1992.gada 10.jūlija sēdes stenogramma  

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, pulkstenis ir 10.00. Lūdzu, ieņemsim vietas! Lūdzu reģistrāciju. Notiek reģistrācija. Lūdzu rezultātu. 66 deputāti reģistrējušies, bet nāk vēl klāt, tā ka pirms balsojuma mēs pārreģistrēsimies. Redzu, ka Grūbes kungs nāk pie mikrofona. Es apmēram zinu, ko viņš teiks, un domāju, ka mēs viņa lūgumu apmierināsim, bet situācija ir šāda, kā saka mūsu premjers. Tātad mums ir jāizlemj par mūsu darba gaitu šodien un rīt. Ir priekšlikums plenārsēdi rīkot arī rīt, jo, ja mēs paskatāmies šo darba kārtību un kritiski novērtējam mūsu spējas, ir skaidrs, ka mēs šodien gluži vienkārši fiziski nevarētu kvalitatīvi visu izdarīt. Nav iebildumu? Bet par to mēs nobalsosim, lai nebūtu nekādu pretenziju, ja mēs gribam iet ar nākamo nedēļu atvaļinājumā, tad laikam šī sestdiena būtu jāupurē.

Otrs jautājums. Te gan Prezidija locekļu nav pārāk daudz, bet situācija ir tāda, ka šodien noteikti būtu jāsasauc Prezidija sēde, jo ir jāizlemj ļoti steidzami un būtiski jautājumi, kuri prasa Prezidija lēmumu. Ir ierosinājums šodien Prezidija sēdi rīkot pulksten 18.30, pareizāk sakot, 18.40. Jo ļaunāk Prezidija locekļiem... Vai ir kādi iebildumi? Nav. Tad varbūt vēlreiz pārreģistrēsimies un nobalsosim, ka darba diena ir arī sestdiena, 11.jūlijs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par to, ka 11.jūlijs ir darba diena, kurā notiek plenārsēde. Lūdzu rezultātu. Par - 51, pret - 5, atturas - 4. Rīt strādājam plenārsēdē un tā arī plānojam savu darbu. Tātad šodien pulksten 18.40 ir Prezidija sēde. Lūdzu, Prezidija locekļiem... Domāju, ka mums vienkārši nav tiesību kavēt plenārsēdes laiku, lai noturētu Prezidija sēdi.

P.Laķis (no zāles): Pusdienas laikā!

Priekšsēdētājs: Pusdienas laikā, Laķa kungs, ir jāēd pusdienas. Lūdzu, Grūbes kungs, jūsu ierosinājumi par darba kārtību.

G.Grūbe: Pirms mēs sākam apspriest budžeta projektu, man, cienījamie kolēģi, būtu priekšlikums iekļaut darba kārtībā divus jautājumus. Pirmais ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" spēkā stāšanās kārtību". Tas ir 9.jūlija projekts. Paskaidroju. Lēmums tika apspriests. Mēs nevienojāmies par 2. vai, pareizāk sakot, 3.papildu punktu. Pašreiz jums ir parādīts viss lēmums. Es saprotu, ka varētu panākt kompromisu un tomēr nobalsot par šo lēmumu. Tas ir viens jautājums.

Otrs ir lēmuma projekts "Par papildinājumu Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 5.februāra lēmumā "Par Latvijas Republikas Medību likuma spēkā stāšanās kārtību."" Tas ir 8.jūlija projekts. Šeit ar mūsu komisijas piekrišanu ir panākts kompromisa variants. Vai balsojums būs pozitīvs vai negatīvs, to izšķirsiet jūs. Tāpēc es lūdzu iekļaut šos divus dokumentus darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cik es zinu, tad Budžeta komisijai arī nav iebildumu, ka pirms budžeta izskatīšanas tas notiktu.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Budžeta komisija lūdz noteikt 10.30 budžeta projekta apspriešanas sākumu neatkarīgi no tā, kādā situācijā ir apspriežamie jautājumi. Mēs neiebilstam, ka šos īsos jautājumus apspriež pirms tam, bet, ja diskusijas izvēršas garākas, tas varētu bremzēt budžeta izvērtēšanu un tālāko darbu šovakar pie budžeta. Tāpēc mums būtu lūgums apstiprināt precīzi pulksten 10.30 budžeta projekta apspriešanas sākumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav iebildumu? Tad varbūt balsojam par Grūbes kunga un Ozola kunga priekšlikumu: iekļaut darba kārtībā šos jautājumus, pulksten 10.30 uzsākot budžeta izskatīšanu. Balsošanas režīmu! Balsojam par šo apvienoto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 53. Tas ir vairākums. Pieņemts. Grūbes kungs, lūdzu! Vai ziņotāja ir Seiles kundze?

A.Seile: Labrīt, cienījamie deputāti. Tādā labā noskaņojumā sākam vēlreiz apspriest lēmumu par zemes privatizācijas likuma spēkā stāšanās kārtību. Atgādinu, ka mēs par lēmumu jau esam balsojuši pa punktiem. Mums šodien ir jāizšķiras tikai par vienu manu un Čepānes kundzes papildinājumu. Ja mēs šo papildinājumu pieņemam, tad to ierakstīsim tekstā, ja noraidām, tad es lūdzu tomēr nevienu neatturēties no balsošanas par lēmuma spēkā stāšanās kārtību kopumā, jo mēs neesam pasludinājuši denacionalizāciju, ja šo lēmumu vispār nepieņemam. Mēs neesam uzdevuši Ministru padomei likvidēt tos likumdošanas aktus, kuri vairs neatbilst, un arī noteikt turpmāko privatizācijas praktisko kārtību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi jautājumi būtu Seiles kundzei? Jautājumu nav. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nē.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Es par balsošanas motīviem. Domāju, ka šis ir kompromisa variants salīdzinājumā ar to lēmuma projekta punktu, kas tika iesniegts vakar, jo vakar frakcijas "Satversme" iesniegtais lēmuma projekts paredzēja šim lēmumam atpakaļejošu spēku, proti, prasīja bijušo īpašnieku piekrišanu kopš pagājušā gada vasaras. Domāju, ka šeit mēs varam piekrist.

Es skatos, ka pie mikrofona nāk arī Krūmiņa kungs. Cienījamais Krūmiņa kungs, šis papildinājums nav pretrunā ne ar likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību", ne ar likuma "Par zemes reformu lauku apvidos" 12.pantu, jo tajā ir paredzētas šo bijušo īpašnieku prioritārās tiesības. Šeit mēs vienkārši tās papildus nodrošinām, jo, man liekas, arī jums un pārējiem nav noslēpums, ka laukos ļoti bieži šie jautājumi tiek izlemti voluntāri. Vakar Zaščerinska kungs teica, ka lauki paliks neapsēti un pašreizējie zemes pieprasītāji, kas privatizē fermas, nevarēs saņemt zemi lietošanā. Viņi varēs, ja pieprasīs bijušo īpašnieku piekrišanu. Bet nereti bijušie īpašnieki, protams, ja šādu normu nepieņemsim, paliks zaudētājos. Es ļoti lūdzu tomēr šādu normu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Šļakotas kungam un Krūmiņa kungam ir jautājumi Seiles kundzei?

R.Krūmiņš: Daļēji.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

R.Krūmiņš: Negribu šobrīd aģitēt ne par, ne pret, jo vakar jau pietiekami daudz argumentu izskanēja. Faktiski mēs jau vakar nobalsojām. Es gribētu tikai to, lai Seiles kundze pasaka komisijas viedokli, jo arī komisijā tika apspriests šis jautājums.

A.Seile: Komisijas viedokli pateiks Grūbes kungs, jo man ir cits viedoklis.

Priekšsēdētājs: Šļakotas kungs, lūdzu!

K.Šļakota: Es lūgtu deputātus atbalstīt to papildinājumu, ko ir iesniegušas deputāte Seile un deputāte Čepāne, jo tas ir loģiski. Laukos ir jābūt pārrunām. Nevajag konfrontāciju, nevajag uzskatīt, ka kāda komisija zinās labāk. Vislabāk zina tie cilvēki, kuriem jāvienojas savā starpā. Es lūgtu atbalstīt šo papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Seile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tātad komisijas lēmums par šo papildinājumu, ko iesniedza Seiles kundze un Čepānes kundze, šoreiz bija negatīvs, bet tajā pašā laikā arī es biju to skaitā, kas balsoja "par" šādu lēmuma punktu, jo uzskatu, ka tik īsā periodā, kādā notiek šī pieteikšanās, jābūt kādiem noteikumiem. Tā ka mana personiskā pozīcija atšķiras no komisijas viedokļa. Tātad es vēlreiz uzsveru - mana personiskā pozīcija ir tāda, ka vajag atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, domāju, ka ir izteikti visi par un pret un diez vai mums vajadzētu atklāt formālas debates par šo papildinājumu.

Krūmiņa kungs, lūdzu!

R.Krūmiņš: Es tikai gribētu paturēt tiesības izvirzīt priekšlikumu, ja nobalso par šo papildinājuma redakciju. Jo redziet, kas ir par lietu. Šeit ir termins "iesniegtie zemes lietošanas pieprasījumi". Man šķiet, ka tas attiecas tikai uz fizisko personu zemes pieprasījumiem, turklāt uz zemes pieprasījumiem pastāvīgā lietošanā. Tāpēc man šeit ir labojumi tādā gadījumā, ja šo papildinājumu pieņem.

A.Seile: Es aicinu balsot tieši par šādu tekstu, kuru mēs saskaņojām ar Juridisko pārvaldi un par kuru ilgi domājām.

Priekšsēdētājs: Zaščerinska kungs vēl vēlas izteikties. Lūdzu.

J.Zaščerinskis: Es tomēr uzskatu, ka mēs ar Seiles kundzes un Čepānes kundzes priekšlikumu nonākam pretrunā ar likumu, jo tur arī 6.pantā ir noteikts, ka zemes reformas 12.panta kārtībā. Šeit mēs nosakām papildus vēl citu kārtību. Tātad gan likumā ir noteikta kārtība, kā pašlaik tiek apmierināti pieprasījumi, gan šeit. Domāju, ka likuma spēks tomēr ir lielāks. Tas ir viens.

Un otrs. Vakar mēs principā par to esam nobalsojuši. Tad acīmredzot ir jāatceļ iepriekšējais balsojums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi un Zaščerinska kungs! Varbūt jūs palaidāt garām, ka arī Juridiskā pārvalde piekrita, ka šeit nav juridisku pretrunu ar šā te likuma 6.pantu, jo šeit tiek precizēta tikai kārtība. Ja mēs analizējam šo 12.pantu likumā par zemes reformu lauku apvidos, tad redzam, ka tur taču ir dota prioritāte bijušajiem īpašniekiem, bet pārējo pieprasītāju intereses atsevišķos gadījumos pat nav noregulētas. Vai tad jums nav zināms, ka bieži būs tā - kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ? Būs arī tā, ka nozīme būs tam, kādas ir šā pieprasītāja attiecības ar zemes komisiju. Un šie jautājumi tiks izlemti voluntāri.

A.Seile: Ir paplašināts arī mantinieku loks, tāpēc vien ir nepieciešams šis labojums.

Priekšsēdētājs: Jā, Krūmiņa kungs, jūs tagad vārdu nedabūsiet, to es jums precīzi varu pateikt. Tagad vārdu dabūs Seiksta kungs vai Zaščerinska kungs, jūs savstarpēji vienojieties.

J.Zaščerinskis: Es gribētu varbūt pabeigt, jo tas palika pusceļā. Labāk tomēr būs, ja mēs izziņosim gan pa radio, gan pa televīziju cilvēkiem, ka tas pieteikšanās laiks ir līdz 31. Labāk būs, ja pirmais mals tas, kas pirmais brauks, nekā tad, ja vispār nemals un viss paliks neapstrādāts, jo pašlaik paju sabiedrībām nevar atrast visus iespējamos paplašinātos mantinieku lokus. Braucot pa laukiem, paskatieties, vai kaut kur kāds pašlaik sastrādā zemi ziemājiem.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, man ir tādas aizdomas, ka mēs līdz pulksten 10.30, protams, nenobalsosim.

A.Seile: Pārtraucam.

Priekšsēdētājs: Jā, tā ir.

V.Strīķis: Priekšsēdētāja kungs, jūs man...

Priekšsēdētājs: Jā, Strīķa kungs, jums būs vārds, protams. (Zālē trokšņaini.) Vārds Strīķa kungam. Pēc tam lemsim par šo motīvu izteikšanas noslēgšanu.

Lūdzu, Strīķa kungs!

V.Strīķis: Arī man ir priekšlikums pārtraukt debates un balsot, jo katrs ļoti labi orientējas tajā jautājumā un katrs izlems. Varu piebilst tikai to, ka mēs vakar veselu stundu tam veltījām komisijā un ļoti korekti vienojāmies par šo tekstu, kas apmierina visus lauku iedzīvotājus un arī visus zemes lietotājus un īpašniekus. Tāpēc šis teksts ir ļoti korekts, un šeit saskaņā ar likuma pantiem viss ir ļoti korekti izstrādāts. Papildu moratoriji nav vajadzīgi.

Priekšsēdētājs: Strīķa kungs ierosināja balsot par to, lai mēs pārtrauktu izteikties par motīviem.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par to, ka jāpārtrauc izteikties un jāuzsāk galvenā balsošana. Lūdzu rezultātu. Par - 55, pret - 2, atturas - 3. Pārtraucam.

Lūdzu, reģistrējamies. Notiek reģistrācija. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu deputātus reģistrēties. Protams, tas nav obligāti, kurš nevēlas, tas to var arī nedarīt. Lūdzu rezultātu. Reģistrējies 81 deputāts.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par lēmuma papildinājumu, tas ir, 2.punktu. Lūdzu rezultātu. Par - 59, pret - 5, atturas - 7. Papildinājums pieņemts.

Tagad mums jābalso par lēmumu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par lēmumu kopumā. Es pats arī piedalos balsošanā, kaut gan nereģistrējos. Es balsoju "par". Lūdzu rezultātu. 64 - par, pret - 2, atturas - 3. Lēmums ar papildinājumu pieņemts.

Mums vēl ir 12 minūtes laika. Nākamais tātad ir lēmums "Par papildinājumu Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas Medību likuma spēkā stāšanās kārtību"".

Rāznas kungs, lūdzu!

S.Rāzna: Godātie deputāti, jūs visi bijāt liecinieki tam, ka otrdien šis papildinājums tika izbalsots. Man jāatzīst, ka ir neveikli šodien atrasties tribīnē un atkal runāt par šiem jautājumiem, taču, ņemot vērā to, ka bija iekšlietu ministra un Lauksaimniecības komisijas tikšanās, tika panākts kompromiss šajā jautājumā. Es īsumā informēšu par tā būtību.

Iemesls tam, ka otrdien Lauksaimniecības komisija nevarēja pievienoties šim papildinājumam, bija tāds, ka šī redakcija faktiski aptvēra visu iepriekšējo bijušās "Dinamo" sporta biedrības mednieku legalizēšanu. Taču šobrīd piedāvātajā variantā tiek likts priekšā no šīs biedrības legalizēt tikai ļoti šauru mednieku loku, proti, tikai pašreizējos Iekšlietu ministrijas darbiniekus. Šim priekšlikumam komisija piekrita tādēļ, ka ministrs pārliecināja: šī medību sistēma kādreiz bija tā strukturēta, ka Iekšlietu ministrijas darbinieki faktiski bija spiesti atrasties šajā mednieku organizācijā. Tas būtu viens arguments.

Otrs arguments ir tas, ka tuvojas 1.augusts, tas ir, laiks, kad visiem mednieku kolektīviem ir jānoslēdz līgumi par medību platību izmantošanu. Ja mēs aizejam atvaļinājumā un šo jautājumu neizlemjam, tad šie Iekšlietu ministrijas mednieku kolektīvi paliek neziņā. Tāpēc es aicinātu jūs šobrīd nedebatēt, jo par šo jautājumu jau ir gana debatēts, bet vienkārši izteikt savu attieksmi neatkarīgi no tā, vai šī attieksme būs pozitīva vai negatīva. Manuprāt, tad šim jautājumam vienreiz būs pielikts punkts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzdodiet jautājumus ziņotājam! Berķa kungs un pēc tam - Grūbes kungs.

A.Berķis: Vai zālē ir arī Čevera kungs? Man ir viens jautājums jums, Čevera kungs! Vai jūsu darbinieki ir labi mednieki?

Z.Čevers, iekšlietu ministrs: Vismaz to, kas ir paredzēts Medību likumā, viņi varēs izpildīt.

A.Berķis: Es balsošu par šo papildinājumu, bet gribu jums visu deputātu priekšā iesniegt prasību beidzot nomedīt tos, kas demolē vilcienus un kas nozog šos te kapara vadus, kas izrauj porolonu un tā tālāk, jo man ir apnicis braukt vilcienos, kur ir palicis tikai finiera pamats...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izslēdziet pirmo mikrofonu! Berķa kungs, nevajadzētu izmantot mikrofonu, kad tiek runāts pavisam par citu likumprojektu, lai kavētu laiku. Jā, visi uzskata, ka jūs kavējat laiku... Paldies, Čevera kungs! Domāju, ka jums nav jāatbild uz šo jautājumu. Uz to Berķa kungs var privāti saņemt atbildi. Medību likumam ar kapara vadiem nav nekāda sakara!

Lūdzu, Grūbes kungs, jums ir par lietas būtību?

G.Grūbe: Tātad es paskaidroju par šā punkta pilnu tekstu. Šeit paliek, ka derīgas ir visas apliecības, ko izsniegusi Mednieku un makšķernieku biedrība, kā arī bijušās sporta biedrības "Dinamo" republikāniskā padome pašreizējiem Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas darbiniekiem. Tālāk paliek iebilde "izņemot bijušos VDK darbiniekus". Tā attiecas gan uz Mednieku un makšķernieku biedrības biedriem, gan uz bijušās "Dinamo" biedrības biedriem. Tātad šeit nekādas atšķirības nav. Tas ir paskaidrojumā, un es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Meža ministrija neiebilst pret šādu lēmuma projektu, jo mēs esam salīdzinājuši Mednieku un makšķernieku biedrības prasības, pēc kādām liek eksāmenus, ar "Dinamo" biedrības prasībām. Tās ir identiskas, tās ir absolūti vienādas. Kā jau Grūbes kungs teica, politiskās lietas par VDK mēs kārtojam tāpat kā iepriekš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es speciāli aicinu "Satversmes" locekļus balsot par šo labojumu tāpēc, ka tur nekā bīstama nav. Lai, mums aizejot atvaļinājumā, Čevera kungs vismaz tiktu medībās.

Priekšsēdētājs: Vai mums ir nepieciešama atkārtota reģistrācija? Lūdzu, reģistrējamies. Lūdzu rezultātu. 80 deputāti ir reģistrējušies. Domāju, ka šo lēmuma projektu mums nebūtu jābalso pa punktiem, jo tas būtu formāli. Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam kopumā par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu. Par - 62, pret - 3, atturas - 5. Lēmums pieņemts. Atgādinu, ka kopš vakardienas kvorums ir 61 balss.

Lūdzu, Cālīša kungs!

I.Cālītis: Vai mums nevajadzēja atsevišķi nobalsot par Grūbes kunga papildinājumu?

Priekšsēdētājs: Tas nav papildinājums, Cālīša kungs, tas ir skaidrojums. Grūbes kungs tikai izskaidroja, kā skan pilns teksts. Tas nav papildinājums. Viņš izskaidroja, jo te nebija nodrukāts pilnais teksts. Viņš paskaidroja, kā skan pilnais teksts... Šis noteikums, ka nevar pārreģistrēt un izsniegt medību apliecības bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem, attiecas arī uz šo kategoriju - uz bijušajiem "Dinamo" un tagadējiem Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, jo mēs zinām, ka tāda kategorija pastāv.

Līdz ar to mēs šos papildus iekļautos jautājumus esam izskatījuši. Tagad ir jautājums Ozola kungam, vai mēs varam sākt izskatīt ar budžetu saistītos jautājumus četras minūtes agrāk, jo līdz 10.30 vēl ir četras minūtes.

Zeiles kundze nāks skaidrot mums situāciju? Lūdzu.

V.Zeile: Ekonomikas komisija blakus strādā pie nodokļiem, tūlīt, es ceru, tā var pārcelties uz zāli. Pēc dažām minūtēm vajag būt ar visiem materiāliem Platā kungam, kurš ir gatavs referēt par valdības un Budžeta komisijas kopīgi piedāvāto programmu budžeta deficīta likvidēšanai. Mēs esam gatavi sākt darbu.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, varbūt, uzsākot darbu, jūs informētu deputātus par to kārtību, kā šodien ir plānots darbs. Tūlīt Zeiles kundze paņems dokumentus, pa šo laiku Grūbes kungs grib ko teikt. Vai tas ir sakarā ar to, ko Zeiles kundze teica?

G.Grūbe: Es tieši par procedūru gribēju teikt...

Priekšsēdētājs: Tūlīt Zeiles kundze mums ziņos par komisijas piedāvāto apspriešanas procedūru, un tad jūs varēsit izteikties.

Lūdzu Zeiles kundzi tribīnē!

V.Zeile: Domāju, ka šodien budžeta apspriešanai nevajadzētu atšķirties no parastās kārtības. Tātad pirmais ir valdības pārstāvja ziņojums par to, kāds darbs ir veikts, lai atrastu iespējas līdzsvarot budžetu. Pēc tam būs Budžeta komisijas ziņojums šajā jautājumā, tad vajadzētu sākties konstruktīvām debatēm par budžeta līdzsvarošanas iespējām. Pirmo lasījumu vajadzētu pabeigt ar nobalsošanu par budžeta deficīta avotu meklējumiem. Starp pirmo un otro lasījumu mēs varētu jau diskutēt par detaļām un par atsevišķiem izdevumu posteņiem vai pantiem kopējās izmaksu summas ietvaros. Ja kādam liekas, ka kādai ministrijai tai vai citā punktā ir atvēlēts par daudz un citai - par maz, tad tas varētu būt diskusiju objekts, bet pirmais lasījums mums ir jāpabeidz ar budžeta deficīta segšanas avotu akceptēšanu.

Priekšsēdētājs: Vai godājamiem kolēģiem ir kādi jautājumi Zeiles kundzei? Kādi būtu priekšlikumi par citu kārtību vai... Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es lūgtu atbalstīt Zeiles kundzes priekšlikumu. Tātad noklausīties abus šos ziņojumus, bet pēc tam tomēr atļaut deputātiem, ja ir vēlēšanās, runāt debatēs. Tālāk nākamajā daļā, droši vien pēc pulksten 12, mēs varētu izskatīt nodokļus, ja tie būs sagatavoti, un tad izskatīt tālāk šo budžeta projektu tādā veidā, kādā par to būs nobalsots. Tas būs atkarīgs arī no nodokļiem. Tad mēs varētu arī izšķirties. Tā ka mans priekšlikums būtu tagad noklausīties šos ziņojumus. Pēc tam atklāt debates, ja tādas būs, pulksten 12 izskatīt nodokļus un tad, ņemot tos vērā, izskatīt budžetu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, kādas ir jūsu domas? Tas faktiski sakrīt ar jūsu priekšlikumu. Te ir tikai tādas nianses... Nekādu citu iebildumu nav? Platā kungs ir pirmais ziņotājs, kurš izteiks valdības viedokli. Lūdzu. Lai mēs varētu orientēties, cik laika jūs plānojat ziņojumam?

J.Platais, finansu ministra vietnieks: Burtiski 10 minūtes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Platais: Cienījamie deputāti, cienījamo priekšsēdētāj! Valdība kopā ar Apvienoto budžeta komisiju strādājusi divas dienas un naktis, precizējot kopējo nostāju attiecībā uz likumprojektu par valsts budžetu šā gada otrajai pusei, lai izskatītu konceptuālos jautājumus par budžeta deficīta segšanu. Pamatā ir ņemti vērā tie deputātu priekšlikumi, kuri saistās ar to, ka ir nepieciešams meklēt risinājumu, kā samazināt izdevumu daļu. Ir ņemts vērā pagājušajā nedēļā ceturtdien vēlu vakarā notikušais konceptuālais balsojums par to, ka budžetam ir jābūt bez deficīta. Atbilstoši ir sagatavoti priekšlikumi divos variantos, kurus šodien deputātiem kopīgi vajadzētu izskatīt. Visi šie materiāli ir atspoguļoti 778.dokumentā. Es aplūkošu tikai atsevišķas detaļas, kas saistītas ar šo dokumentu.

Tātad priekšlikumi ir sagatavoti divos variantos. Abos variantos faktiski ir viena neliela atšķirība. Atšķirība ir tā, ka apgrozījuma nodokļa ieņēmumu summa ir paredzēta atkarībā no tālākajiem balsojumiem, kas ir saistīti ar šo likumu par apgrozījuma nodokli un tā pieņemšanu. Ja apgrozījuma nodoklis galvenajiem pārtikas produktiem, tas ir, mājlopiem, mājputniem gaļai, labībai, pienam, zivīm un to produktiem, tiek noteikts 3 procentu apmērā, mēs prognozējam, ka budžeta ieņēmumi palielināsies par 400 miljoniem; ja 6 procentu apmērā - tad par 1 miljardu. Arī viss tālākais ir saistīts tieši ar šiem labojumiem.

Šeit ir iestrādāti arī tie viedokļi, par kuriem valdība vienojās ar Augstākās padomes Budžeta komisiju un Ekonomikas komisiju, sagatavojot mūsu nodokļu labojumus. Šeit ir ņemts vērā tas, ka valdība atsauca savu priekšlikumu diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumus pašvaldību budžetos. Sakarā ar to valsts budžeta ieņēmumi samazinās par 331 miljonu rubļu. Tātad pirmais variants nodrošina valsts budžeta ieņēmumu palielināšanos salīdzinājumā ar sākotnēji iesniegto valdības variantu par 588 miljoniem rubļu. Otrais variants, ja pieņemam pazeminātu apgrozījuma nodokļa summu, nozīmē valsts budžeta ieņēmumu samazināšanos salīdzinājumā ar pirmo variantu par 11 miljoniem rubļu.

Budžeta projekta apspriešanai tiek izvirzīta jauna sadaļa, kas ir saistīta ar finansēšanas avotiem, kurus pēc starptautiski atzītas metodoloģijas un mūsu balsojumiem nedrīkst iekļaut valsts budžeta ieņēmumos. Tie ir līdzekļi jeb finansu resursi, kurus var izmantot budžeta deficīta segšanai. Konkrēti, tā ir Lauksaimniecības ministrijai piešķirtā aizdevumu atmaksa norēķiniem ar pārtikas ražotājiem - 600 miljoni rubļu, kuras nomaksāšanas termiņš ir 1.oktobris.

Ja tiek pieņemts lēmums par sociālās apdrošināšanas budžeta iekļaušanu valsts budžeta sastāvā, Finansu ministrija uzskata, ka tādā gadījumā, nekaitējot pensiju un pabalstu izmaksai, bet racionalizējot naudas līdzekļu plūsmas, kas saistītas ar pensiju un pabalstu izmaksu un sociālā nodokļa iekasēšanu, samazinātos sociālās apdrošināšanas budžeta kases apgrozāmie līdzekļi par 300 miljoniem rubļu. Turklāt šī sociālās apdrošināšanas budžeta sasaistīšana ar valsts budžetu varētu notikt pakāpeniski, un pakāpeniski šie līdzekļi varētu ienākt valsts budžeta sastāvā un nodrošināt budžeta deficīta segšanu.

Budžeta komisija kopā ar Finansu ministrijas pārstāvjiem tādam gadījumam, ja mums tiek pieņemts mazāks apgrozījuma nodokļa apmērs, izskatīja iespējas samazināt valsts budžeta izdevumus atbilstoši deputātu priekšlikumiem, kuri tika izteikti plenārsēdē gan pagājušajā nedēļā, apspriežot konceptuāli pirmajā lasījumā budžeta projektu, gan arī šonedēļ, apspriežot nodokļu likumprojektus. Šādu labojumu jeb šādu grozījumu rezultātā tiek panākts aptuveni 460 miljonu rubļu liels valsts budžeta izdevumu samazinājums, tajā skaitā tiek samazināti budžeta izdevumi budžeta iestāžu un pasākumu finansēšanai par 5 procentiem, izņemot investīcijas. Investīcijas tiek samazinātas par aptuveni 112 miljoniem rubļu. Ņemot vērā aizsardzības un valsts tiesību aizsardzības sfēras prioritāti, šajā sfērā samazinājums ir 2,5 procenti. Budžeta komisija kopā ar Finansu ministrijas pārstāvjiem uzskatīja par iespējamu zinātnes finansējumu bez investīcijām samazināt par 10 procentiem.

Tālāk. 3.lappusē izziņā atspoguļotie grozījumi budžetā ir saistīti ar dažādu resursu pārorientēšanu sakarā ar ieņēmumu daļas korekcijām un sakarā ar noteiktu līdzekļu konkrētu izvietojumu. Tā, piemēram, mērķsubsīdiju, kura ir paredzēta pašvaldībām energoresursu sadārdzinājuma kompensācijai, valdība un Budžeta komisija ierosina iestrādāt šo pašvaldību izdevumos, kas atspoguļoti budžeta 6.pielikumā, attiecīgi palielinot dotācijas pašvaldībām šim mērķim par 672 miljoniem 200 tūkstošiem rubļu. 200 miljonus rubļu paredzēts novirzīt Rūpniecības un enerģētikas ministrijai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar siltumuzņēmumu nodošanu pašvaldībām. Valdība uzskatīja par iespējamu samazināt valsts energoresursu rezervju izveidošanai paredzētos līdzekļus par 1 miljardu rubļu un aptuveni par šādu pašu summu izveidot rezervi minimālās darba algas paaugstināšanai. Aprēķinos ir paredzēts minimālās darba algas paaugstinājums no 1.oktobra. Minimālā darba samaksa varētu pieaugt līdz 1900-2000 rubļu.

Valdības iesniegtajā budžeta projektā deficīts bija paredzēts 1 miljards 663 miljoni rubļu. Pirmajā variantā to varētu segt, palielinot budžeta ieņēmumus par 588 miljoniem rubļu, un otrajā variantā budžeta ieņēmumi samazinātos par 11 miljoniem rubļu. Attiecīgi korespondētos budžeta izdevumu samazinājums. Pirmajā variantā budžeta izdevumi būtu jāsamazina par 174 miljoniem rubļu. Otrajā variantā būtu jāizmanto Budžeta komisijas ierosinātie budžeta ieņēmumu samazinājumi par 774 miljoniem rubļu. Turklāt budžetu pilnīgi bez deficīta izveidot neizdosies, bet ir atrasti konkrēti deficīta segšanas avoti, konkrēti finansu avoti, kuri varētu palīdzēt mums segt deficītu šā gada otrajā pusē par 900 miljoniem rubļu. Protams, šeit, Augstākajā padomē, ir jāpieņem attiecīgi lēmumi. Ja attiecīgi lēmumi un grozījumi likumā "Par budžeta tiesībām" tiktu pieņemti, šos finansu avotus budžeta deficīta segšanai varētu arī konkrēti plānot budžeta izdevumos.

Valdības vārdā lūdzu deputātus apspriest šos konceptuālos priekšlikumus un savukārt izvirzīt konceptuālus priekšlikumus, kas varētu būt saistīti ar tālāko darbu pie budžeta projekta. Vienīgais lūgums ir tāds: ja kaut kur mēs piedāvājam palielināt budžeta izdevumus, tad to varētu darīt, vienīgi reāli samazinot budžeta izdevumus citos posteņos. Un tad šeit ir jānosauc ļoti konkrētas summas. Konkrētos skaitļus varētu arī atstāt kā nekonceptuālus izskatīšanai otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, vai mēs uzdodam ziņotājam arī jautājumus vai to visu izrunāsim debatēs? Laikam tā. Lūdzu, Zeiles kundze! Ja būs jautājumi, tad uzdosim pēc Zeiles kundzes ziņojuma abiem ziņotājiem, ja būs tāda nepieciešamība.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienījamie deputāti, jums papildus ir izsniegts materiāls Nr.778, kurā ir mēģināts meklēt izeju no šīs konfliktsituācijas, reāli paskatīties uz mūsu iespējām līdzsvarot budžetu. Ir piedāvāti šie divi varianti. Par tiem tātad arī diskutēsim. Turklāt jums vēl ir izdalīts arī materiāls Nr.772 par ārvalstu kredītaizdevumiem, to izmantošanas un apmaksas noteikumiem. To iesniegusi Lauksaimniecības ministrija. Vēl ir arī humānā palīdzība, kuru ir saņēmusi Latvija un par kuras izmantošanu ziņo ārlietu ministra vietnieks Māris Gailis. Tātad arī tas jums zināšanai.

Tagad es vēl gribētu izteikt dažus komentārus attiecībā uz mūsu projektu par budžeta līdzsvarošanas iespējām. Vispirms daži statistiskās informācijas materiāli, kas ir apkopoti par to, kā mēs noslēdzām 1991.gadu un kādā stāvoklī ir mūsu uzņēmumi attiecībā uz nodokļu maksājumiem. Tikai dažas tēzes.

Viena no izplatītākajām leģendām pašreiz ir sūdzēšanās par it kā ļoti smago nodokļu nastu, kas traucējot uzņēmējdarbības attīstību. Analīze rāda, ka 1991.gadā visu veidu nodokļiem, kurus maksā no peļņas, ir izmantots tikai 21 procents no bilances peļņas, tai skaitā tieši pašam peļņas nodoklim - 18 procenti. Rūpniecības uzņēmumos šie skaitļi ir nedaudz augstāki un sasniedz attiecīgi 27 un 23 procentus no bilances peļņas. Relatīvi lielu peļņas daļu nodokļos ir nomaksājuši transportuzņēmumi - 36 procentus, sakaru uzņēmumi - 34 procentus. Bet vislabvēlīgākie apstākļi kapitāla uzkrāšanai ir radīti tirdzniecībā. Tirdzniecības uzņēmumi no savas peļņas 1991.gadā ir samaksājuši tikai 14 procentus. Visās tautsaimniecības nozarēs ir ievērojami pieaudzis tās peļņas īpatsvars, kas paliek uzņēmuma rīcībā. No 54 procentiem 1990.gadā tas pieaudzis līdz 73 procentiem 1991.gadā.

Es vēl gribētu pateikt, ka pieaudzis arī ražošanas rentabilitātes līmenis. Tas arī norāda, ka uzņēmumi nebūt necieš no pārlieku smagās nodokļu maksas, bet, izmantojot savu monopolstāvokli, cenas paaugstina straujāk, nekā pieaug ražošanas izmaksas. Rūpniecības produkcijas vidējā rentabilitāte peļņas attiecībā pret pašizmaksu 1991.gadā bija 26 procenti, bet 1992.gada pirmajā ceturksnī - 40 procenti. Tādējādi tiek panākts straujš peļņas pieaugums, neraugoties uz to, ka ražošanas apjoms sašaurinās. Šā gada piecos mēnešos rūpniecības produkcija samazinājās par 28 procentiem, bet peļņa pieauga 6,3 reizes. Vairākās rūpniecības nozarēs produkcijas rentabilitāte kļuvusi nenormāli augsta. Šā gada pirmajā ceturksnī melnajā metalurģijā tā sasniedza 284 procentus, ķīmiskajā rūpniecībā - 171, mašīnbūvē - 71 procentu. Tādējādi mums veidojas ļoti nenormāla likumsakarība. Jo energoietilpīgāka nozare, jo augstāka ir produkcijas rentabilitāte. Tāpēc būtu lietderīgi atkārtoti izskatīt jautājumu par nenormāli augstās monopolistiskās peļņas aplikšanu ar papildu nodokli. Tā tas tiek darīts lielākajā daļā attīstīto valstu un arī Krievijā.

Nenormāli sakāpinātās cenas šobrīd apgrūtina produkcijas realizāciju. Šā gada jūnija beigās valsts rūpniecības uzņēmumu un uz to bāzes izveidoto uzņēmējsabiedrību noliktavās bija uzkrājusies gatavā produkcija 9 miljardu rubļu vērtībā, tas ir, 82 procenti no jūnija ražošanas apjoma. Šie uzņēmumi savukārt ir palikuši parādā saviem produkcijas piegādātājiem. Pārāk augstās cenas un to radītās produkcijas realizācijas grūtības arī ir viens no cēloņiem, kāpēc tautsaimniecībā nemitīgi pieaug nokavēto maksājumu summas. Šā gada 1.jūnijā, ieklausieties, lūdzu, nenokārtotie maksājumi sasniedza 20 miljardus. Tai skaitā nemaksājumi budžetam ir 1,3 miljardi rubļu. Tiesa, pateicoties tam, ka Latvijas Banka ir mainījusi attieksmi pret nodokļu maksāšanas kārtību, šis nenomaksātais nodokļu daudzums budžetā - gan valsts, gan pašvaldību budžetā - pēdējās divās nedēļās sācis samazināties. Tā ir pozitīva tendence, un šādu Latvijas Bankas rīcību mēs varam tikai apsveikt. Ja ir vajadzīgs, to varētu nostiprināt vēl ar īpašu Augstākās padomes lēmumu, lai šī kārtība saglabājas vismaz turpmākajos gados, kamēr mums izdosies ievadīt ekonomiku normālā gultnē.

Otrs galvenais maksājumu grūtību cēlonis bez šaubām ir nepietiekamie kredītu resursi, bet par to runāsim atsevišķi. Faktiem neatbilst arī plaši izplatītais uzskats, ka strauji aug valsts pārvaldes aparāta darbinieku skaits. 1992.gada pirmajā ceturksnī šo darbinieku skaits bija par 162 cilvēkiem, tas ir, 2,3 procentiem, mazāks nekā iepriekšējā periodā. Toties, bet man šeit ir savs viedoklis, par 23 procentiem, tas ir, par 1210 cilvēkiem, ir pieaudzis visu līmeņu pašvaldībās nodarbināto pārvaldes aparāta darbinieku skaits, kuru saskaņā ar pašreizējiem likumiem valdība nav tiesīga ierobežot. Bet padomāsim par vienu: kas bija pašvaldības pirms diviem gadiem un ar ko tās nodarbojās pagastu, ciematu un pilsētu līmenī un kādas funkcijas pašvaldībām ir uzliktas tagad? Tā ka skatīsimies saprātīgi. Bāzes periodā var būt šie štatu palielinājumi, tikai jāskatās, kāda būs turpmākā tendence.

Pēdējais, ko vēl gribu pateikt, ir par lauksaimniecības produktiem. Mums par strīdus ābolu kļuva nodokļu politikas attieksme pret pārtikas produktiem. Atkārtoju to, ko jūs jau visi zināt. Pasaulē prasa, lai ar apgrozījuma nodokli tiktu aplikti arī pārtikas produkti. Bet dažām valstīm, kurās tas netiek darīts, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādai un citām, pasaule izsaka savas pretenzijas, jo šāda politika rada nevienlīdzīgus noteikumus pasaules mērogā. Taču mums bija cits variants. Mums ir viszemākā apgrozījuma nodokļa likme, kāda pašreiz ir mums tuvākajās valstīs. Igaunijā ir 18 procenti visiem produkcijas veidiem. Krievijā ir 27 procenti apgrozījuma nodoklis. Nenoniecināsim Krievijas ekonomistus. Viņi dara, ko var, lai stabilizētu situāciju savā valstī. Latvijā šis apgrozījuma nodoklis ir 12 procenti. Es nezinu, bet, manuprāt, valdība baidījās izvirzīt šādu priekšlikumu - noteikt 12 procentus arī pārtikai, un izraudzījās kompromisa variantu, piedāvājot parlamentam 6 procentu apgrozījuma nodokli pārtikas produktiem. Bet jūs atceraties, kas iznāca. Momentā tika nobalsots par priekšlikumu par 3 procentu apgrozījuma nodokli pārtikas produktiem, kas līdz ar to rada grozījumus arī ienākumu daļā.

Paskatīsimies, lūdzu, dokumentā, kurš, es atvainojos, ir rakstīts ar roku. Ekonomisko reformu ministrijas darbinieki mums parāda situāciju, kāda šobrīd ir mūsu lauksaimniecības produkcijas pašizmaksā. Ja to pieņem par 100 vienībām, tad blakus ailē ir parādīts, kā šī apgrozījuma nodokļa 12 procentu grozīšana ietekmē šīs produkcijas pašizmaksu. Pievērsiet uzmanību, ka tā ir vidējā pašizmaksas kalkulācija mūsu lauksaimniecības produkcijai, kurā ir augsts rūpnieciski ražotās lopbarības īpatsvars - 14 procenti. Bez šaubām, augsts ir naftas produktu, enerģijas un kurināmā izlietojums. Bet man, piemēram, ir jautājums, kas ir šīs pārējās izmaksas - tie 16 procenti, kurus neviens nekad nav atšifrējis -, un kā 12 procentu nodoklis ietekmē ražotāju cenu?

Šodien ir noņemti griesti rentabilitātei lauksaimniecībā un tā acīmredzot būs 40 procenti, bet tālāk ir aprēķins, kas rāda, ko tas nozīmē realizācijas cenai. Bet apgrozījuma nodoklis neietilpst realizācijas cenā. Apgrozījuma nodoklis tiks ietverts pārdošanas cenā. To samaksās pircējs. Tāpēc nav pamata uztraukties par to, ka šis smaguma slogs uzguls lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Jā, neizdevīgākā situācijā ir mūsu bijušie kolhozi un sovhozi. Bet daudz izdevīgākā situācijā ir tieši zemnieki. Es atvainojos, zemnieks nepirks minerālmēslus, bet ļoti racionāli izmantos savus kūtsmēslus. Zemnieks par katru nieku neskries maksāt par dārgajiem pakalpojumiem, bet centīsies savā saimniecībā visu izdarīt pats. Tāpēc nav nepieciešams apzināti saistīt šo jautājumu ar zemniecību.

Skaidrs, ka pasliktināsies produkcijas pircēju, tas ir, pilsētu iedzīvotāju, situācija, jo cenas celsies. Teiksim atklāti, šobrīd galvenā produkcijas patērētāja valsts iekšienē ir Rīga. Galvenās produkcijas patērētājas ir Daugavpils, Liepāja, Ventspils, lielās pilsētas. Jā, bet tur šajā situācijā jautājums ir jārisina citādi. Ja mums neizdosies līdz gada beigām palielināt minimālo algu, tad sociālais sprādziens būs pavisam citu iemeslu dēļ. Mums šīs cenas stāsies spēkā ar 1.oktobri. Ar 1.oktobri celsies arī apkures un dzīvokļu īres cenas un tā tālāk. Ja līdz tam laikam nebūs garantēta šīs minimālās darba algas pacelšana, tad, bez šaubām, prognozes var būt visai pesimistiskas.

Paskatieties, lūdzu, tālāk, ko iegūst budžets, ja ir šis 6 procentu apgrozījuma nodoklis, un ko iegūst, ja ir 3 procentu likme. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc mēs izvēlējāmies šos variantus. Man ir priekšlikums: tad, kad izskatīsim nodokļu jautājumus, pārbalsot 3 procentu likmi uz 6 procentiem.

Nākamais ir jautājums par finansu disciplīnu. Man nav laika ilgi runāt par finansu disciplīnu. Mīļā valdība, man žēl, ka šeit nav premjera, bet, mīļie ministri, atzīsimies godīgi, ka gada laikā, pusgada laikā, ministrijas savu pakļauto uzņēmumu finansu lietām nav veltījušas pietiekami daudz laika. Nevar būt normāla tāda situācija, kad valsts uzņēmumos ir šie totālie nemaksājumi. Neviens privātīpašnieks nevienam nesūtīs pusgada garumā savu produkciju, ja tam neienāks samaksa. Neviens privātīpašnieks, lai cik labs draugs jūs būtu, nedos jums produkciju, ja jūs nespējat par to samaksāt... Tas ir galvenais cēlonis.

Finansu inspekcija... Tai ir savas problēmas. Palīdzēsim tās atrisināt tehniskā nodrošinājuma jomā un prasīsim no Finansu inspekcijas kvalificētu darbu. Nodokļu maksājumos ļoti daudz paliek ārpus budžeta. Turklāt sabiedrībā pastiprinās tieši nodokļu nemaksāšanas tendence. Es jau vakar šeit teicu: jo vairāk palielinās šis privātuzņēmēju slānis, jo vairāk pieaug šī tendence nemaksāt nodokļus. Vai Finansu inspekcija ir darījusi zināmus publiski - presē, televīzijā - šos nemaksātājus, vai ir noskaņojusi sabiedrisko domu pret šiem nemaksātājiem, vai ir pateikusi publisku paldies tiem, kas godīgi maksā savus nodokļus? Tie visi ir jautājumi, kas paliek ārpus budžeta, bet ir ļoti saistīti ar mūsu budžetu. Tāpēc es pilnīgi pieļauju domu, ka nodokļu ieņēmumu daļā varētu būt zināmas rezerves ieņēmumu daļas palielināšanai.

Vēl gribu publiski izteikt savu neapmierinātību ar pagājušā gada un šā gada pirmā pusgada budžeta izpildes gaitu. 1991.gadā mēs 12 vai 13 reizes izskatījām budžeta grozījumus. Vienmēr tikai vienā virzienā - budžetā nāca ieņēmumi, mēs tos sadalījām. Kāpēc netika ielikti uzreiz? Nevarēja prognozēt? Ne tikai. Pastāv ļoti patīkama situācija: ja nāk vairāk nodokļu, nekā plānots, var pārdalīt pavisam citādi, nekā sākuma posmā. Visi šie jautājumi jāņem vērā.

Es vēlreiz saku: mums ir tikai viena izeja - sabalansēt budžetu, bet daudz kas paliek ārpus budžeta. Pilnīgi piekrītu visiem tiem kolēģiem, kas teic, ka mums finansu disciplīnai un finansu jautājumiem būs jāveltī vislielākā uzmanība.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, tagad seko jautājumi. Vispirms man ir pierakstījušies seši jautātāji Platā kungam. Pirmā jautājumu uzdod deputāte Buķele, gatavojas deputāts Blažēvičs. Kas attiecas uz valdību un premjeru, tad ziņoju, ka premjers vistuvākajā laikā ieradīsies Augstākajā padomē.

E.Buķele: Man Platā kungam ir divi ļoti īsi jautājumi. Kāds ir jūsu viedoklis par sociālās apdrošināšanas maksājumu? Es tā teiktu, jo mēs diezgan kļūdaini, jūs piekritīsit, to saucam par sociālo nodokli. Strādājot Sociālās nodrošināšanas ministrijā, jūs atbalstījāt šo apdrošināšanas procesa ievirzi gan sociālajā apdrošināšanā, gan nākotnē arī medicīniskajā sistēmā. Vai tagad jūs atkāpjaties? Tad man jāizsaka nožēla, ka jūs taisāt karjeru, pārejot no vienas ministrijas uz otru.

J.Platais: Tas, ka sociālās apdrošināšanas budžets tiek iekļauts valsts budžeta sastāvā, nenozīmē, ka mēs atkāpjamies no apdrošināšanas principiem. Zviedrijā pilnībā visi sociālās apdrošināšanas maksājumi tiek iemaksāti caur valsts budžetu, tas nekādā gadījumā negrauj apdrošināšanas principus Zviedrijā. Runa ir par kaut ko citu. Ļoti ilgā laika posmā Sociālās nodrošināšanas ministrijā un Labklājības ministrijā mums neizdevās vienoties par apdrošināšanas principu konsekventu realizāciju. Diemžēl patlaban netiek pildīti arī parlamenta pieņemtie lēmumi, kas saistīti ar priekšlikumiem par pensiju fonda izveidošanu uz privatizācijas rēķina, par nodarbinātības fonda reālu izveidošanu, kā tas paredzēts likumā par nodarbinātību. Tā ka visi apdrošināšanas jautājuma principi paliek Labklājības ministrijas kompetencē, un to visu var darīt arī tajos apstākļos, ja apdrošināšanas budžeta izpilde notiek valsts budžeta sastāvā.

E.Buķele: Sastāvā, vienotā sistēmā var būt, bet nevar salikt šos abus budžetus kopā.

Otrs mans jautājums ir par valdības, ja nemaldos, 26.februāra lēmumu un vēlāko Augstākās padomes aprīļa lēmumu par pabalstiem īpaši trūcīgajiem iedzīvotājiem sakarā ar apkures izdevumu paaugstināšanos. Es šo summu vispār šeit neatrodu. Vai jūs uzskatāt, ka tā nav jāliek valsts budžetā?

J.Platais: Sākotnēji šī summa bija valsts budžetā. Pēc lēmuma, kuru pieņēma valdība, iesniedzot likumprojektu par budžetu Augstākajā padomē, tā pilnībā tika paredzēta kā mērķsubsīdija rajoniem. Patlaban tā ir transformēta un pārlikta 1 miljarda rubļu apmērā pašvaldību izdevumos. 6.pielikumā, kuru šodien izsniedza, norādīts šīs summas sadalījums pa rajoniem. Summas sadalījums ir atspoguļots tabulā, kurā redzams, ka tajos rajonos, kur ir zemākā vidējā alga un vidējā pensija, izdarīti augstāki atskaitījumi vai tiek plānoti augstāki izdevumi, lai varētu segt šo pabalstu izmaksāšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem.

E.Buķele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs! Gatavojas Geidāna kungs.

J.Blažēvičs: Pirmais jautājums. Sakiet, kāpēc ne jūsu ziņojumā, ne Siliņa kunga informācijā nav teikts, ka valdība centīsies palielināt ienākumus, atbalstot ražošanu. Jūs, precīzāk, Finansu ministrija un valdība, nodarbojas ar nodokļu pārdali, sadali un tā tālāk, nemaz nedomājot par otru pusi. Vai jums trūkst zināšanu, vai ir kādi citi iemesli?

J.Platais: Patlaban galvenais jautājums ir apturēt ražošanas lejupslīdi. Apstākļos, kad notiek vispārēja ražošanas lejupslīde un ir ekonomiskā krīze, kad pārejam uz pavisam citiem saimniekošanas principiem un notiek ekonomiskā reforma, atbilstoši tam, kādā veidā parlaments akceptē visus valdības priekšlikumus, kas saistīti ar ekonomisko reformu, arī tiek izteikti un nepārtraukti tiek realizēti šādi priekšlikumi. Tie nepārtraukti skan parlamentā. Tādēļ man ir ļoti grūti pateikt konkrēti... Es nezinu, kā citādi atbildēt uz jūsu jautājumu. Tas ir pastāvīgs darbs, ko valdība veic. Tas nav kampaņveidīgs darbs, ko var veikt tikai ar vienu ziņojumu par valsts budžetu.

J.Blažēvičs: Otrs. Sakiet, kādi ienākumi mums prognozējami no privatizācijas?

J.Platais: Atbilstoši parlamenta lēmumam privatizācijas ieņēmumi neietilpst budžeta sastāvā, tie veido ārpusbudžeta fondu. Es neesmu šodien gatavs prognozēt privatizācijas ieņēmumus absolūtās summās. Protams, valdība pieliks visus spēkus, lai pildītu parlamenta noteikto privatizācijas gaitu.

J.Blažēvičs: Pa iepriekš nosprausto kursu? Skaidrs. Trešais. Sakiet, cik līdzekļu Latvijas Republikā nepieciešams kurināmā iegādei otrajā pusgadā? Nosauciet konkrētu naudas summu kurināmā iegādei valsts un pašvaldību vajadzībām.

J.Platais: Šeit ir ļoti daudz un dažādu aprēķinu. Tie visi ir atkarīgi no cenām. Pēc aprēķiniem, kas izdarīti līdz apkures sezonas sākumam prognozējamās cenās, šis rādītājs dažādos variantos svārstījās ap 12 miljardiem rubļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Geidāns. Gatavojas deputāts Laķis.

I.Geidāns: Cienījamais Platā kungs, turpinot mana kolēģa Blažēviča jautājumu, man arī ir viens jautājums, kas sastāv no trim daļām. Vai jūs atzīstat, ka tad, ja mēs gribam paaugstināt valsts ienākumus, mums pirmām kārtām jāiegulda nauda, ja runājam par budžeta iestādēm, tajās iestādēs, kuras pelna naudu un ienes naudu?

J.Platais: Piekrītu, tikai ar noteikumu, ka šīs iestādes patiešām šo naudu pelna. Atkarībā no darbības rezultāta.

I.Geidāns: Dabiski! Otrs. Vai jūs piekrītat? Ja mēs gribam ievākt daudzkārt lielāku ražu nekā iepriekšējā gadā, mums arī jāiesēj vairāk?

J.Platais: Protams.

I.Geidāns: Es gribētu izteikt šā jautājuma trešo daļu: vai tas ir jūsu personiskais viedoklis vai tas ir Finansu ministrijas viedoklis?

J.Platais: Redziet, šie jautājumi ir tik vispārēji, ka šādiem priekšlikumiem piekritīs jebkurš.

I.Geidāns: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tā. Geidāna kungs arī piekrita. Lūdzu, deputāts Laķis. Gatavojas deputāts Punovskis.

P.Laķis: Man ir divi jautājumi. Pirmais: Platā kungs, vai pašreizējā dokumentā, kas ir mūsu rokās, otrajā pusgadā pašvaldību mērķsubsīdijās izglītības darbiniekiem ir 18 procentu sociālais nodoklis iekšā vai nav?

J.Platais: Izglītības darbiniekiem sociālais nodoklis ir paredzēts pamatizdevumos, kurus Finansu ministrija plānojusi pašvaldībām. Tām pašvaldībām, kurām trūkst piesaistīto ieņēmumu, sociālā nodokļa maksājumi izglītības darbinieku algām tiek segti ar valsts dotācijas starpniecību.

P.Laķis: Ja es jūs lūgšu, neaizkavējot visu auditoriju, pēc šīm 15 minūtēm nosaukt konkrētus rajonus, vai jūs varēsit nosaukt visus rajonus?

J.Platais: Konkrēto aprēķinu man šeit, tribīnē, nav. Bet es varu Laķa kungam visus šos aprēķinus parādīt.

P.Laķis: Paldies. Nākamais jautājums: ar ko no Latvijas Zinātnes padomes, mūsu komisijas vai Izglītības ministrijas Finansu departamenta jūs konsultējāties, kad samazinājāt asignējumus zinātnei par 10 procentiem? Šim jautājumam būs šāda otrā daļa: kas par to vispār ir informēts?

J.Platais: Jūsu komisiju Apvienotajā budžeta komisijā pārstāv Kides kungs. Viņš bija klāt, kad mēs šos jautājumus risinājām.

P.Laķis: Kad tas notika, ja drīkst zināt?

J.Platais: Aizpagājušajā naktī.

P.Laķis: Paldies. Man viss ir skaidrs. Un pēdējais jautājums: vai jūs uzskatāt par normālu tādu situāciju, ka šonedēļ mūsu komisijas sēdē ieradās izglītības ministra vietnieks un Kultūras ministrijas ekonomisti un viņi nav informēti par to, kam tiks piešķirtas dotācijas? Vai mēs tādā gadījumā varam runāt par valdības viedokli, vai mums ir Finansu ministrijas un nozaru ministriju viedokļi?

J.Platais: Finansu ministrijā informācija netiek slēpta. Finansu ministrijā to var iegūt. Diemžēl mūsu aparāts nav tik liels, lai mēs varētu pēc katra grozījuma un pēc katra priekšlikuma, kas apstiprināts parlamentā, izsūtīt absolūti visiem interesentiem pilnīgi visu informāciju. Lūdzu tos, kas interesējas, - mēs Finansu ministrijā esam gatavi ar šo informāciju apgādāt, ieskaitot arī izglītības ministra vietnieku.

P.Laķis: Paldies. Pats pēdējais jautājums ir tāds: kāds ir jūsu personiskais viedoklis, vai šo budžetu, kas mums ir izsniegts, var uzskatīt par sabalansētu?

J.Platais: Šie priekšlikumi, konceptuālie priekšlikumi budžeta sabalansēšanai dod iespēju izpildīt budžetu mūsu rīcībā esošo finansu resursu ietvaros.

P.Laķis: Paldies. Man viss skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Punovskis. Gatavojas deputāts Plotnieks.

A.Punovskis: Man ir divi jautājumi. Ar pirmo es gribētu turpināt Laķa kunga jautājumu, uz kuru jūs jau daļēji atbildējāt, bet šādā rakursā: vai valdībai ir nepieciešams speciāls Augstākās padomes lēmums, lai liktu ievērot likumu, ar kuru noteikts, ka atskaitījumi sociālajai apdrošināšanai jāparedz mērķsubsīdijās no valsts budžeta.

J.Platais: Nē, tāda likuma nav. Likumā noteikts, ka mērķsubsīdijās paredz darba algu.

A.Punovskis: Un atskaitījumus no sociālā nodokļa, ko maksā darba devējs. Šajā gadījumā tā ir Izglītības ministrija.

J.Platais: Kāds ir konkrētais likuma formulējums? Jums ir klāt?

A.Punovskis: Es jums to tūlīt iesniegšu. Tātad par šo ir skaidrs. Otrs jautājums: vai ar to, ka nav pieņemti valdības priekšlikumi par atskaitījumu apmēru diferencēšanu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir jāsaprot, ka tiek saglabātas tās nodokļu atskaitījumu likmes, kuras ir noteiktas ar likumu un kuras jūs nebijāt ievērojuši, iesniedzot projektu pirmajam lasījumam?

J.Platais: Jā, tas tā ir.

A.Punovskis: Tātad, lai precizētu. Rīgā ienākuma nodoklis Rīgas pašvaldībai ir 20 vai 30 procenti?

J.Platais: 30 procenti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Plotnieks. Tālāk man jākonsultējas ar deputātu... Deputāts Bojārs pierakstījis, ka viņš vēlas jautāt tikai deputātei Zeilei?

A.Plotnieks: Godājamam referentam divi jautājumi. Pirmais: saskaņā ar dokumentu, kurš mums šodien tiek piedāvāts un kurš it kā atrisina visas problēmas, un tas būtu visnotaļ apsveicami, lielākās gaviļnieces negatīvā nozīmē būs izglītība, veselības aizsardzība un zinātne. Turklāt šeit ir ļoti savdabīgs princips: ja zinātnē samazinājums ir par 10 procentiem, tad valsts pārvaldes iestāžu, tātad aparāta uzturēšanai - par 5 procentiem. Vai jums ir kāds konceptuāls pamatojums šādai rīcībai, kāpēc jūs griežat tieši tik un tik procentus?

J.Platais: Šis jautājums, par cik procentiem samazināt asignējumus dažādām nozarēm, tika diskutēts Budžeta komisijā kopā ar Finansu ministriju. Lēmums tika pieņemts šāds: 5 procentus - visām pamatnozarēm. 2,5 procentus - tiesībaizsardzības un aizsardzības iestādēm, 10 procentus - izglītībai un zinātnei.

Kas attiecas uz zinātni, tad Budžeta komisijā un daļēji arī valdībā ir liela neapmierinātība ar to institūciju ārkārtīgi neefektīvo darbu, kas risina jautājumus, kuri saistīti ar zinātnisko darbu finansēšanu.

A.Plotnieks: Tās sodīt, ja? Skaidrs.

Otrs jautājums šajā sakarā. Ja jūs vienojaties par 2,5 procentiem vai 5 procentiem un tā tālāk, vai ir izvērtēts, kādas sekas būs tam, ka veselības aizsardzības budžets tiek samazināts tieši par 69 miljoniem? Jums ir kaut kādi aprēķini par to, uz kā rēķina tas tiek samazināts? Vai tas atkal ir tikai skaitlis kā vecos labos laikos, kad tiek "novadīts" no augšas uz leju?

J.Platais: Konkrēta izvērtējuma šeit nav. Paredzēts samazināt par 5 procentiem darba samaksu, pieskaitāmos izdevumus un visu pārējo. Bet katrai nozarei tiek dotas pilnvaras risināt jautājumu par to, kādā veidā šis samazinājums ir realizējams, lai, samazinoties ieņēmumiem, nodrošinātu nozares darbību kopumā. Šīs pilnvaras ietver iestāžu slēgšanu, tīkla sašaurināšanu vai citus pasākumus, kas saistīti ar neracionālu izdevumu izslēgšanu.

Priekšsēdētājs: Vēl ir pieteikušies deputāti Emsis un Seleckis. Vai Platā kungam ir jautājumi? Emša kungs ir pirmais, pēc tam - Selecka kungs. Tad Bojāra kungs uzdos jautājumu Zeiles kundzei.

I.Emsis: Man šeit ir jautājums, kas saistīts ar līdzekļu taupīšanu. Jautājums ir par Latvijas valdības autobāzi, kam projektā ir paredzēti 4,7 miljoni. Vai jūs nevarētu paskaidrot, kā tas nāk, ka šī bāze klientiem, arī Vides aizsardzības komitejai, kura divas mašīnas īrē, nemitīgi paaugstina īres tarifus. Tā kā mēs arī esam budžeta iestāde, es pieļauju, ka mēs divreiz iekasējam un divreiz no budžeta. Vai kaut kā tie gali tiek savilkti kopā? Tur man rodas tāda neskaidrība. Varbūt jums ir precizējums.

J.Platais: Runājot par Latvijas valdības autobāzi, jāteic, ka no budžeta tiek uzturētas tikai tās automašīnas, kuras ir valdības locekļiem. Visas pārējās automašīnas tiek finansētas no attiecīgo ministriju un attiecīgo pasūtītāju līdzekļiem, tādā veidā tos stimulējot racionāli izmantot šos līdzekļus un pēc iespējas samazināt automašīnu skaitu. Šajā gadījumā, ja mēs par 5 procentiem samazinām valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumus, tad ministri var nevis, teiksim, atslēgt elektrību ministrijā, bet atteikties, piemēram, no vienas automašīnas apmaksas valdības autobāzē.

I.Emsis: Paldies. Man kļuva drusku skaidrāks šis spiediens. Un tagad vēl viens jautājums: SIA "Lauku celtnieks" ir cietusi zemestrīcē - zaudējums 660 000 rubļu apmērā. Kad tas bija un kāpēc mums tieši otrajā pusgadā šis parāds būtu...

J.Platais: Zemestrīce notika Armēnijā. Kad celtnieki aizbrauca likvidēt zemestrīces sekas, Armēnija neļāva izvest tehniku pēc šiem glābšanas darbiem.

I.Emsis: Vai tas nav Ārlietu ministrijas jautājums?

J.Platais: Tas ir Ārlietu ministrijas jautājums, bet tad, kad būsim saņēmuši kaut ko atpakaļ, mums varbūt būs iespēja atjaunot budžetā to, kas tur ir palicis pāri pēc šiem zaudējumiem. Protams, uz konkrēto jautājumu ar visu motivāciju man ir pagrūti atbildēt, jo mēs jau sākam iedziļināties detaļās, par kurām vajadzētu atbildēt attiecīgo nozaru ministrijām.

Priekšsēdētājs: Emša kungs, ņemiet vērā, ka tas ir otrā lasījuma temats.

J.Platais: Es arī gribēju teikt, ka ļoti konkrētus jautājumus mēs varētu precīzi izdiskutēt otrajā lasījumā, šeit vajadzētu palikt pie koncepcijas.

I.Emsis: Paldies. Es vienkārši par to samazināšanas politiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs! Gatavojas Bojāra kungs.

V.Seleckis: Man ir jautājums par to, vai valdībai ir kādi aprēķini, cik rajoni, cik skolas nevarēs samaksāt skolotājiem darba algas sakarā ar to, ka nav paredzēti līdzekļi sociālajam nodoklim?

J.Platais: Pēc Finansu ministrijas aprēķiniem visiem rajoniem pilnībā pietiek līdzekļu. Tiem rajoniem, kuriem nebija pietiekamu līdzekļu, mēs esam paredzējuši dotāciju, lai sociālā nodokļa maksājumi tiktu nosegti pilnībā. Šeit ne par kādiem deficītiem runas nevar būt.

V.Seleckis: Tātad jūs gribat teikt, ka visi rajoni ir spējīgi samaksāt skolotājiem algas un šo deficītu par 37 procentiem segt. Patiešām tā tas ir?

J.Platais: Nav runas par deficītu. Tā ir darba samaksa. Pati darba alga ir paredzēta budžetā vai mērķsubsīdiju summās. Sociālā nodokļa nomaksa ir paredzēta vai nu piesaistītajos ieņēmumos attiecīgajām pašvaldībām, vai ir paredzēta dotāciju summās, ja līdzekļu daudzums ir nepietiekams.

V.Seleckis: Bet, ja pašvaldības šos līdzekļus neiedalīs, jo Izglītības likums paredz, ka šis nodoklis ir jāmaksā valdībai sakarā ar to, ka arī sociālais nodoklis ir jāmaksā darba devējam, šajā gadījumā - Izglītības ministrijai. Līdz ar to pašvaldības var atteikties no šā nodokļa maksājuma.

J.Platais: Sakiet, lūdzu, kurā likumā teikts, ka Izglītības ministrija ir darba devējs skolotājiem?

V.Seleckis: Tas ir Izglītības likumā.

J.Platais: Lūdzu, nolasiet precīzu panta formulējumu!

V.Seleckis: Šobrīd man tā nav līdzi, bet tas ir viennozīmīgi pateikts.

J.Platais: Varbūt mēs šo jautājumu varētu apspriest otrajā lasījumā - tad, kad jūs būsit sagatavojušies.

V.Seleckis: Skaidrs. Man ir vēl viens jautājums: kā zināms, sakarā ar naftas, benzīna un dīzeļdegvielas eksportu Krievija maksā Latvijai 5 procentus no tā, kas tiek izvests caur Latviju un caur Ventspils ostu. Šie ienākumi nekur neparādās. Kāda šeit ir situācija? Vai Latvija patiešām nekādus ienākumus negūst no Krievijas?

J.Platais: Jā, mēs iegūstam no tā ieņēmumus peļņas nodoklī, apgrozījuma nodoklī un citos nodokļos par tiem pakalpojumiem, ko sniedz valsts uzņēmumi, kuri ar to nodarbojas. Krievija par šo dīzeļdegvielas un citu materiālu daudzumu maksā uzņēmumiem, kas Latvijā tai sniedz pakalpojumus, tā nedod vienkārši tāpat valdībai. Krievija maksā konkrēti par konkrētiem pakalpojumiem ar šo dīzeļdegvielas un naftas produktu daudzumu. Viss šis apjoms nonāk attiecīgajiem uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus Krievijai, eksporta operāciju veikšanai. Latvijas valdība gūst budžetā ieņēmumus no peļņas nodokļa, apgrozījuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un citiem nodokļiem, kuri veidojas tātad attiecīgo uzņēmumu saimnieciskās darbības rezultātā.

V.Seleckis: Bet vai jūs varat pateikt, cik procentuāli tas ir, samērojot ar to enerģētikas daudzumu, kurš tiek iegūts šādā veidā? Vai tiek saņemts tikai nodoklis?

J.Platais: Precīzi atbildēt nevaru, bet patlaban šeit ir rūpniecības ministrs. Jūs šo jautājumu varat uzdot konkrēti nozares ministrijai.

V.Seleckis: Vārdu sakot, mēs no šiem 5 procentiem, kas varētu būt natūrā iegūti, saņemam tikai dažus rubļus.

J.Platais: Nē. Tie tiek iegūti Latvijai natūrā. Uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumus Krievijai par eksporta operācijām, pārdod šos produktus "Latvijas naftai" vai citām naftas produktus realizējošām organizācijām.

V.Seleckis: Skaidrs. Tātad pamatā peļņu gūst šie uzņēmumi, bet budžetam ienāk tikai nodokļi.

J.Platais: Nodokļi, jā. Bet tas nav tikai.

Priekšsēdētājs: Bet šie Selecka kunga jautājumi arī pamatā atbilst otrajam lasījumam. Šeit ļoti maz jautājumu par konceptuālām lietām, par kurām tagad bija jāspriež. Nekāda vaina jau nav, toties otrajā lasījumā apspriešana būs īsāka. Bojāra kungs uzdod jautājumu Zeiles kundzei. Un līdz ar to jautājumu uzdošana tiek pabeigta.

Lūdzu, Zeiles kundze! Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamā kolēģe, man pavisam vienkāršs jautājums: jūs teicāt, ka krieviem ir par 7 procentiem augstāks pārtikas produktu apgrozījuma nodoklis nekā mums. Bet var būt, ka viņi to var atļauties, jo viņiem ir zemākas enerģijas resursu, traktoru un minerālmēslu cenas? Līdz ar to kāds ir kopējais pārtikas cenu līmenis? Vai jums ir šāds indekss?

V.Zeile: Varu pateikt tikai sekojošo: mēs visi gribam par pašizmaksu pieņemt konstantu lielumu un tad pārējo likt klāt un līdz ar to vaimanāt, cik mums ir augstas cenas. Ir jāiestājas vienreiz sabiedrībā laikam, kad, kā pieklājas normālā civilizētā ekonomikā, ir jāsāk domāt par darba ražīguma kāpināšanu un pašizmaksas pazemināšanu visādā veidā. Un tad ērtākos apstākļos šajā situācijā, manuprāt, būs tieši individuālais zemnieks, jo bijušajos kolhozos un sovhozos - tagadējās paju sabiedrībās - ir nenormāli augsta produkcijas pašizmaksa. Daudzos gadījumos tas ir neracionālas saimniekošanas dēļ.

Bet zemniekiem ir cita ļoti liela nelaime. Viņi patstāvīgi nevar izlauzties līdz produkcijas realizācijai. Es atļaujos pateikt, ka ir zināma alianse starp uzņēmumiem ražotājiem, paju sabiedrībām un pārstrādes uzņēmumiem. Un otru aliansi veido pārstrādes uzņēmumi ar tirdzniecības monopola palīdzību. Mūsu nelaime ir pārstrādes monopols, tirdzniecības monopols, zemnieku vājā organizatoriskā pāriešana uz kooperāciju. Tāpēc veidojas šāda situācija. Ja mums izdosies izlauzties cauri šiem diviem monopolu bluķiem, varētu vinnēt pircējs. Jo viņš pirks no zemniekiem lētāku produkciju, ļoti vinnēs zemnieks, jo viņam etalons būs šī augstā cena, kuru diktē pamatmasas produkcijas ražotāji - paju sabiedrības, un visi tie elementi, kas nāk klāt nodokļos. Piedodiet, sviests maksā 214 rubļus. Es kā pircējs jebkurā laikā pirkšu to no zemnieka, ja man piedāvās par 180, 150 rubļiem. Un līdz ar to arī zemnieka peļņa būs krietni lielāka.

J.Bojārs: Jā, tam es simtprocentīgi piekrītu, tur man nav ko iebilst...

V.Zeile: Attiecībā uz Krieviju, es domāju to...

J.Bojārs: Bet izejas cenas taču mums ir augstākas.

V.Zeile: Jā, redziet, Krievijai ir tā lielā laime būt energoresursu turētājiem. Un Krievija pašreiz spēlē ārkārtīgi elementāri. Tā nosaka pazeminātas cenas energoresursiem savas zemes lietotājiem un nežēlīgi augstas cenas Baltijas valstīm. Kā mēs vakar konstatējām, daudzos gadījumos tās pārsniedz pasaules cenas.

Un nobeigumā es vēl gribētu teikt: mēs pašreiz ļoti labvēlīgi ietekmējam situāciju Krievijā, tas ir, mūsu eksportprodukcijas galvenajā patērētājā, ar to, ka mums ir šī zemā apgrozījuma nodokļa likme un nav un nebūs eksportlikmes. Šajā ziņā Starptautiskais valūtas fonds upurē Baltijas valstis par labu Krievijai.

J.Bojārs: Un otrs pavisam īss jautājums: jūs teicāt, ka privātais bizness, privātā uzņēmējdarbība slikti maksā nodokļus. Tam es varētu piekrist, ka viņi valstij slikti maksā. Bet jūs laikam zināt, ka tā ļoti strikti maksā nodokļus organizētajai noziedzībai. Un šī starpība, pēc vieniem datiem, ir 5 līdz 7 procenti, ko tā uzliek, pēc otriem - kā izriet no pēdējā "Dienas Biznesa" numura - līdz 20 procentiem. Tas man liekas mazliet par daudz. Tas ir pārspīlēts. Bet katrā ziņā šie nodokļi tiek iekasēti ļoti strikti. Un beigās tas atsaucas gan uz produktu cenām, gan uz mums pircējiem, gan uz mūsu budžetu, kuru šodien apspriežam.

V.Zeile: Jā. Bet tā ir šo postsociālistisko valstu nelaime un lāsts, ka jau iepriekšējā fāzē ir tik strauji sazēlusi korupcija un rekets. Ja mēs sabiedrībā neko nedarīsim, tad, bez šaubām, divkāršu nodokļu slogu neviens normāls maksātājs nevarēs izturēt. Par ko tad mēs šodien stāvam? Vai par to, ka pret šo reketu jācīnās ar visām metodēm, kādas ir nepieciešamas? To pateiks speciālisti, kas tur ir vajadzīgs, es neņemos jums šodien dot programmu reketa apkarošanai. Vai pāriesim uz vienpusīgo nodokļu maksāšanu tikai republikas valsts un pašvaldības budžetos?

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze ir atbildējusi uz jautājumu. Paldies arī premjera kungam par gatavību palīdzēt. Situācija ir izveidojusies šāda: mums ir palikušas nepilnas trīs minūtes līdz pārtraukumam. Domāju, ka sākt debates tik īsā laika posmā nevajadzētu. Tātad pēc pārtraukuma atklāsim debates, kurās pirmais runās Grūbes kungs. Bet laika taupīšanas un racionālas strādāšanas labad būtu ļoti liels lūgums runāt tiešām par šiem konceptuālajiem jautājumiem un nesākt tagad iztirzāt, cik ir vienai autobāzei un cik ir otrai rūpnīcai, un tamlīdzīgi. Turklāt mums būs otrais lasījums, kad varēs runāt par konkrētām summām.

Pārtraukums. Pēc pārtraukuma gatavojas deputāts Grūbe.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, pulkstenis ir 12, ieņemsim vietas! Tā kā balsojumu mums drīzumā nav, tad nereģistrēsimies. Tātad tūlīt sāksim debates. Gribētu brīdināt godājamos deputātus, ka debates ir par budžeta jautājumiem, par konceptuāliem jautājumiem, par kuriem ziņoja Platā kungs un ziņoja Zeiles kundze. Ja debates tiks veltītas atsevišķu skaitļu vai kādas citas tēmas analīzei, lūdzu, neņemiet ļaunā, bet es būšu spiests tādā gadījumā pārtraukt un aicināt atgriezties pie tēmas, jo mums ir ļoti maz laika. Protams, tas ir subjektīvs vērtējums, bet mēģināsim kopējiem spēkiem tikt galā. Tā ka es gaidu lielu izpratni no deputātiem attiecībā uz to, par ko tiek debatēts. Tātad runāsim par konceptuāliem jautājumiem, par kuriem ziņoja Zeiles kundze un Platā kungs, un ne par ko citu.

Sākam debates. Pirmajam vārds Grūbes kungam. Gatavojas Buķeles kundze.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Saprotu, ka runāt par budžetu šodien, kad ir pasludinātas parlamenta brīvdienas, droši vien ir neiespējami, jo visi jau ir tādā noskaņojumā, ka ir gatavi nobalsot par jebkuru projektu. Tomēr es lūgtu iedziļināties arī šajās problēmās, un paņemt 779.dokumentu. Šeit man ir konceptuāli priekšlikumi par to, kādā veidā mēs varētu uzlabot finansiālo situāciju tieši budžeta ieņēmumu daļā, līdz ar to atvieglojot šīs debates. Es neatļaušos, tā teikt, matu skaldīšanu par atsevišķu objektu finansēšanu vai vienas pārvaldes institūcijas finansēšanu vai nefinansēšanu no budžeta. Mani ļoti aptuvenie aprēķini liecina, ka šobrīd mēs no budžeta zaudējam vismaz 5 miljardus rubļu.

Tātad pirmais priekšlikums. Uzskatu, ka ir jāsagatavo Augstākās padomes lēmums par to, kādā veidā piedzenam parādus no Krievijas. Tas ir ļoti būtisks jautājums. Domāju, ka Krievijas puse to dara ļoti radikāli, taču Latvijā ne Ministru padome, ne Augstākā padome savu nostāju šajā jautājumā nav izteikusi.

Nākamais ir jautājums par ārzemju kontu kontroli. Domāju, ka šeit zālē nevienam nav noslēpums, ka situācijā, kad vispār nav vienotas grāmatvedības uzskaites un nav arī inkasācijas, kas būtu saistīta ar kases atlikumiem, šobrīd šie ārzemju konti darbojas tādā veidā, ka par tiem netiek maksāti nodokļi. Domāju, ka tajos ir ļoti ievērojamas summas un ļoti daudz līdzekļu iet garām budžetam. Šobrīd tikai tās firmas, kuras strādā Latvijā uz vietas, maksā nodokļus, bet tās, kurām ir ārzemju konti, no šādiem nodokļiem izvairās.

Nākamais ir jautājums par to, lai tiktu piedzīti visi fiksētie nodokļu parādi. Bez šaubām, atzīstams ir fakts, ka Finansu inspekcija ir sākusi aktīvāku darbību, taču es domāju, ka šis jautājums ir jānoved līdz galam, jo šeit ir iespēja budžeta ieņēmumu daļā saņemt vismaz pusmiljardu rubļu.

Nākamais jautājums. 4.punktā tomēr ir būtiski fiksēt arī visus budžeta atlikumus un tos ieskaitīt budžeta deficīta segšanai.

Tālāk. Būtisks ir arī 5.punkts. Domāju, ka tieši ar Augstākās padomes lēmumu ir jāuzdod Naudas reformas komitejai, jo Latvijas Banka nevēlas šo punktu pildīt, līdz vienotas grāmatvedības uzskaites ieviešanai izstrādāt vienotus noteikumus kases apgrozāmo līdzekļu atlikumu limitēšanai un vienotas naudas inkasācijas sistēmas izveidošanai. Tas ir ļoti būtiski, jo, ja grāmatvedības nav, tā naudas apgrozība un tie norēķini pamatā noris caur čemodāniem. Arī nodokļu inspekcijai šobrīd nav neviena dokumenta, lai fiksētu, kādas summas firmā apgrozās un par kādām summām tā maksā nodokļus.

Nākamais. Vajag atkārtoti uzdot Budžeta komisijai un Finansu ministrijai analizēt Latvijas kuģniecības saimnieciskās darbības pārskatu un precizēt nodokļus, jo arī šeit ir pieticīgi aprēķini. Domāju, ka vismaz pusmiljards vēl papildus budžeta ienākumu daļā šeit varētu nākt.

Tālāk. Būtisks ir arī 7.punkta jautājums par iesaldētajiem valūtas kontiem. Arī šeit ir rezerves.

8.punkts. Tātad ir ļoti būtiski ne tikai piedāvāt jaunus nodokļus, radot atsevišķos gadījumos vēl lielāku haosu, bet svarīgi ir izanalizēt, kādi pašreizējā nodokļu maksāšanas sistēmā ir šie robi jeb caurumi, un operatīvi tos likvidēt.

Gan no valdības puses, gan no Ekonomikas komisijas puses šādi priekšlikumi ienāk ļoti reti, kaut gan šeit ne tikai nodokļu likumos, bet arī atsevišķos uzņēmējdarbības likumos jāprecizē atsevišķas normas. Paldies Rūpniecības komisijai, ka tā iedeva priekšlikumus par to daļu, kas attiecas uz valsts uzņēmumiem, bet arī citos likumos ir tāda pati situācija.

Tālāk. Domāju, ka 9.punkts faktiski ir izstrādāts, bet šeit vēl ir jautājums par degvielas kredītu. Šis degvielas kredīts, kas tika iedots lauksaimniekiem, nav mazs, tas ir 590 miljoni. Es gan saprotu, ka pašreiz šeit ir mēģinājums šo summu uzdāvināt "Latvijas naftai". Arī šeit būtu jātiek skaidrībā, kur tad šī summa atgriezīsies, jo situācija par šo naftas eksportu ir ļoti interesanta. Ceru, ka valdības vadītājs par šo lietu ziņos.

Tālāk. 9.punkts. Arī no lauksaimniecības puses zemes nodoklim varētu noteikt indeksu 3. Tas arī varētu dot ienākumus budžetā.

Saprotu, ka man ir ļoti maz laika, taču es gribētu pakavēties pie 10.punkta. Ir jābūt vai nu kopējam šim sociālajam budžetam, vai ir stingri jāreglamentē, kādā veidā šie sociālā budžeta līdzekļi tiek izmantoti tajā laikā, kad tie atrodas bankā. Man ir priekšlikums, ka tam ir jābūt saskaņotam ar Ministru padomi, lai tomēr no šiem līdzekļiem finansētu kaut vai energoresursu iegādi, nevis atsevišķu komercstruktūru darbību, kurām jau tā naudas ir pietiekami.

Par 11.punktu. Domāju, ka šeit nekas nebūtu jāpasaka klāt, jo Kurzemes rajons ir sācis šādu darbību. Augstākajai padomei būtu jānosaka, ka šai darbībai jābūt likumīgai.

Nākamais. Ļoti būtisks ir punkts par to, ka valsts kapitāla izmantošanā Augstākajai padomei ir jānosaka prioritātes kredītu saņemšanā. Domāju, ir nepareizi, ka bankai mēs neko vairs nenosakām un atsevišķi bankas pārvaldnieki var regulēt, kādā veidā tiek izlietoti valsts līdzekļi. Šajā gadījumā - par valsts līdzekļiem radītie kredītu resursi. Nesaprotu, kāpēc esam pārkāpuši demokrātiju un neko šeit neregulējam.

Kas attiecas uz 13.punktu, saprotu, ka tas ir diskutējams. 14.punkts. Par to jau esmu izteicies iepriekš.

15.punkts. Domāju, ka te ir kļūda. Nav jāapspriež un jāizskata šeit Augstākajā padomē. Valdībai ir nekavējoties jāiesniedz parlamentam. Ja parlamentam ir iebildumi, tikai tad šī procedūra šeit ir jāpieņem. Tā ka šeit šie privatizējamie objekti noteikti jāprivatizē nekavējoties.

Ļoti būtisks ir 16.punkts. Domāju, ka valdība, Ekonomikas komisija un Pašvaldības komisija varētu iesniegt kopēju dokumentu par to, ka lielākajās pilsētās nekavējoties privatizējami pārtikas veikali, jo pašreiz tiek bloķēta pārtikas tirdzniecība republikā, īpaši lielajās pilsētās. Varbūt ir pat nepieciešams nacionalizēt šos veikalus un tad izpārdot.

Bez šaubām, 17.punkts ir neprecīzs. Šeit būtu jānosaka, ka Latvijas Banka apliekama ar 45 procentu peļņas nodokli. Ja šeit prasa no valdības 50 procentus, tad, es domāju, pilnīgi pietiek, ka 5 procenti paliek. Jautājums ir arī par štata darbinieku algām. Katrs ierēdnis, kas strādā bankā, saņem algu vismaz ministra algas līmenī un pat vēl lielāku. Šeit beidzot būtu jāievieš zināma kārtība.

Un beidzamais. Uzskatu, ka šie priekšlikumi ir jāizvērtē līdz otrā pusgada budžeta izskatīšanai otrajā lasījumā, jo šie līdzekļi ir ļoti nepieciešami, lai mēs sekmīgi pildītu budžetu.

Un, visbeidzot, es lūdzu par katru punktu pēc debatēm balsot atsevišķi un sagatavot rītdienai lēmuma projektu, iekļaujot arī šos punktus rītdienas balsošanā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Buķelei, gatavojas deputāts Škapars. Lūgums godājamiem televīzijas darbiniekiem izslēgt tos prožektorus, kas vērsti pret Prezidiju. Ja tik ļoti nepieciešama ir šī galda bilde, tad, lūdzu, izmantojiet arhīva materiālus. Te nekas ilgu laiku nav mainījies.

Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Manu uzdevumu ļoti lielā mērā ir atvieglojis kolēģis Guntis Grūbe, kurš jau daudzus priekšlikumus šeit veiksmīgi ir izteicis. Man tikai gribētos īpaši vēl pievērst jūsu uzmanību viņa viedoklim par to projektu, kas ir ietverts 10.punktā, jo es tomēr negribētu uzņemties atbildību par abu budžetu apvienošanu, jo sociālās apdrošināšanas budžets, kolēģi Grūbe, jūs šeit lietojat terminu "sociālais budžets", nav gluži tas pats. Man jums jāatgādina, ka tad, kad mēs pieņēmām likumu par sociālo nodokli, mēs to izdarījām tāpēc, ka mums nebija veiksmīga projekta par sociālās apdrošināšanas maksājumu. Bet īstenībā tie 37 procenti, ko mēs saucam par sociālo nodokli un ko maksā darba devējs, ir sociālās apdrošināšanas maksājums. Un jau toreiz mums taču bija viedoklis, ka nākotnē darba devēja daļai šai nodoklī ir jāsamazinās, ka šeit ir jāpalielinās tai daļai, ko maksā katrs cilvēks pats savām vecumdienām, varbūtējas saslimšanas vai kādas nelaimes gadījumam. Domāju, ka, apvienojot abus šos budžetus - sociālās apdrošināšanas un valsts budžetu -, mēs šo principu vairs nesaglabāsim. Tomēr to mums vajadzētu paturēt un vajadzētu arī paturēt prātā, ka jāizdara grozījumi likumprojektā par sociālo nodokli, jānosauc tas pareizi - tā, kā tam būtu jābūt. Tas jānosauc par sociālās apdrošināšanas maksājumu. Jādomā arī par to, lai tā daļa, ko mēs katrs personiski dodam savas nākotnes nodrošinājuma maksājumam, palielinās un lai samazinās darba devēja maksātā daļa.

Otrs, par ko es vēl gribēju runāt, ir 16.punkts. Manuprāt, jautājums par privatizāciju pašreiz ir stipri sarežģītāks. Man būtu ļoti liels lūgums par to vairāk domāt Pašvaldības komisijai un varbūt izstrādāt priekšlikumus, jo pašreiz veidojas situācija, ka tā privatizācija, kas ir it kā sekmīgi sākusies, - mazā privatizācija, kā mēs to saucam, - diemžēl daudzos gadījumos grūst kopā, jo pašvaldības uz vietām interpretē nodokļus pārāk brīvi. Varbūt tā ir mūsu vaina, ka mēs neesam pietiekami precīzi formulējuši šos nodokļu likumus, bet šī interpretācija bieži vien ir tik brīva un tik patvaļīga, ka mazie privātuzņēmumi tāpēc izput, pārtrauc darbību. Izput pagaidām nav īstais vārds, jo likuma par bankrotu mums nav. Bet tas notiek tikai tāpēc, ka nodokļi un dažādi komunālie maksājumi tiek piedzīti ar atpakaļejošu datumu un ļoti brīvā interpretācijā. Domāju, ka pagaidām pirmajā lasījumā pieņemtais likums par sertifikātiem arī būtu jāsagatavo ātrāk, jo tas arī varētu kaut ko tajā kopējā lietā dot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs! Gatavojas deputāts Emsis.

J.Škapars: Cienījamais vadītāj, cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka šis budžets vairāk nekā jebkurš cits atspoguļo tās krīzes parādības, kas pašreiz ir. Domāju, ka šis budžets liek domāt par strupceļa krīzes situāciju. Es, atklāti sakot, izeju neredzu. Ja man izvirza jautājumu tādā veidā, ka, lūk, parādiet, no kurienes jūs naudu ņemsit, kā es dzirdēju pirms pusstundas, un tikai tad izvirza jautājumu, kam mēs dosim, es šinī mirklīt to parādīt nevaru. Un vēl mani nodarbina darba stils, kāds mums sāk ieviesties. Es šos visai radikālos grozījumus, kas šeit parādījās tikko, saņēmu ar šārīta papīra lapiņām. Man kā cilvēkam, kas atbild par pašvaldībām, pusstundā ir jātiek skaidrībā - kas šeit ir mainījies, kādas korekcijas ir izdarītas, no kurienes ir ņemts nost un kam likts klāt... Te ir runa par miljardiem! Vismaz par simtiem miljonu.

Mēs iepriekšējā reizē kritizējām pašvaldības par to, ka visam ir jānotiek likuma ietvaros... Tagad tas viss ir iespiests likuma ietvaros, 100 procentu vietā nosakot visām pašvaldībām 80 procentus. Vismaz tā es redzu pēc šā projekta. Bet šajās dažās minūtēs tikt skaidrībā, ko tas nozīmē pašvaldībām, reāli nav iespējams. Tāpēc neņemiet ļaunā, ja man daži skaitļi būs aptuveni, jo tie ir vakar vakarā un aizvakar rēķināti.

Uzskatu, ka šis budžets ir stingri orientēts uz centru, prom no pašvaldībām, orientēts no decentralizācijas uz centralizāciju. Un vēl es uzskatu, ka šis nav bezdeficīta budžets. Tas ir dziļa deficīta budžets. Kāpēc? Tāpēc, ka deficīts ir pārvietojies no augšas uz vidējo un apakšējo līmeni. Tā tas ir. Lūdzu, aprēķiniet šīs summas, kas ir rajonam, pagastam, uzņēmumiem, it īpaši skolām un kultūrai, - tad kļūs redzams, ka šis ir dziļa deficīta budžets. Domāju, ka šajā krīzes situācijā mums būs uz to jāiet, bet ir viens zelta likums, kuru ir ievērojušas visas mazattīstītās valstis, kad tās rāvās ārā no atpalicības. Mēs nedrīkstam skart izglītību un kultūru, lai kā mums liktos, ka tās neražo materiālās vērtības, ar kurām mēs varam izdzīvot. Ja mēs smagi skarsim izglītību un kultūru, mēs nekad neizrausimies no šīs bedres. To es gribu jums pateikt, jo esmu saskāries ar šīm nozarēm ļoti daudzus gadus, arī strādādams "Literatūrā un Mākslā" 16 gadus. Ja skarsim izglītību un kultūru, ja aiziesim tiktāl, ka izirs struktūras, sāks aiziet prom uz komercstruktūrām skolotāji, izglītības darbinieki, tad mēs neatjaunosim šīs sfēras gadiem ilgi.

Vēl es gribēju jums atgādināt, ka šīs sfēras prasa tikai 2 procentus. Un mēs no šiem 2,4 procentiem paņemam vēl 10 vai 5 procentus. Cik tur mēs paņēmām nost? Tur nekas vairs nepaliek. Noņemiet māksliniekiem! Viņi nespēj vairs šodien samaksāt par darbnīcām. Par to mums bija runa ar pašvaldībām. Un māksla neatjaunosies 10, 20 gadus, jo viņi ilgi netiks vairs pie jaunām darbnīcām. Šajās darbnīcās iesēdīsies komersants.

Redziet, es no pašvaldībām aizgāju pie kultūras tāpēc, ka mani šie jautājumi ļoti skar un vecie kolēģi ļoti bieži griežas pie manis. Pašreiz situācija ir ļoti kritiska. Diemžēl arī daudzi deputāti saka: "Mums vajag pašlaik izdzīvot... Paēst vajag, pēc tam dosim kultūrai." Ja mēs divus gadus ēdīsim, trešajā gadā ēdīsim vairāk, ceturtajā mēs aizmirsīsim, ka ar kultūru vispār jānodarbojas.

Daži vārdi par pašvaldībām. Nevar tā darīt, ka pašvaldībām uzdodam nodarboties ar izglītību, bet līdzekļus nepiešķiram. Te visādi mēģina manipulēt no Finansu ministrijas, ka kaut kādā citādā ceļā esot šie 37 procenti tomēr iedoti. Es tos nespēju nekādi saredzēt, arī pašvaldības tos nespēj saredzēt. Redzu tikai to, ka uz visu manipulāciju pamata, ņemot vērā arī inflāciju, pašvaldības zaudēja 1,6 miljardus kā nebijušus, jo subsīdijas un dotācijas tām palika iepriekšējā līmenī. Jā, man tagad teiks, ka pašvaldībām, īpaši nabadzīgajiem iedzīvotājiem, papildus iedotas šīs kompensācijas par enerģētikas sadārdzinājumu. Bet te tālāk ir tabula, kas parāda, ka visi šie līdzekļi ir perfekti sadalīti. Šim miljardam nekāda sakara ar pašvaldībām nav. Turklāt 200 miljonus mēs paņēmām nost priekš centralizētajām organizācijām, lai sakārtotu, cik es saprotu, šo apkures sistēmu. Bet nodošanas stadijā ir diezgan grūti sakārtot šo apkures sistēmu, ja tā visu laiku nav bijusi sakārtota. 200 miljoni praktiski var arī izkūpēt gaisā. Bet šo miljardu, mīļie kungi, ņemiet nost no pašvaldībām! Tas nav pašvaldībām paredzēts. Tas nekavējoties tiks sadalīts iedzīvotājiem. Bet nāks vēl viens pants klāt. Veselas mājas šobrīd organizējas nemaksāt dzīvokļa īri. Respektīvi, dzīvokļa īre ir liela, to nevarēs samaksāt. Te var rasties jauna problēma.

Cienījamie kolēģi, šo budžetu nevajadzētu steigties pieņemt, bet vajadzētu tikt skaidrībā par problēmām, kas šeit guļ iekšā. Šeit ir ne tikai krīzes problēmas, bet arī dziļas kraha problēmas. Man liekas, pats grūtākais šajā budžetā ir tas, ka valsts ir izlaidusi no savām rokām iniciatīvu attiecībā uz tautsaimniecības makrostruktūru virzību. To pārņēmušas pavisam citas institūcijas, nevis valdība. Ja mēs ekonomikas laukā iniciatīvu, es domāju iniciatīvu makroekonomikas līmenī, neturēsim rokā, mēs arī budžetu kārtībā nesavedīsim. Šā iemesla dēļ, man šķiet, šis budžets izskatās stipri bezcerīgs.

Piedāvāju tādu variantu: ja mēs esam ar mieru, tad mums vajadzētu pēc būtības sestdienu un svētdienu starpā, lai apjēgtu visus grozījumus, kas šeit izdarīti, bet nākamajā nedēļā turpināt pieņemt. Ja nākamajā nedēļā neesam gatavi strādāt, vajadzētu pieņemt pagaidu izmaksas mēnesim vai diviem mēnešiem un tad, kad atnāksim no atvaļinājuma, galīgi pieņemt budžetu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Emsis. Gatavojas deputāts Geidāns.

I.Emsis: Cienījamās dāmas un kungi! Es arī gribētu par šo budžeta projektu. Vispirms par izdevumu daļu. Principā piekrītu idejai samazināt valsts institūcijām patēriņa daļu. Tas ir ceļš, kas krīzes situācijā jāiet, bet man ir bažas par to, vai mēs nodrošināsim šādā situācijā, kāda tiek ieteikta, sevišķi otrajā variantā, valsts institūciju rīcībspēju. Samazināšana ir jānodrošina, grozot šo institūciju struktūru un mainot to darbību. Mehāniski samazinot parasti notiek tā, ka šīs valsts institūcijas vadītājs līdzekļu ekonomiju saredz nevis birokrātiskā aparāta darbinieku skaita samazināšanā, nevis viņa darba organizācijas līmeņa paaugstināšanā, bet, gluži otrādi, atņemot investīcijas orgtehnikai, transportam, benzīnam, piemēram, visai tai apkalpojošajai sistēmai, kas nodrošina rīcībspēju. Un tad notiek tas, ko pagājušā reizē teicu par slimnīcu. Slimnīca ir pilna ar ārstiem un medicīnisko personālu, bet ārstēt šī slimnīca nav spējīga. Tad notiks tas pats skolā. Skolā būs daudz skolotāju, bet viņi nebūs spējīgi mācīt bērnus. Tad notiks tas pats vides aizsardzībā un citās valsts institūcijās. Manuprāt, šī nelāgā tendence šobrīd ir aptvērusi arī tādus ļoti svarīgus valsts struktūras elementus kā valsts drošība. Mēģināšu paskaidrot, ko es ar to domāju.

Kāda ir starpība? Vai ir labāk, ja ir 12 000 sliktāk apģērbtu, slikti apmācītu un ēdinātu zaldātu vai ir 6000 labi aprūpētu zaldātu? Man liekas, ka pēdējais variants ir daudz labāks. Kad es redzu uz ielas Latvijas policistu vai muitas dienesta darbinieku, dažkārt man ir liels kauns par viņa stāju. Viņš izskatās kā maiss ar lampasiem. Bet ko var citu gaidīt: ja mums līdzekļi ir iedoti, tie jāizlieto. Šajās valsts institūcijās, šajā dienestā, tiek pieņemti jebkuri cilvēki, lai tikai viņi tur būtu. Piemēram, ja es salīdzinu, kāds izskatās muitas postenis, kuram blakus ir Lietuvas vai Igaunijas muitas postenis, tad tik tiešām var uzreiz redzēt, kādi cilvēki ir pieņemti darbā. Un tas ir budžeta jautājums, lai cik tas dīvaini būtu. Ja jūs iedodat šos līdzekļus valsts institūcijai, šie līdzekļi uzreiz ir jāizlieto, pretējā gadījumā tos atņems. Pārmetīs par vakancēm un tamlīdzīgi. Un tur nav vainojami šo valsts institūciju vadītāji, jo viņiem tā ir spiesta lieta - paņemt pirmos gadījuma rakstura cilvēkus. Tāpēc domāju, tā ir budžeta lieta, ko un kā mēs samazinām, kā pakāpeniski pieaudzinām. Uzskatu, ka drošība ir ļoti svarīga, tai ir jābūt, bet tai reizē ar kvantitāti ir jāaug arī kvalitatīvi. Lūk, tas ir tas, ko es gribēju teikt par šo sadalījumu daļu. Ja mēs reiz samazinām, tad šim samazinājumam jābūt precīzi definētam. Nevar būt 2,5 procenti un 5 procenti izglītībai, kultūrai un zinātnei. Tā mēs skaidri parādām savu nekulturālību, nekulturālo attieksmi pret valsts nākotni, tādējādi diskriminējot šīs sfēras.

Vai nav iespējams samazināt izdevumu daļu? Ir iespējams! Te uzdeva jautājumu par šo "Lauku celtnieku" un zemestrīcē bojā gājušo tā īpašumu. Bet zemestrīce notika tad, kad tas bija valsts īpašums. Kāpēc jāpārpumpē tagad šie līdzekļi sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, par kādu tā ir izveidojusies pēc šīs zemestrīces? Tur ir daudzi tādi gadījumi budžetā, kad valsts īpašums atkal tiek pārpumpēts privāto īpašumu sfērā. Minēšu piemēru no vides aizsardzības organizāciju struktūras. Par zivju resursu aizsardzību mums atbild trīs institūcijas: Lauksaimniecības ministrijas, Jūras lietu ministrijas un Vides aizsardzības komitejas struktūrām ir paredzēta nauda šim mērķim. Man priekšlikums ir atstāt tikai vienu struktūru. Pretējā gadījumā ir tieši tā, kā rakstīts "Elpā". Raksta nosaukums laikam bija "Siļķe ar pildījumu premjeram". Tur parādīts, kā izskatās šīs trīs uzraudzības institūcijas, bet kārtības nav nekādas. Galu galā nav, kas atbild.

Tālāk par konceptuāliem jautājumiem. Atgriezīsimies pie Iekšlietu ministrijas. Interesanti, ka šeit mēs iesakām samazināt par 2,5 procentiem. Atceros iepriekšējo balsojumu, kad mēs tos 120 čekistus nevarējām izmest. Jāsecina, ka Iekšlietu ministrijai šis samazinājums ir mazāks nekā citiem tāpēc, ka tai ir šie 120 čekisti jānotur darbā. Lūk, atkal šeit ir nekonsekvence starp politiskām un ekonomiskām sfērām.

Man ir jautājums par līdzekļu koncentrāciju. Paskatos budžeta projektā un redzu, ka atkal ir vecais sociālisma princips: lai viņi nebļauj, iedosim katram mazliet. Tas nekas, ka viņi prasa 100 procentus, iedosim viņiem 10 procentus. Vismaz nekliegs. Tādā veidā mēs, piemēram, attīrīšanas iekārtu celtniecībai iedalām pa mazai drusciņai tā, lai atkal viņi trīs gadus neko nevarētu pabeigt. Tā nevajag darīt, kolēģi! Iedosim vienā pusgadā tā, lai viņi sāk celtniecību un beidz. Bet tiem, kam nedosim, nedosim nemaz. Tātad līdzekļu koncentrāciju vajadzētu izskatīt vēlreiz.

Man bija ļoti patīkami šodien dzirdēt Valentīnas Zeiles ziņojumu par pašreizējo budžeta situāciju un ekonomiku republikā. Uzskatu, ka to vajadzēja jau sen šeit sniegt. Bet šiem atzinumiem vajadzēja nākt no valsts institūcijām un konkrēti - no ministrijām, kuras ir atbildīgas par šiem jautājumiem. Nesaprotu, kā var būt tāda situācija, ka uzņēmumu peļņa pieaugusi, bet darba ražīgums krities, ka ir produkcijas rentabilitātes jautājumi... Mēs neizmantojam visus mehānismus. Zeiles kundze šodien, manuprāt, ļoti precīzi parādīja tos mehānismus, kas nav izmantoti un ko vajag izmantot. Šiem priekšlikumiem ir jānāk no institūcijām, kas par to ir atbildīgas. Biju aizgājis uz Ekonomikas institūtu. Kad biju parunājis ar šiem institūta speciālistiem, man, kolēģi, kļuva skaidrs, kāpēc šādi priekšlikumi neienāk. Ieteiktu deputātiem, ja jums ir laiks, aizejiet un parunājiet ar šiem speciālistiem!

Tālāk - par bezdarba nepieciešamību. Uzskatu, kolēģi, ka mēs visu laiku baidām ar bezdarbu, bet bezdarba kā nav, tā nav. Mazefektīvi darbinieki kā strādā sistēmās, tā strādā. Piemēram, celtniecībā darba efektivitāte ir tik zema, ka es ļoti gribētu redzēt bezdarbnieku, kas stāvētu rindā un gaidītu, kad tas darba nespējīgais cilvēks būs spiests darbu pamest un viņa vietā nāks spējīgs cilvēks. Domāju, ka tieši par šādu bezdarbu mums ir jārūpējas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Geidāns. Gatavojas deputāts Seiksts.

I.Geidāns: Godājamo plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, augsti godātā Budžeta komisija! Es gribētu, sekojot mūsu plenārsēdes vadītāja aicinājumam, runāt tikai par konceptuālām problēmām. Runāšu tikai par to, kas tiešām šajā 778.dokumentā ir.

Runājot par konceptuālām problēmām, man būtu lūgums, mīļie kolēģi, atbalstīt prasību, ko esmu iesniedzis rakstveidā gan komisijai, gan sekretariātam. Es pieprasu konceptuālu balsojumu par 4.punkta formulējumu "ieņēmumi no muitas". Saprotu, ka mums ir grūti ar budžetu un komisija izmisīgi pūlas un valdība izmisīgi pūlas atrast ceļu, kā to maksimāli sabalansēt. Mēs beidzot esam sapratuši, ka bezdeficīta budžetu mēs neuztaisīsim. Cienu savu kolēģu un valdības pūles to izdarīt. Pēc tā, kā uz maniem jautājumiem atbildēja cienījamais referents Platā kungs, sapratu, ka tas ir Finansu ministrijas viedoklis. Man dziļi imponē tas, ka mēs saprotam: ja gribam izaudzēt divreiz lielāku ražu nekā iepriekš, mēs varam meklēt un ir jāmeklē efektīvākas šķirnes, ir jāmeklē jauni agrotehniskie paņēmieni, lai efektīvāk strādātu, bet pamatā laikam mums būs vairāk jāiesēj. Taču nevar iet tādu ceļu, ka mēs plānojam daudz augstāku ražu, bet vienlaikus sakām: "Redziet, tas arī grib ēst. Pusi no tā, ko jūs gribat iestādīt un ko vajag iestādīt, mēs izraksim un atdosim tam, kurš gribēja!" Ir jāsaprot, ka tad ražas nebūs. Lai ražu dabūtu, ir kaut kas jāiesēj. Tāpēc šis 4.punkts būtu redakcionāli jālabo. Bet patiesībā tā nav redakcionāla kļūda, tā ir konceptuāla kļūda. Šeit ir rakstīts: "ieņēmumi no muitas". Ko ietver vārds "ieņēmumi"? Tas ir muitas nodoklis, muitas tarifi, muitas nodeva vai, kā mēs paši saucam, pakalpojumi par muitas darbību. Ja mēs šādā redakcijā pieņemam, tas nozīmē, ka absolūti visu, ko nopelna muita, atņem un atdod budžetam, demagoģiski paziņojot, ka pēc tam, ja jums vajadzēs, mēs jums iedosim. Bet tad, kad mēs runāsim par budžetu, es atkal runāšu, jo mēs redzam, ka nebūt nedod, taisni otrādi - atņem. Tāpēc, mīļie kolēģi, man ir liels lūgums atbalstīt prasību par 4.punkta redakcijas grozīšanu. Vajag rakstīt nevis "ieņēmumi no muitas", bet "muitas nodokļi un tarifi". Tas ir tāpat kā 1.2.3.punktā un citos punktos, kur ir skaidri pateikts, ka runa ir par nodokļiem.

Kad nonāksim līdz budžetam, tad atgriezīsimies pie šā jautājuma. Es atbildēšu uz jebkuru jautājumu par to, kas ir muitas ieņēmumi, kā mēs tos iegūstam un kur tie paliek. Šobrīd Krastiņa kungs pamatoti aicināja runāt tikai konceptuāli. Centīšos taupīt laiku un ar to beigšu.

Priekšsēdētājs: Es ar Seiksta kungu precizēju, ka viņa runas temats attiecas uz otro lasījumu par konkrētām summām, tāpēc Seiksta kungs atsauc savu piedalīšanos debatēs pirmajā lasījumā un apstiprina savu piedalīšanos debatēs otrajā lasījumā. Līdz ar to vārds debatēs deputātam Kidem. Gatavojas deputāts Kehris.

E.Kide: Cienījamie deputāti! Mēs beidzam sesiju, bet pašus spēcīgākos un svarīgākos jautājumus pieņemam pašās sesijas beigās ārkārtīgā steigā. Jau budžeta tapšanas gaitā tiek iesniegti grozījumi nodokļos, tas ir, ieņēmumu daļā, kas traucē pašu budžeta pieņemšanu. Tas ir pirmais. Viss notiek steigā.

Otrais. Nav vēl pat pieņemti grozījumi likumā "Par budžeta tiesībām", bet jau tiek pieņemts budžets. Buķeles kundze pareizi saka, ka steigā tiek apvienots it kā sociālais nodoklis ar šo valsts budžetu. Nevis sociālais nodoklis, bet sociālais budžets tiek apvienots ar valsts budžetu. Ir ļoti liela steiga. Budžets ir pieņemts, pamatojoties uz steigā pieņemto 3 procentu apgrozījuma nodokli, ko ierosināja Kinnas kungs. Mēs, strādājot naktī, faktiski šo budžetu apcirpām. Platā kungs pareizi darīja, ziņodams procentuāli gan par nozarēm, gan par pārvaldi, gan par ļoti nozīmīgām budžeta struktūras sadaļām, tas ir, gan par investīcijām, gan par citām lietām, kuras, kā Škapara kungs pareizi pateica, grūti uzreiz uztvert.

Kā jau teicu, budžets ir samazināts. Ārpus budžeta palika plašs pieprasījumu saraksts, kuru mēs vakar sastādījām un kurā ņemtas vērā Laķa kunga un Kultūras komisijas intereses un izglītības intereses. Tās palikušas ārpus naktī līdzsvarotā budžeta. Jau pagājušajā reizē, kad mēs pieņēmām pirmā pusgada budžetu, Zeiles kundze teica, ka tas ir izdzīvošanas budžets. Šādā veidā līdzsvarotais budžets ir zem šā līmeņa. Ko tad darīt deputātiem? Kā Krastiņa kungs teica, viņiem jāizšķiras konceptuāli. Vai pieņemt šo budžetu, balstoties uz Kinnas kunga ieteikto apgrozījuma nodokli, vai meklēt citus ceļus?

Otrs. Es lieku priekšā paskatīties, vai nevajadzētu apgrozības nodokli no 3 procentiem pacelt tādā līmenī, kādā mēs to jau apspriedām. Tad mēs varam atgriezties pie stipri reālākas daļas gan izglītībai, gan kultūrai, gan citām lietām.

Un trešais. Tas ir Grūbes kunga priekšlikums atrast nevis papildu ieņēmumus, bet papildu budžeta deficīta segšanas avotus. Ja varētu prognozēt to summu, ko mēs rastu deficīta segšanai, īstenojot Grūbes kunga priekšlikumus, tad varētu pārskatīt vēl to sarakstu, kas palika ārpus budžeta.

Un vēl viens jautājums, ko Škapara kungs izvirzīja. Vai to visu mēs varam izdarīt šodien pēcpusdienā, vai tas jādara nākamajā nedēļā un otrajā lasījumā jāizskata visas šīs te konceptuālās pieejas, kā segt šo budžeta trūkstošo daļu?

Vēl ir tāds jautājums, tas vairs neattiecas uz šo konceptuālo pusi. Kādēļ mēs esam nonākuši pie tik trūcīgiem budžeta ieņēmumiem? Man gribētos nevis vainu meklēt, bet teikt tā: parlaments ir pieņēmis vai nu labus, vai sliktus likumus. Tie paši nodokļu likumi kādreiz tika atzīti par nepavisam tik sliktiem likumiem. Ir otra puse, likumi nedarbojas, izpildinstitūcijas, izpildvara likumus - nodokļu likumus, bankrota likumu un citus likumus neliek lietā. To darīt nav likumdevēju uzdevums. Kā Grūbes kungs teica, mēs skaldām matus. Es uz valdību to attiecinu. Mēs skaldām matus, kā pārdalīt Finansu ministrijā to naudiņu, kas gandrīz nav palikusi, bet nemaz tautsaimnieciski neanalizējam tos iemeslus, par kuriem runāja Grūbes kungs.

Kā papildināt maku, kā iedarboties uz ekonomiku ar ekonomiskām svirām? Tas nav izdarāms šodien pēcpusdienā, bet tas ir darāms. Nav nekādas tautsaimnieciskas analīzes ne par budžeta ieņēmumu daļu, ne par izdevumu daļu. Nosaukšu dažus piemērus. Tikai tāpēc Kinnas kungs varēja ierosināt 3 procentu nodokli, ka nebija nekādas aptverošas analīzes ne par 6 procentu, ne par 3 procentu apgrozības nodokli, izņemot to tonnu piena, bet vajadzēja analizēt, ko tas dod zemniekam. To vajadzēja darīt Finansu ministrijai. Tas nav šīs ministrijas uzdevums. Ekonomisko reformu ministrijai vajadzēja analizēt, ko tas dod zemniekam, ko tas dod pilsētniekam un ko tas dod tautsaimniecībai. Tad nebūtu tik viegls balsojums. Nav nekādas analīzes no Finansu inspekcijas puses, cik tad vispār nodokļu no reģistrētajiem uzņēmumiem tiek procentuāli iekasēti. Vai tā ir melnā kase? Šāda analīze ir vajadzīga, un rezultāti par rajoniem un par republiku kopumā ir jānodod Budžeta komisijai, lai mēs zinām, nevis minam, cik neieņemam un kādus ieņēmumus varam prognozēt, lai patiešām nodokļus piedzītu.

Man šķiet, ka Augstākajai padomei vajadzētu atcerēties, ka esam nodibinājuši Valsts kontroli. Manuprāt, visi tie uzdevumi, ko Grūbes kungs un citi te nosauca, tas ir, šaurās vietas likumdošanā un likumu izpildē, ir jānodod Valsts kontrolei, nevis lai dotu darbu prokuratūrai, bet lai meklētu ceļus, kā papildināt valsts kasi un pieslēgt Valsts kontroli Finansu inspekcijai. Valdībai un bankai būtu jādod atbilde uz to, kā šo budžetu ietekmēs Latvijas rublis, kas paliks kā vienīgais maksāšanas līdzeklis. Tas arī var deformēt budžetu. Mums vajadzēja saņemt atbildi kā septembrī, oktobrī lats ietekmēs mūsu šīsdienas budžetu. Arī par to Ekonomisko reformu ministrijai vajadzēja padomāt, jo kabatās paliks pavisam maz latu un apgrozījuma līdzekļi latos paliks nedaudzos uzņēmumos. Par to mēs nekā nezinām.

Man ir priekšlikums padomāt par to, ka visa tirdzniecība iziet uz ielas, veikali paliek tukši, jo tur jāmaksā apgrozības nodoklis, zem klajas debess nav jāmaksā apgrozības nodoklis. Viss tiek tirgots uz trotuāra. Krievija ir pieņēmusi apgrozības nodokli arī attiecībā uz tirgu, turklāt kapitālu nodokli ar inspekciju. Tas ir papildinājums Grūbes priekšlikumiem. Viņam tur ir daudz priekšlikumu. Vajadzētu bankai padomāt par skaidrās naudas apriti un inkasāciju. Viss iet garām Repšes kunga bankai, tieši nodokļus nevar aprēķināt.

Vēl viena lieta: notiek bārtera darījumi. Maina baļķi pret sviestu, baļķi pret metālu un tā tālāk. Uzskaites grāmatvedībā nav, kontos nav ne baļķa, ne metāla. Starpība tiek maksāta ar čemodānu naudā, un nekur mēs nodokli nesaņemam. Valdībai jādomā, kā saņemt arī šos nodokļus.

Par grāmatvedību nav ko runāt. To mēs nekontrolējam. Katra avīze pilna ar sludinājumiem, ka joprojām pieņem krāsainos metālus. Ja vairs nevajadzēs Latvijai iepirkt krāsainos metālus, tad ņemsim un tirgosim tos, bet nodibināsim valsts monopolu un ar tiem dolāriem papildināsim savu kasi. Es nosaucu tikai dažus piemērus.

Un vēl viens priekšlikums. Manuprāt, mums vajadzēja pieņemt Augstākās padomes lēmumu par prioritāriem maksājumiem valsts un pašvaldību budžetā no tās kartotēku kases, jo uzņēmumi veic savus darījumus ārpus Repšes bankas, stājas komercbankās. Tūdaļ beigšu. Ja drīkstētu, vēl vienu priekšlikumu.

Manuprāt, mums tomēr jāiedarbina likums "Par bankrotu", it īpaši valsts uzņēmumos. Man šķiet, Godmaņa kungs, ja valsts uzņēmumu likvidēs, tad no ārzemju kontiem tā valsts uzņēmuma dolāri atgriezīsies šeit. Es tikai izsaku domu. Vai tie valsts uzņēmumu dolāri paliks tur?

Un pēdējais. Es tomēr gribu teikt, ka izglītība, kultūra un visa sociālā sfēra palika papildu sarakstā. Man no Izglītības komisijas puses ir priekšlikums: šo papildu sarakstu, kurā galvenokārt ir daži pamatoti izglītības, kultūras un veselības aizsardzības pieprasījumi, tomēr otrajā lasījumā ietvert. Un otrajā lasījumā, vai tas būs rīt, parīt vai nākamnedēļ, tomēr pieņemt reālāku budžetu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kehris. Gatavojas deputāts Seiksts, kas ir izlēmis tomēr runāt.

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti, ministru kungi un klātesošie! Mēs šodien apspriežam valsts budžetu. Valsts budžets ir viens no galvenajiem ekonomiskās politikas instrumentiem. Bet jau trešo reizi, apspriežot budžetu, mēs to neesam saņēmuši laikus, tāpēc mēs tiešām nodarbojamies ar matu skaldīšanu, nevis runājam par budžeta prioritātēm un par budžeta lomu valsts ekonomiskajā politikā. Tādā situācijā mūs nostāda tas termiņš, kādā mēs esam saņēmuši šos dokumentus.

Kad jautā par prioritātēm, premjera kungs un arī Grūbes kungs mūsu komisijā min trīs: enerģētika, lauksaimniecība un aizsardzība. Nenoniecinot šo prioritāšu svarīgumu, noliedzu, ka pašlaik mums vissvarīgākās ir tieši šīs prioritātes. Mēs esam analizējuši situāciju tajās valstīs, kuras relatīvi īsā laikā - 5-10 gados no ļoti slikta ekonomiskā stāvokļa ir sasniegušas strauju labklājību. Un bijām ļoti pārsteigti, ka šo valstu galvenā budžeta pozīcija bija izglītība un ieguldījums cilvēkā. Daudziem šeit (es nedomāju šeit, es domāju Latvijā) nepatīk tādas valstis kā Singapūra, nepatīk Ķīnas Republika, ar kuru mums ir zināmas diplomātiskās attiecības. Es domāju Taivānu un Honkongu. Bet tieši šīm valstīm izglītības pozīcija ir tuvu 50 procentiem. Es nesen, pirms dažām dienām jautāju Zeiles kundzei, Budžeta komisijas vadītājai, par kuru es zinu, ka viņa no ekonomistiem ir galvenā mūsu republikas intelektuālā potenciāla atbalstītāja, aizsargātāja, ir ļoti daudz rakstījusi par to. Es viņai jautāju: "Cik mums ir budžetā līdzekļu izglītībai?" Viņa ļoti ātri atbildēja - 35 procenti. Es teicu: "Paskaitīsim." Sanāca 12 procenti. Uzskatu, ka pašreizējā ekonomiskā nabadzība nevis liek mums taupīt uz izglītības rēķina, bet tieši nosaka šo ieguldījumu nepieciešamību. Paskatīsimies uz mūsu trimdas latviešu ģimeņu pieredzi, jo starp ģimenes budžetu un valsts budžetu nav lielas atšķirības. Viņi, kas ieradās svešajās zemēs bez viena dolāra kabatā vai ar koferīti, strādājot jebkuru darbu, paspēja nākamajai paaudzei dot labu izglītību. Pēc tam šī nākamā paaudze jau saņēma samērā augstas algas, un tikai trešā paaudze var tagad sākt piedalīties biznesā. Es ar šo izglītību saprotu ne jau tikai visu veidu izglītību Latvijā, bet arī Latvijas izglītības ekspansiju ārzemēs. Ķīnā - es domāju Taivānu - ir desmitiem tūkstošu speciālistu, kā mēs ar Rimšēviča kungu redzējām. Uzskatu, ja mums pēc pieciem gadiem varētu būt šādi cilvēki, kas mums rakstītu šos dokumentus, arī mūsu valdībā, tad rastos nākotnes cerības.

Par piecām konkrētām lietām šā gada budžeta sakarā. Pirmais - atklātība. Cik mēs esam par šo jautājumu runājuši, budžets mums netiek publicēts un būtībā nav pieejams nodokļu maksātājiem. Breša, vai tā sauktajos Rubeņa laikos, budžets, lai kāds būdams, tomēr bija pieejams. Pašlaik mēs pilnīgi pamatoti kritizējam nodokļu maksātājus par nemaksāšanu, bet pašiem mums - Augstākās padomes deputātiem - ir jāuzņemas atbildība, jo budžets būtībā nav bijis pieejams. Uzskatu, ka budžetam, lai kādu mēs to pieņemsim, ir jābūt pieejamam, tas ir jāpublicē.

Otrs moments - valūtas vai apvienotais budžets. Tā, starp citu, ir tā paša Valūtas fonda prasība. Ja tas nav iespējams līdz 20.jūnijam, ir jābūt kopējam budžetam, kas aptvertu valūtas, sociālo budžetu un pārējos budžetus. Saprotu, ka tas pirmām kārtām prasa milzu darbu un šai gadījumā pat ne no valdības, bet no Latvijas Bankas. Latvijas Banka ļoti gausi un negribīgi ir atvērusi šo ārzemju valūtu nodaļu un faktiski nepiedalās ārzemju valūtas tirgū. Tas pašlaik līdz ar Latvijas rubļa ieviešanu tiešām var izvērsties par katastrofu.

Pilnīgi piekrītu daudziem Grūbes kunga priekšlikumiem, teorētiski - arī par visu valūtas repatriāciju. Bet, ja bankas nedēļām kavēs rēķinus, tad, atvainojiet, mēs pilnīgi nobremzēsim mūsu uzņēmējus. Tas pats attiecas uz valūtas pirkšanu un pārdošanu. Latvijas Bankai ir jāuzpērk valūta - vai nu 40 procenti kā Krievijā, vai 100 procenti, un tā jādod atpakaļ. Ir jāsāk kaut kas darīt.

Trešais punkts ir ļoti īss: jebkura valsts nauda mums ir jānodrošina konkursa kārtībā. Ja ceļam māju, mēs nekad nedosim to savam draugam, tāpēc ka viņš ir draugs, kaut arī ceļ sliktāk. Mums ir jābūt summai. Var padomāt, cik lielai, bet tā ir valsts budžeta nauda, ir jābūt iespējai uz to pieteikties konkursa kārtībā - tam, kurš šo naudu tērēs, tai skaitā zinātnei. Varbūt tas ir viens no līdzekļiem, kā tikt vaļā no daudzām bijušajām struktūrām, kuras tiešām neapmierina mūsu pašreizējās vajadzības.

Ceturtais. Savlaicīgums un uzticība. Mums, kolēģi, nākamo budžetu ir jāsāk apspriest septembrī, oktobrī. Manuprāt, mums un arī Budžeta komisijai vajadzētu pašlaik vairāk domāt par to. Šajā ziņā mums būtu vairāk jādomā, kā uzlabot savu darbu.

Bet pašreiz es tomēr uzticos mūsu Finansu ministrijai un Budžeta komisijai. Tajā pēc mūsu nolikuma ir visu komisiju pārstāvji, kuriem tur vajadzētu aizstāvēt savas intereses, jo īpaši pašreizējā grūtajā situācijā, kad visu mainām pa stundām. Pilnīgi autoritatīvi saku, ka es nevaru tur iedziļināties: ja vienu punktu mainām, mainās vesela ķēde citu punktu. Un vai mēs visi šeit esam apmēram vienā izglītības un apķērīguma līmenī? Ja esam izveidojuši Finansu ministriju un Budžeta komisiju, tām ir jāļauj strādāt efektīvi. Ja budžetu atstāsim uz augustu un septembri, tad mums ir jāsāk izskatīt jau nākamā gada budžetu, nevis šo. Ja tas būs iespējams, es personiski balsošu par tādu variantu, kāds ir. Un mums ir jādomā, kā turpmāk uzlabot darbu.

Pēdējais, ko gribu teikt par Grūbes ierosinājumiem. Daudzi ir ļoti svarīgi un aktivizējoši. Varētu jau visas komisijas darīt tamlīdzīgi - uzrakstīt visu neizdarīto un sadalīt pārējām komisijām, valdībai un bankai, kas jādara. Varbūt var iet tādu ceļu. Manuprāt, Grūbes kungam iepriekš bija labāks piedāvājums, kad par bankām viņš uzrakstīja konkrētu lēmuma projektu. Tas uzreiz deva zināmu ieguldījumu. Tāds darba stils būtu nedaudz labāks, nekā iesniegt te sacerējumu ar 17 vai 18 punktiem, kuri ir jāizskata. Ņemsim 1.punktu, kur ir par naudas atgūšanu no Krievijas. Šeit ir domāts uzdot Ekonomikas komisijai. Lai atgūtu šo naudu pašreizējā brīdī, mēs to varam uzdot Jundža kunga resoram, Čevera kunga resoram vai Vectirāna kunga resoram... Tas nav lēmums. Mēs varam saprast, ko tas šeit dos. Šie priekšlikumi ir svarīgi, bet tie ir kompetenti jāizskata komisijā. Kas attiecas uz Naudas reformas komisiju, tad te vajadzīgas papildu pilnvaras.

Priekšsēdētājs: Tātad debatēs Seiksta kungs, pēc tam - Godmaņa kungs.

A.Seiksts: Godātie kolēģi! Mana svārstīšanās starp pirmo un otro lasījumu saistīta ar to, ka te ir gan konceptuāli, gan arī konkrēti jautājumi.

Pirmkārt, es aicinātu visus kolēģus ļoti uzmanīgi ieklausīties un noraidīt ļoti cienījamā kolēģa Škapara priekšlikumu par to, ka budžets nav jāpieņem, bet jāpieņem tikai finansējums. Šis ceļš man ir absolūti nepieņemams, jo tad mēs kaut ko pafinansēsim, bet ko darīs pašvaldības? Tā būs krīze, Škapara kungs! Tāpēc, ja vajadzīgs, tad sēdēsim rīt un parīt, bet budžets ir jāpieņem. Kāpēc es vēl to saku? Tāpēc, ka mēs tiešām neatklāsim citu ceļu. Ir tiešām krīze. Bet, ja mēs neredzam izeju no šīs tumšās telpas, tad ir jādara tas, ko vismaz var izdarīt.

Otrais. Es ļoti aicinātu kolēģus uzmanīgi apsvērt Kinnas kunga priekšlikumu. Pilnīgi pievienojos Zeiles kundzes priekšlikumam to pārbalsot. Nedomāju, ka šis lēmums bija provokatorisks, bet tiešām bija noguruma stāvoklī pieņemts. 6 procenti ir jāatjauno. Es ļoti aicinu kolēģus, kad balsosim par šo variantu, atbalstīt pirmo variantu - pirmo stabiņu 778.dokumentā. Neredzu citas izejas.

Un tagad konkrēti par to, par ko es gribēju runāt. Godātie kolēģi, neliešu asaras par to, ka tur Latgalē kaut kas ir vai nav. Tas ir nodrāzts jautājums. Runāšu konkrēti. Pirmajā pusgadā Latgales kultūras problēmu risināšanai bija 12 miljoni. Šobrīd ir 4 miljoni. Gribētu pajautāt, vai visās pozīcijās samazinājums ir trīskārtīgs? Visās pozīcijās šāda samazinājuma nav. Tikko runāju ar Finansu ministrijas pārstāvjiem, un viņi piekrīt, ka šāds stāvoklis nav normāls.

Pagājušajā reizē, kad mēs runājām par Latgales problēmām, Grūbes kungs prasīja: "Bet kur ir programma? Kad būs, tad arī balsosim." Es jums, kolēģi, izdalīju rakstveidā informāciju, ka tos jautājumus, kurus Latgales darba grupa nespēja atrisināt zinātniski konceptuāli, tas ir, tautsaimniecībā un infrastruktūrā, mēs neizvirzījām. Latgales darba grupa nekur neizvirza nevienu priekšlikumu par rūpniecību, lauksaimniecību... Tas ir mūsu trūkums, mēs uz to nebijām spējīgi. Ko tad mēs prasām? Tikai to, kas ir konceptuāli pierādīts pēc tam, kad ir apbraukātas visas Latgales skolas, visas pašvaldības. Runa ir par izglītību un kultūru. Lūk, šiem jautājumiem 12 miljonu vietā ir tikai 4 miljoni! Būtībā tas ir viena objekta finansējums ar ļoti nabadzīgu pozīciju.

Ja mēs šo jautājumu neatrisinām, tad ir jāpiekrīt, ka izglītības latviskošanu Latgalē, kultūras infrastruktūras atjaunošanu, iesākto objektu pabeigšanu mēs norakstām. Tad visi mūsu pirmsvēlēšanu jautājumi par Latgali ir jānoraksta un jāpasaka, ka tas viss bija vajadzīgs, lai mūs ievēlētu šeit par deputātiem.

Godātie kolēģi! Es tomēr nepiekrītu tam kolēģim, kurš teica, ka deputātu pienākums ir tikai prasīt, nenorādot, no kurienes... Izteikšu ārkārtīgi nepopulāru priekšlikumu, bet es piekrītu Budžeta komisijai un Finansu ministrijai, ka tad, ja mēs prasām, mums ir vismaz jāpasaka, no kurienes to ņemt. Šis nepopulārais priekšlikums būs šāds: proti, ministriju pārstāvji perifērijā - valsts inspektori (vai kā viņus tur vēl sauc) ar Ministru padomes rīkojumu vai ar atbilstošiem dokumentiem ir iekļauti sestajā algu kategorijā. Ar Ministru padomes rīkojumu pašvaldību pirmās personas ir 8.kategorijā. Visi darbinieki, visi štati ir iekļauti no 8. līdz 13.kategorijai, bet ministriju pārstāvji, tas ir, centralizētā aparāta pārstāvji, ieskaitīti no 6. līdz 11.kategorijai. Tātad par divām kategorijām augstāk. Ko es ar to gribu teikt? Mums vajadzētu nolīdzināt. Paklausieties, godātie kolēģi! Zinu, kāds būs uzbrukums pēc tam. Bet vai ir loģiski augstāk atalgot cilvēku, kas strādā brīvā režīmā un atbild par vienu sfēru, un zemāk atalgot valdes priekšsēdētāju, kurš jebkurā gadījumā atbild par visu, tāpat kā Godmaņa kungs atbild par visu Latviju. Viņam pirmajam prasa un viņš ir jāatbalsta, mēs viņu bieži vien kritizējam arī tur, kur nevajag. Tāpat rajona valdes priekšsēdētājs atbild par visu, bet ar atalgojumu viņš ir nostādīts zemāk. Piedodiet, bet tur ir ne tikai ekonomiskā, bet arī psiholoģiskā kategorija! Mēs nostādām pašvaldības zemāk. Šajā ziņā es Škapara kungam pilnīgi piekrītu - tā ir apslēpta centralizācija visos Tautas frontes kongresos un mūsu pašvaldības koncepcijā pieņemtās decentralizācijas vietā. Domāju, ka nekāds ļaunums neceļas, ja atalgojumu nolīdzinātu. Es neprasu likvidēt. Visi inspektori ir vajadzīgi. Taču neredzu pamatojumu, kāpēc viņi jāatalgo augstāk par pašvaldību pirmajām personām. Domāju, ka Finansu ministrija, ja nav pilnīgi nekur citur, kur Latgalei ņemt naudu, varētu šo jautājumu atrisināt. Tad pietiktu Latgales skolām, pietiktu Latgales izglītībai, grāmatu izdošanai...

Minēšu vienu paradoksāli smieklīgu piemēru. Pasaules latgaļu konferencē atbrauks 600 cilvēku no Kanādas, Austrālijas, no visas pasaules. Mums viņi jāorganizē, mēs nevienu kapeiku neprasām no budžeta, bet tagad man ir jāpavairo zinātniski dokumenti, ko sniegt zinātniekiem, pašvaldībām un ciemiņiem no ārzemēm. Man ir vajadzīgi 15-20 tūkstoši, un es nekur Rīgā neatradu. Man ir jāprasa Klindžānam, kurš sēž blakus, un viņš saka: "Kū darāsim Antūn... īdošu..." Saprotiet, kas par paradoksiem ir.

Godātie kolēģi! Gribu tūlīt beigt. Uzskatu, ka nedrīkst aiztikt šādas sfēras, pirmkārt, lauksaimniecību. Jaundibinātās sfēras uz vietām tiešām nav jāaiztiek. Man nekad nevērsies mute prasīt, lai nedod robežsargiem, muitniekiem, tām sfērām, kas Latvijas valstij ir īpaši svarīgas, aizsardzībai, muitai... Arī valsts kontroliera dienestam, kurš tiks veidots. Šīs sfēras tiešām ir jāatalgo varbūt pat vēl augstāk, jo tās tikko dzimst un ir valstij ārkārtīgi svarīgas. Lauksaimniecību, aizsardzību un muitu - šīs sfēras nevajadzētu aiztikt. Te man gan gribētos Jundža kungam tūlīt pat lūgt... Ar savu individuālo balsošanu es aizstāvēšu jūsu prasību palielināt aizsardzības budžetu, tikai man ir viens lūgums. Ja jums izdosies izcīnīt papildu naudu, lai tā aiziet nevis centram, bet uz vietām, it īpaši pierobežas rajoniem.

Ar jūsu komisiju man ir vienošanās izskatīt jautājumu par diversijām, kādas no Krievijas ir austrumu pagastos. Notiek gadījumi, kad ar benzīnu aplej, notiek provokācijas. Šie pagasti aizsardzības jautājumos ir steidzīgi jānostiprina. Lūk, tur šī nauda ir vajadzīga, un šeit Aizsardzības ministrija ir jāaizstāv.

Godāti kolēģi! Jūtu, ka es vēl dažas minūtes ietaupīšu. Gribētu pateikt vienu lietu. Man nav simpātisks budžeta veidošanas process tāds, kāds tas ir šodien. No vietām nāk priekšlikumi. Protams, mēs 15 Latgales deputāti nevaram pēkšņi sasēsties un sastādīt gatavu dokumentu. No pašvaldībām visu laiku nāk priekšlikumi, un mēs tos hronoloģiskā secībā iesniedzam Budžeta komisijai un Finansu ministrijai. Līdz pat šai dienai nezinu, kurš no priekšlikumiem ir pieņemts un kurš noraidīts. Kāpēc noraidīts? Nekādas informācijas nav, un tad es stāvu tur priekšā un klausos, kā lamā deputātu: "Ko tu tur dari un kāpēc tu tur vispār atrodies..." Bet man nav absolūti nekādas informācijas. Tāpēc es lūdzu kolēģus no Finansu ministrijas... Es jūsu stāvokli saprotu, tomēr tas nebūtu pārāk liels darbs, ja jūs informētu iesniedzēju. Varētu Augstākās padomes deputātus ar viena Latgales deputāta starpniecību informēt. Tādi jūsu priekšlikumi pieņemti, bet tādi - noraidīti. Tad mēs zinātu, kur iet un ko darīt. Pilnīgi pievienojos Kehra kunga priekšlikumam, ka budžets tūlīt pēc pieņemšanas ir jāpublicē.

Godātie kolēģi! Es beidzu ar savu aicinājumu šajos divos jautājumos, ar kuriem es sāku. Ja mēs to neizdarīsim, atvaļinājums būs un nekur mēs nepazudīsim, bet budžets ir jāpieņem. Un es gribētu, lai Kinnas kunga priekšlikumu šeit sēdošie vienbalsīgi noraidītu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs! Ja atliks laiks, pēc tam - Kristovska kungs.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Es arī negribētu runāt par skaitļiem, atļaujiet man pateikt savu nostāju. Beigās nedaudz komentēšu arī Grūbes kunga priekšlikumus.

Domāju, ka valstī trīs lietas ir tās, kas nosaka valsts pastāvēšanu. Latvijai tā ir enerģētika. Enerģētika ir ne tikai siltums un komunālās sfēras. Enerģētika ir viss, arī lauksaimniecība un rūpniecība. Tāpēc tā ir prioritāte, un tur nevar diemžēl neko citu izdomāt. Nevar.

Lauksaimniecība ir otra prioritāte, jo lauksaimniecība arī ir viens no valsts neatkarības pamatbalstiem, jo tas nozīmē, ka nav faktiski ar izstieptu roku jāstaigā pēc maizes apkārt pa pasauli... Mēs gan nevaram pārāk lielīties, ka mēs to nedarītu... Negribu pat minēt prognozes par mūsu ražu šogad, jo ministrs te ir klāt. Tas ir atsevišķs jautājums. Prognozes nav iepriecinošas. Nebūt nav iepriecinošas.

Trešā prioritāte ir aizsardzība. Kāpēc ir runa par aizsardzību un tiesību aizsardzību? Es ar to saprotu visu - muitu, iekšlietas, armiju. Tāpēc, ka tas ir valstiskums, tie ir vismaz kaut kādas kārtības nodibināšanas instrumenti.

Šeit tika runāts par izglītību. Jā, pilnīgi piekrītu visam tam, ko teica Škapara kungs, bet man ir tomēr rūgtāki vārdi sakāmi par izglītību un par zinātni. Kā mums ir uzbūvēta zinātne Latvijā? Kā mēs varam mazā valstī atļauties, ka mums pastāv akadēmija, kur cilvēki nodarbojas ar zinātni un nemāca studentus? Un tad mums pastāv mācību iestādes, kur cilvēki māca, bet ar zinātni nenodarbojas. Pasaulē tas ir aizliegts. Mums ir vesela rinda profesoru un docentu, kas raksta metodiskos norādījumus, kurus ieskaita kā zinātniskas publikācijas. Pasaulē zinātnieku vērtē pēc tā, cik uz viņu atsaucas, ne tik daudz pēc tā, cik viņš ir uzrakstījis. Un tā ir tā traģēdija.

Protams, ar zinātniekiem esmu ticies. Es lasīju, kā avīzē komentēja to, ko tur runāju, bet es teicu mazliet citādi. Es runāju par to, ka mums būs problēma ar trijām lietām: sportu, kultūru, zinātni. Ir jāmeklē un jāpanāk tāds līmenis, ka šīs lietas ir arī eksportējamas no Latvijas. Labākajā gadījumā uz Rietumiem, tas notiek visā pasaulē. Zinātnieki meklē sev vietu rotējot, iegūst izglītību, atgriežas... Mēs esam pārāk maza valsts, lai varētu nodrošināt tik lielam skaitam zinātnieku, tik lielam skaitam sportistu un tik lielam skaitam kultūras cilvēku iespēju šeit uz vietas pelnīt maizi... Protams, grūtāk ir rakstniekiem, kuri raksta vienā valodā. Bet, kas attiecas uz mūziķiem, kas attiecas uz māksliniekiem, tad jautājums ir jārisina tikai starptautiskā veidā.

Vēl. Protams, piekrītu tam, ko teica Kehra kunga par Honkongu, Singapūru... Es arī esmu studējis, kā tā lieta tur notiek. Tiešām, tur ir milzīgi ieguldījumi. Bet ar ko visas šīs valstis sāka? Šīs valstis sāka ne tik daudz ar privatizāciju, ne tik daudz ar kādiem likumdošanas aktiem, kas ir moderni Austrumeiropā. Tās sāka ar ļoti precīzu lietu, šīs valstis sāka ražot mantas, ko tās vairāk importēja. Kad bija nosegta tā sauktā negatīvā tirdzniecības bilance, tās rāvās ārā jau ar pozitīvu bilanci, attiecīgi ražojot eksportējamas lietas jau citās sfērās.

Redziet, Latvija diemžēl ir tādā stāvoklī, ka mums nav iespējas ražot enerģiju tādā daudzumā, kādā to patērējam. Tādēļ ir jāpiekrīt dzelžainajai Pasaules valūtas fonda prasībai. Tā ir ļoti nepatīkama, bet dzelžaina: "Jums nav pašiem savas enerģijas, tātad tai pie jums ir jābūt ļoti dārgai." Pat tad, ja jūs visu laiku centīsieties enerģijas cenu samazināt, jūs, pirmkārt, apmānāt sevi. Otrkārt, jūs apmānāt investorus, kas nāk no Rietumiem. Ja jūs esat kādu laiku turējis cenu zem pasaules cenas, tad agri vai vēlu, nonākot pie pasaules cenas, jums vienalga sava rūpniecība un sava ražošana jāpārorientē. Tur nav citas iespējas. Tāpēc enerģētika ir prioritāra.

Piekrītu tam, ka šis budžets nav perspektīvs. Šis budžets nav tāds, kas iezīmētu skaistu ainu. Es to nosauktu par izdzīvošanas budžetu. Bet tagad ir jautājums. Redziet, mums skaidri un gaiši ir jānovelk svītra, bet tas ir jāizdara Augstākajā padomē, jo referenduma veidā to parasti nedara. Bet ir iespējams novilkt vienu tādu svītru. Redziet, tā svītra ir tāda. Vai nu mēs ejam uz to, ka cenšamies cilvēkiem samaksāt visu algu, ko viņi nopelna, nežēlīgi nemaksājot tiem, kas nepelna neko, vai to nedarām, un tad ar mums vispār nekur nerunās. Visas tās runas, ka var kaut kā citādi ieiet pasaules apritē, ir pilnīgi kļūdainas. Jebkurš Rietumu speciālists jums to izstāstīs 10 minūšu laikā. Bet tādā gadījumā ir upuris. Jo tad vairs nevar veltīt līdzekļus tādām sfērām, kurām līdz tam tie tika veltīti.

Redziet, sociālisms pamatojās uz tādu principu, ka nekad visu naudu nesamaksāja, bet to atlicināja tādām lietām kā sabiedriskie fondi. Atcerieties, bija tāds jēdziens. Atlicināja tādām lietām, no kurām arī mēs dzīvojām. Mēs no turienes visi nākam. Un tāpēc mums tas ir ārkārtīgi sāpīgi. Kā tad tā? Tagad iznāk, ka mums paliek mazāk izglītībai vai mazāk kultūrai. Kā tas iznāk? Redziet, te ir tas jautājums. Ja mēs tagad pagriezīsimies atpakaļ, tad ir ļoti rūpīgi jāizvērtē. Vai tas notiek jaunā kvalitātē, vai tas notiek vecā kvalitātē, kas komunistu laikā jau sen te bija realizējams? Būs drausmīgi iebildumi. Tikko process aizies privatizācijas virzienā, reakcija būs arvien stingrāka un stingrāka. Kāpēc jūs mani spiežat pieņemt kaut kādu bezmaksas pakalpojumu, ko es negribu? Es negribu bezmaksas izstādi. Es uz to neiešu. Bet es arī nemaksāšu par to nodokli. Es iešu tur, kur es gribu un tur es maksāšu 100 rubļus. Tāda diemžēl ir pasaules filozofija. Es šeit nerunāju par ļoti bagātām valstīm, kas var atļauties izmaksāt no budžeta milzīgus līdzekļus vai dotēt. Mums šādu iespēju patlaban nav. Tātad te ir princips: vai nu tā, vai tā. Uzskatu, ka tomēr nedrīkst atkāpties no virziena. Ir jāmaksā maksimālā alga, kāda pienākas. Tā būs ļoti dažāda. Sociālajā ziņā mēs arvien vairāk nonāksim tādā stāvoklī, kad mūsu sabiedrība acīmredzot būs sociāli diferencēta. Kāds šeit ir valdības uzdevums un parlamenta uzdevums? Diferenciāciju mēs nevarēsim likvidēt, bet mums ir jānotur apakšējais līmenis.

Nākamais. Kāpēc mums tik steidzīgi pieņemt budžetu? Tā bija arī pagājušajā gadā. Es arī esmu kategorisks pretinieks šādai praksei. Tam faktiski vajadzētu būt lēnam, garam procesam - tādam kā Zviedrijā, kur pusgadu iepriekš visu dara. Ir divi iemesli, kāpēc to izdarīt ir pagrūti. Hiperinflācijas slieksnis. Mēs vēl neesam hiperinflācijā, bet atrodamies uz sliekšņa. Tas maksimāli momentāni maina visas ienākumu un izdevumu daļas. Nākamais iemesls ir šīs te Valūtas fonda prasības, kuras mums nodiktēja pārāk cietas. Jo mēs nebūt nedomājām, ka mums būtu vajadzīgs bezdeficīta budžets. Mēs varējām mēģināt veidot bezdeficīta budžetu. Bet tādā gadījumā, ja mēs vēl paliktu rubļa zonā, ja būtu vēl kaut kāda kopēja sistēma ar rubļiem, mēs inflāciju vispār nespētu kontrolēt. Tagad mēs esam izšķīrušies. Inflācija jākontrolē pašiem. Naudai jābūt savai. No turienes izriet trešais elementārais rezultāts - bezdeficīta budžets. Un tad, protams, nāk prasības no Valūtas fonda, kuras var uzskatīt vai nu par kompetentām, vai par nekompetentām. Tomēr es uzskatu, ka tas ir tas, kas spiedīs mums tagad izmisīgi meklēt šo izeju.

Kas attiecas uz mūsu nodokļu sistēmu, Valūtas fonda speciālisti man atbildēja vienkārši. Jūs dzīvojat nodokļu paradīzē. Par to es biju ārkārtīgi sašutis un mēģināju iebilst. Palūdzu, lai Baltiņa kungs (viņš ir samērā bezkaislīgs cilvēks) uzraksta, kas tad ir ar mūsu nodokļiem. Te ir viena tāda frāze: "Viena no izplatītākajām leģendām ir sūdzēšanās par it kā ļoti smago nodokļu nastu, kas traucē uzņēmējdarbības attīstību. Patiesībā uzņēmumu finansiālās darbības rezultātu analīze rāda, ka 1991.gadā visa veida nodokļiem, kurus maksā no peļņas, ir izmantots tikai 21 procents no bilances peļņas, tai skaitā peļņas nodoklim - 18 procenti." Tā ir sausa statistika. Te nav nekādi 35 procenti.

Mans laiks beidzas. Es tomēr aicinātu neiestāties par to variantu, ka finansēšanu pilnīgi atstājam karājamies gaisā un sākam kaut kādu viena mēneša finansēšanu. Tad mēs nobruksim galīgi. Neatbalstu budžetu apvienošanu, kaut gan vispār gribētos visu budžetu dabūt zem vienas cepures iekšā. Sociālajam budžetam ir jābūt atsevišķi, bet tur ir rezerves, tās, protams, ļoti rūpīgi izskatīsim. Piekrītu Grūbem, ka nedrīkst likt uz depozīta, neinformējot valdību.

Ja mēs runājam par šiem diviem variantiem. Ceru, ka jums visiem tie ir priekšā. Uzskatu, ka konceptuāli ir jāpieņem pirmais variants, kas nosaka 6 procentu apgrozījuma nodokli. Mēs zinām, kas notiks, ja sāks strīpot ārā. Jūs taču tagad skaidri ieraudzījāt, kas notiek, ja mēģina minimāli samazināt par 5 un par 25 procentiem. Notiek faktiski tas, ka kritiskā robeža kvantitatīvā samazināšanā pāriet kvalitatīvā grozījumā. Tas principā visu situāciju pasliktina. Tāpēc domāju, ka konceptuāli vajadzētu izšķirties par divām lietām. Vajadzētu izšķirties par to, ka ir jābūt bezdeficīta budžetam. Tur neko nevar darīt. To mums arī spiež. Var jau būt, ka spiež pareizi, kaut gan tas būs ļoti sāpīgi.

Otrs. Mums tomēr vajadzētu pārbalsot jautājumu par 6 procentu apgrozījuma nodokli. Ļoti cienu Lauksaimniecības komisiju, kas ir visaktīvākā komisija, bet šoreiz dzīve ir tāda, ka acīmredzot šie procenti ir jāpieņem. Es izšķirtos par pirmo variantu.

Vēl vienu vārdu par pašvaldībām. Ja paliksim pie 3 procentiem, cietīs pašvaldību budžeti. To arī vajag saprast. Jo galu galā pārtikas realizācija lielākoties notiek rajonos. Faktiski lielu daļu no naudas pazaudēs tieši pašvaldības, ne tikai valsts budžets.

Un vēl. Kas attiecas uz šo enerģētisko kompensāciju. Negribu nevienu mānīt. Tā ir problēma. Tie 200 miljoni, kas te ir ierakstīti, saistīti ar principu, kā nodot. Neesmu parakstījis pavēli, cienījamie deputāti, kas vispār nav sevišķi likumīgi, ka "Latvijas siltums" tiek nodots pašvaldībām. Nav šī pavēle parakstīta. Man projekts ir somā, ja jūs man neticat. Bet tikai tāpēc es neesmu parakstījis, ka šie 200 miljoni šeit nav apstiprināti, tad Enerģētikas ministrija varēs norēķināties par parādiem. Ja šie valsts uzņēmuma parādi tiek segti, tad jautājums par nodošanu ir izskatāms citādā līmenī. Man nav ilūziju arī par to, cik lielā mērā kompensējas šis miljards, kas te ir palicis. Attiecībā uz energoresursiem man nav lielu ilūziju. Labākajā gadījumā varētu būt apmēram 30 procentu apmērā. Šeit būs ļoti nežēlīgi tarifi.

Ir vēl viena lieta. Zeiles kundze ir rūpējusies par to, par ko mēs valdībā nikni diskutējām, proti, vai mēs varam ielikt rezervi algu paaugstināšanas virzienā. Es, godīgi sakot, biju pret to, jo uzskatu, ka mums ir kritiska situācija. Te, var teikt, pārkāpts otrs princips. Algu gan samaksā, bet to nebūs kur izdot. Un tad būs situācija, ka mums būs lielāka alga, bet nebūs degvielas, par ko šo algu maksāt. Ja otrajā lasījumā būs runa par konkrētiem jautājumiem, ļoti rūpīgi jāpaskatās, vai var atvēlēt 1 miljardu 153 miljonus algu paaugstināšanai. Uzskatu, ka tam lielākoties ir jāizmanto nodokļu nemaksas, kas netiek iekļautas ieņēmumu daļā. Domāju, ka mēs nevaram atļauties šādu te algu paaugstinājumu iekļaut automātiski.

Tagad ar priekšsēdētāja atļauju pavisam neliels komentārs par to, ko Grūbes kungs liek priekšā.

Pirmkārt. Sagatavot lēmumu par Krievijas parāda piedziņas kārtību starpvaldību līmenī. Tas ir valdības uzdevums, protams, arī bankas uzdevums. Kā liecina jaunākā informācija, 22.jūlijā Krievijas valdības vadība ierodas Rīgā. Mēs risināsim šo jautājumu.

Otrkārt. Ārzemju kontu kontrole nodokļu piedziņai. Atbilde šeit ir tāda. Rītiņa kunga vadībā ir sagatavoti visi projekti, un nepieciešamais darbs uzsākts, lai noslēgtu līgumu par nodokļu konvencijām. Bez tām kontroles nebūs. Katram, kas saprot, ko nozīmē noskaidrot kontus ārzemēs, par to ir jābūt pilnīgai skaidrībai. Ārējās tirdzniecības ministrijai ir uzdots izveidot institūciju, kuras līdz šim mums, godīgi sakot, nav. Ja notiek eksports, eksporta tarifu nav. Tiek slēgts līgums. Ved pāri robežai, piemēram, par 1000 dolāriem. Kas noskaidro, vai tas atbilst patiesībai? Jo līgumi var būt divējādi. Vienu līgumu uzrāda muitai, bet otrs līgums ir kabatā. Kas noskaidro, vai tiek samaksāts peļņas nodoklis? Protams, to dara Finansu inspekcija, bet ir problēmas. Domāju, ka šeit ir jābūt specifiskai institūcijai. Tā ir Tirdzniecības ministrijas funkcija. Un tai šī institūcija ir jāizveido. Ministram ir dots uzdevums pieprasīt no Finansu inspekcijas, lai divu nedēļu laikā tiktu piedzīti visi nodokļu parādi. Uzskatu, ka šeit ir jārīkojas Finansu inspekcijai. Vienu vēstuli es Augstākajai padomei par to esmu uzrakstījis. Ir arī lēmuma projekts par neatliekamajiem pasākumiem budžeta maksājumu iekasēšanas nodrošināšanai banku iestādēs. Tajā ir divi punkti. Palūgšu to pavairot, un jūs to saņemsit pēcpusdienā.

Te ir arī jautājums par valūtas korespondējošo kontu atvēršanu. Par to, ko teica Kehra kungs un ko banka ne sevišķi grib darīt. Te ir jautājums par to, ka maksājumi budžetā izdarāmi bezstrīdus kārtībā.

Tālāk par Apvienotās budžeta komisijas prasību fiksēt visus budžeta atlikumus. Domāju, ka visi šie dati ir iesniegti. Ja ir nepieciešams deputātiem uzzināt, kādas ir nemaksas attiecībā uz nodokļu struktūru 1.jūlijā, šo dokumentu es tūlīt pavairošu, lai jūs zinātu. Tās samazinās, bet pilnīgi neizzūd.

Mums ar Latvijas Bankas prezidentu ir pilnīgi dažādas domas. Viņam tās principā ir progresīvākas nekā man. Es esmu it kā konservatīvāks. Uzskatu, ka, ieviešot Latvijas rubli, vajag noteikt ļoti cietu inkasāciju. Un vajag noteikt ļoti cietu brīvo kases atlikumu limitu kontroli uzņēmumos. Prezidents uzskata, ka vajag to jautājumu risināt tikai ar depozīta palīdzību, jo depozīta procents rosinās uzņēmumus tomēr naudu laist caur banku. Viņam principā ir taisnība. Bet ir divas lietas. Ja banku norēķinu ātrums ir zems un ja depozīta procents nav samērojams ar inflāciju (pēc Starptautiskā valūtas fonda datiem mums inflācijas līmenis šajā mēnesī nav nemaz tik augsts - apmēram 12 procenti), ja šie divi ātrumi ir par zemu, tad tikai ar šo depozītu diemžēl neizdosies pievilināt uzņēmumus, lai tie naudu neturētu koferos. Te mums ir principiālas domstarpības. Protams, Naudas komiteja balso pēc konsensa principa. Ja viņi nenobalso par, tad tā lieta netiek pieņemta. Es iestājos par to, ka atkārtoti jāuzdod Apvienotajai budžeta komisijai izskatīt Latvijas kuģniecību. Jā, Latvijas kuģniecības problēmas ir īpašas problēmas. Ir arī vairākas citas firmas, kuras tiks izskatītas. Nodokļu inspekcijai ir uzdots izskatīt "Latas" stāvokli. Ir jautājums par to, ka šī firma nevar samaksāt sociālo nodokli rubļos, jo pārāk daudz ir dolāru. Tas nozīmē, ka sociālais budžets parādās nedaudz citā formā. Esmu lūdzis, lai tas netiktu slēpts, bet parādīts. Bet šis jautājums ir atklāts, jo es nevaru teikt, ka tomēr viss šeit ir izdarīts līdz galam.

Tālāk - par iesaldētajiem valūtas kontiem. Es tūlīt beigšu. Tas, protams, ir valdības jautājums. Kā mēs norēķināsimies ar Krieviju? Igaunijas pieredze rāda, ka to var atrisināt, bet rezultāts ir smags.

Finansu ministrijā strādā vācu speciālistu grupa, kas sagatavo visas nodokļu sistēmas grozījumus. Protams, to nevar darīt tūlīt. Labākajā gadījumā tas izskatāms ar jauno gadu. Tas attiecas arī uz pašvaldību decentralizācijas ideju. Ja mēs pašvaldībām un valdībai mehāniski pamainīsim procentus, mēs faktiski neko zinātnisku neizdarīsim. Tāpēc uzskatu, ka tajā projektā nav pieņemts valdības priekšlikums, un mēs esam palikuši de facto bāzē.

Kas attiecas uz Grūbes kunga iesniegtajiem jautājumiem par kredītkartēm un par prioritātēm. Vienu lietu man ir grūti saprast. Valdība iesniedz budžeta izpildi. Valdība tiek kontrolēta. Jums ir iesniegti dati par kredītiem un humāno palīdzību. Jūs varat jebkurā brīdī prasīt katram ministram, lai viņš atbild, kas ir noticis ar naudu, kur tā ir. Bet kā Naudas komiteja varēs noteikt prioritātes, ja ne Naudas komiteja, ne jūs neesat redzējuši pilnu bankas bilanci? Bankas bilanci saskaņā ar likumu par banku sastāda gada beigās. Bet mums budžets sadalīts divās daļās. Kāpēc tomēr šo bilanci, arī kredītstruktūru, te neizskatīja? Pagājušajā gadā man Bergs-Bergmanis iedeva neoficiāli par 1991.gadu, jo tas ir neoficiāls dokuments. Gribētu redzēt, kāds tagad izskatās stāvoklis. Domāju, ka jums tas ir jāredz. Man ir jāredz kā Naudas komitejas loceklim un jums kā deputātiem. Tajā mazajā pārskatiņā par maz ir uzrakstīts. Neko negribu pārmest bankai. Banka var izpildīt to pašu, ko pilda valdība. Šeit nevajadzētu balstīties uz tādu principu, ka no viena prasa pilnīgi visu, bet no otra apmēram tā: "Viņam kaut kas ir, bet kas, to mēs īsti nezinām."

Par 1/6 daļu, Grūbes kungs, domāju, tas nav reāli. Reāli budžetu tā nevar sastādīt. Būs cita lieta. Krīzes situācijā budžets būs jāmaina. Jāmaina strauji. Tāpēc ierosinu nevis novilcināt budžeta pieņemšanu, bet pieņemt budžetu pirmajā variantā ar 6 procentiem un bez deficīta. Ierosinu to izdarīt, iekams jūs aizejat atvaļinājumā.

Deputāti, jūs esat totāli noguruši. Arī valdība ir nogurusi. Bet valdība nedrīkst nogurt. Valdībai atvaļinājuma nav. Deputāti, jums ir vajadzīgs atvaļinājums. Es jums to saku ļoti nopietni. Pilnīgi saprotu, ka jūs domājat, ka varēsit nākamajā vai aiznākamajā nedēļā to visu izdarīt. Zināt, ko es teikšu, jums to neizdosies izdarīt radikāli. Šeit ir tas variants, ka ir jāmēģina uzticēties gan Finansu ministrijai, gan Budžeta komisijai, jo Budžeta komisija ir apvienotā komisija. Ja jūs neuzticaties šīm divām institūcijām, tad turpmākais darbs ir ļoti smags. Tāpēc ir jāiet šis ceļš. Ir jāiezīmē šī līnija. Ir jāgroza šis te nodokļu balsojums. Rīt ir jāpieņem budžets. Tāds, kā tiek likts priekšā - bez deficīta un ar 6 procentiem. Kad jūs atnāksit no atvaļinājuma augustā, tad atbilstoši reālajai situācijai acīmredzot sāksies budžeta labojumi. Izdevumu daļa neapšaubāmi seko ieņēmumu daļai. Ja ieņēmumu daļa nepildās, izdevumu daļa izgāžas.

Mums bija ļoti gara saruna ar Pupčenoka kungu - jauno Finansu inspekcijas vadītāju - par to, kā mainīt nodokļu iekasēšanu Latvijā. Atklāti runājot, tā ir skola. Kas ir pusotrs gads, lai radītu skolu? Tā ir vieta, kur var strādāt tie zinātnieki, kas zaudēs darbu. Es ar viņiem esmu runājis. Tā ir vieta zinātniekiem, intelektuāliem cilvēkiem, kas māk strādāt un ir pietiekami godīgi. Tāds ir mans priekšlikums.

Atvainojiet, ka es tik ilgi runāju, bet vēlreiz gribu teikt: deputāti, izdariet to! Ja jūs to neizdarīsit, mēs būsim vēl sliktākā situācijā. Sāksies pilnīgs haoss.

Priekšsēdētājs: Paldies Godmaņa kungam par visa laba vēlējumiem, Mums nav citas izejas, jo uz rītvakaru ir izsludināta preses konference sakarā ar sesijas pabeigšanu un budžeta pieņemšanu. Tā ka jāstrādā vien būs.

Bet tagad pārtraukums līdz pulksten trijiem.

Sestdien, 24.februārī