1992.gada 4.novembra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Turpinām darbu. Lūdzu Lagzdiņa kungu tribīnē. 31.pants.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! 31.pants reglamentē kārtību, kādā teritoriālās struktūrvienības atdalās no sabiedriskajām organizācijām, un šeit, godātie kolēģi, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz vienu atšķirīgu normu, proti, tās teritoriālās struktūrvienības, kurām ir juridiskās personas tiesības, pēc atdalīšanās drīkst paturēt īpašumu, kuru tās ieguvušas saviem spēkiem. Tieši tāds pats formulējums ir arī Civillikumā. Ja atdalās biedru grupa un prasa savu īpašumu, tai to var arī nedot, bet ar šo likumu mēs ieviešam obligātu normu, ka savu īpašumu teritoriālā struktūrvienība var paturēt vai, pareizāk sakot, tā to patur.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi? Kāds vēlas izteikties? Uzstāties debatēs par šo jautājumu? Neviens nevēlas. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 31.pantu. Lūdzu rezultātu. Par - 31, pret - nav, atturas - 4. Turpinām.

J.Lagzdiņš: 32.pants reglamentē apvienošanās kārtību. Šeit ir noteikts - ja divas vai vairākas organizācijas apvienojas jaunā organizācijā, tā jāreģistrē Tieslietu ministrijā un tai jāpieņem cits nosaukums. Būtu gan jāpapildina, ka šo iepriekšējo divu vai vairāku organizāciju, kuras tagad apvienojas, reģistrācija anulējama.

Priekšsēdētājs: Bet tas šeit nav noteikts.

J.Lagzdiņš: Līdz trešajam lasījumam tāds papildinājums tiks iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu deputātus uzdot jautājumus, izteikties, kurš vēlas motivēt. Neviens nevēlas. Paldies. Balsošanas režīmu! Balsojam par 32.pantu. Lūdzu rezultātu. 35 - par, 1 - atturas. Pieņemts.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj, es gribētu runāt par procedūru. Vai mēs nevarētu par tiem pantiem, kuru sakarā iebildumu nav, nemaz nebalsot un balsot pa nodaļām kopumā? Proti, balsot tikai par to, kur rodas iebildumi. Varbūt tā varētu?

Priekšsēdētājs: Labi, Preinberga kungs, es ņemšu vērā jūsu priekšlikumu. Patlaban mums tikai viens pants palicis šajā nodaļā. 33.pants.

J.Lagzdiņš: 33.pantā ir noteikts, ka gadījumā, ja sabiedriskā organizācija savu darbību izbeidz, bet lēmums netiek pieņemts vai arī organizācijā palikuši mazāk par trim biedriem, tieslietu ministrs pieņem lēmumu par šādas organizācijas reģistrācijas anulēšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Šoreiz humoram. Citēju: "publicējot to oficiālajā laikrakstā". Tātad vienā konkrētā laikrakstā. Ja ir domāts, kā šeit varētu saprast, ka tas ir partijas laikraksts, tad diviem palikušajiem biedriem diezgan grūti būs kaut ko publicēt oficiālajā partijas laikrakstā. Viens būs galvenais redaktors, un otrs būs lasītājs...

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Mums diemžēl šāds formulējums ir ļoti daudzos likumos, mēs nosakām...

I.Silārs: Tad jāsaka "oficiālā". Ja rakstīts "oficiālajā", tad tas ir viens konkrēts laikraksts un var saprast, ka tas ir partijas vai sabiedriskās organizācijas oficiozs.

J.Lagzdiņš: Paldies par aizrādījumu. Es vēlreiz konsultēšos ar filologiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šīs nodaļas pēdējo pantu. Lūdzu rezultātu: 37 - par, 2 - pret, atturējušos nav.

12.nodaļa.

Priekšsēdētājs: Vai deputāti vēlas jautāt? Celmiņa kungs, lūdzu!

J.Celmiņš: Man jautājums Lagzdiņa kungam - vai šādi mērķi var būt arī sabiedriskajai organizācijai?

J.Lagzdiņš: Neapšaubāmi, jo mūsu Vēlēšanu likums pieļauj šādus mērķus, bet es vēlreiz uzsveru, ka sabiedriski politiskās organizācijas pamatmērķis ir tieši tas, kas formulēts 55.pantā, vismaz tādi ir šā likumprojekta autora ieskati, un, starp citu, ļoti līdzīga redakcija ir arī jūsu partijas aizstāvētajā likumā par politiskajām un sabiedriski politiskajām organizācijām. Ļoti līdzīga.

J.Celmiņš: Otrs jautājums. Ko darīsim tad, ja šī organizācija nekontrolē un nevada savu deputātu parlamentāro darbību?

J.Lagzdiņš: Pastāvot līdzšinējai tiesiskajai sistēmai, tā ir statūtu problēma. Būs vienkārši tā: tie sociālie slāņi, kuri būs balsojuši par attiecīgās politiskās partijas vai organizācijas atbalstītajiem deputātiem, sapratīs, ka attiecīgā politiskā partija nav cienīga, lai nākamo reizi nākamajās vēlēšanās par to balsotu.

J.Celmiņš: Jā, bet kāda jēga ir likumam, ja nav paredzēta atbildība par likuma neievērošanu?

J.Lagzdiņš: Lūdzu, iesniedziet savus priekšlikumus! Es vēlreiz uzsveru, ka Škapara kunga izstrādātajā projektā nebija absolūti nevienas normas par šādu atbildību.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas jautāt? Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Es gribētu atbalstīt un vēlreiz atkārtot Berķa kunga priekšlikumu par šīs nodaļas nosaukumu. Tātad arī vārdi par atjaunošanu un likvidēšanos tiks izslēgti, ja?

J.Lagzdiņš: Jā, paldies.

Priekšsēdētājs: To vajag vai nu iestrādāt uz trešo lasījumu, vai, ja komisija tam nepiekrīt, likt uz balsošanu.

J.Kinna: Jā, un es vēlreiz aicinu šo pantu izskatīt Cilvēktiesību komisijā. Es neredzu iemeslus, kāpēc politiskajās partijās nevarētu būt arī nepilsoņi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Liepiņa kungs!

K.Liepiņš: Es tieši par šo pašu tēmu. Es jums piedāvātu izmantot konstitucionālā likuma formulējumu. Proti, ka nepilsoņi nevar dibināt partiju, bet piedalīties politiskajās partijās var visi.

J.Lagzdiņš: Paldies. Jā, tas tiks saskaņots ar šo likumu.

Priekšsēdētājs: Tātad tas stenogrammā tiek fiksēts, un Lagzdiņa kungs apņemas šo priekšlikumu ievērot. Vai vēl kāds vēlas jautāt? Vai ir kāds, kas vēlas uzstāties debatēs par šo pantu? Vai ir kāds, kas vēlas izteikt motivāciju? Vai ir kāds, kas prasa noteikti balsot par šo pantu? Mēs ņemam vērā Preinberga kunga ierosinājumu, ja nav iebildumu, iet tālāk bez balsošanas. Lūdzu, nākamais pants.

J.Lagzdiņš: Nākamais pants ir 56. Tas nosaka, kuras normas šā likuma pirmajā sadaļā attiecas tieši uz politiskajām organizācijām, jo bija arī tādas normas, kuras nu nekādi uz tām nevar attiecināt. Piemēram, ka arī juridiskās personas var būt par politisko organizāciju biedriem. Tādējādi ar šo pantu mēs izslēdzam nepieņemamās normas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie kolēģi, jautājumi? Debates? Motivācija? Balsošana? Ierosinājumu nav? Varam virzīties tālāk.

J.Lagzdiņš: 57.pantā, kurā noteikts, kas var būt politisko organizāciju biedri, ir pieņemts ierosinājums vārdus "tikai pilngadīgie" aizstāt ar vārdiem "tikai 18 gadu vecumu sasniegušie" un saskaņot šā panta redakciju ar konstitucionālo likumu. Es vēlreiz gribu informēt, ka neatkarīgās Latvijas analogā likumā bija norma, kas noteica, ka par politisko organizāciju pārvaldes institūciju locekļiem nevar būt personas ar pastāvīgu dzīvesvietu ārzemēs, bet nekur nebija runas par pilsoņiem vai nepilsoņiem. Tika noteikts vienīgi tas, ka politiskās organizācijas vadītājs vai valdes loceklis nedrīkst dzīvot ārvalstī.

Priekšsēdētājs: Jautājumi? Debates? Motivācija? Balsošana? Varam virzīties tālāk.

J.Lagzdiņš: 56.pants nosaka, ka atšķirībā no sabiedriskajām organizācijām politiskajām partijām dibināšanas stadijā jāpieņem arī politiskās programmas dokumenti. Kādā formā - tā ir katras partijas iekšējā lieta. Tās varētu būt deklarācijas, platformas, programmas... Tas ir statūtu jautājums un dibināšanas vai organizēšanas konferences problēma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Lagzdiņa kungs, es neredzu jēgu vārdiņam "politiskās". Pilnīgi pietiek ar vārdiem "programmas dokuments", jo pateikt, kas ir politisks un kas ir apolitisks vai...

J.Lagzdiņš: Paldies. Viennozīmīgi es uz šo jautājumu atbildēt nevaru, to izskatīs Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Kāds vēlas ko piebilst? Uz balsošanu neviens neuzstāj? Lūdzu, turpināsim.

J.Lagzdiņš: 59.pants nosaka, ka, iesniedzot reģistrācijas pieteikumu, jāpievieno ne tikai statūti, bet arī izraksts no dibināšanas konferences lēmuma par organizācijas dibināšanu vai atjaunošanu, ja tā ir atjaunota, kā arī programmas dokuments un izziņa par biedru skaitu. Šis jautājums mums ir jāizlemj kontekstā ar nākamo, 60.pantu, - vai mēs vispār nosakām šo papildprasību, ka politiskās organizācijas var izveidot vienīgi tad, ja tajās ir apvienojušies ne mazāk par 50 biedriem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Berķis: Ja pārējām sabiedriskajām organizācijām, kuras tāpat līdztiesīgi piedalās vēlēšanās un var veidot sarakstus, šādas prasības netiek uzstādītas, tad tas būtu viens no tiem punktiem, kas tieši šī politiskās organizācijas zināmā mērā nostāda sliktākā stāvoklī.

J.Lagzdiņš: Pašvaldības komisijas viedoklis un, es domāju, arī to deputātu, kuri atbalsta Demokrātiskā centra partiju, uzskats bija tāds, ka politiskā organizācija ir ļoti nopietns mūsu valsts politiskās uzbūves, ja tā varētu teikt, instruments vai šā mehānisma sastāvdaļa, un būtu tomēr jāparedz, ka nopietnā organizācijā - un tāda ir politiskā organizācija - vajadzētu būt vismaz 50 biedriem. Starp citu, deputāts Gavrilovs ierosināja, ka arī citās sabiedriskajās organizācijās būtu jāapvienojas vismaz 10 cilvēkiem, jo citādi nevar izveidot reālu revīzijas komisiju un ievēlēt koleģiālās vadības institūciju, tad jau visi biedri būtu vadības locekļi. Es domāju, ka komisijai būs jāpārskata komisijas sēdē pieņemtais lēmums un jāgroza 1.pants, nosakot, ka nedrīkst būt mazāk par 10 biedriem. Jūs saprotat, ja sabiedriski politiskajā organizācijā ir tikai trīs biedri, kā tad tā izveidos visas šīs institūcijas? Tas pat teorētiski nav iespējams.

A.Berķis: Nē, es jau neiebilstu pret to. Es pat uzskatu, ka taisnība bija Škapara kungam, kura projektā šis biedru skaits bija noteikts daudz lielāks, pat par tūkstoti kā par minimālo skaitu bija runa.

J.Lagzdiņš: Jā, godāto kolēģi! Ja mēs šo normu vērtējam kontekstā ar Vēlēšanu likumu, kurā ir runa par simt personu parakstītiem sarakstiem, tad pēc analoģijas arī šeit vajadzētu būt simtam. Katrā ziņā, ja būs priekšlikumi par citu skaitu, tā samazināšanu vai palielināšanu, par to būs jābalso trešajā lasījumā, kad būs konkrēti ierosinājumi. Es piekrītu, ka tas ir diskutējams jautājums.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi par šo pantu? Debates? Motivācija? Vai kāds uzstāj, ka ir jābalso? Nē? Paldies. Virzāmies tālāk.

J.Lagzdiņš: 60.panta otrajā daļā ir papildu norma - ja Tieslietu ministrijai, reģistrējot politisko organizāciju, rodas šaubas par to, ka attiecīgajai organizācijai nav šā noteiktā minimuma (vai nu 50 biedru, vai 10, vai 100 - kā nu mēs nobalsosim), tad tā var pieprasīt papildu informāciju un reģistrāciju uz zināmu termiņu atlikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie kolēģi, vai ir kādi ierosinājumi? Paldies. Nav.

J.Lagzdiņš: 61.pantā noteikts, ka Latvijā aizliegts reģistrēt ārvalstu politiskās organizācijas vai to struktūrvienības. Tas nenozīmē, ka tās šeit nevarētu darboties un ka Latvijas organizācijas un partijas nevarētu stāties sakaros ar analogām vai līdzīgām citu valstu politiskajām organizācijām un partijām. Latvijā tomēr tās netiek reģistrētas. Starp citu, tāda pati norma bija spēkā arī neatkarīgajā Latvijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie kolēģi! Jūsu ierosinājumi. Vai kāds uzstāj uz balsošanas nepieciešamību? Nē. Paldies.

J.Lagzdiņš: 62.pants nosaka, ka Tieslietu ministrijai ir pienākums nodot šos statūtus publicēšanai oficiālajā laikrakstā, lai visi Latvijas Republikas iedzīvotāji zinātu, ka ir izveidojusies tāda un tāda politiska organizācija ar tādiem un tādiem statūtiem, lai šī darbība nebūtu slepena, bet būtu atklāta, lai visi zinātu, kādi ir šīs organizācijas mērķi, uzdevumi un tās uzbūve.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es atvainojos, ka nenoreaģēju, bet, Lagzdiņa kungs, 61.pantā tomēr iznāk tāds ļoti interesants paradokss. Pasaules brīvo latviešu apvienība varēs tikt reģistrēta vai nevarēs tikt reģistrēta? Varēs piedalīties vēlēšanās vai nevarēs piedalīties?

J.Lagzdiņš: Jā, godāto kolēģi! Neatkarīgi no tā, kas rakstīts Pasaules brīvo latviešu apvienības statūtos - vai tā ir politiska organizācija vai vienkārši sabiedriska organizācija -, piekrītot problēmai, ko jūs izvirzījāt, lēmumā par spēkā stāšanos mums ir jānosaka arī ārvalstīs dzīvojošo mūsu tautiešu izveidoto organizāciju tiesības. Es piekrītu, tas ir jautājums, kas nav reglamentēts. Lēmumā tas ir obligāti jāatrisina. Paldies par ierosinājumu.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Par šo jautājumu jau tika diskutēts, tomēr man gribas noskaidrot, kas īsti ir oficiāls laikraksts. Kas tā ir par terminoloģiju? Tā ir juridiska terminoloģija? Es saprotu, ka ir reģistrēts laikraksts, bet kas ir oficiāls laikraksts?

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Man ir ļoti patīkami, ka jūs uzdodat šo jautājumu tieši man, bet mēs jau esam pieņēmuši vismaz desmit likumus, kuros šis termins "oficiālais laikraksts" ir. Kā jūs zināt, kopš piecām dienām laikraksts "Diena" ir privatizēts, šobrīd ir ļoti neskaidrs jautājums par to, kāds statuss ir tā pielikumam "AP MP". Juridiskā pārvalde un Likumdošanas jautājumu komisija ir ieviesusi jau vairākos mūsu pieņemtajos likumos terminu "oficiālais laikraksts". Tas nav manis izdomāts, to mēs paši daudzkārt ar balsošanu esam apstiprinājuši.

Dz.Ābiķis: Jā, bet tādā gadījumā nosauciet man vienu neoficiālu laikrakstu.

J.Lagzdiņš: Oficiālais laikraksts ir tāds, kas publicē oficiālu valsts varas un pārvaldes iestāžu informāciju.

Dz.Ābiķis: Nu, man šis jautājums tomēr nav saprotams.

J.Lagzdiņš: Tādā gadījumā šo jautājumu vajadzētu risināt Juridiskajai pārvaldei un Likumdošanas jautājumu komisijai.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, vai mēs nevarētu aizstāt "oficiālo laikrakstu" ar "oficiālo izdevumu", jo "Ziņotājs" joprojām ir oficiāls izdevums.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, šeit obligāti ir jākonsultējas ar speciālistiem šajā jautājumā, proti, ar Likumdošanas jautājumu komisiju, ar Juridisko pārvaldi, ar Ministru padomi, jāzina, kādas ir Ministru padomes ieceres veidot savu laikrakstu "AP MP" vietā. Mēs nevaram ar balsošanu atrisināt praktiskus jautājumus. Līdz šim mēs rakstījām - "laikrakstā "Diena"". Laikraksts "Diena" tagad ir privatizēts. Es domāju, ka šeit varam diskutēt, izteikt savus viedokļus, bet tas ir praktiskas dabas jautājums, kas nav atrisināms ar balsošanu, bet gan reāli veidojot situāciju.

Priekšsēdētājs: Jūs var lūgt līdz trešajam lasījumam to mēģināt precizēt?

J.Lagzdiņš: Es to varētu precizēt, taču laikrakstu izveidot nebūs ne komisijas, ne arī manos spēkos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir vēl par šo pantu jautājumi vai kādi citi apsvērumi? Vai ir nepieciešams balsot? Nē? Paldies. Lūdzu, turpināsim.

J.Lagzdiņš: 63.pants daļēji atkārto tās normas, kuras mēs akceptējām 1990.gada jūlijā, pieņemot lēmumu par depolitizāciju. Šajā pantā tiek fiksēts, ka tiesneši, prokurori, izmeklētāji, kā arī personas, kuras dienē iekšlietu, valsts drošības un izlūkošanas iestādēs vai Latvijas bruņotajos spēkos, nevar būt politisko organizāciju biedri. Viennozīmīgi. Nevar būt biedri.

Starp citu, likums "Par Zemessardzi" nosaka, ka pa to laiku, kamēr darbojas Zemessardzē, ir jāpārtrauc darbība politiskajās organizācijās. Diemžēl arī šāda norma ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Kinnas kungs lēnām tuvojas.

J.Kinna: Es gribētu, lai jūs komentējat to, ko tikko teicāt.

J.Lagzdiņš: Komentēt es varu tādējādi, ka daudzos mūsu likumos un arī dažos lēmumos ir šie ierobežojumi noteikti, un savā 63.pantā es tikai atkārtoju šīs normas.

J.Kinna: Bet par Zemessardzi?

J.Lagzdiņš: Arī zemessargiem ir ierobežojumi. Tas ir likumā "Par Zemessardzi". Es precīzu formulējumu šobrīd no galvas pateikt nevaru.

J.Kinna: Bet tad kāpēc jūs vienu formulu pārņemat, bet otru ne?

J.Lagzdiņš: Tādēļ, ka likumdošanas iniciatīvas kārtībā ir ienācis ierosinājums šo normu likumprojektā "Par Zemessardzi" izslēgt. Lai nebūtu lieki jāgroza šis likums, šī norma tika apieta.

J.Kinna: Es jau Tautas frontes kongresā dzirdēju, ka vēlēšanas tikšot taisītas ar Zemessardzes palīdzību.

J.Lagzdiņš: Zemessargiem ir balsošanas tiesības, bet par biedriem viņi nevar būt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es pieļauju iespēju, ka jautājumā ar Zemessardzi radīsies ļoti lielas neskaidrības, jo 63.pantā nav atšifrēts sīkāk, tā ka to var it kā attiecināt uz Zemessardzi, un, manuprāt, tas ir absurds. Mums Augstākajā padomē arī ir 15 zemessargi. Pat vēl vairāk, laikam kādi 20. Es uzskatu, ka tā ir absolūti brīvprātīga organizācija un nav pamata ierobežot šīs organizācijas ierindas biedru politisko darbību. Varētu precizēt, ka tas attiecas uz tiem, kuri ir štābā, kuri strādā algotu darbu.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, es pilnīgi pievienojos jūsu viedoklim. Bet, ja mums ir spēkā speciālais likums "Par Zemessardzi", kas paredz ierobežojumus komandējošajam sastāvam, tad ar šo likumu mēs nevaram pat tajā gadījumā, kad es esmu to darījis, apiet un klusēt par šiem ierobežojumiem; joprojām šim komandējošajam sastāvam pastāv ierobežojumi. Tātad jāgroza speciālais likums, proti, likums "Par Zemessardzi". Bet, tā kā šī likumdošanas iniciatīva ir izteikta, es esmu apgājis 63.pantā šo problēmu. Tā ka jūs redzat, ka tendence ir tādā virzienā. Bet katrā ziņā jāgroza speciālais likums.

Dz.Ābiķis: Varbūt lēmumā par šā likuma stāšanos spēkā tomēr vajadzētu atšifrēt šīs lietas, kas saistītas ar Zemessardzi? Kolēģi, es saku - būs neskaidrības.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, nebūs nekādu neskaidrību, jo likuma 3.pantā ir noteikts, ka sabiedrisko organizāciju un to apvienību darbības noteikumus nosaka šis likums un citi likumi, proti, likums "Par Zemessardzi", kā arī uz to pamata pieņemtie normatīvie akti. Saprotiet, ka likums "Par Zemessardzi" ir stājies spēkā! Tā ir mūsu likumdošanas sistēma. Tā tas ir visās valstīs.

Dz.Ābiķis: Nu, labi...

Priekšsēdētājs: Berķa kungs!

A.Berķis: Man rokās ir otrs dokuments, kuru mēs tikai grasāmies apspriest, tas ir likums par valsts ierēdņiem. Un tur ir rakstīts, ka ierēdņiem aizliegts piedalīties politisko partiju vadības struktūrās un izmantot savu dienesta stāvokli šo partiju uzdevumā. Kā tagad to visu savienot? Tāds punkts jums nav paredzēts, bet varbūt te arī ir jāieraksta, ka politiskajā partijā nedrīkst būt ierēdņi. Un kas ir vadības struktūra? Vai nodaļas vadītājs ir vadības struktūra?

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, jūsu rokās ir likumprojekts par ierēdņiem. Un tas joprojām nav pieņemts. Mēs droši vien ļoti ilgi diskutēsim par šo problēmu. Mūsu komisija uzskatīja, ka nevajadzētu šādus ierobežojumus šajā likumā ietvert. Bet, ja mēs nonāksim pēc mēneša pie secinājuma, ka šādi papildu ierobežojumi nepieciešami? Neapšaubāmi, tad mēs tos ietversim. Visas tās problēmas, kas saistītas ar politiskām un sabiedriskām organizācijām, nav obligāti reglamentējamas šajā likumā, jo tā nevienā tiesību nozarē nav, ka viens likums nosaka pilnīgi visu no a līdz z. Mums ir daudzi un dažādi likumi, kas cits citu sedz.

Priekšsēdētāji: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es par Zemessardzi gribu teikt repliku, jo šeit ir skaidri un gaiši rakstīts: "tiem, kas dienē bruņotajos spēkos". Visi tie deputāti, kuri ir zemessargi, taču nedienē bruņotajos spēkos. Runa ir tikai par tiem. Manuprāt, nekādu papildinājumu nevajag ne likumā "Par Zemessardzi", ne arī šeit. Te ir ļoti korekti un perfekti uzrakstīts, ka zemessargs, kas pilda brīvprātīgo dienestu, nedienē bruņotajos spēkos, bruņotajos spēkos dienē tie, kas ir Zemessardzes štābā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, vai vēl ir kādi jautājumi? Papildinājumi? Kāds vēlas izteikties? Vai nepieciešams balsot par šo pantu? Paldies.

J.Lagzdiņš: 64.pants. Ņemot vērā kolēģu izteiktos priekšlikumus, es likšu priekšā komisijā izslēgt pirmās daļas 1.punktu, proti, ka nevar finansēt no ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām. Šī norma, kolēģi, bija palikusi no tiem laikiem, kad mēs baidījāmies, ka Latvijas valstij naidīgie politiskie spēki varētu tikt finansēti no Austrumiem. Tikai tā iemesla dēļ šī norma ir palikusi. Ja jūs uzskatāt, ka šobrīd tas nav iespējams, balsosim un izņemsim to ārā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Es atbalstu viedokli, ka šā panta 1.apakšpunkts būtu izslēdzams, bet man ir jautājums arī par otro 2.apakšpunktu. Protams, nebūtu pieļaujama finansēšana no valsts un pašvaldību uzņēmumu finansu līdzekļiem. Bet kāpēc tikai no uzņēmumu? Vai tieši no pašvaldības līdzekļiem ir pieļaujama? Piemēram, nesen notika Tautas frontes 5.kongress. Rīgas pilsētas pašvaldība nolēma, ka neprasīs telpu īri, jo tā būtu krietna summa - simtiem tūkstošu rubļu, kas jāmaksā par Kongresu pils izmantošanu šim pasākumam. Arī tā ir finansēšana. Kaut gan, teiksim, netieša. Vai likums pieļauj tādu rīcību?

J.Lagzdiņš: Katrā ziņā šī norma jāprecizē. Bet vispārējā norma, kura ir ietverta pirmajā daļā, nosaka, ka finansēt no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, par ko jūs runājat, var tikai Latvijas Republikas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Tas attiecas ne vien uz politiskajām organizācijām, bet arī uz sabiedriskajām organizācijām. Un par to mēs ilgi, atcerieties, diskutējām šeit 20.oktobrī. Un tā mēs arī nobalsojām otrā lasījuma laikā.

J.Celmiņš: Bet mans minētais piemērs rāda, ka ir iespējama netieša finansēšana, piemēram, nepieprasot maksu par telpu īri.

J.Lagzdiņš: Šajā gadījumā vēlētājiem būs jāizvērtē attiecīgās Vidzemes pašvaldības darbība, lai konstatētu, vai tā bijusi lietderīga, es uzsveru - lietderīga, un nevajag balsot par tādiem deputātiem, kuri šādā veidā (ja vēlētāji uzskatīs, ka tā ir izšķērdēšana) izšķērdē pašvaldības līdzekļus, jo jautājums ir nevis par likumību, bet par lietderību.

J.Celmiņš: Es domāju, ka arī šādu normu tomēr vajadzētu iestrādāt.

J.Lagzdiņš: Ka ir aizliegts? Es gribētu piebilst, ka tajā likumprojektā, kuru - es vēlreiz uzsveru - aizstāv jūsu grupa, ir tieši otrādi pateikts, ka pašvaldībām un valsts pārvaldes institūcijām ir par velti jādod šīs telpas. Celmiņa kungs, es tagad īsti nesaprotu, kuru likumprojektu jūs atbalstāt? Šķiet, ka jūs tagad nostājaties pret to likumprojektu, kuru aizstāvējāt?

J.Celmiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Apsīša kungs!

R.Apsītis: Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka kaut kas nav kārtībā ar šā panta redakciju. Mani mulsina vārdiņš "arī". Ja saka, ka nedrīkst saņemt finansu līdzekļus "arī no", tad no kādiem citiem subjektiem "drīkst" saņemt? Tas šeit nav minēts.

J.Lagzdiņš: Tieši otrādi. Vispārējā daļā ir norma, kur ir noteikts, ka aizliegts finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. No valsts budžeta līdzekļiem, izņemot likumos un citos normatīvajos aktos paredzētos gadījumus. Un, tā kā šī, kolēģi, ir papildu norma, tad vārdiņš "arī" loģiski izriet no šīs konstrukcijas, ka gan no budžeta, gan arī no uzņēmumu līdzekļiem.

R.Apsītis: Es jūs saprotu. Bet, ja starp šīm divām normām atrodas vēl daudzas citas normas, tad to grūti, tā sakot, atrast.

J.Lagzdiņš: Jūsu priekšlikums?

R.Apsītis: Mans priekšlikums ir tāds, ka te vajadzētu vai nu svītrot to "arī", vai arī, ja tas nepieciešams, atsaukties uz attiecīgām normām, kas ir bijušas iepriekš.

J.Lagzdiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Faktiski jau tas 1.punkts ir ļoti loģisks, jo proimpēriskie spēki vienmēr centīsies Latvijā atbalstīt savus piekritējus. Bet diemžēl Vēlēšanu likums ir pārvilcis šai lietai strīpu, jo, kā jau te runāja, var piedalīties suņu audzētāji un tā tālāk. Un viņus, piedodiet, man nevar aizliegt finansēt. Tāpēc 1.apakšpunkts noteikti būtu jāsvītro, jo citādi partijas tiek diskriminētas vēlēšanās salīdzinājumā ar pārējām sabiedriskajām organizācijām. Es gandrīz vai esmu par to, ka, ņemot vērā Vēlēšanu likuma realitāti, šis pants vispār ir jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Ņemot vērā vēsturisko patiesību un atstājot šo pantu, katrā ziņā, 1.apakšpunkts arī būtu atstājams. Jo mēs zinām, par kuru partiju un tās darbību visā pasaulē runājam. Tā ka man šķiet, ka minētais apakšpunkts ir lieti derīgs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs!

J.Kinna: Ņemot vērā Vēlēšanu likumu, es ierosinu šo punktu svītrot un visus finansēšanas ierobežojumus vienādi attiecināt uz visām organizācijām, kas ir tiesīgas izvirzīt kandidātu sarakstus. Ja ir vajadzīgi kādi speciāli ierobežojumi vēlēšanu kampaņā, tad, ja es pareizi saprotu, mēs gatavojamies pieņemt likumu vai lēmumu par vēlēšanu kampaņas finansēšanu.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, piekrītu jūsu konceptuālajai nostādnei, par vēlēšanu finansēšanu būs atsevišķs likums, kas attieksies tikai uz darbību, uz šo vēlēšanu procesu pusgada, trīs gadu laikā. Bet ir tomēr situācija, ka, piemēram, sabiedriskas organizācijas - vai tā ir Kultūras biedrība, vai tā ir sporta organizācija - pašvaldībai ir jāfinansē. Mēs nevaram arī šajā likumā to aizliegt. Tādēļ es piekrītu, ka no šīs sadaļas šī norma ir jāsvītro un jāpārceļ uz 21.pantu, kur runa ir vispār par sabiedrisko organizāciju finansēšanas ierobežojumiem, tādējādi nostādot vienā tiesiskā līmenī... Es lūdzu par šo jautājumu balsot šodien plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, manī izraisa zināmu izbrīnu, ka referents, kurš piedāvā projektu, galu galā no visa, kas šajā projektā ir iestrādāts, atsakās. Un galarezultātā rodas nevis balanss, bet, manuprāt, disbalanss. Pirmkārt, lai tomēr būtu kaut kāds līdzsvars, vajadzētu šajā 64.pantiņā atsaukties uz 31.pantu. Tā būtu pirmā norma.

Otrkārt, ja paredzam, ka ir vajadzīga sadaļa, kas reglamentē politisko organizāciju darbību, tad es šaubos, vai te sēž tie paši deputāti, kas sēdēja pirms gada un pirms pusotra gada. Tad mēs šeit to vien dzirdējām, ka no visām pusēm grasās ietekmēt to vai citu organizāciju darbību. Šodien mēs saucam, lai ietekmē. Kam mēs esam gatavi pārdoties šodien? Es domāju, ka tas vienkārši nav godprātīgi. Ja jau runā par politiskām organizācijām, tad tās tomēr nevar saņemt finansējumu no ārvalstīm. Ja runā par dažādām kultūras organizācijām, tad tās varētu saņemt. Šeit ir jābūt robežai, tā ir jāsaglabā.

Runājot par pašvaldību līdzekļu pārpumpēšanu dažādās politiskajās organizācijās, ir ļoti vienkāršs risinājums. Tātad tā organizācija, kurai pašvaldībās būs vairākums, no pašvaldību uzņēmumiem pārpumpēs līdzekļus uz savu kasi. Nekur tāda prakse nav legalizēta. Kāpēc mums tā jālegalizē? Katrā ziņā šeit ir normāls līdzsvars. Un, ja Lagzdiņa kungs nevar piedāvāt tādu argumentāciju, kas runātu par labu šā līdzsvara izjaukšanai, tad mans priekšlikums ir - saglabāt to, nevis tīrīt ārā šos ierobežojumus vienu pēc otra.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, jūsu izvirzītā problēma ir jāskata kontekstā ar 21.pantu. 21.pantā ir fiksēta ģenerālā norma, kas aizliedz sabiedrisko organizāciju un to apvienību finansēšanu no valsts budžeta un pašvaldību budžeta līdzekļiem, izņemot īpašos likumos un citos likumdošanas aktos (nākotnē - Saeimas pieņemtajos normatīvajos aktos) paredzētajos gadījumos. Par to mēs ilgi diskutējām 23.oktobrī, izskatot šo projektu otrajā lasījumā. Ko tad Kinnas kungs ierosina? Viņš ierosina, un pamatoti ierosina, politiskās organizācijas nostādīt vienā līmenī ar sabiedriskajām organizācijām. Šo aizliegumu, ka ne vien no budžeta līdzekļiem, bet arī no pašvaldību uzņēmumu un valsts uzņēmumu līdzekļiem ir aizliegts finansēt, izņemot likumos īpaši paredzētus gadījumus, pārcelsim uz 21.pantu. Tā ir pirmā atbilde.

Otrā atbilde. Jūs sakāt, ka būs vajadzīga atsauce. Viss 56.pants ir viena universāla atsauce uz pirmo daļu. Nav nepieciešams katrā pantā atkārtot šīs atsauces. Tas ir otrkārt.

A.Plotnieks: Ja drīkst, es tomēr gribētu iebilst. Piekrītot Lagzdiņa kungam vienā daļā, es tomēr otrā nevaru piekrist. Tas ir pareizi, ka 56.pantā ir atsauce. Tad kāpēc to, ko var atļauties 56.pantā, nevar atļauties 64.pantā? Likumdošanā ir tāda prakse.

Otrais. Ir liela starpība, vai mēs attiecināsim tos ierobežojumus, kas minēti 21.pantā, arī uz politiskām organizācijām. Tādā gadījumā uz tām attieksies ierobežojumi, kuri attiecas uz visu organizāciju finansēšanu, plus vēl kādi citi. Ja mēs ņemam tagad no 64.panta un pārceļam uz 21.pantu, tad mēs apgrūtinām daudzu tādu sabiedrisko organizāciju finansējumus un eksistenci, kurām nav nekāda sakara. Tā ka nevar būt vienāds režīms, ir jābūt ierobežojumiem, kuri attiecas uz politiskajām organizācijām, jo tās ir saistītas ar valsts varu. Un valsts varu nevar no visām pusēm finansēt. Šeit ir šī ūdensšķirtne, kura mums jāievēro.

J.Lagzdiņš: Bet, godāto kolēģi, Vēlēšanu likums tiesību ziņā ir nostādījis politiskās organizācijas vienā līmenī ar sabiedriskajām organizācijām. Un tagad jūs prasāt vienam aizliegt un otram atļaut.

Priekšsēdētājs: Vārds Silāra kungam.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, nepalaidīsim garām to, ka mēs esam grozījuši 57.pantu. Un ar šo citu valstu pilsoņu starpniecību, kuri var būt politisko partiju goda biedri, ir pavisam cita iespēja saņemt finansēšanu no ārzemēm. Mūsu tautieši ārzemēs faktiski nav ārvalstu juridiskās vai fiziskās personas. Tie ir Latvijas Republikas pilsoņi. Es piekrītu, ka tādai konstitucionālā likuma normai šeit ir jābūt. Bet ir milzu atšķirība starp tiem, kas balsos par truškopju biedrību, un tiem, kas balsos par politisku partiju, kaut arī tā biedrība saņems līdzekļus no ārzemēm, es šaubos, vai šie truškopji uzvarēs un tiks pie varas. Bet, ja mēs politiskai partijai, kurā ir citu valstu pilsoņi, atļausim pirmsvēlēšanu laikā saņemt finansu pabalstu no ārzemēm, mīļie draugi, viņi galīgi nospiedīs uz ceļiem tos pilsoņus tajā pašā partijā un panāks pavisam citu aģitēšanu. To neaizmirsīsim!

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Manuprāt, abi iepriekšējie runātāji parādīja izcilu naivitāti šajā jautājumā. Kas liedz, piemēram, finansēt Demokrātiskās iniciatīvas centru vai, teiksim, Krievijas kazaku biedrību, vai Latvijas kazaku biedrību! Tās saņems šīs finanses, jo nav politiskas partijas. Un, ja mēs esam pieņēmuši tādu Vēlēšanu likumu, kādu mēs esam pieņēmuši, tad kāpēc diskriminēt politiskās partijas? Nebūsim taču naivi! Vēlēšanās startēs kazaki, vēlēšanās startēs kaut kāda austrumslāvu kultūras biedrība, kuru ļoti mīļi varēs finansēt. Nebūsim taču naivi!

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs!

J.Kinna: Es, cienītie kolēģi, parasti esmu bijis korekts, bet pēc profesora Plotnieka uzstāšanās es tāds nebūšu, jo ne visām partijām ir izveidotas zinību biedrības un tamlīdzīgas organizācijas, kuras aktīvi piedalās vēlēšanās un kurām ir tiesības saskaņā ar mūsu likumu saņemt visādus pabalstus, ieskaitījumus un atvieglinājumus. Citām partijām nav šādu struktūru, un tāpēc mēs kaut ko sākam diskreditēt.

Priekšsēdētājs: Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Lagzdiņa kungs! Man ir tāds jautājums. Vai es pareizi sapratu, ka, pēc pašreizējās 21.panta redakcijas, arī Latvijas Olimpiskā komiteja nevarēs dabūt ne kapeikas no budžetiem un no malas?

J.Lagzdiņš: Nebūt ne! Speciālajā nodaļā, kur runa ir par sporta organizācijām, noteikts, ka tās var finansēt no valsts un pašvaldību līdzekļiem.

A.Līgotnis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Man liekas, ka mūs mulsina vēl kāda lieta. 21.pants, kur ir runāts par finansēšanu, attiecas tikai uz sabiedriskajām organizācijām, savukārt 56.pantā mēs runājam par politisko organizāciju jēdzienu. Tātad te ir divi atšķirīgi jēdzieni. Vajadzētu vai nu vienā pantā visu dabūt kopā, vai, kā tas vienā otrā likumā ir, dot šo terminu skaidrojumu - kas ir sabiedriskā organizācija, kas ir sabiedriski politiskā organizācija, kas ir politiskā organizācija.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, šīs definīcijas ir dotas atsevišķos pantos - gan likuma 1.pantā, gan sevišķajā daļā. Es jau daudz reižu esmu atkārtojis, kā šis likums ir būvēts un kuras normas uz ko attiecas. Gan 21.pants attiecas uz politiskajām organizācijām, gan 64.pants. Godātie kolēģi! Bet to problēmu, kuru izvirzīja daudzi kolēģi ar šo likumu, mēs nekādā gadījumā neatrisināsim, jo tā ir jārisina ar Vēlēšanu likumu. Pat tajā gadījumā, ja mēs unificētu ierobežojumus finansiālajā darbībā gan attiecībā uz politiskajām, gan uz sabiedriskajām organizācijām, mēs tomēr pieļautu iespēju no ārvalstīm finansēt tās grupas, kas piedalās vēlēšanās. Jo Vēlēšanu likumā mēs esam noteikuši, ka šos sarakstus var iesniegt 100 cilvēku parakstītas grupas. Mēs jau varam ierakstīt šeit kādus ierobežojumus. Bet, ja gribam šos papildinājumus, tad, lūdzu, iesniedziet labojumus Vēlēšanu likumā, nevis šajā likumā.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, tātad mēs varam pāriet pie balsošanas. Neviens no deputātiem vairs izteikties nevēlas. Mums ir šādi priekšlikumi. Viens priekšlikums - svītrot šo pantu un atspoguļot normas, ja es pareizi esmu sapratis, 21.pantā. Pēc tam, kad mēs būsim izšķīrušies, vai svītrot vai ne, mēs varēsim balsot atsevišķi par 1.apakšpunktu, ja tas paliek.

Godātie kolēģi! Mēs balsosim par šādu priekšlikumu: svītrot šo pantu, bet atspoguļot vispārējos finansēšanas nosacījumus 21.pantā, kur ir runa par sabiedriskajām organizācijām.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Viena balss papildus "par". Felsa kungs, lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. 41 - par, 7 - pret, atturas - 7. Tātad 64.pants ir svītrots un šīs normas tiek iestrādātas 21.pantā, ko mēs balsosim acīmredzot trešajā lasījumā atsevišķi.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāj! Es gribētu izteikt ierosinājumu. Tā kā šī problēma par finansēšanu no ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām ir tik nopietns jautājums, varbūt to atliksim ar Augstākās padomes lēmumu uz trešo lasījumu, lai komisija var vispusīgi izskatīt visas šī problēmas arī Vēlēšanu likuma kontekstā un lai šodien mēs nepārsteigtos, kā to šad tad esam izdarījuši.

Priekšsēdētājs: Vai iebildumu nav? Lūdzu.

R.Marjaša: Es gribu atbalstīt, jo mūs visus, piemēram, šīsdienas valsts deficīta apstākļos nopietni atbalsta no etniskajām dzimtenēm. Lūdzu ņemt to vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. 65.pants.

J.Lagzdiņš: 65.pants nosaka, ka Valsts finansu inspekcijai jānodod publicēšanai oficiālajā laikrakstā pārskats par iepriekšējā gada ienākumiem un izdevumiem, kādi ir bijuši attiecīgajai politiskajai organizācijai.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi jautājumi? Batarevska kungs, lūdzu!

O.Batarevskis: Pirmkārt, man jautājums, kas tā ir par avīzi, kurā varēs publicēt. Un otrs jautājums: kas segs izdevumus par publikāciju?

J.Lagzdiņš: Uz valsts rēķina - tā noteikts lēmumā par spēkā stāšanos. Trešā lasījuma laikā es jūs informēšu, kāds ir Ministru padomes viedoklis un vai tiks saglabāts izdevums "AP MP", lai šis nosaukums būtu precīzāk norādīts. Es vēlreiz atkārtoju, ka mēs to esam ierakstījuši daudzos likumos. Nekāda Amerika te nav atklāta, un velosipēds arī nav izgudrots. Es tikai atkārtoju to, ko jūs esat ar daudziem balsojumiem apliecinājuši, respektīvi, ka pieņemat tādu terminu.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es tagad ātrumā nevaru atrast, kurā vietā un kādā veidā šāda norma ir ietverta attiecībā uz pārējām organizācijām.

J.Lagzdiņš: Šis pienākums ir uzlikts sabiedriskajiem fondiem, jo tās ir organizācijas, kuras vāc līdzekļus un sadala līdzekļus, lai ziedotāji un iedzīvotāji varētu kontrolēt, kādiem mērķiem un vai lietpratīgi un mērķtiecīgi izlieto šos līdzekļus.

E.Cilinskis: Tādā gadījumā rodas jautājums, vai tas būtu pareizi. Vai šādu normu nevajadzētu attiecināt kā vispārēju normu? Kāpēc sabiedriskām organizācijām šīs normas nav, bet politiskām ir.

J.Lagzdiņš: Gluži vienkārši tādēļ, ka līdz šim bija 65.pants, kas īpaši noteica šos finansēšanas ierobežojumus, un tādēļ arī bija atšķirīga kontrole. Bet šobrīd nav lietderīgi šo jautājumu izlemt. Es lieku priekšā to atstāt uz trešo lasījumu un nobalsot trešā lasījuma laikā atkarībā no tā, kā izlems komisija.

E.Cilinskis: Tādā gadījumā mans priekšlikums ir attiecināt to vispārīgi.

Priekšsēdētājs: Ja visu sabiedrisko organizāciju finansu dokumenti vai, pareizāk, gada pārskati par ienākumiem un izdevumiem tiks publicēti, tad tas laikam būs jāpublicē "Dadzī".

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Ja jūs aiziesit uz Jēkaba ielu 11, uz Letonikas bibliotēku un paņemsit pirmskara laika un cara laika Latvijas preses izdevumus, tad jūs redzēsit, ka jebkura sevi cienoša sabiedriska organizācija ir publicējusi periodisku un cara laikos pat ikmēneša pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem. Jo tas bija pierādījums, ka tās mantiskais stāvoklis ir normāls, ka biedri var neuztraukties, viņu līdzekļi netiek "izšeptēti", kā tajos laikos teica. Šis publiskums bija elementāra lieta cara laikos - diktatūras laikā, bet demokrātiskā Latvijā diemžēl joprojām tā nav norma.

Priekšsēdētājs: Vai Cilinska kungs uzstāj, ka jābalso par to, ka visām sabiedriskajām organizācijām jāpublicē savi gada ienākumi un izdevumi?

E.Cilinskis: Es uzskatu, ka ir iespējami divi varianti. Vai nu šāda panta nav, vai tas ir attiecināms vispārīgi.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, sabiedriskajiem fondiem, kuri vāc šos finansu līdzekļus un sadala, neapšaubāmi, jāpublicē oficiālajā laikrakstā. Bet pārējām sabiedriskajām organizācijām būtu jāsniedz galvenajam finansu inspektoram pārskats. Un jebkura fiziskā vai juridiskā persona, ja nepieciešams, ar šo informāciju var iepazīties inspekcijā pie galvenā finansu inspektora. Tāda varētu būt izeja no situācijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es gluži pretēji Cilinska kungam domāju, ka mums, kungi, visiem neinteresē, teiksim, kā Truškopju biedrība iegūst sev naudu. Vai tā pārdod ādiņas vai tikai astītes. Paliksim pie tā, ka politiskās organizācijas atskaitās. Bet biškopjus, truškopjus un burkānkopjus liksim mierā, lai viņi dara, kā grib.

Priekšsēdētājs: Berķa kungs!

A.Berķis: Vai tad dodiet politiskajām organizācijām privilēģijas vēlēšanās vai pielīdziniet tās visām pārējām organizācijām! Viens no diviem. Bet nu iznāk tā, ka "grib kaķīt's peles ķert, negrib kājas slapināt".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs, jums ir priekšlikums. Ābiķa kungs vispirms.

Dz.Ābiķis: Es arī piekrītu Cilinska kungam. Ja mums ir tāds Vēlēšanu likums, kāpēc mums atkal ir jānostāda politiskās organizācijas izdevīgākā situācijā? Piedodiet, bet mani, piemēram, ļoti interesē, kā šie te kazaki Latvijā tiek finansēti. Mani tas ļoti interesē. Tā nav nekāda politiska organizācija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Berķa kungam un Ābiķa kungam ir taisnība. Tā atkal ir Vēlēšanu likuma problēma. Ja gadījumā šī sabiedriskā organizācija vai politiskā organizācija iesniedz savus sarakstus, tad Vēlēšanu likumā ir jāpasaka, ka tai līdz ar šiem sarakstiem jāiesniedz arī pārskats par iepriekšējā perioda ienākumiem un izdevumiem, lai visa tauta zinātu, kādi naudasmaisi stāv aiz šīs organizācijas muguras un kas to ir finansējis, vai ir finansējusi zviedru zemnieku partija vai "Kazačij krug" no Kostromas.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es vēlreiz atvainojos. Tā kā mēs nevaram vienoties, es ierosinu atstāt šo punktu uz trešo lasījumu. Kādēļ? Tādēļ, ka šobrīd mani ļoti interesē "Kazačij krug", bet mēs neatradīsim nevienu avīzi, kas publicēs 367 sabiedrisko organizāciju bilances. Tik daudz šobrīd ir šo sabiedrisko organizāciju. Būsim taču reālisti! Ja vienam interesē "Kazačij krug", tad tas nenozīmē, ka visiem interesē Truškopju biedrība.

Priekšsēdētājs: Berķa kungs!

A.Berķis: Man tādā gadījumā ir priekšlikums, ka visām tām organizācijām, kuras iesniedz vēlēšanu sarakstus, obligāti jāpublicē pārskats par saviem izdevumiem un ienākumiem.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Tas ir Vēlēšanu likumā. Ne jau velti toreiz, kad debatējām par secību, kādā pieņemsim likumu par politiskajām organizācijām, likumu par sabiedriskajām organizācijām un Vēlēšanu likumu, es vairākkārt uzsvēru, ka primārais ir Vēlēšanu likums, bet sekundārais ir likums par sabiedriskajām organizācijām. Un tagad nu beidzot esam apķērušies, kā tas ir.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs! Kādi būtu jūsu priekšlikumi par balsošanu?

J.Lagzdiņš: Balsot par to, ka uz trešo lasījumu mēs atstājam 65.pantu. Tas ir ar komisiju un Vēlēšanu likumu jāsaskaņo, šobrīd mēs nevaram balsot.

Priekšsēdētājs: Bet mēs nevaram to atstāt, nevajadzētu atstāt vienu pantu otrajā lasījumā tikai tāpēc, ka nevaram izšķirties. Mums ir priekšlikums. Cilinska kungs, ja mēs šo pantu svītrojam, vai kopējo pantu jūs varat dot jaunā redakcijā? Ja Cilinska kungs uzstāj uz šā panta svītrošanu, tad balsosim par to un nepieciešamos formulējumus iestrādāsim kopējā pantā par sabiedriskajām organizācijām. Nav iebildumu deputātiem pret šādu jautājuma nostādni?

Balsosim par panta svītrošanu un attiecīgo normu fiksēšanu kopējā pantā par sabiedriskajām organizācijām. Redakciju trešajam lasījumam iesniedz Lagzdiņa kungs ar komisiju. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Lūdzu, rezultātu. Par - 36, pret - 4, 17 - atturas. Tātad pieņemts, ka iestrādāsim trešajā lasījumā citā redakcijā kopā ar sabiedriskajām organizācijām. Tas būtu viss?

J.Lagzdiņš: Paldies. Tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tagad mums ir balsojums par otro lasījumu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim kopumā par likumprojektu "Par sabiedriskajām organizācijām" otrajā lasījumā. Lūdzu balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 45, pret - 4, 10 - atturas. Pieņemts.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi trešajam lasījumam?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Priekšlikumus, labojumus attiecībā uz likumprojektu un lēmuma projektu es lūdzu iesniegt līdz 10.novembrim, arī par lēmuma projektu, it īpaši par 5.punktu, kur runa ir par darbības atjaunošanu un ar to saistītiem īpašuma jautājumiem. Jo tas ir ļoti būtiski. Jūs izsakāt dažādus iebildumus, bet konstruktīvu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par zinātnisko darbību" trešajā lasījumā. Laķa kungu lūdzu tribīnē.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi, Birkava kungs! Trešajā lasījumā mums ir daži principiāli jautājumi un daži redakcionāla rakstura jautājumi. Tātad līdz 11.pantam nekādu labojumu nav - nedz principiālu, nedz redakcionāla rakstura. 11.pantā ir priekšlikums svītrot vienu vārdu, komisijā šo ierosinājumu apsprieda, tur ir runa par zinātniskās kvalifikācijas pamatprasībām, un pēdējais teikums ir šāds: "Par tādu atzīstamas publikācijas starptautiskajos recenzētos zinātniskajos žurnālos, kā arī piedalīšanās starptautiskajās konferencēs." Ir priekšlikums svītrot vārdu "starptautiskajos", apmierināties vienkārši ar "recenzētos zinātniskos žurnālos", jo šī prasība komisijai šķita tomēr pārāk stingra. Ja nav iebildumu, tad...

Priekšsēdētājs: Vai ir jābalso par šo priekšlikumu?

No zāles: Nē.

Priekšsēdētājs: Neviens neuzstāj. 11.pants.

P.Laķis: Tas ir 203.dokuments, kolēģi. Mēģiniet atrast! Par 12.pantu un attiecīgi par 13.pantu, kā arī, loģiski, par 18.pantu ir saņemti priekšlikumi. Tos iesniedzis kolēģis Freimanis, tas ir 269.dokuments, kuru jūs šorīt saņēmāt. Priekšlikuma būtība ir tāda, ka faktiski par šo jautājumu ir nobalsots otrajā lasījumā, balsojums bija arī atbildīgajā komisijā. Tomēr kolēģis Freimanis uzskata, ka par šo jautājumu vēlreiz būtu jābalso trešajā lasījumā. Acīmredzot tas mums ir jāizšķir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi. Es tiešām gribētu atgriezties pie jums ar tādu lūgumu, tikai es mazliet koriģēšu Laķa kunga izteikumu - par 18.pantu šeit nav runas, runa ir tikai par 12. un 13.pantu un šāda iemesla dēļ. Mēs pagājušajā reizē diezgan nervozos apstākļos pieņēmām tādu lēmumu, kāds pašlaik ir jūsu rīcībā, bet kopš tā laika ir pagājis diezgan liels laika sprīdis - vairāki mēneši -, un Laķa kungs apliecinās, ka ir saņemts diezgan daudz iesniegumu un lūgumu no Zinātņu akadēmijas un ir zināmā mērā mainījies klimats gan augstskolās, gan arī Zinātņu akadēmijas iestādēs. Un tieši tādēļ, ka šīs promocijas padomes un habilitācijas padomes šodien de facto atrodas apmēram 50 procentos augstskolu un 50 procentos Zinātņu akadēmijas iestāžu, kā arī ņemot vērā to, kur ir augstāka objektīvā kvalifikācija, būtu liels, liels lūgums, kolēģi, nākt pretī un papildināt 12. un 13.pantu ar attiecīgo ierakstu, ka valsts zinātniskās iestādes, kurām mēs piešķiram paritātes tiesības, ir augstskolas un Zinātņu akadēmijas zinātniskie institūti. Tas lielā mērā likvidētu to objektīvo rīvēšanos, kāda šodien jau ir un kuru mēs vienkārši nevaram neredzēt.

Otrs jautājums - par atestāciju. Lai tādā gadījumā ir iespējama krustotā atestācija, tātad no augstākās mācību iestāžu sistēmas disertāciju var aprobēt vienā vietā un otrādi.

Un trešais jautājums ir tas, ka tiešām šodien ir zinātņu nozares, kur augstskolās līmenis ir augstāks, tas nav apstrīdams, teiksim, mašīnbūvē un tehniskajās zinātnēs - Tehniskajā universitātē. Taču tajā pašā laikā ir zinātņu nozares, kur Zinātņu akadēmijas institūtos šis līmenis tomēr ir labāks. Tātad šajā gadījumā vajadzētu ņemt vērā paritāti. Es ļoti lūgtu kolēģus šo ierosinājumu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Šis nostrifikācijas un habilitācijas konveijers, protams, griežas pilnā sparā, un dažus vārdus gribu teikt par Freimaņa kunga papildinājumiem. Es domāju, ka mums vajadzētu atstāt tomēr tā, kā tas pašlaik ir. Es negribu sīki iedziļināties tajā jautājumā, kā Freimaņa kungs ir organizējis Zinātņu akadēmijā šo zinātnes likuma izpildi pirms tā pieņemšanas attiecībā uz bijušo katedras vadītāju profesoru Strautmani. Es uzskatu, ka viņš tur tika pazemots. Viņš ir viens no ievērojamākajiem ekoloģisko tiesību speciālistiem, savā laikā viņš tik tiešām bija nogrēkojies, rakstot disertāciju par kolhoza īpašuma tiesību tiesisko regulējumu. Bet nevar taču uzskatīt, ka viņa zinātniskā darbība nekā nav vērta. Profesors Strautmanis, būdams ārkārtīgi inteliģents un gudrs cilvēks, lūdza šo jautājumu apturēt. Tagad viņš ir savācis dokumentus arī no citām valstīm, es pati esmu iepazinusies ar viņa pēdējiem darbiem, un tā lieta acīmredzot tiks atrisināta. Tāpēc arī es noteikti atbalstu Bojāra kunga iesniegto priekšlikumu par normas papildināšanu, ka šīs disertācijas ir jārecenzē attiecīgās nozares speciālistiem, nevis kaut kādiem emisāriem, piemēram, no Augstākās padomes. Tā kā šis darbs ir saistīts ar līdzekļu tērēšanu, piemēram, šajā mūsu Universitātes padomē tiek algots arī speciāls tehniskais sekretārs, kas visus šos dokumentus noformē, es domāju tā: lai nebūtu vārīšanās savā sulā, šos jautājumus vajadzētu atstāt, kā tas arī sākumā bija, attiecīgo augstskolu kompetencē.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Es gribētu tomēr aicināt deputātus abstrahēties no politiskām kaislībām. Šeit nav vietas nekādām politiskām kaislībām, jo 12.pantā arī augstskolām ir tās pašas tiesības deleģētas, kas Latvijas Zinātnes padomei. Es domāju, ka nav pamata nošķirt augstskolu no Zinātņu akadēmijas institūtiem. Manuprāt, Freimaņa kunga priekšlikums ir loģisks, un es aicinātu to atbalstīt.

J.Freimanis: Maza replika. Vai drīkst?

Priekšsēdētājs: Pēc tam, kad pārējie izteikušies. Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es varētu piekrist Čepānes kundzei, ka šis process varbūt arī nenotika tā, kā tam vajadzēja notikt, un es ļoti šaubos, vai šādam procesam vispār vajadzēja notikt un vai tam bija kāda jēga. Taču tas nesaistās ar pašreizējo priekšlikumu, jo šis process jau ir noticis. Lai tur ir bijis, kā būdams, atpakaļ to vairs pagriezt nevar. Lai arī kā mums gribētos pacelt šo augstskolu zinātni, un tas droši vien tiks darīts, bet tas nav izdarāms vienā brīdī, tāpēc šobrīd, manuprāt, vajadzētu atbalstīt Freimaņa kunga priekšlikumu, vadoties no realitātes. Paldies.

Priekšsēdētājs: Strazdiņa kungs, lūdzu!

I.Strazdiņš: Es gribētu izteikt vairākas piezīmes arī citos jautājumos, bet sākšu ar to, ko mēs apspriežam. Es tiešām piekrītu, ka zinātniskās padomes nevarētu būt tikai augstskolās, vajadzētu piešķirt līdzvērtības statusu arī zinātniskajiem institūtiem un citām zinātniskajām iestādēm, jo reālais zinātnes stāvoklis ir tāds, ka bez tā nevarēs iztikt. Tas būtu viens.

Ja atļauts turpināt, tad es vēl pateikšu dažus vārdus par atsevišķiem pantiem.

Priekšsēdētājs: Par pārējiem pantiem varbūt, Strazdiņa kungs, pēc tam, jo izskatīsim visus pantus. Vārds replikai Freimaņa kungam.

J.Freimanis: Es esmu ļoti pateicīgs Endziņa kungam par viņa aizrādījumu, ka mums nevajadzētu nodarboties ar personāliju "ķirināšanu". Es gribētu aizrādīt godājamiem kolēģiem, ka nostrifikācija, ja godājamā Briņķes kundze izlasīja, ir 14.pantā, tur mēs absolūti neiebilstam pret to, ka nostrifikāciju atstāj augstskolās. Runa ir par 12. un 13.pantu, kolēģi. Tā ka paldies Endziņa kungam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Laķa kungs, jums ir priekšlikums.

P.Laķis: Protams, nostrifikāciju nav vērts aiztikt, jo nostrifikācijai jābeidzas šā gada 31.decembrī. Tā ka faktiski par to nav ko runāt. Es varu tikai komentēt, lai kolēģiem būtu informācija. Kā tad komisija gribēja iziet no šīs situācijas, kāda ir izveidojusies? Šeit ir jāņem vērā arī lēmums par likuma stāšanos spēkā. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieskatieties šajā lēmumā, kura 5.punktā ir noteikts, ka līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim Latvijas Zinātnes padomes izveidoto promocijas un habilitācijas padomju pilnvaras beidzas 1993.gada 31.decembrī. Neviens šīs eksistējošās padomes nelikvidē vai neapšauba to pilnvaras. Tika piedāvāti dažādi kompromisa varianti. Esmu bijis arī Zinātņu akadēmijas prezidijā, kur izvirzīja ideju par 1993.gada 31.decembri kā par posmu, apzinoties to, ka realitāte šodien tiešām ir tāda, par kādu runā Freimaņa kungs, bet būtu jāmēģina ietvert virzību uz to, lai šī zinātne principā koncentrētos augstākajās mācību iestādēs. Tāda bija šī ideja. Var, protams, šo 1993.gada 31.decembri pārbīdīt vēl tālāk. Mēs šeit varam paņemt 1994.gada 31.decembri vai kādu citu termiņu, ja dāmas un kungi tā vēlas, es tikai izklāstu mūsu komisijas argumentāciju un to, kādēļ mēs reaģējām uz mūsu otrā lasījuma balsojumu. Es tagad pilnībā izklāstu mūsu komisijas viedokli. Tā ka te acīmredzot ir divas variācijas. Neviens nedomā, ka pašreizējā situācijā tās likvidēs, bet varianti var būt dažādi. Var būt šie divi varianti.

Priekšsēdētājs: Strazdiņa kungs, lūdzu!

I.Strazdiņš: Es piekrītu šeit izteiktajām domām un arī tam termiņam, kas ir minēts, jo laika posms, kas ir garāks par gadu, ir pilnīgi pietiekams nostrifikācijai, un tas viss šķiet pilnīgi atbilstoši. Šim trešā lasījuma variantam ir daudz labāka redakcija, satura ziņā tas sevišķi neatšķiras, bet valoda un visi formulējumi ir daudz labāki, tomēr šajā 14.pantā ir viena neprecizitāte. Pirmās rindkopas pēdējās trijās rindās ir teikts - "nostrificēt savu zinātnisko grādu atbilstošam grādam". Tas nav pareizi. Nostrificēt atbilstoši kam. Tur vajadzētu būt tā - "iegūstot šajā likumā noteikto zinātnisko grādu".

Un vēl dažas piezīmes... Vai es drīkstu atgriezties?

Priekšsēdētājs: Strazdiņa kungs, mēs nobalsosim par šo pantu ar ierosinājumu, un tad jums būs jāatgriežas, jo mums būs jābalso par jūsu priekšlikumiem. Tātad, Laķa kungs, mēs varam balsot par Freimaņa kunga priekšlikumu iestrādāt 12. un 13.pantā tās rindiņas, kas ir paredzētas 269.dokumentā.

P.Laķis: Jā, protams. Tādā gadījumā Freimaņa kungam ir taisnība, ja runa ir par šiem diviem pantiem, bet, ja viņa priekšlikums negūs vairākumu, tad būs attiecīgi viens vārds svītrojams 18.pantā.

No zāles: Tas būs no komisijas puses.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi, tur jau ir tā lieta, ka 18.panta formulējums ir tas loģiskais formulējums, kas bija pašā pirmajā variantā. Tas ir 18.panta 6.apakšpunkts. Tas bija pats pirmais variants, un tur ir minētas arī zinātniskās iestādes. Pēc tam, godājamie kolēģi, nāca, tā sakot, tas ziemeļvējš, kurš paredzēja, ka zinātne ir tiesīga pastāvēt tikai augstskolās, un tad radās arī šis aizspriedums, ka, lūk, turpmāk zinātnes vērtēšanai jānotiek tikai augstskolās, nerēķinoties ar šīm realitātēm. Tā bija. Tā ka balsojums nav vis par to vai citu termiņu (vai tas ir 1993.gads vai 1994.gads), runa ir par principu, par paritāti - vai mēs nostādām vienu sistēmu augstāk par otru. Te nav runas par termiņa pagarināšanu, tā sakot, strādājot visu 1993. vai 1994.gadu. Nelolosim ilūzijas, te ir runa par principu, ka ir jābūt šai paritātei.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas... Vēl Laķa kungs, lūdzu!

P.Laķis: Jā, es tikai vēl mazliet komentēšu. Šajā situācijā varbūt tiešām ir runa par principu, bet tad tādā gadījumā, Freimaņa kungs, principi tomēr atšķiras - komisijas princips no jūsu iesniegtā principa. Mēs uzskatām, ka situācija ir jāsaglabā tāda, kāda tā ir pašlaik, bet mēs tomēr domājam, ka ir jābūt virzībai uz priekšu, uz zināmu šā zinātniskā potenciāla koncentrāciju augstskolās. Vai tas ir 1994.gads vai 1996.gads, vai 1998.gads - tas ir cits jautājums. Bet tad ir tiešām principiālas atšķirības. Ja mēs runājam par pašreizējo statusu, tad ir viena lieta, ja par virzību - tā ir cita lieta. Es vēlreiz atkārtoju: šajā gadījumā es izklāstu komisijas viedokli. Tas var nesaskanēt ar manu personisko, bet tāds ir mūsu komisijas vērtējums.

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīmu! Balsosim par 269.dokumenta iestrādāšanu likumā. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 26, pret - 4, atturas - 12. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

P.Laķis: Nākamais papildinājums attiecas uz 15.pantu un saistās ar to, ka starp otro un trešo lasījumu ir notikušas izmaiņas, respektīvi, ir izveidojusies vēl viena Zinātņu akadēmija, pēc sava statusa personāla akadēmija. Tā ir Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija. Tādēļ ir priekšlikums 15.panta uzskaitījumā pēc 4.punkta "Latvijas Zinātņu akadēmija" iekļaut vārdus "Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija". Dokumentus mēs saņēmām nesen, tādēļ tas vēl nav iestrādāts. Tāda ir realitāte, laika sprīdis starp otro un trešo lasījumu bija visai garš.

Priekšsēdētājs: Vai kāds pieprasa balsot? Nē. Virzāmies tālāk.

P.Laķis: Nākamais attiecas uz 19.pantu. 19.pantā ir noteiktas pārstāvības normas Latvijas Zinātnes padomē. Iebildumu nav pret 6.punktu, kas nosaka, ka zinātnes nozaru ekspertu komisijās ir pa vienam no katras komisijas, iebildumi ir attiecībā uz pirmajām piecām, tā teikt, oficiālajām administratīvajām struktūrām. Tā kā komisija nespēja nonākt pie pietiekama balsu pārsvara, mēs lūdzam balsot par variantiem, kuros atšķirības ir tikai pārstāvības ziņā, nemainoties pārstāvības institūcijām. Klāt nāk arī minētā Lauksaimniecības un meža akadēmija. Varbūt mēs varētu balsot par šo pārstāvības skaitu, par vairākiem variantiem. Kurš no tiem iegūs vairāk balsu, tas tad arī būs. Acīmredzot citas izejas nav, jo vienoties komisijā ir gandrīz neiespējami.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Man jums ir jāziņo, ka vakar man bija saruna ar Zinātņu akadēmijas viceprezidentu akadēmiķi Stradiņu. Izrādās, ir notikusi tāda plašāka apspriede tieši par 3.punktu. Šīs apspriedes kontekstā man būtu tāds kompromisa priekšlikums. Mēs esam iestrādājuši Lauksaimniecības zinātņu akadēmiju, kas ir 15.panta 7.apakšpunkts. Varbūt būtu iespējams arī tā: no Latvijas Zinātnieku savienības, kas nav tik reprezentabla, kāda tā bija pirms pusgada, tur arī notiek zināmi procesi, atstāt vienu un no Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas - vienu. Tādā gadījumā kopējais skaits nemainītos. Tas būtu tāds kompromisa risinājums. Būtu pārstāvēta kā viena, tā otra organizācija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Tādā gadījumā... Es atvainojos, Preinberga kungs gribēja...

G.Preinbergs: Es gribētu gan stipri iebilst, jo Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija ietver sevī ārkārtīgi dažādas zinātņu nozares, un no tās atstāt vienu cilvēku būtu ne visai pareizi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Tādā gadījumā mums ir vairāki varianti, ko likt uz balsošanu. Pirmais variants: visām šīm pirmajām piecām institūcijām - šajā gadījumā Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju ietverot - pa vienam pārstāvim. Otrais variants - tas būtu Freimaņa kunga variants: Latvijas Zinātnieku savienībai - viena vieta un Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijai - divas vietas. Trešais variants: Latvijas Zinātnieku savienība saglabā divas vietas, klāt nāk divas vietas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijai, bet par vienu samazinās Latvijas Republikas Ministru padomei, jo vairāk par vienu klerku tur sēdināt, manuprāt, nav jēgas.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai jūs varēsit saprast, par ko balsot?

P.Laķis: Es varbūt atkārtošu pirms katra balsojuma.

Priekšsēdētājs: Tātad katrā reizē, Laķa kungs, mēs balsosim par vienu no priekšlikumiem. Kurš priekšlikums saņems balsu vairākumu, tas arī tiks pieņemts.

Lūdzu, Strazdiņa kungs!

I.Strazdiņš: Par balsošanas motīviem. Es lūdzu ievērot to, ka šīs institūcijas ir tikai viena niecīga daļa. Lielāko daļu sastāda zinātņu nozaru ekspertu komisijas, un šo ekspertu vidū noteikti ir pārstāvji no visām akadēmijām un tā tālāk, tā ka te ir tikai it kā tāda piedeva pie visa tā vai arī administratīvais sastāvs.

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīmu! Pirmais balsojums. Laķa kungs, lūdzu, paskaidrojiet!

P.Laķis: Pirmais balsojums: visas šīs institūcijas tiek pārstāvētas ar vienu cilvēku, ieskaitot arī vienu cilvēku no Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas. Arguments - tā ir administratīva struktūra, kas veidojas no visām šīm institūcijām. Komisija uzskatīja, ka galvenais tomēr ir šie eksperti, un diezin vai līdzsvaru ar Zinātņu akadēmijas prezidentu un Universitātes rektoru šeit ir nepieciešams veidot.

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 30, pret - 1, atturas - 6.

Otrais balsojums.

P.Laķis: Otrais balsojums ir tas, ko ierosina Freimaņa kungs: viens cilvēks no Latvijas Zinātnieku savienības, viens - no Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas un, Freimaņa kungs acīmredzot piekritīs, samazināt kvotu arī Ministru padomei, atstājot vienu vietu. Pārējiem saglabājas divas vietas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 12 - par, 10 - pret, 14 - atturas. Trešais balsojums.

P.Laķis: Trešais balsojums ir par to variantu, kāds dots tekstā. Ar vienu vienīgu papildinājumu - divas vietas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 14 - par, 7 - pret, atturas - 11. Pieņemts pirmais variants.

P.Laķis: Nākamais ir redakcionāla rakstura labojums, kas attiecas uz 27.pantu. Ir priekšlikums šā panta 3.apakšpunktā aizstāt vārdus "jautājumu izlemšana"ar vārdiem "jautājumu ierosināšana".

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi? Vai balsot ir nepieciešams? Nav. Turpināsim.

P.Laķis: 28.pantā ir tīri redakcionāla rakstura labojums: pirmajā rindā vārdu "ieceļ" aizstāt ar vārdu "ievēlē", jo loģiski ir, ka koleģiālā pārvaldes institūcija var ievēlēt, nevis iecelt.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu?

P.Laķis: Šā paša panta 1.punktā tur, kur ir teikts, ka "tās kompetencē ietilpst iestādes administratīvās, organizatoriskās un materiāltehniskās funkcionēšanas nodrošināšana", papildus iekļaut vārdu "zinātniskās" pirms vārda "administratīvās". Arguments bija tāds, ka citādi iestādes direktors ir pārāk uzkrītoši pārvērties par saimniecisko direktoru.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gribētu uzdot jautājumu sakarā ar grozījumiem 27.pantā. Ja jautājumu tikai ierosina, bet izlemšana tiek atņemta, man gribas zināt: kas tad galu galā izlems?

P.Laķis: Saskaņā ar darba likumdošanas aktiem.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Turpinām.

P.Laķis: Likumā pēdējais labojums, kas ir ieteikts, attiecas uz 29.pantu - par valsts zinātnisko iestāžu akadēmisko amatu sistēmu. Mēs esam saņēmuši divus priekšlikumus, un es atļaušos tos te komentēt. Jums izsniegtajā variantā ir vārdi: asistents, pētnieks, vadošais pētnieks, profesors. Tiek piedāvāti divi citi varianti, nemainot lietas būtību. Tie ir redakcionāla rakstura labojumi. Pirmais, ka sistēma "asistents, zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais zinātniskais līdzstrādnieks un profesors" saglabājas, otrs variants - mēģināt pielīdzināt šo sistēmu tuvāk augstākajām mācību iestādēm, ietverot arī šos trīs elementus - asistents, docents, profesors. Komisija uzskatīja, ka trešais variants nav atbalstāms, jo tomēr pastāv reālas atšķirības. Attiecībā uz pirmo un otro variantu varu kolēģiem paskaidrot, ka to trūkums ir tāds, ka abi šie varianti filoloģiski ir pareizi, bet nāk no citu tautu valodām. Variants, kas ir pašlaik - pētnieks, vadošais pētnieks -, ir tipisks angļu terminoloģijas pārcēlums latviešu valodā, bet variants ar zinātnisko līdzstrādnieku ir tipisks pārcēlums no krievu valodas. Tāpēc komisija piedāvā nobalsot par vienu no pirmajiem diviem variantiem. Klātesošajiem jāizvēlas, kas skan labāk: zinātniskais līdzstrādnieks vai pētnieks.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs balsosim vispirms par "pētnieku", pēc tam par "līdzstrādnieku". Kurš dabūs vairāk balsu, tas arī būs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par terminu "pētnieks un vadošais pētnieks". Lūdzu rezultātu. 36 - par, 5 - pret, 2 - atturas.

Balsojums par "līdzstrādniekiem". Lūdzu rezultātu. Par - 12, pret - 17, atturas - 9. No šā brīža Latvijā būs pētnieki, nevis līdzstrādnieki.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamais Laķa kungs! Man liekas, ka jūs palaidāt garām dokumentu, ko ir parakstījis akadēmiķis Ronis. Tas attiecas uz 21.pantu. Kā sapulce lems, tā lems, bet taisnībai par godu mums šis dokuments arī ir jāizskata.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, es arī būtu ierosinājis to izskatīt, jo šis dokuments man ir priekšā, bet lūdzu, Laķa kungs, jūsu komentāru!

P.Laķis: Es šo dokumentu neminēju gluži vienkārši tāpēc, ka tas neieguva komisijas vairākuma atbalstu. Visu cieņu akadēmiķim Ronim, ka viņš nāk ar šādu likumdošanas iniciatīvu. Ja kolēģi uzskata par nepieciešamu, protams, varam šo dokumentu izskatīt. Man personiski iebildumu nav. Es vienkārši komentēju situāciju.

Priekšsēdētājs: Ja Freimaņa kungs to izvirza uz balsošanu, tad mums būs jābalso, ja ne, tad...

J.Freimanis: Kolēģi, patiesībā visa sāls ir šajā apakšpunktā, kas atbilst mūsu teksta 35.rindiņai: "kā arī zinātnisko iestāžu vadītāji un viņu vietnieki". Mums ir daudzi kolēģi, kam par šīm lietām ir interese un daļa. No vienas puses, te ir tendence maksimāli objektīvi lemt jautājumus: ja zinātniskās iestādes vadītājs nevar pateikt - lūk, šī tēma ir laba... Tas ir no vienas puses. Tas būtu mīnuss, kādēļ šai atrunai būtu jāpaliek. No otras puses, runa ir par to, ka reāli šodien minētos amatus ieņem cienījami zinātnieki ar ļoti lielu zinātnisko autoritāti. Ja viņi tiek kaut kādā veidā neievēroti vai, teiksim, nepielaisti, tad zināmā mērā samazinās šīs padomes autoritāte. Ekspertu padomes mums ir izdevies izveidot diezgan reprezentablas un diezgan autoritatīvas. Tādi ir šie divi faktori. Viens ir pluss, bet otrs - mīnuss. Es domāju, ka mēs varam par šo jautājumu balsot.

P.Laķis: Komentējot un izsakot savu viedokli, varu pateikt tikai to, ka komisija šo priekšlikumu noraidīja. Visasāk pret to uzstājās Vaivada kungs. Viņš bija šā likumprojekta izstrādes darba grupas koordinators, un viņa autoritāte šajā gadījumā ietekmēja arī pārējos komisijas locekļus. Komisijas viedoklis ir tāds, ka šis negatīvais faktors tomēr pārsver pozitīvo faktoru, jo autoritatīvi cilvēki var būt arī bez krēsliem.

Priekšsēdētājs: Šis ir oficiāls plenārsēdes dokuments ar 265.numuru. Freimaņa kungs uztur tā balsojumu, tādēļ izšķirsim šo jautājumu balsojot. Tātad jautājums ir par 21.panta astotās rindkopas papildinājumu, pareizāk sakot, par svītrošanu. Priekšlikums ir svītrot šos zinātnisko iestāžu vadītājus.

P.Laķis: Jā, pašreizējā situācijā viņi netiek svītroti. Arī Zinātnes padomes pilnvaras mēs ar šādu balsojumu neizjaucam.

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīmu! Balsosim. Par svītrošanu. Lūdzu rezultātu. Par - 10, pret - 13, atturas - 13. Nav pieņemts.

Līdz ar to visi jautājumi ir izskatīti, Laķa kungs. Kādi ir priekšlikumi par balsošanu?

Lūdzu, Strazdiņa kungs vēl.

I.Strazdiņš: Vai es drīkstu izteikt vēl dažus papildinājumus, kas ir drusku vairāk nekā redakcionāli labojumi? Es tomēr gribētu, lai neiebilstu pret tiem... Tas varbūt mazliet uzlabos...

Priekšsēdētājs: Ja tas neaizņems daudz laika, jo ir jau klāt pārtraukums.

I.Strazdiņš: Nē, ļoti īsi, trīs mazas piezīmes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Strazdiņš: 10.pantā ir palicis mazliet neveikls teksts pēdējā rindkopā. "Zinātnisko grādu piešķir uz mūžu, un zinātniekam ir tiesības to lietot oficiālā sarakstē." Kāpēc tikai oficiālā sarakstē? Vajadzētu būt tā: "visu veidu informācijā par sevi". Nē, tas nav tas pats, oficiālā sarakste ir ierobežojums.

P.Laķis: Es atvainojos, Strazdiņa kungs, te bija tāds anekdotisks iebildums, ka varbūt nav ieteicams neoficiālās mīlestības vēstulēs lietot zinātnisko grādu. Tā ir anekdote, protams, bet es domāju, ka šis ierobežojums... Nu, es nezinu. Šajā gadījumā man ir šaubas, vai tā ir tik būtiska lieta.

I.Strazdiņš: Tad to nedrīkst drukāt uz vizītkartēm...

Priekšsēdētājs: Strazdiņa kungs, Konstitucionālais likums par pilsoņu un cilvēku tiesībām atļauj to darīt... (No zāles viņu papildina.)

I.Strazdiņš: Labi, tad nākamais. 29.panta priekšpēdējā rindkopa, tā ir 17.rinda, ir pēdiņās vārdi "doctor habilitatus", ko mēs citur esam izsvītrojuši. Tur būtu jāraksta: "doktora vai habilitētā doktora zinātnisko grādu".

Un pēdējais - par starptautisko zinātnisko sadarbību. 32.pants. Ārvalstu zinātnieks... Tur it kā trūkst būtiskākā: ārvalstu zinātnieks, kas piedalās Latvijas zinātnisko iestāžu noslēgtajos līgumos, bauda visas šajā likumā noteiktās tiesības, nevis katrs ārvalsts zinātnieks. Tam vajadzētu šeit atspoguļoties.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ir pārtraukuma laiks. Es gribētu darīt jums zināmu, ka 17.00 ir enerģētikas ministra informācija, pēc tam - satiksmes ministra informācija. Jādomā, ka tas nevilksies līdz pusseptiņiem, tādēļ mums būs iespēja apspriest arī šos jautājumus un lēmuma projektu. Tagad pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Turpinām darbu. Saskaņā ar mūsu balsojumu pirmais runā rūpniecības un enerģētikas ministrs, informējot par apkures stāvokli lauku rajonos, pilsētās un pagastos. Par otro ziņojumu patlaban tiek izdalīta Gūtmaņa kunga sagatavotā informācija. Gūtmaņa kungu pašu es neredzu. Gūtmaņa kungs arī ir šeit? Tad varam sākt.

Millera kungs, cik laika jums vajadzēs ziņojumam? 10 minūtes. Lūdzu.

A.Millers, rūpniecības un enerģētikas ministrs: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Ņemot vērā lielo vēstuļu daudzumu un jautājumus par siltumapgādes problēmām, Rūpniecības un enerģētikas ministrijā ir izvērsts darbs vairākos virzienos.

Pirmām kārtām izstrādāts mehānisms, lai nodrošinātu kurināmā valsts rezerves izlietošanas un sadales kārtību. Tas attiecas uz visām tām pilsētām un rajoniem, kuras sevi pilnībā nav nodrošinājušas ar energoresursiem, pamatā - ar mazutu.

Otrām kārtām Ministru padomei ir iesniegts lēmuma projekts par valsts uzņēmuma "Latvenergo" siltumenerģijas cenu un tarifu izskatīšanas padomes radīšanu. Acīmredzot līdzīgas tarifu padomes būtu jārada arī pašvaldībās, kuru siltuma uzņēmumi strādā atsevišķi vai kuru dzīvojamās platības apsilda rūpniecības uzņēmumi, un tādā veidā jāievieš sabiedriska kontrole pār cenām. Es personiski esmu vienojies ar rūpniecības uzņēmumu vadītājiem, ka viņi neiebildīs pret šādu tarifu padomju izveidošanu pašvaldībās, esmu informējis par to pašvaldību vadītājus. Un tās pašvaldības, kuras uzskata, ka ir spējīgas aktīvi sadarboties šajā jautājumā un kontrolēt siltuma tarifus, saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju šādus tarifus veido kopā ar uzņēmumu pārstāvjiem. Šie siltuma tarifi tiks kontrolēti.

Kopā ar Arhitektūras un celtniecības ministriju ir sagatavots Ministru padomes lēmuma projekts par energoresursu skaitītāju atestēšanu un uzstādīšanu, to apkalpošanas kārtību. Šis lēmuma projekts, protams, ļaus iedzīvotājiem nedaudz ekonomēt energoresursus. Ievērojot to, ka šo energoresursu cena palielinājusies vidēji no 100 līdz 500 reižu, ievērojami palētināt energoresursu patēriņu iedzīvotāju individuālajā budžetā mums acīmredzot neizdosies.

Kopā ar Arhitektūras un celtniecības ministriju ir izstrādāts arī nolikums par siltumapgādes, apkures un siltā ūdens piegādes organizēšanas pamatprincipiem apkures periodā. Tas pašlaik tiek saskaņots ar citām valsts institūcijām un, es ceru, tuvākajā laikā tiks izskatīts valdībā. Ministrija veido operatīvo darba grupu siltumenerģijas piegādes jautājumu izskatīšanai un informācijas apkopošanai par kurināmā cenām un iespējām to iegādāties, kā arī par stāvokli atsevišķās vietās. Finansiālie jautājumi, kas saistīti ar šīs grupas izveidošanu, šobrīd ir atrisināti. Es uzskatu, ka lauku rajoniem šis ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, jo prakse rāda, ka daudzas problēmas laukos pašvaldības vēl nav gatavas risināt, tāpēc šī operatīvā grupa sastāvēs no cilvēkiem, kuri pamatā nestrādā ministrijā, bet ar kuriem mēs noslēgsim līgumu. Viņu darbs tiks apmaksāts. Viņi ir speciālisti siltuma jautājumos, viņi tiks nodrošināti arī ar transportu, lai operatīvi varētu izbraukt. Paredzēts, ka sešu cilvēku grupa divreiz nedēļā varēs aizbraukt uz jebkuru vietu republikā, lai konsultētu vietējās pašvaldības un siltumuzņēmumus šajos jautājumos. Pēc tāmes projekta, kas vēl nav apstiprināts, tas maksās ap 100 000 rubļu mēnesī. Pamatizdevumi ir transporta izdevumi. Šādā veidā mēs varēsim pašvaldībām palīdzēt risināt sasāpējušos jautājumus.

Bez tam šai grupai būs arī uzdevums savākt informāciju un dot atzinumu par energoresursu cenām - vai tās ir pieņemamas pašvaldībām, kā arī par energoresursu kvalitāti, jo ir bijuši vairāki gadījumi, kad kā kurināmie līdzekļi tiek nopirktas tādas ķimikālijas, kuru drošuma pakāpe lietojot ir visai apšaubāma. Lai šādu situāciju novērstu, republikā šajā apkures sezonā strādās šī grupa, kas konsultēs pašvaldības visos iespējamos jautājumos. Ja kāds no tiem nebūs atrisināms ministrijas ietvaros, ministrija acīmredzot pēc šīs grupas iniciatīvas griezīsies valdībā vai Augstākajā padomē.

Vēl par atsevišķiem jautājumiem, kas šobrīd satrauc sabiedrību. Pirmām kārtām tas ir jautājums par siltumtīkla uzņēmumu nodošanu pašvaldībām. Es jau vairākas reizes esmu runājis ar jums, esmu skaidrojis, tiekoties individuāli ar katru pašvaldības vadītāju, arī pirms šīs nodošanas. Viņi visi principā piekrīt, ka šī nodošana ir jāveic. Bija dažādi iemesli, kāpēc šo nodošanu vajadzēja izdarīt agrāk, bet par to es nevaru uzņemties atbildību, jo šajā amatā esmu tikai vienu gadu, bet to vajadzēja darīt pagājušajā gadā, tagad nāksies vai nu nākamajā, vai aiznākamajā gadā. Es reāli redzu, ka ar tām iespējām, kādas šobrīd ministrijā ir, ar tās nelielo cilvēku sastāvu jautājumus uz vietām var atrisināt tikai ar aktīvu pašvaldību piedalīšanos, ar aktīvu to kontroli šajā krīzes situācijā. Tāpēc ministrija joprojām uzskata, ka šis jautājums tika risināts konceptuāli pareizi. Naudas varēja vēlēties vairāk. Tie 200 miljoni, kas tika iedalīti šā pusgada budžetā, visi tika izmaksāti, sadalīti pašvaldībām. 132 miljoni aizgāja to parādu kompensēšanai, kas bija radušies sakarā ar to, ka līdz pirmajam pusgadam valdība noteica tarifus, kas nenosedza reālās izmaksas. 132 miljoni aizgāja šo parādu kompensēšanai. 63 miljoni tika sadalīti proporcionāli tām vajadzībām, kādas ir lauku rajonos, lai varētu veikt remontdarbus. Jāatzīst uzreiz, ka apgrozāmo līdzekļu veidošanai un energoresursu iepirkšanai līdzekļu nebija. Lai arī kā pašvaldības prasīja, ministrija var iedalīt tikai to naudu, kas tai ir asignēta budžetā, un jautājums, protams, būs tikpat aktuāls arī pavasarī, kad būs jāsāk domāt par jauno apkures sezonu, par jaunu energoresursu pirkšanu. Budžetā ir ieprojektēts šādas energoresursu rezerves, šādus apgrozāmos līdzekļus iedalīt, taču par to, kāds izskatīsies budžets, lemsim mēs kopā ar Augstāko padomi.

Otrs sāpīgākais jautājums, manuprāt, ir jautājums, kurš savā laikā varbūt konceptuāli netika pareizi atrisināts. Tas ir par bijušo kolhozu un sovhozu, tagadējo paju sabiedrību katlumājām, kas apkurina ciematus un dzīvojamo fondu. Šīs katlumājas nekad nav bijušas valsts īpašums. Šobrīd ir izveidojusies paradoksāla situācija, ka pašvaldības ir spiestas parakstīt parādrakstus vairāku miljonu apmērā par šo katlumāju vērtību, lai paju sabiedrība nodotu pašvaldībām šīs katlumājas un lai varētu apkurināt ciemata dzīvojamo fondu. Pretējā gadījumā paju sabiedrība, protams, ir tiesīga šīs katlumājas iznomāt uzņēmējiem, kuri šajās katlumājās varētu veikt kādu citu uzņēmējdarbību, nevis ražot siltumu. Stāvoklis ir ļoti kritisks. Domāju, ka mēs, protams, esam ar mieru konsultēt tehniskajos jautājumos, taču šis ir likumdošanas jautājums, tāpēc es gan būtu par to, lai Augstākā padome kopā ar pašvaldībām izskatītu Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā šo jautājumu un risinātu daudz radikālāk tieši attiecībā uz šo paju sabiedrību katlumājām, jo situācija laukos šobrīd veidojas dramatiska. Ministrija un valsts institūcija, teiksim, nevar noteikt, ka īpašuma tiesības jāatdod vai nu par brīvu, vai šīs katlumājas jāapsaimnieko tā, kā pienāktos tās apsaimniekot.

Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šāda problēma laukos ir, un tā ir ļoti asa. Es neredzu iespēju valstij izpirkt no paju sabiedrībām šīs katlumājas, jo tāda nauda budžetā mūsu ministrijai nav ieplānota. Vēršu jūsu uzmanību uz šo konfliktsituāciju ar paju sabiedrībām. Piedāvāt konkrētu risinājumu es nevaru, taču domāju, ka te sakarā ar krīzes situāciju acīmredzot varētu būt kāds pagaidu risinājums - tāds, ka īpašums tiktu nodots pašvaldībām lietošanā un īpašuma attiecību risināšana tiktu atlikta uz gadu vai diviem. Taču ar šādu priekšlikumu acīmredzot var nākt ieinteresētās puses, tas ir, pašvaldības vai Tautas pašvaldības komisija.

Turklāt mēs cenšamies maksimāli piesaistīt ārzemju investīcijas jautājumos, kas saistīti ar katlumāju pārbūvi, ar vietējā kurināmā izmantošanu. Taču šie jautājumi ir saistīti ar investīcijām, un es domāju, ka šodien, kad jūs esat pieņēmuši ļoti izšķirīgus lēmumus privatizācijas jomā, būs iespējams šos jautājumus vēl daudz operatīvāk risināt. Piedāvājumi ir, un vairākām pašvaldībām mēs esam atraduši partnerus, kas ir ar mieru demonstrēt piemērus, lai vēlāk varētu par naudu realizēt šīs savas efektīvākās siltumražojošās ierīces, tie šobrīd ir ar mieru par minimālu samaksu vai par brīvu šīs ierīces atsevišķos rajonos uzstādīt. Šādus kontaktus mēs esam noorganizējuši vairākos rajonos. Līdzko būs iespēja, mēs šādu darbību turpināsim. Atvainojos, ka pārtērēju laiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie deputāti, - jautājumi. Bela kungs pirmais.

A.Bels: Ministra kungs, sakiet, lūdzu, kādi ir kurināmā ietaupījumi Rīgas pilsētā, realizējot patlabanējo siltā ūdens padeves grafiku?

A.Millers: Par konkrētu siltuma ietaupījumu es pašreiz laikam atbildēt nevarēšu. Atbilde slēpjas tajā aspektā, ko es jums izklāstīju par "Latvenergo" tarifu padomi. Tas šodien tika valdības sēdē izskatīts. Tur ir vairāki labojumi. Tarifu padomes sastāvā, ko piedāvāja Rūpniecības ministrija, bija iekļauti arī Augstākās padomes deputāti, Finansu ministrijas pārstāvji. Viņi absolūti nebija saistīti ar ministriju. Padome bija domāta kā sabiedrisks orgāns, kas varētu operatīvi sniegt atbildi uz šiem jūsu jautājumiem. Šobrīd es nevarēšu konkrēti atbildēt, kādi ir energoresursu ietaupījumi sakarā ar pazemināto temperatūru.

A.Bels: Millera kungs, tad es precizēju jautājumu. Vai vispār ir ietaupījumi?

A.Millers: Jā, ietaupījumi ir.

A.Bels: Paldies.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamais ministra kungs! Man ir vairāki īsi jautājumi, uz kuriem es gribētu saņemt konkrētas un īsas atbildes. Sakiet, lūdzu, kad jūs kā ministrs īsti uzzinājāt, ka situācija kļūst tik dramatiska?

A.Millers: Par situācijas dramatiskumu es pirmo reizi informēju Augstākās padomes vadību un bankas vadību maijā, kad skaidri izklāstīju, kas ir gaidāms, kādas problēmas mums ir gaidāmas. Un 1.maijā es informēju arī valdību, kas ir gaidāms. Tieši pēc šīs valdības 1.maija sanāksmes pirmo reizi parādījās doma, kas notiks, ja mēs nemaksāsim Krievijai par gāzi, un ka vajadzēs šīs taupības krāsniņas ieviest, ja mums nebūs gāzes. Man visi dokumenti ir datēti. Es jums varu parādīt, ka esmu griezies pēc palīdzības šajā jautājumā.

G.Preinbergs: Par 1500 Latvijas rubļiem kā maksu par komunālajiem pakalpojumiem katram cilvēkam. Sakiet, lūdzu, vai šie 1500 rubļi būs neatkarīgi no saņemamā atalgojuma - vai tas ir pensionārs, kurš saņem 2500, vai, teiksim, valdības ierēdnis ar 27 tūkstošiem mēnesī.

A.Millers: Jā, valdības lēmumā tā tas bija domāts.

G.Preinbergs: Sakiet, lūdzu, kāpēc atteicās no 25-30 procentu izmaksas, kā tas ir visā pasaulē, kāpēc atteicās no šā varianta?

A.Millers: Varu atbildēt tikai par savu viedokli. Varu pateikt, kāds ir mans viedoklis. Balsoja valdības locekļi kopumā par to, kādu variantu pieņemt. Šie varianti visi tika izskatīti kopā ar pašvaldību pārstāvjiem. 25 procentu variants nodrošina, ka cilvēkam ar minimāliem ienākumiem, kurš šobrīd dzīvo trīs vai četru istabu dzīvoklī, jākompensē šīs trīs istabas un tikai par vienu istabu viņš maksā pats. Rīgas pašvaldība, arī Teikmaņa kungs, kategoriski iestājās pret šādu variantu, jo tas nestimulē cilvēku dzīvot atbilstoši saviem fondiem.

G.Preinbergs: Kāpēc gāze, kas uzkrāta par 5000 Latvijas rubļu vienā mērvienībā, šobrīd tiek patērēta par 21 tūkstoti šajā pašā mērvienībā?

A.Millers: Gāzes daudzums, ko mēs nopirkām no Krievijas un samaksājām 5300 rubļu, tika sasummēts kopā ar to gāzes daudzumu, ko pirkām jūlijā par 8000 rubļu un tagad pērkam par 19 000 rubļu, lai tādā veidā varētu nodrošināt visus komunālos pakalpojumus, kas nepieciešami apsildīšanai. Aprēķinot minimālo cenu, komunālajiem pakalpojumiem gāze šobrīd maksā 12 500 rubļu, kaut gan no Krievijas mēs līdz 1.novembrim pirkām par 19 tūkstošiem. Daudzums, ko mēs pirkām par 5000, mūs nenodrošinās visai ziemai. Tāpēc tika aprēķināts kopējais daudzums un šā daudzuma nodrošināšanai aprēķināta lētākā cena. Ražotāji maksā to cenu, par kādu mēs šobrīd reāli saņemam gāzi. Visa gāze, kas tika nopirkta par lētāku cenu, par tādu cenu arī tika iedota. Bet šis ir viens no jautājumiem, ko tarifu padome var izskatīt un pārbaudīt.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Salīša kungs, lūdzu, pirmais.

B.Salītis: Cienījamais Millera kungs! Jūs nupat runājāt par katlumājām, kuras ir paju sabiedrībās. Bet ļoti daudz katlumāju ir arī valsts uzņēmumiem. Problēma ir gandrīz viena un tā pati. Jūs minējāt, ka tā it kā ir likumdevēja funkcija šo jautājumu risināt. Bet kas liedz valdībai nākt klajā Augstākajā padomē ar lēmumu, lai šo jautājumu risinātu? Jo šodien daudzos rajonos tā ir problēma. Paju sabiedrības nav finansiāli nodrošinātas, lai dotu siltumu ciematiem, un arī tie uzņēmumi, kuri agrāk deva siltumu atsevišķiem reģioniem, nav spējīgi to darīt. Tātad šis jautājums jau bija jāatrisina līdz šodienai. Kā jūs domājat to risināt?

A.Millers: Vēlreiz paskaidroju, ka te ir divas dažādas īpašuma formas. Ir katlumājas, kas pieder valsts uzņēmumam. Varu atbildēt par valsts rūpniecības uzņēmumiem. Mēs ar direktoriem esam vienojušies, ka šie tarifi tiks izskatīti un tiks slēgti savstarpēji līgumi starp valsts rūpniecības uzņēmumu un vietējo pašvaldību par siltumpiegādi. Turpretī paju sabiedrību katlumājas nekādā gadījumā nav valsts īpašums. Šeit īpašuma jautājumu kārtošanā valdība juridiski nav tiesīga jaukties. Kas attiecas uz rūpniecības uzņēmumiem, tad jautājumi par tarifiem ir apspriežami. To zina visu pašvaldību vadītāji, un te nekādi radikāli lēmumi nav nepieciešami.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, tad Berķa kungs.

J.Kinna: Man būtu divi jautājumi. Pirmkārt, vai mēs varētu palūgt šādu paju sabiedrību sarakstu, kuras, pēc jūsu rīcībā esošās informācijas, šobrīd nenodod katlumājas un arī nekurina. Mums nav šādas informācijas.

A.Millers: Ministrijā ir šāda informācija.

J.Kinna: Es gribētu lūgt.

A.Millers: Jā, Kinnas kungs, jūs saņemsit šo informāciju.

J.Kinna: Otrs jautājums ir tāds. Vai jūsu vadītajai ministrijai ir informācija, cik un kādi degvielas veidi tiek iepirkti caur valsts struktūrām un kādi iekļūst Latvijā caur komercstruktūrām. Mani, piemēram, interesētu benzīna attiecība. Cik mums piegādā komercstruktūras un cik atbilstoši dažādiem starpvalstu līgumiem iepērk valsts struktūras?

A.Millers: Visa degviela, benzīns un dīzeļdegviela, kuru šobrīd realizē valsts struktūras sabiedriskā transporta vajadzībām, pašvaldību transportam un ātrajām palīdzībām, tiek iepirkta no privātstruktūrām. Uzņēmums "Latvijas nafta" to iepērk no privātstruktūrām un tālāk ar talonu palīdzību vai citādā veidā realizē šiem uzņēmumiem. Jāteic, ka šobrīd republikā benzīns un dīzeļdegviela tiek ievesta tikai ar privātstruktūru un dažādu sabiedrību palīdzību.

J.Kinna: Tātad "Latvijas nafta" neko neiepērk.

A.Millers: Tā iepērk daļu. Lielākā daļa tiek iepirkta no privātām struktūrām tepat uz vietas Latvijā.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Berķa kungs!

A.Berķis: Pirmkārt, cik lielas ir tās rezerves un cik viegli tās pieejamas, vai, teiksim, Aizkrauklei vai kādam citam tās ir pieejamas? Vai tās patiešām ir rezerves un citiem nav pieejamas?

A.Millers: Lēmumu par valsts rezervju izlietošanu ir tiesīga pieņemt tikai valdība. Uz valdības lēmuma pamata Materiālo resursu ministrija dod rīkojumu valsts rezerves izsniegt konkrētai pašvaldībai, ja jūs runājat par to. To, cik degvielas pašreizējā situācijā katrai pašvaldībai pienāksies no šīm valsts rezervēm, Enerģētikas ministrija ir aprēķinājusi un ir iesniegusi valdībai šādu lēmumu. Tas principā ir akceptēts. Tā ka mehānisms, kas ļauj piekļūt pie valsts rezervēm, ir diezgan sarežģīts.

A.Berķis: Tīri praktiski, vai tās mucas, kur degviela salieta, ir iespējams vispār no turienes dabūt laukā un pārvest uz kaut kādu konkrētu rajonu?

A.Millers: Jā.

A.Berķis: Ir?

A.Millers: Jā.

A.Berķis: Otrais jautājums ir par to plānu, par ko jūs runājāt. Maijā jau bija gatavs viss šis pasākumu plāns. Kāpēc tas tomēr tik slikti tika pildīts? Piemēram, ja pieņēma variantu, ka degvielas vispār var nebūt, ka jābāzējas uz koksni, tad kāpēc tomēr tik maz kaut vai tās pašas malkas sagatavoja, kad vasara bija sausa? Klāt varēja tikt. Degviela ietaupījās visos citos darbos šī sausuma dēļ.

A.Millers: Jautājums ir ļoti sarežģīts, lai gan es jums principā varu atbildēt. Ministrija iesniedza tikai to finansiālo resursu apjomu, kāds nepieciešams, lai iepirktu šos energoresursus.

Kas attiecas uz malku, jautājums ir ļoti komplicēts. Šajā darbā piedalās gan privātfirmas, gan arī valsts uzņēmums "Latvijas mežs". Turklāt tika izskatīti un sagatavoti arī varianti, ka tādā gadījumā, ja Krievija tomēr neatvērs gāzes vadu un mums šī gāze nenāks, pasākumos tiks iesaistīta armija. Tā kā mums tomēr gāzes iesūknēšanu izdevās nokārtot, tad armija šajos jautājumos netika iesaistīta. Principā gāze ir, un tagad acīmredzot galvenā ir finansiālā problēma.

A.Berķis: Ja tā, tad vēl trešais jautājums - pavisam īss. Maniem aizkraukliešiem pietrūkst pavisam maz, lai pabeigtu gāzes vada būvi un lai pieslēgtu šo gāzes vadu. Viss sagādāts, trūkst tikai 9 miljonu, un šā iemesla dēļ viņi tomēr nosals, jo līdzekļu nav. Ko te var darīt?

A.Millers: Ja man parādītos nauda, tad es to dotu ne tikai Aizkrauklei, bet arī citiem rajoniem, kuriem pietrūkst burtiski dažu miljonu, lai aizvilktu līdz tiem gāzes vadu. Aizkraukle nav vienīgā, kurai pietrūkst naudas. Ja parādīsies šī nauda, esmu ar mieru diskutēt, kur šo naudu ieguldīt, vai Aizkraukles rajonā vai kādā citā. Man šobrīd šādu līdzekļu nav.

A.Berķis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Cienījamais ministra kungs, kā jūs varat komentēt valsts uzņēmuma Talsu ATU un valsts uzņēmuma "Stendes naftas bāze" attiecības? Tie nevar viens otram nodrošināt normālu darbu, nav benzīna. Turklāt šīs naftas bāzes benzīntankā jau sen ir vislielākās cenas republikā. Tomēr arī šī Stendes naftas bāze ir valsts uzņēmums.

A.Millers: Par cenām man informācijas nav. Par to konfliktu, kāds bija starp naftas bāzes vadītāju un autotransporta uzņēmuma vadību, man ir zināms. Uzskatu, ka viņi abi divi rīkojas nepareizi. Tur, manuprāt, bija atrodams kompromiss - daļa no šīs naudas bija ieskaitāma kā parāda maksājums, par otru daļu varēja iepirkt degvielu. Uzskatu, ka tā vēstule, ko es saņēmu no Talsu ATU vadības, arī nav sevišķi korekta. Uzskatu, ka šie jautājumi bija risināmi, bet tās ir tādas sadzīviskas savstarpējo attiecību izpausmes, kas atstāja ļoti sliktu iespaidu uz iedzīvotāju nodrošināšanu ar transportu.

A.Seile: Nav tik vienkārši. Talsu rajons gaida no jums konkrētu atbildi, jo tai ATU vēstulei pievienojos arī es un pievienojas deputāts Cupruns. Mēs gaidām jūsu risinājumu. Citādi...

A.Millers: Jūs saņemsit atbildi.

A.Seile: Bet arī risinājumu, ne tikai atbildi.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs!

P.Laķis: Man ir divi jautājumi, ministra kungs. Pirmais jautājums varbūt ir tāds komplekss. Par cik "Latvijas nafta" pērk un par cik pārdod degvielu, jo, cik es saprotu, tā ir tikai starpniecības organizācija pašreizējā situācijā, kas iepērk Latvijas teritorijā un pārdod Latvijas teritorijā?

A.Millers: Es negribētu teikt, ka tikai starpniecības organizācija. Tā iepērk arī pati. Kas attiecas uz dīzeļdegvielu un benzīnu, pamatā tā iepērk Latvijas teritorijā. Problēma šajā brīdī ir tāda, ka visi apgrozāmie līdzekļi vasarā praktiski tika tai izņemti, jo patērētāji palika parādā 600 miljonus, no tiem 400 miljonus lauksaimnieki palika parādā. Tas ir papildus vēl tam kredītam, ko valdība izsniedza lauksaimniekiem. Tā kā nebija apgrozāmo līdzekļu, bija ļoti grūti operēt un darboties tirgū, lai iepirktu.

Kas attiecas uz "Latvijas naftu", tās struktūras grozījumus valdība ir apstiprinājusi. Ir apstiprināta koncepcija, un ministrija realizē šo koncepciju. Tur ir vajadzīgs konkurss. Šobrīd, kad paveras iespēja privatizēt, dabīgi, šī struktūra tiks diezgan radikāli mainīta.

P.Laķis: Mani tomēr interesē, cik mums naudas aiziet "Latvijas naftas" uzturēšanai?

A.Millers: Cik jums aiziet naudas?

P.Laķis: Nē, es nedomāju Augstāko padomi, es domāju Latvijas valsti. (Smejas.)

A.Millers: Tā nav budžeta iestāde, tā ir saimnieciskā aprēķina iestāde. Pagājušās nedēļas vidū tās kontā bija 130 miljoni. Visi pārējie līdzekļi ir apgrozībā. Tā ka nekādas lielās peļņas šim uzņēmumam noteikti nav. Cenas tiek kontrolētas. Cenas ar ministriju tiek saskaņotas. Jūs zināt, ka cenas ir apmēram par 10 procentiem mazākas nekā tirgū.

P.Laķis: Man ir otrs jautājums, Millera kungs. Mēs, deputāti, tiekoties ar cilvēkiem savos apgabalos, piemēram, Latvijas mazpilsētās, saskaramies ar šādu dokumentu. Tā ir realitāte. Tātad Gulbenes pilsētā tiek izsniegts dokuments, kuru paraksta siltumtehnikas inženieris. Tas paredz, ka pensionārei, kas divatā ar māti dzīvo privātmājā - mazā mājā, kuras platība ir 68 kvadrātmetri, - apkures sezonā jāmaksā 123 tūkstoši rubļu. Tas nav vienīgais šāds gadījums. Tātad ko jūs iesakāt šajā situācijā darīt? Jūs ļoti labi saprotat, ka mazpilsētā cilvēki vidēji ir nabadzīgāki nekā Rīgā. Mēs nevaram teikt: "Pārdod māju vai ej ārā no dzīvokļa." Tas būtu nenopietni. Bet tā ir realitāte. Iedomājieties sevi manā vietā, kad es saņemu šādu te deputātam adresētu iesniegumu. Tādu cilvēku tur ir tūkstošiem, jo šajā mazpilsētā 80 procenti iedzīvotāju fiziski nav spējīgi to samaksāt. Mēs nevaram teikt: "Ej dzīvot zaru būdā!"

A.Millers: Esmu ar mieru apspriest jebkuru jautājumu, ja kāds domā, ka siltumu ir iespējams saražot lētāk. Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām, kā es vērtēju šādu rīcību? Šādu rīcību no tā siltumtehniķa puses vērtēju kā provokatīvu, jo uzskatu, ka cilvēki nav iepriekš jābiedē. Acīmredzot šie jautājumi jārisina ļoti nosvērti un nav ko mētāties ar prognozēm un paziņojumiem, jo skaidrs, ka tos 120 000 viņi samaksāt nevarēs. Taču jautājumi ir jārisina ļoti skaidri. Ir jāapzinās, cik energoresursi maksās. Ir skaidri jāapzinās, ka vidējā izpeļņa ir 20 līdz 40 dolāru mēnesī. Ja mēs energoresursus nevaram nopirkt lētāk kā par pasaules cenām, acīmredzot ir jārēķinās, ka problēmas būs milzīgas, bet šīs problēmas ir jārisina un cilvēkus tāpēc nevajag biedēt. Šie jautājumi ir jārisina. Es, Laķa kungs, nevaru lētāk saražot siltumenerģiju par to cenu, kāda tā ir. Acīmredzot problēma ir tajā siltumražošanas veidā, kāds ir izveidojies 50 gados. Šie jautājumi ir jārisina maksimāli konstruktīvi, bez panikas un bez liekas cilvēku biedēšanas.

Priekšsēdētājs: Drobota kungs, lūdzu!

J.Drobots: */Millera kungs! Ja atļausit, man ir divi jautājumi. Pirmais. Kā jūsu kā valdības pozīcija tiek saskaņota ar vietējo pašvaldību pozīciju? Man personīgi ir radies tāds iespaids, ka tagad, šajā krīzes momentā, visi cenšas atbildību no sevis noņemt. Jūs šeit cita starpā teicāt, ka pašvaldībām sniedzat tehnisko palīdzību, stāstījāt, kā strādā šīs grupas. Bet es jums nocitēšu Daugavpils pilsētas valdes priekšsēdētāja Valda Lauska viedokli, kuru viņš izteica pilsētas iedzīvotājiem, uzrunājot viņus televīzijā: "Ja republikas vadītāji saņēmuši sev tiesības noteikt siltumenerģijas tarifus, tad viņiem jāuzņemas arī to jautājumu atrisināšana, kas rodas, vietējās termostacijas apgādājot ar energoresursiem." Es tālāk nelasīšu, tur ir ultimatīvas prasības Ministru padomei. Man ir radies tāds iespaids, ka katrs cenšas atbildību no sevis novelt un uzkraut to uz cita pleciem./

A.Millers: Acīmredzot runa šeit ir par to, ka valdība noteica, kādas siltumenerģijas izmaksas ir pieļaujamas iedzīvotājiem. Saprotu, ka šis jautājums, protams, ir ļoti kutelīgs, bet nedomāju, ka tas ir tāpēc, ka valdība izvairītos no atbildības. Valdība nekādā gadījumā neizvairās no atbildības. Un šos jautājumus mēs risināsim kopā, acīmredzot kopā ar šo darba grupu. Šo jautājumu sagatavoja Finansu ministrija un Arhitektūras un celtniecības ministrija. Es saprotu, ka cenas - 40 un 80 rubļi - acīmredzot ir noteiktas par zemu. Šobrīd noteikt precīzu, pareizu izmaksu nebija iespējams, jo statistiskās uzskaites par to, kādās platībās iedzīvotāji dzīvo un kāda ir vidējā izpeļņa republikā, līdz šim nebija. Pie tā tiek strādāts. Acīmredzot šīs izmaksas tiks koriģētas. Es pieļauju domu, ka tās reāli nenosedz. Bet tas ir ne jau tāpēc, lai valdība izvairītos no atbildības. Tie bija pirmie aprēķini, kādus valdība izdarīja un, izmantojot pašreizējās energoresursu cenas, noteica augšējo robežu. Ja kāda pašvaldība spēj saražot lētāku siltumu un realizēt iedzīvotājiem, protams, to var darīt. Taču augšējo robežu, kāda ar mūsu vidējām algām ir iespējama, valdība noteica.

J.Drobots: */Tas ir - es sapratu tā: jūs nepiekrītat Lauska kungam tajā, ka tad, ja jūs esat noteikuši cenu, tad par tādu cenu jums arī kurināmais jāsagādā./

A.Millers: Man nav tādas iespējas. Es varu...

J.Drobots: */Saprotams. Otrais jautājums sakarā ar to, ko šajā intervijā jautāja Lauska kungs. Šajā sakarā es gribu uzsvērt sekojošo. Tas, kas nesamaksās par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem, bet bijis spējīgs to izdarīt, pēc spēkā esošās likumdošanas tiks saukts pie visstingrākās atbildības. Visiem tiem, kas objektīvu iemeslu dēļ nevar samaksāt, tiks sniegta palīdzība. Sakiet, lūdzu, kādi kritēriji šajā gadījumā tiks pielietoti? Kā uzzināt, var vai nevar cilvēks samaksāt par dzīvokli?/

A.Millers: Tas ir jāizlemj vietējām pašvaldībām un jāskatās uz vietas, vai cilvēks ir spējīgs vai nav spējīgs samaksāt. Tas ir pilnīgi vietējo pašvaldību ziņā, vai cilvēkam pienākas kāda palīdzība vai nepienākas. Vietējās pašvaldības to lems.

J.Drobots: */Nu, pieņemsim, es uzskatu, ka pat ar savu deputāta algu nevaru apmaksāt rēķinu, kas par dzīvokli izsniegts manai ģimenei./

A.Millers: Tas ir jautājums, kas jums jārisina vietējā padomē.

Priekšsēdētājs: Apsīša kungs!

R.Apsītis: Godātais ministra kungs! Gribētu jums uzdot jautājumu, ar kuru pie manis ir griezušies daži vēlētāji - tie Latgales priekšpilsētas iedzīvotāji, kuri dzīvo vecajās mājās gandrīz bez jebkādām ērtībām. Jautājuma būtība ir tāda.

Pēdējā laikā, kad mēs visi jūtam un saprotam, ka ļoti ir sadārdzinājusies sašķidrinātā gāze jeb, kā tautā saka, balonu gāze un šie baloni kļuvuši tik dārgi, ka bieži vien cilvēkiem ir grūti nopirkt, vai nebūtu iespējams pazemināt maksu par elektroenerģijas lietošanu līdz līmenim (šādos dzīvokļos), kādu kārto tie iedzīvotāji, kas dzīvo pavisam jaunos dzīvojamos namos tur, kur, jau šīs mājas ceļot, ir ierīkotas elektroplītis - lielās stacionārās elektroplītis? Argumentācija ir šāda: gāzes mums vairs nav, bieži nav arī malkas vai, ja ir, tad tikai, ko krāsni iekurināt. Mums ir mazi bērni, mums ir veci cilvēki, un mēs lietojam tās mazās elektroplītiņas. Bet tās nu gan milzīgi ēd elektrību. Šausmīgi dārgi jāmaksā.

A.Millers: Šķidrās gāzes cena apmēram par 10 procentiem ir zemāka par reālo cenu. Šķidrās gāzes cena tiek uzlikta dabas gāzei, kura tiek realizēta rūpnieciskajiem ražotājiem. Elektroenerģijas tarifi šobrīd ir sadalīti astoņās grupās - no 1,60 līdz 5,40 rubļiem, ja atmiņa mani neviļ. Pie kuras kategorijas kuru patērētāju pieskaitīt, tas ir diskutējams jautājums. Es, protams, varu izteikt valdībā jūsu viedokli, ka šīs mājas ir uzskaitāmas. Tas varbūt sarežģīs vēl vairāk uzskaiti. Bet šis jautājums, protams, ir apspriežams.

R.Apsītis: Man ir lūgums neaizmirst šo jautājumu, mēģināt to kaut kā risināt.

Priekšsēdētājs: Kides kungs!

E.Kide: Cienījamais ministra kungs! Sakiet, lūdzu, pirmkārt, vai uz valsts degvielas rezervēm, kuras paredz no 1.decembra realizēt, ir tiesības valsts uzņēmumiem, tas ir, saimnieciskajiem uzņēmumiem, piemēram, "Lauktehnikai", "Agroservisam", "Lauku celtniekam", kuriem ir dzīvojamo māju kvartāli? Tā ir jautājuma pirmā daļa. Vai ir tiesības?

Otrā daļa. Šie uzņēmumi ir pa daļai bankrotējuši. Faktiski tie ir maksātnespējīgi, un man ir bail, ka tie nevarēs to rezerves naudu līdz mūsu pieprasītajam laikam atmaksāt.

Un trešā jautājuma daļa. Iedzīvotāji, kas dzīvo šo uzņēmumu mājās, faktiski jau ir bezdarbnieki. Viņiem šie uzņēmumi nespēj samaksāt tos pabalstus - 1500 rubļu, un nav arī cerību, ka viņi varēs samaksāt īres naudu, jo viņi nesaņems tos 1500 rubļus. Kā šo ķēdi redzat jūs - valdība? Kā rast atrisinājumu šādiem te saimnieciskajiem nebudžeta uzņēmumiem?

A.Millers: Attiecībā uz saimnieciskajiem uzņēmumiem viss atkarīgs no tā, kādā veidā uz vietas šie jautājumi tiek kārtoti ar vietējām padomēm, jo valsts rezerves tika sadalītas proporcionāli energoresursu patēriņam rajonā kopumā. Līdz katrai individuālajai katlumājai šāda valsts rezerve sadalīta netika, jo tas, manuprāt, arī fiziski nav iespējams. Tas viss tika sadalīts proporcionāli uz rajonu. Un tālāk rajonos ir jādala proporcionāli pagastiem vai šiem uzņēmumiem, kuri apkurina mājas. Es varu pateikt tikai vienu, ka gāzes cena ir noteikta komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai ar šo gāzi ražo siltumu municipālais uzņēmums vai valsts uzņēmums. Par to kvotu, par kādu uzņēmumi ražo siltumu komunālām vajadzībām, gāzes cena ir noteikta tāda pati kā visiem pārējiem uzņēmumiem par valsts rezervēm. Ja pašvaldības būs normāli nostrādājušas, tad šo mazutu, protams, saņems arī saimnieciskais uzņēmums. Taču, kā prakse rāda, ne vienmēr kontakti ir tik labi, kā varētu vēlēties.

E.Kide: Millera kungs, bet man tomēr nav skaidrs, vai ir kādi valdības norādījumi gadījumos, kad pašvaldības zina, ka šis saimnieciskais uzņēmums ir maksātnespējīgs, sēd uz kartotēkas un nespēj šī pagasta iedzīvotājus, kas dzīvo tā mājās, ar 1500 rubļiem nofinansēt? Vai ir kāds norādījums, ka tādos gadījumos tomēr tā rezerve jādala visiem, neskatoties uz maksātnespēju, jo tie cilvēki vienkārši fiziski nosals?

A.Millers: Saprotiet, es vēlreiz atkārtoju, ka to rezervi mēs iedalām rajonam atbilstoši tām vajadzībām, kādas tam tika prognozētas. Ja rajons nospriedīs, ka kaut kāda iemesla dēļ nedos šim saimnieciskajam uzņēmumam vai nedos šim pagastam, tad tur ir rajona vadības atbildība pret tiem pagastiem un pret tiem cilvēkiem, kas rajonā dzīvo, ne tikai pret rajona pilsētu.

E.Kide: Valdībai nekādu ieteikumu nav?

A.Millers: Mēs nedalām tālāk. Taču šī sešu cilvēku grupa tika radīta tāpēc, lai šīs problēmas uz vietas risinātu un kārtotu šos jautājumus. Šobrīd tāda sadalījuma līdz pagastiem un līdz atsevišķiem uzņēmumiem attiecībā uz valsts rezervēm nav.

E.Kide: Nē, ne par to. Bet varbūt tomēr dot, jo šie cilvēki ir ķīlnieki tajās mājās un nav vainīgi, ka šis uzņēmums faktiski pa daļai ir bankrotējis. Viņi prasa man kā vēlētāji: "Kā es varu izdzīvot? Es esmu ar mieru maksāt, bet šai pašvaldībai, šim uzņēmumam pašvaldība nedod degvielu. Bet es salstu nost." Viņi kā vēlētāji man prasa.

A.Millers: Mēs varam strādāt tikai konsultatīvā formā ar pašvaldībām. Mēs strādājam ar rajonu pašvaldībām. Un visi šie jautājumi ir risināmi rajonā. Tie nav risināmi valdības līmenī. Šie jautājumi ir risināmi uz vietas pašvaldībās.

E.Kide: Otrs jautājums. Sakiet, lūdzu, pēc kāda mehānisma no 1.decembra uz šo valsts mazuta un cita kurināmā rezervi var pieteikties, jo es saprotu, ka rezerve nav pietiekama. Vai tur nebūs rinda? Vai tā ir sadalīta atbilstoši pieprasījumam?

A.Millers: Ir jau sadalīta.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Kurdjumova kungs. Es atvainojos, Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Cienījamo ministr, es atvainojos, ka nedzirdēju jūsu ziņojumu. Var būt, ka jūs tam esat pieskāries, bet es gribētu jautāt par pavisam pretēju problēmu. Daudzas katlumājas, īpaši tās, kas tiek kurinātas ar dabasgāzi, strādā tāpat kā senos laikos, dzīvokļos ir vairāk nekā karsts, karstais ūdens ir katru dienu, respektīvi, dzīve ir ļoti zaļa. Baidos, ka šāda zaļa dzīve varētu beigties, teiksim, februārī. Ja arī tā nenotiks, tad izdevumi par šādu kurināšanu krietni pārsniegs to Ministru padomes noteikto maksu par apkuri. Pašvaldība, protams, nebūs spējīga no sava budžeta šādu pārtēriņu segt. Vai ministrijai pakļautās institūcijas kontrolē šādas lietas, vai tiks kaut kas darīts, lai piebremzētu dažu aktivitātes, it sevišķi ņemot vērā, ka Latvijas valsts šādas rīcības rezultātā varētu pavasarī nonākt bankrota priekšā.

A.Millers: Jā, šī operatīvā grupa tiek radīta, lai kārtotu arī šādus jautājumus. Ja kādam ir kāda informācija par līdzīgiem gadījumiem, man ir lūgums informēt ministriju, konkrēti, Oša kungu. Viņš ir šīs grupas vadītājs un viņa pienākums ir noskaidrot, kāpēc tiek, teiksim, kaut kur pārkurināts, jo vidējo temperatūru un režīmu, kāds šobrīd ir, mēs esam saskaņojuši ar "Latvenergo", ar rajonu pašvaldībām. Ir spēkā pazemināta apsildīšanas temperatūra.

Priekšsēdētājs: Kurdjumova kungs!

L.Kurdjumovs: */Ministra kungs! Es gribētu, lai jūs precizētu principu, pēc kāda tiek noteikta maksa par dzīvokļa apsildīšanu, piemēram, Rīgas pilsētā. Kā es saprotu, ņem par kvadrātmetriem. Tā vai ne tā?/

A.Millers: Valdība noteica augšējo līmeni, kāds ir šajā situācijā. Otrs princips, kurš, protams, ir pārkāpts, ir taisnīguma princips. Ir noteikts, ka tiem, kuriem ir lielāka platība, jāmaksā 80 rubļi. Šīs summas, jāatzīst, tika noteiktas ļoti aptuveni, jo, es jau teicu, statistikas uzskaites mums nav. Valdība saprata, ka krīzes situācijā acīmredzot turīgākajiem būs jākompensē daļa no mazākturīgo izdevumiem.

L.Kurdjumovs: */Tas ir, tiek ņemts par kvadrātmetru?/

A.Millers: Pagaidām pēc kvadrātmetra.

L.Kurdjumovs: */Bet, piedodiet, tiek apsildīti kubikmetri, bet ne kvadrātmetri! Loģiskāk būtu rēķināt kubikmetros. Piedodiet, es pabeigšu savu jautājumu! Manuprāt, nevajadzētu meklēt lieku platību, bet rēķināt uz apsildīšanas punktu skaita. Jo vecajā apdzīvojamajā fondā ir milzīgi koridori, lielas pārejas, bet jaunajos dzīvokļos, īpaši valdības namos, iespējami pat pieci apsildīšanas punkti uz 50 kvadrātmetriem, taču par tiem maksā divreiz mazāk nekā tie, kam ir 130 kvadrātmetri. Kāpēc gan neuzskaitīt apsildīšanas punktus? Jo mums taču dzīvokļos nav automātiski regulējamu siltumatdeves sistēmu! Mums tas ir nostrādāts uz mūžu. Es paredzu, ka būs iebildumi, bet mums taču ir dažādu variantu konvektori, kurus izmanto apsildei. Arī tos iespējams saskaitīt. Saprotiet, ka tad būs kaut kāda loģika, bet šodien viss tas tiek darīts formāli. Es gribētu saņemt atbildi: kāpēc tas netiek darīts? Kas te tik sarežģīts?/

A.Millers: Jā, es piekrītu, ka šie aprēķini tika izdarīti pēc principa - vidējā temperatūra slimnīcā. Citas iespējas tobrīd valdība neredzēja. Mēs maksimāli centīsimies precizēt šos aprēķinus par siltumpatēriņu, taču vēlreiz uzsveru, ka es personiski uzskatu, ka dzīvokļu privatizācija ir izeja, kas ļauj šo jautājumu sakārtot un uzskaiti precizēt. Šajā situācijā tādā milzīgā dzīvojamā fondā Arhitektūras un celtniecības ministrija siltuma daudzumu, kāds tiek patērēts, uzskaitīja precīzi kubikmetros vai kvadrātmetros, vai apsildīšanas punktos. To centralizēti izstrādāt nav iespējams. Pašvaldības šobrīd nav gatavas aprēķināt šādu patēriņu. Taču centralizēti visiem dzīves gadījumiem valdības noteikts patēriņš arī šobrīd nav iespējams.

L.Kurdjumovs: */Jūs mani atvainojiet, priekšsēdētāja kungs! Jums ir labi zināms, un visām pašvaldībām un visām bijušajām namu pārvaldēm ir zināms, ka jaunajos dzīvokļu rajonos ir tipveida dzīvojamie nami, kur nekas nav pārrēķināms, kur viss, kā teikt, jau apriori ir zināms. Un tikai vecais dzīvokļu fonds ir izskatāms detalizēti, to var izdarīt, par pamatu ņemot pašu iedzīvotāju iesniegumus. Taču tas būtu taisnīgāk attiecībā uz tiem, kas dzīvo šajos vecajos dzīvokļos. Man liekas, ka valdība pilnīgi nav ieinteresēta, lai būtu taisnīga pret iedzīvotājiem./

A.Millers: Valdība ir ieinteresēta. Mēs šajos jautājumos konsultējāmies gan ar Pašvaldību savienību, gan ar pašvaldību pārstāvjiem, gan arī ar Rīgas pašvaldību vadītājiem. Šobrīd precīzāk izrēķināt nebija iespējams.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mēs 45 minūtes apspriežam šo jautājumu. Parasti mēs jautājumiem veltām pusstundu. To lūdzu ņemt vērā.

Lūdzu, Ābiķa kungs! Pēc tam - Rāznas kungs.

Dz.Ābiķis: Vai ir kāds konkrēts risinājums tai problēmai, kas ir saistīta ar ūdens un gāzes skaitītājiem?

A.Millers: Ir vairāki piedāvājumi. Šie piedāvājumi neviens nav līdz galam realizēti. Tie prasa zināmus ieguldījumus. Varu minēt piemēru par gāzes skaitītājiem. Gāzes skaitītāju ražošanas licences maksā 6 miljonus dolāru. Lai nodrošinātu visus republikas gāzes patērētājus ar skaitītājiem, nepieciešami 25 miljoni dolāru. Lai sāktu ražošanas sagatavošanu, papildus šiem 6 miljoniem, ko es minēju, droši vien vajadzīgi vēl daži miljoni dolāru. Šādā gadījumā šī rūpnīca varētu apgādāt visus republikas iedzīvotājus gada vai divu gadu laikā. Lai tie normāli sevi atpelnītu, tiem būtu jāstrādā vismaz kādus piecus gadus. Ja šis termiņš būtu līdz 10 gadiem, tad cena varētu būt zemāka. Tā ka jautājums ir ļoti komplicēts, un mēs strādājam pie tā, lai varētu daļēji saņemt komplektējamās detaļas un skaitītājus montēt te uz vietas. Taču šo līgumu un solījumu ir bijis ļoti daudz, bet praktiski šos līgumus realizēt nav izdevies.

Priekšsēdētājs: Rāznas kungs un...

S.Rāzna: Ministra kungs, man jums ir ļoti konkrēts jautājums. Sakiet, lūdzu, vai maksas tarifos par elektroenerģiju ir ietverti izdevumi par zemsprieguma elektrolīniju apkalpošanu? Ja ir, kas šo darbu veic?

A.Millers: Kopējos tarifos ir ietverti šie izdevumi. Vēlreiz uzsveru, ka kopējā katlā, ja tā varētu nosacīti teikt, atvainojos par izteicienu, ir salikti visi izdevumi. Es varu rēķināt pa astoņām patērētāju grupām, cik kurš patērē. Tarifi ir precīzi salikti tādā veidā, lai šie izdevumi tiktu nosegti. Tātad arī šī apkalpošana ietilpst kopējā izdevumu katlā.

S.Rāzna: Kur zemnieku saimniecībām griezties, kad ir bojājums elektrolīnijā?

A.Millers: "Latvenergo".

S.Rāzna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Godājamais ministr! Es, protams, varētu uzdot šo jautājumu darba kārtībā, bet gribētu dzirdēt jūsu domas kopā ar tiem deputātiem, kas ir zālē. Sakiet, vai jūs nedomājat, ka ir pienācis laiks, ka tieši valdība un ministrija nāk klajā Augstākajā padomē ar iniciatīvu atbrīvot no nodokļiem enerģētikas uzņēmumus Latvijā, jo tā energoresursu ziņā un enerģētisko jaudu - gan elektriskās, gan arī siltuma jaudas - ziņā ir nabadzīga zeme, kam stāv priekšā smagas problēmas. Jo vairāk nekā jebkur citur šie nodokļi vistiešākajā veidā gulst atpakaļ uz nodokļu maksātājiem. Un neviens acīm redzami nenāks ar investīcijām šajā jomā Latvijā, ja viņš zinās, ka, piemēram, viena augstspiediena caurule, bez kuras nav spējīga strādāt elektrostacija, ja pa to pie patērētājiem plūst siltums, astoņas reizes tiek aplikta ar apgrozījuma nodokli, ja elektroenerģija septiņas reizes tiek aplikta ar apgrozījuma nodokli. Vai nebūtu laiks sakārtot šo saimniecību un vai nebūtu jums jānāk ar iniciatīvu?

A.Millers: Attiecībā uz nodokļiem un enerģētikas attīstību kopumā varbūt ir nedaudz atšķirīgi viedokļi, teiksim, Rūpniecības un enerģētikas ministrijai un Finansu ministrijai, kura ir atbildīga par budžeta sastādīšanu. Taču lēmēji jebkurā gadījumā esat jūs. Ja Blumberga kungs nāktu ar šādu priekšlikumu budžeta apspriešanas laikā, es nebūtu tas, kurš iestātos pret šādu lēmumu. Taču kopumā tas ir jautājums par budžetu. Energoresursi apgrozījuma nodoklī sastāda ievērojamu daļu no budžeta.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es gribētu lūgt Birkava kungu. Varbūt iekļausimies kaut kādos noteiktos rāmjos, mēs nevienu jautājumu šeit neatrisināsim, tikai populistiski tricinām gaisu! Vēl mums ir Gūtmaņa kungs, un vēl viens likums mums nav pabeigts. Mēs taču te paceļamies globālos augstumos ar šauri lokālu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, vai jūs atļausit uzdot jautājumu vēl Škapara kungam? Un tad beigsim.

J.Škapars: Domāju, ka Birkava kungs nav vainīgs, vainīgas tomēr ir milzīgi asās problēmas. Gribētu, lai Millera kungs atbildētu ļoti precīzi, ko deputātiem teikt piektdien - tad, kad būs tikšanās ar pašvaldībām. Patiesību sakot, es nezinu, ko atbildēt. Šodien pie manis no Gailīšu pagasta bija pašvaldības un ziņoja, ka visi deputāti ir nolikuši pilnvaras. Visi deputāti. Mums Augstākajā padomē nupat nāks jautājums par to, ka Augstākajai padomei vajadzēs iecelt pagaidu pārvaldi šīm pašvaldībām.

Braucu uz Limbažiem, ko tur precīzi pateikt, kādā veidā tiks apmaksāta šī apkure, pieņemsim, kaut vai Gailīšu pagastā? Gailīšu pagastā šī apsildīšanas sistēma bija kādreizējai lielajai "Uzvarai". "Uzvarai" arī paliek šī sistēma, bet "Uzvara" atsakās maksāt. Galu galā prasīs atbildību no pašvaldībām, tāpēc pašvaldībām vajadzīgi šie līdzekļi. Līdzekļu nav, ar ko nopirkt kurināmo - šajā gadījumā gāzi. Ko darīt? Vai jums ir konkrēti aprēķini, precīzi aprēķini attiecībā uz konkrētām pašvaldībām, attiecībā uz konkrētiem objektiem? Tur, kur ienākumi nesedz izdevumus, kādi ir plāni par to, ko darīt?

A.Millers: Gribētu pateikt, ka līdzīga problēma ir tepat blakus - Rīgas apkārtnē. Es tikos ar pašvaldībām, kuru teritoriju apsilda bijušais Ādažu kolhozs...

Pirmām kārtām jāsāk ar to, ka jāizvērtē šie tarifi. Lai varētu orientēties šajos tarifos, jāgriežas pie Oša kunga, jo tarifi bieži vien, arī tie tarifi, kas pašvaldībām izvirzīti Ādažos, ir stipri paaugstināti. Tajos ir ielikta vesela virkne citu izmaksu. Turklāt vēršu vēlreiz uzmanību uz to, ka komunālais fonds, kas tiek apsildīts ar gāzi... Škapara kungs, es mēģinu jums atbildēt uz jautājumu...

Tātad pirmām kārtām nepieciešams noskaidrot, cik pamatoti ir šie tarifi. Otrām kārtām, kas attiecas konkrēti uz gāzi, tad bieži vien šie ražojošie uzņēmumi siltuma cenā ierēķina to gāzes cenu, kas domāta ražošanas vajadzībām, nevis komunālajām vajadzībām. Tātad jautājums par tarifiem ir jautājums numur viens.

Otrām kārtām. Kas attiecas uz tām problēmām, kādas izveidojušās starp paju sabiedrībām un starp pašvaldībām. Es tomēr negribētu viennozīmīgi piekrist, ka šis ir tikai valdības jautājums, šis ir arī Augstākās padomes jautājums, jo tā pieņēma lēmumu, kādā veidā privatizējamas šīs paju sabiedrības un šīs katlumājas... Tāpēc es būtu par to, ka šīs problēmas risināmas kopumā. Mums ir radīta darba grupa, strādāsim kopā. Es nekādā gadījumā neesmu par to, ka šobrīd būtu jākrīt panikā un kādam jānoliek savas pilnvaras un jāatsakās no darba.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, būtu laiks... Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es tomēr gribētu precizēt jautājumu. Šodien ir par vēlu teikt, ka jautājums numur viens ir tarifi. Šiem tarifiem vajadzēja būt sen skaidriem, vajadzēja būt precīziem aprēķiniem un ar šiem aprēķiniem vajadzēja iepazīstināt Augstāko padomi. Ja jau mēs uzklausām ministru Augstākajā padomē, tad mums vajadzētu dzirdēt pavisam konkrētus aprēķinus un arī priekšlikumus par to, ko tad darīt. Pateikt, ka tas ir Augstākās padomes jautājums, ir maz. Patiesībā ministrijai vajadzēja nākt Augstākajā padomē ar priekšlikumiem, un tad Augstākā padome varētu izlemt jautājumu.

A.Millers: Tarifus nevar aprēķināt, Škapara kungs. Ir pāri par 500 pagastiem, un katram ir citāda katlumāja. Tas katram uz vietas ir jārēķina. Mēs varam tikai palīdzēt, metodiski parādīt, kā rēķina. Šie jautājumi ir jārisina uz vietas. Centralizēti šie jautājumi nav jārisina, arī pašvaldības piekrita tad, kad pārņēma šos rajonu siltuma uzņēmumus, ka šie jautājumi ir jāskatās uz vietas, jo katrā vietā ir citāda katlumāja, citāda apkures sistēma, un šie tarifi katrā vietā ir citādi. Mēs varam palīdzēt tikai metodiski.

Priekšsēdētājs: Pēdējais jautājums Albertiņas kundzei.

S.Albertiņa: Millera kungs, sakiet, lūdzu, vai jūs nopietni to domājat, ka visu veidu skaitītājus, kādi mums patiešām ir nepieciešami, mēs ražosim Latvijā?

A.Millers: Nē. Visu veidu skaitītājus mēs noteikti neražosim.

S.Albertiņa: Bet, piemēram, gāzes skaitītājus jūs grasāties ražot.

A.Millers: Es neteicu, ka mēs ražosim. Es saku, ka mums ir vairāki piedāvājumi, mēs visus izskatām, bet līdz šim lēmums ne par viena skaitītāja ražošanu Latvijā nav pieņemts, jo tādā veidā, kādā šie piedāvājumi ir izteikti, mums tie nav pieņemami.

S.Albertiņa: Man liekas, ka jums būtu laiks izskatīt visus šos piedāvājumus mazliet ātrāk un beidzot nākt pie kaut kāda atzinuma.

A.Millers: Šā jautājuma risināšanai ir nepieciešamas investīcijas, un šā jautājuma izskatīšana ir atkarīga no tā, kādas mums ir iespējas iegūt investīcijas.

Priekšsēdētājs: Paldies Millera kungam. Ļoti ceru, ka Gūtmaņa kungs ar viņam raksturīgajām manierēm būs īss, precīzs un efektīvs...

Lūdzu, Gūtmaņa kungs! Cik minūtes?

A.Gūtmanis, satiksmes ministrs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tā kā statistiskais materiāls ir izsniegts rakstveidā un ņemot vērā to komplimentu, ko izteica priekšsēdētājs, es varbūt nerunāšu par skaitļiem, es komentēšu materiālu, kas jums izsniegts, un atbildēšu uz jautājumiem, kādi jums ir šajā sakarā. Tāpēc mans ziņojums ilgs piecas sešas minūtes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Gūtmanis: Cienījamie deputāti! Bez šaubām, ja mums ir jāraksturo pašreizējā situācija, to vislabāk salīdzināt ar stāvokli pēc narkotikas ieņemšanas. Kad tās sāk pietrūkt, sākas dziļas paģiras. Ar narkotiku es domāju lēto degvielu, kuras cena gada laikā ir pieaugusi 120 reizes, bet par cilvēku, kas ieņem narkotiku, es uzskatu to nozari, kas man tagad šeit ir jāpārstāv. Šīm grūtībām mums ir jātiek cauri. Lētās degvielas vairs nebūs. Es domāju, ka tās problēmas, kas ir saistītas ar autotransporta samazināšanu, ar pārvadājumu samazināšanu, tie skaitļi, kas minēti, ir zināmā mērā saistīti ar degvielas problēmām. Tā kā tā ir dziļa stresa situācija, parādās arī objektīvi un subjektīvi faktori: vienā vietā tas jautājums stabilizējas labāk, citā vietā - sliktāk. Jāteic, ka gada vidū mums bija ārkārtīgi sarežģīta situācija Rīgas pilsētā: notika streiki, apstājās autobusi. Braukājot pa pasauli, izdevās izlūgties jaunu tehniku. Apskatiet diagrammas, tās liecina, ka bez dziļām strukturālām izmaiņām stāvokli nevar glābt. Un šīs dziļās strukturālās izmaiņas ir autotransporta pārvadājumu privatizācija, tehnikas nomaiņa autotransportā, visas pasažieru pārvadājumu struktūras izmaiņa, jo, pastāvot dārgajām izejvielām, dzelzceļš, neapšaubāmi, ir lētāks nekā autotransports.

Šodien ir jāsaka, ka mums ārkārtīgi grūti gāja ar pašvaldībām. Mēs tikāmies ar pašvaldībām un nospriedām, ka tās savu iespēju robežās centīsies atrisināt pārvadājumus savā teritorijā, bet valsts organizācijas veiks starppilsētu pārvadājumus. Ar zināmām grūtībām ir izdevies atrisināt jautājumu Rīgas pilsētā, ļoti labi izdevās atrisināt jautājumu Jelgavas pilsētā, jo tur pilsētas galva ir bijušais autotransporta darbinieks, vēl vienā otrā citā vietā arī. Taču šodien, kā rakstīts avīzē "Atmoda Atpūtai", ir apstājušies pasažieru pārvadājumi. Saņēmis šo avīzi, es piezvanīju uz Neretu, runāju ar padomes priekšsēdētāju. Autotransporta uzņēmums pieder pašvaldībai. Kāda veidojās reālā situācija? Rīgā degvielu varēja iegādāties par 50 rubļiem, bet Aizkrauklē, Neretā tā maksāja 80 rubļu. Ap lielajām pilsētām ir asfaltēti ceļi, pa tiem brauc dīzeļautomobiļi ikarusi, kuru izmaksas ir apmēram par 30 procentiem zemākas, bet laukos brauc "LAZ" tipa benzīna mašīnas un ceļi ir sliktāki, izmaksas ir apmēram par 30 procentiem lielākas.

Tas, neapšaubāmi, mums ir kaut kādā veidā jākompensē. Diemžēl no 1990.gada valsts budžeta līdzekļi autotransporta dotēšanai nav piešķirti, acīmredzot nav arī avotu, no kuriem dotēt. Es to pilnīgi saprotu, bet man ir lūgums deputātiem. Es paskaidrošu. Teiksim, pieņem apgrozījuma nodokli un uzliek apgrozījuma nodokli arī pasažieru pārvadājumiem. Biļešu cena automātiski pieaug. Otrs aspekts. Ja mēs uzliekam muitas tarifus rezerves daļām un riepām, atkal visi pārvadājumu sadārdzinājumi pieaug. Esmu griezies ar saviem kolēģim no Satiksmes ministrijas gan Tarifu padomē, gan arī institūcijās, kuras izdara grozījumus apgrozījuma nodoklī, ar lūgumu: ņemot vērā to, ka nav dotāciju, bet kaut kas ir jādara šajā lietā, šo jautājumu atrisināt.

Man šodien ir trīs asas problēmas, kas saistītas ar laukiem. Tā bija Nereta, tie bija jautājumi, kas saistīti ar Nīgrandi, ar Talsu un Ventspils rajonā dzīvojošo lībiešu ciemu nodrošināšanu ar transportu. Šīs problēmas, kungi un dāmas, mēs atrisināsim ļoti vienkārši. Tur pasažieru ir maz, mēs noņemsim, un to mēs darām, dažus mikroautobusus no Rīgas pilsētas taksometru parka atdosim laukiem un šos pārvadājumus veiksim.

Atsevišķas asas problēmas varam atrisināt, bet kopumā Satiksmes ministrijai arī ir līdzekļu trūkums.

Ko vēl ir izdevies panākt? Ir izdevies panākt to, ka varam sākt realizēt benzīna automobiļus. Tādu ir apmēram 20 tūkstoši. Tie stāv pie žogmalēm. Tagad ir apstiprināts mehānisms, kas atļauj šos automobiļus realizēt privātpersonām, pašvaldību struktūrām, bet iegūto naudiņu ieskaitīt autotransporta uzņēmumu budžetā. Ja izdosies atsaldēt daļu no mums iedalītajiem 250 tūkstošiem dolāru - un man ir tāda informācija no Finansu ministrijas, ka tas notiks -, mums ir jāsaņem par vienu dolāru 160 rubļu, tad mēs tos rubļus dabūsim, lai samaksātu, un laukiem centīsimies nopirkt mazākus dīzeļautobusus, tādus, kādus jūs redzat Rīgā.

Mēs palīdzēsim arī tiem lauku novadiem, kur ir dzelzceļš, ne tikai palielinot vagonu skaitu, bet esmu devis rīkojumu Dzelzceļu pārvaldei no saviem krājumiem pārdot degvielu nevis par 80 rubļiem, bet par to cenu, par kādu viņiem ir izdevies, izmantojot savu monopolstāvokli, to iepirkt.

Bet man ir viens liels lūgums. Demokrātijas pamats ir brīva informācijas apmaiņa un iespēja pārvietoties. Visās pasaules valstīs (es daudz kur neesmu bijis, bet esmu bijis Ķīnā, Taivānā, Dānijā, Vācijā, Zviedrijā) publiskais autotransports ir tas, ar kuru jebkura valsts tomēr palīdz mazāk turīgiem pilsoņiem. Tāpēc, apspriežot 1993.gada budžeta minimālās iespējas, varbūt nenogrieziet to, kas mums bija šogad, taču, ja ir iespējams, drusciņ pielieciet klāt, ņemot vērā, ka cenas ir pieaugušas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, jautājumi! Paldies Gūtmaņa kungam par konspektīvo, precīzo izklāstu. Silāra kungs pirmais.

I.Silārs: Man ir divi jautājumi. Pilnībā piekrītu jūsu minētajai pasaules valstu praksei, kas rāda, ka jāpiešķir kompensācijas par atsevišķu pasažieru kategoriju braukšanu bez maksas vai ar atvieglojumiem, kuri noteikti ar Augstākās padomes pieņemtiem likumiem un Ministru padomes lēmumiem. Es ļoti labi zinu šo problēmu. Ir iesniegts labojumu projekts attiecībā uz policiju un prokuratūras izmeklētājiem. Protams, mēs varam prasīt, lai to visu kompensē transporta uzņēmums. Tādēļ man gribētos dzirdēt nevis to, ko rāda pasaules prakse, bet gan mūsu pašu prakse, ka tā ir jādara. Tādēļ man gribētos zināt, ko jūsu ministrija un valdība kopumā dara vai tuvākajā laikā darīs, lai pie mums ieviestu šo pasaules praksi?

A.Gūtmanis: Silāra kungs, pirms divām nedēļām ir pieņemts valdības lēmums par atvieglojumiem transportā astoņām kategorijām (invalīdiem, bāreņiem, bērniem). Tur ir paredzēts, ka tas viss ies uz tarifu rēķina, visu samaksās Latvijas iedzīvotāji. Transporta uzņēmums to izdara, liekot uz tarifiem. Pavisam mums likumos ir noteiktas divdesmit sešas kategorijas, ieskaitot deputātus. Mēs uzskatām, ka tām astoņām kategorijām ir jādod. Ar policiju esam noslēguši līgumu, un būtībā transporta uzņēmumi vadās policistus un izmeklētājus par brīvu, bet ar tādu norunu, ka braucot viņi sargā dzelzceļa vagonus, gan visus satiksmes līdzekļus. Tā ka attiecībā uz policiju jautājums ir atrisināts. Vēl ir palikušas 17 kategorijas, kuras ir noteicis likumdevējs, tajā skaitā arī deputāti. Ja sarēķinām visu to cilvēku skaitu, iznāk, ka 26 procenti no Latvijas iedzīvotājiem brauc par velti, bet pārējiem iedzīvotājiem tas jāsamaksā. Es domāju, ka Latvijas iedzīvotāji, kuriem jāmaksā tik daudz par visu, tam nepiekritīs. Tāpēc mēs iekļāvām tikai šīs deviņas kategorijas un lūdzam atbalstīt dotāciju diviem mērķiem: lai laukos varētu nodrošināt satiksmi ar modernākiem autobusiem un segt šos papildu izdevumus.

I.Silārs: Paldies. Mans pēdējais jautājums attiecas uz jūsu pārskata pēdējo rindkopu, kurā jūs rakstāt: "Jāveic pasažieru pārvadājumi no dzelzceļa stacijām līdz apdzīvotajām vietām un otrādi ar autobusiem, jārada apstākļi pasažieru transporta pakalpojumu tirgus izveidošanai." Mans jautājums ir: kad varēsim lasīt - "lai veiktu to, tiek radīti apstākļi"? Kam un kādā veidā tas viss ir jāveic un jārada?

A.Gūtmanis: Es jums atbildēšu. Jūs zināt, mums ir Aviācijas zinātniskās pētniecības skaitļošanas institūts, kas savā laikā iztaisīja to biļešu pārdošanas sistēmu "Sirēna-2", kas darbojas pa visu impēriju. Tagad šis institūts ir noslēdzis līgumu ar "American Airlines" un taisa "Air Baltica". Tas ir spēcīgs skaitļošanas institūts, kurš var izskaitļot visus izdevīgākos maršrutus un veidot vienotu transporta tīklu. To īsteno Satiksmes ministrija un tās pārziņā nodotais bijušais vissavienības uzņēmums.

I.Silārs: Tātad šis darbs ir sākts.

A.Gūtmanis: Jā, šis darbs ir sākts.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Vispirms es gribētu izteikt mazu piezīmīti jūsu rakstītā sakarā. Tas attiecas uz to, ka palielinās konduktoru skaits, kā arī pastiprinās kontrole uz līnijas, lai iekasētu braukšanas maksu autobusos. Ministra kungs, jums ir jāpiekrīt man, ka pastiprināt var tikai to, kas jau ir. Kontroles Rīgas autobusos nav. Vismaz Pļavnieku autobusā divarpus gados ir redzēts tikai viens kontrolieris.

Mans jautājums attiecas uz dzelzceļu. Sakiet, lūdzu, vai šis pēdējais drastiskais biļešu cenas paaugstinājums nedezorganizēs darbu daudzos uzņēmumos un iestādēs, kas atrodas Carnikavā, Ogrē, Jelgavā, Tukumā, Jūrmalā un otrādi?

A.Gūtmanis: Jā, es atbildēšu uz jūsu jautājumu. Vispirms par konduktoriem. Rīgas pilsētā tiešām nav, bet piepilsētā ir. Es jums, kungi un dāmas, gribētu teikt vienu. Kad iepazinos, kāda ir reālā situācija Latvijā, tad pārliecinājos, ka autobusā, kurā ir 41 vieta, vidēji brauc 13,5 cilvēki. Es pateikšu pilnīgi atklāti: tās mazās algas un visa tā lielā dārdzība ir veicinājušas to netikumu, kas bija arī agrāk. Notiek zādzības. Šoferi neatdod naudu, nozog benzīnu savam darbarīkam. Un tā ir problēma, ar kuru mums jāsaskaras. Tagad ir apmēram 6000 šoferu bez darba, mēs prognozējam, ka drīz būs aptuveni 9000. Šodien tā ir Rīgas pašvaldības lieta, jo Rīgas autobusu parku nodevām Rīgas pašvaldībai, nodevām ar lieliem cīniņiem, bet mēs atradām kompromisu, un tas darbs, kas sākās, kad Rīgas autobusu parks bija valsts uzņēmums, ir jāpadara. Un es jums teikšu, apmēram puse neienāk kasē.

Par dzelzceļa tarifiem. Vakar mums bija neoficiāla tikšanās ar jauno Igaunijas transporta ministru un Lietuvas transporta ministru. Ievērojot valdības lūgumu, dzelzceļš nav cēlis pasažieru tarifus no maija. Patlaban dzelzceļa tarifi Rīgas pilsētas robežās ir divi rubļi. Šodien paziņotais pacēlums ir 80 kapeikas par kilometru. Tas ir uz pusi mazāks nekā mūsu kaimiņvalstīs. Esmu pieturējis šo lēmumu līdz tam brīdim, kamēr netiks izmaksāta nospriestā 1500 rubļu maksa. Tā ka tas nestāties spēkā ar 15.datumu, bet droši vien ar 20. vai 25.datumu. To es jums apsolu. Taču mākslīga pieturēšana noved pie vēl dziļākām problēmām. Un beigu beigās būs vien jākompensē. Arī dzelzceļam jāatjauno vagoni. Tā ka, es domāju, jāskatās reāli uz lietām, un 80 kapeikas par kilometru, braucot ar vilcienu, būs jāmaksā. Par autobusiem man prasīja trīs rubļus par kilometru. Es to neatļāvu. Droši vien par autobusu maksimālā maksa var būt kādi divi rubļi. Es gribētu pateikt vēl kādu lietu. Mēs esam pateicīgi parlamentam un valdībai par to, ka mums kompensēs to 63 miljonu rubļu zaudējumu, ko cietām sakarā ar visām naudas reformas lietām, kas bija saistītas ar Krieviju. Es domāju, ka tagad mēs atspersimies, bet parādos esošs uzņēmums nav dzīvotspējīgs. Tāpēc es lūgtu atbalstīt un izskaidrot visu to lietu.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es gribu pieskarties vienkāršai problēmai. Es uz darbu lielāko tiesu braucu ar trolejbusu un ar autobusu. Tas ir acīmredzams, ka cilvēki masveidā vairs neiegādājas biļetes. Es pat esmu redzējis, ka vīri vienkārši izsviež no autobusa kontrolieri. Vai ir izdarīti kādi aprēķini attiecībā uz Rīgu, ka šī cenu pacelšana faktiski dod pretēju efektu, jo tie ienākumi var būt pat mazāki. Kā jūs domājat šo problēmu risināt? Vai Rīga domā ieviest konduktorus? Tas ir redzams ar neapbruņotu aci, ka cilvēki nemaksā.

A.Gūtmanis: Jā, Ābiķa kungs, mēs esam vinnējuši tiesu procesu (šķiet, pirmo reizi mūsu valsts praksē) ar pašvaldību. Pašvaldība bija parādā Rīgas autobusu parkam 60,5 miljonus rubļu, nemaksājot tās kompensācijas. Protams, mēs visu šo lietu izpētījām. Šeit tika teikts, ka nepērk biļetes un konduktori ir vajadzīgi. Mans vērtējums ir tāds, ka vismaz puse nenopērk, tāpēc pilsēta tagad cenšas palielināt tarifu līdz 10 rubļiem. Bet būs pretējs efekts. Acīmredzot ir jāgādā par pakalpojumu, lai tā nauda ienāk atpakaļ.

Ņemot vērā to traģisko situāciju, kāda mūsu valstī ir ar zagšanu, un atbalstot to, ko jūs teicāt, arī es iesaku tiem deputātiem, kuri pārstāv Rīgas pilsētu, to atbalstīt. Bet visradikālākais paņēmiens ir izmantot Dānijas pieredzi transporta privatizācijā. Dānija ir tā Skandināvijas valsts, kuras ekonomika šobrīd ir vislabāk sakārtota. Viņi sāka to smago ceļu pirms astoņiem gadiem. Mēs varam izmantot viņu pieredzi. Viņi trīs gadu laikā privatizēja 40 procentus no municipālajiem pārvadājumiem. Stāvoklis ir uzlabojies, un pašizmaksa ir kritusies. Tā ka acīmredzot administratīvās metodes, ko te ieteiksim, nekādus rezultātus nedos, mums ir strauji jāveic privatizācijas process.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Bet Dānijas pieredze, it īpaši lauku apvidū, mums nav piemērojama, jo Dānija tomēr ir nesalīdzināmi biezāk apdzīvota valsts, un Latvijā, es domāju, lielākā daļa mašīnu nebūs rentabla.

A.Gūtmanis: Es šeit runāju par Rīgas pilsētu. Attiecībā uz lauku apvidiem ir paredzēts, ka atsevišķās vietās, lai attīstītos tukšie novadi, valstij tomēr kaut kas ir jāieliek iekšā. Un tomēr pirmais uzdevums ir ļaut cilvēkam nokļūt tur, kur vajag. Un tam ir jāparedz līdzekļi.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, lūdzu!

A.Kiršteins: Mans jautājums gandrīz vai attiektos uz abiem ministriem, bet varbūt tas tomēr vairāk attiektos uz Gūtmaņa kungu. Vakar man bija saruna ar premjeru, un viņš atzina, ka degvielai, respektīvi, benzīnam, kas maksāja 200 dolāru, cena krītas, tas maksā mazāk par 20 centiem litrā ar visu vešanu, ar nodokļiem, tā ka Latvijā tas nevarētu būt dārgāks par 50 rubļiem. Bet mums tas drīz maksās 100 rubļu. Nelaime ir tā, ka mēs nevaram to atvest, mums nav iespēju pārkraut un tā tālāk. Bija saņemta informācija, ka vagonu parks ir sadalīts, pašreiz ir Krievijas vai bijušās savienības vagoni un tā vagonu daļa, kas ir Latvijai. Tie būtu it kā 10 procenti, bet 90 procenti strādā kaut kur Krievijā un pelna tur. Tāpēc man jautājums, vai valdībai ir koncepcija par iekļaušanos Eiropas pārvadājumu sistēmā? Cik ilgu laiku un kādus līdzekļus tas prasīs, lai mēs gan ar cisternām, gan ar saviem pasažieru vagoniem varētu braukt pa Eiropas dzelzceļiem?

A.Gūtmanis: Vakar notika neoficiāla tikšanās ar kaimiņvalstu ministriem. Viens no sarunu mērķiem bija: mūsu attieksme pret lielo kaimiņu un koordinētas rīcības izstrādāšana. Vagonu parks ir sadalīts. Latvijai būs 11 000 vagonu, iekšējiem pārvadājumiem vajag 3000 vagonu. Tāda pati situācija Igaunijā un Lietuvā. Tāpēc mēs sanācām kopā, izveidojām darba grupu, lai saskaņotu rīcību ar Krieviju, mēs neiesim tajā Neatkarīgo Valstu Savienībā.

Man jūs jāinformē, ka Latvijas dzelzceļš ir iestājies divās starptautiskajās organizācijās. Vispasaules dzelzceļu savienība ir vispasaules organizācija, kurā iestājas nevis valdības, bet dzelzceļi. Ja es pareizi atceros, tur ir 80 valstis, un mēs iestājāmies platsliežu dzelzceļa pārvadātājos, tur ir kādas 23 valstis, sākot ar Mongoliju un beidzot ar Poliju. Centrs atrodas Varšavā. No šodienas tur strādā bijušais Dzelzceļa departamenta direktors Edvīns Lazdiņš. Viņš ir Latvijas pārstāvis tajā starptautiskajā organizācijā un darbojas tarifu padomē. Visus jautājumus, kas ir saistīti ar mūsu attiecībām, mēs risināsim nevis bilaterālā plāksnē, bet pie starptautiska galda.

Jāsaka tā, ka dzelzceļa tarifi pasaulē ir apmēram sešas reizes lielāki nekā patlaban Latvijā. Un, ja Krievija mums prasa pasaules tarifus par mūsu lidmašīnu nolaišanos Šeremetjevas lidostā, mūsu reakcija, protams, būs tāda, ka prasīsim pasaules tarifus par visiem pārvadājumiem. Te izvirzās viena problēma - vai mēs esam konkurētspējīgi ar savām ostām un vai varēsim izturēt to masīvo spiedienu no kaimiņu puses. Es personīgi uzskatu, ka mums tā pauze ir jāiztur un jātuvojas starptautiskajiem tarifiem.

Attiecībā uz benzīna cenām jāteic, ka benzīna, sviesta, cukura un daudzu citu preču cenas ir pietuvojušās pasaules tarifiem. Manā uztverē tas ir labi, un mums tagad ir jāmeklē avoti, lai ievestu šīs preces no Rietumiem. Un ar to nodarbosies Satiksmes ministrija kopā ar Jūras lietu ministriju. Mums ir seši tankkuģi. Mums ir jārada konkurence. Šī nepieciešamība ir klasiski redzama lauku rajonos, kur benzīna cena ir nevis 50 vai 60 rubļu, bet 80 rubļu.

A.Kiršteins: Es atvainojos, varbūt jūs vienā teikumā varat pateikt, vai Latvijai ir kaut viens vagons, kurā varētu, piemēram, uz Parīzi pasažieri aizbraukt atbilstoši standartiem. Vai ir koncepcija? Kad būs, un cik tas maksās?

A.Gūtmanis: Tāda vagona mums nav, jo mums ir dažāds sliežu platums. Lietuviešu ministrs vakar prasīja, vai Latvija ir gatava jau šodien sākt būvēt šaursliežu ceļu, Lietuvā ienāk 26 km. Mēs vienojāmies, ka, sākot ar nākamo gadu, nogādāsim Lietuvā gan pasažierus, gan kravas, un tur būs sastāvs ar tiem šaurajiem riteņiem, tā ka nebūs Polijā vairs tā šķēršļa. Tas būs jau nākamgad.

Bet šaursliežu dzelzceļa būve līdz Rīgai maksās apmēram 800 miljonus dolāru. Es domāju, ka šo jautājumu nevar atrisināt šodienas krīzes apstākļos. Es pat domāju, ka tas nav šī gadsimteņa jautājums, jo mums ir pētījumi attiecībā uz kravas pārvadājumu prognozēm, kuri paredz, ka Krievijā pārvadājumi samazināsies. Mēs nevarēsim atpelnīt tos 800 miljonus. Tā ka, lai nokļūtu Parīzē, nākamgad būs jābrauc uz Lietuvu, jo no turienes būs iespējams aizbraukt uz Parīzi.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Vispirms es nevarēju izdomāt, kā jautājuma veidā formulēt pateicību ministram un Birkava kungam par to, ka lībiešu zvejnieku ciemos jautājums par autobusiem tiek risināts un acīmredzot ir atrisināts, bet jautājums ir šāds: vai vieglāk nebūtu autobusus pašvaldībai nodot no bilances uz bilanci, kā tas kādreiz bija, nekā prasīt dotāciju, iedalīt to budžetā un gaidīt, kad tos autobusus varēs dabūt.

Un otrs jautājums: vai tomēr, plānojot lauku autobusu maršrutus, nevajadzētu konsultēties ar pašvaldībām? Piemēram, tādā vietā kā Mērsrags, kur uz vidusskolu brauc atsevišķi skolēni no 20 kilometru attāluma un kur nav internāta, vajadzētu zināt pašvaldības viedokli.

A.Gūtmanis: Informācijā rakstīts, ka ir izdevies radīt pašvaldību autotransporta uzņēmumus Dobelē, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rīgā un nupat arī Jelgavā. Kad bija tikšanās ar pašvaldību vadītājiem, mēs piedāvājām pašvaldībām pārņemt visus šos autobusu pārvadājumus, taču tie tiešām rada zaudējumus. Viņi teica: jūs, kungi, varat ņemt tos autobusus līdz ar kravas mašīnām! Bet paņēma tie, kas bija gatavi paņemt. Mūsu politika ir tāda, bet diemžēl cilvēki ir dažādi un stress ir dažāds. Un viens otrs nav gatavs ņemt. Mēs esam par šo procesu, bet, kamēr neesam visu nodrošinājuši, mums jānes atbildība. Pašvaldībām savā reģionā jānosaka visi pārvadājumi un nepieciešamās dotācijas, bet šo reģionu savienošanu ar galvaspilsētu un ar citām pilsētām pagaidām uzņemas valsts.

Priekšsēdētājs: Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Gūtmaņa kungs, jūs man piekritīsit, ka dzelzceļa satiksmes lietas joprojām nav nokārtotas. Katru rītu, braucot ar Sebežas vai Pitalovas vilcienu uz Rīgu, es sastopos ar iedzīvotājiem, kuri nepārtraukti maksā soda naudu par braukšanu bez biļetes. Lieta ir tā, ka gluži vienkārši Jēkabpils stacijā biļeti nopirkt viņiem nav iespējams, jo tur ir tikai viena biļešu pārdevēja, viss notiek ļoti ātrā tempā, tāpēc ka tikko ir pienācis autobuss. Vai jūs esat domājis par to, ka galu galā uz dzelzceļa tomēr ir jāatjauno konduktoru institūts?

A.Gūtmanis: Jā, es atbildēšu. Sakarā ar katru konkrētu gadījumu tiks veikti attiecīgi pasākumi, bet principā par dzelzceļa tarifiem varu pateikt, ka tiem, kas brauc regulāri, iespējams, tomēr būs par 50 procentiem lētākas biļetes un būs iespēja kaut kādi izkulties no šīs ķezas. Es domāju, ka konduktoru institūts ir jāievieš. Mums ir cilvēki bez darba, un to mēs izdarīsim. Bet tajā pašā laikā bija jāizšķiras par to, vai slēgt līgumu un vadāt policistus par velti vai nevadāt. Tātad bija jārisina šie jautājumi. Es gribētu teikt, ka mums ir ļoti daudz problēmu, un es nebūt nesaku, ka viss ir nokārtots, taču tās galvenokārt ir pagātnes, inerces problēmas, kad cilvēki nejūtas saimnieki savā lietā. Dzelzceļš no tīri administratīvas impērijas impērijā jāpārveido par valsts akciju sabiedrību, lai tas ir valsts...

S.Albertiņa: Jā, kolēģi, paldies, tas viss ir skaidrs. Es to ļoti labi saprotu, tikai domāju, ka ir jābūt šim vilciena pavadonim jeb konduktoram, kuram ir arī biļetes kabatā, lai cilvēks varētu biļeti nopirkt braucot. Es domāju, ka jūs šajā ziņā būsit ar mani vienisprātis.

Un otrs jautājums: sakiet, lūdzu, ko man tagad, kad esmu no jūsu ministrijas saņēmusi vairākas vēstules, atbildēt Ogres pilsētas iedzīvotājiem un Ogres rajona iedzīvotājiem par to, ka, neskatoties uz visiem Kaldovska kunga solījumiem augustā telefonu tīklus sakārtot, lai beidzot pa telefonu varētu sazināties, nekas uz labo pusi nav mainījies? Situācija nav uzlabojusies ne par matu.

Priekšsēdētājs: Albertiņas kundze...

S.Albertiņa: Uz šo jautājumu jūs nevarat atbildēt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es šo jautājumu varu noņemt...

A.Gūtmanis: Pēc Kaldovska kunga tur ieliks citu kungu.

Priekšsēdētājs: ...jo šodien mums ir informācija par autobusu satiksmes nodrošināšanu. Pēdējo jautājumu uzdod Krūmiņa kungs.

Ģ.Krūmiņš: Tas, ka Latvijas Republikas zemessargi un robežsargi maksā sabiedriskajā transportā par braucienu, ir mūsu, likumdevēju vaina. Mēs neesam pieņēmuši likumu, kas viņus no šīs maksas atbrīvotu. Bet kādēļ krievu armijas karavīri nemaksā sabiedriskajā transportā? Viņi pat nedomā maksāt, un neviens viņiem nedomā biļetes prasīt. Uzskata kā pašu par sevi saprotamu, ka viņi brauc par brīvu. Uz kādu likumu pamata tas notiek?

A.Gūtmanis: Es domāju, ka došu direktīvu un pavēli, lai prasa. Nav tāda likuma. Ir jāmaksā.

Ģ.Krūmiņš: Man liekas, ka obligāti.

A.Gūtmanis: Es došu pavēli...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Līdz plenārsēdes beigām palikušas piecas minūtes, un Freimaņa kungs gluži pamatoti teiks, ka mums pusratā ir palicis likums par zinātnisko darbību.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Man ir šāds ierosinājums: vai mēs nevaram balsojot pieņemt lēmumu, ka šis nobeigums būtu taisāms otrdien no paša rīta pulksten 10.00, jo mums tā runāšana iznāk nekorekta. No vienas puses, mēs taisām runāšanas svētkus, no otras puses, mēs darbu nepabeidzam. Es ierosinu nobalsot par to, ka mēs likumu ar visu lēmumu pabeidzam otrdien pulksten 10.00.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Freimaņa kunga priekšlikumu. Pagaidām Gūtmaņa kungs paliek vēl tribīnē. Jums būs vēl trīs minūtes. Balsošanas režīmu! Par Freimaņa kunga priekšlikumu. Lūdzu, Laķa kungs! Ir balsošana. Nobalsosim!

P.Laķis: Nē, man ir jautājums pirms balsošanas.

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīms! Balsosim. Lūdzu rezultātu: 34 - par, 1 - pret, atturas - 5. Tātad pieņemam lēmumu un pabeidzam skatīt likumprojektu "Par zinātnisko darbību" otrdien 10.00. Līdz plenārsēdes beigām četras minūtes.

Jautā Salīša kungs.

B.Salītis: Cienījamais Gūtmaņa kungs! Sakarā ar to, ka starp dzelzceļa tarifiem un autobusu tarifiem šodien ir liela starpība, starppilsētu maršrutos autobusi bieži vien iet pustukši tikai tāpēc, ka cenas ir ļoti augstas. Vai ministrija ir domājusi par to, vai nebūtu pareizi noteikt tādu cenu, tādu optimālo tarifu, lai šos autobusus izmantotu? Tad droši vien būtu daudz lielāki ieņēmumi nekā šodien, kad autobusi iet pustukši? Vai tas tiek rēķināts vai ne?

A.Gūtmanis: Attiecībā uz Rīgu mums ir vienošanās ar Teikmaņa kungu, pilsētas valdi un deputātiem, ka Rīgā būs vienoti tarifi gan tramvajam, gan elektriskajam dzelzceļam, gan autobusiem, tas ir, četri rubļi. Bet, ņemot vērā saspringto situāciju, pilsēta gatavojas pacelt līdz 10 rubļiem. Man un pārējiem valdības locekļiem ir lūgums nedarīt to. Lai dzelzceļš konkurē ar automobili - tāda ir reālā situācija.

Kas attiecas uz tarifiem par vienu kilometru autobusam un dzelzceļam, dzelzceļam šodien reāli būtu 80 kapeikas, bet autobusam - divi rubļi. Protams, ar lielāko prieku dzelzceļnieki piekristu pacelt tarifu, lai sapelnītu naudu un kaut vai būvētu ko... Bet, es domāju, ka šoziem vēl to nevaram darīt. Lai nu kā, tā konkurence pastāv. Ir cita problēma. Man ir informācija par to, ka dzelzceļš ir pārpildīts stacijās starp Cēsīm un Valmieru. Tur mēs liksim vēl klāt vagonus. Lai tomēr vilciens pagaidām konkurē ar autobusiem. Vecā statistika rāda, ka Latvijas autobusu tīkls, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, ir ļoti liels. Bija tie plāni, un viss gāja uz augšu. Tagad, kad mums neatkarīgā valstī ir jāmaksā, tam jābūt optimālam. Un vai būtu pareizi, ka mēs tērējam sava budžeta naudu braukšanai ar autobusu no Cēsīm uz Valmieru, ja var aizbraukt ar vilcienu? Acīmredzot radikāli jāpārskata viss maršruts. Es esmu gatavs pacelt, bet domāju, ka nevajag to darīt.

Priekšsēdētājs: Pēdējais jautājums - otrais mikrofons. Lūdzu.

P.Koroševskis: Man tāds jautājums. Dagdā, Krāslavā, Ludzā, kur autobāzes vispār ir tikai tā, nekādi kapitālieguldījumi netika savā laikā izdarīti. Lielākajās pilsētās - Daugavpilī, Rēzeknē - pašvaldības ņem pretī, bet tādas nolaistas autobāzes, kāda ir Dagdā, nē. Tas laikam arī kavē, un mūs nekādi nelaiž iekšā ne Daugavpilī, ne kur citur. Es domāju, vai nevajadzētu par to padomāt un ļaut, lai mēs arī būtu tur kaut kādi dalībnieki.

A.Gūtmanis: Piektdien būs tikšanās ar pašvaldību vadītājiem. Tiks skatīti arī transporta jautājumi un visi konkrētie jautājumi. Trīs konkrēti jautājumi ir nonākuši avīzē "Diena", pie deputātiem. Tie visi ir konkrētie jautājumi, kas jārisina. Tāpēc es arī saku, ka mēs nevaram visu tā uzreiz atdot pašvaldībām. Un tāpēc ir jādod dotācijas tieši tādiem rajoniem, jo tur pašizmaksa arī ir lielāka.

Priekšsēdētājs: Paldies Gūtmaņa kungam. 18.30. Plenārsēdi pasludinu par slēgtu.

 

(Sēdes beigas)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem