. Pēc tā formulējuma, kas ir šeit uzrakstīts, iznāk, ka Rīgā viņa pase ir derīga. Tas ir viens variants.

Otrs variants. Šeit Ždanokas kundze uztraucās par tām problēmām, kuras, es uzskatu, nav saistītas ar šo lēmumu. Varētu noteikt, ka, sākot ar 1.janvāri, Latvijas Republikas pilsoņiem derīgas tikai Latvijas Republikas pases vai pases ar Iedzīvotāju reģistra zīmogu, attiecinot šo ierobežojumu tikai uz pilsoņiem. Bet ir grūtības, lai pateiktu par cilvēku, kas nav reģistrējies, vai viņš ir vai nav pilsonis.

Trešais variants ir šo 3.punktu vispār izslēgt no šā lēmuma, jo, kā es saku, tas piespiešanas mehānisms parādīsies pats par sevi kaut kā daždažādi citādi. Kad cilvēks nebūs reģistrējies, ar sertifikātiem viņam būs grūtības, ja viņš nebūs pilsonis. Ja viņš ir pilsonis un nav reģistrējies, viņam būs grūtības izmantot savas pilsoņa tiesības. Tā ka, es domāju, 3.punkts nu... vajadzētu balsot, vai tas ir atstājams vai izslēdzams. Man liekas, ka risinājums būtu gan viens, gan otrs. Tas ir būtisks. Šā lēmuma pamatjēga tomēr ir pagarināt šo termiņu, jo mums ir šajā lēmumā termiņš un tur ir pateikts... Tas formulējums nav īsti precīzs.

Man liekas, ka lēmuma 1.punktā nav pateikts par pirmuzskaiti, tur ir - "pabeigt". Tā ka šinī vietā par šo lēmums ir jāpieņem, jo ar nepieņemšanu jau nekas nemainīsies, būs tikai sarežģījumi visā tanī lietā. Galu galā meklēt, kurš ir vainīgs, kāpēc nav, no tā jau nekas... Mums ir tāds fakts, ka pielikumā šeit ir, cik ir reģistrēti, un tomēr departaments tiešā veidā to nevar...

Pamatgrūtība ir tieši šī finansiālā daļa. Šeit teikts, ka saņēma tikai pusi. Es atceros, ka pagājušā gada sākumā faktiski... Nē, pagājušā gada beigās pēc 15.oktobra lēmuma un pēc tā, ka par reģistru... Šeit teikts, ka bija iesniegta tāme, kur bija runa par 56 miljoniem, lai reģistrētu noteiktajos termiņos. Sākumā bija iedalīti 10 miljoni vai kaut kas tāds. Tā ka tikai 20 procenti. Dabīgi, ka temps līdz ar to arī bija atbilstošs šiem 20 procentiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs! Ja vairāk deputātu nebūs pieteikušies, tad debates noslēgs Pļavnieka kungs.

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi, cienījamais priekšsēdētāj! Man brīžiem rodas tāda sajūta, ka daudzi deputāti grib saskatīt kaut ko briesmīgu tur, kur absolūti nekā briesmīga nav.

Pirmkārt, par šiem procentiem. Neaizmirsīsim arī to, ka nekad nebūs simts procentu, jo tajā iedzīvotāju skaitā, kas tika fiksēts pēdējā tautas skaitīšanā un no kura faktiski izriet šie dati, ietilpa arī militārpersonas, daudzas militārpersonas. Šodien šīs militārpersonas netiek reģistrētas. Rīgā, piemēram, šo militārpersonu skaits var izrādīties ļoti ievērojams un to simts procentu nekad nebūs.

Tāpat arī es negribu piekrist tiem argumentiem, lai balsotu pret šo lēmumu, ko izteica deputāts Gulbis. Protams, ir subjektīvi un objektīvi iemesli. Viena pašvaldība strādā sliktāk, un otra pašvaldība strādā labāk. Laukos pašvaldības daudzviet ierāda reģistratoriem labas telpas, bet Rīgas pilsētas pašvaldība ierāda ļoti labas telpas biznesa struktūrām, pat dzīvojamajā fondā, bet reģistratoriem atvēl darbam absolūti nepiemērotas telpas.

Bet tanī pašā laikā tas ir subjektīvs faktors, no kura objektīvie rezultāti nemainās. Vai tur nav gājis transports vai tur ir sliktas telpas bijušas, vai nepietiekamāks vienā rajonā reģistratoru skaits salīdzinājumā ar citiem rajoniem, rezultāti jau no tā nemainās, rezultāti ir tie objektīvie cipari... Tādi, kādi tie ir, tādi tie ir, neskatoties uz visiem subjektīvajiem un objektīvajiem faktoriem. Tāpēc nevajadzētu šeit īpaši lauzīt galvu, jo, manuprāt, lēmums ir izstrādāts ļoti pārdomāti un tas ir nepieciešams, lai stimulētu šo reģistrācijas procesu un lai to laikus noslēgtu.

To iebildi, ko teica Ždanokas kundze, var pilnībā atbalstīt. Tas ir viens. Otrs. Šeit vajag papildināt minēto pilsētu uzskaitījumu ar Ventspils pilsētu, kas vienkārši tehnisku iemeslu dēļ ir izpalikusi, tad mēs varētu šo lēmumu bez lielas galvas lauzīšanas pieņemt, jo tas tikai stimulētu reģistrācijas procesu. Te nav nekādu lielu zemūdens akmeņu, es nekādi tos šeit nesaskatu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no godājamajiem deputātiem vēl vēlas izteikties debatēs? Ja nav, tad, lūdzu, Pļavnieka kungs! Cilinska kungu lūdzu gatavoties galavārdam.

M.Pļavnieks, Pilsonības un imigrācijas departamenta direktors: Labdien, godājamie deputāti! Freimaņa kungs lūdza, lai es papildinu ar to, kādēļ tik "lieliska" situācija ar reģistra pirmuzskaites pabeigšanu, tas ir, ka ir bijusi nevis viena trešā daļa līdzekļu, kā varbūt no malas ir licies, bet viena sestā daļa. Tāda nu ir šī attieksme, ka var pieņemt vienā reizē atbildīgu lēmumu, veikt ļoti fundamentālu, valstij ārkārtīgi nepieciešamu darbu un tajā pašā laikā nedot praktiski gandrīz neko, lai šo darbu varētu izdarīt.

Jums ir informācija attiecībā uz rajoniem, tādēļ es gribētu vispirms parunāt par to. Šeit nav minēts datums. Visi šie dati raksturo 8.decembra situāciju. Zinot tempus, kādos notiek reģistrācija, varu pilnīgi droši apgalvot, ka visos šajos 23 rajonos, visā šajā garajā rindā līdz decembra beigām ne tikai nebūs rajona, kur būtu 70 procenti, bet visos šajos rajonos būs pāri par 80 procentiem, un lielākai daļai, es domāju, pat 90 un vairāk procentu reģistrēto iedzīvotāju no attiecīgā rajona tautskaites kopskaita.

Gribu pievērst jūsu uzmanību, varbūt kāds no runātājiem to pievērsa... Pēc mūsu aprēķiniem, aptuveni desmitā daļa no republikas iedzīvotāju kopskaita (nevis konkrētos rajonos, bet no kopskaita) ir militārpersonas un viņu ģimenes locekļi, kuru skaits neietekmē reģistru, jo diemžēl mums nav metodikas, kā viņus precīzi saskaitīt un izskaitīt ārā. Līdz ar to tātad šo 23 rajonu faktiski paveiktais darba apjoms būtu rēķināms daudz augstāks.

Tāda pati situācija ir rajonos, kur mēs (gribam vai negribam) esam spiesti rakstīt ļoti zemus rādītājus, bet kur, protams, arī šo pašvaldību attieksmes dēļ reģistrs ir bremzēts. Šeit jūs redzat 2.nodaļā. Ja mēs pievēršam uzmanību, tad, izņemot Centra rajonu un Saldus pilsētu, tas ir, Jūrmalu, faktiski šeit ir visi tie rajoni, kuros ir sakoncentrēts NVS karaspēks un viņu ģimenes: Dobele, Rīgas rajons, Rīgas pilsēta, kurā varētu būt pat trešā daļa iedzīvotāju šeit iemitinātie virsnieki un viņu ģimenes. Tā ir šī situācija šeit.

Rīgas pilsētā katrā ziņā pašvaldību attieksme ir viennozīmīgi vērtējama, izņemot Centra rajonu, kā... Negribētu teikt, ka pilnīgi tā briesmīgi jānoliek, bet es jums piemēru varētu minēt... Gulbja kungs ir deputāts no Kurzemes rajona, un piemērs ir Kurzemes rajons. Kas notiks tagad, ja pēkšņi sakarā ar Saeimas vēlēšanām vajadzēs kompjuterizētus datus, lai varētu pārbaudīt visus aizdomīgos vēlētājus! Kurzemes rajons tikai šobrīd acīmredzot ir piešķīris kaut kādas telpas kompjūtertehnikas izmantošanai. Tā ka tur tātad šo Kurzemes rajona deputātu atbalsts ir "brīnišķīgs". Šajā gadījumā es nepieņemu apvainojumus bezatbildībā. Mani darbinieki ir saņēmuši smieklīgi mazu atalgojumu arī algās, bet ir strādājuši, neskaitot virsstundas, neskaitot savas brīvdienas.

Attiecībā uz Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites diferencēto pabeigšanu. Es jau minēju Igaunijas piemēru. Mēs atceramies noteikti arī to, cik negribīgi mainījām pelēkās padomju pases pret sarkanajām padomju pasēm. Esmu arī runājis vakar ar Kanādas konsulāta pārstāvjiem. Šāda prakse, proti, netiešu līdzekļu izmantošana, kad valstī ir nepieciešams pabeigt kādu fundamentālu darbu, kas ir ļoti nepieciešams, lai valsts varētu sākt funkcionēt jau uz šā darba pamata tālāk, tiek izmantoti visur pasaulē.

Gribu uzsvērt, ka tas nenozīmē, ka pret cilvēku, kas šodien atrodas slimnīcā un nav paspējis piereģistrēties kādā no rajoniem, kurā mēs pasludinām pirmuzskaiti par pabeigtu, vai pret vecu sieviņu, kurai transports sāks iet tikai februārī vai martā, tiks izmantotas šīs administratīvās sankcijas un ka viņa vispār vairs nevarēs piereģistrēties. Departamenta nodaļas turpina funkcionēt, reģistra nodaļas turpina funkcionēt. Šeit ir runa par juridisko dokumentu statusu. Mēs nevaram šā vai tā.

Ja mēs acīmredzot pagarināsim visu līdz martam, tik un tā ar martu mēs pieņemsim lēmumu, ka visā republikas teritorijā dokumenti ir derīgi tikai ar reģistra atzīmi. Bet tie ir rajoni, kuros arī pašvaldības savu darbu organizējušas tādā veidā, lai būtu rezultāts. Atsevišķas pašvaldības šā vai tā pieņems lēmumus visas darbības ar zemes lietām, zemes piešķiršanu un tā tālāk izskatīt tikai tad, kad cilvēks būs izgājis Iedzīvotāju reģistru.

Tādēļ šāda lēmuma galvenā nozīme ir iespēja organizēti sekmēt, palīdzēt stimulēt arī tos cilvēkus, kas diemžēl sava neapzinīguma dēļ bremzē šo valstij tik svarīgo darbu.

Lūdzu deputātus apsvērt visu to, kas šeit ir iepriekš runāts. Šāds lēmums, es esmu pilnīgi pārliecināts, ir ļoti nepieciešams tieši reģistra pirmuzskaites sekmīgai un ātrākai pabeigšanai. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs, jums galavārds! Pēc tam varēs izteikties par motīviem un izteikt replikas.

E.Cilinskis: Es, protams, saprotu, ka šeit ir arī tādi deputāti, kuri pārstāv to savu vēlētāju intereses, kas ir, piemēram, PSRS armijā dienošie vai viņu ģimenes locekļi. Līdz ar to savu vēlētāju interesēs viņi ir pret Iedzīvotāju reģistru kā tādu. Saprotams, tas ir loģiski, un es šo lietu nekomentēšu.

Tanī pašā laikā šā lēmuma uzdevums nekādā ziņā nav apspriest Iedzīvotāju reģistra lietderību kā tādu. Tas ir vienkārši tehniskas dabas jautājums par iedzīvotāju pirmuzskaites vai reģistrācijas pagarināšanu atsevišķos rajonos.

Sakarā ar šeit izskanējušām debatēm un jautājumiem mēs varētu piekrist dažiem redakcionālas dabas labojumiem. Proti, 1.punktā būtu jārunā par "pirmuzskaites reģistrāciju" vārda "reģistrācija" vietā. Un 3.punktā, kā Eglāja kungs pareizi norādīja, būtu jārunā par attiecīgajos rajonos dzīvojošajiem.

Kā to norādīja Ždanokas kundze, acīmredzot ir jāsvītro vārds "pastāvīgais". Diemžēl mums šāda termina nav un tas nekur nav noteikts. Ar šiem labojumiem es gribētu likt šo lēmumu uz balsošanu. Bet, ņemot vērā to, ka šinī brīdī nav pārāk daudz deputātu, un ņemot vērā vēl Likumdošanas komisijas iebildumus, es ieteiktu paredzēt balsošanu nākamajā otrdienā balsojamajā laikā. Ja kādam deputātam ir rakstiski priekšlikumi, tad, protams, tos varētu varbūt arī pievienot līdz tam laikam.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, vienīgi jums uz šo balsošanas laiku šis dokuments būtu no jauna jāsagatavo ar tiem labojumiem, kuriem jūs piekrītat.

E.Cilinskis: Jā, protams, šie redakcionālie labojumi būs sagatavoti un būs jauna redakcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, tā kā Cilinska kungs, kas ir ziņotājs par šo dokumentu, pieprasīja balsošanu par dokumentu izdarīt nākamo otrdien no pulksten 13.00 līdz 13.30 (balsošanas laikā), tad mums tas ir jāpieņem. Cerēsim, ka dokuments laikus tiks sagatavots balsošanai. Par motīviem, kā jūs zināt, var izteikties arī pirms balsošanas. Paldies. Šis darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Nākamais - 20. Tas ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplināro reglamentu". Ziņotājs šajā lietā ir Stahovska kungs no Iekšlietu ministrijas. Lūdzu.

Godājamie kolēģi, pēc tam varbūt pirms pārtraukuma mēs varam otrajā lasījumā izskatīt likumprojektu "Par apgrozījuma nodokli", kas jau ir sagatavots un jums izdots, jo Grūbes kungs pirms Ziemassvētkiem mūs ir iepriecinājis, noņemot no darba kārtības likumprojektu par piena pārstrādi, kas bija paredzēts pulksten piecos.

Lūdzu, Stahovska kungs! Cik laika jums apmēram vajadzētu?

V.Stahovskis, Iekšlietu ministrijas sekretārs: 5-6 minūtes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Stahovskis: Godātie Augstākās padomes deputāti! Izpildot Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par likuma "Par policiju" spēkā stāšanās kārtību, Latvijas Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu par iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentu. Disciplinārreglamenta projektā ir iekšlietu iestāžu darbinieku dienesta disciplīnas jēdziens, dienesta disciplīnas pamatprincipi. Svarīgākais no tiem ir likuma prioritāte. Tas ir, ka katrs priekšnieks ir atbildīgs par savas pavēles vai rīkojuma likumīgumu. Ja priekšnieka pavēle ir pretrunā ar likumu, iekšlietu iestādes darbiniekam jāpilda likums.

Disciplinārreglamenta projekts nosaka apbalvojumu un disciplināro sodu veidus un kārtību, kādā tos piemēro, kā arī amatpersonu disciplinārās tiesības, kārtību, kādā augstākā priekšnieka pavēli vai lēmumu drīkst pārsūdzēt. Projekta 7.punktā uzskaitīti visi apbalvojumu veidi, sākot ar pateicības vai atzinības izteikšanu līdz ieteikšanai Latvijas Republikas valsts apbalvojumiem par varonību, drosmi un citiem nopelniem.

Reglamenta 14.punkts nosaka, ka par izdarītajiem nodarījumiem iekšlietu iestāžu darbinieks tiek saukts pie disciplinārās, administratīvās, materiālās vai arī pie kriminālās atbildības.

Reglamenta 16.punktā dots disciplināro sodu izsmeļošs uzskaitījums, sākot ar piezīmes izteikšanu un zvēresta laušanu vai neatbilstību darbam iekšlietu iestādēs. Iespaidīgi soda veidi ir arī speciālās dienesta pakāpes pazemināšana par vienu pakāpi vai pazemināšana amatā.

Nosakot disciplināro sodu uzlikšanas kārtību, ņemti vērā šādi principi:

1) lai katra persona, kas izdarījusi pārkāpumu, tiktu laikus sodīta atbilstoši pārkāpuma smagumam; 2) lai sods tiktu uzlikts tikai likumā noteiktajā kārtībā un netiktu aizskarts darbinieka gods un cieņa, jo tikai taisnīgi uzliktam sodam var būt audzinošs raksturs.

Reglamenta projekta 5.nodaļā paredzētas arī normas, kas aizsargā iekšlietu darbinieka tiesības un personīgās intereses. Par darbinieka tiesību pārkāpšanu vai neatzīšanu, nepamatotu sodīšanu, priekšniecības pretlikumīgu vai netaisnīgu rīcību viņš ir tiesīgs iesniegt sūdzību augstākām iekšlietu iestāžu amatpersonām vai tiesā. Agrāk tādas normas nebija.

Rezumējot jāsaka, ka iekšlietu iestāžu disciplinārreglamenta normas kopumā veicina iekšlietu iestāžu dienesta disciplīnas nostiprināšanu un darba tālāko uzlabošanu. Reglamenta projekts saskaņots ar spēkā esošo likumdošanu, tas izskatīts un akceptēts Ministru padomes sēdē, Latvijas Republikas Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijā un iesniegts jūsu izskatīšanai un izlemšanai. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, godājamie deputāti, kādi jautājumi Stahovska kungam?

Lūdzu, Bela kungs!

A.Bels: Mēs te ar kolēģiem drusku paskatījām šo tekstu. 22.punktā ir tāda norma: "Ja disciplīnas pārkāpējs ir alkoholiskā, narkotiskā vai toksiskā reibuma stāvoklī, sods uzliekams pēc pārkāpēja pilnīgas atskurbšanas." Jautājums ir tāds: ko jūs darīsit ar tiem, kas vienmēr pilnā?

V.Stahovskis: Atskurbināsim atskurbtuvē. Un pēc tam uzliksim sodu.

Priekšsēdētājs: Vēl, lūdzu, kādi jautājumi būtu Stahovska kungam? Jautājumu nav. Paldies, Stahovska kungs, par ziņojumu! Kuri no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Bela kungs, jūs arī nevēlaties? Paldies.

Godājamie kolēģi, Stahovska kungs gan to neizteica, bet es domāju, ka balsot diez vai mēs varam. Tāpēc lēmuma projektu laikam uzreiz noliksim uz balsojamo laiku - nākamo otrdien no pulksten 13.00-13.30. Nav citu domu laikam? Paldies.

Godājamie kolēģi, par tālāko mūsu darbu. Ir izveidojusies situācija, ka nākošais darba kārtības jautājums - 21. - ir precīzā laikā noteikts - pulksten trijos. Tur mums būs jārunā par mežu ciršanu. Bet mums ir iesniegts dokuments Nr.405. Tas ir šodien no rīta pirmajā lasījumā izskatītais likumprojekts par papildinājumiem apgrozījuma nodoklī. Ir ierosinājums šo likumprojektu iekļaut darba kārtībā uzreiz otrajā lasījumā šobrīd.

Tā ka lūdzu balsošanas režīmu! Nobalsosim, ka mēs šo likumprojektu iekļaujam šodienas darba kārtībā otrajam lasījumam kā steidzamu, protams. Rezultāts: par - 55, pret - nav, atturas - 4. Iekļauts darba kārtībā.

Godājamie kolēģi, man būtu priekšlikums domāt to, kas varētu būt ziņotāji par 22., 23., 24., 26.punktu, vai arī apsvērt jautājumu par to. Tā kā Stahovska kungs pašlaik ir klāt, vai nevarētu izskatīt uzreiz pēc tam 27. un 28.punktu, jo arī par šiem jautājumiem ir ziņotājs. Bet tas ir jāpārdomā. Pagaidām mēs tātad skatām par izmaiņām likumā "Par apgrozījuma nodokli".

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Tātad likumprojekts par izmaiņām likumā "Par apgrozījuma nodokli". Otrajam lasījumam tika iesniegts deputāta Plotnieka priekšlikums - mainīt redakciju, paredzot jau pašā redakcijā, ka Labklājības ministrija apstiprina sarakstu, kas attiecas uz šiem produktiem, kuri ir pieskaitāmi un kuri nav pieskaitāmi pie speciālajiem zīdaiņu produktiem. Mēs uzskatījām šo priekšlikumu par vērā ņemamu. Sākotnēji komisija bija paredzējusi to noteikt lēmumā par šā likuma spēkā stāšanos, bet šajā redakcijā, mūsuprāt, tie ir iekļaujami pašā likumā. Attiecīgi arī lēmums par spēkā stāšanos tādā gadījumā nav vajadzīgs, jo likums stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tā ka mēs pieņēmām šo priekšlikumu, jo citi priekšlikumi nebija iesniegti.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Kodoliņa kungam par vienīgo punktu šajā likumprojektā? Nav. Paldies.

Vai deputātiem ir kādi ierosinājumi, papildinājumi, grozījumi? Nav. Cik es saprotu, Kodoliņa kungs, jūs arī piedāvājat šo likumu pieņemt otrdien?

A.Kodoliņš: Jā, es lieku priekšā, lai gan tas ir apspriests, tomēr galīgo balsojumu izdarīt otrdien, kad mēs esam vienojušies nobalsot likumus galīgi.

Priekšsēdētājs: Tātad šā likumprojekta galīgais nobalsojums tiek pārcelts uz otrdienu no pulksten 13.00-13.30.

Tālākais darba kārtībā ir 22.jautājums - lēmuma projekts "Par statusa "Nacionālais zooloģiskais dārzs" piešķiršanu Rīgas pilsētas zooloģiskajam dārzam"".

Čepānes kundze ir gatava mums ziņot. Lūdzu.

I.Čepāne: Godātais Krastiņa kungs, godātie kolēģi! Kā liecina mūsu darba prakse, vairākiem tautsaimniecības objektiem, kultūras objektiem ir piešķirts šis "nacionālais" statuss. Ņemot vērā to situāciju, kāda pašlaik ir izveidojusies Rīgas zooloģiskajā dārzā, mēs komisijā, apspriežot šo jautājumu, arī uzskatām: lai saglabātu šo zooloģisko dārzu kā nacionālo vērtību, šim dārzam ir nepieciešams piešķirt nacionālā objekta statusu.

Vispirms ļoti lielas grūtības Rīgas pilsētai ir radušās ar šā zooloģiskā dārza finansēšanu. Otrkārt, es domāju, ka tas ir pilnīgi pamatoti, ka tas būtu visas Latvijas nacionālais īpašums, jo šo zooloģisko dārzu apmeklē ne tikai Rīgas iedzīvotāji, bet visi Latvijas iedzīvotāji.

Otrs. Nenoliedzot privātīpašuma efektivitāti, komisija tomēr uzskata, ka pašreizējā laika periodā zooloģiskais dārzs nebūtu privatizējams. Mums ir zināmas dažādas iniciatīvas, kuru rezultātā varētu tikt likvidēts šis zooloģiskais dārzs. Apmēram pēc principa, ka šis "smirdīgais" zooloģiskais dārzs mums nav vajadzīgs, atstāsim pāris ēzeļu un ziloņus, ar ko vizināt bērnus, un nodarbosimies ar, piemēram, mājdzīvnieku vai dekoratīvo dzīvnieku audzēšanu un tirgošanos. Ja mums vajadzēs skaistu zooloģisko dārzu, tad aizbrauksim paskatīties uz citām civilizētām Eiropas valstīm.

Es domāju, ka mēs tam nevaram piekrist un nevaram to pieļaut. Tāpēc arī komisijas ieskats ir tāds, ka nepieciešams noteikt, ka pagaidām šis objekts nebūtu privatizējams.

Treškārt, gribu pievērst uzmanību 3.punktam. Šeit ir divi varianti. Pašreizējā situācijā mums ir izstrādāts šā zooloģiskā dārza statūtu projekts, bet mums bija... Mēs īsti nevarējām vienoties, kam vajadzētu apstiprināt šo statūtu projektu. Manas personīgās domas ir, ka to vajadzētu darīt Vides aizsardzības komitejai, jo pagaidām Ministru padomē nav nevienas institūcijas vai ministrijas, kuras pārziņā varētu atrasties šis objekts. Paskatīsimies! Zooloģiskais dārzs pilda gan ekoloģiskās, gan rekreācijas, gan kultūras, izglītības, gan audzināšanas funkcijas. Kam pakļaut? Kultūras ministrijai? Izglītības ministrijai? Varbūt līdz nākamajām reformām vides aizsardzības jomā noteikti būs atsevišķa institūcija pie Ministru padomes vides aizsardzības jomā. Tad varētu arī šo objektu pakļaut Ministru padomei. Mans priekšlikums ir balsot par variantu, ka šo statusu tomēr apstiprina arī Vides aizsardzības komiteja.

Priekšsēdētājs: Kādi ir, lūdzu, jautājumi Čepānes kundzei? Jautājumu nav. Paldies.

I.Čepāne: Mans priekšlikums ir balsot tāpat kā par iepriekšējiem projektiem, kad būs pietiekams skaits deputātu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai debatēs neviens deputāts nevēlas izteikties? Vēlas. Deputāts Preinbergs. Lūdzu.

G.Preinbergs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis lēmuma projekts nāk ļoti savlaicīgi. Mēs visi zinām gan no preses, gan no televīzijas un arī no prakses, cik man ir zināms, ka zooloģiskais dārzs nonāk aizvien grūtākā stāvoklī. Šobrīd runāt par kaut kādu privatizēšanu vispār būtu ļoti nenopietni, jo gan materiālās, gan estētiskās, gan ētiskās vērtības ir tik lielas, ka par to privatizēšanu nemaz pagaidām mēs runāt nedrīkstētu.

Kas attiecas uz zooloģiskā dārza esamību Rīgā, tas šeit ir nepieciešams pirmām kārtām kā jaunatnes ētiskās un estētiskās audzināšanas līdzeklis. Un arī zināmā mērā...

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu uzmanību Preinberga kunga runai!

G.Preinbergs: Šajā sakarībā es atbalstu šo lēmumu. Aicinu balsot par to un aicinu balsot arī par variantu, ka 3.punktā ir rakstīts: "Uzdot Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejai apstiprināt šā dārza statusu." Un nevis Ministru padomei. Ministru padomei ir pārāk grūti tikt galā ar saimnieciskajiem jautājumiem. Man liekas, nevajadzētu uzkraut tai šos darbiņus.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas uzstāties debatēs? Nē. Paldies. Tātad šā lēmuma projekta galīgais balsojums nākamo otrdien balsojamā laikā no vieniem līdz diviem.

Nākamais darba kārtības jautājums - par grozījumiem Augstākās padomes deklarācijā "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem jūras tiesību jautājumos". Lūdzu.

V.Einiņš: Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Man jūsu priekšā ir jāatvainojas, tā teikt, par nekorektu uzvedību. Esmu gatavs saņemt sodu no jūsu puses varbūt vēl pirms Ziemassvētkiem, pirms Jaunā gada. Lieta ir tāda, ka pagājušā gada 10.septembrī tika pieņemta deklarācija par pievienošanos vairākām starptautiskajām konvencijām jūras tiesību jautājumos. Ja atceraties, tas bija laiks, kad viss tika gatavots. Augusts, septembra sākums, kad tika pieņemts... Un kaut kur mums ir arī gājis pēc principa - jo vairāk, jo labāk. Pēc tā sauktā bijušā sociālisma principa, īsti un vispusīgi neizanalizējot un neiedziļinoties jēgā.

Lūk, viena no šīm konvencijām, tieši 1982.gada 30.aprīļa konvencija "Par jūras tiesībām", ir šāds kūlenis vai mazs cinītis, kas apgāza mūsu ratus vai izgrieza mūsu godam pogas ārā. Mēs gribam tagad, tā teikt, nesolīdi atteikties no šīs konvencijas.

Būtība ir tāda, ka konvencija vēl nav pieņemta starptautiskajā praksē realizācijai. Pietrūkst apmēram četru valstu atbalsta. Starptautiskais jūras institūts, tā direktors speciāli arī atrakstīja mūsu komisijai, lai mēs pievienojamies šai konvencijai, lai šī konvencija stātos spēkā. Diemžēl tā mums ir iznācis. Ja būtu vēl četras valstis, tad šī konvencija varētu stāties spēkā. Bet tajā pašā laikā tādas jūras valstis kā Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Vācija un vēl dažas citas šo konvenciju neparaksta principiālu apsvērumu dēļ.

Kādēļ šo konvenciju neparaksta? Viens no principiālajiem jautājumiem ir pasaules okeāna dibena minerālo resursu izmantošana. Tā kā principā mums nav pieejas, īstas pieejas pasaules okeāna dibena minerālo resursu izmantošanai, tad tas faktiski uz mums neattiecas. Mēs varam būt kā lobisti starptautiskajā arēnā, lai to pieņemtu. Bet šajos apstākļos, kad mums ir jāsaglabā normālas attiecības ar lielajām valstīm, ar Vāciju, Lielbritāniju un Amerikas Savienotajām Valstīm un vēl, es domāju, būtu tomēr nesolīdi tai pievienoties. Mans priekšlikums tātad ir izslēgt no pagājušā gada 10.septembra deklarācijas punktu par konvenciju "Par jūras tiesībām".

Priekšsēdētājs: Kādi ir jautājumi ziņotājam? Preinberga kungam ir jautājums. Lūdzu.

G.Preinbergs: Cienījamais Einiņa kungs! Sakiet, lūdzu, vai jūs nevarētu vismaz nolasīt priekšā, kā skan šis 1.punkta 4.apakšpunkts.

V.Einiņš: Deklarācijas 1.punkta 4.punkts skan: "Konvencija par jūras tiesībām 1982.gada 30.aprīlī".

Priekšsēdētājs: Tieši kā mūsu lēmumā ierakstīts. Apakšpunkti ir dažādo konvenciju nosaukumi, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Man ir tāds jautājums. Vai tas, ka mēs gribam atteikties no pievienošanās, ir saistīts arī ar to, ka Latvija gatavojas iegūt naftu Baltijas jūras telpā? Vai tie ir pilnīgi nesaistīti jautājumi?

V.Einiņš: Tie ir pilnīgi nesaistīti jautājumi. Mūsu naftas ieguve ir atkarīga no mūsu ekonomiskās zonas, un to mēs gatavojamies darīt mūsu ekonomiskajā zonā. Starp citu, es gribu teikt, ka dokumenti starptautiskajai jūras organizācijai jautājumā par šo konvenciju vēl nav iesniegti. Tā ka tie atrodas šeit pat Latvijā.

Priekšsēdētājs: Vēl kādi jautājumi, lūdzu? Jautājumu nav. Debates. Vai ir kāds deputāts, kas vēlas debatēt par šo jautājumu? Nav. Tādā gadījumā mums ir tradicionālais lēmums - galīgā balsošana par šo lēmuma projektu nākamo otrdien no pulksten vieniem līdz pusdiviem.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par uzņēmuma "Daiļrade" pārveidošanu statūtsabiedrībās". Lūdzu.

V.Biķis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.390. Lēmums "Par valsts uzņēmuma "Daiļrade" pārveidošanu statūtsabiedrībās''. Jūs atceraties, ka pirms divām nedēļām mēs šādu lēmumu izskatījām un ka balsojot dažas balsis pietrūka. Ievērojot toreiz izskatīšanas laikā uzdotos jautājumus un arī debatēs izteikto kritiku, lēmuma projekts tika pārveidots. Sīkāk pie visa tā nepakavēšos, atzīmēšu tikai divas lietas.

Pirmkārt, jums piedāvātā lēmuma projekta 1. un 2.punktā noteikts, kādas tiesības ir bijušajiem īpašniekiem, kuru īpašums tagad atrodas kādā no apvienības valsts uzņēmuma "Daiļrade" ražotnēm.

Un otrs jautājums. Tātad 3.punktā tiek uzdots Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 1.martam pārveidot valsts uzņēmumu "Daiļrade" vairākās atsevišķās statūtsabiedrībās. Neiejaucoties Ministru padomes kompetencē, mēs nenosakām, cik un kādās. To lai lemj valdība. Bet vienlaikus nosakām, ka katrā no šīm statūtsabiedrībām Kultūras fondam paliek 51 procents no akcijām vai, pareizāk sakot, no daļām, izņemot gadījumus, kad bijušā īpašnieka manta sastāda vairāk par pusi, vairāk par 50 procentiem.

Un 4.punkts runā par to, ka bijušajam īpašniekam privatizācijas procesā ir pirmpirkuma tiesības. Vēl izlaidu, ka Ministru padomei ir uzdots līdz 15.martam iekļaut privatizējamo uzņēmumu sarakstā valstij piederošo kapitāla daļu statūtsabiedrībās. Paldies, tas man arī viss.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ziņotājam? Jautājumu nav. Paldies, Biķa kungs! Kuri no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Nav tādu deputātu.

Tādā gadījumā balsošana par šo lēmuma projektu nākamo otrdien no pulksten vieniem līdz pusdiviem.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par uzņēmējdarbību"". Tas ir 26.darba kārtības jautājums.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Kopš maija mēneša, kad mēs pēdējo reizi izdarījām kārtējos grozījumus un papildinājumus šajā likumā "Par uzņēmējdarbību", ir uzkrājusies nepieciešamība atkal izdarīt kārtējos papildinājumus un grozījumus. 387.dokumentā, kā jūs redzat, pirmais papildinājums ir 31.pantā. Tas ir saistīts tieši ar nodokļu maksāšanu. Tas ir nodokļu inspekcijas priekšlikums, kuru valdība iesniedza Ministru padomei. Un komisija atzina, ļoti rūpīgi izskatot un noklausoties visas ieinteresētās puses, un uzskatīja, ka šis tomēr būtu nepieciešams, jo tas runāja par to, ka adreses ir fiktīvas un ka nevar atrast šos nodokļu maksātājus, šos jaunos formējumus. Jāsaka gan, ka Rūpniecības komisijā iebilst arī pret visiem šiem papildinājumiem.

32.pantā pirmais priekšlikums, pirmais grozījums ir saistīts ar tirdzniecību, ar to pašu, kas tagad notiek, proti, ar degvīnu, ar spirtiem. Tāpat arī 3.daļas 3.punktā papildinājums pēc vārda "degvīna", proti, "spirta ievešana". Un arī 3.daļas 4.punktā, kas saistīts ar tabakas izstrādājumiem. Tas ir tāpēc, lai varētu ar licencēšanu izdarīt nepieciešamo kontroli un ieviest kārtību tirdzniecībā ar spirtu, ar dzērieniem, ar tabakas izstrādājumiem. Tas ir Finansu ministrijas priekšlikums un iesniegts deputāta Kodoliņa personā. Komisija pilnīgi atbalstīja, ka tas ir nepieciešams.

Tālāk, kā redzams 30.punktā, no jauna tiek papildināta šī trešā daļa. Tas nav papildinājums, bet tas ir pārcēlums. Pēc valdības iesniegtā priekšlikuma, kuru Satiksmes ministrija bija gatavojusi, no pašvaldību kompetences šī visu veidu transporta līdzekļu vadītāju apmācība ir pārcelta attiecīgajā ministrijā pie Ministru padomes, lai licencētu viņus centralizēti.

Nākamie divi ir 31. un 32. Tas ir Kultūras ministrijas un arī Kultūras, izglītības un zinātnes komisijas priekšlikums un saistīts ar autortiesību aizsardzību, ko atsevišķi uzņēmēji vienkārši neievēro. Un rodas problēmas.

Kā redzat, šodien izdalījām papildus 403.dokumentiņu. Ģenerālprokurors atkārtoti ir iesniedzis savus priekšlikumus vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma un ietvert to kā 33. Tātad metāla iepirkšana Latvijas Republikā un Latvijā iepirktā metāla eksports, kuru vienreiz jau mēs bijām iesnieguši. Ar triju balsu pārsvaru tas tika noraidīts.

Tādi, lūk, ir šie priekšlikumi. Bez tam vēl ir 378.dokumentā iekombinēti labojumi divos pantos: 16. un 26. Tie saistīti ar ieroču remontu un licencētu ieroču izgatavošanu. Tos arī mēs pieņēmām un izskatījām. Vislietderīgāk būs ietvert tos uz otro lasījumu. Pašreiz tie ir pilnīgi nodrukāti 387.dokumentā.

Priekšsēdētājs: Kādi ir jautājumi? Pirmais jautājumiem ir pierakstījies Lagzdiņa kungs. Edmunds Krastiņa kungs pēc tam.

J.Lagzdiņš: Sakiet, lūdzu, kāds ir Ekonomikas komisijas viedoklis par deputāta Līgotņa iesniegto priekšlikumu - papildināt likuma "Par uzņēmējdarbību" 32.panta trešo daļu ar vārdiem - "metāla iepirkšana Latvijas Republikā un Latvijā metālu eksportu"?

K.Špoģis: Es nupat precīzi pateicu mūsu attieksmi. Parādīju, ka ir šis dokuments, kuru mēs pieņemam papildus.

J.Lagzdiņš: Jā, bet jūs teicāt, ka ar trīs balsu vairākumu noraidījāt.

K.Špoģis: Pagājušo reizi pirms diviem mēnešiem. Muciņa kungs toreiz uzstāja un noraidīja. Tagad mēs esam pilnīgi par to, lai to iekļautu no jauna.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es diemžēl nebiju Ekonomikas komisijas sēdē, tāpēc man radās daži jautājumi. Pirmkārt, par 31.pantā paredzēto izmaiņu. Kā tad tagad īsti būs? Teiksim, individuālais uzņēmums tiek reģistrēts privātmājā vai dzīvoklī, kur šis cilvēks dzīvo. Vai viņam arī būs jāiesniedz kaut kāds speciāls apstiprinošs dokuments? Ir arī ļoti daudzas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kur viena vai divas personas, kam nav speciālu telpu, īpaši pirms šī sabiedrība vēl ir izveidota, bet ir vienīgi pases ar cilvēku pierakstu, kur viņi dzīvo. Vai šis dokuments nederēs kā atrašanās vietu apstiprinošs dokuments? Pieraksts.

K.Špoģis: Bija izsaukti visi šie ļaudis, kas ar šo lietu saistīti. Tāpēc šeit radās precizēts ieraksts, ka, teiksim, ēku un telpu īpašnieka vai pārvaldītāja izsniegta izziņa. Un mēs noskaidrojām, ka no visas tās lielās gammas, kas paredzēta 31.pantā, no tiem četriem labojumiem, kas bija iesniegti, šo vienīgo mēs varam pieņemt, kaut gan, kā jau es teicu, Rūpniecības komisija to noraida.

E.Krastiņš: Nē, nē. Špoģa kungs, bet vai pieraksts pasē neder par apstiprinājumu, ka...

K.Špoģis: Izrādās, ka tas pieraksts pasē... Tas uzņēmums tiek pierakstīts fiktīvā adresē... Ja viņa mājā, tad jā, tad varētu papildināt uz otro lasījumu.

E.Krastiņš: Ja cilvēks ir pierakstīts, tad tā nevar būt fiktīva adrese. Ja viņš ir īpašnieks vai šī uzņēmuma pārvaldnieks... Ja viņam ir pasē pieraksta atzīme, tad tā nevar būt fiktīva adrese.

K.Špoģis: Nu, tad šeit mēs varēsim uz otro lasījumu papildināt ar to domu.

E.Krastiņš: Jūs piekrītat, ka varētu to papildināt?

K.Špoģis: Jā, varētu papildināt.

Priekšsēdētājs: Neliela replika, Krastiņa kungs. Ja jūs paskatīsities savā Latvijas pilsoņa pasē, tad tur vairs nav jēdziena "pieraksts". Tur ir reģistrācijas atzīme.

E.Krastiņš: Jā, bet tas ir tikpat apstiprinošs.

K.Špoģis: Jā, jā, to varētu.

E.Krastiņš: Vai 32.panta 31.apakšpunktā ir paredzēts kaut ko jaunu iekļaut? Man gan radās te cits priekšstats, ka te var veidoties ne tik daudz kontrole pār autortiesībām, bet gan tas, kas kādreiz bija vecos laikos, proti, repertuāra bezmaz vai pārlūkošana un tāda tipa darbība, ka visi izpildītāji, kas piepelnās ar savu... vai tie būtu estrādes ansambļi vai kaut kādi citi, vai aktieri, vai kas... viņiem visiem būs jāizņem speciālas licences par savu darbību. Man bail, ka, šādu punktu iekļaujot, veidosies tāda ne visai skaista situācija un ka mums pārmetīs veco laiku atgriešanu.

K.Špoģis: Es speciāli lūdzu Laķa kungu, lai viņš atbild uz šiem jautājumiem. Viņš apsolīja, ka to izdarīs, bet...

Priekšsēdētājs: Laķa kungs gatavojas pildīt savu solījumu un tuvojas mikrofonam.

E.Krastiņš: Cik es saprotu, pagājušajā vai aizpagājušajā nedēļā mēs ārkārtīgi asi vērsāmies pret pornogrāfijas kontrolēšanu un erotikas izplatīšanas kontrolēšanu. Šeit pēkšņi mums parādās tāds jauks ieraksts, ka sāksim licencēt un kontrolēt visus izpildītājus, kas centīsies ar šādu darbu nopelnīt sev iztiku.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs, vai jūs varat kaut ko te teikt? Laķa kungs individuāli Krastiņa kungam izstāstīs, kā tur ir tās lietas. Paldies. Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Paldies, Špoģa kungs!

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Par procedūru. Godātie kolēģi, mēs visi zinām, kāds šobrīd ir stāvoklis ar metāla iepirkšanu Latvijā un tā izvešanu, eksportēšanu, es gribētu teikt vienā vārdā - izlaupīšanu. Mēs ļoti labi zinām, kāda ir sabiedrības attieksme pret šo jautājumu, tādēļ, kolēģi, es lieku priekšā uzskatīt, ka deputāta Līgotņa priekšlikums ir konceptuāls un ka tas ir nobalsojams pirmajā lasījumā, lai uz otro lasījumu šeit nebūtu nekādu tiesisku problēmu. Es lieku arī priekšā izsvītrot no deputāta Līgotņa priekšlikuma divus vārdus - "Latvijā iepirktā", jo mēs zinām, ka daudzas firmas it kā iepērk ārpus Latvijas robežām Austrumos šo metālu, it kā ved cauri Latvijai. Tādējādi viņiem nebūtu nekādu ierobežojumu. Tātad es lieku priekšā šo deputāta Līgotņa priekšlikumu uzskatīt par konceptuālu un balsot tūlīt.

Priekšsēdētājs: Jā, mums tikai jānoklausās, vai deputāts Līgotnis piekrīt tam, ka izsvītro... Piekrīt, ja? Balsosim par to kā par konceptuālu punktu šajā likumprojektā! 403.dokuments ar izdarīto svītrojumu. Rezultāts: 40 - par, 1 - pret, 4 - atturas. Tātad konceptuāli ir apstiprināts šis labojums.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā kopumā.

Es atvainojos, deputāts Edmunds Krastiņš vēl.

E.Krastiņš: Diemžēl Laķa kungs man pilnīgi nespēja arī individuālā konsultācijā paskaidrot šā apakšpunkta nepieciešamību, ka tikai ar speciālām atļaujām un licencēm, ko izsniedz Ministru padome vai tās pilnvarota institūcija, turpmāk būs atļauta uzņēmējdarbība, publiski izpildot vai atdarinot tur attiecīgos darbus, tātad acīmredzot dzeju lasot vai estrādes mūziku izpildot un visas pārējās darbības veicot. Tāpēc es ierosinu šo 31.punktu no attiecīgā likumprojekta teksta svītrot, kamēr nav saņemts attiecīgs un pilnīgs pamatojums par šādas reglamentācijas nepieciešamību.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs, lūdzu! Uzreiz es jums arī jautājumu uzdošu. Vai tas attiecas arī uz dziedāšanu un dzejoļu skaitīšanu kapos?

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es tiešām nožēloju, ka Edmunds Krastiņš nebija šajā komisijas sēdē, kur mēs ļoti detalizēti izskatījām šo jautājumu. Runa šeit bija par mākslas darbu pavairošanu. Šeit ir runa, ka litogrāfijas un tā tālāk darbus ir iespējams pavairot un... katrā gadījumā...

Priekšsēdētājs: Te ir rakstīts - publiska izpildīšana, Kodoliņa kungs...

A.Kodoliņš: Katrā ziņā mēs šeit arī šo jautājumu izskatījām.

Priekšsēdētājs: Bet, Kodoliņa kungs, te taču ir rakstīts "publiska izpildīšana"! Tā nu gan nav pavairošana!

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Jā, te ir apmainīts tiešām viens vārds. Man tagad ir jāsalīdzina. Kultūras ministrijai bija tiešām šāds teksts, bet mūsu tekstā bija viena vārda vietā cits. Mums bija arī vārds "atdarināšana", bet "publiskas izpildīšanas" vietā bija "tiražēšana". Tā ka acīmredzot svītrot to nevajadzētu, bet tādā gadījumā šeit vajag apmainīt vārdus. Es nezinu, kādā veidā to var izdarīt. Tur bija runa par ko citu. Tas, kas ir saistīts ar autortiesību likumu, to pašu aizsardzību, kur gluži vienkārši netiek pieļauta tiražēšana, vārds "atdarināšana"... Kā tur bija? Parodiju un tā tālāk? Forma, kur var acīm redzami saskatīt to avotu. Šeit bija tāda tā reakcija. Kāpēc ir parādījusies šī "publiskā izpildīšana", man ir grūti teikt. Bet katrā ziņā es lūgtu vienkārši šeit šo vārdu mainīt pret "tiražēšanu" vai arī - "saskaņā ar autortiesību likumu". Bet to nevar rakstīt, jo tas ir tikai pirmajā lasījumā pieņemts.

Katrā ziņā šī norma ir ļoti būtiska, jo tādā veidā tiek mēģināts aizslēgt to pagrīdes tiražēšanu, kas notiek tepat apakšā mūsu kioskā, kur var redzēt grāmatas, kas kopētas bez nekādas licences. Tas ir domāts šeit.

Priekšsēdētājs: Varbūt, Laķa kungs, jūs būtu ar mieru, ka mēs vienkārši to "publisko izpildīšanu" tagad svītrotu un uz otro lasījumu ieviestu to terminu, kas būtu vispareizākais? Nav iebildumu? Tātad "publisko izpildīšanu" svītrojam un ar tādu tekstu akceptējam pirmajā lasījumā.

Balsojam par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 40 - par, pret - nav, 1 - atturas. Likumprojekts ar izdarītajiem grozījumiem un konceptuālo balsojumu akceptēts pirmajā lasījumā.

Godājamie kolēģi! Raženi strādājot, mēs esam nonākuši līdz interesantam darba kārtības punktam par šaujamieročiem, par ko te daudzi runā. Līdz pārtraukumam ir astoņas minūtes. Sāksim, es domāju. Pusdienas laiks? Tādā gadījumā pusdienas pārtraukums. Stahovska kungs uzreiz pēc pusdienām sniegs mums ziņojumu. Tikai tas nebūs uzreiz, jo trijos mēs vēl par meža ciršanu parunāsim, bet tur, kā mani pārliecināja, problēmu neesot. Tā ka drīz pēc trijiem mēs tad sāksim par šaujamieročiem.

 

(Pārtraukums)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde