1992.gada 30.jūnija sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Turpinām darbu, kolēģi! Darba kārtībā jautājums par veterinārmedicīnu. Lūdzu, Preinberga kungs, tribīnē!

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Varbūt ar jūsu atļauju es varu aicināt savus kolēģus šeit priekšā - būs drošāk.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, aiciniet savus kolēģus palīgā. Nekādu problēmu.

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību 644.dokumentam, tas ir Latvijas Republikas likums "Par veterinārmedicīnu". Mēs esam uzklausījuši atsevišķu deputātu domas, izanalizējuši Lauksaimniecības ministrijas vēstuli, ieklausījušies Juridiskās pārvaldes speciālistu domās un, protams, esam izanalizējuši arī stenogrammas. Rezultātā tapis šis dokuments, kas ir jūsu priekšā. Principā šeit lielu izmaiņu nav, taču dažas atsevišķas izmaiņas es, protams, varēšu komentēt, ja līdz tam nonāksim.

Tagad par kārtību, kā strādāsim.

Priekšsēdētājs: Es domāju, Preinberga kungs, skatīsim pa pantiem, jo trešajā lasījumā mēs apspriežam tikai rakstiski iesniegtos labojumus un redakcionālus labojumus.

G.Preinbergs: 1.nodaļā 1., 2., 3.pantā labojumu nav. 4.pantā ir piedāvāts mainīt redakciju. Mēs esam daļēji pieņēmuši šo labojumu. Ja būtu jābalso, mēs varētu. Šajā pašā 4.pantā ir arī kolēģa Muciņa ieteikums nedaudz mainīt redakciju. Mēs esam to pieņēmuši.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no deputātiem uzstāj, ka nepieciešams balsot par šiem labojumiem, kurus komisija jau iestrādājusi? Nav tāda viedokļa. Lūdzu, turpināsim.

G.Preinbergs: 3., 15., 25., 26., 27., 28.pantā - visur paredzēts mainīt redakciju, izslēdzot vārdus "pēc darba likuma" (deputāta Endziņa ieteikums). Mēs esam to pieņēmuši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav nepieciešams balsot.

G.Preinbergs: Tālāk ir 5.pants. Deputāts Endziņš iesaka mainīt redakciju: "ar veterinārmedicīnisko privātpraksi ir atļauts nodarboties". Šo ieteikumu mēs esam noraidījuši, jo jēdziens "prakse" ietver jēdzienu "privātprakse". Tātad šīs daļas svītrošana ir noraidīta, jo ir licencēšanas koncepcijas sastāvdaļa.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešams balsot par šīm izmaiņām, vai kāds no deputātiem uzstāj? Endziņa kunga nav klāt. Mēs varētu, protams, balsot. Likumdošanas komisijas pārstāvji neuzstāj uz šā punkta balsojumu. Tādā gadījumā virzāmies tālāk.

G.Preinbergs: Lauksaimniecības ministrijas vēstulē tiek ieteikts 6.pantā mainīt redakciju - "veterinārdarbu veidus, kuriem vajadzīga speciāla atļauja vai licence, nosaka Latvijas Republikas likums "Par uzņēmējdarbību"". Šis ieteikums ir noraidīts. Latvijas Republikas likums "Par uzņēmējdarbību" nenosaka veterinārā darba veidus, bet proponē tikai veterinārmedicīnisko praksi. Tāpēc mēs negribējām aiziet no šā likuma. Tādējādi ir izveidots pašreizējais redakcijas variants. Tas skanētu: "Licences saņemšanas un atņemšanas kārtību un kritērijus nosaka Latvijas Veterinārārstu biedrība, saskaņojot ar Valsts veterināro departamentu."

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Nav. Paldies.

G.Preinbergs: Tālāk līdz 12.pantam nav bijuši iebildumi. Taču jāsaka, ka 12.pants otrajā lasījumā, pamatojoties uz deputāta Kinnas ieteikumu, ir izslēgts. Tur bija runa par to, ka pagasta veterinārārstu subsidē pašvaldības. Viņam bija iebildumi pret to. Kad padomājām, tad pilnīgi piekritām tam.

Priekšsēdētājs: Neviens no deputātiem neuzstāj par balsošanu, Kinnas kunga priekšlikums ir ņemts vērā. Lūdzu, tālāk.

G.Preinbergs: Smagākie ir divi panti - 17.pants, kas nosaka Valsts veterinārā departamenta nišu tautsaimniecības struktūrā, un 18.pants - par departamenta direktoru. Tos aicina mainīt Lauksaimniecības ministrija. Abas šo pantu izmaiņas mēs esam noraidījuši, jo viens un otrs pants ir visa likuma koncepcijas pamatā. Es gribētu uzsvērt, ka konceptuāli par to ir nobalsots gan pirmajā lasījumā kopumā, gan otrajā lasījumā atsevišķi pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Vai ir Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji, kuri uztur šo viedokli? Preinberga kungs, vai viņi tika aicināti uz šo sēdi?

G.Preinbergs: Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji īpaši netika aicināti, bet zināt zināja. Departamenta direktors ir klāt.

Priekšsēdētājs: Mums nav nepieciešamības balsot, jo neviens neuztur. Bez tam par to ir nobalsots kā par konceptuālu jautājumu. Lūdzu, turpiniet!

G.Preinbergs: 20.pants. Lauksaimniecības ministrija iesaka vārdus - "Valsts veterinārajam departamentam tieši pakļautas veterinārās iestādes..." Seko uzskaitījums. Mēs esam noraidījuši, jo Valsts veterinārā departamenta pārziņā ir viss veterinārais dienests. 20.pantā runa ir tikai par tiešo pakļautību.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no deputātiem uzstāj par nepieciešamību balsot? Paldies.

G.Preinbergs: 20.panta otrajā daļā Lauksaimniecības ministrija iesaka vārdus "šīs iestādes" aizstāt ar vārdiem "Valsts veterinārais departaments" un vārdu "institūcijas" ar vārdu "iestādes". Mēs esam noraidījuši, jo jēdziens "institūcija" ir plašāks par jēdzienu "iestāde".

Priekšsēdētājs: Kāds no deputātiem uzstāj uz balsošanu? Paldies. Virzāmies tālāk.

G.Preinbergs: 22.panta septītais apakšpunktiņš - Augstākās padomes Juridiskā pārvalde iesaka saskaņot likuma normas ar citiem likumiem. Tas ir izdarīts. Tas pats attiecas uz 24.pantu. Muciņa ieteikums. Mēs esam ņēmuši to vērā.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot? Nē. Paldies.

G.Preinbergs: 26.pants. Saskaņot likuma normas ar citiem likumiem. Juridiskās pārvaldes ieteikums. Precizēta, protams, panta redakcija atbilstoši Juridiskās pārvaldes prasībām.

28.pants. Lauksaimniecības ministrija ieteica mainīt redakciju: "Atbildība par nereģistrētu uzņēmējdarbību vai veterinārmedicīnisko privātpraksi bez speciālas atļaujas (licences) iestājas saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbību" un citiem spēkā esošajiem likumiem." Mēs esam to noraidījuši, motivējot, ka piedāvātā panta variants ir sašaurināts un neietver atbildību par profesionālo darbību kopumā. Labots, protams, redakcionāli.

Līdz 31.pantam nav bijušas nekādas izmaiņas. 31.panta 9.apakšpunktā Lauksaimniecības ministrija iesaka svītrot jēdzienu "praktizējošs ārsts". Ir runa par lipīgo slimību izplatīšanās aizdomām un ka būtu nepieciešams par to nekavējoties ziņot praktizējošajam ārstam. Lauksaimniecības ministrija iesaka svītrot. Mēs esam noraidījuši ar motivāciju, ka nav nozīmes ziņot veterinārārstam pensionāram, turklāt ne visos pagastos ir pagasta veterinārārsts. Tā ka, ja mēs ierakstītu, tad nebūtu vienkārši loģiski. Mums jāmeklē tāds, kas strādā, nevis ārsts tikai diploma dēļ.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Nav. Paldies.

G.Preinbergs: Līdz 48.pantam izmaiņu nav. 48.pantā, kā Lauksaimniecības ministrija uzskata, ir pretruna ar likumu par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru. Mēs esam noraidījuši ar motivāciju, ka bez informācijas nav iespējams reģistrēt institūciju kontroli. Es gribētu nedaudz paskaidrot, kas par lietu.

Šīs iestādītes, teiksim, gaļas pārstrādes uzņēmumus un tā tālāk, mēs varam reģistrēt, bet neesam spējīgi tās kontrolēt. Piemēram, tikai Ogres rajonā vien ir radušās 87 šādas iestādes, kurām obligāti nepieciešama veterinārā uzraudzība. Kā piemēru varu minēt arī Jelgavas rajonu, kur nehigiēniskos apstākļos ir izveidoti desu cehi un žāvētavas, un neviens par tām neko nezina. Arī Jelgavas padome pieņēmusi lēmumu, ka licences neizsniegs, pirms šīs darba vietas nebūs uzrādītas gan sanepidstacijām, gan veterinārajam dienestam. Tāds ir motivējums.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi citi iebildumi? Paldies. Tātad faktiski likumprojektā, pa pantiem apspriežot, nekādu papildinājumu, iebildumu, jautājumu nav. Es domāju, ka mēs varētu reģistrēties, un tad Preinberga kungs izlems jautājumu, vai balsot tagad vai vēlāk.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: reģistrējušies 76 deputāti. Lūdzu, Preinberga kungs, liktenis jūsu rokās!

G.Preinbergs: Es domāju, ka tas ir liels risks šodien. (Zālē skaļas balsis, kņada, iebildumi.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. (Smejas.) Preinberga kungs, uzņemieties atbildību pats! Divas, trīs balsis papildus "par". Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par - 67, 1 - pret, 3 - atturas. Likums pieņemts trešajā lasījumā. (Zālē aplausi.)

Lūdzu par lēmuma projektu. Apsveiksim tiešām Preinberga kungu!

G.Preinbergs: Paldies. (Arī smejas.) Cienījamie kolēģi! Pēdējā lappusē ir arī lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Mums vajadzētu vienīgi izvēlēties datumus. Teksts: "Ministru padomei iesniegt republikas Augstākajai padomei priekšlikumus par grozījumiem likumdošanas aktos sakarā ar šā likuma pieņemšanu, kā arī saskaņot savus normatīvos aktus ar šo likumu."

Mūsu priekšlikums būtu - 1.augusts.

Priekšsēdētājs: Vai ir citi priekšlikumi? Vispār, Preinberga kungs, mums vajadzētu ievērot zināmā mērā procedūru. Jūs mani pārsteidzāt ar to datumu, jo deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus un uzstāties debatēs. Tāpēc, ja jums nav citas informācijas, tad, lūdzu, vai deputātiem būs jautājumi? Es atļaušos pirmais uzdot jautājumu: vai šis lēmuma projekts par spēkā stāšanās kārtību ir saskaņots ar Juridisko pārvaldi? Man te daži momenti izraisa šaubas. Mēs darbalgas kategorijas ar lēmumu nekad neesam apstiprinājuši, manuprāt.

G.Preinbergs: Lēmuma projekts ir saskaņots ar Juridisko pārvaldi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi citi jautājumi? Nav. Vai ir kāds no deputātiem, kurš vēlas uzstāties debatēs? Nav. Tādā gadījumā pāriesim pie apspriešanas pa pantiem jeb pie apakšpunktiem. Tādā gadījumā pirmais priekšlikums bija - līdz 1992.gada 1.augustam. Citu priekšlikumu nav? Arī 2.punktā ir paredzēts datums... Jūs tur esat paredzējis speciālu procedūru - uzdot laikrakstam "Diena" publicēt līdz noteiktam datumam. To mēs parasti neparedzam. Laikraksts "Diena" to izdarīs tāpat.

G.Preinbergs: Katrā ziņā jādara tā, kā ir racionālāk, lai ātrāk tiktu publicēts, lai paliktu vēl laiks Ministru padomei un tautai padomāt, kā ērtāk izmantot šo likumu.

Priekšsēdētājs: Mēs nevaram laikrakstam norādīt datumu. Domāju, šeit vajadzētu citu formulējumu.

Lūdzu, Jurševica kungs!

E.Jurševics: Man liekas, tas punkts vispār jāsvītro. Man liekas, ka tā kārtība jau ir pieņemta, un ir zināms, kā tas notiek. Desmit dienu laikā jābūt publicētam.

Priekšsēdētājs: Ja Preinberga kungs neiebilst, tad vienkārši svītrosim šo 2.punktu, vietā ieliekot tekstu, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu. Tad tālāk viss notiek bez kādām problēmām.

G.Preinbergs: Es pilnīgi piekrītu. Mēs te konsultējāmies ar kolēģiem, mēs piekrītam.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā, Preinberga kungs, mēs varam riskēt vēlreiz. Lūdzu sekretariātu zvanīt. Lūdzu, reģistrēsimies. Divi deputāti vēl skrien. Felsa kungs, pasteidzieties! Buķeles kundzes balsi mēs pieskaitīsim. Rezultāts: reģistrējušies 82 deputāti.

Balsosim par lēmuma projektu "Par likuma "Par veterinārmedicīnu spēkā stāšanās kārtību". Viena, divas, trīs balsis papildus "par". Rezultāts: 76 - par, pret - 1, atturas - nav. Lēmuma projekts pieņemts. Paldies, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu!

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums, Jurševica kungs, par deputāta materiālo nodrošināšanu. Joprojām nav ziņotāja? Tādā gadījumā mums ir Raimonds Krūmiņš, iespējams, ka Buķeles kundze var ziņot.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Ja nav cita ziņotāja, tad mēs varētu skatīt kādu jautājumu no rītdienas darba kārtības, piemēram, vienu no privatizācijas jautājumiem. Tas ir ar atzīmi 2.2.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu? Lūdzu, Krūmiņa kungs, tribīnē!

R.Krūmiņš: Dāmas un kungi! Man atkal ir tas gods jūsu priekšā likt vienu dokumentu, kas saistās ar lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju. Šoreiz tas ir grozījums pašā likumā, pagājušā gada 21.jūnija likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" 19.pantā. Kļūdas dēļ tika faktiski izsniegts nepareizais dokuments, tas ir, 645. Tāpēc es jums iesaku nolikt šo dokumentu malā. Bet pareizais dokuments ir 709. Un kā izziņas materiāls ir 709.1. Tas ir minētā likuma 4.pants, uz ko varbūt būs nepieciešama skaidrības labad kaut kāda atsauce, ja būs jautājumi vai tamlīdzīgi.

Šī problēma, kas ir iestrādāta sagatavotajā likumprojektā, saistās ar to, ka likumā par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju nebija atrunātas vismaz divas šajā sagatavotajā dokumentā minētās problēmas. Tas ir jautājums par dzīvokļu nošķiršanas kārtību privatizētajos lauksaimniecības uzņēmumos vai vispār par apdzīvojamās platības nošķiršanas kārtību un par veterinārmedicīnas materiālo bāzi.

Šajā sakarā Lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas komisija, kā arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija izskatīja savās sēdēs šos dokumentus un principā akceptēja tos izskatīšanai Augstākās padomes plenārsēdē.

Lietas būtība te ir šāda. Likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" ir noteikts, ka manta jeb objekts ir nošķirams vispārējā kārtībā. Tas ir, ja pretendents uz attiecīgo mantu vai objektu iesniedz prasību par tās nošķiršanu, tad nekavējoties pēc tā pieprasījuma saņemšanas ar to ir jāiepazīstina visi sabiedrības dalībnieki. Ja mēneša laikā neviens cits nepiesakās, tad manta ir nošķirama par bilances vērtību pēc stāvokļa uz pagājušā gada 1.jūliju. Tas ir, pēc tā datuma, uz kuru tika arī noteikta paju jeb vispār kapitāla daļas nominālā vērtība. Ja šajā noteiktajā termiņā piesakās arī citi pretendenti, tad attiecīgo pieteikumu iesniegušo personu starpā notiek izsole. Objekta ieguvējs tiek noteikts izsoles ceļā.

Kā jūs zināt, dzīvoklis ir ļoti specifisks īpašuma veids, kurš cieši saistīts ar daudzām sociālajām problēmām. Reāli laukos radās situācijas, kad uz īrnieka aizņemto apdzīvojamo platību savas pretenzijas par šā dzīvokļa nošķiršanu pieteica citas personas. Un ne tikai viena, bet pat vairākas. Praktiski radās situācija, kad īrnieku varēja izlikt laukā no dzīvokļa, ja šo mantu nošķirtu. Šeit nedarbojās nekādas speciālas garantijas, izņemot to, ka, ja viņš veic visas spēkā esošās dzīvokļu likumdošanā paredzētās darbības, tad viņu var it kā varbūt neizlikt vai arī turpmāk ar viņu slēgt īres līgumu, ja attiecības starp dzīvokļu īpašnieku un īrnieku ir labvēlīgas. Ja tas tā nav, praktiski nekādas aizsardzības šim cilvēkam nav. Lai šādu situāciju novērstu, tika sagatavots šis likuma grozījums.

Te var izvirzīties problēma un arī komisijā, izskatot šos jautājumus, radās dažas domas par to, ka bijušo īpašnieku īpašumi varētu tikt apdraudēti kaut kādā veidā vai arī kaut kā citādi ļaunprātīgi tiktu izmantots šis grozījums.

Kas attiecas uz bijušajiem īpašniekiem, tad es varu paskaidrot, ka 1949.gadā, kad notika kolhozu veidošana, praktiski visas lielās dzīvojamās mājas jau bija nacionalizētas. Tātad to atdošana faktiski pakļaujas jau pieņemtajam likumam par namīpašumu denacionalizāciju vai arī atsevišķos gadījumos - par to atdošanu likumīgajam īpašniekam. Tas bija otrs likums. Tāpēc praktiski kolektivizācijas gaitā tās dzīvojamās mājas, kuras vēl nebija nacionalizētas, kolektivizētas netika. Vismaz manā praksē nav bijis tādu gadījumu, ka būtu šādi jautājumi jāizskata par to, ka dzīvojamās mājas būtu kolektivizētas.

Varēja būt, teiksim, situācija, ka tas, kurš iestājas kolhozā, dažus gadus pēc kolhoza izveidošanas aizgāja no laukiem, pametot savu māju un varbūt pat nepārdodot to. Vai arī varbūt pārdeva. Atkarībā no tā, vai viņš māju pārdeva vai pameta, attiecīgi arī jārīkojas. Ja viņš šo māju pameta un tā vēlāk nonāca pagasta vai pa tiešo kolhoza bilancē visiem zināmajā kārtībā, tad šinī gadījumā jālieto likums "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem". Savukārt, ja dzīvoklis ir bijis pārdots, varbūt pat piespiedu kārtā pārdots, tad vienīgais ceļš, kā īpašnieks varētu to reāli atgūt atpakaļ, neizlietojot savu kapitāla daļu, ja viņam tāda ir šinī uzņēmumā, ir - iesniegt tiesā prasību un pierādīt to, ka viņš tiešām tika piespiests pārdot šo māju. Arī tas faktiski ir saskaņā ar likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem". Tāpēc šeit ir arī klāt pielikta tā paša likuma 4.panta 2.apakšpunkta pirmā daļa, kur ir noteikts, ka tās ēkas un būves, un citi īpašumi, uz kuriem īpašuma tiesības ir apstrīdamas, nav iekļaujami uzņēmuma pamatkapitālā jeb privatizējamajā kapitālā. Praktiski īpašuma tiesības ir noskaidrojamas tiesas ceļā vai kā citādi.

Tas būtu galvenais, ko es gribēju teikt par pirmo rindkopu, par pirmo sadaļu, kas attiecas uz apdzīvojamo platību.

Kas attiecas uz veterinārmedicīnas materiālo bāzi, šeit tikko pieņēmām likumu "Par veterinārmedicīnu". Faktiski veterinārmediķi bija tie, sabiedriskās organizācijas bija tās, kas iesniedza šādu prasību un jau laikus konstatēja to situāciju, kāda laukos veidojas veterinārmedicīnas jomā, ar veterinārmedicīnu saistītā īpašuma jomā. Daudzos gadījumos mantas inventarizācijas saraksti nav sastādīti prasmīgi vai ir speciāli orientēti uz to, ka uzņēmums turpmāk nepastāvēs un ka tas tiks sadalīts. Tāpēc šis veterinārmedicīnas īpašums jeb veterinārmedicīnā izlietojamais īpašums varētu nonākt tādu personu rokās, kurām ar veterinārmedicīnu nav nekāda sakara. Tādējādi notiktu šīs materiālās bāzes izniekošana.

Kā jūs zināt, automašīnu un cita īpašuma cenas ir augstas. Tas praktiski uz vairākiem gadiem atsviestu atpakaļ šobrīd veterinārmedicīnā sasniegto līmeni. Tāpēc saskaņā ar šo sabiedrisko organizāciju un deputāta Preinberga priekšlikumiem te ir iestrādāta rindkopa, kas nosaka, ka veterinārmedicīnas materiālo bāzi var nošķirt tikai veterinārie speciālisti.

Šeit var rasties jautājums par to, kas ir veterinārie speciālisti. Bet tikko pieņemtā likuma terminu skaidrojumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka tie ir diplomēti veterinārārsti un veterinārfeldšeri. Saskaņā ar pašu likumu acīmredzot vēl uz otro lasījumu, ja mēs to pieņemsim šādu, būtu jāieraksta mazs papildinājums, pirms "veterināriem speciālistiem" liekot vārdu "licencētiem". Jo šobrīd ir nepieciešama arī šī licencēšana, lai veterinārārsts varētu veikt privāto praksi.

Pati pēdējā rindkopa saistās ar to, ka mantas vai objekta nošķiršana, norēķinoties ar kapitāla daļām, nav uzskatāma par pirkšanu, tas ir faktiski turpinājums un tas ir skaidrojošs faktors, jo daudzos gadījumos tas saistās ar nodokļu piemērošanu un citām dažādām lietām, tieši pie mantas nošķiršanas kā savas līdzdalības izbeigšanas uzņēmējsabiedrībā, nošķirot ar savām kapitāla daļām, teiksim, kaut kādu konkrētu īpašumu, vienkārši nodalot savu mantu par to ideālo daļu, kura ir noteikta naudas formā. To mēdz šur tur interpretēt kā pirkšanu un tāpēc apliek ar dažādiem nodokļiem vienā otrā gadījumā. Lai darītu galu šīm neskaidrībām, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai ir tieši šāds priekšlikums, ka te būtu jāieraksta vienreiz skaidri un gaiši šī doma.

Ja ir vēl kaut kādi papildu jautājumi par dokumentu, es esmu gatavs atbildēt.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi?

R.Krūmiņš: Vēl noslēgumā es mazliet gribēju piebilst par procedūru. Būtu ļoti lietderīgi, ja mēs varētu šo likumu pieņemt kā steidzamu, jo šī mantas nošķiršana šobrīd tikai tāpēc reāli ir sākusies, ka, atklāti sakot, daudzās vietās notāri uzņemas šo atbildību un faktiski nereģistrē šādas īpašuma tiesības. Formāli viņi atsaucas uz kādu 1989.gada Ministru padomes un Arodbiedrību republikāniskās padomes kopīgu lēmumu, kurš faktiski, izejot no šā likuma normām, ir zaudējis spēku. Viņi šobrīd uzņemas šo atbildību. Ja tiešām šis process ies tālāk, sāksies prasību sniegšana tiesā. Reāli tiesa notiesās par labu tam, kurš mantu (šinī gadījumā - dzīvokli) būs ieguvis izsolē. Un šeit tiešām var rasties papildu konflikti sakarā ar to, ka vienam vai otram vajadzēs atstāt to dzīvokli, kuru viņš varbūt ir saņēmis tagad, aiziedams no tās mājas, kura varbūt tika atdota kādam represētajam vai tamlīdzīgi.

Priekšsēdētājs: Jautā Einiņa kungs.

V.Einiņš: Man ir jautājums par 19.pantu, tieši par vārdiem: "Ja tie norēķinās ar kapitāla daļām, bet, ja sabiedrība tās statūtos noteiktajā kārtībā tam piekrīt, arī norēķinoties ar citiem maksāšanas līdzekļiem". Es saprotu, ka, teiksim, kādam varbūt nepietiek šīs kapitāla daļas vērtības, lai nošķirtu dzīvokli vai kaut ko citu. Tātad šeit ir piebilde, ka "sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā, norēķinoties ar citiem maksāšanas līdzekļiem". Kas šeit ir domāts? Ar citiem maksāšanas līdzekļiem? Mēs zinām, ka vērtību attieksmes 1991.gada 1.jūlijā un šobrīd ir dažādas lietas.

R.Krūmiņš: Jā, paldies, es sapratu jautājumu. Likuma 19.pantā, kuru diemžēl mēs šeit jums nepavairojām, ir noteikts, ka norēķināties var ar četriem maksāšanas līdzekļiem. Viens ir praktiski šis privileģētais norēķinu līdzeklis, tātad šīs kapitāla daļas, kur sabiedrībai praktiski nav tiesību lemt par to, vai tā atdod vai neatdod šo mantu. Ja cilvēks norēķinās ar pajām, tad praktiski manta viņam ir jāatdod. Bet vēl ir šādi trīs norēķinu līdzekļi: apgrozībā esošā nauda, naudas līdzekļi, tātad rubļi šinī gadījumā. Nākamais līdzeklis ir ilgtermiņa kredītu pārņemšana un maksājumu saistību uzņemšanās pret sabiedrību. Ceturtais līdzeklis.

V.Einiņš: Skaidrs. Bet ja sabiedrība, teiksim, statūtos paredzētajā kārtībā nepiekrīt šiem maksāšanas līdzekļiem un šī kapitāla daļa nenosedz šo vērtību, ko tad?

R.Krūmiņš: Tanī gadījumā attiecīgi likuma 18.pantā noteiktajā kārtībā cilvēkam ir jānopērk no citiem sabiedrības dalībniekiem šīs iztrūkstošās kapitāla daļas un jānošķir par kapitāla daļām.

Priekšsēdētājs: Jautā Biķa kungs.

V.Biķis: Man, Krūmiņa kungs, tomēr ir jautājums: es pilnīgi piekrītu, ka šāds labojums ir vajadzīgs attiecībā uz dzīvokļiem. Bet ko darīt tādā gadījumā, ja bijušajam īpašniekam ir piešķirta zeme? Māja pieder kolhozam. Tagadējais īrnieks, pamatojoties uz šo labojumu, ātri nopirks šo māju. Tad mēs radīsim jaunus strīdus: zeme - vienam, māja, lauku sēta - otram. Kāpēc jūs neparedzat šeit izņēmumus?

R.Krūmiņš: Paldies. Es sapratu. Situācija šobrīd ir tāda, ka arī tam īrniekam, kurš tagad dzīvo šinī viensētā, pašam tā zeme nav piešķirta, bet zeme ir piešķirta tam, kuram pieder tā māja. Tātad šobrīd tā ir statūtu sabiedrība jeb bijušais kolhozs. Zeme zem ēkām ir piešķirta, teiksim, šai statūtu sabiedrībai. Savukārt personīgo palīgsaimniecību zeme ir piešķirta vai nu tāpat šai statūtu sabiedrībai, kuru tā iznomā īrniekam, vai arī ir piešķirta tieši šim īrniekam, kurš dzīvo tanī mājā un izmanto šo zemi.

Šinī gadījumā, nonākot mājai attiecīgi tā īrnieka īpašumā, acīmredzot notiks šī zemes lietotāja tiesību pārformēšana. Teiksim, ja cilvēks pirms 5, 10 vai vairāk gadiem pārdeva māju statūtu sabiedrībai, protams, situācija bija pilnīgi cita. Viņš nerēķinājās ar to, ka, teiksim, būs tāda zemes reforma un tamlīdzīgi. Vai var šobrīd griezt atpakaļ to situāciju un šķetināt atpakaļ to kamolu arī attiecībā uz tiem pirkšanas un pārdošanas līgumiem, kas tika slēgti pēc visām kolhozu veidošanām, un attiecībā uz tiem pirkšanas-pārdošanas līgumiem, kuri ir slēgti pēdējos gadu desmitos? Es nezinu. Mūsu komisijā arī bija mazliet diskusijas par šo jautājumu. Pilnīgas vienprātības nebija, bet kopumā mēs šo dokumentu principā akceptējām skatīšanai plenārsēdē. Šeit mums ir varbūt jālemj tieši šinī sakarā.

Bet es varu izteikt savas personīgās domas, ka te nebūtu īsti pamatoti pārskatīt īpašuma tiesības tām personām, kuras savas mājas un citus īpašumus ir pārdevušas kādam pēdējo gadu laikā, tas ir, pēc kolektivizācijas, vairāk vai mazāk likumīgos apstākļos.

V.Biķis: Paldies. Mani gan jūsu atbilde neapmierina. Tad iznāk tā, ka bijušais īpašnieks, kam pieder zeme ap šo māju, kam ir piešķirta zeme, nevar piedalīties šīs mājas pirkšanā, bet tagadējais īrnieks noteikti šo māju var nopirkt. Mani neapmierina...

R.Krūmiņš: Jā, nopirkt viņš var, bet viņš var arī nepirkt šo māju, ja viņi savstarpēji vienojas un ja viņš dod piekrišanu, to māju nošķir bijušais īpašnieks par savām pajām vai par citu norēķinu līdzekli. Tā ka šeit strikti novilkta tā līnija nav. Ja jūs uzmanīgi izlasījāt tekstu, tad redzējāt, ka šeit ir dota iespēja cilvēkiem tomēr vienoties. Īrnieks, ja viņš tagad ir īrnieks kolhozam piederošā mājā, tikpat labi var arī turpmāk palikt par īrnieku privātpersonai piederošā mājā.

Priekšsēdētājs: Jautā Salīša kungs.

B.Salītis: Jāsaka, ka šis likums laikam visvairāk ir pārcietis dažādus izskaidrojumus un izmaiņas. Un atkal ir izmaiņas. Man atkal tas pats jautājums, kas bija Biķa kungam. Mani tas arī neapmierināja, kā Raimonds Krūmiņš sniedza atbildi. Šeit ir dažādi gadījumi. Var būt bijušā īpašnieka mājas, individuālo projektu mājas, kuras tika būvētas atsevišķi ģimenēm. Tā ir bijušā kolhoza māja, un tajā mājā dzīvo īrnieks, kura zeme īpašumā tiks iegūta citai personai, un šinī situācijā iznāk, ka tas, kas ieguvis zemi īpašumā, nevarēs iegūt māju īpašumā, bet to varēs iegūt ar kapitāla daļām tas, kas šodien ir īrnieks. Šeit ir pretruna ar iepriekš pieņemtajiem likumiem. Tā ka šeit, cienījamais Krūmiņa kungs, vajadzētu tomēr, izstrādājot grozījumu, saskaņot arī ar citiem likumiem, kas jau ir pieņemti par īpašuma tiesībām uz namiem, un tā tālāk.

R.Krūmiņš: Jā, es arī sapratu šo jautājumu un šo niansi. Es varbūt mazliet paskaidrošu. Iedomājieties situāciju! Lauku ciematā ir 100 mājas vai 50, tas nebūtu tik svarīgi. Individuālās mājas, kuras ir diezgan blīvi sabūvētas cieši viena pie otras. Praktiski visa šī zeme pieder vienam bijušajam īpašniekam. Reāli mums šobrīd nav likuma par zemes privatizāciju, tas šobrīd ir otrajā lasījumā. Pēc tām nostādnēm, kādas tur ir, iznāk: ja viņš tagad iesniegs prasību par šīs zemes atdošanu īpašumā, praktiski viņš iegūs zemi zem šīm ēkām, jo šobrīd tā zeme ir piešķirta juridiskajai personai. Tā ka tās mājas pieder juridiskajai personai. Jo nevarēja būt savādāk: var būt variants - vai nu pašvaldībai, vai tai statūtu sabiedrībai. Tieši tāpēc būtu nepieciešams, lai tiešām šobrīd šie cilvēki varētu noformēt īpašuma tiesības uz tām mājām. Pēc tam savukārt jau kā māju īpašniekiem viņiem tiktu pārformētas īpašuma tiesības, zemes lietošanas tiesības uz to zemi, uz kuras atrodas mājas. Tad normāli saskaņā ar šo zemes privatizācijas likumu viņi varētu iegūt vismaz to zemi, kas ir tieši zem viņu ēkām.

B.Salītis: Es to visu saprotu, tomēr tas ir pretrunā ar šo pašu likumu, kur ir runa par mantas atsavināšanu par kapitāla daļām, jo tur paredz izsoli, tur paredz, ka var pieteikties vairāki kapitāla daļu turētāji, bet šeit tas ir liegts. Principā es saprotu, ka nebūtu pareizi, ka no šīm mājām izliktu ārā tos īrniekus, kuri šodien dzīvo. Bet tomēr kopumā nedrīkst būt pretrunas ar tiem pantiem, kuri jau ir pieņemti un ir spēkā.

R.Krūmiņš: Jā, šeit situācija ir tāda: mums jau viena atruna ir. Vispārējā kārtība noteikta likuma 19.pantā no pirmās līdz septītajai daļai. Bet astotā daļa savukārt nosaka mantas nošķiršanas kārtību tanīs gadījumos, kad nošķir pamatražošanu apkalpojošos objektus. Tur ir pateikts, ka to var veikt kooperatīvās sabiedrības un tā tālāk. Tā jau ir īpatnība, tur vairs vispārējā kārtība nedarbojas. Praktiski šobrīd privatizācijas gaitā mēs esam konstatējuši, ka kaut kādas īpatnības ir arī pie dzīvokļu nošķiršanas, pie veterinārmedicīnas materiālās bāzes nošķiršanas. Tādā pašā kārtībā mēs, praktiski neradot pretrunu vispārējai mantas nošķiršanai, bet atrunājot speciālos gadījumus, šeit varam iestrādāt arī atbilstošas normas attiecīgi šā panta devītajā un desmitajā daļā. Tādējādi vispārējā kārtība attiektos uz visu pārējo pantu, par kuru nav noteikta speciāla kārtība atsevišķā šā panta daļā.

B.Salītis: Skaidrs. Sapratu. Bet tomēr laikam vajadzēja zināmus grozījumus izdarīt arī iepriekšējos pantos. Ka tas neattiecas uz to un to. Lai būtu skaidri pateikts. Bet tad tulkos citu iepriekšējo pantu, kur nosaka, ka par kapitāla daļām jebkuru mantu var nopirkt.

R.Krūmiņš: Mēs diezgan rūpīgi izskatījām gan Lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas komisijas sēdē, gan Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas sēdē. Mēs nekonstatējām nekādas pretrunas ar iepriekšējiem pantiem. Vienkārši visa mantas nošķiršanas kārtība likumā ir reglamentēta 19.pantā. Mēs ierosinām šo pantu papildināt ar speciālu nošķiršanas kārtību kaut kādiem atsevišķiem un pēc uzskaitījuma noteiktiem objektiem.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Vai ir kāds no deputātiem, kurš vēlas uzstāties debatēs? Simsona kungs, lūdzu!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Es nupat nāku no Zemes komisijas un es jums varbūt ar kādu konkrētu piemēru varētu izskaidrot iespējamās situācijas, kādas var veidoties, ja tiešām pieņemsim šādu labojumu.

Iedomājieties, ka iepriekšējo gadu desmitu laikā mājas īpašnieks (vai nu viņš ir bijis kolhoznieks, vai nav bijis kolhoznieks) varbūt līdz 1949.gadam ir šo māju zaudējis! Tā ir liela māja ar visām saimniecības ēkām. Tā ir pārgājusi kolhoza īpašumā, un tajā dzīvo kolhoznieki, šīs mājas īrnieki. Tagad mājas īpašnieks ir atgriezies veiksmīgi no Sibīrijas un cīnās par savas zemes atgūšanu. Protams, mēs viņam atdodam daļu no viņa zemes, izņemot to, kas nepieciešama īrniekiem un mājas apsaimniekošanai. Ja pieņemam tādu labojumu, kā šeit tika piedāvāts, tas nozīmē, ka mājas īrnieki par savām paju daļām privatizē šo māju, bet bijušajam īpašniekam, kurš tika aizsūtīts projām, vairs nav nekādas daļas un nekādu iespēju šeit tikt klāt un izvirzīt savas pretenzijas. Ar to arī jautājums ir beigts. Viņš var būvēt sev blakus jaunu māju, ja viņš ir kādu zemes gabalu dabūjis. Ja nav dabūjis, tad viņš var iet, no kurienes nācis...

Otra situācija. Ir uzbūvētas jaunas mājas, viendzīvokļa mājas, uz šīm bijušo īpašnieku zemēm. Un atkal tagad atgriežas šis bijušais īpašnieks, es gribētu teikt, likumīgais zemes īpašnieks. Viņa vecā māja ir nopostīta padomju varas laikā. Bet uz viņa zemes ir uzbūvēta Līvānu māja vai kāda cita māja, kurā dzīvo kolhoznieki. Varbūt viņi domā iet projām, varbūt kolhozs domā šo māju pārdot vai kā. Ja pieņemam šādu labojumu, tad tas nozīmē, ka šis zemes īpašnieks nekādā veidā atkal nevar tikt klāt pie šīs mājas, nevar to nopirkt vai atpirkt.

Atcerēsimies, ka mēs likumā par lauku zemes privatizāciju (es nezinu, vai tas palika pašreizējā variantā) paredzējām pirmpirkuma tiesības bijušajam īpašniekam, ka viņš varētu atpirkt to māju, kuru viņš ir kaut kādā veidā (ar viltu vai apstākļu spiests) pārdevis kolhozam. Tagad viņš to labprāt atpirktu. Viņš būtu ar mieru māju atpirkt, arī atstājot tur tos īrniekus un apmetoties pats vienā galā vai vienā kaktā, lai tur dzīvotu. Ja pieņemsim šādu labojumu, tad nedosim viņam iespēju savu veco māju dabūt atpakaļ un atpirkt.

Tas ir viss, ko gribēju pateikt ar iespējamiem piemēriem, lai aicinātu jūs ļoti šaubīties par šāda labojuma pieņemšanas lietderību.

Priekšsēdētājs: Nākamais debatēs runā Grūbes kungs.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, cienījamais sēdes vadītāj, mēs arī vairāk nekā trīs stundas izskatījām šo labojumu projektu un precīzi uztvērām tās domas, kuras bija izteiktas un kuras šobrīd arī izteica Simsona kungs. Uzskatu, ka tās ir pamatotas. Šajā projektā tās nav atspoguļotas tāpēc, ka praktiski privatizācijas komisija, kura bija iesniegusi Lauksaimniecības komisijai šo labojumu, atsaucās uz to, ka uz šīm mājām, kas ir būvētas līdz 1940.gadam, attiecās Grūtupa kunga likumi par namu denacionalizāciju un arī par māju atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Tāpēc arī droši vien šajā projektā būtu nepieciešama tieši šāda atruna, precizējoša atruna par šīm mājām, kas ir bijušas būvētas līdz 1940.gadam.

Taču šeit attēlotā situācija, kas lēmuma projektā ir drusciņ citādāka, nav tik vienkārša, kā visa šī dzīvokļa lieta izliekas. Jautājums ir ļoti interesants. Pašreizējais Civilkodekss vairāk vai mazāk paredz tādu situāciju. Es nevaru attiecināt varbūt to uz daudzdzīvokļu mājām, bet, piemēram, uz tām, kas ir būvētas kaut vai 40., 50., 60., vai arī 90.gados, uz kotedžas tipa mājām ar diviem... Tas, kurš ir tagad pēc pajām saņēmis vienu mājas pusi, pēc pašreizējā Civilkodeksa ir tiesīgs pretendēt arī uz otru mājas pusi un saņemt to savā īpašumā.

Es varbūt vulgarizēju šo situāciju, bet šāda nesakārtotība veidojas pēc mūsu pašreizējās likumdošanas. Es aicinātu tos priekšlikumus, kādi ir Simsona kungam un arī citiem, izteikt un varbūt arī... Es nezinu, vai var pieņemt pirmajā lasījumā vai nevar pieņemt, tas ir cits jautājums, tas ir jāizlemj jums, bet katrā ziņā šī nesakārtotība ar šo dzīvokļu problēmu pašreiz laukos ir ļoti asa, it sevišķi tāpēc, ka laukos praktiski nenotiek jaunu dzīvokļu būvniecība. Jāapzinās arī šāds fakts. Lai kaut cik civilizēti mēs šīs attiecības sakārtotu un lai arī likumdevējs būtu noteicis, kā šīs attiecības sakārtot, es domāju, tas būtu nepieciešams.

To, ka šis projekts nav pilnīgs, es pilnīgi atzīstu un piekrītu arī Simsona kungam. Šeit ir arī šī pretruna, kā teica Simsona kungs. Vai ciema centrā, kur atgūs savu īpašumu bijušais īpašnieks, uz visām 10 vai 50 mājām viņš iegūs pirmpirkuma tiesības? Arī šeit būtu skaidri un gaiši jāatrunā, ka viņš iegūst šīs pirmpirkuma tiesības uz vienu māju un nevis uz 50.

Es vienkārši vulgarizēju un drusciņ parādu jums, ko nozīmē tāds vispārējs ieraksts, ja šeit mēs neatainojam to situāciju, kura reāli ir laukos. Tāpēc mans priekšlikums būtu varbūt šodien patiešām šo jautājumu vēlreiz apspriest. Tā mēs arī Lauksaimniecības komisijā nolēmām. Mēs nevarējām nākt pie galīgā varianta, bet uzskatām, ka problēma ir ļoti asa un ka to nepieciešams risināt. Kāds būs variants, par to mums visiem kopā jālemj. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Nākamais debatēs runā Caunes kungs.

I.Caune: Cienījamie kolēģi, es domāju, šis likumprojekts ir uzrakstīts labi un pieņemami. Es šeit gribētu nedaudz oponēt Simsona kungam. Situācija īstenībā nav tāda, kādu Simsona kungs šeit attēloja. Ja ir runa par to cilvēku, kurš ir bijis izsūtīts Sibīrijā, atgriezies un viņam toreiz nav tā māja atdota, tas ir iespējams. Ļoti daudzos gadījumos tas tā arī bija. Bet tad pēc tam tika iesniegti iesniegumi par reabilitāciju. Visi šie gadījumi pamatā ir izskatīti. Kuri nav, tie, jādomā, drīzumā tiks izskatīti. Visos gadījumos, kad ir pamatojums, mājas īpašums ir atdots atpakaļ. Ja tur dzīvo iekšā, tad tas vienkārši ir īrnieks un tās ir īres attiecības.

Bet šai medaļai ir arī otra puse. Ir tādi gadījumi, ka represētais ir saņēmis kompensāciju par represijām un atlīdzību vai kompensāciju par īpašumu, tajā skaitā arī par mājām. Ir gadījumi, kad šie cilvēki, kuri saņēmuši kompensāciju, tagad izvirza pretenzijas, ka, lūk, man tā māja pieder, man tā māja ir jāatgūst. Cienījamie kolēģi, tas tā nav. Ja ir saņemta represētā nauda, tad vairs nav nekādu īpašuma tiesību. Šeit ir tas gadījums, ka šinī mājā dzīvo cits cilvēks, kas visus tos 40 vai 50 gadus tur ir dzīvojis un tagad to māju it kā nevar iegūt. Māja var nākt izsolē un tamlīdzīgi, un viņam būs jāiet no tā dzīvokļa ārā. Tādēļ likums pareizi paredz, ka viņam ir jādod zināmas priekšrocības. Tātad tas ir par to.

Ir vēl citi gadījumi. Ir tādi gadījumi, ka vienkārši cilvēks labprātīgi ir to māju pārdevis. Daudzos gadījumos pat par dažiem simtiem rubļu, lai tikai tiktu no kolhoza projām un lai varētu aiziet uz pilsētu izdevīgākā un labāk atalgotā darbā. Tagad ir sapratuši, ka tā ir bijusi liela kļūda, un tagad sāk vēlēties tās mājas atgūt.

Cienījamie kolēģi, tas vilciens ir aizgājis, un mājas vairs atgūt nevar. Ja māja ir juridiski pārdota, tai ir jauns īpašnieks. Mums likums par zemes reformu laukos paredz, ka īpašums netiks atjaunots uz zemi par to daļu, kas nepieciešama jaunajam mājas īpašniekam ražošanas vajadzībām, tā ka tur viss ir kārtībā un nevajag pārprast.

Līdzīgs gadījums ir, ja uzbūvētas mājas, kaut vai tās pašas Līvānu mājas vai citas. Neko nevar darīt. Bija tāds laiks, kad bija dažādi ciematu plānojumi un viss pārējais, un cilvēkiem tika dota likumīga atļauja būvēt savu individuālo māju. Toreiz jau neviens neparedzēja, ka kādreiz var nākt atpakaļ tāda kārtība, ka nu sāks atzīt privātīpašumu uz zemi, vispār kaut kādu privātīpašumu, un tādēļ arī šeit likums paredz: ja ir uzbūvēta māja, tātad atkal to zemes daļu nevar atgūt īpašumā. Šeit nekādi strīdi nevar notikt. Es domāju, ka likums ir ļoti korekts, ļoti pareizs un pieņemams pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais - Felsa kungs.

A.Felss: Godātie kolēģi, varēju jau tik tiešām piekrist tam, ko teica iepriekšējie runātāji, protams, izejot katrā gadījumā no dažādām pozīcijām. Katram no viņiem zināma taisnība šinī jautājumā droši vien arī ir. Bet ir problēma, par ko, manuprāt, vēl pietiekami šeit netika diskutēts. Šobrīd sakarā ar esošo likumdošanu uz to dzīvokli vai māju, kura būvēta tā sauktajos kolhoza laikos, var pretendēt jebkura paju sabiedrībā esošā persona, arī tas cilvēks, kam ir sava privātā māja vai pat vairākas apmešanās vietas, kas ir viņa privātīpašumā.

Bet ir cilvēku kategorija, kam viņa dzīvoklis vai viņa kolhoza māja ir vienīgais jumts virs galvas. Šobrīd vairāk vai mazāk ir radušās daudzas konfliktsituācijas starp tiem, kuri dzīvo šajās mājās un kuriem varbūt šī paju summa ir salīdzinoši mazāka nekā vienam otram citam, kas arī ir iekārojis šo māju iegūt savā īpašumā. Diemžēl tā ir problēma. Varētu jau piekrist tam, ka jebkurā privatizācijas momentā vinnē tas, kam ir lielāka paju summa, jo šis kopīpašums kopējā sabiedrībā ir visu kopīgi radīts... it kā. Bet tad tomēr rodas jautājums: kur likt tos, kas dzīvo šajās mājās?

Te jau nav tikai jautājums par zemi vienai lauku sētai vai lauku mājai, bet par to, ka uz konkrētā īpašnieka zemes ir uzcelts vesels ciemats, 18 dzīvokļu mājas un tā tālāk. Es jūs aicinu padomāt, pirms izšķiraties par konkrētiem lēmumiem šinī jautājumā. Ja jau mēs nevaram vienoties par tādu redakciju, kāda ir šeit, tad es piedāvātu 1.panta otrajā rindkopā, kura sākas ar vārdiem "dzīvojamās mājas", runāt vismaz par tām, kas ir būvētas kolhoza laikos, un saukt tās - "kolhoza vai valsts saimniecības būvētās mājas". Tad mēs atrunātu par to daļu, kas ir tik tiešām kolektivizācijas laikā uzbūvēta, un nebūtu runas par interesēm, kas varētu skart bijušos īpašumus, lai gan zināmā mērā es piekrītu arī tam, ko teica Caunes kungs: ja jau reiz cilvēks ir māju pārdevis, tad līdz ar to "vilciens ir aizgājis".

Priekšsēdētājs: Salīša kungs, lūdzu!

B.Salītis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jāsaka, ka šis likums par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju laikam ir guvis visvairāk labojumu un izskaidrojumu. Sevišķi pēdējais Augstākās padomes izskaidrojums par 19.panta piemērošanu, kurš bija publicēts "Lauku Avīzē", manuprāt, nebija faktiski tiesisks, jo tur bija arī zināmā mērā mainīta koncepcija. Tur bija jābūt likuma labojumam, jo daudz kas mainījās. Sakarā ar to, ka daudzi lauksaimniecības kolhozi un zvejnieku saimniecības bija jau izgājušas šo etapu, tas ienesa diezgan lielu haosu un radīja cīņu par kapitāla vai kādas mantas iegūšanu ne visai godīgā veidā no viena vai otra kolektīva pārstāvja. Tas garais izskaidrojums, kas bija mēneša sākumā, vairāk bija pelnījis grozījumus šajā likumā.

Kas attiecas uz šo likumprojektu, tad jāsaka, ka mums šeit ir izkritis viens posms līdz vienlaidu kolektivizācijai, tas ir, līdz 1949.gadam, kur runa ir par namiem. Šeit nav skaidrības par to periodu. Grūtupa likumā tas ir skaidri noteikts, bet mums līdz 1949.gadam viens posms izkrīt. Atstājot tādā redakcijā, kādā ir iesniegts šodien, var rasties ļoti daudzas neskaidrības un kolīzijas ap šo grozījumu. Vairāk nekā skaidrs, ka mums būs vēl ļoti daudz grūtību realizēt šo grozījumu. Kāpēc? Ir daudz bijušie kolhoznieki, kuri saņēmuši namus vai arī varbūt saņēmuši dzīvokļus pēdējos gados. Šo namu vērtība ir diezgan augsta, bet viņu ieguldījums šajā saimniecībā vai bijušajā kolhozā ir neliels. Norēķinoties ar naudas līdzekļiem, viņš šodien būs nostādīts daudz labākos apstākļos nekā tas, kas varbūt visu to laiku ir atdevis kolektīvajai saimniecībai un kam nav tādas iespējas privatizēt šādu mantu. Tāpēc, izdarot šo grozījumu, noteikti vajadzētu ieviest ļoti strikti skaidrību, uz kuriem namiem un kuru laiku tas attiecas. Uzskatu, ka šodien šis likumprojekts nav gatavs, lai to varētu pieņemt pirmajā lasījumā. Tāpēc es aicinu nebalsot šodien par to, bet izstrādāt līdz tādai kondīcijai, lai būtu skaidrs, uz kuriem namiem un uz kurām mājām tas attiecas.

Priekšsēdētājs: Vai Raimonds Krūmiņš, pirmkārt, uztur savu vēlmi balsot par likumprojektu kā steidzamu? Lūdzu.

R.Krūmiņš: Es nezinu, vai ir nepieciešams vēl atsaukties, bet man neatkarīgi no tā, vai mēs to šodien pieņemsim vai nepieņemsim, jebkurā gadījumā būtu lūgums - maksimāli īsā laikā iesniegt priekšlikumus. Pat ja mēs nepieņemsim šodien, tas nenozīmē, ka mēs no šīs problēmas varēsim aiziet. Situācija šobrīd tiešām ir ļoti sarežģīta, un man praktiski stāv atvilktnē vesela kaudzīte vēstuļu, kuras rakstījuši tie īrnieki, uz kuru mājām, uz kuru dzīvokļiem ir pieteikušies citi pretendenti. Atklāti sakot, man nav ko atbildēt, jo es nevēlos viņus sarūgtināt, teikdams, ka saskaņā ar likumu citiem pretendentiem tiešām ir tiesības šos dzīvokļus nošķirt. Atsevišķos gadījumos ir arī tādas personas, kuras gadu vai pāris gadu atpakaļ tika izliktas no tām mājām, kuras represētajiem tika atdotas, un šobrīd viņiem ir ierādīts cits dzīvoklis. Bet tagad šo ierādīto dzīvokli iekāro vēl kāds, un tādā veidā tas cilvēks iziet tādu riņķa danci. Tāpēc man būtu lūgums - iesniegt šos priekšlikumus.

Es varbūt nekavēšos vēl pie tām niansēm, es ļoti ceru arī uz juristu atsaucību, kuri arī ir ieinteresēti tā vai citādi šo dzīvokļu problēmu atrisināšanā ne tikai varbūt šinī likumā, bet arī vēl arvien spēkā esošajā Civilkodeksā un nākotnē varbūt arī citos likumos. Bet es tomēr gribētu , lai par šo likumu balsotu kā par steidzamu. Es domāju, ka tas neko neizšķirs, vai tur būs divi vai trīs, dokuments ir pietiekami koncentrēts, un priekšlikumus katrs var iesniegt arī dažu dienu laikā, ja tādi konkrēti rodas. Man būtu lūgums balsot par to, lai tas būtu... Mēs to izskatītu kā steidzamu un pēc tam pieņemtu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par balsošanas motīviem, Simsona kungs!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Jūs paši dzirdējāt, cik daudz un dažādas situācijas var būt laukos ar īrniekiem un ar māju īpašniekiem. Tāpēc, manuprāt, šādi, trijās vai piecās rindiņās formulējot, mēs nevaram panākt atrisinājumu visos šajos gadījumos. Tā ir viena lieta, kāpēc nevaram balsot šobrīd par šo dokumentu.

Otra lieta ir ārkārtīgi nelāgā prakse - piedāvāt neapmierinātajiem deputātiem ātri iesniegt savus priekšlikumus ar apgalvojumu, ka pēc tam tos ņems vērā un kaut ko mainīs. Es esmu simt un vienu priekšlikumu iesniedzis, un varbūt 90 procenti no tiem nav tomēr ņemti vērā. Līdz nākamajam balsojumam kā bija, tā ir palicis. Tāpēc es uzskatu, ka ir jāpieprasa no autoriem cits variants, ņemot vērā visus šeit izvirzītos gadījumus. Tad lemsim par tā varianta balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Visnotaļ es varētu piekrist vairumam deputātu, tomēr gribētu vērst mūsu kolēģu vērību uz pēdējo rindkopu, kas attiecas uz veterinārmedicīnas materiālo bāzi. Ja mēs to nedarām, ja mēs necenšamies kustināt šo jautājumu uz priekšu, būtībā veterinārā dienesta bāze tiks izputināta. Un veterinārārsts, lai kāds likums arī būtu, sāks no nulles. Es gribētu aicināt tomēr nobalsot pirmajā lasījumā un strādāt pie tā tālāk ļoti nopietni līdz otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs!

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu aicināt tomēr pieņemt pirmajā lasījumā šo sagatavoto likumprojektu, lai varētu turpināt iesākto darbu, jo šāds likums patiešām ir vajadzīgs. Par to es pārliecinos, būdams arī savā vēlēšanu apgabalā.

Te tika runāts, ka grūtības rodas sakarā ar bijušajiem jeb likumīgajiem zemes īpašniekiem un tagadējiem šo māju lietotājiem-īrniekiem. Protams, zināmas pretrunas te ir, un tas acīmredzot būs jāprecizē.

Bet es gribētu uzsvērt to, ka šis likums ir vajadzīgs, lai aizsargātu pašreiz šajās mājās dzīvojošo cilvēku intereses pret tiem, kuri nav ne zemes īpašnieki, ne šo māju īpašnieki, bet kuri sakarā ar dažādiem veikliem gājieniem pašreizējā situācijā ir spējīgi šīs mājas nopirkt un nopērk. Un tos, kuri šinīs mājās dzīvo, pēc tam viņi padara par saviem īrniekiem, lai gan šīs mājas īrniekiem būtu daudz lielākas tiesības iegādāties šo māju. Vārdu sakot, pašreizējā neskaidrā situācija rada daudzas pretrunas un netaisnības, ja tā varētu izteikties. Tāpēc ir nepieciešams šāds likuma labojums, lai šeit ienestu skaidrību. Tās ir tās nenoskaidrotās un neprecīzās lietas, kuras te atklājas un kurām var piekrist. Es ceru, ka likumprojekta izstrādes gaitā tās noteikti būtu novēršamas. Bet šinī reizē būtu jābalso "par".

Priekšsēdētājs: Salīša kungs!

B.Salītis: Tā kā Likumdošanas komisija nav izskatījusi šo likumprojektu, man būtu lūgums, lai to izskata vispirms Likumdošanas komisija un lai Juridiskā pārvalde dotu slēdzienu, vai šis likumprojekts nav pretrunā ar jau pieņemtajiem likumiem, kas saistīti ar namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem un namu denacionalizāciju. Tad, protams, šo likumprojektu var skatīt tālāk. Citādi, es uzskatu, tas nav pieņemams pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Felsa kungs!

A.Felss: Visādā ziņā var piekrist tam, ka šodien piedāvātais likumprojekts nav ideālā kārtībā. Bet visādā ziņā es gribētu atgādināt, ka pēc divām nedēļām mēs dodamies atvaļinājumā. Ja līdz šim laikam nepaspēsim izdarīt attiecīgas korekcijas šajā likumdošanā, laiks ritēs uz priekšu un problēmu būs arvien vairāk. Mēs radām problēmas vēl lielai grupai cilvēku, kas pieteiksies acīmredzot uz šiem dzīvokļiem un ēkām nākamā mēneša laikā.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gribētu lūgt, izmantojot savas komisijas priekšsēdētāja pilnvaras, noņemt šo balsojumu kā steidzamu, lai izskatīšana tomēr būtu trijos lasījumos. Tātad tas ir viens jautājums.

Un otrs. Es tomēr gribu paskaidrot arī Salīša kungam. Es nezinu, kādā veidā jūs aizsargāsit tos cilvēkus, kuri pašreiz nonāk tādā situācijā, kādu minēja Felsa kungs. Ja mēs vienkārši gaidīsim un neko šajā jautājumā nekārtosim, tad netiks nokārtots ne tas, ko piedāvāja Simsona kungs, ne tas, ko piedāvāja, lai tiktu skaidrībā, Salīša kungs. Tāpēc mans priekšlikums tomēr ir virzīties uz priekšu, izskatīt kā parasti, tas ir, trijos lasījumos. Cik ātri mēs iespēsim iesniegt priekšlikumus, tas ir cits jautājums, tomēr šo problēmu vajag mēģināt atrisināt.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūbes kungs! Tikai viens deputāts nevar otra deputāta priekšlikumu noņemt no balsošanas. Es jautāju Krūmiņa kungam, lai viņš... Lūdzu. Lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas komisija.

 

No zāles: Tikai pastāvīgā komisija ir tiesīga izvirzīt.

Priekšsēdētājs: Par jautājuma steidzamību?

I.Silārs: Pastāvīgā komisija...

Priekšsēdētājs: Paldies, Silāra kungs! Neesmu sen ieskatījies šajā reglamenta daļā. Krūmiņa kungs, tādā gadījumā šo jautājumu uzskatīsim par atrisinātu.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 82 deputāti. Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par - 46, pret - 5, atturas - 20. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Krūmiņa kungs, kad otrais lasījums?

R.Krūmiņš: Otro lasījumu, protams, vajadzētu ne vēlāk kā nākamo pirmdien, otrdien. Tas ir, otrdien, trešdien... Līdz trešdienas vakaram vai, vēlākais, ceturtdien no rīta būtu vēlams iesniegt priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu ņemt vērā arī Salīša kunga ierosinājumu, lai šo likumu izskatītu Likumdošanas komisija un būtu Juridiskās pārvaldes atzinums.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes nolikumā "Par Latvijas Republikas tautas deputātu darbības materiālo nodrošināšanu"".

Muciņa kungs, lūdzu tribīnē!

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tā kā šodien tika nobalsots par jautājumu "Par deputāta statusu", kurā mums tiek uzlikti smagi un atbildīgi pienākumi, loģiski būtu, ka, šādiem smagiem un atbildīgiem pienākumiem esot vienā svaru kausā, būtu attiecīgi pilns arī otrs kauss.

Sakarā ar to, ka mēs savus lēmumus neesam pieņēmuši pietiekami vispārīgus, ir priekšlikums grozīt Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 25.jūnija lēmumā apstiprināto un vienreiz jau 1990.gada 3.oktobrī grozīto nolikumu "Par Latvijas Republikas tautas deputāta darbības materiālo nodrošināšanu", kurā pēc būtības ir viena koncepcija. Visas vietas, kur ir runa par konkrētām naudas summām, tiek atstātas izlemšanai Augstākās padomes Prezidijam. Es domāju, ka mums nevajadzētu izvērst nekādu plašu diskusiju šinī jautājumā, jo Prezidijā ir katras komisijas priekšsēdētājs, visi šie jautājumi var tikt atrisināti Augstākās padomes Prezidijā atbilstoši situācijai. Citādi tiešām cilvēki, kuri neapmeklēs Augstākās padomes sēdes, varēs teikt, ka, redziet, viņiem nav attiecīgs materiālais nodrošinājums šādos apstākļos.

Es aicinātu balsot par šo lēmumu ar mazu precizējumu, jo nav nepieciešams 4.punkts. Pārliecinoties par labojumiem, kas ir izdarīti šajā nolikumā, tas nav nepieciešams. 4.punkts jāsvītro, jo tas jau vienreiz ir izlabots. Un 6.punktā "brīža" vietā ieliksim tomēr - "ar pieņemšanas dienu".

Priekšsēdētājs: Jautājumi Muciņa kungam? Lūdzu, Salīša kungs, jūs bijāt pirmais. Ja vēl ir kādi deputāti, lūdzu pierakstīties jautājumos!

B.Salītis: Cienījamais Muciņa kungs, vai vispār bija vajadzīgi labojumi? Es uzskatu, ka principā nekas nav mainījies. Vienīgi vajadzēja pārrēķināt summas, kuras ir saistītas ar inflāciju. Un nekādi grozījumi šajā materiālajā nodrošināšanā nebija vajadzīgi, vajadzēja vienīgi izdarīt pārrēķinus. Es pat uzskatu, ka nav vajadzīgs Augstākās padomes lēmums. Tas jādara tāpat, kā mums veic pārrēķinus darba algās. Kāpēc ne?

L.Muciņš: Tādēļ, ka naudas summas šajā nolikumā ir minētas piecās vietās. Runa ir ne tikai par algu, bet tur ir arī komandējuma nauda un visas citas lietas. Tādējādi atstāsim šo pārrēķinu Prezidijam, lūdzu! Prezidijs saņems pārrēķinu un apstiprinās vai savukārt uzrakstīs vienu teikumu - "Ministru padomes noteiktajā apmērā saskaņā ar apstiprinātajiem koeficientiem no minimālās darba algas". Un visa problēma atrisināsies. Šobrīd Prezidijs, atklāti sakot, nosakot jaunās algas, mazliet ir rīkojies pretrunā šim nolikumam, stingri ņemot, jo šeit vēl ir spēkā vecās summas. Tā ka principā mēs visi esam saņēmuši kaut kur nelikumīgi. Atbrīvosim Prezidiju no šīs morālās problēmas un izdarīsim šos grozījumus, lai Prezidijs tiešām varētu lemt pilnvērtīgi un likumīgi.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi Muciņa kungam? Par to nelikumību viņš jokoja, tas tā nav. Nav jautājumu vairs? Paldies, Muciņa kungs! Vai kāds vēlas uzstāties debatēs, godājamie deputāti, par šo jautājumu? Debatēs arī nevēlas uzstāties. Paldies. Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Vai mums ir vajadzīga reģistrācija? Lūdzu, reģistrēsimies. Deputāti, kuri vēlas reģistrēties, var to izdarīt, lai vēlāk varētu balsot. Rezultāts: 87 deputāti reģistrējušies.

Balsosim par 713.dokumentu ar jau izdarītajām korekcijām, par ko jau ziņoja Muciņa kungs. Rezultāts: par - 74, pret - 7, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Te ir divi varianti. Man ir zīmīte no godājamā Simsona kunga, kurš uzskata, ka būtu jāskata 653.dokuments par Medību likuma grozījumiem. Bet tas tomēr seko pēc... Tomēr - nē. Es te konsultējos ar Birkava kungu. Iznāk tā, ka Simsona kungam ir prioritāte šinī gadījumā. Man jāatvainojas, jo es vēl neesmu gluži iejuties plenārsēdes darbā.

Lūdzu, Simsona kungs! Dokuments Nr.653.

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Es pateicos sēdes vadītājam, ka viņš atgādināja dokumenta numuru, citādi tas būtu man jādara, jo iepriekšējais runātājs nenosauca sava dokumenta numuru.

Es mēģināšu īsos vārdos izskaidrot situāciju, kāda ir radusies. Vislabākais skaidrojums šeit ir Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta mednieku kolektīva vēstule Prezidijam: "Sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma par Latvijas Republikas Medību likuma spēkā stāšanās kārtību 1. un 2.punktu Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta mednieku kolektīvs no šā gada 5.februāra ir zaudējis tiesības medīt, kā arī nomāt medību platības no šā gada 1.augusta. Kārtot eksāmenu mednieka apliecības iegūšanai būs iespējams tikai pēc medību noteikumu apstiprināšanas Ministru padomē, tas ir, pēc minētā lēmuma 3.punktā noteiktā termiņa - 1.augusta. Līdz ar to nav iespējams noslēgt medību platību izmantošanas līgumu Augstākās padomes lēmumā noteiktajā termiņā - līdz 1.augustam. Balstoties uz iepriekšminēto, lūdzam jūs pielīdzināt Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta medniekiem izsniegtās sporta biedrības "Dinamo" mednieku apliecības Latvijas Republikas Mednieku un makšķernieku biedrības izsniegtajām mednieku apliecībām ar no tā izrietošajām juridiskajām tiesībām."

Šāda pati problēma, kāda ir Ugunsdzēsības dienesta medniekiem, ir medniekiem cietumsargiem, medniekiem policistiem. Protams, arī pensionētajiem policijas, cietumapsardzes un ugunsdzēsības darbiniekiem, kā arī vienai daļai civiliedzīvotāju, kuri nekādā citā veidā nav bijuši saistīti ar šīm minētajām instancēm, kā vienīgi ar savu dzīvesvietu attiecīgā medību apgabala teritorijā, kādēļ viņi ir iekļauti par medniekiem caur agrāko DOSAAF "Dinamo" biedrību, kura tagad ir policijas Centrālais sporta klubs.

Informācijai daži skaitļi, kurus mums raksta iekšlietu ministra vietnieks. Atkārtoti lūdzu radīt vienādus noteikumus mednieku apliecību saņemšanā, kā arī iepriekšējo medību platību turpmākā izmantošanā. Klausieties skaitļus! 175 Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, 76 Iekšlietu ministrijas pensionāriem un 350 vietējiem iedzīvotājiem, medniekiem, kuri ir Latvijas Republikas policijas Centrālajā sporta klubā. Ja atceraties, kā skanēja mūsu...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Simsona kungs! Varbūt godājamie klātesošie varētu būt mazliet klusāki! Es šaubos, vai kāds no jums uztver runātā jēgu.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Ja cienījamie kolēģi ir piemirsuši, kas bija rakstīts Medību likumā, pareizāk sakot, lēmumā par Latvijas Republikas Medību likuma spēkā stāšanās kārtību, es atkārtošu. 2.punkts skan: "Noteikt, ka medību apliecības, ko izsniegusi Latvijas Republikas Mednieku un makšķernieku biedrība, ir derīgas līdz 1992.gada 31.decembrim. Valsts virsmežniecībām, nepārbaudot mednieku teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, uz šo apliecību pamata līdz 1992.gada 31.decembrim jāveic jauno apliecību izsniegšana medniekiem, izņemot bijušos VDK štata darbiniekus." Es pilnīgi piekrītu šim formulējumam, kā šeit rakstīts.

Taču, kā jau minēju iepriekšējos skaitļus, nav ņemts vērā, ka, lūk, ir daži simti mednieku, kuri ir kļuvuši par medniekiem caur bijušo "Dinamo" sporta biedrību. Tāpēc mēs piedāvājam šeit tādu papildinājumu. Tātad - "ko izsniegusi Latvijas Republikas Mednieku un makšķernieku biedrība, kā arī Latvijas Republikas policijas Centrālais sporta klubs (bijušās sporta biedrības "Dinamo" republikāniskā padome)... izņemot bijušos VDK štata darbiniekus".

Likuma jēga un būtība netiek mainīta, bet šeit tiek atrunāts un mūsu labvēlība parādīta, ka mēs gribam ļaut gan ugunsdzēsējiem, gan policistiem, gan cietumsargiem, gan pensionētajiem policijas darbiniekiem arī turpmāk medīt un izmantot viņiem agrāk piešķirtās medību teritorijas un apmainīt mednieku apliecības tādā pašā kārtībā kā visiem pārējiem.

Lai jums nerastos šaubas, iepriekšējā šā projekta izskatīšanā kopā ar Lauksaimniecības komisiju tika iesniegti arī visu šo medību kolektīvu saraksti, kur bija skaidri uzrakstīta katra kolektīva locekļa specialitāte, nodarbošanās un tamlīdzīgi. Tur bija ļoti labi atšifrēti visi bijušie un pensionētie čekisti, par tiem šobrīd nav runas. Tā ka lūdzu, es labprāt atbildētu uz jūsu jautājumiem, ja kādam ir šaubas. Aicinu tiešām šādu labojumu pieņemt, it sevišķi, ņemot vērā, ja esat izlasījuši "Lauku Avīzē" eksaminācijas jautājumus. Es nešaubos, ka policists un ugunsdzēsējs, kurš ikdienā ir radis pakļauties briesmām, varētu to nokārtot. Bet vai tas būtu taisnīgi pret vienu daļu cilvēku, tas ir, republikas iedzīvotājiem? Lūdzu, izsakiet jautājumus!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Kāda ir Meža ministrijas vai meža ministra attieksme pret šo lēmumu?

P.Simsons: Meža ministra attieksme ir pozitīva. Viņš uzskata: ja ugunsdzēsējs var mežu dzēst, tad noteikti viņš tur arī kādu zaķi drīkstētu nomedīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Man ir viens jautājums. Tagad ir policisti, bijusī "Dinamo" biedrība. Vai tas attieksies arī uz tiem, kas ir agrāk tur bijuši, vai tikai uz tiem, kas tagad tur strādā? Es domāju tos, kuri ir aizgājuši pensijā, kas ir bijuši "Dinamo".

P.Simsons: Mēs gribētu attiecināt arī uz pensionētajiem, izņemot pensionētos čekistus. Bijušos milicijas darbiniekus, ugunsdzēsības darbiniekus, arī cietuma apsardzes darbiniekus, izņemot bijušos un pensionētos čekistus. Protams, pats par sevi, šeit nav runas par militārpersonām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Mana attieksme pret šo labojumu ir visnotaļ negatīva. Taču es gribētu jums uzdot vienu jautājumu, Sakiet, lūdzu, vai jūs esat iepazinies ar bijušo medību platību sadalījumu? Nav runas par čekistiem, bet par platību sadalījumu. Vai jūs zināt, ka visi labākie medību objekti, sevišķi lauku pagastos, tika nodoti šai otrajai spēcīgākajai medību organizācijai "Dinamo"? Vai jūs saprotat, ka, atjaunojot šo punktu, principā pagastu pašvaldības, kas bija cerējušas dabūt atpakaļ Rīgas "Dinamo" vīriem iznomātās medību platības, tagad šādas cerības zaudē?

P.Simsons: Cienītais kolēģi! Es domāju, ka šis labojums nekādā sakarā negroza Medību likumu, kur ir paredzēta medību platību ierādīšana pilnīgi no jauna. Šeit runa ir tikai par veselu rindu mednieku, kuriem vajag apmainīt mednieku apliecības vispārējā kārtībā, kā to darīsim mēs abi.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kāds, kas vēlas jautāt? Nav. Paldies, Simsona kungs!

Vai ir kāds deputāts, kas vēlas debatēt? Lūdzu, deputāt Endele! Mums ir četras minūtes palikušas, Endeles kungs.

J.Endele: Pietiks. Cienījamie kolēģi, mūs ļoti ātri un strauji aicina pieņemt lēmumu, atjaunojot, tā sakot, gandrīz vai likumīgās tiesības tiem, kam mēs esam nogriezuši ceļu. Es gribētu lūgt šodien nepieņemt šo lēmumu. Es absolūti neesmu pret to, ka ir kategorijas, par kurām mēs šeit varētu runāt. Piemēram, ugunsdzēsēji. Viņiem Simsona kungs velk līdzi visu to, kas savā laikā dūšīgi un labi pamedīja labākajās mūsu teritorijās. Un arī tā atziņa, ko referents vairākkārt uzsvēra. Uz šīm pašām teritorijām. Es ļoti atvainojos. Uz šīm pašām teritorijām. Ar kādām tiesībām? Likums to neparedz.

Bez tam nolikums ir pieņemts, Simsona kungs. Ministru padome ir apstiprinājusi nolikumu. Šis nolikums jau ir aizgājis drusku tālāk no Medību likuma. Un Meža ministrija ir daudz savās rokās paturējusi. Tā ka, ja šiem cilvēkiem tiks atdotas tiesības bez eksāmenu likšanas, es esmu pretī. Es ļoti labi zinu, kā tur notika medības un kā notika iestāšanās, un tā tālāk. Vaļīga savu čomu organizācija bija.

Es neapstrīdu, ka tur ir arī cilvēki, kuri šajā gadījumā cietīs. Tomēr šo jautājumu šodien nedrīkstētu pieņemt. Vajadzētu kārtīgi papētīt materiālus un tad paskatīties un atgriezties pēc atvaļinājuma. Jo tik steidzīgi pieņemt tik būtisku lēmumu nozīmē, ka mēs atkāpjamies no tām pozīcijām, kuras mēs vienīgās esam šeit nedaudz (kas attiecas uz čekistiem) iekarojuši Medību likumā. Es aicinu šo lēmumu noņemt no izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds vēlas debatēt? Iekšlietu ministrs Čevera kungs. Bet mums ir viena minūte līdz pārtraukumam. Tā ka tas būs pēc pārtraukuma tādā gadījumā. Bet pirms pārtraukuma vēl vārdu lūdz Cālīša kungs paziņojumam. Pēc pārtraukuma uzreiz debatē Čevera kungs.

I.Cālītis: Godātos deputātus, kuri darbojas Vācijas un Latvijas parlamenta darbības darba grupā, lūdzu pulcēties rīt, 1.jūlijā, pulksten 14.00 Prezidija zālē.

Priekšsēdētājs: Vēl paziņojumam vārds Muciņa kungam. Lūdzu.

L.Muciņš: Tā kā mēs skatīsim likumu par Civillikuma atjaunošanas kārtību un grozījumiem, lūdzu paņemt lejā materiālus no mapītēm, jo tie nav jums izsniegti, bet ir lejā otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums līdz pulkstens pieciem.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Cienījamos deputātus lūdzu ieņemt vietas! Tūlīt jau pulkstenis būs pieci.

Tātad - par papildinājumiem lēmumam par Medību likuma spēkā stāšanās kārtību vārds debatēs Čevera kungam, Latvijas Republikas iekšlietu ministram. Ja vēl ir kādi debatētāji, lūdzu pierakstīties sekretariātā.

Z.Čevers, iekšlietu ministrs: Cienījamie deputāti! Es mēģināšu jūsu uzmanību neaizkavēt pārāk ilgi un tanī pašā laikā es nevaru izteikties īsi. Būtība ir tā, ka šī struktūra šobrīd ir izveidota, lai rūpētos par Iekšlietu ministrijas šodienas kadriem, par Iekšlietu ministrijas nākotnes kadriem, par tiem puišiem, kas šobrīd ir atnākuši strādāt Iekšlietu ministrijas struktūrās, par tiem, kas vēl mācās Policijas akadēmijā, par tiem, ko mēs iesaucam un mēģinām aģitēt, lai viņi pārnāktu strādāt Iekšlietu ministrijas struktūrās - grūtajos departamentos, kā arī lai saglabātu to, kas ir līdz šim laikam saglabāts un nav izsaimniekots. Tāpēc mēs izvirzām šobrīd jautājumu, kas skar 175 medniekus no 17,5 tūkstošiem Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošo. Viņu vidū ir 75 pensionāri. Izvirzām arī jautājumu par 350 vietējiem medniekiem tajos atsevišķajos reģionos. Ticiet man, ka tik daudz priekšnieku pat nevar salasīt pa visiem Latvijas Republikas laukiem. Tie ir mehanizatori, tie ir šodienas zemnieki, tie ir tie, kas kopā ar mūsu policijas darbiniekiem apkopj medību teritorijas, kopā ir medījuši. Godīgi sakot, agrākajos laikos bija tā, ka Iekšlietu ministrijas "spice" bija tā lielākā medību kāres un gribas īstenotāja, bet šobrīd jāatzīst, ka no visas Iekšlietu ministrijas un no Policijas departamenta vadītāju līmenī laikam ir tikai trīs mednieki.

Žēl, bet arī es esmu iekļuvis viņu vidū. Pārāk liels mednieks es neesmu, bet dažreiz gribas izbraukt un atpūsties pie dabas krūts.

Šobrīd mēs runājam par to, ka nekādā gadījumā nepretendējam uz kaut kādām lielām teritorijām, pretendējam tikai uz to, lai tiem cilvēkiem, kas ir Policijas departamenta Centrālā sporta kluba medību un makšķernieku sekcijā, atjaunotu tās tiesības, kuras ir dotas visiem pārējiem republikas iedzīvotājiem pilnīgi citās struktūrās. Mēs runājam par to. Lūdzam jūs nekādā gadījumā nesajaukt, ka šinī struktūrā, šajos sarakstos nav neviena, kuram ir aizliegts būt medniekam likumā paredzētajā kārtībā, proti, runa ir tām struktūrām, kas bija agrāk... "Dinamo" struktūras sastāvā. Tās neiekļaujas Centrālajā policijas sporta klubā. Runa ir tikai par šo nelielo policistu skaitu.

Man patiešām ļoti grūti izskaidrot ne tikai zālē sēdošajam republikas Policijas departamenta priekšnieka vietniekam, Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta priekšniekam, man grūti izskaidrot ierindas policistiem, tiem policistiem, kas godīgi dara savu darbu, tiem ugunsdzēsējiem un citu departamentu darbarūķiem, kuru iebildumi ir apmēram tādi: jūs zināt, mēs esam pieskaitīti tai vecajai plejādei, tiem tautas ienaidniekiem, kuriem tās tiesības nedrīkst atjaunot. Man uzdod vienu jautājumu: ja mēs esam te ienaidnieki, ar kādām tiesībām mēs šobrīd nēsājam pistoles un automātus? Kāpēc mēs aizturam noziedzniekus un dzēšam ugunsgrēkus? Tās nav tīrās emocijas, tie ir tie vārdi, ko man parasti uzdod ierindas cilvēki.

Par šo jautājumu mēs jau divus mēnešus runājam personālsastāva sanāksmēs ar milzīgu sāpi. Man ļoti dziļi jāatvainojas klātesošajiem, ka tāda lieta ir notikusi laikam Iekšlietu ministrijas un manas personiskās vainas dēļ, jo, kad pieņēma šo likumu, es nebiju pietiekami aktīvs, lai izskaidrotu, kas ir mainījies un kāpēc vajadzētu izdarīt zināmas izmaiņas, izejot no vēsturiskā perioda. Es ceru, ka jūs mani atvainosit un palīdzēsit labot šo situāciju, ar savu pozitīvo balsojumu aizstāvot šos vairāk nekā 200 medniekus un atjaunojot viņiem tās tiesības, kas ir dotas citiem.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kāds, kas vēlas debatēt par šo jautājumu? Nē.

Tādā gadījumā man ir jautājums Simsona kungam - kad viņš vēlas balsot par šo lēmumu? Es iesaku pievērst uzmanību deputātu skaitam zālē.

P.Simsons: Es varētu lūgt reģistrāciju un...

Priekšsēdētājs: Man ir tādas aizdomas, Simsona kungs, ka reģistrācija šeit nepalīdzēs. Bet to mēs, protams, varam izdarīt...

P.Simsons: Tad varbūt rīt no rīta.

Priekšsēdētājs: Balsošanas laiks mums ir otrdienās no vieniem līdz pusdiviem. Tā ir nolemts. Labi, reģistrēsimies visādam gadījumam.

P.Simsons: Labi, tad nākamajā otrdienā. Bet pirms balsošanas es vēl izteikšos par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, protams. Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 56 deputāti. Bet tas diemžēl nemaina lietas būtību.

Lūdzu, Simsona kungs, jums ir tiesības uz galavārdu. Nē? Mums otrdienās tikai izsakās par motīviem līdz vienai minūtei, tā ka, ja jūs vēlaties galavārdu, tad jums tas jāsaka tagad.

P.Simons: Paldies. Es tiešām izmantošu savas iespējas pateikt galavārdu, lai gan nedomāju, ka šī auditorija ir tā, kurai manis teiktais būtu visvairāk adresēts.

Man žēl, ka savos uzskatos un savos lēmumos mēs ne vienmēr esam vienlīdz konsekventi. Par ko tad faktiski šobrīd ir runa! Par to, ka mēs šaubāmies, vai policists nejauši neiešaus sev kājā, mežā būdams, ja viņš netiks iepriekš stingri noeksaminēts un pārbaudīts. Mēs baidāmies iedot ieroci rokās varbūt ugunsdzēsējam, ka nenotiek kāda nelaime, un varbūt galu galā mēs arī rūpējamies, protams, par to pīli vai par to zaķi, par to meža cūku, kura varētu krist no šo mednieku rokas.

Tas ir ļoti labi, ka mēs rūpējamies par katru dzīvu radību, bet atļaušos atgādināt, ka mēs nebūt neesam tik rūpīgi pret cilvēkiem, pret cilvēku likteņiem.

Pirms neilga laika mēs bez domāšanas nobalsojām par termiņu pagarināšanu tiesnešiem, kuri izlems cilvēku likteņus - apžēlot vai sodīt. Šobrīd ļoti skrupulozi gribam izlemt par katra mednieka tiesībām apžēlot vai tiesāt to nabaga kustoni.

Ja jau mēs tiešām esam pietiekami konsekventi savos uzskatos un savā rīcībā, mans aicinājums būtu - tikpat vienprātīgi, kā tika nobalsots par termiņa pagarināšanu tiesnešiem (mēs ļoti labi zinām, pēc kādiem kritērijiem viņi tika laisti pie izglītības un uzņemti šajos amatos, nebūt ne pēc vieglākajiem, zinām, kā tika cilvēki uzņemti milicijā), šobrīd tikpat vienprātīgi balsot, lai tomēr šai nelielajai policijas un cietumu apsardzes, kā arī ugunsdzēsēju un pensionāru daļai atļautu vispārējā kārtībā apmainīt mednieku apliecības un lai arī turpmāk viņi varētu baudīt šo atpūtu mežā un brīvajā dabā.

Tas man ir viss. Es ceru, ka manis teikto jūs nodosit arī klātneesošajiem, kuriem tas varētu interesēt.

Priekšsēdētājs: Tātad balsojums par šo lēmuma projektu nākamo otrdien no pulksten vieniem līdz pusdiviem.

Nākamais darba kārtības jautājums ir civiltiesību jautājums. Tātad 5.1. Profesors Vēbers ir gatavībā. Turpmāk plenārsēdi vadīs Augstākās padomes priekšsēdētājs Gorbunova kungs.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vēbera kungs, mums būs tas gods atrasties ļoti klusā un mīlīgā zālē... No rīta šeit bija drusciņ skaļāk. Lūdzu.

J.Vēbers, Latvijas Universitātes profesors: Es gribētu informēt parlamentu, ka pirmajā lasījumā tika izskatīti trīs likumprojekti, kuri tagad ir apvienoti divos. Pirmais - "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma mantojuma tiesību daļā" un otrais - "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību".

Kas attiecas uz šo pirmo likumprojektu, tad būtībā tas, kas bija pirmajā lasījumā, ir palicis arī otrajā lasījumā, atskaitot to, ka ir papildināts 3.punkts. Ir papildināts 434.pants ar vārdiem - "piedaloties diviem lieciniekiem". Tas ir nācis klāt no jauna. Likumdošanas komisija to ir akceptējusi.

Kas attiecas uz otro likumprojektu, tad no jauna ir nācis klāt tas, ka ir apvienots 1.pants no mantojuma tiesību attiecīgā likumprojekta, kas tika izskatīts, un no lietu tiesību likumprojekta. Ņemot sevišķi vērā deputāta Bojāra priekšlikumu un ieteikumu, kā arī citu deputātu ieteikumus, 1.pantā tagad ir noteikts, ka tiek atjaunoti arī ievada panti no 1. līdz 10., no 16. līdz 18. un 25.pants, kā arī Civillikuma 1., 2. un 3.pielikums, tātad tās starptautisko privāttiesību normas, par kurām mums bija šaubas, vai varam piemērot agrākās. Tagad ar šo likumprojektu ir atjaunotas 1937.gada Civillikuma normas.

Tālāk no jauna ir nācis klāt 25.pantā tas, ka ir savilkti kopā visi tie panti (te ir 1112. un citi norādītie), kuru piezīmes ir piemērojamas, ja īpaši noteikumi paredzēti Latvijas Republikas likumos.

26.pants. Tajā ir norādīts, ka vienlaikus ar Civillikuma mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanos piemērojami šajā likumā norādītie citu Civillikuma daļu panti, uz kuriem ir atsauces mantojuma tiesību un lietu tiesību daļā un kuros dotas jēdzienu definīcijas.

Jums izsniegtā likumprojekta 9., 10., 11., 12. un 13.lapaspusē ir norādīti šie panti, lai jums un arī praktiskajiem darbiniekiem, kā arī jebkuram, kurš lietos Civillikuma tekstu, būtu redzams, ka šie panti arī ir spēkā, lai gan ģimenes tiesību sadaļa un saistību tiesību sadaļa principā netiek atjaunota.

Te ir ļoti daudz pantu, kuri tātad ir spēkā. Ir atsauces uz šiem pantiem mantojuma tiesību daļā, lietu tiesību daļā. Ja kādu pantu atjaunojam, tad, protams, mēs esam pieņēmuši, ka šis pants ir spēkā. Te tie ir tikai izrakstīti, lai būtu pārskatāmi.

Šajā pašā 26.pantā projektā ir norādīts, ka līdz brīdim, kad stāsies spēkā ģimenes tiesību daļa, nav piemērojamas atsauces uz dažiem Civillikuma pantiem, tas ir, uz 152.panta 2.punktu, 161. un tālāk norādītajiem pantiem, jo tos pašlaik mēs nevaram piemērot tāpēc, ka spēkā esošā likumdošana paredz kaut ko pilnīgi citu... Piemēram, 377.pantā izsludināšana par mirušu pēc pašreizējās likumdošanas ir noteikta citāda, nekā paredzēts 1937.gada Civillikumā. Te būtu jāgaida, kad pieņems ģimenes tiesību sadaļu, kurā tiks regulēta šī kārtība.

Tas tad arī būtībā ir tas jaunais, kas ir nācis klāt pēc pirmā lasījuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Ir jautātāji? Runātāji arī nav pieteikušies?

J.Vēbers: Tad laikam jāpieņem pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, izskatīsim pa pantiem.

J.Vēbers: Pirmais ir likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma mantojuma tiesību daļā". Šeit bija paredzēts izteikt Civillikuma 400.pantu šādā redakcijā: "Bērni, kas cēlušies no vecākiem, kuri nav savstarpējā laulībā, ja izcelšanās no tēva un mātes ir noteikta likumā paredzētajā kārtībā, manto tāpat kā laulībā dzimušie bērni. No šādiem bērniem manto kā māte un tās radinieki, tā tēvs un tā radinieki." Jau, izskatot pirmajā lasījumā, mēs pamatojām, ka tas ir būtiski svarīgs pants, kurš ir jāgroza un nevar tikt atstāts agrākajā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Vēbera kungs un godātie kolēģi! Es saprotu, ka mēs varam tā skatīt visus pantus. Ja jums ir iebildes, tad mēs balsojam, ja nav iebilžu, tad īpaši skaidrojumi nav jāsniedz.

J.Vēbers: Labi, paldies.

Priekšsēdētājs: Par pirmo nav. Par otro? Par trešo? Tad labāk pasakiet, kur jums ir? Kā tad mēs te iesim, ja es jums nemitīgi prasīšu - ir vai nav? Ja kādam ir kas sakāms, jūs varbūt uzreiz pasakiet! Nav. Mēs varam balsot par likumu "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma mantojuma tiesību daļā". Lūdzu, reģistrēsimies un balsosim par akceptu otrajam lasījumam. Mums reģistrācija notiek, Selecka kungs! Un Laķa kungs! Mēs jūs gaidām. Reģistrācijas rezultāts: 61 deputāts.

Balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma mantojuma tiesību daļā" akceptu otrajā lasījumā! Rezultāts: 46 - par, 1 - pret, 4 - atturas. Akceptēts otrajā lasījumā. Lūdzu, tālāk.

J.Vēbers: Tālāk ir atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiks un kārtība. 1.pants.

Priekšsēdētājs: Laikam lietus sāk līt...

J.Vēbers: Tā ir laba zīme.

Priekšsēdētājs: Tas ir svētīgs lietutiņš. Kolēģi, vai vajag katru pantu apskatīt, vai arī mēs izskatīsim tos, kur ir iesniegumi? Kā es saprotu, šeit Ēlerta kungs ir iesniedzis rakstiski. Galvenās debates acīmredzot būs par konkrētiem rakstiskiem iesniegumiem.

J.Vēbers: Jā, tas Ēlerta kunga iesniegtais labojums 1.panta pirmajai daļai ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, jūs nevēlaties sniegt nekādus komentārus? Līdz 4.pantam ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamo profesor! Par manu priekšlikumu 4.pantā - es tomēr nesaskatu, ka tas izriet tieši no 2. un 3.panta. Daļēji tas izriet no 1.panta. Bet vai šāds papildinājums neradītu skaidrību, ņemot vērā, ka tāda atsauce ir 5.pantā? Es vienīgi lūgtu savu priekšlikumu grozīt, izsvītrojot tajā vārdus - "saskaņā ar šo testamentu". Vai tas neradītu tomēr skaidrību?

J.Vēbers: "Ja vien mantojuma daļā..."

I.Ēlerts: "...ja vien mantojuma sadale nav pabeigta pirms minētā datuma". Tas ir precīzi tāds pats palīgteikums kā 5.pantā.

Priekšsēdētājs: Svītrojot "saskaņā ar šo testamentu"...

J.Vēbers: Būtībā jau var papildināt. Iebildumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Esat vienojušies. Cilinska kunga ierosinājums ir pieņemts?

J.Vēbers: Jā.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešami kādi balsojumi? Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli? Nē.

Balsosim par akceptu otrajā lasījumā. Rezultāts: 46 - par, 1 - pret, 5 - atturas. Akceptēts otrajā lasījumā.

Par trešo lasījumu jums ir kādi paziņojumi, Vēbera kungs?

J.Vēbers: Būtu vēlams, ja varētu to jaunnedēļ izdarīt, jo spēkā stāšanās termiņš tiek noteikts 1.septembris. Es domāju, ka vajadzētu... Būtu priekšlikums, ka jaunnedēļ vajadzētu trešo lasījumu paveikt, jo laika ir ļoti maz. 1.septembrī, kā šeit tika nobalsots, likumam jāstājas spēkā. Vēl vajag publicēt, lai varētu iepazīties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gribētu ierosināt trešajā lasījumā varbūt ceturtdien izskatīt, lai otrdien izskatīto jautājumu laikā liktu uz balsošanu. Citādi mēs nepieņemsim nākamnedēļ.

J.Vēbers: Tas ir, šonedēļ?

I.Silārs: Jā, šonedēļ, ceturtdien, jo labojumu šeit praktiski nekādu nebija. Ceturtdien mēs tāpat varam izskatīt to trešajā lasījumā un likt uz balsošanu nākamo otrdien pulksten 13.00 - tajā laikā, kad ir paredzēts.

J.Vēbers: Var piekrist...

Priekšsēdētājs: Paldies. Ņemsim vērā šo ierosinājumu. Jūs sagatavojiet, lūdzu, uz ceturtdienu. Arī teorētiski pagaidām nav iesniegti labojumi.

Lūdzu, 5.2.jautājums. Apsīša kungs, tas ir jūsu jautājums - "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām".

R.Apsītis: Jā, tas ir mūsu jautājums, tikai tas šodien vēl nav sagatavots, jo bija plānots uz 2.jūliju. Mums rīt notiks komisijas sēde, kurā mēs vēl apspriedīsim šo projektu un tad sagatavosim. Šodien mēs nevaram.

Priekšsēdētājs: Paldies. Buķeles kundze, jūsu jautājumu varam izskatīt? Lūdzu. "Par invalīdu sociālo aizsardzību." Otrais lasījums.

E.Buķele: Jā, ja nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Iepriekšējā likumprojekta iesniedzēji, kā es saprotu, nav gatavi izskatīt šos jautājumus, tā kā jūs jau devāties uz tribīni, es ceru, ka nav iebildumu, ka mēs sākam izskatīt šo jautājumu. Lūdzu.

E.Buķele: Cienījamie kolēģi! Lūdzu jūsu uzmanību 642.dokumentam. Tā kā tas ir otrais lasījums, šim likumprojektam ir pievienoti arī saņemtie priekšlikumi un komisijas komentāri sakarā ar šiem priekšlikumiem. Silāra kunga priekšlikums ir pats pirmais - izmainīt likumprojekta nosaukumu un izdarīt grozījumus 9.pantā.

Komisija to noraidīja, taču es tikai šodien pamanīju, ka nosaukums tomēr ir izmainīts. Tāpēc es gribētu drusciņ komentēt, kāpēc komisija noraidīja. Komisija uzskata, ka ir ārkārtīgi grūti nodalīt, kur sākas un kur beidzas medicīniskā palīdzība un kur sākas sociālā palīdzība invalīdam. Ļoti bieži medicīniskā palīdzība nesasniedz savu mērķi tieši tāpēc, ka invalīdam nav nodrošināti sociālie apstākļi, lai viņš varētu normāli realizēt tās iespējas, ko viņam varētu dot medicīna. Protams, ja Silāra kungs uzstāj uz balsošanu, tad...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Tam, ko jūs tikko sacījāt, es pilnīgi piekrītu. Tas tā ir. Tieši tādēļ jau es arī aicinu, ka ir jāsniedz invalīdam kā sociālā palīdzība, tā medicīniskā palīdzība. Jūs jau redzat arī pēc satura. Jums pat ir atsevišķi panti izdalīti - sociālā palīdzība invalīdiem un medicīniskā palīdzība invalīdiem. Ja tajā sociālajā palīdzībā, kas ir 9.pantā, neskatoties uz to, ka 10.pants ir atsevišķi par medicīnisko palīdzību invalīdiem, jūs tomēr ieliksiet, ka ar sociālo palīdzību gribat novērst invaliditāti vai tās progresēšanu... To, protams, skaidri un pareizi atšifrē 10.pants, ka medicīniskās palīdzības mērķis ir novērst invaliditāti, tās progresēšanu.

Redziet, te ir iekšēja pretruna, uz ko es norādīju jau pirmajā lasījumā. Ar savu priekšlikumu es vienkārši visu gribēju atrisināt un nolikt savās vietās.

E.Buķele: Es saprotu, Silāra kungs. Tātad tie ir tie divi vārdi - "medicīniskā palīdzība", kuri praktiski ir 10.pantā. Es izteicu komisijas viedokli.

I.Silārs: Es runāju profesionāli. Man līdz ar to viss ir skaidrs. Bet sajaukt sociālo ar medicīnisko nevar. Tā ir profesionāla palīdzība, medicīniskā. Tā nav nekāda sociālā palīdzība.

E.Buķele: Es saprotu, Silāra kungs, bet tas bija komisijas viedoklis, tāpēc acīmredzot ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, jums ir bijusi iespēja. Jūs esat iepazinušies ar šiem diviem viedokļiem. Kādā secībā ir jābalso, Buķeles kundze?

E.Buķele: Pirmais. Par likumprojekta nosaukumu. Tas ļoti saskan ar Silāra kunga grozījumu 9.pantā. Patiesību sakot, tas varētu būt viens balsojums.

Priekšsēdētājs: Tad mēs balsosim par Silāra kunga ierosinājumu? Ir vajadzība reģistrēties? Rezultāts. Paldies. Vairākums. Akceptēts. Lūdzu, tālāk.

E.Buķele: 3.pantā bija papildinājums, kas tika pieņemts. Es domāju, ka par to nav jābalso.

Ir vairāki papildinājumi, kurus komisija noraidīja. Tur, kā jūs redzat, ir arī argumenti, kāpēc tie tika noraidīti. Bet es varbūt vēl drusciņ arī no savas puses...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, par kuru pantu ir runa?

E.Buķele: Par 10.pantu tagad ir runa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 10.pants.

E.Buķele: Ar vislabākajiem nodomiem kolēģis Kostins un Ščipcovs izteicās, ka būtu nepieciešams nodrošināt invalīdiem pilnu medikamentozo apmaksu. Bet tas jau šinī pantā ir ietverts! Komisija uzskatīja, ka tas nebūtu jāatkārto. Protams, abu deputātu tiesības ir pastāvēt uz šo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Ja jūs neesat mierā ar komisijas secinājumiem, tad izmantojiet mikrofonu un izsakiet savus argumentus, lai mēs varam izšķirt balsojot.

O.Ščipcovs: */Es tomēr pastāvu uz balsošanu, jo gribu, lai viss būtu precīzi un skaidri. Tur ierakstītais man liekas ļoti izplūdušā formā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim. Izsakiet savu attieksmi pret deputāta Ščipcova priekšlikumu 10.pantā. Rezultāts: vairākuma nav. 15 - par, 8 - pret, 21 - atturas. Lūdzu, tālāk.

E.Buķele: Arī 11.pantā ir kolēģa Kostina un Ščipcova priekšlikums par Ministru padomes kompetenci, sastādot to uzņēmumu sarakstu, kuros varētu strādāt invalīdi, un par invalīdiem rezervēto vietu normatīvu. Mēs ļoti detalizēti izdiskutējām šo jautājumu komisijā un nācām pie secinājuma, ka tomēr jāatstāj komisijas piedāvātais variants, jo uzņēmumi pēc sava lieluma ir ārkārtīgi dažādi, un mēs saprotam, ka šis vietu skaits, šis normatīvs ir ļoti jāsaskaņo ar vietējām pašvaldībām. Arī invalīdu skaits katrā rajonā ir atšķirīgs.

Bez tam pastāv arī starptautiskas iespējas, teiksim, veidot darba vietas invalīdiem. Pašreiz mums pat ir tādi piedāvājumi. Tā ka reglamentēt to Ministru padomē komisija uzskaita par nelietderīgu. Laukos ir mazie uzņēmumi, Rīgā tie ir ļoti lieli, invalīdu skaits ir atšķirīgs, tāpēc mēs domājam, ka vajadzētu tomēr uzsvaru atstāt pašvaldībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ščipcova kungs, jūs gribējāt izmantot iespēju. Piekrītat, ja? Paldies. Tālāk, lūdzu.

E.Buķele: 13.pants. To arī komisija noraidīja, jo bezmaksas brauciens piepilsētas vilcienos ir ietverts 14.pantā. Ščipcova kungs neiebilst.

Priekšsēdētājs: Komisija noraidīja, jo tas jau ir paredzēts 14.panta 1.apakšpunktā.

E.Buķele: Tā kā Ščipcova kungs neiebilst, es drīkstu turpināt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Buķele: 13.pantā abu šo deputātu priekšlikums visnotaļ jauks. Es saprotu - atvieglot invalīdiem īres un komunālos maksājumus. Bet mēs vienojāmies ar Makarova kungu, un šis departaments izdarīja aprēķinus, cik lieli štati būtu vajadzīgi, lai aprēķinātu šos atvieglojumus invalīdiem. Es diemžēl nevaru nosaukt šodien to summu, jo tas likumprojekts nāca drusku ārpus reglamenta, un Makarova kungu man nebija iespējams sadabūt, bet skaitļi liecināja par labu tam, ka nevajag paredzēt šos atvieglojumus šādā formā, bet gan pabalstu formā, ko invalīdi jau saņem pie pensijām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ščipcova kungs!

O.Ščipcovs: */Es šo jautājumu apspriedu ar Buķeles kundzi. Es saprotu, ka viņiem ir pietiekami daudz atvieglojumu, pietiekama pazīšanās, bet, tā kā pie manis griežas invalīdi pa telefonu, pirmās grupas invalīdi, tad es iesniedzu kompromisa priekšlikumu, kurš šeit nezin kāpēc ierakstīts šādi: "25 procenti tikai smagiem invalīdiem vai pirmās grupas invalīdiem". Ne viss šeit ierakstīts, bet es jums par šo priekšlikumu teicu. Atcerieties, kā mēs ar jums norunājām, tā es arī pastāvu, lai būtu tikai smagajiem invalīdiem 25 procentu atlaide./

E.Buķele: Es gribētu vēl piebilst, ka Prezidijam jau ir iesniegts iekļaušanai Augstākās padomes darba kārtībā likumprojekts (es varbūt mazliet kļūdīšos nosaukumā) "Par sociālo palīdzību dzīvokļu problēmu risināšanā". Šeit ir paredzēts, ka pašvaldības nodrošinās ar lētākiem dzīvokļiem tieši invalīdus un citus sociāli neaizsargātos, maznodrošinātos iedzīvotājus. Kopā ar šo komisiju, izskatot tieši šo Ščipcova kunga priekšlikumu, mēs arī nācām pie secinājuma, ka tie 25 procenti neglābtu situāciju, bet tikai dublētos.

Priekšsēdētājs: Tomēr mums jāizšķir ar balsošanu. Ščipcova kungs ierosināja šādu tekstu: "Invalīdiem ar smagu invaliditātes pakāpi garantēt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumu atvieglojumus 25% apmērā." "Ar mēreni izteiktu invaliditāti" - tas tiek svītrots. Pirmais teikums paliek līdz komatam - "25% apmērā". Vai varam balsot? Ja kāds vēlas izteikt savu viedokli, lūdzu.

Balsosim par Ščipcova kunga ierosinājumu - papildināt 5.punktu ar 5.apakšpunktu: "Invalīdiem ar smagu invaliditātes pakāpi garantēt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumu atvieglojumus 25% apmērā." Buķeles kundzes komentāru jūs dzirdējāt.

Rezultāts: viens "pret" papildus, 29 - par, 3 - pret, 13 - atturas. Akceptēts deputāta Ščipcova ierosinājums.

Par 14.pantu ir deputāta Kostina un Ščipcova ierosinājums - papildināt 14.pantu ar nodrošinājumu apakšzemes pārejās un tā tālāk. To komisija noraidīja šādu apsvērumu dēļ: praktiski tālākai darbībai uz priekšdienām šie nosacījumi ir likumā ielikti tajā pašā 14.pantā. Komisija uzskatīja, ka nav reāli realizēt visu Rīgas un citu pilsētu pārbūvi. Bez tam lēmuma projektā par šā likuma stāšanos spēkā, kurš būs gatavs uz trešo lasījumu, ir paredzēti vairāki nosacījumi, kuri darbosies jau šodien, lai neviena pārbūve, vai tās būtu pārejas vai kaut kādi apakšzemes tuneļi, vai vēl kaut kādas rekonstrukcijas, nenotiktu bez invalīdu organizāciju un attiecīgo mediķu līdzdalības, lai šie procesi tiktu ievēroti jau tagad.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ščipcova kungs, lūdzu! Piekrīt. Paldies. Tālāk, lūdzu.

E.Buķele: 14.pantā ir visnotaļ jauks kolēģa Kostina un Ščipcova priekšlikums - apgādāt ar bezmaksas autotransportu invalīdus. Situācija ir tāda, ka bez maksas apgādāt invalīdus ar autotransportu laikam gan mūsu republikas valsts budžets nav spējīgs, kur nu vēl sociālais budžets! Bez tam Labklājības ministrijā ir rinda, kur ierakstīti visi invalīdi, kuri vēlas iegūt transporta līdzekļus. Viņiem ir zināmas atlaides šo transporta līdzekļu iegādē.

Mums ar Ščipcova kungu bija saruna par to, ka varētu būt kredīts transporta līdzekļu iegādei, taču, konsultējoties arī ar Finansu ministriju, pašreizējos apstākļos ministrija uzskatīja, ka šis jautājums ir absolūti nereāls. Tās atlaides, kas vispār ir invalīdiem, protams, paliek spēkā, un komisija tādēļ noraidīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ščipcovs, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Es saprotu visas tās grūtības, ar kurām mēs sastopamies šajā ekonomiskajā situācijā, taču tomēr - neliela liriska atkāpe. Es pazīstu konkrētu cilvēku, kas ir ļoti smags invalīds, bet var strādāt par ārstu Jaunķemeros. Viņam bija zaporožecs, kas nu ir izjucis, un cilvēks palicis bez darba, jo nav normālu iespēju aizbraukt līdz sanatorijai. Iegādāties automobili viņam iespēju nav. Kaut kādiem izņēmuma gadījumiem varbūt ir iespējams formulējumu mainīt, jo līdzīgos gadījumos, par kādu es jums izstāstīju, mums jāpaiet drusciņ pretī invalīdam, ja tas pašlaik ir vienīgais viņa dzīves mērķis, citādi viņš praktiski aizies bojā./

E.Buķele: Es vēl mazliet papildināšu iepriekš teikto. Es tieši par šo jūsu konkrēto piemēru informēju Bites kundzi, labklājības ministra vietnieci. Viņa apstiprināja: ja šis cilvēks stāv rindā automobiļa iegādei, tad viņam tādas iespējas ir.

O.Ščipcovs: */Bet viņš nav rindā. Jo viņam automobilis bija, kas nu ir izjucis, viņš sēž mājās bez jebkādām iespējām nokļūt Jaunķemeros, lai gan viņš ir labs ārsts. Iespējams, ka viņam ir palikuši divi gadi, ko dzīvot, bet viņš varētu tos arī pilnvērtīgi nodzīvot, ja viņam iedotu zaporožecu./

E.Buķele: Cienījamo kolēģi! Bet katram konkrētam invalīdam mēs diemžēl likumu nevaram piemērot. Viņam vienkārši jāgriežas ministrijā pēc palīdzības, un es ticu, ka viņam tāda netiks liegta.

O.Ščipcovs: */Labi. Iespējams, ka var formulēt tā: izņēmuma gadījumos ar Labklājības ministrijas lēmumu ārpus rindas invalīdiem var piešķirt pārvietošanās līdzekļus, ja tie viņiem nepieciešami kā vienīgais satiksmes līdzeklis, kā nokļūt darba vietā./

Priekšsēdētājs: Ščipcova kungs, es jau vienreiz te izmantoju savas tiesības un pretimnākšanu, noformulējot jūsu teikto un jūsu uzrakstīto.

O.Ščipcovs: */Nu labi./

Priekšsēdētājs: Par to mums jāvienojas ar Buķeles kundzi.

E.Buķele: 14.punkts jau praktiski iepriekš mums bija - par taupības krāsniņu uzstādīšanu. Komisija arī uzskata, ka nevar gādāt invalīdiem taupības krāsniņas, jo invalīdi saņem pabalstus. Vai nu viņi pērk malku, gāzi vai taupības krāsniņu, tā tomēr ir katra invalīda problēma - izšķirties par kurināmā veidu. Nevis krāsniņu, bet naudas pabalstu.

Ščipcova kungs vēlas...

Priekšsēdētājs: Es vēroju, ko darīs Ščipcova kungs tagad. Labi, ejam tālāk.

E.Buķele: Tajā pašā 14.pantā komisija atkal, man ļoti žēl, noraidīja Kostina un Ščipcova kunga priekšlikumu par to, ka nepieciešams uzsvērt, ka invalīdam jānodrošina palīgs un kopējs, apmaksājot šo pakalpojumu no Labklājības ministrijas vai vietējo pašvaldību budžetiem, jo katram invalīdam ir paredzēts izstrādāt individuālo programmu. Tas ir ierakstīts 2., 3. un 10.pantā. Piekrīt.

Vairāk priekšlikumu uz otro lasījumu nebija. Mēs esam vienojušies ar juristiem vēl par redakcionālajiem labojumiem, par labskanīgāku pantu sakārtojumu, par pašu pantu numerāciju. Tos, es ceru, mēs uz trešo lasījumu izdarīsim. Paldies par iesniegtajiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Varam reģistrēties. Rezultāts: 58. Balsosim par Latvijas Republikas likumu "Par invalīdu sociālo aizsardzību" otrajā lasījumā. Rezultāts: 54 - par, 1 - pret, atturas - 1. Akceptēts otrajā lasījumā.

Jūs komentārus vai priekšlikumus par trešo lasījumu vēlaties sniegt?

E.Buķele: Man diemžēl jāsaka tā, ka mums ir jāizstrādā ļoti pamatīgs lēmums par šā likuma spēkā stāšanos. Tā ka es apšaubu, vai mēs šajā sesijā to varēsim paveikt. Tas, manuprāt, jāatstāj uz nākamo sesiju.

Priekšsēdētājs: Citu priekšlikumu nav? Paldies.

Lūdzu, kolēģi, tribīne ir brīva. Vai kāds vēlas ko teikt? Es saprotu, ka jūs pa dienu esat tā strādājuši, ka jau ir 2.jūlijs. Paziņojumu arī nekādu nav? Paldies. Sēde ir slēgta.

 

(Sēdes beigas)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde