1992.gada 2.jūlija sēdes stenogramma

 

Vakara sēde

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Sāksim pēcpusdienas sēdi! Vispirms informācija par Augstākās padomes Prezidija ārkārtas sēdi. Prezidija sēdē tika izveidota Jura Podnieka bēru komisija, par tās vadītāju ir nozīmēts Valdis Birkavs. Dienas beigās, ja būs kāda informācija, acīmredzot viņi to sniegs deputātiem zināšanai. Tagad būtu pareizi, ja mēs sāktu ar reģistrāciju. Lūdzu rezultātu. 61 deputāts. Stipri zem vidējā... Lūdzu, pirmais mikrofons.

R.Apsītis: Godātie kolēģi deputāti! Šodien darba kārtībā ir ietverti četri jautājumi, kuri ir Likumdošanas jautājumu komisijas aizbildnībā, taču es saprotu, ka savu rindu gaida arī likumprojekti par budžetu. Un tas noteikti ir jārespektē, ņemot vērā šīsdienas darba kārtību un to, ka savu kārtu jau pacietīgi gaida profesors Vēbers, kas varētu uzstāties, apspriežot trešajā lasījumā 725.dokumentu, par 1937.gada Civillikumu. Man ir lūgums Augstākajai padomei atļaut viņam uzstāties vispirms un tad pāriet pie budžeta jautājumu izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Mēs varētu darīt arī tā - tiešām izskatīt to trešajā lasījumā. Mums otrajā lasījumā šeit nebija piezīmju, tāpēc es nedomāju, ka mums šajā trešajā lasījumā var rasties kaut kādas konceptuālas piezīmes vai kas cits. Mēs to varētu ātri izskatīt, bet balsojums, protams, mums ir jāatliek, jo jūs zināt deputātu skaitu zālē. Pēc tam varētu izskatīt jautājumu par grozījumiem likumā par budžeta tiesībām. Vai tā, Ozola kungs? Pēc tam Zeiles kundze ir ierosinājusi tomēr konceptuāli izskatīt jautājumu, kā tālāk mums rīkoties ar budžetu.

Ja jums nav iebildumu vai citu priekšlikumu, tad es lūgtu Vēbera kungu tribīnē. Lūdzu, Vēbera kungs! Nosauciet dokumenta numuru!

J.Vēbers, Latvijas Universitātes profesors: Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Jūsu izskatīšanai trešajā lasījumā ir iesniegts 725.dokuments "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma mantojuma tiesību daļā" un turpinājumā likumprojekts "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību".

Izskatot šo likumprojektu otrdien otrajā lasījumā, bija priekšlikums izdarīt grozījumus divos pantos likumprojektā par spēkā stāšanās laiku un kārtību, proti, 2.panta ceturtajā rindā teksts ir papildināts ar dažiem vārdiem: "mantojuma pieņemšanas". Tur bija norādīts termiņš. Tagad mantojuma pieņemšanas termiņš ir precizēts, kā to vēlējās deputāti. Un paša 2.panta pirmās daļas beigās ir teikts: "vai pabeigt mantojuma sadali starp mantiniekiem", kas arī precizē šā Civillikuma piemērošanu.

Un otrs grozījums ir 4.pantā pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma. 4.pants ir par rakstisku testamentu, kas sastādīts līdz 1992.gada 1.septembrim. Te ir papildinājums: "ja mantojuma sadale līdz šim datumam nav pabeigta", un tālāk, kā bija agrākajā tekstā. Vairāk grozījumu šeit nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi? Paldies jums, Vēbera kungs! Runātāji nav pieteikušies. Lūdzu, komisija!

R.Apsītis: Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā es gribētu teikt, ka mēs esam akceptējuši šos ieteiktos priekšlikumus un faktiski trešajam lasījumam likumprojekts ir sagatavots.

Priekšsēdētājs: Vai mēs par to balsosim vai atliksim uz citu balsošanas laiku?

R.Apsītis: Ņemot vērā diezgan niecīgo klātesošo deputātu skaitu, es gribētu ierosināt tomēr atlikt balsošanu.

Priekšsēdētājs: Varbūt tikai ar citu argumentu... Lūdzu.

R.Rikards: Mums ir tāda pieredze, kad parasti nedēļas nogales pēcpusdienās paliek maz...

Priekšsēdētājs: Bet kārtīgi...

R.Rikards: Ja mēs esam likumu akceptējuši un ja principā neviens neiebilst, tad varētu pārcelt balsošanu, teiksim, uz otrdienas rītu, piemēram, uz pulksten 11.00. Un tad otrdien no rīta varētu nobalsot. Nevis vispār atlikt, bet noteikt konkrētu trešā lasījuma balsošanas laiku.

Priekšsēdētājs: Jā, varbūt mēs ar Apsīša kungu neprecīzi runājām. Runa ir par to, ka izskatīšana ir pabeigta, bet balsošana tiek nozīmēta otrdien attiecīgajā balsošanas laikā. Vai nav iebildumu? Paldies.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Lūdzu paņemiet 655.dokumentu un atļaujiet man īsi komentēt šo labojumu izstrādes gaitu un sūtību. Pirmkārt, es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka Apvienotajā budžeta komisijā valdības iesniegtie labojumi likumā "Par budžeta tiesībām" tika iesniegti maija pirmās dekādes beigās. Apvienotā budžeta komisija, tos izskatot, atzina par nepieciešamu ierosināt valdībai iekļaut šajā likumā arī valūtas budžeta tiesību normas, ko valdība pieņēma un iesniedza Augstākās padomes Apvienotajai budžeta komisijai jūnija vidū kā labojumus, kuri bija attiecināmi uz valūtas budžetu. Tajā laikā mēs jau bijām informēti par Pasaules valūtas fonda memoranda tapšanu, un, tiklīdz pagājušajā nedēļā saņēmām Pasaules valūtas fonda memorandu, mēs arī praktiski beidzām savu darbu pie šīm kompleksajām izmaiņām.

Lai atvieglotu jūsu darbu ar šīm izmaiņām (tā kā valdības priekšlikumos bija grūti to visu saskatīt kontekstā ar tekstu), mēs jums piedāvājām 655.dokumenta pielikumā projektu, kur praktiski šīs izmaiņas ir iestrādātas jau spēkā esošajā likumā. Šeit jūs varbūt jau ievērojāt, ka valdības priekšlikumi ir formulēti ar sabiezinātu druku un atrodas pilnīgi vertikāli, bet ar slīpo druku - Apvienotās budžeta komisijas priekšlikumi, kuri ir iekļauti jūsu izvērtēšanai.

Es gribētu pievērst jūsu galveno uzmanību faktam, ka mēs esam atgriezušies... Kā jūs atceraties, Siliņa kungs mūs jau informēja par budžeta gada sākuma un beigu izmaiņām. Mēs esam praktiski ar likumu ierosinājuši reglamentēt budžeta iesniegšanas termiņus Augstākajā padomē. Mums bija divi atšķirīgi viedokļi. Un tie abi ir formulēti. Acīmredzot mums ir jāizdara balsojums, pie kura no šiem termiņiem paliksim. Tas ir 3.pantā.

Mēs atšķirībā no iepriekšējām normām esam arī paredzējuši, ka Augstākās padomes uzdevumā Galvenā valsts finansu inspekcija veic pašvaldību budžetu inventarizācijas un pārbaudes. Šajā ziņā es pievēršu speciāli Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas uzmanību, jo mums dzīves nepieciešamība diktē nereti tomēr iegūt objektīvu informāciju par pašvaldību budžeta stāvokli, lai varētu izvērtēt dotācijās paredzēto mērķsubsīdiju apjomus.

Tajā pašā laikā šeit nav iestrādāta norma, kurai es gribētu speciāli pievērst uzmanību. Spēkā esošā likuma "Par budžeta tiesībām" 10.pantā ir noteikts, ka Latvijas Republikas valsts budžeta ieņēmumus veido (8.5.punkts) apmaksātās izsniegto aizdevumu summas. Atgādināšu, ka mums par to izteica aizrādījumu Pasaules valūtas fonda eksperti, ka tie nevar būt ieņēmumi, bet gan tikai budžeta deficīta segumam izmantojamie finansējuma avoti, nevis ieņēmumi. Konkrēti par šo punktu mums būs priekšlikums - to strīpot. Taču tā ir tikai informācija, tā ka tas nav iekļauts šajā likuma labojumu daļā.

Bez tam jums ir izdalīti vēl divi lēmuma projekti - 722.dokuments un 721.dokuments. Šos lēmuma projektus es aicinātu izvērtēt tikai pēc tam, kad būsim konceptuāli pieņēmuši pirmajā lasījumā piedāvātos labojumus likumā "Par budžeta tiesībām", jo principā bez šo lēmumu akceptēšanas, it sevišķi bez lēmuma "Par Latvijas Republikas valsts budžeta un vietējo padomju budžetu apstiprināšanu 1992.gadam", mēs praktiski nevaram uzsākt Latvijas Republikas valsts budžeta apspriešanu.

Un tāpēc atļaujiet, cienījamie kolēģi, nobeigumā pievērst jūsu uzmanību tam, ka 1.pantā mēs esam noteikuši labojumu normu - ka Latvijas Republikas valsts budžetā un vietējo budžetu sastāvā kā pastāvīga sastāvdaļa ietilpst attiecīgi arī republikas valsts valūtas budžets un vietējo padomju valūtas budžets. Atsevišķo likuma pantu piemērošanas īpatnības attiecībā uz valūtas budžetu nosaka Latvijas Republikas Augstākā padome. Ja mēs pieņemsim šo normu, tad 722.dokumentā, lēmuma projektā "Par valūtas budžetu", būs noteiktas šīs speciālās valūtas normas, kuras ir jāizslēdz no mūsu budžeta.

Atcerēsimies, ka Pasaules valūtas fonda memoranda prasība ir tāda, ka valūtas budžeta kā tāda darbība nākotnē ir jāpārtrauc un tam ir jābūt vienotam valsts budžetam. Taču tas prasīs zināmu bankas darba reorganizāciju, jo pagaidām mēs nevaram nodrošināt Latvijas Valsts bankas noteiktā konvertējamā dolāra kursa apmaksu, un šinī sakarībā mēs nevaram arī atteikties no valūtas budžeta, kas ir iekļauts valsts budžetā kā atsevišķa sastāvdaļa.

Bez tam 2.panta labojumos ir piebilde - ja budžets līdz plānojamā budžeta gada sākumam nav apstiprināts, tad līdz tā apstiprināšanai attiecīgo izdevumu ikmēneša finansēšana tiek izdarīta iepriekšējā budžeta gada apjoma vienas divpadsmitās daļas apmērā. Šī norma attiecībā uz šo budžeta pusgadu ir jāizskata individuāli, jo, kā jūs zināt, mums nebija budžeta iepriekšējā gada, bet gan bija budžeta pusgads.

Man šķiet, ka vairāk šeit komentāri nav nepieciešami, un mēs varam konkrēti jau pāriet pie paša likumprojekta apspriešanas un izvērtēšanas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi? Mums ir apspriežami trīs dokumenti.

I.Ozols: Pašreiz apspriedīsim tikai likumprojektu par valūtas budžetu (655.dokumentu).

Priekšsēdētājs: Es saprotu, bet tos...

I.Ozols: Pēc to konceptuālas pieņemšanas mums būs priekšlikums par tālāko gaitu.

Priekšsēdētājs: Ko jūs saprotat ar "konceptuālo pieņemšanu"?

I.Ozols: Tas ir saņemtais akcepts pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairs nav, arī priekšlikumu pagaidām nav. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Man ir jautājums par televīzijas valūtas budžetu. Es gan nevarēju ātrumā sameklēt šo dokumentu, jo nupat ierados... Ja nemaldos, tur bija minēti 52 000 dolāru.

I.Ozols: Es ļoti atvainojos, cienījamais Ābiķa kungs, taču mēs patlaban apspriežam likumu "Par budžeta tiesībām".

Dz.Ābiķis: Es atvainojos...

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs, lemsim kopīgi. Kā es saprotu, ja nekādu jautājumu nav, tad deputāti ir gatavi balsot par akceptu pirmajā lasījumā. Vai par to ir nobalsots kā steidzamu dokumentu?

I.Ozols: Jā, kā par steidzamu! Un, ja varētu, man par vienu jautājumu būtu lūgums - balsot individuāli par 3.pantu.

Priekšsēdētājs: Bet tad, ja tur ir kādi jautājumi, par šo 3.pantu būtu jānobalso pirmajā lasījumā. Lūdzu.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Lūdzu pievērst uzmanību 3.pantam, kurā Apvienotā budžeta komisija ir iekļāvusi normu par to, ka Ministru padome iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai padomei izskatīšanai Latvijas Republikas valsts budžeta projektu ne vēlāk kā trīs vai četrus mēnešus pirms nākamā finansu perioda sākuma. Tātad lūdzu atsevišķi balsot vai nu par trim, vai četriem mēnešiem.

Priekšsēdētājs: Bet kādas tur ir domstarpības starp valdību un komisiju?

I.Ozols: Valdība principā nav atbalstījusi budžeta iesniegšanas termiņa noteikšanu. Tas ir Apvienotās budžeta komisijas priekšlikums. Šajā ziņā budžeta komisijā bija divi dažādi viedokļi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es piekrītu Ozola kungam, ka noteikti jāiesniedz budžeta projekts pirms noteiktā termiņa. Hiperinflācijas apstākļos - un mēs tuvojamies hiperinflācijai - , kad cenu indeksi katru mēnesi pieaug gandrīz 50 procentu apmērā, projektēt budžetu četrus mēnešus uz priekšu ir ļoti grūti. Formāli tas izskatās it kā ļoti komfortabli, ka komisija četrus mēnešus iepriekš saņem budžeta projektu, un tad to varētu izskatīt ļoti mierīgi un lēni. Tas ir ieviesies pasaules praksē, arī Zviedrijā sešus mēnešus iepriekš izskata budžetu. Tā tas notiek arī citās Eiropas valstīs, bet tas ir tādā situācijā, kad inflācija ir 6, 7, augstākais - 8 procenti. Turpretī mēs atrodamies hiperinflācijā, vismaz stāvam uz tās sliekšņa. Es saprotu, ka šinī brīdī būtu komfortabli izskatīt šo jautājumu laikus un lēni, bet inflācija fundamentāli koriģē budžetu četru mēnešu laikā. Tāpēc man ir lūgums pieņemt kompromisa lēmumu un samazināt šo termiņu uz vienu mēnesi.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, tad būs trīs balsojumi?

I.Ozols: Tādā gadījumā es gribētu, pirmkārt, pievērst Godmaņa kunga un arī kolēģu uzmanību tam, ka mēs 2.pantā esam iestrādājuši normu, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas Republikas Augstākā padome var noteikt budžeta sastādīšanu īsākam laikposmam. Un atbilstoši tam tad arī mēs nobalsosim, kādā laika periodā pirms šā īsākā laikposma ir jāiesniedz budžets izskatīšanai Augstākajā padomē. Arī šis jautājums šajos ārkārtējos gadījumos var tikt izskatīts Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Par termiņiem jābalso, bet tur, kā es saprotu, mazliet ir dažādas lietas. Zeiles kundze, jūs gribējāt runāt? Nē? Tad balsosim. Gatavosimies reģistrācijai. Lai mums būtu tīra sirdsapziņa, lūdzu pazvaniet! Balsosim. Lūdzu rezultātu. Paldies. Pilnīgs kvorums lēmuma pieņemšanai.

Par 3.pantu būs trīs balsojumi. Ieskatieties 3.pantā! Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms nākamā finansu perioda sākuma... Ne vēlāk kā trīs mēnešus... Ne vēlāk kā četrus mēnešus. Vai ir pareizi, Ozola kungs?

I.Ozols: Jā!

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs gribat pirms balsošanas izteikt savu viedokli? Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Es domāju, prakse rāda, ka budžeta izskatīšana šādos ārkārtējos apstākļos nemaz tik ātri neiet. Mums budžetu iesniedza 3.jūnijā, tieši ir pagājis šis mēnesis, un mēs esam vēl tālu no budžeta pieņemšanas, turklāt Godmaņa kungs teica, ka normālos apstākļos, kur problēmu nav, tam ir vajadzīgi kādi pieci seši mēneši. Pie mums, kur ir problēmas, mēs mēneša laikā varam budžetu tikai samudžināt. Tāpēc uzskatu, ka mēnesi mēs nevarētu pieņemt. Tad kompromisa variants, ja steidzīgi pieņemam, varētu būt divi mēneši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Mēs izdarām grozījumus likumā "Par budžeta tiesībām" un ceram, ka šis likums būs stabils un pastāvīgs. Tāpēc es šeit lūgtu, ja mēs kaut cik gribam tuvoties pasaules prakses līmenim... Pasaules prakse ir tāda (visi jūs esat daudz braukājuši pa ārzemēm un zināt), ka tad, ja mēs pieņemam, ka budžeta periods sākas no 1.janvāra un turpinās līdz 31.decembrim, iepriekšējā gada aprīlī-maijā parlamenti jau diskutē par valdības iesniegto budžeta koncepciju nākamajam budžeta gadam. Rudenī, aptuveni septembrī-oktobrī, jau pilnā sparā rit diskusijas par skaitļiem.

Kolēģi, premjer, ļaujiet man pabeigt! Es saprotu, ka mēs vēl esam tikai ceļā uz to, tāpēc ir iestrādāta šī norma, ka... Labi, es varu pieņemt kompromisu - ne vēlāk kā 1.septembrī valdība iesniedz budžeta koncepciju nākamajam budžeta gadam. Parlaments politiski diskutē par šo koncepciju, taču ne vēlāk kā 1.oktobrī uz galda ir jābūt šim projektam. Mēs kategoriski atsakāmies glābt valdību ar šādu šturmēšanu, kāda ir bijusi šajos divos gados, jo tā strādāt nav iespējams. Tad to var iztulkot divējādi: vai nu jūs gribat, lai mēs piekāpjamies un neskatām šo budžeta projektu principiāli un detalizēti, vai arī tas ir mazkvalitatīvs, un to jau rāda šī prakse. Tātad priekšlikums ir šāds: 1.septembrī - budžeta gada koncepcija, 1.oktobrī - budžeta projekts. Tālāk mēs neatkāpjamies.

Priekšsēdētājs: Tas ir trīs mēneši.

I.Ozols: Budžetam - trīs mēneši.

Priekšsēdētājs: Un koncepcijai četri mēneši. Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Arī es gribētu runāt par pasaules pieredzi. Esmu skatījies parlamentu kārtības ruļļus. Tur par likumu pieņemšanas procedūru ir viena kārtība, bet par budžeta pieņemšanas procedūru ir pavisam atsevišķa nodaļa. Parasti tie termiņi ir šādi: teiksim, Norvēģijā budžeta gads sākas 1.janvārī, un ne vēlāk kā 15.septembrī, tas ir, trīsarpus mēnešus pirms tam, valdībai ir jāiesniedz budžets Stortingā. Tur ir izskatīšana komisijās, un ir arī noteikti termiņi - ne vēlāk kā 15.decembrī visam jābūt pieņemtam. Tātad trīs mēneši būtu optimāli, es domāju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Reģistrāciju, jo ir pienākuši kolēģi. Pirmais balsojums - viens mēnesis, otrais balsojums - konceptuāli - septembris, bet ne vēlāk kā 1.oktobrī - budžeta projekts. Trešais balsojums - četri mēneši. Vai jūs piedraudot atsaucāt šos četrus mēnešus?... Uz kompromisu? Vai paliek tie četri mēneši?

I.Ozols: Mēs atsaucām.

Priekšsēdētājs: Praktiski - viens mēnesis, otrs - septembris un oktobris. Balsosim. Viens mēnesis. Lūdzu, balsosim. Tas ir Godmaņa kunga lūgums. Lūdzu rezultātu. 19.Paldies.

No 1.septembra - konceptuāli un oktobrī - par projektu. Lūdzu, par balsošanas motīviem!

I.Ozols: Tā kā esam iestrādājuši normu, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas Republikas Augstākā padome var noteikt budžeta sastādīšanu īsākam laikposmam, kurš var būt trīs vai seši mēneši, tad mēs nevaram fiksēt konkrētu mēnesi. Mums praktiski tomēr ir jāpaliek pie tās normas, kas šeit tiek piedāvāta: koncepciju - četrus mēnešus pirms nākamā finansu perioda sākuma, budžeta projektu - trīs mēnešus pirms tā. Ne vienmēr 1.septembris būs šie četri mēneši.

Priekšsēdētājs: Paldies par precizējumu. Lūdzu, balsosim. Pirms svarīgākiem balsojumiem būs pārreģistrācija. Lūdzu rezultātu. 59 - par, 1 - pret, 4 - atturas. Paliek komisijas piedāvātais variants. Vairāk nekādu priekšlikumu un iebildumu nav. Konceptuāli izvirzītu balsojumu arī nav. Tāpēc varam balsot par akceptu pirmajā lasījumā. Tikai vispirms reģistrēsimies, jo divi kolēģi ir ieradušies.

Reģistrāciju! Lūdzu rezultātu. Balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām"" akceptu pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsosim. Par - 62, pret - nav, 4 - atturas.

Lūdzu, tālāk.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs esam akceptējuši pirmajā lasījumā iesniegto likumprojektu, tad līdz ar to konceptuāli esam atbalstījuši budžeta gada sākuma un beigu izmaiņas. Pirms izskatām pirmajā lasījumā budžetu, lūdzam iekļaut darba kārtībā Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas valsts budžeta un vietējo padomju budžetu apstiprināšanu 1992.gadam". Tas ir 721.dokuments.

Priekšsēdētājs: Vai visiem ir šis dokuments? Es varu to nolasīt: "Noteikt, ka 1992.gadā republikas valsts budžeta un vietējo budžetu sastādīšana un apstiprināšana notiek pa periodiem no 1.janvāra līdz 30.jūnijam (ieskaitot) un no 1.jūlija līdz 31.decembrim (ieskaitot)."

Vispirms šis dokuments ir jāiekļauj darba kārtībā. Balsosim par to! Lūdzu rezultātu. 57 - par. Ir iekļauts darba kārtībā.

Par pašu dokumentu. Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es ļoti atvainojos, kolēģi! Mēs esam jau pārguruši un nezinām, ko... Šis lēmums jau vienreiz ir pieņemts. (Zālē skaļi smiekli, vispārēja jautrība.)

I.Ozols: Man ļoti jāatvainojas cienījamajiem kolēģiem, jo es jūs esmu maldinājis. Apvienotajā budžeta komisijā līdz vakardienai valdīja dziļa pārliecība, ka tas iepriekšējā reizē, kad tika izdarīti labojumi likumā "Par budžeta izmaiņām 1992.gadā", kur tas bija pielikumā, ir piemirsts. Un mēs pagaidām neatradām apstiprinājumu arī mūsu kancelejā, ka tas būtu pieņemts. Kad jūs to uzzinājāt, Zeiles kundze? Es ļoti atvainojos, godātie kolēģi!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tomēr laikam svētīgs lietutiņš līst ārā. Būtu labi, ja visā Latvijā tas lītu. Parasti Mārupei tas mākonītis iet garām... Viss aiziet uz Jūrmalu...

Es domāju, ka šeit balsošana nav vajadzīga. Paldies, Ozola kungs!

I.Ozols: Es vēlētos runāt par otro lasījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Lūdzam līdz pirmdienas pēcpusdienai iesniegt Apvienotajā budžeta komisijā priekšlikumus par izmaiņām likumā "Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām", lūdzam jūs atbalstīt šā likuma kā steidzama iekļaušanu otrdienas pirmajā pusē darba kārtībā, lai mēs to varētu arī pieņemt pirms budžeta tālākās apspriešanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav iebildumu? Nav. Kā mēs izskatīsim budžeta lietas? Vārdu lūdz komisijas vadītāja Zeiles kundze. Lūdzu.

V.Zeile: Cienītie deputāti! Saskaņā ar šodienas darba kārtību mēs piedāvājam jums izskatīt 1992.gada otrā pusgada budžeta projektu pirmajā lasījumā, tas ir, konceptuāli. Es piedāvāju šādu procedūru: pirmais ziņos finansu ministra vietnieks Jānis Platais, pēc tam es lūgtu vārdu savam līdzziņojumam, jo gribu deputātus informēt par konstruktīviem priekšlikumiem, kā mums līdzsvarot 1992.gada otrā pusgada budžetu, ņemot vērā to, ka vakar un šodien, izskatot nodokļu likumus, mēs nepanācām piekrišanu par izmaiņu izdarīšanu piedāvātajos likumprojektos. Tātad mēs strādājam ar bāzi - ieņēmumu daļu, kādu mums maijā piedāvāja valdība un Finansu ministrija.

Lūdzu, sameklējiet dokumentus!

Priekšsēdētājs: Runa ir par to, lai tagad konceptuāli izdiskutētu jautājumu, kā rīkoties tālāk, jo tas ceļš, ko ieteica valdība, balsojuma rezultātā netika akceptēts. Tāpēc diskusija ir atklāta.

V.Zeile: Tātad, kolēģi, lūdzu, sameklējiet dokumentus! Vispirms 579.dokumentu, kuram pēc tam tika iesniegti skaitliskie pielikumi - trešais, ceturtais un piektais, un 571.dokumenta 2.pielikumu. Un pēc tam apskatīsim vēl arī mūsu 743.dokumentu, ko šodien izdalīja. Tas ir izraksts no Apvienotās budžeta komisijas vakardienas pēdējās sēdes.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par procedūru ir kādi jautājumi, citi priekšlikumi? Nav.

Lūdzu, Platā kungs! Cik laika jūs vēlētos ziņojumam?

J.Platais, finansu ministra vietnieks: Apmēram 10 minūtes.

Priekšsēdētājs: Varbūt būsim precīzi...

J.Platais: Cienījamie deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj! Latvijas Republikas finansu ministrs Elmārs Siliņš konceptuāli ziņoja par valdības iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valsts budžetu laikposmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim". Es mēģināšu savas ļoti īsās uzstāšanās laikā dot burtiski dažus precizējumus un papildinājumus, kas izriet no valdības tālākā darba kopā ar Apvienoto budžeta komisiju un deputātu komisijām, strādājot tālāk pie budžeta, kā arī sakarā ar citiem papildu faktoriem.

Viens no galvenajiem jautājumiem, par kuru jau tika ziņots Augstākajā padomē, ir jautājums par to, vai mūsu budžetam jābūt ar deficītu vai bez deficīta. Budžets ar deficītu vai bez deficīta pirmām kārtām ir jautājums, kas saistīts ar to, no kādiem līdzekļiem un kādā veidā valdība nodrošinās budžeta realizāciju. Apstākļos, kad mums nav iespējas pagaidām reāli izlaist valdības vērtspapīrus, veidojot iekšējo valsts aizņēmumu, mums ir jāatrod kādi citi deficīta segšanas avoti, protams, tad, ja mēs savu budžetu sagatavotu ar deficītu.

Saskaņā ar vienošanos ar Latvijas Banku, lai Latvijas Banka nodrošinātu principā valsts budžeta kases aizpildi un lai tā principā veiktu valsts budžeta izdevumu finansēšanu, valsts budžetā obligāti ir jābūt kases apgrozāmajiem līdzekļiem 300 miljonu rubļu apmērā. Ņemot vērā to apstākli, ka kopā ar valdību parlamenta pieņemtais lēmums par 600 miljonu kredīta piešķiršanu zemniekiem radīja budžeta papildu izdevumus, bet budžeta ieņēmumi nebija tik augsti, kā tam vajadzētu būt, faktiski līdzekļi (pēc ļoti aptuveniem Latvijas Bankas aprēķiniem) ir tikai 55 miljoni rubļu. Tas nozīmē: lai nodrošinātu normālu budžeta izpildi, mums ir vēl papildus nepieciešami 250 miljoni budžeta kases apgrozāmo līdzekļu. Pretējā gadījumā mums nepārtraukti kā Damokla zobens pāri karāsies bankas prasības par to, ka mums ir jāierobežo savi izdevumi. Diemžēl es vēl līdz pēdējam brīdim nedabūju informāciju, bet ir bažas par to, ka mēs patlaban jau esam nopietnā deficītā, jo vakar izdarījām pārskaitījumu mērķsubsīdijas vietējām pašvaldībām 240 miljonu rubļu apmērā, lai varētu notikt darba algas izmaksas izglītības un sociālās nodrošināšanas iestāžu darbiniekiem. Tātad no Latvijas Bankas puses stāv ārkārtīgi bargas prasības patlaban par to, lai mēs "iesaldētu" savus izdevumus. Tas ļoti skaidri būs redzams burtiski pēc pāris dienām, kad būs orientējošie 1992.gada pirmā pusgada budžeta rezultāti un būs redzamas summas budžetā, kuras ienākušas ieņēmumos norēķinu kārtībā tieši pirmajās otrā pusgada dienās.

Nākamais jautājums, par kuru ļoti nopietni jādomā, ir tas, ka Starptautiskā valūtas fonda eksperti, kuri ilgstoši strādāja Latvijā... Patlaban ir četras misijas, taču mēs gaidām svētdien ierodamies arī piekto misiju. Un, ņemot vērā viņu vērtējumu, mums maksājumu bilances deficīts gada laikā ir gaidāms 200 miljonu rubļu. Lai kopumā kaut kādā mērā izdzīvotu, vajadzēs 200 miljonu dolāru. Lai mēs kaut kādā veidā izdzīvotu kopumā un varētu paļauties uz starptautisko organizāciju palīdzību, to skaitā arī Starptautisko valūtas fondu un Pasaules banku, mums ir nepieciešams savest kārtībā savas iekšējās lietas.

Ko Valūtas fonds uzskata par kārtību un ko tas uzskata par nekārtību? Ja valsts dzīvo no saviem līdzekļiem, savu līdzekļu ietvaros un dara visu, lai nodrošinātu sev normālus ieņēmumus, tajā skaitā arī ar nodokļu sistēmas palīdzību, tad tā ir puslīdz normāla saimniekošana, bet, ja valsts domā ar kredītemisijas vai papildu naudas drukāšanu atrisināt ekonomiskās problēmas, uzkraujot nepamatoti augstu maksājumu slogu ekonomikai ar nepietiekami legāliem līdzekļiem, tad tādā gadījumā mēs riskējam ar to, ka palīdzību no Starptautiskā valūtas fonda nesaņemsim. Starptautiskā valūtas fonda memorands, kurš visiem deputātiem ir pieejams, parāda to, ka Valūtas fonds ir izstrādājis kompleksu ekonomiskās reformas programmu Latvijai, kuras konsekventa realizācija var garantēt zināmu ārvalstu palīdzību un dot arī ārvalstīm zināmas garantijas par to, ka Latvija solīdi ievēros starptautiski pieņemtās prasības savas ekonomikas pārkārtošanai. Tādēļ arī rodas šie jautājumi, kas ir saistīti ar nodokļu sistēmas pārskatīšanu. Mums ir vienošanās ar Ekonomikas komisiju turpināt tālāk šo darbu, lai novērstu mazās pretrunas, kuras ir apgrozījuma nodokļa formulējumā un kuras varbūt neļāva daudziem deputātiem balsot pozitīvi par izmaiņām apgrozījuma nodokļa likumā. Un tomēr Starptautiskais valūtas fonds prasa to, lai mēs ieviestu plašu apgrozījuma nodokļa aplikšanas bāzi šeit, Latvijā, un solīdi ievērotu starptautiskās attiecību normas starp valstīm. Pretējā gadījumā mums jānosaka ārkārtīgi augsts apgrozījuma nodoklis šauram preču sortimentam, kā tas ir Ungārijā, kur, teiksim, ir 25 procenti apgrozījuma nodoklis, bet attiecībā uz ierobežotām preču grupām.

Visbeidzot, ja ļoti ilgi gribam dzīvot uz parāda un ņemt parādus, nepaaugstinot nodokļus, tad tādā gadījumā mēs īsā laikā nokļūsim situācijā, kādā atrodas augsti attīstītas valstis, piemēram, Dānija, kur katru gadu, lai nomaksātu procentus par valsts iekšējo un ārējo parādu, izdevumi ir lielāki nekā izmaksas, kas saistītas ar vecuma un invaliditātes pensiju izmaksāšanu. Tādēļ taisīt parādus... Patlaban, protams, mums tas būs jādara, lai savestu kārtībā maksājumu bilanci, bet nevajadzētu šo slogu palielināt pārāk lielu nākamajām paaudzēm...

Turpinot darbu pie valsts budžeta, Finansu ministrija ir izskatījusi vēl atsevišķus papildu jautājumus, kas prasīs nelielas korekcijas valsts budžeta projektā. Tās ir vairākas struktūras, par kuru finansēšanu tomēr ir ārkārtīgi nopietni jādomā. Pirmkārt, tas ir Labklājības ministrijas sastāvā esošais Nodarbinātības dienests, kuram acīmredzot mēs būsim spiesti vismaz par 4 miljoniem rubļu palielināt finansējumu otrajā pusgadā, lai tiktu galā ar gaidāmo bezdarba paaugstināšanos. Kā arī būs jāizskata jautājums par to, ka mums šim Starptautiskajam valūtas fondam, lai pabeigtu iestāšanās operācijas, būs nepieciešams deponēt valsts bankā 25 miljonus rubļu Starptautiskā valūtas fonda rēķinā. Un būs vēl daži nelieli grozījumi.

Bez tam Finansu ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus par to, kā sadalīt 1 miljardu rubļu, atstājot 200 miljonus rubļu, lai segtu siltumuzņēmumu nodošanas izdevumus pašvaldībām. Tātad kā dotācijas un parādniecību 1 miljardu rubļu vajadzēs sadalīt vietējām pašvaldībām.

Ir izstrādāta metode, lai salīdzinātu vidējo algas līmeni rajonos un pilsētās ar augstāku algas līmeni, tātad līdzekļu summa tiek koriģēta zemāk un otrādi. Ja ir zemāks vidējās algas līmenis, vidēji zemāks būs vidējais pensijas līmenis, tātad augstāks atskaitījums uz vienu iedzīvotāju, lai kompensētu tālāk šos pabalstus.

Ja deputātiem būs vēl papildu jautājumi, kas saistīti ar šīm lietām, tad Finansu ministrija ir gatava sadarboties - tā uzaicinās ministriju pārstāvjus un arī finansējošo pārvalžu pārstāvjus, kuri varēs atbildēt uz deputātu jautājumiem, kas saistīti ar konkrētiem izdevumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Roland Repša, vai jūs tūlīt gribējāt jautāt vai gribat uzklausīt Zeiles kundzi?

Lūdzu, Zieles kundze! Un tad atbildēsim uz jautājumiem.

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Tas referāts un tā tēzes, ko es šonakt sagatavoju saskaņā ar situāciju vakar, šodien faktiski nav aktuālas. Tāpēc Apvienotā budžeta komisija piedāvā šādu variantu. Mēs paliekam ieņēmumu daļā pie tās ieņēmumu bāzes, ko valdība iesniedza jūnijā, jo neviens no izskatītajiem likumprojektiem par grozījumiem nodokļos netika pirmajā lasījumā līdz galam akceptēts. Līdz ar to šodien "šķiram šo laulību", ko visu laiku centāmies saglabāt paralēli ar nodokļu izskatīšanu, jo nodokļu izskatīšana var ievilkties, bet budžeta izskatīšana negaida, un arī budžeta resursu atvēršana, lai kāda tā būtu, negaida.

Tāpēc es, pirms mēs sākam diskutēt vai kādam uzdot jautājumus, aicinu deputātus saprast vienu, ka mēs šodien principiāli diskutējam konceptuāli par vienu jautājumu: vai šis budžets mums būs ar deficītu un, ja ar deficītu, tad ar cik lielu. Valdība, kā jūs redzat, piedāvā 1,6 miljardus. Visas ministrijas, iestādes un organizācijas prasīja savām vajadzībām vēl vairāk, un tad šis miljarda deficīts ir neskaitāmi lielāks. Tādā gadījumā lūdzu katru, kas nāk šeit uz tribīni, izteikt savus priekšlikumus, uz kādu avotu rēķina budžeta deficīts tiek segts.

Ņemot vērā to, ko tikko teica Ministra vietnieks Jānis Platais, kā arī ņemot vērā to, ko ļoti interesantā diskusijā faktiski jautājumu un atbilžu vietā jūs noskaidrojāt, kad šeit uzklausījāt to vai citu Latvijas Bankas padomes locekli, it īpaši Ilmāru Rimšēviču, mans lūgums būtu šodien akceptēt līdzsvarotu budžetu ieņēmumu un izdevumu daļā. Gan es, gan Apvienotā budžeta komisija būsim pateicīgi, ja katrs nāks ar priekšlikumu vai nu par ieņēmumu daļas palielināšanu, vai arī par izdevumu daļas samazināšanu. Ar to es atklāju mūsu diskusiju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godmaņa kungs, lūdzu! Un tad būs jautājumi. Repšas kungs ir jautātājs.

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es pietiekami daudz esmu aizņēmis jūsu uzmanību, tāpēc gribētu runāt par kādu morālu lietu. Tā varbūt finansiāli nav tik liela, bet, es uzskatu, no morālā viedokļa tā ir ārkārtīgi svarīga. Ko es ar to saprotu?

Valdība pirmajā pusgadā centās izdarīt visu, lai mums nebūtu budžeta deficīta, tajā skaitā iedodot 300 miljonus un arī obligāto rezervi, lai banka, sākot no 1.jūlija, varētu kreditēt algu izmaksas. Tāpēc valdība divreiz pieņēma lēmumus koriģēt Ženēvas shēmu, tas ir, par budžeta iestādēs strādājošo algu apmaksu. Valdība to izdarīja divreiz! Otrreiz to izdarīja jau apzinādamās, ka faktiski mēs esam stipri "saspieduši" maksimālo un minimālo līmeni. Mēs pamatā rēķinājāmies ar to, ka tie 1500 rubļi, kas tajā laikā bija par 74 rubļiem mazāki, nekā tie, ko tajā laikā noteica arodbiedrības un eksperti, vēl turpina augt. Taču tagad mēs esam krīzes situācijā. Krīzes situācijā ir arī Igaunija, arī tur atšķirība kronās starp augstāko un apakšējo līmeni nepārsniedz 8, turpretī mums sākumperiodā tā sasniedza vairāk nekā 14-15.

Un tagad, deputāti, es apelēšu pie jūsu sirdsapziņas. Jā, valdība izdarīja tādu lietu - tā arī otrreiz "saspieda" šo Ženēvas shēmu ar vienu mērķi - nepieļaut budžeta deficītu, jo budžeta deficītu valdība nedrīkstēja pieļaut likuma dēļ, un likums to neļāva. Tajā pašā laikā man ar sarūgtinājumu ir jāsaka, ka pašvaldības ir absolūti ignorējušas gan šo pirmo, gan otro koriģējumu. Valdība nevar komandēt pašvaldības un sekot tām, kad ir grūts laiks, kad ir jāekonomē nauda uz algām un jāekonomē nauda uz pārvaldes aparāta apmaksu. Diemžēl tas tika pilnīgi ignorēts, un ir daudz pašvaldību, kas nav izdarījušas pat pirmo korekciju. Diemžēl arī Augstākās padomes Prezidija sēdē attieksme pret to, kā veikt šo otro korekciju, bija absolūti negatīva. Un tagad, ja rēķināmies, ka izdevumu daļā algas veido pietiekami lielu daļu, vai mēs tiešām esam cilvēki, kur vienu dzīslās arvien vēl plūst zilas asinis, otru dzīslās - sarkanas un trešo - zaļas? Tagad ir grūtības valsts iestāžu darbiniekiem, kuri strādā uz vietām, viņi saņem mazāku algu nekā pašvaldību darbinieki tikai tāpēc, ka nav izmainīta šī shēma.

Vēl vairāk. Man ar lielu sarūgtinājumu jums jāsaka, ka, lūk, šis "saspiestais" shēmas variants, par kuras lietderību var diskutēt no ekonomiskā viedokļa, jo, neapšaubāmi, kurš strādā labāk, tam vajadzētu maksāt vairāk, bet tas ir tikai tad, ja mēs neesam dziļā krīzē. Tad ir gadījumi, ka atsevišķās pašvaldībās "saspiež" algu tiem, kuri pašvaldībās strādā, bet ne pārvaldes aparātam.

Es ļoti cienu mūsu pašvaldību vadītājus, jo lielākā tiesa no viņiem strādā tiešām pašaizliedzīgi. Un es saprotu, ka uz viņiem varētu būt spiediens. Es uzskatu, ka šis darbs Augstākajā padomē ir viens no visgrūtākajiem, jo šeit ir jāpieņem lēmumi, un tas nav vienkārši.

Tajā pašā laikā es domāju: ja valsts atrodas krīzes situācijā, tad nevar būt vairāki kritēriji, cienījamie deputāti! Tad izšķirsimies par vienu kritēriju. Valdība toreiz pēc Prezidija sēdes sanāca ārkārtējā sēdē un domāja, ka mēs varam šo shēmu atbrīvot, sākot ar šo jauno budžeta gadu, taču tas bija rēķināts, ņemot vērā izmaiņas apgrozījuma nodoklī, bet, tā kā mēs neesam sasnieguši šo apgrozījuma nodokli, šo mūsu mērķi, tad tas nozīmē, ka mums šādas iespējas nebūs. Būs ārkārtīgi grūti un rūgti apzināties, ka mums katrreiz nāksies valsts iestādēs strādājošajiem teikt: "Jūs esat pēc vienas apmaksas shēmas, bet jūs pakļaujaties Ministru padomes lēmumiem." Uz pašvaldību darbiniekiem attiecas cita shēma, kas darbojas pilnīgi patstāvīgi, un arī Augstākās padomes deputāti un Augstākās padomes aparāts strādā pēc citas apmaksas shēmas. Es nedomāju, ka valsts, kura atrodas kritiskā situācijā, var atļauties šādu diferenciāciju. Tas ir pirmais punkts.

Un otrais punkts. Es negribu šeit daudz atkārtoties. Es tomēr domāju, un šajā ziņā pilnīgi atbalstu Zeiles kundzi, ka situācija mums ir ļoti "vienkārša". Pēdiņās vienkārša! Es nevaru daudz ko jums šeit pateikt. Tas ir ļoti nožēlojami, un tām acīmredzot ir jābūt speciāli slēgtām sēdēm. Es vakar kaut ko mēģināju pateikt "caur puķēm".

Redziet, situācija var izvērsties visdažādākā, ņemot vērā mūsu finansiālās attiecības ar Krieviju un ņemot vērā to situāciju, kas nupat notika Igaunijā, kā arī ņemot vērā to, kā uz to reaģēs Krievija, ka mēs varam izrādīties daudz citādākās finansiālajās attiecībās ar mūsu austrumu kaimiņu. Un tad, ja šīs attiecības izmainās un mēs paliekam budžeta deficītā, tad tā ir pavisam cita kvalitāte. Ir viena kvalitāte, ja bankā ir Krievijas rubļu rezerve, kura var tikt lietota, bet ir otra kvalitāte tad, ja ir tas, ka mums darbojas divas legālas valūtas, es atvainojos, atskaitot dolārus; ja ir krievu rubļi un ir Latvijas rubļi. Krievijas rubļi un Latvijas rubļi - tā ir viena kvalitāte. Ja mēs kaut kāda iemesla dēļ šeit nonāksim pie vienas valūtas - un par šo termiņu man ir ļoti grūti kaut ko teikt, jo tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, - tātad padomājiet, cienījamie deputāti! Tad mēs esam principiāli citādā finansiālajā stāvoklī! Un tad vienīgais ceļš, kā nosegt šo deficītu, būs tiešām saukt šurp Repšes kungu, bet es to nedarīšu. Es esmu lūdzis tikai energoresursus izdzīvošanai, bet graudu jautājumu mēs mēģināsim risināt citādi. Bet, lai nosegtu 1,6 miljardu deficītu, nāksies saukt šurp Repšes kungu un prasīt, lai viņš jau drukā rubļus. Un tad būs pavisam cita situācija, jo tad var gadīties, ka tā sauktā amortā, nevis amorfā, bet determinējošā faktora ar Krievijas rubli varētu arī nebūt. Un tad kvalitatīvā situācija absolūti izmainās. Es aicinu pilnīgi visus par to domāt, izsakot priekšlikumus, kā likvidēt deficītu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Sekos jautājumi? Lūdzu, Roland Repša! Pēc tam - Kinna.

R.Repša: Man ir viens jautājums Finansu ministrijas pārstāvim un viens jautājums Godmaņa kungam.

Jautājums Finansu ministrijas pārstāvim, acīmredzot Platā kungam, par ieņēmumu daļas 9.pozīciju. Es saprotu, ka tagad ir grūti laiki visiem. Un it īpaši valsts uzņēmumiem, kuri ir "nosēdušies" uz kartotēkas. Bet vai šis skaitlis - 590 miljoni par valsts kapitāla izmantošanu -, zinot, ka valsts uzņēmumu apgrozījums tomēr joprojām ir 10 miljardu, vai mēs esam izsmēluši visas rezerves šā skaitļa palielināšanai? Ja valsts ir uz katastrofas sliekšņa, tad ir jāveic ārkārtēji pasākumi arī šajā pozīcijā. Un valsts uzņēmumiem vairs nedrīkst atstāt absolūti nekādus līdzekļus kaut kādām to investīcijām no peļņas savu ražošanas uzņēmumu attīstībai, zinot to, ka priekšā stāv privatizācija ar visām sekām. Es gribētu, lai jūs man un arī pārējiem deputātiem šobrīd izskaidrotu, vai patlaban ir reālas iespējas ieņēmuma daļas 9.pozīcijas būtiskai palielināšanai.

J.Platais: Ir tādas iespējas, ja izdara attiecīgu likumdošanas grozījumu, mainot šo atskaitījumu līmeni, kurš patlaban ir noteikts no nulles līdz 25 procentiem, arī nosakot vienotu likmi - 25 procenti. Patlaban šī likme dažādiem uzņēmumiem ārkārtīgi atšķiras. Ministrijas ir noteikušas ļoti dažādus šos maksājumus. Ir ministrijas, kuras mums ierosināja praktiski pilnībā atbrīvot visus savus uzņēmumus vai atstāt tiem tikai simboliskas iemaksas. Nosakot vienotu (paaugstinātu) likmi, šo posteni būtu iespējams palielināt apmēram par 230 miljoniem, proti, palielinot līdz vienotam maksājuma līmenim - 25 procentiem.

R.Repša: Labi, tādā gadījumā man ir papildjautājums. Kādas darbības ir jāveic, lai to realizētu ar Ministru padomes un Augstākās padomes kopīgiem spēkiem?

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs, lūdzu!

E.Siliņš: Es gribētu piebilst...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš, finansu ministrs: Cienījamie deputāti! Bez šaubām teorētiski tas ir iespējams, bet ņemsim vērā to, ka šodien sakarā ar sadārdzinājumu, kas ir noticis tautas saimniecībā, runājot par jebkuru izdevumu posteni, pašu apgrozības līdzekļu uzņēmumiem nav. Arī valsts uzņēmumiem nav pašu šo apgrozības līdzekļu. Un pie šiem nosacījumiem, ja mēs runājam par to, ka paņemam līdz 25 procentiem peļņu, kas paliek viņu rīcībā šā ienākuma veidošanai, tad ņemt vēl vairāk nozīmē to, ka mēs pilnīgi viennozīmīgi sagraujam šo sistēmu. Jo pirmām kārtām mums jādomā par pašiem apgrozības līdzekļiem, par kuriem šeit ir daudz runāts. Man liekas, viss ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir viens no galvenajiem cēloņiem, kāpēc mums šodien norēķinu sistēma ir aizgājusi pilnīgi greizi un kāpēc uzņēmumiem nav līdzekļu kontos. Tāpēc ķerties vēl vairāk tam klāt nozīmē vēl vairāk sagraut ekonomiku.

R.Repša: Bet vai jūs piekrītat par tiem 250 miljoniem, par kuriem nupat atskanēja no tribīnes, ka tos tomēr var...?

E.Siliņš: To varētu darīt, bet mēs vēl vairāk sagraujam mūsu ekonomiku. Vēl vairāk! Tā ir vardarbīga naudas paņemšana. Arī par šo jau pieņemto lēmumu, kā zinām, ir ļoti daudz pretenziju no uzņēmumu vadītājiem, bet mēs it kā gribētu iet vēl tālāk šo ceļu. Cits jautājums, ja varētu sasaistīt šos divus jautājumus kopā ar darba samaksas fondu, tā pieaugumu, kurš ir ļoti liels un kurš varbūt vienā otrā uzņēmumā apsteidz cenu pieaugumu, taču tā ir teorija, par ko varētu runāt pilnīgi atsevišķā likumā. Taču nekādā gadījumā nevar ņemt vardarbīgi līdz 50 vai cik tur procentiem. Izdarīt to var, bet tas nekādā gadījumā nebūtu pieņemami.

R.Repša: Otrs jautājums būtu Godmaņa kungam, tā kā mēs nupat pirmajā lasījumā pieņēmām likumu, kurā valūtas budžets kļūst par vispārējā budžeta sastāvdaļu. Pavasarī šeit apmēram pusi dienas bija ļoti vētraina diskusija par dažādām nelikumīgām parādībām mūsu tautas saimniecībā un arī Ministru padomē un toreiz tika konstatēts fakts, ka ļoti daudzi valsts uzņēmumi ārzemju bankās ir atvēruši savus valūtas rēķinus, protams, bez jebkāda ministriju vai Ministru padomes akcepta. Un palika tāds iespaids, ka tiks veiktas kaut kādas zināmas darbības, lai apzinātu šos rēķinus un iesaistītu tos, tā sakot, likumīgi mūsu tautas saimniecībā. Vai ir iespējams šobrīd uzzināt, kādi ir šo visu pētījumu rezultāti un vai tas atspoguļojas arī mūsu budžeta projektā?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Godmanis: Tas atspoguļojas tajā apstāklī, ka attiecībā uz visām ministrijām ir pieņemts valdības lēmums - izveidot un atjaunot revīzijas dienestu, kas kopsummā prasa, ja nemaldos, vismaz 108 štata vienības. Un šim revīzijas dienestam ir divi uzdevumi: viens uzdevums ir kopā ar Uzņēmumu reģistru uzzināt to, vai visi darījumi attiecībā uz valsts īpašumu, gan ar apgrozāmajiem līdzekļiem, gan ar līdzekļiem nomas veidā, ir bijuši likumīgi. Un otrs uzdevums šiem revīzijas dienestiem būs strādāt Ārējās tirdzniecības ministrijas vadībā, jo pie Ārējās tirdzniecības ministrijas tiks veidots speciāls birojs. Par to runāja pēdējā valdības sēdē, kas vadīs šā revīzijas dienesta darbu.

Kā šis darbs izpaudīsies? Tā kā mēs esam praktiski no pagājušā gada vidus pārņēmuši muitu - Geidāna kungs varbūt pats to paskaidros, ja būs vajadzīgs, - uz muitas dokumentācijas pamata, kad ir tā sauktie ievedmuitas un izvedmuitas tarifu dokumenti, arī tad, ja izvedmuita ir nulle, taču tik un tā ir deklarācija, kas fiksē, kāds ir apjoms un par kādu līgumcenu tiek izvestas preces... Lūk, vajadzētu analizēt tikai šos dokumentus un izņēmuma kārtā kopā ar Finansu inspekciju izanalizēt galvenos eksportētājus - tāds uzdevums dots Finansu inspekcijai -, un tad ir iespējams tikai no iekšpuses fiksēt, vai attiecīgais uzņēmums nav iemaksājis lielas naudas summas ārpus republikas ārzemju bankās.

Par to, ko šeit teica ļoti cienījamais profesors Bojārs, ka valdībai ir ļoti vienkārši noskaidrot, cik ārzemēs atrodas nauda, man ir šāda atbilde: lai noskaidrotu, vai kādam no Latvijas uzņēmumiem ir ārzemju konts, - un lēš, ka šī nauda varētu būt no 500 līdz pat 900 miljoniem dolāru kopsummā, - ir jāizdara sekojoša operācija: ir jānoslēdz divpusēji līgumi par tā saukto nodokļu konvenciju. Var teikt, ka šajā ziņā īsākais laiks, kā šo līgumu slēdz, ir apmēram pusotra vai divi gadi. Pie tā strādā Rītiņa kungs, kurš ir atbildīgs par to, lai šos līgumus noslēgtu. Projekti jau ir sagatavoti. Ar tādām valstīm kā Šveici tas ilgst vismaz 12-13 gadus, ar Lihtenšteinu vai Luksemburgu, es baidos, ka tas vispār nav iespējams. Tas nozīmē, ka nav triviāla varianta, kā, izmantojot ārpolitiskos kontaktus, mēs spētu noskaidrot mūsu uzņēmumu kontu saturu ārzemju bankās.

Vienīgais variants, kas ir palicis valdībai, ir šāds: mums ir jāizmanto muitas dokumentācija, šo tarifu maksājumu deklarācija, un to darīs Ārējās tirdzniecības ministrija. Tāds uzdevums tai ir dots. Un katras ministrijas revīzijas dienests palīdzēs to šifrēt. Taču, kā jau es toreiz teicu, šis jautājums nerisinās tā, kā cienījamais Bojāra kungs domā, ka to var izdarīt uzreiz. Ir speciālas sistēmas, un daudzās valstīs ir speciāli banku kontu aizsardzības likumi, kur jums nekādā gadījumā nedos iespēju iepazīties ar uzņēmuma konta saturu kā tādu. Diemžēl bankas sargā savus klientus. Un panākt to, ko prasa Valūtas fonds savā memorandā... Ātra ienākumu repatriācija atpakaļ uz Latvijas Republiku diemžēl nav iespējama, kamēr mūsu bankas nemaksās augstākus procentus par depozītu, nekā to dara ārzemēs. Tā ka es nevaru, Repšas kungs, jūs iepriecināt ar atbildi, ka to var izdarīt ātri, bet mēs pakāpeniski šo darbu virzām uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā Kinnas kungs, Kodoliņš, Škapars un Ščipcovs.

J.Kinna: Man ir jautājums Finansu ministrijai un droši vien arī Apvienotajai budžeta komisijai. Ja reiz cienījamā Zeiles kundze aicina mūs runāt par izdevumu daļas samazināšanu, tad es tomēr gribētu kaut ieskatīties tādā materiālā, kur šī izdevumu daļa būtu kaut kādā veidā atšifrēta. Par to jau runāja Ābiķa kungs. Es gribētu zināt, vai šāds materiāls tiek gatavots un vai mēs pirmdien to varēsim vismaz apskatīties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Zeile: Kinnas kungs, manis tikko nosauktajiem materiāliem ir pieci pielikumi. Šajā situācijā tas ir pilnīgi pietiekami, lai mēs varētu principiāli runāt par izdevumu struktūru un par prioritātēm, par ko neviens šeit negrib runāt. Dodiet savus viedokļus un priekšlikumus, kam pie šā budžeta deficīta nosegšanas jūs dosit prioritāti! Jo, ja mēs izlemsim šo jautājumu, tad pārējais, kolēģi, vai tas būs tai vai citai attiecīgās ministrijas budžeta iestādei, vairs nav principiāli. Un, tiklīdz būsim izlēmuši šo jautājumu, paskatieties to dokumentu, kuru es minēju, - tas ir Apvienotās budžeta komisijas lēmums, kurā mēs uzdodam Ministru padomei līdz 7.datumam iesniegt, lūk, šo izvērsto izdevumu daļu pa budžeta iestādēm.

E.Siliņš: Vai es vēl varu ko piebilst?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

E.Siliņš: Vakar Apvienotajā budžeta komisijā, kad mēs izskatījām šo jautājumu, mēs nonācām pie kopēja slēdziena, ka tāds materiāls tiks sagatavots. Es vienīgi gribētu lūgt arī šeit klātesošos deputātus, ka acīmredzot šis materiāls pirmām kārtām būtu jāsastāda katrai attiecīgajai ministrijai. Tā ir atbildīga par savu budžetu un ir galvenā kredītu rīkotāja. Tā saņem kopējo budžeta summu un lai tad tā arī atbild deputātiem, kā šī summa tiek sadalīta pa budžeta iestādēm. Mēs šos materiālus saņemsim, iesniegsim un kopīgi skatīsim, bet atbildība par katru atsevišķi, vienalga, vai tā ir mūzikas skola vai tas ir kaut kāds ārpusklašu darbs, vai tā ir kaut kāda poliklīnika vai sanatorija, būs jāatbild konkrētajai attiecīgajai ministrijai.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, varbūt...

E.Siliņš: ...Nevis premjeram te būtu jāstāv priekšā par to, ka ir veseli divi ministri, kuri pēc tam komisijās, kā mums to šodien apstiprināja Budžeta komisija, nāk vēl pretī valdības politikai un valdības nolemtiem lēmumiem un prasa kaut kādu naudu...

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu par procedūru! Es jūtu, ka tā mēs varam ilgi debatēt, bet tas jautājums ir pilnīgi... Man personīgi nav skaidrs sekojošais: balsis sadalījās praktiski uz pusēm, un vai tas viennozīmīgi nozīmē, ka mēs atgriežamies pie tā, kā tas ir bijis. Nodokļi paliek tie paši. Un, tā kā Zeiles kundze teica, ka tad mums ieņēmumu bāze paliek vecā... ja tas ir tā, tad ko mēs te diskutējam tagad, tad faktiski uz šīs vecās bāzes vajag iesniegt ļoti izvērstu, kā šeit deputāti pieprasa, izdevumu daļu. Varbūt šīs apspriešanas nolūks tomēr ir pārliecināt deputātus atgriezties pie jaunajiem nodokļiem? Man tas īsti nav skaidrs.

E.Siliņš: Vai es drīkstētu sniegt mazu uzziņu līdz šai apspriešanai?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Siliņš: Tātad mēs šodien pilnīgi ignorējam nodokļu pārskatīšanas jautājumus.

Priekšsēdētājs: Mums ir balsojums. Mēs...

E.Siliņš: Jā, un pie šā darba neturpinām strādāt. Tad mums vairs nav runas par miljardu un 663 miljoniem deficīta, bet jau par 2 miljardiem, apmēram 2,1 miljardu pēc pirmatnējiem aprēķiniem, kas šeit ir izstrādāti. Tas liecina, ka deficīts ir 2,1 miljards rubļu. Es varu nosaukt, no kā tas veidojas.

Priekšsēdētājs: Nē, paldies! Tā ir realitāte, kolēģi, kā jūs saprotat! Tā ir realitāte, un varbūt te vajadzētu tagad runāt par konkrētiem priekšlikumiem, jo citādi, kā es saprotu, mēs tagad varbūt ne visai auglīgi tērējam laiku. Varbūt tas ir tikai mans viedoklis?

Lūdzu, Zeiles kundze! Pēc tam - Kodoliņa kungs.

V.Zeile: Uzziņa kolēģim Kinnam. No 3.jūnija visas pastāvīgās komisijas skatīja savas attiecīgās ministrijas. To izdarīja arī attiecībā uz Lauksaimniecības ministriju. Un šeit, piemēram, ir Lauksaimniecības ministrijas detalizētie materiāli. Ja jūs interesē konkrēti jūsu kūrējamā ministrija...(No zāles kāds kaut ko izsakās.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Mans jautājums ir Finansu ministrijai. Šeit budžeta projektā ir ierakstīti 2 miljardi 164 miljoni rubļu valsts energoresursu rezervju izveidošanai. Mēs zinām, ka līdzīgu summu valdība praktiski paņēma kā kredītu no valsts bankas. Vai ar šo summu šīs rezerves vēl tiks papildinātas par 2 miljardiem vai šeit ir runa par zināmu tās pašas summas atmaksu valsts bankai? Un, ja tā, vai tad no iedzīvotājiem neprasīsim nevienu kapeiku par šīs summas atmaksāšanu?

J.Platais: Latvijas Republikas valdība vienojās ar banku, un banka nāca pretim, aizdodot līdzekļus, bet valdība solīja garantēt šo līdzekļu atdošanu ar budžeta ieņēmumiem un attiecīgo izdevumu posteni, kurš paredzēts valsts energoresursu rezerves iegādei. Banka aizdeva šo summu, lai energoresursus varētu nopirkt tagad vasarā - jūnijā, jūlijā, augustā. Šis kredīts saskaņā ar līguma noteikumiem Latvijas Bankai ir jāatdod līdz 30.decembrim, bet līdzekļu atdošana sākas no 1.oktobra. Tāpēc saistībā ar šo konkrēto kredītu summa nav divas reizes iestrādāta, bet tie līdzekļi, kuri ir paredzēti budžetā, tie ir paredzēti, lai atdotu kredītu Latvijas Bankai. Valsts energoresursu rezerve tiks izveidota kā ārkārtēja rezerve, ja gadījumā piegādes problēmu dēļ atsevišķiem patērētājiem nebūs enerģētisko resursu, kas var izraisīt ārkārtīgi smagas sekas mūsu ekonomikā vai iedzīvotāju stāvoklī. Tad valdība varēs pieņemt lēmumu un uz laiku šīs rezerves pārdot attiecīgajiem patērētājiem. Iegūtie līdzekļi tālāk tiks atkal izmantoti valsts energoresursu veidošanai un uzturēšanai. Tātad šie līdzekļi pilnībā aiziet izdevumos, bet nauda budžetā ir paredzēta, lai atdotu attiecīgo kredītu atpakaļ Latvijas Bankai un izveidotu šādas valsts energoresursu rezerves.

A.Kodoliņš: Paldies, bet vai es varētu uzdot vēl vienu jautājumu? Otrs jautājums man ir par štata vienību skaitu un varbūt... Es gan nezinu, kurš ir kompetents atbildēt, un tomēr man gribētos atšifrēt, kur rodas šādas štatu vienības Lauksaimniecības ministrijā - 755 cilvēki, un plus vēl budžetā par strādājošajiem tautsaimniecības finansēšanas daļā ir rakstīts: "Lauksaimniecības ministrijā budžeta iestādēs vēl strādā 3500 cilvēku." Ko visa šī armija - vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku - dara budžeta iestādēs Lauksaimniecības ministrijā?

J.Platais: Tātad, ja ir runa par 3.lappusi... Šis viss ir valsts pārvaldes aparāts un cilvēki, kuri tiek finansēti kā valsts pārvaldē strādājošie, gan ministrijas centrālajā aparātā, gan arī rajonu lauksaimniecības pārvaldēs un reģionālās lauksaimniecības mašīnbūves departamentā.

Attiecībā uz sadaļu "Tautas saimniecības finansēšana". Tā ir lasāma 17.lappusē. Šeit pie budžeta iestādēm tiek pieskaitītas arī dažādas veterinārā dienesta iestādes, dažādas inspekcijas un citas valsts budžeta iestādes, teiksim, karantīnas iestādes, kuras tiek uzturētas no valsts budžeta, un tām nav tiešās valsts pārvaldes funkcijas.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, kuri uzdod jautājumus! Es jūs aicinātu šos jautājumus ievirzīt uzziņas materiāla saņemšanas gultnē, lai mēs pēc tam varētu konceptuāli balsot. Es ļoti baidos, ka šāds balsojums - puse uz pusi... 40 balsis... Tas nozīmē, ka ne viena, ne arī otra koncepcija negūs akceptu, un tas ir tas laiks, ka šim konceptuālajam akceptam vajag 66 balsis, jo tad turpina strādāt komisija. Ja šā akcepta nav, tad es varu iedomāties - valdība nedēļu strādās un izveidos projektu uz vecās nodokļu bāzes, un tad pēkšņi pēc tam mēs konstatēsim, ka tas neder, un atkal nedēļu strādāsim uz citas bāzes. Es gandrīz ierosinu vismaz ar vairākumu... tuvu 66 balsīm izdarīt šodien konceptuālus balsojumus - ko tad darīt tālāk. Jo noskaidrojot... Jā, var jau visu šeit noskaidrot, bet noskaidrot šīs 200 štata vienības šur vai tur, protams, tas ir process, kuru var virzīt, lai tur var samazināt un tā tālāk, bet tas neizšķirs šo jautājumu, par kuru mēs tagad lauzām galvu.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Tad, kad vakar apspriedām jautājumu par ienākuma nodokli, premjers teica, ka varētu pieņemt kompromisa priekšlikumu, proti, atteikties no tiem pantiem likumā par budžetu otrajam pusgadam, kas ir pretrunā ar esošajiem likumiem. Es gribētu zināt, vai spēkā paliek tas vai spēkā paliek šeit agrāk izstrādātais pants. Tagad nav skaidrs, jo te ir runa par pusmiljardu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Siliņš: Jā, es varu atbildēt. Šie priekšlikumi ir ņemti vērā un jau budžeta projektā iestrādāti, un tas arī rada budžeta papildu deficītu. Tāpēc es jau teicu, ka budžeta deficīts pieaug. Vairs nav miljards un 663 miljoni, bet tas pieaug... Tas ir ņemts vērā un iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Varbūt lietderīga būtu šāda replika. Praktiski mēs varam ticēt tikai tekstam, tam, ko šeit apstiprinām un ko pieņemam. Skatoties pēc teksta, es neredzu, ka tas būtu ņemts vērā. Teksts ir pavisam citāds.

Priekšsēdētājs: Bet var būt, ka mums ir cits papīrs... Jā, Godmaņa kungs, vai jūs gribējāt runāt par šo? Pie reizes tad varbūt arī man būtu jautājums: vai šajā situācijā ir kāds kompromisa variants, vai mēs par tiem galējiem visu laiku te... Lūdzu.

I.Godmanis: Ir kompromisa variants, kuru es vakar liku priekšā un kuru es darīju zināmu arī finansu ministram.

Tātad bija divi galējie varianti. Viens variants bija tas, ko iesniedza Blažēviča kungs, ka visi ienākumu nodokļi aiziet, tā teikt, vietējām pašvaldībām. Tas faktiski principiāli izmaina visu budžeta struktūru. Kā atbilde uz to bija daļēji Finansu ministrijas un daļēji arī valdības projekts, ko mēs likām priekšā, - tātad pārdalīt vēl radikālāk līdzekļus starp pašvaldību un valdību. Mēs uzskatām - es vēlreiz gribu pasvītrot -, ka šinī brīdī zinātniska pamatojuma nav ne pirmajam, ne otrajam variantam. Un mēs nevaram divu vai triju... pat līdz 13.jūlijam precīzi to izdarīt, ka mēs šos procentus varēsim pareizi izmainīt. Tāpēc mūsu priekšlikums ir - un es vēlreiz ar visu atbildību šeit paziņoju -, ka paliekam pie vecās ienākuma nodokļa aplikšanas shēmas, kas ir iestrādāta budžetā. Tas ir... Es gan nezinu... tad man rakstiski ir jādod kaut kāda...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ščipcova kungs!

O.Ščipcovs: */Premjerministrs šeit runāja par budžetu, kas draud visai mūsu finansu sistēmai, ja nāksies atvadīties no Krievijas rubļa un tā tālāk. Viņš prasīja ieviest dažus konstruktīvus priekšlikumus. Es arī kā deputāts un reizē speciālists šajā jomā par to esmu domājis un gribu uzdot diezgan delikātu jautājumu. Ko mēs konkrēti iegūstam no Krievijas armijas atrašanās šeit? Kādas dividendes? Kādu summu? Vai mēs sarunās varam, sakarā ar to, ka armijas izvešana ir process un armija neaizies rīt vai parīt, norunāt, ka šī maksa būtu vislielākā? Es jautāju, vai mums šīs dividendes ir tik lielas, ka tās varētu likvidēt mūsu budžeta deficītu, vai nav tik lielas? Mums ir vai nav iespējams tās palielināt? Lūk, es gribētu, lai uz šo jautājumu atbildētu vai nu ziņotājs, vai premjerministrs./

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Platais: Krievijas armijas uzturēšanās Latvijā līdz šim un arī turpmāk uz priekšu reālu ietekmi galvenokārt atstās uz Latvijas Republikas maksājumu bilanci. Pēc būtības mums ir jāpieņem, ka tās piegādes, kas no Latvijas notiek armijas uzturēšanai, ir jāuzskata par Latvijas eksportu un patēriņu citā valstī.

Tālākie jautājumi. Kad mēs pāriesim uz savu neatkarīgu valūtu un norobežosimies no Krievijas rubļa, tas liegs iespēju Krievijai segt šādu armijas uzturēšanos Latvijā ar naudas emisijas starpniecību Latvijas Republikas teritorijā, tas ir pirmkārt.

Un vēl otrs moments, kas varētu būt pozitīvs šajā gadījumā. Tas varētu būt jautājums, kas saistīts ar vietējo pašvaldību finansēšanu, konkrēti, ar to, kādā veidā Krievijas armija izdarīs zemes nodokļa un citu nodokļu nomaksu par objektiem, kas tur atrodas. Taču tiešus budžeta ieņēmumus, valsts budžeta ieņēmumus, no armijas mēs līdz šim nesaņēmām.

O.Ščipcovs: */Es tā saprotu: ja notiktu brīnums un rīt armijas šeit nebūs, mums nekāda ekonomiska zaudējuma nebūs, jo praktiski mēs tagad no tā neko negūstam./

J.Platais: Jā. Vienīgais jautājums šeit ir tāds, ka mums pastiprinās politiskā stabilitāte un rodas labvēlīgāki apstākļi ārvalstu investīcijām Latvijas Republikas tautsaimniecībā.

O.Ščipcovs: */Tas nozīmē, ka mums būs tikai pluss?/

J.Platais: Taču tas jau ir ilglaicīga rakstura...

O.Ščipcovs: */Vai tas ietekmēs ekonomiku?/

J.Platais: Jā, bet tiešā veidā - nē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Man faktiski ir jautājums premjerministram, bet es skatos, ka viņš pašlaik ir ļoti aizņemts...

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Vaivads: Vakar Apvienotajā budžeta komisijā es jutu, ka pat starp ministru un viņa vietnieku nav vienota viedokļa jautājumā par, lūk, šiem diviem miljardiem no bankas paņemtā valdības kredīta. Sakiet, lūdzu, vai es esmu pareizi sapratis? Tātad valdība paņēma naudu faktiski no nodokļu maksātājiem, tas ir, ieliekot garantiju budžetā. Jā? Lai iepirktu rezerves, valdība faktiski slēdz kontraktus ar privātajām komercstruktūrām, kas tai sagādās šo enerģētikas rezervi, protams, ar peļņu. Tātad krīzes apstākļos valdība savukārt pārdos šos enerģijas veidus, kādi tur būs iepirkti, tiem, kuriem tie būs vajadzīgi, turklāt acīmredzot par tādu cenu, kas nodrošina procentu samaksu par kredītu...

Jautājums: pirmkārt, kur paliek šie ieņēmumi? Vai šajos apstākļos, kad mums tieši šo divu miljardu trūkst, lai būtu sabalansēts budžets, mēs tieši veidojam faktiski šādu divu miljardu it kā rezervi? Pēc būtības jau ir skaidrs, ka valdība te pašlaik nodarbojas it kā ar saimniecisko darbību, ņemot vērā, teiksim, to, ka neviens privātais šādus kredītus pašlaik nedabūs, taču valdība dabū. Un uz tā rēķina tieši šajos apstākļos, kad ir runa par budžeta izlīdzināšanu, mēs taisām šādus ārpusbudžeta fondus.

I.Godmanis: Jā, es atbildēšu ļoti precīzi, vismaz centīšos. Pirmkārt, man ir ļoti žēl, ka šeit nav klāt Latvijas Bankas pārstāvja. Redziet, Latvijas Banka ir ar mieru naudu aizdot tikai valdībai. Līdz ar to nav nekādas citas iespējas, ka ar tādu lietu, kāda ir energoresursu sagāde, varētu nodarboties tieši privātstruktūras. Tāpēc valdība ir, lūk, šis buferinstruments, caur kuru šo sagādi var organizēt. Tas ir pirmais punkts. Līdz ar to šī nav saimnieciskā darbība tāpēc, ka valdība negrib, kā tas bija agrākajos 50 gados, apgādāt visus ar degvielu. Mēs no tā iesim kategoriski nost. To pašu es jau teicu attiecībā uz citiem variantiem. Taču, tā kā valdībai aizdod naudu uz lieliem procentiem...

Turklāt, cienījamie deputāti, es jums varētu uz tāfeles uzzīmēt, kāda te ir formula. Ja paņem Latvijas Bankas kredītu un pieskaita 60 procentus, un sāk skaitīt to kredītu tajā brīdī, kad mēs faktiski paņemam naudu ārā, tad mums tas ir jādara. Lai pirktu mazutu, mums ir jāapmaksā uz priekšu, mums ir jāizsūta nauda gandrīz pirms tam, citādi nekāda spēle nenotiks. Tajā brīdī mums sāk skaitīt procentus. Par mazutu mēs naudu reāli ieņemsim tad, kad sāksies apkures sezona. Jā, zināma daļa būs pārtikas pārstrādei. Tātad būs procentu laiks, kuri mums bankai būs nežēlīgi jāmaksā. Tas, ka tā iekasēs no 1.oktobra, tas ir tikai iekasēšanas laiks. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, godīgi sakot, ka šie smagie nosacījumi, ja pēc tam pērk rūpnīcas un visi tie, kuri lietos... Mēs esam "iebraukuši" jau virs pasaules cenas... Es saprotu, ka bankai ir jārisina jautājums, bet mēs esam valdība jau virs pasaules cenas ar nodokļu maksātāju naudu.

Tālāk. Kur šī nauda paliek? Tas, ka mēs esam decentralizējuši iepirkumu, tas ir saistīts ar to, ka ar Krieviju nevar tirgoties pēc klīringa starpvaldību principa. Tas nedarbojas. Tāpēc iepirkumi tiek organizēti dažādos virzienos un ar to nodarbojas dažādas struktūras. Piespiest šīs struktūras strādāt pilnīgi bez peļņas mēs nevaram. Taču tajā pašā laikā, protams, mēs stipri kontrolējam, īpaši attiecībā uz mazutu, kas nav liels peļņas objekts, un arī attiecībā uz dīzeļdegvielu, lai šī peļņa nebūtu tik liela. Taču piespiest strādāt bezpeļņas variantā mēs viņus nevaram.

Tagad trešais - kur paliek iegūtie līdzekļi? Formāli, protams, kā arī es sākumā domāju, tie atgriezīsies budžetā, un mēs varēsim izmantot tos kā budžeta līdzekļus, lai varētu, teiksim, izmantot minimālās algas paaugstināšanai. Mums bankai tātad ir jāatdod parāds, un tādā gadījumā mums vēl paliek šī nauda, taču reāli laikam nebūs nekas labāks, ja tie būs apgrozāmie līdzekļi, kurus mēs nevaram simtprocentīgi paņemt nost un pēc tam katru reizi no budžeta piešķirt apgrozāmos līdzekļus, jo, ja banka mums kredītus vairs līdz gada beigām nedos, tad mums vajag apmēram miljonu 800 tūkstošu tonnu mazuta optimāli un miljonu 200 tūkstošu tonnu absolūtā minimuma, bet mūsu krātuves vienā reizē atļauj uzņemt tikai 150 tūkstošus tonnu. Tas nozīmē, ka mums būs jāpērk arī turpmāk. Un, ja visus šos apgrozāmos līdzekļus momentāni ieskaitīsim budžetā un mēģināsim ar to celt minimālo algu, kas, no sociālā viedokļa, būtu pareizi, un tad prasīt, lai tos ieskaita minimālajā algā un vienlaikus lūgt banku piešķirt nākamo kredītu, lai varētu to izmantot kā apgrozāmos līdzekļus... Tā kā to nebūs, mēs tos visus izņemsim, lai atkal pirktu nākamo daļu degvielas. To nevar izdarīt, jo bankā šo kredīta resursu nebūs, kā jūs labi zināt. Tas nozīmē, ka mēs tos izmantot minimālās algas paaugstināšanai laikam nevarēsim. Te man godīgi ir jāatbild. Un atbilde ir vienkārša - šī nauda pamatā paliks apgrozāmajos līdzekļos, kas, protams, no valsts puses ir kontrolējami, jo tā visa ir valsts rezerve. Siliņš kredītu tātad ņem no bankas, un tālāk par valsts rezervi atbild Ārējās tirdzniecības ministrija, un tur ir ļoti precīzi izstrādāts tas variants. Viņš apmaksā tikai noslēgtos līgumus. Tāda ir situācija ar šo naudas plūsmu. Tā ka tāds variants, ka valdība varētu kaut kādā veidā dubulti šo naudu paņemt, ir izslēgts.

J.Vaivads: Varbūt es izteikšu vienu precizējumu, respektīvi, kura ministrija precīzi kontrolē šīs komercstruktūras, kas tagad nodarbojas ar šo pasūtījumu izpildi?

I.Godmanis: Tādas ir divas ministrijas! Tā ir Ārējās tirdzniecības ministrija, un šajā procesā piedalās arī "Interlatvija", kur ir ap 40 procentiem valsts akciju, tā ka tā nav simtprocentīgi privātstruktūra, un daļēji tā ir vēl arī "Latvijas nafta", kas pērk Rūpniecības un enerģētikas ministrijas paspārnē, bet jau tuvākajā sēdē - rīt - mēs izskatīsim koncepciju, kā "Latvijas nafta" tiks pārveidota un daļēji arī privatizēta, piesaistot privāto kapitālu. Tātad kontrolēs šīs abas ministrijas un šīs ministrijas, protams, saņems naudu no finansu ministra tikai tad, ja šis līgums būs parakstīts. Tur nekādu variantu nevar būt, jo mums bankai ir jāatdod līdz beidzamajai kapeikai.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es lūdzu jūsu padomu. Vēl Salītis grib jautāt... Mums šodien šeit ir uzaicināts premjerministrs, finansu ministrs un citi darbinieki, taču mums neizvirza nevienu jautājumu, nevienu priekšlikumu, kuru no mums lūdza Zeiles kundze. Neviens nevienu priekšlikumu neizvirza. Tāpēc es domāju, ka mums šī apspriešana ir jāpārtrauc, jo, ja nav jaunas likmes, ja nodokļu likme nav akceptēta, bet ir vecā nodokļu likme, tad ir jāturpina strādāt pie budžeta.

Mums sākas pārtraukums, bet, man šķiet, valdība sēž... Ko mēs darīsim pēc pārtraukuma? Var būt, ka valdība vispār var iet mājās un strādāt pie budžeta?

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Uzskatīsim, ka tie bija jautājumi, cienītais priekšsēdētāj, un es ļoti ceru, ka pēc pārtraukuma deputāti uzstāsies debatēs ar konstruktīviem priekšlikumiem. Ja šādu konstruktīvu priekšlikumu nebūs, tad Apvienotā budžeta komisija lūgs izskatīt šo dokumentu, kuru esam sagatavojuši un kurā pats galvenais ir lūgums akceptēt domu, ka 1992.gada otrajā pusgadā budžeta ieņēmumu daļai ir jāsabalansējas ar izdevumu daļu, vai, precīzāk sakot, ir otrādi - budžeta izdevumiem jābūt līdzsvarā ar budžeta ieņēmumiem.

Priekšsēdētājs: Sākas pārtraukums.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Turpināsim sēdi. Visi jautājumi ir noskaidroti. Sāksim debates. Pirmais debatēs runās Rolands Repša. Lūdzu.

R.Repša: Es atvainojos, ka nevaru simtprocentīgi ierakstīties tajā šīs plenārsēdes daļas nostādnē, kā to teica priekšsēdētāja kungs. Man šķiet, ka visa šī diskusija par budžetu brīžiem, tēlaini izsakoties, ir diskusija par kaut kādām simtdaļām vai tūkstošdaļām aiz komata, taču kļūda jau ir pirms komata. Tātad mums budžeta deficīts, iespējams, ir apmēram 2 miljardi. Valūtas budžetā mums ir ap 13 miljoni, 10 miljoni dolāru. Ja mēs tagad pēc tirgus kursa pārrēķinām, tad tas ir vairāk nekā miljards. Tātad relatīvi ar samērā nelieliem valūtas daudzumiem, aptuveni pāri par 10-20 miljoniem, ir iespējams pilnībā tikt galā, teiksim, ar šādu budžeta deficītu.

Man liekas, ir diezgan bezcerīgi meklēt iespējamos kaut kādus budžeta izdevumu daļas samazinājumus, teiksim, mēģināt kaut kur atrast štata vienības, kuras tur dažus desmitus tūkstošu... Tā ir sīka lieta, kura absolūti neatstās nekādu iespaidu uz budžetu. Tāpēc, manuprāt, mums faktiski šeit būtu jārunā laikam par ārkārtējiem pasākumiem, kā tad nodrošināt šīs budžeta ieņēmumu daļas izpildi.

Mēs jau dzirdējām, un arī Godmaņa kungs apstiprināja, šos ekspertu vērtējumus par to, ka valsts uzņēmumiem ārvalstu kontos ir 500-900 miljonu dolāru. Es piekrītu, ka droši vien ir grūti tos sadzīt rokā, kaut gan par PSKP naudu tur jau kaut kāda skaidrība pamazām rodas. Bez tam, ja tā ir valsts uzņēmuma nauda, tad valsts uzņēmuma direktors acīmredzot par to ir informēts. Valsts uzņēmuma direktoru ieceļ Ministru padome vai ministrija. Ministrs ir Ministru padomes loceklis, un Godmaņa kungs ir Ministru padomes priekšsēdētājs. Es nedomāju, ka ir tik neiespējami tikt skaidrībā pašiem savā valsts saimniecībā par šo naudu. Varbūt daudzos gadījumos tur nevajag pat "Interpola" pakalpojumus meklēt. Galu galā ir arī grāmatvedība, ir iespējamas dažādas šīs grāmatvedības revīzijas operācijas. Es vienkārši tiešām gribētu, lai šeit, pirms mēs vispār reāli runājam par budžetu, tiek veiktas kaut kādas enerģiskas darbības, lai tiktu skaidrībā par šo naudu. Es nedomāju, ka visos gadījumos ir iespējami tikai šie ilgstošie policejiskie ceļi.

Tāpat nav arī noslēpums, ka ne tikai valsts struktūras te grēko valsts uzņēmumā. Arī privātuzņēmēji ir aktīvi iesaistījušies sacensībā ar valsti, teiksim, nodokļu nemaksāšanā. Bet nu šī sacensība notiek visā pasaulē. Un valsts uzdevums šajā ziņā ir savā veiklībā vienmēr būt drusciņ priekšā.

Tāpēc mums ir otrs uzdevums, kas, manuprāt, būtu jāveic. Tas atkal ir ārkārtējs, bet kaut kādiem mierīgiem darbiem diemžēl mums nav laika. Taču mums ir jānostiprina Finansu inspekcija. Privātuzņēmēji dažkārt tiešām pilnīgi atklāti pasaka, ka mums tiešām ir burvīga Finansu inspekcija. Tās meitenes, kas kaut kad ir beigušas attiecīgo Latvijas Universitātes fakultāti lai nu neapvainojas uz mani, bet tā diemžēl ir patiesība. Viņas dažkārt var saskaitīt, vai tur ir pareizais odziņu skaits uz attiecīgā saldējuma, bet diemžēl nespēj izanalizēt situāciju kopumā un palaiž garām daudz lielākas lietas. Tā ka šeit vajadzētu būt kaut kādai programmai, lai radikāli nostiprinātu mūsu Finansu inspekciju. Lai tā būtu spējīga paņemt, teiksim, no visiem uzņēmumiem - no valsts un no privātajiem - bez šaubām visu to, kas valstij likumā pienākas. Un varbūt, ka tādā gadījumā mums šīs galvassāpes par budžetu būtu daudz mazākas. Taču tas ir jādara. Ja mēs to neizdarīsim, tad vispār diskutēt par budžetu, atklāti sakot, nav jēgas. Tad pieņemsim to tādu, kāds nu tas ir sanācis, un skatīsimies tālāk, kā tur tie notikumi attīstīsies.

Tāpēc es gribētu ierosināt šādu lietu un piedāvāju to šodien nobalsošanai. Es gan neesmu to iesniedzis pavairot, jo es to izdarīju pārtraukumā, redzēdams, ka līdz šim nav bijusi šajā virzienā reāla darbība. Es piedāvāju balsošanai šādu formulējumu, turklāt tas nav pretrunā arī tajā gadījumā, ja mēs par budžetu kaut ko balsosim. Tas varētu būt paralēls uzdevums. Tātad: "Uzdot Ministru padomei līdz 1992.gada 1.augustam izstrādāt neatliekamo pasākumu programmu, lai pilnībā nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu iekasēšanu no uzņēmumiem un organizācijām saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu." Un tās tātad varētu būt divas galvenās daļas - lūk, šie pasākumi, ko mēs darīsim ar valsts uzņēmumiem un to slepenajiem rēķiniem. Arī ar pašvaldībām, un par to nav ne mazāko šaubu.

Tālāk par Finansu inspekciju, lai tā būtu pietiekami spēcīga. Ja mēs to tagad nenostiprināsim, tad visas šīs nelaimes turpināsies. Arī, starp citu, es gribu informēt, ka galu galā, ja mēs runājam par ārvalstu palīdzību, tad varu teikt, ka ir izstrādāta speciāla programma tieši Austrumeiropas valstīm it īpaši valstisko struktūru nostiprināšanai pārejas posmā uz tirgus ekonomiku. Šajā PHARE programmā ir paredzēti līdzekļi, piemēram, finansu sistēmas nostiprināšanai. Es neatceros precīzus skaitļus, bet Siliņa kungs noteikti zina, cik tur miljonu ekjū ir paredzēti šai Finansu ministrijai. Diemžēl es tur neatradu rubriku, kas būtu, teiksim, paredzēta tieši Finansu inspekcijas nostiprināšanai, taču tā ir tehniska lieta. Tur attiecīgi ir jāpiestrādā un jāpārformē visa izdevumu daļa, un to var izdarīt. Tātad, izmantojot ārzemju miljonus, mēs varam nostiprināt paši savu Finansu inspekciju un arī banku sistēmu. Mēs šeit vaimanājam, ka banka nav kompjuterizēta. Nu tad ir jāņem tā nauda un jākompjuterizē un jāapmāca šie speciālisti. Man brīžiem šķiet, ka dažkārt elementāri pozitīvi risinājumi netiek realizēti tikai tāpēc, ka turpat Ministru padomes mājas iekšienē gandrīz vai nenotiek nekāda informācijas apmaiņa. Pie tām lietām ir normāli jāstrādā.

Tad es ierosinu šo savu priekšlikumu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Kā es saprotu, tas gan neattiecas uz budžetu, bet, kā jūs teicāt, tas var būt paralēli. Es nolasīšu debatētāju sarakstu, un tad jūs izteiksities par procedūru, Zeiles kundze! Nākamais runās Kodoliņš, pēc tam Geidāns un pēc tam Kide.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu informēt jūs par to apspriešanu, kāda mums bija par budžeta projektu Ekonomikas komisijā. Ekonomikas komisija (droši vien atšķirībā no lielākās daļas citu komisiju) lielāko uzmanību pievērsa tieši šā budžeta ieņēmumu daļai. Un mūsu komisijas viedoklis bija tāds, ka šie skaitļi, kādi ir ierakstīti budžeta projekta ieņēmumu daļā, ir ļoti augsti un, pēc mūsu komisijas viedokļa, ir nereāli. Mūsuprāt, palielināt nākamajā pusgadā apgrozījuma nodokli divas reizes, peļņas nodokļa ienākumus - 2,8 reizes diez vai ir reāli. Bez tam situācijā, kad var būt zināma tautsaimniecības stagnēšana, kad var būt pat krīzes padziļināšanās, tas varbūt ir ļoti nereāli. Tāpēc mūsu komisija vadījās pēc pirmā principa, ka ir nepieciešama budžeta ienākumu daļas vai nu korekcija, vai arī attiecīgi grozījumi nodokļu likumos, palielinot budžeta ienākumu daļu, un nevis tāpēc, lai pēc tam mēs paredzētu izdevumu daļā vēl kaut kādus papildu izdevumus, bet lai stabilizētu un būtu garantēta arī šī ienākumu daļa. Šeit es gribu kolēģu uzmanību vērst uz to, ka mūsu komisijā bija gandrīz vai vienprātīgs viedoklis, ka sevišķi budžeta ienākumu daļas palielināšanās pēc peļņas nodokļa iekasēšanas ir visai nereāla. Tas pats attiecas arī uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Otrs jautājums, par kuru komisija bija vienisprātis, ir tas, ka budžets nedrīkst būt ar deficītu. Budžeta deficīts mūsu apstākļos var tikai izvērsties un vienādi tikt atrisināts, proti, inflācijas kāpināšanā. Citi atrisinājumi praktiski nav iespējami. Savukārt inflācija mūsu situācijā ir totāla katastrofa. Var būt otrs inflācijas vilnis, un es domāju, ka inflācija ir nepārtraukta. Es domāju par inflācijas straujo paātrinājumu. Tā, bez šaubām, ir tautsaimniecības katastrofa, kurā praktiski jebkuras struktūras pārstāj funkcionēt un notiek vienkārši pavisam citas darbības, nevis ekonomiskā dzīve.

Un trešais moments, par ko mūsu komisija bija diezgan vienprātīgi noskaņota, ir tas, ka attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem tomēr ir jāvadās pēc likuma, kāds ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Jebkuri grozījumi un atkāpšanās no principa, ka pašvaldībām pienākas tas, kas tām ar likumu pienākas, tikai veicina patērētāju filozofiju, pastāvīgu orientēšanos uz situāciju, ka, lūk, manā teritorijā mēs gan patērēsim, bet, Dievs pasarg, kaut ko saražosim. Tādā gadījumā mēs nekad nepanāksim, ka pašvaldības būs ieinteresētas attīstīt uzņēmējdarbību, veicināt savā teritorijā jaunu ražotņu atvēršanu, ja būs tikai viens princips. Mēs visi esam gatavi patērēt, bet neviens neesam gatavi domāt par ražošanu.

Tālāk es tomēr gribētu izteikt dažus viedokļus par situāciju, kāda ir radusies. Neapšaubāmi ir viens, ka situācija ir atrisināma trīs veidos, kādi ir pašlaik. Pirmais veids ir, kā to ieteica Rolands Repša, - nedarīt neko! Pieņemt lēmumu un uzrakstīt, lai Finansu inspekcija labāk iekasē nodokļus. Situācijas turpinājumu varam pilnīgi precīzi pateikt. Tālāk mums arī visiem būs skaidrs, kas mēs tādi esam. Bez šaubām, Valūtas fonda delegācijas no šejienes aizbrauks projām, jo vienkārši būtu smieklīgi šeit palikt un tērēt savu laiku.

Varu pateikt arī visas pārējās sekas. Sekas būs tādas, ka mēs spiedīsim bankai drukāt naudu. Bankas nupat ieceltā padome to nedarīs. Tālāk mēs būsim spiesti to acīmredzot nomainīt. Tālākās procedūras arī vienkārši iedomāties. Drīz vien Latvijas rublis zaudēs jebkuru pirktspēju, un mēs īstenosim tās "skaistās" prognozes, kādas bija, ka pirktspēja Latvijas rublim zūd. Vārdu sakot, tāda būs ķēdīte šajā gadījumā, un mēs varēsim turpināt.

Es tikai domāju, ka, bez šaubām var realizēt zināmus politiskus mērķus, pieņemot šādu variantu, bez šaubām, zināmas aprindas valstī arī to grib. Bez šaubām, var ieteikt arī šādus variantus, taču es tomēr domāju, ka šāds variants nav pieņemams, un, ja runājam par budžeta ienākumu daļu, tad nav pieņemami šādi piedāvājumi. Nu tad noraksim to valsts īpašumu līdz galam! Nu tad ņemsim principā no valsts kārtīgi kapitāla daļu izmaksu un tad valsts īpašums būs līdz galam "norakts", un pēc tam būs ko privatizēt. Arī tā ir tāda naiva iedoma. Jūs mazlietiņ iepazīstieties ar pasaules praksi, kā tad notiek normāla privatizācija un ko dara valsts, normāli privatizējoties. Kaut vai tajā pašā Vācijā. Viņi liek iekšā valsts uzņēmumos. Vispirms valsts uzņēmums ir jāpadara par tirgus vērtību, par preci, kam ir vērtība, lai tas būtu uzņēmums, nevis tikai lūžņi. Galu galā mums taču ir jāpadomā arī par tiem strādājošajiem, kuri strādā tajos uzņēmumos. Tā ka cerēt uz to, ka mēs varēsim šādā veidā "noēst" valsts īpašumu, ir naiva cerība. Tas nozīmē to pašu haosu un sabrukumu, jo galu galā šie ieņēmumi no privatizācijas tūlīt ir jāgulda atpakaļ šajā privatizācijā, lai mēs padarītu šos uzņēmumus tiešām par darbotiesspējīgiem un privatizējamiem uzņēmumiem. Un es nemaz nedomāju, ka šis process tagad ir dažu mēnešu jautājums, kā te daži varbūt iedomājas, ka dažos mēnešos mēs privatizēsim un atrisināsim situāciju. Es domāju, ka tāda nenopietna pieeja ir cilvēkiem, kuri nemaz nav iepazinušies ar citu valstu pieredzi vai praksi.

Un tātad paliek otrais ceļš. Otrais ceļš ir tāds ceļš, ka tad, ja mēs esam nobalsojuši, ka nepalielinām ienākumu daļu, tad mums ir tikai viena iespēja - ķerties pie izdevumu daļas. Es uzskatu, ka šis ceļš ir reāls. Reāls ceļš, bet ar visām no tā izrietošajām sekām. Vai jūs esat gatavi atteikties no pabalstu maksāšanas? Vai mēs esam gatavi atteikties no šiem 1,2 miljardiem pašvaldību kurināmā sadārdzināšanās gadījumā? Ja mēs esam gatavi atsacīties no veselas rindas valsts budžeta iestāžu darbības, kam ir bezmaksas darbība, un pārvēršam to par maksas darbību, tad šis ceļš ir reāls. Taču tad ir visas no tā izrietošās sekas. Ja būsim konsekventi šinī ceļā, es pat teiktu, ka tas ir labāks ceļš nekā palielināt budžeta izdevumu daļu. Es tikai baidos, vai mūsu zālē būs pietiekami daudz deputātu, lai mēs izvēlētos šo ceļu. Praktiski tas ir reālais ceļš, jo, godīgi sakot, šīs subsīdijas praktiski nozīmē to, ka mēs budžeta ienākumus tūlīt patērējam. Mēs praktiski veicinām patēriņu. Jebkura subsīdija ir patēriņa veicināšana un ražošanas bremzēšana. Es vienkārši ļoti labi zinu, kāda pašlaik ir situācija. Tāda situācija, ka ir reāli pārbūvēt katlumājas uz citu, alternatīvu degvielu, taču tas netiek darīts. Visi gaida, kad valsts iedos lētu degvielu. Un visa šī preses ažiotāža, ka, lūk, valdība ir paņēmusi kredītus un nopirkusi mazutu un citu kurināmo... Brīnišķīgi, mums nekas nav jādara! Šī psiholoģija vijas visam cauri, un tā ir ļoti valdoša. Es uzskatu, ka zināmā veidā šis variants, ka mēs tikai palielinām budžeta ieņēmumus un tos uzreiz patērējam, nevis investējam, lai pārkārtotu mūsu ražošanu vai pārkārtotu mūsu energobilanci, tas zināmā veidā ir pašnāvniecisks ceļš.

Un trešais variants. Tas ir - atgriezties vēlreiz pie ieņēmumu daļas, un vienīgais reālais variants, kā palielināt ienākumu daļu, tātad ir šie nodokļu grozījumi plus neliela summa, kuru var iegūt ar valsts iekšējo aizņēmumu. Es domāju, ka daudzi, noklausoties šeit bankas prezidenta vietnieka uzstāšanos, var iedomāties, ka tas ir ļoti reāli - valsts iekšējais aizņēmums, taču es baidos, ka iekšējam aizņēmumam priekšnoteikumu ir ļoti maz. Inflācija praktiski visus ietaupījumus ir iznīcinājusi. Pašreiz valstī ir totāls kapitāla bads. Valsts iekšējais aizņēmums ir iespējams tad, ja valstī ir kapitāls un ja tas kaut kur cirkulē. Nevar aizņemties no tukšuma. Visi mūsu krīzes pamatelementi, manuprāt, ir tie, ka valstī nav kapitāla. Kapitāls var uzkrāties diezgan ilgā periodā. Jā, zināmu summu var dabūt ar valsts iekšējo aizņēmumu, bet ne pārāk lielu. Tāpēc, lai sabalansētu, mēs varētu iet divus ceļus: palielināt ienākumu daļu un vēlreiz apspriesties par šiem jautājumiem, bet arī ļoti nopietni jādomā par dažu posteņu svītrošanu izdevumu daļā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es saprotu, ka mums beigās par kaut ko būs jābalso. Kāpēc mēs šeit sēžam - es to nesaprotu! Tad šis mūsu balsojums varētu būt tāds, kādu ierosināja Kodoliņa kungs: vai balsojam par to, ka vēl strādājam pie ieņēmumu daļas, pie nodokļu likumiem, vai arī strādājam tikai pie izdevumu daļas, tas ir, lai samazinātu izdevumu daļu. Kā, lūdzu? Nu, bet tad par to runājiet! Man šī laika notriekšana, es atvainojos... Varbūt es atkal kaut ko esmu sapratis neriktīgi? Ja es viens sēžu, tad tas ir tā, bet te milzīgā zālē sēž, un mēs runājam riņķī un apkārt...

Lūdzu, Geidāna kungs, jūs varbūt mums ieteiksit, ko darīt.

I.Geidāns: Cienījamais plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Atbalstot principā valdības koncepciju, ka var plānot mūsu budžetu otrajam pusgadam tomēr ar plānveida deficītu, atbalstot arī valdības pozīciju tajā aspektā, kā jau kolēģi teica, ka mums jānodrošina vismaz plānotais ieņēmumu apjoms, samazinot izdevumu daļu, vismaz tajā daļā, ko izdevumos esam ieplānojuši, lai nodrošinātu... Es gribētu savu runu šādā veidā konceptuāli organizēt.

Pirmkārt, mūsu politika ir jāvirza uz to, lai nostiprinātu tās budžeta iestādes un dotu tām budžeta iestādēm naudu, cik vajadzīgs, kuras pašas pelna naudu. Un viena no tādām iestādēm ir muita, jo citādi es te nestāvētu. Tāpēc, lai realizētu šo plānoto uzdevumu, ja paņemsim sava 592.dokumenta 4.pielikumu... Paskatīsimies pirmajā lapā 8.pozīciju! Lai nodrošinātu kaut vai šo deficītu, valdība otrajā pusgadā ir ieplānojusi četrarpus reizes vairāk ar muitas nodokļiem ieņemt naudu. Atbalstot šo koncepciju un domājot, kā to realizēt, mums vispirms ir vajadzīgi cilvēki, kas to darīs, lai to nodokli iekasētu. Otrkārt, ir vajadzīga tehnika. Paskatieties 6.lappusē 13.pozīciju, sākot no tās vietas, kur rakstīts: "Muitas departamenta centrālais aparāts", un uz leju ceturtajā ailē dotos skaitļus un tās pozīcijas, kādas mēs plānojam, lai šādā veidā to gandrīz pusmiljardu ieņemtu. Taču tas ir četrarpus reizes lielāks palielinājums nekā pirmajā pusgadā. Mēs šiem mērķiem plānojam tikai 100 miljonus naudas un tikai nedaudz palielināsim cilvēku skaitu, lai to varētu realizēt. Mūsu priekšlikums ir dots ceturtajā ailē, bet diemžēl tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē, ka arī šis valdības plānotais četrarpus reizes lielākais ienākums no muitas ir pārsvītrots.

Es aicinu jūs, kolēģi, to tomēr atbalstīt un atbalstīt arī mūsu lūgumu - ceturtajā ailē minētos skaitļus un ielikt tos arī trešajā ailē, tas ir, runājot par ienākumiem rubļos.

Nākamais konceptuālais moments. Atbalstot tos valdības kontrolskaitļus, kas plānoti valdības budžetam (tas ir 3.pielikums jeb 579.1.)... 3.lappusē 15.pozīcijā rakstīts: "Finansu ministrija". Atbalstot skaitli, kas tur ir ieplānots, - 6,56 miljoni dolāru - Finansu ministrijai es nelūgtu vienkārši tur nevienu centu vairāk, cik tur ir, bet lūgtu ierakstīt apakšā: "no tiem 0,62 miljoni - Muitas departamentam". Attiecīgi mēs Finansu ministrijā to varētu iekšēji koriģēt, kurā pozīcijā tā naudiņa ienāk.

Kāpēc es šādi runāju? Pavisam vienkārši! Mums vispār muitai ir izsvītrota valūta no budžeta. Ja paskatīsities uzmanīgi plānā, tad redzēsit, ka tur ir nulle centu. Taču es jums varu pateikt elementāru lietu: lidostā jūs esat sašutuši, ka tādā veidā notiek kontrole. Tas ir viens piemērs, ar ko jūs personiski saskārāties, taču es jums varu pateikt, ka rīt vairs pat tās kontroles nebūs. No 6.jūlija mums jāsāk starptautisko līniju kontrole. Tur ir vienīgais aparāts, ko mēs pagrabā atradām un izremontējām, un tas atkal būs jāremontē. Tā ģenerators vien maksā 15 tūkstošus dolāru, bet paredzēta mums ir nulle.

Aicinu jūs kontrolskaitļus nemainīt, bet ierakstīt (es rakstiski esmu to jau iesniedzis): "no tiem 0,62 miljonus..." Tikai rentgena aparatūrai vien mums vajag 1,5 miljonus dolāru. Kompjūteriem vajag apmēram 800 tūkstošus dolāru.

Ko mēs šodien darām? Tā kā mums nav iedots neviens dolārs, tāpēc mēs neviens nestāvam. Mēs pērkam firmā "Parex" par rubļiem tos dolārus un maksājam. Arī par formām... Visi ir sašutuši, ka muitniekiem nav formas, bet, lai nopirktu formas krekliem drēbes, es maksāju vācu markas. Par rubļiem man neviens to nepārdod. Es atkal tās markas pērku par rubļiem firmā "Parex" un maksāju. Lai tas nenotiktu, mīļie kolēģi, es aicinu atbalstīt valdības koncepciju un nepalielināt tos skaitļus, kuri šeit ir, bet arī nesamazināt ienākumus. Un to var izdarīt, kā es jums piedāvāju. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Apvienotā budžeta komisija saņēma budžeta projektu faktiski reizē ar Starptautiskā valūtas fonda rekomendācijām, kur galvenās rekomendācijas, kā jūs jau te dzirdējāt, ir bezdeficīta budžets un sakārtoti nodokļi. Tādēļ jau no paša pirmā momenta Apvienotā budžeta komisija, vadoties pēc šīm rekomendācijām, piedāvāja budžetu tālākajai apspriešanai un rekomendēja apspriest to komisijās, izejot tieši no šiem apsvērumiem. Tas ir, mēs aicinājām nākt ar priekšlikumiem, ka varētu likvidēt esošo budžeta deficītu 1,6 miljardu apmērā. Tagad tas ir vēl lielāks... Mums jādomā, kā to likvidēt un kā daļu varētu samazināt no šā budžeta deficīta.

Kāpēc mēs sapratām, ka budžeta deficīts patiešām nav pieļaujams? Tas nav pieļaujams tāpēc, ka, kā jau te premjers teica, iespējams, mums būs vai nu nacionālā nauda, vai arī pastāvīgais Latvijas rublis būs jālaiž savā asinsritē. Un tas ir iespējams tikai bezdeficīta budžeta apstākļos. Taču, manuprāt, pats galvenais, kas it kā nesaistās ar budžetu, ir tas, ka Latvijai vajadzīgi tie 200 miljoni, kuru šodien Latvijas apkurei nav, bet visas ogļu, degvielas un kurināmā rezerves ir uz nulles, un tam visam ir vajadzīga nauda. Tātad pirmais nosacījums ir bezdeficīta budžets. Es domāju, ka pats pirmais konceptuālais jautājums neatkarīgi no tā, vai strādājam tālāk vai nestrādājam tālāk, ir tas, ka vajag nobalsot vai nu par bezdeficīta budžetu, vai par budžetu ar deficītu un ar cik lielu deficītu. Tikai tad mēs varam skatīt to bilanci.

Vakar mēs paņēmām pirmo daļu, tas ir, lai sakārtotu nodokļus, un visi bija par to, lai tautai būtu labi. Tomēr es gribu teikt, ka katra komisija, kas pie mums nāca, neviena nenāca ar samazinātu daļu, bet katra atnāca ar ļoti biezu papildus pieprasīto summu. Ja Zeiles kundze kopā ar mūsu komisiju to būtu saskaitījusi, tad deficīts būtu nenosaucams. Tāpēc es ierosinātu balsot par deficīta vai bezdeficīta budžetu. Tas būtu pirmais.

Otrs. Deputātiem ir grūtības ar budžeta analīzi, un tās ir patiešām lielas, tāpēc ka budžets mums ir iedots patiešām ļoti lielos strukturālos griezumos, bet nav ne pa pantiem, ne pa paragrāfiem. Mums ir lieli skaitļu virsraksti. Vai nu tas cipars inflācijas laikā ir lielāks vai mazāks, tas mums nekā prātīga var neizteikt. Tāpēc domāju, ka prasības ir pareizas. Un mums vajag dot vēl šaurākā griezumā šo budžetu. Piemēram, mēs nezinām un arī deputāti nezina, vai 12.pantā budžeta iestādēm ir iedota nauda vai nav iedota nauda inventāra iegādei. Daudz vai maz? Te ir kopējā summa. Pagājušajā budžetā tā visa nebija nemaz. Vai hroniski to tā var turpināt, es nezinu, taču tas mums būtu jāzina.

Cienījamie deputāti! Budžets ir veidots pēc principa: vecais budžets reizināts ar tā saukto sadārdzinājuma koeficientu "3". Vienkārša aritmētika. Taču diskutējams un konceptuāls būtu arī skaitlis "2". Ko tas izsaka? Cik lielā mērā šis sadārdzinājuma koeficients nosedz saimnieciskos izdevumus, ja ņem vērā, ka apmēram 70-80 procentu no saimnieciskajiem izdevumiem sevī ietver kurināmais... Nu tad paklausieties! Mēs kurināmajam dodam ar koeficientu "3" uz gigakaloriju 298 rubļus, bet pēc maija cenām šī cena ir 1790 rubļu; oglēm mēs dodam ar koeficientu "3" 1000 rubļu, tomēr faktiski ir 4-5 tūkstoši, bet attiecībā uz gāzi un arī citiem kurināmā veidiem ir redzams, ka cena vēl celsies. Lūk, kur ir konceptuāls moments! Es saprotu, ka nevar iedot. Princips ir dot pēc iespējām, nevis pēc tā, cik vajadzīgs. Taču tad mums vajadzētu vismaz izdarīt tautsaimniecisku analīzi, cik ar to "trijnieku" tālu izdzīvosim - līdz novembrim vai līdz decembrim? Godīgi sakot, par tautsaimniecisko analīzi no Ekonomisko reformu ministrijas neesmu neko dzirdējis. To vakuumu tautsaimnieciskajā analīzē aizpilda, protams, Godmaņa kungs, tomēr to vajadzētu... Tāpēc arī šis jautājums un šis "trijnieks" kā tāds būtu diskutējams. Un, ja ne, tad vismaz valdībai vajadzētu izanalizēt, ko darīt ar skolām, ko darīt ar slimnīcām, cik tālu ar šo "trijnieku", ar šo koeficientu var izdzīvot, lai zinātu, kādi organizatoriski saimnieciskie pasākumi būtu jāveic.

Tālāk. Vēl viens konceptuāls jautājums ir izslīdējis no budžeta tā pavisam nejauši, proti, tie ir 37 procenti sociālā nodokļa atskaitījumu, ko saņems skolotāji pie savām algām. Tas vienkārši no budžeta ir pazudis, bet tas sastāda apmēram 400 miljonus... Tie ir 400 miljoni, kas tiek uzlikti uz pašvaldību pleciem. Vai pašvaldības to segs vai nesegs no sava budžeta - par to ir grūti spriest, un tas ir tīri konceptuāls jautājums, jo likums prasa samaksāt visu algu tāpat kā līdz šim ar visiem 37 procentiem. Un es domāju, ka tas mums būtu balsojams - vai skolotāji to saņems vai nesaņems. Arī tas tad mums būtu jāizlemj.

Vēl viena lieta. Mēs tikko pieņēmām grozījumus likumā par budžeta tiesībām. Un tur ir teikts, ka budžeta sistēma Latvijā sastāv no diviem budžetiem: no valsts budžeta un no pašvaldību budžeta. Būsim korekti! Mēs pašlaik risinām valsts budžetu, bet tā ir sistēmas sastāvdaļa! Mēs mazliet visu pārējo noveļam uz pašvaldības budžetu. Godīgi sakot, man dara rūpes viena lieta, jo valdība ar lēmumu nodod pašvaldībām absolūti nerentablo un miljardus prasošo siltumtīklu uzņēmumu "Latvijas siltums". Es gan sapratu no Platā kunga, ka valdība nolīdzina arī parādu - tos 1,2 miljardus, ka tos nolīdzina, bet tik un tā pašvaldības ir plikas, bez nevienas tonnas degvielas. Šīs te naudiņas nav.

Man būtu priekšlikums. Ja gribam dabūt atpakaļ tos 9-10 miljardus, ko patērēs pašvaldību siltumtīkli degvielas iepirkumam, lai tos dabūtu atpakaļ, noteikti ir jāceļ tarifi! Jāceļ tarifi un īres maksas! Arī tarifi par silto ūdeni. Taču, ja jāceļ tarifi, tad ir jābūt arī otrai pusei - vai cilvēks var maksāt. Cilvēks to nevar samaksāt. Tātad viņš nemaksās, viņš jau ir gatavs nemaksāt, un tā nauda neienāks, bet visus no dzīvokļiem neizdzīs. Pašreiz minimālais algas līmenis ir paredzēts tikai vēdera tiesai. Taču, ja izliks no dzīvokļa, tad vēdera tiesa būs jāēd uz ielas. Ko es gribētu ieteikt? Mums vajadzēja budžetā, gribam to vai negribam, paredzēt no oktobra kaut kādu rezervi minimālajai darba algai. Nevis lai paceltu darba algu, bet lai nosegtu to daļu, ko pašvaldības ar Škapara kungu pacels, jo ne jau valdība pacels, bet pašvaldības pacels šos tarifus. Un, lai varētu to mazo daļiņu kompensēt, man būtu šāds priekšlikums.

Tagad priekšlikumi par budžetu kā tādu. Man ir tāds priekšlikums: nekādā gadījumā neķerties klāt pie turpmākās budžeta izstrādes, lai samazinātu šo "trijnieku", tas ir, saimnieciskos un visus citus šos izdevumus. Neparko neķerties pie tā klāt! Tie vairs nav samazināmi! Arī Starptautiskais valūtas fonds ir teicis, ka tie nav samazināmi.

Man ir priekšlikums: ja nobalsojam par bezdeficīta budžetu, tad vajag ķerties klāt pie investīcijām, kuras ir ļoti lielas lauksaimniecībai, ne nu lielas... bet 500 miljoni... un arī citu investīciju resursiem, piemēram, attīrīšanas ietaisēm. Jā! Es visu laiku cīnījos par attīrīšanas ietaisēm, un tagad tas viss mums ir jāņem nost, ja ienākumu daļu nevaram palielināt! Tas ir pirmais.

Otrais. Ja arī tad nepietiek, lai izvestu uz bezdeficītu, tad laikam mums ar Zeiles kundzi ir atkārtoti jālūdz katrai komisijai, norādot tai summu, par kādu tai jāsamazina sava proporcija no savas nozares, un jāpasaka: "Nāciet ar priekšlikumiem, kādās pozīcijās jūs samazināt, nevis prasāt mums vēl klāt!"

Un nobeidzot es gribu teikt par Kinnas kunga priekšlikumiem, ka viņš nezināja, kāds griezumā ir lauksaimniecības budžets. Mēs to ļoti smalki zinām, Kinnas kungs! Nē, lauksaimniecība rajonos ir pieprasījusi 3054 administratīvās vienības. 3054, bet departamentos - 560. Tātad - tikai konsultatīvi administratīvajam dienestam no jauna... Es esmu par konsultatīvo dienestu, bet administratīvajam dienestam no jauna klāt 350 administratīvas vienības diez vai būtu apmaksājamas. Un, Kinnas kungs, tā jūsu paciņa, kas ir pie mums par lauksaimniecību, tā ir ļoti bieza. Es gribētu redzēt kaut ko arī uz samazinājuma pusi. Paldies par uzmanību. Tādi man bija priekšlikumi... Šķiet, gan konceptuāli, gan arī nekonceptuāli. Paldies.

Priekšsēdētājs: Ļoti labi, Kides kungs, es ļoti labi sapratu jūsu deficītu un bezdeficītu. To es sapratu. Mēs balsosim, bet pārējos konceptuālos priekšlikumus, lūdzu, iesniedziet! Par to deficītu un bezdeficītu ir skaidrs. Var būt vēl trešais variants - pa pusei un pa pusei kaut kas.

J.Kinna: Priekšsēdētāj, kādreiz jūs atbalstījāt arī tādu repliku variantu...

Priekšsēdētājs: Es izvirzu jautājumu uz balsošanu. Reģistrēsimies un balsosim neatkarīgi no tā, vai repliku drīkst vai nedrīkst. Lūdzu, balsosim. Reģistrāciju! Man personīgi ļoti gribējās izteikt repliku Geidāna kungam, bet es visādi centos sevi ierobežot un to neizteicu. Lūdzu rezultātu. 55 deputāti. Balsosim par replikai domātu vārda došanu Kinnas kungam. Lūdzu. Pēc tam, Kinnas kungs, izrakstu jūs varēsit saņemt. Lūdzu rezultātu. Par - 19, pret - 24, atturas - 6.

Nākamais debatēs ir Škapara kungs, pēc tam - Vaivada kungs, Cilinskis, Strīķis. Jūs, Krastiņa kungs, varat doties strādāt tālāk!

J.Škapars: Cienījamie kolēģi! Es varu saprast premjera vēlēšanos dabūt bezdeficīta budžetu un tomēr man liekas, ka šobrīd tajā variantā, kādā to sastādīja, ir liela fikcija. Fikcija tāpēc, ka bezdeficīts varbūt izskatās galīgajā variantā, taču iekšēji daudzas pozīcijas ir ar deficītu. Ļoti daudzas pozīcijas! Tajā skaitā daudzi rajoni, daudzas pašvaldības strādās ar ļoti lielu deficītu, un es uzskatu, ka šī ziema, pastāvot ļoti kritiskajai situācijai ar kurināmā apgādi, daudzām pašvaldībām var būt ne tikai bīstama, bet arī nāvīga. Tas jāsaka pilnīgi atklāti, un es tādus vārdus nemēdzu lietot bieži, bet šī situācija šobrīd ir tāda. Es jums minēšu dažus faktus. Šeit mēs runājām par to līdzsvarošanu, bet tagad līdzsvarošana sastāv tikai it kā protokola variantā. Tekstā es redzu, ka patiesībā paliek šie paši procenti, tās likuma izmaiņas, kas ir izdarītas esošajos likumos, un tie sastāda ne mazāk un ne vairāk kā 500 miljonus no pašvaldību budžeta.

Tālāk. Te Kides kungs runāja par skolotāju algām. Tās ir tās subsīdijas, ko mēs piešķīrām pašvaldībām, lai it kā kompensētu šīs algas. Tā tam vajadzētu būt pēc likuma, taču mēs aizmirsām šos 37 procentus. Un tas atkal sastāda, ja nemaldos, 500 vai 600 miljonus. Tātad pieskaitiet šiem 500 miljoniem klāt vēl 600 miljonus...

Nākamais. Ir pieņemts Ministru padomes lēmums attiecībā uz apkurināšanas sistēmas nodošanu pašvaldībām. Vismaz mums ir tāda informācija, ka šis lēmums pirms kādas nedēļas ir pieņemts. Un tikai parādi vien attiecībā uz šo apkures sistēmu (pēc manā rīcībā esošās informācijas, ko man galīgi tomēr neizdodas dabūt, jo man nav ne šā lēmuma, ne arī materiāla par to, kā lēmums tika pieņemts), sastāda atkal 600 miljonus rubļu. Dariet, kā zināt, bet tas kopā sastāda pusotra miljarda! Vai tas ir deficīts vai nav deficīts - spriediet paši! Es jau nerunāju par to, ka attiecībā uz visu šo sistēmu ir skanējuši vairāki paziņojumi gan no ministru puses, gan tamlīdzīgi, ka centralizēti ar kurināmo cilvēki netiks apgādāti. Mums notika reģionālās sanāksmes, kur izvirzījām vienu vienīgu jautājumu: tiksim skaidrībā šodien! Žēl, ka Godmaņa kungs tik aktīvi pašreiz sarunājas un nedzird, ko es saku. Tas ir ļoti iespējams, ka ar vienu ausi var klausīties un arī ar otru ausi klausīties...

Priekšsēdētājs: Kungi, visu izšķirsim ar balsošanu!

J.Škapars: Šajās reģionālajās sanāksmēs (vienā no tām piedalījās arī Godmaņa kungs) mēs runājām par vienu, bet skaidru jautājumu - dosim atbildi uz jautājumu, kādu daļu no kurināmā, kas ziemā ir nepieciešams, apgādās valsts? Otrs jautājums: kādu daļu uzliksim pašvaldībām? Un atklāti pateiksim iedzīvotājiem, kas viņiem izdarāms pašiem. Vasara iet, tāpēc šodien šie jautājumi būtu jārisina ļoti ātri un aktuāli, taču šis jautājums joprojām nav atrisināts. Es pilnīgi piekrītu tiem, kuri saka, ka centrālais šoziem šajā budžetā būs kurināmais. Tas tiešām sastādīs 70-80 procentus no enerģētikas, kopumā ņemot, tātad 70-80 procentus no visa budžeta. Un par to, man liekas, mums visām sarunām ir jānotiek.

Nākamais jautājums ir birokrātiskais aparāts. Jā, jā, Godmaņa kungs, es runāšu tagad par pašvaldību birokrātisko aparātu! Pašvaldību birokrātiskais aparāts, bez šaubām, aug, taču es varu pateikt tikai vienu, ka rajonu pašvaldības šinī gadā stipri samazināja savu aparātu. Tāpēc nerunāsim ar kailiem vārdiem! Taču tanī pašā laikā pieauga - turklāt vairākkārtīgi - valsts aprāts. Nosaukšu skaitļus. Man min Gulbeni - 600 cilvēku. Vakar runāju ar Valmieru - man nosauca 1200 cilvēku. Un tādus datus tagad min ļoti daudzi rajoni. Būtu ļoti labi darīt tā, kā te apelēja Gorbunova kungs, ka mums vajadzētu nākt ar konkrētiem priekšlikumiem. Tāpēc es nāku ar konkrētu priekšlikumu - izveidot komisiju, kas ātri pārbaudītu gan pašvaldības - es sāku ar pašvaldībām -, gan arī valdības valsts dienestu, valsts aparātu, un tad mēs ļoti ātri izšķirtos, kur šo birokrātisko aparātu varētu samazināt. Tas ir liels un strauji aug. Mēs blakus vecajam aparātam liekam jaunu aparātu.

Es te nerunāju par vakardien izlasīto ziņu attiecībā uz parādiem citām valstīm. Apspriežot budžetu, mums tomēr derētu zināt, kāds ir mūsu parāds, jo parādu mums nāksies maksāt, turklāt lielu daļu parādu mums nāksies maksāt arī no valsts budžeta. Un tomēr informācija mums ir niecīga. Es varētu, tā teikt, pasmaidīt par Kinnas kunga prasību attiecībā uz lauksaimniecības datiem un tamlīdzīgi, tomēr informācija deputātiem ir ārkārtīgi niecīga. Mēs uz šīs skopās informācijas pamata esam spiesti pieņemt ārkārtīgi būtiskus lēmumus.

Un pēdīgi par to stilu, kā mēs strādājam. Diemžēl mēs pēdējā laikā šādā sakarsētā stilā pieņemam katru budžetu. Mēs arī iepriekšējo budžetu pieņēmām ar lielu nokavēšanos, un arī šo budžetu pieņemam pēdējā brīdī. Es dzirdu pašlaik no vietām replikas par to, sak, redziet, kādi jūs esat deputāti, jūs paši nesaņemsit algas, jo jūs, lūk, nepieņēmāt nodokļu likumus un tamlīdzīgi. Taču es gribētu teikt, ka mēs šo nodokļu likumu varbūt arī būtu pieņēmuši un arī mēs, Godmaņa kungs, esam gatavi attiecībā uz šo ienākuma nodokli iet uz šo kompromisu. Noņemsim šo ienākuma nodokli šoreiz! Lai tas paliek uz nākamo pusgadu - izšķiršanai nākamajā pusgadā. Mēs tomēr šos nodokļu likumus skatām milzīgā steigā. Tomēr, tomēr... arī es pats esmu pie tā mazliet vainīgs.

Par to, ko Ozola kungs ierosināja attiecībā uz Valūtas fonda priekšlikumiem, uz memorandu. Mums, patiesību sakot, visiem vajadzēja izskatīt šo memorandu un pieņemt attiecīgus nodokļu likumus. Tad mēs redzētu ienākuma avotus un tad varētu izšķirties.

Viens priekšlikums par ienākuma avotiem. Tās ir leģendas, protams, bet es domāju, ka ne tikai leģendas vien. Manuprāt, te ir daudz taisnības, ka mums likumi ir pieņemti, bet ar nodokļu iekasēšanu iet slikti. To atzīst arī Finansu inspekcija, jo ļoti daudzi nodokļi paliek vienkārši neiekasēti. Es domāju, ka tās ir milzīgas summas. To vajadzētu pārbaudīt un tikt skaidrībā. Taču es domāju un atļaujos apgalvot, ka tās ir milzīgas summas.

Tātad, ja mēs ieviestu kārtību attiecībā uz likumu pieņemšanu, tad būtu kaut kāds normāls temps, mums būtu pietiekami daudz materiālu, lai mēs varētu normāli spriest. Un tad, es domāju, mēs varētu pieņemt šo likumu pavisam citā atmosfērā.

Es gribētu atgādināt visiem deputātiem, ka jums ir izdalīti Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas konkrēti priekšlikumi gan attiecībā uz ienākumu daļu, gan attiecībā uz izdevumu daļu. Ja arī kaut kam nevar piekrist, tad vismaz būtu lietderīgi šos priekšlikumus izskatīt. Diemžēl man ir tāda informācija, ka šie mūsu komisijas locekļu parakstītie priekšlikumi nav pat izskatīti.

Priekšsēdētājs: Deputāts Vaivads, pēc tam - Cilinskis. Lūdzu.

J.Vaivads: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums visiem, lai cik daudz mūsu te arī būtu, ir jāapzinās, ka stāvoklis ir ļoti nopietns. Katrā ziņā es pret šo situāciju izturos ļoti nopietni, jo, teiksim, tas, kādā veidā mēs tālāk dzīvosim, tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, vai vēl padziļināsim kaut kādu ekonomisko haosu vai tomēr kaut kādā veidā virzīsimies uz zināmu sakārtotību arī mūsu ekonomikā.

Savā laikā, rīkojot kādu semināru par Vācijas parlamentāro praksi un tā tālāk, es uzdevu jautājumu Bundestāga deputātiem - kas notiek, ja valdība iesniedz projektu, bet Bundestāgs šo projektu noraida. Viņi teica: "Piedodiet, mēs nevaram atbildēt, pie mums valdība tādus jokus nevar atļauties!" Es gribētu pateikt tikai to, atklājot visu tālāko, kā šādā gadījumā rīkojās Bundestāgā. Valdība ļoti daudz strādā, lai pilnīgi skaidri saprastu, ka tad, kad tā iesniegs šos likumprojektus, kad tie tiks pieņemti... Un tas darbs nenotiek, piedodiet, vienā plenārsēdē, kur ir viens jautātājs un premjers vai ministrs atbildētājs, lai šajā repliku variantā it kā mēģinātu noskaidrot patiesību. Piedodiet, bet tā ir patiesība varbūt tikai attiecībā uz kādiem šauri saprastiem konkrētajā mirklī uzdotajiem jautājumiem, taču patiesais darbs slēpjas tanī skaidrībā, kāda ir jāgūst deputātiem, lai viņiem balsošanas motīvs būtu pilnīgi viennozīmīgs, jo, piedodiet, uz deputātiem gulstas arī atbildība. Un šādā situācijā, kādā pašlaik strādājam, es uzskatu, ka te pilnīgi vai daļēji varbūt ir Augstākās padomes darba tāda izņirgāšana. Es varētu mēģināt atrast arī citus vārdus, jo tādā veidā, ka šeit mēģina pirms mēneša iedot budžeta projektu un pēc tam fiksi nomainīt ieņēmumu daļu... Tūlīt parādās Valūtas fonda rekomendācijas, tā memorands ir tikai pēc tam...

Es domāju, ka šādā haosā, ņemot vērā to, kādā saspringtā situācijā vispār strādā Augstākā padome, tādā veidā nedrīkst strādāt. Es domāju, ka tā ir liela vieglprātība, bet no turienes izriet arī politiskās sekas - Augstākā padome tagad faktiski ir atbildīga, teiksim, par šo situāciju un tā tālāk, bet valdība gandrīz jebkurā situācijā var mazgāt rokas nevainībā. Sak, piedodiet, tie deputāti tur nekā nesaprot. Pareizi, tādu situāciju var radīt ļoti mākslīgi! Un šinī sakarībā es vēl gribēju teikt, ka es varētu pilnīgi piekrist Škapara kunga teiktajam, tas ir, ka šeit visā šajā secībā ir jāievēro zināma loģika.

Mēs runājam par Valūtas fonda rekomendācijām. Piedodiet, Valūtas fonds nav likumdevējs Latvijas Republikā! Nav likumdevējs! Tātad, ja esam likumdevēji, tad mēs arī vispirms tiekam skaidrībā par šīm rekomendācijām - pieņemam tās vai nepieņemam, un, izejot no tā, virzāmies tālāk atbilstoši normālajai loģikai. Un tad mēs redzam, kāds ir mūsu darba rezultāts. Šādā haosā darba rezultātus mēs pašlaik neredzam.

Kāds man ir konkrētais priekšlikums? Viens ir skaidrs, par ko, manuprāt, pat varētu nebalsot. Tas ir tas, ka budžeta deficītu taisīt nevaram... Formāli varam par to nobalsot, bet katrā ziņā mums acīmredzot ir jāveic šis normālais darbs otrajā riņķī. Tāds ir mans priekšlikums. Tātad vajag taisīt otrajā riņķī, un vēlreiz atgriezties pie tā, bet valdība lai dod par katru, varētu teikt, šo nodokļu tālāko izpausmi skaidru analīzi.

Attiecībā uz apgrozījuma nodokli es varu pateikt, ka liela daļa deputātu nevarēja to atbalstīt tikai tādēļ, ka, pirmkārt, visiem bija skaidrs, ka celsies pārtikas cenas. Piedodiet, bet tā, kā dzīvo mūsu tauta... Tad, lūdzu, vajag skaidrus motīvus, kāpēc balsosim par to, lai tagad atkal paceltu pārtikas cenas un tā tālāk. Nu tad mūs vajag pārliecināt, ka mums tas ir jādara, un es neuzskatu, ka šeit sēž cilvēki, kuri būtu idioti un nesaprastu normālu loģiku, bet tādā veidā, kā tas notiek, piedodiet, ar tādu atbildību, kāda man ir, es arī nevaru par to uzreiz viennozīmīgi balsot. Un, ja ņemam vērā šārīta un vakardienas balsojumu, tad jūs varat redzēt, ka daudzi deputāti ir pat mainījuši savu viedokli. Šis ir arī šāds nenozīmības variants, kādā pašlaik atrodas katrs no mums.

Un šinī sakarībā es domāju, ka acīmredzot ir nopietni jāatgriežas pie jautājuma par ieņēmumu daļu, kas būtu vērsta uz to, lai līdzsvarotos budžets un tā būtu skaidri saprotama. Tikpat skaidra sapratne mums ir vajadzīga arī par šo... Es domāju, ka arī tā nav pilnīgi skaidra, bet tai šeit ir jābūt. Budžeta komisija šeit jau ir izvirzījusi prasību valdībai arī par šādu krīzes rezerves fondu attiecībā uz energoresursu iegādi. Arī tur ir jābūt pilnīgi skaidram, kā aiziet šie līdzekļi un kāpēc tie neatgriezīsies budžetā, kā arī tas, kas ar tiem rīkosies, kāda būs kontrole pār šiem līdzekļiem, jo tie ir nodokļu maksātāju līdzekļi. Tātad valdībai tika pieprasīts arī tas, lai būtu nolikums par šo līdzekļu tālāko izmantošanu. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns jautājums. Un, ja mēs šos nopietnos jautājumus šādā secībā mierīgi atrisināsim un sakārtosim, tad, es domāju, mums nebūs tādu problēmu, kādas tās mums ir pašlaik.

Tālāk. Par izdevumu daļu. Es savā laikā esmu runājis par to Budžeta komisijā un jau iepriekš esmu teicis, ka nekādi nesaprotu, kas mums republikā nosaka tarifus. Man tas absolūti nav skaidrs. Varbūt citiem deputātiem ir skaidrs, bet es nekādi nevaru to uzzināt. Man nav skaidrs, kā, piemēram, valsts uzņēmumi var nodarboties ar sponsorēšanu, uz kāda pamata, kādā veidā un par kādu naudu. Savā laikā Pauls rīkoja dziesmu svētkus, ar cepuri apstaigājot pārējos ministrus, un es to nekādi nevaru saprast, kā tas var iznākt, ka pārējie ministri "samet" kultūras ministram. Tagad ir tāda situācija, ka, piemēram, "Latvenergo" sponsorē braucienu jahtai par godu Kolumba 500.dzimšanas dienai. Labi, mēs varam tādu lēmumu pieņemt, bet tā ir nodokļu nauda, tā ir tarifu nauda. Tādā veidā Salaspilī Rīgas TEC ir vienīgais, kas vispār ceļ dzīvokļus, turklāt ceļ dūšīgi. Tas ir Rīgas TEC, kas ceļ saviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Kā tas notiek? Es gribu dzirdēt atbildes uz šiem jautājumiem, pirms balsojam par šīm subsīdijām elektroenerģijas samaksai.

Tālāk. Škapara kungs jau korekti pieskārās arī jautājumam par to, ka mums jau tagad ir jāsāk atmaksāt parādus. Un, ja runājam par šīm Valūtas fonda rekomendācijām, tad motīvs ir viens - mēs gribam saņemt aizņēmumus, bet mums būtu jābūt arī skaidrībai, kādā veidā šos aizņēmumus atdosim, kādi ir nosacījumi, cik ilgā laikā tas jāizdara, un kāda būs šī stratēģija, kas ļauj cerēt, ka tos vispār atdosim. Varbūt mums nemaz nevajag aizņemties, ja tos nevaram atdot. Tad tā būtu vēl dziļāka krišana... Arī tur ir jābūt skaidrībai. Un tādēļ es lūgtu vienkārši šo jautājumu risināt tā, kā tas ir, lai praktiski neveidotos tikai paviršības un varbūt tādas steigas, un vēl citādu motīvu dēļ neveidotos tādas situācijas, kādas mums ir pašreiz.

Mans priekšlikums tātad ir, pirmkārt, nobalsot par to, ka tomēr ejam uz šo bezdeficīta budžetu. Otrs variants - atgriezties pie tā vēlreiz, lai skaidri saprastu, kāda ir šo ieņēmumu daļa attiecībā uz nodokļiem, un arī izskatītu jautājumu par to, kādā veidā mēs varētu kaut dažos punktos šo izdevumu daļu samazināt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Cilinski, lūdzu! Pēc tam - deputāts Strīķis, un tad balsosim.

E.Cilinskis: Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Šajā pārtraukumā es biju Rīgas pilsētas padomē, jo Apkārtējās vides aizsardzības komisijā mēs spriedām par jautājumiem, kas skar Rīgas pilsētas budžetu. Vides aizsardzības jomā faktiski šī situācija ir tāda... Būtībā vides aizsardzība Rīgas pilsētā ir jātaisa ciet. Šie līdzekļi ir paredzēti kaut kādai konservācijai, varbūt kaut kā pabeigšanai. Varbūt jūs zināt, ka Rīgas pilsēta jau ir apstiprinājusi budžetu nākamajam pusgadam. Es gan nezinu, cik tas bija likumīgi vai nelikumīgi attiecībā uz budžeta tiesībām, bet tas tika izdarīts jau sesijā, acīmredzot pamatojoties uz šiem paredzētajiem atskaitījumiem. Un, teiksim, izejot no šā budžeta, nauda nav paredzēta ne dārziem, ne parkiem, ne arī Rīgas mežiem. Es saprotu, ka cilvēki tur strādā... Jūs varat iedomāties situāciju, ka mēs aizlaižam cilvēkus prom un Rīgas parku vienkārši nav, zāle aug savā nodabā un tā tālāk... Teiksim, tur ir paredzēta nauda pārsvarā transportam, tas ir, tramvajiem un trolejbusiem. Cik ilgam laikam tās pietiks - es nezinu, bet faktiski pēc pāris mēnešiem mēs, ja situācijā nekas nemainīsies, tos apturēsim, un to vienkārši nebūs. Jo tramvaji un trolejbusi pārtrauks kursēt... Protams, tur vēl kaut kas var mainīties un tā tālāk, taču tāda patlaban ir šī situācija. Vides aizsardzībā visur šī situācija ir tāda, visās jomās... Teiksim, vienīgais, kas mums būs, tās faktiski nebūs vis vides aizsardzības investīcijas, bet mums būs Vides aizsardzības komiteja un štati, ko finansēsim.

Tālāk. Par šo valdības struktūrpolitiku, es lasīju laikrakstā "Dienas Bizness", kur bija atsauce uz Statistikas komiteju. Es gan nezinu, cik tie dati ir precīzi, bet rūpniecības samazināšanās ir notikusi apmēram 70 procentu apmērā no iepriekšējā gada līmeņa, strādājošo skaits ir pieaudzis par 4 procentiem. Teiksim, ja visi ejam uz to un, sēdēdami uz kartotēkas, palielinām strādājošo skaitu... Jā, šajā situācijā, protams, vienkāršākais variants ir apmēram visu saglabāt, kā tas ir, vienkārši pieņemt lēmumu un atkal izsūkt šo naudu no iedzīvotājiem, kāds mums bija šis projekts. Protams, cilvēkiem piens ir jāpērk, un viņi to naudu maksās, un tā mēs to sastellēsim. Paliek tikai viens jautājums - cik ilgi? Es nezinu, varbūt mums pie tā jautājuma būs vēl jāatgriežas, varbūt pat pie kaut kādām citām motivācijām. Es pats būtu ar mieru balsot par šo likumu, bet ne jau tādā veidā, kādā to mums pasniedz. Es, protams, saprotu, ka bezdeficīta budžets... Mums vienkārši te nav ko balsot vai nebalsot, jo tas nav balsojams jautājums.

Tātad kas šobrīd ir nepieciešams? Starp citu, arī šajās Valūtas fonda rekomendācijās bija jautājums par pārvaldes aparāta samazināšanu. Taču mēs negribam iet uz to, mēs gribam palikt pie tām rekomendācijām, ko mums ir vieglāk īstenot. Un, lai mēs varētu īstenot reālu pārvaldes aparāta samazināšanu, acīmredzot nākamais, kas mums būtu jāizdara, ir panākt izmaiņas darba likumdošanā par to, ka ir nevis pirms 2 mēnešiem brīdināšana un par 3 mēnešiem algas izmaksas, bet viens plus viens mēnesis. Pretējā gadījumā nekādai atlaišanai nav jēgas, jo tas ilgst 5 vai 6 mēnešus, un tam nav nekādas nozīmes. Turklāt šī pārvaldes aparāta samazināšana mums ir jāizdara visās jomās, arī vides aizsardzības jomā, samazinot komitejas darbinieku skaitu, un arī aizsardzības jomā, lai cik arī tas mums būtu nepatīkami, jo es baidos, ka šeit ir savākušies štābi diezgan tādā skaitā... Un arī uz to mums diemžēl ir jāiet. Un tad, kad esam izgājuši šo riņķi un esam konstatējuši šo situāciju, tad varam varbūt otrreiz runāt par šo nodokļu palielināšanu.

Tālāk. Par komunālajiem maksājumiem. Šeit ir viena ļoti bīstama lieta, un es nezinu, cik lielā mērā tas ir nokārtots. Ja prasīsim no cilvēkiem par dzīvokli vairākus tūkstošus mēnesī, tad... Viena daļa varbūt maksās, bet varbūt arī nemaksās, taču, ja mēs šos vairākus tūkstošus savāksim kopā un viņi, teiksim, aiznesīs to īres grāmatiņu uz pārrēķinu, tad divus mēnešus rēķinās un sarēķinās kopā 6 vai 10 tūkstošus, kā tas bija reāli iepriekšējos mēnešos, kad, protams, tur nebija to tūkstošu, tur bija mazāka summa, tad jau mēs faktiski panāksim šo situāciju tādu, ka šo nemaksātāju skaits katastrofāli palielināsies. Es nezinu, kas šajā ziņā tiek darīts, bet būtībā šie pārrēķini... Tiem ir jānotiek katru mēnesi, mēneša laikā. Ja tas netiks panākts, tad šinī jomā būs krahs.

Un tālāk es tomēr dažus vārdus gribētu teikt par dabas resursu nodokli, kurš, kā fiksēts absolūtajos skaitļos, tāds arī ir palicis, un no 1991.gada janvāra, kad ieviesām šo nodokli, inflācijas koeficients, pēc Rīgas ekonomistu aprēķina, ir 7. Mūsu komisija ir iesniegusi šādus tādus priekšlikumus. Es nepretendēju uz skaitli septiņi, bet arī mums tomēr būs jāatgriežas, manuprāt, pie šā nodokļa tā palielināšanas virzienā, lai palielinātu šos koeficientus. Es saprotu, man tūlīt teiks, ka rūpnīcas bankrotēs, bet tas nav normāli. Ne jau šī summa būs tā, kuras dēļ rūpnīcas bankrotēs. Vienai daļai būs jābankrotē tik un tā, un tā nebūs izšķirošā summa. Tā ka, es domāju, arī pie šā nodokļa ir jāatgriežas un arī jādomā par šo nodokļu koncentrāciju, jo šobrīd dot kaut kādus tūkstošus rubļu pagastiem dabas aizsardzībai, tā būtu summas izniekošana, tāpēc diemžēl mums šī nauda ir jākoncentrē.

Un vēl par šiem dabas aizsardzības pasākumiem. Ja mēs tomēr gribam braukt uz starptautiskajām konferencēm un solīt, ka ieiesim šajā pasaules apritē, ka arī mēs tur būsim, tad mums tomēr ir jādod kaut kāds noteikts procents no nacionālā ienākuma šai jomai, kaut arī mums ir šī krīzes situācija.

Tātad šie bija mani konkrētie priekšlikumi, kuri varbūt varētu nedaudz ietekmēt, bet tomēr ietekmēt ienākumu un izdevumu daļu. Un nobeigumā es gribētu teikt, ka mums ir kompleksi jāskata cauri ienākumu un izdevumu daļa, un tad arī varētu būt iespējama atgriešanās varbūt pie šīs nodokļu palielināšanas, bet ne bez tā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Strīķa kungs!

V.Strīķis: Godātie izturīgie klātesošie! Es runāšu vienkārši ļoti īsi un konkrēti, tā kā diena jau beidzas, taču nevaru neizteikt savus priekšlikumus, savus apsvērumus, jo budžets - tas ir tas, kurā atspoguļojas visa mūsu gudrība - gan politiskā, gan ekonomiskā un tā tālāk. Kaut arī mēs veltām ļoti maz laika šodien šiem jautājumiem, es tomēr gribu izteikt tikai dažus konkrētus apsvērumus un ierosinājumus kopumā par šo budžetu un tajā skaitā arī par lauksaimniecību.

Ja runājam kopumā, man gribas teikt tā: vai mēs gribam būt strādīgi un taupīgi, kā te kolēģis Geidāns teica, un domāt, kur tad īsti ieguldīt tos līdzekļus, lai tie nāktu mums atpakaļ ātrāk vai lēnāk, vai arī gribam būt skopi un tikai ņemt, un kā tādi ierindas grāmatveži sarēķināt precīzi, un tad sēdēt uz tā naudas maisa, un skatīties, kur tikai var nogriezt un tā tālāk? Es domāju, ka mums ir jāiet uz priekšu, protams, ir jābūt arī precīziem un tā tālāk, bet mums ir jāizmanto arī strādīguma un taupīguma piemērs, tātad jācenšas, lai tā nauda mums būtu un mēs arī prastu to taupīt. Tāpēc man gribas kopumā izteikt priekšlikumu, ka mums ir jāskatās abos virzienos - gan uz šā budžeta palielinājumu, gan, protams, arī uz tā taupīšanu. Un, ja mēs, runājot par deficītu, sakām, ka tas ir 1,6 miljardi, tad man gribas pielikt deficītam klāt vismaz 4 miljardus lauksaimnieku deficīta, jo no tiem 5 miljardiem, kas lauksaimniecībai ir vajadzīgi no budžeta, pašreiz paredzēts ir tikai 1 miljards, apaļos skaitļos runājot, tātad ir paredzēti tikai 20 procenti. Un tas mums jau atkārtojas otru gadu vai pat vairāk. Mēs, apspriežot budžetu, vienmēr sakām, ka lauksaimniekiem ir tik un tik un ne kapeiku vairāk, taču noslēdzas gads un noslēdzas pusgads un izrādās, ka mēs lauksaimnieku sākumā prasīto vienmēr esam izpildījuši vēlāk, gandrīz vai izpildījuši, jo sākumā esam gājuši pa šo skopuma ceļu, bet vēlāk dzīve mūs ir piespiedusi iet to strādīguma un to taupīguma ceļu, jo, ja mēs neiedodam lauksaimniekam pašreiz, tad vēlāk šie līdzekļi nāk ar mokām, bet jau ir samocīti un vairs nedod vajadzīgo efektu.

Un kopumā par lauksaimniecību varētu teikt to, ka pašreiz mēs plānojam tikai 20 procentus no lauksaimnieku vajadzībām. Kā tagad izkļūt no šīs situācijas? Kur šo lauksaimnieku deficītu lai ņem, jo šeit ir vajadzīgi gandrīz 2 miljardi. Mēs te plānojam un it kā skatāmies caur pārtikas produktiem... ka nevar iet uz sadārdzinājumu, taču tad ir jāiet uz dotācijām, subsīdijām, un šeit ir vajadzīgi vismaz 2 miljardi, piemēram, minerālmēsliem un dīzeļdegvielai, kā valdība to ļoti drosmīgi izdarīja pavasarī. Un pavasarī kopumā kādu laiku valdība ļoti drosmīgi rīkojās šinī ziņā un vinnēja, bet pašreiz ir kaut kur apstājusies šinī ziņā, un mēs zaudējam. Lauksaimnieki ir izmisumā, turklāt vēl ir sausums, tas mums vēl iegriezīs, un tad redzēsim, ko mums tas maksās, ja pirksim pārtikas produktus. Ko mums tas maksās... Tad mums tik tiešām nāks atpakaļ tas skopums. Tāpēc, ja baidāmies un nevaram lauksaimniekiem nodrošināt šīs dotācijas un šīs subsīdijas, tad būsim tik drosmīgi un maksāsim lauksaimniekiem to, kas viņiem pienākas. Normāli būtu, ja lauksaimniecības produktu ražotājs saņemtu divas trešdaļas no tās cenas, par kuru iedzīvotājs pērk.

Vēl varētu būt tā, ka tad, ja mums būtu ļoti attīstīta pārstrāde, tad pusi viņš varētu saņemt, bet pašreiz jau ir tā, ka lauksaimnieki saņem tikai trešo daļu vai mazāk. Nenormāli! Nenormāli, jo to piespiež tirgus attiecības, tā kā ir vairāk starpnieku, ir vesela virkne starpnieku, un tās ir mūsu neizdarības privatizācijas jomā, pārstrādē un tirdzniecībā, un šinī ziņā tas lauksaimnieks zaudē tāpēc, ka viņš saņem vairs tikai vienu trešo daļu. Es izsekoju līdzi, kur tad desa paliek un cik tā desa šeit, Rīgas tirgū, maksā. 80 rubļu iznāk faktiskā cena, bet tur lauksaimnieks pašreiz saņem tikai pusi vai drusciņ vairāk, bet, kad tā nonāk jau Rīgas tirgū, tad tur jau ir 250... Tātad jūs redzat, kur ir tas lielais... Tas ir tas, ka mēs neizsekojam visam tam ciklam, un līdz ar to lauksaimnieki prasa no budžeta. Tātad to nevajadzētu, ja mēs būtu drosmīgi valdībā, kāda tā līdz šim bija, jo tad tiem lauksaimniekiem nevajadzētu dot.

Brīvās cenas. Nu kas tās vairs par brīvām cenām! Tās jau vairs nav nekādas brīvās cenas, tās ir samocītas, piespiestas un visādi citādi... Par to es jau šeit teicu. Tāpēc es domāju - būsim drosmīgi! Un, ja citādi nevarēsim, tad tik tiešām tam lauksaimniekam ļausim izmantot tās brīvās cenas. Ļausim, un valdībai tās ir jāveicina. Redzat, kā rīkojas Eiropas Kopienā: viņi cīnās tik ilgi - un tas ir viens no galvenajiem centrālajiem valdības jautājumiem -, lai nodrošinātu lauksaimniekiem tirgu. Taču mēs sakām lauksaimniekiem: "Nē, tu pats pašreiz cīnies un pats ved uz tirgu, pats pārstrādā un tā tālāk, bet mēs, valdība, tur neko..." Tātad valdībai ir tieši jācīnās par tirgu, lai lauksaimniekiem tas būtu. Ja viņi strādā un ražo, tad lai viņiem būtu iespējas arī saražoto pārdot. Pārdot par tādām cenām, kādas viņš ir nopelnījis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atļaujiet man runāt ļoti īsi un konkrēti... Tas jūsos izsauc smaidu, tomēr... Konkrēta atbilde uz Škapara jautājumu, kas ir konceptuāli ielikts budžetā. 2 miljardi 146 miljoni ir paredzēti ārkārtējā situācijā energoresursu iegādei. Šis ir pirmais budžets, kad mums degviela ir jāpērk par pasaules cenām. Pirmais! Iepriekšējais budžets tāds nebija. Ar to šis budžets atšķiras no iepriekšējā, tāpēc iepriekšējā budžetā šī aile nebija ielikta. Iepriekšējā budžetā šie 2 miljardi bija domāti algas paaugstināšanai.

Kas no tā izriet, Škapara kungs? No turienes izriet tas, ka tad, ja banka valdībai aizdeva naudu, tad ne tikai valdība nosaka, kurš iepirks, bet ir arī atsevišķas pašvaldības, kuras pierādīs, ka tās Valmieras rajonā var ievest, teiksim, tik un tik lielu skaitu vai arī Liepājā tik un tik lielu skaitu degvielas. Viņi vēsi ņem no šiem 2 miljardiem naudu un ved iekšā, Škapara kungs! Tas ir viens.

Otrs. Par "Latvijas siltumu". "Latvijas siltumam" kā valsts uzņēmumam nav nākotnes. "Latvijas siltums" ir atdots pašvaldībām. Jā, tāds lēmums ir pieņemts. Tikai apmēram seši rajoni ir atteikušies to pieņemt. Tie ir: Alūksnes rajons, Daugavpils rajons, es tagad visus neatceros, bet lēmumā ir ierakstīts, ka tā valsts uzņēmuma daļa, parāds, kas ir šim "Siltumam", tas ir, kurtuvēm un katlumājām, tiks nosegts, ņemot vērā šo otrā pusgada budžetu. Bet diemžēl parādnieki, Škapara kungs, ir ne tikai valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību uzņēmumi. Un kāpēc jūs prasāt tagad no valsts, lai valsts nomaksā pašvaldību uzņēmumu parādus? Es neredzu šeit pietiekami godīgu pieeju. Tās ir šīs divas lietas.

Nākamais. Par konceptuālām lietām. Ir ārkārtēja rezerve, kurā var piedalīties valsts deleģētās organizācijas un iepirkt daļu. Tās ir pusprivātas. Jo situācija Krievijā, kā jau vairākas reizes esmu stāstījis, ir tāda, ka tur partneri nav tipiskas valsts organizācijas. Un tās pašvaldības, kuras ir spējīgas iepirkt, lai to dara. Visos rajonos sapulcēs pašvaldību domas sadalās. Daļa uzskata, ka viņi nopirks, protams, prasot nenormālas summas, turpretī otra daļa uzskata, ka viņi nevar izdarīt neko. Ar to tad arī valdība rēķinās, ja cilvēki var paši nopirkt, tad viņi no šiem 2 miljardiem šo naudu saņems, un, ticiet man, ne jau ar 60 vai 70 procentu likmi, lai valdība nopelnītu, kā to pelna banka.

Attiecībā uz šiem 1,2 miljardiem. Tā ir otra konceptuāla lieta, kas ielikta budžetā. Tā ir ielikta, lai daļēji tiešām segtu tās izmaksas, kas nepieciešamas katlumāju un visa pārējā tālākajai pārbūvei. Un daļēji tā ir ielikta arī tāpēc, lai mainītu Līvānu mājas, lai sekmētu vairāku apkures sistēmu pārbūvi uz cieto kurināmo. Tie ir šie 1,2 miljardi budžetā pašvaldībām, kas ir ielikti papildus.

Trešais - par konceptuālajām prioritātēm. Tad, lūk, šī ārkārtējā situācija enerģētikā atspoguļojas šajos divos variantos. Trešais variants - kāda mums vēl ir prioritāte? Tā ir aizsardzība! Cienījamie deputāti! Pirmais, pie kā gribas ķerties klāt, ir aizsardzība, jo galu galā neviens ārā nešauj. Arī Drošības padomē jautājumi tiek izskatīti tikai tad, kad sākas karš, taču tur ir citāda definīcija. Tad, kad tiek apdraudēts miers. Es pirms trim dienām par to runāju ar Valdheima kungu. Ziniet, es domāju, ka aizsardzības jautājumi ir ļoti nopietni jautājumi, taču nedomāju, ka var palielināt to summu, kas ir izdalīta aizsardzībai. Lielākoties varētu būt runa par pārdali starp zemessardzi un starp citām struktūrām. Un man ir skaidri jāatzīst, ka Aizsardzības ministrijā ir ieliktas normas, kuras es neatzīstu. 723 cilvēki, kas strādā kara komisariātos, ir vairāk nekā iepriekšējās administrācijas laikā. Viņu skaits ir jāsamazina. Gribētu teikt arī to, ka visas aizsardzības struktūras, kas ir izvietotas rajonos, ir birokrātiskas struktūras un ir pārāk lielas. Manuprāt, arī zemessardze var nedaudz samazināt savus štatus, teiksim, tos, kuri nav obligāti nodarbināti operatīvajā darbā.

Par policiju ir atsevišķs jautājums, un tur nedaudz faktiski šī lieta ir diferencēta, jo sākas ar cietumiem un beidzas, teiksim, ar ceļu policiju kā tādu. Kaut gan arī tur var mēģināt atrast šīs rezerves. Taču es, cienījamie deputāti, ļoti aicinātu jūs šo aizsardzības funkciju uzskatīt par prioritāru, jo, ja valsts atrodas krīzē un nav skaidri redzama ļoti drīza izeja no šīs krīzes un ja situācija blakus - Krievijā ir pavisam nestabila, tad ņemt vērā tādu lietu, ka, teiksim, mums ir deficīts, un tāpēc visu aizsardzību varam atbīdīt malā kā nozari, kas nenes peļņu, to nedrīkstam atļauties.

Tātad konceptuāli svarīga ir arī enerģētika, kas ir sadalīta starp pašvaldībām un valdību.

Kas ir trešais? Jā, otrais un trešais - tā ir lauksaimniecība. Strīķa kungs te visādi runāja. Un tomēr, Strīķa kungs, jūsos, godīgi sakot, var kaut ko dzirdēt, es ļoti atvainojos, Strīķa kungs, kaut ko drusciņ no vecās struktūras.

Ko es ar to saprotu - brīvās cenas. Mēs pieņēmām lēmumu, kurš, starp citu, kā jau es teicu, ne sevišķi apmierina Valūtas fondu. Mēs noteicām tomēr ražotājiem, es atvainojos, iepircējiem Latvijā cenu. Un daudz tādu nav, tā ir "Latvijas labība". Bet nekur nav teikts, ka nevar arī citi iepirkt graudus. Būs arī spirta brūži, būs putnu fabrikas. Taču mēs noteicām šo atbalsta cenu laukiem, kas ir 10 rubļu par kviešiem, es atvainojos, par rudziem. Augstākās kvalitātes - par 9,5-10 rubļiem. Tā ir lieta, kas neliedz nevienu sekundi, Strīķa kungs, tos graudus pārdot par lielāku cenu. Tur nekādu pārstrādes uzņēmumu pa starpu nav. Ko jūs vēl gribat no valdības, Strīķa kungs? Jūs faktiski iztulkojat brīvās cenas ar vienu lietu, ka valdībai no budžeta ir jāmaksā klāt. Taču tās tad nav brīvās cenas, Strīķa kungs! Tas ir kaut kas cits. Tā ir augsti attīstīto valstu pieredze, kam budžetā ir pietiekami lieli ienākumi no citām sfērām. Un tās var šo naudu deleģēt. Es esmu kapitāli par to, lai šo naudu deleģētu, taču šoreiz konceptuāli man jāpasaka, ka diez vai lielāku summu, kāda ir ierakstīta patlaban budžetā, un tie 500 miljoni investīcijām kopsummā... Lauksaimniecībai ir vairāk nekā 980 miljonu uz otro pusgadu, Strīķa kungs, un nevar atrast vairāk šo līdzekļu. Valdībai būtu populāri pateikt, ka mēs varam maksāt visu ko lauksaimniecībai. Taču, redziet, ir arī enerģētika, ir aizsardzība, ir lauksaimniecība. Visur ir zināmi ierobežojumi. Tāpēc trešais jautājums tiek risināts uz kredītu rēķina.

Nākamais. Šeit izskanēja pārmetumi par to, ka nekas nav skaidrs par kredītiem. Es šos pārmetumus pilnīgi pieņemu un došu uzdevumu, faktiski esmu jau devis, lai šeit jums būtu šie dokumenti, par ko teica cienījamais Vaivada kungs, jo ir jāpierāda, kāda ir kredītu daļa: cik ir ilgtermiņa kredītu, cik īstermiņa kredītu, kā tie būs jāatdod, cik ir par barteru maksāts? Kā galu galā dīzeļdegvielu pirks no Zviedrijas, mainot pret malku, mainot pret kokmateriāliem? Kāds būs Francijā iespējamais kredīts, kādas attiecības ir ar arābiem? Valdībai šeit nekas nav slēpjams. Valdībai faktiski nav pat nekādu iespēju šeit manevrēt, jo, kā jūs zināt, visa šī nauda ir nodota Latvijas Bankas pārziņā, kas pirms tam, starp citu, piederēja Finansu ministrijai un tā tālāk.

Nākamais. Mēs tiešām to visu iesniegsim, bet to nedrīkst likt budžeta ieņēmumos, jo tas nebūs godīgi. Tā nav mūsu nopelnītā nauda. Mēs jums iesniegsim, Vaivada kungs, šos materiālus, un, ja jums būs jautājumi, lūdzu, izskatīsim tos šeit visnopietnākajā veidā.

Nākamais. Attiecībā uz algu izmaksām. Škapara kungs pateica gandrīz vai visu, un tomēr es pie tā atkal atgriezīšos. Es esmu pret to, ka mūsu cilvēki dalās daudzās šķirās. Ja valsts iestāžu ierēdņi saņem pēc vienas skalas, un viņi nebūt nav pelnītāji, tad arī pašvaldību ierēdņi nav pelnītāji. Viņiem ir jādarbojas pēc tās pašas skalas. Un, protams, esmu ļoti priecīgs, ka pagasta priekšsēdētājs saņem lielāku algu nekā es. Es pieņemu, ka viņš ļoti efektīvi darbojas attiecīgajā reģionā, bet nedomāju, ka tas ir normāli. Un krīzes apstākļos šeit pie algu fonda tiešām ir rezerve. Tā ir rezerve tikai ar tādu nozīmi, ka mēs nedrīkstam noslīdēt zem minimuma. Ar to es paredzu, cienījamie deputāti, nākamo konceptuālo momentu. Mums nāksies spriest varbūt vēl par shēmu. Jā, raugoties no ekonomiskā viedokļa, tā apmēram man arī atbildēs. Mums nebūs cilvēku, kas strādā ministrijās, mums nebūs cilvēku, kas strādā valsts struktūrās, taču krīzes situācijās shēma tiek spriesta tādā veidā, ka tiek vilkti tie, kuri nevar izdzīvot.

Nākamais. Ja šeit runājam par sociālo sfēru, tad neaizmirsīsim, ka mums ir vēl viens budžets. Mēs tikai tāpēc vien šo budžetu neesam šeit jums iesnieguši, ka mums ir ļoti lielas pretenzijas pret Labklājības ministriju, pret to, kādu tā ir izveidojusi šo budžetu. Tur ir budžets "ar kārtu" uz pusgadu 10 miljardu apmērā, bet diemžēl tur nav uzrādīta valūtas daļa, ko tagad saņem no kuģniecības, to saņem bez likuma, jo nav šā likuma par maksājumiem sociālajā nodoklī, par sociālā nodokļa maksājumiem valūtā. Bez tam tas ir saistīts ar to, ka tā maksās no 27 miljoniem algas, un, ja tā maksās rubļos, tad tā nekur neatradīs vietu, kur izkonvertēt tādu naudas daļu. Tāpēc tas ir jāparāda atsevišķi.

Un otrs. Tas, ka šī ministrija ir ieplānojusi decembra beigās 4 procentu bezdarbu. Tas ir pilnīgs nonsenss! Tāpēc mēs prasījām, lai viņi atrod un parāda mums, kur būs šī rezerve, ja bezdarbs būs 25-30 procentu apmērā. Un tikai tad mēs spēsim šo budžetu novirzīt šeit.

Nākamais. Es tomēr uzskatu, ka jautājumā par apgrozījuma nodokli, godīgi sakot, ir redzama slikta valdības darba kvalitāte. Man būs ļoti smaga saruna ar Ekonomisko reformu ministrijas vadību, kas ir atbildīga par nodokļiem, turklāt tā galu galā neieradās šeit tajā brīdī, kad tai vajadzēja te stāvēt, nevis man jūsu priekšā. Visi patlaban atrodas ārzemēs. Nesen tikai Rītiņa kungs ieradās, bet baidos, ka šeit ir kaut kāds politisks moments. Jo, ja runājam par apgrozījuma nodokli, tad, cienījamie deputāti, laucinieki cieš no šā nodokļa vismazāk. Visvairāk no tā cieš, neapšaubāmi, patērētāji. Ja mēs apgrozījuma nodokli nepalielinām, tad mums, protams, diez vai izdosies atrast rezerves budžetā.

Es piekrītu, ka varētu samazināt valsts aparātu, bet te ir iekšā vēl viena koncepcija. Reorganizējot valdību, cienījamie deputāti, es atļāvos rīkoties ļoti voluntāri. Es visiem ministriem noteicu, cik viņu ministrijās drīkst būt cilvēku. Un bija divi skaitļi: 100 cilvēku vai, maksimums, 150 cilvēku. Un es vairs neinteresējos par to, kāpēc nedrīkst būt vairāk. Ir divas ministrijas, kurām bija tiesības būt vairāk. Tā bija Iekšlietu ministrija un arī Labklājības ministrija savas specifikas dēļ. Ja jūs rūpīgi paskatīsities, kā šīs ministrijas izskatās, tad redzēsit, ka tās nav pārkāpušas šo slieksni.

Attiecībā uz visiem institūtiem, kas te ir apakšā, es pilnīgi piekrītu Kinnas kunga prasībām, jo šajā ziņā viņa prasība ir tiešām precīza. Viņa prasība ir nevis lauksaimniecības budžetu izskatīt pa punktiem, bet viņš grib no citām komisijām saņemt citu ministriju pieprasītos budžetus. Labi, es domāju, ka finansu ministram ir pirmais pienākums to iesniegt arī citām komisijām. Taču tagad domāju ko citu, ja gribētu pabeigt savu runu.

Mēs atrodamies tādā stāvoklī, ka tad, kad ieradīsies Valūtas fonds, valdībai būs ļoti vienkārši pateikt: "Mēs esam izpildījuši savas saistības, mēs griezāmies Augstākajā padomē ar tiem variantiem, kā pacelt ieņēmumu daļu, bet Augstākā padome tos noraidīja. Un līdz ar to, ļoti atvainojiet, nekas vairs neiznāks." Taču mēs to nedarīsim, jo tas nebūtu sevišķi godīgi, tāpēc ka krīzes situācijā visiem ir jāturas kopā. Es domāju, ka mums ir jāturpina šī diskusija konceptuāli, taču nedomāju, ka šeit vajag šo jautājumu sasteigt. Es pilnīgi piekrītu Vaivada kungam, bet, redziet, Vaivada kungs, šī sasteigtība daļēji ir saistīta arī ar to, ka šī ekspertu grupa, kas šeit ir iebraukusi, strādā gludi pa gabaliem, un tās rekomendācijas parasti parādās pēdējā dienā. Un tad šīs rekomendācijas ir bez diskusijām, to var apstiprināt arī Zeiles kundze, kura arī piedalījās beidzamajā tikšanās reizē ar Prezidiju un šo grupu. Tur diskusiju nav.

Un tagad es gribu pateikt to, kur ir šis principiālais moments. Es negribu atkārtot to, ko es visu laiku "caur puķēm" gribu šeit pateikt attiecībā uz monetāro sistēmu, bet neesmu pilnvarots to pateikt, jo tad principiāli mainās situācija, vai mums ir budžeta deficīts vienā gadījumā un vai mums ir budžeta deficīts otrā gadījumā. Es vienkārši ceru, ka deputāti saprot, ko es visu laiku viņiem šeit stāstu. Un tāpēc arī es tik kritiski skatos un šo lietu, ka mums šeit būs deficīts.

Otra puse. Es pilnīgi jums piekrītu, ka nedrīkst šo lietu sasteigt. Valdība ir kavētāja. Valdība ir nokavējusi. Jā, acīmredzot hiperinflācijas apstākļos... Starp citu, inflācija mums patlaban ir 1000 procentu gadā, pat 1200 procentu, jo maijā un jūnijā tā sasniedza jau 23 procentus, bet, kā vismaz Starptautiskais valūtas fonds domā, mums tā bija jau 40 procentu liela. Un hiperinflācija iestājas jau 50 procentu apmērā. Šādas inflācijas apstākļos, cienījamā Zeiles kundze un cienījamais Vaivada kungs, jūs varat prasīt no valdības visu ko, bet mums ir ārkārtīgi grūti jums nolikt uz galda precīzus skaitļus, jo, kā jau šeit teica Kides kungs, visi šie sadārdzinājuma koeficienti ir vairāk vai mazāk ļoti aptuveni.

Un tagad beidzamais. Man ir priekšlikums turpināt šo diskusiju par koncepciju. Un es koncepcijā redzu sekojošu punktu: pirmkārt, prioritātes. Un prioritātes, kādas es personīgi iedomājos, ir šādas: enerģētika, aizsardzība, kopā ar lauksaimniecību, un tālāk diemžēl ir sfēras, par kurām mēs neesam galīgi runājuši. Tas ir publiskais transports. Arī te ir tāda situācija, ka mums tas atrodas kritiskā stāvoklī. Bez tam šeit ir vēl viena konceptuāla lieta. Mēs nespēsim šinī pusgadā principā izmainīt proporcijas starp pašvaldību budžetiem un starp valdības budžetiem, turklāt tas nebūs zinātniski. Mēs vienkārši iztaisīsim uz vienu vai otru pusi galīgu lēmumu. Tāpēc es aicinu arī Škapara kungu saprast, ka tas ir jāizdara, sākot ar 1.janvāri.

Turklāt man ir principiāla nostāja, ka valdībai ir jādecentralizē situācija - ir jādod uz leju pašvaldībām lietas, kuras tās nebūt negrib ņemt. Mēs esam vissmagākajā situācijā ar tirdzniecību. Mēs tik tiešām acīmredzot pārtrauksim pārtikas piegādi Vidzemes priekšpilsētai, tirgosim uz ielām, bet pašu sūdzēsim tiesā, jo nevar vienkārši ar spēku piespiest privatizēties. To nevar izdarīt! Tad arī ir jāpieņem citi lēmumi.

Un beidzamais. Es domāju, ka šo jautājumu vispār nedrīkst atlikt, un baidos, ka laikam nevar šo jautājumu iespiest arī tikai tādos rāmjos, ka 13.jūlijs ir tas "nāves" datums, kurā tad nu ir jāpieņem lēmums kaut vai "ar asinīm". Es uzskatu, ka šis budžets kvalitatīvi atšķiras no iepriekšējā budžeta, jo iepriekšējā budžetā mums vēl bija iespējas veidot enerģētisko bilanci pēc citiem principiem. Un šeit mēs to vairs tādu neizveidosim. Un, ja mēs zaudējam Starptautiskā valūtas fonda atbalstu, tad es gribu teikt, ka mēs izcīnīsim palīdzību jau no atsevišķām valstīm, taču tad te sāksies runas par cenu. Vai tiešām ir vērts maksāt ar koku par naftu? Vai tiešām ir vērts maksāt ar šīm mūsu dabas bagātībām par to, kas tiks apēsts un sadedzināts? Te es domāju gan graudus, gan degvielu. Un problēmas šeit, es domāju, ir principiālas, tāpēc, manuprāt, vajadzētu šo diskusiju turpināt un to nepārtraukt.

Un beidzamā piezīme man ir par Finansu inspekcijas darbu. Pēc Finansu inspekcijas vadības izmaiņas Finansu inspekcija valūtas budžetā ir papildus atradusi 7 miljonus. Tas ir jūsu zināšanai, Repšas kungs! Taču, nopietni runājot, ir vajadzīgs pusotrs gads, lai varētu izveidot nopietnu Finansu inspekciju. Tie ir apmācības kursi, kuri ir uzsākti veidot.

Otrs moments te ir zinātnieku iesaistīšana. Tie cilvēki, kuri tagad zaudēs darbu, lielākoties būs zinātnēs strādājošie. Šāds darbs jau ir uzsākts šajās kontroles funkcijās, un tad te darbosies nevis tikai meitenes, kā jau teica...

Un trešais, pēc manām domām, ir tas, ka mēs nedrīkstam... Es to varu pateikt sev un ceru, ka arī jūs mani sapratīsit, ka nedrīkstam šo jautājumu atstāt atklātu, pirms jūs aizejat atvaļinājumā.

Cienītie kungi! Jūsu atvaļinājums nav tā vērts, lai varētu atstāt neatrisinātu budžetu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs! Kolēģi, mēs beidzam! Tūlīt beigsim! Kinnas kungs, lūdzu, tikai vienu minūti, bet viņam arī ir jādod šī viena minūte.

J.Kinna: Es dziļi atvainojos Kides kungam, ka neesmu pietiekami skaidri izteicies. Es tiešām varu dabūt jebkuru skaitli, kas attiecas uz lauksaimniecības budžetu, bet mana prasība, kā jau to pateica Godmaņa kungs, attiecas uz citu ministriju budžetiem.

Priekšsēdētājs: Paldies! Kolēģi, par budžetu ar deficītu neviens neiestājas, tāpēc par to nemaz nav jābalso. Mēs varētu nobalsot par to, ka šīs diskusijas rezultātā iestājamies par bezdeficīta budžetu, lai mums būtu kaut kādi pieturas punkti. Tas ir viens balsojums.

Otrs balsojums. Kolēģi, katram deputātam, kurš balsoja pret šo jauno nodokļu likmi un skalu, bija savi argumenti. Tagad tos analizēt šeit nebūtu vajadzības, bet attiecībā uz to, ko mums teica Cilinska kungs, un to, ko teica Vaivada kungs, varu sacīt, ka viņi nav balsojuši "par" tāpēc, ka viņi to saistīja ar izdevumu daļu. Un tas ir ļoti dabiski, jo, ja es redzu, atvainojiet, šeit izdevumu daļu, kas mani galīgi neapmierina, un šeit es redzu arī ieņēmumu daļu... Taču ieņēmumu daļa ir saistīta ar jauniem nodokļiem, un es balsoju pret šiem nodokļiem tāpēc, ka mani neapmierina izdevumu daļa. Tā es sapratu Cilinska kunga un Vaivada kunga teikto. Tāpēc ir ļoti loģisks priekšlikums, par kuru mums būtu jābalso. Tas ir par to, ka mums faktiski ir jāturpina diskusija par izdevumu daļu un par tās prioritātēm, un tikai tad mēs varam, es atvainojos, pilnīgi "sajūgties" ar mūsu ieņēmumu daļu, jo tas diemžēl ir viens process. Mēs te gribējām fiksi un uzreiz pieņemt nodokļus un uzreiz izdevumu daļu klāt un visu visu... Un tur Godmaņa kungam ir taisnība, ka diemžēl tā situācija ir tāda, ka te vajadzēs drusciņ vairāk laika, lai pieņemtu visu šo lietu. Un tāpēc tiešām nesaistīsimies ar 13.datumu, bet mierīgi strādāsim, gan jau mēs laikā pabeigsim. Taču tikai nesaistīsimies ar datumiem.

Reģistrēsimies, ja jūs neiebilstat pret procedūru. Un nenoliedzami, dažs kolēģis atkal balsoja "pret", atbalstīdams valdības politiku.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es tikai gribēju vērst deputātu uzmanību uz to, ka pastāv divi jēdzieni: viens ir bezdeficīta budžets, kurš tagad tiek veidots tad, ja izdevumu daļu saskaņo ar ieņēmumu daļu. Un otrs ir tad, ja ir deficīts un tiek noteikti tā segšanas avoti. Tagad es piedāvāju balsot par šādu variantu. Valdībai lūdzu kopā ar Apvienoto budžeta komisiju un citām pastāvīgajām komisijām sniegt priekšlikumus par šā budžeta līdzsvarošanas iespējām, tātad vai nu veidot bezdeficīta budžetu, vai arī ar zināmu deficītu, kuram tiek paredzēti noteikti segšanas avoti. Piemēram, jūs visi aizmirsāt, ka mēs atdevām 600 miljonus rubļu, mīļie lauksaimnieki, jums pašiem, lai norēķinātos ar zemniekiem vai produkcijas ražotājiem par lauksaimniecības produkciju. Līdz 1.oktobrim, es ceru, šī summa nāks pakāpeniski budžetā atpakaļ. Tā nevar vairs parādīties ieņēmumu daļā, tā parādās aiz budžeta kā ārpusbudžeta ieņēmumi, jo tā jau vienreiz mums bija budžeta ieņēmumu daļā caur nodokļiem, citur mums nav ieņēmumu daļas. Tāpēc šeit varētu kopā skatīt jautājumu vai nu - vai meklēt abus resursus.

Priekšsēdētājs: Godātā Zeiles kundze! Es gribētu jums iebilst. Mēs tagad ar 48 balsīm nevaram tik niansētus jautājumus šeit izlemt. Mēs, es domāju, principā pasakām, ka tas ir bezdeficīta budžets, bet, ja tas būs ar segšanas avotiem, tas galu galā rezultātā atkal ir bezdeficīta. Es domāju, ka tas tuvākajā laikā mums būs redzams, un tad šīs nianses tur tiks akceptētas, es ceru.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es domāju, ka mums tomēr vajag pieturēties pie tā, varbūt arī nepilnīgā, reglamenta, kāds mums ir, apspriežot budžetu. Jautājums ir tāds: mums ir speciāla Apvienotā budžeta komisija, kas sastāv no visām komisijām, un visas komisijas vismaz daļēji ir skatījušas šo budžeta projektu, tā ka principā mums tagad ir jāpieņem vai nav jāpieņem budžeta projekts pirmajā lasījumā. Tāpēc ir jāizdara zināmi konceptuāli balsojumi. Uzskatu, ka viens konceptuāls balsojums ir noticis un ir pieņemts priekšlikums nepieļaut budžetu ar deficītu. Tad iesim... vai arī ir jānobalso šis konceptuālais...

Priekšsēdētājs: Vēl jānobalso!

A.Kodoliņš: Tālāk ir jāizdara turpmākie konceptuālie balsojumi. Un viens no konceptuālajiem balsojumiem tādā gadījumā ir palielināt vai nepalielināt ieņēmumu daļu. Ja mēs nepalielinām ieņēmumu daļu, tad mums faktiski paliek tikai trešais normālais risinājums - samazināt izdevumu daļu. Un lūdzu visiem deputātiem par to arī nobalsot un iesniegt savus priekšlikumus par konkrētām pozīcijām. Man ļoti patika, kā šeit runāja Cilinska kungs un Vaivada kungs. Mēs šodien apspriežam budžeta projektu pirmajā lasījumā un mēs vairs nevaram tā vispārīgi izteikties. Mums katram ir jādod konkrēti priekšlikumi par konkrētām pozīcijām, kuras var izņemt no izdevumu daļas, un tās tad arī ir jāparāda. Es personīgi varu pateikt šādas konkrētas pozīcijas.

Priekšsēdētājs: Jā, bet redziet, šajā situācijā mēs jau esam "sajūguši" kopā. Situācijā, ja mēs neapstiprinām ieņēmumu daļu... Ieņēmumu daļu mēs neapstiprinām tādēļ, ka neapstiprinājām pirmajā lasījumā nodokļus. Šajā situācijā mēs tūlīt, es ceru, nobalsosim par bezdeficīta budžetu. Mums kļūst bezjēdzīgi balsot par šo lēmuma projektu, vai to pieņemt vai nepieņemt, jo ar diviem balsojumiem mēs jau esam to pārsvītrojuši. Tāpēc, protams, kā es to saprotu, tas formāli ir jāliek uz balsošanu, bet es gandrīz vai domāju, ka šajā situācijā komisijai diez vai vajadzētu uzstāt uz tādu balsojumu.

Esam reģistrējušies. Konceptuāls balsojums, es domāju, būtu formāls, jo visi te izteicās par to, ka tam ir jābūt bezdeficīta budžetam. Protams, arī tādā redakcijā, kādu minēja Zeiles kundze, var rasties šie iztrūkumi, bet tad ir jābūt avotiem, lai tos segtu. Rezultātā tas tomēr ir bezdeficīta budžets, un par to lūdzu balsot un izteikt savu viedokli, vai jūs esat par, pret vai atturaties. Lūdzu rezultātu. Par - 37, 1- pret, 6 - atturas. Tātad esam akceptējuši šādu konceptuālu principu mūsu budžetā.

Un tagad mēs varētu balsot tomēr par ierosinājumu, jo es vēlreiz saku, ka varbūt, Kodoliņa kungs, jums ir taisnība un man nav taisnības, bet man liekas, ka nebūtu prātīgi tagad balsot pirmajā lasījumā... Starp citu, humora pēc, mēs varam šeit palikt pieci cilvēki un trīs var nobalsot pirmajā lasījumā. Arī tas var mums iznākt, taču tas nebūs visai ētiski, jo esam par nodokļiem, par ienākumu daļu balsojuši citā sastāvā. Tāpēc varbūt nebalsosim par to. Turklāt šeit kolēģi izvirzīja priekšlikumu un Godmaņa kungs atbalstīja, ka vajag turpināt diskusiju par izdevumu daļas prioritātēm.

Lūdzu, Blumberga kungs! Ā, es atvainojos, kurš ir pret valdības politiku? (Smejas.) Lūdzu, balsosim par to! Vienu mirklīti, lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Man gribētos izprast, ko nozīmē šajā budžetā reāli pašlaik pie šādas izdevumu daļas noteikt vēl prioritāti? Vai tas nozīmē, ka, pastāvot pašreizējai sadalei, mēs vēl kaut ko pārdalīsim, teiksim, no vienas ministrijas liksim kaut ko uz lauksaimniecību vai kur citur?

Priekšsēdētājs: Kides kungs, es sapratu tā no kolēģiem, kuri šeit runāja, un arī pats intuitīvi jūtu, ka tā šīberēšana un samazināšana, ka tā tomēr var... Redziet, toreiz "par" bija 43 balsis. Tas faktiski gandrīz ir vairākums no 66. Tātad, kā šeit teica Vaivada kungs un citi, tad, ja mēs vēl pie prioritātēm pastrādājam, viņu tik daudz nemaz nav. Tad mēs tomēr varam iet šo ceļu, ko ieteica valdība, reizē zināmā mērā daudz ko pieskaņojot deputātu ieteikumiem un vēlmēm.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai varam balsot? Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Redziet, ir ļoti grūti nonākt pie prioritātēm, pētot budžetu tādā veidā, kādā mums šie materiāli ir iesniegti. Lai komisija varētu izvērtēt budžetu, vajadzētu būt tā, kā bija iepriekšējā pusgadā, kad katrai komisijai bija viss budžets ar izvērstām pozīcijām. Un tad mēs varētu skatīties un salīdzināt ministrijas un tā tālāk, bet pašreiz runāt par prioritātēm un tās noteikt man ir ļoti grūti. Es kaut ko gribu dabūt redzēt, piemēram, aizsardzības sadaļā, tad es eju kaut kur un meklēju, bet citur nemaz nevaru atrast. Teiksim, šodien es gribēju atrast Tieslietu ministrijas izdevumus, taču man nebija kam prasīt; arī Muciņa kungam nebija, bez tam viņš vienīgais pašreiz pārstāv Likumdošanas jautājumu komisiju. Ir ļoti sarežģīti šīs prioritātes noteikt.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs...

Dz.Ābiķis: Tāpēc varbūt mums vajadzētu nobalsot par to pieprasījumu, lai katrā pastāvīgajā komisijā būtu izvērsts budžets. Viss!

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, es domāju, ka mums situācija ir ļoti nopietna, jo esam krīzes situācijā.

Dz.Ābiķis: Es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Jo tās 43 balsis, tie, kuri iestājās "pret", viņi arī jau vairs nevar savākt un viņi arī nesavāks, tas ir, parlaments var sašķelties, un tā mēs arī paliksim - vieni vilks uz vienu pusi, otri - uz otru pusi. Tā vispār nav joka lieta. Tāpēc esmu gatavs darīt visu, lai katram deputātam ir materiāli, lai viņš "izpīpē" visu to lietu un lai argumentēti balso vai nu par, vai pret...

Dz.Ābiķis: Katram jau nevajadzētu, bet komisijai tomēr vajadzētu. Vismaz vienu! Nevajag lieki tērēt papīru, bet komisijai noteikti vajadzētu.

Priekšsēdētājs: Es neredzēju, kurš jūs pirmais pienācāt... Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es domāju, ka reducēt uz prioritātēm vien tomēr būtu nepareizi. Tas ir budžets, turklāt ārkārtīgi būtisks. Es saprotu, ka stāvoklis ir katastrofāls, tāpēc domāju, ka debates praktiski vajadzētu turpināt. Tās tagad varētu ievirzīt stipri konkrētākā gultnē un runāt par pavisam konkrētiem priekšlikumiem gan attiecībā uz ienākumu daļu, gan attiecībā uz izdevumu daļu. Mēs jau nobalsojām par vienu konceptuālu jautājumu, un tam visam mēs piekrītam. Un tagad šajos ietvaros, es domāju, vajadzētu vienkārši turpināt debates, mēģinot ievirzīt tās iespējami konkrētākā gultnē, taču reducēt tikai uz izdevumu prioritātēm diez vai tas būtu pareizi. Turklāt tas neko praktiski nedos.

Priekšsēdētājs: Jā, te nu es jums nevaru piekrist, ka tas neko nedos, taču es jums pilnīgi piekrītu, ka ir jādiskutē, doma jau ir tāda, ka vajag turpināt diskusiju un noteikt, kas un par ko runās prioritāri, tas ir galīgi... Ja katrs deputāts runās par to, ko viņš grib, tad, protams, par abām daļām diskutēt...

Lūdzu, Raimond Krūmiņ!

R.Krūmiņš: Man tomēr šķiet, ka šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka nekādus nodokļu grozījumus pieņemt neizdosies. Ja tos izdosies pieņemt kaut vai pirmajā vai otrajā lasījumā, tad trešajā un galīgajā variantā tos tomēr nepieņems. Tas nu ir pilnīgi skaidrs, un te nevajadzētu lolot... Es runāju par apgrozījuma nodokli... (I.Godmanis no zāles kaut ko iebilst.) Varat jau mēģināt, taču rezultāti būs redzami.

Otra lieta. Vakar un arī šodien, šķiet, bija cilvēki, kuri izteica tādas domas, ka tomēr būtu jāizskata variants par budžeta apvienošanu, par visu budžetu apvienošanu, jo šobrīd tiešām ir krīzes situācija, un, ja vēl šobrīd tā tāda nav, tad gada beigās, kad šis budžeta likums vēl darbosies, tā tāda noteikti būs, īpaši tad, kad būs sākusies apkures sezona. Un tāpēc mani personīgi pilnībā neapmierina tā situācija, kāda šobrīd ir ar valūtas budžetu, tas ir kaut kāds fiktīvs dokuments. Mums praktiski tam nav projekta nākamajam pusgadam, bet tas fakts, ka tika pieņemts iepriekšējais, tā bija vienkārši fikcija, un es uzskatu, ka tur ir ārkārtīgi lielas rezerves, lai mūsu uzskati būtiski mainītos par vispārējo stāvokli valsts finansēs. Es te nedomāju tikai rubļu finanses, bet arī valūtas finanses.

Par sociālo budžetu. Te visu laiku, no vienas puses, izskan apgalvojumi, ka varbūt sociālā budžeta ienākumu nepietiks, bet, no otras puses, mēs zinām, ka sociālajā budžetā šobrīd tomēr ir pārpalikums. Varbūt tas ir lielāks vai mazāks, precīzi laikam to neviens nevar pateikt, bet tas ir reāls. Tāpēc es te dzirdēju solījumu, ka tikai nākamnedēļ tiks iesniegts sociālais budžets, bet par valūtas budžetu vispār vēl nekas nav zināms, kurš arī faktiski būtu jāapstiprina. Un tāpēc, kamēr nav saņemti šie dokumenti, kā tas bija pirmajā pusgadā, kad mēs skatījām konkrētu ministriju priekšlikumus un kad katrā komisijā bija vismaz viena dokumentu pakete pilnā apjomā... Es neredzu citu iespēju un tāpēc atbalstu Ābiķa kunga priekšlikumu. Par to mums vajadzētu arī nobalsot, ka vismaz katrai komisijai ir jābūt vienam izvērstam budžeta atšifrējumam, jo, es domāju, lauksaimnieku budžetu vēlas redzēt ikviens, tāpat kā, teiksim, lauksaimnieki vēlas redzēt militāro budžetu un visus pārējos budžetus. Tāpēc šeit tā ir būtiska lieta. Un acīmredzot būtu jābalso, manuprāt, arī par to, ka nākamnedēļ ir jāiesniedz gan valūtas, gan arī sociālais budžets, un tikai tad mēs kopumā varam redzēt ainu ar finansēm.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Attiecībā uz lūgumiem iesniegt komisijās budžetu, varu teikt, ka par to nav jābalso, jo tas vienkārši ir jāiesniedz... (Deputāte Zeile no zāles kaut ko paskaidro.) Taču tagad mums vienkārši ir jānobalso, ka mēs pārtraucam šā jautājuma izskatīšanu un turpinām diskusijas vai nu par vienu daļu, vai par otru daļu, vai par abām kopā... Tas taču ir acīmredzams, vai ne? Un tādi apgalvojumi, ka mēs nepieņemsim... Es tīri intuitīvi... Ja igauņi varēja pieņem 18 procentus, tad, kārtīgi izanalizējot abas daļas, mēs 12 procentus pieņemsim, tāds ir mans intuitīvais... Ja ne, tad es nezinu... Ja igauņi var pieņemt 18, vai mēs nevaram 12 pieņemt... Es saprotu, ka deputāti balsoja "pret", saistot visu ar izdevumu daļu, daļēji arī ar ieņēmumu daļu, tāpēc par abām šīm daļām vēl ir jādiskutē, un viss. Ko mēs tagad citu šeit debatēsim?

Atļaujiet man likt uz balsošanu domu, ka mēs tagad debates pārtraucam, jo mums... Es tā varētu vēl pusstundu runāt... Lūdzu.

V.Zeile: Tas vēl nav galavārds. Tas ir domāts deputātiem pārdomām par situāciju, jo, manuprāt, jūs neuztvērāt to, ko teica ministra vietnieks Jānis Platais - valsts kasē ir tikai 50 miljoni rubļu. Un normatīvs, pie kura finansē un apmaksā izdevumus Latvijas Banka, ir 300 miljonu rubļu. Tātad tas praktiski nozīmē to, ka kuru katru brīdi Latvijas Banka saskaņā ar likumu var pārtraukt jebkādas finansu operācijas ar budžeta iestādēm. Tā ka neskatīt un šajā situācijā nevirzīt jautājumus par nodokļu iekasēšanu un nodokļu maksājumiem, kā arī šos nodokļus, ko iesniedza valdība... Un tad tādā stāvoklī mēs pametam valsts kasi un aizejam atvaļinājumā, ja?

Priekšsēdētājs: Neviens atvaļinājumā vēl neiet... Lūdzu, jūs šodien vēl neesat runājis. Laipni lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Es par sēdes vadīšanas kārtību. Mēs šajā nedēļā pieņēmām lēmumu par izmaiņām deputāta statusā. Tur teikts: deputātiem vienmēr jāpiedalās Augstākās padomes darbā. Es nesaprotu, kā tik sarežģītā situācijā parlamenta sēdē var piedalīties tikai 40 un vēl daži deputāti, ņemot vērā vēl to, ar kādu balsu vairākumu tika pieņemts šis likums. Tālāk šajā pašā likumā teikts: Augstākā padome var anulēt deputāta mandātu, ja deputāts vienas sesijas laikā bez attaisnojošiem iemesliem nav apmeklējis vairāk nekā pusi no plenārsēdēm. Vai šī norma kādreiz darbosies vai ne? Vai arī mēs katru reizi pieņemsim tādus lēmumus: vienu dienu uz plenārsēdi atnāks daļa deputātu, pieņems vienu lēmumu, nākamajā dienā atnāks cita daļa deputātu un pieņems jau citādu lēmumu?

Man ir konkrēts priekšlikums šī likuma īstenošanai. Mēs tagad izdarījām pēdējo reģistrāciju, un es ierosinu tos deputātus, kas nav reģistrējušies pēdējā reģistrācijā, uzskatīt, ka viņi šodienas plenārsēdē, 2.jūlijā, nav piedalījušies, un jau šodien pirmo reizi piemērot šo panta piektās daļas normu. Lūk, tāds man ir priekšlikums./

Priekšsēdētājs: Es nevaru to atbalstīt, jo manas vainas dēļ mēs strādājam jau pāri visiem laikiem, un par visu, kas tagad notiek, vaina jāuzņemas man, jo sen jau vajadzēja beigt, tad varbūt būtu vairāk deputātu.

Lūdzu, balsosim par to, ka mēs pārtraucam šā jautājuma izskatīšanu un turpināsim to izskatīt nākamnedēļ. Lūdzu rezultātu. 39 - par, pret - 2, atturas - 1. Jā, tie, kuri bija "pret", palieciet, lūdzu, zālē...

 

(Sēdes beigas)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde