1992.gada 29.septembra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Sāksim pēcpusdienas darbu! Pateicoties Ozola kungam, mums ir par 30 minūtēm mazāks pārtraukums. Par šo jautājumu, ko Ozola kungs ierosināja, jūs esat saņēmuši lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas valdības un Latvijas Bankas atskaiti par veikto darbu 1992.gadā un par darbības programmu līdz 5.Saeimas vēlēšanām", kuru saskaņā ar Prezidija lēmumu sagatavoja Juridiskā pārvalde. Tādēļ es lūgšu tribīnē Dātava kungu. Lūdzu, Dātava kungs, šoreiz jums "jānāk pie bikts".

A.Dātavs, Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes vadītājs: Minētais projekts ir sagatavots, izmantojot Augstākajā padomē jau izveidojušos praksi šāda jautājuma izskatīšanā, kā arī Berķa un Kinnas kungu priekšlikumus par to, kādi jautājumi varētu tikt akcentēti šajā valdības atskaitē: Un sakarā ar to tapis šis lēmuma projekts: Ja jūs interesē 1.punktā noteiktā atskaites kārtība, tad jāsaka, ka šī secība ir ņemta no lēmuma "Par Ministru padomi": Faktiski šī secība nozīmē, ka ministri atskaitās alfabēta secībā, sākot ar aizsardzības ministru un beidzot ar valsts ministru: Pārējais, manuprāt, te viss ir redzams: Ja kaut kas nav skaidrs, tad es varu atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem ir jautājumi? Ozola kungs.

I.Ozols: Cienījamais Dātava kungs! Man ir jautājums: vai pēc jūsu uzskata ministru atskaite alfabētiskā kārtībā atspoguļos ministru ietekmes sfēras pakārtotību? Tā, piemēram, Finansu ministrija un finansu ministrs faktiski tomēr kūrē visas pārējās ministrijas. Vai jūs neuzskatāt, ka šo ministru atskaiti būtu mērķtiecīgi grupēt pa nozarēm? Pieņemsim, kultūra un izglītība ietu kopā. Iet kopā viss, kas attiecas uz ražošanas sfērām, kas attiecas uz transportu. Proti, tām jābūt metodiski sakārtotām. Un tajā pašā laikā (Meža ministriju ar Lauksaimniecības ministriju pats Dievs alfabēta kārtībā šeit ir ielicis kopā), man šķiet, ka patiešām ir ministrijas, kurām faktiski vajadzētu būt noslēgumā. Valsts ministrs ir savā vietā, bet finansu ministram vajadzētu būt turpat blakus.

Vēl tāds jautājums, lai gan es pats no rīta to neierosināju, taču tagad, redzot visu kopumā un problēmu izvērtējot, manuprāt, kāpēc mēs praktiski uzklausām valdību, vai šeit nebūtu kompleksi un mērķtiecīgi jāpaplašina šā lēmuma tematika vai virsraksts, nosaucot to par Latvijas Republikas valdības un Latvijas Bankas atskaiti. Jo jāņem vērā, ka Latvijas valsts finansu un ekonomiskajā politikā un visā šajā tautsaimniecības attīstības ciklā Latvijas Bankai ir ļoti ievērojama loma. Taču, iepazīstoties ar koncepciju, mēs redzam, ka tā savstarpēji nekorespondējas, ir pat konceptuālas pretrunas. Lūk, man ir šādi divi jautājumi.

A.Dātavs: Protams, pirmajā jautājumā jums var piekrist. Es izvēlējos šo grupēšanas metodi tāpēc, ka nebija citu priekšlikumu. Ja tiešām ir priekšlikumi no deputātu puses, ka jāgrupē pēc nozarēm... Lūdzu, dodiet grupēšanas principus, un mēs to varam izdarīt jebkurā laikā, tas ir, šo 1.punktu attiecīgi grozīt. Nav nekādu jautājumu. Bankas atskaite - tas ir jūsu jautājums. Man bija uzdevums izveidot lēmumu par valdības atskaiti. Ja vajadzīgs paplašināt, es, protams, neiebilstu.

Priekšsēdētājs: Biķa kungs, lūdzu.

V.Biķis: Man jautājums par 6.punktu. Vienkārši nav skaidrs, ka lēmuma projekta apspriešana notiek, neatklājot debates.

A.Dātavs: Jā, es paskaidrošu - tāpēc, ka debatēs jau runās deputāti, apspriežot šo ministru atskaiti un valdības vadītāja atskaiti. Bet, kad šīs debates tiks noslēgtas, tad acīmredzot debašu noslēgumā tiks piedāvāts attiecīgs lēmuma projekts. Pēc mūsu viedokļa, vēlreiz debatēt par šā lēmuma projekta punktiem vairs nebūtu nepieciešams. Taču, protams, deputātiem ir tiesības izteikties par balsošanas motīviem, par katru no šā lēmuma projekta punktiem. Manuprāt, no racionālā viedokļa šāds izkārtojums būtu optimālāks.

V.Biķis: Paldies. Bet, ja drīkst jautāt, vai tas nozīmē, ka deputātiem nebūs arī tiesību iesniegt šajā lēmuma projektā kaut kādus priekšlikumus vai labojumus?

A.Dātavs: Es domāju, ka tas ir vispārējā kārtībā, kā tiek sagatavots un apspriests jebkurš lēmums. Deputātiem ir tiesības lēmuma projektu papildināt, izteikties par balsošanas motīviem, uzdot jautājumus autoriem. Tas viss ir pieņemts, tikai bez debatēm.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, lūdzu.

J.Kinna: Dātava kungs, kā jūs teicāt, uzrakstot mūsu parakstīto dokumentu cilvēcīgā valodā, esat pazaudējis vienu no mūsu priekšlikumiem. Mēs ierosinājām ministriju un komisiju atskaitē sniegt ministrijas ierēdņu aktivitātes novērtējumu uzņēmējdarbībā.

A.Dātavs: Es uzskatu, ka valdībai jāatskaitās par ministrijas ierēdņu darbības likumību. Ja sāksim apspriest viņu personīgās īpašības, kā arī to, vai darbojas aktīvi vai neaktīvi, kā viņš darbojas uzņēmējdarbībā, manuprāt, tas priekšmetiski nebūs lietderīgi. Mūs pirmām kārtām interesē šo ministrijas ierēdņu uzņēmējdarbības likumība, vai aiz tās neslēpjas korupcija un dienesta stāvokļa...

J.Kinna: Par 1.apakšpunktu - sākotnējās privatizācijas rezultāts. Mēs kā laucinieki bijām rakstījuši vienkāršāk - bez likumiem privatizētā kapitāla apjoma novērtējums. Tas, man liekas, ir gandrīz... nav tas pats.

A.Dātavs: Jā, es mazliet paplašināju ietvarus. Jo, lai nesāktos nevajadzīgas diskusijas par to, kas ir bez likumiem, kas ar likumiem, kas ar lēmumiem, nepieciešams novērtēt pašreiz sasniegto privatizācijas procesu. Ja jūs gribat, var arī sašaurināt. Es vienkārši uzskatīju par lietderīgu varbūt apspriest šo problēmu kopumā, ne tikai aprobežojoties ar nelikumīgo privatizāciju.

J.Kinna: Paldies. Tā kā es otrreiz pie mikrofona nenākšu, es ierosinu 4.punktā, kur ir tie daudzpunkti, šo termiņu noteikt ne ātrāk kā 8.datumā, tas ir, nākamās trešdienas pusdienlaiku.

A.Dātavs: Tātad līdz 8.oktobrim?

J.Kinna: Jā.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, lūdzu.

I.Silārs: Mani neapmierina šis lēmuma projekts ar to, ka es neredzu, kā es varētu gūt atbildi uz to, uz ko man tā ir jāgūst. Ja šeit ir tikai atsevišķu ministriju atskaites un pēc tam kā trešā ir valdības vadītāja atskaite... Es jums paskaidrošu, kas man personīgi ir vajadzīgs. Man ir vajadzīgs tas, kas nav vēl līdz šim brīdim - valdības programma un koncepcija cīņai pret noziedzību Latvijā. Man ir atkal priekšā telekss, ko Čevera kungs izmisīgi sūta Godmaņa kungam par to, ka ieslodzījuma vietām nav līdzekļu pārtikas produktu iegādei un darba algas samaksai. Apakšvienību personālsastāvam nepieciešamais naudas līdzekļu aprēķins valdībai ir iesniegts. Ko dos šīs vienas ministrijas atskaite? Mēs zinām, kas notiek lietā ar krāsainajiem metāliem. Tātad visām ministrijām, visai valdībai, visam kabinetam jābūt koncepcijai, programmai cīņai pret noziedzību, proti, kā to ierobežot. No šā lēmuma es neredzu, kad gūšu atbildi un kad varēšu atbildēt arī ministram Čeveram. Jo man priekšā ir Gorbunova kunga rezolūcija: Silāram. Izskatīt Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Atbildes nebūs. Atkal katra ministrija atsevišķi, bet problēmu atrisināšana nevirzīsies. Lūk, šie paši ierobežojumi debatēm tik svarīgā jautājumā. Es domāju, mēs zinām, ka visā pasaulē dienām runā, lai beidzot kaut ko varētu atrisināt. Tā vietā, lai mēs gūtu atrisinājumu, mēs atkal uzliksim ierobežojumus. Atkal paliks. Ķeksītis ir, skaists lēmums ir bijis, atskaitījušies ir, pieņemtajos ietvaros viss ir izdarīts, sveiki! Bet Latvijā nekas nav grozījies.

A.Dātavs: Silāra kungs, sākot ar otru jautājumu, teikšu, ka viens gudrais ir sacījis, ka marksisms nav dogma, bet vadonis cīņā. Tā kā šis lēmums nav dogma, tad, lūdzu, dodiet priekšlikumus par to, cik gribat pagarināt debašu laiku, šajā projektā to pagarināsim. Otrām kārtām par valdības programmu kā tādu. Es domāju, ka, Godmaņa kungam atskaitoties, ir jārunā par valdības darbības programmu līdz Saeimas vēlēšanām. To darīs ne tikai katrs ministrs attiecībā uz savu ministriju, bet arī Godmaņa kungs kopumā, tieši iekļaujot tos jautājumus, par kuriem jūs minējāt. Es domāju, šis lēmums aptver arī šāda veida kompleksu atskaiti.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, lūdzu.

J.Vaivads: Man arī bija jautājums attiecībā uz šīm piecām minūtēm katram dalībniekam, bet kopumā ar visiem ministriem un ar debatēm - pusotras stundas. Vai tas pa visām ministrijām, vai pēc katra ministra?

A.Dātavs: Mans priekšlikums būtu tāds: debates atklāt tikai pēc tam, kad ir uzklausītas ministru atskaites un komisiju atzinumi. Kopumā debates.

J.Vaivads: Man būtu tāds vienkāršs priekšlikums, kā jūs to varētu? Respektīvi, ministru atskaitēm te paredzēts pa 15 minūtēm. Es neatceros precīzi no galvas, tas ir diezgan daudz... Vai mēs nevarētu iet tādu ceļu, ka ministrijas un ministri savu ziņojumu sagatavo un iesniedz rakstveidā. To varētu limitēt uz trim lappusēm, bet uzstāšanās laiku viņiem dot trīs minūtes. Mēs, pirmkārt, iegūtu daudz vairāk laika. Otrkārt, šis rakstveida dokuments ir vairāk nekā nepieciešams. Tajā varētu būt papildināts šis 3.punkts sadaļās, kas varētu būt. Es domāju, ka šī programmatiskā daļa. Tad mēs tomēr vienalga kādā veidā, bet nonāktu pie kaut kā, kas mums dotu pamatu domāt par to, kā viņi strādās turpmāk. Tātad tā varētu būt rakstveidā noformēta kaut kāda miniprogramma valdībai līdz Saeimas vēlēšanām. Kā jūs skatāties uz tādu priekšlikumu? Mūsu pieredze rāda, ka šīs garās runas šajā tribīnē neko neatrisina.

A.Dātavs: Es principā neiebilstu. Varbūt tiešām rakstveida atskaites būtu lakoniskākas un vieglāk uztveramas. Domāju, ka šo ideju var apspriest.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs.

I.Ozols: Vēl papildinot Vaivada kunga jautājumu, es gribētu jums jautāt: vai būtu kāds iebildums no jūsu kā šā lēmuma projekta autora puses, ja mēs reglamentētu to obligāto aptverošā jautājuma kopu, kuru vajadzētu tēžu veidā faktiski formulēt šajā trīs lappušu garajā atskaites tekstā? Turklāt ņemot vērā to - ja mūsu rīcībā būtu šādas atskaites, ja mēs noteiktu tādu normu, ka Latvijas Republikas ministri līdz 2.oktobrim iesniedz visās Latvijas Republikas Augstākās padomes pastāvīgajās komisijās savu atskaišu tēzes, kā arī Augstākās padomes vai tā Prezidija izveidotām komisijām iesniedz šādas atskaišu tēzes par atsevišķiem šīs komisijas pārziņā esošajiem jautājumiem, mēs saņemtu pirmdien informāciju, ko jau varētu faktiski apstrādāt savās komisijas sēdēs pirmdienās un profesionāli sagatavoties. Tādā gadījumā mums varbūt pat nevajadzētu uzklausīt ministrus. Atsevišķos gadījumos jautājumus mēs varētu izvirzīt tikai tādā lietā, kurā būtu zināmas neskaidrības. Tad mēs lūgtu ministru konkrēti atbildēt uz jautājumiem, kas nav atspoguļoti viņa atskaites tēzēs. Kā jūs raugāties uz šādu jautājuma nostādni?

A.Dātavs: Tas ir diezgan racionāls priekšlikums. Ja deputāti tam piekrīt, es domāju, tas ir vērā ņemams.

Priekšsēdētājs: Vai vairs jautājumu Dātava kungam nav?

A.Dātavs: Savukārt man ir jautājums vai priekšlikums, proti, kā mēs grupēsim ministrijas, tā kā ir ideja, ka atskaites jātaisa pa tēmām?

Priekšsēdētājs: Dātava kungs, es ierosinātu šo jautājumu atstāt Ministru padomes ziņā. Vai tas būtu tik būtiski? Lai viņi sagrupē tā, kā viņi uzskatīs par iespējamu.

Lūdzu, Berķa kungs.

A.Berķis: Man ir priekšlikums tomēr sākt ar kultūru un visām tām, kuras balsta... un beigt katrā ziņā ar finansu lietām, jo viss balstās uz šā postamenta jeb uz šīs pamatnes. Tad jau daudzos gadījumos šie finansu vīri, ekonomikas vīri varētu dot atbildi daļēji uz viņiem izvirzītajām pretenzijām, kas nāks no viņu kolēģiem, kuri nevar...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs.

J.Kinna: Es tikai gribētu precizēt: vai mēs balsosim par lēmuma tekstu pa punktiem vai par to reglamentu, ko šeit izteica, ja nemaldos, Rikarda kungs, ka ministriju vadītāju ziņojumiem paredzēt tikai trīs minūtes? Es šādai jautājuma nostādnei nevaru piekrist. Es piekrītu tam, ka mēs no ministriem varētu prasīt šīs trīs mašīnraksta lapas, bet vismaz līdz desmit minūtēm būtu jāļauj viņiem runāt. Mums galu galā ir jāiemācās arī klausīties.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, pēc debatēm mēs apspriedīsim lēmuma projektu pa punktiem. Vai ir vēl kādi jautājumi? Jautājumu vairs nav. Vai kāds no deputātiem vēlētos uzstāties debatēs? Ozola kungs. Lūdzu - Ozola kungam vārds.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es jau savā jautājumā faktiski paudu viedokli, ka mums vienlaikus ar valdības atskaiti ir arī jāuzklausa Latvijas Bankas atskaite. Turklāt Latvijas Bankas atskaite tieši korespondējoši ar valdības tautsaimnieciski ekonomiskās politikas realizāciju. Šie divi mūsu balsti savā darbībā ir savstarpēji saistīti. Tas ir mans pirmais priekšlikums, par ko es gribētu lūgt ierosināt balsot. Un tādā gadījumā, ja tas tiktu atbalstīts, mums būtu nepieciešams šajā lēmuma projektā arī iestrādāt Latvijas Bankas vadībai saistošus lēmuma punktus, kas uzliktu par pienākumu arī bankai iesniegt rakstveida atskaiti ar tēžveida izskaidrojumiem uz mūs interesējošiem jautājumiem.

Otrkārt. Man ir priekšlikums obligāti atbalstīt Vaivada kunga ierosinājumu par to, ka līdz piektdienas pēcpusdienai praktiski visām komisijām, es uzsveru - nevis Augstākajai padomei, jo tad mēs komisijās to nesaņemsim, ir jāsaņem visu ministru šo rakstveida atskaišu materiāli. Es neuzskatu par iespējamu pašreiz šeit izdiskutēt visas tās nianses, kuras vajadzētu kā obligātās prasības iekļaut šo atskaišu rakstveida informācijā. Taču dažas tomēr minēšu.

Pirmkārt, nozares saimnieciski ekonomiskā stāvokļa izvērtējums pašreiz ar prognozi, kā tas izskatīsies no šīs situācijas, kādā mēs atrodamies, aspekta prognozējoši līdz nākamā gada beigām. Kā konkrēts ministrs vērtē un vai viņam ir kāda konkrēta programma? Kā praktiski saglābt šo situāciju, uzlabot, vai viņam ir kādi traucējoši faktori un kādu iemeslu dēļ praktiski drauds, ka mēs daudzi šoziem varētu nosalt, patiešām varētu piepildīties?

Otrkārt. Vēl šodien no valdības mēs neesam saņēmuši pilnīgi izvērstu valsts ārējo aizņēmumu klāstu. Pēdējā budžeta labojuma pielikumā ir atspoguļota tikai daļa par tiem kredītaizņēmumiem, kuri ir saņemti no ārzemēm vai no noslēgtiem līgumiem. Un izrādās, ka valdība nevar piespiest atsevišķas ministrijas iesniegt precīzu informāciju Finansu ministrijai, kura valdības uzdevumā ir pilnvarota šos jautājumus risināt. Tad, lūdzu, lai šie ministri ar savu parakstu apstiprina, ka viņiem ir vai nav kādi kredītresursi. Un, ja ir tādi, kas praktiski nav uzrādīti (un tādi ir, es skaidri zinu), tad tādā gadījumā lai būtu pievienots klāt un lai mēs redzētu, kāds tad ir reālais mūsu ārējais un iekšējais parāds. Starp citu, tas ir attiecināms arī uz iekšējo parādu. Jūs zināt, ka valdība nav atspēkojusi, bet ir tikai apgalvojusi Vitkovska kunga atreferējumu presē, ka Latvijas valdības valsts ārējais parāds ir pusmiljards dolāru. Tātad es vēlos saņemt precīzu informāciju. Un es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, lai mēs izvērtētu savu attieksmi pret šiem jautājumiem kaut vai tā vārdā, lai Saeimai, kura tiks ievēlēta, mēs atstātu pilnīgi objektīvu un pārskatāmu ainu par mūsu finansu stāvokli.

Tālāk. Ne vienai vien mūsu ministrijai ārzemēs ir konvertējamās valūtas konti. Varu jūs informēt, ka manā rīcībā ir dokuments, ko parakstījis Labklājības ministrijas Sociālās nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks, kurā tiek norādīts konkrēta konta numurs Vācijas Federatīvajā Republikā, uz kuru jāpārskaita sociālās nodrošināšanas budžeta ieņēmumi konvertējamā valūtā. Šādu dokumentu es varu parādīt. Esmu ar šo dokumentu iepazīstinājis atsevišķus Budžeta komisijas locekļus un arī Labklājības ministrijas vadību. Neizslēdzu iespēju, ka vēl kādai citai ministrijai varētu būt šādi līdzekļi. Vēl varu apgalvot, ka arī Ārlietu ministrija, kuras rīcībā ir 3,6 miljoni vācu marku, no 1988.gada praktiski... Un, kā pēdējā valdības sēdē noskaidrojās, šo līdzekļu izmantošana tika ar valdības lēmumu motivēta. Šie līdzekļi praktiski ir bijuši izmaksas kustībā caur Berlīnes krājbanku. Tad, lūdzu, arī pieprasīsim šos jautājumus, lai principā tiktu uzrādīts... Kinnas kungs, ja jūs neinteresē 3,6 miljoni vācu marku, ar kurām varētu atrisināt visas Rīgas apkures problēmu, tad uzskatiet to par sīkumu. Es šinī situācijā neredzu, kāpēc tautai būtu jāsalst, ja tāda nauda glabājas ārzemju bankās. Un tāpēc man ir kategorisks pieprasījums iekļaut šeit kā obligātu prasību uzrādīt visus šos līdzekļus, lai mēs varētu objektīvi izvērtēt, ko darīt, lai Latvijas tauta šoziem nenosaltu.

Mēs esam sākuši mūsu valdības atskaiti uzklausīt nevis nākamās nedēļas otrdienā un trešdienā, bet, atvainojiet, jau rīt. Un faktiski Budžeta komisija šovakar pulksten septiņos to jau sāks darīt kopā ar valdību, kura, iepazīstoties ar mūsu Budžeta komisijas priekšlikumiem par koncepciju, sasauc ārpuskārtas valdības sēdi.

Es uzskatu, ka tas būtu ceļš, kas mums ļautu kvalitatīvi un profesionāli sagatavoties valdības atskaites izvērtēšanai, atsevišķu valdības amatpersonu, ministru un arī valdības kopumā izvērtēšanai un tajā pašā laikā ļautu mums prognozēt un praktiski plānot mūsu turpmāko darbību.

Bez tam šādā redakcijā, kā šis jautājums ir atspoguļots, ja konkrēti netiek norādīti atsevišķi sasāpējušie mūsu valsts pārvaldes institūciju aktuālie jautājumi, tad, jūs piedodiet, situācija ir tieši tāda, kā Geidāna kungs, atbildot uz jautājumu, vai viņš zina, kura pastāvīgā komisija ir atbildīga par Latvijas muitas darbu, sacīja, ka viņš to nezina. Viņš pieļāva domu, ka tai vajadzētu būt Aizsardzības un iekšlietu komisijai, uz ko es redzēju momentānu negatīvu reakciju. Tad es Geidānam jautāju, varbūt viņš domā, ka ar šo jautājumu vajadzētu nodarboties Ekonomikas komisijai? Viņš nenoliedza, ka var būt. Bet tajā pašā laikā Finansu ministrija, kuras struktūrā viņš strādā... Budžeta komisija, kura katrā ziņā tieši tāpat kā Aizsardzības un iekšlietu komisija uzskata, ka risināt muitas jautājumus mums tomēr būtu diezgan sarežģīti. Un tieši šā iemesla dēļ acīmredzot ir jāiekļauj obligāta prasība, ka atsevišķas komisijas par tiem jautājumiem, kuri neatrod atspoguļojumu pastāvīgo komisiju intereses sfērā, ir tiesīgas pieprasīt konkrētus paskaidrojumus un valdības atskaiti ārpus šo ministru, tas ir, pirmo personu atskaites.

Es lūdzu atbalstīt šādus priekšlikumus, jo tas katrā ziņā kvalitatīvi uzlabos visu mūsu darbu nākamajā nedēļā. Un es uzskatu, ka galvenokārt tas mums palīdzēs veiksmīgi atrisināt ne vienu vien sasāpējušu problēmu. Un, lai varētu realizēt visus šos manis izteiktos priekšlikumus, uzskatu, ka mums šo lēmuma projektu kopā ar projekta autoriem vajadzētu vēl nedaudz pakoriģēt, pēc tam izdalot jau koriģētā redakcijā, ja, protams, jūs atbalstītu, šodien līdz pulksten sešiem. Es gan negalvoju, vai mēs praktiski būsim tādā kvorumā, ka varēsim par lēmuma projektu nobalsot. Tas būtu ļoti žēl, bet katrā ziņā šā vakara valdības sēdē šo jautājumu valdībai, kad tā visa būs kopā, jau vajadzētu nodot praktiski zināšanai, lai rītdien sāktu strādāt. Un tieši tāpēc ir nepieciešams vēl pēdējais šā lēmuma punkts par to, ka šis lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas mirkli. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Mūsu balsojums bija, ka mēs šo jautājumu apspriedīsim no pulksten 14.30 līdz 15.00. Ņemot vērā, ka Endziņa kungs šodien dodas prom uz Eiropas parlamentāro asambleju, mums trijos vajadzētu atsākt skatīt jautājumu par Vēlēšanu likumu. Un tādēļ es lūgtu.... Silāra kungs gan ir pierakstījies debatēs... Bet nobalsot par lēmuma projektu bez tām izmaiņām, ko ierosināja deputāti, mēs nevarēsim. Varbūt labākais priekšlikums būtu tiešām tas, ko ierosināja Ozola kungs, proti, sagatavot jaunu lēmuma projektu, ņemot vērā izteiktās piezīmes, un nobalsot vai nu vakarā, vai rīt no rīta. Bet pulksten trijos mums vajadzētu atsākt tomēr Vēlēšanu likuma skatīšanu.

Lūdzu, Silāra kungs, jums ir iebildumi. Es saprotu, jūs gribējāt runāt debatēs. Labi, varbūt izsakiet savas piezīmes par lēmuma projektu. Pēc tam sāksim jautājumu par Vēlēšanu likumu. Lūdzu!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Es tātad arī gribu izteikt piezīmes, to skaitā vienu konkrētu piezīmi par to, ka 3.punktā starp pašreizējo 2. un 3.apakšpunktu es gribētu ielikt vēl vienu apakšpunktu, proti, uzdot Latvijas Republikas valdībai savā atskaitē akceptēt noziedzības profilakses un apkarošanas programmu. Par to es esmu kategoriski. Un man ir iebildumi pret 4.punkta formulējumu, ka pastāvīgajām komisijām tātad jāsniedz attiecīgo ministriju darbības novērtējums. Piedodiet, es gribu jums skaidri un gaiši pateikt, kā tas ir, ka noziedzības apkarošanu nevar izdarīt viena pati Iekšlietu ministrija. Visa Ārējās tirdzniecības ministrija ar krāsainajiem metāliem, Izglītības ministrija, Finansu ministrija, Muita, Ekonomisko reformu ministrija... Man ir vajadzīgs, es gribu analizēt un dot savu novērtējumu visai valdībai kopumā, ko tā ir darījusi un ko tā nav izdarījusi. Un, ja mēs atkal akcentēsim, ka katra pastāvīgā komisija runās tikai par vienu ministriju, tad tas atkal ir ūdens piliens uz karstas plīts. Jo šeit ir noteikti jāprecizē... Kā komisijas priekšsēdētāja vietniekam par iekšlietu darbu man ir izveidojies savs viedoklis par visu valdību kopumā. Un es negribu, ka mani ierobežotu ar viedokļa izteikšanu tikai par vienu ministriju. Viss.

Priekšsēdētājs: Paldies, Silāra kungs! Godātie kolēģi, debatēs vairs neviens nav pierakstījies, tādēļ es lūgtu deputātus, kuriem bija ierosinājumi, iesniegt tos rakstveidā Dātava kungam. Un pēc tam mēs atgriezīsimies pie lēmuma projekta apspriešanas pa punktiem.

Tagad lūdzu Endziņa kungu tribīnē un turpināsim apspriest likumprojektu "Par Saeimas vēlēšanu likuma piemērošanas kārtību". Tātad pie mikrofoniem bija deputāti, kuri vēlējās izteikties par balsošanas motīviem.

Lūdzu, Bērza kungs. Pēc tam - Lagzdiņa kungs.

A.Bērzs: Es izteicu priekšlikumu un pastāvu uz tā nobalsošanu. Es izteicu priekšlikumu svītrot "krustiņu" sistēmu. Un, lai to svītrotu, tātad ir jāsvītro 35.panta otrā rindkopa un ceturtās rindkopas pirmais teikums.

Priekšsēdētājs: Paldies, Bērza kungs. Tas man ir atzīmēts. Mēs par to arī balsosim. Lūdzu, Lagzdiņa kungs. Pēc tam - Seiles kundze.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā mēs nobalsojām konceptuāli, ka atbalstām grozāmo sarakstu sistēmu. Darba grupas izstrādātajā variantā daļēji ir atspoguļota 1922.gada Vēlēšanu likumā šī paredzētā sistēma, ka tik tiešām vēlētāji var no partiju un citu organizāciju sarakstiem izsvītrot viņiem nevēlamos kandidātus. Šeit deputāti izteica tādus argumentus, ka gadījumā, ja dotu vēl papildu tiesības, tās pašas kas bija 1922.gada Vēlēšanu likumā, ka vēlētāji, izsvītrojot nevēlamos kandidātus, šajās listēs no citiem sarakstiem varētu ierakstīt vēl papildu deputātu kandidātus, ka tas varētu kaut kādā veidā dezorganizēt šo vēlēšanu sistēmu un radīt kaut kādas neparedzamas sekas. Godātie kolēģi, šajā sakarā es gribētu paskaidrot, ka tie uzvārdi, kas kādas partijas sarakstā tika ierakstīti no svešiem sarakstiem, nekādā gadījumā neieiet šo partiju, kā saka, blokā vai šo partiju sarakstā. Vienkārši tās partijas, kuru deputātu kandidāti tiek ierakstīti citos sarakstos, saņem papildu balsis. Un varbūt šāda sistēma bija arī trijās vēlēšanās pirms kara. Un tādēļ, godātie kolēģi, es lūdzu nobalsot par to variantu, kurš jums tika izdalīts uz pirmo lasījumu, kur skaidri un gaiši noteikts, ka vēlētāji kandidātu sarakstu var atstāt vai nu negrozītu vai ar izsvītrotiem nevēlamo kandidātu sarakstiem, turklāt izsvītroto vietā tukšos nodalījumos ierakstīt citu kandidātu vārdus, kuri atrodas kādā citā tā paša vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstā. Tādā gadījumā, godātie kolēģi, mēs dotu arī tiesības gadījumos, ja kāda organizācija ir atstājusi tukšas vietas savās vēlēšanu listēs... Man ir oriģinālas 1931.gada vēlēšanu listes, tās nav nekādas fotokopijas, bet tie ir oriģināli, kur redzams, ka daudzām politiskām partijām ir atstātas tukšas vietas. Un kāpēc mēs vēlētājiem nevarētu dot tiesības šajās tukšajās vietās ierakstīt citus uzvārdus no citiem sarakstiem? Šādas tiesības mums ir jādod.

A.Endziņš: Varbūt tomēr atļaujiet man komentēt, Lagzdiņa kungs! Iepriekšējās vēlēšanās Latvijas Republikas laikā netika prasīts, lai iesniegtu, lūk, šo priekšvēlēšanu platformu. Tas ir ierakstīts pēc jūsu pašu priekšlikuma. Tātad šeit var iznākt paradoksāla situācija, ka ir dažādas, pilnīgi kardināli pretējas platformas, ar kurām nāk šis saraksts, un mēs izsvītrojam ārā un ieliekam iekšā pilnīgi no pretēja...

J.Lagzdiņš: Godātais Endziņa kungs! Jūs nodarbojaties ar atklātu demagoģiju. Jo tik un tā partija, par kuru es balsoju... un, ja es nevēlos, ka attiecīgie biedri tiktu ievēlēti, es viņus izsvītroju. Un vienalga šī partija zaudē vienu balsi.

A.Endziņš: Nezaudē. Ja sarakstu jūs iemetāt iekšā, jūs balsojat par šo sarakstu, un nekāda balss netiek zaudēta, jo tā ir otrā kārta. Otrā kārta ir iekšējais reitings, kas šeit noteikts. Jo jūs jau nobalsojāt, iemetot šo sarakstu iekšā. Un nav svarīgi, vai jūs no saraksta kādu svītrojāt vai ne.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, lūdzu.

A.Seile: Cienījamie deputāti! Es jūtu, ka man arī gribas iejaukties šajā priekšvēlēšanu likuma sagatavošanā. Un kāpēc? Es uzskatu, ka tas variants, kādu pašreiz ir sagatavojusi darba grupa, ir optimālais variants. Uzticība zināmā mērā man ir tāpēc, ka to ir ierosinājis Levita kungs. Bet kādēļ ir vajadzīgi šie plusi un mīnusi? Atcerieties, ka mēs šeit diezgan bieži balsojām par dažādām darba grupām. Par ko nobalso viss sēdes vairākums? Par to pelēcību, kura nekad neko neizsaka, jo neviens nav ne "par", ne "pret". Viņus visi atstāj sarakstā. Ja mēs pieļausim tikai svītrošanu, tādā gadījumā populāri kandidāti, kuri vienam otram būs šo to sariebuši, tiks izsvītroti. Tātad ir vajadzīgs pieļaut šos plusus, lai arī otra puse varētu izteikt savu atbalstu šim it kā izsvītrotajam kandidātam. Tā ir optimālā sistēma. Un es ļoti lūdzu ieklausīties šajā spriedumā arī Muciņa kungu, jo šajā mirklī es viņam oponēju.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, es izteikšu jums aizrādījumu par deputātu, kuri strādā komisijās, nu, tādu aiztikšanu.

Muciņa kungs, lūdzu.

L.Muciņš: Jā, cienījamā Seiles kundze, cienījamie kolēģi, cienījamais Bērza kungs. Es tiešām varu pabrīnīties par mums, ka mēs krītam kaut kādā fantastiskā eiforijā. Šodien es to tā vēroju, un pirmajā lasījumā man arī tā likās. Bija tāda sajūta, ka viens otrs kolēģis... Nu, nekritīsim eiforijā un lasīsim likuma tekstu. Pirmais lasījums tā, kā mēs esam balsojuši, jo tad, kad es pirmajā lasījumā balsoju par šo 35.pantu, es skaidri un gaiši sapratu, par ko es balsoju, par kādu grozāmo sarakstu. Es sapratu, ka grozāms saraksts ir tad, kad es varu atstāt neko negrozītu, es varu izsvītrot nevēlamos, es varu izsvītrot, to vietā vai tukšajā vietā ierakstot citu uzvārdu no jebkura cita saraksta vai no šā paša saraksta, mainot reitingu. Jūs, kas šo lietu proponējat, visi esat izteikti rīdzinieki un centristi, es atvainojos. Mēs ar Lagzdiņu esam no Liepājas un pieejam šai problēmai mazliet citādi. Es šeit vēršos... Arī Dobeļa kungs uzstājās... Tā ir tipiska partijas diktatūras uzspiešana vienā formā, ko šeit proponē Endziņa kungs ar darba grupu. Es kategoriski iebilstu pret to. Un jūs sašķobāt visu toreiz panākto kompromisu šajā Vēlēšanu likumā, kad bija jāatrod kompromiss starp mažoritāro un proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Toreiz tas bija pieņemams kompromiss. Šodien es pat teiktu: skatoties pēc Vācijas notikumiem un pēc Latvijas notikumiem, tas kompromiss bija par mazu. Tas tomēr noveda gan Vācijā pie diktatūras, gan arī Latviju noveda pie Ulmaņa situācijas. Šis kompromiss bija par mazu. Ir vajadzīgi 50 procenti. Tā kā tādu variantu pirmajā lasījumā vispār nebija, debates pirmajā lasījumā par citām koncepcijām uzkrītošā veidā netika pieļautas. Es atceros, kā tas bija, un palūgšu atcerēties, kādā veidā, apspriežot tik svarīgu jautājumu, apmēram 10 cilvēki nedabūja vārdu debatēs. Ja jūs šeit to turpināt, tad jūs turpināt to, ko jūs jau panācāt pirmajā lasījumā, tas ir, visu vēlēšanu likumu principā jūs sagrozāt ar kājām gaisā. Un jūs šeit mēģināt atkal vilkt cauri... Es nezinu, ko šeit Dobeļa kungs pārstāv, bet, ko pārstāv viens otrs, es saprotu un zinu - tiek vilkta cauri vienas vai divu grupu kaut kādā centrā noteiktu sarakstu sistēma... Pēc tam mēs būsim vēl nelaimīgāki, nekā mēs šodien esam. Es aicinu nobalsot arī ne tā, kā Bērza kungs teica, jo, ja mēs izsvītrojam tikai tās vietas ārā, tad mums paliek jautājums par pierakstīšanu. Šoreiz ir jāizsvītro viss pants un jāatstāj pirmā lasījuma variants. Tas savā laikā tur ir pietiekami mocīts un atrasts par labu. Tad vismaz neatkāpsimies no tā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs! Pēc tam - Biezā kungs.

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Muciņa kungs aptuveni jau pateica to, ko vajadzēja pateikt, tikai visu sagrieza ar kājām gaisā. Tas princips, ko viņš šeit aizstāv... es vēlreiz atkārtoju - derētu palasīt visu nopietno vēsturnieku darbus, gan sociāldemokrātu, gan Zemnieku savienības politiķu un tā tālāk... Tas, ko aizstāv Muciņa kungs, tiešām zināmā mērā varbūt noveda pie Ulmaņa apvērsuma, un, manuprāt, komisija ir atradusi iespējami labāko variantu, saglabājot šo grozāmības principu, bet novēršot arī visas dumjības, kas bija kādreiz. Tā ka balsosim un atbalstīsim komisijas variantu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, man ir iesniegts rakstveida priekšlikums - pārtraukt balsošanas motivāciju. Es gribētu, lai kolēģi pie mikrofoniem izteiktos, pēc tam mēs varētu balsot. Biezā kungs, pēc tam Berķa kungs.

J.Biezais: Es jau pirms pārtraukuma domāju, ka motivācija ir izteikta pietiekami un saprotami un ka vajadzētu balsot. Es konkrēti aicinu balsot par komisijas variantu un nesaskatu tur nekādas milzu "bumbas". Plus vēl pie tā, ka grozāmais saraksts izveido reitingu, es domāju, ka nav nepieciešams iepriekšējs reitings, un deputātus, atvainojiet, kandidātus var sarakstīt vienkārši pēc alfabēta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Es arī varu piebalsot tikai to, ko Ābiķa kungs jau teica, ka faktiski Ulmaņa diktatūra radās tieši šo Vēlēšanu likuma nepilnību dēļ. Tieši tā laikā vairākās Zemnieku savienības konferencēs mēģināja šo likumu labot, lai novērstu nepilnības. Un tagad atkal tiek vilkts uz to pašu... Tiem, kuri saka, ka saraksts nevar, vārdu sakot, ka tas ir centram par labu, es gribu vēl teikt, ka tas nav centram par labu. It īpaši tagad, kad ir atstāti pieci vēlēšanu apgabali, šis saraksts var gūt atbalstu tad, ja te būs ielikti kandidāti no visiem apgabaliem. Tikai tad par viņiem balsos visos Latvijas novados. Tā ka tas ir nepareizi... Es domāju, ka Muciņa kungs tik tiešām nodarbojas ar demagoģiju.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, man priekšā ir iepriekšējās sēdes stenogramma, kurā redzams, ka mēs konceptuāli esam balsojuši par sarakstiem - grozāmiem vai negrozāmiem. Šeit pacēlās balsis par to, ka ir iepriekšējā redakcija un ir šī redakcija, kas it kā pārkāpj konceptuālo balsojumu. Šobrīd mēs varam balsot tikai par 35.panta redakciju. Tur ir paredzēti grozāmi saraksti. Ja mēs to nepieņemam, tad mums paliek spēkā iepriekšējā redakcija. Citu jautājumu balsošanai izvirzīt es nevaru.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Par procedūru. Mums tomēr ir iesniegti divi varianti. Viens bija pirmajā lasījumā, otrs ir tagad. Šie varianti ir izplatīti un nopublicēti. No Liepājas puses deputātiem ir ierosināts balsot par vienu un par otru. Es domāju, tas ir tas gadījums, kad ir divi varianti, un, kurš saņem vairāk balsu, tas arī tiek akceptēts.

Priekšsēdētājs: Paldies, Eglāja kungs. Vai deputātiem ir abi varianti? Eglāja kungs, vai tāds variants ir izdalīts? Es tiešām nevaru likt uz balsošanu tādu jautājumu, kas nav izdalīts. Mēs varam balsot tikai par 35.panta redakciju.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Par procedūru. Es aicinu šajā gadījumā šo jautājumu atlikt uz trešo lasījumu, jo galu galā pirmajā lasījumā bija izdalīts. Balsojot es sapratu, ka es balsoju par tādu grozāmu sarakstu šā likuma pirmā lasījuma izpratnē. Es uzskatu, cienījamo sēdes vadītāj, ka šeit mazliet notiek arī manipulācija ar to pirmā lasījuma konceptuālo balsojumu. Es uzskatu, ka komisijai nebija tiesību atkāpties no šī balsojuma. Paldies.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, lūdzu!

E.Cilinskis: Pēc procedūras pirmajā lasījumā netika nobalsots par tekstu, bet par principu. Strādāt ar tekstu komisijai bija tiesības. Ja komisija neapmierina, plenārsēde var izveidot citu komisiju, tur arī nav problēmas. Un tāpēc šobrīd mēs varam tikai balsot par šo tekstu, kāds mums ir, cita teksta nav. Ja tas nesaņem attiecīgo atbalstu, tad, protams, tas paliek pirmā lasījuma stadijā, un viss sākas no jauna.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es ierosinātu atrisināt šo jautājumu tādējādi, ka mēs varam nobalsot par to, ka šis labojums, ko ir izdarījusi komisija, nav konceptuāls. Ja mēs nobalsojam, ka tas, salīdzinot ar pirmo lasījumu, konceptuāli nav grozīts, tad mēs mierīgi varam par šo redakciju nobalsot. Bet varētu arī balsot par to, kas ir izdalīts.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ābiķa kungs! Godātie kolēģi! Mums patiešām ir precīza redakcija, kurā ir grozāmi saraksti, un mēs varam balsot par 35.pantu. Ja uz nākamo, trešo, lasījumu parādīsies cita redakcija ar cita veida grozāmiem sarakstiem, mēs balsosim par to. Tādēļ es uzskatu, ka mums ir jābalso par 35.pantu, bet vispirms mums ir jābalso par Bērza kunga ierosinājumu - svītrot plusu sistēmu.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Sekretariātu lūdzu zvanīt! Vai visi deputāti ir reģistrējušies? Deputātus, kuri ienāca zālē, lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 92 deputāti!

Tātad Bērza kunga ierosinājums - svītrot plusu sistēmu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo ierosinājumu. Endziņa kunga balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 44, atturas - 22. Nav pieņemts.

Nākamais balsojums - 35.panta redakcija kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Endziņa kunga balss papildus "par". Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 12, atturas - 15. Pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

A.Endziņš: 36.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Nav. Paldies.

A.Endziņš: 37.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Lūdzu, turpināsim!

A.Endziņš: 38.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Paldies.

A.Endziņš: 39.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Paldies.

A.Endziņš: 40.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Turpināsim.

A.Endziņš: 41.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Turpināsim.

A.Endziņš: 42.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Endziņš: 43.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem?

A.Endziņš: 44.pantā arī nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Arī nav. Paldies.

A.Endziņš: 45.pants. Tas ir redakcionāla rakstura. Šeit sarakstu un vēlēšanu zīmes... Tas ir tas pats biļetens. Šinī sakarībā mēs vairāk latviskojām vēlēšanu zīmes tā, kā tas ir bijis Latvijas laikā. Un pie 45.panta vēl ir papildinājums. Tas ir priekšpēdējais palīgteikums: "kā arī saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis: balsis par katru kandidātu, balsis pret katru kandidātu". Kāpēc šeit ir tāds papildinājums? Šo operāciju izdara jau iecirkņa vēlēšanu komisijā. Jo iepriekšējā redakcija bija, ka iecirkņa vēlēšanu komisija tikai savāc šos biļetenus un nodod tālāk jau rajonam vai pilsētai. Un tad tālāk notiek tā skaitīšana. Šeit tātad ir noteikts, ka skaitīšana notiek jau iecirknī un pakāpi tālāk.

Priekšsēdētājs: Tā kā pantā ir būtiskas redakcionālas izmaiņas, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 45.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! 73 - par, 2 - pret, 5 - atturas. Pieņemts.

A.Endziņš: 46.pantā, izejot no tā paša, ko es jau teicu attiecībā uz 45.pantu, ir tāds precizējums attiecībā uz protokolu, kurš ir jāsastāda jau iecirkņa vēlēšanu komisijā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Balsot nav nepieciešams. Turpināsim.

A.Endziņš: 47.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Lūdzu!

A.Endziņš: 48.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Neredzu, ka deputātiem arī būtu kādi iebildumi.

A.Endziņš: 48.1 pantā ir vienīgais precizējums - pilsētas rajoni un iekavās ir ielikts "priekšpilsētas". Citu grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies.

A.Endziņš: 48.2 pantā tātad ir dots jauns teksts, kas izriet no 45.panta. Proti, tātad tālākā secība, ka rajoni, pilsētas, pilsētas rajonu vai priekšpilsētu vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu tās teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu rezultātus pēc protokoliem un materiālus nekavējoties nogādā apgabalu komisijām. Tātad šis posms ir precizēts.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi vai papildinājumi? Nav. Paldies.

A.Endziņš: 48.3 pantā - attiecīgi tas pats - apgabala vēlēšanu komisija saskaita visu rajonu, pilsētu un pilsētu rajonu... Tātad apkopo to iepriekšējo. Tas secībā nāk saistībā ar to pašu 45.pantu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies.

A.Endziņš: 49., 50. un 51.pantā grozījumu nav (No zāles atskan iebildumi). Atvainojiet, 50.pantā...

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Nav.

51.pants. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: 51.pants. Bija konceptuālā balsošana - tātad par diviem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Tāpēc arī 151.dokumentā... Darba grupa un komisija nav tiesīga to pieņemt, jo tas ir pretēji konceptuālajai balsošanai, bet, tā kā šis jautājums tika diskutēts frakcijās un ir ierosināts šo balsojumu atcelt, tātad tas viss atkarīgs no tā, kā plenārsēde rīkosies.

Priekšsēdētājs: Pirmais bija Bērziņa kungs, tad - Vaivada kungs.

I.Bērziņš: Es arī aicinu neuzsākt šeit garas diskusijas, tā kā esam pusi dienas patērējuši... Tātad frakcijas tiešām izskatīja šo jautājumu. Mēs lūdzam atcelt un pēc tam balsot par visiem iespējamiem variantiem. Tautas frontes frakcija atbalsta šo skaitli - četri procenti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Mēs arī turpinājām šo jautājumu izskatīt un arī esam nākuši pie secinājuma, ka varētu iet uz šādu zināmu kompromisu, tas ir, ņemot vērā jau visu to, kāds ir šis Vēlēšanu likums kopumā. Mūsu priekšlikums bija tāds, ka tiešām varētu atcelt iepriekšējo konceptuālo balsojumu par divu procentu robežu, bet, ņemot šeit visu vērā, saprātīgs kompromiss tomēr būtu trīs procenti. Tā būtu tāda norma, kurai varētu, es domāju, piekrist visi un vairums kopumā. Mans priekšlikums arī būtu šajā lietā diskusijas nerīkot, jo frakcijās jau viss ir izdiskutēts un viss ir daudzkārt pārspriests no visiem viedokļiem un visiem variantiem. Tā ka es ierosinātu apmierināties tikai ar vienu balsojumu.

Tālāk. Runājot par balsošanas procedūru, varētu būt priekšlikums, ka vispirms mēs atceļam konceptuālo balsojumu par to, kāds tas ir. Tādā gadījumā varētu būt saprātīgi uz balsošanu tomēr likt tikai divus variantus, augstākais - trīs, tas ir, divi, trīs un četri procenti, ar relatīvo balsu vairākumu izšķirot šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, pēc tam - Ēlerta kungs!

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi! Ļoti priecājos, ka praktiski mēs acīmredzot varēsim visi vienoties par to, ka iepriekšējais balsojums ir atceļams, un tāpēc par to vairs nekādu diskusiju nevar būt. Bet par tālāko gaitu man būtu tāds priekšlikums: pēc tam, kad nobalsosim par visiem variantiem, par diviem variantiem, kuri ieguvuši vislielāko balsu skaitu, beigās vēl atsevišķi nobalsot papildus, jo tikai tad mēs precīzi korekti noskaidrosim to variantu, kuru atbalsta vislielākais deputātu skaits. Tātad balsot par katru no izvirzītajiem priekšlikumiem un pēc tam - vēl atsevišķi otru balsošanas kārtu - par diviem, kuri būs uzvarējuši.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, tad Felsa kungs.

I.Ēlerts: Es gribētu informēt deputātus pavisam īsi par to, ko uzsvēra Eiropas Parlamenta vēlēšanu speciālisti, kuri viesojās pie mums jūnijā. Sākumā tas man šķita paradoksāli, ka viņi vairākkārt uzsvēra, ka vēlēšanu likumam ir jānodrošina stabila valdība. Nevis parlamenta ievēlēšana, bet stabila valdība. Un to var panākt tikai ar šādu procentu barjeru. Tātad, lūdzu, atcerēsimies. Es atbalstītu iepriekš teikto, ka ir jāatceļ šis konceptuālais, es uzsvēršu - nepārliecinošais konceptuālais balsojums it kā par diviem procentiem. Es aicinātu patiešām balsot divās kārtās, jo izšķirties par šiem skaitļiem, ja tie ir visi trīs, nebūs tik viegli. Es ceru, ka otrais balsojums būs par trīs vai par četriem procentiem. Es pats personīgi atbalstītu četrus procentus.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs, tad - Bērza kungs.

A.Felss: Arī grupa lauksaimnieku ir apspriedusies par šo konceptuālo balsojumu un, tāpat kā iepriekšējie runātāji, ierosina to atcelt. Bet mēs uzturam spēkā balsojumu arī par pieciem procentiem, jo pirmajā reizē bija izvirzīts arī tāds priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs!

A.Bērzs: Es arī esmu par stabilu valdību, bet es nekādi nevaru saprast savu kolēģu aprēķinus, kur viņi piecos procentos var saskatīt stabilitāti? Stabilitāti nodrošina tikai parlamenta partijas absolūts vairākums. Tātad, kungi, es nesaprotu, kāpēc jūs neizvirzāt 50 procentus? Tad es zinu, ka tad ir droši!

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, tad - Cupruna kungs.

R.Rikards: Starpfrakciju birojā mēs vakar vienojāmies, ka pārbalsosim, jo bija milzīgs spiediens... Respektīvi, propaganda bija tāda, ka it kā tas augstais procents glābtu visu Latviju. Tās ir galīgas muļķības. Turcijā ir 10 procenti, un tur valdošā partija, iegūdama 23 procentus balsu, saņem 55 procentus mandātu. Tā ka var likt arī 10 procentus, un tas neliecina, ka tā ir demokrātiska valsts, bet attiecībā uz to, ka var atcelt, tad var atcelt. Bet kā balsot? Tā kā frakcija "Satversme" ierosina par 2 procentiem, Tautas frontes frakcija - par 4 procentiem, tad balsot par vidējo - par 3 procentiem. Tas būtu kompromisa variants - nobalsot par trīs procentiem. Un, ja tas saņems vairākumu, lai tad tas arī būtu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Cupruna kungs, lūdzu!

I.Cupruns: Godātie kolēģi! Ja reiz mēs atceļam balsojumu par 2 procentiem, tad kādēļ vēlreiz balsot par tiem pašiem 2 procentiem? Atceļam 2 procentus, atstājam 3 un 4 procentus, un ir divi balsojumi. Ja vajag, tad arī piecus procentus, bet 2 procentus vēlreiz pārbalsot - kam tas vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, tātad visi, kas ir nākuši klāt, ir reģistrējušies. Vispirms balsosim par konceptuālā balsojuma atcelšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums - konceptuālā balsojuma atcelšana. Vēl Kalniņa kungs tuvojas pultij... Vai visi nobalsojuši? Lūdzu rezultātu: 60 - par, 23 - pret, 14 - atturas. Konceptuālais balsojums atcelts.

Nākamie balsojumi ir no vienas reģistrācijas bāzes. Tātad es sapratu, ka neviena no frakcijām neuztur balsojumu par diviem procentiem. Tātad mēs vispirms balsosim par 3 procentiem.

Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Kolēģi, mēs esam atcēluši konceptuālu balsojumu kā tādu, kā neizlemtu. Daudzi izvirzīja tādus pašus motīvus kā pirmajā mūsu balsošanas reizē, ka šie 2 procenti bija ļoti nepārliecinoši. Es arī tam piekrītu, ka tas bija nepārliecinoši. Bet, lai tad mēs arī redzētu, kāds tas ir, mēs balsosim visu no jauna tā, kā bija - 2, 3 un 4 procenti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja jūs uzstājat, mēs tā arī darīsim. Lūdzu, Eglāja kungs, pēc tam - Biezā kungs.

V.Eglājs: Es tieši to pašu gribēju teikt, vairāk neko.

Priekšsēdētājs: Paldies. Selecka kungs vēl grib ko teikt.

V.Seleckis: Es vēl gribētu atgādināt priekšlikumu par otrreizēju balsošanu, jo ja mēs balsojam par diviem, pēc tam par trim, četriem un pieciem procentiem, tātad ir četri balsojumi. Tādējādi pašlaik varbūt mēs balsosim par diviem variantiem, bet galarezultātā vēl par diviem, kas iegūs vairāk balsu, vajadzētu balsot otrreiz. Tikai tad mēs precīzi noskaidrosim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bērza kungs.

A.Bērzs: Tā kā divu procentu norma ir atcelta, sākas balsošana no jauna. Es ļoti maz ceru, ka es par 50 procentu priekšlikumu dabūšu vairākumu, tāpēc es ierosinu un mans priekšlikums ir nulle procentu. Nekādu robežu, nekādu limitu... Ja ir viens procents saņemts, cik ir nepieciešams vienas vietas iegūšanai, tad arī iegūst to vietu, un viss.

Priekšsēdētājs: Kā es pareizi sapratu, Bērza kungs iestājas par nulles variantu. Godātie kolēģi, vispirms es gribētu precizēt šo procedūru. Es gribētu, lai mēs nobalsotu par to, ka mēs pieņemam šādu variantu - divas procentu barjeras. Kas iegūs visaugstāko reitingu, tiek balsots otrajā kārtā.

Lūdzu, Cālīša kungs!

I.Cālītis: Es lūdzu atļaut man balsot ar roku. Man ir sabojājusies aparatūra.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad balsosim par Selecka kunga ierosināto kārtību, ka par diviem augstākajiem reitingiem tiek balsots otrajā kārtā. Balsošanas režīms. Lūdzu, balsosim! Cālīša kunga roku es neredzu. Paldies. Divas balsis papildus par. Lūdzu rezultātu: par - 78, pret - 4, atturas - 12. Šāda kārtība pieņemta.

Tagad mēs balsosim vispirms par Bērza kunga priekšlikumu - nulle procentu. Lūdzu balsošanas režīmu. Divas balsis pret. Lūdzu rezultātu: par - 31, pret - 52, atturas - 10.

Nākamais balsojums - 2 procenti. Divas balsis papildus pret. Lūdzu rezultātu: 40 - par, 45 - pret, 14 - atturas. Paldies.

Nākamais balsojums - 3 procenti. Lūdzu balsošanas režīmu. Viena balss papildus pret, viena par. Lūdzu rezultātu: par - 37, pret - 41, atturas - 13.

Nākamais balsojums - 4 procenti. Balsošanas režīms. Divas balsis papildus par. Lūdzu rezultātu: 56 - par, pret - 35, 10 - atturas. Berķa kunga balsi pagaidām es neierēķināju. Vai viņš kļūdījās? Lūdzu protokolā precizēt.

Nākamais balsojums - 5 procenti. Lūdzu balsošanas režīmu. Cālīša kungs par, Endziņa kungs atturas. Lūdzu rezultātu: 38 - par, 40 - pret, 20 - atturas.

Godātie kolēģi, tātad otrajai kārtai tiek izvirzīta 2 procentu barjera un 4 procentu barjera. Tādā pašā secībā vispirms balsosim par 2 procentu barjeru. Lūdzu balsošanas režīmu. Divas balsis papildus pret. Tātad Īvāna kunga balsi lūdzu precizēt. Trīs balsis papildus pret. Šļakotas kungs arī plātās ar rokām. Ozola kungs arī kļūdījās. Godātie kolēģi, lūdzu atsaukt šo balsojumu. Lūdzu, balsosim vēlreiz. Tik daudz kļūdu... Divas balsis es redzu papildus pret. Lūdzu rezultātu: par - 46, pret - 48, atturas - 7.

Nākamais balsojums par 4 procentu barjeru. Lūdzu balsošanas režīmu. Divas balsis papildus par. Lūdzu rezultātu: par - 53, pret - 31, atturas - 18. Tātad likumā paliek 4 procentu barjera. Paldies.

Lūdzu, turpināsim.

A.Endziņš: 52., 53., 54., 55., 56.pants ir tie, kas netiek piemēroti, un tie nav aiztikti. 56.1 pants. Šeit tātad ir otrais teikums saistībā ar to priekšlikumu, kāds bija, ka sarakstā ieliek plus zīmīti, ja tātad tas ir. Un, kā jau jūs zināt, par to jau bija runa (ir deputāta Krastiņa un deputāta Ēlerta priekšlikums) šā panta redakciju izmainīt, jo viņu iepriekšējais priekšlikums bija noraidīts... Un es varētu pateikt, kāpēc šo iepriekšējo deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu, kas ir 151.dokumentā ar 15.numuru, komisija neatbalstīja. Būtībā šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai saraksti paliktu negrozīti. Jo solis šeit ir pārāk liels. Un vizuāli... es nezinu, tas ir matemātiķiem jāskatās. Tur ir 56.1 panta jaunais variants, kuru arī piedāvā Krastiņa kungs un Ēlerta kungs. Tas ir praktiski vērsts uz to, lai saraksts būtu negrozāms.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, tad - Krastiņa kungs.

J.Kinna: Es atvainojos, jūs ļoti veikli aizlēcāt prom no 51.panta, jo pašreiz mēs bijām nobalsojuši tikai par šo pirmo sadaļu, un par pārējiem apakšpunktiem vispār nebija runas. Tāpēc mans lūgums tāds. Es neko citu nevaru ierosināt. Man kā vēlēšanu nespeciālistam absolūti nav skaidrs, kā tomēr šī balsu dalīšana un šī vietu noteikšana notiks, jo no šiem 4 apakšpunktiem tas, manuprāt, viennozīmīgi neizriet. Es lūdzu līdz trešajam lasījumam mums "piespēlēt" šo lietišķo spēli piemēra veidā. Un tad mēs varēsim izvērtēt, vai šie 4 apakšpunkti ir pietiekami reglamentējoši vai ne.

A.Endziņš: Cienījamais Kinnas kungs! Mēs labprāt to varam izdarīt, tikai es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pārējais šajā pantā, salīdzinot ar pirmo lasījumu, nav grozīts. Patlaban mēs mainījām tikai procentu barjeru, bet visi noteikumi, Senlaga metode un tā tālāk grozīta nav. Tātad jums arī iepriekš bija iespēja noskaidrot, ja jums nebija saprotams, kā tur rīkoties. Bet katrā ziņā mēs esam gatavi uz trešo lasījumu katram deputātam sagatavot izdales materiālus, lai reāli varētu saprast, kādā veidā tas notiek.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Krastiņa kungs, lūdzu.

E.Krastiņš: Protams, man vispirms jāpasaka paldies Endziņa kungam, kurš, neskatoties uz sēdes vadītāja vienošanos ar iesniedzējiem, tomēr izmantoja savas iespējas un nepavairoja mūsu jauno priekšlikumu, līdz ar to mums ar Ēlerta kungu ir grūtāk argumentēt savus priekšlikumus. Taču mani nepārliecināja Endziņa kunga atbilde. Jo tas, cik liels ir solis, ir jāizlemj šeit. Vai tas būtu viena desmitā daļa vai uz pusi, vai šis solis samazināts četrkārt... šeit ir runa par būtību. Un, proti, par daļēji grozāmo sarakstu būtību, par ko tika diskutēts arī pirmajā lasījumā. Un, ja sēdes vadītājam, kā es sapratu, priekšā ir stenogramma, tad redzams, ka tika arī mutiski dots solījums, ka tiks strādāts pie tā, lai sarakstu iesniedzēju sakārtotajam sarakstam arī būtu zināms svars. Jo, sastādot šos sarakstus, cilvēki tomēr strādā un domā, un arī rēķina, kam ir jābūt pirmajam, otrajam, trešajam, plānojot savu turpmāko darbību Saeimā un frakcijas izveidošanu. Es patlaban galīgi nerunāju kā ieinteresēta persona, bet domājot par mūsu valsts stabilitāti. Protams, pozitīvs ir tas fakts, ka tagad ir iespējams ar krustiņu atzīmēt, līdz ar to ceļot uz augšu kādu kandidātu. Taču joprojām paliek spēkā tā pati saraksta nestabilitāte, ka organizētas grupas saraksta priekšgalā esošos profesionālākos politiķus var faktiski "nogremdēt" uz leju. Un līdz ar to sarakstu iesniedzēji, protams, var apiet šādas bīstamās sekas, apmēram prognozējot, kādu balsu skaitu var iegūt apgabalos, un iesniedzot īsākus sarakstus. Līdz ar to vēlētājiem faktiski nebūs iespēju izsvītrot nevēlamos kandidātus. Un es gribētu, lai kolēģi šeit varbūt nelieto tik daudz šo lielisko runas mākslu, kā to darīja priekšpusdienā (kas mani ļoti sajūsmināja), ar pārmetumiem vēršoties pret demokrātiju, vai apgalvojumu, ka tauta jau ir gudra un tāpat izlems. Ir jāzina, ka demokrātija ir iemiesota konkrētā politiskā mehānismā, un tautai nevar piedēvēt personifikācijas īpašības. Šeit pretiniekiem ir iespējas kombinēt ar sarakstiem, kā tas bija pirmskara Latvijā. Un ir publicēts pietiekami daudz kvalificētu rakstu, kuros parādīts, kādas tam varētu būt negatīvas sekas. Tāpēc es aicinu nobalsot, protams, par nodrukāto variantu, kurš ir nepilnīgs un neatbilstošs pašreizējam tekstam, bet pēc būtības - par to, ka katram kandidātam sarakstā atkarībā no viņa pozīcijas tiek piešķirts zināms svars. Un par svaru tad mēs varam debatēt atsevišķi, cik tas ir, un balsot. Jo diemžēl precizētais teksts, pateicoties Endziņa kungam, nav izdalīts.

A.Endziņš: Es jau teicu, ka tas tiks izdalīts uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, varbūt labāk būtu, ja mēs par šo pantu jūsu jaunajā redakcijā balsotu trešajā lasījumā (katrā ziņā procedūra to pieļauj), nekā izšķirtos šodien, balstoties uz nepilnīgu tekstu.

E.Krastiņš: Es domāju, ka mēs varbūt varētu nobalsot tomēr par būtību. Jo es saprotu, ka šāds solījums tika dots. Nu, solījumus jau var nepildīt, kā pirmajā lasījumā, ka tiks strādāts pie zināma daļējas grozāmības principa. Taču tas nav izdarīts, un šie saraksti ir palikuši pilnīgi grozāmi un šajā brīdī bez jebkāda svara piešķiršanas attiecīgajai vietai iesniegtajā sarakstā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Rikarda kungs.

A.Endziņš: Paredzot šīs plusa zīmes, jo mēs būtībā to esam izdarījuši... bet es atkārtoju vēlreiz - tās ir jūsu tiesības. Jūsu priekšlikums tiks pavairots un izskatīts komisijā, un mēs varēsim par to balsot trešā lasījuma gaitā.

E.Krastiņš: Bet Endziņa kungs, jūs jau komisijā izskatījāt un noraidījāt. Ko tad tur vēlreiz skatīt?

A.Endziņš: Mēs noraidījām citu variantu. Ir iesniegts jauns, kur ir ņemts vērā šis pluss.

E.Krastiņš: Jūsu noraidījums jau nebija plusa dēļ, bet tādēļ, ka šis saraksts ir pārāk negrozāms. Bet balsosim par principu un šo svaru noteiksim citā veidā: cik lielam jābūt svaram un vai jāņem ir viss balsu skaits, vai dalīts ar divi, vai dalīts ar desmit, bet jānosaka šis svara princips.

A.Endziņš: Cienījamais Krastiņa kungs, ja jūs tikai uz to uzstājat, mēs varam balsot par to priekšlikumu, kas patlaban ir izdalīts deputātiem un ko komisija ir noraidījusi. Ja jūs to uzturat, tad sēdes vadītājam, ievērojot mūsu procedūru, ir jāliek uz balsojumu. Un līdz ar to izbeidzam šo diskusiju.

E.Krastiņš: Jā, es sapratu, kāpēc jūs aizkavējāt mana priekšlikuma pavairošanu.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, lūdzu!

R.Rikards: Es gribētu atzīmēt, ka mēs runājam par 51.pantu, nevis par 56.1 pantu... Par sarakstu grozīšanu ir 56.1 pants. Par 51.pantu mēs vēl neesam nobalsojuši.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, jūs esat atpalicis. Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Es tomēr gribētu cienījamajiem deputātiem atgādināt, ka parlamentā bez runasvīriem ir vajadzīgi arī tādi, kas spēj strādāt pie likumiem. Ir vajadzīgi juristi, ir vajadzīgi ekonomisti, ir vajadzīgi citu profesiju cilvēki. Tātad te tieši ir sarakstu iesniedzēju atbildība par to, ko viņi izvirza pirmajās vietās. Ir jāpiekrīt konceptuālajam balsojumam, ka šo sarakstu principā vēlētāji tomēr var grozīt, taču grozāmības pakāpei ir jābūt pamatotai. Ja nedaudzi vēlētāji organizēdamies var pilnīgi šo sarakstu sagrozīt, tad zūd partijas vai kādas citas saraksta iesniedzējas organizācijas atbildība par šā saraksta pamatotību, par kandidātu izvietojumu sarakstā. Tātad par to būtību, ar ko atšķiras jauniesniegtais Krastiņa kunga un mans priekšlikums. Salīdzinājumā ar patlaban izdalītajiem priekšlikumiem (es aizmirsu, kāds ir tā numurs, bet jūs to atradīsiet pie 56.1 panta) tas atšķiras ar to, ka šis solis, nepieciešamais skaits, lai pārbīdītu par vienu vietu deputāta kandidātu, tiek samazināts uz pusi, tas ir, ja solis tomēr lielākai iespējai sarakstu grozīt. Otrs. Protams, ir ņemts vērā ļoti pozitīvais ierosinājums, kas vienprātīgi tika atbalstīts darba grupā, proti, plusa zīmes. Ņemot vērā to, ka deputātiem nav iespējams iepazīties ar mūsu priekšlikumu, es ierosinātu 56.1 pantu nedaudz atlikt un izskatīt pārējos pantus. Sekretariāts varētu ļoti ātri noorganizēt šā priekšlikuma pavairošanu. Tāds ir mans ierosinājums: pavairot un nobalsot vai nu par pašreizējo redakciju, vai par šo priekšlikumu jaunā redakcijā, lai cienījamajiem deputātiem būtu skaidrs, par ko viņi balso.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, pēc tam - Eglāja kungs.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šis 56.1 pants ir sadomāts un sintētisks pants. Un, ja mēs šo pantu pieņemsim tādā redakcijā, kā tas ir likts priekšā, šis pants vēlēšanu gaitā būs par pamatu bezgalīgām mahinācijām, blēdībām, kuras neviens beigu beigās nespēs pārbaudīt. Būs vajadzīga milzīga grāmatvedība, lai visu šo jautājumu atrisinātu. Es uzskatu - ja mēs vispār orientējamies uz partiju sarakstiem, tad ir jāuzticas politiskajām partijām, jāuzticas tam reitingam, kuru šīs partijas iesniedz. Un tāpēc es ierosinātu vispār svītrot visu 56.1 pantu, izņemot pirmo teikumu, lai izslēgtu jebkādas krāpšanas iespējas vēlēšanu laikā. Ja mēs vispār uzticamies politiskajām partijām, tad šo partiju reitingā nav ko jaukties iekšā. Ja nepatīk šis saraksts, jebkurš no vēlētājiem var balso pret šo sarakstu. Tā es šo lietu saprotu. Un lieku priekšā visu šo matemātiku izmest papīrkurvī.

A.Endziņš: Bojāra kungs, vajadzēja būt zālē tad, kad konceptuāli nobalsoja: grozāms saraksts vai negrozāms saraksts.

J.Bojārs: Mēs varam labot visu, atstājot tikai vienu teikumu, un miers.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Es gribētu piebiedroties Bojāra kungam tajā ziņā, lai nebūtu mahināciju. Un es pateikšu: ja reitingu nosaka likums tādā veidā, kā mēs esam ierakstījuši, ka saista vēlētāju vērtējumu, tad tas ir jau likumā noteikts. Ja būs partijām, tad es baidos, ka tās manipulācijas kārtības noteikšanā pašas partijas iekšpusē nav nekādi reglamentētas ne ar kādu likumu. Un tādējādi iegūs, protams, tie, kam ir enerģiskāki elkoņi. Un tad arī Saeimā būs tādi. Tur ir tā starpība. Tā ka esmu pret jebkādām mahinācijām. Ļoti daudzās vietās es esmu redzējis, kā notiek cīkstēšanās organizācijās par to, kurš būs pirmajā vietā. Un tas nevienam nav jāatgādina. Tā ka es ierosinu balsot šādā variantā. Un tad, kad trešajā lasījumā būs cits variants, varēs par to balsot.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Pilnīgi pareizi Eglāja kungs norādīja, ka mums ir variants, par kuru mēs varam šobrīd balsot. Tas absolūti Krastiņa kungam neatņem tiesības, lai šis variants trešajā lasījumā būtu jaunā redakcijā. Tādēļ pirmais balsojums būs par Bojāra kunga priekšlikumu (ja viņš uztur) svītrot visu 56.1 pantu, izņemot pirmo teikumu. Nākamais balsojums būs par Krastiņa kunga priekšlikumu, kurš 151.dokumentā ir kā 15.ierosinājums. Un pēc tam balsosim par pantu kopumā.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es tikai negribētu nonākt tādā muļķīgā situācijā, lai trešajā lasījumā, vadoties pēc mūsu pieņemtā reglamenta, vispār man tiktu liegta iespēja izvirzīt jautājumu par šīs manis iesniegtās redakcijas nobalsošanu pēc tam, kad komisija to būs noraidījusi (protams, ja tā to noraidīs, kā ir noraidījusi šo variantu), jo trešā lasījuma gaitā mēs varam izdarīt tikai redakcionālus labojumus. Un tad atkal sāksies argumentācija, vadoties pēc reglamenta, ka par šo priekšlikumu vispār nevar balsot.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, es gribu teikt, ka trešajā lasījumā par redakcionāliem labojumiem balso tikai tad, ja tie nav noformulēti, bet par noformulētu rakstveida priekšlikumu, kas būs papildinājumos, mēs balsosim obligāti.

E.Krastiņš: Par noformulētiem labojumiem mēs vispār nebalsojam.

Priekšsēdētājs: Svītrojumus mēs izdarām.

A.Endziņš: Bet trešajā lasījumā, laikā no otrā līdz trešajam lasījumam, jums ir iespējas iesniegt jebkuru labojumu, kuru var likt uz balsošanu. Un šajā gadījumā tas nav atkarīgs no komisijas. Bet tādā veidā, kā jūs tagad gribat rīkoties, apejot komisiju, iesniegt uzreiz, lai deputāti balsotu, vai, teiksim, šeit nevarētu argumentēt arī to, kāds ir šis solis, un apmēram tik tiešām mēģināt matemātiski izrēķināt, tā nav pareiza pieeja. Tādējādi mēs arī izrādām pretrunas likumdošanai.

E.Krastiņš: Endziņa kungs, lūk, tur jau ir šī starpība, ka var nobalsot par principu, bet ne par soli. Lūdzu, argumentēsim, kādam jābūt solim, ja gadījumā mēs izšķirsimies par šādu principu. Liksim kaut vai trīs, četrus, piecus variantus. Rēķināsim cauri, bet jūs jau esat ne pret soli, jūs esat pret principu.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, lūdzu!

E.Cilinskis: Par procedūru. Ja mēs gribam balsot par Bojāra kunga priekšlikumu, tad saskaņā ar mūsu pieņemto procedūru vispirms ir jāanulē pirmajā lasījumā izdarītais konceptuālais balsojums par grozāmiem sarakstiem.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Es neievēroju, ka par to ir konceptuāli nobalsots.

Škapara kungs, lūdzu!

J.Škapars: Vispirms es gribu vērst deputātu (kuri droši vien ir noguruši) uzmanību uz to, ko ierosināja Bojāra kungs. Pēc būtības, ja 56.1 pantā mēs atstājam pirmo teikumu, tad tie ir absolūti tikai vēlētāju grozāmi saraksti. Tāpēc varētu būt runa vienīgi par visa panta izņemšanu. Bet es tomēr atbalstītu Ēlerta kunga ierosinājumu. Kāpēc? Tāpēc, ka mums sāk ieviesties kaut kāda nelāga prakse, ka viens vai otrs no mums var izkārtot, lai nepavairotu tekstus. Patiesībā šodien mēs spriežam visu dienu un šo tekstu varēja normāli pavairot. Man rodas tāds iespaids, ka mēs šajā ziņā sākam strādāt, tā sakot, stipri tendenciozi. Tāpēc ir šāds priekšlikums: pagaidām šo pantu atstāt un turpināt izskatīt citus pantus, pavairot to tekstu, ko ierosināja Ēlerta kungs un Krastiņa kungs, un pēc tam atgriezties pie 56.1 panta. Es domāju, ka tas būs taisnīgi un arī izskatīsies pareizi. Tas, ko ierosina šeit un spriež - par katru cenu pārcelt uz trešo lasījumu -, es domāju, diez cik pareizi nav.

Priekšsēdētājs: Tātad Bojāra kunga ierosinājumu mēs uz balsošanu nevaram likt, jo par to ir konceptuāli nobalsots. Mums atliek izšķirties par to, vai balsot par rakstveidā iesniegto labojumu, kuru uztur Krastiņa kungs, tas ir, par 15.labojumu. Vai jūs šo labojumu noņemat un uzskatāt, ka jūs pavairosit jaunu? Tādā gadījumā es lieku uz balsojumu šo oficiāli iesniegto 15.labojumu.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es tomēr atgādinu savu lūgumu plenārsēdei un aicinu plenārsēdi balsojot atbalstīt ierosinājumu par šā priekšlikuma pavairošanu un 56.1 panta izskatīšanu pēc tam, kad būsim izskatījuši pārējos likuma pantus. Pa šo laiku iespējams gluži mierīgi šo priekšlikumu pavairot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es atkārtoju vēlreiz: ja jūs neuzticaties darba grupai, tad tādā gadījumā atceliet visu šo likumprojektu, nepieņemiet un nomainiet to, bet šādā veidā, ka lasījuma gaitā tiek iesniegts rakstveida priekšlikums par dažādiem pantiem, prasot, lai to pavairotu bez darba grupas un komisijas slēdziena, tas ir pretrunā ar mūsu pašu pieņemto lēmumu par kārtību, kādā tiek izskatīti likumprojekti. Es jums atkārtoju vēlreiz: šis priekšlikums nekur nepazudīs, tas tiks pavairots un izdalīts deputātiem uz trešo lasījumu. Bet, ja mēs balsojuma gaitā iesniedzam, mēs varam tikpat labi radīt pretrunas jau pašā iekšējā likumā, un tā ir nepareiza prakse. Mums jau tā ir prakse, nevis likums, kas to nosaka.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, lūdzu!

R.Rikards: Es ierosinātu tomēr balsot. Mums ir tikai viens 56.1 pants, kas šeit ir darba grupas variantā, un cita mums nav. Ja kāds grib balsot par 15.priekšlikumu, var arī par to balsot, kas ir rakstveidā.

Runājot par to priekšlikumu, jāsaka, ka tas faktiski negrozītu sarakstu. Tātad, kas vienreiz ir zaudējis balsojumā konceptuāli, ka negrozīti saraksti ir noraidīti, tagad citādā veidā atkal grib ielīst citur iekšā. Tā kā es uzskatu, ka jābalso tikai par to, kas ir priekšā rakstveidā, nevis par kaut kādiem abstraktiem principiem, kas lidinās gaisā. Skaidrs, ka mums ir negrozāmo sarakstu princips, ko mēģinām te ietiept. Proti, pa durvīm izmet ārā, bet tagad pa logu kāpj iekšā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Saskaņā ar reglamentu (es citēju reglamentu): "Apspriešanas gaitā atsevišķas likumprojekta daļas", kā tas būtu šajā gadījumā, "vai visu likumprojektu, var nodot atpakaļ atbilstošajām komisijām tā pilnveidošanai". Es pilnībā uz šo priekšlikumu attiecinu arī Krastiņa kunga ierosinājumu, kurš saskaņā ar reglamentu būtu jāizskata komisijā. Šobrīd man oficiāli ir iesniegts Krastiņa kunga 15.priekšlikums, kuru es varu likt uz balsošanu.

Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj! Es nupat sāku galīgi nesaprast: vai mums ir vispār konceptuāli balsojumi vai nav? Šodien jau mēs ķeramies pie likuma 3.4.panta, kas atkal ir jāpārbalso. Tad jau mums pirmajam lasījumam vispār nav nekādas nozīmes, ja sākam šo ceļu.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, šis pants mums nav jāpārbalso, tas rakstveidā jau ir iesniegts. Patlaban jautājums vienkārši ir par to, vai var apspriest Krastiņa kunga priekšlikumu, iepriekš neapspriežot to komisijā.

Cālīša kungs, lūdzu!

I.Cālītis: Es domāju, ka šeit nav runas par to, kādu labojumu un kādā secībā apspriest un balsot. Es domāju, ka patlaban rodas ļoti bīstams precedents. Krastiņa kungs savu labojumu, par ko viņš pašlaik cīnās un ko atbalsta arī daudzi citi deputāti, ir iesniedzis laikus. Un tikai aparāta spēļu rezultātā šis projekts nav pavairots. Tā ir nekorekta rīcība, un šādu precedentu mēs nedrīkstam radīt.

A.Endziņš: Cālīša kungs, ja jūs uzskatāt, ka ir ļoti korekti iesniegt lasījuma gaitā un prasīt pavairot, tad, es atvainojos, nevajag runāt šeit par aparāta spēlēm!

Priekšsēdētājs: Šodien šis priekšlikums tika iesniegts tad, kad Endziņa kungs jau bija tribīnē. Rakstveida priekšlikums, arī Krastiņa kunga, ir šajā dokumentā, kuru es varu likt uz balsošanu. Es nezinu, vai Krastiņa kungs to balsojumu uztur vai neuztur? Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Jā, paldies par paskaidrojumu. Protams, likumprojekta tekstu es saņēmu šorīt, jo diemžēl nevaru visu laiku dežurēt Augstākajā padomē un uzmanīt, kad tas parādīsies. Līdz ar to man bija iespēja šo precizēto redakciju iesniegt tikai šodien. Cik es saprotu, komisija principiāli iebilst pret šādu labojumu, tāpēc es negaidu, ka uz trešo lasījumu būs kāds cits lēmums. Un pēc būtības komisija šo jautājumu ir izdiskutējusi. Taču es saprotu, ka šo tekstu nav vēlēšanās pavairot. Balsosim pēc būtības par to tekstu, kas mums ir izdalīts! Un, protams, tie redakcionālie labojumi pēc tam tur var tikt izdarīti un tāpat var tikt izdiskutēts arī viss šis svars. Un, ja arī pavairotu manu priekšlikumu, nekādas nesaskaņas un domstarpības likumā jau nevarētu rasties, jo uz trešo lasījumu to visu vēl varētu novērst. Tāpēc, protams, Endziņa kunga argumentācija par nepavairošanu mani galīgi nepārliecina. Taču bezizejas situācija man liek uzturēt prasību balsot pēc būtības par šo manu neprecīzo 15.priekšlikumu, neņemot vērā atsevišķas detaļas. Tās detaļas var vēl izdiskutēt un precīzi par tām nobalsot trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tieši tā ir vienīgā izeja no šīs situācijas. Godātie kolēģi! Es liktu priekšā sākt balsošanu. Kuri no deputātiem pie mikrofoniem grib vēl izteikties? Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Es pateikšu divus vārdus par vēsturi. Man milzīgu izbrīnu izraisa tas, ka Ēlerta kungs šodien cīnās, lai iekļautu šo labojumu, kura mums vēl nemaz nav. Es saprotu, līdz Endziņa kungam tas ir nonācis. Pagājušajā nedēļā tieši tādā pašā situācijā, tikai krietni ātrāk, lasījumu starplaikā, iedevu savus labojumus, un Ēlerta kungs teica, ka trešajā lasījumā tie tiks iestrādāti un nav nekādu tiesību izskatīt tos konkrētajā brīdī. Šobrīd es atbalstu balsojumu, kas ir iestrādāts likumprojektā, un plus alternatīvo, kas ir Krastiņa kunga ierosinājums un kas mums ir izsniegts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Celmiņa kungs, lūdzu!

J.Celmiņš: Turpmākajai mūsu darba precizēšanai man būtu tikai viens procedūras jautājums: vai tad mums ir tāda prakse, ka mēs nepavairojam tos priekšlikumus, kurus komisija noraida? Mēs taču arī tos pavairojam, tādējādi deputātiem ir iespējas par tiem balsot. Tātad neatkarīgi no komisijas lēmuma šim priekšlikumam vajadzēja būt pavairotam.

A.Endziņš: Celmiņa kungs! Lūdzu, nejauciet tēvu ar meitu! Jums visiem ir izdalīts 15.dokuments, tas ir tas, kas tika iesniegts. Tas, ko man iesniedza lasījuma gaitā, es atvainojos, vispār komisijā nav izskatīts. Un Endziņš nav komisija, tādēļ viņš vienpersonīgi nevar uzņemties tādu atbildību.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs.

A.Felss: Par balsošanas motīviem. Lauksaimnieku grupa, izskatījusi šādu Edmunda Krastiņa priekšlikumu, uzskata to par konstruktīvu un aicina balsot par.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tātad balsošanas režīmu! Balsosim par 15.priekšlikumu, kurš iesniegts rakstveidā un ietverts 151.dokumentā. Viena balss papildus pret. Cālīša kunga balss papildus par. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 30, atturas - 22. Tātad noraidīts. Tas neliedz Krastiņa kungam iesniegt savu variantu trešajam lasījumam.

No zāles: Tas ir iesniegts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad balsosim par 56.1 panta redakciju kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Viena balss papildus par. Cālīša kunga roku es neredzu. Cālīša kungs atturas. Lūdzu rezultātu! 60 - par, 8 - pret, 11 - atturas. Pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

A.Endziņš: 56.2 pants. Vispirms man jāatvainojas, ka šeit ir drukas kļūda: nav jābūt "saskaņā ar 56.1 pantu", bet ir 56.1 pants. Lūdzu, izlabojiet savos eksemplāros! Un te ir precizējums: "tajā apgabalā" un "ievēlēt". Uzskata, ka tas ir redakcionāla rakstura labojums. Citu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Paldies. Turpināsim.

A.Endziņš: 57.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem?

A.Endziņš: 58.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpināsim!

A.Endziņš: 59.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpināsim!

A.Endziņš: 60.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Endziņš: 61.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Endziņš: 62.pants ir precizēts: "Ārvalstīs esošie reģistrētie Latvijas pilsoņi var piedalīties balsošanā Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā." Pirmajā lasījumā mums figurēja pieci apgabali, tādējādi iepriekš var izvēlēties, bet komisijā ilgi diskutēja par šo jautājumu. Praktiski laika ziņā tas tehniski nav iespējams, kā arī tas prasīs daudz vairāk naudas, turklāt valūtu.

Priekšsēdētājs: Mums būtu jābalso par šo pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par 62.pantu. Divas balsis papildus par. Lūdzu rezultātu! 64 - par, 4 - pret, atturas - 8. Turpināsim!

A.Endziņš: 63.pantā līdz ar to arī ir Rīgas vēlēšanu apgabals, proti, tātad kandidātu sarakstus nosūta tikai pa vienu apgabalu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem arī nav iebildumu.

A.Endziņš: 64.pantā ir termiņš - 15 dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas. Un arī Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu saraksts. Tātad šajā pantā mazliet ir palielināts termiņš, lai būtu iespēja reāli nosūtīt.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Turpināsim.

A.Endziņš: 65.pantā grozījumu nav. Piedošanu, šeit tātad ir svītrots punkts par to, ka Latvijas Republikas pilsoņiem ārzemēs tika dota iespēja balsot pa pastu, jo šajā gadījumā absolūti nav iespējams kontrolēt, vai pilsonis vienreiz aizies nobalsot personīgi un otrreiz nosūtīs savu balsi pa pastu. Kā jūs redzat, visā likumā mums figurē vienīgais dokuments - Latvijas Republikas pilsoņa pase. Un Latvijas Republikas pilsoņa pasē tiek izdarīta atzīme par to, ka pilsonis ir piedalījies balsošanā. Un tāpēc arī šajā pantā visi vēlētāji tiek nostādīti vienā situācijā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu redakciju? Nav. Paldies.

A.Endziņš: 66.pantā ir tikai redakcionāli labojumi par balsošanas rezultātiem. Vēlēšanu iecirknī, kas sastāda komisiju... izmaiņu šeit nav nekādu.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Nav. Paldies.

A.Endziņš: 67.pantā tātad ir noteikts, ka Centrālā vēlēšanu komisija nosaka Saeimas vēlēšanu galīgos rezultātus Rīgas vēlēšanu apgabalā. Un tas saistās ar to, kam mēs jau iepriekš piekritām, ka, ņemot vērā ārzemēs izveidoto vēlēšanu komisiju balsu skaitīšanas protokolus.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu?

A.Endziņš: 68.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav iebildumu.

A.Endziņš: 69.pantā arī nav izmaiņu.

Priekšsēdētājs: Tupināsim.

A.Endziņš: 70.pantā arī nav izmaiņu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Endziņš: 71.pants ir papildināts pēc pirmā lasījuma. Teksts jums ir izdalīts. Proti, personas, kas ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē personu piedalīties vēlēšanās, veikt aģitāciju, kā arī vēlēšanu komisiju locekļi, valsts un sabiedrisko institūciju amatpersonas, kas viltojušas vēlēšanu dokumentus, apzināti nepareizi saskaitījušas balsis, nav ievērojušas balsošanas noslēpumu vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Tātad šeit ir paredzēta juridiska atbildība gadījumā, ja tiek ignorētas Vēlēšanu likuma prasības.

Priekšsēdētājs: Tas ir jauns pants.

A.Endziņš: Tas ir jauns pants un ir saistīts ar formulējumu, kas mums bija un ko mēs iestrādājām arī mūsu likumdošanā sakarā ar iedzīvotāju aptauju pagājušā gada martā.

Priekšsēdētājs: Tā kā šis ir jauns pants, mums jānobalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 71.pantu.

I.Silārs: Vai vēl pirms tam nevarētu izteikties? Tas ir jauns pants.

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīms, Silāra kungs, es atvainojos. Lūdzu rezultātu: 63 - par, 64 - par, Krastiņa kungs kļūdījās, pret - 5, atturas - 9. Paldies.

Pirms balsošanas par likumprojektu kopumā, par balsošanas motīviem runās Bērza kungs, pēc tam - Silāra kungs.

A.Bērzs: Godājamie deputāti! Mums kopīgiem spēkiem ir izdevies pārkāpt pašu pieņemto konstitucionālo likumu par to, ka Latvijas valsts iekārtu nosaka Latvijas Satversme. Ar šo vēlēšanu likumu pārkāpjam šo konstitucionālo likumu un pārkāpjam demokrātiskos Saeimas vēlēšanu principus, kādi pastāvēja neatkarīgajā Latvijā... Ir svarīgi, līdz kam mēs esam tikuši. Mēs esam tikuši līdz tam, ka latviešu tautu vēlēšanās mēs esam padarījuši par pilnīgu marioneti, kura vairs nekādi nevar ietekmēt valsts parlamenta veidošanu. Tautai tiek nolikti priekšā jauntapušo naudasmaisu grupējumu un jauntapušo politisko līderu bloka gatavi saraksti, par kuriem tā būs spiesta balsot. Ar šā likuma pieņemšanu šādā variantā mēs liekam nākamo kapakmeni uz Latvijas demokrātijas kapa. Labas sekmes jums, kas to dara! Kam vēl cik necik atmiņā ir solījumi savā vēlēšanu platformā, nākot uz šo Augstāko padomi, es jūs aicinu būt godīgiem un balsot "pret"!

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, lūdzu.

I.Silārs: Man vienīgi ir lūgums darba grupai - pirms trešā lasījuma noteikti iedot filologiem izlasīt un pārlasīt, jo šeit, kā jūs paši saprotat, ir palikuši daži arhaismi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma projektu kopumā otrajā lasījumā. Cālīša kunga balss papildus "par". Lūdzu rezultātu: par - 67, pret - 6, atturas - 20. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Endziņa kungs, kad var gaidīt trešo lasījumu?

A.Endziņš: Cienījamie kolēgas, es lūdzu divu nedēļu laikā iesniegt savus rakstveida priekšlikumus attiecībā uz šo tekstu. Šis termiņš kaut kur ir saistīts ar to, ka es tūlīt steidzos uz lidostu un dodos uz Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju. Atpakaļ būšu 8.datumā. Tas nenozīmē, ka darba grupa nevar strādāt. Bet, lai katrā ziņā jau liktu iekšā darba kārtībā, sasteigt nebūtu pareizi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Viss skaidrs. Nākamais darba kārtības jautājums - likuma projekts par privatizācijas sertifikātiem. Kādi būs Ekonomikas komisijas apsvērumi par šā jautājuma apspriešanu? Pulksten 17.00 mums ir balsojums par likuma projektiem par grāmatvedību. Lūdzu, Kinnas kungs.

J.Kinna: Varbūt Dātava kungs ar Ozola kungu beidzot ir uzrakstījuši to dokumentu, un mēs varam to pieņemt?

Priekšsēdētājs: Tas būtu ļoti labi, bet pagaidām es neredzu... Ozola kungs, lūdzu.

I.Ozols: Es nupat kā nāku no Dātava kunga. Dokuments patiešām ir pabeigts un pašlaik atdots, lai pavairotu. Man ir jāatvainojas, ka līdz pulksten 16.30 šis dokuments nevar tikt izskatīts. To var izdarīt vienīgi piecos. Varbūt es varētu izmantot to, ka esmu pie mikrofona, lai dotu īsu informāciju?

Priekšsēdētājs: Vienu acumirkli, Ozola kungs! Vispirms uzklausīsim, kāds būs Kehra kunga ierosinājums par privatizācijas sertifikātiem.

O.Kehris: Acīmredzot mēs neredzam cita ceļa: mēs varētu sākt izskatīt sertifikātus, pulksten 17.00 - grāmatvedību un tūlīt pēc tam atbilstoši darba kārtībai turpināt skatīt jautājumu par sertifikātiem. Būtu labi, ja visi tie kolēģi, kuri ir zālē, arī paliktu un piedalītos šo likumprojektu apspriešanā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai mēs sāksim izskatīt likumprojektu par sertifikātiem, ja ir palikušas 12 minūtes un piecos jāsāk skatīt trīs citi jautājumi? Domāju, ka tas nebūtu lietderīgi, Kehra kungs. Uzklausīsim Ozola kunga informāciju par rītdien izskatāmo jautājumu.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, jūs nupat saņēmāt 156.dokumentu. Šajā dokumentā praktiski ir iekļauti visu to pastāvīgo komisiju lēmumi, kurus ir saņēmusi Apvienotā budžeta komisija. To komisiju lēmumi, kuri mums nav nodoti, nav izskatīti. Tāpēc Apvienotā budžeta komisija par šo komisiju lēmumiem arī nevar lemt un ierosināt praktiski rīt jautājumu apspriest. Tajā pašā laikā gribu jūs informēt, ka šodien pulksten 19.00 notiks valdības sēde sakarā ar šo dokumentu, šajā dokumentu paketē iesniegto priekšlikumu izvērtēšanu. Tā ka iespējams, ka rīt ievērojama daļa no šeit izteiktajiem iebildumiem, priekšlikumiem un labojumiem vairs nebūs aktuāli. Bet tajā pašā laikā ļoti lūgtu šovakar mājās rūpīgi iepazīties ar šo dokumentu paketi. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, Ozola kungs mums atņēma pusstundiņu no pusdienas pārtraukuma, tādēļ pārtraukums līdz pulksten 17.00. Pēc pārtraukuma notiks grāmatvedības likumu izskatīšana. Pēc tam - šis valdības jautājums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi, kuri jau ieņēmuši vietas un vēl ieņems tuvākajā laikā, es jums ziņošu par tiem trīs grāmatvedības likumprojektiem, kas sagatavoti otrajam lasījumam, un, ja būs nepieciešams detalizētāks izklāsts, tā kā šeit blakus ir Benzes kungs - šo divu likumprojektu autors - tad viņš sniegs kvalificētāku un speciālāku informāciju tajos jautājumos, kur tā būs nepieciešama.

Tātad likumprojekts "Par grāmatvedību". Deputātu aktivitāte, iesniedzot priekšlikumus, nebija liela. Pirmajam likumprojektam tādi arī nav iesniegti. Vienīgi bija virkne Finansu ministrijas priekšlikumu, kuri darba grupā tika izskatīti. Bez tam likumprojektu ir izskatījuši arī valodas redaktori, tāpēc par valodas redakcijas izmaiņām es jums atsevišķi pie pantiem neziņošu, bet vienīgi par tiem grozījumiem, ko ir izdarījusi darba grupa pēc pirmā lasījuma.

Tātad mēs varam uzsākt šo izskatīšanu pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu.

E.Krastiņš: Pēc diskusijas darba grupā 1.pantā ir pievienota pēdējā teikuma daļa, ar ko šis likums tiek attiecināts arī uz sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām. Bez tam Lagzdiņa kungs šodien nupat man iesniedza arī savu priekšlikumu, kurš šo redakciju vēl precizē un kuru mēs acīmredzot sagatavosim jau uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, es ļoti atvainojos... Dobeļa kungs, lūdzu, nodrošiniet zālē kārtību! Paldies. Lūdzu!

E.Krastiņš: Par 1.pantu tas būtu viss.

Priekšsēdētājs: Jums, kolēģi? Nav.

E.Krastiņš: 2.panta pirmajā daļā, kur bija rakstīts - "uzņēmumu stāvokli", ir pievienots vienīgi jauns vārds, tādējādi ir formulējums: "uzņēmumu finansiālo stāvokli". Lūk, tāds precizējums, vairāk būtisku grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Jums, kolēģi! Paldies.

E.Krastiņš: 3.pantā ir precizēts, kādā veidā var organizēt grāmatvedības darbu uzņēmumā.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Paldies.

E.Krastiņš: 4.pantā ir precizēti šie komercnoslēpuma principi. Un tātad atšķirībā no pirmā lasījuma, kur bija rakstīts, ka par komercnoslēpumu nav uzskatāma tā informācija, kas ir iekļauta un publicēta, patlaban ir precizēts, ka tā informācija, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir iekļaujama uzņēmumu pārskatos. Bez tam ir arī precizēts, kādā veidā tā informācija, kas ir komercnoslēpums, ir pieejama citām personām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu!

A.Kalniņš, galvenais valsts kontrolieris: Man ir iebildumi, ja atļausit, priekšsēdētāja kungs! Es iebilstu pret 4.panta redakciju šādā sakarā, ka pēc šīs redakcijas izriet, ka uzņēmuma vadītājs diktē valsts kontrolējošām iestādēm, kādu informāciju var izpaust un kādu nevar izpaust. Šeit, es domāju, ir runa pirmām kārtām par pārkāpumiem, kurus atklāj šīs valsts kontrolējošās iestādes - Finansu inspekcija, Valsts kontrole un pārējās iestādes: prokuratūra, Iekšlietu ministrijas sistēma un tamlīdzīgi. Tāpēc otrajai daļai ierosinu pavisam citu redakciju un klāt vēl trešo daļu. Es to iesniedzu rakstveidā, bet patlaban tikai nosaucu. Tātad otrā daļa: "Visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama valsts kontrolējošām iestādēm likumdošanā paredzētajos dokumentālo revīziju un ar uzņēmumu darbību saistīto pārkāpumu gadījumos. Kontrolējošām amatpersonām aizliegts sakarā ar dokumentālo revīziju vai pārkāpumu tām pieejamās ziņas izmantot savās personiskās vai citu uzņēmumu mantiskās interesēs. Par šādu dienesta ļaunprātību amatpersonas atbild likumos noteiktajā kārtībā." Tātad komercnoslēpums nav jānosargā no valsts kontrolējošām iestādēm, bet no citām privātstruktūrām, lai tās informāciju neizmanto savos mantkārīgos nolūkos. Tas šeit ir galvenais.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Man ir informācija, ka Valsts kontrolei tiešām ir sagatavoti priekšlikumi, bet, tiklīdz tos būšu saņēmis rakstveidā, darba grupa varēs izskatīt un sagatavot trešajam lasījumam. Tā kā līdz šim tādi rakstveida priekšlikumi nav saņemti, mums nav bijis iespējams arī neko šeit citādi formulēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Finansu ministrija neuztur kaut kādas pretenzijas. Vai jums, kolēģi, ir kādas pretenzijas vai iebildumi par 4.pantu? Nav. Paldies. Nākamais.

E.Krastiņš: 5.pantā nav nekādu izmaiņu.

Priekšsēdētājs: Jums, kolēģi? Turpināsim, lūdzu!

E.Krastiņš: 6. un 7.pantā arī nav izmaiņu.

Priekšsēdētājs: Arī deputātiem nav?

E.Krastiņš: Bija Finansu ministrijas priekšlikums, taču, kā mēs noskaidrojām darba grupā, tā vienkārši bija zināma neizpratne, un pēc izskaidrošanas es sapratu, ka Finansu ministrija neuzstāj uz savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Turpināsim.

E.Krastiņš: 8.pants ir izveidots jauns, sadalot iepriekšējo 7.pantu divās daļās. Ir izdarīti arī daži precizējumi. Finansu ministrija gan uzskatīja, ka šajā likumā kases operāciju reglamentācija nav nepieciešama un par to būtu jāpieņem atsevišķas instrukcijas. Taču darba grupas viedoklis bija tāds, ka šeit ir jāformulē galvenie principi, jo speciālas instrukcijas būs jāpieņem tik un tā.

Priekšsēdētājs: Iebildumu nav? Turpināsim, lūdzu!

E.Krastiņš: 9.pantā ir precizēta uzskaites kārtība, proti, kuriem uzņēmumiem šī uzskaites kārtība ir pieļaujama vienkāršotā veidā. Un šeit jaunais formulējums tātad ir šāds: "Uzņēmumos, kuros gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem", nevis "no uzņēmējdarbības", kā tas bija pirmajā lasījumā, "pārsniedz 2000 minimālo mēnešalgu". Tātad tie uzņēmumi, kuriem ieņēmums ir mazāks, grāmatvedību var vest kādā vienkāršākā sistēmā. Bez tam 9.pantam pievienota otrā daļa, kur ir precizēta kārtība, kā nosaka uzskaiti budžeta iestādēs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav iebildumu?

E.Krastiņš: 10.pantā izmaiņu nav. No Rīgas pilsētas pašvaldības ir saņemts priekšlikums, taču tas tiks izskatīts uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Turpināsim, lūdzu!

E.Krastiņš: 11.pantā būtisku izmaiņu nav. Arī 12.pantā nav.

Priekšsēdētājs: Arī deputātiem nav iebildumu?

E.Krastiņš: 13.pantā ir iestrādāts jauns jēdziens par uzņēmuma beigu bilanci. Tātad, uzņēmumam beidzot savu darbību, līdzīgā kārtā kā, uzsākot darbību, ir jāsastāda beigu bilance.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Turpināsim, lūdzu!

E.Krastiņš: 14.pantā ir tikai redakcionālas izmaiņas. 15.pantā darba grupa izdarīja tādu diezgan būtisku grozījumu, pievienojot šo pirmo daļu, kur reglamentēta Ministru padomes kompetence grāmatvedības jautājumos, kā arī tas, ka Ministru padome izveido grāmatvedības metodisko padomi, kurai viens no uzdevumiem ir izsniegt licences zvērinātu revidentu darbībai. Tā ir Ministru padomes izveidota speciāla institūcija grāmatvedības zināmai metodiskai pārraudzībai.

Priekšsēdētājs: Iebildumu nav. Turpināsim, lūdzu!

E.Krastiņš: 16. un 17.pantā būtisku izmaiņu nav. Tas arī ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja jums, Dobeļa kungs, ir kādi iesniegumi, varam balsot. Lūdzu, balsosim par likuma par grāmatvedību akceptu otrajā lasījumā. Balsošanas režīmu lūdzu. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu: par - 61, pret - 2, 2 - atturas. Akceptēts otrajā lasījumā. Kādi jums ieteikumi vai paziņojumi par trešo lasījumu?

E.Krastiņš: Trešo lasījumu mēs centīsimies sagatavot vistuvākajā laikā, jo vēl ir jāveic liels darbs, lai ieviestu šo grāmatvedības sistēmu. Es domāju, ka pēc trīs vai četrām nedēļām mēs centīsimies šo likumprojektu sagatavot jau iekļaušanai darba kārtībā. Priekšlikumus tātad vēl varētu iesniegt nedēļas laikā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, skatīsim nākamo likumprojektu.

E.Krastiņš: Nākamais ir likumprojekts "Par gada pārskatiem uzņēmumos", tas ir, 144.dokuments. Atgādinu, ka šis likumprojekts principā ir balstīts uz Eiropas Kopienas direktīvām par gada pārskatiem. Un salīdzinājumā ar pirmo lasījumu arī mēs sevišķi būtiskas izmaiņas neizdarījām. Vienīgi, ņemot vērā Finansu ministrijas sagatavotos priekšlikumus par terminu grozījumiem, ir pieņemta virkne izmaiņu terminos, kas attiecas uz bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu. Bez tam bija arī deputāta Bula priekšlikumi. Daļa no tiem ir pieņemta, daļa diemžēl noraidīta. Par tiem varētu runāt pie konkrētiem pantiem.

Priekšsēdētājs: Jā, acīmredzot jāskata pa pantiem. Un tad varēsim debatēt. Lūdzu!

E.Krastiņš: Ir nedaudz pārkārtota likumā lietoto terminu secība un precizēts, kas uzskatāms par "mātesuzņēmumu". Citu labojumu tur nav.

Priekšsēdētājs: Arī deputātiem nav.

E.Krastiņš: 1.pantā ir noteikts, ka šis likums neattiecas uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, kuru gada ieņēmumi no produkcijas un pakalpojumu pārdošanas nepārsniedz 1000 minimālās mēnešalgas pārskata gada sākumā. Tātad tie uzņēmumi, uz kuriem attiecas šīs normas, vispār neiesniedz gada pārskatus. Savukārt tie uzņēmumi, uz kuriem attiecas iepriekšējā likuma projekta 9.panta norma par 2000 minimālajām mēnešalgām, grāmatvedību var veikt vienkāršotā sistēmā, taču gada pārskatus iesniedz.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Es gribētu atgādināt, ka pirmajā lasījumā, runājot par šo pantu, es uzdevu analogu jautājumu kontekstā ar šīm 1000 minimālajām mēnešalgām un saņēmu atbildi, ka darba grupa izskatīs jautājumu par to, vai izslēgt no šī saraksta zemnieku saimniecības vai arī pārskatīt šo 1000 mēnešalgu likmi, jo pretējā gadījumā, ņemot vērā pašreizējo mēnešalgu, tas ir, minimuma līmeni, jebkura normāla zemnieku saimniecība, izaudzējot graudaugus 15 hektāru platībā, sasniedz šo līmeni. Un praktiski tas nozīmē, ka katrai šai zemnieku saimniecībai jāalgo bilances spējīgs grāmatvedis, kas var sastādīt šo gada pārskatu. Mani māc bažas par to, ka diez vai būs daudz tādu zemnieku, kuri paši būs spējīgi sastādīt šos gada pārskatus, tādējādi acīmredzot speciāli šim darbam būs spiesti algot cilvēku. Es lūgtu darba grupu atbildēt šajā sakarā, sniedzot konkrētu paskaidrojumu un motivāciju, lai šo ierakstu saglabātu.

E.Krastiņš: Es varbūt lūgšu Benzes kungu sniegt sīkākus paskaidrojumus šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Izmantojiet, lūdzu, pirmo mikrofonu.

J.Benze, Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzējs: Te jāpaskaidro tas, ka zemnieku saimniecībai, ja tās ieņēmumi ir augstāki par 1000 minimālajām mēnešalgām, nav jāalgo speciāls grāmatvedis. Lauksaimniecības universitātē ir izstrādāts veidlapu kopums, vienkāršota grāmatvedības forma, kuru var izpildīt jebkurš zemnieks, kas grib vest minēto uzskaiti. Un, ja viņam ir pāri par 1000 minimālajām mēnešalgām, tad tomēr kaut kāda uzskaite viņam ir jāved. Bez tā nevar. Un es domāju, ka pats zemnieks ir ieinteresēts šādā vismaz vienkāršotā uzskaitē. Un par ienākumiem līdz 2000 mēnešalgām uzskaiti viņš arī var vest pēc vienkāršotas sistēmas.

Priekšsēdētājs: Deputāt Fels, lūdzu!

A.Felss: Cienījamais Benzes kungs, visādā ziņā tas šobrīd ir "kaķis maisā", jo lielākā daļa deputātu šīs formas nav redzējusi, un šeit zālē spriest par to, vai zemnieki ir spējīgi tās pildīt vai nav spējīgi, es domāju, ir visai relatīvi. Tādā gadījumā, ja jūs pastāvat uz to, ka šim ierakstam te jāsaglabājas, es pirmām kārtām gribētu redzēt šīs veidlapas. Pretējā gadījumā es lūgtu atlikt balsošanu par šo pantu otrajā lasījumā. Es uzturu spēkā šo prasību.

E.Krastiņš: Es vienīgi piekristu Felsa kungam tik daudz, ka par to varētu būt iespējama diskusija, protams, ja pēc pirmā lasījuma būtu iesniegti konkrēti rakstveida priekšlikumi par to mēnešalgas apmēru, kura būtu tā robeža, kad zemniekiem nav jāiesniedz gada pārskats. Taču labi zināms, ka daudzas no šīm zemnieku saimniecībām ir pietiekami turīgas. Tās nodarbojas ne tikai ar lauksaimniecisko ražošanu, bet arī ar plaša apmēra tirdznieciskiem darījumiem ar kokmateriāliem, kontrolē arī diezgan ievērojamas naudas summas. Un nezin kāpēc šāda tipa uzņēmumi būtu jāizslēdz no normālu atskaišu sniegšanas. Te varētu būt runa, ka attiecībā uz gada pārskatiem ir tās pašas 2000 minimālās mēnešalgas vai kaut kas tamlīdzīgs. Bet es vēlreiz atkārtoju: pēc pirmā lasījuma mēs nesaņēmām konkrētus rakstveida priekšlikumus.

A.Felss: Es atvainojos, ja drīkst piebilst.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Felss: Pirmā lasījuma gaitā no tribīnes es saņēmu vismaz mutisku atbildi, ka šī norma tiks pārskatīta, tādēļ nebija nepieciešamības šo labojumu iesniegt. Darba grupas nostādni es sapratu kā piekrišanu tam, ka šis jautājums tiks pārskatīts. Protams, es varēju iesniegt rakstveidā un es to izdarīšu, ja turpmāk uz trešo lasījumu šāda norma tiks saglabāta. Un, runājot par šīm zemnieku saimniecībām, kas ir labi situētas, es sapratu, kas ar to tiek domāts. Varbūt analogas "Robežniekiem"... Tādā gadījumā nevilksim paralēles dažus gadus atpakaļ, kad Latvijas lauksaimniecība tika mērīta pēc "Ādažu" parametriem. Visa Latvija nav tāda. Un dažu desmitu dēļ varbūt nemēģināsim visiem uzlikt galvā šīs sakas.

E.Krastiņš: Bet te arī nav visiem uzlikts. Te ir 1000 minimālās mēnešalgas. Un tas ir normāli, ka personai, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, kaut kāds zināms pārskats par savu darbību ir jāsniedz. Tā ir visā pasaulē.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vienu mirklīti! Kolēģi Fels, jūs nemitīgi tagad... tas ir labi, ka notiek jūsu dialogs, tomēr konkrēti... es saprotu, vai var svītrot zemnieku saimniecības, vai trešajam lasījumam, ja, protams, darba grupa piekrīt, jūs ierosināt 2000 vai kā citādi, kā Krastiņa kungs teica.

A.Felss: Es ierosinu svītrot. Jo pretējā gadījumā, tā kā es rakstveidā neesmu iesniedzis, es neko citu nevaru darīt. Atstāt visus cerībās, ka jautājums tiks izskatīts pozitīvi darba grupā, arī man nav nekāda pamata.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Krastiņa kungs, 1940.gadā man bija tikai pieci gadi. Tāpēc es neatceros, vai toreiz vecsaimniekiem arī bija jāiesniedz šāda atskaite, ko jūs te plānojat uzdot zemniekiem. Pēc tam, ja jūs atbildēsit, es pateikšu savu viedokli.

E.Krastiņš: 1940.gadā es vēl nebiju piedzimis, tā ka man vēl grūtāk atcerēties. Tāpēc varbūt var palūgt Benzes kungu, kurš jau ir cienījamākā vecumā, un viņš varbūt tiešām atceras to kārtību, kāda bija 1940.gadā. Bet, cik zinu, šī uzskaite tomēr tika vesta. Un cik patlaban esmu runājis ar daudzmaz nopietniem zemniekiem, tie saka, ka dzīve pierāda uzskaites nepieciešamību. Bez tā nevar iztikt. Jāraksta kaut vai vienā grāmatā. Un es kategoriski iebilstu pret priekšlikumu vispār svītrot šo lietu, jo tad mums būs ļoti daudz zemnieku saimniecību, kur tiks veiktas visdažādākās operācijas, par kurām netiks sniegta ne mazākā atskaite ne Finansu inspekcijai (Finansu inspekcijai varbūt vēl tiks sniegts, jo tur būs īpašas iespējas pieprasīt), ne Statistikas komitejai, ne arī kam citam.

J.Freimanis: Es gribētu noteikti piekrist Felsa kungam, ierosinot šo punktu par zemnieku saimniecībām svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Diemžēl es neredzēju, laikam Biezā kungs. Lūdzu.

J.Biezais: Cienītie kolēģi! Darba grupā šis jautājums radās. Tādus bažīgus iebildumus cēla gan deputāts Špoģis, gan arī es, taču tiešām, tā kā mums tāda konkrēta priekšlikuma nebija, tā tas palika. Lai neradītu strupceļa situāciju, es ierosinātu, kā saka, līdz trešajam lasījumam saņemt materiālu, lai redzētu, kā tā atskaite izskatās, kā arī saņemt priekšlikumus, kādai šai robežai vajadzētu būt. Un te jau nav konceptuāla lieta. Katrā ziņā es protestēju pret svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Te neko nedrīkst svītrot. Jo galu galā - kur ir teikts, ka zemnieku saimniecība, kas tagad ir atbrīvota no vairākiem nodokļiem, tāda būs un tās grūtības šai saimniecībai būs visu mūžu. Es domāju - 50 - 100 gadus uz priekšu. Ar to, ka uzskaite tiek vesta, vēl nav teikts, ka automātiski tiks uzlikti lielāki nodokļi vai kaut kā citādi. Uzskaite ir viss pamatprincips. Nē, tas nav sociālisma pamatprincips, tas ir vistotālākais kapitālisma pamatprincips, Cupruna kungs. Jo valsts uzdevums (un Augstākā padome pārstāv valsts augstāko pārvaldes institūciju) ir rūpēties par to, lai katrs, kas gūst ienākumus, par to sniedz pārskatu attiecīgajām institūcijām un atbilstoši maksā nodokļus. Ja 1000 minimālo algu mēs pārrēķinātu kaut vai dolāros, tad redzam, ko atbrīvojam no jebkādām uzskaitēm. Es minēšu vienu piemēru. Ķīnā, tajā pašā Taivanas Republikā, ir miljoniem sīku, mazu veikaliņu. Jā, starp citu, kā viņi to uzskaiti veic? Ļoti oriģināli. Viņiem arī ir jāsniedz pārskats, jābūt attiecīgai grāmatai, bet papildus tam veikali izsludina to čeku loteriju, par kuriem izdarīti pirkumi. Tas pircējs, kas laimē loterijā, laimē miljonu dolāru gadā. Redziet, kāda liela nozīme tam tiek pievērsta! Es šoreiz atbalstu zemnieku saimniecības, protams, pēc būtības, bet ne jau šajā apstāklī, jo pārskati zemniekam ir jāveic pašam priekš sevis. Lai viņš šo pārskatu veic, jo, piemēram, valdībai ļoti grūti plānot, es atvainojos, vai prognozēt, kā būs ar mūsu lauksaimniecību, ja Statistikas komiteja man regulāri atbild, ka nevar jums pilnīgi neko pateikt par to, cik ir pieaudzis, piemēram, cūku skaits zemnieku saimniecībās, cik ir samazinājies govju skaits tur un tur un kā ir ar piena izslaukumu... Nevar iet ar šādu spiedienu vien resora virzienā. Neko te nedrīkst svītrot. Cilvēkiem uzskaite ir jāveic. Ar sociālismu tam vispār nav nekāda sakara. Sociālismā ir pilnīgi otrādi - neuzskaita neko.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Varbūt es kļūdos, bet, teiksim, pazīstamā saimniecība "Robežnieki" arī skaitās zemnieku saimniecība. To arī vajadzētu atcerēties. Un varbūt te var runāt par kaut kādu vienkāršāku formu vai ko citu. Es nezinu, neesmu speciālists. Es domāju, ka svītrot šinī gadījumā mēs nekādi nedrīkstam, citādi tas likums viss var aiziet... Mēs varam radīt pilnīgi pretēju efektu tam, ko gribam panākt.

Priekšsēdētājs: Deputāt Fels, jūs ierosināt faktiski... Es jūs uzvedināju uz to domu, jo nezināju, ko darīt. Bet, ja tiešām nākamajā lasījumā iesniedz formulu un jūs iesniedzat konkrētu priekšlikumu, pieņemsim 1500, tad jau varbūt trešajā lasījumā to var izskatīt. Citādi diez vai mēs izlemsim, jo attiecīgo formu mums nav klāt.

A.Felss: Lūdzu, vai par motīviem drīkst?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Felss: Es domāju, nevajadzētu runāt galējās kategorijās. Es neesmu pret uzskaiti. Bet, ņemot vērā pašreizējo praksi un zinot, ko nozīmē gada pārskats, man tik tiešām radās pamatota doma un bažas par to, kādā formā tas var parādīties. Pirms balsosim un izšķirsimies par kaut kādu formu, kas jāizpilda zemniekiem, es kā deputāts vēlētos to elementāri redzēt un pēc tam izdarīt secinājumu. Ja šādu formu darba grupa ir spējīga mums iesniegt, tad, protams, es varu atsaukt savu prasību balsot par vispārēju svītrošanu. Es neesmu pret uzskaiti, nevajag tā iztulkot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs.

E.Krastiņš: Bet, Felsa kungs, šī forma taču ir uzrakstīta 10.pantā, 11.pantā un turpmākajos pantos. Šī forma, kāda tā būs, ir uzdrukāta uz veidlapas. Šī forma tāda līdzīga arī būs. Būs klāt instrukcijas, kā katru posteni aizpildīt. Un tiem, kuriem nebūs šīs zemnieku saimniecības, neko nevajadzēs aizpildīt. Tātad forma ir šā likuma otrajā nodaļā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kide.

E.Kide: Iepazīstoties ar Latvijas brīvvalsts zemnieku statistiskajām atskaitēm un pārskatiem, mēs redzam, ka tie ir ļoti precīzi, ļoti daudzpusīgi, ļoti dziļi un sīki pārskati, kas dod iespēju tautsaimnieciski analizēt lauksaimniecības vietu kopējā tautsaimniecībā. Turklāt ne tikai toreiz, bet arī šodien varam analizēt un redzēt, kā tas ir. Bija ļoti spēcīgi attīstīta lopu cilts uzskaite, ļoti precīzi attīstītas piena pārraudzības grāmatas. Tā kā es pats esmu no zemnieku saimniecības, es to atceros. Man nav ko stāstīt. Es saprotu, ka Felsa kungam ir cits uztraukums. Un tas uztraukums ir pamatots, ja mēs zinām, ka tā statistika, kas šodien ir pie mums, Latvijā, ir padomju statistika, ka mums nav pieņemts likums par statistiku. Turpretim ir ārkārtīgi sarežģītas uzskaites formas, tā sauktie finansu ražošanas gada pārskati uz 20 līdz 30 lapām. Es pats esmu tādu aizpildījis. Šodienas zemniekam pildīt tādu uzskaites formu, kā pilda sovhozs, nav iespējams. Es domāju, ka te nav nekādu pretrunu. Es piekristu, lai paliktu lielāka vai mazāka summa, taču visiem zemniekiem jādod pārskati. Varētu būt dažādas sarežģītības pakāpes uzskaites formas. Vajadzētu nodot tikai ekspertu grupām un pēc tam Lauksaimniecības komisijai tās praktiskās formas pārskatīt, bet likuma pantus nepiekāpīgi tomēr pieņemt... Formu praktisko pusi mierīgi var izstrādāt un spriest, cik sarežģītas jāpilda un cik sarežģītas nav jāpilda. Arī es bīstos no padomju sarežģītajām uzskaites formām, kas ienāk vēl mūsu dzīvē. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehri!

O.Kehris: Kolēģi deputāti! Manuprāt, nevajadzētu noniecināt mūsu zemnieka spējas, viņi ir pietiekami gudri, lai aizpildītu šādas formas. Ja nav spējīgi, tad arī drusku jāpamācās, jo, ja mēs gribam uz kaut ko virzīties, tad elementāras lietas ir jāmāk izdarīt. Latvijas laikā tiešām Latvijas valsts raksturojās ar vienu no labākajām statistikām Eiropā, ar ko, paņemot šos statistikas krājumus, ļoti viegli varētu iepazīties. Šajā statistikā ir uzskaitīta katra govs un katrs sējuma hektārs. Pašlaik gan jāsaka, ka patlaban mums vispār nav šīs statistikas, taču tādēļ mēs valsti nevaram vadīt kā pa tumsu.

Vēl es aicinātu deputātus tik ļoti necensties uz šiem kompromisiem... Ja mums ir kaut kādi viedokļi, tad uzreiz varam mēģināt 1500 un 3000... Varbūt varam, bet izskatīsim to komisijā. Ejot uz šiem kompromisiem, mēs tā esam izkropļojuši pietiekami daudz likumprojektu, ka pēc tam tie vairs nevienam neder. Tādēļ tiem, kuri nesaprot, kas ir teikts šajā pielikumā, uz nākamo reizi mēs to apsolām. Forma Lauksaimniecības universitātē ir gatava. Šo formu tiem, kas to nesaprot, mēs iesniegsim jau tādu, kāda tā ir jāizpilda. Ja būs rakstveida iesniegumi par palielināšanu, mēs tos izskatīsim uz trešo lasījumu. Bet es pilnīgi protestēju, ja mēs šeit balsojam, kā ienāk prātā - par procentu vai par skaitļu palielināšanu.

Priekšsēdētājs: Berķis, Grūbe, Biķis.

A.Berķis: Es tikai gribu, lai te nebūtu sajauktas divas lietas. Neatkarīgās Latvijas laikā patiešām bija ideāla uzskaite, bet tā nebija paša zemnieka nopelns, bet bija tā sauktie sabiedriskie darbinieki, kas nodarbojās ar šo uzskaiti, turklāt nodarbojās apzinīgi. Par to viņi tika apbalvoti pat ar īpašiem ordeņiem. Bija speciāls kalendārs un tā tālāk. Viņi visi to izdarīja. Savukārt piena uzskaiti un lopkopības uzskaiti izdarīja lopkopības pārraugs. Tā ka tas bija noorganizēts ne jau ar paša zemnieka spēkiem. Es tikai gribu, lai šīs divas lietas netiktu sajauktas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbe!

G.Grūbe: Es varētu piekrist kolēģim Felsam tajā lietā, ka skaidrs, ka vienkāršam zemniekam, kurš varbūt ražo tikai pienu vai tikai gaļu, šī problēma varētu būt ļoti vienkārša. Bet sakarā ar to, ka mums nav nošķirts, kas ir zemnieka saimniecība un ar ko tā īsti nodarbojas... Es domāju, ka tuvākajā laikā zemnieku saimniecības nodarbosies arī ar raķešu būvi un lielu mārketu atvēršanu. Tomēr es palieku pie kopējās formas, kāda tā ir patlaban. Bet jautājumu par to, kādas ir atsevišķas nianses, es domāju, mēs vēlreiz varētu izskatīt arī komisijā un panākt zināmu kompromisu, dodot atrunas, kuros gadījumos kas obligāti ir jāizpilda tieši zemniekam, ja viņš ir tieši tādā formā, ka tikai ražo lauksaimniecības produkciju, un kad jāizpilda atsevišķas nodaļas par to, ja viņš nodarbojas ar kaut ko citu. Es domāju, ka šajā lietā uz trešo lasījumu zināmu kompromisu vēl varētu panākt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Biķis.

V.Biķis: Man tomēr rodas šaubas, tā kā Krastiņa kungs lūdza paskatīties 11. un 12.pantu. Es paskatījos šos pantus, un, ja tas ir tā domāts, tad zemniekam būs jāalgo galvenais grāmatvedis. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Benzes kungs lūdz vēl vārdu, un tad...

J.Benze: Sagatavotā un komplektā ietvertā forma par zemnieku saimniecību bilanci ir vienkāršota, arī peļņas zaudējumu pārskats ir vienkāršots. Tā ka to ir pa spēkam sastādīt katram zemniekam, kurš gada laikā ir reģistrējis visus savus ieņēmumus un reģistrējis visus savus izdevumus. Un tas ir tas pamats visā šinī formā. Tātad katram, kas prot kaut vai četru klašu līmenī saskaitīt, atņemt, izdalīt un pareizināt, šajā formā ir iespējams visu izdarīt. Un pārējās daļas šajā uzskaites grāmatā ir paša zemnieka interesēs. Tā, piemēram, norēķinu uzskaiti, ja zemnieks grib, viņš to var vest, ja negrib - var nevest. Protams, ja zemnieks to nevedīs, var gadīties, ka viņš daudz ko zaudēs tieši tamdēļ, ka viņam nav kārtības norēķinu uzskaitē. Un kas attiecas uz bilanci, tad tajā pašā zemnieka grāmatā un arī šinī iedaļā par peļņas un zaudējumu, tas ir, atvainojiet, par ieņēmumu un izdevumu, uzskaiti, ar skaitliskiem piemēriem ir izskaidrots, kā to vest. Tā ka es domāju, neviens algots grāmatvedis nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Jā, es ceru, ka uz trešo lasījumu būs pavairota arī tā pasākuma programma, kas paredzēta, lai šo grāmatvedības sistēmu ieviestu. Un tur ir paredzēts arī tulkot Eiropas valstu grāmatas par grāmatvedību, kā arī izdot skaidrojošas grāmatas. Domājams, ka tur varētu ietilpt arī šāda grāmata, kas būtu paredzēta tieši zemniekiem, lai viņi saprastu, kā šo uzskaiti vest.

Priekšsēdētājs: Paldies. Felsa kungs, jūs uzstājat uz svītrojumu?

A.Felss: Neuzstāju uz svītrošanu. Es neatbalstu koncepciju, ko te mēģināja iestāstīt, ka es esmu galīgi pret uzskaiti. Es esmu par uzskaiti, bet es gribētu tik tiešām pirms balsošanas šos materiālus redzēt. Mans priekšlikums tādā gadījumā būtu atlikt uz trešo lasījumu balsošanu par šo pantu, protams, ja tas ir iespējams.

E.Krastiņš: Nu, bet uz visu šo pantu? Visu šo pantu atlikt?

A.Felss: Ja varam izdalīt vienu konkrēto normu, tad acīmredzot pietiktu arī ar to.

Priekšsēdētājs: Zvejniekus jūs arī ņemat līdzi?

A.Felss: Varētu ņemt, bet viņi paši klusē.

E.Krastiņš: Nē, redziet, ja mēs nepieņemtu šo panta daļu, tad faktiski šis likums attieksies pilnīgi uz visām zemnieku saimniecībām. Šeit jau ir noteikts atvieglojums vienai daļai. Ja mēs šo panta daļu svītrojam vai nepieņemam, te faktiski visiem būs jāraksta šie gada pārskati.

Priekšsēdētājs: Tā gan laikam ir.

A.Felss: Es domāju, ka par šo varētu izšķirties trešajā lasījumā, un darba grupai atstāt vēl tādu iespēju precizēt un arī izskatīt šo jautājumu Lauksaimniecības komisijā.

E.Krastiņš: Mēs izskatīsim pilnīgi visus priekšlikumus, kas būs uz trešo lasījumu. Tie, kas, teiksim, nebūs pieņemti, kā vienmēr tiks nodrukāti, un būs iespējams trešajā lasījumā balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Felsa kungs, tiešām iesniedziet trešajam lasījumam.

A.Felss: Protams, būs rakstveidā.

Priekšsēdētājs: Cik vajag tur tūkstošus vai kā citādi... Lūdzu, turpināsim!

E.Krastiņš: Pirmajā nodaļā būtisku grozījumu vairs nav.

Priekšsēdētājs: Jums, kolēģi deputāti? Paldies. Turpināsim.

E.Krastiņš: Tātad par otro nodaļu, kur ir šī bilances shēma un peļņas un zaudējuma aprēķinu shēmas. Te ir grozīti atsevišķi termini, kas ir atspoguļoti arī šajā pielikumā. Izmaiņas galvenokārt bija iesniegusi Finansu ministrija. Bez tam, ir veiktas vēl dažas citas nelielas izmaiņas. Tā, piemēram, 10.panta otrajā daļā 1.punktā ir pievienoti vārdi "ilggadīgie stādījumi". Ceturtajā lapaspusē - apgrozāmie līdzekļi, kur pirmajā daļā 2.punkts tagad ir izteikts "nepabeigtā ražošana", pievienojot vārdus "darba dzīvnieki" un "produktīvie dzīvnieki", kā arī ir izdarītas vēl dažas līdzīga veida izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Otrā nodaļa līdz 14.pantam ieskaitot... Lūdzu, Bula kungs, par jebkuru pantu.

A.Buls: Te ir jārunā kopsakarībā par četriem pantiem, tas ir, par 11., 12., 13. un 14.pantu. Paldies komisijai par tiem lēmumiem, ar kuriem atbalstījāt manus iesniegtos priekšlikumus. Bet runāsim par tiem, kuri pagaidām ir noraidīti. Sākumā es gribētu runāt varbūt par tiem diviem izmaksu posteņiem, kuriem es neredzu vietas ne 12., ne 14.panta peļņas un zaudējumu aprēķinu tabulās un shēmās. Sakiet, lūdzu, tomēr, pie kādiem apsvērumiem jūs pieturaties, ka zinātniski pētnieciskos darbus un ražošanas attīstības izmaksas, kā arī mārketingu jūs tomēr negribat parādīt atsevišķi kā izmaksu posteņus? Un šajā sakarībā tad man jāprasa: kur, kādā postenī tie pašreiz ir?

E.Krastiņš: Tātad šis paskaidrojums par jūsu priekšlikumu vēl detalizēt posteņus. Pirmkārt, vispārīgs paskaidrojums par otro nodaļu. Šī nodaļa ir precīzi pārtulkota, cenšoties arī piemērot attiecīgos latviešu valodas terminus no Eiropas Kopienas direktīvām šajos jautājumos, precīzi ievērojot šo struktūru, izņemot atsevišķus ļoti nelielus papildinājumus. Un šā likuma 6.panta pirmajā daļā jūs redzat, ka no 10.līdz 14.pantam ar arābu cipariem apzīmētos posteņus, iesniedzot savas atskaites, ir atļauts sadalīt sīkāk. Tātad jums neviens neliedz, ja jums ir šīs izmaksas - zinātnes finansējumi un mārketinga finansējumi - attiecīgos posteņos tos izdalīt vēl sīkāk un atsevišķā ailē. Taču tie tiek ietverti attiecīgajās izmaksās.

A.Buls: Redziet, mani mazliet uztrauc viena cita lieta. Protams, varbūt tās var izdalīt. Jūs sakāt - Eiropas sistēma... Var būt, ka Zviedrijas sistēma un Somijas sistēma nav Eiropas sistēma. Vai Amerikas Savienotās Valstis...

E.Krastiņš: Tieši tā, tās nav šīs sistēmas.

A.Buls: Man to ir grūti pateikt. Man ir pazīstamas Zviedrijas, Somijas un Amerikas Savienoto Valstu grāmatvedības annual report, un es visur redzu, ka research and development marketing visur ir speciāli uzsvērtas, turklāt ar ārkārtīgi lieliem īpatnējiem svariem. Nu, bet tā nebūtu problēma, ka mēs paši savā mājā to izdalīsim. Mani uztrauc kas cits. Līdz šim bija prakse, ka zinātniski pētniecisko darbu un ražošanas attīstības izmaksas, kā jūs zināt, finansēja no atlikušās peļņas. Visādā ziņā es nekādi negribētu pašreiz šo kārtību kaut kā uzturēt vai restaurēt, un tie obligāti būtu jāielaiž izmaksās. Te ir gan nodokļu sistēmas iedarbība un viss pārējais. Ja praktiķiem būs pieļauts šos divus posteņus izdalīt līdz peļņas aprēķinam, tad man problēmu nebūs, tad es viens pats ievedīšu...

E.Krastiņš: Bet, Bula kungs, jūs taču ļoti labi zināt to, kā aprēķina peļņu, kas apliekama ar peļņas nodokli, ka to nenosaka vis šis likums, bet likums par peļņas nodokli. Un, ja šeit paredzētas kādas normas, kas jums to liedz darīt, tad ir jāiesniedz priekšlikumi šā likuma labošanai. Grāmatvedības likums jau nenosaka, kādā veidā aprēķināma tā peļņa, kas apliekama ar peļņas nodokli. Tur var būt dažādi specifiski nosacījumi, to skaitā par dažādu izmaksu normatīviem un tamlīdzīgas lietas.

A.Buls: Pilnīgi pareizi, kamēr mums nebija šā likuma par jauno gada pārskatu, kad neparādījās postenis - peļņa līdz nodokļa aprēķināšanai... Tagad tas būs saistošs. Un šie divi dokumenti noteikti būs jāskata kopsakarībā.

Ja man atļauts, tagad es vēlētos runāt par pārējām lietām, kuras pagaidām ir noraidītas.

E.Krastiņš: Tātad es sapratu, ka šo iebildumu jūs noņemat, ka tas tā var palikt?

A.Buls: Es to varu noņemt tad, ja man būs atļauts izdevumu reģistrācijai praktiski šo abus posteņus lietot atsevišķi.

E.Krastiņš: Jā, tas 6.panta pirmajā daļā jums pilnīgi noteikti atļauts.

A.Buls: Jā. Tagad tālāk par peļņu. Man liekas, tas ir 12.pantā, kur mēs starpposmā izvelkam peļņu (to sauc par bruto peļņu vai bruto zaudējumiem) uzreiz pēc ražošanas izmaksu atskaitīšanas no realizācijas ieņēmumiem vai, kā jūs likumā esat nosaukuši, - neto apgrozījuma. Varbūt es vēl kaut ko neizprotu, bet praktiskas jēgas es šai peļņai neredzu. Man ar to nav ko darīt, proti, ar peļņu, kurā vēl ietvertas realizācijas izmaksas, administratīvās izmaksas. Tajā sakarībā arī man būs tas zinātniski pētniecisko darbu attīstības izmaksas mārketings. Tā vēl man nav nekāda peļņa, ar to es nevaru nekā īsti darīt, ne vērtēt uzņēmuma darbību, neko. Protams, es saprotu, ka tālāk seko peļņa līdz ārkārtējām izmaksām un nodokļu aprēķinam. Tas ir ļoti labi. Bet visi tie sīkie posteņi, kas vēl "tīra" šo peļņu, tie vairs nav tik nozīmīgi. Svarīgi redzēt to peļņu, kura rodas pēc pamatdarbības izbeigšanās līdz procentu norēķināšanai pēc līdzdalības kaut kur citur, kapitālieguldījumu līdzdalības un tamlīdzīgi. To jau var nepārnest, to var atstāt arī tajā vietā, ja tam tur ir jābūt. Bet gribētos redzēt tādu peļņas posteni, kurš būtu pēc realizācijas izmaksām, pēc mārketinga, pēc research and development, lūk, pēc šīs visas izmaksu kopas. Kā būs ar tādu jautājumu?

E.Krastiņš: Bet, Bula kungs, ja jūs esat uzņēmuma vadītājs vai īpašnieks, jūs esat pilnīgi brīvs savā izvēlē pieņemt kādu no trīs pārējām peļņas un zaudējumu noteikšanas shēmām, ja jums nepatīk šī 12.panta shēma. Tā ir jūsu brīva izvēle. Un tālāk varat rīkoties atbilstoši šai shēmai. Diemžēl Eiropas Kopienas direktīvās ir tieši šis termins - "bruto peļņa", kuru latviski mēs nevarējām iztulkot nekā citādi. Bez tam tālāk likumā ir paskaidrots, ko tas nozīmē. Mēs centāmies nemainīt tos terminus, kas ir iegājušies. Taču vairākās vietās bija tādi specifiski termini, kurus nekā citādi nevarēja pārlikt latviešu valodā, jo līdz šim tie netika lietoti. Lūdzu, lietojiet kādu citu no trīs shēmām.

A.Buls: Ja runājam par terminiem, tad gluži jau tas nav burtiski "peļņas"... Nez vai tas tiek tulkots kā peļņa. Bet gross profit - tas ir kaut kas cits un stāv citā vietā. Nu, tas tā... par terminiem nestrīdēsimies.

E.Krastiņš: Es atvainojos, Bula kungs, jūs esat redzējis Eiropas Kopienas direktīvu angļu tekstu?

A.Buls: Es runāju par Zviedrijas, Somijas un Amerikas... Piedošanu, to es nezinu, ar kādām jūsu sistēmām...

E.Krastiņš: Diemžēl man pašlaik nav līdzi, bet tur ir precīzi šāds termins gross profit. Un ne Zviedrija, ne Somija, ne ASV neietilpst šajā Eiropas Kopienā. Tātad uz šīm valstīm šīs direktīvas, protams, neattiecas.

A.Buls: Nu tad man jāatvainojas, jo es droši vien līdz šim esmu gājis nepareizu ceļu. Nu, nekas... Tagad runāsim par to pārējo peļņu.

Priekšsēdētājs: Bula kungs un Krastiņa kungs, jūs mūs arī neaizmirstiet, ja?

E.Krastiņš: Es sapratu, ka šis iebildums varētu būt tāds, ka tas paliek, jo tas viss precīzi atbilst šiem dokumentiem, un ir pilnīgi brīvas izvēles iespējas attiecībā uz citām shēmām.

A.Buls: Man patiesībā pēdējais tagad...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpiniet, mums nekādu pretenziju nav.

A.Buls: Par pārējiem nodokļiem. Redziet, pārējie nodokļi secīgi iet tādējādi, ka atrēķina no peļņas, teiksim, peļņas nodokli. Pārējiem ir zemes nodoklis un īpašuma nodoklis. Bet kā būtu ar tiem nodokļiem, kuri nav rēķināmi no peļņas, tas ir, sociālais nodoklis un nodoklis par dabas resursu izmantošanu, kuri ir izmaksu, pašizmaksu sastāvdaļas? Vai tie būs te pārējos nodokļos, kuri jau no peļņas rēķināmi, vai tie būs kaut kur izmaksu posteņos?

E: Krastiņš. Cik sapratu no mūsu diskusijas darba grupā, tad tie tiešām būs citos posteņos, jo ir iespējami arī vēl citi nodokļi, kas ir maksājami no peļņas.

A.Buls: Tādā gadījumā varbūt tomēr šis termins būtu jāmaina. Rakstīt nevis "pārējie nodokļi", bet papildināt tā, kā es jau ierosināju: "pārējie nodokļi no peļņas".

E.Krastiņš: Diemžēl darba grupā diskusijas rezultātā mēs nācām pie slēdziena, ka ir atstājams precīzi tāds termins, kāds ir šajās Eiropas Kopienas direktīvās.

A.Buls: Tātad termins būs tāds, bet mēs sapratīsim, ka tur ir pārējie nodokļi no peļņas. Vai tā var domāt?

E.Krastiņš: Jā.

A.Buls: Un sakiet, lūdzu, kur tad būs sociālais nodoklis, kuros posteņos? Vai visos trijos, uz ko tas attiecas - gan administratīvās, gan realizācijas izmaksas, gan ražošanas izmaksas - vai kaut kā būs koncentrēts?

E.Krastiņš: Cik es sapratu, 11.pantā, teiksim, 6.postenī - personāla izmaksas, kur ir "c" apakšpunkts - pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas.

A.Buls: Bet, ja vadās pēc 12.panta, kur administrācija, distribūcija un šī ražošana sadalītas atsevišķi, kur tad tas būs?

E.Krastiņš: Tad acīmredzot visos šajos attiecīgajos posteņos.

A.Buls: Un pēc tam grāmatvedim būs jāsavāc kopā, lai norēķinātos ar budžetu?

E.Krastiņš: Nu, izvēlieties 11.panta shēmu.

A.Buls: Nu, nē, ne vienmēr to varēs. Paldies, man vairāk diskutējamu lietu nav.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, kādus jūs secinājumus izdarāt no šīs diskusijas?

E.Krastiņš: Es izdaru secinājumus, ka mums jāpieņem otrā nodaļa tāda, kāda tā ir piedāvāta, jo darba grupas diskusijas rezultātā virkne priekšlikumu tika ņemti vērā, bet virkne priekšlikumu netika ņemti vērā, jo mēs tomēr centāmies maksimāli ievērot šās Eiropas Kopienas direktīvas grāmatvedības jautājumos.

Priekšsēdētājs: Paldies, es saprotu, ka arī Bula kungs visumā ir apmierināts ar diskusiju... Vai vēl turpināsiet? (No zāles runā.) Bet jūs ne uz kādiem balsojumiem neuzstājat? Paldies.

Lūdzu, turpināsim!

E.Krastiņš: 3.nodaļā līdz 19.pantam nav būtisku grozījumu.

Priekšsēdētājs: Jums, kolēģi!

E.Krastiņš: 19.panta otrajā daļā ir papildināts, ka summas ir jāpamato pielikumā par katru rezervi atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu?

E.Krastiņš: 20.pantā ir papildināts ar otro teikumu, proti, ka pilnsapulces noteiktā peļņas sadale vai zaudējuma segšana jāparāda nākamā gada pārskatā. Jo līdz šim ir tāda prasība, kas reizēm parādās, lai peļņas sadalījums būtu noteikts jau kārtējā gada pārskatā, kad bieži vien to nav vēl bijis iespējams izdarīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jums, kolēģi, nav iebildumu? Turpināsim, lūdzu!

E.Krastiņš: 4.nodaļā būtiskākas izmaiņas ir tikai 24.pantā, proti, tās ir šā panta otrajā daļā, kur ir runa par kritērijiem. Šeit, pirmkārt, ir noapaļotas summas, kas ir dotas Eiropas valūtas vienībās ekijos, un noteikts, ka šī valūtas vienība ir jāpārrēķina oficiālajā naudas vienībā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajiem kursiem.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Turpināsim.

E.Krastiņš: 5.nodaļā praktiski nekādu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav nekādu iesniegumu?

E.Krastiņš: 6.nodaļā 54.pantā ir šī pati lieta par ekijiem, pārrēķinot tos Latvijas oficiālajā valūtā. Vairāk nekādu citu grozījumu praktiski nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav iebildumu?

E.Krastiņš: 8.nodaļā arī nav grozījumu. 9.nodaļas 61.pants ir papildināts ar to, kas gada pārskatā ir jānorāda līgumsabiedrībām, jo šis uzņēmējsabiedrību veids šeit bija izpalicis.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu?

E.Krastiņš: 10.nodaļā līdz 66.pantam nav grozījumu. Savukārt 66.panta 4.daļas otrajā rindkopā vārds "Finansu inspekcijas norādītā laikrakstā" ir aizstāts ar "izdevumu" un noteikts, ka Latvijas Republikas Valsts inspekcijā gada pārskati ir publiski pieejami, ja vēlas ar tiem iepazīties, taču, protams, samaksājot attiecīgu valsts nodevu. Vairāk šajā pantā grozījumu nav.

Un tad 66.pantu vēl skārušas izmaiņas, precizējot kārtību, ka šīs informācijas pieprasīšanas tiesības ir Finansu inspekcijas amatpersonām un ka šīs amatpersonas uzliek naudas sodus likumā noteiktajā kārtībā.

Tas arī viss, kas par šo likumu būtu sakāms.

Priekšsēdētājs: Sekretariātam nekādu iesniegumu nav? Nav. Paldies. Tad varam balsot par akceptu otrajā lasījumā. Balsošanas režīmu! Balsosim par likuma par uzņēmumu gada pārskatiem akceptu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu: 64 - par, pret - nav, 1- atturas. Akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, nākamais likumprojekts.

E.Krastiņš: Tātad pēdējais likumprojekts šajā paketē ir likumprojekts "Par papildinājumiem likumā "Par bankām"" - 145.dokuments. Pēc pirmā lasījuma par šā sagatavotā likuma "Par bankām" 4.nodaļu netika iesniegti nekādi priekšlikumi, vismaz līdz darba grupas sēdei. Ja kādi ierosinājumi iesniegti vēlāk, tie tiks izskatīti uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man tomēr gribētos pajautāt par 28.pantu, tā kā mēs neesam vispār saņēmuši, arī par iepriekšējo gadu, nekādus pārskatus. Un šeit atkal ir pārskats, tātad pirmais pārskats pēc 18 mēnešiem. Mēs šogad atkal esam kaut ko reorganizējuši vai arī kaut ko reorganizēsim. Un tātad ne šī Augstākā padome, ne arī Saeima tuvākajā laikā nekādus pārskatus no bankām nesaņems. Kā domāt par šo lietu?

E.Krastiņš: Grūbes kungs, ja jūs domājat Latvijas Bankas darbību, tad jāatzīmē, ka Latvijas Bankas darbību regulē likums "Par Latvijas Banku". Komercbankas savus pārskatus, bez šaubām, iesniedz. Pie tam savas bilances tās iesniedz ne tikai vienreiz gadā, bet katru mēnesi. Latvijas Bankā šīs bilances principā ir pieejamas. Un es domāju, ka nekādu problēmu šajā lietā attiecībā uz komercbankām nevarētu būt. Runājot par 18 mēnešiem, ir domāts tikai pirmais gada pārskats. Tātad, ja banka ir nodibināta, teiksim, augustā vai jūnijā, tā var iesniegt savu pirmo pārskatu vēlāk, ja tā vēl reāli nav uzsākusi savu darbību. Tātad pirmais gads ir nepilns.

G.Grūbe: Krastiņa kungs, es varbūt precizēšu savu jautājumu. Tātad man ir jautājums par Latvijas Bankas komercstruktūrām, kuras pēc pašreizējās likumdošanas ir nelikumīgas, ir iekļautas Latvijas Bankas struktūrās. Tātad, kad mēs beidzot saņemsim šo komercstruktūru pārskatus?

E.Krastiņš: Attiecībā uz to es gribētu teikt, ka mums ir atbilstošs Augstākās padomes lēmums, ka šī komercdarbība ir jānodala līdz nākamā gada 1.janvārim. Tā ka pagaidām šī darbība laikam tomēr vēl ir likumīga. Un šīm komercbankām principā līdz gada beigām būtu jāpārveidojas patstāvīgās struktūrvienībās vai arī jāiekļaujas esošo komercbanku sastāvā.

G.Grūbe: Taču skaidrs, ja mēs no šīm komercbankām nesaņemsim nekādu informāciju par to, kādā veidā tās vai nu pirms pārveidošanās vai pēc tam... Tātad katrā ziņā nekādas informācijas nebūs un būs tikai raudāšana, ka it kā mēs, Augstākā padome, šīs bankas aplaupām, bet tajā pašā laikā, kādi ir to ieņēmumi, kāda ir to peļņa, mums pat sapņos tas nerādās.

E.Krastiņš: Līdz gada beigām šīs komercnodaļas ir Latvijas Bankas sastāvā, un Latvijas Bankai, protams, atskaite par savu darbības gadu ir jāsniedz.

Priekšsēdētājs: Godmani, lūdzu!

I.Godmanis: Man ir šāds jautājums (turpinot to, ko Grūbe teica): vismaz pirms kādām strukturālām pārmaiņām? Tomēr es zinu, ka bankā katru dienu faktiski no visām tās nodaļām pienāk atskaite par naudas apriti: ieņēmumi, izdevumi, saldo. Un katru dienu Latvijas Bankai par visām šīm nodaļām ir informācija. Katru dienu! Tādējādi es domāju, kaut arī tie ir kases dati, es atvainojos, ka šīm nodaļām, kuras patlaban ir it kā gaisā pakārtas, tiesa gan - ar Augstākās padomes lēmumu -, tomēr pirms jebkādām strukturālām pārmaiņām tām atskaite ir jādod.

Runājot tālāk, ziniet, ja arī tā veidojas kā kormecbanka un akcionāru banka, es baidos, ka pret šeit ierakstītajiem 18 mēnešiem un ne ilgāk būs akcionāru protests, ja tik ilgi ir jāgaida, kamēr sniegs pārskatu par to, vai banka darbojas efektīvi vai neefektīvi. Te ir ne tik daudz kontroles funkciju, cik daudz, es domāju, jau paši akcionāri "taisīs troksni". Un tomēr viņiem nav skaidrības, vai bankā ir, teiksim, likvīdi un tā tālāk, un tā tālāk. Varbūt tomēr šeit ierobežoties ar klasisko situāciju, ka veic gada pārskatu? 18 mēneši tomēr ir pusotrs gads. Pa to laiku var paspēt arī bankrotēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu!

E.Krastiņš: Kolēģi! Šī 4.nodaļa saucas "Gada pārskats". Un te būtībā ir tas pats likumprojekts, kuru mēs nupat izskatījām par gada pārskatiem uzņēmumos. Tur šī norma 1.pantā parasti neattiecas uz bankām. Un te ir uzskaitītas tās galvenās pamatpozīcijas, kā arī šie 18 mēneši likumā "Par gada pārskatiem uzņēmumos". Līdzīgi šāda problēma var rasties arī citās akciju sabiedrībās, kas nenodarbojas ar banku darbību. Un akcionāri, bez šaubām, var prasīt to gada pārskatu ātrāk. Te jau domstarpību nav. Te ir attiecībā uz gada pārskatu iesniegšanu valsts pārvaldes institūcijām. Un tādēļ, ja banka ir sākusi darboties, teiksim, šā gada augustā, tad tā savu pirmo gada pārskatu valsts institūcijām var izsniegt pēc gada un vēl mazliet līdz gada beigām, jo pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu. Nav sevišķas jēgas atkal iesniegt kaut kad augustā, un tad nākamais gada pārskats būs jāiesniedz pēc trīs mēnešiem. Tātad pirmajā gadā šī kārtība ir mazliet atšķirīga. Vienīgi, ja banka ir nodibināta pirmajā pusgadā, tad acīmredzot tas pirmais gada pārskats būs jāiesniedz pēc gada tajā nākamajā pusgadā. Pēc tam - nākamais gada pārskats vēl pēc pusgada. Un, runājot par Latvijas Bankas komercnodaļām, protams, tad, kad mēs, es ceru, izveidosim šo komisiju, kas nodarbosies ar privatizāciju un reorganizāciju, šai komisijai būs jārisina arī visas šīs lietas par atskaitēm, par novērtējumu, par visiem pārējiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai sekretariātā nav nekādu iesniegumu? Varam balsot? Pie tam, lai arī jums bija tāda diskusija, bet, kā es saprotu, konkrētu iesniegumu nav? Tātad, ja mums ir 61 balss...

E.Krastiņš: Nē, es lūgtu tikai otrajā lasījumā un reizē ar visiem, ar diviem pārējiem, pieņemt visu kopā trešajā lasījumā. Cik es saprotu, ir iesniegti daži priekšlikumi. Vienkārši darba grupa tos nebija laikā saņēmusi un vēl nav izskatījusi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsosim par likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1992.gada 19.maija likumā "Par bankām"" akceptu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu: 60 - par, 1 - pret, atturas - 1. Paldies, akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man būtu lūgums tomēr protokolā fiksēt un lūgt darba grupu, ka sakarā ar to, ka iepriekšējā likumā, ko mēs apstiprinājām, ir ierakstīts par pārskatu, tā kā likumdošanā notiktajā kārtībā Finansu inspekcija un arī citas institūcijas var sodīt par to, ka nesniedz gada pārskatu, tātad tomēr iesniegt arī šo materiālu, kas tad likumdošanā būs paredzēts. Jo mēs bieži vien ierakstām tādu vispārēju frāzi un pēc tam gadiem meklējam, kādā veidā var sodīt šos pārkāpējus. Tāpēc man lūgums nākamajā, trešajā lasījumā tomēr iesniegt šādu materiālu pirmajā lasījumā, ja tas ir nepieciešams, ja ir tādas atsevišķas normas, kuras var atrast, tad tomēr informēt deputātus par to, kuros kodeksos šādas normas var sameklēt.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Šis jautājums ir izskatīts, cik es saprotu, un mēs pārejam pie nākamā.

Priekšsēdētājs: Ja jūs vairāk neko nerunājat par šo jautājumu, mēs esam akceptējuši otrajā lasījumā.

I.Ozols: Man tādā gadījumā būtu lūgums - es atļautos riskēt un aicināt kolēģus izskatīt 157.dokumentu, kuru mēs šodien jau skatījām laikā no pulksten 14.30 - 15.00. Tas ir dokuments, kurā ir lēmums, ar kuru mēs faktiski nosakām kārtību, kā nākamajā nedēļā uzklausīsim valdības atskaiti. Turklāt tūlīt arī sāksies pārtraukums. Minētajā dokumentā ir iekļautas visas tās normas, kuras tika izteiktas mūsu debatēs. Es varbūt lūgtu piereģistrēties, lai mēs varam izvērtēt savus spēkus.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs! Lai būtu tiesiskā pēctecība, tad sēde tagad jāvada Birkava kungam.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, reģistrēties nav nepieciešams. Mēs nupat balsojām. Mēs redzējām, ka deputātu skaits zālē ir pietiekams, bet mums lēmums ir jāizdebatē pa punktiem. Šo procedūru vēl neesam izdarījuši. Es lūgtu Dātava kungu tribīnē! Mēs vienojāmies par šādu kārtību. Tātad 1.punkts. Silāra kungs, lūdzu! Sāksim ar virsrakstu.

I.Silārs: Es lūgtu precizēt virsrakstu, jo galu galā tas ir lēmums nevis par atskaiti, bet par atskaites kārtību. Tādēļ mans priekšlikums būtu šo dokumentu nosaukt par lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas valdības un Latvijas Bankas atskaiti par veikto darbu 1992.gadā un par turpmākās darbības programmu līdz 5.Saeimas vēlēšanām", jo mēs šeit reglamentējam tieši atskaites kārtību.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu grozījumu? Mēs varam nobalsot, ja kāds pieprasa. Nav vajadzīgs. Paldies. 1.punkts - vai deputātiem ir kādi iebildumi par formulējumu? Visi ir iepazinušies, neviens nekādus ierosinājumus neizsaka. Paldies. 2.punkts. Nav deputātiem ierosinājumu. 3.punkts. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gribētu tomēr drusku precizēt. Ir ņemts vērā mans priekšlikums 4.apakšpunktā par noziedzības profilaksi un apkarošanu. Bet es domāju, ka tas ir pats par sevi saprotams, ka noziedzības profilakse un apkarošana pati par sevi jau ir uzdevums. Tātad šeit nebūtu jāakcentē šie uzdevumi, bet gan noziedzības profilakses un apkarošanas koncepcija. Es lūgtu mainīt uzdevumus ar koncepciju.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Dātava kungam nav komentāru?

A.Dātavs: Var piekrist. Es izvairījos no vārda "programma", jo vārdam "koncepcija", protams, jābūt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs.

G.Grūbe: Man ir jautājums par 3.punkta 3.apakšpunktu: ko nozīmē "sadarbības rezultāts ar pašvaldībām"? Es domāju, ka mēs šodien viennozīmīgi varam pateikt, ka šajā lietā rezultāti ir slikti. Ko ar šādu ierakstu...? Kāda komisija analizēs? Vai arī pašvaldības tiks analizētas? Ko šeit pateikt? Kāda varētu būt atbilde?

A.Dātavs: Acīmredzot šeit ir domāta sadarbība pagātnē un iespējamā sadarbība nākotnē. Tāpēc šos vārdu vislabāk apvieno vārds "rezultāts". Ja jums ir priekšlikums rakstīt kādu citu vārdu, protams, to var izdarīt. Bet, ja mēs runājam par šo ideju kā tādu, jāsaka, ka tas ir Kinnas kunga un Berķa kunga priekšlikums, ka obligāti šim jautājumam jābūt akcentētam šajā atskaites procesā.

G.Grūbe: Bet mēs, likumdevēji, nekādā veidā neesam noteikuši šo sadarbības pakāpi. Un es patiešām nevaru saprast, ka te būs tikai viens vai divi teikumi. Tas ir viss. Es lūgtu 3.apakšpunktu vienkārši svītrot, jo tam šobrīd nav nekādas jēgas.

A.Dātavs: Tad man jāprasa atļauja Kinnas kungam, jo viņš ir idejas autors.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs nāk dot atļauju. Lūdzu, Kinnas kungs, pēc tam - Buķeles kundze.

J.Kinna: Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist tam, ka mēs varam svītrot 3.punktu, jo pašreizējais, es atvainojos par terminu, haoss valstī daudzos gadījumos rodas no tā, ka nav skaidri norobežotas funkcijas pašvaldībām un valdībai. Patlaban ziemas priekšvakarā, es domāju, šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs. Mēs to varam formulēt zem kāda jautājuma gribam, un tomēr jautājums, kā iedarbojas centrālā valdība un vietējās valdības, kā tās savstarpēji sadarbojas, ir ārkārtīgi būtisks. Ja ne, pretējā gadījumā mēs turpinām tautu baidīt tā, kā baidīja vakar Latvijas televīzija, vai darīt kaut ko tamlīdzīgu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Buķeles kundze, lūdzu.

E.Buķele: Es gribētu principā atbalstīt uzskatu, ka 3.apakšpunktam ir jāpaliek, vadoties varbūt drusku no citiem motīviem, jo pašreiz visa mūsu likumdošana ir virzīta uz pašvaldību darba decentralizāciju, bet diemžēl uz budžeta centralizāciju. Un katrā ziņā šis jautājums, manuprāt, ir ļoti svarīgs, tādēļ noteikti jāizskata.

Bet vēl es gribētu jautāt par 6.apakšpunktu. Dātava kungs, kas īsti ir domāts ar ministriju noguldījumiem ārvalstu bankās? Es gribētu teikt, ka mēs visi atceramies to skandālu, kas bija sakarā ar šo Medicīnas akadēmijas komercuzņēmumu. Bet šādi komercuzņēmumi ir citās ministrijās. Vai tie arī atskaitīsies par saviem noguldījumiem? Kas tur vispār ir domāts?

A.Dātavs: Šeit ir domāts pieprasīt no visu ministriju vadītājiem rakstveida informāciju par iespējamiem noguldījumiem ārvalstu bankās. Tas ir Budžeta komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Grūbes kungs uzstāj balsot par 3.apakšpunkta svītrošanu? Paldies. Vai vēl kādam ir kas sakāms par šī apakšpunkta...? Lūdzu, Godmaņa kungs.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, cienījamo priekšsēdētāj! Es uzskatu, ka tas, kas te faktiski ir rakstīts apakšpunktos, jāņem vērā, bet tas nebūs vienīgais, kas būs atskaitē. Es tā ceru, ka tas nebūs vienīgais. Man ir viens lūgums tieši dokumentu kvalitātes dēļ. Šodien septiņos būs valdības sēde... Lai dokumenti būtu kvalitatīvi, vai nevarētu iet uz tādu variantu, ka komisijas saņem šos materiālus pirmdien no rīta, tas ir, nevis piektdien, bet pirmdien no rīta, lai ministrijas varētu pastrādāt sestdien un svētdien. Īpaši Finansu ministrija par to, kas saistās ar budžeta koncepciju un tā tālāk. Man būtu tāds lūgums, ja varētu būt iespējams 2.oktobra vietā ierakstīt 5.oktobri...

Priekšsēdētājs: Vai kādam ir principiāli iebildumi pret 5.datumu? Nav. Paldies. Tādā gadījumā balsosim par Grūbes kunga priekšlikumu svītrot "sadarbības rezultātus ar pašvaldībām", tas ir, 3.apakšpunktu. Tā jūs, Grūbes kungs, vēlējāties. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Grūbes kunga priekšlikumu svītrot 3.punkta 3.apakšpunktu. Lūdzu rezultātu: par - 11, pret - 21, atturas - 17. Nav svītrots.

Lūdzu balsosim par 3.punkta redakciju kopumā, ņemot vērā Godmaņa kunga ierosinājumu 2.oktobra vietā ielikt datumu "5.oktobris". Balsošanas režīmu. Lūdzu balsosim. Lūdzu rezultātu: par - 41, pret - 4, atturas - 3. Pieņemts.

4.punkts. Silāra kungs, lūdzu.

I.Silārs: Es lūgtu lietas labā mainīt vietām 5.punktu ar 4.punktu, jo pašreizējā kārtībā 4.punktā jau ir runāts par nākamo lēmumu, par ko tiks runāts tālāk 6.punktā. 5.punktā noteikta šī atskaites kārtība, kas seko. Faktiski būtu jāseko 3.punktam.

Priekšsēdētājs: Dātava kungs piekrīt. Respektīvi, pašreiz...

I.Silārs: Pašreizējais 5.punkts būtu jāpārliek 4.punkta vietā. Un līdz ar to es lūgtu šajā sakarā jautājumu uzdošanai ziņotājiem dot nevis līdz desmit minūtēm, bet gan 30 minūtes, jo uzdot jautājumus un atbildēt var tikai daži cilvēki. Dažreiz atbildēšana vien ilgst piecas minūtes.

Priekšsēdētājs: Tātad jautājumu uzdošanai desmit minūšu vietā dot līdz 30 minūtēm. Paldies. Godmaņa kungs.

I.Godmanis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka trīs minūtes tomēr ir par maz. Trijās minūtēs var pateikt vienu domu. Tāpēc man ir lūgums tomēr atstāt otro variantu - līdz desmit minūtēm. Ja ministrs desmit minūtēs nevar pateikt vairāk, tad tā ir cita lieta. Vairāk nevajadzētu pieļaut. Bet trīs minūtes, saprotiet, tas ir vai nu nemaz formāli neklausīties, vai arī ir iespējams pateikt tikai vienu lietu. To rāda prakse.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim arī par to.

Biķa kungs, pēc tam Ozola kungs.

V.Biķis: Ja drīkst, par tagadējo 4.punktu. Tātad, tā kā mēs grozījām iesniegšanas termiņu...

Priekšsēdētājs: Jā, jūsu ierosinājumu dēļ mēs tagad samainījām kārtību un varbūt, es atvainojos Biķa kungam, tiešām pabeigsim ar tagadējo 5.punktu. Ozola kungs, par kuru punktu? Nē. Tātad balsosim par diviem ierosinājumiem. Vispirms par variantu - līdz 10 minūtēm katram ministram. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsosim. Lūdzu rezultātu: par - 44, pret - 2, atturas - 8. Vai ir nepieciešamība balsot par 3 minūtēm? Neviens neuzstāj. Paldies. Otrs ir Silāra kunga ierosinājums - jautājumu uzdošana ziņotājiem līdz 30 minūtēm. Lūdzu balsošanas režīmu. Ozola kungs!

I.Ozols: Es gribētu ierosināt citu priekšlikumu. Ministriem laiku var samazināt par piecām minūtēm, bet tajā pašā laikā premjerministram jautājumu uzdošanas laiku palielināt, lai nebūtu situācija, ka premjerministrs nereti varbūt ministriem ies palīgā atbildēt uz jautājumiem. Un tāpēc jautājumu laiku premjerministram palielināt līdz stundai.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, jūs mazlietiņ "ielēcāt" jau pasludinātā balsošanas režīmā, un tādēļ es atkārtoti lūdzu balsošanu. Felsa kungs, vēl par šīm pašām 30 minūtēm? Kolēģi, nobalsosim par 30 minūtēm jautājumu uzdošanai ziņotājiem, ko ierosināja Silāra kungs, un pēc tam turpināsim. Vai tieši par šo? Lūdzu, Vaivada kungs.

J.Vaivads: Tātad mums ir 14 ministrijas. Tas nozīmē, ka jautājumu uzdošanu vien mēs varam izvērst 7 stundu garumā. Protams, interesanti jau tas būtu, bet mūsu prakse liecina, ka šīs jautājumu uzdošanas arī nav īsti auglīgas, jo ministrs katru jautājumu var izvērst pusstundā. Un faktiski tas neko īpašu nedod. Es ierosinātu tomēr jautājumus samazināt. Ja arī iet uz palielināšanu, tad ne vairāk par 15 minūtēm.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mums ir 3 varianti: 10, 15 un 30 minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par Silāra kunga priekšlikumu - 30 minūtes. Lūdzu balsosim. Lūdzu rezultātu: par - 22, pret - 14, atturas - 16. Nākamais balsojums par 15 minūtēm. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu: par - 31, pret - 7, atturas - 13. Nākamais balsojums par 3 minūtēm. Es atvainojos, par 10 minūtēm. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu: 14 - par, 19 - pret, 17 - atturas. Tātad 15 minūtes.

Lūdzu, kādi vēl ir papildinājumi šajā patlaban 5.pantā? Vairāk papildinājumu nav. Nobalsosim par 5.pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsosim. Lūdzu rezultātu: 51 - par, pret - nav, atturas - 3.

4.pants, kurš tagad iegūst jaunu numerāciju - 5.pants. Lūdzu, Biķa kungs!

V.Biķis: Jā, par jauno 5.pantu. Tā kā 3.pantā mēs mainījām termiņu no 2.oktobra uz 5.oktobri, tas ir, runa ir par iesniegšanu Prezidijam, tad pēc tam paies vismaz viena diena, kamēr saņems komisijas. Un arī šis termiņš - 8.oktobris -, manuprāt, ir jāpagarina.

Priekšsēdētājs: Biķa kungs, lūdzu konkrētu datumu.

V.Biķis: Domāju, ka tas ir ceturtdien. Ir jāparēķina, lai tā būtu pirmdiena. Nav nozīmes svētdien...

A.Dātavs: Tad līdz ar to lēmuma pieņemšana tiek pārcelta nedēļu pēc atskaites?

V.Biķis: Ko tur var darīt, ja jau mēs esam...

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Es gan domāju: ja mēs saņemsim pirmdien no rīta, tas ir, 5.oktobrī, tad līdz 8.oktobrim katrs deputāts spēs izlasīt un iepazīties. Mēs no rīta sanāksim komisijās. 8.oktobra pēcpusdienā notiks Prezidija sēde. 8.oktobrī tātad komisijās mēs pie kaut kāda lēmuma nonāksim un pēcpusdienā varēsim iedot. Runājot par šo datumu, es paliktu pie tā paša. Tikai man ir ierosinājums. Es vienkārši gribētu uzlabot valodu... Ja šeit ir aiz nozarēm un valdības kopumā, un tālāk seko Latvijas Bankas, es šeit rakstītu: "kā arī Latvijas Bankas darbības novērtējumu un priekšlikumus minēto institūciju", svītrojot vārdu "turpmākai", un tālāk - "darbības uzlabošanai", jo tas turpmākais jau ir līdz piektās Saeimas sanākšanai. Tātad rakstīt: "kā arī Latvijas Bankas darbības novērtējumu un priekšlikumus minēto institūciju darbības uzlabošanai līdz piektās Saeimas sanākšanai".

Priekšsēdētājs: Dātava kungs!

A.Dātavs: Es fiksēju. Man nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Tātad uzlabos šo redakciju. Lūdzu, Kinnas kungs.

J.Kinna: Es nevarētu piekrist tam Biķa kunga priekšlikumam, ka mēs šo valdības atskaites procedūru un lēmuma apspriešanu jau sākotnēji ieprojektējam vismaz divu nedēļu garumā. Man liekas, ka pilnīgi pietiktu, ja mēs tam ziedotu tikai nākamo nedēļu. Ja no apspriešanas gaitas izrietēs, ka nepieciešams pagarināt, tad varēsim darīt, bet nevajadzētu jau tagad to plānot, pārsniedzot vienas nedēļas apjomu. Tāpēc pie termiņa 8.oktobris varbūt var pielikt laiku, lai tas varētu būt līdz pusdienām un tā tālāk, bet nelēkt pāri vienai nedēļai.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Pilnīgi atbalstot Kinnas kunga teikto, es vēl gribētu uzdot Dātava kungam vienu jautājumu: Prezidijs sagatavos Augtākās padomes lēmuma projektu un apkopos visu pastāvīgo komisiju priekšlikumus? Tā ir jāsaprot ar šo...

A.Dātavs: Redziet, apkopot komisiju priekšlikumus nevar kāda komisija. Tas ir jādara kādai Prezidija institūcijai. Kam Prezidijs uzticēs, tas acīmredzot to izdarīs. Man nav gatavu priekšlikumu. Acīmredzot kolektīvi tas nav izdarāms. Tam nepieciešami viens, divi vai trīs cilvēki, kuri to apņemas darīt.

I.Ozols: Varētu arī būt ar mūsu Augstākās padomes lēmumu izveidota darba grupa, kura praktiski sagatavo lēmuma projekta apkopojošos materiālus.

A.Dātavs: Varbūt arī, ka tā.

Priekšsēdētājs: Vai Biķa kungam ir kāds konkrēts termiņš, vai arī viņš ir ar mieru noņemt savu priekšlikumu. Par Ozola kunga priekšlikumu par darba grupas izveidošanu šobrīd mēs nevaram balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim kopumā par 4.punktu, kas tagad ir 5.punkts. Lūdzu balsosim. Lūdzu rezultātu: par - 52, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

6.punkts. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gan nevaru piekrist 6.punkta domai, ka tik svarīgu lietu pēc tam mēs varētu neapspriest Augstākās padomes plenārsēdē, jo galu galā mēs, visas Augstākās padomes pastāvīgās komisijas, iesniegsim Prezidijam savus priekšlikumus, uz kuru pamata Prezidijs izstrādās lēmuma projektu, kas tomēr ir jāapstiprina plenārsēdē. Un tādēļ es nevaru piekrist, ka šis lēmuma projekts netiktu apspriests un par to netiktu debatēts. Tādēļ man ir priekšlikums 6.punktu formulēt šādi: "Noteikt, ka lēmuma projektu sagatavo Augstākās padomes Prezidijs un iesniedz apspriešanai vai pieņemšanai", pareizāk sakot, "iesniedz pieņemšanai Augstākās padomes plenārsēdē līdz 15.oktobrim", tas ir, nākamajā plenārsēdē pēc 8.oktobra.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Silāra kungs, būs grūti nobalsot par jūsu priekšlikumu, tā kā tas ir mutiski, bet varbūt vēlreiz atkārtojiet, tādā gadījumā es likšu jūsu redakciju uz balsošanu. Es lūgšu Silāra kungu pie mikrofona nolasīt.

A.Dātavs: Es varu nolasīt, ja jums nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu!

A.Dātavs: Noteikt, ka lēmuma projektu sagatavo Augstākās padomes Prezidijs un iesniedz pieņemšanai Augstākās padomes plenārsēdē līdz 1992.gada 15.oktobrim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Man tomēr būtu jautājums. Augstākās padomes Prezidijs nesagatavo lēmuma projektus. Tos vai nu sagatavo kāda komisija vai sagatavo Juridiskā pārvalde, vai kanceleja, vai kāds cits... Kā jūs domājat, kādā veidā Prezidijs šo projektu sagatavos? Valdībai Prezidijs nevar uzticēt. Tikai aizsardzības jautājumos, turklāt ārkārtējā situācijā, Prezidijs valdībai var uzdot... Kādā veidā jūs to domājat?

Priekšsēdētājs: Augstākās padomes Prezidijs ir organizatoriski atbildīgs par šā lēmuma sagatavošanu un, Prezidija sēdē pieņemot lēmumu, tas var uzticēt kādam... Tā ka par iepriekšējo, ko mēs jau runājām...

A.Dātavs: Redziet, varētu jau rakstīt - uzdod visām komisijām... Bet tas pats Prezidijs vien ir.

No zāles: Paldies. Nu tad acīmredzot Budžeta komisijai...

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, es domāju, ka mums līdz plenārsēdes beigām ir palikušas trīs minūtes. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Silāra kunga priekšlikumu? Tādā gadījumā mēs varētu riskēt pulksten 18.28 nobalsot par visu likumprojektu vai lēmuma projektu kopumā. Ozola kungs ir citās domās? Lūdzu!

I.Ozols: Es tomēr aicinātu pašreiz neriskēt, jo, saskaitot zālē esošos deputātus, man šķiet, ka viņu skaits ir zem 60, tā ka...

Priekšsēdētājs: 67 bija reģistrējušies.

I.Ozols: Es atvainojos... tas atbilst patiesībai? Es atvainojos, bet mani novērojumi apstiprina, ka ir 48. Es lūgtu pārcelt uz rītdienu kā pirmo pirms koncepcijas.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs... Vai deputāti ir gatavi balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu kopumā. Tas neizslēdz iespēju rīt no rīta to pārbalsot. Varbūt sekretariāts pulksten 18.30 vēl var zvanīt. Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu: 55 - par, 3 - pret, atturas - 7.

Plenārsēde bija spējīga pieņemt lēmumu, tomēr neizdevās. Paldies. Es domāju, ka tas netraucēs valdībai šo lēmuma projektu jau šovakar apspriest, lai sagatavotos rūpīgāk. Plenārsēdi paziņoju par slēgtu.

(Sēdes beigas)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde