1992.gada 2.jūlija sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Pulkstenis ir jau desmit... Godājamie kolēģi, reģistrēsimies, lūdzu! Kamēr mēs reģistrējamies, es atgādināšu, ka rīt pulksten 10.00 ir Prezidija sēde. Lūdzu ierasties Prezidija locekļus un tos deputātus, kuri ierodas uz Prezidija sēdi. Vai visi ir reģistrējušies? Rezultāts: 93 deputāti. Tā rāda mūsu elektroniskā mašīna. Paldies.

Tātad par šodienas darba kārtību. Šodien mums ir pilna darba diena. Vajadzētu konsultēties, kā šodien organizēsim savu darbu, jo ir daudz svarīgu jautājumu.

Deputāt Ščipcov, lūdzu! Pēc tam - deputāts Ozols.

O.Ščipcovs: */Es gribētu runāt citā sakarā, godātais Krastiņa kungs! Cienījamie deputāti! Šodien Rīga pēdējā gaitā izvada Latvijas slaveno dēlu - Mihailu Tālu. Es lūdzu jūs godināt viņa piemiņu ar piecelšanos./ (Klusuma brīdis.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par darba kārtību, Ozola kungs!

I.Ozols: Lūdzu iekļaut darba kārtībā kā pirmo informāciju par balsu skaitīšanas komisijas lēmumu par vakardienas protestu sakarā ar apgrozījuma nodokļa balsojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Mēs lūgtu iekļaut rīta sēdes darba kārtībā jautājumu par Latvijas Bankas padomes locekļu un Latvijas Bankas prezidenta vietnieka apstiprināšanu. Mēs esam šos jautājumus izskatījuši, bankas vadība ir iesniegusi pilnu padomes sastāvu, bet problēma ir tā, ka bankas vadība nevar nākamnedēļ Latvijas Bankas padomes locekļus stādīt priekšā, mūsuprāt, objektīvu iemeslu dēļ, kas saistīti ar iespējamiem šo kandidatūru komandējumiem. Jebkurā citā laikā viņi to varētu darīt. Tādēļ lūdzam izskatīt šo jautājumu šodien. Šeit piedalās arī Repšes kungs. Viņš ir gatavs atbildēt precīzāk uz jautājumiem, kādēļ ir šāda situācija.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet tas jau ir šodienas darba kārtībā kā otrais punkts. Tā ka... Sakarā ar to, ka ārlietu ministra informācija par Helsinku konferenci jau pārcelta uz nākamnedēļas otrdienu, tādā gadījumā, es domāju, šis jautājums tāpat jau ir pirmais. Mēs vienīgi par izslēgšanu varētu domāt.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Man būtu lūgums šodien rīta pusē izskatīt likumu "Par valsts uzņēmumu" trešajā lasījumā, kamēr ir pietiekams deputātu skaits, lai varētu nobalsot par trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Tas ir tieši šeit pēc bankas... Tātad tur ir jānoskaidro par 3.punktu. Tagad tas kļūst par 2. - par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā. Tas nebija vēl sagatavots, bet pēc būtības tas ir otrais šodienas darba kārtībā.

Godājamie kolēģi, mums atliek balsot tikai par deputāta Ozola ierosinājumu, kurš ierosināja izskatīt kā pirmo šo balsu skaitīšanas komisijas atzinumu par vakardienas beigās iesniegtajiem dažādajiem protestiem. Bet sākumā, lūdzu, pārreģistrēsimies. Rezultāts: 109 deputāti reģistrējušies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Ozola ierosinājumu - uzreiz noklausīties balsu skaitīšanas komisijas atzinumu. Rezultāts: par - 79, pret - 1, atturas - 8. Tātad iekļauts uzreiz kā pirmais darba kārtībā. Bet pirms tam mums tomēr procedūras tīrības labad ir jānobalso par Bankas padomes locekļiem, tas mums ir uzreiz nākamais jautājums. Balsosim arī, vai izskatīt jautājumu par bankas prezidenta vietnieku, jo formāli tas mums nav darba kārtībā.

Lūdzu balsot, lai pie jautājuma par Bankas padomes locekļiem mēs izskatītu arī bankas prezidenta vietnieka kandidatūru. Viena balss papildus "par". Rezultātu! 86 - par, 2 - pret, 4 - atturas. Tātad šis papildinājums iekļauts pie 2.punkta.

Lūdzu, Ozola kungs, jums vārds!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisija iepazinās ar iesniegtajiem dokumentiem sakarā ar vakardienas balsojuma rezultātu par apgrozījuma nodokļa izmaiņām. Ir vēl papildu informācija bez vakardien Buķeles kundzes teiktā, ka viņa faktiski nav atradusies zālē balsošanas mirklī, tā ka viņa nav varējusi balsot ne "par", ne "pret", jo šajā brīdī atradās Latvijas Sarkanajā Krustā.

Ir arī Grūbes kunga protests, ka deputāte Čebotarenoka, kura ir balsojusi pēc tabulogrammas "par", nav atradusies tajā mirklī zālē. Ir vairāku deputātu mutiski izteikumi vēl par deputātiem, kuri praktiski ir balsojuši "pret", bet tajā mirklī nav atradušies zālē. Balsu skaitīšanas komisijai nav iespējams izdarīt pārbaudi par sniegtās informācijas atbilstību patiesībai. Es domāju, ka tas ir Mandātu un deputātu ētikas komisijas jautājums.

Šinī sakarībā mūsu komisijas lēmums ir šāds. Sešiem balsojot "par", vienam - "pret", ierosinām atcelt vakardienas balsojumu un šodien izdarīt atkārtotu pārbalsošanu par apgrozījuma nodokļa izmaiņām, kā arī ieteikt Apvienotajai budžeta komisijai rast iespēju iedalīt papildu līdzekļus mūsu balsošanas sistēmas tehniskajai reorganizācijai, lai pēc atvaļinājuma pilnīgi izslēgtu šādu balsošanas falsifikāciju, ja to var nosaukt par falsifikāciju. Turklāt jautājums ir saskaņots ar mūsu tehniskajiem dienestiem. Tehniskie speciālisti atzīst, ka tehniski ir iespējams mūsu atvaļinājuma laikā pārkārtot balsošanas sistēmu. Tāds ir mūsu komisijas lēmums. Lūdzu pieņemt to zināšanai.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, viens jautājums būtu, jo es vakar biju plenārsēdes vadītājs, - sakiet, kādi ir precedenti par šādiem balsu skaitīšanas komisijas atzinumiem, kur sešas stundas pēc balsojuma izdarīšanas dienas beigās tiek iesniegti protesti un labojumi par atrašanos vai neatrašanos zālē?

I.Ozols: Tādos gadījumos praktiski mēs esam atstājuši spēkā iepriekšējo balsošanas rezultātu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādā sakarībā tad šoreiz balsu skaitīšanas komisija ir pieņēmusi šādu lēmumu?

I.Ozols: Tādā sakarībā, ka mums Buķeles kundze paskaidroja un rakstiski iesniedza, kā arī citi ir apliecinājuši, ka viņa šajā mirklī nemaz neatradās zālē un praktiski nevarēja piedalīties balsošanā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl jautājumi Ozola kungam? Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Ozola kungs, man ir jautājums. Tā kā līdzīgas situācijas mums nav pirmo reizi, lūdzu, paskaidrojiet un atbildiet uz tādām bažām, vai jūsu šīsdienas paziņojumam nav politisks raksturs, jo ļoti iespējams, ka ir zināma neapmierinātība ar šo balsošanu un ka tādēļ šis jautājums ir izvirzīts no citiem gadījumiem, kad šis jautājums ar tādu pašu pamatu neizvirzījās?

I.Ozols: Cienījamais Freimaņa kungs, es saskatu, ka politisks raksturs varētu būt praktiski šiem protestiem, kuri ir iesniegti. Mūsu komisijas lēmumam nav politisks raksturs. Mēs objektīvi izanalizējām un pārrunājām ar komisijas locekļiem situāciju, kāda ir izveidojusies. Jāņem vērā tas, ka mēs jau otro gadu neesam varējuši atrisināt mūsu balsošanas sistēmas aizsardzību. Zināmā mērā mums pašiem jāuzņemas vaina, ka neesam līdz šim šo aizsardzības sistēmu tehniski realizējuši. Balsu skaitīšanas komisija praktiski nevar izdarīt attiecīgu izmeklēšanu, lai konstatētu fakta atbilstību vai neatbilstību par tiem deputātiem, kuri ir balsojuma tabulogrammā, vai viņi visi ir bijuši vai nav bijuši zālē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Man tikai jāizsaka dziļa nožēla par dažiem kolēģiem, ka šeit laikam tiešām kādam jau rādās baltās pelītes. Tas taču bija tīri ekonomisks balsojums! Ja šodien tas tiktu pārbalsots, es arī šodien balsotu "pret", jo uzskatu, ka tas nebija kvalitatīvi izstrādāts līdz galam. Par akcīzes nodokli es nobalsoju "par". Ja būtu vēlreiz jābalso, es arī šodien tāpat balsotu. Nevajag meklēt šeit politiskas intrigas. Es tiešām uzņemu to kā personīgu apvainojumu, es jums teikšu godīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad, godājamie kolēģi, mums ir balsu skaitīšanas komisijas atzinums, mēs to ar plenārsēdes lēmumu varam apstiprināt vai neapstiprināt un pēc tam, izejot no šīs situācijas, tad arī tālāk rīkoties, jo tikai plenārsēde ir tiesīga pieņemt lēmumu par kāda balsojuma pārbalsošanu vai nepārbalsošanu. Šis ir tikai ieteikums.

Lūdzu, izsakieties par balsošanas motīviem! Es domāju, ka mēs varam ļoti īsi izteikties... Tātad - par komisijas lēmuma apstiprināšanu vai neapstiprināšanu.

Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Ja šīs balsošanas rezultātā tiks izlemts jautājums par pārbalsošanu, tad, man liekas, šis jautājums galīgi būtu izskatāms tikai otrdien, bet ne šodien, jo zālē nav daudz deputātu, tajā skaitā arī to, kas vakar piedalījās balsošanā./

Priekšsēdētājs: Jā, Ščipcova kungs izteica savas domas. Tā, godājamie kolēģi, vēl par balsošanas motīviem kāds vēlas izteikties? Gulbja kungs, lūdzu!

J.Gulbis: Man mazliet nav saprotams tas, kāpēc būtu jāatceļ šis balsojums. Ja ir konstatēts, ka ir faktiski pārkāpums un pie tam smags pārkāpums, tad to nevar pārbalsot. Kā mēs varam balsot par to, atcelt vai neatcelt, ja ir pieļauta nelikumība? Tas nav atceļams, tas vienkārši ir anulējams.

Priekšsēdētājs: Labi, to var nosaukt, Gulbja kungs, arī par anulēšanu, ja jūs tā vēlaties. Tas ir redakcionāls labojums.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es domāju, ka šis ir tikai kārtējais apstiprinājums mūsu praksei plenārsēdēs. Arī jūs, cienījamais kolēģi Krastiņ, nereti vien esat konstatējis, ka balso vairāk, nekā zālē ir. Šo otrdien es arī konstatēju, ka no klātesošajiem 66 deputātiem par vienu balsojumu balsoja 77. Es arī tādēļ domāju, ka mums ir jāmaina būtiski šī uzskaite, nevis tā, ka pēc vairākām stundām, kad kāds deputāts ir mainījis savu viedokli, atskan... Un tad mēs mainīsim iepriekšējo rezultātu. Es aicinu atstāt tā, kā ir bijis līdz šim. Kā bija vakar nobalsots, tā arī atstāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Vakar balsojums bija ar vienas balss pārsvaru. Es absolūti uzticos Buķeles kundzei, ka viņa nav bijusi zālē. Varu tikai apgalvot, ka es nespiedu viņas pogu, kaut gan viņa sēž man aiz muguras, un Kinna to apliecinās... Tajā pašā laikā, kā man te ziņo, vēl daudzi nav bijuši zālē. Daļa ir balsojuši it kā "pret" un "par". Es domāju, ka mēs no rīta esam pietiekoši lielā skaitā, jautājums ir ārkārtīgi nopietns, vienas balss pārsvars ir strīdīga lieta, valdība uzskata šo jautājumu par ārkārtīgi svarīgu. Ja paliek šī konflikta situācija, kas reāli patlaban paliek, jo ir viena balss, kas tiek apstrīdēta un kas atstās visu laiku šo jautājumu degošu arī uz otru lasījumu, ja tāds lasījums būs, un arī uz trešo, es kā valdības vadītājs ierosinātu sēdes vadītājam izšķirties un akceptēt balsošanas komisijas lēmumu un par šo jautājumu nobalsot vēlreiz.

Es negribētu atbalstīt Gulbja kunga priekšlikumu. Gulbja kungs, problēma ir tāda, ka acīmredzot šeit tehniski ir kaut kas jāmaina, acīmredzot ir jābūt kartītēm un nevar būt tā, ka katrs var nospiest otra pogu. Tādā gadījumā, ja jūs anulējat šo lēmumu par Buķeles kundzi, tad var būt visdažādākie momenti arī visās citās vietās. Es domāju, ka jūs, deputāti, kas vakar lielāko tiesu līdz beigām izturēja visu to mūsu maratonu, lieliski apzināties, cik tas ir svarīgs lēmums. Šeit ir, tā teikt, tā robežšķirtne, par ko lieliski pateica Kehra kungs. Es tiešām negribētu, ka valdība izmantotu tādu variantu, ka ir labi, ka ir vienas balss pārsvars plus... Šeit mēs esam no rīta vairāk reģistrējušies - 109.

Kaut arī tas nav valdības interesēs, es uzņemos atbildību un valdības vārdā lūdzu tādā gadījumā deputātus izšķirties un nobalsot vēlreiz par šo variantu. Vai nu jā, vai - nē. Jebkurā gadījumā valdībai būs arī skaidrs, kā rīkoties tālāk. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Tātad mums ir balsu skaitīšanas komisijas atzinums. Deputāts Godmanis gan kā deputāts, gan kā valdības vadītājs izteica arī savu viedokli. Tas mums ir balsojams. Sākumā pirmais balsojums - par balsu skaitīšanas komisijas atzinuma apstiprināšanu. Ja mēs to apstiprināsim, tad nākamais balsojums ir par vakardienas balsojuma par apgrozījuma nodokli atcelšanu un jauns balsojums. Praktiski trīs balsojumi pēc kārtas.

Bet pirms tam, lūdzu, reģistrēsimies. Katrs deputāts nospiež vienu podziņu. Turpmāk es praktizēšu, ka pēc reģistrācijas lūgšu balsu skaitīšanas komisiju pārskaitīt deputātus un salīdzināt izdruku ar reālo stāvokli. Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 98 deputāti reģistrējušies.

Balsosim par balsu skaitīšanas komisijas atzinuma akceptēšanu vai neakceptēšanu. Rezultāts: par - 71, pret - 4, atturas - 11. Balsu skaitīšanas komisijas atzinums ir akceptēts.

Nākamais balsojums mums ir par vakardienas balsojuma par apgrozījuma nodokli atcelšanu vai neatcelšanu, par rezultātu anulēšanu. Deputātiem, kuri neprot valsts valodu, protams, ir zināmas grūtības saprast. Nekādas paceltas rokas netiek ņemtas vērā. Rezultāts: par - 66, pret - 9, atturas - 12. Tātad esam atcēluši vakardienas balsojumu par apgrozījuma nodokli, un tagad, kā to ierosināja deputāts Godmanis, izdarīsim atkārtotu balsojumu par likuma "Par izmaiņām apgrozījuma nodoklī" akceptēšanu pirmajā lasījumā. Visiem ir skaidrs balsojums? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par apgrozījuma nodokli"" akceptēšanu pirmajā lasījumā. Es jau brīdināju, ka nekādas paceltas rokas netiek ņemtas vērā. Rezultāts: par - 43, pret - 22, atturas - 25. Nav akceptēti pirmajā lasījumā grozījumi likumā "Par apgrozījuma nodokli". Tātad komisija ir tiesīga vēlreiz to virzīt uz pirmo lasījumu pēc piestrādāšanas.

Tālāk mēs varam skatīt darba kārtībā tos punktus, kādi mums ir. Es palūgšu balsu skaitīšanas komisiju un Ozola kungu ar savām tiesībām paņemt izdruku un salīdzināt balsojuma rezultātus ar zālē esošajiem deputātiem. Neko darīt, varbūt salīdzināsim uz to momentu, kāds tas ir. Vienkārši tas ir pārbaudes mehānisms. Mums jāpārliecinās par elektroniskās balsošanas sistēmas efektivitāti līdz tam brīdim, kamēr pieprasām budžetam jaunus asignējumus tā izmaiņām. Sekretariāts fiksē tos deputātus, kuri pašlaik iziet ārā. Izgāja ārā deputāts Muciņš, deputāts Geige. To es varu jau pateikt sekretariātam.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Par Latvijas Bankas padomes locekļu iecelšanu" un "Par Latvijas Bankas prezidenta vietnieka iecelšanu". Ziņo Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents.

E.Repše, Latvijas Bankas prezidents: Godātie kolēģi! Es šodien varu teikt, ka varu piedāvāt Augstākās padomes plenārsēdei pilna bankas padomes sastāva apspriešanu, ieskaitot sešus padomes locekļus un arī prezidenta vietnieku, kuram patiešām mēs kandidatūras meklējām un izskatījām ļoti ilgu laiku. Es zinu, ka daļa no kandidātiem ir jau jums stādīta priekšā, daļa vēl nav stādīta priekšā. Tā ka šodien acīmredzot būs izšķirīga diena. Visi Latvijas Bankas padomes locekļa kandidāti atrodas šeit zālē un visus es stādīšu priekšā vēlreiz. Ja būs nepieciešamība un vēlēšanās, varēs uzdot arī jautājumus. Acīmredzot jautājumi būs, jo šie amati ir ļoti nozīmīgi.

Vēlreiz pieskaroties īsos vārdos tai koncepcijai, kāda tika ievērota, izveidojot Latvijas Bankas padomes sastāvu, varu teikt, ka pirmām kārtām šiem cilvēkiem bija jābūt pietiekami kompetentiem, profesionāliem. Kompetentiem gan centrālās bankas darbības jautājumos, gan tautsaimniecības jautājumos. Tas bija pirmais princips.

Otrām kārtām - kompetence tautsaimniecības jautājumos, kas varētu būt saistīta arī ar zināmu līdzšinējo darbību tautsaimniecībā. Tā turpmāk nedrīkstētu pāriet par ieinteresētību zināmās tautsaimniecības nozarēs. Tātad šeit ir mēģinājums mērķtiecīgi izvairīties no iespējamā tautsaimniecības nozaru lobija efekta Latvijas Bankas padomē. Tas tātad ir ar tālejošu domu - garantēt nacionālās naudas stabilitāti.

Visbeidzot, daļa no šiem padomes locekļiem ir cilvēki, ar kuriem esmu strādājis kopā kopš 3.septembra Latvijas Bankas vadībā. Rezultātā jūs arī varat novērtēt to, ko varbūt mēs līdz šim esam izdarījuši un ko neesam izdarījuši. Par kritiskāko elementu šajā eksāmenā es vērtētu mūsu Latvijas naudas ieviešanu.

Šeit ir arī cilvēki, kurus ir rekomendējuši gan Augstākās padomes komisiju priekšsēdētāji, gan arī citi cilvēki, kuru padomos esmu ieklausījies. Tāpēc ievada vārdi man ir visi. Ja, kā iepriekšējo reizi, nebūs jautājumu par šo koncepciju, tad es nekavējoties ķeros pie pirmā Latvijas Bankas padomes locekļa kandidāta priekšā stādīšanas.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Repšes kungam? Ir tomēr. Deputāt Ziediņ, lūdzu!

Z.Ziediņš: Cienījamo prezident! Jūs ļoti īpatnēji, manuprāt, traktējāt lobisma darbību Latvijas Bankas padomē. Vai tiešām jūs uzskatāt, ka Latvijas Bankas padomei ir jābūt tik svētai, neatkarīgai un atrautai no ražošanas reālās situācijas, ka tā ir jāveido tikai no cilvēkiem, kas nav kontaktā ar ražošanu, tātad ir pāri stāvoši un nodarbojas tikai ar kaut kādu oligarhiju? Vai jums neliekas, ka ir jāiet tieši pretējais ceļš un, saglabājot kaut kādu skaitlisku pārsvaru, teiksim, divām trešdaļām pret vienu trešdaļu, šis lobisms tūlīt jāieliek? Vai jūs neveidojat savu komandu no tādām avīm, kas paklausīgi noliec galvu jebkura jūsu pieņemtā lēmuma priekšā?

E.Repše: Vērtējiet šos cilvēkus paši! Kas attiecas uz avīm, ja es būtu meklējis avis, tad būtu meklējis un stādījis priekšā pavisam citus cilvēkus. Ticiet man, šīs ir personības. Personības, ar kurām mēs esam pietiekami strīdējušies. Tikai trīs cilvēki šeit ir no bankas. Tikai trīs cilvēki. Četri cilvēki, kas tiek stādīti priekšā, ir no malas. Par dažu no viņiem spēju pateikt tieši acīs nepatīkamo patiesību, jūs jau, manuprāt, esat pārliecinājušies. Tas ir par šo principu. Nekādā ziņā šis nav tas, ko jūs apvainojāt, bet pēc būtības.

Vai šeit nevajadzētu zināt tautsaimniecības pārstāvju procentu? Es domāju, ka te nedrīkstētu būt interešu sadursme. Interešu konflikts.

No tautsaimniecības pārstāvjiem es kā pirmo stādīšu priekšā Rubesa kungu. Par viņa tautsaimnieciskajām kvalifikācijām jūs varēsit pārliecināties paši, uzdodot jautājumus. Piedevām, šīs tautsaimnieciskās kvalifikācijas būs saistītas ar tautsaimniecības pieredzi tādā ekonomiskā struktūrā, uz kuru mēs ejam un attīstāmies, nevis tādā, kurā mēs vēl ar abām kājām esam iestiguši.

Es domāju, bankā tas ir vislabāk redzams, Ziediņa kungs. Katru dienu sastopos ar reālām interesēm. Tur ir dažādi paņēmieni. Vienam jādabū nauda vienai plašai operācijai, citam - otrai, kuram tur ir vienas intereses, kuram otras. Tās tomēr ir intereses, kurām parasti, pat plašākā tautsaimnieciskā nozīmē skatoties, Latvijā nav pietiekama seguma, kur nu vēl naudas apgrozījuma kontekstā!

Z.Ziediņš: Paldies. Es gan domāju, ka tieši intereses virza tautsaimniecību.

Priekšsēdētājs: Paldies. To jūs varēsit pateikt debatēs, Ziediņa kungs. Mums tiešām jātaupa mūsu dārgais laiks. Lūdzu tikai precīzus jautājumus!

Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Es arī gribētu turpināt iepriekšējo jautājumu. Kā es saprotu, bankas padome ir vienādi domājošie, kas izstrādājuši koncepciju. Tad lūk: vai visi šodien rekomendējamie Bankas padomes locekļi ir piedalījušies koncepcijas izstrādāšanā? Vai arī viņi ir parādījušies vēlāk un vienkārši parakstījušies zem koncepcijas, kuru jau bija izstrādājuši Repšes kungs, Bergs-Bergmanis un citi?/

E.Repše: Jūs domājat acīmredzot par Latvijas rubļa ieviešanas koncepciju?

S.Buka: Ne tikai.

E.Repše: Es jums varu tūlīt viennozīmīgi atbildēt, ka gan pie bankas likumu izstrādāšanas, gan arī tieši pie Latvijas rubļa ieviešanas koncepcijas cieši strādāja trīs no šeit piedāvātajiem kandidātiem. Tā bija Kolotovas kundze, Zariņa kungs un Alijevas kundze. Protams, katrs ar savām domām. Buša kungs ir piedalījies, konsultējot mūs par to, kā analizēt datus un rezultātus, ko iegūstam no tautsaimniecības tīri skaitliskā veidā. Tajā nozīmē viņš ir piedalījies Latvijas rubļa ieviešanā un stabilizācijā. Pārējie kandidāti tiešā veidā līdz šim Latvijas Bankā nav strādājuši. Es domāju šeit Rubesa kungu un Rimšēviča kungu. Bet ceru, ka ar jūsu atbalstu viņi varētu ar pilnu atdevi strādāt turpmāk.

S.Buka: */Un otrais jautājums. Ko saprast ar to, ka viņi pāriet uz pastāvīgu darbu? Vai tas nozīmē, ka viņi, šie padomes locekļi, pamet citas organizācijas, kur viņi bijuši padomju locekļi, valdes locekļi un tā tālāk? Tas ir, šeit tas kaut kādā mērā ir saistīts ar lobismu. Cik es zinu, Krastiņa kungu Ministru padome ir apstiprinājusi par Investīciju bankas padomes locekli. Vai viņš paliks par šīs bankas padomes locekli un būs padomes loceklis arī šeit? Vai aizies no Investīciju bankas? Vai šajā gadījumā viņš būs valdības lobists? Tā jau ir koncepcija./

E.Repše: Par to, vai Krastiņa kungs būs šinī gadījumā valdības lobists un ko viņš par to domā, jūs pajautāsit viņam pašam. Bet likumā ir viennozīmīgi pateikts, ka Latvijas Bankas padomes locekļi nedrīkst strādāt amatu savienošanas kārtībā. Tas tiks viennozīmīgi izpildīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Repšes kungs, pagājušo reizi jūs stādījāt priekšā četrus kandidātus šim amatam. Šobrīd sešus. Cik īsti ir Latvijas Bankas padomes locekļu?

E.Repše: Latvijas Bankas padomē jābūt sešiem locekļiem, prezidenta vietnieks ir septītais, prezidents - astotais.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumi par būtību beigušies, Repšes kungs tagad varētu stādīt priekšā pēc kārtas Latvijas Bankas padomes locekļus tādā kārtībā, kādā viņš uzskata par nepieciešamu. Pēc katras stādīšanas priekšā mēs arī izdarītu balsojumu. Balsojums, kā es atgādināju, ar vairākumu no balsojošiem, kā pie lēmuma pieņemšanas. Tātad vismaz 66 balsis.

Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Godātie kolēģi! Man ir tas gods stādīt jums priekšā Bruno Reinholdu Rubesa kungu kā Latvijas Bankas padomes locekļa kandidātu. Ja jūs atšķirtu izziņu par Rubesa kungu, jūs redzētu viņa biogrāfiju un darbību. Viņš ir latvietis, bet pamatā strādājis ārpus Latvijas. Viņš ir trimdas latviešu pārstāvis. Es lūgtu Rubesa kungu pašu varbūt īsos vārdos pieskarties savas biogrāfijas agrākajiem datumiem, kas šeit ir sarakstā. Es tikai gribētu norādīt jums datumus - no 1972.gada līdz 1987.gadam "Volkswagen Canada" prezidents, no 1988.gada līdz 1991.gadam "Volkswagen AG" stratēģijas šefs. Tad es vēl gribētu pašā lappuses apakšā divas rindiņas - sešus gadus Drēzdenes bankas Kanādā direktors. Lūgums arī Rubesa kungam - komentēt nedaudz šo rindiņu. Sešus gadus - Ontario saimnieciskās padomes loceklis. Manuprāt, rekomendācijas ir spēcīgas. Tāpēc es lūgtu dot vārdu Rubesa kungam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu tribīnē Rubesa kungu. Kā mēs iepriekš vienojāmies, cik minūtes mēs dodam katram kandidātam? Desmit minūtes? Piecas minūtes un pēc tam atbildes uz jautājumiem piecpadsmit minūtes. Paldies.

Lūdzu, Rubesa kungs!

B.Rubess, Latvijas Bankas padomes locekļa kandidāts: Dāmas un kungi! Esmu ļoti pagodināts būt jūsu priekšā. Vispirms, lai tas visiem ir skaidrs, es neesmu baņķieris. Tikpat skaidrs lai būtu tas, ka esmu lielāko daļu no sava mūža pavadījis saimnieciskos pasākumos tādā nozīmē, kurā bija jāvērtē stratēģiski, finansiāli un līdzīgi elementi. Es jums izskaidrošu tikai tās divas pēdējās līnijas un arī varbūt to, ko nozīmē vadīt stratēģiju "Volkswagen" koncernā. Šis koncerns ir 14. lielākā industriālā organizācija pasaulē. Mēs apgrozījām 7 miljardus marku mēnesī, mēs ražojām 13 000 automobiļu dienā un nodarbinājām 360 tūkstošus cilvēku.
Laikā, kad biju stratēģijas vadītājs, iegādājās "Škodu", paplašināja "Fiat", nodibināja divas jaunas operācijas Ķīnā, kopuzņēmumu Portugālē. Man bija darīšanas ar ļoti daudziem saimnieciskiem un finansiāliem pasākumiem. Drēzdenes bankas Kanādā uzdevums bija blakus uzdevums manam "Volkswagen" prezidenta darbam. Banku pārvaldē Kanādā vajag vairākumu Kanādas pilsoņu, kas dzīvo Kanādā. Es biju viens no šīs pārvaldes locekļiem. Drēzdenes banka, jums varbūt zināms, ir otra lielākā komerciālā banka.

"Ontario Economic Consul", ko jūs redzat uz lapas, ir grupa, ko ieceļ Ontario valdība. Ontario - 40 procenti no Kanādas saimniecības. Ontario valdība pa vienam ieceļ cilvēkus "Ontario Economic Consul", un piedalās visu lielo tautsaimniecības fakultāšu dekāni, nozīmīgas sabiedriskās personas, saimnieciskas personas, arodbiedrību pārstāvji un baņķieri. Tur, Ontario valdības uzaicināts, es nostrādāju sešus gadus.

Tas ir viss, ko es jums gribētu teikt.

Priekšsēdētājs: Paldies, Rubesa kungs! Vai ir jautājumi kandidātam? Ir jautājumi! Preinberga kungs grib jautāt. Lūdzu.

G.Preinbergs: Vēl pirms dažiem mēnešiem jūs bijāt "Volkswagen" stratēģijas šefs. Vai interešu lokā ir bijis arī jautājums par šīs rūpnīcas importēšanu Latvijā?

B.Rubess: Jautājums par importēšanu, protams. Mēs importējam automobiļus visās zemēs, kuras pieņem automobiļus importam. Šeit varbūt jums labāks jautājums būtu bijis: vai ir bijušas domas par ražošanas taisīšanu Latvijā? Atbilde: jā, es biju šeit 1989.gadā sarunās ar RAF. Es biju 1990.gadā sarunās ar RAF. RAF ir bijis manā birojā. Es šeit atvedu divus nozīmīgākos ražošanas speciālistus tajā laukā. Viņu atzinums bija vienbalsīgs: RAF... RAF jāpieliek buldozers.

G.Preinbergs: Vēl viens jautājums: vai tagad, esot prezidenta vietnieka amatā, šīs intereses paliks jūsu redzeslokā?

B.Rubess: Es esmu šinī brīdī viens no "Volkswagen AG" padomniekiem. Tas ir mans pašreizējais stāvoklis. Man Latvijas Bankas darbs šo jautājumu uzstāda kā jautājuma zīmi. Es katrā ziņā neesmu neko parādā "Volkswagen AG", man pensiju maksā Kanādas apdrošināšanas sabiedrība.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungam ir jautājums, cik es saprotu. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamais Rubesa kungs, vai jums tomēr neliekas dīvaini, ka jūs būsit vienīgais tautsaimnieks šajā padomē? Es saprotu, ka tas ir grūts jautājums varbūt.

B.Rubess: Es gribētu teikt: tā nav mana darīšana. Tā ir jūsu darīšana.

G.Grūbe: Paldies. (Zālē smiekli, skaļas sarunas.)

B.Rubess: Es gribētu, dāmas un kungi, teikt dažus nopietnus vārdus, ja man tas atļauts šajā kontekstā.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu.

B.Rubess: Centrālās bankas uzdevums ir būt neatkarīgai. Galvenais uzdevums - rūpēties par valūtas stabilitāti. Centrālās bankas padomes locekļiem ir jābūt neatkarīgiem, nevis lobiju pārstāvjiem. Un es Repšes kungu brīdināju, kad viņš ar mani runāja, ka viņš iepērk ļoti neērtu padomes locekli. Es esmu bijis neatkarīgs savā darbā un domās, es tāds palikšu. Un man ir ļoti lielas simpātijas pret to, ko Repšes kungs līdz šim ir izdarījis. Bet, ja viņš darīs lietas, kas man neliksies pareizas, es būšu skaļi un skaidri pret to.

Priekšsēdētājs: Paldies Rubesa kungam par ziņojumu un atbildēm uz jautājumu. Tagad laiks ir debatēm par viņa kandidatūru. Debatēs pierakstījušies divi deputāti - deputāts Kehris un deputāte Zeile.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es gribu atbalstīt Rubesa kunga kandidatūru Latvijas Bankas padomes locekļa amatam, jo viņš ir ļoti pieredzējis tautsaimnieks, ļoti pieredzējis cilvēks, kurš ir redzējis gan starptautiskās ekonomikas lēmumu pieņemšanu, gan to realizāciju. Manuprāt, viņš ļoti labi varēs ietekmēt Latvijas Bankas padomes darbu. Turklāt es gribu atbalstīt šo kandidatūru, neskatoties uz to, ka viņš būtībā neesot baņķieris.

Es gribētu jūs nedaudz šajās minūtēs informēt par to, ka es bankas padomei sākotnēji ieteicu divas citas ļoti profesionālas kandidatūras, proti, Ņujorkas baņķieri Uldi Klausu un profesoru Juri Vīksniņu, kurš ir strādājis Federālajā rezervē. Jo vairāk tādēļ vispirms, ka Uldis Klauss būs Latvijā gadu vai divus gadus ASV Finansu ministrijas uzdevumā. Es gribētu jūs informēt, ka ASV Finansu ministrija rīkoja konkursu starp visiem pasaules baņķieriem, kurus viņi zināja un kuri runā arī latviešu valodā (lielākā daļa no viņiem ir latviešu izcelsmes vai Latvijā dzimuši baņķieri). Viņi izvēlējās Uldi Klausu, kurš būs Latvijā kā Latvijas Bankas un Latvijas valdības padomnieks fiskālās un monetārās politikas jautājumos, lai īpaši nodarbotos ar tā saukto valsts banku privatizācijas jautājumiem. Un arī profesors Vīksniņš būs Latvijā gada laikā vairākkārt uz vairākiem mēnešiem, lai palīdzētu kā padomnieks Latvijas Bankai ieviest monetāro politiku. Es uzskatīju, ka būtu ļoti lietderīgi, ja šie cilvēki būtu bankas padomē.

Pirms dažām dienām es saistījos ar ASV Finansu ministriju, un mēs diemžēl saņēmām no viņiem būtībā noraidošu atbildi. Proti, viņi uzskatīja, ka tas nebūtu pārāk labi. Šiem cilvēkiem, kuriem viņi maksā naudu, dažkārt nāktos aizstāvēt arī ASV viedokli, un viņi nenodarbotos tik specifiski ar bankas padomes jautājumiem, viņi būtu zināmā atstatumā no bankas padomes, bet varbūt varētu arī dot padomus, kritizēt gan bankas padomi, gan valdību.

Tādējādi, protams, šajā situācijā es noņēmu priekšlikumus par šiem diviem cilvēkiem, kuriem gan, uzreiz gribu teikt, Repšes kungs pilnībā piekrita. Es izjutu to, ka viņš veicis lielu darbu, lai meklētu bankas padomes kandidatūras, un bijis ļoti atsaucīgs visiem piedāvājumiem. Viņš ļoti ātri uztvēra šos manus piedāvājumus, bet tie šajā gadījumā nav iespējami. Es domāju, mana informācija ir derīga deputātiem, jo šie divi ļoti cienījamie baņķieri būs republikā tuvākajā laikā. Es vēlreiz atkārtoju, ka uzskatu, ka būtu ļoti vēlams, ja Bruno Rubess būtu bankas padomes loceklis. Ļoti labi, ka arī viņš ir devis piekrišanu. Es aicinu kolēģus balsot par šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Es gribētu pateikt savu viedokli par diviem cilvēkiem, ko šodien bankas prezidents rekomendē savai padomei. Gribu pateikt tādā secībā, kādā es šos cilvēkus iepazinu. Vispirms tātad par Rimšēviču.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Zeiles kundze, mēs apspriežam Rubesa kungu!

V.Zeile: Paldies. Tātad par Rubesa kungu. Gribu minēt šādas īpašības, kuras ievēroju, satiekoties ļoti nedaudzas reizes ar viņu.

Pirmkārt, es domāju, ka tas ir augstas klases pasaules biznesmenis. Otrkārt, būdams biznesmenis, kurš veidojies civilizētajā pasaulē, viņš ir ļoti augstas ētikas principu ievērotājs savā biznesa darbībā. Treškārt, neviens pasaules klases biznesmenis vienlaikus nevar nebūt arī speciālists finansu un bankas jautājumos. Tāpēc kā ļoti pieredzējušam cilvēkam es ļoti lūdzu deputātus uzticēties viņam un ievēlēt viņu šajā bankas padomē, lai mums būtu tiešām saskarsme daudzos gadījumos ar pasaules praksi šajos jautājumos. Bieži vien mēs savā neziņā izdomājam to, kā nav pasaules praksē, un pataisām to absolūtu tajā pašā laikā, kad daudzas vērtīgas lietas aiziet mums garām.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds deputāts vēlas izteikties par Rubesa kunga kandidatūru. Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Jā, tagad es esmu nolēmis. Tikai vispirms par balsošanas motīviem. Es šo lēmumu pieņēmu pēc Rubesa kunga uzstāšanās. Es ceru, ka viņš nebūs vienīgais neatkarīgais un neērtais šīs padomes loceklis, kas nepārstāvēs kaut kādas lobistiskas intereses šajā padomē. Tāpēc es balsošu par viņu. Tas cels mūsu bankas starptautisko prestižu, nostiprinās bankas kontaktus ar citām organizācijām un iestādēm. Tāpēc es aicinu visus balsot par Rubesa kungu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu sekretariātu zvanīt. Tiks ņemtas vērā tikai tās balsis, kas tiks nodotas ar balsošanas aparatūras palīdzību, nekādas paceltas rokas un tā tālāk ņemtas vērā vairs netiks. Nekādā gadījumā! Arī tiem, kas uzstājas no tribīnes.

Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 95 deputāti reģistrējušies. Balsosim par lēmumu - iecelt par Latvijas Bankas padomes locekli Bruno Reinholdu Rubesa kungu.

Rezultāts: par - 83, pret - 3, atturas - 5. Lēmums pieņemts. Apsveicam Rubesa kungu kā Latvijas Bankas padomes locekli, pirmo Latvijas Bankas padomes locekli!

Lūdzu, Repšes kungs, turpināsim darbu!

E.Repše: Godātie kolēģi! Es stādu jums priekšā otro kandidatūru, proti, Valentīnu Kolotovas kundzi. Es jums gribu teikt, ka tad, kad mēs komplektējām Latvijas Banku, mēs toreiz abi ar godāto Bergmaņa kungu ļoti uzmanīgi meklējām kvalificētus un kompetentus kadrus un konsultējāmies. Jau toreiz mums ieteica un mēs centrālajā bankā pārņēmām no bijušās Agrobankas Kolotovas kundzi par mūsu resursu pārvaldes vadītāju. Es esmu apbrīnojis Kolotovas kundzi, kā viņa ir iepazinusies ar visiem tirgus ekonomikas principiem un, strādādama mūsu banku sistēmā, cik ļoti viņa orientējas tajā, uz kuru mēs tikai ejam. Tāpēc, gluži dabiski, viņa arī bija viena no tām personām, kas lika stūrakmeņus likumam par Latvijas Banku. Kopā sēdējām un strīdējāmies gan ar viņu, gan vācu ekspertiem, kas bija mums talkā, gan pēc tam arī ar Valūtas fondu. Tie, kas domā, ka Kolotovas kundze nav tautsaimniecības eksperts, lai uzdod viņai jautājumus! Redzot, cik dziļi viņa analizē tautsaimniecības pieprasījumu pēc papildu kredītiem un resursiem, es riskēšu apgalvot, ka viņa ir tautsaimniecības eksperte, kura ir strādājusi un zina to no finansu aprites puses. Tas attiecas arī uz četriem citiem kandidātiem, kas reiz jau godātajai Augstākajai padomei ir stādīti priekšā. Toreiz no tiem, kas atradās zālē un uzklausīja šīs četras priekšā stādītās kandidatūras, kas uzstādīja tām jautājumus, tikai vienā gadījumā bija tikai viena vai dažas balsis "pret", kādas 6, 7 vai 8 atturējās. Pārējie virs 50 bija "par". Diemžēl zālē kopsummā pietrūka deputātu pēc skaita.

Protams, bankas padomes locekļiem ir nepieciešama jūsu uzticība. Tāpēc es lūdzu: uzdodiet tik jautājumu, cik būs nepieciešams un cik āķīgus vai grūtus varat, kā jūs uzskatāt par nepieciešamu. Bet tieciet, lūdzu, skaidrībā pēc būtības! Tāpēc es lūgtu aicināt tribīnē Valentīnu Kolotovas kundzi, kura kandidē uz Latvijas Bankas padomes locekļa amatu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kolotovas kundze! Tribīnē līdz piecām minūtēm jūs varat izklāstīt savu viedokli un pēc tam līdz 15 minūtēm deputāti var uzdot jautājumus. Lūdzu.

V.Kolotova, Latvijas Bankas padomes locekļa kandidāte: Cienījamie deputāti! Es jau otro reizi esmu šajā tribīnē. Es uzskatu, ka jūs esat dzirdējuši manu uzstāšanos, un domāju, ka jums ir daudz jautājumu. Tāpēc esmu otrreiz šajā tribīnē. Es gribētu, lai jūs man uzdotu jautājumus.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Kolotovas kundzei? Neviens nav sekretariātā pieteicies. Arī šeit neviens neizsaka vēlēšanos. Paldies, Kolotovas kundze, jums neviens jautājums vairs negrib uzdot. Laikam iepriekšējo reizi visi bija dzirdējuši.

Debatēs par šo kandidatūru vēlas uzstāties Kehra kungs. Lūdzu.

O.Kehris: Godātie kolēģi! Es gribētu vispirms teikt, ka tad, kad es pirmo reizi ieraudzīju bankas padomes sastāva priekšlikumus, kurā bija tik daudz bijušo, vēl pašlaik arī esošo baņķieru, kas būtībā ir pašlaik Repšes kunga pakļautībā, un arī zinot varbūt citu valstu pieredzi bankas padomes formēšanā, es būtībā, neredzot šos cilvēkus, nerunājot biju pret šādu bankas padomes sastāva izveidošanu. Tomēr, noklausoties Repšes kunga argumentus, klausoties, kā viņš ir meklējis šīs kandidatūras, es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi palīdzēt mūsu ļoti jaunajai bankas vadībai. Es domāju pašu Repšes kungu, kurš ir, manuprāt, audzis kā baņķieris, bet vēl varbūt ir daudz kas jāapgūst.

Es arī ceru, ka šodien apstiprināsim viņa vietnieku, kurš būtībā ir ar vēl varbūt mazāku praktisko pieredzi, toties ar ļoti lielu ārzemju banku darbības pieredzi. Es uzskatu, ka būtu ļoti nepieciešams, lai piedalītos banku speciālisti, kas ir strādājuši arī šajās mūsu iepriekšējās tā sauktajās centrālajās bankās. Es lielā mērā piekrītu viedoklim, ka pieredze tā sauktajā administratīvajā banku sistēmā maz ko dod, lai ieviestu tirgus prasībām atbilstošu monetāro politiku. Tomēr Repšes kunga raksturojums par Kolotovas kundzi, kā arī tas, kā ir ieviests Latvijas rublis un kāda šeit ir bijusi Kolotovas kundzes loma. Es varu teikt uzreiz, ka neesmu pazīstams ar viņu un nevaru raksturot citas šīs kandidatūras īpašības, kā vien sekot tam, ko par to ir teicis Repšes kungs. Par to liecina arī bankas protokoli un dokumenti par viņas darbību, ieviešot Latvijas rubli. Tādēļ uzskatu, ka bankas padome ļoti iegūtu, ja tajā būtu Valentīna Kolotovas kundze. Es balsotu par šo kandidatūru un aicinu arī kolēģus to darīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas izteikties par kandidatūru? Nav neviens pieteicies. Lūdzu sekretariātu zvanīt. Reģistrēsimies vēlreiz! Ir iespēja reģistrēties Seiksta kungam. Ir iespēja reģistrēties Krūmiņa kungam. Paldies. Lūdzu rezultātu. Es domāju, ka ilgāk vairs negaidīsim. 96 deputāti reģistrējušies.

Černaja kungs vēlējās? Lūdzu.

R.Černajs: Ekonomikas komisija apsprieda kandidatūras atkārtoti un atbalsta Kolotovas kundzes kandidatūru bankas padomei.

Priekšsēdētājs: Balsosim par lēmumu "Par Valentīnas Kolotovas kundzes iecelšanu par Latvijas Bankas padomes locekli". Rezultāts: par - 77, pret - 3, atturas - 9. Apsveicam Kolotovas kundzi ar ievēlēšanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Iecelšanu.

Lūdzu, Repšes kungs, turpināsim!

E.Repše: Godātie kolēģi! Gribētu stādīt jums priekšā Vara Zariņa kandidatūru, kurš šobrīd arī strādā Latvijas Bankas sistēmā, bet kurš nestrādā manā tiešajā pakļautībā tajā nozīmē, ka viņš nav bankas centrālajā aparātā, bet šobrīd vada vienu no Latvijas Bankas komercnodaļām. To uzsveru tāpēc, ka viņam ir arī tiešā saskarsme ar klientiem un pieredze, vadot vienu no komercstruktūrām Latvijas Bankā. Protams, gadījumā, ja Augstākā padome viņu apstiprinās, šo amatu viņš atstās, pilnībā atstās un pāries pilnīgi darbā par Latvijas Bankas padomes locekli. Šī pilsētas pārvalde, tas nav tikai nosaukums Latvijas Bankas nodaļai, kuru vada Varis Zariņš, bet tā ir īpatnēja vēl vienā aspektā, proti, sakarā ar to, ka tā atrodas centrā, tā ir ilgstoši uzņēmusies Latvijas Bankas centrālās kases un naudas glabātavas funkcijas. Tas ir ģeogrāfisku apsvērumu dēļ. Tur bija glabātavas, tur tās bija reģistrētas.

Bet arī Zariņa kungam ir ļoti liela pieredze konkrētajā naudas apgrozībā, vārdu sakot visā, kas saistās ar reālu naudaszīmju izplatīšanu Latvijā, apgrozības nodrošināšanu. Tāpēc arī, strādājot pie Latvijas rubļa un arī pie lata, Zariņa kunga padomi bija ļoti vērtīgi tajā ziņā, kādām ir jābūt banknotēm, kā tām ir jābūt sadalītām, kādi būs nolietošanās procenti un citos arī tīri tehniskos jautājumos. Plus vēl tātad Zariņa kungs, var teikt, atbalstīja Latvijas rubli, kad konkrēti mums bija konceptuāli jāizšķiras, vai mainīt brīvi Latvijas rubli pret Krievijas rubli un tādā veidā stabilizēt kursu, vai baidoties, ka var izsīkt mūsu rezerves, mēs būtu spēruši nedrošus soļus un varbūt nonākuši līdzīgā stāvoklī kā Ukraina. Par laimi, šeit arī Zariņa kungs izteica pret dažu savu citu kolēģu iebildumiem konkrētu viedokli, ka mums ir jāiet brīvi. Tajā brīdī mums bija tikai nieka pāris simti miljonu Krievijas rubļu rezerve. Mēs šo vinnējām. Latvijas rubli ieviesa ceturtdien, 7.maijā, jau sestdien, tādēļ ka bija šī brīvā garantija, par Latvijas rubli varēja pirkt pat krāmu tirgū mantas, ne tikai parastajā tirgū. Šobrīd Latvijas Bankai ir cita problēma: nav kur likt Krievijas rubļus.

Es lūdzu aicināt tribīnē Vari Zariņu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zariņa kungs! Jums piecas minūtes.

V.Zariņš, Latvijas Bankas padomes locekļa kandidāts: Cienījamie deputāti. Šī man ir otrā reize, uzstājoties Augstākajā padomē. Pirmajā reizē es savu viedokli un savas domas izteicu. Šodien es gribētu pateikt vienkārši informācijai. Man ir 12 gadu darba pieredze tajā banku sistēmā, kāda tā bija tobrīd. Ir pieņemts likums "Par Latvijas Banku", vajadzīga tā realizācija pēc padomes izveidošanas. Mana piekrišana dota. Šajā sakarībā esmu jūsu priekšā. Ko es vēlētos vēl pateikt? Ir zināma pieredze konkrētos darba organizācijas momentos, kas saistīti ar naudas apgrozību, kredītu norēķiniem un valūtas operācijām. Es domāju, ka man būtu ērtāk atbildēt uz jūsu jautājumiem, ja tādi rastos.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi Zariņa kungam? Deputāts Zatuliviters vēlas jautāt. Lūdzu.

V.Zatuliviters: */Man ir jautājums, ko radīja Repšes kunga pēdējā frāze. Daudzās savās runās un drukātajās uzstāšanās viņš republikas sabiedrību un mūs, deputātus, mēģina pārliecināt, ka Latvijas rubļa un Krievijas rubļa savstarpējās attiecības tajās proporcijās sabalansētas tā, kā tam vajadzētu būt naudas apgrozījumā. Mūs pārliecināja, ka abi rubļi mierīgi sadzīvo. Bet tagad pēkšņi paziņo, ka Krievijas rubļus nav kur likt.

Sakarā ar to man ir divi jautājumi. Ko jūs esat izdarījuši, ka Krievijas rubļus nav kur likt? Un otrais jautājums. Vai tas nozīmē to, ka Latvijas rublis iekaro arvien lielāku un lielāku autoritāti, tādēļ vajadzība pēc Krievijas rubļa mazinās, jo tas darbojas aprimstošu svārstību apstākļos?/

V.Zariņš: Atbildu uz jautājumu. Šeit, es domāju, ir kaut kāda neizpratne šajā procesā. Šodien jebkurai juridiskajai personai nav nekādas problēmas izņemt Latvijas vai Krievijas rubļus. Man, tieši otrādi, izraisa izbrīnu, kāpēc šis process nenotiek. Tāda ir atbilde uz jūsu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl ir jautājumi? Nav. Ir jautājumi? Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Zariņa kungs, sakiet, lūdzu, vai jūs esat izaudzinājis sev vietniekus, kas ieņemtu jūsu vietu, ja jūs tiktu ievēlēts par Latvijas Bankas padomes locekli?

Un arī jautājums būtībā. Es saprotu, ka jūs zināmā laikā atstātu to posteni, kurā esat pašlaik, un veltītu visu darbu Latvijas Bankas padomei. Kā jūs stādāties priekšā šī bankas padomes locekļa darbu? Acīmredzot padome nesēdēs visu laiku. Cik bieži, jūsuprāt, būs nepieciešamība strādāt šai bankas padomei? Kā jūs redzat šo darbu citā laikā? Vai es pareizi saprotu, ka jūs atstājat, protams, to amatu, kurā esat?

V.Zariņš: Jā, ar tiem cilvēkiem, kas varētu nākt manā vietā, zināmas problēmas būs. Bet es domāju, ka tās ir atrisināmas.

Priekšsēdētājs: Tātad jautājumu vairs nav. Paldies, Zariņa kungs, par atbildēm uz jautājumiem. Tagad, lūdzu, Kehra kungs laikam vēlas izteikties par kandidatūru.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Kolēģi, es vēlos atbalstīt Zariņa kunga kandidatūru, jo viņš ir vienīgais profesionālis finansu un kredītu specialitātē šajā Latvijas Bankas padomē.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikties par Zariņa kunga kandidatūru? Lūdzu.

A.Apinītis: Es gribētu atbalstīt Zariņa kunga kandidatūru, protams, arī visu to iemeslu dēļ un piekrītu tam, ko teica Kehra kungs. Bet ir vēl viens iemesls, proti, Zariņa kungs nav zaudējis savu reālo saikni ar lauku vidi un lauku cilvēkiem. Tādēļ es aicinātu it sevišķi lauciniekus atbalstīt viņa kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Vēl vēlas kāds izteikties? Nē. Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 92 deputāti reģistrējušies.

Balsosim par Zariņa kungu kā Latvijas Bankas padomes locekli. Rezultāts: par - 79, pret - 3, atturas - 5. Lēmums pieņemts. Apsveicam Zariņa kungu ar iecelšanu šajā amatā.

Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Godātie kolēģi! Es lieku priekšā jums labi pazīstama cilvēka kandidatūru - Edmunda Krastiņa kandidatūru. Manuprāt, komentārus neprasa viņa orientēšanās ekonomiskajos jautājumos, it sevišķi, strādājot ekonomisko likumu pieņemšanas jomā. Otrām kārtām, nevienam nevar prasīt komentārus pateikt acīs jebkurai personai, ko īsti domā par šo personu vai tās iesniegto lēmuma projektu. Trešām kārtām - Edmunds Krastiņa kungs ir nesamierināms tirgus ekonomikas un reformu piekritējs. Arī es biju patīkami pārsteigts, ka ne tikai matemātiskā izglītība, formālā izglītība viņa pagātnē ir... Formālā izglītība bieži vien neparāda pilnu cilvēka spektru, bet arī tīri formāli viņam ir otra augstskola - ekonomiskā izglītība. Tāpēc es lūdzu, daudz vairāk nekomentējot, Edmundu Krastiņu tribīnē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Krastiņa kungu tribīnē. Jums ir piecas minūtes, lai izklāstītu savu viedokli.

E.Krastiņš, Latvijas Bankas padomes locekļa kandidāts: Cienījamie kolēģi, saņemot Repšes kunga piedāvājumu kandidēt, protams, man nebija viegli par šo lietu izšķirties un tas man aizņēma apmēram divas nedēļas laika. Apzinos savu pietiekami lielo nekompetenci bankas lietās, jo ar bankas un finansu jautājumiem man ir iznācis saskarties tikai kopš šā gada sākuma, kad pārgāju strādāt Ekonomikas komisijā. Diemžēl man šī otra augstākā izglītība nav pabeigta, jo trīs gadus esmu nostudējis Lauksaimniecības akadēmijas Ekonomikas fakultātē, bet diemžēl man to nesanāca pabeigt gan ne sliktu sekmju dēļ, bet citu apstākļu dēļ.

Vēl viena lieta, ko gribētu jums pateikt: man ar Repšes kungu ir vienošanās, ka es arī turpmāk nepieciešamajā apmērā varēšu piedalīties plenārsēdēs un komisijas darbā, protams, saņemot algu bankā, nevis šeit. Piedaloties visu šo ekonomisko jautājumu risināšanā, es, protams, nedomāju arī vienlaikus kļūt par bankas kaut kāda veida lobiju, bet gribu risināt šos ekonomiskos jautājumus atbilstoši manai izpratnei, manai pārliecībai, kā es saprotu ekonomiskās likumsakarības. Tas būtu viss, ko es gribēju teikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Deputāts Buka uzdod jautājumu.

S.Buka: */Krastiņa kungs! Par nožēlu Repšes kungs nevarēja atbildēt, jo nezināja jūsu personīgo viedokli sakarā ar Investīciju banku. Kāda būs jūsu pozīcija sakarā ar to, ka Ministru padome, cik es zinu, ir apstiprinājusi jūs par Investīciju bankas padomes locekli? Vai jūs paliksit par šīs padomes locekli vai nepaliksit?/

E.Krastiņš: Varbūt mazliet precīzāk paskaidrošu, kā mans uzvārds šinī sastāvā ir iekļuvis, kaut gan es ne reizi neesmu šīs bankas padomes sēdēs piedalījies. Tā kā šī Investīciju banka ir izveidota kā valsts banka, tad tur ir no dažādām ministrijām un arī tai skaitā... Tā jau nav valdības banka, bet valsts banka. Tika pieaicināti arī pārstāvji no Augstākās padomes. Tā kā es tajā brīdī biju Ekonomikas komisijā tas cilvēks, kas atbildēja par banku darbību un arī lielā mērā par ārvalstu investīcijas jautājumiem, tad šāds postenis man tika piedāvāts. Protams, ja jūs izlemsit, ka es esmu apstiprināts par Latvijas Bankas padomes locekli, es esmu gatavs iesniegt attiecīgu iesniegumu Investīciju bankai par savu atteikšanos no sava amata.

S.Buka: */Un otrais jautājums. Kā jūs atceraties, kad Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs Kehra kungs ilgi bija prom, vienu laiku daudz tika spriests par to, ka Kehra kungs jānomaina, un pirmā kandidatūra, kura būtu piemērota komisijas vadīšanai, bijāt jūs. Tomēr jūs atteicāties pat uz laiku vadīt Ekonomikas komisiju, aizbildinoties ar to, ka jums ir problēmas ar transportu un vēl kas cits. Vai tagad šīs problēmas jau atrisinājušās, vai arī šī vieta ar ilgstošāku darba perspektīvu jūs pievelk vairāk nekā Augstākā padome?/

E.Krastiņš: Bukas kungs, protams, ir vēl citas darbavietas ar vēl ilgstošākām darbības perspektīvām, tāpēc es varbūt neanalizēšu sīkāk šos jautājumus. Bet jūs taču pats lieliski atceraties, ka bija pavisam citi motīvi, kāpēc es beigās atteicos kandidēt, un ka ne jau šī transporta problēma bija tā būtiskākā. Man liekas, ka man nevarētu īpaši pārmest to, ka es esmu maz strādājis vai kaut kādā citā veidā nespējis izpildīt līdz šim savus pienākumus.

S.Buka: */Paldies. Mani interesē vairāk visu deputātu intereses, nevis manas personīgās./

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kādi jautājumi? Nav jautājumu. Vai ir nepieciešama atkārtota reģistrācija? Nav.

Tādā gadījumā balsosim par Edmundu Krastiņu kā par Latvijas Bankas padomes locekli. Kinnas kunga paceltā roka netiek ņemta vērā... Netiek ņemta vērā neviena pacelta roka. Rezultāts: par - 65, pret - nav, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts.

Es atvainojos, Kinnas kungs, es pārjautāju, vai ir nepieciešama atkārtota reģistrācija... (Neapmierinātas balsis zālē.) Es prasīju, vai ir nepieciešama reģistrācija un tamlīdzīgi. Iepriekš visi bija brīdināti, ka neviena pacelta roka netiks ņemta vērā. Es atvainojos. Tādā gadījumā, ja godājamie kolēģi piekrīt, mēs varam pārreģistrēties un balsot vēlreiz. Godātie deputāti, vai tiešām balsošanas laikā esat tik briesmīgi steidzīgi, ka ir jāsēž svešās vietās? Varbūt tad mēs uzreiz samainīsimies ar vietām, kur un ar ko kopā katram labāk patīk sēdēt.

Lūdzu reģistrāciju. Citu vietā nevajadzētu reģistrēties. Ja deputāts Šapovālovs sēž beigās, tad viņš būs divreiz... Paldies, nekādas paceltas rokas neņem vērā... Vai kādam nav pretenziju, ka viņš nav reģistrējies tehnisku iemelsu dēļ? Nav šādu pretenziju? Paldies. Rezultāts: 99 deputāti reģistrējušies.

Atkārtoti balsosim par deputāta Edmunda Krastiņa kandidatūru. Preinberga kungs, lūdzu... (Zālē troksnis un skaidrošanās.) Vai visi ir nospieduši kādu no podziņām un nobalsojuši? Paldies. Rezultāts: par - 62, pret - 3, atturas - 21. Lēmums nav pieņemts. Tāda ir situācija, godājamie kolēģi.

Godājamie kolēģi, man būtu ierosinājums. Tā kā ir palikušas astoņas minūtes līdz pārtraukumam, pašlaik vajadzētu iet pārtraukumā un lūgt mūsu godājamo balsu skaitīšanas komisiju pārliecināties par šā aparāta darbības efektivitāti un atbilstību faktiskajiem aptākļiem zālē. Jo te ir acīm redzamas pretrunas starp faktiskajiem balsojumiem un visu pārējo. Tiksimies tāpat kā parasti pulksten 12.00 un noklausīsimies atzinumu.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Es lūgtu sekretariātu vēlreiz zvanīt. Pēc tam reģistrēsimies. Vizuāli deputātu skaits, salīdzinot ar pirmo rīta sēdi, ir krietni sarucis. Godājamie kolēģi, ir jau divas minūtes pāri divpadsmitiem. Mums tomēr plenārsēdes sākas noteiktos laikos, un tiem deputātiem, kuri piedalās plenārsēdēs, būtu vēlams tiešām piedalīties tajās. Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 88 deputāti ir reģistrējušies.

Mēs varam apspriest kandidatūras un tā tālāk, tie ir jautājumi Repšes kungam, jo viņam ir jāizlemj šis jautājums, vai viņš uzskata, ka mēs varam turpināt balsot par kandidatūrām.

Lūdzu, Repšes kungs, no jums ir atkarīga mūsu tālākā darbība.

E.Repše: Godātie kolēģi, turpināsim darbu! Mums šodien ir saspringts laiks, es nedomāju, ka... Darīsim tūlīt to, ko varam izdarīt, un tāpēc turpināsim!

Priekšsēdētājs: Tad varbūt nākamo kandidatūru. Lūdzu.

E.Repše: Es piedāvāju apspriešanai un nobalsošanai Harija Buša kunga kandidatūru Latvijas Bankas padomes locekļa amatam. Hariju Bušu es pazīstu kā... Es viņu tiešām saukšu par zinātnieku, jo pēc izglītības viņš ir fiziķis, tātad arī ar pietiekami dziļām zināšanām fundamentālajā fizikā, specializējies kompjūtertehnikas pielietošanā un programmu nodrošinājumu izstrādē. Ilgajos darba gados iepriekš un arī tagad, pēdējā laikā, ir manāms, ka lietas būtības izprašana un iedziļināšanās procesos vienmēr tiek stādīta augstāk nekā noteiktas komerciālas intereses.

Zinot viņa kvalifikāciju, esmu pārliecināts, ka būtu bijušas ļoti daudzas firmas, kas varētu viņa darbu izmantot, iesaistot viņu par augstu atlīdzību kā profesionālu kompjūtera analīzes speciālistu. Tā vietā jūs redzat šeit viņa biogrāfiju un darba gaitas. Šobrīd viņš ir zinātnes un ražošanas apvienības "Silava" skaitļošanas centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un arī daļas vadītājs. Buša kungam ir tehnisko zinātņu kandidāta grāds, un tieši pēdējā laikā īsa līgumdarba ietvaros viņš konsultēja Latvijas Banku datu analīzes jautājumos.

Es paredzu jautājumu, ka varbūt datu analīzes speciālists varētu būt drīzāk konsultants vai tehniskais darbinieks Latvijas Bankā, nevis pie lemšanas. Bet šeit es gribu oponēt. Būtībā šinī gadījumā tiek piedāvāts cilvēks, kurš spēj iedziļināties procesos, izprast tos, dot savus konkrētus slēdzienus un balsot par noteiktiem Latvijas Bankas vadīšanas jautājumiem, kas saistīsies ar mūsu ekonomikas un naudas aprites sistēmas stabilitāti. Šo sistēmu un naudas stabilizāciju mēs varam aprakstīt no finansu mācību grāmatas viedokļa, no ekonomistu mācību grāmatas viedokļa. Bet, ja jūs esat lasījuši labas ekonomistu mācību grāmatas, piemēram, tādas kā Paula Samuelsona, jūs redzat, cik tā lieta ir precīzi matemātiski formulējama un ka automātiskās vadīšanas problēma un teorija būtībā ir liela un sarežģīta sistēma. Ekonomika un naudas aprite ir nelineāra sistēma ar atmiņu, ar dažādiem papildprocesiem, kura ir jāregulē. Tieši Latvijas Bankai ar četriem tās rīcībā esošajiem instrumentiem tā ir jāregulē. Tāpēc es uzskatu par ļoti vērtīgu, ja Buša kungs pārstāvētu šo zinātniskās pieejas pusi Latvijas Bankas padomes sēdēs un izdarot balsojumus. Tāpēc es labprāt lūgtu un aicinātu Buša kungu tribīnē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es sapratu, ka Grūbes kungam ir jautājums tieši Repšes kungam. Lūdzu.

G.Grūbe: Visiem pārējiem kandidātiem pirmais ieraksts ir, ka iesniedz Latvijas Bankas prezidents, un otrs ieraksts ir, ka akceptēts Augstākās padomes Ekonomikas komisijā. Vai tas ir izņēmums, ka Buša kungam šeit tāda ieraksta nav?

E.Repše: No manas puses ir pilnīgi viennozīmīgi, ka par Buša kungu es iesniedzu kā Latvijas Bankas prezidents. Domāju, ka Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs izteiksies par komisijas viedokli.

Priekšsēdētājs: Aicinām Buša kungu tribīnē. Viņam tāpat kā pārējiem kandidātiem ir tiesības piecās minūtēs izteikties un pēc tam atbildēt uz jautājumiem.

Lūdzu, Buša kungs!

H.Bušs, Latvijas Bankas padomes locekļa kandidāts: Godājamie parlamenta locekļi, godājamie klātesošie! Man jau bija tas gods uzstāties jūsu priekšā, izklāstot savus uzskatus par Latvijas Bankas jaunajām funkcijām, ar kurām nākotnē Latvijas Bankas darbība ievērojami atšķirsies no tās iepriekšējās darbības. Es varbūt tikai šeit gribētu burtiski pāris teikumos minēt īsu kopsavilkumu. Pēc likuma "Par Latvijas Banku" galvenais uzdevums ir finansiālās stabilitātes nodrošināšana. Par to jau runāja arī iepriekšējie Latvijas Bankas padomes locekļu kandidāti. Svarīga ir atgriezeniskā saikne, svarīgs ir informācijas avots, kā nodrošināt šo stabilitāti, ir datu analīze, izmantojot sistēmanalīzes pieeju, un dažādas citas metodes.

Mans darbs, var teikt, visu mūžu ir bijis saistīts reāli praksē ar skaitļošanas tehnikas pielietošanu un ar dažādu datu analīzes metožu pielietošanu. Es uzskatu, ka būtu nepieciešams vienam cilvēkam, vismaz vienam no Latvijas Bankas padomes locekļiem (es šeit nepastāvu tieši uz savu kandidatūru), būtu jābūt tādam, kurš zina pa īstam, kurš izjūt šīs metodes, un pat tajos gadījumos, ja viņš varbūt nevar pierādīt ar vārdiem citiem locekļiem, kādu slēdzienu vai secinājumu var vai nevar izdarīt no attiecīgajiem datiem, lai viņš ar savu balsi varētu ietekmēt lēmuma pieņemšanu. Paldies. Tas man viss.

Priekšsēdētājs: Paldies, jautājumi. Pirmais bija Freimaņa kungs. Lūdzu.

J.Freimanis: Buša kungs, jūs varat divos vārdos mums paskaidrot, kāds varētu būt jūsu viedoklis un jūsu ieguldījums, Latvijai pārejot plaši uz plastmasas kredītkaršu sistēmu. Kur jūs redzat šajā sakarībā savu vietu. Jo tas, protams, ir saistīts ar kompjuterizāciju?

H.Bušs: Neapšaubāmi. Es gribu teikt, ka Latvijas Bankas sistēmai daudz plašāka skaitļošanas tehnikas ieviešana ir nepieciešama jebkurā tās struktūrlīmenī. Tomēr kredītkaršu ieviešana tiešā veidā neattiecas uz Latvijas Bankas funkcijām, kā uz emisijas bankas darbību. Tā ir, manuprāt, vairāk komercbanku funkcija. Neapšaubāmi, ka tā tiks risināta paralēli, bet ne kā Latvijas Bankas...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Buša kungs, es sapratu, ka jūs esat augstas klases skaitļošanas speciālists un kā konsultants dodat savu ieguldījumu jau tagad bankas darbā, datu analīzē un tamlīdzīgi. Sakiet, lūdzu, kā jūs, būdams padomes loceklis un līdz ar to aiziedams no pašreizējā darba, varēsit labāk vai vairāk ietekmēt bankas darbu? Vai tas ir praktiski vajadzīgs, ka tādu augstas klases speciālistu ieliek tagad padomē par kaut kādu funkcionāru?

H.Bušs: Man negribētos piekrist šim formulējumam. Jāteic, ka es nekad neesmu tiecies pēc augstiem amatiem. Ja jūs paskatīsities manā biogrāfijā, tad šeit ir ļoti maz darbavietu. Varbūt dažos gadījumos esmu bijis pat par daudz konservatīvs, bet uzskatu, ka piedalīšanās vai būšana par locekli Latvijas Bankas padomē ir ārkārtīgi svarīgs un atbildīgs darbs. Ja mana kvalifikācija var tikt izmantota šim darbam, tad es varu tikai lepoties ar to.

Kas attiecas uz to, vai šo manu kvalifikāciju tur var izmantot, domāju, ka - jā. Man daudz vairāk ir bailes no lēmumiem, kuri tiek pieņemti, pārāk uzticoties recepšu līmenī izprastām matemātiskajām metodēm. Visas šīs metodes ir izveidotas, balstoties uz noteiktiem pieņēmumiem. Šie pieņēmumi, kā vienmēr, ir vienkāršoti. Turpretī reālā dzīve vienmēr ir daudz sarežģītāka. Te ir svarīgi, lai vismaz viens padomes loceklis tā pa īstam zinātu, ko konkrētajā situācijā drīkst piemērot un ko - ne, kas īsti ir iekšā šinīs metodēs, kādus secinājumus varam izdarīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl jautājumi Buša kungam? Nav vairs jautājumu. Paldies, Buša kungs, par atbildēm!

Debates par kandidatūru. Pierakstījies ir Eglāja kungs. Lūdzu.

V.Eglājs: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es ļoti lūgtu atbalstīt tieši šajā gadījumā Buša kunga kandidatūru. Es viņu personiski nepazīstu, bet esmu pārliecināts, ka taisni šāda tipa pakalpojumi ir ļoti būtiski, lai pieņemtu lēmumus, ne tikai balstoties uz emocijām, kad vienam liekas tā, otram liekas citādi, ne tikai balstoties uz to, kāds kuram ir vārds, kāda ir iepriekšējā autoritāte un kā tas ir bijis, bet lai lēmumus pieņemtu arī uz konkrētas analīzes pamata, ja tiešām šīs sistēmas ir tādas, kas pakļaujas šai analīzei. Lai neatkārtotos tādi kuriozi, kādi bija ar Latvijas rubļa ieviešanu, kad vieni autoritatīvi prognozēja, ka mēneša laikā kurss nokritīsies pieckārtīgi, otra daļa sacīja, ka tā ir pašnāvība un ka Krievija, protams, neuztrauksies. Tā ka šajā ziņā tas, kas ir matemātiski modelējams, es tiešām tādus speciālistus... Es tiešām priecājos un jūtu, ka būšu drošāks par mūsu sistēmu, ja tāds cilvēks būs. Tas, ko Caunes kungs teica... Ar konsultācijām nevar tā vienkārši, jo tas prasa lielu darbu, bet sabiedriskā kārtā vienkārši tāpat konsultēt... tas neder. Tā ka es aicinu visus tiešām atbalstīt šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikties? Lūdzu, Černaja kungs!

R.Černajs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ekonomikas komisija, izskatot Latvijas Bankas padomes kandidatūras, strādāja vairākas reizes un izskatīja visas kandidatūras. Lai deputātiem būtu pilnīga skaidrība, tad painformēšu, kā notika šī izskatīšana un kādi bija rezultāti. Pirmajā izskatīšanas reizē Buša kungs Ekonomikas komisijā nesaņēma atbalstu. Tas nenozīmē, ka pret viņu balsoja Ekonomikas komisija, bet vienkārši deputāti atturējās balsot, jo nebija pietiekamas informācijas par darbu. Tāpēc bija šāds rezultāts. Atkārtoti izskatot Latvijas Bankas padomes sastāvu, bankas prezidents iesniedza Ekonomikas komisijai un arī tālāk Augstākajai padomei pilnu sarakstu par padomes sastāvu, tajā skaitā minot arī Buša kungu. Ekonomikas komisija, izskatot visas kandidatūras atsevišķi un kopumā, nolēma šādu Latvijas Bankas padomes sastāvu atbalstīt, tajā skaitā arī Buša kungu.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kāds, kas vēlas izteikties? Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Vērtējot Buša kunga kā matemātiskās apstrādes speciālista ieguldījumu, es gribu jums paskaidrot, ka viņš ļoti lielu ieguldījumu ir devis arī meža zinātnes kompjuterizācijā un meža ierīcības materiālu matemātiskajā izvērtēšanā. Pazīstot visu Bušu dzimtu un viņu lielo ieguldījumu meža zinātnes attīstībā, es gribu uzsvērt arī viņa augsti morālās personīgās īpašības. Lūdzu atbalstīt šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kas vēlas uzstāties? Nē. Sekretariātu lūdzu zvanīt. Notiek reģistrācija. Rezultāts: 97 deputāti reģistrējušies. Jāpārreģistrējas, godājamie kolēģi! Vēlreiz lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 95 deputāti ir reģistrējušies. (Zālē troksnis.) Nu... dažāda vērtība ir laikam. Paldies.

Balsosim par Buša kungu kā Latvijas Bankas padomes locekli. Rezultāts: par - 76, pret - 2, atturas - 12. Lēmums pieņemts. Apsveicam Buša kungu ar iecelšanu par Latvijas Bankas padomes locekli.

Pirms nākamās kandidatūras - paziņojums. Pulksten 13.30 ir ārkārtas Prezidija sēde. Lūdzu Prezidija locekļus pulcēties Prezidija zālē.

Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Godātie kolēģi! Man ir tas gods stādīt jums priekšā šodien pēdējo no padomes locekļu kandidātiem, pirms mēs apspriežam prezidenta vietnieka kandidatūru, proti, Gaļinu Alijevas kundzi. Gaļina Alijevas kundze ir jau uzstājusies jūsu priekšā un uzstāsies tūlīt vēl. Protams, jūs jau paši redzēsit, ka varbūt viņa nejūtas simtprocentīgi brīvi, izklāstot savas domas latviešu valodā, bet, par valodas likumu runājot, protams, mēs vienmēr un tikai runājam šajā valodā, un šeit acīmredzot problēmu nebūs. Vienīgi tas, ka es apzinos, ka Alijevas kundzei varbūt būs grūti reizēm, bet to viņa pati sekmīgi...

Kāpēc es stādu priekšā Alijevas kundzi kā bankas padomes locekli? Vispirmām kārtām man jāsaka, ka Naudas apgrozības pārvaldē, kur Alijevas kundze patlaban ieņem vadītājas posteni, viņa ir vadījusi līdz šim Latvijas bankas naudas reformas koncepcijas izstrādi. Viņas vadībā ir grupa. Tātad šī grupa strādā pie lata ieviešanas, protams, sadarbojoties ar nepieciešamajiem speciālistiem ārvalstīs. Šī grupa arī pilnīgi sagatavoja lēmuma projektus un koncepciju par Latvijas rubļa ieviešanu un turpina strādāt pie šīs jau iesāktās naudas reformas attīstīšanas. To varētu minēt pie Alijevas kundzes līdz šim padarītā un nopelniem.

Otrām kārtām tiem, kas nebija iepriekšējo reizi un arī nedzirdēja šeit visas runas un debates, es gribu teikt, ka Alijevas kundze ilgu laiku ir strādājusi Latvijas teritorijā esošajās centrālās bankas varbūt tādā pirmdīglī, proti, PSRS Centrālās bankas filiālē, kura reāli nodarbojās ar naudas izlaišanu apgrozībā Latvijas teritorijā, bijusi tās toreizējā vadītāja Bergmaņa kunga vietniece. Vietnieces kapacitātē viņa atradās postenī tad, kad notika augusta pučs. Tolaik Bergmaņa kungs bija atvaļinājumā. Tajās dienās, puča dienās, kad uz Latviju atnāca Ārkārtējā stāvokļa komitejas pavēle nekavējoties pārskaitīt naudas līdzekļus uz Maskavu, protams, neviens nevarēja zināt, kā visa tā lieta beigsies, un Ārkārtējā stāvokļa komiteja bija diezgan draudīga. Tad Alijevas kundze bija tā persona, kas uzņēmās atbildību un šā rīkojuma izpildi Latvijā nobloķēja. Tas varbūt īss raksturojošs elements pie Alijevas kundzes biogrāfijas.

Lieku priekšā apspriest Alijevas kundzes kandidatūru un aicināt viņu tribīnē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Alijevas kundze! Jums, ja vēlaties, tāpat kā pārējiem kandidātiem, ir piecas minūtes laika izteikties.

G.Alijeva, Latvijas Bankas padomes locekļa kandidāte: Godājamie deputātu kungi! Nesen, uzstājoties jūsu priekšā, izstāstīju par savu darbu Latvijas Bankā, par naudas apgrozības lietām un vispār par naudu. Patlaban es varu piebilst tikai, ka Latvijas rublis ir stabils, ka tas ļoti sekmīgi darbojas. Patlaban mēs kopīgi ar Bundesbankas speciālistiem izstrādājam koncepciju lata ieviešanai. Ir jau izstrādāti divi varianti. Viens, kā jūs jau zināt, ir tāds, ka mēs pilnīgi izņemsim no apgrozības sākumā Krievijas rubli un pēc tam ieviesīsim latu. Otrais variants ir... tāds kā igauņu variants. Patlaban Latvijas rublis apgrozībā ir 3,8 miljardu rubļu apjomā, Krievijas rublis atlikumā kasē ir vairāk nekā 9 miljardi. Tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Jautājumiem jau iepriekš ir pierakstījušies. Pirmais ir deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Godājamā Alijevas kundze! Es saprotu, ka Latvijas Bankas padome galvenokārt ir stratēģijas padome, kas izskata arī stratēģiskās attīstības jautājumus, tāpēc es gribētu jums uzdot vienu tādu jautājumu. Kā jūs vērtējat, teiksim, šo kredītpolitikas stratēģiju pēdējā gada laikā Latvijas Bankā attiecībā uz aizdevumu sadalījumu starp šīm trim aizdevumu prasītāju grupām - bijušie PSRS, tātad lielie uzņēmumi, bijušie Savienības pakļautības uzņēmumi, jaunie, mazie uzņēmumi, kas veidojas, un individuālie lauksaimnieki? Vai jūs vērtējat kā ļoti labu šo kredītpolitiku, kā apmierinošu vai neapmierinošu?

G.Alijeva: Saprotiet, es domāju, ka tas sadalījums ir bijis visos laikos. Mēs visu laiku tā dalām, ka - tā ir rūpniecība, tie ir lauksaimnieki, tā ir tirdzniecība un tad pārējās nozares. Vispār es nesaprotu, ko nozīmē - sadalīšana. Vai jūs uzskatāt, ka kaut kas kaut ko dod tā vai tā? Vispār jāzina...

A.Kiršteins: Es varbūt paskaidrošu, lai būtu vieglāk. Tātad tie lielie kredītaizdevumi, kas ir dažādām rūpnīcām, kuras ir produkciju aizsūtījušas un var dabūt naudu atpakaļ. Tajā pašā laikā, teiksim, lauksaimnieki sūdzas, ka kredītu ir par maz. Respektīvi, vai nav par daudz vienai grupai un par maz otrai vai ir apmierinoši? Jūsu vērtējumu, lūdzu!

G.Alijeva: Es sapratu. Jūs domājat, ka mēs devām ļoti lielu kredītu daudzumu rūpniekiem un maz lauksaimniekiem, ja? Tā jūs domājat? Jūs gribat zināt manu viedokli?

A.Kiršteins: Es gribu zināt jūsu viedokli.

G.Alijeva: Es domāju, ka mums jādomā, kādu politiku vispār gribam taisīt. Ja gribam, lai visi... Kas ir pirmais? Ja pirmie ir lauksaimnieki, tad valdībai un bankai jādomā par lauksaimniekiem. Ja otrā rindā stāv rūpnieki, tad ir jādomā par rūpniekiem. Saprotiet, svarīgi, kas ir pirmais. Banka tak nelems šo jautājumu! Tas jālemj jums, deputātiem! Ja galvenie ir lauksaimnieki, tad, lūdzu, mēs palīdzēsim jums. Es tā domāju. Bet sakarā ar tām nemaksām - visiem nemaksā, rūpniekiem nemaksā, jums nemaksā. Tas ir tas pats.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Mans jautājums varbūt nesaistās tik daudz ar Latvijas Bankas padomes darbību, kā varbūt es gribu apmierināt savu ziņkāri. Tātad jūs savā laikā strādājāt par bankas pārvaldnieka vietnieci. Man ir tīri tāds ziņkārīgs jautājums. Kas bija tās organizācijas vai uzņēmumi, kas savā laikā visvairāk pārskaitīja naudu "omona" kontā? Ja nebija tāda "omona" konta, tad kuras organizācijas kontā "omonam" šos līdzekļus pārskaitīja?

G.Alijeva: Es neesmu galvenā grāmatvede. Tas jāzina grāmatvedim. To varbūt Zariņa kungs zina, tas jāzina nodaļām, to zina bankas nodaļas. Es diemžēl nezinu.

Dz.Ābiķis: Bet kuras organizācijas kontā tad "omonam" pārskaitīja līdzekļus?

G.Alijeva: Diemžēl es nezinu.

Dz.Ābiķis: Kāpēc es jums uzdevu šo jautājumu? Tāpēc, ka es personīgi pazīstu cilvēku, kas kādreiz jums personīgi piezvanīja un prasīja, kādā kontā lai pārskaita "omonam" līdzekļus. Un šim cilvēkam jūs bijāt devusi pozitīvu atbildi, tātad pateikusi attiecīgu konta numuru, kur šie līdzekļi jāpārskaita. Es personīgi šo cilvēku pazīstu.

G.Alijeva: Diemžēl laikam jūs kļūdāties. Saprotiet, te visu laiku tāda putra iznāk, jo bankā strādā vēl viena Alijevas kundze. Viņa strādā rūpniecības bankā un ir tur galvenā grāmatvede. Saprotiet, ka visi uzskata, ka es esmu bijusi interfrontē galvenā grāmatvede. (Zālē smejas.)

Dz.Ābiķis: Man tas paziņa gan apgalvo pretējo, bet lai tad paliek.

G.Alijeva: Par "omona" kontu es nekad neesmu zinājusi nekā. Tas nav pareizi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Alijevas kundze, jūs minējāt divas iespējas, kā pāriet uz latu. Ļoti īsi, dažos teikumos, vai jūsu starpā netiek vērtēts tāds pasākums kā pāreja uz "peldošo" kursu Latvijas rublim? Par to jūs nerunājāt.

G.Alijeva: Peldošo?

J.Freimanis: Jā, tikai divos teikumos.

G.Alijeva: Es - pozitīvi.

J.Freimanis: Pozitīvi, ja?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man gan šodien ir pārsteigums, pirmo reizi uzzinot, ka deputāti lemj, par cik procentiem, teiksim, banka kreditē lauksaimniecību, par cik - rūpniecību un tā tālāk. Bet nu tās ir manas problēmas, bez šaubām.

Jautājums ir tāds. Mūsu komisija ir lūgusi bankas vadībai izsniegt šādu informāciju. Bez šaubām, ne par klientiem, bet vienkārši par nozarēm. Visi termiņi ir pagājuši, bet šādu informāciju mēs neesam saņēmuši. Man ir jautājums - vai tas ir bankas noslēpums?

G.Alijeva: Grūbes kungs, es ļoti atvainojos, bet tas nav jautājums man, ja runa ir par kredītlietām. Es strādāju un atbildu par naudas lietām, naudas apgrozību, par skaidro naudu. par kredītpolitiku atbild Kolotovas kundze. Varbūt es tā nevaru...

G.Grūbe: Es atvainojos, es uzdodu jums šo jautājumu vienkārši kā Latvijas Bankas padomes loceklei un jautāju, vai tas ir bankas noslēpums.

G.Alijeva: Nekādā gadījumā tas nav noslēpums.

G.Grūbe: Otrs jautājums. Kāda būs jūsu darbība sakarā ar to, ka Krievija piedzen Latvijai parādus? Mēs arī savā laikā prasījām, lai Latvijas Banka tā darītu pret Krievijas pusi. Kāda būs jūsu reakcija tagad uz Krievijas prasību?

G.Alijeva: Krievija patlaban mums dod 3 miljardus kredītu, un mēs domājam, ka vistuvākajā laikā viss būs labi ar tām nemaksām.

G.Grūbe: Tātad Krievija ieskaitīs arī Latvijai nemaksas?

G.Alijeva: Jā.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Par skaidrās naudas apgrozību. Vai jūsu uzskati par skaidrās naudas inkasāciju sakrīt pilnībā ar bankas prezidenta uzskatiem, un kā jūs uzskatāt, vai ir nepieciešams parlamentam vai valdībai noteikt stingru kārtību, ka visām struktūrām neatkarīgi no piederības veida skaidrā nauda ir jāiemaksā valsts bankā, jo pēc būtības banka ir valsts īpašums? Kādā veidā jūs risināt domstarpības, ja tādas ir?

G.Alijeva: Oi, tāds sarežģīts jautājums! Zināt, mēs agrāk domājām, ka skaidrā nauda obligāti jāglabā bankā, tāpēc ka bija ļoti lielas grūtības ar skaidro naudu. Kad mums būs sava nauda, es domāju, ka tad nevajadzēs pieturēties stingri pie tā, lai visi glabātu savu naudu bankā.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautātāji? Paldies Alijevas kundzei par atbildēm. Vai kāds vēlas izteikties par Alijevas kundzes kandidatūru? Vai kāds no deputātiem vēlas debatēt par šo kandidatūru? Nē.

Tādā gadījumā lūdzu sekretariātu zvanīt. Lūdzu ieslēgt reģistrāciju. Pēc reģistrācijas vēl izteiksies Repšes kungs un Godmaņa kungs. Rezultāts: 98 deputāti reģistrējušies.

Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Es tikai gribu pievērst uzmanību, cik pārspīlēti skopas reizēm izskanēja Alijevas kundzes atbildes. Gribu papildināt, lai jums rastos vienkārši pareizs priekšstats. Piemēram, viņai bija jautājums, kā viņa vērtē Latvijas rubļa "peldošā" kursa iestādīšanu pret Krievijas rubli apstākļos, kad acīmredzot šis Krievijas rublis ir mazvērtīgāks, spriežot pēc piedāvājuma un pieprasījuma attiecībām. Viņa pateica vienā vārdā un ļoti skopi - pozitīvi. Bet viņa nepateica, ka tieši viņa un viņas vadītā grupa ir sagatavojusi lēmuma projektu šinī sakarā, kurš jau ir iesniegts un tiek skatīts šobrīd Naudas reformas komitejā.

Otrs jautājums. Muciņa kungs jautāja par skaidro naudu. Atkal tas bija tad, kad mums bija skaidrās naudas bads aprīlī. Tad mēs Alijevas kundzes vadībā gatavojām divus variantus. Viens - totālā administrēšana un visas naudas nodošana bankā. Otrs - Latvijas rubļa ieviešana. Mēs izšķīrāmies. Pēc tam Naudas reformas komiteja atbalstīja, ka mēs ieviesām Latvijas rubli. Šobrīd mēs esam vispār skaidrās naudas trūkuma problēmu atrisinājuši, ko nebūt nevar teikt par Krieviju. Ilustrācijai tikai šie divi momenti.

Priekšsēdētājs: Paldies, Repšes kungs! Es tikai gribēju piezīmēt, ka Augstākā padome sevišķi augstu vērtē īsas un konkrētas atbildes.

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, kāpēc es ierosinu atbalstīt šo kandidatūru? Divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pārejas posmā, kurš var būt ļoti tuvs un var izvērsties tieši tādā pašā situācijā kā Igaunijā, ir ārkārtīgi nepieciešami kadri, kas civilizētā veidā ir spējīgi atrisināt attiecības ar Krievijas banku. Igaunijā šie kadri tika izmantoti simtprocentīgi un pozitīvs iznākums tika panākts.

Punkts divi. Es domāju, ka Alijevas kundze, būdama Bergmaņa kunga vietniece, ir spējīga to izdarīt, jo pārējiem bankas padomes locekļiem līdz šim šādas pieredzes lielākoties nav, atskaitot Kolotovas kundzi. Ļoti svarīgi tas ir, kad notiek operācijas ar naudu.

Otrs. Man liels prieks par labu parlamenta noskaņojumu. Otrkārt, ir nopietnāka lieta. Tajā brīdī, kad mēs secinājām, ka tiešām nauda iet garām bankām, es palūdzu Bergmaņa kungu un Alijevas kundzi. Viņi ieradās pie manis, un mēs pārspriedām, kā rīkoties ar tām organizācijām, kas maksā procentus par inkasāciju (7 līdz 10 procentus, to skaitā visiem zināmās firmas salīdzinājumā ar banku, kura tajā laikā kasēja pār inkasāciju). Alijevas kundze izpildīja to, ko es lūdzu. Pret atsevišķām firmām tika noteiktas pietiekami stingras sankcijas, it sevišķi tajā brīdi, kad speciāli izmantoja inkasācijas aparātu tādā veidā, lai no lieliem tirdzniecības uzņēmumiem ātri uzpirktu naudu, pēc tam skaidrā naudā iekasējot un ieskaitot kontā bezskaidro naudu ar lielāku procentu. Šādas operācijas savā laikā bija. Pēc tam, kad mēs tikāmies, daļēji šis jautājums tika noņemts. Es uzskatu, ka mēs šim cilvēkam varam uzticēties. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds vēlas izteikties par šo kandidatūru? Paldies, nē. Vai ir nepieciešamība vēlreiz reģistrēties? Vai kāds no deputātiem, kas gribēja reģistrēties, nav reģistrējies? Nav tādu? Kristovska kungs, vai tad jūs nereģistrējāties? Es atvainojos.

Godājamie kolēģi, lūdzu reģistrācijas režīmu! Visi, kas vēlas reģistrēties, nospiež vienu no podziņām, kas jums atrodas priekšā. Vai visi ir reģistrējušies? Rezultāts: 99 deputāti reģistrējušies. Pilnīgi precīzi, jo iepriekš bija 98 un Kristovska kungs papildus, 99.

Balsosim par Alijevas kundzi kā Latvijas Bankas padomes locekli. Rezultāts: par - 83, pret - nav, atturas - 11. Lēmums pieņemts. Apsveicam Alijevas kundzi kā Latvijas Bankas padomes locekli.

Lūdzu, Repšes kungs, mums ir vēl viena apspriežama kandidatūra.

E.Repše: Jā, godātie kolēģi, nupat ir svinīgs brīdis, jo ir jāceļ priekšā kandidatūra ļoti atbildīgam postenim - Latvijas Bankas prezidenta vietnieka postenim. Kā arī pareizi tas tika šeit atzīmēts, kandidatūras tika meklētas ļoti rūpīgi un jau sen.

Šobrīd, stādot priekšā Ilmāru Rimšēviču, es īsos vārdos paskaidrošu, kā ir attīstījusies situācija konkrēti ar viņa kandidatūru. Vispirms Ilmārs Rimšēvičs, kā jūs arī varat redzēt biogrāfiskajā izziņā, 1990.gadā ir beidzis Rīgas Tehnisko universitāti.

Kas nav šeit ierakstīts, bet ko es tomēr vēlētos pateikt, ir tas, ka Rimšēviča kungs, beidzot Tehnisko universitāti, izstrādājis diplomdarbu par tēmu "Centrālās bankas loma un funkcijas brīvā tirgus ekonomikas apstākļos". Pēc tam dažādu apmaiņas programmu ietvaros Rimšēviča kungs ir piedalījies speciālos apmācību kursos un programmās Amerikas Savienotajās Valstīs, redzējis, kā reāli strādā bankas tur, praktizējies bankās Amerikas Savienotajās Valstīs un ir arī ar pieredzi banku darbībā, komercbanku darbībā šeit uz vietas.

Ilmāra Rimšēviča kandidatūru man ieteica no vairākiem neatkarīgiem avotiem. Jāsaka, ka man viņu ieteica vēl pirms tam, kad jūs bijāt uzticējuši šo posteni man, vēl pirms 3.septembra, kad es vienkārši Ekonomikas komisijas vārdā interesējos par Latvijas Bankas nākotni. Man jau tad bija saruna ar Rimšēviča kungu, bet toreiz es viņam neko nepiedāvāju, tāpēc ka pirmām kārtām man nebija uz to brīdi nekādu formālu tiesību to darīt. Otrām kārtām Rimšēviča kungs dažas dienas pēc mūsu sarunas izbrauca uz Amerikas Savienotajām Valstīm turpināt savas mācības. Bet jau toreiz bija doma, ka tad, kad viņš atgriezīsies pēc mācību beigšanas, viņš noteikti jāizmanto Latvijas Bankas darbā. Pēc tam, kad godātais Bergmaņa kungs demisionēja, es nekavējoties zvanīju uz Amerikas Savienotajām Valstīm un sarunā ar Rimšēviča kungu piedāvāju viņam izskatīt iespējas kandidēt Latvijas Bankas padomē vai pat, ja viņš pieņemtu, kļūt par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku. Pārdomas bija ilgstošas, rūpīgas.

Rimšēviča kunga kandidatūru man ir ieteikuši arī komisiju vadītāji no Latvijas Republikas Augstākās padomes. Ja viņi vēlēsies, varbūt viņi izteiks to paši. Beigās es ar lielu prieku varu teikt, ka pēc ļoti nopietnām pārdomām Rimšēviča kungs ir devis savu piekrišanu veltīt savas zināšanas un apgūto pieredzi tieši Latvijas Bankas attīstībai. Vēlreiz uzsverot to, ka viņš visu savu mācību laiku praktiski ir gatavojies tieši darbam centrālajā Latvijas Bankā, es ierosinu aicināt tribīnē Rimšēviča kungu kā Latvijas Bankas prezidenta vietnieka kandidātu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rimšēvica kungs! Tāpat kā pārējiem kandidātiem, ja deputāti neizlems citādi, jums ir piecas minūtes. Un atbildes uz jautājumiem. Lūdzu!

I.Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata kandidāts: Cienījamie deputāti un klātesošie! Pirmkārt, gribu pateikties par man doto iespēju uzstāties jūsu priekšā. Droši vien jums varētu būt interese par to, kāda ir bijusi mana biogrāfija pirms 1989.gada. Es dzirdēju pāris jautājumu, atrazdamies šeit, zālē. Vienkārši tas drusciņ tika sasteigts. Es iesniedzu informāciju par sevi otrdienas rītā un varbūt ne tik pilnīgā formā, kā jums gribētos.

1983.gada pavasarī es absolvēju Rīgas 6.vidusskolu. Tajā pašā gadā iestājos vēl tajā laikā Rīgas Politehniskajā institūtā Inženierekonomikas fakultātē. Pēc gada tiku iesaukts padomju armijā. 1986.gadā, atgriezies Rīgā, turpināju mācības tajā pašā fakultātē. Rīgas Politehniskā institūta 2.kursā. Pēc diviem gadiem, kad druscītiņ pavērās iespējas varbūt vispār kaut kur mācīties ārzemēs, 1988.gadā man pirmo reizi tika piedāvāta iespēja braukt apmaiņas programmā uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Es pavadīju šo gadu vienā no koledžām, kuru sauca Sentlorensas universitāte, ja jums tas kaut ko izsaka.

Būtībā jau no tā brīža, kad sāku varbūt spert savus soļus izglītības iegūšanā, nopietnas izglītības iegūšanā, man radās interese tieši par bankām, it sevišķi par centrālo banku, jo manā uztverē tas bija viens no precīzākajiem mehānismiem, kāds vispār jebkad ir redzēts ekonomikā. Tajā gadā varbūt man nebija vēl tik precīzi skaidrs, ko darīšu nākotnē, bet pēc atgriešanās 1989.gadā atpakaļ Latvijā es turpināju savu izglītību Rīgas Tehniskās universitātes Ārējo ekonomisko sakaru fakultātē un 1990.gadā to pabeidzu.

Paralēli es meklēju iespējas, jo sapratu, ka tās zināšanas, kas ir iegūtas, ir tikai sākums. Kad braucu otro reizi, jau pats sameklējis sev augstskolu, mans mērķis bija ne tik daudz iegūt šo maģistra grādu biznesa administrēšanā jeb uzņēmuma vadīšanā, cik gūt vēlreiz iespēju iepazīt Rietumu finansiālās zināšanas.

Es domāju, ka 1990.gadā, kad atgriezos no Zviedrijas, no pāris komercbankām un no stažēšanās centrālajā bankā, faktiski jau tajā brīdī biju izšķīries, ka gribētu iet uz centrālo banku. Man bija pāris sarunu ar Pāvilu Saksu. Pāris nedēļu laikā es izšķīros tomēr, ka vēl nav tas laiks, ka varbūt vajag tomēr vēl pamēģināt druscītiņ pastrādāt komercbankās un iegūt praktisko pieredzi.

Es sāku savu darbu Latvijas Zemes bankā, kur nostrādāju nepilnus trīs mēnešus kā Ārējo sakaru daļas vadītājs. Tātad nodarbojos ar ārzemju kontu atvēršanu, kas vēl tajā laikā faktiski bija aizliegts.

1990.gada janvārī es sāku savas studijas maģistra grādam, kas faktiski bija divu gadu programma. Man izdevās saspiest to pusotrā gadā. Vasarā atgriezies, es pārņēmu Zemes bankā izveidoto akciju jeb, tā teikt, vērtspapīru nodaļu. Es strādāju pie Zemes bankas pārreģistrēšanas, jaunu statūtu noformēšanas, kapitālu formēšanas un visiem jautājumiem, kas ir saistīti ar akcijām un vērtspapīriem. Piecas dienas pirms augusta puča aizlidoju atpakaļ, un mācību laikā, faktiski šo 10 mēnešu laikā, man bija diezgan daudzi interesanti zvani. Es vienlaikus arī palīdzēju daudzām komercbankām ar savām zināšanām, atrazdamies tur. Kā jau teicu, bija pāris citu piedāvājumu.

Bet pēc atgriešanās Latvijā es satikos vēlreiz, kā mums bija sarunāts, ar Einaru un izteicu viņam savas bažas par to, ka varbūt tomēr manas zināšanas vēl nav tik daudz vajadzīgas šobrīd, jo man ir vairāk teorētiskā bāze. Es esmu bijis četru valstu centrālajās bankās ar lielākiem un mazākiem laika sprīžiem. Un Einars Repše teica: Ilmār, šobrīd nav runas par kādas vecas struktūras pārveidošanu, par mēģināšanu saprast, kas notiek šajā struktūrā, bet tieši par principu veidot jaunu, principiāli jaunu centrālo Latvijas Banku. Manā rīcībā faktiski bija pāris dienu, un es piekritu. Paldies. Ja jums būs jautājumi, es ar lielāko prieku atbildēšu.

Priekšsēdētājs: Tātad jautājumi. Godmaņa kungam pirmajam ir jautājums. Lūdzu.

I.Godmanis: Cienījamais Rimšēviča kungs, mani interesē atbilde tikai uz vienu jautājumu. Valdība lūdz aizdevumu no bankas. No valsts rezervēm. Runa šinī gadījumā ir par šiem 2 miljardiem 164 miljoniem energoresursu iepirkšanai, kas, protams, iekļaujas likuma rāmjos attiecībā uz to, cik banka drīkst kreditēt. Līdz ar to valdība savu kredītu bankā ir izsmēlusi. Vai jūs uzskatāt, ka šajā gadījumā jāpiemēro tirgus procents, aizdevuma procents, kas ir 60 centi? Tas nav pilnīgi tirgus procents, bet tas ir būtiski tirgus procents, daļēji. Vai ir risinājums arī citādi jaušams šinī gadījumā, jo ir arī cits variants. Ja budžeta ieņēmuma daļā nav paredzēti nekādi līdzekļi, ir vienkāršs budžets un valdībai trūkst naudas un viņa griežas pēc kredīta. Budžets jau ir izrakstīts. Tur nav nekāda panta par valsts rezervēm. Izmantojot likumu, valdība griežas pie bankas pēc aizdevuma. Un tad ir tāda pati situācija, tikai ienākuma daļā nav šā budžeta.

Mani interesē jūsu attieksme. Vai tad, kad valdība griežas pēc aizdevuma pie valsts rezervēm (ar valsti es šeit identificēju ne tikai valdību, bet arī šinī zālē sēdošos), vai jūs uzskatāt, ka tā ir pasaules prakse, un vai tas ir pareizi no ekonomiskā viedokļa?

I.Rimšēvičs: Es sapratu jūsu jautājumu. Varbūt iesākšu ar to, ka pirmām kārtām pateikšu, ka valdībai noteikti ir tiesības un centrālajai bankai ir jāaizdod valdībai. Nevienai institūcijai, nevienai komercstruktūrai, kādu mēs arī iedomātos, nav lielāka spēka garantēt savu aizdevumu, kā tas ir valdībai. Bet vienkārši vienojoties un tikai izmantojot no reizes uz reizi centrālo banku kā naudas maisu. Es uzskatu: ja tā ir viena reize, mēs varam par to runāt. Ja tās ir vairākas reizes, tad faktiski Latvijā nav noticis tas, kam ir jānotiek ar lielāko steigu. Valdībai ir vajadzīga nauda. Vajadzības nāk pēkšņi. Šajā situācijā valdībai ir jāizlaiž savi vērtspapīri. Es atbildēšu ar vērtspapīriem arī par procentu likmi, ko jūs uzstādījāt.

Vai jāaizņemas ir pēc komerclikmes vai tā sauktās tirgus likmes? Noteikti nē. Tirgus likme ietver vairākas sastāvdaļas, kas ietilpst, kad šī tirgus likme veidojas. Tur ietilpst inflācijas procents, tur ir iespējas neatdod, tātad risks, pat iespēja nopelnīt. Ar valdību riska nav. Ja ir runa, tad varbūt vienīgi tur ir jāietver valstī pastāvošā inflācija un šī nauda ir jāizdod valdībai uz izlaisto vērtspapīru vai valdības obligāciju pamata. Es reizēm esmu pamanījis bezatbildīgus cilvēkus komercstruktūrās, bet valdībai vajadzētu stādīties priekšā, kā šo naudu tad atmaksāt. Šajā situācijā man ir idejas, es varu runāt, ja būs jautājumi konkrēti, kā tad papildināt šo budžetu. Pirmām kārtām, lai nebūtu jāaizņemas. Ja būtu jāaizņemas, tad vismaz minimālāka daļa. Lai nebūtu runas par 2 miljardiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zatuliviter, jautājiet!

V.Zatuliviters: */Man jums ir divi jautājumi. Pirmais jautājums. Starp parlamenta deputātiem, kas vairāk vai mazāk saprot banku lietas, starp banku darbības speciālistiem ārpus parlamenta valda diezgan liela viedokļu dažādība par Latvijas banku sistēmas reorganizācijas koncepciju. Sakarā ar to man jums ir jautājums. Vai jūs piekrītat visam tam, kas piedāvāts banku sistēmas reorganizācijas programmā, vai tomēr jūs vienai otrai nostādnei nevarat piekrist?/

I.Rimšēvičs: Ja es pareizi sapratu, jūs domājat par Latvijas Bankas komercdaļu veidošanu vai, tā teikt, nodaļu privatizāciju?

V.Zatuliviters: */Paldies. Otrais jautājums. Postenis, kuru jums piedāvā, ir ļoti atbildīgs, tas prasa ne tikai nopietnas zināšanas, bet arī, kā teikt, lielu dzīves pieredzi. Sakiet, lūdzu, vai tas tomēr nav pārdrošs solis no jūsu puses, tik sarežģītā laikā pretendēt uz šo amatu?/

I.Rimšēvičs: Es domāju, ka jautājums ir korekti uzstādīts. Es jau mēģināju paskaidrot, mēģināšu vēlreiz. Ja man bija nedaudz šaubu, vai varēšu šobrīd loģiski izsekot visiem tiem procesiem, kas līdz šim notikuši Latvijas Bankas kā PSRS nodaļas darbībā, tad man tika atbildēts, ka par to nav jāuztraucas, jo mēs taisīsim jaunu centrālo banku un mums ir vajadzīgi jauni cilvēki, kuriem ir idejas un vismaz kaut kāda bankas darbības pieredze.

Apzinoties to, ka varbūt Latvijā šobrīd nav pārāk daudz cilvēku, kuriem ir bijusi iespēja pabūt centrālajās bankās un redzēt to koridorus un darbības principus, es izšķīros, ka zināmā mērā mans pienākums šobrīd ir to darīt.

Priekšsēdētājs: Jautā deputāts Celmiņš.

J.Celmiņš: Jūs bijāt vairākās pasaules bankās, apguvāt to pieredzi, protams, arī konstatējāt, ka šajās bankās maksātnespējīgu klientu praktiski nav. Tā ir pasaules praksē neiedomājama situācija. Bet Latvijas Bankai šobrīd ir samērā liels skaits maksātnespējīgu klientu. Kā jūs domājat atrisināt šo problēmu?

I.Rimšēvičs: Šis jautājums ir, tā teikt, darba jautājums. Ja es jums mēģināšu gari skaidrot, es droši vien nespēšu skaidri pateikt. Es varu pateikt viennozīmīgi, ka nekavējoties jāveic privatizācija. Ja kāds no šiem maksātnespējīgajiem uzņēmumiem ir vajadzīgs Latvijas tautsaimniecībai, tādā gadījumā varbūt vēl uz neilgu laiku var iedot kādu kredītu, bet, es domāju, vispār ir jāpāriet uz tīrām tirgus attiecībām, nerīkojoties kā līdz šim, kad faktiski veidojās paradoksāla situācija, proti, bezpersoniski tika aizsūtītas preces, cerot saņemt no otras puses maksājumu. Ja cilvēkam šoreiz un vienreiz par visām reizēm būs skaidrs, ka viņam ir jāuzņemas atbildība par to, ko viņš ir saražojis, par to, ka viņam ir jāsaņem maksājums, bez šiem sāpīgajiem procesiem, bez bankrotēšanas neiztikt. Es nekādā gadījumā neiestājos par šo uzņēmumu glābšanu. Es gribu redzēt šos bankrotējušos uzņēmumus. Lai cik nežēlīgi tas arī izklausās, tā ir nākotne.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Cienījamais Rimšēviča kungs, mani interesētu dzirdēt jūsu viedokli par pašreizējo valsts bankas nodaļu pārvēršanas problēmu komercstruktūrās, komercbankās, un par privatizāciju.

I.Rimšēvičs: Par banku privatizāciju vai par privatizāciju vispār? Es uzskatu, ka šīs nodaļas, kuras šobrīd gatavas privatizēties, ir jāprivatizē tirgus ceļā. Apzinoties visu to aktīvu un pasīvu, kas katrai bankai šobrīd pieder, tās jāliek uz izsoli un jāpārdod. Es negribētu redzēt atkal kādas mistiskas apvienošanās, kad banka, kurai varbūt dienā ir miljards rubļu apgrozījuma, nokļūst zem kādas mazas komercstruktūras ar varbūt smieklīgu kapitālu, un mēs sāksim ķēdveidīgu banku bankrotu. Tāpēc šobrīd šīs Latvijas nodaļas ir tādā situācijā, ka tām ir gan pasīvi, gan aktīvi, bet nav kapitāla, ar ko tās varētu spēlēt tirgū, ar ko tās garantētu savas darbības drošību.

Varam iet pa tādu ceļu, ka bankas nolemj apvienoties savā starpā. Šīs nodaļas apvienojas savā starpā, veidojot komercbanku tīklu. Vēlreiz atkārtoju - pārdošanas ceļā, es atvainojos, izpārdošanas ceļā, kad viss skaidri redzams, cik nopērk, kas nopērk, kā veidojas šis kapitāls.

A.Felss: Man ir papildjautājums. Vai jūs nesaskatāt loģiku veidot valsts komercbanku tīklu?

I.Rimšēvičs: Es jums atbildēšu. Tādā gadījumā, ja valsts uzskata, ka tai ir šāda komercbanka vajadzīga, tad ir jāizlaiž valsts vērtspapīru obligācijas, ar ko valsts iegūs līdzekļus un varēs pretendēt uz pamatkapitāla veidošanu šajā bankā. Bet valstij ir jāuzstājas ar savu kapitālu, nevis ar tām priekšrocībām, kas viņai dotas kā valstij. Jeb valdībai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Mans pirmais jautājums. Ir pieņemts likums par Latvijas Banku. Kāds ir jūsu kā Latvijas Bankas prezidenta vietnieka viedoklis, cik ilgā laikā var atdalīties Latvijas Bankas daļa, kas ir noteikts likumā par Latvijas Banku, un Latvijas Bankas komercdaļa, kas būtībā nav iekļauta likumā par Latvijas Banku?

I.Rimšēvičs: Es uzskatu, ka šai struktūrai jāpastāv tik ilgi, kamēr tiek noregulēta visa finansiālās sistēmas darbība, bet es gribētu, pareizāk sakot, es negribētu redzēt vairs nevienu privātu klientu centrālās bankas telpās. Centrālās bankas uzdevums nav nodarboties ar klientu apkalpošanu privāti. Tās uzdevums ir apkalpot tikai bankas. Tāpēc, ja šobrīd tur ir komercstruktūra, tā ir jālauž, tā ir jāpārdod, tā jādod privatizēšanai. Bankai jānodarbojas ar naudas daudzuma regulēšanu, lata stabilizēšanu, inflācijas un bezdarba procesiem.

G.Grūbe: Otrs jautājums. Es saprotu, ka šī struktūra ir jāmaina. Kādā veidā jūs to salauzīsit, tā jau ir jūsu problēma. Man jautājums par šādu lietu. Latvijā šobrīd praktiski norēķinu ātrums nav palielinājies, arvien vēl notiek, ka 20 dienas iet rēķini no vienas Latvijas pilsētas uz otru. Kādi būs jūsu pirmie pasākumi, lai šo situāciju Latvijā sakārtotu?

I.Rimšēvičs: Ja šobrīd pārskaitījumi iet 20 dienas, tad tas ir valsts bankas struktūrā. Es jums gribētu apgalvot, ka komercbanku struktūrā tas vienkārši ir nepieļaujami. Komercbankas darbojas ar korespondējošiem rēķiniem un atrisina šos jautājumus triju, augstākais, piecu dienu laikā. Mēs jau redzam šeit šo neefektivitāti.

G.Grūbe: Mans jautājums bija: ko jūs darīsit kā bankas prezidenta vietnieks, ja rītdien jūs sāksit strādāt, ko darīsit, lai šos norēķinus paātrinātu?

I.Rimšēvičs: Es negribētu šeit par šīm problēmām runāt, jo ceru, ka tā komercbanku sistēma, kas pastāv šobrīd pie valsts bankas, tiks privatizēta iespējami ātros tempos. Es esmu iepazinies konkrēti, kā notiek centrālās bankas norēķinu sistēma. Negribu neko šobrīd nepārdomāti solīt. Bet ir ceļi, kā to izdarīt.

G.Grūbe: Jā, bet to es arī gribēju dzirdēt.

I.Rimšēvičs: Konkrēti - centrālās bankas nodaļas vēl uz vietām šobrīd eksistē. Ja šie norēķini ir jāpārskaita, tad to var darīt telegrāfiski vai kaut vai pa telefonu, atverot kādu korespondējošo rēķinu šajā centrālajā bankā. Nauda šeit no viņiem ienāk varbūt pat dienas laikā. Es nezinu, vai tīri tehniskais nodrošinājums šodien ir tāds, bet tas būtu atrisināms vienas dienas laikā, ka nauda ienāks.

G.Grūbe: Paldies. Pēdējais jautājums, ja drīkst, ir tāds: kā ir ar ilgtermiņa kredītiem? Latvijā tie turpmāk būs vai nebūs?

I.Rimšēvičs: No centrālās bankas?

G.Grūbe: Jā.

I.Rimšēvičs: Ilgtermiņa kredīti šajā posmā varbūt būs vienīgi valdībai. Kamēr šīs valsts bankas nodaļas tiks privatizētas, vēl šī kreditēšana turpināsies, bet katrā ziņā tikai uz drošiem pamatiem, pilnīgi pierādot, kam šī nauda vajadzīga, kādas ir atmaksāšanas iespējas un garantijas - tīri pēc komercbanku darbības principiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Godmani!

I.Godmanis: Cienījamais Rimšēviča kungs! Es varu pateikt iepriekš, ka balsošu par jums. Un tomēr man ir viens jautājums, kas zināmā mērā var sašķobīt manu pārliecību. Tas ir jautājums, uz kuru jūs samērā nekonkrēti atbildējāt Felsa kungam. Vai jūs stādāties priekšā, ka banku privatizācija ir realizējama pēc kāda īpaša likuma? Patlaban likumdošanā nav šādas tiesības bankām privatizēties sakarā ar to, ka ir skaidri un gaiši pieņemti attiecīgie likumdošanas akti, ka ir tikai divas iespējas pārdot ārzemniekiem konvertējamā valūtā izsoles kārtībā valstij piederošos objektus. Pagaidām arī bankas īpašumi ir valsts īpašumi. Ārzemniekiem tos var pārdot par brīvi konvertējamu valūtu konkursa ceļā. Pārējais viss tiek risināts, pamatā izmantojot sertifikātus. Šeit ir jāņem vērā likums par sertifikātiem. Un tikai tad, kad tas tiks izdarīts, varēs runāt par privatizācijas procesu kā tādu.

Man ir jautājums. Jūs runājat par strauju bankas privatizāciju. Jūs stādāties priekšā, ka nāksit klajā ar īpašu likumu par banku privatizāciju? Vai jūs uzskatāt, ka bankas ar visām telpām, ar visu infrastruktūru, kas ir valsts īpašums, ir jāprivatizē vispārējā kārtībā, ievērojot esošo likumdošanu?

I.Rimšēvičs: Varbūt šīs manis izteiktās domas par banku privatizāciju bija atrautas no šobrīd eksistējošās privatizācijas koncepcijas, kurai es nevaru piekrist visā pilnībā. Es zinu, kādas šeit ir bijušas debates, cik daudz šķēpu par to ir lauzts. Bet uzskatu, ka nekas nav labāks par privatizāciju, kas notiek ar izsoles palīdzību. Tāpēc, ja šeit notiks konkursi, tad es gribētu redzēt, kādi ir šie konkursi. Pretējā gadījumā, ja šobrīd nav šo likumu, domāju, ka banka šobrīd otru banku tīri uz komercijas pamata ir spējīga nopirkt, ja šī banka tiek pārdota, teiksim, izstrādājot vismaz minimālos banku privatizācijas principus - kas drīkst notikt, kas nedrīkst, ja šīs bankas nodaļas pirmām kārtām apvienojas un ja ir kāds kapitāls, kas nāk no komercbankām vai no valsts un kas ir spējīgs šo banku nopirkt.

I.Godmanis: Īss papildinājums. Bet jūs pilnīgi apejat sertifikātu stadiju privatizācijā.

I.Rimšēvičs: Es uzskatu, ka sertifikātu var būt labākajā gadījumā (es nezinu, cik liela būs šo sertifikātu summa) pietiekami, lai cilvēks iegādātos sev dzīvokli. Es nezinu, cik šī summa būs liela, bet vēlreiz atgādinu, ka šī sertifikātu lieta ir ļoti niecīga daļa, ar ko līdz banku privatizācijai neviens cilvēks netiks.

I.Godmanis: Paldies. Man skaidra jūsu nostāja.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ziediņa kungs jautā.

Z.Ziediņš: Cienījamais viceprezidenta kandidāt! Jūs droši vien esat iepazinies ar Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemtajiem likumiem un lēmumiem. Viens no šiem likumiem, kas runā par valsts uzņēmuma atskaitījumu, ko nosaka valdība par valsts kapitāla izmantošanu, paredz, ka valdībai vai Godmanim ir tiesības noteikt atskaitījuma procentu par tā kapitāla izmantošanu, ko valsts uzņēmumi izmanto vērtību ražošanā. Sakiet, lūdzu, vai jūs uzskatāt, ka centrālā banka pakļaujas šim likumam? Vai valdība varētu noteikt atskaitījuma procentu (tātad - virs visas peļņas un visiem pārējiem procentiem) par valsts kapitāla izmantošanu jūsu darbībā?

I.Rimšēvičs: Valsts kapitāla izmantošana netiek nekādā gadījumā atalgota ar priekšapmaksu par kapitāla izmantošanu. Respektīvi, jūs sakāt: pirms peļņas, pirms visiem nodokļiem. Samaksa par kapitālu visur kur citur pasaulē tiek saukta par dividendi, kas tiek izmaksāta, ja palicis kaut kas pāri no peļņas. Es zinu šo likumu, tāpēc uzskatu, ka valdībai, izmantojot šo savu kapitālu, ir tiesības saņemt šo dividendi, bet tikai pēc peļņas sadales, ja valdība, turot kontrolpaketi šajā akciju sabiedrībā, ir, teiksim, spējīga dabūt šo peļņu ārā un neuzskata par vajadzīgu šo peļņu izlietot kaut kur citur, kur šī nauda varētu atmaksāties vēl vairāk.

Z.Ziediņš: Paldies. Otrs ir precizējošs jautājums. Valsts banka ir aizdevusi valdībai šos 2 miljardus ar 100 procentu atmaksu. 100 procentu, jo 50 procenti ir atmaksas procentā! Tātad no šīs summas kā valsts uzņēmums jūs saņemat 35 pocentu garantiju peļņu, tur neviens nevar iejaukties. Vai uz šiem 800 tūkstošiem vai 1 miljardu rubļu, ko saņemsit kā peļņu, jūs varat attiecināt Ministru padomes vienkāršu lēmumu, ka šī summa zināmā procentuālā atskaitījumā tiek izņemta kā valsts kapitāla izmantojums?

I.Rimšēvičs: Es nevaru jums precīzi pateikt, cik šobrīd valsts banka ir saņēmusi no valsts jeb no valdības, bet uzskatu, ka jautājums pašā būtībā ir drusku ar kājām apgriezts gaisā, jo centrālajai Latvijas Bankai (šobrīd tā nav neatkarīga) ir jābūt neatkarīgai. Ja kāds kaut ko var vispār saņemt, tad to var saņemt valdība. Tā var saņemt naudu no centrālās bankas, nevis aizdot centrālajai bankai.

Z.Ziediņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dinevič!

J.Dinevičs: Es vēlreiz gribēju atgriezties. Ziediņa kungs jau zināmā mērā atgriezās pie Godmaņa kunga pirmā jautājuma. Tātad pašreiz ir šī summa, un tā ir principā ar mērķi, proti, energoresursi. Jūs teicāt, ka šī summa, bez šaubām, ir jāatmaksā un ar visu šo procentu... Procents ir nežēlīgs. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka par katru litru benzīna maksās pusotras reizes vairāk, nekā tas nopirkts Krievijā. Visi cilvēciņi. Tāpat maksāsim arī par siltumu - pusotras reizes vairāk, nekā nopērkam no Krievijas.

Cita atmaksas ceļa valdībai es neredzu. Vai jūs redzat vēl citu ceļu, neieliekot šajā cenā apmaksātu parādu Latvijas Bankai?

I.Rimšēvičs: Es atbildēšu. Konkrēto situāciju ir grūti raksturot. Valdība ir padarījusi sevi par naftas produktu sagādātāju. Es uzskatu, ka valdībai ir jānodarbojas ar citām lietām un jāatstāj šīs lietas, kredīti un citas galvassāpes, kas ir saistītas ar atmaksāšanu, komercstruktūrām. Ticiet man, tās izdarīs to ļoti veiksmīgi un atmaksās ne tikai 100 procentus, bet atmaksās 120 procentus, jo atradīs visizdevīgāko iepirkšanas cenu.

J.Dinevičs: Paldies. Atbilde ir lieliska. Bet vai mēs drīkstam aicināt jūs palīgā, lai par to pašu pārliecinātu pašvaldības?

I.Rimšēvičs: Noteikti.

J.Dinevičs: Paldies. Otrs jautājums. Banka šajā darbībā iegūs milzīgu peļņu, kā šeit tikko teica Ziediņa kungs. Kas tiks darīts ar šo peļņu, vai tā tiks izmantota privatizācijas procesā, kā jūs teicāt, bankas nodaļās, vai ir citi nodomi, kur banka liks šo peļņu? Vai viņi maksās vismaz peļņas nodokli no šīs peļņas atpakaļ budžetā?

I.Rimšēvičs: Peļņas nodoklis noteikti tiks maksāts. Es uzskatu, ka varētu pat būt runa par šīs procentu likmes samazināšanu, ja būtu konkrētas sarunas, ne tikai runāšana par kādu mistisku kredītu, bet ar konkrētiem līgumiem, garantijām, kontraktiem par šo naftas produktu pārdošanu, iepirkšanu un tā tālāk, kā tas notiek, teiksim, komercstruktūrās, ņemot vērā, ka tā ir valdība. Šīs garantijas faktiski jau ir tās, ka tā ir valdība. Tur nav vajadzīgs tik augsts procents. Varētu būt runa par to, lai vismaz elementāri nosegtu inflācijas līmeni un netiktu pazaudēta šīs summas pirkšanas spēja kā tāda.

J.Dinevičs: Paldies. Vai es pareizi sapratu: ja jūs tagad būtu pie teikšanas, jūs būtu gatavs skatīt šo procentu kredītam tikai tādu, lai nosegtu inflāciju?

I.Rimšēvičs: Jā.

J.Dinevičs: Paldies.

I.Rimšēvičs: Tikai ar tādu nolūku, lai valdība neieslīgtu pašapmierinātībā un turpinātu domāt par vērtspapīru izdošanu un nemēģinātu līdzekļus atrast citā veidā. Šis ir izņēmums.

Priekšsēdētājs: Deputāts Buka jautā. Es gribēju deputātus zālē brīdināt, kā mūs radio brīdināja, ka ir ļoti sauss laiks un ka ar uguni spēlēties zālē nevajadzētu! Var būt neparedzamas sekas.

Lūdzu, Bukas kungs, varat uzdot jautājumu!

S.Buka: */Rimšēviča kungs! Man jums ir viens jautājums, kas saistīts ar centrālās bankas darbību kā finansu centrālo struktūru. Savā laikā mums ar jūsu priekšgājēju Berga-Bergmaņa kungu bija nesaskaņas jautājumā par bijušo patstāvīgo banku apvienošanu un par pārvēršanu par centrālās bankas filiālēm, tādu, kā Rūpniecības banka un citas. Es uzskatīju, ka tā ir kļūda. Jūs esat izstudējis citu valstu centrālo banku darbību. Vai, jūsuprāt, tika pieļauta kļūda, šīs bankas apvienojot un pārvēršot par Latvijas Bankas nodaļām, vēl jo vairāk tādēļ, ka vairākums no viņām jau bija gatavas pārvērsties par akciju sabiedrībām, pat dokumenti jau bija izstrādāti. Tas ir - tā bija kļūda vai nebija?/

I.Rimšēvičs: Spasibo. Es domāju, ka man nav zināmi konkrētie iemesli, kāpēc tika apvienotas visas bijušās valsts bankas zem Latvijas Bankas. Nezinot konkrēto situāciju, kāda septembrī vai oktobrī bija, kad tas notika, es varu tikai stādīties priekšā, ka tika izmantots tas pats bijušais Lietuvas variants. Bet šobrīd faktiski, kā jūs sakāt, process notiks atgriezeniski. Tās bankas vispār nebūtu pievienojušās Latvijas Bankai. Tās privatizēsies. Vai, tam notiekot, banka saglabās savu vārdu vai sadalīsies vairākās nodaļās, to es jums nevaru pateikt.

S.Buka: */Un otrais jautājums. Tas jau saistīts ar bankas pārvaldi. Kā es saprotu, iepriekš bankas vadīšanā bija noteikta funkciju sadale. Repšes kungs nodarbojās ar Latvijas Bankas attīstības stratēģiju un šīs bankas vispārējo politiku, bet viceprezidents Bergs-Bergmanis galvenokārt nodarbojās ar operatīvi taktiskajiem jautājumiem. Vai tagad notiks šo funkciju pārdale? Vai varbūt tagad Repšes kungs nodarbosies ar operatīvi taktiskajiem jautājumiem, bet jūs ar ārpolitiskajiem un stratēģiskajiem, kā speciālists, kam ir atbilstoša izglītība. Vai kaut kādā citādā veidā šīs funkcijas tiks sadalītas?/

I.Rimšēvičs: Pirmām kārtām es gribētu drusku pakavēties pie bankas struktūras. Tātad Latvijas Bankas padome ir tā institūcija, kas rūpēsies, lai bankai būtu sava stratēģija, ko tā piekopj, un mērķi, kas tai ir jāsasniedz. Bankā pastāv valde, valdes priekšsēdētājs, viņa vietnieki, kas nodarbosies ar kārtējiem jautājumiem, ar ikdienas operācijām, lai pildītu tos lēmumus, ko bankas padome ir izvirzījusi par saviem mērķiem.

S.Buka: */Tas ir, tos jautājumus, kurus uzdeva Godmaņa kungs, viņam nāksies pāradresēt tam, kas nodarbosies ar bankas tekošajiem jautājumiem? Tā es saprotu?/

I.Rimšēvičs: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies Rimšēviča kungam par atbildēm uz jautājumiem. Kurš no godājamiem deputātiem vēlētos uzstāties debatēs? Tātad ir saraksts.

Lūdzu, deputāt Kehri! Gatavojas deputāts Freimanis.

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Es pazīstu Ilmāru Rimšēviča kungu pēdējos trīs gadus un gribu minēt būtībā tikai dažus momentus.

Pēc tam, kad viņš kā viens no pirmajiem, kuri pirmajos atmodas gados guva iespēju mācīties ārzemēs, atgriezās Latvijā, es piedāvāju viņam tolaik sākt strādāt Latvijas Universitātes nesen nodibinātajā Ārējo ekonomisko sakaru katedrā. Viņš nedaudz domāja un pēc tam izšķīrās, ka to nedarīs. Viņš jau tad motivēja to tādējādi, ka viņš sevi mērķtiecīgi grib gatavot par banku speciālistu. Visā turpmākajā savā dzīves gaitā viņš to arī mērķtiecīgi ir darījis. Tas ir redzams viņa biogrāfijā.

Vēl es varētu minēt ļoti spožu, vienu no labākajām runām pagājušās vasaras Pasaules latviešu zinātņu kongresā, kur viņš referēja kopēji ar profesoru Vīksniņu sagatavotu referātu par monetārās politikas jautājumiem Latvijā.

Kā pēdējo es vēl minētu, ka nesen, iegūstot maģistra grādu ekonomikā Amerikas Savienotajās Valstīs (tā ir izglītība, kas būtībā darītu godu jebkuras bankas darbiniekam pasaulē), viņš atrada arī laiku un strādāja Amerikā kopā ar citiem ekonomistiem pie Latvijas ekonomiskās reformas ilglaicīgās programmas "Latvija-2000", sagatavojot veiksmīgu finansu reformas sadaļas bloku šajā programmā. Tādējādi es aicinu noteikti balsot par šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es gribētu ļoti īsi izteikties. Es Rimšēvica kungu pazīstu no tā laika, kad viņš tikai sāka. Viņš strādāja LTF Ārlietu komisijā, un mēs sākām lietu kopīgi. Rimšēviča kungs atnāca pie šīs darbības tad, kad Latvijas Tautas fronte sāka darboties ar neatkarīgās Latvijas ekonomisko koncepciju. Atcerieties, bija tāds posms! Es ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka Rimšēviča kungs ir mērķtiecīgs cilvēks, kas zina, ko viņš grib. Kā jūs paši dzirdējāt, viņš ir neapšaubāms lietaskoks. Par Rimšēviča kungu es esmu viņa prombūtnes laikā dzirdējis nepārprotami labas atsauksmes no tiem cilvēkiem, trimdas speciālistiem, kuri viņam ir palīdzējuši otrajā pusē. Tādēļ es, kolēģi, bez garām runām aicinu noteikti atbalstīt viņa kandidatūru. Viņš Latvijas valstij būs noderīgs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blumberga kungs! Pēc tam Zeiles kundze. Un es domāju, ka mēs varētu nobalsot, pirms ejam pārtraukumā. Tas būtu vēlējums tiem, kuri uzstājas.

O.Blumbergs: Godājamie deputāti! Es domāju, ka nav sevišķas nozīmes vairs pēc slavenā Ilmāra Rimšēviča runāt par viņa iepriekšējiem nopelniem. Es atceros Ilmāru pirmoreiz 1989.gada sākumā, kad viņš atrakstīja no Savienotajām Valstīm vēstuli un aicināja izmantot viņu Latvijas Tautas frontes Tautsaimniecības komitejas darbā. No tā laika mums ir bijuši ļoti labi kontakti, kuros pārliecinājāmies, ka esam domubiedri jautājumos par neatkarīgās Latvijas nākamo finansu un banku sistēmu. Šinī gadījumā man vienkārši gribētos aicināt balsot par viņa kandidatūru. Viņš ir cilvēks, kurš reāli principā man ir absolūts domubiedrs visos jautājumos, kas saistīti gan ar nodokļu, gan ar budžeta, gan ar banku politiku.

Kā Enerģētikas komisijas priekšsēdētājs es vēl gribētu teikt, ka tas, kā Ilmārs Rimšēvičs atbildēja valdības galvam uz jautājumu par kredītiem, par šo kredītu saņemšanas iespējām Latvijas valdības vajadzībām enerģētisko resursu iegādei, proti, izmantojot obligāciju mehānismu, absolūti pareizi sakrīt ne tikai ar manām, bet sakrīt arī ar ļoti daudzu jauno Latvijas uzņēmēju domām, kuri ir gatavi situācijā, kad nauda kļūst arvien likvīdāka, proti, kad tai ir arvien mazāk uzticības (acīmredzami būs daudz tādu uzņēmēju) ieguldīt līdzekļus obligāciju iegādē, ja šīs obligācijas garantēs ar noteiktiem valsts īpašumiem. To mēs esam spējīgi darīt kopā ar valdību. Tādējādi tas, ko Rimšēviča kungs šeit sacīja jautājumā par energoresursu iegādi attiecībā uz valdības politiku, pēc manām domām, ir absolūti pareizi. Vienīgais ceļš, kā grūtajā situācijā organizēt iekšējos resursus kurināmā un degvielas nepieciešamo rezervju sagādei nākamās ziemas vajadzībām. Aicinu balsot par Rimšēviču!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Zeile!

V.Zeile: Kā kolēģis teica - nevajag pārcensties, citādi var iegūt pretēju efektu. Ilmāru Rimšēviču pazīstu no 1988.gada, kad viņš vēl bija pēdējo kursu students Politehniskajā institūtā. Man kā mācību spēkam vienmēr ir ļoti imponējusi viņa patiešām nopietnā tieksme izglītoties par katru cenu. Viņam tas nebija viegli. Te palika ģimene, maza meita. Bet šodien jūs viņam uzdevāt jautājumus un redzējāt, ka šeit ir augstas klases profesionālis, ar kuru var lepoties tikai Latvija. Tāpēc aicinu ievēlēt viņu par viceprezidentu.

Priekšsēdētājs: Notiek reģistrācija. Pagaidīsim pusminūti. Daži deputāti vēl esot ceļā uz plenārsēžu zāli. Vai visi godājamie deputāti ir reģistrējušies? Rezultāts: 111 deputāti reģistrējušies. Ceturtdienas pusdienas laikā tas ir tiešām rekordskaitlis.

Balsosim par Ilmāru Rimšēviču kā Latvijas Bankas prezidenta vietnieku. Rezultāts: par - 92, pret - 4, atturas - 8. Lēmums pieņemts. Apsveicam Rimšēviča kungu ar augsto amatu! (Aplausi.)

Prezidija locekļi - uz Prezidija zāli! Ārkārtas Prezidija sēde!

 

(Pārtraukums)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem